24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2110

(2015. gada 12. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mojama de Barbate (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Mojama de Barbate, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Mojama de Barbate būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Mojama de Barbate (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.7. grupas “Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 12. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 223, 8.7.2015., 10. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2111

(2015. gada 12. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Echalote d'Anjou (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Echalote d'Anjou, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Echalote d'Anjou būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Echalote d'Anjou (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 12. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 218, 3.7.2015., 6. lpp.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/4

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2112

(2015. gada 23. novembris),

ar ko pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA), attiecībā uz datu sēriju pielāgošanu groza I pielikumu Regulā (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 295/2008 izveido vienotu sistēmu Eiropas statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Savienībā.

(2)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 451/2008 (2) izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA), lai izpildītu statistikas prasības Savienībā.

(3)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 251/2009 (3) I pielikumā norādītas datu sērijas, sadalījuma līmenis un apzīmējumi produktiem, kas nosūtāmi, pamatojoties uz CPA.

(4)

Lai saglabātu salīdzināmību un konsekvenci ar produktu klasifikācijas standartiem, kurus izmanto starptautiskā līmenī, pēc Komisijas Regulas (ES) Nr. 1209/2014 (4) stāšanās spēkā ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikums attiecībā uz sadalījuma līmeni un konkrētu produktu apzīmējumiem datos, kas nosūtāmi, pamatojoties uz CPA,.

(5)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikums.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.).

(3) Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA) (OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 29. oktobra Regula (ES) Nr. 1209/2014, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (OV L 336, 22.11.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 251/2009 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. punkta “PAKALPOJUMI” tabulas “Sērija 1E” sadaļā “Darbību sadalījuma līmenis”“Īpašos kopsavilkuma rādītājus”“HIT”, “MHT”, “MLT” un “LOT” aizstāj ar šādiem:

“HIT	Augsto tehnoloģiju ražošanas nozares (NACE 2. red. 21 + 26 + 30.3)
MHT	Vidējo–augsto tehnoloģiju ražošanas nozares (NACE 2. red. 20 + 25.4 + 27 + 28 + 29 + 30-30.1-30.3 + 32.5)
MLT	Vidējo–zemo tehnoloģiju ražošanas nozares (NACE 2. red. 18.2 + 19 + 22 + 23 + 24 + 25-25.4 + 30.1 + 33)
LOT	Zemo tehnoloģiju ražošanas nozares (NACE 2. red. 10 + 11 + 12 + 13 + 14 + 15 + 16 + 17 + 18-18.2 + 31 + 32-32.5)”;

2)	pielikuma 2. punkta “RŪPNIECĪBA” 2H, 2I, 2J un 2K sērijas tabulās sadaļā “Darbības veidu aptvērums”“NACE 2. red. B–E sadaļa (izņemot NACE 2. red. 37., 38. un 39. nodaļu”) aizstāj ar “NACE 2. red. B–D sadaļa un 36. nodaļa”;

3)	pielikuma 3. punkta “TIRDZNIECĪBA” 3E, 3F, 3G, 3H, 3I, 3J un 3K sērijas tabulās sadaļā “Darbību sadalījuma līmenis” svītro “NACE 2. red. viena burta līmenis (sadaļa)”;

pielikuma 4. punkta “BŪVNIECĪBA” 4G sērijas tabulā “Darbību sadalījuma līmenis”

“NACE 2. red. trīsciparu līmenis (grupas)

NACE 2. red. divciparu līmenis (nodaļa)

NACE 1. red. viena burta līmenis (sadaļa)”

aizstāj ar:

“NACE 2. red. divciparu līmenis (nodaļa), izņemot 43. nodaļas raksturlielumam 18 31 0 un 18 32 0,

NACE 2. red. viena burta līmenis (sadaļa), izņemot raksturlielumam 18 31 0 un 18 32 0”;

pielikuma 8. punktu “UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAKALPOJUMI” groza šādi:

a)	tabulas “Sērija 8A” sadaļā “Sadalījuma līmenis pēc produkcijas veida” produktam 63 12 apzīmējumu “Interneta portālu saturs” aizstāj ar “Interneta portālu pakalpojumi”;

b)	tabulas “Sērija 8A” sadaļā “Sadalījuma līmenis pēc produkcijas veida” produktam 73 11 13 apzīmējumu “Reklāmas dizaina un koncepcijas izstrādes pakalpojumi” aizstāj ar “Reklāmas koncepcijas izstrādes pakalpojumi”;

c)	tabulas “Sērija 8C” sadaļā “Sadalījuma līmenis pēc produkcijas veida” svītro produktu 70 22 4“Preču zīmes un franšīzes”;

d)	tabulas “Sērija 8E” sadaļā “Sadalījuma līmenis pēc produkcijas veida” produktam 71 11 24 apzīmējumu “Arhitektūras konsultāciju pakalpojumi” aizstāj ar “Būvniecības projektu arhitektūras konsultāciju pakalpojumi”.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/7

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2113

(2015. gada 23. novembris),

ar kuru attiecībā uz 16. un 41. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2014. gada 30. jūnijā izdeva grozījumus 16. SGS Pamatlīdzekļi un 41. SGS Lauksaimniecība ar nosaukumu Lauksaimniecība: ražojoši augi. IASB lēma, ka augi, ko izmanto vienīgi produktu audzēšanai vairākos periodos un ko dēvē par ražojošiem augiem, būtu jāuzskaita tāpat kā pamatlīdzekļi 16. SGS Pamatlīdzekļi, jo to darbība ir līdzīga ražošanas darbībai.

(3)	Grozījumi 16. un 41. SGS nozīmē secīgus 1., 17., 23., 36. un 40. SGS grozījumus nolūkā nodrošināt starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

(4)	Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupu apstiprina, ka 16. un 41. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)	16. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Pamatlīdzekļi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

b)	41. SGS Lauksaimniecība groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

c)	1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana, 17. SGS Noma, 23. SGS Aizņēmumu izmaksas, 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās un 40. SGS Ieguldījuma īpašums groza saskaņā ar 16. un 41. SGS grozījumiem, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Lauksaimniecība: ražojoši augi

(16. SGS un 41. SGS grozījumi)

Grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi

Groza 3., 6. un 37. punktu un iekļauj 22.A un 81.K–81.M punktu.

DARBĪBAS JOMA

…

Šis standarts neattiecas uz:

a)	pamatlīdzekļiem, kas klasificēti kā pārdošanai turēti, saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības;

b)	bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību, kas nav ražojoši augi (sk. 41. SGS Lauksaimniecība). Šis standarts attiecas uz ražojošiem augiem, bet neattiecas uz produktiem no ražojošiem augiem;

c)	izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu (sk. 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana);

….

DEFINĪCIJAS

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Ražojošs augs ir dzīvs augs:

a)	kuru izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai piegādē;

b)	par kuru ir sagaidāms, ka tas ražos vairāk nekā vienu periodu; un

c)	kuram ir neliela iespēja tikt pārdotam kā lauksaimniecības produktam, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu.

(41. SGS 5.A–5.B punktā ir sīki izstrādāta šī ražojoša auga definīcija.)

Uzskaites vērtība ir vērtība, kādā aktīvu atzīst pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas.

…

Izmaksu elementi

…

22A

Ražojošus augus uzskaita tāpat kā pašradītus pamatlīdzekļus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm. Tādēļ atsauces uz “būvniecību” šajā standartā būtu jālasa kā tādas, kuras ietver darbības, kas ir nepieciešamas, lai audzētu ražojošus augus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas ir nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm.

…

Pārvērtēšanas modelis

…

37.

Pamatlīdzekļu grupa ir līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupējums. Atsevišķas grupas ir, piemēram, šādas:

…

g)	mēbeles un aprīkojums;

h)	biroja iekārtas; un

i)	ražojoši augi.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

…

81K

Ar Lauksaimniecība: ražojoši augi (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 3., 6. un 37. punkts un iekļauts 22.A un 81.L–81.M punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot kā noteikts 81.M punktā.

81L

Pārskata periodā, kad pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), uzņēmumam nav jāatklāj 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasītā kvantitatīvā informācija par kārtējo periodu. Tomēr uzņēmums uzrāda 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju par katru uzrādīto iepriekšējo periodu.

81M

Uzņēmums var izlemt novērtēt ražojošu augu posteni tā patiesajā vērtībā finanšu pārskatos agrākā uzrādītā perioda sākumā par pārskata periodu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro Lauksaimniecība: ražojoši augi (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), un izmantot šo patieso vērtību kā tā domātās izmaksas šajā datumā. Jebkuru starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākuma nesadalītajā peļņā agrākā uzrādītā perioda sākumā.

Grozījumi 41. SGS Lauksaimniecība

Groza 1.–5., 8., 24. un 44. punktu un iekļauj 5.A–5.C un 62.–63. punktu.

DARBĪBAS JOMA

Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu šādus posteņus, ja tie attiecas uz lauksaimniecisko darbību:

a)	bioloģiskie aktīvi, izņemot ražojošus augus;

b)	lauksaimniecības produkti ražas novākšanas brīdī; un

c)	valsts dotācijas, kas aplūkotas 34.–35. punktā.

Šis standarts neattiecas uz:

a)	zemi, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību (sk. 16. SGS Pamatlīdzekļi un 40. SGS Ieguldījuma īpašums);

b)	ražojošajiem augiem saistībā ar lauksaimniecisko darbību, kas nav ražojoši augi (sk. 16. SGS). Šis standarts attiecas uz ražojošiem augiem, bet neattiecas uz produktiem no ražojošiem augiem;

c)	valsts dotācijām saistībā ar ražojošiem augiem (sk. 20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību);

d)	nemateriālajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (sk. 38. SGS Nemateriālie aktīvi).

Šo standartu piemēro lauksaimniecības produktam, kas ir produkts, kurš novākts no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem, ražas novākšanas brīdī. Pēc tam piemēro 2. SGS Krājumi vai citu attiecīgo standartu. Tādējādi šis standarts neaplūko lauksaimniecības produktu pārstrādi pēc ražas novākšanas, piemēram, vīnogu pārstrādi vīnā, ko veic vīndaris, kurš ir izaudzējis vīnogas. Lai gan šī pārstrāde var būt lauksaimnieciskās darbības loģisks un dabisks paplašinājums un notikumiem var būt zināma līdzība ar bioloģisko pārveidi, šī pārstrāde neietilpst šajā standartā dotajā lauksaimnieciskās darbības definīcijā.

Turpmāk tabulā doti piemēri bioloģiskajiem aktīviem, lauksaimniecības produktiem un produktiem, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas:

Bioloģiskie aktīvi	Lauksaimniecības produkti	Produkti, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas
Aitas	Vilna	Dzija, paklājs
Koki stādītā mežā	Nogāzti koki	Apaļkoki, kokmateriāli
Piena lopi	Piens	Siers
Cūkas	Liemenis	Desas, konservēti šķiņķi
Kokvilnas augi	Novākta kokvilna	Diegs, apģērbs
Cukurniedres	Novāktas cukurniedres	Cukurs
Tabakas augi	Nolasītas lapas	Kaltēta tabaka
Tējas krūmi	Nolasītas lapas	Tēja
Vīnogulāji	Nolasītas vīnogas	Vīns
Augļu koki	Nolasīti augļi	Pārstrādāti augļi
Eļļas palmas	Nolasīti augļi	Palmu eļļa
Kaučuka koki	Novākts latekss	Gumijas izstrādājumi
Daži augi, piemēram, tējas krūmi, vīnogulāji, eļļas palmas un kaučuka koki, parasti atbilst ražojoša auga definīcijai un ietilpst 16. SGS darbības jomā. Tomēr produkti, kas aug uz ražojošiem augiem, piemēram, tējas lapas, vīnogas, eļļas palmu augļi un latekss, ietilpst 41. SGS darbības jomā.

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Lauksaimniecības produkti ir no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem iegūtie produkti.

Ražojošs augs ir dzīvs augs:

a)	kuru izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai piegādē;

b)	par kuru ir sagaidāms, ka tas ražos vairāk nekā vienu periodu; un

c)	kuram ir neliela iespēja tikt pārdotam kā lauksaimniecības produktam, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu.

Bioloģiskais aktīvs ir dzīvs dzīvnieks vai augs.

…

Turpmāk minētie nav ražojoši augi:

a)	augi, ko audzē novākšanai kā lauksaimniecības produktus (piemēram, koki, ko audzē izmantošanai par kokmateriāliem);

b)	augi, ko audzē lauksaimniecības produktu ražošanai, ja pastāv vairāk kā neliela iespēja, ka uzņēmums novāks un pārdos augu arī kā lauksaimniecības produktu, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu (piemēram, koki, ko audzē gan augļu, gan kokmateriālu ieguvei); un

c)	viengadīgie kultūraugi (piemēram, kukurūza un kvieši).

Ja ražojošie augi vairs netiek izmantoti produktu ražošanai, tos varētu izcirst un pārdot kā atliekas, piemēram, izmantošanai par malku. Šāda neparedzēta atlieku pārdošana neliegtu augam atbilst ražojoša auga definīcijai.

Produkts, kas aug uz ražojošiem augiem, ir bioloģisks aktīvs.

…

Vispārīgas definīcijas

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Valsts dotācijas ir definētas 20. SGS.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

…

24.

Izmaksas dažreiz var aptuveni atbilst patiesajai vērtībai, īpaši tad, kad:

a)	kopš sākotnējās rašanās ir notikusi neliela bioloģiskā pārveide (piemēram, dēsti, kas iestādīti tieši pirms pārskata perioda beigām, vai jauniegūti mājlopi); vai

b)	nav sagaidāms, ka bioloģiskās pārveides ietekme uz cenu būs būtiska (piemēram, sākotnējais augšanas periods priežu stādījumā ar 30 gadus ilgu ražošanas ciklu).

…

Vispārīgi norādījumi

…

44.

Patērējami bioloģiskie aktīvi ir tādi, kuri jānovāc kā lauksaimniecības produkti vai jāpārdod kā bioloģiskie aktīvi. Patērējamu bioloģisko aktīvu piemēri ir mājlopi, kuri paredzēti gaļas ieguvei, mājlopi, kurus tur pārdošanai, zivis zivjaudzētavās, kultūraugi, piemēram, kukurūza un kvieši, produkti no ražojošiem augiem, kā arī koki, kurus audzē kokmateriāliem. Ražojoši bioloģiskie aktīvi ir tādi, kas nav patērējami bioloģiskie aktīvi; piemēram, mājlopi, no kuriem iegūst pienu, un augļu koki, no kuriem novāc augļus. Ražojoši bioloģiskie aktīvi nav lauksaimniecības produkti, bet drīzāk tiek turēti produktu ražošanai.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

…

62.

Ar Lauksaimniecība: ražojoši augi (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 1.–5., 8., 24. un 44. punkts un iekļauts 5.A–5.C un 63. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS.

63.

IZRIETOŠI GROZĪJUMI PĀRĒJOS STANDARTOS

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana

Groza 54. punktu.

Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā

54.

Finanšu stāvokļa pārskatā obligāti jāiekļauj vismaz šādi posteņi:

…

f)	bioloģiskie aktīvi, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā;

…

17. SGS Noma

Groza 2. punktu.

DARBĪBAS JOMA

…

Tomēr šis standarts jāpiemēro kā novērtējuma pamats:

…

c)	nomnieku turētajiem bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā, saskaņā ar finanšu nomu; vai

d)	iznomātāju nodotajiem bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS darbības jomā, saskaņā ar operatīvo nomu.

23. SGS Aizņēmumu izmaksas

Groza 4. un 7. punktu.

DARBĪBAS JOMA

…

Uzņēmumam šis standarts nav jāpiemēro aizņēmumu izmaksām, kas tieši attiecināmas uz turpmāk minēto aktīvu iegādi, būvniecību vai ražošanu:

a)	uz kritērijiem atbilstošiem aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, piemēram, bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā; vai

…

DEFINĪCIJAS

…

Atkarībā no apstākļiem par kritērijiem atbilstošu aktīvu var uzskatīt jebkuru no šiem:

…

e)	ieguldījuma īpašumus;

f)	ražojošus augus.

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās

Groza 2. punktu.

DARBĪBAS JOMA

Šis standarts jāpiemēro, veicot visu aktīvu vērtības samazināšanās uzskaiti, izņemot:

…

g)	bioloģiskos aktīvus saistībā ar lauksaimniecisko darbību 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā, kas novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas;

…

40. SGS Ieguldījuma īpašums

Groza 4. un 7. punktu.

DARBĪBAS JOMA

…

Šis standarts neattiecas uz:

a)	bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (sk. 41. SGS Lauksaimniecība un 16. SGS Pamatlīdzekļi); un

…

ĪPAŠUMA KLASIFIKĀCIJA PAR IEGULDĪJUMA ĪPAŠUMU VAI ĪPAŠNIEKA IZMANTOTU ĪPAŠUMU

…

Ieguldījuma īpašumu tur, lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai, vai abos nolūkos. Tādēļ ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas lielā mērā neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Tas ieguldījuma īpašumu atšķir no īpašnieka izmantota īpašuma. Preču ražošana vai pakalpojumu sniegšana (vai īpašuma lietošana administratīvā nolūkā) rada naudas plūsmas, kuras attiecināmas ne tikai uz īpašumu, bet arī uz citiem aktīviem, kurus lieto ražošanas vai piegādes procesā. 16. SGS attiecas uz īpašnieka izmantotu īpašumu.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2114

(2015. gada 23. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	48,7
	MA	71,4
	ZZ	60,1
0707 00 05	AL	69,7
	MA	93,8
	TR	143,9
	ZZ	102,5
0709 93 10	AL	76,3
	MA	51,3
	TR	159,0
	ZZ	95,5
0805 20 10	MA	99,8
0805 20 10	ZZ	99,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	TR	64,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	ZZ	64,6
0805 50 10	TR	95,7
0805 50 10	ZZ	95,7
0808 10 80	AU	166,8
	CA	159,7
	CL	83,6
	MK	32,3
	NZ	173,1
	US	107,0
	ZA	166,0
	ZZ	126,9
0808 30 90	BA	85,6
	CN	64,0
	TR	124,1
	ZZ	91,2

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/17

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2115

(2015. gada 23. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz formamīdu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās, Direktīva 2009/48/EK paredz konkrētas prasības attiecībā uz ķīmiskajām vielām, piemēram, tām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, kā arī attiecībā uz alergēnām smaržvielām un konkrētiem elementiem. Turklāt ar Direktīvu 2009/48/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īpašas robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras domātas ievietošanai mutē, lai nodrošinātu, ka rotaļlietas, ar kurām ir cieša saskare, ir pietiekami drošas. Šādas robežvērtības pieņem, iekļaujot tās Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā.

(2)

Vairākām ķīmiskajām vielām pašlaik piemērojamās robežvērtības ir pārāk augstas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, vai arī šādas robežvērtības nav noteiktas. Tāpēc attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām būtu jāpieņem īpašas robežvērtības, ņemot vērā pārtikas produktu iepakošanas prasības un atšķirības starp rotaļlietām un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku.

(3)

Eiropas Komisija izveidoja Rotaļlietu drošuma ekspertu grupu, lai saņemtu konsultācijas ar rotaļlietu drošumu saistītu tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošanas gaitā. Tās apakšgrupas “Ķīmiskās vielas” uzdevums ir sniegt šādas konsultācijas saistībā ar ķīmiskajām vielām, kas varētu tikt izmantotas rotaļlietās.

(4)

Formamīdu (CAS numurs 75-12-7) cita starpā izmanto plastmasas un polimēru rūpniecībā, jo īpaši par šķīdinātāju, plastifikatoru vai vielu, kas saistīta ar putu veidotāju vielu putu ražošanā (3). Vairākas dalībvalstis 2010. gadā konstatēja formamīda klātbūtni dažādās rotaļlietās, kas izgatavotas no putu materiāliem, piemēram, puzles paklājos; tas radīja bažas par bērnu veselību saistībā ar vielas ieelpošanu. Dažas dalībvalstis īstenoja reglamentējošus pasākumus vai apsvēra šādus pasākumus.

(5)

Apspriedēs par formamīdu apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz Francijas Pārtikas, vides un darba drošības aģentūras (Agence nationale de sécurité sanitaire de l'alimentation, de l'environnement et du travail, ANSES) atzinumu. Atzinumā bija ieteikts ierobežot formamīda emisijas gaisā no puzles paklājiem, lai tās nepārsniegtu 20 μg/m3, veicot mērījumu 28 dienas pēc jaunu paklāju izpakošanas un turēšanas gāzizlādes kamerā pirms to pārdošanas saskaņā ar testēšanas metodi (4) atbilstoši standartiem ISO 16000-6 un 16000-9 un paraugus ņemot apstākļos, kas ir piemēroti paraugu ņemšanai no ražojumiem un ražojumu partijām.

(6)

Apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” aplūkoja arī šādu gadījumu: bērnistabā (telpas tilpums 30 m3) ir liels puzles paklājs (1,2 m2, 720 g) un vairākas citas putu materiālu rotaļlietas (kā rezultātā saskarē ar gaisu nonāktu līdz 1 kg no putu materiāla izgatavotu rotaļlietu). Formamīda saturs gaisā (ar gaisa apmaiņas koeficientu 0,5 h– 1) pēc 28 dienām bērnistabā būtu 20 μg/m3, ja rotaļlietās izmantotie putu materiāli saturētu aptuveni 200 mg/kg formamīda un tas tiktu pilnībā emitēts.

(7)

Formamīds Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela. Saskaņā ar Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 4. punktu reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas, piemēram, formamīds, var būt rotaļlietu sastāvā koncentrācijā, kas vienāda ar vai mazāka par attiecīgajām koncentrācijām, kuras noteiktas šo vielu saturošo maisījumu klasifikācijai, proti, 0,5 %, kas līdzvērtīgs 5 000 mg/kg (satura robežvērtība), līdz 2015. gada 1. jūnijam (neieskaitot) un 0,3 %, kas līdzvērtīgs 3 000 mg/kg (satura robežvērtība), no 2015. gada 1. jūnija. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteikta emisijas robežvērtība attiecībā uz formamīdu.

(8)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2013. gada 28. novembra sanāksmē ieteica Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā noteikt, ka formamīda emisijas no rotaļlietās izmantotajiem putu materiāliem nedrīkst pārsniegt 20 μg/m3, mērījumu veicot ne vairāk kā 28 dienas pēc emisijas testa sākuma. Apakšgrupa papildus 2015. gada 18. februāra sanāksmē ieteica, ka emisiju testēšana nav nepieciešama, ja formamīda saturs ir 200 mg/kg vai mazāk (sliekšņvērtība, kas iegūta vissliktākā gadījuma ekspozīcijas scenārijā).

(9)	Nav informācijas, ka formamīds tiktu izmantots materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

(10)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādu ierakstu:

Viela	CAS Nr.	Robežvērtība
“Formamīds	75-12-7	20 μg/m3 (emisijas robežvērtība) ne vairāk kā 28 dienas pēc tādu rotaļlietās izmantoto putu materiālu emisijas testa sākšanas, kuru sastāvā ir vairāk nekā 200 mg/kg formamīda (satura sliekšņvērtība)”

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 24. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(3) French Agency for Food, Environmental and Occupational Health & Safety (ANSES), Opinion on the uses of formamide in consumer goods and health risks related to formamide in children's foam puzzle mats, ANSES atzinums, pieprasījums Nr. 2010-SA-0302, 2011. gada 4. jūlijs, 4. lpp.

(4) Emisijas testa protokols: relatīvais mitrums 50 %, temperatūra 23 °C, gaisa apmaiņas intensitāte 0,5 tilpumā.h– 1, normāla tilpuma (30 m3) telpa un emitējošs paklājs ar virsmas laukumu 1,2 m2.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/20

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2116

(2015. gada 23. novembris),

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

(3)

(4)

1,2-benzizotiazol-3(2H)-onu (1,2-benzizotiazolīn-3-ons, BIT, CAS numurs 2634-33-5) izmanto par konservantu ūdens bāzes rotaļlietās (3), tostarp vaļasprieka krāsās un pirkstzīmēšanas krāsās (4), kā rāda rezultāti, kas iegūti tirgus apsekojumā, kurā tika aptaujāti uzņēmēji un to nozares asociācijas, patērētāju pārstāvji un alerģiju centri, kā arī tika veikta izpēte internetā un apmeklēti veikali (5).

(5)

Apspriedēs par BIT apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz saistīto Patērētāju drošības zinātniskās komitejas (SCCS) atzinumu un konstatēja, ka BIT ir labi dokumentēts kontakta alergēns (6). Lai gan atzinumā BIT raksturots kā tikai mēreni kairinoša viela, kas ir vājāka nekā citi tirgū pieejamie kosmētikas konservanti (7), tajā secināts, ka izotiazolinoni ir nozīmīgi kontakta alergēni, ar ko saskaras Eiropas patērētāji (8). BIT izmantošana kosmētikas līdzekļos nav atļauta (9).

(6)	Regulā (EK) Nr. 1272/2008 BIT ir klasificēts kā ādas sensibilizators jeb ādu kairinoša viela. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteikta īpaša BIT robežvērtība, nedz arī vispārīga robežvērtība attiecībā uz kairinošām vielām.

(7)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pauda viedokli, ka BIT rotaļlietās nebūtu jāizmanto. Saskaņā ar Eiropas standartu EN 71-9:2005+A1:2007 vielas, ko nevajadzētu izmantot, būtu jāierobežo atbilstoši attiecīgās testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ) (10). Atbilstoši iepriekšminētajam apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2014. gada 26. marta sanāksmē ieteica ierobežot BIT klātbūtni rotaļlietās līdz tā LOQ, proti, līdz maksimālajai robežvērtībai 5 mg/kg. BIT izmantošana materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nav reglamentēta.

(8)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājums būtu jāgroza, lai attiecībā uz rotaļlietām noteiktu BIT satura robežvērtību.

(9)	Šajā direktīvā noteiktā satura robežvērtība būtu jāpārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, no kuras dalībvalstīm jāpiemēro šī direktīva.

(10)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādu ierakstu:

Viela	CAS Nr.	Robežvērtība
“1,2-benzizotiazol-3(2H)-ons	2634-33-5	5 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos saskaņā ar standartos EN 71-10:2005 un EN 71-11:2005 noteiktajām metodēm”

2. pants

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(3) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 24. tabula 56. lappusē.

(4) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 38.–39. lpp.

(5) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014; 19. lpp. un turpmāk.

(6) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 16. un 26. lpp.

(7) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 16. lpp.

(8) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on benzisothiazolinone (BIT), pieņemts sanāksmē 2012. gada 26. un 27. jūnijā, 26. lpp.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

(10) EN 71-9:2005+A1:2007, A pielikums, A.10. iedaļa.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/23

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2117

(2015. gada 23. novembris),

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

(3)

(4)

5-hlor-2-metilizotiazolīn-3(2H)-onu (CMI) un 2-metilizotiazolīn-3(2H)-onu (MI) attiecībā 3:1 (CAS numurs 55965-84-9) (3), kā arī atsevišķi šā maisījuma komponentus CMI (CAS numurs 26172-55-4) un MI (CAS numurs 2682-20-4) izmanto par konservantiem ūdens bāzes rotaļlietās (4), tostarp vaļasprieka krāsās, pirkstzīmēšanas krāsās, logu/stikla krāsās, līmēs un ziepju burbuļos (5).

(5)

Apspriedēs par CMI un MI attiecībā 3:1, kā arī par CMI un MI kā atsevišķām vielām apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” pamatojās uz saistīto Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCHER) atzinumu un konstatēja, ka rotaļlietās nav ieteicams izmantot ne CMI un MI attiecībā 3:1, ne CMI un MI kā atsevišķas vielas, ņemot vērā kontakta radītās alerģiskās reakcijas, kas novērotas saistībā ar šo vielu izmantošanu kosmētikā (6). Apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” ņēma vērā arī saistīto Patērētāju drošības zinātniskās komitejas (SCCS) atzinumu, kurā CMI un MI maisījums attiecībā 3:1 ir raksturots kā cilvēkiem ārkārtīgi spēcīgs kontakta alergēns, ko apliecina pieejamie dati (7).

(6)

Regulā (EK) Nr. 1272/2008 CMI un MI maisījums attiecībā 3:1 ir klasificēts kā ādu kairinoša viela; CMI un MI kā atsevišķas vielas regulā nav klasificēti. Direktīvā 2009/48/EK pašlaik nav noteiktas īpašas robežvērtības ne attiecībā uz CMI un MI maisījumu attiecībā 3:1, ne CMI vai MI atsevišķi; turklāt nav arī noteikta vispārīga robežvērtība attiecībā uz kairinošām vielām.

(7)	Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, apakšgrupa “Ķīmiskās vielas” savā 2012. gada 15. februāra sanāksmē ieteica neizmantot rotaļlietās CMI un MI attiecībā 3:1.

(8)

Saskaņā ar Vācijas Riska novērtēšanas federālā institūta (Bundesinstitut für Risikobewertung, BfR) (8) ieskatiem robežvērtības attiecībā uz CMI un MI, kam ir izteikti alergēna iedarbība, būtu jānosaka koncentrācijā, kas tiek uzskatīta par aizsardzību nodrošinošu personām, kurām jau ir radīts kairinājums. Tas ir stingrākais alergēnu ierobežošanas veids, jo personas, kurām jau ir radīts kairinājums, cieš no alerģijas uzliesmojuma pat ļoti zemu alergēna koncentrāciju gadījumā. Saskaņā ar iepriekšminēto SCCS atzinumu šāda koncentrācija ir zemāka par 2 mg/kg (9).

(9)	Saskaņā ar BfR ieskatiem zemākā koncentrācija, līdz kurai tirgus uzraudzības iestādes parasti var noteikt CMI un MI daudzumu, ir attiecīgi 0,75 mg/kg un 0,25 mg/kg (LOQ) (10).

(10)	Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa savā 2014. gada 23. maija sanāksmē ieteica ierobežot arī CMI un MI izmantojumu atsevišķi atbilstoši to LOQ.

(11)

Lai gan attiecībā uz MI kā atsevišķu vielu, ko izmanto par piedevu konkrētos materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, ir noteikta īpaša migrācijas robežvērtība, pamatpieņēmumi šīs migrācijas robežvērtības aprēķināšanai atšķiras no pamatpieņēmumiem, ko izmanto MI satura robežvērtības aprēķināšanai rotaļlietās. CMI un MI izmantojums attiecībā 3:1 un CMI kā atsevišķas vielas izmantojums materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nav reglamentēts.

(12)	Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājums būtu jāgroza, lai attiecībā uz rotaļlietām noteiktu CMI un MI attiecībā 3:1, kā arī CMI un MI kā atsevišķu vielu satura robežvērtības.

(13)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumā pievieno šādus ierakstus:

Viela	CAS Nr.	Robežvērtība
“Reakcijas masa, kas satur 5-hlor-2-metil-4-izotiazolīn-3-onu (EK Nr. 247-500-7) un 2-metil-2H-izotiazol-3-onu (EK Nr. 220-239-6) (3:1)	55965-84-9	1 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos
5-hlor-2-metil-izotiazolīn-3(2H)-ons	26172-55-4	0,75 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos
2-metilizotiazolīn-3(2H)-ons	2682-20-4	0,25 mg/kg (satura robežvērtība) ūdens bāzes rotaļlietu materiālos”

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 24. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 24. novembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(3) Tirdzniecības nosaukumi ir Kathon, Acticide, Microcare u. c. – Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Opinion on the mixture of 5-chloro-2-methylisothiazolin-3(2H)-one and 2-methylisothiazolin-3(2H)-one, pieņemts 2009. gada 8. decembrī, 6. lpp.

(4) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014, 24. tabula 56. lappusē.

(5) Danish EPA (2014), “Survey and health assessment of preservatives in toys”, Survey of chemical substances in consumer products, Nr. 124, 2014, 38.–39. lpp.

(6) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER), atzinums par tematu CEN's response to the opinion of the CSTEE on the assessment of CEN report on the risk assessment of organic chemicals in toys, pieņemts 2007. gada 29. maijā, 8. lpp. un 1. tabula 9. lpp.

(7) Sk. SCCS atzinumu (3. zemsvītras piezīme), 35. lpp.

(8) Position paper of the German Federal Institute for Risk Assessment (Bundesinstitut für Risikobewertung, BfR), 2012. gada 24. septembris, 4. lpp.

(9) Sk. SCCS atzinumu (3. zemsvītras piezīme), 33. lpp.

(10) Sk. 8. zemsvītras piezīmi.

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/26

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/2118

(2015. gada 23. novembris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/438/KĀDP (1), ar ko Herbert SALBER kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā. ESĪP pilnvaru termiņam jābeidzas 2015. gada 31. oktobrī.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 16 mēnešiem.

(3)	ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā Herbert SALBER kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2017. gada 28. februārim. Padome var nolemt izbeigt ESĪP pilnvaras agrāk, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Dienvidkaukāzu, ietverot mērķus, kas noteikti 2008. gada 1. septembrī Briselē notikušās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes secinājumos un 2008. gada 15. septembrī, kā arī 2012. gada 27. februārī pieņemtajos Padomes secinājumos. Minētie mērķi ietver:

saskaņā ar pastāvošajiem mehānismiem, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un tās Minskas grupu, novērst konfliktus reģionā, sekmēt reģiona konfliktu (tostarp krīzes Gruzijā un Kalnu Karabahā) noregulējumu miermīlīgiem līdzekļiem (veicinot bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu atgriešanos un ar citiem piemērotiem līdzekļiem) un atbalstīt šāda noregulējuma īstenošanu atbilstīgi starptautisko tiesību principiem;

b)	lietišķi sadarboties ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem darbību veicējiem;

c)	mudināt un atbalstīt turpmāku sadarbību starp Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, un attiecīgā gadījumā to kaimiņvalstīm;

d)	stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	izvērst kontaktus ar reģiona valstu valdībām, parlamentiem, citiem svarīgiem politiskiem dalībniekiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)	mudināt reģiona valstis sadarboties, risinot reģiona jautājumus, kas rada kopīgu ieinteresētību, piemēram, kopīgus drošības apdraudējumus, terorisma, nelegālas tirdzniecības un organizētas noziedzības apkarošanu;

c)	sekmēt konfliktu noregulējumu miermīlīgā ceļā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un veicināt šāda noregulējuma īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, EDSO un tās Minskas grupu;

ņemot vērā krīzi Gruzijā:

palīdzēt sagatavoties starptautiskajām apspriedēm, kas notiek saskaņā ar 2008. gada 12. augusta vienošanās 6. punktu (“Ženēvas starptautiskās apspriedes”) un tās 2008. gada 8. septembra īstenošanas pasākumiem, tostarp par reģiona drošības un stabilitātes pasākumiem; bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu jautājumiem, pamatojoties uz starptautiski atzītiem principiem, un jebkādiem citiem jautājumiem pēc pušu savstarpējas vienošanās;

ii)	palīdzēt noteikt Savienības nostāju un ESĪP līmenī pārstāvēt to i) apakšpunktā minētajās apspriedēs; un

iii)	veicināt 2008. gada 12. augusta vienošanās un tās 2008. gada 8. septembra īstenošanas pasākumu īstenošanu;

e)	veicināt uzticības veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem, ja tie ir pieejami un tas ir atbilstīgi;

f)	vajadzības gadījumā palīdzēt sagatavot Savienības ieguldījumus konflikta iespējama noregulējuma īstenošanā;

g)	izvērst Savienības dialogu ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem dalībniekiem;

h)	palīdzēt Savienībai turpināt izstrādāt vispusīgu Dienvidkaukāza politiku;

i)	saistībā ar šajā pantā minētajām darbībām sekmēt Savienības cilvēktiesību politikas un cilvēktiesību jomā izstrādāto Savienības pamatnostādņu īstenošanu, īpaši bērnu un sieviešu cilvēktiesību īstenošanu konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un risinot konstatētās problēmas.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 28. februārim ir EUR 2 800 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Minētajam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai.

2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un drošības situāciju teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes, ietverot konkrētus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī drošības negadījumu pārvaldību, un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs;

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, ko minētajai teritorijai piešķīris EĀDD;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina Savienības darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņotas Savienības politisko mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijas Gruzijā vadītāju sniedz Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītājam vietējus politiskus norādījumus. ESĪP un EUMM Georgia civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP darbinieki palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvarām, un šādiem nolūkiem sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi būtiskajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP iesniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumu līdz 2016. gada jūnija beigām un visaptverošu pilnvaru īstenošanas ziņojumu līdz 2016. gada novembra beigām.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. novembra.

Briselē, 2015. gada 23. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. MEISCH

(1) Padomes Lēmums 2014/438/KĀDP (2014. gada 8. jūlijs), ar ko groza Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā pilnvaras un pagarina to termiņu (OV L 200, 9.7.2014., 11. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

24.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/2119

(2015. gada 20. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8062)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmumu, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (2), ir izveidots forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punktu Komisija 2014. gada 24. septembrī saņēma minētā foruma atzinumu par LPTP atsauces dokumenta par koksnes materiālu plātņu ražošanu ierosināto saturu un to publiskoja.

(3)

Šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi ir minētā LPTP atsauces dokumenta pamatelements, un tie ir secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un attiecīgā gadījumā atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi.

(4)

LPTP secinājumus izmanto par atsauci, nosakot atļaujas nosacījumus iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES II nodaļa, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka tādas emisiju robežvērtības, lai nodrošinātu, ka parastos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīti ar LPTP secinājumos noteiktajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tiek pieņemti LPTP secinājumi par koksnes materiālu plātņu ražošanu, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2) OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.

PIELIKUMS

LPTP SECINĀJUMI PAR KOKSNES MATERIĀLU PLĀTŅU RAŽOŠANU

TVĒRUMS

VISPĀRĒJI APSVĒRUMI

DEFINĪCIJAS UN AKRONĪMI

1.1.

VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI

1.1.1.

Vidiskās pārvaldības sistēma

1.1.2.

Laba saimniekošana

1.1.3.

Troksnis

1.1.4.

Emisijas augsnē un pazemes ūdeņos

1.1.5.

Enerģijas pārvaldība un energoefektivitāte

1.1.6.

Smakas

1.1.7.

Atkritumu un atlieku apsaimniekošana

1.1.8.

Monitorings

1.2.

EMISIJAS GAISĀ

1.2.1.

Virzītās emisijas

1.2.2.

Difūzās emisijas

1.3.

EMISIJAS ŪDENĪ

1.4.

TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS

1.4.1.

Emisijas gaisā

1.4.2.

Emisijas ūdenī

TVĒRUMS

Šie LPTP secinājumi attiecas uz Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām, respektīvi,

—	viena vai vairāku šādu veidu koksnes materiālu plātņu rūpnieciska ražošana: orientētu kokskaidu plātņu, daļiņu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā.

Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver:

—	koksnes materiālu plātņu ražošanu,

—	objektā esošas sadedzināšanas iekārtas (tostarp dzinējus), kas ģenerē karstas gāzes žāvētavām ar gāzu tiešo padevi,

—	ar sveķiem impregnēta papīra ražošanu.

Šie LPTP secinājumi neaptver:

—	objektā esošas sadedzināšanas iekārtas (tostarp dzinējus), kas neģenerē karstas gāzes žāvētavām ar gāzu tiešo padevi,

—	neapstrādātu plātņu laminēšanu, lakošanu vai krāsošanu.

Citi atsauces dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:

Atsauces dokuments	Temats
No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM)	Gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings
Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas (LCP)	Sadedzināšanas tehniskie paņēmieni
Atkritumu incinerācija (WI)	Atkritumu incinerācija
Energoefektivitāte (ENE)	Energoefektivitāte
Atkritumu apstrāde (WT)	Atkritumu apstrāde
Ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS)	Materiālu glabāšana un manipulācijas ar tiem
Ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM)	Tehnisko paņēmienu ekonomiskie aspekti un šķērsvidiskā ietekme
Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana (LVOC)	Melamīna, formaldehīda–karbamīda sveķu un metilēndifenildiizocianāta ražošana

VISPĀRĒJI APSVĒRUMI

LABĀKIE PIEEJAMIE TEHNISKIE PAŅĒMIENI

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.

AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJU LĪMEŅI (LPTP SEL) ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM GAISĀ

Ja nav norādīts citādi, šajos LPTP secinājumos dotie LPTP SEL, kas attiecas uz emisijām gaisā, ir koncentrācijas, kas izteiktas kā emitēto vielu masa uz atlikumgāzu tilpumu standarta apstākļos (273,15 K, 101,3 kPa) un sausā stāvoklī, izteiktas mg/Nm3.

Skābekļa atsauces līmeņi ir šādi:

Emisiju avots	Skābekļa atsauces līmenis
Daļiņu plātņu vai orientētu kokskaidu plātņu žāvētavas ar gāzu tiešo padevi atsevišķi vai kopā ar presi	Skābekļa tilpumkoncentrācija – 18 %
Visi citi avoti	Pēc skābekļa līmeņa nekoriģē

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa atsauces līmeņa ir šāda:

Formula

kur:

ER (mg/Nm3)	:	emisiju koncentrācija pie skābekļa atsauces līmeņa;
OR (tilpuma %)	:	skābekļa atsauces līmenis;
ER (mg/Nm3)	:	izmērītā emisiju koncentrācija;
OM (tilpuma %)	:	izmērītais skābekļa līmenis.

LPTP SEL emisijām gaisā attiecas uz vidējo vērtību paraugošanas periodā, kas nozīmē:

Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (1)

AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJU LĪMEŅI (LPTP SEL) ATTIECĪBĀ UZ EMISIJĀM ŪDENĪ

Šajos LPTP secinājumos dotie LPTP SEL, kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir koncentrācijas vērtības (emitēto vielu masa uz ūdens tilpumu), izteiktas kā mg/l.

Šie LPTP SEL attiecas uz viena gada laikā iegūtu paraugu vidējo vērtību, t. i., visu to 24 stundu plūsmproporcionālo apvienoto paraugu pēc plūsmas svērto vidējo vērtību, kas ņemti vienā gadā ar minimālo biežumu, kas noteikts attiecīgajam parametram, normālos ekspluatācijas apstākļos.

Formula, pēc kuras aprēķina visu 24 stundu plūsmproporcionālo apvienoto paraugu vidējo vērtību, kas svērta pēc plūsmas, ir:

Formula

kur:	cw ir parametra pēc plūsmas svērtā vidējā koncentrācija; n ir mērījumu skaits; ci ir parametra vidējā koncentrācija periodā i; qi ir vidējais caurplūdums periodā i.

Ja var demonstrēt, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālu paraugošanu.

Visi LPTP SEL emisijām ūdenī attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtas.

DEFINĪCIJAS UN AKRONĪMI

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Termins	Definīcija
ĶSP	Ķīmiskais skābekļa patēriņš; skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskās matērijas pilnīgai oksidācijai par oglekļa dioksīdu (parasti to lieto, runājot par analīzi ar dihromātoksidāciju).
Nepārtraukta mērīšana	Mērlieluma nepārtraukta noteikšana, izmantojot pastāvīgi uzstādītu automātisku mērīšanas sistēmu (AMS) vai nepārtraukta emisiju monitoringa sistēmu (CEM).
Nepārtrauktas darbības prese	Plātņu prese, kas presē vienlaidu plātņmateriālu.
Difūzās emisijas	Nevirzītas emisijas, kas netiek emitētas specifiskos emisijas punktos, piemēram, dūmeņos.
Žāvētava ar gāzu tiešo padevi	Žāvētava, kurā karstās gāzes no sadedzināšanas iekārtas ir tiešā kontaktā ar žāvējamajām daļiņām, lielizmēra skaidām jeb šķēpeļskaidām vai šķiedrām. Žāvēšana notiek ar konvekciju.
Putekļi	Visas daļiņas
Esoša iekārta	Iekārta, kas nav jauna iekārta.
Šķiedras	Koksnes vai citu augu izcelsmes materiālu lignoceluloziskās sastāvdaļas, kas iegūtas ar mehānisku vai termomehānisku šķiedrošanu, izmantojot smalcinātāju. Šķiedras izmanto par izejvielu šķiedru plātņu ražošanā.
Šķiedru plātne	Kā definēts EN 316, tas ir “plātņu materiāls ar nominālo biezumu vismaz 1,5 mm vai lielāku, ražots no lignoceluloziskām šķiedrām, izmantojot karstumu un/vai spiedienu”. Par šķiedru plātnēm uzskata arī mitrā paņēmiena šķiedru plātnes (cietās, puscietās un mīkstās šķiedru plātnes) un sausā paņēmiena šķiedru plātnes (MDF).
Lapkoku koksne	Vairāku koku sugu, piemēram, apses, dižskābarža, bērza un eikalipta koksne. Jēdziens “lapkoku koksne” ir pretstatīts jēdzienam “skujkoku koksne”.
Žāvētava ar gāzu netiešo padevi	Žāvētava, kurā žāvēšana notiek tikai ar siltumstarošanu un siltumvadīšanu.
Plātņmateriāla formēšana	Process, kurā izklāj daļiņas, šķēpeļskaidas vai šķiedras, tādējādi izveidojot plātņmateriālu, ko virza uz presi.
Daudzatveru prese	Plātņu prese, kurā presē vienu vai vairākas individuāli formētas plātnes.
Jauna iekārta	Iekārta, kuras ekspluatācijai iekārtu kompleksā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai iekārta, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnībā nomainīta.
NOX	Slāpekļa monoksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta kā NO2.
OSB	Orientētu kokskaidu plātne, definēta EN 300, t. i., “daudzkārtaina plātne, kas sastāv galvenokārt no šķēpeļskaidām [lielizmēra skaidām] kopā ar saistvielu. Ārējās kārtas šķēpeļskaidas ir orientētas paralēli plātnes garumam vai platumam. Iekšējā kārtas vai kārtu šķēpeļskaidas var nebūt orientētas vai būt orientētas, parasti – taisnā leņķī attiecībā pret ārējo kārtu šķēpeļskaidām”.
PB	Daļiņu plātne, definēta EN 309, t. i., “plātņu materiāls, kas, izmantojot spiedienu un karstumu, izgatavots no koksnes daļiņām (koka plēksnēm, šķeldām, ēveļskaidām, zāģskaidām u. tml.) un/vai citiem lignuceluloziskiem materiāliem daļiņu formā (linu spaļiem, kaņepju spaļiem, cukurniedru izspaidām), kam pievienots adhezīvs”.
PCDD/F	Polihlorētie dibenzodioksīni un polihlorētie dibenzofurāni
Periodiski mērījumi	Mērīšana noteiktos laika intervālos ar manuālām vai automātiskām etalonmetodēm.
Tehniskais ūdens	Notekūdeņi no ražotnē veiktajiem procesiem un darbībām, izņemot virszemes noteces ūdeņus.
Reģenerēta koksne	Materiāls, kas sastāv galvenokārt no koksnes. Reģenerēta koksne var sastāvēt no atgūtas koksnes un koksnes atliekām. Atgūta koksne ir materiāls, kas galvenokārt satur koksni, kas nākusi tieši no pēcpatēriņa pārstrādātās koksnes.
Smalcināšana	Šķiedru iegūšana no šķeldām, izmantojot smalcinātāju.
Apaļkoks	Baļķis
Skujkoku koksne	Skujkoku, piemēram, priedes un egles, koksne. Jēdziens “skujkoku koksne” ir pretstatīts jēdzienam “lapkoku koksne”.
Virszemes noteces ūdeņi	Nokrišņu noteces un drenāžas ūdens no āra apaļkoku krautuvju zonām, tostarp āra tehnoloģisko procesu zonām.
KSC	Kopējās suspendētās cietvielas (notekūdeņos); visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija, kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem.
KGOS	Kopējie gaistošie organiskie savienojumi, izteikti kā C (gaisā).
Augšupējā un lejupējā koksnes apstrāde/pārstrāde	Visas aktīvās darbības ar koka daļiņām, šķeldām, šķēpeļskaidām vai šķiedrām, kā arī presētām plātnēm, manipulācijas ar tām, to glabāšana vai transportēšana. Augšupējā apstrāde/pārstrāde ietver visus koksnes apstrādes/pārstrādes posmus pēc tam, kad koksne kā izejviela atstāj krautuvi. Lejupējā apstrāde/pārstrāde ietver visus procesus no brīža, kad plātne atstāj presi, līdz brīdim, kad neapstrādātā plātne vai plātņražojums ar pievienoto vērtību tiek novietots glabāšanā. Augšupējā un lejupējā koksnes apstrāde/pārstrāde neietver ne žāvēšanas procesu, ne plātņu presēšanu.

1.1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI

1.1.1. Vidiskās pārvaldības sistēma

1. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārējos vidiskos rādītājus, ir ieviest un konsekventi īstenot tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kam piemīt visas šīs iezīmes:

I.	vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts;

II.	tādas vides politikas noteikšana, kas paredz, ka vadība pastāvīgi uzlabo iekārtu kompleksu;

III.	nepieciešamo procedūru, mērķu un mērķrādītāju plānošana un noteikšana apvienojumā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

IV.

procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

a)	struktūra un atbildības sadalījums;

b)	darbā pieņemšana, apmācība, izpratnes un kompetences palielināšana;

saziņa;

d)	darbinieku iesaistīšana;

e)	dokumentācija;

f)	efektīva procesu kontrole;

g)	tehniskās apkopes programmas;

h)	gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām;

i)	garantēta vides jomas tiesību aktu prasību ievērošana;

darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

a)	monitorings un mērījumi (sk. arī atsauces dokumentu par monitoringu);

b)	koriģējoši un profilaktiski pasākumi;

c)	uzskaitvedība;

d)	neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota;

VI.	EMS un tās pastāvīgas piemērotības, atbilstības un efektivitātes pārbaudīšana, kuru veic augstākā līmeņa vadītāji;

VII.	sekošana līdzi vidi saudzējošāku tehnoloģiju izstrādei;

VIII.

jaunas iekārtas konstruēšanas posmā un visa iekārtas darbmūža laikā – tās ietekmes uz vidi izvērtēšana, ko radītu iekārtu kompleksa ekspluatācijas eventuāla izbeigšana;

IX.	regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana.

Dažos gadījumos EMS ietilpst šādi elementi:

X.	atkritumu apsaimniekošanas plāns (sk. 11. LPTP);

XI.	kvalitātes kontroles plāns reģenerētai koksnei, ko izmanto par plātņu izejvielu vai kurināmo (sk. 2.b LPTP);

XII.	trokšņa pārvaldības plāns (sk. 4. LPTP);

XIII.

smaku pārvaldības plāns (sk. 9. LPTP);

XIV.	putekļu pārvaldības plāns (sk. 23. LPTP).

Izmantojamība

EMS (piemēram, standarta vai nestandarta) tvērums (piemēram, detalizācijas līmenis) un veids parasti ir saistīts ar iekārtu kompleksa veidu, lielumu un sarežģītību un to, kāda ir iespējamā ietekme uz vidi.

1.1.2. Laba saimniekošana

2. LPTP.

LPTP, kā līdz minimumam samazināt ražošanas procesa ietekmi uz vidi, ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

	Apraksts
a	Rūpīgi izvēlēties ķimikālijas un piedevas, kontrolēt to lietojumu
b	Piemērot kvalitātes kontroles programmu reģenerētai koksnei, ko izmanto par izejvielu un/vai kurināmo (2), jo īpaši tādu piesārņojošu vielu kontrolei kā As, Pb, Cd, Cr, Cu, Hg, Zn, hlors, fluors un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
c	Uzmanīgi apieties ar izejvielām un atkritumiem un tos uzmanīgi glabāt
d	Regulāri veikt aprīkojuma, transporta ceļu un izejvielu glabātavu apkopi un tīrīšanu
e	Izskatīt iespējas atkārtoti izmantot tehnisko ūdeni un izmantot sekundārus ūdens avotus

3. LPTP.

LPTP, kā samazināt emisijas gaisā, ir izmantot atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas ar augstu darbgatavību un optimālu jaudu normālos ekspluatācijas apstākļos.

Apraksts

Netipiskiem ekspluatācijas apstākļiem var paredzēt īpašas procedūras, it sevišķi:

i)	iedarbināšanai un apturēšanai;

ii)	citiem īpašiem apstākļiem, kas var ietekmēt sistēmu pareizu darbību (piem., regulārie un neplānotie sadedzināšanas iekārtas un/vai atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas tehniskās apkopes un tīrīšanas darbi).

1.1.3. Troksnis

4. LPTP.

LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – samazināt trokšņa un vibrāciju emisiju, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Apraksts	Izmantojamība
Tehniskie paņēmieni trokšņa un vibrāciju novēršanai
a	Iekārtas izkārtojumu stratēģiski izplānot tā, lai pielāgotos trokšņainākajām darbībām, piemēram, lai objekta ēkas apslāpētu troksni.	Jaunās iekārtās vispārizmantojams. Izmantojamību esošās iekārtās var ierobežot objekta plānojums.
b	Izmantot trokšņa samazināšanas programmu, kas ietver trokšņa avotu kartēšanu, ārpusobjekta receptoru noteikšanu, trokšņa izplatīšanās modelēšanu un visizmaksefektīvāko pasākumu izvērtēšanu un īstenošanu.	Vispārizmantojams
c	Veikt regulārus trokšņa apsekojumus, monitorējot trokšņa līmeni ārpus objekta robežām.	Vispārizmantojams
Tehniskie paņēmieni, kā samazināt troksni un vibrācijas no punktveida avotiem
d	Izveidot apvalku vai kapsulu trokšņainam aprīkojumam un skaņizolēt ēkas.	Vispārizmantojams
e	Atsaistīt atsevišķus aprīkojuma elementus, lai novērstu un ierobežotu vibrāciju izplatīšanos un trokšņa rezonansi.
f	Izolēt punktveida avotus, izmantojot klusinātājus, slāpēšanu, vājinātājus, ar kuriem aprīko tādus trokšņa avotus kā ventilatorus, akustiskās ventilācijas akas, trokšņa mazinātājus un filtru akustiskos apvalkus.
g	Vārtus un durvis vienmēr turēt ciet, kad tos nelieto. Mazināt apaļkoku kritiena augstumu pie izkraušanas.
Tehniskie paņēmieni, ar kuriem samazināt troksni un vibrācijas objekta mērogā
h	Mazināt satiksmes radīto troksni, nosakot iekšējās satiksmes un objektā iebraucošo kravas automobiļu ātruma ierobežojumus.	Vispārizmantojams
i	Ierobežot āra darbības, ko veic nakts laikā.
j	Veikt visu iekārtu regulāru apkopi.
k	Ar prettrokšņa sienām, dabiskām barjerām vai uzbērumiem bloķēt trokšņa avotus.

1.1.4. Emisijas augsnē un pazemes ūdeņos

5. LPTP.

LPTP, kā novērst emisijas augsnē un pazemes ūdeņos, ir izmantot tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

I.	Sveķus un citus palīgmateriālus iekraujiet un izkraujiet tikai tam īpaši paredzētās vietās, kas ir aizsargātas pret noplūdušo vielu noteci.

II.	Visus materiālus savāciet un līdz apglabāšanai turiet tam īpaši paredzētās vietās, kas ir aizsargātas pret noplūdušo vielu noteci.

III.	Visas sūkņa iebedres un citas pagaidu glabātuves, no kurām var notikt izlijumi, aprīkojiet ar trauksmes sistēmu, ko aktivizē augsts šķidruma līmenis.

IV.	Izveidojiet un ieviesiet programmu, kas paredz testēt un inspicēt tvertnes un cauruļvadus, kuros tur vai ar kuriem pārvieto sveķus, piedevas un sveķu maisījumus.

V.	Inspicējiet visas caurules, pa kurām pārvieto materiālus, kas nav ūdens vai koksne, pārbaudot, vai nav noplūžu no cauruļu atlokiem un vārstiem; šīs inspekcijas reģistrējiet žurnālā.

VI.	Nodrošiniet lokalizēšanas sistēmu, ar kuru savāc visas noplūdes no tādu cauruļu atlokiem un vārstiem, pa kurām pārvieto materiālus, kas nav ūdens vai koksne, ja vien šie atloki un vārsti pēc savas konstrukcijas nav tehniski necaurlaidīgi.

VII.	Nodrošiniet pietiekamus lokalizēšanas barjeru un piemērota absorbējoša materiāla krājumus.

VIII.

Vielas, kas nav ūdens vai koksne, izvairieties transportēt pa pazemes caurulēm.

IX.	Savāciet un drošā veidā atbrīvojieties no visa ūdens, kas lietots ugunsdzēšanai.

X.	Ierīkojot aiztures baseinus virszemes noteces ūdeņiem no āra koksnes glabāšanas vietām, izbūvējiet necaurlaidīgus baseinu dibenus.

1.1.5. Enerģijas pārvaldība un energoefektivitāte

6. LPTP.

LPTP, kā samazināt enerģijas patēriņu, ir pieņemt enerģijas pārvaldības plānu, kas ietver visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

I.	Izmantojiet sistēmu, ar kuru var izsekot enerģijas patēriņam un izmaksām.

II.	Veiciet liela mēroga darbību energoefektivitātes revīzijas.

III.	Sistemātiski un pastāvīgi modernizējiet aprīkojumu nolūkā palielināt energoefektivitāti.

IV.	Uzlabojiet enerģijas patēriņa kontroli.

V.	Organizējiet iekšēju enerģijas pārvaldības apmācību operatoriem.

7. LPTP.

LPTP, kā palielināt energoefektivitāti, ir optimizēt sadedzināšanas iekārtas darbību, monitorējot un kontrolējot svarīgākos degšanas parametrus (piem., O2, CO, NOx) un izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Koksnes dūņas pirms to izmantošanas par kurināmo atūdeņot	Vispārizmantojams
b	Slapjās attīrīšanas sistēmās ar siltummaini rekuperēt karsto atlikumgāzu siltumenerģiju	Izmantojams iekārtās ar slapjās attīrīšanas sistēmu, ja rekuperēto enerģiju var izmantot
c	Dažādu procesu karstās atlikumgāzes recirkulēt uz sadedzināšanas iekārtu vai ar tām priekškarsēt uz žāvētavu novadītās gāzes	Attiecībā uz žāvētavām ar gāzu netiešo padevi, šķiedru žāvētavām vai gadījumos, kad sadedzināšanas iekārtas konfigurācija neļauj kontrolēt gaisa pievienošanu, paņēmiena izmantojamība var būt ierobežota

8. LPTP.

LPTP, kā slapjās šķiedras šķiedru plātņu ražošanai sagatavot energoefektīvi, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Šķeldu tīrīšana un mīkstināšana	Neapstrādātu šķeldu mehāniska tīrīšana un skalošana	Piemērojams jaunām smalcināšanas iekārtām un būtiskas modernizācijas gadījumos
b	Vakuumtvaicēšana	Karstā ūdens reģenerācija tvaika ieguvei	Piemērojams jaunām smalcināšanas iekārtām un būtiskas modernizācijas gadījumos
c	Siltumenerģijas rekuperācija no tvaika smalcināšanas laikā	Siltummaiņi karstā ūdens ražošanai tvaika ieguves nolūkā un šķeldu skalošanai	Piemērojams jaunām smalcināšanas iekārtām un būtiskas modernizācijas gadījumos

1.1.6. Smakas

9. LPTP.

LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt smakas no iekārtu kompleksa, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt smaku pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:

I.	protokols, kurā norādītas darbības un laika grafiks;

II.	smaku monitoringa protokols;

III.	protokols reaģēšanai uz notikumiem, kas saistīti ar smakām;

IV.	smaku novēršanas un mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot smaku avotu vai avotus, izmērīt/novērtēt eksponētību smakām, raksturot, kādā mērā katrs avots ietekmē smaku, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Izmantojamība

Paņēmiens ir izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai konstatēts, ka smakas sagādā problēmas dzīvojamos rajonos vai citās sensitīvās zonās (piemēram, atpūtas zonās).

10. LPTP.

LPTP, kā novērst un mazināt smakas, ir attīrīt atlikumgāzes no žāvētavas un preses saskaņā ar 17. un 19. LPTP.

1.1.7. Atkritumu un atlieku apsaimniekošana

11. LPTP.

LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt apglabājamo atkritumu rašanos, ir pieņemt un īstenot atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un nodrošina, ka tiek novērsta atkritumu rašanās, atkritumi tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai kādā citā veidā reģenerēti (šādā secībā).

12. LPTP.

LPTP, kā samazināt apglabājamo cieto atkritumu daudzumu, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Iekšēji savāktās koksnes atliekas, piemēram, atgriezumus un izbrāķētas plātnes, atkārtoti izmantot par izejvielu.	Paņēmiens var nebūt sevišķi lietderīgs attiecībā uz izbrāķētiem šķiedru plātņu ražojumiem.
b	Iekšēji savāktās koksnes atliekas, piemēram, koksnes smalkumus un putekļus, kas savākti atputekļošanas sistēmā, un koksnes dūņas no notekūdeņu filtra izmantojiet par kurināmo (pienācīgi aprīkotās objektā esošās sadedzināšanas iekārtās) vai par izejvielu.	Koksnes dūņu izmantošana par kurināmo var būt nelietderīga, ja žāvēšanas energopatēriņš ir lielāks par vidiskajiem ieguvumiem.
c	Lai optimizētu atlieku savākšanu, izmantot gredzenveida savākšanas sistēmas ar vienu centrālu filtrēšanas bloku, piemēram, maisa filtru, ciklonfiltru vai augstefektīvus ciklonus.	Jaunās iekārtās vispārizmantojams. Esošās iekārtās izmantojamību var ierobežot iekārtas plānojums.

13. LPTP.

LPTP, kā nodrošināt pēc biomasas dedzināšanas palikušo smago pelnu un izdedžu drošu apsaimniekošanu un atkārtotu izmantošanu, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Pastāvīgi pārskatīt iespējas smagos pelnus un izdedžus izmantot ārpus objekta un objektā	Vispārizmantojams
b	Nodrošināt efektīvu degšanas procesu, kas pazemina oglekļa atlikuma saturu	Vispārizmantojams
c	Smagos pelnus un izdedžus droši apstrādāt un transportēt slēgtos konveijeros un konteineros vai ar mitrināšanu.	Smago pelnu un izdedžu mitrināšana ir jāveic tikai tad, ja tas vajadzīgs drošības apsvērumu dēļ.
d	Smagos pelnus un izdedžus droši glabāt tam īpaši paredzētā zonā ar necaurlaidīgu klājumu un noplūdumu savākšanas iespēju.	Vispārizmantojams

1.1.8. Monitorings

14. LPTP.

LPTP ir saskaņā ar EN standartiem vismaz tālāk norādītajā biežumā monitorēt emisijas gaisā un ūdenī un monitorēt procesu dūmgāzes. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, nacionālos vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Žāvētavas emisiju gaisā un žāvētavas un preses kombinēto attīrīto emisiju monitorings

Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Putekļi	EN 13284-1	Periodiski mērījumi vismaz reizi sešos mēnešos	17. LPTP
KGOS (3)	EN 12619		17. LPTP
Formaldehīds	EN standarta nav (8)		17. LPTP
NOX	EN 14792		18. LPTP
HCl (6)	EN 1911		—
HF (6)	ISO 15713		—
SO2 (4)	EN 14791	Periodiski mērījumi vismaz reizi gadā	—
Metāli (5) (6)	EN 13211 (Hg), EN 14385 (citi metāli)		—
PCDD/F (6)	EN 1948 1., 2. un 3. daļa		—
NH3 (7)	EN standarta nav		—

No preses gaisā emitēto vielu monitorings
Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Putekļi	EN 13284-1	Periodiski mērījumi vismaz reizi sešos mēnešos	19. LPTP
KGOS	EN 12619		19. LPTP
Formaldehīds	EN standarta nav (10)		19. LPTP
To emisiju gaisā monitorings, kas rodas no papīra impregnēšanas žāvētājkrāsnīm
Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
KGOS (9)	EN 12619	Periodiski mērījumi vismaz reizi gadā	21. LPTP
Formaldehīds	EN standarta nav (10)	Periodiski mērījumi vismaz reizi gadā	21. LPTP

Tādu virzīto gaisā emitēto vielu monitorings, kas radušās augšupējā un lejupējā koksnes apstrādē/pārstrādē

Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Putekļi	EN 13284-1 (11)	Periodiski mērījumi vismaz reizi gadā (11)	20. LPTP

Tādu sadedzināšanas procesa dūmgāzu monitorings, ko vēlāk izmanto žāvētavās ar gāzu netiešo padevi (12)

Parametrs

Standarts(-i)

Minimālais monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

NOX

Periodiski mērījumi: EN 14792

Nepārtraukta mērīšana: EN 15267-1 līdz 3 un EN 14181

Periodiski mērījumi vismaz reizi gadā vai nepārtraukta mērīšana

7. LPTP

Periodiski mērījumi: EN 15058

Nepārtraukta mērīšana: EN 15267-1 līdz 3 un EN 14181

7. LPTP

Tādu ūdenī emitēto vielu monitorings, kas radušās no koksnes šķiedru ražošanas

Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
KSC	EN 872	Periodiski mērījumi vismaz reizi nedēļā	27. LPTP
ĶSP (13)	EN standarta nav		27. LPTP
KOO (kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C)	EN 1484		—
Metāli (14), ja tie jāņem vērā (piemēram, ja tiek izmantota reģenerēta koksne).	Ir pieejami dažādi EN standarti	Periodiski mērījumi vismaz reizi sešos mēnešos	—

Tādu ūdenī emitēto vielu monitorings, kas radušās no virszemes noteces ūdeņiem

Parametrs	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
KSC	EN 872	Periodiski mērījumi vismaz reizi trijos mēnešos (15)	25. LPTP

15. LPTP.

LPTP, kā nodrošināt emisiju novēršanai un mazināšanai lietoto tehnisko paņēmienu pastāvību un efektivitāti, ir monitorēt piemērotus aizstājparametrus.

Apraksts

Monitorējamie aizstājparametri var būt, piemēram šādi: atlikumgāzes plūsma; emisiju vizuālie parametri; skruberu gadījumā – ūdens plūsma un ūdens temperatūra; elektrostatisko nogulsnētāju gadījumā – sprieguma kritums; ventilatoru ātrums un spiediena kritums maisa filtros. Aizstājparametrus izvēlas atkarībā no tā, kādus tehniskos paņēmienus izmanto emisiju novēršanai un mazināšanai.

16. LPTP.

LPTP ir monitorēt galvenos procesa parametrus, kas attiecas uz emisijām ūdenī no ražošanas procesa, tostarp notekūdeņu plūsmu, pH un temperatūru.

1.2. EMISIJAS GAISĀ

1.2.1. Virzītās emisijas

17. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt emisijas gaisā no žāvētavas, ir panākt un uzturēt līdzsvarotu žāvēšanas procesu un izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Galvenie piesārņotāji, kuru daudzums tiek samazināts	Izmantojamība
a	Žāvētavā ar gāzu tiešo padevi ievadītās gāzes atputekļošana kombinācijā ar kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju	Putekļi	Dažos gadījumos, piemēram, esošu mazāku koksnes putekļu degļu gadījumā, izmantojamība var būt ierobežota
b	Maisa filtrs (16)	Putekļi	Izmantojami tikai žāvētavām ar gāzu netiešo padevi. Izmantojot tikai reģenerētu koksni, drošības apsvērumu dēļ jāievēro īpaša uzmanība.
c	Ciklons (16)	Putekļi	Vispārizmantojams
d	UTWS žāvētava kopā ar sadedzināšanu ar siltummaini un izvadītās žāvētavas atlikumgāzes termisko apstrādi (16)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Nav izmantojams šķiedru žāvētavām Attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, kas nav piemērotas daļējas žāvētavas atlikumgāzes plūsmas pēcsadedzināšanai, izmantojamība var būt ierobežota
e	Slapjais elektrostatiskais nogulsnētājs (16)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Vispārizmantojams
f	Mitrais skruberis (16)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Vispārizmantojams
g	Bioskruberis (16)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Izmantojamību var ierobežot augsta putekļu koncentrācija žāvētavas atlikumgāzē un augsta atlikumgāzes temperatūra.
h	Formaldehīda ķīmiskā noārdīšana vai piesaistīšana ar ķimikālijām kombinācijā ar mitrā skrubera sistēmu	Formaldehīds	Slapjās attīrīšanas sistēmās vispārizmantojams.

1. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz žāvētavas emisijām gaisā un žāvētavas un preses kombinētajām apstrādātajām emisijām

Parametrs	Ražojums	Žāvētavas tips	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
Putekļi	PB vai OSB	Žāvētava ar gāzu tiešo padevi	mg/Nm (19)	3–30
	PB vai OSB	Žāvētava ar gāzu netiešo padevi		3–10
	Šķiedras	Visi tipi		3–20
KGOS	PB	Visi tipi		< 20–200 (17) (18)
	OSB			10–400 (18)
	Šķiedras			< 20–120
Formaldehīds	PB	Visi tipi		< 5–10 (19)
	OSB			< 5–20
	Šķiedras			< 5–15

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

18. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no žāvētavām ar gāzu tiešo padevi, ir izmantot a) paņēmienu vai a) paņēmienu kombinācijā ar b) paņēmienu.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Nodrošināt efektīvu degšanas procesu, izmantojot pakāpenisko sadedzināšanu ar pakāpenisku gaisa padevi un pakāpenisku kurināmā padevi, vienlaikus izmantojot pulverizēta kurināmā sadedzināšanu, katlus ar verdošo slāni un dedzināšanu uz kustīgiem ārdiem	Vispārizmantojams
b	Veikt selektīvo nekatalītisko reducēšanu (SNKR) ar karbamīda vai šķidrā amonjaka inžekciju un izreaģēšanu	Izmantojamību var ierobežot ļoti mainīgi sadegšanas apstākļi

2. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no žāvētavas ar gāzu tiešo padevi

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

NOX

mg/Nm3

30–250

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

19. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt no preses gaisā emitēto vielu daudzumu, ir savāktās preses atlikumgāzes atdzesēšana gāzu vadā un piemērota tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombinācija.

	Tehniskais paņēmiens	Galvenie piesārņotāji, kuru daudzums tiek samazināts	Izmantojamība
a	Izvēlēties sveķus ar zemu formaldehīda saturu	Gaistošie organiskie savienojumi	Izmantojamību var ierobežot, piemēram, vajadzība iegūt ražojumu ar konkrētām īpašībām
b	Nodrošināt kontrolētu preses darbību – līdzsvarotu preses temperatūru, izmantoto spiedienu un preses ātrumu	Gaistošie organiskie savienojumi	Izmantojamību var ierobežot, piemēram, preses ekspluatācija noteiktā veidā konkrētu ražojuma īpašību iegūšanai
c	Veikt savākto preses atlikumgāzu slapjo attīrīšanu, izmantojot Venturi skruberus, hidrociklonus utt. (20)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Vispārizmantojams
d	Izmantot slapjo elektrostatisko nogulsnētāju (20)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi
e	Izmantot bioskruberi (20)	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi
f	Kā pēdējo apstrādes posmu pēc mitrā skrubera veikt pēcsadedzināšanu	Putekļi, gaistošie organiskie savienojumi	Ja nav pieejama piemērota sadedzināšanas iekārta, izmantojamība esošās iekārtās var būt ierobežota

3. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām gaisā no preses

Parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
Putekļi	mg/Nm3	3–15
KGOS	mg/Nm3	10–100
Formaldehīds	mg/Nm3	2–15

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

20. LPTP.

LPTP, kā samazināt putekļu emisijas gaisā no augšupējās un lejupējās koksnes apstrādes/pārstrādes, koksnes materiālu pārvietošanas un plātņmateriāla veidošanas, ir izmantot vai nu maisa filtru, vai ciklonfiltru.

Izmantojamība

Drošības apsvērumu dēļ maisa filtrs vai ciklonfiltrs var nebūt izmantojams gadījumos, kad par izejvielu izmanto reģenerētu koksni. Tādā gadījumā var izmantot slapjās attīrīšanas paņēmienu (piemēram, skruberi).

4. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz virzītām putekļu emisijām gaisā no augšupējās unlejupējās koksnes apstrādes/pārstrādes, koksnes materiālu pārvietošanas un plātņmateriāla veidošanas

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Putekļi

mg/Nm3

< 3–5 (21)

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

21. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt gaistošo organisko savienojumu emisijas no papīra impregnēšanas žāvētājkrāsnīm, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Izvēlēties un izmantot sveķus ar zemu formaldehīda saturu	Vispārizmantojams
b	Nodrošināt krāšņu kontrolētu darbību – līdzsvarotu temperatūru un ātrumu
c	Veikt atlikumgāzes termisko oksidēšanu reģeneratīvā termiskajā oksidizatorā vai katalītiskā termiskajā oksidizatorā (22)
d	Veikt atlikumgāzes pēcsadedzināšanu vai incinerēšanu sadedzināšanas iekārtā	Ja objektā nav pieejama piemērota sadedzināšanas iekārta, izmantojamība esošās iekārtās var būt ierobežota
e	Veikt atlikumgāzes slapjo attīrīšanu skruberī un tālāku attīrīšanu biofiltrā (22)	Vispārizmantojams

5. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) KGOS un formaldehīda emisijām gaisā no papīra impregnēšanas žāvētājkrāsnīm

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOS

mg/Nm3

5–30

Formaldehīds

mg/Nm3

< 5–10

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

1.2.2. Difūzās emisijas

22. LPTP.

LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt difūzās emisijas gaisā no preses, ir optimizēt izdalgāzu savākšanu un izdalgāzes virzīt uz apstrādi (sk. 19. LPTP).

Apraksts

Atlikumgāzu efektīva savākšana un apstrāde (sk. 19. LPTP) gan pie preses izvadatveres, gan pie preses līnijas – nepārtrauktas darbības preses gadījumā. Esošu daudzatveru prešu gadījumā preses apvalkošanas izmantojamība drošības apsvērumu dēļ var būt ierobežota.

23. LPTP.

LPTP, kā samazināt difūzās putekļu emisijas gaisā no koksnes materiālu transportēšanas, manipulācijām ar tiem un to glabāšanas, ir izveidot un īstenot putekļu pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Regulāri tīrīt transporta ceļus, glabāšanas vietas un transportlīdzekļus	Vispārizmantojams
b	Zāģskaidas izkraut segtās caurbraucamās izkraušanas zonās
c	Zāģskaidas un putošus materiālus glabāt bunkuros, tvertnēs, pārsegtās kaudzēs utt. vai norobežotās beramu materiālu glabāšanas zonās
d	Novērst putekļu emisijas, izsmidzinot ūdeni

1.3. EMISIJAS ŪDENĪ

24. LPTP.

LPTP, kā samazināt savākto notekūdeņu piesārņojuma slodzi, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Savākt un atsevišķi attīrīt virszemes noteces ūdeņus un ražošanas procesu notekūdeņus	Esošās drenāžas infrastruktūras konfigurācijas dēļ izmantojamība esošās iekārtās var būt ierobežota
b	Visu koksni, izņemot apaļkokus un nomaļus (23), glabāt zonā ar cietu klājumu	Vispārizmantojams

25. LPTP.

LPTP, kā samazināt emisijas ūdenī no virszemes noteces ūdeņiem, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Pirmapstrādei – rupjo fragmentu mehāniska atdalīšana ar sietiem	Vispārizmantojams
b	Eļļu atdalīšana no ūdens (24)	Vispārizmantojams
c	Cietvielu atdalīšana, tās nostādinot aiztures baseinos vai nostādināšanas tvertnēs (24)	Nostādināšanas izmantojamība var būt ierobežota vietas trūkuma dēļ

6. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz KSC un virszemes noteces ūdeņu tiešo novadīšanusaņēmējā ūdensobjektā

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(viena gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība)

KSC

mg/l

10–40

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

26. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt ražošanas procesa notekūdeņu rašanos koksnes šķiedru ražošanā, ir pēc iespējas lielākā mērā reciklēt tehnisko ūdeni.

Apraksts

Šķeldu skalošanas, vārīšanas un/vai smalcināšanas tehnisko ūdeni reciklējiet slēgtos vai atvērtos kontūros, smalcināšanas iekārtas līmenī no tā vispiemērotākajā veidā mehāniski atdalot cietvielas vai to attīrot ar iztvaicēšanu.

27. LPTP.

LPTP, kā samazināt emisijas ūdenī no koksnes šķiedru ražošanas, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Izmantojamība
a	Rupjo fragmentu mehāniska atdalīšana ar sietiem	Vispārizmantojams
b	Fizikālķīmiskā atdalīšana, izmantojot, piemēram, smilšu filtrus, flotāciju ar izšķīdinātu gaisu, koagulāciju un flokulāciju (25)
c	Bioloģiskā attīrīšana (25)

7. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz koksnes šķiedru ražošanas procesu notekūdeņu tiešo novadīšanu saņēmējā ūdensobjektā

Parametrs	LPTP SEL (viena gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība)
Parametrs	mg/l
KSC	5–35
ĶSP	20–200

Informācija par attiecīgo monitoringu ir sniegta 14. LPTP.

28. LPTP.

LPTP, kā novērst un samazināt to slapjo gaisa attīrīšanas sistēmu notekūdeņu daudzumu, kas pirms novadīšanas jāattīra, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens (26)	Izmantojamība
Nostādināšana, dekantēšana, gliemežpreses un lentes preses izmantošana slapjās attīrīšanas sistēmās savākto cietvielu atdalīšanai	Vispārizmantojams
Flotācija ar izšķīdinātu gaisu. Koagulācija un flokulācija, pēc kuras flokulas flotē ar izšķīdinātu gaisu	Vispārizmantojams

1.4. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS

1.4.1. Emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Biofiltrs	Biofiltrs noārda organiskus savienojumus bioloģiskās oksidācijas ceļā. Atlikumgāzu plūsma tiek vadīta cauri inerta materiāla (piemēram, plastmasas vai keramikas) nesējslānim, kurā organiskos savienojumus oksidē dabā sastopami mikroorganismi. Biofiltrs ir sensitīvs pret putekļiem, augstu temperatūru un lielām atlikumgāzu ieplūdes temperatūras svārstībām.
Bioskruberis	Bioskruberis ir biofiltrs kombinācijā ar mitro skruberi, kas atlikumgāzi sagatavo biofiltram, atdalot putekļus un samazinot ieplūdes temperatūru. Ūdeni pastāvīgi reciklē; to ievada pildslāņa kolonnā, kurai tas iztek cauri. Ūdens sakrājas nostādināšanas tvertnē, kur notiek tālāka noārdīšanās. Noārdīšanos var optimizēt, pielāgojot pH un pievienojot barības vielas.
Ciklons	Ciklons ar inerces palīdzību atdala putekļus no atlikumgāzu plūsmām, izmantojot centrbēdzes spēku, parasti – konusveida kamerā. Ciklonus izmanto pirmapstrādei pirms tālākas atputekļošanas vai organisko savienojumu atdalīšanas. Var izmantot atsevišķu ciklonu vai multiciklonu.
Ciklonfiltrs	Ciklonfiltrā ciklona tehnoloģija (rupjāko putekļu atdalīšanai) ir apvienota ar maisa filtriem (smalkāko putekļu uztveršanai).
Elektrostatiskais nogulsnētājs (ESN)	Elektrostatiskajos nogulsnētājos daļiņas elektrizē un atdala ar elektrisko lauku. ESN var ekspluatēt ļoti dažādos apstākļos.
Slapjais elektrostatiskais nogulsnētājs (SESN)	Slapjais elektrostatiskais nogulsnētājs sastāv no mitrā skrubera, kurš attīra un kondensē atlikumgāzi, un elektrostatiskā nogulsnētāja, kurš darbojas slapjajā režīmā un kurā savāktais materiāls ar ūdeni tiek noskalots no kolektoru plāksnēm. Parasti uzstāda īpašu mehānismu, ar kuru pirms atlikumgāzes izvadīšanas atdala ūdens pilienus (piemēram, demisteri). Savāktos putekļus atdala no ūdens fāzes.
Maisa filtrs	Maisa filtri sastāv no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots dūmgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.
Katalītiskais termiskais oksidizators (KTO)	Katalītiskie termiskie oksidizatori iznīcina organiskos savienojumus katalītiski (uz metāla virsmas) un termiski (degkamerā, kurā atlikumgāzes plūsmu uzkarsē kurināmā – parasti dabasgāzes – degšanas liesma un atlikumgāzē esošie GOS). Degšanas temperatūra ir 400°–700 °C. No apstrādātās atlikumgāzes pirms tās izvadīšanas var rekuperēt siltumenerģiju.
Reģeneratīvais termiskais oksidizators (RTO)	Termiskie oksidizatori iznīcina organiskos savienojumus termiski (degkamerā, kurā atlikumgāzes plūsmu uzkarsē kurināmā – parasti dabasgāzes – degšanas liesma un atlikumgāzē esošie GOS). Degšanas temperatūra ir 800°–1 100 °C. Reģeneratīvajiem termiskajiem oksidizatoriem ir viena vai vairākas keramikas pildslāņa kameras, kurās pirmajā kamerā notiekošā degšanas cikla sadedzes siltumu izmanto otrās kameras pildslāņa priekškarsēšanai. No apstrādātās atlikumgāzes pirms tās izvadīšanas var rekuperēt siltumenerģiju.
UTWS žāvētava kopā ar sadedzināšanu ar siltummaini un izvadītās žāvētavas atlikumgāzes termisko apstrādi	UTWS ir akronīms no vācu valodas: Umluft (žāvētavas atlikumgāzes recirkulēšana), Teilstromverbrennung (daļējas vadītas žāvētavas atlikumgāzes plūsmas pēcsadedzināšana), Wärmerückgewinnung (siltumenerģijas rekuperēšana no žāvētavas atlikumgāzes), Staubabsheidung (sadedzināšanas iekārtas gaisā emitēto gāzu atputekļošana). UTWS apvieno žāvēšanas centrifūgu ar siltummaini un sadedzināšanas iekārtu ar žāvētavas atlikumgāzes recirkulāciju. Žāvētavas recirkulētā atlikumgāze ir karsta tvaika plūsma, kas dara iespējamu tvaikžāvēšanu. Žāvētavas atlikumgāzi atkārtoti uzkarsē siltummainī, kurā karstumu nodrošina dūmgāzes, un ievada atpakaļ žāvētavā. Daļu no žāvētavas atlikumgāzes plūsmas pastāvīgi pievada degkamerā pēcsadedzināšanai. Koksnes žāvēšanā emitētie piesārņotāji tiek iznīcināti procesā ar siltummaini un pēcsadedzināšanā. No sadedzināšanas iekārtas izvadītās dūmgāzes apstrādā ar maisa filtru vai elektrostatisko nogulsnētāju.
Mitrais skruberis	Mitrais skruberis uztver un atdala putekļus ar inerciālo impakciju, tiešo intercepciju un absorbciju ūdens fāzē. Ir dažādi mitro skruberu modeļi ar dažādiem darbības principiem, piemēram, skruberis ar izsmidzināšanu, plākšņu sadurskruberis vai Venturi skruberis, un tos var izmantot vai nu putekļu pirmapstrādei, vai atsevišķi. Organisko savienojumu daļēju likvidēšanu var panākt un pastiprināt, skruberī lietojot ķimikālijas (panākot ķīmisko oksidāciju vai cita veida pārveidi). Iegūtais šķidrums jāattīra, ar nostādināšanu vai filtrēšanu atdalot savāktos putekļus.

1.4.2. Emisijas ūdenī

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Bioloģiskā attīrīšana	Izšķīdušo organisko vielu bioloģiskā oksidēšana mikroorganismu vielmaiņas ceļā vai notekūdeņu organisko vielu sadalīšana ar mikroorganismiem bezgaisa apstākļos. Bioloģiskajai darbībai parasti seko suspendēto cietvielu atdalīšana, piemēram, ar nostādināšanu.
Koagulācija un flokulācija	Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem atdala ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās.
Flotācija	Lielu flokulu vai peldošu daļiņu atdalīšana no efluenta, panākot to pacelšanos līdz suspensijas virsmai.
Flotācija ar izšķīdinātu gaisu	Flotācijas paņēmieni, pēc kuriem koagulēto un flokulēto materiālu atdala ar izšķīdinātu gaisu.
Filtrēšana	Cietvielu atdalīšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piemēram, filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.
Eļļu atdalīšana no ūdens	Nešķīstošo ogļūdeņražu atdalīšana un ekstrahēšana, izmantojot fāzu (šķidrums–šķidrums vai cietviela–šķidrums) atšķirīgā blīvuma principu. Blīvākā fāze nosēžas, savukārt mazāk blīvā fāze paceļas līdz virsmai.
Aiztures baseini	Dīķi ar lielu virsmas platību, kuros cietvielas gravitācijas iedarbībā pasīvi nosēžas.
Nostādināšana	Suspendēto daļiņu un materiālu atdalīšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību.

(1) Jebkuram parametram, kuram paraugošanas vai analīzes apstākļu dēļ nav lietderīgi lietot 30 minūtes ilgus mērījumus, var izmantot piemērotāku mērījumu ilgumu.

(2) Cieto bioloģisko kurināmo klasifikācijai var izmantot EN 14961-1:2010.

(3) Ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt., no rezultāta atņem metānu, kas monitorēts saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139.

(4) Nav jāņem vērā, ja par kurināmo izmanto galvenokārt koksnes kurināmo, dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt.

(5) Tostarp Cd, Co, Cr, Cu, Hg, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl un V.

(6) Jāņem vērā, ja par kurināmo izmanto kontaminētu reģenerētu koksni.

(7) Jāņem vērā, ja izmanto selektīvo nekatalītisko reducēšanu.

(8) Ja EN standarta nav, vēlamā pieeja ir izokinētiska paraugošana saduršķīdumā ar sakarsētu zondi un filtrkasti bez zondes noskalošanas, piemēram, pēc US EPA M316 metodes.

(9) Ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, sašķidrināto naftas gāzi utt., no rezultāta atņem metānu, kas monitorēts saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139.

(10) Ja EN standarta nav, vēlamā pieeja ir izokinētiska paraugošana saduršķīdumā ar sakarsētu zondi un filtrkasti bez zondes noskalošanas, piemēram, pēc US EPA M316 metodes.

(11) Paraugošanu no maisa filtriem un ciklonfiltriem var aizstāt ar spiediena mazināšanās filtrā nepārtrauktu monitorēšanu – tas ir indikatīvs aizstājparametrs.

(12) Mērījumu punkts atrodas pirms dūmgāzu sajaukšanās ar citām gaisa plūsmām – tikai tad, ja tas ir tehniski iespējams.

(13) Vērojama tendence ĶSP vietā ekonomisku un vidisku apsvērumu dēļ izmantot KOO. Korelācija starp šiem diviem parametriem attiecībā uz katru objektu jānosaka atsevišķi.

(14) Tostarp As, Cr, Cu, Ni, Pb un Zn.

(15) Ja plūsma nav pietiekama reprezentatīvai paraugošanai, plūsmproporcionālo paraugošanu var aizstāt ar kādu citu standarta paraugošanu.

(16) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.1. sadaļā.

(17) Šis LPTP SEL nav piemērojams, ja par galveno izejvielu izmanto priedi.

(18) Par 30 mg/Nm3 mazākas emisijas var sasniegt, izmantojot UTWS žāvētavu.

(19) Ja izmanto gandrīz tikai reģenerētu koksni, diapazona augšējā robeža var sasniegt 15 mg/Nm3.

(20) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.1. sadaļā.

(21) Ja nevar izmantot maisa filtru vai ciklonfiltru, diapazona augšējā robeža var sasniegt 10 mg/Nm3.

(22) Tehniskais paņēmiens aprakstīts 1.4.1. sadaļā.

(23) Bluķa ārējā daļa – ar mizu vai bez tās –, kas tiek pirmā atdalīta zāģēšanas procesā, kurā no baļķa iegūst zāģmateriālus.

(24) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.

(25) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.

(26) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.2. sadaļā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 306

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 24. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2110 (2015. gada 12. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Mojama de Barbate (AĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2111 (2015. gada 12. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Echalote d'Anjou (AĢIN))	3
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/2112 (2015. gada 23. novembris), ar ko pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA), attiecībā uz datu sēriju pielāgošanu groza I pielikumu Regulā (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku ( 1 )	4
	*	Komisijas Regula (ES) 2015/2113 (2015. gada 23. novembris), ar kuru attiecībā uz 16. un 41. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	7
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2114 (2015. gada 23. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	15
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/2115 (2015. gada 23. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz formamīdu ( 1 )	17
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/2116 (2015. gada 23. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz benzizotiazolinonu ( 1 )	20
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2015/2117 (2015. gada 23. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu II pielikuma C papildinājumu, lai pieņemtu rotaļlietās izmantotu ķīmisko vielu īpašas robežvērtības attiecībā uz hlormetilizotiazolinonu un metilizotiazolinonu gan atsevišķi, gan attiecībā 3:1 ( 1 )	23
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2118 (2015. gada 23. novembris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā	26
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2119 (2015. gada 20. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8062) ( 1 )	31


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ