TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

31.3.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/1

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 100 – Vienoti noteikumi par to, kā apstiprināmi transportlīdzekļi attiecībā uz konkrētām prasībām elektriskajam spēka piedziņas blokam [2015/505]

Ar visiem grozījumiem līdz

02. grozījumu sērijas 1.papildinājumam, kas stājies spēkā 2014. gada 10. jūnijā

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

Definīcijas

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

I daļa: prasības attiecībā uz transportlīdzekļu elektrodrošību

II daļa: prasības attiecībā uz atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu (AUEAS) drošumu

Tipa apstiprinājuma pārveidojumi un paplašināšana

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. daļa – Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu attiecībā uz tā elektrodrošību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100

2. daļa – Paziņojums par AUEAS tipa sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojums

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos spriegumam pieslēgtām daļām

4 A

Izolācijas pretestības mērīšanas metode transportlīdzekļa līmeņa testiem

4 B

Izolācijas pretestības mērīšanas metode AUEAS sastāvdaļu līmeņa testiem

Iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbības apstiprināšanas metode

1. daļa – Autotransporta līdzekļa vai sistēmas pamatīpašības

2. daļa – AUEAS pamatīpašības

3. daļa – Ar šasiju, kas pievienota elektriskajām ķēdēm, aprīkota autotransporta līdzekļa vai sistēmas pamatīpašības

AUEAS uzlādes procedūru gaitā radušos ūdeņraža emisiju noteikšana

AUEAS testēšanas procedūras

8 A

Vibrācijas testēšana

8 B

Termiskā trieciena un cikliskuma tests

8 C

Mehāniskais trieciens

8.D

Mehāniskā integritāte

8 E

Ugunsizturība

8 F

Ārējā aizsardzība pret īssavienojumu

8 G

Aizsardzība pret pārmērīgu uzlādēšanu

8 H

Aizsardzība pret pārmērīgu izlādēšanos

8 I

Aizsardzība pret pārkaršanu

1. DARBĪBAS JOMA

1.1. I daļa: drošības prasības attiecībā uz elektrisko spēka piedziņas bloku visos M un N (1) kategorijas autotransporta līdzekļos, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h un kuri ir aprīkoti ar vienu vai vairākiem vilces motoriem, ko darbina ar elektroenerģiju un kas nav pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam, kā arī attiecībā uz tām augstsprieguma komponentēm un sistēmām, kuras ir galvaniski pieslēgtas elektriskā spēka piedziņas bloka augstsprieguma kopnei.

Šo noteikumu I daļa neattiecas uz autotransporta līdzekļu pēcsadursmes drošības prasībām.

1.2. II daļa: drošības prasības attiecībā uz atkārtoti uzlādējamo enerģijas akumulēšanas sistēmu (AUEAS) M un N kategorijas autotransporta līdzekļiem, kas aprīkoti ar vienu vai vairākiem ar elektroenerģiju darbināmiem vilces motoriem un kas nav pastāvīgi pieslēgti elektrotīklam.

Šo noteikumu II daļa neattiecas uz atkārtoti uzlādējamām enerģijas akumulēšanas sistēmām, kuras primāri tiek lietotas motora iedarbināšanas un/vai apgaismojuma un/vai citu palīgsistēmu elektroapgādes vajadzībām.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas.

2.1.	“Braukšanas aktīvais režīms” ir transportlīdzekļa režīms, kurā elektriskais spēka piedziņas bloks izraisa transportlīdzekļa pārvietošanos, kad tiek nospiests akseleratora pedālis (vai iedarbinot līdzvērtīgu vadības ierīci) vai atlaista bremžu sistēma.

2.2.	“Aizsegs” ir daļa, kas nodrošina aizsardzību pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvajām daļām no jebkura piekļuves virziena.

2.3.	“Galvaniskais elements” ir vienā korpusā esoša elektroķīmiska ierīce, kurai ir viens pozitīvs un viens negatīvs elektrods, starp kuru izvadiem pastāv spriegumu starpība.

2.4.	“Strāvvadošs savienojums” ir savienojums, kurā atkārtoti uzlādējamas enerģijas akumulēšanas sistēmas (AUEAS) uzlādes laikā izmanto savienotājus ar ārēju elektroenerģijas avotu.

2.5.	“Savienotājsistēma atkārtoti uzlādējamas enerģijas akumulēšanas sistēmas (AUEAS) lādēšanai” ir elektriska ķēde, ko izmanto AUEAS lādēšanai no ārēja elektroenerģijas avota, ieskaitot transportlīdzekļa pievadi.

2.6.	“C līmenis” no “n C” ir konstanta testējamās ierīces strāva, ar kuru 1/n stundā testējamo ierīci vai uzlādēt vai izlādēt 0–100 procentu diapazonā no uzlādes stāvokļa.

2.7.	“Tieša pieskaršanās” ir personas pieskaršanās spriegumaktīvajām daļām.

2.8.	“Elektriskā šasija” ir to strāvvadošo daļu komplekts, kas ir savienotas elektriski; komplekta potenciālu izmanto kā referenci.

2.9.	“Elektriskā ķēde” ir tādu spriegumaktīvo savienoto daļu kopums, kuras ir konstruētas, lai parastos lietošanas apstākļos tās būtu elektriski uzlādētas.

2.10.

“Elektroenerģijas pārveidošanas sistēma” ir sistēma, kas ražo un piegādā elektroenerģiju, lai radītu elektrisku dzinējspēku.

2.11.

“Elektriskais spēka piedziņas bloks” ir elektriskā ķēde, kurā ietverts(-i) vilces motors(-i) un var būt ietverta AUEAS, elektroenerģijas pārveidošanas sistēma, elektroniskie pārveidotāji, saistītā vadu un kabeļu instalācija un savienotāji, kā arī savienotājsistēma AUEAS lādēšanai.

2.12.

“Elektroniskais pārveidotājs” ir ierīce, kas spēj kontrolēt un/vai pārveidot elektroenerģiju elektriskajā dzinējspēkā.

2.13.

“Korpuss” ir daļa, ar ko norobežo iekšējos elementus un nodrošina aizsardzību pret tiešu pieskaršanos no jebkura piekļuves virziena.

2.14.

“Atklāta strāvvadošā daļa” ir vadītājdaļa, kurai var pieskarties, ievērojot IPXXB līmeņa aizsardzību, un kura nepilnīgas izolācijas apstākļos elektriski uzlādējas. To skaitā ietilpst zem pārsega esošās daļas, kuras var noņemt, neizmantojot instrumentus.

2.15.

“Sprādziens” ir pēkšņa enerģijas atbrīvošana, kas izraisa spiediena viļņus un/vai lidojošas atlūzas, kuras testējamās ierīces apkārtnē var izraisīt strukturālus un/vai fiziskus bojājumus.

2.16.

“Ārējs elektroenerģijas avots” ir ārpus transportlīdzekļa esoša maiņstrāvas vai līdzstrāvas elektroenerģijas piegādes ierīce.

2.17.

“Augstspriegums” ir elektriskās komponentes vai ķēdes klasifikācija, ja tās darba sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība ir > 60 V un ≤ 1 500 V (līdzstrāva) vai > 30 V un ≤ 1 000 V (maiņstrāva, vidējā kvadrātiskā vērtība).

2.18.

“Aizdegšanās” ir uguns izdalīšanās no testējamās ierīces. Atsevišķas dzirksteles un īsslēgumu caur elektrisko loku neuzskata par uguni.

2.19.

“Uzliesmojošs elektrolīts” ir elektrolīts, kas satur vielas, kuras klasificētas kā 3. kategorijas “uzliesmojošs šķidrums” saskaņā ar dokumentu “UN Recommendations on the Transport of Dangerous Goods – Model Regulations (ANO Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu – Paraugnoteikumi) (17. redakcija, 2011. gada jūnijs) I sējums, 2.3. nodaļa” (2).

2.20.

“Augstsprieguma kopne” ir elektriskā ķēde, kurā ietilpst savienotājsistēma AUEAS lādēšanai, kas darbojas augstspriegumā.

Ja galvaniski savienotas elektriskās ķēdes ir galvaniski pievienotas elektriskajai šasijai un maksimālais spriegums starp jebkuru spriegumaktīvu daļu un elektrisko šasiju vai visām atklātajām strāvvadošajām daļām ir ≤ 30 V maiņstrāvai un ≤ 60 V līdzstrāvai, kā augstsprieguma kopni klasificē tikai tās elektriskās ķēdes sastāvdaļas un detaļas, kas darbojas augstspriegumā.

2.21.

“Netieša pieskaršanās” ir personas pieskaršanās atklātām strāvvadošajām daļām.

2.22.

“Spriegumaktīvas daļas” ir strāvvadošas daļas, kas ir paredzētas elektriskai uzlādei parastos lietošanas apstākļos.

2.23.

“Bagāžas nodalījums” ir bagāžas glabāšanai transportlīdzeklī paredzēta telpa, kas ir ierobežota ar jumtu, pārsegu, grīdu, sānu sienām, kā arī aizsegu un korpusu, kas paredzēti, lai aizsargātu braucējus no tiešas pieskaršanās spriegumaktīvajām daļām, un kas ir atdalīta no pasažieru nodalījuma ar priekšējo vai aizmugurējo starpsienu.

2.24.

“Ražotājs” ir persona vai iestāde, kas apstiprinātājai iestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, vai šī persona vai iestāde ir tieši iesaistīta visos apstiprināšanas procesam pakļautā transportlīdzekļa, sistēmas vai sastāvdaļas ražošanas posmos.

2.25.

“Iebūvēta izolācijas pretestības uzraudzības sistēma” ir ierīce, ar kuras palīdzību uzrauga izolācijas pretestību starp augstsprieguma kopnēm un elektrisko šasiju.

2.26.

“Atklāta tipa vilces baterija” ir ar ūdeni atkārtoti uzpildāma šķidruma tipa baterija, kas ražo ūdeņraža gāzi, kura tiek izvadīta atmosfērā.

2.27.

“Pasažieru nodalījums” ir telpa braucēju uzņemšanai, kas ir ierobežota ar jumtu, grīdu, sānu sienām, durvīm, loga stiklu, priekšējo un aizmugurējo starpsienu vai aizmugurējām durvīm, kā arī ar aizsegiem un korpusiem, kuri paredzēti, lai aizsargātu braucējus no tiešas pieskaršanās spriegumaktīvajām daļām.

2.28.

“Aizsardzības līmenis” ir aizsardzība, ko nodrošina aizsegs/korpuss, attiecībā uz pieskaršanos spriegumaktīvajām daļām ar testēšanas zondi, piemēram, testēšanas pirkstu (IPXXB) vai testēšanas vadu (IPXXD), kā definēts 3. pielikumā.

2.29.

“Atkārtoti uzlādējama enerģijas akumulēšanas sistēma (AUEAS)” ir atkārtoti uzlādējama enerģijas akumulēšanas sistēma, kas nodrošina enerģiju elektriskajam dzinējspēkam.

AUEAS var ietvert apakšsistēmu(-as) kopā ar nepieciešamajām papildu sistēmām fiziskam atbalstam, temperatūras regulācijai, elektroniskai kontrolei, kā arī korpusus.

2.30.

“Pārrāvums” ir kāda notikuma rezultātā jebkura funkcionāla galvaniskā elementa konstrukcijas apvalkā radusies vai palielinājusies atvere, kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu iekļūt ar 12 mm diametra testēšanas pirkstu (IPXXB) un pieskarties spriegumaktīvajām daļām (skatīt 3. pielikumu).

2.31.

“Apkopes slēdzis” ir ierīce elektriskās ķēdes izslēgšanai, veicot AUEAS, kurināmā elementu bloka u. c. pārbaudi un apkopi.

2.32.

“Uzlādes līmenis (SOC)” ir testējamajā ierīcē pieejamā elektriskā lādiņa apjoms, kas izteikts procentos no nominālās ietilpības.

2.33.

“Cietais izolators” ir vadojumu izolējošs pārklājums, kas aizsargā pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvajām daļām no jebkura piekļuves virziena; pārsegi, ar kuriem izolē savienotāju spriegumaktīvās daļas, un laka vai krāsa, kas paredzēta izolācijas nodrošināšanai.

2.34.

“Apakšsistēma” ir jebkāda funkcionāla AUEAS sastāvdaļu konstrukcija.

2.35.

“Testējamā ierīce” ir viss AUEAS kopums vai AUEAS apakšsistēma, uz ko attiecas šajos noteikumos paredzētās pārbaudes.

2.36.

“AUEAS tips” ir sistēmas, kurām ievērojami neatšķiras tādi būtiski parametri kā:

a)	ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)	galvanisko elementu ķīmiskais sastāvs, kapacitāte un fiziskie izmēri;

c)	galvanisko elementu skaits, pieslēguma režīms un fiziskie atbalsti;

d)	korpusa konstrukcija, materiāli un fiziskie izmēri, un

e)	nepieciešamās papildu ierīces fiziskajam atbalstam, temperatūras regulācijai un elektroniskai kontrolei.

2.37.

“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

a)	elektriskā spēka piedziņas bloka un galvaniski savienotās augstsprieguma kopnes uzstādīšana;

b)	elektriskā spēka piedziņas bloka un galvaniski savienotās augstsprieguma kopnes sastāvdaļu pamatīpašības un tips.

2.38.

“Darba spriegums” ir ražotāja norādītā lielākā elektriskās ķēdes sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība (rms), kura var rasties starp strāvvadošajām daļām atklātas ķēdes apstākļos vai parastos darbības apstākļos. Ja elektriskā ķēde ir sadalīta ar galvanisku izolāciju, darba spriegumu nosaka attiecīgi katrai ķēdes daļai atsevišķi.

2.39.

“Šasija, kas pievienota elektriskajai ķēdei” ir maiņstrāvas un līdzstrāvas elektriskās ķēdes, kas galvaniski savienotas ar elektrisko šasiju.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. I daļa. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz elektrodrošību, tostarp augstsprieguma sistēmu elektrodrošību.

3.1.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikums saistībā ar konkrētām prasībām attiecībā uz elektrisko spēka piedziņas bloku, ko iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā noteiktā kārtībā pilnvarots pārstāvis.

3.1.2. Apstiprinājuma pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādas papildu ziņas:

3.1.2.1.

detalizētu aprakstu par transportlīdzekļa tipu attiecībā uz elektrisko spēka piedziņas bloku un galvaniski pievienoto augstsprieguma kopni;

3.1.2.2.

transportlīdzekļiem ar AUEAS papildu pierādījumus tam, ka AUEAS atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām.

3.1.3. Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testiem, un, ja vajadzīgs, pēc ražotāja ieskatiem, ar tehniskā dienesta piekrišanu vai nu papildu transportlīdzekli(-ļus), vai tās transportlīdzekļa daļas, kas ir būtiskas, lai tehniskais dienests varētu veikt testu(-s), kas minēti šo noteikumu 6. punktā.

3.2. II daļa. Atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu (AUEAS) apstiprināšana.

3.2.1. Pieteikumu AUEAS tipa vai atsevišķas tehniskas vienības apstiprināšanai attiecībā uz AUEAS drošības prasībām iesniedz AUEAS ražotājs vai tā noteiktā kārtībā pilnvarots pārstāvis.

3.2.2. Apstiprinājuma pieteikumam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un saskaņā ar šādām papildu ziņām:

3.2.2.1.

detalizēts AUEAS tipa vai atsevišķu tehnisko vienību apraksts attiecībā uz AUEAS drošumu.

3.2.3. AUEAS tipa sastāvdaļas(-u) paraugu apstiprina, un pēc ražotāja izvēles un ar tehniskā dienesta piekrišanu tās transportlīdzekļa daļas, kas ir būtiskas testēšanas vajadzībām, iesniedz tehniskajam dienestam, kurš ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testu izpildi.

3.3. Tipa apstiprinātāja iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais tips atbilst šo noteikumu attiecīgajās daļās noteiktajām prasībām, tad šis tips tiek apstiprināts.

4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik šo noteikumu esošajā redakcijā 02) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izdošanas dienai. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.3. Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu, paplašināšanu vai atsaukšanu, vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek iesniegts līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst 1. pielikuma 1. vai 2. daļā sniegtajam paraugam saskaņā ar šiem noteikumiem.

4.4. Katram transportlīdzeklim vai AUEAS, kā arī atsevišķai tehniskajai vienībai, kas atbilst tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko apstiprinājuma izdevējas valsts apzīmējums (3).

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs.

4.4.3.

Ja AUEAS vai atsevišķa AUEAS tehniskā vienība ir apstiprināta, burtam “R” seko simbols “ES”.

4.5. Ja transportlīdzeklis vai AUEAS atbilst tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kuri pievienoti minētajam nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numuru un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6. Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.6.1. Transportlīdzeklim apstiprinājuma marķējumu piestiprina uz ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

4.6.2. AUEAS vai atsevišķai tehniskai vienībai, kas ir apstiprināta kā AUEAS, ražotājs apstiprinājuma marķējumu piestiprina uz galvenā AUEAS elementa.

4.7. Šo noteikumu 2. pielikumā ir pievienoti apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma paraugi.

5. I DAĻA. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA ELEKTRODROŠĪBU

5.1. Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu

Šīs elektrodrošības prasības piemēro augstsprieguma kopnēm apstākļos, kad tās nav savienotas ar ārēju augstsprieguma elektroenerģijas avotu.

5.1.1. Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvajām daļām ir nepieciešama arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar AUEAS tipu, kurš apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu.

Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvajām daļām atbilst 5.1.1.1. un 5.1.1.2. punktam. Aizsargelementi (cietais izolators, aizsegs, korpuss utt.) ir tādi, lai tos nevarētu atvērt, izjaukt vai noņemt, neizmantojot instrumentus.

5.1.1.1. Pasažieru vai bagāžas nodalījumā esošo spriegumaktīvo daļu aizsardzībai nodrošina IPXXD aizsardzības līmeni.

5.1.1.2. Spriegumaktīvo daļu aizsardzībai zonās, kas nav pasažieru vai bagāžas nodalījumā, nodrošina IPXXB aizsardzības līmeni.

5.1.1.3. Savienotāji

Tiek uzskatīts, ka savienotāji (tostarp transportlīdzekļa pievadi) atbilst šai prasībai, ja:

a)	tie atbilst 5.1.1.1. un 5.1.1.2. punktam, ja tie ir atvienojami bez instrumentu palīdzības; vai

b)	tie atrodas zem grīdas un ir aprīkoti ar slēdzenes mehānismu; vai

c)	tie ir aprīkoti ar slēgmehānismu un pārējās sastāvdaļas atdalāmas no savienotāja, izmantojot instrumentus; vai

d)	spriegumaktīvo daļu spriegums 1 sekundes laikā pēc savienotāja atvienošanas ir vienāds ar vai mazāks par 60 V (līdzstrāva) vai vienāds ar vai mazāks par 30 V (maiņstrāva, vidējā kvadrātiskā vērtība).

5.1.1.4. Apkopes slēdzis

Ja bez instrumentiem atverams, izjaucams vai noņemams apkopes slēdzis tiek bez instrumentiem atvērts, izjaukts vai noņemts, ir pieļaujams ievērot aizsardzības līmeni IPXXB.

5.1.1.5. Marķējums

5.1.1.5.1. Gadījumā, ja AUEAS ir augstsprieguma jauda, uz AUEAS vai tā tuvumā ir jābūt redzamam attēlā redzamajam simbolam. Simbola pamats ir dzeltens, bet malas un bulta ir melna:

Augstsprieguma iekārtas marķējums

5.1.1.5.2. Šis simbols ir redzams arī uz korpusiem un aizsegiem, kuri noņemšanas gadījumā atklāj augstsprieguma ķēdes spriegumaktīvās daļas. Šis noteikums ir neobligāts attiecībā uz visiem augstsprieguma kopņu savienotājiem. Šo noteikumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja aizsegiem vai korpusiem nevar fiziski piekļūt, tos nevar atvērt vai noņemt; ja vien, izmantojot instrumentus, netiek noņemtas citas transportlīdzekļa daļas;

b)	ja aizsegi vai korpusi atrodas zem transportlīdzekļa grīdas.

5.1.1.5.3. Augstsprieguma kopņu kabeļus, kas nav ievietoti korpusos, marķē ar oranžu ārējo izolāciju.

5.1.2. Aizsardzība pret netiešu saskari

Aizsardzība pret netiešu saskari ir nepieciešama arī transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar jebkuru AUEAS tipu, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu.

5.1.2.1. Aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu netiešas saskares gadījumā atklātas strāvvadošās daļas, piemēram, strāvu vadošus aizsegus vai korpusus, galvaniski un droši savieno ar elektrisko šasiju, izmantojot elektrisko vadu vai zemējuma vadu, vai, piemēram, ar metināšanas vai skrūvju palīdzību, lai nerastos bīstams potenciāls.

5.1.2.2. Pretestība starp visām atklātajām strāvvadošajām daļām un elektrisko šasiju ir mazāka par 0,1 omu, strāvas stiprumam esot ne mazākam par 0,2 ampēriem.

Šī prasība ir ievērota, ja galvaniskais savienojums ir nodrošināts ar metināšanas palīdzību.

5.1.2.3. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts savienot ar iezemēto ārējo elektroenerģijas avotu, izmantojot vadītājsavienojumu, tiek nodrošināta ierīce, ar kuras palīdzību nodrošina elektriskās šasijas galvanisko savienojumu ar zemi.

Šī ierīce nodrošina savienojumu ar zemi, pirms transportlīdzeklim pievada ārējo spriegumu, un saglabā šo savienojumu, līdz transportlīdzeklim ārējais spriegums vairs netiek pievadīts.

Atbilstību šai prasībai apliecina vai nu izmantojot savienotāju, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs, vai veicot analīzi.

5.1.3. Izolācijas pretestība

Šis punkts neattiecas uz šasijām pievienotām elektriskajām ķēdēm, ja maksimālais spriegums starp jebkuru aktīvo daļu un elektrisko šasiju vai starp jebkādām atklātajām strāvvadošajām daļām nepārsniedz 30 V (maiņstrāva, vidējā kvadrātiskā vērtība) vai 60 V (līdzstrāva).

5.1.3.1. Elektriskais spēka piedziņas bloks, kas sastāv no atsevišķām līdzstrāvas vai maiņstrāvas kopnēm

Ja maiņstrāvas augstsprieguma kopnes un līdzstrāvas augstsprieguma kopnes ir savstarpēji galvaniski izolētas, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju līdzstrāvas kopnēm ir vismaz 100 Ω/V pie darba sprieguma un maiņstrāvas kopnēm vismaz 500 Ω/V pie darba sprieguma.

Mērījumus veic saskaņā ar 4.A pielikumu “Izolācijas pretestības mērīšanas metode transportlīdzekļa līmeņa testam”.

5.1.3.2. Elektriskais spēka piedziņas bloks, kas sastāv no kombinētām līdzstrāvas un maiņstrāvas kopnēm

Ja maiņstrāvas augstsprieguma kopnes un līdzstrāvas augstsprieguma kopnes ir galvaniski savienotas, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 500 Ω/V pie darba sprieguma.

Tomēr, ja visas augstsprieguma maiņstrāvas kopnes ir aizsargātas, izmantojot vienu no diviem turpmāk minētajiem paņēmieniem, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir 100 Ω/V pie darba sprieguma:

a)	divas vai vairākas cietā izolatora kārtas, aizsegi vai korpusi, kas, piemēram, attiecībā uz vadojumu, neatkarīgi atbilst 5.1.1. punkta prasībai;

b)	mehāniski izturīgi aizsargelementi, kas ir pietiekami ilglaicīgi transportlīdzekļa darbmūžā, piemēram, motora korpuss, elektronisko pārveidotāju korpusi vai savienotāji.

Izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju var tikt apliecināta, izmantojot aprēķinus, mērījumus vai abu paņēmienu kombināciju.

Mērījumus veic saskaņā ar 4.A pielikumu “Izolācijas pretestības mērīšanas metode transportlīdzekļa līmeņa testam”.

5.1.3.3. Ar kurināmā elementiem darbināmi transportlīdzekļi

Ja laika gaitā obligāto prasību par izolācijas pretestību nevar ievērot, aizsardzību nodrošina ar kādu no šiem līdzekļiem:

a)	divas vai vairākas cietā izolatora kārtas, aizsegi vai korpusi, kas attiecīgi atbilst 5.1.1. punkta prasībai;

iebūvēta izolācijas pretestības monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību vadītājs tiek brīdināts, kad izolācijas pretestība kļūst mazāka par paredzēto minimālo vērtību. Izolācijas pretestību starp AUEAS lādēšanai paredzētu savienotājsistēmas augstsprieguma kopni, kas ir ieslēgta tikai tad, kad notiek AUEAS uzlāde, un elektrisko šasiju, neuzrauga. Iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbību apstiprina saskaņā ar 5. pielikumu.

5.1.3.4. Prasības attiecībā uz AUEAS lādēšanai paredzētas savienotājsistēmas izolācijas pretestību.

Transportlīdzekļa pievadam, ko paredzēts vadoši savienots ar iezemēto ārējo maiņstrāvas elektroenerģijas avotu, un elektriskajai ķēdei, kas ir galvaniski savienota ar transportlīdzekļa pievadu AUEAS lādēšanas laikā, izolācijas pretestība starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju ir vismaz 1 ΜΩ, kad lādētāja savienotājs ir atvienots. Mērījumu laikā AUEAS var atvienot.

5.2. Atkārtoti uzlādējama enerģijas akumulēšanas sistēma (AUEAS)

5.2.1. Attiecībā uz transportlīdzekli ar AUEAS tiek izpildīta vai nu 5.2.1.1. punktā, vai 5.2.1.2. punktā minētā prasība.

5.2.1.1. Attiecībā uz AUEAS, kuras tips ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu II daļu, to uzstāda saskaņā ar AUEAS ražotāja sniegtajiem norādījumiem un saskaņā ar aprakstu, kas sniegts šo noteikumu 6. pielikuma 2. daļā.

5.2.1.2. AUEAS atbilst attiecīgajām šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām.

5.2.2. Gāzes uzkrāšanās

Lai novērstu ūdeņraža gāzes uzkrāšanos, nodalījumus, kuros atrodas atklāta tipa vilces baterijas un kuros var rasties ūdeņraža gāze, aprīko ar ventilatoru vai ventilācijas kanālu.

5.3. Funkcionālā drošība

Kad transportlīdzeklim kļūst iespējams “braukšanas aktīvais režīms” vadītājam tiek dots vismaz īslaicīgs signāls.

Tomēr šo noteikumu nepiemēro apstākļos, kad transportlīdzekli tieši vai netieši ar dzinējspēku nodrošina iekšdedzes motors.

Atstājot transportlīdzekli, vadītājs ar signāla palīdzību (piemēram, ar optisku vai skaņas signālu) tiek informēts, ja transportlīdzeklis joprojām ir braukšanas aktīvajā režīmā.

Ja lietotājs var ārēji uzlādēt iebūvētu AUEAS, transportlīdzeklis nedrīkst spēt kustēties, izmantojot vilces sistēmu tikmēr, kamēr ārējā elektroenerģijas avota savienotājs ir fiziski savienots ar transportlīdzekļa pievadu.

Prasības ievērošanu apliecina, izmantojot savienotāju, ko norādījis automobiļa ražotājs.

Vadītājam tiek norādīts braukšanas virziena vadības ierīces stāvoklis.

5.4. Ūdeņraža emisiju noteikšana

5.4.1. Šī pārbaude ir veicama visiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar atklāta tipa vilces baterijām. Ja AUEAS ir apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu II daļu un uzstādīta saskaņā ar 5.2.1.1. punktu, šo testu transportlīdzekļa apstiprināšanas procesā var izlaist.

5.4.2. Minēto pārbaudi veic saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā aprakstīto metodi. Paraugus ņem un analīzi veic saskaņā ar metodēm, kas ir paredzētas attiecībā uz ūdeņradi. Ir iespējams apstiprināt arī citas analīzes metodes, ja ir pierādīts, ka tās sniedz ekvivalentus rezultātus.

5.4.3. Normālas uzlādes procedūras laikā saskaņā ar 7. pielikumā minētajiem nosacījumiem ūdeņraža emisijas 5 stundu laikā ir mazākas par 125 g vai laikā t2 (stundās) mazākas par 25 × t2 g.

5.4.4. Uzlādē, ko veic ar tāda lādētāja palīdzību, kurš uzrāda kļūmi (nosacījumi ir doti 7. pielikumā), ūdeņraža emisijas ir mazākas par 42 g. Turklāt lādētājam iespējamā atteice ierobežojama līdz 30 minūtēm.

5.4.5. Visu ar AUEAS lādēšanu saistīto darbību, tostarp uzlādes apturēšanas, vadība notiek automātiski.

5.4.6. Nav iespējams uzlādes fāzes vadīt manuāli.

5.4.7. Parastas darbības, piemēram, pievienošana zemsprieguma elektrotīklam un atvienošana no tā vai enerģijas padeves pārtraukumi nedrīkst ietekmēt uzlādes fāžu vadības sistēmu.

5.4.8. Par nozīmīgām uzlādes kļūmēm pastāvīgi norāda indikators. Nozīmīga kļūme ir kļūme, kas var izraisīt lādētāja nepareizu darbību turpmākas lādēšanas laikā.

5.4.9. Lietošanas pamācībā ražotājam ir jānorāda, ka transportlīdzeklis atbilst minētajām prasībām.

5.4.10. Transportlīdzekļa tipam piešķirto apstiprinājumu attiecībā uz ūdeņraža emisijām var paplašināt, ietverot dažādus transportlīdzekļu tipus, kas ir no vienas un tās pašas transportlīdzekļu saimes, kas aprakstīta 7. pielikuma 2. papildinājumā sniegtajā saimes definīcijā.

6. II DAĻA. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ATKĀRTOTI UZLĀDĒJAMU ENERĢIJAS AKUMULĒŠANAS SISTĒMU (AUEAS) DROŠUMU

6.1. Vispārīga informācija

Tiek piemērota šo noteikumu 8. pielikumā noteiktā procedūra.

6.2. Vibrācija

6.2.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.A pielikumu.

6.2.2. Pieņemšanas kritēriji

6.2.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.2.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.3. Termiskā trieciena un cikliskā testēšana

6.3.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.B pielikumu.

6.3.2. Pieņemšanas kritēriji

6.3.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.3.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.4. Mehāniskā iedarbība

6.4.1. Mehānisks trieciens

Pēc ražotāja izvēles testu var veikt vai nu kā

a)	transportlīdzekļa līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.4.1.1. punktu vai

b)	sastāvdaļu līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.4.1.2. punktu, vai

c)	jebkuru a) un b) kombināciju dažādiem transportlīdzekļa pārvietošanās virzieniem.

6.4.1.1. Transportlīdzekļa līmeņa tests

Atbilstību tālāk sniegtajā 6.4.1.3. punktā noteiktajām pieņemšanas kritēriju prasībām, var pierādīt ar AUEAS, kas uzstādītas transportlīdzekļiem, kuri ir bijuši pakļauti transportlīdzekļa sadursmes testiem saskaņā ar Noteikumu Nr. 12 3. pielikumu vai Noteikumu Nr. 94. 3. pielikumu attiecībā uz frontālu triecienu, un Noteikumu Nr. 95, 4. pielikumu attiecībā uz triecienu pa sāniem. Apkārtējā temperatūra un uzlādes stāvoklis ir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

Saskaņā ar šo punktu testēto AUEAS apstiprināšana ir ierobežojama tikai konkrētam transportlīdzekļa tipam.

6.4.1.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.C pielikumu.

6.4.1.3. Pieņemšanas kritēriji

Testa laikā nevar konstatēt:

a)	aizdegšanos;

b)	sprādzienu;

c1)

elektrolīta noplūdi, ja testē saskaņā ar 6.4.1.1. punktu:

i)	laika posmā, kas sākas no trieciena un ilgst 30 minūtes pasažieru nodalījumā nenotiek elektrolīta noplūde no AUEAS;

ii)	no AUEAS ārpus pasažieru nodalījuma noplūst ne vairāk kā 7 % no AUEAS elektrolīta tilpuma (uz atklāta tipa vilces baterijām attiecas arī ierobežojums – ne vairāk kā 5 litri);

c2)	elektrolīta noplūdi, ja testē saskaņā ar 6.4.1.2. punktu.

Pēc tam, kad transportlīdzekļa līmeņa tests (6.4.1.1. punkts) paveikts, AUEAS, kas atrodas pasažieru nodalījumā, paliek savā vietā un AUEAS sastāvdaļas paliek AUEAS robežās. Neviena jebkuras AUEAS daļa, kas atrodas ārpus pasažieru nodalījuma, trieciena testa procedūras laikā vai pēc tam nenonāk pasažieru nodalījumā.

Pēc tam, kad sastāvdaļu līmeņa tests (6.4.1.2. punkts) paveikts, stiprinājumi notur testējamo ierīci savā vietā, un tās sastāvdaļas paliek tās robežās.

Augstsprieguma AUEAS gadījumā testējamās ierīces izolācijas pretestība visai AUEAS nodrošina vismaz 100 Ω/V, ko mēra pēc testēšanas saskaņā ar šo noteikumu 4.A. vai 4.B pielikumu, vai arī attiecībā uz testējamo ierīci tiek nodrošināts aizsardzības līmenis IPXXB.

Attiecībā uz AUEAS, kas testētas saskaņā ar 6.4.1.2. punktu, pierādījumus par iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

Lai pārliecinātos par atbilstību 6.4.1.3. punkta c1) apakšpunktam, ja nepieciešams, fiziskās drošības līdzeklim (korpusam) uzklāj attiecīgu pārklājumu, lai pārliecinātos, vai trieciena testu rezultātā no AUEAS nenotiek elektrolīta noplūdes. Ja vien ražotājs nenodrošina līdzekļus dažādo šķidrumu noplūžu diferencēšanai, visas noplūdes uzskata par elektrolīta noplūdēm.

6.4.2. Mehāniskā integritāte

Šis tests attiecas tikai uz AUEAS, kas paredzētas uzstādīšanai M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos.

Pēc ražotāja izvēles testu var veikt, vai nu kā

a)	transportlīdzekļa līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2.1. punktu vai

b)	sastāvdaļu līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2.2. punktu.

6.4.2.1. Transportlīdzeklim atbilstošs tests

Pēc ražotāja izvēles testēšanu var veikt vai nu kā

a)	transportlīdzekļa līmeņa dinamiskos testus saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2.1.1. punktu, vai

b)	transportlīdzeklim raksturīgu sastāvdaļu testu saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2.1.2. punktu vai

c)	jebkuru a) un b) kombināciju dažādiem transportlīdzekļa pārvietošanās virzieniem.

Ja AUEAS ir uzstādīta zonā starp līniju no transportlīdzekļa aizmugures malas perpendikulāri transportlīdzekļa centra līnijai un 300 mm uz priekšu un paralēli šai līnijai, ražotājs tehniskajam dienestam pierāda transportlīdzeklī esošās AUEAS mehāniskās integritātes efektivitāti.

Saskaņā ar šo punktu testētās AUEAS apstiprinājums attiecas tikai uz konkrētā transportlīdzekļa tipu.

6.4.2.1.1. Transportlīdzekļa līmeņa dinamiskā testēšana

Atbilstību prasībām, kas noteiktas tālāk minētā 6.4.2.3. punkta pieņemšanas kritērijiem, var pierādīt, izmantojot AUEAS, kas uzstādīta transportlīdzekļiem, kuri ir bijuši pakļauti transportlīdzekļa sadursmes testiem saskaņā ar Noteikumu Nr. 12 vai 94 3. pielikumu attiecībā uz frontālu triecienu, kā arī Noteikumu Nr. 95 4. pielikumu attiecībā uz triecienu no sāniem. Apkārtējā temperatūra un uzlādes stāvoklis ir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

6.4.2.1.2. Transportlīdzeklim raksturīgo sastāvdaļu testēšana

Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.D pielikumu.

Saspiešanas spēku, kas aizstāj paredzēto spēku, kurš noteikts 8.D pielikuma 3.2.1. punktā, nosaka transportlīdzekļa ražotājs, izmantojot datus vai nu no faktiskajiem trieciena testiem vai to simulācijas, kā noteikts Noteikumu Nr. 12 vai Nr. 94 3. pielikumā par pārvietošanās virzienu un saskaņā ar Noteikumu Nr. 95 4. pielikumu par horizontāli perpendikulāru virzienu attiecībā pret pārvietošanās virzienu. Šos spēkus apstiprina tehniskais dienests.

Ražotāji, vienojoties ar tehnisko dienestu, var izmantot spēkus, kas izriet no datiem, kuri iegūti no alternatīvām sadursmes testa procedūrām, bet šiem spēkiem jābūt lielākiem vai vienādiem ar spēkiem, kas būtu iegūti, izmantojot datus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

Ražotājs var noteikt, kuras detaļas pieder AUEAS mehāniskajai aizsardzībai izmantotajām transportlīdzekļa korpusa daļām. Testu veic ar AUEAS, kas piemontēta minētā transportlīdzekļa konstrukcijai tādā veidā, kas atbilst tās uzstādīšanas veidam transportlīdzeklī.

6.4.2.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.D pielikumu.

AUEAS, kas apstiprinātas saskaņā ar šo punktu, tiek montētas zonā, kas atrodas starp divām plaknēm: a) vertikāla plakne perpendikulāri transportlīdzekļa centra līnijai, kas atrodas 420 mm uz aizmuguri no transportlīdzekļa priekšējās malas, un b) vertikāla plakne perpendikulāri transportlīdzekļa centra līnijai, kas atrodas 300 mm uz priekšu no transportlīdzekļa aizmugurējās malas.

Montāžas ierobežojumi ir dokumentēti 6. pielikumā – 2. daļa.

Saspiešanas spēku, kas norādīts 8.D pielikuma 3.2.1. punktā var aizstāt ar vērtību, kādu norādījis ražotājs, ja trieciena spēku dokumentē 6. pielikuma 2. daļā kā montāžas ierobežojumu. Šajā gadījumā transportlīdzekļa ražotājs, kas izmanto šādu AUEAS, apstiprināšanas procesa laikā saskaņā ar šo noteikumu I daļu pierāda, ka saskares spēks ar AUEAS nepārsniegs AUEAS ražotāja deklarēto skaitli. Minēto spēku nosaka transportlīdzekļa ražotājs, izmantojot datus vai nu no faktiskajiem sadursmju testiem vai to simulācijas, kā noteikts Noteikumu Nr. 12 vai Nr. 94 3. pielikumā par pārvietošanās virzienu un saskaņā ar Noteikumu Nr. 95 4. pielikumu par horizontāli perpendikulāru virzienu attiecībā pret pārvietošanās virzienu. Šos spēkus apstiprina ražotājs kopā ar tehnisko dienestu.

6.4.2.3. Pieņemšanas kritēriji

Testa laikā nevar konstatēt:

a)	aizdegšanos;

b)	sprādzienu;

c1)

elektrolīta noplūdi, ja testē saskaņā ar 6.4.1.1. punktu:

i)	laika posmā, kas sākas no trieciena un ilgst 30 minūtes pasažieru nodalījumā nenotiek elektrolīta noplūde no AUEAS;

ii)	no AUEAS ārpus pasažieru nodalījuma noplūst ne vairāk kā 7 % no AUEAS elektrolīta tilpuma (uz atklāta tipa vilces baterijām attiecas arī ierobežojums – ne vairāk kā 5 litri);

c2)	elektrolīta noplūdi, ja testē saskaņā ar 6.4.2.2. punktu.

Augstsprieguma AUEAS gadījumā testējamās ierīces izolācijas pretestība visai AUEAS nodrošina vismaz 100 Ω/V, ko mēra saskaņā ar šo noteikumu 4.A vai 4.B pielikumu, vai arī attiecībā uz testējamo ierīci tiek nodrošināts aizsardzības līmenis IPXXB.

Ja testēšana notiek saskaņā ar 6.4.2.2. punktu, iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

Lai pārliecinātos par atbilstību 6.4.2.3. punkta c1) apakšpunktam, ja nepieciešams, fiziskās drošības līdzeklim (korpusam) uzklāj attiecīgu pārklājumu, lai pārliecinātos, vai trieciena testu rezultātā no AUEAS nenotiek elektrolīta noplūdes. Ja vien ražotājs nenodrošina līdzekļus dažādo šķidrumu noplūžu diferencēšanai, visas noplūdes uzskata par elektrolīta noplūdēm.

6.5. Ugunsizturība

Šis tests ir nepieciešams AUEAS, kurās ir uzliesmojošs elektrolīts.

Šis tests nav nepieciešams, ja AUEAS transportlīdzeklī ir uzstādīta tā, ka AUEAS apvalka zemākā virsma atrodas vairāk nekā 1,5 m virs zemes. Ja AUEAS apakšējā virsma ir vairāk nekā 1,5 m virs zemes, šo testu var veikt pēc ražotāja izvēles. Testēts tiek viens paraugs.

Pēc ražotāja izvēles testu var veikt vai nu kā:

a)	transportlīdzekļa līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.5.1. punktu, vai

b)	sastāvdaļu līmeņa testu saskaņā ar šo noteikumu 6.5.2. punktu.

6.5.1. Transportlīdzekļa līmeņa tests

Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.E pielikuma 3.2.1. punktu.

Saskaņā ar šo punktu testētās AUEAS apstiprinājums attiecas tikai uz konkrētā transportlīdzekļa tipu.

6.5.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.E pielikuma 3.2.2. punktu.

6.5.3. Pieņemšanas kritēriji

6.5.3.1. Testa laikā testējamā ierīce neuzrāda nekādas eksplozijas pazīmes.

6.6. Ārējā aizsardzība pret īssavienojumu

6.6.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.F pielikumu.

6.6.2. Pieņemšanas kritēriji

6.6.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.6.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.7. Aizsardzība pret pārmērīgu uzlādēšanu

6.7.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.G pielikumu.

6.7.2. Pieņemšanas kritēriji

6.7.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.7.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.8. Aizsardzība pret pārmērīgu izlādēšanos

6.8.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.H pielikumu.

6.8.2. Pieņemšanas kritēriji

6.8.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.8.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.9. Aizsardzība pret pārkaršanu

6.9.1. Šis tests veicams saskaņā ar šo noteikumu 8.I pielikumu.

6.9.2. Pieņemšanas kritēriji

6.9.2.1. Testa laikā nevar konstatēt:

a)	elektrolīta noplūdi;

b)	pārrāvumu (attiecas uz augstsprieguma AUEAS);

c)	aizdegšanos;

d)	eksploziju.

Iespējamu elektrolīta noplūdi pārbauda vizuāli, neveicot testējamās ierīces daļu demontāžu.

6.9.2.2. Augstsprieguma AUEAS izolācijas pretestība, ko mēra pēc testa saskaņā ar šo noteikumu 4.B pielikumu, nav mazāka par 100 Ω/V.

6.10. Emisijas

Vērā tiek ņemta parastas lietošanas laikā notiekošā enerģijas pārveidošanas procesa radīto gāzu emisijas iespējamība.

6.10.1. Atklāta tipa vilces baterijas, atbilst šo noteikumu 5.4. punkta prasībām attiecībā uz ūdeņraža emisijām.

Tiek uzskatīts, ka sistēmas ar slēgtu ķīmisku procesu (piemēram, litija-jonu akumulatori) parastos ekspluatācijas apstākļos nerada emisijas.

Slēgtu ķīmisko procesu apraksta un dokumentē akumulatora ražotājs, 6. pielikums – 2. daļa.

Citas tehnoloģijas izvērtē ražotājs un tehniskais dienests attiecībā uz iespējamajām emisijām parastos ekspluatācijas apstākļos.

6.10.2. Pieņemšanas kritēriji

Nosacījumus ūdeņraža emisijām sk. šo noteikumu 5.4. punktā.

Slēgtām sistēmām, kurās notiek slēgts ķīmisks process, emisiju pārbaude nav nepieciešama.

7. TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOJUMI UN PAPLAŠINĀŠANA

7.1. Par katru gadījumu, kad pārveidots transportlīdzeklis vai AUEAS tips, saskaņā ar šiem noteikumiem ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa vai AUEAS tipu. Šī iestāde var vai nu

7.1.1.

atzīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nevarētu būt nozīmīgas nelabvēlīgas sekas un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis vai AUEAS joprojām atbilst attiecīgajām prasībām, vai

7.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2. Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidīšanu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kura izveidota šādam paplašinājumam, un par to informē pārējās 1958. gada līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā (1. vai 2. daļā) iekļautajam paraugam.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1. Transportlīdzekļus vai AUEAS, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot šo noteikumu attiecīgās(-o) daļas(-u) prasības.

8.2. Lai pārbaudītu, vai iepriekš 8.1. punktā minētās prasības ir izpildītas, izdara ražojumam atbilstošas pārbaudes.

8.3. Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.3.1.

nodrošina procedūras transportlīdzekļa vai AUEAS efektīvai kvalitātes kontrolei;

8.3.2.

var piekļūt testu iekārtām, kas nepieciešamas katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

8.3.3.

nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pievienoto dokumentu pieejamību periodā, ko nosaka, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi;

8.3.4.

analizē katra testēšanas tipa rezultātu, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļa vai AUEAS parametru konsekvenci, ievērojot pieļaujamās variācijas rūpnieciskajā ražošanā;

8.3.5.

nodrošina, lai katram transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipam veiktu vismaz šo noteikumu attiecīgajā(-ās) daļā(-ās) paredzētos testus;

8.3.6.

nodrošina, ka jebkura paraugu vai testējamo elementu kopa, kurā redzama neatbilstība attiecīgajam testa tipam, ir pamats papildu paraugu ņemšanai un testēšanai. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību.

8.4. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst pārbaudīt atbilstības kontroles metodes, ko piemēro katrā ražotnē.

8.4.1. Katrā inspekcijā inspektoram, kas to veic, uzrāda testu reģistrus un ražošanas uzskaites datus.

8.4.2. Inspektors izlases veidā var ņemt paraugus testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Obligāto paraugu skaitu var noteikt pēc paša ražotāja pārbaužu rezultātiem.

8.4.3. Ja kvalitātes līmenis izrādās nepietiekams vai šķiet nepieciešams veikt izdarīto testu derīguma pārbaudi saskaņā ar 8.4.2. punktu, inspektors atlasa paraugus, ko nosūta tehniskajam dienestam, kurš ir izdarījis tipa apstiprinājuma testus.

8.4.4. Kompetentā iestāde var veikt visus šajos noteikumos paredzētos testus.

8.4.5. Parasti tipa apstiprinātāja iestāde inspekcijas veic reizi gadā. Ja šo apmeklējumu laikā tiek konstatēti neapmierinoši rezultāti, tad tipa apstiprinātājai iestādei jānodrošina, lai pēc iespējas ātri tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa vai AUEAS tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja tiek konstatēta neatbilstība 8. punktā minētajām prasībām vai ja transportlīdzeklis/AUEAS vai to sastāvdaļas neiztur iepriekš 8.3.5. punktā paredzētos testus.

9.2. Ja līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties paziņo par to pārējām līgumslēdzējām pusēm, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā (1. vai 2. daļā) iekļautajam paraugam.

10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma īpašnieks pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā transportlīdzekļa/AUEAS tipa ražošanu, tas informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Minētā iestāde, saņēmusi attiecīgo paziņojumu, informē pārējās 1958. gada līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā (1. vai 2. daļā) iekļautajam paraugam.

11. PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

1958. gada nolīgumu noslēgušās puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu.

12. PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1. No 02. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

12.2. Pēc 36 mēnešiem kopš 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi saskaņā ar 02. sērijas grozījumiem.

12.3. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt apstiprinājumus tiem transportlīdzekļu tipiem, kuri atbilst prasībām, kas paredzētas šajos noteikumos, kuri grozīti ar iepriekšējām grozījumu sērijām, [36] mēnešus no 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas.

12.4. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt paplašinājumu apstiprinājumam, kas ir saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.5. Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav pienākums pieņemt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

(1) Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.), dokumenta ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punktā.

(2) www.unece.org/trans/danger/publi/unrec/rev17/17files_e.html

(3) 1958. gada līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.3.

1. PIELIKUMS

1. DAĻA

2. DAĻA

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZKĀRTOJUMS

A paraugs

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

1. attēls

Transportlīdzeklim piestiprināts apstiprinājuma marķējums, kāds redzams 1. attēlā, norāda, ka attiecīgā tipa autotransporta līdzeklis ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100 ar apstiprinājuma numuru 022492. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

2. attēls

AUEAS piestiprināts apstiprinājuma marķējums, kāds redzams 2. attēlā, norāda, ka attiecīgā tipa AUEAS ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100 un ar apstiprinājuma numuru 022492. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju

B paraugs

(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu).

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts autotransporta līdzeklim, norāda, ka automobilis ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 100 un Nr. 42 (1). Apstiprinājuma numurs norāda, ka laikā, kad attiecīgie apstiprinājumi ir piešķirti, Noteikumi Nr. 100 jau bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 42 bija sākotnējā redakcijā.

(1) Pēdējais numurs ir tikai piemērs.

3. PIELIKUMS

AIZSARDZĪBA PRET TIEŠU PIESKARŠANOS SPRIEGUMAM PIESLĒGTĀM DAĻĀM

1. PIEKĻUVES ZONDES

Piekļuves zondes, kas ļauj pārbaudīt personu aizsardzības līmeni pret piekļuvi spriegumaktīvajām daļām, ir aprakstītas tabulā.

2. TESTĒŠANAS APSTĀKĻI

Piekļuves zondi, pielietojot spēku, kā norādīts tabulā, spiež pret korpusa atverēm. Ja zonde daļēji vai pilnīgi iekļūst atverē, to novietojot jebkurā iespējamajā stāvoklī, atdures virsma nekādā gadījumā pilnīgi neizkļūst cauri atverei.

Iekšējie aizsegi tiek uzskatīti par daļu no korpusa.

Barošanas zemspriegumu (ne mazāk par 40 V un ne vairāk par 50 V) savieno virknes slēgumā ar piemērotu spuldzi, ja vajadzīgs, starp zondi un aizsegā vai korpusā esošajām spriegumaktīvajām daļām.

Signāla ķēdes metode ir piemērojama arī augstsprieguma iekārtas spriegumaktīvajām kustīgajām daļām.

Ja iespējams, ir pieļaujams iekšējās kustīgās daļas darbināt lēni.

3. PIEŅEMŠANAS NOSACĪJUMI

Piekļuves zonde nedrīkst skart spriegumaktīvās daļas.

Ja šī prasība tiek pārbaudīta, izveidojot signāla ķēdi starp zondi un spriegumaktīvajām daļām, spuldze neiedegas.

Veicot testu attiecībā uz IPXXB, posmainais testēšanas pirksts var iekļūt 80 mm dziļi atverē, tomēr atdures virsma (diametrs 50 mm × 20 mm) tajā neiekļūst. Uzsākot no taisnas pozīcijas, abus testēšanas pirksta posmus vienu pēc otras loka leņķī līdz 90 grādiem attiecībā pret pirksta blakus esošā posma asi loka un novieto visās iespējamajās pozīcijās.

Veicot testu attiecībā uz IPXXD, piekļuves zonde var iekļūt pilnā garumā, tomēr atdures virsma atverē pilnīgi neiekļūst.

Piekļuves zondes personu aizsardzības līmeņa testēšanai attiecībā uz piekļuvi bīstamām daļām

Pirmais cipars

Papildu burts

Piekļuves paraugs

(izmēri milimetros)

Testēšanas spēks

Posmainais testēšanas pirksts

10 N ± 10 %

4, 5, 6

Testa vads – diametrs 1,0 mm, garums 100 mm

1 N ± 10 %

Posmainais testēšanas pirksts

Materiāls: metāls, ja nav norādīts citādi

Lineārie izmēri milimetros

Pielaides izmēros, nenorādot konkrēto pielaidi:

a)	stūros: 0/– 10°;

b)	lineārajos izmēros: līdz 25 mm: 0/– 0,05 mm virs 25 mm: ± 0,2 mm

Abi posmi nodrošina kustību vienā un tajā pašā plaknē un vienā un tajā pašā virzienā līdz 90° leņķim (pielaide no 0 līdz + 10°).

4.A PIELIKUMS

IZOLĀCIJAS PRETESTĪBAS MĒRĪŠANAS METODE TRANSPORTLĪDZEKĻA LĪMEŅA TESTIEM

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Izolācijas pretestību katrai transportlīdzekļa augstsprieguma kopnei mēra vai nosaka ar aprēķiniem, izmantojot mērījumu vērtības no katras augstsprieguma kopnes daļas vai sastāvdaļas vienības (turpmāk – dalītais mērījums).

2. MĒRĪŠANAS METODE

Izolācijas pretestības mērījumus veic, izvēloties atbilstošu mērīšanas metodi no šā pielikuma 2.1. līdz 2.2. punktā uzskaitītajām metodēm atkarībā no spriegumaktīvo daļu elektriskā lādiņa vai izolācijas pretestības utt.

Mērāmās elektriskās ķēdes diapazonu noskaidro iepriekš, izmantojot ķēdes diagrammas u.c.

Turklāt var veikt pielāgojumus, kas vajadzīgi izolācijas pretestības mērīšanai, piemēram, aizsega noņemšana, lai varētu piekļūt spriegumaktīvajām daļām, mērīšanas līniju zīmēšana, izmaiņas programmatūrā utt.

Gadījumos, kad izmērītās vērtības nav stabilas, jo darbojas, piemēram, iebūvēta izolācijas pretestības monitoringa sistēma u. c., var veikt mērījumu veikšanai nepieciešamos pielāgojumus, piemēram, pārtraukt attiecīgās ierīces darbību vai noņemt to. Turklāt, kad ierīce ir noņemta, izmantojot rasējumus utt., pārbauda, vai nemainīsies izolācijas pretestība starp spriegumaktīvajām daļām un elektrisko šasiju.

Lai izvairītos no īssavienojuma, elektriskās strāvas trieciena utt., ir ievērojama vislielākā piesardzība, jo, lai iegūtu šo apstiprinājumu, var būt nepieciešamas tiešas darbības ar augstsprieguma ķēdi.

2.1. Mērīšanas metode, izmantojot spriegumu no avotiem, kas atrodas ārpus transportlīdzekļa

2.1.1. Mērinstruments

Izmanto izolācijas pretestības testēšanas instrumentu, ar kura palīdzību var pievadīt līdzstrāvas spriegumu, kas ir lielāks par augstsprieguma kopnes darba spriegumu.

2.1.2. Mērīšanas metode

Izolatora pretestības testēšanas instrumentu pievieno starp spriegumaktīvajām daļām un elektrisko šasiju. Pēc tam mēra izolācijas pretestību, pievadot līdzstrāvas spriegumu, kas ir vismaz puse no augstsprieguma kopnes darba sprieguma.

Ja sistēmai ir vairāki sprieguma diapazoni (piemēram, paaugstinošā pārveidotāja dēļ) galvaniski savienotā ķēdē un dažas sastāvdaļas nevar izturēt visas ķēdes darba spriegumu, izolācijas pretestību starp šīm sastāvdaļām un elektrisko šasiju var mērīt atsevišķi, pievadot vismaz pusi no to darba sprieguma, pirms tam atvienojot minētās sastāvdaļas.

2.2. Mērīšanas metode, kurā kā līdzstrāvas sprieguma avotu izmanto transportlīdzekļa AUEAS.

2.2.1. Testējamā transportlīdzekļa stāvoklis

Augstsprieguma kopnei padod spriegumu no transportlīdzekļa AUEAS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmu, un AUEAS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmas sprieguma līmenis visā testa laikā ir vismaz nominālais darba spriegums, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.2.2. Mērinstruments

Šajā testā izmantotais voltmetrs mēra līdzstrāvas vērtības, un tā iekšējā pretestība ir vismaz 10 ΜΩ.

2.2.3. Mērīšanas metode

2.2.3.1. Pirmais posms

Spriegumu mēra, kā norādīts 1. attēlā, un reģistrē augstsprieguma kopnes spriegumu (Vb). Vb ir vienāds vai lielāks par AUEAS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmas nominālo darba spriegumu, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

1. attēls

Vb, V1, V2 mērījumi

2.2.3.2. Otrais posms

Mēra un reģistrē spriegumu (V1) starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju (sk. 1. attēlu).

2.2.3.3. Trešais posms

Mēra un reģistrē spriegumu (V2) starp augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju (sk. 1. attēlu).

2.2.3.4. Ceturtais posms

Ja V1 ir lielāks vai vienāds ar V2, starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju ievieto zināmu standarta pretestību (Ro). Kad Ro ir uzstādīta, mēra spriegumu (V1′) starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju (sk. 2. attēlu).

Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:

Ri = Ro*(Vb/V1′ – Vb/V1) vai Ri = Ro*Vb*(1/V1′ – 1/V1)

2. attēls

V1′ mērīšana

Ja V2 ir lielāks par V1, starp augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju ievieto zināmu standarta pretestību (Ro). Kad Ro ir uzstādīta, mēra spriegumu (V2′) starp plusa augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju (sk. 3. attēlu). Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot minēto formulu. Dala elektriskās izolācijas vērtību (norādīta Ω) ar augstsprieguma kopnes nominālo darba spriegumu (norādīts V).

Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:

Ri = Ro*(Vb/V2′ – Vb/V2) jeb Ri = Ro*Vb*(1/V2′ – 1/V2)

3. attēls

V2′ mērīšana

2.2.3.5. Piektais posms

Elektriskās izolācijas vērtība Ri (norādīta Ω), dalīta ar augstsprieguma kopnes darba spriegumu (norādīts V), ir vienāda ar izolācijas pretestību (norādīta Ω/V).

Piezīme: zināmā standarta pretestībai Ro (norādīta Ω) vajadzētu atbilst minimālās paredzētās izolācijas pretestības vērtībai (norādīta Ω/V), kas reizināta ar transportlīdzekļa darba spriegumu ± 20 % (norādīts V). Ro nav noteikti jābūt precīzi šai vērtībai, jo vienādojumi ir derīgi visām Ro vērtībām; tomēr Ro vērtība šajā diapazonā nodrošinātu labu izšķirtspēju sprieguma mērījumiem.

4.B PIELIKUMS

IZOLĀCIJAS PRETESTĪBAS MĒRĪŠANAS METODE AUEAS SASTĀVDAĻU LĪMEŅA TESTIEM

1. MĒRĪŠANAS METODE

Izolācijas pretestības mērījumus veic, izvēloties atbilstošu mērīšanas metodi no šā pielikuma 1.1. līdz 1.2. punktā uzskaitītajām metodēm atkarībā no spriegumaktīvo daļu elektriskā lādiņa vai izolācijas pretestības utt.

Ja testējamās ierīces darba spriegums (Vb, 1. attēls) nevar tikt izmērīts (piemēram, galveno kontaktoru vai drošinātāju darbības izraisītas elektriskās ķēdes atslēgšanās dēļ), testēšanu var veikt ar pielāgotu testēšanas ierīci, kas ļauj izmērīt iekšējos spriegumus (pirms galvenajiem kontaktoriem).

Šie pielāgojumi neietekmē testa rezultātus.

Mērāmās elektriskās ķēdes diapazonu noskaidro iepriekš, izmantojot elektriskās ķēdes shēmas utt. Ja augstsprieguma kopnes ir savstarpēji galvaniski izolētas, izolācijas pretestību mēra katrai elektriskajai ķēdei.

Gadījumos, kad vērtības nav stabilas, jo darbojas, piemēram, izolācijas pretestības monitoringa sistēma, var veikt vajadzīgos pielāgojumus, lai veiktu mērījumus, piemēram, pārtraukt ierīces darbību vai noņemt to. Turklāt, kad ierīce ir noņemta, izmantojot rasējumus utt., pierāda, ka tas nemainīs izolācijas pretestību starp spriegumaktīvajām daļām un zemējuma savienojumu, ko ražotājs norādījis kā pievienošanas punktu elektriskajai šasijai, kad tā tiek uzstādīta transportlīdzeklim.

Ievēro vislielāko piesardzību, lai izvairītos no īssavienojumiem, elektriskās strāvas triecieniem utt., jo, lai iegūtu šo apstiprinājumu, var būt vajadzīga tieša iejaukšanās augstsprieguma ķēdē.

1.1. Mērīšanas metode, izmantojot spriegumu no ārējiem avotiem

1.1.1. Mērinstruments

Tiek izmantots izolācijas pretestības testēšanas instruments, ar kura palīdzību var pievadīt līdzstrāvas spriegumu, kas ir lielāks par testējamās ierīces nominālo spriegumu.

1.1.2. Mērīšanas metode

Izolācijas pretestības testēšanas instrumentu pievieno starp spriegumaktīvajām daļām un zemējuma savienojumu. Pēc tam mēra izolācijas pretestību.

Ja sistēmai galvaniski savienotā ķēdē ir vairāki sprieguma diapazoni (piemēram, paaugstinošā pārveidotāja dēļ) un dažas sastāvdaļas nevar izturēt visas ķēdes darba spriegumu, izolācijas pretestību starp šīm sastāvdaļām un zemējuma savienojumu var mērīt atsevišķi, pievadot vismaz pusi no to darba sprieguma, pirms tam atvienojot minētās sastāvdaļas.

1.2. Mērīšanas metode, kurā kā līdzstrāvas sprieguma avotu izmanto testējamo ierīci.

1.2.1. Testēšanas apstākļi

Testējamās ierīces sprieguma līmenis visā testa gaitā sasniedz vismaz testējamās ierīces nominālo darba sprieguma līmeni.

1.2.2. Mērinstruments

Šajā testā izmantotais voltmetrs mēra līdzstrāvas vērtības, un tā iekšējā pretestība ir vismaz 10 ΜΩ.

1.2.3. Mērīšanas metode

1.2.3.1. Pirmais posms

Mēra spriegumu, kā norādīts 1. attēlā, un reģistrē testējamās ierīces darba spriegumu (Vb, 1. attēls). Vb ir vienāds vai lielāks par testējamās ierīces nominālo darba spriegumu.

1. attēls

1.2.3.2. Otrais posms

Mēra un reģistrē spriegumu (V1) starp testējamās ierīces negatīvo polu un zemējuma savienojumu (1. attēls).

1.2.3.3. Trešais posms

Mēra un reģistrē spriegumu (V2) starp testējamās ierīces pozitīvo polu un zemējuma savienojumu (sk. 1. attēlu).

1.2.3.4. Ceturtais posms

Ja V1 ir lielāks vai vienāds ar V2, starp testējamās ierīces negatīvo polu un zemējuma savienojumu ievieto standarta zināmo pretestību (Ro). Kad Ro ir uzstādīta, mēra spriegumu (V1′) starp testējamās ierīces negatīvo polu un zemējuma savienojumu (sk. 2. attēlu).

Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:

Ri = Ro*(Vb/V1′ – Vb/V1) vai Ri = Ro*Vb*(1/V1′ – 1/V1)

2. attēls

Ja V2 ir lielāks par V1, standarta zināmo pretestību (Ro) ievieto starp testējamās ierīces pozitīvo polu un zemējuma savienojumu. Kad Ro ir uzstādīta, mēra spriegumu (V2′) starp testējamās ierīces pozitīvo polu un zemējuma savienojumu (sk. 3. attēlu).

Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:

Ri = Ro*(Vb/V2′ – Vb/V2) jeb Ri = Ro*Vb*(1/V2′ – 1/V2)

3. attēls

1.2.3.5. Piektais posms

Elektriskās izolācijas vērtība Ri (norādīta Ω), dalīta ar testējamās ierīces nominālo spriegumu (norādīts V), ir vienāda ar izolācijas pretestību (norādīta Ω/V).

Piezīme: zināmā standarta pretestība Ro (norādīta Ω) vajadzētu atbilst minimālās paredzētās izolācijas pretestības vērtībai (norādīta Ω/V), kas reizināta ar testējamās ierīces nominālo spriegumu ± 20 % (norādīts V). Ro nav noteikti jābūt precīzi šai vērtībai, jo vienādojumi ir derīgi visām Ro vērtībām; tomēr Ro vērtība šajā diapazonā nodrošinātu labu izšķirtspēju sprieguma mērījumiem.

5. PIELIKUMS

IEBŪVĒTAS IZOLĀCIJAS PRETESTĪBAS MONITORINGA SISTĒMAS DARBĪBAS APSTIPRINĀŠANAS METODE

Iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbību apstiprina saskaņā ar šo metodi.

Starp uzraugāmo izvadu un elektrisko šasiju ievieto rezistoru, kas neizraisa izolācijas pretestības samazināšanos zem paredzētās minimālās izolācijas pretestības vērtības. Ieslēdzas brīdinājuma signāls.

6. PIELIKUMS

1. DAĻA

Autotransporta līdzekļa vai sistēmas pamatīpašības

1. Vispārīga informācija

1.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

1.2.

Tips:

1.3.

Transportlīdzekļa kategorija:

1.4.

Komercnosaukums(-i), ja ir:

1.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

1.6.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/nosaukums un adrese:

1.7.

Transportlīdzekļa rasējums un/vai fotoattēls:

1.8.

AUEAS apstiprinājuma numurs:

2. Elektromotors (vilces motors)

2.1.

Tips (tinumi, ierosme):

2.2.

Maksimālā lietderīgā jauda un/vai maksimālā 30 minūšu jauda (kW):

3. AUEAS

3.1.

AUEAS tirdzniecības nosaukums un preču zīme:

3.2.

Galvanisko elementu tipu norāde:

3.2.1.

galvanisko elementu ķīmiskais sastāvs:

3.2.2.

fiziskie izmēri.

3.2.3.

galvaniskā elementa ietilpība (Ah):

3.3.

AUEAS apraksts un rasējums(-i) vai attēls(-i):

3.3.1.

Struktūra:

3.3.2.

Konfigurācija (galvanisko elementu skaits, savienošanas veids utt.):

3.3.3.

Izmēri:

3.3.4.

Korpuss (uzbūve, materiāli un fiziskie izmēri):

3.4.

Elektriskie raksturlielumi:

3.4.1.

Nominālais spriegums (V):

3.4.2.

Darba spriegums (V):

3.4.3.

Ietilpība (Ah):

3.4.4.

Maksimālais strāvas stiprums (A):

3.5.

Gāzu kombinācijas diapazons (procentos):

3.6.

Transportlīdzeklī esošās AUEAS iekārtas apraksts, rasējums(-i) vai attēls(-i):

3.6.1.

Fiziskais atbalsts:

3.7.

Termālās pārvaldības veids:

3.8.

Elektroniskā vadība:

4. Kurināmā elements (ja ir):

4.1.

Kurināmā elementu tirdzniecības nosaukums vai preču zīme:

4.2.

Kurināmā elementu tipi:

4.3.

Nominālais spriegums (V):

4.4.

Elementu skaits:

4.5.

Dzesēšanas sistēmas tips (ja ir):

4.6.

Maksimālā jauda (kW):

5. Drošinātājs un/vai strāvas slēdzis

5.1.

Tips:

5.2.

Diagramma, kas attēlo darbības diapazonu:

6. Elektroinstalācija

6.1.

Tips:

7. Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu

7.1.

Aizsardzības koncepcijas apraksts:

8. Papildu dati

8.1.

Īss elektriskās ķēdes sastāvdaļu instalācijas apraksts vai rasējumi/attēli, kas ataino elektriskās ķēdes sastāvdaļu atrašanās vietu instalācijā:

8.2.

Visu elektriskajā ķēdē ietverto elektrisko funkciju shematiska diagramma:

8.3.

Darba spriegums (V):

2. DAĻA

AUEAS pamatīpašības

1. AUEAS

1.1.

AUEAS tirdzniecības nosaukums un preču zīme:

1.2.

Visu galvanisko elementu tipu norāde:

1.2.1.

Galvanisko elementu ķīmiskais sastāvs:

1.2.2.

Fiziskie izmēri.

1.2.3.

Galvaniskā elementa ietilpība (Ah):

1.3.

AUEAS apraksts un rasējums(-i) vai attēls(-i), kur norādīta

1.3.1.

Struktūra:

1.3.2.

Konfigurācija (galvanisko elementu skaits, savienošanas veids utt.):

1.3.3.

Izmēri:

1.3.4.

Korpuss (uzbūve, materiāli un fiziskie izmēri):

1.4.

Elektriskie raksturlielumi

1.4.1.

Nominālais spriegums (V):

1.4.2.

Darba spriegums (V):

1.4.3.

Ietilpība (Ah):

1.4.4.

Maksimālais strāvas stiprums (A):

1,5.

Gāzu kombinācijas diapazons (procentos):

1.6.

Transportlīdzeklī esošās AUEAS iekārtas apraksts, rasējums(-i) vai attēls(-i):

1.6.1.

Fiziskais atbalsts:

1.7.

Termālās pārvaldības veids:

1.8.

Elektroniskā vadība:

1.9.

Transportlīdzekļu kategorija, kurās var uzstādīt šo AUEAS:

3. DAĻA

Autotransporta līdzekļu vai ar šasiju aprīkotu, elektriskajām ķēdēm pievienotu sistēmu pamatīpašības

1. Vispārīga informācija

1.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

1.2.

Tips:

1.3.

Transportlīdzekļa kategorija:

1.4.

Komercnosaukums(-i), ja ir:

1.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

1.6.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/nosaukums un adrese:

1.7.

Transportlīdzekļa rasējums un/vai fotoattēls:

1.8.

AUEAS apstiprinājuma numurs:

2. AUEAS

2.1.

AUEAS tirdzniecības nosaukums un preču zīme:

2.2.

Galvanisko elementu ķīmiskais sastāvs:

2.3.

Elektriskie raksturlielumi:

2.3.1.

Nominālais spriegums (V):

2.3.2.

Ietilpība (Ah):

2.3.3.

Maksimālais strāvas stiprums (A):

2.4.

Gāzu kombinācijas diapazons (procentos):

2.5.

Transportlīdzeklī esošās AUEAS iekārtas apraksts, rasējums(-i) vai attēls(-i):

3. Papildu dati

3.1.

Maiņstrāvas ķēdes darba spriegums (V):

3.2.

Līdzstrāvas ķēdes darba spriegums (V):

7. PIELIKUMS

AUEAS UZLĀDES PROCEDŪRU GAITĀ RADUŠOS ŪDEŅRAŽA EMISIJU NOTEIKŠANA

1. IEVADS

Šajā pielikumā raksturota procedūra, kā saskaņā ar šo noteikumu 5.4. punktu noteikt visu autotransporta līdzekļu AUEAS uzlādes procedūras laikā radušās ūdeņraža emisijas.

2. TESTA APRAKSTS

Ūdeņraža emisiju tests (šī pielikuma 7.1. attēls) tiek veikts, lai noteiktu ūdeņraža emisijas AUEAS uzlādes procedūrās ar lādētāju. Testā ir šādi posmi:

a)	transportlīdzekļa/AUEAS sagatavošana;

b)	AUEAS izlāde;

c)	ūdeņraža emisiju apjoma noteikšana normālas uzlādes gaitā;

d)	ūdeņraža emisiju noteikšana uzlādē, kurā notikusi lādētāja kļūme.

3. TESTĒŠANA

3.1. Transportlīdzekļa līmeņa tests

3.1.1. Transportlīdzeklis ir labā mehāniskā stāvoklī, un septiņu dienu laikā pirms testa tam jābūt nobraukušam vismaz 300 km. Minētajā laikā transportlīdzeklis aprīkots ar AUEAS, kam veic šo ūdeņraža emisiju testu.

3.1.2. Ja AUEAS izmanto temperatūrā, kas pārsniedz istabas temperatūru, operators ievēro ražotāja noteikto procedūru, lai AUEAS temperatūru saglabātu normālā darbības diapazonā.

Ražotāja pārstāvis spēj apliecināt, ka AUEAS temperatūras saglabāšanas sistēma nav bojāta un tai nav jaudas defektu.

3.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

3.2.1. AUEAS ir labā mehāniskā stāvoklī un tā ir bijusi pakļauta vismaz 5 standarta cikliem (kā noteikts 8. pielikuma papildinājumā).

3.2.2. Ja AUEAS izmanto temperatūrā, kas pārsniedz istabas temperatūru, operators ievēro ražotāja noteikto procedūru, lai AUEAS temperatūru saglabātu tās normālajā darbības diapazonā.

Ražotāja pārstāvis spēj apliecināt, ka AUEAS temperatūras saglabāšanas sistēma nav bojāta un tai nav jaudas defektu.

AUEAS uzlādes procedūru gaitā radušos ūdeņraža emisiju noteikšana

4. TESTĒŠANAS IEKĀRTA ŪDEŅRAŽA EMISIJU TESTAM

4.1. Šasijas dinamometrs

Šasijas dinamometrs atbilst Noteikumu Nr. 83 06. grozījumu sērijas prasībām.

4.2. Ūdeņraža emisiju mērīšanas kamera

Ūdeņraža emisiju mērīšanas kamera ir hermētiska mērīšanas kamera, kurā var ievietot testējamo transportlīdzekli/AUEAS. Transportlīdzeklim/AUEAS ir pieeja no visām pusēm, un kamerai, kad tā ir aizvērta, ir jābūt gāzes necaurlaidīgai saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu. Kameras iekšēja virsma ir necaurlaidīga, un tā nereaģē ar ūdeņradi. Temperatūras saglabāšanas sistēma spēj kontrolēt kameras iekšienē esošā gaisa temperatūru, lai tā atbilstu noteiktajai temperatūrai visā testa laikā ar vidējo pielaidi ± 2 K.

lai kompensētu tilpuma izmaiņas, ko rada ūdeņraža emisijas kamerā, var izmantot maināma tilpuma vai cita veida testēšanas iekārtu. Maināma tilpuma kamera paplašinās un samazinās atbilstīgi ūdeņraža emisijām kamerā. Iekšējā tilpuma izmaiņas var uztvert divējādi – ar pārvietojamiem paneļiem vai tādu grīdas konstrukciju, kurā necaurlaidīgi maisi kamerā paplašinās vai samazinās atbilstīgi iekšējā spiediena izmaiņām, notiekot apmaiņai ar ārpus kameras esošo gaisu. Visas tilpuma kompensēšanas konstrukcijas saglabā kameras integritāti, kā noteikts šā pielikuma 1. papildinājumā.

Jebkura tilpuma kompensēšanas metode ierobežo atšķirību starp iekšējo kameras spiedienu un barometrisko spiedienu, lai tā nepārsniegtu ± 5 kPa.

Kamera ir nostiprināma noteiktā tilpumā. Maināma tilpuma kamera spēj uztvert izmaiņas no tās “nominālā tilpuma” (skatīt 7. pielikuma 1. papildinājuma 2.1.1. punktu), ņemot vērā ūdeņraža emisijas testa laikā.

4.3. Analīzes sistēmas

4.3.1. Ūdeņraža analizators

4.3.1.1. Atmosfēru kamerā uzrauga, izmantojot ūdeņraža analizatoru (elektroķīmisku detektoru) vai hromatogrāfu ar īpatnējās siltumvadītspējas noteikšanu. Parauga gāzi ņem no kameras vienas sānu sienas vai jumta viduspunkta, un visas apvadplūsmas novirza atpakaļ kamerā, vēlams, tieši zem sajaukšanas ventilatora.

4.3.1.2. Ūdeņraža analizatora reakcijas laiks līdz 90 % no galīgā nolasījuma ir mazāk nekā 10 sekundes. Tā stabilitāte ir labāka par 2 % no pilnas skalas pie nulles un 80 ± 20 % no pilnas skalas 15 minūšu laikā visiem darbības diapazoniem.

4.3.1.3. Analizatora atkārtojamības precizitāte, kas izteikta kā viena standartnovirze, ir labāka par 1 % no pilnas skalas pie nulles un 80 ± 20 % no pilnas skalas visiem izmantotajiem diapazoniem.

4.3.1.4. Analizatora darbības diapazonus izvēlas tā, lai panāktu labāko izšķirtspēju mērījumu kalibrēšanas un noplūdes pārbaudes procedūru laikā.

4.3.2. Ūdeņraža analizatora datu reģistrēšanas sistēma

Ūdeņraža analizators tiek aprīkots ar ierīci, kas vismaz reizi minūtē reģistrē elektrisko signālu. Reģistrēšanas sistēmas ekspluatācijas raksturlielumi ir vismaz līdzvērtīgi reģistrējamajam signālam, tādējādi nodrošinot pastāvīgu rezultātu reģistrēšanu. Reģistrētie dati skaidri atspoguļo normālā uzlādes testa un kļūmīgās darbības sākumu un beigas.

4.4. Temperatūras reģistrēšana

4.4.1. Temperatūras sensori kameras temperatūru reģistrē divos punktos, no kuriem tiek iegūta vidējā vērtība. Mērījumu punkti kamerā atrodas apmēram 0,1 m no katras sānu sienas vertikālās centra līnijas 0,9 ± 0,2 m augstumā.

4.4.2. Temperatūru galvanisko elementu tuvumā reģistrē sensori.

4.4.3. Ūdeņraža emisiju mērīšanas gaitā temperatūru reģistrē vismaz reizi minūtē.

4.4.4. Temperatūras reģistrēšanas sistēmas precizitāte ir ± 1,0 K un temperatūras mērījumu izšķirtspēja ir ± 0,1 K.

4.4.5. Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēmas izšķirtspēja ir ± 15 sekundes.

4.5. Spiediena reģistrēšana

4.5.1. Atšķirību Δp starp barometrisko spiedienu testēšanas zonā un kameras iekšējo spiedienu ūdeņraža emisiju mērīšanas laikā reģistrē vismaz reizi minūtē.

4.5.2. Spiediena reģistrēšanas sistēmas precizitāte ir ± 2 hPa, un spiediena mērījumu izšķirtspēja ir ± 0,2 hPa.

4.5.3. Reģistrēšanas vai datu apstrādes sistēmas izšķirtspēja ir ± 15 sekundes.

4.6. Sprieguma un strāvas intensitātes reģistrēšana

4.6.1. Veicot ūdeņraža emisiju mērījumus, vismaz reizi minūtē reģistrē lādētāja spriegumu un (baterijas) strāvas intensitāti.

4.6.2. Sprieguma reģistrēšanas sistēmas precizitāte ir ± 1 V, un sprieguma izšķirtspēja ir ± 0,1 V.

4.6.3. Strāvas intensitātes reģistrēšanas sistēmas precizitāte ir ± 0,5 A, un strāvas intensitātes izšķirtspēja ir ± 0,05 A.

4.6.4. Reģistrēšanas vai datu apstrādes izšķirtspēja ir ± 15 sekundes.

4.7. Ventilatori

Kamera ir aprīkota ar vienu vai vairākiem ventilatoriem vai gaispūšiem ar jaudu no 0,1 līdz 0,5 m3/s, ar ko rūpīgi sajaukt atmosfēru telpā. Izdarot mērījumus, kamerā ir iespējams sasniegt vienmērīgu temperatūru un ūdeņraža koncentrāciju. Kamerā esošais transportlīdzeklis nedrīkst būt pakļauts tiešai gaisa plūsmai no ventilatoriem vai gaispūšiem.

4.8. Gāzes

4.8.1. Kalibrēšanai un darbībai ir pieejamas šādas tīrās gāzes:

a)	attīrīts sintētisks gaiss (tīrība līdzvērtīga < 1 ppm C1; < 1 ppm CO; < 400 ppm CO2; < 0,1 ppm NO); skābekļa saturs 18–21 % no tilpuma;

b)	ūdeņradis (H2), tīrība vismaz 99,5 %.

4.8.2. Kalibrēšanas un gāzes un standartgāzes satur ūdeņraža (H2) un attīrīta sintētiskā gaisa maisījumus. Kalibrēšanas gāzu faktiskā koncentrācija ir ± 2 % robežās no nominālajām vērtībām. To atšķaidīto gāzu precizitāte, kuras iegūtas, izmantojot gāzu atdalītāju, ir ± 2 % robežās no nominālās vērtības. Koncentrācijas, kas norādītas 1. papildinājumā, var iegūt arī ar gāzu atdalītāju, par atšķaidīšanas gāzi izmantojot sintētisko gaisu.

5. TESTĒŠANAS PROCEDŪRA

Tests sastāv no šādiem pieciem posmiem:

a)	Transportlīdzekļa/AUEAS sagatavošana;

b)	AUEAS izlādēšana;

c)	Ūdeņraža emisiju noteikšana normālas uzlādes gaitā;

d)	AUEAS izlādēšana;

e)	Ūdeņraža emisiju noteikšana uzlādē, kurā notikusi lādētāja kļūme.

Ja transportlīdzeklis/AUEAS starp diviem posmiem ir jāpārvieto uz nākamā testa vietu, to paveic aizstumjot.

5.1. Transportlīdzekļa līmeņa tests

5.1.1. Transportlīdzekļa sagatavošana

Pārbauda, vai veikta AUEAS vecināšana, pārliecinoties, ka transportlīdzeklis septiņu dienu laikā pirms testēšanas veicis vismaz 300 km. Minētajā laikā transportlīdzeklis ir aprīkots ar AUEAS, kurai paredzēts veikt ūdeņraža emisiju testu. Ja to nevar pierādīt, tad piemēro šādu procedūru.

5.1.1.1. AUEAS izlādes un sākotnējās uzlādes

Procedūru sāk, izlādējot transportlīdzekļa AUEAS, trīsdesmit minūtes braucot pa testa trasi vai uz šasijas dinamometra ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 % ± 5 % no transportlīdzekļa maksimālā ātruma.

Izlādi pārtrauc:

a)	ja transportlīdzeklis nevar braukt ar ātrumu, kas ir 65 % no maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma; vai

b)	ja norādījumu apturēt transportlīdzekli vadītājam dod standarta iebūvēta kontrolaparatūra; vai

c)	kad nobraukti 100 km.

5.1.1.2. AUEAS sākotnējā uzlāde

Uzlādēšanu veic:

a)	ar uzlādes ierīci;

b)	istabas temperatūrā – no 293 K līdz 303 K.

Procedūrā neizmanto nekādus ārējos lādētājus.

AUEAS ir uzlādēta, kad lādētājs automātiski izslēdzas.

Šī procedūra ietver visus īpašās uzlādes veidus, kurus var ierosināt automātiski vai manuāli, piemēram, izlīdzinājuma vai apkopes uzlāde.

5.1.1.3. Procedūru, kas aprakstīta 5.1.1.1. un 5.1.1.2. punktā, atkārto divreiz.

5.1.2. AUEAS izlāde

AUEAS izlāde tiek veikta, braucot pa testa trasi vai uz šasijas dinamometra ar vienmērīgu ātrumu, kas ir 70 % ± 5 % no transportlīdzekļa maksimālā trīsdesmit minūšu ātruma.

Izlādi pārtrauc:

a)	ja norādījumu apturēt transportlīdzekli vadītājam dod standarta iebūvēta kontrolaparatūra; vai

b)	kad transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks par 20 km/h.

5.1.3. Izgarojumu uztveršana

Piecpadsmit minūšu laikā pēc baterijas izlādes, kas precizēta 5.2. punktā, transportlīdzekli novieto stāvēšanai izgarojumu uztveršanas zonā. Transportlīdzekli atstāj stāvam vismaz 12 stundas, bet ne vairāk kā 36 stundas laikā starp AUEAS izlādes beigām un ūdeņraža emisiju testu normālas uzlādes gaitā. Šajā laikā transportlīdzekli novieto izgarojumu uztveršanas zonā 293 K ± 2 K temperatūrā.

5.1.4. Ūdeņraža emisiju tests normālas uzlādes gaitā

5.1.4.1. Pirms pabeidz izgarojumu uztveršanu, dažas minūtes vēdina mērījumu kameru, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilators(-i) šajā laikā ir ieslēgts(-i).

5.1.4.2. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa noregulē uz nulli un iestata mērīšanas diapazonu.

5.1.4.3. Beidzot izgarojumu uztveršanu, testa transportlīdzekli ar izslēgtu motoru un atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu ievieto mērījumu kamerā.

5.1.4.4. Transportlīdzekli pieslēdz elektrotīklam. AUEAS uzlādē normālā uzlādes procedūrā, kas precizēta tālāk sniegtajā 5.1.4.7. punktā.

5.1.4.5. Divu minūšu laikā pēc elektriskā savienojuma izveides normālās uzlādes posmā kameras durvis aizver un hermētiski noslēdz.

5.1.4.6. Kad kamera ir noslēgta, sākas normālā uzlāde ūdeņraža emisiju testēšanas nolūkā. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus normālas uzlādes testēšanas nolūkā, veic ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena mērījumus.

Šos skaitļus izmanto noteiktajiem ūdeņraža emisiju aprēķiniem (šā pielikuma 6. punkts). Normālās uzlādes posmā apkārtējā temperatūra kamerā nedrīkst būt mazāka par 291 K un lielāka par 295 K.

5.1.4.7. Normālās uzlādes procedūra

Normālo uzlādi veic ar lādētāju, un tā sastāv no šādiem posmiem:

a)	uzlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)	pārmērīga uzlāde t2 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu. Pārmērīgas uzlādes intensitāti nosaka ražotājs, un tā atbilst izlīdzinājuma uzlādē izmantotajai.

AUEAS ir uzlādēta, kad lādētājs automātiski izslēdzas, kad uzlādes laiks sasniedz t1 + t2. Šis uzlādes laiks nepārsniedz t1 + 5 stundas, pat ja standarta mērinstruments vadītajam dod skaidru norādījumu, ka baterija vēl nav pilnībā uzlādēta.

5.1.4.8. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa beigām noregulē uz nulli un tajā iestata mērīšanas diapazonu.

5.1.4.9. Emisiju paraugu ņemšanas perioda beigas ir t1 + t2 vai t1 + 5 stundas pēc sākotnējo paraugu ņemšanas uzsākšanas, kā noteikts 5.1.4.6. punktā. Dažādos patērēta laika periodus reģistrē. Lai normālās uzlādes testam iegūtu galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto šā pielikuma 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu.

5.1.5. Ūdeņraža emisiju noteikšana uzlādē, kurā notikusi lādētāja kļūme

5.1.5.1. Ilgākais septiņas dienas pēc tam, kad pabeigts iepriekšējais tests, sāk procedūru ar transportlīdzekļa AUEAS izlādi saskaņā ar šā pielikuma 5.1.2. punktu.

5.1.5.2. Atkārto šā pielikuma 5.1.3. punktā paredzētās procedūras posmus.

5.1.5.3. Pirms pabeidz izgarojumu uztveršanu, dažas minūtes vēdina mērījumu kameru, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilators(-i) šajā laikā ir ieslēgts(-i).

5.1.5.4. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa noregulē uz nulli un iestata mērīšanas diapazonu.

5.1.5.5. Beidzot izgarojumu uztveršanu, testa transportlīdzekli ar izslēgtu motoru un atvērtiem logiem un bagāžas nodalījumu ievieto mērījumu kamerā.

5.1.5.6. Transportlīdzekli pieslēdz elektrotīklam. AUEAS uzlādē saskaņā ar uzlādes procedūru kļūmes gadījumam, kas precizēta tālāk sniegtajā 5.1.5.9. punktā.

5.1.5.7. Divu minūšu laikā pēc elektriskā savienojuma izveides uzlādes posmā kļūmes gadījumam kameras durvis aizver un hermētiski noslēdz.

5.1.5.8. Kad kamera ir noslēgta, sākas kļūmes gadījumam paredzētā uzlāde ūdeņraža emisiju testēšanas nolūkā. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes testēšanas nolūkā, veic ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena mērījumus.

Šos skaitļus izmanto noteiktajiem ūdeņraža emisiju aprēķiniem (šā pielikuma 6. punkts). Kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes posmā apkārtējā temperatūra kamerā nedrīkst būt mazāka par 291 K un lielāka par 295 K.

5.1.5.9. Kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes procedūra

Kļūmes gadījumam paredzēto uzlādi veic ar iebūvētu lādētāju, un tā sastāv no šādiem posmiem:

a)	uzlāde t′1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)	uzlāde ar maksimālo ražotāja ieteikto strāvas stiprumu 30 minūtes. Šajā posmā lādētājs piegādā maksimālā stipruma strāvu atbilstoši ražotāja ieteikumiem.

5.1.5.10. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa beigām noregulē uz nulli un tajā iestata mērīšanas diapazonu.

5.1.5.11. Testa perioda beigas ir t′1 + 30 minūtes pēc sākotnējo paraugu ņemšanas sākšanas, kā noteikts 5.1.5.8. punktā. Reģistrē patērēto laiku. Lai kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes testēšanas nolūkā iegūtu galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto šā pielikuma 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu.

5.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

5.2.1. AUEAS sagatavošana

Pārbauda, vai veikta AUEAS vecināšana, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti vismaz 5 AUEAS standarta cikli (kā noteikts 8. pielikuma papildinājumā).

5.2.2. AUEAS izlāde

AUEAS tiek izlādēta 70 ± 5 % robežās no sistēmas nominālās jaudas.

Izlāde tiek pārtraukta, ja ir sasniegts ražotāja noteiktais minimālais uzlādes stāvoklis.

5.2.3. Izgarojumu uztveršana

15 minūšu laikā pēc izlādes beigām AUEAS, kā noteikts iepriekš 5.2.2. punktā, un pirms ūdeņraža emisijas testa uzsākšanas, vismaz 12 stundas un ne vairāk kā 36 stundas veic AUEAS izgarojumu uztveršanu, temperatūrai esot 293 K ± 2 K robežās.

5.2.4. Ūdeņraža emisiju tests normālas uzlādes gaitā

5.2.4.1. Pirms pabeidz AUEAS izgarojumu uztveršanu, dažas minūtes vēdina mērījumu kameru, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilators(-i) šajā laikā ir ieslēgts(-i).

5.2.4.2. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa noregulē uz nulli un iestata mērīšanas diapazonu.

5.2.4.3. Kad izgarojumu uztveršanas periods ir pabeigts, AUEAS ievieto mērījumu kamerā.

5.2.4.4. AUEAS uzlādi veic saskaņā ar normālo uzlādes procedūru, kas noteikta tālāk sniegtajā 5.2.4.7. punktā.

5.2.4.5. Divu minūšu laikā pēc elektriskā savienojuma izveides normālās uzlādes posmā kameru aizver un hermētiski noslēdz.

5.2.4.6. Kad kamera ir noslēgta, sākas normālā uzlāde ūdeņraža emisiju testēšanas nolūkā. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus normālas uzlādes testēšanas nolūkā, veic ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena mērījumus.

5.2.4.7. Normālās uzlādes procedūra

Normālo uzlādi veic ar piemērotu lādētāju, un tā sastāv no šādiem posmiem:

a)	uzlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)	pārmērīga uzlāde t2 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu. Pārmērīgās uzlādes intensitāti nosaka ražotājs, un tā atbilst izlīdzinājuma uzlādē izmantotajai intensitātei.

AUEAS ir uzlādēta, kad lādētājs automātiski izslēdzas, kad uzlādes laiks sasniedz t1 + t2. Šis uzlādes laiks nepārsniedz t1 + 5 stundas pat tad, ja atbilstošs mērinstruments dod skaidru norādījumu, ka AUEAS vēl nav pilnībā uzlādēta.

5.2.4.8. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa beigām noregulē uz nulli un tajā iestata mērīšanas diapazonu.

5.2.4.9. Emisijas paraugu ņemšanas perioda beigas ir t1 + t2 vai t1 + 5 stundas pēc sākotnējo paraugu ņemšanas sākšanas, kā noteikts iepriekš sniegtajā 5.2.4.6. punktā. Dažādos patērēta laika periodus reģistrē. Lai normālās uzlādes testam iegūtu testa galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto šā pielikuma 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu.

5.2.5. Ūdeņraža emisiju noteikšana uzlādē, kurā notikusi lādētāja kļūme

5.2.5.1. Testa procedūru sāk ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad pabeigts 5.2.4. punktā aprakstītais tests; procedūru sāk, izlādējot transportlīdzekļa AUEAS saskaņā ar iepriekš sniegto 5.2.2. punktu.

5.2.5.2. Atkārto iepriekš sniegtajā 5.2.3. punktā paredzētās procedūras posmus.

5.2.5.3. Pirms pabeidz izgarojumu uztveršanu, dažas minūtes vēdina mērījumu kameru, līdz iegūst stabilu ūdeņraža fonu. Arī kameras gaisa sajaukšanas ventilators(-i) šajā laikā ir ieslēgts(-i).

5.2.5.4. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa noregulē uz nulli un iestata mērīšanas diapazonu.

5.2.5.5. Kad izgarojumu uztveršana ir pabeigta, AUEAS ievieto mērījumu kamerā.

5.2.5.6. AUEAS uzlādē saskaņā ar uzlādes procedūru kļūmes gadījumam, kas noteikta tālāk sniegtajā 5.2.5.9. punktā.

5.2.5.7. Divu minūšu laikā pēc elektriskā savienojuma izveides uzlādes posmā kļūmes gadījumam kameru aizver un hermētiski noslēdz.

5.2.5.8. Kad kamera ir noslēgta, sākas kļūmes gadījumam paredzētā uzlāde ūdeņraža emisiju testēšanas nolūkā. Lai iegūtu sākotnējos CH2i, Ti un Pi nolasījumus kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes testam, veic ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena mērījumus.

5.2.5.9. Kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes procedūra

Kļūmes gadījumam paredzēto uzlādi veic ar piemērotu lādētāju, un tā sastāv no šādiem posmiem:

a)	uzlāde t1 laikā ar nemainīgu strāvas stiprumu;

b)	uzlāde ar maksimālo ražotāja ieteikto strāvas stiprumu 30 minūtes. Šajā posmā lādētājs piegādā maksimālā stipruma strāvu atbilstoši ražotāja ieteikumiem.

5.2.5.10. Ūdeņraža analizatoru tieši pirms testa beigām noregulē uz nulli un tajā iestata mērīšanas diapazonu.

5.2.5.11. Testa perioda beigas ir t′1 + 30 minūtes pēc sākotnējo paraugu ņemšanas sākšanas, kā noteikts 5.2.5.8. punktā. Reģistrē patērēto laiku. Lai kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes testēšanas nolūkā iegūtu galīgos nolasījumus CH2f, Tf un Pf, ko izmanto tālāk sniegtajā 6. punktā noteiktajiem aprēķiniem, izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu.

6. APRĒĶINS

Šā pielikuma 5. punktā raksturotie ūdeņraža emisiju testi ļauj aprēķināt ūdeņraža emisijas normālas uzlādes posmā un kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes posmā. Katra posma ūdeņraža emisijas aprēķina, izmantojot sākotnējo un galīgo ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un spiedienu kamerā, kā arī kameras tīro tilpumu.

Izmanto šādu formulu:

Formula

kur:

MH2	=	ūdeņraža masa gramos,
CH2	=	izmērītā ūdeņraža koncentrācija kamerā, ppm tilpums,
V	=	tīrais kameras tilpums kubikmetros (m3), kas koriģēts attiecībā uz transportlīdzekļa tilpumu, kuram ir atvērti logi un bagāžas nodalījums. Ja transportlīdzekļa tilpums nav noteikts, tilpumam atskaita 1,42 m3,
Vout	=	kompensācijas tilpums kubikmetros pie testa temperatūras un spiediena,
T	=	kameras apkārtējās vides temperatūra, K,
P	=	absolūtais spiediens kamerā, kPa,
k	=	2,42,

kur:	i ir sākotnējais nolasījums, f ir galīgais nolasījums.

6.1. Testa rezultāti

AUEAS ūdeņraža masas emisijas ir:

MN	=	ūdeņraža masas emisijas normālas uzlādes testā gramos,
MD	=	ūdeņraža masas emisijas kļūmes gadījumam paredzētās uzlādes testam gramos.

1. papildinājums

Iekārtu kalibrēšana ūdeņraža emisiju testiem

1. KALIBRĒŠANAS BIEŽUMS UN METODES

Visam aprīkojumam jābūt kalibrētam pirms tā sākotnējās izmantošanas un pēc tam tik, cik bieži nepieciešams, un jebkurā gadījumā mēnesi pirms tipa apstiprināšanas testēšanas. Izmantojamās kalibrēšanas metodes ir aprakstītas šajā papildinājumā.

2. KAMERAS KALIBRĒŠANA

2.1. Kameras iekšējā tilpuma sākotnējā noteikšana

2.1.1. Pirms sākotnējās izmantošanas kameras iekšējo tilpumu nosaka tālāk aprakstītajā veidā. Rūpīgi izdara kameras iekšējo izmēru mērījumus, ņemot vērā neregularitāti, piemēram, balstus. Atbilstoši šiem mērījumiem nosaka kameras iekšējo tilpumu.

Kad kamera tiek uzturēta 293 K apkārtējās vides temperatūrā, tai jābūt nostiprinātai noteiktā tilpumā. Šim nominālajam tilpumam jābūt atkārtojamam ± 0,5 % robežās no paziņotās vērtības.

2.1.2. Tīro iekšējo tilpumu nosaka, atskaitot no kameras iekšējā tilpuma 1,42 m3. Lieluma 1,42 m3 vietā var izmantot testa transportlīdzekļa tilpumu ar atvērtu bagāžas nodalījumu un logiem vai AUEAS.

2.1.3. Kameru pārbauda, kā norādīts šā pielikuma 2.3. punktā. Ja ūdeņraža masa neatbilst ievadītās masas ± 2 % robežām, ir jāveic korekcija.

2.2. Kameras fona emisiju noteikšana

Šajā darbībā nosaka, vai kamerā nav materiālu, kas izdala ievērojamu daudzumu ūdeņraža. Testu veic, uzsākot ekspluatēt kameru, pēc jebkurām darbībām kamerā, kas var ietekmēt fona emisijas, un vismaz reizi gadā.

2.2.1. Kameru ar maināmu tilpumu var izmantot vai nu ar nostiprināta, vai nenostiprināta tilpuma konfigurāciju, kā raksturots 2.1.1. punktā. Tālāk minētajā četru stundu periodā apkārtējās vides temperatūru uztur 293 K ± 2 K robežās.

2.2.2. Kameru var noslēgt, un sajaukšanas ventilatoru var izmantot 12 stundu laikā pirms četru stundu ilgās fona paraugu ņemšanas sākšanas.

2.2.3. Analizatoru (nepieciešamības gadījumā) kalibrē, noregulē uz nulli un iestata mērīšanas diapazonu.

2.2.4. Kameru vēdina, līdz iegūst stabilu ūdeņraža nolasījumu, un ieslēdz sajaukšanas ventilatoru, ja tas vēl nav izdarīts.

2.2.5. Pēc tam kameru noslēdz un izmēra ūdeņraža fona koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu. Tie ir sākotnējie nolasījumi CH2i, Ti un Pi, ko izmanto kameras fona aprēķinam.

2.2.6. Kameru uz četrām stundām atstāj neskartu, sajaukšanas ventilatoram esot ieslēgtam.

2.2.7. Beidzoties šim laikam, ūdeņraža koncentrāciju kamerā izmēra ar to pašu analizatoru. Izmēra arī temperatūru un barometrisko spiedienu. Šie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf.

2.2.8. Aprēķina ūdeņraža masas izmaiņas kamerā testa laikā saskaņā ar šā pielikuma 2.4. punktu. Tās nedrīkst pārsniegt 0,5 g.

2.3. Kameras kalibrēšana un ūdeņraža aiztures testēšana

Kameras kalibrēšana un ūdeņraža aiztures testēšana paredz aprēķinātā tilpuma pārbaudi (iepriekš sniegtais 2.1. punkts) un iespējamās noplūdes ātruma mērījumus. Noplūdes ātrumu no kameras nosaka, uzsākot ekspluatēt kameru, pēc jebkurām darbībām kamerā, kas var ietekmēt kameras viengabalainību, un pēc tam vismaz reizi mēnesī. Ja sešas secīgas ikmēneša aiztures pārbaudes ir veiktas veiksmīgi bez labošanas, pēc tam kameras noplūdes ātrumu var noteikt reizi ceturksnī, kamēr nav vajadzīga labošana.

2.3.1. Kamera ir jāvēdina, līdz tiek sasniegta stabila ūdeņraža koncentrācija. Ieslēdz sajaukšanas ventilatoru, ja vien tas jau nav izdarīts. Ūdeņraža analizatoru noregulē uz nulli, kalibrē, ja nepieciešams, un iestata mērīšanas diapazonu.

2.3.2. Kamera ir nostiprināta nominālā tilpuma pozīcijā.

2.3.3. Tad ieslēdz apkārtējās vides temperatūras kontroles sistēmu un noregulē uz sākotnējo temperatūru 293 K, ja tas nav izdarīts iepriekš.

2.3.4. Kad kamerā ir stabila 293 K ± 2 K temperatūra, kameru noslēdz un izmēra fona koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu. Tie ir sākotnējie nolasījumi CH2i, Ti un Pi, ko izmanto kameras kalibrēšanā.

2.3.5. Atbrīvo fiksējošās ierīces, kas kameru notur nominālā tilpuma pozīcijā.

2.3.6. Kamerā ievada apmēram 100 g ūdeņraža. Šo ūdeņraža masu mēra ar precizitāti ± 2 % no izmērītās vērtības.

2.3.7. Ļauj kameras saturam piecas minūtes sajaukties, tad izmēra ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu. Tie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf, ko izmanto kameras kalibrēšanā, kā arī sākotnējie nolasījumi CH2f, Tf un Pf aiztures pārbaudei.

2.3.8. Pamatojoties uz iepriekš sniegtajā 2.3.4. un 2.3.7. punktā minētajiem nolasījumiem un tālāk sniegtajā 2.4. punktā minēto formulu, aprēķina kamerā esošā ūdeņraža masu. Tā ir ± 2 % no ūdeņraža masas, kas izmērīta saskaņā ar iepriekš sniegto 2.3.6. punktu.

2.3.9. Ļauj kameras saturam sajaukties vismaz 10 stundas. Kad šis laiks pagājis, izmēra un reģistrē galīgo ūdeņraža koncentrāciju, temperatūru un barometrisko spiedienu. Tie ir galīgie nolasījumi CH2f, Tf un Pf ūdeņraža aiztures pārbaudei.

2.3.10. Izmantojot tālāk sniegtajā 2.4. punktā minēto formulu, aprēķina ūdeņraža masu no nolasījumiem, kas minēti iepriekš sniegtajā 2.3.7. un 2.3.9. punktā. Masa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no ūdeņraža masas, kas minēta iepriekš sniegtajā 2.3.8. punktā.

2.4. Aprēķins

Tīrās ūdeņraža masas izmaiņas aprēķinu kamerā izmanto, lai noteiktu kamerā esošo ogļūdeņražu fona apjomu un noplūdes ātrumu. Lai aprēķinātu masas izmaiņas, sākotnējos un galīgos ūdeņraža koncentrācijas, temperatūras un barometriskā spiediena nolasījumus ievieto šādā formulā.

Formula

kur:

MH2	=	ūdeņraža masa gramos,
CH2	=	izmērītā ūdeņraža koncentrācija kamerā, ppm tilpums,
V	=	kameras tilpums kubikmetros (m3), kas izmērīts saskaņā ar 2.1.1. punktu,
Vout	=	kompensācijas tilpums kubikmetros pie testa temperatūras un spiediena,
T	=	kameras apkārtējās vides temperatūra, K,
P	=	absolūtais spiediens kamerā, kPa,
k	=	2,42,

kur:	i ir sākotnējais nolasījums, f ir galīgais nolasījums.

3. ŪDEŅRAŽA ANALIZATORA KALIBRĒŠANA

Analizators jākalibrē, izmantojot gaisa sastāvā esošo ūdeņradi un attīrītu sintētisko gaisu. Skatīt 7. pielikuma 4.8.2. punktu

Katru parasti izmantojamu darbības diapazonu kalibrē, izmantojot tālāk sniegto procedūru.

3.1.	Analizatora kalibrēšanas līkni izveido vismaz pēc pieciem kalibrēšanas punktiem, kas ir izvietoti pēc iespējas vienmērīgi. Augstākās koncentrācijas kalibrēšanas gāzes nominālajai koncentrācijai jābūt vismaz 80 % no pilnas skalas.

3.2.	Kalibrēšanas līkni aprēķina ar mazāko kvadrātu metodi. Ja iegūtā polinoma pakāpe ir lielāka par trīs, kalibrēšanas punktu skaitam ir jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpi, kam pieskaitīts skaitlis divi.

3.3.	Kalibrēšanas līkne no katras kalibrēšanas gāzes nominālās vērtības nedrīkst atšķirties par vairāk kā 2 %.

3.4.

Izmantojot polinomu vērtības, kas iegūtas saskaņā ar 3.2. punktu, sagatavo tabulu ar analizatora nolasījumu attiecību pret reālo koncentrāciju pa soļiem, kas nepārsniedz 1 % no pilnas skalas. Tas jāveic attiecībā uz katru kalibrēto analizatora diapazonu.

Tabulā ietver arī citus attiecīgus datus, proti, šādus:

a)	kalibrēšanas datums;

b)	mērīšanas diapazona iestatījuma un nulles potenciometra nolasījumi (vajadzības gadījumā);

c)	nominālā skala;

d)	atsauces dati par katru izmantoto kalibrēšanas gāzi,

e)	katras izmantotās kalibrēšanas gāzes reālā un norādītā vērtība kopā ar procentuālo atšķirību;

f)	analizatora kalibrēšanas spiediens.

3.5.	Var izmantot alternatīvas metodes (piemēram, datorizētu elektroniski vadītu diapazona pārslēgšanu), ja tehniskajam dienestam pierādīts, ka šīs metodes nodrošina līdzvērtīgu precizitāti.

2. papildinājums

Transportlīdzekļu saimes būtiskās īpašības

1. Parametri, pēc kuriem definē saimi atkarībā no ūdeņraža emisijām.

Transportlīdzekļu saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi saimes transportlīdzekļiem. Dažos gadījumos parametri var mijiedarboties. Šī ietekme tiek ņemta vērā, lai nodrošinātu, ka saimē ietver tikai transportlīdzekļus ar līdzīgām ūdeņraža emisiju pazīmēm.

2. Tādēļ tie transportlīdzekļu tipi, kuru tālāk minētie parametri ir identiski, ir uzskatāmi par piederīgiem vienai un tai pašai ūdeņraža emisiju saimei.

AUEAS:

a)	AUEAS tirdzniecības nosaukums;

b)	izmantoto elektroķīmisko kombināciju tipa norāde;

c)	AUEAS elementu skaits;

d)	AUEAS apakšsistēmu skaits;

e)	AUEAS nominālais spriegums (V);

f)	AUEAS enerģija: (kW/h);

g)	gāzu kombinācijas diapazons (procentos);

h)	AUEAS apakšsistēmas(-u) ventilācijas tips;

i)	dzesēšanas sistēmas tips (ja ir).

Iebūvētais lādētājs:

a)	dažādu lādētāja daļu marka un tips;

b)	nominālā jauda (kW);

c)	uzlādes maksimālais spriegums (V);

d)	uzlādes maksimālā intensitāte (A);

e)	kontroles vienības marka un tips (ja ir);

f)	darbības, kontroles un drošuma diagramma;

g)	uzlādes periodu raksturojums.

8. PIELIKUMS

AUEAS TESTĒŠANAS PROCEDŪRAS

Papildinājums

STANDARTA CIKLA VEIKŠANAS PROCEDŪRA

Standarta cikls sākas ar standarta izlādi, kurai seko standarta uzlāde.

Standarta izlāde
Izlādes ātrums:	izlādes procedūru, kurā iekļauti arī pārtraukšanas kritēriji, nosaka ražotājs. Ja nav norādīts, tad izlāde notiek ar 1C strāvu.
Izlādes ierobežojums (beigu spriegums):	nosaka ražotājs
Miera periods pēc izlādes:	vismaz 30 minūtes
Standarta uzlāde:	uzlādes procedūru, kurā iekļauti arī pārtraukšanas kritēriji, nosaka ražotājs. Ja nav norādīts, tad uzlāde notiek ar C/3 strāvu.

8.A PIELIKUMS

VIBRĀCIJAS TESTĒŠANA

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS drošuma saglabāšanos vibrācijām pakļautā vidē, kādā AUEAS, visticamāk, varētu atrasties, transportlīdzekļa normālas darbības apstākļos.

2. IEKĀRTAS

2.1. Šo testu veic vai nu ar pilnu AUEAS komplektu vai ar saistītu(-ām) AUEAS apakšsistēmu(-ām), iekļaujot elementus un to elektriskos slēgumus. Ja ražotājs izvēlas veikt testēšanu kopā ar saistīto(-ajām) apakšsistēmu(-ām), ražotājs pierāda, ka testa rezultāti pamatoti var atspoguļot AUEAS komplekta veiktspēju attiecībā uz tā drošuma rādītājiem tādos pašos apstākļos. Ja AUEAS elementus aptverošajā apvalkā nav integrēta elektroniskās vadības ierīce, tad elektroniskās vadības ierīci var neietvert testējamās ierīces instalācijā, ja to pieprasa ražotājs.

2.2. Testējamajai ierīcei jābūt stingri piestiprinātai pie vibrācijas mehānisma platformas tādā veidā, lai nodrošinātu, ka vibrācijas tiek tiešā veidā nodotas testējamajai ierīcei.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Uz testējamo ierīci attiecas šādi nosacījumi:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C;

b)	testēšanas sākumā uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no testējamās ierīces normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

c)	testa sākumā visas aizsardzības ierīces, kas ietekmē testējamās ierīces funkcija(-s), kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Testa procedūras

Testējamo ierīci pakļauj vibrācijām, kurām ir sinusoidāla viļņa forma ar logaritmisko vēzienu no 7 Hz līdz 50 Hz un atpakaļ līdz 7 Hz, kas notiek 15 minūšu intervālā. Šo ciklu atkārto 12 reizes 3 stundu periodā vertikālā virzienā pret AUEAS montāžas orientāciju, kā noteicis ražotājs.

Frekvences un paātrinājuma attiecība norādīta tabulā.

Frekvence un paātrinājums

Frekvence (Hz)	Paātrinājums (m/s2)
7-18	10
18-30	Pakāpeniski samazināts no 10 līdz 2
30-50	2

Pēc ražotāja pieprasījuma var izmantot lielāku paātrinājuma līmeni, kā arī augstāku maksimālo frekvenci.

Pēc ražotāja pieprasījuma tabulā norādītās frekvences – paātrinājuma korelācijas aizstāšanai var izmantot transportlīdzekļa ražotāja noteiktu vibrācijas testa profilu, kas verificēts lietošanai transportlīdzekļiem un saskaņots ar tehnisko dienestu. Saskaņā ar šiem noteikumiem testētās AUEAS apstiprinājums attiecas tikai uz noteikta transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu.

Pēc vibrācijas testa tiek veikts standarta cikls, kas aprakstīts 8. pielikuma papildinājumā, ja testējamās ierīces stāvoklis to neliedz.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

8.B PIELIKUMS

TERMISKĀ TRIECIENA UN CIKLISKUMA TESTS

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS rezistenci pret pēkšņām temperatūras izmaiņām. AUEAS pakļauj noteiktam skaitam temperatūras ciklu, kas sākas ar istabas temperatūru un turpinās ar augstas un zemas temperatūras ciklu. Tas atdarina straujas apkārtējās vides temperatūras izmaiņas, kādas kalpošanas laikā varētu skart AUEAS.

2. IEKĀRTAS

Šo testu veic vai nu ar pilnu AUEAS komplektu vai ar AUEAS saistītu(-ām) AUEAS apakšsistēmu(-ām), iekļaujot elementus un to elektriskos slēgumus. Ja ražotājs izvēlas veikt testēšanu kopā ar saistīto(-ajām) apakšsistēmu(-ām), ražotājs pierāda, ka testa rezultāti pamatoti var atspoguļot AUEAS komplekta veiktspēju attiecībā uz tā drošuma rādītājiem tādos pašos apstākļos. Ja AUEAS elementus aptverošajā apvalkā nav integrēta elektroniskās vadības ierīce, tad elektroniskās vadības ierīci var neietvert testējamās ierīces instalācijā, ja to pieprasa ražotājs.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Testa sākumā testējamajai ierīcei piemēro šādus nosacījumus:

a)	uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

b)	visas aizsardzības ierīces, kas varētu ietekmēt testējamās ierīces darbību un kas attiecas uz testa rezultātiem, ir darba kārtībā.

3.2. Testēšanas procedūra

Testējamo ierīci vismaz sešas stundas uzglabā testēšanas temperatūrā, kas ir 60 ± 2 °C vai augstāka, ja to pieprasa ražotājs, un pēc tam vismaz sešas stundas uzglabā pēctestēšanas temperatūrā, kas ir 40 ± 2 °C vai zemāka, ja to pieprasa ražotājs. Maksimālais laika intervāls starp testēšanas temperatūras galējiem punktiem ir 30 minūtes. Šo procedūru atkārto, kamēr ir veikti vismaz 5 cikli, un pēc tam testējamo ierīci 24 stundas uzglabā istabas temperatūrā, kas ir 20 ± 10 °C.

Pēc 24 stundu ilgas uzglabāšanas izpilda standarta ciklu, kas aprakstīts 8. pielikuma 1. papildinājumā, ja testējamās ierīces stāvoklis to neliedz.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

PIELIKUMS 8 C

MEHĀNISKAIS TRIECIENS

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS drošības rādītājus attiecībā uz inerces slodzēm, kas var rasties transportlīdzekļa sadursmes gadījumā.

2. UZSTĀDĪŠANA

2.2. Testējamā ierīce tiek pievienota pie testēšanas statīva tikai ar stiprinājumiem, kas paredzēti AUEAS vai AUEAS apakšsistēmas pievienošanai transportlīdzeklim.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas apstākļi un prasības

Uz testēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C;

b)	testēšanas sākumā uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

c)	testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas ietekmē testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Testēšanas procedūra

Testējamo ierīci palēnina vai, pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles, paātrina, ievērojot koridorus, kas norādīti 1.–3. tabulā. Tehniskais dienests, apspriežoties ar ražotāju, lemj, vai testus veic vai nu ar paātrinājumu, palēninājumu vai abiem.

Katram testa impulsam var izmantot atsevišķu testējamo ierīci.

Testa impulss ir robežās starp minimālo un maksimālo vērtību, kā noteikts 1. līdz 3. tabulā. Ja ražotājs iesaka, testējamajai ierīcei var piemērot augstāku trieciena līmeni un/vai ilgāku iedarbības laiku atbilstoši 1. līdz 3. tabulā sniegtajām maksimālajām vērtībām.

Testa impulsu vispārējs apraksts

1. tabula transportlīdzekļiem M1 un N1:

Punkts	Laiks (ms)	Paātrinājums (g)
Punkts	Laiks (ms)	Garenvirziens	Šķērsvirziens
A	20	0	0
B	50	20	8
C	65	20	8
D	100	0	0
E	0	10	4,5
F	50	28	15
G	80	28	15
H	120	0	0

2. tabula transportlīdzekļiem M2 un N2:

Punkts	Laiks (ms)	Paātrinājums (g)
Punkts	Laiks (ms)	Garenvirziens	Šķērsvirziens
A	20	0	0
B	50	10	5
C	65	10	5
D	100	0	0
E	0	5	2,5
F	50	17	10
G	80	17	10
H	120	0	0

3. tabula transportlīdzekļiem M3 un N3:

Punkts	Laiks (ms)	Paātrinājums (g)
Punkts	Laiks (ms)	Garenvirziens	Šķērsvirziens
A	20	0	0
B	50	6,6	5
C	65	6,6	5
D	100	0	0
E	0	4	2,5
F	50	12	10
G	80	12	10
H	120	0	0

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

PIELIKUMS 8.D

MEHĀNISKĀ INTEGRITĀTE

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS drošības rādītājus attiecībā uz kontaktslodzēm, kas var rasties transportlīdzekļa sadursmes gadījumā.

2. IEKĀRTAS

2.2. Testējamā ierīce ir pievienota pie testēšanas statīva, kā to ieteicis ražotājs.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Testam tiek piemēroti šādi nosacījumi un prasības:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C;

b)	testēšanas sākumā uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

c)	testēšanas sākumā visas iekšējās un ārējās aizsardzības ierīces, kas ietekmē testējamās ierīces funkcijas, kuras varētu ietekmēt testa rezultātus, darbojas.

3.2. Saspiešanas tests

3.2.1. Saspiešanas spēks

Testējamā ierīce tiek saspiesta starp pretestības un atsites plāksni, kā norādīts attēlā, ar vismaz 100 kN spēku, bet nepārsniedzot 105 kN spēku, izņemot gadījumus, kad noteikts citādi saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2. punktu, noslodzi sasniedzot mazāk nekā 3 minūtēs un noturot vismaz 100 ms, bet ne vairāk kā 10 sekundes.

Pēc ražotāja pieprasījuma var piemērot lielāku saspiešanas spēku, ilgāku spiediena sasniegšanas laiku, ilgāku noturēšanas laiku vai to kombināciju.

Par spēka piemērošanu lemj ražotājs kopā ar tehnisko dienestu, ņemot vērā AUEAS pārvietošanās virzienu attiecībā pret tās uzstādīšanas vietu transportlīdzeklī. Piemērojamais spēks tiek piemērots horizontāli un perpendikulāri AUEAS pārvietošanās virzienam.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

PIELIKUMS 8.E

UGUNSIZTURĪBA

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS noturību pret uguni, kas var iedarboties no transportlīdzekļa ārpuses, piemēram, transportlīdzekļa degvielas noplūdes (no tā paša vai cita tuvumā esoša transportlīdzekļa) rezultātā. Šādos apstākļos vadītājam un pasažieriem ir pietiekami ilgs laiks evakuācijai.

2. IEKĀRTAS

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Testam tiek piemērotas šādas prasības un nosacījumi:

a)	testu veic, temperatūrai esot vismaz 0 °C;

b)	testēšanas sākumā uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

c)	testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas ietekmē testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Testēšanas procedūra

Pēc ražotāja ieskatiem veic vai nu transportlīdzekļa līmeņa vai sastāvdaļu līmeņa testu.

3.2.1. Transportlīdzekļa līmeņa tests

Testējamā ierīce ir jāuzstāda testēšanas statīvā, kas pēc iespējas tuvāk līdzinās reālajiem uzstādīšanas apstākļiem; netiek izmantoti viegli uzliesmojoši materiāli, izņemot tādus, kas ietilpst AUEAS. Metode testējamās ierīces fiksēšanai statīvā atbilst attiecīgajai specifikācijai par tās uzstādīšanu transportlīdzeklī. Gadījumā, ja AUEAS paredzēta lietošanai specifiskā transportlīdzeklī, tiek ņemtas vērā tā daļas, kas ietekmē uguns izplatīšanos.

3.2.2. Sastāvdaļu līmeņa tests

Testējamo ierīci novieto uz režģgalda, kas izvietots virs paplātes, to pavēršot atbilstīgi ražotāja paredzētajam nolūkam.

Režģgaldu veido 6–10 diametru mm tērauda stieņi, starp kuriem ir 4–6 cm atstarpes. Ja nepieciešams, tērauda stieņi var būt atbalstīti pret plakanām tērauda detaļām.

3.3. Liesmu, kuras iedarbībai tiek pakļauta testējamā ierīce, iegūst, uz paplātes dedzinot dzirksteļaizdedzes motoriem paredzētu tirdzniecībā pieejamu degvielu (turpmāk “degviela”). Degvielas daudzumam, ir jābūt pietiekamam, lai brīvas degšanas apstākļos uzturētu liesmu visu testa procedūras laiku.

Uguns visas uguns iedarbības laikā aptver visu paplātes laukumu. Paplātes izmērus izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka liesmai ir pakļautas testējamās ierīces malas. Tādējādi paplātes izmērs testējamās ierīces horizontālo projekciju pārsniedz par 20 līdz 50 cm. No paplātes sānu malas līdz degvielas līmenim testa sākumā nav vairāk par 8 cm.

3.4. Ar degvielu piepildīto paplāti novieto zem testējamās ierīces tādā veidā, ka attālums starp degvielas līmeni paplātē un testējamās ierīces apakšpusi atbilst testējamās ierīces projektētajam augstumam virs ceļa virsmas pie transportlīdzekļa pašmasas, ja piemēro iepriekš minēto 3.2.1. punktu, un aptuveni 50 cm, ja piemēro iepriekš minēto 3.2.2. punktu. Paplāte vai testa statīvs, vai abi ir brīvi kustināmi.

3.5. Testa C fāzē paplāti pārklāj ar ekrānu. Ekrānu novieto 3 cm ± 1 cm virs degvielas līmeņa, kas tiek mērīts pirms degvielas aizdedzināšanas. Ekrāns ir izgatavots no ugunsizturīga materiāla, kā noteikts 8.E pielikuma papildinājumā. Starp ķieģeļiem nav spraugu, un tie ir atbalstīti virs degvielas paplātes tādējādi, lai caurumi ķieģeļos nebūtu aizsprostoti. Rāmja garums un platums ir par 2 cm līdz 4 cm mazāks par paplātes iekšējiem izmēriem tā, lai ventilācijas vajadzībām starp rāmi un paplātes sienu būtu 1 cm līdz 2 cm sprauga. Pirms testa ekrāns ir vismaz istabas temperatūrā. Ugunsizturīgos ķieģeļus var samitrināt, lai nodrošinātu testēšanas apstākļu atkārtojamību.

3.6. Ja testus veic ārpus telpām, tad nodrošina pietiekamu aizsardzību pret vēju un vēja ātrums degvielas paplātes līmenī nepārsniedz 2,5 km/h.

3.7. Ja degvielas temperatūra ir vismaz 20 °C, tests sastāv no trim fāzēm – B–D, pretējā gadījumā tests sastāv no četriem fāzēm – A–D.

3.7.1. A fāze: iepriekšēja karsēšana (1. attēls)

Paplātē esošo degvielu aizdedzina, atrodoties vismaz 3 m attālumā no testējamās ierīces. Pēc 60 sekunžu iepriekšējas sakarsēšanas paplāti novieto zem testējamās ierīces. Ja paplāte ir pārāk liela, lai to varētu pārvietot, neriskējot izšļakstīt šķidrumu utt. tad testējamo ierīci un testa stendu var uzvirzīt virs paplātes.

1. attēls

A fāze: iepriekšēja karsēšana

3.7.2. B fāze: tieša pakļaušana liesmas iedarbībai (2. attēls)

Testējamā ierīce 70 sekundes tiek pakļauta liesmai no brīvi degošas degvielas.

2. attēls

B fāze: tieša pakļaušana liesmas iedarbībai

3.7.3. C fāze: netieša pakļaušana liesmas iedarbībai (3. attēls)

Tiklīdz ir izpildīta B daļa, starp degošo paplāti un testējamo ierīci novieto ekrānu. Testējamo ierīci šīs samazinātās liesmas iedarbībai pakļauj vēl 60 sekundes.

Tā vietā, lai veiktu testa C fāzi, pēc ražotāja ieskatiem vēl 60 sekundes var turpināt B fāzi.

Tomēr tas ir pieļaujams tikai tad, ja tehniskajam dienestam pieņemamā līmenī pierādāms, ka tādējādi netiks samazināts testa iespaids.

3. attēls

C fāze: netieša pakļaušana liesmas iedarbībai

3.7.4. D fāze: testa beigas (4. attēls)

Degošo paplāti, kas pārklāta ar ekrānu, novieto atpakaļ A fāzē aprakstītajā stāvoklī. Testējamā ierīce netiek apdzēsta. Pēc noņemšanas no paplātes testējamā ierīce tiek novērota līdz brīdim, kad testējamās ierīces virsmas temperatūra ir samazinājusies līdz istabas temperatūrai vai ir samazinājusies vismaz 3 stundas.

4. attēls

D fāze testa beigas

Papildinājums

Ugunsizturīgo ķieģeļu izmēri un tehniskie dati

Ugunsizturība	:	(Seger-Kegel) SK 30
Al2O3 saturs	:	30–33 procenti
Atvērtā porainība (Po)	:	20–22 tilp. procenti
Blīvums	:	1 900–2 000 kg/m3
Efektīvais caurumotais laukums	:	44,18 procenti

PIELIKUMS 8.F

ĀRĒJĀ AIZSARDZĪBA PRET ĪSSAVIENOJUMU

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt, cik efektīva ir aizsardzība pret īssavienojumu. Ja šī funkcija tiek pielietota, tā pārtrauc vai ierobežo īsslēguma strāvu, lai novērstu jebkādus turpmākus smagus īsslēguma strāvas izraisītus AUEAS negadījumus.

2. IEKĀRTAS

Šo testu veic vai nu ar pilnu AUEAS komplektu vai ar saistītu(-ām) AUEAS apakšsistēmu(-ām), iekļaujot elementus un to elektriskos slēgumus. Ja ražotājs izvēlas veikt testēšanu kopā ar saistīto(-ajām) apakšsistēmu(-ām), ražotājs pierāda, ka testa rezultāti pamatoti var atspoguļot AUEAS komplekta veiktspēju attiecībā uz tā drošuma rādītājiem tādos pašos apstākļos. Ja AUEAS elementus aptverošajā apvalkā nav integrēta elektroniskās vadības ierīce, tad elektroniskās vadības ierīci var neietvert testējamās ierīces instalācijā, ja to pieprasa ražotājs.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Uz testēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C vai vairāk, ja to pieprasa ražotājs;

b)	testēšanas sākumā uzlādes stāvokli koriģē, lai tas būtu virs 50 % no normālas darbības uzlādes stāvokļa diapazona;

c)	testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas varētu ietekmēt testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Īsslēgums

Testa sākumā visi attiecīgie uzlādei un izlādei paredzētie galvenie kontaktori ir slēgti, kā tas ir režīmā, kurā iespējama aktīva braukšana, kā arī režīmā, kas aktivizē ārējo uzlādi. Ja to nevar paveikt vienā testā, tad veicami divi vai vairāki testi.

Tiek savienots testējamās ierīces pozitīvais un negatīvais izvads, radot īsslēgumu. Šim nolūkam izmantotā savienotāja pretestība nepārsniedz 5 mΩ.

Īsslēguma apstākļi turpinās, līdz brīdim, kad ir apstiprināta AUEAS aizsardzības funkcijas darbība, kas pārtrauc vai ierobežo īsslēguma strāvu, vai vismaz vienu stundu pēc tam, kad ir stabilizējusies testējamās ierīces korpusa temperatūra, t. i., temperatūras gradienta izmaiņas 1 stundas laikā nepārsniedz 4 °C.

3.3. Standarta cikls un novērošanas periods

Uzreiz pēc īsslēguma standarta cikla pārtraukšanas tiek veikts standarta cikls, kas aprakstīts 8. pielikuma papildinājumā, ja testējamās ierīces stāvoklis to neliedz.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

8.G PIELIKUMS

AIZSARDZĪBA PRET PĀRMĒRĪGU UZLĀDĒŠANU

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt, cik efektīva ir aizsardzība pret pārmērīgu uzlādi.

2. IEKĀRTAS

Šo testu veic normālos ekspluatācijas apstākļos vai nu ar nokomplektētu AUEAS (tas var būt nokomplektēts transportlīdzeklis) vai ar saistītu(-ām) AUEAS apakšsistēmu(-ām), iekļaujot galvaniskos elementus un to elektriskos slēgumus. Ja ražotājs izvēlas veikt testēšanu kopā ar saistīto(-ajām) apakšsistēmu(-ām), ražotājs pierāda, ka testa rezultāti pamatoti var atspoguļot AUEAS komplekta veiktspēju attiecībā uz tā drošuma rādītājiem tādos pašos apstākļos.

Testu var veikt ar modificētu testējamo ierīci saskaņā ar vienošanos starp ražotāju un tehnisko dienestu. Šie pielāgojumi neietekmē testa rezultātus.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Testam tiek piemērotas šādas prasības un nosacījumi:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C vai vairāk, ja to pieprasa ražotājs;

b)	testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas varētu ietekmēt testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Uzlāde

Sākumā visi attiecīgie galvenie kontaktori ir slēgti.

Testējamā aprīkojuma uzlādes kontroles ierobežojumi ir atspējoti.

Testējamā ierīce tiek lādēta ar 1/3C kategorijas uzlādes strāvu, bet nepārsniedzot maksimālo parasta darbības diapazona strāvu, ko noteicis ražotājs.

Uzlādi turpina, līdz testējamā ierīce (automātiski) pārtrauc vai ierobežo uzlādi. Ja automātiskā pārtraukšanas funkcija neiedarbojas vai ja šādas funkcijas nav, lādēšana turpinās, līdz testējamās ierīces spriegums sasniedz sasniedz divkāršu nominālās kapacitātes vērtību.

3.3. Standarta cikls un novērošanas periods

Uzreiz pēc uzlādes pārtraukšanas tiek veikts standarta cikls, kas aprakstīts 8. pielikuma papildinājumā, ja testējamās ierīces stāvoklis to neliedz.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

8.H PIELIKUMS

AIZSARDZĪBA PRET PĀRMĒRĪGU IZLĀDĒŠANOS

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt, cik efektīva ir aizsardzība pret pārmērīgu izlādi. Ja šī funkcija tiek pielietota, tā pārtrauc vai ierobežo izlādes strāvu, lai novērstu jebkādus turpmākus smagus pārāk zema uzlādes stāvokļa izraisītus AUEAS negadījumus, kā noteicis ražotājs.

2. IEKĀRTAS

Testu var veikt ar modificētu testējamo ierīci saskaņā ar vienošanos starp ražotāju un tehnisko dienestu. Šie pielāgojumi neietekmē testa rezultātus.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi

Testam tiek piemērotas šādas prasības un nosacījumi:

a)	testu veic, apkārtējās vides temperatūrai esot 20 ± 10 °C vai vairāk, ja to pieprasa ražotājs;

b)	testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas varētu ietekmēt testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas.

3.2. Izlāde

Testa sākumā visi attiecīgie uzlādei un izlādei paredzētie galvenie kontaktori ir slēgti.

Izlāde tiek veikta ar 1/3C kategorijas uzlādes strāvu, bet nepārsniedzot maksimālo parasta darbības diapazona strāvu, ko noteicis ražotājs.

Izlādi turpina, līdz testējamā ierīce (automātiski) pārtrauc vai ierobežo izlādi. Ja automātiskā pārtraukšanas funkcija neiedarbojas vai ja šādas funkcijas nav, izlāde turpinās, līdz testējamā ierīce sasniedz 25 % no nominālās kapacitātes vērtības.

3.3. Standarta uzlāde un novērošanas periods

Uzreiz pēc izlādes pārtraukšanas testējamā ierīce tiek uzlādēta ar standarta ciklu, kas aprakstīts 8. pielikuma papildinājumā, ja testējamās ierīces stāvoklis to neliedz.

Testēšanu beidz ar 1 stundas ilgu novērošanas periodu, testa videi esot istabas temperatūrā.

8.I PIELIKUMS

AIZSARDZĪBA PRET PĀRKARŠANU

1. NOLŪKS

Šā testa nolūks ir pārbaudīt AUEAS aizsardzības līdzekļu efektivitāti pret iekšēju pārkaršanu darbības laikā, pat ja dzesēšanas funkcija (ja tāda ir) nedarbojas. Ja gadījumā ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu AUEAS nokļūšanu nedrošā stāvoklī iekšējās pārkaršanas dēļ, ir jāpierāda ekspluatācijas drošums.

2. IEKĀRTAS

2.1. Tālāk minēto testu veic ar nokomplektētu AUEAS (tas varētu būt nokomplektēts transportlīdzeklis) vai ar saistītu(-ām) AUEAS apakšsistēmu(-ām), iekļaujot galvaniskos elementus un to elektriskos slēgumus. Ja ražotājs izvēlas veikt testēšanu kopā ar saistīto(-ajām) apakšsistēmu(-ām), ražotājs pierāda, ka testa rezultāti pamatoti var atspoguļot AUEAS komplekta veiktspēju attiecībā uz tā drošuma rādītājiem tādos pašos apstākļos. Testu var veikt ar modificētu testējamo ierīci saskaņā ar vienošanos starp ražotāju un tehnisko dienestu. Šie pielāgojumi neietekmē testa rezultātus.

2.2. Ja AUEAS ir aprīkota ar dzesēšanas funkciju un ja AUEAS, dzesēšanas sistēmai nedarbojoties, saglabā funkcionalitāti, dzesēšanas sistēma testa veikšanas laikā tiek deaktivēta.

2.3. Testējamās ierīces temperatūra apvalka iekšpusē esošo galvanisko elementu tuvumā pārbaudes laikā tiek nepārtraukti mērīta, lai uzraudzītu temperatūras izmaiņas. Var izmantot iebūvēto sensoru, ja tāds ir. Ražotājs un tehniskais dienests vienojas par temperatūras sensora(-u) atrašanās vietu.

3. PROCEDŪRAS

3.1. Testēšanas sākumā visas aizsardzības ierīces, kas ietekmē testējamās ierīces funkcijas, kuras attiecas uz testa rezultātiem, darbojas, izņemot gadījumus, kad sistēma tiek deaktivēta saskaņā ar iepriekš minēto 2.2. punktu.

3.2. Testējamā ierīce testa laikā tiek nepārtraukti lādēta un izlādēta ar pastāvīgu strāvu, kas pēc iespējas ātrāk palielina galvanisko elementu temperatūru normālas darbības diapazonā, ko noteicis ražotājs.

3.3. Testējamo ierīci ievieto konvekcijas krāsnī vai klimata kamerā. Kameras vai krāsns temperatūru pakāpeniski palielina, līdz tiek sasniegta temperatūra, kas noteikta attiecīgi saskaņā ar tālāk minēto 3.3.1. vai 3.3.2. punktu, un pēc tam līdz testēšanas beigām uztur temperatūru, kas ir vienāda ar to vai lielāka par to.

3.3.1. Ja AUEAS ir aprīkota ar aizsardzības līdzekļiem pret iekšējo pārkaršanu, tad temperatūra tiek palielināta līdz vērtībai, ko ražotājs definējis kā ekspluatācijas temperatūras slieksni šādiem aizsardzības līdzekļiem, nodrošinot, lai testējamās ierīces temperatūra palielinās, kā norādīts iepriekš minētajā 3.2. punktā.

3.3.2. Ja AUEAS nav aprīkota ar īpašiem līdzekļiem pret iekšējo pārkaršanu, temperatūru palielina līdz maksimālajai ekspluatācijas temperatūrai, ko norādījis ražotājs.

3.4. Testa beigas. Tests ir pabeigts, kad tiek novērots viens no tālāk minētajiem apstākļiem:

a)	testējamā ierīce kavē un/vai ierobežo uzlādi un/vai izlādi, lai nepieļautu, temperatūras celšanos;

b)	testējamās ierīces temperatūra ir stabilizējusies, kas nozīmē, ka temperatūras gradienta izmaiņas 2 stundu laikā nepārsniedz 4 °C;

c)	ja fiksēta neatbilstība pieņemšanas kritērijiem, kā noteikts šo noteikumu 6.9.2.1. punktā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 87

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 31. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 100 – Vienoti noteikumi par to, kā apstiprināmi transportlīdzekļi attiecībā uz konkrētām prasībām elektriskajam spēka piedziņas blokam [2015/505]	1