16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/197

(2016. gada 3. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Cochinilla de Canarias (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Cochinilla de Canarias, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Cochinilla de Canarias būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Cochinilla de Canarias (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.12. grupas “Karmīns” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 3. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 324, 2.10.2015., 33. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/198

(2016. gada 3. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Abricots rouges du Roussillon (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Abricots rouges du Roussillon, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Abricots rouges du Roussillon būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Abricots rouges du Roussillon (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 3. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 327, 3.10.2015., 10. lpp.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/199

(2016. gada 9. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mojama de Isla Cristina (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Mojama de Isla Cristina, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Mojama de Isla Cristina būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Mojama de Isla Cristina (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.7. grupas“Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 9. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 323, 1.10.2015., 11. lpp.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/200

(2016. gada 15. februāris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajiem sviras rādītājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 451. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Vienotu informācijas atklāšanas veidņu mērķis ir palīdzēt uzlabot sviras rādītāja datu pārredzamību un salīdzināmību. Tādēļ noteikumiem, kas reglamentē ar sviras rādītāju saistītas informācijas atklāšanu, ko veic iestādes, kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2), būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem, kā atspoguļots pārskatītajā “Bāzele III” regulējumā par sviras rādītāja satvaru un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) informācijas atklāšanas prasībās, kuras pielāgotas, lai ņemtu vērā Savienības tiesisko regulējumu un tā īpatnības, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013.

(2)

To pašu iemeslu dēļ – sviras rādītāja datu pārredzamībai un salīdzināmībai – ir lietderīgi, ka vienā no veidnēm, kas paredzētas informācijas atklāšanai par sviras rādītāju, tiktu ietverts sviras rādītāja kopējo riska darījumu mēra sadalījums, kas būtu pietiekami detalizēts, lai noteiktu sviras rādītāja galveno sastāvu, kā arī citus bilances riska darījumus, kuri parasti veido lielāko daļu no sviras rādītāja riska darījumiem.

(3)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 2. punktā, kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/62 (3), vairs nav noteikta prasība aprēķināt sviras rādītāju kā ikmēneša sviras rādītāju vienkāršu aritmētisko vidējo rādītāju par ceturksni, bet tikai veikt aprēķinu ceturkšņa beigās. Tā rezultātā kompetentajām iestādēm vairs nav nepieciešamības atļaut iestādēm aprēķināt ceturkšņa beigu sviras rādītāju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 3. punktā. Līdz ar to vienotajās informācijas atklāšanas veidnēs, kas paredzētas informācijas atklāšanai par sviras rādītāju, vairs nav jāietver nekādas specifikācijas par to, kā iestāde piemēro 499. panta 3. punktu.

(4)

Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 13. panta 1. punkta otro daļu iestādēm ir pienākums atklāt jebkādu informāciju par sviras rādītāju subkonsolidētā līmenī un lai administratīvo slogu saglabātu samērīgu ar mērķiem, kas paredzēti noteikumos attiecībā uz informācijas atklāšanu par sviras rādītāju, minētajos noteikumos nevajadzētu ietvert prasību attiecīgajām iestādēm aizpildīt un publicēt veidni “LRSpl” subkonsolidētā līmenī. Šī informācijas atklāšanas veidne ir jāaizpilda un jāpublicē konsolidētā līmenī, jo tās publicēšana subkonsolidētā līmenī nesniegtu nekādu būtisku pievienoto vērtību, ņemot vērā to, ka kopējo riska darījumu vērtības mēra turpmāks sadalījums subkonsolidētam līmenim jau tiek nodrošināts, aizpildot veidni “LRCom”. Turklāt veidnes “LRSpl” publicēšana varētu radīt ievērojamu slogu iestādēm, jo tās nevar vienkārši iegūt šādu veidni no attiecīgās uzraudzības ziņošanas sistēmas, kura nav piemērojama subkonsolidētā līmenī.

(5)

Konsolidācijas tvērums un novērtēšanas metodes uzskaites vajadzībām un regulatīvos nolūkos var būt atšķirīgas, kā rezultātā pastāv atšķirības starp informāciju, ko izmanto, aprēķinot sviras rādītāju, un informāciju, kas izmantota publicētos finanšu pārskatos. Lai atspoguļoto šo neatbilstību, ir arī nepieciešams atklāt informāciju par atšķirību starp vērtībām finanšu pārskatos un vērtībām, kurām piemēro konsolidācijas regulējošo darbības jomu attiecībā uz tādiem elementiem finanšu pārskatos, kurus izmanto, lai aprēķinātu sviras rādītāju. Tādēļ arī veidnē vajadzētu saskaņot šos abus iepriekšminētos aspektus.

(6)

Lai atvieglotu atklātās informācijas salīdzināmību, būtu jānodrošina arī vienota veidne un sīki izstrādāti norādījumi aprakstam un informācijas atklāšanai par procesiem, kurus izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku, un faktoriem, kuri ietekmēja sviras rādītāju laikposmā, uz ko attiecas atklātā informācija par sviras rādītāju.

(7)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punktu sāka piemērot no 2015. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu, ka iestādes pienākumu atklāt informāciju saistībā ar sviras rādītāju izpilda efektīvā un saskaņotā veidā visā Savienībā iespējami drīz, ir jāpieprasa iestādēm izmantot veidnes šādas informācijas atklāšanai pēc iespējas ātrāk.

(8)	Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(9)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Informācijas atklāšana par sviras rādītāju un Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punkta piemērošana

Iestādes atklāj attiecīgo informāciju par sviras rādītāju un Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punkta piemērošanu, kā noteikts minētās regulas 451. panta 1. punkta a) apakšpunktā, aizpildot un publicējot 22. rindu un ES-23 I pielikumā ietvertajā veidnē “LRCom” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem.

2. pants

Izmaiņas lēmumā saistībā ar to, par kuru sviras rādītāju atklāt informāciju

1. Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punktu iestādes maina savu izvēli saistībā ar to, par kuru sviras rādītāju atklāt informāciju, tās atklāj saskaņotu informāciju par visiem sviras rādītājiem, par kuriem ir atklāta informācija līdz brīdim, kad tiek veiktas minētās izmaiņas, aizpildot un publicējot I pielikumā ietvertās veidnes “LRSum”, “LRCom”, “LRSpl” un “LRQua” attiecībā uz katru no atsauces datumiem, kas atbilst sviras rādītājiem, par kuriem ir atklāta informācija līdz izmaiņu brīdim.

2. Iestādes atklāj 1. punktā minētos posteņus pirmajā informācijas atklāšanas reizē, kas notiek pēc izmaiņām attiecībā uz izvēlēto sviras rādītāju.

3. pants

Kopējo sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēra sadalījums

1. Iestādes atklāj kopējo sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēra sadalījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta b) apakšpunktā, aizpildot un publicējot abus turpmāk minētos:

a)	rindas no 1 līdz ES-19b I pielikumā ietvertajā veidnē “LRCom” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem;

b)	rindas no ES-1 līdz ES-12 I pielikumā ietvertajā veidnē “LRSpl” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ja iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 13. panta 1. punkta otrajā daļā ir pieprasīts atklāt informāciju subkonsolidēti, tām nepieprasa subkonsolidēti aizpildīt un publicēt I pielikumā ietverto veidni “LRSpl”.

4. pants

Sviras rādītāju saskaņošana ar publicētajos finanšu pārskatos sniegto informāciju

1. Iestādes atklāj informāciju par sviras rādītāja kopējo riska darījumu mēru, kas saskaņota ar attiecīgo finanšu pārskatos publicēto informāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta b) apakšpunktā, aizpildot un publicējot I pielikumā ietverto veidni “LRSum” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Ja iestādes nepublicē finanšu pārskatus II pielikuma 1. daļas 6. punktā minētajā piemērošanas līmenī, tām nepieprasa aizpildīt un publicēt I pielikumā ietverto veidni “LRSum”.

5. pants

Informācijas atklāšana par neatzīto fiduciāro posteņu apmēru

Vajadzības gadījumā iestādes atklāj neatzīto fiduciāro posteņu apmēru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta c) apakšpunktā, aizpildot un publicējot rindu ES-24 I pielikumā ietvertajā veidnē “LRCom” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

6. pants

Kvalitatīvas informācijas atklāšana par pārmērīgas sviras risku un faktoriem, kas ietekmē sviras rādītāju

Iestādes atklāj to procesu aprakstu, kuri izmantoti, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku, un faktorus, kam ir bijusi ietekme uz sviras risku laikposmā, uz ko attiecas sniegtais sviras rādītājs, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, aizpildot un publicējot I pielikumā ietverto veidni “LRQua” saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/62, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju (OV L 11, 17.1.2015., 37. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

KPR sviras rādītājs – atklāšanas veidne

Atsauces datums
Sabiedrības nosaukums
Piemērošanas līmenis

Tabula LRSum: kopsavilkums par grāmatvedības aktīvu un sviras rādītāja riska darījumu saskaņošanu

		Piemērojamā summa
1	Kopējie aktīvi, kā publicēts finanšu pārskatos
2	Korekcijas sabiedrībām, kas ir konsolidētas grāmatvedības nolūkos, bet uz kurām neattiecas regulatīvā konsolidācija
3	(Fiduciārajiem aktīviem piemērotā korekcija, kuri atzīti bilancē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, bet izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu).
4	Atvasinātajiem finanšu instrumentiem piemērotā korekcija
5	Vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) piemērotā korekcija
6	Ārpusbilances posteņiem piemērotā korekcija (t.i., ārpusbilances riska darījumu konvertēšana uz kredītekvivalenta summām)
{ES-6a}	(Korekcija, kas piemērota grupas riska darījumiem, kuri izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu).
{ES-6b}	(Korekcija, kas piemērota riska darījumiem, kuri izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu).
7	Citas korekcijas
8	Sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mērs

Tabula LRCom: kopīga informācija, kas jāatklāj par sviras rādītāju

		KPR sviras rādītāja riska darījumi
Bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus un VFD)
1	Bilances posteņi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus, bet ietverot nodrošinājumu)
2	(Aktīvu summas, kas atskaitītas, nosakot pirmā līmeņa kapitālu)
3	Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus) (1. un 2. rindas summa)
Atvasināto instrumentu darījumi
4	Aizvietošanas vērtība, kas saistīta ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (t.i., neieskaitot atbilstīgo naudas mainīgo drošības rezervi)
5	Palielinājuma summas iespējamajam nākotnes riskam, kas saistīts ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (tirgus vērtības metode)
{ES-5a}	Riska darījumi, kas noteikti saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi
6	Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam, ja tas ir atskaitīts no bilances aktīviem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu
7	(Debitoru parādu atskaitījumi, kas piemēroti atvasināto instrumentu darījumos nodrošinātajai naudas mainīgajai drošības rezervei)
8	(Tirdzniecības riska darījumu, kam veikta klientu tīrvērte, sviras rādītājā neietverta CCP daļa)
9	Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu koriģētā efektīvā nosacītā summa
10	(Koriģētie efektīvie nosacītie izlīdzinājumi un palielinājumu atskaitījumi attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem)
11	Kopējie atvasināto instrumentu riska darījumi (4. līdz 10. rindas summa)
Riska darījumi ar VFD
12	Bruto VFD aktīvi (bez ieskaita atzīšanas) pēc korekcijām attiecībā uz tirdzniecības uzskaites darījumiem
13	(Bruto VFD aktīvu skaidras naudas kreditoru un debitoru parādu savstarpēji ieskaitītās summas)
14	Darījumu partnera kredītriska darījumi attiecībā uz VFD aktīviem
{ES-14a}	Atkāpe attiecībā uz VFD: darījumu partnera kredītriska darījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 4. punktu un 222. pantu
15	Starpnieka darījumu riska darījumi
{ES-15a}	(Vērtspapīru finansēšanas darījumu, kam veikta klientu tīrvērte, sviras rādītājā neietverta CCP daļa)
16	Kopējie vērtspapīru finansēšanas darījumu riska darījumi (12. līdz 15.a rindas summa)
Citi ārpusbilances riska darījumi
17	Ārpusbilances posteņu riska darījumu bruto nosacītā summa
18	(Kredītekvivalenta summu pārrēķinam piemērotā korekcija)
19	Citi ārpusbilances riska darījumi (17. un 18. rindas summa)
(Riska darījumi, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu un 14. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi)
{ES-19a}	(Grupas iekšējie riska darījumi, kam (solo līmenī) piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi))
{ES-19b}	(Grupas riska darījumi, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi)
Kapitāla un kopējo riska darījumu vērtības mērs
20	Pirmā līmeņa kapitāls
21	Sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mērs (3., 11., 16., 19., ES-19.a un ES-19.b rindas summa)
Sviras rādītājs
22	Sviras rādītājs
Pārejas pasākumu izvēle un neatzīto fiduciāro posteņu summa
ES-23	Pārejas pasākumu izvēle kapitāla mēra noteikšanai
ES-24	Neatzīto fiduciāro posteņu summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 11. punktu.

Tabula LRSpl: bilances riska darījumu sadalījums (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un riska darījumus, kam piemērots atbrīvojums)

		KPR sviras rādītāja riska darījumi
ES-1	Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un riska darījumus, kam piemērots atbrīvojums), no kā:
ES-2	Tirdzniecības portfeļa riska darījumi
ES-3	Bankas tirdzniecības portfeļa riska darījumi, no kā:
ES-4	Segtās obligācijas
ES-5	Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti
ES-6	Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti
ES-7	Iestādes
ES-8	Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku
ES-9	Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
ES-10	Komercsabiedrības
ES-11	Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības
ES-12	Citi riska darījumi (piem., pašu kapitāls, vērtspapīrošanas darījumi un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības)

KPR sviras rādītājs – atklāšanas veidne

Tabula LRQua: brīva formāta tekstlodziņi kvalitatīvo posteņu atklāšanai

		Sleja
		Brīvs formāts
Rinda
1.	Apraksts par procedūrām, ko izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku
2.	Apraksts par faktoriem, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju pārskata periodā, uz kuru attiecas atklātais sviras rādītājs.

II PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI I PIELIKUMĀ IETVERTO VEIDŅU AIZPILDĪŠANAI

1. DAĻA: VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

1. Konvencijas un atsauces informācija

1.1. Konvencijas

Norādījumos izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda}.

Turpmāko apzīmējumu izmanto, ja norādījumi savstarpēji atsaucas uz šūnu(-ām) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā: {XI pielikums SupRep;Veidne;Rinda;Sleja}.

Lai atklātu informāciju par sviras rādītāju, “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījumu kategorijas apakškopa.

Tāpat kā attiecībā uz visiem šo rindu nosaukumiem, iestādes atklāj vērtības rindās {LRCom;2} {LRCom;7}, {LRCom;8}, {LRCom;10}, {LRCom;13}, {LRCom;ES-15a}, {LRCom;18}, {LRCom;ES-19a} un {LRCom;ES-19b} starp iekavām, jo šajās rindās atklātā vērtība samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību. Iestādes nodrošina, ka minētās vērtības negatīvi ietekmē summas, kas jāatklāj {LRCom;3}, {LRCom;11}, {LRCom;16}, {LRCom;19} un {LRCom;21}.

1.2. Atsauces dati

Šūnā “Atsauces datums” iestādes norāda datumu, uz kuru attiecas visa informācija, ko tās atklāj veidnēs LRSum, LRCom un LRSpl. Šis datums ir attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša pēdējā kalendārā diena.

Šūnā “Sabiedrības nosaukums” iestādes norāda sabiedrības nosaukumu, uz kuru attiecas dati, kas sniegti veidnēs LRSum, LRCom, LRSpl un LRQua.

Šūnā “Piemērošanas līmenis” iestādes norāda piemērošanas līmeni, kas ir veidnēs sniegto datu pamatā. Aizpildot šo šūnu, iestādes izvēlas vienu no šādiem variantiem:

—	Konsolidēts

—	Individuāls

—	Subkonsolidēts

1.3. Atsauces dati

Šajā pielikumā un saistītajās veidnēs izmanto šādus saīsinājumus:

—	KPR, kas ir Kapitāla prasību regulas saīsinājums un ar ko apzīmē Regulu (ES) Nr. 575/2013.

—	VFD, kas ir vērtspapīru finansēšanas darījums un nozīmē “repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus” Regulā (ES) Nr. 575/2013.

2. DAĻA: UZ KONKRĒTĀM VEIDNĒM ATTIECINĀMI NORĀDĪJUMI

2. Veidne LRSum: kopsavilkums par grāmatvedības aktīvu un sviras rādītāja riska darījumu saskaņošanu

Iestādes piemēro šajā iedaļā sniegtos norādījumus, lai aizpildītu I pielikuma veidni LRSum.

	Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi
Rinda
{1}	Kopējie aktīvi, kā publicēts finanšu pārskatos Iestādes atklāj kopējos aktīvus, kā publicēts to finanšu pārskatos, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā.
{2}	Korekcijas sabiedrībām, kas ir konsolidētas grāmatvedības nolūkos, bet uz kurām neattiecas regulatīvā konsolidācija Iestādes atklāj vērtības starpību starp sviras rādītāja riska darījumiem, kā atklāts {LRSum;8}, un kopējiem grāmatvedības aktīviem, kā atklāts {LRSum;1}, kas izriet no atšķirībām starp grāmatvedības konsolidācijas tvērumu un regulatīvo konsolidācijas tvērumu. Ja šī korekcija palielina riska darījumu vērtību, iestādes to atklāj kā pozitīvu summu. Ja šī korekcija samazina riska darījumu vērtību, iestādes to atklāj kā negatīvu summu.
{3}	(Fiduciārajiem aktīviem piemērotā korekcija, kuri atzīti bilancē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, bet izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu). Iestādes atklāj neatzīto fiduciāro posteņu summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu. Tā kā šī korekcija samazina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, iestādes šajā rindā atklāto vērtību liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{4}	Atvasinātajiem finanšu instrumentiem piemērotā korekcija Par Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem un līgumiem iestādes atklāj vērtības starpību starp to atvasināto instrumentu uzskaites vērtību, kas atzīti kā aktīvi, un sviras rādītāja riska darījumu vērtību, kā noteikts, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 429. panta 9. punktu saistībā ar 429.a pantu, 429. panta 11. punkta a) un b) apakšpunktu un 429. panta 12. punktu. Ja šī korekcija palielina riska darījumu vērtību, iestādes to atklāj kā pozitīvu summu. Ja šī korekcija samazina riska darījumu vērtību, iestādes šo summu liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{5}	Vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) piemērotā korekcija Attiecībā uz VFD iestādes atklāj vērtības starpību starp tādu VFD uzskaites vērtību, kas atzīti kā aktīvi, un sviras rādītāja riska darījumu vērtību, kā noteikts, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu saistībā ar 429.b pantu, 429. panta 5. punkta c) un d) apakšpunktu, 429. panta 8. punktu un 429. panta 11. punkta c) līdz f) apakšpunktu. Ja šī korekcija palielina riska darījumu vērtību, iestādes to atklāj kā pozitīvu summu. Ja šī korekcija samazina riska darījumu vērtību, iestādes šo summu liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{6}	Ārpusbilances posteņiem piemērotā korekcija (t.i., ārpusbilances riska darījumu konvertēšana uz kredītekvivalenta summām) Iestādes atklāj vērtības starpību starp sviras rādītāja riska darījumiem, kā atklāts {LRSum;8}, un kopējiem grāmatvedības aktīviem, kā atklāts {LRSum;1}, kas izriet no ārpusbilances posteņu ietveršanas sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mērā. Tā kā šī korekcija palielina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, to atklāj kā pozitīvu summu.
{ES-6a}	(Korekcija, kas piemērota grupas riska darījumiem, kuriem piemēro atbrīvojumuun kuri ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu) Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punkts un 113. panta 6. punkts. Iestādes atklāj to bilances riska darījumu daļu, kas ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā un ja attiecīgās kompetentās iestādes ir sniegušas atļauju. Tā kā šī korekcija samazina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, iestādes šajā rindā atklāto vērtību liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{ES-6b}	(Korekcija, kas piemērota riska darījumiem, kuri ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu) Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punkts. Iestādes atklāj to bilances riska darījumu daļu, kas ir izslēgti no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu, ja ir izpildīti visi tajā ietvertie nosacījumi un ja attiecīgās kompetentās iestādes ir sniegušas atļauju. Tā kā šī korekcija samazina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, iestādes šajā rindā atklāto vērtību liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{7}	Citas korekcijas Iestādes ietver visu atlikušo vērtības starpību starp sviras rādītāja riska darījumiem, kā atklāts {LRSum;8}, un kopējiem grāmatvedības aktīviem, kā atklāts {LRSum;{1}, kas nav ietverti {LRSum;2}, {LRSum;3}, {LRSum;4}, {LRSum;5}, {LRSum;6}, {LRSum;ES-6a} vai {LRSum;ES-6b}. Tas var ietvert, piemēram, aktīvu summas, kas ir atskaitītas no pirmā līmeņa kapitāla un kas līdz ar to ir atņemtas no sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēra, kā norādīts {LRCom;2}. Ja šīs korekcijas palielina riska darījumu vērtību, iestādes to atklāj kā pozitīvu summu. Ja šīs korekcijas samazina riska darījumu vērtību, iestādes šo summu liek iekavās (kas nozīmē negatīvu summu).
{8}	Sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mērs Iestādes atklāj summu, kas uzrādīta {LRCom;21}.

3. Veidne LRCom: kopīga informācija, kas jāatklāj par sviras rādītāju

10.

Iestādes piemēro šajā iedaļā sniegtos norādījumus, lai aizpildītu I pielikuma veidni LRCom.

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

{1}

Bilances posteņi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus, bet ietverot nodrošinājumu)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pants

Iestādes atklāj visus aktīvus, kas nav līgumi, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu. Iestādes minēto aktīvu vērtību balsta uz principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 5. punktā.

Šajā šūnā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot VFD, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu).

{2}

(Aktīvu summas, kas atskaitītas, nosakot pirmā līmeņa kapitālu)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 2. punkts

Iestādes atklāj to regulatīvo vērtības korekciju summu, kas veiktas pirmā līmeņa kapitāla summām saskaņā ar izvēli, kas izdarīta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punktam, kā uzrādīts {LRCom;ES-23}.

Konkrētāk, iestādes atklāj visu to korekciju summas vērtību, kuras attiecas uz aktīva vērtību un kuras pieprasa uzrādīt:

—	Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. līdz 35. pants vai

—	Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. līdz 47. pants, vai

—	Regulas (ES) Nr. 575/2013 56. līdz 60. pants

kā piemērojams attiecīgajā gadījumā.

Ja izvēle atklāt pirmā līmeņa kapitālu ir veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādes ņem vērā atbrīvojumus, alternatīvas un atrunas šādiem atskaitījumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 48., 49. un 79. pantā, neņemot vērā atkāpi, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā. Turpretim, ja izvēle atklāt pirmā līmeņa kapitālu ir veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādes ņem vērā atbrīvojumus, alternatīvas un atrunas šādiem atskaitījumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 48., 49. un 79. pantā, papildus atkāpēm, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā.

Lai novērstu divkāršu uzskaiti, iestādes neziņo par korekcijām, kas jau piemērotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111. pantu, aprēķinot riska darījumu vērtību 1., 4. un 12. rindā, kā arī neziņo par korekcijām, ar kurām neatskaita konkrēta aktīva vērtību.

Tā kā tā samazina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, iestādes šajā šūnā minēto vērtību liek iekavās (kas nozīmē, ka tā negatīvi ietekmē summu, kas jāatklāj {LRCom;3}).

{3}

Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus, VFD un fiduciāros aktīvus) (1. un 2. rindas summa)

{LRCom;1} un {LRCom;2} summa. Iestādes ņem vērā, ka {LRCom;2} negatīvi ietekmē šo summu.

{4}

Aizvietošanas vērtība, kas saistīta ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (t.i., neieskaitot atbilstīgo naudas mainīgo drošības rezervi)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 274., 295., 296., 297., 298. un 429.a pants, un 429.a panta 3. punkts.

Iestādes atklāj pašreizējo aizvietošanas vērtību, kā precizēts 274. panta 1. punktā, līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kas nav ietverti bilancē. Šajā aizvietošanas vērtībā neietver atbilstīgo naudas mainīgo drošības rezervi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 3. punktu, līdz ar ko neietver jebkādu naudas mainīgo drošības rezervi, kas saņemta par sviras rādītājā neietvertu CCP daļu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 11. punktu.

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punktā, iestādes var arī ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. pantu. Dažādu produktu savstarpēju ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo ieskaitu Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minētās produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. panta c) apakšpunktā.

Iestādes ietver visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

Iestādes šajā šūnā neietver līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{5}

Palielinājuma summa iespējamajam nākotnes riskam, kas saistīts ar visiem atvasināto instrumentu darījumiem (tirgus vērtības metode)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 274., 295., 296., 297., 298. pants, 299. panta 2. punkts un 429.a pants.

Iestādes atklāj palielinājumu iespējamam nākotnes riskam līgumos, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kas ir ārpus bilances un aprēķināti saskaņā ar tirgus vērtības metodi (Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pants līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 299. panta 2. punktā kredītu atvasinātajiem instrumentiem), un kam piemēro savstarpēja ieskaita noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punktu. Nosakot minēto līgumu riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. pantu. Dažādu produktu savstarpēju ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo ieskaitu Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minētās produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. panta c) apakšpunktā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punkta otro daļu, nosakot kredīta atvasināto instrumentu iespējamo nākotnes risku, iestādes piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktos principus visiem saviem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas ir iekļauti tirdzniecības portfelī.

Iestādes šajā šūnā neietver līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{ES-5a}

Riska darījumi, kas noteikti saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 8. punkts un 275. pants.

Iestādes atklāj Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikuma 1. un 2. punktā uzskaitīto līgumu riska darījumu vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 275. pantā.

Iestādes, kas piemēro sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesamazina riska darījumu vērtības mēru par naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 8. punktu.

Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo šūnu.

Iestādes šajā šūnā neietver līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punktu un 274. pantu.

{6}

Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam, ja tas ir atskaitīts no bilances aktīviem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 2. punkts

Iestādes atklāj visu atvasināto instrumentu sniegtā nodrošinājuma summu, ja minētā nodrošinājuma sniegšana samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 2. punktā.

Iestādes šajā šūnā neietver sākotnējo drošības rezervi atvasināto instrumentu darījumiem ar atbilstīgu CCP (QCCP), kam veikta klientu tīrvērte, vai atbilstīgu naudas mainīgo drošības rezervi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 3. punktā.

{7}

(Debitoru parādu atskaitījumi, kas piemēroti atvasināto instrumentu darījumos nodrošinātajai naudas mainīgajai drošības rezervei)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 3. punkts

Iestādes atklāj debitoru parādus par darījumu partnerim naudā samaksāto mainīgo drošības rezervi atvasināto instrumentu darījumos, ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestādei ir jāatzīst šie debitoru parādi kā aktīvs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Uzrādīto summu ietver arī {LRCom;1}.

{8}

(Tirdzniecības riska darījumu, kam veikta klientu tīrvērte, sviras rādītājā neietvertā CCP daļa)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 11. punkts.

Iestādes atklāj sviras rādītājā neietvertus tirdzniecības riska darījumus ar QCCP, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ja minētie posteņi atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 306. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Iepriekšminētās summas daļu, kas ir saistīta ar aizvietošanas vērtību, atklāj, ieskaitot naudas mainīgo drošības rezervi.

Uzrādīto summu attiecīgi ietver arī {LRCom;1}, {LRCom;4}, {LRCom;5} un {LRCom;ES-5a}.

{9}

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu koriģētā efektīvā nosacītā summa

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. līdz 7. punkts.

Iestādes atklāj pārdoto kredītu atvasināto instrumentu ierobežotu nosacīto vērtību (t.i., ja iestāde sniedz kredītaizsardzību darījumu partnerim), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. līdz 7. punktā.

{10}

(Koriģētie efektīvie nosacītie izlīdzinājumi un palielinājumu atskaitījumi attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 5. līdz 7. punkts.

Iestādes atklāj nopirkto kredītu atvasināto instrumentu ierobežoto nosacīto vērtību (t.i., ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījumu partnera) par tiem pašiem atsauces nosaukumiem kā kredītu atvasinātie instrumenti, kurus ir pārdevusi iestāde, ja nopirktās aizsardzības atlikušais termiņš ir vienāds vai lielāks par pārdotās aizsardzības atlikušo termiņu. Līdz ar to minētā vērtība nav lielāka par {LRCom;9} ievadīto vērtību katram atsauces nosaukumam.

{11}

Kopējie atvasināto instrumentu riska darījumi (4. līdz 10. rindas summa)

{LRCom;4}, {LRCom;5}, {LRCom; ES-5a}, {LRCom;6}, {LRCom;7}, {LRCom;8}, {LRCom;9} un {LRCom;10} summa. Iestādes ņem vērā, ka {LRCom;7}, {LRCom;8} un {LRCom;10} negatīvi ietekmē šo summu.

{12}

Bruto VFD aktīvi (bez ieskaita atzīšanas) pēc korekcijām attiecībā uz tirdzniecības uzskaites darījumiem

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunkts, 206. pants un 429.b panta 5. punkts

Iestādes atklāj to VFD grāmatvedības bilances vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kuriem gan piemēro, gan nepiemēro savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu saskaņā ar Regulas 575/2013 206. pantu, ja līgumus atzīst kā aktīvus bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi).

Turklāt, ja tirdzniecības uzskaiti attiecībā uz VFD veic saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 5. punktu.

Iestādes šajā šūnā neietver saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu).

{13}

(Bruto VFD aktīvu skaidras naudas kreditoru un debitoru parādu savstarpēji ieskaitītās summas)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunkts, 206. pants, 429. panta 5. punkta d) apakšpunkts, 429. panta 8. punkts un 429.b panta 5. punkts.

Iestādes atklāj skaidras naudas kreditoru parādu summu, kas izriet no bruto VFD aktīviem, kas ir savstarpēji ieskaitīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 8. punktu.

{14}

Darījumu partnera kredītriska darījumi attiecībā uz VFD aktīviem

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 1. punkts.

Iestādes atklāj darījumu partnera kredītriska palielinājumu VFD, tostarp tiem, kas nav bilances posteņi, kas attiecīgā gadījumā noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Iestādes šajā šūnā ietver darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Iestādes šajā šūnā neietver starpnieka VFD, ja iestāde sniedz klientam vai darījumu partnerim kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, kura nepārsniedz starpību starp klienta aizdotā vērtspapīra vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus ietver {LRCom;15}.

{ES-14a}

Atkāpe attiecībā uz VFD: darījumu partnera kredītriska darījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 4. punkts un 222. pants.

Iestādes atklāj palielinājumu VFD (tostarp tiem, kas ir ārpus bilances), kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 222. pantu, piemērojot piemērojamās riska pakāpes zemāko līmeni 20 %.

Iestādes šajā šūnā ietver darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Iestādes šajā šūnā neietver darījumus, kuriem sviras rādītāja riska darījumu vērtības palielinājuma daļu nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 1. punktā definēto metodi.

{15}

Starpnieka darījumu riska darījumi

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 2. pants, 3. pants un 6. panta a) apakšpunkts.

Iestādes uzrāda starpnieka VFD riska darījumu vērtību, ja iestāde sniedz klientam vai darījumu partnerim kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, kura nepārsniedz starpību starp klienta aizdotā vērtspapīra vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu, ja šādu vērtību veido tikai palielinājums, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Iestādes šajā šūnā neietver darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

{ES-15a}

(Vērtspapīru finansēšanas darījumu, kam veikta klientu tīrvērte, sviras rādītājā neietvertā CCP daļa)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 11. punkts un 306. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Iestādes atklāj sviras rādītājā neietvertās CCP daļas attiecībā uz VFD tirdzniecības darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ja minētie posteņi atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 306. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Ja sviras rādītājā neietvertais darījums ar CCP ir vērtspapīrs, to neietver šajā šūnā, izņemot, ja tas ir pārķīlāts vērtspapīrs, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu (t.i., saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111. panta 1. punkta pirmo teikumu) ir ietverts tā pilnā vērtībā.

{16}

Kopējie VFD riska darījumi (12. līdz 15.a rindas summa)

Iestādes atklāj summu, kas uzrādīta {LRCom; 12}, {LRCom;ES-12a}, {LRCom;13}, {LRCom;14}, {LRCom;15} un {LRCom;ES-15a}.

Iestādes ņem vērā, ka {LRCom;13} un {LRCom;ES-15a} negatīvi ietekmē šo summu.

{17}

Ārpusbilances posteņu riska darījumu bruto nosacītā summa

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 10. punkts.

Iestādes uzrāda visu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 10. punktā, pirms tiek veikta korekcija attiecībā uz korekcijas pakāpēm.

{18}

(Kredītekvivalenta summu pārrēķinam piemērotā korekcija)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 10. punkts.

Iestādes ietver vērtības starpību starp ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kā atklāts {LRCom;17}, un ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījumu vērtību, kā ietverts {LRCom;19}.

Tā kā tā samazina sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mēru, šajā šūnā uzrādītā vērtība negatīvi ietekmē summu, kas jāatklāj {LRCom;19}).

{19}

Citi ārpusbilances riska darījumi (17. un 18. rindas summa)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 10. punkts un 111. panta 1. punkts un 166. panta 9. punkts

Iestādes atklāj ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījumu vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 10. punktu, ņemot vērā attiecīgās korekcijas pakāpes.

Iestādes ņem vērā, ka {LRCom;18} negatīvi ietekmē šo summu.

{ES-19a}

(Grupas iekšējie riska darījumi, kam (solo līmenī) piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi))

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 7. punkts un 113. panta 6. punkts.

Iestādes atklāj riska darījumus, kas nav konsolidēti konsolidācijas piemērojamajā līmenī un kas var gūt labumu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. punktā noteiktās kārtības, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā un ja attiecīgās kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju.

Atklātā summa ir arī jāietver piemērojamajās šūnās iepriekš, it kā tai netiktu piemērots atbrīvojums.

{ES-19b}

(Grupas riska darījumi, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu (bilances un ārpusbilances posteņi))

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punkts.

Iestādes atklāj informāciju par riska darījumiem, kuriem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 14. punktu, ja ir izpildīti visi tajā ietvertie nosacījumi un ja attiecīgās kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju.

Atklātā summa ir arī jāietver piemērojamajās šūnās iepriekš, it kā tai netiktu piemērots atbrīvojums.

{20}

Pirmā līmeņa kapitāls

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. un 2. punkts.

Iestādes atklāj pirmā līmeņa kapitāla summu, kas aprēķināta saskaņā ar izvēli, ko iestāde ir izdarījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punktu, kā uzrādīts {LRCom;ES-23}.

Konkrētāk, ja iestāde ir izvēlējusies atklāt pirmā līmeņa kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tā atklāj pirmā līmeņa kapitāla summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 25. pantu, neņemot vērā atkāpes, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā.

Turpretim, ja iestāde ir izvēlējusies atklāt pirmā līmeņa kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tā atklāj pirmā līmeņa kapitāla summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 25. pantu, pēc tam, kad ir ņemtas vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā noteiktās atkāpes.

{21}

Sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtības mērs (3., 11., 16., 19., ES-19.a un ES-19.b rindas summa)

Iestādes uzrāda {LRCom;3}, {LRCom;11}, {LRCom;16}, {LRCom;19}, {LRCom;EU-19a} un {LRCom;ES-19b} summu.

Iestādes ņem vērā, ka {LRCom;ES-19a} un {LRCom;ES-19a} negatīvi ietekmē šo summu.

{22}

Sviras rādītājs

Iestādes uzrāda {LRCom;20}, kas dalīta ar {LRCom;21} un izteikta procentos.

{ES-23}

Pārejas pasākumu izvēle kapitāla mēra noteikšanai

Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 2. punkts.

Iestādes precizē savu izvēli kapitāla pagaidu pasākumiem, kā paredzēts informācijas atklāšanas prasībās, atklājot kādu no turpmāk minētajiem nosaukumiem:

—	“Pilnībā ieviests”, ja iestāde izvēlas atklāt sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

—	“Pārejas”, ja iestāde izvēlas atklāt sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

{ES-24}

Neatzīto fiduciāro posteņu summa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu.

Iestādes atklāj neatzīto fiduciāro posteņu summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 13. punktu.

4. Veidne LRSpl: bilances riska darījumu sadalījums (izņemot atvasinātos instrumentus un VFD)

11.

Iestādes piemēro šajā iedaļā sniegtos norādījumus, lai aizpildītu I pielikuma veidni LRSpl.

	Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi
Rinda
{ES-1}	Kopējie bilances riska darījumi (izņemot atvasinātos instrumentus un VFD), no kā: Iestādes atklāj summu, ko veido {LRSpl;ES-2} un {LRSpl;ES-3}.
{ES-2}	Tirdzniecības portfeļa riska darījumi Iestādes atklāj riska darījumus, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;070;010}, kuri ir kopējā tādu aktīvu riska darījumu vērtība, kas pieder tirdzniecības portfelim, izņemot atvasinātos instrumentus un VFD.
{ES-3}	Bankas tirdzniecības portfeļa riska darījumi, no kā: Iestādes atklāj summu, ko veido {LRSpl;ES-4}, {LRSpl;ES-5}, {LRSpl;ES-6}, {LRSpl;ES-7}, {LRSpl;ES-8}, {LRSpl;ES-9}, {LRSpl;ES-10}, {LRSpl;ES-11} un {LRSpl;ES-12}.
{ES-4}	Segtās obligācijas Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā,{LR4;080;010} un {LR4;080;020}, kas ir kopējo tādu aktīvu riska darījumu vērtība, kuri ir segto obligāciju veidā.
{ES-5}	Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;090;010} un {LR4;090;020}, kas ir kopējā riska darījumu vērtība darījumos ar struktūrām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 uzskata par valsti.
{ES-6}	Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā,{LR4;140;010} un {LR4;140;020}, kas ir kopējā riska darījumu vērtība darījumos ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām iestādēm, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskajām organizācijām un publiskā sektora struktūrām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 neuzskata par valsti.
{ES-7}	Iestādes Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;180;010} un {LR4;180;020}, kas ir kopējā riska darījumu vērtība darījumos ar iestādēm.
{ES-8}	Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;190;010} un {LR4;190;020}, kas ir tādu aktīvu kopējo riska darījumu vērtība, kuri ir nodrošināti ar nekustāmā īpašuma hipotēku.
{ES-9}	Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;210;010} un {LR4;210;020}, kas ir tādu aktīvu kopējo riska darījumu vērtība, kuri ir darījumi ar privātpersonām.
{ES-10}	Komercsabiedrības Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;230;010} un {LR4;230;020}, kas ir kopējā tādu aktīvu riska darījumu vērtība, kuri ir darījumi ar komercsabiedrībām (t.i., finanšu un nefinanšu).
{ES-11}	Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;280;010} un {LR4;280;020}, kas ir tādu aktīvu kopējo riska darījumu vērtība, kuri ir saistību neizpildes stāvoklī.
{ES-12}	Citi riska darījumi (piem., pašu kapitāls, vērtspapīrošanas darījumi un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības) Iestādes atklāj riska darījumu summu, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XI pielikumā, {LR4;290;010} un {LR4;290;020}, kas ir citu ar tirdzniecības portfeli nesaistītu riska darījumu (piem., pašu kapitāla, vērtspapīrošanas darījumu un citu aktīvu, kas nav kredītsaistības) kopējo riska darījumu vērtība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Iestādes ietver aktīvus, kas ir atskaitīti, nosakot pirmā līmeņa kapitālu, un līdz ar to ir atklāti {LRCom;2}, izņemot, ja minētie aktīvi ir ietverti {LRSpl;ES-2} līdz {LRSpl;ES-12}.

5. Veidne LRQua: brīva formāta tekstlodziņi kvalitatīvo posteņu atklāšanai

12.

Iestādes aizpilda I pielikuma veidni LRQua, piemērojot turpmāk minēto.

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

Rinda

{1}

Apraksts par procedūrām, ko izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku

Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta d) apakšpunkts

“Apraksts par procedūrām, ko izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku” ietver visu būtisko informāciju par:

a)	procedūrām un resursiem, ko izmanto, lai novērtētu pārmērīgas sviras risku;

b)	kvantitatīvajiem instrumentiem, ja tādi ir, ko izmanto, lai novērtētu pārmērīgas sviras risku, tostarp detalizētu informāciju par iespējamajiem iekšējiem mērķiem un to, vai tiek izmantoti citi rādītāji papildus Regulas (ES) Nr. 575/2013 sviras rādītājam;

c)	veidiem, kā, pārvaldot pārmērīgas sviras risku, tiek ņemtas vērā termiņu neatbilstības un aktīvu apgrūtinājums;

procesiem reaģēšanai uz sviras rādītāja izmaiņām, tostarp par procesiem un termiņiem iespējamajam pirmā līmeņa kapitāla palielinājumam, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku; vai procesiem un termiņiem, lai koriģētu sviras rādītāja saucēju (kopējo riska darījumu vērtības mēru) nolūkā pārvaldīt pārmērīgas sviras risku.

{2}

Apraksts par faktoriem, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju pārskata periodā, uz kuru attiecas atklātais sviras rādītājs.

Regulas (ES) Nr. 575/2013 451. panta 1. punkta e) apakšpunkts

“Apraksts par faktoriem, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju pārskata periodā, uz kuru attiecas atklātais sviras rādītājs” ietver visu būtisko informāciju par:

a)	sviras rādītāja izmaiņu kvantifikāciju kopš iepriekšējā informācijas atklāšanas atsauces datuma;

galvenos sviras rādītāja virzītājspēkus kopš iepriekšējā informācijas atklāšanas atsauces datuma ar paskaidrojošiem komentāriem par

(1)	izmaiņu būtību un to, vai tās bija izmaiņas rādītāja skaitītajā vai rādītāja saucējā, vai abos;

(2)	vai tās izraisīja iekšējs stratēģisks lēmums un, ja tā bija, vai minētā stratēģiskā lēmuma mērķis bija tieši sviras rādītājs, vai tas ietekmēja sviras rādītāju tikai netieši;

(3)	vissvarīgākajiem ārējiem faktoriem, kas saistīti ar ekonomikas un finanšu vidi, kam bija ietekme uz sviras rādītāju.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/201

(2016. gada 15. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	86,9
	IL	236,2
	MA	94,9
	TR	99,2
	ZZ	129,3
0707 00 05	MA	84,6
	TR	174,3
	ZZ	129,5
0709 93 10	MA	37,9
	TR	160,6
	ZZ	99,3
0805 10 20	BR	63,2
	EG	46,6
	IL	113,9
	MA	61,6
	TN	52,4
	TR	60,1
	ZZ	66,3
0805 20 10	IL	124,0
	MA	89,9
	TR	84,6
	ZZ	99,5
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	EG	69,8
	IL	149,6
	MA	143,0
	TR	50,4
	ZZ	103,2
0805 50 10	IL	106,9
	MA	89,2
	TR	97,9
	ZZ	98,0
0808 10 80	CA	138,9
	CL	93,0
	US	153,9
	ZZ	128,6
0808 30 90	CL	233,5
	CN	78,4
	ZA	100,1
	ZZ	137,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/28

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/202

(2016. gada 12. februāris),

ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/152/EK (2008. gada 20. novembris), lai parakstītu un provizoriski piemērotu Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Pagaidu nolīgums ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfriku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), tika parakstīts 2009. gada 15. janvārī un pagaidu kārtā ir piemērots no 2014. gada 4. augusta.

(2)	Ar nolīguma 92. pantu tiek izveidota EPN komiteja, kam jāatbild par nolīguma pārvaldību un visu tajā minēto uzdevumu izpildi.

(3)	Nolīguma 92. pantā noteikts, ka Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN komitejas sastāvu, organizāciju un darbību.

(4)	Eiropas Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem attiecībā uz EPN komitejas reglamenta pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz šīs komitejas reglamentu, ir balstīta uz šim lēmumam pievienoto EPN komitejas lēmuma projektu.

Nelielus grozījumus lēmuma projektā, kuri nerada ievērojamas izmaiņas, atļauts veikt bez jauna Padomes lēmuma.

2. pants

Pēc EPN komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 57, 28.2.2009., 1. lpp.

PROJEKTS

EPN KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2015

(…),

kas attiecas uz EPN komitejas reglamenta pieņemšanu un ko pieņēmusi minētā komiteja, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses,

attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu

EPN KOMITEJA,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (“nolīgums”), kas parakstīts Briselē 2009. gada 15. janvārī un ko provizoriski piemēro no 2014. gada 4. augusta, un jo īpaši tā 92. pantu,

tā kā:

(1)	ņemot vērā, ka saskaņā ar nolīguma un šā lēmuma noteikumiem Centrālāfrikas Līgumslēdzēja puse ir Kamerūnas Republika,

(2)	nolīgumā paredzēts, ka Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN komitejas sastāvu, organizāciju un darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EPN komitejas reglaments ir tāds, kā pielikumā izklāstītais.

Minētais reglaments neskar īpašos noteikumus, kuri paredzēti nolīgumā vai par kuriem var lemt EPN komiteja.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

…,

Kamerūnas Republikas vārdā –

Eiropas Savienības vārdā –

PIELIKUMS

REGLAMENTS EPN KOMITEJAI,

kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

EPN komitejas uzdevumi

EPN komiteja ir atbildīga par visu nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu minētajā nolīgumā minēto uzdevumu īstenošanu.

EPN komitejas uzdevumi jo īpaši ir šādi:

tirdzniecības jomā:

a)	uzraudzīt un nodrošināt nolīguma noteikumu pareizu piemērošanu un īstenošanu. Šim nolūkam tā izpēta un iesaka prioritārās sadarbības jomas;

b)	izvērtēt saistībā ar nolīgumu gūtos rezultātus un vajadzības gadījumā uzlabot nolīgumu;

c)	veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no domstarpībām par nolīguma interpretāciju vai piemērošanu un/vai atrisinātu tās;

d)	uzraudzīt reģionālās integrācijas un Līgumslēdzēju pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību;

e)	uzraudzīt un izvērtēt nolīguma īstenošanas ietekmi uz Līgumslēdzēju pušu ilgtspējīgu attīstību;

f)	apspriest un veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas var sekmēt tirdzniecību, ieguldījumus un darījumdarbības iespējas starp Līgumslēdzējām pusēm;

g)	apspriest visus jautājumus saistībā ar nolīgumu un jebkādus citus jautājumus, kas varētu traucēt komitejas mērķu sasniegšanu;

attīstības sadarbības jomā:

a)	nodrošināt to noteikumu piemērošanu, kuri nolīguma darbības jomā attiecas uz attīstības sadarbību;

b)	sekot nolīgumā paredzēto sadarbības noteikumu īstenošanai un koordinēt to ar citiem partneriem;

c)	regulāri pārskatīt nolīgumā noteiktās sadarbības prioritātes un attiecīgā gadījumā izstrādāt ieteikumus par jaunu prioritāšu iekļaušanu;

d)	uzraudzīt nolīgumam pievienotā kopīgā stratēģijas dokumenta īstenošanu.

II NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

2. pants

Sastāvs un vadība

1. EPN komiteju veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Kamerūnas Republikas pārstāvji, no otras puses, ministru vai vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2. Atsauce uz “Līgumslēdzējām pusēm” reglamentā atbilst nolīguma 95. pantā sniegtajai definīcijai.

3. EPN komiteju pārmaiņus 12 mēnešus vada Eiropas Savienības pārstāvis un Kamerūnas Republikas pārstāvisPirmā priekšsēdētāja pilnvaras sākas dienā, kad notiek pirmā EPN komitejas sanāksme, un beidzas nākamā gada 31. decembrī. Pirmais priekšsēdētājs ir Kamerūnas Republikas pārstāvis.

3. pants

Novērotāji

1. Visās EPN komitejas sanāksmēs novērotāju lomā tiek aicināti piedalīties Centrālāfrikas valstu ekonomikas un monetārās kopienas (CEMAC) komisijas un Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (CEEAC) ģenerālsekretariāta pārstāvji.

2. Līgumslēdzējas puses var nolemt uzaicināt piedalīties EPN komitejas sanāksmēs novērotāju lomā pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjus, kā arī ekspertus vai jebkuras citas personas pēc savas izvēles.

3. EPN komiteja var nolemt, ka tās sanāksmes daļas, kurās tiek izskatīti sensitīvi jautājumi un kurās tiek pieņemts EPN komitejas lēmums, ir novērotājiem slēgtas.

4. pants

Sekretariāts

Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā un Kamerūnas Republika pārmaiņus, katra 12 mēnešus, nodrošina EPN komitejas sekretariātu. Šie laikposmi atbilst laikposmiem, kad attiecīgā Līgumslēdzēja puse vada EPN komiteju.

5. pants

Apakškomitejas

EPN komitejas efektīvai darbībai tā var veidot apakškomitejas, kurās izskata konkrētus ar nolīgumu saistītus jautājumus. Šim nolūkam EPN komiteja nosaka minēto apakškomiteju sastāvu un uzdevumus.

III NODAĻA

DARBĪBA

6. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. EPN komiteja lēmumus un ieteikumus pieņem vienprātīgi.

2. EPN komiteja var nolemt iesniegt jebkuru vispārēju jautājumu, kurš radies nolīguma jomā un kurā ir kopīgi ieinteresētas ĀKK valstis un Eiropas Savienība, izskatīšanai ĀKK un ES Ministru padomē, kas definēta 15. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk “Kotonū nolīgums”).

3. Sanāksmju starplaikā EPN komiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru, ja abas Līgumslēdzējas puses par to vienojas. Rakstiskā procedūrā Līgumslēdzējas puses apmainās ar paziņojumiem.

4. EPN komitejas lēmumu un ieteikumu nosaukumā ir “lēmums” vai “ieteikums”, kā arī kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde par saturu. Katrā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

5. EPN komitejas pieņemtos lēmumus un ieteikumus apstiprina Eiropas Komisijas pārstāvis Eiropas Savienības vārdā un Kamerūnas Republikas pārstāvis.

6. Lēmumus un ieteikumus nosūta Līgumslēdzējām pusēm kā EPN komitejas dokumentus.

7. pants

Sarakste

1. Visu EPN komitejai adresēto korespondenci adresē tās sekretariātam.

2. Sekretariāts nodrošina, ka EPN komitejai adresētā sarakste tiek nodota komitejas priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek pārsūtīta nolīguma 92. pantā norādītajam katras Līgumslēdzējas puses kontaktpunktam kā dokumenti, kas minēti šā reglamenta 10. pantā.

3. EPN komitejas priekšsēdētāja saraksti sekretariāts nosūta katras Līgumslēdzējas puses kontaktpunktam un vajadzības gadījumā to pārsūta pārējiem EPN komitejas locekļiem kā dokumentus, kas minēti šā reglamenta 10. pantā.

8. pants

Sanāksmes

1. EPN komiteja tiekas regulāri, ne retāk kā reizi gadā, bet vajadzības gadījumā – ārkārtas sanāksmēs, ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN komitejas sanāksmju vietu un laiku.

3. EPN komitejas sanāksmes sasauc tā Līgumslēdzēja puse, kura vada komiteju, pēc apspriešanās ar otru Līgumslēdzēju pusi.

4. Uzaicinājumus uz sanāksmi dalībniekiem nosūta ne vēlāk kā 15 dienas pirms katras sanāksmes datuma.

9. pants

Delegācijas

Pirms katras sanāksmes EPN komitejas priekšsēdētāju informē par Eiropas Savienības un Kamerūnas Republikas delegāciju plānoto sastāvu, kā arī par iespējamajiem novērotājiem.

10. pants

Dokumenti

Ja EPN komitejas apspriežu pamatā ir rakstveida apstiprinošie dokumenti, sekretariāts vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma tos sanumurē un izplata kā EPN komitejas dokumentus.

11. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Katrai sanāksmei EPN komitejas sekretārs sagatavo provizorisku darba kārtību, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu priekšlikumiem. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma EPN komitejas sekretariāts to nosūta Līgumslēdzēju pušu kontaktpunktiem.

2. Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem sekretariāts ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis lūgumu iekļaut tos darba kārtībā, tomēr jautājumus iekļauj provizoriskajā darba kārtībā vienīgi tad, ja sekretariāts ir saņēmis ar tiem saistītos dokumentus ne vēlāk kā provizoriskās darba kārtības nosūtīšanas dienā.

3. Katras sanāksmes sākumā EPN komiteja pieņem darba kārtību. Provizoriskajā darba kārtībā neesošus jautājumus tajā var iekļaut, ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas.

4. EPN komitejas priekšsēdētājs ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu var pieaicināt ekspertus piedalīties EPN komitejas sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

5. Ar Līgumslēdzeju pušu piekrišanu sekretariāts var saīsināt 1. un 2. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības saistībā ar konkrēto gadījumu.

12. pants

Protokols

1. Katras sanāksmes beigās tiek izstrādāts secinājumu kopsavilkums, kuru paraksta EPN komitejas locekļi.

2. Sekretariāts vēlākais vienā mēnesī izstrādā katras sanāksmes protokola projektu.

3. Protokolā parasti sniedz kopsavilkumu par katru darba kārtības jautājumu, vajadzības gadījumā norādot:

a)	visus EPN komitejai iesniegtos dokumentus,

b)	ikvienu paziņojumu, ko kāds EPN komitejas loceklis lūdzis ierakstīt protokolā,

c)	pieņemtos lēmumus, sniegtos ieteikumus, saskaņotos paziņojumus un secinājumus konkrētajos jautājumos.

4. Protokolā iekļauj arī to EPN komitejas locekļu sarakstu, kuri piedalījušies sanāksmē, kā arī viņus pavadošo delegāciju locekļu sarakstu un novērotāju sarakstu.

5. Abas Līgumslēdzējas puses protokolu apstiprina rakstveidā divos mēnešos no sanāksmes dienas. Pēc protokola apstiprināšanas sekretariāts to paraksta divos eksemplāros, un katra Līgumslēdzēja puse saņem šo autentisko dokumentu oriģinālu.

13. pants

Atklātums

1. Ja vien Līgumslēdzējas puses nenolemj citādi, EPN komitejas sanāksmes nav atklātas.

2. Katra Līgumslēdzēja puse var lemt par EPN komitejas lēmumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Valodu režīms

1. EPN komitejas darba valodas ir Līgumslēdzējām pusēm kopīgās oficiālās valodas.

2. EPN komiteja rīko sanāksmes un pieņem lēmumus un ieteikumus, izmantojot dokumentus un ieteikumus, kas iesniegti kādā no 1. punktā minētajām valodām.

15. pants

Izdevumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos EPN komitejas sanāksmēs – tie ir gan personāla, ceļošanas un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Līgumslēdzēja puse, kas rīko sanāksmi.

3. Izdevumus saistībā ar sanāksmju mutvārdu tulkošanu un lēmumu un ieteikumu tulkošanu EPN komitejas darba valodās sedz tā Līgumslēdzēja puse, kas rīko sanāksmi. Izdevumus saistībā ar sanāksmju mutvārdu tulkošanu un lēmumu un ieteikumu tulkošanu citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās sedz Eiropas Savienība.

16. pants

Reglamenta grozīšana

Šo reglamentu var grozīt ar EPN komitejas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/36

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/203

(2016. gada 12. februāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XXI pielikumā (Statistika) (veselības aprūpes izdevumu statistika)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)	Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var nolemt grozīt inter alia EEZ līguma XXI pielikumu (Statistika).

(3)	EEZ līgumā ir jāiekļauj Komisijas Regula (ES) 2015/359 (3). Informācija par dienas aprūpi un uzņēmumu finansēšanas shēmām, kā arī par ambulatoro un dienas aprūpi Lihtenšteinā nav pieejama. Tādēļ tā būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt šādus datus.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XXI pielikums (Statistika).

(5)	Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma XXI pielikumā (Statistika), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3) Komisijas Regula (ES) 2015/359 (2015. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz statistiku par veselības aprūpes izdevumiem un finansējumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 (OV L 62, 6.3.2015., 6. lpp.).

PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2016

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma XXI pielikumu (Statistika)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	EEZ līgumā ir jāiekļauj Komisijas Regula (ES) 2015/359 (2015. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz statistiku par veselības aprūpes izdevumiem un finansējumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 (1).

(2)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XXI pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma XXI pielikumā pēc 18.z5 punkta (Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 205/2014) iekļauj šādu punktu:

“18.z6

32015 R 0359: Komisijas 2015. gada 4. marta Regulu (ES) 2015/359, ar ko attiecībā uz statistiku par veselības aprūpes izdevumiem un finansējumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 (OV L 62, 6.3.2015., 6. lpp.).

Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Lihtenšteina ir atbrīvota no pienākuma sniegt atsevišķus datus par dienas ārstniecisko aprūpi (HC.1.2), dienas rehabilitācijas aprūpi (HC.2.2) un dienas ilgtermiņa aprūpi (veselība) (HC.3.2), kurus attiecīgi iekļauj datos par ambulatoro ārstēšanas aprūpi (HC.1.3), ambulatoro rehabilitācijas aprūpi (HC.2.3) un ambulatoro ilgtermiņa aprūpi (veselība) (HC.3.3);

b)	Lihtenšteina ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus par uzņēmumu finansēšanas shēmām (HF.2.3). Šo atbrīvojumu izskatīs EEZ Apvienotā komiteja, kad vien Lihtenšteinas sniegtie skaitļi uzskatāmi parādīs, ka izdevumi uzņēmumu finansēšanas shēmām Lihtenšteinā vairs nav nenozīmīgi.”

2. pants

Regulas (ES) 2015/359 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

[…]

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri –

[…]

(1) OV L 62, 6.3.2015., 6. lpp.

(*1) [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/39

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/204

(2016. gada 12. februāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) (ultraplatjosla)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zona līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)	Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var nolemt grozīt inter alia EEZ līguma XI pielikumu (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība).

(3)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/702/ES (3). Islandē un Norvēģijā radiolīniju blīvums lidostu tuvumā un to izmantošanas intensitāte ir lielāki nekā ES. Lai novērstu kaitīgus traucējumus mobilo sakaru operatoru radiolīnijām, Islande un Norvēģija būtu jāatbrīvo no pienākuma atļaut izmantot 6,0 līdz 8,5 GHz frekvenču joslu iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija gaisa kuģos.

(4)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XI pielikums (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība).

(5)	Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/702/ES (2014. gada 7. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija (OV L 293, 9.10.2014., 48. lpp.).

PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2016

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma XI pielikumu (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	EEZ līgumā ir jāiekļauj Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/702/ES (2014. gada 7. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/131/EK par atļauju Kopienā harmonizēti izmantot radiofrekvenču spektru iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija (1).

(2)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XI pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma XI pielikuma 5.cw punktu (Komisijas Lēmums 2007/131/EK) groza šādi:

1)	pievieno šādu tekstu: “Šā līguma vajadzībām lēmuma noteikumus pielāgo šādi: Islande un Norvēģija tiek atbrīvotas no pienākuma atļaut izmantot 6,0 līdz 8,5 GHz frekvenču joslu iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija gaisa kuģos.”;

pievieno šādu ievilkumu:

“–	32014 D 0702: Komisijas 2014. gada 7. oktobra Īstenošanas lēmumu 2014/702/ES (OV L 293, 9.10.2014., 48. lpp.).”.

2. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/702/ES teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (2).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

[…]

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri –

[…]

(1) OV L 293, 9.10.2014., 48. lpp.

(2) [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/43

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/205

(2016. gada 12. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Austrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Michael SCHICKHOFER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļa aizstājēju tiek iecelta:

—	Mag. Doris KAMPUS, Landesrätin in der steirischen Landesregierung.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/44

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/206

(2016. gada 12. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Austrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Johannes PEINSTEINER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekļa aizstājēju tiek iecelta:

—	Dr. Carmen KIEFER, Vizebürgermeisterin der Marktgemeinde Kuchl.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/45

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2016/207

(2016. gada 15. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 22. maijā pieņēma Lēmumu 2013/233/KĀDP (1), ar ko izveido Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya).

(2)	Padome 2015. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2276 (2), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP un pagarina tā piemērošanu, jo īpaši paredzot pagarinājumu un finanšu atsauces summu laikposmam līdz 2016. gada 21. februārim.

(3)	Ņemot vērā situāciju Lībijā, ir nepieciešams, lai Savienība sagatavotos iespējamai civilai spēju veidošanas un palīdzības krīzes pārvarēšanas misijai drošības sektora reformas jomā minētajā valstī.

(4)	Tūlītējā civilo plānošanas spēju sniegšana skaita ziņā būs ierobežota, lai gan tā var pieaugt atkarībā no apstākļu un vajadzību izmaiņām un tā, ka piekrīt Politikas un drošības komiteja.

(5)	Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/233/KĀDP.

(6)	EUBAM Libya tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2013/233/KĀDP groza šādi:

1)	lēmuma 2. pantam pievieno šādu daļu: “EUBAM Libya sniegs palīdzību visaptverošam civilās drošības sektora reformas plānošanas procesam, lai sagatavotos iespējamai civilai spēju veidošanas un palīdzības krīzes pārvarēšanas misijai.”;

lēmuma 3. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

sniegt informāciju ES plānošanas vajadzībām saistībā ar iespējamu civilu spēju veidošanas un palīdzības krīzes pārvarēšanas misiju drošības sektora reformas jomā, cieši sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalsta misiju Lībijā (UNSMIL) un sniedzot ieguldījumu tās centienos, uzturot sakarus ar Lībijas leģitīmajām iestādēm un citiem attiecīgajiem drošības jomas sarunu partneriem.”;

3)	lēmuma 13. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUBAM Libya saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2016. gada 22. februāra līdz 2016. gada 21. augustam, ir EUR 4 475 000.”;

4)	lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “To piemēro līdz 2016. gada 21. augustam.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2016. gada 22. februāra.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums 2013/233/KĀDP (2013. gada 22. maijs) par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya) (OV L 138, 24.5.2013., 15. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2276 (2015. gada 7. decembris), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya) un pagarina tā piemērošanu (OV L 322, 8.12.2015., 51. lpp.).

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/47

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2016/208

(2016. gada 15. februāris),

ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2015/260, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 25. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/440/KĀDP (1), ar ko Stavros LAMBRINIDIS kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos.

(2)	Padome 2015. gada 17. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/260 (2), pagarinot ESĪP pilnvaru termiņu līdz 2017. gada 28. februārim.

(3)	Lēmumā (KĀDP) 2015/260 noteikta finanšu atsauces summa, kas paredzēta laikposmam no 2015. gada 1. marta līdz 2016. gada 29. februārim. Būtu jānosaka jauna finanšu atsauces summa laikposmam no 2016. gada 1. marta līdz 2017. gada 28. februārim.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2015/260,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2015/260 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2016. gada 1. marta līdz 2017. gada 28. februārim ir EUR 825 000.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Lēmums 2012/440/KĀDP (2012. gada 25. jūlijs), ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (OV L 200, 27.7.2012., 21. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/260 (2015. gada 17. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos (OV L 43, 18.2.2015., 29. lpp.).

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/48

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/209

(2016. gada 12. februāris)

par standartizācijas pieprasījumu Eiropas standartizācijas organizācijām attiecībā uz intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) pilsētās, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 808)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/40/ES (2) 8. pantu Komisija var lūgt Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) izstrādāt standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ITS ieviešanas un izmantošanas sadarbspēju, savietojamību un nepārtrauktību. Šo standartu piemērošanas joma ir noteikta Direktīvas 2010/40/ES 2. un 3. pantā, 4. panta 1. punktā un I pielikumā, un tie attiecas uz konkrētām prioritārajām jomām un prioritārajām darbībām ITS jomā. I pielikumā uzsvērta arī vajadzība nodrošināt pilsētu un starppilsētu saskarnes datu apmaiņai, kā arī pilsētas dimensijas sadarbspēju un savietojamību ar Eiropas ITS arhitektūru.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 6. pantu jau pieņemto specifikāciju īstenošanas joma (3) ir galvenokārt Eiropas transporta tīkls (TEN-T). Tomēr Direktīvā 2010/40/ES ir atzīts, ka ir vajadzīgas pilsētu un starppilsētu saskarnes, kas nodrošina pakalpojumu sadarbspēju un nepārtrauktību starp tīkliem un pāri robežām. Pilsētu teritorijas ir noteiktas kā izvēles “prioritārās zonas”, lai īstenotu specifikācijas reālā laika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai visā ES. Ceļotāji brauciena pirmos un pēdējos kilometrus parasti veic pilsētas teritorijā, un tādēļ tie ir būtiski ES mēroga multimodālas maršruta informācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kas veicina pastāvīgu mobilitāti.

(3)

Vispārīgo ITS mērķu ietvaros, kuri noteikti Direktīvā 2010/40/ES, pilsētas dimensijai ir konkrētas vajadzības, kas aplūkotas Rīcības plānā par ITS (2008. gads) (4) un Rīcības plānā mobilitātei pilsētās (2009. gads) (5). 2010. gadā Eiropas Komisija izveidoja ekspertu grupu par ITS pilsētās (6), kurā piedalās vietējo iestāžu pārstāvji un to galveno partneru pārstāvji no pētniecības un rūpniecības jomām, transporta iestādes un uzņēmēji, kā arī standartizācijas struktūras u. c. Šī ekspertu grupa par ITS pilsētās izstrādāja vadlīnijas pilsētu ITS galveno lietojumu ieviešanai (proti, multimodālā informācija, vieda biļešu pārdošana, satiksmes pārvaldība un pilsētu loģistika), apkopoja paraugprakses piemērus un apsvēra nepieciešamību turpināt standartizāciju pilsētu ITS jomā.

(4)

2013. gada decembrī Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu par mobilitāti pilsētās (7), kurā tā atkārtoti paziņoja, ka ir nepieciešams uzlabot mobilitātes efektivitāti un drošību pilsētās, kā arī informēja par plānotajām darbībām un ieteikumiem dalībvalstīm vairākās jomās, tostarp: pilsētu loģistika, noteikumi par piekļuvi pilsētām un ceļu izmantošanas maksas, ITS koordinēta ieviešana pilsētās un ceļu satiksmes drošība pilsētās.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (8) noteic, ka publiskajām iestādēm jāpublicē ģeogrāfiska informācija par transporta tīklu. Šo digitālo tīkla grafiku var konsolidēt un izmantot kā kopīgu atrašanās vietas atsauču sistēmu uzticamu ITS pakalpojumu sniegšanai. Šajā konsolidēšanā jāņem vērā spēkā esošie standarti, jo īpaši ģeogrāfisko datu datne (GDF) (9).

(6)

Komisijas paziņojumā “Pret piesietību. Atvērtu IKT sistēmu veidošana, labāk izmantojot publiskā iepirkuma standartus” (10) un saistītajā dienestu darba dokumentā “Rokasgrāmata par standartos balstītu IKT iepirkumu – Paraugprakses elementi” (11) Komisija norāda uz priekšrocībām, kas rodas, izmantojot standartus un atklātas specifikācijas, lai nepieļautu atkarību no viena pārdevēja tehnoloģisko risinājumu jomā un sekmētu rentablāku risinājumu ieviešanu.

(7)	Nodoms pieprasīt Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, lai palīdzētu īstenot Direktīvu 2010/40/ES, ir minēts divās secīgās Savienības gada darba programmās Eiropas standartizācijai 2.4.10. (12) un 3.3.8. (13) punktā.

(8)	Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes (14) par standartizācijas pieprasījumu izpildi, un Eiropas standartizācijas organizācijas ir vienojušās piemērot šīs pamatnostādnes, izpildot standartizācijas pieprasījumus.

(9)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas standartizācijas organizācijām, Eiropas standartizācijas ieinteresēto personu organizācijām, kuras saņem Savienības finansējumu, un Eiropas ITS komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 15. pantu.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pieprasītās standartizācijas darbības

Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (Cenelec) un Eiropas Telesakaru standartu institūtam (ETSI), turpmāk tekstā “ESO” (Eiropas standartizācijas organizācijas), ir pieprasīts izstrādāt jaunus Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas nodevumus, lai atbalstītu Direktīvas 2010/40/ES 8. panta īstenošanu attiecībā uz multimodālo informāciju, satiksmes pārvaldību un pilsētu loģistiku pilsētu ITS jomā. Pieprasītie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi ir uzskaitīti II pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā, un tiem jāatbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.

2. pants

Darba programmas izstrāde

ESO sagatavo kopīgu darba programmu, kurā norādīti visi pieprasītie nodevumi, atbildīgās tehniskās struktūras un darba izpildes grafiks, ievērojot II pielikumā noteiktos termiņus. ESO līdz 2016. gada 31. jūlijam iesniedz Komisijai darba programmu un nodrošina Komisijai piekļuvi vispārējam projekta plānam.

ESO var lemt par nepieciešamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu skaitu, kas vajadzīgs 1. pantā minētā pieprasījuma izpildīšanai.

3. pants

Vienošanās par darba programmu

ESO darba programmā ņem vērā iespējamās prioritātes, ko Komisija paudusi attiecībā uz 1. pantā minētā pieprasījuma izpildi.

ESO informē Komisiju par jebkuriem grozījumiem darba programmā.

Darba programmā var iekļaut jaunus Eiropas standartu priekšmetus vai Eiropas standartizācijas nodevumus, ja I pielikumā ir iekļautas prasības attiecībā uz minētajiem priekšmetiem un šie priekšmeti ir saistīti ar Direktīvas 2010/40/ES 2. un 3. pantā un I pielikumā minētajām prioritārajām jomām un prioritārajām darbībām un ja ir notikusi apspriešanās ar Komisiju, kura piekrīt šādam papildinājumam, pēc tam, kad ir informēta komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantu.

4. pants

Ziņošana

ESO katru gadu ziņo Komisijai par 1. pantā minētā pieprasījuma izpildi. Šīs organizācijas līdz 2017. gada 30. martam iesniedz Komisijai pirmo kopīgo gada ziņojumu.

ESO līdz 2019. gada 30. jūnijam sniedz Komisijai kopīgo nobeiguma ziņojumu. Nobeiguma ziņojumā iekļauj mērījumu kritērijus, ar kuriem novērtē paveikto attiecībā uz standartizāciju multimodālās informācijas, satiksmes pārvaldības un pilsētu loģistikas jomā un ieinteresēto personu iesaistīšanās līmeni standartizācijas darbā, kas pieprasīts atbilstīgi 1. pantam.

5. pants

Derīgums

Ja viena no Eiropas standartizācijas organizācijām viena mēneša laikā pēc 1. pantā minētā pieprasījuma saņemšanas to neakceptē, minēto pieprasījumu nedrīkst izmantot par pamatu Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu izstrādāšanai.

6. pants

Sadarbspējas prasības

Pieprasītie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi jāizstrādā tā, lai tie būtu konsekventi un atbilstu prasībām deleģētajos aktos, ko Komisija pieņem saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, jo īpaši specifikācijām reālā laika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanai visā ES, kas pieņemtas 2014. gada 18. decembrī (15), un specifikācijām ES mēroga multimodālas maršruta informācijas pakalpojumu nodrošināšanai (16).

7. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Eiropas Standartizācijas komitejai, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai un Eiropas Telesakaru standartu institūtam.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Elżbieta BIEŃKOWSKA

(1) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013 (OV L 91, 3.4.2013., 1. lpp.), (ES) Nr. 885/2013 (OV L 247, 18.9.2013., 1. lpp.), (ES) Nr. 886/2013 (OV L 247, 18.9.2013., 6. lpp.) un (ES) 2015/962 (OV L 157, 23.6.2015., 21. lpp.).

(4) COM(2008) 886 galīgā redakcija.

(5) COM(2009) 490 galīgā redakcija.

(6) http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2520

(7) http://ec.europa.eu/transport/themes/urban/urban_mobility/ump_en.htm

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(9) ISO (14825:2004) standarts, kurā konkrēti aprakstīta ceļu infrastruktūra ITS vajadzībām un ietverta visaptveroša kopīga atrašanās vietas atsauču sistēma.

(10) COM(2013) 455 final.

(11) SWD(2013) 224 final.

(12) COM(2013) 561 final.

(13) COM(2014) 500 final.

(14) SWD(2015) 205 final, 2015. gada 27. oktobris, Eiropas standartizācijas rokasgrāmata, atbalstot Savienības tiesību aktus un politikas virzienus, III daļa. Pamatnostādnes par standartizācijas pieprasījumu izpildi.

(15) C(2014) 9672 final.

(16) Izstrādes procesā. Paredzēts, ka specifikācijas būs gatavas 2015. gada beigās / 2016. gada sākumā.

I PIELIKUMS

PRASĪBAS EIROPAS STANDARTIEM UN EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS NODEVUMIEM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1. Vispārīgas prasības darba programmas izstrādei

Ekspertu grupa par ITS pilsētās (1) ieteica Eiropas standartizācijas darbībās labāk integrēt pilsētas dimensiju un koncentrēt standartizācijas centienus uz konkrētiem jautājumiem nolūkā izveidot nepieciešamās pilsētu un starppilsētu saskarnes.

Ekspertu grupa ieteica arī ITS standartizācijas procesā iesaistīt vietējās iestādes un ekspertus ar īpašām pilsētvides zināšanām.

Tāpēc saskaņā ar šo pieprasījumu izveidojamā darba programma jāizstrādā šādi.

Jāpievēršas trim prioritārajām jomām pilsētu ITS, proti: multimodālās informācijas pakalpojumiem, satiksmes pārvaldībai, tostarp noteikumiem par piekļuvi, un pilsētu loģistikai, tostarp autostāvvietu pārvaldībai. Lai nodrošinātu ITS savienojamību (izvairoties no izolācijas un piesietības sekām), ESO uzskatāmi jāparāda, kā trīs iepriekš minētās jomas ir savstarpēji savienotas plašākā pilsētas ITS arhitektūrā, un jānodrošina sadarbības un saskarņu saderība ar citām saistītām ITS lietotnēm (kuras neietilpst tieši šā pieprasījuma tvērumā).

Jāpatur prātā nepieciešamība risināt dažādas lietotāju vajadzības (no patērētājiem līdz operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem), ņemt vērā vides atšķirības (tostarp pilsētu un starppilsētu saskarnes) un dažādus transportlīdzekļu tipus vai transporta veidus, un mobilitātes pakalpojumus (tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), kas ir saistīti ar trim iepriekš minētajām jomām. Šim nolūkam Eiropas standartizācijas organizācijas tiek aicinātas sazināties ar attiecīgajām struktūrām, kuras pārstāv mobilitāti pilsētā un kuras ir ieinteresētas pilsētu ITS, piemēram, standartizācijas koordinācijas grupas un organizācijas, vietējās standartizācijas sistēmas, ekspertu un ieinteresēto personu platformas, pilsētu un reģionu apvienības, lietotāju apvienības, transporta operatoru un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji. ESO var uzaicināt šādas ieinteresētās personas piedalīties savās darbībās un nodevumu izstrādē. Tās uzskatāmi parāda, kā iesaistīt piemērotus (pilsētu) ekspertus un ieinteresētās personas visā procesā (plānošana, standartu izstrāde, ieviešana). Ir jāņem vērā vietējā situācija un politikas dažādība. Jo īpaši, ja iespējams, šā pieprasījuma izpildē var paredzēt testus pilsētās, kuras brīvprātīgi piekrīt eksperimentam.

Jānosaka vajadzīgie organizatoriskie pasākumi, ar kuriem var sekmēt efektīvu sadarbību un labu koordināciju starp ITS standartizācijas iniciatīvām un darba grupām.

1.2. Vispārīgas prasības attiecībā uz pieprasītajiem nodevumiem

1.2.1. Atbilstība

Pieprasītie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi ir jāizstrādā tā, lai tie atbilstu:

—	Direktīvas 2010/40/ES II pielikumā minētajiem principiem,

—	personas datu aizsardzības noteikumu principiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (2) un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3)),

—	e-pieejamības un tīmekļa pieejamības principiem (paziņojums “Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību” (4)).

1.2.2. Saskaņošana

Ekspertu grupa par ITS pilsētās uzsvēra, ka standartizācijai būtu jānovērš pašreizējās nepilnības un jāuzlabo un jāpapildina esošie standarti.

Tādēļ pieprasītajiem Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem būtu atkārtoti jāizmanto, jāsaskaņo vai jāveido saskarnes, cik vien iespējams, ar šādiem spēkā esošiem standartiem, specifikācijām un projektiem: projekti CIVITAS (5), padomdevēju grupa CAPITAL CIVITAS ITS (6), projekts Promoting Open Specifications and Standards in Europe (POSSE) (7), projekts OPTICITIES (8), projekts FREILOT, koordinācijas grupa Smart Cities and Communities, standartizācijas pieprasījums M/453 par sadarbspējīgām sistēmām (9), platforma C-ITS, DATEX II stratēģiskās un tehniskās grupas (10), programma Urban Traffic Management Control (UTMC) (11), Open Traffic Systems City Association (OCA) (12) un Open Communication Interface for Road Traffic Control Systems (OCIT) (13), projekts FRAME (14), projekts Co-Cities (15), projekts European Digital Traffic Infrastructure Network for Intelligent Transport Systems (EDITS) (16), projekts European Bus System of the Future (EBSF) (17), Data Catalog Vocabulary (DCAT) (18), telpiskie “standartizētie” dati un ģeolokalizācijas standartizācija, un spēkā esošie valstu standarti (19).

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasītajos Eiropas standartos un Eiropas standartizācijas nodevumos vajadzētu apsvērt atkārtotu izmantošanu, saskaņošanu vai saskarni ar spēkā esošajiem atsauces datu modeļiem, kopīgām datu vārdnīcām un metadatu struktūras prasībām, lai veicinātu pakalpojumu savietojamību, konsekvenci un nepārtrauktību.

1.2.3. Īstenojamība

Ekspertu grupa par ITS pilsētās ierosināja meklēt veidus, kā atbalstīt elastīgākus un mazāk ierobežojošus standartizācijas nodevumus papildus standartiem, lai veiksmīgāk pielāgotos ITS strauji mainīgajai tehnoloģiju videi.

Tādēļ pieprasītajiem Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem ir jāatbilst dažādu lietotāju vajadzībām, pilsētu daudzveidībai, un tiem ir jābūt viegli īstenojamiem.

Tādēļ pēc iespējas jāņem vērā šādi aspekti:

1)	mantotās sistēmas un pašreizējie protokoli, rentabli migrācijas ceļi, uzņēmējdarbības modeļi un pamatnostādnes iepirkuma veicējiem;

2)	patērētāju, uzņēmumu un operatoru, tostarp arī mazo un vidējo uzņēmumu, īpašās vajadzības;

3)	izpildāmas un viegli pieejamas vadlīnijas, kodu saraksti, datu kopas, instrumenti un procesi, lai atvieglotu darbības īstenošanu un atbilstības pārbaudes;

4)	datu pieejamība, piekļuve, kvalitāte, uzticamība un precizitāte.

2. PRASĪBAS, LAI UZLABOTU SADERĪBU UN SASKAŅOTĪBU AR SPĒKĀ ESOŠAJIEM STANDARTIEM UN TEHNISKAJĀM SPECIFIKĀCIJĀM

Ir jāpārbauda saskaņotība ar spēkā esošajiem Eiropas, starptautiskajiem vai citiem globāli izmantotiem standartiem (t. i., jāņem vērā ne tikai CEN, Cenelec un ETSI, bet arī DATEX II, UTMC, OTS, ISO, IEC, ITU u. c. paveiktais), jānovērtē iespējamie trūkumi un jāpiedāvā saderīgi vai atklāti risinājumi vai nu ar nolūku saskaņot un uzlabot spēkā esošos standartus, vai lai attiecīgā gadījumā izstrādātu jaunus savietojamus standartus un citas specifikācijas. Izstrādājot jaunus standartus un specifikācijas, ir jābalstās uz jau esošajiem, un ir jānosaka arhitektūras vai savienojamības prasības.

Sabiedriskā transporta jomā, un jo īpaši attiecībā uz multimodālo informāciju un viedo biļešu pārdošanu, saskaņotības prasība attiecas uz plašu standartu un tehnisko specifikāciju klāstu, jo īpaši: Transmodel (20), IFOPT (21), SIRI (22), NETEX (23), IOPTA (24), ISO (25).

Alternatīvās degvielas transportlīdzekļu un infrastruktūras jomā jebkuri jauni standarti un specifikācijas jāsaskaņo ar ETSI TS 101 556-3 (26) un tas jāpapildina.

Jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāpilnveido arī vispārējo standartu pielāgojamība pilsētas apstākļiem. Tas jo īpaši attiecas uz DATEX II (27), kas paredz apmaiņu ar satiksmes datiem, kuri aprakstīti, izmantojot īpašus profilus. Tas ir priekšnoteikums, lai izveidotu pakalpojumu sadarbspēju un nepārtrauktību starp pilsētu un starppilsētu vidēm vai tīkliem. Šo uzdevumu vislabāk var veikt, nodrošinot ciešu sadarbību ar DATEX II stratēģisko grupu un tehnisko grupu.

Darbam, ko veiks saskaņā ar šīm pilnvarām, jāparedz turpmāka kooperatīvo sistēmu ieviešana pilsētu teritorijās. Tas būs saistīts ar iepriekšējo standartizāciju transportlīdzekļu savstarpējas komunikācijas un transportlīdzekļu un infrastruktūras komunikācijas jomā, ko veica saskaņā ar standartizācijas pieprasījumu M/453, kuru kopīgi pārvaldīja CEN un ETSI, un pašlaik notiekošā darba rezultātiem, ko veic Komisijas 2014. gada novembrī izveidotās C-ITS platformas eksperti (jo īpaši platformas darba grupas standartizācijas un uzņēmējdarbības risinājumu jomā) (28).

3. ĪPAŠAS PRASĪBAS PIEPRASĪTAJIEM NODEVUMIEM

3.1. Pilsētu ITS arhitektūrā integrētu dažādu attiecīgo izmantošanas gadījumu definēšana un atbalsts standartu un citu specifikāciju īstenošanai

Lai izstrādātu pragmatisku pieeju, darbībām saskaņā ar šo pieprasījumu ir jābalstās uz augsta līmeņa izmantošanas gadījumiem, pievēršoties multimodālās informācijas pakalpojumiem, satiksmes pārvaldībai, tostarp noteikumiem par piekļuvi, un pilsētu loģistikai, tostarp autostāvvietu pārvaldībai. Nosakot vai izvēloties šos izmantošanas gadījumus, līdzsvaroti jāievēro lietotāju vajadzības, mobilitātes tendences pilsētās, tehnoloģiju attīstība, finansiālā ilgstpējība un politikas prioritātes (piemēram, ceļu satiksmes drošība). Kopā ar darba programmu jāizskaidro, kāpēc šie izmantošanas gadījumi noteikti par prioritāriem un kāda ir to iespējamā mijiedarbība.

Izmantošanas gadījumi tiks integrēti pilsētas ITS arhitektūrā (loģiskā struktūra un saikne starp standartiem un specifikācijām, un to ieinteresētajām personām), kas aptver visu informācijas ķēdi katrai no iepriekš minētajām trim jomām, un tie iekļausies vispārējā Eiropas ITS arhitektūrā. Tāpēc šādai pilsētu ITS arhitektūrai ir jāatbilst e-FRAME (29) modelim.

Šis holistiskais un sistēmiskais pārskats atbalstīs ieinteresēto personu sadarbību, kā arī savietojamu un savstarpēji papildinošu standartu un citu specifikāciju izstrādi un uzlabošanu, tādējādi nodrošinot ITS savienojamību.

Nodevumā par ieviešanas stratēģiju jānorāda, kā pēc iespējas vieglāk ieviest šādus standartus un citas specifikācijas, ieviešot multimodālās informācijas pakalpojumus, satiksmes pārvaldības pasākumus un pilsētu loģistikas darbības. Šajā nolūkā būs būtiski iegūt ar izmantošanas gadījumiem saistītās atziņas, iesaistīt piemērotas ieinteresētās personas un sniegt reālistiskas ieviešanas vadlīnijas.

3.2. Multimodālās informācijas pakalpojumu risinājumi, lai veicinātu mobilitāti

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir satiksmes un maršruta informācijas pakalpojumu sadrumstalotība un tas, ka trūkst sadarbspējīgu multimodālas informācijas un plānošanas pakalpojumu ar plašu Eiropas mēroga pārklājumu, kas ietver ceļojuma pirmo un pēdējo kilometru, kā arī garo posmu no punkta A līdz punktam B. Pieejamais datu klāsts par mobilitātes pakalpojumiem ir jāpaplašina, un tam jābūt pieejamam standarta formātā, lai to varētu integrēt novatoriskos satiksmes un maršruta informācijas pakalpojumos. Tikai visaptveroši multimodālās informācijas pakalpojumi nodrošinās lietotājam pilnīgu klāstu ar maršrutiem un maršrutu izvēles iespējām, ļaujot tam izvēlēties optimālāko pārvietošanās iespēju un veicinot ilgtspējīgākus ceļošanas paradumus, kā arī padarot visu transporta sistēmu efektīvāku un pieejamu visiem lietotājiem.

Ir jānodrošina (proti, vajadzības gadījumā – jāizstrādā) saderīgi datu formāti, atklātas un dokumentētas saskarnes un protokoli attiecīgo datu nosūtīšanai un to integrācijai multimodālo datu kopās un (esošajos) multimodālas informācijas un plānošanas pakalpojumos (tostarp integrēta biļešu sistēma). Ir būtiski, lai spēkā esošie un jaunie standarti un citas specifikācijas ļautu (vajadzības gadījumā, izmantojot papildu saskarnes un protokolus) efektīvi integrēt vai savienot multimodālās informācijas un plānošanas pakalpojumu dažādos aspektus vai blokus.

3.3. Satiksmes pārvaldības risinājumi, tostarp noteikumi par piekļuvi

Satiksmes pārvaldības sistēmas nepārtraukti attīstās; agrāk tās lielākoties bija veidotas darbībai no kontroles centra uz kontroles centru, bet tagad novērojama ciešāka sadarbība starp sistēmām (tai skaitā lauka ierīcēm), tīkliem un operatoriem. Šā iemesla dēļ ir jāizstrādā atbilstoši standarti, saskarnes un/vai protokoli, lai atbalstītu sadarbspējīgus satiksmes kontroles un pārvaldības risinājumus dažādos ģeogrāfiskos mērogos un pāri dažādām pilsētas administratīvajām robežām (piemēram, sākot ar risinājumiem maziem vietējiem satiksmes palēninājumiem un piepilsētas satiksmes radītās ietekmes pārvaldībai līdz pilsētu mezglu efektīvai integrācijai starppilsētu koridoros).

Pastāv dažādi līdzekļi, lai pārvaldītu ceļu tīklu un mazinātu satiksmes sastrēgumus un satiksmes traucējumus (piemēram, paredzami/neparedzami notikumi, negadījumi, plūdi, ugunsgrēki u. c.), izmantojot efektīvu un novatorisku satiksmes pārvaldību. Piemēram, vairākas pilsētas ir ieviesušas dažādu veidu satiksmes novirzīšanu, noteikušas satiksmes subordināciju un piekļuves regulēšanas pasākumus, tostarp krustojumu pārvaldību, un attiecina šādus pasākumus uz visiem transportlīdzekļiem vai tikai uz kādu transportlīdzekļu grupu (piemēram, apkārtceļi, prioritārās joslas, zaļais vilnis, ceļu lietošanas maksas vai nodevas, zema emisiju līmeņa zonas, maza ātruma zonas, gājēju zonas utt.). Diemžēl šie pasākumi ne vienmēr tiek pārvaldīti holistiski un saskaņoti, un bieži vien tos nepietiekami ņem vērā satiksmes informācijas sistēmās lietotājiem (piemēram, navigācijas ierīcēs). Tādēļ, no vienas puses, izstrādājot saskaņotas specifikācijas, savietojamus standartus un praktiskas saskarnes, kas atbalsta satiksmes informācijas atjaunināšanai nepieciešamo datu sadarbspēju, un, no otras puses, optimizējot dažādos satiksmes pārvaldības un subordinācijas pasākumus, ko pienācīgi papildina standartizēti tehnoloģiskie risinājumi transportlīdzekļu identifikācijai (t. i., attiecībā uz transportlīdzekļu kategorijām, emisiju klasēm, ārkārtas raksturu, noslogojuma faktoru), varētu veicināt pilsētu satiksmes informācijas un satiksmes pārvaldības kopējo efektivitāti, tostarp piekļuves regulēšanas pārvaldību un izpildi.

Ir jānodrošina (proti, vajadzības gadījumā – jāizstrādā) saderīgi datu formāti, atklātas un dokumentētas saskarnes un protokoli attiecīgo datu nosūtīšanai neatkarīgi no to avota (piemēram, sensori, dinamiskie automobiļu dati, satiksmes kontroles centri), un to integrācija pašreizējās un turpmākajās satiksmes informācijas sistēmās un satiksmes pārvaldības darbībās dažādiem ceļu tīkliem, tostarp pilsētu un starppilsētu savienojumiem.

3.4. Pilsētu loģistikas risinājumi, tostarp stāvvietu pārvaldība

Tiek uzskatīts, ka stāvvietu meklēšana un preču piegāde palielina satiksmes sastrēgumus pilsētās. Šo problēmu varētu mazināt, sniedzot reālā laika informāciju par stāvvietu pieejamību un vienkāršotas rezervācijas iespējām. Turklāt būtu jānodrošina diferencēta pieeja, ņemot vērā konkrēto loģistikas nozari, kravas transportlīdzekļu vajadzības vai kravas veidu (piemēram, alternatīvā degviela, atdzesētas preces, reversā loģistika vai atkritumi, bīstamās kravas).

Ir jānodrošina (proti, vajadzības gadījumā – jāizstrādā) saderīgi datu formāti, atklātas un dokumentētas saskarnes un protokoli attiecīgo datu nosūtīšanai neatkarīgi no to avota, un to integrācija pašreizējās un turpmākajās satiksmes informācijas sistēmās un satiksmes pārvaldības darbībās dažādiem ceļu tīkliem, tostarp pilsētu un starppilsētu savienojumiem.

4. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTO NODEVUMU TURPMĀKU PĀRSKATĪŠANU

Pēc pieprasīto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu pieņemšanas ESO vismaz reizi divos gados pārskata minētajos nodevumos sniegto sintakšu sarakstu un saistītās transformācijas nolūkā nodrošināt, ka tie atspoguļo jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus un ietver vislabākās pieejamās sintakses. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš, lai pielāgotos vai migrētu no iepriekšējām sistēmām, kā arī lai nodrošinātu savietojamību ar iepriekšējām sistēmām attiecībā uz īstenošanu.

(1) http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2520

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(3) COM(2012) 11 final – 2012/0011.

(4) COM(2008) 804 galīgā redakcija.

(5) http://www.civitas.eu/display-all-projects

(6) http://www.civitas.eu/

(7) www.posse-openits.eu

(8) http://www.opticities.com/

(9) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/standardisation_mandate_en.pdf

(10) www.datex2.eu

(11) http://www.utmc.eu/

(12) www.oca-ev.info

(13) www.ocit.org/

(14) http://www.frame-online.net/

(15) www.co-cities.eu

(16) www.cei.int

(17) http://www.ebsf.eu/

(18) http://www.w3.org/TR/vocab-dcat/

(19) Piemēram, Intermodal verkehrsgraph graphenintegrationsplattform (GIP). http://www.fsv.at/shop/produktdetail.aspx?IDProdukt=837823b7-8697-45e8-9dc6-063924066176

(20) Transmodel, Eiropas atsauces datu modelis sabiedriskajam transportam, EN 12896:2006 (Transmodel 5.1.) un EN 12896:2014 (Transmodel V6: 1.–3. daļa).

(21) IFOPT (EN 28701), Eiropas standarts datu modeļa noteikšanai nekustīgu objektu identificēšanai sabiedriskajā transportā (piemēram, apstāšanās vietas/punkti, apstāšanās zonas, stacijas, gājēju navigācijas ceļi, ieejas utt.) – patlaban integrēts EN 12896: 2014.

(22) SIRI (FprEN 15531-1 līdz 3 un CEN/TS 15531-4 un 5), Eiropas standarts, kurā definēta pakalpojuma saskarne reālā laika informācijai par sabiedriskā transporta darbībām.

(23) NeTEX pamatā ir Transmodel 5.1., kam pievienotas papildu koncepcijas no IFOPT un SIRI, un tas ir iedalīts trīs daļās: 1. daļa – Transporta tīkls, 2. daļa – Grafiki un 3. daļa – Tarifi.

—	CEN/TS 16614-1. Apmaiņa ar tīkla un grafika informāciju – 1. daļa. Tīkla topoloģija (NeTEx).

—	CEN/TS 16614-2. Apmaiņa ar tīkla un grafika informāciju – 2. daļa. Laika koordinācijas informācija (NeTEx).

—	WI 00278330 (prCEN/TS 16614-3). Apmaiņa ar tīkla un grafika informāciju – 3. daļa. Tarifu informācija (NeTEx).

(24) IOPTA, savstarpēji izmantojamas sabiedriskā transporta lietotnes, EN 15320 kopā ar EN 1545 par identifikācijas karšu sistēmām – virszemes transporta lietojumiem.

(25) EN ISO 24014-1: 2007. Sabiedriskais transports – Sadarbspējīga tarifu pārvaldības sistēma – 1. daļa. Arhitektūra.

—	CEN ISO/TR, 24014-2:2013. Sabiedriskais transports – Sadarbspējīga tarifu pārvaldības sistēma – 2. daļa. Uzņēmējdarbības prakse (ISO/TR 24014-2:2013).

—	ISO/IEC 14443. Integrētās bezkontaktu shēmas kartes – Proksimitātes kartes (1.–4. daļa).

—	ISO/IEC 18092. Tuvlauka sakari.

(26) ETSI TS 101 556-3 V1.1.1 (2014-10). Intelektiskās transporta sistēmas (ITS). Transportlīdzekļa un infrastruktūras komunikācija. 1. daļa. Electric Vehicle Charging Spot Notification Specification un 3. daļa. Communications system for the planning and reservation of EV energy supply using wireless networks.

(27) CEN/TS 16157, 1.–6. daļa. Intelektiskās transporta sistēmas – DATEX II datu apmaiņas specifikācijas satiksmes pārvaldībai un informācijai.

(28) http://ec.europa.eu/transport/themes/its/news/c-its-deployment-platform_en.htm

(29) http://www.frame-online.net/?q=e-frame-project.html

II PIELIKUMS

EIROPAS STANDARTI UN EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS NODEVUMI, UN PIEŅEMŠANAS TERMIŅI

1. IZMANTOŠANAS GADĪJUMI, PILSĒTAS ITS ARHITEKTŪRA UN ĪSTENOŠANA

1. tabula

Pieprasītie jaunie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi izmantošanas gadījumiem, pilsētu ITS arhitektūrai un īstenošanai

Pamatinformācija	Pieņemšanas termiņš (1)
Eiropas standartizācijas nodevums par izmantošanas gadījumiem, kas aptver šā pieprasījuma trīs jomas un norāda uz to iespējamo mijiedarbību	12 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām
Eiropas standartizācijas nodevums par pilsētas ITS arhitektūru, kurā integrētas šā pieprasījuma trīs jomas un norādīti savienojumi vai saskarnes ar apkārtējām ITS lietotnēm, kā arī saderība un saskaņotība ar spēkā esošajiem standartiem, tehniskajām specifikācijām, datu modeļiem	12 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām
Eiropas standartizācijas nodevums par ieviešanas stratēģiju, tostarp praktiskas norādes ar šo pieprasījumu saistīto Eiropas standartu īstenošanā	39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

2. MULTIMODĀLĀS INFORMĀCIJAS PAKALPOJUMI, LAI VEICINĀTU MOBILITĀTI

2. tabula

Pieprasītie jaunie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi multimodāliem informācijas pakalpojumiem

Pamatinformācija

Pieņemšanas termiņš

Eiropas standarti:

—	jauniem mobilitātes pakalpojumiem, piemēram, automobiļu koplietojums, velosipēdu koplietošanas pakalpojumi, “novieto automašīnu un brauc” sistēma, “novieto velosipēdu un brauc” sistēma utt.,

—	alternatīvo degvielu infrastruktūrai, tostarp informācija par [uzpildes/lādēšanas] stacijas atrašanās vietu un pieejamību, uzlādēšanas modeļiem un staciju jaudu, (integrētu) maksājumu shēmām utt.

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

Eiropas standartizācijas nodevums par atsauces datu modeli, kopīgām datu vārdnīcām un metadatu struktūru multimodālās informācijas pakalpojumiem

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

3. SATIKSMES PĀRVALDĪBA, TOSTARP NOTEIKUMI PAR PIEKĻUVI

3. tabula

Pieprasītie jaunie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi satiksmes pārvaldībai, tostarp noteikumiem par piekļuvi

Pamatinformācija

Pieņemšanas termiņš

Eiropas standarti:

—	satiksmes pārvaldības pasākumu kopumam (tostarp nepieciešamā infrastruktūra / statiskie dati par autoceļiem, dinamiskie dati par autoceļu stāvokli, satiksmes dati vai satiksmes kontroles dati, meteoroloģiskie dati),

—

satiksmes novirzīšanas, subordinācijas un piekļuves regulēšanas pasākumu kopumam, tostarp krustojumu pārvaldībai (papildināti ar transportlīdzekļa identifikācijas datiem). Jo īpaši jāapsver dažādi ceļu lietošanas maksas modeļi dažādās pilsētās, kā arī kārtība īpašo transporta joslu kopīgai lietošanai dažādiem transportlīdzekļu tipiem (piemēram, kravas, sabiedriskais transports, neatliekamās palīdzības transportlīdzekļi).

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

Eiropas standarti un standartizācijas nodevumi par atsauces datu modeli, kopīgām datu vārdnīcām un metadatu struktūru satiksmes pārvaldībai, tostarp noteikumiem par piekļuvi

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

4. PILSĒTU LOĢISTIKA, TOSTARP STĀVVIETU PĀRVALDĪBA

4. tabula

Pieprasītie jaunie Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas nodevumi pilsētu loģistikai, tostarp stāvvietu pārvaldībai

Pamatinformācija

Pieņemšanas termiņš

Eiropas standarti:

—	intelektiskajām sistēmām vieglo automašīnu, komerciālo transportlīdzekļu un kravas transportlīdzekļu novietošanai. Jāapsver iespēja paplašināt pastāvošās tehniskās specifikācijas vai profilus attiecībā uz stāvvietām (2) vai pielāgot tos vajadzībām pilsētu teritorijās,

—

iekraušanas platformu informācijai un rezervēšanas pakalpojumiem konkrētiem kravas transportlīdzekļiem un loģistikas nozarēm. Ierosinātajiem standartiem un specifikācijām jāpievēršas gan infrastruktūrai, gan transportlīdzekļiem (tostarp transportlīdzekļu un/vai kravas identifikācija, ja vajadzīgs). Turklāt jāaplūko arī ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošana pilsētu loģistikā un šo transportlīdzekļu uzlādēšanas iespējas (piemēram, iekraušanas/izkraušanas laikā pie īpašām platformām).

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

Eiropas standartizācijas nodevums par atsauces datu modeli, kopīgām datu vārdnīcām un metadatu struktūru pilsētu loģistikai, tostarp stāvvietu pārvaldībai

39 mēneši pēc šā lēmuma paziņošanas Eiropas standartizācijas organizācijām

(1) Ar pieņemšanu saprot dienu, kad attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija standartu dara pieejamu saviem locekļiem vai sabiedrībai.

(2) DATEX II datu apmaiņas specifikācijas satiksmes pārvaldībai un informācijai – CEN/TS 16157, 6. daļa. Stāvvietu paplašināšana.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/59

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2016/210

(2016. gada 12. februāris)

attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (astotais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Ceturto ĀKK un EEK konvenciju, kas parakstīta 1989. gada 15. decembrī Lomē (1) un grozīta ar 1995. gada 4. novembrī Maurīcijā parakstīto nolīgumu (2),

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Ceturtās ĀKK un EK konvencijas Otro finanšu protokolu (“Iekšējais nolīgums”) (3), ar ko izveido, cita starpā, astoto Eiropas Attīstības fondu (astotais EAF), un jo īpaši tā 33. panta 3. punktu,

ņemot vērā Finanšu regulu (1998. gada 16. jūnijs), kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai (4), un jo īpaši tās 66. līdz 74. pantu,

izskatījusi ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci saistībā ar astotā EAF darbībām laikposmā līdz 2014. gada 31. decembrim un Revīzijas palātas Gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10.un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), attiecībā uz 2014. finanšu gadu kopā ar minētajā gada pārskatā iekļautajām Komisijas atbildēm (5),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 33. panta 3. punktu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Komisiju no atbildības par astotā EAF finanšu pārvaldību.

(2)	Astotā EAF darbības 2014. finanšu gadā Komisija ir kopumā īstenojusi apmierinoši,

AR ŠO IESAKA Eiropas Parlamentam atbrīvot Komisiju no atbildības par astotā EAF darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 229, 17.8.1991., 3. lpp.

(2) OV L 156, 29.5.1998., 3. lpp.

(3) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(4) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(5) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/60

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2016/211

(2016. gada 12. februāris)

attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (devītais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un grozīts ar Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu (2),

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK līguma ceturto daļu (3) (“Iekšējais nolīgums”), ar ko izveido, cita starpā, devīto Eiropas Attīstības fondu (devītais EAF), un jo īpaši tā 32. panta 3. punktu,

ņemot vērā Finanšu regulu (2003. gada 27. marts), ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam (4), un jo īpaši tās 96. līdz 103. pantu,

izskatījusi ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci saistībā ar devītā EAF darbībām laikposmā līdz 2014. gada 31. decembrim un Revīzijas palātas Gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), attiecībā uz 2014. finanšu gadu kopā ar minētajā gada pārskatā iekļautajām Komisijas atbildēm (5),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 32. panta 3. punktu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Komisiju no atbildības par devītā EAF finanšu pārvaldību.

(2)	Devītā EAF darbības 2014. finanšu gadā Komisija ir kopumā īstenojusi apmierinoši,

AR ŠO IESAKA Eiropas Parlamentam atbrīvot Komisiju no atbildības par devītā EAF darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(4) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(5) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/61

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2016/212

(2016. gada 12. februāris)

attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (desmitais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (“Iekšējais nolīgums”) (3), ar ko izveido, cita starpā, desmito Eiropas Attīstības fondu (desmitais EAF), un jo īpaši tā 11. panta 8. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 (2008. gada 18. februāris) par Finanšu regulu, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam (4), un jo īpaši tās 142. līdz 144. pantu,

izskatījusi ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci saistībā ar desmitā EAF darbībām laikposmā līdz 2014. gada 31. decembrim un Revīzijas palātas Gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), attiecībā uz 2014. finanšu gadu kopā ar minētajā gada pārskatā iekļautajām Komisijas atbildēm (5),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 11. panta 8. punktu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Komisiju no atbildības par desmitā EAF finanšu pārvaldību.

(2)	Desmitā EAF darbības 2014. finanšu gadā Komisija ir kopumā īstenojusi apmierinoši,

AR ŠO IESAKA Eiropas Parlamentam atbrīvot Komisiju no atbildības par desmitā EAF darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(4) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(5) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

16.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/62

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2016/213

(2016. gada 12. februāris)

attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (vienpadsmitais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (“Iekšējais nolīgums”) (2), ar ko izveido, cita starpā, vienpadsmito Eiropas Attīstības fondu (vienpadsmitais EAF), un jo īpaši tā 11. panta 7. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2015/323 (2015. gada 2. marts) par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (3), un jo īpaši tās 43. līdz 45. pantu,

izskatījusi ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci saistībā ar vienpadsmitā EAF darbībām laikposmā līdz 2014. gada 31. decembrim un Revīzijas palātas Gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), attiecībā uz 2014. finanšu gadu kopā ar minētajā gada pārskatā iekļautajām Komisijas atbildēm (4),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 11. panta 7. punktu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Komisiju no atbildības par vienpadsmitā EAF finanšu pārvaldību.

(2)	Vienpadsmitā EAF darbības 2014. finanšu gadā Komisija ir kopumā īstenojusi apmierinoši,

AR ŠO IESAKA Eiropas Parlamentam atbrīvot Komisiju no atbildības par vienpadsmitā EAF darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā.

Briselē, 2016. gada 12. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(3) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(4) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 39

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. gadagājums 2016. gada 16. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/197 (2016. gada 3. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Cochinilla de Canarias (ACVN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/198 (2016. gada 3. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Abricots rouges du Roussillon (ACVN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/199 (2016. gada 9. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mojama de Isla Cristina (AĢIN))	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/200 (2016. gada 15. februāris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajiem sviras rādītājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ( 1 )	5
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/201 (2016. gada 15. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	26
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/202 (2016. gada 12. februāris), ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu	28
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/203 (2016. gada 12. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XXI pielikumā (Statistika) (veselības aprūpes izdevumu statistika)	36
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/204 (2016. gada 12. februāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) (ultraplatjosla)	39
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/205 (2016. gada 12. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika	43
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/206 (2016. gada 12. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Austrijas Republika	44
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/207 (2016. gada 15. februāris), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)	45
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/208 (2016. gada 15. februāris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2015/260, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos	47
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/209 (2016. gada 12. februāris) par standartizācijas pieprasījumu Eiropas standartizācijas organizācijām attiecībā uz intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) pilsētās, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 808) ( 1 )	48
		IETEIKUMI
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2016/210 (2016. gada 12. februāris) attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (astotais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā	59
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2016/211 (2016. gada 12. februāris) attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (devītais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā	60
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2016/212 (2016. gada 12. februāris) attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (desmitais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā	61
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2016/213 (2016. gada 12. februāris) attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fonda (vienpadsmitais EAF) darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā	62