7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1

(1)

Vidējās masas vērtība, ko izmanto, lai aprēķinātu īpatnējās CO2 emisijas katram jaunam vieglajam automobilim, ik pēc trim gadiem ir jākoriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas to jauno automobiļu vidējā masā, kuri ir reģistrēti Savienībā.

(2)

Kā izriet no to jauno vieglo automobiļu pašmasas monitoringa datiem, kas reģistrēti 2011., 2012. un 2013. kalendārajā gadā, vidējā masa ir palielinājusies, un tāpēc Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētā M0 vērtība būtu jākoriģē.

(3)

Izņēmuma kārtā attiecībā uz šo pirmo korekciju ir lietderīgi ņemt vērā to, ka 2011., 2012. un 2013. gadā veiktā monitoringa datu kvalitāte ir atšķirīga. Tāpēc jaunā vērtība būtu jānosaka, ņemot vērā tikai tās masas vērtības, ko attiecīgie ražotāji ir varējuši pārbaudīt, bet neieskaitot aprēķinos vērtības, kas acīmredzami bija kļūdainas, t. i., vērtības virs 2 840 kg vai zem 500 kg, kā arī vērtības, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri neietilpa Regulas (EK) Nr. 443/2009 darbības jomā. Turklāt jaunā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju, kas noteikts, ņemot vērā reģistrēto jauno automobiļu skaitu katrā no atsauces gadiem.

(4)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, M0 vērtība, kas jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra, būtu jāpalielina par 20,4 kg, t. i., no 1 372,0 uz 1 392,4,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/3

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktu Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 432/2012 (2), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde derīgos pieteikumus nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA, turpmāk “iestāde”) zinātniskā novērtējuma veikšanai, kā arī Komisijai un dalībvalstīm informācijai.

(4)

Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm.

(5)

Lai veicinātu jauninājumus, veselīguma norādēm, kuras pamatotas ar jaunākajām zinātnes atziņām un/vai kurās ietverta prasība par īpašumtiesību datu aizsardzību, atļaujas būtu jāpiešķir paātrināti.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums Aptonia iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikēmisko ogļhidrātu ietekmi uz muskuļu normālu darbību (saraušanos) pēc intensīviem fiziskiem vingrinājumiem (jautājums Nr. EFSA-Q-2013-00234) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikēmiskie ogļhidrāti paātrina glikogēna rezervju atjaunošanos muskuļos pēc intensīviem fiziskiem vingrinājumiem.”

(7)

Komisija un dalībvalstis 2013. gada 25. oktobrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp glikēmisko ogļhidrātu lietošanu uzturā un norādīto ietekmi. Tādēļ būtu jāuzskata, ka veselīguma norāde, kas atspoguļo šo secinājumu, atbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, un tā būtu jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 432/2012.

(8)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam un lai saistībā ar iepriekš minēto tiktu ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja izmantoto norāžu formulējums patērētājam nozīmē to pašu, ko atļautu veselīguma norāžu formulējums, jo tās norāda uz vienu un to pašu saikni starp pārtikas kategoriju, pārtiku vai kādu tās sastāvdaļu un veselību, uz tām būtu attiecināmi šīs regulas pielikumā minētie lietošanas nosacījumi.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 20. pantu Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs, kurā iekļautas visas atļautās veselīguma norādes, būtu jāatjaunina, lai tajā tiktu ņemta vērā šī regula.

(10)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzēja un no sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 432/2012.

(12)

Ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/6

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde derīgos pieteikumus nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA, turpmāk “iestāde”) zinātniskā novērtējuma veikšanai, kā arī Komisijai un dalībvalstīm informācijai.

(3)

Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm. Dažos gadījumos zinātniskais riska novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru būtu jāpamato riska pārvaldības lēmums, tāpēc būtu jāņem vērā citi pamatoti faktori, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu.

(4)

Pēc tam, kad uzņēmums Dextro Energy GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu iesniedza pieteikumu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q-2012-00266) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikoze tiek metabolizēta ķermeņa normālās enerģijas vielmaiņas gaitā.”

(5)

Komisija un dalībvalstis 2012. gada 11. maijā saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu. Mērķgrupa ir plaša sabiedrība.

(6)

Pēc tam, kad uzņēmums Dextro Energy GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu iesniedza pieteikumu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q-2012-00267) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikoze palīdz veikt normālas fiziskās aktivitātes.”

(7)

Komisija un dalībvalstis 2012. gada 11. maijā saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka apgalvojums par glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu jau ir novērtēts ar labvēlīgu atzinumu, un atsaucās uz savu atzinumu par veselīguma norādi attiecībā uz glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q- 2012-00266).

(8)

Pēc tam, kad uzņēmums Dextro Energy GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu iesniedza pieteikumu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q-2012-00268) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikoze palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.”

(9)

Komisija un dalībvalstis 2012. gada 11. maijā saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka apgalvojums par glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu jau ir novērtēts ar labvēlīgu atzinumu, un atsaucās uz savu atzinumu par veselīguma norādi attiecībā uz glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q- 2012-00266).

(10)

Pēc tam, kad uzņēmums Dextro Energy GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu iesniedza pieteikumu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q-2012-00269) (5). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikoze palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu fizisku vingrinājumu laikā.”

(11)

Komisija un dalībvalstis 2012. gada 11. maijā saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka apgalvojums par glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu jau ir novērtēts ar labvēlīgu atzinumu, un atsaucās uz savu atzinumu par veselīguma norādi attiecībā uz glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q- 2012-00266).

(12)

Pēc tam, kad uzņēmums Dextro Energy GmbH & Co. KG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu iesniedza pieteikumu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q-2012-00270) (6). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Glikoze palīdz nodrošināt normālu muskuļu darbību.”

(13)

Komisija un dalībvalstis 2012. gada 11. maijā saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka apgalvojums par glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu jau ir novērtēts ar labvēlīgu atzinumu, un atsaucās uz savu atzinumu par veselīguma norādi attiecībā uz glikozi un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu (jautājums Nr. EFSA-Q- 2012-00266).

(14)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 6. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu veselīguma norādes nepieciešams pamatot ar vispāratzītiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja veselīguma norādes neatbilst citām vispārējām un īpašajām Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, atļaujas piešķiršanu var arī likumīgi atlikt pat tad, ja iestādes zinātniskais novērtējums ir bijis labvēlīgs. Veselīguma norādes, kas neatbilst vispāratzītiem uztura un veselības principiem, nebūtu jāsniedz. Iestāde secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp glikozes lietošanu uzturā un tās ietekmi uz enerģijas ieguves vielmaiņu. Tomēr, izmantojot šādu veselīguma norādi, patērētājiem tiktu sniegts pretrunīgs un neskaidrs vēstījums, jo tiktu atbalstīta cukuru lietošana uzturā, taču valstu un starptautiskās iestādes, pamatojoties uz vispāratzītiem zinātniskiem ieteikumiem, informē patērētāju, ka cukuru patēriņš būtu jāsamazina. Tāpēc šāda veselīguma norāde neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 3. panta otrās daļas a) apakšpunktam, kas nosaka, ka norāžu izmantošana nedrīkstētu būt pārprotama vai maldinoša. Turklāt pat tad, ja attiecīgo veselīguma norādi atļautu izmantot tikai saskaņā ar īpašiem izmantošanas nosacījumiem un/vai pievienojot papildu paziņojumus vai brīdinājumus, tas tomēr nemazinātu patērētājam radītās neskaidrības, un tāpēc šī norāde nebūtu jāatļauj.

(15)

Šajā regulā aptvertās veselīguma norādes ir Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstītās veselīguma norādes, kurām var piemērot minētās regulas 28. panta 5. punktā noteikto pārejas posmu, līdz tiek pieņemts atļauto veselīguma norāžu saraksts, ar nosacījumu, ka tās atbilst minētajai regulai.

(16)

Atļauto veselīguma norāžu saraksts ir izveidots ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 432/2012 (7), un to piemēro no 2012. gada 14. decembra. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktā minētajām norādēm, kuras iestāde nav izvērtējusi vai Komisija nav izskatījusi līdz 2012. gada 14. decembrim un kuras saskaņā ar šo regulu nav iekļautas atļauto veselības norāžu sarakstā, ir lietderīgi piemērot pārejas posmu, kura laikā tās joprojām var turpināt izmantot, tādējādi ļaujot gan pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, gan valsts kompetentajām iestādēm pielāgoties šādu norāžu aizliegumam.

(17)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzēja un no sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu.

(18)

Ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/10

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ir noteikti sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Minētajā regulā arī noteikts beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas regulas prasības.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2) noteiktas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas prasības, ieskaitot noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvu metožu pieņemšanu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un organiskā mēslojuma laišanu tirgū.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta d) apakšpunktu dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu, izmantojot citus līdzekļus, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 142/2011 36. panta 3. punktam šādas iespējas izmantošana ir atļauta tikai pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim. Atsevišķas dalībvalstis atļauj Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā izklāstīto līdzekļu izmantošanu, lai savāktu, pārvadātu un likvidētu agrāko pārtiku nelielos apjomos, kas nepārsniedz 20 kg nedēļā.

(4)

Nav saņemti ziņojumi, ka būtu novērota nelabvēlīga ietekme uz dzīvnieku veselību, turklāt dažos gadījumos likvidēšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantu būtu nepieņemami apgrūtinoša salīdzinājumā ar likvidēšanu uz vietas, tāpēc šķiet pamatoti ieviest pārejas perioda atkāpi kā pastāvīgu iespēju ar nosacījumu, ka šāda likvidēšana nerada nepieņemamu veselības apdraudējumu. Tādējādi Regulas (ES) Nr. 142/2011 15. pants, kurā paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunkta īstenošanu, būtu jāpapildina ar atsauci uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā un kas savukārt arī būtu attiecīgi jāgroza. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresēto personu organizācijām nolemts, ka, pārejas perioda atkāpei kļūstot par pastāvīgu iespēju, tiks atcelta iespēja dalībvalstīm palielināt apjomu augstākais līdz 50 kg nedēļā. Turklāt Regulas (ES) Nr. 142/2011 36. panta 3. punkts būtu jāsvītro.

(5)

Risks, ka lauksaimniecības dzīvnieki varētu nonākt saskarē ar organisko mēslojumu un augsnes uzlabotājiem, ar ko atsevišķi uzņēmēji un lietotāji veic manipulācijas, ir zems (it sevišķi tad, ja viņu darbība neietilpst pārtikas un barības ķēdē), tāpēc būtu jāļauj kompetentajām iestādēm atbrīvot šos uzņēmējus un lietotājus no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. pantā paredzētā reģistrēšanas pienākuma. Minētie uzņēmēji un lietotāji būtu jāiekļauj to uzņēmēju sarakstā, kas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 142/2011 20. panta 4. punktam atbrīvoti no pienākuma paziņot kompetentajām iestādēm. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 20. panta 4. punkts.

(6)

Nav riska, ka lauksaimniecības dzīvnieku barībā varētu izmantot augšanas substrātus, ieskaitot podiņu augsni, kas nelielā daudzumā satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus un kas iepakoti lietošanai galapatērētājiem. Risku, ka augsnes substrātus, ieskaitot stādīšanai paredzētu augsni, varētu izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barībā, mazina tiem piemērotais ierobežojums – no otrās un trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu saturam tilpumā jābūt mazākam par 5 % –, tādējādi augstais augsnes un citu materiālu saturs padara šos produktus lauksaimniecības dzīvniekiem negaršīgus. Augšanas substrātu ražošanā var izmantot kūtsmēslus. Taču pārstrādāti kūtsmēsli nevar būt vienīgā augšanas substrāta sastāvdaļa. Tiem nevajadzētu veidot vairāk par 50 % augšanas substrāta tilpumā. Pārstrādātus kūtsmēslus neizmanto augšanas substrātu ražošanā, ja izcelsmes vietai piemēro aizliegumu, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar lauksaimniecības dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums. Tāpēc šādus produktus var atbrīvot no veterinārās kontroles laišanai tirgū, izņemot importa gadījumā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 22. panta 2. punkts.

(7)

Lai novērstu nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, būtu jāprecizē “starpproduktu” un “tirdzniecības paraugu” definīcijas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. un 39. punktā. “Starpproduktu” definīcija ietver arī šo starpproduktu galamērķi. Ir pamats paplašināt pašreizējo definīciju, iekļaujot iespējamus papildu lietojuma veidus kosmētikas nozarē. Padomes Direktīvas 76/768/EEK (3) prasībām atbilstošus atvasinātos produktus var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 1. punktu deklarēt kā ražošanas ķēdes beigu punktu. Turklāt ir jāprecizē, ka lolojumdzīvnieku barību var ievest ES kā tirdzniecības paraugus barošanas izmēģinājumu veikšanai, mašīnu vai iekārtu testēšanai. Būtu attiecīgi jāgroza “starpproduktu” un “tirdzniecības paraugu” definīcija Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. un 39. punktā.

(8)

Lai gan saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punktu zirgu dzimtas dzīvnieki tiek uzskatīti par lauksaimniecības dzīvniekiem, atsevišķiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir īpaši cieša saikne ar saviem saimniekiem. Tāpēc ir pamatoti paredzēt iespēju kremēt mirušus zirgu dzimtas dzīvniekus sadedzināšanas iekārtās, ko šim mērķim apstiprinājusi kompetentā iestāde, ar nosacījumu, ka zirgu dzimtas dzīvnieki ir ar izcelsmi saimniecībās, kurām nepiemēro aizliegumus saistībā ar paziņojamām slimībām. Padomes Direktīvā 2009/156/EK (4) paredzētas dzīvnieku veselības prasības, kas cita starpā reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu, ieskaitot zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas nosacījumus. Mazjaudas sadedzināšanas iekārtās drīkst atsevišķi kremēt tikai mirušus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas atbilst minētās direktīvas prasībām. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 III pielikuma III nodaļa.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta g) punktā paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no otrās kategorijas ūdensdzīvnieku materiāla, var skābēt, kompostēt vai transformēt biogāzē. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja zinātnisku atzinumu par to, kā novērtēta jauna pārstrādes metode otrās kategorijas zivju izcelsmes materiāla dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei (5). Saskaņā ar EFSA atzinumu pārstrādes metode pienācīgi novērš zivju izcelsmes otrās kategorijas materiāla radītos riskus, tāpēc atvasinātos produktus var izmantot organisko mēslojumu ražošanā, kompostēt, transformēt biogāzē vai izmantot kažokzvēru vai citu dzīvnieku, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, barības ražošanā. EFSA atzinumā secināts, ka risks nepalielinās, ja pārstrādes metodi izmanto arī, lai pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no trešās kategorijas ūdensdzīvnieku materiāla. Tāpēc ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu var izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā uzskaitītajiem mērķiem.

(10)

Saistībā ar EFSA veiktā riska novērtējuma labvēlīgo iznākumu zivju izcelsmes materiāla skābēšana būtu jāiekļauj alternatīvo pārstrādes metožu sarakstā Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikums.

(11)

Dzīvnieku izcelsmes fermentācijas atliekas un komposts praksē var būt sajaukts ar materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes. Uzņēmējiem būtu jāzina, kādi noteikumi attiecas uz šādu fermentācijas atlieku un komposta likvidēšanu. Turklāt ir skaidri jānorāda, kādos gadījumos komposts un fermentācijas atliekas, kas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, var likvidēt, apglabājot atļautā atkritumu poligonā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļa.

(12)

Horvātija ir paziņojusi savvaļas maitēdāju putnu sugu sarakstu, kam vajadzētu piemērot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. pantā izklāstīto atkāpi par īpašiem barošanas nolūkiem. Tāpēc attiecīgi jāgroza maitēdāju putnu sugu saraksts Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikumā.

(13)

EFSA novērtēja risku, ko rada saimniecībā nobeigušos cūku komposta izolēšana un sadedzināšana pēc tās (6), un secināja, ka komposta izolēšana, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 2. iedaļā par alternatīvajiem parametriem, nenodrošina pietiekamu apstrādi, lai drošā veidā likvidētu otrās kategorijas materiālu, tāpēc to nevar aprakstīt kā alternatīvu pārstrādes metodi minētās regulas IV pielikuma IV nodaļā. Saistībā ar minēto EFSA novērtējumu “saimniecībā nobeigušos cūku aerobā nogatavināšana un uzglabāšana ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu” uzskatāma par konkrētu izolēšanas metodi, kā uzglabāt tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko vēlāk plānots likvidēt, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības. Lai minēto metodi nošķirtu no apstiprinātajām kompostēšanas metodēm un izvairītos no apstiprināšanas procedūras, kas jāveic kompostēšanas iekārtām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikumā, ir lietderīgi šo metodi iekļaut jaunā nodaļā minētās regulas IX pielikumā – līdz ar metodi “Hidrolīze un turpmāka likvidēšana”, kas patlaban minēta IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas H punktā un kuras pamatā ir tie paši principi. Turklāt būtu attiecīgi jāgroza atsauce uz IV pielikumu XVI pielikuma II nodaļas 11. iedaļā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV, IX un XVI pielikums.

(14)

Uz kausētiem taukiem, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla, attiecas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 3. iedaļā izklāstītās īpašās prasības. Taču nav ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīta pamatojuma, kāpēc aizliegt ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiāla un ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā, pārstrādāšanu kopā ar sauszemes dzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas blakusproduktiem, lai iegūtu kausētu tauku maisījumu. Tāpēc būtu jābūt iespējai kausētu tauku ražošanā izmantot ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 3. iedaļas A punkta 1. apakšpunkts.

(15)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termisko apstrādi, ko vēlāk var izmantot kā organisko mēslojumu vai tā ražošanā un laist tirgū. Ir lietderīgi ieviest atkāpi, lai kompetentā iestāde varētu atļaut alternatīvus parametrus tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termiskai apstrādei, kas paredzētas izmantošanai dalībvalstīs, – ar nosacījumu, ka uzņēmēji var apliecināt, ka atbilstoši alternatīvajiem parametriem veiktā termiskā apstrāde garantē vismaz tādu pašu riska samazinājumu kā apstrāde, ko veic, ievērojot jau esošus parametrus, kurus piemēro laišanai tirgū. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļa.

(16)

Starpproduktus cita starpā var izmantot laboratorijas reaģentu ražošanā vai in vitro diagnostikā dzīvnieku vajadzībām. Pēc pārbaudes robežpunktā saskaņā ar Padomes Direktīvas 97/78/EK (7) 4. pantu produkts jānogādā tieši reģistrētajā galamērķa uzņēmumā vai iekārtā. Lai precizētu starpproduktu importēšanas prasības, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XII pielikums.

(17)

Asins pagatavojumiem, kas paredzēti barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp ar izsmidzināšanu žāvētām cūku dzimtas dzīvnieku asinīm un asins plazmai, jābūt ražotiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 2. iedaļu. Atsaucoties uz minētās iedaļas B punktu, asins pagatavojumiem jābūt pakļautiem jebkurai no 1. līdz 5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts minētās regulas IV pielikuma III nodaļā, vai citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojumi atbilst atvasinātu produktu mikrobioloģiskajiem standartiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma I nodaļā. Regulā (ES) Nr. 142/2011, konkrēti XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas otrās rindas sestajā slejā, paredzēts arī, ka asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, bet ko varētu izmantot kā barību, ir jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas izveidots atbilstoši XV pielikuma 4. nodaļas B daļā iekļautajam veselības sertifikāta paraugam, ja šie pagatavojumi ir paredzēti nosūtīšanai uz Savienību vai tranzītam caur to.

(18)

Āzijā, Ziemeļamerikā, Karību jūras reģionā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā ir ziņots par cūku epidēmisko diareju, ieskaitot cūku inficēšanos ar cūku epidēmiskās diarejas vīrusu (PEDv) un cūku delta koronavīrusu (SDCv). SDCv nekad nav bijis konstatēts Savienībā. Ir aizdomas, ka vīrusa izplatība saistīta ar to, ka ar izsmidzināšanu žāvētām asinīm vai asins plazmai no cūku dzimtas dzīvniekiem (kas ir tradicionāla sastāvdaļa sivēnu barībā) veikta nepiemērota termiskā apstrāde vai tā kontaminēta pēc termiskās apstrādes.

(19)

Komisija pēc savas iniciatīvas pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 483/2014 (8) kā pagaidu aizsardzības pasākumu, lai nodrošinātu, ka ar izsmidzināšanu žāvētas cūku izcelsmes asinis un asins plazma, ko paredzēts izmantot cūku dzimtas dzīvnieku barības ražošanā, ir drošas. Tā kā risks dzīvnieku veselībai saglabājas, ir jāpārskata importa prasības, ko piemēro ar izsmidzināšanu žāvētām cūku izcelsmes asinīm un asins plazmai, kas paredzēta cūku dzimtas dzīvnieku barības ražošanai, un jāīsteno minētie pagaidu pasākumi kā pastāvīga prasība.

(20)

Zinātniski novērojumi liecina, ka cūku koronavīrusi cūku fēcēs kļūst inaktīvi, uzkarsējot līdz 71 °C un uzturot šo temperatūru 10 minūtes vai paturot istabas temperatūrā (20 °C) septiņas dienas. Vīruss neizdzīvoja eksperimentālā kārtā inficētā sausā barībā, kas tika uzglabāta istabas temperatūrā (24 °C) vismaz divas nedēļas. Savienībā un trešās valstīs asins un asins plazmas žāvēšanai ar izsmidzināšanu parasti izmanto 80 °C temperatūru visā produktā.

(21)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet lietderīgi noteikt, ka ar izsmidzināšanu žāvētām cūku izcelsmes asinīm un asins plazmai, kas ievesta no trešām valstīm un paredzēta cūku barošanai, jābūt pakļautai apstrādei augstā temperatūrā un pēc tam noteiktu laiku uzglabātai istabas temperatūrā, tādējādi mazinot kontaminācijas risku pēc apstrādes.

(22)

Būtu jāatļauj importēt arī kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), kas paredzēti citiem lietojumiem, kas nav barības materiāls, organiskais mēslojums vai augsnes uzlabotāji, ja minētie materiāli tiek pārvadāti ar lidmašīnu, – ar nosacījumu, ka tie atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. pantā noteiktajām prasībām. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikums.

(23)

Saistībā ar izmaiņām “starpproduktu” definīcijā un papildu prasībām attiecībā uz asins pagatavojumu importu būtu attiecīgi jāgroza deklarācijas paraugs, kuru izmanto starpproduktu importam no trešām valstīm, un veselības sertifikāta paraugs tādu asins pagatavojumu importam, kas paredzēti izmantošanai kā barības materiāls. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 4. nodaļas B punkts un 20. nodaļa.

(24)

Lai nepieļautu tirdzniecības traucējumus, būtu jāparedz pārejas periods, kura laikā dalībvalstīm būtu jāatļauj tādu starpproduktu imports, uz kuriem attiecas Regulā (ES) Nr. 142/2011 paredzētie noteikumi, kas grozīti ar šo regulu, saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

regulas 15. pantam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu nelielos daudzumos, izmantojot tās pašas regulas 19. panta 1) punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus, ar nosacījumu, ka ir ievērotas VI pielikuma IV nodaļā izklāstītās prasības attiecībā uz citādu likvidēšanu.”

2)

regulas 19. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

;

3)

regulas 20. panta 4. punktu groza šādi:

4)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu laišanu tirgū:

5)

regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Starpproduktu galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis izmanto un/vai nosūta starpproduktus tikai izmantošanai ražošanā saskaņā ar starpproduktu definīciju I pielikuma 35. punktā.”

6)

regulas 36. panta 3. punktu svītro;

7)

I, III, IV, V, VI, IX, X, XI, XII, XIV, XV un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/34

(1)

Direktīvas 2012/34/ES 41. panta 2. punktā ir paredzēts, ka infrastruktūras pārvaldītāji var noteikt prasības pieteikuma iesniedzējiem, lai nodrošinātu, ka tiek garantēts tas, ko infrastruktūras pārvaldītāji leģitīmi sagaida attiecībā uz ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē.

(2)

Minētajām prasībām būtu jābūt atbilstošām, pārredzamām un nediskriminējošām. Tajās var ietvert tikai prasību par finansiālas garantijas sniegšanu, kas nepārsniedz attiecīgu lielumu, kurš ir proporcionāls paredzētās darbības pakāpei, un par apliecinājuma sniegšanu par pieteikuma iesniedzēja spēju sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstošus piedāvājumus.

(3)

Finansiālās garantijas varētu būt avansa maksājumu vai finanšu iestāžu sniegtu garantiju veidā.

(4)

Attiecībā uz Direktīvas 2012/34/ES 41. panta 2. punktā minēto prasību atbilstīgumu būtu jāņem vērā tas, ka konkurējošu transporta veidu infrastruktūrai – autotransportam un gaisa transportam, jūras transportam un iekšzemes ūdensceļiem – bieži nenosaka lietošanas maksu, un tādējādi tām nav noteiktas finansiālas garantijas. Lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp transporta veidiem, finansiālās garantijas apmēra un ilguma ziņā būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam.

(5)

Minētās finansiālās garantijas ir atbilstošas tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai infrastruktūras pārvaldītāju pārliecinātu par ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē. Ņemot vērā, ka infrastruktūras pārvaldītāji var paļauties uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālās gatavības pārbaudēm un uzraudzību, ko saskaņā ar licencēšanas procedūru veic atbilstīgi Direktīvas 2012/34/ES III nodaļai un jo īpaši minētās direktīvas 20. pantam, finansiālo garantiju nepieciešamība ir vēl mazāka.

(6)

Uz minētajām garantijām attiecas nediskriminācijas princips, un tāpēc garantijām, kuras pieprasa no privātiem un publiskiem pieteikuma iesniedzējiem, nevajadzētu atšķirties.

(7)

Garantijām būtu jābūt samērojamām ar infrastruktūras pārvaldnieka risku, ko rada pieteikuma iesniedzējs dažādos jaudas sadales posmos. Risku vispār uzskata par zemu, ja jaudu var piedalīt citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(8)

Garantiju, kas ir pieprasīta atbilstošu piedāvājumu sagatavošanai, var uzskatīt par atbilstošu, pārredzamu un nediskriminējošu tikai tad, ja infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā izklāsta skaidrus un pārredzamus noteikumus par jaudas pieprasījuma sagatavošanu un piedāvā pieteikuma iesniedzējiem nepieciešamos atbalsta instrumentus. Tā kā pirms pieteikšanās procedūras nav iespējams objektīvi noteikt, kāda ir atbilstošu piedāvājumu sagatavošanas iespēja, šādu iespēju nepietiekamību var noteikt tikai pēc minētās procedūras, pamatojoties uz to, ka vairākkārt nav bijis iespējams izvirzīt šos piedāvājumus, vai to, ka infrastruktūras pārvaldniekam nav sniegta vajadzīgā informācija. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāatbild par šo piedāvājumu nesniegšanu, un par to ir noteikta sankcija, liedzot pieteikuma iesniedzējam pieteikties uz konkrētu vilcienu ceļu.

(9)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 870/2014 (2) kļūdas dēļ nav pieņemta tajā redakcijā, kura bija saņēmusi komitejas pozitīvo atzinumu. Līdz ar to Īstenošanas regula (ES) Nr. 870/2014 būtu jāatceļ.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 62. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

“finansiāla garantija” ir a) avansa maksājumi, kas samazina un apsteidzoši sedz pienākumus nākotnē maksāt infrastruktūras maksas, vai b) līgumsaistības, ar kurām tāda finanšu iestāde kā banka apņemas nodrošināt, ka šādi maksājumi tiks izdarīti, iestājoties to termiņam.

a)

no izraudzītā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, ja finansiālo garantiju jau piešķīris vai samaksājis pieteikuma iesniedzējs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, lai segtu maksājumus nākotnē par tādām pašām paredzētajām darbībām;

b)

ja infrastruktūras maksu tieši infrastruktūras pārvaldītājam maksā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (3).

a)

pieteikuma iesniedzējs nav atbildējis uz diviem secīgiem pieprasījumiem sniegt trūkstošu informāciju vai atkārtoti ir atbildējis tādā veidā, kas neatbilst tā tīkla pārskatā izklāstītajiem nosacījumiem, kurš minēts Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā un minētās direktīvas IV pielikumā saistībā ar vilcienu ceļu sadales procedūru; un

b)

infrastruktūras pārvaldītājs pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma spēj tai pietiekami pārliecinoši pierādīt, ka ir veicis visus samērīgos pasākumus, lai pieteikumi tiktu iesniegti pareizi un laikus.

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/37

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 stājās spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2).

(2)

Saskaņā ar 6. panta 2. punkta pirmo daļu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Kranjska klobasa ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Vācija 2012. gada 3. jūlijā, Horvātija 2012. gada 16. augustā un Austrija 2012. gada 17. augustā iesniedza iebildumus pret reģistrāciju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktam (4). Iebildumi tika uzskatīti par pieņemamiem.

(4)

Ar 2012. gada 24. oktobra vēstulēm Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai rastu savstarpēju vienošanos sešu mēnešu laikā saskaņā ar minēto personu iekšējām procedūrām.

(5)

Starp Slovēniju un Vāciju un starp Slovēniju un Austriju tika panākta vienošanās. Savukārt starp Slovēniju un Horvātiju vienošanos panākt neizdevās.

(6)

Ņemot vērā to, ka vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju nav panākta, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Attiecībā uz apgalvojumu par neatbilstību Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kas aizstāts ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktu, saistībā ar ģeogrāfiskā apgabala robežām, proti, ka produkts nav radies konkrētā vietā, reģionā vai valstī vai ka patērētāji tiek maldināti, acīmredzama kļūda nav tikusi konstatēta. Attiecībā uz apgalvojumu par pārkāpumu saistībā ar valsts nosaukuma izmantošanu, kas ir atļauts ārkārtas gadījumos, – Kranjska nav valsts nosaukums, bet gan (bijušā) reģiona nosaukums. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1151/2012 nav paredzēts, ka valsts nosaukuma izmantošana ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu pieļaujama tikai ārkārtas gadījumos. Atbildot uz apgalvojumu, ka ģeogrāfiskā apgabala dabas apstākļi neatšķiras no kaimiņu reģionu dabas apstākļiem, jāatzīmē, ka nav vajadzības vērtēt šo apgalvojumu pēc būtības, jo Regulā (ES) Nr. 1151/2012 šādu prasību nav.

(8)

Termini Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer un Bauernkrainer, no vienas puses, un termini Kranjska un Kranjska kobasica, no otras puses, ir līdzīgu desu nosaukumi attiecīgi vācu un horvātu valodā, un tiem ir kopīga vēsturiskā izcelsme, kas saistīta ar bijušo Karniolas zemi, kas administratīvi šodien vairs nepastāv. Nosaukumiem ir kopīga izcelsme, turklāt produktiem ir līdzīgs izskats, tāpēc, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. pantā, un jo īpaši tā 1. punkta b) apakšpunktā, paredzēto aizsardzību, varētu izrādīties, ka nosaukuma Kranjska klobasa reģistrācija, ja to apstiprinātu, liegtu ražotājiem, kuri neatbilst Kranjska klobasa produkta specifikācijai, izmantot terminus Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer, Bauernkrainer, Kranjska un Kranjska kobasica.

(9)

Dati liecina, ka terminu Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer, Bauernkrainer, Kranjska un Kranjska kobasica lietošana, lai apzīmētu produktus, kuriem ir kopīga izcelsme ar produktu Kranjska klobasa, nav par iemeslu izmantot pēdējā minētā produkta reputāciju, un patērētāji nav tikuši un nebūtu varējuši tikt maldināti par produkta patieso izcelsmi. Turklāt tika pierādīts, ka šie apzīmējumi likumīgi un taisnīgi tikuši sistemātiski izmantoti vismaz 25 gadus, pirms Komisijai tika iesniegts pieteikums reģistrēt nosaukumu Kranjska klobasa.

(10)

Tomēr būtu jāatzīmē, ka vācu valodā divu gadsimtu laikā nosaukums Krainer un tā atvasinājumi ir pilnībā zaudējuši ģeogrāfisko saikni ar Karniolas reģionu. To apstiprina fakts, ka, panākot vienošanos ar Vāciju un attiecīgi Austriju, Slovēnija atzina, ka terminu Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer un Bauernkrainer izmantošana nebūtu uzskatāma par nosaukuma Kranjska klobasa ļaunprātīgu izmantošanu.

(11)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ taisnīguma un tradicionālā lietojuma labad neatkarīgi no tā, vai apzīmējumus Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer, Bauernkrainer, Kranjska un Kranjska kobasica varētu uzskatīt par sugas vārdiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 41. pantu vai ne, un ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi, būtu jāsaglabā brīva terminu Krainer, Käsekrainer, Schweinskrainer, Osterkrainer un Bauernkrainer izmantošana bez laika ierobežojumiem, bet terminu Kranjska un Kranjska kobasica lietošana būtu jāatļauj visā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 2. punktā paredzētajā maksimālajā pārejas periodā.

(12)

Ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1. punktu ir aizliegts reģistrēt nosaukumus, kas ir kļuvuši par sugas vārdiem. Iebildumos bija norādīts, ka patērētāji Austrijā, Horvātijā un Vācijā nesaista šo valstu tirgos lietotos nosaukumus Krainer, Krainer Wurst, Kranjska un Kranjska kobasica ar konkrētu izcelsmi. Reģistrācijai pieteiktais nosaukums ir Kranjska klobasa, savukārt iebildumu paziņojumos sniegtās liecības norāda uz apzīmējumu Krainer, Krainer Wurst, Kranjska un Kranjska kobasica lietošanu sugas vārda nozīmē Austrijā, Horvātijā un Vācijā, nevis par nosaukuma Kranjska klobasa lietošanu sugas vārda nozīmē. Iebildumos nav ņemta vērā Slovēnijas situācija. Paziņojumos par iebildumiem nav sniegti nekādi pierādījumi, kas ļautu secināt, ka reģistrācijai ierosinātais nosaukums vai nosaukums, kas ietver reģistrācijai ierosināto nosaukumu, tiktu lietots vispārējā nozīmē. Tāpēc, pamatojoties uz iesniegto informāciju, nosaukumu Kranjska klobasa nevar uzskatīt par vispārēju un attiecīgi nav konstatējama neatbilstība Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1. punktam.

(13)

Ja aizsardzība nosaukumam Kranjska klobasa ir piešķirta kopumā, tad minētā nosaukuma ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistīto daļu, kā arī tās tulkojumu var izmantot visā Savienībā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Kranjska klobasa būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/40

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/42

(1)

Direktīvā 2014/32/ES ir noteiktas prasības attiecībā uz konkrētiem mērinstrumentiem, lai tos varētu laist tirgū un/vai izmantot dalībvalstu noteiktu konkrētu mērīšanas uzdevumu veikšanai.

(2)

Direktīvas 2014/32/ES III pielikumā ietvertā pirmā īpašā prasība attiecībā uz ūdens skaitītājiem (1. punkts) attiecas uz caurplūduma diapazona (Q3/Q1 ≥ 10) nominālajiem darbības apstākļiem.

(3)

2011. gada 31. oktobrī stājās spēkā atjaunināts standarts EN 14154, kurā ietverts lielāks caurplūduma diapazons Q3/Q1 ≥ 40. Pārskatītajā standartā EN 14154 ir atspoguļots starptautiskais standarts. Attiecībā uz caurplūduma diapazonu tas ir stingrāks par īpašo prasību, kas noteikta Direktīvas 2014/32/ES III pielikumā, un prasa precīzākus mērījumus.

(4)

Pirms ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/22/EK (2) par mērinstrumentiem tika noteikts caurplūduma diapazons Q3/Q1 ≥ 10, visās dalībvalstīs tika piemērots starptautiskais OIML standarts, kurā jau bija ietverta prasība par caurplūduma diapazonu Q3/Q1 ≥ 40. Direktīvas 2014/32/ES 50. panta 2. punktā noteikto pārejas noteikumu rezultātā lielākā daļa pašreiz tirgū laisto ūdens skaitītāju jau atbilst prasībai par Q3/Q1 ≥ 40.

(5)

Ūdens skaitītāji ar caurplūduma diapazonu Q3/Q1 ≥ 10 var būt ievērojami lētāki par tiem ūdens skaitītājiem, kuri atbilst standarta EN 14154 prasībām (Q3/Q1 ≥ 40). Direktīvas 2014/32/ES III pielikuma 10. punktā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam vai personai, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, ļauts cita starpā noteikt, cik liels caurplūduma diapazons ir piemērots, lai nodrošinātu precīzus paredzētā vai paredzamā patēriņa mērījumus (3). Tādēļ var uzstādīt ūdens skaitītājus, kas neatbilst standartam EN 14154 attiecībā uz caurplūduma diapazonu, bet atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2014/32/ES III pielikumā. Taču tas var palielināt tādu kļūdu iespēju klientu rēķinos, kas izriet no skaitītāja neprecīza mērījuma.

(6)

Caurplūduma diapazons Q3/Q1 ≥ 40 liecina par augstu tehnoloģisko līmeni, kas ietverts esošajā starptautiskajā standartā un ražošanas praksē, kā arī par pašreizējā Savienības tirgū pieejamo minimālo kvalitātes līmeni. Tas paredz precīzākus mērījumus, tādējādi nodrošinot augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Ņemot vērā, ka caurplūduma diapazons Q3/Q1 ≥ 40 daudzus gadus bijis un arvien vēl ir minimālais prasītais līmenis, kas tirgū tiek uzstādīts, atbilstības nodrošināšana neparedz patērētājiem papildu izmaksas.

(7)

Būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 2014/32/ES,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/44

(1)

Ar Lēmumu C(2010) 2576 (2) Komisija deva Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (Aģentūra) pilnvarojumu izstrādāt un pārskatīt savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), lai paplašinātu to darbības jomu attiecībā uz visu dzelzceļa sistēmu Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 4. punktu. Aģentūra 2013. gada 10. janvārī sniedza ieteikumu par grozījumiem savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 8. panta 4. punktu par SITS darbības jomas paplašināšanu dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro pārskatītās SITS attiecībā uz projektiem, kas ir izstrādes beigu posmā vai uz kuriem attiecas līgums, kurš tiek pildīts, kas bija ārpus iepriekšējās SITS darbības jomas.

(3)

Pārskatītajai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS (CCS SITS) būtu jāattiecas uz tīklu ar 1 435 mm, 1 520 mm, 1 524 mm, 1 600 mm un 1 668 mm sliežu ceļa nominālo platumu. Tādējādi tiktu nodrošināta savstarpēja izmantojamība sistēmās ar vienu sliežu platumu un nodrošināta iespēja izstrādāt un izmantot ritekļus, kas der vairākiem metriskajiem sliežu ceļu platumiem. Tas dotu arī iespēju attīstīt un izmantot vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponentus neatkarīgi no sliežu ceļa platuma. Lielu daļu ritekļu izmanto gan Eiropas dzelzceļa tīklā, gan ārpus TEN dzelzceļa tīkla. Tāpēc vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas parametriem būtu jābūt vienādiem visā tīklā.

(4)

Konkrētus atklātos punktus, kas saistīti ar vilcienu detektēšanas sistēmu saderību, var aizvērt, ņemot vērā prasības attiecībā uz dažādiem sliežu ceļa platumiem (specifikācijā atsauce uz A pielikuma 77. indeksu). Ar drošības prasībām attiecībā uz ETCS mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) funkciju saistīto atklāto punktu var aizvērt, un ir panākts zināms progress, lai precizētu atklāto punktu “drošums/darbgatavība”.

(5)

Noteikumi par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu novērtējumu gadījumā, ja prasības ir daļēji izpildītas, ir jāprecizē.

(6)

Savā sistēmas iestādes lomā attiecībā uz Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS) Aģentūra ir sagatavojusi atjauninātas obligātās ERTMS specifikācijas, kas norādītas CCS SITS A pielikumā. Līdz laikam, kad par specifikācijām, kas attiecas uz vilciena saskarni (FFFIS – Form Fit Functional Interface Specification), abās saskarnes pusēs/no abām saskarnes pusēm būs panākta visu ieinteresēto personu vienošanās tās uzskatīt par obligātām, Aģentūrai uz tām būtu jāatsaucas savā piemērošanas rokasgrāmatā, lai tās varētu izmantot uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus.

(7)

Aģentūrai, cik drīz vien iespējams, būtu jāpublicē testu specifikācijas, kas attiecas uz 3. bāzlīniju.

(8)

Ir konstatētas kļūdas Komisijas Lēmuma 2012/88/ES (3) tekstā, un tās ir jālabo.

(9)

GSM-R signālu pieejamība un kvalitāte ir būtiska dzelzceļa pārvadājumiem.

(10)

GSM-R viesabonēšana publiskajos tīklos ir izvēles iespēja. Ja to kādā dalībvalstī izmanto, tās īstenošana būtu jānorāda dzelzceļa infrastruktūras reģistra pozīcijā Nr. 1.1.1.3.3.3. saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/880/ES (4).

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu: “Komisijas Lēmums 2012/88/ES (2012. gada 25. janvāris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām”;

2)

lēmuma III pielikumu groza šādi:

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/59

(1)

Somijas iestādes 2014. gada jūnijā paziņoja Komisijai par pasākumu, ar ko aizliedz laist tirgū galvas aizsargus, kurus ražo Šveices uzņēmums Ribcap AG (adrese: Berbegraben 4, CH-3110 Münsingen). Uz galvas aizsargiem Ribcap saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK bija izvietota CE zīme.

(2)

Ražojumus tirgo kā galvas aizsargus, kuri ietilpst individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) I kategorijā un kuri cita starpā paredzēti slidošanai un slēpošanai.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 89/686/EEK 8. panta 3. punktu: “Vienkāršas konstrukcijas IAL modeļiem (I kategorija) nepieprasa EK tipa pārbaudi tad, ja projektētājs pieņem, ka lietotājs pats var novērtēt nodrošināto aizsardzību pret minimāliem apdraudējumiem, kuru pakāpenisko ietekmi savlaicīgi var noteikt lietotājs.”

(4)

Ražojumu importē un izplata Somijas uzņēmums Brandsense Oy/Classic Bike Finland (adrese: Mechelininkatu 15, FI-00100 Helsinki). Informācija uzņēmuma tīmekļa vietnē liecina, ka tas importē un tirgo velosipēdus.

(5)

Importētāja tīmekļa vietnē ir saites uz ražojuma Ribcap brošūru, ko sagatavojis ražotājs, un ražojuma sertifikātu, kas izsniegts, pamatojoties uz testiem, kurus veikusi Strasbūras Universitāte, un kas it kā apliecina, ka ražojums pasargā no galvas traumām; uz iepakojuma un reklāmas materiālos ir norādīti vārdi “Certified Safety” (apliecināts drošums). Šāds teksts var radīt iespaidu, ka ražojumam ir veikta EK tipa pārbaude un to veikusi izziņotā iestāde, taču Strasbūras Universitāte tāda nav.

(6)

Saskaņā ar apgalvojumiem reklāmas brošūrā ražojums Ribcap aizsargā galvu trieciena laikā. No brošūras tekstiem, piemēram, izteikuma “Ribcap is my comfortable, light and effective head protection for the sports” (ražojums Ribcap ir komfortabls, viegls un efektīvs galvas aizsargs sportojot) patērētājam var rasties iespaids, ka ražojums ir piemērots izmantošanai dažādos sporta veidos un par galvas aizsargu. Lai gan uz ražojuma iepakojuma ir teksts “No protective effect like helmet” (nenodrošina ķiverei līdzvērtīgu aizsardzību), minētie apgalvojumi maldina patērētājus par ražojuma drošuma parametriem un var tiem radīt iespaidu, ka ražojums aizsargā pret apdraudējumiem, kas nav minimāli.

(7)

Saskaņā ar klasifikācijas ceļvedi, kas iekļauts Direktīvas 89/686/EEK piemērošanas vadlīnijās, visas ķiveres, tostarp sporta ķiveres, ietilpst IAL II kategorijā, tāpēc uz tām attiecas EK tipa pārbaude, ko veic izziņotā iestāde.

(8)

Ražojumiem nav pievienotas lietošanas instrukcijas somu un zviedru valodā, kas ir oficiālās valodas Somijā.

(9)

Tā kā ražojumam nav pievienotas lietošanas instrukcijas, kurās būtu aprakstīts, kurās situācijās to paredzēts lietot vai kādi ir lietošanas ierobežojumi, Somijas iestādes uzskata, ka ražojums var radīt maldīgu drošības sajūtu un likt patērētājam domāt, ka šis ražojums nodrošina tādu pašu aizsardzību kā ķivere (IAL II kat.).

(10)

Izplatītājs nosūtīja Somijas iestādēm ražotāja sagatavotu atbilstības deklarāciju; tā nebija sagatavota atbilstoši Direktīvas 89/686/EEK VI pielikumā sniegtajam paraugam.

(11)

Komisija rakstiski aicināja ražotāju un izplatītāju Somijā iesniegt komentārus par Somijas iestāžu veikto pasākumu. Ražotājs savā atbildē vēlreiz apstiprināja nostāju, ka ražojums Ribcap nav ķivere, bet gan vilnas cepure ar aizsargelementiem, un tas būtu jāuzskata par IAL I kategorijas ražojumu saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK. Ražotājs atzina, ka, iespējams, vārdi “Certified Security” ir maldinošs un neveiksmīgs izteikums.

(12)

Ražotājs savai atbildei pievienoja Šveices iestāžu ziņojumu. Tajā ir minēta vēstule, kuru Šveices iestādes nosūtīja Ribcap un kurā tās pieprasīja, lai ražojums turpmāk netiktu reklamēts, radot iespaidu, ka tas fizisko aktivitāšu laikā, kurās izmanto aprīkojumu (slēpes, sniegadēli, velosipēdu u. c.), pasargā galvu no traumām, ja notiek kritiens. Pēc ražojuma apraksta atjaunināšanas un skaidra brīdinājuma pievienošanas Ribcap varēja pārdot ražojumu, klasificējot to kā cepuri ar iešūtu aizsargelementu (IAL I kategorija).

(13)

Ne ražojuma apraksts, ne arī brīdinājums, ko izmanto ražojuma tirdzniecībai Somijā, nešķiet atbilstošs prasībām, kas piemērojamas, lai to varētu tirgot kā IAL I kategorijas ražojumu, jo minētajā gadījumā ražojumu tirgo kā galvas aizsargu slidošanai, slēpošanai un citām brīvdabas aktivitātēm.

(14)

Ņemot vērā pieejamo dokumentāciju un iesaistīto personu komentārus, Komisija uzskata, ka galvas aizsargs Ribcap neatbilst veselības un drošības pamatprasībām 1.1.2. punktā Aizsardzības līmeņi un klases, 1.4. punktā Ražotāja sniegtā informācija un 3.1.1. punktā Iedarbība, ko rada priekšmetu krišana vai izvirzīšanās uz āru un ķermeņa daļu saduršanās ar šķērsli,

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/61

(1)

Ja valsts standarts, transponējot harmonizētu standartu, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā, uzskata, ka saskaņā ar šo standartu ražotā mašīna atbilst attiecīgajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

(2)

2013. gada maijā Francija saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 10. pantu iesniedza oficiālu iebildumu pret standartu EN 1870-17:2012 “Kokapstrādes mašīnu drošums. Ripzāģu mašīnas. 17. daļa: Manuālās horizontālās pārzāģēšanas mašīnas ar vienu zāģa vienību (radiālzāģi)”, ko Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) bija ierosinājusi harmonizēt saskaņā ar Direktīvu 2006/42/EK.

(3)

Oficiālais iebildums pamatots ar to, ka standarta 5.3.6.1. panta par zāģa asmens aizsardzību 3. punkta noteikumi paredz, ka aizsargs var būt nekustīgs vai kustīgs, nenorādot, kurš aizsargs kādā situācijā ir nepieciešams, kaut gan šīs divas ierīces kategorijas atšķiras pēc būtības un nodrošina atšķirīgu drošības līmeni, kas atbilst dažādiem risku analīzes rezultātiem.

(4)

Komisija kopā ar komitejas, kas izveidota ar Direktīvas 2006/42/EK 22. pantu, pārstāvjiem pārbaudījusi standartu EN 1870-17:2012 secināja, ka tas neatbilst Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.4.2. punktā “Īpašas prasības aizsargiem” noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, jo minētajā standartā konstruktoram dota iespēja izvēlēties, kādu aizsargu uzstādīt, neņemot vērā risku analīzi.

(5)

Harmonizētajā standartā iekļaujot tādas iespējas, no kurām viena neatbilst attiecīgajām Direktīvā 2006/42/EK noteiktajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, var radīt neskaidrības saistībā ar atbilstības prezumpciju, to piemērojot.

(6)

Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot standartā EN 1870-17:2012 noteiktos drošības aspektus un līdz attiecīgai minētā standarta pārskatīšanai, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajai atsaucei uz standartu EN 1870-17:2012 būtu jāpievieno atbilstošs brīdinājums,