30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/1

---

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/674

(2015. gada 20. aprīlis)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā pieņemtu grozīto Nolīgumu, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Nolīgums, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (GFCM) (“nolīgums”), tika izveidots un apstiprināts FAO konferences piektajā sesijā 1949. gadā, un tas stājās spēkā 1952. gada 20. februārī.

(2)	Padomei pieņemot Lēmumu 98/416/EK (1), Eiropas Kopiena kļuva par GFCM līgumslēdzēju pusi.

(3)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēcteci.

(4)	Padome 2013. gada 15. novembrī pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā sarunās apspriest nolīguma grozījumus jautājumos, kas ir Savienības kompetencē.

(5)	Dalībvalstis un Komisija risināja sarunas atbilstīgi savām kompetences jomām, saskaņā ar pilnvarojumu un ciešā savstarpējā sadarbībā.

(6)	Sarunas tika sekmīgi noslēgtas GFCM sanāksmē, kura norisinājās 2014. gada 19. līdz 24. maijā. Minētajā sanāksmē GFCM vienbalsīgi apstiprināja grozītā nolīguma tekstu.

(7)	Nolīguma grozījuma mērķis ir modernizēt GFCM un stiprināt tās nozīmi zvejas resursu saglabāšanā tās kompetences apgabalā.

(8)	Lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu un to vides ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ir pārskatīti un paplašināti GFCM mērķi, vispārīgie principi un funkcijas.

(9)	Grozītais nolīgums ir saskaņā ar Savienības kopējās zivsaimniecības politikas principiem. Tāpēc Savienības interesēs ir pieņemt grozīto nolīgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts pielikumā iekļautais grozītais nolīgums, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju.

Grozītā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas ir tiesīga Savienības vārdā paziņot FAO, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi grozīto nolīgumu (2).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Padomes Lēmums 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.).

(2)  Dienu, kad stājas spēkā grozītais nolīgums, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/3

---

GROZĪTAIS NOLĪGUMS,

ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju

Līgumslēdzējas puses,

ATGĀDINOT starptautiskās tiesību normas, kas atspoguļotas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas attiecīgajos noteikumos,

ATGĀDINOT arī 1995. gada 4. decembra Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada 24. novembra Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā, kā arī par citiem attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem, kuri attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību,

ŅEMOT VĒRĀ Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, kuru Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konference pieņēmusi tās divdesmit astotajā sesijā 1995. gada 31. oktobrī, un saistītos instrumentus, ko pieņēmusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konference,

BŪDAMAS SAVSTARPĒJI IEINTERESĒTAS dzīvo jūras resursu attīstībā un pareizā izmantošanā Vidusjūrā un Melnajā jūrā (turpmāk “piemērošanas apgabals”),

ATZĪSTOT piemērošanas apgabala dažādo apakšreģionu specifiku,

APŅĒMUŠĀS nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu piemērošanas apgabalā,

APZINOTIES ekonomiskās, sociālās un uzturvērtības priekšrocības, kas izriet no dzīvo jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas piemērošanas apgabalā,

APZINOTIES arī to, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām valstīm ir jāsadarbojas dzīvo jūras resursu saglabāšanā un pārvaldībā un to ekosistēmu aizsardzībā,

APLIECINOT, ka atbildīga akvakultūra mazina slodzi uz dzīvajiem jūras resursiem un ieņem nozīmīgu vietu ūdeņu dzīvo resursu stiprināšanā un labākā izmantošanā, tostarp pārtikas nodrošināšanā,

APZINOTIES nepieciešamību novērst negatīvu ietekmi uz jūras vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību un līdz minimumam samazināt risku, ka dzīvo jūras resursu izmantošana un ekspluatācija varētu radīt ilgtermiņa vai neatgriezenisku ietekmi,

PATUROT PRĀTĀ, ka rezultatīvai saglabāšanai un pārvaldībai ir jābalstās uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju un uz piesardzīgas pieejas piemērošanu,

ZINOT TO, cik nozīmīgas ir piekrastes zvejnieku kopienas un ka zvejnieki, attiecīgās nozares organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā,

APŅĒMUŠĀS faktiski sadarboties un veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

APZINOTIES jaunattīstības valstu īpašās vajadzības pēc palīdzības, lai tās varētu faktiski piedalīties dzīvo jūras resursu saglabāšanā, pārvaldībā un audzēšanā,

PĀRLIECINĀTAS PAR TO, ka dzīvo jūras resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai piemērošanas apgabalā un to jūras ekosistēmu aizsardzībai, kurās minētie resursi ir sastopami, ir svarīga nozīme jūras nozaru izaugsmē un ilgtspējīgā attīstībā,

APZINOTIES vajadzību Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas satvarā saskaņā ar tās konstitūcijas XIV pantu šo mērķu sasniegšanai izveidot Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (kuras akronīms ir GFCM),

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

(Terminu lietojums)

Šajā nolīgumā:

a)	“1982. gada konvencija” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija;

b)	“1995. gada nolīgums” ir 1995. gada 4. decembra Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

c)	“akvakultūra” ir ūdeņu dzīvo resursu audzēšana;

d)	“Līgumslēdzēja puse” ir ikviena valsts un reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ietilpst Komisijā saskaņā ar 4. pantu;

e)

“sadarbības partneris, kas nav Līgumslēdzēja puse” ir Organizācijas loceklis vai asociētais loceklis un tādas valstis, kas nav locekles, bet ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializētās aģentūras locekles, kas nav oficiāli pievienojušās Komisijai kā Līgumslēdzējas puses, taču ievēro 8. panta b) punktā minētos pasākumus;

f)	“zveja” ir dzīvo jūras resursu meklēšana, pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve, vai jebkura darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir dzīvo jūras resursu pievilināšana, atrašana, zvejošana, notveršana vai ieguve;

g)

“zvejas kapacitāte” ir lielākais zivju apjoms, kuru zvejniecība vai viena zvejas vienība (piemēram, zvejnieks, kopiena, kuģis vai flote) varētu iegūt noteiktā periodā (piemēram, sezonā, gadā), ņemot vērā zivju krājuma biomasu un vecuma struktūru un tehnoloģijas pašreizējo stāvokli, ja nav noteikti regulējoši nozvejas ierobežojumi un pieejamie līdzekļi tiek pilnībā izmantoti;

h)

“zvejas piepūle” ir apjoms, kādā konkrēta tipa zvejas rīku izmanto zvejas vietā noteiktā laika vienībā (piemēram, tralēšanā pavadītās stundas dienā, ievietoto āķu skaits dienā vai no krasta velkamā vada ievietošanu skaits dienā). Ja izmanto divu vai vairāku veidu zvejas rīkus, attiecīgos piepūles rādītājus pirms saskaitīšanas koriģē līdz noteiktam standartam;

i)	“ar zveju saistītas darbības” ir ikviena operācija, ko veic zvejas darbību atbalstam vai sagatavošanai, tostarp zivju izkraušana, iepakošana, apstrāde, pārkraušana citā kuģī vai transportēšana, kā arī personāla, degvielas, zvejas rīku un citu piegāžu nodrošināšana;

j)	“nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” ir darbības, kas minētas 3. punktā FAO 2001. gada Starptautiskajā rīcības plānā, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

k)	“maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms” ir lielākais teorētiskais līdzsvarotas ieguves apjoms, kuru pastāvīgi (caurmērā) var iegūt no krājuma pašreizējos (caurmēra) vides apstākļos, neietekmējot atjaunošanās procesu;

l)	“transzonāli zivju krājumi” ir krājumi, kuri sastopami gan ekskluzīvajās ekonomikas zonās, gan apgabalos, kas atrodas aiz ekskluzīvajām ekonomikas zonām vai blakus tām;

m)	“kuģis” ir jebkurš zvejas kuģis, cita veida kuģis vai laiva, kuru izmanto zvejai vai ar zveju saistītām darbībām vai kurš ir aprīkots vai paredzēts izmantošanai zvejai vai ar zveju saistītām darbībām.

2. pants

(Mērķis)

1.   Līgumslēdzējas puses Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (turpmāk “Organizācija”) satvarā izveido komisiju, ko sauc par Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (turpmāk “Komisija”) un kas īsteno funkcijas un pilda pienākumus, kuri izklāstīti šajā nolīgumā.

2.   Nolīguma mērķis ir nodrošināt dzīvo jūras resursu saglabāšanu un bioloģiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un vides aspektā ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī akvakultūras ilgtspējīgu attīstību piemērošanas apgabalā.

3.   Komisijas galvenā mītne ir Romā, Itālijā.

3. pants

(Piemērošanas apgabals)

1.   Šā nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals aptver visus Vidusjūras un Melnās jūras ūdeņus.

2.   Nekas šajā nolīgumā, ne arī akts vai darbība, kas veikta, izpildot šo nolīgumu, nenozīmē to, ka kāda no Līgumslēdzējām pusēm atzīst kādas Līgumslēdzējas puses prasījumus vai nostāju attiecībā uz ūdeņu un zonu juridisko statusu un platību.

4. pants

(Dalība)

1.   Komisijas locekļi var būt Organizācijas locekļi un asociētie locekļi, un tādas valstis, kas nav Organizācijas locekles, bet ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, tās specializētās aģentūras locekles,

a)

kuras ir: i) piekrastes valstis vai asociētie locekļi, kas pilnībā vai daļēji atrodas piemērošanas apgabalā; ii) valstis vai asociētie locekļi, kuru kuģi piemērošanas apgabalā zvejo vai plāno zvejot krājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums; vai iii) reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kuru locekles ir kāda no i) vai ii) punktā minētajām valstīm un kurām minētā valsts ir nodevusi kompetenci jautājumos, uz ko attiecas šis nolīgums;

b)	un kuras pieņem šo nolīgumu saskaņā ar 23. panta noteikumiem.

2.   Šajā nolīgumā frāze “kuru kuģi” attiecībā uz Līgumslēdzēju pusi, kas ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, apzīmē šādas Līgumslēdzējas puses, kas ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, dalībvalsts kuģus.

5. pants

(Vispārīgie principi)

Īstenojot šā nolīguma mērķi, Komisija:

a)

pieņem ieteikumus par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt zvejas darbību ilgtspēju, lai saglabātu dzīvos jūras resursus, zvejniecības un akvakultūras ekonomisko un sociālo dzīvotspēju; pieņemot šādus ieteikumus, Komisija īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, ko veic, lai nepieļautu pārzveju un līdz minimumam samazinātu izmetumus. Komisija pievērš īpašu uzmanību arī potenciālajai ietekmei uz mazapjoma zveju un vietējām kopienām;

b)	ņemot vērā attiecīgos vides, ekonomiskos un sociālos faktorus, saskaņā ar 8. panta b) punktu izstrādā atbilstīgus pasākumus, kuri pamatojas uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu;

c)	piemēro piesardzīgu pieeju saskaņā ar 1995. gada nolīgumu un FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

d)

atzīst akvakultūru, tostarp mākslīgi ataudzētu resursu zveju, par līdzekļiem, ar kuriem veicina ienākumu un uztura dažādošanu, un tādējādi nodrošina to, ka dzīvie jūras resursi tiek izmantoti atbildīgā veidā, tiek saglabāta ģenētiskā daudzveidība un līdz minimumam samazināta negatīvā ietekme uz vidi un vietējām kopienām;

e)	vajadzības gadījumā veicina apakšreģionālu pieeju zvejniecības pārvaldībā un akvakultūras attīstībā, lai labāk ņemtu vērā Vidusjūras un Melnās jūras specifiku;

f)	veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu tās ieteikumu ievērošanu ar mērķi novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības;

g)	veicina lēmumu pieņemšanas procesu un citu darbību pārredzamību un

h)	veic citas attiecīgas darbības, kas Komisijai var būt vajadzīgas, lai tā realizētu iepriekš noteiktos principus.

6. pants

(Komisija)

1.   Komisijas sesijās katru Līgumslēdzēju pusi pārstāv viens delegāts, ko var pavadīt aizstājējs, eksperti un padomdevēji. Aizstājējiem, ekspertiem un padomdevējiem, kas piedalās Komisijas sanāksmēs, nav balsstiesību, izņemot aizstājējus, kas rīkojas tāda delegāta vietā, kurš sanāksmē nepiedalās.

2.   Ievērojot 3. punktu, katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss. Komisijas lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Kvorums ir visu Komisijas locekļu vairākums.

3.   Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, ir tiesīga jebkurā Komisijas vai Komisijas palīgstruktūras sanāksmē izmantot balsis, kas atbilst tās dalībvalstu skaitam, kuras ir tiesīgas balsot šādā sanāksmē.

4.   Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, savas dalības tiesības attiecīgajās kompetences jomās izmanto alternatīvi ar savām dalībvalstīm, kas ir Komisijas Līgumslēdzējas puses. Ja reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, izmanto savas balsstiesības, tās dalībvalstis savas balsstiesības neizmanto, un otrādi.

5.   Jebkura Komisijas Līgumslēdzēja puse var lūgt reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, vai tās dalībvalstīm, kas ir Komisijas Līgumslēdzējas puses, sniegt informāciju par to, vai konkrētajā jautājumā kompetence pieder reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai, kas ir Līgumslēdzēja puse, vai tās dalībvalstīm. Pēc šāda lūguma reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija vai attiecīgās dalībvalstis sniedz šo informāciju.

6.   Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, vai tās dalībvalstis, kas ir Komisijas Līgumslēdzējas puses, pirms katras Komisijas vai Komisijas palīgstruktūras sanāksmes norāda, vai attiecīgajā jautājumā, ko apspriedīs sanāksmē, kompetence pieder reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai vai tās dalībvalstīm un vai, balsojot par katru konkrēto dienaskārtības punktu, savas balsstiesības izmantos reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija vai tās dalībvalstis. Nekas šajā punktā reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, vai tās dalībvalstīm, kas ir Komisijas Līgumslēdzējas puses, neliedz šā punkta īstenošanas nolūkos pieņemt vienotu deklarāciju, kura paliek spēkā attiecībā uz visās turpmākajās sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem un dienaskārtības punktiem, ievērojot izņēmumus vai izmaiņas, ko norāda pirms katras šādas sanāksmes.

7.   Ja dienaskārtības punkti attiecas gan uz jautājumiem, kuros kompetence ir nodota reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai, gan uz jautājumiem, kas ir to dalībvalstu kompetencē, diskusijās var piedalīties gan reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, gan tās dalībvalstis. Šādos gadījumos, pieņemot lēmumu, ņem vērā tikai tās Līgumslēdzējas puses viedokli, kurai ir balsstiesības.

8.   Lai noteiktu katras Komisijas sanāksmes kvorumu, delegāciju no reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir Komisijas Līgumslēdzēja puse, ņem vērā tādā mērā, kādā tai ir tiesības balsot attiecīgajā sanāksmē, kurai nosakāms kvorums.

9.   Nosakot Komisijas aizgādībā rīkoto sesiju un citu sanāksmju un pasākumu biežumu, ilgumu un grafiku, piemēro izmaksu lietderības principu.

7. pants

(Birojs)

Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Šīs trīs personas veido Komisijas biroju, kas darbojas saskaņā ar reglamentā noteiktajiem darba uzdevumiem.

8. pants

(Komisijas funkcijas)

Saskaņā ar tās mērķiem un vispārīgajiem principiem Komisijas funkcijas ir:

a)	regulāri pārskatīt un novērtēt dzīvo jūras resursu stāvokli;

b)

saskaņā ar 13. panta noteikumiem formulēt un ieteikt atbilstīgus pasākumus, tostarp tādus, kuru mērķis ir: i) nodrošināt piemērošanas apgabalā sastopamo dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību; ii) līdz minimumam samazināt zvejas darbību ietekmi uz dzīvajiem jūras resursiem un to ekosistēmām; iii) pieņemt daudzgadu pārvaldības plānus, ko piemēro visos attiecīgajos apakšreģionos, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai garantētu krājumu uzturēšanu tādā apmērā, kas ir lielāks par maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo, un ir saderīgi ar darbībām, kas jau veiktas valsts līmenī; iv) izveidot zvejas lieguma apgabalus, lai aizsargātu jutīgas jūras ekosistēmas, kuru vidū ir arī mazuļu uzturēšanās vietas un nārsta vietas, un tādējādi papildinātu vai pilnveidotu līdzīgus pasākumus, kuri jau var būt iekļauti pārvaldības plānos; v) nodrošināt, ja iespējams – ar elektroniskiem līdzekļiem, datu un informācijas vākšanu, iesniegšanu, verificēšanu, glabāšanu un izplatīšanu saskaņā ar attiecīgo datu konfidencialitātes politiku un prasībām; vi) veikt darbības, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, arī izveidot faktiskas uzraudzības, kontroles un pārraudzības mehānismus; vii) novērst neatbilstības gadījumus, arī ar atbilstīgu pasākumu sistēmu. Šo pasākumu sistēmu un tās īstenošanas veidu Komisija nosaka savā reglamentā;

c)	veicināt akvakultūras ilgtspējīgu attīstību;

d)	regulāri pārskatīt zvejniecības sociālekonomiskos aspektus, arī iegūstot un izvērtējot ekonomiskos un citus datus un informāciju, kas saistīta ar Komisijas darbu;

e)	veicināt institucionālo spēju un cilvēkresursu attīstību, jo īpaši ar izglītības, apmācības un arodmācību pasākumiem Komisijas kompetences jomās;

f)	rosināt saziņu un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, kas saistīta ar akvakultūru un zveju;

g)	rosināt, ieteikt, koordinēt un veikt pētniecības un izstrādes pasākumus, tostarp sadarbības projektus konkrētās zvejniecības un dzīvo jūras resursu aizsardzības jomās;

h)	ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņemt un grozīt reglamentu un finanšu noteikumus, un citus iekšējos administratīvos noteikumus, kas varētu būt vajadzīgi tās funkciju izpildei;

i)	apstiprināt budžetu un darba programmu un pildīt visas citas funkcijas, kas varētu būt vajadzīgas šā nolīguma mērķa sasniegšanai.

9. pants

(Komisijas palīgstruktūras)

1.   Vajadzības gadījumā Komisija var izveidot pagaidu, īpašas vai pastāvīgas palīgstruktūras, kas pēta ar Komisijas mērķiem saistītus jautājumus un sniedz par tiem ziņojumus, un darba grupas, kas pēta specifiskas tehniskas problēmas un izstrādā ieteikumus par tām. Izveidoto palīgstruktūru pilnvarojumu nosaka reglamentā, ņemot vērā vajadzību pēc apakšreģionālas pieejas. Turklāt Melnās jūras reģionam Komisija var izveidot īpašus mehānismus, ar kuriem tiecas nodrošināt visu piekrastes valstu līdzdalību ar zvejniecības pārvaldību saistītos jautājumos atkarībā no to statusa Komisijā.

2.   Komisijas priekšsēdētājs 1. punktā minētās palīgstruktūras un darba grupas sasauc laikā un vietā, ko nosaka priekšsēdētājs, vajadzības gadījumā apspriežoties ar Organizācijas ģenerāldirektoru.

3.   Šā panta 1. punktā minētās palīgstruktūras un darba grupas Komisija izveido, ņemot vērā vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību, un pirms jebkāda ar izdevumiem saistīta lēmuma pieņemšanas Komisija no izpildsekretāra iepriekš saņem ziņojumu par administratīvo un finansiālo ietekmi.

4.   Katrai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības ikvienā palīgstruktūrā un darba grupā iecelt vienu pārstāvi, kuru sesijās var pavadīt aizstājēji, eksperti un padomdevēji.

5.   Līgumslēdzējas puses pieejamo informāciju, kas saistīta ar katras palīgstruktūras un darba grupas darbību, sniedz tādā veidā, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus.

10. pants

(Sekretariāts)

1.   Sekretariāts sastāv no izpildsekretāra un personāla, kas pilda pienākumus Komisijā. Izpildsekretāru un sekretariāta personālu ieceļ un vada saskaņā ar noteikumiem, nosacījumiem un procedūrām, kas noteiktas Organizācijas administratīvajā rokasgrāmatā, personāla nodarbināšanas kārtībā un personāla noteikumos, kuri parasti ir piemērojami citiem Organizācijas darbiniekiem.

2.   Komisijas izpildsekretāru ieceļ ģenerāldirektors ar Komisijas piekrišanu vai, ja iecelšana notiek Komisijas kārtējo sesiju starplaikā, ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu.

3.   Saskaņā ar reglamentā noteiktajiem darba uzdevumiem izpildsekretārs ir atbildīgs par Komisijas rīcībpolitiku un darbību īstenošanas uzraudzību un ziņo par to Komisijai. Vajadzības gadījumā izpildsekretārs pilda izpildsekretāra pienākumus arī citās Komisijas izveidotās palīgstruktūrās.

11. pants

(Finanšu noteikumi)

1.   Katrā kārtējā sesijā Komisija pieņem savu autonomo budžetu trim gadiem, un to var regulāri pārskatīt kārtējās sesijās. Līgumslēdzējas puses budžetu pieņem vienprātīgi, tomēr ar noteikumu, ka tad, ja pēc visām pūlēm sesijā neizdodas panākt vienprātību, par šo jautājumu balso un budžetu pieņem ar Līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse apņemas ik gadu iemaksāt savu daļu autonomajā budžetā, pamatojoties uz iemaksu apjomu, ko nosaka saskaņā ar shēmu, kuru Komisija pieņem vai groza vienprātīgi. Shēmu izklāsta finanšu noteikumos.

3.   Jebkuram subjektam, kas, nebūdams Organizācijas loceklis, kļūst par Līgumslēdzēju pusi, jāveic tādas iemaksas ar Komisijas darbu saistīto Organizācijas izdevumu segšanai, kādas var noteikt Komisija.

4.   Iemaksas veic brīvi konvertējamā valūtā, ja vien Komisija ar Organizācijas ģenerāldirektora piekrišanu nav noteikusi citādi.

5.   Komisija no organizācijām, privātpersonām un citiem avotiem var pieņemt ziedojumus un citādu palīdzību jebkuriem mērķiem, kas saistīti ar tās funkciju pildīšanu. Komisija var pieņemt arī brīvprātīgas iemaksas, kas ir vispārīgas vai saistītas ar konkrētiem Komisijas projektiem vai darbībām, kuras īsteno sekretariāts. Saņemtās brīvprātīgās iemaksas, ziedojumus un cita veida palīdzību iemaksā ieguldījumu fondā, kas Organizācijai jāizveido un jāpārvalda saskaņā ar finanšu noteikumiem un Organizācijas noteikumiem.

6.   Līgumslēdzējai pusei, kas nav laikus nokārtojusi savu finansiālo iemaksu Komisijai, nav balsstiesību Komisijā, ja kavēto maksājumu summa ir vienāda ar iemaksu summu, kas pienākas par diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem, vai pārsniedz to. Komisija tomēr var atļaut šai Līgumslēdzējai pusei balsot, ja tā ir pārliecināta, ka nenokārtotie maksājumi ir izskaidrojami ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no Līgumslēdzējas puses, tomēr tā nekādā gadījumā nedod balsstiesības laikā, kas pārsniedz nākamos divus kalendāra gadus.

12. pants

(Izdevumi)

1.   Sekretariāta izdevumus, tostarp izdevumus par publikācijām un paziņojumiem, un izdevumus, kas radušies Komisijas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem, Komisijas sesiju starplaikā pildot pienākumus Komisijas vārdā, nosaka un sedz no Komisijas budžeta.

2.   Izdevumus par pētniecības un izstrādes projektiem, kurus atsevišķas Līgumslēdzējas puses veikušas neatkarīgi vai pēc Komisijas ieteikuma, nosaka un sedz attiecīgās Līgumslēdzējas puses.

3.   Izdevumus, kuri radušies saistībā ar veiktajiem kopīgiem pētniecības vai izstrādes projektiem un kurus nav iespējams segt citādi, savstarpēji vienojoties par apmaksas formu un summas daļu, nosaka un sedz Līgumslēdzējas puses.

4.   Izdevumus, kas radušies, uz Komisijas, un tās palīgstruktūru sanāksmēm kā individuālas personas uzaicinot ekspertus, sedz no Komisijas budžeta.

5.   Komisijas izdevumus sedz no tās autonomā budžeta, izņemot tos, kas saistīti ar darbiniekiem un telpām, kuras var nodrošināt Organizācija. Izdevumus, kas jāsedz Organizācijai, nosaka un apmaksā, nepārsniedzot divu gadu budžetu, ko sagatavojis ģenerāldirektors un kas apstiprināts Organizācijas konferencē saskaņā ar finanšu noteikumiem un Organizācijas noteikumiem.

6.   Izdevumus, kas radušies delegātiem, viņu aizstājējiem, ekspertiem un padomdevējiem, valdības pārstāvju statusā apmeklējot Komisijas un tās palīgstruktūru sesijas, kā arī izdevumus, kas radušies sesiju novērotājiem, sedz attiecīgās valdības vai organizācijas. Apzinoties īpašās vajadzības, kādas ir jaunattīstības valstīm, kas ir Līgumslēdzējas puses, izdevumus var segt no Komisijas budžeta saskaņā ar 17. pantu un atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības.

13. pants

(Lēmumu pieņemšana)

1.   Ieteikumus, kas minēti 8. panta b) punktā, pieņem ar balsošanas brīdī klātesošo Komisijas Līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu. Šādu ieteikumu tekstu izpildsekretārs nosūta katrai Līgumslēdzējai pusei, sadarbības partnerim, kas nav Līgumslēdzēja puse, un attiecīgajam subjektam, kas nav Līgumslēdzēja puse.

2.   Ievērojot šā panta noteikumus, Komisijas Līgumslēdzējas puses apņemas no dienas, ko noteikusi Komisija un kas nav pirms šajā pantā noteiktā iebildumu izteikšanas termiņa beigām, ieviest visus ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 8. panta b) punktu.

3.   Katra Komisijas Līgumslēdzēja puse simt divdesmit dienu laikā no ieteikuma paziņošanas var iebilst pret šo ieteikumu, un tādā gadījumā minētā ieteikuma ieviešana tai vairs nav saistoša. Iebildumā iekļauj iebilduma iemeslu rakstisku skaidrojumu un vajadzības gadījumā alternatīvu pasākumu priekšlikumus. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm simt divdesmit dienu laikā izsaka iebildumu, jebkura cita Līgumslēdzēja puse var turpmāko sešdesmit dienu laikā līdzīgi izteikt iebildumu. Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var arī atsaukt savu iebildumu un ieviest ieteikumu.

4.   Ja pret ieteikumu iebilst vairāk nekā trešā daļa Līgumslēdzēju pušu, pārējām Līgumslēdzējām pusēm minētā ieteikuma ieviešana vairs nav saistoša; tomēr dažas no tām vai tās visas var savā starpā vienoties šo ieteikumu ieviest.

5.   Izpildsekretārs tūlīt paziņo katrai Līgumslēdzējai pusei par katru izteikto vai atsaukto iebildumu.

6.   Ja jautājumu steidzamības dēļ Līgumslēdzējām pusēm lēmumi ir jāpieņem Komisijas sesiju starplaikā, pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma ārkārtas apstākļos, kurus noteicis izpildsekretārs, apspriežoties ar priekšsēdētāju, var izmantot jebkādus ātrus saziņas līdzekļus, tostarp elektroniskos sakaru līdzekļus, lai pieņemtu lēmumus, kas attiecas tikai uz Komisijas, arī uz tās palīgstruktūru, procedūras jautājumiem un administratīviem jautājumiem, bet ne jautājumiem, kuri saistīti ar nolīguma vai tās reglamenta interpretēšanu vai grozījumu pieņemšanu.

14. pants

(Līgumslēdzēju pušu pienākumi, kas saistīti ar lēmumu īstenošanu)

1.   Ievērojot šā panta noteikumus, Komisijas Līgumslēdzējas puses apņemas no dienas, ko noteikusi Komisija un kas nav pirms 13. pantā noteiktā iebildumu izteikšanas termiņa beigām, ieviest visus ieteikumus, kurus Komisija izdevusi saskaņā ar 8. panta b) punktu.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse vajadzības gadījumā transponē pieņemtos ieteikumus valsts tiesību aktos, noteikumos vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas atbilstīgajos juridiskajos instrumentos. Tās katru gadu sniedz Komisijai ziņojumu, kurā norāda, kā tās ir īstenojušas un/vai transponējušas ieteikumus, un nodrošina arī attiecīgus leģislatīvus dokumentus, kas saistīti ar šiem ieteikumiem un ko varētu pieprasīt Komisija, un informāciju par zvejniecību uzraudzību un kontroli. Komisija šo informāciju izmanto, lai novērtētu to, vai ieteikumi ir īstenoti vienādi.

3.   Katra Līgumslēdzēja puse veic pasākumus un sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka pienākumi, kas tai uzlikti kā karoga valstij un ostas valstij, tiek izpildīti saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuros tā ir Līgumslēdzēja puse, un Komisijas pieņemtajiem ieteikumiem.

4.   Komisija, izmantojot procesu, kura rezultātā tiek noteikti neatbilstības gadījumi, vēršas pie Līgumslēdzējām pusēm, kuras nav izpildījušas Komisijas pieņemtos ieteikumus, lai noregulētu neatbilstības situācijas.

5.   Komisija, izmantojot savu reglamentu, nosaka atbilstīgus pasākumus, kurus Komisija var veikt gadījumos, kad tiek konstatēts, ka Līgumslēdzēja puse ilgstoši un nepamatoti neievēro tās ieteikumus.

15. pants

(Novērotāji)

1.   Saskaņā ar Organizācijas noteikumiem Komisija var uzaicināt vai pēc attiecīga lūguma ļaut piedalīties novērotāja statusā reģionālām vai starptautiskām valstiskām organizācijām un reģionālām, starptautiskām vai citādām nevalstiskām organizācijām, arī no privātā sektora, kuru intereses un mērķi ir kopīgi ar Komisijas interesēm un mērķiem vai kuru darbības ir saistītas ar Komisijas vai tās palīgstruktūru darbu.

2.   Ikviens Organizācijas loceklis vai asociētais loceklis, kas nav Līgumslēdzēja puse, var pēc pieprasījuma tikt uzaicināts kā novērotājs uz Komisijas un tās palīgstruktūru sesijām. Tas var iesniegt memorandus un bez balsstiesībām piedalīties diskusijās.

16. pants

(Sadarbība ar citām organizācijām un iestādēm)

1.   Komisija, risinot kopīgu interešu jautājumus, sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām un iestādēm.

2.   Komisija cenšas panākt pieņemamu vienošanos par apspriešanos, kooperāciju un sadarbību ar citām attiecīgām organizācijām un iestādēm, arī parakstot saprašanās memorandus un partnerības nolīgumus.

17. pants

(Jaunattīstības valstu, kas ir Līgumslēdzējas puses, īpašo vajadzību atzīšana)

1.   Komisija pilnībā atzīst īpašās vajadzības, kas ir jaunattīstības valstīm, kuras ir šā nolīguma Līgumslēdzējas puses, saskaņā ar 1995. gada nolīguma attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Līgumslēdzējas puses šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanai var sadarboties vai nu tieši, vai ar Komisijas starpniecību, un sniegt palīdzību apzinātajās vajadzībās.

18. pants

(Subjekti, kas nav Līgumslēdzējas puses)

1.   Komisija ar sekretariāta starpniecību var uzaicināt subjektus, kas nav Līgumslēdzējas puses un kuru kuģi iesaistās zvejā piemērošanas apgabalā, jo īpaši piekrastes valstis, pilnībā sadarboties tās ieteikumu īstenošanā, arī kļūstot par sadarbības partneriem, kas nav Līgumslēdzējas puses. Komisija ar tās Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu vienošanos var pieņemt jebkuru pieteikumu piešķirt sadarbības partnera, kas nav Līgumslēdzēja puse, statusu, tomēr ar noteikumu, ka tad, ja pēc visām pūlēm vienprātību neizdodas panākt, par šo jautājumu balso un sadarbības partnera, kas nav Līgumslēdzēja puse, statusu piešķir ar tās Līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Komisija ar sekretariāta starpniecību apmainās ar informāciju, kas saistīta ar kuģiem, kuri iesaistās zvejā vai ar zveju saistītās darbībās piemērošanas apgabalā un kuri ir tādu subjektu karoga kuģi, kas nav šā nolīguma Līgumslēdzējas puses, un nosaka un vajadzības gadījumā novērš – arī piemērojot sankcijas, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām un kas jānosaka reglamentā, – gadījumus, kad tādu subjektu darbības, kas nav Līgumslēdzējas puses, negatīvi ietekmē nolīguma mērķa sasniegšanu. Sankcijas var ietvert nediskriminējošus tirgus pasākumus.

3.   Lai apturētu tādu kuģu darbības, kas mazina piemērojamo ieteikumu rezultativitāti, Komisija veic pasākumus, kas ir saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām un šo nolīgumu, un regulāri ziņo par visiem pasākumiem, kuri veikti, reaģējot uz zveju vai ar zveju saistītām darbībām, ko piemērošanas apgabalā veikuši subjekti, kas nav Līgumslēdzējas puses.

4.   Komisija pievērš ikviena tāda subjekta uzmanību, kas nav Līgumslēdzēja puse, ikvienai darbībai, kura, pēc kādas Līgumslēdzējas puses domām, negatīvi ietekmē šā nolīguma mērķa īstenošanu.

19. pants

(Ar nolīguma interpretēšanu un piemērošanu saistīto domstarpību izšķiršana)

1.   Ja starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības, kas saistītas ar šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, attiecīgās puses apspriežas viena ar otru, lai censtos rast risinājumu, izmantojot sarunas, starpniecību, iztaujāšanu vai kādus citus mierīgus līdzekļus, ko tās pašas izvēlējušās.

2.   Ja attiecīgās puses nevar panākt vienošanos saskaņā ar 19. panta 1. punktu, tās var kopīgi nodot lietu komitejai, kura sastāv no viena pārstāvja, ko iecēlusi katra domstarpībās iesaistītā puse, un Komisijas priekšsēdētāja. Šādas komitejas konstatējumi nav saistoši, taču veido pamatu, lai attiecīgās Līgumslēdzējas puses atkārtoti izskatītu jautājumu, par kuru radušās domstarpības.

3.   Ikvienas domstarpības, kas saistītas ar šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu un nav noregulētas saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai 19. panta 2. punktu, var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, ikvienā gadījumā saņemot visu domstarpībās iesaistīto pušu piekrišanu. Šķīrējtiesas procedūras rezultāti pusēm ir saistoši.

4.   Ja domstarpības ir nodotas izskatīšanai šķīrējtiesā, izveido šķīrējtiesu, kā noteikts šā nolīguma pielikumā. Pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

20. pants

(Saistība ar citiem nolīgumiem)

Šajā nolīgumā ietvertās atsauces uz 1982. gada konvenciju vai citiem starptautiskiem nolīgumiem neskar nevienas valsts nostāju attiecībā uz 1982. gada konvencijas vai citu starptautisku nolīgumu parakstīšanu, ratificēšanu vai pievienošanos tiem, nedz arī 1982. gada konvencijas vai 1995. gada nolīguma Līgumslēdzēju pušu tiesības, jurisdikciju un pienākumus.

21. pants

(Komisijas oficiālās valodas)

Komisijas oficiālās valodas ir Organizācijas oficiālās valodas, kuras Komisija pati var izvēlēties. Delegāti sesijās un saviem ziņojumiem un paziņojumiem var izmantot jebkuru no šīm valodām. Oficiālo valodu izmantošana sinhronajai tulkošanai un dokumentu tulkošanai Komisijas obligātajās sesijās ir noteikta reglamentā.

22. pants

(Grozījumi)

1.   Komisija var grozīt šo nolīgumu ar visu Līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ievērojot 2. punktu, grozījumi stājas spēkā no dienas, kad tos pieņēmusi Komisija.

2.   Grozījumi, kas saistīti ar jauniem Līgumslēdzēju pušu pienākumiem, stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ir pieņēmušas divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu, un attiecībā uz katru Līgumslēdzēju pusi tikai tad, ja tā ir pieņēmusi attiecīgos grozījumus. Tādu grozījumu pieņemšanas dokumentus, kas saistīti ar jauniem pienākumiem, deponē Organizācijas ģenerāldirektoram, kurš informē visus Organizācijas locekļus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par šādu grozījumu pieņemšanas dokumenta saņemšanu un par grozījumu stāšanos spēkā. Tādas Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas nav pieņēmusi grozījumu, kurš paredz jaunus pienākumus, turpina reglamentēt šā nolīguma noteikumi, kas bijuši spēkā pirms grozījuma.

3.   Par šā Nolīguma grozījumiem informē Organizācijas padomi, kas var noraidīt jebkuru grozījumu, kuru tā uzskata par nesaderīgu ar Organizācijas mērķiem un nolūkiem vai Organizācijas konstitūcijas noteikumiem. Ja Organizācijas padome to uzskata par vēlamu, tā grozījumu var pāradresēt Organizācijas konferencei, kam ir tādas pašas pilnvaras.

23. pants

(Pieņemšana)

1.   Šis nolīgums ir pieejams pieņemšanai Organizācijas locekļiem vai asociētajiem locekļiem.

2.   Komisija ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu var ļaut par locekļiem kļūt citām valstīm, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, tās specializēto aģentūru vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras locekles un ir iesniegušas dalības pieteikumu un oficiālu dokumentu, kurā deklarē, ka tās pieņem šo nolīgumu tādu, kāds tas ir uzņemšanas brīdī.

3.   Līgumslēdzējas puses, kas nav Organizācijas locekles vai asociētās locekles, piedalās Komisijas darbā ar nosacījumu, ka tās uzņemas segt sekretariāta izdevumu samērīgu daļu, ko nosaka, ņemot vērā finanšu noteikumu un Organizācijas noteikumu attiecīgos punktus.

4.   Organizācijas loceklis vai asociētais loceklis pieņem šo nolīgumu, deponējot Organizācijas ģenerāldirektoram pieņemšanas dokumentu, un pieņemšana stājas spēkā brīdī, kad ģenerāldirektors ir saņēmis šo dokumentu.

5.   Subjekti, kas nav Organizācijas locekļi, pieņem šo nolīgumu, deponējot pieņemšanas dokumentu Organizācijas ģenerāldirektoram. Dalība stājas spēkā dienā, kad Komisija saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem apstiprina dalības pieteikumu.

6.   Organizācijas ģenerāldirektors informē visas Komisijas Līgumslēdzējas puses, visus Organizācijas locekļus un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretariātu par visiem pieņemšanas gadījumiem, kas stājušies spēkā.

7.   Subjekti, kas nav Līgumslēdzējas puses, šo nolīgumu var pieņemt ar atrunām, kas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tās ir apstiprinājušas divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu. Uzskata, ka Līgumslēdzējas puses, kas triju mēnešu laikā pēc paziņošanas nav sniegušas atbildi, atrunu ir pieņēmušas. Ja atruna netiek apstiprināta, valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas izvirzījusi šo atrunu, nekļūst par šā nolīguma pusi. Organizācijas ģenerāldirektors par jebkādām atrunām tūlīt paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm.

24. pants

(Stāšanās spēkā)

Šis nolīgums stājas spēkā no dienas, kad ir saņemts piektais pieņemšanas dokuments.

25. pants

(Atrunas)

1.   Šo nolīgumu var pieņemt ar atrunām, kas nedrīkst būt nesaderīgas ar nolīguma mērķiem, un tās jāizdara saskaņā ar publisko starptautisko tiesību vispārīgajiem noteikumiem, kuri atspoguļoti Vīnes 1969. gada Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām II daļas 2. iedaļas noteikumos.

2.   Komisija regulāri novērtē, vai atruna var radīt gadījumus, kad netiek ievēroti ieteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar 8. panta b) punktu, un var apsvērt atbilstīgus pasākumus, kas paredzēti tās reglamentā.

26. pants

(Izstāšanās)

1.   Jebkura Līgumslēdzēja puse jebkurā brīdī, tiklīdz ir pagājuši divi gadi kopš brīža, kad nolīgums stājās spēkā attiecībā uz šo Līgumslēdzēju pusi, var izstāties no šā nolīguma, iesniedzot rakstisku paziņojumu par izstāšanos Organizācijas ģenerāldirektoram, kas tūlīt informē visas Līgumslēdzējas puses un Organizācijas locekļus par šo izstāšanos. Paziņojums par izstāšanos stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to ir saņēmis Organizācijas ģenerāldirektors.

2.   Līgumslēdzēja puse var paziņot par izstāšanos attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, kurās tā ir atbildīga par starptautiskajām attiecībām. Ja Līgumslēdzēja puse paziņo par savu izstāšanos no Komisijas, tā norāda, uz kuru teritoriju vai teritorijām izstāšanās attiecas. Ja šādas deklarācijas nav, izstāšanos attiecina uz visām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām atbild Līgumslēdzēja puse, izņemot asociētos locekļus.

3.   Uzskata, ka Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz paziņojumu par izstāšanos no Organizācijas, vienlaikus ir izstājusies arī no Komisijas, un uzskata, ka šī izstāšanās attiecas uz visām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām atbild attiecīgā Līgumslēdzēja puse, izņemot to, ka šāda izstāšanās neattiecas uz asociēto locekli.

27. pants

(Darbības izbeigšana)

Šo nolīgumu automātiski izbeidz, ja un kad izstāšanās rezultātā paliek mazāk nekā piecas Līgumslēdzējas puses, ja vien atlikušās Līgumslēdzējas puses vienbalsīgi nenolemj citādi.

28. pants

(Apstiprināšana un reģistrēšana)

Šā nolīguma teksts sākotnēji tika formulēts Romā tūkstoš deviņi simti četrdesmit devītā gada 24. septembrī franču valodā.

Šā nolīguma un visu šā nolīguma grozījumu teksta divus eksemplārus arābu, angļu, franču un spāņu valodā apstiprina Komisijas priekšsēdētājs un Organizācijas ģenerāldirektors. Vienu no šiem eksemplāriem deponē Organizācijas arhīvā. Otru eksemplāru nosūta reģistrācijai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Turklāt ģenerāldirektors apstiprina šā nolīguma kopijas un nosūta vienu kopiju katram Organizācijas loceklim, un tādiem subjektiem, kas nav Organizācijas locekļi, bet ir šā nolīguma Līgumslēdzējas puses vai var par tādām kļūt.

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/16

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/675

(2015. gada 26. februāris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 25. aprīļa Regulu (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (1), un jo īpaši tās 3.pantu,

tā kā:

(1)

Tā kā Amerikas Savienotās Valstis nav pielāgojušas Aktu par ilgstošu dempinga un pretsubsīdijas kompensāciju (CDSOA) savām saistībām, kuras izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, ar Regulu (EK) Nr. 673/2005 ir noteikts 15 % papildu ad valorem muitas nodoklis, ko no 2005. gada 1. maija piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisijai katru gadu jāpielāgo šis pārtraukšanas apjoms tādam zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu attiecīgajā periodā CDSOA ir radījis Eiropas Savienībai.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar tādu antidempinga un pretsubsīdiju maksājumu sadali, kas iekasēti 2014. budžeta gadā (no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim). Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Savienībai radītais zuduma vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 3 295 333 apmērā.

(3)

Zuduma vai samazinājuma apjoms ir palielinājies, un attiecīgi palielinājies arī pārtraukšanas apjoms. Tomēr pārtraukšanas apjomu nevar pielāgot zuduma vai samazinājuma apjomam, preces iekļaujot Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikuma sarakstā vai svītrojot no tā. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Komisijai būtu jāsaglabā negrozīts preču saraksts I pielikumā un būtu jāgroza papildu nodokļa likme, lai pārtraukšanas apjomu pielāgotu zuduma vai samazinājuma apjomam. Tādēļ četras I pielikumā uzskaitītās preces būtu jāsaglabā sarakstā un būtu jāgroza papildu importa nodokļa likme, nosakot to 1,5 % apmērā.

(4)	Šā 1,5 % papildu ad valorem importa nodokļa ietekme uz I pielikumā uzskaitīto četru preču importu no Amerikas Savienotajām Valstīm viena gada laikā atbilst tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz USD 3 295 333.

(5)	Lai izvairītos no kavējumiem grozītās papildu importa nodokļa likmes piemērošanā, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 673/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 673/2005 2. pantu aizstāj ar šādu:

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. maija.

---

(1)  OV L 110, 30.4.2005., 1. lpp.

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/18

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/676

(2015. gada 23. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/21

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/677

(2015. gada 23. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/24

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/678

(2015. gada 29. aprīlis),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 par apjomiem, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz tomātiem, gurķiem, galda vīnogām, aprikozēm, ķiršiem, izņemot skābos ķiršus, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, un plūmēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011 (2) paredzēta XVIII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzība. Šī uzraudzība tiek veikta atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (3) 308.d pantā noteiktajai kārtībai.

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2012., 2013. un 2014. gadu, no 2015. gada 1. maija būtu jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus, un no 2015. gada 1. jūnija – tomātiem, galda vīnogām, aprikozēm, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, un plūmēm.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011. Skaidrības labad būtu jāaizstāj viss minētās regulas XVIII pielikums.

(4)	Ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XVIII pielikumā apjomus, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz tomātiem, gurķiem, galda vīnogām, aprikozēm, ķiršiem, izņemot skābos ķiršus, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, un plūmēm, aizstāj ar apjomiem, kas norādīti minētā pielikuma atbilstīgajā slejā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(4)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/27

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/679

(2015. gada 29. aprīlis),

ar ko aptur pieteikumu pieņemšanu attiecībā uz Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 paredzēto cūkgaļas privāto uzglabāšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), un jo īpaši tās 23. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Tirgus situācijas un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 (3) paredzētās cūkgaļas privātas uzglabāšanas shēmas izmantojuma izpēte liek apsvērt shēmas slēgšanu. Komisijai ir nodoms attiecīgo regulu par slēgšanu iesniegt Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejai atzinuma saņemšanai. Tomēr šis nodoms saistās ar risku, ka atbalsta shēmas pieteikumu skaits būs pārmērīgi liels.

(2)	Tāpēc pieteikumu pieņemšana attiecībā uz Īstenošanas regulā (ES) 2015/360 paredzēto atbalstu būtu jāaptur un daži pieteikumi, kuri iesniegti pirms apturēšanas perioda, būtu jānoraida.

(3)	Lai novērstu spekulācijas, šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Īstenošanas regulas (ES) 2015/360 2. panta piemērošanu aptur uz laikposmu no 2015. gada 2. līdz 8. maijam. Šajā laikposmā iesniegtos līgumu slēgšanas pieteikumus nepieņem.

2.   Pieteikumus, kuri iesniegti laikposmā no 2015. gada 29. aprīļa un par kuriem lēmums tiktu pieņemts 1. punktā norādītajā laikposmā, noraida.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.

(3)  Komisijas 2015. gada 5. marta Īstenošanas regula (ES) 2015/360, ar ko atļauj privātu cūkgaļas uzglabāšanu un iepriekš nosaka atbalsta summu (OV L 62, 6.3.2015., 16. lpp.).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/28

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/680

(2015. gada 29. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/30

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/681

(2015. gada 29. aprīlis)

par atsauču uz standarta EN ISO 4210 (1.–9. daļa) par pilsētas un sabiedrisko ceļu, kalnu un sporta divriteņiem un standarta EN ISO 8098 par mazu bērnu divriteņiem publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 1. punktā noteikts, ka ražotājiem ir pienākums laist tirgū vienīgi drošus produktus.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 3. panta 2. punkta otro daļu produktu uzskata par drošu attiecībā uz atbilstošajos valsts standartos ietvertajiem riskiem un risku kategorijām, ja tas atbilst brīvprātīgi pieņemtiem valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti un uz kuriem Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu publicējusi atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3)	Atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 1. punktam Eiropas standartus iedibina Eiropas standartizācijas iestādes, pamatojoties uz Komisijas izdotajiem pilnvarojumiem.

(4)	Atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punktam Komisijai jāpublicē atsauces uz šādiem standartiem.

(5)	Komisija 2011. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu 2011/786/ES (2) par drošuma prasībām, kas jāievēro Eiropas standartos par divriteņiem, mazu bērnu divriteņiem un divriteņu bagāžniekiem saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK.

(6)	Komisija 2012. gada 6. septembrī izdeva pilnvarojumu M/508, ar kuru pilnvaroja Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt Eiropas standartus, lai novērstu galvenos riskos, kas saistīti ar divriteņiem, divriteņiem maziem bērniem un divriteņu bagāžniekiem.

(7)

Ņemot vērā Komisijas pilnvarojumu, Eiropas Standartizācijas komiteja pieņēma jaunus standartus: EN ISO 4210 (1.–9. daļa) par pilsētas un sabiedrisko ceļu, kalnu un sporta divriteņiem un EN ISO 8098 par mazu bērnu divriteņiem. Ar šiem aizstāj iepriekšējos standartus EN 14764:2005, EN 14766:2005 un EN 14781:2005.

(8)	Eiropas standarti EN ISO 4210 (1.–9. daļa) un EN ISO 8098 ir saskaņā ar pilnvarojumu M/508 un atbilst Direktīvā 2001/95/EK noteiktajai vispārējā drošuma prasībai. Tādēļ atsauces uz šiem standartiem attiecīgi būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē atsauces uz turpmāk minētajiem standartiem:

a)	EN ISO 4210-1:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 1. daļa: “Termini un definīcijas”;

b)	EN ISO 4210-2:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 2. daļa: “Prasības pilsētas un sabiedrisko ceļu, jauniešu, kalnu un sporta divriteņiem”;

c)	EN ISO 4210-3:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 3. daļa: “Vienotas testēšanas metodes”;

d)	EN ISO 4210-4:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 4. daļa: “Bremžu testēšanas metodes”;

e)	EN ISO 4210-5:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 5. daļa: “Stūrēšanas testēšanas metodes”;

f)	EN ISO 4210-6:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 6. daļa: “Rāmja un dakšas testēšanas metodes”;

g)	EN ISO 4210-7:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 7. daļa: “Riteņu un riteņu loku testēšanas metodes”;

h)	EN ISO 4210-8:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 8. daļa: “Pedāļu un piedziņas sistēmas testēšanas metodes”;

i)	EN ISO 4210-9:2014 “Velosipēdi. Divriteņu drošuma prasības”, 9. daļa: “Sēdekļa un balsta testēšanas metodes”;

j)	EN ISO 8098:2014 “Divriteņi maziem bērniem. Drošuma prasības un testēšanas metodes”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 29. novembra Lēmums 2011/786/ES par drošuma prasībām, kas jāievēro Eiropas standartos par divriteņiem, mazu bērnu divriteņiem un divriteņu bagāžniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV L 319, 2.12.2011., 106. lpp.).

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/32

---

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2015/682

(2015. gada 29. aprīlis)

par perhlorāta klātbūtnes monitorēšanu pārtikā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Perhlorāts dabā sastopams nitrātu un kālija nogulumos, tas var veidoties atmosfērā un ar nokrišņiem nonākt augsnē un pazemes ūdeņos. Tas ir arī vides piesārņotājs, kas rodas nitrāta mēslošanas līdzekļu izmantošanas un tāda amonija perhlorāta izgatavošanas, izmantošanas un apglabāšanas rezultātā, ko izmanto raķešu propelentos, sprāgstvielās, pirotehnikā, signālraķetēs, drošības spilvenu gāzģeneratoros un citos rūpnieciskajos procesos. Perhlorāts var arī veidoties ūdens dezinficēšanai izmantota nātrija hipohlorīda noārdīšanās procesā un var tādējādi piesārņot ūdens krājumus. Ūdeni, augsni un mēslošanas līdzekļus uzskata par iespējamu perhlorāta piesārņojuma avotu pārtikā.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa), ir sniegusi zinātnisku atzinumu par sabiedrības veselības riskiem, kas saistīti ar perhlorāta klātbūtni pārtikā (1). CONTAM grupa secināja, ka pastāvīga eksponētība perhlorātam ar uztura starpniecību var jo īpaši apdraudēt tādus intensīvus patērētājus jaunākajās iedzīvotāju vecuma grupās, kam ir viegla vai vidēja joda nepietiekamība. Turklāt iespējamas bažas rada tādu ar krūti barojamu bērnu un mazu bērnu īstermiņa eksponētība perhlorātam, kuri nepietiekamā daudzumā uzņem jodu.

(3)

CONTAM grupa ieteica, ka, lai mazinātu nenoteiktību riska novērtējumā, ir nepieciešams vairāk datu par perhlorāta sastopamību Eiropas pārtikā, jo īpaši dārzeņos, maisījumos zīdaiņiem, pienā un piena produktos. Augsts līmenis ir konstatēts Cucurbitaceae un lapu dārzeņos, jo īpaši tādos, kas audzēti siltumnīcās/zem seguma. Nav pietiekami daudz datu par perhlorāta klātbūtni pārtikā, jo īpaši pārtikā, kuras paraugi ņemti pēc 2013. gada 1. septembra. Ja iespējams, analīzes par perhlorāta klātbūtni dzeramajā ūdenī jāveic arī dzeramajam ūdenim, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2) noteiktajai pārtikas definīcijai. Kopš 2013. gada 1. septembra ir ieviesti klātbūtnes mazināšanas pasākumi, un dati par perhlorātu pēc šā datuma ņemtajos paraugos vairāk atbilst labās prakses principam par zemāko iespējamo līmeni (t. i., tādu mēslošanas līdzekļu izmantošana, kuros ir zems perhlorāta līmenis), kā arī labāk atspoguļo pašreizējo perhlorāta klātbūtni pārtikā.

(4)	Tādēļ ir lietderīgi ieteikt monitorēt perhlorāta klātbūtni pārtikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1)

Dalībvalstīm, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem aktīvi līdzdarbojoties, būtu jāmonitorē perhlorāta klātbūtne pārtikā, jo īpaši: a) augļos, dārzeņos un no tiem pārstrādātos produktos, tostarp sulās; b) īpašas diētas pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 (3); c) žāvētos garšaugos un garšvielās, tējā, zāļu un augļu uzlējumos; d) dzērienos, tostarp dzeramajā ūdenī.

2)

Lai nodrošinātu, ka no partijas ņemtie paraugi ir reprezentatīvi, dalībvalstīm attiecībā uz lapu dārzeņiem būtu jāievēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1882/2006 (4) pielikumā noteiktās paraugu ņemšanas procedūras un attiecībā uz pārējo pārtiku, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 333/2007 (5) piemērošanas jomā, būtu jāievēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 333/2007 pielikuma B daļā noteiktās paraugu ņemšanas procedūras.

3)

Ticamus rezultātus nodrošina šāda analīzes metode: Quick Method for the Analysis of Residues of numerous Highly Polar Pesticides in Foods of Plant Origin involving Simultaneous Extraction with Methanol and LC-MS/MS Determination (QuPPe-Method) – Version 7.1. Aprakstu var lejuplādēt vietnē http://www.crl-pesticides.eu/library/docs/srm/meth_QuPPe.pdf. Turklāt būtu jāiepazīstas ar rakstu Analysis of Perchlorate in Food Samples of Plant Origin Applying the QuPPe-Method and LC-MS/MS, kurā ir sniegta informācija par to, kā vides piesārņotāju perhlorātu integrēt iepriekš minētajā QuPPe multimetodē. Rakstu var lejuplādēt vietnē http://www.analytik-news.de/Fachartikel/Volltext/cvuase2.pdf. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas saturā esošā perhlorāta kvantitatīvās noteikšanas robeža (KNR) nedrīkstētu pārsniegt 2 μg/kg, pārējā pārtikā – 10 μg/kg, žāvētos garšaugos, garšvielās, tējās un zāļu un augļu uzlējumos – 20 μg/kg.

4)

Dalībvalstīm, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem aktīvi līdzdarbojoties, būtu jāveic izmeklēšana, lai noteiktu faktorus, kuru dēļ pārtikā ir perhlorāts. Situācijās, kad šie faktori ir ņemami vērā, īpaši lietderīgi ir analizēt perhlorāta klātbūtni mēslošanas līdzekļos, augsnē, ūdenī, kas paredzēts apūdeņošanai un apstrādei.

5)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka analīžu rezultātus regulāri, vēlākais līdz 2016. gada februāra beigām, ievērojot EFSA prasīto datu iesniegšanas formātu, EFSA norādījumus par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu (EFSA's Guidance on Standard Sample Description (SSD) for Food and Feed) (6) un EFSA specifiskās papildprasības, iesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

---

(1)  EFSA CONTAM grupa (EFSA Ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē), 2014. Scientific Opinion on the risks to public health related to the presence of perchlorate in food, in particular fruits and vegetables. EFSA Journal 2014;12(10):3869, 106. lpp., doi:10.2903/j.efsa.2014.3869.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(4)  Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1882/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu dažos pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 25. lpp.).

(5)  Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).

(6)  http://www.efsa.europa.eu/en/datex/datexsubmitdata.htm.

---

30.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/34

---

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/47/EK (2007. gada 5. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 247, 2007. gada 21. septembris )

23. lappusē 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, aizstātajā Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

lasīt šādi:

---