28.1.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/1

PADOMES REGULA (ES) 2016/72

(2016. gada 22. janvāris),

ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ievērojot ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)

Tātad kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās Sugas, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2016. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro zvejniecības galvenajām sugām. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija, gatavodamās izkraušanas pienākuma pilnīgai īstenošanai, ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko nosaka konkrētus izmetumu plānus, kuri piemērojami uz laiku, ilgākais uz trīs gadu laikposmu.

(6)

Zvejas iespējām to sugu krājumiem, uz kurām no 2016. gada 1. janvāra attiecas izkraušanas pienākums, būtu jākompensē iepriekšējus izmetumus un tām vajadzētu būt balstītām uz zinātnisko informāciju un ieteikumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par zivīm, kuras iepriekš tika izmestas un kuras no 2016. gada 1. janvāra būs jāizkrauj, papildinājums būtu jāaprēķina saskaņā ar šādu metodoloģiju: jaunais izkrāvumu skaitlis būtu jāaprēķina, no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) kopējās nozvejas skaitļa atņemot daudzumus, kurus turpinās izmest izkraušanas pienākuma izpildes laikā; tādējādi papildinājumam, ko piemēro KPN skaitlim, vajadzētu būt proporcionālam izmaiņām starp jauno aprēķināto izkrāvumu skaitli un iepriekšējo ICES izkrāvumu skaitli.

(7)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasaris (labraka) (Dicentrarchus labrax) Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, IVc un VIIa, VIId–VIIh rajons) ir apdraudēts un tā krājums turpina samazināties. Saglabāšanas pasākumi, ar kuriem aizliedz zvejot jūrasasari (labraku) ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, būtu jāpatur spēkā un jāattiecina arī uz ICES VIIa un VIIg rajonu, izņemot Apvienotās Karalistes suverenitātē esošus ūdeņus līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Gada pirmos sešus mēnešus visā krājuma areālā būtu jāaizsargā jūrasasara (labraka) nārsta bari un nozvejas nebūtu jāatļauj. Tā kā kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, gūst nejaušas un nenovēršamas jūrasasara (labraka) piezvejas, tās būtu jāierobežo līdz 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara. Tāpēc ICES IVb un IVc rajonā, kā arī VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā un Apvienotās Karalistes teritoriālajā jūrā ICES VIIa un VIIg rajonā būtu jāpiemēro mēneša nozvejas limiti. Nozvejas, ko gūst personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju, būtu vēl vairāk jāierobežo.

(8)

Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir noteiktas 0 apjomā un saistītas ar noteikumu, kurš paredz pienākumu nekavējoties atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir tas, ka minēto krājumu saglabāšanās stāvoklis ir slikts, un tā kā Sugas izdzīvošanas spēja ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies, bet izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. Tā kā no 2015. gada 1. janvāra minēto sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, ir jāizkrauj, ja vien uz tām neattiecas kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zveju attiecīgajos apgabalos.

(9)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulās (EK) Nr. 509/2007 (2), (EK) Nr. 676/2007 (3), (EK) Nr. 1342/2008 (4) (“mencu plāns”) un (EK) Nr. 302/2009 (5). Padomes Regulā (EK) 2166/2005 (6) noteiktais Dienvidu heka krājuma mērķis ir atjaunot attiecīgo krājumu biomasu bioloģiski drošās robežās, vienlaikus ievērojot zinātniskos datus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, gadījumos, kad trūkst galīgo datu par nārsta bara biomasas mērķapjomu un vienlaikus ņemot vērā drošu bioloģisko robežu izmaiņas, lai palīdzētu sasniegt Regulā (ES) 1380/2013 definētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, ir lietderīgi noteikt KPN, pamatojoties uz ICES noteikto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(10)

Kas attiecas uz siļķes krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, ICES pēc jaunākā novērtējuma sniedza ieteikumu par apvienotajiem siļķes krājumiem VIa, VIIb un VIIc rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz rietumiem no Īrijas). Šis ieteikums aptver divas atsevišķas KPN (VIaS, VIIb un VIIc zonā, no vienas puses, un Vb, VIb un VIaN zonā, no otras puses). ICES uzskata, ka ir jāizstrādā šo krājumu atjaunošanas plāns. Ņemot vērā to, ka, saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu krājuma pārvaldības plānu (7) nevar piemērot apvienotajiem krājumiem, lai palīdzētu sasniegt Regulā (ES) 1380/2013 definētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, ir lietderīgi noteikt KPN, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(11)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu dažādu sugu zveju.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (8) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, nosakot KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(14)	Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2016. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (9).

(15)	Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem attiecībā uz to pašu bioloģisko krājumu.

(16)	Ņemot vērā ICES jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(17)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejas aizliegumu.

(18)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 11. konferencē, kas 2014. gada 3.–9. novembrī notika Kito, Konvencijas I un II pielikumā iekļautajiem aizsargājamo sugu sarakstiem tika pievienotas vairākas Sugas, attiecībā uz kurām to piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(19)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (10) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(20)

Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minēto izmēģinājumu mērķis ir zvejniecībās, uz kurām pagaidām neattiecas Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētais izkraušanas pienākums, pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai uzraudzītu atbilstību nosacījumiem, kurus piemēro pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina detalizēta un precīza dokumentācija par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļi, piemēram, novērotāji, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstīm būtu jāievēro efektivitātes un proporcionalitātes princips. CCTV sistēmu izmantošanā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (11) prasības.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas minētajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(22)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu krājumu pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir gaidāms, ka ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2016. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas šim krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šāds ieteikums nav publicēts.

(23)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (12) un Fēru Salām (13), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (14), Apvienotā komiteja ir noteikusi zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2016. gadā. Tādēļ ir nepieciešams šajā regulā iekļaut minētās zvejas iespējas.

(24)	NEAFC 2015. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu Irmingera jūrā, ar kuru nosaka 2016. gada KPN un kvotas līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai.

(25)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2015. gada gadskārtējā sanāksmē laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam pieņēma lielacu tunzivs KPN un kvotu samazinājumu un Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna KPN un kvotu pagarinājumu. Turklāt tā 2016. gadam apstiprināja KPN un kvotas, kas iepriekš tika noteiktas attiecībā uz zilo tunzivi, zobenzivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, zobenzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā, garspuru tunzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā un garspuru tunzivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Kā tas jau ir zilās tunzivs krājuma gadījumā, ir lietderīgi, ka nozvejai, kas gūta atpūtas zvejā visos citos ICCAT krājumos, kuri iekļauti ID pielikumā, arī tiktu piemēroti minētās organizācijas pieņemtie nozvejas limiti, lai nodrošinātu, ka Savienība nepārsniedz savas kvotas. Visi šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)	Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2015. gada 34. gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas limitus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām 2015./2016. gadam un 2016./2017. gadam. Nosakot zvejas iespējas 2016. gadam, būtu jāņem vērā šādas kvotas izmantojums 2015. gadā.

(27)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā apstiprināja kapacitātes jomā ieviestos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Turklāt IOTC pieņēma pasākumu par zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanas ierobežošanu. Tā kā apgādes kuģu darbības un ZPI izmantošana veido daļu no zvejas piepūles, kuru īsteno to kuģu flote, kas zvejo ar riņķvadu, pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks 2016. gada 25.–29. janvārī. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus SPRFMO konvencijas apgabalā. Tomēr Čīles stavridas krājumā nevajadzētu zvejot, pirms minētās gadskārtējās sanāksmes rezultātā ir noteikta KPN.

(29)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 89. gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos.

(30)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) 2015. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz Patagonijas ilkņzivs un sarkano dziļūdens krabju KPN, tajā pašā laikā spēkā palika esošā beriksu, Atlantijas lielgalvja un pelaģiskā bruņgalvja KPN. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(31)	Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 12. gadskārtējā sanāksmē apstiprināja spēkā esošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētos pasākumus būtu jāturpina īstenot Savienības tiesību aktos.

(32)	Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(33)	Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 37. gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2016. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(34)

Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās pieņem konkrētus starptautiskus pasākumus, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2015. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(35)

Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (15), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivju zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

(36)

Kopš 2011. gada Portugāle KPN attiecībā uz merlanga krājumu ICES IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā katru gadu ir noteikusi, ievērojot attiecīgās regulas, ar kurām nosaka ikgadējās zvejas iespējas. Portugāle ir norādījusi, ka minētajā apgabalā nozvejotā Suga ir nevis merlangs, bet gan pollaks, un ICES ir apstiprinājusi, ka merlangs attiecīgajā apgabalā patiešām ir reti sastopams. Tāpēc saistībā ar šo apgabalu nav nepieciešams noteikt KPN merlangam.

(37)	No ZZTEK saņemtais zinātniskais ieteikums norāda uz to, ka ir atbilstīgi piesardzības principam atļaut nelielu piezvejas kvotu attiecībā uz cirtaino raju (Raja undulata) ICES IX apakšapgabalā.

(38)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(39)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem.

(40)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(41)	Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

(42)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 1. punktu, ja vairāk nekā 75 % no piesardzīgas KPN ir izmantoti pirms tās piemērošanas gada 31. oktobra, dalībvalsts, kurai kvota noteikta, var lūgt KPN palielinājumu. Komisija ir saņēmusi lūgumu par 10 % palielināt 2015. gada KPN attiecībā uz rajveidīgām zivīm Lamanša austrumu daļā (ICES VIId rajons). Lūgumam pievienoto papildinošo bioloģisko informāciju ir pārbaudījuši un apstiprinājuši Komisijas Kopīgā pētniecības centra eksperti.

(43)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) 2015/104 (17).

(44)

KPN attiecībā uz rajveidīgām zivīm Lamanša austrumu daļā (ICES VIId rajons), kas paredzēta Regulā (ES) 2015/104, piemēro no 2015. gada 1. janvāra. No minētā datuma būtu jāpiemēro arī šajā regulā noteiktie grozošie noteikumi. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas salīdzinājumā ar iespējām, kas noteiktas Regulā (ES) 2015/104,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2016. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2017. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus laikposmam no 2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 9., 31. un 32. pantā un IIE pielikumā ir noteikti citi laikposmi;

c)	dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim;

d)	dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 28. pantā noteiktas tajā pašā pantā norādītajiem 2016. un 2017. gada laikposmiem.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)	Savienības zvejas kuģiem;

b)	trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus tām piemēro šādas definīcijas:

a)	“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto tādos nolūkos kā atpūta, tūrisms vai sports;

c)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)	zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums, – zivju daudzums, ko katru gadu var nozvejot no katra krājuma;

ii)	visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu var izkraut no katra krājuma;

e)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)	“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)	“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (18);

h)	“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (19) III pielikumā;

b)	“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

“ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	53° 30′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 15° 00′ W;

“ICES IXa rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	43° 00′ N 8° 00′ W,

—	43° 00′ N 10° 00′ W,

—	42° 00′ N 10° 00′ W,

—	42° 00′ N 8° 00′ W;

“ICES IXa rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	42° 00′ N 8° 00′ W,

—	42° 00′ N 10° 00′ W,

—	38° 30′ N 10° 00′ W,

—	38° 30′ N 9° 00′ W,

—	40° 00′ N 9° 00′ W,

—	40° 00′ N 8° 00′ W;

g)	“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

h)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (20) II pielikumā;

i)	NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (21) III pielikumā;

j)	“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (22);

k)	“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (23);

l)	“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (24) 2. panta a) punktā;

m)	“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas Konvencija”) (25);

n)	“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (26);

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (27), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;

p)	“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (28);

q)	“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—	150° rietumu garuma meridiāns,

—	130° rietumu garuma meridiāns,

—	4° dienvidu platuma paralēle,

—	50° dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un tās sadalījums

1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. Savienības zvejas kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (29) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

nodrošina šādu rezultātu:

i)	ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2016. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam;

ii)	ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3. Līdz 2016. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtā KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)	ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1. Nozveja, uz kuru neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturēta uz kuģa vai tiek izkrauta tikai tad, ja:

a)	to ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)	tā ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

a)	IIA pielikumu konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībā Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

b)	IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)	IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (30) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

Dalībvalstis nodrošina, lai 2016. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā uzskaitīto dziļūdens sugu zivis.

10. pants

Pasākumi attiecībā uz jūrasasara (labraka) zveju

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2. No 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus), kā arī paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti šādos apgabalos:

a)	ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā;

b)	ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētajos apgabalos piemēro šādus pasākumus:

a)	Savienības zvejas kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus (31), drīkst paturēt uz kuģa jūrasasara (labraka) nozvejas, kuru apjoms nepārsniedz 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara;

2016. gada janvārī un no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Savienības zvejas kuģi, kuri izmanto āķus un āķu rindas un nostiprinātus žaunu tīklus (32), drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotus jūrasasarus (labrakus), kuru daudzums nepārsniedz 1 300 kilogramus (vienam kuģim mēnesī).

3. No 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto āķus, āķu rindas un nostiprinātus žaunu tīklus, ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) daudzumos, kas pārsniedz 1 300 kilogramus (vienam kuģim mēnesī), bet Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto citus zvejas rīkus, ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) daudzumos, kas pārsniedz 1 000 kilogramus (vienam kuģim mēnesī), šādos apgabalos:

a)	ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā;

b)	ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

Minētajā laikposmā Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētajos apgabalos nozvejotus jūrasasara (labraka) daudzumus, kas pārsniedz pirmajā daļā noteiktos daudzumus.

4. Šā panta 2. un 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav pārceļami uz citu mēnesi un nav nododami citam kuģim. Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 3. punktā.

5. No 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa rajonā un no VIId līdz VIIh rajonam ir atļauta vienīgi jūrasasara (labraka) nozveja un atlaišana atpakaļ ūdenī, tostarp no krasta. Šajā periodā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

6. Atpūtas zvejā, tostarp no krasta, turpmāk minētajos periodos un turpmāk minētajos apgabalos viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu jūrasasara (labraka) īpatni dienā:

a)	no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajonā;

b)	no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ICES VIIj un VIIk rajonā.

11. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)	kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 21. pantu;

h)	papildu iedalījumus, kas veikti, ievērojot šīs regulas 15. pantu.

2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

12. pants

Slēgtā zvejas sezona

1. Porkupīnas sēklī laikā no 2016. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta piemērošanas nolūkā Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1.	52° 27′ N	12° 19′ W
2.	52° 40′ N	12° 30′ W
3.	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4.	52° 47′ N	12° 56′ W
5.	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6.	51° 22′ N	14° 24′ W
7.	51° 22′ N	14° 03′ W
8.	52° 10′ N	13° 25′ W
9.	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10.	52° 43′ N	12° 55′ W
11.	52° 43′ N	12° 43′ W
12.	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13.	52° 27′ N	12° 23′ W
14.	52° 27′ N	12° 19′ W

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2. Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2016. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā.

13. pants

Aizliegumi

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

b)	baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;

c)	pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

d)	baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

e)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

f)	melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

g)	gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

h)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

i)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

j)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

k)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

l)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

m)	rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos;

n)	divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos;

šādas Mobula ģints raju Sugas visos ūdeņos:

i)	velnzivs (Mobula mobular);

ii)	mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

iii)	dzeloņastes raja (Mobula japanica);

iv)	gludastes raja (Mobula thurstoni);

v)	garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

vi)	mūka velna raja (Mobula munkiana);

vii)	Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

ix)	mazā velna raja (Mobula hypostoma);

šādas zāģzivju (Pristidae) Sugas visos ūdeņos:

i)	šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidate);

ii)	pundurzāģzivs (Pristis clavata);

iii)	sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

iv)	lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

v)	zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

q)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

r)	Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

s)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI un X apakšapgabalā;

t)	baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

u)	ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

v)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

14. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

15. pants

Papildu zvejas iespēju iedalīšana

1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

16. pants

Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi

1. Papildu zvejas iespējas, kas minētas 15. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	dalībvalstis nodrošina detalizētu un precīzu dokumentāciju par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļus, piemēram, novērotājus, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstis ievēro efektivitātes un proporcionalitātes principu;

papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

i)	75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas;

ii)	30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (33) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar šīs regulas 15. pantu;

d)	tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

2. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ar noteikumu, ka:

a)	attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)	attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu izmantotos novērošanas līdzekļus;

c)	attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

3. Pirms 15. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)	uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)	to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)	aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)	tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2015. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

17. pants

Personas datu apstrāde

Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

18. pants

Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana

Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 16. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2016. gada laikposmā.

19. pants

Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana

Lai uzraudzītu 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

III NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

20. pants

Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

IV NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

21. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO Līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO Līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO Līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO Līgumslēdzējai pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO Līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO Līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

1. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

22. pants

Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

23. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu atpūtas zvejai.

24. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

25. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

26. pants

Izpētes zveja

1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR locekles, 2016. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2016. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

27. pants

Krilu zveja 2016./2017. gada zvejas sezonā

1. Ja kāda dalībvalsts plāno 2016./2017. gada zvejas sezonā zvejot krilus (Euphausia superba) CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2016. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2016. gada 30. maijā iesniedz paziņojumus CCAMLR Sekretariātam.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānotajiem aizstājējkuģiem, tostarp Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)	izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. iedaļa

IOTC konvencijas apgabals

28. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5. Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktos limitus.

29. pants

Dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienā reizē neizvieto vairāk par 550 aktīvu dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI).

30. pants

Haizivis

1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

31. pants

Pelaģiskā zveja

1. Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2016. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

2. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

3. Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, lai šo informāciju paziņotu SPRFMO Sekretariātam.

32. pants

Grunts zveja

1. Dalībvalstis grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2016. gadā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Dalībvalstis drīkst zvejot virs minētā reģistrētā apjoma vai parametriem tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2. Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, nedrīkst zvejot, ja vien SPRFMO neapstiprina to plānu zvejot arī tad, ja grunts zvejas piepūle vai nozveja nav reģistrēta.

5. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

33. pants

Zveja ar riņķvadu

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

no 2016. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2016. gada 18. novembra līdz 2017. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

—	Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—	150° rietumu garuma meridiāns,

—	40° ziemeļu platuma paralēle,

—	40° dienvidu platuma paralēle;

no 2016. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

—	96° rietumu garuma meridiāns,

—	110° rietumu garuma meridiāns,

—	4° ziemeļu platuma paralēle,

—	3° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis pirms 2016. gada 1. aprīļa paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

b)	pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

34. pants

Okeāna baltspuru haizivju zvejas aizliegums

1. Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atlaiž ūdenī.

3. Kuģu operatori:

a)	reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)	paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai līdz tā gada 31. janvārim, kurā stājas spēkā šī regula.

35. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (pie kurām pieder velnrajas un Mobula ģints rajas) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļu vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atlaiž ūdenī.

6. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

36. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

—	kaķhaizivs (Apristurus manis),

—	dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—	īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—	raju dzimtas zivis (Rajidae),

—	samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—	Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,

—	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

7. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

37. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

2. Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2016. gadā nepārsniedz 2 000 tonnu.

38. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2016. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2016. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Minētajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a)	neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci;

b)	nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

39. pants

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir izklāstīts VII pielikumā.

40. pants

Zīdainās haizivis un okeāna baltspuru haizivis

1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)	zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)	okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

41. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1. Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2. Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.–4. punktā un 34. pantā izklāstītos pasākumus.

8. iedaļa

Beringa jūra

42. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

43. pants

KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

44. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kā izklāstīts VIII pielikumā.

45. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 44. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. pantā izklāstītos nosacījumus.

46. pants

Aizliegumi

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

šādas zāģzivju Sugas Savienības ūdeņos:

—	šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidate),

—	pundurzāģzivs (Pristis clavata),

—	sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

—	lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

—	zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

c)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

d)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

f)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

g)	melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV un XIV apakšapgabalā;

h)	siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

i)	rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos;

j)	divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos;

šādas Mobula ģints raju Sugas Savienības ūdeņos:

i)	velnzivs (Mobula mobular);

ii)	mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

iii)	dzeloņastes raja (Mobula japanica);

iv)	gludastes raja (Mobula thurstoni);

v)	garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

vi)	mūka velna raja (Mobula munkiana);

vii)	Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

ix)	mazā velna raja (Mobula hypostoma);

l)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

m)	Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

n)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

o)	ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

p)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

IV SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS 2015. GADAM

47. pants

Grozījums Regulā (ES) 2015/104

Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumā KPN tabula attiecībā uz raju dzimtas zivīm Savienības ūdeņu VIId zonā tiek aizstāta ar šādu tabulu:

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.)
Beļģija		79 (34) (35) (36)
Francija		663 (34) (35) (36)
Nīderlande		4 (34) (35) (36)
Apvienotā Karaliste		132 (34) (35) (36)
Savienība		878 (34) (35) (36)
KPN		878 (36)		Piesardzīga KPN

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

49. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Tomēr regulas 8. pantu piemēro no 2016. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 25., 26. un 27. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008.gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.).

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(12) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(13) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(14) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(15) OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(18) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(22) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(23) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(24) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(25) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(26) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(27) Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(28) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(29) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(30) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(31) Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp dāņu/skotu vadi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX, TBN, TBS, TB.

(32) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS, visi nostiprināti žaunu tīkli un krātiņveida lamatas, tostarp GTR, GNS, FYK, FPN un FIX.

(33) Padomes 1998. gada 30. martā Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(34) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(35) Īpašais nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(36) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs Sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalos drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.)
Beļģija		1
Francija		8
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		2
Savienība		11
KPN		11		Piesardzīga KPN
no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS:	Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS:	Tālu migrējošas zivis – visi apgabaali
IE PIELIKUMS:	Antarktika –CCAMLR konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals
IG PIELIKUMS:	Dienvidu tunzivis –visi apgabali
IH PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS:	SPRFMO konvencijas apgabals
IIA PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā
IIB PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci
IIC PIELIKUMS:	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES VIIe rajonā
IID PIELIKUMS:	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā
III PIELIKUMS:	Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
IV PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
V PIELIKUMS:	CCAMLR konvencijas apgabals
VI PIELIKUMS:	IOTC konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS:	Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon spp.	GER	Sarkanie dziļūdens krabji
Chaenocephalus aceratus	SSI	Melnspuru leduszivs
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Channichthys rhinoceratus	LIC	Vienraga leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dicentrarchus labrax	BSS	Jūrasasaris (labraks)
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia)	RJB	Parastā raja (sugu grupa)
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Gobionotothen gibberifrons	NOG	Zaļā nototēnija
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelni
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Manta birostris	RMB	Divragainā velnraja
Martialia hyadesi	SQS	Dienvidatlantijas kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Notothenia rossii	NOR	Marmora nototēnija
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Pseudochaenichthys georgianus	SGI	Melnā leduszivs
Pseudopentaceros spp.	EDW	Pelaģiskais bruņgalvis
Raja alba	RJA	Baltā raja
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Beriksas	ALF	Beryx spp.
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Jūrasvelni	ANF	Lophiidae
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Menca	COD	Gadus morhua
Limanda	DAB	Limanda limanda
Parastā raja (sugu grupa)	RJB	Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Sarkanie dziļūdens krabji	GER	Chaceon spp.
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Divragainā velnraja	RMB	Manta birostris
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Siļķe	HER	Clupea harengus
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Zaļā nototēnija	NOG	Gobionotothen gibberifrons
Čīles stavrida	CJM	Trachurus murphyi
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Krils	KRI	Euphausia superba
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelaģiskais bruņgalvis	EDW	Pseudopentaceros spp.
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Saida	POK	Pollachius virens
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Smilšu raja	RJI	Raja circularis
Jūrasasaris (labraks)	BSS	Dicentrarchus labrax
Šagrēnādas raja	RJF	Raja fullonica
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dienvidatlantijas kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Ilkņzivis	TOT	Dissostichus spp.
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Baltā raja	RJA	Raja alba
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)
Dānija		0 (2)
Apvienotā Karaliste		0 (2)
Vācija		0 (2)
Zviedrija		0 (2)
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.)
Vācija		24
Francija		8
Nīderlande		19
Apvienotā Karaliste		39
Savienība		90
KPN		90		Analītiska KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības ūdeņi III un IV zonā (ARU/34-C)
Dānija		911
Vācija		9
Francija		7
Īrija		7
Nīderlande		43
Zviedrija		35
Apvienotā Karaliste		16
Savienība		1 028
KPN		1 028		Analītiska KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (ARU/567.)
Vācija		329
Francija		7
Īrija		305
Nīderlande		3 434
Apvienotā Karaliste		241
Savienība		4 316
KPN		4 316		Analītiska KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI)
Vācija		6 (3)
Francija		6 (3)
Apvienotā Karaliste		6 (3)
Citi		3 (3)
Savienība		21 (3)
KPN		21		Analītiska KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (USK/3A/BCD)
Dānija		15
Zviedrija		7
Vācija		7
Savienība		29
KPN		29		Analītiska KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības ūdeņi IV zonā (USK/04-C.)
Dānija		64
Vācija		19
Francija		44
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		96
Citi		6 (4)
Savienība		235
KPN		235		Analītiska KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI.)
Vācija		13
Spānija		46
Francija		548
Īrija		53
Apvienotā Karaliste		264
Citi		13 (5)
Savienība		937
Norvēģija		2 923 (6) (7) (8) (9)
KPN		3 860		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0
Dānija		165
Vācija		1
Francija		0
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		4
Savienība		170
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Kaproīdas Caproidae		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (BOR/678-)
Dānija		10 463
Īrija		29 464
Apvienotā Karaliste		2 710
Savienība		42 637
KPN		42 637		Piesardzīga KPN

Suga:	Siļķe (10) Clupea harengus		Zona:	IIIa (HER/03A.)
Dānija		21 178 (11)
Vācija		339 (11)
Zviedrija		22 154 (11)
Savienība		43 671 (11)
Norvēģija		6 813
Fēru Salas		600 (12)
KPN		51 084		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu

Suga:	Siļķe (13) Clupea harengus		Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N (HER/4AB.)
Dānija		91 628
Vācija		55 471
Francija		24 669
Nīderlande		63 556
Zviedrija		5 273
Apvienotā Karaliste		70 348
Savienība		310 945
Norvēģija		150 290 (14)
KPN		518 242		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (16) Clupea harengus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.)
Zviedrija		1 184 (16)
Savienība		1 184
KPN		518 242		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe (17) Clupea harengus		Zona:	IIIa (HER/03A-BC)
Dānija		5 692
Vācija		51
Zviedrija		916
Savienība		6 659
KPN		6 659		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (18) Clupea harengus		Zona:	IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		65
Dānija		12 601
Vācija		65
Francija		65
Nīderlande		65
Zviedrija		62
Apvienotā Karaliste		239
Savienība		13 162
Fēru salas		220
KPN		13 382		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (19) Clupea harengus		Zona:	IVc, VIId (20) (HER/4CXB7D)
Beļģija		9 567 (21)
Dānija		1 359 (21)
Vācija		823 (21)
Francija		14 224 (21)
Nīderlande		25 488 (21)
Apvienotā Karaliste		5 546 (21)
Savienība		57 007
KPN		518 242		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (22) (HER/5B6ANB)
Vācija		0 (23)
Francija		0 (23)
Īrija		0 (23)
Nīderlande		0 (23)
Apvienotā Karaliste		0 (23)
Savienība		0 (23)
KPN		0		Analītiska KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIaS (24), VIIb, VIIc (HER/6AS7BC)
Īrija		0
Nīderlande		0
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VI (Klaida) (25) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste		Jānosaka (26)
Savienība		Jānosaka (27)
KPN		Jānosaka (27)		Piesardzīga KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIa (28) (HER/07A/MM)
Īrija		1 191
Apvienotā Karaliste		3 384
Savienība		4 575
KPN		4 575		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIe un VIIf (HER/7EF.)
Francija		465
Apvienotā Karaliste		465
Savienība		930
KPN		930		Piesardzīga KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIg (29), VIIh (29), VIIj (29) un VIIk (29) (HER/7G-K.)
Vācija		172
Francija		953
Īrija		13 345
Nīderlande		953
Apvienotā Karaliste		19
Savienība		15 442
KPN		15 442		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	VIII (ANE/08.)
Spānija		22 500
Francija		2 500
Savienība		25 000
KPN		25 000		Analītiska KPN

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		5 080
Portugāle		5 542
Savienība		10 622
KPN		10 622		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		12 (30)
Dānija		3 846 (30)
Vācija		96 (30)
Nīderlande		24 (30)
Zviedrija		673 (30)
Savienība		4 651
KPN		4 807		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		228 (31)
Vācija		5 (31)
Zviedrija		137 (31)
Savienība		370 (31)
KPN		370 (31)		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		994 (32)
Dānija		5 713 (32)
Vācija		3 622 (32)
Francija		1 228 (32)
Nīderlande		3 228 (32)
Zviedrija		38 (32)
Apvienotā Karaliste		13 107 (32)
Savienība		27 930
Norvēģija		5 721 (33)
KPN		33 651		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)
Zviedrija		382 (34)
Savienība		382
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0
Vācija		1
Francija		12
Īrija		16
Apvienotā Karaliste		45
Savienība		74
KPN		74		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W (COD/5BE6A)
Beļģija		0
Vācija		0
Francija		0
Īrija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		0 (35)		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIa (COD/07A.)
Beļģija		2
Francija		5
Īrija		97
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		42
Savienība		146
KPN		146		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		193
Francija		3 166
Īrija		864
Nīderlande		1
Apvienotā Karaliste		341
Savienība		4 565
KPN		4 565		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIId (COD/07D.)
Beļģija		84
Francija		1 647
Nīderlande		49
Apvienotā Karaliste		181
Savienība		1 961
KPN		1 961		Analītiska KPN

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		8
Dānija		7
Vācija		7
Francija		43
Nīderlande		34
Apvienotā Karaliste		2 540
Savienība		2 639
KPN		2 639		Analītiska KPN

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (LEZ/56-14)
Spānija		592
Francija		2 312
Īrija		675
Apvienotā Karaliste		1 635
Savienība		5 214
KPN		5 214		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VII (LEZ/07.)
Beļģija		493 (36)
Spānija		5 476 (37)
Francija		6 647 (37)
Īrija		3 021 (36)
Apvienotā Karaliste		2 617 (36)
Savienība		18 254
KPN		18 254		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (LEZ/8ABDE.)
Spānija		997
Francija		805
Savienība		1 802
KPN		1 802		Analītiska KPN

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		1 258
Francija		63
Portugāle		42
Savienība		1 363
KPN		1 363		Analītiska KPN

Suga:	Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (DAB/2AC4-C) limandai; (FLE/2AC4-C) plekstei
Beļģija		503
Dānija		1 888
Vācija		2 832
Francija		196
Nīderlande		11 421
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		1 588
Savienība		18 434
KPN		18 434		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		398 (38)
Dānija		878 (38)
Vācija		429 (38)
Francija		82 (38)
Nīderlande		301 (38)
Zviedrija		10 (38)
Apvienotā Karaliste		9 169 (38)
Savienība		11 267 (38)
KPN		11 267		Analītiska KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		45
Dānija		1 152
Vācija		18
Nīderlande		16
Apvienotā Karaliste		269
Savienība		1 500
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (ANF/56-14)
Beļģija		229
Vācija		262
Spānija		245
Francija		2 818
Īrija		638
Nīderlande		221
Apvienotā Karaliste		1 962
Savienība		6 375
KPN		6 375		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VII (ANF/07.)
Beļģija		3 097 (39)
Vācija		345 (39)
Spānija		1 231 (39)
Francija		19 875 (39)
Īrija		2 540 (39)
Nīderlande		401 (39)
Apvienotā Karaliste		6 027 (39)
Savienība		33 516 (39)
KPN		33 516 (39)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 368
Francija		7 612
Savienība		8 980
KPN		8 980		Analītiska KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		2 141
Francija		2
Portugāle		426
Savienība		2 569
KPN		2 569		Analītiska KPN

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	IIIa, Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HAD/3A/BCD)
Beļģija		19
Dānija		3 163
Vācija		201
Nīderlande		4
Zviedrija		374
Savienība		3 761
KPN		3 926		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

354

Dānija

2 434

Vācija

1 549

Francija

2 699

Nīderlande

266

Zviedrija

245

Apvienotā Karaliste

40 141

Savienība

47 688

Norvēģija

14 245

KPN

61 933

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-)
Savienība	35 473

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.)
Zviedrija		707 (40)
Savienība		707
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		7
Vācija		24
Francija		332
Īrija		353
Apvienotā Karaliste		2 509
Savienība		3 225
KPN		3 225		Analītiska KPN

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		11
Vācija		13
Francija		549
Īrija		1 008
Apvienotā Karaliste		4 881
Savienība		6 462
KPN		6 462		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		81
Francija		4 838
Īrija		1 613
Apvienotā Karaliste		726
Savienība		7 258
KPN		7 258		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIa (HAD/07A.)
Beļģija		26
Francija		120
Īrija		716
Apvienotā Karaliste		792
Savienība		1 654
KPN		1 654		Analītiska KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	IIIa (WHG/03A.)
Dānija		929
Nīderlande		3
Zviedrija		99
Savienība		1 031
KPN		1 050		Piesardzīga KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		270
Dānija		1 167
Vācija		304
Francija		1 754
Nīderlande		675
Zviedrija		2
Apvienotā Karaliste		8 438
Savienība		12 610
Norvēģija		1 068 (41)
KPN		13 678		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (WHG/56-14)
Vācija		1
Francija		26
Īrija		64
Apvienotā Karaliste		122
Savienība		213
KPN		213		Analītiska KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIa (WHG/07A.)
Beļģija		0
Francija		3
Īrija		46
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		31
Savienība		80
KPN		80		Analītiska KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk (WHG/7X7A-C)
Beļģija		222
Francija		13 668
Īrija		6 333
Nīderlande		111
Apvienotā Karaliste		2 444
Savienība		22 778
KPN		22 778		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIII (WHG/08.)
Spānija		1 016
Francija		1 524
Savienība		2 540
KPN		2 540		Piesardzīga KPN

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (WHG/04-N.) merlangam; (POL/04-N.) pollakam
Zviedrija		190 (42)
Savienība		190
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HKE/3A/BCD)
Dānija		2 762 (44)
Zviedrija		235 (44)
Savienība		2 997
KPN		2 997 (43)		Analītiska KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		50 (45)
Dānija		2 018 (45)
Vācija		232 (45)
Francija		447 (45)
Nīderlande		116 (45)
Apvienotā Karaliste		629 (45)
Savienība		3 492 (45)
KPN		3 492 (46)		Analītiska KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/571214)
Beļģija		569 (47)
Spānija		18 248
Francija		28 178 (47)
Īrija		3 415
Nīderlande		367 (47)
Apvienotā Karaliste		11 125 (47)
Savienība		61 902
KPN		61 902 (48)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/8ABDE.)
Beļģija		18 (49)
Spānija		12 429
Francija		27 910
Nīderlande		36 (49)
Savienība		40 393
KPN		40 393 (50)		Analītiska KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		6 830
Francija		656
Portugāle		3 188
Savienība		10 674
KPN		10 674		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14)
Dānija		31 704 (53)
Vācija		12 327 (53)
Spānija		26 878 (52) (53)
Francija		22 063 (53)
Īrija		24 550 (53)
Nīderlande		38 659 (53)
Portugāle		2 497 (52) (53)
Zviedrija		7 842 (53)
Apvienotā Karaliste		41 137 (53)
Savienība		207 657 (51) (53)
Norvēģija		50 000
Fēru Salas		9 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		23 931
Portugāle		5 983
Savienība		29 914 (54)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija		149 506 (55) (56)
Fēru Salas		21 500 (57) (58)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei; (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei
Beļģija		346
Dānija		953
Vācija		122
Francija		261
Nīderlande		794
Zviedrija		11
Apvienotā Karaliste		3 904
Savienība		6 391
KPN		6 391		Piesardzīga KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (BLI/5B67-)
Vācija		50
Igaunija		8
Spānija		157
Francija		3 586
Īrija		14
Lietuva		3
Polija		2
Apvienotā Karaliste		912
Citi		14 (59)
Savienība		4 746
Norvēģija		150 (60)
Fēru Salas		150 (61)
KPN		5 046		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Starptautiskie ūdeņi XII zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		1 (62)
Spānija		426 (62)
Francija		10 (62)
Lietuva		4 (62)
Apvienotā Karaliste		4 (62)
Citi		1 (62)
Savienība		446 (62)
KPN		446 (62)		Piesardzīga KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā (BLI/24-)
Dānija		4
Vācija		4
Īrija		4
Francija		23
Apvienotā Karaliste		14
Citi		4 (63)
Savienība		53
KPN		53		Piesardzīga KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā (BLI/03-)
Dānija		3
Vācija		2
Zviedrija		3
Savienība		8
KPN		8		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.)
Dānija		8
Vācija		8
Francija		8
Apvienotā Karaliste		8
Citi		4 (64)
Savienība		36
KPN		36		Analītiska KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi IIIb, c, d zonā (LIN/3A/BCD)
Beļģija		6 (65)
Dānija		50
Vācija		6 (65)
Zviedrija		19
Apvienotā Karaliste		6 (65)
Savienība		87
KPN		87		Analītiska KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi IV zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		19
Dānija		291
Vācija		180
Francija		162
Nīderlande		6
Zviedrija		12
Apvienotā Karaliste		2 242
Savienība		2 912
KPN		2 912		Analītiska KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		9
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Apvienotā Karaliste		6
Savienība		33
KPN		33		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		39
Dānija		7
Vācija		140
Spānija		2 837
Francija		3 025
Īrija		758
Portugāle		7
Apvienotā Karaliste		3 484
Savienība		10 297
Norvēģija		6 500 (66) (67) (68)
Fēru Salas		200 (69) (70)
KPN		16 997		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		7
Dānija		835
Vācija		23
Francija		9
Nīderlande		1
Apvienotā Karaliste		75
Savienība		950
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (NEP/3A/BCD)
Dānija		8 085
Vācija		23
Zviedrija		2 893
Savienība		11 001
KPN		11 001		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		717
Dānija		717
Vācija		11
Francija		21
Nīderlande		369
Apvienotā Karaliste		11 865
Savienība		13 700
KPN		13 700		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.)
Dānija		947
Vācija		0
Apvienotā Karaliste		53
Savienība		1 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		33
Francija		134
Īrija		223
Apvienotā Karaliste		16 134
Savienība		16 524
KPN		16 524		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 401

Francija

5 678

Īrija

8 610

Apvienotā Karaliste

7 659

Savienība

23 348

KPN

23 348

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
Spānija	558
Francija	349
Īrija	671
Apvienotā Karaliste	272
Savienība	1 850

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (NEP/8ABDE.)
Spānija		234
Francija		3 665
Savienība		3 899
KPN		3 899		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIc (NEP/08C.)
Spānija		46
Francija		2
Savienība		48
KPN		48		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		80 (71)
Portugāle		240 (71)
Savienība		320 (71)
KPN		320		Analītiska KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	IIIa (PRA/03A.)
Dānija		4 237
Zviedrija		2 282
Savienība		6 519
KPN		12 208		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		1 818
Nīderlande		17
Zviedrija		73
Apvienotā Karaliste		538
Savienība		2 446
KPN		2 446		Analītiska KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.)
Dānija		357
Zviedrija		172 (72)
Savienība		529
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		tiks noteikta (73) (74)
Savienība		tiks noteikta (73) (75)
KPN		tiks noteikta (73) (75)		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		70
Dānija		9 161
Vācija		47
Nīderlande		1 762
Zviedrija		491
Savienība		11 531
KPN		11 766		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		2 089
Vācija		23
Zviedrija		235
Savienība		2 347
KPN		2 347		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

7 538

Dānija

24 499

Vācija

7 067

Francija

1 414

Nīderlande

47 112

Apvienotā Karaliste

34 864

Savienība

122 494

Norvēģija

9 220

KPN

131 714

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-)
Savienība	50 264

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (PLE/56-14)
Francija		9
Īrija		261
Apvienotā Karaliste		388
Savienība		658
KPN		658		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIa (PLE/07A.)
Beļģija		28
Francija		12
Īrija		768
Nīderlande		9
Apvienotā Karaliste		281
Savienība		1 098
KPN		1 098		Analītiska KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIb un VIIc (PLE/7BC.)
Francija		11
Īrija		63
Savienība		74
KPN		74		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIId un VIIe (PLE/7DE.)
Beļģija		2 037
Francija		6 788
Apvienotā Karaliste		3 621
Savienība		12 446
KPN		12 446		Analītiska KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIf un VIIg (PLE/7FG.)
Beļģija		59
Francija		106
Īrija		200
Apvienotā Karaliste		55
Savienība		420
KPN		420		Analītiska KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (PLE/7HJK.)
Beļģija		8
Francija		17
Īrija		59
Nīderlande		34
Apvienotā Karaliste		17
Savienība		135
KPN		135		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		66
Francija		263
Portugāle		66
Savienība		395
KPN		395		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/56-14)
Spānija		6
Francija		190
Īrija		56
Apvienotā Karaliste		145
Savienība		397
KPN		397		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VII (POL/07.)
Beļģija		420 (76)
Spānija		25 (76)
Francija		9 667 (76)
Īrija		1 030 (76)
Apvienotā Karaliste		2 353 (76)
Savienība		13 495 (76)
KPN		13 495		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (POL/8ABDE.)
Spānija		252
Francija		1 230
Savienība		1 482
KPN		1 482		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIc (POL/08C.)
Spānija		208
Francija		23
Savienība		231
KPN		231		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		273 (77)
Portugāle		9 (77)
Savienība		282 (77)
KPN		282		Piesardzīga KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (POK/2A34.)
Beļģija		23
Dānija		2 703
Vācija		6 825
Francija		16 062
Nīderlande		68
Zviedrija		371
Apvienotā Karaliste		5 232
Savienība		31 284
Norvēģija		34 412 (78)
KPN		65 696		Analītiska KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā (POK/56-14)
Vācija		236
Francija		2 341
Īrija		384
Apvienotā Karaliste		2 987
Savienība		5 948
Norvēģija		500 (79)
KPN		6 448		Analītiska KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.)
Zviedrija		880 (80)
Savienība		880
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		6
Francija		1 245
Īrija		1 491
Apvienotā Karaliste		434
Savienība		3 176
KPN		3 176		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei; (BLL/2AC4-C) gludajam rombam
Beļģija		329
Dānija		703
Vācija		180
Francija		85
Nīderlande		2 493
Zviedrija		5
Apvienotā Karaliste		693
Savienība		4 488
KPN		4 488		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		221 (81) (82) (83)
Dānija		9 (81) (82) (83)
Vācija		11 (81) (82) (83)
Francija		35 (81) (82) (83)
Nīderlande		188 (81) (82) (83)
Apvienotā Karaliste		849 (81) (82) (83)
Savienība		1 313 (81) (83)
KPN		1 313 (83)		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi IIIa zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37 (84)
Zviedrija		10 (84)
Savienība		47 (84)
KPN		47		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		725 (85) (86) (87) (88)
Igaunija		4 (85) (86) (87) (88)
Francija		3 255 (85) (86) (87) (88)
Vācija		10 (85) (86) (87) (88)
Īrija		1 048 (85) (86) (87) (88)
Lietuva		17 (85) (86) (87) (88)
Nīderlande		3 (85) (86) (87) (88)
Portugāle		18 (85) (86) (87) (88)
Spānija		876 (85) (86) (87) (88)
Apvienotā Karaliste		2 076 (85) (86) (87) (88)
Savienība		8 032 (85) (86) (87) (88)
KPN		8 032 (87) (88)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.)
Beļģija		87 (89) (90) (91) (92)
Francija		729 (89) (90) (91) (92)
Nīderlande		5 (89) (90) (91) (92)
Apvienotā Karaliste		145 (89) (90) (91) (92)
Savienība		966 (89) (90) (91) (92)
KPN		966 (91) (92)		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		7 (93) (94)
Francija		1 298 (93) (94)
Portugāle		1 051 (93) (94)
Spānija		1 057 (93) (94)
Apvienotā Karaliste		7 (93) (94)
Savienība		3 420 (93) (94)
KPN		3 420 (94)		Piesardzīga KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		16
Vācija		28
Igaunija		16
Spānija		16
Francija		259
Īrija		16
Lietuva		16
Polija		16
Apvienotā Karaliste		1 017
Savienība		1 400
Norvēģija		1 100 (95)
KPN		2 500		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija		566 (97) (99)
Dānija		19 461 (97) (99)
Vācija		590 (97) (99)
Francija		1 781 (97) (99)
Nīderlande		1 793 (97) (99)
Zviedrija		5 389 (96) (97) (99)
Apvienotā Karaliste		1 661 (97) (99)
Savienība		31 241 (96) (97) (99)
Norvēģija		185 639 (98)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		22 751
Spānija		24
Igaunija		189
Francija		15 169
Īrija		75 837
Latvija		140
Lietuva		140
Nīderlande		33 178
Polija		1 602
Apvienotā Karaliste		208 557
Savienība		357 587
Norvēģija		16 024 (100) (101)
Fēru Salas		32 446 (102)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		33 723 (103)
Francija		224 (103)
Portugāle		6 971 (103)
Savienība		40 918
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		14 043 (104)
Savienība		14 043 (104)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (SOL/3A/BCD)
Dānija		328
Vācija		19 (105)
Nīderlande		32 (105)
Zviedrija		12
Savienība		391
KPN		391		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		1 104
Dānija		505
Vācija		883
Francija		221
Nīderlande		9 971
Apvienotā Karaliste		568
Savienība		13 252
Norvēģija		10 (106)
KPN		13 262		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (SOL/56-14)
Īrija		46
Apvienotā Karaliste		11
Savienība		57
KPN		57		Piesardzīga KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIa (SOL/07A.)
Beļģija		10 (107)
Francija		0 (107)
Īrija		17 (107)
Nīderlande		3 (107)
Apvienotā Karaliste		10 (107)
Savienība		40 (107)
KPN		40 (107)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIb un VIIc (SOL/7BC.)
Francija		6
Īrija		36
Savienība		42
KPN		42		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIId (SOL/07D.)
Beļģija		877
Francija		1 754
Apvienotā Karaliste		627
Savienība		3 258
KPN		3 258		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIe (SOL/07E.)
Beļģija		35
Francija		369
Apvienotā Karaliste		575
Savienība		979
KPN		979		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIf un VIIg (SOL/7FG.)
Beļģija		487
Francija		49
Īrija		24
Apvienotā Karaliste		219
Savienība		779
KPN		779		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (SOL/7HJK.)
Beļģija		32
Francija		64
Īrija		171
Nīderlande		51
Apvienotā Karaliste		64
Savienība		382
KPN		382		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIIa un VIIIb (SOL/8AB.)
Beļģija		42
Spānija		8
Francija		3 135
Nīderlande		235
Savienība		3 420
KPN		3 420		Analītiska KPN

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.		Zona:	VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		403
Portugāle		669
Savienība		1 072
KPN		1 072		Piesardzīga KPN

Suga:	Brētliņa un ar to saistītās piezvejas Sugas Sprattus sprattus		Zona:	IIIa (SPR/03A.)
Dānija		22 300 (108)
Vācija		47 (108)
Zviedrija		8 437 (108)
Savienība		30 784
KPN		33 280		Piesardzīga KPN

Suga:	Brētliņa un ar to saistītās piezvejas Sugas Sprattus sprattus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		3 802 (109)
Dānija		300 915 (109)
Vācija		3 802 (109)
Francija		3 802 (109)
Nīderlande		3 802 (109)
Zviedrija		1 330 (109) (110)
Apvienotā Karaliste		12 547 (109)
Savienība		330 000
Norvēģija		20 000
Fēru Salas		5 500 (111)
KPN		355 500		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus		Zona:	VIId un VIIe (SPR/7DE.)
Beļģija		26
Dānija		1 674
Vācija		26
Francija		361
Nīderlande		361
Apvienotā Karaliste		2 702
Savienība		5 150
KPN		5 150		Piesardzīga KPN

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības ūdeņi IIIa zonā (DGS/03A-C.)
Dānija		0 (112)
Zviedrija		0 (112)
Savienība		0 (112)
KPN		0 (112)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (DGS/2AC4-C)
Beļģija		0 (113)
Dānija		0 (113)
Vācija		0 (113)
Francija		0 (113)
Nīderlande		0 (113)
Zviedrija		0 (113)
Apvienotā Karaliste		0 (113)
Savienība		0 (113)
KPN		0 (113)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/15X14)
Beļģija		0 (114)
Vācija		0 (114)
Spānija		0 (114)
Francija		0 (114)
Īrija		0 (114)
Nīderlande		0 (114)
Portugāle		0 (114)
Apvienotā Karaliste		0 (114)
Savienība		0 (114)
KPN		0 (114)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Stavridas un ar tām saistītās piezvejas Sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		13 (117)
Dānija		5 519 (117)
Vācija		487 (115) (117)
Spānija		102 (117)
Francija		458 (115) (117)
Īrija		347 (117)
Nīderlande		3 323 (115) (117)
Portugāle		12 (117)
Zviedrija		75 (117)
Apvienotā Karaliste		1 314 (115) (117)
Savienība		11 650
Norvēģija		3 550 (116)
KPN		15 200		Piesardzīga KPN

Suga:	Stavridas un ar tām saistītās piezvejas Sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14)
Dānija		10 415 (118) (120)
Vācija		8 126 (118) (119) (120)
Spānija		11 084 (120) (122)
Francija		4 183 (118) (119) (120) (122)
Īrija		27 064 (118) (120)
Nīderlande		32 606 (118) (119) (120)
Portugāle		1 068 (120) (122)
Zviedrija		675 (118) (120)
Apvienotā Karaliste		9 800 (118) (119) (120)
Savienība		105 021
Fēru Salas		1 700 (121)
KPN		106 721		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	VIIIc (JAX/08C.)
Spānija		15 441 (123) (124)
Francija		268 (124)
Portugāle		1 526 (123) (124)
Savienība		17 235
KPN		17 235		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	IX (JAX/09.)
Spānija		17 744 (125) (126)
Portugāle		50 839 (125) (126)
Savienība		68 583
KPN		68 583		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (127) (JAX/X34PRT)
Portugāle		Jānosaka (128) (130)
Savienība		Jānosaka (129)
KPN		Jānosaka (129)		Piesardzīga KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (131) (JAX/341PRT)
Portugāle		Jānosaka (132) (134)
Savienība		Jānosaka (133)
KPN		Jānosaka (133)		Piesardzīga KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (135) (JAX/341SPN)
Spānija		Jānosaka (136)
Savienība		Jānosaka (137)
KPN		Jānosaka (137)		Piesardzīga KPN

Suga:	Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas Sugas Trisopterus esmarkii		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.)
Dānija		128 880 (138)
Vācija		25 (138) (139)
Nīderlande		95 (138) (139)
Savienība		129 000 (138) (140)
Norvēģija		15 000 (141)
Fēru Salas		6 000 (142)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas Sugas Trisopterus esmarki		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Rūpnieciskās zivis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800 (143) (144)
Savienība		800
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas Sugas		Zona:	Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā (OTH/5B67-C)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		140 (145)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas Sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		44
Dānija		4 000
Vācija		451
Francija		185
Nīderlande		320
Zviedrija		Nepiemēro (146)
Apvienotā Karaliste		3 000
Savienība		8 000 (147)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas Sugas		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/2A46AN)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		4 750 (148) (149)
Fēru Salas		150 (150)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas, merlanga un makreles nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

(SAN/234_1)

(SAN/234_2)

(SAN/234_3)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7)

Dānija

Apvienotā Karaliste

Vācija

Zviedrija

Savienība

Kopā

(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).

(7) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000

(8) Ieskaitot jūras līdakas. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	6 500
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(9) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(10) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(11) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

(12) Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

(13) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) gūtās siļķu nozvejas.

(14) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos IVa un IVb zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem (HER/*4AB-C): 50 000

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) ()
Savienība	50 000
() Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/4AN.) un IVb zonā (HER/4BN.) gūtās siļķu nozvejas.

(15) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) gūtās siļķu nozvejas.

(16) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(17) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(18) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(20) Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(21) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

(22) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

(23) Ir aizliegts zvejot siļķes to ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(24) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(25) Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—	Kintairas ragu (55° 17,9′ N, 05° 47,8′ W),

—	punktu ar koordinātām 55° 04′ N, 05° 23′ W un

—	Korsvolas ragu (55° 00,5′ N, 05° 09,4′ W).

(26) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(27) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(28) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(29) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(30) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(31) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(32) Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(33) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-)
Savienība	24 276

(34) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(35) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(36) 5 % no šīs kvotas drīkst izmantot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

(37) 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).

(38) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

(39) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(40) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(41) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-)
Savienība	8 543

(42) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(43) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 108 784

(44) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(45) Piezvejas vajadzībām zonā IIIa (HKE/*03A.) var izmantot ne vairāk kā 10 % šīs kvotas

(46) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 108 784

(47) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(48) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 108 784

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	74
Spānija	2 943
Francija	2 943
Īrija	368
Nīderlande	37
Apvienotā Karaliste	1 656
Savienība	8 022

(49) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(50) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 108 784

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	4
Spānija	3 600
Francija	6 480
Nīderlande	11
Savienība	10 095

(51) Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienībā un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) zonā un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņi zonā CECAF 34.1.1 (WHB/*NZJM2), Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu drīkst nozvejot šādu daudzumu: 149 506

(52) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(53) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %

(54) Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienībā un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņi zonā CECAF 34.1.1 (WHB/*NZJM2), Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu drīkst nozvejot šādu daudzumu: 149 506

(55) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(56) Īpašs nosacījums: nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 37 377

Šis nozvejas limits IVa zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 25 %

(57) Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(58) Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 5 375

(59) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(60) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).

(61) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N un VIb zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(62) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(63) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(64) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(65) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.

(66) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000

(67) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	6 500
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(68) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(69) Ietverot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).

(70) Īpašs nosacījums: no tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VIa un VIb zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (OTH/*6AB.): 75

(71) No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES IXa rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(72) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(73) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

(74) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(75) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(76) Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (POL/*8ABDE).

(77) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

(78) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos IV un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(79) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).

(80) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(81) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(82) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(83) Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) un sīkacu raju (Raja microocellata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(84) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(85) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(86) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(87) Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata). Nejauši nozvejotiem šīs Sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(88) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs Sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD)
Beļģija		9
Igaunija		0
Francija		41
Vācija		0
Īrija		13
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		11
Apvienotā Karaliste		26
Savienība		100
KPN		100		Piesardzīga KPN
no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(89) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(90) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(91) Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(92) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs Sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.)
Beļģija		1
Francija		9
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		2
Savienība		12
KPN		12		Piesardzīga KPN
no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(93) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(94) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs Sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIII un IX apakšapgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā VIII apakšapgabalā un 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā IX apakšapgabalā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti tālāk dotajā tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIII zonā (RJU/8-C.)
Beļģija		0
Francija		9
Portugāle		8
Spānija		8
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		25
KPN		25		Piesardzīga KPN

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi IX zonā (RJU/9-C.)
Beļģija		0
Francija		16
Portugāle		12
Spānija		12
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		40
KPN		40		Piesardzīga KPN

(95) Jānozvejo Savienības ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(96) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-): 338

Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(97) Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).

(98) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 53 826

Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.): 3 000

(99) Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, arī abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*02AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
Beļģija	76	91
Dānija	2 624	3 131
Vācija	80	95
Francija	240	286
Nīderlande	242	288
Zviedrija	726	854
Apvienotā Karaliste	224	267
Savienība	4 212	5 012

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	IIIa	IIIa un IVbc	IVb	Ivc	VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2016. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2016. gada 1. septembra līdz 31. decembrim
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04 B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A6.)
Dānija	0	4 130	0	0	11 677
Francija	0	490	0	0	0
Nīderlande	0	490	0	0	0
Zviedrija	0	0	390	10	3 031
Apvienotā Karaliste	0	490	0	0	0
Norvēģija	3 000	0	0	0	0

(100) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).

(101) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630): 37 128

(102) Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/ *6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2016. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2016. gada 1. septembra līdz 31. decembrim	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā	Fēru Salu ūdeņi
	(MAC/*4A-EN)	(MAC/*2AN-)	(MAC/*FRO2)
Vācija	13 731	1 851	1 813
Francija	9 154	1 233	1 208
Īrija	45 770	6 170	6 042
Nīderlande	20 024	2 698	2 643
Apvienotā Karaliste	125 873	16 971	16 616
Savienība	214 552	28 923	28 322

(103) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VIIIb (MAC/*08B.)
Spānija	2 832
Francija	19
Portugāle	585

(104) Par nozveju, kas gūta IIa zonā (MAC/*02A.) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

(105) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(106) Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).

(107) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(108) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*03A.) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņas kvotas.

(109) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/ *2AC4C) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņas kvotas.

(110) Ietverot tūbītes.

(111) Var ietvert līdz 4 % siļķu piezvejas.

(112) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(113) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(114) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(115) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

(116) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos IVa zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (JAX/*04-C.).

(117) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, merlanga un makreļu nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*4BC7D) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridu kvotas.

(118) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2016. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

(119) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(120) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, merlanga un makreļu nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2A-14) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridu kvotas.

(121) Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(122) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

(123) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

(124) No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta 3. punkta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(125) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

(126) No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta 3. punkta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(127) Ūdeņi pie Azoru salām.

(128) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(129) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(130) No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta 3. punkta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(131) Ūdeņi pie Madeiras.

(132) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(133) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(134) No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98[1] 19. panta 3. punkta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(135) Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(136) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(137) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(138) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs Esmarka mencas kvotas.

(139) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(140) Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.

(141) Izmanto šķirotājrežģi.

(142) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

(143) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(144) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400

(145) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(146) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(147) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(148) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

(149) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(150) Jāzvejo IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2-)
Beļģija		7 (1)
Dānija		7 069 (1)
Vācija		1 238 (1)
Spānija		23 (1)
Francija		305 (1)
Īrija		1 830 (1)
Nīderlande		2 529 (1)
Polija		358 (1)
Portugāle		23 (1)
Somija		109 (1)
Zviedrija		2 619 (1)
Apvienotā Karaliste		4 519 (1)
Savienība		20 629 (1)
Fēru Salas		6 000 (2) (3)
Norvēģija		18 566 (2) (4)
KPN		316 876		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.)
Vācija		2 120
Grieķija		263
Spānija		2 365
Īrija		263
Francija		1 946
Portugāle		2 365
Apvienotā Karaliste		8 225
Savienība		17 547
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā (COD/N1GL14)
Vācija		1 718 (5)
Apvienotā Karaliste		382 (5)
Savienība		2 100 (5)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	I un IIb (COD/1/2B.)
Vācija		6 450 (8)
Spānija		13 028 (8)
Francija		3 039 (8)
Polija		2 728 (8)
Portugāle		2 630 (8)
Apvienotā Karaliste		4 298 (8)
Citas dalībvalstis		949 (6) (8)
Savienība		33 176 (7)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai
Vācija		19
Francija		114
Apvienotā Karaliste		817
Savienība		950
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GRV/514GRN)

Savienība

100 (9)

KPN

Nepiemēro (10)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GRV/N1GRN.)

Savienība

100 (11)

KPN

Nepiemēro (12)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

IIb

(CAP/02B.)

Savienība

KPN

Analītiska KPN

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN)
Dānija		0
Vācija		0
Zviedrija		0
Apvienotā Karaliste		0
Visas dalībvalstis		0 (13)
Savienība		0 (14)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija		236
Francija		142
Apvienotā Karaliste		722
Savienība		1 100
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija		1 100
Vācija		75
Francija		120
Nīderlande		105
Apvienotā Karaliste		1 100
Savienība		2 500 (15)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (LIN/05B-F.) jūras līdakai; (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai
Vācija		615
Francija		1 365
Apvienotā Karaliste		120
Savienība		2 100 (16)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN)
Dānija		687
Francija		687
Savienība		1 375
Norvēģija		2 000
Fēru Salas		1 300
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.)
Dānija		1 300
Francija		1 300
Savienība		2 600
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.)
Vācija		2 040
Francija		328
Apvienotā Karaliste		182
Savienība		2 550
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(POK/1/2INT)

Savienība

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.)
Beļģija		60
Vācija		372
Francija		1 812
Nīderlande		60
Apvienotā Karaliste		696
Savienība		3 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija		25 (17)
Apvienotā Karaliste		25 (17)
Savienība		50 (17)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(GHL/1/2INT)

Savienība

2 000 (18)

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1GRN.)
Vācija		1 925 (19)
Savienība		1 925 (19)
Norvēģija		575 (19)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN)
Vācija		4 289
Apvienotā Karaliste		226
Savienība		4 515 (20)
Norvēģija		575
Fēru Salas		110
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214S)
Igaunija		0
Vācija		0
Spānija		0
Francija		0
Īrija		0
Latvija		0
Nīderlande		0
Polija		0
Portugāle		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214D)
Igaunija		39 (21) (22)
Vācija		802 (21) (22)
Spānija		141 (21) (22)
Francija		75 (21) (22)
Īrija		0 (21) (22)
Latvija		14 (21) (22)
Nīderlande		0 (21) (22)
Polija		72 (21) (22)
Portugāle		168 (21) (22)
Apvienotā Karaliste		2 (21) (22)
Savienība		1 313 (21) (22)
KPN		0 (21) (22)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.)
Vācija		766
Spānija		95
Francija		84
Portugāle		405
Apvienotā Karaliste		150
Savienība		1 500
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Jānosaka (23) (24)

KPN

8 000 (25)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14P)
Vācija		1 038 (26) (27) (28)
Francija		5 (26) (27) (28)
Apvienotā Karaliste		7 (26) (27) (28)
Savienība		1 050 (26) (27) (28)
Norvēģija		800 (26) (27)
Fēru Salas		50 (26) (27) (29)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (bentiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14D)
Vācija		1 679 (30)
Francija		9 (30)
Apvienotā Karaliste		12 (30)
Savienība		1 700 (30)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Islandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS)
Beļģija		0 (31) (32)
Vācija		0 (31) (32)
Francija		0 (31) (32)
Apvienotā Karaliste		0 (31) (32)
Savienība		0 (31) (32)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.)
Beļģija		4
Vācija		460
Francija		31
Apvienotā Karaliste		5
Savienība		500
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Citas Sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija		117 (33)
Francija		47 (33)
Apvienotā Karaliste		186 (33)
Savienība		350 (33)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Citas Sugas (34)		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.)
Vācija		322
Francija		289
Apvienotā Karaliste		189
Savienība		800
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Plekstveidīgās zivis		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.)
Vācija		18
Francija		14
Apvienotā Karaliste		68
Savienība		100
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Citas (piezveja)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

(RED/1/2INT)

Savienība

1 126 (35) (36)

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.

(2) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3) Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(4) Jāatskaita no Norvēgijas nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) 18 566

II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija	2
Dānija	2 055
Vācija	360
Spānija	7
Francija	89
Īrija	532
Nīderlande	736
Polija	104
Portugāle	7
Somija	32
Zviedrija	762
Apvienotā Karaliste	1 314

(5) Izņemot piezveju, šīm kvotām piemēro šādus nosacījumus:

1)	kvotas nedrīkst apgūt laikā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam;

tās drīkst apgūt tikai vismaz 2 no šādiem 4 apgabaliem.

Ziņošanas kods	Ģeogrāfiskās robežas
COD/GRL1	Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 63° 45′ N, uz dienvidiem no 67° 00′ N un uz austrumiem no 35° 15′ W.
COD/GRL2	Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 62° 30′ N un 63° 45′ N un uz austrumiem no 44° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 63° 45′ N un starp 44° 00′ W un 35° 15′ W.
COD/GRL3	Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 59° 00′ N un uz austrumiem no 42° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 59° 00′ N un 62° 30′ N un uz austrumiem no 44° 00′ W.
COD/GRL4	Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 60° 45′ N un 59° 00′ N un uz rietumiem no 44° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 59° 00′ N un uz rietumiem no 42° 00′ W.

(6) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(7) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(8) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(9) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķSugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(10) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/ 514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķSugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. 90

(11) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/ N1GRN.) nav zvejas mērķSugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(12) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/ 514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķSugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. 90

(13) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

(14) Attiecībā uz zvejas sezonu no 20. jūnija līdz nākamā gada 30. aprīlim.

(15) Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

(16) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst atskaitīt no šīs kvotas līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F): 500

(17) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

(20) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

(21) Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	64°45′N	28°30′W
2	62°50′N	25°45′W
3	61°55′N	26°45′W
4	61°00′N	26°30′W
5	59°00′N	30°00′W
6	59°00′N	34°00′W
7	61°30′N	34°00′W
8	62°50′N	36°00′W
9	64°45′N	28°30′W

(22) Drīkst nozvejot tikai no 2016. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.

(23) Drīkst zvejot vienīgi laikposmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN.

(24) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(25) Provizoriski nozvejas limiti, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozveju.

(26) Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali no 2016. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.

(27) Drīkst zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	64°45′N	28°30′W
2	62°50′N	25°45′W
3	61°55′N	26°45′W
4	61°00′N	26°30′W
5	59°00′N	30°00′W
6	59°00′N	34°00′W
7	61°30′N	34°00′W
8	62°50′N	36°00′W
9	64°45′N	28°30′W

(28) Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(29) Drīkst zvejot tikai Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (RED/*514GN).

(30) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	59°15′N	54°26′W
2	59°15′N	44°00′W
3	59°30′N	42°45′W
4	60°00′N	42°00′W
5	62°00′N	40°30′W
6	62°00′N	40°00′W
7	62°40′N	40°15′W
8	63°09′N	39°40′W
9	63°30′N	37°15′W
10	64°20′N	35°00′W
11	65°15′N	32°30′W
12	65°15′N	29°50′W

(31) Ietverot nenovēršamu piezveju (mencas piezveja nav atļauta).

(32) Drīkst zvejot tikai no 2016. gada jūlija līdz decembrim.

(33) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(34) Izņemot zivju Sugas, kurām nav komerciālas vērtības.

(35) Mencas, sarkanasaru un Grenlandes paltusa piezveja.

(36) Par piezvejām mencas specializētajā zvejā (B-C/GRLCOD), piezvejām sarkanasaru specializētajā zvejā (B-C/GRLRED), piezvejām Grenlandes paltusa specializētajā zvejā (B-C/GRLGHL) un piezvejām ziemeļu garneļu (B-C/GRLPRA) specializētajā zvejā ziņo atsevišķi.

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

Savienība

0 (1)

KPN

0 (1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

Savienība

0 (2)

KPN

0 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3M (COD/N3M.)
Igaunija		155
Vācija		649
Latvija		155
Lietuva		155
Polija		528
Spānija		1 993
Francija		278
Portugāle		2 734
Apvienotā Karaliste		1 298
Savienība		7 945
KPN		13 931		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3L

(WIT/N3L.)

Savienība

0 (3)

KPN

0 (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	NAFO 3NO (WIT/N3NO.)
Igaunija		96
Latvija		96
Lietuva		96
Savienība		288
KPN		2 172		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

Savienība

0 (4)

KPN

0 (4)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0 (5)

KPN

0 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.)
Igaunija		128 (6)
Latvija		128 (6)
Lietuva		128 (6)
Polija		227 (6)
Savienība		Nepiemēro (6) (7)
KPN		34 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0 (8)

KPN

17 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

Savienība

0 (9)

KPN

0 (9)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3L (10) (11) (PRA/N3L.)
Igaunija		0 (12)
Latvija		0 (12)
Lietuva		0 (12)
Polija		0 (12)
Spānija		0 (12)
Portugāle		0 (12)
Savienība		0 (12)
KPN		0 (12)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (13)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro (14) (15)

Analītiska KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	NAFO 3LMNO 0
Igaunija		297
Vācija		303
Latvija		42
Lietuva		21
Spānija		4 067
Portugāle		1 700
Savienība		6 430
KPN		10 966		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae		Zona:	NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.)
Igaunija		283
Lietuva		62
Spānija		3 403
Portugāle		660
Savienība		4 408
KPN		7 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3LN (RED/N3LN.)
Igaunija		514
Vācija		354
Latvija		514
Lietuva		514
Savienība		1 896
KPN		10 400		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3M (RED/N3M.)
Igaunija		1 571 (16)
Vācija		513 (16)
Latvija		1 571 (16)
Lietuva		1 571 (16)
Spānija		233 (16)
Portugāle		2 354 (16)
Savienība		7 813 (16)
KPN		7 000 (16)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3O (RED/N3O.)
Spānija		1 771
Portugāle		5 229
Savienība		7 000
KPN		20 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija		0 (17)
Lietuva		0 (17)
Savienība		0 (17)
KPN		0 (17)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO (HKW/N3NO.)
Spānija		255
Portugāle		333
Savienība		588 (18)
KPN		1 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(2) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(4) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(5) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(6) Jāzvejo no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(7) Savienības daļa nav noteikta. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 29 467

(8) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu).

(9) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(10) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

(11) Zveja ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 200 metriem, apgabalā uz austrumiem no līnijas, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	46° 00′ 0	47° 49′ 0
2	46° 25′ 0	47° 27′ 0
3	46°42′ 0	47° 25′ 0
4	46° 48′ 0	47° 25′ 50
5	47° 16′ 50	47° 43′ 50

(12) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(13) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

Turklāt no 2016. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 55′ 0	45° 00′ 0
2	47° 30′ 0	44° 15′ 0
3	46° 55′ 0	44° 15′ 0
4	46° 35′ 0	44° 30′ 0
5	46° 35′ 0	45° 40′ 0
6	47° 30′ 0	45° 40′ 0
7	47° 55′ 0	45° 00′ 0

(14) Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	0	0
Igaunija	0	0
Spānija	0	0
Latvija	0	0
Lietuva	0	0
Polija	0	0
Portugāle	0	0

(15) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(16) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2016. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 500

(17) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(18) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:

Spānija	509
Portugāle	667
Savienība	1 176

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus		Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra (BFT/AE45WM)
Kipra		98,00 (4)
Grieķija		182,15
Spānija		3 534,43 (2) (4)
Francija		3 487,57 (2) (3) (4)
Horvātija		551,23 (6)
Itālija		2 752,56 (4) (5)
Malta		225,83 (4)
Portugāle		332,36
Citas dalībvalstis		39,41 (1)
Savienība		11 203,54 (2) (3) (4) (5)
KPN		18 911		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)
Spānija		6 393,02 (8)
Portugāle		1 161,95 (8)
Citas dalībvalstis		130,74 (7) (8)
Savienība		7 685,70
KPN		13 700		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N)
Spānija		5 112,05 (9)
Portugāle		489,01 (9)
Savienība		5 601,06
KPN		15 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		2 584,64 (11)
Spānija		14 917,37 (11)
Francija		4 511,52 (11)
Apvienotā Karaliste		349,24 (11)
Portugāle		2 178,93 (11)
Savienība		24 541,70 (10)
KPN		28 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N)
Spānija		905,86
Francija		297,70
Portugāle		633,94
Savienība		1 837,50
KPN		24 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus		Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		13 396,57
Francija		5 877,89
Portugāle		4 514,54
Savienība		23 789
KPN		65 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans		Zona:	Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)
Spānija		0
Francija		358,05
Portugāle		49,55
Savienība		407,60
KPN		1 985		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Baltais marlīns Tetrapturus albidus		Zona:	Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)
Spānija		2,46
Portugāle		21,45
Savienība		23,91
KPN		355		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija	540,42
Francija	251,00
Savienība	791,43

(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija	100,00
Savienība	100,00

(4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija	70,69
Francija	69,75
Itālija	55,06
Kipra	4,52
Malta	6,65
Savienība	206,66

(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija	55,06
Savienība	55,06

(6) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F):

Horvātija	496,10
Savienība	496,10

(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(8) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

(9) Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

(10) To Savienības zvejas kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[1] 12. pantu ir šāds: 1 253

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(11) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Apvienotā Karaliste	12
Portugāle	310

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

3 461

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

482

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Melnspuru leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SSI/F483.)

KPN

2 200 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(LIC/F5852.)

KPN

1 663 (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(TOP/F483.)

KPN

2 750 (4)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A)	0
B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B)	825
C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C)	1 925

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

(TOP/F484N.)

KPN

47 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

3 405 (6)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

(TOA/F484S.)

KPN

39 (7)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

(KRI/F48.)

KPN

5 610 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Ievērojot kopējās apvienotās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

48.1. rajons (KRI/*F481.):	155 000
48.2. rajons (KRI/*F482.):	279 000
48.3. rajons (KRI/*F483.):	279 000
48.4. rajons (KRI/*F484.):	93 000

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1. Antarktika

(KRI/F5841.)

KPN

440 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W)	277 000
58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E)	163 000

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2. Antarktika

(KRI/F5842.)

KPN

2 645 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W)	260 000
58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E)	192 000

Suga:

Zaļā nototēnija

Gobionotothen gibberifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOG/F483.)

KPN

1 470 (8)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOS/F483.)

KPN

300 (9)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

80 (10)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Lielacu garaste un cekulzvīņu garaste

Macrourus holotrachys un Macrourus carinatus

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

(GR1/F5852.)

KPN

360 (11)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas garaste un Vitsona garaste

Macrourus caml un Macrourus whitsoni

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GRV/F5852.)

KPN

409 (12)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(GRV/F483.)

KPN

138 (13)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(GRV/F484.)

KPN

13 (14)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOR/F483.)

KPN

300 (15)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Melnā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SGI/F483.)

KPN

300 (16)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SRX/F483.)

KPN

138 (17)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(SRX/F484.)

KPN

4 (18)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120 (19)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Citas Sugas

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

50 (20)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

—	kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

—	tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

—	tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

—	tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

—	tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

—	tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(3) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2016. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim.

(5) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

(6) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

(7) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

(8) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(9) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(10) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(12) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(13) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(14) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(15) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(16) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(17) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(20) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IF PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA

SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200 (1)

Piesardzīga KPN

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (2)

(GER/F47NAM)

KPN

190 (2)

Piesardzīga KPN

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

264

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (3)

(ORY/F47NAM)

KPN

0 (4)

Piesardzīga KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Pelaģiskais bruņgalvis

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

143

Piesardzīga KPN

(1) B1. rajonā (ALF/*F47NA) nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas.

(2) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—	austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(3) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—	rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—	ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—	dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—	austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(4) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā.

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

Suga:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona:

visi apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

10 (1)

KPN

14 647

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

KPN

Nepiemēro

Piesardzīga KPN

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi		Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija		Jānosaka (1)
Nīderlande		Jānosaka (1)
Lietuva		Jānosaka (1)
Polija		Jānosaka (1)
Savienība		Jānosaka (1)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Jāgroza pēc SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes 2016. gada 25.–29. janvārī.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLESKRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb RAJONĀ

1. Darbības joma

1.1.

Šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības periodā Komisija lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3. Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības periodā katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.

Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5. Pārvaldība

5.1.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7. Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Kategats

Reglamentētais zvejas rīks	DK	DE	SE
TR1	197 929	4 212	16 610
TR2	830 041	5 240	327 506
TR3	441 872	0	490
BT1	0	0	0
BT2	0	0	0
GN	115 456	26 534	13 102
GT	22 645	0	22 060
LL	1 100	0	25 339

Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

Reglamentētais zvejas rīks	BE	DK	DE	ES	FR	IE	NL	SE	UK
TR1/TR2	194 571	6 227 834	1 311 583	1 409	8 002 165	11 133	1 005 293	776 135	11 222 792
TR3	0	2 545 009	257	0	101 316	0	36 617	1 024	8 482
BT1	1 427 574	1 157 265	29 271	0	0	0	99 808	0	1 739 759
BT2	5 401 395	79 212	1 375 400	0	1 202 818	0	28 307 876	0	6 116 437
GN	163 531	2 307 977	224 484	0	342 579	0	438 664	74 925	546 303
GT	0	224 124	467	0	4 338 315	0	0	48 968	14 004
LL	0	56 312	0	245	125 141	0	0	110 468	134 880

ICES VIIa rajons

Reglamentētais zvejas rīks	BE	FR	IE	NL	UK
TR1	0	48 193	33 539	0	339 592
TR2	10 166	744	475 649	0	1 086 399
TR3	0	0	1 422	0	0
BT1	0	0	0	0	0
BT2	843 782	0	514 584	200 000	111 693
GN	0	471	18 255	0	5 970
GT	0	0	0	0	158
LL	0	0	0	0	70 614

ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā

Reglamentētais zvejas rīks	BE	DE	ES	FR	IE	UK
TR1	0	9 320	186 864	1 324 002	428 820	1 033 273
TR2	0	0	0	34 926	14 371	2 203 071
TR3	0	0	0	0	273	16 027
BT1	0	0	0	0	0	117 544
BT2	0	0	0	0	3 801	4 626
GN	0	35 442	13 836	302 917	5 697	213 454
GT	0	0	0	0	1 953	145
LL	0	0	1 402 142	184 354	4 250	630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā:

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)	traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks; un

ii)	žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)	“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)	“pašreizējais pārvaldības periods” ir 8. pantā noteiktais laikposms;

e)	“īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3. Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2015. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5. Maksimālais dienu skaits

5.1.

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.

Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas par 8 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības zvejas kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms katrā no abiem kalendārajiem gadiem (2013. un 2014. gadā) ir mazāks nekā 5 tonnas; un

b)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms gados, kas norādīti iepriekš a) apakšpunktā, ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.

Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos pašreizējā pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.

Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums	Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
	Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	ES	117
		FR	109
		PT	113
6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts	Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	Neierobežots

7. Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros izklāstīti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu darbības, kas reģistrētas 6.1. punkta a) apakšpunktā norādītajos gados un liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.

Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.6.

Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet īpašajam nosacījumam neatbilst.

8.7.

Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

9. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

10. Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11. Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 6.1. punkta a) apakšpunktā noteiktajos gados, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

14. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

15. Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu pašreizējo un iepriekšējo pārvaldības periodu vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥ 60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

3)	Pārvaldības periods

Viens pārvaldības periods laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku				Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)	(8)	(8)	(8)	(9)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

CFR

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

5)	Paziņotais zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

7)	Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

8)	Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3) Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6) Komisijas 1987. gada 20. maija Regula (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

a)	šādi kuģi 2015. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2016. gada 31. jūlijam un 2017. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2016. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks; un

ii)	stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)	“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES VIIe rajons;

d)	“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 31. janvārim.

3. Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības zvejas kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II NODAĻA

Atļaujas

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1

4.2

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.3

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5. Maksimālais dienu skaits

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	BE	164
	FR	175
	UK	207
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	BE	164
	FR	178
	UK	164

6. Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros izklāstīti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

7.6.

7.7.

8. Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.5.

IV NODAĻA

Pārvaldība

9. Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

14. Attiecīgo datu vākšana

15. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2014. un 2015. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

3)	Pārvaldības periods

Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku				Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2) L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

CFR

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

5)	Paziņotais zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

7)	Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

8)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IID PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES IIa, IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals	ICES statistiskie taisnstūri
1	31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6
2	31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8
3	41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0
4	38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0
5	47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5
6	41-43 G0-G3; 44 G1
7	47-51 E7-E9

IID pielikuma 1. papildinājums

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

III PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm		Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	77	DK	25	57
			DE	5
			FR	1
			IE	8
			NL	9
			PL	1
			SV	10
			UK	18
	Bentiskās Sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	80	DE	16	50
			IE	1
			ES	20
			FR	18
			PT	9
			UK	14
			Nav piešķirtas	2
	Makrele (1)	Nepiemēro	Nepiemēro		70
	Rūpnieciskās zvejas Sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	DK	450	150
	Rūpnieciskās zvejas Sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	UK	30	150
Fēru Salu ūdeņi	Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām	26	BE	0	13
			DE	4
			FR	4
			UK	18
	Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W	8 (2)	Nepiemēro		4
	Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām	70	BE	0	26
			DE	10
			FR	40
			UK	20
	Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W	70	DE (3)	8	20 (4)
		70	FR (3)	12	20 (4)
	Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes	70	Nepiemēro		22 (4)
	Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru Salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”	34	DE	2	20
			DK	5
			FR	4
			NL	6
			UK	7
			SE	1
			ES	4
			IE	4
			PT	1
	Zveja ar āķu rindām un jedām	10	UK	10	6
	Makrele	12	DK	1	12
			BE	0
			DE	1
			FR	1
			IE	2
			NL	1
			SE	1
			UK	5
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	DK	5	20
			DE	2
			IE	2
			FR	1
			NL	2
			PL	1
			SE	3
			UK	4

(1) Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

(2) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām.

(3) Šie skaitļi rāda jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālo skaitu.

(4) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijām”.

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	60
Francija	37
Savienība	97

2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	119
Francija	101
Itālija	30
Kipra	9 (2)
Malta	35 (2)
Savienība	291

3. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija	13
Itālija	12
Savienība	25

4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits (3)
	Kipra (4)	Grieķija (5)	Horvātija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (6)
Kuģi zvejai ar riņķvadu	1	1	13	12	17	6	1
Kuģi zvejai ar āķu jedām	9 (7)	0	0	30	8	31	35
Laivas zvejai ar ēsmu	0	0	0	0	37	60	0
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	0	0	12	0	29 (8)	2	0
Traleri	0	0	0	0	57	0	0
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9)	0	27	0	0	101	32	0

B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība
	Kipra	Horvātija	Grieķija	Itālija	Francija	Spānija	Malta
Kuģi zvejai ar riņķvadu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar āķu jedām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Laivas zvejai ar ēsmu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Traleri	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

	Zivju krātiņveida lamatu skaits (10)
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	3

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	14	11 852
Itālija	15	13 000
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Horvātija	7	7 880
Malta	8	12 300

B tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)
Spānija	5 855
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Horvātija	2 947
Malta	8 768

(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2) Šis skaitlis var palielināties, ja kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(3) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(4) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(7) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(8) Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā

(9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(10) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

MērķSuga	Zona	Aizlieguma periods
Haizivis (visas Sugas)	Konvencijas apgabals	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Notothenia rossii	FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Zivis	FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1)	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1)	FAO 48.3.	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Dissostichus spp.	FAO 48.5. Antarktika	No 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim
Dissostichus spp.	FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) (2) FAO 58.7. Antarktika (1)	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Lepidonotothen squamifrons	FAO 58.4.4. (1) (2)	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Visas Sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides	FAO 58.5.2. Antarktika	No 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim
Dissostichus mawsoni	FAO 48.4. Antarktika (1) , apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni	No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

B DAĻA

KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2015./2016. GADĀ

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU		Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās)	Piezvejas limits (tonnās)
			SSRU	Limits		Rajveidīgās zivis		Macrourus spp.		Citas Sugas
58.4.1.	Viss rajons	2015. gada 1. decembris līdz 2016. gada 30. novembris	A, B, F	0	660	50		105		100
			C (tostarp 58.4.1_1, 58.4. 1_2)	203 (3)
			D	42 (3)						A, B, F	0
										C	20
			E (58.4.1_3, 58.4.1_4)	246						D	20
										E	20
			G (tostarp 58.4.1_5	127 (3)						G	20
										H	20
			H	42 (3)
58.4.2.	Viss rajons	2015. gada 1. decembris līdz 2016. gada 30. novembris	A	30 (4)	35	50		20		20
			B, C, D	0
			E (tostarp 58.4.2_1)	35
58.4.3a.	Viss rajons 58.4.3a._1	2015. gada 1. decembris līdz 2016. gada 30. novembris			32	50		26		20
			Nepiemēro

88.1.	Viss apakšapgabals	2015. gada 1. decembris līdz 2016. gada 31. augusts	A, D, E, F, M	0	2 870 (5)	143		430		160
			B, C, G	360		A, D, E, F, M	0	A, D, E, F, M	0	A, D, E, F, M	0
			H, I, K	2 050		B, C, G	50	B, C, G	40	B, C, G	60
			J, L	320		H, I, K	105	H, I, K	320	H, I, K	60
						J, L	50	J, L	70	J, L	40
88.2.		2015. gada 1. decembris līdz 2016. gada 31. augusts	A, B, I	0	619	50		99		120
			C, D, E, F, G (88.2_1 to 88.2_4)	419 (6)		A, B, I	0	A, B, I	0	A, B, I	0
			H	200		C, D, E, F, G	50	C, D, E, F, G	67	C, D, E, F, G	100
						H	50	H	32	H	20

V pielikuma B daļas papildinājums

MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

Reģions	SSRU	Robeža
48.6	A	No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.
	B	No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.4.1	A	No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.
	B	No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	H	No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
58.4.2	A	No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	B	No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	C	No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	D	No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	E	No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
58.4.3a	A	Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.3b	A	No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
	B	No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S.
	D	No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.
	E	No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.4	A	No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	B	No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	C	No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	D	Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.6	A	No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	B	No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	C	No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	D	No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
58.7	A	No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
88.1	A	No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	E	No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	F	No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S.
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.
	J	No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.
	K	No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.
	L	No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.
	M	No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.
88.2	A	No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	D	No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	E	No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	F	No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	G	No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	H	No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	I	No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
88.3	A	No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

C DAĻA

21-03/A PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Vispārīga informācija

Loceklis:…

Zvejas sezona:…

Kuģa vārds:…

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):…

Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara):…

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.

Apakšapgabals/rajons	Atzīmēt atbilstīgās ailes
48.1	☐
48.2	☐
48.3	☐
48.4	☐
58.4.1	☐
58.4.2	☐

Zvejas metode:

Atzīmēt atbilstīgās ailes

☐	Parasta tralēšana

☐	Nepārtrauktas zvejas sistēma

☐	Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

☐	Cita metode: precizējiet

Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai

Produkta veids	Metode nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (7)
Veseli saldēti
Vārīti
Milti
Eļļa
Cits produkts, precizējiet

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri	1. zvejas rīks		2. zvejas rīks		Cits(-i) zvejas rīks(-i)
Zvejas rīka atvērums
Maksimālais vertikālais atvērums (m)
Maksimālais horizontālais atvērums (m)
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (8) (m)
Atvēruma laukums (m2)
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (10) (mm)	Ārējais (9)	Iekšējais (9)	Ārējais (9)	Iekšējais (9)	Ārējais (9)	Iekšējais (9)
1. plātne
2. plātne
3. plātne
…
Pēdējā plātne (āmis)

Zvejas rīka diagramma:…

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt attiecīgo zvejas rīka diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīka diagrammās jānorāda šādi parametri.

1.	Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

2.	Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.	Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.	Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

Ierīces diagramma:…

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)
Ražotājs
Modelis
Devēja frekvences (kHz)

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):…

Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

21-03/B PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI

Metode	Vienādojums (kg)	Parametrs
Metode	Vienādojums (kg)	Apraksts	Veids	Aplēšanas metode	Vienība
Glabāšanas tvertnes tilpums	WLHρ1 000	W= tvertnes platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		L= tvertnes garums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		H= krilu slāņa dziļums tvertnē	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Caurplūdes mērītājs (11)	VFkrillρ	V= krilu un ūdens kopējais tilpums	Iemetienam (11)- raksturīgs	Tiešs novērojums	l
		Fkrill = krila frakcija paraugā	Iemetienam (11)- raksturīgs	Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija	—
		ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
Caurplūdes mērītājs (12)	(V*ρ)–M	V= krila pastas tilpums	Iemetienam (11)- raksturīgs	Tiešs novērojums	l
		M= procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā	Iemetienam (11)- raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
		ρ= krila pastas blīvums	Mainīgs	Tiešs novērojums	kg/l
Caurplūdes svari	M*(1–F)	M= krilu un ūdens kopējā masa	Iemetienam (12)- raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Caurplūdes svari	M*(1–F)	F= ūdens frakcija paraugā	Mainīgs	Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija	—
Bloku paliktnis	(M–Mtray)*N	Mtray = tukša paliktņa masa	Konstants	Tiešs novērojums pirms zvejas	kg
		M= vidējā krilu un paliktņa kopējā masa	Mainīgs	Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)	kg
		N= paliktņu skaits	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	—
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	Mmeal = saražoto miltu masa	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	MCF= miltu pārrēķina koeficients	Mainīgs	Miltu masas pārrēķināšana veselu krilu masā	—
Āmja tilpums	WHLρπ/ 4 * 1 000	W= āmja platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		H= āmja augstums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		L= āmja garums	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Cita metode	precizējiet

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).
Katru mēnesi (13)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes.
Katrā iemetienā	Izmērīt krilu slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilus glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m),
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Caurplūdes mērītājs (13)
Pirms zvejas	Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes).
Biežāk nekā reizi mēnesī (13)	Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (14)	Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:
	izmērīt krilu un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),
	veikt caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu tilpumu,
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Caurplūdes mērītājs (14)
Pirms zvejas	Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).
Katru nedēļu (13)	Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (14)	Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,
Katrā iemetienā (14)	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Caurplūdes svari
Pirms zvejas	Pirms zvejas
Katrā iemetienā (14)	Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:
	noteikt krilu un ūdens kopējo masu,
	veikt caurplūdes svaru noteiktā tilpuma korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu masu,
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Bloku paliktnis
Pirms zvejas	Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).
Katrā iemetienā	Noteikt krilu un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg),
	saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus),
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Miltu masas pārrēķins
Katru mēnesi (13)	Miltu masu pārrēķināt veselu krilu masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000–5 000 kg veselu krilu (notecinātu krilu masa).
Katrā iemetienā	Noteikt saražoto miltu masu,
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).
Āmja tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).
Katru mēnesi (13)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja.
Katrā iemetienā	Izmērīt krilus saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m),
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

(3) Tostarp 42 tonnu nozvejas limits, lai Spānija 2015./2016. gadā varētu veikt noplicināšanās izmēģinājumu.

(4) SSRU A 2015., 2016. gadā zveja nenotiks.

(5) Tostarp 140 tonnas uzskaitei Rosa jūrā: 40 tonnas; ziemas uzskaite: 100 tonnas).

(6) Kopējais limits ar ne vairāk kā 200 tonnām katrā pētniecības blokā.

(7) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to!

(8) Paredzams darba apstākļos.

(9) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

(10) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.

(11) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(12) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai divu stundu periods, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(13) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(14) Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41 (1)	7 882
Portugāle	15	6 925
Apvienotā Karaliste	4	1 400
Savienība	87	27 797

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

(1) Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivis.

Spānija	14
Savienība	14

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	Jānosaka	Jānosaka
Fēru Salas	Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N) Stavrida, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā	14	14
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	Jānosaka
	Siļķe, IIIa zonā	4	4
	Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)	14	14
	Jūras līdaka un brosme	20	10
	Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)	20	20
	Jānosaka	16	16
Venecuēla (1)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	Jānosaka	Jānosaka

(1) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 22

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 28. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104	1