8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/1

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2005 (1) īru valodai piešķīra Savienības oficiālās valodas un Savienības iestāžu darba valodas statusu.

(2)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2010 (2) izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 920/2005 2. panta pirmajā daļā, pagarināja uz piecu gadu laikposmu līdz 2016. gada 31. decembrim.

(3)

Regulā (EK) Nr. 920/2005 paredzēts, ka praktisku iemeslu dēļ un pārejas kārtā Savienības iestādēm nav saistošs pienākums visus tiesību aktus, tostarp Tiesas spriedumus, izstrādāt vai tulkot īru valodā, izņemot regulas, ko kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome. Padomei četru gadu laikā pēc Regulas (EK) Nr. 920/2005 piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ir jānosaka, vai minētais izņēmums būtu jāatceļ.

(4)

Lai arī tiek uzskatīts par vajadzīgu izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 920/2005 2. panta pirmajā daļā, pagarināt vēl uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 1. janvāra, Savienības iestādēm būtu jāturpina proaktīvā pieeja palielināt informācijas pieejamību īru valodā par Savienības darbībām. Izņēmuma darbības joma tāpēc pakāpeniski būtu jāsamazina ar nolūku izņēmumu atcelt pašreizējā piecu gadu laikposma beigās.

(5)

Lai novērstu kavējumus Savienības likumdošanā, izņēmuma darbības jomas samazinājums būtu cieši jāpārrauga un jāpārskata, ņemot vērā pieejamo tulkošanas kapacitāti. Īrijas iestādēm un Komisijai sadarbībā ar pārējām Savienības iestādēm būtu regulāri jātiekas, lai pārraudzītu progresu saistībā ar attiecīgu personu darbā pieņemšanu Savienības iestādēs, ārējo pakalpojumu sniedzēju kapacitāti un pastiprināto sadarbību valodu resursu jomā, kā arī attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar acquis pieejamību,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/4

(1)

Konkrētu zvejas produktu piegāde Savienībā patlaban ir atkarīga no importa no trešām valstīm. Cenšoties apmierināt zvejas produktu patēriņu, Savienība pēdējos 18 gados ir kļuvusi arvien atkarīgāka no importa. Lai neapdraudētu zvejas produktu ražošanu Savienībā un nodrošinātu pietiekamu piegādi Savienības apstrādes nozarei, atbilstīgā apmērā noteiktu tarifa kvotu robežās būtu jāsamazina vai jāaptur ievedmuitas nodokļu piemērošana vairākiem zvejas produktiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotājiem, būtu jāņem vērā arī atsevišķu zvejas produktu ietekmējamība Savienības tirgū.

(2)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1220/2012 (1) laikposmam no 2013. gada līdz 2015. gadam tika atvērtas autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredzēta to pārvaldība. Ņemot vērā, ka minētās regulas piemērošanas termiņš beidzas 2015. gada 31. decembrī, ir svarīgi, lai tajā ietvertie attiecīgie noteikumi tiktu piemēroti laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam.

(3)

Būtu jānodrošina, ka visiem Savienības importētājiem ir vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve šajā regulā paredzētajām tarifa kvotām, un kvotām noteiktās nodokļa likmes būtu pastāvīgi jāpiemēro visam attiecīgo zvejas produktu importam visās dalībvalstīs, līdz tarifa kvotas ir pilnībā izmantotas.

(4)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (2) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības sistēma, kurā ievērota hronoloģiskā secība atbilstīgi datumiem, kuros pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā. Ar šo regulu atvērtās tarifa kvotas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārvalda saskaņā ar minēto sistēmu.

(5)

Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kanādu piemērošana mainīs pieejamo preferenciālo piekļuvi Savienības tirgum attiecībā uz garnelēm un ziemeļgarnelēm (Pandalus borealis), kurām šajā regulā ir paredzēta tarifa kvota. Minētā kvota tāpēc būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu tādu pašu preferenciālo piegāžu apjomu Savienības tirgum, kāds bija pirms minētā nolīguma stāšanās spēkā vai tā provizoriskas piemērošanas.

(6)

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Norvēģijas Karalisti papildu protokola, par kuru sarunas notika līdztekus sarunām par EEZ finanšu mehānismu 2014.–2021. gadam, piemērošana mainīs pieejamo preferenciālo piekļuvi Savienības tirgum attiecībā uz siļķēm, kurām šajā regulā ir paredzētas divas tarifa kvotas. Minētās kvotas tāpēc būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu tādu pašu preferenciālo piegāžu apjomu Savienības tirgū, kāds bija pirms minētā papildu protokola stāšanās spēkā vai tā provizoriskas piemērošanas.

(7)

Ir būtiski zvejas pārstrādes rūpniecībai nodrošināt garantētu zvejas izejmateriālu piegādi, lai ļautu tai pastāvīgi augt un piesaistīt investīcijas un, vissvarīgākais, ļautu tai bez piegādes traucējumiem piemēroties tarifu nodokļu apturēšanas nomaiņai ar kvotām. Tāpēc attiecībā uz konkrētiem zvejas produktiem, kuriem tika piemērota nodokļu apturēšana, ir atbilstīgi paredzēt sistēmu, ar ko uzsāk automātiski palielināt piemērojamās tarifa kvotas saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(8)

Lai nodrošinātu tarifa kvotu kopīgas pārvaldības efektivitāti, būtu jāļauj dalībvalstīm attiecīgās tarifa kvotas izmantot tādā apmērā, kas atbilst to faktiskajam importam. Lai īstenotu šādu pārvaldības metodi, ir vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, tāpēc Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt kvotu izmantojuma tempu un būtu attiecīgi jāinformē dalībvalstis,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/12

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Asperges du Blayais, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Asperges du Blayais būtu jāreģistrē,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/13

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Pampapato di Ferrara / Pampepato di Ferrara, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Pampapato di Ferrara / Pampepato di Ferrara būtu jāreģistrē,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/14

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu (Drniški pršut), ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Drniški pršut būtu jāreģistrē,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/15

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/17

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/19

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/21

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”), kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 926/2009 (2) konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (“BCC”) importam noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”). Sākotnējie pasākumi tika balstīti uz konstatētajiem kaitējuma draudiem un ar Vispārējās tiesas spriedumu (3) tika atcelti attiecībā uz Hubei Xinyegang Steel Co. Ltd ražojumu eksportu. Spriedums patlaban ir pārsūdzēts Tiesā (4).

(2)

Tika noteikti pasākumi procentuālā nodokļa veidā ar šādām likmēm: 17,7 % uzņēmumam Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd, 27,2 % pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 39,2 % visiem pārējiem uzņēmumiem.

(3)

Patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi, kas noteikti Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC (5). 2012. gada 26. jūnijā tika izbeigti antidempinga pasākumi pret Horvātiju (6).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (7), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru ražošanas apjoms atbilst vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā bezšuvju cauruļu un caurulīšu Savienības ražošanas apjoma.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Komisija 2014. gada 3. oktobrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Tā publicēja paziņojumu (8) (“paziņojumu par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(9)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja arī Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) ražotājus un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē paredzējusi izvēlēties ASV.

(10)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi, un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Izlase tika izveidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedi. Izlasē bija iekļauti seši uzņēmumi Čehijas Republikā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Slovākijā, kas pārstāvēja aptuveni 55 % no kopējiem pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem Savienībā. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc provizoriskajā izlasē iekļautie uzņēmumi tika saglabāti galīgajā izlasē.

(13)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(14)

Ņemot vērā to, ka pieteicās tikai četri nesaistītie importētāji un sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju, atlase nebija vajadzīga. Tomēr no četriem nesaistītajiem importētājiem izmeklēšanā sadarbojās un atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza tikai viens.

(15)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(16)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Tikai trīs ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza Komisijai lūgto informāciju, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(18)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(19)

Trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās atlases procesā, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, četriem nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās atlases procesā, un septiņiem lietotājiem tika nosūtītas anketas. Tika apzināti divdesmit divi potenciālie analogie ražotāji sešās valstīs, proti, Argentīnā, Brazīlijā, Japānā, Meksikā, Ukrainā un ASV, un tie saņēma anketas.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, trim analogās valsts ražotājiem ASV, sešiem minētajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena importētāja un trim lietotājiem.

(21)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laika posmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā. Pēc informācijas izpaušanas šīm personām tika dots arī laiks, kurā tās varētu paust viedokli. Pēc informācijas izpaušanas piezīmes iesniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs.

(24)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas 1. apsvērumā minētajā sākotnējā izmeklēšanā, proti, ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (CEV) nepārsniedz 0,86, noteikta saskaņā ar Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko analīzi (9), kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 23 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 20, ex 7304 31 80, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 81, ex 7304 51 89, ex 7304 59 10, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93.

(25)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi:

(26)

Komisijas secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tiek īstenots dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Kā minēts iepriekš, pēc procedūras sākšanas pieteicās trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji un tie saņēma anketu. Tomēr tika saņemta tikai viena atbilde. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāvēja vairāk nekā 25 % no kopējā Ķīnas importa Savienībā, un tika uzskatīts, ka tā imports ir reprezentatīvs kopējam importam no ĶTR Savienībā. Tāpēc tālāk izklāstītie konstatējumi, kas saistīti ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, balstīti uz tā ražotāja eksportētāja datiem, kurš sadarbojās.

(29)

Normālā vērtība skaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(30)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja ieinteresētās personas, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, par iespējamo analogo valsti ir paredzējusi izmantot ASV, un aicināja attiecīgās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(31)

Tomēr Komisija sazinājās ar vairākām citām iespējamajām analogajām valstīm (Argentīnu, Brazīliju, Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Krievijas Federāciju un Ukrainu), aicinot tās sadarboties un sniegt informāciju.

(32)

Trīs ražotāji no ASV sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(33)

Tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV tirgū ir augsts, tirdzniecībā iekšzemes tirgū iesaistīti daudzi ražotāji un tajā ir ievērojams importa apjoms, lai gan pret ĶTR noteikti antidempinga maksājumi. ASV tirgū tika pārdot ievērojami daudzumi, un tie ir salīdzināmi ar Ķīnas tirgu arī ražojuma klāsta ziņā. Turklāt tika konstatēts, ka analogās valsts ražotāji, kas sadarbojās, izmantojuši izejmateriālus un ražošanas procesus, kas ir līdzīgi Ķīnas tirgū izmantotajiem. Tāpēc un ņemot vērā sadarbības pakāpi, ASV tiek uzskatīta par piemērotu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Informācija, kas tika saņemta no ASV ražotāja, kas sadarbojās, tika izmantota par pamatu ĶTR ražotājiem eksportētājiem piemērojamās normālās vērtības noteikšanai.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV ražotāju, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms tika uzskatīts par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū atbilda vismaz 5 % no kopējā Ķīnas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Uz šā pamata tika uzskatīts, ka ASV iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs.

(36)

Bez tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tika veikta pārbaude, nosakot nesaistītiem pircējiem veikto attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru. Gadījumos, kad konkrētais ražojuma veids iekšzemes tirgū tika pārdots pietiekamos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kura tika aprēķināta kā visu iekšzemes tirgū pārdoto attiecīgā ražojuma veidu vidējā svērtā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(37)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza to izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālā vērtība tika aprēķināta kā visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktiskās iekšzemes cenas vidējā svērtā vērtība, neņemot vērā to, vai minētā pārdošana bijusi rentabla.

(38)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas cena iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(40)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu) un apdrošināšanas izmaksām, maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

(41)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī Komisija salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, bija 158,3 %.

(42)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcība.

(43)

Ķīnas eksporta statistikas datubāze liecina, ka 2013. gadā Ķīnas BCC eksports pasaulē (124 valstis papildus Savienībai) bija 4,6 miljoni tonnu. Cenas svārstījās no 400 EUR/t līdz 4 500 EUR/t. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas uz Savienību bija 68 000 tonnu, vidējā cena – zem 700 EUR/t (pēc Eurostat datiem). Komisija uzskatīja, ka šāds ievērojamas cenu atšķirības neļauj izdarīt jēgpilnus secinājumus par Ķīnas eksporta uz citām trešām valstīm cenu tendencēm. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējā eksporta cena uz trešo valstu tirgiem (Čīli, Irānu, Koreju, AAE un Turciju) bijusi zemāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību. Turklāt dažos tādos svarīgos eksporta tirgos kā Savienībā, ASV, Kolumbijā, Meksikā, Brazīlijā, Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportētos daudzumus un prasītās cenas ir ietekmējuši tādi spēkā esoši pasākumi kā antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi.

(44)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ražošanas jauda ĶTR ievērojami pieaugusi. Publiski pieejamie dati, kas savākti apmeklējumā uz vietas, liecina, ka ražošanas jauda ir 32 miljoni tonnu (10). Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati liecina, ka ražošanas jauda ir vēl lielāka – līdz 43 miljoniem tonnu. Abi avoti apstiprina, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas Ķīnas ražotāju ražošanas jaudas būtiski palielinājusies, t. i., vismaz par 60 %.

(45)

Visa savāktā informācija apstiprina, ka Ķīnas ražošanas nozarē ir jaudas pārpalikums. Netika sniegta informācija, kas liecinātu, ka iekšzemes patēriņš ĶTR nākamajos gados palielinātos pietiekama apmērā, lai absorbētu ĶTR jaudas pārpalikumu.

(46)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms ĶTR bijis 30 miljonu tonnu diapazonā – tādējādi neizmantotā jauda bijusi vismaz 2 miljoni tonnu. Neizmantotā jauda atbilst vairāk nekā 100 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tāpēc tā tika uzskatīta par ievērojamu. Tāpēc Ķīnas Tautas Republikā ir pieejama ievērojama neizmantotā ražošanas jauda, kas, ņemot vērā secinājumus par Savienības tirgus pievilcīgumu un iekšzemes tirgus grūtības to absorbēt, iespējams, tiks izmantota, lai palielinātu eksporta apjomus uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumu nebūtu.

(47)

Eurostat dati liecina, ka imports no ĶTR uz Savienību vispirms saruka no vairāk nekā 78 000 tonnām 2011. gadā līdz vairāk nekā 47 000 tonnām 2012. gadā un atkal pieauga līdz gandrīz 68 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Importa sarukums 2012. gadā notika vienlaikus ar pieprasījuma sarukumu Savienības tirgū. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījumam joprojām samazinoties, importa apjoms pieauga, tādējādi pieauga importa no Ķīnas tirgus daļa, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 3,6 %.

(48)

Kā konstatēts 41. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad pasākumi bija spēkā, imports no ĶTR bija par dempinga cenām. Konstatētā dempinga starpība bija ievērojami augstāka nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētā dempinga starpība. Ja situācijā, kad tika piemēroti pasākumi, turpinājās imports par dempinga cenām, tad nav pamatoti uzskatīt, ka situācijā, kad pasākumus nepiemērotu, cenas importam no ĶTR pieaugtu, jo mazāk līdz līmenim, kas ir pietiekams dempinga likvidēšanai.

(49)

Kā minēts 43. apsvērumā, attiecībā uz Ķīnas BCC importu spēkā esošie pasākumi vairākos Ķīnas BCC ražotājiem eksportētājiem svarīgos eksporta tirgos lielā mērā ierobežo iespēju Ķīnas eksportam izvērsties vai turpināties šajos tirgos. Vienlaikus tika konstatēts, ka Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, eksporta cena uz Savienību bija augstāka nekā tā eksporta cena trešo valstu tirgos, un tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, kaut arī spēkā ir maksājumi. Bez tam tika parādīts, ka Savienības tirgus būtu atvērts, lai absorbētu ievērojamu daļu Ķīnas neizmantotās jaudas, kas situācijā, kad netiktu piemēroti pasākumi, noteikti tiktu vērsta uz Savienības tirgu, pārdodot ražojumu par dempinga cenām.

(50)

Turklāt pirms spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2009. gadā Ķīnas eksports uz Savienību bija 542 840 tonnu, t. i., gandrīz astoņas reizes lielāks nekā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas importam tirgus apjoma ziņā un ka Savienības tirgus spēj absorbēt lielāka apjoma importu no ĶTR. Ieviestie antidempinga maksājumi lieguši Ķīnas ražotājiem eksportētājiem palielināt pārdošanas apjomus Savienībā, kuri, ļoti iespējams, atkal palielinātos tad, ja pasākumi zaudētu spēku, jo īpaši ņemot vērā tālāk izklāstīto ievērojamo neizmantotās jaudas pieejamību Ķīnas Tautas Republikā.

(51)

Turklāt, kaut arī patēriņš Ķīnas tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski palielinājies, maz ticams, ka Ķīnas ražotāju ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu varētu absorbēt iekšzemes tirgū, kā skaidrots 45. apsvērumā.

(52)

Tāpēc, ja patlaban spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu ievērojami palielināt eksportu par dempinga cenām uz Savienības tirgu.

(53)

Izmeklēšana liecina, ka Ķīna pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdevusi BCC uz Savienību par dempinga cenām. Ņemot vērā ievērojamo Ķīnas Tautas Republikā pieejamo neizmantoto jaudu (kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza kopējo Savienības patēriņu), ņemot vērā pasākumus, kas tiek piemēroti pret importu no Ķīnas citos trešo valstu tirgos, un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumus atceltu, dempinga turpināšanās iespējamība būtu ļoti liela.

(54)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas Savienības ražošanas nozarē nav notikušas ievērojamas strukturālas izmaiņas. Zināms, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(55)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas tika savākta no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un uz datiem, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(56)

Kā minēts 12. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase, kurā iekļauti seši Savienības ražotāji. Izlase tika uzskatīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu, tā veido aptuveni 60 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

(57)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, pamatojoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kuru pamatā ir pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati, un ii) importa apjomu no trešām valstīm Savienības tirgū, kurš iegūts no Eurostat statistikas. Pieprasījuma iesniedzējs vāca un apkopoja datus par pārdošanu no sešpadsmit Savienības ražotājiem un aplēsa datus par pārējiem.

(58)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(59)

Attiecīgajā periodā Savienībā patēriņš pieauga par 19 %. Konkrētāk, pārskatāmā ražojuma un līdzīgā ražojuma Savienības tirgus līdz 2013. gadam pastāvīgi saruka (par 22 %) un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga (par 3,4 %).

(60)

Savienības patēriņa lejupējo tendenci galvenokārt var skaidrot ar pieprasījuma samazināšanos būvniecības, rūpniecības un elektroenerģijas ražošanas nozarē, kas neatlaba līdz pirmskrīzes līmenim, t. i, pirms 2009. gada.

(61)

Pārskatāmā ražojuma importa apjoms no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā saruka par 13 % no apmēram 78 000 tonnām 2011. gadā līdz 68 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Importa apjomi no ĶTR 2012. gadā ievērojami samazinājās (par 40 %), bet kopš tā laika pastāvīgi palielinājās (par 18 % 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un pēc tam par 22 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2013. gadu).

(62)

Pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR Savienībā saruka mazākā mērā nekā Savienības patēriņš, un tas izraisīja nelielu tirgus daļas pieaugumu importam no Ķīnas: no 3,3 % 2011. gadā līdz 3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, tirgus daļa saruka līdz 2,3 % 2012. gadā un pēc tam pieauga līdz 3 % un 3,6 % attiecīgi 2013. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(63)

Nākamajā tabulā ir attēlota ĶTR importa vidējā cena.

3. tabula

Importa cenas

(64)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma vidējā importa cena saruka par 14 % no 801 EUR/t 2011. gadā līdz 692 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, importa no Ķīnas cena 2012. gadā pieauga par 3 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka par vairāk nekā 16 %. Vidējā importa cena ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija tādā pašā diapazonā kā vidējās importa cenas, kas iegūtas no Eurostat, un sekoja vienai un tai pašai tendencei visā attiecīgajā periodā.

(65)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, ar vidējām attiecīgās valsts importa cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, noteiktām CIF līmenī pēc pārbaudītiem datiem, kas iegūti no Ķīnas ražotāja eksportētāja datiem, kurš sadarbojās.

(66)

Lai aprēķinātu cenu samazinājumu, tika izmantota informācija par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Salīdzinājumā noskaidrojās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, bija 28,4 %. Ja atņem antidempinga maksājumu 17,7 % apmērā, kas piemērojams Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tad cenu samazinājuma starpība ir 39,2 %.

(67)

Citu trešo valstu importa apjoma, tirgus daļas un cenu dinamika bija šāda:

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(68)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no Ukrainas pieauga par 34 %, sasniedzot 59 656 tonnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt importa apjomi no Japānas, Krievijas un Baltkrievijas tajā pašā periodā saruka attiecīgi par 59 %, 58 % un 12 % un bija 21 426 tonnas, 7 977 tonnas un 29 600 tonnas. Importa apjoms no citām trešām valstīm pieauga par 31 % no 43 230 tonnām līdz 56 509 tonnām. Tirgus daļas izteiksmē Ukrainai un citām trešām valstīm bija apmēram 3 % no Savienības tirgus, savukārt Japānai un Baltkrievijai – attiecīgi apmēram 1 % un 2 %. Krievijas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīga – 0,4 %.

(69)

Visā attiecīgajā periodā cenas importam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas uzrādīja tendenci sarukt, savukārt importam no Japānas un citām trešām valstīm – tendenci pieaugt. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Baltkrievijas un Ukrainas BCC importa cena bija apmēram 780 EUR/t, toties Japānai un citām trešām valstīm – aptuveni 2 330 EUR/t un 1 327 EUR/t. Krievijas importa cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 900 EUR/t. Spēkā esošie antidempinga pasākumi tiek piemēroti BCC importam no Ukrainas un Krievijas.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(71)

Kaitējuma analīzē Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kuri attiecās uz sešpadsmit Savienības ražotājiem un ietvēra aplēses par pārējiem, kā minēts 57. apsvērumā; dati attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Komisija ekonomiskos rādītājus izvērtēja, pamatojoties uz datiem par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(72)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(73)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(74)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā saruka par 10 %, no 3 746 432 tonnām 2011. gadā līdz 3 361 226 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, tas vispirms līdz 2013. gadam saruka par 12 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga, proti, par 2 %.

(76)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 5 miljoni tonnu.

(77)

Ražošanas apjoma sarukuma un stabilās ražošanas jaudas dēļ jaudas izmantojuma dinamika bija līdzīga ražošanas apjoma dinamikai, proti, līdz 2013. gadam tā saruka līdz 65 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga, proti, līdz 67 %. Kopumā jaudas izmantojums ir sarucis no 73 % 2011. gadā līdz 67 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(78)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 6. tabulā ietver pārdošanu nesaistītiem un saistītiem pircējiem, kas bija veikti atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam.

(80)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 20 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi līdz 2013. gadam pakāpeniski saruka par 22 % un tad mazliet pieauga, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedzot 1,6 miljonus tonnu. Savienības ražošanas nozares pārdošanas sarukums galvenokārt izriet no tā, ka Savienībā mazinājās pieprasījums pēc BCC (sk. 60. apsvērumu). Tādējādi Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 2 procentpunktus no tirgus daļas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija 87 %.

(81)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 20 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 2 procentpunktiem.

(82)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(83)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā nodarbināja 20 768 darbiniekus.

(84)

Ražīgums attiecīgajā periodā saruka par 9 %, jo nodarbinātība samazinājās lēnāk nekā Savienības ražošanas apjoms. Faktiski normālos ekonomikas apstākļos ir nepieciešams ilgāks laiks, lai Savienības ražošanas nozare varētu pielāgoties pieprasījuma sarukumam, tāpēc parasti darbinieku skaits samazinās vēlāk, nekā samazinās ražošanas apjoms.

(85)

Ķīnas Tautas Republikai noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza minimālo līmeni, savukārt importa apjomi no ĶTR visā attiecīgajā periodā saglabājās nelieli. Izmeklēšanā atklājās, ka BCC imports no ĶTR Savienības tirgū turpinājies par dempinga cenām un ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājies, kā secināts 99.–102. apsvērumā.

(86)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(87)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 1 170 EUR/t. Var uzskatīt, ka cenu sarukums izriet no Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izmaksas un arī no cenu spiediena, ko radīja imports no Ķīnas par zemām cenām.

(88)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas līdzīgi saruka par 10 %: no 1 257 EUR/t 2011. gadā līdz 1 128 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ražošanas izmaksu samazināšanu var izskaidrot galvenokārt ar efektīvāku ražošanas procesu un iekārtām.

(89)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(90)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz darbinieku attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas ar nelielu samazinājumu par 1 %. Konkrēti, vidējās darbaspēka izmaksas 2012. gadā saruka par 1 %, tad pieauga par 0,5 % un pēc tam atkal saruka par 1 %.

(91)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(92)

Attiecīgajā periodā kopumā krājumi perioda beigās pieauga par 6 %. No 2011. līdz 2012. gadam, sarūkot ražošanas apjomam un pieaugot eksporta pārdošanas apjomam, krājumi perioda beigās saruka. No 2012. gada līdz 2013. gadam šie krājumi pieauga, jo saruka Savienības ražošanas nozares kopējie pārdošanas apjomi. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumi perioda beigās atkal saruka, galvenokārt tāpēc, ka gan Savienības tirgū, gan ārpus tā pieauga Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi.

(93)

Izmeklēšana parādīja, ka šajā ražošanas nozarē ražošana notiek lielākoties pēc pircēju īstermiņa pasūtījumiem un tāpēc krājumi ir relatīvi neliels procents no ražošanas apjoma. Krājumiem perioda beigās, izteiktiem procentos no ražošanas apjoma, bija līdzīga tendence kā krājumiem perioda beigās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie mazliet pieauga no 3,9 % 2011. gadā līdz 4,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo samazinājās kopējais Savienības pārdošanas apjoms. Konkrētāk, 92. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tie no 2011. gada līdz 2012. gadam saruka par 0,3 procentpunktiem un tad 2013. gadā pieauga par 1,5 procentpunktiem.

(94)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(95)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte svārstījās no gada uz gadu atkarībā no tirgus apstākļiem un attiecīgajā periodā kopumā pieauga no 2,9 % līdz 3,6 %, galvenokārt pateicoties pārdotās produkcijas sortimentam, proti, Savienības ražošanas nozare pārdeva vairāk ražojumu ar salīdzinoši lielāku peļņas normu. Konkrēti Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2012. gadā pieauga līdz 5,7 %, tad 2013. gadā saruka līdz 1,7 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga līdz 3,6 %.

(96)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma palielinājās vairāk nekā četras reizes. Ievērojamais naudas plūsmas pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar apgrozāmo līdzekļu izmaiņām.

(97)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 3 %. Galvenokārt tie bija ieguldījumi, kas nepieciešami ražošanas iekārtu nomaiņai.

(98)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas attiecīgajā periodā pieauga no 3,7 % līdz 7,6 %. Līdzīgi kā peļņai, ienākuma no ieguldījumiem tendence nebija stabila, jo tas vispirms 2012. gadā pieauga līdz 8,2 %, tad 2013. gadā saruka līdz 5,9 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga līdz 7,6 %.

(99)

Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāju, attiecīgajā periodā uzlabojās. Rentabilitāte mazliet pieauga, no 2,9 % līdz 3,6 %, kas ir nedaudz virs mērķa peļņas 3 % līmenī, kura tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Ienākums no ieguldījumiem pieauga no 3,7 % līdz 7,6 %, savukārt naudas plūsmas līmenis palielinājās vairāk nekā četras reizes. Šīs pārmaiņas liecina, ka piemērotie antidempinga pasākumi bijuši efektīvi, jo Savienības ražošanas nozare tika pasargāta no Ķīnas BCC importa par dempinga cenām potenciālās kaitīgās ietekmes.

(100)

No otras puses, daži galvenie kaitējuma rādītāji, konkrēti, makroekonomiskie rādītāji, attiecīgajā periodā joprojām mainījās nelabvēlīgi. Tādējādi ražošanas apjoms samazinājās par 10 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā saruka par 20 %, jaudas izmantojums saruka līdz 67 %, Savienības tirgus daļa saruka par 2 procentpunktiem un nodarbinātība – par 2 %. Situācijā, kad samazinājās BCC pieprasījums, Savienības ražošanas nozare ražoja un pārdeva Savienības tirgū mazāk, kas izraisīja relatīvi zemu jaudas izmantojuma līmeni, kurš negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares fiksētās izmaksas. Jānorāda, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ievērojami krities ražošanas jaudas izmantojuma līmenis, konkrēti, no 90 % sākotnējā izmeklēšanā līdz 67 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(101)

Tāpēc aina Savienības ražošanas nozarē ir dažāda. Dažiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, pārdošanas apjomam, ražošanas apjomiem un tirgus daļai, attiecīgajā periodā raksturīga negatīva tendence. Vienlaikus citi faktori, piemēram, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma, šajā pašā periodā uzrāda pozitīvas tendences. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan dažiem kaitējuma faktoriem bijušas minētās pozitīvās tendences, tomēr kopumā Savienības ražošanas nozare ir situācijā, kurā tā nespēj tikt galā ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Vēl svarīgāk ir tas, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā faktiski ir būtiski pasliktinājies, salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas periodu. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, tās peļņas līmenis bija daudz zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā (3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 15,4 % sākotnējās izmeklēšanas periodā), turklāt BCC tirgus apstākļu dēļ ievērojami svārstījās no gada uz gadu (piemēram, no 5,7 % 2012. gadā līdz 1,7 % 2013. gadā, tad līdz 3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē un tā nebija pakļauta kaitējuma draudiem pamatregulas 3. panta 9. punkta nozīmē galvenokārt tāpēc, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi to pasargāja no Ķīnas importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, tai ir nestabili peļņas līmeņi un zems jaudas izmantojums.

(103)

Kā secināts 99.–102. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, bet tās situācija krasi pasliktinājās salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Kā izklāstīts 41. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas bijis par dempinga cenām un, kā secināts 53. apsvērumā, pastāv ļoti liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings turpinātos.

(104)

Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu pastāv kaitējuma draudi. Šajā izmeklēšanā tika noteikts, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējuma draudi turpinātos. Šī noteikšana balstīta uz šādu faktoru novērtējumu: a) importa par dempinga cenām apjoma iespējamā dinamika, b) neizmantotās eksporta jaudas pieejamība, c) Ķīnas importa cenu līmenis un iespējamais pieprasījums pēc lielāka importa apjoma un d) krājumu līmenis.

(105)

Kā minēts 50. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā BCC imports no Ķīnas uz Savienību sasniedza 542 840 tonnas un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 68 000 tonnām (t. i., samazinājās astoņas reizes). Iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, zemo cenu dēļ Ķīnas imports par dempinga cenām varētu sasniegt sākotnējā izmeklēšanā konstatēto BCC importa līmeni (542 840 tonnas). Situācijā, kad Savienības pieprasījums pēc BCC samazinās (no 3,2 miljoniem tonnu sākotnējā izmeklēšanā līdz 1,9 miljoniem tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), Ķīnas imports par dempinga cenām, iespējams, izraisītu Ķīnas tirgus daļas pieaugumu no pašreizējiem 3,6 % līdz aptuveni 30 %. Izmeklēšanā tika atklāts, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, tik tiešām Savienības pircēji savus īstermiņa pasūtījumus Savienības ražotājiem relatīvi viegli pārorientēs uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tas negatīvi ietekmēs Savienības ražotājus, jo tad, ja būs mazāk pasūtījumu, samazināsies ražošanas apjoms un tādējādi jaudas izmantojuma līmeņi vairs nebūs ekonomiski ilgtspējīgi. Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka Ķīnas BCC ražošanas jauda kopš sākotnējās izmeklēšanas ir ievērojami pieaugusi (par aptuveni 60 %), iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, BCC imports no Ķīnas nenovēršami pārplūdinās Savienības tirgu un iegūs ievērojamu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(106)

Kā noteikts 46. apsvērumā, kopējā neizmantotā BCC ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas Tautas Republikā tika lēsta aptuveni 2 miljonu tonnu apmērā. Šis apjoms pārsniedz kopējo BCC patēriņu Savienībā šajā pašā periodā. Tāpēc ĶTR uz Savienības tirgu spētu eksportēt ievērojamus papildu apjomus. Turklāt Kanāda, ASV, Kolumbija, Meksika un Brazīlija ieviesušas antidempinga pasākumus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz Ķīnas BCC, savukārt Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā provizoriski noteikti pasākumi attiecībā uz importu no Ķīnas par netaisnīgām cenām. Pirms pasākumu noteikšanas šīs valstis Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija svarīgi eksporta tirgi (11). Turklāt savāktie pierādījumi liecina, ka ievērojamais Ķīnas jaudas pārpalikums un Ķīnas ekonomikas nesenā atdzišana radījusi būtisku spiedienu uz Ķīnas BCC ražotājiem, liekot ražošanā panākt augstu jaudas izmantojumu. Ņemot vērā visus šos elementus, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem savi ražojumi būtu jāvirza uz Savienības tirgu, kas joprojām ir pievilcīgs, kā konstatēts 47.–52. apsvērumā.

(107)

Kā skaidrots 64.–66. apsvērumā, Ķīnas cenas patlaban ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenu samazinājuma starpība bijusi 28,4 %. Kā konstatēts 52. apsvērumā, tad, ja pasākumi tiktu atcelti, BCC imports no Ķīnas Savienības tirgū varētu turpināties par dempinga cenām. Turklāt, kā minēts 66. apsvērumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, tad importa no Ķīnas cenas būtu par 39,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ja pasākumi tiktu atcelti, tad, ļoti iespējams, rastos nozīmīgs cenu spiediens Savienības tirgū, un to, visticamāk pastiprinātu straujš nenovēršams BCC importa pieaugums no ĶTR. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāji nevar samazināt cenas, lai konkurētu ar importu par dempinga cenām no Ķīnas. Par cenām parasti vienojas ar pircējiem pēc pasūtītā ražojuma veida un daudzuma. Kā paskaidrots 92. un 93. apsvērumā, Savienības ražotāji veic ražošanu galvenokārt uz īstermiņa pasūtījumu pamata. Tādēļ pircējiem ir samērā viegli pāriet uz lētāku BCC importu no Ķīnas. Tāpēc iespējamā negatīvā ietekme varētu būt divējāda: a) no vienas puses, ievērojamās cenas atšķirības varētu izraisīt pārorientēšanos uz importu par zemām dempinga cenām no ĶTR. Nekas neliecina par to, ka Savienības patēriņš palielināsies īsā līdz vidējā termiņā. Tāpēc ĶTR imports par dempinga cenām lielākos apjomos varētu iegūt ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Tas izraisītu vēl mazāku Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojumu, kas ir viens no izšķirīgiem elementiem, kuru dēļ patlaban Savienības ražošanas nozarei kopumā ir negatīvi rezultāti; b) no otras puses, importa no Ķīnas zemās dempinga cenas izdarīs ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības tirgu un spiedīs Savienības ražošanas nozari vēl vairāk samazināt pārdošanas cenas, proti, līdz līmenim, kas nav ekonomiski ilgtspējīgs, un galu galā tas izraisīs zaudējumus.

(108)

Tāpēc pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu no Ķīnas dažos no Ķīnas svarīgākajiem eksporta tirgiem spēkā esošo antidempinga un aizsardzības pasākumu dēļ un 47.–52. apsvērumā aprakstītā Savienības tirgus pievilcīguma dēļ Ķīnas importa par zemām dempinga cenām Savienībā ievērojams pieaugums būtu nenovēršams, jo Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda.

(109)

Kā skaidrots 92. un 93. apsvērumā, analīzē krājumu līmenim nav īpašas nozīmes, jo Savienības ražotāji veic ražošanu galvenokārt uz pircēju īstermiņa pasūtījumu pamata, un krājumi veido nenozīmīgu procentuālo daļu no Savienības ražotāju ražošanas apjoma.

(110)

Ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto, proti, ĶTR ievērojamo neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu, situāciju citos galvenajos eksporta tirgos, iespējamo nenovēršamo Ķīnas importa par dempinga cenām kvantitatīvo pieaugumu, vienlaikus ņemot vērā arī Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa pasliktināšanos kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas un sarūkošo Savienības BCC tirgu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, novestu pie kaitējuma draudu atkārtošanās.

(111)

Tāpēc tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu atcelšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos un kaitējuma draudu atkārtošanos.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(113)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(114)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma draudu atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijusi neaizsargāta. Kā minēts 60. apsvērumā, Savienības pieprasījuma samazināšanās kopā ar nestabilām peļņas normām un zemu jaudas izmantojumu Savienības ražošanas nozarē liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespētu tikt galā ar importu no Ķīnas par netaisnīgām cenām. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka tad, ja vairs nebūtu spēkā pasākumi pret importu no Ķīnas, būtu iespējama kaitējuma draudu atkārtošanās. Proti, tiek gaidīts, ka Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts būtisks kaitējums un tā varētu iznīkt, ja Savienības tirgū atsāktos Ķīnas BCC imports par dempinga cenām, ņemot vērā faktu, ka zaudēta iespēja pārdot palielina nemainīgas izmaksas.

(116)

Tiek gaidīts, ka tad, ja pasākumi tiks saglabāti, Savienības ražošanas nozare spēs pilnībā izmantot ieguvumus no noteiktajiem pasākumiem, proti, tā spēs saglabāt savu tirgus daļu Savienības tirgū un uzlabot jaudas izmantojuma līmeņus. Galu galā tai būtu jāspēj saglabāt pozitīvu peļņas līmeni.

(117)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(118)

No četriem importētājiem, kas pieteicās pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, tikai viens nesaistītais importētājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(119)

Pārbaudīto datu analīzē tika atklāts, ka BCC īpatsvars uzņēmuma kopējā pārdošanas apjomā ir tikai apmēram 5–10 %. Importētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas periodā darbojās rentabli. Importētājam, kas sadarbojās, ar BCC saistītās darījumdarbības rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1–7 %. Pamatojoties uz šo, ja pasākumi tiktus turpināti, visticamāk, tie būtiski neietekmētu tā importētāja darbību, kurš sadarbojās. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārējie importētāji nesadarbojās, nav faktoru, kas liecinātu, ka tad, ja pasākumi tiktu turpināti, tie nesamērīgi skartu pārējos importētājus.

(120)

Izmeklēšanā sadarbojās trīs lietotāji. Divi no trim lietotājiem, kuri sadarbojās, pirka BCC no Savienības ražotājiem, trešais pirka Ķīnas BCC no tirgotāja. Neviens no šiem trim lietotājiem neizvirzīja argumentus pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pamatojoties uz iesniegto informāciju un saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem. Gluži pretēji, gaidāms, ka pasākumu turpināšana nodrošinās konkurenci ES tirgū, dodot iespēju izvēlēties starp dažādiem piegādātājiem, tostarp Eiropas un citiem, proti, trešo valstu, piegādātājiem.

(121)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR.

(122)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina ar Regulu (EK) Nr. 926/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētām ĶTR izcelsmes bezšuvju caurulēm un caurulītēm.

(123)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/42

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/44

(1)

Padome 2013. gada 18. martā pieņēma Lēmumu 2013/133/KĀDP (1), ar ko Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beidzās 2015. gada 31. oktobrī.

(2)

Jauns ESĪP Sāhelā būtu jāieceļ uz laikposmu no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 28. februārim.

(3)

ESĪP īstenos ESĪP pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

a)

aktīvi veicināt stratēģijas un tās RRP īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības visaptverošo pieeju reģionālajai krīzei, lai pastiprinātu vispārējo saskaņotību un Savienības darbību Sāhelā efektivitāti;

b)

sazināties ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālajām organizācijām, jo īpaši Sāhelas G5, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, tostarp ar Magrebas un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

c)

pārstāvēt Savienību un sekmēt Savienības intereses attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp piedaloties Mali miera līguma Comité de Suivi, un nodrošināt to, lai būtu redzams Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, ietverot EUTM Mali, EUCAP Sahel Mali un EUCAP Sahel Niger;

d)

uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Mali un ģenerālsekretāra īpašo sūtni Sāhelā, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS), Sāhelas G5, Čada ezera baseina komisiju un citām vadošām valstu, reģionālajām un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām struktūrām Magrebas reģionā;

e)

rūpīgi sekot problēmu reģionālajai un pārrobežu dimensijai Sāhelā, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

f)

cieši sekot līdzi liela mēroga bēgļu un migrantu plūsmas un ar to saistītas nelikumīgas finanšu plūsmas reģionā humanitārām, politiskām, drošības un attīstības sekām; pēc pieprasījuma iesaistīties dialogā par migrāciju ar attiecīgām ieinteresētām personām un attiecībā uz reģionu dot vispārīgu ieguldījumu Savienības migrācijas un bēgļu politikā atbilstīgi Savienības politiskajām prioritātēm, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanos un atpakaļuzņemšanu; strādāt ar Sāhelas valstīm, lai uzraudzītu rīcību, par kuru panākta vienošanās Valetas samitā 2015. gadā novembrī;

g)

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāruši terorisms un starptautiskā noziedzība, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju un nodrošinātu Savienības galveno lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības aktīvu atbalstu reģionālās kapacitātes veidošanā drošības sektorā un nodrošināšanu, ka adekvāti tiek pievērsta uzmanība terorisma un starptautiskās noziedzības Sāhelā rašanās iemesliem;

h)

cieši sekot līdzi reģionā radušos humāno krīžu politiskajām, sociālajām un attīstības sekām;

i)

attiecībā uz Mali dot ieguldījumu valsts stabilizēšanā, jo īpaši pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu iekļaujošu dialogu visaptverošā Mali miera līguma kontekstā. Tas ietver arī iestāžu izveides, drošības sektora reformas un ilgstoša miera un izlīguma panākšanas un cīņas pret korupciju un nesodāmību Mali veicināšanu;

j)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp Rezolūciju 2242 (2015). Ieguldījums ietvers attīstības pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā, un uzturēt regulārus kontaktus ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem, un novērotājiem reģionā;

k)

sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DPR), jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013) un 2227 (2015).

a)

konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)

uztur pārskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

a)

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes, ietverot konkrētus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī drošības negadījumu pārvaldību, un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)

visam ārpus Savienības izvietotam personālam nodrošinot apdrošināšanu pret paaugstināta riska apdraudējumiem, ņemot vērā apstākļus teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs;

c)

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir tai EĀDD piešķirta riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/50

(1)

Padome 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/389/KĀDP (1) par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR).

(2)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/485/KĀDP (2) un pagarināja EUCAP NESTOR līdz 2016. gada 12. decembrim.

(3)

Padome 2015. gada 6. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1793 (3), ar ko līdz 2015. gada 15. decembrim pagarina laikposmu, uz kuru attiecas finanšu atsauces summa.

(4)

Lēmums 2012/389/KĀDP būtu jāgroza, lai paredzētu finanšu atsauces summu laikposmam no 2015. gada 16. decembra līdz 2016. gada 12. decembrim,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/51

(1)

Padome 2013. gada 22. maijā pieņēma Lēmumu 2013/233/KĀDP (1), ar ko izveido Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya).

(2)

Padome 2015. gada 21. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/800 (2), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP un pagarina tā piemērošanu, jo īpaši pagarinot EUBAM Libya darbības termiņu līdz 2015. gada 21. novembrim un paredzot finanšu atsauces summu tam pašam laikposmam.

(3)

EUBAM Libya būtu jāpagarina vēl par trijiem mēnešiem līdz 2016. gada 21. februārim.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/233/KĀDP.

(5)

EUBAM Libya tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

lēmuma 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUBAM Libya saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2013. gada 22. maija līdz 2014. gada 21. maijam, ir EUR 30 300 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUBAM Libya saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 22. maija līdz 2016. gada 21. februārim, ir EUR 26 200 000.”;

2)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2016. gada 21. februārim.”

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/53

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. panta 8. punktu dalībvalstis izstrādā valsts plānu apstiprināšanas sistēmas īstenošanai, un šis plāns nodrošina iespēju dalībvalstīm izvirzīt apstiprināšanas un kontrolpārbaužu prioritātes un paredzēt turpmākos pasākumus nesakritību gadījumā, pamatojoties uz riska pārvaldību.

(2)

Apstiprināšanai Komisijā ir iesniegti Grieķijas Republikas un Horvātijas Republikas valsts plāni. Tie ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu un saskaņā ar 143.–145. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (2). Tāpēc tie būtu jāapstiprina.

(3)

Šis lēmums ir apstiprinājuma lēmums Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. panta 8. punkta nozīmē.

(4)

Komisija uzraudzīs valsts plānu piemērošanu attiecībā uz to efektīvu darbību. Ja, pamatojoties uz to verifikāciju, inspekciju un revīziju secinājumiem, kuras Komisija veikusi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 X sadaļas sakarībā, valstu izstrādātos apstiprināšanas plānus ir nepieciešams grozīt, dalībvalstīm šie plāni būtu attiecīgi jāgroza,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/55

(1)

Direktīvā 64/432/EEK paredzēti noteikumi attiecībā uz liellopu tirdzniecību Savienībā, tostarp noteikta prasība, ka liellopiem, uz kuriem attiecas minētais tiesību akts, pārvešanas laikā līdzi jābūt veterinārajam sertifikātam, kas atbilst minētās direktīvas F pielikumā dotajam 1. paraugam (“1. paraugs”). Minētās direktīvas 9. pantā paredzēts, ka dalībvalsts, kas ieviesusi obligāto valsts programmu govju infekciozā rinotraheīta kontrolei, attiecīgo programmu var iesniegt apstiprināšanai Komisijā. Direktīvas 64/432/EEK 9. pantā paredzēta arī to papildu garantiju noteikšanas kārtība, kas var būt vajadzīgas Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(2)

Turklāt Direktīvas 64/432/EEK 10. pantā paredzēts, ka, ja dalībvalsts uzskata, ka tās teritorija vai teritorijas daļa ir brīva no govju infekciozā rinotraheīta, tā iesniedz Komisijai vajadzīgos apstiprinošos dokumentus. Minētajā pantā paredzēta arī to papildu garantiju noteikšanas kārtība, kas var būt vajadzīgas Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(3)

Komisijas Lēmumā 2004/558/EK (2) ir apstiprinātas 1. tipa liellopu herpesvīrusa (BHV1) infekcijas kontroles un izskaušanas programmas, ko iesniegušas minētā lēmuma I pielikumā uzskaitītās dalībvalstis un kas attiecas uz minētajā pielikumā norādītajiem reģioniem, uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. pantu attiecina papildu garantijas. Turklāt Lēmuma 2004/558/EK II pielikumā norādīti tie dalībvalstu reģioni, kurus uzskata par brīviem no BHV1 un uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu attiecina papildu garantijas. Lēmuma 2004/558/EK 2. un 3. pantā arī precizēts, kāda informācija attiecībā uz atsaucēm uz minēto lēmumu jāiekļauj 1. paraugā.

(4)

Direktīva 64/432/EEK, tostarp 1. paraugs, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/798/ES (3) tika grozīti. Tādējādi ir nepieciešams grozīt atsauces uz 1. paraugu Lēmuma 2004/558/EK 2. un 3. pantā.

(5)

Patlaban Lēmuma 2004/558/EK I pielikumā ir uzskaitītas šādas Vācijas federālās zemes: Brēmene, Hamburga, Hesene, Lejassaksija, Ziemeļreina-Vestfālene, Reinzeme-Pfalca, Zāra un Šlēsviga-Holšteina.

(6)

Vācija ir iesniegusi Komisijai apstiprinošus dokumentus par to, ka Brēmenes, Hesenes un Lejassaksijas federālās zemes ir uzskatāmas par brīvām no BHV1 un ka uz tām ir attiecināmas papildu garantijas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu.

(7)

No Vācijas iesniegto apstiprinošo dokumentu izvērtējuma izriet, ka Brēmenes, Hesenes un Lejassaksijas federālās zemes vairs nebūtu jāiekļauj Lēmuma 2004/558/EK I pielikumā, bet turpmāk tās būtu jāiekļauj tā II pielikumā un uz tām būtu jāattiecina Direktīvas 64/432/EEK 10. pantā paredzētās papildu garantijas. Tāpēc Lēmuma 2004/558/EK I un II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/558/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Direktīvas 64/432/EEK F pielikuma 1. paraugā norādītā veselības sertifikāta, kas tiek nosūtīts kopā ar liellopiem, kā minēts šā panta 1. punktā, C iedaļas II.3.3. punktā attiecīgajās aizpildāmajās vietās ieraksta šā lēmuma attiecīgā panta, punkta un apakšpunkta numuru.”;

2)

lēmuma 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Direktīvas 64/432/EEK F pielikuma 1. paraugā norādītā veselības sertifikāta, kas tiek nosūtīts kopā ar liellopiem, kā minēts šā panta 1. punktā, C iedaļas II.3.3. punktā attiecīgajās aizpildāmajās vietās ieraksta šā lēmuma attiecīgā panta, punkta un apakšpunkta numuru.”;

3)

lēmuma I un II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/58

(1)

Uzņēmums Monsanto Europe S.A.2010. gada 17. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Nīderlandes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu uz tādu pārtikas produktu, pārtikas sastāvdaļu un dzīvnieku barības laišanu tirgū, kas satur kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”).

(2)

Pieteikums arī attiecas uz ģenētiski modificētas kukurūzas NK603 × T25 laišanu tirgū produktos, kuri no tās sastāv vai to satur un ir paredzēti tiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita kukurūza, izņemot lietošanu pārtikā un dzīvnieku barībā, bet neattiecas uz lietošanu audzēšanai.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu pieteikumā ir iekļauti dati un informācija, kas prasīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (2) III un IV pielikumā, un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumā noteiktajiem principiem. Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu tajā iekļauts arī ietekmes uz vidi monitoringa plāns.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015. gada 15. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu. EFSA secināja, ka pieteikumā aprakstītā ģenētiski modificētā kukurūza NK603 × T25, lietojot to šā pieteikuma tvērumā, attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību vai vidi ir tikpat droša kā attiecīgā ģenētiski nemodificētā kukurūzas šķirne un citas ģenētiski nemodificētās kukurūzas šķirnes (3).

(5)

Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(6)

EFSA atzinumā arī secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais monitoringa plāns, kas attiecas uz ietekmi uz vidi un sastāv no vispārīga uzraudzības plāna, atbilst paredzētajiem produktu lietojumiem.

(7)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, būtu jāatļauj produkti, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās.

(8)

Katram ģenētiski modificētam organismam (turpmāk “ĢMO”) būtu jāpiešķir unikālais identifikators, kā paredzēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 65/2004 (4).

(9)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu, attiecībā uz pārtiku, pārtikas sastāvdaļām un dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražota no tās, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minētos produktus lieto tikai tā, kā noteikts ar šo lēmumu piešķirtajā atļaujā, produkti, kuri satur ģenētiski modificēto kukurūzu NK603 × T25 vai sastāv no tās, izņemot pārtikas produktus, būtu jāmarķē, skaidri norādot, ka attiecīgie produkti nav paredzēti audzēšanai.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1830/2003 (5) 4. panta 6. punktā ir noteiktas marķēšanas prasības produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem. Izsekojamības prasības minētajiem produktiem ir noteiktas minētās regulas 4. panta 1. līdz 5. punktā, un izsekojamības prasības pārtikai un barībai, kas ražota no ĢMO, – minētās regulas 5. pantā.

(11)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par tādu pasākumu īstenošanu un rezultātiem, kuri aprakstīti ietekmes uz vidi monitoringa plānā. Minētie rezultāti būtu jāiesniedz saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2009/770/EK (6). EFSA atzinumā nav pamatojuma tam, lai saistībā ar laišanu tirgū un/vai attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības lietošanu un darbībām ar to izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus, ieskaitot prasības uzraudzībai pēc laišanas tirgū vai īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzībai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punkta e) apakšpunktā.

(12)

Visa attiecīgā informācija par produktu atļauju piešķiršanu būtu jāiekļauj Kopienas Ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(13)

Šis lēmums, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1946/2003 (7) 9. panta 1. punktu un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

(14)

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs īstenošanas akta projektu iesniedza turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

a)

pārtikas produktiem un pārtikas sastāvdaļām, kas satur kukurūzu MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2, sastāv vai ir ražoti no tās;

b)

dzīvnieku barībai, kas satur kukurūzu MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2, sastāv vai ir ražota no tās;

c)

kukurūzai MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2 produktos, kas satur minēto kukurūzu vai sastāv no tās un ir paredzēti lietošanas veidiem, kas nav minēti a) un b) punktā, izņemot audzēšanu.

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/64

(1)

Piegādātājs DENSO Corporation (“pieteikuma iesniedzējs”) 2015. gada 10. martā ir iesniedzis pieteikumu, lai apstiprinātu savu otro inovatīvo tehnoloģiju, proti, DENSO efektīvo maiņstrāvas ģeneratoru ražīguma klasē no 100 A līdz 250 A. Pieteikuma pilnīgums tika vērtēts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (2) 4. pantu. Tika konstatēts, ka pieteikumā ir visa nepieciešamā informācija, un termiņš, kurā Komisijai šis pieteikums ir jānovērtē, sākās 2015. gada 11. martā, respektīvi, nākamajā dienā pēc tam, kad tika oficiāli saņemta pilnīga informācija.

(2)

Pieteikums ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (“tehniskās norādes”, 2013. gada februāra redakcija) (3). Pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka nosacījumi un kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā, šķiet izpildīti.

(3)

Pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tāda veida augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratori, kā aprakstīts pieteikumā, nav izmantoti vairāk kā 3 % jaunu pasažieru automobiļu, kas reģistrēti atsauces gadā, proti, 2009. gadā.

(4)

Lai noteiktu CO2 emisiju ietaupījumu, kuru radīs inovatīvā tehnoloģija, kad tā tiks uzstādīta transportlīdzeklī, ir jānosaka atsauces transportlīdzeklis, ar kuru būtu jāsalīdzina tāda transportlīdzekļa efektivitāte, kurš aprīkots ar inovatīvo tehnoloģiju, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. un 8. pantā. Ja inovatīvā tehnoloģija tiek uzstādīta jauna tipa transportlīdzeklī, ir lietderīgi par piemērotu atsauces tehnoloģiju uzskatīt maiņstrāvas ģeneratoru, kura lietderības koeficients ir 67 %. Ja DENSO efektīvais maiņstrāvas ģenerators tiek uzstādīts jau pastāvoša tipa transportlīdzeklī, atsauces tehnoloģijai būtu jābūt attiecīgā tipa jaunākās versijas maiņstrāvas ģeneratoram, kas jau ir laists tirgū.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis CO2 samazinājuma testēšanas metodiku, kurā iekļautas formulas, kas atbilst tehniskajās norādēs aprakstītajām formulām, kuras izmanto vienkāršotajā pieejā attiecībā uz efektīviem maiņstrāvas ģeneratoriem. Komisija uzskata, ka testēšanas metodika nodrošinās testēšanas rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un ka tā spēj reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu pierādīt inovatīvās tehnoloģijas priekšrocības CO2 emisiju ziņā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. pantu.

(6)

Tā kā pieteikuma iesniedzēja izmantotā testēšanas metodika un CO2 emisiju ietaupījuma aprēķināšanas formulas visos aspektos ir identiskas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/341/ES (4) pielikuma metodikai, konsekvences labad, lai noteiktu, cik lielu CO2 emisiju samazinājumu iespējams panākt ar DENSO efektīvo maiņstrāvas ģeneratoru, ir lietderīgi izmantot Īstenošanas Lēmuma 2013/341/ES metodiku.

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pārliecinoši pierādījis, ka inovatīvā tehnoloģija ļauj samazināt emisijas vismaz par 1 g CO2/km.

(8)

Inovatīvās tehnoloģijas dotos samazinājumus var daļēji pierādīt ar standarta testa ciklu, un tāpēc sertificējamais galīgais kopējais samazinājums būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 725/2011 8. panta 2. punkta otro daļu.

(9)

Verifikācijas ziņojumu sagatavoja Transportlīdzekļu sertifikācijas aģentūra (VCA), kas ir neatkarīga un sertificēta struktūra, un ziņojumā ir apstiprināti pieteikumā izklāstītie konstatējumi.

(10)

Tāpēc iebildumi pret konkrētās inovatīvās tehnoloģijas apstiprināšanu nebūtu jāceļ.

(11)

Lai varētu noteikt vispārējo ekoinovācijas kodu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (5) I, VIII un IX pielikumu lietojams attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos, būtu jānosaka individuālais kods, ar kuru apzīmēt inovatīvo tehnoloģiju, kas apstiprināta ar šo īstenošanas lēmumu.

(12)

Visiem ražotājiem, kas vēlas samazināt vidējās īpatnējās CO2 emisijas, izmantojot CO2 emisiju samazinājumu, kuru dod ar šo īstenošanas lēmumu apstiprinātā inovatīvā tehnoloģija, un tādējādi sasniegt savu īpatnējo emisiju mērķi, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu būtu jāatsaucas uz šo īstenošanas lēmumu savā pieteikumā par EK tipa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanu attiecīgajiem transportlīdzekļiem,

8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/67

(1)

Uzņēmums Monsanto Europe S.A.2012. gada 11. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Beļģijas kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu uz tādu pārtikas produktu, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur kukurūzu MON 87427, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”).

(2)

Pieteikums arī attiecas uz ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87427 laišanu tirgū produktos, kuri no tās sastāv vai to satur un ir paredzēti tiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita kukurūza, izņemot lietošanu pārtikā un barībā, bet neattiecas uz lietošanu audzēšanai.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu pieteikumā ir iekļauti dati un informācija, kas prasīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (2) III un IV pielikumā, un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumā noteiktajiem principiem. Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu tajā iekļauts arī ietekmes uz vidi monitoringa plāns.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015. gada 19. jūnijā sniedza labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu. Tā secināja, ka pieteikumā aprakstītā ģenētiski modificētā kukurūza MON 87427 ir tikpat droša kā attiecīgā ģenētiski nemodificētā kukurūzas šķirne un citas ģenētiski nemodificētās kukurūzas šķirnes un ka maz ticams, ka attiecīgā pieteikuma tvērumā tā nelabvēlīgi ietekmēs cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi (3).

(5)

Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(6)

EFSA atzinumā arī secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais monitoringa plāns, kas attiecas uz ietekmi uz vidi un sastāv no vispārīga uzraudzības plāna, atbilst paredzētajiem produktu lietojumiem.

(7)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, būtu jāatļauj produkti, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MON 87427, sastāv vai ir ražoti no tās.

(8)

Katram ģenētiski modificētam organismam (turpmāk “ĢMO”) būtu jāpiešķir unikālais identifikators, kā paredzēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 65/2004 (4).

(9)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu, attiecībā uz pārtikas produktiem, pārtikas sastāvdaļām un barību, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MON 87427, sastāv vai ir ražota no tās, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minētos produktus izmanto tikai tā, kā noteikts ar šo lēmumu piešķirtajā atļaujā, produkti, kuri satur ģenētiski modificēto kukurūzu MON 87427 vai sastāv no tās, būtu jāmarķē, skaidri norādot, ka attiecīgie produkti nav paredzēti audzēšanai, izņemot pārtikas produktus.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1830/2003 (5) 4. panta 6. punktā ir noteiktas marķēšanas prasības produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem. Izsekojamības prasības minētajiem produktiem ir izklāstītas minētās regulas 4. panta 1. līdz 5. punktā, un izsekojamības prasības pārtikai un barībai, kas ražota no ĢMO, – minētās regulas 5. pantā.

(11)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par tādu pasākumu īstenošanu un rezultātiem, kuri izklāstīti ietekmes uz vidi monitoringa plānā. Minētie rezultāti būtu jāiesniedz saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2009/770/EK (6). EFSA atzinumā nav pamatojuma tam, lai saistībā ar laišanu tirgū un/vai attiecībā uz pārtikas un barības lietošanu un darbībām ar to izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus, ieskaitot prasības uzraudzībai pēc laišanas tirgū vai īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzībai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punkta e) apakšpunktā.

(12)

Visa attiecīgā informācija par produktu atļauju piešķiršanu būtu jāiekļauj Kopienas Ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(13)

Šis lēmums, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1946/2003 (7) 9. panta 1. punktu un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

(14)

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs iesniedza īstenošanas akta projektu turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

a)

pārtikas produktiem un pārtikas sastāvdaļām, kas satur kukurūzu MON-87427-7, sastāv vai ir ražoti no tās;

b)

barībai, kas satur kukurūzu MON-87427-7, sastāv vai ir ražota no tās;

c)

kukurūzai MON-87427-7 produktos, kas satur minēto kukurūzu vai sastāv no tās un ir paredzēti lietošanas veidiem, kas nav minēti a) un b) punktā, izņemot audzēšanu.