19.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/2

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/263

(2015. gada 16. janvāris),

ar ko groza I–IV pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) un jo īpaši tās 74. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 44/2001 I pielikumā ir ietvertas regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās, attiecīgajās valstīs spēkā esošās jurisdikcijas normas. II pielikumā ir minētas tiesas (vai attiecīgi kompetentās iestādes), kurām dalībvalstīs ir piekritīga izpildāmības pasludināšanas pieteikumu izskatīšana. III pielikumā ir minētas tiesas, kurās var pārsūdzēt lēmumus par izpildāmības pasludināšanu, savukārt IV pielikumā ir izklāstītas iespējas šādus lēmumus pārsūdzēt augstākās instances tiesā.

(2)	Regulas (EK) Nr. 44/2001 pielikumi vairākkārt ir tikuši grozīti; pēdējie grozījumi tika izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 566/2013 (2).

(3)	Dalībvalstis ir informējušas Komisiju par papildu izmaiņām attiecībā uz I–IV pielikumā iekļautajiem sarakstiem. Tādēļ būtu lietderīgi publicēt ikviena šajos pielikumos iekļautā saraksta konsolidēto versiju.

(4)	Saskaņā ar 2. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3) šī regula Eiropas Savienības un Dānijas attiecībās būtu jāpiemēro, ievērojot starptautiskās tiesības.

(5)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 44/2001 būtu atbilstoši jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 44/2001 I–IV pielikums tiek aizstāts ar šīs regulas pielikumā ietverto tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2015. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(2) OV L 167, 19.6.2013., 29. lpp.

(3) OV L 299, 16.11.2005., 62. lpp.

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās jurisdikcijas normas

—	Bulgārijā – Starptautisko privāttiesību kodeksa 4. panta pirmās daļas 2. punkts,

—	Čehijā – Starptautisko privāttiesību likums Nr. 91/2012, jo īpaši tā 6. pants,

—	Dānijā – Tiesvedības likuma (lov om rettens pleje) 246. panta otrā un trešā daļa,

—	Vācijā – Civilprocesa kodeksa (Zivilprozeßordnung) 23. pants,

—

Igaunijā – Civilprocesa kodeksa (Tsiviilkohtumenetluse seadustik) 86. pants (piekritība pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas), ciktāl prasības priekšmets nav saistīts ar personas nekustamo īpašumu, un Civilprocesa kodeksa 100. pants (prasība par standartnoteikumu piemērošanas izbeigšanu), ciktāl prasība ir iesniedzama tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā ir tikuši piemēroti šādi standartnoteikumi,

—	Grieķijā – Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 40. pants,

—	Francijā – Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants,

—	Horvātijā – Starptautisko privāttiesību likuma (par konkrētu tiesisko attiecību kolīzijas normām) 54. pants,

—	Īrijā – normas par jurisdikcijas pamatošanu ar dokumentu par tiesvedības uzsākšanu, kurš izsniegts atbildētājam viņa pagaidu uzturēšanās laikā Īrijā,

—	Itālijā – 1995. gada 31. maija likuma Nr. 218 3. un 4. pants,

—	Kiprā – 1960. gada Tiesu likuma Nr. 14 (ar grozījumiem) 21. panta 2. punkts,

—	Latvijā – Civilprocesa likuma 27. pants un 28. panta trešā, piektā, sestā un devītā daļa,

—	Lietuvā – Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 783. panta trešā daļa, 787. pants un 789. panta trešā daļa,

—	Luksemburgā – Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants,

—	Ungārijā – 1979. gada Starptautisko privāttiesību dekrētlikuma Nr. 13 (a nemzetközi magánjogról szóló 1979. évi 13. törvényerejű rendelet) 57. pants,

—	Maltā – Tiesu organizācijas un civilprocesa kodeksa (Kodiċi ta′ Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili) 12. nodaļas 742., 743. un 744. pants un Komerckodeksa (Kodiċi tal-kummerċ) 13. nodaļas 549. pants,

—	Austrijā – Tiesu jurisdikcijas likuma (Jurisdiktionsnorm) 99. pants,

—

Polijā – Civilprocesa kodeksa (Kodeks postępowania cywilnego) 11037. panta 4. punkts, kā arī 1110. pants (ciktāl tajā piekritība ir noteikta, pamatojoties vienīgi uz vienu no šādiem apstākļiem: prasītājs ir Polijas pilsonis vai arī viņa parastā uzturēšanās vieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas Polijā),

—

Portugālē – Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 63. panta pirmā daļa – ciktāl tas var aptvert pārspīlētu pamatojumu, piemēram, attiecībā uz tās vietas tiesu jurisdikciju, kur atrodas filiāle, aģentūra vai citāda pārstāvniecība (kas atrodas Portugālē), ja atbildētājs ir centrālā pārvalde (kas atrodas ārvalstī), kā arī Darba procesa kodeksa (Código de Processo de Trabalho) 10. pants – ciktāl tas var aptvert pārspīlētu pamatojumu, piemēram, attiecībā uz tās vietas tiesu jurisdikciju, kur atrodas prasītāja domicils, tiesvedībā, kas saistīta ar atsevišķiem darba līgumiem un ko darbinieks uzsācis pret savu darba devēju,

—	Rumānijā – Civilprocesa kodeksa (likuma Nr. 134/2010) 1065.–1081. pants (VII daļas (Starptautiskais civilprocess) I sadaļa (Rumānijas tiesu starptautiskā jurisdikcija),

—

Slovēnijā – Starptautisko privāttiesību un procesa likuma (Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku) 48. panta otrā daļa kopsakarā ar Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) 47. panta otro daļu, kā arī Starptautisko privāttiesību un procesa likuma 58. pants kopsakarā ar Civilprocesa likuma 59. pantu,

—	Slovākijā – Starptautisko privāttiesību likuma (Nr. 97/1963) 37.–37.e pants un ar to saistītās procesuālās normas,

—	Somijā – Tiesvedības kodeksa (oikeudenkäymiskaari/rättegångsbalken) 10. nodaļas 18. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts,

—	Zviedrijā – Tiesvedības kodeksa (rättegångsbalken) 10. nodaļas 3. panta pirmās daļas pirmais teikums,

—

Apvienotajā Karalistē – normas par jurisdikcijas pamatošanu ar:

a)	dokumentu par tiesvedības uzsākšanu, kurš izsniegts atbildētājam viņa pagaidu uzturēšanās laikā Apvienotajā Karalistē; vai

b)	atbildētājam piederošu nekustamo īpašumu Apvienotajā Karalistē; vai

c)	Apvienotajā Karalistē esoša nekustamā īpašuma apķīlāšanu (aresta izlikšanu) par labu prasītājam.

II PIELIKUMS

Tiesas (vai kompetentās iestādes), kurās var iesniegt 39. pantā minēto pieteikumu

—	Beļģijā – tribunal de première instance vai rechtbank van eerste aanleg, vai erstinstanzliches Gericht,

—	Bulgārijā – окръжния съд,

—	Čehijā – okresní soudy,

—	Dānijā – byret,

—

Vācijā –

a)	Landgericht palātas priekšsēdētājs,

b)	publiska akta izpildāmības pasludināšanas procedūrā – notārs,

—	Igaunijā – maakohus (pirmās instances tiesa),

—	Grieķijā – Μονομελές Πρωτοδικείο,

—	Spānijā – Juzgado de Primera Instancia,

—

Francijā –

a)	greffier en chef du tribunal de grande instance,

b)	notariāla publiska akta izpildāmības pasludināšanas pieteikuma gadījumā – président de la chambre départementale des notaires,

—	Horvātijā – općinski sudovi (civillietās), Općinski građanski sud u Zagrebu un trgovački sudovi (komerclietās),

—	Īrijā – High Court,

—	Itālijā – corte d'appello,

—	Kiprā – Επαρχιακό Δικαστήριο, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Οικογενειακό Δικαστήριο,

—	Latvijā – rajona (vai attiecīgi pilsētas) tiesa,

—	Lietuvā – Lietuvos apeliacinis teismas,

—	Luksemburgā – Tribunal d'arrondissement priekšsēdētājs,

—	Ungārijā – törvényszék székhelyén működő járásbíróság, savukārt Budapeštā – Budai Központi Kerületi Bíróság,

—	Maltā – Prim Awla tal-Qorti Ċivili vai Qorti tal-Maġistrati ta Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Reġistratur tal-Qorti ar Ministru responsabbli għall-Ġustizzja starpniecību,

—	Nīderlandē – voorzieningenrechter van de rechtbank,

—	Austrijā – Bezirksgericht,

—	Polijā – sąd okręgowy,

—	Portugālē – Tribunal de Comarca,

—	Rumānijā – Tribunal,

—	Slovēnijā – okrožno sodišče,

—	Slovākijā – okresný súd,

—	Somijā – käräjäoikeus/tingsrätt,

—	Zviedrijā – Svea hovrätt,

—

Apvienotajā Karalistē –

a)	Anglijā un Velsā – High Court of Justice, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Family Court ar Secretary of State starpniecību,

b)	Skotijā – Court of Session, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Sheriff Court ar Scottish Ministers starpniecību,

c)	Ziemeļīrijā – High Court of Justice, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Magistrates' Court ar Department of Justice starpniecību,

d)	Gibraltārā Supreme Court of Gibraltar, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Magistrates' Court ar Gibraltāra Attorney General starpniecību.

III PIELIKUMS

Tiesas, kurās var iesniegt 43. panta 2. punktā minēto sūdzību

—

Beļģijā –

a)	attiecībā uz atbildētāja pārsūdzību – tribunal de première instance vai rechtbank van eerste aanleg, vai erstinstanzliche Gericht,

b)	attiecībā uz prasītāja pārsūdzību – Cour d'appel vai hof van beroep,

—	Bulgārijā – Апелативен съд – София,

—	Čehijā – okresní soudy,

—	Dānijā – landsret,

—	Vācijā – Oberlandesgericht,

—	Igaunijā – ringkonnakohus,

—	Grieķijā – Εφετείο,

—	Spānijā – Audiencia Provincial ar Juzgado de Primera Instancia, kas ir pieņēmusi pārsūdzēto lēmumu, starpniecību,

—

Francijā –

a)	cour d'appel (ja pieteikums ir pieņemts izskatīšanai) vai

b)	tribunal de grande instance priekšsēdētājs (ja pieteikums ir ticis noraidīts),

—	Horvātijā – županijski sud ar općinski sud starpniecību (civillietās) vai Visoki trgovački sud Republike Hrvatske ar trgovački sud starpniecību (komerclietās),

—	Īrijā – High Court,

—	Itālijā – corte d'appello,

—	Kiprā – Επαρχιακό Δικαστήριο, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Οικογενειακό Δικαστήριο,

—	Latvijā – apgabaltiesa ar rajona (vai attiecīgi pilsētas) tiesas starpniecību,

—	Lietuvā – Lietuvos apeliacinis teismas,

—	Luksemburgā – Cour supérieure de justice (civillietu apelācijas tiesas sastāvā),

—	Ungārijā – törvényszék (savukārt Budapeštā – Fővárosi Törvényszék) ar törvényszék székhelyén működő járásbíróság (Budapeštā – Budai Központi Kerületi Bíróság) starpniecību,

—	Maltā – Qorti tal-Appell saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta Kodiċi ta' Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili 12. nodaļā, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Prim' Awla tal-Qorti Ċivili jew il-Qorti tal-Maġistrati ta' Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha' (ċitazzjoni),

—	Nīderlandē – rechtbank,

—	Austrijā – Landesgericht ar Bezirksgericht starpniecību,

—	Polijā – sąd apelacyjny ar sąd okręgowy starpniecību,

—	Portugālē – Tribunal da Relação; pārsūdzība tiek sākta, aizpildot pieteikumu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un iesniedzot to tiesā, kuras lēmums tiek pārsūdzēts,

—	Rumānijā – Curte de Apel,

—	Slovēnijā – okrožno sodišče,

—	Slovākijā – apelācijas instances tiesa ar tās rajona (pilsētas) tiesas starpniecību, kuras lēmums tiek pārsūdzēts,

—	Somijā – hovioikeus/hovrätt,

—	Zviedrijā – Svea hovrätt,

—

Apvienotajā Karalistē –

a)	Anglijā un Velsā – High Court of Justice, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Magistrates' Court,

b)	Skotijā Court of Session, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Sheriff Court,

c)	Ziemeļīrijā – High Court of Justice, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Magistrates' Court,

d)	Gibraltārā – Supreme Court of Gibraltar, savukārt lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Magistrates' Court.

IV PIELIKUMS

Pārsūdzības iespējas saskaņā ar 44. pantu

—	Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā un Nīderlandē – pārsūdzība kasācijas kārtībā,

—	Bulgārijā – обжалване пред Върховния касационен съд,

—	Čehijā – pārsūdzība (dovolání), pieteikums par tiesvedības atjaunošanu (žaloba na obnovu řízení) un sūdzība par nolēmuma atcelšanu (žaloba pro zmatečnost),

—	Dānijā – pārsūdzība Højesteret (ar Procesbevillingsnævnet starpniecību),

—	Vācijā – Rechtsbeschwerde,

—	Igaunijā – kassatsioonikaebus,

—	Slovēnijā – pārsūdzība Vrhovno sodišče Republike Slovenije,

—	Īrijā – pārsūdzība par tiesību normu nepareizu piemērošanu Supreme Court,

—	Kiprā – pārsūdzība Augstākajā tiesā,

—	Latvijā – kasācijas sūdzība Augstākās tiesas Senātā (ar apgabaltiesas starpniecību),

—	Lietuvā – kasācijas sūdzība Lietuvos Aukščiausiasis Teismas,

—	Ungārijā – felülvizsgálati kérelem,

—	Maltā – pārsūdzība citā tiesā nav iespējama; lietās par uzturlīdzekļu piedziņu – Qorti tal-Appell saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta kodiċi ta' Organizzazzjoni u Procedura Ċivili 12. nodaļā,

—	Austrijā – Revisionsrekurs,

—	Polijā – skarga kasacyjna,

—	Portugālē – pārsūdzība par tiesību normu nepareizu piemērošanu,

—	Rumānijā – recursul,

—	Slovēnijā – pārsūdzība Vrhovno sodišče Republike Slovenije,

—	Slovākijā – dovolanie,

—	Somijā – pārsūdzība korkein oikeus/högsta domstolen,

—	Zviedrijā – pārsūdzība Högsta domstolen,

—	Apvienotajā Karalistē – vienreizēja pārsūdzība par tiesību normu nepareizu piemērošanu.

”

19.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/264

(2015. gada 18. februāris)

par atļauju lietot neohesperidīna dihidrohalkonu par barības piedevu aitām, zivīm, suņiem, teļiem un konkrētu kategoriju cūkām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pants nosaka, ka barības piedeva atkārtoti jāizvērtē atbilstoši Padomes Direktīvai 70/524/EEK (2).

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK neohesperidīna dihidrohalkonu atļāva lietot bez termiņa ierobežojuma par barības piedevu sivēniem, suņiem, teļiem un aitām. Pēc tam šo vielu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu barības līdzekli iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 17. pantā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu, kas lasāms kopā ar tās 7. pantu, tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt neohesperidīna dihidrohalkonu kā barības piedevu zīdāmiem un atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām, audzējamiem teļiem, nobarojamiem teļiem, aitām un suņiem. Tika iesniegts arī pieteikums saskaņā ar minētās regulas 7. pantu attiecībā uz jaunu šīs piedevas lietojumu dzeramajā ūdenī minēto sugu un kategoriju dzīvniekiem un jaunu šīs piedevas lietojumu zivīm. Pieteikumu iesniedzējs lūdza šo piedevu klasificēt kategorijā “organoleptiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2011. gada 15. novembra atzinumā (3) secināja, ka neohesperidīna dihidrohalkonam, ja to lieto visu attiecīgo sugu dzīvnieku, izņemot zivju, barībā, ievērojot piedāvātos lietošanas nosacījumus, nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Turklāt Iestāde nākamajā – 2014. gada 9. aprīļa – atzinumā (4) secināja, ka neohesperidīna dihidrohalkona lietošanai par barības piedevu zivīm nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Iestāde uzskatīja, ka papildu pierādījumi par iedarbīgumu nav vajadzīgi, jo tā funkcija barībā būtībā ir tāda pati kā pārtikā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(4)	Novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo vielu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(5)	Drošības apsvērumi neprasa tūlītēji piemērot atļaujas nosacījumu izmaiņas, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto vielu, kas iekļauta piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “aromatizējošas sastāvdaļas”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. pants

Pielikumā minēto vielu un to saturošus premiksus, ja tie paredzēti cūkām, teļiem, aitām un suņiem un ir ražoti un marķēti pirms 2015. gada 11. septembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 11. marta, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

Minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tās paredzētas cūkām, teļiem un aitām un ir ražotas un marķētas pirms 2015. gada 11. septembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 11. marta, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

Minēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, ja tās paredzētas suņiem un ir ražotas un marķētas pirms 2017. gada 11. marta saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2015. gada 11. marta, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3) EFSA Journal 2011; 9(12):2444.

(4) EFSA Journal 2014; 12(5):3669.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētājs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: organoleptiskās piedevas. Funkcionālā grupa: aromatizējošas sastāvdaļas

2b959

—

Neohesperidīna dihidrohalkons

Piedevas sastāvs

Neohesperidīna dihidrohalkons

Etanols ≤ 5 000 mg/kg

Aktīvās vielas raksturojums

Neohesperidīna dihidrohalkons

C28H36O15

CAS Nr.: 20702-77-6

Neohesperidīna dihidrohalkons cietā veidā, iegūts ķīmiskā sintēzē

Tīrība: ne mazāk kā 96 % (sausā veidā)

Analīzes metode (1)

Neohesperidīna dihidrohalkona noteikšanai barības piedevā: plānslāņa hromatogrāfija (TLC), Eiropas farmakopeja 6.0, metode 01/2008:1547.

Neohesperidīna dihidrohalkona noteikšanai premiksos un dzīvnieku barībā: augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija ar diožu matricas detektoru (HPLC-DAD)

Sivēni un nobarojamās cūkas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus.

2.	Drošības apsvērumi: lietošanas laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2025. gada 11. marts

Teļi

—

Aitas

—

Zivis

—

Suņi

—

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

19.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/265

(2015. gada 18. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	116,3
	IL	80,8
	MA	83,7
	TR	107,8
	ZZ	97,2
0707 00 05	EG	191,6
	TR	185,9
	ZZ	188,8
0709 93 10	MA	194,7
	TR	222,2
	ZZ	208,5
0805 10 20	EG	57,9
	IL	70,0
	MA	48,5
	TN	49,9
	TR	68,9
	ZZ	59,0
0805 20 10	IL	132,4
	MA	105,8
	ZZ	119,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	EG	93,4
	IL	147,0
	JM	118,8
	MA	116,4
	TR	74,7
	US	129,6
	ZZ	113,3
0805 50 10	EG	41,2
	TR	55,8
	ZZ	48,5
0808 10 80	BR	68,9
	CL	94,8
	US	171,0
	ZZ	111,6
0808 30 90	CL	180,7
	CN	72,3
	ZA	91,0
	ZZ	114,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

19.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/266

(2015. gada 16. februāris),

ar ko Menas Salu atzīst par brīvu no varroatozes un groza Īstenošanas lēmuma 2013/503/ES pielikumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 715)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I nodaļā (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Direktīvu 92/65/EEK paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Eiropas Savienībā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos tās F pielikumā minētos Savienības tiesību aktos.

(2)	Bišu varroatoze ar iepriekšējo nosaukumu “varroze” ir norādīta Direktīvas 92/65/EEK B pielikumā. To izraisa pie Varroa ģints piederošas ektoparazītiskas ērces, un par tās sastopamību ir ziņots visā pasaulē.

(3)	Direktīvas 92/65/EEK 15. pantā ir noteikts, ka dalībvalstij, kas savu teritoriju vai kādu tās daļu uzskata par brīvu no kādas slimības, kura norādīta minētās direktīvas B pielikumā, ir jāiesniedz Komisijai attiecīgi dokumenti, uz kuru pamata ir jāpieņem lēmums.

(4)

Varroatoze izplatās ar bišu peru pārvietošanu un ar pieaugušu bišu savstarpēju inficēšanos tiešā saskarē. Šāda tieša saskare ir iespējama tikai bites lidojuma rādiusa attālumā. Attiecīgi par brīvām no slimības var atzīt tikai tādas teritorijas, kurās bišu stropu un peru pārvietošanu iespējams kontrolēt un kuras ir ģeogrāfiski pietiekami izolētas, lai būtu novēršama bišu migrācija no ārpuses. Turklāt kompetentajām iestādēm ar plašas uzraudzības rezultātiem jāpierāda, ka reģions tiešām ir brīvs no varroatozes un ka, lai šo statusu saglabātu, dzīvu bišu un peru ievešana tiek stingri kontrolēta.

(5)	Pieņemot Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/503/ES (2), Ālandu Salas Somijā tika atzītas par teritoriju, kas ir brīva no varroatozes.

(6)	Apvienotā Karaliste aicināja Komisiju atzīt Menas Salas teritoriju par brīvu no varroatozes.

(7)

Lai gan Menas Sala, kas ir no Lielbritānijas Karalistes atkarīga teritorija ar pašpārvaldes tiesībām, nav Eiropas Savienības daļa, tai ir īpašas, reglamentētas attiecības ar Savienību. Tādējādi Padomes Regulā (EEK) Nr. 706/73 (3) ir noteikts, ka, piemērojot noteikumus par, cita starpā, dzīvnieku veselības tiesību aktiem, Apvienotā Karaliste un Menas Sala jāuzskata par vienu dalībvalsti.

(8)

Menas Salā varroatoze ir slimība, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, un no kontinentālās Apvienotās Karalistes uz Menas Salu nedrīkst pārvietot bites jebkurā to dzīves cikla posmā, lietotus stropus, salmu stropus vai jebkuras tvertnes, kas izmantotas bišu izmitināšanai. Turklāt tā ir sala, kas atrodas Īrijas jūrā tālu ārpus bišu lidojuma rādiusa, un tāpēc ir ģeogrāfiski pietiekami nodalīta no apgabaliem, kuri var būt inficēti ar varroatozi.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK 15. panta 1. punktu Apvienotā Karaliste ir iesniegusi Komisijai dokumentāciju, kurā sīki izklāstīti uzraudzības pasākumi, kas vairāku gadu laikā piemēroti bišu populācijai Menas Salā, un režīms, kas piemērots, lai pārbaudītu, vai varroatoze minētajā populācijā nav sastopama.

(10)	Pēc Apvienotās Karalistes iesniegto dokumentu izvērtēšanas Menas Salu var uzskatīt par Apvienotās Karalistes teritoriju, kas ir brīva no varroatozes.

(11)	Tāpēc papildu garantijas, kuras nepieciešamas attiecībā uz tirdzniecību, būtu jādefinē, ņemot vērā Menas Salas tiesību aktos jau paredzētos pasākumus.

(12)	Īstenošanas lēmuma 2013/503/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2013/503/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 16. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 11. oktobra Īstenošanas lēmums 2013/503/ES, ar ko Savienības daļas atzīst par brīvām no bišu varroatozes un noteic papildu garantijas, kuras nepieciešamas attiecībā uz tirdzniecību un importēšanu Savienībā, lai aizsargātu šo daļu statusu “brīva no varroatozes” (OV L 273, 15.10.2013., 38. lpp.).

(3) Padomes 1973. gada 12. marta Regula (EEK) Nr. 706/73 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas Salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai (OV L 68, 15.3.1973., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Dalībvalstis vai to teritorijas, kas ir atzītas par brīvām no varroatozes

1	2	3	4	5
ISO kods	Dalībvalsts	Teritorija, kas atzīta par brīvu no varroatozes	TRACES kods Vietējā veterinārā vienība	Preces, kuras aizliegts ievest trešajā slejā norādītajās teritorijās
FI	Somija	Ālandu Salas	FI00300 AHVENANMAAN VALTIONVIRASTO	Aizvākoti peri un izperētas dzīvas medus bites
UK	Apvienotā Karaliste	Menas Sala	GB06301 MENAS SALA	Bites jebkurā to dzīves cikla posmā, lietoti stropi, salmu stropi vai jebkuras tvertnes, kas izmantotas bišu izmitināšanai”

19.2.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/267

(2015. gada 17. februāris),

ar ko Lēmuma 2007/777/EK II pielikumu groza attiecībā uz ierakstu par Japānu to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest konkrētus gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 738)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu, 8. panta 4. punktu un 9. panta 4. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Lēmumā 2007/777/EK (2) ir noteikti dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības noteikumi konkrētu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu (“preču”) importam, tranzītsūtījumiem un uzglabāšanai Savienībā.

(2)

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā ir ietverts saraksts ar tām trešām valstīm vai to daļām, no kurām preču ievešana Savienībā ir atļauta ar nosacījumu, ka precēm ir veikta attiecīgā apstrāde, kuras veidi izklāstīti minētā pielikuma 4. daļā. Ar attiecīgajiem apstrādes veidiem ir paredzēts novērst konkrētu dzīvnieku veselības apdraudējumu, kas saistīts ar īpašām precēm un dzīvnieku veselības situāciju šajā trešā valstī vai tās daļās. Pielikuma 4. daļā izklāstīta nespecifiskā apstrāde “A” un īpašās apstrādes no “B” līdz “F”, kuras uzskaitītas dilstošā iedarbīguma secībā attiecībā uz dzīvnieku veselības apdraudējumu, kas saistīts ar preci.

(3)

Japāna nav uzskaitīta Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā kā trešā valsts, no kuras ir atļauts Savienībā ievest preces. Tomēr Japāna ir pieprasījusi to iekļaut minētajā sarakstā attiecībā uz precēm, kas iegūtas no mājas liellopiem un cūkām, saimniecībā audzētiem medījamiem pārnadžiem, mājputniem un saimniecībā audzētiem medījamiem putniem (izņemot skrējējputnus).

(4)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2010 (3) ir noteiktas veterinārās sertifikācijas prasības svaigas gaļas ievešanai Savienībā. Saskaņā ar minēto regulu tādas svaigas gaļas sūtījumus, kas paredzēta lietošanai pārtikā, Savienībā var importēt tikai tad, ja to izcelsme ir trešās valstis, to teritorijas vai daļas, kas uzskaitītas minētās regulas II pielikuma 1. daļā un, ja tie atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos.

(5)

Japāna ir uzskaitīta Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā attiecībā uz svaigas liellopu gaļas sūtījumiem un tāpēc ir atzīta Savienības tiesību aktos kā valsts, kas sniedz pietiekamas dzīvnieku veselības garantijas attiecībā uz minētajiem sūtījumiem. Tāpēc būtu jāatļauj ievest Savienībā no minētās trešās valsts tādu preču sūtījumus, kuras iegūtas no liellopiem, kā minēts Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā, un kurām veikta nespecifiskā apstrāde “A”, kas izklāstīta minētā pielikuma 4. daļā.

(6)

Japāna 2014. gadā paziņoja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) par augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5 apakštipa uzliesmojumiem saimniecībās tās teritorijā. Lai kontrolētu minēto slimību un ierobežotu tās izplatību, Japāna ir noteikusi sistēmiskas iznīcināšanas politiku. Turklāt vairākkārt tās teritorijā ir apstiprināti APPG H5 apakštipa gadījumi savvaļas putnu populācijās. Tāpēc būtu jāatļauj ievest Savienībā no minētās trešās valsts tādu preču sūtījumus, kuras iegūtas no mājputniem, kā minēts Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā, un kurām veikta īpašā apstrāde “D”, kā izklāstīts minētā pielikuma 4. daļā.

(7)

Japāna paziņo OIE par cūku slimību uzliesmojumiem. Slimības situācija minētajā trešā valstī ir labvēlīga attiecībā uz slimībām, pret kurām cūkas ir uzņēmīgas un attiecībā uz kurām garantiju sniedz sertifikācijas prasības, kas jāizpilda saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 206/2010. Tāpēc būtu jāatļauj ievest Savienībā no minētās trešās valsts tādu preču sūtījumus, kas iegūtas no cūkām, kā minēts Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā, ja tām ir veikta īpašā apstrāde “B”, kas izklāstīta minētā pielikuma 4. daļā.

(8)	Tāpēc Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļa būtu jāgroza, lai atļautu Savienībā ievest tādas preces no Japānas, kas iegūtas no mājas liellopiem un cūkām, saimniecībā audzētiem medījamiem pārnadžiem, mājputniem un saimniecībā audzētiem medījamiem putniem (izņemot skrējējputnus).

(9)	Tāpēc Lēmums 2007/777/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 17. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(3) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā starp ierakstu par Islandi un ierakstu par Keniju iekļauj šādu ierakstu par Japānu:

“JP

Japāna

XXX

XXX”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 45

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	58. sējums 2015. gada 19. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Paziņojums par to, ka stājas spēkā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu	1
		REGULAS
	*	Komisijas regula (ES) 2015/263 (2015. gada 16. janvāris), ar ko groza I–IV pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās	2
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/264 (2015. gada 18. februāris) par atļauju lietot neohesperidīna dihidrohalkonu par barības piedevu aitām, zivīm, suņiem, teļiem un konkrētu kategoriju cūkām ( 1 )	10
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/265 (2015. gada 18. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	13
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/266 (2015. gada 16. februāris), ar ko Menas Salu atzīst par brīvu no varroatozes un groza Īstenošanas lēmuma 2013/503/ES pielikumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 715) ( 1 )	16
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/267 (2015. gada 17. februāris), ar ko Lēmuma 2007/777/EK II pielikumu groza attiecībā uz ierakstu par Japānu to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest konkrētus gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 738) ( 1 )	19

		Labojumi
	*	Labojums EK un EBTA Apvienotās komitejas Vienotais tranzīts Lēmumā Nr. 1/2008 (2008/786/EK) (2008. gada 16. jūnijs), ar ko groza 1987. gada 20. maija Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru ( OV L 274, 15.10.2008. )	22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ