“Lūdzu, dodiet vietu personai ratiņkrēslā”.

1. PIELIKUMS

1. DAĻA

2. DAĻA

---

(1)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāki varianti).

(2)  Posmainam transportlīdzeklim norāda sēdvietu skaitu katrā nekustīgajā posmā.

(3)  Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ratiņkrēslu pārvadāšanai, norāda pārvadājamo ratiņkrēslu maksimālo skaitu. Ja pasažieru ietilpība ir atkarīga no pārvadājamo ratiņkrēslu skaita, norāda pieļaujamās sēdošu un stāvošu pasažieru, kā arī pasažieru ratiņkrēslos kombinācijas.

(4)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāki varianti).

(5)  Posmainam transportlīdzeklim norāda sēdvietu skaitu katrā nekustīgajā posmā.

(6)  Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ratiņkrēslu pārvadāšanai, norāda pārvadājamo ratiņkrēslu maksimālo skaitu. Ja pasažieru ietilpība ir atkarīga no pārvadājamo ratiņkrēslu skaita, norāda pieļaujamās sēdošu un stāvošu pasažieru, kā arī pasažieru ratiņkrēslos kombinācijas.

(7)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāki varianti).

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka transportlīdzekļa tips attiecībā uz konstrukcijas pazīmēm ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) kā III klases transportlīdzeklis saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107 ar apstiprinājuma numuru 062439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 107, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

B PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107 un Nr. 43 (1). Apstiprinājuma numuru pirmie divi cipari norāda, ka šo apstiprinājumu piešķiršanas laikā Noteikumos Nr. 107 bija ietverta 06. grozījumu sērija un Noteikumi Nr. 43 bija sākotnējā redakcijā.

C PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4.3. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzekļa virsbūvei, norāda, ka attiecīgais virsbūves tips attiecībā uz konstrukcijas pazīmēm ir apstiprināts atsevišķi Nīderlandē (E 4) kā III klases atsevišķa virsbūve (burts S) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107 ar apstiprinājuma numuru 062439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 107, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

---

(1)  Šis numurs norādīts tikai kā piemērs.

3. PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1.–6.   (REZERVĒTS)

7.   PRASĪBAS

7.1.   Vispārīgi norādījumi

7.1.1.   Ja vadītāja nodalījums ir bez jumta, tam jābūt īpaši pasargātam pret stipru vēju, pēkšņiem putekļiem, lietusgāzēm u. c.

7.2.   Masa un izmēri

7.2.1.   Transportlīdzekļi atbilst 11. pielikuma prasībām.

7.2.2.   Pasažieriem pieejamā platība

7.2.2.1.   Kopējo pasažieriem pieejamo platību S0 aprēķina, no transportlīdzekļa grīdas kopējās platības atņemot šādu platību:

7.2.2.1.1.

vadītāja nodalījuma platību;

7.2.2.1.2.

pakāpienu pie durvīm platību un jebkura tāda cita pakāpiena platību, kas ir zemāks par 300 mm, un platību, ko pārsedz durvis un to mehānisms, kad tās tiek darbinātas;

7.2.2.1.3.

jebkuras citas daļas platību, ja, mērot no grīdas, vertikālā atstarpe virs tās ir mazāka nekā 1 350 mm, turklāt netiek ņemti vērā pieļaujamie izvirzītie elementi, kas minēti šā pielikuma 7.7.8.6.3. un 7.7.8.6.4. punktā. A vai B klases transportlīdzekļiem šo attālumu var samazināt līdz 1 200 mm;

7.2.2.1.4.

platību jebkurā transportlīdzekļa vietā, kur pasažieri nevar iekļūt saskaņā ar šā pielikuma 7.9.4. punkta definīciju;

7.2.2.1.5.

jebkuras daļas platību, kas ir paredzēta vienīgi preču vai bagāžas pārvadāšanai un kas pasažieriem nav pieejama;

7.2.2.1.6.

platību, kas nepieciešama netraucētam apkalpes darbam;

7.2.2.1.7.

grīdas platību, ko aizņem kāpnes, puskāpnes, savienotājkāpnes vai pakāpienu virsma.

7.2.2.2.   Platību S1, kas pieejama stāvošiem pasažieriem (tikai attiecībā uz A, I un II klases transportlīdzekļiem, kuros ir atļauta stāvošu pasažieru pārvadāšana), aprēķina, atņemot no S0:

7.2.2.2.1.

visu to grīdas daļu platību, kuru slīpums pārsniedz maksimālo pieļaujamo vērtību, kas noteikta šā pielikuma 7.7.6. punktā;

7.2.2.2.2.

visu to daļu platību, kas nav pieejamas stāvošam pasažierim, kad visas sēdvietas, izņemot nolaižamos sēdekļus, ir aizņemtas;

7.2.2.2.3.

visu to daļu platību, kurās tīrais augstums virs grīdas ir mazāks nekā galvenās ejas augstums, kas noteikts šā pielikuma 7.7.5.1. punktā (turekļus šai ziņā neņem vērā);

7.2.2.2.4.

platību uz priekšu no vertikālās šķērsplaknes, kas iet cauri vadītāja sēdekļa sēdvirsmas centram (maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī);

7.2.2.2.5.

platību 300 mm apmērā visu sēdekļu priekšā, ja vien tie nav nolaižamie sēdekļi, izņemot sēdekļus, kas ir novietoti sānis, un tādā gadījumā minēto attālumu var samazināt līdz 225 mm. Ja ir maināms sēdekļu izkārtojums, attiecībā uz jebkuru sēdekli, ko uzskata par lietošanā esošu, sk. iepriekš 7.2.2.4. punktu;

7.2.2.2.6.

jebkādu platību, kas nav izslēgta 7.2.2.2.1.–7.2.2.2.5. punktā un uz kuras nav iespējams novietot 400 mm × 300 mm lielu taisnstūri;

7.2.2.2.7.

II klases transportlīdzekļiem – platību, kurā nav atļauts stāvēt;

7.2.2.2.8.

divstāvu transportlīdzekļiem – jebkuru platību augšstāvā;

7.2.2.2.9.

ratiņkrēslu nodalījuma(-u) platību, kad uzskata, ka to ir aizņēmusi(-ušas) persona(-as) ratiņkrēslā, sk. iepriekš 7.2.2.4. punktu;

7.2.2.2.10.

ratiņkrēslu nodalījuma(-u) platību, kas paredzēta tikai personai(-ām) ratiņkrēslos.

7.2.2.3.   Transportlīdzeklī jābūt noteiktam 7.7.8. punkta prasībām atbilstošu sēdvietu skaitam (P), kas nav nolaižami sēdekļi. I, II vai A klases transportlīdzeklī sēdvietu skaits katrā stāvā ir vismaz vienāds ar pasažieriem un (attiecīgā gadījumā) apkalpei pieejamā grīdas laukuma kvadrātmetru skaitu šajā stāvā, šo skaitli noapaļojot uz leju līdz tuvākajam veselajam skaitlim; šo skaitu I klases transportlīdzekļiem, izņemot augšstāvā, var samazināt par 10 %.

7.2.2.4.   Ja transportlīdzeklī ir maināms sēdvietu skaits, platību, kas pieejama stāvošiem pasažieriem (S1), un 11. pielikuma 3.3.1. panta noteikumus nosaka pēc vajadzības katram no šiem nosacījumiem:

7.2.2.4.1.

tiek aizņemtas visas iespējamās sēdvietas, pēc tam atlikusī platība stāvošiem pasažieriem un, ja paliek pāri vieta, visas ratiņkrēslu vietas;

7.2.2.4.2.

tiek aizņemtas visas iespējamās stāvvietas, pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas sēdošiem pasažieriem, un, ja paliek pāri vieta, visas ratiņkrēslu vietas;

7.2.2.4.3.

tiek aizņemtas visas iespējamās ratiņkrēslu vietas, pēc tam atlikusī platība stāvošiem pasažieriem un tad visas atlikušās izmantojamās sēdvietas.

7.2.3.   Transportlīdzekļu marķēšana

7.2.3.1.   Vadītāja nodalījumā nodrošina tādu vietu, kas vadītājam skaidri saskatāma no viņa sēdvietas un kur izvieto 11. pielikuma 3.3. punktā minētos marķējumus:

7.2.3.1.1.   attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo sēdvietu skaitu;

7.2.3.1.2.   vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo stāvvietu skaitu;

7.2.3.1.3.   vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo ratiņkrēslu vietu skaitu.

7.2.3.2.   (Rezervēts)

7.2.3.3.   (Rezervēts)

7.3.   Negadījumu novēršana

7.3.1.   Ja transportlīdzekļa dzinēja nodalījums atrodas aiz vadītāja nodalījuma, nav iespējams iedarbināt dzinēju no vadītāja sēdvietas, kad galvenais dzinēja piekļuves panelis, kas atrodas transportlīdzekļa aizmugurējā sienā, ir atvērts un ļauj tieši piekļūt detaļām, kas rada apdraudējumu, kad dzinējs darbojas (piemēram, siksnas piedziņas skriemelim).

7.4.   Stabilitātes tests

7.4.1.   Transportlīdzekļa stabilitātei jābūt tādai, lai netiktu pārsniegts punkts, kad transportlīdzeklis var apgāzties, ja virsmu, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, pārmaiņus paceļ 28° leņķī uz abām pusēm no horizontāles.

7.4.2.   Lai veiktu šo pārbaudi, transportlīdzeklim jābūt ar darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masu atbilstīgi šo noteikumu 2.18. punkta prasībām, turklāt:

7.4.2.1.

uz katra pasažieru sēdekļa (divstāvu transportlīdzekļos tikai augšstāvā) novieto slogu, kas atbilst Q (kā definēts 11. pielikuma 3.2.3.2.1. punktā). Ja vienstāva transportlīdzeklis ir paredzēts stāvošiem pasažieriem vai apkalpes loceklim, kas nesēž, slogu Q vai tiem atbilstošo 75 kg masu smaguma centrus vienlaidus izkārto attiecīgi pa stāvošiem pasažieriem vai apkalpei paredzēto platību 875 mm augstumā. Ja divstāvu transportlīdzeklī ir paredzēts būt apkalpes loceklim, kas nesēž, tam atbilstošo 75 kg masas smaguma centru novieto augšstāva galvenajā ejā 875 mm augstumā. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots, lai pārvadātu bagāžu uz jumta, pie jumta piestiprina vienmērīgi sadalītu masu (BX), kura nav mazāka par masu, ko izgatavotājs ir paziņojis saskaņā ar 11. pielikuma 3.2.3.2.1. punkta prasībām, un kura atbilst šādai bagāžai. Citos bagāžas nodalījumos bagāžu neievieto;

7.4.2.2.

ja transportlīdzeklī ir maināma sēdvietu un stāvvietu ietilpība vai tas ir konstruēts tā, lai tajā varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslus, attiecībā uz jebkuru pasažieru salona platību, kurā notiek šādas skaita pārmaiņas, 7.4.2.1. punktā noteiktajiem slogiem ir jābūt lielākajam no turpmāk norādītajiem lielumiem: a) masa, kas reprezentē to sēdvietās esošo pasažieru skaitu, kuri var aizņemt šo platību, ieskaitot jebkādu demontējamo sēdvietu masu; vai b) masa, kas reprezentē to stāvošo pasažieru skaitu, kuri var aizņemt šo platību; vai c) masa, kas reprezentē to ratiņkrēslu un to lietotāju masu, kuri var aizņemt šo platību, kopā 250 kg uz katru, attiecīgi novietojot to 500 mm augstumā no grīdas katras ratiņkrēsla vietas centrā; vai d) sēdvietās, stāvvietās un ratiņkrēslos esošo pasažieru masa un jebkāda to iepriekšminēto pasažieru masas kombinācija, kuri var aizņemt šo platību.

7.4.3.   Jebkura tāda balsta augstums, ko lieto, lai neļautu transportlīdzekļa ritenim slīdēt sānis pa stabilitātes pārbaudes platformu, ir ne augstāks kā divas trešdaļas no attāluma starp virsmu, uz kuras transportlīdzeklis stāv, pirms tā tiek sašķiebta, un minētā riteņa malu, kas ir vistuvāk minētajai virsmai, kad transportlīdzeklis ir noslogots saskaņā ar 7.4.2. punkta prasībām.

7.4.4.   Pārbaudes laikā transportlīdzekļa daļas, kurām nav paredzēts saskarties parastas lietošanas apstākļos, nedrīkst saskarties, un neviena daļa arī nedrīkst tikt bojāta vai nobīdīta.

7.4.5.   Kā alternatīvu var lietot arī aprēķina metodi, lai parādītu, ka transportlīdzeklis 7.4.1. un 7.4.2. punktā minētajos apstākļos neapgāzīsies. Šajos aprēķinos ņem vērā šādus parametrus:

7.4.5.1.

masu un izmērus;

7.4.5.2.

smaguma centra augstumu;

7.4.5.3.

atsperu elastīgumu;

7.4.5.4.

riepu vertikālā un horizontālā elastīguma rādītājus;

7.4.5.5.

pneimatisko atsperu gaisa spiediena kontroles raksturlielumus;

7.4.5.6.

momentu centru pozīciju;

7.4.5.7.

virsbūves vērpes pretestību. Aprēķina metode ir aprakstīta šā pielikuma papildinājumā.

7.5.   Aizsardzība pret ugunsgrēka draudiem

7.5.1.   Dzinēja nodalījums

7.5.1.1.   Dzinēja nodalījumā nedrīkst lietot nekādu ugunsnedrošu skaņas izolācijas materiālu, kā arī materiālu, kas var piesūkties ar degvielu, smēreļļu vai kādu citu viegli uzliesmojošu vielu, izņemot gadījumus, kad šādu materiālu apsedz ar necaurlaidīgu loksni.

7.5.1.2.   Ir jāveic drošības pasākumi, attiecīgi izplānojot dzinēja nodalījuma izkārtojumu vai nodrošinot noteces atveres, lai izvairītos, ciktāl tas ir iespējams, no degvielas, smēreļļas vai jebkādas citas viegli uzliesmojošas vielas uzkrāšanās jebkurā dzinēja nodalījuma vietā.

7.5.1.3.   Ievieto karstumizturīga materiāla starpsienu starp dzinēja nodalījumu vai jebkuru citu karstuma avotu (piemēram, ierīci, kuras uzdevums ir absorbēt brīvo enerģiju, transportlīdzeklim braucot pa garu nogāzi, piemēram, palēninātāju, vai ierīci, kas silda virsbūves iekšpusi, tomēr neskaitot ierīces, kas darbojas uz karsta ūdens cirkulācijas pamata) un pārējo transportlīdzekļa daļu. Visiem stiprinājumiem, blīvēm utt., ko lieto saistībā ar šo starpsienu, ir jābūt ugunsdrošiem.

7.5.1.4.   Pasažieru salonā var nodrošināt sildierīci, kas nav ar karstu ūdeni darbināma sildierīce, ja vien tā ir izolēta ar attiecīgu pret ierīces radīto temperatūru izturīgu materiālu, nerada toksiskus dūmus un ir novietota tā, ka pasažieri nevar saskarties ar tās karsto virsmu.

7.5.1.5.   Ja dzinējs transportlīdzeklī atrodas aiz vadītāja nodalījuma, nodalījumu aprīko ar signalizācijas sistēmu, kas brīdina vadītāju ar skaņas un vizuālu signālu, ja dzinēja nodalījumā un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildes ierīce, kas izmanto degvielu, pārmērīgi paaugstinās temperatūra.

7.5.1.5.1.   Signalizācijas sistēma tiek projektēta tā, lai noteiktu temperatūru dzinēja nodalījumā un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildes ierīce, kas izmanto degvielu, ja tiek pārsniegta temperatūra, kas raksturīga normālos ekspluatācijas apstākļos.

7.5.1.5.2.   Uzskata, ka 7.5.1.5.1. punkts ir izpildīts, ja pārmērīgu temperatūras pieaugumu uzrauga šādās vietās dzinēja nodalījumā un katrā nodalījumā, kurā atrodas apsildes ierīce, kas izmanto degvielu:

7.5.1.5.2.1.

vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar atklātām sastāvdaļām, piemēram, spiedni vai izplūdes gāzu sistēmu, tostarp uz dzinēja uzmontētām sastāvdaļām, kuru darba temperatūra ir vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdegšanās temperatūru;

7.5.1.5.2.2.

vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar ekranētām sastāvdaļām, piemēram, autonomu apsildes ierīci, kuru darba temperatūra ir vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdegšanās temperatūru; un

7.5.1.5.2.3.

vietās, kur noplūdes gadījumā ugunsnedroši šķidrumi (šķidri vai gāzveida) var nonākt saskarē ar sastāvdaļām, piemēram, maiņstrāvas ģeneratoru, kura temperatūra kļūmes gadījumā var būt vienāda ar vai lielāka par ugunsnedrošu šķidrumu (šķidru vai gāzveida) aizdegšanās temperatūru.

7.5.1.5.3.   Signalizācijas sistēmai jābūt darba kārtībā ikreiz, kad tiek iedarbināta dzinēja iedarbināšanas ierīce, un līdz brīdim, kad tiek iedarbināta dzinēja apturēšanas ierīce, neatkarīgi no transportlīdzekļa stāvokļa.

7.5.2.   Elektroiekārtas un instalācijas

7.5.2.1.   Visiem kabeļiem jābūt labi izolētiem, un visiem kabeļiem un elektroiekārtām ir jābūt izturīgiem pret temperatūras un mitruma apstākļiem, kas uz tiem iedarbojas. Dzinēja nodalījumā īpaša uzmanība jāpievērš kabeļu un elektroiekārtu spējai izturēt vides temperatūru un visu iespējamo piesārņojošo vielu iedarbību.

7.5.2.2.   Nevienu kabeli, ko lieto elektriskajā ķēdē, nedrīkst pārslogot ar strāvu, kas ir lielāka par šim kabelim pieļaujamo, ņemot vērā tā uzstādīšanas veidu un maksimālo apkārtējo temperatūru.

7.5.2.3.   Katrai elektriskajai ķēdei, kura baro kādu aprīkojuma mezglu, kas nav starteris, aizdedzes ķēde (dzirksteļaizdedze), kvēlsveces, dzinēja apturēšanas ierīce, uzlādes ķēde un akumulatora zemējums, ir drošinātājs vai jaudas slēdzis. Tomēr ķēdes, kas baro citus aprīkojuma mezglus, var tikt aizsargātas ar kopīgu drošinātāju vai kopīgu jaudas slēdzi, ja vien summā to nominālā jauda nepārsniedz drošinātāja vai jaudas slēdža jaudu. Blīvēšanas gadījumā izgatavotājs sniedz visu attiecīgo tehnisko informāciju pēc tā tehniskā dienesta pieprasījuma, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.5.2.4.   Visi kabeļi ir labi jāaizsargā un droši jānostiprina tā, lai tos nevarētu sabojāt griežot, skrāpējot vai noberžot.

7.5.2.5.   Ja vienā vai vairākās transportlīdzekļa elektriskajās ķēdēs spriegums pārsniedz 100 voltu RMS (vidējo kvadrātisko vērtību), katrā nesazemētā strāvas padeves punktā pievieno manuālu izolācijas slēdzi, ar kuru var atvienot visas šīs ķēdes no galvenās strāvas padeves, to novietojot transportlīdzekļa iekšienē tādā vietā, ko vadītājs var viegli aizsniegt, taču neviens šāds izolācijas slēdzis nedrīkst atslēgt nevienu elektrisko ķēdi, kas nodrošina obligāto ārējo transportlīdzekļa apgaismojumu. Šis punkts neattiecas ne uz augstsprieguma aizdedzes ķēdēm, ne uz autonomām ķēdēm transportlīdzekļa aprīkojuma mezglā.

7.5.2.6.   Visus elektriskos kabeļus izvieto tā, lai tie nevarētu saskarties ar kādu degvielas šļūteni vai kādu izplūdes gāzu sistēmas sastāvdaļu vai tikt pārkarsēti, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts piemērots īpašs izolācijas materiāls un aizsargmateriāls, piemēram, elektromagnētiskam izplūdes gāzu ventilim.

7.5.3.   Akumulatori

7.5.3.1.   Visiem akumulatoriem jābūt labi nostiprinātiem un viegli sasniedzamiem.

7.5.3.2.   Akumulatora nodalījumu nošķir no pasažieru salona un vadītāja nodalījuma, un tā ventilāciju nodrošina no ārpuses.

7.5.3.3.   Akumulatora spailes ir jāaizsargā pret īssavienojuma risku.

7.5.4.   Ugunsdzēšamie aparāti un pirmās palīdzības aprīkojums

7.5.4.1.   Jāparedz vieta vienam vai vairākiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, no kuriem viens atrodas pie vadītāja sēdekļa. A vai B klases transportlīdzekļos katra nepieciešamā ugunsdzēšamā aparāta vieta ir vismaz 8 dm3, un I, II vai III klases transportlīdzekļos – vismaz 15 dm3. Divstāvu transportlīdzeklī jāparedz vieta papildu ugunsdzēšamajam aparātam augšstāvā.

7.5.4.2.   Jāparedz vieta vienai vai vairākām pirmās palīdzības aptieciņām. Šai vietai ir jābūt vismaz 7 dm3 ar minimālo izmēru 80 mm.

7.5.4.3.   Ugunsdzēšamos aparātus un pirmās palīdzības aptieciņas var aizsargāt pret zādzību vai sabojāšanu (piemēram, ievietojot aizslēdzamā skapītī salonā vai aiz sasitama stikla), ja vien šo priekšmetu atrašanās vietas ir skaidri marķētas un ir nodrošināti līdzekļi, ar kuriem avārijas gadījumā tos var viegli izņemt no minētajām vietām.

7.5.5.   Materiāli

Nedrīkst lietot ugunsnedrošus materiālus 100 mm attālumā no izplūdes gāzu sistēmas sastāvdaļām, jebkuras augstsprieguma elektriskās iekārtas vai cita būtiska karstuma avota, ja vien materiāls nav efektīvi izolēts. Vajadzības gadījumā ir jānodrošina izolācija, lai novērstu eļļu vai citu ugunsnedrošu materiālu saskaršanos ar izplūdes gāzu sistēmu vai jebkuru citu būtisku karstuma avotu. Šajā punktā par ugunsnedrošu materiālu uzskata tādu materiālu, kas nav paredzēts pretestībai tik augstām temperatūrām, kuras iespējams novērot minētajā vietā.

7.5.6.   Ugunsgrēka atklāšana

7.5.6.1.   Transportlīdzekļi ir aprīkoti ar signalizācijas sistēmu, kas konstatē vai nu temperatūras pārmērīgu paaugstināšanos, vai dūmus tualetēs, vadītāja guļvietas nodalījumos un citos atsevišķos nodalījumos.

7.5.6.2.   Pēc briesmu konstatēšanas 7.5.6.1. punktā minētā sistēma raida vadītājam gan skaņas, gan vizuālu signālu vadītāja nodalījumā.

7.5.6.3.   Signalizācijas sistēmai jābūt darba kārtībā ikreiz, kad tiek iedarbināta dzinēja iedarbināšanas ierīce, un līdz brīdim, kad tiek iedarbināta dzinēja apturēšanas ierīce, neatkarīgi no transportlīdzekļa stāvokļa.

7.6.   Izejas

7.6.1.   Izeju skaits

7.6.1.1.   Transportlīdzeklī ir vismaz divas durvis – vai nu divas pasažieru durvis, vai vienas pasažieru durvis un vienas avārijas durvis. Katram divstāvu transportlīdzeklim ir divas durvis apakšstāvā (sk. arī 7.6.2.3. punktu). Minimālais nepieciešamais pasažieru durvju skaits ir šāds:

Pasažieru skaits	Pasažieru durvju minimālais skaits
	I un A klase	II klase	III un B klase
9–45	1	1	1
46–70	2	1	1
71–100	3 (2 divstāvu transportlīdzekļa gadījumā)	2	1
> 100	4	3	1

7.6.1.2.   Katrā nekustīgajā posmaina transportlīdzekļa daļā ir jābūt vismaz vienām durvīm, izņemot I klases posmaina transportlīdzekļa priekšdaļu, kurā ir jābūt vismaz divām durvīm.

7.6.1.3.   Šīs prasības kontekstā pasažieru durvis, kas ir aprīkotas ar mehānisku vadības sistēmu, neuzskata par avārijas durvīm, izņemot gadījumus, ja tās nepieciešamības gadījumā var viegli atvērt ar rokām, kad ir iedarbināta 7.6.5.1. punktā minētā vadības ierīce.

7.6.1.4.   Minimālajam avārijas izeju skaitam ir jābūt tādam, lai katrā atsevišķā nodalījumā kopā būtu norādītais izeju skaits:

To pasažieru un apkalpes locekļu skaits, kuri var izvietoties katrā nodalījumā vai stāvā	Minimālais izeju kopskaits
1–8	2
9–16	3
17–30	4
31–45	5
46–60	6
61–75	7
76–90	8
91–110	9
111–130	10
> 130	11

Katra atsevišķa stāva (divstāvu transportlīdzeklim) un katra atsevišķa nodalījuma izeju skaitu nosaka atsevišķi. Tualetes nodalījumi vai kambīzes nav uzskatāmi par atsevišķiem nodalījumiem avārijas izeju skaita noteikšanai. Avārijas lūkas var ieskaitīt tikai kā vienu izeju iepriekšminēto avārijas izeju skaitā.

7.6.1.5.   Katru nekustīgo posmaina transportlīdzekļa daļu uzskata par atsevišķu transportlīdzekli izeju minimālā skaita un izvietojuma noteikšanai, izņemot 7.6.2.4. punkta vajadzībām. Savienojošu eju starp posmiem neuzskata par izeju. Tualetes nodalījumi vai kambīzes nav uzskatāmi par atsevišķiem nodalījumiem avārijas izeju skaita noteikšanai. Pasažieru skaitu nosaka katrai nekustīgajai transportlīdzekļa daļai. Plakni, kas ietver šarnīra horizontālo asi starp transportlīdzekļa savienotām nekustīgajām daļām un ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenasij, kad tas brauc taisni uz priekšu, uzskata par robežu starp daļām.

7.6.1.6.   Divviru pasažieru durvis skaita kā divas durvis, un dubultu vai daudzkārtīgu logu skaita kā divus avārijas logus.

7.6.1.7.   Ja no vadītāja nodalījuma nevar nokļūt pasažieru salonā pa eju, kas ļauj:

a)	4. pielikuma 6. attēlā norādītās cilindriskās mērierīces priekšmalai aizsniegties vismaz līdz vertikālās šķērsplaknes, kas ir tangenciāla vadītāja sēdekļa atzveltnes vistālāk uz priekšu izvirzītajam punktam tā vistālāk uz aizmuguri atvirzītajā stāvoklī, un

b)

no šīs plaknes pārvietot 4. pielikuma 7. attēlā norādīto paneli uz priekšu no saskares pozīcijas ar cilindrisko mērierīci, līdz tā sasniedz vismaz vertikālo šķērsplakni, kas ir tangenciāla vadītāja sēdekļa spilvena vistālāk uz priekšu izvirzītajam punktam, tad ievēro 7.6.1.7.1.–7.6.1.7.5. punkta prasības. 7.6.1.7.1. Vadītāja nodalījumam ir divas izejas, kas nav vienā un tajā pašā sānu sienā. Ja viena no izejām ir logs, attiecīgais logs ir vismaz 400 000 mm2 liels, šajā laukumā ir iespējams ievietot 500 mm × 700 mm lielu taisnstūri, un tas atbilst 7.6.8. punktā norādītajām prasībām attiecībā uz avārijas logiem. 7.6.1.7.2. Blakus vadītājam var atrasties viens vai divi sēdekļi papildu personām, un šādā gadījumā abām 7.6.1.7.1. punktā minētajām izejām ir jābūt durvīm. Vadītāja durvis uzskata par avārijas durvīm šajos sēdekļos sēdošajām personām, ja vien ir iespējams virzīt pārbaudes mērierīci no šiem pasažieru sēdekļiem uz transportlīdzekļa ārpusi caur vadītāja durvīm (sk. 4. pielikuma 27. attēlu). Pārbaudot piekļuvi vadītāja durvīm, piemēro 7.7.3.2. punktā minētās prasības, izmantojot pārbaudes mērierīci, kuras 7.7.3.3. punktā aprakstītais izmērs ir 600 × 400 mm. Pasažieru durvis ir vadītāja durvīm pretējā transportlīdzekļa pusē, un tās atzīst arī par avārijas izeju vadītājam. 7.6.1.7.3. Šā pielikuma 7.6.3.–7.6.7., 7.7.1., 7.7.2. un 7.7.7. punktu neattiecina uz vadītāja nodalījumā paredzētajām izejām, kā minēts 7.6.1.7.1. un 7.6.1.7.2. punktā. 7.6.1.7.4. Šā pielikuma 7.6.1.7.1. un 7.6.1.7.2. punktā aprakstītajos apstākļos vadītāja nodalījumā paredzētās izejas un izejas to sēdvietu pasažieriem, kas atrodas blakus vadītājam, neuzskata nedz par vienām no durvīm, kas nepieciešamas atbilstoši 7.6.1.1. un 7.6.1.2. punktam, nedz par vienām no avārijas izejām, kas nepieciešamas atbilstoši šā pielikuma 7.6.1.4. punktam, attiecībā uz pārējo pasažieru salonu. 7.6.1.7.5. Nodalījumā, kas ietver vadītāja nodalījumu un sēdekļus blakus vadītājam, var izvietot ne vairāk kā piecus papildu sēdekļus, ja šie papildu sēdekļi un to aizņemtā vieta atbilst visām šo noteikumu prasībām un vismaz viena no avārijas izejām, kas nepieciešamas atbilstoši 7.6.1.4. punktam, ir durvis, pa kurām var iekļūt pasažieru salonā un kuras atbilst šā pielikuma 7.6.3.1.2. punkta prasībām attiecībā uz avārijas durvīm.

7.6.1.8.   Ja vadītāja nodalījumam var piekļūt no pasažieru salona pa eju, kas atbilst 7.6.1.7. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām, un visām sēdvietām cieši līdzās šim vadītāja nodalījumam var piekļūt no tā paša pasažieru salona pa eju, kas atbilst vienam no šā pielikuma 7.7.5.1.1. punktā aprakstītajiem nosacījumiem, vadītāja nodalījumam nav vajadzīga ārēja izeja.

7.6.1.9.   Ja 7.6.1.8. punktā aprakstītajos apstākļos A vai B klases transportlīdzekļos ir paredzētas vadītāja durvis, tās var uzskatīt par avārijas durvīm pasažieriem, ja:

7.6.1.9.1.

vadītāja durvis atbilst šā pielikuma 7.6.3.1.2. punktā norādītajām prasībām par avārijas durvju izmēru;

7.6.1.9.2.

vadītāja durvis atbilst 7.6.1.7.2. punktā norādītajām prasībām;

7.6.1.9.3.

vieta, kas paredzēta vadītāja sēdeklim, ir savienota ar galveno pasažieru salonu, izmantojot piemērotu eju; šo prasību uzskata par izpildītu, ja 7.7.5.1. punktā minētā pārbaudes mērierīce var netraucēti virzīties no galvenās ejas, līdz mērierīces priekšgals sasniedz vertikālo plakni, kas ir tangenciāla vadītāja sēdekļa atzveltnes vistālāk uz priekšu izvirzītajam punktam (sēdeklis ir novietots maksimāli uz aizmuguri atvirzītā stāvoklī), un no šīs plaknes 7.7.3.3. punktā aprakstīto pārbaudes mērierīci iespējams virzīt uz avārijas durvīm virzienā, kurš noteikts minētajā punktā (sk. 4. pielikuma 28. attēlu), sēdeklim un stūres ratam atrodoties vidusstāvoklī.

7.6.1.10.   Šā pielikuma 7.6.1.8. un 7.6.1.9. punkts neizslēdz iespēju, ka starp vadītāja sēdvietu un pasažieru salonu var atrasties durvis vai kāds cits norobežojums, ja vien vadītājs avārijas gadījumā šādu norobežojumu var ātri atvērt. Vadītāja durvis, kuras atrodas ar šādu norobežojumu aizsargātā nodalījumā, neierēķina pasažieru izeju skaitā.

7.6.1.11.   II, III un B klases transportlīdzekļos papildus avārijas durvīm un logiem ierīko avārijas lūkas. Divstāvu transportlīdzekļu gadījumā šīs lūkas ierīko tikai augšstāva jumtā. Minimālais lūku skaits ir šāds:

Pasažieru skaits (divstāvu transportlīdzekļos – augšstāvā)	Minimālais lūku skaits
nepārsniedz 30	l
pārsniedz 30	2

Izņemot 7.6.1.12. punktā norādīto gadījumu, lūkas var ierīkot arī I un A klases transportlīdzekļos. Trolejbusa jumtā avārijas lūkas neierīko.

7.6.1.12.   Lūkas neierīko vietās, kurās ir uzstādītas tādas tehniskās detaļas, kas rada iespējamu apdraudējumu pasažieriem, kuri izmanto avārijas lūkas (piemēram, augstsprieguma sistēmas, sistēmas, kas satur bīstamus šķidrumus un/vai gāzi, u. c.).

7.6.1.13.   Katras savienotājkāpnes uzskata par izeju no divstāvu transportlīdzekļa augšstāva.

7.6.1.14.   Visām personām, kas atrodas divstāvu transportlīdzekļa apakšstāvā, avārijas situācijā ir pieejama izeja no transportlīdzekļa bez nepieciešamības pārvietoties uz augšstāvu.

7.6.1.15.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva galvenajai ejai jābūt savienotai, izmantojot vienu vai vairākas savienotājkāpnes, ar pasažieru durvju piekļuves eju vai apakšstāva galveno eju 3 m attālumā no pasažieru durvīm:

7.6.1.15.1.

I klases transportlīdzekļu gadījumā nodrošina vismaz vienas kāpnes un vienas puskāpnes, ja augšstāvā pārvadā vairāk nekā 50 pasažieru;

7.6.1.15.2.

II un III klases transportlīdzekļu gadījumā nodrošina vismaz vienas kāpnes un vienas puskāpnes, ja augšstāvā pārvadā vairāk nekā 30 pasažieru.

7.6.1.16.   Gadījumos, kad transportlīdzeklim nav jumta, izejas uz stāvu bez jumta atbilst tām prasībām, kas nav pretrunā faktam, ka transportlīdzeklim nav jumta.

7.6.1.17.   A vai B klases transportlīdzekļu gadījumā, ja pretī vadītāja durvīm ir durvis, tās var uzskatīt par vienu no nepieciešamajām izejām pasažieriem, ja:

7.6.1.17.1.

blakus vadītāja nodalījumam nav vairāk kā viena pasažieru sēdvieta un

7.6.1.17.2.

tās atbilst 7.6.1.9. punkta nosacījumiem.

7.6.2.   Izeju izvietojums

7.6.2.1.   I, II un III klases transportlīdzekļi atbilst turpmāk norādītajām prasībām.

7.6.2.1.1.   Pasažieru durvis atrodas tajā transportlīdzekļa pusē, kura atrodas tuvāk ceļa malai, atbilstīgi satiksmes plūsmas virzienam, kuram transportlīdzeklis ir paredzēts un kā to deklarējis izgatavotājs šo noteikumu 1. pielikuma 1. daļas 1. papildinājuma 2.8. punktā norādītajā paziņojuma veidlapā. Vismaz vienas no durvīm ir transportlīdzekļa priekšpuses daļā. Tas neizslēdz:

7.6.2.1.1.1.

īpaši projektētas durvis transportlīdzekļa aizmugurē vai sānos, lai personas ratiņkrēslos tās izmantotu pasažieru durvju vietā; vai

7.6.2.1.1.2.

papildu durvis transportlīdzekļa aizmugurē galvenokārt preču vai bagāžas iekraušanai/izkraušanai, tomēr nepieciešamības gadījumā pasažieri var tās izmantot; vai

7.6.2.1.1.3.

vienas vai vairākas papildu pasažieru durvis transportlīdzekļa pretējā pusē, ja transportlīdzekļi ir projektēti izmantošanai apstākļos, kad pasažieru iekāpšana/izkāpšana nepieciešama abās transportlīdzekļa pusēs. Šādi aprīkoti transportlīdzekļi ir apgādāti ar vadības ierīci(-ēm), kas ļauj vadītājam bloķēt to durvju normālu darbību, kuras pašlaik netiek izmantotas.

7.6.2.2.   A un B klases transportlīdzekļi atbilst šādām prasībām.

7.6.2.2.1.

Pasažieru durvis atrodas tajā transportlīdzekļa pusē, kura atrodas tuvāk ceļa malai, atbilstīgi satiksmes plūsmas virzienam, kuram transportlīdzeklis ir paredzēts un kā to deklarējis izgatavotājs šo noteikumu 1. pielikuma 1. daļas 1. papildinājuma 2.8. punktā norādītajā paziņojuma veidlapā.

7.6.2.2.2.

Izejas ir izvietotas tā, lai katrā transportlīdzekļa pusē atrastos vismaz viena izeja.

7.6.2.2.3.

Gan pasažieru salona priekšpusē, gan aizmugures pusē ir vismaz viena izeja.

7.6.2.3.   Ja pasažieru salonā ir 10 m2 vai lielāks laukums S0, divas no 7.6.1.1. punktā minētajām durvīm atdala tā, lai attālums starp to vertikālajām šķērsplaknēm, kas iet caur to laukuma centru, nebūtu mazāks par:

7.6.2.3.1.

vienstāva transportlīdzeklī 40 % no kopējā pasažieru salona garuma, mērot paralēli transportlīdzekļa garenasij. Posmainā transportlīdzeklī šo prasību izpilda, ja divas dažādu daļu durvis atdala tā, ka attālums starp durvīm nav mazāks par 40 % no kopējā apvienotā pasažieru salona (visu daļu) garuma. Ja vienas no šīm durvīm ietilpst divviru durvīs, šo attālumu mēra starp divām durvīm, kas atrodas vistālāk viena no otras;

7.6.2.3.2.

divstāvu transportlīdzeklī divām no 7.6.1.1. punktā minētajām durvīm jābūt nošķirtām tā, lai attālums starp vertikālajām šķērsplaknēm, kas iet caur to laukuma centriem, ir vai nu 25 % no transportlīdzekļa kopējā garuma, vai 40 % no kopējā pasažieru salona garuma apakšstāvā; šis noteikums nav spēkā, ja durvis atrodas dažādās transportlīdzekļa pusēs. Ja vienas no šīm durvīm ietilpst divviru durvīs, šo attālumu mēra starp divām durvīm, kas atrodas vistālāk viena no otras.

7.6.2.4.   Izejas (divstāvu transportlīdzeklī katrā stāvā) ir jāizvieto tā, lai to skaits abās transportlīdzekļa pusēs būtu faktiski vienāds. (Tas nenozīmē, ka jānodrošina papildu izejas virs skaita, kas noteikts 7.6.1. punktā.) Ja izeju skaits pārsniedz prasīto minimālo izeju skaitu, nav jānodrošina, lai tas būtu vienāds abās transportlīdzekļa pusēs.

7.6.2.5.   Vismaz viena izeja ir izvietota transportlīdzekļa aizmugurē vai priekšpusē:

7.6.2.5.1.

I un A klases transportlīdzekļu gadījumā 7.6.2.5. punkta prasības ir izpildītas, ja ir ierīkota avārijas lūka; vai, ja piemēro 7.6.1.12. punktu, katrā transportlīdzekļa pusē papildus 7.6.1. punktā norādītajām izejām ir ierīkota vēl viena izeja.

7.6.2.5.2.

Divstāvu transportlīdzekļu gadījumā 7.6.2.5. punkta prasības attiecina tikai uz augšstāvu.

7.6.2.6.   Izejas transportlīdzekļa vienā pusē ir pienācīgi sadalītas visā pasažieru salona garumā.

7.6.2.7.   Transportlīdzekļa aizmugurē ir atļautas durvis, ja vien tās nav pasažieru durvis.

7.6.2.8.   Nepieciešamās avārijas lūkas izvieto šādi:

a)	ja ir tikai viena lūka, tā ir izvietota pasažieru salona vidējā trešdaļā; vai

b)	ja ir divas lūkas, tās ir vismaz 2 m atstatus, šo attālumu mērot starp tuvākajām atveru malām taisnē, kas iet paralēli transportlīdzekļa garenasij.

7.6.3.   Minimālie izeju izmēri

7.6.3.1.   I, II un III klases transportlīdzekļi atbilst šādām prasībām:

7.6.3.1.1.

pasažieru durvīm ir atvere, kas rada pieeju saskaņā ar šā pielikuma 7.7.1. punktā norādītajām prasībām;

7.6.3.1.2.

avārijas durvīm ir atvere ar minimālo augstumu 1 450 mm un minimālo platumu 600 mm;

7.6.3.1.3.

avārijas logu minimālais laukums ir 400 000 mm2. Šajā laukumā ir iespējams iezīmēt taisnstūri, kura izmēri ir 500 mm × 700 mm;

7.6.3.1.4.

avārijas logs, kurš atrodas transportlīdzekļa aizmugures virsmā, atbilst prasībām, kas norādītas 7.6.3.1.3. punktā, vai šā avārijas loga atvērumā ir iespējams iezīmēt 350 mm augstu un 1 550 mm platu taisnstūri, kura stūri var būt noapaļoti tā, ka izliekuma rādiuss nepārsniedz 250 mm;

7.6.3.1.5.

avārijas lūku atveres minimālais laukums ir 450 000 mm2. Šajā laukumā ir iespējams iezīmēt taisnstūri, kura izmēri ir 600 mm × 700 mm.

7.6.3.2.   A un B klases transportlīdzekļi var atbilst 7.6.3.1. punktā norādītajām prasībām (A klases transportlīdzekļi atbilst I klases transportlīdzekļu prasībām un B klases transportlīdzekļi atbilst II un III klases transportlīdzekļu prasībām) vai 7. pielikuma 1.1. punktā minētajām prasībām.

7.6.4.   Tehniskās prasības visām pasažieru durvīm

7.6.4.1.   Visām pasažieru durvīm viegli jāveras no iekšpuses un ārpuses, kad transportlīdzeklis stāv (tas nav obligāti attiecībā uz braucošu transportlīdzekli). Tomēr šo prasību neuzskata par tādu, kas aizliedz durvju slēgšanu no ārpuses, ja vien tās vienmēr iespējams atvērt no iekšpuses.

7.6.4.2.   Jebkura vadības ierīce vai ierīce durvju atvēršanai no ārpuses atrodas 1 000–1 500 mm attālumā no zemes un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. I, II un III klases transportlīdzekļos katra vadības ierīce vai ierīce durvju atvēršanai no iekšpuses atrodas 1 000–1 500 mm attālumā no grīdas virsmas vai vadības iekārtai tuvākā pakāpiena virsmas un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. Tas neattiecas uz vadības ierīcēm, kas atrodas vadītāja zonā.

7.6.4.3.   Visas vienlaidu manuālās pasažieru durvis, kuras ir iestiprinātas eņģēs vai nostiprinātas uz ass, nostiprina tā, lai atvērtām durvīm saskaroties ar nekustīgu priekšmetu, kad transportlīdzeklis kustas uz priekšu, šīs durvis vērtos ciet.

7.6.4.4.   Ja manuālās pasažieru durvis ir aprīkotas ar aizkritņa slēdzeni, tai ir jāslēdzas divās pakāpēs.

7.6.4.5.   Pasažieru durvju iekšpusē nedrīkst būt nekāda ierīce, kas ir paredzēta iekšējo pakāpienu aizsegšanai, kad durvis ir ciet. Tas neizslēdz iespēju, ka pakāpienu padziļinājumā, durvīm esot aizvērtām, atrodas durvju darbības mehānisms un cits aprīkojums, kas piestiprināts durvju iekšpusei, ja tas neveido pacēlumu uz grīdas, uz kuras stāv pasažieri. Šis mehānisms un aprīkojums nedrīkst būt pasažieriem bīstams.

7.6.4.6.   Ja tiešā redzamība nav pietiekama, ierīko optiskas vai cita veida ierīces, lai vadītājs no savas vietas spētu saskatīt pasažieri, kas atrodas tiešā pasažieru durvju tuvumā vai nu no iekšpuses, vai ārpuses, ja šādas durvis nav automātiskas pasažieru durvis.

I klases divstāvu transportlīdzekļos šī prasība attiecas arī uz visu pasažieru durvju iekšpusi un visu to savienotājkāpņu tiešo tuvumu, kas ved uz augšstāvu.

Ja pasažieru durvis atrodas tāda transportlīdzekļa aizmugurē, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, šī prasība ir izpildīta, ja vadītājs spēj pamanīt 1,3 m garu personu, kura stāv 1 m aiz transportlīdzekļa.

Lai izpildītu šā punkta prasības, var izmantot atpakaļskata spoguļus, ja tiek nodrošināts braukšanai nepieciešamais redzes lauks.

Ja durvis atrodas aiz posmaina transportlīdzekļa posmainās daļas, spoguļi netiek uzskatīti par pietiekamu optisko ierīci.

7.6.4.7.   Visām durvīm, kas veras uz transportlīdzekļa iekšpusi, un to mehānismam ir jābūt veidotiem tā, lai tie paredzētajos ekspluatācijas apstākļos nevarētu ievainot pasažierus. Vajadzības gadījumā ierīko pienācīgas aizsargierīces.

7.6.4.8.   Ja pasažieru durvis atrodas līdzās durvīm uz tualeti vai citu iekšējo nodalījumu, tās ir jānodrošina pret nejaušu atvēršanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja durvis automātiski tiek aizslēgtas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.4.9.   Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, transportlīdzekļa aizmugurē esošo pasažieru durvju puses nedrīkst atvērties vairāk nekā 115° un mazāk nekā 85° leņķī, un atvērtā stāvoklī tām ir automātiski jāsaglabā šāds stāvoklis. Tas neizslēdz iespēju ignorēt šo aizturi un atvērt durvis plašāk par minēto leņķi, kad tas ir droši; piemēram, lai atpakaļgaitā tuvotos augstai iekraušanas platformai vai atvērtu durvis 270° leņķī, lai varētu atbrīvot iekraušanas zonu transportlīdzekļa aizmugurē.

7.6.4.10.   Pasažieru durvis jebkurā atvērtā stāvoklī nedrīkst kavēt nevienas obligātās izejas izmantošanu vai nepieciešamo piekļuvi tai.

7.6.4.11.   Ja ir paredzēta nakts bloķēšanas sistēma, piemēro šādus nosacījumus:

7.6.4.11.1.

bloķēšanas sistēma automātiski atslēdzas, kad tiek ieslēgta aizdedze; vai

7.6.4.11.2.

vadītājs saņem brīdinājuma signālu, kas norāda, ka vienu vai vairāku durvju nakts bloķēšanas sistēma turpina darboties, kad aizdedze ir ieslēgta. Vienu signālu var izmantot vairākām durvīm.

7.6.5.   Papildu tehniskās prasības mehāniskām pasažieru durvīm

7.6.5.1.   Avārijas gadījumā, transportlīdzeklim stāvot vai braucot ar ātrumu 5 km/h vai mazāk, visas mehāniskās pasažieru durvis ir iespējams atvērt no iekšpuses un, ja tās nav aizslēgtas, no ārpuses, izmantojot vadības ierīces, kuras neatkarīgi no tā, vai darbojas energoapgāde:

7.6.5.1.1.

ignorē visas pārējās durvju vadības ierīces;

7.6.5.1.2.

durvju iekšējo vadības ierīču gadījumā atrodas 300 mm attālumā no durvīm vismaz 1 000 mm augstumā virs pirmā pakāpiena (izņemot durvju iekšējās vadības ierīces, kas minētas 8. pielikuma 3.9.1. punktā);

7.6.5.1.3.

ir viegli saskatāmas un skaidri identificējamas, tuvojoties durvīm un stāvot to priekšā, un tās ir skaidri jāmarķē kā izmantojamas avārijas gadījumā, ja tās papildina parastās durvju atvēršanas vadības ierīces;

7.6.5.1.4.

var darbināt viena persona, kas stāv tieši durvju priekšā;

7.6.5.1.5.

var aktivizēt kustības bloķētāju;

7.6.5.1.6.

liek durvīm atvērties tādā platumā, ka 7.7.1.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot 8 sekundēs pēc vadības ierīču iedarbināšanas, vai dod iespēju durvis viegli atvērt ar rokām tādā platumā, ka 7.7.1.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot 8 sekundes pēc vadības ierīču iedarbināšanas;

7.6.5.1.7.

var būt aizsargātas ar ierīci, kuru var viegli noņemt vai salauzt, lai piekļūtu avārijas vadības ierīcei; par avārijas vadības ierīces iedarbināšanu vai vadības ierīci aizsargājošā pārsega noņemšanu vadītāju brīdina gan ar skaņas, gan vizuāla signāla palīdzību; un

7.6.5.1.8.

vadītāja darbinātām durvīm, kuras neatbilst 7.6.5.6.2. punkta prasībām, ir tādas, ka pēc to iedarbināšanas, lai atvērtu durvis, un atgriešanās normālajā stāvoklī durvis neaizveras tik ilgi, līdz vadītājs nav iedarbinājis durvju aizvēršanas vadības ierīci.

7.6.5.1.9.

Durvīm jābūt nodrošinātām pret atvēršanos, ja transportlīdzeklis brauc ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.5.2.   Var nodrošināt ierīci, kuru darbina vadītājs no sava sēdekļa, lai atvienotu ārējās avārijas vadības ierīces un nobloķētu pasažieru durvis no ārpuses. Šajā gadījumā ārējām avārijas vadības ierīcēm jāatbloķējas automātiski, kad tiek palaists dzinējs vai pirms tam, kad transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 20 km/h. Pēc tam ārējās avārijas vadības ierīces neatslēdzas automātiski, bet tikai pēc vadītāja iejaukšanās.

7.6.5.3.   Vadītājam jāspēj darbināt visas vadītāja darbinātās pasažieru durvis, sēžot vadītāja sēdeklī un lietojot vadības ierīces, kuras ir skaidri un nepārprotami marķētas, izņemot gadījumus, kad lieto ar kāju darbināmas ierīces.

7.6.5.4.   Katrām mehāniskajām pasažieru durvīm ir jāiedarbina vizuāls indikators, kas vadītājam, sēžot normālā stāvoklī, ir skaidri redzams jebkādos parastos apkārtējā apgaismojuma apstākļos un brīdina viņu, ja durvis nav pilnīgi aizvērušās. Šis indikators norāda, kad durvju nekustīgā konstrukcija atrodas starp pilnīgi atvērtu stāvokli un punktu, kas ir 30 mm attālumā no pilnīgi aizvērta stāvokļa. Vienu indikatoru var izmantot vienām vai vairākām durvīm. Šādu indikatoru tomēr nepierīko tādām priekšējām pasažieru durvīm, kuras neatbilst 7.6.5.6.1.1. un 7.6.5.6.1.2. punkta prasībām.

7.6.5.5.   Ja ir vadības ierīces, ar kurām vadītājs var atvērt un aizvērt mehāniskas pasažieru durvis, tās ir tādas, lai vadītājs varētu mainīt durvju kustību jebkurā brīdī, tām atveroties vai aizveroties.

7.6.5.6.   Visu mehānisko pasažieru durvju konstrukcija un vadības ierīču sistēma ir tāda, lai pasažieri nevarētu ievainot vai iespiest durvīs, kad tās aizveras.

7.6.5.6.1.   Šo prasību uzskata par izpildītu, ja ir izpildītas šādas divas prasības:

7.6.5.6.1.1.

pirmā prasība – ja jebkurā 6. pielikumā aprakstītajā mērījumu punktā durvju aizvēršanai pretojas iespīlēšanas spēks, kas nepārsniedz 150 N, durvīm atkal automātiski pilnīgi jāatveras un, izņemot automātiskas pasažieru durvis, jāpaliek pilnīgi atvērtām līdz durvju aizvēršanas vadības ierīces iedarbināšanai. Iespīlēšanas spēku var izmērīt ar jebkuru metodi, kurai piekrīt tipa apstiprinātāja iestāde. Vadlīnijas ir izklāstītas šo noteikumu 6. pielikumā. Maksimālais spēks uz īsu brīdi var pārsniegt 150 N, tomēr nepārsniedzot 300 N. Atkārtotās atvēršanas sistēmu var pārbaudīt ar testa stieni, kura šķērsgriezums ir 60 mm augsts, 30 mm plats un kuram ir noapaļoti stūri 5 mm rādiusā;

7.6.5.6.1.2.

otrā prasība – gadījumos, kad durvīs iespiež pasažiera plaukstas locītavu vai pirkstus: 7.6.5.6.1.2.1. durvis atkal automātiski pilnīgi atveras un, izņemot automātiskas pasažieru durvis, paliek pilnīgi atvērtas līdz durvju aizvēršanas vadības ierīces iedarbināšanai; vai 7.6.5.6.1.2.2. pasažiera plaukstas locītavu vai pirkstus bez grūtībām var izvilkt no durvīm, neriskējot pasažieri savainot. Šo prasību var pārbaudīt ar roku vai ar 7.6.5.6.1.1. punktā minēto testa stieni, kas vienā galā nosmailināts 300 mm garumā, tā biezumam samazinoties no 30 mm līdz 5 mm. Tas nedrīkst būt nopulēts vai ieziests. Ja durvis iespiež stieni, to iespējams viegli izvilkt; vai 7.6.5.6.1.2.3. durvis paliek stāvoklī, kas neiespīlē testa stieni, kura šķērsgriezums ir 60 mm augsts, 20 mm plats un kuram ir noapaļoti stūri 5 mm rādiusā. Šis stāvoklis nepārsniedz pilnīgas aizvēršanās stāvokli par vairāk kā 30 mm.

7.6.5.6.2.   Priekšējām pasažieru durvīm 7.6.5.6. punkta prasību uzskata par izpildītu, ja durvis:

7.6.5.6.2.1.

atbilst 7.6.5.6.1.1. un 7.6.5.6.1.2. punkta prasībām vai

7.6.5.6.2.2.

ja tām ir mīkstas malas; šīs malas tomēr nedrīkst būt tik mīkstas, ka, durvīm iespiežot 7.6.5.6.1.1. punktā minēto testa stieni, durvju cietā konstrukcija sasniedz pilnīgas aizvēršanās stāvokli.

7.6.5.7.   Ja mehāniskās pasažieru durvis aizvērtā stāvoklī notur vienīgi nepārtraukta barošanas avota darbība, ir jānodrošina vizuāla brīdinājuma ierīce, kas informē vadītāju par jebkādu ar durvīm saistītā barošanas avota defektu.

7.6.5.8.   Kustības bloķētājam, ja tāds ir pierīkots, ir jādarbojas vienīgi tad, ja ātrums ir mazāks par 5 km/h, un tas nedrīkst darboties, ja ātrums ir lielāks.

7.6.5.9.   Ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar kustības bloķētāju, iedarbojas brīdinājuma skaņas signāls, ko dzird vadītājs, ja, transportlīdzeklim izkustoties, kādas mehāniskās pasažieru durvis nav pilnīgi aizvērušās. Šis brīdinājuma skaņas signāls attiecībā uz 7.6.5.6.1.2.3. punkta prasībām atbilstošām durvīm iedarbojas, transportlīdzekļa ātrumam pārsniedzot 5 km/h.

7.6.6.   Papildu tehniskās prasības automātiskām pasažieru durvīm

7.6.6.1.   Atvēršanas ierīču iedarbināšana

7.6.6.1.1.   Izņemot gadījumus, kas norādīti 7.6.5.1. punktā, visu automātisko pasažieru durvju atvēršanas ierīces ir iespējams iedarbināt un atslēgt tikai vadītājam no savas sēdvietas.

7.6.6.1.2.   Iedarbināšanu un atslēgšanu var veikt tieši, izmantojot slēdzi, vai netieši, piemēram, atverot un aizverot priekšējās pasažieru durvis.

7.6.6.1.3.   Kad vadītājs iedarbina atvēršanas ierīces, tas tiek norādīts transportlīdzekļa iekšpusē un arī ārpusē, ja durvis ir atveramas no ārpuses; indikatoram (piemēram, apgaismotai spiedpogai, apgaismotai zīmei) ir jābūt uz durvīm vai blakus durvīm, uz kurām tas attiecas.

7.6.6.1.4.   Ja mehānismu iedarbina tieši, t. i., ar slēdzi, sistēmas funkcionālais stāvoklis skaidri jānorāda vadītājam, piemēram, ar slēdža stāvokli, indikatora spuldzi vai apgaismotu slēdzi. Slēdzi īpaši marķē un ierīko tā, lai to nevarētu sajaukt ar citām vadības ierīcēm.

7.6.6.2.   Automātisku pasažieru durvju atvēršana

7.6.6.2.1.   Kad vadītājs ir iedarbinājis atvēršanas ierīces, pasažieri var atvērt durvis šādā veidā:

7.6.6.2.1.1.

no iekšpuses, piemēram, nospiežot spiedpogu vai šķērsojot gaismas barjeru; un

7.6.6.2.1.2.

no ārpuses – izņemot gadījumus, kad durvis ir paredzētas tikai izejai un attiecīgi marķētas –, piemēram, nospiežot apgaismotu spiedpogu, spiedpogu zem apgaismotas zīmes vai līdzīgu ierīci, kas marķēta ar attiecīgām norādēm.

7.6.6.2.2.   Šā pielikuma 7.6.6.2.1.1. punktā minēto spiedpogu nospiešana un 7.7.9.1. punktā minēto sakaru līdzekļu izmantošana saziņai ar vadītāju var raidīt signālu, kas tiek saglabāts un, vadītājam iedarbinot durvju atvēršanas ierīces, veic durvju atvēršanu.

7.6.6.3.   Automātisku pasažieru durvju aizvēršana

7.6.6.3.1.   Kad automātiskās pasažieru durvis ir atvērušās, tām atkal automātiski jāaizveras, kad ir pagājis noteikts laika intervāls. Ja šā intervāla laikā transportlīdzeklī iekāpj vai no tā izkāpj pasažieris, drošības ierīcei (piemēram, jutīgam grīdas panelim, gaismas barjerai, vienvirziena ejai) ir jānodrošina pietiekams šā durvju aizvēršanās laika pagarinājums.

7.6.6.3.2.   Ja pasažieris iekāpj transportlīdzeklī vai izkāpj no tā durvju aizvēršanās laikā, aizvēršanās process ir automātiski jāpārtrauc un durvīm atkal jāatveras. Aizvēršanās procesu var apturēt, iedarbinot vienu no 7.6.6.3.1. punktā minētajām drošības ierīcēm vai jebkuru citu ierīci.

7.6.6.3.3.   Durvis, kas aizvērušās automātiski saskaņā ar 7.6.6.3.1. punktu, pasažierim ir jāspēj atkārtoti atvērt saskaņā ar 7.6.6.2. punktu; šo prasību nepiemēro, ja vadītājs ir atslēdzis durvju atvēršanas ierīces.

7.6.6.3.4.   Pēc tam, kad vadītājs ir atslēdzis automātisko pasažieru durvju atvēršanas ierīces, atvērtās durvis aizveras saskaņā ar 7.6.6.3.1. un 7.6.6.3.2. punktu.

7.6.6.4.   Automātiskā aizvēršanas procesa aizkavēšana, ja durvis marķētas īpašām vajadzībām, piemēram, pasažieriem ar bērnu ratiņiem, pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām utt.

7.6.6.4.1.   Vadītājam jāspēj aizkavēt automātisko aizvēršanās procesu, iedarbinot īpašu vadības ierīci. Arī pasažierim jāspēj aizkavēt automātisko aizvēršanās procesu, nospiežot speciālu spiedpogu.

7.6.6.4.2.   Automātiskā aizvēršanās procesa aizkavēšana vadītājam ir jānorāda, piemēram, ar vizuāla indikatora palīdzību.

7.6.6.4.3.   Jebkurā gadījumā vadītājam jābūt iespējai atjaunot automātisko aizvēršanās procesu.

7.6.6.4.4.   Pēc tam uz šādu durvju aizvēršanos attiecas 7.6.6.3. punkts.

7.6.7.   Tehniskās prasības avārijas durvīm

7.6.7.1.   Avārijas durvīm ir viegli jāatveras no iekšpuses un ārpuses, kad transportlīdzeklis stāv. Tomēr šo prasību neuzskata par tādu, kas aizliedz durvju slēgšanu no ārpuses, ja vien tās vienmēr iespējams atvērt no iekšpuses, lietojot parasto atvēršanas mehānismu.

7.6.7.2.   Avārijas durvis, kad tās lieto paredzētajiem mērķiem, nav mehāniskas durvis, izņemot gadījumus, kad šīs durvis atkal neaizveras, līdz vadītājs nav iedarbinājis aizvēršanās vadības ierīci, ja vai nu 7.6.5.1. punktā paredzētā pasažieru durvju vadības ierīce, vai speciālu avārijas durvju vadības ierīce, kas atbilst 7.6.5.1. punkta prasībām, ir iedarbināta un atgriezta parastajā stāvoklī. Kad ir iedarbināta viena no 7.6.5.1. punktā minētajām vadības ierīcēm, durvis atveras tādā platumā, ka 7.7.2.1. punktā minētā mērierīce var tās šķērsot ne ilgāk kā 8 sekundēs pēc vadības ierīces iedarbināšanas, vai ir iespējams durvis viegli atvērt ar rokām tādā platumā, ka mērierīce var tās šķērsot ne ilgāk kā astoņas sekundēs pēc vadības ierīces iedarbināšanas. Turklāt avārijas durvis nedrīkst būt bīdāmas durvis, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus. Transportlīdzekļiem, kam ir bīdāmas durvis, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tās var atvērt, nelietojot instrumentus, kad saskaņā ar Noteikumiem Nr. 33 ir veikts frontālās barjeras trieciena tests, šīs durvis uzskata par avārijas durvīm.

7.6.7.3.   Katrai vadības ierīcei vai ierīcei avārijas durvju atvēršanai (divstāvu transportlīdzekļos apakšstāvā) no ārpuses jāatrodas 1 000–1 500 mm attālumā no zemes un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. I, II un III klases transportlīdzekļos katrai vadības ierīcei vai ierīcei avārijas durvju atvēršanai no iekšpuses jāatrodas 1 000–1 500 mm attālumā no grīdas virsmas vai vadības iekārtai tuvākā pakāpiena virsmas un ne vairāk kā 500 mm attālumā no durvīm. Tas neattiecas uz vadības ierīcēm, kas atrodas vadītāja zonā.

Šā pielikuma 7.6.7.2. punktā minēto vadības ierīci mehānisku durvju atvēršanai var izvietot arī saskaņā ar 7.6.5.1.2. punktu.

7.6.7.4.   Ja transportlīdzekļa sānos ierīkotas avārijas durvis ar eņģēm, tad eņģes jāpiestiprina durvju priekšējai malai un durvīm jāveras uz āru. Ir atļautas siksnas, ķēdes vai citas drošības ierīces, ja vien tās netraucē durvīm atvērties un palikt atvērtā stāvoklī vismaz 100° leņķī. Prasību par vismaz 100° leņķi nepiemēro, ja ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj brīvi piekļūt avārijas durvju izejai.

7.6.7.5.   Avārijas durvis nodrošina pret nejaušu iedarbošanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja avārijas durvis automātiski tiek aizslēgtas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.6.7.6.   Visām avārijas durvīm jābūt aprīkotām ar skaņas signālu, kas vadītāju brīdina, ja durvis nav cieši aizvērtas. Brīdinājuma signāls iedarbojas, ja tiek izkustināts durvju slēdzis vai rokturis, nevis sakustoties pašām durvīm.

7.6.7.7.   Ja ir paredzēta nakts bloķēšanas sistēma, piemēro šādus nosacījumus:

7.6.7.7.1.

bloķēšanas sistēma automātiski atslēdzas, kad tiek ieslēgta aizdedze; vai

7.6.7.7.2.

vadītājs saņem brīdinājuma signālu, kas norāda, ka vienu vai vairāku durvju nakts bloķēšanas sistēma turpina darboties, kad aizdedze ir ieslēgta. Vienu signālu var izmantot vairākām durvīm.

7.6.8.   Tehniskās prasības avārijas logiem

7.6.8.1.   Visiem veramiem vai izgrūžamiem avārijas logiem jāveras uz ārpusi. Izgrūžamā tipa logi nedrīkst pilnīgi atdalīties no transportlīdzekļa, kad tos lieto. Izgrūžamajiem logiem ir jādarbojas tā, lai efektīvi novērstu iespēju tos izgrūst nejauši.

7.6.8.2.   Katram avārijas logam:

7.6.8.2.1.

ir jābūt tādam, lai to viegli un uzreiz varētu atvērt no transportlīdzekļa iekšpuses un ārpuses, izmantojot attiecīgi paredzētu ierīci. Šis noteikums atļauj izmantot arī, piemēram, laminēta stikla vai plastmasas rūtis; vai

7.6.8.2.2.

jābūt ar viegli izsitamu bezšķembu stiklu. Šis iepriekšminētais noteikums neļauj izmantot laminēta stikla vai plastmasas rūtis. Blakus katram avārijas logam nodrošina ierīci, ko var viegli sasniegt transportlīdzeklī esošās personas, lai dotu iespēju izsist katru šādu logu. Ierīce avārijas logu stikla izsišanai transportlīdzekļa aizmugurē jānovieto centrā virs vai zem avārijas loga, vai ierīce jānovieto blakus katram loga galam.

7.6.8.3.   Katram avārijas logam, ko var aizslēgt no ārpuses, ir jābūt konstruētam tā, lai to jebkurā laikā varētu atvērt no transportlīdzekļa iekšpuses.

7.6.8.4.   Ja avārijas logs ir tāds logs, kura eņģes atrodas horizontālā augšējā malā, ir jānodrošina piemērota ierīce, kas noturētu to pilnīgi atvērtā stāvoklī. Katram veramam avārijas logam ir jādarbojas tā, lai tas neradītu šķēršļus brīvai kustībai no transportlīdzekļa iekšpuses vai ārpuses.

7.6.8.5.   Transportlīdzekļa sānos ierīkota avārijas loga apakšējās malas augstums no grīdas vidējā līmeņa tieši zem minētā loga (neņemot vērā dažādas vietēja rakstura izmaiņas, piemēram, riteni vai transmisijas kārbu), nedrīkst pārsniegt 1 200 mm, bet nedrīkst būt arī mazāks par 650 mm veramam avārijas logam vai par 500 mm, ja avārijas logam ir izsitams stikls.

Tomēr verama avārijas loga apakšējās malas augstumu var samazināt ne vairāk kā līdz 500 mm, ja vien loga atvērumam ir pierīkots aizsargs līdz 650 mm augstumam, lai novērstu iespēju, ka pasažieri var izkrist no transportlīdzekļa. Ja loga atvērumam ir pierīkots aizsargs, loga atvēruma izmēri virs aizsarga nedrīkst būt mazāki par minimālajiem izmēriem, kādi ir noteikti avārijas logam.

7.6.8.6.   Katram veramam avārijas logam, ko nevar skaidri saskatīt no vadītāja sēdvietas, ir jābūt aprīkotam ar brīdinājuma skaņas signālu, kas brīdina vadītāju, ja logs nav pilnībā aizvērts. Šo ierīci iedarbina loga slēdzis, nevis paša loga sakustēšanās.

7.6.9.   Tehniskās prasības avārijas lūkām

7.6.9.1.   Katrai avārijas lūkai ir jādarbojas tā, lai tā neradītu šķēršļus brīvai kustībai no transportlīdzekļa iekšpuses vai ārpuses.

7.6.9.2.   Jumta avārijas lūkām ir jābūt izgrūžamām, veramām vai izgatavotām no viegli izsitama drošības stikla. Grīdas lūkām ir jābūt vai nu veramām, vai izgrūžamām, un tām jābūt aprīkotām ar brīdinājuma skaņas signālu, kas brīdina vadītāju, ja lūka nav cieši aizvērta. Šo ierīci iedarbina grīdas lūkas slēdzis, nevis pašas lūkas sakustēšanās. Grīdas avārijas lūkas ir jānodrošina pret nejaušu atvēršanos. Šo prasību tomēr nepiemēro, ja grīdas lūka automātiski aizslēdzas, transportlīdzeklim pārsniedzot ātrumu 5 km/h.

7.6.9.3.   Ja atver izgrūžama tipa lūkas, tās nedrīkst pilnīgi atdalīties no transportlīdzekļa, lai neradītu draudus citiem satiksmes dalībniekiem. Izgrūžamajām avārijas lūkām ir jādarbojas tā, lai efektīvi novērstu iespēju tās izgrūst nejauši. Izgrūžamās grīdas lūkas var izgrūst vienīgi pasažieru salonā.

7.6.9.4.   Veramām avārijas lūkām eņģes jāierīko gar lūkas malu virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi vai aizmuguri, un tām jāatveras vismaz 100° leņķī. Veramās avārijas grīdas lūkas var atvērt vienīgi pasažieru salonā.

7.6.9.5.   Avārijas lūkām jābūt viegli atveramām vai noņemamām gan no iekšpuses, gan ārpuses. Šo prasību tomēr neuzskata par tādu, kas izslēgtu iespēju aizslēgt avārijas lūku transportlīdzekļa drošības apsvērumu dēļ, kad tas ir neuzraudzīts, ja vien avārijas lūku vienmēr var atvērt vai noņemt no transportlīdzekļa iekšienes, izmantojot parastu atvēršanas vai noņemšanas mehānismu. Viegli izsitamas lūkas gadījumā lūkas tuvumā novieto ierīci, ko var viegli sasniegt transportlīdzeklī esošās personas, lai nodrošinātu iespēju izsist šādu lūku.

7.6.10.   Tehniskās prasības ievelkamiem pakāpieniem

Ja ir pierīkoti ievelkamie pakāpieni, tie atbilst šādām prasībām:

7.6.10.1.

ievelkamo pakāpienu darbību var sinhronizēt ar attiecīgo pasažieru durvju vai avārijas durvju darbību;

7.6.10.2.

kad durvis ir aizvērtas, neviena ievelkamā pakāpiena daļa nedrīkst būt izvirzīta pāri virsbūves līnijai par vairāk kā 10 mm;

7.6.10.3.

kad durvis ir atvērtas un ievelkamais pakāpiens ir izvirzītā stāvoklī, tā virsmai ir jāatbilst šā pielikuma 7.7.7. punkta prasībām;

7.6.10.4.

ja pakāpiens ir mehāniski darbināms, tam jābūt tādam, ka transportlīdzeklis pats no sevis nevar izkustēties, ja pakāpiens ir izvirzītā stāvoklī. Ja pakāpienu darbina manuāli, jābūt skaņas signālam, kas brīdinātu vadītāju, ka pakāpiens nav pilnīgi ievilkts;

7.6.10.5.

mehāniski darbināms pakāpiens nedrīkst izvirzīties tad, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Ja pakāpiena darbību nodrošinošā ierīce ir bojāta, pakāpiens ievelkas un paliek ievilktā stāvoklī. Tomēr attiecīgo durvju darbībā nedrīkst rasties traucējumi, ja rodas šāds bojājums vai ja pakāpiens ir sabojāts vai bloķēts;

7.6.10.6.

kad uz mehāniski darbināma ievelkamā pakāpiena stāv pasažieris, attiecīgās durvis nedrīkst aizvērties. Šīs prasības ievērošanu var pārbaudīt, pakāpiena centrā novietojot 15 kg smagu masu, kas atbilst maza bērna svaram. Šo prasību nepiemēro durvīm, kas atrodas tiešā vadītāja redzes laukā;

7.6.10.7.

(rezervēts)

7.6.10.8.

ievelkamo pakāpienu stūrus, kas ir vērsti uz priekšu vai aizmuguri, noapaļo ne mazāk kā 5 mm rādiusā; malas noapaļo vismaz 2,5 mm rādiusā;

7.6.10.9.

kad pasažieru durvis ir atvērtas, ievelkamam pakāpienam ir droši jāsaglabā izvirzīts stāvoklis. Ja vienlaidu pakāpiena centrā novieto 136 kg smagu masu vai dubulta pakāpiena centrā novieto 272 kg smagu masu, tas nevienā punktā nedrīkst ieliekties vairāk par 10 mm, mērot attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūvi.

7.6.11.   Drošības zīmes

7.6.11.1.   Visas drošības zīmes atbilst ISO standarta 3864-1:2011 6.5. punktā ietvertajām prasībām.

7.6.11.2.   Visas šajos noteikumos prasītās drošības zīmes izmanto, lai sniegtu tikai vienu drošības paziņojumu. Informāciju sniedz piktogrammu veidā, tomēr vārdi, burti un skaitļi var papildināt piktogrammu kombinācijā uz tās pašas zīmes. To izvieto un pavērš tā, lai tā būtu viegli saprotama.

7.6.11.2.1.   Drošības zīmēs ievēro principus, kas norādīti turpmāk sniegtajos izvietojuma piemēros, t. i., galvenes daļā attēlots drošības paziņojums, otrajā daļā instruējoša informācija un trešajā, papildu, kājenes daļā mazāk svarīgs teksts.

7.6.11.2.2.   Piktogrammās, kurās norāda darbības, kas jāveic lietotājam, attēlo personu vai personas attiecīgo daļu, darbinot aprīkojumu vai ierīci.

7.6.11.2.3.   Piktogrammās, kurās norāda nepieciešamo kustību, attiecīgā gadījumā attēlo kustības virzienā vērstu bultu. Ja nepieciešama rotācijas kustība, izmanto izliektu bultu.

7.6.11.2.4.   Ja jādarbina ierīces, jānoņem paneļi vai jāatver durvis, piktogrammā norāda darbību virzības gaitu.

7.6.11.2.5.   Papildu vārdu mazo burtu, atsevišķu burtu un skaitļu minimālais augstums ir 8 mm. Vārdus neraksta tikai ar lielajiem burtiem.

7.6.11.3.   Visas drošības zīmes, kas redzamas no transportlīdzekļa iekšpuses, ir no luminiscējoša materiāla, kura spilgtuma samazināšanās raksturlielumi atbilst vismaz standarta ISO 17398:2004 2. tabulas C apakšklasifikācijai, mērot saskaņā ar minētā standarta 7.11. punktu.

7.6.11.4.   Drošības zīmes neizvieto vietās, kurās tās var būt slikti saskatāmas transportlīdzekļa darbības laikā. Tomēr avārijas logu var aizklāt ar aizkariem vai žalūzijām, ja papildu drošības zīme norāda, ka aiz šiem aizkariem vai žalūzijām atrodas avārijas logs.

7.6.11.5.   Katru avārijas izeju un jebkuru citu izeju, kas atbilst avārijas izejas prasībām, marķē ar vienu no attiecīgajām piktogrammām, kas aprakstītas standarta ISO 7010:2011 3. tabulā; piktogrammas ir salasāmas gan no transportlīdzekļa iekšpuses, gan no ārpuses.

7.6.11.6.   Drošības zīmes izvieto blakus, ap vai uz visām iekšējām un ārējām avārijas vadības ierīcēm un avārijas logu izsišanas ierīcēm.

7.6.11.7.   Neviena drošības zīmes daļa nenosedz iespējamo aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, aizsegu.

7.6.11.8.   Valodu, kurā jāraksta jebkādas teksta veida drošības zīmes, lai ievērotu 7.6.11.1.–7.6.11.7. punkta prasības, nosaka apstiprinātāja iestāde, ņemot vērā valsti/valstis, kur pieteikuma iesniedzējs ir paredzējis tirgot transportlīdzekli, vajadzības gadījumā sazinoties ar attiecīgās valsts/attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas valsts/valstu iestāde ir nomainījusi valodu, šī pārmaiņa neliek atkārtot tipa apstiprināšanas procesu.

7.6.12.   Pasažieru durvju apgaismojums

7.6.12.1.   Var nodrošināt pasažieru durvju apgaismojumu nolūkā izgaismot 7.6.12.2.2. punktā noteikto līdzeno, horizontālo grīdas virsmas daļu, lai palīdzētu iekāpjošiem un izkāpjošiem pasažieriem un ļautu vadītājam no sava sēdekļa pamanīt pasažieri uz šīs grīdas virsmas daļas.

7.6.12.2.   Pasažieru durvju apgaismojums, ja tas ir ierīkots:

7.6.12.2.1.

ir baltā krāsā;

7.6.12.2.2.

apgaismo līdzenu, horizontālu grīdas virsmas daļu, kuras platums ir 2 m, mērot no plaknes, kas paralēla transportlīdzekļa garenvirziena vertikālajai vidusplaknei un kas šķērso aizvērtu pasažieru durvju tālāko punktu, garumā, kas sniedzas no šķērsplaknes, kura šķērso aizvērtu pasažieru durvju maksimāli uz priekšu esošo malu, līdz šķērsplaknei, kura šķērso aiz pasažieru durvīm maksimāli uz priekšu esošo riteņu ass līniju, vai, ja šādu riteņu nav, līdz šķērsplaknei, kas šķērso transportlīdzekļa aizmuguri;

7.6.12.2.3.

apgaismojumam ir ierobežots apžilbinājums ārpus grīdas virsmas zonas, kuras maksimālais platums ir 5 m, mērot no transportlīdzekļa sāna, un kuras maksimālo garumu ierobežo šķērsplakne, kas šķērso transportlīdzekļa priekšgalu, un šķērsplakne, kas šķērso transportlīdzekļa aizmuguri;

7.6.12.2.4.

ja apgaismes ierīces zemākā mala ir mazāk nekā 2 m no grīdas virsmas, tā ne vairāk kā par 50 mm ietiecas transportlīdzekļa kopējā platumā, kas izmērīts, neietverot šo ierīci, un tās izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm;

7.6.12.2.5.

tiek ieslēgts un izslēgts manuāli ar atsevišķu slēdzi; un

7.6.12.2.6.

tiek ierīkots tā, ka ierīci var ieslēgt tikai tad, kad pasažieru durvis tiek darbinātas un transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 5 km/h, un tā tiek izslēgta automātiski, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h.

7.7.   Iekšējais aprīkojums

7.7.1.   Piekļūšana pasažieru durvīm (sk. 4. pielikuma 1. attēlu)

7.7.1.1.   Brīvā telpa, kas iestiepjas transportlīdzeklī no sānu sienas, kurā ir ierīkotas durvis, ir tāda, ka pa to var brīvi pārvietot vienu testa mērierīci, kuras izmēri atbilst 4. pielikuma 1. attēlā noteiktās 1. vai 2. testa mērierīces izmēriem.

Testa mērierīce jātur paralēli durvju atverei, kad to virza no sākuma stāvokļa, kur virsmas plakne, kura atrodas vistuvāk transportlīdzekļa iekšpusei, ir tangenciāla attiecībā pret atveres tālāko malu, līdz stāvoklim, kur tā pieskaras pirmajam pakāpienam, aiz kura mērierīci notur taisnā leņķī attiecībā pret durvju lietotāja iespējamo kustības virzienu.

7.7.1.2.   (Rezervēts)

7.7.1.3.   Ja testa mērierīces viduslīnija ir šķērsojusi 300 mm attālumu no tās sākuma stāvokļa un testa mērierīce ir pieskārusies pakāpiena vai grīdas virsmai, tā ir jānotur šajā stāvoklī.

7.7.1.4.   Cilindriskā figūra (sk. 4. pielikuma 6. attēlu), kuru lieto galvenās ejas gabarītu pārbaudei, tad jāvirza no galvenās ejas tādā virzienā, kādā iespējams pārvietoties personai, kas izkāpj no transportlīdzekļa, līdz šīs figūras viduslīnija ir sasniegusi vertikālo plakni, kas ietver augšējā pakāpiena augšmalu, vai arī līdz plakne, kas ir tangenciāla attiecībā pret augšējo cilindru, pieskaras dubultpanelim, atkarībā no tā, kas notiek vispirms, un tad figūra jānotur šajā stāvoklī (sk. 4. pielikuma 2. attēlu).

7.7.1.5.   Starp cilindrisko figūru, kas atrodas 7.7.1.4. punktā noteiktajā stāvoklī, un dubultpaneli, kas atrodas 7.7.1.3. punktā norādītajā stāvoklī, ir jābūt brīvai vietai, kuras augšējās un apakšējās robežas ir parādītas 4. pielikuma 2. attēlā. Caur šo brīvo vietu var brīvi pārvietot vertikālu paneli, kura forma un izmēri ir tādi paši, kādi ir cilindriskajai formai (7.7.5.1. punkts), un tā centra šķērsgriezums un biezums nepārsniedz 20 mm. Šo paneli pārvieto no cilindriskās formas tangenciālā stāvokļa, līdz tā ārmala saskaras ar dubultpaneļa iekšmalu un pieskaras plaknei vai plaknēm, ko veido pakāpiena augšmalas, virzot paneli uz to pusi, uz kuru iespējams pārvietoties personai, kas izmanto durvis (sk. 4. pielikuma 2. attēlu).

7.7.1.6.   Brīvās ejas gabarīti attiecībā uz šo figūru neietver telpu līdz 300 mm katra nesaspiesta sēdekļa spilvena priekšā, ja šis sēdeklis ir novietots braukšanas virzienā vai pretēji tam, vai 225 mm sēdekļiem, kas novietoti sānis, un telpu līdz sēdekļa spilvena virsmas augstumam (sk. 4. pielikuma 25. attēlu).

7.7.1.7.   Ja sēdeklis ir nolaižams, šo telpu nosaka sēdeklim lietošanas stāvoklī.

7.7.1.8.   Tomēr nolaižams sēdeklis vai vairāki nolaižami sēdekļi, ko lieto apkalpe, lietošanas stāvoklī var aizšķērsot piekļuves eju pasažieru durvīm, ja:

7.7.1.8.1.

gan pašā transportlīdzeklī, gan paziņojuma veidlapā (sk. 1. pielikumu) ir skaidri norādīts, ka šis sēdeklis ir paredzēts vienīgi apkalpei;

7.7.1.8.2.

šis sēdeklis salokās automātiski, kad to nelieto, tādējādi ļaujot izpildīt šā pielikuma 7.7.1.1. vai 7.7.1.2. un 7.7.1.3., 7.7.1.4. un 7.7.1.5. punkta prasības;

7.7.1.8.3.

durvis neuzskata par obligāto izeju šā pielikuma 7.6.1.4. punkta izpratnē; un

7.7.1.8.4.

kad sēdeklis ir lietošanas stāvoklī, kā arī salocītā stāvoklī, neviena šā sēdekļa daļa neizvirzās uz priekšu vertikālajā plaknē, kas šķērso vadītāja sēdekļa sēdvirsmas centru, kad vadītāja sēdeklis ir maksimāli atbīdīts atpakaļ, un transportlīdzekļa pretējā pusē pierīkotā ārējā atpakaļskata spoguļa centru.

7.7.1.9.   Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ieeju un gaiteni, pa kuru pasažieri iekļūst transportlīdzeklī, uzskata par brīvu, ja:

7.7.1.9.1.

mērot paralēli transportlīdzekļa garenasij, ir brīva telpa, kas jebkurā punktā ir vismaz 220 mm un jebkurā punktā, kas atrodas vairāk nekā 500 mm virs grīdas vai pakāpieniem, – 550 mm (4. pielikuma 3. attēls);

7.7.1.9.2.

mērot perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij, ir brīva telpa, kas jebkurā punktā ir vismaz 300 mm un jebkurā punktā, kas atrodas vairāk nekā 1 200 mm virs grīdas vai pakāpieniem vai mazāk nekā 300 mm zem griestiem, – 550 mm (4. pielikuma 4. attēls).

7.7.1.10.   Pasažieru durvju un avārijas durvju izmērus, kas norādīti 7.6.3.1. punktā, un prasības, kas izklāstītas šā pielikuma 7.7.1.1.–7.7.1.7., 7.7.2.1.–7.7.2.3., 7.7.5.1. un 7.7.8.5. punktā, nepiemēro B klases transportlīdzeklim ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, un ar ne vairāk kā 12 pasažieru sēdvietām, ja no katras sēdvietas var brīvi piekļūt vismaz divām durvīm.

7.7.1.11.   Maksimālais grīdas slīpums piekļuves ejā nedrīkst pārsniegt 5 %.

7.7.1.12.   Piekļuves eju virsmai ir jābūt neslīdīgai.

7.7.2.   Piekļuve avārijas durvīm (sk. 4. pielikuma 5. attēlu)

Turpmāk norādītās prasības nepiemēro vadītāja durvīm, ko lieto kā avārijas izeju transportlīdzekļos, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

7.7.2.1.   Izņemot 7.7.2.4. punktā paredzētos gadījumus, pa brīvo telpu starp galveno eju un avārijas durvju atveri var brīvi pārvietot vertikālu cilindru, kura diametrs ir 300 mm un augstums ir 700 mm no grīdas un kurš balsta otru vertikālu cilindru, kura diametrs ir 550 mm, šā veidojuma kopējam augstumam sasniedzot 1 400 mm.

Augšējā cilindra diametru augšpusē var samazināt līdz 400 mm, ierēķinot nobīdi pret horizontāli, kas nepārsniedz 30°.

7.7.2.2.   Pirmā cilindra pamats atrodas otrā cilindra projekcijas robežās.

7.7.2.3.   Ja gar šo eju ierīkoti nolaižamie sēdekļi, brīvā telpa cilindra pārvietošanai jānosaka, kad šie sēdekļi ir izmantošanas stāvoklī.

7.7.2.4.   Dubultcilindra vietā var lietot mērierīci, kas aprakstīta 7.7.5.1. punktā (sk. 4. pielikuma 6. attēlu).

7.7.3.   Piekļuve avārijas logiem

7.7.3.1.   No galvenās ejas uz transportlīdzekļa ārpusi pa katru avārijas logu jābūt iespējams pārvietot pārbaudes mērierīci.

7.7.3.2.   Mērierīces kustības virzienam ir jābūt tādam pašam, kādā ir paredzēta pasažiera pārvietošanās, viņam evakuējoties no transportlīdzekļa. Pārbaudes mērierīce jātur perpendikulāri šim pārvietošanās virzienam, un tā nedrīkst saskarties ar šķēršļiem.

7.7.3.3.   Pārbaudes mērierīce ir plāna plāksne, kuras izmēri ir 600 mm × 400 mm, bet stūri ir noapaļoti līdz 200 mm rādiusam. Tomēr, ja avārijas logs ir transportlīdzekļa aizmugurē, pārbaudes mērierīces izmēri var būt arī 1 400 mm × 350 mm, bet stūri noapaļoti līdz 175 mm rādiusam.

7.7.4.   Piekļuve avārijas lūkām

7.7.4.1.   Avārijas lūkas jumtā

7.7.4.1.1.   Izņemot I un A klases transportlīdzekļus, vismaz vienai avārijas lūkai jābūt novietotai tā, lai četrās pusēs nošķelta 1 600 mm augsta piramīda ar sānu leņķi 20° pieskartos sēdekļa daļai vai līdzvērtīgam atbalstam. Piramīdai ir vertikāla ass, un tās mazākā daļa saskaras ar avārijas lūkas atveres zonu. Atbalsti var būt salokāmi vai pārvietojami, ja vien tos var nobloķēt to lietošanas stāvoklī. Šo stāvokli uzskata par pārbaudes stāvokli.

7.7.4.1.2.   Ja jumta struktūras biezums ir lielāks par 150 mm, mazākā piramīdas daļa saskaras ar avārijas lūkas atveres zonu jumta ārējās virsmas līmenī.

7.7.4.2.   Avārijas lūkas grīdā

Ja avārijas lūka ir ierīkota grīdā, pa to ir jānodrošina tieša un brīva piekļuve transportlīdzekļa ārpusei un tā ir jāierīko tur, kur virs lūkas ir brīva vieta, kas atbilst galvenās ejas augstumam. Jebkuram karstuma avotam vai kustīgajām daļām ir jāatrodas vismaz 500 mm no lūkas atveres jebkuras daļas.

Ir jāspēj pārvietot pārbaudes mērierīci, kas ir plāna plāksne, kuras izmēri ir 600 mm × 400 mm, bet stūri ir noapaļoti līdz 200 mm rādiusam, virzot to horizontālā stāvoklī no vietas, kas atrodas 1 m virs transportlīdzekļa grīdas, līdz zemei.

7.7.5.   Galvenās ejas (sk. 4. pielikuma 6. attēlu)

7.7.5.1.   Transportlīdzekļa galvenajai(-ām) ejai(-ām) ir jābūt projektētai(-ām) un konstruētai(-ām) tā, lai pa to/tām varētu brīvi pārvietot mērierīci, kas sastāv no diviem cilindriem ar kopēju asi, starp kuriem novietots apgriezts nošķelts konuss, ja mērierīcei ir 4. pielikuma 6. attēlā norādītie izmēri.

Mērierīce var saskarties ar saitēs iekārtiem turekļiem, ja tādi ir ierīkoti, vai citiem elastīgiem priekšmetiem, piemēram, sēdekļu drošības jostu sastāvdaļām, un viegli pabīdīt tās nost.

I un A klases transportlīdzekļos 4. pielikuma 6. attēlam atbilstoša mērierīce nedrīkst saskarties ar monitoru vai displeju, kas piestiprināts pie griestiem virs galvenās ejas.

II, III un B klases transportlīdzekļos 4. pielikuma 6. attēlam atbilstoša mērierīce var saskarties ar monitoru vai displeju, kas piestiprināts pie griestiem virs galvenās ejas, ja nepieciešamais maksimālais spēks šāda monitora vai displeja izkustināšanai, lai atbrīvotu ceļu mērierīcei, kad to pārvieto pa galveno eju abos virzienos, nepārsniedz 20 N. Pēc tam, kad monitors vai displejs atbrīvojis ceļu, tas paliek saliektā stāvoklī.

Ja I, II vai A klases transportlīdzeklis ir aprīkots ar norobežojumu, 4. pielikuma 6. attēlam atbilstoša mērierīce var saskarties ar šo norobežojumu, ja nepieciešamais maksimālais spēks šāda norobežojuma izkustināšanai, lai atbrīvotu ceļu, nepārsniedz 50 N, mērot 4. pielikuma 6. attēlam atbilstošas mērierīces un norobežojuma saskares punktā un spēku piemērojot perpendikulāri norobežojumam.

Maksimālo spēku piemēro abos mērierīces kustības virzienos.

Ja transportlīdzeklī blakus norobežojumam ir ierīkots pacēlājs, pacēlāja darbības laikā norobežojumu uz laiku var bloķēt.

7.7.5.1.1.   Ja sēdekļa vai sēdekļu rindas priekšā nav izejas:

7.7.5.1.1.1.

Ja sēdekļi novietoti braukšanas virzienā, 7.7.5.1. punktā noteiktās cilindriskās mērierīces priekšmalai jāaizsniedzas vismaz līdz vertikālajai šķērsplaknei, kas ir tangenciāla vistālāk uz priekšu izvirzītās rindas sēdekļa atzveltnes vistālāk uz priekšu izvirzītajam punktam, un tā ir jānotur šajā stāvoklī. No šīs plaknes jābūt iespējams virzīt 4. pielikuma 7. attēlā norādīto paneli tā, ka, sākot no saskares vietas ar cilindrisko mērierīci, tā paneļa puse, kas pavērsta uz transportlīdzekļa ārpusi, tiek pārvietota uz priekšu 660 mm attālumā.

7.7.5.1.1.2.

Ja sēdekļi novietoti sānis, cilindriskās mērierīces priekšdaļai jāaizsniedz vismaz šķērsplakne, kas sakrīt ar vertikālo plakni, kura šķērso priekšējā sēdekļa centru (4. pielikuma 7. attēls).

7.7.5.1.1.3.

Ja sēdekļi novietoti pretēji braukšanas virzienam, cilindriskās mērierīces priekšdaļai jāaizsniedz vismaz vertikālā šķērsplakne, kas ir tangenciāla priekšējās rindas vai sēdekļa spilvenu virsmai (4. pielikuma 7. attēls).

7.7.5.2.   (Rezervēts)

7.7.5.3.   III klases transportlīdzekļos sēdekļus vienā vai abās galvenās ejas pusēs var pārvietot sānis, tādējādi radot iespēju samazināt galvenās ejas platumu līdz tādam lielumam, kas atbilst apakšējā cilindra diametram 220 mm, ar nosacījumu, ka ar šāda sēdekļa darbināšanas mehānismiem, kuri ir viegli pieejami personai, kas stāv galvenajā ejā, pietiek, lai viegli un, ja iespējams, automātiski atkal novietotu sēdekli, pat sēdekli ar svaru, tādā stāvoklī, kas atbilst minimālajam platumam 300 mm.

7.7.5.4.   Posmainos transportlīdzekļos 7.7.5.1. punktā definētā mērierīce var netraucēti šķērsot posmaino daļu jebkurā stāvā, kur paredzēta pasažieru pāreja starp diviem posmiem. Neviena šīs daļas mīkstā pārklājuma daļa, tostarp plēšas, nedrīkst iestiepties galvenajā ejā.

7.7.5.5.   Galvenajās ejās var būt ierīkoti pakāpieni. Šādu pakāpienu platums nedrīkst būt mazāks par galvenās ejas platumu pakāpienu augšpusē.

7.7.5.6.   Nolaižamie sēdekļi, kas ļautu pasažieriem sēdēt galvenajā ejā, nav atļauti. Tomēr nolaižamie sēdekļi ir atļauti citās transportlīdzekļa vietās, ja tie netraucē galvenās ejas pārbaudes mērierīces kustību lejup pa galveno eju, kad tie ir atvērtā (sēdēšanai paredzētā) stāvoklī.

7.7.5.7.   Sānis bīdāmi sēdekļi, kuri kādā stāvoklī var ietiekties galvenajā ejā, nav atļauti, izņemot III klases transportlīdzekļos, ievērojot 7.7.5.3. punktā izklāstītos nosacījumus.

7.7.5.8.   Transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma 7.7.1.9. punkts, galvenā eja nav nepieciešama, ja vien ir ievēroti piekļuves izmēri, kas noteikti minētajā punktā.

7.7.5.9.   Galveno eju virsmai ir jābūt neslīdīgai.

7.7.6.   Galvenās ejas slīpums

Galvenās ejas slīpums nedrīkst pārsniegt:

7.7.6.1.

garenvirzienā: 7.7.6.1.1. 8 % – I, II vai A klases transportlīdzeklim; vai 7.7.6.1.2. 12,5 % – III un B klases transportlīdzeklim; un

7.7.6.2.

šķērsvirzienā 5 % – visu klašu transportlīdzekļiem.

7.7.7.   Pakāpieni (sk. 4. pielikuma 8. attēlu)

7.7.7.1.   Pasažieru vajadzībām paredzēto pakāpienu maksimālais un minimālais augstums un minimālais dziļums pie pasažieru un avārijas durvīm, kā arī transportlīdzekļa iekšpusē ir norādīts 4. pielikuma 8. attēlā.

7.7.7.1.1.   Nevienu pāreju no pazeminātas galvenās ejas uz sēdekļu zonu neuzskata par pakāpienu. Tomēr vertikālais attālums starp galvenās ejas virsmu un sēdekļu zonas grīdu nedrīkst pārsniegt 350 mm.

7.7.7.2.   Pakāpiena augstumu mēra tā ārmalas platuma centrā, nodrošinot, ka riepas un spiediens tajās ir tāds, kā noteicis izgatavotājs tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai (M).

7.7.7.3.   Pirmā pakāpiena augstumu attiecībā pret zemi mēra, kad transportlīdzeklis, kura masa atbilst darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masai, kā definēts šo noteikumu 2.18. punktā, novietots uz līdzenas zemes un riepas un spiediens tajās ir tāds, kā noteicis izgatavotājs tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai (M), kas norādīta saskaņā ar šo noteikumu 2.19. punktu.

7.7.7.4.   Ja ir vairāki pakāpieni, katrs pakāpiens var ietiekties nākamā pakāpiena vertikālās pārvirzes zonā ne vairāk kā 100 mm un šādai pārvirzei pār apakšējo pakāpienu ir jāatstāj vismaz 200 mm brīva virsma (skatīt 4. pielikuma 8. attēlu), turklāt pakāpienu galiem ir jābūt tādiem, lai pēc iespējas samazinātu paklupšanas risku. Visiem pakāpienu galiem vizuāli jākontrastē ar to tuvāko apkārtni.

7.7.7.5.   Katra pakāpiena platumam un formai ir jābūt tādai, lai uz tā varētu novietot turpmākajā tabulā norādīto taisnstūri, turklāt lai attiecīgā taisnstūra pārkares laukums pāri šim pakāpienam nepārsniegtu 5 % no taisnstūra laukuma. Divviru durvju ejā šī prasība ir jāizpilda katrai durvju ejas pusei.

Pasažieru skaits		> 22	≤ 22
Zona	Pirmais pakāpiens (mm)	400 × 300	400 × 200
	Pārējie pakāpieni (mm)	400 × 200	400 × 200

7.7.7.6.   Visu pakāpienu virsmai ir jābūt neslīdīgai.

7.7.7.7.   Maksimālais pakāpiena slīpums jebkurā virzienā nedrīkst pārsniegt 5 %.

7.7.8.   Pasažieru sēdekļi (tostarp nolaižami sēdekļi) un vieta sēdošiem pasažieriem

7.7.8.1.   Minimālais sēdekļa platums (sk. 4. pielikuma 9. attēlu)

7.7.8.1.1.   Minimālais sēdekļa spilvena platums, F izmērs (4. pielikuma 9. attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru, ir šāds:

7.7.8.1.1.1.

200 mm – I, II, A vai B klasei; vai

7.7.8.1.1.2.

225 mm – III klasei.

7.7.8.1.2.   Katrai sēdvietai pieejamās vietas minimālais platums, G izmērs (4. pielikuma 9. attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru, 270–650 mm augstumā virs nesaspiesta sēdekļa spilvena, ir vismaz šāds:

7.7.8.1.2.1.

250 mm – atsevišķiem sēdekļiem; vai

7.7.8.1.2.2.

225 mm – nepārtrauktām sēdekļu rindām diviem vai vairāk pasažieriem.

7.7.8.1.3.   Transportlīdzekļiem, kuru platums nepārsniedz 2,35 m:

7.7.8.1.3.1.

katrai sēdvietai pieejamās vietas platums, mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru, 270–650 mm augstumā virs nesaspiesta sēdekļa spilvena, ir 200 mm (sk. 4. pielikuma 9.A attēlu). Ja ir izpildītas šā punkta prasības, 7.7.8.1.2. punkta prasības nepiemēro; un

7.7.8.1.3.2.

III klases transportlīdzekļu gadījumā minimālais sēdekļa spilvena platums, F izmērs (4. pielikuma 9.A attēls), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso minētās sēdvietas centru, ir vismaz 200 mm. Ja ir izpildītas šā punkta prasības, 7.7.8.1.1.2. punkta prasības nepiemēro.

7.7.8.1.4.   Transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ja sēdekļi atrodas pie transportlīdzekļa sienas, pieejamā vieta augšdaļā neietver 20 mm platu un 100 mm augstu trijstūra formas laukumu (sk. 4. pielikuma 10. attēlu). Turklāt uzskata, ka neņem vērā vietu, kas ir vajadzīga drošības jostām un to stiprinājumiem, kā arī saules aizsegiem.

7.7.8.1.5.   Mērot galvenās ejas platumu, nav jāņem vērā tas, vai iepriekšminētā pieejamā vieta iesniedzas vai neiesniedzas galvenajā ejā.

7.7.8.2.   Sēdekļa spilvena minimālais dziļums (K izmērs, sk. 4. pielikuma 11. attēlu)

Sēdekļa spilvena minimālais dziļums ir šāds:

7.7.8.2.1.

350 mm – I, A vai B klases transportlīdzekļos; un

7.7.8.2.2.

400 mm – II vai III klases transportlīdzekļos.

7.7.8.3.   Sēdekļa spilvena augstums (H izmērs, sk. 4. pielikuma 11.a attēlu)

Nesaspiesta sēdekļa spilvena augstums attiecībā pret grīdu ir tāds, ka attālums no grīdas līdz horizontālajai plaknei, kas ir tangenciāla priekšējai augšējai sēdekļa spilvena virsmai, ir 400–500 mm robežās; šo augstumu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 350 mm pie riteņu arkām (ņemot vērā 7.7.8.5.2. punktā paredzētās pielaides) un pie dzinēja/transmisijas nodalījuma.

7.7.8.4.   Vieta starp sēdekļiem (sk. 4. pielikuma 12. attēlu)

7.7.8.4.1.   Attiecībā uz sēdekļiem, kas ir vērsti uz vienu un to pašu pusi, attālums starp sēdekļa atzveltnes priekšpusi un tam priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmuguri (H izmērs), kad to mēra horizontāli un jebkurā augstumā virs grīdas starp sēdekļa spilvena augšējās virsmas līmeni un punktu, kurš atrodas 620 mm virs grīdas, ir ne mazāks kā:

H
I, A un B klase	650 mm
II un III klase	680 mm

7.7.8.4.2.   Visus mērījumus veic, kad sēdekļa spilvens un atzveltne nav saspiesti, vertikālā plaknē, kas šķērso atsevišķas sēdvietas viduslīniju.

7.7.8.4.3.   Kad šķērseniski novietoti sēdekļi ir vērsti cits pret citu, minimālais attālums starp pretī esošo sēdekļu atzveltņu priekšpusēm, kad to mēra augstākajā sēdekļu spilvenu punktā, ir vismaz 1 300 mm.

7.7.8.4.4.   Mērījumus nolaižamiem pasažieru sēdekļiem un regulējamiem vadītāja sēdekļiem veic, kad sēdekļu atzveltnes un citas regulējamas daļas atrodas normālā lietošanas stāvoklī, kā norādījis izgatavotājs.

7.7.8.4.5.   Mērījumus sēdekļiem ar atvāžamiem galdiņiem, kas piestiprināti pie sēdekļu atzveltnes, veic, kad šie galdiņi ir salocītā (paceltā) stāvoklī.

7.7.8.4.6.   Sēdekļiem, kas uzmontēti uz sliedes vai citas sistēmas, kura ļauj operatoram vai lietotājam viegli mainīt transportlīdzekļa iekšpuses konfigurāciju, mērījumus veic normālā lietošanas stāvoklī, ko norādījis izgatavotājs tipa apstiprinājuma pieteikumā.

7.7.8.5.   Vieta sēdošiem pasažieriem (sk. 4. pielikuma 13. attēlu)

7.7.8.5.1.   Sēdeklim aiz starpsienas vai jebkuras citas stingras konstrukcijas, kas nav sēdeklis, nodrošina minimālu brīvo vietu katras pasažieru sēdvietai nepieciešamās vietas priekšā (kā norādīts 7.7.8.6. punktā) atbilstoši 4. pielikuma 13. attēlam. Starpsiena, kuras aprises aptuveni atbilst atlaista sēdekļa atzveltnes aprisēm, var ietiekties šajā brīvajā vietā. Ja A vai B klases transportlīdzekļos ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim, ir atļauta kontroles un instrumentu paneļa, ātruma pārslēgšanas ierīces, vējstikla, saules aizsega, drošības jostu un to stiprinājumu ietiekšanās šajā brīvajā vietā.

7.7.8.5.2.   Sēdeklim aiz sēdekļa un/vai sēdeklim, kas vērsts pret galveno eju, jānodrošina, kā norādīts 4. pielikuma 11.b attēlā, minimālā brīvā vieta kājām vismaz 300 mm dziļumā un saskaņā ar šā pielikuma 7.7.8.1.1. punktā paredzēto platumu. Ir atļauts, ka šajā brīvajā vietā atrodas sēdekļu kājas, pasažieru kāju balsti un 7.7.8.6. punktā paredzētie izvirzītie elementi, ja paliek pietiekami daudz vietas pasažieru kājām. Šī kājām atvēlētā vieta var daļēji atrasties galvenajā ejā un/vai virs tās, bet nedrīkst kļūt par šķērsli, mērot minimālo galvenās ejas platumu saskaņā ar 7.7.5. punktu. Ja A vai B klases transportlīdzekļos ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim, ir atļauta drošības jostu un to stiprinājuma ietiekšanās šajā brīvajā vietā.

7.7.8.5.3.   Minimālais tādu prioritāro sēdvietu skaits, kas atbilst 8. pielikuma 3.2. punkta prasībām, I klases transportlīdzekļos ir četras, II klases transportlīdzekļos – divas un A klases transportlīdzekļos – viena. III klases vai B klases transportlīdzekļu, uz ko attiecas 8. pielikuma prasības, gadījumā minimālais prioritāro sēdvietu skaits ir divas III klases transportlīdzekļos un viena B klases transportlīdzekļos.

Sēdekli, kurš ir salokāms, kad netiek izmantots, nedrīkst paredzēt kā prioritāru sēdvietu.

7.7.8.6.   Brīva vieta virs sēdvietām

7.7.8.6.1.   Vienstāva transportlīdzekļos virs katras sēdvietas un – izņemot sēdekli(-ļus) blakus vadītāja sēdeklim A vai B klases transportlīdzekļos – virs attiecīgās kājām atvēlētās vietas ir jābūt brīvai vietai, kuras augstums ir vismaz 900 mm, mērot no nesaspiesta sēdekļa spilvena augstākā punkta, un vismaz 1 350 mm no vidējā grīdas līmeņa kājām atvēlētajā vietā. Transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma 7.7.1.10. punkts, un arī sēdeklim(-ļiem) blakus vadītāja sēdeklim A vai B klases transportlīdzekļos šo izmēru var samazināt līdz 1 200 mm, mērot no grīdas, un 800 mm, mērot no nesaspiesta sēdekļa spilvena augstākā punkta.

Divstāvu transportlīdzekļos katrai sēdvietai jābūt vismaz 900 mm brīvam augstumam, mērot no nesaspiesta sēdekļa spilvena augstākā punkta. Augšstāvā šo brīvo augstumu var samazināt līdz 850 mm.

7.7.8.6.2.   Šī brīvā vieta atrodas virs zonas, ko ierobežo:

7.7.8.6.2.1.

vertikālas garenplaknes 200 mm uz katru pusi no sēdvietas vertikālās vidusplaknes; un

7.7.8.6.2.2.

vertikāla šķērsplakne, kas šķērso vistālāk uz aizmuguri izvirzīto sēdekļa atzveltnes augšējo punktu, un vertikāla šķērsplakne 280 mm pirms nesaspiesta sēdekļa spilvena vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta, kuru katrā gadījumā mēra pie sēdvietas vertikālās vidusplaknes.

7.7.8.6.3.   No 7.7.8.6.1. un 7.7.8.6.2. punktā norādītās brīvās vietas malām var izslēgt šādas zonas:

7.7.8.6.3.1.

ārmalas sēdekļu augšdaļai, kas atrodas pie transportlīdzekļa iekšējās sienas, – zonu ar 150 mm augstu un 100 mm platu taisnstūra šķērsgriezumu (sk. 4. pielikuma 14. attēlu);

7.7.8.6.3.2.

ārmalas sēdvietu augšdaļai – zonu ar trijstūra šķērsgriezumu, kura virsotne atrodas 700 mm attālumā no augšas un kura pamats ir 100 mm plats (sk. 4. pielikuma 15. attēlu). Netiek iekļauta arī drošības jostām un to stiprinājumiem un saules aizsegiem nepieciešamā vieta;

7.7.8.6.3.3.

ārmalas sēdvietu padziļinājumam kājām – zonu, kuras šķērsgriezuma laukums nepārsniedz 0,02 m2 (0,03 m2 transportlīdzekļiem ar zemu grīdu) un kuras maksimālais platums nepārsniedz 100 mm (150 mm transportlīdzekļiem ar zemu grīdu) (sk. 4. pielikuma 16. attēlu);

7.7.8.6.3.4.

transportlīdzekļa, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, sēdvietām, kas atrodas vistuvāk virsbūves aizmugures stūriem, brīvās vietas ārējo aizmugures malu var noapaļot līdz rādiusam, kas nepārsniedz 150 mm (sk. 4. pielikuma 17. attēlu).

7.7.8.6.4.   Brīvajā vietā, kas definēta 7.7.8.6.1., 7.7.8.6.2. un 7.7.8.6.3. punktā, ir atļauti šādi papildu izvirzīti elementi:

7.7.8.6.4.1.

cita sēdekļa atzveltnes, balstu un stiprinājumu izvirzījums (piemēram, atvāžams galdiņš);

7.7.8.6.4.2.

transportlīdzeklim, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, – riteņa arkas izvirzījums, ja vien ir izpildīts viens no turpmāk izklāstītajiem diviem nosacījumiem: 7.7.8.6.4.2.1. izvirzītais elements nesniedzas tālāk par sēdvietas vertikālo vidusplakni (sk. 4. pielikuma 18. attēlu); vai 7.7.8.6.4.2.2. sēdoša pasažiera kājām paredzētās 300 mm dziļās zonas tuvākā mala nav izvirzīta tālāk par 200 mm no nesaspiesta sēdekļa spilvena malas un tālāk par 600 mm no sēdekļa atzveltnes priekšas, šos mērījumus veicot sēdvietas vertikālajā vidusplaknē (sk. 4. pielikuma 19. punktu). Ja ir divi sēdekļi, kas novietoti viens otram pretī, šo noteikumu attiecina tikai uz vienu no šiem sēdekļiem un atlikusī sēdošu pasažieru kājām paredzētā vieta ir vismaz 400 mm;

7.7.8.6.4.3.

ja transportlīdzeklī, kura ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus, ir sēdekļi blakus vadītāja sēdeklim – izvirzīts kontroles/instrumentu panelis, vējstikls, saules aizsegi, drošības jostas un to stiprinājumi un griestu daļa transportlīdzekļa priekšā;

7.7.8.6.4.4.

izvirzīti paverami logi un to stiprinājumi.

7.7.9.   Saziņa ar vadītāju

7.7.9.1.   I, II un A klases transportlīdzekļos pasažieriem ir jānodrošina iespēja paziņot vadītājam par vēlēšanos apturēt transportlīdzekli. Visas šādas sakaru vadības ierīces ir darbināmas ar plaukstu. Atbilstošajām sakaru ierīcēm jābūt pietiekamā skaitā vienmērīgi izvietotām visā transportlīdzekļa garumā ne augstāk kā 1 500 mm no grīdas; tas neizslēdz iespēju ierīkot augstāk izvietotas papildu sakaru ierīces. Vadības ierīcēm vizuāli jākontrastē ar tuvāko apkārtni. Vienas vai vairāku apgaismotu zīmju iedegšanās pasažieriem norāda, ka vadības ierīces ir ieslēgtas. Zīmē parādās vārdi “autobuss pietur” vai līdzvērtīgs uzraksts un/vai atbilstoša piktogramma, un tā paliek izgaismota, kamēr atveras pasažieru durvis. Posmainiem transportlīdzekļiem šādām zīmēm ir jābūt katrā nekustīgajā transportlīdzekļa daļā. Divstāvu transportlīdzekļiem šādām zīmēm ir jābūt katrā stāvā. Visiem izmantotajiem teksta marķējumiem piemēro 7.6.11.4. punkta noteikumus.

7.7.9.2.   Saziņa ar apkalpes nodalījumu

Ja apkalpes nodalījums ir ierīkots bez piekļuves vadītāja nodalījumam vai pasažieru salonam, nodrošina sakaru līdzekli saziņai starp vadītāja un apkalpes nodalījumu.

7.7.9.3.   Saziņa ar tualetes nodalījumu

Tualetes nodalījumi jāaprīko ar līdzekļiem, lai izsauktu palīdzību ārkārtas situācijā.

7.7.10.   Karsto dzērienu automāti un virtuves aprīkojums

7.7.10.1.   Karsto dzērienu automātus un virtuves aprīkojumu ierīko un norobežo tā, lai avārijas bremzēšanas vai straujas virziena maiņas dēļ karsts ēdiens vai dzēriens nevarētu uzlīt virsū nevienam pasažierim.

7.7.10.2.   Transportlīdzekļos, kuros ir karsto dzērienu automāti un virtuves aprīkojums, visiem pasažieru sēdekļiem ir jābūt īpaši aprīkotiem, lai tajos varētu novietot karstu ēdienu vai dzērienu, kad transportlīdzeklis kustas.

7.7.11.   Durvis uz iekšējiem nodalījumiem

Ikvienas durvis uz tualeti vai citu iekšēju nodalījumu:

7.7.11.1.

automātiski aizveras un nedrīkst būt aprīkotas ar nekādām bloķēšanas ierīcēm, kas tās noturētu atvērtas, ja atvērtā stāvoklī šīs durvis varētu radīt pasažieriem šķēršļus avārijas gadījumā;

7.7.11.2.

atvērtā stāvoklī nedrīkst aizsegt nevienu rokturi, vadības ierīci, ko lieto pasažieru durvju, avārijas durvju, avārijas izejas atvēršanai, ugunsdzēšamā aparāta vai pirmās palīdzības aptieciņas iegūšanai, vai attiecīgu obligāto marķējumu;

7.7.11.3.

ir nodrošinātas ar līdzekļiem, kas avārijas gadījumā ļauj tās atvērt no nodalījuma ārpuses;

7.7.11.4.

nedrīkst būt slēdzamas no ārpuses, ja vien nepastāv iespēja vienmēr tās atslēgt no iekšpuses.

7.7.12.   Divstāvu transportlīdzekļa savienotājkāpnes (sk. 4. pielikuma 1. attēlu)

7.7.12.1.   Jebkuru savienotājkāpņu minimālajam platumam jābūt projektētam tā, lai ļautu brīvi iziet cauri vienviru durvju piekļuves šablonam, kā norādīts 4. pielikuma 1. attēlā. Paneli virza no apakšstāva galvenās ejas līdz pēdējam augšējam pakāpienam kāpnes izmantojošās personas iespējamajā kustības virzienā.

7.7.12.2.   Savienotājkāpnes jāprojektē tā, lai, transportlīdzeklim kustoties uz priekšu un spēji bremzējot, pasažieris netiktu nosviests lejā.

Šo prasību var uzskatīt par izpildītu, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

7.7.12.2.1.

nevienai kāpņu daļai nav slīpuma uz priekšu;

7.7.12.2.2.

kāpnes ir aprīkotas ar aizsargiem vai līdzīgu ietaisi;

7.7.12.2.3.

kāpņu augšdaļā atrodas automātiska ierīce, kas neļauj izmantot kāpnes, kad transportlīdzeklis kustas; šī ierīce ir viegli darbināma avārijas gadījumā.

7.7.12.3.   Izmantojot šā pielikuma 7.7.5.1. punktā aprakstīto cilindru, pārbauda, vai piekļuve kāpnēm no galvenajām ejām (augšējās un apakšējās) ir atbilstoša.

7.7.13.   Vadītāja nodalījums

7.7.13.1.   Vadītājam jābūt norobežotam no stāvošiem pasažieriem un no tiem pasažieriem, kas sēž tieši aiz vadītāja nodalījuma un varētu tikt iesviesti vadītāja nodalījumā, transportlīdzeklim bremzējot vai strauji izbraucot līkumu. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja:

7.7.13.1.1.

vadītāja nodalījuma aizmugure ir norobežota ar starpsienu; vai,

7.7.13.1.2

ja pasažieru sēdekļi atrodas tieši aiz vadītāja nodalījuma, ir ierīkots aizsargs vai – A vai B klases transportlīdzekļos – drošības josta. Transportlīdzekļiem, kuros tieši aiz vadītāja nodalījuma ir pasažieru stāvvietas, nepiemēro drošības jostas ierīkošanas iespēju. Ja ir ierīkots aizsargs, tas atbilst prasībām, kas norādītas 7.7.13.1.2.1.–7.7.13.1.2.3. punktā (sk. 4. pielikuma 30. attēlu): 7.7.13.1.2.1.   aizsarga minimālais augstums, mērot no grīdas, uz kuras stāv pasažieri, ir 800 mm; 7.7.13.1.2.2.   aizsarga platums sniedzas uz iekšpusi no transportlīdzekļa sienas vismaz 100 mm aiz vistālāk uz salona vidu izvirzītā attiecīgā pasažieru sēdekļa gareniskās viduslīnijas, bet jebkurā gadījumā sniedzas vismaz līdz vadītāja sēdekļa vistālāk uz salona vidu izvirzītajam punktam; 7.7.13.1.2.3.   attālums starp tā laukuma augšmalu, kas paredzēts dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, galda), un aizsarga augšmalu ir vismaz 90 mm.

7.7.13.2.   Vadītāja nodalījums jāpasargā no priekšmetiem, kas spējas bremzēšanas gadījumā var tajā ieripot no pasažieru zonas tieši aiz nodalījuma. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja bumba, kuras diametrs ir 50 mm, nevar ieripot vadītāja nodalījumā no pasažieru zonas tieši aiz nodalījuma.

7.7.13.3.   Vadītājs ir jāpasargā no saules, apžilbināšanas efekta un atspīduma, ko rada mākslīgais salona apgaismojums. Jebkuru apgaismojumu, kas varētu negatīvi un būtiski ietekmēt vadītāja redzes spēju, iespējams darbināt tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv.

7.7.13.4.   Transportlīdzeklis jānodrošina ar vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm.

7.7.14.   Vadītāja sēdeklis

7.7.14.1.   Vadītāja sēdeklim jāatrodas atstatus no citiem sēdekļiem.

7.7.14.2.   Sēdekļa atzveltnei jābūt izliektai, vai vadītāja zona jānodrošina ar roku balstiem, kas novietoti tā, ka vadītājs netiek ierobežots, vadot transportlīdzekli, ne arī kļūst nestabils šķērsvirziena paātrinājuma ietekmē, kurš var notikt ekspluatācijas laikā.

7.7.14.3.   Minimālais sēdekļa spilvena platums (F izmērs, sk. 4. pielikuma 9. attēlu), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdekļa centru, ir šāds:

7.7.14.3.1.

200 mm – A vai B klasei;

7.7.14.3.2.

225 mm – I, II vai III klasei.

7.7.14.4.   Minimālais sēdekļa spilvena dziļums (K izmērs, sk. 4. pielikuma 11.a attēlu), mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdekļa centru, ir šāds:

7.7.14.4.1.

350 mm – A vai B klasei;

7.7.14.4.2.

400 mm – I, II vai III klasei.

7.7.14.5.   Sēdekļa atzveltnes minimālais kopējais platums, mērot līdz 250 mm augstumā virs horizontālas plaknes, kas ir tangenciāla attiecībā pret nesaspiesta sēdekļa spilvena augšējo virsmu, ir 450 mm.

7.7.14.6.   Attālums starp roku balstiem ir vismaz 450 mm, nodrošinot brīvu vietu vadītājam, kā noteikts 7.7.14.2. punktā.

7.7.14.7.   Sēdekļa garenvirziena un vertikālais stāvoklis, kā arī sēdekļa atzveltnes slīpums ir regulējams. Tas automātiski noslēdzas izvēlētajā stāvoklī, un, ja tas ir aprīkots ar grozīšanas mehānismu, tas braukšanas stāvoklī noslēdzas automātiski. Sēdeklis ir aprīkots ar atsperojuma sistēmu.

7.7.14.7.1.   Atsperojuma sistēma un vertikālā stāvokļa noregulēšana nav obligāta A vai B klases transportlīdzekļiem.

7.8.   Mākslīgais iekšējais apgaismojums

7.8.1.   Nodrošina iekšējo elektrisko apgaismojumu, lai apgaismotu:

7.8.1.1.

visus pasažieru salonus, apkalpes nodalījumus, tualešu nodalījumus un posmaina transportlīdzekļa posmaino daļu;

7.8.1.2.

jebkuru pakāpienu vai pakāpienus;

7.8.1.3.

piekļuvi jebkurai izejai un zonai, kas atrodas tiešā pasažieru durvju tuvumā, tostarp jebkurai ierīkotai iekāpšanas palīgierīcei tās lietošanas laikā;

7.8.1.4.

visu izeju iekšējo marķējumu un iekšējās vadības ierīces;

7.8.1.5.

visas vietas, kur ir šķēršļi.

7.8.1.6.

Divstāvu transportlīdzekļos bez jumta vismaz vienai apgaismes ierīcei jābūt pēc iespējas tuvu katru tādu kāpņu augšgalam, kuras ved uz augšstāvu.

7.8.2.   Ir jābūt vismaz divām iekšējā apgaismojuma ķēdēm, lai vienas ķēdes atteice neietekmētu otru. Elektrisko ķēdi, kas nodrošina tikai nepārtrauktu ieejas un izejas apgaismojumu, var uzskatīt par vienu no šīm ķēdēm.

7.8.3.   II, III un B klases transportlīdzekļus aprīko ar avārijas apgaismojuma sistēmu.

7.8.3.1.

Vadītājs var iedarbināt avārijas apgaismojuma sistēmu no vadītāja sēdvietas.

7.8.3.2.

Darbinot jebkuru pasažieru durvju vai avārijas durvju avārijas vadības ierīci, iedarbojas avārijas apgaismojuma sistēma.

7.8.3.3.

Kad avārijas apgaismojuma sistēma ir iedarbināta, tā turpina darboties vismaz 30 minūtes, ja vien vadītājs to neizslēdz.

7.8.3.4.

Avārijas apgaismojuma barošanas avotu pienācīgi izvieto transportlīdzeklī, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka negadījuma rezultātā tiek ierobežota tā ilgstoša darbība.

7.8.3.5.

Visi avārijas apgaismojuma elementi rada baltu gaismu.

7.8.3.6.

Apgaismojuma pakāpes vienmērīgumu novērtē šādi:

7.8.3.7.

Avārijas apgaismojuma sistēma nodrošina minimālo apgaismojuma pakāpi 10 luksu apmērā tieši zem katra gaismas elementa pasažieru salonā 750 mm augstumā virs visu piekļuves eju un galveno eju viduslīnijas.

7.8.3.8.

Apgaismojuma pakāpes vienmērīgums visā pasažieru salona garumā 750 mm augstumā virs visām piekļuves ejām un galvenajām ejām ir 0,15–2.

7.8.3.9.

Avārijas apgaismojuma sistēma nodrošina minimālo apgaismojuma pakāpi 1 luksa apmērā grīdas līmenī visu piekļuves eju un galveno eju viduslīnijā un visu pakāpienu centrā pakāpiena līmenī.

7.8.3.10.

Atbilstību vienmērīguma prasībām uzskatāmi parāda vismaz 30 minūšu ilgā laikposmā no avārijas apgaismojuma ieslēgšanas brīža, veicot mērījumus attālumos, kas nepārsniedz 2 metrus.

7.8.4.   Atsevišķs apgaismojums katrai no 7.8.1. punktā minētajām vietām nav nepieciešams, ja atbilstošu apgaismojumu var nodrošināt normālas izmantošanas laikā.

7.8.5.   Obligātā iekšējā apgaismojuma vadības ierīces ir manuālie slēdži, kurus kontrolē vadītājs vai kuri tiek kontrolēti automātiski.

7.9.   Posmainu transportlīdzekļu posmainā daļa

7.9.1.   Posmainajai daļai, kas savieno transportlīdzekļa nekustīgās daļas, ir jābūt projektētai un konstruētai tā, lai būtu iespējama vismaz viena griezes kustība ap vismaz vienu horizontālo asi un vismaz vienu vertikālo asi.

7.9.2.   Ja posmains transportlīdzeklis ar pilnu masu darba kārtībā stāv uz horizontālas līdzenas virsmas, starp jebkuras nekustīgās daļas grīdu un rotējošās bāzes vai šādu bāzi aizstājošā elementa grīdu nedrīkst būt neapsegta sprauga, kuras platums pārsniedz:

7.9.2.1.

10 mm, ja visi transportlīdzekļa riteņi atrodas vienā līmenī; vai

7.9.2.2.

20 mm, ja posmainās daļas tuvumā esošās ass riteņi balstās uz virsmas, kas ir 150 mm augstāka par virsmu, uz kuras balstās pārējo asu riteņi.

7.9.3.   Līmeņa atšķirība starp nekustīgo daļu grīdu un rotējošās bāzes grīdu, ko mēra pie savienojuma, nepārsniedz:

7.9.3.1.

20 mm 7.9.2.1. punktā aprakstītajos apstākļos vai

7.9.3.2.

30 mm 7.9.2.2. punktā aprakstītajos apstākļos.

7.9.4.   Posmainos transportlīdzekļos nodrošina līdzekļus, kas fiziski neļauj pasažieriem piekļūt jebkurai posmainās daļas vietai, kur:

7.9.4.1.

grīdā ir neapsegta sprauga, kas neatbilst 7.9.2. punkta prasībām;

7.9.4.2.

grīda neiztur pasažieru masu;

7.9.4.3.

sienu pārvietošanās rada briesmas pasažieriem.

7.10.   Posmaina transportlīdzekļa gaitas noturīgums

Kad posmains transportlīdzeklis brauc pa taisnu ceļa posmu, garenvirziena vidusplaknēm tā nekustīgajās daļās ir jāsakrīt un jāveido nepārtraukta plakne bez nekādām nobīdēm.

7.11.   Rokturi un turekļi

7.11.1.   Vispārīgas prasības

7.11.1.1.   Rokturiem un turekļiem ir jābūt pietiekami izturīgiem.

7.11.1.2.   Tiem jābūt projektētiem un uzstādītiem tā, lai neradītu ievainojuma risku pasažieriem.

7.11.1.3.   Rokturu un turekļu šķērsgriezums ir tāds, lai pasažieri varētu viegli tos satvert un stingri turēties tajos. Katrs rokturis ir vismaz 100 mm garš, lai to varētu satvert ar plaukstu. Neviens šķērsgriezuma izmērs nedrīkst būt mazāks par 20 mm vai lielāks par 45 mm, izņemot rokturus pie durvīm un sēdekļiem, kā arī II, III vai B klases transportlīdzekļos piekļuves ejās. Šādos gadījumos atļauts izmantot rokturus, kuru minimālais izmērs ir 15 mm, ja vien cits izmērs ir vismaz 25 mm. Rokturiem nedrīkst būt asi izliekumi.

7.11.1.4.   Attālumam starp rokturi vai turekli lielākajā tā garuma daļā un blakus esošo transportlīdzekļa virsbūves daļu vai sienām ir jābūt vismaz 40 mm. Tomēr durvju vai sēdekļa rokturim vai rokturim II, III vai B klases transportlīdzekļa piekļuves ejā ir atļauts minimālais attālums 35 mm.

7.11.1.5.   Visu rokturu, turekļu vai atbalsta stieņu virsmas kontrastē ar to tuvāko apkārtni un ir neslīdīgas.

7.11.2.   Papildu prasības rokturiem un turekļiem transportlīdzekļos, kas paredzēti stāvošu pasažieru pārvadāšanai

7.11.2.1.   Nodrošina pietiekamu rokturu un/vai turekļu skaitu katrā grīdas laukuma punktā, kas saskaņā ar šā pielikuma 7.2.2. punktu paredzēts stāvošiem pasažieriem. Šajā nolūkā saitēs iekārtus turekļus, ja tādi ir, var uzskatīt par turekļiem, ja vien tie noturas savā vietā ar piemērotiem līdzekļiem. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja vien 4. pielikuma 20. attēlā parādītā testēšanas ierīce visās iespējamās vietās var aizsniegt vismaz divus rokturus vai turekļus, izstiepjot ierīces saliekamo roku. Testēšanas ierīci drīkst brīvi griezt ap tās vertikālo asi.

7.11.2.2.   Piemērojot procedūru, kas aprakstīta 7.11.2.1. punktā, ņem vērā tikai tādus rokturus un turekļus, kuri atrodas vismaz 800 mm un ne vairāk kā 1 950 mm virs grīdas.

7.11.2.3.   Attiecībā uz katru vietu, kuru var aizņemt stāvošs pasažieris, vismaz viens no diviem vajadzīgajiem rokturiem vai turekļiem atrodas ne vairāk kā 1 500 mm augstumā virs grīdas līmeņa šajā vietā. Tas neattiecas uz zonu, kas atrodas blakus durvīm, ja durvis vai to mehānisms atvērtā stāvoklī neļautu lietot šo turekli. Izņēmums var būt arī lielu platformu vidusdaļa, bet šo izņēmumu summa nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējās stāvvietu zonas.

7.11.2.4.   Vietās, kuras var aizņemt stāvoši pasažieri un kuras no transportlīdzekļa sānu sienām vai aizmugures sienas nav atdalītas ar sēdekļiem, nodrošina horizontālus turekļus, kas izvietoti paralēli sienām un pierīkoti 800–1 500 mm augstumā virs grīdas.

7.11.3.   Rokturi un turekļi pasažieru durvīm

7.11.3.1.   Durvju atverēm abās pusēs pierīko rokturus un/vai turekļus. Attiecībā uz divviru durvīm šo prasību var izpildīt, pierīkojot vienu centrālu atbalsta stieni vai rokturi.

7.11.3.2.   Pasažieru durvīm pierīkojamajiem turekļiem un/vai rokturiem jāietver punkts, kuram var pieķerties persona, kas stāv uz zemes blakus pasažieru durvīm vai uz jebkura no tālākajiem durvju pakāpieniem. Šādi punkti atrodas, mērot vertikāli, 800–1 100 mm virs zemes vai katra pakāpiena virsmas un horizontāli:

7.11.3.2.1.

stāvoklī, kas ir piemērots personai, kura stāv uz zemes, ne vairāk kā 400 mm uz iekšpusi no pirmā pakāpiena ārmalas, un

7.11.3.2.2.

stāvoklī, kas ir piemērots konkrētajam pakāpienam, minētie punkti neatrodas uz āru no attiecīgā pakāpiena ārmalas un ne vairāk kā 600 mm uz iekšpusi no minētās malas.

7.11.4.   (Rezervēts)

7.11.5.   Rokturi un turekļi savienotājkāpnēm divstāvu transportlīdzekļos

7.11.5.1.   Visu savienotājkāpņu abās malās jāatrodas piemērotiem rokturiem vai turekļiem. Tie atrodas 800–1 100 mm virs katra pakāpiena pārvirzes malas.

7.11.5.2.   Rokturiem un/vai turekļiem jāietver punkts, kuram var pieķerties persona, kas stāv apakšstāvā vai augšstāvā blakus savienotājkāpnēm un uz jebkura no tālākajiem pakāpieniem. Šādi punkti atrodas, mērot vertikāli, 800–1 100 mm virs apakšstāva vai virs katra pakāpiena virsmas un:

7.11.5.2.1.

stāvoklī, kas ir piemērots apakšstāvā stāvošai personai, ne vairāk kā 400 mm uz iekšpusi no pirmā pakāpiena ārmalas; un

7.11.5.2.2.

stāvoklī, kas ir piemērots konkrētajam pakāpienam, minētie punkti neatrodas uz āru no attiecīgā pakāpiena ārmalas un ne vairāk kā 600 mm uz iekšpusi no minētās malas.

7.12.   Pakāpienu padziļinājumu un atklātu sēdekļu aizsardzība

7.12.1.   Ja iespējams, ka pasažieris no pasažieru sēdvietas straujas bremzēšanas rezultātā var tikt iesviests pakāpienu padziļinājumā, attiecīgajai sēdvietai pierīko aizsargu vai – A vai B klases transportlīdzekļos – drošības jostu. Ja aizsargs tiek ierīkots, tā minimālais augstums no grīdas, uz kuras balstās pasažiera kājas, ir 800 mm, un tas no transportlīdzekļa sienas sniedzas uz iekšpusi vismaz 100 mm aiz jebkuras tās sēdvietas gareniskās viduslīnijas, kurā sēdošajam pasažierim draud šāds risks, vai arī līdz uz salona vidu vistālāk izvirzītā pakāpiena stateniskajai virsmai, ņemot par pamatu īsāko attālumu.

7.12.2.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāvā savienotājkāpņu padziļinājums jāaizsargā ar slēgtu aizsargu, kura augstums ir vismaz 800 mm, mērot no grīdas. Aizsarga apakšmala nedrīkst atrasties vairāk kā 100 mm no grīdas.

7.12.3.   Priekšējais vējstikls, kas atrodas augšstāva priekšējo pasažieru sēdvietu priekšā divstāvu transportlīdzeklī, jāaprīko ar polsterētiem aizsargiem. Šo aizsargu augšmala atrodas, mērot vertikāli, 800–900 mm virs grīdas, uz kuras balstās pasažiera kājas.

7.12.4.   Katra pakāpiena stateniskajai virsmai divstāvu transportlīdzekļa savienotājkāpnēs jābūt slēgtai.

7.13.   Bagāžas plaukti un pasažieru aizsardzība

Transportlīdzekļa pasažieri ir jāaizsargā no priekšmetiem, kas var krist no bagāžas plauktiem, transportlīdzeklim bremzējot vai strauji izbraucot līkumu. Ja ir īpaši bagāžas nodalījumi, tie ir jāprojektē tā, lai pēkšņas bremzēšanas gadījumā bagāža nevarētu no tiem izkrist.

7.14.   Lūkas, ja tādas ir

7.14.1.   Visas lūkas, kas nav avārijas lūkas, transportlīdzekļa grīdā ierīko un nodrošina tā, lai tās nevarētu izkustināt vai atvērt bez īpašiem instrumentiem vai atslēgām, un neviena pacelšanas vai aizsargierīce šīm lūkām nedrīkst izvirzīties virs grīdas līmeņa vairāk par 8 mm. Izvirzījumu malas ir noapaļotas.

7.15.   Audiovizuālie līdzekļi

7.15.1.   Pasažieru vajadzībām paredzētie audiovizuālie līdzekļi, piemēram, televizoru ekrāni vai videomagnetofoni, atrodas ārpus vadītāja redzes lauka, kad transportlīdzekļa vadītāja sēdeklis ir braukšanas pozīcijā. Šī prasība neattiecas uz televizora monitoru vai tamlīdzīgu ierīci, kas ietilpst vadītājam vajadzīgajā transportlīdzekļa kontroles vai vadības sistēmā, piemēram, pasažieru durvju pārskatīšanai.

7.16.   Trolejbusi

7.16.1.   Trolejbusi atbilst 12. pielikuma prasībām.

7.17.   Pasažieru aizsardzība transportlīdzekļos bez jumta

Katram transportlīdzeklim bez jumta ir:

7.17.1.

nepārtraukts priekšējais panelis visā transportlīdzekļa tās daļas platumā, kurai nav jumta, un tā augstums ir vismaz 1 400 mm no grīdas vispārējā līmeņa blakus priekšējam panelim;

7.17.2.

nepārtraukts aizsargs gar transportlīdzekļa to sānu un aizmugures daļu, kurai nav jumta, un tā augstums ir vismaz 1 100 mm transportlīdzekļa sānos un 1 200 mm aizmugurē, mērot no grīdas vispārējā līmeņa blakus paneļiem. Aizsargs sastāv no nepārtrauktiem sānu un aizmugures paneļiem, kuru augstums ir vismaz 700 mm no grīdas vispārējā līmeņa blakus paneļiem, ko apvieno ar vienu vai vairākām nepārtrauktām aizsargmargām, kuras atbilst šādām prasībām: a) neviens šo margu šķērsgriezums nav mazāks par 20 mm vai lielāks par 45 mm; b) jebkuras atveres izmērs starp aizsargmargu un jebkuru blakus esošu aizsargmargu vai paneli nedrīkst pārsniegt 200 mm; c) tās ir cieši piestiprinātas pie transportlīdzekļa konstrukcijas; d) durvis pie izejām uzskata par šā aizsarga daļu.

7.18.   Redzamības un saziņas palīglīdzekļi

Ja transportlīdzeklim nav jumta, vadītāju nodrošina ar vizuāliem līdzekļiem, piemēram, spoguli, periskopu, videokameru/monitoru, lai viņš varētu novērot pasažieru uzvedību zonā bez jumta. Turklāt, lai vadītājs varētu sazināties ar šiem pasažieriem, jānodrošina savstarpējo sakaru sistēma.

4. PIELIKUMS

PASKAIDROJOŠĀS SHĒMAS

1. attēls

Piekļuve pasažieru durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.1. punktu)

1. pārbaudes mērierīce

2. pārbaudes mērierīce

Transportlīdzekļa klase	Augšējā paneļa augstums (mm) (A izmērs, 1. attēls)
	1. pārbaudes mērierīce	2. pārbaudes mērierīce
A klase	950 (1)	950
B klase	700 (1)	950
I klase	1 100	1 100
II klase	950	1 100
III klase	850	1 100

2. attēls

Piekļuve pasažieru durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.4. punktu)

3. attēls

Kā noteikt, vai piekļuve durvīm ir bez šķēršļiem (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.9.1. punktu)

4. attēls

Kā noteikt, vai piekļuve durvīm ir bez šķēršļiem (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.9.2. punktu)

5. attēls

Piekļuve avārijas durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.7.2. punktu)

6. attēls

Galvenās ejas modelis

Vienstāva
Klase		B (mm)	C (mm)	D (mm)	E (mm)	F (mm)
A		550	350	500 (2)	1 900 (2)	900
B		450	300	300	1 500	900
I		550	450 (3)	500 (2)	1 900 (2)	900
II		550	350	500 (2)	1 900 (2)	900
III		450	300 (4)	500 (2)	1 900 (2)  (5)	900 (5)
Divstāvu
I	apakšstāvā	550	450 (3)	500	1 800 (6)	1 020 (6)
	augšstāvā	550	450 (3)	500	1 680	900
II	apakšstāvā	550	350	500	1 800 (6)	1 020 (2)
	augšstāvā	550	350	500	1 680	900
III	apakšstāvā	450	300 (4)	500	1 800 (6)	1 020 (6)
	augšstāvā	450	300 (4)	500	1 680	900

7. attēls

Galvenās ejas priekšējā robeža (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.5.1.1.1. punktu)

8. attēls

Pakāpieni pasažieriem (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.7. punktu)

Klases		I un A	II, III un B
Pirmais pakāpiens no zemes “D”	Maksimālais augstums (mm)	340 (8)	380 (8)  (9)  (10)
	Minimālais dziļums (mm)	300 (7)
Pārējie pakāpieni “E”	Maksimālais augstums (mm)	250 (11)	350 (12)
	Minimālais augstums (mm)	120
	Minimālais dziļums (mm)	200

Piezīmes

1.	Divviru durvju ejā katras piekļuves ejas pakāpienus aplūko atsevišķi.

2.	“E” nav jābūt visiem pakāpieniem vienādam.

9. attēls

Pasažieru sēdekļu platums (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1. punktu)

	G (mm) minimums
F (mm) minimums	Vienlaidu sēdekļi	Atsevišķi sēdekļi
200 (13)	225	250

9.A attēls

Pasažieru sēdekļu platums (izmēri mm)

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1.3. punktu)

	G (mm) minimums
F (mm) minimums	Vienlaidu sēdekļi	Atsevišķi sēdekļi
200	200	200

10. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums plecu augstumā (izmēri mm)

Mazākās plecu augstumā pieejamās telpas šķērsgriezums sēdeklim, kas ir pie transportlīdzekļa sienas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.1.4. punktu)

11.a attēls

Sēdekļa spilvena dziļums un augstums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.2. un 7.7.8.3. punktu)

11.b attēls

Vieta sēdošu pasažieru kājām aiz sēdekļa vai sēdeklī, kas vērsts pret galveno eju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.5.2. punktu)

12. attēls

Attālumi starp sēdekļiem

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.4. punktu)

	H
I, A un B klase	650 mm
II un III klase	680 mm

13. attēls

Vieta sēdošiem pasažieriem aiz starpsienas vai citas cietas konstrukcijas, kas nav sēdeklis

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.5.1. punktu)

14. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums virs sēdekļa (izmēri mm)

Mazākās brīvās telpas šķērsgriezums virs sēdekļa, kas ir pie transportlīdzekļa sienas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.1. punktu)

15. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums virs sēdvietas

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.2. punktu)

I (mm)

400 līdz 500

(A, B, I un II klasei vismaz 350 mm virs riteņu arkām un dzinēja nodalījuma(-iem))

16. attēls

Pieļaujamais pasažiera telpas apakšējās daļas ierobežojums

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.3. punktu)

(*)	150 mm transportlīdzekļiem ar zemu grīdu.

(**)	0,03 m2 transportlīdzekļiem ar zemu grīdu.

17. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums aizmugurējiem stūra sēdekļiem

Sēdeklim paredzētās zonas skats (divi malējie aizmugurējie sēdekļi)

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.3.4. punktu)

18. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums, ko veido riteņa arka, kura nesniedzas tālāk par sānu sēdekļa vertikālo viduslīniju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.4.2.1. punktu)

19. attēls

Pieļaujamais telpas ierobežojums, ko veido riteņa arka, kura sniedzas tālāk par sānu sēdekļa vertikālo viduslīniju

(sk. 3. pielikuma 7.7.8.6.4.2.2. punktu)

20. attēls

Turekļu izvietojuma testēšanas ierīce

(sk. 3. pielikuma 7.11.2.1. punktu)

21. attēls

Standarta ratiņkrēsls

(sk. 8. pielikuma 3.6.4. punktu)

Piezīme. Kad ratiņkrēslā sēž tā lietotājs, ratiņkrēsla kopējais garums palielinās par 50 mm un augstums virs zemes ir 1 350 mm.

22. attēls

Minimālā brīvā vieta personai ratiņkrēslā tiem paredzētajā zonā (izmēri mm)

(sk. 8. pielikuma 3.6.1. punktu)

23. attēls

Pieejamības simboli

(sk. 8. pielikuma 3.2.8., 3.6.6. un 3.10.4. punktu)

23.A attēls

Piktogramma personām ratiņkrēslos

vai

Krāsa: zils fons ar baltu simbolu

Izmērs: vismaz 130 mm diametrā

Atsauce uz drošības simbolu izstrādes principiem: ISO 3864-1:2002

23.B attēls

Piktogramma tiem pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri nelieto ratiņkrēslus

Krāsa: zils fons ar baltu simbolu

Izmērs: vismaz 130 mm diametrā

Atsauce uz drošības simbolu izstrādes principiem: ISO 3864-1:2002

23.C attēls

Piktogramma bērnu ratiņiem un saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētajai zonai

Krāsa: zils fons ar baltu simbolu

Izmērs: vismaz 130 mm diametrā

Atsauce uz drošības simbolu izstrādes principiem: ISO 3864-1:2011

24. attēls

(Rezervēts)

25. attēls

Pasažieru kājām paredzētā vieta

(sk. 3. pielikuma 7.7.1.6. punktu)

26. attēls

Rezervēts

27. attēls

Piekļuve vadītāja durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.6.1.7.2. punktu)

28. attēls

Piekļuve vadītāja durvīm

(sk. 3. pielikuma 7.6.1.9.3. punktu)

29. attēls

Pretēji braukšanas virzienam novietota ratiņkrēsla atzveltnes piemērs

(sk. 8. pielikuma 3.8.6. punktu)

30. attēls

---

(1)  A vai B klases transportlīdzekļiem apakšējo paneli var pārvietot horizontāli attiecībā pret augšējo paneli, ja tas notiek vienā un tajā pašā virzienā.

(2)  Augšējā cilindra augstumu un tādējādi arī kopējo augstumu var samazināt par 100 mm jebkurā galvenās ejas daļā, kas atrodas uz aizmuguri no:

a)	šķērsplaknes, kura atrodas 1,5 m uz priekšu no aizmugurējās ass (vistālāk uz priekšu esošās aizmugurējās ass transportlīdzekļiem ar vairākām aizmugurējām asīm) viduslīnijas; un

b)	vertikālas šķērsplaknes, kura atrodas aiz pasažieru durvju aizmugurējās malas vai vistālāk uz aizmuguri esošo pasažieru durvju aizmugurējās malas, ja ir vairākas pasažieru durvis.

(3)  Apakšējā cilindra diametru var samazināt no 450 mm līdz 400 mm jebkurā galvenās ejas daļā uz aizmuguri no vistālāk uz priekšu esošās no šādām divām plaknēm:

a)	vertikāla šķērsplakne, kura atrodas 1,5 m uz priekšu no aizmugurējās ass (vistālāk uz priekšu esošās aizmugurējās ass transportlīdzekļiem ar vairākām aizmugurējām asīm) viduslīnijas; un

b)	vertikāla šķērsplakne, kas atrodas pie vistālāk uz aizmuguri esošo pasažieru durvju aizmugurējās malas starp asīm.

Piemērojot iepriekšminēto, katra posmaina transportlīdzekļa nekustīgā daļa jāizskata atsevišķi.

(4)  220 mm, ja sēdekļi ir kustināmi sāniski (sk. 3. pielikuma 7.7.5.3. punktu).

(5)  Ja daļa no transportlīdzekļa stāva ir tieši virs vadītāja nodalījuma, kopējo mērierīces augstumu var samazināt (samazinot apakšējā cilindra augstumu) no 1 900 mm līdz 1 680 mm jebkurā galvenās ejas daļā uz priekšu no vertikālās šķērsplaknes, kas sakrīt ar priekšējās ass viduslīniju.

(6)  Kopējo mērierīces augstumu var samazināt (samazinot apakšējā cilindra augstumu):

a)	no 1 800 mm līdz 1 680 mm jebkurā apakšstāva galvenās ejas daļā uz aizmuguri no vertikālās šķērsplaknes, kas atrodas 1 500 mm uz priekšu no aizmugurējās ass (vistālāk uz priekšu esošās aizmugurējās ass transportlīdzekļiem ar vairākām aizmugurējām asīm) centra;

b)	no 1 800 mm līdz 1 770 mm pasažieru durvīm, kas atrodas uz priekšu no priekšējās ass jebkurā galvenās ejas daļā, kura ir starp divām vertikālajām šķērsplaknēm, kas atrodas 800 mm uz priekšu un uz aizmuguri no priekšējās ass viduslīnijas.

(7)  230 mm transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

(8)  700 mm avārijas durvīm.

1 500 mm avārijas durvīm divstāvu transportlīdzekļa augšstāvā.

Maksimāli 850 mm avārijas durvīm divstāvu transportlīdzekļa apakšstāvā.

(9)  430 mm transportlīdzeklim, kam ir tikai mehāniska piekare.

(10)  Vismaz vienām pasažieru durvīm; 400 mm pārējām pasažieru durvīm.

(11)  300 mm pakāpieniem pie durvīm, kas atrodas aiz vistālāk uz aizmuguri esošās ass.

(12)  250 mm galvenajās ejās transportlīdzekļiem, kuru ietilpība nepārsniedz 22 pasažierus.

(13)  225 – III klasei.

(14)  350 mm virs riteņu arkām un dzinēja nodalījuma.

(15)  400 mm II un III klases transportlīdzekļos.

5. PIELIKUMS

(Rezervēts)

6. PIELIKUMS

Mehānisko durvju aizvēršanas spēku (sk. 3. pielikuma 7.6.5.6.1.1. punktu) un mehānisko platformu pretspēku (sk. 8. pielikuma 3.11.4.3.3. punktu) mērīšanas pamatnostādnes

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Mehānisko durvju aizvēršana un mehānisko platformu darbība ir dinamiski procesi. Ja durvis vai platforma kustības brīdī atduras pret šķērsli, rodas dinamisks reakcijas spēks, kura rašanās (laikā) ir atkarīga no vairākiem faktoriem (piemēram, no durvju vai platformas masas, paātrinājuma, izmēriem).

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.   Aizvēršanas spēks vai pretspēks F(t) ir laika funkcija, ko mēra durvju vai platformas ārmalā (skatīt 3.2. punktu).

2.2.   Maksimālais spēks FS ir aizvēršanas spēka vai pretspēka maksimālā vērtība.

2.3.   Lietderīgais spēks FE ir aizvēršanas spēka jeb pretspēka vidējā vērtība attiecībā pret impulsa ilgumu:

2.4.   Impulsa ilgums T ir laiks no t1 līdz t2:

T = t2 – t1

kur:

t1	=	jutības slieksnis, ja aizvēršanas spēks jeb pretspēks pārsniedz 50 N,
t2	=	izzušanas slieksnis, ja aizvēršanas spēks jeb pretspēks kļūst mazāks nekā 50 N.

2.5.   Attiecība starp minētajiem rādītājiem ir sniegta 1. attēlā (kā piemērs):

1. attēls

2.6.   Iespīlēšanas spēks vai vidējais pretspēks FC ir vienā mērīšanas punktā vairākkārt izmērītu lietderīgo spēku vidējā aritmētiskā vērtība:

3.   MĒRĪJUMI

3.1.   Mērīšanas nosacījumi:

3.1.1.   temperatūras intervāls: 10 °C–30 °C;

3.1.2.   transportlīdzeklim jāatrodas uz horizontālas virsmas. Ja veic platformas mērījumus, šai virsmai jābūt aprīkotai ar nekustīgi uzmontētu bloku vai līdzīgu ierīci, kam ir virsma, pret kuru platforma var reaģēt.

3.2.   Mērīšanas punkti

3.2.1.

Durvīm: 3.2.1.1. durvju galvenajās slēgmalās:   viens – durvju vidū,   viens – 150 mm virs durvju apakšmalas; 3.2.1.2. ja durvis ir aprīkotas ar iespīlēšanas novēršanas ierīcēm atvēršanas procesam: durvju sekundārajās slēgmalās, tajā punktā, kas uzskatāms par visbīstamāko iespīlēšanas vietu.

3.2.2.

Platformām: 3.2.2.1. platformas ārmalā, kas atrodas perpendikulāri tās kustības virzienam:   viens – platformas vidū,   viens – 100 mm platformas centra virzienā no katras malas, kas paralēla platformas kustības virzienam.

3.3.   Katrā mērīšanas punktā izdara vismaz trīs mērījumus, lai iespīlēšanas spēku vai vidējo pretspēku noteiktu saskaņā ar 2.6. punktu.

3.4.   Aizvēršanas spēka jeb pretspēka signālu pieraksta ar zemfrekvenču filtru, kura robežfrekvence ir 100 Hz. Jutības slieksni un izzušanas slieksni impulsa ilguma ierobežošanai iestata uz 50 N.

3.5.   Nolasījuma novirze no nominālās vērtības nedrīkst pārsniegt ± 3 %.

4.   MĒRĪŠANAS IERĪCE

4.1.   Mērīšanas ierīcei jābūt divdaļīgai: viens rokturis un viena mērīšanas daļa, kas ir spēka sensors (sk. 2. attēlu).

4.2.   Spēka sensoram ir šādi raksturlielumi:

4.2.1.

tas sastāv no diviem slīdkorpusiem, kuru ārējais diametrs ir 100 mm un platums 115 mm. Spēka sensora iekšpusē starp abiem korpusiem ierīko saspiežamu atsperi, lai spēka sensoru varētu saspiest ar attiecīgu spēku;

4.2.2.

spēka sensora stingums ir 10 ± 0,2 N/mm. Atsperes maksimālo izlieci ierobežo līdz 30 mm, lai maksimālais spēks sasniegtu maksimālo vērtību 300 N apmērā.

2. attēls

7. PIELIKUMS

ALTERNATĪVĀS PRASĪBAS A UN B KLASES TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1.   A un B klases transportlīdzekļi atbilst 3. pielikuma prasībām, izņemot:

a)	3. pielikuma 7.6.3.1. punkta vietā transportlīdzeklis var atbilst šā pielikuma 1.1. punktam;

b)	3. pielikuma 7.6.2. punkta vietā transportlīdzeklis var atbilst šā pielikuma 1.2. punktam.

1.1.   Izeju minimālie izmēri

Dažāda veida izeju minimālie izmēri ir šādi:

Atvere	Minimālie izmēri	Piezīmes
Pasažieru durvis	Ieejas augstums: klase A : 1 650 mm B : 1 500 mm	Pasažieru durvju ieejas augstumu mēra kā vertikālu attālumu, mērot durvju atveres un apakšējā pakāpiena augšējās virsmas viduspunkta horizontālās projekcijas vertikālā plaknē.
	Atveres augstums	Pasažieru durvju atveres vertikālais augstums ir tāds, lai tai izietu cauri dubultpanelis, kas aprakstīts 3. pielikuma 7.7.1.1. punktā. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.
	Platums:   vienviru durvis: 650 mm;   divviru durvis: 1 200 mm	B klases transportlīdzekļiem, kuru pasažieru durvju atveres augstums ir 1 400–1 500 mm, piemēro minimālo vienviru durvju atveres platumu 750 mm. Visiem transportlīdzekļiem jebkuru pasažieru durvju platumu var samazināt par 100 mm, veicot mērījumu turekļu līmenī, un par 250 mm, ja tas nepieciešams tādēļ, ka telpu ierobežo riteņu arkas vai automātisko vai tālvadības durvju piedziņas mehānisms, vai vējstikla slīpums.
Avārijas durvis	Augstums: 1 250 mm; platums: 550 mm	Platumu var samazināt līdz 300 mm, ja tas nepieciešams tādēļ, ka telpu ierobežo riteņu arkas, un ja tiek nodrošināts 550 mm platums vismaz 400 mm augstumā virs durvju atveres apakšdaļas. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.
Avārijas logs	Atveres laukums: 400 000 mm2	Šajā laukumā ir iespējams ievietot 500 mm × 700 mm taisnstūri.
Avārijas lūka	Atveres laukums:450 000 mm2	Šajā laukumā ir iespējams ievietot 600 mm × 700 mm taisnstūri.

1.1.1.   Transportlīdzeklis, uz kuru attiecas 3. pielikuma 7.7.1.10. punkts, atbilst 3. pielikuma 7.6.3.1. punkta vai šā pielikuma 1.1. punkta prasībām attiecībā uz avārijas logiem un avārijas lūkām un šādām obligātām prasībām attiecībā uz pasažieru durvīm un avārijas durvīm:

Atvere	Izmēri	Piezīmes
Pasažieru durvis	Atveres augstums: 1 100 mm	Šo izmēru var samazināt, noapaļojot atveres stūrus rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.
	Platums:   vienviru durvis: 650 mm;   divviru durvis: 1 200 mm	Šo izmēru var samazināt, noapaļojot atveres stūrus rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm. Platumu var samazināt par 100 mm, veicot mērījumu turekļu līmenī, un par 250 mm, ja tas nepieciešams tādēļ, ka telpu ierobežo riteņu arkas vai automātisko vai tālvadības durvju piedziņas mehānisms, vai vējstikla slīpums.
Avārijas durvis	Augstums: 1 100 mm; platums: 550 mm	Platumu var samazināt līdz 300 mm, ja tas nepieciešams tādēļ, ka telpu ierobežo riteņu arkas, un ja tiek nodrošināts 550 mm platums vismaz 400 mm augstumā virs durvju atveres apakšdaļas. Augšējie stūri var būt noapaļoti rādiusā, kas nepārsniedz 150 mm.

8. PIELIKUMS

PIEMĒROTĪBA UN PIEEJAMĪBA PASAŽIERIEM AR IEROBEŽOTĀM PĀRVIETOŠANĀS SPĒJĀM

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šajā pielikumā apkopoti noteikumi, ko piemēro transportlīdzekļiem, kuri projektēti, lai atvieglotu piekļuvi pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ratiņkrēslos.

2.   DARBĪBAS JOMA

Šīs prasības piemēro transportlīdzekļiem, kuros paredzēta atvieglota piekļuve personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Pakāpieni

Vismaz vienu pasažieru durvju pirmā pakāpiena augstums no zemes nedrīkst pārsniegt 250 mm I un A klases transportlīdzekļos un 320 mm II, III un B klases transportlīdzekļos. Ja tikai vienas pasažieru durvis atbilst šīm prasībām, neuzstāda nevienu norobežojumu vai norādi, kas traucētu šīs durvis izmantot gan iekāpšanai, gan izkāpšanai.

Alternatīvi – I un A klases transportlīdzekļiem divu durvju atverēs, no kurām viena ir ieeja un otra ir izeja, pirmais pakāpiens no zemes nedrīkst atrasties augstāk par 270 mm.

Transportlīdzekļos ar zemu grīdu var izmantot tikai nolaišanas sistēmu, bet nevar izmantot izbīdāmu pakāpienu.

Citos transportlīdzekļos var izmantot nolaišanas sistēmu un/vai izbīdāmu pakāpienu.

Pakāpienu augstums piekļuves ejā pie iepriekšminētajām durvīm un galvenajā ejā nepārsniedz 200 mm I un A klases transportlīdzekļos un 250 mm II, II un B klases transportlīdzekļos.

Pāreja no padziļinātas galvenās ejas uz sēdvietu zonu nav uzskatāma par pakāpienu.

3.2.   Prioritāras sēdvietas un sēdvietas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

3.2.1.   Sēdvietas ir novietotas braukšanas virzienā vai pretēji tam, un tās ir izvietotas tādu pasažieru durvju tuvumā, pa kurām var iekāpt un izkāpt un kuras atbilst iepriekšminētā 3.1. punkta noteikumiem.

3.2.2.   Vismaz vienai no prioritārajām sēdvietām ir atbilstoša vieta zem tās vai blakus tai, kas paredzēta sunim – neredzīgas personas pavadonim. Šī vieta nevar būt galvenās ejas daļa.

3.2.3.   Roku balstus sēdekļiem pierīko vietā, kas atrodas starp sēdvietu un galveno eju; tie ir viegli atvirzāmi, lai atbrīvotu piekļuvi sēdeklim. Ja sēdekļi atrodas cits citam pretī, vienu no galvenās ejas sēdekļiem var aprīkot ar vertikālu atbalsta stieni. Šo atbalsta stieni novieto tā, lai pasažieris sēdeklī sēdētu droši un saglabātos viegla piekļuve šim sēdeklim.

3.2.4.   Prioritārās sēdvietas sēdekļa spilvena minimālais platums, mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso sēdvietas centru, ir 220 mm katrā pusē.

3.2.5.   Nesaspiesta sēdekļa spilvena augstums attiecībā pret grīdu ir tāds, ka attālums no grīdas līdz horizontālajai plaknei, kas ir tangenciāla sēdekļa spilvena priekšējai augšējai virsmai, ir 400–500 mm.

3.2.6.   Kājām atvēlētā vieta pie prioritārajām sēdvietām sniedzas uz priekšu no sēdekļa no vertikālās plaknes cauri sēdekļa spilvena priekšējai malai. Kājām atvēlētajai vietai nevienā virzienā nedrīkst būt slīpums, kas pārsniedz 8 %. I un A klases transportlīdzekļos vertikālais attālums starp sēdvietas laukuma grīdu un blakus esošo galveno eju nav lielāks par 250 mm.

3.2.7.   Katrai prioritārajai sēdvietai jābūt brīvam augstumam vismaz 1 300 mm I un A klases transportlīdzekļos un 900 mm II klases transportlīdzekļos, mērot no nesaspiesta sēdekļa spilvena augstākā punkta. Šis brīvais augstums sniedzas virs sēdvietas minimālā platuma (440 mm) un attiecīgās kājām atvēlētās vietas vertikālās projekcijas.

Sēdekļa atzveltnes vai cita priekšmeta izvirzīšanās šajā telpā ir pieļaujama, ja tiek saglabāta minimālā brīvā vertikālā telpa, kas sniedzas 230 mm uz priekšu no sēdekļa spilvena. Ja prioritārais sēdeklis ir vērsts uz starpsienu, kas ir augstāka nekā 1 200 mm, minētais augstums ir 300 mm. No iepriekš noteiktās brīvās telpas malām ir atļauti izvirzījumi saskaņā ar 3. pielikuma 7.7.8.6.3.1.–7.7.8.6.3.4. punktu, ja atsauce uz brīvo telpu 3. pielikuma 7.7.8.6.1. un 7.7.8.6.2. punktā ir atsauce uz iepriekš noteikto brīvo telpu. Var piemērot 3. pielikuma 7.7.8.1.4. punkta noteikumus. Rokturu vai turekļu izvirzījums, kā minēts 3.4.2. punktā, var iesniegties maksimāli par 100 mm no sānu sienām brīvajā telpā pāri kājām atvēlētās vietas vertikālajai projekcijai.

3.2.8.   Uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar prioritāriem sēdekļiem, jābūt piktogrammai(-ām) saskaņā ar 4. pielikuma 23.B attēlu, kura ir redzama no ārpuses gan transportlīdzekļa ietves malai tuvākās puses priekšdaļā, gan blakus attiecīgajām pasažieru durvīm. Piktogrammu novieto iekšpusē blakus prioritārajam sēdeklim.

3.3.   Sakaru ierīces

3.3.1.   Sakaru ierīcēm jāatrodas blakus visiem prioritārajiem sēdekļiem un jebkurā ratiņkrēslu zonā 700–1 200 mm augstumā virs grīdas.

3.3.2.   Sakaru ierīcēm, kas atrodas zemas grīdas zonā, jābūt 800–1 500 mm augstumā vietā, kur nav sēdekļu.

3.3.3.   (Rezervēts)

3.3.4.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar platformu vai pacēlāju, ārpusē blakus durvīm jābūt uzstādītam sakaru līdzeklim saziņai ar vadītāju un tam jāatrodas 850–1 300 mm augstumā virs zemes. Šo prasību nepiemēro durvīm, kas atrodas tiešā vadītāja redzes laukā.

3.4.   Prioritāro sēdekļu rokturi

3.4.1.   Starp 3. pielikuma 7.7.8.5.3. punktā minētajām prioritārajām sēdvietām un vismaz vienām pasažieru durvīm iekāpšanai un izkāpšanai nodrošina rokturi 800–900 mm augstumā virs grīdas līmeņa. Rokturī ir pieļaujams pārrāvums vietā, kur ir jāpiekļūst ratiņkrēsla vietai, sēdeklim, kas atrodas uz riteņa arkas, kāpnēm, piekļuves ejai vai galvenajai ejai. Roktura pārrāvums nedrīkst pārsniegt 1 050 mm, un šā pārrāvuma vismaz vienā pusē ir jānodrošina vertikāls rokturis.

3.4.2.   Rokturi vai turekļi jāizvieto līdzās prioritārajām sēdvietām, lai atvieglotu apsēšanos sēdeklī un piecelšanos no tā, un tiem jābūt izveidotiem tā, ka pasažierim tos ir viegli satvert.

3.5.   Grīdas slīpums

Jebkuras galvenās ejas, piekļuves ejas vai grīdas zonas slīpums starp jebkuru prioritāro sēdekli vai ratiņkrēslu vietu un vismaz vienu ieeju un vienu izeju vai kombinēto ieeju un izeju nedrīkst pārsniegt 8 %. Šādu slīpo zonu virsmai jābūt neslīdošai.

3.6.   Ratiņkrēsla novietošanas noteikumi

3.6.1.   Katrai personai ratiņkrēslā, kurai paredzēta vieta pasažieru salonā, jābūt nodrošinātai īpašai vismaz 750 mm platai un 1 300 mm garai zonai. Īpašās zonas garenvirziena plaknei jābūt paralēlai transportlīdzekļa garenvirziena plaknei, un īpašās zonas grīdas virsmai jābūt neslīdošai, un maksimālais slīpums nevienā virzienā nedrīkst pārsniegt 5 %. Ja uz aizmuguri vērsts ratiņkrēsls atbilst prasībām, kas noteiktas šā pielikuma 3.8.4. punktā, slīpums garenvirzienā nedrīkst pārsniegt 8 %, ja šis slīpums sliecas uz augšu no īpašās zonas priekšgala uz tās aizmuguri.

Ja ratiņkrēslu vieta projektēta ratiņkrēsliem, kas vērsti uz priekšu, priekšējo sēdekļu atzveltnes drīkst iesniegties ratiņkrēslu vietā, ja tiek atstāta brīva vieta, kā norādīts 4. pielikuma 22. attēlā.

3.6.2.   Jābūt vismaz vienām durvīm, caur kurām var izbraukt personas ratiņkrēslos. I klases transportlīdzekļos vismaz vienām ratiņkrēsla piekļuves durvīm jābūt pasažieru durvīm. Ratiņkrēsla piekļuves durvīm jābūt aprīkotām ar iekāpšanas ierīci, kas atbilst šā pielikuma 3.11.3. punkta (pacēlājs) vai 3.11.4. punkta (platforma) noteikumiem.

3.6.3.   Ratiņkrēslu piekļuves durvju, kas nav pasažieru durvis, minimālajam augstumam jābūt 1 400 mm. Visu to durvju minimālajam platumam, pa kurām paredzēta ratiņkrēslu piekļuve transportlīdzeklim, jābūt 900 mm, ko var samazināt par 100 mm, ja mērījumu veic turekļu līmenī.

3.6.4.   Personai ratiņkrēslā ar standarta ratiņkrēslu, kura izmēri ir norādīti 4. pielikuma 21. attēlā, jāspēj brīvi un viegli nonākt īpašajā(-ās) zonā(-ās) no transportlīdzekļa ārpuses cauri vismaz vienām durvīm, kas paredzētas piekļuvei ratiņkrēslā.

3.6.4.1.   Ar “brīvi un viegli nonākt” saprot, ka:

a)	ir pietiekami daudz vietas personai ratiņkrēslā, lai manevrētu bez citu personu palīdzības;

b)	nav pakāpienu, spraugu vai atbalsta stieņu, kas varētu traucēt personai ratiņkrēslā brīvi kustēties.

3.6.4.2.   Lai piemērotu iepriekšminētos noteikumus, I un A klases transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar vairākām ratiņkrēsla vietām, katrai ratiņkrēsla vietai veic testu tad, kad visas citas ratiņkrēsliem paredzētās vietas ir aizņemtas ar standarta ratiņkrēsliem.

3.6.5.   I un A klases transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar platformu ratiņkrēslu piekļuvei, standarta ratiņkrēslam, kura izmērs norādīts 4. pielikuma 21. attēlā, jāspēj iekļūt transportlīdzeklī un izkļūt no tā, ratiņkrēslam kustoties uz priekšu.

3.6.6.   Uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ratiņkrēsla vietu, jābūt piktogrammai(-ām) atbilstīgi 4. pielikuma 23.A attēlam, kura ir redzama no ārpuses gan transportlīdzekļa ietves malai tuvākās puses priekšdaļā, gan blakus attiecīgajām pasažieru durvīm.

Vienai no šīm piktogrammām jābūt piestiprinātai iekšpusē blakus katrai ratiņkrēsla vietai, norādot, kā ratiņkrēslu novieto – pavērstu uz transportlīdzekļa priekšu vai aizmuguri.

3.7.   Sēdvietas un stāvvietas ratiņkrēsliem paredzētajā vietā

3.7.1.   Ratiņkrēsliem paredzētajā vietā var ierīkot nolaižamus sēdekļus. Tomēr šie sēdekļi salocītā stāvoklī un nelietoti nedrīkst iesniegties ratiņkrēsliem paredzētajā vietā.

3.7.2.   Transportlīdzeklis var būt aprīkots ar demontējamiem sēdekļiem, kas uzstādīti ratiņkrēsliem paredzētajā vietā, ja vadītājs vai apkalpes loceklis tos var viegli noņemt.

3.7.3.   Ja I, II un A klases transportlīdzekļos kādas sēdvietas kājām atvēlētā vieta vai nolaižama sēdekļa daļa lietošanas stāvoklī iesniedzas ratiņkrēsliem paredzētajā vietā, pie šiem sēdekļiem vai tiem blakus piestiprinātas zīmes ar šādu tekstu, līdzīgu tekstu vai piktogrammu:

Visiem izmantotajiem teksta marķējumiem piemēro 3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus.

3.7.4.   Transportlīdzekļos, kuros visas ratiņkrēsliem paredzētās vietas ir domātas tikai personām ratiņkrēslos, kā noteikts 3. pielikuma 7.2.2.2.10. punktā, šīs vietas skaidri marķē ar šādu tekstu, līdzīgu tekstu vai piktogrammu:

Visiem izmantotajiem teksta marķējumiem piemēro 3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus.

3.8.   Ratiņkrēslu stabilitāte

3.8.1.   Transportlīdzeklī, kuram jābūt aprīkotam ar pasažieru ierobežotājsistēmām, ratiņkrēslu vietai jābūt projektētai tā, lai persona ratiņkrēslā brauciena laikā būtu vērsta uz priekšu, un jābūt aprīkotai ar ierobežotājsistēmām, kas atbilst 3.8.2. punktā vai 3.8.3. punktā noteiktajām prasībām.

Transportlīdzeklī, kuram nav jābūt aprīkotam ar pasažieru ierobežotājsistēmām, ratiņkrēslu vietai jābūt aprīkotai ar ierobežotājsistēmām, kas atbilst 3.8.2. punktā vai 3.8.3. punktā noteiktajām prasībām, vai arī tām jāatbilst 3.8.4. punktā noteiktajām prasībām.

3.8.2.   Uz priekšu vērsts ratiņkrēsls – statiskā testa prasības

3.8.2.1.   Katra ratiņkrēslu vieta jānodrošina ar ierobežotājsistēmu, kas spēj ierobežot ratiņkrēslu un tajā sēdošu personu.

3.8.2.2.   Šo ierobežotājsistēmu un tās stiprinājumu vietas projektē tā, lai tās izturētu tādus spēkus, kādi jāiztur pasažieru sēdvietu un pasažieru ierobežotājsistēmām.

3.8.2.3.   Statisko testu veic atbilstoši šādām prasībām:

3.8.2.3.1.

šeit minētie spēki jāpiemēro virzienos uz priekšu un atpakaļ atsevišķi un pašai ierobežotājsistēmai;

3.8.2.3.2.

spēka pielikšanas laikam jābūt ne mazākam par 0,2 sekundēm;

3.8.2.3.3.

ierobežotājsistēmai jāiztur šis tests. Paliekošu deformāciju, tostarp ierobežotājsistēmas daļēju plīsumu vai lūzumu, neuzskata par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku. Vajadzības gadījumā bloķēšanas ierīcei, kas ļauj ratiņkrēslam atstāt transportlīdzekli, jābūt darbināmai ar roku pēc tam, kad pārstāj pielietot vilces spēku.

3.8.2.4.   Pieliktais spēks virzienā uz priekšu, ja ir atsevišķa ierobežotājsistēma ratiņkrēslam un personai ratiņkrēslā

3.8.2.4.1.

M2 kategorijai: 3.8.2.4.1.1. 1 110 ± 20 daN, ja ir jostasvietas drošības josta. Ja ierobežotājsistēma nav piestiprināta transportlīdzekļa grīdai, spēks personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai jāpieliek transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi. Ja ierobežotājsistēma ir piestiprināta grīdai, spēks jāpieliek 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi; 3.8.2.4.1.2. 675 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 675 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem; 3.8.2.4.1.3. 1 715 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu; 3.8.2.4.1.4. spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.4.2.

M3 kategorijai: 3.8.2.4.2.1. 740 ± 20 daN, ja ir jostasvietas drošības josta. Ja ierobežotājsistēma nav piestiprināta transportlīdzekļa grīdai, spēks personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai jāpieliek transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi. Ja ierobežotājsistēma ir piestiprināta grīdai, spēks jāpieliek 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi; 3.8.2.4.2.2. 450 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 450 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem; 3.8.2.4.2.3. 1 130 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu; 3.8.2.4.2.4. spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.5.   Pieliktais spēks virzienā uz priekšu, ja ir apvienota ierobežotājsistēma ratiņkrēslam un personai ratiņkrēslā

3.8.2.5.1.

M2 kategorijai: 3.8.2.5.1.1. 1 110 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, ja tiek izmantota jostasvietas drošības josta; 3.8.2.5.1.2. 675 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 675 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem; 3.8.2.5.1.3. 1 715 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu; 3.8.2.5.1.4. spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.5.2.

M3 kategorijai: 3.8.2.5.2.1. 740 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, ja tiek izmantota jostasvietas drošības josta; 3.8.2.5.2.2. 450 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas jostasvietas daļā un 450 ± 20 daN transportlīdzekļa horizontālajā plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi drošības jostas krūškurvja daļā, ja ir josta ar trīs stiprinājuma punktiem; 3.8.2.5.2.3. 1 130 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu; 3.8.2.5.2.4. spēki jāpieliek vienlaicīgi.

3.8.2.6.   Pieliktais spēks atpakaļvirzienā:

3.8.2.6.1.

810 ± 20 daN 45° ± 10° leņķī pret transportlīdzekļa horizontālo plakni un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu.

3.8.2.7.   Katrā gadījumā spēki jāpieliek personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai, izmantojot drošības jostas tipam atbilstošu vilkšanas ierīci, kā noteikts Noteikumos Nr. 14.

3.8.3.   Uz priekšu vērsts ratiņkrēsls – hibrīda testa prasības

3.8.3.1.   Ratiņkrēslu vietai jābūt aprīkotai ar ratiņkrēslu ierobežotājsistēmu, kas piemērota lietošanai ar standarta ratiņkrēsliem un ļauj ratiņkrēslu un personu ratiņkrēslā vērst uz transportlīdzekļa priekšpusi.

3.8.3.2.   Ratiņkrēslu vietu aprīko ar personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu, kas sastāv no vismaz diviem stiprinājuma punktiem un iegurņa kustību ierobežojošā elementa (jostasvietas drošības jostas); tā projektēta un konstruēta, izmantojot sastāvdaļas, kam jādarbojas līdzīgi kā tādu drošības jostu sastāvdaļām, kuras atbilst Noteikumiem Nr. 16.

3.8.3.3.   Visām ratiņkrēslu vietās uzstādītajām ierobežotājsistēmām jābūt viegli atbrīvojamām avārijas gadījumā.

3.8.3.4.   Visām ratiņkrēslu ierobežotājsistēmām vai nu:

3.8.3.4.1.

jāatbilst dinamiskā testa prasībām, kas aprakstītas 3.8.3.8. punktā, un jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām, kas atbilst 3.8.3.6. punktā norādītajām statiskā testa prasībām; vai arī

3.8.3.4.2.

jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām tā, lai ierobežotājsistēma un stiprinājuma vietas apvienojumā atbilstu 3.8.3.8. punkta prasībām.

3.8.3.5.   Visām personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmām vai nu:

3.8.3.5.1.

jāatbilst dinamiskā testa prasībām, kas aprakstītas 3.8.3.9. punktā, un jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām, kas atbilst 3.8.3.6. punktā norādītajām statiskā testa prasībām; vai arī

3.8.3.5.2.

jābūt droši piestiprinātām transportlīdzekļa stiprinājuma vietām tā, lai ierobežotājsistēma un stiprinājuma vietas apvienojumā atbilstu 3.8.3.9. punktā aprakstītajām dinamiskā testa prasībām, ja ierobežotājsistēma ir piestiprināta stiprinājuma vietām, kā aprakstīts 3.8.3.6.7. punktā.

3.8.3.6.   Stiprinājuma vietu statisko testu veic gan attiecībā uz ratiņkrēsla ierobežotājsistēmu, gan uz personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmu atbilstoši šādām prasībām:

3.8.3.6.1.

turpmāk 3.8.3.7. punktā aprakstītie spēki jāpieliek, izmantojot ierīci, kas atveido ratiņkrēslu ierobežotājsistēmas ģeometriju;

3.8.3.6.2.

turpmāk 3.8.3.7.3. punktā aprakstītie spēki jāpieliek, izmantojot ierīci, kas atveido personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmas ģeometriju, un izmantojot vilkšanas ierīci, kas aprakstīta Noteikumos Nr. 14;

3.8.3.6.3.

iepriekš 3.8.3.6.1. un 3.8.3.6.2. punktā aprakstītie spēki jāpieliek vienlaicīgi virzienā uz priekšu un 10° ± 5° leņķī virs horizontālās plaknes;

3.8.3.6.4.

iepriekš 3.8.3.6.1. punktā aprakstītie spēki jāpieliek virzienā uz aizmuguri un 10° ± 5° leņķī virs horizontālās plaknes;

3.8.3.6.5.

spēki jāpieliek pēc iespējas strauji caur ratiņkrēslu vietas centrālo vertikālo asi; un

3.8.3.6.6.

spēka pielikšanas laikam jābūt ne mazākam par 0,2 sekundēm;

3.8.3.6.7.

testu veic reprezentatīvā transportlīdzekļa konstrukcijas daļā ar visiem transportlīdzeklī nodrošinātajiem stiprinājumiem, kas varētu uzlabot konstrukcijas stiprību vai stingrību.

3.8.3.7.   Iepriekš 3.8.3.6. punktā norādītie spēki ir šādi:

3.8.3.7.1.

ja paredzēti stiprinājumi M2 kategorijas transportlīdzeklī uzstādītai ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai: 3.8.3.7.1.1. 1 110 ± 20 daN pieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas; un 3.8.3.7.1.2. 550 ± 20 daN pieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas;

3.8.3.7.2.

ja paredzēti stiprinājumi M3 kategorijas transportlīdzeklī uzstādītai ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai: 3.8.3.7.2.1. 740 ± 20 daN pieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas; un 3.8.3.7.2.2. 370 ± 20 daN pieliek transportlīdzekļa garenvirziena plaknē un virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri vismaz 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēslu vietas grīdas;

3.8.3.7.3.

ja paredzēti stiprinājumi personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēmai, spēkiem jāatbilst Noteikumu Nr. 14 prasībām. Spēki jāpieliek, izmantojot jostas tipam atbilstošu vilkšanas ierīci, kā norādīts Noteikumos Nr. 14.

3.8.3.8.   Ratiņkrēslu ierobežotājsistēmai jāveic dinamiskais tests saskaņā ar šādām prasībām:

3.8.3.8.1.

samazinot ātrumu 48–50 km/h līdz miera stāvoklim, reprezentatīvi ratiņkrēslu pārbaudes ratiņi, kuru masa ir 85 kg, jāpakļauj palēnināšanas laika impulsam: 3.8.3.8.1.1. kas pārsniedz 20 g virzienā uz priekšu ar kopējo laiku vismaz 0,015 sekundes; 3.8.3.8.1.2. kas pārsniedz 15 g virzienā uz priekšu ar kopējo laiku vismaz 0,04 sekundes; 3.8.3.8.1.3. kas pārsniedz 0,075 sekundes; 3.8.3.8.1.4. kas nepārsniedz 28 g un ne vairāk kā 0,08 sekundes; 3.8.3.8.1.5. kas nepārsniedz 0,12 sekundes; un

3.8.3.8.2.

samazinot ātrumu 48–50 km/h līdz miera stāvoklim, reprezentatīvi ratiņkrēslu pārbaudes ratiņi, kuru masa ir 85 kg, jāpakļauj palēnināšanas laika impulsam: 3.8.3.8.2.1. kas pārsniedz 5 g virzienā uz aizmuguri ar kopējo laiku 0,015 sekundes; 3.8.3.8.2.2. kas nepārsniedz 8 g virzienā uz aizmuguri un ne vairāk kā 0,02 sekundes;

3.8.3.8.3.

iepriekš 3.8.3.8.2. punktā aprakstīto testu nepiemēro, ja viena un tā pati ierobežotājsistēma tiek izmantota gan virzienam uz priekšu, gan uz aizmuguri vai ja ir veikts līdzvērtīgs tests;

3.8.3.8.4.

iepriekš aprakstītā testa vajadzībām ratiņkrēsla ierobežotājsistēma jāpiestiprina vai nu: 3.8.3.8.4.1. stiprinājumiem, kuri piestiprināti testa rāmim, kas imitē stiprinājuma vietu ģeometriju transportlīdzeklī, kuram ierobežotājsistēma ir paredzēta; vai arī 3.8.3.8.4.2. stiprinājumiem, kas ietilpst tā transportlīdzekļa reprezentatīvajā daļā, kuram ierobežotājsistēma ir paredzēta, un kas uzstādīti, kā aprakstīts 3.8.3.6.7. punktā.

3.8.3.9.   Personas ratiņkrēslā ierobežotājsistēma atbilst Noteikumos Nr. 16 norādītajām testa prasībām vai testam, kas līdzīgs palēnināšanas laika impulsa testam, kurš aprakstīts 3.8.3.8.1. punktā. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 16 apstiprināta un attiecīgi marķēta drošības josta uzskatāma par atbilstošu.

3.8.3.10.   Iepriekš 3.8.3.6., 3.8.3.8. vai 3.8.3.9. punktā aprakstīto testu uzskata par neizturētu, ja nav izpildītas šādas prasības:

3.8.3.10.1.

visas sistēmas daļas ir izturējušas testu, vai arī testa laikā tās nav atvienojušās no savām stiprinājuma vietām vai transportlīdzekļa;

3.8.3.10.2.

ratiņkrēsla un personas ratiņkrēslā atbrīvošanas mehānismi ir atverami pēc testa pabeigšanas;

3.8.3.10.3.

iepriekš 3.8.3.8. punktā aprakstītā testa laikā ratiņkrēsls nepārvietojas vairāk kā par 200 mm transportlīdzekļa garenvirziena plaknē;

3.8.3.10.4.

neviena sistēmas daļa pēc testa pabeigšanas nedrīkst būt deformēta tādā pakāpē, lai asu malu vai citu izvirzījumu dēļ tā varētu radīt traumas.

3.8.3.11.   Lietošanas instrukcijām jābūt skaidri norādītām tās tuvumā.

3.8.4.   Uz aizmuguri vērsti ratiņkrēsli – statiskā testa prasības

3.8.4.1.   Transportlīdzekļus, kuriem nav jābūt aprīkotiem ar pasažieru ierobežotājsistēmām, kā alternatīvu 3.8.2. vai 3.8.3. punktā minētajiem noteikumiem var nodrošināt ar ratiņkrēslu vietu, kas projektēta tā, lai persona ratiņkrēslā varētu braukt bez ierobežotājsistēmas, ratiņkrēslam esot vērstam uz aizmuguri pret balstu vai atzveltni, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

3.8.4.1.1.

vienai no ratiņkrēsla vietas gareniskajām malām jābalstās pret transportlīdzekļa malu, sienu vai starpsienu;

3.8.4.1.2.

ratiņkrēslu vietas priekšgalā jāatrodas balstam vai atzveltnei, kas perpendikulāra transportlīdzekļa garenasij;

3.8.4.1.3.

balstam vai atzveltnei jābūt projektētai, lai ratiņkrēsla riteņi vai atzveltne balstītos pret balstu vai atzveltni, neļaujot ratiņkrēslam apgāzties, un jāatbilst 3.8.5. punkta noteikumiem;

3.8.4.1.4.

pie transportlīdzekļa malas, sienas vai starpsienas jābūt piestiprinātam rokturim vai tureklim, ko persona ratiņkrēslā var viegli satvert. Šis rokturis nedrīkst sniegties pāri ratiņkrēsla vietas vertikālajai projekcijai, izņemot ne vairāk kā 90 mm un vismaz 850 mm augstumā virs ratiņkrēsla vietas grīdas;

3.8.4.1.5.

ratiņkrēslu vietas pretējā pusē jāierīko izvelkams rokturis vai līdzvērtīga stingra ierīce, lai ierobežotu ratiņkrēsla nobīdi uz sāniem un ļautu personai ratiņkrēslā to viegli satvert;

3.8.4.1.6.

blakus ratiņkrēslu zonai jābūt piestiprinātai zīmei ar šādu tekstu: “Šī vieta ir rezervēta ratiņkrēsliem. Ratiņkrēsls jānovieto, vērsts uz aizmuguri, ar aktivizētām bremzēm un jāatbalsta pret balstu vai atzveltni.” Visiem izmantotajiem teksta marķējumiem piemēro 3. pielikuma 7.6.11.4. punkta noteikumus.

3.8.5.   Prasības atzveltnei un atbalstam

3.8.5.1.   Atzveltni, kas uzstādīta ratiņkrēsliem paredzētajā vietā saskaņā ar 3.8.4. punktu, nostiprina perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij, un tā var noturēt slodzi 250 ± 20 daN apmērā, ko piemēro atzveltnes polsterētās virsmas centrā vismaz 600 mm, bet ne vairāk kā 800 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas, vismaz 1,5 sekundes, izmantojot bloku 200 mm × 200 mm, transportlīdzekļa horizontālajā plaknē virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi. Atzveltne nedrīkst izliekties par vairāk kā 100 mm vai tikt paliekoši deformēta vai sabojāta.

3.8.5.2.   Atbalstu, kas uzstādīts ratiņkrēsliem paredzētajā vietā saskaņā ar 3.8.4. punktu, nostiprina perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij, un tas var izturēt spēku 250 ± 20 daN, ko piemēro atbalsta centrā, vismaz 1,5 sekundes transportlīdzekļa horizontālajā plaknē virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi atbalsta vidū. Atbalsts nedrīkst izliekties par vairāk kā 100 mm vai tikt paliekoši deformēts vai sabojāts.

3.8.6.   Šā pielikuma 3.8.4.1.3. punkta prasībām atbilstošas atzveltnes piemērs (sk. 4. pielikuma 29. attēlu).

3.8.6.1.   Atzveltnes apakšmalai jābūt vismaz 350 mm, bet ne vairāk kā 480 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas.

3.8.6.2.   Atzveltnes augšmalai jābūt vismaz 1 300 mm augstumā, mērot vertikāli no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas.

3.8.6.3.   Atzveltnes platumam jābūt:

3.8.6.3.1.

vismaz 270 mm, bet ne vairāk kā 420 mm, ja augstums nepārsniedz 830 mm, mērot vertikāli no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas; un

3.8.6.3.2.

vismaz 270 mm, bet ne vairāk kā 300 mm, ja augstums pārsniedz 830 mm, mērot vertikāli no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas.

3.8.6.4.   Atzveltni ierīko vismaz 4° leņķī, bet ne vairāk kā 8° leņķī pret vertikāli, un atzveltnes apakšmala atrodas tuvāk transportlīdzekļa aizmugurei nekā augšmala.

3.8.6.5.   Atzveltnes polsterētajai virsmai jāveido vienota un nepārtraukta plakne.

3.8.6.6.   Atzveltnes polsterētajai virsmai jāšķērso jebkurš punkts iedomātā vertikālā plaknē, kas atrodas ratiņkrēsliem paredzētās vietas priekšgala aizmugurē un atrodas vismaz 100 mm, bet ne vairāk kā 120 mm no ratiņkrēsliem paredzētās vietas priekšgala, mērot horizontāli, un vismaz 830 mm, bet ne vairāk kā 870 mm no ratiņkrēsliem paredzētās vietas grīdas, mērot vertikāli.

3.9.   Durvju vadības ierīces

3.9.1.   Ja 3.6. punktā minētās durvis ir aprīkotas ar atvēršanas vadības ierīci, ko izmanto parastos apstākļos, šī vadības ierīce:

3.9.1.1.

ārēju vadības ierīču gadījumā ir uz durvīm vai blakus durvīm 850–1 300 mm augstumā virs zemes un ne vairāk kā 900 mm no durvīm; un

3.9.1.2.

iekšēju vadības ierīču gadījumā I, II un III klases transportlīdzekļos ir uz durvīm vai blakus durvīm 850–1 300 mm augstumā virs grīdas augšējās virsmas, kas atrodas vistuvāk vadības ierīcei, un ne vairāk kā 900 mm jebkurā virzienā no durvju atveres.

3.10.   Noteikumi par atlocītu saliekamo bērnu ratiņu un bērnu ratiņu izvietošanu

3.10.1.   Paredzēta īpaša vieta vismaz vienu atlocītu saliekamo bērnu ratiņu vai bērnu ratiņu izvietošanai.

3.10.2.   Atlocītiem saliekamajiem bērnu ratiņiem vai bērnu ratiņiem paredzētā vieta nav šaurāka par 750 mm un īsāka par 1 300 mm. Tās garenplakne ir paralēla transportlīdzekļa garenplaknei, un grīdas virsma ir neslīdoša.

3.10.3.   Piekļuvi bērnu ratiņiem un saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētajām vietām nodrošina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

3.10.3.1.

atlocītus saliekamos bērnu ratiņus vai bērnu ratiņus ir iespējams brīvi un viegli pārvietot no transportlīdzekļa ārpuses cauri vismaz vienām pasažieru durvīm līdz īpašajai(-ām) zonai(-ām). 3.10.3.1.1. Ar “brīvi un viegli pārvietot” saprot, ka: a) ir pietiekami daudz vietas bērnu ratiņu vai saliekamo bērnu ratiņu manevrēšanai; b) nav pakāpienu, spraugu vai atbalsta stieņu, kas varētu traucēt bērnu ratiņu vai saliekamo bērnu ratiņu brīvai kustībai.

3.10.4.   Šajā vietā ir piestiprināta 4. pielikuma 23.C attēlā norādītā piktogramma.

3.10.4.1.

Tādu pašu piktogrammu novieto gan transportlīdzekļa ietvei tuvākās puses priekšējā daļā, gan blakus tām pasažieru durvīm, pa kurām var iekļūt ar bērnu ratiņiem vai saliekamajiem bērnu ratiņiem.

3.10.5.   Turpmāk norādītās prasības attiecina uz atlocītu saliekamo bērnu ratiņu vai bērnu ratiņu stabilitāti:

3.10.5.1.

vienai no bērnu ratiņu vai saliekamo bērnu ratiņu gareniskajām malām jābalstās pret transportlīdzekļa malu, sienu vai starpsienu;

3.10.5.2.

bērnu ratiņiem vai saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētās vietas priekšgalā atrodas balsts vai atzveltne, kas ir perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij;

3.10.5.3.

balstu vai atzveltni konstruē tā, lai izvairītos no bērnu ratiņu vai saliekamo bērnu ratiņu apgāšanās, un tie atbilst 3.8.5. punkta prasībām;

3.10.5.4.

pie transportlīdzekļa malas, sienas vai starpsienas jābūt piestiprinātam rokturim vai tureklim, ko pavadošā persona var viegli satvert. Šis rokturis nedrīkst sniegties pāri bērnu ratiņiem vai saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētās vietas vertikālajai projekcijai, izņemot ne vairāk kā 90 mm un vismaz 850 mm augstumā virs bērnu ratiņiem vai saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētās vietas grīdas;

3.10.5.5.

bērnu ratiņiem vai saliekamajiem bērnu ratiņiem paredzētās vietas pretējā pusē ierīko izvelkamu rokturi vai līdzvērtīgu stingru ierīci, lai ierobežotu bērnu ratiņu vai saliekamo bērnu ratiņu jebkādu nobīdi uz sāniem.

3.10.6.   Šai vietai nodrošina īpašu vadības ierīci, piemēram, spiedpogu, lai pasažieris ar atlocītiem saliekamajiem bērnu ratiņiem vai bērnu ratiņiem varētu palūgt apturēt transportlīdzekli nākamajā autobusu pieturā. Piemēro 3. pielikuma 7.7.9.1. punkta vispārīgās prasības.

3.10.7.   Vadības ierīci aprīko ar 4. pielikuma 23.C attēlā norādīto piktogrammu. Piktogrammas izmērus var samazināt atbilstoši vajadzībai.

3.10.8.   Vieta atlocītu saliekamo bērnu ratiņu vai bērnu ratiņu izvietošanai var atrasties blakus ratiņkrēsliem paredzētajai vietai un būt tās pagarinājums. Pieļaujama ir atbalsta stieņu izvietošana, lai nodrošinātu turekļus stāvošiem pasažieriem, ja ir ievērotas šā pielikuma 3.10.3. punkta prasības.

3.10.9.   Papildu vietas ratiņkrēsliem var apvienot ar vietu atlocītu saliekamo bērnu ratiņu vai bērnu ratiņu izvietošanai, ja ir ievērotas attiecīgās prasības. Šādā gadījumā šajā vietā vai blakus tai ir piestiprinātas zīmes ar šādu tekstu, līdzīgu tekstu vai piktogrammu:

3.11.   Noteikumi iekāpšanas palīglīdzekļiem

3.11.1.   Vispārīgas prasības

3.11.1.1.

Iekāpšanas palīglīdzekļu vadības ierīces ir skaidri jāmarķē. Vadītājam ar indikatora palīdzību tiek norādīts, ka iekāpšanas palīglīdzeklis ir izvilkts vai nolaists.

3.11.1.2.

Drošības ierīces kļūmes gadījumā pacēlāji, platformas vai nolaišanas sistēmas nedrīkst darboties, ja vien tās nevar droši darbināt manuāli. Avārijas darbības mehānisma veids un atrašanās vieta ir skaidri jāmarķē. Barošanas padeves kļūmes gadījumā liftus un platformas iespējams darbināt manuāli.

3.11.1.3.

Piekļuvi vienām no transportlīdzekļa pasažieru vai avārijas durvīm drīkst aizšķērsot iekāpšanas palīglīdzeklis, ja gan no transportlīdzekļa iekšpuses, gan ārpuses ir ievēroti divi šādi nosacījumi: 3.11.1.3.1. iekāpšanas palīgierīce netraucē piekļūšanu tureklim vai citai durvju atvēršanas ierīcei; 3.11.1.3.2. iekāpšanas palīgierīce ir viegli pārvietojama, lai atbrīvotu durvis izmantošanai avārijas gadījumā.

3.11.2.   Nolaišanas sistēma

3.11.2.1.   Nolaišanas sistēmas darbināšanai nepieciešams slēdzis.

3.11.2.2.   Visas vadības ierīces, ar ko iedarbina visas virsbūves vai tās daļas nolaišanos vai pacelšanos attiecībā pret ceļa virsmu, ir skaidri identificētas un atrodas vadītāja tiešā kontrolē.

3.11.2.3.   Nolaišanas procesu iespējams apstādināt un nekavējoties uzsākt atgriezenisku procesu, izmantojot vadības ierīces, kas atrodas gan vadītāja sasniedzamības zonā, tam esot kabīnē, gan blakus jebkurām citām nolaišanas sistēmas darbināšanai paredzētajām vadības ierīcēm.

3.11.2.4.   Neviena nolaišanas sistēma, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, nedrīkst ļaut transportlīdzeklim kustēties ar ātrumu, kas lielāks par 5 km/h, transportlīdzeklim atrodoties zemāk par normālo kustības augstumu.

3.11.3.   Pacēlājs

3.11.3.1.   Vispārīgi noteikumi

3.11.3.1.1.   Pacēlājam jābūt darbināmam tikai tad, kad transportlīdzeklis nekustas. Jebkura platformas kustība jānovērš, ja vien nav iedarbināta vai automātiski sākusi darboties ierīce, kas neļauj ratiņkrēslam noripot.

3.11.3.1.2.   Pacēlāja platformai jābūt vismaz 800 mm platai un vismaz 1 200 mm garai; tās celtspējai jābūt vismaz 300 kg.

3.11.3.2.   Papildu tehniskās prasības mehāniskajiem pacēlājiem

3.11.3.2.1.   Vadības ierīcei jābūt projektētai tā, lai atlaižot tā automātiski izslēgtos. Ja tas ir noticis, pacēlāja kustībai nekavējoties jāapstājas un jābūt iespējai uzsākt kustību jebkurā virzienā.

3.11.3.2.2.   Drošības ierīcei (piemēram, reversīvam mehānismam) jāaizsargā operatoram neredzamās vietas, kur pacēlāja kustība var iespiest vai saspiest kādu priekšmetu.

3.11.3.2.3.   Ja ieslēdzas kāda no šīm drošības ierīcēm, pacēlāja kustība nekavējoties jāapstādina un jāuzsāk kustība pretējā virzienā.

3.11.3.3.   Mehānisko pacēlāju ekspluatācija

3.11.3.3.1.   Ja pacēlājs atrodas pie pasažieru durvīm transportlīdzekļa vadītāja tiešā redzes laukā, pacēlāju drīkst darbināt vadītājs, atrodoties savā sēdvietā.

3.11.3.3.2.   Visos citos gadījumos vadības ierīcēm jāatrodas blakus pacēlājam. Tās var aktivizēt un deaktivēt tikai vadītājs no savas sēdvietas.

3.11.3.4.   Manuāli darbināms pacēlājs

3.11.3.4.1.   Pacēlājs jāprojektē darbināšanai ar vadības ierīcēm, kas atrodas blakus pacēlājam.

3.11.3.4.2.   Pacēlājam jābūt projektētam tā, lai tā darbināšanai nebūtu nepieciešams pārāk liels spēks.

3.11.4.   Platforma

3.11.4.1.   Vispārīgi noteikumi

3.11.4.1.1.   Platformai jābūt darbināmai tikai tad, kad transportlīdzeklis nekustas.

3.11.4.1.2.   Ārējām malām jābūt noapaļotām vismaz 2,5 mm rādiusā. Ārējiem stūriem jābūt noapaļotiem vismaz 5 mm rādiusā.

3.11.4.1.3.   Platformas izmantojamai virsmai jābūt vismaz 800 mm platai. Uz 150 mm augstas ietves izvilktas vai atlocītas platformas slīpums nedrīkst pārsniegt 12 %. Uz zemes izvilktas vai atlocītas platformas slīpums nedrīkst pārsniegt 36 %. Lai veiktu šo pārbaudi, var izmantot nolaišanas sistēmu.

3.11.4.1.4.   Jebkura platforma, kas darba gatavībā pārsniedz 1 200 mm garumu, jāaprīko ar ierīci, kas neļauj ratiņkrēslam noripot pāri tās malām.

3.11.4.1.5.   Jebkurai platformai jāspēj droši darboties ar 300 kg slodzi.

3.11.4.1.6.   Ratiņkrēsliem pieejamo platformas virsmu ārmala skaidri jāmarķē ar krāsainu 45–55 mm platu apmali, kura vizuāli kontrastē ar pārējo platformas virsmu. Krāsainajai apmalei jāsniedzas gar tālāko ārmalu un gar abām malām, kas ir paralēlas ratiņkrēsla kustības virzienam.

Ir atļauts marķēt bīstamas vietas uz platformas vai platformas virsmu vietā, kur tā veido pakāpiena daļu.

3.11.4.1.7.   Pārnēsājamā platforma ir nostiprināta, kad tā ir lietošanas stāvoklī. Pārnēsājamai platformai ir nodrošināta piemērota vieta, kur to var droši uzglabāt un kur tā ir viegli pieejama lietošanai.

3.11.4.2.   Darbības režīmi

3.11.4.2.1.   Platformas atvēršana un aizvēršana var būt manuāla vai mehāniska.

3.11.4.3.   Papildu tehniskās prasības mehāniskajām platformām

3.11.4.3.1.   Platformas atvēršana un aizvēršana jānorāda ar mirgojošām, dzeltenām gaismām un skaņas signālu.

3.11.4.3.2.   Platformas atvēršana un aizvēršana, kas var radīt ievainojuma risku, jāaizsargā ar drošības ierīci(-ēm).

3.11.4.3.3.   Šīm drošības ierīcēm jāaptur platformas kustība, ja uz platformu iedarbojas vidējais pretspēks, kas nepārsniedz 150 N. Maksimālais spēks var būt lielāks par 150 N īsu brīdi, ja tas nepārsniedz 300 N. Pretspēku var mērīt, izmantojot jebkuru metodi, kurai piekrīt tipa apstiprinātāja iestāde. Vadlīnijas pretspēku mērīšanai sniegtas šo noteikumu 6. pielikumā.

3.11.4.3.4.   Platformas horizontālā kustība jāpārtrauc, ja uz tās novieto 15 kg smagu masu.

3.11.4.4.   Mehānisko platformu ekspluatācija

3.11.4.4.1.   Ja vadītājs redz platformu pietiekami labi, lai uzraudzītu tās atvēršanu un izmantošanu, kā arī nodrošinātu pasažieru drošību, vadītājs var darbināt platformu, atrodoties savā sēdvietā. Šo prasību var izpildīt, izmantojot piemērotu(-as) netiešas redzamības ierīci(- es).

3.11.4.4.2.   Visos citos gadījumos vadības ierīcēm jāatrodas blakus platformai. Tās var aktivizēt un deaktivēt tikai vadītājs no savas sēdvietas.

3.11.4.5.   Manuāli darbināmas platformas ekspluatācija

3.11.4.5.1.   Platformai jābūt projektētai tā, lai platformas darbināšanai nebūtu nepieciešams pārāk liels spēks.

9. PIELIKUMS

(Rezervēts)

10. PIELIKUMS

Atsevišķa tehniskā mezgla tipa apstiprinājums un tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kurš aprīkots ar virsbūvi, kas jau ir apstiprināta kā atsevišķs tehniskais mezgls

1.   ATSEVIŠĶA TEHNISKĀ MEZGLA TIPA APSTIPRINĀJUMS

1.1.   Lai saņemtu atsevišķa tehniskā mezgla tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa virsbūvei atbilstīgi šiem noteikumiem, izgatavotājam jāpierāda tipa apstiprinātājai iestādei, ka izgatavotāja paziņotie nosacījumi ir izpildīti. Pārējās šo noteikumu prasības jāizpilda un atbilstība tām jāpierāda atbilstoši 2. punktam.

1.2.   Apstiprinājumu var piešķirt, norādot nosacījumus, kuriem jāatbilst gatavajam transportlīdzeklim (piemēram, piemērotas šasijas raksturlielumus, ekspluatācijas vai montāžas ierobežojumus); šiem ierobežojumiem jābūt norādītiem apstiprinājuma sertifikātā.

1.3.   Visus šādus nosacījumus atbilstošā formā dara zināmus transportlīdzekļa virsbūves pircējam vai transportlīdzekļa nākamās fāzes izgatavotājam.

2.   TIPA APSTIPRINĀJUMS TRANSPORTLĪDZEKLIM, KURŠ APRĪKOTS AR VIRSBŪVI, KAS IR JAU APSTIPRINĀTA KĀ ATSEVIŠĶS TEHNISKAIS MEZGLS

2.1.   Lai saņemtu tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurš aprīkots ar virsbūvi, kas jau ir apstiprināta kā atsevišķs tehniskais mezgls, atbilstīgi šiem noteikumiem, izgatavotājs pierāda tipa apstiprinātājai iestādei atbilstību šo noteikumu prasībām, kuras varētu vēl nebūt apmierinātas un pierādītas saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā jebkuru iepriekšējo tipa apstiprinājumu kā nepabeigtam transportlīdzeklim.

2.2.   Izpilda visas prasības, kas izvirzītas saskaņā ar 1.2. punktu.

11. PIELIKUMS

MASA UN IZMĒRI

1.   ŠIS PIELIKUMS ATTIECAS UZ M2 UN M3 KATEGORIJAS MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU MASU UN IZMĒRIEM, CIKTĀL TIE NEPIECIEŠAMI TRANSPORTLĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMAM ATTIECĪBĀ UZ TĀ VISPĀRĪGO KONSTRUKCIJU.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

2.1.	“Asu grupa” ir asis, kas ir vienu balstratiņu daļa. Divasu grupu sauc par tandēmu un trīsasu grupu – par trīsasu ratiņiem. Parasti atsevišķu asi uzskata par vienas ass grupu.

2.2.

“Transportlīdzekļa izmēri” ir tie transportlīdzekļa konstrukcijas izmēri, ko norādījis izgatavotājs. 2.2.1. “Transportlīdzekļa garums” ir izmērs, ko nosaka saskaņā ar standarta ISO 612-1978 noteikumu Nr. 6.1. Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa garumu, neņem vērā šādas ierīces: a) stikla tīrīšanas un skalošanas ierīces; b) priekšējās vai aizmugurējās marķējuma plāksnes; c) muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces; d) brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces; e) apgaismes ierīces; f) spoguļus un citas netiešas redzamības ierīces; g) redzamības palīgierīces; h) gaisa ieplūdes caurules; i) noņemamus virsbūvju buferus; j) pakāpienus un turekļus; k) hidrosistēmas gumijas un līdzīgu aprīkojumu; l) paceļamas platformas, piekļuves platformas un līdzīgas iekārtas darba kārtībā, kas nepārsniedz 300 mm, ja transportlīdzekļa celtspēja nepalielinās; m) mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces; n) elektropiedziņas trolejbusu izlices; o) ārējos saules aizsegus. 2.2.2. “Transportlīdzekļa platums” ir izmērs, ko nosaka saskaņā ar standarta ISO 612-1978 noteikumu Nr. 6.2. Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa platumu, neņem vērā šādas ierīces: a) muitas plombēšanas ierīces un to aizsargierīces; b) brezenta nostiprināšanas ierīces un to aizsargierīces; c) riepu defektu indikatorierīces; d) izvirzītas elastīgas pretšļakatu ierīču daļas; e) apgaismes ierīces; f) piekļuves platformas darba kārtībā, paceļamas platformas un līdzīgas iekārtas darba kārtībā, ja tās nesniedzas tālāk par 10 mm no transportlīdzekļa sāna un uz priekšu vai uz aizmuguri vērstie platformu stūri ir noapaļoti vismaz 5 mm rādiusā; malām jābūt noapaļotām vismaz 2,5 mm rādiusā; g) spoguļus un citas netiešas redzamības ierīces; h) riepu spiediena indikatorus; i) ievelkamus pakāpienus; j) riepu sienu izliekto daļu tieši virs punkta, kurā tās saskaras ar zemi; k) redzamības palīgierīces; l) ievelkamas sānu vadības ierīces autobusiem un tūristu autobusiem, kas paredzētas vadāmām autobusu sistēmām, ja tās nav ievilktas; m) pasažieru durvju apgaismes ierīces. 2.2.3. “Transportlīdzekļa augstums” ir izmērs, ko nosaka saskaņā ar standarta ISO 612-1978 noteikumu Nr. 6.3. Papildus minētā standarta noteikumiem, mērot transportlīdzekļa augstumu, neņem vērā šādas ierīces: a) antenas; b) pantogrāfus vai trolejbusa izlices, kad tās ir paceltā stāvoklī. Transportlīdzekļiem ar ass pacelšanas iekārtu šī iekārta jāņem vērā.

2.3.	“Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz ass (m)” ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru ass rada uz ceļa virsmas un kura atkarīga no transportlīdzekļa un ass konstrukcijas, un kuru norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.4.	“Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupas (μ)” ir masa, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru asu grupa rada uz ceļa virsmas un kura atkarīga no transportlīdzekļa un asu grupas konstrukcijas, un kuru norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.5.	“Vilces masa” ir kopējā slodze, ko velkamā(-o) transportlīdzekļa(-u) ass(-is) rada uz ceļa virsmas.

2.6.	“Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa (TM)” ir maksimālā vilces masa, ko norādījis izgatavotājs.

2.7.

“Tehniski pieļaujamā maksimālā masa mehāniskā transportlīdzekļa sakabes punktā” ir masa, kas atbilst sakabes punkta maksimālajai pieļaujamajai statiskajai vertikālajai slodzei, kura atkarīga no transportlīdzekļa un/vai sakabes ierīces konstrukcijas un kuru norādījis izgatavotājs. Saskaņā ar definīciju šajā masā neiekļauj transportlīdzekļa sakabes ierīces masu.

2.8.	“Tehniski pieļaujamā sakabinātu transportlīdzekļu pilnā masa (MC)” ir sakabināta transportlīdzekļa un piekabes(-ju) kopējā masa, ko norādījis izgatavotājs.

2.9.

“Ass pacelšanas iekārta” ir iekārta, ar ko transportlīdzeklis ir pastāvīgi aprīkots, lai samazinātu vai palielinātu slodzi uz ass(-īm) saskaņā ar transportlīdzekļa slogošanas nosacījumiem: a) vai nu paceļot riteņus no zemes/nolaižot tos uz zemes, b) vai nepaceļot riteņus no zemes (piemēram, pneimatiskās piekares sistēmām vai citām sistēmām), lai samazinātu riepu nodilumu, kad transportlīdzeklis nav pilnīgi noslogots, un/vai atvieglotu braukšanas uzsākšanu (izkustēšanos no vietas) mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem uz slidena ceļa, palielinot slodzi uz dzenošās ass.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas un tās sadalījuma uz asīm mērīšana

Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa un tās sadalījums uz asīm tiek mērīts transportlīdzeklim(-ļiem), kas iesniegts(-i) saskaņā ar šo noteikumu 3.4. punktu un novietots(-i) nekustīgi ar taisni sagrieztiem riteņiem. Ja masas mērījumi neatšķiras vairāk kā par 3 % no masas vērtībām, ko attiecīgajām tehniskajām konfigurācijām tipa robežās norādījis izgatavotājs, vai ne vairāk kā par 5 %, ja M2 kategorijas transportlīdzeklis nepārsniedz 3 500 kg, tad turpmāk minēto prasību izpildes nolūkā izmanto izgatavotāja norādītās darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas vērtības un tās sadalījumu uz asīm. Pārējos gadījumos izmanto izmērītās masas vērtības, un tehniskais dienests pēc vajadzības var izdarīt papildu mērījumus transportlīdzeklim(-ļiem), kas nav iesniegts(-i) saskaņā ar šo noteikumu 3.4. punktu.

3.2.   Masas sadalījuma aprēķini

3.2.1.   Aprēķināšanas procedūra

3.2.1.1.   Lai izdarītu turpmāk aprakstīto masas sadalījuma aprēķinu, izgatavotājam jāsniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par testiem, informācija (tabulā vai citā piemērotā formā), kura nepieciešama, lai noteiktu transportlīdzekļa tipa robežās katrai tehniskajai konfigurācijai atbilstošo tehniski pieļaujamo transportlīdzekļa maksimālo pilno masu, tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz katras ass un asu grupas, tehniski pieļaujamo maksimālo vilces masu un tehniski pieļaujamo sakabinātu transportlīdzekļu maksimālo pilno masu.

3.2.1.2   Jāizdara attiecīgi aprēķini, lai pārliecinātos, vai tipa robežās attiecībā uz katru tehnisko konfigurāciju ir izpildītas turpmāk norādītās prasības. Šajā nolūkā aprēķinus var ierobežot ar visnelabvēlīgākajiem gadījumiem.

3.2.1.3.   Turpmāk norādītajās prasībās ar apzīmējumiem M, mi, μj, TM un MC attiecīgi apzīmē šādus parametrus, kuriem jāizpilda 3.2. punkta prasības:

M	=	tehniski pieļaujamā transportlīdzekļa maksimālā pilnā masa,
mi	=	tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz konkrēto asi, ko apzīmē ar “i”, kur “i” ir no 1 līdz kopējam transportlīdzekļa asu skaitam,
μj	=	tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz atsevišķas ass vai asu grupas, ko apzīmē ar “j”, kur “j” ir no 1 līdz kopējam atsevišķu asu un asu grupu skaitam,
TM	=	tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa un
MC	=	tehniski pieļaujamā sakabinātu transportlīdzekļu maksimālā pilnā masa.

3.2.1.4.   Atsevišķai asij, kuras apzīmējums ir “i” kā asij un “j” kā asu grupai, saskaņā ar definīciju mi = μj.

3.2.1.5.   Ar atslogojamām asīm aprīkotiem transportlīdzekļiem 3.2.1.2. punktā norādītie aprēķini jāveic ar noslogotām asu piekarēm normālā darba konfigurācijā. Ar paceļamām asīm aprīkotiem transportlīdzekļiem 3.2.1.2. punktā norādītie aprēķini jāveic ar nolaistām asīm.

3.2.1.6.   Izgatavotājs norāda likumsakarības, atbilstoši kurām kopējā masa, ko piemēro asu grupai, sadalās pa asīm (piemēram, norādot sadalījuma formulas vai sadalījuma diagrammas).

3.2.2.   Noslogojuma ierobežojumi

3.2.2.1.   Masas mi vērtību summa nav mazāka par masu M.

3.2.2.2.   Katrai asu grupai, ko apzīmē ar “j”, masas mi vērtību summa uz tās asīm nav mazāka par μj masu. Turklāt neviena masas mi vērtība nav mazāka par to μj daļu, ko piemēro asij “i”, kā noteikts saskaņā ar masas sadalījuma likumsakarībām šai asu grupai.

3.2.2.3.   Masas μj vērtību summa nedrīkst būt mazāka par masu M.

3.2.2.4.   MC nedrīkst pārsniegt M + TM.

3.2.3.   Noslogojuma nosacījumi

3.2.3.1.   Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa plus masa Q, kas reizināta ar pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu, plus masa WP, B un BX, kuras noteiktas atbilstoši 3.2.3.2.1. punktam, plus tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā, ja sakabi uzstādījis izgatavotājs, nedrīkst pārsniegt masu M.

3.2.3.2.   Ja darba kārtībā esošu transportlīdzekli noslogo, kā aprakstīts 3.2.3.2.1. punktā, tad masa, kas atbilst slodzei uz katras ass, nedrīkst pārsniegt masu mi uz katras ass, un masa, kura atbilst slodzei uz katras atsevišķas ass vai asu grupas, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai asu grupai noteikto masu μj. Turklāt masai, kas atbilst slodzei uz dzenošās ass, vai to masu vērtību summai, kas atbilst slodzēm uz dzenošajām asīm, jābūt vismaz 25 % no M.

3.2.3.2.1.   Darba kārtībā esošu transportlīdzekli noslogo ar: masu, kas atbilst P skaitam sēdošu pasažieru ar masu Q; masu, kas atbilst SP skaitam stāvošu pasažieru ar masu Q, vienmērīgi izvietojot to visā stāvošiem pasažieriem pieejamajā laukumā S1; vajadzības gadījumā masu WP, vienmērīgi izvietojot katrā ratiņkrēslam paredzētajā vietā; masu, kas vienāda ar B (kg), vienmērīgi izvietojot to bagāžas nodalījumos; masu, kura vienāda ar BX (kg), vienmērīgi izvietojot to visā jumta virsmas laukumā, kas aprīkots bagāžas pārvadāšanai, kur:

P ir sēdvietu skaits,

S1 ir laukums stāvošiem pasažieriem. III vai B klases transportlīdzekļiem S1 = 0,

SP, ko noteicis izgatavotājs, nedrīkst pārsniegt vērtību S1/SSp, kur SSp ir vienam stāvošam pasažierim paredzētā nosacītā telpa saskaņā ar turpmāko tabulu,

WP (kg) ir ratiņkrēslu vietu skaits, kas reizināts ar 250 kg, kuri atbilst ratiņkrēsla un tā lietotāja masai,

B (kg), ko noteicis izgatavotājs, jābūt skaitliskai vērtībai, kura ir vismaz 100 × V. Tajā jāietver bagāžas nodalījumi vai plaukti, ko var piestiprināt transportlīdzekļa ārpusē,

V ir bagāžas nodalījumu kopējais tilpums m3. Apstiprinot I vai A klases transportlīdzekli, neņem vērā tāda bagāžas nodalījuma tilpumu, kuram var piekļūt tikai no transportlīdzekļa ārpuses,

BX, ko noteicis izgatavotājs, jābūt skaitliskai vērtībai, kas ir vismaz 75 kg/m2.

Divstāvu transportlīdzekļi nav aprīkoti bagāžas pārvadāšanai uz jumta, tāpēc BX divstāvu transportlīdzekļiem ir nulle.

Q un SSp vērtības ir noteiktas šajā tabulā:

Transportlīdzekļa klase	Q (kg) viena pasažiera masa	SSp (m2/pasažieris) nosacītā telpa vienam stāvošam pasažierim
I un A klase	68	0,125
II klase	71 (1)	0,15
III un B klase	71 (1)	Nav

3.2.3.2.2.   Ja transportlīdzeklim ir maināms sēdvietu skaits, stāvošiem pasažieriem (S1) un/vai ratiņkrēslu pārvadāšanai pieejamais laukums saskaņā ar 3.2.3.1. un 3.2.3.2. punkta prasībām attiecīgi jānosaka katram no šiem nosacījumiem:

3.2.3.2.2.1.

visas iespējamās sēdvietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta, izņemot vietas, kas projektētas tikai personām ratiņkrēslos), un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas;

3.2.3.2.2.2.

visas iespējamās stāvvietas ir aizņemtas (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, izņemot vietas, kas projektētas tikai personām ratiņkrēslos), aizņemtas atlikušās pasažieru sēdvietas, un, ja vēl atliek telpa, visas ratiņkrēslu vietas aizņemtas;

3.2.3.2.2.3.

visas iespējamās ratiņkrēslu vietas ir aizņemtas, aizņemts atlikušais laukums stāvošiem pasažieriem (līdz izgatavotāja noteiktajai stāvvietu ietilpības robežai, ja tā ir sasniegta), un pēc tam atlikušās sēdvietas, kas pieejamas lietošanai, aizņemtas.

3.2.3.3.   Ja transportlīdzeklis ir darba kārtībā vai noslogots, kā norādīts 3.2.3.2.1. punktā, tad masa, kas atbilst slodzei uz priekšējās ass vai asu grupas, nedrīkst būt mazāka par to procentuālo daļu no darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas vai tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas “M”, kura noteikta šajā tabulā:

I un A klase		II klase		III un B klase
Nekustīgs	Posmains	Nekustīgs	Posmains	Nekustīgs	Posmains
20	20	25 (2)	20	25 (2)	20

3.2.3.4.   Ja jāapstiprina transportlīdzekļa atbilstība vairākām klasēm, tad 3.2.3.1. un 3.2.3.2. punkts jāpiemēro katrai klasei.

3.3.   Transportlīdzekļu marķēšana

3.3.1.   Transportlīdzekļa iekšpusē jābūt skaidram marķējumam vietā, kas vadītājam redzama no viņa sēdvietas:

3.3.1.1.

ar vismaz 10 mm augstiem burtiem un piktogrammām, kā arī vismaz 12 mm augstiem cipariem par: 3.3.1.1.1. attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo sēdvietu skaitu; 3.3.1.1.2. vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo stāvvietu skaitu; 3.3.1.1.3. vajadzības gadījumā attiecīgajā transportlīdzeklī paredzēto maksimālo ratiņkrēslu vietu skaitu;

3.3.1.2.

ar vismaz 10 mm augstiem burtiem un piktogrammām, kā arī vismaz 12 mm augstiem cipariem par: 3.3.1.2.1. bagāžas masu, kuru transportlīdzeklī drīkst pārvadāt, kad tas ir pilnīgi noslogots saskaņā ar šā pielikuma 3.2.3. punktu; 3.3.1.2.2. šajā masā attiecīgi jāiekļauj bagāžas masa: 3.3.1.2.2.1. bagāžas nodalījumos (B masa, 3.2.3.2.1. punkts); 3.3.1.2.2.2. uz jumta, ja uz tā ir paredzēta vieta bagāžai (BX masa, 3.2.3.2.1. punkts).

3.3.2.   Blakus iepriekšminētajiem marķējumiem jāparedz vieta, lai transportlīdzekli varētu norādīt marķējumu ar vismaz 10 mm augstiem burtiem un piktogrammām, kā arī vismaz 12 mm augstiem cipariem par B un BX bagāžas masu, kuru transportlīdzeklī drīkst pārvadāt, kad tajā ir maksimālais pasažieru un apkalpes locekļu skaits un transportlīdzeklis nepārsniedz maksimālo pilno masu vai maksimālo masu uz jebkuru asi vai asu grupu, pie kuras transportlīdzekli var nodot ekspluatācijā līgumslēdzējā pusē, kurā tas jāreģistrē. Līgumslēdzējas puses, kas pieprasa šīs masas marķēšanu, vienojoties ar izgatavotāju, nosaka bagāžas masu, kura jānorāda marķējumā, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi tiek šādi marķēti pirms to reģistrācijas.

3.4.   Manevrējamība

3.4.1.   Jebkurš transportlīdzeklis ir manevrējams uz katru pusi pa pilnu 360° riņķa līnijas trajektoriju zonā, ko veido divi koncentriski riņķi, no kuriem ārējā riņķa rādiuss ir 12,50 m un iekšējā riņķa rādiuss ir 5,30 m, tā, ka neviens no transportlīdzekļa tālākajiem ārējiem punktiem (izņemot izvirzītās daļas, ko neiekļauj transportlīdzekļa platuma mērījumā) neizvirzās ārpus riņķa līnijām. Transportlīdzekļiem ar ass pacelšanas iekārtām šī prasība attiecas arī uz paceļamo(-ajām) asi(-īm) paceltā stāvoklī vai atslogojamo(-ajām) asi(-īm) nenoslogotā stāvoklī.

3.4.1.1.   Atbilstību 3.4.1. punkta prasībām pārbauda, vadot transportlīdzekļa vistālāko ārējo priekšpuses punktu gar ārējā riņķa kontūru (sk. A attēlu).

3.4.2.   Transportlīdzeklim stāvot, ar līniju uz zemes jāuzzīmē vertikāla plakne, kas ir tangenciāla transportlīdzekļa sānam un vērsta uz āru no apļa. Posmainam transportlīdzeklim ar šo plakni jāizlīdzina abas nekustīgās transportlīdzekļa daļas. Kad transportlīdzeklis no taisnā sākumstāvokļa iebrauc riņķa zonā, kas aprakstīta 3.4.1. punktā, tad neviena tā daļa nedrīkst izvirzīties ārpus minētās vertikālās plaknes vairāk kā par 0,60 m (sk. B un C attēlu).

A attēls

B attēls

R = 12,5 m r = 5,3 m U = maksimāli 0,6 m

C attēls

R = 12,5 m r = 5,3 m U = maksimāli 0,6 m

3.4.3.   Atbilstību 3.4.1. un 3.4.2. punkta prasībām pēc izgatavotāja lūguma var pārbaudīt arī ar attiecīgu līdzīgu aprēķinu vai ģeometrisku pierādījumu.

3.4.4.   Ja transportlīdzeklis nav pilnīgi nokomplektēts, tad izgatavotājs nosaka maksimālos pieļaujamos izmērus, attiecībā uz kuriem transportlīdzeklis jāpārbauda atbilstīgi 3.4.1. un 3.4.2. punkta prasībām.

---

(1)  Ieskaitot 3 kg rokas bagāžu.

(2)  Šis skaitlis tiek samazināts par 20 % II un III klases trīsasu transportlīdzekļiem ar divām vadāmām asīm.

12. PIELIKUMS

PAPILDU DROŠĪBAS PRASĪBAS TROLEJBUSIEM

1.   DEFINĪCIJAS UN EKSPLUATĀCIJAS RĀDĪTĀJI

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

1.1.

“Līnijas spriegums” ir spriegums, kuru nodrošina trolejbusam no ārējā barošanas avota. Trolejbusus projektē tā, lai tie darbotos pie nominālā līnijas sprieguma: a) 600 V (darbības diapazons 400–720 V un 800 V DC 5 minūtes) vai b) 750 V (darbības diapazons 500–900 V un 1 000 V DC 5 minūtes) un c) spētu izturēt pārspriegumu 1 270 V 20 minūtes.

1.2.

Trolejbusu elektriskās ķēdes atkarībā no to nominālā sprieguma iedala šādās klasēs: 1.2.1. “Sprieguma A klase” ir:   nominālais spriegums ≤ 30 V AC; un   nominālais spriegums ≤ 60 V DC. 1.2.2. “Sprieguma B klase” ir:   30 V AC < nominālais spriegums ≤ 1 000 V AC; un   60 V DC < nominālais spriegums ≤ 1 500 V DC.

1.3.

Nominālie klimatiskie apstākļi 1.3.1.   Trolejbusus projektē tā, lai tie droši darbotos šādos vides apstākļos: 1.3.1.1. temperatūra diapazonā no – 25 °С līdz + 40 °С; 1.3.1.2. relatīvais gaisa mitrums 98 % temperatūrā līdz + 25 °С; 1.3.1.3. atmosfēras spiediens diapazonā no 86,6 kPa līdz 106,6 kPa; 1.3.1.4. augstuma diapazons no jūras līmeņa līdz maksimālajam augstumam 1 400 m virs jūras līmeņa. 1.3.2.   Īpašus vides apstākļus, kas atšķiras no 1.3.1. punktā noteiktajiem nominālajiem klimatiskajiem apstākļiem, norāda tipa apstiprinājuma dokumentācijā (1. pielikuma 1. daļas 1.–3. papildinājums) un paziņojuma veidlapā (1. pielikuma 2. daļas 1.–3. papildinājums).

1.4.	“Pašdziestošs materiāls” ir materiāls, kurš neturpina degt, kad likvidēts aizdegšanās avots.

1.5.

“Izolācija”. Ir dažādi izolācijas veidi: 1.5.1. funkcionālā izolācija nodrošina aprīkojuma funkcionēšanu; 1.5.2. pamatizolācija aizsargā personas pret elektrotriecieniem sistēmās ar aizsargsavienojumiem; 1.5.3. papildizolācija aizsargā personas pret elektrotriecieniem sistēmās bez aizsargsavienojumiem; 1.5.4. dubultizolācija ir pamatizolācijas un papildizolācijas apvienojums, un katra daļa ir testējama atsevišķi ar metalizētu starpslāni.

1.6.

“Nominālais izolācijas spriegums” 1.6.1. Ķēdēm, kas pieslēgtas līnijas spriegumam, nominālais izolācijas spriegums (UNm) katrai dubultizolācijas daļai ir maksimālais līnijas spriegums saskaņā ar 1.1. punktu; un 1.6.2. Ķēdēm, kas izolētas no līnijas sprieguma, nominālais izolācijas spriegums (UNm) ir maksimālais pastāvīgais spriegums ķēdē.

2.   STRĀVAS NOŅEMŠANA

2.1.   Strāvu saņem no kontaktvadiem, izmantojot vienu vai vairākas savienojošas ierīces, kas parasti ietver divus strāvas noņēmējus. (Vienu strāvas noņēmēju vai pantogrāfu var izmantot vadāmos lietojumos.) Strāvas noņēmējs sastāv no jumta balstiekārtas (troleja pamatnes), kontaktstieņa, strāvas noņēmēja galvas un maināma kontaktvirsmas ieliktņa. Strāvas noņēmējus uzstāda tā, lai tie varētu griezties gan horizontālā, gan vertikālā virzienā.

Strāvas noņēmējs var pagriezties vismaz ± 55° leņķī ap tā stiprinājuma pie trolejbusa vertikālo asi un vismaz ± 20° leņķī ap tā stiprinājuma pie trolejbusa horizontālo asi.

2.2.   Kontaktstieņus izgatavo no materiāla, kas nodrošina izolāciju, vai no metāla, kas pārklāts ar izolējošu materiālu, tādējādi nodrošinot funkcionālo izolāciju, kas ļauj izvairīties no īssavienojuma starp kontakttīkla vadiem kontaktstieņu atvienošanās gadījumā, un tiem jābūt noturīgiem pret mehāniskiem triecieniem.

2.3.   Strāvas noņēmējus projektē tā, lai tie saglabātu atbilstošu pozitīvu kontaktu ar kontaktvadiem, kad kontaktvadi atrodas vismaz 4–6 m virs zemes, un lai ļautu trolejbusa garenasij novirzīties vismaz 4,0 m uz katru pusi no kontaktvadu vidusass.

2.4.   Katru kontaktstieni aprīko ar ierīci, kas stieni automātiski atvelk, ja strāvas noņēmējs nejauši atvienojas no kontaktvada.

2.5.   Atvienošanās gadījumā jānovērš kontakts starp atvilktajiem kontaktstieņiem un jebkuru jumta daļu.

2.6.   Ja strāvas noņēmēja galva atvienojas no tās parastā stāvokļa uz kontaktstieņa, tai jāpaliek savienotai ar kontaktstieni.

2.7.   Strāvas noņēmējus var aprīkot ar tālvadības ierīci no vadītāja nodalījuma vismaz atvilkšanas nolūkā.

2.8.   Vadītājam nodrošina iespēju vajadzības gadījumā nomainīt kontaktvirsmas ieliktņus, transportlīdzeklim atrodoties ceļā.

3.   VILCE UN PALĪGIEKĀRTAS

3.1.   Elektriskās detaļas, ar kurām aprīkoti trolejbusi, jāaizsargā no pārspriegojuma un īsslēguma strāvas. Aizsardzību vislabāk nodrošina jaudas slēdži, kuru atiestate ir automātiska, tālvadības vai manuāla.

3.2.   Elektriskās detaļas aizsargā no komutācijas vai atmosfēras pārspriegojuma.

3.3.   Jaudas slēdži nodrošina konkrētu bojātu ķēžu pārtraukšanu.

3.4.   Ja kādai ķēdei ir vienpola jaudas slēdzis, to uzstāda ķēdes pozitīvajā vadā.

3.5.   Visām sprieguma B klases elektriskajām ķēdēm un ķēžu atzarojumiem ir dubultā instalācija. Trolejbusa virsbūvi var izmantot kā vadītāju sprieguma B klases ķēžu aizsargsavienojumiem ar dubultizolāciju no līnijas sprieguma. To var izmantot arī kā atgriezenisko savienojumu sprieguma A klases ķēdēm.

3.6.   Akumulatora apvalku, pārsegu un paliktņus izgatavo no ugunsdroša vai pašdziestoša materiāla.

3.7.   Elektriskajām detaļām, kas pieslēgtas līnijas spriegumam, papildus pamatizolācijai ir papildizolācija no trolejbusa virsbūves, borta energoapgādes un signalizācijas saskarnēm.

Strāvu vadošo daļu un metalizēto starpslāņu aizsardzībai pasažieru salonā vai bagāžas nodalījumā nodrošina aizsardzības pakāpi IPXXD (saskaņā ar ISO 20653:2013).

Strāvu vadošo daļu un metalizēto starpslāņu aizsardzībai zonās, kas nav pasažieru salons vai bagāžas nodalījums un nav uz jumta, nodrošina aizsardzības pakāpi IPXXB (saskaņā ar ISO 20653:2013).

Strāvu vadošo daļu un metalizēto starpslāņu aizsardzībai uz jumta ar distances aizsardzību nav vajadzīga aizsardzības pakāpe.

3.7.1.   Ārējai izolācijai, piemēram, uz jumta un pie vilces motora ar nejaušu vadāmību un regulāru tīrīšanu, jānodrošina vismaz 10 mm atstarpe.

Izolācija jāuzstāda kopā ar ierīci aizsardzībai pret laika apstākļiem, vai arī jāuzstāda lietussarga formas izolatori vai izolatori–pilienu novadītāji, vai jāizmanto cita līdzvērtīga metode. Kā materiālu vai pārklājumu ieteicams izmantot silikonu. Šādā gadījumā minimālajam slīdizlādes ceļam jābūt 20 mm.

Ja tiek izmantoti citi materiāli, konstrukcijas veidi vai stiprinājumi vai ja darbības apstākļi ir ārkārtēji, jāizvēlas lielāks slīdizlādes ceļš. Izkārtojuma dokumentācija ir apstiprinājuma daļa (sk. 1. pielikuma 1. daļas 1.–3. papildinājuma 6.2.11. punktu).

3.7.2.   Sprieguma B klases aprīkojumu marķē ar zibens simbolu. Simbols ir uz dzeltena fona, apmale un bulta ir melnā krāsā.

Šim simbolam jābūt attēlotam arī uz apvalkiem un norobežojumiem, aiz kuriem atrodas sprieguma B klases ķēžu strāvu vadošās daļas, kas ir pieejamas, kad tie ir noņemti. Norobežojumu/apvalku pieejamība un noņemamība ir jāņem vērā, novērtējot simbola nepieciešamību.

3.8.   Elektrisko detaļu, izņemot strāvas noņēmēju, pārsprieguma novadītāju un vilces rezistoru, strāvu vadošās daļas aizsargā no mitruma un putekļiem.

3.9.   Jānodrošina līdzekļi, ar ko detaļām ar dubultizolāciju periodiski testē katras pamatizolācijas un papildizolācijas pretestību. Jaunā un sausā trolejbusā elektrisko ķēžu izolācijas pretestība pie testa sprieguma 1 000 V DC, ir vismaz:

3.9.1.	:	katrai pamatizolācijai	:	10 MW;
3.9.2.	:	katrai papildizolācijai	:	10 MW;
3.9.3.	:	dubultizolācijai kopā	:	10 MW.

3.10.   Elektroinstalācija un aparāti

3.10.1.   Visās ķēdēs izmanto tikai elastīgus vadus. Nominālais izolācijas spriegums starp vadiem un zemi ir vismaz 1.6. punktā norādītais nominālais izolācijas spriegums.

3.10.2.   Uzstādīto elektroinstalāciju nedrīkst pakļaut mehāniskam spriegumam.

3.10.3.   Elektroinstalācijas izolācija nedrīkst veicināt degšanu.

3.10.4.   Dažādu sprieguma klašu elektroinstalāciju ierīko atsevišķi.

3.10.5.   Elektroinstalācijas kanāli ir no ugunsdroša vai pašdziestoša materiāla. Sprieguma B klases elektroinstalācijas kanāliem pasažieru salonā jābūt slēgtiem un izgatavotiem no metāla. Metāla kanālus savieno ar transportlīdzekļa šasiju.

3.10.6.   [Rezervēts]

3.10.7.   Elektroinstalāciju, kas atrodas zem trolejbusa grīdas, ietver kanālā, kas to aizsargā no ūdens un putekļu iekļūšanas un izplatīšanās.

3.10.8.   Elektroinstalācijas un kabeļu stiprinājumus un izvietojumu projektē tā, lai izolācija tiktu pasargāta no bojājumiem, kas rodas skrāpēšanas (berzes) rezultātā. Punktos, kur elektroinstalācija iesniedzas metāla konstrukcijā, ir starpgredzeni no elastomēra materiāla. To kanālu izliekuma rādiuss, kuros atrodas elektroinstalācija, ir vismaz piecas reizes lielāks par kanāla ārējo diametru.

3.10.9.   Elektroinstalācijas atrašanos jaudas slēdžu tuvumā projektē tā, lai novērstu īsslēgumu caur elektrisko loku elektroinstalācijā.

3.10.10.   Veic drošības pasākumus, lai izvairītos no elektroinstalācijas bojājumiem, ko var radīt karsti rezistori un citas elektrodetaļas. Īpaši bīstamās vietās izmanto termonoturīgus vadus.

3.10.11.   Elektroinstalācijas turētājus, savienotājus un citas montāžas iekārtas izgatavo no ugunsdroša vai pašdziestoša materiāla. Elektrodetaļas no pašdziestošiem materiāliem uzstāda tikai ārpus pasažieru salona.

3.10.12.   Katru sprieguma B klases aprīkojuma izolāciju trolejbusā testē ar maiņstrāvu ar testa frekvenci 50–60 Hz 1 minūti.

Testa spriegums (Utest) trolejbusa elektroinstalācijai un detaļām ir:

pamatizolācijai	:	UTest = 2 × UNm + 1 500 V
papildizolācijai	:	UTest = 1,6 × UNm + 500 V

Ķēdēm, kam ir dubultizolācija no kontakttīkla sprieguma, testa spriegums (UTest) ir vismaz 1 500 V vai:

pamatizolācijai

:

UTest = 2 × UNm + 1 000 V

Līdzvērtīgs līdzstrāvas testa spriegums ir √2 reizes no maiņstrāvas sprieguma vērtības.

Trolejbusos nav atļauta pastiprināta izolācija ķēdēm, kas tieši pieslēgtas kontakttīklam.

4.   PASAŽIERU UN APKALPES ELEKTRODROŠĪBA

4.1.   Trolejbusā, katrai ķēdei, kas saņem elektrisko strāvu ar kontakttīkla spriegumu, ierīko dubultizolāciju no transportlīdzekļa šasijas.

4.2.   Ietekmi, kuru izraisa dinamiskās uzlādes strāvas, ko rada kapacitīvās saites starp sprieguma B klases aprīkojumu un elektrisko šasiju, mazina ar ieejas zonās izmantoto izolējošo materiālu aizsargpretestību. Atbalsta stieņus un turekļus pie durvju ejām, durvju paneļus un rokturus, pārvietošanās palīglīdzekļu uzbrauktuves un pirmos pakāpienus izgatavo no izolējoša materiāla vai pārklāj ar mehāniski izturīgu izolāciju, vai izolē no trolejbusa virsbūves.

4.3.   Trolejbusu aprīko ar ierīci pastāvīgai noplūdes strāvas vai sprieguma uzraudzībai starp šasiju un ceļa virsmu. Ierīce automātiski atvieno augstsprieguma ķēdes no kontaktvadu sistēmas (kad trolejbuss stāv), ja noplūdes strāva pārsniedz 3 mA vai ja noplūdes spriegums pārsniedz 60 V DC (saskaņā ar EN 50122-1 vai IEC 62128-1).

5.   VADĪTĀJA NODALĪJUMS

5.1.   Vadītāja nodalījumā nedrīkst būt nevienas augstsprieguma iekārtas, kas pieejama vadītājam.

5.2.   Instrumentu panelis obligāti ietver:

5.2.1.

indikatoru, kas norāda spriegumu kontaktvadu sistēmā;

5.2.2.

indikatoru, kas norāda nulles spriegumu kontaktvadu sistēmā;

5.2.3.

galvenā automātiskā līnijas sprieguma jaudas slēdža stāvokļa indikatoru;

5.2.4.

akumulatoru uzlādes/izlādes indikatoru;

5.2.5.

indikatoru, kas norāda, ka virsbūves spriegums vai noplūdes strāva pārsniedz 4.2. punktā noteiktos robežlielumus.