(1)

Direktīvā 2009/125/EK noteikts, ka Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punktā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Apspriežu forumu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāievieš tādi īstenošanas pasākumi attiecībā uz ražojumiem, kam piemīt augsts potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot dzīvojamo ēku un komercēku apsildei parasti izmantoto cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šī izpēte ir veikta sadarbībā ar iesaistītajām un ieinteresētajām aprindām no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Izpētē konstatēts, ka par būtiskiem vides aspektiem saistībā ar šo regulu uzskatāms cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju enerģijas patēriņš un daļiņu (putekļu), organisku gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijas lietošanas posmā.

(5)

Priekšizpētē konstatēts, ka cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem nav nepieciešams noteikt papildu prasības attiecībā uz citiem Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem.

(6)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji, kuri paredzēti darbam ar cieto kurināmo (biomasas vai fosilo kurināmo). Šī regula attiecas arī uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri siltumu nodod netiešā veidā ar siltumnesēja palīdzību. Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto nekoksnes biomasu, ir īpaši tehniskie raksturlielumi, tāpēc tos vajadzētu izslēgt no šīs regulas darbības jomas.

(7)

Aplēsts, ka gada energopatēriņš saistībā ar cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem 2010. gadā Savienībā bija 627 PJ (15 milj. t naftas ekvivalenta (Mtoe)), kas atbilst 9,5 milj. t oglekļa dioksīda (CO2) emisiju. Ja vien netiks veikti īpaši pasākumi, prognozēts, ka ar cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem saistītais energopatēriņš 2030. gadā sasniegs 812 PJ (19,4 Mtoe), kas atbilst 8,8 milj. t CO2 emisiju.

(8)

Cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju enerģijas patēriņu var samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(9)

Aplēsts, ka 2010. gadā emisiju apjomi ir bijuši šādi: daļiņas (PM) – 142 kt gadā, organiskie gāzveida savienojumi (OGC) – 119 kt gadā un oglekļa monoksīds (CO) – 1 658 kt gadā. Ņemot vērā īpašus dalībvalstu veiktus pasākumus un tehnoloģiju attīstību, paredzams, ka 2030. gadā šo emisiju apjoms būs attiecīgi 94 kt gadā, 49 kt gadā un 1 433 kt gadā. Ja netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka pieaugs slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, jo jaunu konstrukciju lokālajos telpu sildītājos kurināmā sadegšana notiks augstākās temperatūrās.

(10)

Cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju emisijas varētu vēl vairāk samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(11)

Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības apvienojumā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1186 (2) līdz 2030. gadam ļaus gada enerģijas patēriņu samazināt aptuveni par 41 PJ (aptuveni 0,9 Mtoe), kas atbilst 0,4 milj. t CO2 emisiju.

(12)

Šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības attiecībā uz emisijām no cietā kurināmā lokālo telpu sildītājiem līdz 2030. gadam samazinās daļiņu, organisko gāzveida savienojumu un oglekļa monoksīda apjomu attiecīgi par 27 kt gadā, 5 kt gadā un 399 kt gadā.

(13)

Šī regula attiecas uz ražojumiem ar atšķirīgiem tehniskiem raksturlielumiem. Ja to efektivitātei piemērotu vienādas prasības, dažas tehnoloģijas no tirgus tiktu izslēgtas, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētājus. Šā iemesla dēļ ekodizaina prasības nosakot atkarībā no katras tehnoloģijas potenciāla, tirgū tiek radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(14)

Ar ekodizaina prasībām visā Savienībā vajadzētu saskaņot prasības attiecībā uz cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju enerģijas patēriņu, daļiņu, organisko gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijām, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un samazinātu minēto ražojumu ietekmi uz vidi.

(15)

Cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju praktiskas izmantošanas laikā to energoefektivitāte salīdzinājumā ar testēto telpu sildītāju energoefektivitāti ir mazāka. Lai sezonas telpu apsildes energoefektivitāti pietuvinātu lietderīgajai energoefektivitātei, ražotāji būtu jāmudina izmantot kontroles. Tālab uz šo abu vērtību starpību tiek attiecināts vispārējs samazinājums. Šo samazinājumu var kompensēt ar vairākām kontroles iespējām.

(16)

Ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju funkcionalitāti vai cenu no tiešā lietotāja viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību un vidi.

(17)

Nosakot ekodizaina prasību ieviešanas termiņus, ražotājiem vajadzētu dot pietiekami daudz laika to ražojumu konstrukcijas pārveidošanai, uz kuriem attiecas šī regula. Ieviešanas grafikam vajadzētu būt tādam, lai ņemtu vērā ietekmi uz ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tomēr nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(18)

Uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem attiecas saskaņoti standarti, kas izmantojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (3) 7. pantu. Juridiskās noteiktības un vienkāršošanas labad attiecīgos saskaņotos standartus ir lietderīgi pārskatīt, lai ņemtu vērā šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības.

(19)

Ražojumu parametri būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi pieejami, saskaņotus standartus, kurus Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēmušas pēc Komisijas lūguma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (4).

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(21)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(22)

Lai vēl vairāk ierobežotu cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un nodošanu atkritumos.

(23)

Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka indikatīvi kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka informācija par cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju ekoloģiskajiem raksturlielumiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktam,

1)

“cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir telpu apsildes ierīce, kas siltumu nodod, izmantojot siltuma tiešu pārnesi vai siltuma tiešu pārnesi apvienojumā ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, un kas ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, kuri tieši pārvērš cietā kurināmā enerģiju siltumā;

2)

“cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā degšanas telpa un dūmgāzes nav izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

3)

“cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā degšanas telpa un dūmgāzes var būt izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

4)

“plīts” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto cieto kurināmo un kur kopīgā korpusā cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ir apvienots ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni, vai abām, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

5)

“dūmvadam nepievienots cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas;

6)

“dūmenim pievienots cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kuru paredzēts uzstādīt zem dūmeņa vai kurtuvē bez hermetizējuma starp šo ražojumu un dūmeņa vai kurtuves atveri, un tas sadegšanas produktiem ļauj brīvi plūst no degšanas telpas uz dūmeni vai dūmeju;

7)

“pirtskrāsns” ir cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kas ir iebūvēts vai deklarēts kā izmantots sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vide;

8)

“gaisa sildīšanas iekārta” ir tāds ražojums, kas piegādā siltumu tikai gaisa apkures sistēmai; to var pievienot cauruļvadiem un paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas, un tas gaisa sadali nodrošina ar vēdaparātu nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas;

9)

“cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cietais biomasas kurināmais un cietais fosilais kurināmais;

10)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

11)

“koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas;

12)

“nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīveļļas izspaidu rauši un riekstu čaumalas;

13)

“fosilais cietais kurināmais” ir tāds cietais kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, fosilo kurināmo maisījums vai fosilo un biomasas kurināmo maisījums; šajā regulā tas ir arī kūdra;

14)

“rekomendētais kurināmais” ir konkrēts kurināmais, kuru vēlams izmantot cietā kurināmā lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

15)

“cits piemērots kurināmais” ir kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais un ko var izmantot cietā kurināmā lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar ražotāja norādījumiem, un tas ir arī jebkāds kurināmais, kas minēts uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētā rokasgrāmatā, ražotāju un piegādātāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos vai reklāmizdevumos un reklāmās;

16)

“tiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, ko ražojums nodod apkārtējam gaisam starošanas vai konvekcijas ceļā, izņemot to ražojuma siltuma jaudu, ko tas nodod siltumnesējam;

17)

“netiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltuma jaudu, nodod siltumnesējam;

18)

“netiešas sildīšanas funkcija” nozīmē, ka ražojums spēj daļu no kopējās siltuma jaudas nodot siltumnesējam, lai to izmantotu telpu sildīšanai vai saimniecības ūdens uzsildīšanai;

19)

“nominālā siltuma jauda” (Pnom ) ir kW izteikta cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem ražotāja deklarētiem maksimālas siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

20)

“minimālā siltuma jauda” (Pmin ) ir kW izteikta cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar ražotāja deklarētiem minimālas siltuma jaudas iestatījumiem;

21)

“paredzēts lietošanai ārpus telpām” nozīmē, ka ražojums ir piemērots drošai izmantošanai ārpus slēgtām telpām, ieskaitot iespējamu izmantošanu āra apstākļos;

22)

“daļiņas” ir dažādas formas, struktūras un blīvuma daļiņas, kas izkliedētas dūmgāzu gāzveida fāzē;

23)

“ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti II pielikuma 3. punkta 1. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis.

(1)

Direktīvā 2010/30/ES noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz tādu ar energopatēriņu saistītu ražojumu marķēšanu, kuriem piemīt būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un starp kuriem pie līdzvērtīgas funkcionalitātes pastāv būtiskas atšķirības attiecīgajos energoefektivitātes rādītājos.

(2)

Ekvivalentas funkcionalitātes lokālo telpu sildītāju energoefektivitāte būtiski atšķiras, un to patērētā enerģija veido ievērojamu daļu no kopējā enerģijas pieprasījuma Savienībā. Energopatēriņa samazināšanas potenciāls ir ievērojams.

(3)

Nekoksnes biomasas lokālajiem telpu sildītājiem ir īpaši tehniskie raksturlielumi, tāpēc tos vajadzētu izslēgt no šīs regulas darbības jomas.

(4)

Lai stimulētu ražotājus uzlabot lokālo telpu sildītāju energoefektivitāti, mudinātu tiešos lietotājus iegādāties energoefektīvus ražojumus un palīdzētu uzlabot iekšējā tirgus darbību, būtu jānosaka harmonizēti noteikumi par marķēšanu un informāciju par ražojumiem.

(5)

Lokālo telpu sildītāju tipisks lietojums un tādējādi arī energopatēriņš atšķiras no citu regulējumam pakļautu telpu apsildei paredzētu ražojumu lietojuma un energopatēriņa, tādēļ ar šo regulu būtu jāievieš marķējuma skala, kas atšķiras no citu telpu apsildes ražojumu marķējuma skalas.

(6)

Lokālie telpu kvēlsildītāji un cauruļveida lokālie telpu sildītāji ir ražojumi, kurus tieši iegādājas profesionālam lietojumam, nevis galapatērētāji, tāpēc šajā regulā attiecībā uz to energomarķējumu prasības netiek noteiktas.

(7)

Prasību minimums, ko piemēro elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem saskaņā ar Komisijas regulu (ES) 2015/1188 (2), norāda šo ražojumu maksimālās tehniskās uzlabošanas potenciālu. Tāpēc diferenciācija starp tiem vairs nebūs iespējama. Elektriskos lokālos telpu sildītājus nevar tieši aizstāt ar efektīvākiem lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto citu kurināmo, tāpēc ar etiķeti neizdotos sasniegt mērķi, proti, informēt patērētājus par dažādu ražojumu relatīvo efektivitāti.

(8)

Veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu apsildes ražojumos, tiek stimulēta atjaunojamo energoresursu lietošana, kas ir svarīgs uzdevums. Tāpēc ir lietderīgi ar šo regulu ieviest specifisku pieeju lokālajiem telpu sildītājiem, proti, “biomasas marķējuma koeficientu”, kas noteikts tādā līmenī, ka A++ klasi iespējams sasniegt tikai cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto granulas.

(9)

Marķējumā norādītā informācija būtu jāiegūst, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķinu metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kas noteiktas harmonizētajos standartos, kurus Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēmušas saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3), nolūkā noteikt ekodizaina standartus.

(10)

Šajā regulā būtu jānosaka lokālo telpu sildītāju etiķešu vienots noformējums un saturs.

(11)

Turklāt šajā regulā būtu jānosaka prasības attiecībā uz lokālo telpu sildītāju ražojuma datu lapu un tehnisko dokumentāciju.

(12)

Šajā regulā būtu jānosaka arī prasības par informāciju, kas vienmēr jāsniedz saistībā ar lokālo telpu sildītāju jebkāda veida tālpārdošanu un jebkādās šādu lokālo telpu sildītāju reklāmās un tehniskajos reklāmizdevumos.

(13)

Ir lietderīgi noteikt, ka šīs regulas noteikumus pārskata, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību,

a)

elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem;

b)

lokālajiem telpu sildītājiem, kuros siltuma ģenerēšanai izmanto tvaika kompresijas ciklu vai sorbcijas ciklu un kurus darbina ar elektriskiem kompresoriem vai kurināmo;

c)

cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuros kā kurināmo paredzēts izmantot tikai nekoksnes biomasu;

d)

lokālajiem telpu sildītājiem, kas paredzēti nevis iekštelpu sildīšanai, lai ar siltuma konvekciju vai siltuma starojumu cilvēkiem nodrošinātu un uzturētu noteiktu siltumkomfortu, bet citām vajadzībām;

e)

lokālajiem telpu sildītājiem, ko paredzēts izmantot tikai ārpus slēgtām telpām;

f)

lokālajiem telpu sildītājiem, kuru tiešā siltuma jauda veido mazāk nekā 6 % no kopējās tiešās un netiešās siltuma jaudas pie nominālās siltuma jaudas;

g)

cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri netiek montēti rūpnīcā vai kurus viens ražotājs nenodrošina kā samontējamus komponentus vai daļas, kuras paredzēts samontēt uz vietas;

h)

lokālajiem telpu kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem;

i)

gaisa sildīšanas iekārtām;

j)

pirtskrāsnīm.

1)

“lokāls telpu sildītājs” ir telpu apsildes ierīce, kas siltumu nodod, izmantojot siltuma tiešu pārnesi vai siltuma tiešu pārnesi apvienojumā ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, un kas ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, kuri, izmantojot attiecīgi Džoula efektu vai kurināmā sadedzināšanu, tieši pārvērš elektroenerģiju vai gāzveida, šķidra vai cieta kurināmā enerģiju siltumā;

2)

“cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru, lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru vai plīts, kuros izmanto cieto kurināmo;

3)

“gāzveida kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto gāzveida kurināmo;

4)

“šķidrā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru vai lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru, kuros izmanto šķidro kurināmo;

5)

“elektrisks lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā siltuma ģenerēšanai izmanto elektrisko Džoula efektu;

6)

“lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes nav izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

7)

“lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo, kurā degšanas telpa un dūmgāzes var būt izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

8)

“plīts” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto cieto kurināmo un kur kopīgā korpusā lokālais telpu sildītājs ir apvienots ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni vai abām, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi, vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

9)

“kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru, lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru vai plīts;

10)

“lokālais telpu kvēlsildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas, tas ir vērsts uz lietošanas vietu tā, ka degļa siltumemisija, proti, pārsvarā infrasarkanais starojums, tieši silda apsildāmos, un tas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas;

11)

“cauruļveida lokālais telpu sildītājs” ir lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo un kurš aprīkots ar degli; to paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas un apsildāmo tuvumā, un tas telpu pārsvarā silda ar infrasarkano starojumu, ko izstaro caurule vai caurules, kuras silda caur tām plūstoši sadegšanas produkti, kurus aizvada caur dūmeju;

12)

“dūmvadam nepievienots sildītājs” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo un kurš sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas, bet kurš nav lokālais telpu kvēlsildītājs;

13)

“dūmenim pievienots sildītājs” ir tāds lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto gāzveida, šķidro vai cieto kurināmo un kuru paredzēts uzstādīt zem dūmeņa vai kurtuvē bez hermetizējuma starp šo ražojumu un dūmeņa vai kurtuves atveri, un tas sadegšanas produktiem ļauj brīvi plūst no degšanas telpas uz dūmeni vai dūmeju;

14)

“gaisa sildīšanas iekārta” ir tāds ražojums, kas piegādā siltumu tikai gaisa apkures sistēmai; to var pievienot cauruļvadiem un paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas, un tas gaisa sadali nodrošina ar vēdaparātu, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas;

15)

“pirtskrāsns” ir lokāls telpu sildītājs, kas ir iebūvēts vai deklarēts kā izmantots sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vidē;

16)

“cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cietais biomasas kurināmais un cietais fosilais kurināmais;

17)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

18)

“koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas;

19)

“nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīveļļas izspaidu rauši un riekstu čaumalas;

20)

“rekomendētais kurināmais” ir konkrēts kurināmais, kuru vēlams izmantot lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar piegādātāja norādījumiem;

21)

“fosilais cietais kurināmais” ir tāds cietais kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, fosilo kurināmo maisījums vai fosilo un biomasas kurināmo maisījums; šajā regulā tas ir arī kūdra;

22)

“cits piemērots kurināmais” ir kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais un ko var izmantot lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar piegādātāja norādījumiem, un tas ir arī jebkāds kurināmais, kas minēts uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētā rokasgrāmatā, ražotāju un piegādātāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos vai reklāmizdevumos un reklāmās;

23)

“tiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, ko ražojums nodod apkārtējam gaisam starošanas vai konvekcijas ceļā, izņemot to ražojuma siltuma jaudu, ko tas nodod siltumnesējam;

24)

“netiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltuma jaudu, nodod siltumnesējam;

25)

“netiešas sildīšanas funkcija” nozīmē, ka ražojums spēj daļu no kopējās siltuma jaudas nodot siltumnesējam, lai to izmantotu telpu sildīšanai vai saimniecības ūdens uzsildīšanai;

26)

“nominālā siltuma jauda” (Pnom ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem piegādātāja deklarētiem maksimālas siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

27)

“minimālā siltuma jauda” (Pmin ) ir kW izteikta lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar piegādātāja deklarētiem minimālas siltuma jaudas iestatījumiem;

28)

“paredzēts lietošanai ārpus telpām” nozīmē, ka ražojums ir piemērots drošai izmantošanai ārpus slēgtām telpām, ieskaitot iespējamu izmantošanu āra apstākļos;

29)

“ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti V pielikuma 2. vai 3. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis.

a)

tirdzniecības vietā katram lokālajam telpu sildītājam ārpusē uz priekšējās virsmas labi redzamā vietā ir piestiprināta etiķete, ko saskaņā ar 3. pantu nodrošina piegādātāji;

b)

lokālos telpu sildītājus, ko piedāvā pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā tādā veidā, ka galalietotājam nav iespējams pašam aplūkot izstādīto ražojumu, laiž tirgū ar informāciju, ko piegādātāji sniedz saskaņā ar VI pielikumu, izņemot, ja preci piedāvā internetā – tādā gadījumā piemēro VII pielikuma noteikumus;

c)

visās reklāmās, kas attiecas uz konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi;

d)

visos tehniskajos reklāmmateriālos, kas attiecas uz konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli un kuros ir aprakstīti tā īpašie tehniskie parametri, iekļauj atsauci uz šā modeļa energoefektivitātes klasi.

(1)

Direktīvā 2010/30/ES noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz tādu ar energopatēriņu saistītu ražojumu marķēšanu, kuriem piemīt būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un starp kuriem pie līdzvērtīgas funkcionalitātes pastāv būtiskas atšķirības attiecīgajos energoefektivitātes rādītājos.

(2)

Ekvivalentas funkcionalitātes telpu sildītāju, tostarp cietā kurināmā katlu, energoefektivitāte var būtiski atšķirties. Enerģija, ko patērē cietā kurināmā katli, kas nodrošina iekštelpu apsildi, veido ievērojamu daļu no kopējā enerģijas pieprasījuma Savienībā. Potenciāls cietā kurināmā katlu energopatēriņa samazināšanai ir ievērojams, tostarp komplektējot tos ar piemērotiem temperatūras regulatoriem un saules enerģijas iekārtām. Tāpēc arī cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektiem būtu jāpiemēro prasības par energomarķējumu.

(3)

Šī regula neattiecas uz katliem, kas siltumu ražo tikai dzeramā un saimniecības ūdens uzsildīšanai, katliem gāzveida siltumnesēja uzsildīšanai, koģenerācijas katliem ar elektrisko jaudu 50 kW vai lielāku un nekoksnes biomasas katliem, jo tiem ir specifiski tehniskie parametri.

(4)

Būtu jānosaka harmonizēti noteikumi par cietā kurināmā katlu energoefektivitātes norādīšanu, izmantojot marķēšanu un standarta informāciju par ražojumu, lai stimulētu ražotājus uzlabot cietā kurināmā katlu energoefektivitāti, mudinātu galalietotājus iegādāties energoefektīvus ražojumus un palīdzētu uzlabot iekšējā tirgus darbību.

(5)

Lai patērētājiem par cietā kurināmā katliem sniegtu salīdzināmu informāciju, būtu jāievieš tāda marķējuma skala, kas ir saskanīga ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 811/2013 (2). Ja izmantotu minētās regulas pieeju attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, tas neveicinātu biomasas katlu energoefektivitāti. Attiecībā uz fosilo kurināmo izmantotā pieeja nebūtu saskaņā ar mērķi veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kas izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (3). Tāpēc ir lietderīgi ar šo regulu ieviest specifisku pieeju biomasas katliem, proti, “biomasas marķējuma koeficientu”, kas noteikts tādā līmenī, ka biomasas kondensācijas katli spēj sasniegt A++ klasi.

(6)

Uz etiķetes norādītā informācija būtu jāiegūst, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķinu metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kas noteiktas harmonizētajos standartos, kurus Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēmušas saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (4), nolūkā noteikt ekodizaina standartus.

(7)

Šajā regulā jānosaka cietā kurināmā katlu etiķešu vienots noformējums un saturs.

(8)

Turklāt šajā regulā būtu jānosaka prasības attiecībā uz cietā kurināmā katlu informāciju par ražojumu un tehnisko dokumentāciju.

(9)

Šajā regulā būtu jānosaka arī prasības par informāciju, kas jāsniedz saistībā ar cietā kurināmā katlu jebkāda veida tālpārdošanu un jebkādās cietā kurināmā katlu reklāmās un tehniskajos reklāmizdevumos.

(10)

Ja etiķešu un informācijas par ražojumu pamatā ir no piegādātājiem saņemtas ražojuma datu lapas, būtu jānodrošina, ka galalietotājam ir viegli pieejama informācija par cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, saules enerģijas iekārtu un temperatūras regulatoru komplektu energoefektivitāti.

(11)

Ir lietderīgi noteikt, ka šīs regulas noteikumus pārskata, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību,

1)

“cietā kurināmā katls” ir ierīce, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem cietā kurināmā siltumģeneratoriem un nodrošina siltumu centrālajai ūdens apkures sistēmai, lai vienā vai vairākās noslēgtās telpās tiktu sasniegts un uzturēts vēlamais iekštelpu temperatūras līmenis, turklāt siltuma zudumi apkārtējā vidē nepārsniedz 6 % no nominālās siltuma jaudas;

2)

“centrālā ūdens apkures sistēma” ir sistēma, kurā centralizēti ģenerēta siltuma nogādāšanai uz apkures ierīcēm ēkās esošu noslēgtu telpu vai to daļu apsildei kā siltumnesēju izmanto ūdeni, tostarp kvartālu siltumtīkli vai centralizētās siltumapgādes tīkli;

3)

“cietā kurināmā siltumģenerators” ir cietā kurināmā katla daļa, kas ģenerē siltumu, sadedzinot cieto kurināmo;

4)

“nominālā siltuma jauda” (Pr) ir kW izteikta cietā kurināmā katla deklarētā siltuma jauda, tam apsildot noslēgtas telpas ar rekomendēto kurināmo;

5)

“cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cieta biomasa un ciets fosilais kurināmais;

6)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

7)

“koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, koksnes granulas, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas;

8)

“nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīvu izspaidas un riekstu čaumalas;

9)

“fosilais kurināmais” ir kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, brūnogles, kokss, bitumenogles; šajā regulā par tādu tiek uzskatīta arī kūdra;

10)

“biomasas katls” ir cietā kurināmā katls, kur kā rekomendēto kurināmo izmanto biomasu;

11)

“nekoksnes biomasas katls” ir biomasas katls, kur kā rekomendēto kurināmo izmanto nekoksnes biomasu un kam kā cits piemērots kurināmais nav norādīta koksnes biomasa, fosilais kurināmais vai biomasas un fosilā kurināmā maisījums;

12)

“rekomendētais kurināmais” ir konkrēts cietais kurināmais, ko saskaņā ar piegādātāja norādījumiem vēlams izmantot katla darbināšanai;

13)

“cits piemērots kurināmais” ir cietais kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais, bet ko saskaņā ar piegādātāja norādījumiem var izmantot cietā kurināmā katla darbināšanai, tostarp jebkāds kurināmais, kas ir minēts uzstādītājiem vai galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās, piegādātāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos reklāmizdevumos un reklāmās;

14)

“cietā kurināmā koģenerācijas katls” ir cietā kurināmā katls, kas vienlaicīgi var ģenerēt siltumu un elektroenerģiju;

15)

“papildu sildītājs” ir sekundārs katls vai siltumsūknis, uz ko attiecas Deleģētā regula (ES) Nr. 811/2013, vai sekundārs cietā kurināmā katls, kas ģenerē papildu siltumu gadījumos, kad siltuma pieprasījums ir lielāks nekā primārā cietā kurināmā katla nominālā siltuma jauda;

16)

“temperatūras regulators” ir aprīkojums, ar kura palīdzību galalietotājs var iestatīt telpu vēlamās temperatūras vērtības un laika režīmu un kas nosūta attiecīgus datus uz sildītāja saskarni, piemēram, centrālo procesoru, tādējādi palīdzot regulēt temperatūru telpā(-ās);

17)

“saules enerģijas iekārta” ir tikai saules enerģiju izmantojoša sistēma, saules kolektors, saules enerģijas karstā ūdens tvertne vai sūknis kolektora kontūrā, no kuriem katru tirgū laiž atsevišķi.

18)

“tikai saules enerģiju izmantojoša sistēma” ir ierīce, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem saules kolektoriem un saules enerģijas karstā ūdens tvertnēm, un, iespējams, sūkņiem kolektora kontūrā, un citām daļām un ko laiž tirgū kā vienu iekārtu, un kas nav aprīkota ar siltumģeneratoriem, izņemot, iespējams, ar vienu vai vairākiem iegremdējamiem rezerves sildītājiem;

19)

“saules kolektors” ir ierīce, kas paredzēta, lai absorbētu globālo saules starojumu un lai tādējādi iegūto siltumenerģiju nodotu tam cauri plūstošam siltumnesējam;

20)

“saules enerģijas karstā ūdens tvertne” ir karstā ūdens tvertne viena vai vairāku saules kolektoru saražotās siltumenerģijas glabāšanai;

21)

“karstā ūdens tvertne” ir tvertne tāda karstā ūdens, tostarp ar iespējamām piedevām, glabāšanai, ko paredzēts izmantot ūdens uzsildīšanas vai telpu apsildīšanas vajadzībām, kas nav aprīkota ar siltumģeneratoriem, izņemot, iespējams, ar vienu vai vairākiem iegremdējamiem rezerves sildītājiem;

22)

“iegremdējams rezerves sildītājs” ir Džoula efekta elektriskās pretestības sildītājs, kas ir karstā ūdens tvertnes sastāvdaļa un ģenerē siltumu tikai tad, kad netiek saņemts siltums no ārēja siltuma avota (tostarp tehniskās apkopes laikā) vai ārējais siltuma avots ir bojāts, vai kas ir saules enerģijas karstā ūdens tvertnes sastāvdaļa un nodrošina siltumu, kad saules enerģijas siltuma avota radītais siltums nav pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamo komforta līmeni;

23)

“cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplekts” ir galalietotājam piedāvāts komplekts, kas sastāv no cietā kurināmā katla apvienojumā ar vienu vai vairākiem papildu sildītājiem, viena vai vairākiem temperatūras regulatoriem vai vienas vai vairākām saules enerģijas iekārtām;

24)

“kombinētais katls” ir cietā kurināmā katls, kas paredzēts arī dzeramā ūdens vai saimniecības ūdens uzsildīšanai līdz noteiktai temperatūrai, noteiktā daudzumā un ar noteiktu caurplūdi noteiktos intervālos un ir pieslēgts ārējam dzeramā vai saimniecības ūdens avotam.