14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/1

(1)

Zviedrijas Karaliste 2013. gada 2. augustā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“aģentūra”) dokumentāciju (“XV pielikumā minētā dokumentācija”) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 4. punktam, lai sāktu minētās regulas 69.–73. pantā izklāstīto ierobežošanas procesu. XV pielikumā minētajā dokumentācijā sākotnēji bija norādīts, ka nonilfenola (NP) un nonilfenola etoksilātu (NPE) iedarbība rada risku videi, jo īpaši virszemes ūdeņos dzīvojošiem organismiem. Lai ierobežotu šādu risku, dokumentācijā bija ierosināts aizliegt laist tirgū tekstilizstrādājumus, kuri var tikt mazgāti ūdenī un satur NP vai NPE koncentrācijā, kas vienāda ar 100 mg/kg (0,01 masas %) vai lielāka par to. XV pielikumā minētajā dokumentācijā pierādīts, ka ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(2)

Laikā, kad notika sabiedriskā apspriešana par XV pielikumā minēto dokumentāciju, Zviedrija ieteica NP svītrot no ierobežojuma priekšlikuma darbības jomas, jo šī viela netiek apzināti izmantota tekstilapstrādē. Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) uzskatīja, ka no ierobežojuma efektivitātes, praktiskuma un pārraudzības iespējas viedokļa NP izslēgšana ir pamatota. Tādēļ ierosinātais ierobežojums būtu jāattiecina tikai uz NPE.

(3)

XV pielikumā minētajā dokumentācijā NPE ir definēti kā nonilfenola sazaroti un lineāri etoksilāti, kas ietver ar CAS vai EK numuriem definētas vielas un UVCB vielas, polimērus un homologus. Šīs grupas vielu molekulārā formula ir (C2H4O)nC15H24O.

(4)

Vairākos tirgus pētījumos, kas norādīti XV pielikumā minētajā dokumentācijā, ir konstatēta NPE klātbūtne tekstilizstrādājumos dažādā koncentrācijā. Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 46. ieraksts jau ierobežo NPE (kā vielu vai kā sastāvdaļu maisījumos) laišanu tirgū un lietošanu tekstilizstrādājumu un ādu apstrādei. Tomēr loģiski prognozējamos apstākļos, proti, tekstilizstrādājumus mazgājot ūdenī, NPE izplatīšanās ūdens vidē rada risku ūdens vidē dzīvojošiem organismiem.

(5)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1007/2011 (2), attiecībā uz tekstilizstrādājumiem ierosinātais ierobežojums būtu jāpiemēro izstrādājumiem, kuros tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no izstrādājuma kopējās masas, un citiem izstrādājumiem, kam ir daļa, kurā tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no kopējās masas. Turklāt skaidrības labad ir lietderīgi norādīt, ka pie tekstilizstrādājumiem pieder negatavas, pusgatavas un gatavas preces, tostarp tādi izstrādājumi kā apģērbi (piemēram, cilvēku, rotaļlietu un dzīvnieku apģērbi), piederumi, iekštelpu tekstilizstrādājumi, šķiedras, pavedieni, drānas un trikotāžas izstrādājumi.

(6)

RAC2014. gada 3. jūnijā vienprātīgi pieņēma atzinumu par XV pielikumā minētajā dokumentācijā ierosināto ierobežojumu, apstiprinot risku, ko rada NPE noārdīšanās produktu iedarbība. RAC ieteica arī, ka ierobežojums ir gan efektivitātes, gan īstenošanas iespēju ziņā vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums NPE radīto risku novēršanai.

(7)

SEAC2014. gada 9. septembrī vienprātīgi pieņēma atzinumu par XV pielikumā minētajā dokumentācijā ierosināto ierobežojumu, norādot, ka attiecībā uz NPE ierosinātais ierobežojums ir sociāli ekonomisko ieguvumu un sociāli ekonomisko izmaksu samērīguma ziņā vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums apzināto risku novēršanai.

(8)

Saskaņā ar XV pielikumā minēto dokumentāciju un kā apstiprināja RAC un SEAC, robežvērtība – 0,01 masas % – ir zemākā koncentrācija, kas ir piemērota tekstilizstrādājumu apzinātai apstrādei ar NPE. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās piezīmes apstiprināja – ja robežvērtība būtu mazāka nekā 0,01 masas %, rastos ievērojamas izpildes grūtības, jo tekstilizstrādājumi var kļūt piesārņoti ar NPE tik zemā koncentrācijā pēc nejaušas iedarbības ražošanas procesā. Turklāt, samazinot robežvērtību 0,01 % piecas reizes (līdz 0,002 masas %), emisijas samazinātos tikai aptuveni 1,25 reizes, kas samazinātu NPE koncentrāciju virszemes ūdeņos vēl par 5 % salīdzinājumā ar robežvērtību – 0,01 masas %.

(9)

Notika apspriešanās ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(10)

Aģentūra 2014. gada 1. oktobrī iesniedza Komisijai RAC un SEAC atzinumus, pamatojoties uz kuriem Komisija secināja, ka NPE klātbūtne tekstilizstrādājumos rada nepieņemamu risku videi un ka tāpēc ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā. Ir ņemta vērā šā ierobežojuma sociāli ekonomiskā ietekme, tostarp alternatīvu pieejamība.

(11)

Tiek pieņemts, ka lietoti izstrādājumi parasti ir mazgāti vairākas reizes, pirms tos piegādā vai dara pieejamus trešai personai, un tādējādi satur nenozīmīgu daudzumu NPE vai tos nesatur nemaz. Līdz ar to ierobežojums nebūtu jāattiecina uz lietotu tekstilizstrādājumu laišanu tirgū. Tāpat var pieņemt, ka pārstrādāti tekstilizstrādājumi satur nenozīmīgu daudzumu NPE vai tos nesatur nemaz, un tāpēc ierobežojums nebūtu jāpiemēro jauniem tekstilizstrādājumiem, kas ražoti tikai no pārstrādātiem tekstilizstrādājumiem, neizmantojot NPE.

(12)

Būtu jādod pietiekami daudz laika ieinteresētajām personām, lai tās varētu veikt atbilstības pasākumus, jo īpaši nodrošināt pienācīgu komunikāciju sarežģītajā globālajā piegādes ķēdē. Jaunais ierobežojums tādēļ būtu jāpiemēro tikai no vēlāka datuma.

(13)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam,

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/4

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai. To piemēro dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un laišanai tirgū un dažos konkrētos gadījumos – to eksportēšanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 4. punktu un minētās regulas III pielikuma B nodaļu dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai informāciju par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzību savā teritorijā, un Komisija sniedz šīs informācijas apkopojumu Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai.

(3)

Saskaņā ar vienošanos starp Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi Komisija Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei nodos uzdevumu sagatavot un publicēt Savienības gada pārskatu par atgremotāju uzraudzību un testēšanu attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām. Lai atspoguļotu jauno kārtību, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma B nodaļa.

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā ir aizliegta dažu lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, jo īpaši tām, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji.

(5)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II nodaļas b) punkta ii) apakšpunktu ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, tostarp akvakultūras dzīvnieku, barošana ar zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas 3. punktā ir paredzēts, ka no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas neiesaiņotas pārstrādātas olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus. Tā kā ir atļauta visu lauksaimniecības dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, barošana ar zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem, šis noteikums nebūtu jāattiecina uz zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas 3. punkts, lai izslēgtu zivju miltus.

(7)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļā ir noteikts, ka pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs olbaltumvielas saturošus produktus drīkst eksportēt tikai tad, ja tās ir paredzētas tādiem lietojumiem, kas nav aizliegti saskaņā ar minēto regulu, un ja pirms eksportēšanas eksportētājas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Komisija ar importētājas trešās valsts kompetento iestādi ir noslēgusi rakstisku vienošanos, kurā ietver importētājas trešās valsts apņemšanos ievērot paredzēto lietojumu un neveikt pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu vai šīs olbaltumvielas saturošu produktu reeksportu lietojumiem, kas aizliegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001.

(8)

Šī prasība sākotnēji tika paredzēta, lai kontrolētu govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) izplatību GSE epidēmijas laikā Eiropas Savienībā, kas bija arī laiks, kad Eiropas kontinents bija galvenā epidēmijas skartā pasaules daļa. Tomēr kopš tā laika GSE situācija Savienībā ir būtiski uzlabojusies. 2013. gadā tika ziņots par 7 GSE gadījumiem Savienībā, un 2014. gadā – par 11 gadījumiem, salīdzinot ar 2 166 gadījumiem 2001. gadā un 2 124 gadījumiem 2002. gadā. Šo GSE situācijas uzlabošanos Savienībā atspoguļo fakts, ka divdesmit Savienības dalībvalstīs GSE risks pašlaik ir atzīts par nenozīmīgu saskaņā ar grozīto Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (2).

(9)

Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļā noteiktā prasība, kas paredz pienākumu noslēgt rakstisku vienošanos ar galamērķa trešo valsti kā priekšnoteikumu, lai eksportētu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs olbaltumvielas saturošus produktus, un aizliegums izmantot šos produktus trešās valstīs lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, izņemot akvakultūras dzīvniekus.

(10)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļā ir noteikti ražošanas un lietošanas nosacījumi attiecībā uz tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai, un tādiem barības maisījumiem, kas satur aprakstītās olbaltumvielas, un minētie nosacījumi pieprasa katrā ražošanas posmā pilnībā nodalīt atgremotāju un dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izcelsmes materiālus un regulāri ņemt paraugus un veikt analīzes, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krusteniskā kontaminācija. Minētie nosacījumi būtu jāattiecina arī uz eksportam paredzētām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošiem barības maisījumiem, lai nodrošinātu to, ka eksportētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturoši barības maisījumi ir tikpat droši kā Savienības teritorijā izmantotie.

(11)

Tā kā lolojumdzīvnieku barību un zivju miltus ražo pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi produktus, kuri iegūti no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, vai attiecīgi – tikai lolojumdzīvnieku barību –, uz lolojumdzīvnieku barību un zivju miltiem nebūtu jāattiecina prasība, saskaņā ar kuru eksports ir atļauts tikai no uzņēmumiem, kas izpildījuši Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļā noteiktās prasības.

(12)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļa.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/8

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/10

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 969/2006 (2) tika atvērta ikgadēja importa tarifa kvota 277 988 tonnu apmērā kukurūzai (ar kārtas numuru 09.4131).

(2)

Regulas (EK) Nr. 969/2006 2. panta 1. punktā noteikts, ka 1. apakšperioda apjoms laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir 138 994 tonnas.

(3)

Daudzumi, par kuriem importa licenču pieteikumi iesniegti laikposmā no 2016. gada 4. janvāra līdz 2016. gada 8. janvārim pulksten 13.00 (pēc Briseles laika), pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

Tāpat būtu jāpārtrauc izdot importa licences par kārtējo kvotas apakšperiodu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 969/2006.

(5)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/12

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2081 (2) ir atklātas tarifa kvotas dažu veidu Ukrainas izcelsmes labības importēšanai.

(2)

Ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2081 1. panta 1. punktu ir noteikts, ka laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim ar kārtas numuru 09.4308 apzīmētās kvotas daudzums ir 400 000 tonnas.

(3)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.4308 iesniegti no 2016. gada 4. janvāra līdz 2016. gada 8. janvārim pulksten 13.00 pēc Briseles laika, ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem par attiecīgo kvotu un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

Turklāt par kārtējo kvotas periodu būtu jāpārtrauc izdot importa licences par to kvotu ar kārtas numuru 09.4308, kura minēta Īstenošanas regulā (ES) 2015/2081.

(5)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/14