23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/1

PADOMES LĒMUMS Nr. 940/2014/ES

(2014. gada 17. decembris)

par ostu nodevu nodokļa režīmu Francijas tālākajos reģionos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Līguma noteikumi, kas ir piemērojami Savienības tālākajiem reģioniem, pie kuriem pieder Francijas aizjūras departamenti, principā nepieļauj nodokļu uzlikšanas atšķirības starp vietējām precēm un precēm no Francijas pamatteritorijas vai citām dalībvalstīm. Tomēr Līguma 349. pantā ir paredzēta iespēja ieviest īpašus pasākumus par labu šiem reģioniem, ņemot vērā pastāvīgus nelabvēlīgus faktorus, kas ietekmē tālāko reģionu ekonomisko un sociālo situāciju.

(2)

Šādiem īpašiem pasākumiem ir jāņem vērā minēto reģionu īpatnības un grūtības, neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku. Nelabvēlīgo faktoru, kas ietekmē Savienības tālākos reģionus, kā minēts Līguma 349. pantā (attālums, atkarība no izejvielām un enerģijas avotiem, vajadzība veidot lielākus krājumus, mazs vietējais tirgus apvienojumā ar mazattīstītu eksporta darbību utt.), nemainīgums un savstarpējā papildināmība palielina ražošanas izmaksas un līdz ar to sadārdzina vietējā ražojuma preču pašizmaksu, tādējādi, neīstenojot īpašus pasākumus, šīs preces būtu mazāk konkurētspējīgas nekā ievestās, pat ņemot vērā izmaksas preču transportēšanai uz aizjūras departamentiem. Tas nozīmē, ka būtu grūtāk saglabāt vietējo ražošanu. Tāpēc ir jāveic īpaši pasākumi, lai stiprinātu vietējo ražošanu, uzlabojot tās konkurētspēju. Ar Padomes Lēmumu 2004/162/EK (1) Francijai līdz 2014. gada 31. decembrim ir atļauts vietējā ražojuma preču konkurētspējas atjaunošanas nolūkā piemērot atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz ostu nodevu nodokli dažām precēm, ko ražo aizjūras departamentos Gvadelupā, Franču Gviānā, Martinikā un Reinjonā, un no 2014. gada 1. janvāra – Majotā. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts to preču saraksts, kurām var piemērot nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa starpība atkarībā no konkrētās preces nedrīkst pārsniegt attiecīgi 10, 20 vai 30 procentpunktus.

(3)

Francija ir lūgusi laikposmā pirms 2015. gada 1. janvāra saglabāt Lēmumā 2004/162/EK paredzētajai sistēmai līdzīgu sistēmu. Francija norāda, ka iepriekš uzskaitītie nelabvēlīgie faktori ir pastāvīgi un ka Lēmumā 2004/162/EK paredzētais nodokļu režīms ir ļāvis saglabāt un atsevišķos gadījumos attīstīt vietējo ražošanu, un ka minētais režīms nav sniedzis priekšrocības saņēmējiem uzņēmumiem, jo kopumā to preču imports, kurām piemēro diferencētās nodokļu likmes, ir turpinājis palielināties.

(4)

Francija attiecībā uz katru tālāko reģionu (Gvadelupu, Franču Gviānu, Martiniku, Majotu un Reinjonu) Komisijai paziņoja par to preču sarakstu pieciem kopumiem, kurām tā plāno piemērot nodokļu starpību, kas nepārsniedz 10, 20 vai 30 procentpunktus, atkarībā no tā, vai šīs preces ir vietēja ražojuma vai ne. Tas neattiecas uz Francijas tālāko reģionu Senmartēnu.

(5)

Ar šo lēmumu tiek īstenoti Līguma 349. panta noteikumi un Francijai tiek atļauts piemērot atšķirīgas nodokļa likmes precēm, par kurām tās ir pamatojušas, pirmkārt, vietējās ražošanas faktu, otrkārt, ievērojama apmēra preču importu (tostarp no Francijas pamatteritorijas, kā arī citām dalībvalstīm), kas var kaitēt vietējās ražošanas saglabāšanai, un, visbeidzot, tādu papildu izmaksu esību, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar ievestajām precēm un pavājina vietējā ražojuma preču konkurētspēju. Atļautā nodokļu starpība nedrīkstētu pārsniegt pamatotās papildu izmaksas. Šo principu piemērošana ļautu īstenot Līguma 349. panta noteikumus, nepārsniedzot nepieciešamību un neradot nepamatotas priekšrocības vietējai ražošanai, lai neietekmētu Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp saglabājot godīgu konkurenci iekšējā tirgū un valsts atbalsta politikas jomā.

(6)

Lai vienkāršotu mazo uzņēmumu saistības, atbrīvojumiem no nodokļa vai tā samazinājumiem būtu jāattiecas uz visiem operatoriem, kuru gada apgrozījums ir vismaz EUR 300 000. Operatoriem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par šo robežsummu, ostu nodevu nodoklis nebūtu jāpiemēro, tomēr, lai to līdzsvarotu, tie nevar atskaitīt iepriekš samaksāto nodokļa summu.

(7)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības tiesībām, nodokļa starpības piemērošana ir jāatceļ attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, par kuriem tiek saņemts atbalsts, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 (2) III nodaļā. Minētā pasākuma mērķis ir novērst, ka saskaņa ar īpašo piegādes režīmu piešķirtā lauksaimniecības jomas finanšu atbalsta ietekme tiek anulēta vai samazināta ar augstāku nodokļu uzlikšanu subsidētajām precēm, piemērojot ostu nodevu nodokli.

(8)

Francijas aizjūras departamentu sociālekonomiskās attīstības atbalsta mērķi, kas jau tika noteikti Lēmumā 2004/162/EK, ir apstiprināti ar prasībām attiecībā uz ostas nodokļa mērķi. Ostas nodokļa ieņēmumu iekļaušana Francijas aizjūras departamentu ekonomiskā un fiskālā režīma līdzekļos un to piešķiršana Francijas aizjūras departamentu ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijai, kas ietver ieguldījumu vietējo darbību veicināšanā, ir tiesisks pienākums.

(9)	Tāpēc ir nepieciešams Lēmuma 2004/162/EK piemērošanas laikposmu pagarināt par sešiem mēnešiem – līdz 2015. gada 30. jūnijam. Minētais laikposms ļautu Francijai šo lēmumu transponēt savos valsts tiesību aktos.

(10)

Šo režīmu piemēro piecus gadus un sešus mēnešus, proti, līdz 2020. gada 31. decembrim, kad beidzas arī pašreiz spēkā esošo reģionālā atbalsta pamatnostādņu piemērošanas termiņš. Tomēr iepriekš būs jāizvērtē minētā režīma piemērošanas rezultāti. Tādēļ Francijai līdz 2017. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz ziņojums par to, kā tiek piemērots ieviestais nodokļu režīms, lai pārbaudītu īstenoto pasākumu ietekmi un to ieguldījumu vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanā un uzturēšanā, ņemot vērā nelabvēlīgos faktorus, kas ietekmē tālākos reģionus. Ziņojumam būtu jāpārbauda, vai Francijas piešķirtās fiskālās priekšrocības attiecībā uz vietējā ražojuma precēm nepārsniedz absolūti nepieciešamo un vai šīs priekšrocības joprojām ir nepieciešamas un proporcionālas. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj analīze par ieviestā režīma ietekmi uz cenu līmeni Francijas tālākajos reģionos. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāiesniedz Padomei ziņojums un vajadzības gadījumā priekšlikums, lai atbilstīgi secinājumiem pielāgotu šā lēmuma noteikumus.

(11)	Lai novērstu juridisku vakuumu, šo lēmumu piemēro, sākot no 2015. gada 1. jūlija.

(12)	Šis lēmums neskar Līguma 107. un 108. panta iespējamo piemērošanu.

(13)

Šā lēmuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu ostas nodokļiem no 2015. gada 1. janvāra. Ņemot vērā šo steidzamību, jāatkāpjas no astoņu nedēļu laikposma, kas noteikts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atkāpjoties no Līguma 28., 30. un 110. panta, Francijai atļauj līdz 2020. gada 31. decembrim noteikt atbrīvojumus no ostu nodokļa vai tā samazinājumus attiecībā uz pielikumā minētajām precēm, kuras ražo Gvadelupā, Franču Gviānā, Martinikā, Majotā un Reinjonā, kas Līguma 349. panta nozīmē ir Francijas tālākie reģioni.

Minētie atbrīvojumi vai samazinājumi jāveic saskaņā ar attiecīgo tālāko reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģiju, ņemot vērā Savienības sistēmu, un tiem jāveicina vietējās darbības, nemainot tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka tas būtu pretrunā kopīgajām interesēm.

2. Attiecībā uz nodokļa likmi, ko piemēro līdzīgām precēm, kas nav ražotas attiecīgajos tālākajos reģionos, piemērotie atbrīvojumi vai samazinājumi, kas minēti 1. punktā, nedrīkst radīt starpību, kas pārsniedz:

a)	10 procentpunktus par precēm, kas uzskaitītas pielikuma A iedaļā;

b)	20 procentpunktus par precēm, kas uzskaitītas pielikuma B iedaļā;

c)	30 procentpunktus par precēm, kas uzskaitītas pielikuma C iedaļā.

Francija apņemas nodrošināt, ka pielikumā minētajām precēm piemērotie atbrīvojumi vai samazinājumi nepārsniedz noteiktos procentpunktus, kas ir nepieciešams, lai saglabātu, veicinātu un attīstītu vietējo saimniecisko darbību.

3. Francija piemēro nodokļu atbrīvojumus vai samazinājumus, kas minēti 1. un 2. punktā, tiem operatoriem, kuru gada apgrozījums ir vismaz EUR 300 000. Operatoriem, kuru gada apgrozījums ir zemāks par šo robežsummu, ostu nodokli nepiemēro.

2. pants

Precēm, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 228/2013 III nodaļā paredzētais īpašais piegādes režīms, Francijas iestādes piemēro tādu pašu nodokļu režīmu kā vietējā ražojuma precēm.

3. pants

1. Francija nekavējoties paziņo Komisijai par 1. pantā minēto nodokļu režīmu.

2. Francija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tiek piemērots 1. pantā minētais nodokļu režīms, norādot īstenoto pasākumu ietekmi un to ieguldījumu vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanā un uzturēšanā, ņemot vērā nelabvēlīgos faktorus, kas ietekmē tālākos reģionus.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija iesniedz Padomei ziņojumu un vajadzības gadījumā – priekšlikumu pielāgot šā lēmuma noteikumus.

4. pants

Lēmuma 2004/162/EK 1. panta 1. punktā datumu “līdz 2014. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 30. jūnijam”.

5. pants

Šā lēmuma 1. līdz 3. pantu piemēro no 2015. gada 1. jūlija.

Šā lēmuma 4. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. L. GALLETTI

(1) Padomes Lēmums 2004/162/EK (2004. gada 10. februāris) par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos un par Lēmuma 89/688/EEK spēkā esamības perioda pagarināšanu (OV L 52, 21.2.2004., 64. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

PIELIKUMS

A. Saraksts ar precēm, kas minētas saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju (1)

1. Tālākais reģions – Gvadelupa

0105 11, 0201, 0203, 0207, 0208, 0305 49 80, 0702, 0705 19, 0706100010, 0707 00 05, 0709 60 10, 0709 60 99, 1106, 2103 30 90, 2103 90 30, 2209 00 91, 2505, 2712 10 90, 2804, 2806, 2811, 2814, 2853 00 10, 3808, 4407 10, 4407 21 līdz 4407 29, 4407 99, 7003 12 99, 7003 19 90, 7003 20, 8419 19.

2. Tālākais reģions – Franču Gviāna

0105 11, 0702, 0709 60, 0805, 0807, 1006 20, 1006 30, 2505 10, 2517 10, 3824 50, 3919, 3920 43, 3920 51, 6810 11, 7215, 7606, izņemot 7606 91, 9405 60.

3. Tālākais reģions – Martinika

0105 11, 0105 12, 0105 15, 0201, 0203, 0207, 0208 10, 0209, 0305, 0403, izņemot 0403 10, 0405, 0706, 0707, 0709 60, 0709 99, 0710, izņemot 0710 90, 0711, 0801 11 līdz 0801 19, 0802 90, 0803, 0804 30, 0804 50, 0805, 0809 10, 0809 40, 0810 30, 0810 90, 0812, 0813, 0910 91, 1102, 1106 20, 1904 10, 1904 20, 2001, 2005, izņemot 2005 99, 2103 30, 2103 90, 2104 10, 2505, 2710, 2711, 2712, 2804, 2806, 2811, izņemot 2811 21, 2814, 2836, 2853 00 10, 2907, 3204, 3205, 3206, 3207, 3401, 3808, 3820, 4012 11, 4012 12, 4012 19, 4401, 4407 21 līdz 4407 29, 4408, 4409, 4415 20, 4421 90, 4811, 4820, 6306 12, 6306 19, 6306 30, 6902, 6904 10, 7006, 7003 12, 7003 19, 7113 līdz 7117, 7225, 7309, 7310, izņemot 7310 21, 7616 91, 7616 99, 8402 90, 8419 19, 8902, 8903 99, 9406.

4. Tālākais reģions – Majota

0407, 0702, 0704 90 90, 0705 19, 0709 99 10, 0707 00 05, 0708 90, 0709 30, 0709 60, 0709 93 10, 0709 99 60, 0714, 0801 11, 0801 12, 0801 19, 0803, 0804 30, 0805 10, 0904 11, 0904 12, 0905, 1806, 2309 90, izņemot 2309 90 96, 3925 10 00, 3925 90 80, 3926 90 92, 3926 90 97, 6901, 6902, 9021 21 90.

5. Tālākais reģions – Reinjona

0105 11, 0105 12, 0105 13, 0105 15, 0207, 0208 10, 0208 90 30, 0208 90 98, 0209, 0301, 0302, 0303, 0304, 0305, 0403, 0405, izņemot 0405 10, 0406 10, 0406 90, 0407, 0408, 0601, 0602, 0710, 0711 90 10, 0801, 0803, 0804, 0805, 0806, 0807, 0808, 0809, 0810, 0811, 0812, 0813, 0904, 0909 31, 0910 99 99, 1101 00 15, 1106 20, 1108 14, 1604 14, 1604 19, 1604 20, 1701, 1702, 1903, 1904, 2001, 2002 10, 2004 10 10, 2004 10 91, 2004 90 50, 2004 90 98, 2005 10, 2005 20, 2005 40, 2006, 2007, izņemot 2007999710, 2103 20, 2103 90, 2104, 2201, 2309 90, izņemot 2309 90 35 un 2309909690, 2710 19 81 līdz 2710 19 99, 3211, 3214, 3402, 3403 99, 3505 20, 3506 10, 3808 92, 3808 99, 3809, 3811 90, 3814, 3820, 3824, 3921 11, 3921 13, 3921 90 90, 3925 10, 3926 90, 4009, 4010, 4016, 4407 10, 4409 10, 4409 21, 4409 29, 4415 20, 4421, 4811, 4820, 6306, 6801, 6811 89, 7007 29, 7009, izņemot 7009 10, 7312 90, 7314, izņemot 7314 20, 7314 39, 7314 41, 7314 49 un 7314 50, 7606, 8310, 8418 50, 8418 69, 8418 91, 8418 99, 8421 21 līdz 8421 29, 8471 30, 8471 41, 8471 49, 8537, 8706, 8707, 8708, 8902, 8903 99, 9001, 9021 21 90, 9021 29, 9405, 9406, 9506 21, 9506 29, 9619.

B. Saraksts ar precēm, kas minētas saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

1. Tālākais reģions – Gvadelupa

0302, 0306 15, 0306 16, 0306 19, 0307 91, 0307 99, 0403, 0407, 0409, 0807 11, 0807 19 90, 1601, 1602 41 10, 1604 20 10, 1806 31, 1806 32 10, 1806 32 90, 1806 90 31, 1806 90 60, 1901 20, 1902 11, 1902 19, 1905, 2105, 2106, 2201 90, 2202 10, 2202 90, 2207 10, 2208 40, 2309 90, izņemot 2309903130, 2309 90 51 un 2309909690, 2523 29, 2828, 3101, 3102 90, 3103 90, 3104 20, 3105 20, 3208, 3209, 3305 10, 3401, 3402, 3406, 3917, izņemot 3917 10 10, 3919, 3920, 3923, 3924 10, 3925 10, 3925 30, 3925 90, 3926 90, 4418 10, 4418 20, 4418 90, 4818 10, 4818 20, 4818 30, 4818 90, 4821 10, 4821 90, 4823 40, 4823 61, 4823 69, 4823 70 10, 4910, 4911 10, 6303 12, 6303 91, 6303 92 90, 6303 99 90, 6306 12, 6306 19, 6306 30, 6810, izņemot 6810 11 10, 7213 10, 7213 91 10, 7214 20, 7214 99 10, 7308 30, 7308 40, 7308 90 59, 7308 90 98, 7309 00 10, 7310 10, 7310 21 11, 7310 21 19, 7310 29, 7314, izņemot 7314 12, 7610 10, 7610 90 90, 7616 99 90, 9001 40, 9404 10, 9404 21, 9406 00 20.

2. Tālākais reģions – Franču Gviāna

0201, 0203, 0204, 0206 10 95, 0206 10 98, 0206 30, 0206 80 99, 0207 11, 0207 13, 0207 41, 0207 43, 0208 10, 0208 90 10, 0208 90 30, 0209 10 90, 0209 90, 0210 11, 0210 12, 0210 19, 0210 99, 0302, 0303 89, 0304, 0305 39 90, 0305 49 80, 0305 59 80, 0305 69 80, 0306 17, 0403 10, 0406 10, 0406 40, 0406 90, 0901, izņemot 0901 90, 1601, 1602, 1604 11 līdz 1604 20, 1605 10 līdz 1605 29, 1605 52 līdz 1605 54, 1905, 2001 90 10, 2001 90 20, 2001 90 40, 2001 90 70, 2001 90 92, 2001 90 97, 2006 00 10, 2006 00 31, 2006 00 35, 2006003881, 2006003889, 2006 00 91, 2006009999, 2008 11, 2008 99, izņemot 2008994819, 2008994899, 2008994980, 2103, 2105, 2106 90 98, 2201, 2202, 2208 40, 2309 90, izņemot 2309909690, 2309909630, 2309903130, 2309 90 35, 2309 90 43, 2309904120, 2309904180 un 2309 90 51, 2828 90, 3208 90, 3209 10, 3402, 3809 91, 3923, izņemot 3923 10, 3923 40 un 3923 90, 3925, 3926 90, 4201, 4817, 4818, 4819 40, 4819 50, 4819 60, 4820 10, 4821 10, 4823 69, 4823 90 85, 4905 91, 4905 99, 4909, 4910, 4911, 5907, 6109, 6205, 6206, 6306 12, 6306 19, 6307 90 98, 6802 23, 6802 29, 6802 93, 6802 99, 6810 19, 6815, 7006 00 90, 7009, 7210, 7214 20, 7214 99, 7216, 7301, 7306, 7308 10, 7308 30, 7308 90, 7309, 7310, izņemot 7310 21 11 un 7310 21 19, 7314, 7326 90 98, 7411, 7412, 7604, 7607, 7610 10, 7610 90, 7612 10, 7612 90 30, 7612 90 80, 7616 91, 7616 99, 7907, 8211, 8421210090, 8537 10, 9404 21, 9405 20, 9405 40.

3. Tālākais reģions – Martinika

0210 11, 0210 12, 0210 19, 0210 20, 0210 99 41, 0210 99 49, 0210 99 51, 0210 99 59, 0302, 0303, 0304, 0306, 0307, 0403 10, 0406 10, 0406 90 50, 0407, 0408 99, 0409, 0601, 0602, 0603, 0604, 0702, 0704 90, 0705, 0710 90, 0807, 0811, 1601, 1602, 1604 20, 1605 10, 1605 21, 1605 62, 1702, 1704 90 61, 1704 90 65, 1704 90 71, 1806, 1902, 2005 99, 2105, 2106, 2201, 2202 10, 2202 90, 2208 40, 2309, izņemot 2309909630, 2517 10, 2523 21, 2523 29, 2811 21, 2828 10, 2828 90, 3101, 3102, 3103, 3104, 3105, 3208, 3209, 3210, 3211, 3212, 3213, 3214, 3215, 3303, 3304, 3305, 3402, 3406, 3917,3919, 3920, 3921 11, 3921 19, 3923 21, 3923 29, 3923 30, 3924, 3925, 3926 10, 3926 30, 3926 90 92, 4418 10, 4418 20, 4418 90, 4818 10, 4818 20, 4818 30, 4818 40, 4818 90, 4819, 4821, 4823, 4902, 4907 00 90, 4909, 4910, 4911 10, 6103, 6104, 6105, 6107, 6109 10, 6109 90 20, 6109 90 90, 6203, 6204, 6205, 6207, 6208, 6805, 6810 11, 6810 19, 6810 91, 6811 81, 6811 82, 7015 10, 7213, 7214, 7217, 7308, 7314, 7610, 8421 21, 8708 21 90, 8708 99 97, 8716 40, 8901 90 10, 9021 21, 9021 29, 9401 30, 9401 51, 9401 59, 9401 69, 9401 71, 9401 79, 9401 90, 9403, 9404 10, 9404 21, 9405 60.

4. Tālākais reģions – Majota

0301, 0302, 0303, 0304, 0305, 4407, 4409, 4414, 4418, 4419, 4420, 4421, 4819, 4821, 4902, 4909, 4910, 4911, 7003, 7005, 7210, 7212 30, 7216 61 90, 7216 91 10, 7301, 7308 30, 7312, 7314, 7326 90 98, 7606, 7610 10, 8310, 9401 69, 9401 90 30, 9403 20 80, 9403 40, 9406 00 31, 9406 00 38.

5. Tālākais reģions – Reinjona

0306 11, 0306 16, 0306 17, 0306 21, 0306 26, 0306 27, 0307 11, 0307 19, 0307 59, 0409, 0603, 0604 20 40, 0604 90 91, 0604 90 99, 0709 60, 0901 21, 0901 22, 0910 11, 0910 12, 0910 30, 0910 91 10, 0910 91 90, 1516 20, 1601, 1602, 1605,1704, 1806, 1901, 1902, 1905, 2005 51, 2005 59, 2005 99 10, 2005 99 30, 2005 99 50, 2005 99 80, 2008, izņemot 2008191980, 2008305590, 2008405190, 2008405990, 2008506190, 2008605090, 2008706190, 2008805090, 2008975990 un 2008994980, 2105, 2106 90, 2208 40, 2309 10, 3208, 3209, 3210, 3212, 3301 12, 3301 13, 3301 24, 3301 29, 3301 30, 3401 11, 3917, 3920, 3921 90 60, 3923, 3925 20, 3925 30, 4012, 4418, 4818 10, 4819 10, 4819 20, 4821, 4823 70, 4823 90, 4909, 4910, 4911 10, 4911 91, 7216 61 10, 7308, izņemot 7308 90, 7309, 7310, 7314 20, 7314 39, 7314 41, 7314 49, 7314 50, 7326, 7608, 7610, 7616 91, 7616 99 90, 8419 19, 8528 51, 8528 71, 8528 72, 8528 73, 9401, izņemot 9401 10 un 9401 20, 9403, 9404 10, 9506 99 90.

C. Saraksts ar precēm, kas minētas saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

1. Tālākais reģions – Gvadelupa

0901 21, 0901 22, 1006 30, 1006 40, 1101, 1701, 2007, 2009, izņemot 2009119998, 2009499990, 2009791990, 2009896990, 2009897390, 2009899799, 2009905939 un 2009905990, 2208 70 (2), 2208 90 (2), 7009 91, 7009 92.

2. Tālākais reģions – Franču Gviāna

1702, 2007, 2009, izņemot 2009119998, 2009311999, 2009499990, 2009893690, 2009819990 un 2009909880, 2203, 2208 70 (2), 2208 90 (2), 4403 49, 4403 99 95, 4407 22, 4407 29, 4407 99 96, 4409 29 91, 4409 29 99, 4418 10 10, 4418 10 90, 4418 20 10, 4418 20 80, 4418 40, 4418 50, 4418 60, 4418 90, 4420 10, 9403 40 10, 9406 00 11, 9406 00 20, 9406 00 38.

3. Tālākais reģions – Martinika

0901 21, 0901 22, 1006 30, 1006 40, 1101 00 11, 1101 00 15, 1701, 1901, 1905, 2006 00 10, 2006 00 35, 2006 00 91, 2007, izņemot 2007109915, 2007993315 un 2007993929, 2008, izņemot 2008 20 51, 2008506190, 2008605010, 2008805090, 2008939390, 2008975190, 2008975990, 2008994894, 2008994899, 2008994980 un 2008999990, 2009, izņemot 2009119996, 2009119998, 2009199899, 2009299990, 2009393919, 2009393999, 2009493091, 2009493099, 2009499190, 2009695110, 2009791191, 2009791199, 2009899799 (3), 2009899999 (3) un 2009905990 (3), 2203, 2204 29, 2205, 2208 70 (2), 2208 90 (2), 7009 91, 7009 92, 7212 30, 9001 40.

4. Tālākais reģions – Majota

0401, 0403, 0406, 1601, 1602, 1901, 1905, 2105, 2201, 2202, 2203, 3301 29 11, 3301 29 31, 3401, 3402, 9404 29 90.

5. Tālākais reģions – Reinjona

0905 10, 1512 19, 1514 19 90, 1515 29, 2009, izņemot 2009119996, 2009199899, 2009299990, 2009393119, 2009691910, 2009695110, 2009791990, 2009799820, 2009896990 (2), 2009897390, 2009899799 (2), 2009899999 (2), 2009905180 un 2009 90 59 (2), 2202 10, 2202 90, 2203, 2204 21 79, 2204 21 80, 2204 21 83, 2204 21 84, 2204 29 83, 2204 29 84, 2206 00 59, 2206 00 89, 2208 70 (3), 2208 90 (3)2402 20, 7113, 7114, 7115, 7117, 7308 90, 9404 21 10, 9404 21 90, 9404 29 10, 9404 29 90.

(1) I pielikums Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2) Vienīgi preces uz pozīcijas 2208 40 ruma bāzes.

(3) Ja preces Briksa vērtība pārsniedz 20.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/8

PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 27. jūnijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās

(2014/941/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Savienībai un Kanādai būtu jāpaplašina to muitas sadarbība, aptverot ar piegādes ķēdes drošību saistītas lietas un saistītā riska pārvaldību, lai uzlabotu piegādes ķēdes drošību visos tās posmos un līdztekus veicinātu likumīgu tirdzniecību.

(2)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/643/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās (“nolīgums”) tika parakstīts 2013. gada 4. martā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

(3)

Par nostāju, kas Savienībai jāpieņem ES–Kanādas Apvienotajā muitas sadarbības komitejā (JCCC), kad tā tiek aicināta pieņemt aktus ar tiesiskām sekām, būtu jālemj saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktā noteikto procedūru. Vajadzības gadījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. pantu Padomei būtu jānosaka citas nostājas, kas Savienībai jāieņem JCCC.

(4)	Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas tiesīga Savienības vārdā veikt nolīguma 9. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības (2).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. GILMORE

(1) OV L 287, 18.10.2012., 1. lpp.

(2) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/10

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās

EIROPAS SAVIENĪBA un KANĀDA (“līgumslēdzējas puses”),

ATZĪSTOT nepieciešamību uzlabot piegādes ķēdes drošību visos tās posmos Kanādai un Eiropas Savienībai un līdztekus veicināt likumīgu tirdzniecību;

APLIECINOT, ka starp Kanādas un Eiropas Savienības muitas dienestiem izveidojušās ilgstošas, ciešas un rezultatīvas attiecības;

ATZĪSTOT, ka šīs attiecības iespējams uzlabot, iedibinot ciešāku sadarbību konteineru drošības jomā un citos ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās, pēc iespējas plašāk pamatojoties uz riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu;

TIECOTIES veidot satvaru, kurā rast turpmākus sadarbības līdzekļus piegādes ķēdes drošības prakses uzlabošanai, kas palielinātu muitas darba efektivitāti piegādes ķēdes drošības garantēšanā visos tās posmos un veicinātu likumīgu tirdzniecību attiecīgo uzņēmējdarbības aprindu labā;

TIECOTIES veidot stratēģiju, kas ļauj Kanādai un Eiropas Savienībai sadarboties kravu pārbaužu jomā;

BALSTOTIES uz Pasaules Muitas organizācijas Standartu sistēmas pasaules tirdzniecības drošībai un atvieglošanai (SAFE) pamatelementiem;

ATSAUCOTIES uz Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par muitas sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās, kas stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī (“CMAA”), un vēloties paplašināt minētā nolīguma darbības jomu, noslēdzot nolīgumu par konkrētu aspektu, saskaņā ar CMAA 23. pantu;

APLIECINOT, ka Apvienotā muitas sadarbības komiteja (“JCCC”) tika izveidota saskaņā ar CMAA 20. pantu, lai gādātu par CMAA pareizu darbību un inter alia pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi muitas sadarbībai atbilstīgi CMAA mērķiem un CMAA paplašināšanai, lai pastiprinātu muitas sadarbību un to papildinātu, aptverot konkrētas nozares vai jautājumus;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šajā nolīgumā “muitas dienests” ir:

—	Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas kompetentie dienesti un Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienesti,

—	Kanādā: valdības struktūra, kam uzticēta atbildība par Kanādas muitas tiesību aktu administrēšanu.

2. pants

Līgumslēdzējas puses sadarbojas piegādes ķēdes drošības un ar to saistītā riska pārvaldības lietās.

3. pants

Līgumslēdzējas puses pārvalda šo sadarbību ar to attiecīgo muitas dienestu starpniecību.

4. pants

Līgumslēdzējas puses sadarbojas:

a)	pastiprinot ar muitu saistītos aspektus starptautiskās tirdzniecības loģistikas ķēdes drošības uzlabošanā, līdztekus veicinot likumīgu tirdzniecību;

b)	nosakot minimālos standartus, ciktāl tas ir lietderīgi, lai tos piemērotu riska pārvaldības metodēm un saistītajām prasībām un programmām;

c)	cenšoties panākt riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu, piegādes ķēdes drošības un tirdzniecības partnerības programmu, tostarp līdzvērtīgas tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēju atzīšanu, un vajadzības gadījumā nosakot to;

veicot informācijas apmaiņu piegādes ķēdes drošības un riska pārvaldības jautājumos; uz jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu attiecas prasības par informācijas konfidencialitāti un personas datu aizsardzību, kas noteiktas CMAA 16. pantā, kā arī visas prasības par konfidencialitāti un privātumu, kas noteiktas līgumslēdzēju pušu tiesību aktos;

e)	veidojot kontaktpunktus informācijas apmaiņai piegādes ķēdes drošības jautājumos;

f)	vajadzības gadījumā ieviešot saskarnes datu apmaiņai, tostarp apmaiņai ar datiem pirms ievešanas vai pirms izvešanas;

g)	veidojot stratēģiju, kas ļauj muitas dienestiem sadarboties kravu pārbaužu jomā;

h)	cik vien tas praktiski iespējams, sadarbojoties visos daudzpusējos forumos, kuros varētu tikt izvirzīti un attiecīgi apspriesti jautājumi par piegādes ķēdes drošību.

5. pants

JCCC, kas izveidota saskaņā ar CMAA 20. pantu, gādā par šā nolīguma pareizu darbību un izskata visus jautājumus, kas izriet no tā piemērošanas. Komitejai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus šā nolīguma īstenošanai saskaņā ar attiecīgajiem līgumslēdzēju pušu vietējiem tiesību aktiem par tādiem riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpējas atzīšanas aspektiem kā datu nosūtīšana un priekšrocības, par kurām panākta savstarpēja vienošanās.

6. pants

JCCC izveido attiecīgus darbības mehānismus, tostarp darba grupas, kas atbalsta tās darbu šā nolīguma īstenošanā un kas it sevišķi pievēršas šādiem aspektiem:

a)	apzina visas regulatīvās vai leģislatīvās izmaiņas, kas nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai;

b)	apzina un izveido pasākumus informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai;

c)	apzina un izveido paraugpraksi, tostarp paraugpraksi par to, kā prasības par iepriekšēju elektronisku informēšanu par kravām harmonizējamas ar starptautiskajiem standartiem par ienākošajiem, izejošajiem un tranzīta sūtījumiem;

d)	definē un izveido informācijas riska analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai apzinātu augsta riska sūtījumus, kurus importē, pārkrauj vai pārvadā tranzītā Kanādā un Eiropas Savienībā;

e)	definē un nosaka pasākumus riska novērtēšanas standartu harmonizācijai;

f)	definē minimālos kontroles standartus un metodes, kas ļauj panākt atbilstību minētajiem standartiem;

g)	pilnveido un iedibina standartus tirdzniecības partnerības programmām, kas izstrādāti, lai uzlabotu piegādes ķēdes drošību un veicinātu likumīgu tirdzniecību;

h)	definē un veic konkrētus pasākumus, lai izveidotu riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu, tostarp līdzvērtīgas tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēju atzīšanu.

7. pants

1. Ja starp līgumslēdzējām pusēm rodas sarežģījumi vai strīdi attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, līgumslēdzēju pušu muitas dienesti tiecas atrisināt jautājumu apspriešanās un pārrunu ceļā.

2. Līgumslēdzējas puses var vienoties arī par citiem strīdu izšķiršanas veidiem.

8. pants

1. Šo nolīgumu var grozīt, līgumslēdzējām pusēm rakstiski vienojoties.

2. Grozījums stājas spēkā 90 dienas pēc dienas, kad, apmainoties ar paziņojumiem izmantojot diplomātiskos kanālus, nosūtīts otrais paziņojums, norādot, ka līgumslēdzējas puses pabeigušas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

9. pants

Šis nolīgums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad līgumslēdzējas puses paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

10. pants

1. Šis nolīgums paliek spēkā nenoteiktu laiku.

2. Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, ar diplomātisko kanālu starpniecību nosūtot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par izbeigšanu.

3. Šī izbeigšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies sešu mēnešu laikposms pēc paziņojuma par izbeigšanu saņemšanas dienas.

4. Ja šo nolīgumu izbeidz, visi JCCC lēmumi paliek spēkā, ja vien līgumslēdzējas puses nenolemj citādi.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Sagatavots Briselē divos oriģināleksemplāros 2013. gada 4. martā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Канада

Por Canadá

Za Kanadu

For Canada

Für Kanada

Kanada nimel

Για τον Καναδά

For Canada

Pour le Canada

Per il Canada

Kanādas vārdā –

Kanados vardu

Kanada részéről

Għall-Kanada

Voor Canada

W imieniu Kanady

Pelo Canadá

Pentru Canada

Za Kanadu

Za Kanado

Kanadan puolesta

För Kanada

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/14

PADOMES REGULA (ES, Euratom) Nr. 1377/2014

(2014. gada 18. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Ievērojot Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2) 10. panta 4. līdz 8. punktu, Komisijai jāaprēķina pielāgojumi attiecībā uz pašu resursiem, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, kas minēts Padomes Lēmuma 2007/436/EK, Euratom (3) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā (“PVN resursi”), un pašu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), kas minēts minētā lēmuma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā (“papildu resursi”), un par tiem būtu laikus jāziņo dalībvalstīm, lai tās varētu minētos pielāgojumus decembra pirmajā darbdienā ierakstīt Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 9. panta 1. punkta minētajā kontā.

(2)	Ārkārtas apstākļos šie pielāgojumi var būt ļoti lielas summas, kas attiecībā uz dažām dalībvalstīm var būtiski pārsniegt divas ikmēneša divpadsmitās daļas, kas jānodod kā PVN resursi un papildu resursi, un kopumā, attiecībā uz visām dalībvalstīm, – pusi no ikmēneša divpadsmito daļu kopsummas.

(3)	Dažām dalībvalstīm pienākums nodot tik lielas summas var būt liels finanšu slogs, kas minētajām dalībvalstīm var radīt smagas fiskālās grūtības, īpaši tuvojoties gada beigām.

(4)	Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt pieprasījumu atlikt minēto summu nodošanu atlikšanu līdz nākamā gada septembra pirmajai darbdienai, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(5)

Neskarot spēkā esošo pienākumu nodot pieprasītās summas Komisijas kontā, jebkurai dalībvalstij, kas nolemj izmantot šo iespēju, būtu pietiekami laikus līdz decembra pirmajai darbdienai jānosūta Komisijai pieprasījums, norādot datumu vai datumus, kurā tiks nodoti pielāgojumi, lai nodrošinātu Savienības kases vajadzību efektīvu pārvaldību. Ja minētos pielāgojumus nodod pēc Komisijai paziņotā datuma vai datumiem, par jebkādu kavējumu piemēro procentus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 11. pantu.

(6)	Summas, kas pielāgojumu rezultātā nododamas 2014. gada decembra pirmajā darbdienā, ir nepieredzēti lielas, – situācija, ko nebija iespējams paredzēt laikā, kad tika pieņemta Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

(7)

Lai šī ārkārtas un neparedzētā situācija neradītu dalībvalstīm pārmērīgi smagus budžeta ierobežojumus tieši pirms gada beigām, šajā regulā paredzētā iespēja būtu jāpiemēro pielāgojumiem, kuri saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 bija jāieraksta Komisijas kontā 2014. gada decembra pirmajā darbdienā. Šajā sakarībā dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo iespēju, jau pirms 2014. gada decembra pirmās darbdienas ir nosūtījušas Komisijai oficiālu pieprasījumu, kā arī maksājumu grafiku.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 10. pantā iekļauj šādu punktu:

“7.a Neatkarīgi no šā panta 4. līdz 7. punktā paredzētajiem noteikumiem dalībvalstis pēc oficiāla pieprasījuma nosūtīšanas Komisijai var ierakstīt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā summas, kas nododamas Komisijai saskaņā ar minētajiem punktiem, līdz nākamā gada septembra pirmajai darbdienai, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	attiecīgajai dalībvalstij 9. panta 1. punktā minētajā kontā decembra pirmajā darbdienā šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētajā PVN resursu un papildu resursu budžetā, ko piemēro tā paša gada 15. novembrī, būtu jāieraksta summa, kas pārsniedz divas divpadsmitās daļas no kopsummas; vai

dalībvalstīm kopumā 9. panta 1. punktā minētajā kontā decembra pirmajā darbdienā šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētajā PVN resursu un papildu resursu budžetā, ko piemēro tā paša gada 15. novembrī, būtu jāieraksta kopsumma, kas pārsniedz pusi no kopsummas divpadsmitās daļas un kam piemēro minētajā daļā noteikto valūtas maiņas kursu.

Dalībvalstis var piemērot šā punkta pirmo daļu tikai tad, ja tās līdz decembra pirmajai darbdienai ir nosūtījušas Komisijai oficiālu pieprasījumu, kā arī maksājumu grafiku, norādot datumu vai datumus, kuros šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tiks ierakstīta pielāgojumu summa.

Pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas Komisija apstiprina, ka pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā un otrajā daļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgi informē dalībvalstis.

Ja dalībvalsts pielāgojumu summu 9. panta 1. punktā minētajā kontā ieraksta pēc datuma vai datumiem, kas saskaņā ar šā punkta otro daļu paziņoti Komisijai, par jebkādu kavējumu attiecīgā dalībvalsts maksā procentus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 11. pantā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro summām, kas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 9. panta 1. punktā minētajos kontos jāieraksta pēc 2014. gada 30. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 18. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) 2014. gada 27. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.)

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/16

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1378/2014

(2014. gada 17. oktobris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 58. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (2), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu un 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. panta 6. punktu Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste līdz 2014. gada 1. augustam ir paziņojušas Komisijai par lēmumu saskaņā ar minētās regulas 11. pantu, tostarp par paredzamo samazināšanu rezultātu attiecībā uz 2015.–2019. kalendāro gadu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu paredzamais maksājumu samazināšanas rezultāts, ko dalībvalstis paziņojušas un kas norādīts minētās regulas 11. panta 6. punktā, būtu jādara pieejams kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III pielikums būtu jāpielāgo dalībvalstu paziņotajiem apjomiem.

(3)

Turklāt dažos gadījumos maksājumu samazināšanas rezultāts var būt nulle, jo īpaši sakarā ar dalībvalstu lauku saimniecību struktūru, paredzamo tiešo maksājumu sadali un dalībvalstu iespēju piemērot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. panta 2. punktu. Attiecīgi Beļģija, Luksemburga, Malta, Austrija, Slovēnija un Somija ir paziņojušas Komisijai, ka to paredzamais samazināšanas rezultāts visos kalendārajos gados no 2015. gada līdz 2019. gadam ir nulle.

(4)	Beļģija, Vācija, Francija, Horvātija, Lietuva un Rumānija ir nolēmušas piemērot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. panta 3. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 (3) 136.a panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punktu Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Nīderlande un Rumānija līdz 2014. gada 1. augustam ir paziņojušas Komisijai par to, ka tās ir nolēmušas zināmu procentuālo daļu no gada valsts maksimālā apjoma, kas paredzēts 2015.-2019. kalendārajam gadam, pārvietot uz lauku attīstības programmām, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 2. punkta trešo daļu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 2. punktu Ungārija līdz 2014. gada 1. augustam ir paziņojusi Komisijai par lēmumu pārcelt uz tiešajiem maksājumiem zināmu procentuālo daļu no summas, kura iedalīta lauku attīstības atbalsta programmu pasākumiem, ko 2016.–2020. gadā finansē no ELFLA, kā noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

(7)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikums,

(8)	Tā kā šī regula ir būtiska, lai varētu sekmīgi un savlaicīgi pieņemt lauku attīstības programmas, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu aizstāj ar šīs Regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(3) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ATBALSTA LAUKU ATTĪSTĪBAI SADALĪJUMS (2014.–2020. GADS)

(pašreizējās cenas EUR)
	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	KOPSUMMA 2014-2020
Beļģija	78 342 401	78 499 837	91 078 375	97 175 076	97 066 202	102 912 713	102 723 155	647 797 759
Bulgārija	335 499 038	335 057 822	337 270 538	340 409 994	339 966 052	339 523 306	338 990 216	2 366 716 966
Čehija	314 349 445	312 969 048	345 955 782	344 509 078	343 033 490	323 242 050	321 615 103	2 305 673 996
Dānija	90 287 658	90 168 920	136 397 742	144 868 072	153 125 142	152 367 537	151 588 619	918 803 690
Vācija	1 221 378 847	1 219 851 936	1 407 185 642	1 404 073 302	1 400 926 899	1 397 914 658	1 394 588 766	9 445 920 050
Igaunija	103 626 144	103 651 030	111 192 345	122 865 093	125 552 583	127 277 180	129 177 183	823 341 558
Īrija	313 148 955	313 059 463	313 149 965	313 007 411	312 891 690	312 764 355	312 570 314	2 190 592 153
Grieķija	605 051 830	604 533 693	705 210 906	703 471 245	701 719 722	700 043 071	698 261 326	4 718 291 793
Spānija	1 187 488 617	1 186 425 595	1 186 659 141	1 185 553 005	1 184 419 678	1 183 448 718	1 183 394 067	8 297 388 821
Francija	1 404 875 907	1 635 877 165	1 663 306 545	1 665 777 592	1 668 304 328	1 671 324 729	1 675 377 983	11 384 844 249
Horvātija	332 167 500	282 342 500	282 342 500	282 342 500	282 342 500	282 342 500	282 342 500	2 026 222 500
Itālija	1 480 213 402	1 483 373 476	1 491 492 990	1 493 380 162	1 495 583 530	1 498 573 799	1 501 763 408	10 444 380 767
Kipra	18 895 839	18 893 552	18 897 207	18 894 801	18 892 389	18 889 108	18 881 481	132 244 377
Latvija	138 327 376	150 968 424	153 066 059	155 139 289	157 236 528	159 374 589	161 491 517	1 075 603 782
Lietuva	230 392 975	230 412 316	230 431 887	230 451 686	230 472 391	230 483 599	230 443 386	1 613 088 240
Luksemburga	14 226 474	14 272 231	14 318 896	14 366 484	14 415 051	14 464 074	14 511 390	100 574 600
Ungārija	495 668 727	495 016 871	489 265 618	488 620 684	488 027 342	487 402 356	486 662 895	3 430 664 493
Malta	13 880 143	13 965 035	13 938 619	13 914 927	13 893 023	13 876 504	13 858 647	97 326 898
Nīderlande	87 118 078	87 003 509	118 496 585	118 357 256	118 225 747	118 107 797	117 976 388	765 285 360
Austrija	557 806 503	559 329 914	560 883 465	562 467 745	564 084 777	565 713 368	567 266 225	3 937 551 997
Polija	1 569 517 638	1 175 590 560	1 193 429 059	1 192 025 238	1 190 589 130	1 189 103 987	1 187 301 202	8 697 556 814
Portugāle	577 031 070	577 895 019	578 913 888	579 806 001	580 721 241	581 637 133	582 456 022	4 058 460 374
Rumānija	1 149 848 554	1 148 336 385	1 176 689 135	1 186 544 149	1 184 725 381	1 141 925 604	1 139 927 194	8 127 996 402
Slovēnija	118 678 072	119 006 876	119 342 187	119 684 133	120 033 142	120 384 760	120 720 633	837 849 803
Slovākija	271 154 575	213 101 979	215 603 053	215 356 644	215 106 447	214 844 203	214 524 943	1 559 691 844
Somija	335 440 884	336 933 734	338 456 263	340 009 057	341 593 485	343 198 337	344 776 578	2 380 408 338
Zviedrija	257 858 535	258 014 757	249 223 940	249 386 135	249 552 108	249 710 989	249 818 786	1 763 565 250
Apvienotā Karaliste	667 773 873	752 322 030	755 698 156	755 518 938	755 301 511	756 236 113	756 815 870	5 199 666 491
Kopsumma ES-28	13 970 049 060	13 796 873 677	14 297 896 488	14 337 975 697	14 347 801 509	14 297 087 137	14 299 825 797	99 347 509 365

Tehniskā palīdzība	34 130 699	34 131 977	34 133 279	34 134 608	34 135 964	34 137 346	34 138 756	238 942 629
Kopsumma	14 004 179 759	13 831 005 654	14 332 029 767	14 372 110 305	14 381 937 473	14 331 224 483	14 333 964 553	99 586 451 994”

II PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Valsts maksimālais apjoms, kas minēts 6. pantā

(tūkstošos EUR)
Kalendārais gads	2015	2016	2017	2018	2019	2020
Beļģija	523 658	509 773	502 095	488 964	481 857	505 266
Bulgārija	721 251	792 449	793 226	794 759	796 292	796 292
Čehija	844 854	844 041	843 200	861 708	861 698	872 809
Dānija	870 751	852 682	834 791	826 774	818 757	880 384
Vācija	4 912 772	4 880 476	4 848 079	4 820 322	4 792 567	5 018 395
Igaunija	114 378	114 562	123 704	133 935	143 966	169 366
Īrija	1 215 003	1 213 470	1 211 899	1 211 482	1 211 066	1 211 066
Grieķija	1 921 966	1 899 160	1 876 329	1 855 473	1 834 618	1 931 177
Spānija	4 842 658	4 851 682	4 866 665	4 880 049	4 893 433	4 893 433
Francija	7 302 140	7 270 670	7 239 017	7 214 279	7 189 541	7 437 200
Horvātija (1)	183 035	202 065	240 125	278 185	316 245	304 479
Itālija	3 902 039	3 850 805	3 799 540	3 751 937	3 704 337	3 704 337
Kipra	50 784	50 225	49 666	49 155	48 643	48 643
Latvija	181 044	205 764	230 431	255 292	280 154	302 754
Lietuva	417 890	442 510	467 070	492 049	517 028	517 028
Luksemburga	33 604	33 546	33 487	33 460	33 432	33 432
Ungārija	1 345 746	1 344 461	1 343 134	1 343 010	1 342 867	1 269 158
Malta	5 241	5 241	5 242	5 243	5 244	4 690
Nīderlande	749 315	736 840	724 362	712 616	700 870	732 370
Austrija	693 065	692 421	691 754	691 746	691 738	691 738
Polija	3 378 604	3 395 300	3 411 854	3 431 236	3 450 512	3 061 518
Portugāle	565 816	573 954	582 057	590 706	599 355	599 355
Rumānija	1 599 993	1 772 469	1 801 335	1 872 821	1 903 195	1 903 195
Slovēnija	137 987	136 997	136 003	135 141	134 278	134 278
Slovākija	438 299	441 478	444 636	448 155	451 659	394 385
Somija	523 333	523 422	523 493	524 062	524 631	524 631
Zviedrija	696 890	697 295	697 678	698 723	699 768	699 768
Apvienotā Karaliste	3 173 324	3 179 880	3 186 319	3 195 781	3 205 243	3 591 683

III PIELIKUMS

Neto maksimālais apjoms, kas minēts 7. pantā

(miljonos EUR)
Kalendārais gads	2015	2016	2017	2018	2019	2020
Beļģija	523,7	509,8	502,1	489,0	481,9	505,3
Bulgārija	720,9	788,8	789,6	791,0	792,5	798,9
Čehija	840,1	839,3	838,5	856,7	856,7	872,8
Dānija	870,2	852,2	834,3	826,3	818,3	880,4
Vācija	4 912,8	4 880,5	4 848,1	4 820,3	4 792,6	5 018,4
Igaunija	114,4	114,5	123,7	133,9	143,9	169,4
Īrija	1 214,8	1 213,3	1 211,8	1 211,4	1 211,0	1 211,1
Grieķija	2 109,8	2 087,0	2 064,1	2 043,3	2 022,4	2 119,0
Spānija	4 902,3	4 911,3	4 926,3	4 939,7	4 953,1	4 954,4
Francija	7 302,1	7 270,7	7 239,0	7 214,3	7 189,5	7 437,2
Horvātija (2)	183,0	202,1	240,1	278,2	316,2	304,5
Itālija	3 897,1	3 847,3	3 797,2	3 750,0	3 702,4	3 704,3
Kipra	50,8	50,2	49,7	49,1	48,6	48,6
Latvija	181,0	205,7	230,3	255,0	279,8	302,8
Lietuva	417,9	442,5	467,1	492,0	517,0	517,0
Luksemburga	33,6	33,5	33,5	33,5	33,4	33,4
Ungārija	1 276,7	1 275,5	1 274,1	1 274,0	1 273,9	1 269,2
Malta	5,2	5,2	5,2	5,2	5,2	4,7
Nīderlande	749,2	736,8	724,3	712,5	700,8	732,4
Austrija	693,1	692,4	691,8	691,7	691,7	691,7
Polija	3 359,2	3 375,7	3 392,0	3 411,2	3 430,2	3 061,5
Portugāle	565,9	574,0	582,1	590,8	599,4	599,5
Rumānija	1 600,0	1 772,5	1 801,3	1 872,8	1 903,2	1 903,2
Slovēnija	138,0	137,0	136,0	135,1	134,3	134,3
Slovākija	435,5	438,6	441,8	445,2	448,7	394,4
Somija	523,3	523,4	523,5	524,1	524,6	524,6
Zviedrija	696,8	697,2	697,6	698,7	699,7	699,8
Apvienotā Karaliste	3 169,8	3 176,3	3 182,7	3 191,4	3 200,8	3 591,7

”

(1) Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 342 539 000 un 2022. kalendārajam gadam EUR 380 599 000.

(2) Horvātijai neto maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 342 539 000 un 2022. kalendārajam gadam ir EUR 380 599 000.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1379/2014

(2014. gada 16. decembris),

ar kuru nosaka galīgu kompensācijas maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam un groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), jo īpaši tās 15. pantu, un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2), jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (3) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex7019 12 00 un 7019 31 00.

2. Antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšana

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 12. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (“paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu”) (4) informēja, ka sāk antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu.

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2013. gada 28. oktobrī Eiropas stikla šķiedras ražotāju apvienība (“APFE”) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās stikla elementāršķiedras izstrādājumu produkcijas. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par subsidēšanu, kas saistīta ar dažiem stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, un tās izraisītu būtisku kaitējumu, un Komisija tos uzskata par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Pirms izmeklēšanas sākšanas Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“antisubsidēšanas pamatregula”) 10. panta 7. punktu informēja ĶTR valdību, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidēts dažu ĶTR izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports izraisa būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ĶTR valdību apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu.

(5)

ĶTR valdība pieņēma piedāvājumu apspriesties, un 2013. gada 5. decembrī notika apspriedes. Apspriežoties neizdevās panākt abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr ĶTR valdības piezīmes par sūdzībā uzskaitītajām shēmām tika pienācīgi ņemtas vērā. Pēc apspriešanās no ĶTR valdības 2013. gada 9. decembrī tika saņemta rakstiska informācija.

(6)	ĶTR valdībai tika piedāvāts apspriesties par izmeklēšanā apzinātajām papildu shēmām. Tomēr ĶTR valdība nepieņēma piedāvājumu, jo, kā tā apgalvo, par šīm shēmām tai sniegta nepietiekama informācija.

3. Paralēls pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem

(7)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“antidempinga pamatregula”) 11. panta 3. punktu sākt spēkā esošo antidempinga pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu (5), kuras tvērumā ir tikai kaitējuma pārbaude. Arī šo pieprasījumu 2013. gada 28. oktobrī iesniedza APFE to Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības kopējās dažu stikla elementāršķiedras izstrādājumu produkcijas.

(8)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2013. gada 18. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā (“paziņojums par daļējas starpposma antidempinga pārskatīšanas sākšanu”) (6) informēja, ka sāk daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(9)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011, attiecībā uz to nav spēkā un ka šī pārskatīšanas izmeklēšana, kas attiecas uz spēkā esošajiem pasākumiem, kas noteikti ar minēto regulu, tāpēc būtu jāizbeidz. Tas apgalvo, ka spēkā esošie pasākumi pārkāpj PTO Antidempinga nolīgumu, jo šim ražotājam eksportētājam atteikts individuāls režīms, uz kuru attiecas antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkta noteikumi redakcijā, kas bija spēkā minētās regulas pieņemšanas laikā. Pamatojot savu apgalvojumu, tas atsaucas uz PTO Apelācijas institūcijas 2011. gada 28. jūlija ziņojumu lietā DS397 (7).

(10)

Pēc PTO Apelācijas institūcijas 2011. gada 28. jūlija ziņojuma lietā DS397 antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkts tika grozīts (8). Grozījumi tiek piemēroti visās izmeklēšanās, kas sāktas pēc to stāšanās spēkā, proti, no 2012. gada 6. septembra. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem tiek piemēroti pasākumi, kas jau bija spēkā pirms minētās dienas, Komisija 2012. gada 23. martā publicēja paziņojumu (9), ar kuru aicināja visus ražotājus eksportētājus valstīs, kur nav tirgus ekonomikas, ja tie uzskata, ka pasākumi ir jāpārskata, ņemot vērā iepriekš minēto Apelācijas padomes ziņojumu, pieprasīt pārskatīšanu. Minētajā paziņojumā konkrēti minēta Īstenošanas regula (ES) Nr. 248/2011. Komisija nesaņēma šādu pārskatīšanas pieprasījumu no šā ražotāja eksportētāja, un šis ražotājs eksportētājs arī nepieprasīja starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(11)	Tāpēc spēkā esošo pasākumu spēkā esība nav apstrīdama, un apgalvojums tiek noraidīts.

4. Abās izmeklēšanās izmantojamais izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(12)	Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Kaitējuma analīze, kas veikta gan antisubsidēšanas, gan antidempinga daļējā starpposma izmeklēšanā, tika balstīta uz to pašu Savienības ražošanas nozares, to pašu reprezentatīvo Savienības ražotāju un to pašu izmeklēšanas perioda definīciju, un tajā, ja vien nav norādīts citādi, tika izdarīti identiski secinājumi. Tas tika atzīts par pareizu, lai varētu racionalizēt kaitējuma analīzi un abās izmeklēšanās gūt saderīgus konstatējumus. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas paustas jebkurā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās izmeklēšanās.

5. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(14)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai abās izmeklēšanās. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar abu izmeklēšanu sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(15)	Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par abu izmeklēšanu sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

6. Izlase

(16)

Komisija abos paziņojumos par procedūras sākšanu norāda, ka tā varētu izmeklēšanu attiecināt uz pienācīgu mazāku skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju, veidojot izlasi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 17. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 27. pantu.

6.1. Abās izmeklēšanās izmantojamā Savienības ražotāju izlase

(17)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija norādījusi, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu Savienībā un pārdošanas apjomu Savienības tirgū IP laikā un ģeogrāfisko izkliedi. Izlase sastāv no triju Savienības ražotāju ražotnēm Beļģijā, Francijā un Slovākijā (10), kurās tiek saražoti aptuveni 52 % no Savienības kopējās produkcijas un kuras pārdod 49 % no visiem pārdošanas apjomiem Savienības tirgū. Tāpēc izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozares izlasi. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(18)

Izmeklēšanu gaitā ĶTR valdība apgalvo, ka pašreizējās izmeklēšanās Savienības ražotāju atlasei bez motivācijas izmantota citāda atlases metodika nekā sākotnējā antidempinga izmeklēšanā. ĶTR valdība norāda, ka i) Komisija jau pirms procedūras sākšanas izveidojusi izlasi, tāpēc Komisija pirms procedūru sākšanas nolēmusi, ka nepieciešama izlase, ii) sākotnējā izmeklēšanā visām personām, kas vēlējušās tikt iekļautas izlasē, bijis jāsniedz informācija Komisijai 15 dienu laikā no procedūras sākšanas, savukārt šajās izmeklēšanās ražotājiem, kuri jau bijuši iekļauti izlasē, netika lūgts to darīt, iii) personām, kas vēlējās tikt iekļautas izlasē, nevienā no abiem paziņojumiem par procedūras sākšanu nav norādīts, kāda informācija jāsniedz, lai tās tiktu iekļautas izlasē, un nav sniegta informācija par izlasē iekļauto ražotāju ražošanas un pārdošanas apjomu, iv) izmantotais atlases kritērijs “izlase reprezentē ražotāju lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt” nav iekļauts antidempinga pamatregulas 17. pantā un šādi izveidota izlase nav saderīga ar minēto noteikumu.

(19)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija ir izskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo skaitu Savienības ražotāju un lai pabeigtu izmeklēšanas termiņā, tā izmantojusi izlasi un vienlaikus ierosinājusi provizorisku izlasi. Tāda pati metodika, proti, atlase, tika izmantota iepriekšējā izmeklēšanā. Provizoriskas izlases izmantošana nenozīmē, ka mainīta metodika, bet tādējādi bija iespējams strādāt efektīvāk un iegūt laiku, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesības uz aizstāvību. Faktiski Komisija deva iespēju citiem Savienības ražotājiem, kas uzskata, ka ir iemesli tos iekļaut izlasē, sazināties ar Komisiju vai kādu citu ieinteresēto personu, lai iesniegtu vēl citu atlasei svarīgu informāciju. Galīgajā atlasē būtu jāņem vērā visas piezīmes, kas tiktu saņemtas. Par ierosināto izlasi netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināta provizoriskā izlase. Attiecībā uz otro apgalvojumu ražotāji, kas tika provizoriski iekļauti izlasē, aizpildīja standarta veidlapu, kurā ietvēra informāciju, kas nepieciešama Komisijai, lai izveidotu provizorisku izlasi. Standarta veidlapa un atbildes nekonfidenciālajā versijā bija pieejamas izskatīšanai. Attiecībā uz trešo apgalvojumu personas, kas vēlējās tikt iekļautas izlasē, tika aicināta sazināties ar Komisiju 15 dienu laikā no dienas, kad publicēti abi paziņojumi par procedūras sākšanu, un tam bija iespēja iepazīties ar nekonfidenciālo informāciju, kur pieejamas standarta veidlapas. Minētajās standarta veidlapās ietverta informācija par ražošanas un pārdošanas apjomu. Arī ceturtais apgalvojums nav pamatots, jo antidempinga pamatregulas 17. panta 1. punktā ir skaidri minēts lielākais reprezentatīvais apjoms, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt.

(20)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība atkārtoja apgalvojumus par procedūru nekonsekvenci Savienības ražotāju izlases veidošanā pirms abu procedūru sākšanas un uzsvēra, ka i) Komisijas pamatojums par izmeklēšanas termiņu ievērošanu nav pamatots, jo antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktā skaidri paredzēts, ka izlasi veido tad, kad sākta attiecīgā procedūra, un ievērojot piezīmes, kas saņemtas triju nedēļu laikā no attiecīgās izmeklēšanas sākšanas, ii) provizoriskā izlase ir diskriminējoša vai neobjektīva, tā demotivē citus Savienības ražotājus informēt par sevi, iii) Komisija nav atvēlējusi citiem Savienības ražotājiem trīs nedēļas, kurās informēt par sevi.

(21)

Antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktā teikts, ka priekšroku dod atlasei, kas notiek, konsultējoties ar attiecīgajām personām un saņemot piekrišanu no tām, ar noteikumu, ka personas informē par sevi un nodrošina pietiekamu informāciju triju nedēļu laikā no izmeklēšanas sākšanas. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu – ne antidempinga pamatregula, ne antisubsidēšanas pamatregula neliedz Komisijai, sākot procedūru, veidot provizorisku izlasi, par kuru attiecīgās personas tiek aicinātas izteikt piezīmes. Turklāt, ņemot vērā, ka Savienības ražotāji (vai vismaz liela daļa no tiem) atbalsta sūdzību, un ņemot vērā informāciju no standarta veidlapām, Komisijas rīcībā bija nepieciešamā informācija par Savienības ražošanas nozari, lai jau sākumposmā varētu izveidot provizorisku izlasi. Šīs informācijas dēļ Savienības ražotāju atlase ir citāda nekā ražotāju eksportētāju atlase. Attiecībā uz otro un trešo apgalvojumu – paziņojumos par procedūras sākšanu norādīts, ka Savienības ražotājiem, kas uzskata, ka viņi jāiekļauj izlasē, 15 dienu laikā ir jāsazinās ar Komisiju. Komisija neuzskata, ka šādi tiktu pārkāpta pamatregula vai šāda rīcība būtu diskriminējoša, neobjektīva vai demotivējoša.

(22)	ĶTR valdība apgalvo, ka izlase nav reprezentatīva, jo tajā nav iekļauts neviens uzņēmums, kuram būtu ievērojams ražošanas apjoms pašu vajadzību apmierināšanai, tāpēc daļa Savienības ražošanas nozares vienkārši neesot ņemta vērā.

(23)	Apgalvojums tiek noraidīts, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir veikuši pārdošanu pašu vajadzībām. Turklāt ĶTR valdība nenorāda, kurš Savienības ražotājs būtu bijis izlasē jāiekļauj un kurš no tās būtu bijis jāizslēdz.

(24)	Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo neviens izlasē iekļautais Savienības ražotājs neražo/nepārdod cirsto šķiedru filcus.

(25)

Izlasē tik tiešām ir iekļauti subjekti, kas pieder pie trim Savienības ražotājiem un neražo cirsto šķiedru filcus, bet ražo elementāršķiedras filcus, kā arī citus svarīgākos galvenā izstrādājuma veidus. Tāpēc izlasē iekļautie subjekti atzīti par reprezentatīviem arī tāpēc, ka tie reprezentē aptuveni 52 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, 49 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū un tiem ir laba ģeogrāfiskā izkliede. Tas, ka vienu no daudzveidīgajiem ražojuma veidiem neražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji, izdarīto secinājumu nemaina.

6.2. Abās izmeklēšanās izmantojamā importētāju izlase

(26)	Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta abos paziņojumos par procedūras sākšanu.

(27)	Atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem sniedza tikai divi nesaistīti importētāji, tāpēc atlase nebija vajadzīga.

6.3. Abās izmeklēšanās izmantojamā ĶTR ražotāju eksportētāju izlase

(28)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā norādīt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi būtu, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, vai sazināties ar tiem.

(29)

Astoņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 1. punktu un antidempinga pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja triju ražotāju eksportētāju izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 27. panta 2. punktu un antidempinga pamatregulas 17. panta 2. punktu visi zināmie ražotāji eksportētāji un attiecīgās valsts iestādes tika aicinātas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika sniegtas. Tādējādi Komisija nolēma saglabāt ierosināto izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(30)

Ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu izlasē ietilpst:

—	Chongqing Polycomp International Corporation (“CPIC”),

—	Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (“OCH”) un ar to saistītie uzņēmumi; Changzhou New Changhai Fiberglass Co., Ltd (“NCH”) un Changzhou Tianma Group Co., Ltd (“Tianma”). Šie trīs uzņēmumi tālāk saukti par “Jiangsu Changhai Group”,

—	Jushi Group Co., Ltd un ar to saistītie uzņēmumi; Jushi Group Chengdu Co., Ltd un Jushi Group Jiujiang Co., Ltd. Šie trīs uzņēmumi tālāk saukti par “Jushi Group”.

(31)	Spriežot pēc atbildēm uz atlases veidlapas jautājumiem, izlase reprezentē 78 % no kopējā pārdošanas apjoma eksportam no ĶTR uz Savienību IP laikā.

7. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(32)	Komisija nosūtīja anketas ĶTR valdībai, visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri tās bija pieprasījuši, kā arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, lietotājiem un tirdzniecības apvienībām, kas pieteicās abos paziņojumos par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(33)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no valdības, trim izlasē iekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no trim izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem, 14 lietotājiem un diviem nesaistītiem importētājiem. Tomēr viena lietotāja atbilde nebija pietiekama, tāpēc Komisijai, kaut arī tā bija nosūtījusi vairākus atgādinājumus, nebija iespējams veikt šo datu jēgpilnu analīzi.

(34)	Turklāt savu locekļu vārdā pieteicās tāda ieinteresētā persona kā Glass Alliance Europe, apvienība, kas pārstāv stikla nozari, un iesniedza nostājas izklāstu.

(35)	Rakstiski dokumenti tika saņemti arī no vairākām lietotāju apvienībām, proti, Danish Wind Industry Association, Danish Plastics Federation un Groupement de la Plasturgie Industrielle et des Composites (“GPIC”), kā arī no Siemens Wind Power AG.

(36)	Bez tam piezīmes iesniedza Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCLA”).

(37)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanu, kaitējumu un Savienības intereses. Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 16. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 26. pantu tikai veikti pārbaudes apmeklējumi pie ĶTR valdības un tālāk minētajos uzņēmumos:

Savienības ražotāji:

—	3B Fibreglass SPRL, Beļģija,

—	Owens Corning Fibreglass France, Francija,

—	Johns Manville Slovakia a.s., Slovākija;

ĶTR ražotāji eksportētāji:

—	Chongqing Polycomp International Corporation,

—	Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd,

—	Changzhou New Changhai Fiberglass Co., Ltd,

—	Changzhou Tianma Group Co., Ltd,

—	Jushi Group Co., Ltd,

—	Jushi Group Chengdu Co., Ltd,

—	Jushi Group Jiujiang Co., Ltd.;

tirgotāji, kas saistīti ar ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā:

—	China National Building Materials and Equipment Import and Export Corporation (CMBIE),

—	China National Building Materials International Corporation (CNBMIC).

tirgotāji, kas saistīti ar ražotājiem eksportētājiem Savienībā:

—	Jushi Italia Srl,

—	Jushi Spain SA,

—	Jushi France SAS;

nesaistīti importētāji:

—	Helm AG, Vācija;

lietotāji:

—	Basell Polyolefine, Vācija,

—	DSM, Nīderlande,

—	DuPont de Nemours, Beļģija,

—	Exel Composites, Beļģija,

—	Fiberline Composites, Dānija,

—	Formax, Apvienotā Karaliste,

—	Polyone, Vācija,

—	Vestas Wind Systems, Dānija.

(38)

ĶTR valdība kopsavilkumā apgalvo, ka tās tiesības uz aizstāvību saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir pārkāptas, jo bez pamatota iemesla nav bijusi pieejama informācija no nekonfidenciālajiem materiāliem, nav sniegts pietiekami detalizēts tās kopsavilkums vai izņēmuma gadījumā, kad netika sniegts nekonfidenciāls kopsavilkums, tam nav sniegts pamatojums.

(39)

Komisija uzskata, ka nekonfidenciālajos materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauta pietiekama informācija, lai ieinteresētās personas varētu iepazīties ar datiem, ko Komisija izmantoja analīzē, tāpēc apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu. Valdība tika informēta par iemesliem, kāpēc Komisija uzskata apgalvojumus par nepamatotiem.

(40)	Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība, kā arī viens ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvo, ka pārāk plaši izmantots konfidencialitātes noteikums, un lūdz, lai tiktu izpausts, kurus ražojuma veidus pārdod Savienības ražotāji un kādi ir kopējie daudzumi pa ražojuma kodiem.

(41)	Komisija uzskata, ka nav pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo visiem ražotājiem eksportētājiem ir izpausta informācija par to ražojumu kodiem, ko ražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji un ar kuriem konkurē ĶTR izcelsmes ražojumi. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(42)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas abas izmeklēšanas, ir tas pats ražojums, kas definēts Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 248/2011 un aprakstīts abos paziņojumos par procedūras sākšanu, proti, ĶTR izcelsmes cirstās stikla šķiedras, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot impregnētas un pārklātas, kuru karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts atbilstoši ISO standartam 1887); filci (mašas), izgatavoti no stikla elementāršķiedras (stikla šķiedras filamentiem), izņemot filcus (mašas) no stikla vates, (“attiecīgais ražojums” vai “stikla elementāršķiedras izstrādājumi”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 un 7019 31 00 (ar pēdējo kodu 2014. gada 1. janvārī aizstāts kods 7019 31 10)).

(43)

Attiecīgais ražojums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu rūpniecībā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotu plastmasu) izmanto daudzās rūpniecības nozarēs: autobūvē, elektrotehniskajai rūpniecībā/elektronikai, vējģeneratoru spārniem, būvniecībā/celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs, aviācijas/militārajā nozarē utt.

(44)

Šī procedūra pamatā attiecas uz trim stikla elementāršķiedras izstrādājumu veidiem: cirstajām šķiedrām (11), grīstēm (12) un filciem (13) (izņemot no stikla vates). Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir atšķirīgs izskats un, iespējams, to galalietojums, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām.

2. Pieprasījumi izslēgt izstrādājumus

2.1. KN kods 7019 31 90

(45)

Pēc abu paziņojumu par procedūras sākšanu publicēšanas CCCLA nāca klajā ar piezīmi, ka abos paziņojumos par procedūras sākšanu minēts KN kods 7019 31 10, bet sūdzības iesniedzējs minējis KN kodu 7019 31 00 un ka šā pēdējā minētā koda vairs nav. Tā norāda, ka ražojumu, ko iepriekš klasificēja ar KN kodu 7019 31 00, patlaban klasificē ar diviem atšķirīgiem KN kodiem: 7019 31 10 (filci (mašas) no stikla elementāršķiedras (filamentiem)) un 7019 31 90 (citādi stikla šķiedras filci (mašas)). Ņemot vērā to, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz dažiem stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, CCCLA uzskata, ka izstrādājumi, ko klasificē ar KN kodu 7019 31 90, proti, “filci, kas izgatavoti no stikla šķiedras, kas nav elementāršķiedra” būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma jomas.

(46)	Šim apgalvojumam nav nozīmes, jo šāds ražojums nemaz nav attiecīgais ražojums.

(47)	Sūdzības iesniedzējs minējis KN kodu ex 7019 31 00 un tieši norādījis, ka sūdzība neattiecas uz stikla vates filciem (mašām) (t. i., citādiem filciem (citādām mašām) vai stikla šķiedras filciem (mašām) bez filamentiem). Tāpēc pirms KN koda iekļauts ex.

(48)

Abi paziņojumi par procedūras sākšanu publicēti 2013. gada decembrī, un tajos abos minēts “ko/kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 10”. Ņemot vērā to, ka no 2012. gada 1. janvāra iepriekš ar KN kodu 7019 31 00 klasificētos ražojumus sadalīja, tos klasificējot ar KN kodiem 7019 31 10 un 7019 31 90, paziņojumā par procedūras sākšanu nav iekļauti “filci (mašas), kas izgatavoti no stikla šķiedras, bez filamentiem”, jo norādīts “pašlaik klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 10”.

(49)

Savukārt pašlaik spēkā esošajā regulā norādīts “to patlaban klasificē ar KN kodiem […] 7019 31 00”, jo abi KN kodi 7019 31 10 un 7019 31 90 no 2014. gada tika atkal apvienoti, ņemot vērā to, ka KN kods 7019 31 90 praktiski netika izmantots (jo citādi stikla šķiedras filci (mašas), proti, no stikla vates, tika klasificēti ar KN kodu 7019 39 00).

(50)	Tāpēc prasībai izslēgt KN kodu 7019 31 90 nav nozīmes.

2.2. Teksturētas grīstes

(51)	Viens lietotājs lūdz no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes (14), pamatojoties uz to, ka Savienības stikla elementāršķiedras ražotāji tās neražo.

(52)

Tomēr tika apzināti trīs Savienības uzņēmumi, kas ražo teksturētas grīstes un kam ir tirgus vajadzību apmierināšanai pietiekama jauda. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan galalietojums atšķiras, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām. Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes tiek noraidīts.

(53)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka teksturētās grīstes būtu jāizslēdz, jo i) tikai viens Savienības ražotājs piegādā teksturētās grīstes tirgū ierobežotos daudzumos un tādēļ šādu ražojumu imports nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ii) teksturētās grīstes atšķiras no taisnajām grīstēm, kam ir lielāka pultrūzijas kompozītmateriāla profila šķērsvirziena stiprība un citāds ražošanas process, un iii) pretēji sākotnējai antidempinga izmeklēšanai, kas bija saistīta ar spolētajiem diegiem, Komisija uzskata, ka ierobežotā aizstājamība nav būtisks faktors, kas ļautu izslēgt teksturētās grīstes.

(54)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija atgādina, ka vairākiem Savienības ražotājiem ir pietiekama jauda, lai apgādātu tirgu ar nepieciešamajām teksturētajām grīstēm, bet tikai viens pašlaik pārdod šo ražojuma veidu. ĶTR valdības arguments, ka faktiski tikai viens Savienības ražotājs pārdod ražojumu, drīzāk liecina par kaitējumu, nevis nozīmē, ka lietotāji ir pārorientējušies uz citiem piegādātājiem ārpus Savienības, jo īpaši no ĶTR.

(55)

Attiecībā uz otro apgalvojumu – teksturēto grīstu ražošanas process ir identisks “parasto” grīstu ražošanai, izņemot to, ka tajā ir viens papildu solis, proti gaisa pūšana grīstē, kam vajadzīgs samērā lēts papildu aprīkojums un kas nemaina ražojuma tehniskās un fizikālās pamatīpašības. Teksturētās grīstes ir tikai mazliet kuplākas nekā “parastās” grīstes.

(56)	Attiecībā uz trešo apgalvojumu – Komisijas pieeja ir tāda pati kā iepriekšējā izmeklēšanā, kad arī teksturētās grīstes bija viens no attiecīgā ražojuma veidiem, un lūgums tās izslēgt tika noraidīts. Netika izvirzīti citi argumenti, kas liktu izdarīt citādu secinājumu.

(57)	Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt teksturētas grīstes tiek noraidīts.

2.3. Savienības ražošanas nozares ražojumi, kas nekonkurē ar ĶTR ražojumiem

(58)	ĶTR valdība lūdz, lai ražojumus, kurus neskar Savienības ražošanas nozares konkurences ar Ķīnas izcelsmes importu (norādīti antisubsidēšanas sūdzības nekonfidenciālajā versijā), izslēgtu no ražojuma jomas. Minētie ražojumi ir slapjajam lietojumam cirstās šķiedras, kā arī filci.

(59)

Slapjajam lietojumam cirstajām šķiedrām ir ierobežots glabāšanas laiks un augstākas transporta izmaksas, jo ūdens satura dēļ tām ir papildu svars. Slapjajam lietojumam cirstās šķiedras tomēr tiek tirgotas visā pasaulē. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, lai gan dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir mazliet atšķirīgs izskats un, iespējams, to galalietojums, tomēr visiem attiecīgā ražojuma atšķirīgajiem veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tie visi tiek izmantoti vienām un tām pašām vajadzībām. Slapjajam lietojumam cirstās šķiedras un filci, līdzīgi kā visi pārējie attiecīgā ražojuma vedi, tiek lietoti par stiegrojuma materiālu. Turklāt ĶTR valdības apgalvojums, ka daži Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumi Savienības tirgū nav pieejami lielos daudzumos, neizslēdz to, ka nākotnē attiecībā uz šiem konkrētajiem ražojuma veidiem darījumdarbības tendences varētu mainīties. Tāpēc pieprasījums no ražojuma jomas izslēgt minētos ražojumus tiek noraidīts.

(60)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka i) tikai viens Savienības ražotājs ražo slapjajam lietojumam cirstās šķiedras, tāpēc šādu izstrādājumu imports nevarēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ii) Savienības ražotājiem saistībā ar iepriekšminētajiem izstrādājumiem nav nodarīts kaitējums, jo Savienības ražošanas nozares sūdzības atklātībā pieejamajā versijā norādīts, ka no šiem izstrādājumiem tā var gūt 8–10 % peļņu, iii) slapjajam lietojumam cirstajām šķiedrām ir augstāks ūdens saturs, ierobežots glabāšanas laiks un citāds ražošanas process, tāpēc to fizikālās un ķīmiskās īpašības atšķiras no parastajām cirstajām šķiedrām, iv) pretēji iepriekšējai izmeklēšanai, kas bija saistīta ar spolētajiem diegiem, Komisija uzskata, ka ierobežotā aizstājamība nav būtisks faktors, kas ļautu izslēgt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras un filcus.

(61)	Pirmais apgalvojums tiek noraidīts, jo slapjajam lietojumam cirstās šķiedras pārdod vairāki Savienības ražotāji, tāpēc nav izslēgts ar šo ražojuma veidu saistīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(62)

Attiecībā uz otro apgalvojumu – tas, ka daži ražojuma veidi laiku pa laikam ir rentabli, nav pietiekams iemesls, lai tos izslēgtu. Turklāt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras Savienībā importē daudz mazākos daudzumos nekā citus stikla elementāršķiedras izstrādājumus. Peļņas starpība šā ražojuma veidam vienam pašam tāpēc nav reprezentatīva visam attiecīgajam ražojumam.

(63)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu – attiecīgais produkts netiek definēts atkarībā no ūdens satura tajā. Ūdens saturs slapjajam lietojumam cirstajā šķiedrā nepamato tās izslēgšanu. Turklāt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras ražošanas process ir tāds pats kā sausajam lietojumam cirstajai šķiedrai, izņemot to, ka pirmajai ir par vienu ražošanas posmu mazāk, proti, nav žāvēšanas posma.

(64)	Attiecībā uz ceturto apgalvojumu – Komisijas pieeja bija tāda pati kā iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā, kad arī slapjajam lietojumam cirstās šķiedras bija viens no attiecīgā ražojuma veidiem. Netika izvirzīti citi argumenti, kas liktu izdarīt citādu secinājumu.

(65)	Tāpēc lūgums no ražojuma jomas izslēgt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras tiek noraidīts.

3. Līdzīgais ražojums

(66)

Līdzīgi kā iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, ka arī stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, kurus ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojumi. Tāpēc šie izstrādājumi šajā izmeklēšanā ir līdzīgie ražojumi antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

C. SUBSIDĒŠANA

1. Ievads

(67)

ĶTR valsts ekonomikas un sociālās attīstības 12. piecgades plānā iezīmēts stratēģisks ĶTR valdības redzējums attiecībā uz galveno nozaru veicināšanu, kuras citu starpā ietver stikla šķiedras izstrādājumu ražošanu. Konkrēti 12. piecgades plāna 9. nodaļā, kas attiecas uz rūpniecības nozaru pārveidi un modernizāciju, teikts:

“Vērsīsim uzmanību uz tādu jaunu materiālu izstrādi kā fotoelementu stikls, ultraplāns substrāta stikls, speciālā stikla šķiedra un speciālā keramika.”

(68)	Iepriekšminētā plāna 3. sadaļas 9. nodaļā, kas attiecas uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, konkrēti teikts, ka ĶTR valdība “…mudinās uzņēmumus pilnveidot spēju izstrādāt jaunus ražojumus, palielināt ražojumu tehnoloģisko saturu un pievienoto vērtību, ātrāk atjaunināt un modernizēt ražojumus.”

(69)

Turklāt minētā plāna 10. nodaļas 1. sadaļā paredzēts:

“Jauno materiālu nozarē izstrādē lielāko uzmanību veltīt jauniem funkcionālajiem materiāliem, progresīviem konstrukciju materiāliem, augstas veiktspējas šķiedrām un no tiem izgatavotiem kompozītmateriāliem un vispārēja lietojuma pamatmateriāliem.”

(70)	Inovācijas un jauno materiālu nozīmīgums vispār ir skaidri ierakstīts gan “12. piecgades rūpniecības tehnoloģiju inovācijas programmā”, gan “Nacionālajā ilgtermiņa zinātnes un tehnoloģiju attīstības plānā (2006–2020)”.

(71)

Bez tam “2011. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas orientējošā katalogā” (Lēmums Nr. 9) tieši norādīts, ka tā ir veicināma nozare: “Stieples vilkšana no E-stikla šķiedras krāsns […], augstas veiktspējas šķiedras stikla un tā izstrādājumu izstrāde un ražošana.” Arī “Ārvalstu investīciju nozaru orientējošā katalogā”, kurā uzskaitītas nozares, kurās tiek veicinātas ārvalstu investīcijas (15), tieši minēta šķiedras stikla un speciālā šķiedras stikla izstrādājumu ražošana.

(72)	ĶTR valdība apgalvo, ka šie plāni ir tikai orientējoši un nav saistoši. Tomēr 12. piecgades plānā skaidri noteikts, ka tas ir juridiski saistošs: “Šim plānam pēc apspriešanas un apstiprināšanas Nacionālajā tautas kongresā ir juridisks spēks.”

(73)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka attiecīgais ražojums ir tikai standarta šķiedras stikla izstrādājumi (E-stikls), nevis tehnoloģiski progresīvā augstas veiktspējas stikla šķiedra (speciālais šķiedras stikls jeb S-stikls). Tāpēc ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, nepiederot pie veicināmajām nozarēm, jo veicināma nozare esot tikai speciālā šķiedras stikla jeb augstas veiktspējas šķiedru nozare. ĶTR valdība cita starpā atsaucas uz 12. piecgades plānu, kurā minētas tikai “augstas veiktspējas šķiedras” un “speciālais šķiedras stikls”.

(74)

Pirmkārt, attiecīgais ražojums ir daži stikla elementāršķiedras izstrādājumi. Definējot ražojumu, nav atšķirības, vai šie izstrādājumi ir izgatavoti no standarta šķiedras stikla (tālāk “E-stikls”) vai speciālā šķiedras stikla (“S-stikls”). Otrkārt, neviena ieinteresētā persona nenāca klajā ar lūgumu izslēgt kādu izstrādājumu, apgalvojot, ka speciālais šķiedras stikls nebūtu jāiekļauj ražojuma jomā. Treškārt, ĶTR valdība neapstrīd to, ka valdība mudina izstrādāt “speciālā stikla šķiedras”. Pat standarta šķiedras stikla izstrādājumi tiešām ir minēti pie nozarēm, kurās veicināmi ārvalstu ieguldījumi (sk. 71. apsvērumu).

(75)

Katrā ziņā, pat ja varētu uzskatīt, ka ĶTR valdība vecina tikai augstas veiktspējas šķiedras stikla (piemēram, S-stikla) izstrādi, izmeklēšanā tomēr netika atklātas atšķirības starp standarta šķiedras stikla ražošanas nozari, no vienas puses, un speciālā šķiedras stikla ražošanas nozari, no otras puses. Gluži pretēji, šķiedras stikla izstrādājumus gan no E-stikla, gan augstas veiktspējas šķiedras stikla, piemēram, S-stikla, ražo tā pati stikla šķiedras ražošanas nozare. Konkrēti šajā sakarā Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji ražošanas procesā izmanto gan standarta šķiedras stiklu (E-stiklu), gan augstas veiktspējas šķiedras stiklu (piemēram, S-stiklu) un ka nav mehānisma, kas ierobežotu sniegto atbalstu – preferenciālus aizdevumus vai zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu – tā, ka to saņemtu tikai viens ražošanas segments. No tā izriet, ka tieša augstas veiktspējas stikla šķiedras izstrādājumu izstrādes veicināšana ne ar likumu, ne faktiski nevar izslēgt pamata šķiedras stikla nozari no kopējās stratēģiskās politikas, kas mudina uzņēmumus pilnveidot spēju izstrādāt jaunus ražojumus, palielināt ražojumu tehnoloģisko saturu un pievienoto vērtību, ātrāk atjaunināt un modernizēt ražojumus.

(76)	No iepriekš minētā izriet, ka apgalvojums par to, ka attiecīgais ražojums nepieder pie veicināmas nozares, ir nepamatots, tāpēc tiek noraidīts.

(77)

Turklāt Valsts padomes lēmumā Nr. 40 “Par pagaidu noteikumu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” (kas kopā ar “Pagaidu noteikumiem attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu” tiek saukti par “Lēmumu Nr. 40”) teikts, ka ĶTR valdība aktīvi atbalstīs dažādu rūpniecības nozaru attīstību (16).

(78)

Lai gan lēmumā Nr. 40 nav tieši norādīta stikla elementāršķiedras nozare vai, vispārīgāk, jauno materiālu nozare, tomēr tajā ir uzdots visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicināmiem projektiem un paredzēts īstenot “citus preferenciālus politikas virzienus attiecībā uz veicināmiem projektiem” (17). Tāpēc var secināt, ka Lēmuma Nr. 40 noteikumi ir piemērojami stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei.

(79)	ĶTR valdība apgalvo, ka Lēmums Nr. 40 paredz tikai to, ka veicināmajām nozarēm vajadzētu saņemt kreditēšanas atbalstu “atbilstoši kreditēšanas principiem” un tas nenozīmē, ka šāds atbalsts būtu piešķirams preferenciāli.

(80)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka izlasē iekļautie uzņēmumi iegūst no preferenciālās aizdevumu politikas. Faktiski daži uzņēmumi, kas strādāja ar zaudējumiem, turpināja saņemt finansējumu ar preferenciāliem nosacījumiem. Tāpēc Komisija noraida ĶTR valdības apgalvojumu, ka aizdevumi stikla elementāršķiedras nozarei sniegti “atbilstoši kreditēšanas principiem”. Svarīgākais aspekts arvien ir tas, ka saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 visas finanšu iestādes sniedz kredītu veicināmajām nozarēm, kas ietver stikla elementāršķiedras ražošanas nozari, un ka atbalsts faktiski sniegts ar preferenciāliem nosacījumiem.

(81)

Turklāt “Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020)” solīts “piešķirt prioritāti politikas finansēšanai”, “mudināt finanšu iestādes piešķirt preferenciālu kreditēšanas atbalstu lielākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem”, “mudināt finanšu iestādes uzlabot un nostiprināt finanšu pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” un “īstenot preferenciālu nodokļu politiku, kas sekmētu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību”.

(82)

Stikla elementāršķiedras ražošana atbilst augsto tehnoloģiju uzņēmuma aprakstam, par ko liecina ražotāju skaits, kam Ķīnas Tautas Republikā ir jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma statuss. Faktiski izmeklēšanā konstatēts, ka daži izlasē iekļautie uzņēmumi saņēmuši augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu apliecību un tādēļ varētu izmantot preferenciālo režīmu, kas izklāstīts iepriekšminētajā dokumentā “Valsts nostādnēs zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020)”.

2. Nesadarbošanās un pieejamo faktu izmantošana

2.1. Antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumu piemērošana vienam ražotājam eksportētājam

(83)

Pārbaudes apmeklējuma laikā vienā no ĶTR uzņēmumiem tika konstatēts, ka uzņēmums aizstājis revidēto finanšu pārskatu, ko sākotnēji bija iesniedzis Komisijai, atbildot uz antisubsidēšanas anketas jautājumiem. Uzņēmums brīvprātīgi neatklāja šo informāciju un tas, ka ir cits revidētais finanšu pārskats, atklājās vien tad, kad uzņēmumam tika lūgts iesniegt finanšu pārskata oriģinālu. Turklāt jaunais pārskats bija pieejams tikai ķīniešu valodā. Šādu divu revidēto finanšu pārskatu izmantošana ir Starptautisko revīzijas standartu pārkāpums (Nr. 560 par “turpmākiem notikumiem”), tāpēc pārbaudes grupa uzsvēra, ka tas rada nopietnas bažas, kas ir pamats šaubām par iesniegto finanšu pārskatu ticamību. Uzņēmums skaidroja, ka sākotnēji, atbildot uz anketas jautājumiem, iesniegtajā revidētajā finanšu pārskatā bijušas kļūdas, tāpēc tas aizstāts ar jaunu versiju, ko ar atpakaļejošu datumu un to pašu numuru sagatavojis tas pats revīzijas uzņēmums, kurš sagatavojis sākotnējo finanšu pārskatu, kurš ticis iznīcināts.

(84)

Ka bija veikts pārbaudes apmeklējums un kļuva pieejams “otrā” finanšu pārskata tulkojums, Komisija nosūtīja uzņēmumam vēstuli, kurā konkrēti un detalizēti tika izklāstīti iemesli, kāpēc Komisija uzskata, ka dažus datus, kas sniegti atbildē uz anketas jautājumiem, nevar atzīt par pārbaudītiem. Uzņēmums tika informēts, ka Komisija var izlemt konstatējumus balstīt uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, un uzņēmumam tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(85)

Uzņēmums sniedza piezīmes gan rakstiski, gan uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas. Atbildē tas norāda, ka ir vēl viens (trešais) revidētais finanšu pārskats (formātā, ko izmanto biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi). Kaut arī radās iespaids, ka nav būtisku atšķirību starp “otro” un “trešo” pārskatu, tomēr “trešais” bija ievērojami detalizētāks un aptverošāks. Pārbaudes apmeklējuma laikā tas jau bija sagatavots un pieejams uzņēmumam (18), tomēr Komisija apmeklējuma laikā netika laikus informēta, ka tāds finanšu pārskats pastāv. Atšķirībā no pārējiem finanšu pārskatiem “trešajā” versijā tieši un detalizēti tika uzskaitītas visas subsīdijas (arī to juridiskais pamats), ko IP laikā saņēmis uzņēmums. Tāpēc šā finanšu pārskata pārbaude būtu bijusi ļoti noderīga pārbaudes apmeklējuma laikā, lai pārbaudītu visu iesniegto informāciju par atsevišķajām subsīdiju shēmām, ko izmantojis uzņēmums.

(86)	Revidētie finanšu pārskati ir būtisks dokuments, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt informāciju, ko uzņēmums sniedzis Komisijai cita starpā par dotācijām, aizdevumiem, zemes izmantošanas tiesībām, nodokļu atlikšanu u. c.

(87)

Kā izklāstīts iepriekš, uzņēmums pietiekami nesadarbojās, tādējādi radīja būtiskus šķēršļus Komisijai iesniegtās informācijas pienācīgai pārbaudei, tāpēc Komisija nevarēja pienācīgi pārbaudīt informāciju, ko tā cita starpā bija saņēmusi par uzņēmuma saņemto subsīdiju apmēru. Rezultātā Komisija nevarēja gūt pietiekami precīzus konstatējumus jo īpaši par saņemto subsīdiju apmēru.

(88)	Tiek atzīts, ka uzņēmums sniedzis maldinošu informāciju un nav pietiekami sadarbojies. Tāpēc Komisija nolemj piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu. Uzņēmums ietilpst uzņēmumu grupā, tāpēc antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumi ir piemērojami visai grupai.

(89)

Tomēr, lai noteiktu subsidēšanas apmēru grupai, Komisija izmantoja abu to grupas uzņēmumu faktiskos datus, kuri pilnībā sadarbojās abās izmeklēšanās un kuru sniegtā informācija tika uzskatīta par uzticamu attiecībā uz subsidēšanas apmēru. Grupas uzņēmumam, kas sniedza maldinošu informāciju, subsidēšanas apmēru noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Nosakot šā tiesību subjekta subsidēšanas apmēru, Komisija izmantoja pieejamos faktus par augstāko subsidēšanas apmēru, kas tika konstatēts par katru subsīdiju shēmu katram tiesību subjektam, kas pieder pie 30. apsvērumā minētajiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupas, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(90)

Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka grupas subsidēšanas apmēra aprēķināšanai izmantotā metodika nav pareiza. Tas apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka grupas subsīdijas starpība atbilst lielāko konstatēto subsīdijas starpību summai attiecībā uz katru subsīdiju shēmu katram uzņēmumiem, kas sadarbojās, tai vajadzētu būt daudz augstākai.

(91)	Apgalvojums balstās uz pārpratumu. Subsidēšanas apmēra aprēķināšanai izmantotā metodika, kas aprakstīta 89. apsvērumā, tika izmantota tikai tam (grupas) uzņēmumam, kas sniedza maldinošu informāciju, nevis visai grupai. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(92)

Uzņēmums, kas sniedza maldinošu informāciju, attiecīgo ražojumu neeksportēja. No grupas uzņēmumiem attiecīgo ražojumu eksportēja viens no tā saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr šis uzņēmums pilnībā sadarbojās abās izmeklēšanās un sniedza uzticamu informāciju par grupas eksporta cenu. Tāpēc sniegto informāciju minētajā procedūrā Komisija izmantoja galīgajiem konstatējumiem.

(93)	Pēc informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka, piemērojot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, Komisija esot pieļāvusi kļūdu.

(94)

Pirmkārt, tika apgalvots, ka uzņēmumam nosūtītajā vēstulē, kurā Komisija detalizēti izklāstīja iemeslus, kāpēc tā ierosina piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, tā nav norādījusi, ka nevar pārbaudīt informāciju par subsīdijām. Tāpēc, izdarot galīgos secinājumus, Komisija nevarot paļauties uz šo argumentāciju, jo uzņēmumam neesot bijusi dota iespēja izteikt par to piezīmes.

(95)

Šāds apgalvojums nav pieņemams. Vēstulē Komisija skaidri norāda, ka tā “nevar secināt, ka informācija par [uzņēmuma] saņemto subsīdiju apmēru ir pārbaudīta”. Katrā ziņā informācijas galīgās izpaušanas dokumentā uzņēmumam tika pilnībā darīti zināmi iemesli, kāpēc tiek izmantoti labākie pieejamie fakti, un dota iespēja izteikt piezīmes par to, un tas to arī izmantoja.

(96)

Otrkārt, ražotājs eksportētājs apgalvo, ka pat tad, ja Komisija piemēro antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, tai par pamatu subsidēšanas apmēra noteikšanai nevajadzētu izmantot citu uzņēmumu datus, bet drīzāk būtu jābalstās uz uzņēmuma faktiskajiem revidētajiem finanšu pārskatiem, jo tajos tomēr esot “vispiemērotākā” un “visderīgākās” informācija par uzņēmuma subsidēšanas apmēru.

(97)

Kā skaidrots 83.–88. apsvērumā, Komisijai ir nopietnas šaubas par iesniegto finanšu pārskatu ticamību, tāpēc tā nevarēja balstīties uz tiem, lai pārbaudītu subsidēšanas apmēru no dažādām shēmām un/vai subsīdiju programmām, piemēram, preferenciāliem aizdevumiem un zemes izmantošanas tiesībām par neatbilstoši zemu cenu. Revidēti finanšu pārskati, uz kuriem var paļauties, tik tiešām ļoti noder, lai pārbaudītu citur sniegtas informācijas precizitāti un pilnīgumu. Tāpēc, lai noteiktu subsidēšanas apmēru, Komisijai bija jāizmanto labākie pieejamie fakti, kas šajā gadījumā bija pārbaudīta informācija par attiecīgām subsīdiju shēmām no citiem subjektiem, kas sadarbojās. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(98)

Uzņēmums arī apgalvo, ka Komisija kļūdaini izmantojusi starptautiskos grāmatvedības standartus par kritēriju, lai noraidītu revidētos finanšu pārskatus. Uzņēmums uzskata, ka, novērtējot tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu antidempinga procedūrās, no vienas puses, un antisubsidēšanas procedūrās, no otras puses, būtu jānošķir revidēto finanšu pārskatu nozīmīgums no atbilstības starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums neesot uzskatāms par antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanas iemeslu.

(99)

Komisija norāda, ka starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums, kas tika atklāts izmeklēšanas gaitā, per se nav antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanas iemesls. Iemesls ir tas, ka Komisijai tika iesniegti dažādi revidētie finanšu pārskati, radot šaubas par to ticamību un tādējādi liekot Komisijai secināt, ka citu informāciju par subsidēšanas apmēru nevar pārbaudīt. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(100)

Uzņēmums arī apgalvo, ka nav pamatota metodika, ko Komisija izmantoja, aprēķinot tā subsīdijas starpību, proti, lielākās konstatētās kompensācijas likmes par katru shēmu katram tiesību subjektam (nevis grupai), kas sadarbojās. Uzņēmums apgalvo, ka šī metodika ir aplama, jo vienas grupas uzņēmumi var nolemt visas grupas labā koncentrēt subsīdijas vienā konkrētā uzņēmumā.

(101)

Kā skaidrots 89. apsvērumā, grupas subsidēšanas apmēra aprēķināšanai Komisija izmantoja faktiskos datus no diviem citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās abās izmeklēšanās. Pieejamie fakti tika izmantoti tikai par vienu grupas tiesību subjektu, kurš sniedza maldinošu informāciju. Lai noteiktu subsidēšanas apmēru grupas tiesību subjektam, Komisija konstatēja, ka vispiemērotāk ir balstīt aprēķinus vienā un tajā pašā korporatīvās struktūras līmenī un katram tiesību subjektam (grupā, ja apstākļi to prasa), kurš pieder pie izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, izmantot augstāko konstatēto subsidēšanas apmēru. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

2.2. Antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumu piemērošana valsts īpašumā esošām bankām

(102)

Komisija nesagaidīja sadarbību no nevienas valsts īpašumā esošas bankas Ķīnas Tautas Republikā. Tās tika aicinātas, atbildot uz anketas jautājumiem, sniegt informāciju antisubsidēšanas izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc Komisija paziņoja ĶTR valdībai, ka apsver iespēju savus konstatējumus saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu balstīt uz pieejamajiem faktiem, ciktāl tie skar informāciju par valsts īpašumā esošām bankām.

(103)

Atbildē uz Komisijas vēstuli, un pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība iebilst pret antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz informāciju, kas tika lūgta no valsts īpašumā esošām bankām. Tā apgalvo, ka ĶTR valdība šajā izmeklēšanā sniegusi plašu informāciju. Tomēr Komisija konstatēja, ka šī informācija nevar pilnībā aizstāt valsts īpašumā esošu banku atbildes uz konkrēto anketu jautājumiem. ĶTR valdība neapstrīd ne faktu, ka valsts īpašumā esošās bankas nav sniegušas atbildes uz anketas jautājumiem, ne to, ka bankas pieder valstij. Tāpēc, lai izdarītu visus konstatējumus par valsts īpašumā esošām bankām, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti.

3. Izmeklētās shēmas

(104)

Komisija ĶTR valdībai nosūtīja anketas, ieskaitot valsts īpašumā esošām bankām un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem adresētās anketas, kurās tika lūgta informācija par shēmām, kas, kā tika apgalvots, bija saistītas ar subsīdiju piešķiršanu stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei. Tika izmeklētas šādas shēmas.

Preferenciālas politikas aizdevumi, garantijas un apdrošināšana stikla elementāršķiedras nozarē

—	Preferenciālas politikas aizdevumi

—	Eksporta kredītu subsīdiju programmas

—	Eksporta garantijas un apdrošināšana jaunajiem materiāliem

—	Ieguvumi no piekļuves ārzonu holdingsabiedrībām un valsts veikta aizdevumu atmaksa

Dotāciju programmas

—	Subsīdijas “Slaveno zīmolu” un “Ķīnas pasaules klases zīmolu” izstrādei

—	Centrālās valdības dotācijas

—	Centrālajai valdībai pakārtotajos līmeņos piešķirtās dotācijas

—	Fondi Guandunas (Guandong) provinces rūpniecības nozaru ārējai ekspansijai

Valdības nodrošināti resursi par neatbilstoši zemu cenu

—	Valdības nodrošinātā enerģija

—	Valdības nodrošināts ūdens

—	Valdības nodrošināti izejmateriāli

—	Valdības nodrošināta zeme par neatbilstoši zemu cenu

Ienākuma un citu tiešo nodokļu atbrīvojumu un atlaižu programmas

—	Programma Two Free, Three Half ārvalstu investīciju uzņēmumiem

—	Ienākuma nodokļa atlaides uz eksportu orientētiem ārvalstu investīciju uzņēmumiem

—	Ienākuma nodokļa atvieglojumi ārvalstu investīciju uzņēmumiem pēc atrašanās vietas

—	Vietējās ienākuma nodokļa atbrīvojumu un atlaižu programmas “produktīviem” ārvalstu investīciju uzņēmumiem

—	Nodokļu atlaides ārvalstu investīciju uzņēmumiem, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas

—	Nodokļu kompensācijas par ārvalstu investīciju uzņēmumu veikto pētniecību un izstrādi

—	Nodokļu atmaksa par ārvalstu investīciju uzņēmumu peļņas reinvestēšanu uz eksportu orientētos uzņēmumos

—	Preferenciālas nodokļu programmas ārvalstu investīciju uzņēmumiem, kas atzīti par augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem

—	Nodokļu atlaides augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistīti izraudzītos projektos

—	Preferenciāla ienākuma nodokļa politika uzņēmumiem Ziemeļaustrumu reģionā

—	Guandunas provinces nodokļu programmas

—	Atbrīvojums no dividenžu nodokļa kvalificētiem rezidentuzņēmumiem

—	Samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme

Netiešo nodokļu un ievedmuitas tarifu programmas

—	Atbrīvojumi no PVN par importētu iekārtu izmantošanu

—	PVN rabati ārvalstu investīciju uzņēmumiem par Ķīnā ražotu iekārtu iegādi

—	Atbrīvojumi no PVN un tarifiem par pamatlīdzekļu iegādi saskaņā ar Ārējās tirdzniecības attīstības programmu

4. Preferenciālas politikas aizdevumi, cits finansējums, garantijas un apdrošināšana

4.1. Preferenciāli aizdevumi

a) Ievads

(105)

Kā paskaidrots C sadaļas 2.2. punktā, konstatējumi par valsts īpašumā esošām bankām tika izdarīti saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

b) Juridiskais pamats

(106)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnas Tautas Republikā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likumā par komercbankām (“Banku likumā”) (2003), Vispārīgajos noteikumos par aizdevumiem, ko 1996. gada 28. jūnijā izsludinājusi Ķīnas Tautas banka (“ĶTB”), un Valsts padomes Lēmumā Nr. 40.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

Subsidēšanas esība

(107)

Lai gan Ķīnas iestādes sniegušas tikai ierobežotu informāciju par banku kapitāldaļas turētājiem/īpašniekiem Ķīnas Tautas Republikā, izmeklēšanā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgum raksturīga liela valdības ietekme un kontrole. Veicot analīzi par to, vai bankām ir valdības pilnvaras, šādas pilnvaras tām piešķirtas vai tās īsteno šādas pilnvaras (t. i., tās ir valsts iestādes), Komisija izmantoja pieejamo informāciju ne tikai par to, ka valstij pieder bankas, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, par valdības pārstāvību direktoru padomēs, valdības ietekmi un kontroli to darbībā, valdības politikas vai interešu īstenošanu un par to, vai bankas ir izveidotas ar normatīvu aktu.

(108)

No pieejamās informācijas tika secināts, ka valstij pilnībā piederošām bankām, kuru direktoru padomē dominē ĶTR valdības pārstāvji, ĶTR pieder lielākā tirgus daļa un tās ir galvenās dalībnieces Ķīnas finanšu tirgū. Uz valsts īpašumā esošām bankām attiecas tiesību normas, kas cita starpā prasa, lai to aizdošanas darījumdarbība notiktu atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām, lai tās sniegtu kreditēšanas atbalstu veicināmiem projektiem (19) vai dotu priekšroku augsto vai jauno tehnoloģiju nozarēm (20).

(109)

Papildu pazīme, kas liecina par valsts iesaisti Ķīnas finanšu tirgū, ir ĶTB loma īpašu ierobežojumu noteikšanā attiecībā uz veidu, kā tiek noteiktas un svārstās procentu likmes (21). Finanšu iestādes tiek aicinātas nodrošināt aizdevumu likmes noteiktā ĶTB aizdevumu procentu likmju etalona diapazonā. Preferenciāliem aizdevumiem procentu likmes nedrīkst paaugstināt. Aizdevumu procentu likmju ierobežojumi, kā arī augšējās robežvērtības, kas noteiktas noguldījumu likmēm, rada situāciju, kurā atbilstoši valdības politikai, kura ietver norādījumu došanu bankām par īpašu atbalstu konkrētām un/vai augsto tehnoloģiju nozarēm, piemēram, stikla elementāršķiedras ražošanas nozarei, noguldījumu likmju regulējuma dēļ bankām ir garantēta piekļuve lētam kapitālam.

(110)

Komisija lūdza ĶV skaidrojumus no ĶTR valdības par Apkārtrakstā Nr. 251 iekļauto definīciju un formulējumu, kā arī par iepriekšējo tiesību aktu (ĶTB apkārtrakstu par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību diapazona palielināšanu, YinFa [2003], Nr. 250). Tomēr, kā aprakstīts C sadaļās 2.2. punktā, ĶTR valdība šos apkārtrakstus nedarīja pieejamus. ĶTR valdība apgalvo, ka Apkārtraksts Nr. 250 ir atcelts ar Apkārtrakstu Nr. 251 un ka aizdevumu minimālā likmes no 2013. gada jūlija ir atceltas, tāpēc banku sektorā nav valsts iesaistes.

(111)

Tomēr aizdevumu minimālās likmes atcelšana notikusi izmeklēšanas periodā. Tādējādi lielākajā daļā izmeklēšanas perioda ĶTB ietekmēja to, kā valsts īpašumā esošas bankas noteic procentu likmes. Turklāt izmeklēšanā netika atklāta atcelšanas tūlītēja ietekme uz aizdevumiem, ko saņēma izlasē iekļautie ražotāji. Katrā ziņā procentu likmju minimālā robežvērtība, kas bija spēkā izmeklēšanas periodā, nav vienīgais arguments, kāpēc Komisija uzskata valsts īpašumā esošas bankas par valsts iestādēm.

(112)

Arī konstatējumi, kas gūti antisubsidēšanas izmeklēšanās, kas attiecās uz saules enerģijas paneļiem (22) un solāro stiklu (23), par to, ka ĶTR valsts īpašumā esošas bankas rīkojas kā valsts iestādes (sk. saules enerģijas paneļu regulas 158.–168. apsvērumu un solārā stikla regulas 73. apsvērumu), ir šajā izmeklēšanā pieejamie fakti par to, ka valsts īpašumā esošām bankām ir valsts iestādes statuss. Šos faktus var apkopot šādi:

—	valsts īpašumā esošām bankām ir lielākā tirgus daļa, un tās ir dominējošas dalībnieces ĶTR tirgū,

—	pamatojoties uz pieejamiem faktiem, redzams, ka valdība kontrolē valsts īpašumā esošas bankas, izmantojot īpašumtiesības un administratīvu kontroli pār to komercdarbību, tostarp ierobežojot procentu likmes, ko tās var piedāvāt,

—	Banku likums un citi normatīvie akti prasa, lai bankas piešķirtu aizdevumus atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām, sniegtu kreditēšanas atbalstu veicināmiem projektiem un dotu priekšroku jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts īpašumā esošas bankas pilda valdības funkcijas ĶTR valdības vārdā, proti, saskaņā ar valsts plāniem un politikas dokumentiem obligātā kārtā veicina konkrētus ekonomikas sektorus. Lielais valsts īpašuma īpatsvars valsts īpašumā esošajās bankās apstiprina, ka valdība, pildot valsts varas funkcijas, kontrolē šīs bankas. ĶTR valdība lielā mērā kontrolē valsts īpašumā esošās bankas, pastāvīgi iesaistoties finanšu sektorā un prasot valsts īpašumā esošām bankām īstenot valdības politiku. Tāpēc valsts īpašumā esošās bankas tiek uzskatītas par valsts iestādēm, jo tām ir valdības pilnvaras, šādas pilnvaras tām ir piešķirtas vai arī minētās bankas šādas pilnvaras īsteno.

(114)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd šo secinājumu, norādot, ka Komisija nav izklāstījusi iemeslus, kāpēc tā uzskatījusi valsts īpašumā esošas bankas par valsts iestādēm. Komisijai pietiek ar to, ka fakti, kas ir izklāstīti iepriekšējos apsvērumos, pamato secinājumu, ka valsts īpašumā esošas bankas ir valsts iestādes.

(115)

Lielāko daļu aizdevumu, ko saņēma izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ir piešķīrušas valsts īpašumā esošas bankas, taču izmeklēšanā atklājās, ka aizdevumus nelielā apjomā ir sniegušas arī privātās bankas. Komisija tāpēc analizēja, vai ĶTR esošām privātām bankām ĶTR valdība antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uztic funkcijas un/vai norīko tās sniegt stikla elementāršķiedras ražotājiem preferenciālus aizdevumus.

(116)

Banku likuma 34. pantā paredzēts, ka privātām bankām tiek dots norādījums “veikt aizdošanas darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts rūpniecības politikai” (24).

(117)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka procentu likmes, ko izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piemērojušas valsts un privātās bankas, vispār bija ļoti līdzīgā līmenī. Tas norāda, ka valsts īpašumā esošas bankas, kas banku un aizdošanas tirgū ir dominējošas dalībnieces, nosaka procentu likmes līmeņus un ka privātās bankas tikai ievēro likmes, ko noteikušas valsts īpašumā esošas bankas (valsts iestādes).

(118)

Šādos apstākļos tiek secināts, ka privātās bankas likmes nenoteic neatkarīgi no valsts iejaukšanās un ka privāto banku aizdošanas stratēģiju virza ĶTR valdība.

(119)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd to, kā Komisija interpretējusi Banku likuma 34. pantu, un norāda, ka “Komisija izlasījusi 34.a pantā nozīmi, kuras tajā acīmredzami nav.” ĶTR valdība vērsa Komisijas uzmanību uz citiem Banku likuma pantiem, proti, 4., 5. un 7. pantu, kuru uzdevums ir nodrošināt to, lai aizdevumus piešķirtu bez iejaukšanās un pēc kredītnovērtējuma veikšanas.

(120)

Komisija atzīst, ka šie panti ir, bet uzskata, ka tie būtu jāsaprot un jālasa, ņemot vērā 34. panta noteikumus. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka ne ĶTR valdība, ne bankas vai izlasē iekļautie attiecīgie uzņēmumi nespēja pierādīt, ka aizdevumi piešķirti bez iejaukšanās vai pēc kredītnovērtējuma veikšanas. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika atklāts, ka viens ražotājs eksportētājs cietis zaudējumus, tomēr tam izdevies saņemt aizdevumu no bankām ar parasto procentu likmi bez uzcenojuma par risku, kas saistīts ar tā sarežģīto finansiālo situāciju.

(121)

Tāpēc Komisija secina, ka privātajām bankām valdība uztic vai norīko tās nodrošināt preferenciālu finansējumu līdzīgā veidā kā valsts īpašumā esošām bankām, tādējādi pastāv finansiāls ieguldījums antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

Īpašas iezīmes

(122)

Attiecībā uz bankām, kas sniegušas aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, lielākā to daļa ir valsts īpašumā esošas bankas un tās kontrolē ĶTR valdība. Starp tām ir ĶTR lielākās komercbankas un bankas ar politiski noteiktām pilnvarām, piemēram, Ķīnas Attīstības banka, EXIM banka, Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka.

(123)

Turklāt Komisija norāda, ka ĶTR valdība norīko sniegt preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru. Piemēram, Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka ĶTR valdība aktīvi atbalstīs jauno materiālu nozaru attīstību, un stikla elementāršķiedras nozare ir atzīta par jauno materiālu nozari. Bez tam visām finanšu iestādēm ir doti norādījumi sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicināmajiem projektiem, proti, kategorijai, pie kuras pieder stikla elementāršķiedras projekti. Šajā lēmumā ir arī solījums īstenot “cita veida preferenciālu politiku attiecībā uz veicināmajiem projektiem”.

(124)

ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija esot balstījusies uz Lēmumu Nr. 40 kļūdaini, jo attiecīgais ražojums nepiederot pie veicināmās nozares. Valdība turklāt apgalvo, ka pat tad, ja tiktu uzskatīts, ka nozare ir veicināma, tomēr Lēmumu Nr. 40 nevarot attiecināt uz nozari, kas nav minēta Lēmumā Nr. 9 (“2011. gada Rūpniecības pārstrukturēšanas orientējošā katalogā”).

(125)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji darbojas 67.–76. apsvērumā minēto veicināmo nozaru, kā arī augsto un jauno tehnoloģiju nozaru kategorijā. Turklāt pretēji valdības apgalvotajam, speciālais šķiedras stikls un tā izstrādājumi, ka arī E-stikla krāsnis ir skaidri ietvertas Lēmuma Nr. 9 XII nodaļas 6. punkta sarakstā (25). Tāpēc apgalvojums nav pamatots.

Ieguvums

(126)

Ieguvums pastāv tādā mērā, kādā valdības aizdevumi vai aizdevumi no privātām organizācijām, kam valdība uztic funkcijas vai ko norīko tās veikt, tiek piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem.

Nepieciešamība paļauties uz etalonu

(127)

Komisija mēģināja pārbaudīt kredītriska novērtējumus, ko bija sagatavojušas bankas, kas izmeklēšanas periodā aizdeva naudu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Daži ražotāji eksportētāji strādāja ar zaudējumiem. Tomēr aizdevumus no bankām tiem izdevās saņemt ar etalona likmi bez uzcenojuma par risku, kas saistīts ar to finansiālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc Komisijai ir iemesls apšaubīt to, vai aizdevumi stikla elementāršķiedras uzņēmumiem tika sniegti, pamatojoties uz rūpīgu riska novērtējumu, un vai procentu likmes noteiktas šādas novērtēšanas rezultātā.

(128)

Kā jau skaidrots, Ķīnas banku sniegtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos banku sektorā un neatbilst likmēm, kas tiktu prasītas funkcionējošā banku tirgū, tāpēc, izmantojot tālāk izklāstīto metodi, tika aprēķināts atbilstošs tirgus etalons. Turklāt ĶTR valdība nesadarbojās, tāpēc, arī lai noteiktu atbilstošu etalona procentu likmi, Komisija izmantoja pieejamos faktus.

(129)

Aprēķinot atbilstošu etalonu aizdevumiem, izteiktu Ķīnas juaņās, tika atzīts par nepieciešamu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas atbilstoši parastajam tirgus riskam. Situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā bankas aizdevumu tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama uzticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par tiešām nepieciešamu neizteikt Ķīnas eksportētāju kredītspēju pēc tās nominālvērtības, bet piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz to finansiālo situāciju.

(130)

Tas pats attiecas uz aizdevumiem, kas izteikti ārvalstu valūtās. Par etalonu tika izmantotas attiecīgā valūtā izteiktas korporatīvās obligācijas ar BB reitingu, kuras emitētas IP laikā.

(131)

Kā jau skaidrots, gan ĶTR valdībai, gan ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika lūgts sniegt informāciju par Ķīnas banku aizdošanas politiku un to, kā šie aizdevumi tika piešķirti ražotājiem eksportētājiem. Šāda informācija tomēr netika sniegta. Tādējādi, ņemot vērā šo sadarbības trūkumu un visus pieejamos faktus un atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 6. punkta noteikumiem tika atzīts par pareizu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā piešķirama augstākā kategorija, proti, “neinvestīciju kategorija”, kas attiektos tikai uz obligacijām (Bloomberg BB reitings), un pieskaitīta attiecīga prēmija, ko tie paredzēta obligācijām, ko emitējušas firmas ar šādu reitingu, atbilstoši Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmei.

(132)

Tāpēc, lai aprēķinātu etalona procentu likmi aizdevumiem, kas IP laikā piešķirti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tika aprēķināta riska prēmija, izmantojot procentu likmju starpību obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar kredītnovērtējumu BB, un obligācijām, ko emitējuši uzņēmumi ar kredītnovērtējumu AAA (kas ir kredītnovērtējums obligācijām, kuras emitējusi ĶTR), izmantojot Bloomberg informāciju. Pēc tam šī riska prēmija tika pieskaitīta ĶTB publicētajām aizdevumu likmēm kredītnovērtējuma BB obligācijām, ņemot vērā aizdevumu termiņu.

(133)

Tad tika aprēķināts ražotāju eksportētāju ieguvums, proti, starpība starp procentiem, ko IP laikā faktiski samaksājuši uzņēmumi, un procentiem, kas būtu bijuši jāmaksā, ja aizdevumiem piemērotu etalona procentu likmi. Pēc tam šo ieguvumu izteica procentos no katra tā ražotāja eksportētāja kopējā apgrozījuma, kurš sadarbojās.

(134)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka ieguvuma aprēķinam Komisijai nebūtu bijis jāizmanto neviens etalons, jo aizdevumi esot piešķirti atbilstoši tirgus nosacījumiem, tādēļ ieguvums piešķirts neesot.

(135)

Kā skaidrots 127.–130. apsvērumā, banku aizdevumu tirgus Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļots, tāpēc Komisija uzskata, ka etalona izmantošana ir pilnībā pamatota.

(136)

Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisijas izvēlētais konkrētais etalons neesot zinātniski pamatots.

(137)

Komisija atzīst, ka, aprēķinot atbilstošu etalonu aizdevumiem, tiek uzskatīts par pamatotu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas, ņemot vērā parasto tirgus risku. Tik tiešām, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama uzticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par nepieciešamu piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz to finansiālo situāciju.

d) Secinājums

(138)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, Komisija secina, ka stikla elementāršķiedras ražošanas nozare Ķīnas Tautas Republikā IP laikā saņēmusi ieguvumu preferenciālo aizdevumu veidā no valsts un privātām bankām. Stikla elementāršķiedras ražošanas nozares finansējums uzskatāms par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas nozīmē, jo:

a)	ir valdības finansiāls ieguldījums, kā norādīts 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;

b)	valdība uztic un norīko veikt funkcijas, kā norādīts 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā; un

c)	tādā veidā tiek piešķirts ieguvums atbilstoši 3. panta 2. punktam.

(139)

Ņemot vērā to, ka piešķirts finansiāls ieguldījums, ka ražotāji eksportētāji saņēmuši ieguvumu un īpašās iezīmes, subsīdija ir kompensējama.

e) Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(140)

Antisubsidēšanas pamatregulas 6. panta b) punktā paredzēts, ka ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem aprēķina kā starpību starp samaksāto procentu likmes summu un summu, ko uzņēmums maksātu par salīdzināmu komerciālu aizdevumu, ko tas varētu saņemt tirgū. Kā jau minēts, ievērojot to, ka nebija citādu jēgpilnu riska novērtējumu, Komisija aprēķināja tirgus etalonu salīdzināmiem komerciāliem aizdevumiem.

(141)

Ieguvumu izmeklēšanas periodam aprēķināja kā starpību starp faktiski samaksātiem procentiem IP laikā un procentiem, kas būtu jāmaksā, izmantojot etalonu.

(142)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka Komisija, aprēķinot ieguvumu, ir izmantojusi nepareizu uzņēmuma faktiski samaksāto procentu likmi attiecībā uz vienu aizdevumu. Apgalvojums tika pieņemts, un Komisija veica pārrēķinu. Tomēr pārrēķins neietekmēja konstatēto subsīdijas starpību.

(143)

Subsīdiju starpības, kas, balstoties uz šo metodiku, aprēķinātas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šādas.

Preferenciāli aizdevumi
Uzņēmuma nosaukums	Subsīdijas starpība
Chongqing Polycomp International Corporation	6,3 %
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (26)	2,6 %
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	7,4 %

4.2. Citas preferenciālu aizdevumu shēmas

(144)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām preferenciālo aizdevumu shēmām.

5. Dotāciju programmas

(145)

Izlasē iekļautie uzņēmumi IP laikā nav saņēmuši finansiālu ieguldījumu no programmām “Slavenie zīmoli”', “Ķīnas pasaules klases zīmoli” vai “Fondi Guandunas provinces rūpniecības nozaru ārējai ekspansijai”.

5.1. Īpašu dotāciju programmas un dotācijas

a) Ievads

(146)

Izlasē iekļautie uzņēmumi ir saņēmuši vienreizējas dotācijas no dažādu līmeņu valsts iestādēm, tādējādi IP laikā tie saņēmuši ieguvumu. Tiek uzskatīts, ka šīs dotācijas saņemtas no dotāciju programmām, jo sūdzībā apgalvots, ka stikla elementāršķiedras ražotāji saņēmuši vienreizējas dotācijas no provinces un vietējām pārvaldes iestādēm un ka tādā veidā tiem piešķirts ieguvums, ņemot vērā, ka līdzekļi piešķirti bez pienācīga izvērtējuma.

(147)

Komisija ĶTR valdībai piedāvāja apspriesties par konkrētajām dotācijām.

(148)

ĶTR valdība iebilda pret apspriešanos, apgalvojot, ka tas neatbilstu Nolīgumam par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, jo apspriešanās būtu bijusi jārīko pirms izmeklēšanas sākšanas un pārbaudīt informāciju par katru shēmu atsevišķi Ķīnas iestādēm būtu nesamērīgs slogs.

(149)

Lielākā daļa attiecīgo dotāciju bija nelielas. Tāpēc Komisija tās neizmeklēja sīkāk.

(150)

Tomēr Komisija izmeklēja vienu konkrētu salīdzinoši lielu dotāciju, kas uzņēmuma darbinieku kopmītņu būvniecībai tika piešķirta vienam izlasē iekļautam uzņēmumam un par ko sūdzībā apgalvots, ka tā saistīta ar dotāciju programmu.

b) Secinājums

(151)

Tas, ka minētajai subsīdijai ir ad hoc raksturs, skaidri apliecina, ka tā nebija pieejama citiem uzņēmumiem, tāpēc saskaņā ar definīciju antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā tā ir īpaša. Balstoties uz pierādījumiem, kas savākti par šīs subsīdijas saņemšanu, un tā kā nebija citas informācijas, Komisija uzskata, ka šī dotācija ir subsīdija antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta nozīmē, tādējādi attiecīgajam ražotajam eksportētājam tika piešķirts ieguvums.

(152)

Pēc informācijas izpaušanas uzņēmums, kas saņēma dotāciju, apgalvo, ka dotācija tam piešķirta, lai atjaunotu pamatlīdzekļus, kas nolietojas 50 gadu laikā. Tāpēc subsīdija esot jāsadala uz 50 gadiem un, aprēķinot subsīdijas starpību, jāņem vērā tikai 1/50. daļa, kas atbilstot IP laikā saņemtajam ieguvumam.

(153)

Uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas attiecībā uz investīcijām pamatlīdzekļos – šajā gadījumā darbinieku kopmītnes ēkā – pamato nolietošanos 50 gados. Faktiskais uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietošanās laiks parasti ir daudz īsāks un atbilst 10 līdz 20 gadiem. Tādejādi ieguvums, kas piešķirts ar šo dotāciju, nav ievērojams, tāpēc tas nebūtu jākompensē.

6. Tiešo nodokļu atbrīvojumu un atlaižu programmas

6.1. Programma Two Free, Three Half ārvalstu investīciju uzņēmumiem

a) Ievads

(154)

Programma Two Free, Three Half dod tiesības ārvalstu investīciju uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli pirmajos divos gados un nākamajos trijos gados maksāt tikai 12,5 %, nevis 25 %.

b) Juridiskais pamats

(155)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 8. pants Ķīnas Tautas Republikas Likumā par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli (“Ārvalstu investīciju uzņēmumu nodokļa likums”) un 72. pants Ķīnas Tautas Republikas Likuma par ārvalstu investīciju uzņēmumu un ārvalstu uzņēmumu ienākuma nodokli īstenošanas noteikumos. ĶTR valdība sniegusi informāciju, ka programma saskaņā ar 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 57. pantu ir izbeigta (ar pārejas periodu līdz 2012. gada beigām). Tādējādi likumā ir skaidri noteikts, ka 2012. nodokļu gadā saskaņā ar šo shēmu tiks piešķirts ieguvums.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(156)

Uzņēmumi shēmu Two Free, Three Half izmantoja 2012. finanšu gadā, un pēc tam, kā norāda Ķīnas valdība, tā tika atcelta. Katrā ziņā neviens izlasē iekļautais uzņēmums nav ārvalstu uzņēmums, kam IP laikā būtu bijušas tiesības izmantot šo nodokļu shēmu.

d) Secinājums

(157)

Izlasē iekļautie uzņēmumu IP laikā no šīs programma finansiālu ieguldījumu nesaņēma. Bez tam izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR valdība šo shēmu tiešām atcēlusi.

6.2. Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi

a) Ievads

(158)

Programma ļauj uzņēmumiem, kuri var pierādīt, ka atbilst konkrētu kritēriju kopumam, lai tiktu atzīti par “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu”, saņemt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu salīdzinājumā ar 25 % standartlikmi.

b) Juridiskais pamats

(159)

Programmas juridiskais pamats ir 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. panta 2. punkts kopā ar “Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanas administratīvajiem pasākumiem” (Guo Ke Fa Huo (2008), Nr. 172) un 93. pants Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumos kopā ar Paziņojumu par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, kuru veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han (2008), Nr. 985).

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(160)

Shēmu var izmantot ĶTR valdības atzīti augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi. Lai uzņēmumi būtu tiesīgi izmantot shēmu, tiem nepieciešamas patstāvīga intelektuālā pamatīpašuma tiesības un jāatbilst šādām prasībām, kas izklāstītas juridiskajā pamatojumā un apkopotas šādi:

a)	uzņēmumu produkcija ir iekļauta starp izstrādājumiem, kas pieder pie “valsts būtiski atbalstīto augsto tehnoloģiju sfēras”;

b)	kopējās pētniecības un izstrādes izmaksas atbilst 3–6 % no kopējiem tirdzniecības ienākumiem;

c)	ienākumi no augsto un jauno tehnoloģiju ražojumiem atbilst vairāk nekā 60 % no kopējiem tirdzniecības ienākumiem;

d)	personāls, kas iesaistīts pētniecībā un izstrādē, atbilst 10 % no kopējā darbinieku skaita;

e)	izpildītas citas prasības, kas izklāstītas 2008. gada “Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanas administratīvajos pasākumos”.

(161)

Tika konstatēts, ka daži izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir izmantojuši šo shēmu un tādējādi maksājuši tikai 15 %, nevis 25 % uzņēmumu ienākuma nodokli. Šie uzņēmumi bija pieteikušies uz jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmumu statusu un saņēmuši oficiālu paziņojumu, ka atbilst shēmas kritērijiem un tādējādi tiem ir tiesības attiecīgi aizpildīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas.

d) Secinājums

(162)

Komisija uzskata, ka shēma ir subsīdija antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, veikts finansiāls ieguldījums un tādā veidā attiecīgajiem uzņēmumiem piešķirts ieguvums. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(163)

Subsīdija ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo attiecas tikai uz sertificētiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas atbilst visām 2008. gada administratīvo pasākumu prasībām. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija attiecīgi sertificēti. Tiesību aktos nav noteikti objektīvi kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgas tiesības, tos nenosaka arī piešķīrēja iestāde.

(164)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Komisijas secinājumus, paliekot pie nostājas, ka kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgas tiesības, ir objektīvi un tiek vienādi piemēroti visiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc īpašo iezīmju kritērijs neesot izpildīts.

(165)

Komisija nepieņem šo apgalvojumu. Dotācijas ir pieejamas tikai uzņēmumiem ar īpašām iezīmēm (augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem), bet ne visām nozarēm un visiem sektoriem. Turklāt attiecīgās tiesības nepiešķir automātiski, bet tās ir atkarīgas no tā, vai tiek piešķirta augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecība, ko izdod pēc kompetento iestāžu veiktas diskrecionāras procedūras. Tāpēc shēma ir īpaša.

(166)

Šā iemesla dēļ Komisija šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

e) Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(167)

Komisija ir aprēķinājusi kompensējamās subsīdijas apjomu kā starpību starp nodokļu summu, kas IP laikā maksāta parasti, un nodokļu summu, ko attiecīgie uzņēmumi IP laikā samaksājuši faktiski.

Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi
Uzņēmuma nosaukums	Subsīdijas starpība
Chongqing Polycomp International Corporation	0,0 %
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (27)	1,3 %
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	0,8 %

6.3. Ienākuma nodokļa atlaides ārvalstu investīciju uzņēmumiem, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas

a) Ievads

(168)

Ja projekts ir saderīgs ar ĶTR valdības rūpniecības politiku, programma ļauj uzņēmumam pieteikties uz nodokļu kredītiem vietējā ražojuma iekārtu iegādei. Nodokļu kredītu, kas nepārsniedz 40 % no vietējā ražojuma iekārtu iegādes cenas, var piemērot pakāpeniskam to nodokļa saistību palielinājumam, kuras pārnestas no iepriekšējā gada.

b) Juridiskais pamats

(169)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 1999. gada 1. jūlija dokuments “Pagaidu pasākumi uzņēmumu ienākuma nodokļa kredītam attiecībā uz investīcijām vietējā ražojuma iekārtu iegādē tehnoloģijas atjaunošanas projektiem” un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 52 [2008] par uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politikas īstenošanas izbeigšanu attiecībā uz uzņēmumu investīcijām vietējā ražojuma iekārtu iegādi, kuru piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(170)

ĶTR valdība apgalvo, ka atbilstoši Paziņojumam Nr. 52 programma 2008. gada janvārī ir izbeigta. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem izņēmumiem IP laikā ir izmantojis šo programmu.

d) Secinājums

(171)

Programma uzskatāma par subsīdiju, jo, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, tiek nodrošināts finansiāls ieguldījumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Programma nodrošina saņēmējiem ieguvumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu. Subsīdija ir īpaša (konkrēta) antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo nodokļa ietaupījums ir atkarīgs no vietējā ražojuma preču izmantošanas pārsvarā pār importētām precēm.

e) Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(172)

(173)

Subsīdijas likme, kas konstatēta šai subsīdijai IP laikā uzņēmumu grupai Jiangsu Changhai Group ir 0,2 %.

(174)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka tam nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no shēmas “Ienākuma nodokļa atlaides ārvalstu investīciju uzņēmumiem, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas”, jo tas nav ārvalstu investīciju uzņēmums. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, izdarījusi kļūdainu secinājumu, ka uzņēmums saņēmis ieguvumu. Tas arī apgalvo, ka atklājis nelielas kļūdas aprēķinā. Abi apgalvojumi ņemti vērā un subsīdijas starpības aprēķins attiecīgi labots.

6.4. Citas tiešo nodokļu atbrīvojumu shēmas un atlaižu programmas

(175)

Tika izmeklēta arī nodokļu kompensācija par pētniecību un izstrādi. Tomēr šis pasākums bija saistīts ar nelielām summām. Tāpēc Komisija tās sīkāk neizmeklēja.

(176)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām nodokļu atbrīvojuma programmām.

7. Netiešo nodokļu un ievedmuitas tarifu programmas

7.1. Atbrīvojumi no PVN un ievedmuitas tarifu rabati par importētu iekārtu izmantošanu

a) Ievads

(177)

Programma paredz atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas tarifiem par labu ārvalstu investīciju uzņēmumiem vai vietējiem uzņēmumiem pamatiekārtu importam, kuras tie izmanto ražošanas procesā. Lai varētu izmantot atbrīvojumu, iekārta nedrīkst būt neattiecināmo iekārtu sarakstā un prasītājam uzņēmumam ir jāsaņem valsts veicināta projekta apliecība, ko izdod Ķīnas iestādes vai Valsts attīstības un reformu komisija saskaņā ar attiecīgiem investīciju, nodokļu un muitas tiesību aktiem.

b) Juridiskais pamats

(178)

Programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par nodokļu politiku precizēšanu attiecībā uz importētām iekārtām, Guo Fa, Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Paziņojums par dažu preferenciālo ievedmuitas maksājumu politikas jomu precizēšanu, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Informācija, [2008], Nr. 43, Valsts attīstības un reformu komisijas Paziņojums par aktuāliem jautājumiem, kas skar iekšzemes vai ārvalstu finansēto projektu, kuru attīstību veicina valsts, apstiprinājuma vēstules izskatīšanu, Nr. 316, 2006, 2006. gada 22. februāris, un No ievedmuitas neatbrīvojamo izstrādājumu katalogs, kurus importē ārvalstu investīciju uzņēmumi vai vietējie uzņēmumi, 2008.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(179)

Visi izlasē iekļauti uzņēmumi saņēma ieguvumu no šīs shēmas.

d) Secinājums

(180)

Uzskatāms, ka, ĶTR valdībai atsakoties no ieņēmumiem, programma nodrošina finansiālu ieguldījumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ārvalstu investīciju uzņēmumi un citi vietējie uzņēmumi, kam ir piešķirtas attiecīgas tiesības, ir atbrīvoti no PVN samaksas un/vai ievedmuitas, kas tiem citādi būtu jāmaksā. Tāpēc tā saņēmējiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tiesību akts, kuru ievēro piešķīrējiestāde, ierobežo tās pieejamību, nodrošinot to tikai uzņēmumiem, kas investē konkrētās darījumdarbības kategorijās, kuras definē tikai likums un kuras pieder vai nu pie veicināmo projektu kategorijas, vai ierobežotās B kategorijas saskaņā ar Ārvalstu investīciju uzņēmumu un tehnoloģiju pārneses uzņēmumu orientējošu katalogu, vai pie kategorijām, kas atbilst Valsts veicināto galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju katalogam.

(181)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Komisijas secinājumus, paliekot pie nostājas, ka kritēriji, kas jāizpilda, lai iegūtu attiecīgās tiesības, ir objektīvi un tiek vienādi piemēroti visiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc programmas neatbilstot īpašo iezīmju kritērijam. ĶTR valdība, pamatojot savu viedokli, tomēr konkrētus savu tiesību aktu noteikumus nenorāda un nesniedz pārliecinošus pierādījumus, ka attiecīgās tiesības tiek piešķirtas automātiski.

(182)

ĶTR valdība un viens ražotājs eksportētājs arī apgalvo, ka Komisija nevar kompensēt iespējamo PVN ieguvumu, ko varētu būt saņēmuši trīs izlasē iekļautie uzņēmumi, jo atbrīvojumus no PVN, kas piešķirti iepriekš, vairs nevarēja izmantot no 2009. gada. Tāpēc, pat pieņemot, ka attiecīgo importēto iekārtu vidējais nolietošanās periods ir 5–10 gadi, iespējamais ieguvums varētu vai nu beigties pirms pasākumu noteikšanas, vai arī būtu maza iespējamība, kas tas turpināsies visu piecu gadu periodu, kamēr tiktu piemēroti pasākumi.

(183)

Komisija norāda, ka dažu importēto iekārtu vidējais nolietošanās periods ir daudz ilgāks nekā 10 gadi un dažos gadījumos tas varētu būt 15 vai 20 gadi. Katrā ziņā Komisija nav kompensējusi ieguvumus, kas saņemti attiecībā uz importēto iekārtu pirkumiem pēc 2009. gada. Turklāt ĶTR valdība atzīst, ka uzņēmumi vēl aizvien varētu saņemt ieguvumu no shēmas“nedaudz pēc” pasākumu noteikšanas. Tāpēc arguments tiek noraidīts.

e) Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(184)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tiek uzskatīts, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētajām iekārtām piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz IP, saņemtais ieguvums tiek amortizēts attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas laiku saskaņā ar parastajām ražotāju eksportētāju grāmatvedības procedūrām.

(185)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda.

Atbrīvojumi no PVN un ievedmuitas tarifu rabati par importētu iekārtu izmantošanu
Uzņēmums/grupa	Subsīdijas likme
Chongqing Polycomp International Corporation	0,5 %
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (28)	0,1 %
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	0,5 %

7.2. Citas tiešo nodokļu atbrīvojumu shēmas un atlaižu programmas

(186)

Izmeklēšanas periodā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesaņēma finansiālu ieguldījumu no C sadaļas 3. punktā minētajām atlikušajām netiešo nodokļu atbrīvojumu programmām.

8. Valdības nodrošinātas preces un pakalpojumi par neatbilstoši zemu cenu

8.1. Izejmateriālu, elektroenerģijas un ūdens nodrošināšana

(187)

Netika konstatēts, ka ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iegādātajiem izejmateriāliem, ūdeni vai elektroenerģiju būtu saistītas subsīdijas.

8.2. Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana

a) Ievads

(188)

Ķīnas Tautas Republikā uzņēmumiem atļauts iegādāties nevis zemi, bet tikai zemes izmantošanas tiesības no vietējām iestādēm.

b) Juridiskais pamats

(189)

ĶTR Zemes pārvaldes likumā paredzēts, ka visa zeme pieder tautai un to nevar nopirkt vai pārdot, bet izklāstīti nosacījumi, ar kuriem zemes izmantošanas tiesības var pārdot uzņēmumiem, rīkojot konkursus, kotācijas vai izsoles.

c) Izmeklēšanas konstatējumi

(190)

Principā izsoļu sistēma ļautu tirgum novērtēt konkrētu zemes izmantošanas tiesību cenu, un tādējādi cena tiktu noteikta neatkarīgi. Tomēr ĶTR valdība norāda, ka katrā ziņā tā nosaka tādu minimālo cenu katrai zemes kategorijai (zemi, balstoties uz zemes gabala kvalitāti, iedala kategorijā no 1. līdz 15.), par kuru zemes izmantošanas tiesību cenas nevar būt zemākas.

(191)

ĶTR valdība arī kontrolē zemes piedāvājumu, ar kvotām ierobežojot zemes platību, kādā rūpniecisko vai dzīvojamo objektu nolūkiem var pārdot zemes izmantošanas tiesības (pēc provinces un gada).

(192)

Katrā ziņā nevienā gadījumā, kad zemes izmantošanas tiesības bija ieguvuši izlasē iekļautie uzņēmumi, Komisija nav guvusi pierādījumus par izsoles procesu, kurā zemes izmantošanas tiesību cena noteikta neatkarīgi. Ražotājs eksportētājs, kam tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības, solīja sākuma cenu, un, tā kā tas bija vienīgais piedāvājums, tam tika piešķirtas zemes izmantošanas tiesības. Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība norāda, ka tā nepiekrīt Komisijas konstatējumam, ka Ķīnas Tautas Republika nav funkcionējoša zemes izmantošanas tiesību tirgus. Tomēr tā neiesniedza jaunus argumentus šā viedokļa pamatošanai.

(193)

Izmeklēšanas secinājumi apliecina, ka situācija Ķīnas Tautas Republikā zemes nodrošināšanas un iegādes ziņā ir neskaidra un nepārredzama un iestādes bieži vien cenas nosaka patvaļīgi. Iestādes nosaka cenas atbilstoši Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, nosakot cenu rūpnieciskai zemei, bez citiem kritērijiem, liek tām ņemt vērā arī rūpniecības politiku (29).

(194)

Arī neatkarīgā publiski pieejamā informācija liecina, ka zeme ĶTR tiek piešķirta par cenu, kas zemāka par parasto tirgus cenu (30).

(195)

Tādējādi izlasē iekļautie uzņēmumi faktiski samaksāja cenu, ko bija noteikusi ĶTR valdība. Zemes izmantošanas tiesības piešķir par neatbilstoši zemu cenu salīdzinājumā ar tirgus etalonu, kas ir noteikts e) apakšpunktā.

(196)

Ar zemi saistītā situācija Ķīnas Tautas Republikā ir apskatīta arī SVF darba dokumentā, kas apstiprina, ka zemes izmantošanas tiesību piešķiršana Ķīnas nozarēm neatbilst tirgus apstākļiem (31).

d) Secinājums

(197)

Komisija secina, ka ĶTR valdības piešķirtās zemes izmantošanas tiesības uzskatāmas par subsīdiju antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā izpaužas kā preču nodrošināšana, tādējādi piešķirot uzņēmumiem ieguvumu. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka Ķīnas Tautas Republikā ir funkcionējošs zemes izmantošanas tiesību pārdošanas tirgus, un, izmantojot ārēju etalonu (sk. e) apakšpunktu), tika noskaidrots, ka summa, ko izlasē iekļautie eksportētāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir zem tirgus vērtības.

(198)

Subsīdija ir īpaša antisubsidēšanas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē, jo Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka valsts iestādes nodrošina zemi veicināmām nozarēm, un, kā paskaidrots 67.–82. apsvērumā stikla elementāršķiedras nozare ir viena no tām. Lēmuma Nr. 40 18. pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kam “noteikti ierobežojumi”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas.

e) Subsīdijas starpības aprēķināšana

(199)

Ieguvums ir starpība starp samaksāto cenu par zemes izmantošanas tiesībām un atbilstošu ārēju etalonu.

(200)

Par piemērotu ārējo etalonu Komisija uzskata Ķīnas Taibeju, ņemot vērā šādus iemeslus:

a)	salīdzināms ekonomikas attīstības līmenis, IKP un ekonomikas struktūra Ķīnas Taibejā un lielākajā daļā pilsētu un provinču ĶTR, kur atrodas izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji;

b)	ĶTR un Ķīnas Taibejas ģeogrāfiskais tuvums;

c)	rūpniecības infrastruktūras lielais īpatsvars Ķīnas Taibejā un daudzās ĶTR provincēs;

d)	ciešas ekonomiskas saites un pārrobežu tirdzniecība starp Ķīnas Taibeju un ĶTR;

e)	lielais iedzīvotāju blīvums daudzās ĶTR provincēs un Ķīnas Taibejā;

f)	zemes gabalu un to darījumu līdzība, kurus izmanto attiecīgā etalona aprēķinā Ķīnas Taibejā un ĶTR; un

g)	Ķīnas Taibejai un ĶTR kopīgās demogrāfiskās, valodas un kultūras īpatnības.

(201)

Pēc informācijas izpaušanas ĶTR valdība apstrīd Ķīnas Taibejas izmantošanu par etalonu, apgalvojot, ka iedzīvotāju blīvums Ķīnas Taibejā ir daudzkārt lielāks nekā Ķīnas Tautas Republikā un tāpēc zemes situācija un cenas abās valstīs nav salīdzināmas. Tomēr Komisija uzskata, ka vairāku iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekšējā apsvērumā, etalona izvēle ir pietiekami pamatota.

(202)

Bez tam arī viens izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs pēc informācijas izpaušanas norāda, ka Ķīnas Taibeja neatbilst ekonomiskajiem apstākļiem provincē, kurā tas atrodas, bet nepiedāvāja alternatīvu. Tas apgalvo arī to, ka ĶTR un Ķīnas Taibejas ģeogrāfiskais tuvums nebūtu uzskatāms par derīgu kritēriju šā konkrētā etalona izvēlei, bet šo apgalvoju nepamato. Ņemot vērā to, ka alternatīvs etalons nav ierosināts, tiek apstiprināta Ķīnas Taibejas izmantošana.

(203)

Ņemot vērā visus šos faktorus, Komisija secināja, ka (tad, ja dominētu tirgus apstākļi) zemes izmantošanas tiesību cenas ĶTR, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, būtu ļoti līdzīgas zemes cenām Ķīnas Taibejā.

(204)

Vidējās zemes cenas Ķīnas Taibejā 2012. gadā tika iegūtas no Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja un pielāgotas ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz inflāciju un IKP pieaugumu, lai noteiktu etalona zemes cenu katrā kalendārajā gadā. Zemes izmantošanas tiesības ir spēkā 50 gadus, un uz šā pamata tiek aprēķināta amortizācija, tāpēc IP laikā gūtais ieguvums būs 1/50 no starpības starp etalona cenu un faktiski samaksāto cenu.

(205)

Subsīdijas likme, kas noteikta zemes nodrošināšanai par neatbilstoši zemu cenu, ir šāda.

Zemes nodrošināšana par neatbilstoši zemu cenu
Uzņēmuma nosaukums	Subsīdijas starpība
Chongqing Polycomp International Corporation	2,9 %
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (32)	1,6 %
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	1,6 %

9. Secinājums par subsidēšanu

(206)

Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem katrai shēmai atsevišķi aprēķināja kompensējamo subsīdiju apjomu izmeklējamajiem uzņēmumiem un sasummēja iegūtos lielumus, katram ražotājam eksportētājam aprēķinot kopējo subsīdijas apjomu izmeklēšanas periodā.

(207)

Lai aprēķinātu tālāk minētās kopējās subsīdiju starpības, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo daļu, kas ir subsīdijas apjoms no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Pēc tam šo procentuālo daļu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību IP laikā.

(208)

Pēc tam tika aprēķināts subsīdijas apjoms par attiecīgā ražojuma tonnu, kas IP laikā eksportēta uz Savienību, un tālāk minētās starpības ir aprēķinātas procentos no attiecīgā eksporta tonnas CIF vērtības.

(209)

Saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējā subsīdijas starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, tiek aprēķināta, pamatojoties uz kopējo vidējo svērto subsīdijas starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izņemot grupu, pie kuras pieder ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas 28. panta 1. punkts.

Uzņēmuma nosaukums	Subsīdijas starpība
Chongqing Polycomp International Corporation	9,7 %
Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd (33)	5,8 %
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	10,3 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	10,2 %

D. KAITĒJUMS

1. Savienības ražošanas apjoms un Savienības ražošanas nozare

(210)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja astoņi Savienības ražotāji. Tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” antidempinga pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(211)

Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija no 530 000 līdz 580 000 tonnām. Komisija noteica šos skaitļus, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, kuru sniedza APFE. Kā norādīts 17. apsvērumā, izlasē tika iekļautas triju Savienības ražotāju ražotnes, kas pārstāv vairāk nekā 52 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(212)

Pamatojoties uz sūdzībā/pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, kur bija norādīti faktiskie makroekonomiskie rādītāji, un to, ka tikai ļoti nedaudzi Savienības ražotāji nebija starp sūdzības/pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējiem, šķiet lietderīgi neizpaust faktiskos apkopotos makroekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, jo jebkura ieinteresētā persona tad varētu noteikt, kādi ir trūkstošie rādītāji pārējiem uzņēmumiem, kas nav sūdzības/pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji.

(213)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība iebilst pret konfidencialitāti un diapazona izmantošanu Savienības patēriņa un pārējo makroekonomisko kaitējuma rādītāju datu norādīšanai.

(214)

Ja Komisija saņem attiecīgu lūgumu ar pamatojumu, Komisijai ir pienākums ievērot to datu konfidencialitāti, kurus snieguši ražotāji, kas neiesniedza sūdzību. Ja tiktu izpausti precīzi makroekonomiskie rādītāji, tad būtu iespējams noskaidrot attiecīgo ražotāju konfidenciālos datus un tas kaitētu to interesēm. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

2. Patēriņš Savienībā

(215)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (pēc APEE sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat (Comext) datiem).

(216)

Savienības patēriņa izmaiņas bija šādas.

1. tabula

Savienības patēriņš (tonnas)

	2010	2011	2012	IP
Kopējais patēriņš Savienībā	700 000–750 000	680 000 – 730 000	710 000 – 760 000	720 000 – 770 000
Indekss (2010. g. = 100)	100	97	101	103
Avots: APFE; Eurostat (Comext) sniegtie dati.

(217)

No 2010. gada līdz IP patēriņš Savienībā samazinājās par 3 %.

(218)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvo, ka Savienības patēriņš 2009. gadā samazinājies gandrīz par 30 %. Šajā kontekstā apgalvojums par 3 % palielinājumu kopš 2010. gada nav ievērojams. Tomēr Komisija neuzskata šo palielinājumu par ievērojamu, bet norāda, ka attiecīgajā periodā palielinājies patēriņš.

3. Imports no attiecīgās valsts

3.1. Importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms un tirgus daļa

(219)

Tālāk izklāstītajā analīzē ņemts vērā gan imports par dempinga cenām, gan subsidēts imports identiskai ražotāju izlasei Ķīnas Tautas Republikā un identiskā izmeklēšanas periodā.

(220)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi no ĶTR mainījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms (tonnas), tirgus daļa

	2009	2010	2011	2012	IP
Importa apjoms (tonnas)	98 916	152 514	109 172	125 781	130 958
Indekss (2010. g. = 100)	65	100	72	82	86
Indekss (2009. g. = 100)	100	154	110	127	132
Tirgus daļa	13 – 18 %	19 – 24 %	13 – 18 %	15 – 20 %	15 – 20 %
Indekss (2010. g. = 100)	87	100	73	81	83
Indekss (2009. g. = 100)	100	115	84	93	97
Avots: Eurostat (Comext).

(221)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR saruka par 14 %, un tā tirgus daļa saruka par 17 %. Tomēr 2010. gads nav piemērots atskaites gads, importa tendenču analīze būtu precīzāka, ja aplūkotu arī iepriekšējo, proti, 2009. gadu, kas parādīts tabulā. 2010. gadam ir raksturīgi tas, ka Savienības importētāji veidoja ievērojamus Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumu uzkrājumus, pirms 2010. gada septembrī tika noteikti pagaidu maksājumi. Izmeklēšanā tika atklāts, ka 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos tiešam tika importēti daudz lielāki daudzumi nekā parasti. Imports no ĶTR 2009. gadā sasniedza aptuveni 99 000 tonnu, savukārt 2010. gadā tas pārsniedza 152 000 tonnu, tad 2011. gadā samazinājās līdz aptuveni 109 000 tonnām. Šī tendence skaidri liecina, ka no 2009. gada imports pieauga. No 2011. gada imports no Ķīnas apjoma ziņa palielinājās par 20 %, rezultātā tas atguva tirgus daļu par 2 procentu punktiem.

(222)

Vairākas personas atkārto apgalvojumus, ka imports no ĶTR un tā tirgus daļa no 2010. gada līdz IP beigām sarukuši un tāpēc nav pierādīts ievērojams importa pieaugums, kā paredzēts Antidempinga nolīguma 3. panta 2. punktā un Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 15. panta 2. punktā. Tās arī apgalvo, ka 2009. gads nav piemērots atskaites gads šādu iemeslu dēļ: i) antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā nav juridiskā pamata un ekspertu grupa Meksikas tērauda cauruļu un caurulīšu lietā uzskata, ka “izmeklēšanas iestāde neizmanto papildu dalījumus periodā”, ii) nav pierādījumu apgalvojumam, ka 2010. gada imports bijis uzkrājumu veidošanas rezultāts, un iii) 2009. gada dati nav izvērtēti saistībā ar nevienu citu kaitējuma novērtējuma aspektu un tāpēc novērtējums nav objektīvs.

(223)

Ciktāl ir runa par pirmo un trešo apgalvojumu, piemērojamos tiesību aktos – antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā – nav norādīts, kurš periods jāizvērtē, lai analizētu tendences. Tāpēc, lai analizētu, kādas tendences raksturīgas importam no ĶTR, nekas neliedz aplūkot 2009. gadu. Tas nepadara analīzi neobjektīvu, bet gluži pretēji papildina analīzi, kas veikta attiecībā uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Kā paskaidrots 219. apsvērumā, 2009. gads ņemts vērā papildus attiecīgajam periodam tikai attiecībā uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem, kas saistīti ar Ķīnas izcelsmes importu. Attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem nebija objektīva pamata pilnībā neņemt vērā visus attiecīgā perioda gadus.

(224)

Ciktāl ir runa par otro apgalvojumu, uzkrājumu veidošanas ietekmi ļoti skaidri parāda mēneša importa dati, kas iegūti no datubāzes, kura izveidota, ievērojot antidempinga pamatregulas 14. panta 6. punktu (sk. 1. grafiku) (34). Pirms tika noteikti pagaidu pasākumi, 2010. gada otrajā un trešajā ceturksnī ievērojami pieauga attiecīgā ražojuma imports no ĶTR (ierobežotā glabāšanas laika dēļ tas bija paredzēts patēriņam līdz 2010. gada beigām un 2011. gada sākumā). Tas neatbilst līdzīgam patēriņa pieaugumam, tātad norāda, ka imports veikts, lai veidotu uzkrājumu, paredzot, ka tiks noteikti pasākumi. ĶTR valdība nesniedza citu paskaidrojumu par šo pieaugumu, tāpēc Komisija var pamatoti uzskatīt, ka uzkrājumu veidošana notikusi pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2010. gada beigās. To apliecina arī ļoti mazie ĶTR mēneša importa apjomi laika posmā no dienas, kad sāka piemērot pagaidu pasākumus, līdz dienai, kad sāka piemērot galīgos pasākumus, proti, no 2010. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim. Kad galīgajā posmā pasākumu apjoms tika samazināts (2011. gada martā), mēneša importa apjomi atkal palielinājās, sasniedzot stabilu līmeni.

1. grafiks

Attiecīga ražojuma imports no ĶTR (daudzums mēnesī)

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

3.2. Dempinga importa un subsidētā importa cenas

(225)

Ķīnas izcelsmes importa cenas (neņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus) mainījās šādi.

3. tabula

Importa cenas

	2010	2011	2012	IP
Vidējā CIF cena (EUR/t)	911	877	892	834
Indekss (2010. g. = 100)	100	96	98	92
Avots: Eurostat (Comext).

(226)

Ķīnas izcelsmes importa CIF cenas (neņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus) attiecīgajā periodā ir mainījušās no 911 EUR/t līdz 834 EUR/t. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā bijis 8 % sarukums.

(227)

ĶTR valdība un kāds lietotājs apgalvo, ka vidējo importa cenu salīdzinājums bez izstrādājumu klāsta analīzes ir maldinošs. Bez tam ĶTR valdība norāda, ka imports no ĶTR lielākoties sastāv no lētākajiem ražojuma veidiem, proti, grīstēm.

(228)

Pretēji šim apgalvojumam Komisijas veiktajā analīzē ražojumu klāsts tika pilnībā ņemts vērā, jo Komisija pa ražojuma veidiem salīdzināja Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām. Tāda pati pieeja tika izmantota arī sākotnējā izmeklēšanā.

(229)

Ņemot vērā to, ka cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpības un kaitējuma starpības aprēķinam izmantoti dati par katru ražojuma veidu, pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība lūdz 3. tabulā atspoguļotās Ķīnas izcelsmes importa cenas par katru ražojuma veidu.

(230)

Vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena no 3. tabulas tiek izmantota, lai parādītu tendenci attiecīgajā periodā. Lai parādītu tendences, ir derīgi izmantot vidējās cenas. Lai noteiktu pārdošanu par zemāku cenu un aprēķinātu kaitējumu, tika izmantoti dati par katru ražojuma veidu.

(231)

Lai noteiktu pārdošanu par zemāku cenu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, tās koriģējot EXW līmenī, tika salīdzinātas ar atbilstošajām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju nosūtītā importa vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot attiecīgas korekcijas attiecībā uz muitas nodokļiem, antidempinga maksājumiem un pēcimportēšanas izmaksām. Cenas tika salīdzinātas pa ražojumu veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājums tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās EXW cenas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka lielam Ķīnas eksportētājam uz Savienību cenu samazinājuma (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) starpība ir 2 %, kaut arī ir spēkā antidempinga pasākumi (un muitas nodokļi), kas tiek iekļauti importa cenā. Lielākā daļa pārējā importa cenu līmenis bija salīdzināms ar Savienības cenām.

(232)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka pieļautas dažas neprecizitātes attiecībā uz triju ražojuma kodu CIF vērtību.

(233)

Apgalvojums bija pareizs, un Komisija koriģēja attiecīgās CIF vērtības, kuru dēļ attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju tika izdarītas nelielas izmaiņas cenu samazinājuma starpībās (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu un pārdošanu par cenu, kas neļauj prasīt rentablu cenu) (sk. 440. apsvērumu).

(234)

Vairākas personas apgalvo, ka IP laikā nav notikusi pārdošana par ievērojami zemāku cenu. Tās apgalvo, ka cenu samazinājuma starpība (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) 2 % apmērā vienam eksportētājam esot gandrīz de minimis starpība un to nevarot uzskatīt par nozīmīgu. Turklāt tās atsaucas uz Komisijas praksi, kad pārdošana par nedaudz zemāku cenu jeb par 6 % tika atzīta par tādu, kam nelielo eksporta apjomu dēļ nav ietekmes uz kopējo cenu līmeni Savienībā.

(235)

Kaut arī patlaban tiek piemēroti antidempinga maksājumi, pārdošana par zemāku cenu nav novērsta. Minētā atsaukšanās uz Komisijas praksi ir maldinoša. Attiecībā uz “nātrija karbonātu ar lielu blīvumu” (35) tika atzīts, ka pārdošana par cenu, kas ir par 6 % zemāka, praktiski nav ietekmējusi vispārējo cenu līmeni, jo importa apjoms no eksportētājas valsts bija neliels, turklāt tā tirgus daļa bija 1,4 %. Salīdzinājumam – ĶTR tirgus daļa IP laikā bija 15–20 %. “Konkrētu lāzera optiskās lasīšanas sistēmu” (36) lieta attiecās uz attiecīgā importa pārdošanu par nedaudz zemāku cenu, kas bija saistīta ar i) ievērojamu Savienības patēriņa pieaugumu (129 %) un ii) attiecīgā ražojuma īpašībām, proti, tas bija nehomogēns ražojums ar daudzveidīgiem elementiem un tehniskajām atšķirībām, saistīts ar strauju tehnoloģisko attīstību. Šajā izmeklēšanā attiecīgā ražojuma tirgus ir pilnīgi citāds, tādējādi tas, cik lielā mērā pārdošanas cena bija zemāka, jāvērtē konkrētajā tirgus kontekstā. Attiecīgais ražojums ir homogēns stiegrojuma pamatizstrādājums samērā stabilā tirgū. Šāds tirgus ir jutīgāks pret cenu atšķirībām un pat ar nelielai cenu starpībai var būt ievērojama ietekme uz tirgu. Tāpēc tas, ka pārdošana nenotika par ievērojami zemāku cenu, nemaina Komisijas secinājumus. Gluži pretēji, šis elements tika pilnībā ņemta vērā, veicot novērtēšanu. Katrā ziņā katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi un kaitējumu raksturo daudzi rādītāji, no kuriem izšķirīga nozīme var nebūt nevienam.

4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(236)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktu importa par dempinga senām un subsidētā importa ietekme uz Savienības ražošanas nozari tika pārbaudīta, novērtējot visus ekonomikas rādītājus, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(237)

Kā minēts 17.–25. apsvērumā, lai pārbaudīto iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota izlase.

(238)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskā un mikroekonomiskā kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz sūdzībā, pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī vēlāk iesniegtos dokumentos ietvertajiem datiem un, ja bija iespējams, pārbaudīja tos, salīdzinot ar statistiku. Dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tika atzīts, ka abi datu kopumi ir Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvi.

(239)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības un subsīdijas starpības lielums un atlabšana no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas.

(240)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vidējā vienības cena, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

5. Makroekonomiskie rādītāji

5.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(241)

Savienības ražošanas nozarē ir raksturīgas ražošanas apjoma atšķirības, ņemot vērā to, ka ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama krāšņu rekonstrukcija, tādējādi iepriekšējā gada ražošanas apjoms ir lielāks, kas nepieciešams krājumu veidošanai, un mazāks ražošanas apjoms gadā, kad krāsnis rekonstrukcijas dēļ nedarbojas. Ja rekonstrukcijas dēļ krāsnis nedarbojas, tad attiecīgajā gadā arī ražošanas jauda ir mazāka.

(242)

Paturot prātā šīs īpatnības, Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2010	2011	2012	IP
Ražošanas apjoms (tonnas)	560 000 – 610 000	580 000 – 630 000	510 000 – 560 000	530 000 – 580 000
Indekss	100	103	92	95
Ražošanas jauda (tonnas)	670 000 – 720 000	680 000 – 730 000	650 000 – 700 000	640 000 – 690 000
Indekss	100	101	97	96
Jaudas izmantojums	84 %	86 %	81 %	84 %
Indekss	100	102	95	99
Avots: APFE sniegtie dati.

(243)

No 2010. gada līdz IP, situācijā, kad Savienībā pieauga patēriņš (par 3 %), par 5 % saruka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms. Arī ražošanas jauda no 2010. gada līdz IP reģionā saruka par 4 %. Jaudas izmantojums palika samērā stabils visā attiecīgajā periodā, izņemot 2012. gadu, kad tas samazinājās.

(244)

Var fiksēt, ka 2011.–2012. gadā notikusi ražošanas samazināšanās par 11 procentu punktiem un ražošanas jaudas samazināšanās par 4 procentu punktiem. Tas notika tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare tika pārstrukturēta un tika slēgtas dažas ražotnes. 2011. gada beigās ražošanu izbeidza stikla elementāršķiedras ražotājs Ahlstrom un 2012. gadā Owens Corning Vado Ligure slēdza savu ražotni Itālijā, jo nespēja atlabt no importa par dempinga cenām. Tomēr Savienības ražošanas nozare uzskata, ka pēc pārstrukturēšanas un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanas tā var saglabāt dzīvotspēju, kas izskaidro, kāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām investē krāšņu rekonstrukcijā.

(245)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija minējusi īsāku krāšņu ekspluatācijas laiku nekā vidējo un ka tāpēc Savienības ražotāju investīcijas krāsnīs un/vai to izmantošana ir visnotaļ neefektīva.

(246)

Tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare lēmumus par krāšņu rekonstrukciju pieņem, pamatojoties uz ražošanas efektivitātes un energoefektivitātes apsvērumiem. Nekas neliecina, ka krāšņu ekspluatācijas laiks, ko ievēro izlasē iekļautie Savienības ražotāji, neatbilst labai praksei nozarē un ražojumu klāsta prasībām.

(247)

Vairākas personas apgalvo, ka tieši krāšņu rekonstrukcijas izmaksu dēļ jāvērtē nevis laikposms no 2010. gada līdz IP, bet ilgāks periods, kurā visi makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji būtu citādi. ĶTR valdība norāda, ka nav sniegti dati vai informācija par gadiem, kuros Savienības ražotāji veica krāšņu rekonstrukciju.

(248)

Krāšņu rekonstrukcija ir nozarei raksturīga un notiek periodiski. Bez tās nav iespējama darbības nepārtrauktība un jaudas saglabāšana. Investīcijas pētniecībā un izstrādē tieši saistītas ar darbības jaudu un nodrošina klientu vajadzībām īpaši pielāgotu ražojumu izstrādi. Tāpēc šīs investīcijas attiecīgajā periodā nav nekas ārkārtējs. Neatkarīgi no laikposma, kas tiek aplūkots, ražošanas apjomu vienmēr ietekmēs krāšņu remonts vai rekonstrukcija. Uzņēmumu sniegtā informācija par rekonstrukcijas konkrēto laiku atzīta par konfidenciālu.

(249)

Viens lietotājs arī apgalvo, ka Savienības ražošanas nozare varēja izvairīties no (subsidēta importa un importa par dempinga cenām) sliktās ietekmes, jo laika posmā no 2010. gada līdz IP beigām jaudas izmantojums saglabājās diezgan stabils.

(250)

Līdzīgā ražojuma ražošana ir nepārtraukts process, ko nevar pielāgot pieprasījuma īstermiņa svārstībām. Samērā stabilais jaudas izmantojums jāaplūko, ņemot vērā to, ka ražošanas jauda samazinājās. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

5.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(251)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi brīvajā tirgū Savienībā, kā arī pārdošanas apjomi pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā un attiecīgās tirgus daļas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2010	2011	2012	IP
Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū Savienībā (tonnās)	420 000 – 470 000	390 000 – 440 000	400 000 – 450 000	420 000 – 470 000
Indekss	100	94	96	99
Tirgus daļa: pārdošana brīvajā tirgū	58 – 63 %	56 – 61 %	55 – 60 %	56 – 61 %
Indekss	100	96	95	97
Pārdošanas apjoms pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā (tonnās)	20 000 – 70 000	30 000 – 80 000	30 000 – 80 000	30 000 – 80 000
Indekss	100	114	123	121
Tirgus daļa: pārdošana pašu vajadzībām paredzētajā tirgū	4 – 9 %	5 – 10 %	5 – 10 %	5 – 10 %
Indekss	100	117	122	118
Avots: APFE sniegtie dati.

(252)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stikla elementāršķiedras izstrādājumu pārdošanas apjoms brīvajā tirgū (t. i., nesaistītiem pircējiem) mazliet saruka, proti, par 1 %. Tomēr situācijā, kad patēriņš Savienībā pieauga par 3 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 58–63 % 2010. gadā līdz 56–61 % IP laikā. Mazākais pārdošanas apjoms bija 2011. gadā, un tas ir saistīts ar 2010. gadā uzkrāto Ķīnas izcelsmes importu, kas 2011. gadā pakāpeniski tika laists tirgū.

(253)

Attiecīgajā periodā pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienības ražošanas nozare pārdeva 11–14 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma Savienības tirgū (brīvajā tirgū un pašu vajadzībām). Pārdošanas apjomam pašu vajadzībām paredzētajā tirgū 2010.–2012. gadā bija tendence pieaugt, pēc tam IP laikā tas stabilizējās. Absolūtos skaitļos izteikts pieaugums pašu vajadzībām paredzētajā tirgū 2010. un 2011. gadā ir neliels.

5.3. Nodarbinātība un ražīgums

(254)

Savienības ražotāju nodarbinātības un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2010	2011	2012	IP
Nodarbināto skaits	3 450 – 3 950	3 350 – 3 850	3 200 – 3 700	3 000 – 3 500
Indekss	100	97	95	89
Ražīgums (vienība/darbinieks)	153	163	150	164
Indekss	100	106	98	107
Avots: APFE sniegtie dati.

(255)

Savienības ražotāju nodarbinātības līmenis liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare mēģinājusi racionalizēt ražošanu, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Attiecīgajā periodā darbinieku skaits tiešām saruka par 11 %.

(256)

Tajā pašā attiecīgajā periodā, proti, no 2010. gada līdz IP beigām, kopējā ietekme, ko radīja izmaiņas darbinieku skaitā un ražošanas apjomā, izraisīja Savienības ražotāju darbaspēka ražīguma pieaugumu par 7 %, ko mērī produkcijas izlaidē (tonnās) uz vienu nodarbināto personu gadā.

5.4. Izaugsme

(257)

Kā minēts 217. apsvērumā, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pieauga par 3 %. Ņemot vērā, ka līdzīgajam ražojumam ir daudz lietojumu, Savienības ražošanas nozare un lietotāji paredz, ka šāda izaugsme tuvākajā nākotnē turpināsies.

5.5. Dempinga starpības un subsīdijas starpības lielums un atlabšana no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas

(258)

Līdz 2011. gadam, kad tika ieviesti maksājumi, imports par dempinga cenām no ĶTR nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Spēkā esošie maksājumi pret importu no ĶTR tika paredzēti, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros Savienības ražošanas nozare varētu taisnīgi konkurēt ar šo importu un atlabt no kaitējuma.

(259)

Tomēr tas netika panākts. Savienības ražošanas nozare atkal cieš zaudējumus un turpina zaudēt tirgus daļu, lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies. Imports no ĶTR turpinājās par ļoti zemām cenām, un tā tirgus daļa pieauga. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija par 3 procentu punktiem lielāka nekā pirms maksājumu noteikšanas (37). Savienības ražošanas nozare pārstrukturēja un slēdza dažas ražotnes (sk. 244. apsvērumu). Skaidri redzams, ka atlabšana no iepriekšējā dempinga nav notikusi.

(260)

Ņemot vērā ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, un ņemot vērā reālās dempinga starpības (9,6 % un 29,7 %) (38), ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli var uzskatīt par ievērojamu.

(261)

Šī ir pirmā antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu, tāpēc atlabšana no iepriekšējās subsidēšanas šajā novērtējumā nav aplūkota.

6. Mikroekonomiskie rādītāji

6.1. Cenas

(262)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Pārdošanas cenas brīvā tirgū un pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā

	2010	2011	2012	IP
Vidējā vienības EXW pārdošanas cena brīvajā tirgū Savienībā (EUR/t)	1 061	1 144	1 070	1 035
Indekss (2010. g. = 100)	100	108	101	98
Vidējā vienības EXW pārdošanas cena pašu vajadzībām paredzētajā tirgū Savienībā (EUR/t)	1 006	1 031	1 027	989
Indekss (2010. g. = 100)	100	103	102	98
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(263)

Vienības pārdošanas cenas brīvā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Pagaidu maksājumi stājās spēkā 2010. gada septembrī, tāpēc 2011. gadā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas. Tomēr, sākot no 2011. gada, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 10 %.

(264)

Vienības pārdošanas cenām pašu vajadzībām paredzētajā tirgū (proti, transfertcenām) bija raksturīga tāda pati tendence kā vienības pārdošanas cenām brīvajā tirgū, proti, 2011. gadā Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas pašu vajadzībām paredzētajā tirgū, bet pēc tam vienības pārdošanas cenas samazinājās par 4 %.

6.2. Vienības ražošanas vidējās izmaksas

(265)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vienības ražošanas izmaksas

	2010	2011	2012	IP
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	964	990	1 032	976
Indekss (2010. g. = 100)	100	103	107	101
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(266)

Vienības ražošanas vidējās izmaksas no 2010. līdz 2012. gadam palielinājās. Pēc 2012. gada vienības ražošanas vidējās izmaksas saruka gandrīz līdz 2010. gada līmenim. 2012. gadā reģistrētais maksimums skaidrojams ar īpašu investīciju situāciju vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Visā attiecīgajā periodā vienības ražošanas vidējās izmaksas pieauga tikai par 1 %.

(267)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka pēc atsevišķa uzņēmuma situācijas nevar izdarīt secinājumus par situāciju kopumā. Tika secināts, ka vienības ražošanas izmaksas bijušas diezgan stabilas. 2012. gada maksimums secinājumus par situāciju kopumā nemainīja.

(268)

Ražošanas izmaksas ir balstīts uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo ražošanas apjomu. Vienības pārdošanas cena 7. tabulā ir balstīta uz pārdošanu Savienībā nesaistītiem pircējiem. Tādējādi katram no šiem abiem rādītājiem ir citāds pamats, un tie nav tieši salīdzināmi.

(269)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCCLA apgalvo, ka ir svarīgi, lai Komisija sniegtu pietiekami salīdzināmus datus, pēc kuriem varētu novērtēt, vai ražošanas izmaksu izmaiņas varētu izskaidrot Savienības pārdošanas cenu sarukumu.

(270)

Šiem abiem rādītājiem ir atšķirīgs pamats, un, kaut arī absolūtie skaitļi nav tieši salīdzināmi, to tendences salīdzināt var.

6.3. Darbaspēka izmaksas

(271)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

	2010	2011	2012	IP
Vidējā darbinieka alga (EUR)	40 518	41 590	42 310	42 917
Indekss (2010. g. = 100)	100	103	104	106
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(272)

Vidējām darbaspēka izmaksām uz darbinieku attiecīgajā periodā bija tendence pakāpeniski pieaugt (+ 6 %). Tas atbilda darbaspēka izmaksu indeksam valstīs, kur atrodas izlasē iekļautie ražotāji (39).

6.4. Krājumi

(273)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

	2010	2011	2012	IP
Krājumi perioda beigās (tonnās)	18 539	46 585	50 198	52 805
Indekss (2010. g. = 100)	100	251	271	285
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(274)

Krājumi perioda beigās vispirms 2011. gadā ievērojami palielinājās un pēc tam visā attiecīgajā periodā turpināja pieaugt.

(275)

ĶTR valdība apgalvo, ka krājumu izmaiņas APFE sniegtajos datos salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes importu liecina par nereģistrētu pārdošanu, nevis norāda uz kaitējumu.

(276)

Apgalvojums nebūtu jāņem vērā. Komisija ir veikusi tādu mikroekonomisko rādītāju kā krājumu apjoma analīzi, pamatojoties uz faktiskiem datiem, ko snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšana neatklāja nereģistrētu pārdošanu.

(277)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens lietotājs apgalvo, ka 2010. gads nav piemērots atskaites gads, jo krājumu apjoms bijis neierasti mazs salīdzinājumā ar laika posmu no 2006. gada līdz 2009. gada oktobrim (sākotnējās antidempinga izmeklēšanas periods).

(278)

Apgalvojums tiek noraidīts, jo šajā izmeklēšanā izlasē iekļauti citi uzņēmumi, nevis tie, kas iepriekšējā izmeklēšanā, tādejādi dati nav salīdzināmi. Konkrēti attiecībā uz mikroekonomiskajiem datiem Komisija pārbaudi veica tikai par attiecīgo periodu, un tās rīcībā nav datu par izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjomu laika posmā pirms attiecīgā perioda. ĶTR valdība norāda, ka krājumu apjoms 2011. gadā arī ir lielāks, ņemot vērā, ka tad Savienības patēriņš saruka par 3 %. Tomēr šis apstāklis neietekmē tendenci attiecīgajā periodā.

6.5. Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu

(279)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākumi no investīcijām attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

	2010	2011	2012	IP
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	3 %	2 %	– 6 %	– 4 %
Indekss (2010. g. = 100)	100	66	– 200	– 134
Naudas plūsma (EUR)	32 847 910	10 978 839	– 1 297 704	14 660 203
Indekss (2010. g. = 100)	100	33	– 4	45
Investīcijas (EUR)	7 729 022	9 721 478	30 738 820	32 511 238
Indekss (2010. g. = 100)	100	126	398	421
Ienākums no investīcijām	2 %	2 %	– 4 %	– 3 %
Indekss (2010. g. = 100)	100	69	– 184	– 137
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(280)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami saruka, proti, no 3 % līdz -4 %.

(281)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami saruka (-55 %).

(282)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju investīciju apmēram attiecīgajā periodā bija tendence pieaugt. Pieaugums bija izteiktāks 2012. gadā un IP laikā. Lielās investīcijas skaidrojamas ar krāšņu rekonstrukciju. Šajā kapitālietilpīgajā nozarē ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama katlu rekonstrukcija, un viena katla rekonstrukcijas izmaksas var sasniegt 8–13 miljonus euro (konfidencialitātes apsvērumu dēļ norādīts cenu diapazons). Investīcijas ietver arī ievērojamas strukturālu investīciju izmaksas, kas saistītas ar sakausējumu patēriņu no ieliktņiem un periodisku rekonstrukciju.

(283)

Ienākums no investīcijām ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākumam no investīcijām bija skaidri izteikta negatīva rentabilitātes tendence. Ienākuma no investīcijām sarukums nepārprotami liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(284)

Iepriekš minētā nestabilā finansiālā situācija saglabājās, lai gan patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās, kā izklāstīts 217. apsvērumā, un Savienības ražošanas nozare centās racionalizēt ražošanas izmaksas, kā izklāstīts 244. un 337. apsvērumā.

(285)

Izmeklēšanās netika atklāts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu bijušas nopietnas grūtības piesaistīt kapitālu.

(286)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas norāda, ka investīciju apjoms 2012. gadā un izmeklēšanas periodā bija tik liels, ka lielās investīciju izmaksas varētu būt cēlonis, kāpēc IP laikā Savienības ražošanas nozare darbojās nerentabli. Arī ĶTR valdība apgalvo, ka rentabilitātes samazinājums esot tieši saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu un mazāku ražošanas apjomu krāšņu rekonstrukcijas dēļ.

(287)

Pirmkārt, 32 milj. euro investīcijas izmeklēšanas perioda laikā no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim daļēji pārklājas ar 30 milj. euro investīcijām 2012. gadā. Otrkārt, šajos laika posmos veiktās investīcijas bija nepieciešamas krāšņu rekonstrukcijai un šajā darījumdarbības jomā tiek veiktas periodiski, turklāt tiek atzīts, ka tās veiktas parastā darījumdarbības gaitā, kā izklāstīts 241.–250. apsvērumā. Treškārt, investīciju apjoms ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus, jo radīja papildu izmaksas. Tomēr investīciju galvenā ietekme ir atspoguļota nevis peļņas un zaudējumu pārskatā, bet bilancē, kurā parādītas parastās nolietojuma regulārās izmaksas, tādējādi pati par sevi tā nevar izskaidrot situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi. Atbildot uz ĶTR valdības apgalvojumu, tiek norādīts, ka krāšņu rekonstrukcija tiek rūpīgi plānota jau iepriekš. Piegādes nepārtrauktība klientiem tiek nodrošināta, veidojot izlīdzinošus krājumus. Visbeidzot, šo investīciju ietekme uz izmaksām un uzņēmuma darbības rezultātiem tiek sadalīta pa vairākiem gadiem.

(288)

Turklāt vairākas personas apgalvo, ka i) augstās investīciju izmaksas 2012. gadā un izmeklēšanas periodā izpaužas mazākā ienākumā no investīcijām (ņemot vērā, ka dažas investīcijas nedod tūlītēju peļņu) un ii) ir nepamatoti aplūkot divu gadu laika posmu, kurā veiktas ievērojamas investīcijas, un secināt, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis to dēļ ir pasliktinājies.

(289)

Investīcijas krāsnīs attiecīgajā periodā nav nekas ārkārtējs. Izmeklēšanā tika atklāts, ka kopš 2004. gada Savienības ražošanas nozare investīcijas krāsnīs veikusi gandrīz katru gadu. Tāpēc neatkarīgi no laika posma, kas tiek aplūkots, ražošanas apjomu un ienākumu no investīcijām vienmēr ietekmēs krāšņu remonts vai rekonstrukcija. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes pasliktināšanās liecina, ka tie nevarēja par līdzīgo ražojumu noteikt cenas, kas ļautu veikt darbības turpināšanai nepieciešamās investīcijas.

(290)

ĶTR valdība apgalvo, ka ražošanas nozare vispirms izmanto pieejamo naudu, tikai pēc tam aizņemas līdzekļus un tāpēc situācijā, kad 2012. gadā un IP laika izlasē iekļautie Savienības ražotāji veica ievērojamas investīcijas, naudas plūsmas samazinājums esot normāls. Turklāt tā apgalvo, ka nozare, kas cieš zaudējumus, nebūtu varējusi investēt tik daudz, cik izlasē iekļautie uzņēmumi.

(291)

Stikla elementāršķiedras ražošanas nozare ir izplatīta visā pasaulē, un tās finansēšanas mehānismi ir daudz plašāki nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālās spējas. Investīciju situācija ne vienmēr ietekmē naudas plūsmu. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

7. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(292)

Izmeklēšanu konstatējumi apstiprina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kas definēts antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punktā.

(293)

Antidempinga pasākumu noteikšana ļāva Savienības ražošanas nozarei 2011. gadā paaugstināt cenas. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare centās palielināt efektivitāti un ražīgumu. Lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies, Savienības ražošanas nozare, lai saglabātu savu tirgus daļu, bija spiesta no 2012. gada samazināt vienības pārdošanas cenas.

(294)

Pārdošanas par zemāku cenu analīze (sk. 231. apsvērumu) un Savienības ražotāju pārdošanas cenas tendence samazināties (sk. 263. apsvērumu) skaidri liecina, ka Savienības ražotāji ir mēģinājuši konkurēt cenas ziņā ar Ķīnas izcelsmes importu un ir izlīdzinājuši cenu starpību. Tomēr tas ir izraisījis Savienības ražotāju finansiālo rezultātu būtisku pasliktināšanos – Savienības ražošanas nozare kopš 2012. gada strādājusi ar zaudējumiem. Šāda situācija nav ilgtspējīga īsā līdz vidējā periodā.

(295)

Arī pēc tam, kad pret ĶTR tika noteikti pasākumi, arī citi rādītāji mainījušies negatīvi, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, nodarbinātība, krājumi un naudas plūsma.

(296)

Abu izmeklēšanu konstatējumi arī apstiprina, ka apstākļu maiņa, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, proti, pārstrukturēšanas un dažu Savienības ražotņu slēgšana, kā paskaidrots iepriekš 244. apsvērumā, ir ievērojama un tai ir ilgstoša ietekme. Pēc slēgšanas ražotne tika pilnībā demontēta. Turklāt jaunu krāšņu uzstādīšana ir ļoti kapitālietilpīga un laikietilpīga un nav realizējama īsa laikā. Tāpēc laiku un izmaksas, kas nepieciešami, lai izveidotu jaunu ražotni ar krāsnīm, nevajadzētu novērtēt par zemu. Dažu ražotņu pārstrukturēšanu un slēgšanu tāpēc var uzskatīt par ievērojamu un ar ilgstošu ietekmi.

(297)

Vairākas personas apgalvo, ka ir skaidras pazīmes, ka kaitējuma nav. Šie apgalvojumi ir izklāstīti nākamajos apsvērumos.

(298)

CCCLA apgalvo, ka vienu no Savienības ražotājiem, proti, 3B Fibreglass, 2012. gadā iegādājusies Binani grupa un ka kopumā Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem vajadzētu būt labiem, jo racionāls ekonomikas dalībnieks neinvestētu nozarē, kuras rādītāji ir slikti. Tā arī citē 2013. gada Braj Binani gada pārskatu: “Kopējie darbības rādītāji divām ražotnēm Beļģijā un Norvēģijā tiek uzskatīti par labiem”. Turklāt CCCLA arī apgalvo, ka divu Savienības ražotāju apgrozījums no 2010. gada līdz IP palielinājies, tāpēc Savienības ražošanas nozarei neesot nodarīts kaitējums.

(299)

Indian Binani Group 2012. gadā tik tiešām iegādājās 3B Fibreglass. Tomēr neatkarīgi no Binani Group individuālās darījumdarbības motivācijas Komisija atsaucas uz saviem izmeklēšanas konstatējumiem, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu un rentabilitāti. Citāts būtu jāskata kontekstā un pilnīgs tas izklausās šādi: “Kopējie darbības rādītāji divām ražotnēm Beļģijā un Norvēģijā tiek uzskatīti par labiem, to jauda netika izmantota pilnībā, jo tirgus pieprasījums bija mazāks. Veiksmīgi norisinājās ražošanas palielināšana pirms pieprasījuma palielināšanās (ramp up), sasniedzot normālu efektivitāti. Tomēr vidējie realizācijas rādītāj lētā Āzijas importa dēļ samazinājās.”

(300)

Apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, jo diviem Savienības ražotājiem no 2010. gada līdz IP palielinājies apgrozījums, ir maldinošs un aplams. CCCLA analīzē izmantojusi apgrozījumu, kas izteikts kilogramos. Tomēr secinājumi, ko izdara, ņemot vērā tikai pārdošanas daudzumu maksimumu, nav precīzi, jo netiek ņemts vērā pārdošanas cenu līmenis un tādējādi arī ietekme uz uzņēmuma rentabilitāti.

(301)

ĶTR valdība apgalvo, ka APFE locekļi investē jaudas palielināšanā Savienībā un ārpus tās (piemēram, ĶTR, Krievijā Indijā un Tunisijā), kas skaidri liecina, ka kaitējuma nav.

(302)

Kaitējuma izmeklēšana ir saistīta ar darbību Savienības ražotāju darbības rādītājiem Savienības tirgū. Kā redzams 4. tabulā, 2011. gadā Savienības ražošanas nozarei bija neliels jaudas pieaugums, proti, 1 %, savukārt pēc tam IP beigās jauda bija samazinājusies par 5 procentu punktiem. Tāpēc Savienībā nav jaudas pieauguma. Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzi stikla elementāršķiedras ražotāji ir daudznacionāli uzņēmumi, nav pārsteigums, ka tad, ja pastāv darījumdarbības iespējas, šie uzņēmumi arī investē ārpus Savienības. Investīcijas papildu jaudā ārpus Savienības tiek veiktas, lai apmierinātu jaunietekmes tirgu vajadzības un ja ir izredzes gūt peļņu. Ražotņu izveide šajos reģionos atbilst vēlmei atrasties tuvu pircējiem. Tomēr darījumdarbības lēmums izveidot ražotni ārpus Savienības nekādā ziņā nav saistīts ar faktu, ka Savienības ražotājiem nodarīts kaitējums. Līdzīgi apgalvojumi par lielām Savienības ražošanas nozares veiktām investīcijām ir aplūkoti tālāk sadaļā par pašizraisītu kaitējumu.

(303)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējuma nav, jo daži Savienības ražotāji ir paziņojuši, ka līdzīgā ražojuma cenas no 2014. gada janvāra pieaugs, kompensējot aizvien pieaugošās izejmateriālu, enerģijas un transportēšanas izmaksas.

(304)

Pirmkārt, cenu līmenis 2014. gadā attiecas uz notikumiem pēc IP. Otrkārt, Savienības ražošanas nozare pēdējos gadus absorbē lielāko daļu šādu cenu pieaugumu, palielinot ražīgumu. Tomēr pēc zināmas robežas sasniegšanas kļūst aizvien grūtāk īsā laikā palielināt ražīgumu. Ņemot vērā to, ka IP laikā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus un vairs nav iespējams absorbēt cenu pieaugumu, pēc zināmas robežas sasniegšanas kļūst neizbēgami, ka šādi palielinājumi jānodod tālāk pircējiem, tādējādi pastāv risks, ka varētu tik zaudēta papildu tirgus daļa. Pamatojoties uz iepriekšminēto, apgalvojums tiek noraidīts.

E. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Ievads

(305)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un subsidētais imports ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku.

(306)

Lai uz importu par dempinga cenām un subsidētu importu neattiecinātu iespējamu kaitējumu, ko izraisījuši faktori, kas nav saistīti ar šādu importu, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī šādi faktori, kas bija zināmi.

1.1. Importa par dempinga cenām un subsidētā importa sekas

(307)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka, ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms attiecīgajā periodā attiecībā pret 2009. gadu palielinājās par 32 %, kaut arī spēkā bija antidempinga pasākumi. Rezultātā palielinājās ĶTR tirgus daļa no 13–18 % 2009. gadā līdz 15–20 % IP beigās.

(308)

Vienlaikus attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka par trijiem procentu punktiem, kaut arī pieauga patēriņš.

(309)

Importa par dempinga cenām un subsidētā importa vidējās cenas no 2010. gada līdz IP beigām samazinājās par 8 % un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikā.

(310)

Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla un pēc tām sāka ciest zaudējumus, kas notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugumu. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Šis cenu sarukums bija uz rentabilitātes rēķina un izraisīja situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(311)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ĶTR izcelsmes importa un subsidētā importa cenu līmenis kopā ar apjoma pieauguma lielā mērā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un tāpēc tam bija noteicoša nozīme būtiskā kaitējuma izraisīšanā Savienības ražošanas nozarei.

(312)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka nav veikta analīze, kas pierādītu, ka Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu un kaitējumu izraisījis imports no Ķīnas un ka, veicot analīzi, Komisija paļāvusies tikai uz sakritību. Šīs personas atsaucas uz Ķīnas rentgena iekārtu ekspertu grupas ziņojumu: “Ekspertu grupa atzīst, ka konstatējumu par cēloņsakarību var pamatot vispārēja korelācija starp importu par dempinga cenām un kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei. Tomēr šāda sakritības analīze nav derīga jautājumam par cēloņsakarību; cēloņsakarība un korelācija ir divi atšķirīgi jēdzieni. Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, […], jautājumu par cēloņsakarību nevar izšķirt vispārīgs konstatējums par sakritību” (40).

(313)

Tomēr secinājumu pamatā ir plaša rādītāju klāsta analīze. Kā jau izklāstīts D sadaļā, importa par dempinga cenām un subsidētā importa pārbaude ietvēra visu attiecīgo ekonomikas faktu un rādītāju izvērtēšanu, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Daudzi rādītāji norāda uz situāciju, kurā tiek ciests kaitējums. Šādā situācijā, kad jākonkurē ar cenu, vienīgais iemesls Savienības ražošanas nozarei samazināt cenas ir tirgus daļas saglabāšana vai vismaz papildu tirgus daļas nezaudēšana. Pēc tam, kad tika noteikti sākotnējie pasākumi, Savienības ražošanas nozarei 2011. gadā izdevās paaugstināt cenas, bet turpmākajos gados, nepazeminoties ražošanas izmaksām, tās tomēr bija jāpazemina. Kā tiek skaidrots 320.–335. apsvērumā, eksportam no trešām valstīm visā attiecīgajā periodā lielākoties bija augstākas cenas un trešo valstu tirgus daļa saglabājās samērā stabila un 2011. gadā pat samazinājās. Tāpēc Savienības ražošanas nozare cenas pazemināja nevis minēto trešo valstu importa dēļ, bet gan zemo cenu ĶTR importa par dempinga cenām un subsidētā importa dēļ. Kopš 2011. gada būtiski pieaudzis tikai imports no ĶTR, tikai tas ir ieņēmis Savienības ražošanas nozares tirgus daļu un tikai ĶTR importa cenas ir samazinājušās. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu un kaitējumu izraisījis ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugums. Citi faktori, kas varētu izjaukt šo cēloņsakarību, ir analizēti tālāk.

(314)

CCCLA un ĶTR valdība apgalvo, ka nav ne cenu nospiešanas, ne cenu supresijas, ņemot vērā to, ka “Savienības ražotāju cenu sarukums nav nozīmīgs, jo attiecīgajā periodā tas tikai sasniedza 2 % maksimumu”. Vairākas personas apgalvo arī to, ka Savienības pārdošanas apjoma palielinājums par 1 %, ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums par 2 % un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums par 3 % nav pamats ierosināt tik radikālus pasākumus.

(315)

Komisija, kā jau minēts iepriekš, atkārto, ka pēc tam, kad 2010. gada septembrī tika noteikti pagaidu maksājumi, 2011. gadā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt cenas. Tomēr, sākot no 2011. gada, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 10 %. Tāpēc ir skaidri redzams pārdošanas cenu kritums. Lai gan ir spēkā antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozare joprojām cieš no pārdošanas apjoma, cenas un tirgus daļas samazināšanās, bet tajā pašā laikā ir palielinājies Ķīnas izcelsmes importa pārdošanas apjoms un tirgus daļa, kas sasnieguši ievērojami augstāku līmeni nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā. Parasti, ja ir noteikti pasākumi, tad gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare atlabs no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas. Skaidri redzams, ka šajā gadījumā tas tā nav. Pēc dažām atlabšanas pazīmēm, kas bija vērojamas tūlīt pēc pasākumu noteikšanas, Savienības ražošanas nozares situācija attiecīgajā periodā vēl vairāk pasliktinājās.

(316)

Viens nesaistīts importētājs apgalvo, ka Savienības ražotājiem nav vajadzības pazemināt cenas tādā mērā, kādā tas izdarīts, jo Savienības tirgū pieprasījums bijis lielāks nekā piedāvājums. ĶTR valdība apgalvo, ka Savienības pārdošanas cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenu sarukumu nevar skatīt izolēti no attiecīgā ražojuma pasaules cenu dinamikas un ka šāds sarukums atbilst normālai tirgus darbībai. Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai un cik lielā mērā pasaules kontekstā tirgus būtu pieļāvis cenu pieaugumu 2011. gadā (kad pēc sākotnējās izmeklēšanas tika noteikti pasākumi). Turklāt Komisija esot rīkojusies nepareizi, atteikdama pieņemt pierādījumus, ko Savienības ražotāji snieguši par cenu pieaugumu pēc IP, un šajā sakarībā tā atsaucas uz solārā stikla un personālo faksa aparātu lietām (41).

(317)

Apgalvojumu, ka pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, Komisija atzīst par nepamatotu. Tirgus daļas zaudēšana un krājumu apjoma palielināšanās neliecina, ka pieprasījums bijis lielāks par piedāvājumu, bet drīzāk par pretējo. Attiecībā uz ĶTR valdības apgalvojumu – attiecīgā cenu dinamika ir saistīta ar pārdošanu Savienības tirgū, nevis visā pasaulē. Savienības tirgū līdzīgais ražojums un attiecīgais ražojums konkurē cenu līmenī. Kā jau minēts, cenas sarukumu nevar saistīt ar citiem faktoriem, kas nav cenu konkurence (ņemot vērā samērā stabilās ražošanas izmaksas un Savienības patēriņu). Turklāt ĶTR valdība nav sniegusi papildu informāciju par pasaules cenu dinamiku. Tāpēc apgalvojums tiek atzīts par nepamatotu. Attiecībā uz apgalvojumu par cenu pieaugumu pēc IP – tas, kas noticis pēc IP, nav šīs izmeklēšanas tvērumā. Katrā ziņā nav sniegti pamatoti pierādījumi par faktisku cenu pieaugumu pēc IP. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(318)

Bez tam CCCLA apgalvo, ka, koriģējot cenas attiecībā uz importētāju maksāto muitas nodokli un apstrādi, antidempinga maksājumu, peļņas starpību importētājiem un pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, būtu bijis jāņem vērā 226. apsvērumā minētais vidējās Ķīnas izcelsmes importa cenas sarukums par 8 %. Tad šādi koriģētās cenas būtu bijušas salīdzināmā līmenī ar 7. tabulā norādītajām Savienības pārdošanas cenām un tāpēc tām nebūtu bijusi noteicoša nozīme būtiskajā kaitējumā, ko cietusi Savienības ražošanas nozare.

(319)

Lai analizētu rādītājus, 3. tabulā norādītā ražotāju eksportētāju CIF pārdošanas vērtība salīdzināta ar 7. tabula norādīto Savienības ražotāju EXW cenu. Ar šo metodi var precīzi analizēt tendences. Lai aprēķinātu cenu samazinājuma starpību (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu) un kaitējuma starpību, tiešām tika izmantotas koriģētas cenas, kā jau ir skaidrots 231. apsvērumā. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka pārdošana par zemāku cenu ir tikai viens aplūkojamais rādītājs, bet analīzē jāpievēršas visiem kaitējuma rādītājiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

1.2. Citu faktoru ietekme

1.2.1. Imports no citām valstīm

(320)

Importa apjoms no trešām valstīm, vienības vidējās cenas un tirgus daļa attiecīgajā periodā ir parādīta nākamajā tabulā.

12. tabula

Importa apjoms (tonnas), vienības vidējās cenas (EUR/t)

		2010	2011	2012	IP
Trešās valstis kopā	Apjoms (tonnas)	128 378	182 601	183 446	174 553
	Indekss (2010. g. = 100)	100	142	143	136
	Tirgus daļa	14 – 19 %	22 – 27 %	21 – 26 %	20 – 25 %
Malaizija	Apjoms (tonnas)	37 919	70 847	60 931	60 841
	Vidējā cena par tonnu (EUR)	980	1 029	998	958
	Tirgus daļa	2 – 7 %	7 – 12 %	5 – 10 %	5 – 10 %
Norvēģija	Apjoms (tonnas)	25 204	30 496	33 277	30 781
	Vidējā cena par tonnu (EUR)	1 167	1 044	1 006	944
	Tirgus daļa	0 – 5 %	1 – 6 %	1 – 6 %	1 – 6 %
Turcija	Apjoms (tonnas)	18 430	20 017	23 235	19 233
	Vidējā cena par tonnu (EUR)	1 199	1 231	1 064	1 067
	Tirgus daļa	0 – 5 %	0 – 5 %	0 – 5 %	0 – 5 %
Avots: Eurostat (Comext).

(321)

Attiecīgais ražojums lielākoties tiek importēts ne vien no ĶTR, bet arī Malaizijas, Norvēģijas un Turcijas. Neievērojamos apjomos to importē arī no Meksikas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Taivānas. Kopējai trešo valstu tirgus daļai 2010.–2011. gadā raksturīgs krass pieaugums. Pēc tam IP laikā tirgus daļa saruka.

(322)

Lielākajai daļai importa no trešām valstīm (izņemot nenozīmīgus daudzumus no Taivānas) cenas bija ievērojami augstākas nekā Ķīnas izcelsmes importam. Turklāt kopējās vidējās cenas importam no citām valstīm bija augstākas par Savienības ražošanas nozares cenām vai tuvas tām.

(323)

Malaizija no trešām valstīm ir lielākā importētāja Savienībā (40 %). Tomēr Malaizija importē tikai viena veida stikla elementāršķiedras izstrādājumus, proti, cirstās šķiedras. Malaizijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās. No Malaizijas importēto cirsto šķiedru cenas vidēji bija augstākas nekā no ĶTR: tās bija gandrīz tikpat augstas kā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt Malaizijas cenas nenovērsa Savienības ražotāju cenu pieaugumu 2010.–2011. gadā, kad pret ĶTR tika noteikti pagaidu maksājumi. Ja Malaizijas cenas tik tiešam būtu izraisījušas būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tad Savienības ražotāji nevarētu palielināt cenas tad, kad ĶTR importam tika noteikti pagaidu antidempinga maksājumi. Imports no Malaizijas konkurē ar Savienības ražošanas nozares produkciju, bet visā attiecīgajā periodā ir bijis stabils faktors cenu, ražojuma veida un daudzumu ziņā.

(324)

Norvēģija no trešām valstīm ir otrā lielākā importētāja Savienībā. Norvēģijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palika stabila. Vidējās importa cenas katram ražojuma veidam no Norvēģijas ir augstāka nekā no ĶTR. Norvēģija importē lielākoties grīstes, ko izgatavo viens uzņēmums, kurš pieder pie tās pašas grupas, pie kuras viens Savienības ražotājs. Turklāt visa Norvēģijas produkcijas tiek pārdota ar Savienības ražotāja starpniecību. Tādējādi netiek uzskatīts, ka Norvēģija ir trešā valsts, ar kuru jākonkurē.

(325)

Turcija no trešām valstīm ir trešā lielākā importētāja Savienībā. Turcijas daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palika stabila. Caurmērā importa cenas katram līdzīgā ražojuma veidam arī bija ievērojami augstākas nekā no ĶTR.

(326)

ĶTR valdība arī norāda, ka 2011. gadā pēc ievērojamās importa pieauguma no trešām valstīm, kamēr imports no ĶTR saruka, Savienības krājumi pieauguši.

(327)

Patiešām 2010.–2011. gadā Ķīnas izcelsmes importa apjoms saruka un trešo valstu importa apjoms pieauga. Tomēr Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla un pēc tam sāka ciest zaudējumus, kas notika vienlaikus ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa palielināšanos. Trešo valstu imports pēc 2011. gada saruka, tāpēc tas nevar būt iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare pēc tam cieta zaudējumus. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir pamatoti secināt, ka daļa importa no citām valstīm būtu varējusi negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, tomēr ne tādā mērā, lai izjauktu cēloņsakarību starp ĶTR izcelsmes importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(328)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka pārdošanas par zemāku cenu analīzē (Ķīnas un Savienības ražotāju cenu salīdzinājums) izmantotais ražojumu klāsts nav izmantots attiecībā uz importu no trešām valstīm. ĶTR valdība skaidri lūdz sīkāku informāciju par trešo valstu importa ražojuma klāstu, kura nav pieejama Eurostat statistikā.

(329)

Lai analizētu trešo valstu importu, salīdzinot trešo valstu cenas katram ražojuma veidam ar atbilstošajām Savienības cenām katram ražojuma veidam, Komisija pilnībā ņēma vērā ražojuma klāstu. Ņemot vērā, ka no trim trešām valstīm ir tikai viens ražotājs, konkrētus datus konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust.

(330)

ĶTR valdība apgalvo, ka Komisijas secinājums, ka daļa trešo valstu importa varētu būt ietekmējusi Savienības ražotāju situācija, bet neizjauc cēloņsakarību, nav ne objektīvs, ne pamatots uz rūpīgu analīzi.

(331)

Trīs galvenās trešās valstis, kas eksportēja līdzīgo ražojuma uz Savienību, ir Malaizija, Norvēģija un Turcija. Kā jau minēts, no Malaizijas tika importēts lielākoties viens ražojuma veids cenu līmenī, kas bija salīdzināms ar Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Jau izklāstīto iemeslu dēļ Norvēģijas ražotājs netiek uzskatīts par konkurentu no trešās valsts. Turcijas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā ir saglabājusies stabila, un tās apjoms ir salīdzinoši neliels. Apgalvojums, ka trešo valstu imports izjauc cēloņsakarību, ar šo tiek noraidīts.

(332)

ĶTR valdība arī apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā ietekmi, ko atstājis imports no Taivānas un Meksikas, kura cenas un apjomi ievērojami mainījušies.

(333)

Ņemot vērā, ka importa apjomi no Taivānas un Meksikas ir nelieli, tie nevarēja izjaukt cēloņsakarību.

(334)

Turklāt ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija, analizējot Ķīnas importa krājumu veidošanu, nav ņēmusi vērā to, ka 2010.–2011. gadā imports no trešām valstīm pieaudzis par vairāk nekā 40 %.

(335)

Statistika (sk. 224. apsvērumu) liecina, ka Ķīnas ražojumu uzkrājumu veidošana notikusi 2010. gada otrajā un trešajā ceturksnī (ierobežotā uzglabāšanas laika dēļ patēriņam līdz 2010. gada beigām/2011. gada sākumam). Beidzoties uzkrājumiem un stājoties spēkā pasākumiem pret importu no ĶTR, 2011. gadā reģistrēts trešo valstu importa pieaugums, kas izrādījās izdevīgs trešo valstu ražotājiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

1.2.2. Ražošanas izmaksas

(336)

Vairākas personas norāda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugums skaidrojams galvenokārt ar izejmateriālu, enerģijas, transporta un personāla izmaksu pieaugumu, kas negatīvi ietekmējusi Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Viena persona arī norāda, ka svarīgs izmaksu faktors ir tas, ka pircēji neatdod atpakaļ spoles, bet ietekmi uz izmaksām nepaskaidroja sīkāk. Apgalvojums tika pamatots, citējot Savienības ražotājus, ka tie tiešām saskārušies ar cenu pieaugumu.

(337)

Savienības ražošanas nozares tiešām pieredzēja izejmateriālu, enerģijas, transporta un personāla izmaksu pieaugumu. Tomēr, kā redzams 8. tabulā, no 2010. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares tonnas vidējās ražošanas izmaksas palielinājās tikai par 1 %. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare spēja kompensēt lielāko daļu izmaksu pieauguma, palielinot efektivitāti un ražīgumu. Tādējādi tiek secināts, ka ražošanas izmaksu pieaugums neveicināja kaitējumu un tāpēc nevarēja izjaukt cēloņsakarību.

(338)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoti pauda apgalvojumus, neizvirzot jaunus argumentus.

1.2.3. Patēriņa dinamika

(339)

Kā minēts iepriekš, patēriņš Savienībā no 2010. gada līdz IP palielinājās par 3 %. Ņemot vērā jaunos līdzīgā ražojuma lietojumus, gaidāms, ka patēriņš pieaugs arī turpmāk – to norāda gan Savienības ražošanas nozare, gan daudzi lietotāji. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt tirgus daļu un daļēji to zaudēja, kamēr ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa tirgus daļa kopš 2011. gada palielinājās. Tāpēc Savienības patēriņa izmaiņas nevar izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un ĶTR izcelsmes importu: par dempinga cenām un subsidēto.

1.2.4. Nepietiekama ražošanas jauda un krājumi Savienībā

(340)

ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējumu, ja tāds ir, izraisījusi Savienības ražotāju nepietiekamā ražošanas jauda. ĶTR valdība atsaucās uz vairākiem Savienības ražotāju finanšu pārskatiem. 3B Fibreglass finanšu pārskatā par 2010. gadu norādīts, ka “mūsu ierobežotās ražošanas jaudas dēļ tiem nebija iespējams iegūt papildu tirgus daļu” un “bijām spiesti apmierināt pircēju pieprasījuma pieaugumu ar ierobežotajiem krājumiem”“. 3B Fibreglass finanšu pārskatā par 2011. gadu norādīts, ka”2011. gada sākumā tika apstiprinātas pazīmes, ka ekonomika 2010. gadā sākusi atlabt, taču uzņēmuma darbības rādītāji pirmajā trimestrī bija sliktāki, nekā tika gaidīts, tāpēc mums nebija iespējams pilnībā izmantot aktivitātes palielināšanos un lika 2011. gadā uzņemties mazākas līgumsaistības.“Lanxess finanšu pārskatā par 2011. gadu norādīts, ka 2011. gadā stikla šķiedra uzņēmumā Lanxess tika ražota ar maksimālo jaudu” un “plānots, ka 2012. gada otrajā ceturksnī uz gandrīz 10 nedēļām tiks slēgta 1. krāsns, tādējādi gadā tiks saražots par 14 % mazāk produkcijas nekā 2012. gadā”.

(341)

Krājumu apjoms 2010. gadā tiešām bija mazs – sk. 10. tabulu. To bija izraisījusi ražošanas apjoma samazināšanās 2009. gadā, kad tika demontētas vai uz laiku slēgtas vairākas ražošanas līnijas vai samazināta to jauda, ņemot vērā cenu krišanos un tirgus daļas zaudēšanu, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR (42). Tomēr Savienības ražošanas nozare 2011. gadā jau bija palielinājusi savu krājumu apjomus par vairāk nekā 150 % un kopš tā laika turpināja tos palielināt. Nav piemēroti atsaukties uz ierobežotiem datiem tikai 2010. gada pārskatā, tā vietā vajadzētu izsecināt visam attiecīgajam periodam raksturīgo tendenci.

(342)

Turklāt daži minētie rādītāji attiecas uz ražošanas apjoma samazināšanos, ko izraisīja krāšņu remonts/rekonstrukcija. Kā skaidrots 241. apsvērumā, sektorā ir raksturīgs šāds remonts/rekonstrukcija un, ņemot vērā remontu/rekonstrukciju, ir ierasti veidot krājumus, lai varētu turpināt piegādes svarīgākajiem pircējiem.

(343)

Turklāt Savienības ražošanas nozare varētu investēt jaudas palielināšanā, ja būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei gūt peļņu, kas pamatotu jaudas palielināšanu un ļautu to izdarīt.

(344)

Savienības ražošanas jauda un krājumi netiek atzīti par nepietiekamiem, tāpēc tie nevarēja veicināt kaitējumu un tādējādi izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.2.5. Ekonomikas krīzes ietekme

(345)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījusi ekonomikas krīze, kura izraisījusi strauju pieprasījuma kritumu lietotājās nozarēs (piemēram, autobūvē un vēja enerģijas tirgū).

(346)

ĶTR valdība citēja vairākus Savienības ražotājus, piemēram, European Owens Corning Fibreglass SPRL (“EOCF”) finanšu pārskatu par 2010. gadu, kurā teikts, ka “sarukums daļēji skaidrojams ar lielu darbības atkarību no vēja enerģijas tirgus, kurš turpināja sarukt, jo tā dalībniekiem bija grūtības finansēt jaunus projektus”, Lanxess finanšu pārskatu par 2011. gadu, kur teikts, ka “pēc antidempinga pasākumu ieviešanas pret Ķīnas izcelsmes importu LANXESS spēja palielināt pārdošanas cenas. Tomēr 2011. gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2010. gadu ekonomikas lejupejošās tendences dēļ vērojams sarukums par 16 %”, un EOCF finanšu pārskatu par 2012. gadu, kurā minēts, ka apgrozījums 2012. gadā “lielākoties bijis atkarīgs no ekonomikas krīzes turpināšanās, kas neļāva darboties ar pilnu jaudu”.

(347)

Tik tiešām 2010.–2011. gadā Savienībā novērojams par 3 % mazāks stikla elementāršķiedras patēriņš. Tomēr līdz IP beigām Savienības patēriņš atkal palielinājās par 6 procentu punktiem.

(348)

Norāde uz to, ka vienam no uzņēmumiem 2011. gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2010. gadu bija jāsamazina cenas par 16 %, sniedz tikai daļēju ieskatu par situāciju 2011. gadā. Izmeklēšana tika atklāts, ka visa 2011. gada laikā (salīdzinājuma ar 2010. gadu) vienības cena pieaugusi par 8 %.

(349)

Turklāt, lai gan Savienības ražošanas nozare 2010. un 2011. gadā vēl bija rentabla, pēc tām tā sāka ciest zaudējumus, kas notika, palielinoties ĶTR izcelsmes importam par dempinga cenām un subsidētajam importam, kura cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(350)

Varētu uzskatīt, ka ekonomikas lejupslīde 2010.–2011. gadā veicinājusi Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr ekonomikas lejupslīde neizskaidro Savienības ražošanas nozares situāciju, kad tā 2012. gadā un IP laikā cieta zaudējumus. Lielākie zaudējumi radās pēc ekonomikas lejupslīdes laikā, kad patēriņš atkal palielinājās.

(351)

Svarīgi norādīt, ka Owens Corning 2011. gada citāts ņemts no EOCF, proti, Owens Corning tirdzniecības daļas, kam visa darījumdarbība ir Eiropā un Tuvajos Austrumos. Papildus līdzīgajam ražojumam EOCF šajā periodā pārdeva arī neaustus izstrādājumus, audumus, jumta segumus (jumstiņus) un izolācijas materiālus, uz kuriem procedūra neattiecas. Tāpēc citāts konkrēti neattiecas ne uz līdzīgo ražojumu, ne Savienības tirgu.

(352)

Owens Corning 2012. gada citāts konkrēti attiecas uz vienas EOCF ražotnes darījumdarbību audumu jomā. Ņemot vērā, ka audumi nav līdzīgais ražojums, šis citāts nav būtisks.

(353)

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ekonomikas lejupslīde varētu būt nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības ražošanas nozari, bet ne tādā mērā, ka tas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.2.6. ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa konkurētspēja

(354)

Dažas personas apgalvo, ka kaitējuma cēlonis esot Savienības ražošanas nozares tehnoloģija, kas esot novecojusi salīdzinājumā ar Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantoto moderno tehnoloģiju, nevis ar attiecīgo ražojumu saistītais dempings vai subsidēšana.

(355)

Tomēr izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozarē tiek izmantoti arī moderni ražošanas procesi. Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozares tehnoloģiskais stāvoklis varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.2.7. Pašizraisīts kaitējums

(356)

Vairākas personas apgalvo, ka kaitējums varētu būt pašizraisīts, jo i) cenas, ko Savienības ražotāji piedāvāja 2014. gadā, bijušas zemākas nekā cenas, ko šīm personām piedāvāja Ķīnas ražotāji eksportētāji, ii) investīcijas, ko pēdējos gados veikuši pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji, esot pretrunā kaitējumam, jo lielas investīcijas grūti veikt tad, ja nozare cieš no kaitējuma, un nav ļāvušas Savienības ražošanas nozarei iegūt lielāku tirgus daļu, iii) pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji varētu būt veikuši investīcijas pārstrukturēšanā un papildu jaudas uzstādīšanā, kas izmantota “nepareizu” stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanā, piemēram, lai ražotu izstrādājumus, pēc kuriem nav īpaši liela pieprasījuma, nevis, piemēram, cirstās šķiedras, pēc kurām, kā tiek apgalvots, pieprasījums esot ievērojams un faktiski Savienībā to piegāde varētu būt nepietiekama.

(357)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu par zemākām cenām, ko piedāvājuši Savienības ražotāji, būtu jānorāda, ka apgalvojums attiecas uz laiku pēc IP un 2014. gada cenu līmeņus nevar ņemt vērā. Turklāt, ņemot vērā, ka krāsnis darbojas 24 stundas diennaktī un ka ir ļoti dārgi ražošanu palēnināt, Savienības ražošanas nozare mēģina saglabāt tirgus daļu, pārdodot ražojumu par zemāku cenu un tādējādi vēl aizvien sedzot daļu no savām fiksētajām izmaksām.

(358)

Attiecībā uz investīcijām, ko Savienības ražošanas nozare veikusi pēdējos gados, būtu jāatgādina, ka šajā kapitālietilpīgajā nozarē ik pēc 7–10 gadiem nepieciešama katlu rekonstrukcija, un viena katla rekonstrukcijas izmaksas var sasniegt 8–13 miljonus euro (konfidencialitātes apsvērumu dēļ norādīts cenu diapazons). Liela daļa citu, lielākā mērā strukturālu, lielo investīciju ir saistīta ar sakausējumu patēriņu no ieliktņiem un tādējādi arī ieliktņu rekonstrukciju. Tāpēc šādi ieguldījumi ir ražošanas nozarei raksturīgi un nepieciešami, lai saglabātu esošo jaudu. Lai paliktu tirgū un apmierinātu pircēju vajadzības, nepieciešamas arī investīcijas pētniecībā un izstrādē.

(359)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu par “nepareizām” investīcijām izstrādājumos, kas nav cirstā šķiedra, būtu jānorāda, ka i) Savienības ražošanas nozare tika pārstrukturēta, lai varētu piedāvāt daudzveidīgus izstrādājumus. Netika sniegti pierādījumi, ka šāda pārstrukturēšana nebūtu bijusi ekonomiski dzīvotspējīga, ii) cirsto šķiedru ražošana, kas pēdējos gados tika pārtraukta pārstrukturēšanas dēļ, tika pārvietota uz citu ražotni, kas tika pārveidota.

(360)

ĶTR valdība apgalvo, ka Savienības ražotāji veido trešo valstu importa uzkrājumus, un citē viena Savienības ražotāja 2011. gada finanšu pārskatu, kurā teikts: “Preču uzkrājumi (21,4 milj. euro 2011. gada 31. decembrī) pieaug globālā palēninājuma dēļ, kas gada otrajā pusē raksturīgs mūsu darījumdarbības jomai, līdz 75 % krājumu ir [mūsu] grupas ārpus Eiropas esošo uzņēmumu gatavie izstrādājumi, pārējie ir lielākoties materiāli un izstrādājumi, kas nepieciešami ar audumiem saistītajai darbībai.”

(361)

Šā Savienības ražotāja ziņoto krājumu apjomu pieaugumu 2011. gadā izskaidro tas, ka tika veidoti krājumi, lai apgādātu vienu no tā ražotnēm ārpus ES, kur 2012. gadā notika krāsns rekonstrukcija. Ja ražotnei ārpus ES šādi izstrādājumi tiktu ražoti Savienībā, imports no citām ražotnēm ārpus ES netiktu veikts.

(362)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība lūdz precizēt, vai imports ir no ĶTR vai citurienes un cik lieli ir tā apjomi. Tomēr attiecīgajā periodā izlasē iekļautie Savienības ražotāji no ĶTR attiecīgo ražojumu neiepirka.

(363)

Bez tam ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējums varētu būt pašizraisīts, jo Savienības ražotājs 3B Fibreglass 2011. gadā, kad ražošana nebija pietiekama, bija nolēmis atjaunot uzņēmumam BASF paredzētos krājumus. Tā citē 3B Fibreglass finanšu pārskatu par 2011. gadu: “lai atjaunotu BASF paredzētos krājumus un veiktu 2. krāsns remontu”.

(364)

Tomēr nodrošināties ar krājumiem, lai izpildītu līgumsaistības ar svarīgākajiem klientiem, ir parasta darījumdarbības prakse. Turklāt citātā minēts arī plānots krāsns remonts, kura dēļ nepieciešams nodrošināties ar krājumiem, lai remonta laikā varētu apgādāt pircējus (un izpildīt 3B piegādes līgumsaistības pret pircējiem).

(365)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek noraidīts apgalvojums par pašizraisītu kaitējumu, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.2.8. Savienības ražotāju veiktā pārdošana eksportam un pārcelšanās tuvāk tirgiem

(366)

ĶTR valdība apgalvo, ka kaitējumu, ja tāds ir, izraisījis lēmums pārcelties tuvāk lietotājām nozarēm. Tā piebilst, ka tas notiek ne tikai ES līmenī, bet arī pasaules mērogā. ĶTR valdība norāda, ka Savienības ražotājs P+D izvērsis darbību Krievijā un Indijā, Savienības ražotājs 3B Tunisijā, Savienības ražotājs PPG Ķīnas Tautas Republikā un Savienības ražotājs Ahlstrom 2011. gada sākumā pārcēlis ražošanu no Eiropas uz ĶTR, lai labāk apkalpotu augošos vēja enerģijas tirgus Āzijā un jo īpaši ĶTR.

(367)

Ņemot vērā to, ka daudzi stikla elementāršķiedras ražotāji ir daudznacionāli uzņēmumi, nav pārsteigums, ka tad, ja pastāv darījumdarbības iespējas, šie uzņēmumi arī investē ārpus Savienības. Investīcijas papildu jaudā ārpus Savienības tiek veiktas, lai apmierinātu jaunietekmes tirgu vajadzības un ja ir izredzes gūt peļņu. Ražotņu izveide šajos reģionos tik tiešām atbilst vēlmei atrasties tuvu pircējiem. Tomēr darījumdarbības lēmums par to, vai izveidot ražotni ārpus Savienības, nekādā ziņā nav saistīts ar faktu, ka Savienības ražotājiem nodarīts kaitējums.

(368)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība atkārtoti apgalvo, ka ārvalstu lielo investīciju dēļ ražošana, darbavietas un pārdošana eksportam pārvietoti prom no Savienības un tas izraisījis kaitējumu.

(369)

Apgalvojums nav pamatots. Stikla elementāršķiedras ražotāji darbojas pēc reģionāla tuvuma modeļa, kur klientus apgādā attiecīgā reģiona ražotnes. Rādītāji, kas attiecas uz jaudu un nodarbinātību, neliecina, ka varētu būt veiktas lielas investīcijas, kuras varētu būt pasliktinājušas darbību Savienībā.

(370)

ĶTR valdība arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu sarukumam bijusi nopietna negatīva ietekme, ko Komisija neesot analizējusi.

(371)

Šajās izmeklēšanās tika noskaidrots, ka no 2010. gada līdz IP beigām Savienības ražošanas nozares veiktās pārdošanas eksportam īpatsvars (saistītiem un nesaistītiem pircējiem) bija 11–13 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma (saistītiem un nesaistītiem pircējiem). Līdzīgi sākotnējā antidempinga izmeklēšanā tika konstatēts, ka no 2006. gada līdz 2009. gada septembrim šis īpatsvars svārstījās 10–14 % apmērā. Ņemot vērā to, ka eksporta apjomu svārstības nav ievērojamas un atbilst iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā konstatētajiem eksporta apjomiem, eksporta pārdošanas dinamikai nebija negatīvas ietekmes, kā tiek apgalvots.

(372)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Savienības ražotāju veiktā pārdošana eksportam un pārcelšanās nav veicinājusi kaitējumu un tāpēc nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.2.9. EUR/USD maiņas kurss

(373)

ĶTR valdība apgalvo, ka piegādes no Ķīnas ietver riskus, kas saistīti ar sarežģītāku loģistiku un valūtas maiņas kursa svārstībām, tāpēc pircēji nevēlas pārāk pakļauties šādiem riskiem. Viens lietotājs norāda, ka Ķīnas stikla elementāršķiedras izstrādājumu cenas ir lielā mērā atkarīgas no EUR un USD maiņas kursa. Ņemot vērā to, ka USD kopš 2000. gada pakāpeniski ir kļuvis vājāks nekā EUR, tiek apgalvots, kas varētu būt izjaucis cēloņsakarību.

(374)

Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju 2000. gada sākumā EUR tiešām bija vājāks nekā USD. Tomēr būtu jānorāda, ka EUR/USD maiņas kurss bijis diezgan stabils visā aplūkojamā periodā. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā tomēr ievērojami saruka, proti, no 3 % līdz -4 %. Pat ja tiktu atzīts, ka EUR/USD maiņas kurss ir veicinājis kaitējumu, tas nekādā veidā nevar mazināt kaitējumu, ko laikposmā no 2011. gada līdz IP beigām izraisījis imports par zemām dempinga cenām no ĶTR Savienības tirgū.

(375)

Tāpēc EUR/USD maiņas kurss nav veicinājis kaitējumu un nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

1.3. Secinājums par cēloņsakarību

(376)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, tiek secināts, ka ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms un tirgus daļa ir palielinājušies. Spiediens, ko radīja importa par dempinga cenām un subsidētā importa pieaugums Savienības tirgū, neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstoši parastiem tirgus apstākļiem un fiksētajam izmaksu pieaugumam. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas izlasē iekļautie Savienības ražotāji nespēja saglabāt tirgus daļu. Šis cenu pazemināšana notika uz rentabilitātes rēķina un izraisīja ilgtnespējīgu situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(377)

Iepriekš izklāstītajā analīzē ir pienācīgi izšķirta un nodalīta visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no importa par dempinga cenām ietekmes, kas izraisīja kaitējumu. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām un subsidēts imports no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei antidempinga pamatregulas 3. panta 6. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(378)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 7. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 6. punktu ir novērtēti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un subsidēts imports. Nav konstatēts, ka kāds no minētajiem faktoriem, kas analizēti gan atsevišķi, gan kumulatīvi, varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un subsidētu importu un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(379)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶTR valdība apgalvo, ka Komisija tikai noraidījusi ieinteresēto personu argumentus, nevis pārbaudījusi visus zināmos faktorus, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un nav imports par dempinga cenām.

(380)

Komisija ir aplūkojusi šādu citu faktoru ietekmi: imports no citām valstīm, ražošanas izmaksas, patēriņa dinamika, ražošanas jauda un krājumi, ekonomikas krīze, ĶTR importa konkurētspēja, pašizraisīts kaitējums, Savienības ražotāju veiktā pārdošana eksportam un pārcelšanās, EUR/USD maiņas kurss. Izmeklēšanā netika atklāti citi faktori, kas varētu izjaukt cēloņsakarību.

F. SAVIENĪBAS INTERESES

(381)

Lai gan ir secināts, ka notiek subsidēšana, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai ir kādi nepārvarami iemesli, kuru dēļ jāsecina, ka šajā konkrētajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(382)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 31. panta 2. punktu. Komisija izsūtīja aptaujas anketas pieciem neatkarīgiem importētājiem un 34 lietotājiem. Divi importētāji un 13 lietotāji noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem. Bez tam vairāki lietotāji un lietotāju apvienības izmeklēšanas laikā iesniedza vēstules, kurās iebilst pret jebkādiem iespējamiem pasākumiem šajā lietā. Arī ĶTR valdība un CCCLA nāca klajā ar iebildumiem pret jebkādiem iespējamiem pasākumiem šajā lietā.

(383)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Starpposma pārskatīšana attiecas tikai uz kaitējumu, tāpēc paliek spēkā konstatējumi par Savienības interesēm. Tālākā analīze tāpēc attiecas uz antisubsidēšanas izmeklēšanu.

1. Savienības ražošanas nozares intereses

(384)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi nav samazinājuši importu par dempinga cenām no ĶTR un nav uzlabojuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā jau minēts, pēc cenu sarukuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR, Savienības ražošanas nozare joprojām cieta no būtiska kaitējuma. Ja pasākumi netiktu noteikti, iespējams, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinātu pasliktināties. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju stāvokli jo īpaši raksturoja rentabilitātes samazināšanās no +3 % 2010. gadā līdz -4 % IP beigās. Turpmākā izlasē iekļauto Savienības ražotāju rādītāju pasliktināšanās galu galā izraisīja ražošanas līniju skaita samazināšanu un ražotņu papildu slēgšanu, kas apdraud nodarbinātību un investīcijas Savienībā.

(385)

Pasākumu noteikšana atjaunotu tirgū taisnīgu konkurenci. Savienības ražošanas nozares rentabilitātes lejupejošo tendenci ir izraisījusi apgrūtinātā konkurence ar subsidēto lēto ĶTR izcelsmes importu. Gaidāms, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšana tāpēc apturētu cenu nospiešanu un tirgus daļas zaudēšanu un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena sāktu atlabt, rezultātā uzlabojoties Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, kura tuvotos līmenim, kas šajā kapitālietilpīgajā nozarē atzīts par nepieciešamu.

(386)

Pasākumiem vajadzētu dot Savienības ražošanas nozarei iespēju atlabt no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas izraisījis kaitējumu.

(387)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(388)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena nozares apvienība apgalvo, ka pastiprināti pasākumi neatvieglotu Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo sākotnējiem pasākumiem, kas tika noteikti 2011. gadā, acīmredzami nav bijis nekādas ietekmes.

(389)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam un atsaucas uz iepriekšējiem apsvērumiem, kur secināts, ka tad, ja pasākumi netiktu pastiprināti, iespējams, turpinātos Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa negatīvā tendence.

2. Importētāju intereses

(390)

Kā jau norādīts, attiecībā uz nesaistītiem importētājiem atlase netika veikta un šajā izmeklēšanā pilnībā sadarbojās divi nesaistīti importētāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Darbības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu, nosaka tikai nelielu daļa no abu importētāju kopējā apgrozījuma (mazāk nekā 0,5 %). Abi uzņēmumi iebilst pret antidempinga pasākumu potenciālu pastiprināšanu, jo uzskata, ka tās dēļ attiecīgā ražojuma imports no ĶTR varētu tikt izbeigts.

(391)

Abu importētāju deklarētais imports kopā veido ievērojami daļu no visa ĶTR izcelsmes importa IP laikā, tādējādi tas tiek atzīts par importētājiem Savienībā reprezentatīvu. Neviens cits importētājs nesadarbojās un nesniedza ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne pamatotas piezīmes. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma nelielo daļu importētāju kopējā darbībā, pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Savienības importētāju interesēm kopumā.

3. Lietotāju intereses

(392)

Līdzīgajam ražojumam ir daudzi lietojumi, piemēram, autobūvē, vēja enerģijas turbīnām, kuģniecībā, transportā, aviācijā un infrastruktūrā. Sadarboties piekrita daudzi, dažādi lietotāji, kas tika sagrupēti atbilstoši darbības sektoram: savienojumu ražotāji, kompozītmateriālu ražotāji, multiaksiālu audumu audēji un vēja turbīnu ražotāji. Tas ļāva Komisijai novērtēt pastiprinātu pasākumi ietekmi uz dažādu veidu lietotājiem.

(393)

No attiecīgā ražojuma apjoma, ko IP laikā bija nopirkuši lietotāji, kas sadarbojās, aptuveni 13 % bija no ĶTR. Tādējādi līdzīgais ražojums lielākoties tika pirkts no citiem avotiem, piemēram, no trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares. Tikai nedaudzi lietotāji attiecīgo ražojumu pirka tikai no ĶTR.

(394)

Līdzīgo ražojumu lieto ļoti dažādas lejupējās nozares, kuru lielums arī ir atšķirīgs, sākot no globāliem uzņēmumiem un beidzot ar MVU. Informācija, kas iesniegta izmeklēšanas laikā, bez tam liecina, ka Savienības lietotāju nozares nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku, proti, ap 100 000, kaut arī visaptveroši un pamatoti dati nav iesniegti.

3.1. Pasākumu iespējamā ietekme uz lietotāju rentabilitāti

(395)

Kopumā, spriežot pēc atbildēm uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka stikla elementāršķiedras lietotājas nozares ir salīdzinoši labā formā. Lielāka daļa lietotāju, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā, pārdodot savu produkciju, kuras ražošanā lietots attiecīgais ražojums, tik tiešām strādājuši ar peļņu. Tikai pāris lietotāju snieguši ziņas, ka šī darbība IP laikā nesusi tiem zaudējumus, bet pārējie bija guvuši peļņu 2–22 %. Tādēļ pat situācijā, kad tika piemēroti spēkā esošie pasākumi, lietotājas nozares joprojām spēja gūt peļņu.

(396)

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, ietekme uz lietotājiem tika analizēta katrā lietotāju grupā.

(397)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka atkarībā no dažādo lietotāju nozaru īpatnībām spēja novirzīt cenas pieaugumu uz saviem pircējiem ir atšķirīga un tādējādi maksājuma palielināšanas ietekme uz peļņas starpību katrai lietotājai nozarei būs citāda.

(398)

Rezumējot, ja tiktu noteikti kombinēti pasākumi, tad lietotāju peļņa lielākajai daļai lietotāju nozaru varētu samazināties mazāk nekā par vienu procentu punktu, izņemot multiaksiālo audumu ražošanas nozari. Minētajā nozarē attiecīgā ražojuma daļa ražošanas izmaksās ir lielāka nekā pārējām lietotājām nozarēm. Tādējādi šie konkrētie lietotāji tiks ietekmēti lielākā mērā nekā pārējie novērtētie lietotāji.

(399)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, ir ļoti iespējams, ka lietotāji savienojumu, kompozītmateriālu un vēja turbīnu ražošanas nozarēs var absorbēt daļu no izmaksu pieauguma. Turklāt tie varētu būt spējīgi novirzīt daļu no izmaksu pieauguma saviem pircējiem. Šajā sakarā viens no lielākajiem lietotājiem, kas ražo vēja turbīnas, norāda, ka tas neiebilst pret izmeklēšanas secinājumiem un ka tas absorbēs maksājumus.

(400)

Kā apgalvo vairāki lietotāji, tas, ka ietekme uz rentabilitāti ir neliela, nozīmē arī to, ka nodarbinātību lietotājās nozarēs neapdraud ierosinātais maksājumu pieaugums līdz zināmam līmenim.

(401)

Katrā ziņā negatīvu ietekmi vienmēr mazinātu tas, ka lietotājiem joprojām būtu pieejams imports no trešām valstīm. Pasākumu noteikšana neliedz lietotājiem izvēlēties dažādus piegādātājus.

(402)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas daži lietotāji apgalvo, ka lietotāju argumenti noraidīti, balstoties tikai uz kvalitatīviem paziņojumiem. Tie arī apgalvo, ka peļņas starpība ir daudz lielāka par 398. apsvērumā minēto vienu procentu punktu, jo īpaši ja to aplūko attiecībā uz atsevišķu ražojumu.

(403)

Šie apgalvojumi tiek noraidīti šādu iemeslu dēļ. Pamatojoties uz lietotāju sniegtajiem datiem, Komisija veica detalizētus aprēķinus, lai novērtētu pasākumu pastiprināšanas kvantitatīvo ietekmi uz lietotāju rentabilitāti. Nozares, kas lieto attiecīgo ražojumu, ir neviendabīgas un ļoti atšķirīgas pēc lieluma (sākot no MVU un beidzot ar multinacionāliem uzņēmumiem), pēc atkarības no attiecīgā ražojuma un to galaražojuma lietojumiem un pēc klientu loka (mazi un lieli uzņēmumi, pārdošana Savienība iepretim pārdošanai eksportam). Kā jau skaidrots 398. apsvērumā, Komisija atzīst, ka daži lietotāju segmenti tiks skarti lielākā mērā nekā citi. Balstoties uz datiem, ko snieguši lietotāji, kuri sadarbojās, no attiecīgā ražojuma apjoma no ĶTR bija tika nopirkta samērā neliela daļa (mazāk nekā 13 %, sk. 393. apsvērumu). Turklāt attiecīgā ražojuma apjomā ĶTR daļa kopējās ražošanas izmaksās caurmērā arī bija neliela, t. i., mazāka par 4 %. Tomēr tā ir ievērojami lielāka multiaksiālo audumu ražotājam, kas tika pārbaudīts. Pasākumu pastiprināšanas ietekme aprēķināta, pieņemot, ka no ĶTR tiks pirkts līdzīgs apjoms stikla šķiedras kā IP laikā un ka Ķīnas izcelsmes importa cenas būs atkarīgas no maksājumam aptuveni 30 % apmērā, pat ja lielākajai daļai Ķīnas ražotāju eksportētāju tiktu piemērotas zemākas nodokļu likmes. Ja balstās uz šādiem pieņēmumiem, tad aprēķini liecina, ka caurmērā visiem lietotājiem, kas sadarbojās, attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma cenas pieauguma ietekme uz rentabilitāti, ir mazāka par iepriekš minēto vienu procentu punktu.

3.2. Savstarpējās aizstājamības trūkums

(404)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka daudzus stikla elementāršķiedras izstrādājumus, kas vajadzīgi lietotājai nozarei, nevar iegādāties gatavā veidā. Tā vietā piegādātājiem būtu jāveic ilgstošs un sarežģīts kvalifikācijas process, kas var prasīt 6–12 mēnešus, bez garantijas, ka tas būs sekmīgs. Tāpēc mainīt piegādātāju, lai izvairītos no maksājumiem, būtu dārgi, īstermiņā neiespējami un tehnoloģiskā ziņā riskanti.

(405)

Šajā sakarā tiek atzīts, ka konkrētos lietojumos attiecīgā ražojuma īpašības tiešām var izraisīt ilgstošu kvalifikācijas procesu, kas ietver testēšanu. Tomēr, ņemot vērā arī no vairākiem lietotājiem saņemtās piezīmes, pašlaik lielākoties ir pieejami vairāki avoti. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka lietotājiem par atkāpšanās iespēju parasti kalpo vairākas piegādes iespējas un bieži tie ir kvalificējuši vairāku piegādātāju izstrādājumus, lai nebūt atkarīgi no viena piegādātāja. Būtu arī jāatgādina, ka pasākumi nav paredzēti tam, lai atsevišķiem piegādātājiem liegtu piekļuvi Savienības tirgum, jo ikviens ierosinātais pasākums ir domāts tikai tam, lai atjaunotu taisnīgu tirdzniecību un labotu izkropļojumus tirgū.

(406)

Tāpēc maz iespējams, ka pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgo ražojumu varētu uz laiku izraisīt izejmateriālu piegādes pārtraukšanu lietotājai nozarei.

3.3. Nespēja nodot tālāk izmaksu/cenu pieaugumu un lielāka konkurence ar ārpussavienības lejupējo nozaru izstrādājumiem

(407)

Vairāki lietotāji apgalvo, ka intensīvi konkurē ar ārpussavienības ražotājiem un tādējādi nespētu nodot tālāk attiecīgā ražojuma cenas pieaugumu pircējiem, jo tad saruktu pārdošanas apjomi. Ņemot vērā to lietotāju uzņēmumu dažādību, dažādiem uzņēmumiem spēja nodot tālāk potenciālo izmaksu pieaugumu klientiem būs atšķirīga. Tomēr, balstoties uz datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, lietotājiem, kuri nespēs nodot tālāk lielāko daļu izmaksu pieauguma, apgrozījums un rentabilitāte lielākoties tiks skarti tikai nelielā mērā.

(408)

Daži lietotāji pauž bažas par to, ka antisubsidēšanas maksājumu noteikšana varētu radīt neizdevīgus konkurences apstākļus ārpussavienības piegādātājiem, kuriem ir piekļuve attiecīgajam ražojumam bez pasākumiem. Lietotāji apgalvo, ka konkurē ar importu no ĶTR lejupējos tirgos. Kombinētu pasākumu noteikšanas varētu vēl vairāk saasināt konkurences situāciju. Ņemot vērā šos apstākļus, tiek apgalvots, ka izejmateriālu cenu pieaugumu nebūs iespējams nodot tālāk pircējiem. Tiek arī apgalvots, ka tas izraisītu ražošanas pārcelšanu ārpus Savienības, kas radītu ievērojamus nodarbinātības zaudējumus.

(409)

Būtu jānorāda, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšanas izraisīta lielāka konkurence nevar būt iemesls, lai pasākumus nenoteiktu, ja tie būtu vajadzīgi. Šīs izmeklēšanas attiecas uz konkrētu ražojumu. Ikvienai lietotājai nozarei ir tiesības pilnībā izmantot Savienības tirdzniecības tiesības un pieprasīt antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz tās ražojumiem. Turklāt lēmumi par uzņēmumu atrašanās vietu ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem. Maz iespējams, ka lēmums par pārvietošanu atkarīgs tikai no maksājumiem par vienu izejmateriālu.

(410)

Vairākas personas apgalvo, ka Savienības ražotāji ir globāli ārvalstu uzņēmumi un ka lielākā daļa kompozītmateriālu uzņēmumu ir mazi vai vidēji vietēji uzņēmumi. Šie MVU apgalvo, ka maksājumu palielināšanas dēļ tiks zaudētas darbavietas. Arī CCCLA apgalvo, ka maksājumu palielināšanas dēļ lietotāji pārcelšoties un tas izraisīšot darbavietu zaudēšanu. Turklāt viens lietotājs arī apgalvo, ka lietotāju pārcelšanās dēļ samazināšoties arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi.

(411)

Arī Komisija ņem vērā visas darbavietas Savienībā neatkarīgi no tā, kam pieder vai cik liels ir uzņēmums. Šajā sakarībā Komisija atsaucas uz 400.un 403. apsvērumu. Bez tam Komisija uzskata, ka apgalvojumi par Savienības ražošanas nozares pārcelšanos, potenciālu darbavietu zaudēšanu un pārdošanas apjomu samazināšanos ir spekulatīvi un nepamatoti.

(412)

Vairākas persona norāda, ka Savienībā pašlaik tiek ražoti globālajam tirgum paredzēti izstrādājumi, kas konkurē ar trešo valstu izstrādājumiem. Viens lietotājs apgalvo, ka tas var importēt attiecīgo ražojumu saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, nemaksājot antidempinga maksājumus, ja gatavo ražojumu, ko tas ražo, pēc tam eksportē ārpus Savienības. Tomēr rezultātā šis lietotājs var piedāvāt ārpussavienības pircējiem konkurētspējīgākas cenas nekā Savienības pircējiem.

(413)

Lietotāji var izmantot attiecīgā ražojuma importu saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, nemaksājot antidempinga maksājumus, kamēr gatavo ražojumu, ko tie ražo, pēc tam eksportē ārpus Savienības. Tomēr tas nemaina Komisijas secinājumus, ko tā izdarījusi šajā izmeklēšanā.

3.4. Nepietiekama piegāde

(414)

Viens lietotājs apgalvo, ka Savienības ražošanas nozare nespēj pilnībā apmierināt Savienības pieprasījumu jo īpaši pēc atsevišķiem lieliem pielāgotu stikla elementāršķiedras izstrādājumu pasūtījumiem. Šis lietotājs arī apgalvo, ka ierobežotās Savienības ražošanas jaudas dēļ, ļoti iespējams, neviens Savienības ražotājs nevēlēsies atvēlēt lielu daļu savas jaudas, lai apgādātu vienu pircēju. Cits lietotājs norāda, ka cirstās šķiedras netiek piegādātas pārmērīgos daudzumos un ka ĶTR izslēgšana no Savienības tirgus, jo īpaši ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu, izraisītu ievērojamas piegādes problēmas Savienības tirgū. ĶTR valdība citē Savienības ražotāju 3B, ka kopš 2002. gada nozarē nav uzstādīta jauna kausēšanas jauda un ka tirgus vajadzību apmierināšanai it sevišķi Eiropā nepieciešama papildu ražošanas jauda 200 000 tonnu apmērā.

(415)

Šajā sakarā pirmām kārtām būtu jāatgādina, ka antisubsidēšanas pasākumu mērķis ir labot netaisnīgas tirdzniecības prakses ietekmi, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ES tirgū atjaunot efektīvas konkurences situāciju, nevis apturēt importu. Ierosināto pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuru cenas nerada kaitējumu, tāpēc tie neliegs pārdot Savienības tirgū importētas cirstās šķiedras, kā arī citus stikla elementāršķiedras izstrādājumus no ĶTR.

(416)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares spēju novērst potenciālas nepietiekamas cirsto šķiedru piegādes – pašreizējas Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums ļauj Savienības ražošanas ražot zināmus papildu apjomus.

(417)

Cirstās šķiedras, tāpat ikvienu citu attiecīgā ražojuma veidu, Savienībā var arī importēt no tādām trešām valstīm kā Malaizija.

(418)

Turklāt Ķīnas stikla elementāršķiedras ražotāji atver ražotnes tuvāk Savienībai (Ēģiptē un Bahreinā), kas ir bāze Savienības tirgus apgādāšanai.

(419)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, var secināt, ka ar potenciālu nepietiekamu piegādi saistītos jautājumus varētu risināt ar Savienības ražošanas nozares jaudas pilnīgāku izmantojumu, ar importu no citām izcelsmes valstīm, kā arī ar importa turpināšanu no ĶTR par cenām, kas nerada kaitējumu.

(420)

Pamatojoties uz iepriekšējām sadaļām, tiek secināts, ka kombinētu pasākumu kopējā ietekme uz Savienības lejupējām nozarēm nebūs ievērojama un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(421)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena nozares apvienība norāda, ka ir grūti saprast to, ka Eiropas Savienības ražotājiem ir neizmantota jauda, jo, palielinoties cenai, Savienības tirgū trūkst stikla šķiedras. Vairākas personas atkārto apgalvojumus, ka papildu pasākumi izraisīs to, ka Savienības ražotāju piegādes būs nepietiekamas.

(422)

Izmeklēšanā netika atklāts, ka attiecīgajā periodā piegādes būtu bijušas nepietiekamas. Attiecībā uz potenciālām nepietiekamām piegādēm – Komisija uzskata, ka maksājumu palielināšana neapturēs importu Savienībā no ĶTR un no trešām valstīm, kā jau tas izklāstīts.

4. Secinājums par Savienības interesēm

(423)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, tiek gaidīts, ka kombinētu pasākumu noteikšana nodrošinās Savienības ražošanas nozarei iespēju uzlabot situāciju, palielinot pārdošanas cenas un tirgus daļu. Lai gan daži lietotāji varētu saskarties ar negatīvu ietekmi, piemēram, izmaksu pieaugumu, to varētu atsvērt gaidāmie ieguvumi Savienības ražošanas nozarei un tās piegādātājiem.

(424)

Tāpēc tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam nenoteiktu pasākumus.

(425)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvo, ka ierosināto pasākumu ietekme ir novērtēta par zemu. Tās apgalvo, ka Komisijas vairāk uzticas mazas stikla šķiedras ražotāju grupas sūdzībai nekā iebildumiem no daudz lielākas, taču sadrumstalotākas grupas, kurā ietilpst lielākoties mazie un mazie un vidējie piegādātāji, kuriem nav reālu iespēju reaģēt ar tādu pašu ietekmi.

(426)

Šie apgalvojumi tiek noraidīti, jo lietotājiem izmeklēšanā tik dotas plašas iespējas izteikties. Daudzi to ir darījuši, un to sniegtie dati ir rūpīgi pārbaudīti un ņemti vērā. Izmeklēšanā tika ņemtas vērā visas ieinteresētās personas.

G. GALĪGIE ANTIDEMPINGA UN ANTISUBSIDĒŠANAS PASĀKUMI

(427)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsīdijām, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām un subsidēts imports.

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(428)

Lai noteiktu pasākumu apjomu, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(429)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare pirms nodokļu nomaksas spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu, ko šāda veida ražošanas nozare attiecīgā sektorā varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika izmantota 5 % peļņas starpība.

(430)

APFE lūdz noteikt mērķa peļņu 10–12 %. APFE apgalvo, ka analīzē izmantotajā mērķa peļņā būtu jāņem vērā kapitālietilpīgās nozares nepieciešamība panākt investoru gaidītajam atbilstošu ienākumu no kapitāla. APFE atsaucas arī uz Stern Business School of New York University ziņojumu, kurā aprēķinātas vidējās svērtās kapitāla izmaksas, apvienojot pašu kapitāla izmaksas un parāda izmaksas dažādiem nozares sektoriem (43). Stern ziņojumā aprēķinātās vidējās svērtās kapitāla izmaksas stikla elementāršķiedras nozarē ir 8,3–8,4 %. APFE atsaucas arī 8,3 % peļņu, kas izmantota Ķīnas solārā stikla lietā (44). Bez tam tā apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka pašu kapitāla un parāda izmaksas Savienībā ir mazliet augstākas nekā ASV, likmei Savienībā vajadzētu būt nedaudz augstākai, proti, 10–12 % diapazonā.

(431)

Faktisko peļņu, kas gūta attiecīgajā periodā, nevar izmantot, ņemot vērā, ka importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR joprojām ir ievērojami, kaut arī ir spēkā antidempinga maksājumi.

(432)

ĶTR izcelsmes solārā stikla lietā tika izmantota 8,3 % mērķa peļņa, jo tā bija izlasē iekļauto ražotāju vidējā peļņa 2010. gadā, kad attiecīgā ražojuma importa apjomi vēl bija mazi un tāpēc nevarēja izkropļot normālos konkurences apstākļus (t. i., peļņu vēl neietekmēja imports par dempinga cenām).

(433)

Kaut arī nav apstrīdams, ka Savienības ražošanas nozare ir ļoti kapitālietilpīga nozare, tomēr APFE nespēja pierādīt, ka Stern ziņojuma mērķa peļņa, kuras pamatā ir vidējās svērtās kapitāla izmaksas, ir attiecīgi pārbaudīta. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(434)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas APFE apgalvo, ka konstatējumi par mērķa peļņu būtu jāpārskata, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare spēj gūt peļņu virs 5 % attiecībā uz tādiem ražojuma veidiem kā slapjajam lietojumam cirstās šķiedras neaustiem materiāliem un slapjajam lietojumam cirstās šķiedras neaustiem materiāliem un ģipsim, ja tās var taisnīgi konkurēt ar importu no trešām valstīm un nesaskaras ar tādu Ķīnas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu, importētu par dempinga un subsidētām cenām, agresīvu pārdošanu par cenu, kas Savienības nozarei neļauj prasīt rentablu cenu.

(435)

Iepriekšējā izmeklēšana tika izmantota mērķa peļņa 5 %. Ņemot vērā, ka par to, ka mainījušies tirgus apstākļi, nav pamatotu argumentu augstākai mērķa peļņai, saglabāta tā pati mērķa peļņa.

(436)

Turklāt slapjajam lietojumam cirstās šķiedras, līdzīgi kā visus pārējos attiecīgā ražojuma veidus, izmanto par stiegrojuma materiālu, tāpēc slapjajam lietojumam cirstajām šķiedrām tajās esošā ūdens svara dēļ ir ierobežots glabāšanas laiks un augstākas transporta izmaksas (sk. 63. apsvērumu). Slapjajam lietojumam cirstās šķiedras Savienībā importē daudz mazākos daudzumos nekā citus stikla elementāršķiedras izstrādājumus. Peļņas starpība šā ražojuma veidam vienam pašam tāpēc nav attiecīgajam ražojumam reprezentatīva.

(437)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, pamatojoties uz izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās svērtās importa cenas salīdzinājumu ar vidējo svērto izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma cenu, kas neradītu kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(438)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka pieļautas dažas neprecizitātes attiecībā uz triju ražojuma kodu CIF vērtību.

(439)

Pēc pārbaudes Komisija šim ražotājam eksportētājam koriģēja attiecīgās CIF vērtības – tas izraisīja nelielas izmaiņas cenu samazinājuma starpībās (attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu un pārdošanu par cenu, kas neļauj prasīt rentablu cenu).

(440)

Rezultātā ir provizoriski noteikts šāds kaitējuma novēršanas līmenis.

Uzņēmums	Kaitējuma novēršanas līmenis
Jushi Group	24,8 %
Jiangsu Changhai Group	4,9 %
Chongqing Polycomp International Corporation	29,6 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	26,1 %

(441)

Viens lietotājs apgalvo, ka visi fakti ir palikuši tādi paši un ka tāpēc vienīgais veids, kā Komisija var secināt, ka kaitējums, ko varētu būt izraisījis imports no ĶTR, ir pastiprinājies, ir kaitējuma starpības aprēķinā izmantot citādu metodiku nekā sākotnējā izmeklēšanā.

(442)

Fakti nav palikuši tādi paši. Tāpēc, piemērojot sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodiku, pašreizējās kaitējuma starpības aprēķinā, ņemot vērā izmaiņas tādos pamatā esošajos datos kā izmaksas, cenas un zaudējumi, iegūts citāds rezultāts.

(443)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens ražotājs eksportētājs jautā, kādas izmaiņas apstākļos pamato kaitējuma starpības aprēķinu pēc ražojuma koda, nevis vienkārši salīdzinot cenas, kā tas tika darīts sākotnējā izmeklēšanā.

(444)

Komisija uzskata, ka šajā izmeklēšanā izmantotā pamatmetodika ir tāda pati kā iepriekšējā izmeklēšanā. Tika izmantota atlase un veikta līdzīgo elementu salīdzināšana. Kaitējuma starpības aprēķins pēc ražojuma koda ļāva veikt detalizētāku un precīzāku aprēķinu, bet nevar uzskatīt, ka tās būtu izmaiņas metodikā.

(445)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī norāda, ka cirstās šķiedras filci, kas izgatavoti no stikla elementāršķiedras, ir attiecīgā ražojuma veids, bet kaitējuma starpības aprēķinā nav ņemts vērā cirsto šķiedru filcu ražojuma kods. Ražotājs eksportētājs jautā, vai i) Savienības ražotāji vairs neražo cirstās šķiedras filcus un ii) kāpēc Komisijai, aprēķinot kaitējuma starpību, iepriekš nebija grūtību atrast aizstājēju šim nozīmīgajam ražojuma veidam, pat ja nebija precīzi atbilstoša ražojuma koda.

(446)

Attiecīgais ražojums tik tiešām neietver cirsto šķiedru filcus, un daži Savienības ražotāji (subjekti) filcus ražo. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja tādu veidu filcus, kas IP laikā no ĶTR importēti netika. Tomēr kopumā bija liela atbilstība ražojuma kodam, tāpēc nebija nepieciešamas izmantot aizstājējus.

(447)

Papildus tam šis ražotājs eksportētājs jautā, i) kāpēc bija nepieciešama tirdzniecības līmeņa korekcija un kam Savienības ražotāji faktiski pārdod savus ražojumus un ii) kāpēc kaitējuma starpībā attiecībā uz Ķīnas pārdošanas apjomiem nav ņemtas vērā ES izmaksas, kas saistītas ar transportēšanu uz noliktavu un uzglabāšanu.

(448)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdošanu pārsvarā veic tieši galalietotājiem. Izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji tā nedara. Tie vairāk pārdod ar izplatītāju vai citu tirdzniecības starpnieku palīdzību. Tādējādi līmenī, kur notiek pārdošana galalietotājam, cenas šķita salīdzināmākas. Pēc parastās metodikas, aprēķinot to, cik lielā mērā pārdošanas cena bija zemāka, tiek ņemtas vērā pēcimportēšanas izmaksas, kaut arī kaitējuma starpība tiek balstīta uz Ķīnas eksporta pārdošanas CIF vērtību.

(449)

Ražotājs eksportētājs arī vēlējās zināt, kāpēc spēkā esošais antidempinga maksājums nav iekļauts kaitējuma starpībā, jo to iekļaut CIF vērtībā būtu saderīgi ar metodiku, kas tika piemērota pārdošanai par zemāku cenu.

(450)

Kaitējuma novēršanas starpība šajā regulā atbilst visai starpībai, kas nepieciešama, lai novērstu kaitējumu. Ja kaitējuma novēršanas starpībā būtu ietverta pašreizējā dempinga starpība, tad tiktu iegūta tikai daļējas novēršanas starpība.

(451)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, ņemot vērā konstatējumu, ka Jiangsu Changhai Group izmeklēšanā nav sadarbojies pilnībā (sk. C sadaļas 2.1. punktu), informācija, kas attiecas uz Jiangsu Changhai Group eksporta cenu, nav ticama un tāpēc to nevajadzētu izmantot kaitējuma starpības aprēķinam. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka grupas eksporta cena var būt kļūdaina, ja tā noteikta, pamatojoties uz uzņēmuma ražošanas izmaksām, ko nebija iespējams pienācīgi pārbaudīt, jo uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās pilnībā. Drīzāk grupas eksporta cena būtu bijusi jānosaka, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 18. panta 1. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu pamantojoties uz pieejamajiem datiem.

(452)

Kā skaidrots 92. apsvērumā, attiecīgo ražojumu eksportēja nevis tas grupas uzņēmums, kurš sniedza maldinošu informāciju, bet tikai OCH. Un pēdējais minētais uzņēmums abās izmeklēšanās sadarbojās pilnībā un sniedza ticamu informāciju par grupas eksporta cenu (piemēram, rēķinus, un Komisija tos uz vietas pārbaudīja). Tāpēc Komisijai nav iemesla apšaubīt grupas eksporta cenu. Kaitējuma starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz faktisko pārbaudīto eksporta cenu, kas norādīta pārdošanas rēķinos, neatkarīgi no tā, kā tā tiek noteikta un vai tā balstīta uz kādām no uzņēmuma ražošanas izmaksām. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

2. Galīgie pasākumi

(453)

Antisubsidēšanas izmeklēšana tika veikta paralēli antidempinga pasākumu pārskatīšanai, kas attiecās vienīgi uz kaitējumu. Ņemot vērā noteikumu par mazākā maksājuma piemērošanu un to, ka galīgās subsīdiju starpības ir mazākas par kaitējuma novēršanas līmeni, saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. pantu Komisijai galīgais kompensācijas maksājums būtu jānosaka konstatētās galīgās subsīdijas starpības apmērā un tad būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums, kas nepārsniedz attiecīgo kaitējuma novēršanas līmeni.

(454)

Izmantojot šo metodiku un lietas faktus, proti, to, ka pasākumu apmēru ierobežo kaitējuma starpība, Komisija uzskata, ka šajā lietā nerodas “dubultuzskaites” jautājums.

(455)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības pakāpi, “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamais maksājums tika noteikts apmērā, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš nosakāms izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. “Visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamais maksājums attieksies tikai uz tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(456)

Pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un ir uzskaitīti I pielikumā, galīgā maksājuma likme tiek noteikta tāda, kāda ir vidēja svērtā likme, aprēķināta likmēm, kas noteiktas ražotājiem eksportētāju, kuri sadarbojās un tika iekļauti izlasē, izslēdzot grupu, pie kuras pieder ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas 28. panta 1. punkts.

(457)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens ražotājs eksportētājs lūdz tam piešķirt individuālu režīmu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punktu un tam aprēķināt individuālu dempinga starpību.

(458)

Tomēr daļējā starpposma pārskatīšana attiecas vienīgi uz kaitējumu, tāpēc dempinga starpības, kas noteiktas iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā, paliek bez izmaiņām. Tāpēc lūgums aprēķināt individuālu dempinga starpību tiek noraidīts.

(459)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, noteiktas šādas maksājuma likmes.

Ķīnas eksportētājs	Dempinga starpība (noteikta sākotnējā izmeklēšanā)	Subsīdijas starpība	Kaitējuma novēršanas līmenis	Kompensācijas maksājums	Antidempinga maksājums
Jushi Group	29,7 %	10,3 %	24,8 %	10,3 %	14,5 %
Jiangsu Changhai Group	9,6 %	5,8 %	4,9 %	4,9 %	0 %
Chongqing Polycomp International Corporation	29,7 %	9,7 %	29,6 %	9,7 %	19,9 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	29,7 %	10,2 %	26,1 %	10,2 %	15,9 %
Visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamā maksājuma likmes				10,3 %	19,9 %

(460)

Uzņēmumam individuāla antidempinga maksājuma un antisubsidēšanas maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tā atbilst situācijai, kas minētajā izmeklēšanā konstatēta attiecīgajam uzņēmumam. Tādējādi šī maksājuma likme (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ekskluzīvi piemērojama attiecīgās valsts izcelsmes ražojumiem, ko ražojis minētais uzņēmums. Importētiem ražojumiem, ko ražo cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti minētiem uzņēmumiem saistītus subjektus, nevar piemērot šīs likmes, un tiem tiek piemērota maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(461)

Uzņēmums var lūgt individuālās maksājuma likmes piemērošanu, ja tas vēlāk maina kāda sava subjekta nosaukumu. Lūgums adresējams Komisijai (45). Tajā var ietvert visu attiecīgo informāciju, kas ļauj pierādīt, ka minētās izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot maksājuma likmi, kas uz to attiecas. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot maksājuma likmi, kas uz to attiecas, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums, kurā būs informācija par nosaukuma maiņu.

(462)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pienācīgu piemērošanu, maksājuma apmērs, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

3. Saistības

(463)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs piedāvāja cenu saistības saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 1. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 1. punktu. Piedāvātās saistības ietver vairāku galveno attiecīgā ražojuma veidu un paveidu minimālās importa cenas.

(464)

Komisija atzīst, ka attiecīgajam ražojumam ir daudzi paveidi un kategorijas, kuriem cenas var atšķirties par 700 %. Tāpēc ir liels šķērskompensācijas risks. Atkarībā no ražojuma paveida viena ražojuma veida cenas var atšķirties par 550 %. Turklāt dažādās minimālās importa cenas, ko piedāvā Ķīnas ražotāji eksportētāji, ir ievērojami zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu, un tāpēc nenovērš kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(465)

Ņemot vērā iepriekš minēto, muitai nebūtu iespējams nošķirt specifikāciju bez katra importa darījuma individuālas analīzes, kuras mērķis būtu noteikt, kurā minimālās importa cenas grupā ražojums ietilpst, tādējādi pārraudzība kļūtu ļoti apgrūtinoša un pat neiespējama.

(466)

Turklāt uzņēmums uz Savienību eksportē arī citus ražojumus, uz kuriem pasākumi neattiecas. Tādējādi, ja ražojumus pārdod vieniem un tiem pašiem pircējiem, ir kompensācijas risks. Daži Savienības pircēji ir saistīti uzņēmumi, kas tirgojas arī ar citiem saistītiem uzņēmumiem ārpus Savienības. Šīs sarežģītās tirdzniecības un darījumdarbības saites rada potenciālus papildu šķērskompensācijas riskus.

(467)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, piedāvātās saistības tika noraidītas.

(468)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar antidempinga pamatregulas 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgu kompensācijas maksājumu šādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam – cirstās stikla šķiedras, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot impregnētas un pārklātas, kuru karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts atbilstoši ISO standartam 1887); filci (mašas) no stikla elementāršķiedras (filamentiem), izņemot filcus (mašas) no stikla vates – kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 (Taric kodi 7019120021, 7019120022, 7019120023, 7019120025, 7019120039) un 7019 31 00.

2. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto izstrādājumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums	Galīgais kompensācijas maksājums (%)	Taric papildu kods
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	10,3	B990
Changzhou New Changhai Fiberglass Co., Ltd; Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd; Changzhou Tianma Group Co., Ltd	4,9	A983
Chongqing Polycomp International Corporation	9,7	B991
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā	10,2
Visi pārējie uzņēmumi	10,3	A999

3. Individuālās kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas 2. punktā minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, tad piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo Īstenošanas regulas (ES) Nr. 248/2011 1. pantu aizstāj ar šādu:

Ar šo nosaka galīgu antidempinga maksājumu šādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam – cirstās stikla šķiedras, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot impregnētas un pārklātas, kuru karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts atbilstoši ISO standartam 1887); filci (mašas) no stikla elementāršķiedras (filamentiem), izņemot filcus (mašas) no stikla vates – kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 (Taric kodi 7019120021, 7019120022, 7019120023, 7019120025, 7019120039) un 7019 31 00.

Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto izstrādājumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums	Galīgais antidempinga maksājums (%)	Taric papildu kods
Jushi Group Co., Ltd; Jushi Group Chengdu Co., Ltd; Jushi Group Jiujiang Co., Ltd	14,5	B990
Changzhou New Changhai Fiberglass Co., Ltd; Jiangsu Changhai Composite Materials Holding Co., Ltd; Changzhou Tianma Group Co., Ltd	0	A983
Chongqing Polycomp International Corporation	19,9	B991
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā	15,9
Visi pārējie uzņēmumi	19,9	A999

Individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas 2. punktā minētajiem uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, tad piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

4.	Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(3) 2011. gada 9. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 248/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (OV L 67, 15.3.2011., 1. lpp.).

(4) Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu (OV C 362, 12.12.2013., 66. lpp.).

(5) Īstenošanas Regula (ES) Nr. 248/2011, OV L 67, 15.3.2011.

(6) Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, OV C 371, 18.12.2013., 19. lpp.

(7) Appellate Body report, European Communities – Definitive Anti-Dumping Measures on Certain Iron or Steel Fasteners from China, WT/DS397/AB/R, 152. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (ES) Nr. 765/2012, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 237, 3.9.2012., 1. lpp.).

(9) Paziņojums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padomes 2011. gada 28. jūlijā pieņemto lēmumu OV C 86, 23.3.2012., 6. lpp..

(10) 3B Fibreglass SPRL, Owens Corning Fibreglass France un Johns Manville Slovakia a.s.

(11) Cirstās šķiedras ir vienlaidu stikla šķiedras, kas sacirstas vēlamajā garuma un ir pieejamas ar daudzveidīgi apstrādātu virsmu, lai tās būtu saderīgas ar lielāko daļu sveķu sistēmu. Tās var būt sausajam lietojumam cirstās šķiedras vai slapjajam lietojumam cirstās šķiedras.

(12) Grīstes ir cilindriskā cauruļveida saišķī sakopoti vienlaidu stikla šķiedras pavedieni bez mehāniska vijuma.

(13) Elementāršķiedras filci ir no saistītām cirstām vai vienlaidu šķiedrām.

(14) Teksturētās grīstes ir grīstes, kas pārtītas no vienas spoles otrā un kam šajā procesā, ar teksturēšanas mašīnu iepūšot gaisu taisnā grīstes šķiedrā, palielināts apjoms/piešķirta tekstūra.

(15) Ārvalstu investīcijas veicinošo nozaru kataloga XIV nodaļas 6. punktā tieši minēti šķiedras stikla izstrādājumi: “Šķiedras stikla un speciālās šķiedras stikla izstrādājumu ražošana”.

(16) II nodaļas 5. pants “Pagaidu noteikumos attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”.

(17) III nodaļas 17. pants “Pagaidu noteikumos attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”.

(18) “Trešais” revidētais finanšu pārskats bija datēts ar 2014. gada 15. maiju, savukārt pārbaudes apmeklējums uzņēmuma telpās notika 2014. gada 29. un 30. maijā.

(19) Lēmums Nr. 40, 17. pants.

(20) ĶTR Likums par zinātnes un tehnoloģiju progresu (Rīkojums Nr. 82) (18. panta) paredz, ka “Valsts mudina finanšu iestādes to darījumdarbībā veikt intelektuālā īpašuma tiesību mērķiezīmēšanu, veicina un dod norādījumus šādam iestādēm atbalstīt zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu pielietošanu un augsto un jauno tehnoloģiju nozaru attīstību, piešķirot aizdevumus u. tml., mudina apdrošināšanas aģentūras ieviest apdrošināšanas produktus, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt augsto un jauno tehnoloģiju nozares”.

(21) ĶTB apkārtraksts par jautājumiem saistībā ar noguldījumiem un aizdevumiem piemērojamo procentu likmju pielāgošanu, Yinfa (2004), Nr. 251 (“Apkārtraksts Nr. 251”).

(22) OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(23) OV L 142, 14.5.2014., 32. lpp.

(24) Komercbanku likuma 34. pants.

(25) “Stieples vilkšana no E-stikla šķiedras krāsns […], augstas veiktspējas šķiedras stikla un tā izstrādājumu izstrāde un ražošana.”

(26) Subsīdijas starpības aprēķins šai grupai tika balstīts uz pieejamajiem faktiem, kā skaidrots 89. apsvērumā.

(27) Subsīdijas starpības aprēķins šai grupai tika balstīts uz pieejamajiem faktiem, kā skaidrots 89. apsvērumā.

(28) Subsīdijas starpības aprēķins šai grupai tika balstīts uz pieejamajiem faktiem, kā skaidrots 89. apsvērumā.

(29) Padomes 2013. gada 11. marta Regulas (ES) Nr. 215/2013 116. apsvērums.

(30) George E. Peterson, Land leasing and land sale as an infrastructure-financing option, World Bank Policy Research Working Paper 4043, at 7 November 2006, IMF Working Paper (WP/12/100), An End to China's Imbalances, April 2012 ,12. lpp.

(31) IMF Working Paper (WP/12/100), An End to China's Imbalances, April 2012, 12. lpp.

(32) Subsīdijas starpības aprēķins šai grupai tika balstīts uz pieejamajiem faktiem, kā skaidrots 89. apsvērumā.

(33) Subsīdijas starpības aprēķins šai grupai tika balstīts uz pieejamajiem faktiem, kā skaidrots 89. apsvērumā.

(34) Ģenerāldirektorāta TRADE 14. panta 6. punkta datubāzē 10 ciparu Taric kodu līmenī ir dati par to ražojumu importu, uz kuriem attiecas antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi vai izmeklēšana, gan no valstīm, uz kurām attiecas procedūras, gan no citām trešām valstīm.

(35) Commission Decision of 7 September 1990 terminating the review of the anti-dumping measures concerning dense sodium carbonate originating in the United States of America (OV L 283, 6.11.1999., 38. lpp.).

(36) Commission Decision of 21 December 1998 terminating the anti-dumping proceeding concerning imports of certain laser optical reading systems, and the main constituent elements thereof, for use in motor vehicles, originating in Japan, Korea, Malaysia, the People's Republic of China and Taiwan (OV L 18, 23.1.1999., 62. lpp.).

(37) Īstenošanas regula (ES) Nr. 248/2011 (OV L 67, 15.3.2011., 6. lpp.), 64. apsvērums.

(38) Īstenošanas regula (ES) Nr. 248/2011 (OV L 67, 15.3.2011., 6. lpp.), 54. apsvērums.

(39) Ycharts.com

(40) Panel report – China – Definitive Anti-Dumping Duties on X-Ray Security Inspection Equipment from the European Union – WT/DS425/R, para. 7.247.

(41) Komisijas 2014. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 471/2014, ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam, OV (2014) L 142/23, 319. apsvērums.

Council Regulation (EC) No 495/2002 of 18 March 2002 repealing Regulation (EC) No 904/98 with respect to the imposition of a definitive anti-dumping duty on imports into the Community of personal fakss: machines originating in the People's Republic of China, Japan, the Republic of Korea, Malaysia, Singapore, Taiwan and Thailand, OJ [2002] L78/1, Recital 12.

(42) Komisijas Regula (EK) Nr. 812/2010 (OV L 243, 16.9.2010., 47. lpp.), 69. apsvērums.

(43) http://pages.stern.nyu.edu/~adamodar/New_Home_Page/datafile/wacc.htm

(44) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 470/2014 (OV L 142, 14.5.2014., 15. lpp.), 136. apsvērums.

(45) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office CHAR 04/039, 1049 Bruxelles/Brussel, Belgique/België.

I PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie uzņēmumi, kas sadarbojās

Nosaukums	Taric papildu kods
Taishan Fiberglass Inc.; PPG Sinoma Jinjing Fiber Glass Company Ltd	B992
Xingtai Jinniu Fiberglass Co., Ltd	B993
Weiyuan Huayuan Composite Material Co., Ltd	B994
Changshu Dongyu Insulated Compound Materials Co., Ltd	B995
Glasstex Fiberglass Materials Corp.	B996

II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā un 2. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1.	Rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats

Paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos stikla elementāršķiedras izstrādājumus (apjoms), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

3.	Datums un paraksts

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/82

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1380/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 81. panta 1. punktu un 83. panta 4. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Kopš 2014. gada 1. janvāra Regula (EK) Nr. 1234/2007 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2). Tomēr Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu līdz 2015. gada 31. martam turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas III iedaļu, kā arī tās 55. pantu, 85. pantu un IX un X pielikumu.

(2)

Lai novērstu šaubas par pircēju un ražotāju pienākumiem saistībā ar pēdējo, 2014./2015. piena kvotas gadu, kā arī par pienākumu iekasēt papildu nodevu pēc 2015. gada 31. marta, ir lietderīgi precizēt Komisijas Regulas (EK) Nr. 595/2004 (3) 15. panta 1. punktu, iekļaujot atsauci uz piemērojamiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 noteikumiem.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 595/2004 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Līdz katra gada 1. oktobrim pircēji, bet tiešās tirdzniecības gadījumā — par maksājuma samaksu atbildīgie ražotāji maksā kompetentajai iestādei tādu summu, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalstī paredzētajiem noteikumiem, un pircēji ir atbildīgi par papildu nodevas iekasēšanu par piegādēm, kura ražotājiem ir jāmaksā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 79. pantam saskaņā ar minētās regulas 81. panta 1. punktu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. decembris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(3) Komisijas 2004. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (OV L 94, 31.3.2004., 22. lpp.).

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/83

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1381/2014

(2014. gada 22. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	76,1
	EG	176,9
	IL	69,8
	MA	90,5
	TN	241,9
	TR	107,1
	ZZ	127,1
0707 00 05	IL	241,9
	TR	147,2
	ZZ	194,6
0709 93 10	MA	80,1
	TR	142,0
	ZZ	111,1
0805 10 20	AR	35,3
	MA	68,6
	TR	57,7
	UY	32,5
	ZA	50,8
	ZW	33,9
	ZZ	46,5
0805 20 10	MA	69,1
0805 20 10	ZZ	69,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	94,1
	JM	161,9
	MA	75,3
	TR	76,6
	ZZ	102,0
0805 50 10	TR	71,9
	US	236,5
	ZZ	154,2
0808 10 80	BR	59,0
	CA	135,6
	CL	80,3
	NZ	90,6
	US	99,6
	ZA	54,1
	ZZ	86,5
0808 30 90	CN	98,8
	US	141,4
	ZZ	120,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/86

PADOMES DIREKTĪVA 2014/112/ES

(2014. gada 19. decembris),

ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 155. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Darba devēji un darba ņēmēji, turpmāk “sociālie partneri”, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. panta 2. punktu var kopīgi lūgt, lai viņu Savienības līmenī noslēgtos nolīgumus jautājumos, uz kuriem attiecas LESD 153. pants, īstenotu, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(2)	Ar 2007. gada 10. decembra vēstuli Eiropas Kuģu savienība (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizācija (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF) informēja Komisiju par vēlmi saskaņā ar LESD 155. panta 1. punktu sākt sarunas nolūkā noslēgt nolīgumu Savienības līmenī.

(3)	2012. gada 15. februārī EKS, EKKO un ETF noslēdza Eiropas nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē (“nolīgums”).

(4)	Šajā nolīgumā bija ietverts kopīgs lūgums, lai nolīgums tiktu īstenots, Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar LESD 155. panta 2. punktu.

(5)	Atbilstīgais instruments šā nolīguma īstenošanai ir direktīva.

(6)	Komisija ir informējusi Eiropas Parlamentu par savu priekšlikumu.

(7)	Komisija izstrādāja direktīvas priekšlikumu saskaņā ar 1998. gada 20. maija paziņojumu par sociālā dialoga pielāgošanu un veicināšanu Kopienas līmenī, ņemot vērā parakstītāju pušu pilnvarojuma statusu un katra nolīguma punkta likumību.

(8)

Lai veicinātu saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz darba laika organizēšanu, šīs direktīvas īstenošanā būtu jāņem vērā spēkā esošie Savienības tiesību akti, un, ņemot vērā nolīguma saturu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (1). Minētajā direktīvā ir noteiktas minimālās veselības un drošības prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu, tostarp iekšējo ūdensceļu transporta nozarē strādājošu darba ņēmēju darba laika organizēšanu.

(9)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc kopīga lūguma uzticēt sociālajiem partneriem šīs direktīvas īstenošanu ar noteikumu, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti šīs direktīvas mērķi.

(10)	Piemērojot Direktīvas 2003/88/EK 14. pantu, šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā noteiktas konkrētākas prasības mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanai iekšējo ūdensceļu transporta nozarē nekā prasības, kas noteiktas pirmajā minētajā direktīvā.

(11)	Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot jebkurus Savienības tiesību aktus, kuri ir konkrētāki vai ar kuriem piešķir augstāku aizsardzības līmeni mobilajiem darba ņēmējiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē.

(12)	Šī direktīva nebūtu jāizmanto, lai pamatotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa mazināšanu jomās, uz kurām attiecas nolīgums.

(13)	Šajā direktīvā un tai pievienotajā nolīgumā ir noteikti minimālie standarti. Dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāspēj saglabāt vai ieviest izdevīgākus noteikumus.

(14)	Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tās 31. pantā, atzītās pamattiesības un principi.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas, kas paredzēta, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību galvenokārt pārrobežu nozarē, mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)	Nolīguma īstenošana sekmē LESD 151. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

(17)

Saskaņā ar iedibināto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (2) tas, ka kāda direktīvā minēta darbība konkrētajā dalībvalstī vēl nepastāv, minēto dalībvalsti neatbrīvo no pienākuma pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu visu šīs direktīvas noteikumu pienācīgu transponēšanu. Kā juridiskās noteiktības princips, tā arī nepieciešamība nodrošināt direktīvu pilnīgu piemērošanu juridiski, ne tikai faktiski, prasa, lai visas dalībvalstis attiecīgās direktīvas prasības pārņemtu skaidra, precīza un pārredzama tiesiskā regulējuma satvarā, paredzot obligātas tiesību normas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai plānotu jebkādas izmaiņas situācijā, kāda tajās ir konkrētajā brīdī, un lai nodrošinātu, ka visi tiesību subjekti Kopienā, tostarp tiesību subjekti tajās dalībvalstīs, kurās direktīvā minētā konkrētā darbība nepastāv, skaidri un precīzi varētu zināt, kādas jebkuros apstākļos ir viņu tiesības un pienākumi. Saskaņā ar judikatūru transponēšana nav obligāta tikai tad, ja direktīvas transponēšanai nav jēgas ģeogrāfisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos dalībvalstīm par to būtu jāinformē Komisija.

(18)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (3) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo direktīvu īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kuru 2012. gada 15. februārī noslēdza Eiropas Kuģu savienība (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizācija (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF), kā izklāstīts direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest noteikumus, kas ir izdevīgāki nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

2. Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nerada pietiekamu pamatojumu tam, lai attaisnotu darba ņēmēju aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas neskar dalībvalstu un sociālo partneru tiesības, ņemot vērā mainīgos apstākļus, izstrādāt normatīvus, reglamentējošus vai līguma noteikumus, kas atšķiras no tiem, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas brīdī, ar noteikumu, ka tiek ievērotas šajā direktīvā paredzētās minimālās prasības.

3. Šīs direktīvas piemērošana un interpretēšana neskar citus Savienības vai valstu noteikumus, paražas vai praksi, kas attiecīgajiem darba ņēmējiem paredz izdevīgākus nosacījumus.

3. pants

Dalībvalstis nosaka, kādas sankcijas ir piemērojamas, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kas ir spēkā, ievērojot šo direktīvu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

(2) Skatīt, inter alia, Tiesas 2010. gada 14. janvāra spriedumu lietā C-343/08, Komisija/Čehijas Republika ((2010) Krājums I-275).

(3) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

PIELIKUMS

Eiropas Nolīgums par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē

Tā kā:

(1)

Direktīvā 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem ir noteikti vispārīgi minimālie standarti, kas, izņemot 20. panta 1. punktā noteiktās jomas (ikdienas atpūta, pārtraukumi, iknedēļas atpūta, nakts darba ilgums), attiecas arī uz darba laika organizēšanu iekšējo ūdensceļu transporta nozarē. Tomēr, tā kā noteikumos nav pienācīgi ņemti vērā darba un dzīves apstākļi iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, ievērojot Direktīvas 2003/88/EK 14. pantu, ir nepieciešami konkrētāki noteikumi.

(2)	Minētajiem konkrētākajiem noteikumiem jānodrošina arī augsts darba ņēmēju veselības un drošības līmenis iekšējo ūdensceļu transporta nozarē.

(3)

Iekšējo ūdensceļu transports ir tāds starptautiska transporta veids, kuru, pirmkārt, raksturo pārrobežu darbības Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta tīklā. Tādēļ Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta nozarei būtu jāstrādā, lai izveidotu viendabīgus pamatnosacījumus darba tirgum minētajā nozarē un lai novērstu negodīgu konkurenci, kas balstīta uz atšķirībām ar likumu noteiktās darba laika struktūrās.

(4)

Ņemot vērā transporta nozares būtisko lomu ekonomikas konkurētspējā, Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi veicināt tādus transporta veidus, kuriem ir mazāks energopatēriņš un kuri ir videi draudzīgāki vai drošāki (1). Iekšējo ūdensceļu kuģošana ir videi draudzīgs transporta veids ar potenciālu, kas var sniegt ilgtspējīgu ieguldījumu Eiropas ceļu un dzelzceļu transporta atslogošanā.

(5)

Nozarē ir dažāda darba organizēšana. Darba ņēmēju skaits un viņu darba laika ilgums uz kuģa atšķiras atkarībā no darba organizēšanas veida, konkrētā uzņēmuma, uzdevuma ģeogrāfiskā novietojuma, ceļojuma ilguma un kuģa izmēra. Daži kuģi kuģo nepārtraukti, t. i., 24 stundas diennaktī, un darba ņēmēji strādā maiņās. Lielākoties vidēja lieluma uzņēmumi mēdz nodarbināt savus kuģus 14 stundas diennaktī piecas vai sešas dienas nedēļā. Iekšējo ūdensceļu transporta nozarē darba ņēmēja darba laiks uz kuģa nav tāds pats kā kuģa darbības laiks.

(6)

Viena no iekšējo ūdensceļu transporta nozares īpašām iezīmēm ir iespēja darba ņēmējiem ne tikai strādāt, bet arī dzīvot uz kuģa. Tādēļ darba ņēmējiem ir ierasti pavadīt atpūtas laiku uz kuģa. Daudzi darba ņēmēji iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, jo īpaši tie, kas ir ilgi prom no mājām, uz kuģa strādā vairākas dienas pēc kārtas, lai ietaupītu ceļošanas laiku un pēc tam varētu pavadīt vairākas dienas mājās vai kādā citā pašu izvēlētā vietā. Piemēram, ievērojot 1:1 grafiku, darba ņēmējam ir vienāds atpūtas un darba dienu skaits. Minētā iemesla dēļ secīgu darba dienu skaits uz kuģa un atpūtas dienu skaits var būt attiecīgi lielāks, nekā strādājot uz sauszemes.

(7)

Vidējais darba laiks iekšējo ūdensceļu transporta nozarē parasti ietver būtisku laika daudzumu gaidīšanas režīmā (piemēram, neplānotas gaidīšanas rezultātā pie slūžām vai kuģa kravas iekraušanas vai izkraušanas laikā), kas var notikt arī naktī. Tādējādi maksimālais noteiktais dienas vai nedēļas darba laiks var pārsniegt Direktīvā 2003/88/EK paredzētos laikus.

(8)

Tajā pat laikā jāatzīmē, ka darba slodzi iekšējo ūdensceļu transporta nozarē ietekmē vairāki faktori, piemēram, troksnis, vibrācija un darba laika organizēšana. Neskarot Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (2), nosacījumus, ir paredzēta gadskārtēja veselības pārbaude, lai aizsargātu darba ņēmējus, ņemot vērā īpašos darba apstākļus šajā nozarē.

(9)	Būtu jāņem vērā papildu prasības, kas darba ņēmējiem izvirzītas nakts darbā, ierobežojot maksimāli pieļaujamās nakts darba laika stundas un pienācīgi organizējot darbu.

(10)	Iekšējo ūdensceļu transporta nozarē ir nodarbināti ne tikai darba ņēmēji, bet arī pašnodarbinātie (3). Pašnodarbinātā statuss ir noteikts atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(11)

Darba un sadzīves situācija uz pasažieru pārvadājumu kuģiem atšķiras no citiem iekšējo ūdensceļu transporta veidiem, tādēļ ir atrunāti īpaši noteikumi. Atšķirīga sociālā vide, atšķirīgi darba pienākumi un sezonalitāte šajā Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta nozares apakšnozarē atspoguļojas atšķirīgā darba organizēšanas veidā.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 154. pantu un 155. panta 2. punktu, apakšā parakstījušās nolīguma slēdzējas puses vienojas par ES līmenī noslēgtā minētā nolīguma īstenošanu ar Padomes lēmumu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu. Nolīguma slēdzējas puses ir vienojušās par šādiem aspektiem.

1. pants

Darbības joma

Šis nolīgums attiecas uz mobiliem darba ņēmējiem, kas nodarbināti kā kuģa apkalpes locekļi (apkalpe) vai citā amatā (kuģa personāls) uz kuģa, kuru izmanto dalībvalsts teritorijā komerciālā iekšējo ūdensceļu transporta nozarē.

Iekšējo ūdensceļu transporta pārvadātāji nav uzskatāmi par darba ņēmējiem šā nolīguma izpratnē, pat ja viņiem ir darba ņēmēju statuss savā uzņēmumā.

Šis nolīgums neskar valsts un starptautiskos noteikumus attiecībā uz kuģošanas drošību, ko piemēro mobiliem darba ņēmējiem un 1. panta 2. punktā minētajām personām.

Ja starp šo nolīgumu un valsts vai starptautiskiem ar kuģošanas drošību saistītiem noteikumiem ir atšķirības attiecībā uz mobilo darba ņēmēju atpūtas laiku, priekšroka dodama tiem noteikumiem, kuros darba ņēmējiem paredzēta augstāka līmeņa veselības un drošības aizsardzība.

Ja minētie šā nolīguma nosacījumi darba ņēmējiem ir labvēlīgāki, šo nolīgumu pēc apspriešanās ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un to piekrišanas gadījumā, var piemērot mobilajiem darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti uz tāda kuģa, kuru izmanto dalībvalsts teritorijā ārpus komerciālā iekšējo ūdensceļu transporta nozares un kuru darba nosacījumi ir atkarīgi no starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām noslēgtām darba koplīguma noslēgšanas sarunām un atalgojuma nolīgumiem.

2. pants

Definīcijas

Nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“mazais kuģis” ir kuģis vai atsevišķa peldošas iekārtas daļa;

b)	“pasažieru kuģis” ir vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;

c)	“darba laiks” ir laiks, kad darba ņēmējam paredzēts strādāt vai būt pieejamam, lai strādātu (laiks gaidīšanas režīmā) uz kuģa vai kuģa vajadzībām pēc darba devēja vai darba devēja pārstāvja norādēm;

d)	“atpūtas laiks” ir laiks ārpus darba laika; šis termins attiecas uz atpūtas laikposmiem uz kustībā esoša kuģa, uz stacionāra kuģa un uz sauszemes; tas neattiecas uz īsiem pārtraukumiem (līdz 15 minūtēm);

e)	“atpūtas diena” ir nepārtraukts 24 stundu atpūtas laiks, ko darba ņēmējs pavada paša izvēlētā vietā;

f)	“iekšējo ūdensceļu transporta operators” ir katra persona, kas uz sava rēķina vada kuģi komerciālos nolūkos iekšējo ūdensceļu transporta nozarē;

g)	“darba grafiks” ietver plānotās darba dienas un atpūtas dienas, par kurām darba devējs iepriekš informējis darba devēju;

h)	“nakts” ir laiks starp plkst. 23.00 un 06.00;

“nakts darba ņēmējs”:

aa)	katrs darba ņēmējs, kurš parasti vismaz trīs stundas no ikdienas darba laika strādā naktī;

bb)

katrs darba ņēmējs, kurš konkrētu daļu gada darba laika strādā naktī, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts:

aaa)	valsts tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem vai

bbb)	koplīgumā vai nolīgumos, kas noslēgti starp sociālajiem partneriem valsts vai reģionālā līmenī;

j)	“maiņu darba ņēmējs” ir katrs darba ņēmējs, kurš strādā maiņu darbu;

k)	“kuģa personāls” definēts saskaņā ar 103. definīciju Direktīvas 2006/87/EK (4) II pielikuma 1.01. pantā;

l)	“mobilais darba ņēmējs” ir katrs darba ņēmējs, kuru kā kuģojoša personāla locekli nodarbina uzņēmums, kurš pārvadā personas vai preces iekšējo ūdensceļu transporta nozarē; šajā nolīgumā attiecīgi jāinterpretē arī atsauce uz “darba ņēmēju”;

m)	“sezona” ir laikposms, kas ilgst ne vairāk kā deviņus secīgus mēnešus no divpadsmit mēnešiem, kura gaitā darbības ir piesaistītas konkrētiem laikposmiem gadā ārēju apstākļu ietekmē, piemēram, laika apstākļi vai tūristu pieprasījums.

3. pants

Darba laiks un pārskata laikposms

Neskarot 4. panta noteikumus, darba laiks ir balstīts uz astoņu stundu darba dienu.

Saskaņā ar 4. panta noteikumiem darba laiku var pagarināt ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas vidēji 48 stundas nedēļā 12 mēnešos (pārskata laikposms).

Maksimālais darba laiks pārskata laikposmā ir 2 304 stundas (aprēķins balstīts uz 52 nedēļām mīnus četru nedēļu minimālais atvaļinājums, t. i., 48 stundas). Apmaksātā gadskārtējā atvaļinājuma laikposmi un slimības laikposmi, aprēķinot vidējo netiek ņemti vērā vai paliek neitrāli. Aprēķinā iekļauj arī tiesības uz atpūtas laiku, kas izriet no paredzētajām oficiālajām valsts brīvdienām.

Darba attiecībām, kas ir īsākas par pārskata laikposma ilgumu, maksimālais pieļaujamais darba laiks tiek aprēķināts proporcionāli (pro rata).

4. pants

Dienas un nedēļas darba laiks

Darba laiks nepārsniedz:

a)	14 stundas 24 stundu laikposmā; un

b)	84 stundas septiņu dienu laikposmā.

Ja saskaņā ar darba grafiku darbdienu skaits pārsniedz atpūtas dienu skaitu, nedrīkst pārsniegt vidēji 72 stundu darba laiku nedēļā četru mēnešu laikposmā.

5. pants

Darbdienas un atpūtas dienas

Nedrīkst strādāt vairāk kā 31 secīgu darbdienu.

Ja saskaņā ar darba grafiku darbdienu skaits pārsniedz atpūtas dienu skaitu, secīgām darbdienām nekavējoties seko tāds pats skaits secīgu atpūtas dienu. Atkāpes no iepriekšminētā ir pieļaujamas ar nosacījumu, ka:

a)	netiek pārsniegta maksimāli pieļaujamā 31 secīga darbdiena; un

b)	3. panta a), b) un c) punktā noteiktais minimālais secīgu atpūtas dienu skaits tiek piešķirts nekavējoties pēc nostrādātajām secīgajām darbdienām; un

c)	pagarinātais vai samainītais darbdienu laikposms tiek izlīdzināts pārskata laikposmā.

Ja saskaņā ar darba grafiku darbdienu skaits pārsniedz atpūtas dienu skaitu, minimālais secīgu atpūtas dienu skaits, kas nekavējoties seko secīgām darbdienām, ir:

a)	1. līdz 10. secīgā darbdiena: 0,2 atpūtas dienas par katru secīgu darbdienu (piemēram, 10 secīgas darbdienas = 2 atpūtas dienas);

b)	11. līdz 20. secīgā darbdiena: 0,3 atpūtas dienas par katru secīgu darbdienu (piemēram, 20 secīgas darbdienas = 5 atpūtas dienas);

c)	21. līdz 31. secīgā darbdiena: 0,4 atpūtas dienas par katru secīgu darbdienu (piemēram, 31 secīga darbdiena = 9,4 atpūtas dienas).

Minētajā aprēķinā nepilnas darbdienas pieskaita minimālajam atpūtas dienu skaitam un piešķir vienīgi kā pilnas dienas.

6. pants

Sezonāls darbs uz pasažieru pārvadājumu kuģiem

Neatkarīgi no 4. un 5. panta noteikumiem visiem darba ņēmējiem, kas sezonā nodarbināti uz pasažieru pārvadājumu kuģa, var piemērot šādus noteikumus:

Darba laiks nepārsniedz:

a)	12 stundas 24 stundu laikposmā; un

b)	72 stundas septiņu dienu laikposmā.

2.	Darba ņēmējiem piešķir 0,2 atpūtas dienas par katru darbdienu. Katrā 31 dienas laikposmā piešķir vismaz divas atpūtas dienas. Atlikušās atpūtas dienas piešķir pēc vienošanās.

3.	Ņemot vērā iepriekšējo punktu un 3. panta 4. punktu, piešķir atpūtas dienas un saskaņā ar 3. pantu ievēro vidēji 48 stundu darba laiku, pamatojoties uz koplīgumiem, līgumiem starp sociālajiem partneriem vai šādu līgumu neesamības gadījumā – pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

7. pants

Atpūtas laiks

Darba ņēmējiem ir regulāri atpūtas laikposmi, kuri ir pietiekami gari un nepārtraukti un kuru ilgums ir izteikts laika vienībās, lai nodrošinātu, ka noguruma un neregulāra darba modeļu ietekmē darba ņēmēji netraumē sevi, savus kolēģus vai citus cilvēkus un ka tie nenodara kaitējumu veselībai ne īstermiņā, ne garākā termiņā.

Atpūtas laiks nedrīkst būt īsāks par:

a)	10 stundām katrā 24 stundu laikposmā, no kurām vismaz sešām stundām jābūt bez pārtraukuma; un

b)	84 stundām septiņu dienu laikposmā.

8. pants

Pārtraukumi

Katram darba ņēmējam, kura dienas darba laiks pārsniedz sešas stundas, piešķir pārtraukumu. Minētā pārtraukuma apraksts, jo īpaši tā ilgums un piešķiršanas noteikumi, tiek noteikti koplīgumos, līgumos starp sociālajiem partneriem vai šādu līgumu neesamības gadījumā – valsts tiesību aktos.

9. pants

Maksimāli pieļaujamais nakts darba laiks

Ņemot vērā septiņu stundu nakti, maksimāli pieļaujamais nedēļas (septiņu dienu laikposms) nakts darba laiks ir 42 stundas.

10. pants

Gadskārtējais atvaļinājums

Katram darba ņēmējam ir tiesības uz vismaz četrām nedēļām gadskārtējā atvaļinājuma vai uz atbilstīgu, proporcionālu tā daļu, ja nodarbinātības laikposms ir īsāks par vienu gadu, saskaņā ar valsts tiesību aktos un/vai praksē noteiktajām tiesībām un šāda atvaļinājuma piešķiršanas nosacījumiem.

Gadskārtējā apmaksātā minimālā atvaļinājuma laikposmu nedrīkst aizstāt ar finansiālu kompensāciju, izņemot gadījumu, kad darba attiecības tiek pārtrauktas.

11. pants

Nepilngadīgo aizsardzība

Uz darba ņēmējiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, attiecas Direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (5) noteikumi.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis ar tiesību aktiem var atļaut tādu jauniešu darbu, kuri vecāki par 16 gadiem un uz kuriem saskaņā valsts tiesību aktiem vairs neattiecas obligātā pilna laika izglītība, tajā laikposmā, kad saskaņā ar Direktīvu 94/33/EK ir aizliegts nakts darbs, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu atzīta mācību kursa uzdevumu, un ar noteikumu, ka pusaudžiem piešķir pienācīgu atpūtas laiku un ka netiek apšaubīti Direktīvas 94/33/EK 1. pantā noteiktie mērķi.

12. pants

Pārbaudes

Lai varētu pārbaudīt atbilstību 3., 4., 5., 6., 7., 9., 10., 11. un 13. panta noteikumiem, uzskaita katra darba ņēmēja dienas darba laiku un atpūtas laiku.

Šādus uzskaites datus glabā uz kuģa vismaz līdz pārskata laikposma beigām.

Ar piemērotiem starplaikiem (ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša beigām) darba devējs vai tā pārstāvis kopā ar darba ņēmēju uzskaites datus pārbauda un apstiprina.

Uzskaites datos iekļauj šādu informācijas minimumu:

a)	kuģa nosaukumu;

b)	darba ņēmēja vārdu, uzvārdu;

c)	kapteiņa/atbildīgās personas vārdu, uzvārdu;

datumu;

e)	darba dienu vai atpūtas dienu;

f)	dienas darba vai atpūtas laikposmu sākumu un beigas.

Darba ņēmējam izsniedz apstiprināto viņa uzskaites datu kopiju. Darba ņēmējs to glabā vienu gadu.

13. pants

Ārkārtas situācijas

Kuģa kapteinim vai viņa vietniekam ir tiesības likt darba ņēmējam strādāt tik stundu, cik nepieciešams tiešas kuģa, uz kuģa esošo personu vai kravas drošības nodrošināšanai, kā arī palīdzības sniegšanai citam nelaimē nonākušam kuģim vai personām.

Saskaņā ar 1. punktu kapteinis vai viņa vietnieks var likt darba ņēmējam strādāt tik stundu, cik nepieciešams, līdz situācijas normalizēšanai.

Tiklīdz kā iespējams pēc situācijas normalizēšanas, kapteinis vai viņa vietnieks nodrošina, lai visi darba ņēmēji, kas strādājuši ieplānotajā atpūtas laikā, saņemtu atbilstīgu atpūtas laikposmu.

14. pants

Veselības pārbaude

Visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz bezmaksas gadskārtējo veselības pārbaudi. Minētajā pārbaudē īpaša uzmanība tiek pievērsta tādu simptomu vai stāvokļa noteikšanai, ko varētu būt izraisījis darbs uz kuģa ar minimālo dienas atpūtas laikposmu un/vai minimālo atpūtas dienu skaitu saskaņā ar 5. un 6. pantu.

Nakts darba ņēmēji, kuriem ir tādas veselības problēmas, kas atzītas par saistītām ar nakts darba veikšanu, pēc iespējas tiek pārcelti uz viņiem piemērotu dienas darbu.

Bezmaksas veselības pārbaude ir konfidenciāla.

Bezmaksas veselības pārbaudi var veikt valsts veselības sistēmas iestādēs.

15. pants

Drošības un veselības aizsardzība

Nakts darba ņēmējiem un maiņu darba ņēmējiem ir veicamajam darbam atbilstīga drošības un veselības aizsardzība.

Ar nakts darba ņēmēju un maiņu darba ņēmēju drošību un veselību saistīti atbilstīgi aizsardzības un profilakses pakalpojumi vai dienesti atbilst pārējo darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pakalpojumiem un dienestiem, un tie pieejami vienmēr.

16. pants

Darba modelis

Darba devējs, kurš gatavojas organizēt darbu saskaņā ar konkrētu modeli, ņem vērā vispārējos principus darba pielāgošanai darba ņēmējam nolūkā izvairīties no monotona darba un mašīnu noteikta darba modeļa atkarībā no darbības veida un drošības un veselības prasībām, jo īpaši attiecībā uz pārtraukumiem darba laikā.

17. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Izdevīgāki noteikumi

Šis nolīgums neskar dalībvalsts tiesības:

a)	piemērot vai ieviest tiesību aktus; vai

b)	veicināt vai atļaut tādu koplīgumu vai starp sociālajiem partneriem noslēgtu līgumu piemērošanu,

kas darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai ir izdevīgāki par šā nolīguma noteikumiem.

2. Noteikumu stingrības nepazemināšanas klauzula

Šā nolīguma īstenošana nekādā gadījumā neattaisno tādu darba ņēmēju vispārējā drošības un veselības aizsardzības līmeņa pazemināšanu, uz kuriem attiecas šis nolīgums.

3. Nolīguma izpildes pārraudzība

Sociālie partneri pārrauga nolīguma īstenošanu un piemērošanu iekšzemes ūdensceļu transporta nozares dialoga komitejas kontekstā, jo īpaši attiecībā uz arodslimību gadījumiem.

4. Pārskats

Sociālie partneri pārskata iepriekš minētos noteikumus divus gadus pēc īstenošanas laikposma beigām, kas noteikts Padomes lēmumā, ar kuru šis nolīgums stājas spēkā.

Briselē, 2012. gada 15. februārī

Eiropas Kuģu savienību (EKS)

Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO)

Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF)

(1) Sk. Komisijas paziņojumu par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu “Naiades”, COM(2006) 6 galīgā redakcija, 17.1.2006.

(2) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(3) Sk. Komisijas paziņojuma “No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību – tiesības un svarīgākās norises” 1.1. sadaļu, COM(2010) 373 galīgā redakcija, 13.7.2010.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5) OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/96

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 17. decembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Vācijas

(2014/942/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)	Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)	Pēc Göke FRERICHS kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 20. septembrim, Gerhard HANDKE kungs, Generaldirektor des Bundesverbandes Großhandel, Außenhandel, Dienstleistungen – BGA, tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G.L. GALLETTI

(1) OV L 251, 25.9.2010., 8. lpp.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/97

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 19. decembris)

par to, lai ieceltu Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos pilna laika locekļus

(2014/943/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1), un jo īpaši tās 56. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 806/2014 stājās spēkā 2014. gada 19. augustā.

(2)	Lai noregulējuma jautājumos nodrošinātu ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, Vienotā noregulējuma valdei, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 42. panta 1. punktu (“Valde”), ir jābūt īpašai Savienības aģentūrai ar specifisku struktūru atbilstīgi tās uzdevumiem.

(3)	Valdes sastāvam būtu jānodrošina, ka ir pienācīgi ņemtas vērā visu noregulējuma procedūrās iesaistīto attiecīgo pušu intereses. Ņemot vērā Valdes uzdevumus, būtu jāieceļ priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri pārējie pilna laika locekļi.

(4)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 7. punktu, Valdes pirmā priekšsēdētāja, ko iecēla pēc minētās regulas stāšanās spēkā, pilnvaru laiks ir trīs gadi, un to var vienreiz atjaunot uz piecu gadu laikposmu. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 5. punktu, Valdes priekšsēdētāja vietnieka un četru pārējo pilna laika locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu Komisija 2014. gada 19. novembrī iesniedza Eiropas Parlamentam kandidātu sarakstu priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru pārējo pilna laika locekļu kandidatūrām. Komisija 2014. gada 5. decembrī Eiropas Parlamentam iesniedza priekšlikumu valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru pārējo pilna laika locekļu iecelšanai. 2014. gada 16. decembrī Eiropas Parlaments minēto priekšlikumu apstiprināja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo par Vienotā noregulējuma valdes pilna laika locekli uz trīs gadu pilnvaru laiku no šā lēmuma spēkā stāšanās ieceļ šādu personu:

Elke KÖNIG kundze, priekšsēdētāja.

2. Ar šo par Vienotā noregulējuma valdes pilna laika locekļiem uz piecu gadu pilnvaru laiku no šā lēmuma spēkā stāšanās ieceļ šādas personas:

—	Timo LÖYTTYNIEMI kungs, priekšsēdētāja vietnieks,

—	Mauro GRANDE kungs, stratēģijas un koordinācijas direktors,

—	Antonio CARRASCOSA kungs, noregulējuma plānošanas direktors,

—	Joanne KELLERMANN kundze, noregulējuma plānošanas direktore,

—	Dominique LABOUREIX kungs, noregulējuma plānošanas direktors.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 19. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/99

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 11. jūnijs)

par Itālijas piešķirto valsts atbalstu SA.26818 (C 20/10) (ex N 536/08 un NN 32/10) Stretto lidostas pārvaldības sabiedrībai SO.G.A.S.

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3571)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/944/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad tā aicinājusi ieinteresētās personas sniegt piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem (1), un ņemot vērā šo personu piezīmes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Itālijas iestādes 2008. gada 27. oktobrī paziņoja Komisijai par Kalabrijas reģiona nodomu piešķirt atbalstu kapitāla ieguldījumu veidā, lai segtu darbības zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S. SpA Società per la Gestione dell'Aeroporto dello Stretto (turpmāk “SO.G.A.S.” jeb “atbalsta saņēmējs”). SO.G.A.S. ir sabiedrība, kas pārvalda Kalabrijas reģiona Stretto vai Strait lidostu.

(2)	Sākotnējās izskatīšanas laikā Komisijai kļuva zināms par citiem pasākumiem, kas īstenoti par labu tam pašam atbalsta saņēmējam un kas, visticamāk, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Tāpēc Komisija iekļāva šos pasākumus savā izmeklēšanā.

(3)	Tā kā Komisijai bija informācija, kas liecināja, ka šis valsts atbalsts patiesībā bija piešķirts pirms Komisija varēja novērtēt tā saderību ar iekšējo tirgu, tā reģistrēja lietu kā nepaziņotu atbalstu ar numuru NN 32/10.

(4)	Komisija pieprasīja papildu informāciju par paziņoto pasākumu 2008. gada 27. novembrī, 2009. gada 23. februārī un 2009. gada 19. maijā. Itālija atbildēja 2009. gada 14. janvārī, 2009. gada 26. martā un 2009. gada 9. oktobrī.

(5)	Ar 2010. gada 20. jūlija vēstuli Komisija informēja Itāliju, ka tā attiecībā uz atbalstu sabiedrībai SO.G.A.S. nolēmusi sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā paredzēts LESD 108. panta 2. punktā (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(6)	Minētais Komisijas lēmums sākt izmeklēšanas procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija šajā publikācijā aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(7)

Nosūtot vēstuli 2010. gada 19. novembrī, atbalsta saņēmējs iesniedza savas piezīmes par lēmumu sākt izmeklēšanas procedūru. Komisija 2010. gada 20. decembrī nosūtīja Itālijas iestādēm atbalsta saņēmēja piezīmes un lūdza sniegt atsauksmes. Komisija 2011. gada 8. martā nosūtīja atgādinājumu un 2011. gada 29. aprīlī saņēma Itālijas iestāžu apsvērumus. Komisija nesaņēma citas ieinteresēto personu piezīmes.

(8)	Itālijas iestādes iesniedza piezīmes par lēmumu sākt izmeklēšanas procedūru, nosūtot vēstules 2010. gada 23. septembrī un 2010. gada 15. decembrī.

(9)	Nosūtot vēstuli 2012. gada 30. martā, Komisija pieprasīja papildu informāciju par pasākumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšanas procedūra. Itālijas iestādes sniedza pieprasīto informāciju, nosūtot vēstuli 2012. gada 30. aprīlī.

2. SĪKS PASĀKUMU APRAKSTS

2.1. Atbalsta saņēmējs

(10)	Attiecīgo pasākumu saņēmējs ir Kalabrijas reģiona lidostas pārvaldnieks – sabiedrība SO.G.A.S..

(11)	SO.G.A.S. ir akciju sabiedrība, kas dibināta saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem 1981. gada martā un kas pilnībā pieder publiskām struktūrām.

(12)	Pasažieru plūsma lidostā ir palielinājusies – no 272 859 pasažieriem 2004. gadā līdz 571 694 pasažieriem 2012. gadā (3).

2.2. Apstrīdētie pasākumi

(13)	Itālijas paziņotais pasākums ir Kalabrijas reģiona veiktais kapitāla ieguldījums EUR 1 824 964 apmērā, lai segtu zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S. 2004. un 2005. gadā.

(14)

Sabiedrības SO.G.A.S. publiskie akcionāri 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā nolēma segt zaudējumus, kas SO.G.A.S. bija radušies iepriekšējos divos gados (2004. gadā – EUR 1 392 900 un 2005. gadā – EUR 2 257 028), veicot pro rata kapitāla ieguldījumus. Minētajā laikā Kalabrijas reģionam piederēja 50 % sabiedrības akciju, bet pārējo akciju turētāji bija Kalabrijas reģiona pašvaldība, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas province, Mesīnas pašvaldība, Kalabrijas reģiona Tirdzniecības palāta un Mesīnas Tirdzniecības palāta.

(15)	Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas pašvaldība, Kalabrijas reģiona pašvaldība un Mesīnas Tirdzniecības palāta jau bija veikušas pro rata kapitāla ieguldījumus.

(16)

Sabiedrībai SO.G.A.S. 2006. gadā radās papildu zaudējumi EUR 6 018 982 apmērā. SO.G.A.S. akcionāri 2007. gada decembrī nolēma konvertēt uzņēmuma rezerves kapitālā un samazināt kapitālu, lai segtu atlikušos zaudējumus. Taču šis kapitāla samazinājums pārsniegtu minimālo līmeni, kas Itālijas tiesību aktos noteikts lidostas pārvaldības sabiedrībām. Lai kapitāls atkal atbilstu tiesiskajām prasībām, SO.G.A.S. akcionāri piekrita palielināt kapitālu par EUR 2 742 919. Kapitāls tika palielināts, konvertējot obligācijas, uz kurām iepriekš bija parakstījušies daži akcionāri, kopumā par EUR 2 274 919. Kalabrijas reģions nebija to akcionāru vidū, kuriem piederēja minētās konvertējamās obligācijas, un tā daļa uzņēmuma kapitālā samazinājās no 50 % līdz 6,74 %.

2.3. Piešķīrēja iestāde

(17)	Attiecībā uz šeit izskatāmajiem pasākumiem piešķīrēja iestāde ir Kalabrijas reģions.

(18)

Kā paskaidrots iepriekš, sabiedrība SO.G.A.S. saņēma publiskus līdzekļus arī no Kalabrijas reģiona provinces, Kalabrijas reģiona pašvaldības, Mesīnas provinces, Mesīnas pašvaldības, Kalabrijas reģiona Tirdzniecības palātas un Mesīnas Tirdzniecības palātas kā pro rata kapitāla ieguldījumus, lai segtu 2004., 2005. un 2006. gadā radušos zaudējumus un lai kapitāls atkal atbilstu tiesiskajām prasībām.

2.4. Budžets

(19)

Itālijas iestādes paziņoja par ieguldījumiem EUR 1 824 964 apmērā, kuri ir proporcionāli Kalabrijas reģiona daļai sabiedrībā SO.G.A.S. un kuri tika apstiprināti 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš, citi publiskie akcionāri arī sedza zaudējumus EUR 1 824 964 apmērā. Papildu ieguldījums EUR 2 742 919 apmērā tika veikts 2007. gada decembrī.

(20)	Tāpēc novērtējamo pasākumu kopējais budžets ir EUR 6 392 847.

2.5. Vietējā tiesvedība

(21)

Kalabrijas reģions nolēma neveikt kapitāla ieguldījumus, par kuriem akcionāri lēma 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu par atļauju veikt šādus ieguldījumus, un sabiedrība SO.G.A.S. Kalabrijas reģiona vispārējas piekritības tiesā (Tribunale) cēla prasību pret reģionu. Tiesa sprieda par labu sabiedrībai SO.G.A.S., un reģiona iesniegtā prasība tika noraidīta 2009. gada maijā.

(22)

Tiesa, atzīstot Komisijas kompetenci lemt par to, vai valsts atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, uzskatīja, ka valsts tiesu jurisdikcijā ir lemt, vai pasākums ir valsts atbalsts. Tiesa nosprieda, ka šajā lietā piešķirtais publiskais finansējums nav valsts atbalsts, jo tas netraucē konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tiesa arī uzskatīja, ka ir ievērots tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, jo atbalsta piešķiršanas laikā, neņemot vērā zaudējumus, kas radās 2004. un 2005. gadā, ir bijušas pamatotas ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvas.

(23)

Reģions minēto Tiesas lēmumu pārsūdzēja, pamatojoties uz to, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts un tāpēc nav īstenojams, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru tā dod atļauju to īstenot. Itālijas iestādes 2009. gada decembrī informēja Komisiju, ka minētā pārsūdzība ir noraidīta un ka vairs nav iespējams veikt nekādas papildu procesuālas darbības, lai varētu celt iebildumus pret publisko līdzekļu ieguldīšanu sabiedrībā SO.G.A.S.

3. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(24)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka reģiona un citu publisko akcionāru veiktie pro rata ieguldījumi, lai segtu 2004. un 2005. gadā radušos zaudējumus, un kapitāla ieguldījumi, par kuriem 2007. gada decembrī lēma SO.G.A.S. akcionāri, ir valsts atbalsts turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ:

minētie ieguldījumi veikti, vairākām reģionālām un vietējām iestādēm, proti, Kalabrijas reģionam, Kalabrijas reģiona provincei, Mesīnas pašvaldībai un Kalabrijas reģiona pašvaldībai, vai vietējām autonomām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesību normām, proti, Kalabrijas reģiona Tirdzniecības palātai un Mesīnas Tirdzniecības palātai, nododot līdzekļus sabiedrībai SO.G.A.S.; tāpēc šie ieguldījumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem un ir attiecināmi uz valsti;

b)	minētie ieguldījumi neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un tādējādi var piešķirt selektīvu priekšrocību sabiedrībai SO.G.A.S.;

c)	minētie ieguldījumi var traucēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(25)

Komisija sākotnēji uzskatīja, ka apstrīdētie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Pirmkārt, Itālija skaidri norādīja, ka sabiedrībai SO.G.A.S. nebija uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk “VTNP”). Otrkārt, Itālijas iestādes apstiprināja, ka pasākumi neattiecās ne uz vienu konkrētu lidostas ieguldījumu. Komisija sākotnēji secināja, ka pasākumu saderību nevar novērtēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti vadlīnijās par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (turpmāk “2005. gada Aviācijas vadlīnijas”) (4). Treškārt, neatkarīgi no to apgalvojuma, ka SO.G.A.S. ir grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk “GP pamatnostādnes”) (5) izpratnē, Itālijas iestādes arī norādīja, ka attiecīgie pasākumi nav iekļauti pārstrukturēšanas plānā un ka šāds plāns nemaz nepastāv. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka pasākumi neatbilst Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (turpmāk “reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) (6), kuras nodrošina sistēmu piešķirtā atbalsta novērtēšanai, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

(26)

Attiecībā uz tiesvedību Itālijas tiesās saistībā ar reģiona atteikšanos veikt pro rata ieguldījumu, kamēr nav saņemta Komisijas atļauja atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, Komisija, ņemot vērā ES tiesību aktu prioritāti pār valstu tiesību aktiem un to, ka paziņojums nebija oficiāli atsaukts, uzskatīja, ka Itālijai bija jāievēro LESD 108. panta 3. punktā paredzētā pārtraukšanas klauzula. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka LESD 108. panta 3. punktā paredzētā pārtraukšanas pienākuma prioritātes dēļ valsts tiesu nostāja nebūtu jāņem vērā un ka Itālijas iestādēm nebūtu jāievieš paziņotie pasākumi, kamēr vēl turpinās valsts atbalsta procedūra.

4. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(27)	Vienīgā ieinteresētā persona, no kuras Komisija saņēma piezīmes, bija atbalsta saņēmējs – sabiedrība SO.G.A.S. –, kas oficiālās izmeklēšanas laikā pamatoja un papildināja Itālijas iestāžu iesniegtos argumentus.

4.1. Atbalsta esība

(28)

Sabiedrība SO.G.A.S. apgalvoja, ka novērtējamie pasākumi nav valsts atbalsts, jo netika izpildīti visi LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji. Konkrētāk, SO.G.A.S. apgalvoja, ka pasākums: i) neietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm vai, pakārtoti, ii) nepiešķīra selektīvu ekonomisku priekšrocību sabiedrībai SO.G.A.S. un iii) neradīja vai nedraudēja radīt konkurences traucējumus.

(29)

SO.G.A.S. norādīja, ka apstrīdētie pasākumi tika piešķirti normālos tirgus apstākļos un tāpēc tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Šie pasākumi bija saskaņā ar Itālijas Civilkodeksa 2446. un 2447. pantu, kas paredz, ka akciju sabiedrības akcionāriem, kuri zaudējuši vairāk nekā trešdaļu tās kapitāla, jākompensē zaudējumi, lai novērstu sabiedrības likvidāciju. Tas, ka akcionāri nesedz lidostas pārvaldības sabiedrības SO.G.A.S. zaudējumus, liktu pārtraukt (ministrijas 1997. gada 12. novembra Rīkojuma (DM) Nr. 521 13. panta izpratnē) Stretto lidostas daļēju pārvaldību, kas uzticēta SO.G.A.S. saskaņā ar 1997. gada Dekrētlikuma Nr. 67 17. pantu, un neļautu turpmāk nodrošināt pilnu lidostas pārvaldības koncesiju, par kuru iesniegts pieteikums Satiksmes ministrijā. Tāpēc bija saprātīgi pieņemt, ka jebkurš privāts ieguldītājs, kas saskaras ar līdzīgu izvēli, būtu rīkojies tāpat, lai palielinātu savu akciju vērtību.

(30)	Atbalsta saņēmējs norādīja, ka Kalabrijas reģiona vispārējas piekritības tiesa 2008. gada jūnijā pasūtīja neatkarīgu uzņēmuma novērtējumu, kurā tika aplēsts, ka uzņēmuma vērtība ir samazinājusies par EUR 12–17 miljoniem.

(31)	Lai pierādītu sabiedrības rentabilitātes perspektīvas, atbalsta saņēmējs iesniedza Komisijai uzņēmējdarbības plānu, kuru 2008. gada oktobrī ārējais konsultants izstrādāja sabiedrībai SO.G.A.S. un kurā tika prognozēts, ka uzņēmums varētu atjaunot rentabilitāti 2013. gadā.

(32)

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par SO.G.A.S. daļēju privatizāciju tika publicēts 2007. gada jūlijā. Piedāvājumu par 35 % SO.G.A.S. kapitāla iegādi iesniedza Itālijas un Argentīnas konsorcijs (associazione temporanea di imprese jeb “ATI”). SO.G.A.S. akcionāri uzskatīja piedāvājumu par ekonomiski neizdevīgu. Tāpēc 2010. gada martā tika publicēts jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par 35 % SO.G.A.S. akciju. Saskaņā ar SO.G.A.S. divas atsauksmes uz aicinājumu izteikt interesi un sākotnējais konsorcija piedāvājums norādīja, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips ir ievērots.

(33)	SO.G.A.S. arī apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, secinot, ka pasažieri, kas izmanto Stretto lidostu, atkarībā no savas dzīvesvietas var izmantot arī Katānijas, Lamēcijas Termes vai Krotone lidostu un ka apstrīdētie pasākumi attiecīgi var traucēt konkurenci starp lidostu pārvaldniekiem.

(34)

Pirmkārt, gan Stretto lidosta, gan Katānijas, Lamēcijas Termes un Krotone lidostas ir reģionālas, konkrēta galamērķa lidostas, kuru aptvēruma teritorijas nepārklājas. Stretto lidosta nekonkurē ne ar vienu citu lidostu ne Itālijā, ne Savienībā. Kalabrijas ģeogrāfiskās un infrastrukturālās īpatnības izslēdz jebkuru iespēju, ka Stretto lidostas un tai kaimiņos esošo Itālijas lidostu aptvēruma teritorijas varētu pārklāties. Lamēcijas Termes lidosta atrodas vairāk nekā 130 km attālumā, aptuveni vienas stundas braucienā no Stretto. Starp Stretto un Krotone lidostu nav tiešas un ātras satiksmes. Līdz Krotone lidostai ir jābrauc ilgāk nekā trīs stundas. Katānijas lidosta atrodas citā ģeogrāfiskā reģionā, vairāk nekā 130 km attālumā, un līdz tai ceļā ar automašīnu jāpavada 1 h 30 min–1 h 40 min.

(35)

SO.G.A.S. iesniedza tabulu, kurā norādīts korelācijas indekss starp ienākošo pasažieru plūsmu Stretto lidostā un plūsmu Lamēcijas Termes, Krotone un Katānijas lidostās. Kā apgalvo SO.G.A.S., tabulā norādīts, ka pasažieri, kas ceļo, izmantojot Stretto lidostu, veido jaunu komponenti reģionālajā satiksmē. Tāpēc lidostas slēgšana drīzāk radīs daļēju pieprasījuma zaudējumu gaisa transporta pakalpojumu jomā, nekā tā pārdali uz citām lidostām. SO.G.A.S. iesniedza arī tabulu, lai pierādītu, ka novērtējamie pasākumi patiešām ir radījuši jaunu pieprasījumu reģiona gaisa transporta pakalpojumu jomā, radot pozitīvus ieguvumus gan gaisa pārvadātājiem, kas ir ieinteresēti jaunu maršrutu izveidē starp Stretto un citām vietējām un ES lidostām, gan citām lidostām, kurām jātiek galā ar pieaugošo pieprasījumu.

(36)

SO.G.A.S. noraidīja Komisijas sākotnējo konstatējumu, ka šie pasākumi, iespējams, traucē konkurenci starp gaisa pārvadātājiem. Publiskais finansējums netika nodots nevienam gaisa pārvadātājam, nosakot mazākas nodevas par gaisa kuģu nolaišanos vai paredzot citus labvēlīgus noteikumus. Nolaišanās nodevas un citus darbības nosacījumus lidostā noteica kompetentā iestāde, neatstājot lidostas pārvaldniekam nekādu rīcības brīvību. Nobeigumā SO.G.A.S. apgalvoja, ka Stretto lidostu galvenokārt apkalpo sabiedrība Alitalia (kas nodrošina sešus no astoņiem lidojumiem dienā) un ka nekas neliecina par to, ka līgumreisu vai zemo cenu gaisa pārvadātāji būtu ieinteresēti jaunu maršrutu izveidē, lai veiktu lidojumus no Stretto lidostas.

(37)	SO.G.A.S. secināja, ka Komisijai, vērtējot pasākuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, būtu jāpievērš lielāka uzmanība īpašajiem apstākļiem, kā arī būtu jākonstatē, ka minētais pasākums nav valsts atbalsts.

4.2. Atbalsta saderība

(38)

Attiecībā uz jautājumu, vai pasākumus varētu uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, sabiedrība SO.G.A.S. apgalvoja, ka novērtējamais publiskais finansējums bija paredzēts, lai nodrošinātu lidostas pārvaldnieka darbības nepārtrauktību un veicinātu konkrētas saimnieciskās darbības. Šis mērķis tika pamatots ar to, ka mazas lidostas parasti negūst pietiekami daudz ienākumu, lai segtu izmaksas, kas vajadzīgas drošības un drošuma prasību izpildei. Turklāt Stretto lidostai, ņemot vērā lidostas infrastruktūras īpatnības un izrietošos ierobežojumus, ko noteikusi valsts civilās aviācijas iestāde ENAC (7), būtu ļoti grūti uzņemt līgumreisu un zemu cenu gaisa pārvadātājus.

(39)

Proti, saskaņā ar ENAC kritērijiem Stretto lidosta tika klasificēta kā II līmeņa lidosta. Šī klasifikācija drīzāk pamatojās uz infrastruktūras rādītājiem, nekā uz pasažieru daudzumu; tā paredzēja, ka lidostām ar nelielu pasažieru skaitu, lai ievērotu drošības standartus, ir jāsedz tādas pašas izmaksas kā lidostām ar vairāk nekā miljons pasažieriem.

(40)	Bez publiskā finansējuma, uz kuru attiecas izmeklēšanas procedūra, lidosta būtu spiesta atstāt tirgu, un tas reģiona līmenī negatīvi ietekmētu iedzīvotāju mobilitāti. Tas varētu arī liegt akcionāriem gūt peļņu no saviem ieguldījumiem.

(41)	Nobeigumā SO.G.A.S. apgalvoja, ka šajā lietā ir piemērojams Komisijas Lēmums 2005/842/EK (8) par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un ka pasākumus jebkurā gadījumā var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu un tādējādi uz tiem attiecināt atbrīvojumu no prasības par paziņošanu.

(42)

SO.G.A.S. apgalvoja, ka, tā kā attiecīgajā periodā pasažieru plūsma lidostā nav pārsniegusi miljons pasažieru gadā, lidostas pārvaldīšana ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (“VTNP”) atbilstīgi Lēmuma 2005/842/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomai. SO.G.A.S. norādīja, ka saskaņā ar 1997. gada 25. jūlija Dekrētlikumu Nr. 250 vietējās iestādes varētu turēt kapitāla daļas tikai tādās sabiedrībās, kam uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Sabiedrības SO.G.A.S. īpašnieki vienmēr ir bijušas Kalabrijas un Mesīnas vietējās iestādes, un tas ir varbūtējs pierādījums lidostas pārvaldīšanas kvalificēšanai kā VTNP. Lai pierādītu, ka lidostas pārvaldīšana patiešām ir VTNP, sabiedrība SO.G.A.S. iesniedza Kalabrijas reģiona pašvaldības 2010. gada 27. jūlija un 2010. gada 19. jūnija lēmumus, kuros bija atsauce uz to, cik svarīgi ir lidostas pakalpojumi reģionālā līmenī.

(43)

Kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecās vienīgi uz zaudējumiem, kas radās lidostas pārvaldniekam, sniedzot VTNP, un tāpēc atbilda Lēmuma 2005/842/EK 5. panta 1. punktā paredzētajiem nepieciešamības un proporcionalitātes principiem. Tā kā nebija neviena dokumenta, ar ko lidostas pārvaldniekam būtu faktiski uzticēts sniegt VTNP, SO.G.A.S. ierosināja izstrādāt līgumu, kas novērstu jebkādas šaubas par to, ka Stretto lidostas gadījumā visi četri Altmark (9) lietas nosacījumi ir izpildīti.

5. ITĀLIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES

(44)	Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Itālija ir apstiprinājusi, ka sabiedrībai SO.G.A.S. oficiāli nav bijis uzticēts sniegt VTNP, tāpēc apstrīdēto pasākumu saderību ar iekšējo tirgu nevar novērtēt saskaņā ar VTNP noteikumiem.

5.1. Jautājums par to, vai lidostas darbības ir VTNP

(45)	Izmeklēšanas laikā Itālija apgalvoja, ka novērtējamie pasākumi ir kompensācija par SO.G.A.S. sniegtajiem VTNP. Itālijas iestādes norādīja, ka, ja nav pierādījumu par pretējo, ex post novērtējumā varētu tikt secināts, ka sabiedrības SO.G.A.S. gadījumā ES prasības attiecībā uz VTNP ir izpildītas.

(46)

Itālija uzskatīja, ka nostāja, ko ir ieņēmusi Komisija, drīzāk piešķir pārmērīgu nozīmi formālām, nevis pamata prasībām attiecībā uz VTNP. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Itālija iesniedza visu četru Altmark lietas kritēriju īsu vērtējumu. Itālija apgalvoja, ka SO.G.A.S. patiesībā bija uzticēts sniegt sabiedriskos pakalpojumus. Tas tieši un netieši tika apstiprināts vairākos administratīvos dokumentos, ko izdevušas vietējās iestādes. Itālija iesniedza Kalabrijas reģiona pašvaldības izpildinstitūcijas 2007. gada 17. oktobra sanāksmes (kurā izpildinstitūcija nolēma subsidēt lidostas pārvaldnieka zaudējumus) protokolu un šīs pašas institūcijas 2009. gada 16. jūnija un 2009. gada 31. decembra sanāksmju protokolus, kuri, pēc Itālijas teiktā, pierāda, ka lidostas darbības ir VTNP. 2007. gada 17. oktobra sanāksmes protokolā norādīts, ka “Kalabrijas reģions uzskata, ka konkrētas Kalabrijas reģiona lidostas darbības ir nepieciešamas, lai sniegtu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, un uztic sabiedrībai SO.G.A.S. pildīt vairākas sabiedrisko pakalpojumu saistības, lai nodrošinātu pienācīgu sabiedrības interešu ievērošanu; šādos gadījumos iestādes var subsidēt lidostas pārvaldnieku saistībā ar papildu izmaksām, kas rodas, pildot minētās saistības, kuras ir tādas, ka nav izslēgta iespēja, ka lidostas kopējo pārvaldīšanu var uzskatīt par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu”.

(47)

Runājot vispārīgāk, Kalabrijas reģions bija parakstījis Lamēcijas Termes, Krotone un Kalabrijas reģiona lidostu attīstības protokolu, kurā skaidri noteikts, ka lidostas pakalpojumi ir sabiedriski pakalpojumi, kas ir būtiski reģiona ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, un tāpēc tos var finansēt no ES, valsts vai reģionālajiem līdzekļiem.

(48)

Itālija arī uzsvēra, ka 2008. gada 28. decembrī lidostas pārvaldnieks lūdza akcionārus segt zaudējumus, īpaši ņemot vērā tā sabiedrisko pakalpojumu saistības, un apgalvoja, ka neviens privātais uzņēmējs nesniegs lidostas pārvaldīšanas pakalpojumus, pamatojoties uz tīri komerciāliem noteikumiem. Tāpēc pirmais Altmark spriedumā minētais kritērijs ir ievērots.

(49)	Parametrus, pamatojoties uz kuriem tika aprēķināta kompensācija, var viegli izsecināt no SO.G.A.S. bilances, kurā sniegts pārredzams pārskats par darbības izmaksām. Publiskais finansējums attiecās vienīgi uz zaudējumu summu, nenosakot atbalsta saņēmējam papildu ierobežojumus.

(50)

Attiecībā uz trešo Altmark kritēriju Itālija apgalvoja, ka sabiedrisko pakalpojumu gadījumā publiska akcionāra darbības nav salīdzināmas ar privāta ieguldītāja darbībām. Publiskas struktūras rīcību var pamatot ar mērķiem sabiedrības interesēs, un tas liedz piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Šajā gadījumā publisko akcionāru rīcību nemotivēja komerciāli apsvērumi, un tāpēc to nevar salīdzināt ar tirgus ieguldītāja rīcību. Itālija secināja, ka trešais Altmark kritērijs, kas, šķiet, paredz tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanu, neattiecas uz novērtējamo lietu.

(51)	Itālija norādīja, ka, tā kā SO.G.A.S. darbība ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, šie kapitāla ieguldījumi, pamatojoties uz ex post novērtējumu, varētu būt kompensācija par šādu pakalpojumu sniegšanu un tāpēc nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

5.2. Atbalsta saderība

(52)	Itālija norādīja, ka, ja pasākumi tiek uzskatīti par valsts atbalstu, tie jebkurā gadījumā būtu jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi Lēmuma 2005/842/EK 2. panta 1. punktam.

5.3. Konkurences neierobežošana

(53)	Itālija atsaucās uz 2005. gada Aviācijas vadlīniju 39. punktu, kurā norādīts, ka “ieguldījumi un finansējumi, kas piešķirti mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk neierobežo konkurenci, un to ietekme uz tirdzniecību nav pretrunā ar kopējām interesēm”.

(54)

Pēc tam Itālijas iestādes apgalvoja, ka lidostas darbība nebija rentabla. To pierādīja apstāklis, ka, lai gan sākotnējā iecere daļēji privatizēt sabiedrību tika plaši reklamēta, procedūra tomēr nebija sekmīga. Ņemot vērā, ka potenciālajiem ieguldītājiem bija jāuzņemas segt turpmākajos gados paredzētos zaudējumus, kā noteikts uzaicinājumā publicētajā uzņēmējdarbības plānā, un ka vienīgais saņemtais piedāvājums netika uzskatīts par ekonomiski izdevīgu, bija skaidrs, ka šī darbība pēc savas būtības ir nerentabla. Turklāt apstāklis, ka pretendenti nebija gatavi segt iespējamos turpmākos zaudējumus neierobežotā apjomā, bet tikai līdz iepriekš noteiktai robežai, pierādīja, ka tirgus ieguldītājiem nebija pievilcīgs, un tas savukārt nozīmēja to, ka minētie pasākumi nevarēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6. ITĀLIJAS APSVĒRUMI PAR IEINTERESĒTO PERSONU IESNIEGTAJĀM PIEZĪMĒM

(55)	Ar 2012. gada 27. aprīļa vēstuli Itālijas iestādes Kalabrijas reģiona vārdā nosūtīja Komisijai apsvērumus par sabiedrības SO.G.A.S. piezīmēm.

(56)	Itālija atbalstīja SO.G.A.S. argumentus, tostarp SO.G.A.S. apgalvojumu, ka novērtējamie pasākumi attiecas uz VTNP, un tāpēc domāja, ka šos pasākumus nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(57)	Itālija arī apgalvoja, ka minētie pasākumi netraucē konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

7. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

7.1. Atbalsta esība

(58)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja vien LESD neparedz ko citu, “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(59)

Kritēriji, kas noteikti 107. panta 1. punktā, ir kumulatīvi, proti, novērtējamie pasākumi būs valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tad, ja tiks izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi. Tādējādi finansiālajam atbalstam:

a)	jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem;

b)	jāsniedz priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai;

c)	jārada konkurences traucējumi vai jādraud šādus traucējumus radīt; un

d)	jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(60)

Savā spriedumā lietā par Leipcigas–Halles lidostu (10) Vispārējā tiesa nosprieda, ka civilas lidostas būvniecība un ekspluatācija ir saimnieciskā darbība. Vienīgais izņēmums ir konkrētas darbības, kas parasti attiecas uz valsts varas īstenošanu un tāpēc nav uzskatāmas par saimniecisko darbību. Šādu darbību valsts finansējums neietilpst valsts atbalsta noteikumu piemērošanas jomā. Tāpēc nav šaubu, ka SO.G.A.S. ir sabiedrība, uz kuru attiecas valsts atbalsta tiesību normas, jo tā pārvalda Stretto lidostu un sniedz lidostas pakalpojumus par atlīdzību uzņēmējiem (jo īpaši aviokompānijām), kas darbojas lidostā.

7.1.1. Valsts līdzekļi

(61)

Valsts atbalsta jēdziens ietver jebkuru tieši vai netieši piešķirtu priekšrocību, ko finansē no publiskiem līdzekļiem un ko piešķir pati valsts vai starpnieks valsts uzdevumā. Tādējādi tas attiecas uz visām priekšrocībām, ko piešķir dalībvalstu reģionālās vai vietējās iestādes neatkarīgi no to statusa un mērķa (11).

(62)

Lēmuma par procedūras sākšanu 27. un 28. punktā Komisija norādīja, ka novērtējamie pasākumi ir līdzekļu nodošana sabiedrībai SO.G.A.S., ko veica vairākas reģionālas un vietējas iestādes, proti, Kalabrijas reģions, Kalabrijas reģiona province, Mesīnas pašvaldība un Kalabrijas reģiona pašvaldība. Tāpēc Komisija pauda viedokli, ka apstrīdētie pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem un ir attiecināmi uz valsti. Komisija arī uzskatīja, ka Itālijas tirdzniecības palātu līdzekļi ir valsts līdzekļi. Tā kā tirdzniecības palātas ir publiskas struktūras, kuru darbību regulē publisko tiesību normas, saskaņā ar kurām tās veido daļu no valsts pārvaldes un tām ir uzticētas publiskas funkcijas, Komisija attiecīgi uzskatīja, ka tirdzniecības palātu lēmumi ir attiecināmi uz Itāliju. Tādējādi Mesīnas Tirdzniecības palātas līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem un to nodošanu var attiecināt uz valsti. Izmeklēšanas laikā ne Itālija, ne ieinteresētās personas neapstrīdēja šo sākotnējo konstatējumu.

(63)	Tāpēc Komisija apstiprina, ka visi novērtējamie pasākumi tika piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, un ir attiecināmi uz valsti.

7.1.2. Selektīva ekonomiska priekšrocība

(64)	Šis publiskais finansējums ir selektīvs, jo tas dod ieguvumus tikai vienam uzņēmumam – SO.G.A.S.. Tas sedz zaudējumus, kas radušies sabiedrībai SO.G.A.S., veicot savu parasto darbību.

(65)

Tā kā lidostas infrastruktūras būvniecība un ekspluatācija ir saimnieciska darbība, Komisija uzskata, ka sabiedrībai SO.G.A.S. – šādas infrastruktūras pārvaldniekam – piešķirtais publiskais finansējums, kas sedz izmaksas, kuras parasti lidostas pārvaldniekam būtu jāsedz pašam, piešķir SO.G.A.S. ekonomisko priekšrocību, jo šis finansējums nostiprina sabiedrības tirgus pozīcijas un liedz tirgus spēkiem radīt to parasto iedarbību (12).

(66)

Lai gan sākotnējā posmā Itālija paziņoja, ka lidostai oficiāli nav bijusi uzticēta VTNP sniegšana, Komisija norāda, ka pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Itālija mainīja savu nostāju un apgalvoja, ka apstrīdētais publiskais finansējums patiesībā ir valsts kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu (13).

(67)

Lai noteiktu, vai kompensācija par VTNP sniegšanu piešķir LESD 107. pantā minēto priekšrocību, Altmark lietas spriedumā Tiesa izklāstīja šādus kritērijus (14):

1)	saņēmējam uzņēmumam ir jābūt faktiski uzticētām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, un šīm saistībām jābūt skaidri definētām (“pirmais Altmark kritērijs”);

2)	kompensācijas aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem (“otrais Altmark kritērijs”);

3)	kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai pilnībā vai daļēji segtu izmaksas, kuras radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības (“trešais Altmark kritērijs”);

ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu saistības, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kura ļautu izvēlēties pretendentu, kas spētu sniegt sabiedrībai šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas apjoms jānosaka, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kurš veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie līdzekļi, lai atbilstu noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības (“ceturtais Altmark kritērijs”).

7.1.2.1. Pirmais Altmark kritērijs

(68)	Pirmā Altmark kritērija prasība sakrīt ar LESD 106. panta 2. punktā noteikto prasību, ka pakalpojumam jābūt skaidri definētam un uzticētam (15).

(69)

Pirmkārt, LESD 106. panta 2. punktu piemēro tikai “uzņēmumiem, kam uzticēti sabiedriski pakalpojumi” [vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi]. Tiesa ir konsekventi uzsvērusi vajadzību pēc dokumenta, ar kuru tiek uzticēts pienākums (16). Šāds pilnvarojums ir vajadzīgs, lai definētu uzņēmuma un valsts saistības. Ja šāda oficiāla dokumenta nav, konkrētais uzņēmuma uzdevums nav zināms un nav iespējams noteikt, kāda varētu būt taisnīga kompensācija (17). Tāpēc nepieciešamība skaidri definēt VTNP ir raksturīga pilnvarojuma idejai un nav nošķirama no tās, un tādējādi tā tieši izriet no LESD 106. panta 2. punkta. Ja pakalpojums tiek uzticēts uzņēmumam, loģiski, ka tas ir arī jādefinē.

(70)

Jau 2001. gada paziņojumā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Komisija pievērsa uzmanību saiknei starp pilnvarojuma definīciju un tādas kompensācijas nepieciešamību un proporcionalitāti, kas piešķirta VTNP sniegšanai atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam (18). Paziņojuma 22. punktā norādīts, ka “jebkurā gadījumā, lai varētu piemērot 86. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, publisko pakalpojumu uzdevums ir skaidri jānodefinē, un tā izpilde skaidri jāuzdod ar valsts iestāžu izdotu aktu … Šis pienākums ir jāveic, lai nodrošinātu juridisku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz pilsoņiem, un tas ir nepieciešams arī Komisijai, lai tā spētu novērtēt proporcionalitāti”. Tādējādi pilnvarojums un definīcija ir loģisks priekšnoteikums tam, lai varētu jēgpilni novērtēt jebkuras kompensācijas proporcionalitātes līmeni. Savienības tiesas ir konsekventi uzsvērušas vajadzību pēc skaidras sabiedrisko pakalpojumu saistību definīcijas, lai varētu piemērot gan Altmark izņēmumu, gan LESD 106. panta 2. punktu (19).

(71)

Šī nostāja ir apstiprināta Kopienas 2005. gada pamatnostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (20). Pamatnostādņu 8. punktā ir norādīts, ka kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas uzskatāma par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja ir izpildīti pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi. Šie nosacījumi jo īpaši ietver VTNP uzticēšanu ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā ir norādīts sabiedrisko pakalpojumu saistību precīzs apraksts un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri, kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu (pamatnostādņu 12. punkts).

(72)

Komisijas 2011. gada paziņojumā par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (21) arī ir norādīts, ka VTNP un sabiedrisko pakalpojumu saistībām jābūt skaidri definētām jau iepriekš. Saskaņā ar šā paziņojuma 51. punktu, “lai varētu piemērot Līguma 106. panta 2. punktu, VTNP sniegšana jāuztic vienam vai vairākiem uzņēmumiem. Tāpēc valstij ir attiecīgajiem uzņēmumiem jāuztic īpašs uzdevums. Saskaņā ar pirmo Altmark kritēriju attiecīgajam uzņēmumam ir noteikts sabiedriskā pakalpojuma pienākuma izpildes uzdevums. Attiecīgi, lai rīkotos saskaņā ar spriedumu Altmark lietā, nepieciešams sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanas akts, lai definētu attiecīgā uzņēmuma un iestādes pienākumus.” Šā paziņojuma 52. punktā noteikts, ka tiesības sniegt sabiedrisko pakalpojumu jāpiešķir ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kuros vismaz jānorāda sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums; attiecīgais uzņēmums un vajadzības gadījumā skartā teritorija; jebkuru to ekskluzīvo vai īpašo tiesību raksturs, ko attiecīgā iestāde ir piešķīrusi konkrētajam uzņēmumam; kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri; kā arī kārtība, kādā atmaksāt un novērst jebkādu kompensācijas pārmaksu.

(73)	Tomēr Itālijas iestādes apgalvo, ka Komisijas pieeja ir pārāk formāla un ka sabiedrībai SO.G.A.S. patiesībā bija uzticēts sniegt VTNP; šajā jautājumā tās galvenokārt pamatojas uz dokumentiem, kas pieņemti pēc attiecīgo pasākumu apstiprināšanas.

(74)

Saskaņā ar Itālijas teikto – to, ka Stretto lidostas pārvaldīšana ir VTNP, var izsecināt no vairākiem reģionāliem lēmumiem, kuros ir sniegta atsauce uz sabiedrības interesēm, kas saistītas ar lidostas pakalpojumiem, un uz šo pakalpojumu būtisko nozīmi reģiona ekonomiskajā attīstībā. Taču šajos reģionālajos lēmumos nav sniegta neviena precīzi formulēta definīcija iespējamam VTNP, kas uzticēts lidostas pārvaldniekam, ne arī noteikumi, kuri regulē kompensāciju. Turklāt attiecīgie dokumenti tika pieņemti, sākot no 2007. gada, un tas ir pēc vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu iespējamās sākšanas, proti, pēc lidostas darbībām 2004.–2006. gadā. Itālija nav darījusi pieejamus Komisijai arī nekādus citus dokumentus, kuros būtu izklāstīts atbalsta saņēmējam uzticēto sabiedrisko pakalpojumu saistību apjoms un kuri būtu pieņemti pirms 2004. gada.

(75)	Tāpēc Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā iespējamais VTNP nav bijis pienācīgi uzticēts atbalsta saņēmējam.

(76)

Komisija nevar piekrist Itālijas iestāžu argumentam, ka VTNP var likumīgi kompensēt pat tad, ja pakalpojums nav bijis definēts ex ante kā VTNP un uz šā pamata uzticēts atbalsta saņēmējam. Ja tā būtu, tad dalībvalstis varētu brīvi pēc saviem ieskatiem pārskatīt nepieciešamību uzticēt sabiedrisko pakalpojumu saistības ex post. Ja uzņēmumam rastos darbības zaudējumi, dalībvalstis varētu uzticēt šādam uzņēmumam sabiedrisko pakalpojumu saistības un piešķirt kompensāciju kā uzņēmuma atbalsta līdzekli neatkarīgi no ex ante novērtējuma saistībā ar faktisko vajadzību sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumu. Šī pieeja ir pretrunā prasībai, ka VTNP jāuztic attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā noteikts sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri un paredzētā kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Itālijas iestāžu apgalvojums, ka lidostas pakalpojumi ir būtiski reģiona ekonomiskajai attīstībai, nav pietiekams, lai pierādītu, ka atbalsta saņēmējam bija pienācīgi uzticēts sniegt VTNP, jo sabiedrisko pakalpojumu saistības un kompensāciju regulējošie noteikumi nebija pārredzami definēti jau iepriekš.

(77)

Turklāt, ja darītu tā, kā iesaka Itālijas iestādes, un uzskatītu, ka dalībvalstis drīkst uzticēt VTNP sniegšanu ex post, tas varētu radīt labvēlīgākus apstākļus dalībvalstīm, kas ir pārkāpušas atbalsta paziņošanas un pārtraukšanas pienākumu. Šādas dalībvalstis varētu apgalvot, ka uzņēmumam nelikumīgi piešķirtais atbalsts patiesībā ir nepieciešams, lai segtu tāda sabiedriskā pakalpojuma izmaksas, kuru atbalsta saņēmējam tomēr ir gadījies sniegt bez tā definēšanas vai iepriekšējas uzticēšanas uzņēmumam. Taču dalībvalstīm, kas grasās pildīt savu paziņošanas pienākumu, būtu jāuztic un skaidri jādefinē VTNP ex ante, lai ievērotu VTNP noteikumus un rīkotos saskaņā ar spriedumu Altmark lietā.

(78)	Tas stimulētu dalībvalstis neziņot par jaunu valsts atbalstu, taču tas ir pretrunā iedibinātajam principam, ka dalībvalstīm, kas neziņo par valsts atbalstu, nedrīkst paredzēt labvēlīgākus nosacījumus kā tām dalībvalstīm, kuras to dara (22).

(79)	Rezumējot Komisija secina, ka pirmais Altmark kritērijs nav izpildīts. Komisija uzskata, ka arī pārējie Altmark kritēriji nav izpildīti turpmāk minēto iemeslu dēļ.

7.1.2.2. Otrais Altmark kritērijs

(80)

Kompensācijas aprēķināšanas parametri netiek noteikti iepriekš. Dokumentos, ar ko – atbilstoši Itālijas iestāžu teiktajam – ir uzticēta pakalpojumu sniegšana, nav precizēti atbalsta saņēmēja sniegtie pakalpojumi un nav norādīts kompensācijas piešķiršanas mehānisms sabiedriskajam pakalpojumam, kas, iespējams, tam ir uzticēts.

7.1.2.3. Trešais Altmark kritērijs

(81)	Saskaņā ar trešo Altmark kritēriju kompensācija, kas saņemta par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi, nedrīkst pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai pilnībā vai daļēji segtu radušās izmaksas, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības.

(82)

Komisija nevar piekrist Itālijas argumentam, ka, tā kā finansējums bija paredzēts tikai darbības zaudējumu kompensēšanai, lidosta saņēma vienīgi publisko finansējumu, kas nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildei. Kompensācijas proporcionalitātes novērtēšanas pamatprincips ir tāds, ka kompensāciju var saņemt tikai par neto izmaksām, kas radušās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi. Ja nav skaidri definēti atbalsta saņēmējam uzticētie pienākumi, Komisija nevar nepārprotami noteikt, kādas izmaksas būtu jāņem vērā, lai aprēķinātu kompensāciju.

(83)

Pat ja lidostas kopējo pārvaldīšanu var uzskatīt par VTNP, dažas darbības, kas nav tieši saistītas ar pamatdarbību, tostarp būvniecība, finansēšana, ēku un zemes nomāšana un izmantošana biroju, noliktavu, viesnīcu, lidostā izvietoto rūpniecības uzņēmumu, veikalu, restorānu un autostāvvietu vajadzībām, neattiecas uz VTNP un tādējādi nav subsidējamas atbilstīgi VTNP noteikumiem. Itālijas iestādes nav iesniegušas nevienu pierādījumu tam, ka nav subsidētas darbības, kas nav tieši saistītas ar lidostas pamatdarbību, kā paredzēts 2005. gada Aviācijas vadlīniju 34. punktā un 53. punkta iv) apakšpunktā.

7.1.2.4. Ceturtais Altmark kritērijs

(84)

Ceturtajā Altmark kritērijā noteikts, ka, ja kompensācija nav atbalsts, tā ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Šis kritērijs tiek uzskatīts par izpildītu, ja kompensācijas saņēmējs tiek izraudzīts konkursa procedūrā vai, ja tādas nav, ja kompensācija tiek aprēķināta, atsaucoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām.

(85)

Šajā lietā atbalsta saņēmējs netika izraudzīts atklāta konkursa procedūrā. Kā arī Itālija nav sniegusi Komisijai nekādus pierādījumus, ka kompensācijas apjoms ir noteikts, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kurš sekmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie līdzekļi, lai atbilstu noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības. Tāpēc Komisija uzskata, ka nevar secināt, ka attiecīgais publiskais finansējums tika noteikts, pamatojoties uz efektīva uzņēmuma izmaksām.

(86)	Tādējādi Komisija nevar konstatēt, ka atbalsta saņēmējs sniedza sabiedrībai pakalpojumus par zemākajām izmaksām.

(87)	Lai novērtējums būtu pilnīgs, Komisija norāda, ka izmeklēšanas laikā atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka pasākumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Lai gan lidostas pārvaldnieks bija reģistrējis zaudējumus, būtu godīgi pieņemt, ka darbība varētu dot peļņu.

(88)

Pretēji atbalsta saņēmēja apgalvojumam Komisija norāda, ka, pirmkārt, Itālija izmeklēšanas laikā nav apgalvojusi, ka valsts ieguldīja līdzekļus lidostas pārvaldībā, cerot, ka tā būs rentabla, un faktiski ir uzsvērusi, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips nav piemērojams šajā lietā (sk. 49. punktu).

(89)

Otrkārt, lai veiktu novērtējumu, pamatojoties uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, ir jānosaka, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs būtu rīkojies līdzīgi. Tiesa ir nospriedusi, ka gadījumā, ja privāta ieguldītāja rīcība, ar kuru jāsalīdzina tāda publiska ieguldītāja rīcība, kas īsteno ekonomikas politikas mērķus, noteikti nav tāda kā parastam ieguldītājam, kurš kapitālu iegulda, tā rentabilitāti paredzot vairāk vai mazāk īsā termiņā, tad tai jābūt vismaz rīcībai, kas būtu raksturīga privātai kontrolakciju sabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kura īsteno vispārējo vai nozares strukturālo politiku un kura savā rīcībā balstās uz ilgāka termiņa rentabilitātes perspektīvām (23). Lai noskaidrotu, vai valsts ir rīkojusies kā informēts ieguldītājs tirgus ekonomikā, ir jāpārceļas uz to laiku, kad tika paredzēti finanšu atbalsta pasākumi, lai novērtētu valsts rīcības ekonomisko racionalitāti un līdz ar to atturētos no jebkāda vērtējuma, kas pamatojas uz vēlāku situāciju (24). Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja dalībvalsts administratīvajā procesā atsaucas uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, tai šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums izriet no tās kā akcionāres statusa. Šiem pierādījumiem ir skaidri jāapliecina, ka attiecīgā dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu ir pieņēmusi lēmumu ar faktiski īstenoto pasākumu veikt ieguldījumu kontrolētajā valsts uzņēmumā (25).

(90)

Komisija nevar piekrist atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka novērtējamie pasākumi pamatojas uz uzņēmuma rentabilitātes perspektīvām, kā uzsvērts uzņēmējdarbības plānā, kas paredzēts uzņēmuma rentabilitātes atjaunošanai un izstrādāts 2008. gadā – pēc tam, kad lēmums par attiecīgajiem pasākumiem jau bija pieņemts. Komisija uzskata, ka privāts ieguldītājs būtu ieguldījis jaunu kapitālu uzņēmumā, kura kapitāls ir samazinājies zem likumā noteiktās robežas (kā tas ir sabiedrības SO.G.A.S. gadījumā), tikai tad, ja kapitāla ieguldīšanas laikā ieguldītājs varētu cerēt uz to, ka uzņēmums atjaunos rentabilitāti pieņemamā termiņā. Ņemot vērā, ka ne Itālijas iestādes, ne SO.G.A.S. nav sniegušas nevienu konkrētu pierādījumu, kas būtu datēts ar laiku, kad pasākumi tika veikti, un kas norādītu, ka valsts iestādes gribēja ieguldīt un varēja pamatoti cerēt uz tādu peļņu no saviem ieguldījumiem, kura būtu bijusi pieņemama privātam ieguldītājam, un ņemot vērā, ka Itālija ir skaidri apstiprinājusi to, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips nav piemērojams šajā lietā, Komisija secina, ka attiecīgie pasākumi neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

7.1.2.5. Secinājums

(91)

Komisija konstatē, ka neviens no četriem kritērijiem, ko Tiesa ir izklāstījusi Altmark lietā, nav izpildīts un ka attiecīgie pasākumi neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tāpēc Komisija secina, ka apstrīdētie pasākumi, t. i., kapitāla ieguldījumi, lai segtu sabiedrības SO.G.A.S. zaudējumus 2004., 2005. un 2006. gadā, piešķir SO.G.A.S. ekonomisku priekšrocību.

7.1.3. Konkurences traucēšana un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(92)

Attiecībā uz konkurences traucēšanu Itālija norādīja, ka saskaņā ar 2005. gada Aviācijas vadlīnijām “ieguldījumi un finansējumi, kas piešķirti mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk neierobežo konkurenci, un to ietekme uz tirdzniecību nav pretrunā ar kopējām interesēm”. Taču šis noteikums ir saistīts ar valsts atbalsta saderības novērtējumu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, un tajā nav mēģināts pateikt, ka mazu lidostu publiskais finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu 107. panta 1. punkta izpratnē.

(93)

Turklāt 2005. gada Aviācijas vadlīniju 40. punktā ir arī norādīts, ka “papildus šai vispārējai informācijai, nav iespējams izpētīt visus gadījumus, jo īpaši attiecībā uz C un D kategorijas lidostām. Tādēļ par jebkuru pasākumu, kas varētu būt valsts atbalsts lidostai, ir jāpaziņo, lai jo īpaši izvērtētu tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, lai pārbaudītu tā saderību.”

(94)

Stretto lidosta atrodas Itālijas pussalas dienvidu daļā un ir viena no trim Kalabrijas reģiona lidostām. Pasažieru plūsma lidostā nekad nav pārsniegusi miljons pasažieru robežu (26). Tāpēc laikā, kad tika īstenoti novērtējamie pasākumi, lidosta saskaņā ar 2005. gada Aviācijas vadlīnijām ietilpa D kategorijā – “mazas reģionālas lidostas”. Tomēr laikposmā no 2004. gada līdz 2012. gadam lidostas apkalpoto pasažieru skaits dubultojās.

(95)

Lidostu, tostarp mazu reģionālu lidostu, pārvaldības un ekspluatācijas tirgus ir konkurencei atvērts tirgus, kurā vairāki privāti un publiski uzņēmumi darbojas visā Savienībā. To apstiprina fakts, ka Itālija grasījās daļēji privatizēt Stretto lidostu un tādēļ 2007. gadā publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, uz kuru varēja atsaukties uzņēmumi no jebkuras ES dalībvalsts (sk. 32. punktu). Tāpēc lidostas pārvaldnieka publiska finansēšana var traucēt konkurenci lidostu infrastruktūras ekspluatācijas un pārvaldības tirgū. Turklāt lidostas var konkurēt cita ar citu, lai piesaistītu pasažieru plūsmu pat tad, ja tām ir atšķirīgas aptvēruma teritorijas. Zināmā mērā un attiecībā uz dažiem pasažieriem vairāki galamērķi ir aizstājami. Tāpēc lidostu publiskais finansējums visā Savienībā var traucēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību gaisa pārvadājumu tirgū.

(96)

Šīs lietas norises laikā Stretto lidosta galvenokārt apkalpoja vietējos galamērķus un divus starptautiskos maršrutus – Parīzi un Maltu –, un, pateicoties saņemtajiem līdzekļiem, lidosta bija spējīga palikt tirgū un būtiski paplašināt savu darbību. Attiecīgi Komisija uzskata, ka izskatāmie pasākumi ir traucējuši konkurenci un ietekmējuši tirdzniecību starp dalībvalstīm.

7.1.4. Secinājums par atbalsta esību

(97)	Komisija secina, ka kapitāla ieguldījumi, ko publiskie akcionāri piešķīra sabiedrībai SO.G.A.S., lai segtu zaudējumus, kuri tai radušies 2004., 2005. un 2006. gadā, ir uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

7.2. Atbalsta likumība

(98)	Pasākumi, uz kuriem attiecas izmeklēšanas procedūra, tika īstenoti pirms tos oficiāli apstiprināja Komisija, tādējādi Itālija nav ievērojusi LESD 108. panta 3. punktā paredzēto atbalsta pārtraukšanas pienākumu.

7.3. Atbalsta saderība

7.3.1. Saderība atbilstīgi VTNP noteikumiem

(99)	SO.G.A.S. apgalvo, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.

(100)

LESD 106. panta 2. punktā ir noteikts, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.”

(101)

Minētajā pantā ir paredzēts izņēmums no LESD 107. pantā ietvertā valsts atbalsta aizlieguma, ciktāl atbalsts ir nepieciešams un proporcionāls, lai nodrošinātu VTNP sniegšanu atbilstīgi pieņemamiem ekonomiskajiem nosacījumiem. Saskaņā ar LESD 106. panta 3. punktu Komisijai jānodrošina šā panta piemērošana, cita starpā precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā uzskata, ka ir izpildīti nepieciešamības un proporcionalitātes kritēriji.

(102)

Līdz 2012. gada 31. janvārim Komisijas politika attiecībā uz LESD 106. panta 2. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu bija izklāstīta Kopienas nostādnēs valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (“2005. gada VTNP nostādnes”) (27) un Lēmumā 2005/842/EK.

(103)

Taču 2012. gada 31. janvārī stājās spēkā jauns VTNP dokumentu kopums, kurā bija iekļautas Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011) (“2011. gada VTNP nostādnes”) (28) un Komisijas Lēmums 2012/21/ES (29).

7.3.1.1. Saderība atbilstīgi Lēmumam 2005/842/EK

(104)

Pasākumi tika veikti 2004. gada jūnijā, 2005. gada jūnijā un 2007. gada decembrī. Atbalsta saņēmējs apgalvo, ka pasākumi tika atbrīvoti no prasības par paziņošanu ar Lēmumu 2005/842/EK.

(105)

Lēmumā 2005/842/EK norādīts, ka valsts atbalsts, ko uzņēmumiem saistībā ar VTNP piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ir saderīgs, ja tas atbilst lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem. Jo īpaši minētajā lēmumā ir norādīts saderīgs valsts atbalsts kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu lidostās, i) kurās pasažieru plūsma gadā nepārsniedz miljons pasažieru vai ii) kuru gada apgrozījums pirms nodokļu nomaksas ir mazāks par EUR 100 miljoniem divus finanšu gadus pirms tika piešķirtas tiesības sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, ja lidosta saņem gada kompensāciju par minētajiem pakalpojumiem, kas mazāka par EUR 30 miljoniem (30).

(106)

Lēmumu 2005/842/EK piemēro tikai atbalstam, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar reālu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Lai saņemtu atbrīvojumu, kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar VTNP sniegšanu ir jāatbilst arī sīki izstrādātiem nosacījumiem, kas izklāstīti minētā lēmuma 4., 5. un 6. punktā (31).

(107)

Lēmuma 2005/842/EK 4. pantā paredzēts, ka VTNP sniegšanu uztic attiecīgajam uzņēmumam ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuros cita starpā noteikts sabiedrisko pakalpojumu saistību raksturs un ilgums, kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri, kā arī kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Lēmuma 5. pantā norādīts, ka kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas nepieciešamas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu. Visbeidzot, minētā lēmuma 6. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nesaņem kompensāciju, kas pārsniedz saskaņā ar 5. pantu noteikto apjomu.

(108)

Šā lēmuma 7.1.2.1. iedaļā minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka ne atbalsta saņēmējs, ne Itālijas iestādes nav pierādījušas, ka sabiedrībai SO.G.A.S. bija uzticētas skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tie arī nepierādīja, ka dokumentos, ar kuriem, iespējams, ir uzticēta pakalpojuma sniegšana un uz kuriem tie atsaucās, ir izklāstīti kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri vai kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Tāpēc Lēmuma 2005/842/EK 4., 5. un 6. panta prasības, kas attiecas uz pilnvarojumu saturu, arī nav izpildītas.

(109)

Komisija attiecīgi uzskata, ka Stretto lidostas pārvaldnieka zaudējumu segums nebija saderīgs ar iekšējo tirgu vai atbrīvots no prasības par paziņošanu atbilstīgi Lēmumam 2005/842/EK.

(110)

Kā arī, tā kā sabiedrībai SO.G.A.S. uzticētās sabiedrisko pakalpojumu saistības nav skaidri definētas, pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un par atbrīvotu no prasības par iepriekšēju paziņošanu, pamatojoties uz Lēmuma 2012/21/ES 10. panta b) punktu. Tāpēc Komisija ir apsvērusi, vai pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz 2011. gada VTNP nostādņu 69. punktu, atbilstīgi kuram “Komisija šajā paziņojumā izklāstītos principus piemēros nelikumīgam atbalstam, attiecībā uz kuru tā pieņem lēmumu pēc 2012. gada 31. janvāra, pat ja atbalsts tika piešķirts pirms šā datuma”.

7.3.1.2. Saderība atbilstīgi 2011. gada VTNP nostādnēm

(111)

2011. gada VTNP nostādņu 16. punktā ir izklāstītas prasības VTNP, lai varētu uzskatīt, ka pakalpojuma sniegšana ir uzticēta likumīgi. Nostādņu 16. punkta a) apakšpunktā norādīts, ka dokumentā, ar kuru uztic pakalpojuma sniegšanu, jānorāda sabiedrisko pakalpojumu saistību saturs un ilgums. Tāpēc to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti 7.1.2.1. iedaļā, attiecīgos atbalsta pasākumus nevar uzskatīt par saderīgiem atbilstīgi 2011. gada VTNP nostādnēm. Jo īpaši lidostas kopējā pārvaldīšana atbalsta saņēmējam nav skaidri uzticēta kā VTNP. Komisijai nav iesniegts neviens juridisks dokuments, kurā būtu iepriekš skaidri definēts VTNP, kas uzticēts atbalsta saņēmējam, vai atbalsta saņēmēja tiesības uz kompensāciju. Komisijai nav iesniegts neviens dokuments, kas pierādītu, ka ir ievērots 2011. gada VTNP nostādņu 17. un 18. punkts.

(112)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pārbaudāmo atbalsta pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 106. panta 2. punktam.

(113)

Lai novērtējums būtu pilnīgs, Komisija varētu norādīt, ka saskaņā ar 2011. gada VTNP nostādņu 9. punktu VTNP kompensācija, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, jānovērtē atbilstīgi pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“GP pamatnostādnes”).

(114)

Šīs lietas norises agrākos posmos Itālija apgalvoja, ka sabiedrība SO.G.A.S. ir grūtībās nonācis uzņēmums GP pamatnostādņu izpratnē. Tomēr Itālija arī uzsvēra, ka novērtējamie pasākumi nebija daļa no pārstrukturēšanas plāna un ka šāds plāns pat nav pastāvējis. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka pasākumus nevar uzskatīt par saderīgiem ar GP pamatnostādnēm.

(115)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Itālija vairs neapgalvoja, ka lidostas pārvaldnieks bija nonācis grūtībās laikā, kad tika veikti atbalsta pasākumi, un ka pabalstu tāpēc varētu uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz GP pamatnostādnēm.

(116)

Tāpēc nav pierādījumu, kas varētu ļaut Komisijai novērtēt pasākumu saderību, pamatojoties uz GP pamatnostādnēm, un Komisija attiecīgi nevar atzīt tos par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi GP pamatnostādnēm.

7.3.2. Saderība atbilstīgi jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm

(117)

Komisija 2014. gada 31. martā pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (turpmāk “jaunās Aviācijas pamatnostādnes”) (32). Jaunās Aviācijas pamatnostādnes piemēro darbības atbalstam, kas piešķirts lidostām līdz 2014. gada 31. martam.

(118)

Darbības atbalstu, kas piešķirts pirms jauno Aviācijas pamatnostādņu stāšanās spēkā, var atzīt par saderīgu apjomā, kas atbilst nesegtajām darbības izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	ieguldījums precīzi definēta kopīgu interešu mērķa sasniegšanā – šis nosacījums cita starpā ir izpildīts, ja atbalsts palielina ES iedzīvotāju mobilitāti un savienojumus starp reģioniem vai veicina reģionālo attīstību (33),

—	valsts iejaukšanās nepieciešamība – atbalstam jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā atbalsts var sniegt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt (34),

—	stimulējošas ietekmes pastāvēšana – šis nosacījums ir izpildīts, ja ir ticams, ka bez darbības atbalsta un ņemot vērā iespējamo ieguldījumu atbalstu un pasažieru plūsmas apjomu, saimnieciskās darbības līmenis attiecīgajā lidostā tiktu būtiski samazināts (35),

—	atbalsta summas samērīgums (līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts) – lai darbības atbalsts lidostām būtu samērīgs, tam ir jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstītā darbība notiktu (36),

—	izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību (37).

(119)

Itālijas iestādes apgalvo, ka Kalabrijas reģions saskaras ar nopietnām grūtībām, ko rada tā nomaļais ģeogrāfiskais novietojums un nepietiekami attīstītā kravu mobilitāte – galvenokārt atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ. Itālija ir norādījusi, ka novērtējamie pasākumi ir daļa no plašāka projekta, kas paredzēts Kalabrijas transporta tīkla uzlabošanai. Šie pasākumi varētu ļaut sabiedrībai SO.G.A.S. uzlabot lidostas infrastruktūru un piedāvātos pakalpojumus, ņemot vērā jauno reģionālo stratēģiju, kas paredzēta transporta tīkla uzlabošanai un uzlabotas reģiona pieejamības garantēšanai.

(120)

Komisija attiecīgi uzskata, ka sabiedrībai SO.G.A.S. piešķirtais darbības atbalsts ir veicinājis kopīgu interešu mērķa sasniegšanu, uzlabojot pieejamību, savienojumus un reģionālo attīstību, attīstot drošu un uzticamu gaisa transporta infrastruktūru.

(121)

Saskaņā ar jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm mazās lidostas var saskarties ar grūtībām, nodrošinot savas darbības finansēšanu bez publiskā finansējuma. Jauno Aviācijas pamatnostādņu 118. punktā norādīts, ka lidostas, kurās ikgadējā pasažieru plūsma ir mazāka nekā 700 000 pasažieru, var nebūt spējīgas segt būtisku daļu savu darbības izmaksu. Pasažieru plūsma Stretto lidostā nekad nav pārsniegusi 700 000 pasažieru robežu. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts bija nepieciešams, jo tas ļāva uzlabot Kalabrijas reģiona savienojumus, ko tirgus pats nespētu nodrošināt.

(122)

Bez minētā atbalsta piešķiršanas atbalsta saņēmēja darbība tiktu būtiski samazināta vai pat vispār pārtraukta. Vienlaikus atbalsts nepārsniedza summu, kas vajadzīga, lai segtu darbības zaudējumus, un tādējādi nepārsniedza minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstītā darbība notiktu.

(123)

Neviena cita lidosta neatrodas tajā pašā aptvēruma teritorijā (38). Kā norādīts iepriekš, tuvākā lidosta atrodas vairāk nekā 130 km attālumā. Turklāt Itālija ir apstiprinājusi, ka lidostas infrastruktūra ir pieejama visām aviokompānijām, pamatojoties uz nediskriminējošiem noteikumiem. Izmeklēšanas laikā ne Komisijas rīcībā esošajā informācijā, ne ieinteresēto personu iesniegtajās piezīmēs nav izteikti apgalvojumi, ka piekļuve infrastruktūrai ir bijusi saistīta ar diskrimināciju.

(124)

Komisija secina, ka saderības nosacījumi, kas paredzēti jaunajās Aviācijas pamatnostādnēs, ir ievēroti.

7.3.3. Secinājums par atbalsta saderību

(125)

Komisija secina, ka paziņotais atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(126)

Šis konstatējums ir izdarīts saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, neskarot citu ES tiesību aktu – piemēram, ES tiesību aktu vides jomā – noteikumu piemērošanu.

8. SECINĀJUMI

(127)

Komisija secina, ka Itālija ir īstenojusi attiecīgo atbalstu nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Taču, ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija ir nolēmusi necelt iebildumus pret šo atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam un jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts EUR 6 392 847 apmērā, ko Itālija ir piešķīrusi Stretto lidostas pārvaldības sabiedrībai SO.G.A.S. SpA, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 292, 28.10.2010., 30. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju.

(4) OV C 312, 9.12.2005., 1. lpp., 53.–63. punkts.

(5) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(6) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(7) Ente Nazionale per l'Aviazione Civile.

(8) Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.).

(9) Tiesas spriedums lietā C-280/00 Altmark (Recueil 2003, I-7747. lpp.).

(10) Vispārējās tiesas spriedums apvienotajās lietās T-443 un T-455/08 Freistaat Sachsen u. c./Komisija (Krājums 2011, II-1311. lpp.).

(11) Tiesas spriedums lietā 248/84 Vācija/Komisija (Recueil 1987, 4013. lpp.), Vispārējās tiesas spriedums apvienotajās lietās T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas-de-Calais un Communauté d'agglomération du Douaisis/Komisija (Krājums 2011, II-0000. lpp., 108. punkts).

(12) Tiesas spriedums lietā C-301/87 Francija/Komisija (Recueil 1990, I-307. lpp., 41. punkts).

(13) Apsvērumi, ko Itālijas iestādes iesniedza novērtējamo pasākumu oficiālās izmeklēšanas laikā, atšķīrās no tiem argumentiem, kurus tās iesniedza Komisijai, kad tā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jo īpaši norādīja, ka Itālija ir apstiprinājusi, ka sabiedrībai SO.G.A.S. oficiāli nav bijis uzticēts sniegt VTNP, tāpēc apstrīdēto pasākumu saderību ar iekšējo tirgu nevar novērtēt saskaņā ar VTNP noteikumiem. Izmeklēšanas laikā Itālija paziņoja, ka patiesībā sabiedrībai SO.G.A.S. ir bijis uzticēts sniegt VTNP, un apgalvoja, ka Komisijas analizētie pasākumi ir likumīga kompensācija par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu.

(14) Spriedums lietā C-280/00 (Recueil 2003, I-7747. lpp.).

(15) Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 8, 11.1.2012., 15. lpp.), 47. punkts.

(16) Spriedums lietā 127/73 Belgische Radio en Televisie/SABAM un Fonior (Recueil 1974, 313. lpp., 19. un 20. punkts), spriedums lietā 66/86 Ahmed Saeed Flugreisen un Silver Line Reisebüro/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs (Recueil 1989, 803. lpp., 55.–57. punkts), spriedums lietā 7/82 GVL/Komisija (Recueil 1983, 483. lpp.), spriedums lietā 172/80 Züchner/Bayerische Vereinsbank (Recueil 1981, 2021. lpp.).

(17) 5.1. punkts 2007. gada 20. novembra Komisijas dienestu darba dokumentā “Visbiežāk uzdotie jautājumi saistībā ar Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumu par EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem, kam uzticēti vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, un Kopienas shēmas piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”. Dokuments, kas pievienots paziņojumam “Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi. Jauns Eiropas uzdevums”, kurš pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007SC1516:EN:HTML.

(18) Komisijas paziņojums “Vispārējas nozīmes pakalpojumi Eiropā” (“2001. gada VTNP paziņojums”) (OV C 17, 19.1.2001., 4. lpp.).

(19) Spriedums lietā C-280/00 Altmark (Recueil 2003, I-7747. lpp., 87. punkts), 2012. gada 7. novembra spriedums lietā T-137/10 CBI/Komisija (Krājumā nav publicēts, 97. un 98. punkts).

(20) OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.

(21) OV C 8, 11.1.2012., 4. lpp.

(22) Spriedums lietā 301/87 Francija/Komisija (Recueil 1990, 307. lpp., 11. punkts), spriedums apvienotajās lietās T-298/97, T-312/97, T-313/97, T-315/97, T-600/97 līdz 607/97, T-1/98, T-3/98 līdz 6/98 un T-2323/98 Alzetta Mauro u. c./Komisija (Recueil 2000, II-2319. lpp., 79. punkts un tajā minētā judikatūra), spriedums apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u. c./Komisija, 2011. gada 20. septembris (Krājumā nav publicēts, 91. punkts).

(23) Jo īpaši skatīt spriedumu apvienotajās lietās C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānija/Komisija (Recueil 1994, I-4103. lpp., 20.–22. punkts).

(24) Spriedums Stardust Marine lietā, 71. punkts.

(25) Skatīt spriedumu lietā C124/10 P Komisija/EDF (82. un 83. punkts) un spriedumu apvienotajās lietās T-268/08 un T-281/08 Land Burgenland (Austrija) un Austrija/Komisija (155. punkts).

(26) Publiski pieejami rādītāji.

(27) OV C 297, 29.11.2005.

(28) OV C 8, 11.1.2012.

(29) Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).

(30) Lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(31) Skatīt lēmuma 10. pantu attiecībā uz lēmuma stāšanās spēkā datumiem un jo īpaši attiecībā uz 4. panta c), d) un e) punkta un 6. panta piemērošanu.

(32) OV C 99, 4.4.2014., 3. lpp.

(33) Jauno Aviācijas pamatnostādņu 137. un 113. punkts.

(34) Jauno Aviācijas pamatnostādņu 137. un 116. punkts.

(35) Jauno Aviācijas pamatnostādņu 137. un 124. punkts.

(36) Jauno Aviācijas pamatnostādņu 137. un 125. punkts.

(37) Jauno Aviācijas pamatnostādņu 137. un 131. punkts.

(38) Jaunajās Aviācijas pamatnostādnēs “lidostas aptvēruma teritorija” ir definēta kā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ko parasti veido apgabals, kas ir 100 km rādiusā ap lidostu vai no kura uz lidostu ceļā pavadītais laiks nepārsniedz 60 minūtes, izmantojot automašīnu, autobusu, vilcienu vai ātrvilcienu.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/115

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 19. decembris)

par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H5N8 apakštipa putnu gripu Vācijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 10261)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/945/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Mazpatogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairākumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)	Ar putnu gripu galvenokārt saslimst putni, taču atsevišķos gadījumos inficēties var arī cilvēki, lai gan risks parasti ir ļoti mazs.

(3)	Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām audzētavām, kurās nebrīvē tur mājputnus vai citus putnus. Tādējādi, pārdodot dzīvus putnus vai to produktus, tas var izplatīties no vienas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm vai uz trešām valstīm.

(4)

Padomes Direktīva 2005/94/EK (3) paredz noteiktus profilaktiskus pasākumus, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un minimālos kontroles pasākumus, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonu un uzraudzības zonu izveidi augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā.

(5)

Vācija ir informējusi Komisiju par augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu audzēšanas saimniecībā, kura atrodas minētās valsts teritorijā un kurā tur mājputnus, un šī dalībvalsts nekavējoties ir veikusi pasākumus atbilstoši Direktīvas 2005/94/EK prasībām, tostarp izveidojusi aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, kuras būtu jādefinē šā lēmuma pielikuma A un B daļā.

(6)	Komisija sadarbībā ar Vāciju ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas robežas, ko noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekamā attālumā no audzēšanas saimniecības, kurā apstiprināts uzliesmojums.

(7)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un arī iespēju, ka trešās valstis varētu noteikt nepamatotus tirdzniecības ierobežojumus, ir nepieciešams visā drīzumā Savienības līmenī definēt aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, kas Vācijā izveidotas augsti patogēnās putnu gripas sakarībā.

(8)	Attiecīgi šajā lēmumā būtu jādefinē Vācijā noteiktā aizsardzības zona un uzraudzības zona, kur piemēro Direktīvā 2005/94/EK paredzētos dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, un būtu jānosaka šo zonu spēkā esības ilgums.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācija nodrošina, ka aizsardzības zona un uzraudzības zona, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 1. punktu, ietver vismaz tos apgabalus, kuri minēti šā lēmuma pielikuma A un B daļā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2014. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

PIELIKUMS

A DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā aizsardzības zona:

ISO valsts kods	Dalībvalsts	Kods (ja ir)	Nosaukums	Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. pantu
DE	Vācija	Pasta indekss		2015. gada 9. janvāris
		26676 Barßel	Barßel pašvaldība, Klopenburgas rajons, Lejassaksija No vietas, kur krustojas dzelzceļa līnija un Barßel pašvaldības austrumu robeža, gar pašvaldības robežu dienvidu, pēc tam rietumu un pēc tam ziemeļu virzienā uz Elisabethfehn līdz dzelzceļa līnijai, no turienes gar dzelzceļu austrumu virzienā līdz sākuma punktam, kur krustojas dzelzceļa līnija un pašvaldības austrumu robeža.
		26689 Apen 26188 Edewecht	Apen un Edewecht pašvaldības, Ammerland rajons, Lejassaksija No vietas, kur krustojas rajona robeža un Kortemoorstraße, pa Kortemoorstraße, Hübscher Berg, Lohorster Straße, Wittenberger Straße, Edewechter Straße, Rothenmethen, Kanalstraße, Am Voßbarg, lauku ceļu starp Am Voßbarg un Am Jagen, tad pa Am Jagen, Edewechter Straße, Ocholter Straße, Nordloher Straße, dzelzceļa līniju Barßel virzienā līdz rajona robežai un pēc tam gar rajona robežu dienvidaustrumu virzienā līdz vietai, kur krustojas rajona robeža un Kortemoorstraße. Aizsardzības zona aptver visas mājputnu audzēšanas saimniecības abās minēto ielu pusēs.

B DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā uzraudzības zona:

ISO valsts kods	Dalībvalsts	Kods (ja ir)	Nosaukums	Datums, līdz kuram piemēro saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu
DE	Vācija	Pasta indekss		2015. gada 18. janvāris
		26676 Barßel 26683 Saterland 26169 Friesoythe	Klopenburgas rajons, Lejassaksija No B 401 un B 72 krustojuma uz ziemeļiem pa B 72 līdz rajona robežai, tālāk gar rajona robežu uz austrumiem un dienvidaustrumiem līdz Edewechterdamm un L 831, tālāk pa L 831 (Altenoyther Straße) uz dienvidrietumiem līdz Lahe-Ableiter, pa to ziemeļrietumu virzienā līdz Buchweizendamm, pa to tālāk pa Ringstraße, Zum Kellerdamm, Vitusstraße, An der Mehrenkamper Schule, Mehrenkamper Straße un Lindenweg līdz K 297 (Schwaneburger Straße), pa to uz ziemeļrietumiem līdz B 401, pēc tam pa to uz rietumiem līdz sākuma punktam, proti, B 401 un B 72 krustojumam.
		26689 Apen 26160 Bad Zwischenahn 26188 Edewecht 26655 Westerstede	Apen, Bad Zwischenahn, Edewecht pašvaldības un Westerstede pilsēta, Ammerland rajons, Lejassaksija No vietas, kur krustojas rajona robeža un Edamer Straße, pa Edamer Straße, Hauptstraße, Auf der Loge, Zur Loge, Lienenweg, Zur Tonkuhle, Burgfelder Straße, Wischenweg, Querensteder Straße, Langer Damm, An den Feldkämpen, Pollerweg, Ocholter Straße, Westerstede Straße, Steegenweg, Rostruper Straße, Rüschendamm, Torsholter Hauptstraße, Südholter Straße, Westersteder Straße, Westerloyer Straße, Strohen, In der Loge, Buernstraße, Am Damm, Moorweg, Plackenweg, Ihausener Straße, Eibenstraße, Eichenstraße, Klauhörner Straße, Am Kanal, Aper Straße, Stahlwerkstraße, Ginsterweg, Am Uhlenmeer, Grüner Weg, Südgeorgsfehner Straße, Schmuggelpadd, Wasserzug Bitsche, respektīvi, rajona robežu, pa Hauptstraße, gar rajona robežu uz dienvidaustrumiem līdz vietai, kur krustojas rajona robeža un Edamer Straße. Uzraudzības zona aptver visas mājputnu audzēšanas saimniecības abās minēto ielu pusēs.
		26847 Detern	Jümme pašvaldību apvienība, pašvaldības daļa Detern, Lēres rajons, Lejassaksija Sākums pie Klopenburgas un Lēres rajonu robežas uz B 72 Ubbehausen līmenī. No turienes uz ziemeļiem līdz Borgsweg un Lieneweg krustojumam, tālāk uz ziemeļiem līdz Deelenweg. Pa šo ceļu tālāk līdz Handwiserweg. Pa šo ceļu tālāk uz ziemeļaustrumiem līdz Barger Straße un tālāk uz ziemeļiem pa Am Barger Schöpfswerkstief ielu. Pa šo ielu vispirms uz austrumiem, tad uz ziemeļiem līdz Fennen ielai, tālāk pa to uz ziemeļiem un tālāk pa Zur Wassermühle ielu. Tālāk ziemeļu virzienā šķērso Jümme upi un turpina pa Aper Tief upi līdz Französischer Weg, pa kuru nonāk uz Osterstraße ielas. No minētās vietas turpina virzienā uz rajona robežu ar Ammerland rajonu, tālāk gar robežu līdz sākuma punktam Ubbehausen līmenī.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/119

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2014

(2014. gada 17. decembris),

ar ko aizstāj Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

(2014/946/ES)

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā 2008. gada 29. aprīlī Luksemburgā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 44. pantu,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,

tā kā:

(1)

Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) 44. pants atsaucas uz 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”), kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp Savienību, Serbiju, Turciju un jebkuru valsti vai teritoriju, kas piedalās Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesā.

(2)	3. protokola 39. pants nosaka, ka Stabilizācijas un asociācijas padome, kas izveidota ar nolīguma 119. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus.

(3)

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”) nolūks ir protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs, aizstāt ar vienu tiesību aktu. Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātajā Saloniku darba kārtībā Serbija un citi Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki no Rietumbalkāniem tika aicināti pievienoties Eiropas izcelsmes diagonālās kumulācijas sistēmai. Pievienoties konvencijai tie tika aicināti ar 2007. gada oktobra Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences lēmumu.

(4)	Konvenciju attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2012. gada 12. novembrī parakstīja Savienība un Serbija.

(5)

Savienība un Serbija savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2013. gada 1. jūlijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Serbiju konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2013. gada 1. septembrī.

(6)	Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju, kura atbilda 3. protokolam.

(7)	3. protokols tādēļ būtu jāaizstāj ar jaunu protokolu, kas atsaucas uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. februāra.

Briselē, 2014. gada 17. decembrī

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. JOKSIMOVIĆ

(1) OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PIELIKUMS

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

Konvencijas I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos nodod Stabilizācijas un asociācijas padomei.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja Eiropas Savienība vai Serbija konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Eiropas Savienība un Serbija nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Serbiju.

5. pants

Pārejas noteikumi – kumulācija

1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp šā nolīguma Pusēm turpina piemērot šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos kumulācijas noteikumus, kurus Eiropas Savienība un Serbija pieņēma, slēdzot nolīgumu (2), līdz brīdim, kad konvencija kļūst piemērojama visām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas minētajos pantos.

2. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, Eiropas Savienību, Turciju un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes apliecinājums var būt preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2) OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.

23.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 367/122

APVIENOTĀS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS, LĒMUMS Nr. 1/2014

(2014. gada 28. novembris),

ar ko groza minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju

(2014/947/ES)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1) (“Nolīgums”) un jo īpaši tā 14. un 18. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīgums tika parakstīts 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)	Nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju aizstāja ar Apvienotās komitejas 2012. gada 31. marta Lēmumu Nr. 1/2012 (2).

(3)

Nolīguma II pielikums būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunos Eiropas Savienības tiesību aktus, kuri ir stājušies spēkā kopš Nolīguma stāšanās spēkā, proti, grozījumus, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (4) izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1244/2010 (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 465/2012 (6) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1224/2012 (7).

(4)	Būtu jāņem vērā arī lēmumi un ieteikumi, ko nolūkā īstenot Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 ir pieņēmusi Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai pēc Apvienotās komitejas Lēmuma Nr. 1/2012 stāšanās spēkā.

(5)	Nolīguma II pielikums būtu jāatjaunina atbilstoši izmaiņām attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (“Nolīgums”) II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas Apvienotajā komitejā.

Briselē, 2014. gada 28. novembrī

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Mario GATTIKER

(1) OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

(2) OV L 103, 13.4.2012., 51. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 1244/2010 (2010. gada 9. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV L 338, 22.12.2010., 35. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV L 149, 8.6.2012., 4. lpp.).

(7) Komisijas Regula (ES) Nr. 1224/2012 (2012. gada 18. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV L 349, 19.12.2012., 45. lpp.).

PIELIKUMS

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza šādi:

A iedaļa. Tiesību akti, uz kuriem sniegtas atsauces: 1. punktā vārdus “kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu (1)” aizstāj ar šādu tekstu:

“kas grozīta ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu (2),

—

Komisijas Regulu (ES) Nr. 1244/2010 (2010. gada 9. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (3),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (4),

—

Komisijas Regulu (ES) Nr. 1224/2012 (2012. gada 18. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (5).

(2) OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp."

(3) OV L 338, 22.12.2010., 35. lpp."

(4) OV L 149, 8.6.2012., 4. lpp."

(5) OV L 349, 19.12.2012., 45. lpp.”"

;

A iedaļa. Tiesību akti, uz kuriem sniegtas atsauces: 1. punktā pēc virsraksta “Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 883/2004 pielāgo šādi:” h) apakšpunkta 1. punkta ierakstā vārdus “1965. gada 19. marta Federālais likums par papildu pabalstiem” aizstāj ar šādu tekstu:

“2006. gada 6. oktobra Federālais likums par papildu pabalstiem”;

A iedaļa. Tiesību akti, uz kuriem sniegtas atsauces: 2. punktā pēc vārdiem “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (6),” iekļauj šādu tekstu:

“kurā grozījumi izdarīti ar:

—

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (8);

—

(7) OV L 338, 22.12.2010., 35. lpp."

(8) OV L 149, 8.6.2012., 4. lpp."

(9) OV L 349, 19.12.2012., 45. lpp.”"

;

4)	A iedaļa. Tiesību akti, uz kuriem sniegtas atsauces: 2. punktā pēc virsraksta “Piemērojot šo nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 987/2009 pielāgo šādi:” svītro šādus vārdus: “Šveices un Itālijas 2005. gada 20. decembra nolīgums, ar ko nosaka īpašas veselības aprūpes pabalstu atlīdzināšanas procedūras”;

B iedaļa. Tiesību akti, ko Līgumslēdzējas puses ņem vērā: pēc 21. punkta iekļauj šādus punktus:

“22.

Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. E2 (2010. gada 3. marts) par izmaiņu vadības procedūras izstrādi attiecībā uz tādu informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. pantā definētajām organizācijām, kura norādīta elektroniskajā direktorijā, kas ir neatņemama EESSI daļa (10).

23.	Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. E3 (2011. gada 19. oktobris) par pārejas laiku, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (11) 95. pantā.

24.	Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. H6 (2010. gada 16. decembris) par konkrētu principu piemērošanu attiecībā uz periodu summēšanu saskaņā ar 6. pantu Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (12).

25.	Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S8 (2011. gada 15. jūnijs) par protēžu, nozīmīgu palīgierīču vai citu būtisku pabalstu natūrā piešķiršanu, ko paredz Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (13) 33. pants.

26.	Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. U4 (2011. gada 13. decembris) par atmaksāšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. un 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 (14) 70. pantu.

(10) OV C 187, 10.7.2010., 5. lpp. (Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa)."

(11) OV C 12, 14.1.2012., 6. lpp."

(12) OV C 45, 12.2.2011., 5. lpp."

(13) OV C 262, 6.9.2011., 6. lpp."

(14) OV C 57, 25.2.2012., 4. lpp.”"

;

C iedaļa. Tiesību akti, ko līgumslēdzējas puses pieņem zināšanai: pēc 2. punkta pievieno šādu punktu:

“3.	Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Ieteikums Nr. S1 (2012. gada 15. marts) par dzīvu donoru orgānu pārrobežu ziedošanas finansiālajiem aspektiem (15).

(15) OV C 240, 10.8.2012., 3. lpp.”"

(1) OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp.

(6) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums Nr. 940/2014/ES (2014. gada 17. decembris) par ostu nodevu nodokļa režīmu Francijas tālākajos reģionos	1

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 367

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 23. decembris

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	2014/941/ES
*	Padomes Lēmums (2013. gada 27. jūnijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās	8
	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par muitas sadarbību ar piegādes ķēdes drošību saistītās lietās	10
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1377/2014 (2014. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu	14
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1378/2014 (2014. gada 17. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumu	16
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1379/2014 (2014. gada 16. decembris), ar kuru nosaka galīgu kompensācijas maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam un groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam	22
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1380/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē	82
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1381/2014 (2014. gada 22. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	83
	DIREKTĪVAS
*	Padomes Direktīva 2014/112/ES (2014. gada 19. decembris), ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) ( 1 )	86
	LĒMUMI
	2014/942/ES
*	Padomes Lēmums (2014. gada 17. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Vācijas	96
	2014/943/ES
*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 19. decembris) par to, lai ieceltu Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos pilna laika locekļus	97
	2014/944/ES
*	Komisijas Lēmums (2014. gada 11. jūnijs) par Itālijas piešķirto valsts atbalstu SA.26818 (C 20/10) (ex N 536/08 un NN 32/10) Stretto lidostas pārvaldības sabiedrībai SO.G.A.S. (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3571) ( 1 )	99
	2014/945/ES
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 19. decembris) par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H5N8 apakštipa putnu gripu Vācijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 10261) ( 1 )	115
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	2014/946/ES
*	ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2014 (2014. gada 17. decembris), ar ko aizstāj Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājumi definīciju un administratīvās sadarbības metodēm	119
	2014/947/ES
*	Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, Lēmums Nr. 1/2014 (2014. gada 28. novembris), ar ko groza minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju	122


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ