20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/1

(1)

Padome 2007. gada 18. jūnijā pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par Protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (1), par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par vispārējiem principiem Libānas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (“protokols”).

(2)

Sarunas ir pabeigtas.

(3)

Protokola mērķis ir paredzēt finanšu un tehniskos noteikumus, kas ļautu Libānas Republikai piedalīties konkrētās Savienības programmās. Horizontālajos principos, ko nosaka protokols, izklāstīti principi ekonomikas, finanšu un tehniskajai sadarbībai, un tie ļauj Libānas Republikai saņemt palīdzību, jo īpaši finansiālu palīdzību, no Savienības saskaņā ar minētajām programmām. Minētie principi ir piemērojami tikai tām Savienības programmām, kurās Libānas Republikas iespēju piedalīties paredz attiecīgie izveides tiesību akti. Tāpēc protokola parakstīšana un provizoriska piemērošana neietver tādu pilnvaru īstenošanu, ko paredz programmās realizētā dažādu nozaru politika un kas tiek īstenotas, izveidojot programmas.

(4)

Protokols būtu jāparaksta Savienības vārdā un būtu jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/3

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts Briselē 2002. gada 1. aprīlī un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

(2)

Eiropadomes 2004. gada 17. un 18. jūnija sanāksmē atzinīgi tika novērtēti Eiropas Komisijas priekšlikumi par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) un apstiprināti Padomes 2004. gada 14. jūnija secinājumi.

(3)

Padome vairākkārt savos secinājumos ir apstiprinājusi minēto politiku.

(4)

Padome 2007. gada 5. martā pauda atbalstu Eiropas Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumā izklāstītajai vispārējai pieejai ļaut EKP partnervalstīm piedalīties Kopienas aģentūrās un Kopienas programmās atbilstoši to sasniegumiem un ja to pieļauj juridiskais pamats.

(5)

Libāna ir paudusi vēlmi piedalīties vairākās Savienības programmās.

(6)

Īpašie noteikumi un nosacījumi par Libānas līdzdalību katrā konkrētā Savienības programmā, jo īpaši finansiālie ieguldījumi, kas Libānai jāmaksā, kā arī ziņošanas un novērtēšanas procedūras būtu jānosaka ar nolīgumu starp Eiropas Komisiju un Libānas kompetentajām iestādēm,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/7

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Latvijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Carnikavas nēģi”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Carnikavas nēģi” būtu jāreģistrē,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Portugāles pieprasījums reģistrēt nosaukumu Meloa de Santa Maria – Açores ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Meloa de Santa Maria – Açores būtu jāreģistrē,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Pecorino delle Balze Volterrane, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Pecorino delle Balze Volterrane būtu jāreģistrē,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/10

(1)

Būtu jānovērš tas, ka reģistrēti saņēmēji vai apstiprināti noliktavu turētāji nepatiesi apgalvo, ka tie saskaņā ar Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2) 17. panta 2. punktu ir saņēmuši atļauju akcīzes preces pārvietot uz tiešās piegādes vietu saskaņā ar atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

(2)

Tāpēc reģistrētiem nosūtītājiem un apstiprinātiem noliktavu turētājiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 4. punktā minēto centrālo reģistru, vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai reģistrētie saņēmēji vai apstiprinātie noliktavu turētāji ir saņēmuši šādu atļauju.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 612/2013 (3).

(4)

Ir jāparedz pietiekams laika periods, lai Komisija varētu veikt izmaiņas ekonomikas dalībnieku reģistrā un akcīzes preču noliktavu reģistrā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 1. punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/11

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 871/2014 (2) 2013. gadā notikušās pārzvejas dēļ paredz atvilkumus no Nīderlandes 2014. gada nozvejas kvotas, kura noteikta rajveidīgajām zivīm Savienības ūdeņos ICES IIa un IV zonā (Nīderlandes 2014. gada kvota).

(2)

Pēc minētās regulas publicēšanas Nīderlandes iestādes atklāja, ka dati nozvejas ziņojumos, kam atbilstīgi noteikti atvilkumi, nav tikuši pareizi nosūtīti, kā to apstiprina arī Komisijas rīcībā esošie pierādījumi.

(3)

No koriģētajiem datiem, ko Nīderlande nosūtīja 2014. gada 12. decembrī, izriet, ka Nīderlandes 2013. gada kvota nebija pārzvejota.

(4)

Tādējādi atvilkumi no Nīderlandes 2014. gada kvotas būtu jākoriģē.

(5)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 871/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Ņemot vērā, ka atvilkumus no Nīderlandes 2014. gada kvotas piemēro no dienas, kad stājās spēkā Īstenošanas regula (ES) Nr. 871/2014, šī regula būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no tās pašas dienas,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/13

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2015. gada 10. februārī apstiprināja vienas personas pievienošanu Al-Qaida Sankciju komitejas sarakstam, kurā iekļautas tās personas, grupas un organizācijas, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/15

(1)

Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumā ir uzskaitītas personas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Padomes Lēmumā 2011/101/KĀDP (2) identificētas fiziskās un juridiskās personas, kurām šādus ierobežojumus piemēro, kā noteikts minētā lēmuma 5. pantā, un ar Regulu (EK) Nr. 314/2004 minēto lēmumu īsteno, ciktāl vajadzīga rīcība Savienības līmenī.

(3)

Padome 2015. gada 19. februārī nolēma svītrot to piecu mirušu personu vārdus, kurām būtu jāpiemēro ierobežojumi. Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikums būtu jāgroza, lai nodrošinātu atbilstību minētajam Padomes lēmumam.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 314/2004.

(5)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/17

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/20

(1)

Padome 2011. gada 15. februārī pieņēma Lēmumu 2011/101/KĀDP (1).

(2)

Padome ir pārskatījusi Lēmumu 2011/101/KĀDP, ņemot vērā politiskās situācijas attīstību Zimbabvē.

(3)

Ierobežojošie pasākumi būtu jāturpina līdz 2016. gada 20. februārim.

(4)

Ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana būtu jāturpina piemērot attiecībā pret divām personām un vienu vienību, kas iekļautas Lēmuma 2011/101/KĀDP I pielikumā. Būtu arī jāatjauno ceļošanas aizlieguma un aktīvu iesaldēšanas apturēšana attiecībā uz personām un vienībām, kuras norādītas minētā lēmuma II pielikumā. Piecu mirušu personu uzvārdi būtu jāsvītro no minētā lēmuma I un II pielikuma.

(5)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/101/KĀDP,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/22

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2010/221/ES (2) konkrētām dalībvalstīm, lai nepieļautu konkrētu slimību ievešanu to teritorijā, ir atļauts piemērot ierobežojumus attiecībā uz tādu sūtījumu laišanu tirgū un importu, kuros ir ūdensdzīvnieki, ar noteikumu, ka tās ir pierādījušas šādu slimību neesamību to teritorijā vai to teritorijas konkrētās norobežotās zonās vai tās ir sagatavojušas izskaušanas vai uzraudzības programmu šāda statusa iegūšanai.

(2)

Lēmumā 2010/221/ES noteikts, ka tā I pielikumā iekļautās dalībvalstis un to daļas uzskatāmas par minētajā pielikumā iekļauto slimību neskartām. Turklāt ar minēto lēmumu tika apstiprinātas izskaušanas programmas, ko dažas dalībvalstis bija pieņēmušas attiecībā uz zonām un slimībām, kas uzskaitītas tā II pielikumā. Ar minēto lēmumu arī apstiprinātas austeru herpesvīrusa 1 μVar (OsHV-1 μVar) uzraudzības programmas, ko dažas dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz III pielikumā noteiktajām zonām.

(3)

Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā patlaban ir uzskaitītas šādas Apvienotās Karalistes daļas, kuras ir 1μVar austeru herpesvīrusa (OsHV-1 μVar) neskartas: Lielbritānijas teritorija, izņemot Whitestable Bay Kentā, Blackwater estuāru Eseksā un Poole Harbour Dorsetā, Larne Lough zonu Ziemeļīrijas teritorijā un Gērnsijas teritoriju.

(4)

Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai, ka OsHV-1 μVar tika konstatēts arī Crassostrea gigas no Crouch upes Eseksā. Šis gadījums ir jauns OsHV-1 μVar uzliesmojums Lielbritānijas teritorijas zonā, kas pašlaik pasludināta par slimības neskartu. Tāpēc būtu jāgroza to Apvienotās Karalistes zonu ģeogrāfiskās robežas, kurās ir apstiprināti Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā uzskaitītie valsts pasākumi.

(5)

Apvienotā Karaliste turklāt informēja Komisiju, ka ieraksts Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā attiecībā uz to Ziemeļīrijas daļu ģeogrāfiskajām robežām, kuras ir pasludinātas par OsHV-1 μVar neskartām, nav saskaņā ar tās deklarāciju. Pareizai norādei attiecībā uz robežām vajadzētu būt šādai: “Ziemeļīrijas teritorija, izņemot Dundrum Bay, Killough Bay, Lough Foyle, Carlingford Lough un Strangford Lough”. Tādēļ I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Somijas teritorijas kontinentālās daļas ir uzskaitītas Lēmuma 2010/221/ES II pielikumā kā teritorija, kurā ir apstiprināta bakteriālās nieru slimības (BKD) izskaušanas programma.

(7)

Attiecīgi ar Lēmumu 2010/221/ES ir apstiprināti konkrēti Somijas veiktie pasākumi saistībā ar uzņēmīgu sugu akvakultūras dzīvnieku sūtījumu pārvietošanu uz minētajām zonām. Tomēr, lai varētu atkārtoti novērtēt minēto valsts pasākumu lietderību, tā paša lēmuma 3. panta 2. punkts paredz, ka minētie pasākumi ir piemērojami tikai līdz 2015. gada 31. decembrim.

(8)

Somija informēja Komisiju, ka tā ir nolēmusi atsaukt BKD no ūdensdzīvnieku slimību saraksta, kurā esošās slimības Somijā ir obligāti jākontrolē un jāizskauž. Minētais lēmums stājās spēkā 2014. gada 1. decembrī. Tādējādi no minētās dienas Somijā vairs nav BKD izskaušanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu attiecībā uz visu valsts teritoriju vai tās daļām. Tāpēc ieraksts par Somiju Lēmuma 2010/221/ES II pielikumā būtu jāsvītro, un šis grozījums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. decembra.

(9)

Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā pašlaik ir uzskaitīti septiņi Īrijas teritorijas iecirkņi, kuros ir apstiprināta austeru herpesvīrusa 1 μVar (OsHV-1 μVar) uzraudzības programma.

(10)

Īrija ir paziņojusi Komisijai par OsHV-1 μVar konstatēšanu vienā no minētajiem iecirkņiem, proti, Askeaton Bay, 6. iecirknī. Tāpēc Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā ieraksts par Īriju attiecībā uz 6. iecirkņa ģeogrāfiskajām robežām būtu jāgroza.

(11)

Tāpēc Lēmums 2010/221/ES būtu attiecīgi jāgroza,

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/26

(1)

Piegādātājs Asola Technologies GmbH SE (“pieteikuma iesniedzējs”) 2014. gada 12. februārī iesniedza pieteikumu, kurā lūdza akumulatora uzlādei paredzēto Asola saules enerģijas jumta paneli apstiprināt par inovatīvu tehnoloģiju. Pieteikuma pilnīgums tika vērtēts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (2) 4. pantu. Komisija konstatēja, ka sākotnējā pieteikumā trūkst noteiktas būtiskas informācijas, un lūdza pieteikuma iesniedzējam iekļaut trūkstošo informāciju. Pieteikuma iesniedzējs prasīto informāciju sniedza 2014. gada 28. maijā. Tika konstatēts, ka pieteikumā ir visa nepieciešamā informācija, un termiņš, kurā Komisijai jānovērtē pieteikums, sākās nākamajā dienā pēc pilnīgās informācijas saņemšanas, t. i., 2014. gada 29. maijā.

(2)

Pieteikums ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (“tehniskās norādes”) (3).

(3)

Pieteikums attiecas uz Asola saules enerģijas jumta paneli, kas paredzēts akumulatora uzlādei. Saules enerģijas jumta panelis sastāv no fotoelementu paneļa, ko uzstāda uz transportlīdzekļa jumta. Fotoelementu panelis apkārtējās vides enerģiju pārveido elektroenerģijā, ko, izmantojot strāvas pārveidotāju, uzglabā transportlīdzekļa akumulatorā. Komisija uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka ir izpildīti nosacījumi un kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka saules enerģijas jumta paneļa sistēma akumulatora uzlādei, kas aprakstīta minētajā pieteikumā, ir izmantota ne vairāk kā 3 % no atsauces gadā (2009. gadā) reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem.

(5)

Lai noteiktu CO2 emisiju samazinājumu, ko inovatīvā tehnoloģija radīs pēc uzstādīšanas transportlīdzeklī, ir jānosaka atsauces transportlīdzeklis, ar kuru būtu jāsalīdzina transportlīdzeklis, kas aprīkots ar inovatīvo tehnoloģiju, lai noteiktu aprīkotā transportlīdzekļa efektivitāti, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. un 8. pantā. Komisija uzskata, ka atsauces transportlīdzeklim būtu jābūt transportlīdzekļa variantam, kurš visos aspektos ir identisks ekoinovāciju transportlīdzeklim un atšķiras vienīgi ar to, ka tajā nav uzstādīts saules enerģijas jumta panelis un attiecīgā gadījumā papildu akumulators un citas ierīces, kas nepieciešamas konkrēti saules enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā un tās uzkrāšanai. Ja transportlīdzekļa jaunā versija jau ir aprīkota ar saules enerģijas jumta paneli, tad atsauces transportlīdzeklim vajadzētu būt tādam, kura saules enerģijas jumta panelis ir atvienots; tiek ņemts vērā, ka saules enerģijas jumta paneļa uzstādīšanas dēļ mainās transportlīdzekļa masa.

(6)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis CO2 samazinājuma testēšanas metodiku, kur izmantotas formulas, kuru pamatā ir tehniskās norādes, kas attiecas uz saules enerģijas jumta paneli, kurš paredzēts akumulatora uzlādei. Komisija uzskata, ka papildus būtu jāpierāda tas, cik lielā mērā ir uzlabojies transportlīdzekļa kopējais enerģijas patēriņš attiecībā uz pārvadāšanas funkciju salīdzinājumā ar tādu ierīču enerģijas patēriņu, kuras paredzētas transportlīdzekļa vadītāja vai pasažieru komforta uzlabošanai.

(7)

Nosakot samazinājumu, jāņem vērā, kāda ir viena transportlīdzeklī uzstādīta akumulatora uzkrāšanas kapacitāte un vai ir uzstādīts papildu akumulators, kurš paredzēts vienīgi saules enerģijas jumta paneļa ģenerētās elektroenerģijas uzkrāšanai.

(8)

Komisija uzskata, ka testēšanas metodika nodrošinās testēšanas rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un ka tā spēj reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu pierādīt inovatīvās tehnoloģijas priekšrocības CO2 emisiju ziņā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. pantu.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pārliecinoši pierādījis, ka inovatīvā tehnoloģija ir ļāvusi samazināt emisijas vismaz par 1 g CO2/km.

(10)

Tā kā CO2 emisiju tipa apstiprinājuma testā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (4) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (5), nav ņemta vērā saules enerģijas jumta paneļa uzstādīšana un papildu enerģija, ko nodrošina šī tehnoloģija, Komisija piekrīt, ka Asola saules enerģijas jumta panelis nav ietverts standarta testa ciklā. Komisija konstatē, ka pārbaudes ziņojumu ir sagatavojis uzņēmums TÜV SÜD Auto Service GmbH, kas ir neatkarīga un sertificēta iestāde, un ka ziņojumā ir apstiprināti pieteikumā izklāstītie konstatējumi.

(11)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka pret konkrētās inovatīvās tehnoloģijas apstiprināšanu iebildumi nebūtu jāceļ.

(12)

Ņemot vērā, ka visi būtiskie Asola ierosinātās saules enerģijas jumta paneļu radītā CO2 emisiju samazinājuma noteikšanas metodoloģijas elementi ir līdzīgi tiem, kas apstiprināti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/806/ES (6), Komisija uzskata, ka saskaņotas pieejas nodrošināšanas nolūkā minētajā lēmumā noteiktā testēšanas metodika būtu jāpiemēro arī Asola saules enerģijas jumta paneļiem.

(13)

Visiem ražotājiem, kas vēlas samazināt vidējās īpatnējās CO2 emisijas, izmantojot CO2 emisiju samazinājumu, kuru dod ar šo lēmumu apstiprinātā inovatīvā tehnoloģija, un tādējādi sasniegt savu īpatnējo emisiju mērķi, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu būtu jāatsaucas uz šo īstenošanas lēmumu savā pieteikumā par EK tipa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanu attiecīgajiem transportlīdzekļiem.

(14)

Lai noteiktu ekoinovācijas vispārējo kodu, kurš saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK I, VIII un IX pielikumu jālieto attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos, būtu jānorāda atsevišķais kods, kas izmantojams ar šo lēmumu apstiprinātajai inovatīvajai tehnoloģijai.

(15)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 10. panta 2. punktā minētais inovatīvās tehnoloģijas novērtēšanas periods tuvojas beigām. Tāpēc ir lietderīgi, ka šis īstenošanas lēmums stājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

20.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/29

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “Līgums”) 128. panta 1. punkts un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 16. pants piešķir Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt euro banknotes Savienībā. Šīs ekskluzīvās tiesības ietver kompetenci noteikt euro banknošu ražošanas un iepirkuma tiesisko regulējumu. ECB var uzticēt euro banknošu ražošanu nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), atbilstoši NCB procentuālai daļai ECB parakstītajā kapitālā attiecīgajā finanšu gadā, ko aprēķina, izmantojot procentuālās daļas kapitāla parakstīšanas atslēgā, kas minēta ECBS Statūtu 29.1. pantā (turpmāk – “kapitāla atslēga”). Euro banknošu ražošanas un iepirkuma tiesiskam regulējumam, no vienas puses, jāatbilst Līguma 127. panta 1. punktā un ECSB Statūtu 2. pantā noteiktai prasībai, saskaņā ar kuru Eurosistēmai jārīkojas, ievērojot atvērtas tirgus ekonomikas ar brīvu konkurenci principu, dodot priekšroku resursu efektīvai sadalei, un, no otras puses, jāņem vērā euro banknošu īpašais raksturs, kuras ražo, lai Eurosistēma tās emitētu kā drošu maksāšanas līdzekli. Euro banknošu ražošanas un iepirkuma tiesiskam regulējumam jāņem vērā arī tas, ka atsevišķas NCB izmanto savas spiestuves euro banknošu ražošanai.

(2)

Ņemot vērā iepriekš tekstā minētos principus, ECB Padome 2003. gada 10. jūlijā nolēma, ka saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2004/18 (1) no 2012. gada 1. janvāra euro banknošu iepirkumam nepieciešams piemērot Eurosistēmas vienoto konkursa procedūru (turpmāk – “Eurosistēmas vienotā konkursa procedūra”). ECB Padome 2011. gada martā nolēma atlikt Eurosistēmas vienotās konkursa procedūras ieviešanu līdz 2014. gada 1. janvārim, ja vien starplaikā netiek lemts par citu sākuma datumu un atkarībā no turpmākās situācijas pārskatīšanas (2). ECB Padome turklāt 2013. gada decembrī nolēma, ka Eurosistēmas vienotā konkursa procedūra tiks ieviesta tās noteiktajā datumā, ņemot vērā izmaiņas pieņēmumos, uz kuriem balstījās lēmums par Eurosistēmas vienotās konkursa procedūras plānoto sākuma datumu (3).

(3)

Ņemot vērā apstākli, ka kopš 2004. gada tirgus kļuvis konkurētspējīgāks un ka šobrīd Eurosistēmas vienotās konkursa procedūras izmantošana nesniedz acīmredzamus ieguvumus salīdzinājumā ar pastāvošo kārtību, ECB Padome nolēma uzskatīt Eurosistēmas ražošanas un iepirkumu sistēmu (turpmāk – “ERIS”) par iespējamo alternatīvu.

(4)

Lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, uzturētu Eurosistēmas iekšējo zināšanu līmeni, veicinātu konkurenci un samazinātu izmaksas Eurosistēmas līmenī, kā arī gūtu labumus no inovācijām privātajā un publiskajā sektorā, ERIS jāsastāv no diviem pīlāriem: NCB grupas, kura ražo savas euro banknotes savās spiestuvēs (turpmāk –“savas spiestuves grupas NCB”), un NCB grupas, kura iepērk savas euro banknotes (turpmāk – “konkursa grupas NCB”). ERIS jāveicina efektīva euro banknošu ražošana Eurosistēmā. Turklāt ERIS pieprasa turpmāku tiesisku prasību saskaņošanu attiecībā uz konkursa grupas NCB, t. sk. atbilstības kritēriju izmantošanu konkursa procedūrā un līguma noteikumu un nosacījumu piemērošanu. ERIS sakarā noteiktām prasībām jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības noteikumus konkursos par euro banknošu ražošanu un iepirkumu.

(5)

Konkursa grupas NCB paliek atbildīgas par tam piešķirto euro banknošu ražošanu un iepirkumu, kas tām tika piešķirtas saskaņā ar kapitāla atslēgu. Savu pienākumu izpildei šādas NCB piedalās euro banknošu ražošanas konkursā un veic konkursa procedūras individuāli vai kopā ar citām NCB saskaņā ar piemērojamajiem iepirkuma noteikumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības noteikumus, konkursa grupas NCB cenšas saskaņot savas konkursa prasības ar Savienības un nacionālajām iepirkuma tiesību prasībām.

(6)

Savas spiestuves grupas NCB ir atbildīgas par tām piešķirto euro banknošu ražošanu, kas tām tika piešķirtas saskaņā ar kapitāla atslēgu. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus darbības noteikumus attiecībā uz visām spiestuvēm, šādas NCB nodrošina, ka to spiestuves nepiedalās Savienībā organizētajās un veiktajās euro banknošu ražošanas konkursa procedūrās un nepieņem euro banknošu ražošanas pasūtījumus no trešām personām ārpus savas spiestuves grupas NCB.

(7)

Ja tās uzsāk sadarbību, savas spiestuves grupas NCB ievēro visus piemērojamos Savienības un nacionālos tiesību aktus. Ja šādam sadarbības mērķim izveido atsevišķu juridisku personu, NCB var kļūt par savas spiestuves grupas NCB, ja tās kopīgi veic juridiskās personas kontroli šīs pamatnostādnes izpratnē.

(8)

Euro banknotēm piemīt sensitīvs un tehnoloģiski progresīvs raksturs. Tādējādi tās jāražo pilnīgi drošā, kontrolētā un konfidenciālā vidē, kas nodrošina uzticamu, augstas kvalitātes un noturīgu euro banknošu piedāvājumu laika gaitā. Turklāt Eurosistēma ņem vērā euro banknošu ražošanas iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību, drošību un vidi.

(9)

ECB Padome seko norisēm saistībā ar visām būtiskākajām izejvielām un ražošanas faktoriem sakarā ar euro banknošu ražošanu un iepirkumu un, ja nepieciešams, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek izvēlētas un/vai iepirktas tādā veidā, lai nodrošinātu euro banknošu nepārtrauktu piedāvājumu un, neierobežojot Savienības konkurences tiesības un Eiropas Komisijas pilnvaras, lai liegtu iespēju līgumslēdzējiem vai piegādātājiem ļaunprātīgi izmantot dominējošo tirgus pozīciju.

(10)

Šīs pamatnostādnes noteikumi jāinterpretē, ciktāl nepieciešams, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (4) un, sākot no 2016. gada 18. aprīļa, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (5) izklāstītajiem noteikumiem,

1)

“nesaistītu uzņēmumu darījuma princips” ir efektīvie iekšējie mehānismi, kas nodrošina pilnīgu nošķirtību starp publiskajām spiestuvēm un tās valsts iestādes kontiem un visa administratīva un organizatoriska atbalsta izmaksu atlīdzinājumu, ko publiskās spiestuves saņem no valsts iestādes. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, publiskajām spiestuvēm iesniedzot konkursa piedāvājumus, nepieciešams, ka euro banknošu ražošana ir pilnīgi finansiāli nodalīta no citām darbībām, lai nodrošinātu, ka netiek sniegts nekāds tiešs vai netiešs ar Līgumu nesavienojams valsts atbalsts. Šo finansiālo nošķirtību katru gadu pārbauda un apstiprina neatkarīgs ārējais revidents un par to ziņo ECB Padomei;

2)

“spiestuve” nozīmē spiestuvi, kura: a) juridiski un organizatoriski ir NCB daļa vai b) ir atsevišķa juridiskā persona, ja tiek izpildītas visas šādas prasības:

Šā punkta b) ii) apakšpunktā minēto darbību procentuālas daļas noteikšanai ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai alternatīvu atbilstošu darbībā balstītu rādītāju, t. sk. attiecīgai juridiskai personai radušās izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piedāvājumu vai darbiem trīs gadu garumā pirms līguma piešķiršanas.

Ja apgrozījums datumā, kurā attiecīgā juridiskā persona tika izveidota vai uzsāka darbību, vai tās darbību reorganizācijas dēļ apgrozījums vai alternatīvais darbībā balstītais rādītājs, t. sk. izmaksas, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejams vai vairs nav aktuāls, pietiek demonstrēt, ka darbību novērtējums ir ticams, jo īpaši ar darbības prognozēšanas palīdzību.

Tiek uzskatīts, ka NCB kontrole attiecībā uz attiecīgo juridisko personu ir līdzīga kontrolei, kāda NCB ir attiecībā uz savām struktūrvienībām pirmās daļas b) i) apakšpunkta izpratnē, ja tai ir noteicošā ietekme par kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un nozīmīgajiem lēmumiem.

Tiek uzskatīts, ka NCB kopīgi veic juridiskās personas kontroli, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi: a) kontrolētās juridiskās personas lēmējinstitūciju sastāvā ietilpst visu iesaistīto NCB pārstāvji; atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās NCB; b) NCB var kopīgi noteicoši ietekmēt kontrolētās juridiskās personas stratēģiskos mērķus un nozīmīgos lēmumus; c) kontrolētā juridiskā persona neīsteno nekādas intereses, kas ir pretējas kontrolējošo NCB interesēm;

3)

“valsts iestādes” ir jebkādas valsts iestādes, t. sk. valsts, reģionālās, vietējās iestādes vai citas teritoriālās iestādes un centrālās bankas;

4)

“publiskā spiestuve” ir spiestuve, kuru valsts iestādes var tieši vai netieši dominējoši ietekmēt, pamatojoties uz īpašumtiesībām uz šādu spiestuvi, finanšu dalību tajā vai uz to regulējošo noteikumu pamata. Valsts iestāžu dominējošā ietekme tiek prezumēta, ja šādām iestādēm ir tieša vai netieša saikne ar spiestuvēm: a) tur lielāko daļu no tās parakstītā kapitāla; b) kontrolē tās emitēto akciju balsstiesību vairākumu; vai c) var iecelt vairāk par pusi no tās administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem.

a)

ja juridiskai personai, kas izveidota saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tieši piešķirts euro banknošu ražošanas līgums, šāda juridiskā persona jākontrolē attiecīgajām NCB kopīgās kontroles definīcijas izpratnē, kas noteikta 1. panta 2. punktā;

b)

līgums, kas noslēgts saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atbilst visiem šādiem nosacījumiem: