ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 121
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
58. sējums
2015. gada 14. maijs
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. sējums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/768
(2015. gada 11. maijs),
ar kuru Regulas (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”), piemērošanu attiecina arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 331/2014 (1), ar ko izveidota programma “Perikls 2020” un aizstāta programma “Perikls”, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2001/923/EK (2), nosaka, ka tā ir piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 139. pantā ir noteikts, ka tā 133. pantā minētos pasākumus, ar ko reglamentē euro izmantošanu, nepiemēro dalībvalstīm ar izņēmuma statusu. |
|
(2) |
Tomēr informācijas un darbinieku apmaiņas, kā arī atbalsta un mācību pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar programmu “Perikls 2020”, vajadzētu būt vienotiem visā Savienībā, un tādēļ būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tajās dalībvalstīs ar izņēmuma statusu nodrošinātu tādu pašu euro aizsardzības līmeni. |
|
(3) |
Regulas (ES) Nr. 331/2014 piemērošanu tāpēc būtu jāattiecina arī uz citām dalībvalstīm, nevis tikai iesaistītajām dalībvalstīm, kā tās definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 974/98 (3) (“neiesaistītās dalībvalstis”). |
|
(4) |
Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu pāreju no programmas “Perikls” uz programmu “Perikls 2020”, un šīs regulas darbības ilgumu pielāgot Padomes Regulai (ES) Nr. 1311/2013 (4). Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Regulas (ES) Nr. 331/2014 piemērošanu paplašina uz dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 974/98 1. panta a) punktā.
2. Šā panta 1. punktā minēto dalībvalstu kompetentās valsts iestādes uzskata par tādām struktūrām, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu Regulas (ES) Nr. 331/2014 5. panta nozīmē.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 11. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DŪKLAVS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 331/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).
(2) Padomes Lēmums 2001/923/EK (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (Perikla programmu) (OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (ES) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/769
(2015. gada 12. maijs),
ar ko 231. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2015. gada 30. aprīlī nolēma svītrot sešas fiziskas personas no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 12. maijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikuma sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādus ierakstus:
|
a) |
“Riadh Ben Belkassem Ben Mohamed Al-Jelassi . Adrese: Itālija. Dzimšanas datums: 15.12.1970. Dzimšanas vieta: Al-Mohamedia, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L276046 (Tunisijas pase, izdota 1.7.1996., derīga līdz 30.6.2001.). Papildu informācija: a) mātes vārds ir Reem Al-Askari, b) Tunisian Combatant Group loceklis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 3.9.2002.” |
|
b) |
“Samir Abd El Latif El Sayed Kishk (alias Samir Abdellatif el Sayed Keshk). Dzimšanas datums: 14.5.1955. Dzimšanas vieta: Gharbia, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: 2.7.2003. deportēts no Itālijas uz Ēģipti. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 3.9.2002.” |
|
c) |
“Al-Azhar Ben Mohammed Ben El-Abed Al-Tlili (alias Lazar Ben Mohammed Tlili). Adrese: Via Carlo Porta 97, Legnano, Itālija. Dzimšanas datums: 26.3.1969. Dzimšanas vieta: Feriana, Al-Kasrain, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: M351140 (Tunisijas pase, derīga līdz 16.6.2005.). Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: TLLLHR69C26Z352G; b) atbrīvots no cietuma Itālijā 15.1.2007.; c) mātes vārds ir Essayda Bint Salih Al-Tlili. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 3.9.2002.” |
|
d) |
“Faouzi Ben Mohamed Ben Ahmed Al-Jendoubi (alias a) Jendoubi Faouzi, b) Said, c) Samir). Dzimšanas datums: 30.1.1966. Dzimšanas vieta: a) Tunisa, Tunisija; b) Maroka. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K459698 (Tunisijas pase, izdota 6.3.1999., derīga līdz 5.3.2004.). Papildu informācija: a) mātes vārds ir Um Hani al-Tujani; b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā; c) Itālijas iestādes ziņo, ka kopš 2002. jūnija nav atrodams. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” |
|
e) |
“Ahmed Hosni Rarrbo (alias a) Rarrbo Abdallah, b) Rarrbo Abdullah, c) Rarrbo Ahmed Hosni). Adrese: Alžīrija. Dzimšanas datums: 12.9.1974. Dzimšanas vieta: a) Bologhine, Alžīrija; b) Francija. Valstspiederība: Alžīrijas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.6.2003.” |
|
f) |
“Najib Ben Mohamed Ben Salem Al-Waz (alias a) Ouaz Najib, b) Ouaz Nagib). Adrese: Via Tovaglie Number 26, Bologna, Italy. Dzimšanas datums: 12.4.1960. Dzimšanas vieta: Al Haka'imah, Governorate of Mahdia, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K815205 (Tunisijas pase, izdota 17.9.1994., derīga līdz 16.9.1999.). Papildu informācija: b) mātes vārds ir Salihah Amir: b) nedrīkst ieceļot Šengenas zonā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.” |
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/5 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/770
(2015. gada 13. maijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 13. maijs
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
AL |
83,5 |
|
MA |
93,0 |
|
|
MK |
106,3 |
|
|
TR |
69,0 |
|
|
ZZ |
88,0 |
|
|
0707 00 05 |
AL |
36,9 |
|
EG |
191,6 |
|
|
MK |
32,3 |
|
|
TR |
102,3 |
|
|
ZZ |
90,8 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
110,7 |
|
TR |
118,8 |
|
|
ZZ |
114,8 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
45,4 |
|
IL |
70,7 |
|
|
MA |
53,2 |
|
|
MO |
59,6 |
|
|
ZA |
60,1 |
|
|
ZZ |
57,8 |
|
|
0805 50 10 |
MA |
83,0 |
|
TR |
102,4 |
|
|
ZZ |
92,7 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
99,8 |
|
BR |
93,5 |
|
|
CL |
119,0 |
|
|
MK |
28,2 |
|
|
NZ |
174,5 |
|
|
US |
179,5 |
|
|
ZA |
117,6 |
|
|
ZZ |
116,0 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/7 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/771
(2015. gada 7. maijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz minētā nolīguma III pielikuma (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) grozījumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46., 53. un 62. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1) (“nolīgums”) tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. |
|
(2) |
Saskaņā ar nolīguma 18. pantu grozījumi tā III pielikumā (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) ir jāpieņem ar Apvienotās komitejas, kas izveidota ar nolīguma 14. pantu (“Apvienotā komiteja”), lēmumu. |
|
(3) |
Lai saglabātu konsekventu un pareizu Savienības tiesību aktu piemērošanu un izvairītos no administratīviem un iespējamiem juridiskiem sarežģījumiem, būtu jāgroza nolīguma III pielikums (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana), lai ņemtu vērā jaunos Savienības tiesību aktus, kas nolīgumā pašlaik nav minēti. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz nolīguma III pielikuma (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) grozījumu. |
|
(5) |
Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 14. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (“Apvienotā komiteja”), attiecībā uz tā III pielikuma (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) grozījumu pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām lēmuma projektā bez papildu Padomes lēmuma.
2. pants
Pēc Apvienotās komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2015. gada 7. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. RINKĒVIČS
(1) OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.
PROJEKTS
LĒMUMS Nr. …/2015, KURU PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA,
kas izveidota ar 14. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos,
(… gada …),
ar kuru groza minētā nolīguma III pielikumu (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana)
APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1) (“Nolīgums”) un jo īpaši tā 14. un 18. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Nolīgums tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. |
|
(2) |
Nolīguma III pielikums (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) tika aizstāts ar ES un Šveices Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 2/2011 (2) un būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības un Šveices jaunos tiesību aktus, kas pieņemti kopš minētā datuma, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nolīguma III pielikumu (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad tas ir pieņemts Apvienotajā komitejā.
…,
Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
PIELIKUMS
III pielikumu (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos groza šādi:
|
1) |
zem virsraksta “A IEDAĻA: TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES” 1.a punktā pievieno šādus ievilkumus:
; |
|
2) |
1.g punktā pievieno šādus ierakstus:
|
||||||||||||
|
3) |
1.g punktā ierakstu par pozīciju “Vispārējā (internā) medicīna” aizstāj ar šādu:
; |
||||||
|
4) |
1.i punktā pievieno šādu ierakstu:
; |
|
5) |
1.m punktā tabulu aizstāj ar šādu:
|
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/12 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/772
(2015. gada 11. maijs),
ar ko izveido Nodarbinātības komiteju un atceļ Lēmumu 2000/98/EK
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 150. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma 5. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politiku koordināciju nolūkā paaugstināt to efektivitāti, izstrādājot koordinētu nodarbinātības stratēģiju. |
|
(2) |
Ar Līguma trešās daļas IX sadaļu izveido procedūras, saskaņā ar kurām dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā, izstrādājot koordinētu nodarbinātības stratēģiju un jo īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu, pielāgoties spējīgu darbaspēku un darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. |
|
(3) |
Pildot savus uzdevumus, tostarp sniedzot konsultācijas un veicinot Padomes un Komisijas darbu, Nodarbinātības komitejai (“Komiteja”) būtu jāpalīdz nodrošināt, lai Eiropas nodarbinātības stratēģiju, makroekonomikas politikas koordinēšanu un ekonomikas reformas procesu izstrādātu un īstenotu saskaņoti un savstarpēji papildinoši. |
|
(4) |
Komitejai būtu cieši jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, jo īpaši tiem, kas pārstāvēti Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē par izaugsmi un nodarbinātību, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2003/174/EK (1). |
|
(5) |
Eiropadome 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumos norādīja, ka būtu jānostiprina Ekonomikas un monetārās savienības sociālā dimensija. Vispirms svarīgi ir labāk uzraudzīt un ņemt vērā sociālās jomas un darba tirgus stāvokli Ekonomikas un monetārajā savienībā, šim nolūkam Eiropas pusgadā īpaši izmantojot attiecīgos sociālos un nodarbinātības rādītājus. Svarīgi ir arī nodrošināt nodarbinātības un sociālās politikas labāku koordināciju, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. |
|
(6) |
Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobra secinājumos norādīja, ka ekonomikas, nodarbinātības un sociālā politika tiks vēl vairāk stiprināta atbilstīgi esošajām procedūrām, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. Eiropadome pauda uzskatu, ka tam vajadzīgs aktīvāks darbs, lai stiprinātu Padomes dažādo sastāvu sadarbību nolūkā nodrošināt minēto politikas jomu konsekvenci saskaņā ar kopīgajiem mērķiem. |
|
(7) |
Šim lēmumam būtu jāatspoguļo Eiropas pusgada attīstība un Komitejas loma šajā procesā. Jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (2) paredzēts, ka Eiropas pusgada procesā attiecīgā gadījumā ir jāapspriežas ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (3) paredzēts, ka padziļinātajos pārskatos attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā Padomes ieteikumi vai dalībvalstīm adresētie aicinājumi. Tajā arī paredzēts, ka visu dalībvalstu, uz kurām attiecina pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, korektīvo pasākumu plānos ir jāņem vērā politikas pasākumu ekonomiskā un sociālā ietekme, un minētajiem plāniem ir jābūt saskaņotiem ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm. |
|
(8) |
Komitejai un Savienības struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, jo īpaši Ekonomikas un finanšu komitejai, Ekonomikas politikas komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai, būtu cieši jāsadarbojas. Vajadzības gadījumā un ja panākta iesaistīto komiteju savstarpēja vienošanās, Komiteja var sadarboties ar Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas un finanšu komiteju un Ekonomikas politikas komiteju, rīkojot kopīgas sanāksmes, jo īpaši saistībā ar komiteju attiecīgajiem uzdevumiem attiecībā uz Eiropas pusgadu. |
|
(9) |
Lai efektīvi pildītu savas Līgumā noteiktās pilnvaras un nodrošinātu nepieciešamo elastību, lai pielāgotu Komitejas pasākumu grafiku, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgada ciklu, būtu jāpārskata reglamentējošie noteikumi attiecībā uz Komitejas darbu nolūkā nodrošināt efektivitāti un nepārtrauktību. |
|
(10) |
Padomes Lēmums 2000/98/EK (4) būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
1. pants
Izveide
Ar šo izveido Nodarbinātības komiteju (“Komiteja”), kurai ir padomdevējas statuss, lai veicinātu nodarbinātības un darba tirgus politikas koordināciju starp dalībvalstīm pilnīgā saskaņā ar Līgumu un ievērojot Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras.
2. pants
Uzdevumi
1. Komitejai ir šādi uzdevumi:
|
a) |
pārraudzīt nodarbinātības stāvokli un nodarbinātības politikas dalībvalstīs un Savienībā; |
|
b) |
neskarot Līguma 240. pantu, pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas ierosmes sniegt atzinumus un piedalīties Līguma 148. pantā minētā Padomes darba sagatavošanā. |
2. Piemērojot 1. punktu, Komiteja jo īpaši cenšas:
|
a) |
veicināt to, lai, izstrādājot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tiktu ņemts vērā mērķis sasniegt augstu nodarbinātības līmeni; |
|
b) |
veicināt procedūras, ar ko pieņem ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, lai nodrošinātu atbilstību starp nodarbinātības pamatnostādnēm un minētajām pamatnostādnēm un lai veicinātu sinerģiju starp Eiropas nodarbinātības stratēģiju, makroekonomiskās politikas koordināciju un ekonomikas reformas procesu, citai citu savstarpēji papildinot; |
|
c) |
aktīvi piedalīties makroekonomikai veltītā dialogā Savienības līmenī; |
|
d) |
saskaņā ar savām pilnvarām sniegt ieguldījumu visos Eiropas pusgada aspektos un ziņot par tiem Padomei; |
|
e) |
veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. |
3. Katru gadu Komiteja pieņem darba programmu, ņemot vērā Padomes un Komisijas politikas prioritātes. Darba programmu nosūta Padomei.
4. Vajadzības gadījumā par attiecīgiem jautājumiem darba kārtībā Komiteja var piesaistīt ārējus ekspertus.
3. pants
Dalība
1. Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ divus Komitejas locekļus. Tās var iecelt arī divus aizstājējus.
2. Komitejas locekļus un aizstājējus izvēlas dalībvalstīs no to vecāko amatpersonu vai ekspertu vidus, kuriem ir izcilas zināšanas nodarbinātības un darba tirgus politikas jomā.
3. Veidojot Komitejas sastāvu, dalībvalstis un Komisija dara visu iespējamo, lai panāktu dzimumu līdzsvaru.
4. pants
Darbība
1. Komiteja ievēlē tās priekšsēdētāju no dalībvalstu iecelto locekļu vidus uz diviem gadiem. Priekšsēdētāju var ievēlēt atkārtoti vienu reizi uz vēl diviem gadiem. Lai nodrošinātu darba efektivitāti un nepārtrauktību, Komiteja pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt priekšsēdētāja amata termiņu pagarināt par astoņiem mēnešiem. Priekšsēdētājs amatā kopā var būt ne ilgāk par četriem gadiem un astoņiem mēnešiem.
2. Priekšsēdētājam palīdz četri priekšsēdētāja vietnieki, no kuriem divus ievēlē Komiteja no savu locekļu vidus uz divu gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi. Trešais priekšsēdētāja vietnieks ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Padomes prezidentvalsts. Ceturtais priekšsēdētāja vietnieks ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura būs nākamā prezidentvalsts.
3. Priekšsēdētājs deleģē savas balsstiesības savam aizstājējam.
4. Komitejas sapulces sasauc priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc Komitejas locekļu vairākuma lūguma.
5. Komiteja izstrādā savu reglamentu.
6. Izdevumus atmaksā saskaņā ar spēkā esošajiem administratīvajiem noteikumiem.
7. Komisija nodrošina atbilstīgu analītisku un organizatorisku atbalstu Komitejai. Komisija no sava personāla locekļu vidus ieceļ sekretāru. Sekretārs un personāls, kas viņam palīdz, rīkojas saskaņā ar Komitejas norādījumiem, palīdzot Komitejai tās uzdevumu izpildē. Sekretārs sadarbojas ar Padomes Ģenerālsekretariātu attiecībā uz sapulču rīkošanu.
8. Vajadzības gadījumā Komiteja strādā sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām un komitejām, kas nodarbojas ar sociālās un ekonomikas politikas jautājumiem, piemēram, Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Izglītības komiteju un Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla valdi.
5. pants
Darba grupas
1. Komiteja konkrētu jautājumu izpēti var uzticēt savu locekļu aizstājējiem vai šim nolūkam var izveidot darba grupas. Šādas darba grupas priekšsēdētājs ir vai nu Komitejas priekšsēdētāja vietnieks, vai Komitejas loceklis vai locekļa aizstājējs, Komisijas ierēdnis vai Komitejas iecelts pašas darba grupas loceklis.
2. Komisija darba grupām nodrošina atbilstošu analītisku un organizatorisku atbalstu.
3. Darba grupas var lūgt ekspertu palīdzību.
4. Tāpat Komiteja var veidot kopīgas darba grupas ar citām komitejām vai struktūrām, kuru reglamentējošus noteikumus izstrādā kopīgi.
6. pants
Konsultēšanās ar sociālajiem partneriem
Īstenojot savas pilnvaras, Komiteja apspriežas ar sociālajiem partneriem. Šajā sakarā tā dibina sakarus ar tiem sociālajiem partneriem, kuri ir pārstāvēti Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē par izaugsmi un nodarbinātību.
7. pants
Pārejas noteikumi
To locekļu amata termiņš, kuri ievēlēti saskaņā ar Lēmuma 2000/98/EK 3. pantu, paliek spēkā līdz minētā termiņa beigām, kā noteikts saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu. Par šāda termiņa sākuma datumu uzskata ievēlēšanas dienu saskaņā Lēmuma 2000/98/EK 3. pantu.
8. pants
Atcelšana
No dienas, kad pēc šā lēmuma stāšanās spēkā notiek pirmā Komitejas sanāksme, tiek atcelts Lēmums 2000/98/EK. Minētā sanāksme notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 11. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DŪKLAVS
(1) Padomes Lēmums 2003/174/EK (2003. gada 6. marts), ar ko izveido augstākā līmeņa trīspusējo sociālo sanāksmi par izaugsmi un nodarbinātību (OV L 70, 14.3.2003., 31. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 2000/98/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko dibina Nodarbinātības komiteju (OV L 29, 4.2.2000., 21. lpp.).
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/16 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/773
(2015. gada 11. maijs),
ar ko izveido Sociālās aizsardzības komiteju un atceļ Lēmumu 2004/689/EK
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 160. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Komisija 1999. gada 14. jūlija paziņojumā “Saskaņota stratēģija sociālās aizsardzības modernizācijai” izvirzīja priekšlikumus sadarbības uzlabošanai sociālās aizsardzības jomā, cita starpā izveidojot augsta līmeņa ierēdņu grupu. |
|
(2) |
Eiropas Parlaments 2000. gada 16. februāra Rezolūcijā izteica gandarījumu par Komisijas paziņojumu un šādas grupas izveidi. |
|
(3) |
Padome 1999. gada 17. decembra Secinājumos par sadarbības stiprināšanu attiecībā uz sociālās aizsardzības modernizāciju un pilnveidošanu (1) atbalstīja Komisijas priekšlikumu izveidot mehānismu ciešākai sadarbībai ar šīs rīcības īstenošanai radītās augsta līmeņa ierēdņu grupas darba starpniecību. Padome uzsvēra, ka šādai sadarbībai būtu jāaptver visas sociālās aizsardzības un palīdzības formas dalībvalstīs, lai vajadzības gadījumā pilnveidotu un stiprinātu to sociālās aizsardzības sistēmas saskaņā ar attiecīgās valsts prioritātēm. Tā arī atgādināja dalībvalstu kompetenci attiecībā uz sociālās aizsardzības organizēšanu un finansēšanu un apstiprināja Komisijas noteiktos četrus vispārējos mērķus sociālās aizsardzības modernizācijai: proti, panākt, lai darbs atmaksājas, un paredzēt garantētus ienākumus, nodrošināt pensijas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas, veicināt sociālo integrāciju un nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgu veselības aprūpi. Tika arī uzsvērts, ka visos pasākumos šo četru mērķu sasniegšanai jānodrošina sieviešu un vīriešu līdztiesība. Visbeidzot, Padome atzina, ka ar finansēm saistītie aspekti ir kopīgi visiem iepriekš minētajiem mērķiem. |
|
(4) |
Eiropadome 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmes secinājumos atzina sociālās aizsardzības nozīmīgumu aktīvu un dinamisku labklājības valstu turpmākā attīstībā un modernizācijā Eiropā un aicināja Padomi stiprināt dalībvalstu sadarbību, īstenojot pieredzes un paraugprakses apmaiņu, balstoties uz uzlabotiem informācijas tīkliem. |
|
(5) |
Nicā un turpmākajās sanāksmēs Eiropadome ir regulāri atbalstījusi Sociālās aizsardzības komitejas padarīto darbu, veicinot un stiprinot Savienības politikas pieredzes apmaiņu un sociālās aizsardzības koordināciju. |
|
(6) |
Sociālās aizsardzības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/436/EK (2), kurš atcelts un aizstāts ar Padomes Lēmumu 2004/689/EK (3), ir skaidri parādījusi savu kā Padomes un Komisijas padomdevējas struktūras lietderību un ir aktīvi piedalījusies Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē izveidotās atvērtās koordinācijas metodes (AKM) izstrādāšanā. Padomes 2011. gada 17. jūnijā atbalstītajā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumā “Sociālās AKM stiprināšana saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”” vēlreiz apstiprināta sociālās AKM mērķu un instrumentu spēkā esība. Komitejas loma, ņemot vērā AKM, būtu jāatspoguļo šajā lēmumā. |
|
(7) |
Eiropadome 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumos norādīja, ka būtu jānostiprina Ekonomiskas un monetārās savienības sociālā dimensija. Vispirms svarīgi ir labāk uzraudzīt un ņemt vērā sociālās jomas un darba tirgus stāvokli Ekonomikas un monetārajā savienībā, Eiropas pusgadā īpaši izmantojot attiecīgos sociālos un nodarbinātības rādītājus. Svarīgi ir arī nodrošināt nodarbinātības un sociālās politikas labāku koordināciju, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. |
|
(8) |
Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī paziņoja, ka ekonomikas, nodarbinātības un sociālā politika tiks vēl vairāk stiprināta atbilstīgi esošajām procedūrām, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. Eiropadome pauda uzskatu, ka tam vajadzīgs aktīvāks darbs, lai stiprinātu Padomes dažādo sastāvu sadarbību un tādējādi nodrošinātu minēto politiku konsekvenci saskaņā ar kopīgajiem mērķiem. |
|
(9) |
Šim lēmumam būtu jāatspoguļo Eiropas pusgada attīstība un Komitejas loma šajā procesā. Jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (4) noteikts, ka Eiropas pusgada procesā attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (5) paredzēts, ka padziļinātajos pārskatos attiecīgā gadījumā jāņem vērā Padomes ieteikumi vai dalībvalstīm adresētie aicinājumi. Tajā arī paredzēts, ka visu dalībvalstu, uz kurām attiecina pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, korektīvo pasākumu plānos ir jāņem vērā politikas pasākumu ekonomisko un sociālo ietekmi, un minētie plāni ir jāsaskaņo ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm. |
|
(10) |
Komitejai un Savienības struktūrām, kas iesaistītas sociālās un ekonomikas politikas koordinēšanā, jo īpaši Nodarbinātības komitejai, Ekonomikas un finanšu komitejai un Ekonomikas politikas komitejai, būtu cieši jāsadarbojas. Attiecīgā gadījumā un ja panākta iesaistīto komiteju vienošanās, Komitejas sadarbība ar Nodarbinātības komiteju, Ekonomikas un finanšu komiteju un Ekonomikas politikas komiteju var ietvert kopīgu sanāksmju rīkošanu, jo īpaši saistībā ar komiteju attiecīgo lomu Eiropas pusgadā. |
|
(11) |
Lai efektīvi pildītu savas Līgumā noteiktās pilnvaras un nodrošinātu nepieciešamo elastību nolūkā pielāgot Komitejas pasākumu grafiku, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgada ciklu, būtu jāpārskata reglamentējošie noteikumi attiecībā uz Komitejas darbu, lai nodrošinātu efektivitāti un nepārtrauktību. |
|
(12) |
Lēmums 2004/689/EK būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Izveide
Ar šo tiek izveidota Sociālās aizsardzības komiteja (“Komiteja”), kurai ir padomdevējas statuss, lai veicinātu sadarbību sociālās aizsardzības politikas jomā dalībvalstu starpā un ar Komisiju, pilnīgā saskaņā ar Līgumu un ievērojot Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras.
2. pants
Uzdevumi
1. Komitejai ir šādi uzdevumi:
|
a) |
uzraudzīt sociālo situāciju un sociālās aizsardzības politikas attīstību dalībvalstīs un Savienībā; |
|
b) |
veicināt informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar Komisiju; |
|
c) |
neskarot Līguma 240. pantu, sagatavot ziņojumus, sniegt atzinumus vai veikt citus darbus saskaņā ar savu kompetenci vai nu pēc Padomes, vai Komisijas lūguma, vai arī pēc savas iniciatīvas. |
2. Piemērojot 1. punktu, Komiteja jo īpaši cenšas:
|
a) |
izmantot atvērto koordinācijas metodi, īstenojot tādus kopīgus mērķus, par kuriem vienojusies Padome, tostarp piemērojot pārraudzības instrumentus, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un īstenojot izvērtēšanas pasākumus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās; |
|
b) |
savas kompetences jomā dot ieguldījumu visos Eiropas pusgada aspektos un ziņot par tiem Padomei; |
|
c) |
vajadzības gadījumā strādāt sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām un komitejām, kas nodarbojas ar sociālās un ekonomikas politikas lietām, piemēram, ar Nodarbinātības komiteju, Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju un Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu augstāko amatpersonu līmenī. |
3. Katru gadu Komiteja pieņem darba programmu, ņemot vērā Padomes un Komisijas politikas prioritātes. Darba programmu nosūta Padomei.
4. Īstenojot savas pilnvaras, Komiteja sadarbojas ar sociālajiem partneriem. Šajā sakarā tā dibina kontaktus ar sociālajiem partneriem, kas ir pārstāvēti augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē par izaugsmi un nodarbinātību, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2003/174/EK (6). Komiteja dibina atbilstīgus kontaktus ar nevalstiskajām organizācijām sociālajā jomā, ņemot vērā to attiecīgās lomas un atbildību sociālās aizsardzības jomā. Par Komitejas darbību informē arī Eiropas Parlamentu.
5. Komiteja var pieaicināt neatkarīgus ekspertus, ja to prasa darba kārtības jautājumi.
6. Komiteja nodibina kontaktu ar kandidātvalstu pārstāvjiem.
3. pants
Dalība
1. Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ divus Komitejas locekļus. Tās var iecelt arī divus aizstājējus.
2. Veidojot Komitejas sastāvu, dalībvalstis un Komisija dara visu iespējamo, lai panāktu dzimumu līdzsvaru.
4. pants
Darbība
1. Komiteja ievēlē tās priekšsēdētāju no dalībvalstu iecelto locekļu vidus uz diviem gadiem. Priekšsēdētāju var ievēlēt atkārtoti vienu reizi uz vēl diviem gadiem. Lai nodrošinātu darba efektivitāti un nepārtrauktību, Komiteja pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt priekšsēdētāja amata termiņu pagarināt par astoņiem mēnešiem. Priekšsēdētājs amatā kopā var būt ne ilgāk par četriem gadiem un astoņiem mēnešiem.
2. Priekšsēdētājam palīdz četri priekšsēdētāja vietnieki, no kuriem divus ievēlē Komiteja no savu locekļu vidus uz divu gadu termiņu, ko var vienreiz pagarināt. Trešais priekšsēdētāja vietnieks ir Padomes prezidējošās dalībvalsts pārstāvis. Ceturtais priekšsēdētāja vietnieks ir Padomes nākamās prezidējošās dalībvalsts pārstāvis.
3. Priekšsēdētājs deleģē savas balsstiesības savam aizstājējam.
4. Komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc vismaz puses Komitejas locekļu lūguma.
5. Komiteja izstrādā savu reglamentu.
6. Izdevumus atmaksā saskaņā ar spēkā esošajiem administratīvajiem noteikumiem.
7. Komisija nodrošina atbilstīgu analītisku un organizatorisku atbalstu Komitejai. Komisija no sava personāla locekļu vidus ieceļ sekretāru. Sekretārs un personāls, kas viņam palīdz, rīkojas saskaņā ar Komitejas norādījumiem, palīdzot Komitejai tās uzdevumu izpildē. Sekretārs sadarbojas ar Padomes Ģenerālsekretariātu attiecībā uz sapulču rīkošanu.
5. pants
Darba grupas
1. Komiteja konkrētu jautājumu izpēti var uzticēt savu locekļu aizstājējiem vai šim nolūkam var izveidot darba grupas. Šādu darba grupu vada Komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Komitejas loceklis vai locekļa aizstājējs, Komisijas ierēdnis vai Komitejas iecelts pašas darba grupas loceklis.
2. Komisija darba grupām sniedz piemērotu analītisko un organizatorisko atbalstu.
3. Darba grupas var lūgt ekspertu palīdzību.
4. Komiteja var arī izveidot kopīgas darba grupas ar citām komitejām vai struktūrām, kopīgi lemjot par šādu grupu izveidi un pārvaldības noteikumiem.
6. pants
Pārejas noteikumi
Katra saskaņā ar Lēmuma 2004/689/EK 3. pantu ievēlēta locekļa pilnvaru termiņš turpinās līdz minētā termiņa beigām, kā noteikts šā lēmuma 4. pantā. Uzskatāms, ka šāds termiņš sākas ievēlēšanas dienā, kas notikusi saskaņā ar Lēmuma 2004/689/EK 3. pantu.
7. pants
Atcelšana
No dienas, kad pēc šā lēmuma stāšanās spēkā notiek pirmā Komitejas sanāksme, tiek atcelts Lēmums 2004/689/EK. Minētā Komitejas sanāksme notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 11. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DŪKLAVS
(1) OV C 8, 12.1.2000., 7. lpp.
(2) Padomes Lēmums 2000/436/EK (2000. gada 29. jūnijs) par Sociālās aizsardzības komitejas izveidi (OV L 172, 12.7.2000., 26. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2004/689/EK (2004. gada 4. oktobris), ar ko izveido Sociālās aizsardzības komiteju un atceļ Lēmumu 2000/436/EK (OV L 314, 13.10.2004., 8. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).
(6) Padomes Lēmums 2003/174/EK (2003. gada 6. marts), ar ko izveido augstākā līmeņa trīspusējo sociālo sanāksmi par izaugsmi un nodarbinātību (OV L 70, 14.3.2003., 31. lpp.).
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/20 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/774
(2015. gada 4. marts)
par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. panta otro daļu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu un 18.1. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 18.1. pantu, lai sasniegtu ECBS mērķus, Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var darboties finanšu tirgos, tostarp tieši pērkot un pārdodot tirgojamus instrumentus. |
|
(2) |
ECB Padome 2014. gada 4. septembrī nolēma uzsākt trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu (turpmāk – “NOIP3”) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu (turpmāk – “ABS iegādes programma”). Šo aktīvu iegādes programmu un 2014. gada septembrī ieviesto ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju mērķis ir turpmāk uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt eurozonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos aptuveni 2 % līmenī, kas atbilst ECB galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti. |
|
(3) |
ECB Padome 2015. gada 22. janvārī nolēma, ka aktīvu iegāde jāpaplašina, ietverot arī otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (turpmāk – “VSIP”). NCB proporcionāli savām attiecīgajām daļām ECB kapitāla atslēgā un ECB VSIP ietvaros var tieši iegādāties atbilstošus tirgojamos parāda vērtspapīrus no atbilstošiem darījuma partneriem otrreizējos tirgos. Šis lēmums tika pieņemts kā daļa no vienotās monetārās politikas, lai ņemtu vērā vairākus faktorus, kas būtiski palielinājuši lejupvērstus riskus attiecībā uz cenu attīstību vidēja termiņa perspektīvā, tādējādi apdraudot ECB galvenā mērķa – uzturēt cenu stabilitāti – sasniegšanu. Minētie faktori ir šādi – pieņemto monetārās politikas pasākumu radītā monetārā stimula apjoms nav sasniedzis plānoto, lielākā daļa faktiskās un gaidāmās inflācijas rādītāju – gan galvenie rādītāji, gan arī rādītāji, kuros nav iekļauti svārstīgie komponenti, piem., enerģija un pārtika, – ir pazeminājušies, tuvojoties vēsturiski zemākajam līmenim, un ir pastiprinājusies ievērojamā naftas cenu krituma iespējamā netiešā ietekme uz darba samaksu un cenām. |
|
(4) |
VSIP ir samērīgs pasākums, lai mazinātu riskus attiecībā uz cenu attīstību, jo tas vēl vairāk mīkstinās monetāros un finanšu nosacījumus, tostarp ar eurozonas nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu nosacījumiem saistītos, tādējādi palielinot eurozonas kopējos izdevumus patēriņam un ieguldījumiem un veicinot inflācijas atgriešanos nedaudz zem 2 % līmeņa vidējā termiņā. Tā kā galvenās ECB procentu likmes ir viszemākajā līmenī un tiek uzskatīts, ka privātā sektora aktīvu iegādes programmām ir pamanāms, bet nepietiekams tvērums attiecībā uz dominējošajiem lejupvērstajiem riskiem, kas apdraud cenu stabilitāti, Eurosistēmas monetārās politikas pasākumi ir jāpapildina ar VSIP, kas ir instruments ar augstu transmisijas potenciālu attiecībā uz reālo tautsaimniecību. Tā kā VSIP sekmē portfeļa līdzsvarošanu, iegādes ievērojamais apjoms programmas ietvaros veicinās pamata monetārās politikas mērķa – mudināt finanšu starpniekus aktīvāk nodrošināt likviditāti starpbanku tirgiem un kreditēt eurozonas tautsaimniecību – sasniegšanu. |
|
(5) |
VSIP ietverti vairāki aizsargmehānismi, lai nodrošinātu, ka paredzētā iegāde ir samērīga ar programmas mērķiem un ka programmas izstrādē ir pienācīgi ņemti vērā saistītie finanšu riski, ierobežojot tos ar riska pārvaldības palīdzību. Lai nodrošinātu atbilstošo tirgojamo parāda vērtspapīru tirgu raitu darbību un neradītu šķēršļus normālai parādu restrukturizācijai, Eurosistēmas centrālajām bankām noteiks minēto vērtspapīru iegādes ierobežojumus. |
|
(6) |
VSIP pilnībā atbilst Līgumos noteiktajiem Eurosistēmas centrālo banku pienākumiem, tostarp monetārās finansēšanas aizliegumam, un tā netraucē Eurosistēmai darboties saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence. |
|
(7) |
Ar VSIP, ABS iegādes programmu un NOIP3 tirgū nodrošinātās likviditātes kopējais mēneša iegāžu apjoms sasniegs 60 miljardus euro. Iegādes paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un katrā ziņā līdz brīdim, kad ECB Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni nedaudz zem 2 % līmeņa. |
|
(8) |
Eurosistēma paskaidro, ka VSIP efektivitātes nodrošināšanas nolūkā tā plāno veikt tirgojamo parāda vērtspapīru iespējamo iegādi VSIP ietvaros ar tādiem pašiem noteikumiem (pari passu) kā privātie ieguldītāji, ievērojot šādu instrumentu nosacījumus. |
|
(9) |
Eurosistēmas veiktā tirgojamo parāda instrumentu iegāde VSIP ietvaros jāīsteno decentralizēti, pienācīgi ievērojot tirgus cenu veidošanas un tirgus darbības apsvērumus, un tā jākoordinē ECB, tādējādi nodrošinot Eurosistēmas monetārās politikas vienotību, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
VSIP izveide un darbības joma
Eurosistēma ar šo izveido VSIP, kuras ietvaros Eurosistēmas centrālās bankas, ievērojot īpašus nosacījumus, iegādājas atbilstošus tirgojamos parāda vērtspapīrus 3. panta izpratnē no atbilstošiem darījuma partneriem, kā tie noteikti 7. pantā.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“Eurosistēmas centrālās bankas” ir ECB un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”); |
|
2) |
“atzīta aģentūra” ir struktūra, kuru Eurosistēma klasificē kā atzītu aģentūru VSIP vajadzībām; |
|
3) |
“starptautiska organizācija” ir struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (1) 118. panta nozīmē, kuru Eurosistēma klasificē kā starptautisku organizāciju VSIP vajadzībām; |
|
4) |
“daudzpusēja attīstības banka” ir struktūra Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punkta nozīmē, kuru Eurosistēma klasificē kā daudzpusēju attīstības banku VSIP vajadzībām; |
|
5) |
“pozitīvs pārskatīšanas rezultāts” ir vēlākais no diviem tālāk minētajiem lēmumiem, pieņemot, ka iegādes atsākšanai VSIP ietvaros ir vajadzīgi abi lēmumi – Eiropas Stabilitātes mehānisma Direktoru padomes lēmums un, ja Starptautiskais Valūtas fonds līdzfinansē finanšu palīdzības programmu, Starptautiskā Valūtas fonda Valdes lēmums, ar ko apstiprina nākamo izmaksu attiecīgajā programmā. |
Definīciju 2.–4. punktā minēto struktūru sarakstus publicē ECB interneta lapā.
3. pants
Tirgojamu parāda vērtspapīru atbilstības kritēriji
1. Euro denominēti tirgojami parāda vērtspapīri, ko emitējušas to dalībvalstu centrālās valdības, kuru valūta ir euro, atzītas aģentūras, kuras atrodas eurozonā, starptautiskas organizācijas, kuras atrodas eurozonā, un daudzpusējas attīstības bankas, kuras atrodas eurozonā, ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, ko veic Eurosistēmas centrālās bankas, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas šajā pantā noteiktās prasības. Īpašos apstākļos – nespējot veikt iegādi visā paredzētajā apjomā – ECB Padome var nolemt iegādāties citu struktūru, kuras atrodas eurozonā, emitētus tirgojamus parāda vērtspapīrus saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem.
2. Lai tirgojami parāda vērtspapīri būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, tie atbilst Eurosistēmas kredītoperācijām noteiktajiem tirgojamo aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 (2) I pielikumu ar nosacījumu, ka tiek izpildītas šādas prasības:
|
a) |
tirgojamo parāda vērtspapīru emitentam vai garantijas devējam ir kredītnovērtējums, kas atbilst vismaz 3. līmeņa kredītspējai Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā un ko vismaz viena publiska kredītreitinga veidā piešķīrusi Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmā atzīta ārējā kredītnovērtējuma iestāde (ECAI); |
|
b) |
ja pieejami vairāki ECAI emitenta vai ECAI garantijas devēja reitingi, piemēro “pirmā labākā” noteikumu, t. i., ņem vērā labāko pieejamo ECAI emitenta vai garantijas devēja reitingu. Ja atbilstību kredītnovērtējuma prasībai konstatē uz ECAI garantijas devēja reitinga pamata, garantijai jāatbilst pieņemamas garantijas iezīmēm, kas noteiktas Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.2. iedaļas c) apakšpunkta i) līdz iv) punktā; |
|
c) |
ja atzītas ECAI sniegts emitenta vai garantijas devēja kredītnovērtējums neatbilst vismaz 3. līmeņa kredītspējai Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā, par atbilstošiem uzskata tikai tādus tirgojamos parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas vai pilnībā garantējušas eurozonas dalībvalstu centrālās valdības finanšu palīdzības programmas ietvaros un kuriem ECB Padome saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/31 (3) 8. pantu ir apturējusi Eurosistēmas kredītspējas sliekšņa piemērošanu; |
|
d) |
ja tiek veikta esošas finanšu palīdzības programmas pārskatīšana, VSIP iegāžu atbilstību aptur, atsākot to tikai pozitīva pārskatīšanas rezultāta gadījumā. |
3. Lai parāda vērtspapīri 1. un 2. punkta nozīmē būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, to atlikušais termiņš attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas veiktas iegādes brīdī ir vismaz divi gadi, bet nepārsniedz 30 gadus. Lai veicinātu raitu īstenošanu, tirgojami parāda instrumenti ar 30 gadu un 364 dienu atlikušo termiņu ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros. Ja nav iespējams veikt centrālo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā, nacionālās centrālās bankas aizstāšanas nolūkā veic arī starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi.
4. Eurosistēmas centrālās bankas īpašos apstākļos var sniegt ECB Padomei ierosinājumus par publiskām nefinanšu sabiedrībām, kas atrodas to jurisdikcijā un emitē tirgojamus parāda instrumentus, kurus varētu iegādāties kā aizstājējus gadījumā, ja nav iespējams veikt centrālo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā. Ierosinātā publiskā nefinanšu sabiedrība atbilst vismaz abiem tālāk minētajiem kritērijiem:
|
— |
tā ir “publiska nefinanšu sabiedrība”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (4), |
|
— |
tā ir “valsts sektora” iestāde, proti, iestāde Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 (5) 3. panta nozīmē. |
Euro denominēti tirgojami parāda instrumenti, kurus emitējušas šādas publiskas nefinanšu sabiedrības, kas atrodas eurozonā, un kuri atbilst i) atbilstības kritērijiem, kas saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.2.1. iedaļu noteikti tirgojamiem aktīviem kā nodrošinājumam Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, un ii) 2. un 3. punkta prasībām, pēc ECB Padomes apstiprinājuma ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros kā aizstājēji.
5. Tirgojamu parāda instrumentu iegāde par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu (vai zemāko iespējamo ienesīgumu) attiecībā pret noguldījumu iespējas procentu likmi principā ir pieļaujama.
4. pants
Ierobežojumi iegādes veikšanai
1. Lai nodrošinātu atbilstošo vērtspapīru tirgus cenas veidošanos, tādu jaunas vai papildu emisijas vērtspapīru un tirgojamo parāda instrumentu iegāde, kuru atlikušais termiņš beidzas nedaudz pirms vai pēc emitējamo tirgojamo parāda instrumentu termiņa, nav pieļaujama laikposmā, ko noteiks ECB Padome (“pārtraukuma periods”). Sindicētu emisiju gadījumā pārtraukuma periodu, cik vien tas iespējams, cenšas ņemt vērā pirms emisijas.
2. Parāda vērtspapīru, kurus emitējušas vai pilnībā garantējušas eurozonas dalībvalstu centrālās valdības finanšu palīdzības programmas ietvaros, iegādes periods VSIP ietvaros pēc katras programmas pozitīva pārskatīšanas rezultāta vienmēr ir tikai divi mēneši, izņemot, ja īpašu apstākļu dēļ iegāžu veikšana tiek apturēta pirms minētā perioda vai tiek turpināta pēc minētā perioda un līdz nākamās pārskatīšanas sākumam.
5. pants
Iegādes ierobežojumi
1. Ievērojot 3. panta noteikumus, tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro emisijas proporcijas ierobežojumu katram starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuram. Šo ierobežojumu sākotnēji nosaka 25 % apjomā pirmajiem sešiem iegādes veikšanas mēnešiem, un ECB Padome to pēc tam pārskata.
2. Lēmuma 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēro citu proporcijas ierobežojumu.
3. Visu atbilstošo tirgojamo parāda vērtspapīru kopumam attiecībā uz 3. pantā definētajiem atlikušajiem termiņiem VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro kopējo ierobežojumu 33 % apjomā no viena emitenta vērtspapīru atlikuma.
6. pants
Portfeļu sastāvs
1. Tirgojamos parāda vērtspapīrus, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegādājas tā, lai 12 % no to kopvērtības veidotu atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitēti vērtspapīri, un 88 % – atbilstošu centrālo valdību un atzītu aģentūru emitēti vērtspapīri. ECB Padome var pārskatīt minētās sastāva proporcijas. Atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu parāda vērtspapīru iegādi veic tikai NCB.
2. NCB iegādājas 92 % no tirgojamo parāda vērtspapīru, kas ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, iegāžu kopējās tirgus vērtības, un atlikušos 8 % iegādājas ECB. Iegāžu sadalījums pa jurisdikcijām atbilst attiecīgajām daļām ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, kā minēts ECBS Statūtu 29. pantā.
3. Eurosistēmas centrālās bankas VSIP ietvaros iegādājamo tirgojamo parāda vērtspapīru sastāvam piemēro specializācijas shēmu. Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams iekļauties minētajā shēmā, ECB Padome atļauj ad hoc novirzes no specializācijas shēmas vai nosaka citas izmaiņas, kas ir ieteicamas VSIP kopējo monetārās politikas mērķu sasniegšanas nolūkā. Katra NCB iegādājas tādu emitentu atbilstošos vērtspapīrus, kuri atrodas tās attiecīgajā jurisdikcijā. Atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētus vērtspapīrus var iegādāties visas NCB. ECB iegādājas vērtspapīrus, kurus emitējušas visu jurisdikciju centrālās valdības un atzītās aģentūras.
7. pants
Atbilstošie darījuma partneri
Šādi darījuma partneri ir VSIP atbilstošie darījuma partneri:
|
a) |
iestādes, kas atbilst dalībai Eurosistēmas monetārās politikas operācijās noteiktajiem atbilstības kritērijiem saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 2.1. iedaļu; un |
|
b) |
citi darījuma partneri, ko Eurosistēmas centrālās bankas izmanto savu euro denominēto vērtspapīru portfeļu ieguldīšanai. |
8. pants
Caurredzamība
1. Eurosistēma sava nedēļas konsolidētā finanšu pārskata komentāru daļā ik nedēļu publicē VSIP ietvaros turēto vērtspapīru kopējo bilances vērtību.
2. Eurosistēma ik mēnesi publicē savu VSIP turējumu vidējo svērto atlikušo termiņu, iedalot pēc emitenta rezidences un nodalot starptautiskās organizācijas un daudzpusējās attīstības bankas no citiem emitentiem.
3. VSIP ietvaros turēto vērtspapīru bilances vērtība ik nedēļu tiek publicēta ECB interneta lapas atklātā tirgus operāciju sadaļā.
9. pants
Vērtspapīru aizdošana
Lai nodrošinātu VSIP efektivitāti, Eurosistēma dara VSIP ietvaros iegādātos vērtspapīrus pieejamus aizdošanai, tostarp iesaistīšanai repo darījumos.
10. pants
Nobeiguma noteikums
Šis lēmums stājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas ECB tīmekļa vietnē. To piemēro no 2015. gada 9. marta.
Nikosijā, 2015. gada 4. martā
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(2) 2011. gada 20. septembra Pamatnostādne ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.).
(3) 2014. gada 9. jūlija Pamatnostādne ECB/2014/31 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (OV L 240, 13.8.2014., 28. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(5) Padomes 1993. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 3603/93, ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.).
Labojumi
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/25 |
Labojums papildprotokolā Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 117, 2015. gada 8. maijs )
10. lappusē:
tekstu:
“Съставено в Кейп Таун на дванадесети март и в Рига на двадесет и седми март две хиляди и петнадесета година.
Hecho en Ciudad del Cabo el doce de marzo y en Riga el veintisiete de marzo de dos mil quince.
V Kapském Městě dne dvanáctého března a v Rize dne dvacátého sedmého března dva tisíce patnáct.
Udfærdiget i Cape Town den tolvte marts og i Riga den syvogtyvende marts to tusind og femten.
Geschehen zu Kapstadt am zwölften März und zu Riga am siebenundzwanzigsten März zweitausendfünfzehn.
Sõlmitud kahe tuhande viieteistkümnenda aasta märtsikuu kaheteistkümnendal päeval Kaplinnas ja kahekümne seitsmendal päeval Riias.
Έγινε στο Κέιπ Τάουν τη δωδέκατη ημέρα του Μαρτίου και στη Ρίγα την εικοστή έβδομη ημέρα του Μαρτίου του έτους δύο χιλιάδες δεκαπέντε.
Done at Cape Town on the twelfth day of March and at Riga on the twenty-seventh day of March in the year two thousand and fifteen.
Fait au Cap, le douze mars, et à Riga, le vingt-sept mars deux mille quinze.
Sastavljeno u Cape Townu dana dvanaestog ožujka te u Rigi dana dvadeset sedmog ožujka godine dvije tisuće petnaeste.
Fatto a Città del Capo il dodici marzo e a Riga il ventisette marzo dell'anno duemilaquindici.
Keiptaunā, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divpadsmitajā martā, un Rīgā, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divdesmit septītajā martā.
Priimta Keiptaune du tūkstančiai penkioliktųjų metų kovo dvyliktą dieną ir Rygoje kovo dvidešimt septintą dieną.
Kelt Fokvárosban, a kétezer-tizenötödik év március havának tizenkettedik napján, illetve Rigában, március havának huszonhetedik napján.
Magħmul f'Cape Town fit-tnax-il jum ta' Marzu u f'Riga fis-sebgħa u għoxrin jum ta' Marzu tas-sena elfejn u ħmistax.
Gedaan te Kaapstad, de twaalfde maart, en te Riga, de zevenentwintigste maart tweeduizend vijftien.
Sporządzono w Cape Town dnia dwunastego marca oraz w Rydze dnia dwudziestego siódmego marca dwa tysiące piętnastego roku.
Feito na Cidade do Cabo aos doze dias do mês de março e em Riga aos vinte e sete dias do mês de março de dois mil e quinze.
Întocmit la Cape Town, la doisprezece martie și la Riga, la douăzeci și șapte martie, în anul două mii cincisprezece.
V Kapskom Meste dvanásteho marca a v Rige dvadsiateho siedmeho marca roku dvetisíc pätnásť.
V Cape Townu, dvanajstega marca, in v Rigi, sedemindvajsetega marca dva tisoč petnajst.
Tehty Kapkaupungissa kahdentenatoista päivänä maaliskuuta ja Riiassa kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä maaliskuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.
Som skedde i Kapstaden den tolfte mars och i Riga den tjugosjunde mars år tjugohundrafemton.”
lasīt šādi:
“Съставено в Кейп Таун на дванадесети март и в Рига на двадесет и седми март две хиляди и петнадесета година.
Hecho en Ciudad del Cabo el doce de marzo y en Riga el veintisiete de marzo de dos mil quince.
V Kapském Městě dne dvanáctého března a v Rize dne dvacátého sedmého března dva tisíce patnáct.
Udfærdiget i Cape Town den tolvte marts og i Riga den syvogtyvende marts to tusind og femten.
Geschehen zu Kapstadt am zwölften März und zu Riga am siebenundzwanzigsten März zweitausendfünfzehn.
Sõlmitud kahe tuhande viieteistkümnenda aasta märtsikuu kaheteistkümnendal päeval Kaplinnas ja kahekümne seitsmendal päeval Riias.
Έγινε στο Κέιπ Τάουν τη δωδέκατη ημέρα του Μαρτίου και στη Ρίγα την εικοστή έβδομη ημέρα του Μαρτίου του έτους δύο χιλιάδες δεκαπέντε.
Done at Cape Town on the twelfth day of March and at Riga on the twenty-seventh day of March in the year two thousand and fifteen.
Fait au Cap, le douze mars, et à Riga, le vingt-sept mars deux mille quinze.
Sastavljeno u Cape Townu dana dvanaestog ožujka te u Rigi dana dvadeset sedmog ožujka godine dvije tisuće petnaeste.
Fatto a Città del Capo il dodici marzo e a Riga il ventisette marzo dell'anno duemilaquindici.
Keiptaunā, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divpadsmitajā martā, un Rīgā, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divdesmit septītajā martā.
Priimta Keiptaune du tūkstančiai penkioliktųjų metų kovo dvyliktą dieną ir Rygoje kovo dvidešimt septintą dieną.
Kelt Fokvárosban, a kétezer-tizenötödik év március havának tizenkettedik napján, illetve Rigában, március havának huszonhetedik napján.
Magħmul f'Cape Town fit-tnax-il jum ta' Marzu u f'Riga fis-sebgħa u għoxrin jum ta' Marzu tas-sena elfejn u ħmistax.
Gedaan te Kaapstad, de twaalfde maart, en te Riga, de zevenentwintigste maart tweeduizend vijftien.
Sporządzono w Cape Town dnia dwunastego marca oraz w Rydze dnia dwudziestego siódmego marca dwa tysiące piętnastego roku.
Feito na Cidade do Cabo aos doze dias do mês de março e em Riga aos vinte e sete dias do mês de março de dois mil e quinze.
Întocmit la Cape Town, la doisprezece martie și la Riga, la douăzeci și șapte martie, în anul două mii cincisprezece.
V Kapskom Meste dvanásteho marca a v Rige dvadsiateho siedmeho marca roku dvetisíc pätnásť.
V Cape Townu, dvanajstega marca, in v Rigi, sedemindvajsetega marca dva tisoč petnajst.
Tehty Kapkaupungissa kahdentenatoista päivänä maaliskuuta ja Riiassa kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä maaliskuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.
Som skedde i Kapstaden den tolfte mars och i Riga den tjugosjunde mars år tjugohundrafemton.
За държавите-членки
Por los Estados miembros
Za členské státy
For medlemsstaterne
Für die Mitgliedstaaten
Liikmesriikide nimel
Για τα κράτη μέλη
For the Member States
Pour les États membres
Za države članice
Per gli Stati membri
Dalībvalstu vārdā
Valstybių narių vardu
A tagállamok részéről
Għall-Istati Membri
Voor de lidstaten
W imieniu Państw Członkowskich
Pelos Estados-Membros
Pentru statele membre
Za členské štáty
Za države članice
Jäsenvaltioiden puolesta
På medlemsstaternas vägnar
За Европейската общнoст
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Za Europsku uniju
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
For the Republic of South Africa
wa Repapoliki ya Afrika Borwa
Ya Rephaboliki ya Afrika Borwa
Wa Rephaboliki ya Aforika Borwa
WeRiphabliki yaseNingizimu Afrika
wa Rephabuliki ya Afurika Tshipembe
Wa Riphabliki ra Afrika-Dzonga
Vir die Republiek van Suid-Afrika
WeRiphabhliki yeSewula Afrika
WeRiphablikhi yoMzantsi Afrika
WeRiphabhulikhi yaseNingizimu Afrika
”
|
14.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/28 |
Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu
( “Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” L 82, 1997. gada 22. marts )
(Īpašais izdevums latviešu valodā, 02. nodaļa, 08. sējums, 217. lpp.)
|
1. |
Terminu “muitas un lauksaimniecības tiesību akti” aizstāj ar terminu “tiesību akti muitas jomā un lauksaimniecības tiesību akti” visā regulā un tās nosaukumā gramatiski atbilstīgā veidā. |
|
2. |
Terminu “muitas tiesību akti” aizstāj ar terminu “tiesību akti muitas jomā” visā regulā gramatiski atbilstīgā veidā. |
|
3. |
Terminu “ārpuskopienas valstis” aizstāj ar terminu “trešās valstis” visā regulā gramatiski atbilstīgā veidā. |