30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1018

(2015. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (1), un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 376/2014 prasīts organizācijas, dalībvalsts un Savienības līmenī izveidot sistēmas ziņošanai par atgadījumiem, lai visa attiecīgā civilās aviācijas lidojumu drošuma informācija tiktu paziņota, apkopota, glabāta, aizsargāta, lai tiktu veikta šādas informācijas apmaiņa, lai tā tiktu izplatīta un analizēta. Turklāt tajā ietverti noteikumi, ar ko apkopotās informācijas izmantošanu ierobežo, paredzot to lietot tikai lidojumu drošuma uzlabošanai, un ar ko pienācīgi aizsargā ziņotāju un citas ziņojumos par atgadījumu minētās personas, lai garantētu lidojumu drošuma informācijas pastāvīgu pieejamību. Regulu (ES) Nr. 376/2014 piemēro visiem minētajā regulā definētajiem un ietvertajiem gaisa kuģiem, tostarp gaisa kuģiem ar apkalpi un bezpilota gaisa kuģu sistēmām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 4. panta 5. punkta pirmo daļu Komisijai jāpieņem saraksts, kurā ir klasificēti atgadījumi un uz kuru jāatsaucas, kad, izmantojot minētajā regulā noteiktās obligātās ziņošanas sistēmas, tiek ziņots par atgadījumiem, kuri ietilpst minētās regulas 4. panta 1. punktā noteiktajās kategorijās. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 4. panta 5. punkta otro daļu atsevišķā sarakstā būtu jāklasificē atgadījumi, kuri attiecas uz gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju. Šis otrais saraksts vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo minētā aviācijas sektora īpatnībām.

(3)

Regulā (ES) Nr. 376/2014 paredzētais paziņojamo atgadījumu iedalījums kategorijās tika noteikts, lai minētajā regulā norādītās personas varētu identificēt atgadījumus, par kuriem katrai no šīm personām ir jāziņo. Paturot prātā šo mērķi, atgadījumu saraksti būtu jāiedala atbilstīgi kategorijām, uz ko ziņotājiem būtu jāatsaucas atkarībā no attiecīgās situācijas, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 (2) 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas I līdz V pielikumā ir noteikta sīki izstrādāta atgadījumu klasifikācija, uz kuru jāatsaucas, kad, izmantojot obligātās ziņošanas sistēmas, tiek ziņots par atgadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 4. panta 1. punktu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 15. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

ATGADĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR GAISA KUĢA EKSPLUATĀCIJU

Piezīme. Šā pielikuma struktūra ir tāda, ka, lai vienkāršotu ziņošanu par atgadījumiem, attiecīgie atgadījumi, vadoties pēc pieredzes, ir sasaistīti ar to darbību kategorijām, kuru laikā tie parasti tiek novēroti. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka šis iedalījums nozīmē, ka par atgadījumiem nav jāziņo, ja tie notiek ārpus darbību kategorijas, ar kuru tie sasaistīti šajā sarakstā.

1. GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJA

1.1. Gatavošanās lidojumam

1.	Nepareizu datu vai kļūdainu ierakstu izmantošana navigācijas vai veiktspējas aprēķiniem lietotajā aprīkojumā, kā rezultātā tika apdraudēts vai varēja tikt apdraudēts gaisa kuģis, tajā atrodošās personas vai jebkura cita persona.

2.	Bīstamu ražojumu ienešana vai ienešanas mēģinājums, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus, tostarp nepareizs bīstamo ražojumu marķējums, iesaiņojums un apstrāde.

1.2. Gaisa kuģa sagatavošana

1.	Nepareizs degvielas veids vai piesārņota degviela.

2.	Atledošana/pretapledošanas apstrāde nav veikta, veikta nepareizi vai nepietiekami.

1.3. Pacelšanās un nosēšanās

1.	Novirzīšanās no manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

2.	Faktisks vai iespējams šķērslis uz manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

3.	Šķērslis pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO).

4.	Jebkāda pārtraukta pacelšanās.

5.	Nespēja sasniegt vajadzīgo vai gaidīto veiktspēju pacelšanās, aiziešanas uz otro riņķi vai nosēšanās laikā.

6.	Faktiska pacelšanās, pieeja vai nosēšanās vai pacelšanās, pieejas vai nosēšanās mēģinājums ar nepareizu konfigurācijas iestatījumu.

7.	Astes, propellera lāpstas/spārna gala vai dzinēja gondolas saskare ar zemi pacelšanās vai nosēšanās laikā.

8.	Pieeja turpināta neatbilstīgi gaisa kuģa ekspluatanta stabilas pieejas kritērijiem.

9.	Instrumentālas pieejas turpināšana zem publicētajiem minimumiem ar neadekvātu vizuālo kontaktu.

10.	Nosēšanās drošuma nolūkā vai piespiedu nosēšanās.

11.	Priekšlaicīga un novēlota nosēšanās.

12.	Smagnēja nosēšanās.

1.4. Jebkura lidojuma fāze

1.	Kontroles zaudēšana.

2.	Neparasts gaisa kuģa stāvoklis, kad pārsniegts parastais garensveres stāvoklis vai sānsveres leņķis vai gaisa ātrums nav piemērots apstākļiem.

3.	Novirze no lidojuma līmeņa.

4.	Jebkuras lidojuma režīma aizsardzības, tostarp ātruma zaudēšanas signalizatora, stūres vibroierīces, stūres grūstītāja un automātiskās aizsardzības, aktivizēšanās.

5.	Neplānota novirze no paredzētā vai piešķirtā maršruta divkāršā vajadzīgās navigācijas veiktspējas apmērā vai par 10 jūras jūdzēm atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks.

6.	Gaisa kuģa lidojumu rokasgrāmatā noteikta ierobežojuma pārsniegšana.

7.	Ekspluatācija ar nepareizu altimetra iestatījumu.

8.	Atgadījumi, kas saistīti ar reaktīvā dzinēja, rotora vai propellera radīto gaisa strūklu, kā rezultātā tika apdraudēts vai varēja tikt apdraudēts gaisa kuģis, tajā atrodošās personas vai jebkura cita persona.

9.	Lidojuma apkalpei norādītā automatizācijas režīma vai jebkādas pilotu kabīnē sniegtās informācijas nepareiza interpretācija, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

1.5. Citi atgadījumu veidi

1.	Neplānota kravas vai cita ārēja aprīkojuma atdalīšanās.

2.	Situācijas apzināšanās zudums (tostarp vides, režīma un sistēmas apzināšanās zudums, dezorientācija telpā un laikā).

3.	Jebkāds atgadījums, kad cilvēka rīcība ir tieši veicinājusi vai varējusi veicināt nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

2. TEHNISKI ATGADĪJUMI

2.1. Konstrukcija un sistēmas

1.	Gaisa kuģa konstrukcijas jebkuras daļas atdalīšanās lidojuma laikā.

2.	Sistēmas zudums.

3.	Sistēmas dublēšanās zudums.

4.	Jebkāda šķidruma noplūde, kas radīja ugunsgrēka draudus vai gaisa kuģa konstrukcijas, sistēmu vai aprīkojuma potenciāli bīstamu kontamināciju vai kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

5.	Degvielas sistēmas darbības traucējumi vai defekti, kas ietekmējuši degvielas padevi un/vai sadali.

6.	Jebkuras indikatoru sistēmas darbības traucējumi vai defekti, kuru dēļ apkalpe saņēmusi maldinošas norādes.

Lidojuma vadības ierīču anormāla darbība, tāda kā asimetriskas vai iestrēgušas/ieķīlējušās lidojuma vadības ierīces (piemēram, cēlējspēka palielināšanas ierīces (aizplākšņi/priekšplākšņi), pretestības radīšanas ierīces (spoileri), telpiskā stāvokļa vadības ierīces (eleroni, augstumstūres, virzienstūre)).

2.2. Dzinējiekārtas (tostarp dzinēji, propelleri un rotora sistēmas) un spēka palīgiekārtas (APU)

1.	Propellera, rotora vai dzinēja jebkuras daļas vai vadības atteice vai nopietni darbības traucējumi.

2.	Galvenā/astes rotora vai transmisijas un/vai tamlīdzīgu sistēmu bojājumi vai atteice.

3.	Jebkura dzinēja vai APU, ja tāds ir vajadzīgs (piemēram, ETOPS (īpaši tāli lidojumi ar divu dzinēju lidmašīnām), MEL (obligāto iekārtu saraksts)), liesmas noraušana, apstāšanās lidojumā.

4.	Dzinēja darbības ierobežojumu pārsniegšana, tostarp jebkura ātri rotējoša komponenta (piemēram, APU, gaisa palaišanas iekārta, gaisa ciklus regulējoša iekārta, gaisa turbīnas motors, propelleris vai rotors) rotācijas ātruma pārsniegšana vai nespēja kontrolēt tā ātrumu.

Jebkuras dzinēja, spēka iekārtas, APU vai transmisijas daļas atteice vai darbības traucējumi, kuru dēļ rodas viena vai vairākas šādas problēmas:

a)	vilces reversa sistēmas atteice darboties atbilstīgi dotajām komandām;

b)	nespēja kontrolēt jaudu, vilci vai rpm (apgriezienu skaitu minūtē);

c)	komponentu/atlūzu atdalīšanās.

3. MIJIEDARBĪBA AR AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMIEM (ANS) UN GAISA SATIKSMES PĀRVALDĪBU (ATM)

1.	Nedroša ATC (gaisa satiksmes vadības) atļauja.

2.	Ilgstošs sakaru zudums ar ATS (gaisa satiksmes vadības pakalpojumu) vai ATM struktūrvienību.

3.	Pretrunīgi norādījumi no dažādām ATS struktūrvienībām, kuri var izraisīt distances zudumu.

4.	Radiosakaru ziņojuma nepareiza interpretācija, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

5.	Tīša ATC norādījumu neievērošana, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

4. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS UN CITAS KRITISKAS SITUĀCIJAS

1.	Jebkāds notikums, kura rezultātā izsludināta ārkārtas situācija (MAYDAY vai PAN call).

2.	Jebkāda degšana, kušana, dūmi, izgarojumi, dzirksteļošana, pārkaršana, ugunsgrēks vai sprādziens.

3.	Gaisa piesārņojums pilotu kabīnē vai pasažieru salonā, kas ir apdraudējis vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

4.	Lidojuma apkalpe vai salona apkalpe nav piemērojusi pareizu nestandarta procedūru vai ārkārtas procedūru, lai novērstu ārkārtas situāciju.

5.	Jebkura avārijas aprīkojuma vai jebkuras nestandarta procedūras izmantošana, kas ietekmē veiktspēju lidojuma vai nosēšanās laikā.

6.	Jebkuras avārijas vai glābšanas sistēmas vai aprīkojuma atteice, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

7.	Nekontrolējams spiediens salonā.

8.	Kritiski mazs degvielas daudzums vai degvielas daudzums galamērķī mazāks par prasīto kritisko degvielas rezervi.

9.	Jebkāds gadījums, kad apkalpe izmanto apkalpes locekļiem paredzēto skābekli.

10.	Jebkura lidojuma apkalpes vai salona apkalpes locekļa darba nespēja, kuras rezultātā apkalpes locekļu skaits samazinās zem minimālā sertificētā apkalpes personālsastāva.

11.	Apkalpes locekļu nogurums, kas ietekmē vai var ietekmēt viņu spēju droši veikt savus pienākumus lidojuma laikā.

5. ĀRĒJĀ VIDE UN METEOROLOĢISKIE APSTĀKĻI

1.	Sadursme vai bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā ar citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (1).

2.	ACAS RA (gaisa kuģu sadursmju novēršanas sistēmas sadursmju novēršanas norādes).

3.	Sistēmas, kas brīdina par sadursmi ar zemi, piemēram, GPWS (Ground Proximity Warning System (sistēma, kas brīdina par bīstamu tuvošanos zemei))/TAWS (Terrain Awareness and Warning System (reljefa apzināšanās un brīdināšanas sistēma)) autentiska “brīdinājuma” aktivizēšanās.

4.	Sadursme ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp sadursme ar putniem.

5.	Bojājums, ko izraisījis svešķermenis/atlūzas (FOD).

6.	Negaidīta saskare ar sliktu skrejceļa virsmas stāvokli.

7.	Saskare ar pēcstrūklas turbulenci.

8.	Traucējumi, ko gaisa kuģim nodara šaujamieroči, pirotehnika, gaisa pūķi, lāzera gaismas, ļoti jaudīgas gaismas, lāzeri, bezpilota lidaparāti, lidmodeļi, vai līdzīgi traucējumi.

9.	Zibens trāpījums, kura dēļ gaisa kuģis bojāts vai nedarbojas jebkura gaisa kuģa sistēma, vai radušies tās darbības traucējumi.

10.	Saskare ar krusu, kuras dēļ gaisa kuģis bojāts vai nedarbojas jebkura gaisa kuģa sistēma, vai radušies tās darbības traucējumi.

11.	Saskare ar spēcīgu turbulenci vai jebkāda citāda saskare, kas izraisījusi gaisa kuģī atrodošos personu traumas vai ko uzskata par tādu, pēc kuras jāveic gaisa kuģa “turbulences pārbaude”.

12.	Ievērojama vēja nobīde vai iekļūšana negaisā, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

13.	Apledojums, kura dēļ radušās grūtības vadīt gaisa kuģi, gaisa kuģis bojāts vai nedarbojas jebkura gaisa kuģa sistēma, vai radušies tās darbības traucējumi.

14.	Saskare ar vulkāniskajiem pelniem.

6. DROŠĪBA

1.	Spridzināšanas draudi vai gaisa kuģa nolaupīšana.

2.	Grūtības savaldīt pasažierus, kas atrodas apreibinošu vielu ietekmē, vardarbīgus vai nepaklausīgus pasažierus.

3.	Bezbiļetnieka atklāšana.

(1) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

II PIELIKUMS

ATGADĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR GAISA KUĢA TEHNISKO STĀVOKLI, APKOPI UN REMONTU

1. IZGATAVOŠANA

Ražojumi, daļas vai ierīces, ko ražošanas organizācija laidusi klajā ar tādām novirzēm no attiecīgajiem projektēšanas datiem, kuras varētu izraisīt potenciāli nedrošu stāvokli, kā identificēts kopā ar tipa sertifikāta vai konstrukcijas apstiprinājuma turētāju.

2. KONSTRUKCIJA

Jebkāds ar ražojumu, daļu vai ierīci saistīts bojājums, darbības traucējums, defekts vai cits atgadījums, kas radījis vai var radīt nedrošu stāvokli.

Piezīme. Šo sarakstu piemēro atgadījumiem ar ražojumu, daļu vai ierīci, uz kuru attiecas tipa sertifikāts, ierobežots tipa sertifikāts, papildu tipa sertifikāts, ETSO atļauja, nozīmīga remonta projekta apstiprinājums vai jebkurš cits attiecīgs apstiprinājums, ko uzskata par izsniegtu saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 (1).

3. APKOPE UN LIDOJUMDERĪGUMA UZTURĒŠANAS VADĪBA

1.	Nopietni konstrukcijas bojājumi (piemēram, plaisas, paliekoša deformācija, atslāņošanās, atdalīšanās, apdegums, pārmērīgs nodilums vai korozija), kas konstatēti gaisa kuģa vai komponenta tehniskās apkopes laikā.

2.	Šķidrumu (piemēram, hidrauliskā šķidruma, degvielas, eļļas, gāzes vai citu šķidrumu) ievērojama noplūde vai piesārņojums.

Jebkuras dzinēja vai spēka iekārtas un/vai transmisijas daļas atteice vai darbības traucējumi, kuru dēļ rodas viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)	komponentu/atlūzu atdalīšanās;

b)	dzinēja stiprinājuma konstrukcijas atteice.

4.	Propellera bojājums, atteice vai defekts, kas varēja izraisīt propellera vai jebkuras lielas propellera daļas atdalīšanos lidojuma laikā un/vai propellera vadības darbības traucējumus.

5.	Galvenā rotora pārnesumkārbas/savienojuma bojājums, atteice vai defekts, kas varēja izraisīt rotora mezgla atdalīšanos lidojuma laikā un/vai rotora vadības darbības traucējumus.

6.	Drošumam būtiskas sistēmas vai iekārtas, tostarp avārijas sistēmas vai iekārtas, nopietni darbības traucējumi tehniskās apkopes testu laikā vai šo sistēmu neaktivizēšana pēc apkopes.

7.	Gaisa kuģa komponentu nepareiza montāža vai uzstādīšana, kas konstatēta šim konkrētajam nolūkam neparedzētas pārbaudes vai testa laikā.

8.	Kļūdains nopietna defekta novērtējums vai nopietna neatbilstība MEL un tehniskā žurnāla procedūrām.

9.	Elektroinstalācijas starpsavienojumu sistēmas (EWIS) nopietns bojājums.

10.	Jebkurš defekts kritiskā daļā ar kontrolētu darbmūžu, kura dēļ daļa norakstāma pirms noteiktā darbmūža beigām.

11.	Nezināmas, aizdomīgas izcelsmes ražojumu, komponentu vai materiālu vai lietošanai nederīgu kritisku komponentu izmantošana.

12.	Maldinoša, nepareiza vai nepietiekama informācija par piemērojamiem tehniskās apkopes datiem vai procedūrām, kuras dēļ var rasties nopietnas tehniskās apkopes kļūdas; te ietvertas arī valodas problēmas.

13.	Gaisa kuģa tehniskās apkopes ierobežojumu vai plānotās apkopes nepareiza kontrole vai piemērošana.

14.	Gaisa kuģa izlaišana ekspluatācijā no tehniskās apkopes, ja ir jebkāda neatbilstība, kas apdraud lidojumu drošumu.

15.	Nopietni bojājumi, kuri gaisa kuģim nodarīti tehniskās apkopes laikā, jo apkope ir veikta nepareizi vai ir izmantotas nepiemērotas vai lietošanai nederīgas atbalsta iekārtas uz zemes, un kuru dēļ vajadzīgas papildus tehniskās apkopes darbības.

16.	Konstatēti degšanas, kušanas, dūmošanas, dzirksteļošanas, pārkaršanas vai ugunsgrēka atgadījumi.

17.	Jebkāds atgadījums, kad cilvēka rīcība, tostarp personāla nogurums, ir tieši veicinājusi vai varējusi veicināt nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

18.

Nozīmīgi darbības traucējumi, uzticamības problēmas vai atkārtotas ierakstīšanas kvalitātes problēmas, kas ietekmē lidojuma reģistratoru sistēmu (piemēram, lidojuma parametru reģistrēšanas sistēmu, datu pārraides ierakstīšanas sistēmu vai pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīču sistēmu), vai lidojuma reģistratoru sistēmas izmantojamības nodrošināšanai vajadzīgās informācijas trūkums.

(1) Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

ATGADĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMIEM UN IEKĀRTĀM

Piezīme. Šā pielikuma struktūra ir tāda, ka, lai vienkāršotu ziņošanu par atgadījumiem, attiecīgie atgadījumi, vadoties pēc pieredzes, ir sasaistīti ar to darbību kategorijām, kuru laikā tie parasti notiek. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka šis iedalījums nozīmē, ka par atgadījumiem nav jāziņo, ja tie notiek ārpus darbību kategorijas, ar kuru tie sasaistīti šajā sarakstā.

1. AR GAISA KUĢI SAISTĪTI ATGADĪJUMI

1.	Sadursme vai bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā starp gaisa kuģi un citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (1), tostarp gandrīz notikusi sadursme ar zemes reljefu, nezaudējot kontroli (gandrīz CFIT).

2.	Minimālās distances neievērošana (2).

3.	Nepietiekama distance (3).

4.	ACAS RA (gaisa kuģu sadursmju novēršanas sistēmas sadursmju novēršanas norādes).

5.	Sadursme ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp sadursme ar putniem.

6.	Novirzīšanās no manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

7.	Faktisks vai iespējams šķērslis uz manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

8.	Šķērslis pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO).

9.	Gaisa kuģa novirzīšanās no gaisa satiksmes vadības atļaujas.

10.

Gaisa kuģa atkāpšanās no piemērojamo gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) noteikumu ievērošanas:

a)	gaisa kuģa atkāpšanās no piemērojamajām publicētajām ATM procedūrām;

b)	gaisa telpas pārkāpšana, tostarp neatļauta iekļūšana gaisa telpā;

c)	ar ATM saistītā gaisa kuģa aprīkojuma izvietojums un izmantojums, kas neatbilst piemērojamajiem noteikumiem.

11.	Ar izsaukuma signālu pārprašanu saistīti atgadījumi.

2. PAKALPOJUMU VAI FUNKCIJU PASLIKTINĀŠANĀS VAI PILNĪGS ZUDUMS

Nespēja sniegt ATM pakalpojumus vai izpildīt ATM funkcijas:

a)	nespēja sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus vai izpildīt gaisa satiksmes vadības pakalpojumu funkcijas;

b)	nespēja sniegt gaisa telpas pārvaldības pakalpojumus vai izpildīt gaisa telpas pārvaldības funkcijas;

c)	nespēja sniegt gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un kapacitātes pakalpojumus vai izpildīt gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un kapacitātes funkcijas.

2.	Iztrūkstoša vai lielā mērā kļūdaina, nepilnīga, neadekvāta vai maldinoša informācija no jebkura atbalsta dienesta (4), tostarp saistībā ar sliktu skrejceļa virsmas stāvokli.

3.	Sakaru pakalpojuma atteice.

4.	Uzraudzības pakalpojuma atteice.

5.	Datu apstrādes un paziņošanas funkcijas vai pakalpojuma atteice.

6.	Navigācijas pakalpojuma atteice.

7.	ATM sistēmas drošības atteice, kam bijusi vai varējusi būt tieša negatīva ietekme uz pakalpojuma sniegšanas drošumu.

8.	ATS sektora/pozīcijas ievērojama pārslodze, kas var pasliktināt pakalpojuma sniegšanas kvalitāti.

9.	Svarīgu paziņojumu kļūdaina saņemšana vai interpretācija, tostarp izmantotās valodas nepietiekama saprašana, ja tam bijusi vai varējusi būt tieša negatīva ietekme uz pakalpojuma sniegšanas drošumu.

10.	Ilgstošs sakaru zudums ar gaisa kuģi vai citu ATS struktūrvienību.

3. CITI ATGADĪJUMI

1.	Ārkārtas situācijas izsludināšana (MAYDAY vai PAN call).

2.	Ievērojami ārēji traucējumi aeronavigācijas dienestiem (piemēram, radioapraides stacijas, kas raida FM diapazonā, rada traucējumus ILS (instrumentālās nolaišanās sistēmai), VOR (VHF rotējošajai radiobākai) un sakaru traucējumus).

3.	Traucējumi gaisa kuģim, ATS struktūrvienībai vai radiosakaru pārraidei, kurus cita starpā nodara šaujamieroči, pirotehnika, gaisa pūķi, lāzera gaismas, ļoti jaudīgas gaismas lāzeri, bezpilota lidaparāti, lidmodeļi, vai līdzīgi traucējumi.

4.	Degvielas izmešana avārijas situācijā.

5.	Spridzināšanas draudi vai gaisa kuģa nolaupīšana.

6.	Nogurums, kas ietekmē vai var ietekmēt spēju droši veikt aeronavigācijas vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus.

7.	Jebkāds atgadījums, kad cilvēka rīcība ir tieši veicinājusi vai varējusi veicināt nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

(1) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

(2) Te domāta situācija, kad nav nodrošināta noteiktā minimālā distance starp gaisa kuģiem vai starp gaisa kuģi un gaisa telpu, uz ko attiecas noteiktā minimālā distance.

(3) Ja nav noteikta minimālā distance – situācija, kad tiek uzskatīts, ka gaisa kuģi palidojuši viens otram garām pārāk tuvu, lai pilotiem būtu iespējams ieturēt drošu distanci.

(4) Piemēram: gaisa satiksmes vadības dienests (ATS), lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests (ATIS), meteoroloģiskie dienesti, navigācijas datubāzes, kartes, navigācijas kartes, aeronavigācijas informācijas dienests (AIS), rokasgrāmatas.

IV PIELIKUMS

ATGADĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR LIDLAUKIEM UN PAKALPOJUMIEM UZ ZEMES

1. LIDLAUKA DROŠUMA PĀRVALDĪBA

Piezīme. Šā pielikuma struktūra ir tāda, ka, lai vienkāršotu ziņošanu par atgadījumiem, attiecīgie atgadījumi, vadoties pēc pieredzes, ir sasaistīti ar to darbību kategorijām, kuru laikā tie parasti notiek. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka šis iedalījums nozīmē, ka par atgadījumiem nav jāziņo, ja tie notiek ārpus darbību kategorijas, ar kuru tie sasaistīti šajā sarakstā.

1.1. Ar gaisa kuģi un šķērsli saistīti atgadījumi

1.	Sadursme vai bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā starp gaisa kuģi un citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (1).

2.	Sadursme ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp sadursme ar putniem.

3.	Novirzīšanās no manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

4.	Faktisks vai iespējams šķērslis uz manevrēšanas ceļa vai skrejceļa.

5.	Šķērslis vai novirzīšanās pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO).

6.	Gaisa kuģis vai transportlīdzeklis neievēro atļauju, norādījumu vai ierobežojumu, darbojoties lidlauka manevrēšanas laukumā (piemēram, nepareizs skrejceļš vai manevrēšanas ceļš vai lidlauka ierobežotas piekļuves daļa).

7.	Svešķermenis lidlauka manevrēšanas laukumā, kas ir apdraudējis vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

8.	Šķēršļi lidlaukā vai lidlauka tuvumā, kuri nav norādīti AIP (Aeronavigācijas informatīvajā izdevumā) vai NOTAM (Paziņojumā lidotājiem) un/vai kuri nav pienācīgi marķēti vai apgaismoti.

9.	Transportlīdzekļa, iekārtas vai personas izraisīti traucējumi atpakaļ stumšanas (push-back), vilces reversa (power-back) vai manevrēšanas laikā.

10.	Pasažieri vai nepiederoša persona, kas bez uzraudzības atrodas uz perona.

11.	Reaktīvā dzinēja, rotora vai propellera radītās gaisa strūklas ietekme.

12.	Ārkārtas situācijas izsludināšana (MAYDAY vai PAN call).

1.2. Pakalpojumu vai funkciju pasliktināšanās vai pilnīgs zudums

Sakaru zudums vai atteice starp:

a)	lidlauka personālu, transportlīdzekļa apkalpi vai citu zemes dienestu personālu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu struktūrvienību vai perona pārvaldības pakalpojumu struktūrvienību;

b)	perona pārvaldības pakalpojumu struktūrvienību un gaisa kuģi, transportlīdzekli vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumu struktūrvienību.

2.	Lidlauka iekārtas vai sistēmas nopietna atteice, darbības traucējumi vai defekts, kas apdraudēja vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

3.	Lidlauka apgaismojuma, marķējumu vai zīmju ievērojami trūkumi.

4.	Lidlauka avārijas trauksmes sistēmas atteice.

5.	Nav pieejami piemērojamajās prasībās noteiktie glābšanas un ugunsdzēsības dienesti.

1.3. Citi atgadījumi

1.	Ugunsgrēks, dūmi, sprādzieni lidlauka telpās, tā tuvumā un iekārtās, kuri apdraudēja vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2.	Ar lidlauka drošību saistīti atgadījumi (piemēram, nesankcionēta iekļūšana, sabotāža, spridzināšanas draudi).

3.	Neziņošana par nozīmīgām lidlauka ekspluatācijas nosacījumu izmaiņām, kā rezultātā tika apdraudēts vai varēja tikt apdraudēts gaisa kuģis, tajā atrodošās personas vai jebkura cita persona.

4.	Atledošana/pretapledošanas apstrāde nav veikta, veikta nepareizi vai nepietiekami.

5.	Ievērojama degvielas noplūde uzpildīšanas laikā.

6.	Piesārņotas vai nepareiza veida degvielas vai citu nepieciešamu šķidrumu (tostarp skābekļa, slāpekļa, eļļas un dzeramā ūdens) iepildīšana.

7.	Nespēja atbilstīgi rīkoties, ja skrejceļa virsmas stāvoklis ir slikts.

8.	Jebkāds atgadījums, kad cilvēka rīcība ir tieši veicinājusi vai varējusi veicināt nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

2. GAISA KUĢA APKALPOŠANA UZ ZEMES

Piezīme. Šā pielikuma struktūra ir tāda, ka, lai vienkāršotu ziņošanu par atgadījumiem, attiecīgie atgadījumi, vadoties pēc pieredzes, ir sasaistīti ar to darbību kategorijām, kuru laikā tie parasti notiek. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka šis iedalījums nozīmē, ka par atgadījumiem nav jāziņo, ja tie notiek ārpus darbību kategorijas, ar kuru tie sasaistīti šajā sarakstā.

2.1. Ar gaisa kuģi un lidlauku saistīti atgadījumi

1.	Sadursme vai bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā starp gaisa kuģi un citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (2).

2.	Šķērslis uz skrejceļa vai manevrēšanas ceļa.

3.	Novirzīšanās no skrejceļa vai manevrēšanas ceļa.

4.	Ievērojams gaisa kuģa konstrukcijas, sistēmu un aprīkojuma piesārņojums, kura avots ir pārvadājamā bagāža, pasts vai krava.

5.	Transportlīdzekļa, iekārtas vai personas izraisīti traucējumi atpakaļ stumšanas (push-back), vilces reversa (power-back) vai manevrēšanas laikā.

6.	Svešķermenis lidlauka manevrēšanas laukumā, kas ir apdraudējis vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

7.	Pasažieri vai nepiederoša persona, kas bez uzraudzības atrodas uz perona.

8.	Ugunsgrēks, dūmi, sprādzieni lidlauka telpās, tā tuvumā un iekārtās, kuri apdraudēja vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

9.	Ar lidlauka drošību saistīti atgadījumi (piemēram, nesankcionēta iekļūšana, sabotāža, spridzināšanas draudi).

2.2. Pakalpojumu vai funkciju pasliktināšanās vai pilnīgs zudums

1.	Sakaru zudums vai atteice ar gaisa kuģi, transportlīdzekli, gaisa satiksmes vadības pakalpojumu struktūrvienību vai perona pārvaldības pakalpojumu struktūrvienību.

2.	Lidlauka iekārtas vai sistēmas nopietna atteice, darbības traucējumi vai defekts, kas apdraudēja vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

3.	Lidlauka apgaismojuma, marķējumu vai zīmju ievērojami trūkumi.

2.3. Atgadījumi, kas raksturīgi apkalpošanai uz zemes

1.	Nepareiza pasažieru apkalpošana vai izvietošana vai bagāžas, pasta vai kravas apstrāde vai iekraušana, kas var ievērojami ietekmēt gaisa kuģa svaru un/vai līdzsvaru (tostarp nopietnas kļūdas aprēķinos par svara un smaguma centra izvietojumu).

2.	Iekāpšanas aprīkojuma noņemšana, tādējādi apdraudot gaisa kuģī atrodošās personas.

3.	Nepareiza bagāžas, pasta vai kravas uzglabāšana vai nostiprināšana, kas jebkādā veidā var apdraudēt gaisa kuģi, tā aprīkojumu vai gaisa kuģī atrodošās personas vai kas var traucēt evakuāciju ārkārtas gadījumos.

4.	Bīstamu kravu pārvadāšana, pārvadāšanas mēģinājums vai bīstamu kravu apkalpošana, kas apdraudēja vai varēja apdraudēt darbības drošumu vai izraisīja nedrošu stāvokli (piemēram, incidentu vai nelaimes gadījumu saistībā ar bīstamām kravām, kā definēts ICAO tehniskajās instrukcijās (3)).

5.	Neatbilstība bagāžas un pasažiera identifikācijas prasībām.

6.	Neatbilstība vajadzīgajām gaisa kuģa apkalpošanas uz zemes un apkopes procedūrām, it sevišķi atledošanas, degvielas uzpildīšanas vai iekraušanas procedūrām, tostarp iekārtu nepareiza novietošana vai noņemšana.

7.	Ievērojama degvielas noplūde uzpildīšanas laikā.

8.	Nepareiza degvielas daudzuma iepildīšana, kas var nopietni ietekmēt gaisa kuģa lidošanas ilgumu, veiktspēju, līdzsvaru vai konstrukcijas stiprību.

9.	Piesārņotas vai nepareiza veida degvielas vai citu nepieciešamu šķidrumu (tostarp skābekļa, slāpekļa, eļļas un dzeramā ūdens) iepildīšana.

10.	Apkalpošanai uz zemes izmantotā zemes aprīkojuma atteice, darbības traucējumi vai defekts, kas izraisīja vai var izraisīt gaisa kuģa bojājumu (piemēram, vilkšanas stienis vai GPU (lidlauka spēka iekārta)).

11.	Atledošana/pretapledošanas apstrāde nav veikta, veikta nepareizi vai nepietiekami.

12.	Bojājumi, ko gaisa kuģim nodarījis apkalpošanai uz zemes izmantotais aprīkojums vai transportlīdzekļi, ietverot arī bojājumus, par kuriem iepriekš nav ziņots.

13.	Jebkāds atgadījums, kad cilvēka rīcība ir tieši veicinājusi vai varējusi veicināt nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

(1) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

(2) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

(3) Tehniskās instrukcijas bīstamu kravu drošiem gaisa pārvadājumiem (ICAO Dok. 9284).

V PIELIKUMS

ATGADĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR GAISA KUĢIEM, KURI NAV KOMPLEKSI GAISA KUĢI AR DZINĒJU, TOSTARP AR PLANIERIEM UN PAR GAISU VIEGLĀKIEM LIDAPARĀTIEM

Šajā pielikumā:

a)	“gaisa kuģis, kas nav komplekss gaisa kuģis ar dzinēju” ir jebkurš gaisa kuģis, kas nav Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. panta j) punktā definētais gaisa kuģis;

b)	“planieris” lieto nozīmē, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 (1) 2. panta 117. punktā;

c)	“par gaisu vieglāki lidaparāti” lieto nozīmē, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (2) pielikuma iedaļas “Šajā sarakstā lietoto terminu definīcijas” ML10. punktā.

1. GAISA KUĢI, KAS NAV KOMPLEKSI GAISA KUĢI AR DZINĒJU, IZŅEMOT PLANIERUS UN PAR GAISU VIEGLĀKUS LIDAPARĀTUS

Piezīme. Šīs iedaļas struktūra ir tāda, ka, lai vienkāršotu ziņošanu par atgadījumiem, attiecīgie atgadījumi, vadoties pēc pieredzes, ir sasaistīti ar to darbību kategorijām, kuru laikā tie parasti notiek. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka šis iedalījums nozīmē, ka par atgadījumiem nav jāziņo, ja tie notiek ārpus darbību kategorijas, ar kuru tie sasaistīti šajā sarakstā.

1.1. Gaisa kuģu ekspluatācija

1.	Netīša kontroles zaudēšana.

2.	Nosēšanās ārpus paredzētās nosēšanās zonas.

3.	Nespēja vai neizdošanās sasniegt vajadzīgo gaisa kuģa veiktspēju, kas paredzēta normālos apstākļos pacelšanās, augstuma uzņemšanas vai nosēšanās laikā.

4.	Šķērslis uz skrejceļa.

5.	Novirzīšanās no skrejceļa.

6.	Jebkāds lidojums, kas veikts ar gaisa kuģi, kurš nebija lidojumderīgs vai attiecībā uz kuru gatavošanās lidojumam netika pabeigta, ja šāds lidojums ir apdraudējis vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

Netīša ielidošana IMC apstākļos (instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos), ja gaisa kuģis nav sertificēts atbilstoši IFR (instrumentālo lidojumu noteikumiem) vai ja pilotam nav kvalifikācijas atbilstoši IFR, gadījumā, ja tas apdraudēja vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

8.	Netīša kravas nomešana (3).

1.2. Tehniski atgadījumi

1.	Anormāla spēcīga vibrācija (piemēram, elerona vai augstumstūres “drebēšana” vai propellera vibrēšana).

2.	Jebkuras lidojuma vadības ierīces nepareiza darbība vai atvienošanās.

3.	Gaisa kuģa konstrukcijas atteice vai ievērojama tās stāvokļa pasliktināšanās.

4.	Gaisa kuģa konstrukcijas vai iekārtas jebkuras daļas zaudēšana lidojuma laikā.

5.	Dzinēja, rotora, propellera, degvielas sistēmas vai citas pamatsistēmas atteice.

6.	Jebkāda šķidruma noplūde, kas radīja ugunsgrēka draudus vai gaisa kuģa konstrukcijas, sistēmu vai aprīkojuma potenciāli bīstamu kontamināciju vai kas apdraudēja gaisa kuģī atrodošās personas.

1.3. Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem un gaisa satiksmes pārvaldību

1.	Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem (piemēram, sniegti nepareizi pakalpojumi, pretrunīgi ziņojumi vai atkāpes no atļaujas), kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2.	Gaisa telpas pārkāpšana.

1.4. Ārkārtas situācijas un citas kritiskas situācijas

1.	Jebkāds atgadījums, kura dēļ veikts ārkārtas palīdzības izsaukums.

2.	Ugunsgrēks, sprādziens, dūmi, toksiskas gāzes vai toksiski izgarojumi gaisa kuģī.

3.	Pilota darba nespēja, kuras dēļ tas nav spējīgs pildīt kādu pienākumu.

1.5. Ārējā vide un meteoroloģiskie apstākļi

1.	Sadursme uz zemes vai gaisā ar citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (4).

2.	Bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā ar citu gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (4), kuras dēļ jāveic ārkārtas izvairīšanās manevrs, kas vajadzīgs, lai izvairītos no sadursmes.

3.	Sadursme ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp sadursme ar putniem, kas izraisījusi gaisa kuģa bojājumus vai jebkura pamatpakalpojuma zudumu vai darbības traucējumus.

4.	Traucējumi, ko gaisa kuģim nodara šaujamieroči, pirotehnika, gaisa pūķi, lāzera gaismas, ļoti jaudīgas gaismas lāzeri, bezpilota lidaparāti, lidmodeļi, vai līdzīgi traucējumi.

5.	Zibens trāpījums, kas izraisījis gaisa kuģa bojājumus vai funkciju zudumu.

6.	Saskare ar spēcīgu turbulenci, kas izraisījusi gaisa kuģī atrodošos personu traumas vai nepieciešamību pēc lidojuma veikt turbulences radīto gaisa kuģa bojājumu pārbaudi.

7.	Apledojums, tostarp karburatora apledojums, kas ir apdraudējis vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2. PLANIERI

2.1. Gaisa kuģu ekspluatācija

1.	Netīša kontroles zaudēšana.

2.	Atgadījums, kad planiera pilots nespēja atlaist vinčas trosi vai planiera vilkšanas trosi un to nācās darīt, izmantojot ārkārtas procedūras.

3.	Jebkāda vinčas troses vai planiera vilkšanas troses atlaišana, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt gaisa kuģi, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

4.	Ja planierim ir dzinējs, dzinēja atteice pacelšanās laikā.

5.	Jebkāds lidojums, kas veikts ar planieri, kurš nebija lidojumderīgs vai attiecībā uz kuru gatavošanās lidojumam netika pabeigta, un tādējādi tika apdraudēts vai varēja tikt apdraudēts planieris, tajā atrodošās personas vai jebkura cita persona.

2.2. Tehniski atgadījumi

1.	Anormāla spēcīga vibrācija (piemēram, elerona vai augstumstūres “drebēšana” vai propellera vibrēšana).

2.	Jebkuras lidojuma vadības ierīces nepareiza darbība vai atvienošanās.

3.	Planiera konstrukcijas atteice vai ievērojama tās stāvokļa pasliktināšanās.

4.	Planiera konstrukcijas vai iekārtas jebkuras daļas zaudēšana lidojuma laikā.

2.3. Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem un gaisa satiksmes pārvaldību

1.	Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem (piemēram, sniegti nepareizi pakalpojumi, pretrunīgi ziņojumi vai atkāpes no atļaujas), kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt planieri, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2.	Gaisa telpas pārkāpšana.

2.4. Ārkārtas situācijas un citas kritiskas situācijas

1.	Jebkāds atgadījums, kura dēļ veikts ārkārtas palīdzības izsaukums.

2.	Jebkāda situācija, kad nav pieejama droša nosēšanās zona.

3.	Ugunsgrēks, sprādziens, dūmi vai toksiskas gāzes vai izgarojumi planierī.

4.	Pilota darba nespēja, kuras dēļ tas nav spējīgs pildīt kādu pienākumu.

2.5. Ārējā vide un meteoroloģiskie apstākļi

1.	Sadursme uz zemes vai gaisā ar gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (5).

2.	Bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā ar gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (5), kuras dēļ jāveic ārkārtas izvairīšanās manevrs, kas vajadzīgs, lai izvairītos no sadursmes.

3.	Traucējumi, ko planierim nodara šaujamieroči, pirotehnika, gaisa pūķi, lāzera gaismas, ļoti jaudīgas gaismas lāzeri, bezpilota lidaparāti, lidmodeļi, vai līdzīgi traucējumi.

4.	Zibens trāpījums, kas izraisījis planiera bojājumus.

3. PAR GAISU VIEGLĀKI LIDAPARĀTI (GAISA BALONI UN DIRIŽABĻI)

3.1. Gaisa kuģu ekspluatācija

1.	Jebkāds lidojums, kas veikts par gaisu vieglākā lidaparātā, kurš nebija lidojumderīgs vai attiecībā uz kuru gatavošanās lidojumam netika pabeigta, un tādējādi tika apdraudēts vai varēja tikt apdraudēts par gaisu vieglāks lidaparāts, tajā atrodošās personas vai jebkura cita persona.

2.	Dežūrliesmas degļa netīša pilnīga izdzišana.

3.2. Tehniski atgadījumi

Jebkuras turpmāk minētās daļas vai vadības ierīces atteice: gāzes tvertnes iegremdētā caurule, apvalka trīsis, vadības virve, pietauvošanas trose, noplūde gar degļa vārsta blīvi, noplūde gar gāzes tvertnes vārsta blīvi, karabīne, gāzes caurules bojājums, pacelšanās gāzes vārsts, apvalks vai balonete, ventilators, spiediena izlīdzināšanas vārsts (gāzes gaisa balonam), vinča (pietauvotam gāzes gaisa balonam).

2.	Pacelšanās gāzes ievērojama noplūde vai zudums (piemēram, porainums, atvērti pacelšanās gāzes vārsti).

3.3. Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem un gaisa satiksmes pārvaldību

1.	Mijiedarbība ar aeronavigācijas pakalpojumiem (piemēram, sniegti nepareizi pakalpojumi, pretrunīgi ziņojumi vai atkāpes no atļaujas), kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt par gaisu vieglāku lidaparātu, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2.	Gaisa telpas pārkāpšana.

3.4. Ārkārtas situācijas un citas kritiskas situācijas

1.	Jebkāds atgadījums, kura dēļ veikts ārkārtas palīdzības izsaukums.

2.	Ugunsgrēks, sprādziens, dūmi vai toksiski izgarojumi par gaisu vieglākā lidaparātā (izņemot degļa parasto darbību).

3.	Par gaisu vieglākā lidaparātā atrodošos personu izmešana no groza vai gondolas.

4.	Pilota darba nespēja, kuras dēļ tas nav spējīgs pildīt kādu pienākumu.

5.	Uz zemes esošā personāla netīša pacelšana vai vilkšana, kas izraisījusi personas bojāeju vai traumas.

3.5. Ārējā vide un meteoroloģiskie apstākļi

1.	Sadursme vai bīstama satuvošanās uz zemes vai gaisā ar gaisa kuģi, zemi vai šķērsli (6), kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt par gaisu vieglāku lidaparātu, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

2.	Traucējumi, ko par gaisu vieglākam lidaparātam nodara šaujamieroči, pirotehnika, gaisa pūķi, lāzera gaismas, ļoti jaudīgas gaismas lāzeri, bezpilota lidaparāti, lidmodeļi, vai līdzīgi traucējumi.

3.	Negaidīta saskare ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas ir apdraudējusi vai varēja apdraudēt par gaisu vieglāku lidaparātu, tajā atrodošās personas vai jebkuru citu personu.

(1) Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

(3) Šis punkts attiecas tikai uz komercekspluatāciju Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. panta i) punkta nozīmē.

(4) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

(5) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

(6) Par šķērsli uzskata arī transportlīdzekli.

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1019

(2015. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 861/2013, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/49

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”),

ņemot vērā Padomes 2013. gada 5. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013 noteica galīgo antidempinga maksājumu šādu nerūsējošā tērauda stiepļu importam Savienībā:

—	ar niķeļa saturu 2,5 masas % vai vairāk, izņemot stiepli ar niķeļa saturu 28 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 31 masas %, un hroma saturu 20 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 22 masas %,

—	ar niķeļa saturu mazāk par 2,5 masas %, izņemot stiepli ar hroma saturu 13 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 25 masas %, un ar alumīnija saturu 3,5 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6 masas %,

ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7223 00 19 un 7223 00 99 un kā izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”).

(2)	Izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica galīgo antidempinga maksājumu, sadarbojās liels Indijas ražotāju eksportētāju skaits. Tā rezultātā Eiropas Komisija (“Komisija”) izveidoja izmeklējamo Indijas ražotāju eksportētāju izlasi.

(3)	Padome noteica individuālās maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam no 0 % līdz 12,5 % attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un vidējo svērto maksājuma likmi 5 % apmērā uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(4)	Padome arī noteica valsts mēroga maksājumu 12,5 % apmērā visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nebija pieteikušies vai nesadarbojās izmeklēšanā.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā paredzēts – ja kāds jauns Indijas ražotājs eksportētājs Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

a)	tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību periodā, uz kuru balstīti pasākumi, proti, no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”);

b)	tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar minēto regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

c)	ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda vai uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda,

tad minētās regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, nosakot jaunajam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kuru piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 5 % apmērā.

B. JAUNA RAŽOTĀJA EKSPORTĒTĀJA PIEPRASĪJUMS

(6)

Indijas uzņēmumi Superon Schweisstechnik India Ltd. (“pirmais pieprasījuma iesniedzējs”) un Anand ARC Ltd. (“otrais pieprasījuma iesniedzējs”) pieprasīja, lai tiem tiktu noteikta maksājuma likme, kuru piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (“jauna ražotāja eksportētāja režīms” jeb “JRER”).

(7)	Lai noteiktu pieprasījuma iesniedzēju atbilstību JRER piešķiršanas kritērijiem, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā, tika veikta pārbaude.

(8)	Pieprasījuma iesniedzējiem tika nosūtīta anketa, lūdzot sniegt pierādījumus par to, ka tie atbilst visiem iepriekš minētajiem kritērijiem, kas izklāstīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzēji atbilst trim JRER piemērošanas kritērijiem. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

—	Superon Schweisstechnik India Ltd., Gurgaon,

—	Anand ARC Ltd., Mumbai.

(10)

Pirmais pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai apliecinātu, kas tas atbilst trim kritērijiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā. Pirmais pieprasījuma iesniedzējs faktiski varēja pierādīt, ka:

i)	tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam;

ii)	tas nav saistīts ne ar vienu ražotāju eksportētāju Indijā, uz kuru attiecas ar Regulu (ES) Nr. 1106/2013 noteiktie antidempinga pasākumi; un

iii)	tas faktiski ir eksportējis ievērojamu daudzumu (30 tonnas) attiecīgā ražojuma uz Savienību, sākot ar 2012. gada oktobri,

tādēļ saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantu tam var noteikt maksājuma likmi, ko piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, 5 %, un tas būtu jāiekļauj to Indijas ražotāju eksportētāju sarakstā, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(11)	Tomēr otrais pieprasījuma iesniedzējs neatbilda pirmajam kritērijam, jo tas izmeklēšanas periodā bija eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tāpēc uzņēmuma pieprasījums piemērot jauna ražotāja eksportētāja režīmu tika noraidīts.

(12)

Komisija informēja pieprasījuma iesniedzējus un Savienības ražošanas nozari par iepriekš minētajiem konstatējumiem un deva iespēju sniegt piezīmes. Viens ražotājs eksportētājs lūdza lēmumu piemērot ar atpakaļejošu spēku. Taču šāda iespēja patlaban procedūrā nav paredzēta, un ražotājs eksportētājs par to tika informēts. Piezīmes netika saņemtas.

(13)	Uz pirmo pieprasījuma iesniedzēju jāattiecina jauns Taric papildu kods (B997). Vienīgi tehniskās integrācijas vajadzībām datubāzē Taric ar šo regulu būtu jāgroza Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 861/2013 (3), to pašu Taric papildu kodu (B997) attiecinot uz pirmo pieprasījuma iesniedzēju.

(14)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/49 (4) pieņemta, nesaņemot komitejas, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, atzinumu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu tiesisko paļāvību, tādēļ būtu jāatceļ Īstenošanas regula (ES) 2015/49, un tās saturs būtu atkārtoti jāpieņem no dienas, kad stājās spēkā Īstenošanas regula (ES) 2015/49.

(15)	Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013 groza šādi:

a)	Taric papildu kodu “B781” 1. panta 2. punktā norādītajā tabulā aizstāj ar formulējumu “sk. pielikumu”;

b)	pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Ierakstu “B999” Īstenošanas regulas (ES) Nr. 861/2013 1. panta 2. punktā norādītajā tabulā aizstāj ar šādu ierakstu: “B999 (Superon Schweisstechnik India Ltd., Gurgaon, Haryana, Indija, Taric papildu kods ir B997)”.

3. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2015/49 atceļ no 2015. gada 16. janvāra.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā ir juridiski saistoša no 2015. gada 16. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 298, 8.11.2013., 1. lpp.

(3) Padomes 2013. gada 2. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 861/2013, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (OV L 240, 7.9.2013., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2015. gada 14. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2015/49, ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, un ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 861/2013, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (OV L 9, 15.1.2015., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Indijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē:

Uzņēmuma nosaukums	Pilsēta	Taric papildu kods
Bekaert Mukand Wire Industries	Lonand, Tal. Khandala, Satara District, Maharashtra	B781
Bhansali Bright Bars Pvt. Ltd.	Mumbai, Maharashtra	B781
Bhansali Stainless Wire	Mumbai, Maharashtra	B781
Chandan Steel	Mumbai, Maharashtra	B781
Drawmet Wires	Bhiwadi, Rajasthan	B781
Jyoti Steel Industries Ltd.	Mumbai, Maharashtra	B781
Mukand Ltd.	Thane	B781
Panchmahal Steel Ltd.	Dist. Panchmahals, Gujarat	B781
Superon Schweisstechnik India Ltd	Gurgaon, Haryana	B997

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1020

(2015. gada 29. jūnijs)

par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistām un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparāta Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) jaunam lietojumam. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju jaunā veidā lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistām un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem, un to paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 107/2010 (2) preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737), kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, uz desmit gadiem atļāva lietot kā barības piedevu gaļas cāļiem, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 885/2011 (3) – dējējvistu cāļiem, gaļas pīlēm, paipalām, fazāniem, irbēm, pērļu vistiņām, baložiem, gaļas zosīm un strausiem, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 306/2013 (4) – atšķirtiem sivēniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus, un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 787/2013 (5) – gaļas tītariem un vaislas tītariem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2014. gada 11. decembra atzinumā (6) secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, preparātam Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību un vidi. Iestāde arī secināja, ka ir pierādījumi par piedevas labvēlīgo ietekmi uz olu ražošanu, lietojot to dējējvistām. Šo secinājumu var attiecināt arī uz mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)	Preparāta Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot kā piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā ietvertajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 8. februāra Regula (ES) Nr. 107/2010 par atļauju izmantot Bacillus subtilis ATCC PTA-6737 kā piedevu gaļas cāļu barībai (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) (OV L 36, 9.2.2010., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 5. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 885/2011 par atļauju izmantot Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistu cāļiem, gaļas pīlēm, paipalām, fazāniem, irbēm, pērļu vistiņām, baložiem, gaļas zosīm un strausiem (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) (OV L 229, 6.9.2011., 3. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 2. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 306/2013 par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) atšķirtiem sivēniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus (atļaujas turētājs – Kemin Europa N.V.) (OV L 91, 3.4.2013., 5. lpp.).

(5) Komisijas 2013. gada 16. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 787/2013 par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu gaļas tītariem un vaislas tītariem (atļaujas turētājs – Kemin Europa N.V.) (OV L 220, 17.8.2013., 15. lpp.).

(6) EFSA Journal 2015; 13(1):3970.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs	Atļaujas turētāja nosaukums	Piedeva	Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode	Dzīvnieku suga vai kategorija	Maksimālais vecums	Minimālais saturs	Maksimālais saturs	Citi noteikumi	Atļaujas derīguma termiņš
						KVV/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %
Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori
4b1823	Kemin Europa N.V.	Bacillus subtilis ATCC PTA-6737	Piedevas sastāvs Preparāts Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas Cietā veidā Aktīvās vielas raksturojums Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) dzīvotspējīgās sporas Analītiskā metode (1) Skaitīšanas metode: Petri trauciņa un uztriepuma metode ar agarizētu barotni, kurā izmanto triptona sojas agaru un iepriekš termiski apstrādātus barības paraugus. Identifikācija: pulsa lauka gela elektroforēze (PFGE).	Dējējvistas Mazāk izplatītu sugu dējējmājputni	—	1 × 108	—	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret granulēšanos.	20.7.2025.

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1021

(2015. gada 29. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	32,3
	MA	145,9
	MK	33,7
	ZZ	70,6
0707 00 05	MK	20,6
	TR	106,1
	ZZ	63,4
0709 93 10	TR	122,9
0709 93 10	ZZ	122,9
0805 50 10	AR	124,3
	BO	143,4
	TR	102,0
	ZA	160,8
	ZZ	132,6
0808 10 80	AR	169,6
	BR	101,4
	CL	129,4
	NZ	141,7
	US	148,6
	ZA	120,0
	ZZ	135,1
0809 10 00	TR	263,1
0809 10 00	ZZ	263,1
0809 29 00	TR	340,5
	US	581,4
	ZZ	461,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1022

(2015. gada 29. jūnijs),

ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniegtajos importa tiesību pieteikumos, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz saldētu liellopu gaļu atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 431/2008

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 431/2008 (2) ir atvērta ikgadēja tarifa kvota liellopu gaļas nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa tiesību pieteikumos, kas iesniegti par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa tiesības var piešķirt, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 6. panta 3. punktu kopā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu.

(3)	Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumiem, kas norādīti importa tiesību pieteikumos, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 431/2008 iesniegti par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, piemēro šīs regulas pielikumā norādīto piešķīruma koeficientu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 29. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 431/2008, ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 un paredz tās pārvaldību (OV L 130, 20.5.2008., 3. lpp.).

(3) Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

PIELIKUMS

Kvotas kārtas numurs

Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam

(%)

09.4003

27,836632

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/29

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1023

(2015. gada 15. jūnijs),

ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

Savienība ir pieņēmusi Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (2) (“Briseles IIa regula”), kuras mērķis ir aizsargāt bērnus no nelabvēlīgās ietekmes, ko rada viņu nelikumīga aizvešana vai aizturēšana, un izstrādāt procedūras, kas nodrošinātu viņu ātru atgriešanu to pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī nodrošināt saskarsmes tiesību un aizgādības tiesību aizsardzību.

(3)

Regula (EK) Nr. 2201/2003 papildina un pastiprina 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”), kas starptautiskā līmenī izveido saistību un sadarbības sistēmu starp Līgumslēdzējām valstīm un starp centrālajām iestādēm un kas tiecas nodrošināt nelikumīgi aizvestu vai aizturētu bērnu ātru atgriešanu.

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas dalībvalstis.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, var uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē.

(10)	Andora savu instrumentu par pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai deponēja 2011. gada 6. aprīlī. Andorā minētā konvencija stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Andoras situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Andoras pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Andoras pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvencijas noteikumiem.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Andoras pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Andoras pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Slovākijas Republikai un Somijas Republikai, kas jau ir akceptējušas Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Andoras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 16. jūnijā deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1023 akceptē Andoras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Andoras pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras deklarāciju, ar ko akceptē Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nesniedz.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku.

Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Dz. RASNAČS

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/32

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1024

(2015. gada 15. jūnijs),

ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu ir izvirzījusi par vienu no saviem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Pasākumi bērnu aizsardzībai pret nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu ir minētās politikas būtiska sastāvdaļa.

(2)

(3)

(4)	Visas Savienības dalībvalstis ir 1980. gada Hāgas konvencijas dalībvalstis.

(5)	Savienība aicina trešās valstis pievienoties 1980. gada Hāgas konvencijai un atbalsta 1980. gada Hāgas konvencijas pareizu piemērošanu, kopā ar dalībvalstīm piedaloties inter alia īpašajās komisijās, kuras regulāri organizē Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

(6)	Kopīgu tiesisko regulējumu, kas piemērojams starp Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, var uzskatīt par vislabāko risinājumu sensitīvos starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

(7)	1980. gada Hāgas konvencijā ir noteikts, ka tā tiek piemērota starp valsti, kas tai pievienojas, un tām konvencijas dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas, ka akceptē šo pievienošanos.

(8)	1980. gada Hāgas konvencija neļauj reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, piemēram, Savienībai, kļūt par tās dalībnieci. Tādēļ Savienība konvencijai nevar pievienoties, un tā nevar arī deponēt deklarāciju, ar ko akceptē attiecīgas valsts pievienošanos.

(9)	Ievērojot Savienības Tiesas Atzinumu 1/13, 1980. gada Hāgas konvencijā paredzētās akceptēšanas deklarācijas ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē.

(10)	Singapūra savu instrumentu par pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai deponēja 2010. gada 28. decembrī. Singapūrā minētā konvencija stājās spēkā 2011. gada 1. martā.

(11)

Vairākas dalībvalstis jau ir akceptējušas Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai. Pēc Singapūras situācijas izvērtēšanas tika secināts, ka tās dalībvalstis, kuras vēl nav akceptējušas Singapūras pievienošanos, var Savienības interesēs akceptēt Singapūras pievienošanos saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju.

(12)

Tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav akceptējušas Singapūras pievienošanos, vajadzētu būt pilnvarotām saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem deponēt savas deklarācijas, ar ko Savienības interesēs akceptē Singapūras pievienošanos. Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Maltas Republikai, Slovākijas Republikai un Zviedrijas Karalistei, kas jau ir akceptējušas Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, nebūtu jādeponē jaunas deklarācijas par akceptēšanu, jo saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām pašreizējās deklarācijas joprojām ir spēkā.

(13)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 2201/2003, un tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs akceptēt Singapūras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (“1980. gada Hāgas konvencija”).

2. Minētās dalībvalstis ne vēlāk kā 2016. gada 16. jūnijā deponē deklarāciju, ar ko Savienības interesēs akceptē Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai; deklarācijas formulējums ir šāds:

“[pilns DALĪBVALSTS nosaukums] ar šo deklarē, ka tā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1024 akceptē Singapūras pievienošanos 1980. gada 25. oktobra Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.”

3. Katra dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, ka deponēta tās deklarācija, ar ko akceptē Singapūras pievienošanos, un deklarācijas tekstu paziņo Komisijai divos mēnešos pēc deponēšanas.

2. pants

Tās dalībvalstis, kuras savu deklarāciju, ar ko akceptē Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai, deponēja pirms šā lēmuma pieņemšanas, jaunu deklarāciju nesniedz.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm, izņemot Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Maltas Republiku, Slovākijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

Luksemburgā, 2015. gada 15. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Dz. RASNAČS

(1) 2015. gada 11. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/35

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1025

(2015. gada 19. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2013/319/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2013/319/ES (1), pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome nolēma, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka vispārējās valdības budžeta deficīts Maltā 2012. gadā bija sasniedzis 3,3 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības bruto parāds pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Padome arī norādīja, ka Malta pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas 2012. gadā (2) nav guvusi pietiekamu progresu parāda samazināšanas robežvērtības ievērošanā un tādējādi nav izpildījusi pārejas laika prasības (3).

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2013. gada 21. jūnijā pēc Komisijas ieteikuma pieņēma Maltai adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta deficītu vēlākais līdz 2014. gadam. Ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 (4) 3. pantu divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(4)

Ņemot vērā paziņotos datus, Padomei ir jālemj par to, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecinātu, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežlīmeni – 3 % no IKP (5); un parāda attiecība atbilst prasībām par parāda robežvērtību nākotnē.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, pēc Maltas 2015. gada aprīļa paziņojuma, kā arī pamatojoties uz 2015. gada stabilitātes programmu un Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, pamatoti ir šādi secinājumi:

—

Pēc 3,6 % no IKP sasniegšanas 2012. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā tika samazināts līdz 2,6 % no IKP un 2014. gadā sasniedza 2,1 % no IKP. Deficīta samazinājums 2014. gadā galvenokārt bija saistīts ar ciklisko apstākļu uzlabošanos un budžeta pasākumiem, kas izraisīja ievērojamu pašreizējo ieņēmumu pieaugumu (par 2,5 % no IKP) un kas vairāk nekā kompensē kārtējo izdevumu palielinājumu (par 0,8 % no IKP), kā arī ar neto kapitāla izdevumu pieaugumu (par 0,1 % no IKP), ko izskaidro augstāks ES līdzekļu apgūšanas līmenis.

—

Maltas valdības 2015. gada 30. aprīlī iesniegtajā Stabilitātes programmā 2015.–2018. gadam paredzēts, ka deficīts 2015. gadā samazināsies līdz 1,6 % no IKP un pēc tam 2016. gadā sasniegs 1,1 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2015. gada pavasara prognozi deficīts 2015. gadā būs 1,8 % no IKP, un 2016. gadā tas būs 1,5 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP.

—	Strukturālā bilance, t. i., vispārējās valdības bilance, kurā veiktas korekcijas attiecībā uz ekonomikas ciklu un atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam uzlabojās par 1,3 % no IKP.

—

Parādu palielinošas atlikumu un plūsmu pagaidu korekcijas dēļ parāda attiecība pret IKP 2013. gadā pieauga līdz 69,2 % no IKP, salīdzinot ar 67,4 % no IKP 2012. gadā. Pēc tam tā samazinājās līdz 68,0 % no IKP 2014. gadā. Tiek prognozēts, ka valdības bruto parāds turpinās samazināties līdz 65,4 % no IKP 2016. gadā arī labvēlīga makroekonomiskā scenārija dēļ. Turklāt 2014. gadā ir nodrošināta atbilstība noteikumam par parāda apmēru nākotnē.

(6)

Sākot no 2015. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Maltai tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa budžeta mērķu sasniegšanu atbilstīgā tempā, tostarp ievērojot izdevumu robežvērtību, un jāievēro parāda kritērijs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktu. Šajā kontekstā, šķiet, pastāv risks nelielai novirzei no prasītās korekcijas 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi gan 2015., gan 2016. gadā. Paredzams, ka 2015. gadā strukturālās bilances uzlabojums būs par 0,1 % no IKP mazāks, nekā prasīts. Kaut arī 2016. gadā plānotā korekcija ir saskaņā ar prasību, pastāv nelielas novirzes risks 2015. un 2016. gadā kopā. Tādēļ ir nepieciešami turpmāki pasākumi 2015. un 2016. gadā.

(7)	Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(8)	Padome uzskata, ka pārmērīgais deficīts Maltā ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2013/319/ES būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārēja novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Maltā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2013/319/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Maltai.

Luksemburgā, 2015. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS

(1) Padomes Lēmums 2013/319/ES (2013. gada 21. jūnijs) par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā (OV L 173, 26.6.2013., 52. lpp.).

(2) Vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2012. gadam vēlāk tika pārskatīts, attiecīgi nosakot pašreizējos 3,6 % no IKP un 67,4 % no IKP.

(3) Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas 2012. gada decembrī saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Maltai, sākot no 2012. gada, bija noteikts trīs gadu pārejas laiks, lai panāktu parāda samazināšanas robežvērtības izpildi. Pārejas laika prasības ir noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.), 2. panta 1.a punkta otrajā daļā un sīkāk izklāstītas 2012. gada 3. septembra“Specifikācijās par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēs par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu” (skatīt: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf). Minimālā 2012. gadā vajadzīgā lineārā strukturālā korekcija (MLSA) bija 0,4 procentpunkti no IKP, bet strukturālais deficīts 2012. gadā pasliktinājās par Formula procentpunktu no IKP.

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(5) Saskaņā ar Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu.

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/37

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1026

(2015. gada 19. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/589/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Polijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Lēmumu 2009/589/EK (1), pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu 2009. gada 7. jūlijā nolēma, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(2)	Tajā pašā datumā Padome saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (2), un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Polijai adresētu ieteikumu novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2012. gadam.

(3)

Padome 2013. gada 21. jūnijā secināja, ka Polija ir efektīvi rīkojusies, taču pēc sākotnējā ieteikuma pieņemšanas notikušas nelabvēlīgas ekonomiskas norises ar būtisku ietekmi uz valsts finansēm. Tāpēc Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, uzskatīja, ka Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu pieņēma jaunu ieteikumu Polijai novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam (3).

(4)

Padome 2013. gada 10. decembrī, ievērojot LESD 126. panta 8. punktu, nolēma, ka Polija nav efektīvi rīkojusies, lai, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (4), un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma jaunu ieteikumu, iesakot Polijai novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2015. gadam (5). Minētajā ieteikumā Padome Polijai ieteica 2013. gadā nodrošināt nominālo deficītu 4,8 % apmērā no IKP, 2014. gadā – 3,9 % no IKP un 2015. gadā – 2,8 % no IKP (neņemot vērā ietekmi, ko rada aktīvu pārnešana no pensiju sistēmas otrā līmeņa). Pamatojoties uz Padomes ieteikuma pamatā esošajām makroekonomiskajām prognozēm, tas atbilda strukturālās bilances uzlabojumam 1 % apmērā no IKP 2014. gadā un 1,2 % apmērā no IKP 2015. gadā. Polijai arī tika ieteikts strikti īstenot pasākumus, par kuriem tā jau bija paziņojusi un kurus tā jau bija pieņēmusi, un vienlaicīgi tos papildināt ar papildu pasākumiem, lai līdz 2015. gadam nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju. Polijai tika dots laiks līdz 2014. gada 15. aprīlim, lai iesniegtu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti atbilstīgi ieteikumam.

(5)	Komisija 2014. gada 2. jūnijā secināja, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā turpmāki pasākumi nav vajadzīgi.

(6)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (6) divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(7)

Padomei, pamatojoties uz paziņotajiem datiem, jālemj par to, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecinātu, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežlīmeni – 3 % no IKP (7); un parāda attiecība atbilstu prasībām par parāda robežvērtību nākotnē.

(8)	Turklāt saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem būtu jāapsver iespējas veikt sistēmiskas pensiju reformas, ar kurām ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni.

(9)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, pēc Polijas 2015. gada aprīļa paziņojuma, kā arī pamatojoties uz 2015. gada konverģences programmu un Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, ir pamatoti šādi secinājumi.

—

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā bija 3,2 % no IKP. Tā kā šis rādītājs ir uzskatāms par tuvu atsauces vērtībai un Polijas parāda un IKP attiecība konsekventi ir zem atsauces vērtības 60 % no IKP, Polijai ir tiesības izmantot Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 7. punkta noteikumus par sistēmiskajām pensiju reformām. Polijas 1999. gada sistēmiskā pensiju reforma ar 2013. gada decembra likumu tika apturēta. Šīs apturēšanas rezultātā daļa no aktīviem, kas bija uzkrāti privātajos, pilnībā finansētajos pensiju fondos (kuri veidoja Polijas pensiju sistēmas otro līmeni) tika pārnesti uz valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu (Polijas pensiju sistēmas pirmais līmenis). Turklāt pensiju sistēmas otrais līmenis vairs nav universāls, jo dalība tajā vairs nav obligāta. Tādējādi 2013. gadā reformas apturēšanas rezultātā tika izbeigta 1999. gada sistēmiskā reforma. Tomēr līdz 2014. gada jūlija beigām visu dalībnieku iemaksas joprojām nonāca otrā līmenī. Šīs iemaksas ir 1999. gada pensiju reformas neto izmaksas, un tās ir ņemtas vērā, aplēšot pārmērīgā deficīta korekcijas apmēru. Neto tiešo izmaksu kopējā apjoma aplēse laikā no 2014. gada janvāra līdz jūlijam bija 0,4 % no IKP, un tas pietiekamā mērā izskaidro vispārējās valdības deficīta pārmērīgo rādītāju, kurš 2014. gadā pārsniedza Līgumā norādīto atsauces vērtību 3 % no IKP.

—

Polijas valdības 2015. gada 30. aprīlī iesniegtajā konverģences programmā paredzēts, ka deficīts 2015. gadā būs 2,7 % no IKP un pēc tam 2016. gadā – 2,3 % no IKP. Komisija 2015. gada pavasara prognozē paredz, ka deficīts 2015. gadā būs 2,8 % no IKP un ka 2016. gadā tas, vadoties pēc pieņēmuma par nemainīgu politiku, būs 2,6 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP.

—	Komisija aplēš, ka strukturālā bilance, kas ir vispārējās valdības budžeta bilance, kura koriģēta attiecībā uz ekonomikas ciklu un kurā atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, 2014. gadā ir uzlabojusies par 0,9 % no IKP.

—	Vispārējās valdības bruto parāds 2014. gadā bija 50,1 %. Komisija 2015. gada pavasara prognozē paredz, ka vispārējās valdības bruto parāds 2015. gadā būs 50,9 % no IKP un 2016. gadā – 50,8 % no IKP, kas ir zem atsauces vērtības 60 % no IKP.

(10)

Sākot no 2015. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas, Polijai tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un tai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanu atbilstīgā tempā, tostarp, ievērojot izdevumu robežvērtību. Komisija 2015. gada pavasara prognozē paredz, ka, vadoties pēc pieņēmuma par nemainīgu politiku, gan 2015., gan 2016. gadā strukturālā bilance uzlabosies par 0,2 % no IKP. Pamatojoties uz vispārējo novērtējumu, paredzams, ka Polijas neto izdevumu pieaugums 2015. gadā būs mazāks par noteikto robežvērtību un ka tādējādi tā izpildīs pieprasīto korekciju, kas nepieciešama, lai sasniegtu vidējā termiņa budžeta mērķi, savukārt zināms risks novirzīties no prasītās korekcijas pastāv 2016. gadā, jo 2016. gadam paredzētā strukturālā korekcija neatbilst prasībām, tādēļ šajā gadā būs nepieciešami papildu pasākumi.

(11)	Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu, ja Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts, ir jāatceļ Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu.

(12)	Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Polijā ir novērsts un tādējādi Lēmums 2009/589/EK būtu jāatceļ.

(13)

Padome atgādina, ka 1999. gada sistēmiskā pensiju reforma definētu pabalstu valsts pensiju shēmu aizstāja ar triju līmeņu pensiju sistēmu, kuras pamatā bija definētas iemaksas. Reformas galvenais mērķis bija uzlabot Polijas pensiju sistēmas ilgtspēju, īpaši ņemot vērā Polijas sarežģīto demogrāfisko prognozi. Sistēmiskās reformas apturēšana 2013. gada beigās atkal palielināja pirmā, valsts līmeņa nozīmi, kurš, pretstatā otrajam līmenim, nav pilnībā finansēts, bet ir nosacīta definētu iemaksu sistēma. Lai gan 1999. gada sistēmiskās reformas apturēšana īstermiņā sniedza zināmu atspaidu budžetam, tās rezultātā netiek uzlabota valsts finanšu ilgtspēja ilgtermiņā, jo īstermiņa ieguvumus no augstākām sociālā nodrošinājuma iemaksām un mazākiem procentu maksājumiem nākotnē anulēs augstāki pensiju maksājumi no valsts pensiju līmeņa. Kopumā 1999. gada sistēmiskās pensiju reformas apturēšana Polijas valsts finansēm ilgtermiņā rada zināmus riskus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīgs budžeta deficīts Polijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/589/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Luksemburgā, 2015. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS

(1) Padomes Lēmums 2009/589/EK (2009. gada 7. jūlijs) par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Polijā (OV L 202, 4.8.2009., 46. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(3) Padomes 2013. gada 21. jūnija Ieteikums par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Polijā.

(4) Padomes Lēmums 2013/758/ES (2013. gada 10. decembris), ar ko konstatē, ka Polija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu.

(5) Padomes Ieteikums (2013. gada 2. decembris) par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Polijā.

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(7) Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembris. Skatīt: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/40

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1027

(2015. gada 23. jūnijs)

par noteikumiem, kas piemērojami ekspertiem, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu 2007/829/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ekspertu norīkošana var būt lietderīga Padomes Ģenerālsekretariātam (PĢS), kad tas pilda savu uzdevumu, proti, palīdz Eiropadomei un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) attiecīgi 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punktu, dodot PĢS iespēju izmantot minēto ekspertu augsta līmeņa zināšanas un profesionālo pieredzi, jo īpaši jomās, kur pašā PĢS šādas ekspertu zināšanas nav viegli pieejamas.

(2)	Apmaiņa ar profesionālo pieredzi un zināšanām Eiropas politikas nostādnēs būtu jāatbalsta, uz laiku norīkojot ekspertus no dalībvalstu publiskā sektora (norīkoti valsts eksperti – NVE) vai no publiskām starpvaldību organizācijām (SVO).

(3)	Ir paredzēts, ka NVE savas norīkošanas laikā PĢS iegūs zināšanas, kas viņiem palīdzēs pildīt savus uzdevumus turpmāko Padomes prezidentūru laikā.

(4)	Ar ekspertu tiesībām un pienākumiem būtu jānodrošina, ka eksperti pilda savus pienākumus vienīgi PĢS interesēs.

(5)	Ņemot vērā, ka eksperti darbu veic pagaidu kārtā un ka tiem ir īpašs statuss, tiem nebūtu jāuzņemas atbildība PĢS vārdā par tā publisko tiesību prerogatīvu izpildi, kā noteikts Līgumos, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti izņēmumi.

(6)	Būtu jāparedz visi ekspertu nodarbinātības nosacījumi, un tiem vajadzētu būt piemērojamiem neatkarīgi no to budžeta apropriāciju izcelsmes, kuri izmantoti izdevumu segšanai.

(7)	Tā kā ar šo lēmumu iedibinātajiem noteikumiem būtu jāaizstāj Padomes Lēmumā 2007/829/EK (1) iekļautie noteikumi, minētais lēmums būtu jāatceļ, neskarot tā turpmāku piemērošanu visiem norīkojumiem, kas norisinās šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2) tika grozīti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Civildienesta noteikumi”), un jo īpaši darba nosacījumi, atvaļinājumi, kā arī pabalstu aprēķini, kas definēti tās VII pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Ar šo lēmumu iedibinātos noteikumus piemēro ekspertiem, kuri atbilst 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, kuri norīkoti uz PĢS Eiropadomes vai Padomes interesēs un kuri atbilst vienai no šādām divām ekspertu grupām:

norīkoti valsts eksperti (NVE), pie kuriem pieder eksperti, ko norīkojušas:

i)	dalībvalstu valsts vai reģionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādes;

ii)

ja vien, katru gadījumu izskatot atsevišķi, to atļāvis PĢS – darba devējs, kas nav dalībvalsts vai reģionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestāde, ja PĢS intereses attaisno konkrētu ekspertu zināšanu piesaistīšanu uz noteiktu laiku, ar noteikumu, ka darba devējs:

—	ir neatkarīga universitāte vai pētniecības organizācija, kuras mērķis nav gūt un izmaksāt peļņu, vai

—	ir daļa no publiskā sektora, kā tas definēts minētā darba devēja valsts tiesību aktos.

NVE var norīkot arī neapmaksātā norīkojumā (NAN);

b)	eksperti, kas norīkoti NAN no publiskām starpvaldību organizācijām (SVO) (izņemot Savienības struktūras Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē) gadījumos, kad ir vajadzīga konkrētu zināšanu vai ekspertu zināšanu nodošana.

2. Šā lēmuma 18., 19. un 20. pantu nevienam NAN norīkotam ekspertam nepiemēro.

2. pants

Norīkojuma nosacījumi

Lai kvalificētos norīkojumam uz PĢS, eksperti:

1)	pirms norīkošanas pie sava darba devēja pastāvīgā darbā vai uz līguma pamata ir strādājuši vismaz 12 mēnešus;

2)	visu norīkojuma laiku paliek sava darba devēja padotībā;

3)	viņiem ir vismaz trīs gadu pilnas slodzes pieredze administratīvā, zinātniskā, tehniskā, padomdevēja vai uzraudzības darbā, kas ir saistīts ar viņam uzticēto pienākumu izpildi. Pirms norīkojuma darba devējs sniedz PĢS pārskatu par eksperta darbību iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

4)	ir dalībvalsts valstspiederīgie. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, no SVO var norīkot ekspertus, kas nav dalībvalsts valstspiederīgie; šādos izņēmuma gadījumos PĢS nodrošina, ka nepastāv interešu konflikts un ka tiek aizsargāta PĢS politikas nostādņu un darbību neatkarība un saskaņotība;

5)	viņiem uzticēto pienākumu pildīšanai ir ļoti labas Savienības vienas valodas zināšanas un pietiekami labas kādas otras valodas zināšanas.

3. pants

Atlases procedūra

1. Ekspertus atlasa atklātā un pārredzamā procedūrā, par kuras praktiskajiem aspektiem lemj saskaņā ar 32. pantu.

Neskarot 2. panta 4. punktu, ekspertus norīko, tos izraugoties no tik plašas ģeogrāfiskās teritorijas, cik iespējams no dalībvalstu valstspiederīgo vidus. Dalībvalstis un PĢS sadarbojas, lai, ciktāl tas iespējams, nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdzsvaru un lai ievērotu vienlīdzīgu iespēju principu.

2. Uzaicinājumu izteikt ieinteresētību nosūta dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām vai attiecīgā gadījumā SVO. Uzaicinājumā norāda amatu aprakstus, atlases kritērijus un pieteikuma iesniegšanas termiņu.

3. Visus pieteikumus ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vai SVO personāla nodaļas starpniecību nosūta PĢS.

4. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos Eiropadomes interesēs PĢS var nolemt ekspertu atlasīt, neievērojot 1., 2. un 3. punktā izklāstītās atlases procedūras.

5. Ekspertu norīkošanai piemēro PĢS konkrētās prasības un budžeta iespējas.

6. PĢS attiecīgajam ekspertam izveido personīgo lietu. Minētajā lietā ietver attiecīgu administratīvu informāciju.

4. pants

Norīkošanas administratīvā procedūra

1. Norīkošanu īsteno ar vēstuļu apmaiņu starp PĢS administrācijas ģenerāldirektoru un konkrētās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību vai – attiecīgi – SVO. Pastāvīgo pārstāvniecību informē arī par visiem pašas dalībvalsts valstspiederīgo norīkojumiem no SVO. Minētajā vēstuļu apmaiņā norāda norīkojuma vietu un funkciju grupu, kurai eksperts būs piederīgs (AD vai AST, kā noteikts Civildienesta noteikumos). Vēstuļu apmaiņā norāda arī personu, kas ģenerāldirektorātā, direktorātā, struktūrvienībā vai nodaļā, uz kuru eksperts ir norīkots, būs eksperta priekšnieks, un sīku veicamo uzdevumu aprakstu. Vēstuļu apmaiņai pievieno ekspertam piemērojamo noteikumu eksemplāru.

2. IV nodaļā minēto ekspertu neapmaksātu īstermiņa norīkošanu var atļaut, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Minētajā atļaujā ņem vērā eksperta amatā iecelšanas vietu, ģenerāldirektorātu, uz kuru eksperts tiks norīkots, 3. panta 1. punkta otrajā daļā minēto ģeogrāfisko līdzsvaru un ierosinātos pienākumus.

5. pants

Norīkojuma laikposms

1. Norīkojuma laikposms ir vismaz seši mēneši, bet ne vairāk kā divi gadi. To var secīgi atjaunot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to lūdz attiecīgais PĢS ģenerāldirektors un ir panākta iepriekšēja vienošanās ar darba devēju, PĢS administrācijas ģenerāldirektors var atļaut norīkojumu vienu vai vairākas reizes pagarināt uz laiku, kas pārsniedz pirmajā daļā minēto četru gadu maksimālo termiņu, – papildus līdz vēl diviem gadiem.

2. Norīkojuma laikposmu nosaka uzreiz 4. panta 1. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā. Tāda pati procedūra ir piemērojama visos norīkojuma laikposma atjaunināšanas vai pagarināšanas gadījumos.

3. Ekspertu, kas iepriekš ir bijis norīkots uz PĢS, var norīkot atkal, ņemot vērā šādus nosacījumus:

a)	eksperts joprojām atbilst 2. pantā minētajiem norīkojuma nosacījumiem;

kopš iepriekšējā norīkojuma laikposma – tostarp visu tā atjauninājumu vai pagarinājumu vai jebkāda turpmāka darba līguma ar PĢS – beigām ir pagājuši vismaz seši gadi.

Šis noteikums neliedz PĢS piekrist tam, ka tiek norīkots eksperts, pēc kura iepriekšējā norīkojuma laikposma beigām ir pagājuši mazāk nekā seši gadi, ja minētā eksperta iepriekšējais norīkojums, tostarp visi atjauninājumi un pagarinājumi, bija īsāks par sešiem gadiem, bet tādā gadījumā jaunais norīkojums nav ilgāks par iepriekšējā sešu gadu laikposma neizlietoto daļu.

6. pants

Darba devēja saistības

Visu norīkojuma laiku eksperta darba devējs turpina:

1)	maksāt ekspertam algu;

2)	atbildēt par visām eksperta sociālajām tiesībām, jo īpaši tām, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, apdrošināšanu un pensiju; un

saskaņā ar 10. panta 2. punkta d) apakšpunktu saglabā eksperta administratīvo statusu, kas ir vai nu pastāvīgais ierēdnis, vai arī līgumdarbinieks, un informē PĢS administrācijas ģenerāldirektorātu par jebkādām izmaiņām eksperta, kas ir pastāvīgs ierēdnis vai līgumdarbinieks, administratīvajā statusā.

7. pants

Pienākumi

1. Eksperti palīdz PĢS ierēdņiem un citiem darbiniekiem un pilda viņiem uzticētos uzdevumus.

Uzdevumus, kas ekspertam jāveic, nosaka ar savstarpēju vienošanos starp PĢS un darba devēju:

a)	tās PĢS nodaļas interesēs, uz kuru eksperts ir norīkots; un

b)	ņemot vērā eksperta kvalifikāciju.

2. Uzdevumi, ko paredzēts uzticēt ekspertam, var cita starpā ietvert analīzi, pētījumus, zināšanu apmaiņu starp administrācijām, projektu vadību un palīdzību PĢS grupu un darba sagatavošanas komiteju sekretariātam.

Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas un šā punkta pirmās daļas ģenerālsekretārs – pēc tās nodaļas ģenerāldirektora ierosinājuma, uz kuru eksperts ir norīkots, – var ekspertam uzticēt konkrētus uzdevumus un uzdot piedalīties vienā vai vairākos konkrētos komandējumos pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka nepastāv interešu konflikts.

3. Eksperts piedalās komandējumos un sanāksmēs:

a)	tikai kopā ar PĢS ierēdni vai citu darbinieku; vai

b)	ja viens pats, tad tikai kā novērotājs vai vienīgi informatīvos nolūkos.

Eksperts nevar ārēji pārstāvēt PĢS, ja vien saskaņā ar šā lēmuma īstenošanas kārtību viņš nav saņēmis īpašu pilnvaru no attiecīgās PĢS nodaļas ģenerāldirektora.

4. Tikai PĢS ir atbildīgs par eksperta veikto uzdevumu rezultātu apstiprināšanu.

5. PĢS attiecīgās nodaļas, eksperta darba devējs un eksperts pieliek visas pūles, lai izvairītos no jebkāda pastāvoša vai iespējama interešu konflikta saistībā ar eksperta pienākumiem norīkojuma laikā. Tādēļ PĢS laicīgi informē ekspertu un darba devēju par paredzētajiem pienākumiem un lūdz katru no tiem rakstiski apstiprināt, ka viņi nezina nevienu iemeslu, kāpēc ekspertam nevarētu uzticēt minētos pienākumus.

Eksperts tiek lūgts jo īpaši norādīt jebkādu interešu konfliktu, kas varētu rasties starp eksperta ģimenes apstākļiem (jo īpaši – tuvu vai attālāku ģimenes locekļu profesionālo darbību vai jebkādām svarīgām viņu pašu vai viņu ģimenes locekļu finansiālajām interesēm) un ierosinātajiem pienākumiem norīkojuma laikā.

Darba devējs un eksperts apņemas informēt PĢS par jebkādām izmaiņām apstākļos norīkojuma laikā, kas varētu izraisīt jebkādu interešu konfliktu.

6. Ja PĢS uzskata, ka ekspertam uzticēto uzdevumu būtības dēļ ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, pirms eksperta norīkošanas iegūst drošības pielaidi.

7. Šā panta 2., 3. un 5. punkta noteikumu neizpildes gadījumā PĢS var izbeigt eksperta norīkojumu saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

8. pants

Ekspertu tiesības un pienākumi

1. Norīkojuma laikposmā eksperts rīkojas godprātīgi. Konkrēti:

eksperts pilda tam uzticētos pienākumus un arī citādi rīkojas, ievērojot vienīgi Eiropadomes un Padomes intereses.

Konkrēti – eksperts, pildot savus pienākumus, nepieņem nekādus norādījumus no sava darba devēja, nevienas valdības un nevienas citas personas, privāta uzņēmuma vai valsts struktūras, nedz arī veic kādas darbības viņu labā;

b)	eksperts atturas no jebkādām darbībām, jo īpaši publiskas viedokļa paušanas, kas var ietekmēt viņa stāvokli PĢS;

c)	jebkurš eksperts informē savu priekšnieku, ja eksperts, pildot pienākumus, tiek lūgts izlemt jautājumu, kura risināšanā vai rezultātā eksperts ir personīgi ieinteresēts tādā mērā, ka tas var mazināt viņa neatkarību;

d)	eksperts, rīkojoties viens vai kopā ar citiem, nepublicē tekstu vai nepanāk, ka tiek publicēts teksts, kas ir saistīts ar Savienības darbu, iepriekš nesaņemot atļauju saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem. Atļauju liedz tikai tad, ja paredzētā publikācija var skart Savienības intereses;

e)	PĢS ir visas tiesības uz jebkuru eksperta pienākumu izpildes laikā paveiktu darbu;

f)	eksperts dzīvo norīkojuma vietā vai netālu no tās, lai varētu pienācīgi pildīt viņam uzticētos pienākumus;

g)	eksperts palīdz un sniedz padomus savam priekšniekam, kura pakļautībā viņš strādā, un atbild savam priekšniekam par uzticēto pienākumu izpildi.

2. Gan norīkojuma laikā, gan pēc tā eksperts ievēro vislielāko diskrētumu attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, ko viņš uzzinājis, pildot savus pienākumus vai sakarā ar tiem. Eksperts nekādā veidā nevienai nepilnvarotai personai neatklāj nekādus dokumentus vai informāciju, kas vēl nav likumīgi publiskota, un neizmanto to savā labā.

3. Pēc norīkojuma beigām ekspertam ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu, pildot jaunos pienākumus un pieņemot noteiktus amatus vai priekšrocības.

Tādēļ trīs gadus pēc norīkojuma laikposma beigām eksperts nekavējoties informē PĢS par jebkādiem pienākumiem vai uzdevumiem, kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar uzdevumiem, kurus eksperts veica norīkojuma laikā.

4. Ekspertam piemēro PĢS spēkā esošos drošības noteikumus, tostarp datu aizsardzības noteikumus un PĢS tīkla aizsardzības noteikumus. Ekspertam piemēro arī noteikumus, kas regulē Savienības finanšu interešu aizsardzību.

5. Šā panta 1., 2. un 4. punkta noteikumu neizpilde norīkojuma laikā PĢS dod tiesības izbeigt eksperta norīkojumu saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

6. Eksperts nekavējoties rakstiski ziņo eksperta priekšniekam, ja norīkojuma laikā ekspertam kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par:

a)	iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Savienības interesēm; vai

b)	tādu rīcību saistībā ar profesionālo pienākumu veikšanu, kas varētu būt būtisks Savienības ierēdņu vai ekspertu pienākumu pārkāpums.

Šo punktu piemēro arī gadījumā, ja iestādes loceklis vai cita persona, kura ir iestādes dienestā vai veic darbu iestādes labā, būtiski pārkāpj līdzīgus pienākumus.

7. Ja priekšnieks saņem šā panta 6. punktā minēto informāciju, priekšnieks veic pasākumus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 22.a panta 2. punktā. Priekšniekam piemēro Civildienesta noteikumu 22.a, 22.b un 22.c pantu saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 1. punkta noteikumiem. Minētos noteikumus mutatis mutandis piemēro arī attiecīgajam ekspertam, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas eksperta tiesības.

9. pants

Norīkojuma pārtraukšana

1. Ja eksperts vai darba devējs iesniedz rakstisku lūgumu un ja pēdējais piekrīt, PĢS var atļaut pārtraukt norīkojumu un precizēt piemērojamos noteikumus. Laikā, kad norīkojums tiek pārtraukts:

a)	nemaksā 19. pantā minētos pabalstus;

b)	20. pantā minētos izdevumus atmaksā tikai tad, ja norīkojumu pārtrauc pēc PĢS lūguma.

2. PĢS informē darba devēju un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību.

10. pants

Norīkojuma laikposmu izbeigšana

1. Ņemot vērā 2. punktu, pēc PĢS vai darba devēja lūguma norīkojumu var izbeigt ar noteikumu, ka par to brīdina trīs mēnešus iepriekš. To var izbeigt arī pēc eksperta lūguma ar noteikumu, ka ir sniegts tāds pats brīdinājums un ir saņemta darba devēja un PĢS piekrišana.

2. Dažos izņēmuma gadījumos norīkojumu var izbeigt bez brīdinājuma:

a)	darba devējs, ja to prasa būtiskas darba devēja intereses;

b)	ar PĢS un darba devēja savstarpēju vienošanos pēc tam, kad eksperts abām pusēm to ir lūdzis, ja tas vajadzīgs saskaņā ar eksperta būtiskām personiskām vai profesionālām interesēm;

c)	PĢS, ja eksperts nepilda šajā lēmumā izklāstītos pienākumus. Ekspertam vispirms tiek dota iespēja iesniegt apsvērumus;

d)	PĢS, ja beidzas vai mainās eksperta administratīvais statuss, kas ir vai nu pastāvīgais ierēdnis, vai arī darba devēja līgumdarbinieks. Ekspertam vispirms tiek dota iespēja iesniegt apsvērumus.

3. Ja norīkojumu izbeidz saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, PĢS nekavējoties informē darba devēju un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību.

II NODAĻA

DARBA APSTĀKĻI

11. pants

Sociālais nodrošinājums

1. Pirms norīkojuma laikposma sākuma darba devējs apliecina PĢS, ka visu norīkojuma laikposmu eksperts būs to sociālā nodrošinājuma tiesību aktu subjekts, kuri piemērojami dalībvalsts publiskās pārvaldes iestādei vai SVO, kas nodarbina ekspertu. Tādēļ dalībvalsts publiskās pārvaldes iestāde iesniedz PĢS Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (3) 19. panta 2. punktā minēto apliecinājumu (“Pārnesams dokuments A1”). SVO iesniedz PĢS “Pārnesamam dokumentam A1” līdzvērtīgu apliecinājumu un pierāda, ka piemērojamie sociālā nodrošinājuma tiesību akti paredz segt veselības aprūpes izmaksas, kas radušās ārzemēs.

2. PĢS no norīkojuma sākuma apdrošina ekspertu pret nelaimes gadījumiem. PĢS izsniedz ekspertam apdrošināšanas noteikumu eksemplāru dienā, kurā eksperts ierodas attiecīgajā Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļā, lai pabeigtu ar norīkojumu saistītās administratīvās formalitātes.

3. Ja saistībā ar komandējumu, kurā eksperts piedalās atbilstīgi 7. panta 3. punktam un 29. pantam, ir vajadzīga papildu vai konkrēta apdrošināšana, tās izmaksas sedz PĢS.

12. pants

Darba laiks

1. Eksperts ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz darba laiku un elastīga darba laika kārtību atkarībā no tā amata prasībām, kurā viņš ir iecelts PĢS.

2. Eksperts visu norīkojuma laikposmu pilda savus pienākumus, strādājot pilnu darba slodzi. Pēc pienācīgi pamatota ģenerāldirektorāta lūguma un ja tas atbilst PĢS interesēm, PĢS var atļaut ekspertam strādāt nepilnu darba slodzi, ja par to ir panākta vienošanās ar darba devēju.

3. Ja ir dota atļauja strādāt nepilnu darba slodzi, eksperts strādā vismaz pusi no parastā darba laika.

4. Ekspertiem var piešķirt PĢS piemērojamos pabalstus par darbu maiņās vai par darbu rezervē.

13. pants

Prombūtne slimības vai nelaimes gadījuma dēļ

1. Par prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ eksperts, cik vien ātri iespējams, ziņo priekšniekam, norādot eksperta pašreizējo adresi. Ja eksperts neierodas darbā vairāk kā trīs dienas pēc kārtas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu, un viņam var lūgt iziet medicīnisko apskati, ko organizē PĢS.

2. Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, kas atsevišķi nav ilgāks par trīs dienām, kopsummā pārsniedz divpadsmit dienas divpadsmit mēnešu laikā, ekspertam jāuzrāda medicīniskā izziņa turpmākajiem prombūtnes gadījumiem slimības vai nelaimes gadījuma dēļ.

3. Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ pārsniedz vienu mēnesi vai eksperta nodarbinātības laikposmu, atkarībā no tā, kurš ir garāks, automātiski pārtrauc piešķirt 19. panta 1. un 2. punktā minētos pabalstus. Šo punktu nepiemēro ar grūtniecību saistītas slimības gadījumā. Prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ nevar būt ilgāks par attiecīgās personas norīkojuma laikposmu.

4. Tomēr, ja eksperts norīkojuma laikposmā ir guvis traumu darba vietā, eksperts turpina saņemt 19. panta 1. un 2. punktā noteikto pabalstu pilnā apmērā visu eksperta darbnespējas laiku līdz norīkojuma laikposma beigām.

14. pants

Ikgadējais atvaļinājums, īpašais atvaļinājums un svētku dienas

1. Neskarot šajā lēmumā izklāstītos konkrētos noteikumus, uz ekspertu attiecas PĢS spēkā esošie noteikumi par ikgadējo atvaļinājumu, īpašo atvaļinājumu un svētku dienām.

2. Atvaļinājumam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko izsniedz nodaļa, uz kuru eksperts ir norīkots.

3. Pēc darba devēja pienācīgi pamatota pieteikuma PĢS var piešķirt papildu īpašo atvaļinājumu līdz divām dienām divpadsmit mēnešu laikā. Katru lūgumu izskata atsevišķi.

4. Nekompensē ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas nav izmantotas līdz norīkojuma laikposma beigām.

5. Ekspertam, kura norīkojuma laikposms ir mazāks par sešiem mēnešiem, var piešķirt īpašu atvaļinājumu, balstoties uz pamatotu pieteikumu un lēmumu, ko pieņēmis tās nodaļas ģenerāldirektors, uz kuru eksperts ir norīkots. Minētais īpašais atvaļinājums nevar būt ilgāks par trīs dienām visā norīkojuma laikposmā. Pirms šāda atvaļinājuma piešķiršanas nodaļas ģenerāldirektors vispirms apspriežas ar administrācijas ģenerāldirektoru.

15. pants

Mācību atvaļinājums

Šo pantu piemēro ekspertiem, kuru norīkojuma laikposms ir seši mēneši vai ilgāk.

Neatkarīgi no 14. panta 3. punkta – saskaņā ar pienācīgi pamatotu darba devēja pieteikumu eksperta reintegrācijas nolūkā PĢS var piešķirt papildu īpašo atvaļinājumu darba devēja nodrošinātām eksperta apmācībām. Minētā papildu īpašā atvaļinājuma laikā neizmaksā 19. pantā minētos pabalstus.

16. pants

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums

1. Eksperts ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.

2. Ja darba devēja valsts tiesību akti paredz garāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, pēc eksperta lūguma un ar darba devēja iepriekšēju piekrišanu norīkojumu pārtrauc uz laiku, par kādu tiek pārsniegts PĢS piešķirtais laikposms. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

3. Neatkarīgi no 1. punkta eksperts pēc darba devēja iepriekšējas piekrišanas var lūgt norīkojuma pārtraukšanu, lai ietvertu visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam paredzēto laiku. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī adopcijas gadījumos.

17. pants

Pārvaldība un kontrole

PĢS Administrācijas ģenerāldirektorāts un ģenerāldirektorāts vai nodaļa, uz kuru norīkots eksperts, ir atbildīgi par darba laika un prombūtnes gadījumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām.

III NODAĻA

PABALSTI UN IZDEVUMI

18. pants

Pabalstu un ceļa izdevumu aprēķināšana

1. Šajā lēmumā NVE amatā iecelšanas, norīkojuma un atgriešanās vietas PĢS nosaka atbilstoši šo vietu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, pamatojoties uz to ģeogrāfisko platumu un garumu, kas iekļauta PĢS iecēlējinstitūcijas izveidotā atbilstošā datubāzē.

2. Šā lēmuma 19. un 20. pantā minēto ģeogrāfisko attālumu starp norīkojuma vietu, no vienas puses, un amatā iecelšanas vietu vai atgriešanās vietu, no otras puses, nosaka lielā loka attālums starp diviem punktiem atbilstoši to ģeogrāfiskajam platumam un garumam, balstoties uz WGS 84 koordinātu sistēmu (1984. gada Pasaules ģeodēziskā sistēma).

3. Šajā lēmumā:

a)	par amatā iecelšanas vietu uzskata vietu, kurā NVE pildīja sava darba devēja noteiktos pienākumus tieši pirms norīkošanas;

b)	norīkojuma vieta ir Brisele;

c)	par atgriešanās vietu uzskata vietu, kur pēc norīkojuma beigām NVE veiks savu pamatdarbību.

Amatā iecelšanas vietu nosaka 4. panta 1. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā. Atgriešanās vietu nosaka darba devēja deklarācijā.

4. Šajā pantā neņem vērā apstākļus, kas saistīti ar to darbu, ko NVE veic tās dalībvalsts labā, kas nav norīkojuma vietas dalībvalsts, vai SVO labā.

19. pants

Pabalsti

1. NVE ir tiesīgs saņemt dienas naudu visu norīkojuma laikposmu saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem kā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā minētais ekspatriācijas pabalsts ierēdņiem. Ja minētie kritēriji tiek izpildīti, dienas nauda ir EUR 128,67. Pretējā gadījumā tā ir EUR 32,18.

2. NVE ir tiesības visu norīkojuma laikposmu saņemt papildu ikmēneša pabalstu, kā norādīts šajā tabulā:

Ģeogrāfiskais attālums starp amatā iecelšanas vietu un norīkojuma vietu (km)	Summa EUR
0–150	0,00
> 150	82,70
> 300	147,03
> 500	238,95
> 800	385,98
> 1 300	606,55
> 2 000	726,04

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie pabalsti ir paredzēti arī, lai segtu izmaksas saistībā ar NVE pārcelšanos un jebkādiem ikgadējiem ceļa izdevumiem, kas rodas norīkojuma laikā. Tos izmaksā komandējuma, ikgadējā atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes vai adopcijas atvaļinājuma, īpašā atvaļinājuma un PĢS piešķirto brīvdienu laikā, neskarot 14., 15. un 16. pantu. Ja ir dota atļauja strādāt nepilnu darba slodzi, NVE ir tiesīgs saņemt proporcionāli samazinātus pabalstus.

4. NVE, uzsākot darbu norīkojumā, saņem avansu, proti, 75 dienu dienas naudas summu, vienlaicīgi zaudējot tiesības attiecīgajā laikposmā saņemt turpmākus tādus pabalstus. Ja norīkojums PĢS beidzas pirms tā laikposma beigām, kas ņemts vērā, lai aprēķinātu avansa summu, NVE pienākums ir atdot attiecīgā laikposma atlikušajai daļai atbilstīgu summu.

5. Laikā, kad notiek 4. panta 1. punktā paredzētā vēstuļu apmaiņa, darba devējs informē PĢS par jebkādiem maksājumiem, kuri ir līdzīgi šā panta 1. un 2. punktā minētajiem maksājumiem un kurus saņem NVE. Minēto maksājumu summu atvelk no attiecīgiem PĢS veiktiem maksājumiem NVE.

6. Atalgojuma un pabalstu atjauninājumu, ko pieņem, piemērojot Civildienesta noteikumu 65. pantu un XI pielikumu, automātiski attiecina uz ikmēneša pabalstiem un dienas naudām nākamajā mēnesī pēc to pieņemšanas bez atpakaļejoša spēka. Pēc pielāgošanas jaunās summas tiks publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

20. pants

Ceļa izdevumi

1. NVE ir tiesības saņemt vienotas likmes atlīdzinājumu par ceļa izdevumiem norīkojuma laikposma sākumā.

2. Vienotās likmes atlīdzinājuma pamatā ir piemaksa par ģeogrāfiskā attāluma kilometru starp amatā iecelšanas vietu un norīkojuma vietu. Piemaksu par attālumu nosaka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. pantu.

3. NVE ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu par došanos uz atgriešanās vietu pēc norīkojuma laikposma beigām. Tāda atlīdzība nevar pārsniegt summu, uz ko NVE varētu pretendēt, ja NVE atgrieztos uz amatā iecelšanas vietu.

4. NVE ģimenes locekļu ceļa izdevumi netiek atmaksāti.

21. pants

Komandējumi un komandējumu izdevumi

1. Ekspertu var nosūtīt komandējumā saskaņā ar 7. panta 2. un 3. punktu.

2. Komandējuma izdevumus atlīdzina saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem.

22. pants

Mācības

Eksperts ir tiesīgs apmeklēt PĢS rīkotus mācību kursus, ja tas ir PĢS interesēs. Pieņemot lēmumu par kursu apmeklēšanu, ņem vērā pamatotas eksperta intereses, īpaši ievērojot viņa profesionālo karjeru pēc norīkojuma beigām.

23. pants

Administratīvie noteikumi

1. Norīkojuma pirmajā dienā eksperts ierodas attiecīgajā Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļā, lai pabeigtu nepieciešamās administratīvās formalitātes. Eksperts sāk pildīt savus pienākumus mēneša pirmajā vai sešpadsmitajā dienā.

2. Maksājumus attiecīgais PĢS dienests veic euro bankas kontā, kas atvērts banku iestādē Savienībā.

IV NODAĻA

EKSPERTI NEAPMAKSĀTĀ ĪSTERMIŅA NORĪKOJUMĀ

24. pants

Eksperti neapmaksātā īstermiņa norīkojumā

1. Ļoti īpaši specializētu ekspertu var nosūtīt neapmaksātā īstermiņa norīkojumā uz PĢS, lai veiktu konkrētus uzdevumus laikā, kas nepārsniedz sešus mēnešus un ko var pagarināt saskaņā ar 25. panta 1. punkta noteikumiem.

Neskarot citādu vienošanos starp PĢS un administrāciju, kas ekspertu nosūta neapmaksātā īstermiņa norīkojumā, tāds norīkojums PĢS neliek veikt nekādus pabalstu maksājumus vai nerada izdevumus, izņemot attiecīgā gadījumā izdevumus, kas noteikti 29. pantā.

2. Ņemot vērā 25. līdz 29. pantu, 1. līdz 17., 21. līdz 23. un 30. līdz 32. pantā minētos noteikumus piemēro arī ekspertiem neapmaksātā īstermiņa norīkojumā.

3. Neskarot 8. pantu, neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīta eksperta uzvedībā vienmēr ņem vērā to, ka neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts ir norīkots darbam PĢS, un tādēļ tā vienmēr atbilst viņa amatam PĢS.

25. pants

Neapmaksāta īstermiņa norīkojuma atjauninājums un pagarinājums

1. Šā lēmuma 24. panta 1. punktā noteikto laikposmu var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tomēr izņēmuma gadījumos PĢS var nolemt piešķirt pagarinājumu uz vairāk nekā sešiem mēnešiem.

2. Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu var uz PĢS norīkot atkal saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem, ja starp iepriekšējā norīkojuma laikposma beigām un nākamo norīkojumu ir pagājis vismaz viens gads.

3. Izņēmuma gadījumos šā panta 2. punktā minētais viena gada laikposms var tikt saīsināts.

26. pants

Pienākumu apraksts

1. Vēstuļu apmaiņā, kas paredzēta 4. panta 1. punktā, norāda personu, kas ir atbildīga ģenerāldirektorātā vai direktorātā, struktūrvienībā vai citā nodaļā, uz kuru neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūta ekspertu, kā arī sniedz tā veicamo pienākumu sīku aprakstu.

2. Attiecībā uz konkrēti veicamajiem uzdevumiem neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts saņem norādījumus no 1. punktā minētās atbildīgās personas.

27. pants

Apdrošināšana

Neskarot 29. pantu un neatkarīgi no 11. panta 2. un 3. punkta PĢS apdrošina neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu pret nelaimes gadījuma riskiem, ja pret tādu pašu risku neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu neapdrošina viņa darba devējs.

28. pants

Darba apstākļi

1. Neatkarīgi no 12. panta 2. punkta otrā teikuma neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts norīkojuma laikposmā strādā tikai pilnu slodzi.

2. Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītiem ekspertiem nepiemēro šā lēmuma 12. panta 4. punktu.

3. Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītiem ekspertiem nepiemēro šā lēmuma 14. panta 3. un 5. punktu. Tomēr, balstoties uz neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīta eksperta pamatotu pieteikumu, viņam var piešķirt īpašo atvaļinājumu ar tās nodaļas ģenerāldirektora lēmumu, uz kuru eksperts ir nosūtīts neapmaksātā īstermiņa norīkojumā. Šāds atvaļinājums nevar būt ilgāks par trim dienām visā norīkojuma laikā. Nodaļas ģenerāldirektors vispirms apspriežas ar Administrācijas ģenerāldirektoru.

29. pants

Komandējumi

1. Ja neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts piedalās komandējumos uz vietām, kas nav norīkojuma vieta, neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts saņem atlīdzinājumu atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem par ierēdņu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, izņemot gadījumus, ja starp PĢS un darba devēju ir panākta vienošanās par citu kārtību.

2. Ja saistībā ar komandējumu PĢS piešķir ierēdņiem īpašu augsta riska apdrošināšanu, to piešķir arī neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītam ekspertam, kas piedalās tajā pašā komandējumā.

3. Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītam ekspertam, kas piedalās komandējumā ārpus ES teritorijas, piemēro drošības pasākumus, kas ir spēkā PĢS saistībā ar tādiem komandējumiem.

V NODAĻA

SŪDZĪBAS

30. pants

Sūdzības

Neskarot iespējas pēc stāšanās amatā ierosināt lietu tiesā, saskaņā ar LESD 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un laika ierobežojumiem jebkurš eksperts var tai Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļai, kas atbilstoši Civildienesta noteikumiem ir atbildīga par sūdzībām un prasībām, iesniegt sūdzību par saskaņā ar šo lēmumu pieņemtu Padomes ģenerālsekretāra aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē ekspertu, izņemot aktus, kas tieši izriet no darba devēja pieņemtiem lēmumiem.

Sūdzība jāiesniedz divu mēnešu laikā. Laikposms sākas dienā, kad attiecīgā persona ir informēta par lēmumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad attiecīgā persona saņēmusi šādu paziņojumu. Administrācijas ģenerāldirektors par argumentētu lēmumu attiecīgajai personai ziņo četru mēnešu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas. Ja minētā termiņa beigās eksperts nav saņēmis atbildi uz sūdzību, tiek uzskatīts, ka sūdzība ir netieši noraidīta.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Informācijas sniegšana

Katru gadu visu dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības tiek informētas par ekspertu skaitu PĢS. Šī informācija ietver arī:

a)	SVO norīkoto ekspertu valstspiederības, kā izklāstīts 2. panta 4. punkta otrajā daļā;

b)	jebkādus izņēmumus atlases procedūrā saskaņā ar 3. panta 4. punktu;

c)	visu ekspertu iecelšanu amatā;

d)	jebkuru ekspertu norīkojumu pārtraukšanu un priekšlaicīgu izbeigšanu, kā izklāstīts 9. un 10. pantā;

e)	NVE pabalstu ikgadējo atjauninājumu saskaņā ar 19. pantu.

32. pants

Pilnvaru deleģēšana

Visas saskaņā ar šo lēmumu PĢS piešķirtās pilnvaras īsteno Padomes ģenerālsekretārs. Padomes ģenerālsekretārs ir pilnvarots visas minētās pilnvaras vai daļu no tām deleģēt PĢS administrācijas ģenerāldirektoram.

33. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/829/EK atceļ. Tomēr tā 2. panta 1. punktu un 15. līdz 19. pantu turpina piemērot visiem norīkojumiem, kas norisinās šā lēmuma pieņemšanas brīdī, neskarot 34. pantu.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tā stāšanās spēkā katram jaunam norīkojumam vai atjaunotam vai pagarinātam norīkojumam.

Luksemburgā, 2015. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS

(1) Padomes Lēmums 2007/829/EK (2007. gada 5. decembris) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko groza Lēmumu 2003/479/EK (OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/1028

(2015. gada 26. jūnijs),

ar kuru attiecībā uz piemērošanas periodu groza Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES, ar ko uz laiku pārtrauc importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kas satur vai sastāv no beteļauga lapām (Piper betle)

(izziņots ar dokumenta numuru (2015) 4187)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/88/ES (2) tika pieņemts pēc tam, kad ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) tika iesniegti daudzi paziņojumi sakarā ar to, ka pārtikas produktos ir konstatēta dažādu salmonellas celmu, arī salmonella typhimurium, klātbūtne. Minētais celms cilvēku saslimšanas gadījumos ir otrais visbiežāk ziņotais serotips, un ir konstatēts, ka tam ir augsta izplatība Bangladešas izcelsmes pārtikas produktos, kuri satur beteļauga lapas (Piper betle, plašāk pazīstama kā “betele”) vai sastāv no tām. Kopš 2011. gada Apvienotā Karaliste ir ziņojusi par vairākiem salmonelozes uzliesmojumiem, kurus izraisījusi saindēšanās ar beteļauga lapām. Turklāt ir ļoti iespējams, ka Savienībā nav ziņots par visiem saslimšanas gadījumiem.

(2)	Tāpēc ar Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES Savienībā līdz 2014. gada 31. jūlijam aizliegts importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kuri satur beteļauga lapas vai sastāv no tām.

(3)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/510/ES (3) Īstenošanas lēmuma 2014/88/ES piemērošanas periods tika pagarināts līdz 2015. gada 30. jūnijam.

(4)

Rīcības plāns, kuru Bangladeša iesniedza 2015. gada maijā, ir nepilnīgs, un nav garantiju par tā faktisku piemērošanu un izpildi. Joprojām ir spēkā Bangladešas 2013. gada maijā pašnoteiktais beteļauga lapu eksporta aizliegums. Tomēr šis aizliegums nav pilnībā ievērots, un kopš tā pieņemšanas RASFF ir saņemti paziņojumi par 25 mēģinājumiem Savienībā importēt beteļauga lapas. Tāpēc nevar pieņemt, ka Bangladešas sniegtās garantijas ir pietiekamas, lai novērstu būtisko apdraudējumu cilvēka veselībai. Šā iemesla dēļ būtu jāturpina ārkārtas pasākumi, kuri tika noteikti ar Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES.

(5)	Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/88/ES piemērošanas periods būtu atkārtoti jāpagarina.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/88/ES 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 30. jūnijam.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas lēmums 2014/88/ES, ar ko uz laiku pārtrauc importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kas satur vai sastāv no beteļauga lapām (Piper betle) (OV L 45, 15.2.2014., 34. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 29. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/510/ES, ar kuru attiecībā uz piemērošanas periodu groza Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES, ar ko uz laiku pārtrauc importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kas satur vai sastāv no beteļauga lapām (Piper betle) (OV L 228, 31.7.2014., 33. lpp.).

30.6.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/55

PADOMES IETEIKUMS (ES) 2015/1029

(2015. gada 19. jūnijs)

par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu Apvienotajā Karalistē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Saskaņā ar 4. punktu Protokolā (Nr. 15) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, LESD 126. panta 1. punktā noteiktais pienākums izvairīties no pārmērīga vispārējās valdības budžeta deficīta neattiecas uz Apvienoto Karalisti, kamēr tā nav ieviesusi euro. Minētā protokola 5. punktā ir paredzēts, ka Apvienotajai Karalistei jācenšas izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(3)	Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valsts finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(4)

Padome 2008. gada 8. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu nolēma, ka Apvienotajā Karalistē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un izdeva ieteikumus novērst pārmērīgo deficītu vēlākais līdz 2009./2010. finanšu gadam saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1) (2).

(5)

Saskaņā ar EKL 104. panta 8. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Apvienotā Karaliste nav rīkojusies, lai izpildītu Padomes 2008. gada 8. jūlija ieteikumu (3). Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītus ieteikumus, kuros ieteikts Apvienotajai Karalistei novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2014./2015. gadam. Komisija 2010. gada 6. jūlijā secināja, ka, pamatojoties uz Komisijas 2010. gada pavasara prognozi, Apvienotā Karaliste ir veikusi efektīvus pasākumus atbilstīgi Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam, un uzskatīja, ka tāpēc konkrētajā brīdī papildu pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā nav vajadzīgi.

(6)	2015. gada 19. jūnijā Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu konstatēja, ka Apvienotā Karaliste laikposmā no 2010./2011. gada līdz 2014./2015. gadam nav veikusi efektīvus pasākumus, reaģējot uz Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu.

(7)

Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu Padomes pienākums ir attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumus ar mērķi noteiktā laikā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Ieteikumā jānosaka maksimāli sešu mēnešu termiņš, kurā attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic efektīvi pasākumi, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Turklāt ieteikumā novērst pārmērīgu budžeta deficītu Padomei jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz ieteikuma pamatā esošo prognozi, atbilst strukturālās bilances, t. i., cikliski koriģētās bilances, neietverot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, minimālajam ikgadējam uzlabojumam vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

(8)

Komisijas atjauninātajā 2015. gada pavasara prognozē (4) ir paredzēts reālā IKP pieaugums par 2,4 % 2015./2016. gadā un par 2,1 % 2016./2017. gadā pēc 2,8 % palielinājuma 2014./2015. gadā (5). Abos laikposmos pieaugums galvenokārt izriet no iekšzemes pieprasījuma. Paredzams, ka prognozes laikposmā privātais patēriņš pakāpeniski palielināsies, jo palielināsies nominālās algas pieauguma temps un inflācija saglabāsies zemā līmenī. Inflācija ir strauji samazinājusies – 2011. gada septembrī tā sasniedza maksimālo apjomu, proti, 5,2 %, savukārt 2015. gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija 0,1 %. Sagaidāms, ka 2015. gada pēdējā ceturksnī inflācija palielināsies līdz 1,1 % (gada prognoze 0,4 %) un 2016. gadā līdz pat 1,6 %. Paredzams, ka investīcijas nedaudz samazināsies, salīdzinot ar 2014. gada rādītāju, tomēr tās saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī, ņemot vērā labvēlīgos kreditēšanas nosacījumus, uzņēmumu stabilo peļņu un lielo pieprasījumu. Tiek prognozēts, ka ārējais sektors arī turpmāk negatīvi ietekmēs izaugsmi, tomēr mazākā mērā, jo prognoze eurozonai, kas ir Apvienotās Karalistes lielākais tirdzniecības partneris, uzlabojas. Nodarbinātība ir stabila, un paredzams, ka bezdarba līmenis samazināsies līdz 5,4 % 2015. gadā un līdz 5,3 % 2016. gadā.

(9)

Vispārējās valdības budžeta deficīts ir samazinājies no augstākā rādītāja 10,9 % no IKP 2009./2010. gadā līdz 5,2 % no IKP 2014./2015. gadā. Šajā pašā laikposmā strukturālā bilance samazinājās no 8,0 % no IKP līdz 4,7 % no IKP. Strukturālo pasākumu panāktais vidējais gada uzlabojums laikposmā no 2010./2011. gada līdz 2014./2015. gadam bija 0,7 %. Ja ņem vērā ietekmi, ko rada potenciālā izlaides pieauguma pārskatīšana, salīdzinot pašreizējo prognozi un prognozi, kas ir pamatā Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam, kā arī ietekmi, ko rada ieņēmumu izmaiņas salīdzinājumā ar standarta elastīgumu attiecība pret IKP pieaugumu, gada vidējais koriģēto strukturālo pasākumu rādītājs šajā laikposmā tiek lēsts 1,1 % apmērā no IKP. Lielākā daļa konsolidācijas plāna pasākumu tika izklāstīta ārkārtas budžeta plānā 2010. gada jūnijā, un to rādītājs laikposmā no 2010./2011. gada līdz 2014./2015. gadam bija 2,5 % no IKP. Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa no šiem pasākumiem bija nodokļu pasākumi, un pārējās trīs ceturtdaļas bija izdevumu samazināšanas pasākumi. Atlikušie fiskālās konsolidācijas pasākumi aptuveni 1 % apmērā no IKP tika īstenoti ar divu fiskālu paziņojumu starpniecību, kas tika sniegti pirms 2010. gada jūnija budžeta, turpmākajos budžetos, kā arī rudens pārskatos līdz 2014. gada novembrim. Tika veikti daži pārvietojumi starp kārtējiem izdevumiem un kapitālizdevumiem, un konsolidācijas laikposms tika pagarināts līdz 2018./2019. gadam.

(10)

Vispārējās valdības bruto parāds palielinājās no 42,7 % no IKP 2007./2008. gadā līdz 88,4 % 2014./2015. gadā, kopš 2009./2010. gada pastāvīgi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību. Primārā deficīta dinamika un finanšu sektora intervence, kas faktiski nozīmēja divu banku nacionalizāciju, veicināja šo parāda palielināšanos. Pamatojoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, paredzams, ka parāda attiecība pret IKP nedaudz pieaugs arī turpmāk. Tajā pašā laikā ārpusbilances posteņiem, kas saistīti ar intervenci finanšu sektorā, varētu būt pozitīva ietekme uz parāda izmaiņām nākotnē.

(11)

Tā kā nominālais deficīts 2014./2015. gadā bija 5,2 % no IKP, Apvienotā Karaliste nenovērsa pārmērīgo deficītu līdz termiņam, kas noteikts Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumā. Tas skaidrojams ar pietiekamu pasākumu trūkumu un daudz nelabvēlīgāku sākotnējo izaugsmes rādītāju, jo pārskatīšanas rezultātā IKP pieaugums 2008./2009. gadā tika samazināts par 1,0 procentpunktu līdz – 2,3 %. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem ir pamatoti pieņemt pārskatītu ieteikumu Apvienotajai Karalistei atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam, pagarinot termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

(12)	Ņemot vērā nenoteiktību par ekonomikas un budžeta situācijas attīstību, budžeta mērķis, kas ieteicams korekcijas laikposma pēdējā gadā, būtu jānosaka tādā līmenī, kas ir nedaudz zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, lai garantētu efektīvu un paliekošu korekciju noteiktajā termiņā.

(13)

Ja Apvienotajai Karalistei tiktu piešķirts viens papildu gads, kā paredzēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97, ar to saistītās prasības būtu pārāk lielas, jo tās nozīmētu nominālā deficīta korekciju 2,2 % apmērā no IKP. Šāda korekcija 2015./2016. gadā varētu ievērojami ietekmēt nesen panākto faktisko algu pieaugumu, kas varētu atstāt negatīvas sekas uz izaugsmi. Tam būtu vajadzīga arī papildu pasākumu īstenošana ļoti īsā termiņā. Pamatojoties uz Komisijas atjaunināto 2015. gada pavasara prognozi, šādai korekcijai būtu būtiska negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Tādēļ šķiet lietderīgi termiņu, kādā Apvienotajai Karalistei jānovērš pārmērīga valsts budžeta deficīta situācija, pagarināt par diviem gadiem.

(14)

Ja tiktu piešķirti divi papildu gadi pārmērīgā deficīta novēršanai, nominālā deficīta starpposma mērķi būtu 4,1 % no IKP 2015./2016. gadā un 2,7 % no IKP 2016./2017. gadā. No šiem mērķiem izrietošais strukturālās budžeta bilances uzlabojums ir attiecīgi 0,5 % no IKP un 1,1 % no IKP. Pamatscenārijs Komisijas atjauninātajā 2015. gada pavasara prognozē ietver iepriekš paziņotos diskrecionāros pasākumus 1,4 % apmērā no IKP 2015./2016. gadā un 2016./2017. gadā, no kuriem apmēram trīs ceturtdaļas ir izdevumu samazināšanas pasākumi. Minētais korekcijas plāns nodrošina pietiekamu drošības rezervi attiecībā pret budžeta deficīta kritēriju 3 % no IKP un tiek uzskatīts par vismazāk kaitējošu izaugsmei, vienlaikus ļaujot ievērot minimālo pieprasīto ikgadējo strukturālās bilances gada uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP. Lai sasniegtu šos mērķus, Apvienotajai Karalistei ir pilnībā un laikus jāīsteno pasākumi, kas ir paziņoti iepriekšējos un 2015. gada budžetā, turklāt ikvienām izmaiņām salīdzinājumā ar pašreizējiem plāniem ir jābūt fiskāli neitrālām; šādā gadījumā nebūs vajadzīgi nekādi turpmāki pasākumi papildus tiem, kas jau paziņoti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Apvienotajai Karalistei būtu jānovērš pašreizējā pārmērīgā budžeta deficīta situācija vēlākais līdz 2016./2017. gadam.

Apvienotajai Karalistei būtu jāsasniedz nominālā budžeta deficīta mērķis 4,1 % no IKP 2015./2016. gadā un 2,7 % no IKP 2016./2017. gadā, kam, pamatojoties uz Komisijas atjaunināto 2015. gada pavasara prognozi, būtu jāatbilst strukturālās bilances uzlabojumam 0,5 % apmērā no IKP 2015./2016. gadā un 1,1 % no IKP 2016./2017. gadā.

Apvienotajai Karalistei būtu pilnībā jāīsteno konsolidācijas pasākumi, kas iekļauti visos budžetos un rudens pārskatos līdz 2015. gada budžetam un ietverot to, lai īstenotu ieteiktos strukturālos pasākumus, nodrošinot, ka ikvienas izmaiņas ir fiskāli neitrālas attiecībā pret pašreizējiem plāniem. Apvienotajai Karalistei nākamajā izdevumu pārskatā būtu jāprecizē izdevumu samazinājumi. Tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu līdz 2016./2017. gadam.

Apvienotajai Karalistei vajadzētu paātrināt nominālā budžeta deficīta samazināšanu 2015./2016. gadā un 2016./2017. gadā, ja ekonomikas, finanšu vai budžeta situācija ir labāka, nekā šobrīd tiek prognozēts. Budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina vispārējās valdības strukturālās bilances ilgtspējīga uzlabošanās tādā veidā, kas netraucē izaugsmei. Jo īpaši būtu jāizvairās no turpmākiem kapitālizdevumu samazinājumiem.

Padome nosaka 2015. gada 15. oktobri kā termiņu, līdz kuram Apvienotajai Karalistei i) jāveic efektīvi pasākumi un ii) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas ir paredzēta šo mērķu sasniegšanai.

Turklāt Apvienotās Karalistes iestādēm būtu i) jāizpilda pienākums noteikt vidēja termiņa budžeta mērķi, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā, un ii) jāīsteno plānotās reformas attiecībā uz pensionēšanās vecuma palielināšanu, lai stiprinātu valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Visbeidzot, lai nodrošinātu fiskālās konsolidācijas stratēģijas veiksmīgu īstenošanu, būs svarīgi arī sekmēt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālām reformām atbilstīgi Apvienotajai Karalistei adresētajiem Padomes ieteikumiem saistībā ar Eiropas pusgadu un jo īpaši tiem, kuri saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvo daļu.

Šis ieteikums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Luksemburgā, 2015. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(2) Visi dokumenti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Apvienoto Karalisti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/deficit/countries/uk_en.htm.

(3) Padomes Lēmums 2009/409/EK (2009. gada 27. aprīlis), ar ko atbilstīgi Līguma 104. panta 8. punktam konstatē, vai Apvienotā Karaliste, reaģējot uz Padomes 2008. gada 8. jūlija ieteikumu saskaņā ar 104. panta 7. punktu, ir veikusi efektīvus pasākumus (OV L 132, 29.5.2009., 11. lpp.).

(4) Dati par IKP pieaugumu 2015. gada pirmajā ceturksnī tika publicēti pēc tam, kad tika pabeigta Komisijas 2015. gada pavasara prognoze, tādējādi šis novērtējums par efektīviem pasākumiem ir balstīts uz atjaunināto prognozi.

(5) Publicētajā pavasara prognozē ir norādīti tikai skaitļi par kalendāro gadu. Finanšu gadu vērtības ir aprēķinātas, ņemot vērā publicētās prognozes ceturkšņa profilu.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 163

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 30. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1018 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1019 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 861/2013, ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/49	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1020 (2015. gada 29. jūnijs) par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis (ATCC PTA-6737) kā barības piedevu dējējvistām un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Kemin Europa N.V.) ( 1 )	22
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1021 (2015. gada 29. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	25
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1022 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniegtajos importa tiesību pieteikumos, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras attiecībā uz saldētu liellopu gaļu atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 431/2008	27
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1023 (2015. gada 15. jūnijs), ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	29
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1024 (2015. gada 15. jūnijs), ar ko pilnvaro dažas dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs akceptēt Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem	32
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1025 (2015. gada 19. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2013/319/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā	35
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1026 (2015. gada 19. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2009/589/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Polijā	37
	*	Padomes Lēmums (ES) 2015/1027 (2015. gada 23. jūnijs) par noteikumiem, kas piemērojami ekspertiem, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu 2007/829/EK	40
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1028 (2015. gada 26. jūnijs), ar kuru attiecībā uz piemērošanas periodu groza Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES, ar ko uz laiku pārtrauc importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kas satur vai sastāv no beteļauga lapām (Piper betle) (izziņots ar dokumenta numuru (2015) 4187) ( 1 )	53
		IETEIKUMI
	*	Padomes Ieteikums (ES) 2015/1029 (2015. gada 19. jūnijs) par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu Apvienotajā Karalistē	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ