(1)

Ar Padomes Lēmumu 2007/124/EK, Euratom (1) izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (“programma”), kas attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (2) iekšējās drošības fonda ietvaros ir jānosaka jauni noteikumi, kas paredz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2007/124/EK, Euratom no 2014. gada 1. janvāra.

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 izveidota vienota sistēma Savienības īstermiņa statistikas sagatavošanai attiecībā uz ekonomikas attīstības ciklu.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 657/2007 (2) paredzēti noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami datu nosūtīšanai, ko veic dalībvalstis, kuras piedalās Eiropas izlases shēmās attiecībā uz īstermiņa statistiku. Šie noteikumi ļauj pielāgot Eiropas izlases shēmu kārtību bāzes gada izmaiņām.

(3)

Visu īstermiņa statistikas rādītāju Eiropas agregātu sagatavošanas svērumi tika atjaunināji 2013. gadā. Minētās bāzes gada izmaiņas bija iemesls tādu NACE darbību un CPA produktu pozīciju pārskatīšanai, kas izvēlētas atsevišķām dalībvalstīm, kuras piedalās Eiropas izlases shēmās. Lai atspoguļotu NACE darbību un CPA produktu pozīciju pēdējo gadu atbilstības izmaiņas, būtu jāpielāgo NACE darbību un CPA produktu pozīciju izvēle.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 657/2007.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Lai uzraudzītu virzību uz kopīgajiem mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” un saistītajā pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā” (2), ir vajadzīga tāda plaša datu kopa par jauniešiem un viņu iekļaušanos darba tirgū, kas ļauj izdarīt salīdzinājumus starp dalībvalstīm.

(2)

Paziņojumā “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (3) Komisija rosina dalībvalstis reformēt izglītības sistēmas, lai nodrošinātu, ka jauniešiem ir vajadzīgās prasmes, lai tie varētu iegūt darbu.

(3)

Padome 2009. gada 27. novembra rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (4) uzsvēra, ka nepieciešamas labākas zināšanas un izpratne par jauniešu dzīves apstākļiem, vērtībām un attieksmi.

(4)

Padome 2013. gada 22. aprīļa ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi (5) mudina dalībvalstis iespējami drīz īstenot jauniešu garantiju shēmas – vēlams līdz ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas sākumu. Šim nolūkam tām īpaši ir ieteikts izmantot ES vienotā stratēģiskā satvara fondus un Eiropas Sociālo fondu.

(5)

Paziņojumā “Sadarbība Eiropas jauniešu labā: Aicinājums vērsties pret jauniešu bezdarbu” (6) Komisija mudina dalībvalstis īstenot garantiju jauniešiem un ieguldīt līdzekļus jauniešu labā. Paziņojumā veicina tiešsaistes pakalpojumus, kas ļauj jauniešiem meklēt darba iespējas, kuras izsludinājuši darba devēji viņu pašu dalībvalstī un citās dalībvalstīs, vienlaikus arī palīdzot MVU pieņemt darbā jauniešus no visas Eiropas.

(6)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 318/2013 (7) tika izveidots 2016. gada ad hoc modulis par jauniešiem darba tirgū.

(7)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1397/2014 (8) noteiktas un aprakstītas tās specializētās informācijas jomas (“ad hoc apakšmoduļi”), kura jāiekļauj 2016. gada ad hoc modulī par jauniešiem darba tirgū.

(8)

Eiropas Parlamenta un Regulā (ES) Nr. 545/2014 (9) ir paredzēts, ka Komisijai būtu jāprecizē tehniskie rādītāji, filtri, kodi un datu nosūtīšanas termiņš saskaņā ar katru ad hoc apakšmoduli, kas minēts 7. apsvērumā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jāatbilst Direktīvas 2009/138/EK prasībām attiecībā uz iekšējiem modeļiem. Tās var mainīt savu iekšējo modeli saskaņā ar apstiprināto nostādni modeļa mainīšanai atbilstīgi Direktīvas 2009/138/EK 115. pantam.

(2)

Lai veiktu būtiskas iekšējā modeļa izmaiņas, nelielas izmaiņas, kuras apvienojumā tiek uzskatītas par būtiskām izmaiņām, un izmaiņas nostādnē modeļa mainīšanai, ir jāsaņem iepriekšējs uzraudzības iestādes apstiprinājums. Noteikumi par procedūru, kas jāievēro attiecībā uz iekšējo modeļu apstiprināšanu, būtu saskaņotā veidā jāpiemēro attiecībā uz būtisku iekšējā modeļa izmaiņu apstiprināšanu un jebkurām izmaiņām nostādnē modeļa mainīšanai.

(3)

Lai iekšējā modelī iekļautu jaunus elementus, piemēram, tādus papildu riskus, kuri nav iekļauti iekšējā modeļa piemērošanas jomā vai uzņēmējdarbības vienību darbības jomā, ir jāsaņem uzraudzības iestādes apstiprinājums, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 112. pantā.

(4)

Ņemot vērā savstarpējo atkarību starp dažādiem apstiprinājuma pieteikumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kad tās iesniedz pieteikuma iekšējā modeļa apstiprināšanai, būtu jāinformē uzraudzības iestāde par citiem tobrīd jau iesniegtiem vai turpmāko sešu mēnešu laikā plānotiem pieteikumiem, kas attiecas uz Direktīvas 2009/138/EK 308.a panta 1. punktā minēto posteņu apstiprinājumiem. Šāda prasība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka uzraudzības novērtējumi ir balstīti uz pārredzamu un objektīvu informāciju.

(5)

Procedūrai iekšējā modeļa apstiprināšanai un būtisku izmaiņu apstiprināšanai iekšējā modelī būtu jāparedz nepārtraukta saziņa starp uzraudzības iestādēm un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Ir lietderīgi uzsākt saziņu pirms oficiālā pieteikuma iesniegšanas uzraudzības iestādēm. Pēc tam, kad iekšējais modelis vai būtiskas izmaiņas ir apstiprinātas, saziņa būtu jāturpina uzraudzības pārbaudes procesa laikā.

(6)

Apstiprināšanas procedūras laikā uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt veikt pielāgojumus iekšējā modelī vai pārejas plānā, kā izklāstīts Direktīvas 2009/138/EK 113. pantā.

(7)

Šajā regulā izklāstītie noteikumi par procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz iekšējā modeļa apstiprināšanu, iekšējā modeļa izmaiņu apstiprināšanu un nostādnes individuālā līmenī izmantotu iekšējo modeļu modeļa mainīšanai apstiprināšanu, būtu saskaņotā veidā jāpiemēro gan procedūrām, kas attiecas uz iekšējiem modeļiem konsolidētās grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, gan procedūrām, kas attiecas uz grupas iekšējiem modeļiem.

(8)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

(9)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 37. pantu izveidotās ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(10)

Lai veicinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzraudzības režīmu Direktīvas 2009/138/EK 308.a pantā noteiktajā pakāpeniskās ieviešanas periodā, kas sāksies 2015. gada 1. aprīlī, ir svarīgi nodrošināt, ka šī regula stājas spēkā pēc iespējas drīzāk – nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

Direktīvas 2009/138/EK 112. pantā minēto procedūru apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību iesniegto pieteikumu apstiprināšanai attiecībā uz pilnīgu un daļēju iekšējo modeļu izmantošanu, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību;

b)

procedūru apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību iesniegto pieteikumu apstiprināšanai attiecībā uz būtiskām iekšējā modeļa izmaiņām un izmaiņām nostādnē iekšējā modeļa mainīšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 115. pantu.

(1)

Efektīva apmaiņa ar atbilstīgu informāciju starp attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu procedūru kopīga lēmuma par grupas iekšējiem modeļiem pieņemšanai.

(2)

Lai nodrošinātu kopīga lēmuma pieņemšanas procedūras konsekventu piemērošanu, ir svarīgi, lai katrs posms būtu skaidri definēts. Skaidri noteikta procedūra arī atvieglo informācijas apmaiņu, sekmē savstarpēju sapratni, pilnveido attiecības starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm un veicina efektīvu uzraudzību.

(3)

Ļoti būtiska kopīga lēmuma pieņemšanas procedūrai ir savlaicīga un reālistiska plānošana. Katrai attiecīgajai uzraudzības iestādei būtu grupas uzraudzības iestādei savlaicīgi jāsniedz atbilstīga informācija.

(4)

Skaidras procedūras noteikšanai un dokumentēšanai attiecībā uz kopīgā lēmuma saturu un īstenošanu būtu jānodrošina, ka kopīgais lēmums ir pilnībā pamatots.

(5)

Procedūrai, saskaņā ar ko pieņem kopīgu lēmumu par pieteikumu grupas iekšējā modeļa izmantošanai, vajadzētu būt vienotai gan attiecībā uz kopīgu lēmumu par būtiskām izmaiņām, gan attiecībā uz kopīgu lēmumu par izmaiņām nostādnē grupas iekšējo modeļu parauga mainīšanai.

(6)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI).

(7)

EAAPI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (2) 37. pantu.

(8)

Lai veicinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzraudzības režīmu Direktīvas 2009/138/EK 308.a pantā noteiktajā pakāpeniskās ieviešanas periodā, kas sāksies 2015. gada 1. aprīlī, ir svarīgi nodrošināt, ka šī regula stājas spēkā pēc iespējas drīzāk – nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Pirms īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības uzņemas riskus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, to izveidošanai ir nepieciešams saņemt uzraudzības iestāžu apstiprinājumu. Nosacījumi un procedūras, kas jāievēro, lai piešķirtu un anulētu minēto apstiprinājumu (tostarp dokumentācijas prasības), tiek regulētas ar Direktīvu 2009/138/EK un būtu jāpapildina ar šo regulu.

(2)

Ja īpašam nolūkam dibināta sabiedrība uzņemas riskus no vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai būtu jāuztur aktīvi, kas ir vienādi ar tās kopējo maksimālo riska darījumu apjomu vai pārsniedz to, ņemot vērā visas atsevišķās līgumsaistības. Piešķirot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, uzraudzības iestādei būtu jānovērtē, vai minētais pienākums ir izpildīts, un jāizskata katra individuālā līgumiskā vienošanās un riska nodošana.

(3)

Ir svarīgi noteikt procedūras attiecībā uz uzraudzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tām, ja īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība ir izveidota dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir izveidota apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, no kā īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība uzņemas risku. Sadarbība un informācijas apmaiņa starp minētajām uzraudzības iestādēm ir īpaši svarīga procesā, kad uzraudzības iestādes piešķir apstiprinājumu īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai. Turklāt, ja pastāv būtiskas izmaiņas, kas var potenciāli ietekmēt īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības atbilstību Direktīvas 2009/138/EK 211. panta prasībām, un ja licenci anulē vai beidzas tās derīgums, sadarbība un informācijas apmaiņa starp minētajām uzraudzības iestādēm ir vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu uzraudzību.

(4)

Uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībām, kuras izklāstītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2) 325. pantā, būtu jāļauj īpašam nolūkam dibināto sabiedrību uzraudzības iestādēm novērtēt pastāvīgu atbilstību attiecīgajām prasībām. Minētās prasības būtu jāpapildina ar veidnēm un formātiem, kas noteikti šajā regulā.

(5)

Lai skaidrāk izprastu atbilstošos tehniskos noteikumus, kuri jānosaka, ir nepieciešams definēt terminu “vairākvienošanos īpašam nolūkam dibināta sabiedrība”.

(6)

Šī regula balstās uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI).

(7)

EAAPI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) 37. pantu.

(8)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību par uzraudzības režīmu ieviešanas posmā, kas paredzēts Direktīvas 2009/138/EK 308.a pantā un kas sāksies 2015. gada 1. aprīlī, ir svarīgi nodrošināt, ka šī regula pēc iespējas ātrāk stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

procedūras, kas jāievēro, lai piešķirtu un anulētu uzraudzības iestāžu apstiprinājumu par īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izveidošanu;

b)

procedūras, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādi tajā dalībvalstī, kurā īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība ir izveidota, un uzraudzības iestādi tajā dalībvalstī, kurā ir izveidota risku pārnesošā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

c)

formātus un paraugus, kas īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai jāizmanto informācijas gada pārskatā.

a)

iesniegtās informācijas saturu, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.01.01. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.01.01. sniegtajiem norādījumiem;

b)

pamatinformāciju par īpašam nolūkam dibināto sabiedrību, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.01.02. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.01.02. sniegtajiem norādījumiem;

c)

bilances datus par īpašam nolūkam dibināto sabiedrību, nošķirot aktīvu, saistību un pašu kapitāla posteņu būtiskās kategorijas, tostarp emitētos parāda vērtspapīrus vai citus finansēšanas mehānismus, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.02.01. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.02.01. sniegtajiem norādījumiem;

d)

ārpusbildances datus par īpašam nolūkam dibināto sabiedrību, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.02.02. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.02.02. sniegtajiem norādījumiem;

e)

riskus, kas uzņemti, ņemot vērā katru atsevišķo līgumisko vienošanos, kura saistīta ar riska pārvešanu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.03.01. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.03.01. sniegtajiem norādījumiem;

f)

sarakstu ar emitētajiem parāda vērtspapīriem vai citu finansēšanas mehānismu, kas attiecas uz katru atsevišķo līgumisko vienošanos, kura saistīta ar riska pārnešanu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kā precizēts II pielikuma veidnē ĪNDS.03.02. saskaņā ar III pielikuma atsaucē ĪNDS.03.02. sniegtajiem norādījumiem.

a)

atbilstīgu aprakstu par pamatu, metodēm un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai novērtētu aktīvus;

b)

atbilstīgu aprakstu par pamatu, metodēm un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai novērtētu kopējo maksimālo riska darījumu apjomu;

c)

detalizētu informāciju par interešu konfliktiem, kas pastāv starp īpašam nolūkam dibināto sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un aizdevumu vai finansējuma sniedzējiem;

d)

detalizētu informāciju par būtiskiem darījumiem, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība noslēgusi pēdējā pārskata perioda laikā;

e)

informāciju, kas apliecina, ka īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai joprojām ir pilnīgs finansējums, tostarp:

f)

ja īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība nav pastāvīgi izpildījusi prasību par pilnīgu finansējumu pārskata periodā, īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība jebkādu būtisku informāciju par šo neatbilstību un tās labošanu pārskata periodā paziņo saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/35 326. pantu;

g)

kvalitatīvu informāciju par jebkādām izmaiņām, kas varētu ietekmēt īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības atbilstību prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 318. līdz 324., 326. un 327. pantā.

a)

vai uzņemtie riski galvenokārt ir dzīvības apdrošināšanas vai nedzīvības apdrošināšanas veida riski;

b)

kādi izraisītājnotikumi attiecas uz šiem riskiem;

c)

vai izraisītājnotikums ir noticis pārskata periodā, izraisot prasījumu pret īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīviem;

d)

vai summa, kas izriet no prasījuma, tika izmaksāta pārskata periodā, un, ja tā ir bijis, cik daudz ir izmaksāts līdz šim, un vai izraisītājnotikums ir negatīvi ietekmējis īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības likviditāti;

e)

vai īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības riska profils ir būtiski mainījies kopš iepriekšējā pārskata perioda vai attiecībā uz sākotnējiem nosacījumiem, kā paziņots tās uzraudzības iestādei licences piešķiršanas laikā.

a)

ienākumiem no parāda vērtspapīru emisijas vai citiem finansēšanas mehānismiem un to, vai tie ir pilnībā apmaksāti attiecībā uz katru atsevišķo līgumisko vienošanos, kas attiecas uz riska pārnešanu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības;

b)

finansēšanas mehānisma līmeņu veidiem, precizējot laidienus vai līmeņus, tostarp informāciju par ārējiem reitingiem vai iekšējiem reitingiem, ko izmanto emitētajiem parāda instrumentiem un, ja ir attiecināms, kuras kredītreitingu aģentūras tika izmantotas;

c)

iemesliem, kāpēc finansiālās vienošanās ir uzskatāmas par pietiekami stabilām, lai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības potenciālajiem prasījumiem, kas pārved risku uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību, lai saglabātu tās spēju izmaksāt summas, kuras ir jāmaksā, kad pienāk to termiņš, un lai nodrošinātu parāda vērtspapīru vai finansēšanas mehānismu izmaksas struktūru;

d)

jebkādiem parāda instrumentiem, kas ir atcelti, atpirkti vai izpirkti, daļēji vai pilnībā, jo minētie instrumenti tikuši emitēti atsevišķi pašreizējam pārskata periodam.

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(2)

Minētās specifikācijas var atjaunināt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

2011. gada 7. septembrī tika iesniegts pieteikums par grozījumu specifikācijā, kas attiecas uz pārtikas piedevu polivinilspirts (E 1203). Pieteikumu darīja pieejamu dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. pantu.

(4)

Pašreizējā specifikācijā attiecībā uz pārtikas piedevas polivinilspirts (E 1203) šķīdību noteikts: “Šķīst ūdenī; vāji šķīst etanolā”. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Veselības un patērētāju aizsardzības institūts (IHCP) veica pētījumu par polivinilspirta šķīdību (4), lai esošajā Savienības specifikācijā atjauninātu datus attiecībā uz tā šķīdību etanolā.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) izvērtēja IHCP veiktā polivinilspirta šķīdības testa rezultātus un pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju (5). Iestāde uzskata, ka izmaiņas specifikācijā attiecībā uz polivinilspirta šķīdību etanolā neietekmē polivinilspirta kā pārtikas piedevas nekaitīgumu.

(6)

Ņemot vērā iesniegto pieteikumu, IHCP veiktos pētījumus un Iestādes veikto izvērtējumu, ir lietderīgi aprakstu par pārtikas piedevas polivinilspirts (E 1203) šķīdību etanolā (≥ 99,8 %) grozīt uz “praktiski nešķīst vai nešķīst”.

(7)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 231/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1385/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas mājputnu gaļas nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas laikā no 2015. gada 1. līdz 7. martam attiecībā uz dažām kvotām iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri no 2015. gada 1. līdz 7. martam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(4)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 413/2014 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa tiesību pieteikumos, kas no 2015. gada 1. marta līdz 7. martam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4273 ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa tiesības var piešķirt, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 6. panta 3. punktu kopā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 533/2007 (2) ir atvērtas ikgadējās tarifa kvotas mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2015. gada 1. marta līdz 7. martam iesniegti par apakšperiodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes 2013. gada 2. decembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3), 12. pantā.

(3)

Beļģija 2013. gada 27. septembrī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumos Duferco Belgium SA un NLMK La Louvière SA un līdz 2014. gada 4. jūlijam sniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 981 956 apmērā saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba tāpēc, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā.

(3)

Polija 2013. gada 9. oktobrī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Zachem un divos tā piegādes uzņēmumos un līdz 2014. gada 16. jūnijam sniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 115 205 apmērā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Polijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes 2013. gada 2. decembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3), 12. pantā.

(3)

Beļģija 2013. gada 19. decembrī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Saint-Gobain Sekurit Benelux SA un līdz 2014. gada 4. jūlijam sniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 1 339 928 apmērā.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (3), vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās).

(3)

Beļģija 2014. gada 22. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Caterpillar Belgium S.A. un ir sniegusi papildu informāciju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā izklāstītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 222 854 apmērā saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (3), vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās).

(3)

Beļģija 2014. gada 22. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā ArcelorMittal Liège S.A. Beļģijā un ir sniegusi papildu informāciju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 591 486 apmērā saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (3), vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) 12. pantu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo apjomu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās).

(3)

Vācija 2014. gada 29. jūlijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu uzņēmumā Aleo Solar AG un divos tā meitasuzņēmumos Vācijā un ir sniegusi papildu informāciju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 094 760 apmērā saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/92/ES (2) ir paredzēta uzraudzība, augu veselības pārbaudes un pasākumi, kas jāveic attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, ko pašlaik izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces.

(2)

Īstenošanas lēmuma 2013/92/ES piemērošana liecina, ka koksnes iepakojuma materiāls, ko izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces, aizvien rada fitosanitāru risku Savienībai. Tāpēc šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2017. gada 31. martam.

(3)

Dalībvalstu veiktās augu veselības pārbaudes liecina, ka koksnes iepakojuma materiāls, ko izmanto tādu preču pārvadājumiem kā slāneklis, glazēta keramika un plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, arī bija piesārņots ar kaitīgiem organismiem, jo īpaši ar Anoplophora glabripennis (Motschulsky). Tāpēc Īstenošanas lēmumā 2013/92/ES būtu jāietver arī minētās preces.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas direktīvu 2014/78/ES (3) tika svītrots Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 8. punkts. Tādēļ būtu jāsvītro atsauces uz šo 8. punktu Īstenošanas lēmuma 2013/92/ES 3. un 4. pantā.

(5)

Pieredze liecina, ka augu veselības pārbaužu minimālais biežums, proti, 15 %, ir atbilstošs, ņemot vērā fitosanitāro risku katrai precei, uz kuru attiecas šis lēmums, un vajadzību nodrošināt līdzsvarotāku līdzekļu piešķiršanu, lai vienādā veidā varētu efektīvi un lietderīgi pārbaudīt visas preces. Tādēļ attiecībā uz konkrētām precēm augu veselības pārbaužu biežums būtu jāsamazina no 90 % līdz 15 %.

(6)

Pieredze liecina, ka, lai Ķīnas valsts augu aizsardzības organizācijai sniegtu papildu informāciju par aizturēšanas gadījumiem, kas reģistrēti attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, dalībvalstīm jāsniedz informācija, kas nepieciešama, lai identificētu neuzticamu marķējumu izcelsmi un iemeslus, kādēļ zīme tiek uzskatīta par nepareizu.

(7)

Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz augu veselības pārbaudēm, ko veic laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. martam, un to paziņošanu, ir lietderīgi uz šo laikposmu paredzēt pārejas pasākumus.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Konkrēto preču sūtījumu koksnes iepakojuma materiālam veic Direktīvas 2000/29/EK 13.a panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētās augu veselības pārbaudes ar minimālo biežumu, kas noteikts šā lēmuma I pielikumā, lai pārliecinātos, ka koksnes iepakojuma materiāls atbilst prasībām, kuras noteiktas Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā.”

2)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Komisijas 1994. gada 21. janvāra Direktīva 94/3/EK, ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus (OV L 32, 5.2.1994., 37. lpp.).” "

4)

lēmuma 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“1. līdz 4. pantu piemēro līdz 2017. gada 31. martam.”

5)

lēmuma I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.