1.   Par pilnībā iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:

2.   Termini “tās kuģi” un “Puses zivju apstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz šādiem kuģiem un zivju apstrādes kuģiem:

1.   Šā papildinājuma 2. pantā izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Minētie nosacījumi norāda, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai šāda veida materiāliem. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi attiecībā uz izstrādājumu, kura ražošanā tas izmantots, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas var būt izmantoti šā izstrādājuma ražošanā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto izstrādājuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ja:

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

1.   Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, uzskata šādas darbības:

2.   Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu izstrādājumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības tiks uzskatītas par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, visas Pusē attiecībā uz minēto izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopā.

1.   Piemērojot šā papildinājuma noteikumus, kvalificēšanas vienība ir izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi uzskata:

2.   Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkā iesaiņojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.

1.   Nosacījumi II daļā izklāstītā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai Pusē jāizpilda nepārtraukti, izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzētos gadījumus.

2.   Izņemot 3. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no vienas Puses uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:

3.   Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:

4.   Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā papildinājuma II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nedrīkst pārsniegt norādīto procentuālo daudzumu.

5.   Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6.   Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst šā papildinājuma II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai kas var tikt uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi, ja tiek piemērota 5. panta 2. punktā noteiktā vispārējā pielaide.

7.   Jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, kas atbilst šim pantam un ko veic ārpus vienas Puses, veic saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu vai līdzīgu režīmu.

1.   Šajā nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šā papildinājuma prasībām un kurus tieši transportē starp Pusēm. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, attiecīgā gadījumā pārkraujot vai uz laiku uzglabājot attiecīgajā teritorijā ar nosacījumu, ka tie tranzītvalstī vai valstī, kur tie tiek uzglabāti, paliek muitas dienestu uzraudzībā un ar tiem neveic citas darbības, izņemot izkraušanu, pārkraušanu vai darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

2.   Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

1.   Noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav viena no Pusēm, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:

2.   Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un tas paredzētajā kārtībā jāiesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var tikt pieprasīti dokumentāri pierādījumi par izstādīšanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā izstrādājumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus.

1.   Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes izstrādājumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2.   1. punktā minēto aizliegumu piemēro jebkādiem pasākumiem attiecībā uz daļēju vai pilnīgu muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu atmaksu, atbrīvojumu vai nemaksāšanu, ko materiāliem, kuras izmanto ražošanā, piemēro jebkurā no Pusēm, ja šāda nodokļu atmaksa, atbrīvojums vai nemaksāšana tieši vai netieši piemērojama, kad no minētajiem materiāliem iegūtie izstrādājumi tiek eksportēti, un nevis tad, kad tos izmanto vietējām vajadzībām.

3.   To izstrādājumu eksportētājiem, uz kuriem attiecas izcelsmes apliecinājums, ir gatavi jebkurā laikā pēc muitas dienestu prasības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai pierādītu, ka nekāda atmaksa netika saņemta attiecībā uz tām nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kas izmantotas attiecīgā izstrādājuma ražošanā, un ka visi muitas nodokļi un maksājumi, kas attiecīgi piemērojami šādiem materiāliem, ir faktiski nomaksāti.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē un izstrādājumiem komplektā 8. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro tikai tiem materiāliem, uz kuriem attiecas šis papildinājums.

1.   Kādas Puses izcelsmes izstrādājumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro šī nolīguma noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šā papildinājuma nozīmē 24. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.

1.   Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2.   Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā papildinājuma III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums un saskaņā ar eksportētājas valsts normatīvo aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav aizpildīta pilnībā, zem pēdējās apraksta rindas pār visu tukšo laukumu jāievelk horizontāla līnija.

3.   Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.

4.   Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Andoras muitas dienesti, ja attiecīgo izstrādājumu var uzskatīt par Eiropas Savienības vai Andoras izcelsmes izstrādājumu un ja tas atbilst citām šā papildinājuma prasībām.

5.   Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā papildinājuma prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai 2. punktā minētās veidlapas būtu pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6.   Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7.   Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.

1.   Neatkarīgi no 15. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izsniegt pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja

2.   Lai ieviestu šī panta 1. punktu, eksportētājam pieteikumā jānorāda tas izstrādājums, uz kuru attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, eksportēšanas vieta un diena, kā arī jāmin viņa pieteikuma iemesli.

3.   Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.   Ar atpakaļejošu spēku izsniegti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 jāvizē ar šādu frāzi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”

5.   Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

1.   Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2.   Šādā veidā izsniegtos dublikātos ir muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“DUPLICATE”

3.   Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.

4.   Dublikāts, kurā jānorāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

1.   Ja tādu atsevišķu noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālu krājumu veidošana, kas ir identiski un aizstājami, rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska lūguma var atļaut tā saukto “grāmatvedības segregācijas” metodi (“metode”), lai pārvaldītu šādus krājumus.

2.   Šai metodei jānodrošina, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes”, ir tāds pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.

3.   Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem.

4.   Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro izstrādājuma ražošanas valstī.

5.   Šīs metodes saņēmējs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu prasības saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.

6.   Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atņemt jebkurā gadījumā, kad saņēmējs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neatbilst jebkuram no citiem šajā papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

2.   Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Eiropas Savienības vai Andoras izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šā papildinājuma prasībām.

3.   Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.

4.   Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā papildinājuma IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda ar roku, tad raksta ar tinti un drukātiem burtiem.

5.   Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 21. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.

6.   Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.

1.   Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic izstrādājumu sūtījumus saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā papildinājuma prasībām.

2.   Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu uz nosacījumiem, ko tie uzskata par vajadzīgiem izvirzīt.

3.   Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4.   Muitas dienesti kontrolē atzīta eksportētāja atļaujas izmantošanu.

5.   Muitas dienesti var atņemt atļauju jebkurā laikā. Muitas dienesti tā rīkojas, ja apstiprinātais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto atļauju.

1.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikposmā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.

2.   Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja minētos dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3.   Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja izstrādājumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

1.   Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos izstrādājumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā papildinājuma prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2.   Ja imports notiek neregulāri un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par preču importu tirdzniecības ceļā, ja pēc izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.

3.   Turklāt sīkpakās minēto izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 un ceļotāju personīgajā bagāžā – EUR 1 200.

1.   Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 15. panta 3. punktā minētie dokumenti ir jāglabā vismaz trīs gadus.

2.   Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopija un 20. panta 3. punktā minētie dokumenti ir jāglabā vismaz trīs gadus.

3.   Eksportētājas Puses muitas dienestiem, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 15. panta 2. punktā minētā pieteikuma veidlapa ir jāglabā vismaz trīs gadus.

4.   Importētājas Puses muitas dienestiem tiem iesniegtie pārvadājumu sertifikāti EUR.1 un izcelsmes deklarācijas ir jāglabā vismaz trīs gadus.

1.   Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.

2.   Acīm redzamām formālām kļūdām izcelsmes apliecinājumā, piemēram, pareizrakstības kļūdām, nevajadzētu būt par pamatu minētā dokumenta nepieņemšanai, ja minētās kļūdas nerada šaubas par minētajā dokumentā izteikto apgalvojumu pareizību.

1.   Šā protokola 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 24. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2.   Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecas 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 24. panta 3. punkta noteikumi.

3.   Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.

4.   Valsts, konvertējot euro izteiktu summu valsts valūtā, drīkst noapaļot to uz augšu vai uz leju. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertācijas rezultātā šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5.   Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Apvienotā komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.

1.   Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus to muitas iestādes izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.

2.   Lai nodrošinātu pareizu šā papildinājuma piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

1.   Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šā papildinājuma prasību izpildi.

2.   Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai minēto dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.   Pārbaudi veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudi eksportētāja faktūrās vai arī veikt jebkuru citu pārbaudi, ko uzskata par atbilstīgu.

4.   Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus atbrīvot un veic visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

5.   Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, cik iespējams drīz tiek informēti par pārbaudes rezultātiem. Minētajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no Pusēm un pārējām šā papildinājuma prasībām atbilstošiem.

6.   Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību (izņemot ārkārtas apstākļos), noraida tiesības uz preferenciālu režīmu.

1.   Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes izstrādājumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes izstrādājumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā papildinājuma noteikumiem.

1.   Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Meliļju.

2.   Importējot Seūtā vai Meliljā Andoras izcelsmes izstrādājumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes izstrādājumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Andora piešķir to Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā un kurus importē no Eiropas Savienības.

3.   Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šo papildinājumu piemēro mutatis mutandis, ievērojot šā papildinājuma 35. pantā minētos īpašos nosacījumus.

1.   Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 11. panta noteikumiem, uzskata

2.   Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

3.   Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR 1 otrajā ailē vai rēķina deklarācijā ieraksta “Andora” un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja izstrādājuma izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 ceturtajā ailē vai izcelsmes deklarācijā.

4.   Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā papildinājuma piemērošanu Seūtā un Meliljā.