|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
LĒMUMI
|
30.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/2464
(2015. gada 16. decembris),
ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/48)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. panta otro daļu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu un 18.1. pantu,
tā kā:
|
(1) |
ECB Padome 2015. gada 4. martā pieņēma Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) (1), ar kuru izveidoja otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (turpmāk – “VSIP”). Izveidojot VSIP, ECB Padome paplašināja esošās aktīvu iegādes programmas, lai iekļautu valsts sektora vērtspapīrus. Kopā ar trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu (turpmāk – “NOIP3”) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu (turpmāk – “ABS iegādes programma”) VSIP ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (turpmāk – “AIP”). AIP mērķis ir turpmāk uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt eurozonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos aptuveni 2 % līmenī, kas atbilst ECB galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti. |
|
(2) |
Saskaņā ar mērķi nodrošināt cenu stabilitāti ECB Padome 2015. gada 3. decembrī nolēma pārskatīt noteiktus VSIP raksturlielumus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas tendences tuvināšanos līmenim, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam. Pārskatīšana atbilst ECB Padomes pilnvarām monetārās politikas jomā un pienācīgi atspoguļo riska pārvaldības apsvērumus. |
|
(3) |
Attiecīgi, lai sasniegtu VSIP mērķus, ECB Padome nolēma pagarināt plānoto periodu VSIP ietvaros veiktajām iegādēm līdz 2017. gada marta beigām vai ilgāk un jebkurā gadījumā vismaz līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas tendences noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2 %, bet tuvu tam. ECB Padome nolēma attiecīgi pagarināt arī plānoto periodu NOIP3 un ABS iegādes programmas ietvaros veiktajām iegādēm. |
|
(4) |
ECB Padome nolēma arī, ka, lai veicinātu VSIP fleksibilitāti un tādējādi atbalstītu iegāžu turpmāku raitu īstenošanu vismaz līdz tās plānotajām beigām, eurozonas reģionālā un vietējā līmeņa valdību emitētie euro denominētie tirgojamie parāda instrumenti būs atbilstoši regulārām iegādēm, ko VSIP ietvaros veic tās jurisdikcijas nacionālās centrālās bankas, kurā atrodas emisiju veikusī iestāde. |
|
(5) |
ECB Padome nolēma arī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus, pienākot pamatā esošo vērtspapīru dzēšanas termiņam, tādējādi stimulējot labvēlīgus likviditātes apstākļus un veicinot atbilstošu monetārās politikas nostāju. |
|
(6) |
Attiecībā uz Lēmuma (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēro citus emitenta un emisijas proporcijas ierobežojumus. Šos ierobežojumus noteikts ECB Padome, ņemot vērā riska pārvaldības un tirgus darbības apsvērumus. |
|
(7) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2015/774 (ECB/2015/10), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Grozījumi
Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) groza šādi:
|
1) |
lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Euro denominēti tirgojami parāda vērtspapīri, ko emitējušas to dalībvalstu centrālās, reģionālās vai vietējās valdības, kuru valūta ir euro, atzītas aģentūras, kuras atrodas eurozonā, starptautiskas organizācijas, kuras atrodas eurozonā, un daudzpusējas attīstības bankas, kuras atrodas eurozonā, ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, ko veic Eurosistēmas centrālās bankas, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas 3. pantā noteiktās prasības. Īpašos apstākļos – nespējot veikt iegādi visā paredzētajā apjomā – ECB Padome var nolemt iegādāties citu struktūru, kuras atrodas eurozonā, emitētus tirgojamus parāda vērtspapīrus saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem.”; |
|
2) |
ar šādu punktu aizstāj 3. panta 3. punktu: “3. Lai parāda vērtspapīri 1. un 2. punkta nozīmē būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, to atlikušais termiņš attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas veiktas iegādes brīdī ir vismaz divi gadi, bet nepārsniedz 30 gadus. Lai veicinātu raitu īstenošanu, tirgojami parāda instrumenti ar 30 gadu un 364 dienu atlikušo termiņu ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros. Ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi paredzētajos apjomos, nacionālās centrālās bankas aizstāšanas nolūkā veic arī starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi.”; |
|
3) |
ar šādu punktu aizstāj 3. panta 4. punktu: “4. Eurosistēmas centrālās bankas īpašos apstākļos var sniegt ECB Padomei ierosinājumus par publiskām nefinanšu sabiedrībām, kas atrodas to jurisdikcijā un emitē tirgojamus parāda instrumentus, kurus varētu iegādāties kā aizstājējus gadījumā, ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā. Ierosinātā publiskā nefinanšu sabiedrība atbilst vismaz abiem tālāk minētajiem kritērijiem:
Euro denominēti tirgojami parāda instrumenti, kurus emitējušas šādas publiskas nefinanšu sabiedrības, kas atrodas eurozonā, un kuri atbilst i) atbilstības kritērijiem, kas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (*3) ceturto daļu noteikti tirgojamiem aktīviem kā nodrošinājumam Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, un ii) 2. un 3. punkta prasībām, pēc ECB Padomes apstiprinājuma ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros kā aizstājēji. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.)." (*2) Padomes Regula (EK) Nr. 3603/93 (1993. gada 13. decembris), ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.)." (*3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).”;" |
|
4) |
ar šādu pantu aizstāj 5. pantu: “5. pants Iegādes ierobežojumi 1. Ievērojot 3. panta noteikumus, tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro emisijas proporcijas ierobežojumu katram starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuram. No 2015. gada 10. novembra emisijas proporcijas ierobežojums ir 33 % apjomā katram ISIN. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā, emisijas proporcijas ierobežojumu nosaka 25 % apmērā katram ISIN attiecībā uz tiem atbilstošiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kuri ietver kopējas rīcības klauzulu (collective action clause; KRK), kas atšķiras no Ekonomikas un finanšu komitejas izstrādātā eurozonas KRK modeļa, kuru dalībvalstis piemēro saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi 12. panta 3. punktu, un šo emisijas proporcijas ierobežojumu palielina līdz 33 %, katrā atsevišķā gadījumā pārbaudot, vai turējumi 33 % apjomā katram ISIN nerada situāciju, kurā parādu normālu restrukturizāciju ietekmētu Eurosistēmas centrālo banku bloķējošā mazākuma turējumi. 2. Visu atbilstošo tirgojamo parāda vērtspapīru kopumam attiecībā uz 3. pantā definētajiem atlikušajiem termiņiem VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro kopējo ierobežojumu 33 % apjomā no viena emitenta vērtspapīru atlikuma. 3. Attiecībā uz 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēros citus emitenta un emisijas proporcijas ierobežojumus. Šos ierobežojumus noteikts ECB Padome, ņemot vērā riska pārvaldības un tirgus darbības apsvērumus.”; |
|
5) |
ar šādiem punktiem aizstāj 6. panta 1. un 2. punktu: “1. Tirgojamos parāda vērtspapīrus, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegādājas tā, lai 12 % no to iegrāmatotās kopvērtības veidotu atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitēti vērtspapīri un 88 % – atbilstošu centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitēti vērtspapīri vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 4. punktu atbilstošu publisko nefinanšu sabiedrību emitēti vērtspapīri. ECB Padome var pārskatīt minētās sastāva proporcijas. Atbilstošu starptautisku organizāciju, daudzpusēju attīstības banku un reģionālo un vietējo valdību emitētu parāda vērtspapīru iegādi veic tikai NCB. 2. NCB iegādājas 92 % no tirgojamo parāda vērtspapīru, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegāžu kopējās bilances vērtības, un atlikušos 8 % iegādājas ECB. Iegāžu sadalījums pa jurisdikcijām atbilst attiecīgajām daļām ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, kā minēts ECBS Statūtu 29. pantā.” |
2. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.
Frankfurtē pie Mainas 2015. gada 16. decembrī
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/774 (2015. gada 4. marts) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10) (OV L 121, 14.5.2015., 20. lpp.).
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
|
30.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/5 |
ES UN EBTA APVIENOTĀS KOMITEJAS “ FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA PREČU TIRDZNIECĪBĀ ” LĒMUMS Nr. 2/2015
(2015. gada 13. oktobris)
par uzaicinājumu Serbijas Republikai pievienoties 1987. gada 20. maija Konvencijai par formalitāšu vienkāršošanu preču tirdzniecībā [2015/2465]
ES un EBTA APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par formalitāšu vienkāršošanu preču tirdzniecībā (1) (“Konvencija”) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Preču apmaiņu ar Serbijas Republiku varētu labāk veicināt, vienkāršojot formalitātes, kas ietekmē preču tirdzniecību starp Serbijas Republiku un Eiropas Savienību, Islandes Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Turcijas Republiku. |
|
(2) |
Lai panāktu šādu vienkāršošanu, ir lietderīgi uzaicināt Serbijas Republiku pievienoties Konvencijai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Saskaņā ar Konvencijas 11.a pantu Serbijas Republiku uzaicina pievienoties Konvencijai no 2015. gada 1. decembra.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Ankarā, 2015. gada 13. oktobrī
ES un EBTA Apvienotās komitejas vārdā –
valsts sekretāra [vietnieka] pienākumu izpildītājs
Cemal DERELİ
|
30.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/6 |
ES UN EBTA APVIENOTĀS KOMITEJAS “ VIENOTAIS TRANZĪTS ” LĒMUMS Nr. 3/2015
(2015. gada 13. oktobris)
par uzaicinājumu Serbijas Republikai pievienoties 1987. gada 20. maija Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru [2015/2466]
ES UN EBTA APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru (1) (“Konvencija”) un jo īpaši tās 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Tirdzniecību ar Serbijas Republiku varētu labāk veicināt ar kopīgu tranzīta procedūru precēm, ko transportē starp Serbijas Republiku un Eiropas Savienību, Islandes Republiku, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Turcijas Republiku. |
|
(2) |
Lai īstenotu šādu procedūru, ir lietderīgi uzaicināt Serbijas Republiku pievienoties Konvencijai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Saskaņā ar Konvencijas 15.a pantu Serbijas Republiku uzaicina pievienoties Konvencijai no 2015. gada 1. decembra.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Ankarā, 2015. gada 13. oktobrī
ES un EBTA Apvienotās komitejas vārdā –
valsts sekretāra [vietnieka] pienākumu izpildītājs
Cemal DERELİ
|
30.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/7 |
ES UN EBTA APVIENOTĀS KOMITEJAS “ VIENOTAIS TRANZĪTS ” LĒMUMS Nr. 4/2015
(2015. gada 26. novembris),
ar ko groza 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru [2015/2467]
ES UN EBTA APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru (1) un jo īpaši tās 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Serbijas Republika izteica vēlēšanos pievienoties 1987. gada 20. maija Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru (“Konvencija”) un ir uzaicināta pievienoties ar Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Konvenciju, 2015. gada 13. oktobra Lēmumu Nr. 3/2015. |
|
(2) |
Tādējādi Konvencijā atbilstīgā secībā būtu jāiekļauj tajā izmantoto norāžu serbu valodas versijas. |
|
(3) |
Šis lēmums būtu piemērojams dienā, kad Serbijas Republika pievienojas Konvencijai. |
|
(4) |
Lai varētu lietot galvojuma veidlapas, kas iespiestas saskaņā ar kritērijiem, kuri ir spēkā pirms dienas, kad Serbijas Republika pievienojas Konvencijai, būtu jānosaka pārejas laiks, kurā ar dažiem pielāgojumiem varētu turpināt izmantot iespiestās veidlapas. |
|
(5) |
Konvencija būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru III papildinājumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
1. Šis lēmums ir piemērojams no dienas, kad Serbijas Republika pievienojas Konvencijai.
2. Līdz 2016. gada 1. maijam var turpināt izmantot veidlapas, kuru pamatā ir III papildinājuma C.1., C.2., C.3., C.4., C.5. un C.6. pielikumā paredzētie paraugi, veicot attiecīgus ģeogrāfiskus pielāgojumus un pielāgojumus attiecībā uz juridisko vai pilnvarotā pārstāvja adresi.
Stambulā, 2015. gada 26. novembrī
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
Didem DİRLİK
PIELIKUMS
1.
Konvencijas B.1. pielikuma 51. ailē starp Rumāniju un Zviedriju iekļauj šādu ievilkumu:|
“— |
RS Serbija”. |
2.
Konvencijas B.6. pielikuma III sadaļu groza šādi:|
2.1. |
Tabulas pirmajā daļā “Ierobežots derīgums – 99200” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.2. |
Tabulas otrajā daļā “Derīgs bez zīmoga – 99201” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.3. |
Tabulas trešajā daļā “Alternatīvs pierādījums – 99202” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.4. |
Tabulas ceturtajā daļā “Atšķirības: muitas iestāde, kurā preces tika uzrādītas …(nosaukums un valsts) – 99203” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.5. |
Tabulas piektajā daļā “Izvešana no …, piemērojot ierobežojumus vai maksājumus saskaņā ar Regulu/Direktīvu/Lēmumu Nr. … – 99204” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.6. |
Tabulas sestajā daļā “Atļauts novirzīties no noteiktā maršruta – 99205” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.7. |
Tabulas septītajā daļā “Atzītais nosūtītājs – 99206” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.8. |
Tabulas astotajā daļā “Derīgs bez paraksta – 99207” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.9. |
Tabulas devītajā daļā “VISPĀRĒJS GALVOJUMS AIZLIEGTS – 99208” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.10. |
Tabulas desmitajā daļā “NEIEROBEŽOTS IZMANTOJUMS – 99209” pirms SL pievieno šādu ievilkumu:
|
|
2.11. |
Tabulas vienpadsmitajā daļā “Izsniegts aposteriori – 99210” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.12. |
Tabulas divpadsmitajā daļā “Dažādi – 99211” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.13. |
Tabulas trīspadsmitajā daļā “Berams – 99212” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
|
2.14. |
Tabulas četrpadsmitajā daļā “Nosūtītājs – 99213” pirms SL iekļauj šādu ievilkumu:
|
3.
C.1. pielikumu aizstāj ar šādu:“C.1. PIELIKUMS
KOPĪGĀ/KOPIENAS TRANZĪTA PROCEDŪRA
GALVOJUMA DOKUMENTS
Vienreizējs galvojums
I. Galvotāja saistības
|
1. |
Apakšā parakstījies (1) …, kura domicils (2) ir …, ar šo …galvojuma muitas iestādē dod solidāru galvojumu par maksimālo summu līdz …Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste) un Islandes Republikai, bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (3) par jebkuru pamatsummu, nākamām saistībām, izmaksām un neparedzētiem izdevumiem, taču ne soda naudu, par ko principāls (4) …ir vai var kļūt atbildīgs iepriekšminēto valstu priekšā par parādu nodokļa un citu maksājumu veidā, ko piemēro turpmāk aprakstītajām precēm, uz ko attiecināta Kopienas vai kopīgā tranzīta procedūra no …nosūtītāja muitas iestādes uz …saņēmēja muitas iestādi.
Preču apraksts: …. |
|
2. |
Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma un bez iespējas novilcināt maksājumu ilgāk par 30 dienām no pieprasījuma dienas izmaksāt pieprasītās summas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nepierāda, ka attiecīgās tranzīta darbības procedūra ir pabeigta.
Pēc parakstītāja pieprasījuma un visu iemeslu dēļ, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt 30 dienu termiņu no maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas, kurā viņam jāsamaksā prasītā summa. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa līdzinātos tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. |
|
3. |
Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās akceptējusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs saglabā atbildību par maksājumiem par visiem parādiem, kas radušies Kopienas vai kopīgā tranzīta darbībā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir sāktas, pirms stājās spēkā galvojuma atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. |
|
4. |
Šo saistību izpildes vajadzībām parakstītājs dara zināmu savu domicilu (5) visās 1. punktā minētajās valstīs.
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz viņa saistībām un ir adresētas vai paziņotas rakstveidā uz kādu no viņa izraudzītajiem domiciliem, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā izraudzītie domicili. Parakstītājs apņemas saglabāt izraudzītos domicilus vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) …, (datums) …. … (Paraksts) (6) |
II. Galvojuma muitas iestādes akcepts
Galvojuma muitas iestāde …
Galvotāja saistības pieņemtas …, lai segtu Kopienas/kopīgā tranzīta darbības, kas veiktas saskaņā ar tranzīta deklarāciju Nr. … (datums) … (7)
(Zīmogs un paraksts)
4.
C.2. pielikumu aizstāj ar šādu:“C.2. PIELIKUMS
KOPĪGĀ/KOPIENAS TRANZĪTA PROCEDŪRA
GALVOJUMA DOKUMENTS
Vienreizējs galvojums, izmantojot talonu
I. Galvotāja saistības
|
1. |
Apakšā parakstījies (8) …, kura domicils (9) ir…, ar šo …galvojuma muitas iestādē dod solidāru galvojumu Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste) un Islandes Republikai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (10) par jebkuru pamatsummu, nākamām saistībām, izmaksām un neparedzētiem izdevumiem, taču ne soda naudu, par ko principāls ir vai var kļūt atbildīgs iepriekšminēto valstu priekšā par parādu nodokļa un citu maksājumu veidā, ko piemēro precēm, uz ko attiecināta Kopienas vai kopīgā tranzīta procedūra, attiecībā uz kuru parakstītājs ir piekritis uzņemties saistības, izsniedzot vienreizējā galvojuma talonus, kuru maksimālā summa ir EUR 7 000 par talonu. |
|
2. |
Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma un bez iespējas novilcināt maksājumu ilgāk par 30 dienām no pieprasījuma dienas izmaksāt pieprasītās summas līdz EUR 7 000 par vienu vienreizējā galvojuma talonu, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nepierāda, ka attiecīgās tranzīta darbības procedūra ir pabeigta.
Pēc parakstītāja pieprasījuma un visu iemeslu dēļ, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt 30 dienu termiņu no maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas, kurā viņam jāsamaksā prasītā summa. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa līdzinātos tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. |
|
3. |
Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās akceptējusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs saglabā atbildību par maksājumiem par visiem parādiem, kas radušies Kopienas vai kopīgā tranzīta darbībā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir sāktas, pirms stājās spēkā galvojuma atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. |
|
4. |
Šo saistību izpildes vajadzībām parakstītājs dara zināmu savu domicilu (11) visās 1. punktā minētajās valstīs.
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz viņa saistībām un ir adresētas vai paziņotas rakstveidā uz kādu no viņa izraudzītajiem domiciliem, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā izraudzītie domicili. Parakstītājs apņemas saglabāt izraudzītos domicilus vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) …, (datums) … … (Paraksts) (12) |
II. Galvojuma muitas iestādes akcepts
Galvojuma muitas iestāde
…
Galvotāja saistības akceptētas (datums)
…
…
(Zīmogs un paraksts)
5.
C.4. pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:“C.4 PIELIKUMS
KOPĪGĀ/KOPIENAS TRANZĪTA PROCEDŪRA
GALVOJUMA DOKUMENTS
Vispārējais galvojums
I. Galvotāja saistības
|
1. |
Apakšā parakstījies (13) …, kura domicils (14) ir …, ar šo …galvojuma muitas iestādē dod solidāru galvojumu par maksimālo summu līdz …, kas veido 100/50/30 % (15) no atsauces summas, par labu Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste) un Islandes Republikai, bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Serbijas Republikai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (16) par jebkuru pamatsummu, nākamām saistībām, izmaksām un neparedzētiem izdevumiem, taču ne soda naudu, par ko principāls (17) …ir vai var kļūt atbildīgs iepriekšminēto valstu priekšā par parādu nodokļa un citu maksājumu veidā, ko piemēro precēm, uz ko attiecināta Kopienas vai kopīgā tranzīta procedūra. |
|
2. |
Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma un bez iespējas novilcināt maksājumu ilgāk par 30 dienām no pieprasījuma dienas izmaksāt pieprasītās summas līdz iepriekšminētajai maksimālajai summai, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nepierāda, ka attiecīgās tranzīta darbības procedūra ir pabeigta.
Pēc parakstītāja pieprasījuma un visu iemeslu dēļ, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt 30 dienu termiņu no maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas, kurā viņam jāsamaksā prasītā summa. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa līdzinātos tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī. Šo summu nevar samazināt ne par kādām summām, kas jau ir samaksātas saskaņā ar šo saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad parakstītājs tiek aicināts samaksāt parādu, kas rodas Kopienas vai kopīgā tranzīta darbībā, kas sākta pirms iepriekšējā maksājuma pieprasījuma saņemšanas vai arī 30 dienas pēc tam. |
|
3. |
Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās akceptējusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs saglabā atbildību par maksājumiem par visiem parādiem, kas radušies Kopienas vai kopīgā tranzīta darbībā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir sāktas, pirms stājās spēkā galvojuma atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas. |
|
4. |
Šo saistību izpildes vajadzībām parakstītājs dara zināmu savu domicilu (18) visās 1. punktā minētajās valstīs.
Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz viņa saistībām un ir adresētas vai paziņotas rakstveidā uz kādu no viņa izraudzītajiem domiciliem, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām. Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā izraudzītie domicili. Parakstītājs apņemas saglabāt izraudzītos domicilus vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi. (vieta) …, (datums) … … (Paraksts) (19) |
II. Galvojuma muitas iestādes akcepts
Galvojuma muitas iestāde
…
Galvotāja saistības akceptētas (datums)
…
…
(Zīmogs un paraksts)
6.
C.5. pielikuma 7. ailē starp vārdiem “Norvēģija” un “Šveice” iekļauj tekstu “Serbija”.
7.
C.6. pielikuma 6. ailē starp vārdiem “Norvēģija” un “Šveice” iekļauj tekstu “Serbija”.
(1) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(2) Pilna adrese.
(3) Svītrot tās Līgumslēdzējas puses vai pušu vai valstu (Andora vai Sanmarīno) nosaukumus, kuru teritorijas tranzītam neizmantos. Norādes uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku ir derīgas tikai Kopienas tranzīta darbībām.
(4) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(5) Ja kādas valsts tiesību aktos nav noteikumu attiecībā uz domicilu, galvotājs šajā valstī ieceļ pārstāvi, kas tiek pilnvarots saņemt visus viņam adresētus paziņojumus, un 4. punkta otrajā un ceturtajā daļā minētās saistības nosaka mutatis mutandis. Strīdi, kas saistīti ar šo galvojumu, ir tiesu, kas atrodas vietās, kur galvotājam vai viņa pārstāvjiem ir domicils, jurisdikcijā.
(6) Persona, kas paraksta dokumentu, pirms sava paraksta ar roku ieraksta šādu tekstu: “Galvojums par summu …”, norādot pilnu summu vārdiem.
(7) Aizpilda nosūtītāja muitas iestāde.”
(8) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(9) Pilna adrese.
(10) Tikai Kopienas tranzīta darbībām.
(11) Ja kādas valsts tiesību aktos nav noteikumu attiecībā uz domicilu, galvotājs šajā valstī ieceļ pārstāvi, kas tiek pilnvarots saņemt visus viņam adresētus paziņojumus, un 4. punkta otrajā un ceturtajā daļā minētās saistības nosaka mutatis mutandis. Strīdi, kas saistīti ar šo galvojumu, ir tiesu, kas atrodas vietās, kur galvotājam vai viņa pārstāvjiem ir domicils, jurisdikcijā.
(12) Persona, kas paraksta dokumentu, pirms sava paraksta ar roku ieraksta šādu tekstu: “Galvojums”.”
(13) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(14) Pilna adrese.
(15) Svītrot nevajadzīgo.
(16) Svītrot tās Līgumslēdzējas puses vai pušu vai valstu (Andora vai Sanmarīno) nosaukumus, kuru teritorijas tranzītam neizmantos. Norādes uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku ir derīgas tikai Kopienas tranzīta darbībām.
(17) Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.
(18) Ja kādas valsts tiesību aktos nav noteikumu attiecībā uz domicilu, galvotājs šajā valstī ieceļ pārstāvi, kas tiek pilnvarots saņemt visus viņam adresētus paziņojumus, un 4. punkta otrajā un ceturtajā daļā minētās saistības nosaka mutatis mutandis. Strīdi, kas saistīti ar šo galvojumu, ir tiesu, kas atrodas vietās, kur galvotājam vai viņa pārstāvjiem ir domicils, jurisdikcijā.
(19) Persona, kas paraksta dokumentu, pirms sava paraksta ar roku ieraksta šādu tekstu: “Galvojums par summu…”, summu norādot ar vārdiem.”
|
30.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/15 |
ES UN ANDORAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015
(2015. gada 11. decembris),
ar ko aizstāj papildinājumu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [2015/2468]
Apvienotā Komiteja,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti (1) un jo īpaši tā 11. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti (“nolīgums”) 11. pants atsaucas uz papildinājumu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“papildinājums”). |
|
(2) |
Nolīguma 17. panta 8. punkts paredz, ka Apvienotā komiteja var nolemt grozīt minētā papildinājuma noteikumus. |
|
(3) |
Lai uzlabotu juridisko noteiktību uzņēmējiem un nodrošinātu, ka abas Puses īsteno vienādu piemērošanu, būtu jāgroza papildinājums, lai ņemtu vērā izmaiņas izcelsmes noteikumos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs saskaņā ar Reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”). |
|
(4) |
Lai nodrošinātu nolīguma labu darbību, Apvienotajai komitejai būtu jāaizstāj papildinājums pilnībā ar jaunu vienotu tekstu, kurā ietverti visi attiecīgie noteikumi, lai atvieglotu lietotāju un muitas dienestu darbu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Papildinājumu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikumā iekļauto tekstu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2016. gada 1. janvāra
Briselē, 2015. gada 11. decembrī.
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
Maria UBACH
PIELIKUMS
Papildinājums par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
SATURS
|
I SADAĻA |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
|
1. pants |
Definīcijas |
|
II SADAĻA |
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA |
|
2. pants |
Vispārēji nosacījumi |
|
3. pants |
Divpusēja kumulatīva izcelsme |
|
4. pants |
Pilnībā iegūti izstrādājumi |
|
5. pants |
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi |
|
6. pants |
Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības |
|
7. pants |
Kvalificēšanas vienība |
|
8. pants |
Komplekti |
|
9. pants |
Neitrālie elementi |
|
III SADAĻA |
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS |
|
10. pants |
Teritorialitātes princips |
|
11. pants |
Tiešie pārvadājumi |
|
12. pants |
Izstādes |
|
IV SADAĻA |
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS |
|
13. pants |
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums |
|
V SADAĻA |
IZCELSMES APLIECINĀJUMS |
|
14. pants |
Vispārēji nosacījumi |
|
15. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra |
|
16. pants |
Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 |
|
17. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana |
|
18. pants |
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana uz iepriekš izsniegta vai sagatavota izcelsmes apliecinājuma pamata |
|
19. pants |
Uzskaites nošķiršana |
|
20. pants |
Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi |
|
21. pants |
Atzīts eksportētājs |
|
22. pants |
Izcelsmes apliecinājuma derīgums |
|
23. pants |
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana |
|
24. pants |
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma |
|
25. pants |
Apstiprinoši dokumenti |
|
26. pants |
Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu glabāšana |
|
27. pants |
Neatbilstība un formālas kļūdas |
|
28. pants |
Euro izteiktas summas |
|
VI SADAĻA |
PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI |
|
29. pants |
Administratīva sadarbība |
|
30. pants |
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude |
|
31. pants |
Strīdu izšķiršana |
|
32. pants |
Sankcijas |
|
33. pants |
Brīvās zonas |
|
VII SADAĻA |
SEŪTA UN MELILJA |
|
34. pants |
Papildinājuma piemērošana |
|
35. pants |
Īpaši nosacījumi |
|
VIII SADAĻA |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
|
36. pants |
Papildinājuma grozījumi |
Pielikumu saraksts
|
I pielikums: |
Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam |
|
II pielikums: |
Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes pasākumiem, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu |
|
III pielikums: |
Paraugi pārvadājumu sertifikātam EUR.1 un pieteikumam preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai |
|
IV pielikums: |
Izcelsmes deklarācijas teksts |
Kopīgās deklarācijas
Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku
Kopīgā deklarācija par papildinājumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietverto izcelsmes noteikumu pārskatīšanu
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā papildinājumā:
|
a) |
“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža vai īpašas darbības; |
|
b) |
“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa, u. tml., ko izmanto izstrādājuma ražošanai; |
|
c) |
“izstrādājums” ir saražots izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā; |
|
d) |
“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi; |
|
e) |
“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu; |
|
f) |
“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo izstrādājumu maksā Puses ražotājam, kura uzņēmumā veic pēdējo apstrādi vai pārstrādi, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta izmantoto materiālu vērtība, atņemot jebkurus iekšējos nodokļus, kuri tiek vai var tikt atmaksāti, kad iegūto izstrādājumu eksportē; |
|
g) |
“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem; |
|
h) |
“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir g) punktā noteiktā šādu materiālu vērtība, ko piemēro mutatis mutandis; |
|
i) |
“pievienotā vērtība” ir ražotāja cena, no kā atskaitīta muitas vērtība visiem iekļautajiem materiāliem, kā izcelsme ir otra Puse, ar ko piemēro kumulāciju, vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem; |
|
j) |
“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un četrciparu pozīcijas nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā papildinājumā minēta kā “Harmonizētā sistēma” vai “HS”; |
|
k) |
“klasificēts” nozīmē izstrādājuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā pozīcijā; |
|
l) |
“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins; |
|
m) |
“teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus; |
|
n) |
“Puse” ir viena, vairākas vai visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Savienība vai Andora; |
|
o) |
“muitas dienesti” attiecībā uz Eiropas Savienību ir jebkurš Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienests. |
II SADAĻA
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA
2. pants
Vispārēji nosacījumi
Nolīguma 11. panta 1. punkta īstenošanā par kādas Puses izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:
|
a) |
izstrādājumus, kas pilnībā iegūti kādā no Pusēm 4. panta nozīmē; |
|
b) |
kādā no Pusēm iegūtus izstrādājumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli ir attiecīgajā Pusē pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē, |
3. pants
Divpusēja kumulatīva izcelsme
Neatkarīgi no 2. panta, kādas Puses izcelsmes materiālus uzskata par otras Puses izcelsmes materiāliem, ja tie iekļauti tur iegūtajā izstrādājumā. Šādiem materiāliem nav vajadzīga pietiekama apstrāde vai pārstrāde, ja tiem veikta apstrāde vai pārstrāde papildus 6. pantā minētajām darbībām.
4. pants
Pilnībā iegūti izstrādājumi
1. Par pilnībā iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:
|
a) |
minerālproduktus, kas iegūti no to zemes vai jūras gultnes; |
|
b) |
tur novāktus augu valsts produktus; |
|
c) |
tajā dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus; |
|
d) |
produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem; |
|
e) |
produktus, kas iegūti no tajā veiktām medībām vai zvejas; |
|
f) |
jūras zvejniecības izstrādājumus un citus izstrādājumus, kas ārpus eksportētājas Puses teritoriālajiem ūdeņiem ar tās kuģiem iegūti no jūras; |
|
g) |
izstrādājumus, kas izgatavoti uz Puses zivju apstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem; |
|
h) |
lietotus priekšmetus, kas savākti tur un ir derīgi vienīgi materiālu iegūšanai; |
|
i) |
atkritumus un lūžņus, kas tur radušies ražošanas darbībās; |
|
j) |
izstrādājumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, ja tai ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu; |
|
k) |
preces, kas tur izgatavotas tikai no izstrādājumiem, kuri minēti a) līdz j) apakšpunktā. |
2. Termini “tās kuģi” un “Puses zivju apstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz šādiem kuģiem un zivju apstrādes kuģiem:
|
a) |
kas ir reģistrēti vai ir uzskaitē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Andorā; |
|
b) |
kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras karogu; |
|
c) |
kas vismaz 50 % apmērā pieder kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras pilsoņiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Andorā, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras pilsoņi, un turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Andorai, valsts iestādēm, vai minēto valstu pilsoņiem; |
|
d) |
kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras pilsoņi; un |
|
e) |
kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras pilsoņi. |
5. pants
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi
1. Šā papildinājuma 2. pantā izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
Minētie nosacījumi norāda, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai šāda veida materiāliem. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi attiecībā uz izstrādājumu, kura ražošanā tas izmantots, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas var būt izmantoti šā izstrādājuma ražošanā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto izstrādājuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ja:
|
a) |
to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražotāja cenas; |
|
b) |
atbilstīgi šim punktam netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām vērtībām. |
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.
6. pants
Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes darbības
1. Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, uzskata šādas darbības:
|
a) |
saglabāšanas darbības, lai nodrošinātu, ka izstrādājumi saglabā labu stāvokli transportēšanas un uzglabāšanas laikā; |
|
b) |
iesaiņojumu sadalīšana un apkopošana; |
|
c) |
mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu segumu noņemšana; |
|
d) |
tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana; |
|
e) |
vienkāršas krāsošanas un spodrināšanas darbības; |
|
f) |
mizošana, daļēja vai pilnīga balināšana, spodrināšana un graudaugu un rīsu glazēšana; |
|
g) |
cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana; |
|
h) |
augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana; |
|
i) |
asināšana, vienkārša trīšana vai griešana; |
|
j) |
sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (tostarp priekšmetu komplektu veidošana); |
|
k) |
vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības; |
|
l) |
zīmju, etiķešu, logo un citu atpazīšanas zīmju piestiprināšana vai drukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumiem; |
|
m) |
vienkārša izstrādājumu sajaukšana, neskarot to, vai tie ir vai nav atšķirīgi; |
|
n) |
cukura sajaukšana ar jebkādām citām vielām; |
|
o) |
vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu izstrādājumu, vai izstrādājumu izjaukšana pa daļām; |
|
p) |
divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā minēto darbību apvienošana; |
|
q) |
dzīvnieku kaušana. |
2. Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu izstrādājumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības tiks uzskatītas par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, visas Pusē attiecībā uz minēto izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopā.
7. pants
Kvalificēšanas vienība
1. Piemērojot šā papildinājuma noteikumus, kvalificēšanas vienība ir izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.
Tādējādi uzskata:
|
a) |
ja izstrādājums, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēts saskaņā ar Harmonizēto sistēmu vienā pozīcijā, tad šis kopums veido kvalifikācijas vienību; |
|
b) |
ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šā papildinājuma nosacījumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi. |
2. Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkā iesaiņojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.
8. pants
Komplekti
Uzskata, ka komplekti Harmonizētās sistēmas 3. vispārējā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.
9. pants
Neitrālie elementi
Lai noteiktu to, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes izstrādājums, nav jānosaka izcelsme šādiem ražošanas procesā izmantotajiem elementiem:
|
a) |
enerģijai un degvielai; |
|
b) |
ražotnei un iekārtām; |
|
c) |
mašīnām un darbarīkiem; |
|
d) |
precēm, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut galaproduktā. |
III SADAĻA
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS
10. pants
Teritorialitātes princips
1. Nosacījumi II daļā izklāstītā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai Pusē jāizpilda nepārtraukti, izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzētos gadījumus.
2. Izņemot 3. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no vienas Puses uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:
|
a) |
tās preces, kuras nosūta atpakaļ, ir tās pašas, kuras eksportēja; un |
|
b) |
ar atpakaļ nosūtītajām precēm nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradušās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportētas. |
3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:
|
a) |
eksportētie materiāli ir pilnībā iegūti Pusē vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā minēts 6. pantā; un |
|
b) |
muitas dienestiem var pierādīt, ka:
|
4. Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā papildinājuma II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nedrīkst pārsniegt norādīto procentuālo daudzumu.
5. Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.
6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai kas var tikt uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi, ja tiek piemērota 5. panta 2. punktā noteiktā vispārējā pielaide.
7. Jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, kas atbilst šim pantam un ko veic ārpus vienas Puses, veic saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu vai līdzīgu režīmu.
11. pants
Tiešie pārvadājumi
1. Šajā nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šā papildinājuma prasībām un kurus tieši transportē starp Pusēm. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, attiecīgā gadījumā pārkraujot vai uz laiku uzglabājot attiecīgajā teritorijā ar nosacījumu, ka tie tranzītvalstī vai valstī, kur tie tiek uzglabāti, paliek muitas dienestu uzraudzībā un ar tiem neveic citas darbības, izņemot izkraušanu, pārkraušanu vai darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.
2. Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:
|
a) |
vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas Puses caur tranzītvalsti; vai |
|
b) |
tranzītvalsts muitas dienestu izdotu sertifikātu, kurā:
|
|
c) |
ja to nav, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus. |
12. pants
Izstādes
1. Noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav viena no Pusēm, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:
|
a) |
eksportētājs ir nosūtījis minētos izstrādājumus no kādas Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis; |
|
b) |
šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā Pusē; |
|
c) |
izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un un |
|
d) |
izstrādājumus kopš nosūtīšanas brīža uz izstādi neizmantoja citiem mērķiem, kā vien izstādīšanai. |
2. Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un tas paredzētajā kārtībā jāiesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var tikt pieprasīti dokumentāri pierādījumi par izstādīšanas nosacījumiem.
3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā izstrādājumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus.
IV SADAĻA
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
13. pants
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums
1. Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes izstrādājumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.
2. 1. punktā minēto aizliegumu piemēro jebkādiem pasākumiem attiecībā uz daļēju vai pilnīgu muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu atmaksu, atbrīvojumu vai nemaksāšanu, ko materiāliem, kuras izmanto ražošanā, piemēro jebkurā no Pusēm, ja šāda nodokļu atmaksa, atbrīvojums vai nemaksāšana tieši vai netieši piemērojama, kad no minētajiem materiāliem iegūtie izstrādājumi tiek eksportēti, un nevis tad, kad tos izmanto vietējām vajadzībām.
3. To izstrādājumu eksportētājiem, uz kuriem attiecas izcelsmes apliecinājums, ir gatavi jebkurā laikā pēc muitas dienestu prasības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai pierādītu, ka nekāda atmaksa netika saņemta attiecībā uz tām nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kas izmantotas attiecīgā izstrādājuma ražošanā, un ka visi muitas nodokļi un maksājumi, kas attiecīgi piemērojami šādiem materiāliem, ir faktiski nomaksāti.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē un izstrādājumiem komplektā 8. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro tikai tiem materiāliem, uz kuriem attiecas šis papildinājums.
V SADAĻA
IZCELSMES APLIECINĀJUMS
14. pants
Vispārēji nosacījumi
1. Kādas Puses izcelsmes izstrādājumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro šī nolīguma noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:
|
a) |
pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir sniegts šā papildinājuma III pielikumā; |
|
b) |
gadījumos, kas paredzēti 20. panta 1. punktā, deklarāciju (“izcelsmes deklarācija”), ko sagatavojis eksportētājs rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā un kur attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams šā papildinājuma IV pielikumā. |
2. Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šā papildinājuma nozīmē 24. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.
15. pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra
1. Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.
2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā papildinājuma III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums un saskaņā ar eksportētājas valsts normatīvo aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav aizpildīta pilnībā, zem pēdējās apraksta rindas pār visu tukšo laukumu jāievelk horizontāla līnija.
3. Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.
4. Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras muitas dienesti, ja attiecīgo izstrādājumu var uzskatīt par Eiropas Savienības vai Andoras izcelsmes izstrādājumu un ja tas atbilst citām šā papildinājuma prasībām.
5. Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā papildinājuma prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai 2. punktā minētās veidlapas būtu pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
6. Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.
7. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.
16. pants
Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1
1. Neatkarīgi no 15. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izsniegt pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja
|
a) |
eksportēšanas laikā to neizsniedza kļūdas, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ; vai |
|
b) |
muitas dienestiem pierāda, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ. |
2. Lai ieviestu šī panta 1. punktu, eksportētājam pieteikumā jānorāda tas izstrādājums, uz kuru attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, eksportēšanas vieta un diena, kā arī jāmin viņa pieteikuma iemesli.
3. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.
4. Ar atpakaļejošu spēku izsniegti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 jāvizē ar šādu frāzi angļu valodā:
“ISSUED RETROSPECTIVELY”
5. Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.
17. pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana
1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.
2. Šādā veidā izsniegtos dublikātos ir muitas iestādes atzīme angļu valodā:
“DUPLICATE”
3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.
4. Dublikāts, kurā jānorāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.
18. pants
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu
Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi nodoti muitas iestādes kontrolē kādā Pusē, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai visus vai daļu no minētajiem izstrādājumiem nosūtītu uz kādu citu vietu vienā no Pusēm. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tā muitas iestāde, kuras kontrolē ir nodoti attiecīgie izstrādājumi.
19. pants
Uzskaites nošķiršana
1. Ja tādu atsevišķu noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālu krājumu veidošana, kas ir identiski un aizstājami, rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska lūguma var atļaut tā saukto “grāmatvedības segregācijas” metodi (“metode”), lai pārvaldītu šādus krājumus.
2. Šai metodei jānodrošina, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes”, ir tāds pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.
3. Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem.
4. Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro izstrādājuma ražošanas valstī.
5. Šīs metodes saņēmējs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu prasības saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.
6. Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atņemt jebkurā gadījumā, kad saņēmējs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neatbilst jebkuram no citiem šajā papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.
20. pants
Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi
1. Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:
|
a) |
atzīts eksportētājs saskaņā ar 21. pantu; vai |
|
b) |
jebkurš eksportētājs jebkuram sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros atrodas noteiktas izcelsmes izstrādājumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000. |
2. Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Eiropas Savienības vai Andoras izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šā papildinājuma prasībām.
3. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.
4. Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā papildinājuma IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda ar roku, tad raksta ar tinti un drukātiem burtiem.
5. Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 21. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.
6. Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.
21. pants
Atzīts eksportētājs
1. Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic izstrādājumu sūtījumus saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.
2. Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu uz nosacījumiem, ko tie uzskata par vajadzīgiem izvirzīt.
3. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.
4. Muitas dienesti kontrolē atzīta eksportētāja atļaujas izmantošanu.
5. Muitas dienesti var atņemt atļauju jebkurā laikā. Muitas dienesti tā rīkojas, ja apstiprinātais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto atļauju.
22. pants
Izcelsmes apliecinājuma derīgums
1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikposmā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.
2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja minētos dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.
3. Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja izstrādājumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.
23. pants
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgā valsts. Šie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un var arī prasīt, lai importa deklarācijai pievienotu importētāja paziņojumu par izstrādājumu atbilstību nosacījumiem, kas vajadzīgi nolīguma īstenošanai.
24. pants
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
1. Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos izstrādājumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā papildinājuma prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.
2. Ja imports notiek neregulāri un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par preču importu tirdzniecības ceļā, ja pēc izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.
3. Turklāt sīkpakās minēto izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 un ceļotāju personīgajā bagāžā – EUR 1 200.
25. pants
Apstiprinoši dokumenti
Šā papildinājuma 15. panta 3. punktā un 20. panta 3. punktā minētos dokumentus, ko izmanto, lai pierādītu, ka izstrādājumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes izstrādājumiem un atbilst pārējām šā papildinājuma prasībām, var cita starpā ietvert:
|
a) |
tieši pierādījumi par eksportētāja vai piegādātāja veiktām darbībām, lai iegūtu attiecīgās preces, piemēram, faktūras vai grāmatvedības dokumenti; |
|
b) |
izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, ko izdevusi vai sagatavojusi attiecīgā Puse, kurā minētie dokumenti izmantoti saskaņā ar tās tiesību aktiem; |
|
c) |
dokumentus, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur minētos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem; |
|
d) |
izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, kas izdotas vai sastādītas attiecīgajā Pusē saskaņā ar šo papildinājumu; |
|
e) |
atbilstīgus pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus attiecīgās Puses, piemērojot 11. pantu, apliecinot, ka minētā panta prasības ir izpildītas. |
26. pants
Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu glabāšana
1. Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 15. panta 3. punktā minētie dokumenti ir jāglabā vismaz trīs gadus.
2. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopija un 20. panta 3. punktā minētie dokumenti ir jāglabā vismaz trīs gadus.
3. Eksportētājas Puses muitas dienestiem, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 15. panta 2. punktā minētā pieteikuma veidlapa ir jāglabā vismaz trīs gadus.
4. Importētājas Puses muitas dienestiem tiem iesniegtie pārvadājumu sertifikāti EUR.1 un izcelsmes deklarācijas ir jāglabā vismaz trīs gadus.
27. pants
Neatbilstība un formālas kļūdas
1. Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.
2. Acīm redzamām formālām kļūdām izcelsmes apliecinājumā, piemēram, pareizrakstības kļūdām, nevajadzētu būt par pamatu minētā dokumenta nepieņemšanai, ja minētās kļūdas nerada šaubas par minētajā dokumentā izteikto apgalvojumu pareizību.
28. pants
Euro izteiktas summas
1. Šā protokola 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 24. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.
2. Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecas 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 24. panta 3. punkta noteikumi.
3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.
4. Valsts, konvertējot euro izteiktu summu valsts valūtā, drīkst noapaļot to uz augšu vai uz leju. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertācijas rezultātā šī līdzvērtīgā summa samazinātos.
5. Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Apvienotā komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.
VI SADAĻA
PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI
29. pants
Administratīva sadarbība
1. Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus to muitas iestādes izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.
2. Lai nodrošinātu pareizu šā papildinājuma piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.
30. pants
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
1. Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šā papildinājuma prasību izpildi.
2. Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai minēto dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.
3. Pārbaudi veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudi eksportētāja faktūrās vai arī veikt jebkuru citu pārbaudi, ko uzskata par atbilstīgu.
4. Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus atbrīvot un veic visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.
5. Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, cik iespējams drīz tiek informēti par pārbaudes rezultātiem. Minētajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no Pusēm un pārējām šā papildinājuma prasībām atbilstošiem.
6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību (izņemot ārkārtas apstākļos), noraida tiesības uz preferenciālu režīmu.
31. pants
Strīdu izšķiršana
Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 30. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par minētās pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai. Ja rodas citi strīdi par šā papildinājuma interpretāciju, izņemot strīdus saistībā ar 30. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, minētos strīdus iesniedz izskatīšanai Apvienotajā komitejā.
Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.
32. pants
Sankcijas
Sankcijas piemēro katrai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciālā režīma piešķiršanu izstrādājumiem.
33. pants
Brīvās zonas
1. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes izstrādājumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes izstrādājumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā papildinājuma noteikumiem.
VII SADAĻA
SEŪTA UN MELILJA
34. pants
Papildinājuma piemērošana
1. Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Meliļju.
2. Importējot Seūtā vai Meliljā Andoras izcelsmes izstrādājumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes izstrādājumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Andora piešķir to Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kurus importē no Eiropas Savienības.
3. Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šo papildinājumu piemēro mutatis mutandis, ievērojot šā papildinājuma 35. pantā minētos īpašos nosacījumus.
35. pants
Īpaši nosacījumi
1. Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 11. panta noteikumiem, uzskata
|
1) |
par Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem:
|
|
2) |
par Andoras izcelsmes izstrādājumiem:
|
2. Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3. Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR 1 otrajā ailē vai rēķina deklarācijā ieraksta “Andora” un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja izstrādājuma izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 ceturtajā ailē vai izcelsmes deklarācijā.
4. Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā papildinājuma piemērošanu Seūtā un Meliljā.
VIII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
36. pants
Papildinājuma grozījumi
Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā papildinājuma noteikumus.
I PIELIKUMS
IEVADA PIEZĪMES II PIELIKUMA SARAKSTAM
1. piezīme:
Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus izstrādājumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā papildinājuma 5. panta nozīmē.
2. piezīme:
|
2.1. |
Saraksta pirmajās divās ailēs ir aprakstīti iegūtie izstrādājumi. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto Harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. Saraksta 3. vai 4. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Dažos gadījumos 3. slejas ieraksts sākas ar “ex”, un tas nozīmē, ka 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas tikai uz šīs pozīcijas daļu, kā aprakstīts 2. slejā. |
|
2.2. |
Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. un 4. slejas noteikumi attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām. |
|
2.3. |
Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas izstrādājumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. slejas noteikumi. |
|
2.4. |
Ja kādam ierakstam pirmajās divās slejās ir paredzēts kāds noteikums gan 3., gan 4. slejā, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. slejā izcelsmes noteikums nav ierakstīts, piemēro 3. slejā ierakstīto noteikumu. |
3. piezīme
|
3.1. |
Attiecībā uz izstrādājumiem, kuri ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un kurus izmanto citu izstrādājumu izgatavošanā, šā papildinājuma 5. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā minēto izstrādājumu izmanto, vai arī citā rūpnīcā kādas Puses valstī. |
|
3.2. |
Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās. |
|
3.3. |
Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.
Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, tostarp pārējiem pozīcijas […] materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, tostarp izstrādājuma pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot visus materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā izstrādājumam atbilstoši saraksta 2. slejā dotajam aprakstam. |
|
3.4. |
Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli. |
|
3.5. |
Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums acīmredzami neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam. |
Piemērs:
Noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, kas ietilpst pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskas vielas un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti.
Tomēr tas neattiecas uz izstrādājumiem, kurus nevar izgatavot no konkrētām sarakstā norādītiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem iepriekšējos ražošanas posmos.
|
3.6. |
Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, minētās procentuālās vērtībass nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķās procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem. |
II PIELIKUMS
SARAKSTS AR APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBĀM, KAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU
|
HS pozīcija |
Preču apraksts |
Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu |
|||||||
|
1. |
2. |
3. vai 4. |
|||||||
|
1. nodaļa |
Dzīvi dzīvnieki |
Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
2. nodaļa |
Gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 1. un 2. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
3. nodaļa |
Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 4. nodaļa |
Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot: |
Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
0403 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizētājiem, vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
ex 5. nodaļa |
Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot: |
Ražošana, kurā visi izmantotie 5. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 0502 |
Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva |
Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana |
|
||||||
|
6. nodaļa |
Veģetējoši koki un citi augi |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
7. nodaļa |
Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi |
Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
8. nodaļa |
Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
ex 9. nodaļa |
Kafija, tēja, mate un garšvielas; izņemot: |
Ražošana, kurā visi izmantotie 9. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. |
|
||||||
|
0902 |
Tēja, arī aromatizēta |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. |
|
||||||
|
ex 0910 |
Garšvielu maisījumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. |
|
||||||
|
10. nodaļa |
Labība |
Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 11. nodaļa |
Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot: |
Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti 0714 pozīcijā, vai augļi ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 1106 |
Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713 |
Pozīcijas 0708 pākšu dārzeņu malšana un žāvēšana |
|
||||||
|
12. nodaļa |
Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība |
Ražošana, kurā visi izmantotie 12. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
1301 |
Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami) |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 1301 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
||||||
|
1302 |
Augu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti: |
|
|
||||||
|
Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem |
||||||||
|
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
||||||||
|
14. nodaļa |
Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 14. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 15. nodaļa |
Dzīvnieku un augu tauki un eļļas; to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
1501 |
Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot tādus, kas ietverti pozīcijā 0203 , 0206 un 0207 , vai kaulus no pozīcijas 0506 |
||||||||
|
Ražošana no cūkgaļas vai pārtikā izmantojamiem cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206 , vai no mājputnu gaļas vai pārtikā izmantojamiem mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207 |
||||||||
|
1502 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot tādus, kas ietverti pozīcijā 0201 , 0202 , 0204 un 0206 , vai kaulus no pozīcijas 0506 |
||||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
||||||||
|
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 1504 materiālus |
||||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
||||||||
|
ex 1505 |
Rafinēts lanolīns |
Ražošana no neattīrītiem vilnas taukiem, kas minēti pozīcijā 1505 |
|
||||||
|
1506 |
Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 1506 materiālus |
||||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
||||||||
|
1507 līdz 1515 |
Augu eļļas un to frakcijas: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
||||||||
|
Ražošana no citiem pozīcijā 1507 līdz 1515 ietvertajiem materiāliem |
||||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti |
||||||||
|
1516 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
1517 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras nav iekļautas pozīcijā 1516 |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
16. nodaļa |
Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi |
Ražošana
|
|
||||||
|
ex 17. nodaļa |
Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
ex 1701 |
Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
||||||
|
1702 |
Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 1702 materiālus |
||||||||
|
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
||||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes |
||||||||
|
ex 1703 |
Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
||||||
|
1704 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
Ražošana
|
|
||||||
|
18. nodaļa |
Kakao un kakao izstrādājumi |
Ražošana
|
|
||||||
|
1901 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 – 0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
|
||||||
|
Ražošana no 10. nodaļā minētajiem graudaugiem |
||||||||
|
Ražošana
|
||||||||
|
1902 |
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots, |
|
|
||||||
|
Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti |
||||||||
|
Ražošana, kurā:
|
||||||||
|
1903 |
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 minēto kartupeļu cieti |
|
||||||
|
1904 |
Gatavi pārtikas izstrādājumi, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurŪzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), pirms tam vārīti vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kas citur nav minēti |
Ražošana
|
|
||||||
|
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot 11. nodaļā minētos materiālus |
|
||||||
|
ex 20. nodaļa |
Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana, kurā visi izmantotie augļi, rieksti vai dārzeņi ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 2001 |
Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
ex 2004 un ex 2005 |
Kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, kas pagatavoti ēšanai, kuri nav sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
2006 |
Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas) |
Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
||||||
|
2007 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
Ražošana
|
|
||||||
|
ex 2008 |
|
Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes riekstu un eļļas augu sēklu, kas minētas pozīcijās 0801 , 0802 un 1202 līdz 1207 , kopējā vērtība pārsniedz 60 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
||||||||
|
Ražošana
|
||||||||
|
2009 |
Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu |
Ražošana
|
|
||||||
|
ex 21. nodaļa |
Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
2101 |
Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
Ražošana
|
|
||||||
|
2103 |
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes: |
|
|
||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju Tomēr var izmantot sinepju miltus vai rupja maluma miltus, vai gatavas sinepes |
||||||||
|
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. |
||||||||
|
ex 2104 |
Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai Gatavas zupas un buljoni un izstrādājumi to pagatavošanai |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2002 līdz 2005 klasificētus sagatavotus vai konservētus dārzeņus |
|
||||||
|
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur |
Ražošana
|
|
||||||
|
ex 22. nodaļa |
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot: |
Ražošana
|
|
||||||
|
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
Ražošana
|
|
||||||
|
2207 |
nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk Etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti |
Ražošana
|
|
||||||
|
2208 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni |
Ražošana
|
|
||||||
|
ex 23. nodaļa |
Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
||||||
|
ex 2301 |
Vaļu rupja maluma milti; milti, rupja maluma milti, granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai ūdens bezmugurkaulniekiem, kas nav izmantojami pārtikā |
Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
ex 2303 |
Kukurūzas cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus), ar proteīnu saturu sausnā, vairāk par 40 % no svara |
Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnībā iegūta |
|
||||||
|
ex 2306 |
Rauši un citi cietie atkritumi, kas iegūti olīveļļas ekstrakcijas rezultātā un kuros ir vairāk nekā 3 % olīveļļa |
Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnībā iegūtas |
|
||||||
|
2309 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
Ražošana, kurā:
|
|
||||||
|
ex 24. nodaļa |
Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot: |
Ražošana, kurā visi izmantotie 24. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnībā iegūti |
|
||||||
|
2402 |
Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem |
Ražošana, kurā vismaz 70 % no pozīcijā 2401 minētās izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atkritumu svara ir noteiktas izcelsmes |
|
||||||
|
ex 2403 |
Smēķējamā tabaka |
Ražošana, kurā vismaz 70 % no pozīcijā 2401 minētās izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atkritumu svara ir noteiktas izcelsmes |
|
||||||
III PIELIKUMS
PARAUGIPĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTAM EUR.1 UN PIETEIKUMAM PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 SAŅEMŠANAI
Norādījumi iespiešanai
|
1. |
Katras veidlapas izmēri ir 210 × 297 mm; garumā atļauta pielaide līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm. Izmantotajam papīram jābūt baltam, izmēriem atbilstīgam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un kura svars nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus. |
|
2. |
Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai nodot tās iespiest apstiprinātās tipogrāfijās. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī ir iespiests vai ierakstīts kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt. |
PIEZĪMES
|
1. |
Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katru šādu grozījumu jānovizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un to jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem. |
|
2. |
Starp sertifikātā ierakstītajiem preču nosaukumiem nedrīkst atstāt brīvus laukumus, un aiz katra preces nosaukuma jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējā preces nosaukuma jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāaizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus. |
|
3. |
Preču apraksts jāveic saskaņā ar pastāvošo tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju. |
EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA
Es, apakšā parakstījies(-usies), lapas otrā pusē aprakstīto preču eksportētājs,
|
APLIECINU, |
ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanai vajadzīgajiem nosacījumiem; |
|
NORĀDU |
uz šādiem apstākļiem, kuru rezultātā var uzskatīt, ka šīs preces atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem: … … … … |
|
IESNIEDZU |
šādus apstiprinošus dokumentus (1): … … … … |
|
APŅEMOS |
pēc attiecīgo dienestu pieprasījuma iesniegt jebkādus pamatojošus pierādījumus, ko šie dienesti varētu pieprasīt, lai izsniegtu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manu grāmatvedības dokumentu pārbaudei un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētie dienesti; |
|
LŪDZU |
izdot pievienoto sertifikātu šīm precēm. |
|
(Vieta) …, |
(datums) …. |
|
… (Paraksts) |
|
(1) Piemēram: importēšanas dokumenti, pārvadājumu sertifikāti, rēķini, ražotāja deklarācijas u. c., kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem vai precēm, kas tiek reimportētas tai pašā valstī.
IV PIELIKUMS
IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS
Izcelsmes deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
Teksts bulgāru valodā
Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).
Teksts spāņu valodā
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).
Teksts čehu valodā
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).
Teksts dāņu valodā
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).
Teksts vācu valodā
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.
Teksts igauņu valodā
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.
Teksts grieķu valodā
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).
Teksts angļu valodā
The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.
Teksts franču valodā
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).
Teksts horvātu valodā
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.
Teksts itāļu valodā
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).
Teksts latviešu valodā
To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (2).
Teksts lietuviešu valodā
Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.
Teksts ungāru valodā
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.
Teksts maltiešu valodā
L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana Nru … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).
Teksts nīderlandiešu valodā
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).
Teksts poļu valodā
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.
Teksts portugāļu valodā
O abaixo¬ assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o … (1)), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).
Teksts rumāņu valodā
Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).
Teksts slovēņu valodā
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.
Teksts slovāku valodā
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).
Teksts somu valodā
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa N:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).
Teksts zviedru valodā
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).
Teksts katalāņu valodā
L'exportador dels productes determinats en el present document (Autorització duanera no … (1)) declara que, llevat que s'indiqui el contrari, aquests productes tenen l'origen preferencial … (2)
… (3)
(Vieta un datums)
… (4)
(Eksportētāja paraksts; turklāt skaidri jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)
(1) Ja izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu.
(2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliljas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.
(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.
(4) Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jāraksta arī parakstītāja vārds.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ SANMARĪNO REPUBLIKU
1.
Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumus Andora pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumus nolīguma nozīmē.
2.
Nosakot 1. punktā minēto izstrādājumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro papildinājumu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PAPILDINĀJUMĀ PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM IETVERTO IZCELSMES NOTEIKUMU PĀRSKATĪŠANU
1.
Puses vienojas pēc kādas Puses pieprasījuma pārskatīt papildinājumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus. Šajā apspriešanā Puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu, cenu svārstību un visu citu faktoru attīstību, kas varētu būt par pamatu noteikumu grozīšanai.
2.
Papildinājuma par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm II pielikumu pielāgo atbilstīgi periodiskajām Harmonizētās sistēmas izmaiņām.