ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. sējums |
|
|
III Citi tiesību akti |
|
|
|
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1939
(2015. gada 9. oktobris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Latvijas lielie pelēkie zirņi (ACVN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Latvijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Latvijas lielie pelēkie zirņi”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Latvijas lielie pelēkie zirņi” būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums “Latvijas lielie pelēkie zirņi” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 9. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 189, 6.6.2015., 11. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1940
(2015. gada 28. oktobris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju atsevišķu veidu neapstrādātos graudos un noteikumus par uzraudzību un ziņošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) ir noteikta konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas produktos. |
(2) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“EFSA”) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (“CONTAM grupa”), pieņēma atzinumu par melno graudu alkaloīdiem pārtikā un barībā (3). CONTAM grupa noteica grupas akūto standartdevu – 1 μg/kg ķermeņa svara – un grupas nepārsniedzamo dienas devu – 0,6 μg/kg ķermeņa svara. |
(3) |
Melno graudu alkaloīdu klātbūtne labības graudos zināmā mērā ir saistīta ar melno graudu sklerociju klātbūtni labības graudos. Šī sakarība nav absolūta, jo melno graudu alkaloīdi var būt arī labības graudu adsorbētos melno graudu sklerociju putekļos. Tāpēc vispirms ir svarīgi noteikt melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un vienlaikus vākt izsmeļošākus datus par melno graudu alkaloīdu klātbūtni graudos un graudu produktos. Tomēr tiek atzīts, ka melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamās koncentrācijas ievērošana vēl negarantē pārtikas nekaitīgumu attiecībā uz melno graudu alkaloīdu klātbūtni. Tāpēc kompetentās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 14. panta 8. punktu drīkst veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus pārtikas laišanai tirgū vai lai pieprasītu šādas pārtikas izņemšanu no tirgus, ja tiek konstatēts, ka, lai gan tajā netiek pārsniegta melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamā koncentrācija, šāda pārtika nav nekaitīga melno graudu alkaloīdu koncentrācijas ziņā. |
(4) |
Ir jāprecizē, kurā tirdzniecības posmā melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamā koncentrācija būtu jāņem vērā, jo melno graudu sklerociju klātbūtni var mazināt tīrīšanas un šķirošanas darbību veikšana. Ir lietderīgi melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju labības graudos ņemt vērā tajos pašos tirdzniecības posmos, kuros ņem vērā citu mikotoksīnu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. |
(5) |
Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1881/2006, liecina, ka jāprecizē termins “pirmā posma apstrāde” jo īpaši attiecībā uz integrētajām ražošanas un apstrādes sistēmām un lobīšanu. |
(6) |
Lai noteiktu sakarību starp melno graudu alkaloīdu klātbūtni un melno graudu sklerociju klātbūtni, ir svarīgi apkopot datus par melno graudu alkaloīdu klātbūtni graudos un graudu produktos. Konstatējumi par melno graudu alkaloīdiem būtu jāpaziņo līdz 2016. gada 30. septembrim, lai dotu iespēju noteikt atbilstošu un sasniedzamu melno graudu alkaloīdu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. |
(7) |
Lai gan ir svarīgi arī turpmāk veikt novēršanas pasākumus, kas ļauj novērst un mazināt ohratoksīna A radīto piesārņojumu, nav vajadzības katru gadu ziņot par konstatējumiem, izmeklēšanu rezultātiem un par novēršanas pasākumu piemērošanā paveikto. Ir lietderīgi atjaunināt Regulas (EK) Nr. 1881/2006 9. pantā paredzētos noteikumus par uzraudzību un ziņošanu. |
(8) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1881/2006 būtu attiecīgi jāgroza. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1881/2006 groza šādi:
1) |
regulas 9. pantu aizstāj ar šādu: “9. pants Uzraudzība un ziņošana 1. Dalībvalstis uzrauga nitrātu koncentrāciju dārzeņos, kas var saturēt ievērojamu nitrātu daudzumu, īpaši zaļo lapu dārzeņos, un rezultātus regulāri paziņo EFSA. 2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konstatējumiem, kas iegūti par aflatoksīniem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 884/2014 (5), un paziņo EFSA atsevišķos datus par piesārņotāju sastopamību. 3. Dalībvalstis un profesionālās ieinteresēto personu organizācijas katru gadu paziņo Komisijai veikto izmeklēšanu rezultātus un jaunāko informāciju par to, kādi novēršanas pasākumi veikti, lai izvairītos no deoksinivalenola, zearalenona, fumonizīna B1 un B2 un toksīna T-2 un HT-2 piesārņojuma. Komisija šos rezultātus dara pieejamus dalībvalstīm. Saistītos datus par sastopamību paziņo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei. 4. Dalībvalstīm un profesionālajām ieinteresēto personu organizācijām ir stingri ieteikts uzraudzīt melno graudu alkaloīdu klātbūtni graudos un graudu produktos. Dalībvalstīm un profesionālajām ieinteresēto personu organizācijām ir stingri ieteikts līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt EFSA konstatējumus par melno graudu alkaloīdiem. Šādos konstatējumos iekļauj datus par sastopamību un konkrētu informāciju par sakarību starp melno graudu sklerociju klātbūtni un atsevišķu melno graudu alkaloīdu koncentrāciju. Komisija šos konstatējumus dara pieejamus dalībvalstīm. 5. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei var iesniegt arī datus par citu piesārņotāju sastopamību, kuri nav 1. līdz 4. punktā minētie dati un kurus savākušas dalībvalstis un profesionālās ieinteresēto personu organizācijas. 6. Dati par piesārņotāju sastopamību Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei iesniedzami, ievērojot EFSA prasīto datu iesniegšanas formātu, EFSA norādījumus par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu (EFSA's Guidance on Standard Sample Description (SSD) for Food and Feed)) (6) un EFSA specifiskās papildprasības ziņošanai par konkrētiem piesārņotājiem. Profesionālās ieinteresēto personu organizācijas datus par piesārņotāju sastopamību Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei vajadzības gadījumā var sniegt tad, ja EFSA ir noteikusi vienkāršotu datu iesniegšanas formātu. (5) Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē konkrētas barības un pārtikas importu no konkrētām trešām valstīm saistībā ar to piesārņojuma risku ar aflatoksīniem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1152/2009 (OV L 242, 14.8.2014., 4. lpp.)." (6) http://www.efsa.europa.eu/en/datex/datexsubmitdata.htm”;" |
2) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 28. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.
(2) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
(3) EFSA Panel on Contaminants in the Food Chain (CONTAM); Scientific Opinion on Ergot alkaloids in food and feed. EFSA Journal 2012; 10(7):2798 (158 lpp.); doi:10.2903/j.efsa.2012.2798. Pieejams tiešsaistē www.efsa.europa.eu/efsajournal.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 2. sadaļā pievieno šādu 2.9. ierakstu:
|
2) |
pielikuma 18. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
(1) Paraugu ņemšanu veic saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.) I pielikuma B punktu.
Analīzi veic ar mikroskopiskās pārbaudes palīdzību.
(2) Šādu 12 melno graudu alkaloīdu summa: ergokristīns/ergokristinīns, ergotamīns/ergotaminīns, ergokriptīns/ergokriptinīns, ergometrīns/ergometrinīns, ergozīns/ergozinīns, ergokornīns/ergokorninīns.
(3) Atbilstoša un sasniedzama maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas nodrošina augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, šīm attiecīgajām pārtikas produktu kategorijām ir nosakāma līdz 2017. gada 1. jūlijam.”;
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/7 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1941
(2015. gada 28. oktobris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 28. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
44,1 |
MA |
94,4 |
|
MK |
57,3 |
|
TR |
107,9 |
|
ZZ |
75,9 |
|
0707 00 05 |
AL |
50,7 |
TR |
112,1 |
|
ZZ |
81,4 |
|
0709 93 10 |
MA |
124,7 |
TR |
146,0 |
|
ZZ |
135,4 |
|
0805 50 10 |
AR |
130,2 |
TR |
108,6 |
|
UY |
83,2 |
|
ZA |
133,8 |
|
ZZ |
114,0 |
|
0806 10 10 |
BR |
281,6 |
EG |
210,3 |
|
LB |
234,5 |
|
MK |
68,5 |
|
PE |
75,0 |
|
TR |
176,1 |
|
ZZ |
174,3 |
|
0808 10 80 |
AL |
23,1 |
AR |
137,9 |
|
CL |
106,3 |
|
NZ |
139,1 |
|
ZA |
147,2 |
|
ZZ |
110,7 |
|
0808 30 90 |
TR |
135,5 |
ZZ |
135,5 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/9 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1942
(2015. gada 26. oktobris),
ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē par Amerikas Savienoto Valstu lūgumu piemērot PTO atbrīvojumu, lai pagarinātu AGOA programmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Marrākešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) IX panta 3. un 4. punktā noteiktas procedūras, saskaņā ar kurām piemēro atbrīvojumus saistībā ar daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kas atrodami PTO līguma 1.A, 1.B vai 1.C pielikumā un to papildinājumos. |
(2) |
Amerikas Savienotajām Valstīm 2009. gada 27. maijā tika piemērots pienākumu izpildes atbrīvojums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) I panta 1. punktu un XIII panta 1. un 2. punktu laikposmam līdz 2015. gada 30. septembrim. |
(3) |
Ievērojot PTO nolīguma IX panta 3. punktu, Amerikas Savienotās Valstis iesniedza lūgumu līdz 2025. gada 30. septembrim atbrīvot tās no pienākumiem saskaņā ar GATT 1994 I panta 1. punktu un XIII panta 1. un 2. punktu tiktāl, cik tas nepieciešams, lai ļautu Amerikas Savienotajām Valstīm turpināt nodrošināt beznodokļu režīmu atbilstīgiem ražojumiem, kuru izcelsme ir Subsahāras Āfrikas saņēmējvalstīs, kas izraudzītas, ievērojot Āfrikas Izaugsmes un iespēju aktu (AGOA). |
(4) |
Izpildot Amerikas Savienoto Valstu lūgumu piešķirt PTO atbrīvojumu, netiktu negatīvi ietekmēta ne Savienības ekonomika, ne tirdzniecības attiecības ar valstīm, kuras gūst labumu no šā atbrīvojuma. Turklāt Savienība kopumā atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai mazinātu nabadzību un veicinātu stabilitāti saņēmējvalstīs. |
(5) |
Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PTO Vispārējā padomē, lai atbalstītu Amerikas Savienoto Valstu lūgumu piemērot atbrīvojumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē, ir atbalstīt Amerikas Savienoto Valstu lūgumu atbrīvot tās no pienākumu pildīšanas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību I panta 1. punktu un XIII panta 1. un 2. punktu līdz 2025. gada 30. septembrim saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu atbrīvojuma piemērošanas lūguma noteikumiem.
Šo nostāju pauž Komisija.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2015. gada 26. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. DIESCHBOURG
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/11 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1943
(2015. gada 27. oktobris),
ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/909/ES, pagarinot pret mazo stropu vaboli Itālijā noteikto aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 7330)
(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Pēc tam, kad Itālija bija paziņojusi par mazās stropu vaboles (Aethina tumida) sastopamību Kalabrijas un Sicīlijas reģionā, ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/909/ES (3) tika noteikti konkrēti aizsardzības pasākumi. To piemēro līdz 2015. gada 30. novembrim. |
(2) |
Itālija 2015. gada 16. septembrī paziņoja Komisijai, ka, veicot inspekcijas un epidemioloģiskās izmeklēšanas saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/909/ES, kā arī aktīvo uzraudzību attiecībā uz mazās stropu vaboles sastopamību attiecīgajos Itālijas reģionos, tika konstatēti jauni invāzijas gadījumi Kalabrijā. |
(3) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteiktajos starptautiskajos standartos ir ieteikts veikt ikgadējus pētījumus, pirms teritoriju atkal atzīt par brīvu no kaitīgā organisma. Ir grūti precīzi noteikt mazās stropu vaboles invāziju epidemioloģisko attīstību, jo simptomi var palikt nepamanīti un šādas invāzijas var skart arī savvaļas bišu saimes. Invāzijas gadījumi, par kuriem Itālija iepriekš ziņoja 2014. gadā, bija konstatēti rudenī, laikposmā no septembra līdz decembrim. Tāpēc pašreizējā un nākamajā ikgadējā apsekojumā būtu jāaptver attiecīgi viss 2015. un 2016. gada rudens periods. |
(4) |
Ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija minētajos Itālijas reģionos vēl nav noteikta un trūkst papildu informācijas par pašreizējo un nākamo apsekojumu, pēc paredzamajām nākamās biškopības sezonas beigām 2016. gada novembra nogalē Īstenošanas lēmumā 2014/909/ES paredzēto pasākumu piemērošanas termiņu nepieciešams pagarināt par vēl dažiem mēnešiem. |
(5) |
Piemērošanas termiņš un ieviestie pasākumi būtu jebkurā laikā jāpārskata, ņemot vērā jaunu informāciju par epidemioloģisko situāciju skartajos Itālijas reģionos. |
(6) |
Īstenošanas lēmums 2014/909/ES būtu attiecīgi jāgroza. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmuma 2014/909/ES 4. pantu aizstāj ar šādu:
“4. pants
Šo lēmumu piemēro līdz 2017. gada 31. martam.”
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.
Briselē, 2015. gada 27. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 12. decembra Īstenošanas lēmums 2014/909/ES par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz apstiprinātiem mazās stropu vaboles sastopamības gadījumiem Itālijā (OV L 359, 16.12.2014., 161. lpp.).
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1944
(2015. gada 28. oktobris),
ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES (2) izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos. |
(2) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (3) nosaka izkraušanas pienākumu pelaģiskajām zvejniecībām, lai samazinātu pašreizējos lielos nevēlamas nozvejas apjomus un pakāpeniski izskaustu izmetumus. Izkraušanas pienākuma izpildes kārtība ir noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1393/2014 (4), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos, un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1394/2014 (5), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos. Izkraušanas pienākuma izpilde būtu jākontrolē un jāinspicē. Tādēļ mazās pelaģiskās sugas, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, būtu jāiekļauj īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, lai ļautu attiecīgajām dalībvalstīm efektīvi un iedarbīgi veikt kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības. |
(3) |
Makrele un siļķe ir plaši izplatītas migrējošas sugas. Lai saskaņotu kontroles un inspekcijas procedūras makreles un siļķes zvejniecībām rietumu ūdeņiem piegulošos ūdeņos, ir lietderīgi īpašajā kontroles un inspekcijas programmā iekļaut ICES IVa rajonu, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 (6). |
(4) |
Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus izkraušanas pienākuma ieviešanas laikā, ir lietderīgi īpašo kontroles un inspekcijas programmu uzturēt līdz 2018. gada 31. decembrim. |
(5) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 850/98 (7), un jo īpaši tās IIIa sadaļā, noteikti izmetumu samazināšanas pasākumi. Īpašajai kontroles un inspekcijas programmai būtu jānodrošina atbilstība augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumam, noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegumam izlaist zivis no zvejas rīkiem. |
(6) |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem 2013/305/ES (8) un 2013/328/ES (9), ar kuriem izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu attiecīgi Baltijas jūrai un Ziemeļjūrai, dalībvalstis katru gadu informē Komisiju. Ziņojumi par īpašo kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām rietumu ūdeņos būtu jāsniedz tikpat bieži. |
(7) |
Apspriedēs starp Norvēģiju, Savienību un Fēru Salām par makreles krājumu pārvaldību 2015. gadā tika ievērojami samazināti siļķu, makreļu un stavridu izkrāvumu inspekcijas kritēriji, jo no šā brīža tie balstās uz riska novērtējumu un to piemērošana ir attiecināta arī uz putasu izkrāvumiem. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2012/807/ES II pielikumā noteiktie mērķa kritēriji būtu attiecīgi jāgroza. |
(8) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES groza šādi:
1) |
lēmuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/807/ES (2012. gada 19. decembris), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos un Ziemeļjūras ziemeļu daļā”; |
2) |
lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, kas piemērojama makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, anšova, argentīnas, sardīnes un brētliņas krājumiem ES ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā un ES ūdeņos CECAF 34.1.11. zonā (turpmāk “rietumu ūdeņi”), kā arī makreles un siļķes krājumiem ES ūdeņos ICES IVa rajonā (turpmāk “Ziemeļjūras ziemeļu daļa”).”; |
3) |
lēmuma 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.”; |
4) |
lēmuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
lēmuma 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)." (11) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).”;" |
6) |
lēmuma 12. pantam pievieno šādu punktu: “3. Sākot no 2016. gada, dalībvalstis pēc katra kalendārā gada līdz 31. janvārim dara zināmu 1. punktā minēto informāciju.”; |
7) |
lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 28. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas lēmums 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos (OV L 350, 20.12.2012., 99. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1393/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos (OV L 370, 30.12.2014., 25. lpp.).
(5) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos (OV L 370, 30.12.2014., 31. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(7) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
(8) Komisijas 2013. gada 21. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/305/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā (OV L 170, 22.6.2013., 66. lpp.).
(9) Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/328/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā (OV L 175, 27.6.2013., 61. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas lēmuma 2012/807/ES II pielikumu aizstāj ar šādu:
“II PIELIKUMS
MĒRĶA KRITĒRIJI
1. Jūrā veiktu inspekciju intensitāte (vajadzības gadījumā arī novērošana no gaisa)
Jūrā veiktās inspekcijās, ko piemēro siļķes, makreles, stavridu, anšova un putasu zvejniecībā attiecīgajā apgabalā iesaistītajiem zvejas kuģiem, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (1), ja jūrā veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejniecības ķēdē, un ja tās ietilpst riska pārvaldības stratēģijā:
Kritēriji gadā (2) |
Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu |
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
Zvejniecība Nr. 1 Siļķe, makrele un stavridas |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic “augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic “ļoti augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Zvejniecība Nr. 2 Anšovs |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic “augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic “ļoti augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Zvejniecība Nr. 3 Putasu |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic “augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic “ļoti augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)
Uz sauszemes veiktās inspekcijās, ko piemēro siļķes, makreles, stavridu, anšova un putasu zvejniecībā attiecīgajā apgabalā iesaistītajiem zvejas kuģiem vai citiem operatoriem (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā), ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (3), ja uz sauszemes veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejniecības/tirdzniecības ķēdē, un ja tās ir riska pārvaldības stratēģijas daļa:
Kritēriji gadā (4) |
Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam) |
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
Zvejniecība Nr. 1 Siļķe, makrele un stavridas |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “augsta riska” zvejas kuģi |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “ļoti augsta riska” zvejas kuģi |
Zvejniecība Nr. 2 Anšovs |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 2,5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “augsta riska” zvejas kuģi |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “ļoti augsta riska” zvejas kuģi |
Zvejniecība Nr. 3 Putasu |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “augsta riska” zvejas kuģi |
Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 7,5 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “ļoti augsta riska” zvejas kuģi |
Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.”
(1) Laivų, kurie per vieną žvejybos reisą jūroje praleidžia mažau nei 24 valandas, tiksliniai inspektavimo standartai pagal rizikos valdymo strategiją gali būti sumažinti perpus.
(2) Zvejas reisu skaits procentos (zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmēra dēļ suga ir mērķsuga), ko apgabalā veic augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģi gadā.
(3) Laivų, kurie per vieną žvejybos reisą jūroje praleidžia mažau nei 24 valandas, tiksliniai inspektavimo standartai pagal rizikos valdymo strategiją gali būti sumažinti perpus.
(4) Procentos izteikti daudzumi, kurus izkrāvuši augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģi gadā.
III Citi tiesību akti
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/18 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 303/14/COL
(2014. gada 15. jūlijs),
ar ko Norvēģijai atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar 14. panta 6. punktu tiesību aktā, kurš minēts XIII pielikuma 66.n punktā Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā veikti grozījumi) [2015/1945]
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ņemot vērā 14. panta 6. un 7. punktu tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XIII pielikuma 66.n punktā, kurš pielāgots ar EEZ Apvienotās komitejas 2011. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 163/2011, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā veikti grozījumi; kā arī I pielikuma FCL.740.A punktu tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XIII pielikuma 66.ne punktā, kurš pielāgots ar EEZ Apvienotās komitejas 2013. gada 15. jūlija Lēmumu Nr. 146/2013, Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā izdarīti grozījumi; abi tiesību akti pielāgoti EEZ līgumam ar tā 1. protokolu,
ņemot vērā EBTA Transporta komitejas 2014. gada 28. marta atzinumu,
tā kā:
(1) |
Norvēģija pieprasīja piemērot konkrētu atkāpi no kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem, kas ietverti noteikumos, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008. |
(2) |
Saskaņā ar minētās pielāgotās regulas 14. panta 7. punktu EBTA Uzraudzības iestāde ir izvērtējusi pieprasītās atkāpes nepieciešamību un no tās izrietošo aizsardzības līmeni, pamatojoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ieteikumu. Iestāde secināja, ka izmaiņas nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi. Atkāpes un nosacījumu, kas attiecas uz tās piemērošanu, novērtējums ir aprakstīts šā lēmuma, ar kuru piešķir atkāpi, pielikumā. |
(3) |
Saskaņā ar pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu par vienai dalībvalstij noteikto atkāpi paziņo visām dalībvalstīm, kam arī ir tiesības piemērot minēto atkāpi. |
(4) |
Saskaņā ar 1. pantu EEZ Apvienotās komitejas 2011. gada 19. decembra Lēmumā Nr. 163/2011 un tā pielikuma 3. punkta a) un e) apakšpunktiem terminu “dalībvalsts(-is)” saprot tādējādi, ka papildus tā nozīmei minētajā regulā saprot arī EBTA valstis; un Eiropas Komisija paziņo ES dalībvalstīm informāciju par šādu lēmumu, kas saņemta no EBTA Uzraudzības iestādes. |
(5) |
Tāpēc šis lēmums jāpaziņo visām EBTA valstīm un Eiropas Komisijai, kura to paziņo ES dalībvalstīm. |
(6) |
Atkāpes, kā arī ar to saistīto nosacījumu aprakstam vajadzētu būt tādam, lai ļautu citām dalībvalstīm pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 nozīmē vajadzības gadījumā piemērot minēto pasākumu tādā pat situācijā, neprasot papildu atļauju no EBTA Uzraudzības iestādes vai Komisijas. Tomēr dalībvalstīm pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 nozīmē būtu jāpaziņo par atkāpju piemērošanu, jo atkāpes var radīt ietekmi ārpus šīs valsts. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar EBTA Transporta komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Norvēģija var atkāpties no prasībām, kas noteiktas pielāgotās Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.740.A punktā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Visas dalībvalstis pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 izpratnē ir pilnvarotas piemērot tos pašus 1. pantā minētos pasākumus, kā norādīts šā lēmuma pielikumā, un uz tām attiecas paziņošanas pienākums, kas noteikts pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai. Tas ir autentisks angļu valodā.
4. pants
Šo lēmumu paziņo Islandei, Lihtenšteinai, Norvēģijai un Eiropas Komisijai.
Briselē, 2014. gada 15. jūlijā
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
kolēģijas locekle
Helga JÓNSDÓTTIR
direktors
Xavier LEWIS
PIELIKUMS
NORVĒĢIJAS KARALISTEI PIEŠĶIRTĀ ATKĀPE NO KOMISIJAS REGULAS (ES) Nr. 1178/2011 (1) ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀM KLASES KVALIFIKĀCIJĀM NOTEIKTĀM LIDOJUMU STUNDĀM
1. PIEPRASĪJUMA APRAKSTS
Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.740.A punkta b) apakšpunktā teikts:
“b) |
Vienpilota viendzinēja klases kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana.
|
Norvēģijas Karalistes (“Norvēģija”) valdība ar 2013. gada 6. decembra vēstuli informēja EBTA Uzraudzības iestādi (“Iestāde”) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (“Aģentūra”) par nodomu atkāpties no šā Regulas (ES) Nr. 1178/2011 noteikuma, pamatojoties uz grozītās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu (2).
2. PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS
2.1. Nepieciešamība
Iestāde uzskata, ka ir lietderīgi atļaut savstarpējo prasību izpildes ieskaitīšanu attiecībā uz daļu no noteiktā lidojuma laika lidmašīnām, kas ietilpst viena virzuļdzinēja lidmašīnas (“SEP”) sauszemes un jūras klases kvalifikācijā, ja abas kvalifikācijas atkārtoti apstiprina “pēc pieredzes”. Regulā (ES) Nr. 1178/2011 šāda situācija nav aplūkota, tajā nav arī noteiktas skaidras prasības attiecībā uz amfībijas tipa lidmašīnu pilotiem, kas rada nevajadzīgu slogu licenču turētājiem.
2.2. Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums
Norvēģija ir sniegusi šādu pamatojumu, lai pierādītu vajadzību atkāpties no attiecīgā noteikuma: lai vadītu viena virzuļdzinēja lidmašīnu, pilotu FCL daļas apliecībā jābūt iekļautai derīgai (SEP) klases kvalifikācijai. FCL daļā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz divām SEP klases kvalifikācijām, t. i., attiecībā uz SEP (sauszeme) kvalifikāciju sauszemes lidmašīnām (ar riteņiem vai slēpēm zem šasijas) un attiecībā uz SEP (jūra) kvalifikāciju hidroplāniem (ar fizelāžu vai pludiņiem). FCL daļā nav paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz amfībijas tipa lidmašīnām (kas lidojuma laikā var mainīt konfigurāciju, lai darbotos uz sauszemes vai uz ūdens). Turklāt pilotam, kas vēlas atjaunot jebkurā SEP klases kvalifikācijā paredzētās tiesības, ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.740.A punkta b) apakšpunktā.
Norvēģija norādīja arī, ka jau ir apstiprināts, ka amfībijas tipa lidmašīnu var izmantot, lai atjaunotu abas kvalifikācijas, izmantojot to gan kā sauszemes lidmašīnu, gan kā hidroplānu, lai apmierinātu prasības. Amfībijas tipa lidmašīnai lidmašīnas īpašības attiecībā uz maršruta lidojumstundām būs identiskas. Atšķiras tikai manevrēšanas, pacelšanās un nolaišanās/izkāpšanas posmi. FCL.740.A punkta b) apakšpunkta 2) daļas noteikumos jau ir atzīts, ka pieredzi, kas iegūta lidmašīnās, kuras pieder SEP (sauszeme) vai TMG kategorijai, var izmantot, lai atjaunotu gan SEP, gan TMG klases kategorijas. Prasībām būtu jāatspoguļo kopīgais un atšķirīgais starp klasēm.
Aģentūra, izskatījusi atkāpes pieprasījumu, piekrita, ka nav vajadzības prasīt, lai pilots, kuram piešķirtas abu klašu kategorijas, izpildītu visas lidojumu pieredzes prasības, kas noteiktas FCL.740.A punkta b) apakšpunktā, gan sauszemes lidmašīnās, gan hidroplānos, jo tas rada pārmērīgu slogu licences turētājam.
Aģentūra arī norādīja, ka pašreizējais reglamentējošais noteikums FCL.002 jau ierosina grozīt FCL.740.A punkta b) apakšpunktā paredzēto noteikumu, lai iekļautu noteikumus par apliecību derīguma termiņa atkārtotu apstiprināšanu, pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz pilotiem, kuriem ir piešķirta gan SEP (sauszeme), gan SEP (jūra) kvalifikācija.
Tādējādi Aģentūra savā ieteikumā par Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punkta piemērošanu secināja, ka, apstiprinot Norvēģijas priekšlikumu, aizsardzības līmenis tiks saglabāts.
3. ATKĀPES APRAKSTS
Ierosinātā atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.740.A punkta b) apakšpunkta noteikumiem ir paredzēta, lai ļautu pilotiem ieskaitīt piecas no vajadzīgajām sešām kapteiņa statusā vienā klasē nolidotajām lidojuma stundām no otras klases.
Tādējādi Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.740.A punkta b) apakšpunkta 3) daļas noteikumos iekļauj šādu daļu:
“3) |
Ja pretendentam ir gan viena virzuļdzinēja lidmašīnas (sauszeme) klases kvalifikācija, gan viena virzuļdzinēja lidmašīnas (jūra) klases kvalifikācija, tie var izpildīt FCL.740. punkta b) apakšpunkta 1) daļas ii) sadaļas prasības par abu kategoriju atjaunošanu 12 mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma beigu datuma, veicot 12 lidojumu stundas ar viena virzuļdzinēja lidmašīnām, tostarp:
|
4. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU
Šī atkāpe attiecas uz tādu licenču turētājiem, kas izdotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (FCL daļa).
5. ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA
Visas EBTA valstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.
(1) EEZ līguma XIII pielikuma 66.ne punktā minētais tiesību akts (Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā izdarīti grozījumi), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu.
(2) EEZ līguma XIII pielikuma 66.n punktā minētais tiesību akts (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā veikti grozījumi), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu.
29.10.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 283/22 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 545/14/COL
(2014. gada 8. decembris),
ar ko Islandei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar 14. panta 6. punktu tiesību aktā, kas minēts XIII pielikuma 66.n punktā Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā veikti grozījumi) un ar ko atceļ Kolēģijas 2014. gada 14. septembra Lēmumu 362/14/COL [2015/1946]
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ņemot vērā 14. panta 6. un 7. punktu tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XIII pielikuma 66.n punktā, kurš pielāgots ar EEZ Apvienotās komitejas 2011. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 163/2011, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā veikti grozījumi; kā arī IV pielikuma CAT.POL.A.210. panta b) punkta 2) apakšpunktu, b) punkta 4) apakšpunktu un b) punkta 5) apakšpunktu tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XIII pielikuma 66.nf punktā, kurš pielāgots ar EEZ Apvienotās komitejas 2013. gada 15. jūlija Lēmumu Nr. 147/2013, Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā izdarīti grozījumi; abi tiesību akti pielāgoti EEZ līgumam ar tā 1. protokolu;
ņemot vērā EBTA Transporta komitejas 2014. gada 3. septembra atzinumu,
tā kā:
(1) |
Islande pieprasīja piemērot konkrētu atkāpi no kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem, kas ietverti noteikumos, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008. |
(2) |
Saskaņā ar minētās pielāgotās regulas 14. panta 7. punktu EBTA Uzraudzības iestāde ir izvērtējusi pieprasītās atkāpes nepieciešamību un no tās izrietošo aizsardzības līmeni, pamatojoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ieteikumiem, kas sniegti 2011. gada 17. jūnijā, 2014. gada 31. jūlijā un 2014. gada 12. novembrī. Iestāde secināja, ka izmaiņas nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi. |
(3) |
Saskaņā ar pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu EBTA Uzraudzības iestāde paziņo par savu lēmumu visām EBTA valstīm, kam arī ir tiesības piemērot minēto atkāpi. |
(4) |
Saskaņā ar pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu, ja Eiropas Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde apmainās ar informāciju par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 14. panta 7. punktu, Eiropas Komisija nodod informāciju, kas saņemta no EBTA Uzraudzības iestādes, ES dalībvalstīm un EBTA Uzraudzības iestāde nodod informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas, EBTA valstīm. |
(5) |
Atkāpes aprakstam, kā arī ar to saistītajiem nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai ļautu citām EBTA valstīm piemērot minēto pasākumu tādā pašā situācijā, neprasot papildu atļauju no EBTA Uzraudzības iestādes. Tomēr EBTA valstīm būtu jāpaziņo par atkāpju piemērošanu, jo atkāpes var radīt ietekmi ārpus šīs valsts. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar EBTA Transporta komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo lēmumu atceļ Lēmumu Nr. 362/14/COL.
2. pants
Islande var atkāpties no prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 965/2012 IV pielikuma CAT.POL.A.210. panta b) punkta 2) apakšpunktā, b) punkta 4) apakšpunktā un b) punkta 5) apakšpunktā, kā noteikts šā lēmuma pielikumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, kas norādīti šā lēmuma pielikuma 2. iedaļā.
3. pants
Visas EBTA valstis ir pilnvarotas piemērot tos pašus 2. pantā minētos pasākumus, kā norādīts šā lēmuma pielikumā, un uz tām attiecas paziņošanas pienākums, kas noteikts pielāgotās Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktā.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Islandei. Tas ir autentisks angļu valodā.
5. pants
Šo lēmumu paziņo Islandei, Lihtenšteinai, Norvēģijai un Eiropas Komisijai.
Briselē, 2014. gada 8. decembrī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
kolēģijas locekle
Helga JÓNSDÓTTIR
direktors
Xavier LEWIS
PIELIKUMS
ISLANDEI PIEŠĶIRTĀ ATKĀPE NO KOMISIJAS REGULAS (ES) Nr. 965/2012 ATTIECĪBĀ UZ ŠĶĒRŠĻU PĀRLIDOŠANU PACELŠANĀS LAIKĀ ÍSAFJÖRÐUR LIDOSTĀ ISLANDĒ (BIIS)
1. ATKĀPES APRAKSTS
Islande, atkāpjoties no grozītās Regulas (ES) Nr. 965/2012 (1) IV pielikuma (Part-CAT) CAT.POL.A.210. panta “Šķēršļu pārlidošana pacelšanās laikā” b) punkta 2) apakšpunkta, b) punkta 4) apakšpunkta un b) punkta 5) apakšpunkta, var atļaut aviosabiedrības Air Iceland (Flugfélag Íslands) F50 un Dash 8 tipa lidmašīnām izmantot 25 grādu sānsveres leņķi 100 pēdu augstumā Ísafjörður lidostā Islandē (BIIS), lai ievērotu prasības, kas attiecībā uz šķēršļu pārlidošanu pacelšanās laikā noteiktas Regulas (ES) Nr. 965/2012 IV pielikuma CAT.POL.A.210. pantā.
2. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU
Atkāpe attiecas uz darbības apstākļiem Ísafjörður lidostā Islandē (BIIS), uz laika apstākļu nosacījumiem attiecībā uz mākoņu minimālo apakšējo robežu un redzamības kritērijiem, kā arī uz vēju un skrejceļa piesārņojuma kritērijiem, kā aprakstīts Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2011. gada 17. jūnija darbības izvērtējuma ziņojumā.
Šis izņēmums attiecas uz aviosabiedrību Air Iceland (Flugfélag Íslands), pamatojoties uz papildu pasākumiem, ko īsteno aviosabiedrība, lai panāktu līdzvērtīgu drošības līmeni tam, kādu panāk, piemērojot kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras, kas noteiktas grozītajā Regulā (ES) Nr. 965/2012. Papildu pasākumi ir saistīti ar gaisa kuģa veiktspēju, apkalpes locekļu atlasi un apmācību, apkalpes locekļu kvalifikācijas un kompetences derīguma termiņu, gaisa kuģa MEL ierobežojumiem, aviosabiedrības kvalitātes sistēmu un drošības pārvaldības sistēmu, papildu ekspluatācijas procedūrām un apkalpes locekļu elektronisku instruktāžu par BIIS ekspluatāciju, un tie ir aprakstīti iepriekš minētajā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbības novērtējuma ziņojumā.
(1) EEZ līguma XIII pielikuma 66.nf punktā minētais tiesību akts, kurš pielāgots ar EEZ Apvienotās komitejas 2013. gada 15. jūlija Lēmumu Nr. 147/2013 (2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008), kurā grozījumi izdarīti ar 2013. gada 14. augusta Regulu (ES) Nr. 800/2013 un 2014. gada 29. janvāra Regulu (ES) Nr. 83/2014 un kurš pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (“Regula (ES) Nr. 965/2012”).