|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
58. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/138
(2015. gada 29. janvāris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/119/KĀDP (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētam personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1),
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 208/2014 (2) tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2014/119/KĀDP, un tiek paredzēta līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana konkrētām personām, kas ir identificētas kā tādas, kas atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, un personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, un ar minētajām personām saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. |
|
(2) |
Padome 2015. gada 29. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/143 (3), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP un kurā sniegts skaidrojums par līdzekļu iesaldēšanas kritērijiem, kurus piemēro personām, kas ir identificētas kā tādas, kas atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos. |
|
(3) |
Minētais grozījums ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ tā īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs to piemēro vienādi. Tāpēc Regula (ES) Nr. 208/2014 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 208/2014 3. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Regulas 3. panta 1. punktā “personas, kas ir identificētas kā tādas, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos”, ir arī tādas personas, saistībā ar kurām Ukrainas iestādes veic izmeklēšanu:
|
a) |
par Ukrainas publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos vai par līdzdalību tādā darbībā; vai |
|
b) |
par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības sev vai trešai personai, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas publiskajiem līdzekļiem vai aktīviem, vai par līdzdalību tādā darbībā.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 29. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
F. MOGHERINI
(1) OV L 66, 6.3.2014., 26. lpp.
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 208/2014 (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 6.3.2014., 1. lpp.).
(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lappusi.
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/139
(2015. gada 27. janvāris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1484/95 attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam. |
|
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
|
(3) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(4) |
Ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 27. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
|
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
|
0207 12 10 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi” |
125,5 |
0 |
AR |
|
0207 12 90 |
Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi” |
150,6 146,2 |
0 0 |
AR BR |
|
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali |
327,9 232,8 349,8 277,5 |
0 20 0 7 |
AR BR CL TH |
|
0207 14 50 |
Saldētas vistu krūtiņas un to gabali |
213,4 |
0 |
BR |
|
0207 14 60 |
Saldētas kājas un to gabali |
134,5 |
3 |
BR |
|
0207 27 10 |
Atkauloti, saldēti tītaru gabali |
372,2 516,1 |
0 0 |
BR CL |
|
1602 32 11 |
Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi |
254,6 |
10 |
BR |
(1) Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.”
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/140
(2015. gada 29. janvāris),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012 attiecībā uz sterilu lidojuma apkalpes nodalījumu un ar kuru labo minēto regulu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1) un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ekspluatantiem un personālam, kas iesaistīts konkrētu gaisa kuģu ekspluatācijā, jāatbilst attiecīgajām pamatprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.b punktā. |
|
(2) |
Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2) iedibina priekšnoteikumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai. |
|
(3) |
Lai risinātu riskus, kas saistīti ar iespējamām kļūdām, ko izraisa lidojuma apkalpes traucēšana vai uzmanības novēršana noteiktos lidojuma posmos, ekspluatantiem būtu jānodrošina, ka lidojuma apkalpei nav pienākuma veikt jebkādas darbības kritiskajos lidojuma posmos, izņemot tās darbības, kas nepieciešamas drošai gaisa kuģa ekspluatācijai. |
|
(4) |
Regula (ES) Nr. 965/2012 nosaka ierobežojumu personu skaitam gaisa kuģī specializētu ekspluatāciju laikā. Tomēr minētais ierobežojums nav pamatots ar drošības apsvērumiem. Tāpēc 5. panta 7. punkts būtu jāpielāgo. |
|
(5) |
Komisijas Regula (ES) Nr. 71/2014 (3) iekļāva 9.a pantu Regulā (ES) Nr. 965/2012. Komisijas Regula (ES) Nr. 83/2014 (4) pēc tam iekļāva otru 9.a pantu, kuram faktiski bija jābūt 9.b pantam. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad minētais 9.a pants, kas iekļauts ar Regulu (ES) Nr. 83/2014, būtu jāaizstāj un pareizi jānumurē. |
|
(6) |
Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu saskaņotību ar terminiem, kas lietoti Regulā (EK) Nr. 216/2008, ir nepieciešams dažās valodās labot atsevišķus Regulā (ES) Nr. 965/2012 lietotos terminus. |
|
(7) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza un jālabo Regula (ES) Nr. 965/2012. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums (5), ko sniegusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza šādi:
|
1) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
|
2) |
regulas 6. pantu groza šādi:
|
|
3) |
regulas 9.a pantu, kas iekļauts ar Regulu (ES) Nr. 83/2014, aizstāj ar šādu: “9.b pants Pārskats Aģentūra pastāvīgi pārskata, cik efektīvas ir II un III pielikumā ietvertās prasības par lidojuma un darba laika ierobežojumiem un atpūtu. Ne vēlāk kā 2019. gada 18. februārī Aģentūra iesniedz pirmo ziņojumu par minētā pārskata rezultātiem. Minētajā pārskatā iekļauj zinātniskos atzinumus un to pamato ar ekspluatācijas datiem, kas ilgtermiņā ar dalībvalstu palīdzību apkopoti pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Minētajā pārskatā novērtē ietekmi uz gaisa kuģa apkalpes modrību, aplūkojot vismaz šādus aspektus:
|
|
4) |
regulas I, III, IV, VI un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. pants
Regulu (ES) Nr. 965/2012 labo šādi:
|
1) |
[neattiecas uz tekstu latviešu valodā]; |
|
2) |
regulas II, III, IV, VII un VIII pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr 1. panta 3) punktu piemēro no 2016. gada 18. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 29. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 27. janvāra Regula (ES) Nr. 71/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 23, 28.1.2014., 27. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 29. janvāra Regula (ES) Nr. 83/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 28, 31.1.2014., 17. lpp.).
(5) Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2013. gada 10. jūnija Atzinums Nr. 05/2013 Komisijas regulai, kas nosaka sterilas pilotu kabīnes procedūru īstenošanas noteikumus.
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, III, IV, VI un VIII pielikumu groza šādi:
|
1) |
I pielikumā iekļauj šādu 109.a punktu:
; |
|
2) |
III pielikuma ORO daļā:
|
|
3) |
IV pielikumā CAT daļā iekļauj šādu punktu: “CAT.GEN.MPA.124 Gaisa kuģu manevrēšana Ekspluatants izstrādā gaisa kuģu manevrēšanas procedūras, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un lai uzlabotu skrejceļu drošību.” ; |
|
4) |
VI pielikumā NCC daļā iekļauj šādu punktu: “NCC.GEN.119 Gaisa kuģu manevrēšana Ekspluatants izstrādā manevrēšanas procedūras, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un lai uzlabotu skrejceļu drošību.” ; |
|
5) |
VIII pielikumā SPO daļā iekļauj šādu punktu: “SPO.GEN.119 Gaisa kuģu manevrēšana Ekspluatants izstrādā gaisa kuģu manevrēšanas procedūras, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un lai uzlabotu skrejceļu drošību.” |
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 965/2012 II, III, IV, VII un VIII pielikumu labo šādi:
|
1) |
II pielikumā:
|
|
2) |
III pielikumā:
|
|
3) |
IV pielikumā:
|
|
4) |
VII pielikumā:
|
|
5) |
VIII pielikumā:
|
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/11 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/141
(2015. gada 29. janvāris),
ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 367/2014, ar ko nosaka neto atlikumu, kas pieejams ELGF izmaksu finansēšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 367/2014 (2) pielikumā ir noteikts neto atlikums, kas pieejams Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izmaksu finansēšanai, kā arī summas, kas 2014.–2020. budžeta gadā ir pieejamas Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (3) 10.c panta 2. punktu, 136., 136.a un 136.b pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (4) 14. pantu un 66. panta 1. punktu. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu maksājumu samazināšanas summas aplēses rezultāts, ko paziņojušas dalībvalstis un kas minēts tās pašas regulas 11. panta 6. punktā, ir jādara pieejams kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem, kurus finansē no ELFLA, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (5). Attiecīgie valstu maksimālie apjomi tika pielāgoti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1378/2014 (6). |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 1. punkta trešo daļu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punkta trešo daļu Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Nīderlande un Rumānija līdz 2014. gada 1. augustam ir paziņojušas Komisijai par savu lēmumu noteiktu procentuālo daļu no tiešo maksājumu gada valsts maksimālā apjoma, kas paredzēts 2015.–2019. kalendāra gadam, pārvietot uz lauku attīstības programmām, kuras finansē no ELFLA, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1305/2013. Attiecīgie valstu maksimālie apjomi tika pielāgoti ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1378/2014. |
|
(4) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 2. punkta trešo daļu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 2. punkta trešo daļu Ungārija līdz 2014. gada 1. augustam ir paziņojusi Komisijai par savu lēmumu pārvietot uz tiešajiem maksājumiem noteiktu procentuālo daļu no summas, kas iedalīta lauku attīstības atbalsta programmās paredzētiem pasākumiem, kurus 2016.–2020. gadā finansē no ELFLA, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1305/2013. Attiecīgie valsts maksimālie apjomi tika pielāgoti ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1378/2014. |
|
(5) |
Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (7) 3. panta 1. punktu maksimālo apakšsummu, kas daudzgadu finanšu shēmā paredzēta ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem un noteikta minētās regulas I pielikumā, pēc pārvietojumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem pielāgo saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzētajām tehniskajām korekcijām. |
|
(6) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 367/2014, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 367/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Šīs regulas pielikumā ir noteikts neto atlikums, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.c panta 2. punktu, 136., 136.a un 136.b pantu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu, 14. pantu un 66. panta 1. punktu ir pieejams Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izmaksu finansēšanai.” |
|
2) |
regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 29. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 10. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 367/2014, ar ko nosaka neto atlikumu, kas pieejams ELGF izmaksu finansēšanai (OV L 108, 11.4.2014., 13. lpp.).
(3) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(6) Komisijas 2014. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1378/2014, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu (OV L 367, 23.12.2014., 16. lpp.).
(7) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
|
(EUR miljonos, pašreizējās cenās) |
||||||||
|
Budžeta gads |
ELFLA pieejamās summas |
No ELFLA pārvietotās summas |
Neto atlikums, kas pieejams ELGF izmaksu finansēšanai |
|||||
|
Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b pants |
Regulas (EK) Nr. 73/2009 136. pants |
Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.b pants |
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 66. pants |
Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 1. punkts un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punkts |
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punkts |
Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 2. punkts un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 2. punkts |
||
|
2014 |
296,3 |
51,6 |
|
4,0 |
|
|
|
43 778,1 |
|
2015 |
|
|
51,600 |
4,000 |
621,999 |
|
499,384 |
44 189,785 |
|
2016 |
|
|
|
4,000 |
1 138,146 |
109,619 |
573,047 |
43 949,282 |
|
2017 |
|
|
|
4,000 |
1 174,732 |
111,975 |
572,440 |
44 144,733 |
|
2018 |
|
|
|
4,000 |
1 184,257 |
111,115 |
571,820 |
44 161,448 |
|
2019 |
|
|
|
4,000 |
1 131,292 |
112,152 |
571,158 |
44 239,714 |
|
2020 |
|
|
|
4,000 |
1 132,133 |
112,685 |
570,356 |
44 262,538 ” |
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/14 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/142
(2015. gada 29. janvāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 29. janvāris
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
EG |
362,8 |
|
MA |
89,9 |
|
|
TR |
133,5 |
|
|
ZZ |
195,4 |
|
|
0707 00 05 |
JO |
229,9 |
|
TR |
203,2 |
|
|
ZZ |
216,6 |
|
|
0709 91 00 |
EG |
107,0 |
|
ZZ |
107,0 |
|
|
0709 93 10 |
EG |
165,4 |
|
MA |
225,0 |
|
|
TR |
222,2 |
|
|
ZZ |
204,2 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
47,9 |
|
IL |
78,7 |
|
|
MA |
68,5 |
|
|
TN |
62,6 |
|
|
TR |
76,4 |
|
|
ZZ |
66,8 |
|
|
0805 20 10 |
IL |
148,1 |
|
MA |
91,9 |
|
|
ZZ |
120,0 |
|
|
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90 |
CN |
54,3 |
|
EG |
74,4 |
|
|
IL |
125,6 |
|
|
MA |
130,8 |
|
|
TR |
80,6 |
|
|
ZZ |
93,1 |
|
|
0805 50 10 |
TR |
42,1 |
|
ZZ |
42,1 |
|
|
0808 10 80 |
BR |
58,5 |
|
CL |
89,9 |
|
|
MK |
26,7 |
|
|
US |
181,6 |
|
|
ZZ |
89,2 |
|
|
0808 30 90 |
CL |
316,1 |
|
US |
243,1 |
|
|
ZA |
93,7 |
|
|
ZZ |
217,6 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/16 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/143
(2015. gada 29. janvāris),
ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/119/KĀDP (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētam personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1),
tā kā:
|
(1) |
Padome 2014. gada 5. martā pieņēma Lēmumu 2014/119/KĀDP. |
|
(2) |
Būtu jāprecizē kritēriji iekļaušanai sarakstā, lai iesaldētu līdzekļus, vēršoties pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos. |
|
(3) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/119/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2014/119/KĀDP 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir pielikumā uzskaitīto personu, kuras ir identificētas kā tādas, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, un personu, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, un ar minētajām personām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.
Šajā lēmumā personas, kas ir identificētas kā tādas, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ietver arī tādas personas, saistībā ar kurām Ukrainas iestādes veic izmeklēšanu:
|
a) |
par Ukrainas publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos vai par līdzdalību tādā darbībā; vai |
|
b) |
par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības sev vai trešai personai, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas publiskajiem līdzekļiem vai aktīviem, vai par līdzdalību tādā darbībā.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2015. gada 29. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
F. MOGHERINI
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/17 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/144
(2015. gada 28. janvāris),
ar ko nosaka kārtību, kādā iesniedzami dotāciju pieteikumi un maksājumu pieprasījumi, un ar tiem saistītā informācija attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 652/2014 minētajiem ārkārtas pasākumiem pret dzīvnieku slimībām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 250)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (1), un jo īpaši tās 36. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 652/2014 6. panta 1. punktu dalībvalstīm var piešķirt dotācijas saistībā ar ārkārtas pasākumiem, kuri veikti pēc apstiprinājuma, ka ir sastopama kāda no dzīvnieku slimībām, kas uzskaitītas minētās regulas I pielikumā. |
|
(2) |
Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un operatīvi saņemtu informāciju par slimības pārvaldību, ir lietderīgi noteikt datumus, līdz kuriem dalībvalstīm ir jāiesniedz dotāciju pieteikumi un maksājumu pieprasījumi, un precizēt, kāda veida informācija ir jāsniedz. Jo īpaši būtu jāsniedz pirmās un atjauninātās aplēses par izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm. |
|
(3) |
Ir jānosaka likme, kas piemērojama, konvertējot aplēses un maksājumu pieprasījumus, ko iesniegušas dalībvalstis, kuras neizmanto euro kā savu valsts valūtu. |
|
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Provizoriska informācija
Dalībvalstis 30 dienu laikā no dienas, kad oficiāli apstiprināts, ka ir sastopama kāda no slimībām, kas uzskaitītas minētās regulas I pielikumā, sniedz provizorisku informāciju par attiecīgo dzīvnieku un produktu kategorijām un tirgus vērtību katrai no šīm kategorijām, izmantojot elektronisku datni atbilstoši šā lēmuma I pielikumā dotajam paraugam.
Vienlaikus dalībvalstis sniedz aprakstu par notiekošajām un plānotajām darbībām un tiesību aktiem, ar ko nosaka kompensējamo dzīvnieku un produktu vērtību.
2. pants
Informācija par aplēstajām izmaksām
Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad oficiāli apstiprināta attiecīgās slimības sastopamība, dalībvalstis, izmantojot elektronisku datni, kas izveidota saskaņā ar II pielikumā doto paraugu “Provizoriskais budžets”, sniedz Komisijai pieteikumu dotācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 652/2014 6. panta 1. punktu, iekļaujot šādu informāciju:
|
(a) |
aplēstās izmaksas attiecībā uz kompensācijām īpašniekiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 652/2014 8. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā; |
|
(b) |
aplēstās darbības izmaksas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 652/2014 8. panta 1. punkta b) un d) līdz g) apakšpunktā; |
|
(c) |
attiecīgā gadījumā aplēstās citas izmaksas saistībā ar slimības izskaušanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 652/2014 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, pievienojot pienācīgu pamatojumu. |
Lēmuma 1. pantā minēto darbību aprakstu uzskata par dotācijas pieteikuma daļu.
Reizi divos mēnešos pēc pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanas dalībvalstis iesniedz atjauninātu informāciju par izmaksām, kas minētas tajā pašā daļā.
3. pants
Maksājumu pieprasījumi
Sešu mēnešu laikā pēc beigu datuma, kas noteikts finansēšanas lēmumā, vai apstiprinājuma par slimības izskaušanu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, dalībvalstis iesniedz Komisijai:
|
(a) |
maksājuma pieprasījumu par attiecināmajām izmaksām, kas radušās, un to izveido, izmantojot elektronisku datni atbilstoši šā lēmuma III pielikumā dotajam paraugam; |
|
(b) |
maksājuma pieprasījumā norādīto izmaksu detalizētu izklāstu, pamatojot ar sīku informāciju par izmaksām, kas radušās un izmaksātas par dažādajām atbilstīgo izdevumu kategorijām, un to izveido, izmantojot elektronisku datni atbilstoši šā lēmuma IV pielikumā dotajam paraugam; |
|
(c) |
tehnisko ziņojumu atbilstoši šā lēmuma V pielikumam. |
4. pants
Konvertēšanas likme
Ja dalībvalsts aplēstās izmaksas vai radušies izdevumi ir valūtā, kas nav euro, attiecīgā dalībvalsts tos konvertē euro valūtā, piemērojot pēdējo valūtas maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu dotācijas saņemšanai.
5. pants
Adresāti
Šis īstenošanas lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2015. gada 28. janvārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
I PIELIKUMS
PROVIZORISKA INFORMĀCIJA PAR DZĪVNIEKU UN PRODUKTU KATEGORIJĀM, KĀ MINĒTS 1. PANTĀ
IV PIELIKUMS
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR IZMAKSĀM, KĀ MINĒTS 3. PANTA b) PUNKTĀ
V PIELIKUMS
TEHNISKĀ ZIŅOJUMA SATURS, KĀ MINĒTS 3. PANTA c) PUNKTĀ
Galīgajā tehniskajā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
|
1) |
pasākumu īstenošanas termiņa sākuma un beigu datumu; |
|
2) |
īstenoto tehnisko pasākumu aprakstu ar būtiskākiem rādītājiem; |
|
3) |
epidemioloģiskās kartes; |
|
4) |
līmeni, kādā sasniegti izvirzītie mērķi, un tehniskās grūtības; |
|
5) |
epidemioloģisko izmeklējumu rezultātus; |
|
6) |
citu attiecīgu epidemioloģisko informāciju: mirstību, saslimstību, mirušu dzīvnieku un to dzīvnieku sadalījumu pēc vecuma, kuriem testos uzrādījies pozitīvs rezultāts, konstatētos bojājumus, slimības pārnēsātāju klātbūtni utt. |
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
|
30.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/30 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un stāšanās spēkā datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 78 – Vienoti noteikumi par L1, L2, L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm [2015/145]
Ar visiem grozījumiem līdz
03. grozījumu sērijas 2. labojumam, kas stājies spēkā 2010. gada 23. jūnijā
SATURS
NOTEIKUMI
|
1. |
Joma |
|
2. |
Definīcijas |
|
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
|
4. |
Apstiprinājums |
|
5. |
Specifikācijas |
|
6. |
Testi |
|
7. |
Transportlīdzekļa tipa vai bremžu sistēmas grozījumi un apstiprinājuma paplašinājums |
|
8. |
Ražošanas atbilstība |
|
9. |
Pārejas noteikumi |
|
10. |
Sankcijas par ražojumu neatbilstību |
|
11. |
Pilnīga ražošanas izbeigšana |
|
12. |
To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese |
PIELIKUMI
|
1. pielikums – |
Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu L kategorijas transportlīdzekļa tipam attiecībā uz bremzēm saskaņā ar Noteikumiem Nr. 78 |
|
2. pielikums – |
Apstiprinājuma marķējuma izkārtojums |
|
3. pielikums – |
Testu apstākļi, procedūras un veiktspējas prasības |
1. JOMA
Šie noteikumi attiecas uz L1, L2, L3, L4 un L5 (1) kategorijas transportlīdzekļiem.
Šajās kategorijās neietilpst:
|
a) |
transportlīdzekļi, kuru Vmaks. < 25 km/h; |
|
b) |
transportlīdzekļi, kas aprīkoti vadītāju invalīdu vajadzībām. |
2. DEFINĪCIJAS
Šajos noteikumos:
|
2.1. |
“bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)” ir sistēma, kas sajūt riteņu slīdi un automātiski modulē spiedienu, kas rada riteņa(-u) bremzētājspēku, lai samazinātu riteņu slīdes pakāpi; |
|
2.2. |
“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz bremzēm; |
|
2.3. |
“pamattests” ir bremzēšana vai bremzēšanu virkne, lai iegūtu apstiprinājumu bremžu veiktspējai, pirms tās pakļauj turpmākam testam, piemēram, sakarsēšanas procedūrai vai bremzēšanas ar slapjām bremzēm testam; |
|
2.4. |
“bremze(-s)” ir tās bremžu sistēmas daļas, kurās tiek radīti spēki, kas pretdarbojas transportlīdzekļa kustībai; |
|
2.5. |
“bremžu sistēma” ir tādu vadības, pārvada un bremžu detaļu kopums, izņemot dzinēju, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt kustībā esoša transportlīdzekļa ātrumu, apstādināt to un noturēt to stacionārā stāvoklī, kad tas ir apstādināts; |
|
2.6. |
“kombinēta bremžu sistēma (CBS)” ir: L1 un L3 kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kur ar vienu vadības ierīci darbina vismaz divas bremzes uz dažādiem riteņiem; L2 un L5 kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kur ar vienu vadības ierīci darbina bremzes uz visiem riteņiem; L4 kategorijas transportlīdzekļiem: darba bremžu sistēma, kur ar vienu vadības ierīci darbina bremzes uz vismaz priekšējiem un pakaļējiem riteņiem. (Ja pakaļējo riteni un blakusvāģa riteni bremzē ar to pašu bremžu sistēmu, to uzskata par pakaļējo bremzi.); |
|
2.7. |
“bremžu sistēmas sastāvdaļas” ir kāda no tām atsevišķajām detaļām, kuras, kad tās ir samontētas, veido bremžu sistēmu; |
|
2.8. |
“vadības ierīce” ir tā detaļa, ko tieši darbina vadītājs, lai pārvadam nodrošinātu transportlīdzekļa bremzēšanai nepieciešamo enerģiju vai to kontrolētu; |
|
2.9. |
“dažādi bremžu sistēmas tipi” ir ierīces, kas atšķiras šādos būtiskos aspektos:
|
|
2.10. |
“vadītāja masa” ir vadītāja nominālā masa, proti, 75 kg (68 kg no šīs masas ir cilvēka masa uz sēdekļa, un 7 kg ir bagāžas masa); |
|
2.11. |
“dzinējs atvienots” ir tad, kad dzinējs vairs nav savienots ar dzenošo(-ajiem) riteni(-ņiem); |
|
2.12. |
“transportlīdzekļa pilnmasa” jeb “maksimālā masa” ir ražotāja deklarētā tehniski pieļaujamā pilnmasa; |
|
2.13. |
“bremžu sākotnējā temperatūra” ir karstākās bremzes temperatūra pirms jebkādas bremžu darbināšanas; |
|
2.14. |
“piekrauts” nozīmē, ka transportlīdzeklis ir piekrauts tā, lai sasniegtu transportlīdzekļa pilnmasu, kas definēta 2.12. punktā; |
|
2.15. |
“viegli piekrauts” ir masa braukšanas kārtībā plus 15 kg testēšanas aprīkojuma vai piekrauts stāvoklis atkarībā no tā, kas ir mazāk. Attiecībā uz ABS testiem uz zemas berzes virsmas (3. pielikuma 9.4. līdz 9.7. punkts) testēšanas aprīkojuma masu palielina līdz 30 kg, lai ņemtu vērā sānu balstu masu; |
|
2.16. |
“masa braukšanas kārtībā” ir nepiekrauta transportlīdzekļa masas un vadītāja masas summa; |
|
2.17. |
“maksimālais bremzēšanas koeficients (PBC)” ir riepas un ceļa seguma berzes rādītājs, par pamatu ņemot ritošas riepas maksimālo palēninājumu; |
|
2.18. |
“bremžu sistēma ar pastiprinātāju” ir bremžu sistēma, kurā bremzēšanas spēka radīšanai nepieciešamo enerģiju rada vadītāja fiziskā piepūle, ko pastiprina viena vai vairākas enerģiju piegādājošas ierīces, piemēram, vakuumierīce (ar vakuumpastiprinātāju); |
|
2.19. |
“papildbremžu sistēma” ir otrā darba bremžu sistēma transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kombinēto bremžu sistēmu; |
|
2.20. |
“darba bremžu sistēma” ir bremžu sistēma, ko izmanto, lai samazinātu kustībā esoša transportlīdzekļa ātrumu; |
|
2.21. |
“atsevišķa bremžu sistēma” ir bremžu sistēma, kas darbojas tikai uz vienu asi; |
|
2.22. |
“dalīta bremžu sistēma (SSBS)” ir bremžu sistēma, kas darbina bremzes uz visiem riteņiem un sastāv no divām vai vairākām apakšsistēmām, ko iedarbina ar vienu vadības ierīci, kura projektēta tā, ka atsevišķa atteice jebkurā no apakšsistēmām (piemēram, noplūdes tipa atteice hidrauliskajā apakšsistēmā) nepasliktina jebkuras citas apakšsistēmas darbību; |
|
2.23. |
“bremzēšanas ceļš” ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no punkta, kurā vadītājs sāk darbināt bremžu vadības ierīci, līdz punktam, kurā transportlīdzeklis ir pilnībā apstājies. Testos, kuros paredzēta vienlaicīga divu vadības ierīču iedarbināšana, bremzēšanas ceļu mēra no punkta, kurā tiek iedarbināta pirmā vadības ierīce; |
|
2.24. |
“testa ātrums” ir transportlīdzekļa ātrums brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu vadības ierīci(-es). Testos, kuros paredzēta vienlaicīga divu vadības ierīču iedarbināšana, transportlīdzekļa ātrumu nosaka punktā, kurā tiek iedarbināta pirmā vadības ierīce; |
|
2.25. |
“pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kas nodrošina funkcionālo saikni starp vadības ierīci un bremzi; |
|
2.26. |
“nepiekrauta transportlīdzekļa masa” ir ražotāja(-u) norādīta transportlīdzekļa nominālā masa ar visu rūpnīcā uzstādīto aprīkojumu, kas nepieciešams transportlīdzekļa normālai ekspluatācijai (piemēram, ugunsdzēsības aparāts, instrumenti, rezerves ritenis), kā arī dzeses šķidrums, eļļas, 90 % degvielas un 100 % citu gāzu vai šķidrumu, kā noteicis ražotājs; |
|
2.27. |
“transportlīdzekļa tips” ir tādu L kategorijas transportlīdzekļu apakškategorija, kuri neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā:
|
|
2.28. |
“Vmaks.” ir vai nu ātrums, ko var sasniegt, maksimāli strauji paātrinoties no stacionāra stāvokļa 1,6 km garumā uz līdzenas virsmas, kad transportlīdzeklis ir viegli piekrauts, vai arī ātrums, kas izmērīts saskaņā ar ISO 7117:1995; |
|
2.29. |
“riteņa bloķēšanās” ir stāvoklis, kas rodas, ja slīdes koeficients ir 1,00. |
3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS
3.1. Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz bremzēm iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.
3.2. Kopā ar pieteikumu trīs eksemplāros iesniedz turpmāk minētos dokumentus un šādas sīku informāciju:
|
3.2.1. |
transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz 2.27. punktā minētajiem elementiem. Norāda numurus un/vai simbolus, kas identificē transportlīdzekļa tipu un dzinēja tipu; |
|
3.2.2. |
pienācīgi identificētu sastāvdaļu sarakstu, kuras veido bremžu iekārtu; |
|
3.2.3. |
samontētas bremžu sistēmas diagrammu un norādes par tās sastāvdaļu izvietojumu transportlīdzeklī; |
|
3.2.4. |
sīki izstrādātus visu sastāvdaļu rasējumus, kas ļauj tās viegli atrast un identificēt. |
3.3. Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, nodod apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu paraugu.
4. APSTIPRINĀŠANA
4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. un 6. punkta prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 03, kas atbilst 03. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti uz apstiprinājuma piešķiršanas brīdi. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita tipa bremžu iekārtu, vai arī citam transportlīdzekļa tipam.
4.3. Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, paplašinājumu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, šajā nolūkā izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.
4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta uz apstiprinājuma veidlapas, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:
|
4.4.1. |
aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2); |
|
4.4.2. |
šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs, pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa; |
4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem nolīgumam pievienotajiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jānorāda atkārtoti; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas atbilstoši šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.
4.6. Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.
4.7. Apstiprinājuma marķējums atrodas ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.
4.8. Apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma piemēri sniegti šo noteikumu 2. pielikumā.
5. SPECIFIKĀCIJAS
5.1. Prasības bremžu sistēmai
5.1.1. Katrs transportlīdzeklis iztur visus testus, kas paredzēti tā kategorijas transportlīdzekļiem un transportlīdzekļa bremžu raksturlielumiem.
5.1.2. Darba bremžu sistēmas vadības ierīces darbināšana
Transportlīdzekļi ir konstruēti tā, lai vadītājs varētu darbināt darba bremžu sistēmas vadības ierīci, sēžot parastajā vadīšanas stāvoklī un ar abām rokām uz stūres vadības ierīces.
5.1.3. Papildbremžu sistēmas vadības ierīces darbināšana
Transportlīdzekļi ir konstruēti tā, lai vadītājs varētu darbināt papildbremžu sistēmas vadības ierīci, sēžot parastajā vadīšanas stāvoklī un ar vismaz vienu roku uz stūres vadības ierīces.
5.1.4. Stāvbremzes sistēma
Ja ir uzstādīta stāvbremzes sistēma, tā spēj noturēt transportlīdzekli stacionārā stāvoklī 3. pielikuma 8.2. punktā noteiktajā slīpumā.
Stāvbremzes sistēmai:
|
a) |
ir vadības ierīce, kas nav kopīga ar darba bremžu vadības ierīcēm; un |
|
b) |
tā tiek noturēta fiksētā stāvoklī tikai ar mehāniskiem līdzekļiem. |
Transportlīdzekļi ir konstruēti tā, lai vadītājs varētu darbināt stāvbremzes sistēmu, sēžot parastajā vadīšanas stāvoklī.
5.1.5. L1 un L3 kategorijas divriteņu transportlīdzekļi ir aprīkoti vai nu ar divām atsevišķām darba bremžu sistēmām, vai arī ar dalītu darba bremžu sistēmu tā, lai vismaz viena bremze darbotos uz priekšējo riteni un vismaz viena – uz pakaļējo riteni.
5.1.6. L4 kategorijas trīsriteņu transportlīdzekļi atbilst 5.1.5. punktā noteiktajām prasībām bremžu sistēmai. Blakusvāģa riteņa bremze nav vajadzīga, ja transportlīdzeklis atbilst 3. pielikumā noteiktajām veiktspējas prasībām.
5.1.7. L2 kategorijas trīsriteņu transportlīdzekļi ir aprīkoti ar stāvbremzes sistēmu un vienu no šādām darba bremžu sistēmām:
|
a) |
divas atsevišķas darba bremžu sistēmas, izņemot CBS, kas, tās darbinot kopā, darbina bremzes uz visiem riteņiem; vai |
|
b) |
dalīta darba bremžu sistēma; vai |
|
c) |
CBS, kas darbina bremzes uz visiem riteņiem, un papildbremžu sistēma, kas var būt stāvbremzes sistēma. |
5.1.8. L5 kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar:
|
5.1.8.1. |
stāvbremzes sistēmu un |
|
5.1.8.2. |
ar kāju darbināmu darba bremžu sistēmu, ar kuru darbina bremzes uz visiem riteņiem, izmantojot vai nu:
|
5.1.9. Ja ir uzstādītas divas atsevišķas darba bremžu sistēmas, tām var būt kopīga bremze, ja atteice vienā sistēmā neietekmē otras sistēmas veiktspēju.
5.1.10. Transportlīdzekļiem, kas bremzēšanas spēka pārvadīšanai izmanto hidraulisko šķidrumu, galvenajam cilindram:
|
a) |
ir hermētiska, nosegta, atsevišķa tvertne katrai bremžu sistēmai; |
|
b) |
tvertnes minimālā ietilpība 1,5 reizes pārsniedz šķidruma kopējo tilpumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu bremzēšanu ar jaunām līdz pilnībā nodilušām uzlikām pie maksimāli nelabvēlīga bremžu regulējuma stāvokļa; un |
|
c) |
ir tvertne, kurā pārbaudīšanas vajadzībām šķidruma līmenis ir redzams, nenoņemot vāku. |
5.1.11. Visas signāllampiņas ir uzstādītas vadītāja redzamības zonā.
5.1.12. Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dalītu darba bremžu sistēmu, aprīko ar sarkanu signāllampiņu, kas iedegas:
|
a) |
ja notiek hidrauliska atteice, vadības ierīcei pieliekot ≤ 90 N spēku; vai |
|
b) |
nedarbinot bremžu vadības ierīci, ja bremžu šķidruma līmenis galvenā cilindra tvertnē nokrītas zemāk par
|
Funkcionalitātes pārbaudei signāllampiņa iedegas, kad tiek ieslēgts aizdedzes slēdzis, un nodziest, kad pārbaude ir pabeigta. Signāllampiņa deg vienmēr, kad aizdedzes slēdzis atrodas ieslēgtā stāvoklī un saglabājas atteices stāvoklis.
5.1.13. Transportlīdzekļus, kam ir uzstādīta ABS sistēma, aprīko ar dzeltenu signāllampiņu. Šī lampiņa iedegas vienmēr, ja ir defekts, kas ietekmē signālu ģenerēšanu vai pārraidi transportlīdzekļa ABS sistēmā.
Funkcionalitātes pārbaudei signāllampiņa iedegas, kad tiek ieslēgts aizdedzes slēdzis, un nodziest, kad pārbaude ir pabeigta.
Signāllampiņa deg vienmēr, kad aizdedzes slēdzis atrodas ieslēgtā stāvoklī un saglabājas atteices stāvoklis.
5.2. Izturība
5.2.1. Bremžu nodilums tiek kompensēts ar automātiskas vai manuālas regulēšanas sistēmu.
5.2.2. Berzes materiāla biezums ir vai nu redzams bez demontāžas, vai arī, ja berzes materiāls nav redzams, nodilumu novērtē, izmantojot šādam nolūkam paredzētu ierīci.
5.2.3. Veicot visus šajos noteikumos paredzētos testus, un pēc tam, kad tie ir pabeigti, nenotiek nekāda berzes materiāla atdalīšanās un bremžu šķidruma noplūde.
5.3. Dinamiskās veiktspējas mērīšana
Metode, ko izmanto veiktspējas mērīšanai, ir, kā norādīts attiecīgajos testos 3. pielikumā. Ir trīs veidi, kā var novērtēt darba bremžu sistēmas veiktspēju.
|
5.3.1. |
MFDD (vidējais maksimālais palēninājums): MFDD aprēķināšana:
kur:
|
|
5.3.2. |
Bremzēšanas ceļš: Pamatojoties uz kustības pamatvienādojumiem: S = 0,1 · V + (X) · V2 kur:
Lai aprēķinātu koriģēto bremzēšanas ceļu, izmantojot transportlīdzekļa faktisko testa ātrumu, izmanto šādu formulu: Ss = 0,1 · Vs + (Sa – 0,1 · Va) · Vs2/Va2 kur:
Piezīme: Šis vienādojums ir spēkā tikai tad, ja faktiskais testa ātrums (Va) ir ± 5 km/h diapazonā no norādītā testa ātruma (Vs). |
|
5.3.3. |
Palēninājuma nepārtraukta reģistrēšana Piestrādes procedūrā un testos, piemēram, slapju bremžu testā un sakarsušu bremžu bremzēšanas efektivitātes mazināšanās testa sakarsēšanas procedūrā, tiek nepārtraukti reģistrēts transportlīdzekļa momentānais palēninājums, sākot ar brīdi, kad tiek pielikts spēks bremžu vadības ierīcei, un līdz bremzēšanas beigām. |
5.4. Bremžu uzliku materiāli
Bremžu uzliku sastāvā nav azbesta.
6. TESTI
Bremžu testi (testu apstākļi un procedūras), kas jāveic transportlīdzekļiem, kuri iesniegti apstiprinājuma saņemšanai, un nepieciešamā bremzēšanas veiktspēja ir noteikta šo noteikumu 3. pielikumā.
7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI BREMŽU SISTĒMAS MODIFIKĀCIJAS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA
7.1. Par visām transportlīdzekļa tipa vai tā bremžu sistēmu modifikācijām ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi šo transportlīdzekļa tipu. Tad minētā struktūrvienība var vai nu:
|
7.1.1. |
uzskatīt, ka veiktajām modifikācijām nevarētu būt ievērojamas negatīvas ietekmes un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai arī |
|
7.1.2. |
pieprasīt par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam papildu testa protokolu. |
7.2. Par piekrišanu piešķirt apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, konkrēti norādot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo šā nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.
7.3. Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai šāda paplašinājuma paziņojuma veidlapai.
8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
8.1. Katrs transportlīdzeklis (sistēma), kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir ražots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, šajā nolūkā ievērojot prasības, kas noteiktas 5. punktā.
8.2. Lai pārliecinātos, ka 8.1. punkta prasības ir izpildītas, ražošanu pienācīgā veidā kontrolē.
8.3. Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:
|
8.3.1. |
nodrošina efektīvas ražojumu kvalitātes kontroles procedūras; |
|
8.3.2. |
tam ir piekļuve kontroles aprīkojumam, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei; |
|
8.3.3. |
nodrošina, lai tiktu reģistrēti testu rezultātu dati un pievienotie dokumenti paliktu pieejami laikposmā, ko nosaka, saskaņojot ar administratīvo dienestu; |
|
8.3.4. |
analizē katra testa tipa rezultātus, lai verificētu un nodrošinātu ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskajā ražošanā pieļaujamās novirzes; |
|
8.3.5. |
nodrošina, lai katram ražojuma tipam tiktu veikti vismaz šo noteikumu 3. pielikumā noteiktie testi; |
|
8.3.6. |
nodrošina, lai gadījumā, ja ņemtie paraugi vai testējamie objekti neatbilst attiecīgā testa tipa prasībām, tiktu veikta vēl viena paraugu ņemšana un testēšana. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību. |
8.4. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt katrai ražotnei piemērojamās atbilstības kontroles metodes.
8.4.1. Katrā pārbaudē uz vietas inspektoram uzrāda testu žurnālus un ražošanas kontroles protokolus.
8.4.2. Inspektors var ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā paša ražotāja veikto verifikāciju rezultātus.
8.4.3. Ja kvalitātes līmenis šķiet nepietiekams vai ja šķiet vajadzīgs verificēt to testu derīgumu, kas veikti, piemērojot 8.4.2. punktu, inspektors atlasa paraugus, ko nosūta tehniskajam dienestam, kurš ir veicis tipa apstiprinājuma testus.
8.4.4. Kompetentā iestāde drīkst veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu.
8.4.5. Parastais kompetentās iestādes atļautais inspekciju biežums ir reizi divos gados. Ja kāda apmeklējuma laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, tad kompetentā iestāde nodrošina, lai pēc iespējas ātri tiktu veikti visi vajadzīgie pasākumi ražošanas atbilstības atjaunošanai.
9. PĀREJAS NOTEIKUMI
9.1. No šo noteikumu 03. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nenoraida apstiprinājuma pieteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju. Pēc ražotāja pieprasījuma līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst vienoties par šo grozījumu piemērošanu pirms to oficiālās stāšanās spēkā datuma.
9.2. 24 mēnešus pēc oficiālā stāšanās spēkā datuma, kā minēts 9.1. punktā, līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo ar 03. grozījumu sēriju grozīto noteikumu prasībām.
9.3. Apstiprinājumi, kas piešķirti, pirms pagājis 24 mēnešu periods pēc oficiālā stāšanās spēkā datuma, zaudē spēku 48 mēnešus pēc 9.1. punktā minētā spēkā stāšanās datuma, ja vien līgumslēdzēja puse, kura piešķīrusi apstiprinājumu, nepaziņo citām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, ka transportlīdzeklis, kuram piešķirts tipa apstiprinājums, atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 03. grozījumu sēriju.
9.4. Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem līgumslēdzējām pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav pienākuma pieņemt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.
10. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
10.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu drīkst atsaukt, ja konstatē neatbilstību 8.1. punktā minētajām prasībām vai ja šā tipa transportlīdzeklis neiztur 8.3. punktā noteiktās pārbaudes.
10.2. Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā par šādu atsaukšanu tūlīt informē citas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, šajā nolūkā izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās lieliem burtiem ierakstīta piezīme “APSTIPRINĀJUMS ATSAUKTS”, kas apstiprināta ar parakstu un datēta.
11. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas šī iestāde par šādu izbeigšanu informē citas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, šajā nolūkā izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās lieliem burtiem ierakstīta piezīme “RAŽOŠANA IZBEIGTA”, kas apstiprināta ar parakstu un datēta.
12. PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE
Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā atteikumu, paplašinājumu vai atsaukumu.
(1) Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punkts.
(2) 1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments: ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.1;
PAPILDINĀJUMS
TO TRANSPORTLĪDZEKĻA DATU SARAKSTS, KURI VAJADZĪGI APSTIPRINĀJUMAM SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM Nr. 90
|
1. |
Transportlīdzekļa tipa apraksts: |
|
1.1. |
Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme, ja pieejami: |
|
1.2. |
Transportlīdzekļa kategorija: |
|
1.3. |
Transportlīdzekļa tips saskaņā ar apstiprinājumu atbilstoši Noteikumiem Nr. 78: |
|
1.4. |
To transportlīdzekļu modeļi vai tirdzniecības nosaukumi, kas veido transportlīdzekļa tipu, ja pieejami: |
|
1.5. |
Ražotāja nosaukums un adrese: |
|
2. |
Bremžu uzliku marka un tips: |
|
3. |
Transportlīdzekļa minimālā masa: |
|
3.1. |
Masas sadalījums pa asīm (maksimālā vērtība): |
|
4. |
Transportlīdzekļa pilnmasa: |
|
4.1. |
Masas sadalījums pa asīm (maksimālā vērtība): |
|
5. |
Vmaks. km/h |
|
6. |
Riepu un riteņu izmēri: |
|
7. |
Neatkarīgu bremžu sistēmu konfigurācija: |
|
8. |
Bremžu vārstu specifikācijas (attiecīgos gadījumos): |
|
8.1. |
Bremzēšanas spēku regulatora regulēšanas specifikācijas: |
|
8.2. |
Spiediena vārsta regulējums: |
|
9. |
Bremzes specifikācija: |
|
9.1. |
Diska bremžu tips (piem., virzuļu skaits, diametrs(-i), ventilējams vai vienlaidu disks): |
|
9.2. |
Trumuļa bremžu tips (piem., viencilindra, virzuļa izmērs un bremzes trumuļa izmēri) |
|
10. |
Galvenā cilindra tips un izmērs (attiecīgos gadījumos): |
2. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZKĀRTOJUMS
A PARAUGS
(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)
Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz bremzēm ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E11) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 78 un ar apstiprinājuma numuru 032439. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka tad, kad apstiprinājums tika piešķirts, Noteikumos Nr. 78 jau bija iekļauta 03. grozījumu sērija.
B PARAUGS
(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)
Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E11) atbilstoši Noteikumiem Nr. 78 un Nr. 40 (*1). Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka datumos, kad piešķirti šie apstiprinājumi, Noteikumos Nr. 78 bija ietverta 03. grozījumu sērija un Noteikumi Nr. 40 bija to sākotnējā redakcijā.
(*1) Šis numurs norādīts tikai kā piemērs.
3. PIELIKUMS
TESTU APSTĀK ĻI, PROCEDŪRAS UN VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS
1. VISPĀRĪGI
1.1. Testu virsmas:
1.1.1. Augstas berzes virsma:
|
a) |
izmantojama visiem dinamiskajiem bremžu testiem, izņemot ABS testus, kuriem paredzēta zemas berzes virsma; |
|
b) |
testa vieta ir tīra un līdzena virsma ar slīpumu ≤ 1 %; |
|
c) |
virsmas nominālais bremzēšanas maksimuma koeficients (PBC) ir 0,9, ja vien nav noteikts citādi. |
1.1.2. Zemas berzes virsma:
|
a) |
izmantojama visiem dinamiskajiem bremžu testiem, kuriem paredzēta zemas berzes virsma; |
|
b) |
testa vieta ir tīra un līdzena virsma ar slīpumu ≤ 1 %; |
|
c) |
virsmas PBC ir ≤ 0,45. |
1.1.3. PBC mērīšana
PBC mēra, kā noteikusi apstiprinātāja iestāde, izmantojot vai nu:
|
a) |
Amerikas Materiālu un izmēģinājumu biedrības (ASTM) E1136 – 93 (2003. g. atkārtoti apstiprinātā redakcija) standarta testa riepu saskaņā ar ASTM metodi E1337-90 (2002. g. atkārtoti apstiprināta redakcija) pie ātruma 40 mph (jūdzes stundā); vai arī |
|
b) |
šā pielikuma papildinājumā norādīto metodi. |
1.1.4. Stāvbremzes sistēmas testi
Norādītajai testa slīpnei ir tīra un sausa virsma, kas nedeformējas transportlīdzekļa masas ietekmē.
1.1.5. Testa joslas platums
Divriteņu transportlīdzekļiem (L1 un L3 kategorijas transportlīdzekļi) testa joslas platums ir 2,5 m.
Trīsriteņu transportlīdzekļiem (L2, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļi) testa joslas platums ir 2,5 m plus transportlīdzekļa platums.
1.2. Apkārtējās vides temperatūra
Apkārtējās vides temperatūra ir starp 4 °C un 45 °C.
1.3. Vēja ātrums
Vēja ātrums nav lielāks par 5 m/s.
1.4. Testa ātruma pielaide
Testa ātruma pielaide ir ± 5 km/h.
Ja faktiskais testa ātrums atšķiras no paredzētā testa ātruma, faktisko bremzēšanas ceļu koriģē, izmantojot šo noteikumu 5.3.2. punktā iekļauto formulu.
1.5. Automātiskā transmisija
Transportlīdzekļiem ar automātisko transmisiju veic visus testus – neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti “pievienotam” vai “atvienotam” dzinējam.
Ja automātiskajai transmisijai ir neitrāls stāvoklis, to izvēlas testiem, kuriem ir norādīts, ka dzinējam jābūt “atvienotam”.
1.6. Transportlīdzekļa atrašanās vieta un riteņu bloķēšanās:
|
a) |
pirms katras bremzēšanas transportlīdzeklis atrodas testa joslas vidū; |
|
b) |
bremzēšanas veic tā, lai transportlīdzekļa riteņi nenokļūtu ārpus attiecīgās testa joslas un tā, lai tie nebloķētos. |
1.7. Testu secība
|
Testu kārtība |
Punkts |
||
|
3. |
||
|
4. |
||
|
5. |
||
|
6. |
||
|
7. |
||
|
|
||
|
8. |
||
|
9. |
||
|
10. |
||
|
11. |
2. SAGATAVOŠANĀS
2.1. Dzinēja tukšgaitas apgriezieni
Dzinēja tukšgaitas apgriezienus iestata atbilstīgi ražotāja specifikācijai.
2.2. Riepu spiedieni
Riepas tiek piesūknētas saskaņā ar ražotāja specifikāciju atbilstoši transportlīdzekļa noslodzei testa laikā.
2.3. Vadības ierīču darbināšanas punkti un virziens
Attiecībā uz rokas vadības sviru spēku (F) pieliek vadības ierīces priekšējai virsmai perpendikulāri sviras rotācijas centra asij un tās galējam punktam plaknē, gar kuru vadības svira rotē (sk. attēlu).
Spēku pieliek punktā, kas atrodas 50 mm no vadības sviras galējā punkta, to mērot gar asi starp sviras rotācijas centra asi un tās galējo punktu.
sviras rotācijas centrs
50 mm
Attiecībā uz kājas vadības pedāli spēku pieliek vadības pedāļa centram, taisnā leņķī pret to.
2.4. Bremžu temperatūras mērīšana
Saskaņā ar apstiprinātājas iestādes noteikto bremžu temperatūru mēra aptuvenajā diska vai trumuļa bremzēšanas virsmas centrā, izmantojot:
|
a) |
berzes termopāri, kas atrodas saskarē ar diska vai trumuļa virsmu; vai |
|
b) |
termopāri, kas ir iestrādāts berzes materiālā. |
2.5. Piestrādes procedūra
Pirms veiktspējas novērtēšanas transportlīdzekļa bremzes piestrādā. Šo procedūru var veikt ražotājs:
|
a) |
transportlīdzeklis viegli piekrauts; |
|
b) |
dzinējs atvienots; |
|
c) |
testa ātrums:
|
i) |
sākotnējais ātrums:
50 km/h vai 0,8 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks;
ii) |
beigu ātrums =
5 līdz 10 km/h;
|
d) |
bremžu iedarbināšana: katru darba bremžu sistēmas vadības ierīci darbina atsevišķi; |
|
e) |
transportlīdzekļa palēninājums:
|
|
f) |
palēninājumu skaits: 100 katrai bremžu sistēmai; |
|
g) |
bremžu sākotnējā temperatūra pirms katras bremžu iedarbināšanas reizes ≤ 100 °C; |
|
h) |
pirmajai bremzēšanai paātrina transportlīdzekli līdz sākotnējam ātrumam un pēc tam noteiktajos apstākļos darbina bremžu vadības ierīci, līdz ir sasniegts beigu ātrums. Pēc tam paātrina transportlīdzekli līdz sākotnējam ātrumam un saglabā to tik ilgi, līdz bremžu temperatūra nokrītas līdz norādītajai sākuma vērtībai. Kad šie nosacījumi ir izpildīti, no jauna iedarbina bremzes, kā noteikts. Atkārto šo procedūru, līdz ir sasniegts norādītais palēninājumu skaits. Pēc piestrādes noregulē bremzes saskaņā ar ražotāja norādījumiem. |
3. SAUSĀS BREMZĒŠANAS TESTS – DARBINA VIENU BREMŽU VADĪBAS IERĪCI
3.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
Šo testu veic visām transportlīdzekļu kategorijām; |
|
b) |
piekrauts: transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar CBS un dalītu darba bremžu sistēmu: papildus testam, kad transportlīdzeklis ir piekrauts, to testē arī viegli piekrautā stāvoklī; |
|
c) |
dzinējs atvienots. |
3.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums:
|
|
c) |
bremžu iedarbināšana: katru darba bremžu sistēmas vadības ierīci darbina atsevišķi; |
|
d) |
bremžu iedarbināšanas spēks:
|
|
e) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 6 bremzēšanas; |
|
f) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, ievērojot šā punkta nosacījumus. |
3.3. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 3.2. punktā noteikto testa procedūru, bremzēšanas ceļš ir, kā norādīts tabulas 2. slejā vai arī MFDD ir, kā norādīts tabulas 3. slejā.
|
1. sleja |
2. sleja |
|
3. sleja |
|
Transportlīdzekļa kategorija |
BREMZĒŠANAS CEĻŠ (S) Kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) |
|
MFDD |
|
Atsevišķa bremžu sistēma, tikai priekšējā(-o) riteņa(-u) bremzēšana: |
|||
|
L1 |
S ≤ 0,1 V + 0,0111 V2 |
|
≥ 3,4 m/s2 |
|
L2 |
S ≤ 0,1 V + 0,0143 V2 |
≥ 2,7 m/s2 |
|
|
L3 |
S ≤ 0,1 V + 0,0087 V2 |
≥ 4,4 m/s2 |
|
|
L5 |
Neattiecas |
Neattiecas |
|
|
L4 |
S ≤ 0,1 V + 0,0105 V2 |
|
≥ 3,6 m/s2 |
|
Atsevišķa bremžu sistēma, tikai pakaļējā(-o) riteņa(-u) bremzēšana: |
|||
|
L1 |
S ≤ 0,1 V + 0,0143 V2 |
|
≥ 2,7 m/s2 |
|
L2 |
S ≤ 0,1 V + 0,0143 V2 |
≥ 2,7 m/s2 |
|
|
L3 |
S ≤ 0,1 V + 0,0133 V2 |
≥ 2,9 m/s2 |
|
|
L5 |
Neattiecas |
Neattiecas |
|
|
L4 |
S ≤ 0,1 V + 0,0105 V2 |
|
≥ 3,6 m/s2 |
|
Transportlīdzekļi ar CBS vai dalītām bremžu sistēmām: piekrautam un viegli piekrautam transportlīdzeklim: |
|||
|
L1 un L2 |
S ≤ 0,1 V + 0,0087 V2 |
|
≥ 4,4 m/s2 |
|
L3 |
S ≤ 0,1 V + 0,0076 V2 |
≥ 5,1 m/s2 |
|
|
L5 |
S ≤ 0,1 V + 0,0077 V2 |
≥ 5,0 m/s2 |
|
|
L4 |
S ≤ 0,1 V + 0,0071 V2 |
|
≥ 5,4 m/s2 |
|
Transportlīdzekļi ar CBS, papildu darba bremžu sistēmas: |
|||
|
VISAS |
S ≤ 0,1 V + 0,0154 V2 |
|
≥ 2,5 m/s2 |
4. SAUSĀS BREMZĒŠANAS TESTS – DARBINA VISAS DARBA BREMŽU VADĪBAS IERĪCES
4.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic L3, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
viegli piekrauti; |
|
c) |
dzinējs atvienots. |
4.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums: 100 km/h vai 0,9 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks; |
|
c) |
bremžu iedarbināšana: vienlaicīga abu darba bremžu vadības ierīču darbināšana, ja tādas ir divas, vai vienīgās darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšana, ja ir darba bremžu sistēma, kas darbojas uz visiem riteņiem; |
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
e) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 6 bremzēšanas; |
|
f) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīces, ievērojot šā punkta nosacījumus. |
4.3. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 4.2. punktā noteikto testa procedūru, bremzēšanas ceļš (S) ir S ≤ 0,0060 V2 (kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)).
5. LIELA ĀTRUMA TESTS
5.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic L3, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
tests nav jāveic transportlīdzekļiem ar Vmaks. ≤ 125 km/h; |
|
c) |
viegli piekrauti; |
|
d) |
dzinējs savienots ar transmisiju augstākajā pārnesumā. |
5.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
|
|
c) |
bremžu iedarbināšana: vienlaicīga abu darba bremžu vadības ierīču darbināšana, ja tādas ir divas, vai vienīgās darba bremžu sistēmas vadības ierīces darbināšana, ja ir darba bremžu sistēma, kas darbojas uz visiem riteņiem; |
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
e) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 6 bremzēšanas; |
|
f) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci(-es), ievērojot šā punkta nosacījumus. |
5.3. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 5.2. punktā noteikto testa procedūru:
|
a) |
bremzēšanas ceļš (S) ir ≤ 0,1 V + 0,0067 V2 (kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) vai |
|
b) |
MFDD ir ≥ 5,8 m/s2. |
6. SLAPJU BREMŽU TESTS
6.1. Vispārīgi:
|
a) |
tests sastāv no divām daļām, ko secīgi veic katrai bremžu sistēmai, proti:
|
|
b) |
šis tests nav piemērojams stāvbremzei, ja vien tā nav papildbremze; |
|
c) |
šo testu neveic trumuļu bremzēm vai pilnībā slēgtām disku bremzēm, ja vien tām nav ventilācijas atveru vai vaļēju skatatveru; |
|
d) |
šajā testā transportlīdzeklis ir jāaprīko ar instrumentiem, kas nepārtraukti reģistrē bremžu vadības ierīcei pielikto spēku un transportlīdzekļa palēninājumu. MFDD un bremzēšanas ceļa mērījumi šajā gadījumā nav piemēroti. |
6.2. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic visām transportlīdzekļu kategorijām; |
|
b) |
piekrauts: transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar CBS un dalītu darba bremžu sistēmu: papildus testam, kad transportlīdzeklis ir piekrauts, to testē arī viegli piekrautā stāvoklī; |
|
c) |
dzinējs atvienots; |
|
d) |
katru bremzi aprīko ar ūdens izsmidzināšanas iekārtu:
|
6.3. Pamattests
6.3.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
katrai bremžu sistēmai veic šā pielikuma 3. iedaļā noteikto testu (sausās bremzēšanas tests – darbina vienu bremžu vadības ierīci), bet, pieliekot bremžu vadības ierīcei tādu spēku, lai iegūtais transportlīdzekļa palēninājums būtu 2,5 – 3,0 m/s2, un nosaka:
|
|
b) |
veic trīs pamattestus un aprēķina i), ii) un iii) apakšpunktā izmērīto lielumu vidējo vērtību. |
6.4. Bremzēšana ar slapjām bremzēm
6.4.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
transportlīdzekli vada testa ātrumā, kas paredzēts 6.3. punktā noteiktajam pamattestam, ūdens izsmidzināšanas iekārta darbojas uz bremzi(-ēm), ko paredzēts testēt, un bremžu sistēma netiek darbināta; |
|
b) |
pēc ≥ 500 m pieliek vidējo bremžu vadības ierīcei pielikto spēku, kas testējamajai bremžu sistēmai noteikts pamattestā; |
|
c) |
mēra transportlīdzekļa vidējo palēninājumu laikposmā no 0,5 līdz 1,0 sekundei pēc bremžu vadības ierīces iedarbināšanas punkta; |
|
d) |
mēra transportlīdzekļa maksimālo palēninājumu visas bremzēšanas laikā, bet neņemot vērā pēdējās 0,5 sekundes. |
6.5. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 6.4.1. punktā noteikto testa procedūru, slapju bremžu palēninājuma veiktspēja ir šāda:
|
a) |
vērtība, kas izmērīta saskaņā ar 6.4.1. punkta c) apakšpunktu ≥ 60 % no palēninājuma vidējām vērtībām, kas reģistrētas 6.3.1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktajā pamattestā, t. i., 0,5 līdz 1,0 sekunžu laikposmā pēc bremžu vadības ierīces darbināšanas punkta; un |
|
b) |
vērtība, kas izmērīta saskaņā ar 6.4.1. punkta d) apakšpunktu ≤ 120 % no palēninājuma vidējām vērtībām, kas reģistrētas 6.3.1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteiktajā pamattestā, t. i., visas bremzēšanas laikā, bet neņemot vērā pēdējās 0,5 sekundes. |
7. SAKARSUŠU BREMŽU EFEKTIVITĀTES MAZINĀŠANĀS TESTS
7.1. Vispārīgi:
|
a) |
tests sastāv no trim daļām, ko secīgi veic katrai bremžu sistēmai, proti:
|
|
b) |
šo testu veic L3, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
c) |
šo testu neveic stāvbremzes sistēmām un papildu darba bremžu sistēmām; |
|
d) |
visas bremzēšanas veic piekrautam transportlīdzeklim; |
|
e) |
sakarsēšanas procedūrai transportlīdzeklis ir jāaprīko ar instrumentiem, kas nepārtraukti reģistrē bremžu vadības ierīcei pielikto spēku un transportlīdzekļa palēninājumu. MFDD un bremzēšanas ceļa mērījumi sakarsēšanas procedūrai nav piemēroti. Pamattestā un bremzēšanas ar sakarsušām bremzēm testā ir jāmēra vai nu MFDD, vai arī bremzēšanas ceļš. |
7.2. Pamattests
7.2.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
dzinējs atvienots.
7.2.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums: 60 km/h vai 0,9 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks; |
|
c) |
bremžu iedarbināšana: katru darba bremžu sistēmas vadības ierīci darbina atsevišķi; |
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
e) |
paātrina transportlīdzekli līdz testa ātrumam, darbina bremžu vadības ierīci atbilstoši minētajiem nosacījumiem un reģistrē spēku, ar kādu jādarbina vadības ierīce, lai sasniegtu transportlīdzekļa bremzēšanas veiktspēju, kas norādīta šā pielikuma 3.3. punkta tabulā. |
7.3. Sakarsēšanas procedūra
7.3.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
dzinēja transmisija:
|
i) |
no norādītā testa ātruma līdz 50 % no norādītā testa ātruma: pievienots, ar ieslēgtu augstāko piemēroto pārnesumu tā, lai dzinēja apgriezieni saglabātos augstāki nekā ražotāja noteiktie tukšgaitas apgriezieni; |
|
ii) |
no 50 % no norādītā testa ātruma līdz stacionāram stāvoklim: atvienots. |
7.3.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra tikai pirms pirmās bremzēšanas: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums:
|
|
c) |
bremžu iedarbināšana: katru darba bremžu sistēmas vadības ierīci darbina atsevišķi; |
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
e) |
veic bremzēšanu saskaņā ar šā punkta nosacījumiem un pēc tam nekavējoties izmanto maksimālo paātrinājumu, lai sasniegtu norādīto ātrumu, un uztur šādu ātrumu līdz nākamajai bremzēšanai. |
7.4. Bremzēšana ar sakarsušām bremzēm
7.4.1. Testa apstākļi un procedūra:
Ar bremžu sistēmu, kas ir sakarsēta saskaņā ar 7.3. punktā aprakstīto procedūru, veic vienu bremzēšanu atbilstoši nosacījumiem, ko izmanto pamattestā (7.2. punkts). Šo bremzēšanu veic vienas minūtes laikā pēc tam, kad ir pabeigta 7.3. punktā noteiktā procedūra, ar bremžu vadības ierīces iedarbināšanas spēku, kas mazāks vai vienāds ar spēku, kas izmantots 7.2. punktā noteiktajā testā.
7.5. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 7.4.1. punktā noteikto testa procedūru:
|
a) |
bremzēšanas ceļš: S2 ≤ 1,67 S1 – 0,67 × 0,1V kur:
|
|
b) |
MFDD ≥ 60 % no MFDD, kas reģistrēts 7.2. punktā noteiktajā testā. |
8. STĀVBREMZES SISTĒMAS TESTS – TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS APRĪKOTI AR STĀVBREMZĒM
8.1. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic L2, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
piekrauts; |
|
c) |
dzinējs atvienots. |
8.2. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa virsmas slīpums = 18 %; |
|
c) |
bremžu iedarbināšanas spēks:
|
|
d) |
testa pirmajā daļā transportlīdzekli novieto uz slīpās testa virsmas virzienā uz augšu, izmantojot stāvbremzes sistēmu un ievērojot šajā punktā noteiktos nosacījumus. Ja transportlīdzeklis turpina atrasties stacionārā stāvoklī, sāk testa perioda mērījumu. |
|
e) |
pēc tam, kad ir pabeigts tests, transportlīdzeklim atrodoties virzienā uz augšu, to pašu testa procedūru atkārto, transportlīdzeklim atrodoties virzienā uz leju. |
8.3. Veiktspējas prasības:
veicot testu saskaņā ar 8.2. punktā noteikto testa procedūru, stāvbremzes sistēma notur transportlīdzekli stacionārā stāvoklī 5 minūtes, kad transportlīdzeklis atrodas uz slīpās virsmas virzienā gan uz augšu, gan uz leju.
9. ABS TESTI
9.1. Vispārīgi:
|
a) |
šos testus veic tikai ABS, kas uzstādītas L1 un L3 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
šos testus veic, lai pārliecinātos par ar ABS aprīkotu bremžu sistēmu veiktspēju un to veiktspēju, ja notiek ABS elektrosistēmas atteice; |
|
c) |
“pilna cikliska darbība” nozīmē to, ka pretbloķēšanas sistēma atkārtoti modulē bremzēšanas spēku, lai novērstu tieši kontrolēto riteņu bloķēšanos; |
|
d) |
riteņu bloķēšanās ir pieļaujama, ja vien transportlīdzekļa stabilitāte netiek ietekmēta tiktāl, ka operatoram ir jāatlaiž vadības ierīce vai arī kāds transportlīdzekļa ritenis izvirzās ārpus testa joslas. |
Testu sērija ietver šādus atsevišķus testus, kurus drīkst veikt jebkurā secībā:
|
ABS TESTI |
PUNKTS |
||
|
9.3. |
||
|
9.4. |
||
|
9.5. |
||
|
9.6. |
||
|
9.7. |
||
|
9.8. |
9.2. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
viegli piekrauts; |
|
b) |
dzinējs atvienots. |
9.3. Bremzēšanas uz augstas berzes virsmas
9.3.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums: 60 km/h vai 0,9 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks; |
|
c) |
bremžu iedarbināšana: vienlaicīga abu darba bremžu vadības ierīču iedarbināšana, ja tādas ir divas, vai vienīgās darba bremžu vadības ierīces iedarbināšana, ja ir darba bremžu sistēma, kas darbojas uz visiem riteņiem; |
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks: pieliktais spēks ir tāds, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu, ka katras bremzēšanas laikā līdz pat ātrumam 10 km/h notiek pilna cikliska ABS darbība; |
|
e) |
ja viens ritenis nav aprīkots ar ABS, šā riteņa darba bremzes vadības ierīces darbināšanas spēks ir mazāks nekā spēks, pie kura notiek riteņa bloķēšanās; |
|
f) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 6 bremzēšanas; |
|
g) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, ievērojot šā punkta nosacījumus. |
9.3.2. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 9.3.1. punktā minētajām testu procedūrām:
|
a) |
bremzēšanas ceļš (S) ir ≤ 0,0063V2 (kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) vai MFDD ir ≥ 6,17 m/s2 un |
|
b) |
nenotiek riteņu bloķēšanās, un transportlīdzekļa riteņi neizvirzās ārpus testa joslas. |
9.4. Bremzēšanas uz zemas berzes virsmas
9.4.1. Testa apstākļi un procedūra:
kā noteikts 9.3.1. punktā, bet uz zemas, nevis augstas berzes virsmas;
9.4.2. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 9.4.1. punktā noteiktajām testa procedūrām:
|
a) |
bremzēšanas ceļš (S) ir ≤ 0,0056V2/P (kur V ir norādītais testa ātrums (km/h), P ir bremzēšanas maksimuma koeficients un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) vai MFDD ir ≥ 6,87 × P (m/s2) un |
|
b) |
nenotiek riteņu bloķēšanās, un transportlīdzekļa riteņi neizvirzās ārpus testa joslas. |
9.5. Riteņu bloķēšanās pārbaudes uz augstas un zemas berzes virsmām:
9.5.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
testa virsmas:
|
|
b) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
c) |
testa ātrums:
|
|
d) |
bremžu iedarbināšana:
|
|
e) |
bremžu darbināšanas spēks: pieliktais spēks ir tāds, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu, ka katras bremzēšanas laikā līdz pat ātrumam 10 km/h notiek pilna cikliska ABS darbība; |
|
f) |
bremžu iedarbināšanas ātrums: bremžu vadības ierīces darbināšanas spēku pieliek 0,2–0,5 sekundēs; |
|
g) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 3 bremzēšanas; |
|
h) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, ievērojot šā punkta nosacījumus. |
9.5.2. Veiktspējas prasības:
kad bremzes testē saskaņā ar 9.5.1. punktā noteiktajām testa procedūrām, nenotiek riteņu bloķēšanās, un transportlīdzekļa riteņi neizvirzās ārpus testa joslas.
9.6. Riteņu bloķēšanās pārbaude – pāreja no augstas berzes virsmas uz zemas berzes virsmu
9.6.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
testa virsmas: augstas berzes virsma, aiz kuras tūlīt seko zemas berzes virsma; |
|
b) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
c) |
testa ātrums: tāds ātrums, lai punktā, kurā transportlīdzeklis šķērso robežu starp augstas un zemes berzes virsmu, ātrums būtu 50 km/h vai 0,5Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no tiem ir zemāks; |
|
d) |
bremžu iedarbināšana:
|
|
e) |
bremžu darbināšanas spēks: pieliktais spēks ir tāds, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu, ka katras bremzēšanas laikā līdz pat ātrumam 10 km/h notiek pilna cikliska ABS darbība; |
|
f) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 3 bremzēšanas; |
|
g) |
katrai bremzēšanai paātrina transportlīdzekli līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, pirms transportlīdzeklis ir sasniedzis robežlīniju starp abām atšķirīgas berzes virsmām. |
9.6.2. Veiktspējas prasības:
kad bremzes testē saskaņā ar 9.6.1. punktā noteiktajām testa procedūrām, nenotiek riteņu bloķēšanās, un transportlīdzekļa riteņi neizvirzās ārpus testa joslas.
9.7. Riteņu bloķēšanās pārbaude – pāreja no zemas berzes virsmas uz augstas berzes virsmu
9.7.1. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
testa virsmas: zemas berzes virsma, aiz kuras tūlīt seko augstas berzes virsma ar PBC ≥ 0,8; |
|
b) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
c) |
testa ātrums: tāds ātrums, lai punktā, kurā transportlīdzeklis šķērso robežu starp zemas un augstas berzes virsmu, ātrums būtu 50 km/h vai 0,5 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no tiem ir zemāks; |
|
d) |
bremžu iedarbināšana:
|
|
e) |
bremžu darbināšanas spēks: pieliktais spēks ir tāds, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu, ka katras bremzēšanas laikā līdz pat ātrumam 10 km/h notiek pilna cikliska ABS darbība; |
|
f) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 3 bremzēšanas; |
|
g) |
katrai bremzēšanai paātrina transportlīdzekli līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, pirms transportlīdzeklis ir sasniedzis robežlīniju starp abām atšķirīgas berzes virsmām; |
|
h) |
reģistrē transportlīdzekļa nepārtraukto palēninājumu. |
9.7.2. Veiktspējas prasības:
|
a) |
kad bremzes testē saskaņā ar 9.7.1. punktā noteiktajām testa procedūrām, nenotiek riteņu bloķēšanās, un transportlīdzekļa riteņi neizvirzās ārpus testa joslas. |
|
b) |
1 sekundes laikā pēc tam, kad pakaļējais ritenis šķērso robežlīniju starp zemas un augstas berzes virsmu, transportlīdzekļa palēninājums pieaug. |
9.8. Bremzēšanas ar ABS elektrosistēmas atteici
9.8.1. Testa apstākļi un procedūra:
veic šā pielikuma 3. iedaļā noteikto testu (sausās bremzēšanas tests – darbina vienu bremžu vadības ierīci) ar atslēgtu ABS elektrosistēmu, piemērojot nosacījumus, kas atbilst attiecīgajai bremžu sistēmai un testējamajam transportlīdzeklim;
9.8.2. Veiktspējas prasības:
kad bremzes testē saskaņā ar 9.8.1. punktā noteikto testa procedūru:
|
a) |
sistēma atbilst šo noteikumu 5.1.13. punktā noteiktajām prasībām par atteiču brīdinājumiem; un |
|
b) |
minimālās prasības attiecībā uz bremzēšanas ceļu vai MFDD ir, kā noteikts šā pielikuma 3.3. punkta tabulas attiecīgi 2. vai 3. slejā iedaļā “Atsevišķa bremžu sistēma, tikai pakaļējā(-o) riteņa(-u) bremzēšana”. |
10. DAĻĒJAS ATTEICES TESTS – DALĪTĀM DARBA BREMŽU SISTĒMĀM
10.1. Vispārīga informācija:
|
a) |
šo testu veic tikai transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar dalītām bremžu sistēmām; |
|
b) |
šis tests ir paredzēts, lai pārbaudītu atlikušās apakšsistēmas darbību gadījumā, ja ir notikusi atteice, kas saistīta ar noplūdi no hidrauliskās sistēmas. |
10.2. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic L3, L5 un L4 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
viegli piekrauts; |
|
c) |
dzinējs atvienots. |
10.3. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrumi: 50 km/h un 100 km/h vai 0,8 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks; |
|
c) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
d) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis atbilst veiktspējas prasībām, maksimāli 6 bremzēšanas katram testa ātrumam; |
|
e) |
veic izmaiņas darba bremžu sistēmā, lai izraisītu pilnīgu bremzēšanas zudumu kādā vienā apakšsistēmā. Pēc tam katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci, ievērojot šā punkta nosacījumus; |
|
f) |
atkārto šo testu katrai apakšsistēmai. |
10.4. Veiktspējas prasības:
kad bremzes testē saskaņā ar 10.3. punktā noteikto testa procedūru:
|
a) |
sistēma atbilst šo noteikumu 5.1.11. punktā noteiktajām prasībām par atteiču brīdinājumiem; un |
|
b) |
bremzēšanas ceļš (S) ir ≤ 0,1 V + 0,0117 V2 (kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) vai MFDD ir ≥ 3,3 m/s2. |
11. AR PASTIPRINĀTĀJU APRĪKOTAS BREMŽU SISTĒMAS ATTEICES TESTS
11.1. Vispārīga informācija:
|
a) |
testu neveic, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar citu atsevišķu darba bremžu sistēmu; |
|
b) |
šis tests ir paredzēts, lai pārbaudītu darba bremžu sistēmas veiktspēju gadījumā, ja ir notikusi pastiprinātāja atteice. |
11.2. Testa apstākļi un procedūra:
veic šā pielikuma 3. iedaļā noteikto testu (sausās bremzēšanas tests – darbina vienu bremžu vadības ierīci) katrai darba bremžu sistēmai ar atspējotu pastiprinātāju.
11.3. Veiktspējas prasības
Kad bremzes testē saskaņā ar 11.2. punktā noteikto testa procedūru, bremzēšanas ceļš ir, kā norādīts tabulas 2. slejā, vai arī MFDD ir, kā norādīts 3. slejā.
|
1. sleja |
2. sleja |
|
3. sleja |
|
Transportlīdzekļa kategorija |
BREMZĒŠANAS CEĻŠ (S) (Kur V ir norādītais testa ātrums (km/h) un S ir nepieciešamais bremzēšanas ceļš (m)) |
|
MFDD |
|
Viena bremžu sistēma |
|||
|
L1 |
S ≤ 0,1 V + 0,0143 V2 |
|
≥ 2,7 m/s2 |
|
L2 |
S ≤ 0,1 V + 0,0143 V2 |
≥ 2,7 m/s2 |
|
|
L3 |
S ≤ 0,1 V + 0,0133 V2 |
≥ 2,9 m/s2 |
|
|
L4 |
S ≤ 0,1 V + 0,0105 V2 |
|
≥ 3,6 m/s2 |
|
Transportlīdzekļi ar CB vai SSBS |
|||
|
VISAS |
S ≤ 0,1 V + 0,0154 V2 |
|
≥ 2,5 m/s2 |
Jāievēro, ka, ja pastiprinātāju var aktivizēt ar vairāk nekā vienu vadības ierīci, iepriekš minēto veiktspēju sasniedz, kad katra vadības ierīce tiek darbināta atsevišķi.
(1) Sakarsušu bremžu efektivitātes mazināšanās testu vienmēr veic kā pēdējo.
PAPILDINĀJUMS
ALTERNATĪVA METODE BREMZĒŠANAS MAKSIMUMA (PBC) NOTEIKŠANAI
(sk. šā pielikuma 1.1.3. punktu)
1.1. Vispārīgi:
|
a) |
šā testa mērķis ir noteikt PBC transportlīdzekļa tipam, kad to bremzē uz 3. pielikuma 1.1.1. un 1.1.2. punktā aprakstītajām testa virsmām; |
|
b) |
šis tests sastāv no vairākām bremzēšanām, izmantojot atšķirīgus bremžu vadības ierīcei pieliktus spēkus. Abus riteņus bremzē vienlaicīgi līdz punktam, ko sasniedz pirms riteņu bloķēšanās, lai iegūtu maksimālu transportlīdzekļa palēninājumu uz konkrētās testa virsmas; |
|
c) |
transportlīdzekļa maksimālais palēninājums ir lielākā vērtība, kas reģistrēta visu testa bremzēšanu laikā; |
|
d) |
bremzēšanas maksimuma koeficientu (PBC) aprēķina no tās testa bremzēšanas, kurā iegūst transportlīdzekļa maksimālo palēninājumu, šādi:
kur:
Piezīme: Transportlīdzekļiem, kas nespēj sasniegt testa ātrumu 50 km/h, PBC mēra šādi:
kur:
|
|
e) |
PBC vērtību noapaļo līdz trim cipariem aiz komata. |
1.2. Transportlīdzekļa stāvoklis:
|
a) |
šo testu veic L1 un L3 kategorijas transportlīdzekļiem; |
|
b) |
pretbloķēšanas sistēma ir atslēgta vai nedarbojas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu diapazonā no 40 km/h līdz 20 km/h; |
|
c) |
viegli piekrauts; |
|
d) |
dzinējs atvienots. |
1.3. Testa apstākļi un procedūra:
|
a) |
bremžu sākotnējā temperatūra: ≥ 55 °C un ≤ 100 °C; |
|
b) |
testa ātrums: 60 km/h vai 0,9 Vmaks. – atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir mazāks; |
|
c) |
bremžu iedarbināšana:
|
|
d) |
bremžu darbināšanas spēks:
|
|
e) |
bremzēšanu skaits: līdz transportlīdzeklis sasniedz tā maksimālo palēninājumu; |
|
f) |
katrai bremzēšanai transportlīdzekli paātrina līdz testa ātrumam un pēc tam darbina bremžu vadības ierīci(-es), ievērojot šā punkta nosacījumus. |