(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 26. jūnijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 13. maijāEurofer (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību Savienības plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR”) ražotāju vārdā. Sūdzības iesniedzēja saražotā produkcija veido aptuveni 50 % no visas SSCR produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas bija pietiekams, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2014. gada 14. augustā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes SSCR importu Savienībā un sāka arī atsevišķu izmeklēšanu. Tā publicēja paziņojumu par antisubsidēšanas procedūru (3) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas pamatots ar nepieciešamiem pierādījumiem, Komisija 2014. gada 15. decembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1331/2014 (4), ar ko uz ĶTR un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu attiecina reģistrāciju no 2014. gada 17. decembra.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas un Taivānas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja arī Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) un Dienvidāfrikas ražotājus un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izvēlēties ASV par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz ražošanas apjomu. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Atlasītie Savienības ražotāji ražoja aptuveni 50 % no kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Piezīmes par pagaidu izlasi netika saņemtas, tāpēc tā tika apstiprināta. Izlase reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozari.

(9)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza visiem nesaistītajiem importētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Trīsdesmit viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja atlasīja četrus importētājus pēc lielākā importa apjoma Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem.

(11)

Tika saņemtas piezīmes par viena atlasītā importētāja īpašumtiesību struktūru. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka viens no importētājiem nav jāiekļauj izlasē, jo tas ir saistīts ar Savienības ražotāju. Tomēr minētais importētājs kļuva saistīts ar Savienības ražotāju tikai pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt termins “nesaistīts importētājs” nozīmē nebūt saistītam ar ražotājiem eksportētājiem. Nesaistīts importētājs faktiski var būt saistīts ar Savienības ražotāju.

(12)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza visiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taivānas pārstāvjiem ES apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(13)

Kopumā deviņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem (no kuriem trīs ir nesaistīti), pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(14)

Izmeklēšana liecina, ka divi atlasīti uzņēmumi un divi izlasē neiekļauti uzņēmumi, kas sadarbojās, neatbilst ražotāja eksportētāja definīcijai, jo tie darbojas tikai kā apstrādes centri un attiecīgo ražojumu izmanto kā ražošanas izejmateriālu. Tika konstatēts, ka minētajiem uzņēmumiem nav karsto vai auksto velmētavu un ka to pievienotā vērtība ir maza attiecībā pret to izejmateriālu izmaksām. Faktiski tie pērk un pārdod attiecīgo ražojumu dažādos veidos (sk. turpmāk 26.–28. apsvērumu).

(15)

Tomēr viens no minētajiem uzņēmumiem ir saistīts ar atlasītu ražotāju eksportētāju. Tāpēc izmeklēšanā tas tika uzskatīts par tādu, kas pieder pie minētās uzņēmumu grupas. Pēc tam, kad no izlases tika izslēgts uzņēmums, kas neatbilda ražotāja eksportētāja definīcijai, atlikusī izlase pārstāvēja vismaz aptuveni 48 % no kopējā eksporta apjoma no Taivānas uz Savienību un aptuveni 80 % no pārdošanas apjoma Taivānas vietējā tirgū. Tāpēc izlase joprojām bija reprezentatīva.

(16)

Komisija individuālās dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinos neiekļāva pārējos trīs uzņēmumus. Tādējādi minētajiem trīs uzņēmumiem netika noteikta maksājuma likme.

(17)

Viens ražotājs eksportētājs Taivānā pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, un tā tika veikta.

(18)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(19)

Astoņi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem, kas pieder pie divām grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(20)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta nolūkos Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kas sadarbojās, un neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas vēlējās pieteikties atsevišķai pārbaudei saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī ĶTR iestādēm. Neviens no ražotājiem eksportētājiem nav pieprasījis TER.

(21)

Komisija nosūtīja anketas atlasītajiem Ķīnas un Taivānas ražotājiem eksportētājiem, ražotājiem eksportētājiem, kas vēlējās pieprasīt atsevišķu pārbaudi, ražotājiem divās iespējamās analogās valstīs, kā arī atlasītajiem Savienības ražotājiem, atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un lietotājiem, kas pieteicās.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasītiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, četriem atlasītiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem (no kuriem divi, kā tika konstatēts, nebija ražotāji eksportētāji), viena Taivānas ražotāja eksportētāja, kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi, diviem ražotājiem ASV (analogā valstī), četriem atlasītiem Savienības ražotājiem, četriem atlasītiem nesaistītiem importētājiem un sešiem lietotājiem.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Savienības ražotāji

Acciai Speciali Terni S.P.A. saistītais apkalpošanas centrs:

Sūdzības iesniedzējs

Taivānas ražotāji eksportētāji

ĶTR ražotāji eksportētāji

Saistītais importētājs Savienībā

(24)

Komisija rīkoja uzklausīšanas, tostarp ar uzklausīšanas amatpersonas, ražotāju eksportētāju, apvienību un importētāju piedalīšanos.

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR un Taivānas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, patlaban klasificēti ar KN kodiem 7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 un 7220 20 89 (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem ir dažādi lietojumi, piemēram, tos izmanto sadzīves tehnikas (veļas mašīnu un trauku mazgājamo mašīnu iekšpusē), metinātu cauruļu un medicīnisku ierīču ražošanā, kā arī pārtikas apstrādē un autobūvē.

(28)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt vieniem un tiem pašiem mērķiem.

(29)

Tika konstatēts, ka plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem, ko ražo un pārdod Savienībā Savienības ražošanas nozare, un plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un analogajā valstī, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, un tos izmanto tādam pašam mērķim kā plakanus nerūsējošā tērauda aukstos velmējumus, kurus ražo attiecīgajās valstīs un pārdod eksportam Savienībā. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Ieinteresētas personas prasīja uz dažiem ražojuma veidiem (tostarp šaurām un precīzijas tērauda sloksnēm) neattiecināt izmeklēšanu, jo Savienības ražotāji nevar pilnībā apgādāt šos tirgus segmentus. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārstāvji iesniedza pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozare var apgādāt minētos tirgus segmentus.

(31)

Attiecībā uz precīzijas sloksnēm tās pašas personas arī apgalvoja, ka Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir nolēmis savā analīzē par Outokumpu un INOXUM apvienošanās lietu (5) šo ražojuma tirgu izslēgt no attiecīgā ražojuma tirgus. Tomēr tirgus definīcija apvienošanās lietā ir vērsta uz aizstāšanu pieprasījuma un piedāvājuma ziņā. Antidempinga lietā tirgu definē pēc izmeklējamā ražojuma fizikālajām īpašībām. Tāpēc antidempinga lietā daži ražojuma veidu parametri (platums, pielaides, mehāniskās īpašības) var atšķirties. Turklāt šis ražojuma veids jau no paša sākuma bija daļa no izmeklēšanas, jo sazināšanās ar Savienības precīzijas slokšņu ražotājiem notika faktu noskaidrošanas laikā.

(32)

Tāpēc Komisija noraidīja prasību un ražojumu klāstu, uz ko attiecas izmeklēšana, saglabāja nemainīgu.

(33)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam Komisija nosaka normālo vērtību atbilstīgi minētās regulas 2. panta 1.–6. punktam ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas apgalvojuši un pierādījuši, ka atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un ka tādējādi tiem varētu piešķirt TER.

(34)

Lai noteiktu, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, Komisija pieprasīja nepieciešamo informāciju, aicinot attiecīgos ražotājus eksportētājus aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Neviens no ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja TER.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tālab bija jāizvēlas analogā valsts.

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izvēlēties ASV par attiecīgu analogo valsti, un aicināja tās iesniegt piezīmes.

(37)

Komisija sazinājās ar vairākām iespējamām analogajām valstīm (Indiju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Taivānu un ASV) un, pamatojoties uz saņemto informāciju, prasīja, lai 32 zināmie līdzīgā ražojuma ražotāji Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā un ASV sniedz informāciju. Netika saņemta informācija par ražotājiem Indijā, tāpēc Indiju nevarēja uzskatīt par iespējamo analogo valsti. Taivānai piemēro to pašu izmeklēšanu, tāpēc šim nolūkam tika ņemta vērā informācija, ko sniedza ražotāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

(38)

Tikai divi ražotāji ASV atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem. Tādējādi Komisijai bija jāizvēlas starp ASV un Taivānu.

(39)

ASV ir vismaz četri lieli līdzīgā ražojuma ražotāji (trīs ir vertikāli integrēti, bet viens nav), un kopējā produkcija un patēriņš ir salīdzināmi ar ĶTR ražotāju kopējo produkciju un patēriņu. Taivānā ir viena liela vertikāli integrēta ražotāju grupa, kas virza tirgu neatkarīgi no tā, ka pastāv daži mazi neintegrēti ražotāji. Ražošanas process ASV ir līdzīgs kā Taivānā un vismaz līdzīgs ražošanas procesam, ko izmanto daži ražotāji eksportētāji ĶTR. ASV un Taivānā izmantotās izejvielas ir pārsvarā vienas un tās pašas. Ir noteikti antidempinga maksājumi pret Japānu, Dienvidkoreju un Taivānu ASV un pret ĶTR un Dienvidkoreju Taivānā. Tomēr līdzīgā ražojuma imports ASV un Taivānā ir ievērojams, proti, attiecīgi aptuveni 17 % un 37 % no to kopējā patēriņa izmeklēšanas periodā. Nozīmīgākās valstis, kas eksportē uz ASV, ir Meksika, ĶTR, Taivāna, Francija, Somija, Japāna un Vācija, un nozīmīgākās valstis, kas eksportē uz Taivānu ir ĶTR, Dienvidkoreja, Japāna, Somija un Vjetnama.

(40)

Ņemot vērā šos apstākļus, uzskata, ka ASV ir piemērotākas būt par analogo valsti šādu divu galveno iemeslu dēļ:

(41)

Ieinteresētās personas iebilda pret ASV kā analogās valsts izmantošanu, galvenokārt atšķirīgā ražošanas procesa un atšķirīgā ražošanā izmantoto izejvielu veida dēļ. Tās apgalvoja, ka šajā ziņā Taivāna, uz kuru arī attiecas pašreizējā izmeklēšana, būtu atbilstošāka analogā valsts nekā ASV.

(42)

Komisija šajā procesa posmā secināja, ka ASV ir atbilstoša analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(43)

Informācija, kas saņemta no analogās valsts ražotājiem, kas sadarbojās, tika izmantota, lai noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(44)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms abiem analogās valsts ražotājiem, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katram atlasītajam Ķīnas ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi abu ražotāju, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms analogās valsts vietējā tirgū bija reprezentatīvs.

(45)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti vietējā tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(46)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū īpatsvaru izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus.

(47)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(48)

Šādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs izmeklēšanas periodā. Komisija ņēma vērā visus darījumus, kas paziņoti kā vietējie pārdevumi, jo nebija iemesla apšaubīt, ka tie bija paredzēti vietējam patēriņam.

(49)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(50)

Atlasītie ražotāji eksportētāji pārdeva produkciju eksportam uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai – viena ražotāja eksportētāja gadījumā – ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs.

(51)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(52)

Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tostarp attiecībā uz pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem (“PVA”) izdevumiem un uzkrāto peļņu.

(53)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un atlasīto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravu apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas, kredītu izmaksām, banku maksājumiem un komisijas maksām.

(55)

Attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī (sk. iepriekš 43.–49. apsvērumu) ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Tādējādi vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no cenas, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas), ir šādas.

1. tabula

Dempinga starpības – ĶTR

(57)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz atlasīto ražotāju eksportētāju vidējām svērtajām dempinga starpībām.

(58)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 30,0 %.

(59)

Visiem pārējiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, Savienībā ievestā eksporta apjoms, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (kā norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(60)

Sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, un tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt izlasē iekļautā uzņēmuma ar visaugstāko dempinga starpību līmenī.

(61)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

2. tabula

Dempinga starpības – ĶTR

(62)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, uz ko attiecas izmeklēšana, ir reprezentatīvs. Par ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, Komisija uzskatīja izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus un vienu ražotāju eksportētāju, kam atvēlēta atsevišķa pārbaude. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(63)

Komisija konstatēja, ka iekšzemes pārdošanas apjoms, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ietver ievērojamus līdzīgā ražojuma apjomus, ko pārdeva izplatītājiem, kuri tos eksportēja tālāk. Aprēķins, kas veikts, pamatojoties uz ražošanas datiem, kuri pieejami no uzņēmumiem, kas sadarbojās, un statistikas dati par līdzīgā ražojuma importu un eksportu Taivānā apliecināja, ka iekšzemes pārdošanas apjoms, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ietver aptuveni 50 % netiešo eksporta pārdevumu, kas nebija paredzēti vietējam patēriņam.

(64)

Turklāt Komisija konstatēja, ka Taivānas vietējā tirgū ir spēkā atlaižu sistēma. Viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem paskaidroja, ka šāda sistēma tika izgudrota, lai radītu stimulu vietējiem pakalpojumu centriem (izplatītājiem), kas eksportē tālāk savus tērauda ražojumus. Tā kā cenas, tostarp atlaides, ko vietējā tirgū nosaka abi galvenie ražotāji, tiek plaši izziņotas katru mēnesi visiem izplatītājiem, pat ja nebija atlaižu, ko citi ražotāji piešķīra saviem pircējiem, cenu noteikšanu precēm, kuras izlieto vietējā tirgū, un precēm, ko eksportē tālāk, būtiski ietekmēja Taivānā pastāvošā cenu noteikšanas sistēma.

(65)

Ņemot vērā uz vietas veikto pārbaužu konstatējumus, trim no ražotājiem eksportētājiem tika prasīts pārskatīt pārdošanas apjomus, ko tie bija paziņojuši par vietējo tirgu Taivānā, un izņemt visus pārdevumus, kas nebija paredzēti vietējam patēriņam. Tomēr tie tikai apstiprināja, ka nav informēti par tā līdzīgā ražojuma galamērķi, ko tie pārdod saviem pircējiem.

(66)

Kā paskaidrots iepriekš 63. apsvērumā un lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek noteikta, pamatojoties tikai uz vietējam patēriņam noteiktajām cenām, Komisija īstenoja piesardzīgu pieeju attiecībā uz pagaidu dempinga aprēķiniem, izmantojot tikai paziņotos pārdošanas apjomus tiešajiem lietotājiem Taivānā. Komisija par tiešo lietotāju uzskatīja jebkuru uzņēmēju, kas līdzīgo ražojumu pārveidoja par citu ražojumu, kurš vairs nebija līdzīgais ražojums. Iekšzemes pārdošanas apjomā nav iekļauti pārdevumi izplatītājiem vai tirgotājiem, jo izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka viens no galvenajiem izplatītājiem Taivānā, kas iegādājās lielu līdzīgā ražojuma apjomu, kuru tā piegādātāji paziņoja kā vietējos pārdevumus, eksportēja lielāko daļu no šiem iegādātajiem apjomiem.

(67)

Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, uz ko attiecas izmeklēšana, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija reprezentatīvs.

(68)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti vietējā tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana un kuriem ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms.

(69)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražojuma veidi, ko ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, pārdod vietējā tirgū, salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvi. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(70)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū īpatsvaru izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos iekšzemes pārdošanas apjomus.

(71)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(72)

Šādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs izmeklēšanas periodā.

(73)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(74)

Analizējot pārdošanas apjomus vietējā tirgū, tika noskaidrots, ka attiecībā uz dažiem ražojuma veidiem daļa pārdošanas apjomu vietējā tirgū bija rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā, ja bija izpildīti 71. apsvērumā paredzētie nosacījumi, vai kā tikai rentablā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena, ja minētie nosacījumi nebija izpildīti. Tā kā atsevišķu līdzīgā ražojuma veidu pārdošana nenotika vai šādi pārdošanas apjomi bija nepietiekami, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastajā tirdzniecības apritē, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(75)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(76)

Attiecībā uz vienu no ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, tika koriģētas ražošanas izmaksas. Tā kā ievērojamu apjomu izejvielu, ko izmanto līdzīgā ražojuma ražošanai, iepirka arī saistīts piegādātājs, Komisija šo izejvielu iegādes izmaksas aizstāja ar izejvielu ražošanas izmaksām, kas radušās ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(77)

Attiecībā uz to pašu ražotāju eksportētāju Komisija arī konstatēja, ka korekcija par metāllūžņu vērtību ir pieskaitīta divkārši, jo izejvielu apjoms, kas pārstrādāts gatavajos ražojumos, ir uzskaitīts, neņemot vērā metāllūžņus. Tāpēc Komisija noraidīja metāllūžņu vērtības atskaitīšanu no gatavā ražojuma ražošanas izmaksām.

(78)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko nepārdod reprezentatīvos daudzumos vietējā tirgū, tika pieskaitīti vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos, kuri veikti parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū saistībā ar minētajiem ražojuma veidiem. Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko vietējā tirgū nepārdod vispār, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastajā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū.

(79)

Ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, vai ar neatkarīgu izplatītāju starpniecību Taivānā. Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas.

(80)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravu apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas, kredītu izmaksām, banku maksājumiem un komisijas maksām.

(82)

Atlasītie ražotāji eksportētāji neizmantoja valūtas maiņas kursus, kas tiem norādīti antidempinga anketās, kuras nosūtītas pirms pārbaudes apmeklējumiem. Tāpēc Komisija pārrēķināja darījumu vērtības, izmantojot anketās norādītos kursus.

(83)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, tostarp diviem saistītiem atlasītiem uzņēmumiem un vienu uzņēmumu, kam atvēlēta atsevišķa pārbaude, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(84)

Tādējādi pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

3. tabula

Dempinga starpības – Taivāna

(85)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz atlasīto ražotāju eksportētāju starpībām.

(86)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 10,9 %.

(87)

Visiem pārējiem attiecīgās valsts uzņēmumiem Komisija noteica dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir uzņēmumu, kuri sadarbojās, Savienībā ievestā eksporta apjoms, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (kā norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(88)

Sadarbības līmenis šajā gadījumā tika uzskatīts par augstu, un tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt uzņēmuma ar visaugstāko dempinga starpību līmenī.

(89)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

4. tabula

Dempinga starpības – Taivāna

(90)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja deviņi zināmie ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(91)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 3 miljoni tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, informāciju, kas saņemta no atlasītajiem ražotājiem, un datiem, kas saņemti no sūdzības iesniedzēja par pārējiem Savienības ražotājiem. Lielākais Savienības ražotājs nesadarbojās un arī nekonkurēja ar sūdzības iesniedzēju. Izmeklēšanā sadarbojās seši Savienības ražotāji, kas nodrošināja aptuveni 55 % no pārdošanas apjoma un produkcijas Savienībā. Kā norādīts iepriekš 8. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti četri Savienības ražotāji, kas nodrošināja aptuveni 50 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā.

(92)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka uz vienu atlasīto Savienības ražotāju nebūtu attiecināma Savienības ražošanas nozares definīcija, jo tas importē ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus. Tomēr attiecīgā Savienības ražotāja importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija mazāks nekā 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma un mazāks nekā 2 % no tā pārdošanas apjoma Savienībā. Tādējādi šajā procesa posmā joprojām tiek uzskatīts, ka minētais Savienības ražotājs ir daļa no Savienības ražošanas nozares.

(93)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka izlase nav reprezentatīva, jo tajā nav iekļauts vislielākais Savienības ražotājs. Kā jau norādīts, atlasītie četri Savienības ražotāji nodrošina aptuveni 50 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā. Tāpēc Komisija secināja, ka izlase ir reprezentatīva. Katrā ziņā minētais lielākais ražotājs nepieteicās.

(94)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz atlasīto ražotāju sniegtajiem datiem par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, no sūdzības iesniedzēja saņemtajiem datiem par pārējiem Savienības ražotājiem, kā arī importa apjomu datiem par Savienības tirgu, kas iegūti no Eurostat statistikas.

(95)

Patēriņa dinamika Savienībā bija šāda.

5. tabula

Patēriņš Savienībā

(96)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās par 4 %.

(97)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(98)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no ĶTR un Taivānas, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija 5,1 % Taivānai un 4,3 % ĶTR.

(99)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Proti, importētie ražojumi konkurēja cits ar citu un ar Savienībā ražoto līdzīgo ražojumu, jo visi ražojumi atbilst vienādiem vispārējiem standartiem un tāpēc ir savstarpēji aizvietojami. Tos arī pārdod, izmantojot vienus un tos pašus pārdošanas kanālus un līdzīgām pircēju kategorijām.

(100)

Taiwan Steel & Iron Industries Association (“TSIIA”) apgalvoja, ka Komisijai importa par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas ietekme nav jāvērtē kumulatīvi. Minētā apvienība arī apgalvoja, ka, lai gan SSCR var uzskatīt par līdzīgiem pamatregulas nozīmē, Taivānas ražojumu pārdošanā Savienības tirgū nav tādi paši konkurences apstākļi kā Ķīnas importam. Minētie apstākļi atšķiras galvenokārt markas un kvalitātes ziņā – Taivānas ražojumiem ir augstāka kvalitāte.

(101)

Apgalvojums par markas atšķirībām attiecas tikai uz specifiskiem ražojumiem, kuru īpatsvars ir mazāks nekā 1 % no importa apjoma. Turklāt visi ražojumi (ES, Ķīnas un Taivānas) atbilst vieniem un tiem pašiem vispārējiem standartiem, un netika izvirzīti apgalvojumi, kuros būtu skaitliski norādītas fizisko īpašību atšķirības starp Savienībā ražoto līdzīgo ražojumu un importēto ražojumu, tāpēc šis arguments nav pamatots. Attiecīgi apgalvojums tika noraidīts.

(102)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un imports no ĶTR un Taivānas tika pārbaudīts kumulatīvi, lai noteiktu kaitējumu.

(103)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem par importa apjomu. Tādā pašā veidā tika noteikta importa tirgus daļa.

(104)

Imports no attiecīgajām valstīm Savienībā attīstījies šādi.

6. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(105)

Kumulatīvais imports no attiecīgajām valstīm ir palielinājies par 70 % no 184 140 tonnām līdz 312 517 tonnām laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam. Importa apjoms attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, izņemot 2012. gadu, kad importa apjoms bija lielāks nekā 2010. gadā, bet mazāks nekā 2011. gadā.

(106)

Kumulatīvā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 63 % no 5,8 % līdz 9,5 %. Līdzīgi kā importa apjoms arī tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, izņemot 2012. gadu.

(107)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem par importa vērtību un apjomu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza atlasītie Savienības ražotāji, atlasītie ražotāji eksportētāji un 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs, kam atvēlēta atsevišķa pārbaude.

(108)

Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda.

7. tabula

Importa cenas

(109)

ĶTR un Taivānā importēto ražojumu cenas sākotnēji palielinājās par 6 procentpunktiem laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam. Vēlāk tās samazinājās par 19 procentpunktiem, tādējādi kopējais samazinājums bija 13 %. Attiecībā uz ĶTR un Taivānas importēto ražojumu cenām bija vērojama līdzīga tendence, izņemot 2012. gadu, kad cenas vēl bija salīdzinoši augstas attiecībā uz ĶTR, bet jau salīdzinoši zemas attiecībā uz Taivānu. Attiecībā uz abām valstīm cenas turpināja samazināties laikposmā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(110)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(111)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot atlaides, komisijas maksas un piegādes izmaksas. Salīdzinājuma rezultātu izteica kā procentuālo daļu no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība attiecīgo valstu importam Savienības tirgū bija 9,6–11,3 %.

(112)

Izmeklēšana ir apliecinājusi, ka ražotāji eksportētāji pārdod ražojumu gandrīz vienīgi neatkarīgiem izplatītājiem vai tērauda apstrādes centriem, savukārt Savienības ražošanas nozare ražojumu pārdeva izplatītājiem, tērauda apstrādes centriem un tiešajiem lietotājiem. Tomēr izmeklēšanā nav konstatēts, ka šai tirdzniecībai līmeņa atšķirībai ir bijusi ietekme uz cenām. Gluži pretēji – neatkarīgi izplatītāji un tērauda apstrādes centri apgalvoja, ka Savienības ražotāji nenosaka tiem izdevīgākus pārdošanas nosacījumus nekā lietotājiem.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(114)

Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. Tika atlasīti četri ražotāji.

(115)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no atlasītajiem ražotājiem, un no sūdzības iesniedzēja saņemtajiem datiem par pārējiem Savienības ražotājiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz atlasītajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(116)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(117)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(118)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma novērtēšanai būtu konsekventi jāizmanto atlasīto Savienības ražotāju dati, nevis jāiedala rādītāji makroekonomiskajos rādītājos un mikroekonomiskajos rādītājos. Tās arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs var manipulēt ar makroekonomisko rādītāju un mikroekonomisko rādītāju atsevišķo analīzi, jo tas var vērst datu vākšanu uz makroekonomisko līmeni, tā kā pieņemtais lēmums par to, vai konkrēts rādītājs ir makroekonomiskais vai mikroekonomiskais rādītājs, bija atkarīgs no informācijas pieejamības.

(119)

Komisija noteica un analizēja makroekonomiskos rādītājus, jo tie tika konstatēti Savienības līmenī, nevis tikai atlasīto Savienības ražotāju līmenī. Tiek uzskatīts, ka attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem pilnīgi visas Savienības ražošanas nozares dati, kas ietver arī no atlasītajiem uzņēmumiem saņemtos datus, labāk raksturo stāvokli attiecīgajā periodā nekā dati, kas attiecas tikai uz daļu nozares.

(120)

Dati, ko sniedza sūdzības iesniedzējs makroekonomikas rādītāju novērtēšanai, tika atzīti par precīziem un uzticamiem. Datu derīgums tika pārbaudīts, tos salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju sniegto informāciju. Argumentācijas nolūkos kaitējuma analīzē, kurā konsekventi izmantotu tikai atlasīto Savienības ražotāju sniegtos datus, tiktu konstatēts negatīvāks stāvoklis attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Nebija iemesla secināt, ka sūdzības iesniedzējs apzināti nav sniedzis informāciju, lai manipulētu ar kaitējuma analīzi. Tāpēc nav iemesla neņemt vērā sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju par makroekonomiskajiem rādītājiem. Tādējādi argumentu, ka visu kaitējuma rādītāju analīzē būtu jāņem vērā tikai atlasīto Savienības ražotāju iesniegtā informācija, nevar pieņemt.

(121)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas (aukstā velmēšana) un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(122)

Ražošanas apjoms saglabājās stabils no 2010. gada līdz 2012. gadam. No 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms būtiski samazinājās par 6 procentpunktiem, tādējādi kopējais samazinājums bija 5 %, kaut arī piedāvājums bija stabils.

(123)

Tajā pašā laikā ražošanas jauda attiecīgajā periodā nedaudz, proti, par 4 %, palielinājās. Nelielais ražošanas jaudas palielinājums varētu būt saistāms ar iekārtu labāku izmantojumu, jo Savienības ražošanas nozare īstenoja efektivitātes celšanas programmas.

(124)

Tādējādi jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Ir zināms, ka 100 % jaudas izmantojums nav sasniedzams un nav ilgtspējīgs ilgtermiņā SSCR ražošanas nozarē. Tomēr jaudas izmantojums, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza attiecīgajā periodā, ir daudz mazāks nekā jaudas izmantojums, kas pārsniedz 90 % un ko uzskata par sasniedzamu ilgtspējīgā ilgtermiņa ražošanas līmenī. Turklāt starpība starp ražošanas jaudu un ilgtspējīgu ilgtermiņa ražošanas līmeni ir neliela, tāpēc tā nevar būt veicinājusi samazināšanās tendenci Savienības ražošanas nozarē.

(125)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(126)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā ir bijis stabils, bet nedaudz lielāks tas bija 2012. gadā.

(127)

Tā kā patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās, kā norādīts 96. apsvērumā, diezgan stabilo pārdošanas apjomu rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Līdzīgi kā attiecībā uz pārdošanas apjomu 2012. gadā situācija bija pozitīvāka.

(128)

Kā aprakstīts iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija diezgan stabils augošā tirgū. Tajā pašā laikā imports no attiecīgajām valstīm būtiski palielinājās. Tādējādi tirgus izaugsme par aptuveni 140 000 tonnu attiecīgajā periodā bija gandrīz ekskluzīvi izdevīga importam no attiecīgajām valstīm, kas savus apjomus tajā pašā periodā palielināja par aptuveni 128 000 tonnu. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt nekādu labumu no tirgus izaugsmes.

(129)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(130)

Darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 2 procentpunktiem 2011. gadā, par 4 procentpunktiem 2012. gadā un vēl par 5 procentpunktiem izmeklēšanas periodā, tātad tas nepārprotami samazinājās. Darbinieku skaita racionalizācija varētu būt saistāma ar Savienības ražotāju dažādu “efektivitātes” plānu īstenošanu un ražošanas apjoma samazināšanos.

(131)

SSCR ražošanas nozari pārsvarā uzskata par kapitālietilpīgu nozari. Tomēr Savienības ražošanas nozares norādītais darbinieku skaits ir ievērojams. Arī darbaspēka izmaksas ir otrais vissvarīgākais izmaksu faktors pēc izejvielām, jo to īpatsvars ir vidēji 10–15 % no kopējām izmaksām. Tāpēc nodarbinātība ir nozīmīgs kaitējuma rādītājs šai nozarei.

(132)

Savienības ražošanas nozares ražīgums nedaudz samazinājās 2011. gadā par 3 procentpunktiem, tad 2012. gadā palielinājās par 10 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā samazinājās par 1 procentpunktu. Kopumā attiecīgajā periodā tas palielinājās par 6 procentpunktiem no 242 tonnām uz vienu darbinieku līdz 257 tonnām uz vienu darbinieku, kaut arī darbinieku skaits samazinājās, tādējādi norādot uz lielāku efektivitāti.

(133)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(134)

Šī ir otrā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Uz tā paša ĶTR, Dienvidkorejas un Taivānas izcelsmes ražojuma importu izmeklēšana tika attiecināta jau 2008.–2009. gadā (6). Lai gan pēc minētās izmeklēšanas netika noteikti antidempinga pasākumi, izmeklēšanā tika provizoriski konstatēts, ka dempings pastāvēja jau tolaik (7).

(135)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(136)

Atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %. Lai gan 2011. gadā cenas paaugstinājās par 6 %, līdz attiecīgā perioda beigām tās būtiski samazinājās – par 17 procentpunktiem.

(137)

Vienības ražošanas izmaksu dinamika kopējai SSCR produkcijai (ieskaitot preces, ko galu galā eksportēja) kopumā bija līdzīga kā pārdošanas cenām, attiecīgajā periodā samazinoties par 14 %. Tomēr pārdošanas cenas un vienības ražošanas izmaksas nav tieši salīdzināmas, jo pastāv laika atšķirība starp ražošanu un pārdošanu. Tā kā Savienības ražošanas nozares vidējais krājumu līmenis bija aptuveni 15 % no apgrozījuma, vidējā laika atšķirība starp ražošanu un pārdošanu ir gandrīz divi mēneši.

(138)

Kopumā gan ražošanas izmaksas, gan pārdošanas cenas nosaka izejvielu – galvenokārt hroma un niķeļa – izmaksu izmaiņas. Faktiski Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas mainās atbilstoši tā dēvētajam “sakausējuma piemaksas” mehānismam. Saskaņā ar minēto mehānismu cenas sastāv no nemainīgas “bāzes cenas” un “sakausējuma piemaksas”, kas svārstās atkarībā no tērauda markas ķīmiskā sastāva un sakausējumu kotējuma Londonas Metālu biržā (LME). Tāpēc cenas ir saistītas ar tērauda marku un atbilstošajām izejvielu izmaksām.

(139)

Ieinteresētās personas ierosināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu tendences analizēt, neskaitot “sakausējuma piemaksu”. Tā kā Savienības ražošanas nozare neietekmē niķeļa cenu, ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā tikai “bāzes cena”.

(140)

Kopējā cena patiešām sastāv no bāzes cenas un sakausējuma piemaksas, un pircēji parasti zina, ka ir šāds dalījums. Tomēr izmeklēšanā ir noskaidrots, ka izmeklēšanas periodā abi minētie cenas elementi rēķinā parasti netika norādīti atsevišķi. Šādos gadījumos arī komercdokumentos, kas datējami pirms rēķina, piemēram, pasūtījumā vai pasūtījuma apstiprinājumā, šos abus elementus nenorāda atsevišķi.

(141)

Tāpēc bāzes cenas dinamika tika analizēta, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, ko iesniedza ieinteresētās personas. Minētajā informācijā ir norādīts sīks tās kopējās cenas sadalījums bāzes cenā un sakausējuma piemaksā, ko noteica 304. preču markas (8) ražojumiem Vācijā (9). Lai gan sakausējuma piemaksa svārstījās atbilstoši izejvielu izmaksu dinamikai, bāzes cena attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās par aptuveni 20 % no aptuveni 1 200 EUR par tonnu 2010. gadā līdz aptuveni 1 000 EUR par tonnu izmeklēšanas periodā. Samazinājuma līmenis var nebūt reprezentatīvs attiecībā uz visiem ražojumiem un visiem Savienības ražotājiem, tomēr samazinājuma lielums ļauj secināt, ka samazinājās ne tikai sakausējuma piemaksas līmenis, bet arī bāzes cenas līmenis.

(142)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(143)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās – kopumā par 8 % laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(144)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula

Krājumi

(145)

Krājumu apjoms saglabājās diezgan stabils laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam, tad 2012. gadā samazinājās par 13 procentpunktiem, un izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās par 7 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 7 %. Tā kā ražošana lielākoties notiek pēc pasūtījuma, krājumi nav nozīmīgs rādītājs šajā nozarē.

(146)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(147)

Komisija noteica atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Atlasīto ražotāju rentabilitāte visā attiecīgajā periodā bija negatīva – tā samazinājās par 1,5 procentpunktiem laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un nedaudz atguvās izmeklēšanas periodā par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot –1,6 %. Kā paskaidrots 141. apsvērumā, rentabilitāte bija negatīva galvenokārt tāpēc, ka pastāvīgi samazinājās bāzes cena, nevis izejvielu, piemēram, niķeļa, cenu svārstību dēļ.

(148)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsma bija negatīva trijos no četriem attiecīgajiem gadiem – tā uzlabojās 2011. gadā, bet tad atkal sāka samazināties. Īslaicīgo uzlabojumu 2011. gadā lielā mērā izraisīja ievērojamais pusfabrikātu krājumu samazinājums.

(149)

Ieguldījumi samazinājās – 2011. gadā tie samazinājās par 9 %, 2012. gadā tie samazinājās vēl par 6 %, un izmeklēšanas periodā tie samazinājās vēl par 2 %. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 17 procentpunktiem.

(150)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tas bija negatīvs visos četros attiecīgajos gados. 2011. gadā tas samazinājās par 146 %, 2012. gadā tas samazinājās vēl par 124 % un izmeklēšanas periodā sasniedza –3,1 %.

(151)

Visu četru atlasīto ražotāju spēja piesaistīt kapitālu bija negatīvi ietekmēta, jo to negatīvo rentabilitātes rādītāju dēļ tie nevarēja iegūt finansējumu no bankām. Ražotājiem bija jāizmanto citu grupu uzņēmumu nodrošinātie līdzekļi.

(152)

Lielākā daļa Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Ražošanas apjoms samazinājās par 5 %, tādējādi jaudas izmantojums samazinājās par 8 %. Stabili pārdošanas apjomi augošā tirgū izraisīja tirgus daļas samazināšanos par 5 %. Nodarbinātība samazinājās par 11 %, savukārt darbaspēka izmaksas palielinājās par 8 %. Ieguldījumi samazinājās par 17 %, savukārt ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā saglabājās negatīvs un pasliktinājās.

(153)

Vienīgie kaitējuma faktori ar acīmredzamu nedaudz pozitīvu tendenci ir ražošanas jauda un ražīgums. Katrā ziņā šāds ražošanas jaudas palielinājums atbilst patēriņa palielinājumam attiecīgajā periodā. Ražīguma palielināšanos izraisīja darbinieku skaita samazināšana.

(154)

Konkrētiem kaitējuma faktoriem – tādiem kā tirgus daļa, pārdošanas cenas, ražošanas izmaksas – īslaicīgi bija pozitīvāka tendence 2011. vai 2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet tad tie atkal samazinājās. Rentabilitāte bija negatīva visos četros gados, naudas plūsma – trijos no četriem gadiem.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā procesa posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, enerģijas izmaksas, jaudas pārpalikums un konkurence Savienībā.

(157)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, bet tajā pašā laikā importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās par 70 %, lai gan bija vērojama Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās. Tika konstatēts, ka modelis, kā imports ieguva tirgus daļu, atbilda modelim, kā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu. Importa tirgus daļas palielināšanās palēninājās 2012. gadā un turpinājās izmeklēšanas periodā, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās arī palēninājās 2012. gadā un atkal turpinājās izmeklēšanas periodā. Tāpēc ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana bija savstarpēji saistīta ar importa par dempinga cenām palielinājumu.

(158)

Attiecīgajā periodā cenas importam no attiecīgajām valstīm samazinājās par 13 %. Savienības ražošanas nozares cenas tajā pašā periodā samazinājās par 11 %. Izmeklēšanas periodā cenas importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm bija par 9,6 %–11,3 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tādējādi radot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Cenu politika attiecībā uz pieaugošo importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm neļāva Savienības ražošanas nozarei nedz saglabāt tās tirgus daļu, nedz kļūst rentablai.

(159)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka no attiecīgajām valstīm importētie ražojumi nekonkurēja ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem. No attiecīgajām valstīm importē galvenokārt plānus ražojumus, kuru biezums nepārsniedz 2 mm, savukārt biezākus ražojumus piegādā pārsvarā Savienības ražošanas nozare. Izmeklēšanā konstatētie fakti neapstiprināja šo apgalvojumu. Ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare patiešām pārdod biezus ražojumus, kas biezāki par 2 mm, kā arī plānus ražojumus, kas nav tik biezi. Arī biezo ražojumu attiecība pret plānajiem ražojumiem vidēji ir līdzīga, proti, aptuveni 30–35 % gan Savienības ražošanas nozarei, gan atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem no attiecīgajām valstīm.

(160)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav savstarpējas saistības starp ĶTR importa līmeni un cenām un Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tās jo īpaši atsaucās uz ĶTR importa samazinājumu un stabilajām cenām 2011.–2012. gadā, kas nevar būt izraisījuši vidējo cenu samazinājumu Savienības tirgū. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares zaudējumi palielinājās un pārdošanas apjoms bija diezgan stabils.

(161)

Tomēr šī analīze ir selektīvi vērsta tikai uz diviem atsevišķiem gadiem, nevis uz visu attiecīgo periodu. Analizējot visu periodu, bija skaidrs, ka ievērojamais importa par dempinga cenām palielinājums izraisīja ne tikai rentabilitātes pasliktināšanos, bet arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu un ražošanas, jaudas izmantojuma, nodarbinātības, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem samazināšanos. Lai gan 2012. gads neatbilda pilnībā vispārējai tendencei, tendence joprojām bija negatīva. Mērķis novērtējumam par kaitējuma rādītājiem ilgākā četru gadu periodā ir izvairīties no secinājumu izdarīšanas, pamatojoties uz atsevišķām norisēm, ja tādas ir. Katrā ziņā 97.–102. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ ietekme, ko radīja imports par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm, tika novērtēta kumulatīvi. Tāpēc nebija pamatoti novērtēt tikai ĶTR importa par dempinga cenām individuālo ietekmi.

(162)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka tirgus daļa, ko Savienības ražošanas nozare zaudēja Taivānas importa dēļ, bija nenozīmīga. Saskaņā ar sūdzībā norādīto informāciju Taivānas importa tirgus daļa bija 4,98 % izmeklēšanas periodā, un tā palielinājās par 1,09 % laikposmā no 2010. gada līdz izmeklēšanas periodam. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka tāpēc nav iespējams, ka nodarīto kaitējumu, kā norādījuši sūdzības iesniedzēji, ir izraisījis Taivānas eksports.

(163)

Kā liecina izmeklēšanā konstatētie fakti, Taivānas importa tirgus daļa kopumā palielinājās attiecīgajā periodā un sasniedza 5,1 % izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanā tika arī nepārprotami konstatēts, ka cenas minētajam importam par dempinga cenām bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tāpēc pretēji ieinteresētās personas apgalvojumam imports par dempinga cenām no Taivānas radīja cenu spiedienu un apvienojumā ar Ķīnas importu par dempinga cenām izraisīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā izklāstīts iepriekš. Jāatgādina, ka 97.–102. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ ietekme, ko radīja imports par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm, tika novērtēta kumulatīvi. Tāpēc netika veikts atsevišķs novērtējums par ietekmi, ko radīja tikai imports par dempinga cenām no Taivānas.

(164)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Taivānas importa apjoms ir novērtēts par augstu, jo tajā ir ietverti ievērojami Ķīnas vai Taivānas izcelsmes SSCR daudzumi, kas kļūdaini deklarēti kā Taivānas izcelsmes ražojumi. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem.

(165)

Tomēr Taivānas uzņēmumi, kas sadarbojās (ražotāji un citas personas, kas sadarbojās), ziņoja par eksportu, kas veidoja lielāko daļu no kopējā Taivānas importa. Tāpēc jautājumam par, iespējams, kļūdaini deklarētiem ražojumiem, kas nav Taivānas izcelsmes ražojumi, varētu būt tikai ļoti ierobežota ietekme, ja tāda ir.

(166)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas un Taivānas ražotāju eksportētāju cenas, tāpat kā Savienības ražošanas nozares cenas, mainījās atbilstoši niķeļa cenai. Lai gan tā patiešām var būt, ka laika gaitā ražotāju eksportētāju cena mainījās atbilstoši izejvielu cenu tendencēm, tas neattiecas uz jautājumu par cenu absolūto līmeni. Šajā saistībā izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan Ķīnas, gan Taivānas cenas bija par 9,6–11,3 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Arguments, ka Ķīnas, Taivānas un Savienības ražošanas nozares cenu dinamika bija līdzīga attiecīgajā periodā (ja tas atbilstu patiesībai), tikai ļautu secināt, ka starpība starp zemākajām Ķīnas un Taivānas eksporta cenām un Savienības ražošanas nozares cenām bija līdzīga attiecīgajā periodā.

(167)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka ieguldījumu palielinājums nepierāda, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr šis apgalvojums izmeklēšanā netika apstiprināts. Ieguldījumi patiešām pastāvīgi palielinājās par 17 % attiecīgajā periodā, kā norādīts 149. apsvērumā.

(168)

Komisija šajā procesa posmā secināja, ka pieaugošais imports par zemajām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(169)

Citu trešo valstu importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

15. tabula

Imports no trešām valstīm

(170)

Trešās valstis ar vislielāko importa apjomu bija Indija, Dienvidkoreja, Dienvidāfrika un ASV, kuru tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija no 1,6 % līdz 2,8 %. Visu pārējo trešo valstu tirgus daļa bija 10,8 %.

(171)

Imports no Indijas bija mazs, proti, 1 % vai mazāk, lielāko attiecīgā perioda daļu. Izmeklēšanas periodā tas pārsniedza 1 % līmeni tikai vienreiz, kad Indijas tirgus daļa bija 1,9 %.

(172)

Dienvidkorejas tirgus daļa bija diezgan stabila attiecīgajā periodā, samazinoties no 2,3 % līdz 1,9 % laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un visbeidzot palielinoties līdz tikai 2,8 % izmeklēšanas periodā.

(173)

Imports no Dienvidāfrikas un ASV samazinājās attiecīgajā periodā. Dienvidāfrikas importa tirgus daļa samazinājās no 2,1 % līdz 1,6 %, savukārt ASV importa tirgus daļa samazinājās no 3,0 % līdz 2,8 %.

(174)

Attiecībā uz cenām, pamatojoties uz Eurostat, var novērot, ka tikai Dienvidkorejas importa cena bija zemāka nekā ĶTR un Taivānas importa cena, savukārt Dienvidāfrikas importa cenas bija līdzīgas, bet Indijas un ASV importa cenas bija augstākas. Tomēr jāņem vērā, ka attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums sastāv no dažādu marku tērauda, kas izraisa ievērojamas cenu atšķirības, kuras nevarēja ņemt vērā vidējā cenā, ko norādījis Eurostat.

(175)

Ieinteresētās personas atsaucās uz importu no citām trešām valstīm, tostarp ASV, Dienvidkorejas, Indijas un Dienvidāfrikas. Tās apgalvoja, ka minētais imports noteikti ir ietekmējis Savienības ražošanas nozares stāvokli, un, tā kā ir ievērojams importa apjoms no citām trešām valstīm, uz kuru Komisijas izmeklēšana neattiecas, nebūtu jāsecina, ka imports no ĶTR un Taivānas ir nodarījis kaitējumu, ko izraisījis imports no citām valstīm.

(176)

Kā aprakstīts iepriekš, izmeklēšanas periodā starp valstīm, kas ir SSCR importa Savienībā avota valstis, Taivānai un ĶTR bija vislielākās tirgus daļas (attiecīgi 5,1 % un 4,3 %). Nevienas citas valsts imports attiecīgajā periodā nepārsniedza 3 % tirgus daļu. Turklāt, lai gan attiecīgo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 3,7 procentpunktiem, kopumā trešo valstu, kas nav attiecīgās valstis, importa tirgus daļa saglabājās stabila, palielinoties tikai par 0,2 procentpunktiem attiecīgajā periodā.

(177)

Tādējādi, ņemot vērā importa apjomu stabilo tendenci, Komisija provizoriski secināja, ka imports no citām trešām valstīm būtiski neveicināja Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(178)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

16. tabula

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(179)

Atlasīto Savienības ražotāju eksporta apjomi un pārdošanas cenas palielinājās tikai vienreiz, proti, 2011. gadā, un pašlaik samazinās. Kopumā atlasīto ražotāju eksporta apjomu īpatsvars bija 12 % no to kopējās produkcijas. Lai gan eksporta samazinājums var būt veicinājis produkcijas samazināšanos, ņemot vērā zemo eksporta līmeni attiecībā pret pārdošanas apjomu Savienībā, eksports varētu būt ļoti ierobežoti veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(180)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījušas augstās enerģijas izmaksas, kas esot par 20 % lielākas nekā ĶTR. Tomēr enerģija ir tikai maznozīmīgs izmaksu faktors SSCR ražošanā, un parasti tas veido mazāk nekā 10 % no kopējām izmaksām. Atmetot jautājumu par to, vai enerģijas izmaksas ĶTR atspoguļo tirgus vērtības vai ne, enerģijas cenu starpība nevar būt izraisījusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(181)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka pretēji sūdzībā norādītajai informācijai Savienības ražošanas nozarē bija ievērojams jaudas pārpalikums. Komisija novēroja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums samazinājās no 77 % 2010. gadā līdz 70 % attiecīgajā periodā. Tomēr gan Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, gan patēriņš Savienības tirgū mainījās vienlaicīgi un attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Tādējādi jaudas izmantojuma zaudējumus izraisa Savienības ražošanas nozares nespēja izmantot tirgus izaugsmes sniegtās priekšrocības, jo tirgus izaugsmi neitralizēja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tāpēc izrietošais iespējamais jaudas pārpalikums, visticamāk, ir importa par dempinga cenām sekas, nevis Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(182)

Komisija secināja, ka ne Savienības ražošanas nozares enerģijas izmaksas, ne iespējamais jaudas pārpalikums nevarēja izraisīt nozarei nodarīto kaitējumu.

(183)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka SSCR imports no ĶTR ir palielinājies, reaģējot uz jaudas koncentrāciju Savienībā, līdz dažiem piegādātājiem, kad lietotājiem Savienībā bija pieejams vairs tikai ierobežots skaits Savienības ražotāju. Tomēr pēdējos 10 gados Savienības tirgū vienmēr ir bijuši četri vidēji lieli piegādātāji un vairāki mazāki piegādātāji. Lai gan dažu minēto uzņēmumu īpašumtiesību struktūra minētajā periodā ir mainījusies, vairāki piegādātāji joprojām bija stabili. Tāpēc Ķīnas importa par dempinga cenām palielinājumu nevar būt izraisījusi piegādātāju skaita samazināšanās Savienībā.

(184)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības tirgus bija ļoti koncentrēts un ka imports no attiecīgajām valstīm varēja būt izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tās arī apgalvoja, ka importa apjoms no Āzijas nebija pietiekams, lai ierobežotu konkurenci, un ka tas nevarēja novērst cenu palielinājumu Savienības ražošanas nozarē. Šajā sakarībā minētās ieinteresētās personas atsaucās uz Komisijas lēmumu apstiprināt Outokumpu un Inoxum (10) apvienošanos (ievērojot saistības), kas pieņemts 2012. gada novembrī (“lēmums par Outokumpu apvienošanos”).

(185)

Tomēr analīze apvienošanās procedūrā un antidempinga izmeklēšanā attiecas uz atšķirīgiem tiesiskajiem regulējumiem, kam ir atšķirīgi mērķi. Apvienošanās procedūrā analizē, vai ierosināta apvienošanās varētu radīt bažas par konkurenci, savukārt antidempinga izmeklēšanā analizē, vai Savienības ražošanas nozari ietekmē kaitējumu izraisošs dempings.

(186)

Katrā ziņā lēmumā par Outokumpu apvienošanos tika pārbaudīts, vai Outokumpu veiktās Inoxum iegādes rezultātā Savienības tirgū parādītos dominējošs tirgus dalībnieks. Apvienotās Outokumpu un Inoxum struktūras kopējā tirgus daļa būtu bijusi vairāk nekā 50 %, un galveno ražotāju skaits būtu samazinājies no četriem līdz trīs ražotājiem. Minētajā lēmumā par apvienošanos Outokumpu tika noteikts pienākums atsavināt daļu no Inoxum, tostarp ražošanas uzņēmumu Acciai Speciali Terni (AST). Šādas atsavināšanas mērķis bija konkrēti saglabāt konkurenci Savienības SSCR tirgū, un plānotā apvienotā struktūra (Outokumpu un visi Inoxum aktīvi, tostarp AST), kuras tirgus daļa Savienības tirgū būtu lielāka nekā 50 %, nekad tā arī netika izveidota. Tā vietā joprojām ir četri vidēji lieli tirgus dalībnieki un vairāki mazāki tirgus dalībnieki, kas savstarpēji konkurē, un nevienam no šiem dalībniekiem nav tāda līmeņa tirgus varas, kāda būtu bijusi ierosinātajai apvienotajai struktūrai, kas analizēta konkrētajā apvienošanās lietā.

(187)

Ieinteresētās personas arī atsaucās uz lēmumā par Outokumpu apvienošanos aplūkoto faktu, ka Savienības ražotājus neierobežoja Āzijas imports laikā, kad niķeļa cenu svārstību, valūtas maiņas kursa svārstību un zemo LME niķeļa cenu dēļ samazinājās Āzijas importa konkurētspēja. Lēmumā par Outokumpu apvienošanos bija norādīts, ka “pat ja pašlaik importa radītais ierobežojums, iespējams, nav būtisks, nākotnē tas varētu palielināties (11)”, pēc tam novērtējot iespējamās norises tirgū. Pašreizējā izmeklēšanā ir konstatēts, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm sasniedza 9,5 % un palielinājās par 70 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tika arī konstatēts, ka minētā importa dempinga cenas bija par 9,6–11,3 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(188)

Turklāt tas, ka pieprasījums Savienības tirgū ir salīdzinoši stabils pat ievērojamu cenas svārstību gadījumā, nenozīmē, ka pircēji nereaģē uz cenām. Zemākas cenas, ko piedāvā eksportētāji, nepalielina patēriņu Savienības tirgū, tomēr izmeklēšana ir skaidri pierādījusi, ka pircēji vēlas pirkt arvien lielākus importa daudzumus par zemām cenām. Tā kā šāds imports par zemām cenām nerada papildu pieprasījumu, šāda pārdošana notiek uz citu tirgus dalībnieku pārdevumu rēķina un galvenokārt uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(189)

Izmeklēšanā ir apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozare pārdod plašāku ražojumu klāstu nekā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tomēr izmeklēšanas periodā aptuveni 75 % Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojumu bija saistīti ar četrām visizplatītākajām tērauda markām (304, 304L, 316L un 430). Visas šīs markas pārdod eksportētāji no attiecīgajām valstīm, turklāt ražojumu platums, biezums un apdare ir ļoti dažāds. Arī ražojumi, kas nepieder pie šīm ražojumu markām, tieši konkurēja, jo arī tos pārdeva eksportētāji no attiecīgajām valstīm.

(190)

Neviena no ieinteresētajām personām šajā izmeklēšanā nav izteikusi iebildumus attiecībā uz ražojumu kvalitāti. Lēmumā par Outokumpu apvienošanos ir konstatēts, ka to ražojumu kvalitāti, kurus ražojuši ražotāji ārpus Eiropas, kopumā var uzskatīt par salīdzināmu ar Eiropas ražotāju ražojumu kvalitāti (12), tomēr tajā ir arī konstatēts, ka pircēji, kam ir īpašas prasības, nevar iegādāties ražojumus Āzijā (13). Tomēr, kā aprakstīts iepriekš, lielākā daļa Savienības ražošanas nozares pārdevumu ir patēriņa ražojumi, kuru kvalitāte ir salīdzināma.

(191)

Citi šķēršļi, kas liedz dažiem pircējiem iegādāties importētus SSCR, ir ilgāks sagatavošanās laiks, jo ražojumi jātransportē lielos attālumos no attiecīgajām valstīm, un mazāk izdevīgie maksājumu nosacījumi, ko piedāvā ražotāji attiecīgajās valstīs. Tomēr šie šķēršļi attiecas pārsvarā tikai uz pircējiem, kas iegādājas ražojumus tieši no velmētavām, kuru īpatsvars ir tikai viena trešdaļa no Savienības tirgus.

(192)

Tajā pašā laikā lielākā daļa pārdošanas notikusi ar tērauda apstrādes centru starpniecību, kuru īpatsvars ir aptuveni divas trešdaļas no Savienības tirgus. Gandrīz visa pārdošana no attiecīgajām valstīm patiešām notiek ar neatkarīgu pakalpojumu centru starpniecību, kas arī pērk no Savienības ražošanas nozares. Šajā gadījumā lietotājam svarīgs ir izplatītāja piedāvātais maksājuma nosacījums. Tā kā šādi pārdevumi parasti tiek veikti no izplatītāja krājumiem, attiecīgais sagatavošanās laiks ir arī laiks, kas vajadzīgs preču nosūtīšanai no izplatītāja lietotājam. Tāpēc lielāko daļu pārdevumu minētie šķēršļi neietekmē.

(193)

Tādējādi lielāko daļu Savienības ražošanas nozares pārdevumu tieši ietekmē imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(194)

Tāpēc Komisija secināja, ka konkurences apstākļi Savienībā nebūtu varējuši novērst kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(195)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka lēmums par to, vai pirkt attiecīgo produktu, kura izcelsme ir attiecīgās valstis, vai līdzīgo ražojumu, ko ražojusi Savienības ražošanas nozare, ir atkarīgs no izejvielu, jo īpaši niķeļa, cenu dinamikas. Tas ir tāpēc, ka eksportētāji nosaka vienu atsevišķu cenu un Savienības ražošanas nozare nosaka bāzes cenu, kam pieskaitīta sakausējuma piemaksa.

(196)

Tāpēc importētājiem būtu izdevīgāk pirkt no attiecīgajām valstīm, ja izejvielu cenas palielinās (jo Savienības ražošanas nozares cenas tiks pārskatītas, tās palielinot, bet eksportētāju cenas saglabāsies stabilas). Turpretī, ja izejvielu cenas samazinās, importētājiem būtu neizdevīgāk pirkt no attiecīgajām valstīm (jo Savienības ražošanas nozares cenas samazināsies, bet eksportētāju cenas saglabāsies stabilas).

(197)

Lēmumā par Outokumpu apvienošanos tika analizēta niķeļa cenas gaidāmo izmaiņu ietekme uz importētāju lēmumiem par pirkšanu (14). Šajā izmeklēšanā tika analizēts, vai importa dinamika atbilda faktiskās niķeļa cenas izmaiņām un iepriekš aprakstītajam modelim. Niķeļa cenas (15) samazinājās par 31 % no 16 453 EUR par tonnu 2010. gadā līdz 11 327 EUR par tonnu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar ieinteresēto personu apgalvojumu, kas aprakstīts 196. apsvērumā, šim niķeļa cenu samazinājumam būtu vajadzējis izraisīt attiecīgo valstu importa samazināšanos. Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, neraugoties uz niķeļa cenu ievērojamo samazinājumu, eksports no attiecīgajām valstīm tajā pašā periodā palielinājās par 70 %, kā aprakstīts 104. apsvērumā.

(198)

Lai gan izejvielu cenu dinamikai, iespējams, ir bijusi ietekme uz importa apjomu attīstību, citi faktori, piemēram, ražotāju eksportētāju zemais cenu līmenis, ir nepārprotami kompensējuši šādu ietekmi. Tāpēc uzskata, ka niķeļa cenu dinamikai nav ilgstošas ietekmes uz attiecīgo valstu importa par dempinga cenām vispārējo palielināšanās tendencei attiecīgajā periodā.

(199)

Lēmumā par Outokumpu apvienošanos tika konstatēts, ka gan absolūtais niķeļa cenu līmenis, gan niķeļa cenu svārstīgums varētu mazināt nerūsējošā tērauda kā materiāla pievilcīgumu un palielināt pieprasījumu pēc niķeli nesaturoša nerūsējošā tērauda (16).

(200)

Attiecībā uz nerūsējošā tērauda kā materiāla pievilcīgumu tika arī apgalvots, ka aizstāšanu ar nerūsējošo tēraudu/nerūsošā tērauda aizstāšanu ar citu materiālu varētu ietekmēt vairākas tendences, tostarp vajadzība izmantot vieglākus materiālus, piemēram, vieglajos automobiļos (negatīva ietekme uz nerūsējošo tēraudu, pārorientēšanās no tērauda uz kompozītmateriāliem), īsāki ražojuma aprites cikli patēriņa precēs (negatīva ietekme uz nerūsējošo tēraudu, tiek izmantoti lētāki materiāli), lielāka vajadzība pēc ūdens attīrīšanas un zaļās enerģijas ražošanas (pozitīva ietekme uz nerūsējošo tēraudu; daudzos lietojumos grūti aizstāt) un iespējamo konkurējošo materiālu (dzelzsrūdas, alumīnija, vara) cenu dinamika (17).

(201)

Šajā ziņā pašreizējā izmeklēšanā ir apstiprināti lēmumā par Outokumpu apvienošanos (18) izdarītie konstatējumi, ka pieprasījums pēc nerūsējošā tērauda kopumā un jo īpaši pēc SSCR ir diezgan neelastīgs. Patēriņa pieaugums notika lielākoties laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam, kad cenas palielinājās. No 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad cenas samazinājās, patēriņš saglabājās stabils un palielinājās tikai par 1 %. Tāpēc aizstāšanai ar nerūsējošo tēraudu/nerūsējošā tērauda aizstāšanu ar citu materiālu, kā arī iepriekš minētajiem faktoriem tāpēc nebija izmērāmas ietekmes uz kopējo SSCR patēriņu.

(202)

Attiecībā uz pārorientēšanos no niķeli nesaturošām nerūsējošā tērauda markām, kas arī ir līdzīgais ražojums, detalizēta atlasīto Savienības ražotāju paziņoto pārdošanas darījumu analīze apstiprina lēmuma par Outokumpu apvienošanos konstatējumus.

(203)

Tomēr, kā aprakstīts 138. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas ir tieši saistītas ar tērauda marku un atbilstošajām izejvielu izmaksām. Tādējādi pārorientācijai no vienas tērauda markas uz citu ir neitrāla ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem.

(204)

Tāpēc šajā posmā tiek secināts, ka patēriņa modeļa izmaiņām nebija negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem.

(205)

Imports par zemajām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret patēriņu Savienībā, laikā, kad lielākā daļa Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma faktoru (ražošana, jaudas izmantojums, tirgus daļa, nodarbinātība, pārdošanas cenas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem) pasliktinājās. Attiecīgo valstu importa dempinga cenas izmeklēšanas periodā bija par 9,6–11,3 % zemākas nekā Savienības ražošanas cenas.

(206)

Citi faktori, tādi kā enerģijas izmaksas, jauda un konkurences apstākļi Savienības tirgū, neveicināja kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Tādi faktori kā imports no citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksports, iespējams, ir veicinājuši kaitējumu, bet ļoti ierobežotā apjomā.

(207)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka pārējie faktori, kas izvērtēti individuāli, nav pārtraukuši cēloņsakarību. Kaitējums izpaužas galvenokārt kā Savienības ražošanas nozares nestabilais finanšu stāvoklis un ražošanas, jaudas izmantojuma, nodarbinātības un tirgus daļas samazinājums.

(208)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Ietekme, ko radīja cits imports, eksports no Savienības ražošanas nozares, enerģijas izmaksas, jauda un konkurences apstākļi, uz Savienības ražošanas nozares negatīvo attīstību no finanšu stāvokļa, ražošanas un tirgus daļas viedokļa vai nu bija ļoti ierobežota, vai tādas nebija vispār.

(209)

Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs. Savienības intereses noteica, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(210)

Lielākā daļa Savienības ražošanas nozares atbalsta pasākumu noteikšanu. Lielākais Savienības ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā, bet neiebilda pret sūdzību. Izmeklēšanā sadarbojās un sūdzību atbalstīja seši Savienības ražotāji, kas nodrošināja aptuveni 55 % no pārdošanas apjoma un produkcijas Savienībā.

(211)

Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums. Visi finanšu rādītāji (rentabilitāte, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem) attiecīgajā periodā bija pārsvarā negatīvi. Citi rādītāji, piemēram, ražošana, jaudas izmantojums, nodarbinātība un tirgus daļa, attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Savienības ražošanas nozarei izdevās tikai saglabāt zemo pēckrīzes pārdošanas apjomu, un tā nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

(212)

Ja nebūs pasākumu, importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm dēļ Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk ražojums būs jāpārdod par cenām, kas rada zaudējumus. Šāda papildu zaudējumu uzkrāšanās vēl vairāk pasliktinās Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tādēļ pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(213)

Importētāji un izplatītāji (tostarp tērauda pakalpojumu centri) ļoti aktīvi sadarbojās šajā izmeklēšanā. Trīsdesmit viens importētājs un izplatītājs pieteicās un izteica iebildumus pret pasākumu noteikšanu.

(214)

Importētāji un izplatītāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana ierobežos to iespējamos piegādes avotus. Tie arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšanas gadījumā tie vairs nevarēs izmantot ĶTR un Taivānu kā SSCR avotus.

(215)

Tomēr izmeklēšanā ir konstatēts, ka visi importētāji un izplatītāji pērk ražojumu no vairākiem avotiem, tostarp no Savienības ražošanas nozares, attiecīgajām valstīm un citām trešām valstīm. Tāpēc tie tikai līdz ierobežotam apjomam ir atkarīgi no attiecīgo valstu piegādēm.

(216)

Minētās personas arī turpmāk var pirkt SSCR no Savienības ražošanas nozares un no citām valstīm, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana (piemēram, no Indijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas vai ASV) un kuru kopējā tirgus daļa ir 11 %. Tāpēc gan Savienības ražošanas nozare, gan imports no citām trešām valstīm ir ticamas Ķīnas un Taivānas importa alternatīvas.

(217)

Tādējādi šajā procesa posmā tiek secināts, ka pasākumu noteikšanai var būt tikai neliela negatīva ietekme uz nesaistīto importētāju un izplatītāju stāvokli.

(218)

Vairākas ieinteresētās personas, tostarp ražotāji eksportētāji un izplatītāji, pauda bažas par pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz lietotājiem. Paši lietotāji šādas bažas neizteica. Lietotāju iesaistīšanās līmenis šajā konkrētajā gadījumā patiešām bija ļoti zems. Viedokli izteica seši lietotāji (tostarp viena četru uzņēmumu grupa), no kuriem tikai viens iebilda pret pasākumu noteikšanu. Citi lietotāji un to apvienības nedz iesaistījās, nedz skaidri atturējās no nostājas paušanas.

(219)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā lietotāju interesēm.

(220)

Lēmumā par Outokumpu apvienošanos Komisija konstatēja, ka ierosinātās Outokumpu un Inoxum apvienošanās gadījumā nekoordinētas ietekmes dēļ varētu tikt būtiski traucēta efektīva konkurence, radot SSCR dominējošu stāvokli Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) tirgū (19). Lai novērstu šādu šķērsli, Komisija atzina, ka ar atsavināšanas paketi, kurā iekļauts AST, pietiek, lai novērstu bažas par konkurenci (20). Tik tiešām ar Komisijas pieņemto novēršanas pasākumu tika saglabāts Savienības ražotāju, vidējo uzņēmumu, skaits, proti, četri.

(221)

Šis novēršanas pasākums jau ir īstenots un tagad pilnībā darbojas. Turklāt antidempinga pasākumu noteikšana nemazina Savienības ražotāju, vidējo uzņēmumu, skaitu. Tāpēc šajā posmā tiek secināts, ka pasākumu noteikšana nemazina un nenovērš to saistību ietekmi, kuras Komisija atzinusi lēmumā par Outokumpu apvienošanos.

(222)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgā ĶTR un Taivānas izcelsmes ražojuma importam nav Savienības interesēs.

(223)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(224)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(225)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(226)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā, proti, no 2010. gada līdz 2013. gadam. Iepriekšējos gados, proti, 2008. un 2009., pasaules ekonomikas krīzes laikā bija jūtamā dramatiskā pieprasījuma samazinājuma ietekme, un šajā laikā gūto peļņu tāpēc nevar uzskatīt par gūtu parastos konkurences apstākļos. Kaut arī iepriekšējā izmeklēšanā, kā jau aprakstīts 134. apsvērumā, 2007. gadā ir provizoriski konstatēts dempings, nav iespējams konstatēt reālu saikni starp šo importu un Savienības ražošanas nozares situāciju. Tādēļ tika noteikta mērķa peļņa 8,1 % apmērā, kas bija peļņa, kuru Savienības ražošanas nozare guva 2007. gadā. Tas bija pēdējais reprezentatīvais gads, kam bija raksturīgi parasti konkurences apstākļi, pirms 2008. un 2009. gada dramatiski samazinājās pieprasījums. 2013. gadā tirgus tiešām saruka gandrīz līdz 2007. gada patēriņa līmenim.

(227)

Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, no Savienības pārdošanas cenām atskaitot faktiskos zaudējumus, kas radušies izmeklēšanas periodā, un pieskaitot minēto 8,1 % peļņas normu.

(228)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, atlasīto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(229)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 57., 60., 85. un 88. apsvērumu).

(230)

Attiecībā uz ĶTR un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma likmju summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(231)

Kā minēts 4. apsvērumā, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1331/2014 attiecīgā ĶTR un Taivānas izcelsmes ražojuma importam piemēroja reģistrāciju, ņemot vērā antidempinga un kompensācijas pasākumu iespējamo piemērošanu ar atpakaļejošu spēku atbilstoši pamatregulas 10. panta 4. punktam un 16. panta 4. punktam Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (21) (“antisubsidēšanas pamatregula”).

(232)

Attiecībā uz pašreizējo antidempinga izmeklēšanu un ņemot vērā izklāstītos konstatējumus, importa reģistrācija antidempinga izmeklēšanas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu būtu jāpārtrauc.

(233)

Attiecībā uz vienlaikus notiekošo antisubsidēšanas izmeklēšanu (sk. 3. apsvērumu) ĶTR importa reģistrācija atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktam būtu jāturpina.

(234)

Šajā procedūras posmā nevar pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(235)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(236)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūrām, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(237)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot, lai tiek piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (22). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(238)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājuma likme, kas noteikta “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(239)

No 2015. gada 26. marta aizsardzību pret importu par dempinga cenām nodrošina pagaidu antidempinga maksājums. Tāpēc vairs nav jāreģistrē imports, lai nodrošinātu aizsardzību pret importu par dempinga cenām. Tāpēc attiecīgi nepieciešams grozīt Regulas (ES) Nr. 1331/2014 1. panta 1. punktu.

(240)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(241)

Secinājumi par pagaidu maksājuma noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,