(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1193/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu citronskābes importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (“sākotnējie pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 6,6 % līdz 42,7 %.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/899/EK (3) pieņēma cenu saistības, kuras kopīgi piedāvāja seši Ķīnas ražotāji eksportētāji (tostarp ražotāju eksportētāju grupa) un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera.

(3)

Ar Lēmumu 2012/501/ES (4) Komisija atsauca piekrišanu saistībām, kuras bija piedāvājis viens no ražotājiem eksportētājiem, proti, Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd (Laiwu).

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par sākotnējo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2013. gada 2. augustā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu ražotāju vārdā, kas pārstāv 100 % Savienības citronskābes ražošanas apjoma, iesniedza SA Citrique Belge un Jungbunzlauer Austria AG (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, turpinātos.

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedza arī pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā tiktu izskatīts vienīgi dempings, ko veic Laiwu. Pieprasījuma iesniedzēji sniedza prima facie pierādījumus par to, ka kopš iepriekšējā izmeklēšanas perioda Laiwu ir palielinājis ražošanas jaudu un paplašinājis ražojumu klāstu.

(7)

Tā kā sākotnējā izmeklēšanā Laiwu tika piemērots tirgus ekonomikas režīms, pieprasījuma iesniedzēji dempinga starpības aprēķinu sniedza, pamatojoties uz salīdzinājumu starp ĶTR salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa) atbilstoši apgalvojumam, ka iekšzemes pārdošanas apjoms nav reprezentatīvs, un Laiwu cenu eksportam uz Savienību. Iegūtā dempinga starpība ir lielāka nekā pašreizējo pasākumu līmenis. Līdz ar to pieprasījuma iesniedzēji apgalvo, ka ar pasākumu turpmāku piemērošanu pašreizējā līmenī, kura pamatā bija iepriekš noteiktais dempinga līmenis, nepietiktu, lai neitralizētu kaitējumu izraisošā dempinga sekas. Pieprasījuma iesniedzēji turklāt apgalvoja, ka Laiwu, iespējams, vairs neatbilst tirgus ekonomikas režīma piemērošanas nosacījumiem.

(8)

Komisija 2013. gada 30. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu par ĶTR (“attiecīgā valsts”) izcelsmes citronskābes importu Savienībā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Procedūra ietvēra:

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Papildus Komisija par pārskatīšanu sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēties Kanādu. Attiecīgi Komisija informēja Kanādas ražotājus par procedūras sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā, iespējams, veiks ražotāju eksportētāju un importētāju atlasi.

(12)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Seši nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Neviens no tiem neiesniedza nekādas piezīmes.

(14)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Deviņi attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji (tostarp divi savstarpēji saistīti uzņēmumi) sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā lietas sarežģītību un attiecīgās ražošanas nozares struktūru, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza nekādas piezīmes par atlasi. Septiņi no minētajiem deviņiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bet divi atsauca sadarbības piedāvājumu.

(16)

Komisija saskaņā ar pamatergulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu uzņēmumam Laiwu nosūtīja TER pieprasījuma veidlapu.

(17)

Lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, Komisija nosūtīja anketas tiem septiņiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Atbildes iesniedza visi septiņi ražotāji eksportētāji. Lai attiecībā uz dempingu novērtētu, vai apstākļu maiņa ir paliekoša, Komisija nosūtīja atsevišķu anketu Laiwu. Uzņēmums atbildēja.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

a)   ražotāji Savienībā:

b)   importētāji:

c)   lietotāji:

d)   ražotāji eksportētāji ĶTR:

e)   ražotājs analogajā valstī:

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču izskatīšana attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes citronskābe (tostarp trinātrija citrāta dihidrāts), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (“attiecīgais ražojums”).

(21)

Citronskābi izmanto par plaša pielietojuma skābinātāju un pH regulatoru, piemēram, dzērienu, pārtikas, mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas un farmācijas preču ražošanā. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādi aģenti, ko izmanto ogļhidrātu mikrobioloģiskajā dziļumfermentācijā.

(22)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pielietojums:

(23)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik notiek dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc ĶTR importam piemēroto pasākumu iespējamās izbeigšanas.

(25)

Tā kā tiek uzskatīts, ka ĶTR nav tirgus ekonomikas valsts, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku. Šim mērķim bija jāizvēlas analoga trešā valsts (skatīt 9. apsvērumu).

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par analogo valsti izvēlēties Kanādu, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Neviena no tām neiesniedza nekādas piezīmes.

(27)

Sākotnējā izmeklēšanā analogā valsts bija Kanāda. Tā kā tas Kanādas uzņēmums, kurš bija gatavs sadarboties, ir vienīgais citronskābes ražotājs Kanādā un ir savstarpēji saistīts ar vienu no pieprasījuma iesniedzējiem, Komisija izskatīja iespēju sadarboties ar citām zināmām ražotājvalstīm, piemēram, ASV, Brazīliju, Taizemi un Ukrainu. Gatavību sadarboties izteica viens Brazīlijas un viens Taizemes uzņēmums, taču galu galā tie neatbildēja uz anketas jautājumiem. Prasīto informāciju sniedza tikai vienīgais Kanādas citronskābes ražotājs.

(28)

Pretēji ASV, Brazīlijai, Taizemei un Ukrainai, Kanādā citronskābes importam nav noteikti nekādi antidempinga maksājumi. Turklāt parastā muitas nodokļa likme ir 0 % (7).

(29)

Tā kā Kanādas tirgū ir brīva konkurence, Komisija secināja, ka Kanāda ir piemērota analogā valsts atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Normālo vērtību Komisija noteica, pamatojoties uz Kanādas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem.

(30)

Viens ražojuma veids analogajā valstī netiek ražots un pārdots, tādējādi to nebija iespējams salīdzināt ar attiecīgo ĶTR ražoto un uz Savienību eksportēto ražojuma veidu. Tāpēc šā ražojuma veida normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja izmaksām, kas rodas līdzīgā ražojuma ražošanā, un tām pieskaitot samērīgu summu par pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu.

(31)

Eksporta cenu Komisija noteica, pamatojoties uz Savienības neatkarīgo klientu faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām. Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izņemot Laiwu, eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem saskaņā ar saistībām.

(32)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas un kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(34)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(35)

Uz šā pamata pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatētas dempinga starpības, kas, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, bija līdz pat 38 %.

(36)

Sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz vienāds ar eksporta uz Savienību kopapjomu.

(37)

Saskaņā ar šo aprēķinu dempings uzrādījās pat tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības. Jāatgādina, ka saistībās paredzētā minimālā importa cena (“MIC”) balstījās uz kaitējumu neizraisošo cenu (mazākā maksājuma noteikums), un tādējādi ar saistībām netika pilnībā neitralizēts sākotnējā izmeklēšanā konstatētais dempings.

(38)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāatzīmē, ka šajā izmeklēšanā tika vērtēts, vai pastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju līdzšinējās rīcības izvērtējumu, bet ir jāizskata arī iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai līdzšinējās eksporta cenas ir ticams iespējamo turpmāko eksporta cenu rādītājs. Šajā sakarā jāatgādina, ka pieci uzņēmumi eksportu uz Savienību veic saskaņā ar saistībām. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šīs saistības ir ietekmējušas līdzšinējās eksporta cenas, padarot tās neuzticamas turpmākās eksporta rīcības noteikšanai.

(39)

Lai novērtētu, vai cenas eksportam uz Savienību, ņemot vērā saistību pastāvēšanu, ir uzticamas, cenas eksportam uz Savienību tika analizētas salīdzinājumā ar saistībās paredzēto MIC. Bija jāpārbauda, vai cenas eksportam uz Savienību ir noteiktas konkrētā līmenī galvenokārt saistībās paredzētās MIC dēļ, un attiecīgi – vai tās ir ilgtspējīgas. Šajā nolūkā Komisija skatījās, vai cenas eksportam uz Savienību, ņemot vērā katra uzņēmuma vidējās svērtās cenas, ir būtiski augstākas par MIC. Komisija turklāt skatījās, kādas šīs cenas ir salīdzinājumā ar cenām eksportam uz trešām valstīm.

(40)

Visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecās saistības, cenas eksportam uz Savienību vidēji bija MIC līmenī. Turklāt to cenas eksportam uz Savienību bija ievērojami augstākas par cenām eksportam uz trešām valstīm. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka tad, ja saistību nebūtu, cenas eksportam uz Savienību pietuvotos cenām eksportam uz citām trešām valstīm.

(41)

Tāpēc tika atzīts, ka saistības ir ietekmējušas cenas eksportam uz Savienību, kuras attiecīgie uzņēmumi, uz kuriem attiecās saistības, piemēroja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tādējādi šīs cenas nav pietiekami uzticamas, lai termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros tās izmantotu konstatējumiem par to, vai dempings turpināsies.

(42)

Tā kā saistību dēļ šajā lietā attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams noteikt uzticamu eksporta cenu, Komisija apsvēra citu iespēju, kā noteikt eksporta cenu, lai novērtētu, vai dempings varētu turpināties. Tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva citronskābi pasaules tirgū, Komisija pārbaudīja, vai faktiski samaksātās vai maksājamās cenas eksportam uz visām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija dempinga cenas.

(43)

Komisija šīs eksporta cenas salīdzināja ar normālo vērtību, kas tika noteikta analogajā valstī (skatīt 26. un turpmākos apsvērumus). Šādi noteiktās dempinga starpības ir diapazonā no 43 % līdz 85 %. Šīs dempinga starpības ir augstākas nekā dempinga starpības, kas bija noteiktas, balstoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda cenām eksportam uz Savienību (skatīt 36. apsvērumu).

(44)

Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji lēsa, ka citronskābes ražošanas neizmantotā jauda ĶTR pārsniedz ES kopējo gada pieprasījumu pēc citronskābes. Citronskābes ražošanas kopējā jauda tika lēsta 1 800 000 tonnu apmērā. Komisija uzskata, ka pieprasījuma iesniedzēju aplēses par neizmantoto jaudu ir pārāk augstas.

(45)

Neraugoties uz to, izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda. Neizmantotā jauda ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir aptuveni 192 000 tonnu, kas atbilst aptuveni 41 % no ES patēriņa.

(46)

Turklāt konkrētās nozares pētījumā IHS Chemical Economics Handbook (8), uz kuru vairākas personas atsaucās izmeklēšanas laikā, lēsts, ka ĶTR kopējā gada jauda 2012. gadā vairākkārt pārsniedza Savienības kopējo patēriņu. ĶTR “[ražošanas apjoms] 2012. gadā [atbilda] 59 % no pasaules ražošanas kopapjoma, un tās jauda, eksports un patēriņš 2012. gadā atbilda attiecīgi 69 %, 74 % un 12 % no attiecīgajiem pasaules rādītājiem” (9). Šie dati liecina, ka ĶTR kopumā ir ievērojama ražošanas jauda.

(47)

Kaut arī ir paredzams, ka patēriņš ĶTR augs, IHS Chemical Economics Handbook pētījumā lēsts, ka Ķīnas gada kopējais patēriņš ir daudz mazāks par Savienības tirgus patēriņu. Pieaugums laikā līdz 2018. gadam nepārsniegs Savienības pašreizējo patēriņu.

(48)

Šie dati apstiprina, ka Ķīnas ražošana un jauda ir galvenokārt vērstas uz eksportu.

(49)

Saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem par citronskābes cenām Ķīnas iekšzemes cenas bija par aptuveni 48 % zemākas nekā Savienības tirgū kopumā.

(50)

Tādējādi Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportam.

(51)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem bija vidēji par 40 % zemākas nekā uz Savienību.

(52)

Pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu spēcīgs cenu stimuls pārorientēt eksportu uz Savienību.

(53)

Šo secinājumu vēl pastiprina Laiwu cenu līmenis eksportam uz Savienību, kā arī Laiwu eksportam uz attiecīgi Savienību un trešām valstīm piemēroto cenu starpība.

(54)

Minēto secinājumu pamato arī zemās cenas ierobežota apjoma eksportam uz Savienību, kuras piemēro ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās šajā izmeklēšanā.

(55)

ĶTR kopējā ražošanas jauda (tostarp neizmantotā jauda) salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu vedina domāt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, palielinātos. Eksports, visticamāk, turpinātos par izteiktām dempinga cenām.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apšaubīja konstatējumu, ka saskaņā ar MIC saistībām iepriekšējos gados noteiktās cenas eksportam uz ES tirgu nav bijušas ilgtspējīgas un tāpēc ievērojami kristos, pat līdz cenu līmenim, kāds ir eksportam uz trešām valstīm. Tās turklāt apšaubīja, ka Ķīnas izcelsmes eksports, kura līmenis ir stabils, pasākumu neatjaunošanas gadījumā varētu pieaugt un turpinātos par dempinga cenām. Tomēr izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēta dempinga turpināšanās, pat ja par pamatu ņem eksporta cenas, kuras netiek uzskatītas par uzticamām tāpēc, ka to līmeni mākslīgi paaugstina MIC saistības. Attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības, tika konstatēts, ka šīs cenas ir ievērojami augstākas nekā cenas eksportam uz citiem tirgiem. Šie ražotāji eksportētāji ir pieraduši eksportu veikt par cenām, kas ir zemākas nekā eksportam uz ES. Turklāt jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR Eiropas Savienībā laikā no 2004. gada līdz tiem divpadsmit mēnešiem, kas noslēdzās 2007. gada jūnijā (sākotnējais izmeklēšanas periods), pieauga par 37 % (10). Visi šie elementi, kā arī ĶTR ievērojamā neizmantotā jauda, kas nav apstrīdēta, dod tiešu pamatu konstatējumam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, turpinātos par dempinga cenām un lielākos apjomos.

(57)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam Komisija novērtēja, vai Laiwu atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un vai normālo vērtību attiecīgi var noteikt saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1.–6. punktu un tādējādi piemērot TER.

(58)

Ērtākam pārskatam šie kritēriji kopsavilkumā ir šādi:

(59)

Lai noteiktu, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriji, Komisija lūdza Laiwu aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Laiwu atbildēja noteiktajā termiņā. Iesniegto informāciju Komisija pārbaudīja Laiwu telpās.

(60)

Komisija konstatēja, ka Laiwu neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajam 2. un 3. TER kritērijam.

(61)

Attiecībā uz 2. kritēriju uzņēmums nepierādīja, ka tam ir pilnīga grāmatvedības uzskaite, kas atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Turklāt uzņēmuma reģistros nav apliecinošu dokumentāro pierādījumu, kas pamatotu, ka grāmatvedības uzskaite ir pareiza un pilnīga. Apliecinošu dokumentāro pierādījumu nebija arī dažiem uzņēmuma grāmatojumiem. Turklāt tā finanšu pārskatos attiecībā uz dažiem periodiem nebija pašu kapitāla izmaiņu pārskata. Ar šīm nepilnībām ir pārkāpts princips, ka grāmatvedības informācijai un finanšu pārskatiem uzticami jāatspoguļo stāvoklis, un, kas vēl svarīgāk, revidents nebija atklājis šīs nepilnības. Līdz ar to ne uzskaite, ne revīzija neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(62)

Laiwu apgalvoja, ka tā grāmatvedības uzskaite ir pietiekami skaidra, lai atbilstu Ķīnas Vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Uzņēmums turklāt apgalvoja, ka TER informācijas izpaušanas dokumentā minētās neatbilstības neietekmējot uzskaites uzticamību. Tas uzskatīja, ka grāmatvedības prasības būtu jāskata saistībā ar to mērķi (piemēram, aizsargāt ieguldītājus).

(63)

Komisija norāda, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums paredz, ka uzņēmumiem jābūt vienai, skaidri saprotamai grāmatvedības pamatuzskaitei, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents. Tā ir oficiāla prasība. Pretēji uzņēmuma apgalvojumiem uzskaitei ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem neatkarīgi no tā, kāds statuss uzņēmumam ir noteikts valsts grāmatvedības tiesību aktos.

(64)

Komisija turklāt uzskata, ka Laiwu uzskaite neatbilda arī Ķīnas grāmatvedības tiesību aktiem, jo revidents neizteica nekādas piezīmes par 61. apsvērumā minēto Ķīnas grāmatvedības tiesību pārkāpumu.

(65)

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(66)

Attiecībā uz 3. kritēriju uzņēmums nepierādīja, ka to neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kuri mantoti no sistēmas, kas nav tirgus ekonomikas sistēma. Proti, tam kā “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumam” ir piemērojams preferenciāls uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, kas ievērojami ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokli.

(67)

Laiwu apgalvoja, ka preferenciālais nodokļu režīms nav skatāms TER 3. kritērija kontekstā, jo tas ir sava veida subsīdija.

(68)

Komisija norāda, ka vērtējums pēc TER 3. kritērija ir vērsts uz to, lai noteiktu, vai ražotājus neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas.

(69)

Priekšrocība, ko Laiwu saņem no valsts preferenciālas nodokļu likmes formā, ir pastāvīga rakstura priekšrocība, kas paredzēta 2007. gadā pieņemtā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. pantā. Šī priekšrocība tika noteikta saskaņā ar ĶTR Konstitūcijas preambulu, kurā paredzēts: “Partijai ir jāatbalsta un jāuzlabo ekonomikas pamatsistēma, kurā valsts īpašumam ir dominējoša nozīme un dažādas ekonomikas nozares attīstās paralēli (..)”.

(70)

Viens no minētās priekšrocības mērķiem ir piesaistīt kapitālu par samazinātām likmēm. Tas rada izkropļojumus kapitāla tirgos. Tāda ienākuma nodokļa sistēma, kas ir labvēlīga pret atsevišķiem uzņēmumiem, kurus valsts uzskata par stratēģiski svarīgiem, liecina, ka tā nav tirgus ekonomikas nodokļu sistēma, bet ka to joprojām spēcīgi ietekmē valsts plānošana, kas ir raksturīga iezīme sistēmā, kura neatbilst tirgus ekonomikas principiem. Komisija uzskata, ka šāda nodokļu samazinājuma radītie izkropļojumi ir nozīmīgi, jo tie maina to peļņas summu pirms nodokļu samaksas, kas uzņēmumam jāsasniedz, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem.

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(72)

TER izmeklēšanas rezultātus Komisija paziņoja Laiwu, ĶTR iestādēm un pieprasījuma iesniedzējiem. Komisija aicināja šīs personas iesniegt piezīmes un pieprasīt uzklausīšanu. Saņemtās piezīmes nebija tādas, kas mainītu Komisijas sākotnējos konstatējumus.

(73)

Laiwu apgalvoja, ka Komisijas priekšlikumam atteikt TER bija cits pamatojums nekā lēmumam sākt izmeklēšanu. Uzņēmums uzskatīja, ka Komisijai TER novērtējumā bija jāskata vienīgi TER 1. kritērijs.

(74)

Pirmkārt, jānorāda, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir uzskaitīti pieci kumulatīvi kritēriji, un, lai varētu piemērot TER, tiem visiem ir jābūt izpildītiem. Turklāt pierādīšanas pienākums ir uzņēmumam, kurš pieprasa TER.

(75)

Otrkārt, paziņojuma par procedūras sākšanu (11) 5.2. punktā ir norādīts procedūras sākšanas pamatojums, kas attiecas uz Laiwu ražošanas jaudas pieaugumu un tirgojamo ražojumu klāsta paplašināšanu. Paziņojumā par procedūras sākšanu nekādā veidā nav noteikts, ka izmeklēšana attiektos vienīgi uz vērtējumu par TER 1. kritēriju. Turklāt izmeklēšanas sākšanas pamatojumā prima facie pierādījumi tiek vērtēti paši par sevi. TER vērtējumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tiek pilnībā pārbaudīts, vai konkrēts ražotājs darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem, kā minēts paziņojuma par procedūras sākšanu 6.1.1.2. punktā.

(76)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka Laiwu iesniedza TER pieprasījumu, kurā apgalvots, ka uzņēmums atbilst visiem pieciem TER kritērijiem. Saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem uzņēmumam, kurš piesakās uz TER, ir sekmīgi jāpierāda, ka tas darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem, t. i., pienākums ar pietiekamiem pierādījumiem pienācīgi pamatot TER pieprasījumu ir attiecīgajam uzņēmumam. Tāpēc Laiwu pieprasījums tika noraidīts.

(77)

Pēc tam, kad Komisija bija saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu sniegusi dalībvalstīm informāciju par veikto analīzi attiecībā uz TER pieprasījumu, tā informēja ieinteresētās personas par galīgo secinājumu par TER.

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību attiecībā uz Laiwu noteica, pamatojoties uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku. Šim mērķim Komisija kā tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlējās Kanādu (skatīt 26. un turpmākos apsvērumus).

(79)

Normālo vērtību Komisija noteica, pamatojoties uz Kanādas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem.

(80)

Eksporta cenu Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz Savienības neatkarīgo klientu faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(81)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas un kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(83)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(84)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība Laiwu, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 37,8 %.

(85)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai ir pamatoti uzskatīt, ka apstākļu maiņa attiecībā uz dempingu ir paliekoša.

(86)

Tas, ka Laiwu no mazākā ražotāja eksportētāja uz ES kļuva par lielāko, ir uzskatāms par apstākļu paliekošu maiņu. Turklāt uzņēmums savās atbildēs uz anketas jautājumiem apstiprināja, ka saglabās savu eksporta apjomu un nemainīs savu eksporta profilu.

(87)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(88)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, visi rādītāji, kas attiecas uz sensitīviem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jāsniedz diapazonā.

(89)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(90)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(91)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās +/– 5 % robežās. Tomēr šī dinamika neuzrāda nekādu skaidru attiecīgā perioda tendenci.

(92)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 88. un turpmākajos apsvērumos.

(93)

Imports no attiecīgās valsts Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(94)

Importa apjoms attiecīgajā periodā bija svārstīgs. Šīs svārstības, šķiet, zināmā mērā sakrīt ar Savienības patēriņa tendencēm. 2011. gadā, kad patēriņš bija zems, Ķīnas importa apjoms bija viszemākais. 2012. gadā, kad patēriņš sasniedza augstāko vērtību, arī Ķīnas importa apjoms bija visaugstākais.

(95)

Ķīnas importa apjoms no minētās tendences atšķīrās vienīgi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tas bija par aptuveni 10 % zemāks nekā 2010. gadā, kamēr Savienības patēriņš saglabājās līdzīgā apmērā. Neraugoties uz šo samazinājumu, imports no Ķīnas Savienības tirgū visā attiecīgajā periodā veidoja 35 % līdz 45 %, kas ir būtiska tirgus daļa.

(96)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

3. tabula

Importa cenas

(97)

Laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam Ķīnas izcelsmes citronskābes importa cenas pieauga par 24 %, bet pēc tam no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 8 procentpunktiem. Visā attiecīgajā periodā šīs cenas attīstījās tāpat kā cenas, ko piemēroja tādām izejvielām kā kukurūzai.

(98)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apšaubīja Eurostat datu pareizību, taču neiesniedza nekādus būtiskus pierādījumus sava apgalvojuma pamatojumam. Tāpēc šo argumentu nevar pieņemt.

(99)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(100)

Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecās 2. apsvērumā minētās saistības, salīdzinājumam tika izmantotas cenas, kas jāmaksā pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā. Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības, cenas pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā nevarēja izmantot, jo tās ietekmēja saistību noteikumi. Šiem eksportētājiem cenu samazinājumu noteica, pamatojoties uz cenu, ko piemēro pirmajam neatkarīgajam trešo valstu klientam.

(101)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka arī attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas saistības, cenu samazinājuma noteikšanā būtu vajadzējis izmantot cenu, ko piemēro pirmajam neatkarīgajam trešo valstu klientam. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka personas, uz kurām neattiecas saistības, piemēroja ievērojami zemākas cenas nekā tās, ko piemēroja personas, uz kurām attiecas saistības. Tas liecina, ka šo personu piemērotās cenas bija saistību neietekmētas, un tāpēc tās varēja izmantot cenu samazinājuma noteikšanai.

(102)

Cenu salīdzinājums tika veikts pa ražojuma veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā komisijas maksas un irdināšanu.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairs nav pamata piemērot irdināšanas korekciju, jo Ķīnas citronskābei irdināšana vairs nav nepieciešama. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan irdināšana tiešām ne vienmēr ir nepieciešama, joprojām ir gadījumi, kad tā ir vajadzīga, tāpēc šī korekcija ir pamatota.

(104)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, cenu samazinājumu nebija iespējams noteikt, izmantojot katra ražojuma veida cenas, jo šī informācija nebija pieejama. Tāpēc cenu samazinājumu noteica, salīdzinot kopējās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko piemēroja Savienības ražotāji un Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

(105)

Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi iegūtā kopējā vidējā svērtā samazinājuma starpība bija 20 % līdz 45 %.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus tos ekonomikas rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(107)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(108)

Ražošanas apjoma attīstība attiecīgajā periodā bija pozitīva. Apjoms 2010.–2011. gadā pieauga par 6 %, bet nākamajos periodos izmaiņas bija nelielas.

(109)

Tā kā ražošanas jauda praktiski nemainījās, jaudas izmantojums atspoguļoja ražošanas apjoma izmaiņas. Jaudas izmantojums 2010.–2011. gadā ievērojami pieauga, proti, par 5 %, bet nākamajos periodos gandrīz nemainījās.

(110)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(111)

Savienības ražošanas nozarei 2010.–2011. gadā izdevās pārdošanas apjomu palielināt par 8 %. Pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pārdošanas apjoms saglabājās tajā pašā līmenī.

(112)

Tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās līdzīgi, palielinoties par 7 %. 2011. un 2012. gadā tirgus daļu ietekmēja Savienības patēriņa svārstības, kas aprakstītas 91. apsvērumā.

(113)

Savienības ražošanas nozarei pārdošanas apjomu izdevās palielināt par 8 % un tirgus daļu – par 7 %. Tajā pašā laikā ražošanas apjoms pieauga līdzīgā apmērā. Tādējādi Savienības nozare varēja izmantot izaugsmes iespējas, palielinot savu tirgus daļu salīdzinoši stabilā tirgū.

(114)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(115)

Nodarbinātības attīstība attiecīgajā periodā bija pozitīva – tā palielinājās par 6 %. Savukārt ražīgums uz vienu darbinieku visā attiecīgajā periodā palika salīdzinoši stabils.

(116)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tomēr faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija neliela, jo daudzu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeni ietekmēja saistības. Attiecībā uz pārējiem ražotājiem eksportētājiem kaitējumu neitralizēja maksājumi. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings.

(117)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(118)

Vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas 2010.–2011. gadā palielinājās par 13 %, un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga par vēl 2 procentpunktiem.

(119)

Pārdošanas cenas attīstījās līdzīgi, taču ar aptuveni viena gada nobīdi. 2011. gada izmaksu pieaugumu Savienības ražošanas nozare varēja pilnībā attiecināt uz tās klientiem tikai 2012. gadā. Tas nozīmēja zemāku rentabilitāti 2011. gadā, kā skaidrots 120. un turpmākajos apsvērumos.

(120)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(121)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku kopumā palielinājās par 18 %, un to galvenokārt ietekmēja būtiskais pieaugums par 11 procentpunktiem 2011.–2012. gadā.

(122)

Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Krājumi

(123)

Savienības ražotāju perioda beigu krājumi attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Krājumu augsto līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās ietekmēja sezonāli faktori. Citiem periodiem perioda beigu krājumi tika fiksēti decembra beigās, savukārt attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tie tika fiksēti jūnija beigās, proti, tieši pirms perioda, kad ir visai augsts pieprasījums, ko nosaka dzērienu patēriņa pieaugums, un samērā zems ražošanas apjoms saistībā ar vasaras atvaļinājumiem. Tāpēc ir normāli, ka minētajā periodā krājumu apjoms ir nedaudz lielāks.

(124)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(125)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Gandrīz visā attiecīgajā periodā rentabilitāte bija stabila. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā pārsniedza mērķa peļņu, kas bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(126)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Visā attiecīgajā periodā šis rādītājs bija apmierinošā līmenī.

(127)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs kopumā attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(128)

Neviens no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā nesūdzējās par kapitāla piesaistes grūtībām.

(129)

Vairums kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, darbaspēka izmaksas un pārdošanas cenas, attīstījās pozitīvi. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem ir neviendabīgas, to līmeņi absolūtā izteiksmē ir apmierinoši un neuzrāda kaitējumu.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, ko radīja iepriekšējais dempings, un necieš būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(131)

Iepriekš aprakstītās attiecīgā Ķīnas ražojuma importa cenu un apjoma tendences rāda, ka spēkā esošie pasākumi (antidempinga maksājums un saistības) ir radījuši cenu pieaugumu un apjoma samazinājumu, kaut arī Ķīnas eksportētāju klātbūtne Savienības tirgū joprojām ir ievērojama. Galvenais ieguvējs no šīm tendencēm bija Savienības ražošanas nozare, jo trešo valstu klātbūtne tirgū saglabājās visai ierobežota. Tas liecina, ka kaitējuma novēršana galvenokārt ir spēkā esošo pasākumu rezultāts.

(132)

Kā minēts 45. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir neizmantota jauda, kas ļauj ļoti strauji palielināt eksportu. Turklāt, ņemot vērā, ka ES tirgū ir izdevīgākas cenas nekā lielākajā daļā trešo valstu tirgu, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, varētu tikt novirzīti uz ES tirgu.

(133)

Papildus jāatzīmē, ka tādos nozīmīgos starptautiskajos tirgos kā ASV, Brazīlija, Taizeme un Ukraina attiecībā uz Ķīnas citronskābi ir noteikti antidempinga maksājumi. Tāpēc gadījumā, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdot minētajos tirgos būtu grūtāk nekā neaizsargātā ES tirgū.

(134)

Turklāt cenas, ko piemēro Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem neattiecas saistības, ir ievērojami zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas, proti, par 20 %–45 %. Tāpat arī cenas, ko ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas saistības, piemēro trešo valstu tirgos, ir par 20 %–39 % zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas. Šie skaitļi uzrāda cenu līmeni, kādu Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, piemērotu Savienības tirgū, ja pasākumu nebūtu.

(135)

Ķīnas eksporta iespējamību par pazeminātām cenām, ja pasākumu nebūtu, apliecina daudzās antidempinga izmeklēšanas par Ķīnas citronskābi, kuras veiktas citās valstīs, kas minētas 133. apsvērumā.

(136)

Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir visas iespējas ievērojami palielināt jau tā lielo tirgus daļu, piemērojot cenas, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, par sliktu Savienības ražošanas nozarei.

(137)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji diez vai pazeminātu cenas līdz līmenim, kāds tiek piemērots citu trešo valstu tirgos. Tomēr izmeklēšanā konstatētajos faktos nav rodams pamatojums šim argumentam. Kā norādīts 134. apsvērumā, cenu samazinājuma starpības, kas Savienības tirgū konstatētas attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecas saistības (20 %–45 %), ir ļoti līdzīgas tām, kas trešo valstu tirgos konstatētas attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības (20 %–39 %). Līdz ar to ir iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, Ķīnas cenas, ko piemēro Savienības tirgū, tuvotos cenām, kuras Ķīnas ražotāji eksportētāji piemēro citur.

(138)

Tāpēc var secināt, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā kaitējums varētu atkārtoties.

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes citronskābes importu atbilstoši šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(140)

Šajā izmeklēšanā piedalījās abi Savienības ražotāji, kuru ražošana atbilst 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā norādīts 130. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais dempings.

(141)

Savienības ražošanas nozare atguvās no iepriekšējā kaitējuma, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nav jāsaskaras netaisnīgu konkurenci, ko rada imports par dempinga cenām.

(142)

Savukārt pasākumu izbeigšanas gadījumā, visticamāk, pieaugtu netaisnīga konkurence, ko radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, un tas apdraudētu atlikušo ražotāju iespēju turpināt darbību šajā nozarē, kas principā ir dzīvotspējīga. Jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas pret importu no Ķīnas darbību izbeidza trīs Savienības ražotāji.

(143)

Tāpēc secināms, ka pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(144)

Kā norādīts 13. apsvērumā, uz aicinājumu par iekļaušanu izlasē atsaucās seši nesaistīti importētāji. Izlasē iekļāva trīs lielākos importētājus, bet viens no tiem galu galā neiesniedza jēgpilnas atbildes uz anketas jautājumiem. Galīgā izlase sastāvēja no abiem atlikušajiem importētājiem.

(145)

Abi importētāji tirgo plašu ražojumu klāstu. Citronskābes nozīme to kopējā apgrozījumā ir ļoti atšķirīga. Vienam no importētājiem citronskābes daļa kopējā apgrozījumā ir nebūtiska, savukārt otram importētājam tā ir viens no svarīgākajiem ražojumiem.

(146)

Neviens no abiem izlasē iekļautajiem importētājiem neizteica kategoriskus iebildumus pret spēkā esošajiem pasākumiem, bet norādīja, ka pašreizējā MIC ir pārāk augsta, kas nozīmē būtisku peļņu Savienības nozarei. Tāpēc šie importētāji pieprasīja samazināt MIC.

(147)

Komisija saņēma sešas pilnīgas lietotāju atbildes, galvenokārt no ķīmijas rūpniecības un farmācijas nozares. Kaut arī pats lielākais citronskābes lietotājs ir pārtikas un dzērienu nozare (vismaz 50 % no kopējā patēriņa), nebija neviena šīs nozares lietotāja, kas pilnībā sadarbotos.

(148)

Lietotājus uztrauca piegāžu drošība. Bažas radīja Savienības ražotāju nespēja pilnībā apgādāt Savienības tirgu. Tomēr spēkā esošie pasākumi neapturēja Ķīnas importa ieplūšanu Savienības tirgū ievērojamos apjomos, kas ļāva nodrošināt ar šo ražojumu to tirgus daļu, kuru nespēj nodrošināt Savienības ražošanas nozare.

(149)

Lielai lietotāju grupai, piemēram, pārtikas un dzērienu nozarei un farmācijas nozarei, ražojumos nepieciešamais citronskābes daudzums ir nebūtisks. Šie lietotāji uzskata, ka citronskābi aizstāt ir sarežģīti, tāpēc piegāžu drošība bieži vien ir svarīgāka nekā cena. Tā kā citronskābei ir ļoti neliela nozīme to izmaksu struktūrā, attiecīgo pasākumu finansiālā ietekme uz šiem lietotājiem ir nebūtiska.

(150)

Lietotājiem, kuri ražo ķīmiskos produktus un kuru patēriņš atbilst aptuveni 25 % no ES kopējā patēriņa, citronskābe ir vidēji nozīmīga – tās īpatsvars izejvielu izmaksās ir aptuveni 5 %. Šie lietotāji uzskata, ka antidempinga pasākumi nebūtu jāatstāj spēkā. Daži lietotāji norādīja arī uz ES ražotāju labo finansiālo stāvokli. Pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem ir lielāka nekā uz pārtikas un dzērienu nozari un farmācijas nozari. Tomēr informācija, ko sniedza ķīmisko produktu ražotāji, kuri sadarbojās, rāda, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, tiem izdevās gūt krietnu peļņu. Tāpēc uzskatāms, ka pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem ir ierobežota.

(151)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas, kas darbojas mazgāšanas līdzekļu nozarē, apgalvoja, ka attiecībā uz dažiem ražojumiem citronskābes īpatsvars izmaksās ir lielāks nekā iepriekš minētie vidēji 5 %. Tomēr šīs personas neiesniedza nekādus pierādījumus tam, ka konkrēti mazgāšanas līdzekļu nozarē šis vidējais īpatsvars atšķiras no 5 % rādītāja, kas norādīts ķīmijas rūpniecībai kopumā. Tāpēc uzskatāms, ka secinājumi, kas izdarīti par ķīmijas rūpniecību kopumā, ir attiecināmi arī uz mazgāšanas līdzekļu nozari.

(152)

Ieinteresētās personas pēc informācijas izpaušanas turklāt apgalvoja, ka no 2017. gada vēl lielāku citronskābes patēriņu Savienībā izraisīs jaunais fosfātu izmantošanas aizliegums mazgāšanas līdzekļos, ko lieto automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās. Kaut arī ir skaidrs, ka līdz tam laikam fosfāti būs jāaizstāj ar citām vielām, šobrīd vēl nav zināms, vai tos aizstās ar citronskābi vai kādām citām vielām. Šīs personas turklāt neiesniedza nekādus faktiskus pierādījumus par šo izmaiņu vispārīgo ietekmi.

(153)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari ievērojami pārsniedz spēkā esošo pasākumu ierobežoto vai nebūtisko ietekmi uz lietotājiem.

(154)

Ieinteresētās personas sūdzējās par to, ka Savienības tirgū trūkstot konkurences. Savienībā tiešām ir tikai divi ES ražotāji. Lai apmierinātu ES lietotāju vajadzības, Savienības tirgum ir nepieciešams imports, un tas nāk galvenokārt no ĶTR.

(155)

Tomēr situāciju, ka Savienībā palika tikai divi ražotāji, izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings, kas bija pamats pārskatāmo pasākumu noteikšanai. 2004. gadā, tas ir, sākotnējās izmeklēšanas perioda sākumā, Savienībā vēl bija pieci ražotāji, kas konkurēja ar ievērojama apjoma importu no Ķīnas par dempinga cenām. Turpmākajos gados (2004.–2007.), kad Savienībā ienāca liela apjoma imports no ĶTR par izteiktām dempinga cenām, trim Savienības ražotājiem nācās pamest šo tirgu, un radās pašreizējā duopola situācija.

(156)

Kopš spēkā esošo pasākumu noteikšanas ir izdevies apturēt Savienības ražotāju skaita samazināšanos. Ja Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tiktu ļauts atsākt dempingu neierobežotos apjomos, Savienības ražošanas nozarei atsāktos kaitējums, tostarp tirgus daļas zaudēšana importam no Ķīnas.

(157)

Savienības ražotājiem trūkst jaudas, lai pilnībā apmierinātu Savienības tirgus pieprasījumu (skatīt 107. apsvērumu). Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienībā ievērojamos apjomos, un tā tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija 35 % līdz 45 %, kā skaidrots 93. apsvērumā.

(158)

Ja pasākumu nebūs, ir iespējams, ka ES tirgu nāksies pamest arī vienīgajiem diviem ES ražotājiem, kas vēl ir palikuši. Tādā gadījumā ES lietotāji kļūtu vēl atkarīgāki no viena importa avota – ĶTR –, kas, ņemot vērā iepriekš minēto piegāžu drošības nozīmi, nebūtu Savienības interesēs.

(159)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes citronskābei noteikto pasākumu atstāšana spēkā nav Savienības interesēs.

(160)

Uz lielāko daļu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, attiecas 2. apsvērumā minētās saistības. Kā minēts 41. apsvērumā, termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka to cenas eksportam uz ES noteica minētās cenu saistības, ar ko ir paredzētas minimālās importa cenas (MIC). Tāpēc tika atzīts, ka šo ražotāju eksportētāju cenas nav pietiekami uzticamas, lai tās šīs izmeklēšanas konkrētajos apstākļos izmantotu analīzei par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Turklāt, kā skaidrots 100. apsvērumā, šīs eksporta cenas nevar uzskatīt par ticamu rādītāju, lai veiktu ticamu un jēgpilnu cenu samazinājuma aprēķinu. Šā paša iemesla dēļ šīs cenas nav arī pietiekami uzticamas jaunā kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam.

(161)

Laiwu, Ķīnas ražotājs eksportētājs, uz kuru neattiecās saistības un kurš sadarbojās, piemēroja saistību neietekmētas eksporta cenas, tāpēc tās varēja izmantot jaunā kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai.

(162)

Lai noteiktu attiecīgo pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Kaitējums neatkārtotos, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare varētu pamatoti gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas procents, kas šim nolūkam noteikts sākotnējā izmeklēšanā, bija 6 %.

(164)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu: no Savienības pārdošanas cenām atņēma pārskatīšanas izmeklēšanas perioda faktisko peļņas procentu un to aizstāja ar iepriekš minēto peļņas procentu 6 % apmērā.

(165)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka peļņas procents 6 % apmērā pirms nodokļu samaksas ir pārāk zems, jo lielās nodokļa likmes dēļ peļņa, kas atliek pēc nodokļiem, nenodrošina nepieciešamos līdzekļus.

(166)

Šeit jānorāda, ka kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantotais peļņas procents atbilst peļņas procentam situācijā, ja nav importa par dempinga cenām. Minētā ieinteresētā persona nesniedza nekādus argumentus, kas pierādītu, ka peļņas procents 6 % apmērā – sākotnējā izmeklēšanā noteiktais faktiskais Savienības ražošanas nozares peļņas procents situācijā bez importa par dempinga cenām – šiem mērķiem neder.

(167)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot Laiwu vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, ar Savienības ražotāju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kura neizraisa kaitējumu. Šajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(168)

Attiecībā uz uzņēmumu Laiwu Taihe Biochemistry Co., Ltd. galīgie antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktā paredzēto mazākā maksājuma noteikumu. Kaitējuma starpību Komisija salīdzināja ar dempinga starpību. Maksājuma likme būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma novēršanas starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajai antidempinga maksājuma likmei, kas izteikta attiecībā pret CIF cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, būtu jābūt šādai.

(170)

Termiņbeigu pārskatīšanā atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam būtu jāatstāj spēkā ĶTR izcelsmes citronskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šie pasākumi izpaužas kā konkrētiem uzņēmumiem noteikti procentuālie maksājumi ar dažādām likmēm un saistības.

(171)

Katra uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Individuālās antidempinga maksājuma likmes tiem nebūtu piemērojamas.

(172)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina tiesību subjekta nosaukumu vai adresi. Attiecīgais pieprasījums adresējams Komisijai (12). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma vai adreses maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma vai adreses maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(173)

Divi ražotāji eksportētāji paziņoja Komisijai par adreses izmaiņām. Viens no tiem paziņoja Komisijai arī par nosaukuma maiņu. Šīs izmaiņas neskar to darbību, ciktāl runa ir par attiecīgo ražojumu.

(174)

Vienam citam ražotājam eksportētājam individuālā maksājuma likme vairs nebūs piemērojama, jo tas ir beidzis pastāvēt.

(175)

Konstatējumi, kas norādīti 173. un 174. apsvērumā, tika izpausti, bet nekādas piezīmes netika saņemtas.

(176)

Pasākumu formas pārskatīšanā Komisija izvērtēja saistību MIC struktūru. Komisija īpaši pievērsās indeksācijas mehānismam.

(177)

Sākotnēji MIC indeksēja, pamatojoties uz ASV kukurūzas cenu svārstībām. Kad tika noteikti sākotnējie pasākumi, ražotāji eksportētāji, kuri piedāvāja uzņemties saistības, nevarēja atrast publiski pieejamu ES kukurūzas cenu atsauces avotu. Tagad šāds avots ir pieejams, un tas šķiet piemērotāks, ņemot vērā, ka MIC balstās uz Savienības ražošanas nozares cenu, kas neizraisa kaitējumu.

(178)

Komisija pārbaudīja arī indeksācijā izmantoto lielumu, kas atspoguļo izejvielu patēriņu uz tonnu citronskābes, un atzina, ka tas ir pareizs.

(179)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tā vietā, lai izmantotu iepriekš aprakstīto MIC indeksāciju, būtu jāizmanto fiksēta minimālā cena vai indeksācija, kas balstās ne tikai uz kukurūzas, bet arī citu izejvielu cenām, jo ne visi Savienības ražotāji citronskābes ražošanā kā izejvielu izmanto kukurūzu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamās svārstības, kas raksturīgas gan citronskābes ražošanas izmaksām, gan tās cenai, fiksēta minimālā cena ātri varētu zaudēt aktualitāti un izrādīties nepamatoti augsta vai zema. Turklāt nav uzskatāms, ka būtu lietderīgi veikt indeksāciju izejvielai, kuras cenas ir samērā stabilas – kamēr citronskābes cenas būtiski svārstās – un par kuru nav pieejams uzticams un publiski pieejams avots.

(180)

Tāpēc tika atzīts, ka pamatojums izmantot fiksētu minimālo cenu vai indeksāciju ar vairākām izejvielām nav pārliecinošāks kā indeksācijai, kas balstās uz kukurūzas cenām. Tomēr, tā kā ne visi Savienības ražotāji kā izejvielu izmanto kukurūzu, tika atzīts, ka ir lietderīgi pārskatīt indeksācijā izmantoto lielumu, kas atspoguļo izejvielu patēriņu, lai tādējādi labāk ņemtu vērā kukurūzas vidējo svērto patēriņu Savienības ražošanas nozarē un šīs ražošanas nozares kaitējumu neizraisošās cenas attīstību kopumā.

(181)

Starpposma pārskatīšanā, kas attiecās vienīgi uz kaitējuma pārbaudi, Komisija Savienības ražošanas nozarei noteica jaunu cenu, kas neizraisa kaitējumu. Uz šā pamata MIC būtu jāpārskata un jāatjaunina, lai attiecīgās saistības paliktu spēkā.

(182)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas attiecīgie pieci ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tostarp ražotāju eksportētāju grupa, uz ko pašlaik attiecas saistības, un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (skatīt 2. un 3. apsvērumu) piedāvāja jaunas pieņemamas cenu saistības.

(183)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/87 (13) pieņēma šo jauno saistību piedāvājumus, ar ko tika aizstātas spēkā esošās saistības. Jauno saistību piedāvājumi novērš kaitējumu izraisošā dempinga sekas un pietiekami ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(184)

Lai Komisijai un muitas iestādēm dotu iespēju efektīvi uzraudzīt, kā šie uzņēmumi ievēro saistības, tad, ja attiecīgajai muitas iestādei iesniegts lūgums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem piešķir ar šādiem nosacījumiem:

Ja iepriekš minētie nosacījumi nav izpildīti, tad, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, piemēro attiecīgo antidempinga maksājumu.

(185)

Ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu pēc saistību neizpildes atsauc savu piekrišanu saistībām attiecībā uz konkrētiem darījumiem un pasludina attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem, tad, attiecībā uz šiem darījumiem pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds.

(186)

Importētājiem jāapzinās, ka muitas parāds ir normāls tirdzniecības risks, kas, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 184. un 185. apsvērumā, var rasties arī tad, ja Komisija ir pieņēmusi tā ražotāja piedāvātās saistības, no kura šie importētāji ir tieši vai netieši pirkuši preces.

(187)

Atbilstoši pamatregulas 15. panta 1. punktam izveidotā komiteja atzinumu nesniedza,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes mononātrija glutamāta importam.

(2)

Noteiktie pasākumi bija procentuālais maksājums 39,7 % apmērā, izņemot Hebei Meihus MSG Group Co. Ltd. (33,8 %), Tongliao Meihua Bio-Tech Co. Ltd. (33,8 %) un Fujian Province Jianyang Wuyi MSG Co. Ltd. (36,5 %).

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Ajinomoto Foods Europe SAS (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais mononātrija glutamāta ražotājs Savienībā un kas tādējādi pārstāv 100 % Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(6)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 29. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisija tajā pašā dienā paziņoja par antidempinga izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importu Savienībā (5).

(8)

Minētajā izmeklēšanā Komisija 2014. gada augustā ar Regulu (ES) Nr. 904/2014 (6) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (“pagaidu regula”). Pagaidu pasākumi tika noteikti uz sešiem mēnešiem.

(9)

Abas paralēlās izmeklēšanas aptvēra vienu un to pašu (pārskatīšanas) izmeklēšanas periodu un vienu un to pašu attiecīgo periodu, kā norādīts 10. apsvērumā.

(10)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2010. gada 1. aprīļa līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (7).

(11)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem Savienībā, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī eksportējošās valsts pārstāvjiem.

(12)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Lai Komisija varētu lemt, vai attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot reprezentatīvu izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Tā kā tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza Komisijai prasīto informāciju, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(15)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā lūdza pieteikties visus nesaistītos importētājus un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(16)

Pieteicās četrpadsmit nesaistīti importētāji. Tomēr neviens no šiem uzņēmumiem mononātrija glutamātu no ĶTR Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(18)

Anketas tika nosūtītas abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās, vienīgajam Savienības ražotājam un 33 identificētiem lietotājiem Savienībā.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja, no viena tirgotāja un no pieciem lietotājiem. Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(20)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

Ražotājs Savienībā

Lietotāji

(21)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai galīgais antidempinga maksājums ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam tiktu saglabāts. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. To piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(22)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, ĶTR izcelsmes mononātrija glutamāts (“MNG”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (“attiecīgais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG izmanto arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG ir nopērkams dažāda izmēra iepakojumos, sākot no patērētājiem paredzētām 0,5 g paciņām līdz 1 000 kg liela izmēra iepakojumiem. Mazākos iepakojumus mazumtirgotāji pārdod privātiem patērētājiem, bet lielākie iepakojumi pa 20 kg un vairāk paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt pastāv atšķirīgas tīrības pakāpes. Tomēr MNG īpašības nav atšķirīgas atkarībā no iepakojuma lieluma vai tīrības pakāpes.

(23)

Pārsvarā to ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(24)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un MNG, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū attiecīgajā valstī, MNG, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū, un MNG, ko ražo un pārdod abu iespējamo analogo valstu tirgos (Taizemē un Indonēzijā), ir vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi.

(25)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika izvērtēts, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(27)

Kā minēts 18. un 19. apsvērumā, lai gan anketas tika nosūtītas abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās atlases procesā, neviens no tiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti.

(28)

ĶTR iestādes un ĶTR ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, tika informēti par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(29)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši, uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un ĶTR eksporta datubāzes datiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Šim nolūkam bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par iespējami piemērotu analogo valsti uzskata Taizemi vai Indonēziju, un aicināja personas sniegt piezīmes. Taizeme bija analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā (8). Šajā izmeklēšanā tika ierosināta Indonēzija, jo, kā minēts 7. apsvērumā, vienā datumā ar šo pārskatīšanas izmeklēšanu tika sākta paralēla antidempinga izmeklēšana attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes MNG importu Savienībā (9). Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota analogā valsts, jo Taizemes ražotājs, kurš sadarbojās, ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs. Turklāt tika norādīts, ka Taizemes tirgū nav konkurences un ka Taizemes iekšzemes tirgū tiek pārdoti tikai mazie iepakojumi mazumtirdzniecības līmenī, kamēr eksports no ĶTR uz Savienību esot liela izmēra iepakojumā vai nefasēts un paredzēts rūpnieciskai izmantošanai.

(32)

Komisija lūdza sniegt informāciju vairāk nekā pieciem zināmiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Taizemē. Tikai viens ražotājs Taizemē pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šis ražotājs bija tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs. Pretēji tam, ko apgalvo ieinteresētā persona, dalība tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs, automātiski nenozīmē, ka normālā vērtība nav uzticama. Attiecīgā ieinteresētā persona arī nepaskaidroja, kā šī saistība būtu varējusi ietekmēt normālo vērtību Taizemes iekšzemes tirgū. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(33)

Kā minēts 24. apsvērumā, izmeklēšanā apstiprinājās, ka MNG, ko ražo un pārdod Taizemes iekšējā tirgū, ir tādas pašas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi kā ražojumam, kuru ražo un uz Savienību eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji. Turklāt ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Taizemes tirgū. Visbeidzot, Taizemē pastāv ievērojama konkurence starp vairākiem iekšzemes ražotājiem un importu no citām trešām valstīm, tostarp ĶTR. Turklāt, pretēji apgalvotajam, izmeklēšana apliecināja, ka iekšzemes pārdošana Taizemē notiek gan ar nefasētu ražojumu, gan mazumtirdzniecībā. Tādēļ arguments, ka Taizeme minēto iemeslu dēļ nebūtu piemērota analogās valsts izvēle, būtu jānoraida.

(34)

Indonēzijas ražotāji eksportētāji piekrita, ka to datus, kas tika sniegti 7. apsvērumā minētajā paralēlajā izmeklēšanā, izmanto arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Kā minēts 24. apsvērumā, izmeklēšanā apstiprinājās, ka MNG, ko ražo un pārdod Indonēzijas iekšējā tirgū, ir tādas pašas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi kā ražojumiem, kurus ražo un uz Savienību eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Indonēzijas tirgū. Visbeidzot, Indonēzijā pastāv ievērojama konkurence starp vairākiem iekšzemes ražotājiem un importu no citām trešām valstīm, tostarp ĶTR. Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka iekšzemes pārdošana Indonēzijā notiek gan ar nefasētu ražojumu, gan mazumtirdzniecībā.

(35)

No minētā izriet, ka abas valstis – Taizeme un Indonēzija – potenciāli ir piemērotas analogās valsts izvēlei. Tomēr, ņemot vērā, ka no paralēlajai izmeklēšanai pakļautajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem saņemtā informācija bija daudz detalizētāka nekā informācija no vienīgā Taizemes ražotāja, kurš sadarbojās, Komisija uzskatīja par piemērotāku par analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu izvēlēties Indonēziju.

(36)

No Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem saņemtā informācija tika izmantota par pamatu normālās vērtības noteikšanai ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka visiem ražotājiem iekšzemes pārdošanas apjoms Indonēzijā ir reprezentatīvs. Tad tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanu iekšzemes tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam var uzskatīt par veiktu parastā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(38)

Tā kā tika konstatēts, ka iekšzemes pārdošanas apjomi ir bijuši pietiekami un pārdošana veikta parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko iekšzemes cenu, kas tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu no ĶTR ražotāju eksportētāju puses, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(40)

Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz statistiku (proti, Eurostat), šo cenu aprēķinot kā vidējo svērto vērtību.

(41)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī. Ja tas bija nepieciešams godīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz kravas pārvadājuma izmaksām, ievērojot Indonēzijas ražotāju eksportētāju normālās vērtības korekcijas, kuras tika veiktas paralēlajā izmeklēšanā, kas minēta pagaidu regulas 41. apsvērumā.

(42)

Turklāt kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir salīdzinošas izmaksu priekšrocības iepretim Taizemes ražotājiem saistībā ar ražošanas procesu (vertikālā integrācija), izejmateriālu cenu attīstību un enerģijas patēriņu. Tā kā par analogo valsti tika izmantota Indonēzija, šis arguments nebija svarīgs. Kā norādīts 34. apsvērumā, MNG ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Indonēzijas tirgū. Jāpiezīmē, ka visi MNG ražotāji visā pasaulē izmanto līdzīgas ražošanas metodes. MNG ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(43)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka eksports no ĶTR ir galvenokārt nefasēts, kamēr iekšzemes pārdošana Taizemē notiek galvenokārt mazumtirdzniecībā. Tādēļ tika apgalvots, ka dempinga starpība būtu jāaprēķina, pamatojoties vienīgi uz nefasēta ražojuma pārdošanu. Tā kā neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, nebija nekādas informācijas par ĶTR eksporta pārdošanas nosacījumiem, tirdzniecības līmeni vai iepakojumu.

(44)

Turklāt, tā kā par analogo valsti tika izmantota Indonēzija, šis arguments nebija svarīgs. Jebkurā gadījumā – neatkarīgi no tā, vai iekļauj, vai neiekļauj pārdošanu mazumtirdzniecībā, salīdzinājums visos gadījumos liecināja par ievērojamām dempinga starpībām, kā norādīts 47. apsvērumā.

(45)

Tāpat Komisija aprēķināja dempinga starpības, pamatojoties uz analogajā valstī noteikto normālo vērtību. Salīdzinājums liecināja par ievērojamām dempinga starpībām, kā norādīts 47. apsvērumā.

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, nebija iespējams noteikt no ĶTR eksportēto ražojumu veidus. Tādēļ nebija iespējams veikt salīdzinājumu pa ražojuma veidiem. Tā vietā, kā paskaidrots 39. un 40. apsvērumā, salīdzinājumam bija jāizmanto eksporta cenas statistikas dati.

(47)

Tādējādi vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, visos gadījumos pārsniedza 25 %.

(48)

Pēc tam, kad tika noteikta dempinga esība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika izmeklēta dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti, un tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms un cenas, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR; Savienības tirgus pievilcība saistībā ar importu no ĶTR.

(49)

Kā norādīts 81. apsvērumā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā pieauga par 65 %, bet tirgus daļa attiecīgi pieauga par 68 %. Tomēr, neraugoties uz šo pieaugumu relatīvā izteiksmē, ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa absolūtā izteiksmē visā attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī.

(50)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, importa cenas tika noteiktas pēc Eurostat datiem. Vidējās importa cenas no ĶTR no 2010./2011. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā par 20 %, kā norādīts 84. apsvērumā, un tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija dempinga cenas. Tāpat tika konstatēts, ka tās bija vidēji par vairāk nekā 10 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, skatot bez antidempinga maksājumiem.

(51)

Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Tā kā šie dati nav publiski pieejami, Komisija tos salīdzināja ar citiem publiski pieejamiem avotiem, tostarp rakstiem presē, kas iekļauti ieinteresētajām personām pieejamo dokumentu kopumā. Pamatojoties uz šo informāciju, ĶTR ir pasaulē lielākā MNG ražotāja, un tās ikgadējā ražošanas jauda un ikgadējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. 2012. gadā MNG ražošanas jauda bija robežās no 3,5 līdz 4 miljoniem tonnu, kamēr MNG ražošanas apjoms bija robežās no 2,5 līdz 3 miljoniem tonnu. Tādējādi 2012. gadā neizmantotā ražošanas jauda bija robežās no 600 000 līdz 900 000 tonnu.

(52)

Tā paša avota dati liecina, ka MNG ražošanas jauda un ražošanas apjoms ĶTR līdz 2017. gadam turpinās pieaugt, jo ĶTR palielinās pieprasījums pēc MNG.

(53)

ĶTR valdība ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (RITM) starpniecību 2011. gadā sāka īstenot vispārēju stratēģiju ar nolūku likvidēt novecojušas un neefektīvas ražotņu tehnoloģijas 19 būtiskās ražošanas nozarēs Ķīnā, tostarp MNG ražošanas nozarē. Tā rezultātā ĶTR ir ievērojami samazinājies MNG ražotāju skaits. Pamatojoties uz to, kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražošanas jauda ĶTR neesot palielinājusies. Izmeklēšana, balstoties uz pieprasījumā ietverto informāciju un rakstiem presē, apliecināja, ka lielākie uzņēmumi ir palielinājuši savu jaudu. Tādējādi MNG ražošanas jauda ĶTR kopumā ir palielinājusies, tādēļ ieinteresētās personas apgalvojums būtu jānoraida.

(54)

Turklāt, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, MNG krājumi ĶTR pēdējos gados ir pastāvīgi pieauguši un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Savienības patēriņu. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja – tā kā informācija par iespējamo krājumu pārpalikumu nav darīta pieejama nekonfidenciālajos dokumentos, ieinteresētās personas to nevarēja pārbaudīt un to nevajadzētu ņemt vērā. Turklāt tika apgalvots, ka krājumu pārpalikums šķiet neiespējams, ņemot vērā to, ka ĶTR valdība ir samazinājusi jaudu. Attiecībā uz to jānorāda, ka ieinteresētā persona nesniedza nekādus pierādījumus šā apgalvojuma pamatošanai. Turklāt, kā jau paskaidrots iepriekš 27. apsvērumā, ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu Komisija var neņemt vērā konfidenciāli sniegtu informāciju, ja netiek sniegts arī tās jēgpilns nekonfidenciāls kopsavilkums, tomēr fakts, ka šāds kopsavilkums nav iesniegts vispār, automātiski nenozīmē, ka konfidenciāli sniegtā informācija būtu jānoraida. Lai arī visus pieprasījuma elementus nebija iespējams pārbaudīt, salīdzinot tos ar citiem avotiem, tostarp arī informāciju par ĶTR krājumiem, šajā gadījumā sniegtā informācija tomēr tika uzskatīta par pamatotu un pareizu, jo tā kopumā atbilda pieprasījuma iesniedzēja sniegtajai informācijai, kuru bija iespējams salīdzināt ar citiem avotiem. Turklāt, tā kā kopējais ražošanas apjoms ĶTR pieauga, kā norādīts 51. apsvērumā, krājumu pārpalikums nebija vienīgais elements, kas pamato secinājumu, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda. Turklāt Komisija, kad vien tas bija iespējams, pārbaudīja informāciju, salīdzinot ar citiem pieejamajiem avotiem, piemēram, preses rakstiem, un jebkādu informāciju izmantoja vienīgi tad, kad bija pārliecinājusies, ka tā ir pamatota un pietiekami uzticama. Līdz ar to šis arguments būtu jānoraida.

(55)

Pēc informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka Komisija savus konstatējumus neesot balstījusi uz faktiem, kā to prasa PTO Antidempinga nolīguma (10) 11. panta 3. punkts, bet gan vienīgi uz pieņēmumiem. Šī persona no jauna atkārtoja savus apgalvojumus par iespējamo jaudas samazināšanos un neizmantoto jaudu Ķīnā.

(56)

Kā minēts 27. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs, tādēļ Komisijai savos konstatējumos bija jābalstās uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Kā norādīts arī 29. un 51. apsvērumā, izmantota tika galvenokārt informācija, kuru savā pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, to pēc iespējas pārbaudot, salīdzinot ar citu informāciju. Tā kā minētā informācija bija vienīgā pieejamā uzticamā informācija, apgalvojums par konstatējumu balstīšanu vienīgi uz pieņēmumiem tika noraidīts.

(57)

Tika izskatīta arī attiecīgās ieinteresētās personas sniegtā informācija. Tomēr ieinteresētā persona sniedza pretrunīgu informāciju attiecībā uz pieejamo jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā. Piemēram, pretēji tam, ko šī persona apgalvoja, sniegtajai informācijai pievienotie pierādījumi liecina par Ķīnas MNG ražošanas jaudas palielinājumu nevis samazinājumu. Tas atbilst Komisijas konstatējumiem, kas izklāstīti 53. apsvērumā. Tāpēc minētās personas apgalvojums, ka kopējā jauda ĶTR, iespējams, samazināsies, tika noraidīts.

(58)

Tādēļ tiek secināts, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kura varētu tikt izmantota ievērojamam papildu eksporta apjomam uz Savienību, kā paskaidrots 61. un 62. apsvērumā, ja antidempinga pasākumi beigtos.

(59)

Sakarā ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecīgajā periodā Savienības tirgū nonāca tikai neliela ĶTR eksporta daļa. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienība ĶTR ražotājiem eksportētājiem nebūs pievilcīgs tirgus, jo paredzams, ka MNG pieprasījums Āzijā un citās jaunietekmes ekonomikās, tostarp ĶTR, palielināsies. Tāpat šī persona apgalvoja – tā kā ĶTR ražojumu cenu līmenis uz citām trešām valstīm vidēji būs līdzīgs ĶTR eksporta cenu līmenim uz Savienību vai augstāks par to, ĶTR ražotājiem eksportētājiem nebūs nekāda stimula palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu.

(60)

Lai gan izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR eksporta cenas uz trešām valstīm vidēji ir nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību, tas, ļoti iespējams, var būt saistīts ar to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji eksporta cenas uz Savienību ir samazinājuši spēkā esošā antidempinga maksājuma rezultātā. Tādēļ tas obligāti nenorāda uz iespējamo cenu līmeni, ja pasākumi beigtos. Gluži pretēji – ievērojot spēkā esošo antidempinga pasākumu līmeni, ĶTR ražotāji eksportētāji varētu palielināt savas eksporta cenas, joprojām saglabājot dempinga cenas, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(61)

Pat ja paredzams, ka iekšzemes patēriņš ĶTR un patēriņš citur Āzijā un citos jaunietekmes tirgos pieaugs, ražošanas jaudas pārpalikuma līmenis ĶTR norāda, ka pastāv ievērojams stimuls meklēt alternatīvus tirgus, lai šo jaudas pārpalikumu absorbētu.

(62)

Tāpat Komisija ņēma vērā iespējamo pasākumu noteikšanu pret MNG eksportu no ĶTR uz Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”) pēc paralēlas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, ko pret ĶTR saistībā ar šo pašu ražojumu veic ASV iestādes. ASV iestādes tiešām 2014. gada 26. novembrī noteica galīgus antidempinga pasākumus. Četriem ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika noteiktas individuālas likmes 20,09 % apmērā, bet atlikušais maksājums tika noteikts 39,03 % apmērā. Tādējādi ļoti iespējams, ka ĶTR eksporta piekļuve ASV tirgum ievērojami samazināsies un iespējams, ka liels daudzums ĶTR izcelsmes MNG tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, sevišķi, ja vienlaikus beigtos Savienības pasākumi. Saistībā ar to jānorāda, ka 2013. gadā no ĶTR uz ASV tika eksportētas apmēram 26 600 tonnas MNG, kas atbilst ievērojamai daļai Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(63)

Turklāt gan Savienības ražošanas nozares vidējā cena, gan Indonēzijas ražotāju eksportētāju vidējā importa cena Savienībā, kā konstatēts paralēlajā izmeklēšanā atbilstīgi pagaidu regulas 61. un 80. apsvērumam, ir augstāka par ĶTR vidējām importa cenām uz Savienību bez antidempinga maksājumiem un par ĶTR vidējām importa cenām uz citām trešām valstīm. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, šī analīze ir veikta, balstoties uz pieejamo informāciju, proti, ĶTR eksporta datubāzi. ĶTR eksportētāju cenu noteikšanas stratēģija liecina, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumi beigtos, Savienība būtu pievilcīgs tirgus ĶTR eksportētājiem, jo viņi varētu palielināt savas eksporta cenas uz Savienību.

(64)

Tāpat arī pieaugošā ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, liecina, ka ĶTR ražotāji eksportētāji joprojām ir ieinteresēti Savienības tirgū. Pamatojoties uz novēroto cenu līmeni, Savienības MNG tirgus patiešām joprojām ir pievilcīgs ĶTR eksportam. Ja pasākumi tiktu atcelti, šī interese, iespējams, vēl palielinātos.

(65)

Pēc informācijas izpaušanas minētā ieinteresētā persona no jauna atkārtoja apgalvojumus par MNG iekšzemes pieprasījuma palielināšanos ĶTR, par nelielajiem eksporta apjomiem no ĶTR uz Savienību, par to tirgus daļu un par ĶTR izcelsmes MNG augstākajām cenām uz citām trešām valstīm salīdzinājumā ar Savienību. Minētā persona norādīja, ka šie elementi Komisijas analīzē neesot ņemti vērā.

(66)

Vispirms, nav pamatots apgalvojums, ka nav ņemta vērā ĶTR ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas dinamika, pieaugošais iekšzemes pieprasījums pēc MNG Ķīnā, nelielie ĶTR eksporta apjomi uz Savienību, tirgus daļa, kā aprakstīts 49. apsvērumā, un ĶTR cenu līmenis uz Savienību un citām trešām valstīm. Šie elementi tika analizēti, kā liecina 49. līdz 64. apsvērums, un attiecīgie secinājumi tika izpausti ieinteresētajām personām. Otrkārt, šī ieinteresētā persona nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, pamatojot savus apgalvojumus, papildus tiem elementiem, kurus Komisija bija noskaidrojusi izmeklēšanā.

(67)

Visbeidzot, ieinteresētā persona iebilda pret Komisijas novērtējumu 62. apsvērumā, proti, ka eksports no ĶTR varētu tikt novirzīts no ASV uz Savienību sakarā ar ASV iestāžu noteiktajiem antidempinga pasākumiem pret MNG eksportu no ĶTR uz ASV.

(68)

Tomēr, kā jau paskaidrots 62. apsvērumā, jānorāda – ja pasākumi Savienībā beigtos, tā kā pret MNG eksportu no ĶTR uz ASV ir noteikti antidempinga pasākumi, ir iespējams, ka ĶTR eksports tiks novirzīts uz Savienības tirgu.

(69)

Tādējādi attiecīgie šīs personas apgalvojumi tiek noraidīti.

(70)

Iepriekš aprakstītā analīze liecina, ka ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām Savienības tirgū turpinājās ar ievērojamām dempinga starpībām. Ņemot vērā konstatējumus par ievērojamo ĶTR pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu un iespējamību, ka eksports ievērojamā apjomā un par dempinga cenām tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempinga turpināšanās iespējamība ir liela.

(71)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja viens Savienības ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(72)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, visi rādītāji, kas saistīti ar konfidenciāliem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jānorāda diapazonā.

(73)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza 7. apsvērumā minētajā paralēlajā antidempinga izmeklēšanā iesaistītie Indonēzijas ražotāji eksportētāji.

(74)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgie KN kodi Eurostat aptver arī tādus ražojumus, kuri nav attiecīgais ražojums, un tādēļ ĶTR izcelsmes importa apjomā var tikt iekļauta arī glutamīnskābe un tās sāļi. Tomēr, tā kā importa dati no Eurostat iegūti atbilstīgi Taric (Eiropas Savienības integrētā tarifa) kodiem, tie aptver vienīgi attiecīgo ražojumu, tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka ne visam ĶTR ražotajam un uz Savienību eksportētajam MNG ir tāda tīrības pakāpe, kāda Savienībā tiek prasīta pārtikas piedevām, un apšaubīja, ka tas tiek attiecīgi atspoguļots ĶTR izcelsmes importa apjomā. Kā norādīts 22. apsvērumā, šī izmeklēšana attiecas uz visiem MNG veidiem neatkarīgi no to tīrības pakāpes, tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa Savienībā dinamika bija šāda.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(77)

Patēriņš Savienībā 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās, bet 2012./2013. finanšu gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal nedaudz palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 2 %. Patēriņa samazinājums 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu Savienības tirgū, ko ietekmēja ražošanas apjoma samazinājums tajā pašā periodā (sk. 100. apsvērumu). Kopējais imports tajā pašā periodā saglabājās līdzīgā līmenī. Patēriņa pieaugumu 2012./2013. finanšu gadā gandrīz pilnībā sekmēja kopējā importa pieaugums, jo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saglabājās gandrīz tajā pašā līmenī. Visbeidzot, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās, importa apjoms, īpaši no Indonēzijas, ievērojami pieauga (sk. 88. apsvērumu).

(78)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka patēriņa dinamikas apraksts neesot pilnīgs, jo tajā nav ņemts vērā, ka Vjetnamas izcelsmes MNG importu aizstāja Indonēzijas izcelsmes imports un ka lietotāji tādējādi vairs negaidīja turpmāku cenu kāpumu un samazināja savus krājumus. Lai gan MNG imports no citām trešām valstīm, tostarp no Vjetnamas, attiecīgajā periodā tiešām samazinājās, bet imports no Indonēzijas palielinājās, tas neietekmē patēriņa Savienībā dinamiku kopumā. Tāpat patēriņa dinamiku neietekmē arī importa plūsmu dinamika un ekonomikas dalībnieku, piemēram, lietotāju, iespējamā reakcija uz to. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(79)

ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza 7. apsvērumā minētajā paralēlajā antidempinga izmeklēšanā iesaistītie Indonēzijas ražotāji eksportētāji.

(80)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā un tā tirgus daļas dinamika bija šāda.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(81)

ĶTR izcelsmes importa apjoms 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās, bet 2012./2013. finanšu gadā palielinājās ievērojami un turpināja palielināties arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 65 %. Attiecīgās tirgus daļas pārmaiņu tendence bija līdzīga, proti, 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā tā vispirms samazinājās, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tirgus daļa palielinājās par 68 %. Neraugoties uz šo pieaugumu relatīvā izteiksmē, gan ĶTR izcelsmes importa apjoms, gan tā tirgus daļa absolūtā izteiksmē attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī.

(82)

Importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(83)

Turpmākajā tabulā ir attēlota ĶTR izcelsmes importa vidējā cena.

3. tabula

Importa cenas

(84)

ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas no 2010./2011. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā par 20 %.

(85)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot

(86)

Salīdzinājums liecināja, ka importam no ĶTR Savienības tirgū nav zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozares ražojumiem. Tomēr, neņemot vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība pārsniedza 10 %.

(87)

Komisija noteica Indonēzijas izcelsmes importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza Indonēzijas ražotāji eksportētāji 7. apsvērumā minētajā paralēli notiekošajā izmeklēšanā.

(88)

Importa no Indonēzijas Savienībā un tā tirgus daļas dinamika bija šāda.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(89)

Importa apjoms no Indonēzijas attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Tas palielinājās pastāvīgi un ievērojami – par 182 % no 8 638 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 24 385 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(90)

Atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Neraugoties uz kopējo patēriņa samazinājumu (– 2 %), tirgus daļa palielinājās par 187 %.

(91)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza Indonēzijas ražotāji eksportētāji 7. apsvērumā minētajā paralēli notiekošajā izmeklēšanā.

(92)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no Indonēzijas bija šāda.

5. tabula

Importa cena

(93)

Indonēzijas izcelsmes MNG importa vidējā cena 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā nedaudz palielinājās, tad 2012./2013.finanšu gadā samazinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk. Indonēzijas izcelsmes MNG vidējās importa cenas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 8 %.

(94)

Importa apjoma, tirgus daļas un cenu no citām trešām valstīm dinamika bija šāda.

6. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(95)

Importa apjoms no citām trešām valstīm kopumā samazinājās no 10 268 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 2 894 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, par 72 % attiecīgajā periodā. Atbilstošā tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 71 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā citu trešo valstu izcelsmes importa tirgus daļa veidoja vien aptuveni ceturto daļu no 2010./2011. finanšu gada apjoma. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %.

(96)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka kopējais imports, tostarp no ĶTR un Indonēzijas, attiecīgajā periodā ir saglabājies nemainīgs.

(97)

Šis apgalvojums ir pretrunā pieejamajiem statistikas datiem, uz kuriem balstās izmeklēšanas konstatējumi (sk. 7. tabulu). Kopējais imports Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Kopējā importa, tostarp no ĶTR un Indonēzijas, dinamika bija šāda.

7. tabula

Kopējais imports

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(100)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(101)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. Lai gan 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā tas samazinājās, 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā tas palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza zemāko līmeni. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka svārstības galvenokārt izraisīja darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai, ko Savienības ražošanas nozare veica ik pēc 15 mēnešiem, kā arī sliktie laikapstākļi 2010./2011. gada ziemā, kuru dēļ tika traucētas vienas no galvenajām izejvielām (amonjaka) piegādes. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai tika pagarināta, lai samazinātu lielo krājumu apjomu. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(102)

Kāda persona apgalvoja, ka ražošanas apjoms un jaudas izmantojums gan samazinājās, taču pirms attiecīgā perioda tas bija ievērojami palielinājies. Pamatojoties uz to, šī persona norādīja, ka šo rādītāju lejupejošā tendence nenorāda uz kaitējumu. Nosakot dažādo kaitējuma rādītāju tendences, Komisija savā izvērtējumā balstījās uz datiem attiecīgajā periodā, kas tika noteikts izmeklēšanas sākumā. Attiecīgais periods ietver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un trīs finanšu gadus pirms tam – tāda ir parastā prakse. Tikai tas, ka daži kaitējuma rādītāji ir augstāki pirms attiecīgā perioda, nav pietiekams iemesls, lai no šīs prakses atkāptos. Tādēļ vērā jāņem tikai tendences attiecīgajā periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(103)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās nemainīga.

(104)

Ražošanas apjoma samazinājuma un nemainīgas ražošanas jaudas rezultātā jaudas izmantojuma dinamika bija līdzīga ražošanas apjoma dinamikai, proti, vispirms 2011./2012. finanšu gadā tā samazinājās, 2012./2013. finanšu gadā palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās. Kopumā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % atbilstoši ražošanas apjoma samazinājuma tendencei.

(105)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(106)

Savienības ražošanas nozares MNG pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Pārdošanas apjoms galvenokārt samazinājās 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, bet turpmākajos gados saglabājās salīdzinoši nemainīgs. Pārdošanas apjoma samazinājums un paralēls patēriņa samazinājums un importa pieaugums galvenokārt no Indonēzijas kopumā izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu attiecīgajā periodā par aptuveni 15 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās par 4 %, kas sakrita ar Indonēzijas un ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugumu tajā pašā periodā. No 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi turpināja samazināties, bet Indonēzijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās. Attiecīgajā periodā pieauga arī imports no ĶTR un tā tirgus daļa, šajā periodā tomēr saglabājoties zemā līmenī.

(107)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 17 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 15 %.

(108)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(109)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi palielinājās – attiecīgajā periodā kopumā par 8 %. Šis palielinājums galvenokārt ir sakarā ar kāda bijušā saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos.

(110)

Kā parādīts 8. tabulā 100. apsvērumā, ražīgums samazinājās nodarbinātības pieauguma un ražošanas apjoma samazinājuma dēļ.

(111)

ĶTR noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, bet importa apjoms no ĶTR saglabājās neliels visā attiecīgajā periodā. Tomēr, ja pasākumi tiktu atcelti, pašreizējo dempinga starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu ievērojama, ņemot vērā importa no ĶTR apjoma pieaugumu un cenu samazināšanos, kā arī iespējamo ĶTR izcelsmes importa attīstību pasākumu beigšanās gadījumā. Paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, kas minēta 7. apsvērumā, attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas tika konstatētas ievērojamas dempinga starpības Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri attiecīgajā periodā ievērojami palielināja savu tirgus daļu Savienības tirgū.

(112)

Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes, ko izraisīja MNG imports no Ķīnas, kā norādīts 124. apsvērumā. Tā kā imports par dempinga cenām no Indonēzijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un tika konstatēts, ka tas rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (12), būtu jāsecina, ka atgūšanās vairs nenotiek.

(113)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(114)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Vispirms 2010./2011.–2011./2012. gadā tā palielinājās par 7 %, bet pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās. Cenas pieaugumu 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā var uzskatīt par sekām, kas izriet no izmaksu pieauguma tajā pašā periodā, lai gan izmaksu pieaugums bija izteiktāks nekā cenu pieaugums. Tajā pašā laikā ievērojami palielinājās Indonēzijas izcelsmes importa apjoms, un tas izraisīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Rezultātā Savienības ražošanas nozares cenas 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā samazinājās par 6 %, bet no 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vēl par 4 %.

(115)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. No 2011./2012. finanšu gada tās nepārtraukti palielinājās galvenokārt izejmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ. Kā minēts iepriekš, cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Indonēzijas izcelsmes imports par dempinga cenām, šo izmaksu pieaugumu nevarēja atsvērt ar līdzvērtīgu cenu pieaugumu.

(116)

Kāda ieinteresētā persona lūdza Komisijai izmeklēt, vai iespējamā blakusproduktu iekļaušana Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksās varēja mākslīgi palielināt Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka blakusprodukti tika iekļauti pareizi un ka tas nekādā veidā neizkropļoja kaitējuma rādītājus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

(118)

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku palielinājās par 24 %. To galvenokārt varētu skaidrot ar Savienības ražošanas nozares pastiprinātiem centieniem uzlabot darbinieku sniegumu, lai optimizētu ražošanas procesu.

(119)

Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula

Krājumi

(120)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 43 %. 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, samazinoties ražošanas apjomam un palielinoties eksporta pārdošanas apjomam, krājumi perioda beigās samazinājās. 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā krājumi palielinājās, ņemot vērā ražošanas apjoma pieaugumu laikā, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās gandrīz nemainīgs. No 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumi perioda beigās atkal samazinājās – galvenokārt tāpēc, ka tika pieņemts lēmums samazināt ražošanu, lai samazinātu krājumu lielo apjomu.

(121)

2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, samazinājās, bet 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā gandrīz divkāršojās. Turklāt no 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tie palielinājās vēl vairāk. Kopumā attiecīgajā periodā tie palielinājās par 56 %. Palielinājums 2012./2013. finanšu gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jāskata, ņemot vērā Indonēzijas izcelsmes importa apjoma pieaugumu par dempinga cenām un to, ka Savienības pārdošanas apjoms tajā pašā periodā saglabājās gandrīz nemainīgs.

(122)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(123)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. 2010./2011. un 2011./2012. finanšu gadā rentabilitāte ievērojami samazinājās, tomēr tās rādītāji joprojām bija pozitīvi. No 2012./2013. finanšu gada rentabilitātes rādītāji kļuva negatīvi. Tie vēl vairāk pasliktinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 180 %. Šī tendence galvenokārt bija saistīta ar Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām spiedienu, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam. Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei, proti, tā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās, un no 2012./2013. finanšu gada tās rādītāji bija negatīvi. Šī tendence pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastiprinājās. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 119 %.

(124)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 97 %. Tie galvenokārt bija ieguldījumi saistībā ar tehnisko apkopi un normatīvo drošības prasību ievērošanu. Lai gan Savienības ražošanas nozare vēl arvien atguvās no iepriekšējā dempinga, ko pirms attiecīgā perioda bija veikuši ĶTR ražotāji eksportētāji, tās stāvoklis uzlabojās un tā bija rentabla attiecīgā perioda sākumā līdz 2011./2012. finanšu gadam. Šādos apstākļos vairākkārt tika veikti ieguldījumi, kurus vairs nevarēja atlikt – tas izskaidro ieguldījumu līmeņa ievērojamu pieaugumu 2011./2012. finanšu gadā un turpmākajos gados.

(125)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, no 2012./2013. finanšu gada arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, kas atspoguļoja negatīvo rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 210 %.

(126)

Ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazinājumu, tika negatīvi ietekmēta arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu.

(127)

Gandrīz visi galvenie kaitējuma rādītāji liecina par negatīvu tendenci. Proti, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 9 % un pārdošanas apjoms – par 17 %. Lai kompensētu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumus, Savienības ražošanas nozares vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, lai gan ražošanas izmaksas vienlaikus palielinājās par 30 %. Tā rezultātā rentabilitāte, kas attiecīgā perioda sākumā bija pozitīva, samazinājās un 2012./2013. finanšu gadā kļuva negatīva un turpināja samazināties arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Līdzīgas negatīvas tendences var novērot neto naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem.

(128)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Šo palielinājumu attiecīgajā periodā var skaidrot ar iepriekš saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos. Arī ieguldījumu tendence bija pozitīva. Minētie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar profilaktiskām darbībām un drošības prasībām, nevis jaudas palielināšanu. Šīs pozitīvās tendences tādēļ neizslēdz kaitējuma esību.

(129)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka dažu kaitējuma rādītāju negatīvā tendence nav pietiekama, lai secinātu, ka pastāv būtisks kaitējums. Pamatregulas 3. panta 5. punktā nav noteikts, ka visiem kaitējuma rādītājiem būtu jāuzrāda negatīva tendence, bet ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir jāanalizē, izvērtējot visu kaitējuma rādītāju attīstību kopumā. Šajā gadījumā gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem ir negatīva tendence, tostarp tādi galvenie rādītāji kā pārdošanas un ražošanas apjoms, tirgus daļa, vidējās pārdošanas cenas un rentabilitāte.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(131)

Kā minēts 99. līdz 130. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Visā attiecīgajā periodā imports no ĶTR Savienības tirgū nonāca vienīgi nelielā daudzumā, bet Indonēzijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tajā pašā periodā gandrīz trīskāršojās. Paralēlā izmeklēšanā, kas minēta 7. apsvērumā, attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas tika secināts, ka imports no Indonēzijas notika par dempinga cenām un ka tas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kamēr imports no ĶTR šo kaitējumu neveicināja, ņemot vērā tā nelielo apjomu un cenu līmeni (13). Vienlaikus, kā paskaidrots 48. un 70. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi beigsies.

(132)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja šobrīd spēkā esošie pasākumi beigtos, proti, ĶTR izcelsmes importa potenciālo ietekmi uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(133)

Šajā analīzē uzmanība tika pievērsta ĶTR ražotāju eksportētāju neizmantotajai jaudai, Savienības tirgus pievilcībai un ĶTR ražotāju cenu noteikšanas praksei Savienībā. Tika ņemti vērā arī antidempinga pasākumi, kas noteikti MNG importam no Indonēzijas.

(134)

Kā norādīts 51. apsvērumā, tiek lēsts, ka kopējā neizmantotā MNG ražošanas jauda 2012. gadā bija apmēram 600 000–900 000 tonnas. Šis apjoms ievērojami pārsniedz kopējo MNG patēriņu Savienībā minētajā periodā.

(135)

Var pamatoti sagaidīt, ka sakarā ar Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts 59.–64. apsvērumā, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas visticamāk tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(136)

Kā minēts iepriekš 50. apsvērumā, ĶTR izcelsmes importa cenas bez antidempinga maksājumiem būtu vidēji par 10 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tās būtu zemākas arī par Indonēzijas izcelsmes importa cenām. Tādēļ tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotāji eksportētāji visticamāk palielinās cenu spiedienu uz Savienības tirgu, tādējādi pastiprinot būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saistībā ar to jāatgādina – paralēlajā antidempinga izmeklēšanā atklājās, ka Indonēzijas izcelsmes imports izraisīja spiedienu uz cenām Savienības tirgū un tādēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, bet, gluži pretēji, attiecīgajā periodā tai nācās pazemināt cenas.

(137)

Kā norādīts 60. apsvērumā, ja pasākumi beigtos, ĶTR izcelsmes importa cenas varētu palielināties. Tomēr, ņemot vērā ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas tika konstatētas, atskaitot antidempinga maksājumus, pat ja ĶTR izcelsmes importa cenas patiešām palielinātos, ĶTR eksportētājiem joprojām pastāv iespēja importa cenu līmeni saglabāt zem Savienības ražošanas nozares cenām, kas visticamāk ļaus šiem eksportētājiem palielināt savu tirgus daļu Savienības tirgū. Ja tā notiktu, nekavējoties samazinātos Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas.

(138)

Visbeidzot, ņemot vērā paralēlo izmeklēšanu pret Indonēziju un attiecīgos pasākumus pret MNG importu no šīs valsts, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare atgūsies no tai nodarītā būtiskā kaitējuma. Atgūšanās varētu tikt traucēta, ja, pasākumiem beidzoties, ievērojamā apjomā un par dempinga cenām atsāktos imports no ĶTR.

(139)

Pēc informācijas izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka pasākumu saglabāšana neuzlabotu Savienības ražotāja stāvokli, jo tā stāvokļa pasliktināšanos galvenokārt nosakot tādi faktori, kas nav MNG imports no ĶTR. Minētā persona norādīja, ka šie faktori esot, jo īpaši, Savienības ražošanas nozares ieguldījumu politikas ietekme uz tās rentabilitāti, darbaspēka izmaksu pieaugums un iespējama neefektīva resursu izmantošana. Tika apgalvots, ka šo faktoru ietekme neesot bijusi pietiekami ņemta vērā, izvērtējot Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā.

(140)

Jānorāda, ka ieinteresētā persona nesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus.

(141)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares veiktajiem ieguldījumiem minētā persona nepaskaidroja, kā šie ieguldījumi būtu varējuši ietekmēt nozares rentabilitāti. Kā norādīts 124. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veiktie ieguldījumi bija pamatoti ar jēgpilniem uzņēmējdarbības lēmumiem un nav uzskatāmi par nevajadzīgiem. Turklāt, ieguldījumu izmaksas laika gaitā amortizējas, un tādēļ tās ievērojami neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(142)

Lai gan saistībā ar darbaspēka izmaksām konfidencialitātes iemeslu dēļ nav iespējams norādīt precīzus skaitļus, izmeklēšana apliecināja, ka to palielinājuma ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām nebija ievērojama.

(143)

Attiecībā uz resursu neefektīvu izmantošanu minētā persona nenorādīja, kādā ziņā tā būtu bijusi neefektīva, un izmeklēšanā nekāda iespējama Savienības ražošanas nozares neefektivitāte netika konstatēta.

(144)

Tādēļ minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(145)

Ievērojot izmeklēšanas konstatējumus, proti, attiecībā uz neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcību un ĶTR izcelsmes importa paredzamo cenu līmeni, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana visticamāk novestu pie kaitējuma atkārtošanās un vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, visticamāk palielinātos.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(147)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(148)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(149)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā minēts 131. apsvērumā, to izraisīja imports no Indonēzijas par dempinga cenām. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret ĶTR izcelsmes importu beigsies. Ja atsāktos MNG imports Savienības tirgū par dempinga cenām no ĶTR, sevišķi varētu tikt apdraudēta Savienības ražošanas nozares gaidāmā atgūšanās no Indonēzijas izcelsmes importa nodarītā kaitējuma, kura dēļ Indonēzijai ir noteikti antidempinga pasākumi.

(150)

Ja pasākumi tiks saglabāti, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare spēs pilnībā izmantot ieguvumus no paralēlajā izmeklēšanā attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas noteiktajiem pasākumiem, proti, tā atgūsies no tai nodarītā būtiskā kaitējuma. Šajā procesā tai būtu jāspēj uzlabot arī rentabilitāte.

(151)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(152)

Kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, pieteicās 14 uzņēmumi. Tomēr neviens no šiem uzņēmumiem MNG no ĶTR Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja.

(153)

Viens tirgotājs Savienībā, kas bija iesaistīts MNG tālākpārdošanā Savienībā un ārpus tās, izmeklēšanā pieteicās kā lietotājs. Šis tirgotājs iepirka MNG galvenokārt no Savienības ražošanas nozares, bet arī no importētājiem. Minētais tirgotājs nepirka ĶTR izcelsmes MNG, bet gan Indonēzijas un citu trešo valstu izcelsmes MNG. Tirgotāja darījumdarbība saistībā ar MNG bija nenozīmīga, salīdzinot ar tā darījumdarbības kopējo apjomu. Tādēļ tika uzskatīts, ka spēkā esošie pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes MNG nav negatīvi ietekmējuši šo tirgotāju.

(154)

Lietotāji galvenokārt darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, kur MNG izmanto garšvielu maisījumu ražošanā, zupās un gatavajos ēdienos. MNG izmanto arī nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļu ražošanā.

(155)

Pieteicās un saņēma anketu 33 uzņēmumi. Pieci uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, bet viens – nepārtikas nozarē. Divos uzņēmumos, kas sadarbojās (vienā, kas darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, un otrā, kas ražo mazgāšanas līdzekļus), tika veiktas pārbaudes uz vietas.

(156)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka MNG vidēji veido aptuveni 5 % no tādu ražojumu kopējām izmaksām, kas satur MNG un ko ražo uzņēmumi, kuri sadarbojās un sniedza vajadzīgos datus.

(157)

No četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tikai viens importēja MNG no ĶTR. Šis uzņēmums, kas sadarbojās, iepirka MNG no Savienības ražošanas nozares un importēja apmēram 40 % tā kopējā iepirktā MNG apjoma no ĶTR. Darījumdarbība saistībā ar ražojumiem, kas satur MNG, veidoja aptuveni vienu trešdaļu no tā kopējās darījumdarbības. Tika konstatēts, ka šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis rentabls.

(158)

Pārējie trīs uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā MNG no ĶTR neimportēja. No tiem divu uzņēmumu darījumdarbība saistībā ar MNG bija samērā niecīga, salīdzinot ar to kopējo darījumdarbības apjomu. Turklāt, pamatojoties uz sniegto informāciju, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šie divi uzņēmumi bija rentabli. Trešā uzņēmuma darījumdarbība saistībā ar ražojumiem, kas satur MNG, bija apmēram viena trešdaļa no tā kopējās darījumdarbības, un tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis uzņēmums ir bijis rentabls.

(159)

Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, izmantoja MNG, lai ražotu mazgāšanas līdzekļus. MNG veido 15–20 % no šo produktu ražošanas izmaksām. Šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegādājās MNG galvenokārt no Savienības ražošanas nozares. Tas importēja MNG arī no citām trešām valstīm, bet ne no ĶTR. Tikai neliela daļa tā darījumdarbības bija saistīta ar produktiem, kuri satur MNG, salīdzinot ar tā darījumdarbības kopējo apjomu, turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma peļņas procents izmeklēšanas periodā ir bijis pozitīvs, proti, [5–10] %.

(160)

Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā ES tiesisko regulējumu, ar ko aizliedz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu (14), MNG, visticamāk, izmantos arvien lielākos daudzumos, lai mazgāšanas līdzekļu ražošanā aizstātu fosfātus un citus fosfora savienojumus. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā būtiski pieaugs, un jebkādi antidempinga maksājumi attiecībā uz MNG importu negatīvi ietekmētu šā jaunā tirgus attīstību. Minētā persona jo īpaši norādīja, ka MNG importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu līmenis neļautu ĶTR izcelsmes importam nonākt Savienības tirgū un ka tas, savukārt, radītu piegāžu trūkuma risku Savienībā. Tāpat šis uzņēmums apgalvoja – tā kā ir spēkā arī pasākumi pret MNG importu no Indonēzijas, nebūtu arī alternatīvu piegādes avotu.

(161)

Tāpat šis lietotājs apgalvoja – ņemot vērā paredzamo MNG patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare varētu to izmantot un palielināt savu pārdošanas apjomu Savienības tirgū. No otras puses, lietotājs norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu palielināto pieprasījumu Savienības tirgū.

(162)

Tomēr šajā posmā ir grūti paredzēt to, kā jaunais tiesiskais regulējums ietekmēs Savienības tirgu, un to, vai un cik lielā mērā tas sekmēs tādu mazgāšanas līdzekļu ražošanu, kas satur MNG, un tādējādi ietekmēs MNG patēriņu Savienībā. Turklāt ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus tam, cik lielā mērā antidempinga maksājuma ietekme būtu negatīva. Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga maksājuma mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Izmeklēšanā arī atklājās, ka ir vairāki alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Brazīlija, Vjetnama un Koreja.

(163)

Pēc informācijas izpaušanas tā pati persona no jauna apgalvoja, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā ievērojami palielināsies sakarā ar fosfātu aizliegumu un ka Savienības ražošanas nozare nespēs apmierināt šo pieaugošo Savienības pieprasījumu. Tomēr šī persona nesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, tādēļ tas tika noraidīts.

(164)

Saistībā ar alternatīviem piegādes avotiem jānorāda, ka citu trešo valstu importa tirgus daļa 2010./2011. finanšu gadā bija ievērojama un tā samazinājās tikai dēļ importa par negodīgām cenām no Indonēzijas. Sagaidāms, ka maksājumu noteikšana MNG importam no Indonēzijas paralēlajā izmeklēšanā ļautu citām trešām valstīm atgūt to zaudēto tirgus daļu Savienībā. Ja attiecībā uz ĶTR pasākumi tiktu atcelti, tiktu apdraudēta pret Indonēziju noteikto antidempinga maksājumu paredzamā ietekme, jo sagaidāms, ka Savienības tirgū ievērojami palielinātā daudzumā ienāks imports no ĶTR par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kā norādīts 149. līdz 151. apsvērumā.

(165)

Pēc informācijas izpaušanas minētā ieinteresētā persona no jauna apgalvoja, ka faktiski nav alternatīvu piegādes avotu, jo ražotāji citu trešo valstu tirgos pieder tai pašai grupai kā Savienības ražošanas nozare.

(166)

Kā minēts 94. un 95. apsvērumā alternatīvi MNG piegādes avoti ir vairākās trešās valstīs, cita starpā, Brazīlijā, Korejas Republikā un Vjetnamā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR vai Indonēziju, tirgus daļa bija tikai ceturtā daļa no 2010./2011. finanšu gadā sasniegtā līmeņa. Ja pasākumi pret ĶTR izcelsmes importu tiktu turpināti, nav nekāda iemesla, kādēļ imports no citām trešām valstīm vismaz daļēji nevarētu segt MNG lietotāju vajadzības, attiecīgajai tirgus daļai atgriežoties pie 2010./2011. finanšu gadā sasniegtā līmeņa vai pat to pārsniedzot. Turklāt saskaņā ar informāciju, kas personām bija pieejama nekonfidenciālajos dokumentos, šie alternatīvie avoti ir vai nu no Ajinomoto grupas neatkarīgi uzņēmumi/uzņēmumu grupas vai šai grupai piederoši uzņēmumi/uzņēmumu grupas. Pat ja šie alternatīvie avoti piederētu Ajinomoto grupai, nav nekādu norāžu, ka tie nepiegādātu Savienības tirgum ar godīgiem nosacījumiem. Tādēļ apgalvojums būtu jānoraida.

(167)

Minētā persona arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir dominējošs stāvoklis un ka Savienības tirgū nebūs konkurences. Tā norādīja, ka pasākumi pret ĶTR izcelsmes MNG vēl vairāk nostiprinās Savienības ražošanas nozares stāvokli Savienības tirgū.

(168)

Izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi saglabāt savu pārdošanas apjomu Savienībā, zaudējot savu tirgus daļu, jo īpaši, Indonēzijas izcelsmes importam. Turklāt Savienības ražošanas nozare, ņemot vērā Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām izraisīto spiedienu, nav varējusi palielināt cenu līmeni atbilstīgi izejvielu izmaksu pieaugumam un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir cietusi ievērojamus zaudējumus. Komisija arī norādīja, ka pastāv konkurence ar importu, kura izcelsme ir vairākās citās trešās valstīs, kas gūst labumu no brīvas piekļuves ES tirgum. Tādēļ nav pietiekamu pierādījumu par Savienības ražošanas nozares iespējamo dominējošo stāvokli, un šis arguments tika noraidīts.

(169)

Pēc informācijas izpaušanas attiecīgā ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības lietotāju paļaušanās vienīgi uz Savienības ražošanas nozari nav Savienības interesēs un ka būtu jābūt pietiekamiem alternatīviem piegādes avotiem. Pamatojot savu apgalvojumu, persona norādīja, ka patēriņa samazinājums no 2010./2011. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanos.

(170)

Kā norādīts 100. apsvērumā, ražošanas apjoms no 2010./2011. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam samazinājās par 5 %, savukārt patēriņš tajā pašā laikā saruka par 13 % (sk. 76. un 78. apsvērumu). Jaudas izmantojums 2011./2012. finanšu gadā bija par 5 % zemāks nekā 2010./2011. finanšu gadā, tādējādi 2011./2012. finanšu gadā bija neizmantota jauda. Tādēļ Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu nevar uzskatīt par faktoru, kas būtu ietekmējis patēriņa samazinājumu 2011./2012. finanšu gadā. Kā norādīts 166. apsvērumā, alternatīvi piegādes avoti citās trešās valstīs ir. Tādēļ apgalvojums būtu jānoraida.

(171)

Tādējādi un īpaši ņemot vērā faktu, ka nešķiet, ka pasākumi pret ĶTR būtu negatīvi ietekmējuši lietotājus, kuri sadarbojās, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu saglabāti, to ietekme uz šiem ekonomikas dalībniekiem nebūtu ievērojama.

(172)

Četri izejvielu piegādātāji Savienībā pieteicās un atbildēja uz anketas jautājumiem. Minēto uzņēmumu izejvielu pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarei bija vien neliela daļa no to kopējā apgrozījuma. Divi no šiem piegādātājiem apstrīdēja šo secinājumu, norādot, ka Savienības ražošanas nozares izzušana ievērojami ietekmētu to darījumdarbību. Šie piegādātāji apgalvoja – tas, ka Savienībā, iespējams, vairs neražotu MNG, ļoti negatīvi ietekmētu to darījumdarbību kopumā, jo cukura ražotnes neizbēgami saražo zināmu daudzumu cukura sīrupa un melases, kā galvenais pircējs ir Savienības ražošanas nozare. Ja cukurs šādā veidā paliktu nepārdots, tas ietekmētu attiecīgās ražotnes kopējo efektivitāti.

(173)

Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem un tādēļ tiek noraidīti.

(174)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka pret ĶTR spēkā esošo pasākumu ietekme būtu jāvērtē kopā ar to pasākumu ietekmi, kuri noteikti pret MNG importu no Indonēzijas.

(175)

Abu pasākumu ietekme uz lietotājiem tika analizēta saistībā ar alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Minētā analīze liecināja, ka virknei trešo valstu ir potenciāls eksportēt MNG uz Savienību. Šīs trešās valstis arī ir darbojušās Savienības tirgū, pirms tajā lielos daudzumos ienāca imports no Indonēzijas par dempinga cenām.

(176)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret ĶTR.

(177)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas tām tika dots laiks sniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(178)

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam ir jāsaglabā ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes MNG importu.

(179)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(180)

Komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, atzinumu nav sniegusi,

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 904/2014 (2) (“pagaidu regula”) no 2014. gada 22. augusta noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam.

(2)

Procedūra tika sākta 2013. gada 29. novembrī pēc sūdzības, kuru 2013. gada 16. oktobrī iesniedza Ajinomoto Foods Europe SAS (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais mononātrija glutamāta ražotājs Savienībā un kas tādējādi pārstāv 100 % Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2010. gada 1. aprīļa līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(6)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu.

(7)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Piezīmes par nesaistīto importētāju atlases metodi netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi pagaidu regulas 7.–19. apsvērumā.

(9)

Kā minēts pagaidu regulas 21. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāts (“MNG”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (“attiecīgais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG izmanto arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos. MNG ir nopērkams dažāda izmēra iepakojumos, sākot no patērētājiem paredzētām 0,5 g paciņām līdz 1 000 kg liela izmēra iepakojumiem. Mazākos iepakojumus mazumtirgotāji pārdod privātiem patērētājiem, bet lielākie iepakojumi – pa 20 kg un vairāk – paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt pastāv atšķirīgas tīrības pakāpes. Tomēr MNG īpašības nav atšķirīgas atkarībā no iepakojuma lieluma vai tīrības pakāpes.

(10)

Piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 21.–25. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(11)

Piezīmes par normālo vērtību netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 26. līdz 31. apsvērums.

(12)

Abi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, no jauna apgalvoja, ka pārdošanas cenas to saistītajiem uzņēmumiem ir tirgus cenas un ka tādējādi eksporta cena būtu jānosaka, pamatojoties uz pārdošanas cenu darījumos starp mātesuzņēmumu Indonēzijā un pirmo saistīto pircēju, nevis uz aprēķināto eksporta cenu.

(13)

Pamatojot šo apgalvojumu, abi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav nekādu pierādījumu par šķērskompensācijām starp ražojumiem vai citām izmaksām, kas radušās starp mātesuzņēmumu Indonēzijā un ar to saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ pagaidu regulas 37. apsvērumā izdarītos secinājumus nebūtu vajadzējis balstīt uz šiem elementiem.

(14)

Viens ražotājs eksportētājs turklāt apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums Savienībā nav importētājs, bet gan starpnieks, kas ražojumu tālāk pārdevis Savienībā pirms muitošanas. Šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka tādēļ nebūtu piemērojami pagaidu regulas 37. apsvērumā izdarītie secinājumi, proti, ka transfertcena starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas ļautu saistītajiem importētājiem gūt saprātīgu peļņu Savienībā.

(15)

Vispirms jānorāda, ka jau tas vien, ka pastāv saistība starp eksportētāju un importētāju, ir pietiekami, lai Komisija uzskatītu faktiskās eksporta cenas par neuzticamām, jo saistība starp eksportētāju un importētāju ir viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ faktiskās eksporta cenas var uzskatīt par neuzticamām. Tā kā pastāv saistība starp piegādātāju un importētāju, cenas, ko piegādātājs prasa savam saistītajam uzņēmumam Savienībā, ir transfertcenas, kuras nav radušās kā tirgus cenas, kā tas parasti notiek starp neatkarīgiem uzņēmumiem. Turklāt ir skaidrs, ka izmaksas, kas rodas saistītā uzņēmuma darbībā, un šā uzņēmuma peļņas procents faktiski samazina ražotāja eksportētāja saņemto summu, jo šīs izmaksas parasti uzņemas importētājs.

(16)

Turklāt šajā gadījumā izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgie saistītie uzņēmumi Savienībā negūst noturīgu peļņu. Saistībā ar to vispirms jānorāda, ka nesaistīta importētāja, kas sadarbojās, peļņas procentu nevarēja izmantot, jo šī informācija bija konfidenciāla un to nevarēja izpaust konkurentiem. Tādēļ par atskaites punktu tika izmantots peļņas procents, kurš bija izmantots kādā iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz citu ķīmisku produktu, ko ražoja līdzīga ražošanas nozare un ko importēja Savienībā līdzīgos apstākļos (3). Šis peļņas procents ir visobjektīvākais pieejamais rādītājs, lai pietiekami pareizi aplēstu tirgus eksporta cenu. Šis samērīgais peļņas procents bija 5 %. Tā kā peļņa, ko gūst saistītie uzņēmumi Savienībā, ir ievērojami mazāka nekā šis līmenis un tā kā tā nav noturīga, transfertcenu nevarēja uzskatīt par uzticamu.

(17)

Turklāt nav nepieciešami pierādījumi, ka starp saistītajiem uzņēmumiem ir notikusi šķērskompensācija vai ka atsevišķas izmaksas, kas rodas importētājam un ko tas prasti uzņemas, ir samaksājusi kāda persona. Kā norādīts iepriekš, šīs izmaksas saistītam uzņēmumam rodas vienmēr, kad tas veic pārdošanas un importēšanas funkcijas. Pastāvot saistībai starp saistītiem uzņēmumiem, nevar izslēgt šķērskompensāciju ar citiem ražojumiem vai minētās izmaksas, tādēļ transfertcenas nav uzticamas.

(18)

Tāpat nav svarīgi, vai saistītais uzņēmums Savienībā veic visas importētāja funkcijas vai arī citus uzdevumus. Svarīgi ir tas, vai ir uzticama eksporta cena pie Kopienas robežas. Kā minēts 15. apsvērumā, šajā izmeklēšanā atklājās, ka cenu līmeņi starp saistītajiem uzņēmumiem neļauj saistītajiem uzņēmumiem Savienībā gūt samērīgu peļņas procentu. Neviens eksportētājs nesniedza nekādu pamatojumu tam, kādēļ šis peļņas procents nebūtu piemērots, tādēļ attiecīgie apgalvojumi būtu jāuzskata par nepamatotiem. Apgalvojums, ka viens no šiem saistītajiem uzņēmumiem neveica importētāja funkcijas Savienībā, nebija būtisks, jo, kā norādīts iepriekš, nav svarīgi, kādas funkcijas uzņēmums Savienībā veic. Turklāt tas, ka uzņēmums veic tikai dažas importētāja funkcijas, noteikti atspoguļojas saistīto uzņēmumu pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, bet ne izmantotajā peļņas procentā. Tāpat jānorāda – tas, ka pirms importēšanas dažas darbības veic saistītais uzņēmums, nenozīmē, ka eksporta cenu nedrīkstētu aprēķināt, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam nesaistītajam pircējam, veicot nepieciešamās korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(19)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas abi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, atkārtoja savus apgalvojumus par eksporta cenas noteikšanu. Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja 15. apsvēruma konstatējumus, proti, ka jau tas vien, ka pastāv saistība starp eksportētāju un importētāju, ir pietiekami, lai Komisija uzskatītu faktiskās eksporta cenas par neuzticamām, un norādīja, ka tas esot pretrunā pamatregulas 2. panta 9. punktam. Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka konkrētās lietas faktiem neesot atbilstošs 17. apsvērumā minētais, proti, ka saistītajam uzņēmumam rodas konkrētas izmaksas, tiklīdz tas veic pārdošanas un importēšanas funkcijas. Visbeidzot, šis ražotājs eksportētājs norādīja – Komisija neesot ņēmusi vērā to, ka cenu līmenis saistītajam uzņēmumam un neatkarīgajiem klientiem Savienībā ir bijis līdzīgs.

(20)

Otrs ražotājs eksportētājs no jauna apgalvoja, ka eksporta cenas noteikšanas nolūkos būtu jāņem vērā tā eksporta cena pirmajam neatkarīgajam klientam pie Savienības robežas, uzsverot, ka saistītais uzņēmums pildījis vienīgi starpnieka lomu un ka, cita starpā, muitošanu veikuši nesaistītie klienti Savienībā.

(21)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, jānorāda – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā konkrētās lietas faktus, eksporta cenas būtu jāaprēķina, jo pastāv saistība starp eksportētājiem un saistītajām personām. Izmeklēšanā patiešām atklājās, ka attiecīgie saistītie uzņēmumi Savienībā izmeklēšanas periodā neguva noturīgu peļņu. Tādēļ, nosakot, vai eksporta cenas konkrētajā lietā būtu jāaprēķina, funkcijas, ko pilda saistītais uzņēmums Savienībā, nav svarīgas. Turklāt, kā norādīts 18. apsvērumā, tas, ka saistītie uzņēmumi pilda vienīgi konkrētas funkcijas, nav šķērslis pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai, bet atspoguļojas zemākās pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko atskaita no cenas, par kādu attiecīgo ražojumu pirmo reizi pārdod neatkarīgam pircējam. Visbeidzot, jānorāda, ka ražotāji eksportētāji nesniedza nekādus jaunus uz faktiem balstītus pierādījumus, kas atspēkotu šos secinājumus. Attiecībā uz apgalvojumu par līdzīgu cenu līmeni saistītajiem un neatkarīgajiem klientiem Savienībā jānorāda, ka uz to jau ir atbildēts pagaidu regulas 37. apsvērumā. Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz neatkarīgajiem klientiem līdzīgu cenu līmeni, transfertcena starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas ļautu saistītajiem importētājiem gūt ilgtspējīgu peļņu Savienībā. Tādēļ šie argumenti būtu jānoraida.

(22)

Tāpēc būtu jānoraida argumenti attiecībā uz aprēķinātu eksporta cenu izmantošanu šajā izmeklēšanā.

(23)

Tie paši abi ražotāji eksportētāji apgalvoja – ja eksporta cenas aprēķina, neņemot vērā viņu argumentus, kas izklāstīti 12.–14. apsvērumā, samērīgais peļņas procents 5 % apmērā, kurš tika izmantots eksporta cenas aprēķinā, esot pārspīlēts un ka tā vietā būtu jāizmanto viņu saistīto uzņēmumu faktiskais peļņas procents, jo cenas starp saistītajām personām ir tādas pašas kā cenas neatkarīgiem pircējiem.