(1)

Beļģija 2012. gada 30. jūlijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta 1. punktu saņēma pieteikumu no uzņēmuma De Ceuster NV, kurā tika lūgts apstiprināt darbīgo vielu Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolātu 1906. Beļģija kā ziņotāja dalībvalsts 2013. gada 10. janvārī saskaņā ar minētās regulas 9. panta 3. punktu informēja Komisiju, ka iesniegums ir pieņemams.

(2)

Ziņotāja dalībvalsts 2014. gada 8. janvārī iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojuma projektu par to, vai ir sagaidāms, ka minētā darbīgā viela varētu atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un šā ziņojuma kopiju nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(3)

Iestāde veica darbības atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 12. panta 1. punktam. Tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 12. panta 3. punktu pieprasīja, lai pieteikuma iesniedzējs dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei sniegtu papildu informāciju. Ziņotāja dalībvalsts 2014. gada oktobrī atjaunināta novērtējuma ziņojuma projekta veidā iesniedza Iestādei papildu informācijas novērtējumu.

(4)

Iestāde 2014. gada 19. decembrī darīja zināmu pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai savu secinājumu par to, vai ir sagaidāms, ka darbīgā viela Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolāts 1906 varētu atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2) 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Iestāde savus secinājumus darīja pieejamus sabiedrībai.

(5)

Komisija 2015. gada 20. martā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgo komiteju iepazīstināja ar pārskata ziņojumu par Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolātu 1906 un regulas projektu, kurā Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolātu 1906 paredz apstiprināt.

(6)

Pieteikuma iesniedzējam tika dota iespēja iesniegt komentārus par pārskata ziņojumu.

(7)

Attiecībā uz vismaz viena darbīgo vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem un jo īpaši attiecībā uz lietojumiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti pārskata ziņojumā, ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc tiek uzskatīts, ka minētie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolātu 1906.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējās zinātniskās un tehniskās zināšanas, tomēr ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi un ierobežojumi.

(9)

Komisija turklāt uzskatīja, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantam Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolāts 1906 ir darbīgā viela ar zemu kaitīguma pakāpi. Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolāts 1906 nav viela, kas raisa bažas, un tā atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 5. punkta nosacījumiem. Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolāts 1906 ir dabīgi sastopams augu vīrusa celms. Ārpus augu šūnām augu vīruss nevairojas, turklāt vīrusam nepiemīt šūnas struktūra un tas neveido metabolītus. Tas nav patogēns cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sagaidāms, ka cilvēku, dzīvnieku un vides papildu eksponētība no lietojumiem, kas apstiprināti ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, būs niecīga salīdzinājumā ar sagaidāmo eksponētību reālās dabiskās situācijās.

(10)

Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt Pepino mosaic vīrusa celma CH2 izolātu 1906 kā darbīgo vielu ar zemu kaitīguma pakāpi. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (3) pielikums.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 616/2007 (2) ir atvērtas ikgadējās tarifa kvotas Brazīlijas, Taizemes un citu trešo valstu izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri no 2015. gada 1. līdz 7. jūlijam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kas norādīti importēšanas tiesību pieteikumos, kuri no 2015. gada 1. līdz 7. jūlijam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa tiesības var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 3. punktu kopā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu.

(4)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos un importēšanas tiesību pieteikumos, kuri no 2015. gada 1. līdz 7. jūlijam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam,

(5)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1309/2013 ir paredzēts, ka katru gadu ne vairāk kā 0,5 % no EGF gada maksimālās summas pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot tehniskajai palīdzībai.

(4)

Tādēļ būtu jāizmanto EGF, lai pēc Komisijas iniciatīvas sniegtu tehnisko palīdzību EUR 630 000 apmērā,

(1)

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām un apliecināt solidaritāti ar katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantu Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljoni gadā (2011. gada cenās).

(3)

Rumānija ir iesniegusi divus pieteikumus par Fonda izmantošanu saistībā ar plūdiem.

(4)

Bulgārija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu saistībā ar plūdiem.

(5)

Itālija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu saistībā ar plūdiem.

(6)

Tādēļ Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 66 505 850 apmērā saistībā ar Rumānijas, Bulgārijas un Itālijas iesniegtajiem pieteikumiem.

(7)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

(1)

Greece has requested new financial assistance from the European Stability Mechanism (“ESM”) and there is an agreement in principle to provide the requested assistance.

(2)

However, Greece needs bridge financing until such assistance can be put into place, in order to preserve the integrity of the euro area, preserve financial stability and avoid further default on its repayment obligations. In view of the severe economic and financial disturbance caused by exceptional circumstances beyond the control of the Government, Greece officially requested some urgent financial assistance from the Union on 15 July 2015 with a view to safeguarding financial stability in Greece, the euro area and the Union. The assistance to be granted to Greece by the ESM will be used to repay the loan received by Greece under the European Financial Stability Mechanism (“EFSM”).

(3)

The draft economic and financial adjustment programme (the “Programme”) submitted by Greece to the Commission and to the Council aims to ensure the adoption of a set of reforms needed to improve the sustainability of public finances and the regulatory environment.

(4)

The assessment by the Commission, in liaison with the European Central Bank (“ECB”), is that Greece needs financing of a total amount of EUR 7 160 million over the month of July 2015. The detailed financial terms should be laid down in a Loan Facility Agreement.

(5)

The Union financial assistance should be managed by the Commission.

(6)

Greece submitted to the Commission and to the Council the Programme aiming to ensure the adoption of a set of reforms needed to improve the sustainability of public finances and the regulatory environment. On 15 July 2015, an agreement was reached at services level between the Government and the Commission in respect of the Programme, to be laid down in a Memorandum of Understanding on Specific Economic Policy Conditionality (the “Memorandum of Understanding”).

(7)

The Commission should verify at regular intervals that the economic policy conditions attached to the assistance are fulfilled, through missions and regular reporting by the Greek authorities.

(8)

The assistance should be provided with a view to supporting the successful implementation of the Programme.

(9)

The euro area Member States have communicated their commitment to reimburse jointly and promptly through a dedicated arrangement each non euro area Member State for the amount that that non euro area Member State has paid in own resources corresponding to the use of the general budget of the Union in cases of losses stemming from a Union financial assistance to a euro area Member State under Regulation (EU) No 407/2010. Appropriate arrangements will also be put in place so as to ensure the absence of over-compensation of non euro area Member States, when instruments to protect the general budget of the Union, including the recovery of debt, where necessary by offsetting amounts receivable and payments over time, are activated.

(10)

The EFSM loan is guaranteed by the general budget of the Union. In case of default under this loan, the Commission can call additional funds in excess of its assets taking into account any surplus cash balances, to service the Union's debt. Regulation (EU, Euratom) No 966/2012 of the European Parliament and of the Council (2) (the “Financial Regulation”) applicable to the general budget of the Union and its detailed rules foresee instruments to protect the Union budget including the recovery of debt, where necessary by offsetting amounts receivable and payments over time. The Commission will apply these instruments,

(1)

Regulation (EU) No 472/2013 sets rules for the approval of a macro-economic adjustment programme for a Member State in receipt of financial assistance, including from the European Financial Stabilisation Mechanism (EFSM). These rules need to be consistent with the provisions of Council Regulation (EU) No 407/2010 (2) establishing the EFSM.

(2)

Greece has been granted financial assistance from the EFSM by Council Implementing Decision (EU) 2015/1181 (3) on granting short-term Union financial assistance to Greece.

(3)

For reasons of consistency, the approval of the macroeconomic adjustment programme for Greece under Regulation (EU) No 472/2013 should be done by reference to the relevant provisions of Implementing Decision (EU) 2015/1181,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1285/2013 12. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir vispārējā kompetence par EGNOS programmu un tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas EGNOS sistēmas attīstīšanai.

(2)

EGNOS sistēma jau ir attīstījusies, kad 2000. gados tika ieviesta 1. versija, kam 2009. gadā sekoja 2. versija. Trīs pakalpojumi, ko piedāvā sistēma, proti, brīvi pieejams pakalpojums, komerciālu datu izplatīšanas pakalpojums (EDAS) un dzīvības aizsardzības pakalpojums (SoL), kas definēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 2. panta 5. punktā, stājās spēkā attiecīgi 2009. gada 30. oktobrī, 2012. gada 26. jūlijā un 2011. gada 12. martā.

(3)

Lai atbilstu īpašībām un izpildītu EGNOS programmas konkrētos mērķus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 2. pantā, ir svarīgi noteikt sistēmas 3. versijas tehniskās un darbības specifikācijas. Šī 3. versija, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2020. gados, būtu uzlabota 2. versija, jo tehniskā ziņā tajā tiktu ietverta, no vienas puses, saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas piedāvātā brīvi pieejamā pakalpojuma signālu pārraudzība un koriģēšana un, no otras puses, dubultfrekvences izmantošana gan attiecībā uz GPS sistēmu, gan uz Galileo programmu.

(4)

2. versijas tehniskā attīstība par 3. versiju uzlabotu sistēmas piedāvāto trīs pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu un pilnveidotu to darbību.

(5)

Attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu sistēmas attīstības mērķis būtu, pirmkārt, garantēt visu to ES dalībvalstu teritoriju pārklājumu, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru. Atkarībā no tehniskajām iespējām un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 2. panta 5. punkta pēdējā daļā, būtu iespējama arī šā pārklājuma paplašināšana ārpus ES dalībvalstu robežām, iekļaujot ES kandidātvalstis un valstis, kas iesaistītas ES kaimiņattiecību politikā.

(6)

Salīdzinājumā ar 2. versiju sistēmas 3. versijā būtu jāuzlabo darbība, galvenokārt SoL pakalpojuma darbība.

(7)

Attiecībā uz brīvi pieejamo pakalpojumu darbības uzlabošanā varētu ietvert precīzus datus attiecībā uz laika mērījumiem, piemēram, atšķirības starp laiku, ko, no vienas puses, izmanto EGNOS, un, no otras puses, UTC un GPS sistēmas laiku.

(8)

Attiecībā uz EDAS pakalpojumu šis uzlabojums galvenokārt samazinātu datu pārraides laiku līdz divām sekundēm un samazinātu laikposmu, kura laikā pakalpojums nav pieejams.

(9)

Tomēr EGNOS sistēmas 3. versijā panāktā darbības uzlabošana galvenokārt būtu jāattiecina uz SoL pakalpojumu, jo īpaši civilās aviācijas un jūras transporta nozarēs.

(10)

Attiecībā uz civilo aviāciju un lai pienācīgi atbilstu aeronavigācijas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz transporta plūsmas optimizāciju starp dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, 3. versijai būtu jāsniedz jauns “I kategorijas precīzas nolaišanās” pakalpojums papildus 2. versijā jau piedāvātajiem trim pakalpojumiem, t. i., “maršruta – neprecīzas glisādes nosacījumi”, “pieeja ar vertikāliem norādījumiem APV-I” un “LPV 200 pieeja”. Turklāt “LPV 200 pieejas” pakalpojuma pieejamība tiktu ievērojami palielināta, jo laikposms, kurā šis pakalpojums ir pieejams, būtu diapazonā no 0,99 līdz 0,999.

(11)

Civilajā aviācijā ir arī svarīgi nodrošināt, lai SoL pakalpojums joprojām atbilstu Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 1035/2011 (2). Jo, kā noteikts šīs regulas 14. apsvērumā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādarbojas atbilstoši attiecīgajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem, kamēr minētās starptautiskās organizācijas standarti nav pilnībā transponēti ES tiesību aktos.

(12)

Attiecībā uz jūras transportu EGNOS sistēmas 3. versijā būtu jāievieš SoL pakalpojums saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, kas ļautu veidot jaunas EGNOS lietotnes, kuras, pateicoties to lielākai precizitātei, uzlabotu nozares efektivitāti un drošību. Šajā nolūkā un ņemot vērā ierobežojumus, kas raksturīgi piekrastes navigācijai, tuvojoties un ienākot ostās, SoL pakalpojuma paplašināšana, to piemērojot arī jūrniecības nozarē, jo īpaši nodrošinātu ļoti augstu pieejamību, vairāk nekā 0,998 skalā no 0 līdz 1, garantējot pakalpojuma integritāti mazāk nekā 10 sekunžu intervālā un laterālo precizitāti, kas mazāka par 10 metriem.

(13)

Turklāt, lai neietekmētu EGNOS lietotājus vai nekompromitētu esošās komerciālās lietotnes, EGNOS sistēmas 3. versijas tehniskās un darbības specifikācijām vajadzētu būt saderīgām ar 2. versiju, lai neapdraudētu līdz šim sasniegto vai lai neizraisītu pašreizējo iespējamo izmantošanas veidu degradēšanu, kaitējot lietotājiem.

(14)

Lai pabeigtu 2. versijas tehnisko attīstību par 3. versiju, jāparedz pielikumā noteiktās tehniskās un darbības specifikācijas.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 36. panta 1. punktu,

(1)

Līgumā noteikts, ka dalībvalstīm sava ekonomikas politika ir jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu, kas jākoordinē Padomē. Tāpat Līgumā noteikts, ka Padomei jāpieņem ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai.

(2)

Saskaņā ar Līgumu Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomiskai un budžeta uzraudzībai. Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšanai un nostiprināšanai, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, būtu vēl vairāk jāuzlabo tā darbība.

(3)

Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja būtiskus trūkumus Savienības un dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Turklāt valsts parādu līmeņu spēcīgais pieaugums ir radījis apdraudējumu fiskālajai stabilitātei. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes un jaunu darbvietu izveides stāvokli. Tālab ir nepieciešama koordinēta un vērienīga politikas rīcība gan Savienības, gan valstu līmenī, kas atbilstu Līgumam un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot piedāvājuma un pieprasījuma jomas pasākumus, minētajai politikas rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāuzņemas fiskālā atbildība.

(4)

Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jārisina krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot vienotu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un tie var aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi iedzīvotāji visos reģionos.

(5)

Rīcība saskaņā ar dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas integrētajām pamatnostādnēm ir nozīmīgs solis ceļā uz gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” (“stratēģija “Eiropa 2020”) mērķu sasniegšanu. Stratēģija “Eiropa 2020” būtu jāstiprina ar integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, paredzētu pienācīgu ekonomikas politikas pasākumu kopumu un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā un lai nodrošinātu ekonomiskās un monetārās savienības netraucētu darbību. Dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim ieteikumam, un būtiskās nodarbinātības politikas pamatnostādnes kopā veido integrētas pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai (“Eiropas 2020” integrētās pamatnostādnes”).

(6)

Lai gan “Eiropas 2020” integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

(7)

Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkarību, dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu. Tās ir sagatavotas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šādas pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm,