28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

(1)

Padomes Regulā (ES) 2015/104 (1) nav noteikts jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma zvejas iespēju limits Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(2)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2014. gada jūnijā nāca klajā ar zinātnisko ieteikumu par jūrasasara (labraka) krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un apstiprināja, ka šis krājums kopš 2012. gada strauji samazinās. Turklāt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi jūrasasara (labraka) aizsardzībai pieņemtos valstu pasākumus un visā visumā secinājusi, ka minētie pasākumi ir neiedarbīgi. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Jūrasasara (labraka) zvejas izraisītā mirstība Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā patlaban ir četras reizes lielāka par līmeni, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(3)

Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 12. pantu, ir pieņēmusi Īstenošanas regulu (ES) 2015/111 (3) ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumus jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā.

Zvejas izraisīto zivju mirstību minētajā krājumā ievērojami veicina arī atpūtas zveja. Tāpēc ir lietderīgi noteikt zvejas iespējas, kas izteiktas kā dienas limits, proti, zivju skaits, kuru drīkst paturēt personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju. Atpūtas zveja var notikt dažādi, tā var būt zveja no atpūtas kuģa vai zveja no krasta.

(4)

Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, Regulas (ES) 2015/104 7. panta 1. un 2. punkts būtu jāformulē tā, lai tas atbilstu formulējumam Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā.

(5)

Kamēr nebija saņemts ICES ieteikums, Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumā tūbīšu nozvejas limiti Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā bija noteikti nulles apjomā. Kopš 2015. gada 23. februāra ir pieejams ICES ieteikums par attiecīgo krājumu, un tagad ir iespējams noteikt tūbīšu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) šajā apgabalā; lai nepieļautu krājuma lokālu noplicināšanu, šī KPN būtu jāsadala septiņiem pārvaldības apgabaliem.

(6)

Ir lietderīgi paredzēt noteiktu elastību starp apgabaliem tiem megrimiem, kas veido vienu un to pašu bioloģisko krājumu visām dalībvalstīm ar kvotu attiecīgajos apgabalos.

(7)

Regulā (ES) 2015/104 ir kļūda Ziemeļjūras ziemeļu garneles KPN un kvotā, jo vajadzēja pieņemt 2014. gada KPN saglabāšanu. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums.

(8)

Attiecībā uz dažiem krājumiem zvejas iespējas un zvejas resursu pieejamības nosacījumi kuģiem piekrastes valstī tiek noteikti katru gadu, ņemot vērā attiecīgo piekrastes valstu savstarpējas apspriešanās zivsaimniecības jomā. Tā kā nav panākta nekāda vienošanās par kvotas sadales kārtību 2015. gadam attiecībā uz Ziemeļatlantijas siļķi, ir atbilstīgi noteikt autonomu kvotu, kura balstīta uz šā krājuma Savienības daļu iepriekšējos gados. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IB pielikums.

(9)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) trešajā gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā tika noteiktas zvejas iespējas, kas izteiktas kā stavridas KPN. Šis pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(10)

Zemsvītras piezīmē Regulas (ES) 2015/104 III pielikumā bija kļūdaina atsauce uz nolīgumu, kas vairs nav spēkā, un tāpēc tā būtu jālabo.

(11)

Lai pareizi atspoguļotu pašreizējo Francijas un Spānijas 2015. gada zilās tunzivs zvejas flotes zvejas rīku sadalījumu, ir jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IV pielikums, ar kuru nosaka zilās tunzivs zvejas, audzēšanas un nobarošanas ierobežojumus.

(12)

Ir jālabo kļūda makreles (Scomber scombrus) KPN tabulā VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe apgabalā; Vb apgabala Savienības un starptautiskajos ūdeņos; IIa, XII un XIV (MAC/2CX14-) apgabala starptautiskajos ūdeņos.

(13)

Zinātniskajā ieteikumā, kas 2015. gada 2. martā saņemts no ZZTEK, ir norādīts, ka ir piesardzīgi atļaut mazu piezvejas kvotu cirtainajai rajai (Raia undulata) ICES VIa, VIb, VIIa–c, VIId, VIIe–k, VIII un IX apgabalā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IA pielikums.

(14)

Ievērojot to, ka saskaņā ar procedūru, kura paredzēta nolīgumā par attiecībām zvejniecības jomā ar Fēru salām, Savienība ir sarīkojusi papildu apspriešanās par savstarpējo kārtību ar Fēru salām saistībā ar Ziemeļatlantijas siļķes un putasa zvejas iespējām 2015. gadam; tādējādi ir piemēroti noteikt šo krājumu zvejas iespējas.

(15)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/104.

(16)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 (4) 3. panta 1. punktu, ja vairāk nekā 75 % no kvotas krājumiem, uz ko attiecas piesardzīga KPN, izmantoti līdz kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim, dalībvalsts, kurai šī kvota krājumam piešķirta, var lūgt palielināt KPN. Komisija ir saņēmusi lūgumu par 2014. gada KPN palielinājumu 10 % apmērā rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā. Lūgumam pievienoto papildinošo bioloģisko informāciju ir pārbaudījuši un apstiprinājuši Komisijas Kopīgā pētniecības centra eksperti.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (5).

(18)

Regulā (ES) 2015/104 noteiktos nozvejas limitus piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tāpēc no minētā datuma būtu jāpiemēro arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav izmantotas. Tomēr jaunais nozvejas limits jūrasasarim būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tā kā nozvejas limitu grozīšana ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas. To iemeslu dēļ, kas izklāstīti 16. apsvērumā, noteikumi par augstākiem nozvejas limitiem rajveidīgajām zivīm Ziemeļjūrā būtu jāpiemēro ar 2014. gada 1. janvāri,

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

2.   Piemērojot 11.a pantu, šī regula attiecas arī uz atpūtas zveju.”

2)

regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

;

3)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1.   Uz tādu zivju sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās, attiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts minētās regulas 15. pantā (“izkraušanas pienākums”).

2.   Zivis, uz kurām attiecas nozvejas ierobežojumi un kuras ir nozvejotas zvejniecībās, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, tiek paturētas uz klāja vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

3.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.”

4)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Jūrasasara (labraka) atpūtas zveja Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

Atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk rajonā viena persona drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.”

5)

Regulas (ES) 2015/104 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

6)

Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

7)

Regulas (ES) 2015/104 IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

8)

Regulas (ES) 2015/104 IJ pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikumu;

9)

Regulas (ES) 2015/104 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumu;

10)

Regulas (ES) 2015/104 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumu;

11)

Regulas (ES) 2015/104 VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/22

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 79/2012 (2) bulgāru valodas redakcijā ir ieviesusies kļūda. No 2. un 3. panta ir jāsvītro vārdi “Eiropas Savienības teritorijā”. Tāpēc bulgāru valodas redakcijā ir vajadzīgs labojums. Tas neskar pārējo valodu redakcijas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Administratīvās sadarbības pastāvīgās komitejas atzinumu,

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/23

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā uzskaitīto (“saraksts”) barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka saraksts ir jāpārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ievērojot vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) paziņoto ar pārtiku saistīto neseno incidentu biežums un nozīmīgums, konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam veicot revīziju trešās valstīs, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Jo īpaši attiecībā uz Austrālijas izcelsmes mandeļu, Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pistāciju un Uzbekistānas izcelsmes žāvētu aprikožu sūtījumiem attiecīgie informācijas avoti norāda, ka ir radušies jauni apdraudējumi un tāpēc vajadzīga pastiprināta oficiālā kontrole. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksti par minētajiem sūtījumiem.

(5)

Turklāt ir nepieciešams grozīt beigu piezīmes, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumā, lai nodrošinātu, ka kontrole, ko dalībvalstis veic saskaņā ar minēto regulu, būtu vērsta vismaz uz pesticīdiem, kuri uzskaitīti kontroles programmā, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (3) 29. panta 2. punktu, un kurus var analizēt, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuru pamatā ir gāzu hromatogrāfija/masspektrometrija (GC-MS) un šķidrumhromatogrāfija/masspektrometrija (LC-MS). Papildus ir lietderīgi saglabāt atsevišķas beigu piezīmes attiecībā uz konkrētiem pesticīdiem, kuri nav uzskaitīti minētajā kontroles programmā vai kuru analīzei vienā vai vairākās dalībvalstīs var būt nepieciešama vienas atliekas noteikšanas metode.

(6)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, ir lietderīgi aizstāt Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 669/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 798/2008 (3) ir noteiktas veterinārās sertifikācijas prasības mājputnu un mājputnu produktu (“preces”) importam Savienībā un pārvadāšanai tranzītā caur Savienību, tostarp uzglabāšanai tranzīta laikā. Tajā paredzēts, ka preces var Savienībā importēt un tranzītā caur to pārvadāt tikai no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām vai nodalījumiem, kas norādīti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulas 1. un 3. ailē.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 798/2008 ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu var uzskatīt par augsti patogēnās putnu gripas (APPG) neskartu.

(3)

Amerikas Savienotās Valstis ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas sarakstā kā trešā valsts, no kuras teritorijas konkrētām daļām, atkarībā no APPG uzliesmojumu sastopamības, ir atļauts Savienībā importēt un tranzītā caur to pārvadāt preces, uz kurām attiecas minētā regula. Minētā reģionalizācija tika atzīta ar Regulu (EK) Nr. 798/2008, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/243 (4) un Īstenošanas regulu (ES) 2015/342 (5) pēc APPG uzliesmojumiem Kalifornijas, Aidaho, Oregonas un Vašingtonas štatā.

(4)

Vienošanās starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (6) paredz savstarpējo reģionalizācijas pasākumu ātru atzīšanu gadījumā, ja notiek slimības uzliesmojumi Savienībā vai Amerikas Savienotajās Valstīs (“Vienošanās”).

(5)

Amerikas Savienotās Valstis apstiprināja turpmākus H5 apakštipa APPG uzliesmojumus mājputnu saimēs Kalifornijas, Oregonas, Minesotas un Vašingtonas štatā 2015. gada februārī un martā. Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes nekavējoties apturēja veterināro sertifikātu izdošanu preču sūtījumiem, kurus paredzēts eksportēt uz Savienību no slimības skartajiem štatiem. Lai kontrolētu APPG un ierobežotu tās izplatību, Amerikas Savienotās Valstis turklāt ir īstenojušas sistēmiskas iznīcināšanas politiku.

(6)

Pēc minētajiem uzliesmojumiem Kalifornijas, Oregonas, Minesotas un Vašingtonas štatā Amerikas Savienotās Valstis iesniedza atjauninātu informāciju par epidemioloģisko situāciju savā teritorijā un par veiktajiem pasākumiem tālākas APPG izplatības novēršanai, un šo informāciju Komisija tagad ir izvērtējusi. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, kā arī saistībām, ko nosaka Vienošanās, un Amerikas Savienoto Valstu sniegtajām garantijām, ir lietderīgi grozīt aizliegumu konkrētu preču ievešanai Savienībā tā, lai tas ietvertu visu Minesotas štatu un tās Kalifornijas, Oregonas un Vašingtonas štata daļas, kurām Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes noteikušas ierobežojumus saistībā ar pašreizējiem uzliesmojumiem.

(7)

Amerikas Savienotās Valstis turklāt ir ziņojušas par tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu pabeigšanu pēc sistēmiskas iznīcināšanas saimniecībās, kurās uzliesmojumi konstatēti laikposmā no 2014. gada decembra vidus līdz 2015. gada janvāra vidum. Ir lietderīgi norādīt datumus, kad šīs teritorijas daļas, kurām tika piemēroti veterinārie ierobežojumi saistībā ar šiem uzliesmojumiem, atkal varētu uzskatīt par brīvām no APPG, un būtu atkārtoti jāpiešķir atļauja importēt Savienībā konkrētas mājputnu izcelsmes preces, kuru izcelsme ir šajos apvidos.

(8)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas saraksta ieraksts par Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju minētajā trešā valstī.

(9)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/37

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

28.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/39

(1)

Eiropadomes Helsinku sanāksmē 1999. gada 10. un 11. decembrī jo īpaši tika nolemts, ka, brīvprātīgi sadarbojoties Savienības vadītās operācijās, dalībvalstīm līdz 2003. gadam ir jāspēj 60 dienās dislocēt no 50 000 līdz 60 000 cilvēkiem sastāvošus bruņotos spēkus, kas spēj pildīt visus Petersbergas uzdevumus, un uzturēt šos spēkus dislokācijas vietā vismaz vienu gadu.

(2)

Padome 2002. gada 17. jūnijā apstiprināja vienošanos tādu Savienības vadītu krīzes pārvarēšanas operāciju finansēšanai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(3)

Padome 2003. gada 14. maija secinājumos apstiprināja vajadzību izveidot ātrās reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz humānajām operācijām un glābšanas uzdevumiem.

(4)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā atzinīgi tika novērtēti Padomes 2003. gada 19. maija sanāksmes secinājumi, kuros jo īpaši apstiprināta vajadzība pēc militārām Savienības ātrās reaģēšanas spējām.

(5)

Padome 2003. gada 22. septembrī nolēma, ka Savienībai būtu jāpanāk spējas elastīgi pārvaldīt jebkura mēroga, sarežģītības un steidzamības militāro operāciju kopējo izmaksu finansējumu, vēlākais līdz 2004. gada 1. martam izveidojot pastāvīgu finansēšanas mehānismu, ar ko segtu jebkuras turpmākas Savienības militāras operācijas kopējās izmaksas.

(6)

Padome 2004. gada 23. februārī pieņēma Lēmumu 2004/197/KĀDP (1), ar ko izveido mehānismu tādu Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Minētais lēmums vēlāk ir ticis vairākkārt grozīts un aizstāts, pēdējo reizi ar Lēmumu 2011/871/KĀDP (2).

(7)

Savienība spēj īstenot militāras ātrās reaģēšanas operācijas saskaņā ar koncepciju, ko noteikusi ES Militārā komiteja. Savienība spēj izvietot kaujas vienības saskaņā ar koncepciju, ko noteikusi ES Militārā komiteja.

(8)

Iepriekšējas finansēšanas shēma pirmkārt un galvenokārt ir paredzēta ātrās reaģēšanas operācijām.

(9)

Savienības militāro operāciju vadības un kontroles struktūru un procedūru mācības politiskās un militārās stratēģijas līmenī ar Savienības štāba mācībām, ko apstiprinājusi Politikas un drošības komiteja (PDK), palīdz stiprināt Savienības vispārējo operatīvo gatavību.

(10)

Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lemj par to, vai operācija skar militārus vai aizsardzības aspektus Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 41. panta 2. punkta nozīmē.

(11)

LES 41. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēts, ka dalībvalstīm, kuru pārstāvji Padomē ir snieguši oficiālu paziņojumu saskaņā ar tā 31. panta 1. punkta otro daļu, nav pienākuma sniegt finansējumu operācijām, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Dānija nepiedalās šajā lēmumā un tādēļ nepiedalās mehānisma finansēšanā.

(13)

Būtu jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka Athena aizsargā fiziskas personas attiecībā uz personas datu apstrādi.

(14)

Ievērojot Lēmuma 2011/871/KĀDP 43. pantu, Padome ir pārskatījusi minēto lēmumu un piekritusi veikt tajā grozījumus.

(15)

Skaidrības labad Lēmums 2011/871/KĀDP būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu,

a)

“iesaistītās dalībvalstis” ir visas Savienības dalībvalstis, izņemot Dāniju;

b)

“finansētājas valstis” ir dalībvalstis, kas piedalās attiecīgās militārās operācijas finansēšanā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu, un trešās valstis, kas piedalās šīs operācijas kopējo izmaksu segšanā, ievērojot nolīgumus, kuri noslēgti starp tām un Savienību;

c)

“operācijas” ir Savienības operācijas, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus;

d)

“militāras atbalsta darbības” ir Savienības operācijas vai to daļas, par ko Padome ir pieņēmusi lēmumu, atbalstot trešās valstis vai trešās organizācijas, un kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, bet ko nevada Savienības štābs;

e)

“diena” ir kalendārā diena, nevis darba diena, ja vien nav norādīts citādi.

a)

administrators;

b)

katras operācijas komandieris (“operācijas komandieris”) – attiecībā uz viņa vadītās operācijas darbību;

c)

grāmatvedis.

a)

Īpašajā komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras finansētājas dalībvalsts;

b)

Īpašās komitejas darbā piedalās pārstāvji no finansētājām trešām valstīm. Viņi nepiedalās balsošanā un nav klāt balsošanas brīdī;

c)

operācijas komandieris vai viņa pārstāvis piedalās Īpašās komitejas darbā, taču nepiedalās balsošanā.

a)

izstrādā un iesniedz Īpašajai komitejai jebkura budžeta projektu. Operācijas budžeta projekta izdevumu daļu izstrādā, pamatojoties uz operācijas komandiera priekšlikumu;

b)

pieņem budžetus pēc tam, kad tos apstiprinājusi Īpašā komiteja;

c)

darbojas kā kredītrīkotājs attiecībā uz sadaļām “ieņēmumi”, “kopējās izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijām vai pēc tām”, un “kopējās darbības izmaksas”, kas radušās ar operācijas norises posmu nesaistītu darbību dēļ;

d)

attiecībā uz ieņēmumiem īsteno finanšu vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām par Savienības militāro operāciju kopējo izmaksu segšanu;

e)

atver vienu vai vairākus bankas kontus Athena vārdā.

a)

nosūta administratoram priekšlikumus par budžeta projektu sadaļu “izdevumi – kopējās darbības izmaksas”;

b)

kā kredītrīkotājs izmanto apropriācijas, kas saistītas ar kopējām darbības izmaksām, kā arī ar 28. pantā minētajām izmaksām; viņam ir pakļauta ikviena persona, kas piedalās šo apropriāciju, tostarp iepriekšēja finansējuma, izmantošanā; viņš Athena vārdā var piešķirt un slēgt līgumus; viņa vadītās operācijas vajadzībām operācijas komandieris Athena vārdā atver bankas kontu;

c)

kā kredītrīkotājs izmanto apropriācijas, kas saistītas ar 30. pantā minētajām izmaksām; viņam ir pakļauta ikviena persona, kas piedalās šo apropriāciju izmantošanā, ievērojot attiecīgus noteikumus, kas ietverti ad hoc administratīvajā nolīgumā ar trešo personu. Viņš trešās personas vārdā var piešķirt un slēgt līgumus; viņš atver vienu bankas kontu katram trešās personas ieguldījumam.