ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 115

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 6. maijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/719 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/720 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu ( 1 )

11

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/721 (2015. gada 20. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Vlaamse laurier (AĢIN))

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/722 (2015. gada 5. maijs) par atļauju taurīnu lietot par barības piedevu Canidae, Felidae, Mustelidae un plēsīgām zivīm ( 1 )

18

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/723 (2015. gada 5. maijs) par atļauju biotīnu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( 1 )

22

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/724 (2015. gada 5. maijs) par atļauju retinilacetātu, retinilpalmitātu un retinilpropionātu lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem ( 1 )

25

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/725 (2015. gada 5. maijs), ar ko nosaka Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 paredzētā cūkgaļas privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas beigu datumu

32

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/726 (2015. gada 5. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

34

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/727 (2015. gada 10. aprīlis) par gada uzraudzības maksu kopējo summu pirmajam maksas periodam un 2015. gadam (ECB/2015/17)

36

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus ( OV L 20, 27.1.2015. )

39

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus ( OV L 31, 7.2.2015. )

40

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/719

(2015. gada 29. aprīlis),

ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir jāuzsver nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, uzlabot ceļu satiksmes drošību, pielāgot attiecīgos tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām tirgus vajadzībām un atvieglināt intermodālo pārvadājumu darbības, vienlaikus nodrošinot neizkropļotu konkurenci un aizsargājot ceļu infrastruktūru.

(2)

Tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju transportlīdzekļa aizmugurē pievienot ievelkamas vai salokāmas aerodinamiskas ierīces. Tomēr šādas darbības rezultātā tiktu pārsniegti saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/53/EK (3) noteiktie maksimālie pieļaujamie garumi. Tāpēc ir nepieciešama atkāpe attiecībā uz maksimālajiem garumiem. Šīs direktīvas mērķis ir ļaut šādu ierīču uzstādīšanu, tiklīdz ir transponēti vai piemēroti nepieciešamie grozījumi tehniskajās prasībās aerodinamisko ierīču tipa apstiprinājumam un Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktus, ar ko nosaka darbības noteikumus attiecībā uz šādu ierīču izmantošanu.

(3)

Mehānisko transportlīdzekļu kabīnes aerodinamikas uzlabošana, iespējams, kopā ar ievelkamām vai salokāmām aerodinamiskām ierīcēm, ko pievieno transportlīdzekļa aizmugurē, nestu nozīmīgus ieguvumus attiecībā uz transportlīdzekļu energoefektivitāti. Tomēr, paliekot spēkā pašreizējiem, ar Direktīvu 96/53/EK noteiktajiem maksimālajiem garumiem, šāds uzlabojums nav iespējams, nesamazinot transportlīdzekļu kravietilpību un neapdraudot autotransporta nozares ekonomisko līdzsvaru. Minētā iemesla dēļ ir arī nepieciešama atkāpe attiecībā uz maksimālajiem garumiem. Minēto atkāpi nebūtu jāizmanto, lai palielinātu transportlīdzekļa kravietilpību.

(4)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (4) satvaru, attiecībā uz aerodinamiskajām ierīcēm, kuru garums pārsniedz 500 mm, un mehāniskiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar kabīnēm, kuras uzlabo to aerodinamiskos rādītājus, ja šādi transportlīdzekļi pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 96/53/EK, pirms laišanas tirgū ir jāsaņem tipa apstiprinājums.

(5)

Iespēja transportlīdzekļiem izveidot jaunu kabīnes profilu, palīdzētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot vadītājam neredzamās zonas, tostarp zonu, kas atrodas zemāk par vējstiklu, un tam būtu attiecīgi jāpalīdz pasargāt daudzu tādu neaizsargātu satiksmes dalībnieku dzīvības kā gājēji un velosipēdisti. Jauns kabīnes profils varētu arī ietvert konstrukcijas, kas sadursmes gadījumā absorbē trieciena enerģiju. Turklāt, potenciālajiem ieguvumiem kabīņu ietilpības ziņā būtu jāuzlabo vadītāja drošība un komforts. Tiklīdz uzlabotas drošības prasības garākām kabīnēm ir izstrādātas, var apsvērt, vai ir atbilstīgi tās piemērot transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas garuma palielināšana.

(6)

Alternatīvi dzinēji, kuri ietver hibrīddzinējus, ir tie, kuri kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no patērējamas degvielas un/vai baterijas, vai no citas elektriskas vai mehāniskas dzinējspēka glabāšanas iekārtas. To izmantošana smagkravas transportlīdzekļiem vai autobusiem var radīt papildu svaru, bet samazina piesārņojumu. Minētais papildu svars nebūtu jāpieskaita transportlīdzekļa pašmasai, lai autotransporta nozari nenostādītu ekonomiski neizdevīgā situācijā. Tomēr papildu svara rezultātā transportlīdzekļa kravietilpībai nebūtu jāpalielinās.

(7)

Nākotnes transportlīdzekļi, kuros izmanto alternatīvu degvielu (ar smagāku spēka piedziņu nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto tradicionālās degvielas) arī varētu gūt labumu no papildu svara pielaides. Tādējādi šādas alternatīvas degvielas var iekļaut šajā direktīvā paredzētajā alternatīvo degvielu sarakstā, ja to izmantošanai ir nepieciešama papildu svara pielaide.

(8)

Šī direktīva paredz atkāpes no transportlīdzekļu un transportlīdzekļu sastāvu maksimāli pieļaujamā svara un gabarītiem, kas noteikti Direktīvā 96/53/EK. Ar ceļu satiksmes drošību vai infrastruktūras īpatnībām saistītu iemeslu dēļ dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai ierobežot konkrētu transportlīdzekļu pārvietošanos konkrētās sava ceļu tīkla daļās.

(9)

Konteinerizācijas jomā arvien vairāk izmanto 45 pēdu konteinerus. Šādus konteinerus transportē, izmantojot visus transporta veidus. Tomēr iekļaut autoceļa posmus intermodālo pārvadājumu darbībās pašreiz ir iespējams tikai tad, ja gan dalībvalstis, gan pārvadātāji ievēro sarežģītas administratīvās procedūras vai ja minētajiem konteineriem ir nošķelti stūri, kuri ir patentēti un ar kuriem saistās pārmērīgi augstas izmaksas. Ja transportlīdzekļu, kuri pārvadā šādus konteinerus, pieļaujamo garumu palielinātu par 15 cm, varētu likvidēt minētās pārvadātājiem noteiktās administratīvās procedūras un atvieglināt intermodālo pārvadājumu darbības, neapdraudot vai kādā citā veidā neskarot ceļu infrastruktūru vai citus ceļu satiksmes dalībniekus. Intermodālo pārvadājumu darbības definīcija šajā direktīvā neskar darbu pie Padomes Direktīvas 92/106/EEK (5) pārskatīšanas.

(10)

Lai turpinātu veicināt intermodālu pārvadājumu darbības un lai ņemtu vērā konteineru vai noņemamu virsbūvju, kuru garums ir līdz 45 pēdām, svaru bez kravas, būtu jāatļauj satiksmē piedalīties trīsasu mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar divasu vai trīsasu puspiekabēm, ar pieļaujamo kopējo svaru līdz 44 tonnām. Būtu jāatļauj intermodālu pārvadājumu darbības divasu mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar trīsasu puspiekabēm, kuri pārvadā konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru garums ir līdz 45 pēdām, ar pieļaujamo kopējo svaru līdz 42 tonnām.

(11)

Kopš tika pieņemta Direktīva 96/53/EK, ir būtiski pieaudzis autobusu pasažieru un viņu bagāžas vidējais svars. Ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktos svara ierobežojumus, ir pakāpeniski samazinājies pārvadāto pasažieru skaits. Turklāt tos pārvadājošo transportlīdzekļu svars palielinās saistībā ar aprīkojumu, kas nepieciešams, lai izpildītu tādas pašreizējās tehniskās prasības, kā Euro VI. Sakarā ar to, ka energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā ir jāpopularizē sabiedriskais transports salīdzinājumā ar privāto transportu, ir jāatjauno iepriekš noteiktais autobusu pasažieru skaits, ņemot vērā pasažieru svara un viņu bagāžas svara pieaugumu. Tas ir iespējams, palielinot divasu autobusu pieļaujamo svaru līdz tādai robežai, kas tomēr nodrošina, ka ātrākas nolietošanās dēļ netiek bojāta ceļu infrastruktūra.

(12)

Pārkāpumi saistībā ar pārslogotiem transportlīdzekļiem ir pienācīgi jāskata dalībvalstīm, lai nepieļautu nekādus konkurences kropļojumus un garantētu ceļu satiksmes drošību.

(13)

Lai nodrošinātu neizkropļotu konkurenci starp pārvadātājiem un uzlabotu pārkāpumu atklāšanu, dalībvalstīm līdz 2021. gada 27. maijam būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai apzinātu satiksmē esošus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kas varētu būt pārsnieguši attiecīgos svara ierobežojumus un kas tādēļ būtu jāpārbauda. Šādu apzināšanu var veikt, izmantojot svēršanas mehānismus, kas iestrādāti ceļa infrastruktūrā, vai ar transportlīdzekļos uzstādītiem sensoriem, kas no attāluma pārsūta informāciju attiecīgajām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka šādi transportlīdzekļa dati ir pieejami arī vadītājam. Katrai dalībvalstij katru gadu būtu jāveic piemērots skaits transportlīdzekļu svara pārbaužu. Šādu pārbaužu skaitam vajadzētu būt proporcionālam tādu transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuriem ik gadu tiek veiktas pārbaudes attiecīgajā dalībvalstī.

(14)

Lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, nediskriminējošām, samērīgām un atturošām.

(15)

Lai starptautiskā mērogā uzlabotu transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu svara pārbaužu efektivitāti un lai veicinātu minēto pārbaužu raitu norisi, ir svarīgi, ka dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju. Šādas informācijas apmaiņai būtu jāizmanto kontaktpunkts, kas izraudzīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 (6).

(16)

Par dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajām ceļu satiksmes pārbaudēm būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Šī dalībvalstu sniegtā informācija ļaus Komisijai nodrošināt to, ka pārvadātāji ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus, kā arī noteikt, vai būtu nepieciešams izstrādāt papildu piespiedu pasākumus.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(18)

Komisijai nebūtu jāpieņem nedz īstenošanas akti par darbības prasībām attiecībā uz aerodinamiskajām ierīcēm, nedz arī detalizētas specifikācijas par svēršanas ierīcēm, kas uzstādītas transportlīdzekļos, ja saskaņā ar šo direktīvu izveidotā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu.

(19)

Lai atjauninātu šajā direktīvā iekļauto alternatīvo degvielu sarakstu, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem, pirms tā pieņem deleģētos aktus. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Tāpēc Direktīva 96/53/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 96/53/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

M2 un M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu un to 0 kategorijas piekabju, kā arī N2 un N3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu un to 03 un 04 kategorijas piekabju gabarītiem saskaņā ar II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (*);

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”"

;

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā pievieno šādas definīcijas:

“—

“alternatīvās degvielas” ir degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilos naftas avotus transportlīdzekļu apgādē ar enerģiju un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos raksturlielumus, kas ietver:

a)

elektrību, kas patērēta visa veida elektrotransportlīdzekļos;

b)

ūdeņradi;

c)

dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze – CNG) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze – LNG);

d)

sašķidrināto naftas gāzi (LPG);

e)

mehānisku enerģiju, kas gūta no transportlīdzekļos uzstādītas uzglabāšanas iekārtas/uzstādītiem avotiem, tostarp siltuma pārpalikumu,

“ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis, kuru pilnībā vai daļēji darbina ar alternatīvu degvielu un kurš ir ticis apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK satvaru,

“intermodālo pārvadājumu darbība” ir:

a)

kombinēto pārvadājumu darbības, kas definētas Padomes Direktīvas 92/106/EEK (**) 1. pantā un ar ko pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru kopējais maksimālais garums ir līdz 45 pēdām, vai

b)

pārvadājumu darbības, ar ko pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru kopējais maksimālais garums ir līdz 45 pēdām, izmantojot ūdens transportlīdzekļus, ar noteikumu, ka ceļa sākuma vai beigu posms nepārsniedz 150 km Savienības teritorijā. Minēto 150 km attālumu var pārsniegt, lai sasniegtu tuvāko paredzētajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli attiecībā uz:

i)

transportlīdzekļiem, kas atbilst I pielikuma 2.2.2. punkta a) vai b) apakšpunktam, vai

ii)

transportlīdzekļiem, kas atbilst I pielikuma 2.2.2. punkta c) vai d) apakšpunktam, gadījumos, kad šādus attālumus atļauj attiecīgā dalībvalsts.

Tuvākais piemērotais transporta termināls intermodālu pārvadājumu darbībām, kas sniedz pakalpojumu, var atrasties dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā krava tika iekrauta vai izkrauta,

“nosūtītājs” ir tiesību subjekts vai fiziska vai juridiska persona, kuras vārds ir minēts uz kravaszīmes vai uz līdzvērtīga transporta dokumenta, piemēram, “tranzīta” kravaszīmes, kā nosūtītājs un/vai kuras vārdā vai kuras uzdevumā ir bijis noslēgts pārvadājuma līgums ar pārvadājumu uzņēmumu.

(**)  Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).”"

;

b)

otrajā daļā tekstu “Direktīvas 70/156/EEK” aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 2007/46/EK”;

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

4. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

b)

6. punktu svītro;

4)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Posmainie transportlīdzekļi, kas laisti ekspluatācijā pirms 1991. gada 1. janvāra un kas neatbilst specifikācijai, kura dota I pielikuma 1.6. un 4.4. punktā, ir jāuzskata par tādiem, kas, piemērojot 3. pantu, atbilst šādai specifikācijai tad, ja to kopējais garums nepārsniedz 15,50 m.”

;

5)

direktīvas 8., 8.a un 9. pantu svītro;

6)

iekļauj šādus pantus:

“8.b pants

1.   Lai uzlabotu energoefektivitāti transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu sastāviem, kas aprīkoti ar aerodinamiskām ierīcēm, kuras atbilst prasībām, kas noteiktas 2. un 3. punktā un kuras atbilst Direktīvai 2007/46/EK, minētie transportlīdzekļi var pārsniegt maksimālos garumus, kas paredzēti šīs direktīvas I pielikuma 1.1. punktā, lai ļautu pievienot šādas ierīces transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva aizmugurē. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar šādām ierīcēm, atbilst šīs direktīvas I pielikuma 1.5. punktam, un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada minēto transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu kravas garuma palielinājumu.

2.   Pirms aerodinamiskās ierīces, kas minētas 1. punktā un kas garumā pārsniedz 500 mm, tiek laistas tirgū, tās ir tipa apstiprinātas saskaņā ar noteikumiem par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

Līdz 2017. gada 27. maijam Komisija izvērtē nepieciešamību pieņemt vai grozīt jebkādas atbilstīgi minētajam satvaram noteiktās tehniskās prasības aerodinamisko ierīču tipa apstiprinājumam, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ceļu satiksmes drošību un intermodālu pārvadājumu darbību drošumu, un jo īpaši:

a)

to, lai ierīču stiprinājums būtu drošs, tādā veidā, lai mazinātu risku, ka ar laiku, tostarp intermodāla pārvadājuma darbības laikā, varētu notikt to atvienošanās;

b)

drošību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, īpaši neaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, nodrošinot, inter alia, gabarītu pamanāmības zīmju redzamību, kad aerodinamiskās ierīces ir piestiprinātas, pielāgojot netiešas redzamības prasības un, ja notiek sadursme ar transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva aizmuguri, neapdraudot pakaļējo apakšsargu.

Šim nolūkam Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos noteikumus par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

3.   Aerodinamiskās ierīces, kas minētas 1. punktā, atbilst šādiem darbības nosacījumiem:

a)

apstākļos, kad ir apdraudēta citu ceļu satiksmes dalībnieku vai vadītāja drošība, vadītājs tās saloka, ievelk vai atvieno;

b)

to pielietojumā pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrās ņem vērā tādu teritoriju īpatnības, kurās ātruma ierobežojums ir 50 km/h vai zemāks un kurās ir lielāka iespējamība atrasties neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem; un

c)

to izmantošana notiek saskaņā ar intermodālo pārvadājumu darbībām, un jo īpaši gadījumos, kad tās ir ievilktas/salocītas, tās nepārsniedz maksimālo atļauto garumu par vairāk nekā 20 cm.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem nodrošina vienādus nosacījumus 3. punkta īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10.i panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1. punktu piemēro no dienas, kad transponēti vai piemēroti vajadzīgie grozījumi 2. punktā minētajos instrumentos, un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad ir pieņemti 4. punktā minētie īstenošanas akti.

9.a pants

1.   Ar mērķi uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz kabīņu aerodinamikas rādītājiem, kā arī ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas izpilda 2. punktā noteiktās prasības un atbilst Direktīvai 2007/46/EK, var pārsniegt maksimālos garumus, kuri noteikti šīs direktīvas I pielikuma 1.1. punktā, ar noteikumu, ka tiem ir tādas kabīnes, kas uzlabo to aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar tādām kabīnēm, atbilst šīs direktīvas I pielikuma 1.5. punktam, un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada minēto transportlīdzekļu kravietilpības palielinājumu.

2.   Pirms transportlīdzekļi, kas minēti 1. punktā, tiek laisti tirgū, tie ir apstiprināti saskaņā ar noteikumiem par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram. Līdz 2017. gada 27. maijam Komisija izvērtē nepieciešamību izstrādāt atbilstīgi minētajam satvaram noteiktās tehniskās prasības tipa apstiprinājumam transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādām kabīnēm, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

uzlaboti transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu aerodinamiskie rādītāji;

b)

neaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki un viņu pamanāmības uzlabošana transportlīdzekļu vadītājiem, jo īpaši samazinot transportlīdzekļu vadītājiem neredzamās zonas;

c)

citiem ceļu satiksmes dalībniekiem sadursmes gadījumā radīto bojājumu vai ievainojumu mazināšana;

d)

transportlīdzekļu vadītāju drošība un komforts.

Šim nolūkam Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos noteikumus par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro pēc trim gadiem no dienas, kad transponēti vai attiecīgā gadījumā piemēroti vajadzīgie grozījumi 2. punktā minētajos instrumentos.”

;

7)

direktīvas 10.a pantu svītro;

8)

iekļauj šādus pantus:

“10.b pants

Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamais svars ir svars, kas noteikts I pielikuma 2.3.1., 2.3.2. un 2.4. punktā.

Ar alternatīvu degvielu darbināmi transportlīdzekļi atbilst arī I pielikuma 3. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass svara robežvērtībām.

Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz ražotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim piešķir apstiprinājumu. Minēto papildu svaru norāda oficiālajā pierādījumā, kas prasīts saskaņā ar 6. pantu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.h pantu, lai šīs direktīvas mērķiem atjaunotu 2. pantā minēto alternatīvo degvielu sarakstu, kurām ir vajadzīgs papildu svars. Ir īpaši būtiski, lai pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

10.c pants

Maksimālos garumus, kas noteikti I pielikuma 1.1. punktā, attiecīgā gadījumā ievērojot 9.a panta 1. punktu, un maksimālo attālumu, kas noteikts I pielikuma 1.6. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas pārvadā tukšus vai piekrautus 45 pēdu konteinerus vai 45 pēdu noņemamas virsbūves, ar noteikumu, ka attiecīgā konteinera vai noņemamās virsbūves pārvadājums pa autoceļiem ir intermodāla pārvadājuma darbības daļa.

10.d pants

1.   Līdz 2021. gada 27. maijam dalībvalstis veic konkrētus pasākumus, lai apzinātu satiksmē esošus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kas varētu būt pārsnieguši maksimāli pieļaujamo svaru un kuri tādēļ būtu jāpārbauda to kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Minētos pasākumus var veikt, izmantojot automātiskas, ceļu infrastruktūrā izvietotas sistēmas vai izmantojot svēršanas ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļos saskaņā ar 4. punktu.

Dalībvalsts nepieprasa uzstādīt svēršanas ierīces transportlīdzekļos vai transportlīdzekļu sastāvos, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī.

Neskarot Savienības un valstu tiesību aktus, ja tiek izmantotas automātiskas sistēmas, lai konstatētu šīs direktīvas pārkāpumus un piemērotu sankcijas, šādas automātiskas sistēmas ir sertificētas. Ja automātiskas sistēmas izmanto tikai identifikācijas nolūkiem, to sertifikācija nav vajadzīga.

2.   Katra dalībvalsts katrā kalendārajā gadā veic piemērotu skaitu pārbaužu par satiksmē esošo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu svara pārbaužu proporcionāli kopējam transportlīdzekļu skaitam, kam ik gadu tiek veiktas pārbaudes tās teritorijā.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 (1) 18. pantu nodrošina, lai to kompetentās iestādes apmainītos ar informāciju par pārkāpumiem un sankcijām saistībā ar šo pantu.

4.   Šā panta 1. punktā minētās svēršanas ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļos, ir precīzas un uzticamas, pilnībā sadarbspējīgas un savietojamas ar visiem transportlīdzekļu tipiem.

5.   Līdz 2016. gada 27. maijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem nodrošina vienādus nosacījumus 4. punktā paredzēto noteikumu par sadarbspēju un savietojamību īstenošanai.

Lai nodrošinātu sadarbspēju, minētie sīki izstrādātie noteikumi ļauj jebkurā laikā no kustībā esoša transportlīdzekļa par svara datiem paziņot kompetentajām iestādēm, kā arī tā vadītājam. Minētā paziņošana notiek, izmantojot saskarni, ko definē CEN DSRC standarti EN 12253, EN 12795, EN 12834, EN 13372 un ISO 14906. Turklāt šāda paziņošana nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var paziņot informāciju un veikt tās apmaiņu vienā un tajā pašā veidā ar transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu sastāviem, kas reģistrēti jebkurā dalībvalstī, un izmantojot transportlīdzekļos uzstādītas svēršanas ierīces.

Lai nodrošinātu savietojamību ar visiem transportlīdzekļu tipiem, mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītajām sistēmām ir spēja uztvert un apstrādāt jebkādus datus no jebkura veida piekabes vai puspiekabes, kas piestiprināta mehāniskajam transportlīdzeklim.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10.i panta 2. punktā.

10.e pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, nediskriminējošas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai.

10.f pants

1.   Konteineru un noņemamo virsbūvju pārvadāšanai dalībvalstis paredz noteikumus, kuros prasīts, lai:

a)

nosūtītājs pārvadātājam, kuram tas uztic konteinera vai noņemamas virsbūves pārvadāšanu, iesniegtu deklarāciju, kurā norādīts pārvadātā konteinera vai noņemamās virsbūves svars; un

b)

pārvadātājs nodrošinātu piekļuvi visai attiecīgai dokumentācijai, ko sniedzis nosūtītājs.

2.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par, attiecīgi, gan nosūtītāja, gan pārvadātāja atbildību gadījumos, kad informācija, kas minēta 1. punktā, ir nepilnīga vai kļūdaina un transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs ir pārslogots.

10.g pants

Ik pēc diviem gadiem, un ne vēlāk kā 30. septembrī tajā gadā, kas ir pēc attiecīgā divu gadu laikposma, dalībvalstis nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju par:

a)

iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā veikto pārbaužu skaitu; un

b)

to, cik pārslogotu transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu ir konstatēts.

Šī informācija var būt daļa no informācijas, kas iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2) 17. pantu.

Komisija analizē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo pantu, un šādu analīzi iekļauj ziņojumā, kas jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Regulu (EK) Nr. 561/2006.

10.h pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 26. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 10.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.i pants

1.   Komisijai palīdz autopārvadājumu komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014 (3) 42. pantā. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (4) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

10.j pants

Līdz 2020. gada 8. maijam Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to šīs direktīvas grozījumu īstenošanu, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/719 (5), tostarp ņemot vērā noteiktu tirgus segmentu īpatnības. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību akta priekšlikumu kopā ar ietekmes novērtējumu. Ziņojumu dara pieejamu vismaz sešus mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas.

(1)

(1)*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

(2)

(2)*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(3)

(3)*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

(4)

(4)*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5)

(5)*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/719 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 115, 6.5.2015., 1. lpp.)”

;

9)

I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

visiem transportlīdzekļiem, izņemot tos transportlīdzekļus, kas minēti b) apakšpunktā: 2,55 m”

;

b)

pielikuma 1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kondicionēto transportlīdzekļu virsbūvēm vai kondicionētiem konteineriem vai noņemamām virsbūvēm, ko pārvadā ar transportlīdzekļiem: 2,60 m”

;

c)

pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

divasu mehāniskais transportlīdzeklis ar trīsasu puspiekabi, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām: 42 tonnas”

;

d)

pielikuma 2.2.2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu puspiekabi, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām: 44 tonnas”

;

e)

pielikuma 2.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.1.

Divasu mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav autobusi: 18 tonnas

Divasu ar alternatīvu degvielu darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav autobusi: maksimāli pieļaujamais 18 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, par maksimums 1 tonnu

Divasu autobusi: 19,5 tonnas”

;

f)

pielikuma 2.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.2.

Trīsasu mehāniskie transportlīdzekļi: 25 tonnas vai 26 tonnas, ja velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Savienībā, kā definēts II pielikumā, vai ja katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un katras ass maksimālais svars nepārsniedz 9,5 tonnas

Trīsasu ar alternatīvu degvielu darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi: maksimāli pieļaujamais 25 tonnu vai 26 tonnu svars, ja velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Savienībā, kā definēts II pielikumā, vai ja katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un katras ass maksimālais svars nepārsniedz 9,5 tonnas, ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, par maksimums 1 tonnu”

;

g)

pielikuma 2.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4.

Trīsasu posmainie autobusi: 28 tonnas

Ar alternatīvu degvielu darbināmi trīsasu posmainie autobusi: maksimāli pieļaujamais 28 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, par maksimums 1 tonnu”

.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2017. gada 7. maijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Ja dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 133. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 16. oktobra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 40, 5.2.2015., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 20. aprīļa lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/11


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/720

(2015. gada 29. aprīlis),

ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (4) tika pieņemta nolūkā novērst un samazināt iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi. Lai gan plastmasas iepirkumu maisiņi ir iepakojums minētās direktīvas nozīmē, tā neparedz īpašus pasākumus par šādu maisiņu patēriņu.

(2)

Plastmasas iepirkumu maisiņu pašreizējā patēriņa apmēra dēļ rodas liels piegružojums un resursi tiek izmantoti neefektīvi, un, ja nebūs rīcības šajā jautājumā, ir sagaidāms patēriņa pieaugums. Piegružošana ar plastmasas iepirkumu maisiņiem rada vides piesārņojumu un palielina ūdenstilpju piesārņotību ar atkritumiem, un šī plaši izplatītā problēma apdraud ūdens ekosistēmas visā pasaulē.

(3)

Turklāt ir skaidrs, ka plastmasas iepirkumu maisiņu uzkrāšanās vidē nelabvēlīgi ietekmē konkrētas saimnieciskās darbības.

(4)

Lielākā daļa no Savienībā kopumā patērētajiem plastmasas iepirkumu maisiņiem ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (“vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), un tos atkārtoti izmanto mazāk nekā biezākus plastmasas iepirkumu maisiņus. Tāpēc vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi ātrāk nonāk atkritumos, un, tā kā tie ir ļoti viegli, tie biežāk rada piegružojumu.

(5)

Pašreizējais vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pārstrādes līmenis ir ļoti zems, un, ņemot vērā vairākas praktiska un ekonomiska rakstura grūtības, maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tas būtiski palielināsies.

(6)

Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to rašanās novēršana ir pats pirmais uzdevums. Plastmasas iepirkumu maisiņi kalpo vairākiem mērķiem, un to patēriņš turpināsies arī nākotnē. Lai nodrošinātu to, ka nepieciešamie plastmasas iepirkumu maisiņi nenonāk vidē kā atkritumi, būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, un patērētāji būtu jāinformē par pienācīgas atkritumu apstrādes iespējām.

(7)

Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa apmērs Savienībā ir ļoti dažāds, jo patēriņa ieradumi, informētība par vides jautājumiem un dalībvalstu veikto politikas pasākumu efektivitāte atšķiras. Dažas dalībvalstis ir spējušas ievērojami samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmeni – vidējais patēriņa līmenis septiņās dalībvalstīs, kurām ir vislabākie sasniegumi, atbilst tikai 20 % no Savienības vidējā patēriņa.

(8)

Dalībvalstu starpā atšķiras datu pieejamība un precizitāte par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pašreizējo patēriņa apmēru. Precīziem un salīdzināmiem datiem par patēriņu ir būtiska loma samazināšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanā un vienotu īstenošanas apstākļu nodrošināšanā. Tādēļ būtu jāizstrādā kopīga metodoloģija vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņa aprēķināšanai uz vienu cilvēku, lai uzraudzītu šādu maisiņu patēriņa samazināšanā gūtos panākumus.

(9)

Turklāt ir pierādīts, ka patērētāju informēšanai ir izšķiroša nozīme visu ar plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu saistīto mērķu sasniegšanā. Tādēļ ir nepieciešami pasākumi iestāžu līmenī, lai palielinātu izpratni par plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmi uz vidi un izskaustu pašreizējo uzskatu, ka plastmasa ir nekaitīga un lēta izejviela.

(10)

Lai veicinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu vidējā patēriņa līmeņa noturīgu samazināšanos, dalībvalstīm saskaņā ar Savienības atkritumu apsaimniekošanas politikas vispārējiem mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (5), būtu jāveic pasākumi vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa būtiskai samazināšanai. Veicot šādus samazināšanas pasākumus, būtu jāņem vērā pašreizējais plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmenis atsevišķās dalībvalstīs, un augstāka līmeņa gadījumā centieniem vajadzētu būt vērienīgākiem, un būtu jāņem vērā jau panāktais samazinājums. Lai pārraudzītu panākumus plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā, valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 12. pantu ir jāsniedz informācija par to patēriņu.

(11)

Veicot pasākumus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus, piemēram, cenas noteikšanu, nodokļus un nodevas, kas ir apliecinājuši savu īpašo lietderību plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā, un tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, aizliegumus, atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 18. panta, ar noteikumu, ka šie ierobežojumi ir samērīgi un nediskriminējoši.

(12)

Minētie pasākumi var būt atšķirīgi atkarībā no vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmes uz vidi, kad tie tiek reģenerēti vai apglabāti, no to pārstrādes vai kompostēšanas īpašībām, minēto maisiņu ilgizturības vai paredzētā konkrētā pielietojuma, un ņemot vērā jekbkādu iespējamo aizstāšanas nelabvēlīgo ietekmi.

(13)

Dalībvalstis var izvēlēties tos neattiecināt uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus (“ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), kas paredzēti vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad tas nepieciešams higiēnas nolūkos vai kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

(14)

Dalībvalstis var brīvi izmantot ienākumus, kas gūti ar pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar Direktīvu 94/62/EK, lai panāktu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazināšanu.

(15)

Svarīga nozīme plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā var būt patērētājiem kopumā paredzētām informētības veicināšanas programmām un bērniem paredzētām izglītības programmām.

(16)

Eiropas standartā EN 13432 “Prasības iepakojumam resursu atgūšanai, to kompostējot un biodegradējot – Testēšanas shēma un iepakojuma atbilstības novērtējuma kritēriji” nosaka īpašības, kādām jāpiemīt materiālam, lai to uzskatītu par “kompostējamu”, proti, ka to var pārstrādāt organiskās reģenerācijas procesā, kas sastāv no kompostēšanas un anaerobās sadalīšanas. Komisijai būtu jālūdz Eiropas Standartizācijas komitejai izstrādāt atsevišķu standartu mājsaimniecībā kompostējamam iepakojumam.

(17)

Ir svarīgi nodrošināt, ka bionoārdāmo un kompostējamo plastmasas iepirkumu maisiņu etiķetes vai marķējumi ir atpazīstami visā Savienībā.

(18)

Dažus plastmasas iepirkumu maisiņus ražotāji marķē kā “oksobioloģiski noārdāmus” vai “oksonoārdāmus”. Šādos maisiņos parastajā plastmasā iestrādā piedevas. Minēto piedevu klātbūtnes dēļ plastmasa laika gaitā sadalās mazās daļiņās, kas paliek vidē. Līdz ar to var būt maldīgi šādus maisiņus uzskatīt par “bioloģiski noārdāmiem”, jo tie var nesniegt risinājumu piegružošanas problēmai un – gluži pretēji – palielināt piesārņojumu. Komisijai būtu jāizskata, kāda ietekme uz vidi ir oksonoārdāmo plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanai, un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā vajadzības gadījumā iekļauts pasākumu kopums, lai ierobežotu to patēriņu vai mazinātu jebkādu kaitīgu ietekmi.

(19)

Dalībvalstu veiktajiem plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas pasākumiem būtu jārada noturīgs vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājums un nebūtu jāizraisa iepakojuma radīšanas pieaugums kopumā.

(20)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst Komisijas paziņojumam “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, un tiem būtu jāveicina darbības, kuras vērstas pret jūras piesārņošanu ar atkritumiem un kuras veic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (6).

(21)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 94/62/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 94/62/EK groza šādi:

1)

direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a

“Plastmasa” ir polimērs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (*) 3. panta 5. punkta nozīmē, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kas spēj funkcionēt kā iepirkumu maisiņu galvenā strukturālā sastāvdaļa.

1.b

“Plastmasas iepirkumu maisiņi” ir iepirkumu maisiņi ar vai bez roktura, kuri izgatavoti no plastmasas un patērētājiem tiek nodrošināti preču vai ražojumu tirdzniecības vietās.

1.c

“Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus.

1.d

“Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai kurus nodrošina vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

1.e

“Oksonoārdāmas plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kas izgatavoti no plastmasas materiāla, kurā ir piedevas, kas katalizē plastmasas materiāla sadalīšanos mikrofragmentos.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).”"

;

2)

direktīvas 4. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a   Dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazinājumu savā teritorijā.

Minētie pasākumi var būt valsts līmeņa samazināšanas mērķi, saglabājot vai ieviešot ekonomiskos instrumentus, kā arī, atkāpjoties no 18. panta, tirdzniecības ierobežojumi ar noteikumu, ka minētie ierobežojumi ir samērīgi un nediskriminējoši.

Šādi pasākumi var būt atšķirīgi atkarībā no vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmes uz vidi, kad tie tiek reģenerēti vai apglabāti, to kompostēšanas īpašībām, ilgizturību vai paredzēto konkrēto pielietojumu.

Dalībvalstu veiktie pasākumi ietver vai nu vienu, vai abus šādus pasākumus:

a)

tādu pasākumu pieņemšana, kuri līdz 2019. gada 31. decembrim nodrošina, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gada 31. decembrim – 40 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, vai līdzvērtīgus mērķus izsakot svara vienībās. Valsts patēriņa mērķos var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus;

b)

tādu instrumentu pieņemšana, kuri līdz 2018. gada 31. decembrim nodrošina, ka vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus preču vai ražojumu tirdzniecības vietās neizsniedz bez maksas, ja vien nav īstenoti vienlīdz efektīvi instrumenti. Minētajos pasākumos var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus.

Sniedzot Komisijai datus par iepakojumu un izlietoto iepakojumu saskaņā ar 12. pantu, sākot no 2018. gada 27. maija, dalībvalstis ziņo par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņu.

Komisija līdz 2016. gada 27. maijam pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka metodoloģiju vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņa aprēķināšanai uz vienu cilvēku un pielāgo ziņošanas formātus, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 3. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.

1.b   Neskarot 15. pantu, dalībvalstis var veikt pasākumus, piemēram, īstenot ekonomikas instrumentus vai noteikt valsts līmeņa samazināšanas mērķus attiecībā uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

1.c   Komisija un dalībvalstis vismaz pirmajā gadā pēc 2016. gada 27. novembra aktīvi veicina sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kāda kaitīga ietekme uz vidi ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pārmērīgam patēriņam.”

;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Īpaši pasākumi bionoārdāmiem un kompostējamiem plastmasas iepirkumu maisiņiem

Komisija līdz 2017. gada 27. maijam pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka specifikācijas etiķetēm un marķējumiem, lai nodrošinātu, ka bionoārdāmie un kompostējamie plastmasas iepirkumu maisiņi tiek atpazīti visā Savienībā, un sniegtu patērētājiem pareizu informāciju par šādu maisiņu kompostēšanas īpašībām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais 18 mēnešus pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas bionoārdāmie un kompostējamie plastmasas iepirkumu maisiņi tiek marķēti saskaņā ar specifikācijām, kas paredzētas minētajā īstenošanas aktā.”

;

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Ziņošana par plastmasas iepirkumu maisiņiem

1.   Komisija līdz 2021. gada 27. novembrim sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē 4. panta 1.a punktā paredzēto pasākumu efektivitāti Savienības līmenī saistībā ar piegružošanas apkarošanu, patērētāju attieksmes maiņu un atkritumu rašanās novēršanas veicināšanu. Ja novērtējums liecina, ka pieņemtie pasākumi nav efektīvi, Komisija izskata citus iespējamos veidus, kā panākt vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu, tostarp nosakot reālus un sasniedzamus mērķus Savienības līmenī, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

2.   Komisija līdz 2017. gada 27. maijam sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izpētīta oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanas ietekme uz vidi, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

3.   Komisija līdz 2017. gada 27. maijam novērtē, kāda aprites cikla ietekme ir dažādām iespējām samazināt ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”

;

5)

direktīvas 22. panta 3.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.a   Ar noteikumu, ka ir sasniegti 4. pantā un 6. pantā izklāstītie mērķi, dalībvalstis var transponēt 4. panta 1.a punkta un 7. panta noteikumus, vienojoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.”

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 27. novembrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Z. KALNIŅA-LUKAŠEVICA


(1)  OV C 214, 8.7.2014., 40. lpp.

(2)  OV C 174, 7.6.2014., 43. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/721

(2015. gada 20. aprīlis)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Vlaamse laurier (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Beļģijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Vlaamse laurier, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Vlaamse laurier būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Vlaamse laurier (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.13. grupas “Ziedi un dekoratīvie augi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 20. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 432, 2.12.2014., 12. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/722

(2015. gada 5. maijs)

par atļauju taurīnu lietot par barības piedevu Canidae, Felidae, Mustelidae un plēsīgām zivīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Taurīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šo vielu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza pieteikumu uz visu sugu dzīvniekiem paredzēta taurīna un tā preparātu kā barības piedevas atkārtotu izvērtēšanu un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šo piedevu kvalificēt barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 22. maija atzinumā (3) secināja, ka sintētiskais taurīns uzskatāms par lietderīgu izmantošanai kaķu, suņu un plēsīgu zivju uzturā. Vēsturiski ir izmantots uzturs, kas satur līdz 20 % dzīvnieku izcelsmes barības, tāpēc tika secināts, ka visu sugu dzīvniekiem kompleksajā barībā ir pieļaujama deva līdz 0,2 % taurīna. Saskaņā ar Iestādes ieteikumu taurīnu vairs nevajadzētu ļaut dot mājputniem, cūkām un atgremotājiem. Iestāde secināja, ka, ievērojot piedāvātos nosacījumus lietošanai barībā un dzeramajā ūdenī, taurīns kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi.

(5)

Turklāt Iestāde secināja, ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā un ūdenī esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Secinājumus, kuri attiecas uz kaķiem un suņiem, var ekstrapolēt uz tās pašas dzimtas, proti, Felidae un Canidae, sugām, jo attiecībā uz kuņģa un zarnu sistēmas darbību šīs sugas ir fizioloģiski radniecīgas.

(7)

Mustelidae, tāpat kā Felidae un Canidae, pieskaitāmas pie kārtas Carnivora. Mustelidae ir gaļēdājsugas, un daudzas no tām ir tipiski gaļēdāji. Lai saglabātu normālu taurīna koncentrācijas līmeni organismā, šīs sugas pārstāvjiem uzturā vajadzīgs taurīns un tā prekursori metionīns vai cisteīns. Tradicionāli taurīna avoti ir muskuļaudi, smadzenes vai iekšējie orgāni. Termiska apstrāde un alternatīvu proteīna (ar zemu šīs aminoskābes saturu) avotu lietošana samazina taurīna un tā prekursoru pieejamību barībā, tāpēc, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības par taurīnu Mustelidae dzimtas dzīvniekiem, vēsturiski tiek izmantots uzturs, kurā par barības piedevu izmanto taurīnu.

(8)

Taurīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo vielu būtu jāļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(9)

Drošības apsvērumi neprasa tūlītēji piemērot atļaujas nosacījumu izmaiņas, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto vielu, kas pieder pie barības piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību”, ir atļauts lietot par barības piedevu, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

2. pants

1.   Tādu pielikumā minēto vielu un šo vielu saturošus premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2015. gada 26. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, joprojām drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Pielikumā minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti plēsīgām zivīm un ražoti un marķēti pirms 2015. gada 26. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, joprojām drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3.   Pielikumā minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti Canidae, Felidae un Mustelidae un ražoti un marķēti pirms 2017. gada 26. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, joprojām drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2012;10(6):2736.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % vai mg aktīvās vielas uz l ūdens

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību

3a370

Taurīns

Piedevas sastāvs

Taurīns

Aktīvā viela

Taurīns

IUPAC nosaukums: 2-amino-etānsulfonskābe

C2H7NO3S

CAS numurs: 107-35-7

Taurīns cietā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē: vismaz 98 %

Analīzes metode  (1)

Taurīna noteikšanai barības piedevā: jonapmaiņas hromatogrāfija ar ninhidrīna pēckolonnas derivatizāciju (Eiropas Farmakopejas metode aminoskābju noteikšanai (Ph. Eur. 6.6, 2.2.56 Method 1)).

Taurīna noteikšanai premiksos un barībā: jonapmaiņas hromatogrāfija ar ninhidrīna pēckolonnas derivatizāciju un fotometrisko detektēšanu: pamatojoties uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 152/2009 (III pielikuma F daļa), vai apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija (RP-HPLC) kopā ar fluorescences detektoru (AOAC 999.12).

Taurīna noteikšanai ūdenī: šķidrumhromatogrāfija kopā ar UV vai fluorescences detektoru (AOAC 997.05).

Canidae, Felidae, Mustelidae un plēsīgās zivis

1.

Taurīnu drīkst laist tirgū un lietot par preparātu saturošu barības piedevu.

2.

Piedevas un premiksu lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

3.

Ieteicamais maksimālais taurīna saturs miligramos uz kilogramu kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %:

Felidae: 2 500 ,

plēsīgās zivis: 25 000 ,

Canidae un Mustelidae: 2 000 .

4.

Drošības apsvērumi: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

5.

Piedevu drīkst pievienot dzeramajam ūdenim.

2025. gada 26. maijs


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/723

(2015. gada 5. maijs)

par atļauju biotīnu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Biotīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam minēto piedevu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza divus pieteikumus uz visu sugu dzīvniekiem paredzēta biotīna un biotīna preparātu atkārtotu izvērtēšanu un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikumu iesniedzēji lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 16. oktobra un 2012. gada 17. oktobra atzinumos (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem biotīns kaitīgi neietekmēs dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Iestāde arī secināja, ka sintētisko biotīnu var uzskatīt par lietderīgu biotīna avotu dzīvnieku ēdināšanā un ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās References laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā un dzeramajā ūdenī esošo barības piedevu analīzes metodi.

(5)

Biotīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo vielu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Nekaitīguma apsvērumi neliek atļaujas nosacījumu pārmaiņas piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto vielu, kas pieder pie barības piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību”, par dzīvnieku barības piedevu atļauts lietot, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

2. pants

1.   Tādu pielikumā minēto vielu un šo vielu saturošos premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2015. gada 26. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Pielikumā minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti produktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2015. gada 26. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3.   Pielikumā minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2017. gada 26. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2012; 10(11):2925;EFSA Journal 2012; 10(11):2926.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % vai mg aktīvās vielas uz l ūdens

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību

3a880

Biotīns

Piedevas sastāvs

Biotīns

Aktīvā viela

D-(+)-biotīns

C10H16N2O3S

CAS Nr.: 58-85-5

Biotīns cietā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē

Tīrības kritēriji: vismaz 97 %

Analīzes metode  (1)

D-(+)-biotīna noteikšanai barības piedevā: potenciometriskās titrēšanas tests un identifikācija ar optisko rotāciju (Eiropas Farmakopeja 6.0, metode 01/2008:1073).

D-(+)-biotīna noteikšanai premiksos un barībā: apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija kopā ar masspektrometriju (RP-HPLC-MS/MS)

D-(+)-biotīna noteikšanai ūdenī: mikrobioloģisks tests (ASV Farmakopeja 21, 3. pielikums, metode (88) 1986)

Visu sugu dzīvnieki

1.

Biotīnu drīkst laist tirgū un lietot par barības piedevu preparāta veidā.

2.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

3.

Drošības apsvērumi: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi.

4.

Piedevas drīkst pievienot dzeramajam ūdenim.

2025. gada 26. maijs


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Eiropas Savienības Barības piedevu references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/25


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/724

(2015. gada 5. maijs)

par atļauju retinilacetātu, retinilpalmitātu un retinilpropionātu lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

A vitamīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam minēto līdzekli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza pieteikumu uz vitamīna A retinilacetāta, retinilpalmitāta un retinilpropionāta formu un to preparātu kā visām dzīvnieku sugām paredzētu pārtikas piedevu atkārtotu izvērtēšanu, un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 12. decembra atzinumā (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku vai cilvēku veselību, ne vidi.

(5)

Turklāt iestāde secināja, ka retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts ir lietderīgi A vitamīna avoti un ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Retinilacetāta, retinilpalmitāta un retinilpropionāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti, izņemot attiecībā uz dzeramo ūdeni. Tāpēc šīs vielas būtu jāļauj lietot barībā, kā norādīts šīs regulas pielikumā. Neatkarīgi no A vitamīna formas būtu jānosaka tā maksimālais saturs. A vitamīns nebūtu jāuzņem organismā tieši ar dzeramo ūdeni, jo papildu ievadīšanas ceļš paaugstinātu risku patērētājiem. Tāpēc attiecībā uz lietojumu ūdenī retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts būtu jāliedz lietot par funkcionālajai grupai “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” piederošām barības piedevām. Šis aizliegums neattiecas uz piedevām barības maisījumā, ko pēc tam organismā uzņem ar ūdeni.

(7)

Nekaitīguma apsvērumi neliek atļaujas nosacījumu pārmaiņas piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minētās vielas, kas pieder pie barības piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevām, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

2. pants

Attiecībā uz retinilacetātu, retinilpalmitātu un retinilpropionātu kā uz barības piedevām, kas pieder pie barības piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un pie funkcionālās grupas “vitamīni, provitamīni un ķīmiski labi definētas vielas ar tādu pašu iedarbību”, atļauja lietošanai ūdenī netiek dota.

3. pants

Tādas pielikumā minētās vielas un šīs vielas saturošus premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2015. gada 26. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

Pielikumā minētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti produktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2016. gada 26. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

Pielikumā minētās vielas saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tie paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2017. gada 26. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 26. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  EFSA Journal (2013); 11(1):3037.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

A vitamīna IU uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību.

3a672a

“Retilnilacetāts” vai “A vitamīns”

Piedevas sastāvs

Retinilacetāts

Trifenilfosfīna oksīds (TPPO) ≤ 100 mg uz kg piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Retinilacetāts

C22H32O2

CAS Nr.: 127-47-9

Retinilacetāts cietā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē.

Tīrības kritēriji: vismaz 95 % (vismaz 2,76 MIU/g).

Analīzes metodes  (1)

A vitamīna noteikšanai barības piedevā: plānslāņa hromatogrāfija un UV noteikšana (TLC-UV) (Ph. Eur. 6th edition, monograph 0217).

A vitamīna noteikšanai premiksos un barībā: apgrieztas fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija (RP-HPLC) ar UV vai fluorescences detektoru – Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (2).

Zīdāmi un atšķirti sivēni

16 000

1.

Piedevu barībā iestrādā ar premiksa starpniecību.

2.

Retinilacetātu drīkst laist tirgū un lietot par piedevu preparāta veidā.

3.

Attiecībā uz marķējumā norādīto saturu izmanto šādu ekvivalenci: 1 IU = 0,344 μg retinilacetāta.

4.

Retinilacetāta, retinilpalmitāta vai retinilpropionāta maisījumā nedrīkst būt pārsniegts attiecīgajai sugai un kategorijai paredzētais maksimālais saturs.

5.

Piedevas un premiksu lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

6.

Drošības apsvērumi: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2025. gada 26. maijs

Nobarojamas cūkas

6 500

Sivēnmātes

12 000

Citas cūkas

Vistas un mazāk izplatītas mājputnu sugas

≤ 14 dienas

20 000

> 14 dienas

10 000

Tītari

≤ 28 dienas

20 000

> 28 dienas

10 000

Citi mājputni

10 000

Piena govis un vaislas govis

 

9 000

Audzējami teļi

4 mēneši

16 000

Citi teļi un govis

25 000

Audzējami jēri un kazlēni

≤ 2 mēneši

16 000

> 2 mēneši

Gaļas liellopi, aitas un kazas

10 000

Citi liellopi, aitas un kazas

Zīdītāji

Tikai piena aizstājējos: 25 000

Citas dzīvnieku sugas

3a672b

 

“Retilnilpalmitāts” vai “A vitamīns”

Piedevas sastāvs

Retinilpalmitāta preparāts

Trifenilfosfīna oksīds (TPPO) ≤ 100 mg uz kg piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Retinilpalmitāts

C36H60O2

CAS Nr. 79-81-2

Retinilpalmitāts cietā un šķidrā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē: vismaz 90 % vai 1,64 MIU/g.

Analīzes metodes  (1)

A vitamīna noteikšanai barības piedevā: plānslāņa hromatogrāfija un UV noteikšana (TLC-UV) (Ph. Eur. 6th edition, monograph 0217).

A vitamīna noteikšanai premiksos un barībā: apgrieztas fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija (RP-HPLC) ar UV vai fluorescences detektoru – Regula (EK) Nr. 152/2009.

Zīdāmi un atšķirti sivēni

16 000

1.

Piedevu barībā iestrādā ar premiksa starpniecību.

2.

Retinilpalmitātu drīkst laist tirgū un lietot par piedevu preparāta veidā.

3.

Attiecībā uz marķējumā norādīto saturu izmanto šādu ekvivalenci: 1 IU = 0,5458 μg retinilpalmitāta.

4.

Retinilacetāta, retinilpalmitāta vai retinilpropionāta maisījumā nedrīkst būt pārsniegts attiecīgajai sugai un kategorijai paredzētais maksimālais saturs.

5.

Piedevas un premiksu lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

6.

Drošības apsvērumi: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2025. gada 26. maijs

Nobarojamas cūkas

6 500

Sivēnmātes

12 000

Citas cūkas

Vistas un mazāk izplatītas mājputnu sugas

≤ 14 dienas

20 000

> 14 dienas

10 000

Tītari

≤ 28 dienas

20 000

> 28 dienas

10 000

Citi mājputni

10 000

Piena govis un vaislas govis

9 000

Audzējami teļi

4 mēneši

16 000

Citi teļi un govis

25 000

Audzējami jēri un kazlēni

≤ 2 mēneši

16 000

> 2 mēneši

Gaļas liellopi, aitas un kazas

10 000

Citi liellopi, aitas un kazas

Zīdītāji

Tikai piena aizstājējos: 25 000

Citas dzīvnieku sugas

3a672c

 

“Retilnilpropionāts” vai “A vitamīns”

Piedevas sastāvs

Retinilpropionāta preparāts

Trifenilfosfīna oksīds (TPPO) ≤ 100 mg uz kg piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Retinilpropionāts

C23H34O2

CAS Nr.:7069-42-3

Retinilpropionāts šķidrā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē: vismaz 95 % vai 2,64 MIU/g

Analīzes metodes  (1)

A vitamīna noteikšanai barības piedevā: plānslāņa hromatogrāfija un UV noteikšana (TLC-UV) (Ph. Eur. 6th edition, monograph 0217).

A vitamīna noteikšanai premiksos un barībā: apgrieztas fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija (RP-HPLC) ar UV vai fluorescences detektoru – Regula (EK) Nr. 152/2009.

Zīdāmi un atšķirti sivēni

16 000

1.

Piedevu barībā iestrādā ar premiksa starpniecību.

2.

Retinilpropionātu drīkst laist tirgū un lietot par piedevu preparāta veidā.

3.

Attiecībā uz marķējumā norādīto saturu izmanto šādu ekvivalenci: 1 IU = 0.3585μg retinilpropionāta.

4.

Retinilacetāta, retinilpalmitāta vai retinilpropionāta maisījumā nedrīkst būt pārsniegts attiecīgajai sugai un kategorijai paredzētais maksimālais saturs.

5.

Piedevas un premiksu lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

6.

Drošības apsvērumi: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2025. gada 26. maijs

Nobarojamas cūkas

6 500

Sivēnmātes

12 000

Citas cūkas

Vistas un mazāk izplatītas mājputnu sugas

≤ 14 dienas

20 000

> 14 dienas

10 000

Tītari

≤ 28 dienas

20 000

> 28 dienas

10 000

Citi mājputni

10 000

Piena govis un vaislas govis

9 000

Audzējami teļi

4 mēneši

16 000

Citi teļi un govis

25 000

Audzējami jēri un kazlēni

≤ 2 mēneši

16 000

> 2 mēneši

Gaļas liellopi, aitas un kazas

10 000

Citi liellopi, aitas un kazas

Zīdītāji

Tikai piena aizstājējos: 25 000

Citas dzīvnieku sugas


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

(2)  Komisijas 2009. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 152/2009, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.).


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/725

(2015. gada 5. maijs),

ar ko nosaka Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 paredzētā cūkgaļas privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas beigu datumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 18. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/360 (2) piešķirtajam privātas uzglabāšanas atbalstam ir bijusi labvēlīga ietekme uz cūkgaļas tirgu. Ir sagaidāma tālāka cenu stabilizācija.

(2)

Tāpēc cūkgaļas privātas uzglabāšanas atbalsts būtu jābeidz un būtu jānosaka pieteikumu iesniegšanas beigu datums.

(3)

Juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) 2015/360 būtu jāatceļ.

(4)

Lai novērstu spekulācijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 paredzētā cūkgaļas privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas beigu datums ir 2015. gada 8. maijs.

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2015/360 atceļ no 2015. gada 8. maija.

Tomēr to turpina piemērot līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar minēto regulu pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 5. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/360, ar ko atļauj privātu cūkgaļas uzglabāšanu un iepriekš nosaka atbalsta summas (OV L 62, 6.3.2015., 16. lpp.).


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/726

(2015. gada 5. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijs

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

153,9

MA

87,0

MK

119,9

TN

392,6

ZZ

188,4

0707 00 05

AL

49,4

TR

110,0

ZZ

79,7

0709 93 10

MA

130,6

TR

133,2

ZZ

131,9

0805 10 20

EG

44,6

IL

71,3

MA

53,6

ZZ

56,5

0805 50 10

BR

107,1

TR

101,0

ZZ

104,1

0808 10 80

AR

98,9

BR

93,6

CL

120,5

MK

32,8

NZ

135,8

US

161,3

UY

92,0

ZA

117,5

ZZ

106,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/36


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2015/727

(2015. gada 10. aprīlis)

par gada uzraudzības maksu kopējo summu pirmajam maksas periodam un 2015. gadam (ECB/2015/17)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2014/41) (1) un jo īpaši tās 9. pantu un 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jālemj par gada uzraudzības maksu kopējo summu, kuru iekasē, izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumu par katru uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategoriju, un šī informācija jāpublicē savā interneta vietnē līdz attiecīgā uzraudzības maksas perioda 30. aprīlim.

(2)

Uzraudzības maksas paziņojumu par pirmo uzraudzības maksas periodu, t. i., 2014. gada novembri un decembri, jāizsniedz kopā ar uzraudzības maksas paziņojumu par 2015. gada uzraudzības maksas periodu. Gada uzraudzības maksu kopējai summai, kuru iekasē 2015. gadā, jāatspoguļo izdevumi, kas ECB radušies saistībā ar tās uzraudzības uzdevumiem kopš 2014. novembra.

(3)

Šos izdevumus galvenokārt veido izmaksas, kas tieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., nozīmīgu iestāžu uzraudzība, mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības pārraudzība, kā arī horizontālo uzdevumu veikšana un specializēto pakalpojumu sniegšana. Tie ietver arī izmaksas, kas netieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., ECB atbalsta nodaļu sniegtie pakalpojumi, t. sk. telpu nodrošinājuma, cilvēkresursu pārvaldības un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.

(4)

Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, kuru jāmaksā par katru uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, kopējās izmaksas sadala divās daļās: nozīmīgas iestādes un grupas un mazāk nozīmīgas iestādes un grupas. Izmaksas sadala, pamatojoties uz izdevumiem, kas radušies attiecīgajām funkcijām, kuras veic nozīmīgu uzraudzīto iestāžu tiešu uzraudzību, un funkcijām, kuras veic mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu netiešu uzraudzību.

(5)

Izdevumi, kas saistībā ar banku uzraudzību ECB radušies pirmajā maksu periodā un kas jāatlīdzina ar uzraudzības maksu palīdzību, iekļauti ECB 2014. gada finanšu pārskatos (2).

(6)

Aplēstie izdevumi 2015. gada uzraudzības periodam tiek iegūti no apstiprinātā ECB budžeta, ņemot vērā jebkādas izmaiņas aplēstajos ECB gada izdevumos, kas ir zināmas šī lēmuma sagatavošanas laikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā lietotajiem terminiem ir Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (3) un Regulā (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) definētā nozīme.

2. pants

Gada uzraudzības maksu kopējā summa pirmajam maksas periodam un 2015. gadam

1.   Gada uzraudzības maksu kopējā summa pirmajam maksas periodam un 2015. gadam ir 325 986 085 EUR, kas atbilst ECB faktiskajām izmaksām 2014. gada novembrī un decembrī un 2015. gada ECB gada izmaksu aplēsei, kā izklāstīts šī lēmuma I pielikumā.

2.   Katra uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategorija apmaksā gada uzraudzības maksu kopējo summu, kā noteikts šī lēmuma II pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2015. gada 29. aprīlī.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 10. aprīlī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 311, 31.10.2014., 23. lpp.

(2)  Publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu 2015. gada februārī.

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

(EUR)

 

2014. gads

2015. gads

Kopā

Algas un pabalsti

18 456 945

151 665 635

170 122 580

Telpu īre un ēku uzturēšana

2 199 243

22 563 517

24 762 760

Citi darbības izdevumi

9 316 824

121 783 921

131 100 745

Kopā

29 973 012

296 013 073

325 986 085


II PIELIKUMS

(EUR)

 

2014. gads

2015. gads

Kopā

Uzraudzības maksas

29 973 012

296 013 073

325 986 085

t. sk.:

 

 

 

Maksas, kuras iekasē no nozīmīgām iestādēm vai nozīmīgām grupām

25 622 812

264 068 941

289 691 753

Maksas, kuras iekasē no mazāk nozīmīgām iestādēm vai mazāk nozīmīgām grupām

4 350 200

31 944 132

36 294 332


Labojumi

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/39


Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 20, 2015. gada 27. janvāris )

49. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“D. Francesc HOMS I MOLIST

Consejero de Presidencia”

lasīt šādi:

“D. Francesc HOMS I MOLIST

Consejero de Presidencia de la Generalitat de Catalunya”

50. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Sr. D. Juan VICENTE HERRERA

Presidente de la Junta de Castilla y León”

lasīt šādi:

“Sr. D. Juan Vicente HERRERA CAMPO

Presidente de la Junta de Castilla y León”

64. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Mr Joël RIGUELLE

Député bruxellois”

lasīt šādi:

“Mr Joël RIGUELLE

Bourgmestre de la commune de Berchem-Ste-Agathe”

69. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“D. Roger ALBINYANA I SAIGÍ

Secretario de Asuntos Exteriores de la Generalitat de Catalunya”

lasīt šādi:

“D. Roger ALBINYANA I SAIGÍ

Secretario de Asuntos Exteriores y de la Unión Europea de la Generalitat de Catalunya”

69. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“D. Enrique BARRASA SÁNCHEZ

Director General de Inversiones y Acción Exterior de Extremadura”

lasīt šādi:

“D. Enrique BARRASA SÁNCHEZ

Director General de Acción Exterior del Gobierno de Extremadura”


6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/40


Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 31, 2015. gada 7. februāris )

1.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Stephen ALAMBRITIS

Leader of London Borough of Merton”

lasīt šādi:

“Cllr Soterios ALAMBRITIS

Member of London Borough of Merton”

2.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Mr Michael ANTONIW

Assembly Member for Pontypridd”

lasīt šādi:

“Mr Michael ANTONIW AM

Member of the National Assembly for Wales”

3.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Robert Charles BRIGHT

Leader of Newport City Council”

lasīt šādi:

“Cllr Robert Charles BRIGHT

Member of Newport City Council”

4.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Anthony Gerard BUCHANAN

Councillor East Renfrewshire Council”

lasīt šādi:

“Cllr Anthony Gerard BUCHANAN

Member of East Renfrewshire Council”

5.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Joseph COONEY

Leader of Pendle Council”

lasīt šādi:

“Cllr Joseph COONEY

Member of Pendle Council”

6.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Trevor CUMMINGS

Member of Ards Borough Council”

lasīt šādi:

“Cllr Trevor William CUMMINGS

Member of Ards Borough Council”

7.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Jeremy Roger EVANS

Assembly Member Greater London Authority”

lasīt šādi:

“Mr Jeremy Roger EVANS AM

Member of the Greater London Assembly”

8.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Ms Megan FEARON

Member of the Northern Ireland Assembly”

lasīt šādi:

“Ms Megan FEARON MLA

Member of the Northern Ireland Assembly”

9.

27. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Ms Patricia Josephine FERGUSON

Constituency member for Glasgow Maryhill & Springburn”

lasīt šādi:

“Ms Patricia Josephine FERGUSON MSP

Member of the Scottish Parliament”

10.

28. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Gordon Charles KEYMER

Leader of Tandridge District Council”

lasīt šādi:

“Cllr Gordon Charles KEYMER

Member of Tandridge Council”

11.

28. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Cormack MCCHORD

Councillor for Stirling”

lasīt šādi:

“Cllr Cormick MCCHORD

Member of Stirling Council”

12.

28. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Mr William Stewart MAXWELL

MSP for West of Scotland”

lasīt šādi:

“Mr William Stewart MAXWELL MSP

Member of the Scottish Parliament”

13.

28. lappusē I pielikumā:

tekstu:

“Cllr Paul WATSON

Leader, Sunderland Council”

lasīt šādi:

“Cllr Paul WATSON

Member of Sunderland Council”

14.

29. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Jennette ARNOLD

Assembly Member Greater London Authority”

lasīt šādi:

“Ms Jennette ARNOLD AM

Member of the Greater London Assembly”

15.

29. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Cllr Barbara GRANT

East Renfrewshire Council”

lasīt šādi:

“Cllr Barbara GRANT

Member of East Renfrewshire Council”

16.

29. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Cllr Arnold HATCH

Member of Craigavon Borough Council”

lasīt šādi:

“Cllr Arnold George HATCH

Member of Craigavon Borough Council”

17.

29. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Mr James Robert HUME

Regional List member for South of Scotland”

lasīt šādi:

“Mr James Robert HUME MSP

Member of the Scottish Parliament”

18.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Sir James Angus Rhoderick MCGRIGOR

Regional List Member for the Highlands and Islands”

lasīt šādi:

“Sir James Angus Rhoderick MCGRIGOR MSP

Member of the Scottish Parliament”

19.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Mr Fearghal MCKINNEY

Member of the Northern Ireland Assembly”

lasīt šādi:

“Mr Fearghal MCKINNEY MLA

Member of the Northern Ireland Assembly”

20.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Cllr Robert John PRICE

Leader of Oxford Council”

lasīt šādi:

“Cllr Robert John PRICE

Member of Oxford Council”

21.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Cllr Gary ROBINSON

Leader Shetland Islands Council”

lasīt šādi:

“Cllr Gary ROBINSON

Member of Shetland Islands Council”

22.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Rhodri Glyn THOMAS

Assembly Member for Carmarthen East and Dinefwr”

lasīt šādi:

“Mr Rhodri Glyn THOMAS AM

Member of the National Assembly for Wales”

23.

30. lappusē II pielikumā:

tekstu:

“Cllr Martin John Beresford VEAL

Chairman, Bath & North East Somerset Council”

lasīt šādi:

“Cllr Martin John Beresford VEAL

Member of Bath & North East Somerset Council”