ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 284

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 30. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/1947 (2015. gada 1. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

1

 

 

Protokols, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

3

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2015/1948 (2015. gada 29. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

62

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2015/1949 (2015. gada 29. oktobris), ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

71

 

*

Komisijas Regula (ES) 2015/1950 (2015. gada 26. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot merlangus VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā

96

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1951 (2015. gada 28. oktobris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

98

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1952 (2015. gada 29. oktobris), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 noteikts tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importam, kurā pēc svara ir vismaz 99,95 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, attiecina arī uz tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importu, kurā pēc svara ir vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm

100

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1953 (2015. gada 29. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam

109

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1954 (2015. gada 29. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

140

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2015/1955 (2015. gada 29. oktobris), ar ko groza I un II pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību ( 1 )

142

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1956 (2015. gada 26. oktobris), ar ko nosaka dienu, kad stājas spēkā Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus

146

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1957 (2015. gada 29. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

149

 

*

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2015/1958 (2015. gada 1. jūlijs) par piemērojamām sistēmām ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 ( 1 )

181

 

*

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2015/1959 (2015. gada 1. jūlijs) par piemērojamām sistēmām notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 ( 1 )

184

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1960 (2015. gada 29. oktobris) par 2016. gada prioritāšu sarakstu izveidi tīkla kodeksu un vadlīniju izstrādei ( 1 )

187

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1947

(2015. gada 1. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu ar Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) 2001. gada novembrī sāka Dohas kārtas tirdzniecības sarunas, sauktas arī par Dohas Attīstības programmu. Sarunas par tirdzniecības atvieglošanu sākās 2004. gada jūlijā, balstoties uz apņemšanos darīt skaidrākus un uzlabot atsevišķus 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) pantus – V pantu (Tranzīta brīvība), VIII pantu (Ar importu un eksportu saistītas formalitātes) un X pantu (Tirdzniecības noteikumu publicēšana un administrēšana) –, lai paātrinātu preču, tostarp tranzītpreču, apriti, izlaišanu un muitošanu. Turklāt pilnvarojumā ir minēti noteikumi par reālu muitas vai kādu citu attiecīgu iestāžu sadarbību tirdzniecības atvieglošanā un muitas atbilstības jautājumos.

(2)

Sarunas veda Komisija, apspriežoties ar īpašu komiteju, kas izveidota ar Līguma 207. panta 3. punktu.

(3)

PTO 9. Ministru konferencē, kas notika 2013. gada 3.–6. decembrī Bali, tika pieņemts ministru lēmums par tirdzniecības atvieglošanu, ar kuru tika noslēgtas sarunas, kas attiecās uz Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, ievērojot juridiski pārskatīto teksta redakciju. Ar ministru lēmumu tika izveidota arī Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja un dots rīkojums PTO Vispārējai padomei pieņemt protokolu, ar ko nolīgumu iekļauj Marakešas līguma par PTO izveidošanu 1.A pielikumā un atvērt protokolu apstiprināšanai katrai PTO dalībvalstij atbilstoši tās iekšējām procedūrām.

(4)

PTO Vispārējā padome 2014. gada 27. novembra sanāksmē pieņēma Protokolu, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“protokols”), un atvēra to apstiprināšanai PTO dalībvalstīm.

(5)

Protokolā ietverts Nolīgums par tirdzniecības atvieglošanu un jaunattīstības valstu saistības, kas ietvertas minētā nolīguma pielikumā. Samērā daudz jaunattīstības valstu atbilstoši Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu 15. panta 1. punktam jau iesniegušas paziņojumus par A kategorijas saistībām. Tirdzniecības atvieglošanas komiteja paziņojumus par vismazāk attīstīto valstu A kategorijas saistībām saņems atbilstoši Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu 15. panta 2. punktam un paziņojums par B un C kategorijas saistībām no jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm – atbilstoši Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu 16. panta 5. punktam. Saistības kļūs par Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu sastāvdaļu.

(6)

Protokols būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Savienības vārdā deponēt apstiprināšanas instrumentu, kā precizēts protokola 4. punktā (1).

3. pants

Protokolu neinterpretē tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus, uz kuriem var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalsts tiesās.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2015. gada 1. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

É. SCHNEIDER


(1)  Padomes Ģenerālsekretariāts Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesī publicē protokola spēkā stāšanās datumu.


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/3


TULKOJUMS

PROTOKOLS,

ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS DALĪBVALSTIS,

ATSAUCOTIES uz Nolīgumu par Tirdzniecības atvieglošanu;

ŅEMOT VĒRĀ dokumentā WT/L/940, ietverto Vispārējās padomes lēmumu, kas pieņemts, ievērojot Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līguma”) X panta 1. punktu;

AR ŠO VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1.

Saskaņā ar 4. punktu stājoties spēkā šim protokolam, groza PTO līguma 1.A pielikumu, aiz Nolīguma par aizsardzības pasākumiem iekļaujot Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, kas ietverts šā protokola pielikumā.

2.

Bez pārējo Dalībvalstu piekrišanas uz šā protokola noteikumiem nevar attiecināt atrunas.

3.

Šis protokols ar šo ir atvērts dalībvalstīm apstiprināšanai.

4.

Šis protokols stājas spēkā saskaņā ar PTO līguma (1) X panta 3. punktu.

5.

Šo protokolu deponē Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties izsniedz katrai dalībvalstij apstiprinātu eksemplāru un paziņojumu par tā pieņemšanu atbilstoši 3. punktam.

6.

Šo protokolu reģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta noteikumiem.

Protokols noslēgts divtūkstoš četrpadsmitā gada divdesmit septītajā novembrī Ženēvā vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodā, un visi teksti ir autentiski.

 


(1)  Lai aprēķinātu, cik dalībvalstu apstiprina grozījumus saskaņā ar PTO līguma X panta 3. punktu, par apstiprināšanas instrumentu Eiropas Savienībai pašai un attiecībā uz tās dalībvalstīm uzskata apstiprinājušo Dalībvalstu skaitu, kas ir vienāds ar to Eiropas Savienības dalībvalstu skaitu, kuras ir PTO Dalībvalstis.


PIELIKUMS PROTOKOLAM, AR KO GROZA MARAKEŠAS LĪGUMU PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU

NOLĪGUMS PAR TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANU

Preambula

DALĪBVALSTIS,

ŅEMOT VĒRĀ sarunas, kas sāktas saskaņā ar Dohas ministru deklarāciju,

ATGĀDINOT un no jauna apstiprinot pilnvaras un principus, kas ietverti Dohas ministru deklarācijas (WT/MIN(01)/DEC/1) 27. punktā un Vispārējās padomes 2004. gada 1. augustā pieņemtā lēmuma par Dohas darba programmu (WT/L/579) D pielikumā, kā arī Honkongas ministru deklarācijas (WT/MIN(05)/DEC) E pielikuma 33. punktā,

VĒLOTIES precizēt un uzlabot attiecīgos GATT 1994 V, VIII un X panta aspektus, lai paātrinātu preču, tostarp tranzītpreču, apriti, izlaišanu un muitošanu,

ATZĪSTOT jaunattīstības, jo īpaši vismazāk attīstīto, Dalībvalstu konkrētās vajadzības un vēloties uzlabot palīdzību un atbalstu spēju veidošanai šajā jomā,

ATZĪSTOT Dalībvalstu reālas sadarbības nepieciešamību tirdzniecības atvieglošanas un muitas tiesību aktu īstenošanas jautājumos,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

1. pants

Informācijas publicēšana un pieejamība

1.   Publicēšana

1.1.   Katra Dalībvalsts nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā nekavējoties publicē turpmāk norādīto informāciju, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu iepazīties ar:

a)

importa, eksporta un tranzīta (tostarp ostu, lidostu un citu ievešanas punktu) procedūrām un nepieciešamajām veidlapām un dokumentiem;

b)

visu to maksājumu un nodokļu likmēm, ko uzliek importam vai eksportam vai saistītiem darījumiem;

c)

valdības aģentūru uzliktām ar importu, eksportu vai tranzītu saistītām nodevām un maksām;

d)

noteikumiem par preču klasificēšanu vai vērtēšanu muitas vajadzībām;

e)

vispārēji piemērojamiem normatīviem aktiem un administratīviem nolēmumiem par preču izcelsmes noteikumiem;

f)

importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumiem vai aizliegumiem;

g)

sodu noteikumiem par importa, eksporta vai tranzīta formalitāšu pārkāpumiem;

h)

pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūrām;

i)

ar importu, eksportu vai tranzītu saistītiem nolīgumiem (vai to daļām), kas noslēgti ar jebkuru valsti vai valstīm, un

j)

ar tarifa kvotu pārvaldību saistītām procedūrām.

1.2.   Neviens no šiem noteikumiem nav interpretējams tā, ka tas prasītu publicēt vai sniegt informāciju valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot 2.2. punktā noteikto.

2.   Internetā pieejamā informācija

2.1.   Katra Dalībvalsts nodrošina internetā pieejamu šādu informāciju, kas atjaunināta, ciktāl iespējams un ciktāl lietderīgi:

a)

attiecīgās dalībvalsts importa, eksporta un tranzīta procedūru, tostarp pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūru, aprakstu (1), kurā valdībām, tirgotājiem un citām ieinteresētām personām sniegta informācija par nepieciešamiem praktiskiem pasākumiem saistībā ar importu, eksportu un tranzītu;

b)

veidlapas un dokumentus, kas nepieciešami importam attiecīgās Dalībvalsts teritorijā, eksportam no tās vai tranzītam caur to;

c)

tās informācijas sniegšanas centra(-u) kontaktinformāciju.

2.2.   Iespēju robežās 2.1. punkta a) apakšpunktā norādītais apraksts ir pieejams arī vienā no PTO oficiālajām valodām.

2.3.   Dalībvalstis ir aicinātas internetā darīt pieejamu arī citu ar tirdzniecību saistītu informāciju, tostarp attiecīgos ar tirdzniecību saistītos tiesību aktus un citu 1.1. punktā norādīto informāciju.

3.   Informācijas sniegšanas centri

3.1.   Katra Dalībvalsts pieejamo resursu ietvaros izveido vai uztur vienu vai vairākus informācijas sniegšanas centrus, kas sniedz atbildes uz samērīgiem valdību, tirgotāju un citu ieinteresēto personu jautājumiem par tematiem, uz kuriem attiecas 1.1. punkts, un kas sniedz 1.1. punkta a) apakšpunktā norādītās veidlapas un dokumentus.

3.2.   Dalībvalstis, kas ietilpst muitas savienībā vai kas iesaistītas reģionālajā integrācijā, attiecībā uz kopējām procedūrām reģionālā līmenī var izveidot vai saglabāt kopējus informācijas sniegšanas centrus, lai panāktu atbilstību 3.1. punkta prasībai.

3.3.   Dalībvalstis ir aicinātas neprasīt samaksu par atbildēm uz jautājumiem un nepieciešamo veidlapu un dokumentu sniegšanu. Ja tomēr Dalībvalstis to prasa, tad nodevas vai maksas summa nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksās.

3.4.   Informācijas sniegšanas centri katras Dalībvalsts noteiktā saprātīgā laikposmā sniedz atbildi uz jautājumiem un nodrošina veidlapas un dokumentus, un minētais termiņš var atšķirties atkarībā no lūguma rakstura vai sarežģītības.

4.   Paziņošana

Katra Dalībvalsts sniedz Tirdzniecības atvieglošanas komitejai (šajā līgumā – “Komiteja”), kas izveidota saskaņā ar 23. panta 1.1. punktu, šādu informāciju:

a)

oficiālo(-ās) vietu(-as), kur publicēta 1.1. punkta a) līdz j) apakšpunktā norādītā informācija;

b)

2.1. punktā minētās(-o) tīmekļa vietnes(-ņu) vienoto(-os) resursu vietrāžus un

c)

3.1. punktā minēto informācijas sniegšanas centru kontaktinformāciju.

2. pants

Iespēja komentēt, informēšana pirms stāšanas spēkā un konsultācijas

1.   Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

1.1.   Katra Dalībvalsts, ciktāl iespējams un saderīgi ar valsts tiesībām un tiesību sistēmu nodrošina tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām iespējas piemērotā termiņā izteikt komentārus par ierosināto vispārpiemērojamu normatīvo aktu ieviešanu vai grozīšanu attiecībā uz preču, tostarp tranzītpreču, apriti, izlaišanu un muitošanu.

1.2.   Katra Dalībvalsts, ciktāl iespējams un saderīgi ar valsts tiesībām un tiesību sistēmu nodrošina, ka jaunie vai grozītie vispārpiemērojamie normatīvie akti, kas attiecas uz preču, tostarp tranzītpreču, apriti, izlaišanu un muitošanu, iespējami drīz pirms stāšanās spēkā tiek publicēti vai tiek publiski pieejami citā veidā, lai tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tiem iepazīties.

1.3.   Šā panta 1.1. un 1.2. punkts neattiecas ne uz izmaiņām nodokļu vai tarifu likmēs, ne pasākumiem, ar ko piešķir atbrīvojumus, ne pasākumiem, kuru ietekme tiktu mazināta, panākot atbilstību 1.1. vai 1.2. punktam, ne ārkārtas gadījumos piemērotiem pasākumiem, ne nelielām izmaiņām valsts tiesībās un tiesību sistēmā.

2.   Konsultācijas

Katra Dalībvalsts attiecīgā gadījumā nodrošina pastāvīgas konsultācijas starp savām robežu aģentūrām un tās teritorijā esošiem tirgotājiem vai citām ieinteresētām personām.

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

1.   Katra Dalībvalsts saprātīgā veidā, ievērojot noteiktu termiņu, pieprasījuma iesniedzējam, kas iesniedzis rakstisku lūgumu, kurā ietverta visa nepieciešamā informācija, izdod iepriekšēju nolēmumu. Ja Dalībvalsts atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

2.   Dalībvalsts var atteikt iepriekšēja nolēmuma izdošanu pieprasījuma iesniedzējam, ja pieprasījumā iekļautais jautājums:

a)

jau gaida izskatīšanu pieprasījuma iesniedzēja lietā valsts aģentūrā, apelācijas tiesā vai tiesā vai

b)

jau ir izskatīts apelācijas tiesā vai tiesā.

3.   Ja nemainās iepriekšēja nolēmuma pamatā esošās tiesības, fakti vai apstākļi, iepriekšējais nolēmums ir spēkā saprātīgu laikposmu pēc tā izdošanas.

4.   Ja Dalībvalsts atsauc, groza vai anulē iepriekšēju nolēmumu, tā pieprasījuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Dalībvalsts drīkst ar atpakaļejošu spēku atsaukt, grozīt vai anulēt iepriekšēju nolēmumu tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija.

5.   Dalībvalsts izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajā Dalībvalstī tam pieprasījuma iesniedzējam, kas to pieprasījis. Dalībvalsts var paredzēt, ka iepriekšējais nolēmums pieprasījuma iesniedzējam ir saistošs.

6.   Katra Dalībvalsts publicē vismaz:

a)

prasības iepriekšējā nolēmuma pieprasījuma iesniedzējam, tostarp iesniedzamo informāciju un tās formātu;

b)

laiku, līdz kuram tā izdos iepriekšēju nolēmumu, un

c)

laiku, cik ilgi iepriekšējais nolēmums ir derīgs.

7.   Katra Dalībvalsts paredz, ka pēc pieprasījuma iesniedzēja rakstiska lūguma iepriekšējs nolēmums tiek pārskatīts vai tiek pieņemts lēmums iepriekšēju nolēmumu atsaukt, grozīt vai anulēt (2).

8.   Katra Dalībvalsts cenšas darīt publiski pieejamu informāciju par iepriekšējiem nolēmumiem, kuru uzskata par nozīmīgu citu ieinteresēto personu interesēm, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt komerciāli konfidenciālu informāciju.

9.   Definīcijas un joma:

a)

iepriekšējs nolēmums ir rakstisks lēmums, ko Dalībvalsts sagatavo pieprasījuma iesniedzējam pirms pieprasījumā iekļauto preču importēšanas un kas arī nosaka attieksmi, kādu Dalībvalsts piemēro attiecīgajām precēm importēšanas laikā attiecībā uz:

i)

preču tarifa klasifikāciju un

ii)

preču izcelsmi (3);

b)

papildus a) apakšpunktā definētajiem iepriekšējiem nolēmumiem Dalībvalstis ir aicinātas paredzēt iepriekšējus nolēmumus par:

i)

piemērotu metodi vai kritēriju (un to piemērošanas veidu), ko izmanto, lai noteiktu muitas vērtību, pamatojoties uz konkrētiem faktiem;

ii)

Dalībvalsts prasību piemērojamību muitas nodokļa atvieglojumiem vai atbrīvojumam no muitas nodokļa;

iii)

Dalībvalsts prasību piemērošanu kvotām, tostarp tarifu kvotām, un

iv)

jebkuriem citiem jautājumiem, par kuriem Dalībvalsts uzskata, ka var izdot iepriekšēju nolēmumu;

c)

pieprasījuma iesniedzējs ir eksportētājs, importētājs vai jebkura cita persona, kam ir pamatots iemesls iesniegt pieprasījumu, vai tā pārstāvis;

d)

Dalībvalsts var noteikt, ka pieprasījuma iesniedzējam ir juridiska pārstāvība vai reģistrācija tās teritorijā. Ciktāl iespējams, šādas prasības neierobežo to personu kategorijas, kam ir tiesības pieprasīt iepriekšējus nolēmumus, īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Šādas prasības ir skaidras un pārredzamas, un tās nav uzskatāmas par patvaļīgas vai nepamatotas diskriminācijas līdzekli.

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

1.   Katra Dalībvalsts paredz, ka ikvienai personai, kurai muita izdod administratīvu lēmumu (4), ir tiesības tās teritorijā:

a)

uz administratīvu pārsūdzību vai pārskatīšanu pārvaldes iestādē, kas ir augstāka par amatpersonu vai biroju, kas izdevis lēmumu, vai ir neatkarīga,

un/vai

b)

uz lēmuma pārsūdzību vai pārskatīšanu tiesā.

2.   Dalībvalsts tiesību aktos var noteikt, ka administratīvās pārsūdzību vai pārskatīšanu sāk pirms pārsūdzības vai pārskatīšanas tiesā.

3.   Katra Dalībvalsts nodrošina, lai tās pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras tiek īstenotas nediskriminējošā veidā.

4.   Katra Dalībvalsts nodrošina, lai tad, ja lēmums par 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pārsūdzību vai pārskatīšanu, netiek pieņemts:

a)

normatīvajos aktos norādītajā laikposmā vai

b)

bez nepamatotas kavēšanās,

prasītājam ir tiesības uz atkārtotu pārsūdzību vai atkārtotu pārskatīšanu pārvaldes iestādē vai tiesu iestādē vai jebkādu citu vēršanos tiesu iestādē (5).

5.   Katra Dalībvalsts nodrošina, lai 1. punktā norādītā persona tiktu informēta par administratīvā lēmuma pamatojumu, tā ka šī persona vajadzības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras.

6.   Katra Dalībvalsts ir aicināta noteikt, ka šā panta noteikumi ir piemērojami administratīvam lēmumam, kuru izdevusi attiecīga robežu aģentūra, kas nav muita.

5. pants

Citi pasākumi objektivitātes, nediskriminācijas un pārredzamības veicināšanai

1.   Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

Ja Dalībvalsts izveido vai saglabā sistēmu paziņojumu vai norādījumu sniegšanai savām iestādēm, lai uz robežas pastiprinātu kontroles vai inspekciju apmēru attiecībā uz pārtiku, dzērieniem vai barību, uz ko attiecas paziņojums vai norādījumi par cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzību Dalībvalsts teritorijā, to izdošanai, izbeigšanai vai apturēšanai ir piemērojami turpmāk izklāstītie nosacījumi:

a)

Dalībvalsts var attiecīgā gadījumā izdot paziņojumu vai norādījumus, pamatojoties uz risku;

b)

Dalībvalsts var izdot paziņojumu vai norādījumus, kas vienādi attiecas tikai uz tām ievešanas vietām, kur ir tādi sanitārie un fitosanitārie apstākļi, uz kuriem pamatojoties pieņemts paziņojums vai norādījumi;

c)

ja apstākļi, kuru dēļ izdots paziņojums vai norādījumi, vairs nepastāv vai ja apstākļi mainījušies tā, ka tos var risināt tirdzniecībai mazāk ierobežojošā veidā, Dalībvalsts nekavējoties izbeidz vai aptur paziņojuma vai norādījumu darbību, un

d)

ja dalībvalsts nolemj izbeigt vai apturēt paziņojuma vai norādījumu darbību, tā attiecīgi nekavējoties nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā publicē paziņojumu par to spēkā esības izbeigšanu vai apturēšanu vai informē eksportētāju dalībvalsti vai importētāju.

2.   Aizturēšana

Ja muita vai kāda cita kompetentā iestāde importam deklarētās preces aiztur inspekcijai, Dalībvalsts nekavējoties informē pārvadātāju vai importētāju.

3.   Testu procedūras

3.1.   Ja importam deklarēto preču pienākšanas laikā ņemtajam paraugam pirmajā testā konstatēts nelabvēlīgs rezultāts, Dalībvalsts pēc lūguma var piešķirt iespēju veikt otro testu.

3.2.   Ja importētājam ir piešķirta 3.1. punktā norādītā iespēja, Dalībvalsts nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā publicē to laboratoriju nosaukumu un adresi, kurās var veikt testu, vai sniedz šādu informāciju importētājam.

3.3.   Ja ir veikts 3.1. punktā minētais otrais tests, Dalībvalsts ņem vērā otrā testa (ja tāds ir) rezultātu saistībā ar preču izlaišanu un muitošanu un attiecīgā gadījumā var pieņemt šāda testa rezultātus.

6. pants

Importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

1.   Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

1.1.   Šā panta 1. punkta noteikumi ir piemērojami visām nodevām un maksām (kas nav ievedmuita un izvedmuita un nav nodokļi GATT 1994 III panta nozīmē) ko Dalībvalstis uzliek preču importam vai eksportam vai saistībā ar tiem.

1.2.   Informāciju par nodevām un maksām publicē saskaņā ar 1. pantu. Informācija ietver nodevas un maksas, kas tiks piemērotas, pamatojumu šādām nodevām vai maksām, atbildīgo iestādi un norādi, kad un kā maksājums veicams.

1.3.   Starp jauno vai grozīto nodevu un maksu publicēšanas un to stāšanos spēkā tiek atvēlēts piemērots laikposms, izņemot ārkārtas apstākļus. Šādas nodevas un maksas nepiemēro, kamēr nav publicēta informācija par tām.

1.4.   Katra dalībvalsts periodiski pārskata savas nodevas un maksas, lai iespēju robežās samazinātu to skaitu un dažādību.

2.   Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

Nodevas un maksas par muitas apstrādi:

i)

nepārsniedz summu, kas aptuveni atbilst izmaksām par pakalpojumiem, kuri sniegti par konkrētu importa vai eksporta darbību vai saistībā ar to, un

ii)

nav obligāti jāsaista ar noteiktu importa vai eksporta darbību, ja tās iekasē par pakalpojumiem, kuri ir cieši saistīti ar preču muitas apstrādi.

3.   Sodu nosacījumi

3.1.   Termins “sodi” 3. punktā nozīmē Dalībvalsts muitas pārvaldes uzliktus sodus par Dalībvalsts muitas normatīvo aktu vai procedūras prasību pārkāpumu.

3.2.   Katra Dalībvalsts nodrošina, ka sodi par muitas normatīvā akta vai procedūras prasību pārkāpumu tiek uzlikti tikai tai/tām personai(-ām), kuras ir atbildīga(-as) par pārkāpumu, kas noteikts tās tiesību aktos.

3.3.   Uzliktais sods ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem konkrētajā gadījumā un ir proporcionāls pārkāpuma smagumam un nozīmīgumam.

3.4.   Katra Dalībvalsts nodrošina tādu pasākumu saglabāšanu, kuru mērķis ir izvairīties no:

a)

interešu konfliktiem sodu un maksājumu noteikšanā un iekasēšanā un

b)

stimuliem noteikt vai iekasēt sodu, kas nebūtu saderīgs ar 3.3. punktu.

3.5.   Katra Dalībvalsts nodrošina, ka, uzliekot sodu par muitas normatīvo aktu vai procedūras prasību pārkāpumu, personai(-ām), kam sodu uzliek, tiek sniegts rakstisks skaidrojums par pārkāpuma raksturu un piemērojamo normatīvo aktu vai procedūru, kurā noteikts soda apmērs vai veids.

3.6.   Ja persona brīvprātīgi informē Dalībvalsts muitas pārvaldi par muitas normatīvā akta, noteikumu vai procedūras prasības pārkāpuma apstākļiem, pirms muitas pārvalde ir atklājusi šādu pārkāpumu, Dalībvalsts, kas nosaka attiecīgajai personai sodu, ir aicināta, ja tas ir piemēroti, uzskatīt šo faktu par potenciālu sodu mīkstinošu faktoru.

3.7.   Šā punkta noteikumi attiecas uz 3.1. punktā minētajiem sodiem par tranzīta pārvadājumiem.

7. pants

Preču izlaišana un muitošana

1.   Apstrāde pirms preču pienākšanas

1.1.   Katra Dalībvalsts pieņem vai saglabā procedūras, kas ļauj iepriekš iesniegt importa dokumentāciju un citu nepieciešamo informāciju, tostarp preču sarakstu, lai varētu sākt apstrādi pirms preču pienākšanas un tādējādi paātrinātu preču izlaišanu, tām pienākot.

1.2.   Katra Dalībvalsts piemērotā veidā paredz, ka iepriekš tiek iesniegti dokumenti elektroniskā formātā, lai šos dokumentus varētu apstrādāts pirms preču pienākšanas.

2.   Elektronisks maksājums

Katra Dalībvalsts iespēju robežās pieņem vai saglabā procedūras, kas nodrošina iespēju elektroniski samaksāt nodokļus, nodevas un maksas, kurus muita iekasē saistībā ar importu vai eksportu.

3.   Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

3.1.   Katra Dalībvalsts pieņem vai saglabā procedūras, kas ļauj izlaist preces pirms muitas nodokļu un nodevu un maksu galīgās noteikšanas, ja šāda noteikšana nav veikta pirms preču pienākšanas, to pienākšanas laikā vai iespējami drīz pēc pienākšanas, ar nosacījumu, ka izpildītas visas citas regulatīvās prasības.

3.2.   Kā nosacījumu šādai preču izlaišanai Dalībvalsts var pieprasīt:

a)

pirms preču pienākšanas vai to pienākšanas laika samaksāti iepriekš noteiktie muitas nodokļi, nodevas un maksas un garantija par jebkuru vēl nenoteiktu summu, izmantojot galvojumu, depozītu vai citu piemērotu instrumentu, ko nosaka normatīvie akti, vai

b)

garantiju, kas noteikta tās normatīvajos akti aktos, – galvojumu, depozītu vai citu piemērotu instrumentu.

3.3.   Šāda garantija nav lielāka par summu, kādu dalībvalsts pieprasa muitas nodevu, nodokļu vai maksu galīgajai samaksai par garantijas segtajām precēm.

3.4.   Ja atklāts pārkāpums, par ko uzliekama finansiāla sankcija vai naudas sods, var pieprasīt garantiju attiecībā uz finansiālo sankciju vai naudas sodu, ko varētu uzlikt.

3.5.   Kad 3.2. un 3.4. punktā noteiktā garantija vairs nebūs vajadzīga, garantijas saistības tiek izbeigtas.

3.6.   Neviens no šiem noteikumiem neietekmē Dalībvalsts tiesības pārbaudīt, aizturēt, pārņemt vai konfiscēt preces vai rīkoties ar tām jebkurā veidā, kas citādi nav nesaderīgs ar Dalībvalsts PTO tiesībām un pienākumiem.

4.   Riska pārvaldība

4.1.   Katra Dalībvalsts, ciktāl iespējams, muitas kontroles vajadzībām pieņem vai saglabā riska pārvaldības sistēmu.

4.2.   Katra Dalībvalsts izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu.

4.3.   Katra Dalībvalsts muitas kontrolē un, ciktāl iespējams, attiecīgā robežkontrolē galveno uzmanību pievērš augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Dalībvalsts savas riska pārvaldības ietvaros var izvēlēties sūtījumus šādai kontrolei arī pēc nejaušības principa.

4.4.   Katra Dalībvalsts pamatojas riska pārvaldībā uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus. Šādi riska kritēriji inter alia var ietvert harmonizētās sistēmas kodu, preču raksturojumu un aprakstu, izcelsmes valsti, valsti, no kuras preces ir nosūtītas, preču vērtību, tirgotāju atbilstības reģistru un transportēšanas veidus.

5.   Pēcmuitošanas pārbaude

5.1.   Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Dalībvalsts pieņem vai saglabā pēcmuitošanas pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstību muitas un citu saistītu normatīvo aktu prasībām.

5.2.   Katra Dalībvalsts izraugās personu vai sūtījumu pēcmuitošanas pārbaudei uz risku pamatotā veidā, kas var ietvert attiecīgus atlases kritērijus. Katrā Dalībvalstī pēcmuitošanas pārbaudes veic pārredzamā veidā. Ja pēcmuitošanas pārbaudē ir iesaistīta persona un ja Dalībvalsts ir ieguvusi pārliecinošus rezultātus, tā nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek pārbaudīti, par rezultātiem, personas tiesībām un saistībām un rezultātu pamatojumu.

5.3.   Pēcmuitošanas pārbaudē iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procesā vai tiesvedībā.

5.4.   Dalībvalstis pēcmuitošanas pārbaudē gūtos rezultātus iespēju robežās izmanto riska pārvaldībā.

6.   Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

6.1.   Dalībvalstis ir aicinātas periodiski un konsekventi mērīt un publicēt preču izlaišanas vidējo laiku, izmantojot inter alia tādus rīkus kā Pasaules Muitas organizācijas (šajā nolīgumā – “PMO”) preču izlaišanas laika pētījumu (6).

6.2.   Dalībvalstis ir aicinātas informēt Komiteju par savu vidējā izlaišanas laika mērījuma pieredzi, tostarp izmantoto metodiku, konstatētajiem trūkumiem un noteikto ietekmi uz efektivitāti.

7.   Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7.1.   Katra Dalībvalsts saskaņā ar 7.3. punktu paredz ar importa, eksporta vai tranzīta formalitātēm un procedūrām saistītus tirdzniecības atvieglošanas papildu pasākumus tiem uzņēmējiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, turpmāk sauktiem par “apstiprinātiem uzņēmējiem”. Alternatīva iespēja Dalībvalstij ir piedāvāt šādus tirdzniecības atvieglošanas pasākumus, izmantojot visiem uzņēmējiem kopumā pieejamās muitas procedūras, un neveidot atsevišķu shēmu.

7.2.   Noteiktie kritēriji, kas jāizpilda, lai kvalificētos par apstiprināto uzņēmēju, ir saistīti ar atbilstību Dalībvalsts normatīvo aktu vai procedūru prasībām vai neatbilstības risku.

a)

Šādi kritēriji, kas tiek publicēti, var ietvert:

i)

attiecīgu reģistru par atbilstību muitas un citiem saistītiem normatīvajiem aktiem;

ii)

reģistra pārvaldības sistēmu, kas nodrošina nepieciešamo iekšējo kontroli;

iii)

maksātspēju, tostarp vajadzības gadījumā pietiekamas drošības vai garantijas nodrošināšanu, un

iv)

piegādes ķēdes aizsardzību.

b)

Šādi kritēriji:

i)

netiek veidoti vai piemēroti tā, lai, pastāvot pārsvarā vienādiem apstākļiem, būtu iespējama vai varētu rasties patvaļīga vai nepamatota uzņēmēju diskriminācija, un,

ii)

ciktāl iespējams, neierobežo mazo un vidējo uzņēmēju līdzdalību.

7.3.   Saskaņā ar 7.1. punktu paredzētie tirdzniecības atvieglošanas pasākumi ietver vismaz šādus pasākumus (7):

a)

zemas dokumentu un datu prasības, ja piemērojams;

b)

nelielu fizisko apskašu un pārbaužu proporciju, ja piemērojams;

c)

īsu izlaišanas laiku, ja piemērojams;

d)

atliktus nodevu, nodokļu un maksu maksājumus;

e)

visaptverošu vai samazinātu garantiju izmantošana;

f)

vienotu muitas deklarāciju visiem importa un eksporta darījumiem noteiktā laikposmā un

g)

preču muitošanu apstiprināta uzņēmēja telpās vai citā muitas atļautā vietā.

7.4.   Dalībvalstis ir aicinātas izveidot apstiprināto uzņēmēju shēmas, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti ir, izņemot gadījumus, kad šādi standarti būtu nepiemēroti vai nederīgi līdzekļi likumīgu mērķu sasniegšanai.

7.5.   Lai veicinātu uzņēmējiem paredzētos tirdzniecības atvieglošanas pasākumus, Dalībvalstis dod citām Dalībvalstīm iespēju veikt pārrunas par apstiprināto uzņēmēju shēmu savstarpēju atzīšanu.

7.6.   Dalībvalstis Komitejā līdzdala būtiski svarīgo informāciju par spēkā esošām apstiprināto uzņēmēju shēmām.

8.   Paātrinātas piegādes sūtījumi

8.1.   Katra Dalībvalsts, saglabājot muitas kontroli, pieņem vai saglabā procedūras, kas ļauj paātrināti izlaist vismaz tās preces, kuras saņemtas no gaisa pārvadājumiem, personām, kas ir pieteikušās uz šādu attieksmi (8). Ja Dalībvalsts izmanto kritērijus (9), kas ierobežo to personu loku, kuras var pieteikties, Dalībvalsts publicētajos kritērijos var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs, kas piesakās, lai tā paātrinātas piegādes sūtījumiem piemērotu 8.2. punktā minēto attieksmi:

a)

nodrošinātu piemērotu infrastruktūru un veiktu ar paātrinātas piegādes sūtījumu apstrādi saistīto muitas izdevumu samaksu gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs atbilst Dalībvalsts prasībām šādas apstrādes veikšanai paredzētajā vietā;

b)

pirms paātrinātas piegādes sūtījumu pienākšanas iesniegtu visu izlaišanai nepieciešamo informāciju;

c)

aplēstu nodevu summu, kas segtu to pakalpojumu aptuvenās izmaksas, kuri sniegti, nodrošinot 8.2. punktā minēto attieksmi;

d)

nodrošinātu augstu kontroles līmeni paātrinātas piegādes sūtījumiem, izmantojot iekšējās drošības, loģistikas un izsekošanas tehnoloģiju no sūtījuma saņemšanas līdz piegādei;

e)

nodrošinātu paātrinātu sūtījuma nosūtīšanu no sūtījuma saņemšanas līdz piegādei;

f)

uzņemtos atbildību par visu muitas nodevu, nodokļu un maksu samaksu muitas dienestam par precēm;

g)

būtu jau iepriekš pienācīgi ievērojis muitas un citus saistītos normatīvos aktus;

h)

ievērotu citus nosacījumus, kas tieši ietekmē Dalībvalsts spēju reāli izpildīt normatīvo aktu un procedūru prasības, kuras konkrēti saistītas ar 8.2. punktā minētās attieksmes nodrošināšanu.

8.2.   Ievērojot 8.1. un 8.3. punktu, Dalībvalstis:

a)

līdz minimumam samazina to dokumentu apjomu, kas ir nepieciešami paātrinātas piegādes sūtījumu izlaišanai saskaņā ar 10. panta 1. punktu, un, ciktāl iespējams, nodrošina izlaišanu, pamatojoties vienīgi uz iesniegto informāciju par noteiktiem sūtījumiem;

b)

parastos apstākļos nodrošina paātrinātas piegādes sūtījumu izlaišanu iespējami drīz pēc pienākšanas ar nosacījumu, ka iesniegta izlaišanai nepieciešamā informācija;

c)

cenšas piemērot a) un b) apakšpunktā minēto attieksmi jebkura svara vai vērtības sūtījumiem, atzīstot, ka Dalībvalstij ir atļauts pieprasīt papildu ievešanas procedūras, tostarp deklarācijas un attaisnojošo dokumentāciju, nodokļu samaksu, un ierobežot šādu attieksmi, pamatojoties uz preču veidu, ja tā neattiecas tikai uz zemas vērtības precēm, piemēram, dokumentiem, un,

d)

ciktāl iespējams, nodrošina sūtīšanas de minimis vērtību vai muitojamo summu, par kuru muitas nodokļi netiks iekasēti, izņemot konkrētas preces. Uz iekšējiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības un akcīzes nodokli, ko piemēro importam saderīgi ar GATT 1994 III pantu, šis noteikums neattiecas.

8.3.   Neviens 8.1. un 8.2. punkta noteikums neietekmē Dalībvalsts tiesības pārbaudīt, aizturēt, pārņemt, konfiscēt vai neatļaut ievest preces vai veikt pēcmuitošanas pārbaudes, tostarp saistībā ar riska pārvaldības sistēmu izmantošanu. Turklāt neviens 8.1. un 8.2. punkta noteikums nekavē Dalībvalsti pieprasīt iesniegt papildu informāciju un izpildīt papildu licencēšanas prasības kā nosacījumu preču izlaišanai.

9.   Ātrbojīgas preces (10)

9.1.   Lai nepieļautu ātrbojīgu preču novēršamu zaudējumu vai pasliktināšanos un ar nosacījumu, ka visas regulatīvās prasības ir izpildītas, Dalībvalsts nodrošina ātrbojīgu preču izlaišanu:

a)

parastos apstākļos – iespējami īsākajā laikā, un

b)

ārkārtas apstākļos, ja tas ir piemēroti,– ārpus muitas un citu saistīto iestāžu darba laika.

9.2.   Katra Dalībvalsts, plānojot jebkādas iespējamās nepieciešamās pārbaudes, piešķir ātrbojīgām precēm attiecīgu prioritāti.

9.3.   Katra Dalībvalsts nodrošina vai atļauj importētājam nodrošināt izlaišanai paredzēto ātrbojīgo preču piemērotu uzglabāšanu. Dalībvalsts var pieprasīt, lai jebkuru importētāja glabāšanas vietu apstiprina vai norāda attiecīgas pilnvarotas iestādes. Preču pārvietošanai uz šādām glabāšanas vietām, tostarp atļaujām preces pārvietojošajam uzņēmējam, var vajadzības gadījumā būt nepieciešams attiecīgu pilnvaroto iestāžu apstiprinājums. iespēju robežās un saderīgi ar saviem iekšējiem tiesību aktiem Dalībvalsts pēc importētāja lūguma nodrošina visas procedūras, lai izlaišana noritētu šādās uzglabāšanas vietās.

9.4.   Ja ātrbojīgu preču izlaišana būtiski kavējas, pēc rakstiska lūguma importētāja Dalībvalsts iespēju robežās informē par kavēšanās iemesliem.

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

1.   Katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās iestādes un aģentūras, kas atbild par robežkontroli un preču importa, eksporta un tranzīta procedūrām, savstarpēji sadarbojas un koordinē savu darbību tirdzniecības atvieglošanai.

2.   Katra dalībvalsts iespēju robežās atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem sadarbojas ar citām dalībvalstīm, ar kurām tai ir kopēja robeža, lai koordinētu robežas šķērsošanas procedūras un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību. Šāda sadarbība un koordinācija var ietvert:

a)

darba dienu un darbalaika saskaņošanu;

b)

procedūru un formalitāšu saskaņošanu;

c)

kopēju telpu izveidi un lietošanu;

d)

kopēju kontroli;

e)

kopēja robežkontroles punkta izveidi.

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

Katra Dalībvalsts iespēju robežās un ja ir izpildītas visas regulatīvās prasības, atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot tās teritorijā no ievešanas muitas punkta līdz citam muitas punktam, kurā preces tiks izlaistas vai muitotas.

10. pants

Ar importu, eksportu un tranzītu saistītas formalitātes

1.   Formalitātes un dokumentācijas prasības

1.1.   Lai samazinātu importa, eksporta un tranzīta formalitāšu apjomu un sarežģītību līdz minimumam un lai samazinātu un vienkāršotu importa, eksporta un tranzīta dokumentācijas prasības, kā arī ņemot vērā leģitīmus politikas mērķus un citus faktorus, piemēram, izmaiņas apstākļos, attiecīgu jaunu informāciju, darījumdarbības praksi, tehnikas un tehnoloģijas pieejamību, starptautisku labu praksi un ieinteresēto personu ieguldījumu, katra Dalībvalsts pārskata šādas formalitātes un dokumentācijas prasības un, pamatojoties uz pārskatīšanas rezultātiem, attiecīgi nodrošina, ka šādas formalitātes un dokumentācijas prasības:

a)

pieņem un/vai piemēro tā, lai preču, jo īpaši ātrbojīgo preču, izlaišana un muitošana notiktu ātri;

b)

pieņem un/vai piemēro tā, lai tirgotājiem un uzņēmējiem samazinātu atbilstības panākšanai nepieciešamo laiku un izmaksas;

c)

ja konkrēta politikas mērķa vai mērķu sasniegšanai ir pieejami divi vai vairāki alternatīvi līdzekļi, izvēlas tirdzniecību vismazāk ierobežojošo līdzekli, un

d)

nesaglabā, pat ne daļēji, ja vairs nav nepieciešamas.

1.2.   Komiteja izstrādā procedūras, lai Dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu koplietot attiecīgu informāciju un labu praksi.

2.   Kopiju pieņemšana

2.1.   Vajadzības gadījumā katra Dalībvalsts cenšas atbalstīt importa, eksporta un tranzīta formalitāšu papīra vai elektronisku attaisnojošo dokumentu pieņemšanu.

2.2.   Ja Dalībvalsts aģentūrai jau ir šāda dokumenta oriģināls, ikviena cita šīs Dalībvalsts aģentūra no aģentūras, kura glabā dokumenta oriģinālu, vajadzības gadījumā dokumenta oriģināla vietā pieņem papīra vai elektronisku kopiju.

2.3.   Dalībvalsts neprasa muitas dienestiem eksportētājas Dalībvalsts iesniegtu eksporta deklarāciju oriģinālu vai kopiju kā prasību importēšanai (11).

3.   Starptautisku standartu izmantošana

3.1.   Ja vien šajā nolīgumā nav norādīts citādi, Dalībvalstis ir aicinātas izmantot attiecīgus starptautiskus standartus vai to daļas par pamatu sava importa, eksporta vai tranzīta formalitātēm un procedūrām.

3.2.   Dalībvalstis ir aicinātas savu resursu robežās iesaistīties attiecīgo starptautisko organizāciju veiktā starptautisko standartu sagatavošanā un periodiskā pārskatīšanā.

3.3.   Ja vajadzīgs, Komiteja izstrādā procedūras, lai Dalībvalstis varētu līdzdalīt attiecīgo informāciju un labu praksi par starptautisko standartu piemērošanu. Komiteja var arī vērsties pie attiecīgām starptautiskām organizācijām ar aicinājumu pārrunāt starptautisko standartu izstrādi. Vajadzības gadījumā Komiteja var noteikt konkrētus standartus par īpaši svarīgiem Dalībvalstīm.

4.   Vienots kontaktpunkts

4.1.   Dalībvalstis cenšas izveidot vai saglabāt vienotu kontaktpunktu, kas ļauj tirgotājiem iesniegt dokumentācijas un/vai datu pieprasījumus preču importam, eksportam vai tranzītam, iesaistītajām iestādēm vai aģentūrām izmantojot vienotu ieejas punktu. Kad iesaistītās iestādes un/vai aģentūras ir pārbaudījušas dokumentāciju un/vai datus, rezultātus laikus paziņo pieteikumu iesniedzējiem, izmantojot vienotu kontaktpunktu.

4.2.   Ja dokumentācija un/vai datu pieprasījumi jau ir saņemti, izmantojot vienotu kontaktpunktu, iesaistītās iestādes vai aģentūras to pašu dokumentāciju un/vai datus nelūgs atkārtoti, izņemot steidzamus gadījumus un citus ierobežotus izņēmumus, kas ir publiskoti.

4.3.   Dalībvalstis sniedz Komitejai sīkāku informāciju par vienota kontaktpunkta darbību.

4.4.   Dalībvalstis iespēju robežās izmanto vienotā kontaktpunkta atbalstam informācijas tehnoloģijas.

5.   Pirmsnosūtīšanas inspekcija

5.1.   Dalībvalstīm nav jāizmanto pirmsnosūtīšanas inspekcija attiecībā uz tarifa klasifikāciju un muitas vērtības noteikšanu.

5.2.   Neskarot Dalībvalstu tiesības izmantot citus pirmsnosūtīšanas inspekcijas veidus, uz kuriem neattiecas 5.1. punkts, Dalībvalstis ir aicinātas neieviest un nepiemērot jaunas prasības attiecībā uz to lietošanu (12).

6.   Muitas aģentu izmantošana

6.1.   Neskarot politikas aspektus, kas ir svarīgi dažām Dalībvalstīm, kuras pašlaik noteikušas īpašus pienākumus muitas aģentiem, Dalībvalstis, stājoties spēkā šim nolīgumam, neievieš obligātu prasību izmantot muitas aģentus.

6.2.   Katra Dalībvalsts paziņo Komitejai un publicē muitas aģentu izmantošanas pasākumus. Jebkuri turpmāki grozījumi nekavējoties tiek paziņoti un publicēti.

6.3.   Muitas aģentu licencēšanai Dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus noteikumus.

7.   Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

7.1.   Katra Dalībvalsts, ievērojot 7.2. punktu, piemēro kopējas muitas procedūras un vienotas dokumentācijas prasības preču izlaišanai un muitošanai tās teritorijā.

7.2.   Neviens šā panta noteikums neattur Dalībvalsti:

a)

diferencēt savas procedūras un dokumentācijas prasības atkarībā no preču rakstura un veida vai to transportēšanas veida;

b)

diferencēt savas procedūras un dokumentācijas prasības precēm, pamatojoties uz riska pārvaldību;

c)

diferencēt procedūras un dokumentācijas prasības, lai nodrošinātu pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no importa nodokļiem;

d)

piemērot elektronisku dokumentu sistematizāciju vai apstrādi vai

e)

diferencēt savas procedūras vai dokumentācijas prasības saderīgi ar Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

8.   Noraidītās preces

8.1.   Ja Dalībvalsts kompetentā iestāde importam uzrādītās preces noraida, jo tās neatbilst attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem vai tehniskajiem noteikumiem, Dalībvalsts, ievērojot savus normatīvos aktus un saderīgi ar tiem atļauj importētājam pārsūtīt vai atgriezt noraidītās preces eksportētājam vai citai eksportētāja norādītai personai.

8.2.   Ja šāda iespēja saskaņā ar 8.1. punktu tiek dota un importētājs to neizmanto saprātīgā laikposmā, kompetentā iestāde var rīkoties citādi, lai risinātu ar noraidītajām precēm saistīto situāciju.

9.   Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

9.1.   Preču pagaidu ievešana

Katra Dalībvalsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem atļauj ievest preces tās muitas teritorijā, ar nosacījumu pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu samaksas, ja šādas preces ir ievestas muitas teritorijā īpašā nolūkā, paredzētas reeksportam noteiktā laikposmā un tām nav veiktas nekādas izmaiņas, izņemot normālu nolietojumu un zudumus to lietošanas rezultātā.

9.2.   Ievešana un izvešana pārstrādei:

a)

katra Dalībvalsts saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem atļauj ievest un izvest preces pārstrādei. Preces, kuras atļauts izvest pārstrādei, var reimportēt, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa un citiem maksājumiem saskaņā ar Dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

b)

šajā pantā termins “ievešana pārstrādei” nozīmē muitas procedūru, kurā konkrētas preces var ievest Dalībvalsts muitas teritorijā, ar nosacījumu pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas samaksas vai paredzot tiesības uz nodokļu atmaksu, uz tāda pamata, ka šādas preces ir paredzētas ražošanai, pārstrādei vai remontam un pēc tam tiek eksportētas;

c)

šajā pantā termins “izvešana pārstrādei” nozīmē muitas procedūru, kurā Dalībvalsts muitas teritorijā brīvā apritē esošas preces var uz laiku eksportēt uz ārzemēm ražošanai, pārstrādei vai remontam un pēc tam reimportēt.

11. pants

Tranzīta brīvība

1.   Tranzīta pārvadājumiem piemērotie Dalībvalsts noteikumi vai formalitātes:

a)

tiek atcelti, ja apstākļi vai mērķi to pieņemšanai vairs nepastāv vai ja apstākļi ir mainījušies, vai ja mērķus var sasniegt pamatoti pieejamā un tirdzniecību mazāk ierobežojošā veidā;

b)

netiek piemēroti tādā veidā, ko varētu uzskatīt par slēptu ierobežojumu tranzīta pārvadājumiem.

2.   Tranzīta pārvadājumiem netiek izvirzīts nosacījums, ka iekasē nodevas vai maksas, ko uzliek tranzītam, izņemot maksas par transportēšanu vai kas ir samērojamas ar administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar tranzītu, vai ar sniegto pakalpojumu izmaksām.

3.   Dalībvalstis necenšas ieviest, piemērot vai saglabāt patvaļīgus ierobežojumus vai citus tamlīdzīgus pasākumus tranzīta pārvadājumiem. Tas neskar esošus un nākotnē iespējamus valsts tiesību aktus, divpusējas vai daudzpusējas ar transporta regulējumu saistītas vienošanās, kas ir saderīgas ar PTO noteikumiem.

4.   Katra Dalībvalsts piekrīt izturēties pret precēm, kuras tiks pārvadātas tranzītā caur jebkuras citas Dalībvalsts teritoriju, ne mazāk labvēlīgi, kā tā izturētos pret precēm, ja tās transportētu no to izcelsmes vietas uz galamērķi, nevedot cauri šādas citas Dalībvalsts teritorijai.

5.   Dalībvalstis ir aicinātas iespēju robežās nodrošināt tranzīta pārvadājumiem fiziski nošķirtu infrastruktūru (piemēram, braukšanas joslas, stāvvietas u. c.).

6.   Formalitātes, dokumentācijas prasības un muitas kontrole saistībā ar tranzīta pārvadājumiem nerada lielāku slogu kā ir nepieciešams, lai:

a)

identificētu preces un

b)

nodrošinātu tranzīta prasību izpildi.

7.   Pēc preču iekļaušanas tranzīta procedūrā un atļaujas saņemšanas pārvadājumam no izcelsmes vietas Dalībvalsts teritorijā tām nepiemēro muitas maksas un nerada nepamatotu kavēšanos vai ierobežojumus, līdz tās nonāk tranzīta galamērķī Dalībvalsts teritorijā.

8.   Dalībvalstis tranzīta precēm nepiemēro tehniskus noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras nozīmē, kas lietota Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tranzīta preču tirdzniecībā.

9.   Dalībvalstis atļauj un nodrošina iespēju pirms preču pienākšanas iesniegt un apstrādāt tranzīta dokumentus un datus.

10.   Kad tranzīta pārvadājums ir sasniedzis muitas iestādi vietā, kur tas atstāj Dalībvalsts teritoriju, šī iestāde nekavējoties izbeidz tranzīta darbību, ja izpildītas visas tranzīta prasības.

11.   Ja Dalībvalsts par tranzīta pārvadājumu pieprasa garantiju – galvojumu, depozītu vai citu piemērotu naudas vai beznaudas (13) instrumentu –, šāda garantija nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu to prasību izpildi, kas rodas šāda tranzīta pārvadājuma dēļ.

12.   Kad Dalībvalsts ir noteikusi, ka tranzīta prasības ir izpildītas, nekavējoties tiek izbeigtas garantijas saistības.

13.   Katra Dalībvalsts saderīgi ar saviem normatīvajiem aktiem atļauj izmantot visaptverošas garantijas, kas ietver vairākus viena un tā paša uzņēmēja darījumus, vai bez saistību izbeigšanas atjauno garantiju attiecībā uz turpmākiem sūtījumiem.

14.   Katra Dalībvalsts nodrošina publiski pieejamu informāciju par to, kas tiek izmantots garantijas noteikšanai, tostarp atsevišķam darījumam un vajadzības gadījumā vairākiem darījumiem.

15.   Katra Dalībvalsts var pieprasīt, lai tranzīta pārvadājumiem tiktu izmantoti muitas konvoji vai eskorti, vienīgi augsta riska apstākļos vai ja muitas normatīvo aktu ievērošanu nevar nodrošināt ar garantiju izmantošanu. Vispārīgos muitas konvojiem vai eskortiem piemērojamos noteikumus publicē saskaņā ar 1. pantu.

16.   Lai uzlabotu tranzīta brīvību, Dalībvalstis cenšas sadarboties un savstarpēji koordinēt darbību. Šāda sadarbība un koordinācija var ietvert (bet ne tikai) izpratni par:

a)

maksām;

b)

formalitātēm un juridiskām prasībām un

c)

tranzīta režīmu praktisku izmantošanu.

17.   Katra Dalībvalsts cenšas iecelt valsts tranzīta koordinatoru, kam pārējās Dalībvalstis var iesniegt visus jautājumus un priekšlikumus par to, kā labāk risināt ar tranzīta darbību labu veikšanu saistītus jautājumus.

12. pants

Muitas sadarbība

1.   Atbilstības un sadarbības veicināšanas pasākumi

1.1.   Dalībvalstis piekrīt, ka ir svarīgi nodrošināt tirgotājiem izpratni par atbilstības prasībām, veicināt atbilstības brīvprātīgu ievērošanu, lai ļautu importētājiem pašiem attiecīgos gadījumos labot kļūdas bez soda piemērošanas, un piemērot atbilstības pasākumus, lai ierosinātu stingrākus pasākumus pret tirgotājiem, kas neievēro atbilstības prasības (14).

1.2.   Dalībvalstis ir aicinātas koplietot informāciju par labu praksi muitas atbilstības procedūras pārvaldībā, šim nolūkam izmantojot arī Komitejas atbalstu. Dalībvalstis ir aicinātas sadarboties tehnisku ieteikumu vai palīdzības un atbalsta sniegšanā spēju veidošanai, lai pārvaldītu atbilstības pasākumus un uzlabotu to noderīgumu.

2.   Informācijas apmaiņa

2.1.   Pēc pieprasījuma un saskaņā ar šā panta noteikumiem Dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas izklāstīta 6.1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā, lai verificētu importa vai eksporta deklarāciju noteiktos gadījumos, kad ir saprātīgs pamats šaubām par deklarācijas patiesumu vai precizitāti.

2.2.   Katra Dalībvalsts sniedz Komitejai sīku informāciju par šīs informācijas apmaiņai paredzēto kontaktpunktu.

3.   Verifikācija

Dalībvalsts lūdz informāciju tikai pēc tam, kad tā ir veikusi attiecīgās importa vai eksporta deklarācijas verifikācijas procedūras un pārbaudījusi attiecīgo pieejamo dokumentāciju.

4.   Lūgums

4.1.   Lūguma iesniedzēja Dalībvalsts iesniedz lūguma saņēmējai Dalībvalstij rakstisku lūgumu papīra vai elektroniskā formātā oficiālā PTO valodā, par ko tās abpusēji vienojušās, vai citā valodā, par ko tās abpusēji vienojušās, tajā norādot:

a)

konkrēto jautājumu, tostarp (ja ir lietderīgi un ir pieejams) numuru, kas norāda eksporta deklarāciju, kura atbilst attiecīgajai importa deklarācijai;

b)

nolūku, kādēļ lūguma iesniedzēja Dalībvalsts vēlas iegūt informāciju vai dokumentus, kā arī to personu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, uz kurām attiecas lūgums (ja personas ir zināmas);

c)

vajadzības gadījumā verifikācijas apstiprinājumu (15), ja lūgums saņēmēja Dalībvalsts to prasa;

d)

konkrēto informāciju vai dokumentus, kas tiek lūgti;

e)

lūguma izteicējas iestādes nosaukumu;

f)

atsauci uz noteikumiem lūguma iesniedzējas Dalībvalsts tiesībās un tiesību sistēmā, kas reglamentē konfidenciālas informācijas un personas datu vākšanu, aizsardzību, lietošanu, atklāšanu, saglabāšanu un izvietošanu.

4.2.   Ja lūguma iesniedzēja Dalībvalsts nespēj izpildīt kādu no 4.1. punkta apakšpunktu prasībām, tas ir jānorāda lūgumā.

5.   Aizsardzība un konfidencialitāte

5.1.   Pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts saskaņā ar 5.2. punktu:

a)

stingri konfidenciāli glabā visu pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts sniegto informāciju un dokumentus un piešķir tiem vismaz tādu pašu aizsardzības un konfidencialitātes līmeni, kādu nosaka pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts tiesības un tiesību sistēma, kā norādīts 6.1. punkta b) vai c) apakšpunktā;

b)

sniedz informāciju vai dokumentus vienīgi tām muitas iestādēm, kas risina attiecīgo jautājumu, un izmanto informāciju vai dokumentus vienīgi pieprasījumā norādītajam mērķim, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts rakstiski piekrīt citiem nosacījumiem;

c)

neatklāj informāciju vai dokumentus bez pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts īpašas rakstiskas atļaujas;

d)

neizmanto nevienu pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts sniegtu nepārbaudītu informāciju vai dokumentus kā izšķirošu faktoru šaubu mazināšanai kādā konkrētā gadījumā;

e)

ievēro katrā konkrētā gadījumā pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts noteiktos nosacījumus attiecībā uz konfidenciālas informācijas vai dokumentu un personas datu saglabāšanu un izmantošanu un

f)

pēc pieprasījuma informē pieprasījuma saņēmēju Dalībvalsti par jebkuriem lēmumiem vai rīcību attiecīgajā jautājumā sniegtās informācijas vai dokumentu rezultātā.

5.2.   Pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts savu tiesību un tiesību sistēmas noteikumu dēļ var nespēt izpildīt visus 5.1. punkta apakšpunktos izklāstītos nosacījumus. Tādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts norāda to savā pieprasījumā.

5.3.   Pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts izskata katru saskaņā ar 4. punktu saņemto pieprasījumu un verifikācijas informāciju vismaz tādā pašā aizsardzības un konfidencialitātes līmenī, kādu pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts piemēro līdzīgai informācijai savā valstī.

6.   Informācijas sniegšana

6.1.   Saskaņā ar šā panta noteikumiem pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts nekavējoties:

a)

sniedz rakstisku atbildi papīra vai elektroniskā formātā;

b)

sniedz konkrēto informāciju, kā norādīts importa vai eksporta deklarācijā vai deklarācijā, tādā apjomā, kādā tā ir pieejama, pievienojot pieprasījuma iesniedzējai Dalībvalstij pieprasītā informācijas aizsardzības un konfidencialitātes līmeņa aprakstu;

c)

ja pieprasīts, sniedz konkrētu informāciju pieejamā apmērā, kā noteikts turpmāk norādītajos vai importa vai eksporta deklarācijas papildinājumam iesniegtajos dokumentos: faktūrrēķinā, iepakotā satura aprakstā, izcelsmes sertifikātā un preču transporta pavadzīmē tādā formātā – papīra vai elektroniskā –, kā dokumenti iesniegti; informācijai pievieno pieprasījuma iesniedzējai Dalībvalstij pieprasītā informācijas aizsardzības un konfidencialitātes līmeņa aprakstu;

d)

apstiprina, ka sniegtie dokumenti atbilst oriģinālam;

e)

90 dienu laikā pēc pieprasījuma datuma sniedz informāciju vai citādi atbild uz pieprasījumu, ciktāl tas iespējams.

6.2.   Pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts saskaņā ar savām tiesībām un tiesību sistēmu pirms informācijas sniegšanas var lūgt apstiprināt, ka konkrētā informācija bez pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts rakstiskas atļaujas netiks izmantota kā liecība kriminālizmeklēšanā, tiesvedībā vai ar muitu nesaistītā tiesvedībā. Ja pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts nespēj izpildīt šo prasību, tas jānorāda pieprasījuma saņēmējai Dalībvalstij.

7.   Lūguma atlikšana vai noraidīšana

7.1.   Pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts var atlikt informācijas sniegšanu vai noraidīt pieprasījumu pilnīgi vai daļēji, un tā informē pieprasījuma iesniedzēju Dalībvalsti par šāda lēmuma iemesliem:

a)

ja informācijas sniegšana ir pretrunā sabiedrības interesēm, un tas ir atspoguļots pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts tiesībās un tiesību sistēmā;

b)

ja Dalībvalsts tiesības un tiesību sistēma neļauj sniegt šādu informāciju. Šādā gadījumā tā iesniedz pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij attiecīgās konkrētās norādes kopiju;

c)

ja informācijas sniegšana kavētu tiesībaizsardzību vai citādi traucētu sāktu administratīvu vai tiesas izmeklēšanu, lietas ierosināšanu vai tiesvedību;

d)

ja saskaņā ar valsts tiesībām un tiesību sistēmu, kas nosaka konfidenciālas informācijas vai personas datu vākšanu, aizsardzību, izmantošanu, atklāšanu, uzglabāšanu un izvietošanu, ir nepieciešama importētāja vai eksportētāja piekrišana un šāda piekrišana nav dota, vai

e)

informācijas pieprasījums ir saņemts pēc pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts dokumentu uzglabāšanas termiņa (kas noteikts tiesību aktos) beigām.

7.2.   Apstākļos, kas norādīti 4.2., 5.2. un 6.2. punktā, lēmumu par šāda pieprasījuma izpildi pieņem pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts.

8.   Savstarpība

Ja pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts uzskata, ka tā nespētu izpildīt līdzīgu pieprasījumu, ja to iesniegtu pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts, vai ja tā vēl nav ieviesusi šo pantu, tā norāda šo faktu savā pieprasījuma. Par šāda pieprasījuma izpildi lemj pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts.

9.   Administratīvais slogs

9.1.   Pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts ņem vērā resursus un izmaksas, kas pieprasījuma saņēmējai Dalībvalstij nepieciešami, lai sniegtu atbildi uz informācijas pieprasījumu. Pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts izvērtē proporcionalitāti starp savu fiskālo interesi, iesniedzot pieprasījumu, un pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts paredzamajām pūlēm, lai sniegtu informāciju.

9.2.   Ja pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts no vienas vai vairākām pieprasījuma iesniedzējām Dalībvalstīm saņem pārmērīgi daudz informācijas pieprasījumu vai informācijas pieprasījumu pārmērīgi lielā apjomā un nespēj izpildīt šādus pieprasījumus saprātīgā laikposmā, tā var lūgt vienu vai vairākas pieprasījuma iesniedzējas Dalībvalstis noteikt pieprasījumu prioritāti, lai vienotos par praktisku ierobežojumu pieejamo resursu ietvaros. Ja savstarpēji vienotu pieeju nevar panākt, šādu pieprasījumu izpilde ir pieprasījuma saņēmējas Dalībvalsts ziņā, pamatojoties uz tās noteiktajām prioritātēm.

10.   Ierobežojumi

Pieprasījuma saņēmējai Dalībvalstij nepieprasa:

a)

grozīt tās importa vai eksporta deklarāciju vai procedūru formātu;

b)

meklēt citus dokumentus, izņemot iesniegto importa vai eksporta deklarāciju, kā norādīts 6.1. punkta c) apakšpunktā;

c)

veikt pieprasījumus, lai iegūtu informāciju;

d)

mainīt šādas informācijas glabāšanas laiku;

e)

ieviest papīra dokumentāciju, ja informācija jau ir elektroniskā formātā;

f)

tulkot informāciju;

g)

pārbaudīt informācijas precizitāti vai

h)

sniegt informāciju, kas var radīt kaitējumu noteiktu uzņēmumu, sabiedrības vai privātām likumīgām komerciālām interesēm.

11.   Neatļauta informācijas lietošana vai atklāšana

11.1.   Ja saskaņā ar šo pantu sniegtās informācijas izmantošanas vai atklāšanas nosacījumi ir pārkāpti, pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts, kas saņēmusi informāciju, nekavējoties paziņo par šādu neatļautu lietošanu vai atklāšanu pieprasījuma saņēmējai Dalībvalstij, kas sniedza informāciju, un:

a)

veic nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu pārkāpumu;

b)

veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus, un

c)

informē pieprasījuma saņēmēju Dalībvalsti par saskaņā ar a) un b) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem.

11.2.   Pieprasījuma saņēmēja Dalībvalsts saskaņā ar šo pantu var apturēt savu saistību izpildi pret pieprasījuma iesniedzēju Dalībvalsti, līdz ir veikti 11.1. punktā noteiktie pasākumi.

12.   Divpusēji un reģionāli nolīgumi

12.1.   Neviens šā panta noteikums nekavē Dalībvalstis slēgt vai saglabāt spēkā divpusēju, plurilaterālu vai reģionālu nolīgumu par muitas informācijas un datu koplietošanu vai apmaiņu, tostarp par drošu un ātru bāzi, piemēram, automatizētu bāzi, vai informācijas sniegšanu pirms sūtījuma pienākšanas.

12.2.   Neviens šā panta noteikums nav interpretējams tā, ka tas mainītu vai ietekmētu Dalībvalsts tiesības, kas izriet no šādiem divpusējiem, plurilaterāliem vai reģionāliem nolīgumiem, vai ka tas reglamentētu muitas informācijas un datu apmaiņu, uz kuriem attiecas šādi citi nolīgumi.

II SADAĻA

ĪPAŠAS UN ATŠĶIRĪGAS ATTIEKSMES NOTEIKUMI JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTĪM UN VISMAZĀK ATTĪSTĪTAJĀM DALĪBVALSTĪM

13. pants

Vispārējie principi

1.   Šā nolīguma 1. līdz 12. panta noteikumi jaunattīstības un vismazāk attīstītajās Dalībvalstīs tiek īstenoti saskaņā ar šo sadaļu, kuras pamatā ir kārtība, par ko panākta vienošanās 2004. gada jūlija Pamatnolīguma (WT/L/579) D pielikumā un Honkongas ministru deklarācijas (WT/MIN(05)/DEC) E pielikuma 33. punktā.

2.   Jāsniedz palīdzība un atbalsts spēju veidošanai (16), lai jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm palīdzētu īstenot šīs vienošanās noteikumus atbilstoši to īpatnībām un iespējām. Šā nolīguma noteikumu īstenošanas apjoms un laiks ir saistāms ar jaunattīstības un vismazāk attīstīto Dalībvalstu īstenošanas spēju. Ja jaunattīstības un vismazāk attīstītai Dalībvalstij joprojām trūkst nepieciešamo spēju, attiecīgā(-o) noteikuma(-u) īstenošana netiks prasīta, līdz būs sasniegta attiecīga īstenošanas spēja.

3.   Vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm būs jāuzņemas saistības, ciktāl tas ir saderīgi ar to individuālo attīstību, finanšu un tirdzniecības vajadzībām vai administratīvajām vai institucionālajām spējām.

4.   Šos principus piemēro, izmantojot II sadaļā izklāstītos noteikumus.

14. pants

Noteikumu kategorijas

1.   Ir trīs noteikumu kategorijas:

a)

A kategorija ietver noteikumus, kurus jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts paredz īstenot, stājoties spēkā šim nolīgumam, vai vismazāk attīstīto Dalībvalsts gadījumā – viena gada laikā no tās stāšanās spēkā, kā norādīts 15. pantā;

b)

B kategorija ietver noteikumus, kurus jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts paredz īstenot termiņā pēc pārejas perioda laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, kā noteikts 16. pantā;

c)

C kategorija ietver noteikumus, kurus jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts paredz īstenot termiņā pēc pārejas perioda laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, un kuru īstenošanai vajadzīgas spējas, ko iegūst, saņemot palīdzību un atbalstu spēju veidošanai, kā noteikts 16. pantā.

2.   Katra jaunattīstības Dalībvalsts un katra vismazāk attīstītā Dalībvalsts pati individuāli paredz, kurus noteikumus tā ietver katrā – A, B un C – kategorijā.

15. pants

A kategorijas noteikumu paziņošana un īstenošana

1.   Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra jaunattīstības Dalībvalsts īsteno savas A kategorijas saistības. Tādējādi šīs A kategorijā iekļautās saistības kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

2.   Vismazāk attīstīta Dalībvalsts var paziņot Komitejai savus A kategorijā iekļautos noteikumus gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Tādējādi katras vismazāk attīstītās Dalībvalsts A kategorijā iekļautās saistības kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

16. pants

B un C kategorijas noteikumu īstenošanas galīgo datumu paziņošana

1.   To noteikumu īstenošanu, kurus jaunattīstības Dalībvalsts nav iekļāvusi A kategorijā, Dalībvalsts var atlikt saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procesu.

Jaunattīstības Dalībvalsts – B kategorija

a)

Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra jaunattīstības Dalībvalsts paziņo Komitejai B kategorijā iekļautos noteikumus un attiecīgos to īstenošanas provizoriskos datumus (17).

b)

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā katra jaunattīstības valstu Dalībvalsts paziņo Komitejai galīgos datumus B kategorijas noteikumu īstenošanai. Ja jaunattīstības valstu Dalībvalsts pirms šā termiņa konstatē, ka tai nepieciešams papildu laiks, lai paziņotu galīgos datumus, Dalībvalsts var lūgt Komiteju pagarināt periodu līdz laikam, kas ir pietiekams datumu paziņošanai.

Jaunattīstības Dalībvalsts – C kategorija

c)

Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra jaunattīstības Dalībvalsts paziņo Komitejai noteikumus, kurus tā iekļāvusi C kategorijā, un attiecīgos to īstenošanas provizoriskos datumus. Pārredzamības nolūkā iesniegtais paziņojums ietver informāciju par Dalībvalstij īstenošanai nepieciešamo palīdzību un atbalstu spēju veidošanā (18).

d)

Viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā jaunattīstības Dalībvalstis un attiecīgās līdzekļu devējas Dalībvalstis, ņemot vērā jau spēkā esošo kārtību, saskaņā ar 22. panta 1. punktu iesniegtos paziņojumus un saskaņā ar iepriekš minēto c) apakšpunktu iesniegto informāciju, sniedz Komitejai informāciju par saglabātajiem vai sāktajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu palīdzību un atbalstu spēju veidošanai C kategorijas noteikumu īstenošanai (19). Iesaistītā jaunattīstības Dalībvalsts nekavējoties informē Komiteju par šādiem pasākumiem. Komiteja aicina arī līdzekļu devējus, kas nav Dalībvalstis, sniegt informāciju par esošajiem vai pabeigtajiem pasākumiem.

e)

18 mēnešu laikā no d) apakšpunktā norādītās informācijas iesniegšanas līdzekļu devējas Dalībvalstis un attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis informē Komiteju par panākumiem palīdzības un atbalsta sniegšanā spēju veidošanai. Katra jaunattīstības Dalībvalsts vienlaikus paziņo galīgo īstenošanas datumu sarakstu.

2.   To noteikumu īstenošanu, kurus vismazāk attīstīta Dalībvalstis nav iekļāvušas A kategorijā, tās var atlikt saskaņā ar tālāk šajā pantā noteikto procesu.

Vismazāk attīstīta Dalībvalsts – B kategorija

a)

Ne vēlāk kā vienu gadu no šā nolīguma stāšanās spēkā vismazāk attīstīta Dalībvalsts paziņo Komitejai tās B kategorijas noteikumus un var paziņot attiecīgos provizoriskos datumus šo noteikumu īstenošanai, ņemot vērā maksimālu elastīgumu attiecībā uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.

b)

Ne vēlāk kā divus gadus pēc iepriekš a) apakšpunktā norādītā paziņojuma datuma katra vismazāk attīstītā Dalībvalsts informē Komiteju, apstiprinot plānotos noteikumus un paziņojot to īstenošanas datumus. Ja vismazāk attīstīta Dalībvalsts pirms šā termiņa konstatē, ka tai ir nepieciešams papildu laiks, lai paziņotu galīgos datumus, Dalībvalsts var lūgt Komiteju pagarināt periodu līdz laikam, kas ir pietiekams datumu paziņošanai.

Vismazāk attīstīta Dalībvalsts – C kategorija

c)

Pārredzamības labad un vienošanos ar līdzekļu devējiem veicināšanai vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā katra vismazāk attīstīta Dalībvalsts paziņo Komitejai noteikumus, ko šī Dalībvalsts iekļāvusi C kategorijā, ņemot vērā maksimālu elastīgumu attiecībā uz vismazāk attīstītām Dalībvalstīm.

d)

Vienu gadu pēc iepriekš c) apakšpunktā noteiktā datuma vismazāk attīstītās Dalībvalstis sniedz informāciju par palīdzību un atbalstu spēju veidošanai, kas Dalībvalstij nepieciešama noteikumu īstenošanai (20).

e)

Ne vēlāk kā divus gadus pēc paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar d) apakšpunktu, vismazāk attīstītās Dalībvalstis un attiecīgās līdzekļu devējas Dalībvalstis, ņemot vērā informāciju, kas sniegta saskaņā ar d) apakšpunktu, informē Komiteju par saglabātajiem vai sāktajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu palīdzību un atbalstu sniegšanai spēju veidošanai, kas nodrošinātu C kategorijas noteikumu īstenošanu (21). Vismazāk attīstīta Dalībvalsts, kas ir iesaistīta, nekavējoties informē Komiteju par šādiem pasākumiem. Vismazāk attīstīta Dalībvalsts vienlaikus paziņo provizoriskos datumus to C kategorijas saistību īstenošanai, kuriem paredzēti palīdzības un atbalsta pasākumi. Komiteja aicina arī līdzekļu devējus, kas nav Dalībvalstis, sniegt informāciju par esošajiem un pabeigtajiem pasākumiem.

f)

Ne vēlāk kā 18 mēnešus no dienas, kad sniegta e) apakšpunktā noteiktā informācija, attiecīgās līdzekļu devējas Dalībvalstis un attiecīgās vismazāk attīstītās Dalībvalstis informē Komiteju par panākumiem palīdzības un atbalsta sniegšanā spēju veidošanai. Katra vismazāk attīstītā Dalībvalsts vienlaikus paziņo Komitejai tās īstenošanas galīgo datumu sarakstu.

3.   Jaunattīstības un vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kurām 1. un 2. punktā norādītajā paredzētajā termiņā ir grūti iesniegt galīgos īstenošanas datumus, jo trūkst līdzekļu devēju atbalsta vai nav progresa palīdzības un atbalsta nodrošināšanā spēju veidošanai, iespējami agri pirms attiecīgo termiņu beigām paziņo par to Komitejai. Dalībvalstis piekrīt sadarboties, lai novērstu šādas grūtības, ņemot vērā attiecīgās Dalībvalsts konkrētos apstākļus un īpašās problēmas. Komiteja vajadzības gadījumā rīkojas, lai novērstu grūtības, tostarp nepieciešamības gadījumā pagarina attiecīgajai Dalībvalstij termiņu galīgo datumu paziņošanai.

4.   Trīs mēnešus pirms 1. punkta b) vai e) apakšpunktā noteiktā termiņa vai – vismazāk attīstīto valstu Dalībvalsts gadījumā – 2. punkta b) vai f) apakšpunktā noteiktā termiņa sekretariāts atgādina Dalībvalstij, ja tā nav paziņojusi noteiktu B un C kategorijā ietverto noteikumu īstenošanas datumu. Ja Dalībvalsts nerīkojas saskaņā ar 3. punktā norādīto vai – jaunattīstības valstu Dalībvalsts gadījumā – saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā norādīto, vai – vismazāk attīstīto valstu Dalībvalsts gadījumā – saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktā norādīto, lai pagarinātu termiņu, un joprojām nav paziņojusi galīgo īstenošanas datumu, Dalībvalsts īsteno noteikumus viena gada laikā pēc 1. punkta b) vai e) apakšpunktā noteiktā termiņa vai – vismazāk attīstīto valstu Dalībvalsts gadījumā – 2. punkta b) vai f) apakšpunktā noteiktā vai saskaņā ar 3. punktu pagarinātā termiņa.

5.   Ne vēlāk kā 60 dienas no dienas, kad sniedzams paziņojums par B un C kategorijas noteikumu īstenošanas galīgajiem datumiem saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, Komiteja reģistrē pielikumus, kuros ietverti katras Dalībvalsts galīgie B un C kategorijas noteikumu īstenošanas datumi, tostarp jebkuri 4. punktā norādītie datumi, tādējādi minētie pielikumus kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

17. pants

Agrīnās brīdināšanas mehānisms: B un C kategorijas noteikumu īstenošanas termiņa pagarināšana

a)

Jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts, kura uzskata, ka tai ir grūtības īstenot B vai C kategorijā iekļauto noteikumu līdz galīgajam datumam, kas noteikts saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) vai e) apakšpunktu vai – vismazāk attīstītas Dalībvalsts gadījumā – saskaņā ar 16. panta 2. punkta b) vai f) apakšpunktu, paziņo to Komitejai. Jaunattīstības Dalībvalstis to paziņo Komitejai ne vēlāk kā 120 dienas pirms īstenošanas termiņa beigām. Vismazāk attīstītās Dalībvalstis to paziņo Komitejai ne vēlāk kā 90 dienas pirms minētā termiņa beigām.

b)

Paziņojumā Komitejai tās norāda jaunu datumu, līdz kuram jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts plāno īstenot attiecīgo noteikumu. Paziņojumā Dalībvalsts arī norāda iemeslus gaidāmajai īstenošanas aizkavei. Šādi iemesli var ietvert iepriekš neparedzētu vai papildu palīdzību un atbalstu spēju veidošanai.

2.   Ja jaunattīstības Dalībvalsts pieprasītais papildu laiku īstenošanai nepārsniedz 18 mēnešus vai, vismazāk attīstītas Dalībvalsts gadījumā, 3 gadus, pieprasījuma iesniedzēja Dalībvalsts ir tiesīga izmantot šādu papildu laiku bez Komitejas turpmāka lēmuma.

3.   Ja jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts uzskata, ka pirmais pagarinājums tai ir vajadzīgs garāks par 2. punktā noteikto laiku vai tai ir vajadzīgs otrais vai trešais pagarinājums, tā iesniedz Komitejai pieprasījumu pagarinājumam, ietverot 1. punkta b) apakšpunktā norādīto informāciju, ne vēlāk kā 120 dienas (jaunattīstības Dalībvalstij) vai ne vēlāk kā 90 dienas (vismazāk attīstītai Dalībvalstij) pirms sākotnējā galīgā īstenošanas papildu pagarinājuma datuma beigām.

4.   Komiteja labvēlīgi izskata pagarinājuma piešķiršanas pieprasījumus, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzējas Dalībvalsts īpašos apstākļus. Šie apstākļi var ietvert grūtības un kavēšanos saņemt palīdzību un atbalstu spēju veidošanai.

18. pants

B un C kategorijas īstenošana

1.   Saskaņā ar 13. panta 2. punktu gadījumā, ja jaunattīstības vai vismazāk attīstīta Dalībvalsts ir izpildījusi 16. panta 1. vai 2. punktā un 17. pantā noteiktās procedūras un ja pieprasītais pagarinājums nav piešķirts vai ja jaunattīstības un vismazāk attīstītai Dalībvalstij citu iemeslu dēļ ir neparedzēti apstākļi, kas neļauj piešķirt pagarinājumu saskaņā ar 17. pantu, un tā novērtē, ka tai joprojām trūkst spēju īstenot C kategorijas noteikumu, šī Dalībvalsts paziņo Komitejai, ka nespēj īstenot attiecīgo noteikumu.

2.   Komiteja nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā 60 dienas pēc tam, kad Komiteja saņēmusi paziņojumu no attiecīgās jaunattīstības vai vismazāk attīstītas Dalībvalsts, izveido ekspertu grupu. Ekspertu grupa 120 dienu laikā no tās izveidošanas izskata jautājumu un sniedz ieteikumu.

3.   Ekspertu grupu veido piecas neatkarīgas tirdzniecības atvieglošanas un spēju veidošanas palīdzības un atbalsta sniegšanas jomā augsti kvalificētas personas. Ekspertu grupas sastāvā ir nodrošināts līdzsvars starp jaunattīstības un attīstīto Dalībvalstu valstspiederīgajiem. Ja iesaistīta vismazāk attīstīta Dalībvalsts, ekspertu grupā iekļauj vismaz vienu vismazāk attīstītas Dalībvalsts valstspiederīgo. Ja Komiteja nespēj vienoties par ekspertu grupas sastāvu 20 dienu laikā no tās izveides, ģenerāldirektors, apspriežoties ar Komitejas priekšsēdētāju, saskaņā ar šā punkta noteikumiem nosaka ekspertu grupas sastāvu.

4.   Ekspertu grupa izskata Dalībvalsts pašvērtējumu par spēju trūkumu un sagatavo ieteikumu Komitejai. Izvērtējot Ekspertu grupas ieteikumu vismazāk attīstītai Dalībvalstij, Komiteja attiecīgi rīkojas, lai veicinātu stabilas īstenošanas spējas iegūšanu.

5.   Dalībvalsts netiek pakļauta procedūrām, uz kurām atteicas Vienošanās par strīdu izšķiršanu, no brīža, kad jaunattīstības Dalībvalsts paziņo Komitejai, ka nespēj īstenot attiecīgo noteikumu, līdz pirmajai Komitejas sanāksmei pēc ekspertu grupas ieteikuma saņemšanas. Šajā sanāksmē Komiteja izskata ekspertu grupas ieteikumu. Attiecībā uz vismazāk attīstītu Dalībvalsti Vienošanās par strīdu izšķiršanu procedūra netiek piemērota attiecīgajam noteikumam no dienas, kad Komiteja saņem paziņojumu par tās nespēju īstenot noteikumu, līdz brīdim, kad Komiteja pieņem lēmumu par šo jautājumu, vai 24 mēnešu laikā no iepriekš norādītās pirmās Komitejas sanāksmes atkarībā no tā, kura procedūra norit agrāk.

6.   Ja vismazāk attīstīta Dalībvalsts zaudē spēju īstenot C kategorijas saistības, tā var informēt Komiteju un izpildīt šajā pantā noteiktās procedūras.

19. pants

Pārnešana starp B un C kategoriju

1.   Jaunattīstības un vismazāk attīstīta Dalībvalstis, kas ir paziņojušas par noteikumiem B un C kategorijā, var pārnest noteikumus no vienas kategorijas otrā, iesniedzot Komitejai paziņojumu. Ja Dalībvalsts ierosina pārnest noteikumu no B kategorijas uz C kategoriju, Dalībvalsts sniedz informāciju par spēju veidošanai nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

2.   Ja nepieciešams papildu laiks, lai pārnestu noteikumu no B kategorijas uz C kategoriju, Dalībvalsts var:

a)

izmantot 17. panta noteikumus, tostarp automātiskas pagarināšanas iespēju, vai

b)

prasīt Komitejai izskatīt Dalībvalsts pieprasījumu piešķirt papildu laiku noteikuma īstenošanai un, ja vajadzīgs, palīdzību un atbalstu spēju veidošanai, tostarp ekspertu grupas izskatīšanas un ieteikuma iespēju saskaņā ar 18. pantu, vai vai

c)

vismazāk attīstītas Dalībvalsts gadījumā – jauna īstenošanas datuma piešķiršanai vairāk nekā četrus gadus pēc sākotnējā B kategorijai paziņotā datuma nepieciešams Komitejas apstiprinājums. Turklāt vismazāk attīstīta Dalībvalsts turpina izmantot 17. pantu. Tiek uzskatīts, ka vismazāk attīstītai Dalībvalstij šādai noteikumu pārnešanai ir nepieciešama palīdzība un atbalsts spēju veidošanai.

20. pants

Labvēlības laikposms, kurā nepiemēro vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu

1.   Divus gadus no šā Nolīguma stāšanās spēkā GATT 1994 XXII un XXIII panta noteikumi, kurus papildina un piemēro ar Vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, nav piemērojami strīdu izšķiršanai pret jaunattīstības Dalībvalsti attiecībā uz noteikumiem, ko Dalībvalsts ir iekļāvusi A kategorijā.

2.   Sešus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā GATT 1994 XXII un XXIII panta noteikumi, kurus papildina un piemēro ar Vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, nav piemērojami strīdu izšķiršanai pret vismazāk attīstītu Dalībvalsti attiecībā uz noteikumiem, ko Dalībvalsts ir iekļāvusi A kategorijā.

3.   Astoņus gadus pēc tam, kad vismazāk attīstīta Dalībvalsts ir īstenojusi B vai C kategorijā iekļautu noteikumu, GATT 1994 XXII un XXIII panta noteikumi, kurus papildina un piemēro ar Vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, nav piemērojami strīdu izšķiršanai pret vismazāk attīstītu Dalībvalsti attiecībā uz minēto noteikumu.

4.   Neatkarīgi no labvēlības laikposma, kurā nepiemēro Vienošanos par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, pirms iesniedz lūgumu konsultēties saskaņā ar GATT 1994 XXII vai XXIII pantu, un visos strīdu izšķiršanas procedūru posmos attiecībā uz vismazāk attīstītas Dalībvalsts pasākumu Dalībvalsts īpašu uzmanību velta vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašajai situācijai. Šajā sakarā Dalībvalstis, izvirzot jautājumus saskaņā ar Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, pret vismazāk attīstītām Dalībvalstīm ievēro pienācīgu mērenību.

5.   Katra Dalībvalsts, saņēmusi lūgumu, saskaņā ar šo pantu atvēlētajā labvēlības laikposmā nodrošina citām Dalībvalstīm atbilstošas iespējas diskusijām par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma īstenošanu.

21. pants

Palīdzības un atbalsta nodrošinājums spēju veidošanai

1.   Līdzekļu devējas Dalībvalstis piekrīt veicināt palīdzību un atbalstu jaunattīstības un vismazāk attīstīto Dalībvalstu spēju veidošanai, pamatojoties uz divpusējiem vai ar attiecīgu starptautisku organizāciju starpniecības palīdzību saskaņotiem noteikumiem. Mērķis ir palīdzēt jaunattīstības un vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm īstenot šā nolīguma I sadaļā iekļautos noteikumus.

2.   Ņemot vērā vismazāk attīstīto Dalībvalstu konkrētās vajadzības, jāsniedz tām labi izplānota palīdzība un atbalsts, lai palīdzētu tām veidot stabilu spēju īstenot saistības. Izmantojot attiecīgus attīstības sadarbības mehānismus un saskaņā ar tehniskās palīdzības un atbalsta principiem spēju veidošanai, kā norādīts 3. punktā, attīstības partneri cenšas sniegt palīdzību un atbalstu spēju veidošanai šajā jomā tādā veidā, lai neapdraudētu esošās attīstības prioritātes.

3.   Īstenojot šo nolīgumu, Dalībvalstis cenšas piemērot palīdzības un atbalsta sniegšanai spēju veidošanā turpmāk norādītos principus:

a)

ņemt vērā atbalsta saņēmēju valstu un reģionu vispārējo attīstības sistēmu un – attiecīgos un piemērotos gadījumos – sāktās reformas un tehniskās palīdzības programmas;

b)

attiecīgos un piemērotos gadījumos ietvert tādus pasākumus, lai risinātu reģionu un apakšreģionu problēmas un veicinātu reģionu un apakšreģionu integrāciju;

c)

nodrošināt, ka privātā sektora pastāvīgie tirdzniecības atvieglošanas reformas pasākumi ir ietverti atbalsta pasākumos;

d)

veicināt koordināciju starp Dalībvalstīm un citām saistītām institūcijām, tostarp reģionālām ekonomikas kopienām, lai nodrošinātu maksimālu šīs palīdzības lietderīgumu un rezultātus. Šajā saistībā:

i)

koordinācija, galvenokārt valstī vai reģionā, kur sniedzama palīdzība, ir jānodrošina starp partnerēm Dalībvalstīm un līdzekļu devējiem, un divpusējiem vai daudzpusējiem līdzekļu devējiem, izmantojot ciešu tehniskās palīdzības un spēju veidošanas pasākumu koordināciju, ir jācenšas izvairīties no palīdzības programmu pārklāšanās un dublēšanās, kā arī reformu pasākumu nekonsekvences;

ii)

attiecībā uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm – pastiprinātajai integrētajai sistēmai ar tirdzniecību saistītam atbalstam vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm ir jābūt daļai no šā koordinācijas procesa, un

iii)

īstenojot šo nolīgumu un sniedzot tehnisko palīdzību, Dalībvalstīm jāveicina arī iekšēja koordinācija starp tirdzniecības un attīstības amatpersonām gan galvaspilsētās, gan Ženēvā;

e)

atbalstīt valstīs esošās un reģionālās koordinācijas struktūras, piemēram, apaļo galdu un konsultatīvas grupas, lai koordinētu un uzraudzītu īstenošanas pasākumus, un

f)

atbalstīt jaunattīstības Dalībvalstis spēju veidošanas nodrošināšanā citām jaunattīstības un vismazāk attīstītajām dalībvalstīm, un, ja iespējams, izvērtēt šādu pasākumu atbalstīšanu.

4.   Komiteja organizē vismaz vienu speciālu sanāksmi gadā, lai:

a)

pārrunātu jebkādas ar noteikumu vai šā nolīguma noteikumu apakšsadaļu īstenošanu saistītas problēmas;

b)

pārskatītu spēju veidošanai sniegto palīdzību un atbalstu un tādējādi veicinātu nolīguma īstenošanu, tostarp noskaidrotu tās jaunattīstības vai vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kuras nesaņem pienācīgu palīdzību un atbalstu spēju veidošanai;

c)

dalītos pieredzē un informācijā par sākto palīdzību un atbalstu spēju veidošanai un programmu īstenošanu, tostarp problēmām un panākumiem šajā jomā;

d)

pārskatītu līdzekļu devēju paziņojumus, kā norādīts 22. pantā, un

e)

pārskatītu darbību saskaņā ar 2. punktu.

22. pants

Komitejai iesniedzamā informācija par palīdzību un atbalstu spēju veidošanai

1.   Lai jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm nodrošinātu pārredzamību par palīdzības un atbalsta nodrošinājumu spēju veidošanai un lai īstenotu I sadaļas nosacījumus, katra donorvalsts, kura palīdz jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm īstenot šo vienošanos, pēc tam, kad ir stājusies spēkā šī vienošanās, un pēc tam katru gadu iesniedz Komitejai turpmāk norādīto informāciju par tās sniegto palīdzību un atbalstu spēju veidošanā pēdējo12 mēnešu laikā un, ja iespējams, nākamajos 12 mēnešos plānoto (22):

a)

aprakstu par palīdzību un atbalstu spēju veidošanai;

b)

statuss un summa, uz kuru attiecas saistības/kura izmaksāta;

c)

procedūras palīdzības vai atbalsta izmaksāšanai;

d)

atbalsta saņēmējvalsti vai, attiecīgā gadījumā, reģionu, un

e)

īstenotāju aģentūru Dalībvalstī, kas sniedz palīdzību un atbalstu.

Informācija tiek sniegta 1. pielikumā norādītajā formātā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk šajā līgumā – “ESAO”) dalībvalstis iesniegto informāciju var balstīt uz attiecīgo ESAO kreditoru izziņošanas sistēmas informāciju. Iepriekš minēto informāciju ir aicinātas iesniegt jaunattīstības Dalībvalstis, kuras atzīst, ka tās spēj sniegt palīdzību un atbalstu spēju veidošanai.

2.   Līdzekļu devējas Dalībvalstis, kuras palīdz jaunattīstības un vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm, iesniedz Komitejai:

a)

to savu aģentūru kontaktpunktus, kuras ir atbildīgas par palīdzības un atbalsta sniegšanu spēju veidošanai saskaņā ar I sadaļas nosacījumu īstenošanu, tostarp (iespēju robežās) informāciju par šādiem kontaktpunktiem valstī vai reģionā, kur sniedzama palīdzība un atbalsts, un

b)

informāciju par procesiem un mehānismiem spēju veidošanas palīdzības un atbalsta lūguma iesniegšanai.

Iepriekš minēto informāciju ir aicinātas iesniegt jaunattīstības Dalībvalstis, kuras atzīst, ka tās spēj sniegt palīdzību un atbalstu.

3.   Jaunattīstības un vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kas plāno izmantot ar tirdzniecības atvieglošanu saistītu palīdzību un atbalstu spēju veidošanai, iesniedz Komitejai informāciju par tās(-o) iestādes(-žu) kontaktpunktu(-iem), kas ir atbildīgas par šādas palīdzības un atbalsta koordināciju un prioritāšu noteikšanu.

4.   Dalībvalstis var iesniegt 2. un 3. punktā minēto informāciju, izmantojot norādītās tīmekļa vietnes, nepieciešamības gadījumā atjauninot informāciju. Sekretariāts nodrošina visas šādas informācijas publisku pieejamību.

5.   Komiteja aicina visas saistītās starptautiskās un reģionālās organizācijas (piemēram, Starptautisko Valūtas fondu, ESAO, ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci, PMO, ANO reģionālās komisijas, Pasaules Banku vai to apakšstruktūras, kā arī reģionālās attīstības bankas) un citas sadarbības aģentūras iesniegt 1., 2. un 4. punktā norādīto informāciju.

III SADAĻA

INSTITUCIONĀLĀ KĀRTĪBA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Institucionālā kārtība

1.   Tirdzniecības atvieglošanas komiteja

1.1.   Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības atvieglošanas komiteja.

1.2.   Komiteja ir atvērta līdzdalībai visām Dalībvalstīm, un tā ievēl savu priekšsēdētāju. Komiteja tiekas pēc nepieciešamības un saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem, taču ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem ar šā nolīguma darbību vai tā mērķu sasniegšanu saistītiem jautājumiem. Komiteja veic tādus pienākumus, kādi tai noteikti šajā nolīgumā vai ko tai uztic Dalībvalstis. Komiteja izstrādā savus procedūras noteikumus.

1.3.   Komiteja var izveidot tādas apakšstruktūras, kādas tai var būt nepieciešamas. Visas šādas struktūras ir pakļautas Komitejai.

1.4.   Komiteja izstrādā procedūras, lai Dalībvalstis varētu koplietot informāciju un labu praksi.

1.5.   Komiteja saglabā ciešu saziņu ar citām starptautiskām organizācijām tirdzniecības atvieglošanas jomā, piemēram, PMO, lai nodrošinātu vislabākos pieejamos ieteikumus šā nolīguma īstenošanai un pārvaldībai un lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos. Tālab Komiteja var uzaicināt pārstāvjus no minētajām organizācijām vai to apakšstruktūrām:

a)

piedalīties Komitejas sanāksmē un

b)

pārrunātu ar šo nolīgumu īstenošanu saistītus jautājumus.

1.6.   Komiteja pārskata šā nolīguma darbību un īstenošanu, kad pagājuši četri gadi no tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk.

1.7.   Dalībvalstis ir aicinātas uzdot Komitejai jautājumus par šā Nolīguma īstenošanas un piemērošanas problēmām.

1.8.   Komiteja atbalsta un rosina Dalībvalstu savstarpējas ad hoc diskusijās par konkrētiem ar šo nolīgumu saistītiem jautājumiem, lai nekavējoties rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2.   Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

Katra Dalībvalsts izveido un/vai saglabā nacionālo tirdzniecības atvieglošanas komiteju vai norāda jau esošu mehānismu, kura uzdevums ir veicināt valsts iekšējo koordināciju un šā nolīguma noteikumu īstenošanu.

24. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šajā nolīgumā termins “Dalībvalsts” ietver attiecīgās Dalībvalsts kompetento iestādi.

2.   Visi šā nolīguma noteikumi ir saistoši visām Dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis īsteno šo nolīgumu no dienas, kad tas stājas spēkā. Jaunattīstības un vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kuras izvēlas izmantot II sadaļas noteikumus, īsteno šo nolīgumu saskaņā ar II sadaļu.

4.   Dalībvalsts, kura apstiprina šo nolīgumu pēc tā stāšanās spēkā, īsteno B un C kategorijas saistības, skaitot attiecīgos laikposmus no dienas, kad nolīgums stājas spēkā.

5.   Muitas savienības vai reģionālās ekonomiskās organizācijas Dalībvalstis var pieņemt reģionālu pieeju, kas palīdzētu īstenot to saistības, kuras izriet no šā nolīguma, arī izveidojot un izmantojot reģionālas struktūrvienības.

6.   Neatkarīgi no Marakešas Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1.A pielikuma vispārīgo interpretējošo piezīmi, neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas mazinātu Dalībvalstu pienākumus, kas izriet no GATT 1944. Turklāt neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas mazinātu Dalībvalstu tiesības un saistības, kas izriet no Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā un Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

7.   Visi GATT 1994 noteiktie atbrīvojumi un izņēmumi (23) piemērojami šā nolīguma noteikumiem. Dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums, šā nolīguma noteikumiem piemērojami arī GATT 1994 vai jebkuras tā daļas izņēmumi, kas piešķirti saskaņā ar Marakešas Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu IX-3. un IX-4. pantu un jebkuru tā grozījumu.

8.   GATT 1994 XXII un XXIII panta noteikumi, kurus papildina un piemēro Vienošanās par strīdu izšķiršanu, piemērojami konsultācijām un strīdu izšķiršanai saistībā ar šo nolīgumu, izņemot gadījumus, kuri šajā nolīgumā ir konkrēti norādīts citādi.

9.   Bez citu Dalībvalstu piekrišanas uz šā nolīguma noteikumiem nedrīkst attiecināt atrunas.

10.   Jaunattīstības un vismazāk attīstīto Dalībvalstu A kategorijas saistības, kas iekļautas šā nolīguma pielikumā saskaņā ar 15. panta 1. un 2. punktu, uzskatāmas par tā sastāvdaļu.

11.   Jaunattīstības un vismazāk attīstīto Dalībvalstu B un C kategorijas saistības, ko ņēmusi vērā Komitejas piezīmē un kas saskaņā ar 16. panta 5. punktu iekļautas šā nolīguma pielikumā, uzskatāmas par tā sastāvdaļu.


(1)  Katra Dalībvalsts pēc saviem ieskatiem savā tīmekļa vietnē var noteikt šāda apraksta juridiskos ierobežojumus.

(2)  Saskaņā ar šo punktu: a) nolēmumu izdevusī amatpersona, birojs vai iestāde, augstāka vai neatkarīga pārvaldes iestāde vai tiesu iestāde, pirms nolīgums sāk darboties vai pēc tam var veikt pārskatīšanu, un b) Dalībvalstij nav jānodrošina pieprasījuma iesniedzējam 4. panta 1. punktā paredzētās iespējas.

(3)  Tiek uzskatīts, ka iepriekšējs nolēmums par preču izcelsmi var būt izcelsmes novērtējums nolīguma par izcelsmes noteikumiem nozīmē, ja nolēmums atbilst šā Nolīguma un nolīguma par izcelsmes noteikumiem prasībām. Līdzīgi izcelsmes novērtējums, uz kuru attiecas nolīgums par izcelsmes noteikumiem, var būt iepriekšējs nolēmums par preču izcelsmi šā Nolīguma nozīmē, ja nolēmums atbilst abu minēto nolīgumu prasībām. Dalībvalstīm saskaņā ar šo noteikumu nav jāslēdz atsevišķas vienošanās papildus tām, kas noslēgtas saskaņā ar nolīgumu par izcelsmes noteikumiem attiecībā uz izcelsmes novērtēšanu, ja vien ir izpildītas šā panta prasības.

(4)  Administratīvs lēmums šajā pantā nozīmē ir tāds lēmums ar tiesiskām sekām, kas konkrētā gadījumā ietekmē noteiktas personas tiesības un saistības. Tiek uzskatīts, ka administratīvs lēmums šajā pantā ietver administratīvu aktu GATT 1994 X panta nozīmē vai administratīva akta vai lēmuma neesību saskaņā ar Dalībvalsts tiesībām un tiesību sistēmu. Lai novērstu šādu trūkumu, Dalībvalstis var saglabāt alternatīvu pārvaldes mehānismu vai vēršanos tiesā, kas 1. punktā paredzēto pārsūdzības tiesību vietā liktu muitas dienestam nekavējoties izdot administratīvu lēmumu.

(5)  Neviens šā punkta noteikums neliedz Dalībvalstij saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem atzīt, ka “administratīva klusuciešana” par pārsūdzību vai pārskatīšanu ir uzskatāma par lēmumu, kas pieņemts par labu prasītājam.

(6)  Katra Dalībvalsts atbilstoši savām vajadzībām un spējām var noteikt šāda vidējā izlaišanas laika mērījuma apmēru un metodiku.

(7)  Ja 7.3. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētie pasākumi būs pieejami visiem uzņēmējiem, tiks uzskatīts, ka tie ir paredzēti apstiprinātiem uzņēmējiem.

(8)  Ja Dalībvalstī ir procedūra, kas paredz 8.2. punktā minēto attieksmi, šis noteikums neprasa, lai Dalībvalsts ieviestu atsevišķas paātrinātas izlaišanas procedūras.

(9)  Šādi piemērošanas kritēriji, ja tādi ir, papildina Dalībvalsts prasības, kuras attiecas uz darbībām ar visām precēm vai sūtījumiem, kas saņemti no gaisa pārvadājumiem.

(10)  Šajā noteikumā “ātrbojīgas preces” ir tādas preces, kas to dabīgo īpašību dēļ, jo īpaši tad, ja nav piemērotu glabāšanas apstākļu, ātri bojājas.

(11)  Nekas šajā punktā neliedz Dalībvalstij pieprasīt dokumentus, piemēram, sertifikātus, atļaujas vai licences, kā prasību kontrolētu vai reglamentētu preču importēšanai.

(12)  Šis punkts attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijām, kas nav iekļautas Līgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, un neaizliedz pirmsnosūtīšanas inspekcijas sanitāros vai fitosanitāros nolūkos.

(13)  Šis noteikums neliedz Dalībvalstij saglabāt esošās procedūras, tādējādi transportlīdzekļus var izmantot par garantiju tranzīta pārvadājumam.

(14)  Šādas darbības vispārīgais mērķis ir samazināt neatbilstības gadījumu biežumsu un rezultātā mazināt nepieciešamību apmainīties ar informāciju par noteikumu izpildi.

(15)  Tas var ietvert attiecīgu informāciju par verifikāciju, kas veikta saskaņā ar 3. punktu. Šādas informācijas aizsardzības un konfidencialitātes līmeni nosaka verifikāciju veikusī Dalībvalsts.

(16)  Šajā nolīgumā “palīdzība un atbalsts spēju veidošanai” var ietvert tehnisku, finanšu vai jebkuru citu savstarpēji saskaņotu sniegtās palīdzības formu.

(17)  Iesniegtie paziņojumi var ietvert arī tādu papildu informāciju, kādu paziņojuma iesniedzēja Dalībvalsts var uzskatīt par nepieciešamu. Dalībvalstis ir aicinātas sniegt informāciju par to valsts aģentūru vai subjektu, kas atbild par īstenošanu.

(18)  Dalībvalstis var iekļaut arī informāciju par valsts tirdzniecības atvieglošanas īstenošanas plāniem vai projektiem, valsts aģentūru vai subjektu, kas atbild par īstenošanu, un līdzekļu devējiem, ar kuriem Dalībvalstij var būt vienošanās par palīdzības sniegšanu.

(19)  Šādu pasākumu pamatā ir abpusēji saskaņoti noteikumi, slēdzot divpusējus līgumus vai izmantojot piemērotu starptautisku organizāciju starpniecību, saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

(20)  Dalībvalstis var iekļaut arī informāciju par valsts tirdzniecības atvieglošanas īstenošanas plāniem vai projektiem, valsts aģentūru vai subjektu, kas atbild par īstenošanu, un līdzekļu devējiem, ar kuriem Dalībvalstij var būt vienošanās par palīdzības sniegšanu.

(21)  Šādu pasākumu pamatā ir abpusēji saskaņoti noteikumi, slēdzot divpusējus līgumus vai izmantojot piemērotu starptautisku organizāciju starpniecību, saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

(22)  Sniegtā informācija atspoguļo vajadzībās pamatotu palīdzības un atbalsta sniegšanu spēju veidošanai.

(23)  Tas ietver GATT 1994 V-7. un X-1. pantu un GATT 1994 VIII panta papildu piezīmi.


1. PIELIKUMS

22. PANTA 1. PUNKTA NOTEIKTĀ PAZIŅOJUMA FORMĀTS

Līdzekļu devēja Dalībvalsts:

Laikposms, uz kuru attiecas paziņojums:

 

 

 

Tehniskās un finanšu palīdzības un spēju veidošanas resursu apraksts

Statuss un summa, uz kuru attiecas saistības/kura izmaksāta

Atbalsta saņēmēja valsts/reģions (kur nepieciešams)

Īstenotāja aģentūra Dalībvalstī, kas sniedz palīdzību

Procedūras atbalsta izmaksām


PIELIKUMS NOLĪGUMAM PAR TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANU

PAZIŅOŠANA PAR A KATEGORIJAS SAISTĪBĀM, KAS PAREDZĒTA NOLĪGUMĀ PAR TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANU

ALBĀNIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja, kas izveidota Vispārējās padomes paspārnē (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Albānijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

 

 

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

 

 

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

 

 

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

 

 

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

 

 

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. panta 3. punkts,

Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

11. panta 4. punkts,

Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

11. panta 1. līdz 5. punkts,

ranzīta garantijas

11. panta 12. un 13. punkts

Ar tranzītu saistītā sadarbība un koordinācija

12. pants

Muitas sadarbība

BOTSVĀNA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņēma no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Botsvānas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Botsvānas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

BRAZĪLIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Brazīlijas misijai ir gods paziņot Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā A kategorijas saistībās iekļauj Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:

3. panta 6. punkta b) apakšpunkts;

3. panta 9. punkta a) apakšpunkta ii) punkts;

7. panta 1. punkts;

7. panta 3.1. punkts un

11. panta 9. punkts.

BRUNEJA DARUSALAMA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Brunejas Darusalamas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Bruneja Darusalama A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma 1. līdz 12. panta noteikumus, izņemot šos:

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija: 2.1. punkta a) un b) apakšpunkts

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana: 2. punkts

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

ČĪLE

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Čīle ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot 7. panta 7. punktu par apstiprinātiem uzņēmējiem.

ĶĪNA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ķīnas Tautas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ķīnas Tautas Republika A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei un

12. pants

Muitas sadarbība

KOLUMBIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Kolumbija ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

KONGO

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Kongo Republikas valdībai ir gods paziņot savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

3. panta 1. punkts

Iepriekšēji nolēmumi

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

KOSTARIKA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmuma (WT/MIN(13)/36) 2. un 3. punktu un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Kostarika ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:

10. panta 1.1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2.2. punkts

Kopiju pieņemšana

KOTDIVUĀRA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Kotdivuāras Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Dominikānas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai A kategorijā iekļautos noteikumus atbilstoši Nolīguma I sadaļai.

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. pants

Muitas sadarbība

13. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

EKVADORA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Ekvadoras Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

Pants/punkts (1)

Apraksts

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. panta 1. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 2. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 3. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 4. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 5. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 6. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 16. punkts

Tranzīta brīvība

11. panta 17. punkts

Tranzīta brīvība

ĒĢIPTE

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Ēģipte ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

Pants

Apraksts

4. pants (1., 3., 4., 5. punkts)

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3.2., 3.4., 3.5., 3.6. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 5.1. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. panta 2., 3., 11., 12., 13., 14., 15., 16. punkts)

Tranzīta brīvība

SALVADORA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Salvadora ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

1. pants

Informācijas publicēšana un pieejamība

2. pants

Iespēja komentēt, informēšana pirms stāšanas spēkā un konsultācijas

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras: 1., 2., 3., 4. un 5. punkts

5. pants

Citi pasākumi objektivitātes, nediskriminācijas un pārredzamības veicināšanai

6. pants

Importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi un Sodu nosacījumi: 1. un 3. punkts

7. pants

Preču izlaišana un muitošana: 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 8. un 9. punkts

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība: 1. punkts

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. pants

Ar importu, eksportu un tranzītu saistītas formalitātes: 1., 2.2., 2.3., 3., 5.1., 6., 7., 8. un 9. punkts

11. pants

Tranzīta brīvība: 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 14., 15., 16. un 17. punkts

12. pants

Muitas sadarbība: 1., 3., 4., 5.1., 5.2., 12. punkts

GABONA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Gabonas Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

GVATEMALA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Gvatemalas valdība ar šo vēlas paziņot Sagatavošanas komitejai, ka visi Nolīguma I sadaļas noteikumi iekļauti A kategorijas saistībās saskaņā ar PTO 2014. gada 7. jūlija dokumentu WT/PCTF/W/27, izņemot šos:

 

1. panta 1.1. punkta d) un f) apakšpunkts

 

1. panta 2.1. punkta a) un b) apakšpunkts

 

1. panta 3.1. punkts

 

1. panta 3.2. punkts

 

1. panta 4. punkta b) un c apakšpunkts

 

2. panta 1.1. punkts

 

3. panta 9. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

 

5. pants

 

6. panta 1.4. punkts

 

7. panta 1.2. punkts

 

7. panta 4.3. punkts

 

7. panta 6.1. punkts

 

7. panta 6.2. punkts

 

7. panta 7.3. punkta a), d), e), f) un g) apakšpunkts

 

7. panta 8.2. punkta c) un d) apakšpunkts

 

7. panta 9.3. punkts

 

8. panta 1. punkts

 

8. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts

 

10. panta 1.1. punkts

 

10. panta 2.3. punkts

 

10. panta 4.1. punkts

 

10. panta 4.2. punkts

 

11. panta 17. punkts

 

12. panta 2.1. punkts

 

12. panta 3. punkts

 

12. panta 4. punkts

 

12. panta 5. punkts

 

12. panta 6. punkts

 

12. panta 7. punkts

 

12. panta 8. punkts

 

12. panta 9. punkts

 

12. panta 10. punkts

 

12. panta 11. punkts

HONDURASA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (“Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Hondurasa ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

1. panta 4. punkts

Paziņošana

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi (izņemot 6. panta 1.3. un 1.4. punktu)

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3.punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi (izņemot 7. panta 8.2. punkta d) apakšpunktu)

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces (izņemot 7. panta 9.3. punktu)

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība (izņemot 8. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. panta 12. punkts

Divpusēji un reģionāli nolīgumi

HONKONGA, ĶĪNA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Honkongas, Ķīna, valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Honkonga, Ķīna, iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

INDONĒZIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Indonēzijas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Indonēzija iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

IZRAĒLA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Izraēlas Valstij ir gods paziņot Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komitejai, ka ar šo Izraēlas Valsts A kategorijā iekļauj visus Nolīguma I sadaļas A kategorijas noteikumus.

JORDĀNIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Jordānijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

3. panta 1. punkts

Iepriekšēji nolēmumi

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

11. panta 5. līdz 10. punkts

Tranzīta procedūras un kontrole

KOREJA

Man ir gods atsaukties uz ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), kurā paredzēts, ka Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Turklāt man ir arī gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka Korejas Republikas valdība ir nolēmusi A kategorijā iekļaut visus Nolīguma 1. līdz 12. panta noteikumus.

KUVEITA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kuveitas Valstij ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kuveitas Valsts A kategorijas saistībās iekļauj Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:

3. panta 1. punkts

Iepriekšēji nolēmumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

11. panta 11. līdz 15. punkts

Tranzīta garantijas

12. pants

Muitas sadarbība

KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kirgizstānas Republikas Ekonomikas ministrijai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kirgizstānas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

4. pants

Visi noteikumi (Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras)

5. pants

2. punkts (Aizturēšana)

9. pants

(Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē)

10. pants

5. punkts (Pirmsnosūtīšanas inspekcija)

11. pants

1. līdz 4. punkts (tranzīta maksas, noteikumi, formalitātes un nediskriminācija)

ĶĪNAS MAKAO

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ķīnas Makao valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ķīnas Makao iekļauj A kategorijā visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:

7. pants:

4. punkts – Riska pārvaldība;

7. pants:

5. punkts – Pēcmuitošanas pārbaude;

9. pants:

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. pants:

4. punkts – Vienots kontaktpunkts.

MALAIZIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Malaizijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Malaizija A kategorijā iekļauj visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, izņemot šos:

7. panta 8. punkts

(Paātrinātas piegādes sūtījumi) un

11. panta 9. punkts

(iespēja pirms preču pienākšanas iesniegt un apstrādāt tranzīta dokumentus un datus).

MAURĪCIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Maurīcijas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Maurīcijas Republika iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9.1. punkts

Preču pagaidu ievešana

11. pants

Tranzīta brīvība

23. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

MEKSIKA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Meksikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam.

MOLDOVA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Moldovas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Moldovas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. pants

1. un 4. punkts (Publicēšana; Paziņošana)

3. pants

(IEPRIEKŠĒJI NOLĒMUMI)

4. pants

(PĀRSŪDZĪBAS VAI PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS)

5. pants

2. punkts (Aizturēšana)

6. pants

2. punkts (Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi)

7. pants

2., 4. un 5. pants (Elektronisks maksājums, Riska pārvaldība, Pēcmuitošanas pārbaude)

8. pants

(ROBEŽU AĢENTŪRU SADARBĪBA)

9. pants

(IMPORTAM PAREDZĒTO PREČU PĀRVIETOŠANA MUITAS KONTROLĒ)

10. pants

3. un 5.–9. punkts (Starptautisku standartu izmantošana, Pirmsnosūtīšanas inspekcija, Muitas aģentu izmantošana, Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības, Noraidītās preces, Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei)

12. pants

Visi noteikumi

MONGOLIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Mongolijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Mongolija iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

11. pants

Tranzīta brīvība

MELNKALNE

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Melnkalnes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Melnkalne iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3. panta 1. punkts

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. panta 1.–3. punkts

Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

11. panta 4. punkts

Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

11. panta 11.–15. punkts

Tranzīta garantijas

11. panta 16.–17. punkts

Ar tranzītu saistītā sadarbība un koordinācija

12. pants

Muitas sadarbība

MAROKAS KARALISTE

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Marokas Karalistei ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā šādus noteikumus.

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. pants

Muitas sadarbība

13. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

NIKARAGVA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Nikaragvas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai A kategorijā iekļautos noteikumus, kas atbilst Nolīguma I sadaļai.

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. panta 1. punkts

Atbilstības un sadarbības veicināšanas pasākumi

12. panta 2. punkts

Informācijas apmaiņa

12. panta 3. punkts

Verifikācija

12. panta 4. punkts

Lūgums

12. panta 5. punkts

Aizsardzība un konfidencialitāte

12. panta 6. punkts

Informācijas sniegšana

12. panta 7. punkts

Lūguma atlikšana vai noraidīšana

12. panta 8. punkts

Savstarpība

12. panta 9. punkts

Administratīvais slogs

12. panta 10. punkts

Ierobežojumi

12. panta 11. punkts

Neatļauta informācijas lietošana vai atklāšana

12. panta 12. punkts

Divpusēji un reģionāli nolīgumi

13. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

NIGĒRIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņēma no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Nigērijas Federatīvās Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Nigērija iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

6. panta 3. punkts:

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts:

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 3. punkts:

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

9. pants:

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 7. punkts:

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 9. punkts:

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. panta 3. punkts:

Patvaļīgi ierobežojumi

11. panta 4. punkts:

Nediskriminēšana

11. panta 6. punkts:

Dokumentācijas prasības

11. panta 8. punkts:

Tehnisko šķēršļu tranzīta preču tirdzniecībā nepiemērošana

11. panta 9. punkts:

Tranzīta dokumentu iesniegšana un apstrāde pirms preču pienākšanas

11. panta 10. punkts:

Nekavējoša tranzīta darbības izbeigšana

11. panta 11. punkts:

Tranzīta garantijas.

OMĀNA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja, kas izveidota Vispārējās padomes paspārnē (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Omānas Sultanāta valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Omānas Sultanāts iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. pants:

Publicēšana:

1. panta 1. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. pants:

Iespēja komentēt, informēšana pirms stāšanas spēkā un konsultācijas:

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

4. pants:

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras:

4. panta 1. punkts

Tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. pants:

Citi pasākumi objektivitātes, nediskriminācijas un pārredzamības veicināšanai:

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6. pants:

Importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi:

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

7. pants:

Preču izlaišana un muitošana

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

9. pants:

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas uzraudzībā

10. pants:

Ar importu, eksportu un tranzītu saistītas formalitātes:

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants:

Tranzīta brīvība:

11. panta 1. līdz 3. punkts

Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

11. panta 4. punkts

Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

11. panta 11. punkts

Tranzīta garantijas

13. pants:

Institucionālā kārtība:

13. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

PANAMA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmuma (WT/MIN(13)/36, WT/L/911) 2. un 3. punktu un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Panama ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti šādi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā:

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. panta 1. punkts

Atbilstības un sadarbības veicināšanas pasākumi

12. panta 2. punkts

Informācijas apmaiņa

12. panta 3. punkts

Verifikācija

12. panta 4. punkts

Lūgums

12. panta 5. punkts

Aizsardzība un konfidencialitāte

12. panta 6. punkts

Informācijas sniegšana

12. panta 7. punkts

Lūguma atlikšana vai noraidīšana

12. panta 8. punkts

Savstarpība

12. panta 9. punkts

Administratīvais slogs

12. panta 10. punkts

Ierobežojumi

12. panta 11. punkts

Neatļauta informācijas lietošana vai atklāšana

12. panta 12. punkts

Divpusēji un reģionāli nolīgumi

PARAGVAJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Paragvajas Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

Pants/punkts (2)

Apraksts

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. pants

Muitas sadarbība

PERU

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Peru ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

5. panta 1. punkts

Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

12. pants

Muitas sadarbība

FILIPĪNAS

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Filipīnu valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā A kategorijā iekļauj šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, izņemot šādus:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

12. pants

Muitas sadarbība

KATARA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kataras Valsts valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kataras Valsts A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

SAŪDA ARĀBIJAS KARALISTE

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Saūda Arābijas Karalistes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:

2. panta 1 punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

SENEGĀLA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, Senegāla ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:

 

PANTS/PUNKTS

APRAKSTS

1.

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2.

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

3.

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

4.

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

5.

5. panta 3. punkts

Testu procedūras

6.

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7.

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

8.

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

9.

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība

10.

7. panta 6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

11.

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

12.

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

13.

10. panta 3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

14.

10. panta 4. punkts

Vienots kontaktpunkts

15.

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

16.

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

17.

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

18.

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

19.

12. pants

Muitas sadarbība

SINGAPŪRA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Singapūras Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Singapūras Republika iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

ŠRILANKA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Šrilanka iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

Noteikumi

Nosaukums

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 2. punkts

Elektronisks maksājums

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība

TAIVĀNAS, PENHU, KINMENAS UN MACU ATSEVIŠĶĀ MUITAS TERITORIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajai muitas teritorijai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks pilnībā īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam.

TADŽIKISTĀNA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja ir pilnvarota inter alia saņemt no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Tadžikistānas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. pants

1. punkts

Publicēšana

2. punkts

Internetā pieejamā informācija

4. pants

Visi noteikumi

5. pants

2. punkts

Aizturēšana

3. punkts

Testu procedūras

6. pants

Visi noteikumi

7. pants

1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

4. punkts

Riska pārvaldība

5. punkts

Pēcmuitošanas pārbaude

6. punkts

Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

9. punkts

Ātrbojīgas preces

8. pants

1. punkts

9. pants

Visi noteikumi

10. pants

1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

2. punkts

Kopiju pieņemšana

3. punkts

Starptautisku standartu izmantošana

5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

8. punkts

Noraidītās preces

9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Visi noteikumi

TAIZEME

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Taizemes Karalistes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Taizeme iekļauj A kategorijā visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:

3. pants

Iepriekšēji nolēmumi: 5. un 6. punkts

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras: 4. punkts

5. pants

Citi pasākumi: Citi pasākumi: 1. punkts (Paziņojumi) un 3. punkts (Testu procedūras)

6. pants

Nodevu un maksu nosacījumi: 3.4. punkts un 3.7. punkts (Sodu nosacījumi)

7. pants

Preču izlaišana un muitošana 1.1. punkts (Apstrāde pirms preču pienākšanas)

10. pants

Formalitātes: 8. punkts (Noraidītās preces) un 9. punkts (Pagaidu ievešana)

11. pants

Tranzīta brīvība: 1., 8. un 9. punkts

12. pants

Muitas sadarbība: 2. punkts (Informācijas apmaiņa) 5.1. punkts c) līdz f) apakšpunkts un 6.1. punkts (Informācijas sniegšana)

TUNISIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Tunisijas Republikas valdība ar šo paziņo, ka šādus minētā Nolīguma noteikumus iekļauj A kategorijā:

Pants un punkts (3)

Apraksts

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

4. pants

Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

5. panta 2. punkts

Aizturēšana

6. panta 3. punkts

Sodu nosacījumi

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 3. punkts

Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 5. punkts

Pirmsnosūtīšanas inspekcija

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants, izņemot 5. punktu

Tranzīta brīvība, izņemot tranzīta pārvadājumiem fiziski nošķirtas infrastruktūras nodrošināšanu

12. pants

Muitas sadarbība

23. panta 2. punkts

Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

TURCIJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Turcijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:

7. panta 9. punkts

“Ātrbojīgas preces”

UKRAINA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ukrainas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ukraina iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 1. punkts

Publicēšana

1. panta 2. punkts

Internetā pieejamā informācija

7. panta 1. punkts

Apstrāde pirms preču pienākšanas

7. panta 4. punkts

Riska pārvaldība (izņemot 7. panta 4.1. punktu, 7. panta 4.2. punktu, 7. panta 4.3. punktu)

7. panta 7. punkts

Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

7. panta 9. punkts

Ātrbojīgas preces (izņemot 7. panta 9.1. un 9.2. punktu)

8. pants

Robežu aģentūru sadarbība

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 8. punkts

Noraidītās preces (izņemot 10. panta 8.2. punktu)

10. panta 9. punkts

Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

11. pants

Tranzīta brīvība (izņemot 11. panta 3. punktu, 11. panta 4. punktu, 11. panta 5. punktu, 11. panta 6. punktu, 11. panta 7. punktu, 11. panta 8. punktu, 11. panta 10. punktu)

URUGVAJA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Urugvajas Austrumu Republika iekļauj A kategorijas saistībās visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot 7. panta 3. punktu (Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana), kas iekļauts B kategorijas saistībās.

VJETNAMA

Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Vjetnama iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

1. panta 3. punkts

Informācijas sniegšanas centri

1. panta 4. punkts

Paziņošana

2. panta 1. punkts

Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

2. panta 2. punkts

Konsultācijas

4. panta 1. punkts

tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

6. panta 1. punkts

Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

6. panta 2. punkts

Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

7. panta 8. punkts

Paātrinātas piegādes sūtījumi

9. pants

Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

10. panta 1. punkts

Formalitātes un dokumentācijas prasības

10. panta 2. punkts

Kopiju pieņemšana

10. panta 6. punkts

Muitas aģentu izmantošana

10. panta 7. punkts

Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

11. panta 1. līdz 3. punkts

Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

11. panta 4. punkts

Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu


(1)  Ja atsaucē norādīts konkrēts punkts, tad Ekvadoras Republikas saistības attiecas tikai uz norādīto konkrēto punktu, nevis visu pantu.

(2)  Ja atsaucē norādīts konkrēts punkts, tad Paragvajas Republikas saistības attiecas tikai uz norādīto konkrēto punktu, nevis visu pantu.

(3)  Ja norādīts konkrēts panta punkts, tad Tunisijas saistības attiecas tikai uz konkrētā punkta saturu un uz pārējiem panta noteikumiem neattiecas.


REGULAS

30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/62


PADOMES REGULA (ES) 2015/1948

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2012/642/KĀDP.

(2)

Padome 2015. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1957 (3), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP, paredzot apturēt ierobežojošo pasākumu piemērošanu attiecībā uz konkrētām personām un vienībām, kuras noteiktas minētajā lēmumā.

(3)

Ir nepieciešama Savienības līmeņa regulatīva darbība, lai īstenotu ierobežojošo pasākumu apturēšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs to piemēro vienādi.

(4)

Pilnvaras grozīt sarakstu Regulas (EK) Nr. 765/2006 IV pielikumā izklāstītajā sarakstā īsteno Padome, ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā un lai nodrošinātu atbilstību procesam attiecībā uz Lēmuma 2012/642/KĀDP grozīšanu.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 765/2006,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 765/2006 groza šādi:

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Panta 1. un 2. punktā paredzētos aizliegumus aptur tiktāl, ciktāl tie attiecas uz IV pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām.”;

2)

pievieno šādu pantu:

“8.b pants

Padome groza IV pielikumu, pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz Lēmuma 2012/642/KĀDP II pielikumu.”;

3)

šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā Regulas (EK) Nr. 765/2006 IV pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1957 (2015. gada 29. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 149. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 765/2006 IV pielikuma teksts

“IV PIELIKUMS

Personas un vienības, kas minētas 2. panta 6. punktā

A.   Personas

1.

Alinikau Siarhei Aliaksandravich

2.

Ananich, Liliia Stanislavauna

3.

Arlau Aliaksey

4.

Atabekau, Khazalbek Bakhtibekavich

5.

Badak Ala Mikalaeuna

6.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

7.

Bandarenka Siarhei Uladzimiravich

8.

Barouski Aliaksandr Genadzevich

9.

Barsukou, Aliaksandr Piatrovich

10.

Barysionak, Anatol Uladzimiravich

11.

Bazanau, Aliaksandr Viktaravich

12.

Bileichyk, Aliaksandr Uladzimiravich

13.

Bortnik, Siarhei Aliaksandrovich

14.

Brysina, Zhanna Leanidauna

15.

Bulash, Ala Biukbalauna

16.

Bushchyk, Vasil Vasilievich

17.

Busko, Ihar Iauhenavich

18.

Bychko, Aliaksei Viktaravich

19.

Charhinets, Mikalai Ivanavich

20.

Charkas, Tatsiana Stanislavauna

21.

Charnyshou, Aleh Anatolievich

22.

Chatviartkova, Natallia Alexeeuna

23.

Chubkavets Kiryl Chubkovets Kirill

24.

Chyzh, Iury Aliaksandravich

25.

Davydzka, Henadz Branislavavich

26.

Dysko, Henadz Iosifavich

27.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich

28.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

29.

Esman, Valery Aliaksandravich

30.

Farmahei, Leanid Kanstantsinavich

31.

Haidukevich Valery Uladzimiravich

32.

Halavanau, Viktar Ryhoravich

33.

Harbatouski, Yury Aliaksandravich

34.

Herasimenka, Henadz Anatolievich

35.

Herasimovich, Volha Ivanauna

36.

Hermanovich, Siarhei Mikhailavich

37.

Hihin, Vadzim Frantsavich

38.

Hrachova, Liudmila Andreeuna

39.

Hureeu Siarhei Viktaravich

40.

Iakubovich, Pavel Izotavich

41.

Iancheuski, Usevalad Viachaslavavich

42.

Iarmoshyna, Lidziia Mikhailauna

43.

Iaruta, Viktar Heorhevich

44.

Iasianovich, Leanid Stanislavavich

45.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich

46.

Ihnatovich-Mishneva, Liudmila

47.

Ipatau, Vadzim Dzmitryevich

48.

Ivanou, Siarhei

49.

Kachanau Uladzimir Uladzimiravich

50.

Kadzin, Raman Viktaravich

51.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich

52.

Kalach, Uladzimir Viktaravich

53.

Kamarouskaya, Volha Paulauna

54.

Kamisarau, Valery Mikalayevich

55.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

56.

Karovina, Natallia Uladzimirauna

57.

Karpenka, Ihar Vasilievich

58.

Katsuba, Sviatlana Piatrouna

59.

Kavaliou, Aliaksandr Mikhailavich

60.

Kazak, Viktar Uladzimiravich

61.

Kazheunikau Andrey

62.

Kaziiatka, Iury Vasilievich

63.

Kharyton, Aliaksandr

64.

Khatkevich, Iauhen Viktaravich

65.

Khmaruk, Siargei Konstantinovich

66.

Khrobastau, Uladzimir Ivanavich

67.

Khrypach, Siarhei Fiodaravich

68.

Khvainitskaya, Zhanna Anatolyeuna

69.

Kisialiou, Anatol Siamionavich

70.

Kochyk, Aliaksandr Vasilyevich

71.

Kolas, Alena Piatrovna

72.

Konan, Viktar Aliaksandravich

73.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

74.

Korzh, Ivan Aliakseevich

75.

Krasheuski, Viktar

76.

Krasouskaya, Zinaida Uladzimirauna

77.

Kryshtapovich, Leu Eustafievich

78.

Kuklis, Mikalai Ivanovich

79.

Kuliashou, Anatol Nilavich

80.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

81.

Lapko, Maksim Fiodaravich

82.

Lapo, Liudmila Ivanauna

83.

Laptsionak, Ihar Mikalaevich

84.

Lashyn, Aliaksandr Mikhailavich

85.

Lazavik, Mikalai Ivanavich

86.

Lemiashonak, Anatol Ivanavich

87.

Liabedzik, Mikhail Piatrovich

88.

Liaskouski, Ivan Anatolievich

89.

Liushtyk, Siarhei Anatolievich

90.

Lomats, Zianon Kuzmich

91.

Lapatka, Aliaksandr Aliaksandravich

92.

Lukashenka, Aliaksandr Ryhoravich

93.

Lukashenka, Dzmitry Aliaksandravich

94.

Lukashenka, Viktar Aliaksandravich

95.

Lukomski, Aliaksandr Valiantsinavich

96.

Lutau Dzmitry Mikhailavich

97.

Makei, Uladzimir Uladzimiravich

98.

Maladtsova, Tatsiana

99.

Maslakou, Valery Anatolievich

100.

Mazouka Anzhalika Mikhailauna

101.

Mazouka, Kiryl Viktaravich

102.

Miklashevich, Piotr Piatrovich

103.

Mitrakhovich, Iryna Aliakseeuna

104.

Morozau, Viktar Mikalaevich

105.

Motyl, Tatsiana Iaraslavauna

106.

Nazaranka, Vasil Andreyevich

107.

Niakrasava, Alena Tsimafeeuna

108.

Padabed, Iury Mikalaevich

109.

Piakarski, Aleh Anatolievich

110.

Praliaskouski, Aleh Vitoldavich

111.

Pratasavitskaia, Natallia Uladzimirauna

112.

Putsyla, Uladzimir Ryhoravich

113.

Pykina, Natallia Mikhailauna

114.

Radzkou, Aliaksandr Mikhailavich

115.

Rakhmanava, Maryna Iurievna

116.

Ravinskaia, Tatsiana Uladzimirauna

117.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

118.

Rybakou, Aliaksei Vasilievich

119.

Saikouski Valeri Yosifavich

120.

Sanko Ivan Ivanavich

121.

Sauko, Valery Iosifavich

122.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich

123.

Shahrai, Ryta Piatrouna

124.

Shamionau Vadzim Iharavich

125.

Shastakou Maksim Aliaksandravich

126.

Shchurok, Ivan Antonavich

127.

Shastakou, Iury Valerievich

128.

Shuhaeu, Siarhei Mikhailavich

129.

Shved, Andrei Ivanavich

130.

Shykarou, Uladzislau Aleksandravich

131.

Shylko, Alena Mikalaeuna

132.

Siankevich, Eduard Aliaksandravich

133.

Siarheenka, Ihar Piatrovich

134.

Simakhina, Liubou Siarheeuna

135.

Simanau Aliaksandr Anatolievich

136.

Simanouski Dmitri Valerevich

137.

Sirenka, Viktar Ivanavich

138.

Slizheuski, Aleh Leanidavich

139.

Smalenski, Mikalai Zinouevich

140.

Stsiapurka, Uladzimir Mikhailavich

141.

Stuk, Aliaksei Kanstantsinavich

142.

Sukharenka, Stsiapan Mikalaevich

143.

Sukhau Dzmitri Viachaslavavich

144.

Svistunova, Valiantsina Mikalaeuna

145.

Talstashou, Aliaksandr Alehavich

146.

Traulka Pavel

147.

Trutka, Iury Igorevich

148.

Tsertsel, Ivan Stanislavavich

149.

Tupik, Vera Mikhailauna

150.

Tushynski Ihar Heraninavich

151.

Unukevich, Tamara Vasileuna

152.

Utsiuryn, Andrei Aliaksandravich

153.

Vakulchyk, Valery Paulavich

154.

Valchkova, Maryiana Leanidauna

155.

Vasilevich, Ryhor Aliakseevich

156.

Vehera, Viktar Paulavich

157.

Volkau, Siarhei Mikhailavich

158.

Yakunchykhin, Aliaksandr Anatolyevich

159.

Yarmalitski, Siarhei Uladzimiravich

160.

Zaharouski, Anton Uladzimiravich

161.

Zaitsau, Vadzim Iurievich

162.

Zaitsava, Viktoryia Henadzeuna

163.

Zakharau, Aliaksei Ivanavich

164.

Zapasnik, Maryna Sviataslavauna

165.

Zhadobin, Iury Viktaravich

166.

Zhuk, Alena Siamionauna

167.

Zhuk, Dzmitry Aliaksandravich

168.

Zhukouskaia, Zhanna Aliakseeuna

169.

Zhukouski, Siarhei Kanstantsinavich

170.

Zimouski Aliaksandr Leanidavich

171.

Volkau, Vitaliy Mikalaevic

B.   Vienības

1.

Beltechexport

2.

Beltech Holding

3.

Spetspriborservice

4.

LLC Triple

5.

JSC Berezovsky KSI

6.

JCJSC QuartzMelProm

7.

CJSC Prostor-Trade

8.

JLLC AquaTriple

9.

LLC Rakowski browar

10.

CJSC Dinamo-Minsk”


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/71


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1949

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (1) un jo īpaši tās 8.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 18. maijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006.

(2)

Ievērojot Vispārējās tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-276/12, Y. Chyzh un citi/Padome (2), vairs nav pamata saglabāt četras vienības Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Informācija par konkrētām personām un vienībām Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāatjaunina.

(4)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(2)  Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 6. oktobra spriedums. Yury Aleksandrovich Chyzh/Padome, T-276/12, ECLI:EU:T:2015:748 (Krājumā vēl nav publicēts).


PIELIKUMS

I.

Šādas vienības tiek svītrotas no Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikuma B daļā (Vienības) iekļautā saraksta:

8.

LLC Triple Metal Trade

10.

JV LLC Triple-Techno

18.

MSSFC Logoysk

19.

Triple-Agro ACC

II.

Ierakstus attiecībā uz šādām Regulas (EK) Nr. 765/2006 I pielikuma A daļā minētajām personām aizstāj ar šādiem:

 

Vārds

Baltkrievu valodas transkripcija

Krievu valodas transkripcija

Vārds

(baltkrievu valodā)

Vārds

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums iekļaušanai sarakstā

4.

Alinikau Siarhei Aliaksandravich (Alinikau Siarhey Alyaksandravich) Aleinikov Sergei Aleksandrovich

АЛИНИКАЎ, Сяргей Аляксандравич

АЛEЙНИКOВ, Сергей Aлександрович

Adrese:

Исправительное учреждение “Исправительная колония № 17” управления Департамента исполнения наказаний МВД Республики Беларусь по Могилевской области, г. Шклов, Могилевская область

Majors, Shklov izvietotās soda kolonijas IK-17 operatīvās daļas vadītājs. Iespaidoja politiskos ieslodzītos, liedzot viņiem tiesības uz saraksti un neļaujot tikties ar apmeklētājiem, izdeva rīkojumus viņiem noteikt stingrāku soda režīmu, veikt pārmeklēšanu un izteica draudus, lai izspiestu atzīšanos. Tieši atbildīgs par to, ka, izmantojot pārmērīgu spēku pret politiskajiem ieslodzītajiem un opozīcijas aktīvistiem, 2011.–2012. gadā tika pārkāptas viņu cilvēktiesības. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

7.

Ananich, Liliia Stanislavauna

(Ananich, Lilia Stanislavauna; Ananich, Liliya Stanislavauna)

Ananich, Liliia Stanislavovna

(Ananich, Lilia Stanislavovna; Ananich, Liliya Stanislavovna)

АНАНIЧ, Лiлiя Станiславаўна

АНАНИЧ, Лилия Станиславовна

Dzimšanas datums: 1960. gads

Dzimšanas vieta: Leonovo, Borisovo rajons, Minsk apgabals

ID 4020160A013PB7

Adrese:

220004, г. Минск, пр. Победителей, 11 Министерствo информации Belarus

Informācijas ministre kopš 2014. gada 30. jūnija, bijusī informācijas ministra pirmā vietniece. Kopš 2003. gada viņai ir būtiska loma valsts propagandas veicināšanā, ar kuru tiek ierosinātas, atbalstītas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvības apspiešanā. Izmantojot sagrozītu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tika sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

10.

Atabekau, Khazalbek Bakhtibekavich

Atabekov, Khazalbek Bakhtibekovich

АТАБЕКАЎ, Хазалбек Бактiбекавiч

АТАБЕКОВ, Хазалбек Баxтибекович (АТАБЕКОВ, Кхазалбек Баxтибекович)

Adrese:

Главное Управление Командующего Внутренними Войсками

220028 г. Минск, ул.Маяковского, 97

Pulkvedis, Iekšlietu ministrijas karaspēka Kaujas apmācības departamenta vadītāja vietnieks, bijušais valsts iekšējā karaspēka īpašās brigādes komandieris Minskas priekšpilsētā Uruchie. Viņš bija karaspēka vienības komandieris 2010. gada 19. decembrī Minskā notikušā pēcvēlēšanu protesta pasākuma vardarbīgajās represijās, kurās tika pārmērīgi pielietots spēks. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

11.

Badak Ala Mikalaeuna

Bodak Alla Nikolaevna

БАДАК, Ала Мiкалаеўна

БОДАК, Алла Николаевна

Dzimšanas datums: 30.8.1967.

Pases Nr.: SP0013023

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra vietniece, atbildīga par Advokatūras pārraudzību un kontroli, agrāk bija atbildīga par juridisku atbalstu iestādēm, kas sagatavo leģislatīvus un normatīvus aktus.

Viņa bija atbildīga par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un tiesu iestāžu, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju apspiešanas instrumenti, lomu un darbību, sagatavojot likumus, kas ir represīvi attieksmē pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

12.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

Bakhmatov, Igor Andreevich

БАХМАТАЎ, Irap Андрэевiч

БАХМАТОВ, Игорь Андреевич

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā darba organizācijas jautājumos viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada maijā tika pārcelts uz rezerves spēkiem.

16.

Barouski Aliaksandr Genadzevich

Borovski Aleksandr Gennadievich

БАРОЎСКI, Аляксандр Генадзевiч

БОРОВСКИЙ, Александр Геннадиевич

Adrese:

Прокуратура Октябрьского района220039 г.Минск, ул.Авакяна,32

Minskas Oktiabrski (Kastrichnitski) rajona prokurora vietnieks. Viņš piedalījās Pavel Vinogradov, Dmitri Drozd, Ales Kirkevich un Vladimir Homichenko lietas izskatīšanā. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tā ir skaidrs Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz nepareizu 2010. gada 19. decembra notikumu klasifikāciju, kas nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

17.

Barsukou, Aliaksandr Piatrovich

Barsukov, Aleksandr Petrovich

БАРСУКОЎ, Аляксандр Пятровiч

БАРСУКОВ, Александр Петрович

Dzimšanas datums: 29.4.1965.

Adrese:

Беларусь, 220007 г. Минск, переулок Добромысленский, 5

ГУВД Минского Горисполкома

Ģenerālis, Minskas policijas vadītājs. Pēc tam, kad 2011. gada 21. oktobrī viņš tika iecelts par Minskas policijas vadītāju, viņš kā komandieris ir bijis atbildīgs par represijām pret aptuveni divpadsmit mierīgiem protestētājiem Minskā – vēlāk viņi tika notiesāti par Likuma par masu pasākumiem pārkāpšanu. Vairākus gadus viņš vadīja policijas darbību pret opozīcijas protestiem ielās.

22.

Bileichyk, Aliaksandr Uladzimiravich Bileichik, Aleksandr Vladimirovich (Bileychik, Aleksandr Vladimirovich)

БIЛЕЙЧЫК, Аляксандр Уладзiмiравiч

БИЛЕЙЧИК, Александр Владимирович

Dzimšanas datums: 1964. gads

Bijušais tieslietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2014. gada decembrim), atbildīgs par tiesu iestādēm, civilstāvokļa un notāru pakalpojumiem. Viņa pienākumos ietilpst Advokatūras pārraudzība un kontrole. Viņam ir bijusi ievērojama loma, lai gandrīz sistemātiski izslēgtu no Advokatūras advokātus, kuri aizstāv politieslodzītos.

25.

Bulash, Ala Biukbalauna

Bulash, Alla Biukbalovna

БУЛАШ, Ала Бюкбалаўнa

БУЛАШ, Алла Бюкбаловнa

 

Bijusī Minskas Kastrichnitski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, atbildīga par krimināllietām, un bijusī Minskas Oktiabrski (Kastrichnitski) rajona tiesas tiesnese. Viņa izskatīja Pavel Vinogradov, Dmitri Drozd, Ales Kirkevich, Andrei Protasenia un Vladimir Homichenko lietu. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

28.

Busko, Ihar Iauhenavich (Busko, Ihar Yauhenavich Busko, Igor Evgenievich (Busko, Igor Yevgenyevich)

БУСЬКО, Irap Яўгенавiч

БУСЬКО, Игорь Евгеньевич

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja vietnieks, bijušais Brest apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Brest apgabalā un Baltkrievijā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

31.

Charkas, Tatsiana Stanislavauna

(Cherkas, Tatsiana Stanislavauna)

Cherkas, Tatiana Stanislavovna

ЧАРКАС, (ЧЭРКАС) Таццяна Станiславаўна

ЧЕРКАС, Татьяна Станиславовна

Adrese:

Суд Партизанского района г. Минска

220027, г. Минск, ул. Семашко, 33

Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja, bijusī Minskas Frunzenski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Minskas Frunzenski rajona tiesnese, izskatīja protestētāja Aleksandr Otroshchenkov lietu (notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem slēgta tipa cietumā), Aleksandr Molchanov lietu (3 gadu cietumsods) un Dmitri Novik lietu (3,5 gadu ieslodzījums slēgta tipa cietumā). Atbildīga par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

38.

Davydzka, Henadz Branislavavich

Davydko, Gennadi Bronislavovich

ДАВИДЗЬКА, Генадзь Бранiслававiч

ДАВЫДЬКО, Геннадий Брониславович

Dzimšanas datums: 29.9.1955., Senno, Vitebsk apgabals

Adrese:

Белтеле-радиокомпания,

ул. Макаенка, 9, Минск, 220807, Беларусь

Valsts radio un TV uzņēmuma priekšsēdētājs kopš 2010. gada 28. decembra. Raksturojot sevi kā autoritāru demokrātu, bija atbildīgs par tādas valsts propagandas veicināšanu televīzijā, ar kuru tiek atbalstītas un attaisnotas represijas, kas pēc 2010. gada vēlēšanām vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Izmantojot sagrozītu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tika sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

40.

Dysko, Henadz Iosifavich

Dysko, Gennadi Iosifovich

ДЫСКО, Генадзь Iосiфавiч

ДЫСКО, Генадий Иосифович

Dzimšanas datums: 22.3.1964.

Dzimšanas vieta: Oshmiany, Hrodna apgabals

Adrese:

210601 г.Витебск, ул. Жесткова, 14а

(ul. Zhestkova, 14a Vitebsk)

Vitebskas apgabala virsprokurors kopš 2006. gada oktobra. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām. Tostarp atbildīgs par lietām pret Siarhei Kavalenka un Andrei Haidukow.

41.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich (Dzemyantsey, Vasil Ivanovich)

Dementei, Vasili Ivanovich

(Dementey, Vasili Ivanovich)

ДЗЕМЯНЦЕЙ, Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ, Василий Иванович

Dzimšanas datums: 20.9.1954.

Dzimšanas vieta: Chashniki district, Vitebsk apgabals

ID: 3200954E045PB4

Adrese:

Гродненская региональная таможня

230003, г. Гродно, ул. Карского, 53

Grodņas (Hrodna) reģionālās muitas komitejas vadītājs (kopš 2011. gada 22. aprīļa), bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks (2005–2007), bijušais Valsts muitas komitejas vadītāja vietnieks (2007–2011).

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar kurām VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, jo īpaši 2006. un 2007. gadā.

42.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

Dedkov, Leonid Nikolaevich

ДЗЯДКОЎ, Леанiд Мiкалаевiч

ДЕДКОВ, Леонид Николаевич

Dzimšanas datums: 1964. gada oktobris

ID: 3271064M000PB3

Bijušais VDK vadītāja vietnieks (2010.–2013. gada jūlijs), kas bija atbildīgs par ārvalstu izlūkošanu. Līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

48.

Halavanau, Viktar Ryhoravich

Golovanov, Viktor Grigorievich

ГАЛАВАНАЎ, Biктap Pыгopaвiч

ГОЛОВАНОВ, Виктор Григорьевич

Dzimšanas datums: 15.12.1952., Borisov

Adrese:

ul. Oktyabrskaya, 5

Minsk

Privātā “Baltkrievijas tiesību institūta” rektors. Bijušais tieslietu ministrs; viņa dienesti sagatavoja likumus, lai apspiestu pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Viņš arī neatļāva reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas un atņēma tām reģistrētu organizāciju tiesības, un ignorēja prettiesisko rīcību, ar kādu drošības dienesti vērsās pret iedzīvotājiem.

50.

Herasimenka, Henadz Anatolievich Gerasimenko, Gennadi Anatolievich

ГЕРАСIМЕНКА, Генадзь Анатольевiч

ГЕРАСИМЕНКО, Геннадий Анатольевич

Adrese:

“Институт национальной безопасности Республики Беларусь”

220034, г.Минск, ул.З.Бядули, 2

Valsts drošības institūta (VDK skola) vadītāja vietnieks un bijušais Vitebsk rajona VDK vadītājs.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Vitebsk apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

54.

Hrachova, Liudmila Andreeuna

(Hrachova, Lyudmila Andreyeuna)

Gracheva, Liudmila Andreevna

(Grachova, Lyudmila Andreyevna;

Grachiova, Ludmila Andreevna)

ГРАЧОВА, Людмiла Андрэеўна

ГРАЧЕВА, Людмила Андреевна

Adrese:

Суд Ленинского района города Минска

ул. Семашко, 33

220027, г. Минск

Bijusī Minskas Leninski rajona tiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece. Viņa izskatīja lietu, kurā apsūdzētie bija bijušie prezidenta amata kandidāti Nikolai Statkevich un Dmitri Uss, kā arī politiskie un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti Andrei Pozniak, Aleksandr Klaskovski, Aleksandr Kvetkevich, Artiom Gribkov un Dmitri Bulanov. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

55.

Hureeu Siarhei Viktaravich

(Hureyeu Siarhey Viktaravich)

Gureev Sergei Viktorovich,

(Gureyev Sergey Viktorovich)

ГУРЭЕЎ, Сяргей Biктapaвiч

ГУРЕЕВ, Сергей Викторович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra vietnieks un pirmstiesas izmeklēšanas vadītājs viņš bija atbildīgs par protestu vardarbīgu apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem izmeklēšanas procedūru laikā saistībā ar 2010. gada decembra vēlēšanām. 2012. gada februārī viņš pievienojās rezerves spēkiem. Pašreiz – rezerves spēku ģenerālis.

60.

Iaruta, Viktar Heorhevich

(Yaruta, Viktar Heorhevich) Iaruta, Viktor Gueorguievich (Yaruta, Viktor Gueorguievich)

ЯРУТА, Вiктар Георгіевіч

ЯРУТА, Виктор Георгиевич

 

VDK Valsts sakaru padomes vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

61.

Iasianovich, Leanid Stanislavavich (Yasianovich, Leanid Stanislavavich)

Iasenovich, Leonid Stanislavovich (Yasenovich, Leonid Stanislavovich)

ЯСЯНОВIЧ, Леанiд Станiслававiч

ЯСЕНОВИЧ, Леонид Станиславович

Dzimšanas datums: 26.11.1961.

Dzimšanas vieta: Buchani, Vitebsk rajons

Adrese:

Glavnoye Upravlenie Yustitsy Mingorispolkoma

220030 Minsk

Prospekt Nezavisimosti 8

Pases Nr.: MP0515811

Minskas pilsētas administrācijas Galvenā tieslietu departamenta vadītāja pirmais vietnieks. Bijušais Minskas Centrālā rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Minskas Centrālā rajona tiesas tiesnesis. 2006. gada 6. augustā viņš pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem no pilsoniskās iniciatīvas “Partnerība” piesprieda ieslodzījumu par prezidenta vēlēšanu novērošanu 2006. gadā. Nikolai Astreiko tika piespriesti 2 gadi ieslodzījumā, Timofei Dranchuk –1 gads ieslodzījumā, Aleksandr Shalaiko un Enira Bronitskaya – 6 mēneši ieslodzījumā. 2007., 2010., 2011. un 2012. gadā viņš piesprieda vairākiem aktīvistiem vairākas dienas ieslodzījumā, it īpaši 2010. gada 20. decembrī, kad viņš piesprieda Andrei Luhin, Serhey Krauchanka un Stanislau Fedorau 10 dienas ieslodzījumā, un Volha Chernykh 12 dienas ieslodzījumā. 2010. gada 21. decembrī viņš piesprieda Mykalai Dzemidenka 15 dienas ieslodzījumā. 2011. gada 20. decembrī viņš notiesāja divus aktīvistus, kuri piedalījās 2010. gada 19. decembra notikumu gadskārtai veltītā pasākumā: Vassil Parfenkau un Siarhey Pavel piesprieda attiecīgi 15 un 12 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 6. septembrī viņš piesprieda Aliaksey Tseply 5 dienas ieslodzījumā it kā par pretošanos policistam; faktiski Aliaksey Tseply izdalīja opozīcijas laikrakstus Minskas centrā.

Veids, kādā viņš vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums.

62.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich

(Yauseev, Ihar Uladzimiravich; Yauseyev, Ihar Uladzimiravich)

Evseev, Igor Vladimirovich (Yevseev, Igor Vladimirovich; Yevseyev, Igor Vladimirovich)

ЯЎСЕЕЎ, Irap Уладзiмiравiч

ЕВСЕЕВ, Игорь Владимирович

Dzimšanas datums: 1968. gads

Adrese:

Minsk 220073 Kalvariiskaya 29

Minskas apgabala policijas vadītājs (kopš 2015. gada marta vai aprīļa), bijušais Vitebskas apgabala policijas vadītājs, policijas ģenerālis (kopš 2013. gada). Bijušais Minskas policijas vadītāja vietnieks un Minskas nemieru novēršanas (OMON) operatīvās vienības vadītājs. Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, un personiski piedalījās vardarbībās, par kurām 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gadā viņš vadīja arī operatīvās vienības, kas apspieda daudzas citas Minskas politisko aktīvistu un mierīgo iedzīvotāju protesta akcijas.

63.

Ihnatovich-Mishneva, Liudmila

Ignatovich-Mishneva, Liudmila

IГНАТОВIЧ-МIШНЕВА Людмiла

ИГНАТОВИЧ-МИШНЕВА Людмила

 

Minskas prokurore, kas 2011. gadā izskatīja noraidījumu apelācijas sūdzībai par spriedumu attiecībā uz Molodoi Front (Jaunā fronte) aktīvistiem Dmitri Dashkevich un Eduard Lobov. Tiesas process bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums.

66.

Kachanau Uladzimir Uladzimiravich Kachanov Vladimir Vladimirovich

КАЧАНАУ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КАЧАНОВ, Владимир Владимирович

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra palīgs/padomdevējs. Kā tieslietu ministra palīgs viņš bija atbildīgs par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un Baltkrievijas tiesu iestāžu lomu un darbību, sagatavojot likumus, kas ir represīvi attieksmē pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, pārraugot tiesnešu un prokuroru darbu, aizliedzot vai atņemot tiesības reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, pieņemot lēmumus pret advokātiem, kas aizstāv politiskos ieslodzītos, kā arī apzināti ignorējot prettiesisko rīcību, ar kādu drošības dienesti vērsās pret iedzīvotājiem.

67.

Kadzin, Raman Viktaravich

Kadin, Roman Viktorovich

КАДЗIН, Раман Вiктаравiч

КАДИН, Роман Викторович

Dzimšanas datums: 17.7.1977.

Pašreizējā pase: MP3260350

Motorizētu patruļu dienesta ieroču un tehniskās apgādes komandieris.

Viņš 2011. gada februārī no prezidenta Lukashenka saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli par aktīvu piedalīšanos un pavēļu izpildi 2010. gada 19. decembra demonstrāciju apspiešanā.

68.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich

(Kakunin, Aliaxandr Aliaxandravich)

Kakunin, Aleksandr Aleksandravich

(Kakunin, Alexandr Alexandrovich)

Alexander Aleksandrovich Kakunin

Alexander Aleksandrovich Kakunin

(Александр Александрович Какунин, Аляксандр, Аляксандровіч Какунін)

КАКУНИН Александр Александрович

КАКУНІН Аляксандр, Аляксандровіч

Adrese:

Исправительная колония № 2

213800, г. Бобруйск, ул. Сикорского, 1

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieks, atbildīgs par necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Kakunin izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumus.

69.

Kalach, Uladzimir Viktaravich

Kalach, Vladimir Viktorovich

КАЛАЧ, Уладзiмiр Вiктаравiч

КАЛАЧ, Владимир Викторович

 

Minskas pilsētas un apgabala VDK vadītājs un bijušais Minskas VDK vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Minskā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

73.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

Konoplev, Vladimir Nikolaevich

КАНАПЛЕЎ, Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ, Владимир Николаевич

Dzimšanas datums: 3.1.1954.

Dzimšanas vieta: Akulintsi, Mohilev apgabals

ID: 3030154A124PB9

Adrese:

220114, Filimonova Str., 55/2, Minsk, Belarus

Cieši saistīts ar prezidentu Lukashenka, ar kuru viņš cieši sadarbojās 20. gs. astoņdesmitajos un galvenokārt deviņdesmitajos gados. Valsts olimpiskās komitejas vadītāja vietnieks (vadītājs ir Alexandr Lukashenka). Rokasbumbas federācijas vadītājs, atkārtoti ievēlēts 2014. gadā. Bijušais parlamenta augšpalātas deputāts. Viņš bija viena no galvenajām krāpnieciskajās 2006. gada prezidenta vēlēšanās iesaistītajām personām.

80.

Kazheunikau Andrey Kozhevnikov Andrey

КАЖЭЎНIКАЎ, Андрэйу

КОЖЕВНИКОВ, Андрей

 

Minskas Oktiabrsky rajona Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais valsts prokurors lietā pret bijušajiem prezidenta amata kandidātiem Vladimir Neklyaev, Vitaly Rimashevsky, Neklyaev kampaņas komandas locekļiem Andrei Dmitriev, Aleksandr Feduta un Sergei Vozniak, kā arī pret “Jaunās frontes” priekšsēdētāja vietnieci Anastasia Polozhanka. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tas bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz nepareizu 2010. gada 19. decembra notikumu klasifikāciju, un tā nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

83.

Kharyton, Aliaksandr Khariton, Aleksandr

ХАРЫТОН, Аляксандр

ХАРИТОН, Александр

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BELARUS

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko organizāciju, partiju un nevalstisko organizāciju nodaļas vecākais konsultants. Kopš 2001. gada aktīvi piedalījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā, personiski atsakoties reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, kas daudzos gadījumos ir bijis iemesls to likvidēšanai.

89.

Kisialiou, Anatol Siamionavich

Kiselev, Anatoli Semenovich

(Kiselyov, Anatoli Semyonovich)

КИСЯЛЕЎ, Анатоль Сяменавiч

КИСЕЛЕВ, Анатолий Семенович

Adrese:

Брестский областной комитет профсоюза работников государственных учреждений

224005, г. Брест,

ул. К. Маркса, 19

Brest apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs 2010. gada prezidenta vēlēšanās. Brest apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas vadītājs 2014. gada marta vietējās pašvaldības vēlēšanās. Režīmu atbalstošās reģionālās arodbiedrības organizācijas vadītājs. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Brest apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

94.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

Kornov, Vladimir Vladimirovich

КОРНАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КОРНОВ, Владимир Владимирович

Adrese:

Суд Советского района г. Минска

220113, г. Минск, Логойский тракт, 3

Minskas Sovetski rajona tiesas vadītājs, bijušais Minskas pilsētas tiesas tiesnesis, kurš atļāva noraidīt Byalyatski apelāciju. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

95.

Korzh, Ivan Aliakseevich

Korzh, Ivan Alekseevich

КОРЖ, Iван Аляксеевiч

КОРЖ, Иван Алексеевич

Adrese:

VDK apmācību centrs, Бядули 2, 220034, Минск

Ģenerālmajors, kas iecelts par VDK apmācību centra vadītāju, bijušais Grodņas (Hrodna) reģiona VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Grodņas apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

101.

Kryshtapovich, Leu Eustafievich

(Kryshtapovich, Leu Yeustafievich)

Krishtapovich, Lev Evstafievich

(Krishtapovich, Lev Yevstafievich)

КРЫШТАПОВIЧ, Леў Еўстафьевiч

КРИШТАПОВИЧ, Лев Евстафьевич

Dzimšanas datums: 1949. gads

Dzimšanas vieta: Pekalin, Smolevichi rajons, Minsk apgabals

Adrese:

Научно-исследовательский отдел Белорусского государственного университета культуры

Minsk

Valsts kultūras un mākslas universitātes zinātniskās pētniecības nodaļas vadītājs (kopš 2014. gada septembra). Prezidenta administrācijas Informācijas un analītiskā centra bijušais direktora vietnieks; šis centrs darbojas kā viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem, atbalstot un attaisnojot represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

104.

Kuliashou, Anatol Nilavich

Kuleshov, Anatoli Nilovich

КУЛЯШОЎ, Анатоль Нiлавiч

КУЛЕШОВ, Анатолий Нилович

Dzimšanas datums: 25.7.1959.

Dzimšanas vieta: Ali-Bairamly, Azerbaijan

ID: 3250759A066PB3

Adrese:

220030 Minsk, K. Marx st. 3

Konsultants Organizētās noziedzības, terorisma un narkotiku apkarošanas departamentā arī attiecībā uz sadarbību NVS izpildkomitejas drošības un jaunu problēmu un apdraudējumu jomā. Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Savulaik, būdams iekšlietu ministrs, deva komandas Iekšlietu ministrijas spēkiem, kuri brutāli apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, kā arī pauda zināmu lepnumu par saviem pienākumiem. 2012. gada janvārī norīkots armijas rezerves spēkos.

105.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

Kuznetsov, Igor Nikonovich

КУЗНЯЦОЎ, Irap Нiконaвiч

КУЗНЕЦОВ, Игорь Никонович

 

Ģenerālmajors, bijušais VDK apmācību centra vadītājs, bijušais VDK vadītājs Minskas reģionā un Minskā – nosūtīts rezerves spēkos. Kā atbildīgais par VDK darbinieku sagatavošanu un apmācību bija atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sakarā ar saviem iepriekš pildītajiem pienākumiem viņš bija atbildīgs par tādām pašām VDK īstenotajām represīvām darbībām Minskā un Minskas apgabalā.

110.

Laptsionak, Ihar Mikalaevich

Laptionok, Igor Nikolaevich

ЛАПЦЕНАК, Irap Мiкалаевiч

ЛАПТЕНОК, Игорь Николаевич

Dzimšanas datums: 31.8.1947.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese:

220034, г. Минск, ул. Фрунзе, 5

Režīmam labvēlīgās Rakstnieku savienības valdes loceklis. Atbildīgs par sagrozītas informācijas izplatīšanas organizēšanu un īstenošanu valsts kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos. Kā bijušajam informācijas ministra vietniekam viņam bija būtiska loma valsts propagandas veicināšanā, ar kuru tiek atbalstītas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Izmantojot sagrozītu un nepatiesu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tiek sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

112.

Lazavik, Mikalai Ivanavich Lozovik, Nikolai Ivanovich

ЛАЗАВIК, Мiкалай Iванавiч

ЛОЗОВИК, Николай Иванович

Dzimšanas datums: 18.1.1951.

Nevinyany, Minsk apgabals (Невинянн Вилейского р-на Минской обл)

ID: 3180151H004PB2

Adrese:

220010, г.Минск, ул.Советская, 11

Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs.

Kopš 2000. gada viņš ir bijis viena no galvenajām personām, kas iesaistīta viltošanas gadījumos saistībā ar krāpnieciskajām vēlēšanām un referendumu, konkrēti 2004., 2006., 2008., 2010., 2012. un 2014. gadā.

113.

Lemiashonak, Anatol Ivanavich

Lemeshenok, Anatoli Ivanovich

ЛЕМЯШОНАК, Анатоль Iванавiч

ЛЕМЕШЕНОК, Анатолий Иванович

Dzimšanas datums: 14.5.1947.

Adrese:

220013, г. Минск, ул. Б. Хмельницкого 10а

Režīmam labvēlīgās Baltkrievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs. Ministru padomes laikraksta Respublika galvenais redaktors. Savā amatā viņš ir viens no visretoriskākajiem un ietekmīgākajiem valsts propagandas mašinērijas un iespiestās preses pārstāvjiem. Viņš atbalstīja un attaisnoja represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kuras ar sagrozītas informācijas starpniecību tiek sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā, jo īpaši pēc 2010. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām.

116.

Liushtyk, Siarhei Anatolievich

(Lyushtyk, Siarhey Anatolyevich)

Liushtyk, Sergei Anatolievich

(Lyushtyk, Sergey Anatolyevich)

ЛЮШТЫК, Сяргей Анатольевiч

ЛЮШТЫК, Сергей Анатольевич

Adrese:

Суд Первомайского района г. Минска

220012, г. Минск, ул. Толбухина, 9

Minskas Pervomaiski rajona tiesas tiesnesis. Viņš 2010.–2011. gadā šādiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par mierīgajiem protestiem piesprieda naudas sodus un cietumsodus: a) 14.7.2011., Struy Vitali, 10 dienas pamatvienības (BLR 35 000); b) 4.7.2011., Shalamitski Paval, 10 dienas ieslodzījumā; c) 20.12.2010., Sikirytskaya Tatsyana, 10 dienas ieslodzījumā; d) 20.12.2010., Dranchuk Yuliya, 13 dienas ieslodzījumā; e) 20.12.2010., Lapko Mikalay, 12 dienas ieslodzījumā; f) 20.12.2010., Pramatoraw Vadzim, 12 dienas ieslodzījumā.

Atkārtoti piesprieda cietumsodus un lielus naudas sodus mierīgos protestos iesaistītajiem un tādējādi bija atbildīgs par Baltkrievijā notiekošajām represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada 24. jūlijā, pat pēc tam, kad viņš bija iekļauts sankciju sarakstā, viņš par ļaunprātīgu huligānismu bija piespriedis naudas sodu opozīcijas aktīvistam Andrej Molchan, kuru bija smagi piekāvuši divi policisti.

117.

Lomats, Zianon Kuzmich

Lomat, Zenon Kuzmich

ЛОМАЦЬ, Зянон Кузьмiч

ЛОМАТЬ, Зенон Кузьмич

Dzimšanas datums: 27.1.1944, Karabani, Minsk apgabals

Aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Savulaik, (līdz 2010. gada 28. decembrim) būdams Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs, viņš bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta lietā pret Ales Byalyatski, kurš ir viens no ievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

118.

Lapatka, Aliaksandr Aliaksandravich

(Lapatka, Aliaxandr Aliaxandravich)

Lopatko, Aleksandr Aleksandrovich

(Lopatko, Alexandr Alexandrovich)

ЛОПАТКО Александр Александрович

ЛАПАТКА Аляксандр Аляксандровіч

Adrese:

Исправительная колония № 9

213410, г. Горки, ул. Добролюбова, 16

Horki izvietotās soda kolonijas IK-9 priekšnieks – atbildīgs par nehumānu izturēšanos pret D. Dashevich, tostarp par spīdzināšanu un aizliegumu piekļūt juridiskajiem pārstāvjiem. Lopatko ieņēma atbildīgu amatu soda kolonijā, kur bija ieslodzīts Dashekevich un kur politiski ieslodzītie, tostarp Dashekevich, tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, tostarp viņiem neļāva gulēt, un viņi atradās izolācijā.

119.

Lukashenka, Aliaksandr Ryhoravich Lukashenko, Aleksandr Grigorievich

ЛУКАШЭНКА, Аляксандр Pыгopaвiч

ЛУКАШЕНКО, Александр Григорьевич

Dzimšanas datums: 30.8.1954.

Dzimšanas vieta: Kopys, Vitebsk rajons

Adrese:

Резиденция Президента Республики Беларусь

г. Минск, ул.Кирова, д.43

Baltkrievijas Republikas prezidents

121.

Lukashenka, Viktar Aliaksandravich

Lukashenko, Viktor Aleksandrovich

ЛУКАШЭНКА, Biктap Аляксандравiч

ЛУКАШЕНКО, Виктор Александрович

Dzimšanas datums: 28.11.1975.

Adrese:

Администрация президента Республики Беларусь

220016, Минск, Маркса 38

Prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos. 2013. gada maijā tēvs viņu iecēlis par vienu no Baltkrievijas un Krievijas potaša eksporta jautājumu komisijas uzraudzītājiem. Viens no tēva tuvākajiem sadarbības partneriem, tāpēc viņam ir bijusi svarīga loma pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību vērstajos represīvajos pasākumos. Būdams ievērojams Valsts drošības padomes loceklis, viņš bija atbildīgs par represīvo pasākumu koordinēšanu, kas tika vērsti pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, jo īpaši saistībā ar ar 2010. gada 19. decembra demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu.

122.

Lukomski, Aliaksandr Valiantsinavich Lukomski, Aleksandr Valentinovich

ЛУКОМСКI, Аляксандр Валянцiнавiч

ЛУКОМСКИЙ, Александр Валентинович

Dzimšanas datums: 12.8.1971.

ID: 3120871A074PB7

Iekšlietu ministrijas Minskas pilsētas speciālā pulka komandieris.

Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju; par to viņš 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gada jūnijā viņš vadīja operatīvās vienības, kas veica represijas pret Minskas mierīgajiem iedzīvotājiem. Viņa vadībā esošais pulks 2014. gada 7. maijā no Iekšlietu ministrijas saņēma īpašu atzinības karogu.

124.

Makei, Uladzimir Uladzimiravich

(Makey, Uladzimir Uladzimiravich)

Makei, Vladimir Vladimirovich

(Makey, Vladimir Vladimirovich)

МАКЕЙ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

МАКЕЙ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 5.8.1958.

Hrodna apgabals

ID: 3050858A060PB5

Adrese:

Ārlietu ministrija

ул.Ленина, 19, Минск 220030

Ārlietu ministrs, bijušais prezidenta administrācijas vadītājs.

Kā prezidenta administrācijas vadītājs tika uzskatīts par režīma otru ietekmīgāko personu, un kā tāds bija atbildīgs par krāpniecisko vēlēšanu rīkošanu 2008. un 2010. gadā un par tām sekojošām represijām pret mierīgu demonstrāciju dalībniekiem.

127.

Maslakou, Valery Anatolievich

Maslakov, Valeri Anatolievich

МАСЛАКОЎ, Валерый Анатольевiч

МАСЛАКОВ, Валерий Анатольевич

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Militārās pretizlūkošanas padomes vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

133.

Miklashevich, Piotr Piatrovich Miklashevich, Petr Petrovich

МIКЛАШЭВIЧ, Пётр Пятровiч

МИКЛАШЕВИЧ, Петр Петрович

Dzimšanas datums: 18.10.1954.

Dzimšanas vieta: Kosuta, Minsk apgabals

Adrese:

ul. Gvardeiskaya, 16-17

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un bijušais ģenerālprokurors, kurš aktīvi iesaistījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā. Būdams iepriekšējā amatā, bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā no 2004. līdz 2008. gadam. Kopš viņa iecelšanas amatā Konstitucionālajā tiesā 2008. gadā ir uzticīgi īstenojis režīma represīvo politiku un apstiprinājis represīvu tiesību aktu likumību pat tajos gadījumos, kad tie bija pretrunā konstitūcijai.

135.

Morozau, Viktar Mikalaevich

Morozov, Viktor Nikolaevich

МАРОЗАЎ, Biктap Мiкалаевiч

МОРОЗОВ, Виктор Николаевич

Adrese:

Прокуратурa Гродненской области

г.Гродно, 230012, ул.Доватора, 2а

Grodņas (Hrodna) apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

136.

Motyl, Tatsiana Iaraslavauna

(Motyl, Tatsiana Yaraslavauna)

Motyl, Tatiana Iaroslavovna (Motyl, Tatyana Yaroslavovna)

МОТЫЛЬ, Таццяна Яраславаўна

МОТЫЛЬ, Татьяна Ярославовна

Adrese:

Суд Московского района г. Минска

220042, г. Минск, Проспект газеты “Правда”, 27

Minskas pilsētas Moskovski rajona tiesas tiesnese.

Viņa bija tieši iesaistīta tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. 2011. gada 10. janvārī viņa “Jaunās frontes” aktīvistam Yulian Misiukevich piesprieda 12 dienas ieslodzījumā, un 2011. gada 21. un 31. janvārī viņa attiecīgi politiskajam aktīvistam Usevalad Shasharin un pilsoniskās sabiedrības aktīvistam Tsimafei Atranschankau piesprieda 9 dienas ieslodzījumā katram.

Par piedalīšanos politisko ieslodzīto atbalsta pasākumā viņa arī attiecīgi notiesāja: 2010. gada 27. decembrī – cilvēktiesību aizstāvi Mikhail Matskevich uz 10 dienām ieslodzījumā, 2011. gada 20. janvārī – pilsoniskās sabiedrības aktīvistu Valer Siadou uz 12 dienām ieslodzījumā. Viņa bija arī tieši iesaistīta 2011. gada tiesiskajās represijās pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. 2011. gada 4. un 7. jūlijā viņa Anton Glinisty un Andrei Ignatchyk piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. Viņa arī 2012. gadā bija tieši iesaistīta tiesiskajās represijās pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem.

2012. gada 22. februārī viņa ievērojamajam politiskajam aktīvistam Pavel Vinagradau piesprieda 10 dienas ieslodzījumā, 2012. gada 10. aprīlī viņa viņam noteica arī preventīvu policijas uzraudzību uz diviem gadiem. 2012. gada 23. martā viņa kustības “Ar sociālo tīklošanu panākta revolūcija” politiskajiem aktīvistiem Mikhas Kostka un Anastasia Shuleika piesprieda 5 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 21. aprīlī viņa pēdējai minētajai vēlreiz piesprieda 10 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 24., 25. un 26. maijā viņa “Jaunās frontes” aktīvistiem Uladzimir Yaromenak, Zmitser Kremenetski un Raman Vasiliev piesprieda attiecīgi 10, 10 un 12 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 22. jūnijā viņa Euroradio žurnālistam Paval Sverdlou piesprieda 15 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 18. jūlijā viņa aktīvistei Katsiarina Halitskaya piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 8. un 9. novembrī viņa Young Front aktīvistiem Uladzimir Yaromenak un Raman Vasiliev piesprieda 15 dienas ieslodzījumā. 2013. gada 7. maijā viņa aktīvistam Aliaksandr Yarashevich piesprieda 12 dienas ieslodzījumā. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara. 2014. gada 6. augustā viņa aktīvistam Oleg Korol piesprieda 10 dienu administratīvu aizturēšanu, nedodot viņam iespēju tiesā runāt; tā vietā viņa paziņoja: “Es zinu, ka jūs atzīstat savu vainu.”

137.

Navumau, Uladzimir Uladzimiravich

Naumov, Vladimir Vladimirovich

НАВУМАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

НАУМОВ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 7.2.1956.

Dzimšanas vieta: Smolensk (Krievija)

Nerīkojās, lai izmeklētu lietu, kas saistīta ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais iekšlietu ministrs un arī bijušais prezidenta Drošības dienesta vadītājs. Būdams iekšlietu ministrs, līdz brīdim, kad (ar veselību saistītu iemeslu dēļ) 2009. gada 6. aprīlī devās pensijā, bija atbildīgs par miermīlīgu demonstrāciju apspiešanu.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā. 2014. gada oktobrī prezidents Lukashenka viņam piešķīra III pakāpes ordeni “Par nopelniem”.

142.

Padabed, Iury Mikalaevich

(Padabed, Yury Mikalaevich)

Podobed, Iuri Nikolaevich

(Podobed, Yuri Nikolaevich)

ПАДАБЕД, Юрый Мiкалаевiч

ПОДОБЕД, Юрий Николаевич

Dzimšanas datums: 5.3.1962.

Dzimšanas vieta: Slutsk (Minsk apgabals)

Adrese:

ul. Beruta, 15-62 (2 korp)

ID 3050362A050PB2

Pases nr.: MP2272582

Drošības dienesta vadītājs Yuri Chizh kontrolakciju sabiedrībā Triple, bijušais Iekšlietu ministrijas Īpašo uzdevumu vienības vadītājs. Būdams nemieru novēršanai izveidoto iekšējo spēku komandieris bija tieši atbildīgs par mierīgo demonstrāciju vardarbīgu apspriešanu un ir tiešā veidā ar to saistīts, konkrēti 2004. un 2008. gadā.

148.

Piakarski, Aleh Anatolievich

Pekarski, Oleg Anatolievich

ПЯКАРСКI, Алег Анатольевiч

ПЕКАРСКИЙ, Олег Анатольевич

ID 3130564A041PB9

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2012. gada decembrim) bija atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām. Rezerves spēku pulkvedis.

152.

Praliaskouski, Aleh Vitoldavich Proleskovski, Oleg Vitoldovich (Proleskovsky, Oleg Vitoldovich)

ПРАЛЯСКОЎСКI, Алег Вiтольдавiч

ПРОЛЕСКОВСКИЙ, Олег Витольдович

Dzimšanas datums: 1.10.1963.

Dzimšanas vieta: Zagorsk

(Sergijev Posad/ Krievija)

Bijušais informācijas ministrs (amatu atstāja 2014. gada jūnijā), bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks, bijušais prezidenta administrācijas Ideoloģijas ģenerāldirektorāta vadītājs, bijušais prezidenta administrācijas Analīzes un informācijas centra direktors.

Bijis viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem un pārstāvjiem un režīma ideoloģijas atbalstītājs. Paaugstināts par ministru, un kopš tā laika turpina skaļi propagandēt un atbalstīt rīcību, ar kādu režīms vēršas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

156.

Radzkou, Aliaksandr Mikhailavich

Radkov, Aleksandr Mikhailovich

РАДЗЬКОЎ, Аляксандр Мiхайлавiч

РАДЬКОВ, Александр Михайлович

Dzimšanas datums: 1.7.1951.

Dzimšanas vieta: Votnia, Mohilev apgabals

ID 3010751M102PB0

Bijušais prezidenta Lukashenka padomnieks (no 2015. gada 18. maija), bijušais prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks, bijušais izglītības ministrs.

Slēdzis Eiropas Humanitāro universitāti, uzdevis veikt represijas pret opozīcijas studentiem un organizējis studentus, lai piespiestu viņus balsot. Aktīvi piedalījies 2008., 2010. un 2012. gada krāpniecisko vēlēšanu organizēšanā un tām sekojošās represijās pret mierīgo demonstrāciju dalībniekiem 2008. un 2010. gadā. Prezidentam Lukashenka īpaši pietuvināta persona. Režīma galvenās ideoloģiskās un politiskās organizācijas Belaya Rus vadītājs.

161.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

Rusak, Viktor Vladimirovich

РУСАК, Вiктар Уладзiмiравiч

РУСАК, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 4.5.1955.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese:

Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Valsts drošības pastāvīgās komitejas vadītāja vietnieks, Valsts drošības komitejas vadītāja vietnieks. VDK Ekonomiskās drošības padomes bijušais vadītājs.

Viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

163.

Saikouski Valeri Yosifavich

Saikovski Valeri Yosifovich

САЙКОЎСКI, Валерый Iосiфавiч

САЙКОВСКИЙ, Валерий Иосифович

Dzimšanas datums: 1977. gads

Adrese:

220035 Minsk, ul. Saperov. 7

2012. gada janvārī iecelts Izmeklēšanas komitejas Minskas nodaļas priekšsēdētāja vietnieka amatā. Kā valsts prokurors Minskas Pervomaiski rajonā, viņš piedalījās tiesas procesā pret Ales Byalyatski, kas ir viens no visievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. Tiesas procesā izvirzītajām prokurora apsūdzībām bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tas bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

166.

Sauko, Valery Iosifavich

Savko, Valeri Iosifovich

САЎКО, Валерый Iосiфавiч

САВКО, Валерий Иосифович

Adrese:

230023 Hrodna,

vul. Ozheshko, 1

Hrodna režīmu atbalstošās arodbiedrības vadītājs. Hrodna apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs prezidenta vēlēšanās 2010. gadā un vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Hrodna apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

167.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich

(Shayeu, Valyantsin Piatrovich)

Shaev, Valentin Petrovich (Shayev, Valentin Petrovich)

ШАЕЎ Валянцiн Пятровiч

ШАЕВ, Валентин Петрович

Adrese:

220034 Minsk, vul. Frunze, 19

Drošības padomes loceklis, Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks, bijušais Homel apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

168.

Shahrai, Ryta Piatrouna

Shagrai, Rita Petrovna

ШАГРАЙ, Рнта Пятроўна

ШАГРАЙ, Рита Петровна

Adrese:

Суд Заводского района г. Минска

220107, г. Минск, пр. Партизанский, 75А

Minskas pilsētas Zavodskoy rajona tiesas priekšsēdētāja (kopš 2014. gada), bijusī Minskas pilsētas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Minskas pilsētas Oktiabrski rajona tiesas tiesnese.

Viņa bija tieši iesaistīta tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. Viņa 2010. gada 20. decembrī notiesāja pilsoniskās sabiedrības aktīvistus Ales Sobal, Maksim Hrishel un Kastantsin Chufistau uz 10 dienām cietumā un Siarhei Kardymon uz 15 dienām cietumā. 2011. gada 7. jūlijā viņa piesprieda aktīvistam Artur Zauharodny 13 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 12. oktobrī viņa piesprieda aktīvistiem Aleh Korban un Uladzimir Siarheeu 5 dienas ieslodzījumā. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

169.

Shamionau Vadzim Iharavich Shamenov Vadim Igorevich (Shamyonov Vadim Igorevich)

ШАМЁНАЎ, Вадзiм Iгаравiч

ШАМЁНОВ, Вадим Игоревич

Adrese:

Исправительная колония № 17

213004, г. Шклов, ул. 1-я Заводская д. 8

Kapteinis, Shklov izvietotās soda kolonijas IK-17 operatīvās daļas vadītājs. Iespaidoja politiskos ieslodzītos, liedzot viņiem tiesības uz saraksti un izsakot draudus, lai izspiestu atzīšanos. Tieši atbildīgs par politisko ieslodzīto un opozīcijas aktīvistu tiesību pārkāpšanu ar cietsirdīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos vai sodiem. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

173.

Sheiman, Viktar Uladzimiravich (Sheyman, Viktar Uladzimiravich) Sheiman, Viktor Vladimirovich (Sheyman, Viktor Vladimirovich)

ШЭЙМАН, Biктap Уладзiмiравiч

ШЕЙМАН, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 26.5.1958.

Dzimšanas vieta: Hrodna apgabals

Adrese:

Управлениe Делами Президента

ул. К.Маркса, 38

220016, г.Минск

Prezidenta administrācijas vadības departamenta vadītājs. Atbildīgs par Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais Drošības padomes sekretārs. Sheiman joprojām ir prezidenta īpašais palīgs.

174.

Shastakou, Iury Valerievich

(Shastakou, Yury Valerievich)

Shestakov, Iuri Valerievich

(Shestakov, Yuri Valerievich)

ШАСТАКОЎ, Юрый Валер'евiч

ШЕСТАКОВ, Юрий Валерьевич

Adrese:

Суд Московского района г. Минска

220042, г. Минск, Проспект газеты “Правда”, 27

Minskas pilsētas Moskovski rajona tiesas tiesnesis un priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš bija tieši iesaistīts tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. 2010. gada 20. un 27. decembrī viņš pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Illya Vasilievich, Nadzeya Chayukhova, Tatsiana Radzetskaya, Siarhei Kanapatski un Volha Damarad piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. 2011. gada 20. decembrī viņš notiesāja aktīvistu Siarhei Kanapatski par represiju pieminēšanu 2010. gada 19. decembrī. Veids, kādā viņš vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņš atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzēto nav nekāda sakara.

175.

Shuhaeu, Siarhei Mikhailavich

(Shuhayeu, Siarhei Mikhailavich)

Shugaev, Sergei Mikhailovich

(Shugayev, Sergey Mikhailovich))

ШУГАЕЎ, Сяргей Михайлaвiч

ШУГАЕВ, Сергей Михайлович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Pretizlūkošanas nodaļas vadītājs un bijušais VDK Pretizlūkošanas padomes vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

177.

Shykarou, Uladzislau Aleksandravich

Shikarov, Vladislav Aleksandrovich

ШЫКАРОЎ, Уладiзлаў Александравiч

ШИКАРОВ, Владислав Александрович

Adrese:

Суд Железнодорожного района города Витебска

210001, г. Витебск, ул. Кирова,16

Vitebsk pilsētas Zheleznodorozhny rajona tiesas tiesnesis. Apelācijas tiesā viņš notiesāja vairākus protestētājus, neskatoties uz to, ka pirmās instances tiesa viņus nebija atzinusi par vainīgiem. Atbildīgs par politiski motivētu administratīvu sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp pret politisko aktīvistu Siarhei Kavalenka.

179.

Siankevich, Eduard Aliaksandravich

Senkevich, Eduard Aleksandrovich

СЯНЬКЕВIЧ, Эдуард Аляксандравiч

СЕНЬКЕВИЧ, Эдуард Александрович

Dzimšanas datums: 15.4.1952.

Dzimšanas vieta: Slonim, Hrodna apgabals

Adrese:

Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Pastāvīgās tieslietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Mohilev apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

180.

Siarheenka, Ihar Piatrovich

Sergeenko, Igor Petrovich

(Sergeyenko, Igor Petrovich)

СЯРГЕЕНКА, Iгар Пятровiч

СЕРГЕЕНКО, Игорь Петрович

Dzimšanas datums: 14.1.1963.

Dzimšanas vieta: Stolitsa, Vitebsk apgabals

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja pirmais vietnieks, bijušais Mohilev apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Mohilev apgabalā un Baltkrievijā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

184.

Sirenka, Viktar Ivanavich

Sirenko, Viktor Ivanovich

CIРЭНКА, Biктap Iванавiч

СИРЕНКО, Виктор Иванович

Dzimšanas datums: 4.3.1962.

Dzimšanas vieta: Borisov, Minsk apgabals

ID 3040362B062PB7

Pases nr.: MP2249974 (izdota 30.3.2007.)

Adrese:

ул. Лобанка, 81, кв. 19, 220000, г. Минск

Minskas apgabala gubernatora vietnieks (kopš 2015. gada janvāra), bijušais Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs un bijušais Minskas Neatliekamās palīdzības slimnīcas galvenais ķirurgs. Viņš nepretojās prezidenta amata kandidāta Nekliayev nolaupīšanai, kurš pēc smagas piekaušanas 2010. gada 19. decembrī bija atvests uz viņa slimnīcu, un, neizsaucot policiju, sadarbojās ar nezināmajiem noziedzniekiem. Šādas bezdarbības dēļ viņš tika paaugstināts amatā. Būdams Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs, viņš bija atbildīgs par darba sanitārās uzraudzības iestāžu izmantošanu cilvēktiesību apspiešanai.

187.

Slizheuski, Aleh Leanidavich

Slizhevski, Oleg Leonidovich

СЛIЖЭЎСКI, Алег Леанідавіч

СЛИЖЕВСКИЙ, Олег Леонидович

Dzimšanas datums: 16.8.1972.

Dzimšanas vieta: Hrodna

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.) 220004 Minsk

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministrs, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis un bijušais Tieslietu ministrijas Sabiedrisko organizāciju un politisko partiju nodaļas vadītājs. Kā CVK loceklis bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem kopš 2007. gada notikušajās vēlēšanās. Ņemot vērā amatus, kādus viņš ieņēmis Tieslietu ministrijā, un viņam piešķirto kontroli pār tiesu iestādēm, viņš ir aktīvi piedalījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā, atsakoties reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, kas daudzos gadījumos ir bijis iemesls to likvidēšanai.

188.

Smalenski, Mikalai Zinouevich

Smolenski, Nikolai Zinovievich

СМАЛЕНСКI, Мiкалай 3iноўeвiч

СМОЛЕНСКИЙ, Николай Зиновьевич

 

Sakaru un informācijas sistēmu terorisma apkarošanas centra vadītāja vietnieks un bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā uzdevumu organizācijas jautājumos. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

196.

Talstashou, Aliaksandr Alehavich

Tolstashov, Aleksandr Olegovich

ТАЛСТАШОЎ, Аляксандр Алегавiч

ТОЛСТАШОВ, Александр Олегович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Konstitucionālās kārtības un terorisma apkarošanas padomes vadītājs.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

201.

Traulka Pavel

Traulko Pavel

ТРАУЛЬКА, Павел

ТРАУЛЬКО, Павел

Adrese:

220034, г. Минск, ул. Фрунзе, 5

Pulkvežleitnants, iepriekš ir strādājis VDK militārajā pretizlūkošanā (pašreiz – Baltkrievijas izmeklēšanas komitejas preses dienesta vadītājs). Pēc vēlēšanu protesta demonstrāciju apspiešanas Minskā 2010. gada 19. decembrī viņš viltoja pierādījumus un izmantoja draudus, lai izspiestu atzīšanos no opozīcijas aktīvistiem VDK aizturēšanas centrā Minskā. Viņš bija tieši atbildīgs par cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodiem un par tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

202.

Trutka, Iury Igorevich

(Trutka, Yury Igorevich)

Trutko, Iury (Yurij, Yuri) Igorevich

ТРУТКA, Юрый Iгаравич

ТРУТКО, Юрий Игоревич

Adrese:

Исправительная колония № 2

213800, г. Бобруйск, ул. Сикорского, 1

Ul. Sikorskogo 1

213800 Bobruisk

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieka vietnieks, atbildīgs par necilvēcīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Trutko izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumu.

204.

Tsertsel, Ivan Stanislavavich

Tertel, Ivan Stanislavovich

ЦЕРЦЕЛЬ, Iван Станiслававiч

ТЕРТЕЛЬ, Иван Станиславович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja vietnieks ekonomikas noziegumu un korupcijas apkarošanas jautājumos.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

207.

Tushynski Ihar Heraninavich

Tushinski Igor Geroninovich

ТУШНЫСКИЙ, Irap Геранiнавiч

ТУШИНСКИЙ, Игорь Геронинович

Adrese:

220004, г. Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str. 220004 Minsk)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra vietnieks, atbildīgs par juridisku atalstu iestādēm, kas sagatavo leģislatīvus un normatīvus aktus par ekonomikas jautājumiem, un atbildīgs par juridisko vienību reģistrāciju.

Atbildīgs par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un tiesu iestāžu, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju apspiešanas instrumenti, lomu un darbību, uzspiežot valsts propagandu tiesu iestādēm, ar kuru tiek ierosinātas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, aizliedzot vai atņemot tiesības reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas.

209.

Utsiuryn, Andrei Aliaksandravich

(Utsiuryn, Andrey Aliaksandravich; Utsyuryn, Andrei Aliaksandravich) Vtiurin, Andrei Aleksandrovich

(Vtiurin, Andrey Aleksandrovich; Vtyurin, Andrei Aleksandrovich)

УЦЮРЫН, Андрэй Аляксандравiч

ВТЮРИН, Андрей Александрович

Dzimšanas datums: 1971. gads

Penza (Krievija)

Baltkrievijas Republikas Drošības padomes vadītāja vietnieks (kopš 2014. gada).

Bijušais prezidenta drošības dienesta vadītājs.

Viņa vadībā vairāki viņa vadītā dienesta darbinieki piedalījās politisko aktīvistu nopratināšanā pēc 2010. gada 19. decembra demonstrācijām.

210.

Vakulchyk, Valery Paulavich

Vakulchik, Valeri Pavlovich

ВАКУЛЬЧЫК, Валерый Паўлавiч

ВАКУЛЬЧИК, Валерий Павлович

Dzimšanas datums: 19.6.1964.

Brest apgabals

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais prezidenta administrācijas operatīvā un analītiskā centra vadītājs, atbildīgs par telekomunikācijām, tostarp uzraudzību, filtrēšanu, kontroli un iejaukšanos dažādos saziņas kanālos, piemēram, internetā. Kā VDK vadītājs viņš ir atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

216.

Vehera, Viktar Paulavich

Vegera, Viktor Pavlovich

BEГEPA, Biктap Паўлавiч

ВЕГЕРА, Виктор Павлович

 

Bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks, atbildīgs par pretizlūkošanu. Atvaļinājies 2013. gada 1. aprīlī un norīkots rezerves spēkos.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Viņš ierosināja politiskā ieslodzītā Ales Byaliatski lietu, kurš ir viens no visievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/96


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1950

(2015. gada 26. oktobris),

ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot merlangus VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (2) ir noteiktas kvotas 2015. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2015. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2015. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 26. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

João AGUIAR MACHADO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/104, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

52/TQ104

Dalībvalsts

Īrija

Krājums

WHG/56-14.

Suga

Merlangs (Merlangius merlangus)

Zona

VI zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

Aizlieguma datums

1.10.2015.


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/98


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1951

(2015. gada 28. oktobris),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti gan sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai, gan arī reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1484/95.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 28. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

126,2

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

143,7

155,8

0

0

AR

BR

0207 14 10

Bezkaula, saldēti gaiļu vai vistu gabali

283,7

208,1

358,9

274,3

5

28

0

8

AR

BR

CL

TH

0207 14 60

Saldētas vistu kājas un to gabali

133,9

3

BR

0207 27 10

Bezkaula, saldēti tītaru gabali

344,3

295,5

0

0

BR

CL

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

422,6

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

229,9

17

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/100


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1952

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 noteikts tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importam, kurā pēc svara ir vismaz 99,95 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, attiecina arī uz tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importu, kurā pēc svara ir vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

2010. gada jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 5. pantu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu 64,3 % apmērā tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes molibdēna stiepļu importam, kurās molibdēna ir vismaz 99,95 % svara un kuru šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (“spēkā esošie pasākumi”; “sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

2012. gada janvārī pēc pretapiešanas izmeklēšanas atbilstoši pamatregulas 13. pantam (“pirmā pretapiešanas izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 14/2012 (3) attiecināja spēkā esošos pasākumus arī uz attiecīgā ražojuma importu, kuru nosūta no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot Malaizijas izcelsmi.

(3)

2013. gada septembrī pēc otras pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu (“otrā pretapiešanas izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 871/2013 (4) spēkā esošos pasākumus attiecināja arī uz tādas ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur 97 % vai vairāk, bet mazāk nekā 99,95 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm.

1.2.   Pieprasījums

(4)

2015. gada 26. janvārī Komisija saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu izmeklēt spēkā esošo pasākumu varbūtēju apiešanu un pakļaut reģistrācijai ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu; stieple pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna, un tās šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

(5)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmums Plansee SE (“Plansee”) – molibdēna stiepļu Savienības ražotājs.

1.3.   Procedūras sākšana

(6)

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm secinājusi, ka pirmajā acu uzmetienā pastāv pietiekami pierādījumi, lai varētu sākt izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija nolēma izmeklēt spēkā esošo pasākumu varbūtēju apiešanu un pakļaut reģistrācijai tādas ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

(7)

Izmeklēšana tika sākta ar Komisijas 2015. gada 10. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/395 (5) (“izmeklēšanas sākšanas regula”).

1.4.   Izmeklēšana

(8)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR iestādēm, tās ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei.

(9)

Atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas tika nosūtītas ĶTR ražotājiem eksportētājiem un zināmajiem Savienības importētājiem.

(10)

Ieinteresētajām personām deva iespēju izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām iesaistītajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu un konstatējumus izdarīt pēc pieejamiem faktiem.

(11)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs un ar to saistīts Savienības importētājs iesniedza Komisijai aizpildītu atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu un tika uzklausīti.

(12)

Divi importētāji iesniedza Komisijai aizpildītu atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu. Tikai viens no tiem izmeklēšanas periodā importēja nelielu daudzumu molibdēna stieples (sk. 15. apsvērumu).

(13)

Viens tirgotājs iesniedza piezīmes un tika uzklausīts.

(14)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

a)

ražotājs eksportētājs ĶTR:

Luoyang Hi-tech Metals Co., Ltd, West Lichun Road, Jianxi District, Luoyang, P.R.C.;

b)

saistītais importētājs Savienībā:

CM Chemiemetall GmbH, Niels-Bohr-Str. 5, 06749 Bitterfeld, Germany;

c)

ražotājs Savienībā:

Plansee SE, Metallwerk Plansee Strasse 71, 6600 Reutte, Austria.

1.5.   Izmeklēšanas periods un pārskata periods

(15)

Izmeklēšanas periods ilga no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim. Dati par izmeklēšanas periodu tika vākti, lai cita starpā izmeklētu varbūtējās tirdzniecības modeļa pārmaiņas pēc pasākumu noteikšanas un attiecināšanas vispirms uz Malaiziju 2012. gadā (sk. 2. apsvērumu) un pēc tam uz viegli modificēta izstrādājuma importu 2013. gadā (sk. 3. apsvērumu) un to, vai pastāv prakse, process vai darbs, kam nav cita dibināta iemesla vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana.

(16)

Par pārskata periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tika vāktas sīkākas ziņas, lai izpētītu, vai imports nevājina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai nenotiek dempings.

2.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1.   Vispārīgi apsvērumi

(17)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi tika analizēts:

vai ir mainījies tirdzniecības modelis starp ĶTR, Malaiziju un Savienību,

vai pārmaiņas izraisa prakse, process vai darbs, kam nav cita dibināta iemesla vai ekonomiska pamata kā vien maksājuma noteikšana,

vai ir pierādījumi par kaitējumu vai par to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek vājināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā,

un – vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu – vai ir pierādījumi par dempingu saistībā ar agrāk noteiktajām atvērtā tirgus vērtībām.

2.2.   Attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums

(18)

Ražojums, uz ko attiecas iespējamā apiešana, ir ražojums, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi, kā aprakstīts 1. apsvērumā. Uz to attiecas KN kods ex 8102 96 00. Kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgo ražojumu galvenokārt izmanto autorūpniecībā metāla pārklāšanai, termiski uzsmidzinot uz dzinēja detaļām, kuras tiek stipri deldētas, piemēram, virzuļa gredzenus, sinhronizatora gredzenus vai transmisijas komponentus, lai palielinātu to nodilumizturību.

(19)

Izmeklējamais ražojums ir definēts izmeklēšanas sākšanas regulas 1. pantā: i) molibdēna stieple, kura satur vismaz 99,95 masas % molibdēna, kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 4,0 mm, bet mazāks nekā 11,0 mm un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00 (Taric kods 8102960020); ii) molibdēna stieple, kura satur 97 masas % vai vairāk, bet mazāk nekā 99,95 masas % molibdēna, kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8102 96 00 (Taric kods 8102960040). Izmeklējamā ražojuma izcelsme ir ĶTR, un to dēvē arī par molibdēna stiepli, kuras molibdēna masa ir vismaz 97 % un šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

2.3.   Sadarbības līmenis

(20)

Tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs – uzņēmums Luoyang Hi-tech Metals Co. Ltd (“LHTM”) un tā saistītais Savienības importētājs Chemiemetall (“CM”) – pieteicās un pieprasīja atbrīvojumu no iespējamas spēkā esošo pasākumu paplašināšanas. LHTM un CM pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu. To importa apjoms pārskata periodā veidoja apmēram 55 % no Ķīnas kopējā importa Savienībā.

(21)

Ap 40 % Ķīnas kopējā importa Savienībā nāk no ražotājiem, kuri nesadarbojas. Nesadarbojās Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri bija sadarbojušies otrajā pretapiešanas izmeklēšanā, taču nebija tikuši pie atbrīvojuma no spēkā esošajiem pasākumiem.

2.4.   Tirdzniecības modeļa pārmaiņas

(22)

Tabulā apkopoti dati no otrās pretapiešanas izmeklēšanas, pieprasījuma, Comext un datubāzes, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu, kā arī informācija, kas iegūta no LHTM.

(23)

Tā kā ar izmeklēšanu sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs, visus skaitļus, kas skar sensitīvus datus, konfidencialitātes labad nācās indeksēt vai norādīt aptuvenās robežās.

(24)

Kopējā paziņotajā molibdēna uzsmidzināmo stiepļu apjomā tiek kumulēti:

attiecīgā ražojuma importa apjoms,

apejot importētie ražojumi, kas apzināti otrajā pretapiešanas izmeklēšanā,

izmeklējamā ražojuma importa apjoms.

Imports Savienībā (t)

2010. g.

2011. g.

2012. g.

2013. g.

Pārskata periods = 2014. g.

Molibdēna uzsmidzināmo stiepļu kopējais imports (t, indeksēts)

100

463

365

273

362

Molibdēna uzsmidzināmo stiepļu kopējais imports (%)

100

100

100

100

100

Attiecīgais ražojums, kuram piemēro spēkā esošos pasākumus

8

0

0

1

5

Apejot importētie ražojumi, kas apzināti otrajā pretapiešanas izmeklēšanā

92

100

99

1

0

Izmeklējamais ražojums:

0

0

1

99

95

no tā izmeklējamais LHTM ražojums

0

0

1

36

55

no tā nesadarbojušos ĶTR ražotāju eksportētāju izmeklējamais ražojums

0

0

0

63

40

(25)

Saskaņā ar otrās pretapiešanas izmeklēšanas konstatējumiem attiecīgā ražojuma imports gandrīz pārtrūka pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sākotnējā izmeklēšanā (6) no 2010. gada. Tas gandrīz izzuda 2011., 2012. un 2013. gadā un veidoja tikai apmēram 5 % no importa kopapjoma pārskata periodā – 2014. gadā. Tas tika aizstāts ar apejošu importu, kas tika konstatēts otrajā pretapiešanas izmeklēšanā no 2010. līdz 2012. gadam. No otrās pretapiešanas izmeklēšanas sākuma un ar to saistītās importa reģistrēšanas no 2012. gada decembra (7) šis apejošais imports tikpat kā izbeidzās 2013. gadā un pārskata periodā.

(26)

Tajā pašā laikā izmeklējamā ražojuma imports, kura agrākos gadus nebija vai kurš bija maznozīmīgs, 2013. gadā un pārskata periodā ievērojami pieauga. 2013. gada oktobrī, izmeklēšanas perioda laikā, Itālijas muita izdeva saistošo izziņu par tarifu (BTI), klasificējot molibdēna stiepli, kuras diametrs ir 4,1 mm un 4,2 mm un kuras sastāvā ir lantāna piedeva (no 0,22 % līdz 0,28 %) un vairāk nekā 97 %, bet mazāk nekā 99,95 % molibdēna. Pēc tam, 2014. gada janvārī, Vācijas muita izdeva BTI, klasificējot molibdēna stieples, kurās ir vairāk nekā 99,95 % molibdēna un kuru diametrs ir ap 4,1 mm. Šīs BTI apstiprina, ka ir parādījies izmeklējamais ražojums – tīrāka vai mazāk tīra molibdēna stieple, kuras diametrs ir no 4,0 mm līdz 11,0 mm. Izmeklējamā ražojuma imports veidoja teju visu termiskai uzsmidzināšanai domāto molibdēna stiepļu importu no ĶTR 2013. gadā (aptuveni 99 %) un pārskata periodā (aptuveni 95 %).

(27)

2013. gadā izteikti redzamais agrāk nebijis vai mazsvarīgs izmeklējamā ražojuma imports, kas nepārprotami aizstājis apejošo importu, uz kuru attiecās otrā pasākumu apiešanas izmeklēšana, un ar to vienlaicīgā attiecīgā ražojuma importa izzušana izmeklēšanas periodā nozīmē ievērojamas tirdzniecības modeļa pārmaiņas saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu.

2.5.   Pasākumu apiešanas prakses esība

(28)

Tika analizētas sadarbojušās ražotāja eksportētāja un tā saistītā importētāja darbības. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportē nevis attiecīgo ražojumu, bet molibdēna stieples, kuru molibdēna saturs pēc svara ir vismaz 99,95 % un šķērsgriezuma izmērs (diametrs) pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm. Šis eksports tiek piegādāts tā saistītajam importētājam Vācijā. Uz tādu eksportu spēkā esošie antidempinga maksājumi patlaban neattiecas.

(29)

Pēc tam saistītais importētājs importēto molibdēna stiepli velk vēlreiz, lai diametrs būtu mazāks par 4,0 mm, un šis process to faktiski pārveido par attiecīgo ražojumu, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi. Saistītais importētājs apgādā Savienības galapircējus, galvenokārt autorūpniekus. Pārvilkšanu saistītais importētājs izdara ar iekārtu, kas pirkta no sadarbojušās ražotāja eksportētāja. Izmeklēšanā izrādījās, ka viens vilkšanas posms vienkārši ir pārnests no ĶTR uz Vāciju.

(30)

Saistītais importētājs sāka pārvilkšanas procesu 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā – tad, kad parādījās izmeklējamā ražojuma imports (sk. 24.–26. apsvērumu). Tirgus pētījums, kura iznākumā tika izdarīti ieguldījumi tādā darbībā, tika veikts 2010. gadā, pēc pagaidu pasākumu piemērošanas sākotnējā izmeklēšanā, pēc tā koncerna īpašnieka pieprasījuma, pie kura pieder sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs un tā saistītais importētājs.

(31)

Izmeklēšanā nekonstatēja izmeklējamā ražojuma un attiecīgā ražojuma ražošanas procesa atšķirības, ja neskaita to, ka pēdējo posmu, kas ir stieples ar diametru zem 4,0 mm iegūšana, attiecīgajam ražojumam veic ĶTR, bet izmeklējamajam ražojumam – Vācijā.

(32)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka izmeklējamo ražojumu Savienības lietotāji nevar izmantot uzsmidzināšanai, jo tā diametrs ir pārāk liels, lai to varētu izmantot metalizācijas iekārtās. To var izmantot tikai tad, ja tas izvilkts mazākā diametrā, proti, pārveidots par attiecīgo ražojumu, lai derētu metalizācijas iekārtām un to varētu izmantot parastajam mērķim – metāla pārklājuma iegūšanai (sk. 18. apsvērumu).

(33)

Attiecīgā ražojuma un izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas ir diezgan līdzīgas. Tomēr pārvilkšana iznāk dārgāka (vairāk nekā divkārtīgi), ja to veic Vācijā, nevis ĶTR. Turpretim procesa izmaksas Vācijā atbilst aptuveni 15–20 % no spēkā esošajiem pasākumiem. Tādējādi izdevīgāk ir stiepli pārvilkt Vācijā, nevis maksāt antidempinga maksājumu. Tā kā gatavais ražojums ir tas pats, tāda prakse uzskatāma par izvairīšanos no maksāšanas.

(34)

LHTM un CM kopīgajā uzklausīšanā tie pārsvarā apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma pašreizējā importēšana esot būtisks to darbības modeļa posms, kas izveidots, lai varētu sagādāt molibdēna stieples par konkurētspējīgām cenām. Tika arī minēts, ka plāns palielināt ieguldījumu ražošanas jaudā ir apturēts, gaidot pašreizējās izmeklēšanas rezultātu, kas, iespējams, varētu stipri ietekmēt to darbības modeli.

(35)

Jautājumā par ekonomisko pamatojumu izmeklējamā ražojuma importēšanai un pēcākai pārveidei par attiecīgo ražojumu un izvairīšanos no spēkā esošajiem pasākumiem ražotājs eksportētājs un saistītais importētājs bilda, ka pārvilkšanas process ļāvis Savienībā radīt jaunas darba vietas, ka zemākas ražojuma izmaksas sekmētu augstāko ražošanas posmu efektivitāti un saglabātu ražošanu Savienībā un ka Savienības ražotājam Plansee Savienības tirgū esot pārāk liela vara un tirgus daļa un pārvilkšanas process varētu palīdzēt mazināt Plansee dominanci.

(36)

Neviens no šiem argumentiem nepamato, ka izmeklējamā ražojuma importēšanai un pēcākai pārstrādei par attiecīgo ražojumu ir kāds cits nolūks, nevis izvairīšanās no spēkā esošā antidempinga maksājuma.

(37)

Ciktāl runa ir par nodarbinātību, izmeklēšana parādīja, ka pārvilkšana ir pēdējais ražošanas procesa posms un būtībā tā ir automatizēta. Darbiniekiem ir jānomaina stieples ritulis un jāuzmana vilkšanas process un stieples uztīšana. Darba apjoms tādējādi ir stipri ierobežots. Stieples vilkšanai radīto darba vietu skaits Savienībā katrā ziņā ir par mazu, lai pienācīgi iekļautos darba vietu trūkuma novēršanā Savienības tirgū. Savukārt, ja darba vietu radīšanu varētu atzīt par gribētām procesa pārcelšanas uz Savienību sekām, to nevar pieņemt par ekonomisku pamatojumu, jo tā veikta, izvairoties no spēkā esošajiem pasākumiem. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(38)

Sakarā ar argumentiem par lietotāju interesi izmantot lētākas Savienībā pārvilktas stieples un par konkurenci Savienības tirgū, jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu. Pretapiešanas izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību spēkā esošajiem pasākumiem, kas ieviesti pēc pienācīgas dažādu interešu, tostarp importētāju un lietotāju interešu, apsvēršanas sākotnējā izmeklēšanā. Šās pretapiešanas izmeklēšanas uzdevumos nav no jauna izskatīt šos aspektus. No otras puses, šie argumenti nevarētu būt pietiekams iemesls vai ekonomisks pamatojums minētajai praksei. Ja Vācijā pārstrādātā molibdēna stieple, ko pārdod lietotājiem, ir lētāka, tad tāpēc, ka par izmeklējamā ražojuma importu netiek iekasēts antidempinga maksājums (sk. 36. apsvērumu). Tādēļ šie argumenti tiek noraidīti.

(39)

Uz tāda pamata tiek secināts, ka nav bijis cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma importēt izmeklējamo ražojumu un pēcāk Savienībā to pārstrādāt, kā tikai spēkā esošo pasākumu noteikšana. Saistītā importētāja stieples pārvilkšanas process tika īpaši izstrādāts un praktiski ieviests antidempinga maksājuma uzlikšanas rezultātā.

(40)

Turklāt otrā pretapiešanas izmeklēšana parādīja, ka molibdēna stieple, kurā ir vairāk nekā 97 %, bet mazāk nekā 99,95 % molibdēna, un kurai pievienots lantāns un citi ķīmiskie elementi (“leģēta molibdēna stieple”), un kuras diametrs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, ir savstarpēji aizstājama ar tīrāka molibdēna stiepli, kurā ir vairāk nekā 99,95 % molibdēna un kurai ir tāds pats diametrs, jo tām nav būtisku fizikālu atšķirību un ir vienāds izmantojums jeb lietojums, proti, pārklājuma veidošana uzsmidzinot (8).

(41)

Kā paskaidrots 26. apsvērumā, izmeklēšanā arī atklājās, ka 2013. gada oktobrī, izmeklēšanas perioda laikā, Itālijas muita izdeva saistošu izziņu par tarifu (BTI), klasificējot molibdēna stiepli, kuras diametrs ir 4,1 mm un 4,2 mm un kuras sastāvā ir mazliet lantāna (no 0,22 % līdz 0,28 %) un vairāk nekā 97 %, bet mazāk nekā 99,95 % molibdēna. Šī BTI apstiprina, ka ir parādījusies molibdēna stieple, kuras diametrs ir no 4,0 līdz 11,0 mm.

(42)

32. apsvērumā paskaidrots, ka metalizācijas iekārtas darbojas tikai ar molibdēna stieplēm (gan leģētām, gan tīrākām), kuru diametrs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm. Tātad, tāpat kā molibdēna stiepli, kuras molibdēna saturs pārsniedz 99,95 % un diametrs ir no 4,0 līdz 11,0 mm, leģēta molibdēna stiepli, kuras diametrs ir no 4,0 līdz 11,0 mm, var izmantot tikai tad, kad tā pavilkta garāka, lai diametrs pārsniegtu 1,35 mm, bet nepārsniegtu 4,0 mm.

(43)

Nepieteicās un nesadarbojās neviens no pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuru imports veido vairāk nekā 40 % no izmeklējamā ražojuma kopējā importa 2014. gadā. Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par citu ražotāju eksportētāju darbību balstīti uz pieejamiem faktiem. Attiecīgie pieejamie fakti ir šādi: i) nekas neliecina, ka leģēta molibdēna stieple, kuras diametrs ir no 4,0 līdz 11,0 mm, tapusi ar specifisku mērķi vai ka tai būtu citāds lietojums vai izmantojums nekā molibdēna stieplei, kuras šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 4,0, bet nepārsniedz 11,0 mm un molibdēna saturs ir vismaz 99,95 %; ii) gluži pretēji – pamatojoties uz otrajā pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 40. apsvērumu) un pašreizējā izmeklēšanā (sk. 42. apsvērumu) konstatēto, tiek uzskatīts, ka leģētā molibdēna stiepli, kuras diametrs ir no 4,0 līdz 11,0 mm, var izmantot pārklāšanā ar uzsmidzināšanu vienīgi pēc tam, kad tā izstiepta tā, ka diametrs pārsniedz 1,35, bet nepārsniedz 4,0 mm; iii) izmeklēšana pie iesaistītā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un tā saistītā importētāja apstiprina, ka izmeklējamais ražojums ir jāpārstrādā, lai iegūtu attiecīgo ražojumu; iv) stieples vilkšanu, ko veic importētājs, kurš sadarbojās, kura atbilst aptuveni 15–20 % no spēkā esošajiem pasākumiem (sk. 33. apsvērumu), ar nepieciešamo iekārtu var veikt jebkurš Savienības uzņēmums.

(44)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek konstatēts, ka praksei importēt ĶTR izcelsmes molibdēna stieples, kuru molibdēna masa ir vismaz 97 % un šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm, un kurām nav komerciālas nozīmes, un pēc tam tās pārstrādāt Savienībā nav cita dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem pasākumiem.

(45)

Pamatojoties uz konstatējumiem par sadarbojušos ražotāju eksportētāju un pieejamajiem faktiem par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, visam izmeklējamā ražojuma importam no ĶTR tiek konstatēta apiešanas prakse valsts līmenī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šī apiešanas prakse izpaužas kā attiecīgā produkta viegla pārveidošana, lai to varētu klasificēt ar muitas kodiem, kuri parasti nav pakļauti pasākumiem, proti, par izmeklējamo ražojumu, ar noteikumu, ka pārveidojumu rezultātā nemainās ražojuma būtiskās īpašības, kā paredzēts 13. panta 1. punkta otrajā daļā, un kā vajadzība Savienībā veikt izmeklējamā ražojuma pārvilkšanu.

2.6.   Maksājuma korektīvās ietekmes vājināšana līdzīgā ražojuma cenu un/vai daudzumu ziņā

(46)

Izmeklējamā ražojuma importa pieaugums, kā paskaidrots 26. apsvērumā, daudzuma ziņā bija ievērojams un attiecās uz gandrīz visu uzsmidzināšanai domāto molibdēna stiepļu importu no ĶTR 2013. gadā un pārskata periodā.

(47)

Izmeklējamā ražojuma eksporta cena, atbilstīgi koriģēta ar stieples stiepšanas papildu izmaksām, tika salīdzināta ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(48)

Attiecībā uz sadarbojušos ražotāju eksportētāju eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas tika pārbaudīta izmeklēšanas laikā. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem, atskaitot sadarbojušās ražotāja eksportētāja eksporta apjomu. Starpība, kas aptver pārvilkšanas posma ražošanas izmaksas, tika balstīta uz ievākto un pārbaudīto sadarbojušās saistītā importētāja sniegto informāciju.

(49)

Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni ar sadarbojušās ražotāja eksportētāja un nesadarbojušos ražotāju eksportētāju eksporta cenu, kas noteikta te iepriekš, ir konstatējama ievērojama pārdošana par zemāku cenu.

(50)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tiek vājināta gan daudzumu, gan cenu ziņā.

2.7.   Pierādījumi par dempingu saistībā ar līdzīgajam ražojumam iepriekš noteikto atvērtā tirgus vērtību

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu, lai konstatētu, vai izmeklējamā ražojuma eksporta cenas bijušas dempinga cenas, tika noteiktas sadarbojušās ražotāja eksportētāja un nesadarbojušos ražotāju eksportētāju eksporta cenas, kā aprakstīts 47. un 48. apsvērumā, kas tika salīdzinātas ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto atvērtā tirgus vērtību.

(52)

Salīdzinot atvērtā tirgus vērtību un eksporta cenu, redzams, ka pārskata periodā izmeklējamo ražojumu par dempinga cenām Savienībā importēja gan ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, gan tie, kuri nesadarbojās.

3.   PASĀKUMI

(53)

No izklāstītajiem konstatējumiem tiek secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, kas uzlikts ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importam, tiek apiets, importējot ĶTR izcelsmes molibdēna stieples, kuras pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuru šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu pašreizējie antidempinga pasākumi, kas uzlikti ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam, būtu jāattiecina arī uz tādas ĶTR izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka paplašinātiem pasākumiem jāattiecas uz importu, kas nonācis Savienībā, ievērojot izmeklēšanas sākšanas regulas uzlikto reģistrāciju, antidempinga maksājums būtu jāiekasē par Savienībā importētu ĶTR izcelsmes molibdēna stiepli, kuras molibdēna masa ir vismaz 97 % un šķērsgriezuma maksimālais izmērs ir lielāks nekā 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm.

4.   ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI

(56)

ĶTR ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un tā saistītais importētājs saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātiem pasākumiem un iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu.

(57)

Kā norādīts 39. apsvērumā, tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs un tā saistītais importētājs praktizē pasākumu apiešanu. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu šiem uzņēmumiem nevar piešķirt atbrīvojumu.

5.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(58)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un aicinātas izteikt piezīmes. Piezīmes netika iesniegtas.

(59)

Šajā regulā minētie pasākumi atbilst ar pamatregulas 15. panta 1. punktu izveidotās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importam, kura pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, tiek attiecināts arī uz tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importu, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna, kuras šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 4,0 mm, bet nepārsniedz 11,0 mm, un kura patlaban tiek klasificēta ar KN kodu ex 8102 96 00 (Taric kodi 8102960020 un 8102960040).

2.   Maksājumu, kura piemērošana ir paplašināta ar šā panta 1. punktu, iekasē par molibdēna stieples importu Savienībā, kas reģistrēts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/395 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Pieprasījumu atbrīvot no maksājuma, kurš ir attiecināts saskaņā ar 1. pantu, iesniedz rakstiski kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un to paraksta atbrīvojuma pieprasītāja uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 4. punktu Komisija var to uzņēmumu importam, kuri neapiet ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 noteiktos antidempinga pasākumus, ar lēmumu piešķirt atbrīvojumu no maksājuma, kas kura piemērošana paplašināta ar šās regulas 1. pantu.

3. pants

Muitas iestādēm tiek dots rīkojums izbeigt importa reģistrāciju, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2015/395 2. pantu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2010. gada 14. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 511/2010, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam (OV L 150, 16.6.2010., 17. lpp.).

(3)  Padomes 2012. gada 9. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 14/2012, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam, piemēro arī dažu molibdēna stiepļu importam, kuru nosūta no Malaizijas, deklarējot vai nedeklarējot Malaizijas izcelsmi, un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz importu, kuru nosūta no Šveices (OV L 8, 12.1.2012., 22. lpp.).

(4)  Padomes 2013. gada 2. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 871/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importam, kas pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, attiecina arī, importējot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (OV L 243, 12.9.2013., 2. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 10. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/395, ar ko sāk izmeklēšanu, kura skar ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura varētu notikt, importējot dažas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nedaudz mainītas molibdēna stieples, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV L 66, 11.3.2015., 4. lpp.).

(6)  Komisijas 2009. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1247/2009, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam (OV L 336, 18.12.2009., 16. lpp.).

(7)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Regula (ES) Nr. 1236/2012, ar ko sāk izmeklēšanu par to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepļu importam, importējot dažas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nedaudz mainītas molibdēna stieples, kuras svara izteiksmē satur 97 % vai vairāk, bet mazāk par 99,95 %, molibdēna, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV L 350, 20.12.2012., 51. lpp.).

(8)  Padomes 2013. gada 2. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 871/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 511/2010 tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stieples importam, kas pēc svara satur vismaz 99,95 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm, attiecina arī, importējot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes molibdēna stiepli, kura pēc svara satur vismaz 97 % molibdēna un kā maksimālais šķērsgriezums pārsniedz 1,35 mm, bet nepārsniedz 4,0 mm (OV L 243, 12.9.2013., 2. lpp.), 36. apsvērums.


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/109


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1953

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 13. maijā ar Regulu (ES) Nr. 2015/763 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Japānas, Korejas Republikas (“Koreja”), Krievijas Federācijas (“Krievija”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) (kopā sauktas par “attiecīgajām valstīm”) izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda (“OGES”) plakanu velmējumu importu.

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2014. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības OGES ražošanas kopapjoma, 2014. gada 14. augustā tika sākta procedūra.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kur pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas provizoriskā izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas piedalījās Japānas ražotāji eksportētāji JFE Steel Corporation un Nippon Steel & Sumitoma Metal Corporation.

(5)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 27., 224. un 239. apsvērumā, Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgu konstatējumu gūšanai. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti vēl pieci pārbaudes apmeklējumi šādu lietotāju uzņēmumu telpās Eiropas Savienībā:

Siemens Aktiengesellschaft, München, Vācija,

ABB AB, Brussels, Beļģija,

SGB-Smit Group, Regensburg, Vācija,

KončarDistribution and Special Transformers, Inc., Zagreb, Horvātija,

Schneider Electric S.A., Metz, Francija.

(6)

Bez tam tika veikti trīs pārbaudes apmeklējumi šādu Savienības ražotāju telpās:

ThyssenKrupp Electrical Steel UGO SAS, Isbergues, Francija,

ThyssenKrupp Electrical Steel GmbH, Gelsenkirchen, Vācija,

Tata Steel UK Limited (Orb Electrical Steels), Newport, Apvienotā Karaliste.

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija bija iecerējusi noteikt galīgos antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informēšanas tās varētu paust viedokli. Uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas piedalījās lietotāju apvienība.

(8)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un pēc vajadzības attiecīgi grozīja konstatējumus.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(9)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir ĶTR, Japānas, Korejas, Krievijas un ASV izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakani velmējumi, kuru biezums pārsniedz 0,16 mm un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7225 11 00 un ex 7226 11 00 (“attiecīgais ražojums”).

(10)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgais ražojums pagaidu regulas 16. apsvēruma nozīmē un līdzīgais ražojums nav līdzīgi, kā norādīts pagaidu regulas 22. apsvērumā, jo tiem nepiemīt tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos neizmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Trīs ražotāji eksportētāji, lietotāju apvienība un divi individuālie lietotāji apgalvoja, ka augstas caurlaidības un/vai lietošanas sfērai pielāgotie attiecīgā ražojuma veidi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas, jo šie veidi vai nu netiek ražoti pietiekamā daudzumā, vai Savienībā netiek ražoti nemaz. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem norādīja, ka tiem vajadzētu būt attiecīgā ražojuma veidiem ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg un mazākiem un ar magnētisko polarizāciju, kas pārsniedz 1,88 T. Cits ražotājs eksportētājs lūdza izslēgt veidus ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,95 W/kg un mazākiem, jo to spējas konkurēt ar ražojumiem, ko piedāvā Savienības ražošanas nozare, ir ierobežota. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka būtu jāizslēdz attiecīgā ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem un caurlaidību (indukciju) 1,88 T vai lielāku, kā arī veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 1,05 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem un caurlaidību (indukciju) 1,91 T vai lielāku. Turklāt viens lietotājs apgalvoja, ka būtu jāizslēdz attiecīgā ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,80 W/kg pie 1,7 T/50 Hz vai mazākiem, kā arī veidi ar zemu trokšņa līmeni un B800 faktoru 1,9 T vai lielāku. Daži arī apgalvoja, ka ražojumu veidiem ar zemākajiem magnētiskiem zudumiem ir būtiski atšķirīgas īpašības un gala lietojumi, tāpēc tos neiegādājas vieni un tie paši pircēji un tie nekonkurē ar citiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tāpēc būtu jāveic divas atsevišķas analīzes par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Visbeidzot, cits lietotājs lūdza atcelt pagaidu pasākumus un, ja tas nebūtu iespējams, paredzēt, ka no ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz vismaz augstas caurlaidības veidi (t. i., veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 0,90 W/kg un mazākiem).

(11)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja šo lūgumu. Viens lietotājs apgalvoja, ka Komisijas noteiktās atsevišķās minimālās importa cenas trim dažādām OGES kategorijām liecina par to, ka ir būtiski aplūkot dažādās kategorijas atsevišķi, tāpēc izslēgšana būtu pamatota.

(12)

Komisija uzskatīja, ka attiecīgais ražojums, neatkarīgi no magnētiskajiem zudumiem un trokšņa līmeņa, no tā, vai runa ir par parastajiem ražojumiem vai ražojumiem ar augstu caurlaidību, ir plakani leģēta tērauda velmējumi ar orientēta grauda struktūru, kas veicina magnētiskā lauka rašanos. Grauda orientācija samazina tērauda tehniskās un fiziskās īpašības, tā ka tas uzskatāms par unikālu ražojumu ar neparasti lielu graudu struktūru. Tādējādi ražojums ir skaidri definēts. Tika arī konstatēts, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir kopīgas ķīmiskās īpašības un viens galvenais lietojums, proti, transformatoru ražošanā. Turklāt dažādus attiecīgā ražojuma veidus zināmā mērā var savstarpēji aizstāt.

(13)

Attiecībā uz argumentu, ka izslēgšana būtu pamatota ar to, ka Savienības ražotāji dažus konkrētus attiecīgā ražojuma veidus ražo nepietiekami, vispirms tiek atgādināts, ka pamatregulā noteikts, ka visus attiecīgā ražojuma veidus Savienības ražošanas nozare ražo komerciālos apmēros. Turklāt vairākus ražojuma veidus ar augstu caurlaidību Savienības ražošanas nozare ražoja IP laikā. Kā minēts 131. apsvērumā, pārbaudē tika atklāts, ka Savienības ražotāji ir veikuši ieguldījumus attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanā, tādējādi tie varēs palielināt augstas caurlaidības OGES ražošanu. Turklāt, kā norādīts 12. apsvērumā, izmeklējamā ražojuma tvērumu nosaka OGES tehniskais raksturojums. Izņēmums, kas tiek lūgts, varētu samazināt īpaši augstas caurlaidības attiecīga ražojuma veidu aizsardzības līmeni pret kaitējumu radošu dempingu nākotnē un tādējādi arī ievērojami ietekmēt to pašreizējo ražošanas apjomu Savienības ražošanas nozarē. Šajos apstākļos fakts, ka dažus OGES ražojuma veidus ar augstu caurlaidību Savienības ražošanas nozare neražo, nav pietiekams iemesls, lai tos izslēgtu no ražojuma tvēruma.

(14)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka OGES sadalīšana trijās dažādās kategorijās (sk. 11. apsvērumu) liecina par izslēgšanas pamatotību, tiek norādīts, ka izmeklēšana attiecas uz 9. apsvērumā definēto attiecīgo ražojumu, tāpēc tika veikta viena visaptveroša kaitējuma analīze, cēloņsakarības analīze un Savienības interešu analīze. Fakts, ka Komisija ir atzinusi kvalitātes atšķirības starp dažādiem ražojuma veidiem un ka šīs kvalitātes atšķirības tika ņemtas vērā, Savienības interešu pārbaudes satvarā pieņemot lēmumu par pasākumu veidu, kā skaidrots 172. apsvērumā, nevar būt par iemeslu pasākumu tvēruma maiņai.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja lūgumus izslēgt šos ražojuma veidus no ražojuma tvēruma. Nosakot pasākuma veidu, Komisija tomēr izvērtēja kvalitātes atšķirības (sk. 172. apsvērumu).

(16)

Viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, no vienas puses, viņu “pirmās izvēles” eksportētie attiecīgā ražojuma veidi (augstāka līdzenuma pakāpe, mazāk metināšanas šuvju), no otras puses, viņu “otrās” un “trešās” izvēles eksportētie ražojuma veidi (vairāki defektiem, vairākas šuves un zema līdzenuma pakāpe), saskaņā ar Krievijas ražošanas nozares praksi, nav nekādā mērā savstarpēji aizstājami (abos virzienos) un ir dažādi ražojumi. Tāpēc tas apgalvoja, ka “otrās” un “trešās” izvēles materiāli ir izslēdzami no ražojumu tvēruma.

(17)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Krievijas ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību un apgalvoja, ka “otrās” un “trešās” izvēles eksportētos ražojuma veidus var izmantot tikai transformatoru nozare dažiem ierobežotiem lietojumiem, ja tie tiek tālāk apstrādāti tērauda apstrādes centros, tādēļ tie būtu jāizslēdz.

(18)

Attiecīgā ražojuma pašreizējais apraksts un KN kods potenciāli ietver kvalitātes ziņā plašu ražojumu veidu klāstu. Taču gan Savienībai, gan ražotājiem eksportētājiem zemākas kvalitātes ražojumu ražošana ir ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, un zemākas kvalitātes ražojumu veidi tiek izgatavoti no tā paša pamatmateriāla un ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tā sauktie “otrās” un “trešās izvēles” eksportētie ražojuma veidi arī tiek pārdoti lietojumiem transformatoru nozarē un pilnībā atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai. Fakts, ka ir vajadzīga tālāka apstrāde, nav nekas neparasts un nevar būt iemesls, lai izslēgtu kādu ražojuma veidu. Tāpēc Komisija noraidīja šo lūgumu.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgais ražojums, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 16.–21. apsvērums.

C.   DEMPINGS

1.   Parastā metodika

(20)

Par parasto metodiku, ko Komisija izmantojusi dempinga aprēķiniem, nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 33.–45. apsvērums.

2.   Korejas Republika

2.1.   Normālā vērtība

(21)

Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs norādīja, ka no normālās vērtības būtu jāatņem uzņēmuma iekšzemes kravas un kravas apstrādes izmaksas. Bez tam mazliet jākoriģē izmaksas, kas saistītas ar pārrēķinu no veselu ruļļu izmaksām uz sagrieztu ruļļu izmaksām. Atbilstoši parastajai metodikai, kas izklāstīta pagaidu regulas 56. apsvērumā, šis lūgums tika pieņemts, un aprēķini tika koriģēti. Tādējādi attiecībā uz ražotāju eksportētāju tiek grozīti pagaidu regulas 46. apsvēruma konstatējumi.

2.2.   Eksporta cena

(22)

Ražotājs eksportētājs bija norādījis, ka tas ar saviem tirdzniecības uzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem Savienībā ir vienota ekonomiska vienība, tāpēc, lai noteiktu eksporta cenu, nav nepieciešama korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(23)

Neapšaubāmi ražotājs eksportētājs un tā saistītie importētāji pieder pie tās pašas uzņēmumu grupas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tās veido apvienību. Šādos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisijai nepieciešams aprēķināt salikto eksporta cenu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts, un tiek apstiprināts pagaidu regulas 50.–54. apsvērums.

2.3.   Salīdzinājums

(24)

Ražotājs eksportētājs arī prasīja tirdzniecības līmeņa korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, apgalvodams, ka saistītie pārdevēji galalietotājiem veikuši iekšzemes pārdošanu, savukārt eksporta pārdošanas cena de facto bijusi salikta kā cena, ko maksā izplatītāji, jo Komisija atņēma Savienības saistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(25)

Tas, ka tika aprēķināta saliktā eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, nenozīmē, ka mainīts tirdzniecības līmenis, kurā noteikta eksporta cena. Saliktās eksporta cenas aprēķina pamats joprojām ir cena, ko maksā galalietotāji. Tirdzniecības līmeņa korekcija nav pamatota, ja ražotājs eksportētājs pārdošanu veic vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī iekšzemes tirgū un Savienības tirgū. Katrā ziņā ražotājs eksportētājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka apgalvotās tirdzniecības līmeņa atšķirības būtu ietekmējušas cenu salīdzināmību, ko parādītu konsekventas pastāvīgas un skaidras atšķirības pārdevēja funkcijās un cenās dažādos tirdzniecības līmeņos eksportētājas valsts iekšzemes tirgū. Gluži pretēji, tas apgalvoja vienīgi to, ka korekcijai vajadzētu būtu tādai pašai kā korekcijai, kas izdarīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu saliktās eksporta cenas aprēķināšanai. Tāpēc šī prasība tiek noraidīta.

2.4.   Dempinga starpības

(26)

Pēc 21. apsvērumā aprakstītajiem normālās vērtības grozījumiem galīgās dempinga starpības attiecībā uz Koreju tiek grozītas šādi.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Korejas Republika

POSCO, Seoul

22,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

22,5 %

3.   Ķīnas Tautas Republika

3.1.   Analogā valsts

(27)

Attiecībā uz Korejas Republikas izmantošanu par analogo valsti netika saņemtas papildu piezīmes. Komisija apstiprina pagaidu regulas 65.–71. apsvēruma konstatējumus.

3.2.   Normālā vērtība

(28)

Abu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta, balstoties uz cenu vai salikto normālo vērtību analogajā valstī, šajā gadījumā — Korejā.

(29)

Ķīnas uzņēmumu normālā vērtība tika grozīta atbilstoši grozītajai normālajai vērtībai, kas noteikta Korejai, kā skaidrots 21. apsvērumā.

3.3.   Eksporta cena

(30)

Par eksporta cenu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 73. un 74. apsvērums.

3.4.   Salīdzinājums

(31)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 75. līdz 78. apsvērums.

3.5.   Dempinga starpības

(32)

Balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija pagaidu regulas 80. apsvērumā konstatējusi, ka abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir saistīti, jo tiem ir viens un tas pats īpašnieks. Tāpēc abiem uzņēmumiem tika provizoriski noteikta vienota dempinga starpība, balstoties uz to vidējo svērto individuālo dempinga starpību.

(33)

Abi Ķīnas ražotāji eksportētāji (Baosteel un WISCO), kas sadarbojās, apstrīdēja Komisijas lēmumu uzskatīt tos par saistītiem uzņēmumiem, kuriem tātad ir viena vidējā svērtā dempinga starpība. Tie apgalvoja, ka konkurē gan iekšzemes tirgū, gan eksporta tirgos.

(34)

Komisija atgādina, ka abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir saistīti, jo tie abi ir valsts īpašumā. Tomēr šajos apstākļos uzņēmumi pēc pasākumu noteikšanas varētu nebūt sevišķi ieinteresēti koordinēt savas eksporta darbības, jo, kā sīki izklāstīts 175. un 176. apsvērumā, spēkā esošais pasākums ir mainīgais maksājums, kurš balstīts uz vienu un to pašu minimālo importa cenu visiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc noslēguma posmā Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams izdarīt secinājumu par to, vai šie divi uzņēmumi būtu jāuzskata par vienotu struktūru pamatregulas 9. panta 5. punkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā tāpēc tika noteiktas divas atsevišķas dempinga starpības.

(35)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divu individuālu maksājuma likmju dēļ divi Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu koordinēt eksporta darbības, ja cenas būtu zemākas par minimālo importa cenu (“MIC”). Tas apgalvoja, ka būtu jānosaka vienota maksājuma likme abiem. Tomēr, kā minēts iepriekš, konkrētajos apstākļos šajā gadījumā Komisijai ir norādes par to, ka vidējā līdz ilgā termiņā starptautiskās cenas varētu saglabāties augstākas par MIC. Tādējādi tā atzīst, ka koordinēšanas risks starp diviem ražotājiem eksportētājiem ir nenozīmīgs un riska pārvaldībai samērīgāks paņēmiens, ja mainītos apstākļi, ir iespēja izmantot starpposma pārskatīšanu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(36)

Sadarbības līmenis bija augsts, jo divu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports izmeklēšanas periodā bija 100 % no ĶTR kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību līmenī, kas atbilst vislielākajai dempinga starpībai, kura konstatēta uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(37)

Tādējādi galīgo dempinga starpību Ķīnas Tautas Republikai groza šādi.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Ķīnas Tautas Republika

Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., Shanghai

21,5 %

Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Wuhan

54,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

54,9 %

4.   Japāna

4.1.   Normālā vērtība

(38)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta normālās vērtības noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 84. un 85. apsvērumā.

4.2.   Eksporta cena

(39)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta eksporta cenas noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 86.–88. apsvērumā.

4.3.   Salīdzinājums

(40)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 89. līdz 92. apsvērums.

4.4.   Dempinga starpības

(41)

Par dempinga starpībām nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 93.–95. apsvērums.

5.   Krievijas Federācija

5.1.   Normālā vērtība

(42)

Visa Krievijā ražotā attiecīgā ražojuma produkcija, kas ietver gan augstākās, gan zemākās kvalitātes parastos OGES, tika pārdota Savienības tirgū. Krievijas ražotājs eksportētājs prasīja izdarīt normālās vērtības korekciju, lai ņemtu vērā to, ka zemākās kvalitātes kategorijas izstrādājumi tiek eksportēti uz Savienības tirgu par zemākām cenām nekā augstākās kvalitātes kategorijas izstrādājumi.

(43)

Komisija izskatīja iespēju koriģēt normālo vērtību zemākās kvalitātes kategorijām. Būtu jānorāda, ka atbilstoši ražotāja eksportētāja lūgumam augstākā un zemāka kvalitāte tika diferencēta provizoriskās izmeklēšanas laikā, kurā, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, tika nošķirtas katras kvalitātes kategorijas izstrādājumu cenas un izmaksas. Šī diferenciācija, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, ir saglabājama.

(44)

Tomēr nav pamatota pašas normālās vērtības korekcija zemākās kvalitātes kategorijas izstrādājumu ražošanas izmaksu samazināšanas ziņā. Šāda korekcija nozīmētu, ka ievērojamu izmaksu daļu, kas radušās saistībā ar attiecīgo produktu, uz attiecīgo ražojumu attiecināt nevarētu. Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika aprēķināta, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, ko bija iesniedzis ražotājs eksportētājs un kas tika pārbaudīti uz vietas. Komisija pārbaudīja izmaksu sadalījumu, un nav pamata mākslīgi sadalīt šīs izmaksas vai izdarīt citas korekcijas. Dažādu ražojuma veidu cenu atšķirības noteikti tiek ņemtas vērā, jo normālo vērtību noteic katram ražojuma veidam. Tāpēc šī prasība būtu jānoraida.

(45)

Uzņēmums apgalvoja, ka tā pausto argumentu pamato augstākās un zemākās kvalitātes kategorijas dempinga starpību atšķirības. Tomēr ir gluži normāli, ka dažādām ražojuma veidu grupām ir dažādas dempinga starpības. Tas, ka dempinga starpības atšķiras, nevar pamatot normālās vērtības korekciju. Tāpēc arī šis apgalvojums būtu jānoraida.

(46)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neizdarot korekcijas Krievijas ražotāju ražošanas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Tā apgalvo arī, ka, pat ja Komisija ir secinājusi, ka Krievijas ražotāji grupā prasa līdzīgas cenas kā ārējā pārdošanā, jautājums ir par to, vai darījuma cenas grupā pienācīgi atbilst visām izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu. Komisija salīdzināja šīs cenas ar cenām, ko prasa trešām personām, un uz šā pamata konstatēja, ka izmeklēšanas periodā izejvielu iepirkuma cenas abiem saistītajiem Krievijas ražotājiem atbilst tirgus cenām un tādējādi atbilst normālām pirkuma izmaksām. Turklāt izmeklēšanā netika atklātas norādes, ka, nosakot cenas, nebūtu ņemtas vērā visas izmaksas. Tāpēc korekcijas netika uzskatītas par nepieciešamām.

(47)

Par normālo vērtību nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98. un 99. apsvērums.

5.2.   Eksporta cena

(48)

Krievijas ražotājs eksportētājs prasīja no dempinga aprēķiniem izslēgt trešās kategorijas materiāla eksportu. Tomēr arī trešās kategorijas materiāls ir attiecīgais ražojums, tāpēc nav pamata to izslēgt. Tāpēc šī prasība būtu jānoraida.

(49)

Krievijas ražotājs apgalvoja, ka saistītā importētāja (Novex) peļņas un PVA izmaksu korekcija nav pamatota, un norāda, ka šajā ziņā nepiekrīt tam, kā Komisija interpretējusi pamatregulas 2. panta 8. un 9 punktu.

(50)

Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka PVA izmaksas un peļņu būtu pamatoti koriģēt saskaņā ar 2. panta 9. punktu tad, ja pārdošanas noteikumi prasītu ražojumu piegādāt ar samaksātiem nodokļiem. No otras puses, ja ražojumus pārdod pirms nodokļu samaksas, tad piemēro 2. panta 8. punkts, proti, nav pamatoti atņemt PVA izmaksas un peļņu. Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Novex darbojies kā NLMK grupas eksportētājstruktūra, Novex nav veicis importa funkcijas un tam nav radušās izmaksas, ko “parasti uzņemas importētājs”.

(51)

Tomēr, kā skaidrots pagaidu regulā un pretēji apgalvojumam, izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Novex ir veicis vienas un tās pašas importa funkcijas visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem. Patiesībā Novex šādas funkcijas veicis ne tikai saistībā ar attiecīgo ražojumu vien, bet lielākam tērauda ražojumu klāstam. Atšķirīgie Incoterms noteikumi (DDP, DAP, CIF) nemaina to, ka Novex visos darījumos darbojies kā saistītais importētājs Savienības tirgū. Netika sniegti pierādījumi, kuru dēļ šis konstatējums būtu jāatzīst par nederīgu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka būtu jāizmanto PVA izmaksu un peļņas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(52)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Krievijas ražotājs eksportētājs atkal apgalvoja, ka izdarīt korekciju saskaņā ar 2. panta 9. punktu nav pamatoti attiecībā uz pārdošanu, ko veic pēc DDU/DAP noteikumiem. Tomēr šā apgalvojuma pamatojumam netika sniegti nekādi jauni pierādījumi. Komisija joprojām uzskata, ka visi pārdošanas darījumi būtu jākoriģē saskaņā ar 2. panta 9. punktu, jo, kā skaidrots pagaidu regulā, visos darījumos Novex bija importētājs un cenas, ko Krievijas ražotāji eksportētāji prasīja Novex, nav bijušas ticamas, jo uzņēmumi bijuši saistīti.

(53)

Par eksporta cenu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 100. apsvērums.

5.3.   Salīdzinājums

(54)

Par salīdzinājumu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. un 102. apsvērums.

5.4.   Dempinga starpības

(55)

Par dempinga starpībām nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 103.–105. apsvērums.

6.   Amerikas Savienotās Valstis

6.1.   Normālā vērtība

(56)

Par normālo vērtību Amerikas Savienotajās Valstīs netika saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 107. apsvēruma konstatējumi.

6.2.   Eksporta cena

(57)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta eksporta cenas noteikšana, kas izklāstīta pagaidu regulas 108.–111. apsvērumā.

6.3.   Salīdzinājums

(58)

Par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 112. un 113. apsvērums.

6.4.   Dempinga starpības

(59)

Par Komisijas provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, nav iesniegtas piezīmes. Tāpēc tiek apstiprinātas pagaidu regulas 114.–116. apsvērumā izklāstītās dempinga starpības.

7.   Dempinga starpības, kas attiecas uz visām attiecīgajām valstīm

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Ķīnas Tautas Republika

Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., Shanghai

21,5 %

Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Wuhan

54,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

54,9 %

Japāna

JFE Steel Corporation, Tokyo

47,1 %

Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokyo

52,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

52,2 %

Korejas Republika

POSCO, Seoul

22,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

22,5 %

Krievijas Federācija

OJSC Novolipetsk Steel, Lipetsk; VIZ Steel, Ekaterinburg

29,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

29,0 %

Amerikas Savienotās Valstis

AK Steel Corporation, Ohio

60,1 %

Visi pārējie uzņēmumi

60,1 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(61)

Par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 117. un 118. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

2.   Patēriņš Savienībā

(62)

Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecībā uz Savienības patēriņa datiem nav piemēroti izmantot diapazonus, jo Savienības patēriņa dati principā nav konfidenciāli.

(63)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, Japānas attiecīgā ražojuma imports Nīderlandē attiecīgajā periodā tika klasificēts ar konfidenciālu KN kodu. Diapazoni tika izmantoti, lai aizsargātu ieinteresēto personu sniegto datu konfidencialitāti. Ja par Savienības patēriņu tiktu sniegti precīzi skaitļi, nevis diapazoni, tad viens Japānas ražotājs eksportētājs varētu precīzi aprēķināt pārējo Japānas ražotāju eksportētāju importa apjomu. Turklāt diapazoni, kas tika izmantoti pagaidu regulā, personām sniedza derīgu informāciju. Turklāt indeksi, kas izmantoti Savienības patēriņa diapazoniem, ļauj pareizi izprast Savienības patēriņa tendences.

(64)

Par Savienības patēriņu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 119. līdz 124. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.   Imports no attiecīgajām valstīm

3.1.   Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(65)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viņu valstu izcelsmes importa kumulatīvs novērtējums salīdzinājumā ar pārējo attiecīgo valstu importu nav pamatots: viens Japānas eksportētājs ražotājs apgalvoja, ka ir vienīgais augstas kvalitātes attiecīgā ražojuma veidu eksportētājs Japānā un, tā kā tā eksporta apjomi samazinās, tad tas nerada nekādu cenu spiedienu Savienības tirgū. ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no ASV attiecīgajā periodā samazinājies par 400 % un ka tas vienmēr ir noteicis daudz augstākas cenas nekā citi ražotāji. Turklāt viens lietotājs apgalvoja, ka kumulatīvais novērtējums nav piemērots, ņemot vērā importa samazināšanos un cenu starpības dinamiku, papildus tam, ka konkrētais ražotājs eksportētājs pārdod tādus attiecīgā ražojuma veidus, kādus Savienības ražotāji un citi ražotāji attiecīgajās valstīs nepārdod.

(66)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 132. apsvērumā, ir atzīts, ka attiecīgajā periodā imports no Japānas un ASV ir samazinājies. Tomēr šis imports Savienības tirgū veicinājis arī cenu spiedienu attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Tika konstatēts, ka imports no Japānas un ASV notiek par dempinga cenām un šo valstu ražojumi tieši konkurē ar Savienības ražojumiem, kā arī ar citu ražotāju eksportētāju ražojumiem. Visi attiecīgā ražojuma veidi, ieskaitot Japānas un Amerikas ražotāju eksportētāju pārdotos veidus, tiek pārdoti transformatoru seržu ražošanai, un tie tiek pārdoti vienai un tai pašai salīdzinoši šaurai pircēju grupai. Tāpēc Komisija noraidīja dekumulācijas prasības.

(67)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ASV ražotājs eksportētājs atkārtoja savu dekumulācijas prasību un apgalvoja, ka tā pārdotie attiecīgā ražojuma veidi nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem, jo tiek pārdoti Savienības tirgū tikai tāpēc, ka tiem ir augstāka kvalitāte nekā Savienības ražošanas nozares ražojuma veidiem.

(68)

Papildus argumentiem, kas jau izklāstīti 66. apsvērumā, par importu no ASV kopumā būtu jāmin, ka kumulatīvs novērtējums tomēr tiek veidots attiecībā uz visiem attiecīga ražojuma veidiem kopumā, nevis attiecībā uz katru uzņēmumu atsevišķi un ņemot vērā tikai konkrētus attiecīgā ražojuma veidus. Tāpēc prasība tiek noraidīta.

(69)

Komisija secināja, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji ir izpildīti, tāpēc kaitējuma noteikšanai imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi. Rezultātā tiek apstiprināti pagaidu regulas 125.–132. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.2.   Attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(70)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 133.–136. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.3.   Attiecīgo valstu importa cenas un cenu samazinājums

(71)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 137.–148. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.1.   Vispārīgas piezīmes

(72)

Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka galvenie kaitējuma rādītāji ir izkropļoti, jo tie pietiekami neņem vērā attiecīgā ražojuma kombināciju, kas sašaurina attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tvērumu attiecīgajā periodā. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu un pareizu priekšstatu, no Savienības ražošanas nozares būtu jālūdz dati par saražoto garumu vai nu faktiskos skaitļos, vai vismaz aprēķinātos skaitļos pēc ražojuma kombinācijas.

(73)

Komisija uzskatīja, ka ražotājs eksportētājs nav sniedzis datus, kas liecinātu, ka pieeja, kura balstītos uz garumu, liktu mainīt kādu no kaitējuma faktoriem. Turklāt tonnāžas ir standarta daudzuma mērs, ko izmanto attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, saistībā ar tā ražošanu, iepirkumu un pārdošanu. Arī Eurostat dati par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu ir izteikti tonnās. Tāpēc tonnāžas analīze tika uzskatīta par precīzu metodi un šīs ieinteresētās personas arguments tiek noraidīts.

(74)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, izmantojot tās kaitējuma rādītājus, tika gūts visnotaļ indikatīvs priekšstats.

4.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Tā pati ieinteresētā persona un lietotājs apgalvoja, ka daži Komisijas konstatējumi pagaidu regulā ir pretrunīgi. No vienas puses, kā izklāstīts pagaidu regulas 220. un 222. apsvērumā, Komisija skaidro, ka Savienības ražošanas nozare pārorientējas no parasto attiecīgā ražojuma veidu ražošanas uz augstas caurlaidības veidu ražošanu. No otras puses, kā izklāstīts pagaidu regulas 150. apsvērumā, ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās (no 486 600 tonnām līdz 492 650 tonnām). Ieinteresētās personas apgalvo, ka ir vispārzināms, ka, pārorientējoties uz plānākiem (augstas caurlaidības) ražojumiem, automātiski samazinās ražošanas jauda.

(76)

Komisija šos argumentus noraida. Pirmkārt, jaudas pieaugums bija galvenokārt saistīts ar to, ka attiecīgajā periodā viens Savienības ražotājs palielināja ražošanas jaudu. Patlaban šis Savienības ražotājs ražo tikai attiecīgā ražojuma parastos veidus. Turklāt pagaidu regulas 222. apsvērums galvenokārt attiecas uz nākotni, nevis tikai uz attiecīgo periodu. Šo apgalvojumu apstiprina atsauce pagaidu regulas 196. apsvērumā, kur ir teikts, ka “Savienības ražotāji pāries uz zemāku magnētisko zudumu ražojuma kombināciju.”

(77)

Balstoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 150.–154. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(78)

Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 155.–158. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.4.   Citi kaitējuma rādītāji

(79)

Par citu kaitējuma rādītāju dinamiku nav saņemtas piezīmes, kas attiektos uz attiecīgo periodu, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 159.–174. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.   Secinājums par kaitējumu

(80)

Tālāk izklāstītais secinājums par kaitējumu tika izdarīts saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. No otras puses, Savienības interešu analīzes kontekstā tika vākti dati par periodu pēc IP (sk. arī 110. un 111. apsvērumu). Pagaidu regulas 170. apsvērumā ietvertā tabula liecina, ka, sākot no 2012. gada, bijuši rekordlieli zaudējumi un negatīvas naudas plūsmas. Tāpēc tiek apstiprināts tālāk izklāstītais secinājums, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(81)

Kaut arī attiecībā uz dažiem kaitējuma faktoriem tika ņemti vērā dati par periodu pēc IP, proti, mazā peļņa 2015. gada janvārī–maijā, tas nebūtu varējis ietekmēt konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(82)

Pamatojoties un iepriekšminēto un to, ka nav saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 175.–179. apsvērumā izklāstītie secinājumi par to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

5.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(83)

Vairākas personas apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu galvenokārt tāpēc, ka nav bijis cenu samazinājuma. Turklāt tika apgalvots, ka daudzkārt Savienības ražotāji paši sākuši samazināt savas cenas un virzījuši šo procesu gan Savienībā, gan citos lielos tirgos. Viens Japānas ražotājs eksportētājs piebilda, ka imports par dempinga cenām nav ievērojami pieaudzis un ka importa dēļ nav bijis ievērojama lejupēja vai augšupēja cenu spiediena. Rezultātā minētais imports nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo tas nebūtu varējis izraisīt cenu spiedienu Savienības tirgū. Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums, ka minētā importa dēļ Savienības tirgū bijis ievērojams lejupējs cenu spiediens, nav pietiekams, lai konstatētu, ka imports izraisījis lejupēju cenu spiedienu. Konstatējums, ka cenas ir pazeminājušās, tikai liecinot par pasaules mēroga tendenci, kas nenozīmē, ka imports Savienības tirgū izraisījis lejupēju cenu spiedienu.

(84)

Tika arī apgalvots, ka Komisijai skaitliski jāizteic faktiskais kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un citu zināmo faktoru izraisītais kaitējums un ka maksājums nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, kuru izraisījis tikai imports par dempinga cenām. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šīs piezīmes tika atkārtotas.

(85)

Izmeklēšanā atklātie fakti neapstiprina apgalvojumus, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Kā izklāstīts pagaidu regulas 137.–164. apsvērumā, attiecīgajā periodā vienības vidējās cenas pazeminājums, ko izraisīja imports par dempinga cenām, bija aptuveni 30 %. Rezultātā minētais imports Savienības tirgū izraisīja tik ievērojamu lejupēju cenu spiedienu, ka Savienības ražotājiem bija jāsamazina savas pārdošanas cenas krietni zem pašizmaksas, lai tās atbilstu attiecīgo valstu importa cenu līmeņiem. Turklāt, kā izklāstīts pagaidu regulas 181.–183. apsvērumā, ir nepārprotami konstatēta sakritība laikā starp importu par dempinga cenām, kuras nemitīgi pazeminājās, no vienas puses un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšanu un lejupēju cenu spiedienu, kā rezultātā nozare strādāja ar zaudējumiem, no otras puses.

(86)

Apgalvojums, ka cenu pazemināšanās tikai liecinot par pasaules mēroga tendenci, tiek noraidīts šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, attiecīgajam ražojumam nav pasaules tirgus cenas, kā tas ir konkrētām precēm. Otrkārt, konstatējumi par dempingu atklāj atšķirīgas dempinga starpības, kas liecina, ka cenu līmenis dažādos tirgos atšķiras. Treškārt, izmeklēšanā atklāts, ka cenu līmeņi un aplēstais cenu paaugstinājums dažādos pasaules reģionos (2014. g.–2015. g. pirmais ceturksnis) nemainās vienā tempā. Ceturtkārt, pat ja daži rādītāji liecina, ka izmeklēšanas periodā vairākos pasaules reģionos cenas pazeminājušās, katrā reģionā pazeminājums bija citāds, savukārt konkrēti cenas Savienības tirgū, kas ir atvērts tirgus, kā norādīts 85. apsvērumā, pazeminājās strauji.

(87)

Pat tad, ja nebūtu bijis cenu samazinājuma, kas tika atzīts pagaidu regulā, Savienības ražotāji nespēja noteikt savas cenas virs pašizmaksas, tāpēc attiecīgajā periodā tā cieta lielus zaudējumus. Cenu samazinājums ir tikai viens no faktoriem, ko aplūko kaitējuma analīzē, un, ja tā nebūtu, tas nenozīmētu, ka imports par dempinga cenām nebūtu izraisījis kaitējumu. Savienības ražošanas nozares cenas ietekmēja spēcīgais lejupējais cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām. Bez spēcīga cenu spiediena Savienības ražošanas nozarei nebūtu nekāda iemesla pazemināt savas cenas līdz tik zemiem līmeņiem. Savienības ražotājiem nebija citu iespēju, kā vien pārdot ražojumus zem pašizmaksas, lai pasargātu savu tirgus daļu un saglabātu ražošanas ekonomiskuma līmeni lielā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām uz to pārdošanas cenām. Tāpēc šie argumenti tiek noraidīti. Turklāt attiecībā uz argumentu, ka Komisijai skaitliski jāizteic faktiskais kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un citu zināmo faktoru izraisītais kaitējums, Komisija uzskatīja, ka, kā jau norādīts pagaidu regulas 201. apsvērumā, nav konstatēts, ka visi pārējie faktori, pat ņemot vērā to iespējamo kopējo ietekmi, izjauktu cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(88)

Attiecībā uz cenām un cenu noteikšanu attiecīgajā periodā Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozare sākusi cenu pazemināšanu. Viens lietotājs apgalvoja arī, ka intensīvo cenu konkurenci ir drīzāk tieši izraisījusi Savienība un ražotāji eksportētāji, saskārušies ar sarūkošo pieprasījumu, mēģinājuši saglabāt vai palielināt apjomus.

(89)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 158. apsvērumā, šie argumenti tiek noraidīti. Pirmkārt, nav pierādījumu tam, ka cenu pazemināšanu sākusi Savienības ražošanas nozare. Otrkārt, Savienības ražošanas nozarei nebūtu bijis ekonomiska pamatojuma sākt ražojumus pārdot ar lieliem zaudējumiem, ja tā nebūtu bijusi spiesta to darīt. Visbeidzot, tiek atgādināts, ka pastāv skaidri redzama sakritība laikā starp importa apjomu par dempinga cenām, kuras nemitīgi pazeminājās, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšanu un lejupēju cenu spiedienu, kas Savienības ražotājiem izraisīja lielus zaudējumus.

(90)

Turklāt Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir grūti saprast, kā augstākas cenas, ko prasīja ražotāji eksportētāji, var izraisīt lejupēju cenu spiedienu. Japānas ražotājs apgalvoja, ka Komisija nespēj demonstrēt saistību starp cenu pazemināšanos Savienībā un attiecīgā ražojuma importu no attiecīgajām valstīm. Lietotājs apšaubīja Komisijas galveno argumentu derīgumu, jo tā nebija neņēmusi vērā cenu samazinājuma neesamību. Šajā pašā kontekstā viens lietotājs izteica piezīmi, ka ražotāja spēja ilgstoši noturēties cenu karā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā efektivitāte, izejvielu izmaksas un ražojumu kvalitāte, papildus tam arī tās grupas lielums, spēks un stratēģija, pie kuras ražotājs pieder.

(91)

To ieinteresēto personu argumenti tiek noraidīti šādu iemeslu dēļ. Papildus 87. apsvērumā izklāstītajām piezīmēm minams, ka pret agresīvu cenu stratēģiju konkrēti Savienības tirgū ražotāji eksportētāji var noturēties ilgāk nekā Savienības ražotāji, šāda iemesla dēļ. Ražotāju eksportētāju tirgus daļa savā iekšzemes tirgū ir daudz lielāka nekā Savienības ražotāju tirgus daļa Savienībā. Savienības tirgus ir atvērts tirgus, savukārt attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju iekšzemes tirgos citiem konkurentiem, ieskaitot Savienības ražotājus, ienākt ir grūti. Pasaules tirgus kapacitātes pārpalikuma dēļ, ko izraisīja darījumdarbības uzplaukums 2003.–2010. gadā, attiecīgajā periodā sākās agresīva cenu noteikšana starp Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem. Šajā kontekstā Komisija norāda, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, izņemot vienu, ražošanas jauda izmeklēšanas periodā pārsniedz faktisko ražošanu. Visbeidzot, ciktāl ir runa par korelāciju starp cenu pazemināšanos Savienībā un attiecīgā ražojuma importu, attiecībā uz cenu pazemināšanos ir tieša korelācija, taču attiecībā uz apjomu — citādā mērā.

(92)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka, kā jau izklāstīts pagaidu regulas 145. apsvērumā, kaitējumu īpaši uzskatāmi parāda Savienības ražotāju piedzīvotais lielais spiediens uz to pārdošanas cenām. Šā spiediena dēļ produkcija bija jāpārdod zem pašizmaksas, lai aizsargātu savu tirgus daļu Savienības tirgū, kas ļāva tām saglabāt stabilu ražošanas līmeni.

(93)

Par to, kāda bijusi importa par dempinga cenām ietekme, nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 181.–183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.   Citu faktoru ietekme

6.1.   Ekonomikas krīze

(94)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pretēji secinājumiem, kas izdarīti pagaidu regulas 185. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares rādītāji attiecīgajā periodā nebija labi, jo īpaši to izraisījis attiecīgā ražojuma tradicionālo veidu pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū. Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka izšķirīgi svarīgs elements, kāpēc ražotāju eksportētāju imports Savienībai nav nodarījis būtisku kaitējums, ir Savienības patēriņa samazinājums par aptuveni 11 %. Šī ieinteresētā persona norāda, ka Savienības ražošanas nozares rādītājiem pārdošanas apjoma ziņā raksturīgā tendence precīzi atbilst Savienības patēriņa samazinājuma tendencei un tāpēc tas ir visizšķirīgākais elements, ko nosaka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(95)

Kā atzīts pagaidu regulas 121. un 156. apsvērumā, Savienības patēriņam un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma rādītājiem tik tiešām bija līdzīga dinamika, tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums mazliet pārsniedza patēriņa samazinājumu. Tomēr, kā minēts iepriekš, izšķirīgs faktors kaitējuma noteikšanai ir tas, ka Savienības ražotāji bija spiesti pārdot zem pašizmaksas. Tāpēc attiecīgie ieinteresētās personas apgalvojumi būtu jānoraida. Turklāt Komisija paliek pie uzskata, ka ekonomikas krīzes dēļ Savienībā samazinājās pieprasījums, kā atzīts pagaidu regulas 184. apsvērumā, bet tas nav kaitējuma pamatcēlonis. Šajā sakarā tiek norādīts, ka 2011. –2012. gadā patēriņš Savienībā samazinājās, taču 2012. gadā patēriņš bija aptuveni tāds pats kā 2010. gadā. Tomēr 2010. gadā Savienības ražošanas nozares peļņa bija 14 %, bet 2012. gadā tās zaudējumi bija gandrīz 10 %. Rezultātā, kaut arī ekonomikas krīze veicināja kaitējumu, tomēr nevar secināt, ka tā izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(96)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 184. un 185. apsvērumā izdarītie secinājumi.

6.2.   Nepietiekama Savienības ražotāju konkurētspēja

(97)

Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāju problēmas izskaidro daudzi citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, piemēram, augstas izejmateriālu cenas, CO2 emisijas kvotu tirdzniecība un, iespējams, vissvarīgākais esot ekonomiskā nenoteiktība un krasi samazinājies patēriņš jo īpaši Dienvideiropā.

(98)

Savienības ražotāji varētu būt salīdzinoši neizdevīgā stāvoklī, ja daudzus citus faktorus (ieskaitot augstās izejmateriālu cenas u. c.) salīdzinātu ar tādiem ražotājiem eksportētājiem kā Krieviju, Ķīnu un ASV.

(99)

Taču šie argumenti pietiekami neizskaidro, kāpēc Savienības ražošanas nozare 2010. gadā vēl aizvien spēja gūt aptuveni 14 % peļņu, ņemot vērā to, ka šis iespējamais salīdzinoši neizdevīgais stāvoklis izmaksu ziņā 2010. gadā un pirms tam nebija citāds.

(100)

Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

6.3.   Imports no trešām valstīm

(101)

Par importu no trešām valstīm nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 189. un 190. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.4.   Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāji

(102)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka dati par Savienības ražotāju eksportu ir agresīvas cenu politikas pierādījums, jo šīs cenas ir ievērojami zemākas par vidējām svērtajām Savienības pārdošanas cenām Savienības tirgū un pat zemākas par pašizmaksu. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai būtu pienācīgi jānodala un jānošķir ekonomikas krīzes kaitējumu izraisošā ietekme un Savienības ražošanas nozares sliktie eksporta pārdošanas rādītāji. Cits lietotājs apgalvoja, ka Komisijas secinājumu, ka eksporta rādītāji ir saglabājušies augstā līmenī un nav bijuši izšķirīgi Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam, nepamato dati, jo attiecīgajā periodā eksporta preču pārdošanas apjomi samazinājās par 22,7 %, kamēr iekšzemes pārdošanas apjoms samazinājās par 11 %.

(103)

Šie apgalvojumi tika noraidīti šādu iemeslu dēļ. Zemākā vienības pārdošanas eksporta cena, ko prasa Savienības ražotāji, salīdzinājumā ar Savienības tirgus cenu būtu jāskata, ņemot vērā to, ka tā ietver lielu daļu otrās šķiras OGES, kas galvenokārt tiek eksportēti un pārdoti ar atlaidi. Turklāt pagaidu regulas 193. apsvērumā jau ir atzīts, ka eksporta rādītāji sekmēja kaitējuma izraisīšanu, bet tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(104)

Par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekmi nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 191.–193. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.5.   Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums

(105)

Cita ieinteresētā persona minēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir milzīgs jaudas pārpalikums un ka Savienības ražotāju ražošanas apjoma samazinājums galvenokārt ir saistāms ar to, ka jo īpaši laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam samazinājies patēriņš Savienībā un būtiski samazinājušies Savienības ražotāju eksporta apjomi.

(106)

Šis apgalvojums tika noraidīts, jo, kā izklāstīts pagaidu regulas 194.–197. apsvērumā, minētais jaudas pārpalikums lielākā mērā ir radies importa par dempinga cenām dēļ, nevis izraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(107)

Par iepriekš minēto nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 194.–197. apsvērumā izdarītie secinājumi.

6.6.   Krievija importē parastā veida ražojumus

(108)

Par iepriekš minēto nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 198. un 199. apsvērumā izdarītie secinājumi.

7.   Secinājums par cēloņsakarību

(109)

Par cēloņsakarību nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 200.–202. apsvērumā izdarītie secinājumi.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievadpiezīmes

(110)

Ievērojot pamatregulas 6. panta 1. punktu, parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laiku, kurš seko izmeklēšanas periodam. Tomēr, saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu nosakot, vai pastāv Savienības intereses, var ņemt vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kurš seko izmeklēšanas laikposmam (3).

(111)

No lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem tika saņemtas piezīmes par nepieciešamību ņemt vērā būtiskās norises pēcizmeklēšanas periodā. Lielākā daļa piezīmju un apgalvojumu, kas tika saņemti pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, attiecās uz šādām norisēm pēc izmeklēšanas perioda. Kā jau minēts pagaidu regulas 233. apsvērumā, attiecīgā ražojuma veidu ar augstu caurlaidību Savienības tirgū kļūst aizvien mazāk galvenokārt tāpēc, ka sācis darboties Ekodizaina regulas 1. posms, un arī tāpēc, ka Savienības ražotāji, kā tiek apgalvots, nespēj apgādāt tirgu ar vajadzīgās kvalitātes ražojuma veidiem, kam ir augsta caurlaidība. Turklāt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma cenas pēc izmeklēšanas perioda ievērojami paaugstinājās. Personas apgalvoja arī to, ka Komisija novērtējusi par zemu pagaidu pasākumu ietekmi uz transformatoru nozari, proti, attiecīgā ražojuma daļu kopējās lietotāju ražošanas izmaksās novērtējusi par zemu. Visbeidzot, tika apgalvots, ka Savienības ražotāji atguvuši rentabilitāti, tātad tiem vairs nav vajadzīga aizsardzība.

(112)

Šīs iespējamās norises pēc izmeklēšanas perioda, jo īpaši tiesiskā regulējuma izmaiņas, krasais cenu paaugstinājums un konkrētu ražojuma veidu deficīts tirgū, ja tās tiks apstiprinātas, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, ir būtiskas, lai novērtētu Savienības intereses pienācīgu pasākumu noteikšanā. Tāpēc Komisija izņēmuma kārtā nolēma turpināt pētīt šīs norises pēc izmeklēšanas perioda laikposmā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada maijam. Kā izklāstīts šīs regulas 5. apsvērumā un ņemot vērā pagaidu regulas 27., 224. un 239. apsvērumā apgalvoto, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika vākta papildu informācija par norisēm pēc izmeklēšanas perioda un tika apmeklēti vairāki lietotāji un Savienības ražotāji.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(113)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav nepieciešams noteikt pasākumus, jo pēc izmeklēšanas perioda ievērojamā cenu pieauguma un tirgus pašregulācijas dēļ Savienības ražošanas nozares rentabilitāte paaugstinājusies. Tika apgalvots, ka rezultātā pēc izmeklēšanas perioda Savienības ražošanas nozarei vairs netika nodarīts kaitējums.

(114)

Kā izklāstīts 5. apsvērumā, tika veiktas astoņas papildu pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par šo apgalvojumu patiesumu. Pārbaudēs atklājās, ka katram individuālam Savienības ražotājam rentabilitāte atšķiras, taču caurmērā Savienības ražotāji 2014. gada jūlijā–decembrī cieta zaudējumus 16,6 % un 2015. gada janvārī–maijā atkal sāka gūt peļņu 1,1 %. Tāpēc tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares atgūšanās pēc IP noritējusi pieticīgos apmēros. Norādītie procentuālie rādītāji ir Savienības ražotāju vidējais svērtais peļņas rādītājs pirms nodokļu samaksas, kas atspoguļots to attiecīgajos ienākumu pārskatos par 2015. gada janvāri–maiju, izteikts procentos attiecībā pret pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem Savienībā.

(115)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena lietotāju apvienība apgalvoja, ka Savienības ražotājiem vairs netiek nodarīts kaitējums, jo tās darbojas ar pilnu jaudu un gandrīz spēj sekot līdzi pieprasījumam. Kāds lietotājs izteica līdzīgu piezīmi, proti, ka, turpinot pieaugt cenām, tas paredz, ka peļņas norma pārsniegs 5 % jau 2015. gada pavasarī.

(116)

Tomēr tālāk izklāstītais secinājums par kaitējumu tika izdarīts saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. No otras puses, Savienības interešu analīzes kontekstā tika vākti dati par periodu pēc IP. Pagaidu regulas 170. apsvērumā ietvertā tabula liecina, ka, sākot no 2012. gada, bijuši rekordlieli zaudējumi un negatīvas naudas plūsmas.

Pat ņemot vērā datus par periodu pēc IP, redzams, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts kaitējums: mazā peļņa 2015. gada janvārī–maijā nespēja kompensēt četru gadu zaudējumus augstākās kvalitātes ražojumu segmentā. Turklāt kaitējuma analīze balstīta uz vairākiem faktoriem, no kuriem rentabilitāte ir tikai viens no daudziem.

(117)

Tāpēc tiek apstiprināts secinājums, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Par Savienības ražošanas nozares interesēm nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tādējādi Savienības ražošanas nozare varētu atgūties no konstatētā dempinga ietekmes, kura dēļ tai nodarīts kaitējums.

3.   Nesaistīto importētāju intereses

(118)

Par nesaistīto importētāju un tirgotāju interesēm nav saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 208.–212. apsvērums.

4.   Lietotāju intereses

4.1.   Ievads

(119)

Kā izklāstīts 5. un 6. apsvērumā, no lietotājiem tika vākta papildu informācija par periodu pēc IP un tika apmeklēti pieci galvenie lietotāji, kuri pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sniedza plašu informāciju.

(120)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās daļa Savienības transformatoru ražošanas nozarē ir ļoti liela un sastāv no maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuri veic ražošanu lielākajā daļā Savienības dalībvalstu. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi no pasākumiem cietīs visvairāk. Šajā kontekstā apvienība, kas pārstāv Itālijas transformatoru uzņēmumus, nāca klajā ar apgalvojumu, ka 60 % no tās kopējā apgrozījuma Itālijā realizē Itālijas mazie un vidējie transformatoru ražotāji.

(121)

Apgalvojumu, ka daudzi mazie un vidējie (MVU) transformatoru ražotāji no pasākumiem cietīs visvairāk, pierādījumu trūkuma dēļ nebija iespējams sistemātiski novērtēt. Tomēr apgalvojums šķiet ticams, ņemot vērā informāciju, kas iegūta no pieciem pārbaudītajiem lietotājiem, no kuriem viens ir MVU.

4.2.   Nepietiekams piedāvājums un kvalitātes atšķirības

(122)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vairāki lietotāji norādīja, ka augstas caurlaidības ražojuma veidu pieejamība Savienībā ir ierobežota un ka pēc IP situācija pasliktinājusies. Viņi apgalvoja, ka šāda ierobežota pieejamība ir radusies arvien lielākas nesamērības dēļ starp piedāvājumu un lietotāju pieaugošo pieprasījumu attiecībā uz šiem konkrētajiem attiecīgā ražojuma veidiem. Šajā kontekstā viņi apgalvoja arī to, ka Savienības ražošanas nozares jauda nav pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu Savienības tirgū un ka neatkarīgi no ražotājiem eksportētājiem ir pieejami citi alternatīvi avoti. Turklāt viņi palika pie uzskata, ka, neraugoties uz Savienības ražotāju stratēģisko lēmumu sākt proporcionāli lielākā apjomā ražot augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus nekā parastos veidus, šāda pāreja prasīs laiku, ņemot vērā nepieciešamību veidot un padziļināt nepieciešamās tehniskās zināšanas. Turklāt daži lietotāji apgalvoja, ka antidempinga pasākumi, kas pieņemti pret importu no attiecīgajām valstīm, varētu negatīvi ietekmēt augstas caurlaidības veidu pieejamību Savienībā, ņemot vērā atšķirības ražošanas jaudā un Savienības ražotāju tehniskās spējas augstākās kvalitātes ražojumu segmentā. Šajā kontekstā Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka uz to neattiecas tiesību aktu prasība apmierināt visu Savienības pieprasījumu pēc konkrētiem ražojuma veidiem.

(123)

Dati par periodu pēc IP liecināja, ka Savienības ražotāji joprojām nespēj apmierināt kopējo pieprasījumu pēc visiem OGES veidiem ar augstu caurlaidību, jo īpaši pēc ražojuma veidiem, kuriem magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg. Turklāt attiecībā uz šiem ražojuma veidiem jo īpaši periodā pēc IP fiksēts nepietiekams ražošanas apjoms un novēlotas piegādes, kaut arī par piegādes noteikumiem bijusi iepriekšēja vienošanās. Viens Korejas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas periodā eksportēja lielākoties augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus, pēc izmeklēšanas perioda uz Savienību tos vairs neeksportēja. Eksporta izbeigšanas iemesli nav zināmi. Ceturtkārt, gaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalitātes attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidiem turpinās pieaugt, jo tiek īstenots 2015. gada jūlijā spēkā stājušās Ekodizaina regulas 1. posms, kā izklāstīts no 140. apsvēruma uz priekšu.

(124)

Par tehnisko kompetenci un kvalitātes jautājumiem daži lietotāji izteica piezīmi, ka pat tad, ja Savienības ražošanas nozare ražojusi OGES ar nepieciešamajiem maksimālajiem garantētajiem zemajiem magnētiskajiem zudumiem, tomēr ražojumam ar līdzīgiem magnētiskajiem zudumiem, kurš pirkts no ražotājiem eksportētājiem, kopumā ir augstāka kvalitāte maksimālo magnētisko zudumu un trokšņa rādītāju ziņā.

(125)

Lietotāju iesniegtie pierādījumi, kas attiecas uz periodu pēc IP, norāda, ka tos nav apmierinājusi kvalitāte — galvenokārt tas attiecas uz Savienības ražojumiem. Šie lietotāji varēja pamatot savus apgalvojumus ar pierādījumiem, balstoties uz iekšējo statistiku un tehniskajām pārbaudēm.

(126)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu deficīts ir tieši saistīts ar to, ka Savienības ražotāji neveic ieguldījumus. Šis lietotājs apgalvoja, ka tā ir tīra spekulācija, vai ES OGES ražošanas nozare varētu ieguldīt augstākās kvalitātes OGES ražošanā vai ne. Vēl cits lietotājs neatzina par ticamu, ka ES ražotāji tagad varētu sasniegt kvalitāti un jaudu, kas nepieciešama, lai apmierinātu ES lietotāju vajadzības īstermiņā vai vidējā termiņā.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens lietotājs apgalvoja, ka tā Savienības interešu novērtējumu poliestera štāpeļšķiedru lietā deficīts, pretēji pašreizējai procedūrai, bijis viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc neieviest pasākumus, jo Savienības ražošanas nozare nespēja neko darīt, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu (4).

(128)

Poliestera štāpeļšķiedru lietu un šo lietu nevar salīdzināt divu iemeslu dēļ. Pretēji šai procedūrai, poliestera štāpeļšķiedru lietā sūdzība tika atsaukta. Tātad Savienības interešu pārbaude bija citāda. Sūdzības atsaukšanas gadījumā saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, izņemot gadījumus, kad šāda izbeigšana nav Savienības interesēs. Šajā lietā piemērojams pamatregulas 21. panta 1. punkts, kas paredz, ka pasākumus [..] nedrīkst piemērot, ja iestādes, atsaucoties uz visu iesniegto informāciju, var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka Savienības interesēs nav piemērot šādus pasākumus.

(129)

Vēl viena atšķirība no poliestera štāpeļšķiedru lietas ir tāda, ka Savienības ražotāji poliestera štāpeļšķiedru lietā attiecīgo ražojumu (5) pārveidoja citos ražojumos (kas nav attiecīgais ražojums). Šajā lietā, gluži pretēji, Savienības ražotāji cenšas pārvarēt atpalicību, ražojot aizvien augstākas caurlaidības ražojuma veidus.

(130)

Komisija nevar prognozēt, vai ES ražotāji sasniegs tādu kvalitāti un jaudu, kas nepieciešamas, lai pārredzamās nākotnē apmierinātu ES lietotāju vajadzības jo īpaši attiecībā uz dažu veidu augstas caurlaidības OGES. Tomēr antidempinga izmeklēšanas mērķis nav īstenot rūpniecības politiku; tās vienīgais mērķis ir atjaunot taisnīgas konkurences apstākļus starp Savienību un ražotājiem eksportētājiem.

(131)

Tomēr pārbaude parādīja, ka Savienības ražotāji ir veikuši ieguldījumus attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražošanā, tomēr tas bija problemātiski, jo visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāji bija grūtā ekonomiskajā situācijā. Viens ražotājs sniedza pierādījumus par jaunu augstākās kvalitātes OGES ražošanas līniju, kas sāka darboties 2015. gada augustā.

(132)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka izmeklēšanas periodā augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidu pieejamība Savienībā bija ierobežota un ka pēc IP situācija pasliktinājās galvenokārt tāpēc, ka palielinājās pieprasījums, jo stājās spēkā Ekodizaina regulas 1. posms.

4.3.   Cenu pieaugums

(133)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma cenas pēc IP salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma vidējām pārdošanas cenām attiecīgajā periodā palielinājās par 50–70 %. Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenas, spriežot pēc publiskiem avotiem, no 2014. gada marta līdz 2015. gada martam pieaugušas par aptuveni 30 %. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no daudziem lietotājiem. Piemēram, viens lietotājs apgalvoja, ka cenas pieaugušas par aptuveni 8 % un 25 %, salīdzinot ar 2014. gada otrās puses un 2015. gada pirmās puses cenām attiecīgajā periodā. Cits lietotājs apgalvoja, piemēram, ka cenu pieaugums 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, bijis vairāk nekā 45 % attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidiem un vairāk nekā 25 % parastajiem veidiem. Šis lietotājs arī apgalvoja, ka šī cenu tendence ir stabila un turpinās īsā, vidējā termiņā un ilgā termiņā. Daudzi lietotāji arī apgalvoja, ka visi šie cenu pieaugumi galu galā izraisītu ražotņu slēgšanu, nodarbinātības samazināšanos Savienībā un konkrētu operāciju pārcelšanu ārpus Savienības.

(134)

No otras puses, viena ieinteresētā persona gan atzina, ka pēc izmeklēšanas perioda cenas ir pieaugušas, bet apgalvoja, ka pieaugušās cenas pēc izmeklēšanas perioda beigām joprojām nepārsniedza 2010. un 2011. gada cenu līmeni.

(135)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka apgalvotais cenu pieaugums periodā pēc IP tik tiešām notika. Pirmkārt, pamatojoties uz datiem no Savienības ražotājiem, līdzīgā ražojuma cenu pieaugums, salīdzinot ar faktisko vidējo cenu izmeklēšanas periodā, sasniedza vidēji 3 % 2014. gada jūlijā–decembrī un 14 % 2015. gada janvārī–maijā. Turklāt, pamatojoties uz pieejamiem datiem no lietotājiem, kas sadarbojās, periodā pēc IP līdz 2015. gada maijam tika novērots attiecīgā ražojuma cenu pieaugums par aptuveni 30 % un dažiem ražojuma veidiem pat lielāks.

(136)

Tika konstatēts, ka cenas sāka augt 2014. gada otrajā pusē un turpināja augt 2015. gada pirmajā pusē. Šie cenu pieaugumi ir ņemti vērā gan augstas caurlaidības un parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem un līdzīgajam ražojumam. Bez tam, pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kas noslēgti starp lietotājiem un ražotājiem par 2015. gada otro pusi, gaidāms, ka cenas par šiem pasūtījumiem būs 22 %–53,5 % augstākas nekā izmeklēšanas periodā.

(137)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pēc izmeklēšanas perioda beigām (līdz 2015. gada maijam) konstatēts cenu pieaugums gan augstas caurlaidības, gan parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem, gan līdzīgajam ražojumam. Turklāt, kā jau ir skaidrots 133. apsvērumā, gaidāms, ka 2015. gada otrajā pusē cenas pieaugs vēl.

4.4.   Savienības lietotāju konkurētspēja

(138)

Pagaidu regulas 228. apsvērumā teikts, ka, spriežot pēc IP datiem un cenu līmeņiem, OGES kā izejmateriāla izmaksas veido aptuveni 6–13 % no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām. Viens ražotājs eksportētājs un vairāki lietotāji apstrīdēja šos procentuālos rādītājus, norādot, ka tie šķiet novērtēti ievērojami par zemu, pat ja OGES cenas IP laikā bijušas daudz zemāks nekā periodā pēc IP. Turklāt visi lietotāji apgalvoja, ka cenas pēc izmeklēšanas perioda beigām sākušas ievērojami pieaugt. Rādītāju 6–13 % noteica, balstoties uz datiem, ko sniedza lietotāji, kuri sadarbojās, vēlāk to pārbaudīja, tāpēc bija pamatoti to minēt pagaidu regulā. Tomēr Komisija atzīst, ka, pat ja precīzi noteikts OGES izmaksu procentuālais rādītājs ir atkarīgs no transformatora veida, tomēr OGES cenu pieaugums pēc IP loģiski izraisa transformatora būvniecības izmaksu pieaugumu, kas ietekmēs Savienības ražotāju konkurētspēju. Tomēr cenu pieauguma tendence tādos OGES tirgos kā ĶTR, Indijā un Ziemeļamerikā, tāpat kā Savienības tirgū, kopš 2014. gada otrās puses ir ietekmējusi arī to transformatoru ražotāju konkurētspēju, kuri darbojas ārpus Savienības.

4.5.   Secinājums par lietotāju interesēm

(139)

Komisija pieņem apgalvojumus, ka pasākumu noteikšana varētu izraisīt tālāku OGES cenu pieaugumu uz lietotāju rēķina. Tā arī secina, ka, ņemot vērā ievērojamo cenu pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda, lietotājas nozares konkurētspēja tiktu ietekmēta vēl negatīvāk, ja pasākumi tiktu noteikti procentuālā maksājuma veidā.

4.6.   Citi faktori

(140)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 233. apsvērumā, Ekodizaina regulas 1. posms kļuva piemērojams no 2015. gada 1. jūlija un attiecas uz jaunām ekodizaina prasībām maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem, kuru mērķis ir uzlabot to energoefektivitāti.

(141)

Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas vairāki lietotāji sniedza šādas piezīmes. Pirmkārt, 1. posma īstenošanas dēļ Savienībā ir lielāks pieprasījums pēc augstas caurlaidības veidiem, jo īpaši OGES veidiem, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg. Otrkārt, tendence iepirkt augstas caurlaidības veidus ar vismazākajiem magnētiskajiem zudumiem, visticamāk, ir neatgriezeniska, jo Ekodizaina regulas 2. posms (vēl stingrākas prasības no 2021. gada) veicinās papildu pieprasījumu pēc augstas caurlaidības veidiem. Treškārt, citas trešās valstis (piemēram, ĶTR, Indija) arī īsteno līdzīgas energoefektivitātes prasības, kas pasaules mērogā izraisa lielu pieprasījumu pēc augstas caurlaidības OGES veidiem. Ceturtkārt, pat ja Ekodizaina regulas pirmo posmu zināmā mērā tiešām var sasniegt, izmantojot parastos OGES veidus, tas var radīt papildu izmaksas, kaitējot lietotājiem, jo atšķirīga, apjomīgāka transformatora konstrukcija prasa ievērojami lielāku inženiertehnisko, darbaspēka un materiālu ieguldījumu. Dažos gadījumos ražojuma specifikācija konkrētam transformatoram nemaz neļauj izmantot parastos OGES veidus.

(142)

Komisija uzskatīja, ka šis pieaugošais pieprasījums ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē, visticamāk, turpinās negatīvi ietekmēt augstas caurlaidības veidu pieejamību, jo īpaši to veidu pieejamību, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg, un, visticamāk, tas izraisīs cenu tālāku pieaugumu. Tāpēc Eiropas Savienības sabiedrības interesēs, kas atspoguļotas juridiski saistošos ražojuma standartos, ir neatkarīgi no izcelsmes nodrošināt pietiekamu apgādi ar augstas caurlaidības veidiem, kas vajadzīgi transformatoru ražošanai un tirdzniecībai Eiropas Savienībā.

(143)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumi varētu izraisīt būtisku importa cenu pieaugumu papildus izmeklēšanas perioda beigās fiksētajam pieaugumam.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(144)

Tiek secināts, ka galīgie pasākumi ļautu Savienības ražotājiem atgriezties pie stabiliem peļņas līmeņiem. Ja pasākumi netiktu noteikti, tad nebūtu skaidrs, vai Savienības ražošanas nozare spētu veikt ieguldījumus, kas nepieciešami tādu līdzīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu tālākai izstrādei, kurus pieprasa lietotāji un kuri ir reāli nepieciešami, lai transformatori atbilstu ekodizaina prasībām.

(145)

Attiecībā uz lietotāju interesēm pasākumu noteikšana ierosinātajā līmenī varētu negatīvi ietekmēt transformatoru cenas un nodarbinātību lietotājnozarē, bet šo ietekmi IP laikā novērotajos tirgus apstākļos nevar uzskatīt par nesamērīgu.

(146)

Tāpēc, izvērtējot visas dažādās intereses kopumā, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt galīgos antidempinga pasākumus pret piecu attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka Komisija cita starpā norādījusi, ka periodā pēc IP viesiem veidiem stabili un ievērojami pieaugušas cenas un ka 2015. gada janvārī–maijā Savienības ražotāji atguvuši rentabilitāti 1,1 %. Tāpēc tika apgalvots, ka maksājumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Cits lietotājs apgalvoja, ka cenu pieauguma dēļ liela daļa ES transformatoru ražošanas patlaban cieš zaudējumus, jo īpaši MVU, un vienlaikus ES OGES ražošanas nozare gūst pietiekamu peļņu.

(148)

Attiecībā uz Savienības ražotāju rentabilitāti sk. 116. apsvērumu. Kā sīkāk izklāstīts 149. un 169. apsvērumā, ievērojamais cenu pieaugums cita starpā lika Komisijai mainīt pasākumu veidu, lai panāktu līdzsvaru starp visu pušu interesēm. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, Komisija atgādina, ka kaitējums tika novērtēts, pamatojoties uz pārbaudītiem IP datiem, savukārt dati par periodu pēc IP tika izmantoti tikai Savienības interešu analīzē.

(149)

Tomēr, ņemot vērā norises periodā pēc IP un lai ierobežotu iespējamo nopietno ietekmi uz lietotājiem, kuri ir ļoti atkarīgi no apgādes ar attiecīgo ražojumu, jo īpaši ar augstākās kvalitātes augstas caurlaidības veidiem, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir mainīt pasākumu veidu, un noteikt nevis procentuālos maksājumus, bet to vietā — mainīgos maksājumus. Ja maksājums tiktu noteikts procentuālā maksājuma veidā papildus cenu pieaugumiem, kas notika periodā pēc IP, tad lietotājiem tiktu nodarīts nesamērīgs kaitējums, kas negatīvi ietekmētu to konkurētspēju ar konkurentiem ārpus Savienības, ņemot vērā, kas ir palielinājies pieprasījums un ka tirgū ir jo īpaši augstas caurlaidības ražojuma veidu deficīts. Turklāt, nosakot pasākumus procentuālā maksājuma veidā, tiktu apdraudēta Ekodizaina regulā izvirzīto mērķu sasniegšana, ņemot vērā to, ka sevišķi palielinājies pieprasījumus pēc ražojuma veidiem ar augstu caurlaidību.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(150)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja mērķa peļņu, kas tika izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 245. apsvērumā. Šī persona apgalvoja, ka peļņas norma 14 % apmērā pirms nodokļu samaksas varētu būt saprātīga un ar tirgu saistīta peļņas norma pirms nodokļu samaksas, kādu Savienības ražošanas nozare sasniedza 2010. gadā.

(151)

Kā skaidrots pagaidu regulas 243. apsvērumā, peļņas norma, kas tika izmantota, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, atbilst peļņas normai, kuru Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šis procentuālais rādītājs tika izmantots iepriekšējā izmeklēšanā, kad Savienības ražošanas nozares pārdevumi bija rentabli. Kā minēts pagaidu regulas 242. apsvērumā, vidējā peļņa 2010. gadā tika uzskatīta par ārkārtīgi augstu, ņemot vērā zaudējumus, kas piedzīvoti kopš 2011. gada, un OGES augstās cenas pasaules tirgū pat 2010. gadā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir saprātīgi noteikt mērķa peļņas normu 5 % apmērā.

(152)

Japānas ražotājs eksportētājs lūdza, lai to uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Puse apstrīdēja to, ka Komisija kaitējuma aprēķināšanai piemēro pamatregulas 2. panta 9. punktu, apgalvojot, ka 2. panta 9. punkts pieder pie pamatregulas dempinga noteikumiem un ka to nevar analoģiski izmantot kaitējuma aprēķināšanai. Šī ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka pārstrādes izmaksas, kas radušās, Savienības tirgū esošai saistītajai personai sagriežot veselus ruļļus, nebūtu bijis jāatņem un ka izmantotās pēcimportēšanas izmaksas novērtētas par zemu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas tika atkārtota šī piezīme. Korejas ražotājs eksportētājs nāca klajā ar līdzīgu lūgumu, apgalvojot, ka brīvā apgrozībā laista ražojuma cena būtu jābalsta uz cenu, ko faktiski saņēmuši tās saistītie importētāji Savienībā no pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Savienībā.

(153)

Kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt, vai, lai novērstu kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām, ir pietiekami importa par dempingu attiecīgajai eksporta cenai piemērot maksājuma likmi, kas ir zemāka par likmi, kura balstīta uz dempinga starpību. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Attiecībā uz pārdošanu eksportam ar saistīto importētāju starpniecību pēc analoģijas ar pieeju, kas tika izmantota dempinga starpības aprēķināšanai, eksporta cena tiek noteikta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinos eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētais pants ir vienīgais pamatregulas pants, kurā sniegtas norādes, kā noteicama saliktā eksporta cena, tāpēc ir pamatoti minēto pantu piemērot pēc analoģijas. Pamatregulas 2. panta 9. punkts arī ir pamats pārstrādes izmaksu atņemšanai, jo tiek koriģētas visas izmaksas, kas rodas laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka izmantotā pieeja bija precīza, un noraida minētos apgalvojumus.

(154)

Vēl cits Japānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka informācijas provizoriskajā izpaušanā gūtā informācija neļauj sniegt piezīmes par to, vai Komisijas konstatējumi par kaitējumu ir pareizi un pienācīgi. Šajā kontekstā 2015. gada 27. maijā Japānas ražotājs eksportētājs lūdza konkrētu informāciju, kas nebija izpausta, un skaidrojumus par to. Tas arī apgalvoja, ka Komisija 2015. gada 4. jūnija atbildē nav pienācīgi izvērtējusi šo lūgumu un nav ļāvusi uzņēmumam sniegt piezīmes par to, vai konstatējumi par kaitējumu ir pareizi un pienācīgi. Pēc informācijas galīgās izpaušanas minētais Japānas ražotājs eksportētājs atkārtoja savus argumentus un apgalvoja, ka uzklausīšanas amatpersona ieteikusi izpaust papildu informāciju. Bez tam uzņēmums apgalvoja, ka dažiem eksportētajiem ražojumiem veselu neapgrieztu ruļļu veidā, kuru eksporta cena atbilda vesela ruļļa ar apgrieztām malām vērtībai, ar fizikālo īpašību atšķirībām saistītajās korekcijās to eksporta cenās, kas izmantotas kaitējuma starpības aprēķinā, nav pilnībā ņemta vērā apgriezto ruļļu tirgus vērtība (pretstatā neapgrieztiem ruļļiem), tāpēc tās neatbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgajai judikatūrai. Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja arī to, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo informācijas provizoriskajā izpaušanā netika sniegts pietiekams izskaidrojums par atšķirīgu ražojuma veidu salīdzinājumu.

(155)

Pirmkārt, attiecībā uz lūgumu sniegt papildu informāciju Komisija uzskatīja, ka tai nav iespējams pilnībā to pieņemt, jo tai ir saistošs pienākums aizsargāt pārējo ieinteresēto personu, šajā gadījumā Savienības ražotāju, konfidencialitāti. Komisija uzskatīja par piemērotu izmantot tādus diapazonus, kādi tika izmantoti informācijas provizoriskajā izpaušanā, jo nav citu līdzekļu, kā aizsargāt konfidencialitāti un vienlaikus sniegt personām jēgpilnu informāciju. Tādējādi informācijas izpaušanā tika sniegta visa vajadzīgā informācija, līdzsvarojot tiesības uz jēgpilnu informāciju, no vienas puses, un konfidencialitāti, no otras puses.

(156)

Attiecībā uz konkrētajām piezīmēm, ko pēc informācijas galīgās izpaušanas sniedza Japānas ražotājs eksportētājs, protokolā par uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas drīzāk norādīts, ka Japānas ražotājiem eksportētājiem un Komisijas dienestiem bijušas divas atšķirīgas izvēles iespējas, kuru dēļ uzklausīšanas amatpersona ieteica turpināt diskusijas. Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona ierosināja arī pārbaudīt Komisijas aprēķinus kā alternatīvu konfidenciālo datu izpaušanai. 2015. gada 30. jūlijā ar Japānas ražotāju eksportētāju notika pēcpārbaudes sanāksme, kuras mērķis bija sniegt skaidrojumus un papildu informāciju. Turklāt galīgajā informācijas izpaušanā šim Japānas ražotājam eksportētājam tika sniegta papildu informācija (piemēram, konkrēta ražojuma veida mērķa cena, Savienības pārdošanas kopējās vērtības un apjomi). Visbeidzot, uzklausīšanas amatpersona pārbaudīja arī kaitējuma aprēķinus un nekonstatēja nekādus pārkāpumus vai kļūdas. Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona to darīja zināmu Japānas ražotājam eksportētājam.

(157)

Attiecībā uz otro korekciju, kas skar apgriešanu, varēja izdarīt saprātīgu korekciju, balstoties uz svara korekciju (veseliem neapgrieztiem ruļļiem un ruļļiem ar apgrieztām malām). Pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas šī korekcija tika labota, jo provizoriskajā posmā procentuālie rādītāji, ko izmantoja svara korekcijai, nebija pilnīgi precīzi. Produktivitātes zudumu procentuālais rādītājs, kurš tika izmantots korekcijām, tika balstīts uz pierādījumiem, kas savākti izmeklēšanā uz vietas pie Japānas ražotāja eksportētāja. Pēc informācijas galīgās izpaušanas Japānas ražotājs eksportētājs atkārtoja savas piezīmes.

(158)

Komisija uzskatīja, ka šī labotā korekcija precīzi atspoguļo apgrieztu ruļļu un neapgrieztu ruļļu tirgus vērtības starpību. Japānas ražotāja eksportētāja iesniegtais aprēķins netika uzskatīts par precīzu, jo apgrieztu ruļļu un neapgrieztu ruļļu vidējās cenas starpības aprēķinā nebija ņemts vērā apgriezto ražojumu neto svars.

(159)

Tas pats Japānas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka provizoriski izpaustajā informācijā ir dažas kļūdas. Provizoriski izpaustajā informācijā tik tiešām tika konstatētas dažas sīkas aprēķinu kļūdas, un tās tika labotas. Pēc šiem labojumiem un pēc labojumiem, kas skaidroti iepriekšējā apsvērumā, kaitējuma starpība šim Japānas uzņēmumam tika grozīta uz 39,0 %. Kā izklāstīts iepriekš, aprēķinus pārskatīja tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(160)

Krievijas ražotājs eksportētājs iebilda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu vērtības, kas tika izmantotas mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai, dažiem ražojuma veidiem bijušas nereālistiski augstas salīdzinājumā ar gandrīz identiskiem ražojuma veidiem. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šis arguments tika atkārtots, paužot apgalvojumus par pārkāpumiem Komisijas veiktajos faktisko cenu un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos un norādot uz krasi atšķirīgajām divu līdzīgu attiecīgā ražojuma veidu ražošanas izmaksām.

(161)

Tomēr Komisija konstatēja, ka dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām ir pareizi. Konkrēti šie divi līdzīgie veidi, ko minēja Krievijas ražotājs eksportētājs, tika analizēti un salīdzināti ar citu veidu ražošanas izmaksām. Dažiem ražojuma veidiem visas ražošanas izmaksu atšķirīgās vērtības salīdzinājumā ar gandrīz identiskiem ražojuma veidiem varēja izskaidrot ar to, ka šos veidus ražo atšķirīgas Savienības ražotāju kopas.

(162)

Turklāt Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dempinga un kaitējuma aprēķini nav simetriski attieksmē pret zemākās kvalitātes kategorijām. Tas norādīja faktu, ka, kā izklāstīts pagaidu regulas 147. apsvērumā, Krievijas “otrās un trešās izvēles” attiecīgais ražojums netika salīdzināts ar Savienības ražošanas nozares “pirmās un otrās izvēles” ražojumiem.

(163)

Komisija uzskatīja, ka tas, ka ražojuma veidu taisnīga salīdzinājuma labad zemākās kvalitātes kategorijas netiek salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem, neietekmē nedz dempinga aprēķinu, nedz kaitējuma aprēķinu precizitāti. Gluži pretēji, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, pēdējos minētajos aprēķinos tika salīdzināti tikai līdzīgi ražojuma veidi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka cenu samazinājuma aprēķini provizoriski izpaustajā informācijā bijuši kļūdaini, jo īpaši tāpēc, ka aprēķini saskaņā ar apgalvojumu balstīti uz Savienības vidējām cenām, kas tika sniegtas pagaidu regulā.

(165)

Apgalvojums tika noraidīts. Ķīnas ražotājs eksportētājs ražoja un pārdeva Savienībā tikai daļu no ražojuma veidiem, kas pēc tam cenu samazinājuma aprēķiniem tika salīdzināti ar tā paša ražojuma veidiem, kurus ražo un pārdod Savienības ražotāji. Šajos aprēķinos netika izmantotas Savienības vidējās cenas.

(166)

Par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc, izņemot dempinga starpības maiņu vienam Japānas ražotājam no 34,2 % uz 39 %, kas izklāstīts 159. apsvērumā, tiek apstiprināti pagaidu regulas 241.–246. apsvērumā izdarītie secinājumi.

Valsts

Uzņēmums

Galīgā kaitējuma starpība

Ķīnas Tautas Republika

Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., Shanghai;

32,9 %

Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Wuhan

36,6 %

Japāna

JFE Steel Corporation, Tokyo

39,0 %

Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokyo

35,9 %

Korejas Republika

POSCO, Seoul

37,2 %

Krievijas Federācija

OJSC Novolipetsk Steel, Lipetsk; VIZ Steel, Ekaterinburg

21,6 %

Amerikas Savienotās Valstis

AK Steel Corporation, Ohio

22,0 %

2.   Galīgie pasākumi

(167)

Ņemot vērā galīgos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu tādu tālāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas rodas eksporta par dempinga cenām dēļ.

(168)

Ir dažāda veida antidempinga pasākumi. Lai gan Komisijas rīcībā ir liels pasākumu veidu klāsts, tomēr mērķis ir novērst kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi. Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu tika noteikts šāds procentuālais maksājums robežās no 21,5 % līdz 39 %.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma starpība

Procentuālais antidempinga maksājums

ĶTR

Baoshan Iron & Steel Co., Ltd, Shanghai

21,5 %

32,9 %

21,5 %

Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Wuhan

54,9 %

36,6 %

36,6 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

36,6 %

36,6 %

Japāna

JFE Steel Corporation, Tokyo

47,1 %

39,0 %

39,0 %

Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokyo

52,2 %

35,9 %

35,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

39,0 %

39,0 %

Koreja

POSCO, Seoul

22,5 %

37,2 %

22,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

37,2 %

22,5 %

Krievija

OJSC Novolipetsk Steel, Lipetsk,

VIZ Steel, Ekaterinburg

29,0 %

21,6 %

21,6 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

21,6 %

21,6 %

ASV

AK Steel Corporation, Ohio

60,1 %

22,0 %

22,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

22,0 %

22,0 %

(169)

Kā izklāstīts šīs regulas 149. apsvērumā, ir lietderīgi mainīt pasākumu veidu. Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, Komisija uzskatīja, ka vispiemērotākais pasākumu veids šajā gadījuma būtu mainīgais maksājums, kas balstītos uz minimālo importa cenu (MIC). No vienas puses, šāda MIC ļautu Savienības ražotājiem atgūties no kaitējumu izraisošā dempinga sekām. Tas būtu drošības tīkls, kas tiem ļautu atgūt stabilu rentabilitāti un mudinātu veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai ražotu proporcionāli vairāk augstas caurlaidības līdzīgā ražojuma veidu. No otras puses, šādai MIC būtu arī jānovērš visas negatīvās sekas, ko radījis nepienācīgais cenu pieaugumus pēc izmeklēšanas perioda, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt lietotāju darījumdarbību. Tā uzskata, ka būtu jāņem vērā arī lietotāju bažas, jo tie baidās no attiecīgā ražojuma deficīta, jo īpaši to veidu deficīta, kuriem maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg — rādītāju, kas ļoti nepieciešams, lai sasniegtu Ekodizaina regulas 1. posma efektivitātes mērķus. Kopumā tas novērstu nopietnus apgādes traucējumus Savienības tirgū.

(170)

Ja importa CIF cenas pie Savienības robežas nav mazākas par noteikto MIC, maksājums nebūtu jāmaksā. Ja importa cena ir mazāka par MIC, tad galīgajam maksājumam vajadzētu būt vienādam ar starpību starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas. Nekādā gadījumā maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas šīs regulas 168. apsvērumā un 1. pantā.

(171)

Tādējādi, ja importa cena ir zemāka par MIC, tad būtu maksājama mazākā starpība starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas un 168. apsvēruma tabulā precizētās procentuālā maksājuma likmes.

(172)

Kā sīkāk izklāstīts 19. apsvērumā, izmeklēšana attiecās uz attiecīgo ražojumu, kas definēts 9. apsvērumā, tāpēc tika veikta viena visaptveroša analīze attiecībā uz kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Vienlaikus, lemjot par pasākuma veidu, Komisija šādi izvērtēja kvalitātes atšķirības. Lai reāli piemērotu MIC un pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, Komisija nolēma noteikt trīs dažādas attiecīgā ražojuma kategorijas, kas atšķiras pēc magnētiskajiem zudumiem. Katrai no trim kategorijām MIC tikai aprēķināta atsevišķi. Trīs kategorijas ir šādas:

veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg;

veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 0,90 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg;

veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg.

(173)

Veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,90 W/kg ir attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu augstākā apakškategorija. Veidi, kam magnētiskie zudumi pārsniedz 0,90 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg, nav augstākā kategorija, bet tik un tā ir attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidi, kuri lielākoties tiek ražoti līdz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem 1,05 W/kg. Tie ietver arī dažus attiecīgā ražojuma parastos veidus ar labākām īpašībām. Veidi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg, ir lielākoties attiecīgā ražojuma parastie veidi. Maksimālie magnētiskie zudumi būtu jāmērī vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T.

(174)

Lai piemērotu šo noteikumu, bija nepieciešams noteikt cenu, kas neizraisa kaitējumu, vai MIC, kas neizraisa kaitējumu. Lai aprēķinātu cenu, kas neizraisa kaitējumu, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo maksājumu summas, kuras norādītas pagaidu regulā.

(175)

MIC atbilst vidējai svērtajai vērtībai:

ja maksājumi ir balstīti uz kaitējuma novēršanas līmeni: ražošanas izmaksas Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā un peļņa (5 %) attiecībā uz ASV, Japānas, Krievijas un vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju;

ja maksājumi ir balstīti uz dempinga starpību: normālā vērtība, kas ietver transporta izmaksas (CIF cena pie Savienības robežas), attiecībā uz Korejas un vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju.

(176)

Balstoties uz šo metodiku, MIC noteikta šādos apmēros.

Attiecīgās valstis

Ražojuma kategorija

Minimālā importa cena

(EUR/t ražojuma neto svara)

Ķīnas Tautas Republika, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievijas Federācija, Korejas Republika

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,9 W/kg

EUR 2 043

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 0,9 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg

EUR 1 873

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg

EUR 1 536

(177)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas interesētās personas nāca klajā ar šādām piezīmēm.

(178)

Pirmkārt, lietotāju apvienība apgalvoja, ka MIC priekšlikums rada tirgus izkropļojumu, atsaistot cenu līmeni Savienībā no pasaules cenām. Šī lietotāju apvienība apgalvoja, ka Komisija bloķē visu OGES veidu cenas līmenī, kas ievērojami pārsniedz Komisijas aprēķināto izmeklēšanas perioda vidējo cenu līmeni, kuram pieskaitīti pagaidu regulā noteiktie maksājuma līmeņi. Šī apvienība nesaskatīja leģitīmu nepieciešamību pēc pasākumiem. Apvienība arī apgalvoja, ka MIC ir pārāk augstas un tāpēc būtu jāpielāgo, ik gadu samazinot tās par 5 %.

(179)

Otrkārt, Korejas ražotājs eksportētājs arī pauda gandarījumu par MIC priekšlikumu, kuru uzskatīja par piemērotāku nekā procentuālos maksājumus. Tomēr šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārskata metodika un jānoteic katram ražotājam eksportētājam MIC, kas nav augstāka par to, kas nepieciešams, lai novērstu (Korejas) ražotājs eksportētāja īstenoto kaitējumu izraisošo dempingu.

(180)

Treškārt, vēl cits lietotājs apgalvoja, ka attiecībā uz vismaz divām valstīm (Koreju un Krieviju) ierosinātās MIC ir pārāk augstas, katrā ziņā augstākas par izmeklēšanas perioda importa cenām, kurām pieskaitītas procentuālā maksājuma likmes, kas paziņotas informācijas izpaušanā. Šis lietotājs turklāt apgalvoja, ka par pamatu tāda cenu līmeņa aprēķiniem, kas neizraisa kaitējumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt visas ražošanas izmaksas, bet gan visas izmaksas, kuras rodas efektīvi strādājošam un konkurētspējīgam OGES ražotājam.

(181)

Ceturtkārt, vēl cits lietotājs norādīja, ka ir gandarīts par to, ka izvēlēts minimālās importa cenas maksājums, nevis procentuālie maksājumi. Tomēr tas lūdza Komisiju apsvērt iespēju noteikt vienu vai divus MIC līmeņus. Ja tiktu noteikti divi līmeņi, saprātīgs dalījums būtu aptuvenajā robežšķirtnē starp parastajiem OGES veidiem un veidiem ar augstu caurlaidību.

(182)

Piektkārt, Savienības ražošanas nozare atbalstīja MIC sistēmu, kura balstīta uz trim ražojuma kategorijām. Tomēr Savienības ražošanas nozare iebilda pret metodiku, kas izmantota MIC aprēķiniem, jo Komisijas vidējā svērtā metode bija tāda, ka ierosinātās MIC ir zemākas par pilnīgas kaitējuma novēršanas līmeni un tādējādi noteiktas pārāk zemas. Tā arī apgalvoja, ka pašlaik ierosinātās MIC ir daudz zemākas par pašreizējām tirgus cenām Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Tādēļ Komisijai vajadzētu pārskatīt savus MIC aprēķinus un attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem balstīt tos pilnībā uz kaitējuma novēršanas līmeni, kam pieskaitīta samērīga peļņa (katram attiecīgā ražojuma veidam). Turklāt Savienības ražošanas nozare atkārtoti iesniedza piezīmi, ka Komisijai vajadzētu izmantot 14 % mērķa peļņu, kas atbilst 2010. gada peļņai.

(183)

Sestkārt, Amerikas ražotājs eksportētājs pauda nopietnas šaubas par Komisijas MIC priekšlikuma lietderību un pienācīgumu, ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma tirgus cenas pašlaik ievērojami pārsniedz MIC.

(184)

Septītkārt, cits lietotājs norādīja, ka drīzāk atbalsta minimālās importa cenas (MIC) noteikšanu visam ražojuma tvērumam kā kompromisa risinājumu, kas apmierinātu OGES un transformatoru ražošanas nozares pretrunīgās prasības. Šis lietotājs apgalvoja, ka MIC ir pārāk augstas (jo īpaši attiecībā uz otro un trešo kategoriju, salīdzinot ar IP pārdošanas cenām, kurām pieskaitīts procentuālais maksājums) un konkrēti apdraud Savienības transformatoru ražošanas nozari, kurai būs jāveic maksājumi, iekam Savienības ražošanas nozare spēs apmierināt tās vajadzības.

(185)

Astotkārt, kad Krievijas ražotājs eksportētājs pauda gandarījumu par Komisijas priekšlikumu pieņemt mainīgu uz MIC balstītu antidempinga maksājumu, nevis procentuālo maksājumu. Tomēr šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pašreiz ierosinātā metodika, kad aprēķina trīs atšķirīgas MIC (pēc dažādu kategoriju maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem), nenošķirot ne individuālus ražotājus eksportētājus, ne izcelsmes valstis, pārkāpj pamatregulas 9. panta 5. punktu. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tāpēc ar šo metodi nevar novērtēt “pienācīgu antidempinga maksājuma summu” un tā ir diskriminējoša pret importu no Krievijas. Līdzīgā kārtā Krievijas ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju izveidot ražojuma ceturto kategoriju, kura izmantojama minimālās importa cenas aprēķinam un kurā būtu jāiekļauj tikai sliktākās vai vissliktākās kvalitātes attiecīgā ražojuma veidi, kam fizikālās īpašības ir salīdzināmas ar “otrās un trešās izvēles” eksportētā ražojuma veidiem. Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MIC, kas balstīta tikai uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, nostādītu Krievijas ražotāju un galu galā Krieviju, kas ir vienīgā “otrās un trešās izvēles” ražojuma veidu piegādātāja, ievērojami citādā situācijā nekā pārējās eksportētājas valstis.

(186)

Komisija sīki analizēja visas iesniegtās piezīmes, un, ņemot tās vērā, tālākajos apsvērumos sīkāk izskaidrota izmantotā metodika, un tā ir izdarījusi šādus secinājumus.

(187)

Metodika, ko Komisijas izmantoja MIC aprēķiniem, bija šāda. Līdzīgi kā visās antidempinga izmeklēšanās Komisija vāca datus par IP, kuri tika pārbaudīti, lai noteiktu normālo vērtību katram ražojuma veidam un Savienības ražošanas nozares mērķa cenas, kas neizraisītu kaitējumu, arī katram ražojuma veidam. Mērķa cenas Savienības ražošanas nozarē atbilda ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta samērīga peļņa. Pamatojoties uz šiem datiem, tika izmantota 169. un tālākajos apsvērumos izklāstītā metodika. Tāpēc MIC līmenis tika tieši balstīts uz pārbaudītiem datiem par izmeklēšanas periodu. Turklāt tika ņemts vērā mazākā maksājuma noteikums. Ja procentuālie maksājumi tika balstīti uz dempinga starpību, tad MIC cenas aprēķiniem tika izmantota normālā vērtība, kurai tika pieskaitītas transporta izmaksas, lai iegūtu CIF cenu pie Savienības robežas. Ja procentuālie maksājumi tika balstīti uz kaitējuma novēršanas līmeni, tad tika izmantota mērķa cena, kas neizraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tad tika aprēķinātas MIC kā vidējā svērtā normālā vērtība, un tika izmantotas mērķa cenas, kas neizraisa kaitējumu. Svēruma koeficients tika noteikts, pamatojoties uz proporcionālu daļu no importa apjoma uz Savienību no uzņēmumiem, kuriem procentuālais maksājums balstīts uz dempinga starpībām, un pamatojoties uz importa apjoma proporcionālu daļu no uzņēmumiem, kuriem procentuālais maksājums ir balstīts uz kaitējuma novēršanas līmeni. Katra MIC ir vidējā svērtā cena (normālās vērtība un mērķa cenas), kas noteikta dažādiem ražojuma veidiem katrā no trim ražojumu kategorijām.

(188)

Trīs MIC trim dažādām ražojuma kategorijām piemēro visiem ražotājiem eksportētājiem un visām attiecīgajām valstīm, ja CIF cena pie Savienības robežas ir vienāda vai lielāka par MIC (tādā gadījumā maksājums nav jāveic). Ja maksājums ir veicams, t. i., ja eksporta cenas ir zemākas par MIC, tad piemērojamā maksājuma likme būtu mazākā starpība starp piemērojamo MIC un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas un procentuālā maksājuma likmes. Tādejādi katram ražotājam eksportētājam piemēro individuālus maksājumus. Nekādā gadījumā maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt procentuālā maksājuma likmes, kas katram individuālam ražotājam eksportētājam no katras attiecīgās valsts noteiktas atsevišķi. Ja īstenotu vairāku ieinteresēto personu ieteikto alternatīvo scenāriju, tad katram ražotājam eksportētājam tiktu ieviesta sava MIC. Tomēr tas nozīmētu vismaz 21 atšķirīgu MIC (t. i., trīs MIC trim dažādām kategorijām, reizinātām ar septiņiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās), kas ļoti sarežģītu vai pat padarītu neiespējamu pasākumu īstenošanu muitas dienestiem.

(189)

Pēc tam MIC tika attiecīgi salīdzinātas ar pārdošanas cenām Savienības tirgū periodā pēc IP. Pēc informācijas provizoriskās izpaušanas izmeklēšanā, kas aprakstīta 5. un 6. apsvērumā, no lietotājiem un no Savienības ražošanas nozares tika iegūti dati par šīm cenām. Šajā izmeklēšanā tika atklāts, ka kopumā trim dažādām ražojuma kategorijām ierosinātās MIC, jo īpaši augstākās kvalitātes kategorijas MIC, ir zemākas nekā pārdošanas cenas periodā pēc IP, un šādā gadījumā maksājums nebūtu veicams. Kā izklāstīts 182. un 183. apsvērumā, šis izmeklēšanā gūtais konstatējums apstiprina Savienības ražošanas nozares, dažu lietotāju un ASV ražotāju eksportētāju apgalvojumus.

(190)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja visus apgalvojumus par izmantoto metodiku un MIC līmeni.

(191)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija bloķē cenas, Komisija atgādina, ka tā ir noteikusi trīs MIC trim dažādām ražojuma kategorijām, lai novērstu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi un pasargātu lietotājus no visām negatīvajām sekām, ko radījis nepienācīgais cenu pieaugumus pēc izmeklēšanas perioda, kā izklāstīts šīs regulas 169. apsvērumā. Komisija nerada tirgus izkropļojumus attiecībā uz Savienības tirgus cenām, kas parasti ir augstākas nekā ierosinātās MIC, kā skaidrots 189. apsvērumā. Turklāt MIC nenozīmē viszemāko cenu, tā ka ražotāji eksportētāji, kas vēlas, joprojām var pārdot par cenu, kas ir zemāka par MIC. Tāpēc ražotāji eksportētāji un Savienības ražotāji joprojām var savstarpēji konkurēt, diferencējot cenas, neatkarīgi no noteiktajām MIC.

(192)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka noteikt (vienu vai) divas MIC būtu bijis piemērotāk nekā trīs ierosinātās MIC, Komisija ņēma vērā objektīvo starpību (aptuveni 170 euro par tonnu, sk. 176. apsvērumu) starp pirmo un otro ražojuma kategoriju, proti, augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidiem. Ja tiktu izmantotas tikai divas MIC, nošķirot parastos un augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus, pirmās ražojuma kategorijas (t. i., ražojuma veidi ar maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, kas nepārsniedz 0,9 W/kg) pamatā būtu jāapvieno ar otrās ražojuma kategorijas cenu, kurā lielākoties ietilpst augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidi ar lielākiem maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem. Ja būtu izmantota šāda metodika, tad augstākās kvalitātes augstas caurlaidības ražojuma veidu MIC tiktu novērtētas proporcionāli par zemu. Attiecībā uz apgalvojumiem, ka katram ražotājam nepiemērot individuālu maksājumu, tiek izdarīta atsauce uz šīs regulas 187. apsvērumu, kurā aprakstīta metodika individuālu maksājumu piemērošanai gadījumā, ja veicams procentuālais maksājums.

(193)

Saistībā ar apgalvojumu, ka tāda cenu līmeņa aprēķiniem, kas neizraisa kaitējumu, Komisijai nevajadzētu pieņemt visas ražošanas izmaksas, bet gan visas izmaksas, kuras rodas efektīvi strādājošam un konkurētspējīgam ražotājam, tiek atgādināts, ka aprēķini tika balstīti uz pārbaudītiem datiem. Turklāt, tā kā šis apgalvojums netika pamatots un netika norādīta alternatīva metodika, kā izdarīt šādas ražošanas izmaksu korekcijas, Komisija to noraidīja.

(194)

Ierosinājums ik gadu samazināt MIC par 5 % neatbilstu mērķim novērst dempingu, kas izraisa kaitējumu. Turklāt netika sniegti nekādi pierādījumi, kas varētu pamatot šādu samazinājumu par 5 % gadā.

(195)

Attiecībā uz lūgumu izveidot ražojuma ceturto kategoriju, kurā ietilptu tikai sliktākās vai vissliktākās kvalitātes veidi, Komisija uzskatīja, ka nav skaidru kritēriju, pēc kuriem piemērot šādu sīkāku dalījumu. Turklāt MIC ir noteikta, balstoties uz neviendabīgiem ražojuma veidiem neatkarīgi no tā, vai ražojums ir veseli ruļļi vai, piemēram, griezti, un arī neatkarīgi no tā, vai to kvalitāte atzīta par nepietiekamu. Trīs dažādās ražojuma kategorijas ir balstītas uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, kas ir objektīvs, nediskriminējošs kritērijs.

(196)

Divi lietotāji ierosināja ierobežot pasākumu ilgumu līdz laikposmam, kas ir īsāks par pieciem gadiem, apgalvojot, ka, lai nodrošinātu ES OGES nozarei pietiekamus stimulus ieguldīt augstas kvalitātes kategorijas OGES ražošanā, nav nepieciešams drošības tīkls uz vairāk nekā 2–3 gadiem.

(197)

Tomēr lietotāji nepamatoja savu apgalvojumu, ka salīdzinoši īsais 2–3 gadu laikposms būtu pietiekams, lai veiktu ieguldījumus un sasniegtu vismaz zināmus ienākumus no ieguldījumiem. Kā noteikts pamatregulas 11. panta 2. punktā, galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas.

(198)

Gadījumā, ja mainās tirgus apstākļi, pamatregula paredz vairākas iespējas. Ja izmaiņas ir ilglaicīgas, tad pamatregulas 11. panta 3. punktā ir paredzēts, ka var pieprasīt, lai tiktu pārskatīta nepieciešamība turpināt pasākumu piemērošanu, ja pēc galīgā pasākuma noteikšanas ir pagājis attiecīgs laikposms, kas ir vismaz viens gads. Ja izmaiņas ir īslaicīgas, tad saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu pasākumus var ar atlikt, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas rezultātā atkal radīsies kaitējums. Komisija ātri un pēc būtības izvērtēs ikvienu pienācīgi pamatotu pieprasījumu, kas būs iesniegts saskaņā ar vienu no minētajiem diviem noteikumiem, lai uzturētu līdzsvarotu aizsardzības līmeni pret dempingu, kas izraisa kaitējumu.

(199)

Visbeidzot, Krievijas ražotāja eksportētāja apgalvojums, ka MIC nebūtu jābalsta tikai uz maksimālajiem magnētiskajiem zudumiem, netika pieņemts šāda iemesla dēļ. Maksimālie magnētiskie zudumi ir objektīvs kritērijs, pēc kura citu no cita nošķirt attiecīgā ražojuma dažādos veidus, savukārt pirmās un otrās kvalitātes kategorijas attiecīgā ražojuma veidu nošķīrums ir ļoti subjektīvs vērtējums, kas varētu sarežģīt pasākumu īstenošanas pārraudzību. Turklāt, ja izmanto MIC, tad, kā sīkāk izklāstīts 187. apsvērumā, netiek nošķirti individuāli ražotāji eksportētāji un attiecīgās valstis.

(200)

Individuāli uzņēmumu antidempinga pasākumi, kas precizēti šajā regulā, tika noteikti, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tie atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šie pasākumi ir piemērojami tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro pasākumi, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Individuālos antidempinga pasākumus tiem piemērot nevajadzētu.

(201)

Uzņēmums var lūgt piemērot minētos individuālos antidempinga pasākumus tad, ja tas maina kādas savas struktūras nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds lūgums jāadresē Komisijai (6). Tajā jāietver visa būtiskā informācija, ieskaitot pārmaiņas uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, nosaukuma maiņas dēļ vai ražošanas un pārdošanas subjektu pārmaiņu dēļ. Pamatotā gadījumā Komisija atjauninās to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteikti individuālie antidempinga pasākumi.

(202)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi: tāda derīga rēķina un tādas derīgas velmētavas apliecības uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem, kuri atbilst šīs regulas pantos izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins un velmētavas apliecība, būtu jāpiemēro attiecīgais visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais procentuālais maksājums, neņemot vērā minimālās importa cenas.

(203)

Ja pasākumu noteikšanas dēļ notiktu tirdzniecības modeļa izmaiņas pamatregulas 13. panta 1. punkts nozīmē, tad var sākt pretapiešanas izmeklēšanu, un, ja ir izpildīti nosacījumi, tad var noteikt procentuālo nodokli.

(204)

Turklāt, lai nepieļautu iespējamu pasākumu absorbciju, īpaši starp saistītiem uzņēmumiem, Komisija nekavējoties sāks pamatregulas 12. panta 1. punktā paredzēto pārskatīšanu un saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu var dot rīkojumu reģistrēt importu, ja tiktu gūti pierādījumi par minēto praksi.

3.   Pagaidu maksājumu neiekasēšana

(205)

Attiecīgā ražojuma importam noteiktie pagaidu maksājumi procentuālo nodokļu veidā 21,6 % līdz 35,9 % apmērā, kuri uzliekami no 2015. gada 13. maija līdz 2015. gada 13. novembrim, netiek iekasēti. Komisija uzskatīja, ka konkrētajos lietas apstākļos iekasēt pagaidu maksājumus, kas ir pavisam citādi nekā galīgie maksājumi, neatbilstu Savienības interesēm, ņemot vērā to, ka cenas minētāja laikposmā kopumā bija augstākas par noteiktajām MIC.

(206)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu. Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi. Citu personu iesniegtās piezīmes tika pilnībā ņemtas vēra, bet tās negrozīja secinājumus.

H.   SAISTĪBAS

(207)

Krievijas un Korejas ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu saistības. Vēlāk Korejas ražotājs eksportētājs atsauca piedāvātās saistības.

(208)

Abu veidu OGES, ko eksportēja Krievijas ražotājs eksportētājs (“augstākās kvalitātes” un “zemākas kvalitātes” veidus, no tiem otrais veids bija, piemēram, ar virsmas bojājumiem), ietilpst zemākajā ražojumu kategorijā (ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg). Šīs kategorijas ražojuma veidiem tas lūdza noteikt divas MIC papildus tām, kas tika izveidotas maksājuma noteikšanai, lai tiktu nošķirti divi attiecīgā ražojuma veidi, ko tas eksportē uz Savienību. Krievijas ražotājam eksportētājam ir vairāki saistītie uzņēmumi Savienībā, tomēr līdz šim attiecīgo ražojumu tas pārdevis tikai ar sava saistītā tirgotāja Šveicē starpniecību.

(209)

Komisija novērtēja šo piedāvājumu, ņemot vērā pašreizējo pasākumu veidu, proti, minimālās cenas, kas tika noteiktas trim ražojuma veidu kategorijām un kas piemērojamas visiem ražotājiem eksportētājiem no visām attiecīgajām valstīm, kā izklāstīts 175. un 176. apsvērumā. Saistību piedāvājums būtiski atšķiras no minētās pieejas, un tā dēļ būtu jānosaka īpašs uzņēmumam piemērojams pasākums.

(210)

Izrādījās, ka “augstākās kvalitātes” un “zemākas kvalitātes” ražojumu nošķīrums attiecībā uz īstenošanas pasākumiem ir ļoti subjektīvs, jo ir ierosināts nošķirt divus ražojuma veidus, pamatojoties uz Krievijas standartu. Komisija uzskatīja, ka tādējādi saistības kļūst nerealizējamas, iespējams, vēl jo vairāk tāpēc, ka minētais standarts nozīmētu papildu nošķīrumu starp ražojuma veidiem, kas noteikti pēc magnētiskajiem zudumiem.

(211)

Turklāt dažādie ražojuma veidi (viss attiecīgā ražojuma klāsts), ko tas pārdod Savienībā, kā arī uzņēmuma struktūra padara piedāvājumu Komisijas dienestiem grūti uzraugāmu, jo īpaši ņemot vērā pasākumu veidu, proti, tās ir kopējās MIC, kas noteiktas trim ražojuma veidu kategorijām, nevis ierastākie procentuālie maksājumi. Visbeidzot, šajā konkrētajā gadījumā Savienības vispārējās intereses un ietekme uz lietotājiem jau ir ņemtas vērā kopējās MIC, kā sīkāk izklāstīts 149. un 169. apsvērumā. Tas ir vēl viens iemesls, lai noraidītu piedāvātās cenu saistības.

(212)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī ar vispārējo politiku saistītu iemeslu dēļ Komisija noraida Krievijas ražotāja eksportētāja saistību piedāvājumu.

(213)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(1)   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam, kuru biezums pārsniedz 0,16 mm un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7225 11 00 (TARIC kodi 7225110011, 7225110015 un 7225110019) un ex 7226 11 00 (TARIC kodi 7226110012, 7226110014, 7226110016, 7226110092, 7226110094 un 7226110096).

(2)   Galīgā antidempinga maksājuma summa, kas piemērojama 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražojuši 4. punktā uzskaitītie tiesību subjekti, ir starpība starp attiecīgo minimālo importa cenu, kas fiksētas 3. punktā, un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ja otrā ir mazāka par pirmo. Ja neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai ir vienāda ar vai lielāka par 3. punktā fiksēto attiecīgo minimālo importa cenu, maksājumu neiekasē. Nekādā gadījumā maksājuma summa nepārsniedz procentuālā maksājuma likmes, kas noteiktas 4. punktā.

(3)   Lai sasniegtu 2. punkta mērķus, piemēro minimālo importa cenu, kas norādīta nākamajā tabulā. Ja pēcimportēšanas pārbaudē atklājas, ka neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Savienībā, (pēcimportēšanas cena) ir zemāka par neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, kas fiksēta muitas deklarācijā, un pēcimportēšanas cena ir zemāka par minimālo importa cenu, tad piemēro maksājuma summu, kas ir vienāda ar starpību starp nākamajā tabulā norādīto minimālo importa cenu un pēcimportēšanas cenu, ja vien summa, ko iegūst, piemērojot 4. punktā norādīto procentuālo maksājumu un tam pieskaitot pēcimportēšanas cenu, (faktiski samaksātā cena plus procentuālais maksājums), nav zemāka par minimālo importa cenu, kas noteikta nākamajā tabulā.

Attiecīgās valstis

Ražojuma kategorija

Minimālā importa cena

(EUR/t ražojuma neto svara)

Ķīnas Tautas Republika, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievijas Federācija, Korejas Republika

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi nepārsniedz 0,9 W/kg

EUR 2 043

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 0,9 W/kg, bet nepārsniedz 1,05 W/kg;

EUR 1 873

Ražojumi, kam maksimālie magnētiskie zudumi pārsniedz 1,05 W/kg

EUR 1 536

(4)   Lai sasniegtu 2. punkta mērķus, piemēro procentuālā maksājuma likmes, kas norādītas nākamajā tabulā.

Uzņēmums

Procentuālais maksājums

TARIC papildu kods

Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., Shanghai, ĶTR

21,5 %

C039

Wuhan Iron & Steel Co., Ltd., Wuhan, ĶTR

36,6 %

C056

JFE Steel Corporation, Tokyo, Japāna

39,0 %

C040

Nippon Steel & Sumitomo Metal Corporation, Tokyo, Japāna

35,9 %

C041

POSCO, Seoul, Korejas Republika

22,5 %

C042

OJSC Novolipetsk Steel, Lipetsk; VIZ Steel, Ekaterinburg, Krievijas Federācija

21,6 %

C043

AK Steel Corporation, Ohio, Amerikas Savienotās Valstis

22,0 %

C044

(5)   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražojis kāds uzņēmums, kas nav konkrēti minēts 4. punktā, atbilst procentuālajam maksājumam, kā noteikts nākamajā tabulā.

Uzņēmums

Procentuālais maksājums

TARIC papildu kods

Visi pārējie ĶTR uzņēmumi

36,6 %

 C999

Visi pārējie Japānas uzņēmumi

39,0 %

 C999

Visi pārējie Korejas uzņēmumi

22,5 %

 C999

Visi pārējie Krievijas uzņēmumi

21,6 %

 C999

Visi pārējie Amerikas uzņēmumi

22,0 %

 C999

(6)   Uzņēmumiem, kas minēti 4. punktā, pasākumus piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalsts muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins un velmētavas apliecība, kas atbilst attiecīgi I un II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja neuzrāda ne šādu velmētavas apliecību, ne rēķinu, tad piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu. Velmētavas apliecībā uzskaita faktiskos maksimālos magnētiskos zudumus katram rullim vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T.

(7)   Attiecībā uz individuāli nosauktajiem ražotājiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir bojātas un tāpēc saskaņā 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.), muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, šajā pantā noteikto minimālo importa cenu procentuāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai. Tad maksājuma summa ir vienāda ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitošanas.

(8)   Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir bojātas un tāpēc saskaņā 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, tad antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai.

(9)   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas samaksātas kā nodrošinājums pagaidu antidempinga maksājumam, ievērojot Regulu (ES) Nr. 763/2015, tiek atmaksātas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 12. maija Regula (ES) Nr. 2015/763, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 120, 13.5.2015., 10. lpp.).

(3)  Vispārējās tiesas 2011. gada 25. oktobra spriedums lietā T-192/08. Transnational Company Kazchrome AO, 221. punkts.

(4)  OV L 160, 19.6.2007., 32. lpp., 20. apsvērums.

(5)  OV L 160, 19.6.2007., 31. lpp., 15. apsvērums.

(6)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.


I PIELIKUMS

Regulas 1. panta 6. punktā minētajā derīgajā rēķinā ir rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstīta deklarācija šādā formā:

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto orientēta grauda struktūras elektrotehnisko tēraudu [apjoms] ar (magnētiskajiem zudumiem), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

Datums un paraksts


II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 6. punktā minētajā derīgajā velmētavas apliecībā ir velmētavas apliecības izdevēja uzņēmuma amatpersonas parakstīta deklarācijai šādā formā:

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats,

šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā velmētavas apliecībā norādīto orientēta grauda struktūras elektrotehnisko tēraudu, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ar izmērītiem magnētiskajiem zudumiem vatos uz kilogramu pie frekvences 50 Hz un magnētiskās indukcijas 1,7 T, un izmēriem milimetros ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā velmētavas apliecībā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

Datums un paraksts


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/140


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1954

(2015. gada 29. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

48,7

MA

91,4

MK

57,3

TR

96,8

ZZ

73,6

0707 00 05

AL

52,3

TR

103,7

ZZ

78,0

0709 93 10

MA

98,1

TR

144,0

ZZ

121,1

0805 50 10

AR

130,2

TR

107,6

UY

83,2

ZA

133,8

ZZ

113,7

0806 10 10

BR

277,9

EG

218,0

LB

234,5

MK

68,5

PE

75,0

TR

176,6

ZZ

175,1

0808 10 80

AL

23,1

AR

137,9

CL

93,3

NZ

159,6

ZA

123,1

ZZ

107,4

0808 30 90

TR

136,2

ZZ

136,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/142


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1955

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko groza I un II pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 21.b pantu,

tā kā:

(1)

Pēdējos gados Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK (2) 17. pantu ir iekļauts arvien lielāks skaits miežu hibrīdšķirņu, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi.

(2)

Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte (CVS) ir pasaulē atzīta selekcijas metode, ko izmanto miežu hibrīdšķirņu ražošanai. Tā ietver ģenētisku sistēmu, kas dabā sastopama augu citoplazmā. Šo ģenētisko sistēmu var introducēt augos, izmantojot krustošanu. Pamatojoties uz minēto metodi, ir iespējams apvienot divu vai vairāku vecāku līniju ģenētisko daudzveidību. Tādējādi var uzlabot šo šķirņu sniegumu tādās jomās kā rezistence pret slimībām un ražība. Ņemot vērā minēto tehnoloģijas attīstību, ir lietderīgi ieviest īpašus nosacījumus attiecībā uz miežu hibrīdšķirnēm.

(3)

Ņemot vērā tehniskās līdzības ar rudzu hibrīdu sēklu ražošanu un miežu hibrīdu sēklu lietotāju vajadzības, ir lietderīgi attiecībā uz minētajām sēklām noteikt tādus nosacījumus, kas līdzīgi nosacījumiem, ko piemēro rudzu hibrīdu sēklām.

(4)

Pieredze liecina, ka, ņemot vērā uz lauka izmantoto īpašo maisījumu ražošanas sistēmu, kā arī ar laikapstākļiem saistītos riskus ziedēšanas laikā, šķirnes tīrības standarts CVS metodes izmantošanas gadījumā būtu jāsamazina līdz 85 %, lai panāktu sēklu ražošanas stabilitāti mazāk labvēlīgos laikapstākļos. Tādēļ ir lietderīgi noteikt zemāku šķirnes tīrības līmeni, nekā prasīts attiecībā uz citiem hibrīdiem.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikums.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 66/402/EEK

Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 1. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp.

(2)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Kultūraugi sertificētu Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdu sēklu ražošanai un kultūraugi sertificētu Hordeum vulgare hibrīdu sēklu ražošanai, izmantojot metodi, kas nav citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte (CVS)”;

b)

pēc 5. punkta iekļauj šādu punktu:

“5.a

Kultūraugi Hordeum vulgare hibrīdu bāzes un sertificētu sēklu ražošanai, izmantojot CVS metodi

a)

Kultūraugs atbilst šādiem standartiem attiecībā uz attālumiem no tuvumā esošiem putekšņu avotiem, kā rezultātā var notikt nevēlama svešappute:

Kultūraugs

Minimālais attālums

bāzes sēklu ražošanai

100 m

sertificētu sēklu ražošanai

50 m

b)

Kultūraugam piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība attiecībā uz komponentu īpašībām.

Kultūraugs jo īpaši atbilst šādiem standartiem:

i)

to augu skaita procentuālais daudzums, kas acīmredzami nepieder pie tipa, nepārsniedz:

attiecībā uz kultūraugiem, ko izmanto bāzes sēklu ražošanai, 0,1 % – uzturētāja līnijai un atjaunojošajai līnijai un 0,2 % – CVS sievišķajam komponentam,

attiecībā uz kultūraugiem, ko izmanto sertificētu sēklu ražošanai, 0,3 % – atjaunojošajai līnijai un CVS sievišķajam komponentam un 0,5 % gadījumos, kad CVS sievišķais komponents ir vienkāršs hibrīds;

ii)

sievišķā komponenta vīrišķās sterilitātes līmenis ir vismaz:

99,7 % kultūraugiem, ko izmanto bāzes sēklu ražošanai,

99,5 % kultūraugiem, ko izmanto sertificētu sēklu ražošanai;

iii)

i) un ii) apakšpunkta prasības pārbauda oficiālā pēckontroles testā.

c)

Sertificētas sēklas var ražot sievišķās un vīrišķās sterilitātes komponentu jauktās kultūrās, kur vīrišķais komponents atjauno reproduktīvās spējas.”;

2)

direktīvas II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punkta C apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“C.    Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdi

Sertificētu sēklu kategorijas sēklu minimālā šķirnes tīrība ir 90 %.

Ja Hordeum vulgare ražots, izmantojot CVS, tā ir 85 %. Citi piemaisījumi, izņemot atjaunojošo līniju, nepārsniedz 2 %.

Minimālo šķirnes tīrību pārbauda oficiālā pēckontroles testā atbilstīgam paraugu īpatsvaram.”;

b)

direktīvas II pielikuma 1. punkta E apakšpunkta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“E.   

Secale cereale hibrīdi un Hordeum vulgare CVS hibrīdi”.


LĒMUMI

30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/146


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1956

(2015. gada 26. oktobris),

ar ko nosaka dienu, kad stājas spēkā Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (1), un jo īpaši tā 18. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 2008/633/TI ir noteikts, ka tam jāstājas spēkā dienā, ko nosaka Padome pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi Padomei, ka ir stājusies spēkā un ir pilnībā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2).

(2)

Komisija 2013. gada 2. jūlija vēstulē informēja Padomi, ka Regula (EK) Nr. 767/2008 ir stājusies spēkā un ir pilnībā piemērojama no 2011. gada 27. septembra.

(3)

Ir nodrošināti nosacījumi, lai Padome, ievērojot Lēmumu 2008/633/TI, sāktu izmantot savas īstenošanas pilnvaras, tāpēc būtu jāpieņem īstenošanas lēmums nolūkā noteikt dienu, kad stājas spēkā Lēmums 2008/633/TI.

(4)

Ar šo lēmumu aizstāj Padomes Lēmumu 2013/392/ES (3), kas tika anulēts ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) spriedumu (4). Minētajā spriedumā Tiesa nolēma, ka Lēmuma 2013/392/ES spēkā esība tiek saglabāta līdz brīdim, kad būs stājies spēkā jauns akts, kas paredzēts, lai to aizstātu. Tādēļ līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu izbeidzas Lēmuma 2013/392/ES spēkā esība.

(5)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību tam, ka izraudzītajām dalībvalstu iestādēm un Eiropolam ir tiesības konsultāciju nolūkos piekļūt VIS, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, būtu jāsaglabā Lēmuma 2008/633/TI spēkā stāšanās diena, kas noteikta Lēmuma 2013/392/ES 1. pantā.

(6)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta H punktā.

(7)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(8)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(10)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (11). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (12). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāietekmē to dalībvalstu nostāja, attiecībā uz kurām Regula (EK) Nr. 767/2008 vēl nav stājusies spēkā. Tam jo īpaši nebūtu jāietekmē Lēmuma 2008/633/TI 6. panta piemērošana attiecībā uz minētajām dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmums 2008/633/TI stājas spēkā no 2013. gada 1. septembra, kā noteikts Lēmuma 2013/392/ES 1. pantā.

2. pants

Lēmuma 2013/392/ES spēkā esība izbeidzas 2015. gada 31. oktobrī, neskarot Lēmuma 2008/633/TI spēkā stāšanās dienu, kas noteikta Lēmuma 2013/392/ES 1. pantā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. DIESCHBOURG


(1)  OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/392/ES (2013. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka dienu, kad stājas spēkā Lēmums 2008/633/TI par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 198, 23.7.2013., 45. lpp.).

(4)  Tiesas 2015. gada 16. aprīļa spriedums, Parlaments/Padome, Lieta C-540/13, ECLI:EU:C:2015:224.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(12)  Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/149


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/1957

(2015. gada 29. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 15. oktobrī pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2012/642/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju būtu jāpagarina līdz 2016. gada 29. februārim.

(3)

Informācija par konkrētām personām un vienībām Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāatjaunina.

(4)

Ievērojot Vispārējās tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-276/12, Y. Chyzh un citi/Padome (2), vairs nav pamata saglabāt četras vienības pielikumā Lēmumam 2012/642/KĀDP izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(5)

Turklāt Padome uzskata, ka ierobežojošie pasākumi, kas noteikti konkrētām personām un vienībām, kuras norādītas Lēmumā 2012/642/KĀDP, būtu jāaptur līdz 2016. gada 29. februārim.

(6)

Tādēļ Lēmums 2012/642/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/642/KĀDP ar šo groza šādi:

1)

lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.   Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 29. februārim.

2.   Lēmuma 3. panta 1. punktā un 4. pantā minētie pasākumi, ciktāl tos piemēro II pielikumā uzskaitītajām personām vai vienībām, tiek apturēti līdz 2016. gada 29. februārim.

3.   Šo lēmumu regulāri pārskata un attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti.”;

2)

pielikumu ar šo groza, kā izklāstīts šā lēmuma I pielikumā, un visā Lēmuma 2012/642/KĀDP tekstā vārdu “Pielikums” aizstāj ar “I pielikums”, izņemot 6. panta 1. punktu, kurā vārdu “Pielikums” aizstāj ar “I un II pielikums”;

3)

šā lēmuma II pielikuma tekstu pievieno kā II pielikumu Lēmumam 2012/642/KĀDP.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.).

(2)  Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 6. oktobra spriedums. Yury Aleksandrovich Chyzh/Padome, T-276/12, ECLI:EU:T:2015:748 (Krājumā vēl nav publicēts).


I PIELIKUMS

I.

Lēmuma 2012/642/kĀDP pielikuma B daļā (Vienības) izklāstītajā sarakstā svītro šādas vienības:

8.

LLC Triple Metal Trade

10.

JV LLC Triple-Techno

18.

MSSFC Logoysk

19.

Triple-Agro ACC

II.

Ierakstus attiecībā uz šādām Lēmuma 2012/642/KĀDP pielikuma A daļā minētajām personām aizstāj ar šādiem:

 

Vārds

Baltkrievu valodas transkripcija

Krievu valodas transkripcija

Vārds

(baltkrievu valodā)

Vārds

(krievu valodā)

Identifikācijas informācija

Pamatojums iekļaušanai sarakstā

4.

Alinikau Siarhei Aliaksandravich (Alinikau Siarhey Alyaksandravich) Aleinikov Sergei Aleksandrovich

АЛИНИКАЎ, Сяргей Аляксандравич

АЛEЙНИКOВ, Сергей Aлександрович

Adrese:

Исправительное учреждение “Исправительная колония № 17” управления Департамента исполнения наказаний МВД Республики Беларусь по Могилевской области, г. Шклов, Могилевская область

Majors, Shklov izvietotās soda kolonijas IK-17 operatīvās daļas vadītājs. Iespaidoja politiskos ieslodzītos, liedzot viņiem tiesības uz saraksti un neļaujot tikties ar apmeklētājiem, izdeva rīkojumus viņiem noteikt stingrāku soda režīmu, veikt pārmeklēšanu un izteica draudus, lai izspiestu atzīšanos. Tieši atbildīgs par to, ka, izmantojot pārmērīgu spēku pret politiskajiem ieslodzītajiem un opozīcijas aktīvistiem, 2011.–2012. gadā tika pārkāptas viņu cilvēktiesības. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

7.

Ananich, Liliia Stanislavauna

(Ananich, Lilia Stanislavauna; Ananich, Liliya Stanislavauna)

Ananich, Liliia Stanislavovna

(Ananich, Lilia Stanislavovna; Ananich, Liliya Stanislavovna)

АНАНIЧ, Лiлiя Станiславаўна

АНАНИЧ, Лилия Станиславовна

Dzimšanas datums: 1960. gads

Dzimšanas vieta: Leonovo, Borisovo rajons, Minsk apgabals

ID 4020160A013PB7

Adrese:

220004, г. Минск, пр. Победителей, 11 Министерствo информации Belarus

Informācijas ministre kopš 2014. gada 30. jūnija, bijusī informācijas ministra pirmā vietniece. Kopš 2003. gada viņai ir būtiska loma valsts propagandas veicināšanā, ar kuru tiek ierosinātas, atbalstītas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvības apspiešanā. Izmantojot sagrozītu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tika sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

10.

Atabekau, Khazalbek Bakhtibekavich

Atabekov, Khazalbek Bakhtibekovich

АТАБЕКАЎ, Хазалбек Бактiбекавiч

АТАБЕКОВ, Хазалбек Баxтибекович (АТАБЕКОВ, Кхазалбек Баxтибекович)

Adrese:

Главное Управление Командующего Внутренними Войсками

220028 г. Минск, ул.Маяковского, 97

Pulkvedis, Iekšlietu ministrijas karaspēka Kaujas apmācības departamenta vadītāja vietnieks, bijušais valsts iekšējā karaspēka īpašās brigādes komandieris Minskas priekšpilsētā Uruchie. Viņš bija karaspēka vienības komandieris 2010. gada 19. decembrī Minskā notikušā pēcvēlēšanu protesta pasākuma vardarbīgajās represijās, kurās tika pārmērīgi pielietots spēks. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

11.

Badak Ala Mikalaeuna

Bodak Alla Nikolaevna

БАДАК, Ала Мiкалаеўна

БОДАК, Алла Николаевна

Dzimšanas datums: 30.8.1967.

Pases Nr.: SP0013023

Adrese:

220004, г. Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra vietniece, atbildīga par Advokatūras pārraudzību un kontroli, agrāk bija atbildīga par juridisku atbalstu iestādēm, kas sagatavo leģislatīvus un normatīvus aktus.

Viņa bija atbildīga par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un tiesu iestāžu, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju apspiešanas instrumenti, lomu un darbību, sagatavojot likumus, kas ir represīvi attieksmē pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

12.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

Bakhmatov, Igor Andreevich

БАХМАТАЎ, Irap Андрэевiч

БАХМАТОВ, Игорь Андреевич

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā darba organizācijas jautājumos viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada maijā tika pārcelts uz rezerves spēkiem.

16.

Barouski Aliaksandr Genadzevich

Borovski Aleksandr Gennadievich

БАРОЎСКI, Аляксандр Генадзевiч

БОРОВСКИЙ, Александр Геннадиевич

Adrese:

Прокуратура Октябрьского района220039 г. Минск, ул.Авакяна,32

Minskas Oktiabrski (Kastrichnitski) rajona prokurora vietnieks. Viņš piedalījās Pavel Vinogradov, Dmitri Drozd, Ales Kirkevich un Vladimir Homichenko lietas izskatīšanā. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tā ir skaidrs Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz nepareizu 2010. gada 19. decembra notikumu klasifikāciju, kas nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

17.

Barsukou, Aliaksandr Piatrovich

Barsukov, Aleksandr Petrovich

БАРСУКОЎ, Аляксандр Пятровiч

БАРСУКОВ, Александр Петрович

Dzimšanas datums: 29.4.1965.

Adrese:

Беларусь, 220007 г. Минск, переулок Добромысленский, 5

ГУВД Минского Горисполкома

Ģenerālis, Minskas policijas vadītājs. Pēc tam, kad 2011. gada 21. oktobrī viņš tika iecelts par Minskas policijas vadītāju, viņš kā komandieris ir bijis atbildīgs par represijām pret aptuveni divpadsmit mierīgiem protestētājiem Minskā – vēlāk viņi tika notiesāti par Likuma par masu pasākumiem pārkāpšanu. Vairākus gadus viņš vadīja policijas darbību pret opozīcijas protestiem ielās.

22.

Bileichyk, Aliaksandr Uladzimiravich Bileichik, Aleksandr Vladimirovich (Bileychik, Aleksandr Vladimirovich)

БIЛЕЙЧЫК, Аляксандр Уладзiмiравiч

БИЛЕЙЧИК, Александр Владимирович

Dzimšanas datums: 1964. gads

Bijušais tieslietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2014. gada decembrim), atbildīgs par tiesu iestādēm, civilstāvokļa un notāru pakalpojumiem. Viņa pienākumos ietilpst Advokatūras pārraudzība un kontrole. Viņam ir bijusi ievērojama loma, lai gandrīz sistemātiski izslēgtu no Advokatūras advokātus, kuri aizstāv politieslodzītos.

25.

Bulash, Ala Biukbalauna

Bulash, Alla Biukbalovna

БУЛАШ, Ала Бюкбалаўнa

БУЛАШ, Алла Бюкбаловнa

 

Bijusī Minskas Kastrichnitski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, atbildīga par krimināllietām, un bijusī Minskas Oktiabrski (Kastrichnitski) rajona tiesas tiesnese. Viņa izskatīja Pavel Vinogradov, Dmitri Drozd, Ales Kirkevich, Andrei Protasenia un Vladimir Homichenko lietu. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

28.

Busko, Ihar Iauhenavich (Busko, Ihar Yauhenavich Busko, Igor Evgenievich (Busko, Igor Yevgenyevich)

БУСЬКО, Irap Яўгенавiч

БУСЬКО, Игорь Евгеньевич

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja vietnieks, bijušais Brest apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Brest apgabalā un Baltkrievijā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

31.

Charkas, Tatsiana Stanislavauna

(Cherkas, Tatsiana Stanislavauna)

Cherkas, Tatiana Stanislavovna

ЧАРКАС, (ЧЭРКАС) Таццяна Станiславаўна

ЧЕРКАС, Татьяна Станиславовна

Adrese:

Суд Партизанского района г. Минска

220027, г. Минск, ул. Семашко, 33

Minskas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja, bijusī Minskas Frunzenski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Minskas Frunzenski rajona tiesnese, izskatīja protestētāja Aleksandr Otroshchenkov lietu (notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem slēgta tipa cietumā), Aleksandr Molchanov lietu (3 gadu cietumsods) un Dmitri Novik lietu (3,5 gadu ieslodzījums slēgta tipa cietumā). Atbildīga par politiski motivētu administratīvo sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

38.

Davydzka, Henadz Branislavavich

Davydko, Gennadi Bronislavovich

ДАВИДЗЬКА, Генадзь Бранiслававiч

ДАВЫДЬКО, Геннадий Брониславович

Dzimšanas datums: 29.9.1955., Senno, Vitebsk apgabals

Adrese:

Белтеле-радиокомпания,

ул. Макаенка, 9, Минск, 220807, Беларусь

Valsts radio un TV uzņēmuma priekšsēdētājs kopš 2010. gada 28. decembra. Raksturojot sevi kā autoritāru demokrātu, bija atbildīgs par tādas valsts propagandas veicināšanu televīzijā, ar kuru tiek atbalstītas un attaisnotas represijas, kas pēc 2010. gada vēlēšanām vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Izmantojot sagrozītu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tika sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

40.

Dysko, Henadz Iosifavich

Dysko, Gennadi Iosifovich

ДЫСКО, Генадзь Iосiфавiч

ДЫСКО, Генадий Иосифович

Dzimšanas datums: 22.3.1964.

Dzimšanas vieta: Oshmiany, Hrodna apgabals

Adrese:

210601 г. Витебск, ул. Жесткова, 14а

(ul. Zhestkova, 14a Vitebsk)

Vitebskas apgabala virsprokurors kopš 2006. gada oktobra. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām. Tostarp atbildīgs par lietām pret Siarhei Kavalenka un Andrei Haidukow.

41.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich (Dzemyantsey, Vasil Ivanovich)

Dementei, Vasili Ivanovich

(Dementey, Vasili Ivanovich)

ДЗЕМЯНЦЕЙ, Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ, Василий Иванович

Dzimšanas datums: 20.9.1954.

Dzimšanas vieta: Chashniki district, Vitebsk apgabals

ID: 3200954E045PB4

Adrese:

Гродненская региональная таможня

230003, г. Гродно, ул. Карского, 53

Grodņas (Hrodna) reģionālās muitas komitejas vadītājs (kopš 2011. gada 22. aprīļa), bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks (2005–2007), bijušais Valsts muitas komitejas vadītāja vietnieks (2007–2011).

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar kurām VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, jo īpaši 2006. un 2007. gadā.

42.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

Dedkov, Leonid Nikolaevich

ДЗЯДКОЎ, Леанiд Мiкалаевiч

ДЕДКОВ, Леонид Николаевич

Dzimšanas datums: 1964. gada oktobris

ID: 3271064M000PB3

Bijušais VDK vadītāja vietnieks (2010.–2013. gada jūlijs), kas bija atbildīgs par ārvalstu izlūkošanu. Līdzatbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

48.

Halavanau, Viktar Ryhoravich

Golovanov, Viktor Grigorievich

ГАЛАВАНАЎ, Biктap Pыгopaвiч

ГОЛОВАНОВ, Виктор Григорьевич

Dzimšanas datums: 15.12.1952., Borisov

Adrese:

ul. Oktyabrskaya, 5

Minsk

Privātā “Baltkrievijas tiesību institūta” rektors. Bijušais tieslietu ministrs; viņa dienesti sagatavoja likumus, lai apspiestu pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Viņš arī neatļāva reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas un atņēma tām reģistrētu organizāciju tiesības, un ignorēja prettiesisko rīcību, ar kādu drošības dienesti vērsās pret iedzīvotājiem.

50.

Herasimenka, Henadz Anatolievich Gerasimenko, Gennadi Anatolievich

ГЕРАСIМЕНКА, Генадзь Анатольевiч

ГЕРАСИМЕНКО, Геннадий Анатольевич

Adrese:

“Институт национальной безопасности Республики Беларусь”

220034, г. Минск, ул.З.Бядули, 2

Valsts drošības institūta (VDK skola) vadītāja vietnieks un bijušais Vitebsk rajona VDK vadītājs.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Vitebsk apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

54.

Hrachova, Liudmila Andreeuna

(Hrachova, Lyudmila Andreyeuna)

Gracheva, Liudmila Andreevna

(Grachova, Lyudmila Andreyevna;

Grachiova, Ludmila Andreevna)

ГРАЧОВА, Людмiла Андрэеўна

ГРАЧЕВА, Людмила Андреевна

Adrese:

Суд Ленинского района города Минска

ул. Семашко, 33

220027, г. Минск

Bijusī Minskas Leninski rajona tiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece. Viņa izskatīja lietu, kurā apsūdzētie bija bijušie prezidenta amata kandidāti Nikolai Statkevich un Dmitri Uss, kā arī politiskie un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti Andrei Pozniak, Aleksandr Klaskovski, Aleksandr Kvetkevich, Artiom Gribkov un Dmitri Bulanov. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

55.

Hureeu Siarhei Viktaravich

(Hureyeu Siarhey Viktaravich)

Gureev Sergei Viktorovich,

(Gureyev Sergey Viktorovich)

ГУРЭЕЎ, Сяргей Biктapaвiч

ГУРЕЕВ, Сергей Викторович

 

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra vietnieks un pirmstiesas izmeklēšanas vadītājs viņš bija atbildīgs par protestu vardarbīgu apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem izmeklēšanas procedūru laikā saistībā ar 2010. gada decembra vēlēšanām. 2012. gada februārī viņš pievienojās rezerves spēkiem. Pašreiz – rezerves spēku ģenerālis.

60.

Iaruta, Viktar Heorhevich

(Yaruta, Viktar Heorhevich) Iaruta, Viktor Gueorguievich (Yaruta, Viktor Gueorguievich)

ЯРУТА, Вiктар Георгіевіч

ЯРУТА, Виктор Георгиевич

 

VDK Valsts sakaru padomes vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

61.

Iasianovich, Leanid Stanislavavich (Yasianovich, Leanid Stanislavavich)

Iasenovich, Leonid Stanislavovich (Yasenovich, Leonid Stanislavovich)

ЯСЯНОВIЧ, Леанiд Станiслававiч

ЯСЕНОВИЧ, Леонид Станиславович

Dzimšanas datums: 26.11.1961.

Dzimšanas vieta: Buchani, Vitebsk rajons

Adrese:

Glavnoye Upravlenie Yustitsy Mingorispolkoma

220030 Minsk

Prospekt Nezavisimosti 8

Pases Nr.: MP0515811

Minskas pilsētas administrācijas Galvenā tieslietu departamenta vadītāja pirmais vietnieks. Bijušais Minskas Centrālā rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Minskas Centrālā rajona tiesas tiesnesis. 2006. gada 6. augustā viņš pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem no pilsoniskās iniciatīvas “Partnerība” piesprieda ieslodzījumu par prezidenta vēlēšanu novērošanu 2006. gadā. Nikolai Astreiko tika piespriesti 2 gadi ieslodzījumā, Timofei Dranchuk –1 gads ieslodzījumā, Aleksandr Shalaiko un Enira Bronitskaya – 6 mēneši ieslodzījumā. 2007., 2010., 2011. un 2012. gadā viņš piesprieda vairākiem aktīvistiem vairākas dienas ieslodzījumā, it īpaši 2010. gada 20. decembrī, kad viņš piesprieda Andrei Luhin, Serhey Krauchanka un Stanislau Fedorau 10 dienas ieslodzījumā, un Volha Chernykh 12 dienas ieslodzījumā. 2010. gada 21. decembrī viņš piesprieda Mykalai Dzemidenka 15 dienas ieslodzījumā. 2011. gada 20. decembrī viņš notiesāja divus aktīvistus, kuri piedalījās 2010. gada 19. decembra notikumu gadskārtai veltītā pasākumā: Vassil Parfenkau un Siarhey Pavel piesprieda attiecīgi 15 un 12 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 6. septembrī viņš piesprieda Aliaksey Tseply 5 dienas ieslodzījumā it kā par pretošanos policistam; faktiski Aliaksey Tseply izdalīja opozīcijas laikrakstus Minskas centrā.

Veids, kādā viņš vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums.

62.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich

(Yauseev, Ihar Uladzimiravich; Yauseyev, Ihar Uladzimiravich)

Evseev, Igor Vladimirovich (Yevseev, Igor Vladimirovich; Yevseyev, Igor Vladimirovich)

ЯЎСЕЕЎ, Irap Уладзiмiравiч

ЕВСЕЕВ, Игорь Владимирович

Dzimšanas datums: 1968. gads

Adrese:

Minsk 220073 Kalvariiskaya 29

Minskas apgabala policijas vadītājs (kopš 2015. gada marta vai aprīļa), bijušais Vitebskas apgabala policijas vadītājs, policijas ģenerālis (kopš 2013. gada). Bijušais Minskas policijas vadītāja vietnieks un Minskas nemieru novēršanas (OMON) operatīvās vienības vadītājs. Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, un personiski piedalījās vardarbībās, par kurām 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gadā viņš vadīja arī operatīvās vienības, kas apspieda daudzas citas Minskas politisko aktīvistu un mierīgo iedzīvotāju protesta akcijas.

63.

Ihnatovich-Mishneva, Liudmila

Ignatovich-Mishneva, Liudmila

IГНАТОВIЧ-МIШНЕВА Людмiла

ИГНАТОВИЧ-МИШНЕВА Людмила

 

Minskas prokurore, kas 2011. gadā izskatīja noraidījumu apelācijas sūdzībai par spriedumu attiecībā uz Molodoi Front (Jaunā fronte) aktīvistiem Dmitri Dashkevich un Eduard Lobov. Tiesas process bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums.

66.

Kachanau Uladzimir Uladzimiravich Kachanov Vladimir Vladimirovich

КАЧАНАУ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КАЧАНОВ, Владимир Владимирович

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra palīgs/padomdevējs. Kā tieslietu ministra palīgs viņš bija atbildīgs par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un Baltkrievijas tiesu iestāžu lomu un darbību, sagatavojot likumus, kas ir represīvi attieksmē pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, pārraugot tiesnešu un prokuroru darbu, aizliedzot vai atņemot tiesības reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, pieņemot lēmumus pret advokātiem, kas aizstāv politiskos ieslodzītos, kā arī apzināti ignorējot prettiesisko rīcību, ar kādu drošības dienesti vērsās pret iedzīvotājiem.

67.

Kadzin, Raman Viktaravich

Kadin, Roman Viktorovich

КАДЗIН, Раман Вiктаравiч

КАДИН, Роман Викторович

Dzimšanas datums: 17.7.1977.

Pašreizējā pase: MP3260350

Motorizētu patruļu dienesta ieroču un tehniskās apgādes komandieris.

Viņš 2011. gada februārī no prezidenta Lukashenka saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli par aktīvu piedalīšanos un pavēļu izpildi 2010. gada 19. decembra demonstrāciju apspiešanā.

68.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich

(Kakunin, Aliaxandr Aliaxandravich)

Kakunin, Aleksandr Aleksandravich

(Kakunin, Alexandr Alexandrovich)

Alexander Aleksandrovich Kakunin

Alexander Aleksandrovich Kakunin

(Александр Александрович Какунин, Аляксандр, Аляксандровіч Какунін)

КАКУНИН Александр Александрович

КАКУНІН Аляксандр, Аляксандровіч

Adrese:

Исправительная колония № 2

213800, г. Бобруйск, ул. Сикорского, 1

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieks, atbildīgs par necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Kakunin izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumus.

69.

Kalach, Uladzimir Viktaravich

Kalach, Vladimir Viktorovich

КАЛАЧ, Уладзiмiр Вiктаравiч

КАЛАЧ, Владимир Викторович

 

Minskas pilsētas un apgabala VDK vadītājs un bijušais Minskas VDK vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Minskā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

73.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

Konoplev, Vladimir Nikolaevich

КАНАПЛЕЎ, Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ, Владимир Николаевич

Dzimšanas datums: 3.1.1954.

Dzimšanas vieta: Akulintsi, Mohilev apgabals

ID: 3030154A124PB9

Adrese:

220114, Filimonova Str., 55/2, Minsk, Belarus

Cieši saistīts ar prezidentu Lukashenka, ar kuru viņš cieši sadarbojās 20. gs. astoņdesmitajos un galvenokārt deviņdesmitajos gados. Valsts olimpiskās komitejas vadītāja vietnieks (vadītājs ir Alexandr Lukashenka). Rokasbumbas federācijas vadītājs, atkārtoti ievēlēts 2014. gadā. Bijušais parlamenta augšpalātas deputāts. Viņš bija viena no galvenajām krāpnieciskajās 2006. gada prezidenta vēlēšanās iesaistītajām personām.

80.

Kazheunikau Andrey Kozhevnikov Andrey

КАЖЭЎНIКАЎ, Андрэйу

КОЖЕВНИКОВ, Андрей

 

Minskas Oktiabrsky rajona Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais valsts prokurors lietā pret bijušajiem prezidenta amata kandidātiem Vladimir Neklyaev, Vitaly Rimashevsky, Neklyaev kampaņas komandas locekļiem Andrei Dmitriev, Aleksandr Feduta un Sergei Vozniak, kā arī pret “Jaunās frontes” priekšsēdētāja vietnieci Anastasia Polozhanka. Viņa iesniegtajai apsūdzībai bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tas bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Tā balstījās uz nepareizu 2010. gada 19. decembra notikumu klasifikāciju, un tā nebija pamatota ar liecībām, pierādījumiem vai liecinieku liecībām.

83.

Kharyton, Aliaksandr Khariton, Aleksandr

ХАРЫТОН, Аляксандр

ХАРИТОН, Александр

Adrese:

220004, г. Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.)

BELARUS

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko organizāciju, partiju un nevalstisko organizāciju nodaļas vecākais konsultants. Kopš 2001. gada aktīvi piedalījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā, personiski atsakoties reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, kas daudzos gadījumos ir bijis iemesls to likvidēšanai.

89.

Kisialiou, Anatol Siamionavich

Kiselev, Anatoli Semenovich

(Kiselyov, Anatoli Semyonovich)

КИСЯЛЕЎ, Анатоль Сяменавiч

КИСЕЛЕВ, Анатолий Семенович

Adrese:

Брестский областной комитет профсоюза работников государственных учреждений

224005, г. Брест,

ул. К. Маркса, 19

Brest apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs 2010. gada prezidenta vēlēšanās. Brest apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas vadītājs 2014. gada marta vietējās pašvaldības vēlēšanās. Režīmu atbalstošās reģionālās arodbiedrības organizācijas vadītājs. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Brest apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

94.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

Kornov, Vladimir Vladimirovich

КОРНАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

КОРНОВ, Владимир Владимирович

Adrese:

Суд Советского района г. Минска

220113, г. Минск, Логойский тракт, 3

Minskas Sovetski rajona tiesas vadītājs, bijušais Minskas pilsētas tiesas tiesnesis, kurš atļāva noraidīt Byalyatski apelāciju. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

95.

Korzh, Ivan Aliakseevich

Korzh, Ivan Alekseevich

КОРЖ, Iван Аляксеевiч

КОРЖ, Иван Алексеевич

Adrese:

VDK apmācību centrs, Бядули 2, 220034, Минск

Ģenerālmajors, kas iecelts par VDK apmācību centra vadītāju, bijušais Grodņas (Hrodna) reģiona VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Grodņas apgabalā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

101.

Kryshtapovich, Leu Eustafievich

(Kryshtapovich, Leu Yeustafievich)

Krishtapovich, Lev Evstafievich

(Krishtapovich, Lev Yevstafievich)

КРЫШТАПОВIЧ, Леў Еўстафьевiч

КРИШТАПОВИЧ, Лев Евстафьевич

Dzimšanas datums: 1949. gads

Dzimšanas vieta: Pekalin, Smolevichi rajons, Minsk apgabals

Adrese:

Научно-исследовательский отдел Белорусского государственного университета культуры

Minsk

Valsts kultūras un mākslas universitātes zinātniskās pētniecības nodaļas vadītājs (kopš 2014. gada septembra). Prezidenta administrācijas Informācijas un analītiskā centra bijušais direktora vietnieks; šis centrs darbojas kā viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem, atbalstot un attaisnojot represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

104.

Kuliashou, Anatol Nilavich

Kuleshov, Anatoli Nilovich

КУЛЯШОЎ, Анатоль Нiлавiч

КУЛЕШОВ, Анатолий Нилович

Dzimšanas datums: 25.7.1959.

Dzimšanas vieta: Ali-Bairamly, Azerbaijan

ID: 3250759A066PB3

Adrese:

220030 Minsk, K. Marx st. 3

Konsultants Organizētās noziedzības, terorisma un narkotiku apkarošanas departamentā arī attiecībā uz sadarbību NVS izpildkomitejas drošības un jaunu problēmu un apdraudējumu jomā. Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Savulaik, būdams iekšlietu ministrs, deva komandas Iekšlietu ministrijas spēkiem, kuri brutāli apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju, kā arī pauda zināmu lepnumu par saviem pienākumiem. 2012. gada janvārī norīkots armijas rezerves spēkos.

105.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

Kuznetsov, Igor Nikonovich

КУЗНЯЦОЎ, Irap Нiконaвiч

КУЗНЕЦОВ, Игорь Никонович

 

Ģenerālmajors, bijušais VDK apmācību centra vadītājs, bijušais VDK vadītājs Minskas reģionā un Minskā – nosūtīts rezerves spēkos. Kā atbildīgais par VDK darbinieku sagatavošanu un apmācību bija atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Sakarā ar saviem iepriekš pildītajiem pienākumiem viņš bija atbildīgs par tādām pašām VDK īstenotajām represīvām darbībām Minskā un Minskas apgabalā.

110.

Laptsionak, Ihar Mikalaevich

Laptionok, Igor Nikolaevich

ЛАПЦЕНАК, Irap Мiкалаевiч

ЛАПТЕНОК, Игорь Николаевич

Dzimšanas datums: 31.8.1947.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese:

220034, г. Минск, ул. Фрунзе, 5

Režīmam labvēlīgās Rakstnieku savienības valdes loceklis. Atbildīgs par sagrozītas informācijas izplatīšanas organizēšanu un īstenošanu valsts kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos. Kā bijušajam informācijas ministra vietniekam viņam bija būtiska loma valsts propagandas veicināšanā, ar kuru tiek atbalstītas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Izmantojot sagrozītu un nepatiesu informāciju, demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tiek sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā.

112.

Lazavik, Mikalai Ivanavich Lozovik, Nikolai Ivanovich

ЛАЗАВIК, Мiкалай Iванавiч

ЛОЗОВИК, Николай Иванович

Dzimšanas datums: 18.1.1951.

Nevinyany, Minsk apgabals (Невинянн Вилейского р-на Минской обл)

ID: 3180151H004PB2

Adrese:

220010, г. Минск, ул.Советская, 11

Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs.

Kopš 2000. gada viņš ir bijis viena no galvenajām personām, kas iesaistīta viltošanas gadījumos saistībā ar krāpnieciskajām vēlēšanām un referendumu, konkrēti 2004., 2006., 2008., 2010., 2012. un 2014. gadā.

113.

Lemiashonak, Anatol Ivanavich

Lemeshenok, Anatoli Ivanovich

ЛЕМЯШОНАК, Анатоль Iванавiч

ЛЕМЕШЕНОК, Анатолий Иванович

Dzimšanas datums: 14.5.1947.

Adrese:

220013, г. Минск, ул. Б. Хмельницкого 10а

Režīmam labvēlīgās Baltkrievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs. Ministru padomes laikraksta Respublika galvenais redaktors. Savā amatā viņš ir viens no visretoriskākajiem un ietekmīgākajiem valsts propagandas mašinērijas un iespiestās preses pārstāvjiem. Viņš atbalstīja un attaisnoja represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kuras ar sagrozītas informācijas starpniecību tiek sistemātiski izceltas nelabvēlīgā un noniecinošā veidā, jo īpaši pēc 2010. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām.

116.

Liushtyk, Siarhei Anatolievich

(Lyushtyk, Siarhey Anatolyevich)

Liushtyk, Sergei Anatolievich

(Lyushtyk, Sergey Anatolyevich)

ЛЮШТЫК, Сяргей Анатольевiч

ЛЮШТЫК, Сергей Анатольевич

Adrese:

Суд Первомайского района г. Минска

220012, г. Минск, ул. Толбухина, 9

Minskas Pervomaiski rajona tiesas tiesnesis. Viņš 2010.–2011. gadā šādiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par mierīgajiem protestiem piesprieda naudas sodus un cietumsodus: a) 14.7.2011., Struy Vitali, 10 dienas pamatvienības (BLR 35 000); b) 4.7.2011., Shalamitski Paval, 10 dienas ieslodzījumā; c) 20.12.2010., Sikirytskaya Tatsyana, 10 dienas ieslodzījumā; d) 20.12.2010., Dranchuk Yuliya, 13 dienas ieslodzījumā; e) 20.12.2010., Lapko Mikalay, 12 dienas ieslodzījumā; f) 20.12.2010., Pramatoraw Vadzim, 12 dienas ieslodzījumā.

Atkārtoti piesprieda cietumsodus un lielus naudas sodus mierīgos protestos iesaistītajiem un tādējādi bija atbildīgs par Baltkrievijā notiekošajām represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. 2012. gada 24. jūlijā, pat pēc tam, kad viņš bija iekļauts sankciju sarakstā, viņš par ļaunprātīgu huligānismu bija piespriedis naudas sodu opozīcijas aktīvistam Andrej Molchan, kuru bija smagi piekāvuši divi policisti.

117.

Lomats, Zianon Kuzmich

Lomat, Zenon Kuzmich

ЛОМАЦЬ, Зянон Кузьмiч

ЛОМАТЬ, Зенон Кузьмич

Dzimšanas datums: 27.1.1944, Karabani, Minsk apgabals

Aktīvi vērsies pret demokrātiju Baltkrievijā. Savulaik, (līdz 2010. gada 28. decembrim) būdams Valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs, viņš bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta lietā pret Ales Byalyatski, kurš ir viens no ievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

118.

Lapatka, Aliaksandr Aliaksandravich

(Lapatka, Aliaxandr Aliaxandravich)

Lopatko, Aleksandr Aleksandrovich

(Lopatko, Alexandr Alexandrovich)

ЛОПАТКО Александр Александрович

ЛАПАТКА Аляксандр Аляксандровіч

Adrese:

Исправительная колония № 9

213410, г. Горки, ул. Добролюбова, 16

Horki izvietotās soda kolonijas IK-9 priekšnieks – atbildīgs par nehumānu izturēšanos pret D. Dashevich, tostarp par spīdzināšanu un aizliegumu piekļūt juridiskajiem pārstāvjiem. Lopatko ieņēma atbildīgu amatu soda kolonijā, kur bija ieslodzīts Dashekevich un kur politiski ieslodzītie, tostarp Dashekevich, tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, tostarp viņiem neļāva gulēt, un viņi atradās izolācijā.

119.

Lukashenka, Aliaksandr Ryhoravich Lukashenko, Aleksandr Grigorievich

ЛУКАШЭНКА, Аляксандр Pыгopaвiч

ЛУКАШЕНКО, Александр Григорьевич

Dzimšanas datums: 30.8.1954.

Dzimšanas vieta: Kopys, Vitebsk rajons

Adrese:

Резиденция Президента Республики Беларусь

г. Минск, ул.Кирова, д.43

Baltkrievijas Republikas prezidents

121.

Lukashenka, Viktar Aliaksandravich

Lukashenko, Viktor Aleksandrovich

ЛУКАШЭНКА, Biктap Аляксандравiч

ЛУКАШЕНКО, Виктор Александрович

Dzimšanas datums: 28.11.1975.

Adrese:

Администрация президента Республики Беларусь

220016, Минск, Маркса 38

Prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos. 2013. gada maijā tēvs viņu iecēlis par vienu no Baltkrievijas un Krievijas potaša eksporta jautājumu komisijas uzraudzītājiem. Viens no tēva tuvākajiem sadarbības partneriem, tāpēc viņam ir bijusi svarīga loma pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību vērstajos represīvajos pasākumos. Būdams ievērojams Valsts drošības padomes loceklis, viņš bija atbildīgs par represīvo pasākumu koordinēšanu, kas tika vērsti pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, jo īpaši saistībā ar ar 2010. gada 19. decembra demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu.

122.

Lukomski, Aliaksandr Valiantsinavich Lukomski, Aleksandr Valentinovich

ЛУКОМСКI, Аляксандр Валянцiнавiч

ЛУКОМСКИЙ, Александр Валентинович

Dzimšanas datums: 12.8.1971.

ID: 3120871A074PB7

Iekšlietu ministrijas Minskas pilsētas speciālā pulka komandieris.

Viņš vadīja operatīvās vienības, kas apspieda 2010. gada 19. decembra mierīgo demonstrāciju; par to viņš 2011. gada februārī saņēma apbalvojumu un atzinības vēstuli no prezidenta Lukashenka. 2011. gada jūnijā viņš vadīja operatīvās vienības, kas veica represijas pret Minskas mierīgajiem iedzīvotājiem. Viņa vadībā esošais pulks 2014. gada 7. maijā no Iekšlietu ministrijas saņēma īpašu atzinības karogu.

124.

Makei, Uladzimir Uladzimiravich

(Makey, Uladzimir Uladzimiravich)

Makei, Vladimir Vladimirovich

(Makey, Vladimir Vladimirovich)

МАКЕЙ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

МАКЕЙ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 5.8.1958.

Hrodna apgabals

ID: 3050858A060PB5

Adrese:

Ārlietu ministrija

ул.Ленина, 19, Минск 220030

Ārlietu ministrs, bijušais prezidenta administrācijas vadītājs.

Kā prezidenta administrācijas vadītājs tika uzskatīts par režīma otru ietekmīgāko personu, un kā tāds bija atbildīgs par krāpniecisko vēlēšanu rīkošanu 2008. un 2010. gadā un par tām sekojošām represijām pret mierīgu demonstrāciju dalībniekiem.

127.

Maslakou, Valery Anatolievich

Maslakov, Valeri Anatolievich

МАСЛАКОЎ, Валерый Анатольевiч

МАСЛАКОВ, Валерий Анатольевич

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Militārās pretizlūkošanas padomes vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

133.

Miklashevich, Piotr Piatrovich Miklashevich, Petr Petrovich

МIКЛАШЭВIЧ, Пётр Пятровiч

МИКЛАШЕВИЧ, Петр Петрович

Dzimšanas datums: 18.10.1954.

Dzimšanas vieta: Kosuta, Minsk apgabals

Adrese:

ul. Gvardeiskaya, 16-17

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un bijušais ģenerālprokurors, kurš aktīvi iesaistījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā. Būdams iepriekšējā amatā, bija viena no galvenajām personām, kas iesaistīta politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā no 2004. līdz 2008. gadam. Kopš viņa iecelšanas amatā Konstitucionālajā tiesā 2008. gadā ir uzticīgi īstenojis režīma represīvo politiku un apstiprinājis represīvu tiesību aktu likumību pat tajos gadījumos, kad tie bija pretrunā konstitūcijai.

135.

Morozau, Viktar Mikalaevich

Morozov, Viktor Nikolaevich

МАРОЗАЎ, Biктap Мiкалаевiч

МОРОЗОВ, Виктор Николаевич

Adrese:

Прокуратурa Гродненской области

г. Гродно, 230012, ул.Доватора, 2а

Grodņas (Hrodna) apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

136.

Motyl, Tatsiana Iaraslavauna

(Motyl, Tatsiana Yaraslavauna)

Motyl, Tatiana Iaroslavovna (Motyl, Tatyana Yaroslavovna)

МОТЫЛЬ, Таццяна Яраславаўна

МОТЫЛЬ, Татьяна Ярославовна

Adrese:

Суд Московского района г. Минска

220042, г. Минск, Проспект газеты “Правда”, 27

Minskas pilsētas Moskovski rajona tiesas tiesnese.

Viņa bija tieši iesaistīta tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. 2011. gada 10. janvārī viņa “Jaunās frontes” aktīvistam Yulian Misiukevich piesprieda 12 dienas ieslodzījumā, un 2011. gada 21. un 31. janvārī viņa attiecīgi politiskajam aktīvistam Usevalad Shasharin un pilsoniskās sabiedrības aktīvistam Tsimafei Atranschankau piesprieda 9 dienas ieslodzījumā katram.

Par piedalīšanos politisko ieslodzīto atbalsta pasākumā viņa arī attiecīgi notiesāja: 2010. gada 27. decembrī – cilvēktiesību aizstāvi Mikhail Matskevich uz 10 dienām ieslodzījumā, 2011. gada 20. janvārī – pilsoniskās sabiedrības aktīvistu Valer Siadou uz 12 dienām ieslodzījumā. Viņa bija arī tieši iesaistīta 2011. gada tiesiskajās represijās pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. 2011. gada 4. un 7. jūlijā viņa Anton Glinisty un Andrei Ignatchyk piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. Viņa arī 2012. gadā bija tieši iesaistīta tiesiskajās represijās pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem.

2012. gada 22. februārī viņa ievērojamajam politiskajam aktīvistam Pavel Vinagradau piesprieda 10 dienas ieslodzījumā, 2012. gada 10. aprīlī viņa viņam noteica arī preventīvu policijas uzraudzību uz diviem gadiem. 2012. gada 23. martā viņa kustības “Ar sociālo tīklošanu panākta revolūcija” politiskajiem aktīvistiem Mikhas Kostka un Anastasia Shuleika piesprieda 5 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 21. aprīlī viņa pēdējai minētajai vēlreiz piesprieda 10 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 24., 25. un 26. maijā viņa “Jaunās frontes” aktīvistiem Uladzimir Yaromenak, Zmitser Kremenetski un Raman Vasiliev piesprieda attiecīgi 10, 10 un 12 dienas ieslodzījumā.

2012. gada 22. jūnijā viņa Euroradio žurnālistam Paval Sverdlou piesprieda 15 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 18. jūlijā viņa aktīvistei Katsiarina Halitskaya piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 8. un 9. novembrī viņa Young Front aktīvistiem Uladzimir Yaromenak un Raman Vasiliev piesprieda 15 dienas ieslodzījumā. 2013. gada 7. maijā viņa aktīvistam Aliaksandr Yarashevich piesprieda 12 dienas ieslodzījumā. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesu, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara. 2014. gada 6. augustā viņa aktīvistam Oleg Korol piesprieda 10 dienu administratīvu aizturēšanu, nedodot viņam iespēju tiesā runāt; tā vietā viņa paziņoja: “Es zinu, ka jūs atzīstat savu vainu.”

137.

Navumau, Uladzimir Uladzimiravich

Naumov, Vladimir Vladimirovich

НАВУМАЎ, Уладзiмiр Уладзiмiравiч

НАУМОВ, Владимир Владимирович

Dzimšanas datums: 7.2.1956.

Dzimšanas vieta: Smolensk (Krievija)

Nerīkojās, lai izmeklētu lietu, kas saistīta ar Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais iekšlietu ministrs un arī bijušais prezidenta Drošības dienesta vadītājs. Būdams iekšlietu ministrs, līdz brīdim, kad (ar veselību saistītu iemeslu dēļ) 2009. gada 6. aprīlī devās pensijā, bija atbildīgs par miermīlīgu demonstrāciju apspiešanu.

No prezidenta administrācijas saņēma dzīvojamo platību Drozdy nomenklatūras rajonā Minskā. 2014. gada oktobrī prezidents Lukashenka viņam piešķīra III pakāpes ordeni “Par nopelniem”.

142.

Padabed, Iury Mikalaevich

(Padabed, Yury Mikalaevich)

Podobed, Iuri Nikolaevich

(Podobed, Yuri Nikolaevich)

ПАДАБЕД, Юрый Мiкалаевiч

ПОДОБЕД, Юрий Николаевич

Dzimšanas datums: 5.3.1962.

Dzimšanas vieta: Slutsk (Minsk apgabals)

Adrese:

ul. Beruta, 15-62 (2 korp)

ID 3050362A050PB2

Pases nr.: MP2272582

Drošības dienesta vadītājs Yuri Chizh kontrolakciju sabiedrībā Triple, bijušais Iekšlietu ministrijas Īpašo uzdevumu vienības vadītājs. Būdams nemieru novēršanai izveidoto iekšējo spēku komandieris bija tieši atbildīgs par mierīgo demonstrāciju vardarbīgu apspriešanu un ir tiešā veidā ar to saistīts, konkrēti 2004. un 2008. gadā.

148.

Piakarski, Aleh Anatolievich

Pekarski, Oleg Anatolievich

ПЯКАРСКI, Алег Анатольевiч

ПЕКАРСКИЙ, Олег Анатольевич

ID 3130564A041PB9

Aktīvi iesaistījās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. Kā bijušais iekšlietu ministra pirmais vietnieks (līdz 2012. gada decembrim) bija atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada decembra vēlēšanām. Rezerves spēku pulkvedis.

152.

Praliaskouski, Aleh Vitoldavich Proleskovski, Oleg Vitoldovich (Proleskovsky, Oleg Vitoldovich)

ПРАЛЯСКОЎСКI, Алег Вiтольдавiч

ПРОЛЕСКОВСКИЙ, Олег Витольдович

Dzimšanas datums: 1.10.1963.

Dzimšanas vieta: Zagorsk

(Sergijev Posad/ Krievija)

Bijušais informācijas ministrs (amatu atstāja 2014. gada jūnijā), bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks, bijušais prezidenta administrācijas Ideoloģijas ģenerāldirektorāta vadītājs, bijušais prezidenta administrācijas Analīzes un informācijas centra direktors.

Bijis viens no galvenajiem valsts propagandas avotiem un pārstāvjiem un režīma ideoloģijas atbalstītājs. Paaugstināts par ministru, un kopš tā laika turpina skaļi propagandēt un atbalstīt rīcību, ar kādu režīms vēršas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

156.

Radzkou, Aliaksandr Mikhailavich

Radkov, Aleksandr Mikhailovich

РАДЗЬКОЎ, Аляксандр Мiхайлавiч

РАДЬКОВ, Александр Михайлович

Dzimšanas datums: 1.7.1951.

Dzimšanas vieta: Votnia, Mohilev apgabals

ID 3010751M102PB0

Bijušais prezidenta Lukashenka padomnieks (no 2015. gada 18. maija), bijušais prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks, bijušais izglītības ministrs.

Slēdzis Eiropas Humanitāro universitāti, uzdevis veikt represijas pret opozīcijas studentiem un organizējis studentus, lai piespiestu viņus balsot. Aktīvi piedalījies 2008., 2010. un 2012. gada krāpniecisko vēlēšanu organizēšanā un tām sekojošās represijās pret mierīgo demonstrāciju dalībniekiem 2008. un 2010. gadā. Prezidentam Lukashenka īpaši pietuvināta persona. Režīma galvenās ideoloģiskās un politiskās organizācijas Belaya Rus vadītājs.

161.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

Rusak, Viktor Vladimirovich

РУСАК, Вiктар Уладзiмiравiч

РУСАК, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 4.5.1955.

Dzimšanas vieta: Minsk

Adrese:

Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Valsts drošības pastāvīgās komitejas vadītāja vietnieks, Valsts drošības komitejas vadītāja vietnieks. VDK Ekonomiskās drošības padomes bijušais vadītājs.

Viņš bija atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vērsās pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

163.

Saikouski Valeri Yosifavich

Saikovski Valeri Yosifovich

САЙКОЎСКI, Валерый Iосiфавiч

САЙКОВСКИЙ, Валерий Иосифович

Dzimšanas datums: 1977. gads

Adrese:

220035 Minsk, ul. Saperov. 7

2012. gada janvārī iecelts Izmeklēšanas komitejas Minskas nodaļas priekšsēdētāja vietnieka amatā. Kā valsts prokurors Minskas Pervomaiski rajonā, viņš piedalījās tiesas procesā pret Ales Byalyatski, kas ir viens no visievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. Tiesas procesā izvirzītajām prokurora apsūdzībām bija skaidrs un nenoliedzams politisks pamatojums, un tas bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un sniedzot palīdzību tiem, kas bija cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.

166.

Sauko, Valery Iosifavich

Savko, Valeri Iosifovich

САЎКО, Валерый Iосiфавiч

САВКО, Валерий Иосифович

Adrese:

230023 Hrodna,

vul. Ozheshko, 1

Hrodna režīmu atbalstošās arodbiedrības vadītājs. Hrodna apgabala reģionālās vēlēšanu komisijas bijušais vadītājs prezidenta vēlēšanās 2010. gadā un vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā. Kā reģionālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Hrodna apgabalā prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī un par falsifikācijām vietējās pašvaldības vēlēšanās 2014. gada martā.

167.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich

(Shayeu, Valyantsin Piatrovich)

Shaev, Valentin Petrovich (Shayev, Valentin Petrovich)

ШАЕЎ Валянцiн Пятровiч

ШАЕВ, Валентин Петрович

Adrese:

220034 Minsk, vul. Frunze, 19

Drošības padomes loceklis, Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks, bijušais Homel apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

168.

Shahrai, Ryta Piatrouna

Shagrai, Rita Petrovna

ШАГРАЙ, Рнта Пятроўна

ШАГРАЙ, Рита Петровна

Adrese:

Суд Заводского района г. Минска

220107, г. Минск, пр. Партизанский, 75А

Minskas pilsētas Zavodskoy rajona tiesas priekšsēdētāja (kopš 2014. gada), bijusī Minskas pilsētas Partizanski rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Minskas pilsētas Oktiabrski rajona tiesas tiesnese.

Viņa bija tieši iesaistīta tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. Viņa 2010. gada 20. decembrī notiesāja pilsoniskās sabiedrības aktīvistus Ales Sobal, Maksim Hrishel un Kastantsin Chufistau uz 10 dienām cietumā un Siarhei Kardymon uz 15 dienām cietumā. 2011. gada 7. jūlijā viņa piesprieda aktīvistam Artur Zauharodny 13 dienas ieslodzījumā. 2012. gada 12. oktobrī viņa piesprieda aktīvistiem Aleh Korban un Uladzimir Siarheeu 5 dienas ieslodzījumā. Veids, kādā viņa vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņa atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzētajiem nav nekāda sakara.

169.

Shamionau Vadzim Iharavich Shamenov Vadim Igorevich (Shamyonov Vadim Igorevich)

ШАМЁНАЎ, Вадзiм Iгаравiч

ШАМЁНОВ, Вадим Игоревич

Adrese:

Исправительная колония № 17

213004, г. Шклов, ул. 1-я Заводская д. 8

Kapteinis, Shklov izvietotās soda kolonijas IK-17 operatīvās daļas vadītājs. Iespaidoja politiskos ieslodzītos, liedzot viņiem tiesības uz saraksti un izsakot draudus, lai izspiestu atzīšanos. Tieši atbildīgs par politisko ieslodzīto un opozīcijas aktīvistu tiesību pārkāpšanu ar cietsirdīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos vai sodiem. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

173.

Sheiman, Viktar Uladzimiravich (Sheyman, Viktar Uladzimiravich) Sheiman, Viktor Vladimirovich (Sheyman, Viktor Vladimirovich)

ШЭЙМАН, Biктap Уладзiмiравiч

ШЕЙМАН, Виктор Владимирович

Dzimšanas datums: 26.5.1958.

Dzimšanas vieta: Hrodna apgabals

Adrese:

Управлениe Делами Президента

ул. К.Маркса, 38

220016, г.Минск

Prezidenta administrācijas vadības departamenta vadītājs. Atbildīgs par Yuri Zakharenko, Viktor Gonchar, Anatoly Krasovski un Dmitri Zavadski neatklātajiem pazušanas gadījumiem Baltkrievijā 1999. un 2000. gadā. Bijušais Drošības padomes sekretārs. Sheiman joprojām ir prezidenta īpašais palīgs.

174.

Shastakou, Iury Valerievich

(Shastakou, Yury Valerievich)

Shestakov, Iuri Valerievich

(Shestakov, Yuri Valerievich)

ШАСТАКОЎ, Юрый Валер'евiч

ШЕСТАКОВ, Юрий Валерьевич

Adrese:

Суд Московского района г. Минска

220042, г. Минск, Проспект газеты “Правда”, 27

Minskas pilsētas Moskovski rajona tiesas tiesnesis un priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš bija tieši iesaistīts tiesiskās represijās pret 2010. gada 19. decembrī notikušo mierīgo demonstrāciju dalībniekiem. 2010. gada 20. un 27. decembrī viņš pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Illya Vasilievich, Nadzeya Chayukhova, Tatsiana Radzetskaya, Siarhei Kanapatski un Volha Damarad piesprieda 10 dienas ieslodzījumā. 2011. gada 20. decembrī viņš notiesāja aktīvistu Siarhei Kanapatski par represiju pieminēšanu 2010. gada 19. decembrī. Veids, kādā viņš vadīja tiesas procesus, bija klajš Kriminālprocesa kodeksa pārkāpums. Viņš atbalstīja tādu pierādījumu un liecību izmantošanu, kuriem ar apsūdzēto nav nekāda sakara.

175.

Shuhaeu, Siarhei Mikhailavich

(Shuhayeu, Siarhei Mikhailavich)

Shugaev, Sergei Mikhailovich

(Shugayev, Sergey Mikhailovich))

ШУГАЕЎ, Сяргей Михайлaвiч

ШУГАЕВ, Сергей Михайлович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Pretizlūkošanas nodaļas vadītājs un bijušais VDK Pretizlūkošanas padomes vadītāja vietnieks. Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

177.

Shykarou, Uladzislau Aleksandravich

Shikarov, Vladislav Aleksandrovich

ШЫКАРОЎ, Уладiзлаў Александравiч

ШИКАРОВ, Владислав Александрович

Adrese:

Суд Железнодорожного района города Витебска

210001, г. Витебск, ул. Кирова,16

Vitebsk pilsētas Zheleznodorozhny rajona tiesas tiesnesis. Apelācijas tiesā viņš notiesāja vairākus protestētājus, neskatoties uz to, ka pirmās instances tiesa viņus nebija atzinusi par vainīgiem. Atbildīgs par politiski motivētu administratīvu sankciju un kriminālsodu īstenošanu pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp pret politisko aktīvistu Siarhei Kavalenka.

179.

Siankevich, Eduard Aliaksandravich

Senkevich, Eduard Aleksandrovich

СЯНЬКЕВIЧ, Эдуард Аляксандравiч

СЕНЬКЕВИЧ, Эдуард Александрович

Dzimšanas datums: 15.4.1952.

Dzimšanas vieta: Slonim, Hrodna apgabals

Adrese:

Палата представителей Национального собрания Республики Беларусь

220010, Республика Беларусь, г. Минск, ул. Советская, 11

Parlamenta apakšpalātas deputāts, Pastāvīgās tieslietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Mohilev apgabala prokurors. Atbildīgs par pilsoniskās sabiedrības apspiešanu pēc 2010. gada vēlēšanām.

180.

Siarheenka, Ihar Piatrovich

Sergeenko, Igor Petrovich

(Sergeyenko, Igor Petrovich)

СЯРГЕЕНКА, Iгар Пятровiч

СЕРГЕЕНКО, Игорь Петрович

Dzimšanas datums: 14.1.1963.

Dzimšanas vieta: Stolitsa, Vitebsk apgabals

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja pirmais vietnieks, bijušais Mohilev apgabala VDK vadītājs. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK Mohilev apgabalā un Baltkrievijā vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

184.

Sirenka, Viktar Ivanavich

Sirenko, Viktor Ivanovich

CIРЭНКА, Biктap Iванавiч

СИРЕНКО, Виктор Иванович

Dzimšanas datums: 4.3.1962.

Dzimšanas vieta: Borisov, Minsk apgabals

ID 3040362B062PB7

Pases nr.: MP2249974 (izdota 30.3.2007.)

Adrese:

ул. Лобанка, 81, кв. 19, 220000, г. Минск

Minskas apgabala gubernatora vietnieks (kopš 2015. gada janvāra), bijušais Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs un bijušais Minskas Neatliekamās palīdzības slimnīcas galvenais ķirurgs. Viņš nepretojās prezidenta amata kandidāta Nekliayev nolaupīšanai, kurš pēc smagas piekaušanas 2010. gada 19. decembrī bija atvests uz viņa slimnīcu, un, neizsaucot policiju, sadarbojās ar nezināmajiem noziedzniekiem. Šādas bezdarbības dēļ viņš tika paaugstināts amatā. Būdams Minskas pilsētas Veselības aprūpes komitejas vadītājs, viņš bija atbildīgs par darba sanitārās uzraudzības iestāžu izmantošanu cilvēktiesību apspiešanai.

187.

Slizheuski, Aleh Leanidavich

Slizhevski, Oleg Leonidovich

СЛIЖЭЎСКI, Алег Леанідавіч

СЛИЖЕВСКИЙ, Олег Леонидович

Dzimšanas datums: 16.8.1972.

Dzimšanas vieta: Hrodna

Adrese:

220004, г.Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str.) 220004 Minsk

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministrs, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis un bijušais Tieslietu ministrijas Sabiedrisko organizāciju un politisko partiju nodaļas vadītājs. Kā CVK loceklis bija atbildīgs par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem kopš 2007. gada notikušajās vēlēšanās. Ņemot vērā amatus, kādus viņš ieņēmis Tieslietu ministrijā, un viņam piešķirto kontroli pār tiesu iestādēm, viņš ir aktīvi piedalījies pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā, atsakoties reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas, kas daudzos gadījumos ir bijis iemesls to likvidēšanai.

188.

Smalenski, Mikalai Zinouevich

Smolenski, Nikolai Zinovievich

СМАЛЕНСКI, Мiкалай 3iноўeвiч

СМОЛЕНСКИЙ, Николай Зиновьевич

 

Sakaru un informācijas sistēmu terorisma apkarošanas centra vadītāja vietnieks un bijušais VDK vadītāja vietnieks personāla un tā uzdevumu organizācijas jautājumos. Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

196.

Talstashou, Aliaksandr Alehavich

Tolstashov, Aleksandr Olegovich

ТАЛСТАШОЎ, Аляксандр Алегавiч

ТОЛСТАШОВ, Александр Олегович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK Konstitucionālās kārtības un terorisma apkarošanas padomes vadītājs.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

201.

Traulka Pavel

Traulko Pavel

ТРАУЛЬКА, Павел

ТРАУЛЬКО, Павел

Adrese:

220034, г. Минск, ул. Фрунзе, 5

Pulkvežleitnants, iepriekš ir strādājis VDK militārajā pretizlūkošanā (pašreiz – Baltkrievijas izmeklēšanas komitejas preses dienesta vadītājs). Pēc vēlēšanu protesta demonstrāciju apspiešanas Minskā 2010. gada 19. decembrī viņš viltoja pierādījumus un izmantoja draudus, lai izspiestu atzīšanos no opozīcijas aktīvistiem VDK aizturēšanas centrā Minskā. Viņš bija tieši atbildīgs par cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodiem un par tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu. Viņa darbības ir tiešs Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

202.

Trutka, Iury Igorevich

(Trutka, Yury Igorevich)

Trutko, Iury (Yurij, Yuri) Igorevich

ТРУТКA, Юрый Iгаравич

ТРУТКО, Юрий Игоревич

Adrese:

Исправительная колония № 2

213800, г. Бобруйск, ул. Сикорского, 1

Ul. Sikorskogo 1

213800 Bobruisk

Bobruisk izvietotās soda kolonijas IK-2 priekšnieka vietnieks, atbildīgs par necilvēcīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem A. Sannikau un A. Beliatski Bobruisk izvietotajā soda kolonijā IK-2. Viņa uzraudzībā esošajā soda kolonijā opozīcijas aktīvisti tika spīdzināti, ievietoti vieninieku kamerās un viņiem tika liegta tiesiska pārstāvība. Trutko izdarīja spiedienu uz A. Beliatski un A. Sannikau, lai piespiestu viņus parakstīt apžēlošanas lūgumu.

204.

Tsertsel, Ivan Stanislavavich

Tertel, Ivan Stanislavovich

ЦЕРЦЕЛЬ, Iван Станiслававiч

ТЕРТЕЛЬ, Иван Станиславович

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītāja vietnieks ekonomikas noziegumu un korupcijas apkarošanas jautājumos.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ko VDK veic pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

207.

Tushynski Ihar Heraninavich

Tushinski Igor Geroninovich

ТУШЫНСКИЙ, Irap Геранiнавiч

ТУШИНСКИЙ, Игорь Геронинович

Adrese:

220004, г. Минск, ул. Коллекторная, 10 Министерство юстиции

(10 Kollektornaya str. 220004 Minsk)

BALTKRIEVIJA

Tieslietu ministra vietnieks, atbildīgs par juridisku atalstu iestādēm, kas sagatavo leģislatīvus un normatīvus aktus par ekonomikas jautājumiem, un atbildīgs par juridisko vienību reģistrāciju.

Atbildīgs par Baltkrievijas Tieslietu ministrijas un tiesu iestāžu, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju apspiešanas instrumenti, lomu un darbību, uzspiežot valsts propagandu tiesu iestādēm, ar kuru tiek ierosinātas un attaisnotas represijas, kas vērstas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, aizliedzot vai atņemot tiesības reģistrēt nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas.

209.

Utsiuryn, Andrei Aliaksandravich

(Utsiuryn, Andrey Aliaksandravich; Utsyuryn, Andrei Aliaksandravich) Vtiurin, Andrei Aleksandrovich

(Vtiurin, Andrey Aleksandrovich; Vtyurin, Andrei Aleksandrovich)

УЦЮРЫН, Андрэй Аляксандравiч

ВТЮРИН, Андрей Александрович

Dzimšanas datums: 1971. gads

Penza (Krievija)

Baltkrievijas Republikas Drošības padomes vadītāja vietnieks (kopš 2014. gada).

Bijušais prezidenta drošības dienesta vadītājs.

Viņa vadībā vairāki viņa vadītā dienesta darbinieki piedalījās politisko aktīvistu nopratināšanā pēc 2010. gada 19. decembra demonstrācijām.

210.

Vakulchyk, Valery Paulavich

Vakulchik, Valeri Pavlovich

ВАКУЛЬЧЫК, Валерый Паўлавiч

ВАКУЛЬЧИК, Валерий Павлович

Dzimšanas datums: 19.6.1964.

Brest apgabals

Adrese:

КГБ 210623, г. Минск, проспект Независимости, 17

VDK vadītājs, bijušais Izmeklēšanas komitejas vadītājs, bijušais prezidenta administrācijas operatīvā un analītiskā centra vadītājs, atbildīgs par telekomunikācijām, tostarp uzraudzību, filtrēšanu, kontroli un iejaukšanos dažādos saziņas kanālos, piemēram, internetā. Kā VDK vadītājs viņš ir atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.

216.

Vehera, Viktar Paulavich

Vegera, Viktor Pavlovich

BEГEPA, Biктap Паўлавiч

ВЕГЕРА, Виктор Павлович

 

Bijušais VDK vadītāja pirmais vietnieks, atbildīgs par pretizlūkošanu. Atvaļinājies 2013. gada 1. aprīlī un norīkots rezerves spēkos.

Atbildīgs par represīvām darbībām, ar ko VDK vēršas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Viņš ierosināja politiskā ieslodzītā Ales Byaliatski lietu, kurš ir viens no visievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, Baltkrievijas Cilvēktiesību centra Vyasna vadītājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks. A. Byalyatski aktīvi darbojās, aizstāvot un atbalstot tos, kas ir cietuši ar 2010. gada 19. decembra vēlēšanām saistītajās represijās un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanā.


II PIELIKUMS

Personas un vienības, kas minētas 8. panta 2. punktā

A.   Personas

1.

Alinikau Siarhei Aliaksandravich

2.

Ananich, Liliia Stanislavauna

3.

Arlau Aliaksey

4.

Atabekau, Khazalbek Bakhtibekavich

5.

Badak Ala Mikalaeuna

6.

Bakhmatau, Ihar Andreevich

7.

Bandarenka Siarhei Uladzimiravich

8.

Barouski Aliaksandr Genadzevich

9.

Barsukou, Aliaksandr Piatrovich

10.

Barysionak, Anatol Uladzimiravich

11.

Bazanau, Aliaksandr Viktaravich

12.

Bileichyk, Aliaksandr Uladzimiravich

13.

Bortnik, Siarhei Aliaksandrovich

14.

Brysina, Zhanna Leanidauna

15.

Bulash, Ala Biukbalauna

16.

Bushchyk, Vasil Vasilievich

17.

Busko, Ihar Iauhenavich

18.

Bychko, Aliaksei Viktaravich

19.

Charhinets, Mikalai Ivanavich

20.

Charkas, Tatsiana Stanislavauna

21.

Charnyshou, Aleh Anatolievich

22.

Chatviartkova, Natallia Alexeeuna

23.

Chubkavets Kiryl Chubkovets Kirill

24.

Davydzka, Henadz Branislavavich

25.

Dysko, Henadz Iosifavich

26.

Dzemiantsei, Vasil Ivanavich

27.

Dziadkou, Leanid Mikalaevich

28.

Esman, Valery Aliaksandravich

29.

Farmahei, Leanid Kanstantsinavich

30.

Haidukevich Valery Uladzimiravich

31.

Halavanau, Viktar Ryhoravich

32.

Harbatouski, Yury Aliaksandravich

33.

Herasimenka, Henadz Anatolievich

34.

Herasimovich, Volha Ivanauna

35.

Hermanovich, Siarhei Mikhailavich

36.

Hihin, Vadzim Frantsavich

37.

Hrachova, Liudmila Andreeuna

38.

Hureeu Siarhei Viktaravich

39.

Iakubovich, Pavel Izotavich

40.

Iancheuski, Usevalad Viachaslavavich

41.

Iarmoshyna, Lidziia Mikhailauna

42.

Iaruta, Viktar Heorhevich

43.

Iasianovich, Leanid Stanislavavich

44.

Iauseev, Ihar Uladzimiravich

45.

Ihnatovich-Mishneva, Liudmila

46.

Ipatau, Vadzim Dzmitryevich

47.

Ivanou, Siarhei

48.

Kachanau Uladzimir Uladzimiravich

49.

Kadzin, Raman Viktaravich

50.

Kakunin, Aliaksandr Aliaksandravich

51.

Kalach, Uladzimir Viktaravich

52.

Kamarouskaya, Volha Paulauna

53.

Kamisarau, Valery Mikalayevich

54.

Kanapliou, Uladzimir Mikalaevich

55.

Karovina, Natallia Uladzimirauna

56.

Karpenka, Ihar Vasilievich

57.

Katsuba, Sviatlana Piatrouna

58.

Kavaliou, Aliaksandr Mikhailavich

59.

Kazak, Viktar Uladzimiravich

60.

Kazheunikau Andrey

61.

Kaziiatka, Iury Vasilievich

62.

Kharyton, Aliaksandr

63.

Khatkevich, Iauhen Viktaravich

64.

Khmaruk, Siargei Konstantinovich

65.

Khrobastau, Uladzimir Ivanavich

66.

Khrypach, Siarhei Fiodaravich

67.

Khvainitskaya, Zhanna Anatolyeuna

68.

Kisialiou, Anatol Siamionavich

69.

Kochyk, Aliaksandr Vasilyevich

70.

Kolas, Alena Piatrovna

71.

Konan, Viktar Aliaksandravich

72.

Kornau, Uladzimir Uladzimiravich

73.

Korzh, Ivan Aliakseevich

74.

Krasheuski, Viktar

75.

Krasouskaya, Zinaida Uladzimirauna

76.

Kryshtapovich, Leu Eustafievich

77.

Kuklis, Mikalai Ivanovich

78.

Kuliashou, Anatol Nilavich

79.

Kuzniatsou, Ihar Nikonavich

80.

Lapko, Maksim Fiodaravich

81.

Lapo, Liudmila Ivanauna

82.

Laptsionak, Ihar Mikalaevich

83.

Lashyn, Aliaksandr Mikhailavich

84.

Lazavik, Mikalai Ivanavich

85.

Lemiashonak, Anatol Ivanavich

86.

Liabedzik, Mikhail Piatrovich

87.

Liaskouski, Ivan Anatolievich

88.

Liushtyk, Siarhei Anatolievich

89.

Lomats, Zianon Kuzmich

90.

Lapatka, Aliaksandr Aliaksandravich

91.

Lukashenka, Aliaksandr Ryhoravich

92.

Lukashenka, Dzmitry Aliaksandravich

93.

Lukashenka, Viktar Aliaksandravich

94.

Lukomski, Aliaksandr Valiantsinavich

95.

Lutau Dzmitry Mikhailavich

96.

Makei, Uladzimir Uladzimiravich

97.

Maladtsova, Tatsiana

98.

Maslakou, Valery Anatolievich

99.

Mazouka Anzhalika Mikhailauna

100.

Mazouka, Kiryl Viktaravich

101.

Miklashevich, Piotr Piatrovich

102.

Mitrakhovich, Iryna Aliakseeuna

103.

Morozau, Viktar Mikalaevich

104.

Motyl, Tatsiana Iaraslavauna

105.

Nazaranka, Vasil Andreyevich

106.

Niakrasava, Alena Tsimafeeuna

107.

Padabed, Iury Mikalaevich

108.

Piakarski, Aleh Anatolievich

109.

Praliaskouski, Aleh Vitoldavich

110.

Pratasavitskaia, Natallia Uladzimirauna

111.

Putsyla, Uladzimir Ryhoravich

112.

Pykina, Natallia Mikhailauna

113.

Radzkou, Aliaksandr Mikhailavich

114.

Rakhmanava, Maryna Iurievna

115.

Ravinskaia, Tatsiana Uladzimirauna

116.

Rusak, Viktar Uladzimiravich

117.

Rybakou, Aliaksei Vasilievich

118.

Saikouski Valeri Yosifavich

119.

Sanko Ivan Ivanavich

120.

Sauko, Valery Iosifavich

121.

Shaeu, Valiantsin Piatrovich

122.

Shahrai, Ryta Piatrouna

123.

Shamionau Vadzim Iharavich

124.

Shastakou Maksim Aliaksandravich

125.

Shchurok, Ivan Antonavich

126.

Shastakou, Iury Valerievich

127.

Shuhaeu, Siarhei Mikhailavich

128.

Shved, Andrei Ivanavich

129.

Shykarou, Uladzislau Aleksandravich

130.

Shylko, Alena Mikalaeuna

131.

Siankevich, Eduard Aliaksandravich

132.

Siarheenka, Ihar Piatrovich

133.

Simakhina, Liubou Siarheeuna

134.

Simanau Aliaksandr Anatolievich

135.

Simanouski Dmitri Valerevich

136.

Sirenka, Viktar Ivanavich

137.

Slizheuski, Aleh Leanidavich

138.

Smalenski, Mikalai Zinouevich

139.

Stsiapurka, Uladzimir Mikhailavich

140.

Stuk, Aliaksei Kanstantsinavich

141.

Sukharenka, Stsiapan Mikalaevich

142.

Sukhau Dzmitri Viachaslavavich

143.

Svistunova, Valiantsina Mikalaeuna

144.

Talstashou, Aliaksandr Alehavich

145.

Traulka Pavel

146.

Trutka, Iury Igorevich

147.

Tsertsel, Ivan Stanislavavich

148.

Tupik, Vera Mikhailauna

149.

Tushynski Ihar Heraninavich

150.

Unukevich, Tamara Vasileuna

151.

Utsiuryn, Andrei Aliaksandravich

152.

Vakulchyk, Valery Paulavich

153.

Valchkova, Maryiana Leanidauna

154.

Vasilevich, Ryhor Aliakseevich

155.

Vehera, Viktar Paulavich

156.

Volkau, Siarhei Mikhailavich

157.

Yakunchykhin, Aliaksandr Anatolyevich

158.

Yarmalitski, Siarhei Uladzimiravich

159.

Zaharouski, Anton Uladzimiravich

160.

Zaitsau, Vadzim Iurievich

161.

Zaitsava, Viktoryia Henadzeuna

162.

Zakharau, Aliaksei Ivanavich

163.

Zapasnik, Maryna Sviataslavauna

164.

Zhadobin, Iury Viktaravich

165.

Zhuk, Alena Siamionauna

166.

Zhuk, Dzmitry Aliaksandravich

167.

Zhukouskaia, Zhanna Aliakseeuna

168.

Zhukouski, Siarhei Kanstantsinavich

169.

Zimouski Aliaksandr Leanidavich

170.

Volkau, Vitaliy Mikalaevic

B.   Vienības

1.

Beltechexport

2.

Beltech Holding

3.

Spetspriborservice


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/181


KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2015/1958

(2015. gada 1. jūlijs)

par piemērojamām sistēmām ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (1), un jo īpaši tās 60. panta h) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 96/581/EK (2) ir izveidota procedūra, lai apliecinātu ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu atbilstību piemērojamām tehniskām specifikācijām.

(2)

Lēmumā 96/581/EK nav ietverti detalizēti kritēriji, pēc kuriem izvēlēties sistēmu ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu ugunsdrošības noturības novērtēšanai un pārbaudei.

(3)

Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā noteiktās sistēmas ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai būtu jāizvēlas piemērotāk. Tādā veidā ražotājiem varētu nodrošināt efektīvāku piekļuvi iekšējam tirgum, palielinot visas būvniecības nozares konkurētspēju.

(4)

Tādēļ skaidrības un pārskatāmības nolūkā Lēmums 96/581/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šo lēmumu piemēro ģeosintētisko un saistīto izstrādājumiem, kas noteikti I pielikumā.

2. pants

Lēmuma 1. pantā minēto ģeosintētisko un saistīto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturību attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem novērtē un pārbauda saskaņā ar II pielikumā noteiktajām sistēmām.

3. pants

Lēmumu 96/581/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

(2)  Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/581/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru attiecībā uz ģeotekstilmateriāliem, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu (OV L 254, 8.10.1996., 59. lpp.).


I PIELIKUMS

ATTIECĪGIE PRODUKTI

Šo lēmumu piemēro:

1)

ģeosintētiskiem materiāliem (membrānām un tekstilmateriāliem), ko izmanto atdalīšanai, aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai;

2)

ģeokompozītiem, ko izmanto aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai;

3)

ģeorežģiem, ko izmanto aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai;

4)

ģeomembrānām, ko izmanto aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai;

5)

ģeotīkliem, ko izmanto aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai.


II PIELIKUMS

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOTURĪBAS NOVĒRTĒJUMA UN PĀRBAUDES SISTĒMAS

Izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, ņemot vērā to būtiskos raksturlielumus, ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas piemēro šādi.

1. tabula

Visi būtiskie raksturlielumi, izņemot ugunsdrošību

Izstrādājumi

Būtiskie raksturlielumi

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanai un pārbaudei piemērojamā sistēma, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā

Ģeosintētiskie materiāli (membrānas un tekstilmateriāli), ģeokompozīti, ģeorežģi, ģeomembrānas un ģeotīkli, ko izmanto aizsardzībai, drenāžai, filtrēšanai vai grunts nostiprināšanai

Visi būtiskie raksturlielumi, izņemot ugunsdrošību

2+


2. tabula

Tikai attiecībā uz ugunsdrošību

Visiem 1. tabulas pirmajā slejā norādītajiem izstrādājumiem atkarībā no to apakšsaimēm ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes sistēmas nosaka šādi.


Izstrādājumu apakšsaimes

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanai un pārbaudei piemērojamā sistēma, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā

Ražojumi, kuru ražošanas procesa skaidri nosakāmā posmā uzlabo to ugunsdrošību (piemēram, pievienojot liesmas slāpējošus līdzekļus vai samazinot organisko materiālu daudzumu)

1

Izstrādājumi, kuriem pastāv piemērojams Eiropas juridiskais pamats, lai to ugunsdrošību klasificētu bez testēšanas

4

Izstrādājumi, kas nepieder 1. un 2. rindā norādītajām apakšsaimēm

3


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/184


KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES) 2015/1959

(2015. gada 1. jūlijs)

par piemērojamām sistēmām notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (1), un jo īpaši tās 60. panta h) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 97/464/EK (2) ir izveidota procedūra, lai apliecinātu notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu atbilstību piemērojamām tehniskām specifikācijām.

(2)

Lēmumā 97/464/EK nav ietverti detalizēti kritēriji, pēc kuriem izvēlēties sistēmu notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu ugunsdrošības noturības novērtēšanai un pārbaudei, jo īpaši attiecībā uz lūku un ūdens noteku pārsedzēm.

(3)

Būtu pienācīgāk jāizvēlas Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā noteiktās sistēmas notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai. Tam būtu jānodrošina ražotājiem efektīvāku piekļuvi iekšējam tirgum, tādējādi veicinot lielāku visas būvniecības nozares konkurētspēju.

(4)

Skaidrības un pārskatāmības nolūkā Lēmums 97/464/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šo lēmumu piemēro notekūdeņu tehnoloģijām paredzētajiem izstrādājumiem, kas noteikti I pielikumā.

2. pants

Lēmuma 1. pantā minēto notekūdeņu tehnoloģijām paredzēto izstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturību attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem novērtē un pārbauda saskaņā ar II pielikumā noteiktajām sistēmām.

3. pants

Lēmumu 97/464/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

(2)  Komisijas 1997. gada 27. jūnija Lēmums 97/464/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu, attiecībā uz notekūdeņu tehnoloģijām paredzētajiem ražojumiem (OV L 198, 25.7.1997., 33. lpp.).


I PIELIKUMS

ATTIECĪGIE PRODUKTI

Šo lēmumu piemēro:

1)

pretvārstiem – gaisa caurlaidīgiem vārstiem caurules ventilēšanai;

2)

notekūdeņu sūkņu stacijas un notekūdeņu sūknēšanas iekārtu aprīkojumam;

3)

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un lokālo attīrīšanas iekārtu aprīkojumam un elementiem;

4)

septiktvertnēm;

5)

saliekamiem drenāžas kanāliem;

6)

lūkām un kontrolakām;

7)

lūku un kontrolaku dzelzs kāpšļiem, kāpnēm un margu rokturiem;

8)

separatoriem;

9)

lūku un ūdens noteku pārsedzēm.


II PIELIKUMS

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU NOTURĪBAS NOVĒRTĒJUMA UN PĀRBAUDES SISTĒMAS

Izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, ņemot vērā to būtiskos raksturlielumus, ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas piemēro šādi.

1. tabula

Visi būtiskie raksturlielumi, izņemot ugunsdrošību

Izstrādājumi

Būtiskie raksturlielumi

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanai un pārbaudei piemērojamās sistēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā

Pretvārsti – gaisa caurlaidīgi vārsti caurules ventilēšanai

Visi būtiskie raksturlielumi, izņemot ugunsdrošību

4

Notekūdeņu sūkņu staciju un notekūdeņu sūknēšanas iekārtu aprīkojums

3

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un lokālo attīrīšanas iekārtu aprīkojums un elementi

3

Septiktvertnes

3

Saliekami drenāžas kanāli

3

Lūkas un kontrolakas

4

Lūku un kontrolaku dzelzs kāpšļi, kāpnes un margu rokturi

4

Separatori

4

Lūku un ūdens noteku pārsedzes

1


2. tabula

Tikai attiecībā uz ugunsdrošību

Visiem 1. tabulas pirmajā slejā norādītajiem izstrādājumiem atkarībā no to apakšsaimēm ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes sistēmas nosaka šādi.


Izstrādājumu apakšsaimes

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanai un pārbaudei piemērojamās sistēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikumā

Ražojumi, kuru ražošanas procesa skaidri nosakāmā posmā uzlabo to ugunsdrošību (piemēram, pievienojot liesmas slāpējošus līdzekļus vai samazinot organisko materiālu daudzumu)

1

Izstrādājumi, kuriem pastāv piemērojams Eiropas juridiskais pamats, lai to ugunsdrošību klasificētu bez testēšanas

4

Izstrādājumi, kas nepieder 1. un 2. rindā norādītajām apakšsaimēm

3


30.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/187


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1960

(2015. gada 29. oktobris)

par 2016. gada prioritāšu sarakstu izveidi tīkla kodeksu un vadlīniju izstrādei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (1) (“Elektroenerģijas regula”) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (2) (“Gāzes regula”) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ir būtiski izstrādāt un īstenot tīkla kodeksus un vadlīnijas, lai pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu. Ar trešo enerģētikas paketi (3) ir izveidots institucionāls satvars tīkla kodeksu izstrādei ar mērķi vajadzības gadījumā saskaņot tehniskos, darbības un tirgus noteikumus, kuri regulē elektroenerģijas un gāzes tīklus. Šajā sakarā Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkli (ENTSO) un Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(2)

Jomas, kurās var izstrādāt tīkla kodeksus, ir noteiktas Elektroenerģijas regulas un Gāzes regulas 8. panta 6. punktā. Neraugoties uz iespēju izstrādāt tīkla kodeksus, Komisija var arī nolemt izstrādāt vadlīnijas jomās, kas minētas Elektroenerģijas regulas 18. panta 1., 2. un 3. punktā un Gāzes regulas 23. panta 1. punktā. Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas un Gāzes regulas 6. panta 1. punktu Komisijai vispirms būtu jāsastāda gada prioritāšu saraksts, norādot jomas, kam jāpievēršas tīkla kodeksu izstrādē.

(3)

Pēdējo trīs gadu laikā jau ir pieņemti un publicēti saskaņoti gāzes noteikumi par pārslodzes vadības procedūrām, jaudas piešķiršanu, balansēšanu un sadarbspēju un datu apmaiņu. 2015. gada jūlijā tika pieņemti un publicēti saskaņoti elektroenerģijas noteikumi par jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību.

(4)

Sabiedriskajā apspriešanā (4) lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja to, ka prioritāte tiek piešķirta darbam, kas jau sākts, un uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai pieņemto tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošana tiktu pienācīgi un veiksmīgi koordinēta, tādējādi nodrošinot strukturētu ieinteresēto personu līdzdalību.

(5)

Ņemot vērā ieinteresēto personu atbildes, dažādos pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu pilnīgu iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, un faktu, ka tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami resursi no visām iesaistītajām pusēm, tostarp Komisijas, ACER, ENTSO un ieinteresētajām personām, gada prioritāšu sarakstiem nav pievienotas jaunas jomas. Lai gaidāmo CEN standartu par augstas kaloritātes gāzes kvalitāti varētu iekļaut tīkla kodeksā par sadarbspēju un datu apmaiņu, 2016. gada gāzes prioritāšu sarakstā ir iekļauta tā grozīšana. 2016. gada elektroenerģijas prioritāšu sarakstā atkārtoti ir iekļauti saskaņotie noteikumi par tīkla pieslēguma prasībām, kas piemērojamas ģeneratoriem, jo šo tīkla kodeksu galīgajā redakcijā pieņems 2016. gada sākumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu izveido 2016. gada prioritāšu sarakstus tīklu kodeksu un vadlīniju izstrādei elektroenerģijas un gāzes jomā.

2. pants

2016. gada prioritāšu sarakstā saskaņotu elektroenerģijas noteikumu izstrādei ietilpst šādi noteikumi:

tīkla pieslēguma noteikumi:

noteikumi par tīkla pieslēguma prasībām, kas piemērojamas ģeneratoriem (pēc balsojuma komitejā 2015. gadā turpinās pieņemšanas posms Komisijā),

pieprasījuma pieslēgums (pēc balsojuma komitejā 2015. gadā turpinās pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi par augstsprieguma līdzstrāvas pārvades sistēmu pieslēgumu (pēc balsojuma komitejā 2015. gadā turpinās pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi attiecībā uz sistēmas darbībām (pēc balsojuma komitejā 2015. gadā turpinās pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi par ilgtermiņa (nākotnes) jaudas piešķiršanu (pēc balsojuma komitejā 2015. gadā turpinās pieņemšanas posms Komisijā),

balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistītās rezerves jaudas noteikumi (jāsagatavo tīkla kodeksa galīgā redakcija, un jāsāk pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi par ārkārtas situācijām un darbības atjaunošanu (jāsagatavo tīkla kodeksa galīgā redakcija, un jāsāk pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām (ACER jāsagatavo pamatvadlīnijas, ņemot vērā ACER veiktā darbības jomas izvērtējuma rezultātus un lēmumus, kas pieņemti sakarā ar elektroenerģijas tirgus modeļa iniciatīvu).

3. pants

2016. gada prioritāšu sarakstā saskaņotu gāzes noteikumu izstrādei ietilpst šādi noteikumi:

noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām (jāsāk pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi par ES mēroga tirgorientētu pieeju jaunbūvētas gāzes pārvades jaudas sadalei (jāsāk pieņemšanas posms Komisijā),

noteikumi attiecībā uz gaidāmo CEN standartu par augstas kaloritātes gāzes kvalitāti (jāsagatavo projekts grozījumiem tīkla kodeksā par sadarbspēju un datu apmaiņu, un jāsāk pieņemšanas posms Komisijā).

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(2)  OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(3)  Trešo enerģētikas paketi veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.), Regula (EK) Nr. 714/2009, Regula (EK) Nr. 715/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(4)  Atbildes ir publicētas http://ec.europa.eu/energy/en/consultations/consultation-establishment-annual-priority-lists-development-network-codes-and.