I PIELIKUMS

SATURS

1.

Ievads

10

1.1.

Tehniskā darbības joma

10

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma

10

1.3.

Šīs SITS saturs

10

2.

Apakšsistēmas / darbības jomas apraksts

11

2.1.

Apakšsistēma

11

2.2.

Darbības joma

11

2.2.1.

Personāls un vilcieni

11

2.2.2.

Principi

11

2.2.3.

Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai

12

3.

Pamatprasības

12

3.1.

Atbilstība pamatprasībām

12

3.2.

Pamatprasību pārskats

12

4.

Apakšsistēmas raksturojums

16

4.1.

Ievads

16

4.2.

Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

16

4.2.1.

Uz personālu attiecināmās specifikācijas

16

4.2.1.1.

Vispārīgas prasības

16

4.2.1.2.

Dokumentācija vilcienu vadītājiem

16

4.2.1.2.1.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata

17

4.2.1.2.2.

Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts

18

4.2.1.2.2.1.

Maršruta apraksta sagatavošana

18

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

19

4.2.1.2.2.3.

Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

19

4.2.1.2.3.

Kustības grafiki

19

4.2.1.2.4.

Ritošais sastāvs

20

4.2.1.3.

Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

20

4.2.1.4.

Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

20

4.2.1.5.

Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

20

4.2.2.

Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

20

4.2.2.1.

Vilciena redzamība

20

4.2.2.1.1.

Vispārīga prasība

20

4.2.2.1.2.

Vilciena priekšgals

20

4.2.2.1.3.

Vilciena astes daļa

21

4.2.2.2.

Vilciena dzirdamība

22

4.2.2.2.1.

Vispārīga prasība

22

4.2.2.2.2.

Vadība

22

4.2.2.3.

Ritekļu identifikācija

22

4.2.2.4.

Pasažieru un kravas drošība

23

4.2.2.4.1.

Kravas drošība

23

4.2.2.4.2.

Pasažieru drošība

23

4.2.2.5.

Vilciena sastāvs

23

4.2.2.6.

Vilciena bremzēšana

24

4.2.2.6.1.

Obligātās prasības bremžu sistēmai

24

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas raksturlielumi un atļautais maksimālais ātrums

24

4.2.2.7.

Vilciena darbgatavības nodrošināšana

25

4.2.2.7.1.

Vispārīga prasība

25

4.2.2.7.2.

Vajadzīgie dati

25

4.2.2.8.

Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību

25

4.2.2.9.

Vilciena vadītāja modrības kontrole

26

4.2.3.

Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

26

4.2.3.1.

Vilcienu plānošana

26

4.2.3.2.

Vilcienu identifikācija

26

4.2.3.2.1.

Vilciena kustības numura formāts

26

4.2.3.3.

Vilciena atiešana

26

4.2.3.3.1.

Pārbaudes un testi pirms atiešanas

26

4.2.3.3.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

26

4.2.3.4.

Satiksmes vadība

26

4.2.3.4.1.

Vispārīgas prasības

26

4.2.3.4.2.

Ziņošana par vilcienu

27

4.2.3.4.2.1.

Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

27

4.2.3.4.2.2.

Paredzētais nodošanas laiks

27

4.2.3.4.3.

Bīstamās kravas

27

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

28

4.2.3.5.

Datu reģistrēšana

28

4.2.3.5.1.

Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

29

4.2.3.5.2.

Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

29

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

29

4.2.3.6.1.

Ieteikumi citiem izmantotājiem

29

4.2.3.6.2.

Ieteikumi vilcienu vadītājiem

29

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

29

4.2.3.7.

Avārijas situāciju pārvaldība

30

4.2.3.8.

Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

31

4.3.

Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

31

4.3.1.

Saskarnes ar infrastruktūras SITS

31

4.3.2.

Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS

31

4.3.3.

Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

32

4.3.3.1.

Saskarnes ar lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS

32

4.3.3.2.

Saskarnes ar kravas vagonu SITS

32

4.3.4.

Saskarnes ar energoapgādes SITS

33

4.3.5.

Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”

33

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

33

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

33

4.6.

Profesionālā kompetence

33

4.6.1.

Profesionālā kompetence

33

4.6.2.

Valodu kompetence

34

4.6.2.1.

Principi

34

4.6.2.2.

Zināšanu līmenis

34

4.6.3.

Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

34

4.6.3.1.

Pamatelementi

34

4.6.3.2.

Mācību vajadzību analīze un atjaunināšana

34

4.6.4.

Palīgpersonāls

35

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

35

4.7.1.

Ievads

35

4.7.2.

Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums

35

4.7.2.1.

Pārbaudes pirms pieņemšanas darbā

35

4.7.2.1.1.

Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

35

4.7.2.1.2.

Psiholoģiskais novērtējums

36

4.7.2.2.

Pārbaudes pēc pieņemšanas darbā

36

4.7.2.2.1.

Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums

36

4.7.2.2.2.

Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

37

4.7.2.2.3.

Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums

37

4.7.3.

Medicīniskās prasības

37

4.7.3.1.

Vispārīgas prasības

37

4.7.3.2.

Redzes prasības

37

4.7.3.3.

Dzirdes prasības

38

4.8.

Infrastruktūras un ritekļu reģistri

38

4.8.1.

Infrastruktūra

38

4.8.2.

Ritošais sastāvs

38

5.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

39

5.1.

Definīcija

39

5.2.

Komponentu saraksts

39

6.

Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtējums un apakšsistēmas verifikācija

39

6.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

39

6.2.

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

39

6.2.1.

Principi

39

7.

Īstenošana

39

7.1.

Principi

39

7.2.

Īstenošanas pamatnostādnes

40

7.3.

Īpaši gadījumi

40

7.3.1.

Ievads

40

7.3.2.

Īpašo gadījumu uzskaitījums

41

7.3.2.1.

Īpašs pagaidu gadījums (T1) – Igaunija, Latvija un Lietuva

41

7.3.2.2.

Īpašs pagaidu gadījums (T2) – Īrija un Apvienotā Karaliste

41

7.3.2.3.

Īpašs pagaidu gadījums (T3) – Somija

41

7.3.2.4.

Īpašs pastāvīgs gadījums (P1) – Somija

41

A papildinājums.

ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi

42

B papildinājums.

Kopēji darbības principi un noteikumi

43

C papildinājums.

Ar drošību saistītas komunikācijas metodika

47

D papildinājums.

Elementi, kas infrastruktūras pārvaldītājam jāsniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam maršruta aprakstam un par vilciena savietojamību ar maršrutu, ko paredzēts izmantot

52

E papildinājums.

Valodas un saziņas prasmju līmenis

56

F papildinājums.

Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu pavadīšanas pienākumu pildīšanai

57

G papildinājums.

Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu sagatavošanas pienākumu pildīšanai

60

H papildinājums.

Eiropas ritekļa numura un saistītā alfabētiskā marķējuma uzraksts uz virsbūves

62

I papildinājums.

Atklāto punktu saraksts

65

J papildinājums.

Skaidrojošā vārdnīca

66

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (“SITS”) attiecas uz Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 1. punkta sarakstā iekļauto satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu. Plašāka informācija par šo apakšsistēmu sniegta 2. nodaļā.

Ja nepieciešams, SITS izšķir prasības parastajiem un ātrgaitas dzelzceļiem, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. iedaļā.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visas dzelzceļu sistēmas tīkls, ko veido:

—	Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas tīkls (TEN), kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.1. iedaļā “Tīkls”,

—	Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas tīkls (TEN), kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. iedaļā “Tīkls”,

—	citas daļas visas dzelzceļu sistēmas tīklā pēc piemērošanas jomas paplašināšanas, kā aprakstīts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 4. iedaļā,

un neietver Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 3. punktā minētos gadījumus.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma, t. i., satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, – 2. nodaļa;

b)	noteiktas pamatprasības attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;

c)

noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz mērķa apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā paredzētajām dzelzceļa līniju, mezglu un/vai ritošā sastāva kategorijām, – 4. nodaļa;

d)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, kam piemēro Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standartus, kuri vajadzīgi, lai panāktu Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, – 5. nodaļa;

e)	noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, – 6. nodaļa;

f)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija. Jo īpaši precizēts, kādi starpposmi jāīsteno un kurus elementus var piemērot, lai pakāpeniski pārietu no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu, – 7. nodaļa;

g)	norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumi darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai, – 4. nodaļa.

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Šie gadījumi norādīti 7. nodaļā.

Šīs SITS 4. nodaļā iekļauti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas attiecas uz šā pielikuma 1.1. un 1.2. punktā norādīto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMAS / DARBĪBAS JOMAS APRAKSTS

2.1.   Apakšsistēma

“Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēma Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.5. punktā aprakstīta šādi:

“Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, it sevišķi ietverot vilcienu sastāvu veidošanu un vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.

Profesionālā kvalifikācija, kas var būt nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”

2.2.   Darbības joma

Šo SITS piemēro infrastruktūras pārvaldītāju (turpmāk “IP”) un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu (turpmāk “DzPU”) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju Eiropas dzelzceļa sistēmā, kā definēts 1.2. punktā.

2.2.1.   Personāls un vilcieni

4.6. un 4.7. punkts attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena pavadīšanu.

4.6.2. punkts attiecas arī uz vilcienu vadītājiem, kā noteikts Direktīvas 2007/59/EK VI pielikuma 8. punktā.

Uz personālu, kas veic drošībai būtiskus uzdevumus, kas saistīti ar vilcienu dispečera pienākumiem un vilcienu kustības atļaušanu, attiecas profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm.

Uz personālu, kas veic drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena pēdējās sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso robežu(-as), un darbu aiz jebkuras vietas(-ām), kura(-as) norādīta(-as) kā “robeža” infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā un iekļauta(-as) tā drošības atļaujā, attiecas 4.6. punkts, un uz savstarpējo atzīšanu starp dalībvalstīm attiecas 4.7. punkts. Ja visi vagoni vilcienā, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

2.2.2.   Principi

Šī SITS attiecas uz tiem dzelzceļa “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā), attiecībā uz kuriem galvenokārt pastāv DzPU un IP ekspluatācijas saskarnes un kuri īpaši veicina savstarpēju izmantojamību.

DzPU un IP jānodrošina, lai tiktu izpildītas visas prasības attiecībā uz noteikumiem, procedūrām un dokumentiem, nosakot atbilstošus procesus. Šo procesu organizācijai ir būtiska nozīme DzPU un IP drošības pārvaldības sistēmā (turpmāk “DPS”), kas jāizveido saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK (1) prasībām. DPS pirms drošības sertifikātu/atļauju piešķiršanas novērtē attiecīgās valsts drošības iestādes (turpmāk “VDI”).

2.2.3.   Piemērojamība pašreizējiem ritekļiem un infrastruktūrai

Lai gan šajā SITS iekļautās prasības pārsvarā ir saistītas ar procesiem un procedūrām, daļa no tām attiecas arī uz ekspluatācijai svarīgiem fiziskiem elementiem, vilcieniem un ritekļiem.

Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, uz ritošā sastāva apakšsistēmu. Šajā SITS ņemtas vērā šo elementu ekspluatācijas funkcijas.

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Atbilstība pamatprasībām

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 4. panta 1. punktu Savienības dzelzceļa sistēmai, tās apakšsistēmām un to savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas minētās direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasību pārskats

Pamatprasības attiecas uz:

—

drošību,

—	drošumu un darbgatavību,

—	veselības aizsardzību,

—	vides aizsardzību,

—	tehnisko savietojamību,

—	pieejamību.

Saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK pamatprasības var būt vispārīgi piemērojamas visai Eiropas dzelzceļa sistēmai vai īpaši noteiktas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem.

Turpmākajā tabulā sniegts kopsavilkums par atbilstību starp šo SITS un Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

Punkts

Punkta nosaukums

Drošība

Drošums un darbgatavība

Veselības aizsardzība

Vides aizsardzība

Tehniskā savietojamība

Satiksmes nodrošināšanai un vadībai īpaši piemērojamās pamatprasības

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.2.

1.3.1.

1.3.2.

1.4.1.

1.4.2.

1.4.3.

1.4.4.

1.4.5.

1.5.

2.6.1.

2.6.2.

2.6.3.

4.2.1.2.

Dokumentācija vilcienu vadītājiem

X

X

X

4.2.1.2.1.

Procedūru rokasgrāmata

X

X

X

4.2.1.2.2.

Maršruta apraksts

X

X

4.2.1.2.2.1.

Maršruta apraksta sagatavošana

X

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

X

X

4.2.1.2.2.3.

Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

X

X

X

4.2.1.2.3.

Kustības grafiki

X

X

X

4.2.1.2.4.

Ritošais sastāvs

X

X

X

4.2.1.3.

Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

X

X

X

4.2.1.4.

Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

X

X

X

4.2.1.5.

Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

X

X

X

X

4.2.2.1.

Vilciena redzamība

X

X

X

4.2.2.1.1.

Vispārīga prasība

X

X

X

4.2.2.1.2.

Vilciena priekšgals

X

X

X

4.2.2.1.3.

Vilciena astes daļa

X

X

X

4.2.2.2.

Vilciena dzirdamība

X

X

X

X

4.2.2.2.1.

Vispārīga prasība

X

X

X

4.2.2.2.2.

Vadība

X

X

4.2.2.3.

Ritekļu identifikācija

X

X

X

4.2.2.4.

Pasažieru un kravas drošība

X

4.2.2.5.

Vilciena sastāvs

X

4.2.2.6.

Vilciena bremzēšana

X

X

X

4.2.2.6.1.

Obligātās prasības bremžu sistēmai

X

X

X

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas raksturlielumi

X

X

X

4.2.2.7.

Vilciena darbgatavības nodrošināšana

X

X

X

4.2.2.7.1.

Vispārīga prasība

X

X

4.2.2.7.2.

Vajadzīgie dati

X

X

4.2.2.8.

Prasības attiecībā uz signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmību

X

X

4.2.2.9.

Vilciena vadītāja modrības kontrole

X

4.2.3.1.

Vilcienu plānošana

X

X

X

4.2.3.2.

Vilcienu identifikācija

X

X

X

4.2.3.3.

Vilciena atiešana

X

X

4.2.3.3.1.

Pārbaudes un testi pirms atiešanas

X

X

X

X

4.2.3.3.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

X

X

X

X

4.2.3.4.

Satiksmes vadība

X

X

X

4.2.3.4.1.

Vispārīgas prasības

X

X

X

4.2.3.4.2.

Ziņošana par vilcienu

X

X

X

4.2.3.4.2.1.

Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

X

X

4.2.3.4.2.2.

Paredzētais nodošanas laiks

X

X

4.2.3.4.3.

Bīstamās kravas

X

X

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

X

X

4.2.3.5.

Datu reģistrēšana

X

X

4.2.3.5.1.

Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

X

X

4.2.3.5.2.

Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

X

X

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

X

X

X

4.2.3.6.1.

Ieteikumi citiem izmantotājiem

X

X

4.2.3.6.2.

Ieteikumi vilcienu vadītājiem

X

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

X

X

X

4.2.3.7.

Avārijas situāciju pārvaldība

X

X

X

4.2.3.8.

Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

X

4.4.

ERTMS ekspluatācijas noteikumi

X

X

4.6

Profesionālā kvalifikācija

X

X

X

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

X

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, 2.2. punktā aprakstītā “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēma aptver tikai šajā nodaļā noteiktos elementus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (2) infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir visu to attiecīgo prasību noteikšana, kas ir obligātas vilcieniem, kuriem ir atļauta kustība tā tīklā, ņemot vērā atsevišķu dzelzceļa līniju ģeogrāfiskās īpatnības un šajā nodaļā izklāstītās funkcionālās un tehniskās specifikācijas.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

“Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:

—	uz personālu attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas,

—	uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas.

4.2.1.   Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1.   Vispārīgas prasības

Šis punkts attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, veicot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.

1)	Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbinieki, kas: a) vada vilcienus (“vilciena vadītājs”) un ir vilciena apkalpes locekļi; b) veic pienākumus vilcienā (izņemot vilciena vadīšanu) un ir vilciena apkalpes locekļi; c) sagatavo vilcienus;

2)	infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas atbild par vilcienu kustības atļaušanu. Prasības attiecas uz šādām jomām: — dokumentācija, — komunikācija.

Turklāt attiecībā uz 2.2.1. punktā minēto personālu šajā SITS ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz:

—	kvalifikāciju (sk. 4.6. punktu un G papildinājumu),

—	veselības un drošības nosacījumiem (sk. 4.7. punktu).

4.2.1.2.   Dokumentācija vilcienu vadītājiem

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ekspluatē vilcienus, jānodrošina vilcienu vadītājiem visa viņu pienākumu izpildei vajadzīgā informācija un dokumentācija.

Šajā informācijā jāņem vērā nepieciešamie elementi, kas attiecas uz ekspluatāciju normālā un traucētā režīmā un avārijas situācijās maršrutos, kuros kursē vilcieni, kā arī attiecībā uz ritošo sastāvu, ko izmanto šajos maršrutos.

4.2.1.2.1.   Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata

Visas procedūras, kas jāievēro vilciena vadītājam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē ar nosaukumu “Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata” (Driver’s Rule Book).

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jānosaka prasības normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā, kā arī avārijas situācijās, ar ko var saskarties vilciena vadītājs, visiem maršrutiem, kuros kursē vilciens, kā arī ritošajam sastāvam, ko izmanto šajos maršrutos.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatā jāaptver divi skaidri noteikti aspekti:

—	kopīgo noteikumu un procedūru kopuma apraksts (ņemot vērā A, B un C papildinājuma saturu),

—	visu to nepieciešamo noteikumu un procedūru kopuma apraksts, kas katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgs.

Rokasgrāmatā jāiekļauj procedūras, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:

—	personāla drošība un aizsardzība,

—	vilcienu vadības iekārtas un signalizācija,

—	vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,

—	vilces līdzekļi un ritošais sastāvs,

—	starpgadījumi un avārijas.

Par vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas izstrādi atbild dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā skaidrā formātā visai infrastruktūrai, kurā strādā tā vilcienu vadītāji.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā tā, lai vilcienu vadītāji varētu piemērot visus ekspluatācijas noteikumus.

Rokasgrāmatai jāpievieno divi pielikumi:

—	1. papildinājums “Komunikācijas procedūru rokasgrāmata”,

—	2. papildinājums “Veidlapu paraugi”.

Iepriekš noteiktas formas ziņojumiem un veidlapām jābūt infrastruktūras pārvaldītāju “darba” valodā.

Vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatu izstrādes un atjaunināšanas procesā jāievēro šādi posmi:

—	infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam attiecīgo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja darba valodā,

—	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā sākotnējo vai atjaunināto dokumentu,

—	ja valoda, kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izvēlējies sagatavot vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatu, nav tā, kurā sagatavota attiecīgā sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vajadzības gadījumā nodrošina tulkojumu un/vai sniedz skaidrojošas piezīmes citā valodā.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai vilciena vadītāja procedūru rokasgrāmatas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.   Izmantojamo dzelzceļa līniju un ar tām saistīto attiecīgo lauka iekārtu apraksts

Vilcienu vadītāji jānodrošina ar informāciju, kurā aprakstītas izmantojamās dzelzceļa līnijas un ar tām saistītās attiecīgās lauka iekārtas, kas ir saistītas ar vilciena vadīšanu. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā ar nosaukumu “Maršruta apraksts” (tas var būt gan parasts, gan elektronisks dokuments).

Obligāti jāsniedz vismaz šāda informācija:

—	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,

—	kāpumu un kritumu norādes,

—	detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.

4.2.1.2.2.1.   Maršruta apraksta sagatavošana

Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā maršruta apraksts vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē tā vilcieni.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs par pilnīga un pareiza maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja(-u) sniegto informāciju.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāsniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vismaz informācija maršruta aprakstam, kā noteikts D papildinājumā.

Maršruta aprakstā jāiekļauj šāda informācija (šis saraksts nav izsmeļošs):

a)	vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi: a) signalizācijas sistēmas tips un attiecīgais darba režīms (divceļu līnija, reversīva kustība, kustība pa kreiso vai pa labo pusi utt.); b) energoapgādes veids; c) radioiekārtu tips datu pārraidei no lauka iekārtām uz vilcienu;

b)	kāpumu un kritumu norādes – ar kāpuma un krituma (slīpuma) vērtībām un atrašanās vietu;

c)

detalizēta dzelzceļa līnijas shēma: — uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi un citi svarīgi punkti, norādot to izvietojumu, — tuneļi, norādot to izvietojumu, nosaukumu, garumu, īpašu informāciju, piemēram, pāreju un drošības izeju esību, kā arī tādu drošu vietu izvietojumu, uz kurām var evakuēt pasažierus, — svarīgas vietas, piemēram, neitrālās sekcijas, — atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp, ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz konkrēta tipa vilcieniem, — atbildīgais infrastruktūras pārvaldītājs, — komunikācijas līdzekļi saziņai ar satiksmes vadības/kontroles centru normālā un traucētā ekspluatācijas režīmā.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai maršruta apraksta saturs būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.2.   Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

Infrastruktūras pārvaldītājam jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam par visiem saskaņā ar 4.2.1.2.2.1. punktu sniegtās informācijas pastāvīgajiem vai īslaicīgajiem grozījumiem.

Šie grozījumi katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsagrupē īpašā dokumentā vai jānodrošina elektroniskā vidē vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāgādā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nodotās dokumentācijas saturs būtu pilnīgs un precīzs.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāgādā, lai tā dokumenta saturs, kurā sagrupēti maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi, būtu pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.3.   Vilcienu vadītāju informēšana reālā laikā

Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē vilcienu vadītāji par jebkurām dzelzceļa līniju un attiecīgo lauka iekārtu pārmaiņām, par kurām nav paziņots kā par maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumiem, kā noteikts 4.2.1.2.2.2. punktā.

4.2.1.2.3.   Kustības grafiki

Informācija par vilcienu kustības grafiku palīdz nodrošināt precīzu vilcienu kustību un uzlabot pakalpojumu efektivitāti.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz vilcienu vadītājiem informācija, kas vajadzīga normālai vilciena vadīšanai, norādot vismaz:

—	vilciena identifikāciju,

—	vilcienu kursēšanas dienas (vajadzības gadījumā),

—	pieturvietas un ar tām saistītās darbības,

—	citus laika punktus,

—	pienākšanas/atiešanas/garāmbraukšanas laikus katrā no šiem punktiem.

Šo informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā jābūt infrastruktūras pārvaldītāja sniegtai informācijai, var nodrošināt elektroniski vai papīra formātā.

Vilcienu vadītāju iepazīstināšanai ar šo informāciju jābūt saskaņotai visās līnijās, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vilcieni.

4.2.1.2.4.   Ritošais sastāvs

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz vilcienu vadītājiem visu informāciju, kas attiecas uz ritošā sastāva ekspluatāciju traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Dokumentācijā šādos gadījumos jāpievērš uzmanība arī konkrētajai saskarnei ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.

4.2.1.3.   Dokumentācija dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbiniekiem, kas nav vilcienu vadītāji

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums savam (vilcienu vai citam) personālam, kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, sniedz tādu informāciju par noteikumiem, procedūrām, ritošo sastāvu un maršrutu, kādu tas uzskata par vajadzīgu šo pienākumu pildīšanai. Šī informācija ir piemērojama gan normālā, gan traucētā ekspluatācijas režīmā.

Vilcienu personālam domātās informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas un precizēšanas procesam par pamatu jābūt 4.2.1.2. punktā noteiktajai specifikācijai.

4.2.1.4.   Dokumentācija infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

Visai informācijai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistītu komunikāciju starp darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, un vilciena apkalpi, jābūt izklāstītai:

—	dokumentos, kuros aprakstīti komunikācijas principi (C papildinājums),

—	dokumentā ar nosaukumu “Veidlapu paraugi”.

Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā darba valodā.

4.2.1.5.   Ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību

Valoda, ko izmanto ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi, citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem (kā noteikts G papildinājumā) un darbiniekiem, kas atļauj vilcienu kustību, ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda (kā noteikts J papildinājumā).

Principi, kas jāievēro ar drošību saistītā komunikācijā starp vilciena apkalpi un darbiniekiem, kuri atļauj vilcienu kustību, ir izklāstīti C papildinājumā.

Saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES infrastruktūras pārvaldītājs atbild par sava personāla ikdienas darbā lietojamās “darba” valodas publicēšanu.

Ja atbilstoši vietējai praksei jālieto arī otra valoda, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka šīs valodas lietošanas ģeogrāfiskās robežas.

4.2.2.   Uz vilcieniem attiecināmās specifikācijas

4.2.2.1.   Vilciena redzamība

4.2.2.1.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar signālierīcēm, kas apzīmē vilciena priekšgalu un astes daļu.

4.2.2.1.2.   Vilciena priekšgals

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams kā vilciens pēc ieslēgtiem priekšējiem baltas gaismas lukturiem un to izvietojuma.

Uz priekšu vērstajam vilciena pirmā ritekļa priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trīsstūra formā, kā redzams attēlā. Šiem lukturiem vienmēr jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.

Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens iespējami vieglāk atpazīstams (gabarītlukturi), jānodrošina pietiekama redzamība vilciena vadītājam (galvenie lukturi) naktī un vājā apgaismojumā, un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošo vilcienu vadītājus.

Atstatums starp lukturiem, to augstums virs sliedēm, diametrs, gaismas intensitāte, izmēri un emitētā gaismas stara forma gan dienā, gan naktī ir noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 1302/2014 (3) (ritošā sastāva apakšsistēmas “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” SITS (“LOC&PAS SITS”)).

4.2.2.1.3.   Vilciena astes daļa

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina vajadzīgās signālierīces, kas apzīmē vilciena astes daļu. Astes daļas signāliem jābūt redzamiem tikai vilciena pēdējā ritekļa aizmugurē. Tie jāizvieto, kā norādīts attēlā.

4.2.2.1.3.1.   Pasažieru vilcieni

Pasažieru vilcienu astes daļas signālierīcei jābūt diviem vienmērīgas sarkanas gaismas lukturiem, kas atrodas uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem.

4.2.2.1.3.2.   Starptautiskās satiksmes kravas vilcieni

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, kurus no turpmāk minētajiem noteikumiem tās piemēros dalībvalsts tīklā attiecībā uz vilcieniem, kas šķērso dalībvalstu robežas:

vai nu

—	divus vienmērīgas sarkanas gaismas lukturus, vai

—	divas šādas formas gaismu atstarojošas plāksnes ar baltiem sānu trīsstūriem un sarkanu augšējo un apakšējo trīsstūri:

Lukturi vai plāksnes jānovieto uz šķērsass vienādā augstumā virs buferiem.

Dalībvalstīm, kas pieprasa divu gaismu atstarojošu plākšņu izmantošanu, jāatzīst arī divi vienmērīgas sarkanas gaismas lukturi, kuri apzīmē vilciena astes daļu.

Dalībvalstīm, kuras pieprasa divus vienmērīgas sarkanas gaismas lukturus, ir jāatzīst arī divas atstarojošās plāksnes, kas apzīmē vilciena astes daļu, ja šie divi nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz visu dzelzceļa tīklu:

—	ekspluatācijas noteikumi par ieiešanu iespējamā aizņemtā zonā nosaka, ka vilciena vadītājiem ir jābūt iespējai apstāties pirms jebkura šķēršļa, un

—	nav prasības, ka signalizētājiem vajadzētu vizuāli pārbaudīt vilciena astes daļas ierīces klātbūtni, lai pārliecinātos par vilciena pilnīgumu.

4.2.2.1.3.3.   Kravas vilcieni, kas nešķērso dalībvalstu robežas

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, kādus noteikumus tās piemēros savā tīklā attiecībā uz vilcieniem, kas nešķērso robežas.

Turklāt paziņotos noteikumus, kas attiecas uz starptautiskās satiksmes kravas vilcieniem, kas aprakstīti 4.2.2.1.3.2. punktā, pieņem arī attiecībā uz vilcieniem, kas nešķērso robežas.

4.2.2.2.   Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar audiālu brīdinājuma ierīci, kas norāda uz vilciena tuvošanos.

4.2.2.2.2.   Vadība

Jābūt iespējai ieslēgt audiālo brīdinājuma ierīci no jebkuras vilciena vadīšanas pozīcijas.

4.2.2.3.   Ritekļu identifikācija

Katram riteklim jāpiešķir numurs, kas ļauj to unikāli atšķirt no jebkura cita dzelzceļa ritekļa. Numuram jābūt labi redzamam un izvietotam vismaz uz katras ritekļa garenvirziena sānu malas.

Jābūt arī iespējai identificēt riteklim piemērojamos ekspluatācijas ierobežojumus.

Papildu prasības izklāstītas H papildinājumā.

4.2.2.4.   Pasažieru un kravas drošība

4.2.2.4.1.   Kravas drošība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai kravas ritekļu krava būtu droši un stingri nostiprināta visu brauciena laiku.

4.2.2.4.2.   Pasažieru drošība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai pasažieru pārvadāšana būtu droša visu brauciena laiku, sākot no vilciena atiešanas.

4.2.2.5.   Vilciena sastāvs

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā noteikumi un procedūras, kas tā personālam jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.

Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi:

a)	ritekļi: — visiem vilciena ritekļiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība, — visiem vilciena ritekļiem jāspēj braukt ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība;

b)	nevienam vilciena riteklim nedrīkst būt pārsniegts noteiktais tehniskās apkopes intervāls (ne laika, ne nobrauktā attāluma ziņā), un to nedrīkst pārsniegt visā attiecīgā brauciena laikā un garumā;

c)	vilciens: — ritekļu kombinācijai, kas veido vilcienu, jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem ierobežojumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt atiešanas un pienākšanas termināļos pieļaujamo maksimālo garumu;

d)	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums atbild par to, lai vilciens būtu tehniski gatavs braucienam un lai tā tehniskā gatavība saglabātos visu brauciena laiku;

e)	masa un ass slodze;

f)	vilciena masa nedrīkst pārsniegt maksimālo masu, ko pieļauj ierobežojumi attiecīgajā maršruta posmā, sakabju izturība, vilces jauda un citi attiecīgi vilciena raksturlielumi. Jāievēro ass slodzes ierobežojumi;

g)	vilciena maksimālais ātrums: — nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā visi ierobežojumi attiecīgajos maršrutos, bremzēšanas veiktspēja, ass slodze un ritekļu tips;

h)	kinemātiskā apliece;

i)	vilciena ritekļu (ieskaitot jebkuru kravu) kinemātiskais gabarīts nedrīkst pārsniegt attiecīgajā maršruta posmā maksimāli pieļaujamos izmērus.

Bremzēšanas režīma vai vilces tipa dēļ konkrētiem vilcieniem var noteikt vai piemērot papildu ierobežojumus.

Tiklīdz mainās piešķirtā ceļa īpašības, infrastruktūras pārvaldītājam ir jāinformē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums par šādām izmaiņām. Elementi, kas jāpārbauda, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam, ir noteikti D papildinājumā.

4.2.2.6.   Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1.   Obligātās prasības bremžu sistēmai

Visiem vilciena ritekļiem jābūt pievienotiem automātiskajai nepārtrauktas darbības bremžu sistēmai, kā noteikts RST SITS.

Jānodrošina ikviena vilciena pirmā un pēdējā ritekļa (tostarp visu vilces vienību) automātisko bremžu efektīva darbība.

Ja vilciens nejauši sadalās divās daļās, maksimālas bremzēšanas rezultātā abām atdalīto ritekļu rindām automātiski jāapstājas.

4.2.2.6.2.   Bremzēšanas raksturlielumi un atļautais maksimālais ātrums

1.

Infrastruktūras pārvaldītājs sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem visu attiecīgās dzelzceļa līnijas raksturojumu attiecībā uz katru maršrutu: — signalizācijas attālumi (brīdinājums, apstāšanās), tostarp to drošības rezerves, — kāpumi un kritumi, — maksimālais atļautais ātrums un — nosacījumi attiecībā uz tādu bremžu sistēmu izmantošanu, kas var ietekmēt infrastruktūru, piemēram, attiecībā uz magnētiskajām, reģeneratīvajām un virpuļstrāvas bremzēm.

2.

Papildus infrastruktūras pārvaldītājs var sniegt šādu informāciju: i) vilcieniem, kuru maksimālais ātrums ir lielāks par 200 km/h, ar palēninājuma diagrammu un reakcijas laiku uz horizontāla sliežu ceļa; ii) vilciena sekcijām un pastāvīgiem vilcienu sastāviem, kuru maksimālais ātrums nav lielāks par 200 km/h, palēninājumu (kā i) apakšpunktā) vai bremzēšanas slodzes procentuālo attiecību; iii) citiem vilcieniem (mainīgi vilcienu sastāvi, kuru maksimālais ātrums nav lielāks par 200 km/h) – bremzēšanas slodzes procentuālo attiecību. Ja infrastruktūras pārvaldītājs sniedz minēto informāciju, to dara pieejamu visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri plāno ekspluatēt vilcienu tā tīklā. Jau izmantotajām bremzēšanas tabulām, kas pieņemtas esošajām līnijām dienā, kad stājas spēkā šī regula, ir jābūt pieejamām.

3.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums plānošanas posmā nosaka vilciena bremžu darbības efektivitāti un atbilstošo maksimālo ātrumu, ņemot vērā: — attiecīgās līnijas raksturlielumus, kā norādīts 1. apakšpunktā vai, ja pieejama, informāciju, ko sniedz infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar 2. apakšpunktu. Ja infrastruktūras pārvaldītājs ir sniedzis 2. apakšpunktā paredzēto informāciju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir jāizsaka bremžu darbības efektivitāte, izmantojot to pašu informāciju; kā arī — ar ritošo sastāvu saistītas robežvērtības, kas izriet no bremžu sistēmas drošuma un darbgatavības.

Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nodrošina, ka katrs vilciens ekspluatācijas laikā sasniedz vismaz vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā un īsteno atbilstošus noteikumus un tos pārvalda savas drošības pārvaldības sistēmas ietvaros.

Jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā noteikumi, ko piemēro, ja vilciens nesasniedz vajadzīgo bremzēšanas veiktspēju ekspluatācijas laikā. Šādā gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nekavējoties jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs. Infrastruktūras pārvaldītājs var veikt piemērotus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz vispārējo satiksmi tīklā.

4.2.2.7.   Vilciena darbgatavības nodrošināšana

4.2.2.7.1.   Vispārīga prasība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka process, lai nodrošinātu, ka visas ar drošību saistītās vilciena iekārtas ir pilnīgā darba kārtībā un vilciens var droši braukt.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visiem vilciena raksturlielumu pārveidojumiem, kas ietekmē tā darbību, kā arī par visiem pārveidojumiem, kuri varētu ietekmēt vilciena atbilstību tam piešķirtajam ceļam.

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka un regulāri jāatjaunina nosacījumi un procedūras, kas attiecas uz vilcienu ekspluatāciju traucētā režīmā.

4.2.2.7.2.   Vajadzīgie dati

Datiem, ko vajag drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:

—	vilciena identifikācija,

—	par vilcienu atbildīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma identifikācija,

—	vilciena faktiskais garums,

—	norāde par to, ka vilcienā pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav iepriekš paredzēts,

—	visi ekspluatācijas ierobežojumi, norādot attiecīgos ritekļus (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),

—	infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai šie dati infrastruktūras pārvaldītājiem būtu pieejami pirms vilciena atiešanas.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāinformē infrastruktūras pārvaldītāji, ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.

4.2.2.8.   Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību

Vilciena vadītājam jāspēj redzēt signālus un gar dzelzceļa līniju izvietotās zīmes, un tiem jābūt vilciena vadītājam saskatāmiem attiecīgā gadījumā. Tas pats attiecas uz dzelzceļa līnijas malās izvietotām cita veida zīmēm, ja tās ir saistītas ar drošību.

Tāpēc signāliem un gar dzelzceļa līniju izvietotajām zīmēm, norādēm un informācijas plāksnēm jābūt izveidotām un izvietotām saskaņoti, lai atvieglotu to saskatīšanu. Jāņem vērā šādi aspekti:

—	atbilstošs zīmju novietojums, lai vilciena vadītājs vilciena galveno lukturu gaismā varētu izlasīt informāciju,

—	piemērots un pietiekami intensīvs apgaismojums, ja informācija jāapgaismo,

—	ja izmanto gaismu atstarojošas zīmes, gaismu atstarojošā materiāla īpašībām jābūt saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un zīmēm jābūt izgatavotām tā, lai vilciena vadītājs vilciena galveno lukturu gaismā viegli varētu izlasīt informāciju.

Vilcienu vadītāju kabīņu konstrukcijai jābūt saskaņotai, lai vilciena vadītājs viegli varētu saskatīt viņam paredzēto informāciju.

4.2.2.9.   Vilciena vadītāja modrības kontrole

Vilcienā jābūt ierīcei, kas uzrauga vilciena vadītāja modrību. Tā iedarbojas, lai apstādinātu vilcienu, ja vilciena vadītājs noteiktā laikā nereaģē; laika intervāls ir precizēts ritošā sastāva SITS.

4.2.3.   Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmās specifikācijas

4.2.3.1.   Vilcienu plānošana

Saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES infrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir vajadzīgi, pieprasot vilciena ceļu.

4.2.3.2.   Vilcienu identifikācija

Katrs vilciens jāidentificē, piešķirot tam vilciena kustības numuru. Vilciena kustības numuru piešķir infrastruktūras pārvaldītājs, piešķirot vilciena ceļu, un par to jābūt informētam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un visiem vilciena ekspluatācijā iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Vilciena kustības numuram tīklā jābūt unikālam. Būtu jāizvairās no vilciena kustības numura maiņas vilciena brauciena laikā.

4.2.3.2.1.   Vilciena kustības numura formāts

Vilciena kustības numura formāts ir noteikts Komisijas Lēmumā 2012/88/ES (4) ar grozījumiem (vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas SITS (turpmāk “CCS SITS”).

4.2.3.3.   Vilciena atiešana

4.2.3.3.1.   Pārbaudes un testi pirms atiešanas

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka vajadzīgās pārbaudes un testi (piemēram, attiecībā uz durvīm, kravu, bremzēm), lai nodrošinātu vilciena drošu atiešanu.

4.2.3.3.2.   Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums informē infrastruktūras pārvaldītāju par to, ka vilciens ir gatavs piekļūšanai tīklam.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pirms atiešanas un brauciena laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā ekspluatāciju un kas var ietekmēt vilciena kustību.

4.2.3.4.   Satiksmes vadība

4.2.3.4.1.   Vispārīgas prasības

Satiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un precīza dzelzceļa darbība, tostarp efektīva pakalpojumu pārtraukumu seku novēršana.

Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka procedūras un līdzekļi, lai nodrošinātu:

—	vilcienu vadību reālā laikā,

—	operatīvus pasākumus pēc iespējas efektīvākas infrastruktūras darbības uzturēšanai faktiskas vai paredzamas kavēšanās vai starpgadījumu gadījumā,

—	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu informēšanu šādos gadījumos.

Visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzīgos papildu procesus, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītājiem, var ieviest pēc vienošanās ar attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.3.4.2.   Ziņošana par vilcienu

4.2.3.4.2.1.   Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju

Infrastruktūras pārvaldītājiem:

a)	jānodrošina, ka to tīklos attiecīgos iepriekš noteiktos atskaites punktos reālā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, ierašanās vai garāmbraukšanas laiks un delta novirzes vērtība;

b)

jāsniedz īpašie dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena pozīciju. Šajā informācijā jānorāda: — vilciena identifikācija, — atskaites punkta identifikācija, — dzelzceļa līnija, pa kuru brauc vilciens, — plānotais laiks atskaites punktā, — faktiskais laiks atskaites punktā (norādot, vai tas ir atiešanas, ierašanās vai garāmbraukšanas laiks; attiecībā uz starpposma atskaites punktiem, kuros vilciens apstājas, atsevišķi jāziņo ierašanās un atiešanas laiks), — par cik minūtēm agrāk vai vēlāk, nekā plānots, vilciens ierodas atskaites punktā, — sākotnējs skaidrojums par katru kavējumu, kas pārsniedz 10 minūtes vai citu saskaņā ar vilciena darbības uzraudzības režīmu noteiktu vērtību, — norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas un par cik minūtēm tas aizkavējas, — iepriekšējās vilciena identifikācijas, ja tādas ir, — informācija par vilciena atcelšanu uz visu braucienu vai kādā brauciena posmā.

4.2.3.4.2.2.   Paredzētais nodošanas laiks

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizstrādā process, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no paredzētā laika, kad vilcienu ir plānots nodot no viena infrastruktūras pārvaldītāja otram.

Tajā jāiekļauj informācija par pakalpojumu pārtraukumiem (problēmas apraksts un vieta).

4.2.3.4.3.   Bīstamās kravas

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka bīstamo kravu pārvadājumu uzraudzības procedūra.

Šajā procedūrā jāiekļauj:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (5) paredzētie noteikumi,

—	informācija vilciena vadītājam par bīstamo kravu atrašanos un izvietojumu vilcienā,

—	infrastruktūras pārvaldītājam vajadzīgā informācija par bīstamo kravu pārvadājumiem,

—	komunikācijas līniju noteikšana kopā ar infrastruktūras pārvaldītāju un īpašu pasākumu plānošana ar šīm kravām saistītu avārijas situāciju gadījumiem.

4.2.3.4.4.   Ekspluatācijas kvalitāte

Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka procesi, lai uzraudzītu visu attiecīgo pakalpojumu efektivitāti.

Uzraudzības procesi jāizstrādā tā, lai tie dotu iespēju analizēt datus un noteikt pamattendences tiklab attiecībā uz cilvēku, kā uz sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultāti jāizmanto, lai noteiktu uzlabošanas pasākumus, kas paredzēti tādu notikumu novēršanai vai mazināšanai, kuri varētu traucēt tīkla efektīvu darbību.

Ja šādi uzlabošanas pasākumi var dot labumu visam tīklam, tostarp citiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tie attiecīgi jādara zināmi, ievērojot komercnoslēpumu.

Infrastruktūras pārvaldītājam pēc iespējas drīzāk jāizvērtē notikumi, kas ir radījuši būtiskus ekspluatācijas pārtraukumus. Vajadzības gadījumā un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds to darbinieks, infrastruktūras pārvaldītājam jāuzaicina piedalīties analīzē attiecīgajā notikumā iesaistītos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus. Ja šādas analīzes rezultātā tiek izstrādāti ieteikumi par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu avāriju/starpgadījumu cēloņus, šie ieteikumi jādara zināmi visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo revīziju.

4.2.3.5.   Datu reģistrēšana

Dati, kas attiecas uz vilcienu kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai:

—	atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā starpgadījumu un avāriju novēršanas līdzekli,

—

pārliecinātos par vilciena vadītāja, vilciena un infrastruktūras darbību laikposmā līdz avārijai vai starpgadījumam un (attiecīgos gadījumos) uzreiz pēc tiem, lai noteiktu cēloņus un vajadzību pēc jauniem pasākumiem vai pastāvošo pasākumu izmaiņām, lai palīdzētu novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos,

—	reģistrētu informāciju par lokomotīves/vilces vienības un vilciena vadītāja darbību.

Jābūt iespējai pārliecināties par reģistrēto datu sakritību ar:

—	reģistrēšanas dienu un laiku,

—	precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu,

—	vilciena identifikāciju,

—	vilciena vadītāja identitāti.

ETCS/GSM-R reģistrējamie dati ir tie, kuri noteikti CCS SITS un ir būtiski, ņemot vērā prasības šīs SITS 4.2.3.5. punktā.

Dati droši jāaizzīmogo un jāuzglabā, un tiem jābūt pieejamiem pilnvarotām struktūrām, tostarp valstu izmeklēšanas struktūrām, kas veic savus uzdevumus saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 19. pantu.

4.2.3.5.1.   Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

Infrastruktūras pārvaldītājam obligāti jāreģistrē šādi dati:

—	ar vilcienu kustību saistītu lauka iekārtu kļūme (signāli, pārmijas utt.),

—	sakarsušu bukšu atklāšana, ja ir uzstādīta attiecīga iekārta,

—	ar drošību saistīta komunikācija starp vilciena vadītāju un signalizētāju.

4.2.3.5.2.   Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam obligāti jāreģistrē šādi dati:

—	bīstama pabraukšana garām signāliem vai pabraukšana garām zīmei “kustības atļaujas beigas”,

—	avārijas bremžu izmantošana,

—	vilciena braukšanas ātrums,

—	vilcienā uzstādīto vadības (signalizācijas) sistēmu izolēšana vai ignorēšana,

—	audiāla brīdinājuma ierīces izmantošana,

—	durvju vadības ierīču izmantošana (durvju atvēršana, aizvēršana), ja tādas ir,

—	borta signalizācijas sistēmu nostrāde, kas attiecas uz vilciena drošu ekspluatāciju, ja tādas ir,

—	tās kabīnes identifikācija, par kuru reģistrē datus turpmākai pārbaudei.

Papildu tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz reģistrēšanas ierīci, ir noteiktas Loc & Pas SITS.

4.2.3.6.   Traucēts ekspluatācijas režīms

4.2.3.6.1.   Ieteikumi citiem izmantotājiem

Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, kā nekavējoties informēt vienam otru par visām situācijām, kas negatīvi ietekmē dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošību, darbību un/vai pieejamību.

4.2.3.6.2.   Ieteikumi vilcienu vadītājiem

Visos traucēta ekspluatācijas režīma gadījumos, kas saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildības jomu, infrastruktūras pārvaldītājam jāsniedz vilcienu vadītājiem oficiāli norādījumi par pasākumiem, kas jāveic, lai droši novērstu traucējumus.

4.2.3.6.3.   Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

Infrastruktūras pārvaldītājam kopā ar visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, un attiecīgos gadījumos kopā ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši rezerves pasākumi, kā arī jāsadala atbildība, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucēta ekspluatācijas režīma radītu negatīvu ietekmi.

Plānošanas prasībām un reaģēšanai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem traucējumu veidam un potenciālajai bīstamībai.

Šie pasākumi, kuros obligāti jāiekļauj tīkla normāla stāvokļa atjaunošanas plāni, var attiekties arī uz:

—	ritošā sastāva atteicēm (piemēram, tādām, kas var radīt būtiskus satiksmes pārtraukumus, bojātu vilcienu glābšanas darbu procedūrām),

—	infrastruktūras atteicēm (piemēram, elektrotīkla avārijām vai apstākļiem, kuros vilcienus var nākties novirzīt no rezervētā maršruta),

—	ekstremāliem laika apstākļiem.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un regulāri jāatjaunina kontaktinformācija infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem, ar kuriem var sazināties, ja rodas pakalpojumu pārtraukums, kas rada ekspluatācijas režīma traucējumus. Jānorāda kontaktinformācija gan darba laikā, gan ārpus darba laika.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par visām šīs kontaktinformācijas izmaiņām.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāinformē visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi par visām tā kontaktinformācijas izmaiņām.

4.2.3.7.   Avārijas situāciju pārvaldība

Infrastruktūras pārvaldītājam, konsultējoties ar:

—	visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tā infrastruktūrā, vai attiecīgos gadījumos ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārstāvniecības struktūrām, kuri darbojas tā infrastruktūrā,

—	attiecīgos gadījumos ar blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem,

—	vietējām iestādēm, avārijas dienestu (tostarp ugunsdzēsības un glābšanas dienestu) pārstāvniecības struktūrām attiecīgi vietējā vai valsts līmenī,

jānosaka, jāpublicē un jādara pieejami atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu avārijas situāciju pārvaldību un atjaunotu dzelzceļa līnijas ekspluatāciju normālā režīmā.

Šie pasākumi parasti attiecas uz:

—	sadursmēm,

—	vilcienu ugunsgrēkiem,

—	vilcienu evakuāciju,

—	avārijām tuneļos,

—	starpgadījumiem ar bīstamām kravām,

—	nobraukšanu no sliedēm.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam visa īpašā informācija, kas attiecas uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu glābšanas darbiem vai novietošanu atpakaļ uz sliedēm.

Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizstrādā procesi pasažieru informēšanai par avārijas un drošības procedūrām, kas jāievēro vilcienā.

4.2.3.8.   Palīdzība vilciena apkalpei starpgadījumu vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānosaka atbilstošas procedūras (piemēram, attiecībā uz sakaru līnijām, vilciena evakuācijas gadījumā veicamajiem pasākumiem), lai palīdzētu vilciena apkalpei traucēta ekspluatācijas režīma apstākļos novērst vai samazināt kavējumus tehnisku vai citādu ritošā sastāva atteiču dēļ.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā 3. nodaļā izklāstītās pamatprasības, saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas:

4.3.1.   Saskarnes ar infrastruktūras SITS

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Bremzēšanas raksturlielumi un atļautais maksimālais ātrums	4.2.2.6.2.	Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm	4.2.6.2.
Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi	4.2.1.2.2.2.	Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.

4.3.2.   Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS

Atsauce satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.	Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Ekspluatācijas noteikumi	4.4.
Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību	4.2.2.8.	Vadības iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.
Vilciena bemzēšana	4.2.2.6.	Vilciena bremzēšana un tās raksturlielumi	4.3.2.3.
Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.	Smiltnīcas izmantošana	4.2.10.
Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.	ETCS DMI	4.2.12.
		GSM-R DMI	4.2.13.
Datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.	Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.

4.3.3.   Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1.   Saskarnes ar lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz LOC&PAS SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.	Avārijas sakabe	4.2.2.2.4.
		Gala sakabe	4.2.2.2.3.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Ass slodzes parametrs	4.2.3.2.
Vilciena bremzēšana	4.2.2.6.	Bremzēšanas raksturlielumi	4.2.4.5.
Vilciena redzamība	4.2.2.1.	Ārējie priekšējie un aizmugurējie lukturi	4.2.7.1.
Vilciena dzirdamība	4.2.2.2.	Taure	4.2.7.2.
Prasības attiecībā uz gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmību	4.2.2.8.	Ārējā redzamība	4.2.9.1.3.
		Vējstikla optiskās īpašības	4.2.9.2.2.
		Iekšējais apgaismojums	4.2.9.1.8.
Vilciena vadītāja modrības kontrole	4.2.2.9.	Vilciena vadītāja darbības uzraudzības funkcija	4.2.9.3.1.
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.2.	Datu reģistrēšanas ierīce	4.2.9.6.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Pacelšanas shēma un instrukcijas	4.2.12.5.
		Glābšanas instrukcijas	4.2.12.6.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Ekspluatācijas dokumentācija	4.2.12.4.
Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilcienu pavadīšanas pienākumu pildīšanai	F papildinājums
Smiltnīcas izmantošana	B papildinājums	Izolējošas emisijas	4.2.3.3.1.1.

4.3.3.2.   Saskarnes ar kravas vagonu SITS

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz kravas vagonu SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Vilciena astes daļa	4.2.2.1.3.2.	Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums	4.2.6.3.
		Astes daļas signālierīce	E papildinājums
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Gabarīta noteikšana	4.2.3.1.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Savietojamība ar līniju nestspēju	4.2.3.2.
Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā	4.2.3.6.3.	Vienības izturība - celšana un pacelšana	4.2.2.2.
Vilciena bremzēšana	4.2.2.6.	Bremzes	4.2.4.

4.3.4.   Saskarnes ar energoapgādes SITS

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Maksimālā vilciena strāva	4.2.4.1.
Maršruta apraksta sagatavošana	4.2.1.2.2.1.
Vilciena sastāvs	4.2.2.5.	Atdalīšanas sekcijas:
Maršruta apraksta sagatavošana	4.2.1.2.2.1.	Fāzu	4.2.15.
		Sistēmu	4.2.16.

4.3.5.   Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS		Atsauce uz SRT SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Vilciena darbgatavības nodrošināšana	4.2.2.7.	Ārkārtas noteikumi	4.4.1.
Vilciena atiešana	4.2.3.3.
Traucēts ekspluatācijas režīms	4.2.3.6.
Avārijas situāciju pārvaldība	4.2.3.7.	Tuneļu operatīvās rīcības plāns	4.4.2.
		Mācības	4.4.3.
		Vilciena drošības un avārijas informācijas sniegšana pasažieriem	4.4.5.
Profesionālā kompetence	4.6.1.	Vilciena apkalpes un cita personāla ar tuneli saistīta specifiska kompetence	4.6.1.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumiem un procedūrām, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un atšķirīgas strukturālas apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā, un jo īpaši tiem, kas ir tieši saistīti ar jaunas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu sistēmas ekspluatāciju, identiskās situācijās jābūt identiskiem.

Tādēļ A papildinājumā ir noteikti Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS/ETCS) un ERTMS/GSM-R radiosistēmas ekspluatācijas principi un noteikumi.

Ekspluatācijas principi un noteikumi, kas ir kopīgi visā Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā, ir noteikti B papildinājumā.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

Nepiemēro

4.6.   Profesionālā kompetence

4.6.1.   Profesionālā kompetence

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju darbiniekiem ir jābūt ieguvušiem atbilstošu profesionālo kompetenci, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos pienākumus normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos. Šāda kompetence ietver profesionālās zināšanas un spēju šīs zināšanas praktiski izmantot.

Atsevišķu pienākumu izpildei vajadzīgie profesionālās kvalifikācijas obligātie elementi ir atrodami F un G papildinājumā.

4.6.2.   Valodu kompetence

4.6.2.1.   Principi

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānodrošina savu attiecīgo darbinieku kompetence C papildinājumā noteikto komunikācijas protokolu un principu izmantošanā.

Ja infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda atšķiras no valodas, ko parasti lieto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vispārējā kompetences pārvaldības sistēmā šīs valodas un komunikācijas apguvei jāpievērš īpaša uzmanība.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, pietiekamā līmenī jāpārvalda infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda.

4.6.2.2.   Zināšanu līmenis

Zināšanu līmenim infrastruktūras pārvaldītāja darba valodā jābūt pietiekamam, lai garantētu drošību:

a)	tas nozīmē, ka vilciena vadītājam obligāti jāspēj: — nosūtīt un saprast visus C papildinājumā minētos ziņojumus, — efektīvi sazināties normāla, traucēta un avārijas ekspluatācijas režīma apstākļos, — aizpildīt ar dokumenta “Veidlapu paraugi” izmantošanu saistītās veidlapas;

b)	citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi liek sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem, jāspēj vismaz nosūtīt un saprast informāciju, kas raksturo vilcienu un tā ekspluatācijas stāvokli.

To darbinieku zināšanām, kas pavada vilcienus un kas nav vilcienu vadītāji, jābūt vismaz 2. līmenī, kā aprakstīts E papildinājumā.

4.6.3.   Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

4.6.3.1.   Pamatelementi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jānosaka sava personāla novērtēšanas process, lai tas atbilstu prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulās (ES) Nr. 1158/2010 (6) un (ES) Nr. 1169/2010 (7).

4.6.3.2.   Mācību vajadzību analīze un atjaunināšana

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāveic sava attiecīgā personāla mācību vajadzību analīze un jādefinē process, saskaņā ar kuru pārskata un atjaunina sava personāla apmācības vajadzības, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulās (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010.

Analīzē jānosaka gan joma, gan sarežģītība un jāņem vērā riski, kas saistīti ar vilcienu ekspluatāciju, vilces un ritošo sastāvu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jānosaka process, saskaņā ar kuru vilcienu personāls apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilcieni. Šim procesam:

—	jāpamatojas uz informāciju par maršrutu, ko sniedz infrastruktūras pārvaldītājs, un

—	jābūt saskaņā ar 4.2.1. punktā aprakstīto procesu.

Attiecībā uz ar vilciena pavadīšanu un vilciena sagatavošanu saistītiem uzdevumiem jāņem vērā personāla apmācības elementi, kas ir atrodami attiecīgi F un G papildinājumā. Attiecīgi jāizmanto šādi personāla apmācības elementi.

Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmuma paredzētā ekspluatācijas veida vai infrastruktūras pārvaldītāja vadītā tīkla veida dēļ daži no šajos F un G papildinājumos ietvertajiem elementiem nebūs piemēroti. Mācību vajadzību analīzē jādokumentē par nepiemērotiem atzītie elementi, norādot iemeslus.

4.6.4.   Palīgpersonāls

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāgādā, lai palīgpersonāls (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personāls), kas nepieder pie vilciena apkalpes, papildus pamatmācībām apgūtu zināšanas, ko vajag, lai izpildītu pilnībā apmācīto vilciena apkalpes locekļu norādījumus.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1.   Ievads

Personālam, kas 4.2.1. punktā minēts kā personāls, kurš saskaņā ar šīs SITS 2.2. punktu veic drošībai būtiskus pienākumus, jāatbilst vispārējo ekspluatācijas un drošības standartu izpildes nodrošināšanai vajadzīgajām piemērotības prasībām.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizstrādā un jādokumentē process, ko tie īsteno, lai personāls atbilstu to drošības pārvaldības sistēmā noteiktajām medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām.

Medicīniskās pārbaudes, kā norādīts 4.7.2. punktā, jāveic un visi ar tām saistītie lēmumi par darbinieku individuālo piemērotību jāpieņem ārstam.

Darbinieki nedrīkst veikt drošībai būtiskus pienākumus, ja viņu modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropi medikamenti. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina procedūras, lai kontrolētu risku, ka personāls varētu ierasties darbā šo vielu iespaidā vai lietot šīs vielas darba vietā.

Attiecībā uz konkrētiem iepriekš minēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiek sniegti dzelzceļa pakalpojumi.

4.7.2.   Medicīniskās pārbaudes un psiholoģiskais novērtējums

4.7.2.1.   Pārbaudes pirms pieņemšanas darbā

4.7.2.1.1.   Medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

Medicīniskajās pārbaudēs jāiekļauj:

—	vispārēja veselības pārbaude,

—	sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes,

—	urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām,

—	pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai.

4.7.2.1.2.   Psiholoģiskais novērtējums

Psiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt darbiniekus, kam ir tādas kognitīvās un psihomotorās spējas, uzvedības un personiskās īpašības, kuras ļauj droši pildīt uzticētos pienākumus.

Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, obligāti jāņem vērā šādi kritēriji, kas attiecas uz prasībām, kuras piemēro katrai drošības funkcijai:

a)	kognitīvie kritēriji: — uzmanība un koncentrēšanās spējas, — atmiņa, — uztveres spējas, — spriešanas spējas, — saziņa;

b)	psihomotorie kritēriji: — reakcijas ātrums, — kustību koordinācija;

c)	uzvedības un personības kritēriji: — emocionālā paškontrole, — uzvedības stabilitāte, — autonomija, — apzinīgums.

Ja kādu no šiem elementiem neņem vērā, psihologam attiecīgais lēmums jāpamato un jādokumentē.

Pretendenti pierāda savu psiholoģisko piemērotību, izejot medicīnisko pārbaudi, ko – atbilstīgi dalībvalsts pieņemtam lēmumam – veic vai uzrauga psihologs vai ārsts.

4.7.2.2.   Pārbaudes pēc pieņemšanas darbā

4.7.2.2.1.   Periodisko medicīnisko pārbaužu biežums

Vismaz viena sistemātiska medicīniskā pārbaude jāveic:

—	vismaz reizi piecos gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus,

—	vismaz reizi trijos gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem,

—	reizi gadā, ja darbinieka vecums ir lielāks par 62 gadiem.

Ārstam jānosaka biežākas pārbaudes, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.

4.7.2.2.2.   Periodisko medicīnisko pārbaužu obligātais saturs

Ja darbinieks atbilst pirms darba sākšanas veicamās pārbaudes kritērijiem, periodiskajās specializētajās pārbaudēs obligāti jāiekļauj:

—	vispārēja veselības pārbaude,

—	sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztvere) pārbaudes,

—	urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu saslimšanu konstatēšanai, pamatojoties uz klīnisko pārbaužu indikācijām,

—	pārbaudes narkotisku vielu klātbūtnes noteikšanai, ja pastāv klīniskas indikācijas.

4.7.2.2.3.   Papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums

Papildus periodiskajām medicīniskajām pārbaudēm jāveic īpašas papildu medicīniskās pārbaudes un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko piemērotību vai pamatotas aizdomas par narkotisku vielu lietošanu vai pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc starpgadījuma vai avārijas, ko izraisījusi attiecīgās personas cilvēciska kļūda.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido sistēmas, lai nodrošinātu, ka šīs papildu pārbaudes un novērtējums tiek veikti pienācīgi.

4.7.3.   Medicīniskās prasības

4.7.3.1.   Vispārīgas prasības

Darbiniekiem nedrīkst būt tādu saslimšanu un nav atļauts lietot tādus medikamentus, kas var izraisīt:

—	pēkšņu samaņas zudumu,

—	apziņas un koncentrēšanās spēju vājināšanos,

—	pēkšņu rīcībnespēju,

—	līdzsvara un koordinācijas spēju vājināšanos,

—	būtiskus kustību ierobežojumus.

Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.

4.7.3.2.   Redzes prasības

—	Redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs – nosaka katrai atsevišķi); un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi,

—	korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija + 5, miopija – 8. Ārsts izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar acu ārstu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,

—	redze vidējā attālumā un tuvumā: pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem,

—	atļauts lietot kontaktlēcas,

—	normāla krāsu redze: to nosaka, izmantojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko vajadzības gadījumā papildina cits atzīts tests,

—	redzes lauks: normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu),

—	redze abām acīm: efektīva,

—	binokulārā redze: efektīva,

—	kontrasta jutīgums: labs,

—	nav progresējošu acu slimību,

—	lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai tik bieži, kā noteicis ārsts.

4.7.3.3.   Dzirdes prasības

Ar tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, tas ir:

—	pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,

—	dzirdes aparātu lietošana ir atļauta.

4.8.   Infrastruktūras un ritekļu reģistri

Ievērojot Direktīvas 2008/57/EK 33., 34. un 35. pantā aprakstīto infrastruktūras un ritekļu reģistru raksturlielumus, šie reģistri nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tāpēc šajā SITS attiecībā uz šiem reģistriem nekas nav noteikts.

Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība, saskaņā ar kuru daži ar infrastruktūru saistīti datu elementi jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, bet daži ar ritošo sastāvu saistīti datu elementi jādara pieejami infrastruktūras pārvaldītājiem, kā noteikts 4.8.1. un 4.8.2. punktā. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.

4.8.1.   Infrastruktūra

Prasības, kuras piemēro datu elementiem, kas ir saistīti ar dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kas ir jādara pieejami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ir noteiktas D papildinājumā. Par šo datu pareizību atbild infrastruktūras pārvaldītājs.

4.8.2.   Ritošais sastāvs

Infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamiem turpmāk minētajiem ar ritošo sastāvu saistītajiem datu elementiem. Par šo datu pareizību atbild ritekļa turētājs:

—	vai riteklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt bīstami avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),

—	ritekļa kopējais garums, ietverot buferus, ja tie ir.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) punktu “ “savstarpējas izmantojamības komponenti” ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

5.2.   Komponentu saraksts

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu nav.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMS UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Tā kā šajā SITS vēl nav noteikts neviens savstarpējas izmantojamības komponents, novērtēšanas pasākumi nav aplūkoti.

6.2.   Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1.   Principi

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir funkcionāla apakšsistēma.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam, kas iesniedz pieteikumu jauna vai grozīta drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanai, jāapliecina, ka tas savā drošības pārvaldības sistēmā ievēro šīs SITS prasības.

Atbilstības novērtēšanas kopīgās drošības metodes paredz, ka valsts drošības iestādēm jāizveido pārbaužu režīms, lai ikdienā uzraudzītu un kontrolētu atbilstību drošības pārvaldības sistēmai, tostarp visām SITS. Jāievēro, ka paziņotajām iestādēm nav atsevišķi jāvērtē neviens no šajā SITS iekļautajiem elementiem.

Šajā SITS iekļautās prasības, kas attiecas uz strukturālajām apakšsistēmām un ir norādītas punktā par saskarnēm (4.3. punktā), novērtē saskaņā ar attiecīgajām strukturālajām SITS.

7.   ĪSTENOŠANA

7.1.   Principi

Šīs SITS īstenošana un atbilstība SITS attiecīgajiem punktiem jānosaka saskaņā ar īstenošanas plānu, kas katrai dalībvalstij jāizstrādā attiecībā uz dzelzceļa līnijām, par kurām tā ir atbildīga.

Šajā plānā jāņem vērā:

a)	ar cilvēka faktoriem saistītās īpašās problēmas, ar kurām jāsaskaras, ekspluatējot attiecīgās dzelzceļa līnijas;

b)	katras iesaistītās dzelzceļa līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi; un tas

c)	vai aplūkojamie elementi jāīsteno: — attiecībā uz visiem vilcieniem konkrētā līnijā, — tikai attiecībā uz dažām līnijām, — attiecībā uz visām līnijām, — attiecībā uz visiem vilcieniem, kas kursē tīkla līnijās;

d)	saistība ar pārējo apakšsistēmu (vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu, ritošā sastāva utt.) īstenošanu.

Šajā posmā plānā jāņem vērā un jādokumentē jebkuri īpaši izņēmumi, kas varētu būt piemērojami.

Īstenošanas plānā jāņem vērā dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi gadījumos, kad:

a)	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk ekspluatāciju;

b)	tiek atjauninātas vai modernizētas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja pastāvošās ekspluatācijas sistēmas;

c)	ekspluatācijā tiek nodotas jaunas vai modernizētas infrastruktūras, energoapgādes, ritošā sastāva vai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs ekspluatācijas procedūru kopums.

Visus šīs SITS elementus, protams, nevar pilnīgi īstenot, kamēr nav saskaņota izmantojamā (infrastruktūras, vilcienu vadības iekārtu u. c.) aparatūra. Tāpēc šajā nodaļā izklāstītās pamatnostādnes jāuzlūko tikai kā starpposms, lai atvieglotu pāreju uz mērķa sistēmu.

7.2.   Īstenošanas pamatnostādnes

Īstenošana aptver trīs skaidri noteiktus elementus:

a)	apstiprinājumu, ka pastāvošās sistēmas un procesi atbilst šīs SITS prasībām;

b)	pastāvošo sistēmu un procesu pielāgošanu, lai tie atbilstu šīs SITS prasībām;

c)

jaunas sistēmas un procesus, kas ir saistīti ar citu apakšsistēmu īstenošanu: — jaunas/modernizētas parasto dzelzceļu līnijas (infrastruktūras/ energoapgādes apakšsistēma), — jaunas vai modernizētas ETCS signalizācijas iekārtas, GSM-R radioiekārtas, sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces utt. (vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma), — jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva apakšsistēma).

7.3.   Īpaši gadījumi

7.3.1.   Ievads

Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus.

Īpašos gadījumus iedala divās grupās:

a)	noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums);

b)	pagaidu gadījumos dalībvalstīm jāpanāk atbilstība attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2030. gadam (“T1” gadījums), līdz 2024. gadam (“T2” gadījums), vai līdz 2018. gadam (“T3” gadījums).

7.3.2.   Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.3.2.1.   Īpašs pagaidu gadījums (T1) – Igaunija, Latvija un Lietuva

Lai īstenotu 4.2.2.1.3.2. un 4.2.2.1.3.3. punktu, vilcieniem, ko ekspluatē tikai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tīklā, kurā sliežu ceļa platums ir 1 520 milimetri, var izmantot citu konkrētu vilciena astes daļas signālierīci.

7.3.2.2.   Īpašs pagaidu gadījums (T2) – Īrija un Apvienotā Karaliste

Lai īstenotu 4.2.3.2.1. punktu, Īrija un Apvienotā Karaliste esošajās sistēmās izmanto burtciparu numuru. Dalībvalstis nosaka prasības un termiņu pārejai no vilciena numura burtciparu formā uz vilciena numuru ciparu formā mērķa sistēmā.

7.3.2.3.   Īpašs pagaidu gadījums (T3) – Somija

Lai īstenotu B papildinājuma 5. kopējo ekspluatācijas noteikumu, Somija var izmantot citu normu, lai mazinātu vilciena astes daļas signālierīces pilnīgas atteices ietekmi pasažieru vilcieniem.

7.3.2.4.   Īpašs pastāvīgs gadījums (P1) – Somija

4.2.2.1.3.3. punkta un B papildinājuma 5. kopējā ekspluatācijas noteikuma īstenošanai Somija neizmanto astes daļas signālierīces kravas vilcieniem. Līdzekļi, lai norādītu vilciena astes daļas signālu kravas vilcieniem, kas minēti 4.2.2.1.3.2. punktā, ir pieņemami arī Somijā.

A papildinājums

ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi

ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi ir izklāstīti tehniskajā dokumentā “ETCS un GSM-R noteikumi un principi. 4. redakcija”, kas publicēts ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

B papildinājums

Kopēji darbības principi un noteikumi

Traucēta ekspluatācijas režīma gadījumā ir jāņem vērā arī rezerves pasākumi, kas izklāstīti 4.2.3.6.3. punktā.

1.   SMILTNĪCAS IZMANTOŠANA

Ja vilciens ir aprīkots ar manuāli darbināmu smiltnīcu, vilciena vadītājam vienmēr ir atļauts izmantot smiltis, tomēr no tā pēc iespējas jāizvairās:

—	pārmiju un sliežu ceļu krustojumu vietās,

—	bremzējot ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 km/h,

—

stāvot.

Izņēmumi pieļaujami šādos gadījumos:

—	ja draud bīstama pabraukšana garām signālam (SPAD – Signal Passed at Danger) vai pastāv cita nopietna starpgadījuma risks un smiltis palīdzētu radīt labāku saķeri,

—	vilcienam sākot kustību,

—	ja jāpārbauda vilces vienības smiltnīca.

2.   VILCIENA ATIEŠANA

Sākuma stacijā vai pēc grafikā paredzētas apstāšanās vilciena vadītājs drīkst sākt kustību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	pēc tam, kad vilciena vadītājs ir saņēmis vilciena kustības atļauju,

—	pēc tam, kad ir izpildīti vilciena darba nosacījumi,

—	kad ir pienācis atiešanas laiks, izņemot gadījumus, kad var sākt pirms paredzētā laika.

3.   NAV DOTA VILCIENA KUSTĪBAS ATĻAUJA PAREDZĒTAJĀ LAIKĀ

Ja vilciena vadītājs nav saņēmis vilciena kustības atļauju paredzētajā laikā un nav informācijas par iemesliem, vilciena vadītājs informē signalizētāju.

4.   PRIEKŠĒJO LUKTURU PILNĪGA ATTEICE

Ja vilciena vadītājs nespēj ieslēgt nekādus priekšgala lukturus:

4.1.   Labas redzamības laikā

Vilciena vadītājs informē signalizētāju par atteici. Vilcienam ar maksimālo atļauto ātrumu jādodas uz tuvāko vietu, kur priekšējos lukturus var salabot vai aizstāt vai nomainīt skarto ritekli. Turpinot kustību, vilciena vadītājs izmanto vilciena audiālo signālierīci, cik nepieciešams vai saskaņā ar signalizētāja norādījumiem.

4.2.   Tumsā vai sliktas redzamības laikā

Vilciena vadītājs informē signalizētāju par atteici. Kamēr vilciena priekšgalā ir uzmontēts portatīvs balts priekšējais lukturis, vilcienam ar šādas atteices gadījumā maksimālo atļauto ātrumu jādodas uz tuvāko vietu, kur priekšējos lukturus var salabot vai aizstāt vai nomainīt skarto ritekli.

Ja portatīvs priekšējais lukturis nav pieejams, vilciens nedrīkst turpināt ceļu, ja vien signalizētājs nedod oficiālu norādījumu turpināt ceļu uz tuvāko piemēroto vietu, lai atbrīvotu līniju.

Turpinot kustību, vilciena vadītājs izmanto vilciena audiālo signālierīci, cik nepieciešams, vai saskaņā ar signalizētāja norādījumiem.

5.   ASTES DAĻAS SIGNĀLIERĪCES PILNĪGA ATTEICE

1.

Ja signalizētājs uzzina par vilciena astes daļas signālierīces pilnīgu atteici, signalizētājs veic pasākumus, lai apturētu vilcienu piemērotā vietā, un informē vilciena vadītāju.

2.

Vilciena vadītājs pārbauda vilciena pilnīgumu un, ja vajadzīgs, remontē/nomaina vilciena astes daļas signālierīci.

3.

Vilciena vadītājs ziņo signalizētājam, ka vilciens ir gatavs turpināt ceļu. Citādi, ja remonts nav iespējams, vilciens nedrīkst turpināt ceļu, ja vien nenotiek īpaša vienošanās starp signalizētāju un vilciena vadītāju.

6.   VILCIENA AUDIĀLĀS SIGNĀLIERĪCES ATTEICE

Ja audiālā signālierīce nedarbojas, transportlīdzekļa vilciena vadītājs informē signalizētāju par atteici. Vilciens nedrīkst pārsniegt audiālās signālierīces atteices gadījumā atļauto ātrumu, dodoties uz tuvāko vietu, kur audiālo signālierīci var salabot vai nomainīt skarto ritekli. Vilciena vadītājam jāvar apstāties pirms jebkuras pārbrauktuves, kur jālieto audiālā signālierīce un jāturpina ceļš caur pārbrauktuvi tikai tad, ja tas ir droši. Ja bojāta daudztoņu audiālā signālierīce, bet vismaz viens tonis darbojas, vilciens var turpināt ceļu normāli.

7.   PĀRBRAUKTUVES BOJĀJUMS

7.1.   To vilcienu apstādināšana, kas šķērso bojātu pārbrauktuvi

Ja konstatēti tehniski traucējumi, kas ietekmē pāri pārbrauktuvei braucošo vilcienu drošību, vilcienu normālo kustību pāri pārbrauktuvei drīkst nodrošināt tikai tad, kad ir atjaunota droša ekspluatācija.

7.2.   Vilcienu braukšana caur bojātu pārbrauktuvi (ja atļauta)

1.

Ja bojājuma raksturs atļauj vilcienu kustību, katra vilciena vadītājam vajadzīga atļauja turpināt ceļu un šķērsot pārbrauktuvi.

2.

Pēc tam, kad vilciena vadītājam ir dots norādījums šķērsot bojāto pārbrauktuvi, tas šķērso pārbrauktuvi saskaņā ar norādījumiem. Ja dzelzceļa pārbrauktuve ir bloķēta, vilciena vadītājs veic visus iespējamos vajadzīgos pasākumus, lai apstātos.

3.

Tuvojoties pārbrauktuvei, vilciena vadītājs izmanto audiālo signālierīci vajadzības gadījumā vai ja saņemta oficiāla instrukcija no signalizētāja. Ja dzelzceļa pārbrauktuve ir brīva, vilciena vadītājs turpina ceļu un palielina vilciena ātrumu, tiklīdz vilciena priekšgals ir izgājis cauri dzelzceļa pārbrauktuvei.

8.   BALSS RADIOSAKARU ATTEICE

8.1.   Ja vilciena sagatavošanas laikā konstatē vilciena radioiekārtas bojājumu

Ja bojātas vilciena radioiekārtas, nav atļauts sākt pakalpojumu līnijās, kurās radioiekārtas ir nepieciešamas.

8.2.   Ja vilciena ekspluatācijas laikā konstatē vilciena radioiekārtas bojājumu

Ja vilciena vadītājs konstatē, ka balss radioiekārta ir bojāta, tas informē signalizētāju, cik drīz vien iespējams. Vilciena vadītājs pēc tam īsteno signalizētāja oficiālos norādījumus par vilciena turpmāko kustību. Vilciens ar bojātu vilciena radioiekārtu var turpināt ekspluatāciju:

—	ja vien starp vilciena vadītāju un signalizētāju pastāv cita veida avārijas sakari, vai

—	uz tuvāko vietu, kur radioiekārtu var salabot vai aizstāt skarto ritekli, ja vien starp vilciena vadītāju un signalizētāju pastāv cita veida avārijas sakari.

9.   VADĪŠANĀS PĒC REDZAMĪBAS

Ja vilciena vadītājam jābrauc, vadoties pēc redzamības, vilciena vadītājs:

—	brauc uzmanīgi, kontrolējot ātrumu, ņemot vērā priekšā redzamo līniju tā, lai būtu iespējams apstāties īsi pirms jebkura transportlīdzekļa, apstāšanās signāla vai šķēršļa, un

—	nepārsniedz maksimālo ātrumu braukšanai pēc redzamības.

10.   PALĪDZĪBA BOJĀTAM VILCIENAM

1.

Ja vilciens ir apstājies bojājuma dēļ, vilciena vadītājam ir pienākums nekavējoties par bojājumu un tā apstākļiem informēt signalizētāju.

2.

Ja vajadzīgs palīgvilciens, vilciena vadītājs un signalizētājs vienojas vismaz par visiem šiem aspektiem: — nepieciešamā palīgvilciena veids, — vai nepieciešams noteikts virziens (priekša vai aizmugure), — bojātā vilciena atrašanās vieta. Pēc tam, kad vilciena vadītājs ir lūdzis palīdzību, vilcienu nedrīkst pārvietot pat tad, ja defekts ir novērsts, kamēr: — nav ieradies palīgvilciens vai — vilciena vadītājs un signalizētājs nav vienojušies par alternatīviem pasākumiem.

3.

Signalizētājs nedrīkst atļaut palīgvilcienam iebraukt zonā, kur atrodas bojātais vilciens, ja vien nav saņemts apstiprinājums, ka bojātais vilciens netiks pārvietots. Gadījumos, kad palīgvilciens ir gatavs iebraukt zonā, kur atrodas bojātais vilciens, signalizētājs tā vilciena, kas sniedz palīdzību, vilciena vadītājam sniedz vismaz šādu informāciju: — bojātā vilciena atrašanās vieta, — vieta, kur jānogādā bojātais vilciens.

4.

Apvienotā vilciena vadītājam ir jāpārliecinās par to, ka: — palīgvilciens ir sakabināts ar bojāto vilcienu un — vilciena bremžu darbības rādītāji ir pārbaudīti, automātiskās bremzes, ja ir saderīgas, ir pievienotas un pārbaudītas.

5.

Kad apvienotais vilciens ir gatavs turpināt ceļu, tas vilciena vadītājs, kurš vada apvienoto vilcienu, sazinās ar signalizētāju un informē signalizētāju par visiem ierobežojumiem, un pārvieto vilcienu saskaņā ar signalizētāja dotajiem norādījumiem.

11.   ATĻAUJA BRAUKT GARĀM SIGNĀLAM, KAS LIEK APSTĀTIES

Attiecīgā vilciena vadītājam vajadzīga atļauja, lai brauktu garām signālam, kas liek apstāties.

Dodot atļauju, signalizētājs sniedz vilciena vadītājam norādījumus attiecībā uz pārvietošanos.

Vilciena vadītājam ir pienākums ievērot instrukcijas, un tas nedrīkst pārsniegt ātruma ierobežojumu, ja tāds ir, līdz sasniedz vietu, kur var atsākt normālu darbību.

12.   LAUKA IEKĀRTU SIGNALIZĀCIJAS ANOMĀLIJAS

Ja konstatē šādas novirzes:

—	vietā, kur būtu jādeg vienam signālam, nedeg neviens,

—	signālierīce rāda neatbilstošu signālu,

—	tuvojoties signālierīcei, signāli iedegas nepareizā secībā,

—	signāls nav skaidri redzams.

Vilciena vadītājs rīkojas saskaņā ar visierobežojošāko signālu, ko varētu dot signālierīce.

Visos gadījumos vilciena vadītājam ir pienākums ziņot signalizētājam par konstatētiem signālu darbības traucējumiem.

13.   AVĀRIJAS IZSAUKUMS

Saņemot avārijas izsaukumu, vilciena vadītājs pieņem, ka pastāv bīstama situācija, un veic visas darbības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no šīs situācijas ietekmes vai to mazinātu.

Turklāt vilciena vadītājs:

—	nekavējoties samazina vilciena ātrumu līdz attiecīgajam ātrumam braukšanai pēc redzamības un

—	brauc, vadoties pēc redzamības, ja vien signalizētājs nav norādījis citādi, un

—	rīkojas saskaņā ar norādījumiem, ko sniedz signalizētājs.

Vilciena vadītājs, kam ir pieprasīts apstāties, nesāk kustību bez signalizētāja atļaujas. Citi vilciena vadītāji turpina braukt pēc redzamības, kamēr signalizētājs informē, ka braukšana pēc redzamības vairs nav nepieciešama.

14.   TŪLĪTĒJAS DARBĪBAS, LAI NOVĒRSTU APDRAUDĒJUMU VILCIENIEM

1.

Ikvienam DPU/IP darbiniekam, kam ir kļuvis zināms par apdraudējumu vilcieniem, nekavējoties jārīkojas, lai apturētu vilcienu, kas var tikt skarts, un jāveic jebkādi citi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu kaitējumu vai zaudējumus.

2.

Ikviens vilciena vadītājs, kas uzzina par apdraudējumu, aptur savu vilcienu un nekavējoties brīdina signalizētāju apdraudējumu.

C papildinājums

Ar drošību saistītas komunikācijas metodika

1.   DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶIS

1.1.

Šajā papildinājumā ir izklāstīti noteikumi par komunikāciju drošības jautājumos starp vilciena apkalpi, galvenokārt starp vilciena vadītāju un signalizētāju, kas saistīta ar drošību, konkrēti nolūkā noteikt tās struktūru un metodiku. Ar drošību saistītai komunikācijai ir priekšroka, salīdzinot ar jebkuru citu komunikāciju.

2.   KOMUNIKĀCIJAS STRUKTŪRA

2.1.

Ar drošību saistīto ziņojumu pārraide, izmantojot balss sakarus, ir īsa un skaidra, bez saīsinājumiem. Jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka tie ir saprasti un vajadzīgie pasākumi tiks veikti, katram, kas sniedz ziņojumu, jānorāda: — precīza atrašanās vieta, — uzdevums, ko tie veic, un informācija par nepieciešamo rīcību,. — jāpārliecinās, ka ziņojums ir saņemts, un vajadzības gadījumā tas jāatkārto, — ja nepieciešams, izlabo kļūdu, kas ir pieļauta ziņojumā, — ja nepieciešams, jādara personai zināms, kā viņi var sazināties.

2.2.

Avārijas ziņojumi ir paredzēti, lai dotu ar dzelzceļa drošību tieši saistītus steidzamus operatīvus norādījumus. Šādus ziņojumus var neatkārtot.

3.   KOMUNIKĀCIJAS METODIKA

3.1.

Vilcienu vadītāji identifikācijai nosauc vilciena numuru un atrašanās vietu. Signalizētāji sevi identificē pēc kontrolētās zonas vai signālposteņa atrašanās vietas.

3.2.

Komunikācijai starp signalizētāju un vilciena vadītāju signalizētājam ir jāuzņemas atbildība nodrošināt, ka tie runā ar vilciena vadītāju savā kontroles zonā. Tas ir jo īpaši būtiski, ja komunikācija notiek vietās, kur pārklājas komunikācijas zonu robežas. Šis princips attiecas arī uz komunikācijas atjaunošanu pēc pārtraukumiem pārraides laikā.

3.3.

Sarunu biedri identifikācijai izmanto šādus ziņojumus. — signalizētāji: Vilciena kustības numurs … Tas ir … (kontroles zona/ signālposteņa atrašanās vieta) — vilciena vadītāji: Tas ir vilciens numur …, kas atrodas … (vieta)

4.   KOMUNIKĀCIJAS NOTEIKUMI

4.1.

Lai ar drošību saistīta komunikācija tiktu pareizi saprasta neatkarīgi no izmantotā saziņas līdzekļa, paziņojumā ievēro šādus noteikumus:

4.2.

Izmanto starptautisko fonētisko alfabētu, — lai identificētu alfabēta burtus, — lai nosauktu pa burtiem vārdus un vietu nosaukumus, ko ir grūti pateikt vai ko var pārprast, — ja ir traucējumi radio vai tālrunī, — norādot signālu vai pārmiju identitāti. A Alpha B Bravo C Charlie D Delta E Echo F Foxtrot G Golf H Hotel I India J Juliet K Kilo L Lima M Mike N November O Oscar P Papa Q Quebec R Romeo S Sierra T Tango U Uniform V Victor W Whisky X X-ray Y Yankee Z Zulu

4.3

Skaitļus nosauc pa cipariem: 0 = nulle 1 = viens 2 = divi 3 = trīs 4 = četri 5 = pieci 6 = seši 7 = septiņi 8 = astoņi 9 = deviņi

5.   FRĀZES (VISPĀRĪGAS)

Komunikācijas procedūrās izmantojamās standarta frāzes

5.1.   Runas pārraidīšanas procedūra

5.1.1.   Frāze, ar ko iespēju runāt nodod sarunu biedram:

5.2.   Ziņojuma saņemšanas procedūra

5.2.1.   Saņemot tiešu ziņojumu,

frāze, ar ko apstiprina nosūtītā ziņojuma saņemšanu:

5.2.2.   Frāze, ko izmanto, lai ziņojums tiktu atkārtots sliktas dzirdamības vai nesaprašanas dēļ:

5.2.3.   Saņemot ziņojumu, kurā atkārtots nosūtītais ziņojums,

frāzes, ko izmanto, lai apstiprinātu, ka saņemtais nosūtītā ziņojuma atkārtojums precīzi atbilst nosūtītajam ziņojumam:

5.2.4.   vai neatbilst:

5.3.   Komunikācijas pārtraukšanas procedūra

5.3.1.   Ja ziņojums beidzies:

5.3.2.   Ja pārtraukums ir neilgs un sakari netiek pārtraukti,

frāze, ko izmanto, lūdzot sarunu biedru pagaidīt:

5.3.3.   Frāze, ko izmanto, lai sarunu biedram paziņotu, ka sakari tiek pārtraukti, bet vēlāk tiks atjaunoti:

6.   RAKSTISKI RĪKOJUMI

6.1.

Rakstisks rīkojums ir jāizdod tikai tad, kad vilciens ir apstājies un tiek piešķirts unikāls identifikācijas vai atļaujas numurs, ko piešķir signalizētājs.

6.2.

Rakstisks rīkojums ir pārāks par norādēm, ko sniedz ar sliežu ceļa signāliem un/vai DMI, izņemot gadījumus, kad piemērojams zemāks atļautais ātrums vai zemāks izpildes ātrums nekā maksimālais ātrums, kas noteikts rakstiskajā rīkojumā.

6.3.

Rakstisks rīkojums būtu jāizdod pēc iespējas tuvu skartajai zonai.

6.4.

Rakstisks rīkojums jāizdod tikai tad, ja vilciena vadītājs ir identificējis vilciena kustības numuru un vilciena atrašanāsmanevru vietu.

6.5.

Rakstiskajā rīkojumā jānorāda vismaz šie elementi: — kas to izdod (signālpostenis…), — datums un laiks, kad tas tika izdots, un — vilciens/manevrs, uz kuru tas attiecas, — kur tas vilciens/manevrs atrodas, — uz kuru vietu tas attiecas, — skaidri, precīzi, nepārprotami norādījumi, — unikāls identifikācijas vai atļaujas numurs.

6.6.

Rakstisku rīkojumu var nosūtīt: — fiziski uz papīra vai — kā verbālus norādījumus, ko vilciena vadītājs pieraksta, vai — ar citu drošu saziņas metodi, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām.

6.7.

Kad vilciena vadītājs saņem rakstisku rīkojumu, tas pārbauda, vai šis rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu/manevru un tā dotā brīža atrašanās vietu.

6.8.

Rakstisku rīkojumu var atsaukt, tikai izdodot jaunu rakstisku rīkojumu, kurā skaidri norāda uz iepriekšējo.

7.   FRĀZES (RAKSTISKI RĪKOJUMI)

Komunikācijas procedūrās izmantojamās standarta frāzes

Rakstiska rīkojuma atsaukšana

7.1.

Frāze, ko izmanto, lai atsauktu sākto rakstiskā rīkojuma procedūru: atsaucu procedūru …

7.2.

Ja ziņojums vēlāk jāturpina, procedūru atkārto no sākuma.

Kļūda pārraides laikā

7.3.

Ja ziņojuma sūtītājs pārraides laikā konstatē, ka notikusi kļūda, viņš pieprasa atsaukumu, nosūtot šādu procedūras ziņojumu: kļūda (+ gatavoju jaunu veidlapu …) vai: kļūda + atkārtoju vēlreiz un vēlreiz nosūta sākotnējo ziņojumu.

Kļūda ziņojuma atkārtojumā

7.4.

Ja sūtītājs konstatē, ka nosūtītā ziņojuma atkārtojumā ir kļūda, viņš nosūta šādus procedūras ziņojumus: kļūda + atkārtoju vēlreiz un vēlreiz nosūta sākotnējo ziņojumu.

Nesaprašana

7.5.

Ja viens no sarunu biedriem ziņojumu pilnībā nesaprot, viņam jālūdz, lai otrs sarunu biedrs to atkārto, izmantojot šādu tekstu: atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)

8.   VEIDLAPU PARAUGI

8.1.

Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par dokumenta “Veidlapu paraugi” un pašu veidlapu izstrādi savā darba valodā.

8.2.

Visas izmantojamās veidlapas jāapkopo dokumentā vai elektroniskā vidē ar nosaukumu “Veidlapu paraugi”.

8.3.

Katras veidlapas identificēšanai jāizstrādā unikāls koda vārds vai numurs, kas attiecas uz procedūru.

8.4.

Šo veidlapu paraugu dokumentu izmanto vilcienu vadītāji un darbinieki, kuri atļauj vilcienu kustību. Veidlapu paraugi, ko izmanto vilcienu vadītāji un darbinieki, kuri atļauj vilcienu kustību, ir izveidoti un numurēti vienādi.

8.5.

Dokumentam “Veidlapu paraugi” ir divas daļas.

8.5.1.

Pirmajā daļā ietilpst vismaz sekojošais: — rakstiskās procedūras veidlapu rādītājs, — situāciju saraksts, uz ko attiecas katra veidlapa, — tabula ar starptautisko fonētisko alfabētu.

8.5.2.

Otrajā daļā ir iekļautas pašas ziņojumu veidlapas. DzPU tās jāsaņem un jāizsniedz vilcienu vadītājiem.

9.   DZELZCEĻA TERMINOLOĢIJAS VĀRDNĪCA

9.1.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izstrādā dzelzceļa terminoloģijas vārdnīcu katram tīklam, kurā darbojas tā vilcieni. Vārdnīcā iekļauj regulāri izmantojamos terminus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma izvēlētajā valodā un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā, kuru infrastruktūru izmanto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

9.2.

Vārdnīcai ir divas daļas: — terminu saraksts tematiskā sadalījumā, — terminu saraksts alfabētiskā secībā.