19.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/1

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2) 34. panta 8. punktā paredzēti noteikumi par Savienības noteikumiem neatbilstošu izdevumu atskaitīšanu no Savienības finansējuma. Tajā paredzēta arī atkāpe no minētajiem noteikumiem, kura ļauj dalībvalstīm lūgt, lai šādi atskaitījumi tiktu veikti pa daļām.

(2)

Gadījumos, kad dalībvalsts var saskarties ar smagām finansiālām grūtībām, Komisijai vajadzētu būt iespējai ne tikai atļaut veikt atskaitījumus trīs gada maksājumos, bet arī atlikt šādus atskaitījumus uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, ja to lūdz attiecīgā dalībvalsts.

(3)

Šī atlikšana būtu jāattiecina tikai uz tām dalībvalstīm, kuras saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (3), Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (4) un 2012. gada 2. februārī parakstīto Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi.

(4)

Pieredze liecina, ka noteikts atskaitījumu atlikšanas termiņš var izraisīt parāda uzkrāšanos, un tas varētu būt jāmaksā tad, kad attiecīgajai dalībvalstij joprojām ir smagas finansiālas grūtības un tā nespēj veikt prasītos atmaksājumus. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai, ņemot vērā finansiālās palīdzības īpašos nosacījumus, pagarināt atlikšanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.

(5)

Turklāt pieredze liecina arī to, ka, pieprasot atmaksāt kopējo atlikto summu trīs gada maksājumos, var radīt nepamatotu apgrūtinājumu dalībvalstīm, kurām pēc atlikšanas termiņa beigām joprojām ir finansiālas grūtības. Tāpēc turpmākos lēmumos, ar ko atļauj veikt atmaksājumu pa daļām, vajadzētu pieļaut lielāku maksājumu skaitu gadījumos, kad attiecīgās summas veido lielu daļu no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta.

(6)

Dalībvalstij, uz kuru attiecas atlikšanas lēmums, būtu jānodrošina tas, lai trūkumi, kas ir bijuši šo atskaitījumu pamatā un kas pastāv minētā lēmuma pieņemšanas brīdī, tiktu novērsti, pamatojoties uz rīcības plānu, kurš izveidots, apspriežoties ar Komisiju, un kurā noteikti skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts, kura izmanto šādu atlikšanu, nenovērš trūkumus atbilstoši rīcības plānam un tādējādi pakļauj Savienības budžetu papildu finansiālajam riskam, Komisijai vajadzētu būt iespējai, ievērojot proporcionalitātes principu, grozīt vai atcelt savu lēmumu, ar kuru atliek atskaitījumu veikšanas termiņu.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

19.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/4

(1)

Padome ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes velosipēdu importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (3) nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus.

(3)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (4) palielināja spēkā esošo antidempinga maksājumu līdz 48,5 %.

(4)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam, Padome 2013. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 502/2013 (5) nolēma paturēt spēkā esošo antidempinga maksājumu (48,5 %), izņemot attiecībā uz trīs uzņēmumiem, kuriem noteica individuālās maksājuma likmes (19,2 % Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd, 0 % Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd un 0 % Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd) (“spēkā esošie pasākumi”).

(5)

2013. gada maijā pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 13. pantam, Padome ar Regulu (ES) Nr. 501/2013 (6) nolēma spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināt arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas (“iepriekšējā pretapiešanas izmeklēšana”).

(6)

Komisija 2014. gada 23. jūlijā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu izmeklēt to antidempinga pasākumu varbūtēju apiešanu, kuri noteikti Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, un noteikt pienākumu reģistrēt tādu velosipēdu importu, kuri nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām (“izmeklējamās valstis”), neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas.

(7)

Pieprasījumu piecpadsmit Savienības velosipēdu ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (EBMA).

(8)

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm secinājusi, ka pastāv pietiekami prima facie pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija nolēma izmeklēt Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam noteikto antidempinga pasākumu varbūtējo apiešanu un noteikt pienākumu reģistrēt tādu velosipēdu importu, kuri nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas vai Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas.

(9)

Izmeklēšana tika sākta ar Komisijas 2014. gada 2. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 938/2014 (7) (“izmeklēšanas sākšanas regula”).

(10)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja Ķīnas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu iestādēm, minēto valstu ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Atbrīvojuma veidlapas tika nosūtītas Komisijai zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās vai ar Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu diplomātisko misiju Eiropas Savienībā starpniecību. Aptaujas anketas tika nosūtītas Komisijai zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem Ķīnā vai ar Ķīnas diplomātiskās misijas Eiropas Savienībā starpniecību. Aptaujas anketas tika nosūtītas arī zināmajiem nesaistītajiem importētājiem Savienībā.

(12)

Ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(13)

Pakistānas uzņēmums, kas sadarbojās izmeklēšanā, pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos. Uzklausīšana notika 2015. gada 23. martā. Uzklausīšanā tika apspriests A veidlapu pierādījuma spēks attiecībā uz velosipēdu daļām, kas ar tirgotāja starpniecību pirktas no saistīta uzņēmuma Šrilankā, kā paskaidrots 98. apsvērumā, un pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta analoģiska piemērošana attiecībā uz minētajām velosipēdu daļām, kas pirktas no Šrilankas.

(14)

Pieci ražotāji/eksportētāji Kambodžā, viens Pakistānā un divi Filipīnās iesniedza atbildes uz atbrīvojuma veidlapu jautājumiem. Nesadarbojās Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nav saistīti ar izmeklējamo valstu ražotājiem/eksportētājiem. Aizpildītas anketas iesniedza trīs nesaistīti Savienības importētāji.

(15)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(16)

Izmeklēšanas periods ilga no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. augustam. Dati par izmeklēšanas periodu tika vākti, lai izmeklētu inter alia iespējamās tirdzniecības modeļa pārmaiņas pēc pasākumu noteikšanas un attiecināšanas uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju 2013. gadā un to, vai pastāvēja prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana. Par pārskata periodu no 2013. gada 1. septembra līdz 2014. gada 31. augustam tika vākta detalizētāka informācija, lai pārbaudītu, vai imports nemazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai netiek veikts dempings.

(17)

Lai novērtētu, vai pasākumi, iespējams, tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Ķīnu, attiecīgajām valstīm, valstīm, par kurām tika veikta iepriekšējā pretapiešanas izmeklēšana un Savienību; vai šīs pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; un vai vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(18)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora uz kuriem patlaban attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats, kas definēts iepriekšējā apsvērumā, taču tas tiek nosūtīts no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šim ražojumam ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme, un ko patlaban klasificē ar tiem pašiem KN kodiem, ar kuriem klasificēts attiecīgais ražojums (“izmeklējamais ražojums”).

(20)

Izmeklēšanā konstatēts, ka iepriekš definētajiem velosipēdiem, kas eksportēti no Ķīnas uz Savienību, un velosipēdiem, kas uz Savienību nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, piemīt vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojums un tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Pārskata periodā Kambodžā velosipēdus ražoja seši uzņēmumi. Pieci uzņēmumi sadarbojās un iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. Šie pieci uzņēmumi ražoja nedaudz vairāk par 100 % no kopējā importa apjoma no Kambodžas uz Savienību, kā atspoguļots Comext  (8). Tomēr izmeklēšana liecina, ka dažos gadījumos importu (proti, uz Nīderlandi) nevarēja attiecināt uz nevienu no uzņēmumiem, kas sadarbojās, kā turpmāk paskaidrots 66. un 67. apsvērumā. Tā rezultātā tika konstatēts, ka uzņēmumi, kas sadarbojās, nodrošināja 94 % no kopējā importa no Kambodžas uz Savienību. Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir saistīts ar Tunisijas uzņēmumu, par kuru iepriekšējā pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas apiet pasākumus. Sestais uzņēmums ir saistīts ar uzņēmumu Šrilankā, kam piemēro pasākumus, kurus paplašināja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 501/2013, un ar 22. apsvērumā minēto Pakistānas uzņēmumu, kas sadarbojās. Tas nesadarbojās izmeklēšanā.

(22)

Pārskata periodā Pakistānā velosipēdus ražoja viens uzņēmums. Minētais vienīgais Pakistānas uzņēmums iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu un nodrošināja nedaudz vairāk par 100 % no kopējā Pakistānas importa Savienībā, kā atspoguļots Comext. Tika uzskatīts, ka šis uzņēmums sadarbojās. Vienojoties ar uzņēmumu, pārbaudes apmeklējums notika Šrilankā, kur atrodas saistītā daļu piegādātāja uzņēmums.

(23)

Pārskata periodā Filipīnās bija divi uzņēmumi, kas ražoja velosipēdus. Kā paskaidrots 39. un 40. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens no šiem uzņēmumiem eksportējis uz Savienības tirgu, izmantojot divus nesaistītus tirgotājus. Tika arī konstatēts, ka iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas laikā viens no tirdzniecības uzņēmumiem veica līdzīgas darbības ar citu uzņēmumu, kas atrodas Šrilankā.

(24)

Abi Filipīnu uzņēmumi, kuri iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, nodrošināja nedaudz vairāk par 100 % no kopējā Filipīnu importa Savienībā, kā atspoguļots Comext. Tika uzskatīts, ka pilnībā sadarbojās tikai viens no šiem uzņēmumiem.

(25)

Otrā uzņēmuma sadarbība šādu iemeslu dēļ tika uzskatīta par nepietiekamu.

(26)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmums 2015. gada 16. janvārī tika informēts par nodomu daļēji neņemt vērā tā iesniegto informāciju, un tam tika dots ierobežots laiks piezīmju sniegšanai.

(27)

2015. gada 30. janvāra atbildē uzņēmums izklāstīja nostāju par iemesliem, kas norādīti iepriekš 25. apsvērumā, kā paskaidrots turpmāk.

(28)

Attiecībā uz 25. apsvēruma a) punktā norādīto iemeslu uzņēmums apgalvoja, ka atbrīvojuma veidlapā nebija prasīts sniegt iepirkto velosipēdu daļu sīku dalījumu, ka nopirkto daļu veida identificēšana un klasificēšana esot apgrūtinoša un ka pēc uzņēmuma ieskata šāda sīka informācija nesniedz vērtīgu papildinformāciju Komisijai, kas vajadzīga, lai tā varētu noteikt, vai pamatregulas 13. pantā minētie kritēriji ir izpildīti. Tajā pašā dienā, proti, vairāk nekā divus mēnešus pēc pārbaudes uz vietas, uzņēmums iesniedza arī jaunu dokumentu ar to daļu veida dalījumu, kuras tika nopirktas pārskata periodā.

(29)

Komisija nepiekrīt šiem apgalvojumiem, jo informācija par pirkumu apjomu un vērtību ir nepieciešama, lai novērtētu, vai ir izpildīts pamatregulas 13. panta 1. un 2. punkts. Šī informācija tika skaidri prasīta arī atbrīvojuma veidlapā. Visi pārējie uzņēmumi, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, varēja sniegt attiecīgo informāciju noteiktajā formātā. Kas attiecas uz jauno informāciju, kura tika iesniegta novēloti, tā nebija pilnībā saskaņojama ar iepriekš sniegto informāciju. Tādēļ, ņemot vērā sniegtās informācijas veidu, daudzumu un to, ka dokumentācija tika iesniegta pēc tam, kad bija veikta pārbaude uz vietas un to vairs nevarēja pārbaudīt, informācija netika ņemta vērā.

(30)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Komisija neesot sniegusi pietiekamus norādījumus par to, vai eksportētāju anketu būtu bijis jāaizpilda ar to saistītajam Ķīnas uzņēmumam, kas nodarbojas ar velosipēdu ražošanu, pārdošanu vai tirdzniecību. Uzņēmums arī apgalvoja, ka uz Savienību eksportētie daudzumi bija de minimis un tādēļ pēc tā domām šī informācija neattiecās uz izmeklēšanu. Neraugoties uz šiem apgalvojumiem, galu galā Filipīnu uzņēmums iesniedza atbildes uz eksportētāju anketas jautājumiem, lai gan tas notika ļoti vēlā izmeklēšanas posmā.

(31)

Attiecībā uz iepriekš minētajiem apgalvojumiem būtu jāatzīmē, ka neatkarīgi no eksportētajiem daudzumiem šī informācija ir skaidri prasīta atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā; tas tika uzsvērts arī uzņēmumam adresētajā 2014. gada 13. oktobra vēstulē par nepilnībām. Turklāt tas, ka atbilde tika iesniegta novēloti, neļāva Komisijai pārbaudīt sniegto informāciju un tādējādi nebija iespējams novērtēt, vai tā būtu būtiski ietekmējusi uzņēmuma situāciju. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi un sniegtā informācija tika noraidīta.

(32)

Attiecībā uz 25. apsvēruma b) punktā minēto iemeslu uzņēmums 2015. gada 30. janvārī iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka atšķirības, kas tika konstatētas pārbaudē uz vietas, esot bijušas nelielas, ka aizkavēšanās, sagatavojot pieprasītos dokumentus, neesot liela un bijusi saistīta ar uzņēmuma ierobežotajiem organizatoriskajiem līdzekļiem. Turklāt tika apgalvots, ka pēc pārbaudes apmeklējuma beigām Komisija esot saņēmusi visus pieprasītos dokumentus.

(33)

Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka uz vietas veiktās pārbaudes laikā konstatētās neatbilstības attiecās galvenokārt uz velosipēdu ražošanas apjomu; tā ir būtiska informācija, jo ir nozīmīga, lai novērtētu pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu. Attiecībā uz to, ka uzņēmuma resursi esot ierobežoti, pirms pārbaudes apmeklējuma uzņēmums neapgalvoja, ka tam ir ierobežoti resursi, kas varētu kavēt pārbaudes norisi. Turklāt joprojām ir virkne dokumentu, kas tika pieprasīti un ir ļoti svarīgi, un kurus uzņēmums nevarēja iesniegt līdz pārbaudes beigām, piemēram, vietējām iestādēm iesniegtie dokumenti, uz kuru pamata iestādes izdeva izcelsmes sertifikātus cita nosaukuma uzņēmumam, nevis šim uzņēmumam, un apliecinošie dokumenti, kas vajadzīgi, lai noteiktu uzņēmuma ēku lietošanas laiku, aprēķinot amortizācijas periodu, un kas būtiski ietekmēja izmaksas.

(34)

Attiecībā uz 25. apsvēruma c) punktā norādīto pirmo un otro iemeslu uzņēmums apgalvoja, ka nav bijis skaidrs Komisijas novērtējums par to, ka dažādos pārbaudes apmeklējuma posmos identificēto rāmju krāsojuma un ķīmiskās apstrādes apjoms un kvalitāte nav saderīga ar to gatavo velosipēdu daudzumu, kas esot saražoti pārskata periodā. Līdzīgi tas norādīja, ka Komisijas šaubas par uzņēmuma rāmju ražošanas jaudu arī nav skaidras.

(35)

Šajā sakarā, kā norādīts 29. apsvērumā, jāuzsver, ka uzņēmums neiesniedza vajadzīgo informāciju, kā noteikts atbrīvojuma veidlapā, kas ļautu Komisijai novērtēt nopirkto rāmju un saražoto rāmju apjomu. Pārbaudes laikā uz vietas Komisija apskatīja rūpnīcu un pārliecinājās par to, ka dažas darbības netiek veiktas pastāvīgi, kā nepieciešams ražošanas procesā. Piemēram, pēc Komisijas pirmā apmeklējuma, kura laikā šķita, ka notiek ražošanas darbība, Komisija vēlreiz apmeklēja rūpnīcu un konstatēja, ka šī darbība bez skaidra pamatojuma ir izbeigta, jo ķīmiskās apstrādes zonā bija pamesti rāmji un krāsošanas nodaļā bija atslēgta elektroenerģija, turklāt rāmji nebija pilnībā nokrāsoti. Gluži pretēji – šāda ražošanas pārtraukšana varēja būtiski ietekmēt gatavo rāmju kvalitāti; turklāt tas neatbilst ekonomiski racionāla ražošanas procesa principam. Otrkārt, pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija nevarēja pārbaudīt, vai uzņēmuma telpās ir pieejami izejmateriāli, kas nepieciešami rāmju ražošanai. Tomēr pārbaudes apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka uzņēmumam patiešām bija dažas iekārtas, kas vajadzīgas, lai ražotu rāmjus, un netika izslēgts, ka pārskata periodā uzņēmums būtu varējis saražot dažus rāmjus. Tāpēc, pamatojoties uz uzņēmuma iesniegto nepilnīgo informāciju, kā paskaidrots 25. apsvēruma c) punktā, Komisija secināja, ka, saskaitot visus rāmju pirkumus, kurus uzņēmums norādījis Excel datnēs, kas tika iesniegtas atbildē uz 2014. gada 13. oktobra vēstuli par nepilnībām, un neraugoties uz to, ka tika konstatētas iekārtas, lielākā daļa rāmju, ko izmantoja to velosipēdu montāžā, kurus pārdeva Savienības tirgū pārskata periodā, faktiski bija nopirkti Ķīnā.

(36)

Attiecībā uz trešo iemeslu 25. apsvēruma c) punktā uzņēmums apgalvoja, ka grūtības saskaņot nopirkto daļu vērtību ir saistītas ar to, ka uzņēmums rēķinā norādījis un iesniedzis tikai FOB (franko uz kuģa klāja) cenas nevis CIF (cena, apdrošināšana un frakts) cenas. Turklāt uzņēmums iesniedza jaunu datni ar FOB un CIF cenām.

(37)

Attiecībā uz pirkuma cenu saskaņošanu atbrīvojuma veidlapā uzņēmumam jānorāda katra pirkšanas darījuma rēķina vērtība un faktiskie piegādes noteikumi. Aizpildot atbrīvojuma veidlapu, uzņēmums nevienam norādītajam darījumam nebija norādījis, ka piegādes noteikums ir nevis FOB vai CIF, bet gan C&F (cena un frakts) vai COD (naudā piegādes laikā). Turklāt, tā kā šos apgalvojumus uzņēmums izteica izmeklēšanas vēlākā posmā un šādu informāciju vairs nevarēja pārbaudīt, ņemot vērā arī tās veidu un daudzumu, šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Attiecībā uz ceturto iemeslu 25. apsvēruma c) punktā tika apgalvots, ka saistītā Ķīnas uzņēmuma netiešie pārdevumi, izmantojot šķietami nesaistītus piegādātājus, veido nelielu daļu no kopējiem uzņēmuma pirkumiem. Komisija 29. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nevarēja noteikt no saistītā piegādātāja nopirkto daļu precīzu apjomu. Tāpēc Komisija joprojām apšauba daļu pirkšanas cenas un galvenā piegādātāja identitātes ticamību.

(39)

Attiecībā uz piekto iemeslu 25. apsvēruma c) punktā par eksporta cenas pareizību tika apgalvots, ka uzņēmums parasti pārdod velosipēdus Savienības tirgū, izmantojot divus nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, kuri pēc tam pārdod velosipēdus tālāk gala pircējiem Savienībā. Turklāt tas, ka tirdzniecības uzņēmumu nosaukumi parādās dažos izcelsmes sertifikātos, ko iesniedzis uzņēmums, vienkārši atspoguļo tirgotāja kā galapārdevēja, kas pārdod Savienības pircējiem, statusu.

(40)

Šajā sakarā uzņēmums neuzrādīja savus nesaistītos tirdzniecības uzņēmumus kā pircējus, un tas ir pretrunā uzņēmuma apgalvojumam, ka tie faktiski bija galapārdevēji Savienības pircējiem. Tas faktiski apstiprina Komisijas uzskatu, ka tie uzņēmumu un pircēju rēķini Savienībā, kuri tika parādīti uz vietas veiktās pārbaudes laikā, neatspoguļo faktiskos eksporta darījumus, jo nesaistītajiem tirgotājiem būtu bijis jāiesniedz rēķini Savienības pircējiem. Tādēļ norādītā eksporta cena netika uzskatīta par ticamu un netika ņemta vērā.

(41)

Attiecībā uz sesto iemeslu 25. apsvēruma c) punktā par to, ka amortizācijas, darbaspēka un elektroenerģijas izmaksas nav ticamas, uzņēmums atbildēja šādi.

Pirmkārt, attiecībā uz amortizācijas izdevumiem uzņēmums norādīja ēku būvniecības gadu, taču nepievienoja šim apgalvojumam pierādījumus. Turklāt, veicot pārbaudi uz vietas, Komisija vairākkārt pieprasīja apliecinājumu par ēku būvniecības gadu un novērtējumu par ēku amortizācijas periodu, ņemot vērā amortizācijas vērtības būtisko nozīmi, lai aprēķinātu, vai ir izturēta pievienotās vērtības pārbaude saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Konkrētāk, uzņēmums bija noteicis ievērojami mazāku ēku lietderīgās lietošanas laiku nekā parasti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (t. i., 50 gadi). Tāpēc amortizācijas izmaksas bija lielas un tām bija būtiska ietekme uz norādītajām samontēto velosipēdu kopējām izmaksām. Uzņēmums nevarēja iesniegt apliecinošus dokumentus, piemēram, attiecīgu analīzi vai dokumentus par iekšējo uzņēmuma lēmumu pieņemšanas iemesliem, kas attaisnotu šādu novirzi no parastās prakses. Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija nevarēja noskaidrot iemeslu, kāpēc uzņēmums nevarētu izmantot ēkas ilgāku laiku, nekā atzīts. Tādēļ uzņēmuma apgalvojums tika noraidīts un amortizācijas periods pārskatīts, pamatojoties uz precīzāku ēku lietderīgās lietošanas laiku (t. i., 20 gadi).

(42)

Otrkārt, attiecībā uz darbaspēka izmaksām uzņēmums apšaubīja Komisijas veiktā novērtējuma skaidrību. Šajā sakarā, kā paskaidrots 35. apsvērumā, pamatojoties informāciju, kas iesniegta, atbildot uz 2014. gada 13. oktobra vēstuli par nepilnībām, Komisija aprēķināja, ka lielākā daļa rāmju, ko izmantoja uz Savienības tirgu eksportēto velosipēdu montāžai pārskata periodā, faktiski bija nopirkta no Ķīnas. Tāpēc uzņēmuma iesniegtās darbaspēka izmaksas bija ļoti nesamērīgas attiecībā pret produkcijas apjomu un tika pārskatītas, pamatojoties uz konstatējumiem par faktisko Filipīnu ražotāju.

(43)

Treškārt, arī attiecībā uz enerģijas izmaksām uzņēmums apšaubīja Komisijas veiktā novērtējuma skaidrību. Šajā sakarā tāpat kā darbaspēka izmaksu gadījumā uzņēmuma iesniegtās enerģijas izmaksas bija ļoti nesamērīgas attiecībā pret produkcijas apjomu un tika pārskatītas, pamatojoties uz konstatējumiem par faktisko Filipīnu ražotāju.

(44)

Tādēļ daļa uzņēmuma iesniegtās informācijas bija jāpārskata, kā paskaidrots no 41. līdz 43. apsvērumam, savukārt informāciju, kas tika iesniegta par eksporta cenu uz Savienību, vispār nevarēja ņemt vērā. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par uzņēmuma eksporta cenu uz Savienību pamatojās uz pieejamajiem faktiem. Tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Comext datiem.

(45)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens no nesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, bet daži Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas bija saistīti ar ražotājiem/eksportētājiem no izmeklējamajām valstīm, izmeklēšanā sadarbojās un norādīja, ka izmeklēšanas periodā ir pārdevuši nenozīmīgu apjomu Savienības tirgū un Kambodžā un Filipīnās. Tāpēc konstatējumi par attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas Savienībā, no vienas puses, un velosipēdu eksportu no Ķīnas uz Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām, no otras puses, pamatojās uz datiem, kurus sniedza saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Izmantotie pieejamie fakti par importu uz Savienību tika iegūti, izmantojot Comext. Lai noteiktu eksporta apjomu no Ķīnas uz Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām, tika izmantota Ķīnas valsts statistika.

(46)

Vietējās iestādes Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās iesniedza daļēju informāciju par velosipēdu importu no Ķīnas. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgās vietējās iestādes Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās neveic Ķīnas eksporta statistikas un attiecīgās vietējās importa statistikas kontrolpārbaudes.

(47)

Kopējais attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas Savienībā 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par 27 %. Pēc tam, kad pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā imports no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas tika reģistrēts, imports no Ķīnas pieauga par 44 %. Salīdzinājumā ar 2013. gadu pārskata periodā imports no Ķīnas samazinājās par 7 %. Kopumā izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas samazinājās par 2 %.

(48)

Kā paskaidrots 21., 22. un 24. apsvērumā, izmeklējamo valstu uzņēmumu, kas sadarbojās, pārbaudītais eksports nedaudz pārsniedza importa apjomu, kas norādīts Comext. Tā kā to uzņēmumu dati, kas sadarbojās, tika uzskatīti par precīzākiem, jo bija pārbaudīti, Comext dati tika attiecīgi koriģēti.

(49)

Vienlaikus izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Kambodžas ir pieaudzis kopš 2011. gada. Salīdzinājumā ar 2011. gadu 2012. gadā imports pieauga par 120 %, savukārt 2013. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu imports trīskāršojās. Izmeklēšanas periodā imports no Kambodžas uz Savienību palielinājās par 180 %. Importa pieaugums no Kambodžas Savienībā būtu jāskata saistībā ar importa samazināšanos no Šrilankas un Tunisijas 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 59 % un 57 % Šrilankai un attiecīgi par 32 % un 23 % Tunisijai). Šis samazinājums sakrita ar Savienībā ievestā Šrilankas un Tunisijas importa reģistrāciju pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā, kā paskaidrots 21. apsvērumā.

(50)

Kas attiecas uz izmeklējamā ražojuma importu no Pakistānas Savienībā, līdz 2013. gadam tas bija niecīgs. Pārskata periodā tas pieauga līdz ievērojamam līmenim. Importa pieaugums no Pakistānas Savienībā būtu jāskata saistībā ar importa samazināšanos no Šrilankas 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 59 % un 57 %). Šis samazinājums sakrita ar Savienībā ievestā Šrilankas importa reģistrāciju pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas, kā paskaidrots 21. apsvērumā.

(51)

Tā kā visu importu Savienībā no Pakistānas veica vienīgais Pakistānas ražotājs/eksportētājs, kā paskaidrots 22. apsvērumā, precīzu kopējo eksporta apjomu no Pakistānas Savienībā nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(52)

Visbeidzot, izmeklējamā ražojuma imports no Filipīnām Savienībā pārskata periodā palielinājās no 40 % līdz 65 % salīdzinājumā ar 2011. gadu. Importa pieaugums no Filipīnām Savienībā būtu jāskata saistībā ar importa samazināšanos no Šrilankas 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 59 % un 57 %). Šis samazinājums sakrita ar iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanu, kā paskaidrots 23. apsvērumā.

(53)

Tā kā izmeklējamā ražojuma importu no Filipīnām Savienībā veica divi ražotāji/eksportētāji, kā paskaidrots 23. apsvērumā, kopējo eksporta apjomu no Filipīnām Savienībā nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(54)

Turpmāk 1. tabulā norādīts velosipēdu importa daudzums no Ķīnas, Kambodžas, Pakistānas, Filipīnām, Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas Savienībā izmeklēšanas periodā.

1. tabula

Importa apjoms uz ES

(55)

Velosipēdu eksports no Ķīnas uz Kambodžu pirmo reizi pieauga 2011.–2012. gadā (par 65 %). No 2012. līdz 2013. gadam imports nedaudz samazinājās (par 10 %), taču pārskata periodā, salīdzinot ar 2013. gadu, tas palielinājās par 76 %. Izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas uz Kambodžu kopumā pieauga par 159 %. Importa pieaugums no Ķīnas Savienībā būtu jāskata saistībā ar eksporta samazināšanos no Ķīnas uz Šrilanku un Tunisiju 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 44 % un 30 % Šrilankai un attiecīgi par 66 % un 57 % Tunisijai). Tas sakrita ar Savienībā ievestā Šrilankas un Tunisijas importa reģistrāciju pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas.

(56)

Attiecīgā ražojuma eksports no Ķīnas uz Pakistānu 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par 22 %. Tomēr pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas velosipēdu eksports no Ķīnas uz Pakistānu pieauga par 57 % un vēl vairāk palielinājās pārskata periodā. Izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas uz Pakistānu kopumā pieauga par 57 %. Eksporta pieaugums no Ķīnas uz Pakistānu būtu jāskata saistībā ar eksporta samazināšanos no Ķīnas uz Šrilanku 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 44 % un 30 %). Tas sakrita ar Savienībā ievestā Šrilankas importa reģistrāciju pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas.

(57)

Visbeidzot, eksports no Ķīnas uz Filipīnām 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par 27 %. Tomēr pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas eksports no Ķīnas uz Filipīnām 2013. gadā palielinājās vairāk nekā divas reizes. Izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas uz Filipīnām kopumā pieauga par 140 %. Eksporta pieaugums no Ķīnas uz Filipīnām būtu jāskata saistībā ar eksporta samazināšanos no Ķīnas uz Šrilanku 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 44 % un 30 %). Tas sakrita ar Savienībā ievestā Šrilankas importa reģistrāciju pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas.

(58)

Turpmāk 2. tabulā parādīts velosipēdu eksporta apjoms no Ķīnas uz Kambodžu, Pakistānu, Filipīnām, Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju izmeklēšanas periodā.

2. tabula

Eksporta apjoms no Ķīnas

(59)

Eksporta samazināšanās no Ķīnas un no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas uz Savienību un vienlaicīgais eksporta pieaugums no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām uz Savienību un eksporta pieaugums no Ķīnas uz Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām un vienlaicīgā eksporta samazināšanās no Ķīnas uz Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju pēc antidempinga pasākumu paplašināšanas, ko veica pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas, nozīmē, ka ir mainījies tirdzniecības modelis starp trešām valstīm un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkts nozīmē. Triju attiecīgo valstu gadījumā šo secinājumu varēja izdarīt gan i) globāli, gan ii) attiecībā uz katru no izmeklējamajām valstīm.

(60)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Minētā prakse, process vai darbs cita starpā ietver ražojuma, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi, nosūtīšanu caur trešām valstīm un detaļu montāžas operāciju Savienībā vai trešā valstī. To, vai notiek montāžas operācija, konstatē saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(61)

Vietējās iestādes izmeklējamajās valstīs nesniedza informāciju par izmeklējamā ražojuma produkcijas apjomu to attiecīgajās valstīs.

(62)

Tomēr, pamatojoties uz uzņēmumu atbrīvojuma pieprasījuma veidlapām, varēja konstatēt, ka ražotāji Kambodžā un Filipīnās izmeklējamā ražojuma ražošanu no 2011. gada līdz pārskata periodam palielināja par 161 % un attiecīgi no 20 % līdz 55 %.

(63)

Kas attiecas uz Pakistānu, vienīgais Pakistānas uzņēmums, kas sadarbojās, sāka eksportēt velosipēdus 2013. gadā. Tāpēc secinājums, ka Pakistānā faktiski nenotiek ražošana, pamatojās uz minētā uzņēmuma sniegto informāciju un bija pārbaudīts.

(64)

Kā paskaidrots 24. apsvērumā, divi Filipīnu uzņēmumi sadarbojās, un izrādījās, ka viens no tiem faktiski nav ražotājs, kā norādīts no 112. līdz 125. apsvērumam. Līdz ar to Filipīnu produkcijas apjomu nevar atklāt konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

3. tabula

Velosipēdu produkcija Kambodžā un Filipīnās

(65)

Kambodžā pieci uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja lielāko daļu eksporta uz ES, tāpēc varēja veikt detalizētu analīzi. Kā minēts 21. apsvērumā, konkrētu importu uz Nīderlandi nevarēja attiecināt uz kādu no uzņēmumiem, kas sadarbojās. Turklāt viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir saistīts ar Tunisijas uzņēmumu, par kuru iepriekšējā pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas apiet pasākumus.

(66)

Izmeklēšana parādīja, ka imports no Kambodžas Nīderlandē būtiski pieauga 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu (attiecīgi par 672 % un 533 %), savukārt importa cena 2013. gadā un pārskata periodā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās (attiecīgi par 43 % un 21 %), kā parādīts turpmāk 4. tabulā.

4. tabula

Imports Nīderlandē no Kambodžas

(67)

Sīkāka analīze, kas pamatojas uz ikmēneša datiem un parādīta turpmāk 5. tabulā, liecināja, ka Kambodžas importa cenas uz Nīderlandi pārskata perioda pirmajos četros mēnešos bija daudz zemākā līmenī nekā cenas, sākot no 2014. gada janvāra. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka uzņēmums, kas nesadarbojās Kambodžā, 2013. gada beigās tika pārcelts uz Pakistānu. Turklāt trīs Kambodžas uzņēmumi, kas sadarbojās, eksportēja uz Nīderlandi nedaudz velosipēdu par cenām, kas ievērojami pārsniedza vidējās cenas, kuras tika konstatētas pārskata perioda pirmajos četros mēnešos. Pārējie divi uzņēmumi velosipēdus uz Nīderlandi neeksportēja. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka importu no Kambodžas Nīderlandē veica arī uzņēmums, kas nesadarbojās.

5. tabula

No Kambodžas uz Nīderlandi veiktā importa mēneša vidējās cenas

(68)

Kambodžas uzņēmumu, kas sadarbojās, eksports pārskata periodā nodrošināja 94 % no kopējā Kambodžas importa Savienībā.

(69)

Vienam no pieciem uzņēmumiem, kas sadarbojās, nesaskanēja dati par to rāmju veidu, kas pirkti no Ķīnas, ar datiem par to velosipēdu veidu, kuri pārdoti Savienībā, lai gan uzņēmums neražoja rāmjus minētajā periodā. Tādēļ tika secināts, ka velosipēdi tika pārsūtīti.

(70)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums nepiekrita Komisijas novērtējumam par pārsūtīšanu. Uzņēmums iesniedza papildu dokumentus un apgalvoja, ka Komisijai nav pierādījumu lietā, kas parādītu, ka rāmji ievesti no Ķīnas.

(71)

Jāatgādina, ka, izmantojot uz vietas veiktajā pārbaudē uzņēmuma iesniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka nesaskan iepirkto rāmju veids ar to velosipēdu veidu, kas eksportēti uz Savienību, jo dokumentos uzņēmums atspoguļoja tērauda rāmju pirkumus, savukārt eksportēja – velosipēdus ar dažāda lieluma tērauda un alumīnija rāmjiem. Tas varētu norādīt uz to, ka eksportētie velosipēdi nav montēti Kambodžā. Turklāt vienīgais pierādījums, kuru uzņēmums iesniedza uz vietas veiktās pārbaudes laikā, lai atspoguļotu šo rāmji izcelsmi, bija A veidlapa/izcelsmes sertifikāts, ko izdevušas Vjetnamas iestādes uz Vjetnamas tirgotāja vārda. Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums apgalvoja, ka A veidlapā/izcelsmes sertifikātā nepareizi norādīts, ka visi rāmji ir no tērauda, bet faktiski tie bija arī no alumīnija. Jaunajos dokumentos, ko uzņēmums iesniedza pēc informācijas izpaušanas un kas bija vjetnamiešu un ķīniešu valodā ar ierobežotu tulkojumu angļu valodā, bija dažas pretrunas (nopirkto rāmju daudzums nesakrita ar eksportēto velosipēdu skaitu, kas noteikts, veicot pārbaudi uz vietas; viens dokuments tika iesniegts kā rēķins, bet tajā nebija iekļautas cenas; netika iesniegti pierādījumi par citiem rāmju ražošanas posmiem, piemēram, griešana, formēšana, caurumošana un krāsošana). Tāpēc šos jaunos dokumentus uzskatīja par pārāk nepilnīgiem un nepietiekamiem, lai pierādītu, ka attiecīgie rāmji ir ražoti Vjetnamā.

(72)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums vairākumu (70 %) citu daļu, ko izmanto, lai samontētu velosipēdus, iepirka no saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā, savukārt pārējās daļas (ar dažiem izņēmumiem) bija no Vjetnamas tirgotājiem. Tomēr uzņēmums nevarēja sniegt pierādījumus/informāciju par šo pārējo daļu faktiskajiem ražotājiem.

(73)

Turklāt uzņēmums nevarēja uzrādīt Kambodžas Tirdzniecības ministrijas A veidlapu/izcelsmes sertifikātu par attiecīgajiem velosipēdiem. Šā iemesla dēļ un tā kā nebija pieejama cita informācija, jāsecina, ka attiecīgo daļu izcelsme ir Ķīnā. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(74)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, attiecībā uz Kambodžu ir apstiprināta Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšanas prakse pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(75)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Kambodžā ar montāžas operācijām tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti katra uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas. No pieciem uzņēmumiem, kas sadarbojās, trijos uzņēmumos Ķīnas izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība bija mazāka par 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Tāpēc attiecībā uz šiem uzņēmumiem nebija jāpārbauda, vai montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām.

(76)

Pārējie divi uzņēmumi 2013. gadā tika izveidoti Kambodžā. Viens no tiem bija iesaistīts pārsūtīšanas praksē, kā konstatēts no 69. līdz 74. apsvērumam. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka izgatavo rāmjus. Abi uzņēmumi pirka daļas Ķīnā no saistītiem uzņēmumiem vai ar saistītu tirgotāju starpniecību Honkongā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nemainīgo izmaksu (t. i., amortizācijas, īres maksas un tiešo un netiešo elektroenerģijas izmaksu) attiecināšana uz rāmju ražošanu neatbilda velosipēdu produkcijas apjomam un mākslīgi palielināja saražoto rāmju vērtību. Turklāt tika konstatēts, ka rāmju ražošanā izmantoto krāsu patēriņš bija pārspīlēts salīdzinājumā ar faktisko ražotāju datiem. Arī darbaspēka izmaksas, kas tika attiecinātas uz rāmju ražošanu un velosipēdu montāžas operācijām, tika uzskatītas par pārāk lielām un neticamām, salīdzinot ar saražoto rāmju un samontēto velosipēdu apjomu, pamatojoties uz konstatējumiem par faktiskajiem ražotājiem. Tāpēc šo dažādo izmaksu attiecināšana uz rāmju ražošanu tika pārskatīta un tika konstatēts, ka izejmateriāli (velosipēdu daļas) no Ķīnas faktiski veidoja vairāk nekā 60 % no samontētā ražojuma daļu kopējās vērtības, savukārt vērtība, kas izmantotajām daļām tika pievienota montāžas operācijās, bija mazāka par 25 % no ražošanas izmaksām.

(77)

Pēc informācijas izpaušanas viens uzņēmums apgalvoja, ka ievērojama daļa uzņēmuma saražoto velosipēdu bija paredzēta tirgiem ārpus Savienības. Šajā sakarā jānorāda, ka pārskata periodā uzņēmuma pārdošanas apjoms ārpus Savienības veidoja mazāk nekā 6 % no kopējā pārdošanas apjoma un ietvēra tikai vienu darījumu (vienu rēķinu).

(78)

Tas pats uzņēmums apstrīdēja Komisijas secinājumus par to, ka velosipēdu daļas no Ķīnas pārsniedz 60 % no samontētā ražojuma daļu kopējās vērtības. Tas apgalvoja, ka Komisija nepareizi pieņēmusi, ka visi izejmateriāli ir paredzēti velosipēdiem, kurus pārdod Savienībā, lai gan uzņēmums pārdod tos arī ārpus Savienības. Tas arī apgalvoja, ka uz Savienību pārdoto velosipēdu ražošanas izmaksas ir lielākas nekā to velosipēdu ražošanas izmaksas, kurus pārdod ārpus Savienības. Uzņēmums apgalvoja, ka tādējādi Komisijai būtu jākoriģē secinājumi un jāsvītro ārpus Savienības pārdošanai paredzēto velosipēdu ražošanā izmantoto daļu un materiālu izmaksas. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Komisija kļūdaini uzskatījusi, ka daži materiāli, kas nav no Ķīnas (rāmji un citas velosipēdu daļas), faktiski ir ar izcelsmi Ķīnā. Tas arī apgalvoja, ka dažas daļas, uz kurām attiecas divi pirkuma līgumi, uzņēmums kļūdaini deklarējis kā ar izcelsmi Ķīnā.

(79)

Šajā sakarā, kā paskaidrots 77. apsvērumā, būtu jānorāda, ka pārdošanas apjoms ārpus Savienības veidoja mazāk nekā 6 % no kopējā uzņēmuma pārdošanas apjoma, tādēļ tas nevarēja būtiski sagrozīt Komisijas analīzi. Uzņēmums atbildē uz sniegto informāciju iesniedza jaunu datni, kurā norādīja, kuras daļas tika izmantotas ārpus Savienības eksportētajiem velosipēdiem. Tomēr uzņēmums nesniedza pierādījumus tam, ka šīs daļas faktiski izmantotas ārpus Savienības eksportēto velosipēdu montāžā, piemēram, rēķinus par materiāliem, kuri izmantoti ārpus Savienības eksportētajiem velosipēdiem, ar šiem velosipēdiem izmantoto daļu veidiem. Kas attiecas uz daļām, par kurām uzņēmums apgalvoja, ka Komisija tās kļūdaini uzskatījusi par Ķīnas daļām, jānorāda, ka uzņēmums informēja par vairākām iegādātām daļām no Vjetnamas tirgotājiem, bet netika iesniegti pierādījumi par šo daļu ražotājiem, kā paskaidrots 71. apsvērumā. Tādēļ tiek secināts, ka arī attiecīgās daļas ir no Ķīnas, jo nav pierādījumu par faktiskajiem šo daļu ražotājiem, un jāņem vērā, ka uzņēmumam ir saistītie uzņēmumi Ķīnā, no kuriem tas iepērk velosipēdu daļas. Kas attiecas uz abiem iepriekš minētajiem pirkuma līgumiem, uzņēmums tos norādījis kā daļu iegādi no Ķīnas saistītā uzņēmuma un pēc informācijas izpaušanas netika iesniegti pierādījumi, lai pierādītu, ka uzņēmums ir pieļāvis kļūdu, deklarējot Ķīnas izcelsmi minētajām daļām. Tāpēc šos apgalvojumus noraidīja.

(80)

Abi uzņēmumi, kas bija iesaistīti montāžas operācijās, apstrīdēja Komisijas veikto izmaksu pārskatīšanu. Vispārīgi tiek uzsvērts, ka, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu aprēķinot, vai vērtība, kas pievienota daļām montāžas operācijās, pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām, pievienotās vērtības aprēķinā iekļautās izmaksas, ir izmaksas, kuras radušās ražošanas procesā, kā rezultātā gatavā ražojuma vērtība palielinājās papildus sākotnējām izmaksām (piemēram, ražošanas darbaspēka izmaksām, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, montāžas iekārtu amortizācijai, ražotnē iekšēji izgatavotajām daļām). Tāpēc šīm izmaksām būtu jābūt izmaksām, kas radušās tieši velosipēdu ražošanas un pabeigšanas procesā.

(81)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā izmaksas, kas saistītas ar tā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka uzņēmums nav iesniedzis nekādus pierādījumus par izmaksu atšķirībām Kambodžas reģionu dalījumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Kas attiecas uz amortizācijas izmaksām, uz vietas veiktās pārbaudes laikā viens uzņēmums apgalvoja, ka pamatlīdzekļus ir apmaksājuši akcionāri nevis pats uzņēmums. Tādēļ, tā kā uzņēmumam nebija radušās nekādas izmaksas ar pamatlīdzekļu iegādi, uzņēmuma norādītās amortizācijas izmaksas netika ņemtas vērā. Tomēr pēc informācijas izpaušanas uzņēmums apgalvoja, ka akcionāru pirktās iekārtas faktiski bija kapitāla ieguldījums natūrā. Tā kā šis apgalvojums tika iesniegts vēlākā izmeklēšanas posmā, Komisija to nevarēja pārbaudīt, tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Abi uzņēmumi īrē ēkas velosipēdu montāžas operāciju vajadzībām. Pārskata periodā netika izmantota ievērojama to ražošanas jaudas daļa. Tomēr abi uzņēmumi kopējos īres izdevumus attiecināja uz rāmju ražošanu un velosipēdu montāžu. Uzņēmumu veiktajā izdevumu sadalījumā nebija ņemts vērā tas, ka tikai daļa īrēto ēku tika izmantota ražošanas procesā. Tādēļ, lai aprēķinātu pievienoto vērtību, Komisija, ņemot vērā faktisko ražošanas apjoma īpatsvaru, pārskatīja rāmju ražošanas un velosipēdu montāžas izdevumiem pieskaitītos īres izdevumus. Uzskatīja, ka pārējās uzņēmumu īres izmaksas nav saistītas ar pievienotās vērtības radīšanu, kā paredzēts pamatregulas 13. panta 2. punktā.

(84)

Attiecībā uz izmaksām par krāsošanu viens uzņēmums apgalvoja, ka tas izmanto sarežģītāku krāsošanas procesu ar trijiem krāsas pārklājumiem un līdz ar to – vairāk krāsas, nekā uzņēmumi bija pieņēmuši, lai aprēķinātu krāsošanas patēriņa standartu (aptuveni 2,5 reizes vairāk nekā standarts). Šajā sakarā jāatzīmē, ka uzņēmumi, kas iekļaujas standartā, tāpat izmanto trīs krāsas pārklājumus. Tomēr, pat ja kritērijs, kā uzņēmums ierosinājis, tiktu pārskatīts, tas nebūtu mainījis Komisijas secinājumus par to, ka uzņēmums nav izpildījis prasību par pievienoto vērtību 25 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā smilšu strūklu metodes izmaksas. Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums iesniedza rēķinus, norādot šos izdevumus. Tomēr rēķini bija izsniegti pēc pārskata perioda beigām, tādēļ tos nevarēja ņemt vērā. Tāpēc šos apgalvojumus noraidīja.

(85)

Tas pats uzņēmums apgalvoja, ka ir nepareizi sadalīt enerģijas izmaksas, par pamatu ņemot nevis patēriņu katrā vietā, bet kvadrātmetrus. Šajā ziņā jānorāda, ka ne visa uzņēmuma patērētā enerģija bija patērēta ražošanas procesā. Tomēr, pat ja enerģijas izmaksas netiktu pārskatītas, tas nebūtu mainījis Komisijas secinājumu par to, ka uzņēmums nav izpildījis prasību par pievienoto vērtību 25 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tādu pašu secinājumu var izdarīt, ja pēc uzņēmuma pieprasījuma būtu mainītas gan krāsošanas, gan enerģijas izmaksas.

(86)

Otrs uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja pārskatīt tā izmaksas, pamatojoties uz datiem uzņēmuma materiālu rēķinā, jo metodika, kas izmantota, lai noteiktu izmaksas materiālu rēķinā, atšķiras no Komisijas metodikas, kas izmantota, lai noteiktu enerģijas izmaksas. Uzņēmuma apgalvojums nav izvērsts. Tomēr, pat ja enerģijas izmaksas netiktu pārskatītas, pamatojoties uz datiem uzņēmuma materiālu rēķinā, kuru uzņēmums iesniedza pārbaudē uz vietas, tas nebūtu mainījis Komisijas secinājumu par to, ka uzņēmums nav izpildījis prasību par pievienoto vērtību 25 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(87)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām viens uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka uzņēmums ir maksājis lielākas algas saviem darbiniekiem, lai tos saglabātu, jo minētajā apgabalā nebija pieejams pietiekami daudz darba ņēmēju. Šajā sakarā ir jānorāda, ka Komisija ir pārskatījusi nevis darbinieku atalgojuma līmeni, bet gan rāmju ražošanā un velosipēdu montāžā faktiski nodarbināto darbinieku skaitu. Turklāt tas pats uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā darbinieku elastīgumu, jo tika apgalvots, ka darbinieki, kuriem bija uzdots ražot rāmjus, dažkārt nodarbojās arī ar velosipēdu montāžu. Atbildot uz šo apgalvojumu, jāuzsver, ka uz vietas veiktās pārbaudes laikā Komisija lūdza uzņēmumam iesniegt aptuvenu katrā nodaļā nodarbināto darbinieku skaitu (rāmju ražošana, montāžas operācijas utt.). Komisija ir veikusi novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, kas tika iesniegta, veicot pārbaudi uz vietas. Uzņēmums nesniedza informāciju par šādu darbinieku elastīgumu, tāpēc apgalvojumu noraidīja. Otrs uzņēmums apgalvoja, ka darbaspēka izmaksas bija lielas apmācību izmaksu dēļ, tomēr nesniedza pierādījumus par šādu apmācību izmaksu vērtību. Tomēr būtu jānorāda, ka apmācību izdevumi būtu jāsadala uz ilgāku periodu, jo uzņēmums gūs labumu no apmācītiem darbiniekiem ilgāku laika periodu. Tādēļ apmācību izdevumus nevar pilnībā iedalīt pie izmaksām ražošanas pirmajos mēnešos, jo tie palielinās arī to velosipēdu vērtību, kuri ražoti pēc pārskata perioda.

(88)

Tādējādi attiecībā uz Kambodžu ir apstiprināts, ka bija montāžas operācijas, kuras izmantoja, lai apietu spēka esošos pasākumus pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

(89)

Kambodža kopš 2001. gada ir labuma guvēja saskaņā ar ES shēmu “Viss, izņemot ieročus” (“EBA”). Kaut gan nevar izslēgt, ka EBA noteikumi būtu varējuši veicināt to, ka dažādi uzņēmumi ir izveidojuši ražotnes Kambodžā un eksportē velosipēdus uz Savienības tirgu, tas neietekmē konstatējumus par to, ka viens uzņēmums bija iesaistīts pārsūtīšanas praksē un divi uzņēmumi pirka velosipēdu daļas galvenokārt Ķīnā, radīja nepietiekamu pievienoto vērtību ražošanas darbībās un, kā tika konstatēts, bija iesaistīti pasākumu apiešanas darbībās.

(90)

Pēc informācijas izpaušanas viens uzņēmums apgalvoja, ka tas dibināts Kambodžā komerciālu apsvērumu dēļ, lai gūtu labumu no mazām darbaspēka izmaksām un no loģistikas priekšrocībām. Tomēr būtu jānorāda, ka šīs priekšrocības zināmā mērā ir apšaubāmas, kā izriet no dokumenta, kuru uzņēmums pievienojis savai atbildei uz informācijas izpaušanu. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš, uzņēmuma pārdošanas apjoms uz Savienību pārskata periodā bija apmēram 94 % no tā kopējā pārdošanas apjoma. Šāda mērķtiecīga orientācija uz Savienības tirgu nav saderīga ar apgalvojumu, kurš tāpēc ir jānoraida.

(91)

Izmeklēšanā netika konstatēts neviens cits pietiekams cēlonis vai ekonomisks pamatojums iepriekš aprakstītajām pārsūtīšanas darbībām un montāžas operācijām, izņemot vēlmi izvairīties no spēkā esošajiem pasākumiem, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam. Netika konstatēti nekādi elementi, izņemot maksājumu, kurus varētu uzskatīt par kompensāciju par pārsūtīšanas un montāžas operāciju izmaksām.

(92)

Kambodžas Tirdzniecības ministrija atbildē uz 2015. gada 19. martā sniegto informāciju neapšaubīja Komisijas analīzi par pasākumu apiešanas prakses esību.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas papildus dažu faktisko ražotāju eksporta apjoma pieaugumam izraisīja prakse, process vai darbs, kam nav cita ekonomiska pamatojuma kā tikai maksājums.

(94)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ar velosipēdu ražošanu nodarbojas tikai viens uzņēmums Pakistānā. Šis uzņēmums ir saistīts ar uzņēmumu Šrilankā, uz kuru attiecās iepriekšējā pretapiešanas izmeklēšana, un uz to attiecas paplašinātie pasākumi. Turklāt minētā Šrilankas uzņēmuma akcionāri izveidoja uzņēmumu Kambodžā, kas arī nodarbojās ar velosipēdu eksportu uz Savienību. Kā paskaidrots 21. apsvērumā, šis Kambodžas uzņēmums nesadarbojās šajā izmeklēšanā, lai gan tas 2013. gadā eksportēja izmeklējamo ražojumu uz Savienības tirgu, kā paskaidrots 66. un 67. apsvērumā. Kambodžas uzņēmums pārskata periodā pārtrauca darbību Kambodžā un to pārcēla uz saistīto uzņēmumu Pakistānā. Vienīgā Pakistānas uzņēmuma darbība bija eksportēt izmeklējamo ražojumu uz Savienības tirgu.

(95)

Vienīgā Pakistānas uzņēmuma, kas sadarbojās, eksports pārskata periodā veidoja visu Pakistānas importu Savienībā.

(96)

Izmeklēšanā nekonstatēja Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšanas praksi caur Pakistānu.

(97)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Pakistānā ar montāžas operāciju tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti vienīgā uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas.

(98)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka uzņēmums no saistītā uzņēmuma Šrilankā iepircis ievērojamu rāmju, dakšu, vieglmetāla disku un plastmasas riteņu apjomu, izmantojot nesaistītu tirgotāju. Lai pierādītu, ka šīs daļas ir no Šrilankas, uzņēmums iesniedza izcelsmes sertifikātu/A veidlapu, kuru izsniegusi Šrilankas Tirdzniecības ministrija. Tomēr šie sertifikāti netika uzskatīti par pietiekamiem pierādījumiem, lai apliecinātu velosipēdu daļu izcelsmi, jo tie tika izsniegti, pamatojoties uz izmaksu dokumentiem, kuri nebija ticami. Tika konstatēts, ka tie nebija balstīti uz reālajām ražošanas izmaksām, bet tikai uz vispārīgu tādu ražošanas izmaksu prognozi, kas bija spēkā nenoteiktam produkcijas apjomam uz vienu gadu. Turklāt dažu veidu rāmji un dakšas, kuriem bija izdoti izcelsmes sertifikāti/A veidlapas, trūka izmaksu dokumentācijas. Tādēļ, tā kā šīs daļas bija ražotas, izmantojot galvenokārt Ķīnas izejmateriālus, tika secināts, ka šīs daļas ir no Ķīnas.

(99)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tas iegādājies attiecīgās velosipēdu daļas no saistītā uzņēmuma ar nesaistīta tirgotāja starpniecību. Tomēr izmeklēšana liecina, ka pārskata perioda beigās nebija samaksāti apmēram USD 5 miljoni par daļām, kas pirktas no nesaistītā tirgotāja. Ņemot vērā to, ka šis nesamaksātais parāds veidoja vairāk nekā 90 % no uzņēmuma pārdevumiem uz Savienību pārskata periodā, radās šaubas par attiecībām starp uzņēmumu un tirgotāju. Turklāt pārbaude liecina, ka šis šķietami nesaistītais tirgotājs nekonsekventi piemēroja uzcenojumu un līdz ar to nevarēja uzskatīt, ka no Pakistānas uzņēmuma iekasētās cenas par daļām ir ticamas. Visbeidzot, uzņēmums tieši iegādājās daļas no tā saistītajiem uzņēmumiem Šrilankā un Kambodžā un no viena nesaistīta uzņēmuma Šrilankā, taču pārbaudes apmeklējuma laikā tas nespēja pierādīt izcelsmi nevienai šai daļai, izņemot riepām, kas pirktas no Šrilankas. Turklāt šo triju uzņēmumu statūtos noteikts, ka to darbība aprobežojas ar velosipēdu ražošanu un neietver velosipēdu daļas, tādējādi tika secināts, ka šīs daļas ir pirktas no Ķīnas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība pārsniedza 60 % no gala ražojuma daļu kopējās vērtības. Turklāt tika konstatēts, ka montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība bija mazāka par 25 % no šā uzņēmuma ražošanas izmaksām.

(100)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka A veidlapas/izcelsmes sertifikātus, kas iesniegti par velosipēdu daļām, kuras iepirktas no Šrilankas, nevar uzskatīt par pietiekamiem pierādījumiem, lai apliecinātu velosipēdu daļu izcelsmi. Uzņēmums apgalvoja, ka izmaksu pārskatus sagatavoja revīzijas uzņēmums un ka importētājiem būtu jāspēj paļauties uz A veidlapām/izcelsmes sertifikātiem, ko izdevusi Šrilankas Tirdzniecības ministrija. Uzņēmums apstiprināja, ka izmaksu pārskati nav pamatoti ar faktiskajām ražošanas izmaksām par daļām; tās ir tikai prognozes par nākotnes izmaksām, kas ir spēkā apmēram vienu gadu. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts nav izcelsmes noteikums, tādēļ to nevar piemērot, lai novērtētu to velosipēda daļu izcelsmi, kas iepirktas no Šrilankas.

(101)

Kā paskaidrots 98. apsvērumā, A veidlapas/izcelsmes sertifikāti netika uzskatīti par pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu to velosipēda daļu izcelsmi, kuras pirktas no Šrilankas, jo tie netika izdoti, pamatojoties uz faktiskajām ražošanas izmaksām, bet uz ražošanas izmaksu prognozēm nākotnē, kas nesniedz nekādu garantiju, ka velosipēdu daļas patiešām tika ražotas saskaņā ar plānotajām izmaksām. Turklāt būtu jāprecizē, ka Komisija kopumā neapstrīd metodiku, kas izmantota A veidlapu/izcelsmes sertifikātu izdošanā Šrilankā (tas ir ārpus šīs izmeklēšanas jomas), bet tikai novērtē, vai šajā gadījumā ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punktā iekļautie nosacījumi. Šajos apstākļos, vienlaikus atzīmējot, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts patiešām nav izcelsmes noteikums, Komisijai bija pamats uzskatīt, ka šīs daļas ir no Ķīnas, jo šo daļu ražošanā vairāk nekā 60 % apmērā tika izmantoti Ķīnas izejmateriāli un pievienotā vērtība bija mazāka nekā 25 % no ražošanas izmaksām. Tāpēc visi minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(102)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka uzņēmums bija iesaistīts montāžas operācijās. Tādējādi attiecībā uz Pakistānu ir apstiprināts, ka Pakistānā notika montāžas operācijas, kuras izmantoja, lai apietu spēka esošos pasākumus pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

(103)

Pakistānai 2013. gada beigās tika piešķirts statuss – īpašs veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (9). Kaut gan nevar izslēgt, ka, piešķirot papildu priekšrocības saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai, dažādi uzņēmumi tika motivēti izveidot ražotnes Pakistānā un eksportēt velosipēdus uz Savienības tirgu, tas neietekmē konstatējumus, ka vienīgais eksportētājs uz Savienību ir saistīts ar Šrilankas uzņēmumu, kuram pēc iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas piemēroti pasākumi, un ka tas iegādājies velosipēdu daļas galvenokārt no Ķīnas.

(104)

Tāpēc izmeklēšanā netika konstatēts, ka montāžas operācijām būtu cits pietiekams cēlonis vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no attiecīgajam ražojumam noteiktajiem spēkā esošajiem pasākumiem. Netika konstatēti nekādi elementi, izņemot maksājumu, kurus varētu uzskatīt par kompensāciju par montāžas operāciju izmaksām.

(105)

Pēc informācijas izpaušanas Pakistānas valdība nesniedza piezīmes.

(106)

Izmeklēšanā tika noteikts, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas izraisīja prakse, process vai darbs, kam nav cita ekonomiska pamatojuma kā vien maksājums.

(107)

Kā minēts 23. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka viena no diviem uzņēmumiem, kas sadarbojās, eksportu faktiski veica divi nesaistīti tirdzniecības uzņēmumi. Viens no šiem tirdzniecības uzņēmumiem, kas nesadarbojās šajā izmeklēšanā, veica līdzīgas darbības Šrilankā, kā tika konstatēts iepriekšējās pretapiešanas izmeklēšanas kontekstā.

(108)

Kā minēts 24. apsvērumā, divi uzņēmumi Filipīnās sadarbojās, sniedzot informāciju atbrīvojuma pieprasījuma veidlapās. Šo uzņēmumu eksports pārskata periodā veidoja visu Filipīnu importu Savienībā.

(109)

Izmeklēšanā nekonstatēja Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšanas praksi caur Filipīnām.

(110)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Filipīnās ar montāžas operācijām tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti katra uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas.

(111)

Vienam no abiem uzņēmumiem Filipīnās Ķīnas izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība bija mazāka par 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Tāpēc nebija jāpārbauda, vai montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām.

(112)

Attiecībā uz otru uzņēmumu konstatējumi daļēji pamatojās uz pamatregulas 18. panta 1. punktu, kā paskaidrots no 25. līdz 44. apsvērumam. Tika konstatēts, ka šis uzņēmums bija saistīts ar Ķīnas velosipēdu ražotāju, uz kuru attiecās pasākumi. Tas gandrīz visas daļas iepirka Ķīnā, tāpēc Ķīnas izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība pārsniedza 60 % no gala ražojuma daļu kopējās vērtības. Turklāt, kā paskaidrots no 41. līdz 43. apsvērumam, daži izmaksu posteņi bija jāpārskata. Ēkām tika izmantots ticamāks amortizācijas periods, faktiskā Filipīnu ražotāja ražīguma rādītājs (saražotais daudzums, kas dalīts ar darbinieku skaitu) tika izmantots, lai aprēķinātu ticamāku darbinieku skaitu, ņemot vērā uzņēmuma norādīto produkcijas apjomu, un faktiskā Filipīnu ražotāja vidējais elektroenerģijas patēriņš uz vienu velosipēdu tika izmantots, lai aprēķinātu ticamākas elektroenerģijas izmaksas uz vienu velosipēdu.

(113)

Pēc informācijas izpaušanas viens uzņēmums apgalvoja, ka nav varējis pārbaudīt izmantotos faktiskā Filipīnu ražotāja datus, jo minētā faktiskā ražotāja nekonfidenciālie dati bija nepilnīgi. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka Komisija nevar izpaust faktiskā Filipīnu ražotāja precīzos datus, jo šī informācija ir konfidenciāla. Turklāt, lai gan kopumā nekonfidenciālos datus sniedz indeksu veidā, šajā lietā Komisija uzņēmumam ir izpaudusi izmantotos faktiskā ražotāja datus diapazonu veidā, sniedzot minimālo un maksimālo vērtību un tādējādi norādot vairāk jēgpilnu datu nekā indeksi. Tāpēc uzņēmumam bija pieejami detalizēti dati, kas ļauj izprast izmaksu pārskatīšanas pamatu un sniegt komentārus. Visbeidzot, uzņēmums šajā gadījumā nepieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaisti tirdzniecības procedūrās.

(114)

Tas pats uzņēmums apstiprināja, ka neesot apgalvojis, ka izpildīs 60 % prasību, kas minēta pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tomēr tas apgalvoja, ka Komisijas veiktais aprēķins, lai pārbaudītu, vai izpildīta prasība par pievienoto vērtību 25 % apmērā, bija nepareizs, jo tajā nebija iekļautas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa, jo Komisija bija nodalījusi izejmateriālu pievienoto vērtību no importēto rāmju pievienotās vērtības un ņēmusi vērā pievienoto vērtību tikai to daļu īpatsvarā, kuras pirktas no Ķīnas. Kā paskaidrots iepriekš, minētie apgalvojumi ir balstīti uz nepareizu attiecīgā pamatregulas noteikuma izpratni.

(115)

Pirmkārt, kā paskaidrots 80. apsvērumā, pievienotās vērtības aprēķinā iekļautās izmaksas ir izmaksas, kuras radušās ražošanas procesā, kā rezultātā palielinājās gatavā ražojuma vērtība, papildus sākotnējām izmaksām (piemēram, ražošanas darbaspēka izmaksām, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, montāžas iekārtu amortizācijai, ražotnē iekšēji izgatavotajām daļām). Šīs izmaksas radušās ražošanas procesā. Izmaksas, kuras radušās uzņēmumam un kuras nevar saistīt ar ražošanas procesu pārskata periodā, netiek ietvertas, lai aprēķinātu pievienoto vērtību. Tāpēc pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas neiekļauj pievienotās vērtības aprēķinā, jo šādas izmaksas uzņēmumam nav radušās ražošanas procesā un nepalielina ražojuma pievienoto vērtību. Peļņu arī nevar iekļaut, jo tā nav pievienotās vērtības sastāvdaļa. Turklāt tā pamatojas uz vadības lēmumu un tirgus faktoriem.

(116)

Attiecībā uz otro apgalvojumu ir jāuzsver, ka saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu daļas, kas ir iepirktas, neiekļauj uzņēmuma pievienotās vērtības aprēķinā. Pievienotās vērtības aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas radušās tieši un netieši daļu montāžas operācijās.

(117)

Visbeidzot, Komisija ņēma vērā pievienoto vērtību proporcionālā attiecībā pret daļām, kas iepirktas Ķīnas saskaņā ar iedibināto praksi un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Pat ja šajā gadījumā šis noteikums netika piemērots, tas nevarēja ietekmēt Komisijas secinājumu par to, ka uzņēmums neizpilda prasību par pievienoto vērtību 25 % apmērā, jo vairāk nekā 80 % daļu bija pirktas no Ķīnas.

(118)

Turklāt uzņēmums apstrīdēja Komisijas pārskatītās izmaksas (darbaspēks, enerģija, amortizācija un prēmijas vadītājiem). Attiecībā uz darbaspēka izmaksām uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nepamatoti nav ņēmusi vērā netiešās darbaspēka izmaksas un nav pierādījusi, ka ziņotās darbaspēka izmaksas nav ticamas. Attiecībā uz enerģijas izmaksām uzņēmums apgalvoja, ka enerģijas izmaksas var atšķirties atkarībā no ražotnes, ražojuma veida un darba laika. Attiecībā uz amortizāciju uzņēmums atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus par to, ka uzņēmuma pārskatiem bija veikta revīzija, savukārt par vadības prēmijām uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas korekcija bijusi patvaļīga.

(119)

Lai gan uzņēmums apgalvoja, ka ražo rāmjus (fakts, ko nevarēja pārbaudīt uz vietas veiktās pārbaudes laikā, kā paskaidrots 35. apsvērumā), izmeklēšanas laikā tas nevarēja iesniegt faktiskās rāmju ražošanas izmaksas. Uzņēmums iesniedza kumulatīvās rāmju ražošanas un velosipēdu montāžas izmaksas. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt, vai uzņēmumam radušās rāmju vienības ražošanas izmaksas ir ticamas. Jāatgādina, ka saskaņā ar informāciju, kas iesniegta atbildē uz vēstuli par nepilnībām, lielāko daļu rāmju uzņēmums pirka no Ķīnas, tāpēc uzņēmuma norādītās ražošanas izmaksas galvenokārt radušās velosipēdu montāžā. Salīdzinot uzņēmuma norādītās izmaksas ar līdzīgām izmaksām, kas radušās faktiskajam Filipīnu ražotājam, Komisija secināja, ka uzņēmuma norādītās izmaksas nevarēja būt radušās ražošanas procesā un ka dažas no tām bija citas izmaksas.

(120)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām nav tā, ka Komisija nav ņēmusi vērā uzņēmuma netiešās darbaspēka izmaksas, bet gan gluži pretēji – tā ir tās iekļāvusi kopējās darbaspēka izmaksās kopā ar tiešajām darbaspēka izmaksām. Uz vietas veiktās pārbaudes laikā Komisija savāca sīku informāciju par darbinieku skaitu un produktivitāti faktiskā Filipīnu ražotāja galvenajās ražotnes nodaļās. Salīdzinot datus, ko iesniedza uzņēmums, ar līdzīgiem faktiskā Filipīnu ražotāja iesniegtajiem datiem, tika konstatēts, ka uzņēmums ir norādījis pārāk lielu to darbinieku skaitu, kuri ir nodarbināti rāmju un dakšu nodaļā, velosipēdu montāžas nodaļā, riteņu montāžas un kvalitātes kontroles nodaļā. Tādēļ ir pamatoti pārskatīt uzņēmuma darbaspēka izmaksas saistībā ar ražošanas un pabeigšanas procesu.

(121)

Attiecībā uz enerģijas izmaksām Komisija apzinās, ka ražotāju enerģijas patēriņš var atšķirties. Faktiskā Filipīnu ražotāja darbība būtībā ir sarežģītāka nekā uzņēmuma darbība, tādējādi tam ir arī lielāks elektroenerģijas patēriņš. Tādēļ Komisijas izmantotā metodika nebija netaisnīga pret attiecīgo uzņēmumu.

(122)

Attiecībā uz amortizācijas izdevumiem gada pārskatos, kuriem veikta revīzija, nav informācijas par ēku lietderīgās izmantošanas laiku. Jāatgādina, ka, veicot pārbaudi uz vietas, Komisija vairākkārt lūdza uzņēmumu sniegt pierādījumus par ēku būvniecības gadu un uzņēmuma revidenta novērtējumu par ēku nolietojuma periodu. Uzņēmums to neizdarīja un tā vietā apgalvoja, jo tam nav jāiesniedz pierādījumi Komisijai saistībā ar šo izmeklēšanu, jo uzņēmumā revīziju ir veikušas vietējās nodokļu iestādes. Tādēļ Komisija pārskatīja amortizācijas summu un izmantoja amortizācijas periodu saskaņā ar starptautisko grāmatvedības praksi.

(123)

Visbeidzot attiecībā uz prēmiju ražošanas un ārvalstu vadītājiem tas uzsvēra, ka šādas izmaksas un jo īpaši šo izmaksu vērtība nav saistīta ar ražošanas procesu un ražošanas apjomu. Šīs izmaksas ir administratīvās izmaksas un nav iekļautas pievienotās vērtības aprēķinā.

(124)

Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(125)

Pamatojoties uz to, pārskatītā vērtība, kas pievienota ievestajām daļām uzņēmuma montāžas operācijās, nepārsniedza 25 % no uzņēmuma ražošanas izmaksām.

(126)

Tādējādi attiecībā uz Filipīnām ir apstiprināts, ka notika montāžas operācijas, kuras izmantoja, lai apietu spēka esošos pasākumus pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

(127)

Filipīnām 2014. gada beigās (proti, ievērojami vēlāk, nekā tika izveidoti abi Filipīnu ražotāji) piešķīra statusu – īpašs veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai.

(128)

Tāpēc izmeklēšanā netika konstatēts, ka montāžas operācijām būtu cits pietiekams cēlonis vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no attiecīgajam ražojumam noteiktajiem spēkā esošajiem pasākumiem. Netika konstatēti nekādi elementi, izņemot maksājumu, kurus varētu uzskatīt par kompensāciju par montāžas operāciju izmaksām.

(129)

Filipīnu valdība nesniedza piezīmes pēc informācijas izpaušanas.

(130)

Izmeklēšanā tika noteikts, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas izraisīja prakse, process vai darbs, kam nav cita ekonomiska pamatojuma kā vien maksājums.

(131)

Novērtējumā par to, vai importētie ražojumi daudzuma un cenu ziņā vājina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi, tika izmantoti daudzumi un eksporta cenas, kuras norādīja uzņēmumi, kas sadarbojās, un Comext dati. Eksporta cenas tika salīdzinātas ar jaunāko noteikto Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma novēršanas līmeni, t. i., kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts 4. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, kura tika pabeigta 2013. gadā.

(132)

Salīdzinot starpposma pārskatīšanā 2013. gadā noteikto kaitējuma novēršanas līmeni un vidējo svērto eksporta cenu pārskata periodā, šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv ievērojams cenu samazinājums attiecībā uz katru no trim attiecīgajām valstīm.

(133)

Izmeklēšanā konstatēja, ka daudzumi, kuri saražoti un, kā konstatēts, izmantoti, apejot spēkā esošos pasākumus, ir ievērojami un, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību, turpmāk varētu būtiski palielināties.

(134)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka montāžas operāciju ražotnes var viegli ātri izveidot un slēgt. Par to liecina montāžas operāciju pārvietošana no vienas valsts uz citu, tiklīdz Komisija uzsāka pretapiešanas izmeklēšanu. Tika arī konstatēts, ka daži uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, bija saistīti ar uzņēmumiem, kam jau piemēro pasākumus, vai eksportēja preces uz Savienības tirgu, izmantojot vienu un to pašu nesaistīto tirdzniecības uzņēmumu.

(135)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzuma, gan cenu ziņā mazina imports, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(136)

Visbeidzot saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai ir iespējams pierādīt dempingu, ņemot vērā normālo vērtību, kas iepriekš noteikta attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(137)

Iepriekš 4. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, kas pabeigta 2013. gadā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Meksikā, kas tolaik izmeklēšanā tika atzīta par Ķīnai analoģisku tirgus ekonomikas valsti (turpmāk “iepriekš noteiktā normālā vērtība”).

(138)

Tika konstatēts, ka ievērojama no Kambodžas eksportēto velosipēdu daļa tiešām ražota Kambodžā un to eksportējuši trīs Kambodžas uzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie, kā norādīts 75. apsvērumā, nav iesaistīti apiešanas praksē. Tādēļ, lai noteiktu Kambodžas eksporta cenas, kuras ietekmējusi apiešanas prakse, uzmanība tika pievērsta vienīgi to ražotāju/eksportētāju veiktajam eksportam, kas veica apiešanu. Šie dati tika arī salīdzināti ar Comext datiem.

(139)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā to transportēšanas, pārkraušanas, iekraušanas un iepakošanas izmaksu atšķirības, kuras uzņēmumi bija norādījuši, aizpildot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas.

(140)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Kambodžas vidējām svērtajām eksporta cenām pārskata periodā, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(141)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts ievērojams dempings.

(142)

Pēc informācijas izpaušanas Kambodžas Tirdzniecības ministrija lūdza precizēt, vai 141. apsvērumā minētie dempinga konstatējumi balstās tikai uz to uzņēmumu eksportu, par kuriem tika konstatēts, ka tie apiet pasākumus, un vai Komisija ir konstatējusi pierādījumus, ka dempingu veic faktiskie Kambodžas ražošanas uzņēmumi.

(143)

Šajā ziņā tiek apstiprināts, ka, kā minēts 138. apsvērumā, faktisko Kambodžas ražotāju eksports netika ņemts vērā, aprēķinot dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 13. pantu. Turklāt pamatregulas 13. pantā nav paredzēta izmeklēšana par faktisko ražotāju dempinga praksi Kambodžā.

(144)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz uzņēmuma, kas sadarbojās, velosipēdu vidējo eksporta cenu pārskata periodā, kā arī salīdzināta ar Comext datiem.

(145)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā transportēšanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kravu pārvadāšanu attiecīgajā valstī un iepakošanas izmaksas, kuras uzņēmums bija norādījis, aizpildot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu, un kuras bija ierakstītas, veicot pārbaudi uz vietas.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Pakistānas vidējām svērtajām eksporta cenām pārskata periodā, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(147)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts ievērojams dempings.

(148)

Tika konstatēts, ka ievērojama no Filipīnām eksportēto velosipēdu daļa tiešām ražota Filipīnās un to eksportējis viens Filipīnu uzņēmums, par kuru konstatēts, ka tas, kā norādīts 111. apsvērumā, nav iesaistīts apiešanas praksē. Tādēļ, lai noteiktu Filipīnu eksporta cenas, kuras ietekmējusi apiešanas prakse, uzmanība tika pievērsta vienīgi tā ražotāja/eksportētāja veiktajam eksportam, kas veica apiešanu. Tomēr, kā paskaidrots 40. un 44. apsvērumā, uzņēmuma, kas veica apiešanu, eksporta cenu neņēma vērā un to noteica, pamatojoties uz Comext datiem.

(149)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā tās transportēšanas, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un iepakošanas izmaksu atšķirības, kuras uzņēmums, kas sadarbojās, bija norādījis, aizpildot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas.

(150)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Filipīnu vidējām svērtajām eksporta cenām pārskata periodā, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(151)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts ievērojams dempings.

(152)

Pēc informācijas izpaušanas viens uzņēmums apgalvoja, ka dempinga starpība, kas aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, bija mazāka nekā spēkā esošo pasākumu maksājuma līmenis un līdz ar to pasākumu paplašināšana nav pamatota. Kā pierādīts iepriekš, ir izpildīti pasākumu piemērošanas nosacījumi saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, kas atšķiras no nosacījumiem, kuri attiecas uz pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 5. pantu. Tāpēc apgalvojums ir noraidīts.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pamatregulas 13. panta nozīmē galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu, tika apiets, pārsūtot ražojumus caur Kambodžu un veicot montāžas operācijas Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās.

(154)

Tāpēc atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmajam teikumam spēkā esošie pasākumi, kas piemēroti attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, būtu jāpaplašina, attiecinot tos arī uz tāda paša ražojuma importu, kas tieši vai netieši nosūtīts no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šim ražojumam deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme.

(155)

Pasākumiem, kas tiek attiecināti, vajadzētu būt Regulas (ES) Nr. 502/2013 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” patlaban noteiktajiem pasākumiem, kas ir galīgais antidempinga maksājums 48,5 % apmērā un kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuros paredzēts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāpiemēro attiecībā uz importu, kas ievests Savienībā, reģistrējot to atbilstīgi izmeklēšanas sākšanas regulai, būtu jāiekasē maksājumi par to velosipēdu reģistrēto importu, kuri nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām.

(157)

Viens Kambodžas uzņēmums uzskatīja, ka būtu taisnīgi neiekasēt maksājumus par šā uzņēmuma to ražojumu importu, kas bija reģistrēti. Tā kā nav tiesiska pamata un lai nodrošinātu pasākuma efektivitāti, pieprasījums tika noraidīts.

(158)

Pieci Kambodžas uzņēmumi, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu.

(159)

Kā norādīts 75. apsvērumā, attiecībā uz pārējiem trim no pieciem Kambodžas uzņēmumiem, kuri sadarbojās un pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, līdzdalība pasākumu apiešanas praksē netika konstatēta. Turklāt divi no šiem ražotājiem varēja parādīt, ka nav saistīti ne ar ražotājiem/eksportētājiem, kas iesaistīti pasākumu apiešanas praksē, ne ar Ķīnas velosipēdu ražotājiem/eksportētājiem. Tāpēc šiem abiem uzņēmumiem var piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem.

(160)

Attiecībā uz trešo uzņēmumu, kurš, kā tika konstatēts, nebija iesaistīts apiešanas praksē, ko izmeklēja šajā izmeklēšanā, kā minēts 75. apsvērumā, tika noskaidrots, ka šis uzņēmums ir saistīts ar citu Ķīnas velosipēdu ražotāju/eksportētāju. Tomēr izmeklēšanā nekonstatēja nekādus pierādījumus tam, ka šādas attiecības tika izveidotas vai izmantotas, lai apietu spēkā esošos pasākumus. Attiecības tika izveidotas pirms pasākumu noteikšanas 1993. gadā, un pašreizējā izmeklēšanā netika konstatētas nekādas līgumiskas attiecības starp šiem abiem uzņēmumiem. Tādēļ, kā teikts izmeklēšanas sākšanas regulā, pat tad, ja ražotāji ir saistīti ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi, var piešķirt atbrīvojumu, ja nav pierādījumu, ka attiecības ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecās sākotnējie pasākumi, tika izveidotas vai izmantotas, lai apietu tos. Šo uzņēmumu var atbrīvot no paplašinātajiem pasākumiem, jo netika atrasti šādi pierādījumi.

(161)

Attiecībā uz abiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, kā norādīts 76. apsvērumā, tika konstatēts, ka šie uzņēmumi ir iesaistīti apiešanas praksē. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu šiem uzņēmumiem nevar piešķirt atbrīvojumu.

(162)

Viens Pakistānas uzņēmums, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu.

(163)

Kā norādīts 102. apsvērumā, tika konstatēts, ka uzņēmums ir iesaistīts pasākumu apiešanas praksē. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu.

(164)

Abi Filipīnu uzņēmumi, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza aizpildītas atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas.

(165)

Konstatēts, ka viens uzņēmums nebija iesaistīts šajā izmeklēšanā izskatītajā pasākumu apiešanas praksē, kā paskaidrots 111. apsvērumā. Turklāt minētie ražotāji varēja parādīt, ka nav saistīti ne ar vienu uzņēmumu, par kuru konstatēts, ka tas veic apiešanu, ne arī ar Ķīnas velosipēdu ražotājiem/eksportētājiem. Tāpēc šo uzņēmumu var atbrīvot no paplašinātajiem pasākumiem.

(166)

Kā paskaidrots 112. un 125. apsvērumā, tika konstatēts, ka otrs uzņēmums ir iesaistīts pasākumu apiešanas praksē, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu tam nevar piešķirt atbrīvojumu.

(167)

Tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pareizu piemērošanu, ir vajadzīgi īpaši pasākumi. Šie īpašie pasākumi ir prasība iesniegt derīgu rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins, piemēro paplašināto antidempinga maksājumu.

(168)

Neskarot pamatregulas 11. panta 3. punktu, citiem Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu ražotājiem/eksportētājiem, kuri neatsaucās šajā procedūrā un pārskata periodā izmeklējamo ražojumu uz Savienību neeksportēja, un apsver iespēju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu attiecībā uz paplašināto antidempinga maksājumu, būs jāaizpilda atbrīvojuma pieprasījuma veidlapa, lai Komisija varētu noteikt, vai atbrīvojums ir pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt pēc tam, kad novērtēta ar izmeklējamo ražojumu saistītā situācija tirgū, ražošanas jauda un jaudas izmantojums, iepirkums un pārdošana, un iespējamība, ka tiks turpināta tāda prakse, kurai nav pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, un pierādījumi par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums būtu nekavējoties jānosūta Komisijai un tajā jāsniedz visa būtiskā informācija, jo īpaši informācija par pārmaiņām ar ražošanu un pārdošanu saistītajās uzņēmuma darbībās.

(169)

Ja atbrīvojums ir pamatots, spēkā esošie paplašinātie pasākumi tiek attiecīgi grozīti. Lai nodrošinātu paredzēto nosacījumu izpildi, turpmāk visi piešķirtie atbrīvojumi tiks uzraudzīti.

(170)

Komisija 2015. gada 13. martā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Komentāri tika saņemti no Kambodžas Tirdzniecības ministrijas, diviem uzņēmumiem Kambodžā, viena uzņēmuma Pakistānā un viena uzņēmuma Filipīnās. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes. Neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu konstatējumus.

(171)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Brussels

Belgium

19.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/29

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

19.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/31

(1)

Padome 2015. gada 20. aprīlī apstiprināja stingru apņemšanos rīkoties, lai novērstu cilvēciskās traģēdijas, kas rodas no cilvēku kontrabandas pāri Vidusjūrai.

(2)

Eiropadome 2015. gada 23. aprīlī pauda sašutumu par situāciju Vidusjūrā un uzsvēra, ka Savienība mobilizēs visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai novērstu turpmāku cilvēku bojāeju jūrā un lai novērstu šā ar cilvēkiem saistītā kritiskā stāvokļa pamatcēloņus, rīkojoties sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un ka steidzamākā prioritāte ir novērst to, ka jūrā iet bojā vēl citi cilvēki. Eiropadome apņēmās stiprināt Savienības klātbūtni jūrā, novērst nelikumīgās migrācijas plūsmas un nostiprināt iekšējo solidaritāti un atbildību.

(3)

Eiropadome 2015. gada 23. aprīlī arī apņēmās apkarot cilvēku tirgotājus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, veicot sistemātiskus centienus apzināt, notvert un iznīcināt kuģus, pirms tos izmanto cilvēku tirgotāji, un aicināja Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) sākt gatavot iespējamu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operāciju šajā nolūkā.

(4)

AP 2015. gada 11. maijā informēja ANO Drošības Padomi par migrantu krīzi Vidusjūrā un to, ka tiek gatavota iespējama Savienības jūras operācija Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros. Šajā sakarā viņa norādīja, ka Savienībai ir nepieciešams strādāt ar ANO Drošības padomes atbalstu.

(5)

Padome 2015. gada 18. maijā apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju KDAP operācijai ar mērķi sagraut kontrabandistu peļņas gūšanas modeli Vidusjūras reģiona centrālās daļas dienvidos.

(6)

Savienības KDAP operāciju īstenos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši – saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, ko paredz 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS), 2000. gada protokoli par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu (Protokols par migrantu nelikumīgas ievešanas apkarošanu) un par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, ar ko papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR), 1976. gada Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija), 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu, un neizraidīšanas principu un starptautiskajām cilvēktiesībām.

UNCLOS, SOLAS un SAR konvencijas ietver pienākumu palīdzēt jūrā briesmās nonākušām personām un nogādāt izdzīvojušos drošā vietā, un šim nolūkam kuģi, kas piešķirti EUNAVFOR MED, būs gatavi un aprīkoti, lai veiktu attiecīgos pienākumus, ko koordinēs kompetentais glābšanas koordinācijas centrs.

(7)

Atklātā jūrā – saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām – valstis var noteikt aizliegumu kuģiem, ko tur aizdomās par migrantu kontrabandu, ja ir karoga valsts atļauja uzkāpt uz kuģa un to pārmeklēt vai ja kuģim nav valstspiederības, un var veikt atbilstošus pasākumus pret kuģiem, personām un kravu.

(8)

Pasākumus var veikt arī kādas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, teritorijā vai gaisa telpā pret kuģiem, ko tur aizdomās par iesaistīšanos cilvēku kontrabandā vai tirdzniecībā, ar minētās valsts piekrišanu vai saskaņā ar kādu ANO Drošības padomes rezolūciju vai abiem.

(9)

Valsts var veikt atbilstošus pasākumus pret personām, kas atrodas tās teritorijā un ko tā tur aizdomās par cilvēku kontrabandu vai tirdzniecību, lai veiktu to iespējamu aizturēšanu un kriminālvajāšanu, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un saviem tiesību aktiem.

(10)

Padomes un AP pakļautībā Politikas un drošības komitejai (PDK) būtu jāveic Savienības krīzes pārvarēšanas operācijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu.

(11)

Ievērojot LES 41. panta 2. punktu, un saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (1) darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma un skar militārus vai aizsardzības aspektus, ir jāsedz dalībvalstīm.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro, un tā nepiedalās šīs operācijas finansēšanā,

a)

pirmajā posmā: atbalsta migrācijas tīklu atklāšanu un novērošanu, veicot informācijas vākšanu un patrulēšanu atklātā jūrā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

b)

otrajā posmā:

c)

trešajā posmā: saskaņā ar jebkuru piemērojamu ANO Drošības padomes rezolūciju vai ar attiecīgās piekrastes valsts piekrišanu, ievērojot minētajā rezolūcijā vai piekrišanā izklāstītos nosacījumus, minētās valsts teritorijā veic visus nepieciešamos pasākumus pret kuģi un saistītajiem līdzekļiem, ko tur aizdomās par izmantošanu cilvēku kontrabandai vai tirdzniecībai, tostarp tos iznīcinot vai padarot neizmantojamus.

a)

līdz līmenim, kāds paredzēts piemērojamajos informācijas drošības nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un attiecīgo trešo valsti; vai

b)

citos gadījumos – līdz līmenim “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL”.

19.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/36