12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2312

(2015. gada 30. novembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienība un Libērijas Republika ir sarunās apspriedušas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (turpmāk “nolīgums”) un tā īstenošanas protokolu (turpmāk “protokols”), ar ko Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kuri ir Libērijas Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Sarunas tika veiksmīgi pabeigtas, un nolīgums un protokols tika parafēti 2015. gada 5. jūnijā.

(3)	Nolīguma 15. pantā un protokola 12. pantā ir paredzēta nolīguma un protokola provizoriska piemērošana no to parakstīšanas dienas.

(4)	Nolīgums un protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tos noslēgtu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo ir atļauts Savienības vārdā parakstīt un provizoriski piemērot Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu, ņemot vērā minētā nolīguma un protokola noslēgšanu.

Nolīguma un protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu un protokolu.

3. pants

Nolīgumu un protokolu piemēro provizoriski no to parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tos noslēgtu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

É. SCHNEIDER

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/3

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, un

LIBĒRIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Libērija”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Libēriju, jo īpaši Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (1), kas grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) un Vagadugu, 2010. gada 22. jūnijā (3) (turpmāk “Kotonū nolīgums”) satvarā, un abu Pušu kopējo vēlmi minētās attiecības pastiprināt,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APŅĒMUŠĀS piemērot lēmumus un ieteikumus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) un citas attiecīgas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kuru locekles ir Puses,

APZINĀDAMĀS to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

APŅĒMUŠĀS ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka šādai sadarbībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina un nodrošina politiku saskanību un centienu sinerģiju,

PLĀNOJOT minētajos nolūkos sākt dialogu par Libērijas valdības īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas rezultatīvai īstenošanai un ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaistei attiecīgajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības zvejas kuģi var veikt zvejas darbības Libērijas zvejas zonā un ar kādiem var saņemt Savienības atbalstu ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai minētajā zonā,

VĒLOTIES panākt Savienībai un Libērijai abpusēji izdevīgu vienošanos, tostarp par Libērijas vietējo spēju attīstību,

NOLĒMUŠAS veicināt abu Pušu ciešāku ekonomisko sadarbību zvejas nozarē un ar to saistītās darbībās,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Libērijas iestādes” ir Libērijas Lauksaimniecības ministrija;

b)	“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana,vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

d)	“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

e)	“apgādes kuģis” ir jebkurš Savienības kuģis, kas sniedz palīdzību zvejas kuģiem;

f)	“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

g)	“Libērijas zvejas zona” ir Libērijas suverenitātē vai jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Libērija atļauj Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās;

h)	“nepārvarama vara” ir jebkurš pēkšņs, neparedzams un nenovēršams notikums, kas apdraud vai neļauj veikt normālas zvejas darbības Libērijas zvejas zonā.

2. pants

Darbības joma

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

a)	nosacījumi, ar kādiem Savienības kuģi var iesaistīties zvejas darbībās Libērijas zvejas zonā;

b)	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē ar mērķi veicināt ilgtspējīgu zveju Libērijas zvejas zonā un Libērijas zivsaimniecības nozares attīstību;

sadarbība pārvaldības, kontroles un pārraudzības pasākumos, ko veic Libērijas zvejas zonā, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu un lai zivju krājumu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi, jo īpaši cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, būtu rezultatīvi;

d)	operatoru partnerība, kuras mērķis ir kopīgās interesēs izvērst saimniecisko darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

3. pants

Principi

1. Ar šo Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Libērijas zvejas zonā saskaņā ar FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu.

2. Libērijas iestādes apņemas nepiešķirt izdevīgākus nosacījumus nekā tie, kas noteikti šajā nolīgumā, citām ārvalstu flotēm, kas darbojas Libērijas zvejas zonā, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums un tā īstenošanas protokols (turpmāk “protokols”). Minētie nosacījumi ir saistīti ar resursu saglabāšanu, attīstīšanu un pārvaldību, finansiālo kārtību, maksām un tiesībām, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu.

3. Abpusējas pārredzamības interesēs Libērija apņemas publiskot ikvienu nolīgumu, ar ko ārvalstu flotēm atļauj zvejot tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

4. Ar šo Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas vadīšanas pamatelementu, ievērojot minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzēto procedūru.

5. Puses sadarbojas Libērijas valdības pieņemtās zivsaimniecības politikas īstenošanā un šajā nolūkā uzsāk politisku dialogu par vajadzīgajām reformām. Tās apspriežas, lai, iespējams, pieņemtu pasākumus šajā jomā.

6. Ar šo Puses apņemas nodrošināt to, ka šis nolīgums tiek īstenots saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem, ievērojot zvejas resursu stāvokli.

7. Uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (turpmāk “ĀKK”) jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības kuģiem, pilnībā attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši attiecībā uz darbinieku apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesībām, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

8. Puses apspriežas pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

4. pants

Piekļuve Libērijas zvejas zonai

1. Savienības kuģi drīkst zvejot Libērijas zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Jebkādas komerciālas zvejas darbības ārpus šā nolīguma ir aizliegtas.

2. Libērijas iestādes neizdod zvejas atļaujas Savienības kuģiem citādi kā vien saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu zvejas atļauju izdošana Savienības kuģiem ārpus šā nolīguma, jo īpaši privātu licenču veidā, ir aizliegta.

5. pants

Piemērojamie tiesību akti un īstenošana

1. To Savienības kuģu darbības, kuri darbojas Libērijas zvejas zonā, reglamentē piemērojamie Libērijas normatīvie akti, ja vien nolīgumā, protokolā vai pielikumā nav noteikts citādi. Piemērojamos normatīvos aktus Libērija iesniedz Savienības iestādēm.

2. Libērija apņemas veikt visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai faktiski piemērotu šajā nolīgumā paredzētos zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības noteikumus. Savienības kuģi sadarbojas ar Libērijas iestādēm, kas atbild par šādas uzraudzības, kontroles un pārraudzības īstenošanu.

3. Libērijas iestādes paziņo Savienības iestādēm par visām izmaiņām spēkā esošajos tiesību aktos vai par jauniem tiesību aktiem, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības. Šādi tiesību akti uz Savienības kuģiem ir attiecināmi, sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kurā Savienības iestādes ir saņēmušas paziņojumu.

4. Savienība apņemas veikt visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un tiesību aktus, kas reglamentē zvejniecības ūdeņos, kuri ir Libērijas suverenitātē vai jurisdikcijā.

5. Savienības iestādes paziņo Libērijas iestādēm par visām Savienības tiesību aktos izdarītajām izmaiņām, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

6. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Savienība piešķir Libērijai finansiālo ieguldījumu saskaņā ar šo nolīgumu, lai:

a)	segtu daļu no izmaksām par Savienības kuģu piekļuvi Libērijas zvejas zonai un zvejas resursiem, neskarot kuģu īpašnieku segtās piekļuves izmaksas;

b)	ar nozares atbalstu stiprinātu Libērijas spēju izstrādāt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku.

2. Nozares atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu nodala no maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām, un to nosaka un ietekmē Libērijas nozares atbalsta mērķu sasniegšana saskaņā ar protokolu un gada un daudzgadu programmām, kas izstrādātas tā īstenošanai.

3. Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

Piemērojot šā nolīguma 8. pantu, var pārskatīt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu attiecībā uz:

i)	Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšanu, ko veic attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai,

ii)	Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšanu, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu resursu stāvoklis to atļauj;

b)	šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu var pārskatīt pēc Libērijas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā ieguldījuma nosacījumu atkārtotas novērtēšanas, ja to pamato Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu konkrētie rezultāti;

ieguldījumu var apturēt:

i)	šā nolīguma 13. panta piemērošanas rezultātā,

ii)	šā nolīguma 14. panta piemērošanas rezultātā.

7. pants

Ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības sadarbības veicināšana

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kurus varētu veikt minētajā nolūkā.

2. Puses apņemas veicināt apmaiņu ar informāciju par zvejas paņēmieniem, rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Vajadzības gadījumā Puses cenšas radīt apstākļus, kas nāk par labu Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, palīdzot izveidot darījumdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi.

4. Puses var apņemties īstenot rīcības plānu, kurā piedalās Libērija un Savienības kuģu operatori un kura mērķis ir veicināt zivju izkraušanu no Savienības kuģiem, kas darbojas Libērijā.

5. Vajadzības gadījumā Puses atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šiem uzņēmumiem sistemātiski jāievēro Libērijas un Savienības tiesību akti.

8. pants

Apvienotā komiteja

1. Izveido Apvienoto komiteju, kurā darbojas Savienības un Libērijas iestāžu pārstāvji, laiuzraudzītu šā nolīguma piemērošanu. Apvienotā komiteja var pieņemt protokola, kā arī tā pielikuma un papildinājumu grozījumus.

2. Apvienotā komiteja pilda jo īpaši šādas funkcijas:

a)	uzrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 6. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas izvērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, jo īpaši par nozvejas datu statistisko analīzi;

c)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3. Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas funkcija ietver protokola, kā arī tā pielikuma un papildinājumu grozījumu apstiprināšanu attiecībā uz:

a)	zvejas iespēju un tātad arī attiecīgā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

b)	nozares atbalsta kārtību;

c)	tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, saskaņā ar kuriem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

4. Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmusi ICCAT un attiecīgā gadījumā citas RZPO.

5. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Libērijā un Savienībā vai kādā citā vietā, ko izraugās pēc abpusējas vienošanās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, tiek rīkota īpaša Apvienotās komitejas sanāksme. Lēmumus pieņem vienprātīgi un pievieno apstiprinātajam sanāksmes protokolam. Tie stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par to pieņemšanai vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

6. Apvienotā komiteja var pieņemt savu reglamentu.

9. pants

Sadarbība pārraudzības un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas jomā

Puses apņemas cieši sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju ar mērķi nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu zveju.

10. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Puses veicina zinātnisko sadarbību ar mērķi regulāri novērtēt zivju krājumu stāvokli Libērijas ūdeņos.

2. Puses apņemas savstarpēji apspriesties, ja tas nepieciešams, kopīgā zinātniskā sanāksmē un ICCAT un citās RZPO, lai stiprinātu jūras bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu Libērijas zvejas zonā un sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā pētniecībā.

11. pants

Šā nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Libērijas teritorijā un Libērijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants

Ilgums un automātiska pagarināšana

Šo nolīgumu piemēro piecus gadus no dienas, kad sākta tā provizoriskā piemērošana. To automātiski pagarina, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav iesniegts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu.

Protokols, tā pielikums un papildinājumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

13. pants

Piemērošanas apturēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt šādos gadījumos:

a)	nepārvarama vara;

b)	starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, vai

c)	ja kāda no Pusēm neievēro šā nolīguma noteikumus, jo īpaši 3. panta 4. punktu par cilvēktiesībām.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma piemērošanas apturēšanu, un tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. No brīža, kad izdarīts paziņojums par piemērošanas apturēšanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai trīs mēnešu laikā domstarpības atrisinātu izlīguma ceļā. Ja izlīgums tiek panākts, šā nolīguma īstenošanu atsāk un 6. pantā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam atkarībā no apturēšanas ilguma.

14. pants

Darbības izbeigšana

1. Jebkura Puse var izbeigt šā nolīguma darbību jo īpaši šādos gadījumos:

a)	nepārvarama vara;

b)	labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, kas ir neatkarīgi un uzticami, liecina, ka attiecīgie krājumi ir noplicināti;

c)	Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms ir samazinājies;

d)	Puses nepilda apņemšanos apkarot NNN zveju.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma darbības izbeigšanu, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj pagarināt šo termiņu. No brīža, kad izdarīts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai sešu mēnešu laikā domstarpības atrisinātu izlīguma ceļā.

3. Darbības izbeigšanas gadījumā 6. pantā minētā finansiālā ieguldījuma summu gadam, kurā tiek izbeigta nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Tiklīdz Puses šo nolīgumu paraksta, to provizoriski piemēro pirms tā stāšanās spēkā.

16. pants

Valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Съставено в Брюксел на девети декември две хиляди и петнадесета година.

Hecho en Bruselas, el nueve de diciembre de dos mil quince.

V Bruselu dne devátého prosince dva tisíce patnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den niende december to tusind og femten.

Geschehen zu Brüssel am neunten Dezember zweitausendfünfzehn.

Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta detsembrikuu üheksandal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.

Done at Brussels on the ninth day of December in the year two thousand and fifteen.

Fait à Bruxelles, le neuf décembre deux mille quinze.

Sastavljeno u Bruxellesu devetog prosinca dvije tisuće petnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì nove dicembre duemilaquindici.

Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada devītajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų gruodžio devintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenötödik év december havának kilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-disa’ jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u ħmistax.

Gedaan te Brussel, de negende december tweeduizend vijftien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego grudnia roku dwa tysiące piętnastego.

Feito em Bruxelas, em nove de dezembro de dois mil e quinze.

Întocmit la Bruxelles la nouă decembrie două mii cincisprezece.

V Bruseli deviateho decembra dvetisícpätnásť.

V Bruslju, dne devetega decembra leta dva tisoč petnajst.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.

Som skedde i Bryssel den nionde december år tjugohundrafemton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Република Либерия

Por la República de Liberia

Za Liberijskou republiku

For Republikken Liberia

Für die Republik Liberia

Libeeria Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Λιβερίας

For the Republic of Liberia

Pour la République du Libéria

Za Republiku Liberiju

Per la Repubblica di Liberia

Libērijas Republikas vārdā –

Liberijos Respublikos vardu

A Libériai Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Liberja

Voor de Republiek Liberia

W imieniu Republiki Liberii

Pela República da Libéria

Pentru Republica Liberia

Za Libérijskú republiku

Za Republiko Liberijo

Liberian tasavallan puolesta

För Republiken Liberia

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) Nolīgums, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.).

(3) Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.).

PROTOKOLS,

ar kuru īsteno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku

1. pants

Darbības joma

1. Zvejas iespējas, kas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 4. pantu, attiecas uz:

tālu migrējošām sugām (sugas, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā).

2. Savienības kuģu tipi, uz kuriem attiecas šis protokols, ir:

a)	28 tunzivju seineri zvejai ar riņķvadu un

b)	6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

3. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 6. un 7. pantu.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu Savienības kuģi Libērijas zvejas zonā var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

2. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

3. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Nolīguma 6. pantā minētais finansiālais ieguldījums šā protokola 2. pantā minētajam periodam ir EUR 3 250 000.

2. Šo finansiālo ieguldījumu veido:

a)	ikgadēja summa EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gada, ko maksā par piekļuvi zvejas resursiem Libērijas zvejas zonā un kas atbilst atsauces daudzumam 6 500 tonnu gadā; un

b)	īpaša ikgadēja summa EUR 357 500 apmērā pirmajā gadā, EUR 325 000 apmērā otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un EUR 292 500 apmērā piektajā gadā, kas paredzēta Libērijas zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 4., 5., 6., 7. un 8. pantu un nolīguma 13. un 14. pantu.

4. Ja Savienības kuģu gada nozvejas apjoms Libērijas zvejas zonā pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā minēto ikgadējo atsauces daudzumu tonnās, kopējo finansiālā ieguldījuma apjomu palielina par EUR 55 pirmajā gadā, par EUR 50 otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un par EUR 45 piektajā gadā par katru nozvejoto papildu tonnu.

5. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, minētā limita pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

6. Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz Savienības kuģu piekļuvi Libērijas zvejas resursiem, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

7. Libērijas iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punktā, iemaksā Valsts kases kontā, kas atvērts Libērijas Centrālajā bankā. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dara pieejamu Libērijas Lauksaimniecības ministrijai. Libērijas iestādes katru gadu paziņo Savienības iestādēm bankas konta rekvizītus.

4. pants

Nozares atbalsts

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā vai provizoriskas piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 8. pantu, vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā veidotu atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā prioritātes, ko Libērija izvirzījusi valsts rīcībpolitikās, kuras saistītas ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas veicināšanu vai ietekmē to, jo īpaši attiecībā uz atbalstu nerūpnieciskajai zvejai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai un cīņai pret NNN zveju, kā arī prioritātes attiecībā uz Libērijas zinātnisko spēju stiprināšanu zivsaimniecības nozarē;

c)	ikgadējo rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālie rādītāji.

2. Šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantojumu nosaka, pamatojoties uz Apvienotās komitejas identificētajiem sasniedzamajiem mērķiem un gada un daudzgadu programmām, kas izstrādātas to sasniegšanai.

3. Visus nozares daudzgadu programmā ierosinātos grozījumus apstiprina Apvienotajā komitejā. Steidzamas izmaiņas nozares gada programmā, ko pieprasījušas Libērijas iestādes, var apstiprināt Apvienotajā komitejā, arī vēstuļu apmaiņas veidā.

4. Libērija katru gadu iesniedz progresa ziņojumu par darbībām, kas īstenotas ar nozares atbalstu, un par rezultātiem, kas sasniegti ar nozares atbalstu, un to izskata Apvienotā komiteja. Pirms pašreizējā protokola darbības beigām Libērija sagatavo arī nobeiguma ziņojumu.

5. Šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma īpašo summu maksā pa daļām. Maksājumu par šā protokola pirmo darbības gadu veic, pamatojoties uz apstiprinātajās programmās identificētajām vajadzībām. Maksājumus par turpmākajiem piemērošanas gadiem veic, pamatojoties uz saskaņotajās programmās identificētajām vajadzībām un uz nozares atbalsta īstenošanā sasniegto rezultātu analīzi.

6. Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji pārskatīt un/vai apturēt 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)	pēc Apvienotās komitejas veiktā izvērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmās paredzētajiem;

b)	šis finansiālais ieguldījums netiek apgūts tā, kā noteikusi Apvienotā komiteja.

7. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk pēc Pušu savstarpējas apspriešanās un Apvienotās komitejas piekrišanas, ja to pamato 1. punktā minēto saskaņoto programmu īstenošanas rezultāti. Tomēr, ja pagājuši seši mēneši pēc šā protokola termiņa beigām, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nevar veikt.

8. Libērija katru gadu daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām var iedalīt summu, kas ir lielāka par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Par to paziņo Savienībai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā protokola gadadienas.

9. Puses apņemas nodrošināt ar nozares atbalstu īstenoto pasākumu pamanāmību.

5. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Libērijas zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām flotēm, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis protokols.

2. Šā protokola darbības laikā Puses apņemas sadarboties, uzraugot zvejas resursu stāvokli Libērijas zvejas zonā, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldībā.

3. Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas un ņemt vērā citu attiecīgo reģionālo organizāciju zinātniskos ieteikumus.

4. Puses apņemas vajadzības gadījumā rīkot kopīgas zinātniskas sanāksmes, lai izskatītu jebkuru zinātnisku jautājumu, kas attiecas uz šā protokola īstenošanu. Šādu kopīgu zinātnisku sanāksmju darba uzdevumus var noteikt Apvienotā komiteja.

5. Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un vajadzības gadījumā kopīgās zinātniskās sanāksmes secinājumiem, Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ciktāl tas attiecas uz Savienības kuģu darbībām.

6. pants

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Apvienotā komiteja var atkārtoti novērtēt un nolemt pārskatīt 1. pantā minētās zvejas iespējas, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu ar Apvienotās komitejas lēmumu koriģē samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk nekā divas reizes lielāka par 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu.

2. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja var arī izskatīt un pēc abpusējas vienošanās pieņemt šā protokola un tā pielikuma tehniskos noteikumus.

7. pants

Eksperimentālā zveja un jaunas zvejas iespējas

1. Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja var apsvērt iespēju veikt eksperimentālas zvejas kampaņas Libērijas zvejas zonā ar mērķi pārbaudīt jaunu, 1. pantā neparedzētu zvejas iespēju tehnisko īstenojamību un ekonomisko dzīvotspēju. Šajā nolūkā Apvienotā komiteja nosaka sugas, nosacījumus un citus attiecīgos parametrus, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

2. Ja Savienība kļūst ieinteresēta jaunās zvejas iespējās, ņemot vērā vislabākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un pamatojoties uz eksperimentālo kampaņu rezultātiem, Apvienotā komiteja sanāk, lai apspriestos un norādītu nosacījumus, kas piemērojami šādām jaunām zvejas darbībām.

3. Kad Libērija ir atļāvusi minētās jaunās zvejas darbības, Apvienotā komiteja izdara atbilstošus grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

8. pants

Īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu, tostarp šā protokola 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus, var apturēt pēc jebkuras Puses iniciatīvas nolīguma 13. pantā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

2. Neskarot šā protokola 4. pantu, finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz ir atjaunota situācija, kas pastāvēja pirms nolīguma 13. pantā minētajiem notikumiem.

9. pants

Darbības izbeigšana

Šā protokola darbību var izbeigt pēc jebkuras Puses iniciatīvas nolīguma 14. pantā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

10. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1. Libērija un Savienība apņemas ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma un šā protokola īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Jebkuru tādu datorizētās sistēmas darbības traucējumu gadījumā, kuri kavē šādu apmaiņu, attiecīgā Puse nekavējoties par to paziņo otrai Pusei. Minētajos apstākļos ar nolīguma un tā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā pielikumā noteiktajā veidā.

11. pants

Konfidencialitāte

1. Libērija un Savienība apņemas nodrošināt to, ka visus komerciāli sensitīvos datus, kas saistīti ar Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un iegūti nolīguma un šā protokola satvarā, vienmēr apstrādā atbilstoši attiecīgajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses nodrošina to, ka tiek publiskoti tikai agregēti dati par ES flotes zvejas darbībām Libērijas zvejas zonā atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT un citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) noteikumiem. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības nolūkos.

12. pants

Provizoriska piemērošana

Tiklīdz Puses šo protokolu paraksta, to provizoriski piemēro pirms tā stāšanās spēkā.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS LIBĒRIJAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (turpmāk “Savienība”) vai Libēriju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	attiecībā uz Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar Eiropas Savienības delegācijas Libērijā (turpmāk “ES delegācija”) starpniecību,

—	attiecībā uz Libēriju: Lauksaimniecības ministrija (turpmāk “LM”).

Libērijas zvejas zona

Nolīguma 1. panta g) punktā definētās Libērijas zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas un bāzes līnijas ir aprakstītas šā pielikuma 5. papildinājumā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem zvejai aizliegtās zonas, tādas kā nacionālie parki, aizsargājamās jūras teritorijas un zivju nārstošanas vietas, kā arī kuģošanai aizliegtie apgabali ir aprakstīti šā pielikuma 5. papildinājumā.

Libērija paziņo kuģu īpašniekiem minēto zonu koordinātas, kad tiek izdota zvejas atļauja.

Libērija paziņo Savienībai par visām kuģošanai un zvejai aizliegto zonu izmaiņām vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Kuģu īpašnieku maksājumi

Pirms protokola provizoriskas piemērošanas Libērija paziņo Savienībai tā valsts bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuru jāpārskaita naudas summas, kas Savienības kuģiem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

Kontaktpersonas

Libērijas iestāžu kontaktinformācija ir iekļauta šā pielikuma 7. papildinājumā.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. IEDAĻA

Zvejas atļauju pieteikumi un izdošana

Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

Tikai zvejottiesīgi kuģi var saņemt atļauju zvejot Libērijas zvejas zonā.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Libērijā. Tiem ir jābūt izpildījušiem Libērijas iestāžu prasības, proti, tiem jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām Libērijā saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Savienību. Kuģiem jābūt arī reģistrētiem ES zvejas kuģu reģistrā, ICCAT kuģu reģistrā, un tie nedrīkst būt ICCAT vai citas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā.

Zvejas atļaujas pieteikums

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība elektroniski iesniedz Libērijai pieteikumu vismaz 15 kalendāra dienas pirms pieprasītās atļaujas darbības sākuma, un pieteikuma kopiju nosūta ES delegācijai Libērijā. Oriģināli Savienībai tiešā veidā jānosūta Libērijai, un kopija jānosūta ES delegācijai Libērijā.

Pieteikumus iesniedz, aizpildot veidlapu, kuras paraugs sniegts šā pielikuma 1. papildinājumā, un tiem pievieno šādus dokumentus:

i)	pierādījumu par to, ka ir nokārtots neatmaksājams avansa maksājums par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

ii)

kopā ar katru sākotnējo pieteikumu, kas ir saskaņā ar protokolu, vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām – nesen (pirms 12 mēnešiem vai pirms neilgāka laika) uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotogrāfiju ar piemērotu izšķirtspēju (vismaz 15 × 10 cm), kurā redzams kuģis sānskatā, arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa;

iii)	kuģa jūrasspējas apliecību;

iv)	kuģa reģistrācijas apliecību;

v)	tilpības apliecību;

vi)	apdrošināšanas apliecību;

vii)	izmantoto zvejas rīku attēlu un sīku aprakstu.

Informāciju, kas sniegta 4. punktā minētajā veidlapā, Libērijas kompetentās iestādes izmanto, lai 3. punktā minētajā termiņā sagatavotu un izdotu Libērijas Jūrlietu iestādes reģistrācijas numura apliecību. Libērijas Jūrlietu iestādes reģistrācijas numura apliecību izdod, pirms Libērijas kompetentās iestādes ir izdevušas zvejas atļauju.

Visiem Savienības kuģiem veic pirmsatļaujas inspekciju, kad tie iesniedz pirmo pieteikumu uz zvejas atļauju saskaņā ar protokolu. Pirmo zvejas atļauju izdod ar nosacījumu, ka ir sekmīgi pabeigta šī inspekcija, ko veic tādās apstiprinātās apakšreģiona ostās, par kurām vienojušās Savienība un Libērija un saņemta attiecīgās ostas valsts atļauja. Visas izmaksas, kas saistītas ar jebkādām ārpus Monrovijas ostas notiekošām inspekcijām, sedz kuģa īpašnieks.

Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieteikumam pievieno tikai pierādījumu par neatmaksājamo maksu nokārtošanu. Ja tehniskie parametri ir mainījušies, atkārtotu pieteikumu iesniedz kopā ar attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 4. punktā, un zvejas atļauju izdod ar nosacījumu, ka ir sekmīgi pabeigta jauna pirmsatļaujas inspekcija.

Ja Libērija no attiecīgās ostas valsts nav saņēmusi atļauju veikt inspekciju, kuģa īpašnieku automātiski atbrīvo no pienākuma iziet 6. un 7. punktā minēto pirmsatļaujas inspekciju.

Zvejas atļaujas izdošana

Libērija 15 kalendāra dienu laikā pēc visu 4. punktā minēto dokumentu saņemšanas izdod kuģu īpašniekiem zvejas atļaujas vai informē Savienību par atteikumu. Zvejas atļaujas oriģinālu kuģu īpašniekiem vai to aģentiem nosūta ar Savienības starpniecību. Ja Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Libērija zvejas atļauju var nosūtīt tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un tās kopiju nosūtīt Savienībai.

10.

Vienlaikus, lai neaizkavētu iespēju zvejot, zvejas atļaujas kopiju elektroniski pārraida Savienībai, lai tā to pārsūtītu kuģa īpašniekam un – informatīvos nolūkos – ES delegācijai. Šo kopiju drīkst izmantot ne ilgāk kā 60 kalendāra dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas dienas. Šajā laikā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

11.

Neskarot 10. punkta noteikumus, zvejas atļaujas oriģināls vienmēr atrodas uz kuģa.

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

12.

Pēc zvejas atļaujas izdošanas Libērija nekavējoties iekļauj Savienības kuģi to kuģu sarakstā, kuriem ir atļauts zvejot Libērijas zvejas zonā. Sarakstu nekavējoties nosūta Libērijas Uzraudzības, kontroles un pārraudzības nodaļai (MCSU), Valsts zvejniecības uzraudzības centram (NFMC) un LM, un Savienībai. Libērija regulāri atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta Libērijas MCSU, NFMC un LM, un Savienībai.

13.

Ja zvejas atļauja nav izdota 9. punktā minētajā termiņā, kuģi sarakstā iekļauj provizoriski, ja nav tiešu pierādījumu tam, ka tas neatbilst 2. punkta prasībām. Šajā laikā kuģim ir atļauts zvejot.

Zvejas atļaujas nodošana

14.

Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nav nododamas citam kuģim.

15.

Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod kuģim, kura zvejas kategorija ir tāda pati kā aizstājamajam kuģim, ar nosacījumu, ka ir iesniegts jauns zvejas atļaujas pieteikums, kā paredzēts 4. punktā, un veiksmīgi izieta 6. punktā paredzētā pirmsatļaujas inspekcija, un par to nav jāveic jauna maksa. Tādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apjomus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

16.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents ar ES delegācijas Libērijā starpniecību atdod anulēto zvejas atļauju atpakaļ Libērijai. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad atdota anulētā zvejas atļauja. ES delegāciju Libērijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

17.

Libērija atjaunina atļauju saņēmušo kuģu sarakstu un to nekavējoties nosūta Libērijas MCSU, NFMC un LM, un Savienībai.

Zvejas atļaujas derīguma termiņš

18.

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

19.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro gada periodu, kas ir:

i)	protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposms no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii)	pēc tam – katrs pilns kalendāra gads;

iii)	pēdējā šā protokola piemērošanas gadā – laikposms no 1. janvāra līdz šā protokola termiņa beigām.

Protokola piemērošanas pirmajam un pēdējam gadam 2. iedaļā minēto avansa maksājumu aprēķina proporcionāli laikam.

Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

20.

Kamēr zvejas kuģis ir Libērijas zvejas zonā vai saskaņotā apstiprinātā apakšreģiona ostā, uz kuģa visu laiku jāatrodas šādiem dokumentiem:

i)	zvejas atļaujai;

ii)	kuģa reģistrācijas apliecībai;

iii)	Libērijas Jūrlietu iestādes izdotai reģistrācijas numura apliecībai;

iv)	atjauninātiem un sertificētiem zvejas kuģa rasējumiem vai aprakstiem, kuros jo īpaši norādīts zvejas kuģu zivju tilpņu skaits un to uzglabāšanas ietilpība kubikmetros;

v)	ja zvejas kuģa parametros ir izdarītas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto bruto tilpību, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā zivju tilpņu ietilpību, – zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprinātam sertifikātam, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība;

vi)	ja zvejas kuģis ir aprīkots ar ledu vai ar aukstumiekārtu atdzesēta jūras ūdens tvertnēm, – kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprinātam dokumentam, kurā norādīta tvertņu kalibrācija kubikmetros;

vii)	piemērojamo Libērijas zivsaimniecības tiesību aktu kopijai, ko nodrošina Libērija, un

viii)

dokumentiem, kas minēti 4. punktā.

2. IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

Maksas, ko maksā kuģu īpašnieki, aprēķina, pamatojoties uz šādu likmi par tonnu zivju, kas nozvejotas Libērijas zvejas zonā:

—	EUR 55 par tonnu pirmajā piemērošanas gadā,

—	EUR 60 par tonnu otrajā un trešajā piemērošanas gadā,

—	EUR 65 par tonnu ceturtajā piemērošanas gadā,

—	EUR 70 par tonnu piektajā piemērošanas gadā.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad kuģu īpašnieki ir nokārtojuši šādus avansa maksājumus Libērijas kompetentajām iestādēm:

par tunzivju seineriem:

—	pirmajā protokola piemērošanas gadā EUR 7 150 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 130 tonnu apmērā,

—	otrajā un trešajā protokola piemērošanas gadā EUR 7 150 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 119,17 tonnu apmērā,

—	ceturtajā protokola piemērošanas gadā EUR 7 150 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 110 tonnu apmērā,

—	piektajā protokola piemērošanas gadā EUR 7 150 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 102,14 tonnu apmērā;

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

—	pirmajā protokola piemērošanas gadā EUR 2 200 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 40 tonnu apmērā,

—	otrajā un trešajā protokola piemērošanas gadā EUR 2 200 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 36,67 tonnu apmērā,

—	ceturtajā protokola piemērošanas gadā EUR 2 200 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 33,85 tonnu apmērā,

—	piektajā protokola piemērošanas gadā EUR 2 200 par kuģi, proti, summu, kas atbilst maksai par gada nozveju 31,43 tonnu apmērā.

Avansa maksājumā ietilpst visas valsts un vietējās maksas, izņemot ostas nodokļus un maksas par pakalpojumu sniegšanu.

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par vienu gadu, avansa maksājumu samazina proporcionāli laikam atkarībā no pieprasītā derīguma termiņa ilguma.

Ja summa galīgajā paziņojumā par maksām ir lielāka nekā avansa maksājums, ko kuģa īpašnieks samaksājis par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks ne vēlāk kā tā gada 30. septembrī, kas seko nozvejas gadam, samaksā Libērijai starpību. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

3. IEDAĻA

Apgādes kuģi

Libērija atļauj Savienības kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu palīdzību. Apgādes kuģi ir Savienības dalībvalsts karoga kuģi, un tie nav aprīkoti zvejai vai netiek izmantoti pārkraušanai citā kuģī.

Libērija nosaka apgādes darbības un atļaujas saņemšanas nosacījumus, sagatavo atļauju saņēmušo apgādes kuģu sarakstu un to nekavējoties nosūta valsts zvejniecības kontroles struktūrai un Savienībai.

Ikgadējā atļaujas maksa, kas piemērojama apgādes kuģim, ir EUR 3 000 gadā.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un ir saistīti ar zvejas zonu, zvejas rīku un papildu nozveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT pieņemtos ieteikumus vai attiecīgo Libērijas tiesību aktu noteikumus.

Kā dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) Libērijas zvejas zonā ir atļauts izmantot tikai mākslīgus balstus ar neiepinošām un iekārtām zemūdens struktūrām. Attiecībā uz šādu mākslīgu dreifējošu ZPI izvietošanu un izmantošanu Savienība pieņem pārvaldības plānu saskaņā ar ICCAT pieņemtajiem noteikumiem.

Savienības kuģi veic visas zvejas darbības tā, lai nenodarītu kaitējumu tradicionālajai vietējai zvejniecībai, un atbrīvo visus noķertos bruņurupučus, jūras zīdītājus, jūras putnus un rifu zivis tā, lai šai jauktajai piezvejai būtu dotas vislielākās izdzīvošanas iespējas.

Savienības kuģi, to kapteiņi un operatori veic visas zvejas darbības tā, lai nepārtrauktu citu zvejas kuģu zvejas darbības un netraucētu citiem zvejas kuģiem rīkoties ar saviem zvejas rīkiem.

IV NODAĻA

KONTROLE, UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

Nozvejas pārskatu sniegšana

Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 3. papildinājumā.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Libērijas zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, vajadzības gadījumā, īpatņu skaitu. Attiecībā uz katru mērķsugu kapteinis norāda arī piezveju.

Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta arī:

i)	katras sugas izmetumu apjomu, kas izteikts dzīvsvara kilogramos vai, vajadzības gadījumā, ar īpatņu skaitu;

ii)	izmantoto zvejas rīku tipu;

iii)	kuģa pozīciju plkst. 12.00 un attiecīgā gadījumā zvejas rīka pozīciju un ūdenī atrašanās laiku vai āķu skaitu un jūras virsmas temperatūru;

iv)	zvejas rīku iemetienu kopējo skaitu dienā, katra zvejas rīku iemetiena kopējo ilgumu un kopējo zvejas dienu skaitu zvejas reisā, un

v)	citu informāciju, ko varētu būt nolēmusi Apvienotā komiteja.

Tajās dienās, kad kuģis nav veicis iemetienus vai ir veicis iemetienus, bet zivis nav nozvejotas, šī informācija kuģa kapteinim ir jāatzīmē attiecīgās dienas zvejas žurnāla lapā. Dienās, kad zvejas darbības nenotiek, kuģim zvejas žurnālā ir jāatzīmē fakts, ka darbības nav notikušas, un šis ieraksts ir jāizdara pirms attiecīgās dienas pusnakts pēc vietējā laika.

Laiku un datumu, kad ieiets Libērijas zvejas zonā un kad no tās iziets, zvejas žurnālā atzīmē nekavējoties pēc ieiešanas Libērijas zvejas zonā un iziešanas no tās.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

Nozvejas pārskatu sniegšana

Kapteinis paziņo kuģa nozveju, iesniedzot Valsts zvejniecības birojam (BNF) zvejas žurnālus par laiku, kurā kuģis ir atradies Libērijas zvejas zonā.

10.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i)	ieejot Libērijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Libērijas pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

ii)

izejot no Libērijas zvejas zonas bez iepriekšējas ieiešanas Libērijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nosūta 14 kalendāra dienu laikā pēc ieiešanas jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā pēc iziešanas no Libērijas zvejas zonas,

a)	vēlams pa e-pastu kā skenētu kopiju; vai

b)	pa faksu; vai

c)	oriģinālu vēstules veidā.

11.

Puses cenšas izveidot sistēmu visu datu elektroniskai apmaiņai, lai paātrinātu to pārraidīšanu.

12.

Tiklīdz ir iespējama nozvejas deklarāciju nosūtīšana pa e-pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Libērijai uz tās paziņoto e-pasta adresi. Libērija nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu.

13.

Kapteinis nosūta ES delegācijai Libērijā visu zvejas žurnālu kopijas. Visu katra kuģa zvejas žurnālu kopijas kapteinis nosūta arī BNF un vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)	IRD (Institut de recherche pour le développement);

ii)	IEO (Instituto Español de Oceanografia);

iii)	IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosféra).

14.

Ja kuģis atgriežas Libērijas zvejas zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, ir jāsagatavo jauns nozvejas pārskats.

15.

Ja netiek ievēroti nozvejas pārskatu sniegšanas noteikumi, Libērija var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Libērija var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Libērija nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

Pāreja uz elektronisku sistēmu

16.

Puses apliecina kopīgu vēlmi nodrošināt pāreju uz elektronisku nozvejas deklarēšanas sistēmu, kura pamatojas uz šā pielikuma 6. papildinājumā noteiktajiem tehniskajiem parametriem. Puses piekrīt kopīgi izstrādāt pārraidīšanas kārtību, lai sistēma sāktu darboties pēc iespējas drīzāk. Tiklīdz pārejas nosacījumi ir izpildīti, Libērija par to informē Savienību. Sākot no šīs informācijas nosūtīšanas dienas, Puses vienojas divu mēnešu laikā nodrošināt sistēmas pilnu darba kārtību.

Ceturkšņa nozvejas deklarācijas

17.

Līdz 16. punktā minētās elektroniskās nozvejas deklarēšanas sistēmas ieviešanai Savienības dalībvalstis ne vēlāk kā 15 kalendāra dienas pēc katra ceturkšņa beigām informē Eiropas Komisiju par iepriekšējā ceturkšņa nozvejas apjomu tonnās, ko validējušas to valsts iestādes un apstiprinājuši 13. punktā minētie zinātniskie institūti. Zinātniskie institūti analizē nozvejas datus, savstarpēji salīdzinot datus, kas pieejami zvejas žurnālos, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas deklarācijās un attiecīgā gadījumā pārskatos par zinātniskiem novērojumiem. Pamatojoties uz šo analīzi, Savienība par katru kuģi, kam atļauts zvejot Libērijas zvejas zonā, sagatavo ceturkšņa nozvejas deklarāciju sadalījumā pa sugām un pa mēnešiem saskaņā ar šā pielikuma 8. papildinājumā sniegto paraugu.

18.

Agregētos datus no zvejas žurnāliem uzskata par provizoriskiem, līdz Savienība ir paziņojusi 23. punktā minēto galīgo paziņojumu par maksām.

Galīgais paziņojums par maksām

19.

Līdz 16. punktā minētās elektroniskās nozvejas deklarēšanas sistēmas ieviešanai Savienības dalībvalstis ne vēlāk kā katra gada 15. maijā informē Eiropas Komisiju par iepriekšējā gada nozvejas apjomu tonnās, ko validējušas to valsts iestādes un apstiprinājuši 13. punktā minētie zinātniskie institūti.

20.

Zinātniskie institūti analizē nozvejas datus, savstarpēji salīdzinot datus, kas pieejami zvejas žurnālos, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas deklarācijās un attiecīgā gadījumā pārskatos par zinātniskiem novērojumiem.

21.

Metodiku, ko Savienības zinātniskie institūti izmanto nozvejas apjoma un sastāva analīzei, izmanto kopīgi ar BNF.

22.

Pamatojoties uz 19. punktā minētajām nozvejas deklarācijām, Savienība par katru kuģi, kam iepriekšējā gadā bijis atļauts zvejot Libērijas zvejas zonā, sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kas maksājamas par kuģa ikgadējo zvejas kampaņu iepriekšējā kalendāra gadā.

23.

Savienība šo galīgo paziņojumu ar Savienības dalībvalstu starpniecību nosūta vienlaicīgi Libērijai un kuģu īpašniekiem līdz kārtējā gada 30. jūnijam.

24.

Libērija paziņo Savienībai par paziņojuma saņemšanu un var pieprasīt Savienībai jebkādus paskaidrojumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Šādā gadījumā Savienība apspriežas ar karoga valstu administrāciju un Savienības zinātniskajiem institūtiem un pieliek visus centienus, lai sniegtu Libērijai nepieciešamo papildinformāciju. Attiecīgā gadījumā var tikt organizēta kopīga zinātniska sanāksme, lai izskatītu nozvejas datus un informācijas kontrolpārbaudē izmantoto metodiku.

25.

Libērija, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, galīgo gada nozvejas deklarāciju un galīgo paziņojumu par maksām var apstrīdēt 30 kalendāra dienu laikā pēc 24. punkta kārtībā izdarītā paziņojuma. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Libērija neiesniedz iebildumus iepriekšminētajā termiņā, galīgo paziņojumu par maksām uzskata par pieņemtu.

2. IEDAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

Izkraušanas procedūra

Savienības kuģa kapteinis, kas Libērijas zvejas zonā gūto nozveju vēlas izkraut Libērijas ostā, vismaz 48 stundas pirms izkraušanas, kamēr Mesurado piestātne vēl nav darbotiesspējīga, un pēc tam vismaz 24 stundas pirms izkraušanas paziņo Libērijai šādu informāciju:

a)	tā zvejas kuģa vārds un IRCS, no kura jāizkrauj nozveja;

b)	izkraušanas osta;

c)	plānotais izkraušanas datums un laiks;

d)	katras izkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)	produktu sagatavošanas veids.

Izkraušana jāveic šim nolūkam apstiprinātas Libērijas ostas zvejas zonā.

Izkraušanas procedūras noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Libērijas tiesību aktos.

Izkraušanas rosināšana

Savienības kuģi cenšas piegādāt tunzivis vietējiem uzņēmumiem par starptautiskā tirgus cenu. Līdz laikam, kad darbu sāk Mesurado piestātne Libērijā, Savienības kuģis, kam ir saskaņā ar šā protokola noteikumiem izdota zvejas atļauja un kas savu tunzivju nozveju izkrauj apstiprinātā Libērijas ostā, saņem finansiālu stimulu, kas izpaužas kā maksas samazinājums EUR 10 apmērā par katru izkrauto piezvejas tonnu gadījumā, kad nozveja tiek pārdota Libērijas zvejniecības uzņēmumam piegādei Libērijas tirgum. Šo mehānismu piemēro ne vairāk kā 50 % paziņotās galīgās nozvejas.

Kad darbu sāk Mesurado zvejas terminālis, Savienības kuģi saņem finansiālu stimulu, kas izpaužas kā maksas samazinājums EUR 10 apmērā par katru izkrauto tonnu. Ja izkrautās zivis tiek pārdotas vietējiem uzņēmumiem, maksu samazina vēl par EUR 10 par katru izkrauto tonnu. Attiecībā uz piezveju piemēro īpašu maksas samazinājumu EUR 25 apmērā par katru izkrauto piezvejas tonnu, ja nozveja tiek pārdota vietējā tirgū. Šo mehānismu piemēro ne vairāk kā 50 % paziņotās galīgās tunzivju nozvejas.

Pārkraušana citā kuģī

Savienības kuģa kapteinis, kas Libērijas zvejas zonā gūto nozveju vēlas pārkraut citā kuģī Libērijas ostā, vismaz 48 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī, kamēr Mesurado piestātne vēl nav darbotiesspējīga, un pēc tam vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī paziņo Libērijai šādu informāciju:

a)	pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un IRCS;

b)	saņēmēja zvejas kuģa vārds un IRCS;

c)	citā kuģī pārkraušanas osta;

d)	plānotais citā kuģī pārkraušanas datums un laiks;

e)	katras citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

f)	produktu sagatavošanas veids.

Pārkraušanu citā kuģī veic šim nolūkam apstiprinātā Libērijas ostā Libērijas inspektoru klātbūtnē. Lai nenotiktu kavēšanās, izņēmuma gadījumos, kad Libērijas inspektora klātbūtne nav iespējama, kapteinim ir atļauts sākt pārkraušanu citā kuģī, kad ir beidzies saskaņā ar 6. punktu atvēlētais paziņošanas termiņš. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Libērijas zvejas zonas, kā definēts 3. iedaļā. Tāpēc kuģiem nozvejas deklarācijas jāiesniedz kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad pabeigta pārkraušana citā kuģī, vai jebkurā gadījumā vismaz 6 stundas, pirms pārkrāvējkuģis atstāj ostu, atkarībā no tā, kas notiek vispirms, un kuģa īpašnieks norāda, vai viņš plāno turpināt zveju vai atstāt Libērijas zvejas zonu. Uz saņēmējkuģi attiecas piemērojamajos Libērijas tiesību aktos noteiktās pārskatu sniegšanas prasības.

3. IEDAĻA

Kontrole un inspekcija

Ieiešana zonā un iziešana no tās

Par ikviena zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Libērijas zvejas zonā vai iziešanu no tās Libērijai paziņo vismaz sešas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu Savienības kuģis jo īpaši norāda:

i)	plānoto ieiešanas / iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

iii)	produktu sagatavošanas veidu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio, izmantojot e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci, ko Libērija paziņojusi šī pielikuma 7. papildinājumā paredzētajā kārtībā. Libērija nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu. Par visām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē Libērija nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

Ja konstatē, ka Savienības kuģis zvejo Libērijas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo nelikumīgi.

Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju jūrā Libērijas zvejas zonā veic Libērijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas pārbaudes.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Libērijas inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Savienības kuģa kapteinis atļauj Libērijas inspektoriem uzkāpt uz kuģa un veikt viņu darbu un atvieglo to. Inspekciju veic ne vairāk kā pieci inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kuģa kapteinis bez kavēšanās izpilda visus pamatotos pilnvaroto amatpersonu norādījumus un veicina to drošu uzkāpšanu uz kuģa, kā arī atvieglina kuģa, zvejas rīku, aprīkojuma, reģistru, zivju, zivju produktu un ar apkalpi saistītu dokumentu pārbaudi.

Kuģa kapteinis vai apkalpe pilnvaroto amatpersonu pienākumu izpildes laikā neaizskar, netraucē, neizrāda tai pretestību, neaizkavē, neliedz uzkāpt uz kuģa, neiebaida un neiejaucas tās darbā.

Libērijas inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

10.

Libērija var atļaut Savienībai piedalīties inspekcijās novērotāja statusā.

11.

Katras inspekcijas beigās Libērijas inspektori sagatavo inspekcijas pārskatu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas pārskatā savas piezīmes. Inspekcijas pārskatu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

12.

Kapteiņa paraksts inspekcijas pārskatā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors pārskatā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Libērijas inspektori iedod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas pārskata kopiju. Astoņu kalendāra dienu laikā pēc inspekcijas Libērija nosūta inspekcijas pārskata kopiju Savienībai.

Inspekcija ostā

13.

Zvejas atļauju saņēmušus Savienības kuģus, kuri Libērijas zvejas zonā gūto nozveju izkrauj tādā apstiprinātā apakšreģiona ostā, par kuru vienojušās Savienība un Libērija, ostā vai ārpus tās inspicē Libērijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas pārbaudes, ar nosacījumu, ka ir saņemta attiecīgās ostas valsts atļauja.

14.

15.

16.

17.

18.

Libērija var atļaut Savienībai piedalīties inspekcijās novērotāja statusā.

19.

20.

Sadarbīga uzraudzība cīņā pret NNN zveju

21.

Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par jebkuru tādu kuģu klātbūtni Libērijas zvejas zonā, kuri veic darbības, kas varētu būt NNN zveja, un cenšas par novēroto iegūt tik daudz informācijas, cik iespējams. Pārskatus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Libērijas MCSU, NFMC un LM un tā kuģa Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde pārskatu nekavējoties pārraida Savienībai vai tās izraudzītai struktūrai.

22.

Libērija nosūta Savienībai visus tās rīcībā esošos pārskatus par pamanītajiem zvejas kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras varētu uzskatīt par NNN zveju Libērijas zvejas zonā.

4. IEDAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Atrodoties Libērijas zvejas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem visu laiku jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to pozīcijas nosūtīšanu reizi divās stundās kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center – FMC).

Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	kuģa pēdējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)	kuģa ātrums un kurss.

Katrs pozīcijas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc ieiešanas Libērijas zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc iziešanas no Libērijas zvejas zonas un ko apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un vajadzības gadījumā to elektronisku pārraidīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Kuģa datu pārraidīšana VMS sabojāšanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu pārraidīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sabojājas, to salabo vai nomaina 10 dienu laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Libērijas zvejas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Libērijas zvejas zonā un kuru VMS ir bojāta, pozīcijas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, un tajos ir jānorāda visa obligātā informācija.

Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Libērijai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Libērijas FMC. Karoga valsts FMC un Libērijas FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē viens otru par visām minēto adrešu izmaiņām.

10.

Pozīcijas ziņojumus pārraida starp karoga valsts FMC un Libērijas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

11.

Libērijas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

Sakaru sistēmas traucējumi

12.

Libērija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Iespējamās domstarpības risina Apvienotajā komisijā.

13.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS manipulācijām, kuras veic ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Libērijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

14.

Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Libērija var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Libērijai šādi dokumentāri pierādījumi ir nekavējoties jānosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Libērijai pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

15.

Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Libērija par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību, un pēc tam informē par visiem turpmākajiem pasākumiem.

5. IEDAĻA

Novērotāji

Zvejas darbību novērošana

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

Novērošanas shēma atbilst ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem.

Līdz jaunās ICCAT Reģionālo novērotāju programmas spēkā stāšanās laikam piemēro turpmāk minētos noteikumus par novērotājiem.

Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

BNF izraugās Savienības kuģus, uz kuriem jāuzņem novērotājs, un norīko novērotāju ne vēlāk kā 15 kalendāra dienas pirms dienas, kad novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Pēc Libērijas iestāžu pieprasījuma uz Savienības zvejas kuģiem uzņem novērotāju, cenšoties aptvert 15 % atļauju saņēmušo kuģu.

BNF izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un sagatavo norīkoto novērotāju sarakstu. Minētos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Sarakstus pārsūta Savienībai, tiklīdz tie ir sagatavoti un turpmāk ik pēc trim mēnešiem, ja tie šajā laikā tikuši atjaunināti.

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī BNF informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kuri uzturēsies uz katra kuģa. Kuģa īpašnieks izvēlas laiku un ostu, kurā notiek uzkāpšana uz kuģa, un tā var nebūt Libērijas osta. BNF nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

BNF apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums attiecīgajā zvejas sezonā uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības citās zvejas zonās, nevis Libērijas zvejas zonā.

Novērotāji pavada kuģi vienā zvejas reisā vai, ja kuģa īpašnieks to īpaši lūdzis, vairāk nekā vienā tā paša kuģa zvejas reisā.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

Vienotas likmes finansiālais ieguldījums

10.

Laikā, kad tiek veikts ikgadējais avansa maksājums, kuģa īpašnieks samaksā Libērijai arī vienotas likmes summu EUR 400 apmērā par katru kuģi gadā.

Novērotāja darba alga

11.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Libērija.

Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

12.

Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai tā aģentu un BNF.

13.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

14.

Kuģa īpašnieks sedz uz kuģa esošā novērotāja izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas, arī izmaksas par piekļuvi mazgāšanās telpām un tualetēm, kuru kvalitāte ir vismaz tikpat laba kā to labierīcību kvalitāte, kas nodrošinātas zvejas kuģa virsniekiem.

15.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

16.

Kapteinis nodrošina, ka novērotājam ir piekļuve uz kuģa esošajām iekārtām, zvejas rīkiem un aprīkojumam, kas novērotājam nepieciešams savu pienākumu veikšanai, tostarp:

i)	komandtiltam un sakaru un navigācijas iekārtām;

ii)	dokumentiem un reģistriem, tostarp visiem kuģa žurnāliem, ja to glabāšanu un kārtošanu nosaka Libērijas zvejas noteikumi vai ja tas vajadzīgs uzskaites inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām.

17.

Kapteinis atļauj novērotājam jebkurā laikā:

i)	pārraidīt un saņemt ziņojumus, sazināties ar krastu un citiem kuģiem, izmantojot kuģa sakaru iekārtas;

ii)	iegūt, mērīt, paņemt no kuģa un paturēt jebkuras zivju sugas paraugus vai veselus īpatņus;

iii)	glabāt uz kuģa paraugus un veselus īpatņus, tostarp paraugus un veselus īpatņus, ko glabā kuģa saldēšanas iekārtās;

iv)	fotografēt zvejas darbības, ieskaitot zivis, zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus, kartes un reģistrus un paņemt no kuģa fotogrāfijas vai videoierakstus, ko novērotājs var būt uzņēmis vai izmantojis uz kuģa.

Novērotāja pienākumi

18.

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

a)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

19.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents desmit kalendāra dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Libērijai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

20.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas darbības.

21.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Libērijas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Libērijā.

22.

Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas noteiktajā ostā, lai uzņemtu novērotāju, kuģa īpašnieks maksā dienas naudu EUR 80 apmērā par katru dienu, kad novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (izmitināšana, ēdināšana u. c.).

23.

Ja kuģis neierodas un nav par to iepriekš paziņojis BNF un NFMC, Libērija var veikt atbilstošas darbības saskaņā ar piemērojamajiem Libērijas tiesību aktiem.

Novērotāja uzdevumi

24.

Novērotājs pilda šādus uzdevumus:

a)	novēro kuģa zvejas darbības;

b)	novēro nozvejoto zivju sugu, daudzumu, izmēru un stāvokli;

c)	novēro zvejas metodes, apgabalus un dziļumu, kādā tiek iegūtas zivis;

d)	novēro zvejas metožu ietekmi uz zivīm un vidi;

e)	novēro visu zivju apstrādi, transportu, pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu vai iznīcināšanu;

f)	verificē kuģa pozīciju zvejas darbību laikā;

g)	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskās programmas kontekstā;

h)	atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

i)	verificē kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju Libērijas zvejas zonā;

j)	verificē piezvejas procentuālo apmēru un novērtē izmestās nozvejas apjomu;

k)	vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Libērijas zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

Novērotāja pārskats

25.

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iesniedz kuģa kapteinim novērojumu kopsavilkuma pārskatu, kura saturu apstiprina Apvienotā komiteja. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja pārskatā savas piezīmes. Pārskatu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja pārskata kopiju.

26.

Novērotājs nosūta savu pārskatu BNF, kas 15 kalendāra dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta kopiju Savienībai.

27.

Novērotāja pārskatā ietverto informāciju Libērijas un Savienības kompetentās iestādes var izmantot gan zinātniskos, gan noteikumu ievērošanas analīzes nolūkos.

6. IEDAĻA

Pārkāpumi

Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visi zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa izdarītie pārkāpumi jānorāda pārkāpuma vai inspekcijas pārskatā, kuru sagatavo Libērijas kompetentā iestāde. Paziņojumu par pārkāpumu un attiecīgajām piemērojamajām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas piemērojamajos Libērijas tiesību aktos. Paziņojuma kopiju 24 stundu laikā nosūta kuģa karoga valstij un Savienībai.

Kapteiņa paraksts inspekcijas pārskatā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar pārkāpumu. Inspekcijas procedūras laikā kuģa kapteinis sadarbojas.

Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

Ja tas ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem Libērijas tiesību aktiem, kas attiecas uz pārkāpumu, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Libērijas ostā.

Libērija ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu. Paziņojumā ietver dokumentārus pierādījumus, ar ko pamatota kuģa aizturēšana.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Libērija vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

Sankcijas par pārkāpumu nosaka Libērija saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja kuģa īpašnieks nepiekrīt noteiktajam naudas sodam un ja pārkāpums neietver noziedzīgu darbību, Libērijas iestādes un ES kuģis iesaistās izlīguma procedūrā, lai panāktu izlīgumu pirms tiesvedības uzsākšanas. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties pārstāvis no kuģa karoga valsts un no Savienības. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs kalendāra dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Libērijas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Libērija, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamo kompesāciju. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par bankā iemaksātās drošības naudas summu.

10.

Libērija informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem astoņu kalendāra dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

Kuģa un apkalpes atbrīvošana

11.

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

V NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

Īpašnieki, kam pieder tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, apņemas nodarbināt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (turpmāk “ĀKK”) valstspiederīgos, ievērojot šādus nosacījumus un limitus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar āķu jedām trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

Kuģu īpašnieki cenšas rast iespēju uz katra kuģa nodarbināt trīs kvalificētus Libērijas jūrniekus. Kuģa īpašnieki var brīvi izvēlēties uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus no saraksta, ko BNF iesniegusi Savienībai.

Saistībā ar darbā uz Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku pārstāvis vai pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. To kopijas izsniedz parakstītājiem, BNF, Libērijas Jūrlietu iestādei (LiMA) un Libērijas Darba ministrijai. Minētie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms zvejas atļauju izdošanas savstarpēji vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par atalgojuma nosacījumiem, ko piemēro to attiecīgajās valstīs, un tie nekādā gadījumā nedrīkst būt sliktāki par SDO standartiem.

Visiem jūrniekiem, kas pieņemti darbā uz Savienības kuģiem, jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

Ja Libērijas jūrnieks nenokāpj no kuģa Libērijas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu jūrnieku nogādāšanu Libērijā.

Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas iepriekš noteiktajā ostā, lai uzņemtu Libērijas jūrnieku, kuģa īpašnieks maksā dienas naudu EUR 80 apmērā par katru dienu, kad Libērijas jūrnieks ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (izmitināšana, ēdināšana u. c.).

Kuģu īpašnieki katru gadu paziņo informāciju par nodarbināto jūrnieku skaitu. Šī informācija ietver to jūrnieku skaitu, kuriem ir šāda valstspiederība:

a)	Savienības;

b)	ĀKK valsts (Libērijas valstspiederīgie tiek nodalīti no citu ĀKK valstu valstspiederīgajiem) un

c)	to valstu, kas nav ne ĀKK, ne Savienības valstis.

Šā pielikuma papildinājumi

1. papildinājums –

Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

2. papildinājums –

Tehnisko datu lapa

3. papildinājums –

Zvejas žurnāls

4. papildinājums –

VMS ziņojumu nosūtīšana Libērijai

5. papildinājums –

Libērijas zvejas zonas robežas

6. papildinājums –

Pamatnostādnes par zvejas darbību datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (ERS) pārvaldību un īstenošanu

7. papildinājums –

Libērijas iestāžu kontaktinformācija

8. papildinājums –

Nozvejas deklarācijas veidlapa

1. papildinājums

LIBĒRIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

ZVEJAS ATĻAUJAS PIETEIKUMA VEIDLAPA

2. papildinājums

TEHNISKO DATU LAPA

(1)

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, izņemot 5. papildinājumā norādītās zonas, kas aizliegtas kuģošanai un zvejošanai.

(2)

Atļautās kategorijas

Tunzivju seineri zvejai ar riņķvadu

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

(3)

Piezveja

Atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem

(4)

Maksas un apjomi tonnās

Maksa par nozvejotu tonnu

Tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

—	1. gadā EUR 55 par tonnu,

—	2. un 3. gadā EUR 60 par tonnu,

—	4. gadā EUR 65 par tonnu,

—	5. gadā EUR 70 par tonnu.

Ikgadējais avanss (ieskaitot visas valsts un vietējās maksas, izņemot ostas nodokļus un maksas par pakalpojumu sniegšanu)

—	Tunzivju seineri: EUR 7 150 gadā visā protokola darbības laikā,

—	kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: EUR 2 200 gadā visā protokola darbības laikā.

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu skaits

28 tunzivju seineri,

6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

(5)

Citi

Atbalsta kuģa atļaujas maksa: EUR 3 000 par katru kuģi gadā,

novērotāji uz 15 % zvejas atļauju saņēmušo kuģu,

vienotas likmes finansiālais ieguldījums novērotāju shēmā: EUR 400 par katru kuģi gadā,

jūrnieki: 20 % nodarbināto jūrnieku ir ĀKK valstspiederīgie.

3. papildinājums

4. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA LIBĒRIJAI

POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

Datu elements

Kods

Obligāti vai fakultatīvi

Piezīmes

Ieraksta sākums

Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu

Adresāts

Ziņojuma dati – saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Sūtītājs

Ziņojuma dati – sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts

Ziņojuma dati – karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips

Ziņojuma dati – ziņojuma tips (ENT, POS, EXI)

Radio izsaukuma signāls (IRCS)

Kuģa dati – kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējās atsauces numurs

Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses unikālais numurs, ko veido ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējās reģistrācijas numurs

Kuģa dati – kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos N/S DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos E/W DD.ddd (WGS84)

Kurss

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums

Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks

Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

O	–	obligāts datu elements.
F	–	fakultatīvs datu elements.

Katru datu pārraidi strukturē šādi:

1)	izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

2)	ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”;

3)	katru datu elementu apzīmē ar kodu un atdala no citiem datu elementiem ar divām slīpsvītrām (//);

4)	lauka kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

5)	ziņojuma beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//);

6)	fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

5. papildinājums

LIBĒRIJAS ZVEJAS ZONAS ROBEŽAS

ZVEJAS ZONAS KOORDINĀTAS

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas Libērijas kompetentās iestādes paziņo Savienības kompetentajiem dienestiem Libērijas bāzes līnijas, Libērijas zvejas zonas un kuģošanai un zvejai aizliegto zonu ģeogrāfiskās koordinātas. Libērijas iestādes apņemas vismaz mēnesi iepriekš paziņot arī visas minēto koordināšu izmaiņas.

6. papildinājums

PAMATNOSTĀDNES PAR ZVEJAS DARBĪBU DATU ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMAS (ERS) PĀRVALDĪBU UN ĪSTENOŠANU

Vispārīgi noteikumi

Visiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS”), kas visu laiku, kamēr kuģis darbojas Libērijas zvejas zonā, spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk “ERS dati”).

Savienības kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS vai kura ERS nedarbojas, nav atļauts ieiet Libērijas zvejas zonā, lai tur iesaistītos zvejas darbībās.

ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, t. i., tos vispirms nosūta karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC), kas pēc tam tos automātiski dara pieejamus Libērijas FMC.

Karoga valsts un Libērija nodrošina, ka to FMC rīcībā ir IT aprīkojums un programmatūra, kas vajadzīgi ERS datu automātiskai pārraidīšanai XML formātā, un ka ir izveidota rezerves kopijas veidošanas procedūra, kas ļauj ERS datus saglabāt un glabāt formātā, kas būs datorlasāms vēl vismaz trīs gadus.

Visas minētā formāta izmaiņas vai atjauninājumus identificē un datē, un tiem jāsāk darboties sešus mēnešus pēc ieviešanas.

ERS datu pārraidīšnai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, ko Savienības vārdā uztur Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway – datu apmaiņas lielceļš).

Karoga valsts un Libērija katra izraugās vienu ERS korespondentu, kas pilda kontaktpunkta funkcijas.

a)	ERS korespondentus izraugās vismaz uz sešiem mēnešiem.

b)	Pirms piegādātājs sāk ERS ražošanu, karoga valsts FMC un Libērijas FMC paziņo viens otram attiecīgo ERS korespondentu kontaktinformāciju (vārds, adrese, tālrunis, fakss, e-pasta adrese).

c)	Visas izmaiņas ERS korespondenta kontaktinformācijā jāpaziņo nekavējoties.

ERS datu ražošana un nosūtīšana

Savienības kuģiem:

a)	katru dienu jānosūta ERS dati par katru dienu, kas pavadīta Libērijas zvejas zonā;

b)	par katru zvejas darbību jāreģistrē katras mērķsugas vai piezvejas sugas apjomi, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti;

c)	jādeklarē katras Libērijas izdotajā zvejas atļaujā norādītās sugas nulles apjoma nozveja;

d)	jāidentifcē katra suga, izmantojot FAO trīsburtu kodu;

e)	daudzumi jāizsaka dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā ar īpatņu skaitu;

f)	jāreģistrē ERS datos citā kuģī pārkrautie un/vai izkrautie katras sugas daudzumi;

g)	katru reizi, ieejot Libērijas zvejas zonā (ziņojums COE) vai izejot no tās (ziņojums COX), ERS datos jāreģistrē īpašs ziņojums par katras Libērijas izdotajā zvejas atļaujā norādītās sugas daudzumu, kas atrodas uz kuģa robežas šķērsošanas brīdī;

h)	katru dienu līdz plkst. 23.59 (UTC) jāpārraida ERS dati karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

10)

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Libērijas FMC.

11)

Libērijas FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot atgriezes ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

Kļūme kuģa ERS darbībā vai ERS datu pārraidīšanā starp kuģi un karoga valsts FMC

12)

Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini vai īpašnieku vai viņu aģentu par jebkādu tehnisku kļūmi uz kuģa uzstādītās ERS darbībā vai par traucējumiem ERS datu pārraidīšanā starp kuģi un karoga valsts FMC.

13)

Karoga valsts informē Libēriju par konstatēto kļūmi un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

14)

Ja uz kuģa esošā ERS ir sabojājusies, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ERS tiek salabota vai nomainīta desmit kalendāra dienu laikā. Ja kuģis šo desmit dienu laikā ieiet ostā, tas drīkst atsākt zvejas darbības Libērijas zvejas zonā tikai tad, kad ERS atkal ir pilnībā funkcionējoša, ja vien Libērija nav atļāvusi rīkoties citādi.

15)

Pēc ERS tehniskas kļūmes zvejas kuģis nedrīkst atstāt ostu, pirms:

a)	karoga valsts un Libērija ir konstatējušas, ka tā ERS atkal ir darba kārtībā; vai

b)	ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Tādā gadījumā karoga valsts informē Libēriju par savu lēmumu, pirms kuģis iziet no ostas.

16)

Jebkuram Savienības kuģim, kas darbojas Libērijas zvejas zonā un kura ERS nedarbojas, katru dienu ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jāpārraida visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Libērijas FMC.

17)

ERS datus, ko nav bijis iespējams darīt pieejamus Libērijai ar ERS 12. punktā minētās kļūmes dēļ, karoga valsts FMC pārraida Libērijas FMC tādā elektroniskā formātā, par kuru šie centri ir savstarpēji vienojušies. Šo alternatīvo pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā, ka nebūs iespējams ievērot parasti piemērojamos pārraidīšanas termiņus.

18)

Ja Libērijas FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, Libērija var likt šim kuģim tūlīt doties uz Libērijas izraudzītu ostu, lai veiktu izmeklēšanu.

FMC kļūme – ERS datu nesaņemšana Libērijas FMC

19)

Ja FMC nesaņem ERS datus, tā ERS korespondents nekavējoties informē otra FMC ERS korespondentu, un vajadzības gadījumā abi sadarbojas, lai atrisinātu problēmu.

20)

Pirms ERS kļūst darbotiesspējīga, karoga valsts FMC un Libērijas FMC savstarpēji vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai FMC kļūmes gadījumā, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām.

21)

Ja Libērijas FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC identificē problēmas cēloņus un veic atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu problēmu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc kļūmes konstatēšanas informē Libērijas FMC un Savienību par veikto pasākumu rezultātiem.

22)

Ja problēmas atrisināšanai nepieciešamas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC nekavējoties pārraida Libērijas FMC, izmantojot kādu no 20. punktā paredzētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

23)

Libērija informē savus kompetentos uzraudzības dienestus (MCS), lai viena FMC kļūmes dēļ Libērijas FMC neuzskatītu, ka Savienības kuģi ir izdarījuši pārkāpumu, nenosūtot ERS datus.

FMC apkope

24)

Par plānotu FMC apkopi (apkopes programma), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, otram FMC jāpaziņo vismaz 72 stundas iepriekš, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

25)

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

26)

Ja apkopes darbi aizņem vairāk nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot kādu no 20. punktā paredzētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

27)

Libērija informē savus kompetentos uzraudzības dienestus (MCS), lai FMC apkopes darbu dēļ Libērijas FMC neuzskatītu, ka Savienības kuģi ir izdarījuši pārkāpumu, nenosūtot ERS datus.

7. papildinājums

LIBĒRIJAS IESTĀŽU KONTAKTINFORMĀCIJA

Lauksaimniecības ministrija

Adrese: LIBSUCO Compound, LPRC Road, off Somalia Drive, Gardnersville, Liberia

Pasta adrese: P.O. Box 10-9010, 1000 Monrovia 10, Liberia

Zvejas atļauju izdevēja iestāde: Valsts zvejniecības birojs

Adrese: UN Drive, opposite LBDI, Freepoint Branch, Bushrod Island, Monrovia, Liberia

Pasta adrese: c/o Ministry of Agriculture, P.O. Box 10-9010, 1000 Monrovia, Liberia

E-pasts: bnf@liberiafisheries.net; williamyboeh@gmail.com

Tālrunis: +231-770-251-983; +231-888-198-006

Zvejas uzraudzības centrs

Adrese: Liberia Coast Guard Base, Bong Mines Bridge, Bushrod Island

E-pasts: FMC@liberiafisheries.net

Tālrunis: +231-880-431-581

Paziņojums par ieiešanu un iziešanu

E-pasts: FMC@liberiafisheries.net

8. papildinājums

NOZVEJAS DEKLARĒŠANAS VEIDLAPA

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/44

PADOMES REGULA (ES) 2015/2313

(2015. gada 30. novembris)

par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība un Libērijas Republika 2015. gada 5. jūnijā ir parafējušas Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (turpmāk “nolīgums”) un tā īstenošanas protokolu (turpmāk “protokols”), ar kuru Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Libērijas Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Padome 2015. gada 30. novembrī ir pieņēmusi Lēmumu (ES) 2015/2312 (1) par nolīguma un protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

(3)	Būtu jānosaka metode, kas izmantojama zvejas iespēju iedalīšanai dalībvalstīm protokola provizoriskās piemērošanas laikposmā un visā darbības laikā.

(4)

Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2) 10. panta 1. punktu, ja izrādās, ka zvejas iespējas, kas Savienībai iedalītas saskaņā ar protokolu, nav izmantotas pilnībā, Komisijai par to jāinformē attiecīgās dalībvalstis. Ja Padomes noteiktajā termiņā nav atbildes, tas būtu jāuzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi attiecīgajā laikposmā nepilnīgi izmanto tiem pieejamās zvejas iespējas.

(5)	Protokola 12. pantā paredzēta protokola provizoriska piemērošana no tā parakstīšanas dienas. Šī regula tāpēc būtu jāpiemēro no protokola parakstīšanas dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Zvejas iespējas, kas noteiktas īstenošanas protokolā, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku, dalībvalstīm iedala šādi:

tunzivju seineri:

Spānija –	16 kuģi,
Francija –	12 kuģi;

kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

Spānija –

6 kuģi.

2. Regulu (EK) Nr. 1006/2008 piemēro, neskarot nolīgumu.

3. Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļauju pieteikumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek apgūtas pilnībā, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. pantu izskata zvejas atļaujas pieteikumus, ko iesniegusi jebkura cita dalībvalsts.

4. Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 1. punktā minētais termiņš, kurā dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka tās nepilnīgi izmanto saskaņā ar protokolu piešķirtās zvejas iespējas, ir desmit darbdienas no dienas, kurā Komisija pieprasa šādu apstiprinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no protokola parakstīšanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

É. SCHNEIDER

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/2312 (2015. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/46

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2314

(2015. gada 7. decembris),

ar ko atļauj tādu veselīguma norādi uz pārtikas produktiem, kura neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 432/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 18. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktu Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 432/2012 (2), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei. Derīgos pieteikumus valsts kompetentā iestāde nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (turpmāk “iestāde”) zinātniska novērtējuma veikšanai, kā arī Komisijai un dalībvalstīm informācijai.

(4)	Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norāžu atļaušanu.

(5)	Lai veicinātu jauninājumus, tām veselīguma norādēm, kuras pamatotas ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un/vai kurās ietverta prasība par īpašumtiesību datu aizsardzību, atļaujas būtu jāpiešķir paātrināti.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums BENEO-Orafti S.A. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, ietverot prasību aizsargāt īpašumtiesību datus, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādes zinātnisko pamatojumu saistībā ar natīvu cigoriņa inulīnu un normālas defekācijas uzturēšanu, palielinot vēdera izejas biežumu (jautājums Nr. EFSA-Q-2014-00403 (3)). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja cita starpā šādu norādes formulējumu: “Orafti®Inulin uzlabo zarnu darbību”.

(7)

Komisija un dalībvalstis 2015. gada 9. janvārī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp natīva cigoriņa inulīna (monosaharīdu (< 10 %), disaharīdu, inulīna tipa fruktānu un no cigoriņa ekstrahēta inulīna nefrakcionēts maisījums ar vidēju polimerizācijas pakāpi ≥ 9) patēriņu un normālas defekācijas uzturēšanu, palielinot vēdera izejas biežumu. Tādēļ būtu jāuzskata, ka veselīguma norāde, kas atspoguļo šo secinājumu, atbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, un tā būtu jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 432/2012.

(8)	Iestāde savā atzinumā norādīja, ka, lai noteiktu šīs konkrētās norādes lietošanas nosacījumus, bija nepieciešams viens pētījums, par kuru pieteikuma iesniedzējs ir paziņojis īpašumtiesības (4).

(9)

Komisija novērtēja visu pamatoto informāciju, ko bija sniedzis pieteikuma iesniedzējs, un tiek uzskatīts, ka attiecībā uz pētījumu, par kuru paziņotas īpašumtiesības, Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punkta prasības ir izpildītas. Tādējādi zinātniskos datus un citu šajā pētījumā ietverto informāciju nedrīkst izmantot citu pieteikuma iesniedzēju labā piecus gadus, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās datuma, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punkta nosacījumiem.

(10)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam un lai saistībā ar iepriekš minēto tiktu ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja izmantoto norāžu formulējums patērētājam nozīmē to pašu, ko atļautu veselīguma norāžu formulējums, jo tās norāda uz vienu un to pašu saikni starp pārtikas kategoriju, pārtiku vai kādu tās sastāvdaļu un veselību, uz tām būtu attiecināmi šīs regulas pielikumā minētie lietošanas nosacījumi.

(11)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 20. pantu Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs, kurā iekļautas visas atļautās veselīguma norādes, būtu jāatjaunina, lai tajā tiktu ņemta vērā šī regula.

(12)

Tā kā pieteikuma iesniedzējs pieprasa īpašumtiesību datu aizsardzību, ir uzskatāms par lietderīgu ierobežot šīs norādes izmantošanu pieteikuma iesniedzēja labā piecus gadus. Tomēr tas, ka šo norādi drīkst lietot tikai konkrēts uzņēmējs, neliedz citiem pieteikuma iesniedzējiem lūgt atļauju izmantot to pašu norādi, ja pieteikuma pamatā ir dati un pētījumi, kuri nav aizsargāti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. pantam.

(13)	Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu saņemtās atsauksmes no pieteikuma iesniedzēja.

(14)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 432/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)	Ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šīs regulas pielikumā minēto veselīguma norādi iekļauj Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktā paredzētajā Savienības atļauto norāžu sarakstā.

2. Šā panta 1. punktā minēto veselīguma norādi drīkst izmantot tikai attiecīgais pieteikuma iesniedzējs piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Pēc šā perioda beigām minēto veselīguma norādi drīkst izmantot jebkurš pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs saskaņā ar tai piemērotajiem nosacījumiem.

2. pants

Pieteikumā iekļautos zinātniskos datus un citu informāciju, par ko pieteikuma iesniedzējs ir paziņojis īpašumtiesības un kas bija jāiesniedz, lai veselīguma norādi varētu atļaut, drīkst izmantot tikai attiecīgais pieteikuma iesniedzējs piecus gadus, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās datuma, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punktā.

3. pants

Regulas (ES) Nr. 432/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 16. maija Regula (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 136, 25.5.2012., 1. lpp.).

(3) EFSA Journal 2015; 13(1):3951.

(4) Schulz A un C Schön, 2012. Effect of consumption of inulin on bowel motor function in subjects with constipation (nepublicēts pētījuma ziņojums).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 432/2012 pielikumā alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Norādes izmantošanas nosacījumi

Pārtikas produkta lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums

EFSA žurnāla numurs

Attiecīgais ieraksta numurs konsolidētajā sarakstā, kas iesniegts novērtēšanai EFSA

“Natīvs cigoriņa inulīns

Cigoriņa inulīns veicina zarnu normālu darbību, palielinot vēdera izejas biežumu (1)

Patērētāju informē, ka labvēlīgo ietekmi panāk, dienā uzņemot 12 g cigoriņa inulīna.

Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri nodrošina vismaz dienas devu – 12 g natīva cigoriņa inulīna, kas ir monosaharīdu (< 10 %), disaharīdu, inulīna tipa fruktānu un no cigoriņa ekstrahēta inulīna nefrakcionēts maisījums ar vidēju polimerizācijas pakāpi ≥ 9.

2015; 13(1):3951

(1) Atļauja piešķirta 2016. gada 1. janvārī, un to piecus gadus drīkst izmantot tikai BENEO-Orafti S.A., Rue L. Maréchal 1, 4360 Oreye, Beļģija.”

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/50

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2315

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums, kas sastāv no plastmasas apvalka, kurā ietvertas 4 metāla spailes, diodes un kabeļi ar savienotājiem (t. s. “fotoelementu (FE) sadales kārba”).

FE sadales kārba ir ierīce, kas paredzēta, lai pārvadītu (pa kabeļiem) elektroenerģiju, kas nepārsniedz 1 000 V un ko rada saules enerģijas panelis, uz citu FE moduli vai FE invertoru. Diodes paredzētas tikai tam, lai aizsargātu izstrādājumu pret pārspriegumu (tā sauktie “karstie punkti”).

Sk. attēlu (1).

8544 42 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8544, 8544 42 un 8544 42 90 formulējumu.

Klasifikācija pozīcijā 8541 pie diodēm nav iespējama, jo diodes būtiski nemaina izstrādājuma kā FE sadales kārbas raksturlielumus un īpašības. Par izstrādājuma galveno funkciju tiek uzskatīta pieslēgšana elektriskajam tīklam.

Tā kā izstrādājums tiek nodrošināts ar kabeļiem, nav iespējama arī klasifikācija pozīcijā 8536 pie aparatūras pieslēgšanai elektriskajam tīklam (skatīt Harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8536, III grupu, (A)).

Tāpēc izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 8544 42 90 pie citādiem elektrības vadītājiem, kas aprīkoti ar savienotājiem.

(1) Attēls pievienots tikai informācijai.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/52

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2316

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Cilindrisks ar baterijām darbināms izstrādājums ar vāku (tā sauktā “elektroniskā naudas lādīte”) un ar augstumu 17 cm un diametru 12 cm.

Vākā ir neliels LCD displejs un sprauga, pa kuru ieliek monētas (piemēram, euro). Kad monētu ar roku ieliek spraugā, mehānisms vākā (skaitļošanas ierīce) noteic monētas diametru, un tiek parādīta tās vērtība.

Ja monētas ieliek citu pēc citas, tad noteiktās vērtības tiek pieskaitītas jau uzkrātajai vērtībai un LCD ekrānā tiek parādīta monētu kopsumma.

Ja monētas izņem no naudas lādītes, atņemšana nenotiek.

Sk. attēlu (1).

8470 90 00

Klasifikācija ir noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 3.b) un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 8470, 8470 90 un 8470 90 00 formulējumu.

Izstrādājums ir salikta prece, kas sastāv no plastmasas trauka un skaitļošanas ierīces. Salīdzinājumā ar parastajām naudas lādītēm, izstrādājuma pamatīpašības nosaka skaitļošanas ierīce. Tāpēc nav iespējama klasificēšana atbilstīgi materiālam (39. nodaļa), no kā izstrādājums sastāv.

Tā kā nav iespējams izstrādājumā ievadīt datus (monētas nav dati), tad to neuzskata par kalkulatoru (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus pozīcijai 8470 (A)(1)). Tā kā ar skaitļošanas ierīci ir iespējams saskaitīt vismaz divus skaitļus, kas katrs sastāv no vairākiem cipariem (piemēram, EUR 0,02 + EUR 2,00 = EUR 2,02), tad izstrādājums atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai to klasificētu pie skaitļošanas ierīcēm (sk. arī HS skaidrojumus pozīcijai 8470, pirmo daļu).

Tāpēc viss izstrādājums jāklasificē ar KN kodu 8470 90 00 pie citādām ierīcēm, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces.

(1) Attēls pievienots tikai informācijai.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/55

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2317

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Šujmašīna ar piedurknes platformu lietošanai mājsaimniecībā, ar iebūvētu elektromotoru, kura jauda ir 70 vati, aprīkota galvenokārt ar adatas plāksnīti, pēdiņu, spolītes turētāju, vadības taustiņiem, iebūvētu gaismas avotu, ar kabeli savienotu pedāli un dažādiem piederumiem (piemēram, spolītēm, vadsliedēm, adatu komplektu, dubultām adatām u. tml.). Tā sver aptuveni 7 kg (ar motoru) un piedāvā vairāk nekā 24 šūšanas programmas. Tās vērtība pārsniedz EUR 65.

Šujmašīna darbojas ar augšējo un apakšējo diegu. Viens diegs ir ievērts adatā, un otrs tiek ar atspoli pavilkts apakšā (slēgdūriena tehnika). Šujmašīna var izveidot dažādu veidu dūrienus, tomēr visu šo dūrienu pamatā ir iepriekš aprakstītais princips. Mašīna var tikai imitēt overloka dūrienu, un tā nevar nogriezt auduma pārpalikumu šajā pašā darbībā.

8452 10 11

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 8452, 8452 10 un 8452 10 11 formulējumu.

Ņemot vērā šujmašīnas funkcijas, konstrukciju, fiziskās īpašības un darbības veidu, tā ir uzskatāma par šujmašīnu tikai slēgdūrienam, kas minēta apakšpozīcijā 8452 10, jo tā var veikt tikai tādus dūrienus, kuru pamatā ir slēgdūriena princips (sk. arī kombinētās nomenklatūras skaidrojumus par apakšpozīcijām 8452 10 11 un 8452 10 19, 1. punkta a) apakšpunktu).

Tāpēc produkts klasificējams ar KN kodu 8452 10 11 pie šujmašīnām lietošanai mājsaimniecībā (tikai slēgdūrienam), kuru vērtība pārsniedz EUR 65.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/57

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2318

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

Heinz ZOUREK

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums (tā sauktā “viedtālruņa aproce”), kas izgatavots galvenokārt no tekstilmateriāla. Tas sastāv no mobilā tālruņa ietvara un elastīgas saites, ar kuru izstrādājums tiek piestiprināts pie augšdelma.

Ietvara mugurpusē ir kabata, kurā var ievietot mobilo tālruni. Izstrādājuma priekšpusē ir taisnstūra caurspīdīga plastmasas aizsargvirsma. Ap caurspīdīgo virsmu ir poraina plastmasas plēve, kura pārklāj arī saites īsā gala priekšpusi. Izstrādājuma mugurpuse un aproces saite ir no gumijota auduma (ārējās kārtas ir no tekstilmateriāla, un starp šīm kārtām ir poraina gumijas kārta). Saitei ir piestiprināta velkro tipa lente; tādējādi, saiti izvelkot cauri divām atverēm, kas atrodas aproces īsajā galā, saites garumu var pielāgot valkātāja augšdelma apkārtmēram.

Sk. A un B attēlu. (1)

4202 92 98

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu, XI sadaļas 1. piezīmes l) apakšpunktu, 42. nodaļas 1. papildpiezīmi un KN kodu 4202, 4202 92 un 4202 92 98 aprakstu.

Izstrādājums ir paredzēts konkrēta priekšmeta (mobilais tālrunis, viedtālrunis) turēšanai. Tādējādi tam ir tādu izstrādājumu objektīvās īpašības, kas līdzīgi izstrādājumiem, kuri uzskaitīti KN koda 4202 aprakstā (skatīt arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 4202).

Tādēļ to nevar klasificēt kā citādus gatavos izstrādājumus pozīcijā 6307.

Tāpēc izstrādājums ir jāklasificē ar KN kodu 4202 92 98 kā ietvari ar tekstilmateriāla ārējo virsmu.


A attēls	B attēls

(1) Attēli pievienoti tikai informācijai.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/60

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2319

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums (t. s. “adapteris” vai “taisngriezis”) maiņstrāvas (100 – 220 V) pārveidošanai līdzstrāvā (12 V, 3,7 A) plastmasas korpusā, kura aptuvenie izmēri ir 14 × 6 × 5 cm.

Izstrādājumu, izmantojot kabeli ar savienotāju, var savienot ar maiņstrāvas kontaktligzdu, un, izmantojot citu kabeli ar īpašu savienotāju, ar konkrētu pozīcijas 9504 spēļu konsoli.

8504 40 82

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 3.a) un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 8504, 8504 40 un 8504 40 82 formulējumu.

Tā kā pozīcija 8504 aptver statiskos pārveidotājus (piemēram, taisngriežus), minētā pozīcija ietver precīzāko aprakstu. Tādēļ klasifikācija pozīcijā 9504 pie videospēļu iekārtu piederumiem nav iespējama.

Tādēļ izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 8504 40 82 pie taisngriežiem.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/62

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2320

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Spoža caurspīdīga auduma (100 % poliesteris) izstrādājums, kam ir ar mašīnu izšūts rotājums, 300 cm garos ruļļos.

Viena no abām izstrādājuma gareniskajām malām ir atšūta interloka dūrienu tehnikā, un atšuvē ir iestiprināta ar audumu pārklāta svina aukla. Pretējā malā ir blīvi austa eģe, ar ko paredzēts novērst auduma iršanu, un audi bārkšu veidā sniedzas pāri audumam.

No ruļļa nogrieztā auduma garums atbilst plānotā aizkara platumam. Šo audumu pārvērš aizkarā, vajadzīgajā garumā to vienkārši nogriežot blīvi austas eģes malā un apvīlējot šo malu un tās abas malas, kas nogrieztas no ruļļa. Interloka dūrienu tehnikā atšūtā mala veido aizkara apakšmalu, un tā netiek pārveidota.

Sk. attēlus (1).

6303 92 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 2.a) un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, XI sadaļas 7. piezīmes d) punktu un KN kodu 6303, 6303 92 un 6303 92 90 formulējumu.

Izstrādājumam ir pozīcijas 6303 gatavā aizkara pamatīpašības, jo tas, veicot vienkāršas darbības, ir nepārprotami piemērots pārveidošanai aizkarā. Kad audums nogriezts no ruļļa, jāveic vienkārša darbība, aizkaram vajadzīgajā garumā to vienkārši nogriežot un vajadzības gadījumā apvīlējot (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumu pozīcijai 6303 otro rindkopu).

Nepabeigtu izstrādājumu uzskata par apdarinātu, jo tam jau ir viena apvīlēta mala (interloka dūrienu tehnikā atšūtā mala).

Tādēļ izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 6303 92 90 pie aizkariem no sintētiskajām šķiedrām.


1.	2.	3.

(1) Attēli pievienoti tikai informācijai.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/65

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2321

(2015. gada 8. decembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 8. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Kasete no parastā metāla ķēžratiem (t. s. “brīvās rumbas kasete”) bez brīvrumbas mehānisma. Brīvās rumbas kasete sastāv no septiņiem kopā sastiprinātiem ķēžratiem, diviem atsevišķiem ķēžratiem un paplākšņa. Vismazākajam ķēžratam ir 11 zobi, bet vislielākajam – 32 zobi.

Brīvās rumbas kaseti ir paredzēts likt virs brīvrumbas mehānisma (integrēts rumbas struktūrā). Pēc tam aizmugurējā riteņa dzenošo vārpstu var atvienot no rumbas (brīvrumba). Tas ļauj riteņbraucējiem nekustināt pedāļus vai mīt pedāļus atpakaļ, kamēr divritenis virzās uz priekšu.

Brīvrumbas mehānisms nav pieejams uzrādīšanas brīdī.

Sk. attēlu (1).

8714 93 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 8714, 8714 93 00 formulējumu.

Tā kā izstrādājumu var piestiprināt tikai pie brīvrumbas mehānisma, kas integrēts rumbā, lai panāktu tā brīvrumbas funkciju, to uzskata par brīvrumbas ķēžratu.

Tāpēc izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 8714 93 00 pie brīvrumbas ķēžratiem.

(1) Attēls pievienots tikai informācijai.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/67

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2322

(2015. gada 10. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 (2) ir izveidots to gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kam Savienībā noteikts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā minētais darbības aizliegums.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir sniegušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz minētā saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir sniegušas arī dažas trešās valstis. Pamatojoties uz minēto informāciju, Kopienas saraksts būtu jāatjaunina.

(3)

Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai ar to iestāžu starpniecību, kuras ir atbildīgas par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, un norādījusi būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatos lēmumu noteikt šiem gaisa pārvadātājiem darbības aizliegumu Savienībā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kas noteikts Kopienas sarakstā jau iekļautajiem gaisa pārvadātājiem.

(4)	Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai, kā arī ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/1991 (3) izveidotajai komitejai (Aviācijas drošības komitejai).

(5)

Aviācijas drošības komiteja ir saņēmusi no Komisijas atjauninātu informāciju par notiekošajām kopīgajām apspriedēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un Regulu (EK) Nr. 473/2006 (4) ar Botsvānas, Gvinejas Republikas, Indijas, Indonēzijas, Irānas, Irākas, Kazahstānas, Libānas, Madagaskaras, Mozambikas, Nepālas, Filipīnu, Sudānas, Taivānas, Taizemes un Zambijas kompetentajām iestādēm un gaisa pārvadātājiem. Komisija ir sniegusi Aviācijas drošības komitejai arī informāciju par situāciju Gruzijā, Lībijā, Santomē un Prinsipi, Tadžikistānā un Jemenā, kā arī par tehniskajām konsultācijām ar Krievijas Federāciju.

(6)

EASA ir iesniegusi Komisijai un Aviācijas drošības komitejai izklāstus par rezultātiem, kas gūti, analizējot ziņojumus par revīziju, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) veica ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmas (USOAP) ietvaros. Šajā saistībā dalībvalstis tika aicinātas piešķirt prioritāti to gaisa pārvadātāju perona pārbaudēm, kas licencēti valstīs, attiecībā uz kurām ICAO konstatējusi nopietnas ar drošību saistītas problēmas (SSC) vai attiecībā uz kurām EASA ir secinājusi, ka pastāv būtiskas nepilnības drošības uzraudzības sistēmā. Papildus apspriešanai, ko Komisija sākusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, prioritātes piešķiršana perona pārbaudēm ļaus gūt papildu informāciju par to gaisa pārvadātāju darbības drošību, kuri licencēti minētajās valstīs.

(7)	EASA ir informējusi Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par rezultātiem, kas gūti, analizējot perona pārbaudes, kuras veiktas atbilstīgi Ārvalstu gaisa kuģu drošības novērtēšanas programmai (SAFA) saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (5).

(8)

Turklāt EASA informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par tehniskās palīdzības projektiem, ko īsteno valstīs, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 2111/2005 paredzētie pasākumi vai pārraudzība. Tā sniedza informāciju par plāniem un paustajiem lūgumiem arī turpmāk saņemt tehnisku palīdzību un turpināt sadarbību nolūkā uzlabot civilās aviācijas iestāžu administratīvās un tehniskās spējas, lai palīdzētu novērst neatbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem civilās aviācijas standartiem. Šajā saistībā dalībvalstis tika aicinātas atbildēt uz šiem lūgumiem uz divpusējas vienošanās pamata, to koordinējot ar Komisiju un EASA. Šajā saistībā Komisija uzsvēra, ka ir lietderīgi informēt — šim nolūkam it sevišķi izmantojot ICAO kopīgā palīdzības tīkla drošības jomā datubāzi (SCAN) — starptautiskās aviācijas aprindas par tehnisko palīdzību, ko Savienība un tās dalībvalstis sniedz nolūkā uzlabot aviācijas drošību visā pasaulē.

(9)	Eirokontrole sniedza Komisijai un Aviācijas drošības komitejai jaunāko informāciju par SAFA brīdināšanas funkcijas statusu un jaunākos statistikas datus par brīdinājuma ziņojumiem par gaisa pārvadātājiem, kuru darbībai piemērots aizliegums.

Savienības gaisa pārvadātāji

(10)

Pēc analīzes, kuru veica EASA, iepazīstoties ar informāciju, kuras pamatā ir Savienības gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem veiktās perona pārbaudes vai EASA veiktās standartizācijas pārbaudes, kā arī specifiskas valstu aviācijas iestāžu veiktas pārbaudes un revīzijas, dažas dalībvalstis ir veikušas konkrētus izpildes nodrošināšanas pasākumus un informējušas Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par šiem pasākumiem. Malta ir informējusi Komisiju un Aviācijas drošības komiteju par dažiem pasākumiem, ko tā ir veikusi saistībā ar vairākiem Maltas gaisa pārvadātājiem, un Igaunija ir ziņojusi par gaisa pārvadātāja AS Avies stāvokli. Pirms tikšanās ar Aviācijas drošības komiteju Grieķija sniedza informāciju par dažiem pasākumiem, ko tā bija veikusi attiecībā uz vairākiem Grieķijas gaisa pārvadātājiem.

(11)	Dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu gatavību attiecīgi rīkoties, ja jebkāda drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs risks drošībai, kurš radies tāpēc, ka Savienības gaisa pārvadātāji nenodrošina atbilstību attiecīgajiem drošības standartiem.

Botsvānas gaisa pārvadātāji

(12)

Botsvānas civilās aviācijas iestāde (CAAB) 2015. gada 27. augusta vēstulē sniedza informāciju par to, kā tiek risinātas SSC un citi ICAO konstatējumi. CAAB ir pierādījusi, ka tā ir guvusi papildu panākumus starptautisko drošības standartu īstenošanā. CAAB sadarbojas ar ICAO reģionālo biroju, lai saņemtu papildu palīdzību SSC un citu konstatējumu novēršanā. CAAB ir uzaicinājusi ICAO līdz 2015. gada beigām veikt ICAO koordinēto validācijas apmeklējumu (ICVM), lai verificētu SSC novēršanu.

(13)	Starptautisko drošības standartu labāka īstenošana un pieejamā drošības informācija nedod pamatu lēmumam noteikt darbības aizliegumu vai darbības ierobežojumus Botsvānā sertificētiem gaisa pārvadātājiem. Tomēr Komisija uzskata, ka būtu jāturpina rūpīgi uzraudzīt situāciju.

(14)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Botsvānas gaisa pārvadātājus.

Gvinejas Republikas gaisa pārvadātāji

(15)	Saskaņā ar vienošanos, kas panākta 2013. gada janvārī Briselē notikušajā tehniskajā sanāksmē ar Komisiju, Gvinejas Republikas kompetentās iestādes (DNAC) ir regulāri sniegušas informāciju par ICAO 2012. gada decembrī apstiprinātā korektīvo pasākumu plāna un ar to saistīto darbību īstenošanu.

(16)

Jaunākajā DNAC ziņojumā, ko Komisija saņēma 2015. gada 10. augustā, izklāstīta sīka informācija par jaunākajām darbībām un notikumiem saistībā ar korektīvo pasākumu plāna īstenošanu, kas šobrīd galvenokārt ir saistīts ar gaisa pārvadātāju sertifikācijas procesa un gaisa kuģu reģistrācijas statusu. 2013. gada marta beigās tika apturētas visas iepriekš izdotās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC). Gaisa pārvadātāju Eagle Air un PROBIZ Guinée pilnā ICAO prasībām atbilstošā (piecu posmu) sertifikācija ir noslēgusies, un šie gaisa pārvadātāji AOC ir saņēmuši attiecīgi 2015. gada 10. aprīlī (AOC Nr. 1/DNAC/2015) un 2015. gada 4. augustā (AOC Nr. 2/DNAC/2015). Pārējie četri gaisa pārvadātāji — Konair, Sahel Aviation Guinée, Fly Nimba Airlines un Ijet Aviation — arī ir uzsākuši sertifikācijas procesu.

(17)	Ir turpinājusies gaisa kuģu reģistrācija, un DNAC ir ziņojusi, ka gaisa kuģu reģistram ir pievienoti pieci jauni gaisa kuģi.

(18)

Pakāpeniskā korektīvo pasākumu plāna īstenošana atbilstoši plānam, ko ICAO apstiprināja 2012. gada decembrī, un pieejamā informācija par drošību šobrīd nav pietiekams pamats tam, lai pieņemtu lēmumu par darbības aizlieguma vai darbības ierobežojumu piemērošanu Gvinejas Republikā sertificētiem gaisa pārvadātājiem. Tomēr būtu jāturpina situāciju rūpīgi uzraudzīt.

(19)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka šobrīd nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Gvinejas Republikas gaisa pārvadātājus.

(20)	Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

Indijas gaisa pārvadātāji

(21)

2015. gada 20. oktobrī notika tehniskās konsultācijas, kurās piedalījās Komisija, EASA un dalībvalstis un Indijas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāta (Indijas DGCA) un gaisa pārvadātāja Air India pārstāvji. Indijas DGCA sniedza sīku informāciju par ilgtspējības pasākumiem, ko tā ir īstenojusi attiecībā uz savu drošības uzraudzības spēju. Tehniskās konsultācijas arī tika izmantotas, lai ar Indijas DGCA apspriestu Indijas gaisa pārvadātāju saziņu ar SAFA programmu.

(22)

Šajās konsultācijās noskaidrojās, ka, neraugoties uz to, ka Indijas DGCA ir īstenojusi dažus pasākumus, lai stiprinātu līdz šim īstenoto aviācijas drošības uzlabojumu ilgtspējību, aizvien ir jāveic papildu pasākumi dažādās jomās. Savukārt Indijas DGCA izmanto SAFA datubāzi, lai uzraudzītu Indijas gaisa pārvadātāju darbības rādītājus saskaņā ar SAFA programmu. Par to cita starpā liecina tas, ka Indijas DGCA ir ziņojusi, ka tā 2015. gada jūnijā bija tikusies ar Air India, lai apspriestu Air India ieviestos procesus, kas saistīti ar to, kā Air India pārrauga savus darbības rādītājus saskaņā ar SAFA programmu.

(23)	Air India sniedza pārskatu par savu drošības pārvaldības sistēmu, SAFA statistiskās informācija kopsavilkumu par floti, piemērus par drošības pārvaldības programmas komunikācijas stratēģiju un sīku informāciju par SAFA procesu, ko tā izmanto, lai turpinātu situācijas uzlabošanu.

(24)

2015. gada 29. oktobra vēstulēs pēc tehniskajām konsultācijām Komisija atkārtoti nosūtīja Indijas DGCA vairākus ziņojumus, tostarp par to, ka tai būtu īpaši rūpīgi jāuzrauga Indijas gaisa pārvadātāju SAFA darbības rādītāji. Komisija arī norādīja Air India, ka panākumi attiecībā uz SAFA procesa pārvaldību ir jāpierāda ar darbības rādītājiem saskaņā ar SAFA programmu. Gan Indijas DGCA, gan Air India tika informēti par EASA pienākumu, kas tai noteikts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 452/2014 (6) (Part TCO), veikt trešo valstu ekspluatantu drošības novērtēšanu, un to, ka SAFA programmas rādītāji ir viens no svarīgākajiem elementiem, kurus EASA ņem vērā, veicot minēto novērtēšanu.

(25)

Komisija ņēma vērā Indijas DGCA un Air India izklāstīto informāciju. Tika secināts, ka šajā gadījumā nav vajadzīgs Indijā sertificēto gaisa pārvadātāju darbības aizliegums vai darbības ierobežojumi, tomēr arī turpmāk būtu jānotiek tehniskām konsultācijām, lai pastāvīgi būtu iespēja apspriest ar drošību saistītus jautājumus.

(26)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Indijas gaisa pārvadātājus.

(27)	Komisija ir iecerējusi turpināt oficiālās konsultācijas ar Indijas DGCA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem.

(28)	Dalībvalstīm jāturpina verificēt, vai tiek faktiski izpildītas attiecīgo drošības standartu prasības, un tālab jāpiešķir prioritāte Indijas gaisa pārvadātāju gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

Indonēzijas gaisa pārvadātāji

(29)

Ar Indonēzijas kompetentajām iestādēm, Indonēzijas Civilās aviācijas ģenerāldirektorātu (Indonēzijas DGCA), turpinās konsultācijas, kuru mērķis ir pārraudzīt Indonēzijas DGCA sasniegto progresu, lai nodrošinātu, ka visu Indonēzijā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība atbilst starptautiskajiem drošības standartiem. Pēc 2014. gada maijā veiktās ICAO revīzijas Indonēzijas DGCA ir pabeigusi korektīvo pasākumu plānu, un patlaban notiek minētā plāna korektīvo pasākumu īstenošana. Pēc Indonēzijas DGCA lūguma 29. oktobrī notika tehniskā sanāksme starp Komisiju, EASA, dalībvalstīm, Indonēzijas DGCA, kā arī gaisa pārvadātājiem Citilink, Lion Air un Batik Air. Šajā sanāksmē noskaidrojās, ka šobrīd notiek sagatavošanās, lai veiktu korektīvos pasākumus iepriekšējās revīzijās atklāto konstatējumu novēršanai, bet šie pasākumi aizvien ir dažādās īstenošanas stadijās. Galvenais trūkums ir saistīts ar gaisa pārvadātāju un gaisa kuģu pārbaužu veikšanu. Ir ieviestas šā darba veikšanas procedūras, bet praksē tās ne vienmēr tiek ievērotas. Pārbaudēs konstatēto trūkumu skaits aizvien ir zems, un pārbaudīto uzņēmumu informēšana par konstatētajiem trūkumiem ne vienmēr notiek atbilstoši piemērojamām procedūrām. Nav atbilstošu procedūru saistībā ar atklāto trūkumu papildu pasākumiem, un tie aizvien ir zemā līmenī, termiņi netiek ievēroti, un tie ne vienmēr tiek piemēroti. Indonēzijas DGCA ir jāstrādā ar aptuveni 59 AOC, un vairāki no šiem gaisa pārvadātājiem attīstās ļoti strauji. Ir svarīgi, ka Indonēzijas DGCA spēj sekot līdzi šai attīstībai.

(30)

Gaisa pārvadātājs Citilink sniedza prezentāciju par uzņēmuma attīstību un drošības pārvaldību uzņēmumā. Šā uzņēmuma izaugsme turpinās, uzņēmumam iegūstot aptuveni astoņus jaunus gaisa kuģus gadā, un tā sistēmas un procedūras kļūst stabilākas. Ir uzlabojusies lidojumu datu analīze, un uzņēmums apzinās darbības apdraudējumus. Drošības pārvaldības sistēma ir izveidota, bet tai vēl ir jānostabilizējas, tostarp attiecībā uz ziņoto starpgadījumu un notikumu zemo skaitu.

(31)

Lion Air un Batik Air informāciju sniedza kopā, jo abi pārvadātāji ir Lion Air Group dalībnieki. Abu šo aviosabiedrību izaugsme aizvien ir ievērojama; katra no tām ir ieplānojusi 2016. gadā saņemt apmēram 10 jaunus gaisa kuģus, un līdzīgu skaitu gaisa kuģu arī turpmākajos gados. Galvenais izaicinājums šiem gaisa pārvadātājiem ir pietiekami liela skaita personāla atlase un apmācība visās jomās. Abi gaisa pārvadātāji pastāstīja par lidojumu apkalpes apmācības plāniem un cita personāla atlases un apmācības plāniem. Minimālās kvalifikācijas prasības no jauna pieņemtiem pilotiem un Lion Air prasības kļūšanai par kapteini ir salīdzinoši zemas, ņemot vērā nereti apgrūtinātos operatīvos apstākļus. Tādēļ un arī šā gaisa pārvadātāja straujās izaugsmes dēļ Lion Air strādā salīdzinoši liels skaits nepieredzējušu pilotu. Tas varētu būt radījis lielo skaitu nestabilizēto pieeju un augsta riska nosēšanās starpgadījumus (smaga nosēšanās, novirzīšanās no skrejceļa). Kā piemēru var minēt gaisa pārvadātāja Batik Air novirzīšanos no skrejceļa 2015. gada 6. novembrī. Saistībā ar šo starpgadījumu Indonēzijas DGCA un gaisa pārvadātājs Batik Air ir veikuši tūlītējus pasākumus šā starpgadījuma attiecīgai izmeklēšanai un attiecīgu mazinošu pasākumu īstenošanai. Turklāt ir uzlabojusies lidojumu datu pārvaldības sistēma, kas sniedz noderīgus rezultātus un uzlabo drošību. Drošības pārvaldības sistēma ir labi izstrādāta, un pēdējā laikā ir sākusi uzlaboties arī ziņošana par starpgadījumiem un notikumiem, tomēr īstenošanai un apdraudējumu identifikācijai vēl ir jānostabilizējas. Sanāksmē kļuva skaidrs, ka apdraudējumu no Lion Air un Baltic Air puses rada straujā izaugsme un salīdzinoši nepieredzējušās lidojumu apkalpes.

(32)

Indonēzijas DGCA tika uzaicināta uz Aviācijas drošības komitejas 2015. gada 25. novembra sēdi. Indonēzijas DGCA atkārtoti sniedza informāciju, ko tā prezentēja 2015. gada 29. oktobra tehniskajā sanāksmē, tostarp par pastāvīgo uzraudzības programmu un konstatējumiem saistībā ar pārvaldības sistēmu. Tika izklāstīti rezultāti, kas iegūti to četru Indonēzijas gaisa pārvadātāju uzraudzības darbībās, uz kuriem vispārējais Indonēzijas gaisa pārvadātājiem noteiktais darbības aizliegums neattiecas, kā arī rezultāti par trim gaisa pārvadātājiem, kuri piedalījās sēdē. Indonēzijas DGCA sniedza informāciju par drošības apdraudējuma pārvaldības sistēmu, kas šobrīd tiek izstrādāta. Indonēzijas DGCA uzaicināja Komisiju veikt verifikācijas apmeklējumu uz vietas. Šāds apmeklējums dos iespēju izvērtēt progresu un noteikt starptautisko drošības standartu faktisko īstenošanas pakāpi iestādē un gaisa pārvadātājos.

(33)	Gaisa pārvadātāji Citilink, Lion Air un Batik Air izklāstīja informāciju par savu attīstību un drošības pārvaldības īstenošanu, kas lielākoties saskan ar informāciju, ko tie sniedza tehniskajā sanāksmē 29. oktobrī.

(34)

2015. gada 22. oktobra vēstulē Indonēzijas DGCA informēja Komisiju, ka kopš iepriekšējā atjauninājuma ir sertificēti divi jauni gaisa pārvadātāji — AOC Nr. 135-054 ir izdots Alda Trans Papua un AOC Nr. 135-059 ir izdots Weststar Aviation Indonesia. Tomēr Indonēzijas DGCA nesniedza pierādījumus tam, ka minēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība tiek nodrošināta atbilstoši starptautiskajiem drošības standartiem. Minētajā vēstulē Indonēzijas DGCA informēja Komisiju, ka AOC ir anulētas šādiem gaisa pārvadātājiem: Pacific Royale Airways (AOC 121-045), Air Maleo (AOC 121-041, tikai iekšzemes gaisa pārvadājumi), Manunggal Air Service (AOC 121-020), Nusantara Buana Air (AOC 135-041), Survai Udara Penas (Persero, AOC 135-006) un Asconusa Air Transport (AOC 135-022).

(35)

Lai arī ir gūti panākumi kopš ICAO revīzijas 2014. gada maijā un par kopš tehniskās sanāksmes oktobrī, tomēr uzlabojumu verifikācija ir priekšnoteikums tam, lai pārliecinātos par drošības pasākumiem un apsvērtu iespēju mazināt darbības aizliegumu Indonēzijas gaisa pārvadātājiem. Tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, ES novērtējuma apmeklējums uz vietas tiks organizēts 2016. gadā. Tomēr šobrīd nav pietiekamu pierādījumu, uz kuru pamata pieņemt lēmumu par Indonēzijas gaisa pārvadātāju, tostarp Citilink, Lion Air un Batik Air, darbības aizlieguma atvieglojumiem.

(36)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā iekļaujot gaisa pārvadātājus Alda Trans Papua un Weststar Aviation. Pacific Royale Airways, Manunggal Air Service, Nusantara Buana Air, Survai Udara Penas un Asconusa Air Transport no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma būtu jāsvītro.

Irānas gaisa pārvadātāji

(37)

Irānas Islāma Republikas Civilās aviācijas organizācijas (CAOIRI) sertificētais gaisa pārvadātājs Iran Air2010. gada 30. martā tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā. Pēc novērtējuma apmeklējuma uz vietas 2010. gada 5. jūlijā tika papildus konkretizēti Iran Air flotes darbības ierobežojumi.

(38)

Iran Air ir sniegusi Komisijai informāciju par savu pašreizējo floti un attiecīgos pavaddokumentus. Gaisa pārvadātājs lūdza atbrīvot visus A320 tipa gaisa kuģus no darbības ierobežojumiem, lai Iran Air varētu Savienībā ekspluatēt arī savus jaunākos A320 tipa gaisa kuģus. Saskaņā ar Iran Air sniegto informāciju Iran Air A320 flotes vidējais vecums ir zemāks nekā to gaisa kuģu vidējais vecums, kurus ir atļauts ekspluatēt Savienībā. Iran Air arī apgalvo, ka šos gaisa kuģus var ekspluatēt droši. Tomēr tā kā sniegtos pierādījumus nav bijis iespējams verificēt, ņemot vērā Komisijai šobrīd pieejamo informāciju, jaunus gaisa kuģus šobrīd nevar pievienot to gaisa kuģu sarakstam, kurus Iran Air var ekspluatēt Savienībā.

(39)	Saskaņā ar Iran Air AOC ir samazinājies to gaisa kuģu skaits, kurus ir atļauts ekspluatēt Savienībā. Tādējādi būtu atbilstoši jāgroza atbrīvoto gaisa kuģu saraksts, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā.

(40)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, lai minētais saraksts atspoguļotu Iran Air pašreizējo gaisa kuģu floti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā.

Irākas gaisa pārvadātāji

(41)

Laikposmā no 2014. gada 13. jūnija līdz 2015. gada 16. martamEASA ir rakstījusi Irākas Civilās aviācijas iestādei (ICAA) četras reizes, informējot to par drošības problēmām saistībā ar Iraqi Airways darbības rezultātiem SAFA programmā. Šajā saistībā SAFA dati liecina, ka Iraqi Airways neveic pietiekamu šo problēmu iemeslu analīzi.

(42)	Iraqi Airways2014. gada 20. augustā iesniedza EASA pieteikumu trešās valsts gaisa kuģu ekspluatanta (TCO) atļaujas saņemšanai. EASA izvērtēja Iraqi Airways TCO pieteikumu atbilstoši Part TCO prasībām.

(43)

EASA, veicot Iraqi Airways drošības novērtējumu saistībā ar TCO atļauju, atklāja būtiskas problēmas saistībā ar Iraqi Airways spēju reaģēt uz atklātajām drošības problēmām un laikus iesniegt ar drošības jautājumiem saistīto dokumentāciju. Tādēļ EASA secināja, ka, veicot turpmāku novērtēšanu, Iraqi Airways netiktu izdota atļauja un ka pārvadātājs tādējādi neatbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 452/2014 piemērojamām prasībām. EASA2015. gada 16. jūlijā, ņemot vērā iepriekš aprakstītās ar drošību saistītās problēmas, noraidīja Iraqi Airways TCO pieteikumu.

(44)

Komisija 2015. gada 28. septembrī rakstīja ICAA. Vēstulē tika sniegta informācija par oficiālo konsultāciju uzsākšanu ar iestādēm, kuras veic Irākā sertificēto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem. Šajā vēstulē Komisija paskaidroja, ka šo oficiālo konsultāciju uzsākšanas pamatā ir Iraqi Airways drošības rādītāji SAFA programmā, kā arī EASA negatīvais lēmums attiecībā uz Iraqi Airways pieteikumu uz TCO atļauju.

(45)

Komisija 2015. gada 27. oktobrī rakstīja ICAA un Iraqi Airways, lai abas puses informētu par to, ka Iraqi Airways lieta ir iekļauta Aviācijas drošības komitejas 2015. gada 24.–26. novembra sanāksmes dienas kārtībā un ka gan ICAA, gan Iraqi Airways tiek dota iespēja piedalīties Aviācijas drošības komitejas sēdē atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(46)

2015. gada 3. novembrī notika videokonference, kurā piedalījās Komisija, EASA un dalībvalstis un gan ICAA, gan Iraqi Airways pārstāvji. Šā videokonferences zvana laikā ICAA sniedza pārskatu par savām funkcijām, tostarp izklāstīja savus drošības uzraudzības pamatprincipus. Tāpat ICAA sniedza pārskatu par uzraudzību attiecībā uz Iraqi Airways, kā arī informāciju par to, kā ICAA veic papildu pasākumus saistībā ar SAFA programmas informāciju. Minētās videokonferences laikā Iraqi Airways cita starpā sniedza ļoti vispārīgu informācijas izklāstu par savu drošības un kvalitātes pārvaldības sistēmu un citiem ar drošību saistītiem procesiem.

(47)

Aviācijas drošības komiteja 2015. gada 25. novembrī uzklausīja ICAA un Iraqi Airways. Cita starpā ICAA ziņoja, ka tā uzrauga septiņus AOC turētājus, tostarp Iraqi Airways. ICAA arī izklāstīja kopsavilkumu par plānotajiem pasākumiem, ar kuriem stiprināt savas spējas. EASA sniedza informāciju par drošības problēmām, uz kuru pamata tika pieņemts negatīvais TCO lēmums.

(48)

Iraqi Airways sniedza dažādu informāciju, tostarp par tā SAFA analīzi un papildu pasākumiem. Šajā prezentācijā netika sniegti pietiekami sīki pierādījumi par Iraqi Airways funkcijām drošības un kvalitātes pārvaldības sistēmā. Iraqi Airways sniegtā informācija pēc būtības nebija pietiekama, lai pilnībā novērstu drošības problēmas, uz kuru pamata EASA pieņēma negatīvo lēmumu un noraidīja Iraqi Airways TCO atļaujas pieteikumu.

(49)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā gaisa pārvadātāju Iraqi Airways.

(50)

Tā kā iekļaušana minētajā pielikumā bija tieši saistīta ar EASA negatīvo lēmumu par TCO atļaujas pieteikumu, Komisija apņemas no jauna izvērtēt minēto iekļaušanu pielikumā tad, kad EASA informēs Komisiju, ka EASA uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, uz kuru pamata EASA var pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā uz Iraqi Airways saskaņā ar Part-TCO.

Kazahstānas gaisa pārvadātāji

(51)

Kopā 2009. gada jūlija visiem Kazahstānā sertificētiem gaisa pārvadātājiem (izņemot vienu) piemēro pilnīgu darbības aizliegumu galvenokārt tāpēc, ka iestāde, kas ir atbildīga par Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību (Kazahstānas Civilās aviācijas komiteja (CAC)), nespēj īstenot un piemērot starptautiskos drošības standartus. Daļējs izņēmums ir piemērots gaisa pārvadātājam Air Astana. Air Astana tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā, un tam tika atļauts darboties Savienībā ar daļu flotes, bet tā darbības apmērs tajā brīdī bija ierobežots.

(52)	2014. gadā, ņemot vērā labākus SAFA rādītājus, Air Astana tika atļauts palielināt darbības apjomu Savienībā, bet tam atļāva izmantot tikai tā tipa gaisa kuģus, kurus tam bija atļauts ekspluatēt Savienībā kopš 2009. gada.

(53)

CAC 2015. gada aprīlī no jauna veica Air Astana sertifikāciju, kā arī Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) darbības drošības revīziju (IOSA) 2015. gada maijā. Gaisa pārvadātājs regulāri Komisijai sniedz jaunāko informāciju par saviem lidojumiem, apmācību un tehniskās apkopes darbībām. Air Astana revīzijā, ko EASA veica 2015. gada oktobrī Part TCO ietvaros, netika atklāti pierādījumi par neatbilstību starptautiskajiem standartiem. Tika secināts, ka Air Astana ir pietiekams darbinieku skaits un to efektīvi vada kompetenta, starptautiska vadības komanda, kurā ir arī vietējais personāls. Šajā organizācijā ir izveidota stabila un uzticama drošības kultūra. Tādēļ EASA revīzijas grupa ieteica Air Astana piešķirt TCO atļauju bez citiem konstatējumiem.

(54)

Lai sniegtu atjauninātu informāciju par drošības uzraudzības darbībām Kazahstānā, CAC tika uzaicinātas uz Aviācijas drošības komitejas 2015. gada 24. novembra sanāksmi. Tā norādīja, ka tiek veikti vairāki pasākumi, lai novērstu ICAO atklātos trūkumus 2014. gada ICVM, tostarp SSC gaisa kuģu ekspluatācijas jomā. Minētie pasākumi ir apmācības programmas izveide aviācijas drošības inspektoriem un to procedūru uzlabošana, kas saistītas ar gaisa kuģu ekspluatantu sertifikāciju un konkrētu apstiprinājumu izdošanu. Attiecībā uz SSC CAC norādīja, ka risinājums nav gaidāms līdz 2015. gada beigām. Turklāt 2015. gada novembrī Kazahstānas kompetentās iestādes parakstīja saprašanās memorandu ar konsultējošo pakalpojumu sniedzēju, lai Kazahstānā paaugstinātu attiecīgo drošības standartu efektīvas īstenošanas līmeni. CAC arī norādīja, ka 2015. gadā kopā 12 ekspluatanti tika sertificēti atkārtoti un ka piecas AOC tika anulētas. Lai arī šie notikumi ir pozitīvi, tomēr saglabājas nenoteiktība par gaisa kuģu ekspluatantu sertifikācijas un apstiprināšanas procesu atbilstības pakāpi, kā arī par to regulatīvo pasākumu efektivitāti, kas tiek īstenoti, lai risinātu SSC.

(55)

Air Astana arī tika uzaicināta uz Aviācijas drošības komitejas 2015. gada 24. novembra sanāksmi. Air Astana sniedza pierādījumus par to, ka tā ir izveidojusi stabilu un efektīvu drošības pārvaldības procesu, ar kuru novērš drošības apdraudējumus, veic iemeslu analīzi un sekmē drošības kultūru organizācijā. Gaisa pārvadātājs ir pierādījis spēju droši un efektīvi veikt izmaiņas savā darbības jomā un apmērā. Turklāt Air Astana ir nodrošinājis, ka tā flotes uzraudzība notiek atbilstoši piemērojamiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(56)

Kazahstānā sertificētais gaisa pārvadātājs SCAT JSC lūdza, lai tas tiktu uzklausīts Aviācijas drošības komitejas 2015. gada 24. novembra sanāksmē. Šis gaisa pārvadātājs ir veiksmīgi pabeidzis IOSA sertifikāciju. Saskaņā ar SCAT JSC sniegto informāciju vairāki tā Boeing B-737 un B-757 tipa gaisa kuģi ir reģistrēti Lietuvā. Lai arī Komisija atzīst SCAT JSC gūtos panākumus, tomēr gaisa pārvadātājs nespēja sniegt pierādījumus, ka tā lidojumu operācijas, kā arī lidojumderīgums un gaisa kuģu apkope tiek veikta atbilstīgi piemērojamiem drošības standartiem.

(57)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tostarp uz informāciju, kas sniegta 2015. gada 24. novembra sanāksmē, ir secināts, ka civilās aviācijas jomas regulatīvās reformas projekts Kazahstānā turpina lēnām progresēt. Tomēr, pirms apsvērt iespēju būtiski mazināt ierobežojumus, kas šobrīd tiek piemēroti CAC uzraudzībā esošajiem gaisa pārvadātājiem, izņemot Air Astana, ir vajadzīgi pierādījumi par lielākiem panākumiem SSC risināšanā.

(58)	Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, Air Astana TCO revīzijas pozitīvo iznākumu un paskaidrojumiem, kas sniegti Aviācijas drošības komitejas sanāksmē, tiek uzskatīts, ka apstākļi, kuru dēļ būtu jāsaglabā Air Astana noteiktais daļējais darbības aizliegums, vairs nepastāv.

(59)	Attiecībā uz SCAT JSC Komisija ir nolēmusi turpināt šīs lietas izskatīšanu, lai nodrošinātu, ka SCAT JSC noteiktā darbības aizlieguma iespējamā mazināšana nerada apdraudējumu saistībā ar tā darbību Savienībā.

(60)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, svītrojot Air Astana no Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikuma.

(61)	Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai tiek faktiski izpildītas attiecīgo drošības standartu prasības, un tālab jāpiešķir prioritāte Air Astana gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

Libānas gaisa pārvadātāji

(62)	Turpinās apspriedes ar Libānas kompetentajām iestādēm, proti, Libānas Civilās aviācijas iestādi (Libānas CAA), un to mērķis ir apstiprināt, ka Libāna īsteno korektīvo pasākumu plānu, kas tika izstrādāts, reaģējot uz konstatējumiem un SSC pēc 2012. gada decembrī notikušā ICVM.

(63)

2015. gada 4. novembrī Libānas CAA un gaisa pārvadātāju Middle East Airlines un Wings of Lebanon pārstāvji piedalījās tehniskajā sanāksmē Briselē kopā ar Komisiju un EASA un sniedza jaunāko informāciju par Libānas CAA sasniegto progresu, galvenokārt informējot par SSC atrisināšanu, Civilās aviācijas iestādes Valdes izveidi un drošības uzraudzības funkcijas nošķiršanas no pakalpojumu sniegšanas funkcijas, kuras abas šobrīd veic CAA.

(64)

Libānas CAA sniedza ICAO papildu informāciju par SSC, un šī informācija tika sniegta tehniskās sanāksmes laikā. Libānas CAA nesen uzaicināja ICAO veikt korektīvo darbību verifikāciju, bet tā vēl nav notikusi. Tika minēts, ka Lidojumu drošības direktorāts, kurš ir atbildīgs par gaisa pārvadātāju sertifikāciju un uzraudzību, ir ieguvis neatkarīgāku stāvokli CAA struktūrā, bet šis apgalvojums tehniskajā sanāksmē netika pamatots ar konkrētiem pierādījumiem.

(65)

Gaisa pārvadātājs Middle East Airlines sniedza prezentāciju par savu darbību un drošības pārvaldību, un šķiet, ka šis gaisa pārvadātājs kontrolē procesus tādos drošībai būtiskos jautājumos kā lidojuma operācijas, apkalpes apmācība, lidojumderīguma vadība un kvalitātes un drošības pārvaldība. EASA sniedza informāciju par to, ka nesen notikušā sanāksmē, kurā piedalījās Middle East Airlines, saistībā ar tās pieteikumu TCO atļaujas saņemšanai tika gūti pozitīvi rezultāti. Gaisa pārvadātājs regulāri organizē trešo personu veiktas revīzijas, lai mazinātu iestādes drošības uzraudzības trūkumu un uzlabotu starptautisko drošības standartu īstenošanu.

(66)

Gaisa pārvadātājs Wings of Lebanon sniedza informāciju par tikai viena gaisa kuģu ekspluatāciju un ieviestajiem drošības procesiem. Nesen tika nomainīti augstākos amatos esošie gaisa pārvadātāja darbinieki, un tas ir ļāvis uzlabot gaisa pārvadātāja darba procedūras, kā arī veiksmīgi uzsākt drošības pārvaldības sistēmas izveidi.

(67)

Ņemot vērā drošības uzraudzības sistēmas pakāpeniskos uzlabojumus, Middle East Airlines veiktos veicinošos pasākumus un pieejamo drošības informāciju, šobrīd nav pamata pieņemt lēmumu par darbības aizlieguma vai darbības ierobežojumu piemērošanu Libānas gaisa pārvadātājiem. Tomēr, lai situāciju uzraudzītu rūpīgāk, konsultācijas ar Libānas iestādēm jāturpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktu.

(68)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Libānas gaisa pārvadātājus.

(69)	Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

Madagaskaras gaisa pārvadātāji

(70)	Komisija ir turpinājusi konsultācijas ar Madagaskaras Civilās aviācijas iestādi (ACM). Pēc ACM lūguma Briselē 2015. gada 2. oktobrī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisija, EASA un kāda dalībvalsts, no vienas puses, un ACM un gaisa pārvadātājs Air Madagascar, no otras puses.

(71)

Šajā sanāksmē ACM un Air Madagascar sniedza informāciju par abu organizāciju sasniegto progresu saistībā ar attiecīgo korektīvo un preventīvo pasākumu plāniem, kas tiek īstenoti, lai risinātu ar drošību saistītās nepilnības, kuras minētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2011 66.–74. apsvērumā. Gan ACM, gan Air Madagascar uzskata, ka minētās ar drošību saistītās nepilnības ir pilnībā novērstas, un ACM lūdza atkārtoti novērtēt Air Madagascar noteiktos darbības ierobežojumus.

(72)

Komisija ir ņēmusi vērā ACM ziņoto progresu, kas gūts ICAO konstatēto nepilnību novēršanā, kā arī ACM un gaisa pārvadātāja Air Madagascar sniegto informāciju par attiecīgo korektīvo un preventīvo pasākumu plānu izpildi. Atzīstot ACM un gaisa pārvadātāja Air Madagascar gūtos panākumus un par ņemot vērā sagaidāmo progresu nākotnē, tomēr nosacījumi Air Madagascar noteiktā daļējā darbības aizlieguma mazināšanai šobrīd nav izpildīti. Aizvien vēl ir jāveic starptautisko drošības standartu faktiskās īstenošanas verifikācija. ACM ir jāiegūst pieredze saistībā ar jaunajiem procesiem, ko tā ir ieviesusi. Šajā saistībā Madagaskarā 2016. gada pirmajā ceturksnī ir gaidāms Savienības apmeklējums uz vietas. Turklāt šobrīd nav pietiekamu pierādījumu, uz kuru pamata varētu mazināt Madagaskaras gaisa pārvadātājiem noteiktos darbības ierobežojumus.

(73)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka patlaban nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Savienības sarakstu attiecībā uz Madagaskaras gaisa pārvadātājiem.

Mozambikas gaisa pārvadātāji

(74)

Savienības novērtējuma apmeklējums, kas notika 2015. gada aprīlī, Komisijai ļāva secināt, ka, lai gan Mozambikas kompetentās civilās aviācijas iestādes (IACM) ir guvušas nozīmīgus panākumus starptautisko drošības standartu īstenošanā, Mozambikas drošības uzraudzības sistēmā vēl aizvien ir nopietni trūkumi. Tādēļ tika nolemts, ka Komisija sadarbībā ar EASA sniegs tehnisku palīdzību IACM, kuras mērķis ir veicināt atlikušo trūkumu novēršanu un pabeigt iekšējās kapacitātes veidošanas procesu, kas vajadzīgs nepieciešamās ilgtspējas sasniegšanai.

(75)

2015. gada 12. oktobrī tika uzsākts ilgtermiņa tehniskās palīdzības projekts, kas turpināsies līdz 2016. gada jūnija sākumam. Projekta pirmajā posmā ir iegūti sākotnējie rezultāti. Pēc tiesiskā regulējuma un aviācijai piemērojamo noteikumu detalizētas izskatīšanas tika identificētas korekcijas un uzlabojumi, kas būtu jāveic. Tiek apsvērta iespēja izmantot vairāku Savienības civilās aviācijas jomas tiesību aktu noteikumu principus un struktūru, pielāgojot tos Mozambikas aviācijas sistēmas īpatnībām. Tiek pieliktas īpašas pūles, lai sistemātiski novērstu visus ICAO USOAP ietvaros izdarītos konstatējumus, lai ievērojami uzlabotu efektīvas īstenošanas rādītāju. Pēc sazināšanās ar visiem pastāvošajiem gaisa pārvadātājiem tika noslēgta to sertifikācijas statusa pārskatīšana. Tiek apsvērta iespēja izveidot vairākus sadarbības protokolus, ar kuriem stiprināt dažus no IACM visvājākajiem posmiem. Ir uzsākta to IACM iekšējo procedūru un procesu identificēšana, kuriem nepieciešamas nozīmīgākās izmaiņas.

(76)

2015. gada 14. septembrī tika uzsākts īstermiņa tehniskās palīdzības projekts, kurš beidzās 2015. gada 13. novembrī. Tajā notika praktiskā apmācība un sniegti norādījumi par lidlauka sertifikāciju un uzraudzību, īpašu uzmanību veltot jaunajai Nakalas starptautiskajai lidostai un Beiras starptautiskajai lidostai.

(77)

Tomēr IACM spēja pārraudzīt civilās aviācijas darbības Mozambikā patlaban vēl nav sasniegusi līmeni, kas pietiekami atbilst starptautiskajiem drošības standartiem. Tādējādi nav pietiekami daudz pierādījumu par labu lēmumam mazināt darbības aizliegumu visiem Mozambikā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem.

(78)

Saskaņā ar IACM2015. gada 5. novembrī sniegto sarakstu Mozambikā ir sertificēti trīs jauni gaisa pārvadātāji, proti, Ambassador Lda (AOC MOZ-21), Everett Aviation Lda (AOC MOZ-18) un Inaer Aviation Mozambique Lda (AOC MOZ-19). Tomēr IACM nevarēja sniegt pierādījumus tam, ka minēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība tiek nodrošināta atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem. Minētajā sarakstā IACM informēja Komisiju par to, ka AOC gaisa pārvadātājiem Aero-Serviços Sarl (AOC MOZ-08), Emílio Air Charter Lda (AOC MOZ-05) un Unique Air Charter Lda (AOC MOZ-13), kuru darbība iepriekš tika apturēta atkārtotas sertifikācijas procesā, tagad ir anulēta, jo šie gaisa pārvadātāji nespēja noslēgt minēto procesu.

(79)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā iekļaujot gaisa pārvadātājus Ambassador Lda, Everett Aviation Lda un Inaer Aviation Mozambique Lda un no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma svītrojot gaisa pārvadātāju Aero-Serviços Sarl, Emílio Air Charter Lda un Unique Air Charter Lda.

Nepālas gaisa pārvadātāji

(80)	Komisija ir turpinājusi apspriesties ar Nepālas Civilās aviācijas iestādi (CAAN), lai nostiprinātu CAAN spējas pietiekami īstenot un izpildīt attiecīgos starptautiskos drošības standartus.

(81)

Komisija un EASA apmeklēja CAAN laikposmā no 2015. gada 5. līdz 9. oktobrim. Šā apmeklējuma nolūks, no EASA puses, bija tehniskās palīdzības sniegšana; tika novērtēts CAAN gūtais progress saistībā ar ICAO revīzijā izdarītajiem konstatējumiem un pārskatīts plāns, lai varētu sniegt ieteikumus par vēl neatrisināto problēmu novēršanu. Komisija piedalījās šajā apmeklējumā uz vietas, lai pārskatītu progresu, ko CAAN guvusi saistībā ar trūkumiem, kuru dēļ Nepālas gaisa pārvadātājiem 2013. gada decembrī tika noteikts darbības aizliegums.

(82)

Šajā apmeklējumā apstiprinājās, ka CAAN ir guvusi panākumus starptautisko drošības standartu īstenošanā. Saskaņā ar ICAO CAAN sagatavotais korektīvo pasākumu plāns pilnībā novērš attiecīgos konstatējumus, tostarp ICAO konstatējumus par SSC. Tomēr apmeklējuma uz vietas laikā minēto pasākumu īstenošanu nevarēja verificēt. Ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistītā SSC aizvien pastāv. CAAN ir ieplānojusi ICAO reģionālā biroja drošības komandas apmeklējumu, kurš notiks 2015. gada decembrī un kurā tiks veikts korektīvo pasākumu īstenošanas sākotnējais novērtējums, lai, iespējams, veiktu ICVM 2016. gada pirmajā ceturksnī. ICVM laikā ICAO verificēs korektīvo pasākumu faktisko īstenošanu. CAAN visiem gaisa pārvadātājiem un citiem tās uzraudzībā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem piemēro regulāru revīziju programmu. Tomēr pārbaužu programma ir jāturpina uzlabot.

(83)

Tiekoties ar Nepālas tūrisma, kultūras un civilās aviācijas ministru, tika uzsvērta nepieciešamība piešķirt CAAN pilnvaras darboties neatkarīgi no politiskās varas attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar drošību, un tas, ka CAAN ir vajadzīgs pietiekams skaits kvalificēta personāla, lai tā varētu uzlabot aviācijas uzraudzības sistēmu Nepālā. Ministrs informēja, ka Nepālās civilās aviācijas akta papildu grozījumi ir sagatavošanā un ka ar tiem tiks atrisināti institucionālie jautājumi un nodrošināta drošības uzraudzības funkcijas neatkarība no pakalpojumu sniedzējiem, un ka CAAN tiek pilnībā atbalstīta visu konstatējumu novēršanā.

(84)

2015. gada 7. un 8. oktobrī Komisija un EASA apmeklēja Nepālā reģistrētos gaisa pārvadātājus Buddha Air, Yeti Airlines, Tara Air un Nepal Airlines Corporation, lai novērtētu attīstību kopš iepriekšējā apmeklējuma 2014. gada februārī. Minētie četri gaisa pārvadātāji ir atkārtoti sertificēti atbilstoši piecu posmu pieejai, un CAAN veic regulāru uzraudzību. Drošības pārvaldības sistēmu un drošības kultūras izveide minētajos gaisa pārvadātājos ir dažādos attīstības posmos un, lai arī daži no tiem ir guvuši lielākus panākumus nekā citi, tomēr neviens no tiem šobrīd nav izpildījis piemērojamos starptautiskos drošības standartus.

(85)

CAAN arī sniedza informāciju par diviem jauniem sertificētiem gaisa pārvadātājiem. Saurya Airlines ir piešķirts AOC Nr. 083/2014 2014. gada 13. novembrī, un Himalaya Airlines ir piešķirts AOC Nr. 084/2015 2015. gada 9. martā. Tomēr CAAN nevarēja sniegt pierādījumus tam, ka minēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzība tiek nodrošināta atbilstīgi starptautiskajiem drošības standartiem.

(86)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts būtu jāgroza, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā iekļaujot gaisa pārvadātājus Saurya Airlines un Himalaya Airlines.

Filipīnu gaisa pārvadātāji

(87)	Komisija, EASA un dalībvalstis ir rūpīgi uzraudzījušas to gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, kuri sertificēti Filipīnās un veic lidojumus Savienībā, tostarp piešķīra prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic Filipīnas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

(88)

Pirms Aviācijas drošības komitejas sanāksmes Filipīnu Civilās aviācijas iestāde (CAAP) sniedza Komisijai tehnisko informāciju par Filipīnās sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību. Minētajā informācijā bija norādīts, ka Filipīnās šobrīd ir 38 aktīvi AOC turētāji. CAAP vadības grupa, kura līdz šim ir veicinājusi uzlabojumus Filipīnu civilajā aviācijā, turpina darboties, un tā turpinās īstenot savu pastāvīgo uzlabojumu programmu. Turklāt CAAP sniegtā informācija un pieejamās nelaimes gadījumu un starpgadījumu informācijas analīze neliecina par negatīvām tendencēm saistībā ar Filipīnās sertificētajiem gaisa pārvadātājiem.

(89)	Pēdējā laikā gaisa pārvadātājiem Philippine Airlines, Air Philippines' Corporation un Cebu Pacific Air tika veiktas SAFA perona pārbaudes. Ziņojumi liecina, ka saistībā ar šīm SAFA perona pārbaudēm negatīvas tendences nav konstatētas.

(90)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Filipīnu gaisa pārvadātājus.

(91)	Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai Filipīnu gaisa pārvadātāji nodrošina faktisku atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

Krievijas Federācijas gaisa pārvadātāji

(92)

Komisija, EASA un dalībvalstis turpināja rūpīgi uzraudzīt to gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, kuri sertificēti Krievijas Federācijā un veic lidojumus Savienībā, tostarp piešķīra prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic dažu Krievijas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

(93)

Komisija 2015. gada 23. oktobrī ar EASA un kādas dalībvalsts palīdzību tikās ar Krievijas Federālās gaisa transporta aģentūras (FATA) pārstāvjiem. Šīs tikšanās mērķis bija pārskatīt Krievijas gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, pamatojoties uz SAFA perona pārbaužu ziņojumiem no 2014. gada 20. septembra līdz 2015. gada 19. oktobrim, un apzināt gadījumus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība.

(94)

Tikšanās laikā Komisija norādīja, ka dažiem ekspluatantiem, kuru SAFA pārbaudēs konstatēto neatbilstību skaits ir 2 vai vairāk, neveic atbilstošu iemeslu analīzi. FATA norādīja, ka SAFA pārbaudēs atklātie konstatējumi regulāri tiek analizēti un ka pastāvīgi tiek uzraudzīta ekspluatantu korektīvo pasākumu efektivitāte. FATA apņēmās veikt turpmākus pasākumus saistībā ar minētajām neatbilstībām, kas vēl nebija pienācīgi novērstas, un sniegt Komisijai jaunāko informāciju par to stāvokli. Turklāt FATA sniedza jaunāko informāciju par tās uzraudzībā esošo gaisa pārvadātāju AOC darbības apturēšanu un anulēšanu.

(95)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka nav vajadzīga Krievijas aviācijas iestāžu vai Krievijas Federācijā sertificēto gaisa pārvadātāju uzklausīšana Aviācijas drošības komitejā. Tomēr puses vienojās, ka arī turpmāk vismaz vienu reizi pirms katras Aviācijas drošības komitejas sanāksmes jānotiek regulārām drošības ekspertu sanāksmēm, kurās piedalās Komisija un Krievijas iestādes.

(96)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, iekļaujot tajā Krievijas Federācijas gaisa pārvadātājus.

(97)	Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai Krievijas Federācijas pārvadātāji nodrošina faktisku atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

(98)	Ja minētās pārbaudes norādīs uz tiešu drošības apdraudējumu, kuru izraisījusi neatbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta pret Krievijas Federācijas gaisa pārvadātājiem rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

Sudānas gaisa pārvadātāji

(99)

Sudānas Civilās aviācijas iestāde (SCAA) ir regulāri sazinājusies ar Komisiju, jo īpaši saistībā ar Sudānā reģistrēto gaisa pārvadātāju novērtēšanu. SCAA uzraudzības darbības ir uzlabojušās attiecībā uz vairākiem gaisa pārvadātājiem. Lai arī SCAA bija apstiprinājusi gatavību veikt novērtējuma apmeklējumu uz vietas 2015. gada oktobrī, tā tomēr vēlāk lūdza šo apmeklējumu atlikt līdz 2016. gadam, lai SCAA un gaisa pārvadātājiem būtu vairāk laika starptautisko drošības standartu īstenošanai.

(100)

Lai noteiktu, vai SCAA un Sudānā sertificētie gaisa pārvadātāji ievēro starptautiskos drošības standartus, ir vajadzīgs Savienības drošības novērtējuma apmeklējums.

(101)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem ir secināts, ka pašreiz nav iemesla grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu attiecībā uz Sudānas gaisa pārvadātājiem.

Taivānas gaisa pārvadātāji

(102)

Ņemot vērā gaisa pārvadātāja TransAsia Airways (TNA) divus traģiskos nelaimes gadījumus pēdējos 18 mēnešos, Komisija uzsāka oficiālas konsultācijas ar Taivānas Civilās aviācijas iestādi (CAA) saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem. CAA un gaisa pārvadātājs TNA šajā saistībā tika uzaicināti uz 2015. gada 19. oktobra tehnisko sanāksmi Briselē, kurā piedalījās Komisija un EASA un kurā tika apspriesta CAA ieviestā drošības uzraudzības sistēma, kā arī TNA drošības rādītāji.

(103)

Minētajā sanāksmē CAA ziņoja, ka tās drošības uzraudzības sistēma ir veidota atbilstīgi ICAO standartiem un ieteicamai praksei, un, atsaucoties uz astoņiem ICAO kritiskajiem elementiem, paskaidroja to, kā tā pilda drošības uzraudzības pienākumus. CAA sniedza sīkāku informāciju par pasākumiem, kas tika veikti pēc pēdējos divos gados notikušajiem nelaimes gadījumiem, kuros iesaistīts gaisa pārvadātājs TNA. Atbilstoši Taivānas noteikumiem CAA apturēja gaisa pārvadātāja TNA veiktās gaisa kuģu ekspluatācijas darbības uz vienu gadu no datuma, kurā notika otrais nelaimes gadījums. Visbeidzot CAA uzsvēra tās apņemšanos īstenot ICAO 19. pielikuma prasības un paziņoja, ka tā līdz 2017. gada beigām veiks drošības pārvaldības sistēmas (SMS) novērtējumu visiem gaisa pārvadātājiem Taivānā.

(104)

Tajā pašā sanāksmē gaisa pārvadātājs TNA informēja Komisiju, ka pēc traģiskajiem nelaimes gadījumiem 2014. un 2015. gadā tika izstrādāts un īstenots lidojumu drošības uzlabošanas rīcības plāns, kas aptvēra šādus jautājumus: korporatīvās kultūras uzlabošana, organizācijas inženiertehniskie jautājumi, SMS īstenošana, apmācība un mērījumi. Tas ziņoja, ka 2015. gadā gaisa pārvadātājs veica būtiskas organizatoriskas pārmaiņas, tostarp šādus pasākumus: jaunu cilvēku iecelšana gaisa pārvadātāja vadībā, kvalitātes kontroles nodaļas izveide, lidojumu drošības komitejas izveide, kura veido un veicina drošības politiku, un flotes atjaunošana, lai flotes vidējais vecums 2016. gadā būtu četri gadi. Tika veikti arī īpaši pasākumi, lai uzlabotu lidojuma apkalpes apmācību. Papildus CAA veiktajām darbībām ATR un Lidojumu drošības fonds [Flight Safety Foundation] ar Airbus un Bureau Veritas palīdzību 2015. gadā veica novērtējuma apmeklējumus. Abu apmeklējumu uz vietas rezultātā tika pausti vairāki ieteikumi, kas tika ņemti vērā ar korektīvo pasākumu plānu, ko gaisa pārvadātājs TNA izstrādāja vēlāk.

(105)

CAA noslēdza sanāksmi, atkārtojot, ka visi aviācijas nozares aspekti Taivānā atbilst ICAO noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un apņēmās turpināt cieši uzraudzīt gaisa pārvadātāja TNA drošības rādītājus un korektīvo un preventīvo pasākumu plānu īstenošanu.

(106)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tika secināts, ka CAA un gaisa pārvadātājam TNA nav vajadzības piedalīties Aviācijas drošības komitejas sanāksmē un ka Taivānas gaisa pārvadātājiem nav jāpiemēro darbības aizliegums. Tomēr CAA un gaisa pārvadātājs TNA vienojās turpināt tehniskās konsultācijas, lai Komisija varētu iegūt informāciju par attiecīgo korektīvo un preventīvo pasākumu plānu īstenošanu un būtu iespējams pastāvīgi apspriest ar drošību saistītus jautājumus.

(107)

(108)

Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai tiek faktiski izpildītas attiecīgo drošības standartu prasības, un tālab jāpiešķir prioritāte Taivānā sertificēto gaisa pārvadātāju gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

Taizemes gaisa pārvadātāji

(109)

Ar 2015. gada 14. oktobra vēstuli Taizemes Civilās aviācijas iestāde (Taizemes CAA) sniedza Komisijai informāciju par panākumiem to korektīvo pasākumu īstenošanā, ar kuriem tiek risinātas ICAO atklātās SSC un citi ICAO un Federālās aviācijas administrācijas atklātie konstatējumi. Jāpiezīmē, ka Taizemes valdība dažu mēnešu laikā ir spējusi veikt bijušā Civilās aviācijas direktorāta reorganizāciju, pārveidojot to par neatkarīgu Taizemes CAA. Taizemes CAA ir pieņēmusi darbā jaunus tehniskos speciālistus un papildu inspektorus, kā arī tā šobrīd ir darbaspēka stabilizācijas procesā.

(110)

No 2015. gada 9. līdz 12. novembrimEASA apmeklēja Taizemi, tostarp Taizemes CAA, lai pārskatītu ICAO atklātās neatbilstības, ņemot vērā divu Taizemes gaisa pārvadātāju iesniegtos TCO pieteikumus. EASA novērojumi saskan ar ICAO konstatējumiem. EASA novēroja, ka Taizemes CAA ir salīdzinoši vāja un pārslogota, bet pamanīja arī pozitīvu attīstību. Turpmākam progresam ir vajadzīgs politiskais atbalsts un pietiekami ilgs laiks, lai korektīvos pasākumus varētu īstenot ilgtspējīgā veidā.

(111)

Pēc Taizemes valdības pieprasījuma 2015. gada 23. novembrī tika organizēta tehniskā sanāksme, kurā piedalījās Komisija, EASA, augsta līmeņa amatpersonas no Taizemes valdības, Taizemes CAA amatpersonas un gaisa pārvadātāja Thai Airways International pārstāvji. Minētajā sanāksmē sniegtā informācija par uzlabojumiem Taizemes civilās aviācijas sistēmā tika uzskatīta par pietiekami nozīmīgu Aviācijas drošības komitejas vajadzībām.

(112)

Tādēļ Taizemes delegācija tika uzaicināta uz Aviācijas drošības komitejas 25. novembra sēdi. Taizemes CAA informēja par organizatoriskajiem uzlabojumiem un par īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumu plāniem, ar kuru būtu jāatrisina ICAO konstatējumi un SSC. Attiecībā uz laicīgu īstenošanu Taizemes CAA paskaidroja, ka tā uzskatījusi, ka ir svarīgāk izveidot augstas kvalitātes aviācijas drošības sistēmu nekā noteikt nereālistiskus un neizpildāmus termiņus. Taizemes CAA ir apņēmusies īstenot Eiropas aviācijas drošības noteikumus un gatavojas noslēgt līgumus ar EASA un citiem partneriem no Eiropas par atbalstu šajā īstenošanas procesā. Thai Airways informēja par gaisa pārvadātāja attīstību un starptautisko drošības standartu un drošības pārvaldības ieviešanu savā darbībā.

(113)

Lai arī starptautisko drošības standartu īstenošanas efektivitāte ir zemā līmenī, par ko liecina ICAO 2015. gada februāra revīzijas rezultāti, Taizemes valdība un CAA ir skaidri apliecinājušas apņemšanos uzlabot drošības uzraudzības sistēmu Taizemē un ir sniegušas pierādījumus par to, ka īsā laikā jau ir panākts būtisks progress. Turklāt pieejamā drošības informācija par Taizemes gaisa pārvadātājiem nerada pamatu lēmumam, ar kuru nosaka darbības aizliegumu vai darbības ierobežojumus. Lai situāciju uzraudzītu rūpīgāk, konsultācijas ar Taizemes iestādēm jāturpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktu.

(114)

(115)

Dalībvalstīm jāturpina pārbaudīt, vai tiek faktiski izpildītas attiecīgo drošības standartu prasības, un tālab jāpiešķir prioritāte Taizemē sertificēto gaisa pārvadātāju gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

(116)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

Zambijas gaisa pārvadātāji

(117)

Zambijas Civilās aviācijas iestāde (ZCAA) 2015. gada 4. septembrī sniedza Komisijai atjauninātu informāciju par Zambijas drošības rīcības plāna īstenošanu. Šī informācija liecina par pozitīviem panākumiem. Tomēr daži pasākumi aizvien ir noslēguma posmā un vēl nav pilnībā ieviesti. Komisija un ZCAA abpusēji vienojās par ES novērtējuma apmeklējuma atlikšanu līdz 2016. gada sākumam.

(118)

Sagaidāms, ka ZCAA turpinās starptautisko drošības standartu īstenošanu. Komisija ir iecerējusi veikt papildu sagatavošanās darbu līdz 2016. gada sākumā plānotajam novērtējuma apmeklējumam uz vietas, kurā tiks verificēta minēto standartu īstenošana Zambijā.

(119)

(120)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 474/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(121)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:

(1)	regulas A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikuma tekstu;

(2)	regulas B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 10. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā —

priekšsēdētāja vietniece

Violeta BULC

(1) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.).

(3) Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/1991 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).

(4) Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Regula (ES) Nr. 452/2014, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV L 133, 6.5.2014., 12. lpp.).

A PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURU DARBĪBA SAVIENĪBĀ IR AIZLIEGTA, AR IZŅĒMUMIEM (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)	Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs	Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods	Ekspluatanta valsts
BLUE WING AIRLINES	SRBWA-01/2002	BWI	Suriname
IRAQI AIRWAYS	001	IAW	Irāka
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Afganistānā, tostarp šādi:			Afganistānas Islāma Republika
ARIANA AFGHAN AIRLINES	AOC 009	AFG	Afganistānas Islāma Republika
KAM AIR	AOC 001	KMF	Afganistānas Islāma Republika
PAMIR AIRLINES	Nav zināms	PIR	Afganistānas Islāma Republika
SAFI AIRWAYS	AOC 181	SFW	Afganistānas Islāma Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot pārvadātāju TAAG Angola Airlines, kas iekļauts B pielikumā, bet ieskaitot turpmākos:			Angolas Republika
AEROJET	AO 008-01/11	TEJ	Angolas Republika
AIR GICANGO	009	Nav zināms	Angolas Republika
AIR JET	AO 006-01/11-MBC	MBC	Angolas Republika
AIR NAVE	017	Nav zināms	Angolas Republika
AIR26	AO 003-01/11-DCD	DCD	Angolas Republika
ANGOLA AIR SERVICES	006	Nav zināms	Angolas Republika
DIEXIM	007	Nav zināms	Angolas Republika
FLY540	AO 004-01 FLYA	Nav zināms	Angolas Republika
GIRA GLOBO	008	GGL	Angolas Republika
HELIANG	010	Nav zināms	Angolas Republika
HELIMALONGO	AO 005-01/11	Nav zināms	Angolas Republika
MAVEWA	016	Nav zināms	Angolas Republika
SONAIR	AO 002-01/10-SOR	SOR	Angolas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Beninā, tostarp šādi:			Beninas Republika
AERO BENIN	PEA Nr. 014/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS	AEB	Beninas Republika
AFRICA AIRWAYS	Nav zināms	AFF	Beninas Republika
ALAFIA JET	PEA Nr. 014/ANAC/MDCTTTATP-PR/DEA/SCS	Nav zināms	Beninas Republika
BENIN GOLF AIR	PEA Nr 012/MDCTTP-PR/ANAC/DEA/SCS.	BGL	Beninas Republika
BENIN LITTORAL AIRWAYS	PEA Nr 013/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS.	LTL	Beninas Republika
COTAIR	PEA Nr. 015/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS.	COB	Beninas Republika
ROYAL AIR	PEA Nr. 11/ANAC/MDCTTP-PR/DEA/SCS	BNR	Beninas Republika
TRANS AIR BENIN	PEA Nr. 016/MDCTTTATP-PR/ANAC/DEA/SCS	TNB	Beninas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Republikā, tostarp šādi:			Kongo Republika
AERO SERVICE	RAC06-002	RSR	Kongo Republika
CANADIAN AIRWAYS CONGO	RAC06-012	Nav zināms	Kongo Republika
EMERAUDE	RAC06-008	Nav zināms	Kongo Republika
EQUAFLIGHT SERVICES	RAC 06-003	EKA	Kongo Republika
EQUAJET	RAC06-007	EKJ	Kongo Republika
EQUATORIAL CONGO AIRLINES S.A.	RAC 06-014	Nav zināms	Kongo Republika
MISTRAL AVIATION	RAC06-011	Nav zināms	Kongo Republika
TRANS AIR CONGO	RAC 06-001	TSG	Kongo Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi:			Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
AIR FAST CONGO	409/CAB/MIN/TVC/0112/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
AIR KASAI	409/CAB/MIN/TVC/0053/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
AIR KATANGA	409/CAB/MIN/TVC/0056/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
AIR TROPIQUES	409/CAB/MIN/TVC/00625/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
BLUE AIRLINES	106/CAB/MIN/TVC/2012	BUL	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
BLUE SKY	409/CAB/MIN/TVC/0028/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
BUSY BEE CONGO	409/CAB/MIN/TVC/0064/2010	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
COMPAGNIE AFRICAINE D'AVIATION (CAA)	409/CAB/MIN/TVC/0050/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
CONGO AIRWAYS	019/CAB/MIN/TVC/2015	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
DAKOTA SPRL	409/CAB/MIN/TVC/071/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
DOREN AIR CONGO	102/CAB/MIN/TVC/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
GOMAIR	409/CAB/MIN/TVC/011/2010	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
KIN AVIA	409/CAB/MIN/TVC/0059/2010	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
KORONGO AIRLINES	409/CAB/MIN/TVC/001/2011	KGO	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
MALU AVIATION	098/CAB/MIN/TVC/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
MANGO AIRLINES	409/CAB/MIN/TVC/009/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
SERVE AIR	004/CAB/MIN/TVC/2015	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
SERVICES AIR	103/CAB/MIN/TVC/2012	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
SWALA AVIATION	409/CAB/MIN/TVC/0084/2010	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
TRANSAIR CARGO SERVICES	409/CAB/MIN/TVC/073/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
WILL AIRLIFT	409/CAB/MIN/TVC/0247/2011	Nav zināms	Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Džibutijā, tostarp šāds:			Džibutija
DAALLO AIRLINES	Nav zināms	DAO	Džibutija
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi:			Ekvatoriālā Gvineja
CEIBA INTERCONTINENTAL	2011/0001/MTTCT/DGAC/SOPS	CEL	Ekvatoriālā Gvineja
CRONOS AIRLINES	2011/0004/MTTCT/DGAC/SOPS	Nav zināms	Ekvatoriālā Gvineja
PUNTO AZUL	2012/0006/MTTCT/DGAC/SOPS	Nav zināms	Ekvatoriālā Gvineja
TANGO AIRWAYS	Nav zināms	Nav zināms	Ekvatoriālā Gvineja
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Eritrejā, tostarp šādi:			Eritreja
ERITREAN AIRLINES	AOC Nr. 004	ERT	Eritreja
NASAIR ERITREA	AOC Nr. 005	NAS	Eritreja
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot pārvadātājus Afrijet un SN2AG, kas iekļauti B pielikumā, bet ieskaitot turpmākos:			Gabonas Republika
AFRIC AVIATION	010/MTAC/ANAC-G/DSA	EKG	Gabonas Republika
ALLEGIANCE AIR TOURIST	007/MTAC/ANAC-G/DSA	LGE	Gabonas Republika
NATIONALE REGIONALE TRANSPORT (N.R.T)	008/MTAC/ANAC-G/DSA	NRG	Gabonas Republika
SKY GABON	009/MTAC/ANAC-G/DSA	SKG	Gabonas Republika
SOLENTA AVIATION GABON	006/MTAC/ANAC-G/DSA	SVG	Gabonas Republika
TROPICAL AIR-GABON	011/MTAC/ANAC-G/DSA	Nav zināms	Gabonas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, izņemot pārvadātājus Garuda Indonesia, Airfast Indonesia, Ekspres Transportasi Antarbenua un Indonesia Air Asia, bet ieskaitot turpmākos:			Indonēzijas Republika
AIR BORN INDONESIA	135-055	Nav zināms	Indonēzijas Republika
AIR PACIFIC UTAMA	135-020	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ALDA TRANS PAPUA	135-056	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ALFA TRANS DIRGANTATA	135-012	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ANGKASA SUPER SERVICES	135-050	LBZ	Indonēzijas Republika
ASI PUDJIASTUTI	135-028	SQS	Indonēzijas Republika
AVIASTAR MANDIRI	121-043	Nav zināms	Indonēzijas Republika
AVIASTAR MANDIRI	135-029	VIT	Indonēzijas Republika
BATIK AIR	121-050	BTK	Indonēzijas Republika
CITILINK INDONESIA	121-046	CTV	Indonēzijas Republika
DABI AIR NUSANTARA	135-030	Nav zināms	Indonēzijas Republika
DERAYA AIR TAXI	135-013	DRY	Indonēzijas Republika
DERAZONA AIR SERVICE	135-010	DRZ	Indonēzijas Republika
DIRGANTARA AIR SERVICE	135-014	DIR	Indonēzijas Republika
EASTINDO	135-038	ESD	Indonēzijas Republika
ELANG LINTAS INDONESIA	135-052	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ELANG NUSANTARA AIR	135-053	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ENGGANG AIR SERVICE	135-045	Nav zināms	Indonēzijas Republika
ERSA EASTERN AVIATION	135-047	Nav zināms	Indonēzijas Republika
GATARI AIR SERVICE	135-018	GHS	Indonēzijas Republika
HEAVY LIFT	135-042	Nav zināms	Indonēzijas Republika
INDONESIA AIR ASIA EXTRA	121-054	Nav zināms	Indonēzijas Republika
INDONESIA AIR TRANSPORT	121-034	IDA	Indonēzijas Republika
INTAN ANGKASA AIR SERVICE	135-019	Nav zināms	Indonēzijas Republika
JAYAWIJAYA DIRGANTARA	121-044	JWD	Indonēzijas Republika
JOHNLIN AIR TRANSPORT	135-043	JLB	Indonēzijas Republika
KAL STAR	121-037	KLS	Indonēzijas Republika
KARTIKA AIRLINES	121-003	KAE	Indonēzijas Republika
KOMALA INDONESIA	135-051	Nav zināms	Indonēzijas Republika
KURA-KURA AVIATION	135-016	KUR	Indonēzijas Republika
LION MENTARI AIRLINES	121-010	LNI	Indonēzijas Republika
MARTABUANA ABADION	135-049	Nav zināms	Indonēzijas Republika
MATTHEW AIR NUSANTARA	135-048	Nav zināms	Indonēzijas Republika
MIMIKA AIR	135-007	Nav zināms	Indonēzijas Republika
MY INDO AIRLINES	121-042	Nav zināms	Indonēzijas Republika
NAM AIR	121-058	Nav zināms	Indonēzijas Republika
NATIONAL UTILITY HELICOPTER	135-011	Nav zināms	Indonēzijas Republika
NUSANTARA AIR CHARTER	121-022	SJK	Indonēzijas Republika
PEGASUS AIR SERVICES	135-036	Nav zināms	Indonēzijas Republika
PELITA AIR SERVICE	121-008	PAS	Indonēzijas Republika
PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA	135-026	Nav zināms	Indonēzijas Republika
PURA WISATA BARUNA	135-025	Nav zināms	Indonēzijas Republika
RIAU AIRLINES	121-016	RIU	Indonēzijas Republika
SAYAP GARUDA INDAH	135-004	Nav zināms	Indonēzijas Republika
SMAC	135-015	SMC	Indonēzijas Republika
SRIWIJAYA AIR	121-035	SJY	Indonēzijas Republika
SURYA AIR	135-046	Nav zināms	Indonēzijas Republika
TRANSNUSA AVIATION MANDIRI	121-048	TNU	Indonēzijas Republika
TRANSWISATA PRIMA AVIATION	135-021	TWT	Indonēzijas Republika
TRAVEL EXPRESS AVIATION SERVICE	121-038	XAR	Indonēzijas Republika
TRAVIRA UTAMA	135-009	TVV	Indonēzijas Republika
TRI MG INTRA ASIA AIRLINES	121-018	TMG	Indonēzijas Republika
TRIGANA AIR SERVICE	121-006	TGN	Indonēzijas Republika
UNINDO	135-040	Nav zināms	Indonēzijas Republika
WESTSTAR AVIATION INDONESIA	135-059	Nav zināms	Indonēzijas Republika
WING ABADI AIRLINES	121-012	WON	Indonēzijas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kazahstānā, izņemot pārvadātāju Air Astana, bet ieskaitot turpmākos:			Kazahstānas Republika
AIR ALMATY	AK-0483-13	LMY	Kazahstānas Republika
ATMA AIRLINES	AK-0469-12	AMA	Kazahstānas Republika
AVIA-JAYNAR / AVIA-ZHAYNAR	AK-0467-12	SAP	Kazahstānas Republika
BEK AIR	AK-0463-12	BEK	Kazahstānas Republika
BEYBARS AIRCOMPANY	AK-0473-13	BBS	Kazahstānas Republika
BURUNDAYAVIA AIRLINES	KZ-01/001	BRY	Kazahstānas Republika
COMLUX-KZ	KZ-01/002	KAZ	Kazahstānas Republika
EAST WING	KZ-01/007	EWZ	Kazahstānas Republika
EURO-ASIA AIR	AK-0472-13	EAK	Kazahstānas Republika
FLY JET KZ	AK-0477-13	FJK	Kazahstānas Republika
INVESTAVIA	AK-0479-13	TLG	Kazahstānas Republika
IRTYSH AIR	AK-0468-13	MZA	Kazahstānas Republika
JET AIRLINES	KZ-01/003	SOZ	Kazahstānas Republika
KAZAIR JET	AK-0474-13	KEJ	Kazahstānas Republika
KAZAIRTRANS AIRLINE	AK-0466-12	KUY	Kazahstānas Republika
KAZAVIASPAS	AK-0484-13	KZS	Kazahstānas Republika
PRIME AVIATION	AK-0478-13	PKZ	Kazahstānas Republika
SCAT	KZ-01/004	VSV	Kazahstānas Republika
ZHETYSU AIRCOMPANY	AK-0470-12	JTU	Kazahstānas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi:			Kirgizstānas Republika
AIR BISHKEK (iepriekš EASTOK AVIA)	15	EAA	Kirgizstānas Republika
AIR MANAS	17	MBB	Kirgizstānas Republika
AVIA TRAFFIC COMPANY	23	AVJ	Kirgizstānas Republika
CENTRAL ASIAN AVIATION SERVICES (CAAS)	13	CBK	Kirgizstānas Republika
HELI SKY	47	HAC	Kirgizstānas Republika
AIR KYRGYZSTAN	03	LYN	Kirgizstānas Republika
MANAS AIRWAYS	42	BAM	Kirgizstānas Republika
S GROUP INTERNATIONAL (iepriekš S GROUP AVIATION)	45	IND	Kirgizstānas Republika
SKY BISHKEK	43	BIS	Kirgizstānas Republika
SKY KG AIRLINES	41	KGK	Kirgizstānas Republika
SKY WAY AIR	39	SAB	Kirgizstānas Republika
TEZ JET	46	TEZ	Kirgizstānas Republika
VALOR AIR	07	VAC	Kirgizstānas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā			Libērija
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Lībijā, tostarp šādi:			Lībija
AFRIQIYAH AIRWAYS	007/01	AAW	Lībija
AIR LIBYA	004/01	TLR	Lībija
BURAQ AIR	002/01	BRQ	Lībija
GHADAMES AIR TRANSPORT	012/05	GHT	Lībija
GLOBAL AVIATION AND SERVICES	008/05	GAK	Lībija
LIBYAN AIRLINES	001/01	LAA	Lībija
PETRO AIR	025/08	PEO	Lībija
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Mozambikas Republikā, tostarp šādi:			Mozambikas Republika
AMBASSADOR LDA	MOZ-21	Nav zināms	Mozambikas Republika
CFM – TRABALHOS E TRANSPORTES AÉREOS LDA	MOZ-07	Nav zināms	Mozambikas Republika
COA – COASTAL AVIATION	MOZ-15	Nav zināms	Mozambikas Republika
CPY – CROPSPRAYERS	MOZ-06	Nav zināms	Mozambikas Republika
CRA – CR AVIATION LDA	MOZ-14	Nav zināms	Mozambikas Republika
ETA – EMPRESA DE TRANSPORTES AÉREOS LDA	MOZ-04	Nav zināma	Mozambikas Republika
EVERETT AVIATION LDA	MOZ-18	Nav zināma	Mozambikas Republika
HCP – HELICÓPTEROS CAPITAL LDA	MOZ-11	Nav zināma	Mozambikas Republika
INAER AVIATION MOZAMBIQUE LDA	MOZ-19	Nav zināma	Mozambikas Republika
KAY – KAYA AIRLINES, LDA	MOZ-09	KYY	Mozambikas Republika
LAM – LINHAS AÉREAS DE MOÇAMBIQUE S.A.	MOZ-01	LAM	Mozambikas Republika
MAKOND, LDA	MOZ-20	Nav zināma	Mozambikas Republika
MEX – MOÇAMBIQUE EXPRESSO, SARL MEX	MOZ-02	MXE	Mozambikas Republika
OHI – OMNI HELICÓPTEROS INTERNATIONAL LDA	MOZ-17	Nav zināma	Mozambikas Republika
SAF – SAFARI AIR LDA	MOZ-12	Nav zināma	Mozambikas Republika
SAM – SOLENTA AVIATION MOZAMBIQUE, SA	MOZ-10	Nav zināma	Mozambikas Republika
TTA – TRABALHOS E TRANSPORTES AÉREOS LDA	MOZ-16	TTA	Mozambikas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Nepālā, tostarp šādi:			Nepālas Republika
AIR DYNASTY HELI. S.	035/2001	Nav zināma	Nepālas Republika
AIR KASTHAMANDAP	051/2009	Nav zināma	Nepālas Republika
BUDDHA AIR	014/1996	BHA	Nepālas Republika
FISHTAIL AIR	017/2001	Nav zināma	Nepālas Republika
GOMA AIR	064/2010	Nav zināma	Nepālas Republika
HIMALAYA AIRLINES	084/2015	Nav zināma	Nepālas Republika
MAKALU AIR	057A/2009	Nav zināma	Nepālas Republika
MANANG AIR PVT LTD	082/2014	Nav zināma	Nepālas Republika
MOUNTAIN HELICOPTERS	055/2009	Nav zināma	Nepālas Republika
MUKTINATH AIRLINES	081/2013	Nav zināma	Nepālas Republika
NEPAL AIRLINES CORPORATION	003/2000	RNA	Nepālas Republika
SAURYA AIRLINES	083/2014	Nav zināma	Nepālas Republika
SHREE AIRLINES	030/2002	SHA	Nepālas Republika
SIMRIK AIR	034/2000	Nav zināma	Nepālas Republika
SIMRIK AIRLINES	052/2009	RMK	Nepālas Republika
SITA AIR	033/2000	Nav zināma	Nepālas Republika
TARA AIR	053/2009	Nav zināma	Nepālas Republika
YETI AIRLINES DOMESTIC	037/2004	NYT	Nepālas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Santomē un Prinsipi, tostarp šādi:			Santome un Prinsipi
AFRICA'S CONNECTION	10/AOC/2008	ACH	Santome un Prinsipi
STP AIRWAYS	03/AOC/2006	STP	Santome un Prinsipi
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi:			Sjerraleone
AIR RUM, LTD	NAV ZINĀMA	RUM	Sjerraleone
DESTINY AIR SERVICES, LTD	NAV ZINĀMA	DTY	Sjerraleone
HEAVYLIFT CARGO	NAV ZINĀMA	Nav zināma	Sjerraleone
ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD	NAV ZINĀMA	ORJ	Sjerraleone
PARAMOUNT AIRLINES, LTD	NAV ZINĀMA	PRR	Sjerraleone
SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD	NAV ZINĀMA	SVT	Sjerraleone
TEEBAH AIRWAYS	NAV ZINĀMA	Nav zināma	Sjerraleone
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sudānā, tostarp šādi:			Sudānas Republika
ALFA AIRLINES	54	AAJ	Sudānas Republika
ALMAJAL AVIATION SERVICE	15	MGG	Sudānas Republika
BADR AIRLINES	35	BDR	Sudānas Republika
BENTIU AIR TRANSPORT	29	BNT	Sudānas Republika
BLUE BIRD AVIATION	11	BLB	Sudānas Republika
DOVE AIRLINES	52	DOV	Sudānas Republika
ELIDINER AVIATION	8	DND	Sudānas Republika
FOURTY EIGHT AVIATION	53	WHB	Sudānas Republika
GREEN FLAG AVIATION	17	Nav zināma	Sudānas Republika
HELEJETIC AIR	57	HJT	Sudānas Republika
KATA AIR TRANSPORT	9	KTV	Sudānas Republika
KUSH AVIATION	60	KUH	Sudānas Republika
MARSLAND COMPANY	40	MSL	Sudānas Republika
MID AIRLINES	25	NYL	Sudānas Republika
NOVA AIRLINES	46	NOV	Sudānas Republika
SUDAN AIRWAYS	1	SUD	Sudānas Republika
SUN AIR COMPANY	51	SNR	Sudānas Republika
TARCO AIRLINES	56	TRQ	Sudānas Republika
Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Zambijā, tostarp šāds:			Zambija
ZAMBEZI AIRLINES	Z/AOC/001/2009	ZMA	Zambija

(1) A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

B PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS SAVIENĪBĀ (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Ekspluatanta valsts

Gaisa kuģa tips, uz kuru attiecas ierobežojumi

Gaisa kuģa, uz kuru attiecas ierobežojumi, reģistrācijas zīme(-es) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

TAAG ANGOLA AIRLINES

001

DTA

Angolas Republika

Visa flote, izņemot: sešus Boeing B777 tipa gaisa kuģus un četrus Boeing B737-700 tipa gaisa kuģus.

Visa flote, izņemot: D2-TED, D2-TEE, D2-TEF, D2-TEG, D2-TEH, D2-TEI, D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH, D2-TBJ.

Angolas Republika

AIR SERVICE COMORES

06-819/TA-15/DGACM

KMD

Komoru salas

Visa flote, izņemot: LET 410 UVP.

Visa flote, izņemot: D6-CAM (851336).

Komoru salas

AFRIJET BUSINESS SERVICE (2)

002/MTAC/ANAC-G/DSA

ABS

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot: divus Falcon 50 tipa gaisa kuģus, divus Falcon 900 tipa gaisa kuģus.

Visa flote, izņemot: TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ; TR-AFR.

Gabonas Republika

NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG)

003/MTAC/ANAC-G/DSA

NVS

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot: vienu Challenger CL-601 tipa gaisa kuģi, vienu HS-125-800 tipa gaisa kuģi.

Visa flote, izņemot: TR-AAG, ZS-AFG.

Gabonas Republika; Dienvidāfrikas Republika

IRAN AIR (3)

FS100

IRA

Irānas Islāma Republika

Visa flote, izņemot:

10 Airbus A300 tipa gaisa kuģus un divus Airbus A310 tipa gaisa kuģus.

Visa flote, izņemot:

EP-IBA,

EP-IBB,

EP-IBC,

EP-IBD,

EP-IBG,

EP-IBI,

EP-IBJ,

EP-IBS,

EP-ICE,

EP-ICF,

EP-IBK,

EP-IBL.

Irānas Islāma Republika

AIR KORYO

GAC-AOC/KOR-01

KOR

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

Visa flote, izņemot: divus TU- 204 tipa gaisa kuģus.

Visa flote, izņemot: P-632, P-633.

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

AIR MADAGASCAR

5R-M01/2009

MDG

Madagaskara

Visa flote, izņemot: Boeing B737 tipa gaisa kuģus, ATR 72/42 tipa gaisa kuģus un trīs DHC 6-300 tipa gaisa kuģus.

Visa flote, izņemot Boeing B737 flotē esošos gaisa kuģus, kā norādīts AOC, ATR 72/42 flotes gaisa kuģus, kā norādīts AOC; 5R-MGC, 5R-MGD, 5R-MGF.

Madagaskaras Republika

(2) Afrijet ir atļauts izmantot tikai konkrētus gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Savienībā.

(3) Iran Air ir atļauts nodrošināt lidojumus uz Savienību, izmantojot tikai konkrētus gaisa kuģus, atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 590/2010 69. apsvērumā (OV L 170, 6.7.2010., 15. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/97

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2323

(2015. gada 11. decembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (1), un jo īpaši tās 5.a panta 2. un 4. punktu, 8. panta 3. punkta trešo daļu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/220 (2) II pielikumā ir noteikts pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā dalībvalstī un katrā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) apgabalā. Lauksaimniecības strukturālo pārmaiņu dēļ Somijā ir samazinājies saimniecību skaits, tāpēc ir lietderīgi attiecīgi samazināt pārskatus iesniedzošo Somijas saimniecību skaitu, kas noteikts minētajā pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumu Horvātija trīs gadu laikposmā pēc iestāšanās Savienībā ir viens FADN apgabals. Šis termiņš tuvojas beigām, tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2015/220 II pielikumā būtu jānosaka pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā minētās dalībvalsts FADN apgabalā.

(3)	Ņemot vērā šajā regulā paredzētās izmaiņas, būtu jāatļauj Somijai un Horvātijai pārskatīt atlases plānus 2016. pārskata gadam.

(4)	Īstenošanas regulas (ES) 2015/220 VIII pielikumā ir noteikta saimniecību apgrozījumu pārskata elementu forma un izkārtojums. Skaidrības labad minētajā pielikumā būtu jāparedz papildu informācija par dažām norādēm un definīcijām.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2015/220 groza šādi:

1)	regulas 3. panta 2. punktā pievieno šādu daļu: “Somija un Horvātija var pārskatīt attiecīgos paziņotos atlases plānus 2016. pārskata gadam. Pārskatītos atlases plānus minētajam pārskata gadam tās paziņo Komisijai līdz 2016. gada 31. martam.”;

2)	regulas II un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. pārskata gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 3. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 46, 19.2.2015., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2015/220 II un VIII pielikumu groza šādi:

regulas II pielikumu groza šādi:

rindu, kas attiecas uz Horvātiju, aizstāj ar šādu:

“HORVĀTIJA
861	Jadranska Hrvatska	329
862	Kontinentalna Hrvatska	922
Horvātija kopā		1 251”

rindas, kas attiecas uz Somiju, aizstāj ar šādām:

“SOMIJA
670	Etelä-Suomi	403
680	Sisä-Suomi	229
690	Pohjanmaa	208
700	Pohjois-Suomi	110
Somija kopā		950”

regulas VIII pielikumu groza šādi:

septītās daļas trešo ievilkumu attiecībā uz saimniecības apgrozījuma pārskata datu precizitātes pakāpi aizstāj ar šādu:

“—	platības: platību izsaka āros (1 a = 100 m2), izņemot platību sēnēm, ko izsaka kopējās apsētās platības kvadrātmetros, un izņemot M tabulu “Subsīdijas”, kur pamatvienības ir jāreģistrē ha,”;

A tabulā iedaļā “A.CL. Klases” pirmo teikumu par kategoriju A.CL.180.C. aizstāj ar šādu:

“A.CL.180.C. Struktūrfondu apgabals: jānorāda, kurā no reģioniem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (1) 90. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, atrodas lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;"

B tabulā iedaļā “B.UT. LIZ, ko izmanto nomnieks” kategorijas B.UT.20.A pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“B.UT.20.A LIZ (aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apstrādā persona, kura nav īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, bet kura nomā minēto platību (noma ir maksājama naudā un/vai natūrā, ko parasti nosaka iepriekš, un tā parasti nemainās atkarībā no lauksaimniecības darbības rezultātiem), un/vai LIZ, kuru apsaimnieko ar līdzīgiem valdījuma noteikumiem.”;

H tabulā 5062. kategorijas rindu aizstāj ar šādu:

“5062

Nodokļi un citi maksājumi par zemi un ēkām”;

—

H tabulā pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstīm, kuras kādreiz izmantojušas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 385/2012 (2) 3. pantā paredzēto iespēju, 2014.–2016. pārskata gadā to datu sniegšana, kas apzīmēti ar 3031.–3033. kodu, ir fakultatīva.

(2) Komisijas 2012. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 385/2012 par lauku saimniecības apgrozījuma pārskatu, kas izmantojams, lai noteiktu lauku saimniecību ieņēmumus un analizētu šo saimniecību saimniecisko darbību (OV L 127, 15.5.2012., 1. lpp.).”;"

f)	zem virsraksta “INFORMĀCIJAS GRUPAS K TABULĀ” aiz trešās daļas, zem nosaukuma “Daudzums (Q sleja)” otro teikumu aizstāj ar šādu: “Biškopības produktu, kas nav medus (700. kods), daudzumu izsaka centneros “medus ekvivalenta”.”;

zem virsraksta “INFORMĀCIJAS GRUPAS L TABULĀ” iedaļā “L.SA Pārdošana” pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Dotācijas un subsīdijas, kas pārskata gada laikā saņemtas par produktiem, realizācijas kopējā summā neiekļauj; tās norāda M tabulā “Subsīdijas” atbilstīgajā kategorijā (2110.–2900. kods). Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “Ražošanas līdzekļi” atbilstīgajā īpašo ar citām ienākumus nesošām darbībām saistītu izmaksu kategorijā (4010. līdz 4090. kods).”

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/101

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2324

(2015. gada 11. decembris),

ar ko Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikumu groza attiecībā uz zvejas rīku grupu noteikšanu dažos ģeogrāfiskajos apgabalos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (1), un jo īpaši tās 31. pantu,

tā kā:

(1)

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas galvenajiem mērķiem ir pielikt punktu izšķērdīgajai zivju izmešanas praksei. Dažās bentiskajās zvejniecībās, uz kurām patlaban attiecas ar Regulu (EK) Nr. 1342/2008 izveidotais zvejas piepūles režīms, pakāpeniski no 2016. gada līdz, vēlākais, 2019. gadam stāsies spēkā izkraušanas pienākums.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1342/2008 paredzēts, ka zvejas piepūles limiti tiek iedalīti zvejas piepūles grupām, kuras nosaka atkarībā no zvejas rīku grupām un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas noteikti minētās regulas I pielikumā.

(3)

Ņemot vērā izkraušanas pienākuma īstenošanu, pašreizējais zvejas piepūles režīms ir jāpadara elastīgāks, lai zvejnieki varētu izmantot selektīvākus zvejas rīkus ar lielāku linuma acs izmēru. Šajā sakarībā šķita nepieciešams aplūkot, vai pašreizējā zvejas piepūles grupu struktūra joprojām ir izmaksu ziņā lietderīga, proti, vai pārvaldības slogs ir samērīgs ar saglabāšanas vajadzībām.

(4)

Tālab Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) lūdza sniegt ieteikumu par iespēju apvienot zvejas rīku grupas TR1 un TR2, ko izmanto zvejas piepūles grupu noteikšanā. ZZTEK secināja (2), ka zvejas rīku grupu TR1 un TR2 apvienošanas gadījumā pastāv zvejas izraisītās mencu mirstības palielināšanās risks un ka šāda apvienošana, ko piemērotu tikai Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā, novestu pie neatbilstībām ar citiem pārvaldības apgabaliem. Turklāt tā secināja, ka apvienotā grupa apzvejoto bioloģisko krājumu ziņā būtu neviendabīgāka nekā atsevišķās grupas TR1 un TR2 un ka ir maz ticams, ka lietderīgums izmaksu ziņā palielinātos, jo būtu jāveic papildu pasākumi ar mērķi apturēt zvejas izraisītās mencu mirstības iespējamo palielināšanos. Tomēr ZZTEK secināja arī to, ka šāda apvienošana ļautu zvejniekiem zvejot selektīvāk.

(5)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 1342/2008 izvērtējumā, kas veikts 2011. gadā (3), ZZTEK norādīja, ka zvejas izraisītā mencu mirstība Ziemeļjūrā 2010. gadā bija tikai par 3 % mazāka nekā 2008. gadā. ZZTEK secināja, ka mencas krājuma zvejas piepūles pārvaldība Ziemeļjūrā nav ierobežojusi krājuma kopējos samazinājumus.

(6)

Kopš pašreizējā zvejas piepūles režīma ieviešanas 2008. gadā piepūle, kas patlaban iedalīta zvejas rīku grupām TR1 un TR2, ir būtiski samazinājusies. Tāpēc jebkāda potenciāla nelabvēlīga ietekme, ko apvienošana atstātu uz zvejas izraisīto mencu mirstību, ir daudz vājāka, nekā tā būtu bijusi iepriekš.

(7)

Apvienošana ievērojami samazinātu pārvaldības izmaksas. Zvejas rīku grupu skaita samazināšana dotu iespēju samazināt administratīvās izmaksas valstu iestādēm un zvejniekiem, jo īpaši tāpēc, ka daudzi zvejnieki izmanto vairākus zvejas rīkus, kas pieder pie dažādām zvejas piepūles grupām, un šā iemesla dēļ nākas veikt sarežģītus aprēķinus, lai iedalītu zvejniekiem zvejas piepūli. Turklāt nesen ieviestais pienākums izkraut visas nozvejas piesaistīs ievērojamu daļu cilvēkresursu dalībvalstu pārvaldēs. Komisija uzskata, ka arī gadījumā, ja zvejas izraisītā mencu mirstība palielināsies, tas nebūt nenozīmē to, ka papildu aizsardzības pasākumi radīs ievērojamas administratīvās izmaksas.

(8)	Saskaņā ar ICES ieteikumu (4) mencas krājuma saglabāšanās stāvoklis Ziemeļjūrā ICES IV apakšapgabalā, ICES VIId rajonā un ICES IIIa rajona rietumu daļā (Skageraks) ir ievērojami uzlabojies.

(9)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, var secināt, ka salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošās zvejas piepūles pārvaldības sistēmas saglabāšanu mencas izkraušanas pienākuma drīzāka ieviešana radītu lielāku pievienoto vērtību, jo tiktu samazināta zvejas izraisītā mencu mirstība, kuras iemesls ir nevēlamas nozvejas.

(10)

Tāpēc nav lietderīgi saglabāt atsevišķas zvejas rīku grupas TR1 un TR2 šādos apgabalos: Skageraks, ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV zona un EK ūdeņi ICES IIa zonā, un ICES VIId zona. Ņemot vērā mencas krājumu slikto stāvokli Kategatā, ICES VIIa zonā, ICES VIa zonā un EK ūdeņos ICES Vb zonā, zvejas rīku grupu apvienošana uz minētajiem apgabaliem nebūtu jāattiecina.

(11)	Komisija cieši uzraudzīs ietekmi uz zvejas izraisīto mencu mirstību, ko radīs zvejas rīku grupu TR1 un TR2 apvienošana, lai attiecīgi pielāgotu zvejas rīku grupu struktūru, ja zvejas izraisītā mencu mirstība izmetumu dēļ palielināsies.

(12)	Lai Komisija un dalībvalstis varētu uzraudzīt situācijas attīstību bez papildu administratīvajām izmaksām, nav lietderīgi grozīt pašreizējo ziņošanas sistēmu.

(13)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1342/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikumam pievieno šādu punktu:

“3.

Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas piepūles pārvaldības vajadzībām 2. punkta b) apakšpunktā minētajos apgabalos zvejas rīku grupas TR1 un TR2 uzskata par vienu zvejas rīku grupu, kuras linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 mm. Dalībvalstis turpina atsevišķi ziņot par zvejas piepūles izmantojumu zvejas rīku grupās TR1 un TR2 saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (5) 33. un 34. panta prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(2) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas 49. plenārsēdes ziņojums (PLEN-15-02).

(3) To daudzgadu plānu izvērtējums, kas izstrādāti attiecībā uz mencu Īrijas jūrā, Kategatā, Ziemeļjūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (STECF-11-07).

(4) ICES ieteikums par zvejas iespējām, nozveju un zvejas piepūli paplašinātās Ziemeļjūras un Ķeltu jūras ekoreģionā: 6.3.4. Menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā, VIId rajonā un IIIa rajona rietumu daļā (Ziemeļjūra, Lamanša austrumu daļa, Skageraks).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/104

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2325

(2015. gada 11. decembris),

ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)

Pēc tam, kad EUROFER (“sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 1. aprīlī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), 2015. gada 14. maijā publicējot paziņojumu (2) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu.

1. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(2)

Reģistrācija attiecas uz ražojumu (“attiecīgais ražojums”), kas ir plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, izņemot:

—	plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda jebkāda platuma un biezuma elektrotehniskos velmējumus, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, pēc aukstās velmēšanas tālāk neapstrādātus, arī ruļļos,

—	plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda jebkāda platuma atkvēlinātus velmējumus, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, ruļļos, ar biezumu mazāk nekā 0,35 mm (tā dēvētos “metāla skārdus”),

—	plakanus citādu leģēto tēraudu velmējumus, jebkāda platuma, no elektrotehniskā silīcijtērauda, un

—	plakanus leģētā tērauda velmējumus, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātus, no ātrgriezējtērauda,

ar izcelsmi Ķīnā un Krievijā (“attiecīgās valstis”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodu(-iem) ex 7209 15 00, 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99, ex 7209 25 00, 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80, ex 7211 29 00, 7225 50 80, 7226 92 00. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

2. PIEPRASĪJUMS

(3)	Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 12. novembrī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

3. REĢISTRĀCIJAS PAMATOJUMS

(4)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(5)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija esot pamatota, jo attiecīgā ražojuma tirdzniecība joprojām notiek par dempinga cenām, un ka importētāji ir bijuši labi informēti par dempinga praksi, kas īstenota ilgāku laikposmu un radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Krievijas un Ķīnas imports radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka šāda importa apjoms esot ievērojami palielinājies pat pēc izmeklēšanas perioda beigām, un tas varētu būtiski mazināt antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi, ja šāds maksājums tiktu piemērots.

(6)

Komisija uzskata, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina tas, ka eksportētāji īsteno dempinga praksi. Šajā sakarā sūdzībā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, un tie tika izklāstīti paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (3). Sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā aprēķinātās dempinga starpības bija šādas: 28 % Ķīnas importam un līdz 20–25 % Krievijas importam. Ņemot vērā iespējamo dempinga apjomu, ir pamatoti uzskatīt, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina, kāda ir situācija.

(7)

Attiecībā uz Ķīnu sūdzības iesniedzējs, izmantojot Kanādu par analogo valsti, iesniedza sūdzības pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz Kanādas ražotāja cenu noteikšanas informāciju. Attiecībā uz Krieviju sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par salikto normālo vērtību (aplēstās ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa). Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Ķīnas eksporta cenu noteica, pamatojoties uz deviņiem rēķiniem, kas izrakstīti par Ķīnas eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, savukārt Krievijas eksporta cenu noteica, izmantojot Eurostat datus.

(8)

Turklāt sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, publicējot paziņojumus presei, kuros aprakstīta Ķīnas un Krievijas eksportētāju dempinga prakse, un šos pierādījumus importētāji pirmšķietami nevarēja neievērot vai tos nebūtu vajadzējis neievērot.

(9)

Kopš procedūras sākšanas 2015. gada maijā, salīdzinot attiecīgo valstu importa apjomus laikposmā no 2014. gada maija līdz 2014. gada septembrim ar to pašu laikposmu 2015. gadā (t. i., pēc procedūras sākšanas), novērots vēl lielāks importa apjomu pieaugums: par aptuveni 33 % Ķīnai un 45 % Krievijai. Reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī salīdzināja Ķīnas un Krievijas izcelsmes kopējos attiecīgā ražojuma importa apjomus laikposmā no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada septembrim ar laikposmu no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim. No šā salīdzinājuma izriet, ka importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm ir pieaudzis par 24 %. Tas liecina, ka Krievijas un Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports 2015. gada pirmajā pusē un vēl jo vairāk pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas ir būtiski pieaudzis.

(10)

Sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī iekļāva pirmšķietamus pierādījumus par attiecīgo valstu importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci. Saskaņā ar sūdzību no 2010. gada līdz 2014. gada septembrim Ķīnas vidējā pārdošanas cena Savienībā samazinājās par 16 %, savukārt Krievijas – par 7 %. Reģistrācijas pieprasījumā tika salīdzinātas importa cenas laikposmā no 2011. gada līdz 2015. gada pirmajai pusei, un šis salīdzinājums liecināja par to, ka Ķīnas vidējā importa cena ir samazinājusies par 21 % un Krievijas – par 26 %. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādītās dempinga starpības, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka Ķīnas un Krievijas eksportētāji īsteno dempinga praksi. Attiecībā uz importa cenām pēc 2015. gada maijā sāktās pārskatīšanas, balstoties uz Eurostat 2015. gada septembra datiem, abām attiecīgajām valstīm tika novērots samazinājums vēl par 5 %.

(11)

Turklāt sūdzībā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par to, ka tiek izraisīts kaitējums, un izmeklēšanas satvarā sniegtajos apsvērumos, tostarp reģistrācijas pieprasījumā, ir pierādījumi par to, ka minētais importa pieaugums par arvien mazākām cenām izraisīs papildu kaitējumu. Laika aspekts, importa apjoma par dempinga cenām pieaugums un citi apstākļi (piemēram, lielais jaudas pārpalikums Ķīnā un Ķīnas un Krievijas cenu noteikšanas prakse) varētu nopietni apdraudēt galīgo antidempinga maksājumu koriģējošo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās procedūras sākšanu un Krievijas un Ķīnas importa cenu un apjomu tendences saistībā ar to, ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms pirms iespējamas pagaidu pasākumu pieņemšanas var vēl vairāk palielināties un importētāji var strauji veidot krājumus.

4. PROCEDŪRA

(12)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu attiecinātu reģistrāciju.

(13)	Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

5. REĢISTRĀCIJA

(14)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(15)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā lēš, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība Ķīnai ir aptuveni 28 % un mērķa cenu samazinājuma starpība – 19–22 %. Sūdzības iesniedzējs lēš, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība Krievijai ir aptuveni 15–20 %. Attiecīgajam ražojumam mērķa cenu samazinājuma starpība Krievijai ir 23–27 %. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Ķīnai ir noteikta cenu samazinājuma starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 19–22 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Krievijai ir noteikta vidējās dempinga starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 15–20 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

6. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(16)	Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 14. panta 5. punktu attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu Savienībā importētos plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumus, jebkāda platuma, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātus, izņemot:

—	plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda jebkāda platuma un biezuma elektrotehniskos velmējumus, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, pēc aukstās velmēšanas tālāk neapstrādātus, arī ruļļos,

—	plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda jebkāda platuma atkvēlinātus velmējumus, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, ruļļos, ar biezumu mazāk nekā 0,35mm (tā dēvētos “metāla skārdus”),

—	plakanus citādu leģēto tēraudu velmējumus, jebkāda platuma, no elektrotehniskā silīcijtērauda, un

—	plakanus leģētā tērauda velmējumus, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātus, no ātrgriezējtērauda,

ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā un Krievijas Federācijā (“attiecīgās valstis”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodu(-iem) ex 7209 15 00 (Taric kods 7209150090), 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99 (Taric kods 7209189990), ex 7209 25 00 (Taric kods 7209250090), 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80 (Taric kodi 7211238019, 7211238095 un 7211238099), ex 7211 29 00 (Taric kodi 7211290019 un 7211290099), 7225 50 80 un 7226 92 00.

Reģistrāciju beidz, kad pagājuši deviņi mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Visas ieinteresētās personas ir aicinātas 20 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas rakstiski paziņot viedokli, sniegt pierādījumus, kas to pamato, vai pieprasīt uzklausīšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV C 161, 14.5.2015., 9. lpp.

(3) OV C 161, 14.5.2015., 9. lpp. (paziņojuma par procedūras sākšanu 3. sadaļa).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/108

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2326

(2015. gada 11. decembris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 497. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lai izvairītos no traucējumiem starptautiskajos finanšu tirgos un nepieļautu iestāžu sodīšanu, piemērojot tām augstākas pašu kapitāla prasības esošo centrālo darījumu partneru (CCP) atļauju piešķiršanas un atzīšanas procesos, Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā tika noteikts pārejas periods, kura laikā visi CCP, ar kuriem iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veic darījumu tīrvērti, tiek uzskatīti par atbilstīgiem CCP.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2) attiecībā uz noteiktiem elementiem, ko izmanto, aprēķinot iestāžu pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP. Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā ir minēta prasība noteiktiem CCP ierobežotu laikposmu ziņot par sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, ko tie saņēmuši no saviem tīrvērtes dalībniekiem. Minētais pārejas periods atbilst periodam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. pantā.

(3)	Gan Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā noteiktajam pārejas periodam pašu kapitāla prasībām, gan Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam pārejas periodam ziņošanai par sākotnējās drošības rezervi vajadzēja beigties 2014. gada 15. jūnijā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, lai izņēmuma gadījumos pagarinātu pārejas periodu par sešiem mēnešiem. Šis pagarinājums būtu jāpiemēro arī termiņiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā. Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 591/2014 (3), (ES) Nr. 1317/2014 (4) un (ES) 2015/880 (5) minētie pārejas periodi tika pagarināti līdz 2015. gada 15. decembrim.

(5)

Pašlaik norisinās atļauju piešķiršanas process attiecībā uz esošajiem CCP, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, taču tas netiks pabeigts līdz 2015. gada 15. decembrim. Attiecībā uz esošajiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas jau ir iesnieguši pieteikumus atzīšanai, EVTI jau ir atzinusi vairākus CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un daži citi CCP var tikt atzīti, pamatojoties uz lēmumiem par līdzvērtību saskaņā ar Komisijas 2015. gada 13. novembrī pieņemtās Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu. Tomēr līdz 2015. gada 15. decembrim atzīšanas process nebūs pabeigts. Tādēļ pēc Īstenošanas regulā (ES) 2015/880 noteiktā pārejas perioda pagarinājuma beigām saglabātos nepieciešamība izvairīties no traucējumiem starptautiskajos finanšu tirgos, kuru rezultātā iepriekš tika pagarināti pārejas periodi, kas Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 2. punktā noteikti attiecībā uz CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs. Pārejas perioda papildu pagarināšanai būtu jāļauj iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā (vai to meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības), izvairīties no pašu kapitāla prasību ievērojamas palielināšanas sakarā ar to, ka nepastāv atzīti CCP, kas veic uzņēmējdarbību katrā attiecīgajā trešā valstī un pieņemamā un pieejamā veidā sniedz īpašus tīrvērtes pakalpojumus, kuri nepieciešami iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Lai gan minētā prasību paaugstināšanās var būt tikai īslaicīga, tā potenciāli varētu likt minētajām iestādēm pārtraukt tieša līdzdalībnieka statusu minētajos CCP un radīt traucējumus tirgos, kuros minētie CCP darbojas. Tāpēc ir lietderīgi pagarināt pārejas periodus vēl par sešiem mēnešiem.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Banku komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 1. un 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta pirmajā un otrajā daļā minētie 15 mēnešu periodi, kas pagarināti saskaņā ar 1. pantu Īstenošanas regulās (ES) Nr. 591/2014, (ES) Nr. 1317/2014 un (ES) 2015/880, tiek attiecīgi pagarināti vēl par sešiem mēnešiem līdz 2016. gada 15. jūnijam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 3. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 591/2014 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 165, 4.6.2014., 31. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1317/2014 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 355, 12.12.2014., 6. lpp.).

(5) Komisijas 2015. gada 4. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/880 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (OV L 143, 9.6.2015., 7. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/110

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2327

(2015. gada 11. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	90,2
	TR	91,2
	ZZ	90,7
0707 00 05	MA	90,5
	TR	155,3
	ZZ	122,9
0709 93 10	MA	64,5
	TR	134,6
	ZZ	99,6
0805 10 20	MA	71,7
	TR	62,0
	ZA	34,0
	ZW	32,0
	ZZ	49,9
0805 20 10	MA	70,6
0805 20 10	ZZ	70,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	113,8
	TR	85,4
	ZZ	99,6
0805 50 10	TR	96,2
0805 50 10	ZZ	96,2
0808 10 80	CL	81,9
	US	110,2
	ZA	187,8
	ZZ	126,6
0808 30 90	CN	58,1
	TR	130,9
	ZZ	94,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/112

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2328

(2015. gada 11. decembris),

ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 20. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras piena un piena produktu nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas piena un piena produktu nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2015. gada 20. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim iesniegti par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2015. gada 20. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim iesniegti par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(4)	Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Daudzumiem, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 iesniegti par apakšperiodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam, piemēro šīs regulas pielikumā norādīto piešķīruma koeficientu.

2. Daudzumi, par kuriem nav iesniegti importa licenču pieteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2001. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.).

(3) Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

PIELIKUMS

I.A

Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016. (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016. (kg)
09.4590	—	—
09.4599	—	—
09.4591	—	—
09.4592	—	—
09.4593	—	—
09.4594	—	—
09.4595	—	—
09.4596	—	—

I.F

Šveices izcelsmes produkti

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016.

(%)

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016.

(kg)

09.4155

9,899845

—

I.H

Norvēģijas izcelsmes produkti

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016.

(%)

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016.

(kg)

09.4179

—

2 575 203

I.I

Islandes izcelsmes produkti

Kārtas numurs

Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016.

(%)

Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016.

(kg)

09.4205

—

09.4206

—

I.K

Jaunzēlandes izcelsmes produkti

Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016. (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016. (kg)
09.4514	—	7 000 000
09.4515	—	4 000 000
09.4182	—	16 806 000
09.4195	—	20 540 500

I.L

Ukrainas izcelsmes produkti

Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2016. līdz 30.6.2016. (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2016. līdz 31.12.2016. (kg)
09.4600	—	4 000 000
09.4601	—	750 000
09.4602	—	750 000

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/116

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2329

(2015. gada 11. decembris),

ar ko nosaka, ka tā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana, kurš noteikts saskaņā ar stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, attiecībā uz attiecīgi Peru un Gvatemalas izcelsmes banānu importu 2015. gadā nav atbilstīga

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 20/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (2), un jo īpaši tās 15. pantu,

tā kā:

(1)	Stabilizācijas mehānisms banāniem tika ieviests ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, kas pagaidu kārtā stājās spēkā attiecībā uz Kolumbiju un Peru attiecīgi 2013. gada 1. augustā un 2013. gada 1. martā.

(2)	Līdzīgs mehānisms banāniem tika ieviests ar Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, kas pagaidu kārtā stājās spēkā Centrālamerikas valstīs 2013. gadā, un kā pēdējā valstī Gvatemalā 2013. gada 1. decembrī.

(3)

Saskaņā ar šiem mehānismiem un ievērojot Regulas (ES) Nr. 19/2013 un Regulas (ES) Nr. 20/2013 15. panta 2. punktu, kad attiecībā uz svaigu banānu (Eiropas Savienības 2012. gada 1. janvāra Kombinētās nomenklatūras pozīcija 0803 90 10) importu no kādas attiecīgās valsts pārsniegts importa apjoma robežlīmenis, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru tā var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu šīs valsts izcelsmes svaigu banānu importam vai noteikt, ka šāda pagaidu atcelšana nav atbilstīga.

(4)	Komisijas lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (3) 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

(5)	2015. gada oktobrī Gvatemalas izcelsmes svaigu banānu imports Eiropas Savienībā pārsniedzis 62 500 t robežlīmeni, kurš noteikts iepriekšminētajā Tirdzniecības nolīgumā. 2015. gada novembrī Peru izcelsmes svaigu banānu imports Eiropas Savienībā pārsniedzis noteikto 86 250 t robežlīmeni.

(6)

Šajā sakarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 19/2013 un Regulas (ES) Nr. 20/2013 15. panta 3. punktu Komisija ir ņēmusi vērā attiecīgā importa ietekmi uz situāciju Savienības banānu tirgū, lai izlemtu, vai atvieglotais muitas nodoklis būtu jāatceļ. Šajā nolūkā Komisija ir izvērtējusi attiecīgā importa ietekmi uz cenu līmeni Savienībā, situāciju importa jomā no citiem avotiem un Savienības svaigu banānu tirgus vispārējo stabilitāti.

(7)

Peru izcelsmes svaigu banānu imports bija nedaudz mazāks par 2 % no kopējā svaigu banānu importa Eiropas Savienībā, kad tas sasniedza 2015. gadam noteikto robežlīmeni. Pamatojoties uz importa prognozi līdz 2015. gada beigām, ņemot vērā ikmēneša importa apjomus 2015. gadā un apstākli, ka Peru izcelsmes imports 2014. gadā saglabājās mazāks par 2 % no kopējā importa Eiropas Savienībā visam kalendārajam gadam, nav pazīmju, kas liecinātu, ka Peru izcelsmes imports salīdzinājumā ar kopējo importa apjomu būtiski atšķirtos visam 2015. gadam.

(8)

Gvatemalas izcelsmes svaigu banānu imports bija nedaudz mazāks par 1,5 % no kopējā svaigu banānu importa Eiropas Savienībā, kad tas sasniedza 2015. gada robežlīmeni. Pat ja absolūtā izteiksmē tas ir divas reizes lielāks par 2014. gada importa apjomu, pamatojoties uz importa prognozi līdz 2015. gada beigām un ņemot vērā ikmēneša importa apjomus 2015. gadā, banānu imports no Gvatemalas visticamāk nepārsniegs 1,5 % no kopējā importa apjoma visam 2015. gadam.

(9)	2015. gada pirmajos deviņos mēnešos Peru vidējā importa cena bija 670 EUR/t, t. i., par 4 % lielāka nekā citu importa darījumu vidējā cena, kamēr Gvatemalas vidējā cena bija 621 EUR/t, kas ir par 3,5 % mazāka nekā svaigu banānu citu importa darījumu vidējā cena Eiropas Savienībā.

(10)	Paredzams, ka Peru un Gvatemalas kopējais importa apjoms saglabāsies zem 3,5 % no kopējā importa apjoma visam 2015. gadam, un to kopējā vidējā cena ir salīdzināma ar pārējo importa darījumu cenu līmeni.

(11)

Svaigu banānu imports no citām lielajām tradicionālajām eksportētājām valstīm, ar kurām ES arī noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, proti, Kolumbijas, Kostarikas un Panamas, lielā mērā saglabājās zem robežlīmeņa, kas tām noteikts salīdzināmos stabilizācijas mehānismos, un pēdējo triju gadu laikā tām raksturīgas tādas pašas tendences un vienības vērtības. Piemēram, importa līmenis no Kolumbijas un Kostarikas 2015. gada oktobrī bija attiecīgi 627 tūkst. t. un 516 tūkst. t. zem noteiktajiem robežlīmeņiem, kas ir ievērojami vairāk nekā kopējais imports no Peru un Gvatemalas visam gadam.

(12)	Salīdzinot ar banānu vidējām cenām iepriekšējos mēnešos, 2015. gada oktobrī Savienības tirgū nav novērotas banānu vidējās vairumtirdzniecības cenas (960 EUR/t) būtiskas izmaiņas.

(13)	Tādējādi nav pazīmju, ka svaigu banānu imports no Peru un Gvatemalas, kas pārsniedz noteikto importa apjoma gada robežlīmeni, destabilizējis Savienības tirgu vai ka tas būtiski ietekmējis ES ražotāju stāvokli. Tāpat nav paredzams, ka 2015. gada atlikušajā periodā šī situācija varētu mainīties.

(14)	Visbeidzot, kā tas arī paredzēts Regulā (ES) Nr. 19/2013 un Regulā (ES) Nr. 20/2013, nav pazīmju par nopietnas pasliktināšanās draudiem vai nopietnu pasliktināšanos ES attālāko reģionu ražotājiem 2015. gadā.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minēto izvērtējumu, Komisija ir secinājusi, ka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz Peru izcelsmes banānu importu nav atbilstīga. Turklāt Komisija ir arī secinājusi, ka atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz Gvatemalas izcelsmes banānu importu nav atbilstīga. Komisija turpinās cieši uzraudzīt banānu importu no abām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz tādu svaigu banānu importu no Peru un Gvatemalas, kuri klasificēti Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0803 90 10, 2015. gadā nav atbilstīga.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 17, 19.1.2013., 1. lpp.

(2) OV L 17, 19.1.2013., 13. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/119

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/2330

(2015. gada 4. decembris),

ar ko groza Lēmumu ECB/2014/53 par 2015. gadā emitējamo monētu daudzuma apstiprināšanu (ECB/2015/41)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro, emitēto monētu apjomu.

(2)	Pamatojoties uz dalībvalstu, kuru valūta ir euro, ECB iesniegtajiem aprēķiniem par euro monētu pieprasījumu 2015. gadā, ECB ar Lēmumu ECB/2014/53 (1) apstiprināja apgrozībai paredzēto euro monētu un euro kolekcijas monētu, kas nav paredzētas apgrozībai, kopējo apjomu 2015. gadā.

(3)	Grieķijas Finanšu ministrija 2015. gada 1. oktobrī lūdza no 13,3 milj. euro līdz 52,7 milj. euro palielināt euro monētu apjomu, ko Grieķija var emitēt 2015. gadā, lai tā varētu apmierināt monētu negaidīto pieprasījumu.

(4)	ECB apstiprina iepriekš tekstā minēto lūgumu palielināt apgrozībai paredzēto euro monētu apjomu, ko Grieķija var emitēt 2015. gadā.

(5)	Beļģijas Finanšu ministrija 2015. gada 2. oktobrī lūdza no 0,8 milj. euro līdz 65,8 milj. euro palielināt euro monētu apjomu, ko Beļģija var emitēt 2015. gadā, lai tā varētu apmierināt monētu negaidīto pieprasījumu.

(6)	ECB apstiprina iepriekš tekstā minēto lūgumu palielināt apgrozībai paredzēto euro monētu apjomu, ko Beļģija var emitēt 2015. gadā.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2014/53,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījums

Tabulu Lēmuma ECB/2014/53 1. pantā aizstāj ar šādu:

(milj. euro)
	Apgrozībai paredzēto monētu emisija un kolekcijas monētu (nav paredzētas apgrozībai) emisija 2015. gadā
Beļģija	65,8
Vācija	529,0
Igaunija	10,3
Īrija	39,0
Grieķija	52,7
Spānija	301,4
Francija	230,0
Itālija	41,5
Kipra	10,0
Lietuva	120,7
Luksemburga	45,0
Malta	8,7
Nīderlande	52,5
Latvija	30,6
Austrija	248,0
Portugāle	30,0
Slovēnija	13,0
Slovākija	13,4
Somija	60,0”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 4. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) Lēmums ECB/2014/53 (2014. gada 11. decembris) par 2015. gadā emitējamo monētu daudzuma apstiprināšanu (OV L 365, 19.12.2014., 163. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/121

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/2331

(2015. gada 4. decembris)

par 2016. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2015/42)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro, emitēto monētu apjomu.

(2)	Tās 19 dalībvalstis, kuru valūta ir euro, apstiprinājuma saņemšanai ECB iesniegušas aprēķinus par euro monētu emisijas apjomu 2016. gadā kopā ar paskaidrojumiem par prognozēm izmantoto metodiku.

(3)	Ņemot vērā to, ka uz dalībvalstu tiesībām emitēt euro monētas attiecas ECB emisijas apjoma apstiprinājums, ECB apstiprinātos apjomus dalībvalstis nedrīkst pārsniegt bez iepriekšējas ECB piekrišanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2016. gada euro monētu emisijas apjoma apstiprinājums

ECB apstiprina šajā tabulā norādīto euro monētu apjomu, ko dalībvalstis, kuru valūta ir euro, emitēs 2016. gadā:

(milj. euro)
	Apgrozībai paredzēto monētu emisija un kolekcijas monētu (nav paredzētas apgrozībai) emisija 2016. gadā
Beļģija	80,6
Vācija	667,5
Igaunija	10,3
Īrija	38,8
Grieķija	79,5
Spānija	276,4
Francija	266,0
Itālija	35,0
Kipra	12,1
Latvija	20,0
Lietuva	32,3
Luksemburga	19,1
Malta	9,9
Nīderlande	52,5
Austrija	260,0
Portugāle	53,4
Slovēnija	30,0
Slovākija	17,0
Somija	45,0

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 4. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/123

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/2332

(2015. gada 4. decembris)

par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punkta pirmo teikumu,

tā kā:

(1)	dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), ir tiesības emitēt euro monētas, ievērojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprināto emisijas apjomu.

(2)	Atceļot kādas dalībvalsts izņēmuma statusu, šādai dalībvalstij jābūt tiesībām piedalīties apstiprināšanas procedūrā gadā pirms skaidras naudas nomaiņas, lai tā varētu īstenot savas tiesības emitēt euro monētas no dienas, kad tā kļūst par euro zonas dalībvalsti.

(3)	Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 651/2012 (1) 5. panta 4. punktā kolekcijas monētu emisijas apkopotā veidā jāiekļauj monētu emisijas apjomā, kuru jāapstiprina ECB.

(4)	Jānosaka noteikumi saistībā ar monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru.

(5)	Lai saņemtu ECB apstiprinājumu, euro zonas dalībvalstīm apstiprinājuma lūgumi jāiesniedz ECB.

(6)	Lai gan euro zonas dalībvalstu metodoloģija monētu pieprasījuma aprēķināšanai var zināmā mērā atšķirties, ECB jāsaņem informācija noteiktā minimālā līmenī, lai tā varētu pārbaudīt tā monētu emisijas apjoma pieprasījumu, par kuru lūgts apstiprinājums.

(7)	Apstiprināto monētu emisijas apjomu nevar pārsniegt bez iepriekšējas ECB piekrišanas.

(8)	Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekami daudz laika prasīto datu apkopošanai, šim lēmumam jāstājas spēkā tikai 2016. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“apgrozības monētas” un “piemiņas monētas” ir apgrozības monētas un piemiņas monētas Padomes Regulas (ES) Nr. 729/2014 2. panta nozīmē (2);

2)	“kolekcijas monētas” ir kolekcijas monētas Regulas (ES) Nr. 651/2012 1. panta nozīmē;

3)	“monētu emisijas apjoms” ir nominālvērtībā izteiktā neto starpība starp euro zonas dalībvalsts emitēto euro monētu kopējo apjomu un šīs euro zonas dalībvalsts atpakaļ saņemto euro monētu kopējo apjomu attiecīgajā kalendāra gadā.

2. pants

Ikgadējs apstiprinājuma lūgums

1. Katra euro zonas dalībvalsts reizi gadā iesniedz ECB lūgumu apstiprināt monētu emisijas apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij piešķirts nākošajā gadā. Lūgumu iesniedz ne vēlāk kā tā gada 30. septembrī, kas ir pirms gada, par kuru lūgts apstiprinājums.

2. Lūguma pamatā ir aprēķinātais monētu pieprasījums lūgumu iesniegušajā euro zonas dalībvalstī, un lūgumā atsevišķi norāda apgrozības monētas un kolekcijas monētas. Katrā lūgumā iekļauj pieprasījuma aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas vispārīgu aprakstu.

3. Attiecībā uz apgrozības monētām lūgtajā apjomā var iekļaut papildu summu, kas pārsniedz aprēķināto pieprasījumu, lai nodrošinātu pienācīgu drošības rezervi.

4. Attiecībā uz apgrozības monētām lūgumā iekļauj šādu informāciju:

a)	gada, kas ir pirms gada, par kuru lūgts apstiprinājums, 30. jūnija vai cita datuma monētu apgrozības datus, kurus izmanto, lai gadā, par kuru lūgts apstiprinājums, aprēķinātu monētu pieprasījumu saskaņā ar lūgumu iesniegušās euro zonas dalībvalsts izvēlēto metodoloģiju;

b)	jebkurus citus datus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu euro zonas dalībvalsts lūgumu saskaņā ar lūgumu iesniegušās euro zonas dalībvalsts izvēlēto metodoloģiju;

c)	norādi par to, vai lūgtajā apjomā iekļauta papildu summa saskaņā ar 3. punktu, un tās lielumu;

d)	monētu emisijas apjomu, par kuru tiek lūgts apstiprinājums.

5. Ja tādi dati ir pieejami un ja lūgumu iesniegusī euro zonas dalībvalsts tos uzskata par svarīgiem apstiprinājuma lūguma pamatošanai, papildu informācijā, ko sniedz par apgrozības monētām, var iekļaut, piem.,

a)	galvenos faktorus, kas ietekmē monētu pieprasījumu valsts līmenī;

b)	detalizētāku informāciju par monētu pieprasījumu nominālvērtību dalījumā;

c)	norādi par to, vai monētu pieprasījumu valsts līmenī ietekmē monētu pieprasījums no citām euro zonas dalībvalstī, un šīs ietekmes lielumu.

6. Attiecībā uz kolekcijas monētām lūgumā iekļauj šādu informāciju:

a)	kolekcijas monētu emisijas kopējo apjomu, ko mēra pēc kopējās nominālvērtības, t.sk. kolekcijas monētu nominālu sarakstu;

b)	norādi par to, vai lūgumā iekļauta drošības rezerve, kas paredzēta vēl nezināmiem notikumiem, kuriem tiks veltītas euro kolekcijas monētas.

7. Ja starp Eiropas Savienību un valsti vai teritoriju, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, noslēgts līgums par šīs valsts vai teritorijas tiesībām izmantot euro kā valsts valūtu (turpmāk – “monetārais līgums”) un šis līgums piešķir valstij vai teritorijai tiesības emitēt euro monētas, šādas valsts vai teritorijas monētu emisijas apjomu iekļauj tās euro zonas dalībvalsts ikgadējā lūgumā, kura norādīta monetārajā līgumā.

8. Ja tiek atcelts dalībvalsts izņēmuma statuss, ECB gadā pirms skaidras naudas nomaiņas izskata lūgumu, ko dalībvalsts brīvprātīgi iesniegusi saskaņā ar šī panta prasībām, lai saņemtu apstiprinājumu monētu emisijas apjomam, ko šai dalībvalstij piešķirs pēc skaidras naudas nomaiņas.

9. ECB Padome lēmumu par euro zonas monētu emisijas gada apjoma apstiprināšanu pieņem pirms tā kalendāra gada beigām, kas ir pirms gada, par kuru lūgts apstiprinājums.

3. pants

Paziņošana un ad hoc apstiprinājuma lūgumi

1. Monētu emisijas apjoms, ko kalendāra gadam ECB apstiprinājusi katrai euro zonas dalībvalstij, attiecīgā kalendāra gada laikā nedrīkst tikt pārsniegts bez iepriekšēja ECB apstiprinājuma.

2. Euro zonas dalībvalstis nepārtraukti kontrolē monētu pieprasījumu. Ja pastāv iespēja, ka euro monētu faktiskais pieprasījums euro zonas dalībvalstī pārsniegs attiecīgajam kalendāra gadam apstiprināto monētu emisijas apjomu, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo ECB.

3. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)	monētu nomināls vai nomināli, kuru pieprasījums ir lielāks nekā gaidīts;

b)	to galveno faktoru detalizēts apraksts, kuri izraisījuši negaidīto monētu pieprasījuma pieaugumu.

4. Desmit ECB darbadienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ECB operacionālā līmenī, kurā nav vajadzīga ECB lēmējinstitūciju iesaistīšanās, veic paziņojuma iepriekšēju novērtējumu un un sniedz nesaistošus norādījumus paziņojumu iesniegušajai euro zonas dalībvalstij. Jo īpaši ECB var ieteikt palielināt monētu emisijas papildu apjomu, ja iespējams, ka paziņotais lielākais monētu pieprasījums ir nepietiekams, lai segtu faktisko pieprasījumu, kas varētu izraisīt iespējamu pienākumu neievērošanu saskaņā ar 1. punktu.

5. Ja palielinātais monētu pieprasījums turpinās pēc 4. punktā minētā termiņa beigām, euro zonas dalībvalsts bez kavēšanās iesniedz ECB ad hoc apstiprinājuma lūgumu par monētu emisijas papildu apjomu.

6. Ad hoc apstiprinājuma lūgumā norāda ieteikto monētu emisijas palielinājumu un sniedz detalizētu informāciju par galvenajiem faktoriem, kuri izraisījuši negaidīto monētu pieprasījuma pieaugumu, kas netika paredzēts ikgadējam apstiprinājuma lūgumam.

7. ECB Padome pieņem atsevišķu lēmumu par ad hoc apstiprinājuma lūgumu.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

5. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts euro zonas dalībvalstīm.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 4. decembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 651/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par euro monētu emisiju (OV L 201, 27.7.2012., 135. lpp.).

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 729/2014 (2014. gada 24. jūnijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (OV L 194, 2.7.2014., 1. lpp.).

12.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/126

Labojums Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2015/2290 (2015. gada 12. jūnijs) par Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Bermudu Salās, Brazīlijā, Kanādā un Meksikā spēkā esošo maksātspējas regulējumu, kuri piemērojami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ar galveno mītni kādā no šīm valstīm, pagaidu līdzvērtību

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 323, 2015. gada 9. decembris )

Uz vāka un 22. un 26. lappusē Deleģētā lēmuma virsrakstā un paraksta daļā:

pieņemšanas datumu:

“2015. gada 12. jūnijs”

lasīt šādi:

“2015. gada 5. jūnijs”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 328

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 12. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/2312 (2015. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku un tā īstenošanas protokolu	1
		Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku	3
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2015/2313 (2015. gada 30. novembris) par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar īstenošanas protokolu, ko pievieno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Libērijas Republiku	44
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/2314 (2015. gada 7. decembris), ar ko atļauj tādu veselīguma norādi uz pārtikas produktiem, kura neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 432/2012 ( 1 )	46
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2315 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	50
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2316 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	52
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2317 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	55
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2318 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	57
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2319 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	60
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2320 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	62
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2321 (2015. gada 8. decembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	65
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2322 (2015. gada 10. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( 1 )	67
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2323 (2015. gada 11. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009	97
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2324 (2015. gada 11. decembris), ar ko Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikumu groza attiecībā uz zvejas rīku grupu noteikšanu dažos ģeogrāfiskajos apgabalos	101
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2325 (2015. gada 11. decembris), ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju	104
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2326 (2015. gada 11. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem ( 1 )	108
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2327 (2015. gada 11. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	110
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2328 (2015. gada 11. decembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 20. novembra līdz 2015. gada 30. novembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras piena un piena produktu nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001	112
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2329 (2015. gada 11. decembris), ar ko nosaka, ka tā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana, kurš noteikts saskaņā ar stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, attiecībā uz attiecīgi Peru un Gvatemalas izcelsmes banānu importu 2015. gadā nav atbilstīga	116
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/2330 (2015. gada 4. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/53 par 2015. gadā emitējamo monētu daudzuma apstiprināšanu (ECB/2015/41)	119
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/2331 (2015. gada 4. decembris) par 2016. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2015/42)	121
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/2332 (2015. gada 4. decembris) par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43)	123

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2015/2290 (2015. gada 12. jūnijs) par Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Bermudu Salās, Brazīlijā, Kanādā un Meksikā spēkā esošo maksātspējas regulējumu, kuri piemērojami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ar galveno mītni kādā no šīm valstīm, pagaidu līdzvērtību ( OV L 323, 9.12.2015. )	126


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ