17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2350

(2015. gada 16. decembris),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012.

(2)	Viena persona un divas vienības vairs ilgāk nebūtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 36/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG

(1) OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk uzskaitīto personu un divas vienības, kā arī saistītos ierakstus, svītro no saraksta, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā:

A. Personas

205. Samir Hamsho

B. Vienības

68. Syria Steel SA

69. Al Buroj Trading

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2351

(2015. gada 14. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 14. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Plastmasas iepakojumā iesaiņots dārzkopības komplekts, kurā ir šādi izstrādājumi:

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu (VIN).

Šos priekšmetus nevar uzskatīt par izstrādājumiem, kas iesaiņoti mazumtirdzniecībai, saskaņā ar 3.b) VIN, jo ne visi no tiem iesaiņoti kopā, lai apmierinātu atsevišķu vajadzību vai veiktu konkrētu darbību.

Somu neizmanto dārzkopībā; tajā iesaiņoti pārējie izstrādājumi. To var izmantot arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar dārzkopību.

Arī zīmulis nav dārzkopības rīks, un to var izmantot citām vajadzībām.

Ja vismaz viens “komplekta” izstrādājums nav paredzēts īpašas vajadzības apmierināšanai vai tās pašas konkrētās darbības veikšanai, katru izstrādājumu klasificē atsevišķi (sk. arī vadlīnijas par tādu preču klasificēšanu kombinētajā nomenklatūrā, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, B daļa (II) (1)).

Atsevišķus izstrādājumus, kas minēti preču aprakstā, klasificē šādi.

a)	Klasifikācija saskaņā ar KN kodu 4202 , 4202 22 un 4202 22 90 formulējumu. To klasificē kā rokassomu ar ārējo virsmu no tekstilmateriāla saskaņā ar KN kodu 4202 22 90 .

b)	Klasifikācija saskaņā ar KN koda 6216 00 00 formulējumu. Uzskata, ka austs tekstilmateriāls ir cimdu pamatmateriāls. Tāpēc tie klasificējami kā cimdi saskaņā ar KN kodu 6216 00 00 .

c)	Klasifikācija saskaņā ar KN kodu 8201 un 8201 50 00 formulējumu. Klasificējams kā zargriezis saskaņā ar KN kodu 8201 50 00 .

d)	Klasifikācija saskaņā ar KN kodu 8201 un 8201 10 00 formulējumu. Klasificējama kā lāpstiņa saskaņā ar KN kodu 8201 10 00 .

e)	Klasifikācija saskaņā ar KN kodu 3926 , 3926 90 un 3926 90 97 formulējumu. Klasificējami kā citādi plastmasas izstrādājumi saskaņā ar KN kodu 3926 90 97 .

f)	Klasifikācija saskaņā ar KN kodu 9609 , 9609 10 un 9609 10 10 formulējumu. Klasificējams kā zīmulis ar grafīta serdi saskaņā ar KN kodu 9609 10 10 .

a)	viena soma no austas tekstildrānas ar ārējo virsmu no tekstilmateriāliem, ar vienu lielu iekšējo kabatu un četrām mazākām ārējām kabatām,

4202 22 90

b)	viens cimdu pāris, kas galvenokārt izgatavots no austas tekstildrānas, plaukstas pusē ar sīku porainas plastmasas pārklājumu,

6216 00 00

c)	viens zargriezis no parastā metāla,

8201 50 00

d)	viena dārza lāpstiņa no parastā metāla,

8201 10 00

e)	divpadsmit augu marķēšanas plāksnītes no plastmasas,

3926 90 97

f)	zīmulis ar grafīta serdi.

9609 10 10

Komplekta izstrādājumi atsevišķi iesaiņoti aizsargiepakojumā no plastmasas.

Somas un cimdu drānas raksts ir vienāds (koki, ziedi, mājas).

(*1) Sk. attēlu.

(*1) Attēls pievienots tikai informācijai.

(1) OV C 105, 11.4.2013., 1. lpp.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2352

(2015. gada 16. decembris),

ar ko nosaka vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (1) un jo īpaši tās 6.e panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem nevienā dalībvalstī nevajadzētu viesabonentiem piemērot papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par regulēto viesabonēšanas zvanu saņemšanu, ievērojot godīgas izmantošanas politikas limitus. Šo noteikumu piemēro no 2017. gada 15. jūnija ar nosacījumu, ka minētajā datumā ir piemērojams tiesību akts, kurš jāpieņem saskaņā ar priekšlikumu vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus jomā, kā noteikts minētās regulas 19. panta 2. punktā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 pārejas periodā no 2016. gada 30. aprīļa līdz dienai, kad ir piemērojams minētās regulas 19. panta 2. punktā paredzētais tiesību akts, iekšzemes pakalpojumu sniedzēji var piemērot papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu.

(3)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 pēc pārejas perioda iekšzemes pakalpojumu sniedzēji var piemērot papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, pārsniedzot jebkādus godīgas izmantošanas politikas limitus.

(4)	Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikts, ka papildmaksa, ko piemēro regulēto viesabonēšanas zvanu saņemšanai, nedrīkst pārsniegt vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā.

(5)

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde Komisijai ir iesniegusi informāciju, kas ievākta no dalībvalstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz: i) mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimālo līmeni, ko tās katrā valsts tirgū piemēro vairumtirdzniecības balss zvanu savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2) (Pamatdirektīva) 7. un 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (3) (Piekļuves direktīva) 13. pantu, un ii) kopējo abonentu skaitu dalībvalstīs.

(6)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 Komisija vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā ir aprēķinājusi šādi: i) reizinot mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu konkrētā dalībvalstī ar kopējo abonentu skaitu minētajā dalībvalstī, ii) saskaitot visās dalībvalstīs iegūtos reizinājumus un iii) dalot iegūto kopsummu ar kopējo abonentu skaitu visās dalībvalstīs.

(7)

Lai aprēķinātu vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā, ir izmantotas datu vērtības, kas iegūtas 2015. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz valstīm, kuras nav eurozonā, attiecīgais valūtas maiņas kurss ir 2015. gada 2. ceturkšņa vidējais maiņas kurss, kas iegūts no Eiropas Centrālās bankas datubāzes.

(8)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 Komisijai katru gadu jāpārskata vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums visā Savienībā.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums visā Savienībā ir noteikts EUR 0,0114 par minūti.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 30. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2353

(2015. gada 16. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	236,2
	MA	95,4
	TR	116,3
	ZZ	149,3
0707 00 05	EG	191,7
	MA	92,9
	TR	103,0
	ZZ	129,2
0709 93 10	MA	56,7
	TR	153,6
	ZZ	105,2
0805 10 20	EG	57,7
	MA	64,7
	TR	59,8
	ZA	48,6
	ZZ	57,7
0805 20 10	MA	71,2
0805 20 10	ZZ	71,2
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	IL	110,9
	TR	92,4
	ZZ	101,7
0805 50 10	TR	86,8
0805 50 10	ZZ	86,8
0808 10 80	CA	151,7
	CL	86,2
	US	75,4
	ZA	141,1
	ZZ	113,6
0808 30 90	CN	63,2
	TR	130,9
	ZZ	97,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/11

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2354

(2015. gada 10. decembris),

ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (2) (“Briseles IIa regula”), kuras mērķis ir aizsargāt bērnus no nelabvēlīgās ietekmes, ko rada nelikumīga aizvešana vai aizturēšana, un izstrādāt procedūras, kas nodrošinātu viņu ātru atgriešanu to pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī nodrošināt saskarsmes tiesību un aizgādības tiesību aizsardzību.

(3)

Regula (EK) Nr. 2201/2003 papildina un pastiprina 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”), kas starptautiskā līmenī izveido saistību un sadarbības sistēmu starp līgumslēdzējām valstīm un starp centrālajām iestādēm un kas tiecas nodrošināt nelikumīgi aizvestu vai aizturētu bērnu ātru atgriešanu.

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas puses.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.

(10)	Seišelas savu instrumentu par pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai deponēja 2008. gada 27. maijā. 1980. gada Hāgas konvencija Seišelās stājās spēkā 2008. gada 1. augustā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Seišelu situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Seišelu pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Seišelu pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Seišelu pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Seišelu pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijai, Maltai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei, kas jau ir akceptējušas Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Seišelu pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 11. decembrī deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[Pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2354 akceptē Seišelu pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Seišelu pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nedeponē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltu, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BAUSCH

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/14

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2355

(2015. gada 10. decembris),

ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

(3)

Regula (EK) Nr. 2201/2003 papildina un pastiprina 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”), kas starptautiskā līmenī izveido saistību un sadarbības sistēmu starp līgumslēdzējām valstīm un starp centrālajām iestādēm un kas tiecas nodrošināt nelikumīgi aizvestu vai aizturētu bērnu ātru atgriešanu.

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas puses.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.

(10)	Krievijas Federācija savu instrumentu par pievienošanos deponēja 2011. gada 28. jūlijā. 1980. gada Hāgas konvencija Krievijas Federācijā stājās spēkā 2011. gada 1. oktobrī.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Krievijas Federācijas situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Krievijas Federācijas pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Krievijas Federācijas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Krievijas Federācijas pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos. Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Horvātijas Republikai, Lietuvas Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai un Somijas Republikai, kas jau ir akceptējušas Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 11. decembrī deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2355 akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nedeponē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Lietuvas Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BAUSCH

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/17

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2356

(2015. gada 10. decembris),

ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

(3)

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas puses.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.

(10)	Albānija savu instrumentu par pievienošanos deponēja 2007. gada 4. maijā. 1980. gada Hāgas konvencija Albānijā stājās spēkā 2007. gada 1. augustā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Albānijas situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Albānijas pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Albānijas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Albānijas pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Albānijas pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei, kas jau ir akceptējušas Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Albānijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 11. decembrī deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2356 akceptē Albānijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Albānijas pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nedeponē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungāriju, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BAUSCH

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/20

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2357

(2015. gada 10. decembris),

ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

(3)

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas puses.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.

(10)	Maroka savu instrumentu par pievienošanos deponēja 2010. gada 9. martā. 1980. gada Hāgas konvencija Marokā stājās spēkā 2010. gada 1. jūnijā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Marokas situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Marokas pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Marokas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Marokas pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Marokas pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandes Karalistei, Rumānijai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei, kas jau ir akceptējušas Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Marokas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 11. decembrī deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2357 akceptē Marokas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Marokas pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nedeponē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungāriju, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Rumāniju, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BAUSCH

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/23

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2358

(2015. gada 10. decembris),

ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

(3)

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas puses.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, varētu uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.

(10)	Armēnija savu instrumentu par pievienošanos deponēja 2007. gada 1. martā. 1980. gada Hāgas konvencija Armēnijā stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Armēnijas situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Armēnijas pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Armēnijas pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Armēnijas pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Armēnijas pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijai, Maltai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei, kas jau ir akceptējušas Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Armēnijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 11. decembrī deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2358 akceptē Armēnijas pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Armēnijas pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nedeponē.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungāriju, Maltu, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. BAUSCH

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/26

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2015/2359

(2015. gada 16. decembris),

ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1) un jo īpaši tā 30. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(2)	Viena persona un divas vienības vairs ilgāk nebūtu jāiekļauj Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā ietvertajā to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)	Tāpēc Lēmums 2013/255/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG

(1) OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk uzskaitīto personu un divas vienības, kā arī saistītos ierakstus, svītro no saraksta, kas iekļauts Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā:

A. Personas

205. Samir Hamsho

B. Vienības

68. Syria Steel SA

69. Al Buroj Trading

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/28

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2360

(2015. gada 16. decembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Grieķijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Grieķijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 5. februārī un 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc pilnvaru termiņa beigām 2015. gada 10. decembrī atbrīvojās Reģionu komitejas locekļa vieta, un, pamatojoties uz to, tika ierosināta Dimitrios KALOGEROPOULOS kunga (politically accountable to the Municipal Council of Maroussi) kandidatūra.

(3)	Pēc Panagiotis KATSIVELAS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

par locekli:

—	Dimitrios KALOGEROPOULOS kungs, Politically accountable to the Municipal Council of Palaio Faliro (pilnvaru maiņa),

par locekļa aizstājēju:

—	Georgios PATOULIS kungs, Mayor of Maroussi.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG

(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.

(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.

(3) OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/29

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2361

(2015. gada 16. decembris),

ar ko ieceļ vienu Reģionu komitejas locekli no Itālijas un vienu locekļa aizstājēju no Itālijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 5. februārī un 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Ignazio MARINO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)	Pēc Antonio DECARO kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā atbrīvosies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

par locekli:

—	Sig. Antonio DECARO, Sindaco di Bari,

kā arī

par locekļa aizstājēju:

—	Sig. Andrea BALLARÈ, Sindaco di Novara,

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG

(1) OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.

(2) OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.

(3) OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/30

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2362

(2015. gada 15. decembris),

kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9049)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 10. janvāra Regulu (EK) Nr. 71/97 (2), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem, attiecina arī uz konkrētu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī iekasē paplašināto maksājumu par šādu importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 703/96, un jo īpaši tās 3. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 88/97, ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (3), un jo īpaši tās 4., 5., 7. un 10. pantu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)

Patlaban Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes svarīgāko velosipēda daļu importam Eiropas Savienībā tiek piemērots antidempinga maksājums (“paplašinātais maksājums”), jo ar Regulu (EK) Nr. 71/97 (“paplašināšanas regula”) tika paplašināts antidempinga maksājums, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes velosipēdu importam.

(2)	Saskaņā ar paplašināšanas regulas 3. pantu Eiropas Komisija (“Komisija”) ir pilnvarota pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai atļautu atbrīvot no paplašinātā maksājuma svarīgāko velosipēda daļu importu, kas nav saistīts ar antidempinga maksājuma apiešanu.

(3)	Minētie īstenošanas pasākumi ir ietverti Regulā (EK) Nr. 88/97 (“atbrīvojumu regula”), ar ko izveido īpašu atbrīvojumu sistēmu.

(4)	Uz šā pamata Komisija no paplašinātā maksājuma ir atbrīvojusi vairākus velosipēdu montētājus (“no maksājuma atbrīvotās Puses”).

(5)	Kā paredzēts atbrīvojumu regulas 16. panta 2. punktā, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi secīgus no maksājuma atbrīvoto Pušu sarakstus (4).

(6)	Atbilstoši atbrīvojumu regulai 2014. gada 16. aprīlī tika pieņemts jaunākais Komisijas īstenošanas lēmums par atbrīvojumiem (5).

(7)	Turklāt pēc pārbaudes, kas tika sākta ar Komisijas Paziņojumu 2014/C-299/08 (6), Komisija, pieņemot Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) 2015/831 (7), atjaunināja no maksājuma atbrīvoto Pušu sarakstu.

1. ATBRĪVOJUMA LŪGUMI

(8)	No 1., 2. un 4. tabulā uzskaitītajām Pusēm Komisija saņēma atbrīvojuma lūgumus, kā arī visu informāciju, kas vajadzīga, lai, ievērojot atbrīvojumu regulas 4. panta 1. punktu, noteiktu, vai lūgumi ir atbilstīgi.

(9)	Pusēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par Komisijas secinājumiem, kas attiecās uz minēto lūgumu atbilstīgumu.

(10)

Ievērojot atbrīvojumu regulas 5. panta 1. punktu, no dienas, kad Komisija saņēmusi lūgumu, līdz lēmuma pieņemšanai par minēto Pušu lūgumu pamatotību tiek atlikta paplašinātā maksājuma samaksa attiecībā uz visu to svarīgāko velosipēda daļu importu, kuras minētās Puses deklarējušas laišanai brīvā apgrozībā.

2. ATBRĪVOJUMA ATĻAUJA

(11)

1. tabulā uzskaitīto Pušu lūgumu pamatotības izskatīšana ir pabeigta.

1. tabula

Nosaukums	Adrese	Valsts	Taric papildu kods
c2g-engineering GmbH	Schlesische Straße 27, DE-10997 Berlin	Vācija	B934
Solo International Oy	Pyyntitie 1 B, FI-02230 Espoo	Somija	B940
Planet X Ltd.	Unit 6, Ignite Business Park, Magna Way, Rotherham GB-S60 1FD	Apvienotā Karaliste	A995
Longway Poland Sp. z o.o.	ul. Parzniewska 4a, PL-05-800 Pruszków	Polija	B935
BBF Bike GmbH	Carena Allee 8, DE-15366 Hoppegarten	Vācija	B936

(12)	Komisija minētajā izskatīšanā konstatēja, ka Ķīnas izcelsmes daļu vērtība ir mazāka nekā 60 % no to daļu kopējās vērtības, kuras tiek izmantotas minēto Pušu veiktā montāžā.

(13)	Tādējādi to veiktā montāža neietilpst Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 2. punkta darbības jomā.

(14)	Šā iemesla dēļ un saskaņā ar atbrīvojumu regulas 7. panta 1. punktu Puses, kas uzskaitītas 1. tabulā, būtu jāatbrīvo no paplašinātā maksājuma.

(15)	Saskaņā ar 7. panta 2. punktu minēto Pušu atbrīvojumam būtu jāstājas spēkā no lūguma saņemšanas dienas, turklāt to muitas parāds, kas saistīts ar paplašināto maksājumu, no minētās dienas būtu jāuzskata par spēkā neesošu.

(16)	Minētās Puses tika informētas par Komisijas secinājumiem, kas attiecas uz to lūgumu pamatotību, un tām tika dota iespēja iesniegt piezīmes par tiem.

(17)

Atbrīvojums tiks piemērots tikai tām Pusēm, kuru nosaukumi un adreses konkrēti minēti 1. tabulā, tāpēc no maksājuma atbrīvotajām Pusēm būtu nekavējoties jāinformē Komisija (8) par visām ar tām saistītajām izmaiņām (piemēram, pēc nosaukuma, juridiskās formas vai adreses maiņas vai jaunu montāžas subjektu izveides).

(18)	Šādā gadījumā Pusei būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, jo īpaši par visām izmaiņām tās darbībās, kas saistītas ar montāžu. Attiecīgā gadījumā Komisija atjauninās informāciju par šādu Pusi.

3. ATBRĪVOJUMA LŪGUMA NORAIDĪŠANA UN AR TO SAISTĪTĀS ATLIKŠANAS ATCELŠANA

(19)

2. tabulā uzskaitīto Pušu lūgumu pamatotības izskatīšana ir pabeigta.

2. tabula

Nosaukums	Adrese	Valsts	Taric papildu kods
S.C EUROBIKE UNIVERSAL S.R.L.	Str. Asociației, nr. 4, Movilița, Ialomița	Rumānija	B941

(20)

Komisija minētajā izskatīšanā konstatēja, ka Ķīnas izcelsmes velosipēda daļu vērtība ir lielāka nekā 60 % no to daļu kopējās vērtības, kuras tiek izmantotas minētās Puses veiktajā montāžā, turklāt minētā Puse nav pierādījusi, ka vērtība, kas pievienota ievestajām montāžā izmantotajām daļām, pārsniegusi 25 % no ražošanas izmaksām.

(21)	Tādējādi šīs Puses veiktā montāža ir Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 2. punkta darbības jomā un atbrīvojuma kritēriji nav izpildīti.

(22)	Minēto apsvērumu dēļ un ievērojot atbrīvojumu regulas 7. panta 3. punktu, Komisijai nepieciešams noraidīt minētās Puses lūgumu un atcelt paplašinātā maksājuma samaksas atlikšanu, kas paredzēta atbrīvojumu regulas 5. pantā.

(23)	Tādējādi no dienas, kad saņemts atbrīvojuma lūgums, ko iesniegusi minētā Puse, būtu jāiekasē paplašinātais maksājums; proti, no dienas, kad atlikšana stājusies spēkā.

(24)	Minētā Puse tika informēta par Komisijas secinājumiem, kas attiecas uz tās lūguma pamatotību, un tai tika dota iespēja iesniegt piezīmes par tiem. Noteiktajā termiņā piezīmes netika iesniegtas.

(25)	Iepriekšējos apsvērumos minētais neizslēdz to, ka saskaņā ar atbrīvojumu regulas 14. pantu tiek piemērots atbrīvojums no maksājuma saskaņā ar īpašās izmantošanas kontroli.

4. INFORMĀCIJAS ATJAUNINĀŠANA PAR PUSI, KAS ATBRĪVOTA NO MAKSĀJUMA

(26)

No maksājuma atbrīvotā Puse, kas norādīta 3. tabulā, pieteicās un informēja Komisiju, ka mainīta tās juridiskā forma un nosaukums. Komisija, izskatījusi iesniegto informāciju, secināja, ka minētās izmaiņas nekādā veidā neietekmē montāžu, ņemot vērā atbrīvojumu regulā izklāstītos atbrīvojuma nosacījumus.

(27)

Lai gan minētās Puses atbrīvojums no paplašinātā maksājuma, kas atļauts, ievērojot atbrīvojumu regulas 7. panta 1. punktu, netiek skarts, būtu jāatjaunina informācija par šo Pusi.

3. tabula

Agrākā informācija

Izmaiņas

Taric papildu kods

S.N.C. Cicli Olympia di Pasquale e Antonio Fontana & C.

Via Galileo Galilei 12/A, IT-35028 Piove di Sacco (PD), Italy

Uzņēmuma nosaukums un juridiskā forma mainīta uz “Cicli Olympia S.r.l”.

A167

5. MAKSĀJUMU SAMAKSAS ATLIKŠANA IZSKATĪŠANAI PAKĻAUTAJĀM PUSĒM

(28)	4. tabulā uzskaitīto Pušu lūgumu pamatotības izskatīšana ir pabeigta. Līdz lēmuma pieņemšanai par minēto Pušu lūgumu pamatotību tiek atlikta tām noteiktā paplašinātā maksājuma samaksa.

(29)

Samaksas atlikšana tiek piemērota tikai tām Pusēm, kuru nosaukumi un adreses konkrēti minēti 4. tabulā, tāpēc minētajām Pusēm būtu nekavējoties jāinformē Komisija (9) par visām ar tām saistītajām izmaiņām (piemēram, pēc nosaukuma, juridiskās formas vai adreses maiņas vai jaunu montāžas subjektu izveides).

(30)

Šādā gadījumā Pusei būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, jo īpaši par visām izmaiņām tās darbībās, kas saistītas ar montāžu. Attiecīgā gadījumā Komisija atjauninās informāciju par šādu Pusi.

4. tabula

Nosaukums	Adrese	Valsts	Taric papildu kods
In Cycles – Montagem e Comércio de Bicicletas Lda	Zona Industrial De Barrô Norte/Sul, N.o 976, Fracçao A/B e D, AP. 52, PT-3750-353 Barrô – Águeda	Portugāle	B960
PANEX DINAMIC d.o.o.	Dr.Tome Bratkoviča 1, HR-40000 Čakovec	Horvātija	B963
CICLI EUROPA s.r.l.	34 Via portella Bifuto, IT-93017 San Cataldo (CL)	Itālija	C001
OLYMPIQUE SARL	ZA Les Epalits, FR-42610 Saint-Romain-le-Puy	Francija	C002
Interbike Spólka z o.o.	ul. Śląska 6/5, PL-42-200 Częstochowa	Polija	C003
Kuisle & Kuisle GmbH	Füssener Straße 22 a, DE-87675 Stötten	Vācija	C021
CycleSport North Ltd	363 Leach Place, Walton Summit Center, Preston, GB-PR5 8AS	Apvienotā Karaliste	C049
Firma Handlowo-Usługowo-Produkcyjna “Trans-Rower” Roman Tylec	Dąbie 47, PL-39-311 Zdziarzec	Polija	C053

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šajā lēmumā piemēro Regulas (EK) Nr. 88/97 1. pantā izklāstītās definīcijas.

2. pants

Ar šo 1. tabulā uzskaitītās Puses atbrīvo no Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (10) noteiktā galīgā antidempinga maksājumā, kas ar Regulu (EK) Nr. 71/97 paplašināts, attiecinot to uz konkrētu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas.

Atbrīvojumi stājas spēkā no dienas, kad saņemti šo Pušu lūgumi. Attiecīgie datumi ir norādīti slejā “Spēkā stāšanās diena”.

Atbrīvojumi attiecas tikai uz tām Pusēm, kuru nosaukumi un adreses konkrēti minēti 1. tabulā.

No maksājuma atbrīvotās Puses nekavējoties informē Komisiju par izmaiņām šajā informācijā, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām izmaiņām to darbībās, kas saistītas ar montāžu, ņemot vērā atbrīvojuma nosacījumus.

1. tabula

Atbrīvotās Puses

Nosaukums	Adrese	Valsts	Atbrīvojums piešķirts, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97	Spēkā stāšanās diena	Taric papildu kods
c2g-engineering GmbH	Schlesische Straße 27, DE-10997 Berlin	Vācija	7. pants	16.12.2013.	B934
Solo International Oy	Pyyntitie 1 B, FI-02230 Espoo	Somija	7. pants	26.7.2013.	B940
Planet X Ltd.	Unit 6, Ignite Business Park, Magna Way, Rotherham GB-S60 1FD	Apvienotā Karaliste	7. pants	7.2.2013.	A995
Longway Poland Sp. z o.o.	ul. Parzniewska 4a, PL-05-800 Pruszków	Polija	7. pants	16.12.2013.	B935
BBF Bike GmbH	Carena Allee 8, DE-15366 Hoppegarten	Vācija	7. pants	14.1.2014.	B936

3. pants

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 88/97 7. pantu, ar šo noraida 2. tabulā minētās Puses iesniegto lūgumu atbrīvot no paplašinātā antidempinga maksājuma.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 88/97 7. pantu, no dienas, kas norādīta slejā “Spēkā stāšanās diena”, ar šo atceļ paplašinātā antidempinga maksājuma samaksas atlikšanu minētajai Pusei.

2. tabula

Puse, kurai atceļ samaksas atlikšanu

Nosaukums	Adrese	Valsts	Atlikšana atcelta, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97	Spēkā stāšanās diena	Taric papildu kods
S.C EUROBIKE UNIVERSAL S.R.L.	Str. Asociației, nr. 4, Movilița, Ialomița	Rumānija	7. pants	26.7.2013.	B941

4. pants

Atjauninātā informācija par 3. tabulā norādīto no maksājuma atbrīvoto Pusi ir sniegta slejā “Atjauninātā informācija”. Ailē “ Taric papildu kods” tiek saglabāti tie paši Taric papildu kodi, kas iepriekš piešķirti minētajām no maksājuma atbrīvotajām Pusēm.

3. tabula

No maksājuma atbrīvotā Puse, par kuru atjaunina informāciju

Agrākā informācija

Atjauninātā informācija

Valsts

Taric papildu kods

Spēkā stāšanās diena

S.N.C. Cicli Olympia di Pasquale e Antonio Fontana & C.

Via Galileo Galilei 12/A, IT-35028 Piove di Sacco (PD)

Cicli Olympia S.r.l.

Via Galileo Galilei 12/A, IT-35028 Piove di Sacco (PD)

Itālija

A167

1.1.2016.

5. pants

Puses, kas uzskaitītas 4. tabulā, tiek pakļautas izskatīšanai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 88/97 6. pantu.

Paplašinātā antidempinga maksājuma samaksas atlikšana, kas notiek, ievērojot Regulas (EK) Nr. 88/97 5. pantu, stājas spēkā no dienas, kad saņemti minēto Pušu lūgumi. Attiecīgie datumi ir norādīti slejā “Spēkā stāšanās diena”.

Minētā atlikšana attiecas tikai uz tām izskatīšanai pakļautajām Pusēm, kuru nosaukumi un adreses konkrēti minēti 4. tabulā.

Minētās Puses nekavējoties informē Komisiju par izmaiņām šajā informācijā, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām izmaiņām tās darbībās, kas saistīta ar montāžu, ņemot vērā samaksas atlikšanas nosacījumus.

4. tabula

Izskatīšanai pakļautās Puses

Nosaukums	Adrese	Valsts	Atlikšana piešķirta, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97	Spēkā stāšanās diena	Taric papildu kods
In Cycles – Montagem e Comércio de Bicicletas Lda	Zona Industrial De Barrô Norte/Sul, N.o 976, Fracçao A/B e D, AP. 52, PT-3750-353 Barrô – Águeda	Portugāle	5. pants	2.5.2014.	B960
PANEX DINAMIC d.o.o.	Dr.Tome Bratkoviča 1, HR-40000 Čakovec	Horvātija	5. pants	13.8.2014.	B963
CICLI EUROPA s.r.l.	34 Via portella Bifuto, IT-93017 San Cataldo (CL)	Itālija	5. pants	10.9.2014.	C001
OLYMPIQUE SARL	ZA Les Epalits, FR-42610 Saint-Romain-le-Puy	Francija	5. pants	28.10.2014.	C002
Interbike Spólka z o.o.	ul. Śląska 6/5, PL-42-200 Częstochowa	Polija	5. pants	18.12.2014.	C003
Kuisle & Kuisle GmbH	Füssener Straße 22 a, DE-87675 Stötten	Vācija	5. pants	17.2.2015.	C021
CycleSport North Ltd	363 Leach Place, Walton Summit Center, Preston, GB-PR5 8AS	Apvienotā Karaliste	5. pants	27.4.2015.	C049
Firma Handlowo-Usługowo-Produkcyjna “Trans-Rower” Roman Tylec	Dąbie 47, PL-39-311 Zdziarzec	Polija	5. pants	1.7.2015.	C053

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un 2., 3., 4. un 5. pantā uzskaitītajām Pusēm. Tas ir publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(3) OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(4) OV C 45, 13.2.1997., 3. lpp., OV C 112, 10.4.1997., 9. lpp., OV C 220, 19.7.1997., 6. lpp., OV C 378, 13.12.1997., 2. lpp., OV C 217, 11.7.1998., 9. lpp., OV C 37, 11.2.1999., 3. lpp., OV C 186, 2.7.1999., 6. lpp., OV C 216, 28.7.2000., 8. lpp., OV C 170, 14.6.2001., 5. lpp., OV C 103, 30.4.2002., 2. lpp., OV C 35, 14.2.2003., 3. lpp., OV C 43, 22.2.2003., 5. lpp., OV C 54, 2.3.2004., 2. lpp., OV C 299, 4.12.2004., 4. lpp., OV L 17, 21.1.2006., 16. lpp. un OV L 313, 14.11.2006., 5. lpp., OV L 81, 20.3.2008., 73. lpp., OV C 310, 5.12.2008., 19. lpp., OV L 19, 23.1.2009., 62. lpp., OV L 314, 1.12.2009., 106. lpp., OV L 136, 24.5.2011., 99. lpp., OV L 343, 23.12.2011., 86. lpp., OV L 119, 23.4.2014., 67. lpp.

(5) OV L 119, 23.4.2014., 67. lpp.

(6) OV C 299, 5.9.2014., 7. lpp.

(7) Komisijas 2015. gada 28. maija Īstenošanas Regula (ES) 2015/831, ar ko atjaunina to Pušu sarakstu, kuras pēc pārbaudes, kas sākta ar Komisijas Paziņojumu 2014/C 299/08, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97 ir atbrīvotas no paplašinātā antidempinga maksājuma, kas uzlikts noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 132, 29.5.2015., 32. lpp.).

(8) Puses tiek aicinātas izmantot šādu e-pasta adresi: TRADE-BICYCLE-PARTS@ec.europa.eu.

(9) Puses tiek aicinātas izmantot šādu e-pasta adresi: TRADE-BICYCLE-PARTS@ec.europa.eu.

(10) Padomes 1993. gada 8. septembra Regula (EEK) Nr. 2474/93, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu un veic pagaidu antidempinga maksājuma galīgo iekasēšanu (OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.).

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/37

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/2363

(2015. gada 16. decembris),

ar ko atjaunina A pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2011. gada 29. novembra Monetāro nolīgumu starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (1) un jo īpaši tā 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti (“Monetārais nolīgums”) 11. panta 2. punktā noteikts, ka Monako Firstiste piemēro tādus pašus noteikumus, kādi noteikti Francijas Republikā, lai transponētu Monetārā nolīguma A pielikumā norādītos Savienības tiesību aktus attiecībā uz kredītiestāžu darbību un prudenciālo regulējumu un sistēmisko risku novēršanu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās.

(2)	Saskaņā ar Monetārā nolīguma 11. panta 3. punktu Komisijai ir jāgroza minētā nolīguma A pielikumā iekļautais saraksts pēc jebkura attiecīgā akta grozīšanas, kā arī katru reizi, kad Savienība pieņem jaunu aktu.

(3)

Savienība ir pieņēmusi divdesmit četrus tiesību aktus par kredītiestāžu darbību un prudenciālo regulējumu un sistēmisko risku novēršanu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, un tādējādi tie ir jāiekļauj Monetārā nolīguma A pielikumā:

1)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.);

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.);

Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.).

4)	Komisijas 2015. gada 5. jūnija Deleģētā regula (ES) 2015/1515, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz pārejas periodu pagarināšanu saistībā ar pensiju shēmu mehānismiem (OV L 239, 15.9.2015., 63. lpp.);

5)	Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/62, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju (OV L 11, 17.1.2015., 37. lpp.);

Komisijas 2015. gada 28. maija Deleģētā regula (ES) 2015/1555, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu attiecībā uz iestāžu atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām saskaņā ar 440. pantu (OV L 244, 19.9.2015., 1. lpp.);

7)	Komisijas 2015. gada 11. jūnija Deleģētā regula (ES) 2015/1556, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla vērtspapīru riska darījumu pārejas režīmu atbilstīgi IRB pieejai (OV L 244, 19.9.2015., 9. lpp.);

8)	Komisijas 2014. gada 4. septembra Deleģētā regula (ES) 2015/488, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014 attiecībā uz pašu kapitāla prasībām sabiedrībām, balstoties uz fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem (OV L 78, 24.3.2015., 1. lpp.);

Komisijas 2015. gada 30. janvāra Deleģētā regula (ES) 2015/850, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 135, 2.6.2015., 1. lpp.).

10)

Komisijas 2015. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) 2015/923, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 150, 17.6.2015., 1. lpp.);

11)

Komisijas 2015. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) 2015/942, ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu iekšējo pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku (OV L 154, 19.6.2015., 1. lpp.);

12)

Komisijas 2015. gada 9. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 48, 20.2.2015., 1. lpp.);

13)	Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz attiecīgajiem pienācīgi diversificētiem indeksiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 265, 5.9.2014., 3. lpp.);

14)

Komisijas 2014. gada 29. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1030/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 284, 30.9.2014., 14. lpp.);

15)

Komisijas 2014. gada 2. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1187/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru attiecībā uz darījumiem ar pamatā esošajiem aktīviem (OV L 324, 7.11.2014., 1. lpp.);

16)	Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.);

17)

Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/79, ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem (OV L 14, 21.1.2015., 1. lpp.);

18)	Komisijas 2014. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) 2015/585, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par maržinālo riska periodu noteikšanu (OV L 98, 15.4.2015., 1. lpp.);

19)

Komisijas 2015. gada 13. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/233, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz valūtām, kurās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir ārkārtīgi šauri definēts instrumentu saraksts, ko centrālā bankā pieņem kā nodrošinājumu (OV L 39, 14.2.2015., 11. lpp.);

20)

Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai (OV L 309, 30.10.2014., 5. lpp.);

21)

Komisijas 2014. gada 8. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1222/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metožu noteikšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu (OV L 330, 15.11.2014., 27. lpp.);

22)	Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015., 44. lpp.);

23)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.);

24)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.: attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm).

(4)	Tādējādi būtu jāgroza Monetārā nolīguma A pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti A pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV C 310, 13.10.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

	Banku un finanšu jomā piemērojamie tiesību akti
1.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm: Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.);
3.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvu 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.);
4.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.).
5.	Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīva 89/117/EEK par pienākumiem saistībā ar gada pārskata dokumentu publicēšanu, kas attiecas uz tādu kredītiestāžu un finanšu iestāžu kādā dalībvalstī reģistrētām filiālēm, kuru galvenais birojs nav minētajā dalībvalstī (OV L 44, 16.2.1989., 40. lpp.).
6.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
7.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.);
8.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.);
9.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.);
10.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
11.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
12.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
13.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
14.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.);
15.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
16.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
17.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.);
18.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/25/EK, ar ko Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 81, 20.3.2008., 40. lpp.);
19.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.);
20.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Direktīvu 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK (OV L 326, 8.12.2011., 113. lpp.);
21.	izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
22.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm, un izņemot 15., 31.–33. pantu un III sadaļu: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
23.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.);
24.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.);
25.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīvu 2008/10/EK, ar kuru Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.);
26.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.);
	kurā papildinājumi izdarīti un kura īstenota ar:
27.	Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulu (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.);
28.	Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).
29.	Attiecībā uz I un II sadaļas noteikumiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
30.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (OV L 302, 17.11.2009., 97. lpp.);
31.	izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
32.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
33.	izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
34.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
35.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1022/2013, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (OV L 287, 29.10.2013., 5. lpp.);
36.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.);
37.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
38.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
39.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.);
40.	Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1002/2013, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz atbrīvoto vienību sarakstu (OV L 279, 19.10.2013., 2. lpp.);
41.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.);
42.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.);
43.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.);
44.	Komisijas 2015. gada 5. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2015/1515, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz pārejas periodu pagarināšanu saistībā ar pensiju shēmu mehānismiem (OV L 239, 15.9.2015., 63. lpp.);
	kurā papildinājumi izdarīti un kura īstenota ar:
45.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1247/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tirdzniecības ziņojumu formātu un to sniegšanas biežumu darījumu reģistriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 20. lpp.);
46.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1248/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz darījumu reģistru reģistrācijas pieteikumu formātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 30. lpp.);
47.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1249/2012, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu, kādā centrālie darījumu partneri nodrošina datu uzskaiti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 352, 21.12.2012., 32. lpp.);
48.	Komisijas 2013. gada 28. maija Deleģēto regulu (ES) Nr. 876/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par centrālo darījuma partneru kolēģijām (OV L 244, 13.9.2013., 19. lpp.);
49.	Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1003/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes noteiktām maksām darījumu reģistriem (OV L 279, 19.10.2013., 4. lpp.);
50.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 148/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem un kas attiecas uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par minimālajiem datiem, kuri jāsniedz darījumu reģistriem (OV L 52, 23.2.2013., 1. lpp.);
51.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.);
52.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 150/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas ziņas, kas iekļaujamas darījumu reģistra reģistrācijas pieteikumā (OV L 52, 23.2.2013., 25. lpp.);
53.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 151/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nosaka datus, kuri darījumu reģistriem ir jāpublicē un jādara pieejami, un darbības standartus saistībā ar datu apkopošanu un salīdzināšanu un piekļuvi datiem (OV L 52, 23.2.2013., 33. lpp.);
54.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 152/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 37. lpp.);
55.	Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 153/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 41. lpp.);
56.	Komisijas 2014. gada 13. februāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 285/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par līgumu tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā un attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no noteikumiem un pienākumiem (OV L 85, 21.3.2014., 1. lpp.);
57.	Komisijas 2014. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 667/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz procedūras noteikumiem par sankcijām, ko darījumu reģistriem piemēro Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, tostarp noteikumiem par aizsardzības tiesībām un pagaidu noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 31. lpp.);
58.	Komisijas 2014. gada 12. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 484/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz centrālā darījumu partnera hipotētisko kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 138, 13.5.2014., 57. lpp.);
59.	Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.).
60.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
61.	Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/62, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju (OV L 11, 17.1.2015., 37. lpp.);
62.	Komisijas 2015. gada 28. maija Deleģēto regulu (ES) 2015/1555, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informācijas atklāšanu attiecībā uz iestāžu atbilstību pretciklisko kapitāla rezervju prasībām saskaņā ar 440. pantu (OV L 244, 19.9.2015., 1. lpp.);
63.	Komisijas 2015. gada 11. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2015/1556, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par kapitāla vērtspapīru riska darījumu pārejas režīmu atbilstīgi IRB pieejai (OV L 244, 19.9.2015., 9. lpp.),
	kurā papildinājumi izdarīti un kura īstenota ar:
64.	Komisijas 2013. gada 20. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1423/2013, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu par iestādēm noteiktajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 355, 31.12.2013., 60. lpp.);
65.	Komisijas 2013. gada 20. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 183/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē specifisko un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu (OV L 57, 27.2.2014., 3. lpp.);
66.	Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
67.	Komisijas 2014. gada 4. septembra Deleģēto regulu (ES) 2015/488, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014 attiecībā uz pašu kapitāla prasībām sabiedrībām, balstoties uz fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem (OV L 78, 24.3.2015., 1. lpp.);
68.	Komisijas 2015. gada 30. janvāra Deleģēto regulu (ES) 2015/850, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 135, 2.6.2015., 1. lpp.);
69.	Komisijas 2015. gada 11. marta Deleģēto regulu (ES) 2015/923, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 150, 17.6.2015., 1. lpp.);
70.	Komisijas 2014. gada 21. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 342/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nepieciešami, lai piemērotu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes finanšu konglomerātiem (OV L 100, 3.4.2014., 1. lpp.);
71.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 523/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu, kas veido ciešu atbilstību starp iestādes segto obligāciju un aktīvu vērtību (OV L 148, 20.5.2014., 4. lpp.);
72.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par tirgus definīciju (OV L 148, 20.5.2014., 15. lpp.);
73.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 526/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai kredīta vērtības korekcijas riskam noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību un ierobežotu skaitu mazāku portfeļu (OV L 148, 20.5.2014., 17. lpp.);
74.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 528/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par iespējas līgumu riskiem, kuri nav delta riski, saskaņā ar standartizēto tirgus riska pieeju (OV L 148, 20.5.2014., 29. lpp.);
75.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas un attīstītās mērīšanas pieejas paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu (OV L 148, 20.5.2014., 36. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
76.	Komisijas 2015. gada 4. marta Deleģēto regulu (ES) 2015/942, ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 529/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem, lai novērtētu iekšējo pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku (OV L 154, 19.6.2015., 1. lpp.);
77.	Komisijas 2014. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 625/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ar kuriem precizē ieguldītājiem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un iniciatoriestādēm piemērojamas prasības, kas attiecas uz riska darījumiem ar pārvestu kredītrisku (OV L 174, 13.6.2014., 16. lpp.);
78.	Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.);
79.	Komisijas 2015. gada 9. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 48, 20.2.2015., 1. lpp.);
80.	Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 602/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus, lai veicinātu uzraudzības prakses konverģenci attiecībā uz papildu riska pakāpju piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 166, 5.6.2014., 22. lpp.);
81.	Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz attiecīgajiem pienācīgi diversificētiem indeksiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 265, 5.9.2014., 3. lpp.);
82.	Komisijas 2014. gada 29. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1030/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 284, 30.9.2014., 14. lpp.);
83.	Komisijas 2014. gada 2. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1187/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru attiecībā uz darījumiem ar pamatā esošajiem aktīviem (OV L 324, 7.11.2014., 1. lpp.);
84.	Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.);
85.	Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/79, ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem (OV L 14, 21.1.2015., 1. lpp.);
86.	Komisijas 2014. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2015/585, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par maržinālo riska periodu noteikšanu (OV L 98, 15.4.2015., 1. lpp.);
87.	Komisijas 2015. gada 13. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/233, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz valūtām, kurās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir ārkārtīgi šauri definēts instrumentu saraksts, ko centrālā bankā pieņem kā nodrošinājumu (OV L 39, 14.2.2015., 11. lpp.);
88.	Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.).
89.	Izņemot tās V sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
90.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.),
	kurā papildinājumi izdarīti un kura īstenota ar:
91.	Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 604/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu (OV L 167, 6.6.2014., 30. lpp.);
92.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 527/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu kategorijas, kas adekvāti atspoguļo iestādes kredītkvalitāti parastās situācijās un kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām (OV L 148, 20.5.2014., 21. lpp.);
93.	Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 530/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, ar kuriem definē būtiskus riska darījumus un nosaka robežvērtības iekšējām pieejām tirdzniecības portfeļa specifiskajam riskam (OV L 148, 20.5.2014., 50. lpp.);
94.	Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai (OV L 309, 30.10.2014., 5. lpp.);
95.	Komisijas 2014. gada 4. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 650/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tās informācijas formātu, struktūru, satura uzskaitījumu un ikgadējās publicēšanas datumu, kura kompetentajām iestādēm jāizpauž saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 185, 25.6.2014., 1. lpp.);
96.	Komisijas 2014. gada 23. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 710/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kopīgo lēmumu par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām procesa piemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (OV L 188, 27.6.2014., 19. lpp.);
97.	Komisijas 2014. gada 8. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1222/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metožu noteikšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu (OV L 330, 15.11.2014., 27. lpp.).
98.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
99.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
100.	Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015., 44. lpp.).
101.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm, un izņemot 34.–36. pantu un III sadaļu: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.),
	kurā grozījumi izdarīti ar:
102.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
103.	Attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro kredītiestādēm: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 331

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. gadagājums 2015. gada 17. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/2350 (2015. gada 16. decembris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2351 (2015. gada 14. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2352 (2015. gada 16. decembris), ar ko nosaka vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā ( 1 )	7
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2353 (2015. gada 16. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2354 (2015. gada 10. decembris), ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	11
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2355 (2015. gada 10. decembris), ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	14
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2356 (2015. gada 10. decembris), ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	17
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2357 (2015. gada 10. decembris), ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	20
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2358 (2015. gada 10. decembris), ar ko pilnvaro konkrētas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	23
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2015/2359 (2015. gada 16. decembris), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju	26
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2360 (2015. gada 16. decembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Grieķijas	28
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2361 (2015. gada 16. decembris), ar ko ieceļ vienu Reģionu komitejas locekli no Itālijas un vienu locekļa aizstājēju no Itālijas	29
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2362 (2015. gada 15. decembris), kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97 (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9049)	30
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2015/2363 (2015. gada 16. decembris), ar ko atjaunina A pielikumu Monetārajam nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti	37


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ