1.   Kad ES pieņem lēmumu uzaicināt Austrāliju piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ES dalās ar visu atbilstīgo informāciju un novērtējumiem, kas saistīti ar attiecīgo operāciju, lai Austrālijai būtu vieglāk izvērtēt ES uzaicinājumu.

2.   ES laikus sniedz Austrālijai informāciju par iespējamo Austrālijas ieguldījumu operācijas kopējo izmaksu vai operācijas darbības budžetā norādīto izmaksu finansēšanā saskaņā ar 8. un 12. pantu, lai palīdzētu Austrālijai izstrādāt piedāvājumu par savu ieguldījumu.

3.   Tiklīdz Austrālija ir nolēmusi piedāvāt ieguldījumu, Austrālija formulē un sniedz informāciju ES par savu piedāvāto ieguldījumu, tostarp par jebkāda Austrālijas personāla kontingenta sastāvu. Šā nolīguma izpratnē Austrālijas personāls ietver militāros spēkus, Austrālijas valdības darbiniekus un citas personas, ko Austrālijas puse pieņēmusi darbā.

4.   ES, konsultējoties ar Austrāliju, izvērtē Austrālijas ieguldījumu. Konsultāciju un izvērtēšanas gaitā Austrālija jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu pārskatīt savu piedāvāto ieguldījumu.

5.   ES rakstiski paziņo Austrālijai sava izvērtējuma iznākumu un lēmumu par Austrālijas piedāvāto ieguldījumu, lai nodrošinātu Austrālijas dalību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

6.   Austrālija pēc savas ierosmes vai pēc ES lūguma, pēc tam, kad abas puses ir apspriedušās, jebkurā brīdī var pilnīgi vai daļēji atteikties no līdzdalības ES krīzes pārvarēšanas operācijā.

1.   Piedaloties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, Austrālija saskaņā ar šā nolīguma un jebkādu nepieciešamu īstenošanas instrumentu noteikumiem ievēro tā Padomes lēmuma noteikumus, ar kuru ES Padome nolemj īstenot krīzes pārvarēšanas operāciju, un jebkura cita lēmuma noteikumus, ar kuru ES Padome nolemj pagarināt ES krīzes pārvarēšanas operāciju.

2.   Ja Puses ir pieņēmušas lēmumu, ka Austrālija piedalīsies ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ES apspriež ar Austrāliju visus minētās operācijas veikšanas attiecīgos aspektus, tostarp tos, kas izklāstīti sīkāk 6. panta 6. punktā un 10. panta 6. punktā.

3.   Austrālijas dalība ES krīzes pārvarēšanas operācijā neskar ES lēmumu pieņemšanas autonomiju.

4.   Lēmumu izbeigt krīzes pārvarēšanas operāciju pieņem ES pēc apspriešanās ar Austrāliju, ja ES krīzes pārvarēšanas operācijas izbeigšanas dienā tā joprojām tajā piedalās.

1.   ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā norīkotā Austrālijas personāla statuss, tostarp jebkādas tam piešķirtas privilēģijas un imunitāti, reglamentē ar nolīgumu vai vienošanos par spēku/misijas statusu, kas noslēgts starp ES un valsti(-īm), kurā(-ās) operācija notiek, ar noteikumu, ka pirms lēmuma pieņemšanas par līdzdalību operācijā Austrālijai ir bijusi dota iespēja izskatīt minēto nolīgumu vai vienošanos.

2.   Ja laikā, kad Austrālija pieņem lēmumu piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, šāds nolīgums vai vienošanās nav noslēgta, ES pirms noslēgšanas dod Austrālijai iespēju izskatīt nolīguma vai vienošanās projektu.

3.   Tā personāla statusu, ko nosūta uz štābu vai uz komandgrupām, kas atrodas ārpus valsts(-īm), kurā(-ās) notiek ES krīzes pārvarēšanas operācija, attiecīgā gadījumā reglamentē ar noteikumiem, par ko vienojušies attiecīgie štābi un komandgrupas vai attiecīgā(-ās) valsts(-is) un Austrālija.

4.   Neskarot 1. un 2. punktu, Austrālijai ir tiesības īstenot jurisdikciju pār Austrālijas personālu, kas norīkots ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā. Ja Austrālijas personāls darbojas uz ES dalībvalsts kuģa vai gaisa kuģa klāja, attiecīgā ES dalībvalsts var īstenot jurisdikciju pār Austrālijas personālu saskaņā ar jebkādiem spēkā esošiem noteikumiem un atbilstīgi saviem iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām un starptautisko tiesību aktiem.

5.   Neskarot 1., 2. un 6. punktu un saskaņā ar piemērojamām privilēģijām un imunitāti, Austrālija saskaņā ar Austrālijas tiesību aktiem ir atbildīga par reaģēšanu uz visām prasībām, kuras saistītas ar tās līdzdalību ES krīzes pārvarēšanas operācijā un kuras iesniedz Austrālijas personāls vai kuras attiecas uz tās personālu.

6.   Puses vienojas atteikties no visām prasībām (izņemot līgumiskas prasības) vienai pret otru par kaitējumu vai zaudējumiem, kas nodarīti vienai vai otrai Pusei piederošam/tās rīcībā esošam īpašumam, vai šāda īpašuma iznīcināšanu vai par vienas vai otras Puses personāla ievainošanu vai nāves gadījumiem, kas notikuši, pildot to oficiālos pienākumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzētajām darbībām, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā.

7.   Austrālija, pamatojoties uz savstarpības principu, apņemas sniegt deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru ES dalībvalsti, kas piedalās jebkurā turpmākā ES krīzes pārvarēšanas operācijā, kurā piedalās Austrālija, atbilstīgi deklarācijas paraugam, kas pievienots šim nolīgumam, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

8.   ES apņemas nodrošināt, ka visas ES dalībvalstis, rīkojoties kolektīvi, sniedz deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Austrāliju, kas piedalās jebkurā turpmākā ES krīzes pārvarēšanas operācijā, atbilstīgi deklarācijas paraugam, kas pievienots šim nolīgumam, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

1.   Saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operācijām piemēro Nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību, kas noslēgts 2010. gada 13. janvārī Briselē.

2.   Neskarot 1. punktu, ir atļauta tieša apmaiņa ar klasificētu informāciju, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas operāciju, starp ES krīzes pārvarēšanas operācijas komandķēdi un Austrālijas personālu norises vietā vai štābā saskaņā ar iekšējiem rīkojumiem un kārtību, par kuru vienošanās noslēgta operatīvā līmenī.

1.   Austrālija:

2.   Kompetentā Austrālijas iestāde Austrālijas personālam, ko norīko ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, veic medicīnisko pārbaudi un vakcināciju, kādu attiecīgā Austrālijas kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, minētās uzziņas kopiju iesniedz kompetentajai ES iestādei.

1.   Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, paliek vispārējā vai – attiecībā uz militārpersonām – pilnīgā Austrālijas pakļautībā.

2.   Misijas vadītājs vada ES krīzes civilas pārvarēšanas operāciju un uzņemas organizēt tās ikdienas vadību. Neskarot 1. punktu, operācijas norises laikā misijas vadītājs īsteno pārraudzības pilnvaras un vada darbības, ko veic viss Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā.

3.   Austrālija ar īpašu instrukciju palīdzību cenšas nodrošināt, lai Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, veiktu savus pienākumus un izturētos pilnībā atbilstīgi operācijas mērķiem un pakļautos misijas vadītāja pārraudzībai un vadībai.

4.   Austrālijai ir tādas pašas tiesības un pienākumi ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas ikdienas vadībā kā ES dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā.

5.   Misijas vadītājs saskaņā ar attiecīgo Padomes lēmumu ir atbildīgs par personāla, kas norīkots ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbā, disciplināru kontroli. Austrālija ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, tostarp par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un politikas pasākumiem.

6.   Austrālija norīko Valsts Kontingenta Kontaktpunktu (turpmāk “NPC”) pārstāvēt tās valsts kontingentu ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas laikā. NPC apspriežas ar misijas vadītāju par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par Austrālijas personāla ikdienas disciplīnu.

7.   Misijas vadītājs pēc apspriešanās ar Austrāliju drīkst jebkurā laikā pieprasīt Austrālijas ieguldījuma atsaukšanu.

1.   Atbilstīgi 3. punktam Austrālija sniedz ieguldījumu tādas ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžeta finansēšanā, kurā piedalās Austrālija.

2.   Austrālijas finanšu ieguldījums ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā ir zemākā summa no divām turpmāk norādītajām alternatīvām:

3.   Neskarot 1. punktu, ES atbrīvo Austrāliju no finanšu iemaksām ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā, ja ES nolemj, ka Austrālijas dalība operācijā sniedz nozīmīgu ieguldījumu.

4.   Misijas vadītājs un Austrālijas kompetentā iestāde noslēdz vienošanos par noteikumiem attiecībā uz Austrālijas iemaksām ES krīzes civilas pārvarēšanas operācijas darbības budžetā. Šī vienošanās ietver noteikumus par:

5.   Neskarot 1. un 2. punktu, Austrālija nepiedalās ES dalībvalstu personāla dienas naudas finansēšanā.

1.   Austrālija ar īpašu instrukciju palīdzību cenšas nodrošināt, lai Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas darbā, īsteno savu misiju tādā veidā, ka tiek ievēroti un pilnībā atbalstīti:

2.   Austrālija laicīgi informē ES operācijas komandieri par jebkādām izmaiņām tās ieguldījumā ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā.

1.   Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas darbā, paliek pilnīgā vai – attiecībā uz civilpersonām – vispārējā Austrālijas pakļautībā.

2.   Operācijas norises laikā ES operācijas komandieris, kurš var deleģēt savas pilnvaras, īsteno operatīvu vadību pār Austrālijas personālu, kas norīkots ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas darbā.

3.   Austrālija ar īpašu instrukciju palīdzību cenšas nodrošināt, lai Austrālijas personāls, kas norīkots ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas darbā, veiktu savus pienākumus un izturētos pilnībā atbilstīgi operācijas mērķiem un pakļautos ES operācijas komandiera pārraudzībai un vadībai.

4.   Austrālijai ir tādas pašas tiesības un pienākumi ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas ikdienas vadībā kā ES dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā.

5.   ES operācijas komandieris pēc apspriešanās ar Austrāliju drīkst jebkurā laikā pieprasīt Austrālijas ieguldījuma atsaukšanu.

6.   Austrālija ieceļ vecāko militāro pārstāvi (turpmāk “VMP”), kas pārstāv tās valsts kontingentu ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijā. VMP apspriežas ar ES spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par Austrālijas personāla ikdienas disciplīnu. Austrālija ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, tostarp par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un politikas pasākumiem.

1.   Atbilstīgi 3. punktam Austrālija sniedz ieguldījumu tādas ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējo izmaksu finansēšanā, kurā piedalās Austrālija.

2.   Austrālijas finanšu ieguldījums ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējās izmaksās ir zemākā summa no divām turpmāk norādītajām alternatīvām:

Aprēķinot pirmās daļas b) apakšpunktā minēto daļu, ja Austrālija nosūta personālu tikai uz operācijas vai bruņoto spēku štābu, izmanto Austrālijas personāla locekļu skaita attiecību pret attiecīgā štāba personāla locekļu kopskaitu. Pārējos gadījumos izmanto visa Austrālijas uz ES krīzes militāras pārvarēšanas operāciju norīkotā personāla locekļu skaita attiecību pret visa operācijas personāla locekļu kopskaitu.

3.   Neskarot 1. punktu, ES atbrīvo Austrāliju no finanšu iemaksām ES krīzes militāras pārvarēšanas operācijas kopējās izmaksās, ja ES nolemj, ka Austrālija sniedz nozīmīgu ieguldījumu.

4.   Jebkuru vienošanos par jebkādām Austrālijas iemaksām kopējās izmaksās noslēdz administrators, kas paredzēts Lēmumā 2011/871/KĀDP vai vēlākā saistītā lēmumā, un kompetentā Austrālijas iestāde. Šī vienošanās ietver noteikumus par:

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses rakstiski paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās iekšējās procedūras.

2.   Šo nolīgumu pārskata pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos. Jebkuri grozījumi, par ko Puses vienojušās, stājas spēkā saskaņā ar 1. punktu.

4.   Šo nolīgumu jebkura no Pusēm var denonsēt, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.

5.   Šā nolīguma denonsēšana saskaņā ar 4. punktu neietekmē Pušu tiesības, pienākumus vai juridisko situāciju, kas izveidojusies šā nolīguma piemērošanas rezultātā līdz tā denonsēšanai, tostarp attiecībā uz tehniskiem, finansiāliem vai administratīviem jautājumiem, imunitāti vai prasībām.