11.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1313/2014

(2014. gada 10. decembris),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1355/2008 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “Ķīna”) izcelsmes citrusaugļu importam. Pasākumi tika veikti īpašu maksājumu veidā, kuru summa vienam uzņēmumam bija diapazonā no EUR 361,4 līdz EUR 531,2 par tonnu neto ražojuma svara.

(2)	Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 22. martā atcēla šos pasākumus (3), tomēr 2013. gada 18. februārī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 158/2013 (4) tos noteica atkārtoti.

1.2. Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2013. gada 12. augustā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Šo pieprasījumu iesniedza Federación Nacional de Asociaciones de Transformados Vegetales y Alimentos Procesados (turpmāk “FENAVAL”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 75 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu kopējās produkcijas Savienībā.

(4)	Pieprasījums tika pamatots ar to, ka galīgo antidempinga pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei radīto zaudējumu atkārtošanos.

1.3. Termiņa beigu pārskatīšanas sākšana

(5)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 25. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

1.4. Izmeklēšana

1.4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(6)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). To tendenču analīze, kas ir svarīgas, lai novērtētu zaudējumu atkārtošanās iespējamību, aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. oktobra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

1.4.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(7)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja šādām ieinteresētajām personām: pieprasījuma iesniedzējam, Savienības ražotājiem un to attiecīgajām apvienībām, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā un iespējamajās analogajās valstīs, nesaistītiem importētājiem Savienībā un to attiecīgajām apvienībām, Savienības ražotāju piegādātājiem un to attiecīgajām apvienībām, Savienības patērētāju apvienībai, kura ir izrādījusi interesi, un eksportējošās valsts pārstāvjiem. Šīm ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Ņemot vērā lielo skaitu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kā arī nesaistītu importētāju Savienībā, tika atzīts par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai būtu jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par izlases metodes nepieciešamību un vajadzības gadījumā veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas procedūras sākuma un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(9)	Tā kā tikai viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa iesniedza pieprasīto informāciju, netika uzskatīts par nepieciešamu veikt ražotāju eksportētāju atlasi.

(10)

Tika apzināti 32 nesaistīti importētāji, kurus uzaicināja sniegt atlasei vajadzīgo informāciju. Septiņi no tiem pieteicās un iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju. Trīs nesaistītie importētāji tika atlasīti iekļaušanai izlasē, bet tikai divi no tiem noteiktajā termiņā apstiprināja savu vēlmi piedalīties izlasē.

(11)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nosūtīja anketas ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kuras pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, diviem nesaistītiem importētājiem, astoņiem Savienības ražotāju piegādātājiem, Savienības ražotāju piegādātāju vienas apvienības un viena ražotāja analogajā valstī.

(12)	Divas importētāju apvienības pieteicās kā ieinteresētās personas. Pieci nesaistīti importētāji iesniedza savus apsvērumus.

(13)	Attiecībā uz analogās valsts ražotājiem tika apzināti četri uzņēmumi, kurus aicināja sniegt nepieciešamo informāciju. Tikai viens no šiem uzņēmumiem sniedza pieprasīto informāciju un piekrita pārbaudes apmeklējumam.

(14)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās un zaudējumu atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

ražotāji Savienībā:

—	Halcon Foods S.A.U., Mursija, Spānija,

—	Conservas y Frutas S.A., Mursija, Spānija,

—	Agricultura y Conservas S.A., Algemesi (Valensija), Spānija,

—	Industrias Videca S.A., Villanueva de Castellón (Valensija), Spānija;

ražotājs eksportētājs Ķīnā:

—	Zhejiang Taizhou Yiguan Food Co., Ltd, Ķīna, un saistītais uzņēmums Zhejiang Merry Life Food Co., Ltd;

nesaistītie importētāji Savienībā:

—	Wünsche Handelsgesellschaft International mbH & Co KG, Hamburga, Vācija,

—	I. Schroeder KG (GmbH & CO), Hamburga, Vācija;

ražotājs analogajā valstī:

—	Frigo-Pak Gida Maddeleri Sanayi Ve Ticaret A.S., Turcija.

1.5. Būtisko faktu izpaušana un uzklausīšanas

(15)

Komisija 2014. gada 13. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā bija paredzējusi piemērot antidempinga maksājumus (turpmāk “galīgā informācijas izpaušana”). Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus, tostarp viedokli par galīgajiem konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām. Trīs importētāji pieprasīja kopīgu uzklausīšanu, kurā piedalītos uzklausīšanas amatpersona tirdzniecības procedūru jomā, un šī prasība tika izpildīta. Viena Eiropas tirgotāju apvienība pieprasīja uzklausīšanu, kurā piedalītos Komisijas dienesti, un šī prasība tika izpildīta.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(16)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, sagatavoti vai konservēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīni (tostarp tandžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, kuri definēti KN pozīcijā 2008 (turpmāk “attiecīgais ražojums”) un kuri patlaban atbilst KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90.

(17)	Attiecīgo ražojumu iegūst, mizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam konservē vidēji saldā cukura sīrupā, sulā vai ūdenī dažādos iepakojuma izmēros, lai apmierinātu dažādu tirgu īpašās prasības.

(18)	Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu “mandarīns”. Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti patēriņam svaigā veidā vai pārstrādei. Tie ir līdzīgi, tāpēc uzskata, ka tie sagatavotā vai konservētā veidā ir viens un tas pats ražojums.

2.2. Līdzīgais ražojums

(19)

Savienības ražotāji apgalvoja, ka importētais ražojums un Savienības ražojums ir līdzīgi, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

—	abiem ražojumiem ir vienādas vai ļoti līdzīgas fiziskās īpašības, piemēram, garša, forma, lielums un struktūra,

—	tos pārdod, izmantojot tos pašus vai līdzīgus kanālus, un tie konkurē galvenokārt cenas ziņā,

—	abiem ir vienāds vai līdzīgs galīgais izlietojums,

—	tie ir viegli aizvietojami,

—	tie ir klasificēti ar vieniem un tiem pašiem kombinētās nomenklatūras kodiem tarifu nolūkos.

(20)

No otras puses, daži importētāji apgalvoja, ka importētajam ražojumam ir augstāka kvalitāte, jo tajā ir mazāk izjukušu daiviņu (ne vairāk kā 5 %), kā arī labāka garša, izskats un struktūra nekā Savienības ražojumam. Turklāt tie apgalvoja, ka importētais ražojums smaržas ziņā atšķiras no Savienības ražojuma.

(21)	Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus un, ņemot vērā pieejamo informāciju, secināja, ka 19. apsvērumā minētie Savienības ražotāju apgalvojumi ir pareizi.

(22)

Importētāju apgalvojumi bija jānoraida šādu iemeslu dēļ:

dažas kvalitātes atšķirības attiecībā uz izjukušo daiviņu daudzumu, garšu, izskatu, smaržu un struktūru neietekmē ražojuma pamatīpašības. Importētais ražojums joprojām ir aizstājams, un tam ir tādi paši vai līdzīgi galalietojuma veidi kā Savienības ražojumam. Attiecīgajā periodā Savienības ražotāji pārdeva savus ražojumus, arī ar izjukušu daiviņu lielāku īpatsvaru, gan importētājiem, gan tām pašām lietotāju/patērētāju kategorijām (piemēram, lielveikalu ķēdēm un miltu izstrādājumu ražošanas nozares piegādātājiem), kurus apkalpoja arī importētāji. Turklāt arī viena lielveikalu ķēde Eiropas Savienībā apstiprināja, ka tā pārdod Eiropas un Ķīnas izcelsmes ražojumus ar vienu un to pašu zīmolu un preču zīmi;

ne vairāk kā 5 % izjukušu daiviņu nav tikai importēto ražojumu ekskluzīva iezīme. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražotāji piedāvā dažādu iezīmju ražojumus ar atšķirīgu izjukušo daiviņu īpatsvaru, tostarp ražojumus, kas satur ne vairāk kā 5 % izjukušu daiviņu. Daži importētāji no Savienības ražotājiem iegādājās ražojumus, kas satur ne vairāk kā 5 % izjukušu daiviņu.

(23)	Tādēļ, tāpat kā secināts sākotnējā izmeklēšanā, importētais ražojums un Savienībā ražotais produkts ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Ievadpiezīmes

(24)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings turpinātos.

(25)

Kā minēts 9. apsvērumā, ņemot vērā to, ka sadarbojās tikai viena uzņēmumu grupa, nebija nepieciešams atlasīt ražotājus eksportētājus Ķīnā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī uzņēmumu grupa nodrošināja aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas uz Savienību.

3.2. Importa dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.1. Analogā valsts

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (turpmāk “analogā valsts”) vai cenu importam no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

(27)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija pauda nodomu izmantot Turciju kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnai, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo izvēli.

(28)	Piezīmes par Turciju kā analogo valsti netika saņemtas. Neviena ieinteresētā persona neieteica līdzīgā ražojuma ražotājus alternatīvā analogā valstī.

(29)	Viens no Turcijas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sazinājās, proti, Frigo-Pak, noteiktajā laikā iesniedza pilnīgu atbildi uz anketas jautājumiem un piekrita pārbaudes apmeklējumam uzņēmuma telpās.

3.2.2. Normālā vērtība

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja Turcijā. Šis uzņēmums nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū, tāpēc normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, un saskaņā ar 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, pieskaitot samērīgu procentuālo summu par pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām, un saskaņā ar 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, pieskaitot samērīgu peļņas procentu. Izmantotā PVA likme ir PVA likme, kas šim ražotājam radusies, pārdodot citus konservētus produktus iekšzemes tirgū, un tā sasniedza 10–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ). Izmantotā peļņas likme ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā likme, t. i., 6,8 %, kas atbilst ES ražošanas nozares peļņai, pirms tai zaudējumus radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas.

3.2.3. Eksporta cena

(31)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, eksportam uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, kuru Ķīna eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.2.4. Salīdzinājums

(32)	Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(33)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, noteikto eksporta cenu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, pienācīgu uzmanību pievēršot atšķirībām saistībā ar transporta, apdrošināšanas, komisijas un bankas maksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

3.2.5. Dempinga starpība

(34)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(35)	Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, minētais salīdzinājums apliecināja dempinga esību. Dempinga starpība pārsniedza 60 %.

(36)

Attiecībā uz Ķīnu kopumā, salīdzinot vidējo svērto eksporta cenu Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kā ziņojis Eurostat, un analogajai valstij noteikto vidējo svērto normālo vērtību (kas atbilstīgi koriģēta, lai atspoguļotu iespējamo Ķīnas importa ražojumu klāstu, ņemot vērā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, ES pārdoto salīdzināmu ražojumu klāstu), tika konstatēts vēl augstāks dempinga līmenis.

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka atšķirībā no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Spānijas ražotājiem tai nebija nekādas iespējas pārbaudīt aprēķinu precizitāti (dempings un zaudējumi), un tādēļ lūdza Komisiju iesniegt sīku informāciju par dempinga aprēķināšanu. Uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē veiktās uzklausīšanas laikā trīs importētāji arī norādīja, ka tie būtu vēlējušies saņemt sīku informāciju par dempinga aprēķināšanu.

(38)

Šajā saistībā jānorāda, ka dati, uz kuriem Komisija pamatoja savus aprēķinus, ietver komercnoslēpumus un konfidenciālu informāciju. Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un sniedza šos datus, ir pienācīgi saņēmis konkrētu informāciju par dempinga un zaudējumu aprēķināšanu un nav iesniedzis nekādas piezīmes vai lūgumus par precizējumiem. Komisija nevar darīt šos datus pieejamus citām ieinteresētajām personām, jo tādējādi netiktu ievērota to konfidencialitāte. Tomēr Komisijas izmantotā metodoloģija, kā aprakstīts iepriekš 30.–36. apsvērumā, tika izpausta visām ieinteresētajām personām. Minētās uzklausīšanas laikā uzklausīšanas amatpersona informēja importētājus par iespēju pieprasīt Komisijas aprēķinu pārbaudi, ja tiem ir radušās šaubas par to precizitāti. Tomēr trīs importētāji nepieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos šajā jautājumā.

(39)

Tomēr Eiropas tirgotāju apvienība pati aprēķināja dempinga starpību, salīdzinot Ķīnas importa vidējās cenas, par ko ziņojis Eurostat, ar Turcijas importa vidējām cenām, par ko ziņojis Eurostat. Saskaņā ar minētās tirgotāju apvienības datiem šis salīdzinājums liecina, ka dempinga līmenis ir aptuveni par 30 % zemāks. Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka termiņa beigu pārskatīšanā dempinga precīzais līmenis ir mazāk svarīgs nekā izmeklēšanā, kurā nosaka maksājuma līmeni. Otrkārt, kā paskaidrots iepriekš 30.–33. apsvērumā, Komisijas aprēķinu pamatā bija dati par “faktisku” normālo vērtību, ko iesniedzis Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās un attiecībā uz kuru tika veikta pārbaude, un salīdzinājums ar Ķīnas eksporta cenām tika veikts detalizētā līmenī. Līdz ar to dati, uz kuriem Komisija balstīja savus aprēķinus, tiek uzskatīti par daudz ticamākiem un precīzākiem nekā aplēse, ko ierosinājusi apvienība savās piezīmēs, kas iesniegtas pēc informācijas izpaušanas.

(40)

Uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē veiktās uzklausīšanas laikā trīs importētāji apgalvoja, ka dempings nepastāv. Šo apgalvojumu tie pamatoja ar Komisijas konstatējumu, ka vidējās pārdošanas cenas, ko Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, piemēroja vairākos svarīgos tirgos ārpus ES, bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo dempings nozīmē pārdošanu attiecīgajā tirgū par cenām, kas ir zemākas par normālo vērtību, nevis par cenām, kas ir zemākas par cenām citu trešo valstu tirgos.

3.3. Importa izmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

3.3.1. Ievadpiezīme

(41)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP) tika konstatēts dempings, tika izmeklēta dempinga turpināšanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, un tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā; Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms un cenas un Savienības tirgus pievilcība attiecībā uz importu no Ķīnas.

(42)

Lielā PIP posmā ES nebija spēkā nekādi antidempinga pasākumi, jo tie bija anulēti (sk. iepriekš 2. apsvērumu). Šajā laikposmā, kad nebija spēkā pasākumi, imports sasniedza augstāko līmeni 2011./2012. gadā, kam sekoja kritums pārējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Patiesībā tas drīzāk atspoguļo krājumu veidošanos, nevis patiesu patēriņa palielinājumu/samazinājumu, un to var saistīt ar Ķīnas importa augsto līmeni laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi nebija spēkā.

3.3.2. Ķīnas ražotāju īstenotā ražošana, iekšzemes patēriņš un eksporta jauda

(43)	Attiecībā uz kopējo Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Komisija nesaņēma nekādu informāciju no Ķīnas ražotājiem vai citām ieinteresētajām personām. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija formulēja secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(44)

Saskaņā ar ziņojumu, ko publicējis ASV Lauksaimniecības departamenta ārvalstu lauksaimniecības dienests (FSA/USDA) un kas tika iekļauts pārskatīšanas pieprasījumā un ir publiski pieejams (7), pārstrādei, t. i., konservētu mandarīnu ražošanai, paredzēto svaigo mandarīnu apjoms Ķīnā laikposmā starp 2009./2010. gadu (520 000 tonnu) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (660 000 tonnu) palielinājās par 27 %. Ķīnas izcelsmes konservētu mandarīnu ražošanā bija līdzīga tendence. Saskaņā ar šo ziņojumu Ķīna palielināja konservētu mandarīnu ražošanu no 347 000 tonnu 2009./2010. gadā līdz 440 000 tonnu pārskata izmeklēšanas periodā. Turklāt šajā ziņojumā lēsts, ka konservētu mandarīnu patēriņš Ķīnas iekšzemes tirgū 2013./2014. gadā bija aptuveni 100 000–150 000 tonnu. Tā kā kāds cits publiski pieejams avots lēsa, ka iekšzemes patēriņš ir 50 000–100 000 tonnu (8), aplēse par iekšzemes patēriņu 100 000 tonnu apmērā šķiet pamatota. Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms pārskata izmeklēšanas periodā tiek lēsts aptuveni 340 000 tonnu.

(45)

Citi pieejamie avoti sniedz nedaudz atšķirīgas aplēses par eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjomu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam (9). Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, visi šie avoti norāda, ka eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam bija vismaz 300 000 tonnu ziņotajā kalendārā gada sezonā. Neviens no šiem avotiem nenorāda, ka eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms nākotnē varētu ievērojami samazināties.

3.3.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(46)

Pat ja imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 19 253 tonnas, sākotnējā izmeklēšanā iegūtie importa dati, kas aptver laikposmu no 2002. gada līdz 2007. gadam, liecina, ka Ķīnas ražotāji Savienības tirgum var novirzīt vairāk nekā 60 000 tonnu sezonā, kā to apstiprināja Eurostat dati par importu 2011./2012. gada sezonā. Turklāt lielais importa līmenis 2011./2012. gadā, kas ir laikposms, kurā pasākumi lielākoties netika piemēroti (proti, no 2012. gada 22. marta), liecina, ka Savienība ir cenu ziņā pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem un ka ievērojams apjoms Ķīnas importa par dempinga cenām nonāktu Savienības tirgū, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(47)

Fakts, ka laikposmā no 2002. gada līdz 2007. gadam (kad spēkā nebija nekādi antidempinga pasākumi) Ķīna uz Savienību sezonā vidēji eksportēja ievērojami lielāku apjomu konservētu mandarīnu (par 36 % vairāk) nekā laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam (kad tika noteikti maksājumi, izņemot laikposmu no 2012. gada 22. marta līdz 2013. gada 23. februārim), lai arī kopējais apjoms, kas bija pieejams Ķīnas eksportam visā pasaulē, pirmajā laikposmā bija mazāks nekā otrajā, palielina iespējamību, ka Ķīnas ražotāji palielinās savus eksporta apjomus uz Savienību līmenī, kāds tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, ja šie pasākumi tiks atcelti.

3.3.4. Cenas eksportam uz trešām valstīm

(48)

Attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm izmeklēšana liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās pārdošanas cenas, ko uzņēmums, kurš sadarbojās, piemēroja eksportam uz vairākiem nozīmīgiem tirgiem (piemēram, Japānu, Malaiziju, Filipīnām un Taizemi), bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Savienībā. Tāpēc ir sagaidāms, ka bez šādiem pasākumiem ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, vismaz daļu no šā eksporta pārorientētu uz Savienību.

(49)

Arī Ķīnas eksporta statistika par sagatavotiem un/vai konservētiem citrusaugļiem hermētiskā traukā liecina par to, ka pastāv iespēja Ķīnas eksportu novirzīt uz Savienību. Balstoties uz šiem statistikas datiem, tiek lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 20 000 tonnu attiecīgā ražojuma tika pārdotas citiem eksporta galamērķiem par vidējām cenām, kas ir zemākas nekā ES, lai arī šajos tirgos importam no Ķīnas netika piemēroti nekādi antidempinga maksājumi. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis apjoms atbilstu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū un 71 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā Eiropas konservēto mandarīnu tirgus pašreizējo lielumu (kopējais patēriņš ES: 44 523 tonnas) un Ķīnas eksporta statistikas datus, pašreizējais Ķīnas eksporta apjoms ES plus iespējamais apjoms, ko ir ekonomiski izdevīgi novirzīt uz Savienību, gandrīz pilnībā apmierinātu ES pieprasījumu pēc konservētiem mandarīniem.

3.3.5. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(50)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas imports turpināja ieplūst Savienības tirgū par dempinga cenām. Ņemot vērā dempinga turpināšanos un to, ka Savienības tirgus ir nozīmīgs tirgus, kas iepriekš bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, kā arī pieejamo ražošanas jaudu Ķīnā, kas pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, un Ķīnas ražotāju apliecināto vēlmi un spēju strauji palielināt eksportu uz Savienību, ja būtu attiecīgs stimuls, tiek secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

4. ZAUDĒJUMI

4.1. Vispārīgas piezīmes

(51)

Mandarīnu ražu novāc rudenī un ziemā, un ražas novākšanas un pārstrādes sezona ilgst no oktobra sākuma līdz aptuveni nākamā gada janvāra beigām (attiecībā uz noteiktām šķirnēm – līdz februārim vai martam). Lielāko daļu pirkuma līgumu (piemēram, ar nesaistītiem importētājiem) un pārdošanas līgumu slēdz katras sezonas pirmajos mēnešos. Mandarīnu konservēšanas rūpniecībā parasti kā pamatu salīdzināšanai izmanto sezonu (periodu no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim). Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija šo metodi izmantoja savā analīzē.

4.2. Savienības ražošanas apjoms un Savienības ražošanas nozare

(52)

Pārskata izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja pieci Savienības ražotāji. Kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikts, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ko snieguši četri atsevišķi ražotāji un kas tika pārbaudītas, veicot pārbaudes uz vietas. Ražošanas apjomu attiecībā uz pēdējo ražotāju, kurš pienācīgi nesadarbojās un par kuru netika veikta pārbaude uz vietas, noteica, pamatojoties uz ražotāja iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas salīdzinātas ar sūdzību. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskata izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 28 500 tonnas.

(53)	Tiek secināts, ka iepriekš minētie Savienības ražotāji saražo visu attiecīgo produkciju Savienībā un tādējādi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

4.3. Šķietamais patēriņš Savienības tirgū

(54)	Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat ziņotajiem importa datiem Taric (Kopienas integrētā muitas tarifa) līmenī, kas tādējādi precīzi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, un pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu ES.

(55)

Jāatzīmē, ka, lai gan šī analīze ir balstīta uz sezonām, nevis kalendārajiem gadiem, iepriekš minētā metodoloģija ne vienmēr atspoguļo patēriņu rūpniecisko lietotāju/patērētāju līmenī. Ņemot vērā galvenās izejvielas (svaigi augļi) sezonalitāti, bieži vien šajā nozarē importētāji un Savienības ražotāji veido krājumus, ja svaigi augļi tiek konservēti, un pārdod pārstrādātos ražojumus izplatītājiem vai rūpnieciskajiem lietotājiem visa gada garumā. Tādējādi patēriņu dažreiz var ietekmēt krājumu veidošana.

(56)

Attiecīgajā periodā patēriņu Savienībā raksturo šāda dinamika.

1. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Patēriņš Savienībā (tonnas)	66 487	72 618	90 207	44 523
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	109	136	67

(57)

Attiecīgajā periodā citrusaugļu patēriņš Savienībā saglabājās vidēji nedaudz mazāks par 70 000 tonnu. Tomēr augstāko līmeni imports bija sasniedzis 2011./2012. gadā, kam sekoja kritums pārskata izmeklēšanas periodā. Tas drīzāk atspoguļo krājumu veidošanu, nevis patiesu patēriņa palielinājumu/samazinājumu un ir saistīts ar Ķīnas importa augsto līmeni, kas bija vērojams laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi uz laiku tika atcelti (sk. 2. apsvērumu). Augstais importa līmenis 2011./2012. gadā tika kompensēts ar zemāku importa līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tādējādi arī mazāku patēriņu Savienībā.

(58)

Daži importētāji apgalvoja, ka viņi nav veidojuši uzkrājumus. Viņi norādīja arī, ka kopš 2011. gada 6. oktobra, kad ģenerāladvokāts sniedza atzinumu lietā C-338/10, tie jau bija pārliecināti, ka Tiesa atcels antidempinga pasākumus. Tāpēc attiecīgā ražojuma muitošanu tie atlika, līdz Tiesa pieņems galīgo spriedumu.

(59)

Šajā saistībā būtu jāatgādina, ka krājumu veidošanu var definēt kā rezerves uzkrāšanu un uzglabāšanu. Komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka kopš pasākumu atcelšanas 2012. gada 22. martā attiecīgais ražojums milzīgos daudzumos tika importēts līdz 2012. gada jūlijam (vidēji gandrīz 9 000 tonnu mēnesī). Pēc tam un līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām vidējais importa apjoms samazinājās tikai aptuveni līdz 1 650 tonnām mēnesī, kas ir aptuveni par 2 000 tonnām mēnesī mazāk salīdzinājumā ar vidējo importa apjomu periodā pirms pasākumu atcelšanu. Komisija secināja, ka, lai panāktu šādu ievērojamu ikmēneša importa apjomu salīdzinoši īsā laikposmā, importētāji uzkrāja attiecīgo ražojumu lielos daudzumos. To apstiprināja arī daži importētāji, kuri atzina, ka tie aizkavējuši muitošanu, tiklīdz guvuši pārliecību, ka antidempinga maksājumi tiks atcelti. Tāpēc apgalvojums, ka importētāji neveidoja krājumus, bija jānoraida.

4.4. Imports no Ķīnas Savienībā

(60)

Tā kā tikai viena Ķīnas eksportētāju grupa sadarbojās izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī grupa veidoja aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no kopējā importa no Ķīnas, tika secināts, ka Eurostat dati (vajadzības gadījumā Taric (Kopienas integrētā muitas tarifa) koda līmenī) ir visprecīzākais un labākais informācijas avots, lai noteiktu importa apjomu un cenas. Tomēr tika pārbaudītas arī Ķīnas eksportētāja, kurš sadarbojās, noteiktās atsevišķās cenas.

4.4.1. Apjoms un tirgus daļa

(61)

Ķīnas importa apjoms un atbilstošās tirgus daļas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

2. tabula

Imports no Ķīnas	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms (tonnas)	47 235	41 915	59 613	19 294
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	89	126	41
Tirgus daļa	71 %	57,7 %	66,1 %	43,3 %

(62)	Pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2008. gadā importa apjoms no Ķīnas kopumā samazinājās. Jāatgādina, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā (2006./2007. g.) imports veidoja 56 108 tonnas.

(63)

Kā paskaidrots iepriekš, augstākais importa līmenis tika sasniegts 2011./2012. gadā. Skaidrs, ka šāds līmenis tika sasniegts tāpēc, ka 2012. gada martā tika atcelti antidempinga pasākumi. Aplūkojot Ķīnas importa ikmēneša izmaiņas, pamatojoties uz Eurostat datiem, redzams, ka Ķīnas imports svārstījās robežās no 2 000 līdz 6 000 tonnām mēnesī, laikposmā no 2012. gada marta līdz 2012. gada jūlijam sasniedzot 6 000 līdz 12 000 tonnu līmeni (vidēji gandrīz 9 000 tonnu mēnesī). Šajā sakarā jāatzīmē, ka pasākumi tika atcelti 2012. gada martā un atkārtoti ieviesti 2013. gada februārī, bet reģistrācija tika ieviesta 2012. gada 29. jūnijā (10), kam bija negatīva ietekme uz importu.

(64)

Tāpat kā importa apjoms Ķīnai piederošā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 71 % līdz 43 %. Pat ņemot vērā ietekmi, ko radīja Ķīnas importa neparasti augstais līmenis 2011./2012. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tirgus daļa samazinājās no aptuveni 70 % 2009./2010. gadā līdz vidēji 55 % turpmākajos gados.

4.4.2. Cenas un to samazinājums

3. tabula

Imports no Ķīnas	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā importa cena (EUR/tonna)	677	744	1 068	925
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	110	158	137

(65)	Kā norādīts iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas palielinājās par 37 %. Tomēr jāatzīmē, ka cenas būtiski palielinājās līdz 2011./2012. gadam un samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(66)

Tā kā vienīgā eksportētāja, kurš sadarbojās, importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja tikai aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no Ķīnas importa, cenu samazinājums tika izvērtēts arī attiecībā uz kopējo Ķīnas eksportu, pamatojoties uz importa statistiku.

(67)

Šim nolūkam Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām (cena, apdrošināšana un frakts), kas atbilstoši Eurostat datiem bija noteiktas importam no Ķīnas. Šīs CIF cenas (cena, apdrošināšana un frakts) tika koriģētas, lai ņemtu vērā izmaksas, kas bija saistītas ar muitošanu, proti, muitas maksu un pēcimporta izmaksas.

(68)

Šis salīdzinājums liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma importa cenas bija par 4,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, aprēķinos ņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu ietekmi. Tomēr, ja importa cenu noteikšanā neņem vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība sasniedz 28 %.

(69)

Attiecībā uz importa cenām, par kurām ziņojis Ķīnas eksportētājs, kurš sadarbojās, un kas attiecīgi koriģētas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēta cenu samazinājuma starpība 14 % apmērā, ņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus. Neņemot vērā antidempinga maksājumu ietekmi, cenu samazinājuma starpība sasniedza 20 %. Jāatzīmē, ka pārskata izmeklēšanas periodā lielākā daļa eksporta tika veikta, kad pasākumi bija atcelti.

4.5. Imports Savienībā no citām trešām valstīm

(70)

Attiecīgajā periodā importa no citām trešām valstīm tirgus daļa nepārsniedza 11,2 %. Lielākā daļa šā importa (vismaz 89 % attiecīgajā periodā) bija no Turcijas.

4. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms no citām trešām valstīm (tonnas)	4 033	8 078	10 090	4 717
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	200	250	117
Tirgus daļa	6,1 %	11,1 %	11,2 %	10,6 %

4.6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(71)	Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, izvērtējumā par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(72)	Lai gan visi pieci Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tika uzskatīts, ka viena ražotāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem nebija iespējams izmantot pilnībā, jo tās nebija pārbaudītas pārbaudē uz vietas. Tādējādi analīzi veica, pamatojoties uz šādu metodoloģiju.

(73)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza minētie četri Savienības ražotāji, kuri pilnībā sadarbojās. Attiecībā uz ražotāju, kura atbildes uz anketas jautājumiem netika pārbaudītas, novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šā ražotāja sniegto informāciju, kas iespēju robežās tika salīdzināta ar sūdzībā iekļautajiem datiem un revidētajiem finanšu pārskatiem.

(74)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, peļņas no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu, algu) analīzi veica to četru Savienības ražotāju līmenī, kuri pilnībā sadarbojās. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

4.6.1. Makroekonomiskie rādītāji

4.6.1.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

5. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (tonnas)	11 815	33 318	29 672	28 763
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	282	251	243
Ražošanas jauda (tonnas)	77 380	77 380	77 380	77 380
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	100	100	100
Jaudas izmantojums	15 %	43 %	38 %	37 %

(75)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms būtiski palielinājās no aptuveni 12 000 tonnu līdz 29 000 tonnu pārskata izmeklēšanas periodā. 2009./2010. gada sezonā ražošanas apjoms bija neliels, jo Savienības ražošanas nozari joprojām ietekmēja iepriekšējā sezonā importēto Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu imports par dempinga cenām, kā arī tas, ka nozare glabāja krājumus no iepriekšējās sezonas, kad antidempinga pasākumi nebija spēkā. 2010./2011. gada sezonā, kad jaunajam importam no Ķīnas tika piemēroti spēkā esošie antidempinga pasākumi, ražošanas apjoms pieauga.

(76)	Tā kā Savienības ražošanas jauda attiecīgajā laikposmā nemainījās, attiecīgi pieauga jaudas izmantojums. Tomēr visu laiku tā saglabājās zem 50 %.

(77)	Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs kopš 2012./2013. gada pārtraucis ražošanu un ka šis un divi citi ražotāji esot sarežģītā finansiālā situācijā. Šo iemeslu dēļ tiek apgalvots, ka ražošanas un ražošanas jaudas/izmantošanas rādītāji esot mākslīgi palielināti.

(78)

Šajā saistībā vispirms ir jāatgādina, ka izmeklēšanas laikā apkopotā informācija liecināja, ka visi Savienības ražotāji, kuri veido Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā ražoja visās sezonās. Tādēļ pirmais apgalvojums, ka viens ražotājs pārtraucis ražošanu pārskata izmeklēšanas periodā, ir jānoraida.

(79)

Attiecībā uz apgalvojumu par Savienības ražotāju sarežģīto finansiālo situāciju vienam no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā tika veikta maksātnespējas procedūra. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka šā ražotāja ražošanas līmenis visā attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, savukārt jauda nemainījās, tādēļ tika secināts, ka maksātnespējas procedūra negatīvi neietekmēja šā ražotāja produkcijas apjomu. Attiecībā uz diviem pārējiem Savienības ražotājiem tika sākta maksātnespējas procedūra, bet tikai pēc attiecīgā perioda beigām. Tas apstiprina secinājumu (sk. 96.–98. apsvērumu), ka zaudējumi patiešām atsākās un ka Savienības ražošanas nozare joprojām bija nestabilā finansiālā situācija.

4.6.1.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa Savienībā

6. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms (tonnas)	15 219	22 625	20 504	20 512
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	149	135	135
Tirgus daļa (no Savienības patēriņa)	22,9 %	31,2 %	22,7 %	46,1 %

(80)	Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %.

(81)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Pat ņemot vērā krājumu veidošanas ietekmi uz Savienības patēriņa līmeni 2011./2012. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, tirgus daļa pieauga no aptuveni 23 % attiecīgā perioda sākumā līdz vidēji 35 % pēdējo divu pārbaudīto gadu laikā.

4.6.1.3. Nodarbinātība un produktivitāte

7. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbinātība	350	481	484	428
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	137	138	122
Ražīgums (tonnas uz darbinieku)	34	69	61	67
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	205	182	199

(82)	Gan nodarbinātība, gan ražīgums attiecīgajā periodā uzlabojās un atspoguļo kopējo ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu. Ražīguma pieaugums 2010./2011. gada sezonā bija saistīts ar lielākiem ražošanas apjomiem, jo attiecīgajā periodā pilnībā stājās spēkā antidempinga pasākumi.

(83)

Iepriekš norādītie nodarbinātības rādītāji ir pilna laika ekvivalents, tāpēc tie neatspoguļo saistīto sezonas darba vietu kopējo skaitu. Lai gūtu labāku priekšstatu par darba vietu skaitu, jāatzīmē, ka pilna laika ekvivalents pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilst aptuveni 2 400 sezonas darba vietām.

4.6.1.4. Izaugsme

(84)

Savienības ražošanas nozare spēja savā labā izmantot izaugsmi Savienības tirgū līdz 2011. gadam. Tomēr, tiklīdz pasākumi pret Ķīnu tika atcelti (sk. 2. apsvērumu) un Ķīnas izcelsmes imports pārpludināja Savienības tirgu, Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Pēc tam, kad no jauna tika ieviesti maksājumi, Savienības ražošanas nozare spēja atgūt zaudēto tirgus daļu, lai gan tas pasliktināja nozares finansiālo stāvokli.

4.6.1.5. Dempinga apmērs un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(85)	Kā paskaidrots iepriekš 3.2.5. punktā (sk. 34. un 35. apsvērumu), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās ievērojamā apmērā.

(86)

Nevar uzskatīt, ka ietekme, ko faktiskās dempinga starpības apmērs radīja uz Savienības ražošanas nozari, bija nenozīmīga, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no Ķīnas. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā dempinga, jo īpaši attiecībā uz jaudas izmantojumu un rentabilitāti (salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu).

4.6.2. Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1. Krājumi

8. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi (tonnas)	2 020	2 942	7 257	9 729
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	146	359	482

(87)	Savienības ražotāji pēdējās divās sezonās ievērojami palielināja savus krājumus. Tas atspoguļo faktu, ka attiecīgajā periodā ražošanas apjoms palielinājās vairāk nekā pārdošanas apjoms.

4.6.2.2. Pārdošanas cenas Savienībā

9. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena (EUR/tonna)	1 260	1 322	1 577	1 397
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	105	125	111

(88)

Pārskata periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas cenu ES par 11 %. Pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2011./2012. gadam, bet vēlāk pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas samazinājās. Tas ir skaidrojams ar augsto Ķīnas importa līmeni laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi nebija spēkā, kā arī ar to, ka Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

4.6.2.3. Rentabilitāte un naudas plūsma

10. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Rentabilitāte	– 29,8 %	5,9 %	6,4 %	– 2,9 %

(89)	Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami uzlabojās 2010./2011.–2011./2012. gadā. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare atkal sāka ciest zaudējumus.

(90)

Rentabilitātes uzlabošanās nepārprotami bija saistīta ar to, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī pārdošanas cenu. Tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atsākās zaudējumi, ir skaidrojams ar pārdošanas cenu samazinājumu, ko radīja negaidītais Ķīnas importa pieplūdums pēc tam, kad ES Tiesa atcēla maksājumus.

(91)

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka ievērojams Ķīnas ražojumu apjoms tika importēts laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad netika piemēroti antidempinga maksājumi. Turklāt tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām, jo īpaši, atņemot antidempinga maksājumu ietekmi. Tas izraisīja vispārēju cenu samazināšanos, kas savukārt radīja būtiskus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei.

11. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Naudas plūsma (EUR)	1 211 342	3 078 496	– 1 402 390	– 2 023 691
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	254	– 116	– 167

(92)	Attiecīgajā periodā naudas plūsmas izmaiņas galvenokārt atbilda Savienības ražošanas nozares kopējās rentabilitātes attīstībai saistībā ar krājumu palielināšanās ietekmi, jo īpaši pēdējo divu analizēto gadu laikā.

4.6.2.4. Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un izaugsme

12. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ieguldījumi (EUR)	318 695	416 714	2 387 341	238 473
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	131	749	75
Ienākums no ieguldījumiem (neto aktīvi)	– 60 %	29 %	19 %	– 1 %

(93)

Attiecīgajā periodā daļa Savienības ražošanas nozares veica ieguldījumus, lai uzturētu un optimizētu esošās ražošanas iekārtas. Ieguldījumu līmenis jo īpaši palielinājās 2011./2012. gadā, ko, visticamāk, veicināja peļņas līmenis šajā periodā un tieši pirms tā. Šos ieguldījumus galvenokārt veica viens Savienības ražotājs, lai nodrošinātu izejvielu piegādes avotu, kas papildinātu esošos avotus, un lai uzlabotu atbilstību vides aizsardzības noteikumiem. Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija vērojama ļoti līdzīga tendence kā rentabilitātes gadījumā.

(94)	Daļa Savienības ražošanas nozares attiecīgajā periodā saskārās ar grūtībām piesaistīt kapitālu, tomēr galu galā spēja pārstrukturēt savu parādu.

4.6.2.5. Algas

13. tabula

	2009./2010. g.	2010./2011. g.	2011./2012. g.	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)	23 578	21 864	21 371	23 025
Indekss (2009./2010. g. = 100)	100	93	91	98

(95)	Vidējais algu līmenis attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils, savukārt vienības ražošanas izmaksas samazinājās.

4.7. Secinājums

(96)

Zaudējumu analīze liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās. Antidempinga pasākumu noteikšana 2008. gada beigās ļāva Savienības ražošanas nozarei lēnām, bet stabili atgūties no dempinga kaitējošās ietekmes un turpināt izmantot savu potenciālu Savienības tirgū. Par to, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no pasākumiem, galvenokārt liecina ražošanas un pārdošanas apjoma palielinājums, jo īpaši peļņas pieaugums.

(97)

Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā situācija mainījās. Pasākumi tika atcelti 2012. gada martā, un imports no Ķīnas ievērojami palielinājās līdz 2012. gada jūnijam, kad importam piemēroja reģistrācijas pienākumu. Importētāji izmantoja antidempinga maksājumu atcelšanu, lai izveidotu krājumus 2011./2012. gadā, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgoja šos produktus ES tirgū par pazeminātām cenām. Tas izraisīja būtisku cenu spiedienu ES tirgū, un tādējādi nozares finanšu situācija atkal pasliktinājās. Nozarei nebija citas izvēles kā vien pazemināt cenas, lai saglabātu savu pārdošanas līmeni. Tomēr tas būtiski ietekmēja nozares finanšu stāvokli.

(98)	To, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek radīti zaudējumi, visuzskatāmāk apliecina vairāki negatīvi finanšu rādītāji, proti, rentabilitāte un naudas plūsma apvienojumā ar augstu krājumu līmeni un zemu jaudas izlietojumu. Šī situācija kavē jaunus ieguldījumus un izaugsmi.

(99)	Viena Eiropas tirgotāju apvienība apšaubīja konstatējumus par zaudējumiem, pamatojoties uz to, ka pārdošanas apjomi, nodarbinātība un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kā arī viena Savienības ražotāja ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās.

(100)

Tomēr šis apgalvojums ir jānoraida. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu attiecīgo pārbaudāmo ekonomikas rādītāju saraksts nav izsmeļošs, jo viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem pārbaudē par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Kā izskaidrots 98. apsvērumā, prasītāja ierosinātie rādītāji nebija noteicošie, lai Komisija varētu izdarīt secinājumus par Savienības ražošanas nozares zaudējumus radošo situāciju. Secinājums par zaudējumu turpināšanos drīzāk tika balstīts uz negatīviem finanšu rādītājiem saistībā ar rentabilitāti un naudas plūsmu apvienojumā ar augstu krājumu līmeni un zemu jaudas izlietojumu.

5. ZAUDĒJUMU TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

5.1. Paredzamā importa apjoma ietekme un ietekme uz cenām pasākumu atcelšanas gadījumā

(101)

Ja pasākumi tiktu atcelti, paredzams, ka importa apjoms palielinātos un radītu vēl lielākus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Šis apgalvojums ir balstīts uz šādiem elementiem.

(102)

Iepriekš minētā analīze (sk. 44. apsvērumu) liecina, ka, lai gan Ķīnas eksporta apjoms uz Savienību ievērojami samazinājās pēc pasākumu ieviešanas 2008. gada beigās, Ķīnas ražotāji joprojām ražo ievērojamu attiecīgā ražojuma apjomu, kura lielākā daļa ir paredzēta eksportam.

(103)

Attiecībā uz plānoto apjomu un cenām ir skaidrs, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Pirmkārt, apjoma ziņā Savienības tirgus ir pasaulē trešais lielākais tirgus, kurā pārdod Ķīnas izcelsmes konservētos mandarīnus. Turklāt notikumi pēc pasākumu atcelšanas liecina par to, ka Ķīnas ražotāji ir spējīgi ātri eksportēt ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgū bez nepieciešamības novirzīt tirdzniecību no citiem tirgiem. Visbeidzot, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā iegūtajiem importa datiem, Ķīna uz Savienības tirgu var viegli eksportēt vairāk nekā 60 000 tonnu sezonā, kas atbilst gandrīz 90 % no vidējā Savienības patēriņa attiecīgajā periodā.

(104)

Ja pasākumu atcelšanas rezultātā Ķīna patiešām palielinātu eksportu uz ES, tas, visticamāk, radītu vispārēju cenu samazinājumu ES tirgū vidējā termiņā. ES ražotājiem tas radītu vēl sarežģītāku situāciju, kā tas paskaidrots turpmāk.

(105)

Otrkārt, attiecībā uz cenām Ķīnas datubāze (11) liecina, ka agrāk Ķīna ievērojamus apjomus eksportēja uz valstīm ārpus ES par cenām, kas ir zemākas nekā eksporta cenas uz ES. Pārskata izmeklēšanas periodā eksporta apjomi uz šīm valstīm ārpus ES bija aptuveni 20 000 tonnu, kas veidoja 71 % no kopējā Savienības nozares ražošanas apjoma. Ņemot vērā ES tirgus pievilcību cenu ziņā, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksportētāji, visticamāk, šos apjomus novirzītu uz ienesīgāko Savienības tirgu.

(106)

Turklāt iepriekš minētā analīze (sk. 68. un 69. apsvērumu) liecina, ka pārskata izmeklēšanas periodā Ķīnas imports Savienības tirgū bija par ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražotāju noteiktās cenas, jo īpaši atņemot antidempinga maksājumu ietekmi. Pat ja Ķīnas importa cenas 2011./2012. gadā, kad pasākumi nebija spēkā, pieauga, to līmenis vēl aizvien bija krietni zem ES cenu līmeņa, kā to apliecina Eurostat dati. Pamatojoties uz iepriekš minēto, cenu starpība 2011./2012. gadā bija pielīdzināma starpībai pārskata izmeklēšanas periodā.

(107)

Sagatavotu vai konservētu citrusaugļu tirgū valda liela konkurence cenu ziņā, jo konkurence galvenokārt pamatojas uz cenām. Šo situāciju vēl vairāk saasina tas, ka ražojumi parasti tiek pārdoti salīdzinoši lielos daudzumos. Ja Savienības tirgū ir pieejams lēts imports par dempinga cenām ievērojamos daudzumos, tas tieši ietekmē vispārējo cenu līmeni Savienības tirgū, kas var radīt vispārēju cenu samazinājumu.

(108)

Antidempinga maksājumu atcelšana attiecīgā perioda beigās ir lielisks piemērs tam, kas notiktu gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(109)

Sākot no brīža, kad ES Tiesa anulēja pasākumus, līdz brīdim, kad importam piemēroja reģistrācijas pienākumu, Ķīnas importa apjoms ievērojami un strauji palielinājās. Šo lēto importēto ražojumu milzīgais daudzums Savienības tirgū lika Savienības ražotājiem samazināt cenas, lai saglabātu savu pozīciju pārdošanas un ražošanas apjoma ziņā, kā rezultātā ražotāji cieta zaudējumus.

(110)

Šo situāciju radīja antidempinga maksājumu atcelšana importam tikai piecu mēnešu laikposmā. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari noteikti būtu vēl nopietnāka, ja pasākumi zaudētu spēku. Ja atkārtoti tiktu importēti ražojumi lielā apjomā par zemām cenām, Savienības ražošanas nozarei radītie zaudējumi, visticamāk, būtu vēl lielāki. Savienības ražotājiem nāktos saskarties ar ražošanas un pārdošanas apjoma kritumu un cenu samazinājumu, kas radītu lielākus zaudējumus. Aprēķins par cenu samazinājumu, pamatojoties uz 4.4.2. punktā sniegtajiem datiem (sk. 68. un 69. apsvērumu), bet atskaitot antidempinga maksājumus, norāda uz cenu samazinājuma līmeni, kas pārsniedz 20 %.

(111)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozarei netiktu radīti zaudējumi, jo nākotnē būtu sagaidāms mazāks attiecīgā ražojuma importa apjoms. Šis apgalvojums ir balstīts uz šādiem apsvērumiem. Pirmkārt, svaigu augļu iekšzemes patēriņš Ķīnā nākotnē palielināsies, tāpat kā svaigu augļu eksports no Ķīnas uz Krieviju. Otrkārt, sagaidāms, ka palielināsies arī konservētu mandarīnu iekšzemes patēriņš Ķīnā. Treškārt, Eurostat statistikas dati apliecina iepriekšminēto, jo norāda uz attiecīgā ražojuma mazāku importu kopš 2012/.2013. gada sezonas.

(112)

Tomēr minētie apgalvojumi būtu jānoraida šādu iemeslu dēļ:

pirmkārt, pat tad, ja būtu sagaidāms, ka Ķīnas svaigo augļu iekšzemes patēriņš un eksports palielināsies, pamatojoties uz pieejamajiem datiem (12), tiek lēsts, ka līdzīgā apmērā palielināsies arī Ķīnas ražošanas apjoms. Tāpēc tiek secināts, ka svaigu augļu pieejamība Ķīnas konservu ražošanas nozarei 2013./2014. gada sezonā netiks būtiski ietekmēta;

b)	otrkārt, 44. apsvērumā tika secināts, ka konservētu mandarīnu iekšzemes patēriņš Ķīnā ir aptuveni 100 000 tonnu sezonā, un nekas nenorāda uz to, ka šis rādītājs nākotnē palielināsies. Turklāt prasības iesniedzēji nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka patēriņš palielināsies;

attiecībā uz trešo iemeslu jāatgādina, ka zemāku attiecīgā ražojuma importu 2012./2013. gada sezonā (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) var pamatoti izskaidrot ar krājumu veidošanu, kas izriet no milzīgā importa apjoma 2011./2012. gada sezonā pirmo piecu mēnešu laikā pēc pasākumu atcelšanu (sk. 59. apsvērumu).

(113)

Šī pati Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja arī, ka Savienības tirgū pieejamo svaigu augļu lielāki apjomi, kas, iespējams, izriet no Krievijas noteiktā embargo, samazinās šo augļu cenas, tādējādi ļaujot Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās konkurētspēju.

(114)

Tomēr šis apgalvojums ir tīri spekulatīvs un nav pamatots ar pierādījumiem. Pat ja izejvielu cenas nākotnē varētu samazināties, to neuzskata par pietiekamu iemeslu, lai nenovērstu importa par dempinga cenām radīto negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Pastāv pamatotas bažas, ka, nesaglabājot minētos pasākumus, imports par dempinga cenām varētu atsākties ievērojamos apjomos un turpinātu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Tas, iespējams, atņemtu Savienības ražošanas nozarei iespēju pilnībā gūt labumu no pozitīvās ietekmes, ko radītu izejmateriālu cenas iespējamais samazinājums nākotnē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.2. Secinājums

(115)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Ķīnas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu atcelšana, visticamāk, turpinātu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

6.1. Ievads

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, izvērtējot dažādās iesaistītās intereses, proti, no vienas puses, Savienības ražošanas nozares intereses un, no otras puses, importētāju un citu iesaistīto personu intereses.

(117)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var izvērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(118)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par zaudējumus radošā dempinga turpināšanās iespējamību, var secināt, ka pasākumu turpināšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

6.2. Savienības ražošanas nozares intereses

(119)

Savienības ražošanas nozare, ko veido pieci ražotāji Spānijas lauku apvidos, palielināja tirgus daļu un spēja paaugstināt attiecīgā ražojuma cenu līdz līmenim, kas attiecīgā perioda laikposmos, kad spēkā bija pasākumi, ļāva atgriezt uzņēmējdarbību rentablā vai bezzaudējumu līmenī. Ražošanas apjoms un nodarbinātības rādītāji uzlabojās līdzīgā veidā. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare būtu daudz sliktākā situācijā, kā tas aprakstīts iepriekš (zaudējumu atkārtošanās iespējamība), turklāt pārdošanas cenas būtu zemākas un zaudējumi palielinātos vēl vairāk (sk. 110. apsvērumu). Būtu apdraudēti arī jauni ieguldījumi, kas paredzēti, lai konsolidētu uzņēmumus un uzlabotu to konkurētspēju attiecīgo ražojumu tirgū. Pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs un palīdzētu vēl vairāk izmantot tās potenciālu Savienības tirgū, kur valda atjaunota konkurence.

6.3. Importētāju/tirgotāju un mazumtirgotāju intereses

(120)

Kā norādīts 10. apsvērumā, ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu nesaistīto importētāju, tika piemērots atlases princips. Importētāji galvenokārt atrodas Vācijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Čehijas Republikā.

(121)

Izmeklēšanā sadarbojās divi uzņēmumi, kuri pārskata periodā importēja attiecīgo ražojumu. Šo uzņēmumu kopējie darījumi konservētu citrusaugļu tirdzniecības jomā veidoja 3,8 % no to kopējā apgrozījuma. Pat ja konservētu citrusaugļu tirdzniecība nav visrentablākā saimnieciskā darbība šiem uzņēmējiem, tā ir daļa no viņu uzņēmējdarbības modeļa, saskaņā ar kuru atsevišķiem klientiem (piemēram, lielveikalu ķēdēm) tiek piedāvāts ļoti plašs ražojumu klāsts, lai nodrošinātu vērienīgus līgumus, kur mazāk rentablie ražojumi tiek kompensēti ar citu ražojumu pārdošanu un apjomradītiem ietaupījumiem.

(122)

Šķiet, ka nav nekādu norāžu uz to, ka pasākumu turpināšana ievērojami negatīvi ietekmētu šo divu importētāju darbību. Tie nav atkarīgi no šā ražojuma, savukārt piegādes ķēde tika pielāgota izmaksām saistībā ar antidempinga maksājumiem. Turklāt izmeklēšana liecina, ka līdz ar šiem pasākumiem Savienības tirgus netika slēgts Ķīnas eksportētājiem, jo attiecīgo ražojumu ievērojamā daudzumā importēja visā attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(123)

Cits importētājs apgalvoja, ka antidempinga maksājumi negatīvi ietekmē viņa īstenoto tirdzniecību ar konservētiem citrusaugļiem. Tā kā šis importētājs neiesniedza pārbaudāmus datus, uzskata, ka antidempinga pasākumu turpināšanas negatīvā ietekme uz šīm personām neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(124)

Dažas personas norādīja uz ražošanas jaudas trūkumu Savienības ražošanas nozarē. Jāatzīmē, ka maksājumu atcelšana varētu radīt situāciju, kurā alternatīvajam piegādes avotam būtu jāizbeidz sava darbība, atstājot importētājiem tikai vienu piegādes avotu (imports no Ķīnas). Jāatgādina, ka lielveikalu ķēdes un mazumtirgotāji augstu vērtē drošu piegādi saviem uzņēmumiem. Viens no tiem atbalstīja pasākumu turpināšanu, lai saglabātu konkurenci un nodrošinātu vismaz divus piegādes avotus. Turklāt Savienības ražošanas nozare, kas joprojām krietni atpaliek no apmierinoša jaudas izmantošanas līmeņa sasniegšanas, var turpināt piegādi Savienības tirgum, kurā ir atjaunota konkurence. Fakts, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik nenodrošina Savienības vajadzības 100 % apmērā, nevar attaisnot ne Ķīnas eksportētāju negodīgo tirdzniecības praksi, nedz arī pasākumu atcelšanu šajā lietā.

(125)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka pasākumu turpināšana nepamatoti ierobežotu tās locekļu komercdarbības normālu norisi, jo ievērojama tās daļa ir saistīta ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību. Šajā saistībā jānorāda, ka antidempinga maksājumu mērķis ir novērst negodīgu tirdzniecības praksi, t. i., dempingu, nevis ierobežot komercdarbību. Jāatgādina, ka Komisija nonāca pie secinājuma, ka šajā lietā joprojām ir nepieciešams saglabāt korektīvos pasākumus.

6.4. Lietotāju intereses

(126)

Šīs analīzes vajadzībām lietotāji tika iedalīti divās kategorijās: no vienas puses, mājsaimniecības un, no otras puses, profesionālie/rūpnieciskie lietotāji, kuri darbojas tādās nozarēs kā, piemēram, dzērienu, ievārījumu un jogurtu ražošana vai konditorejas ražojumi un ēdināšana.

(127)

Neviena persona kādā no šīm kategorijām vai persona, kas pārstāv to intereses, nepieteicās un nesadarbojās izmeklēšanā.

(128)

Viens importētājs apgalvoja, ka attiecīgajam produktam piemērotie antidempinga maksājumi ierobežotu konkurenci un tādējādi nav Savienības patērētāju interesēs. Netika iesniegti nekādi pierādījumi, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(129)

Ņemot vērā to, ka attiecīgajam ražojumam ir ierobežota nozīme Savienības vidusmēra mājsaimniecības budžetā, nekas neliecina, ka iespējamais patēriņa cenu pieaugums, kas izriet no pasākumu saglabāšanas, var atsvērt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(130)

Pat tad, ja nevar apstrīdēt, ka maksājumu turpināšana var abstraktā veidā negatīvi ietekmēt profesionālos/rūpnieciskos lietotājus zemākas peļņās normas izteiksmē, nav pierādījumu tam, ka ar attiecīgo ražojumu saistītās izmaksas (salīdzinājumā ar kopējām izmaksām) ir būtiskas. Tādējādi jebkāda negatīva ietekme, kas saistīta ar pasākumu turpināšanu un kas attiecas uz šo lietotāju kategoriju, nebūtu nesamērīga.

6.5. Piegādātāju intereses

(131)

Abi svaigu augļu individuālie piegādātāji Savienības ražošanas nozarei un viena šādu piegādātāju apvienība norādīja, ka pasākumi ir to interesēs un būtu lietderīgi arī attiecībā uz jauniem ieguldījumiem un darba vietām. Augļi, kurus pārdod Savienības ražotājiem, ir nozīmīgs papildu ienākumu avots piegādātājiem, un bez tiem attiecīgajos Spānijas reģionos varētu rasties ievērojami traucējumi lauksaimniecības nozarē. Tiek lēsts, ka tiktu ietekmēti vairāk nekā 2 000 kooperatīvu biedru tikai Valensijas reģionā vien. Attiecībā uz sezonālo darbu, tostarp augļu ievākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, tiek lēsts, ka Valensijas un Mursijas reģionā kopumā tiktu ietekmētas vismaz 2 500 personas.

(132)

No Spānijas piegādātāju apvienības sniegtajiem datiem izriet, ka gadījumā, ja Ķīnas imports pārsniegtu 60 000 tonnu, kas jau ir noticis divas reizes sākotnējās izmeklēšanas laikā, piegādātāji nevarētu pārdot visu sacumu apjomu Savienības konservu ražošanas nozarei.

(133)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka piegādātāji varēja rēķināties ar subsīdijām, lai realizētu augļu apjomus, ko nebija iespējams eksportēt Krievijas noteiktā embargo dēļ. Tomēr prasības iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu par subsīdijām. Turklāt iespējamās subsīdijas būtu pieejamas tikai attiecībā uz nepārdotajiem augļiem, kas paredzēti eksportam uz Krieviju, taču ne tiem, kas nav pārdoti Savienības ražošanas nozarei saistībā ar zaudējumiem, ko radīja pasākumu atcelšana. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

6.6. Secinājums

(134)

Izmeklēšana apliecināja, ka pastāvošie antidempinga pasākumi nav slēguši Savienības tirgu Ķīnas importam un ir veicinājuši Savienības ražošanas nozares atgūšanos. Tā kā šis atgūšanās process notiek joprojām, pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. Ja pasākumus ļautu atcelt, šis atgūšanās process apstātos, rentablie cenu līmeņi kļūtu nesasniedzami un Savienības ražošanas nozarei rastos lieli zaudējumi. Turklāt tiktu apdraudēts papildu ienākumu avots daudzu kooperatīvu locekļiem un sezonas strādniekiem vairākos lauku apgabalos, kur ir maz citu darba iespēju.

(135)

Pieejamie dati liecina, ka esošie pasākumi nav radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz to importētāju Savienībā ekonomisko situāciju, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Ņemot vērā pieejamos datus, par būtisku nevar uzskatīt arī pasākumu ietekmi uz pārējām personām, kuras pieteicās, vai uz importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem un mazumtirgotājiem. Iespējamais cenu kāpums, kas varētu rasties antidempinga pasākumu turpināšanas rezultātā, šķiet, nebūtu nesamērīgs salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ieguvumiem, kas gūti, novēršot importa par dempinga cenām izraisītos tirdzniecības traucējumus.

(136)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(137)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tika nolemts saglabāt esošos pasākumus. Turklāt pēc minētās informācijas nodošanas atklātībā šīm personām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(138)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu dažu Ķīnas izcelsmes konservētu augļu importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā vēl piecus gadus.

(139)

Dažas personas apgalvoja, ka pasākumi ar kvantitatīvu elementu (kvotu sistēma) ir vēlamāki par antidempinga pasākumiem. Šo apgalvojumu nevar apstiprināt, jo saskaņā ar pamatregulu pasākumu veidu termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā nevar mainīt. Minētais apgalvojums nevar arī likt apšaubīt šajā izmeklēšanā iegūtos secinājumus, proti, ka ir izpildītas prasības antidempinga pasākumu saglabāšanai.

(140)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja vēlāk tas nomaina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (13). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(141)

Atbilstoši pamatregulas 15. panta 1. punktam izveidotā komiteja atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums importētiem sagatavotiem vai konservētiem mandarīniem (arī tandžerīniem un sacumām), klementīniem, vilkingiem un citiem tamlīdzīgiem citrusaugļu hibrīdiem bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, kuri definēti KN pozīcijā 2008, kuri patlaban atbilst KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (Taric kodi 2008309061, 2008309063, 2008309065, 2008309067 un 2008309069) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma summa, ko piemēro 1. punktā aprakstītajiem un turpmāk minētajos uzņēmumos ražotajiem ražojumiem, ir šāda:

Uzņēmums	EUR/tonna ražojuma neto svara	Taric papildu kods
Yichang Rosen Foods Co., Ltd, Yichang, Zhejiang	531,2	A886
Zhejiang Taizhou Yiguan Food Co. Ltd (14), Huangyan, Zhejiang	361,4	A887
Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd, Sanmen, Zhejiang un tā saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd, Dangyang City, Hubei Province	490,7	A888
Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, kā noteikts pielikumā	499,6	A889
Visi pārējie uzņēmumi	531,2	A999

2. pants

1. Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir tikušas bojātas un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek sadalīta, lai atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (15) 145. pantam varētu noteikt muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto 1. pantu, samazina atbilstīgi sadalītās samaksātās vai maksājamās cenas procentuālajai attiecībai.

2. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, pievienojot jaunu ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme EUR 499,6 par tonnu neto ražojuma svara, ja jaunais ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka tas:

a)	pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim) un sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim) nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu;

b)	nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)	pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ir faktiski eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai arī ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību attiecīgo ražojumu ievērojamā apjomā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1355/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu (OV L 350, 30.12.2008., 35. lpp.).

(3) Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 22. marta spriedums lietā C-338/10 Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt.

(4) Padomes 2013. gada 18. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 158/2013, ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam (OV L 49, 22.2.2013., 29. lpp.).

(5) OV C 94, 3.4.2013., 9. lpp.

(6) OV C 310, 25.10.2013., 9. lpp.

(7) Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamenta Ārvalstu lauksaimniecības dienests, Citrus: World Markets and Trade, 2013. gada janvāris. Pieejams: http://usda.mannlib.cornell.edu/usda/fas/citruswm//2010s/2013/citruswm-01-24-2013.pdf.

(8) Will plastic cups boost Chinese mandarin consumption, Foodnews, 2013. gada 26. jūlijs, https://www.agra-net.net/agra/foodnews/canned/canned-fruit/mandarins/will-plastic-cups-boost-chinese-mandarin-consumption--1.htm.

(9) Turpat; FSA/USDA Gain Reports on citrus for 2008–2013 (pieejams: http://gain.fas.usda.gov/Pages/Default.aspx); Ķīnas muitas statistikas datubāze, ko iesniedza Goodwill China Business Information Limited.

(10) OV L 169, 29.6.2012., 50. lpp.

(11) Skatīt 9. zemsvītras piezīmi.

(12) FSA/USDA Gain Report on citrus, 12.13.2013. (pieejams: http://gain.fas.usda.gov/Pages/Default.aspx).

(13) Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, H direktorāts, Rue de la Loi 170, 1040, Brisele, Beļģija.

(14) OV C 264, 13.9.2013., 20. lpp. (nosaukuma maiņa).

(15) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Hunan Pointer Foods Co., Ltd, Yongzhou, Hunan

Ningbo Pointer Canned Foods Co., Ltd, Xiangshan, Ningbo

Yichang Jiayuan Foodstuffs Co., Ltd, Yichang, Hubei

Ninghai Dongda Foodstuff Co., Ltd, Ningbo, Zhejiang

Huangyan No 2 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang

Zhejiang Xinchang Best Foods Co., Ltd, Xinchang, Zhejiang

Toyoshima Share Yidu Foods Co., Ltd, Yidu, Hubei

Guangxi Guiguo Food Co., Ltd, Guilin, Guangxi

Zhejiang Juda Industry Co., Ltd, Quzhou, Zhejiang

Zhejiang Iceman Group Co., Ltd, Jinhua, Zhejiang

Ningbo Guosheng Foods Co., Ltd, Ninghai

Yi Chang Yin He Food Co., Ltd, Yidu, Hubei

Yongzhou Quanhui Canned Food Co., Ltd, Yongzhou, Hunan

Ningbo Orient Jiuzhou Food Trade & Industry Co., Ltd, Yinzhou, Ningbo

Guangxi Guilin Huangguan Food Co., Ltd, Guilin, Guangxi

Ningbo Wuzhouxing Group Co., Ltd, Mingzhou, Ningbo

11.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/47

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 9. decembris),

ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9302)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/893/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)	Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēts īpašus ES ekomarķējuma kritērijus noteikt atbilstīgi produktu grupām.

(3)

Tā kā ietekme uz vidi galvenokārt attiecībā uz ekotoksiskumu un resursu patēriņu ir saistīta ar ķīmiskajām vielām, ko izmanto noskalojamos kosmētikas līdzekļos, un to iepakojumiem, ir lietderīgi noteikt ES ekomarķējuma kritērijus šai produktu grupai. Šiem kritērijiem būtu jāveicina tādu produktu izmantošana, kuriem ir mazāka ietekme uz ūdens ekosistēmām, kuri satur ierobežotu daudzumu bīstamo vielu un mazina atkritumu rašanos, jo tiek samazināts iepakojuma daudzums.

(4)

Komisijas Lēmumā 2007/506/EK (2) ir noteikti ekoloģiskie kritēriji un saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ziepēm, šampūniem un matu kondicionētājiem. Šie kritēriji ir pārskatīti, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. No pārskatīšanas izriet, ka ir nepieciešams grozīt produktu grupas nosaukumu un definīciju, lai iekļautu jaunu produktu apakšgrupu un noteiktu jaunus kritērijus.

(5)	Skaidrības labad Lēmums 2007/506/EK būtu jāaizstāj.

(6)

Būtu jānosaka pārejas periods, lai ražotājiem, kuru produktiem – ziepēm, šampūniem un matu kondicionētājiem – atbilstīgi Lēmumā 2007/506/EK noteiktajiem kritērijiem piešķirts ekomarķējums, dotu pietiekamu laiku produktu pielāgošanai pārskatītajiem kritērijiem un prasībām. Līdz Lēmuma 2007/506/EK spēkā esamības termiņa beigām ražotājiem būtu jāatļauj iesniegt pieteikumus, kas sagatavoti saskaņā ar minētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem vai kritērijiem, kas noteikti šajā lēmumā.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupa “noskalojami kosmētikas līdzekļi” ietver visas noskalojamās vielas vai maisījumus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (3) un kuri paredzēti saskarei ar epidermu un/vai apmatojumu, un kuru vienīgā vai galvenā funkcija ir tīrīšana (tualetes ziepes, dušas līdzekļi, šampūni), matu stāvokļa uzlabošana (matu kondicionēšanas produkti) vai epidermas aizsargāšana un apmatojuma ieziešana pirms skūšanās (skūšanās līdzekļi).

Produktu grupā “noskalojami kosmētikas līdzekļi” ietver lietošanai sadzīvē un profesionāliem lietojumiem paredzētus produktus.

Šajā produktu grupā neietilpst tādi produkti, kas tirgū īpaši laisti kā dezinficējoši vai antibakteriāli līdzekļi. Pretblaugznu šampūni ir iekļauti.

2. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“izmantotās vielas” ir konservanti, smaržvielas un krāsvielas neatkarīgi no to koncentrācijas, kā arī citas ar nolūku pievienotas vielas, blakusprodukti un izejvielu piemaisījumi, kuru koncentrācija gatavā produkta sastāvā ir vienāda ar vai lielāka par 0,010 % masas;

2)	“aktīvais saturs” (AC) ir izmantoto organisko vielu summa produktā (gramos), kas aprēķināta, ņemot vērā visas produkta sastāvdaļas, tostarp propelentus, kas ietverti aerosolos. Abrazīvās vielas netiek ņemtas vērā aktīvā satura aprēķināšanā;

3)	“primārais iepakojums” ir iepakojums, kas ir tiešā saskarē ar saturu un kas paredzēts kā tirdzniecības vietā lietotājam vai patērētājam pieejamā mazākā pārdošanas vienība;

(4)

“sekundārais iepakojums” ir iepakojums, ko var noņemt no produkta, neskarot tā īpašības, un kas paredzēts noteikta daudzuma pārdošanas vienību grupēšanai tirdzniecības vietā, ja produktus šādā veidā pārdod gala lietotājam vai patērētājam, vai ja iepakojums ir domāts tikai krājumu papildināšanai tirdzniecības vietā.

3. pants

Kritēriji, pēc kuriem šā lēmuma 1. pantā definētajā produktu grupā “noskalojami kosmētikas līdzekļi” ietilpstošam produktam piešķir Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēto ES ekomarķējumu, un ar šiem kritērijiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir izklāstītas pielikumā.

4. pants

Pielikumā izklāstītie kritēriji un saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

5. pants

Administratīviem mērķiem produktu grupai “noskalojami kosmētikas līdzekļi” piešķir kodu “30”.

6. pants

Lēmumu 2007/506/EK atceļ.

7. pants

1. Atkāpjoties no 6. panta noteikumiem, pirms šā lēmuma pieņemšanas datuma iesniegtos pieteikumus ES ekomarķējuma saņemšanai produktiem, kas ietilpst produktu grupā “ziepes, šampūni un matu kondicionētāji”, novērtē saskaņā ar Lēmumā 2007/506/EK paredzētajiem nosacījumiem.

2. Pieteikumus ES ekomarķējuma saņemšanai produktiem, kas ietilpst produktu grupā “ziepes, šampūni un matu kondicionētāji”, kuri iesniegti divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas, var sagatavot atbilstoši Lēmuma 2007/506/EK kritērijiem vai šajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem.

Šos pieteikumus novērtē atbilstoši tiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem pieteikumi ir sagatavoti.

3. ES ekomarķējuma licences, kas piešķirtas saskaņā ar Lēmumā 2007/506/EK noteiktajiem kritērijiem, var izmantot 12 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas Lēmums 2007/506/EK (2007. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai ziepēm, šampūniem un matu kondicionētājiem (OV L 186, 18.7.2007., 36. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

PIELIKUMS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI UN NOVĒRTĒŠANAS UN VERIFIKĀCIJAS PRASĪBAS

PAMATPRINCIPI

KRITĒRIJI

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai “noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem”

1.	Toksicitāte ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

2.	Bioloģiskās noārdīšanās spēja

3.	Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

4.	Iepakojums

5.	Ilgtspējīga palmu eļļas, palmu kodolu eļļas un to atvasinājumu ieguve

6.	Piemērotība lietošanai

7.	Informācija ES ekomarķējumā

NOVĒRTĒŠANA UN VERIFIKĀCIJA

a) Prasības

Konkrētas novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos var sagatavot pieteikuma iesniedzējs vai piegādātājs(-i), vai abi.

Ja iespējams, testēšanu izdara laboratorijās, kuras atbilst Eiropas standarta EN ISO 17025 vai tam ekvivalenta standarta vispārīgajām prasībām.

Vajadzības gadījumā var izmantot citas testēšanas metodes nekā tās, kuras ir norādītas katram kritērijam, ja pieteikumu novērtējošā kompetentā iestāde atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un var veikt neatkarīgas verifikācijas.

Papildinājumā minēts mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes saraksts (DID saraksts), kurā iekļautas daudzas no plašāk izmantojamajām mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām. Tā izmantojama datiem, pēc kuriem aprēķina robežatšķaidījumu (Critical Dilution Volume – CDV) un novērtē izmantoto vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju. Attiecībā uz vielām, kuru nav DID sarakstā, sniegti norādījumi par to, kā aprēķināt vai ekstrapolēt attiecīgos datus. DID saraksta jaunākā redakcija ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē (1) vai attiecīgo kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs.

Kompetentajai iestādei iesniedz šādu informāciju:

i)	produkta pilns sastāvs, norādot tirdzniecības nosaukumu, ķīmisko nosaukumu, CAS numuru un INCI nosaukumus, DID numuru (2), izmantoto vielu daudzumu ar ūdeni un bez tā un visu sastāvdaļu funkciju un formu neatkarīgi no koncentrācijas;

ii)	drošības datu lapas par katru izmantoto vielu vai maisījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3).

b) Mērījumu robežvērtības

Attiecībā uz visām izmantotajām vielām, kā noteikts iepriekš, jāievēro atbilstība ekoloģiskajiem kritērijiem, izņemot 3. kritērija b) un c) punktu, kuros noteikts, ka konservantu, krāsvielu un smaržvielu atbilstība jāievēro, ja to koncentrācija gatavā produkta sastāvā ir vienāda ar vai lielāka par 0,010 % masas.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Toksiskums ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

Kopējais produkta toksiskuma CDV nedrīkst pārsniegt 1. tabulā norādītās robežvērtības.

1. tabula

CDV robežvērtības

Produkts	CDV (l/g AC)
Šampūni, dušas līdzekļi un šķidrās ziepes	18 000
Cietās ziepes	3 300
Matu kondicionētāji	25 000
Skūšanās putas, skūšanās želejas, skūšanās krēmi	20 000
Skūšanās cietās ziepes	3 300

CDV aprēķina pēc šāda vienādojuma:

Formula

kur:

weight (i)	–	ir izmantoto vielu masa (gramos) uz 1 gramu AC (t. i., izmantoto vielu normalizēts īpatsvars AC)
DF (i)	–	ir izmantotās vielas noārdīšanās koeficients
TF chronic (i)	–	ir izmantotās vielas toksiskuma koeficients (miligrami/litrā)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta CDV aprēķinu. CDV vērtības aprēķināšanas izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē. DF un TF-chronic vērtības ir norādītas DID saraksta A daļā. Ja izmantotā viela nav iekļauta DID saraksta A daļā, pieteikuma iesniedzējam jāaprēķina vērtības atbilstoši norādījumiem DID saraksta B daļā un jāpievieno saistītā dokumentācija (papildu informācijai skatīt papildinājumu).

2. kritērijs. Bioloģiskās noārdīšanās spēja

a) Virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

Visām virsmaktīvajām vielām jābūt bioloģiski viegli noārdāmām aerobos apstākļos un bioloģiski noārdāmām anaerobos apstākļos.

b) Izmantoto organisko vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

Visu izmantoto organisko vielu saturs produktā, kuras aerobos apstākļos bioloģiski nenoārdās (nepiemīt vieglas bionoārdīšanās spēja) (aNBO) un/vai anaerobos apstākļos bioloģiski nenoārdās (anNBO), nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās robežvērtības.

2. tabula

aNBO un anNBO robežvērtības

Produkts	aNBO (mg/g AC)	anNBO (mg/g AC)
Šampūni, dušas līdzekļi un šķidrās ziepes	25	25
Cietās ziepes	10	10
Matu kondicionētāji	45	45
Skūšanās putas, skūšanās želejas, skūšanās krēmi	70	40
Skūšanās cietās ziepes	10	10

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju par virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju, kā arī produkta aNBO un anNBO vērtības aprēķinu. Produkta aNBO un anNBO vērtības aprēķināšanai izmantojamā izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

Gan virsmaktīvajām vielām, gan arī aNBO un anNBO atbilstošās vērtības jānorāda ar atsauci uz DID sarakstu. Par izmantotajām vielām, kas nav iekļautas DID sarakstā, atbilstīgi papildinājuma norādījumiem iesniedz attiecīgo informāciju no literatūras vai citiem avotiem vai atbilstīgus testēšanas rezultātus, kas rāda, ka šīm vielām piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja aerobos un anaerobos apstākļos.

Ja nav pieejama iepriekšminētajām prasībām atbilstoša dokumentācija, izmantoto vielu, kas nav virsmaktīva viela, var atbrīvot no prasības par noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, ja tai piemīt viens no šādiem trijiem īpašību kopumiem:

1)	viegli noārdās un ir ar zemu adsorbcijas pakāpi (A < 25 %);

2)	viegli noārdās un ir ar augstu desorbcijas pakāpi (D > 75 %);

3)	viegli noārdās un nav bioakumulatīva.

Absorbcijas/desorbcijas testēšanu var veikt atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 106. vadlīnijām.

3. kritērijs. Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

a) Konkrētas aizliegta lietojuma izmantotās vielas un maisījumi

Produkta sastāvā un tajā iekļauta maisījuma sastāvā nedrīkst iekļaut šādas izmantotās vielas un maisījumus:

i)	alkilfeniletoksilāti (APEO) un citi alkilfenilatvasinājumi;

ii)	nitriltriacetāts (NTA);

iii)	borskābe, borāti un perborāti;

iv)	nitromuskusi un policikliskie muskusi;

v)	oktametilciklotetrasiloksāns (D4);

vi)	butilhidroksitoluols (BHT);

vii)	etilēndiamīntetraacetāts (EDTA) un tā sāļi un viegli bioloģiski nenoārdāmi fosfonāti;

viii)

šādi konservanti: triklozāns, parabēns, formaldehīds un formaldehīdu izdalošas vielas;

ix)	šādas smaržvielas un smaržvielu maisījumu sastāvdaļas: hidroksiizoheksil 3-cikloheksēnkarboksaldehīds (HICC), atranols un hloratranols;

x)	mikroplastikāts;

xi)	nanosudrabs.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu atbilstības deklarāciju un attiecīgā gadījumā maisījumu ražotāju deklarācijas, kurās apstiprināts, ka šeit minētās vielas un/vai maisījumi nav iekļauti produkta sastāvā.

b) Bīstamās vielas un maisījumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktu ES ekomarķējumu nedrīkst piešķirt produktiem, kuri satur vielas, kas atbilst kritērijiem par iekļaušanu 3. tabulā norādītajā bīstamības apzīmējumu vai riska frāžu klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (4) vai Padomes Direktīvu 67/548/EK (5), vai vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā. Ja robežvērtība, pēc kuras vielu vai maisījumu klasificē kādā bīstamības klasē, atšķiras no riska frāzes robežvērtības, ņem vērā pirmo robežvērtību. 3. tabulā minētās riska frāzes galvenokārt attiecas uz vielām. Tomēr, ja nevar iegūt informāciju par vielām, piemēro maisījumu klasifikācijas noteikumus.

3. kritērija b) punkts neattiecas uz tādām vielām vai maisījumiem, kas pārstrādē maina īpašības un tādējādi zaudē bioloģisko pieejamību vai ar kurām notiek tādas ķīmiskas pārvērtības, kas novērš iepriekš konstatēto bīstamību.

3. tabula

Bīstamības apzīmējumi un riska frāzes

Bīstamības apzīmējums	Riska frāze
H300 Norijot iestājas nāve	R28
H301 Toksisks, ja norīts	R25
H304 Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpceļos	R65
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve	R27
H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu	R24
H330 Ieelpojot iestājas nāve	R23/26
H331 Ieelpojot ir toksisks	R23
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R46
H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R68
H350 Var izraisīt vēzi	R45
H350i Ieelpojot var izraisīt vēzi	R49
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību	R60
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R61
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/61/60-61
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/63
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R61/62
H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R62
H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R63
H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R62-63
H362 Var nodarīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam	R64
H370 Rada orgānu bojājumus	R39/23/24/25/26/27/28
H371 Var izraisīt orgānu bojājumus	R68/20/21/22
H372 Rada orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/25/24/23
H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/20/21/22
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām	R50-53
H411 Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām	R51-53
H412 Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām	R52-53
H413 Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R53
EUH059 Bīstams ozona slānim	R59
EUH029 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes	R29
EUH031 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes	R31
EUH032 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes	R32
EUH070 Toksisks saskarē ar acīm	R39-41

Sensibilizējošas vielas

H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu	R42
H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43

Attiecībā uz noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem 4. tabulā minētajām vielām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktā minēto pienākumu, ja ir piemērots minētās regulas 6. panta 7. punkts.

4. tabula

Vielas, attiecībā uz kurām piešķirta atkāpe

Vielas	Bīstamības apzīmējumi	Riska frāzes
Virsmaktīvās vielas (kopējā koncentrācijā < 20 % no gatavā produkta)	H412: Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām H413: Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R52-53 R53
Smaržvielas (6)	H412: Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām H413: Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R52-53 R53
Konservanti (7)	H411: Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām H412: Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām H413: Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R51-53 R52-53 R53
Cinka piritions (ZPT), ko izmanto pretblaugznu šampūnos	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību 3. kritērija b) punktam attiecībā uz jebkuru izmantoto vielu vai maisījumu, kura koncentrācija produktā ir lielāka par 0,010 %.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju, vajadzības gadījumā pievienojot izejvielu ražotāja(-u) deklarācijas, ka neviena no šīm izmantotajām vielām un/vai maisījumiem tādā formā(-ās) vai fizikālā(-os) stāvoklī(-ļos), kā tie ir produktā, neatbilst kritērijiem, lai klasificētu ar vienu vai vairākiem 3. tabulā minētajiem bīstamības apzīmējumiem vai riska frāzēm.

Lai pamatotu deklarāciju par to, ka izmantotās vielas un/vai maisījumi nav klasificēti, sniedz šādu tehnisku informāciju par izmantoto vielu un/vai maisījumu formu(-as) un fizikālo stāvokli, kā tie ir produktā:

i)	vielām, kas nav reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un/vai kurām vēl nav harmonizētas CLP klasifikācijas: informācija, kas atbilst minētās regulas VII pielikumā minētajām prasībām;

ii)	vielām, kas ir reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un kuras neatbilst prasībām CLP klasifikācijas piešķiršanai: informācija, kas pamatota uz REACH reģistrācijas dokumentāciju un apstiprina to, ka viela nav klasificēta;

iii)	vielām, kurām ir harmonizēta klasifikācija vai kuras ir patstāvīgi klasificētas: drošības datu lapas (ja pieejamas). Ja tās nav pieejamas vai viela ir patstāvīgi klasificēta, jāsniedz informācija, kas attiecas uz vielu bīstamības klasifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu;

iv)

attiecībā uz maisījumiem: drošības datu lapas (ja pieejamas). Ja tās nav pieejamas, jānorāda maisījuma klasifikācijas aprēķins saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumiem kopā ar informāciju, kas attiecas uz maisījumu bīstamības klasifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu.

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 IV un V pielikumā sarakstos norādītajām vielām, uz kurām neattiecas minētās regulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētais reģistrēšanas pienākums, atbilstību 3. kritērija b) punktam var apliecināt, pieteikuma iesniedzējam to deklarējot.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par tādu izmantoto vielu klātbūtni, kuras atbilst atkāpes piešķiršanas nosacījumiem, vajadzības gadījumā tai pievienojot izejvielu ražotāja(-u) deklarācijas. Vajadzības gadījumā atkāpes piešķiršanai pieteikuma iesniedzējs apstiprina šo izmantoto vielu koncentrāciju gatavajā produktā.

c) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu iekļautās izmantotās vielas

No Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktā minētā izņēmuma nepiešķir atkāpi izmantotajām vielām, kuras identificētas kā vielas, kas rada nopietnas bažas, un ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) 59. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā, un kuras produktā ir tādā koncentrācijā, kas pārsniedz 0,010 % no masas.

Novērtēšana un verifikācija. Atsauce uz to vielu sarakstu, kas identificētas kā vielas, kas rada nopietnas bažas, ir datēta ar pieteikuma iesniegšanas datumu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai iestādei informāciju par pilnīgu produkta sastāvu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī deklarāciju par atbilstību 3. kritērija c) punktam kopā ar saistīto dokumentāciju, piemēram, atbilstības deklarāciju, ko parakstījis materiālu piegādātājs un attiecīgo vielu vai maisījumu drošības datu lapu kopijas.

d) Smaržvielas

i)	Produktiem, ko tirgū laiž kā tādus, kas izstrādāti un paredzēti bērniem, jābūt bez smaržvielām.

ii)

Visām izmantotajām vielām vai maisījumiem, kas pievienoti produktam kā smaržvielas, jābūt ražotiem un ar tiem jārīkojas atbilstīgi Starptautiskās Smaržvielu asociācijas (IFRA) prakses kodeksam. Šis kodekss atrodams IFRA tīmekļa vietnē: http://www.ifraorg.org. Ražotājam jāievēro IFRA standartu ieteikumi attiecībā uz materiālu aizliegumu, lietošanas ierobežojumiem un norādītajiem tīrības kritērijiem.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu atbilstības deklarāciju, un vajadzības gadījumā smaržvielas ražotāja deklarāciju.

e) Konservanti

i)	Produktā esošie konservanti nedrīkst izdalīt vielas vai noārdīties līdz tādām vielām, kuras ir klasificētas saskaņā ar 3. kritērija b) punkta prasībām.

ii)	Produkts var saturēt konservantus, ja tie nav bioakumulatīvi. Konservantu neuzskata par bioakumulatīvu, ja BCF < 100 vai log K ow < 3,0. Ja ir pieejama gan BCF, gan log K ow vērtība, izmanto lielāko izmērīto BCF vērtību.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu deklarāciju par atbilstību un drošības datu lapu kopijas par katru pievienoto konservantu, kā arī informāciju par tā BCF un/vai log Kow vērtībām.

f) Krāsvielas

Produktā esošās krāsvielas nedrīkst būt bioakumulatīvas. Krāsvielu neuzskata par bioakumulatīvu, ja BCF < 100 vai log K ow < 3,0. Ja ir pieejama gan BCF, gan log K ow vērtība, izmanto lielāko izmērīto BCF vērtību. Ja krāsvielu ir atļauts izmantot pārtikā, dokumentācija par bioakumulatīvo potenciālu nav jāiesniedz.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapu kopijas par katru pievienoto krāsvielu un informāciju par tās BCF un/vai log K ow vērtību vai dokumentāciju, kas apliecina, ka krāsvielu ir atļauts lietot pārtikā.

4. kritērijs. Iepakojums

a) Primārais iepakojums

Primārais iepakojums ir tiešā saskarē ar saturu.

Produktu pārdodot, nav atļauts izmantot papildu iepakojumu, piemēram, kartona kārbu pudelei, izņemot sekundāro iepakojumu, ar kuru apvieno divus vai vairākus produktus (piem., produktu un uzpildes elementu).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu atbilstības deklarāciju.

b) Iepakojuma ietekmes pakāpe (IIP)

Iepakojuma ietekmes pakāpei (IIP) jābūt mazākai par 0,28 g iepakojuma uz gramu produkta katram iepakojumam, kurā produkts tiek pārdots. Šī prasības neattiecas uz produktiem, kas lietojami pirms skūšanās un kas iepakoti metāla aerosola baloniņos.

IIP aprēķina (katram iepakojumam atsevišķi) šādi:

PIR= (W + (Wrefill × F) + N + (Nrefill × F))/(D + (Drefill × F)),

kur:

–

iepakojuma masa (primārais+ daļa no sekundārā (9), ieskaitot etiķetes) (g)

Wrefill

–

atkārtoti uzpildāmā produkta iepakojuma masa (primārais + daļa no sekundārā (9), ieskaitot etiķetes) (g)

–

neatjaunojamā + nepārstrādātā iepakojuma masa (primārais + daļa no sekundārā (9), ieskaitot etiķetes) (g)

Nrefill

–

neatjaunojamā un nepārstrādātā atkārtoti uzpildāmā produkta iepakojuma masa (primārais + daļa no sekundārā (9), ieskaitot etiķetes) (g)

–

“galvenajā” iepakojumā ietvertā produkta masa (g)

Drefill

–

atkārtotai uzpildīšanai paredzētā produkta masa (g)

–

atkārtotās uzpildīšanas elementu skaits, kas nepieciešams, lai iegūtu kopējo uzpildāmo daudzumu, ko aprēķina šādi:

F = V × R/Vrefill

kur:

V	–	galvenā iepakojuma tilpums (ml)
Vrefill	–	atkārtoti uzpildāmā iepakojuma tilpums (ml)
R	–	uzpildāmais daudzums. Galvenā iepakojuma atkārtotas uzpildīšanas reižu skaits. Ja F nav vesels skaitlis, to noapaļo uz augšu līdz nākamajam veselajam skaitlim.

Gadījumā, ja atkārtoti uzpildāmā iepakojuma nav, IIP aprēķina šādi:

PIR = (W + N)/D

Ražotājs norāda paredzēto atkārtotas uzpildīšanas reižu skaitu vai arī izmanto standarta vērtības R = 5 plastmasai un R = 2 kartonam.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta IIP aprēķinu. Šo aprēķinu izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē. Ja produktu pārdod dažādos iepakojumos (t. i., ar dažādiem tilpumiem), aprēķinu iesniedz par katru iepakojuma izmēru, par kuru tiek piešķirts ES ekomarķējums. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu deklarāciju par iepakojumā esošu atkārtoti pārstrādāto izejvielu saturu vai atjaunojamas izcelsmes materiālu un piedāvātās uzpildīšanas sistēmas aprakstu, ja tāda ir (uzpildīšanas sistēmas veidi, tilpums). Atkārtoti uzpildāma iepakojuma apstiprināšanai pieteikuma iesniedzējs vai mazumtirgotājs dokumentāri pierāda, ka uzpildes elementi būs pieejami tirgū.

c) Primārā iepakojuma dizains

Primārais iepakojums ir izstrādāts tā, lai produktu būtu viegli un pareizi dozēt (piemēram, lai atvērums iepakojuma augšdaļā nebūtu pārāk plats) un nodrošinātu, ka vismaz 90 % no produkta var viegli izņemt no iepakojuma. Produkta atlikuma daudzumu iepakojumā (R), kam jābūt mazākam par 10 %, aprēķina šādi:

R = ((m2 – m3)/(m1 – m3)) × 100 (%)

kur:

m1	–	primārais iepakojums un produkts (g)
m2	–	primārais iepakojums un produkta atlikums normālos lietošanas apstākļos (g)
m3	–	iztukšots un iztīrīts primārais iepakojums (g)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dozēšanas ierīces aprakstu un pārbaudes ziņojumu, kurā iekļauti rezultāti, kas gūti, nosakot noskalojamā kosmētikas līdzekļa atlikušo daudzumu iepakojumā. Pārbaudes procedūra atlikušā daudzuma noteikšanai ir aprakstīta lietotāja rokasgrāmatā, kas pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

d) Otrreizējai pārstrādei piemērota plastmasas iepakojuma dizains

Plastmasas iepakojums ir izstrādāts tā, lai atvieglotu efektīvu pārstrādi, izvairoties lietot iespējamos piesārņotājus vai nesavietojamus materiālus, par kuriem zināms, ka tie kavē atdalīšanu vai atkārtotu pārstrādi vai samazina pārstrādātā materiāla kvalitāti. Etiķete vai apvalks, aizvars un, vajadzības gadījumā, aizturpārklājumi, vai nu atsevišķi, vai kopā, neietver 5. tabulā minētos materiālus un sastāvdaļas.

5. tabula

Materiāli un sastāvdaļas, kas nav iepakojuma elementi

Iepakojuma elements

Izslēgtie materiāli un sastāvdaļas (10)

Etiķete vai apvalks

—	PS etiķete vai apvalks, ko izmanto ar PET, PP vai HDPE pudeli

—	PVC etiķete vai apvalks ar PET, PP vai HDPE pudeli

—	PETG etiķete vai apvalks ar PET pudeli

—	Apvalki, kas izgatavoti no citiem polimēriem nekā pudele

—	Etiķetes vai apvalki, kas ir metalizēti vai ir piemetināti iepakojumam (iekausētas etiķetes (IML))

Aizvars

—	PS aizvars kopā ar PET, PP vai HDPE pudeli

—	PVC aizvars kopā ar PET, PP vai HDPE pudeli

—	PETG aizvari un/vai aizvara materiāls, kura blīvums ir lielāks nekā 1 g/cm3 kopā ar PET pudeli

—	Aizvari, kas izgatavoti no metāla, stikla, EVA

—	Silikona aizvari. Atbrīvojums attiecas uz silikona aizvariem ar blīvumu < 1 g/cm3 kopā ar PET pudeli un uz silikona aizvariem ar blīvumu > 1g/cm3 kopā ar PP vai HDPE pudeli

—	Metāla folijas vai vāciņi, kas paliek piestiprinātas pie pudeles vai aizvara pēc produkta atvēršanas

Aizturpārklājumi

—	Poliamīds, EVOH, funkcionāli poliolefīni, metalizēti un gaismu aizturoši aizturpārklājumi

Šī prasība neattiecas uz dozatora sūknīšiem un aerosoliem.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu atbilstības deklarāciju, norādot iepakojuma materiāla (tostarp trauka, etiķetes vai apvalka, uzlīmju, aizvaru un aizturpārklājuma) sastāvu, un pievieno primārā iepakojuma paraugu.

5. kritērijs. Ilgtspējīga palmu eļļas, palmu kodolu eļļas un to atvasinājumu ieguve

Produktā izmantotajai palmu eļļai un palmu kodolu eļļai un to atvasinājumiem ir jābūt iegūtiem no stādījumiem, kas atbilst ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijiem, kurus ir izstrādājušas dažādu ieinteresēto personu organizācijas, kurām ir plašs dalībnieku loks, tostarp NVO, ražošanas nozare un valdība.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz trešo personu sertifikātus par to, ka produkta ražošanā izmantotā palmu eļļa un palmu kodolu eļļa ir iegūta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem stādījumiem. Pieņem tādus sertifikātus, ko izsniegusi RSPO (identitātes saglabāšanas modelis, nošķiršanas jeb segregācijas modelis vai masas bilances modelis) vai līdzvērtīga shēma, kura pamatojas uz dažādu ieinteresēto personu ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijiem. Palmu eļļas un palmu kodolu eļļas ķīmisko atvasinājumu (11) ilgtspējību var pierādīt, izmantojot pasūtījuma un pieprasījuma sistēmas (book and claim), piemēram, GreenPalm vai līdzvērtīgu sistēmu.

6. kritērijs. Piemērotība lietošanai

Produkta spēju pildīt savu primāro funkciju (piem., tīrīšana, kondicionēšana) un norādītās sekundārās funkcijas (piem., pretblaugznu iedarbība, krāsu aizsardzība) pierāda ar laboratorijas testu(-iem) vai testu, kurā piedalās patērētāji. Testus veic saskaņā ar “Pamatnostādnēm kosmētikas līdzekļu efektivitātes novērtēšanai” (12) un instrukcijām lietotāja rokasgrāmatā, kas pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs dokumentē testa protokolu, kas ievērots, lai pārbaudītu produkta iedarbīgumu. Pieteikuma iesniedzēji iesniedz šā protokola rezultātus, kas pierāda to, ka produkts pilda primārās un sekundārās funkcijas, kas norādītas uz produkta etiķetes vai iepakojuma.

7. kritērijs. Informācija ES ekomarķējumā

Fakultatīva etiķete ar teksta logu ietver šādu tekstu:

—	Mazāka ietekme uz ūdens ekosistēmām.

—	Atbilst stingrām prasībām par bioloģisko noārdīšanos.

—	Mazina izlietotā iepakojuma daudzumu.

Norādījumi par fakultatīvās etiķetes ar teksta logu izmantošanu atrodami dokumentā “Guidelines for use of the Ecolabel logo” tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta etiķetes paraugu vai iepakojuma maketu, uz kura izvietots ES ekomarķējums, un parakstītu atbilstības deklarāciju.

(1) http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_a_lv.pdf,

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_b_lv.pdf

(2) DID numurs ir izmantotās vielas numurs DID sarakstā.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(5) Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(6) Atkāpe attiecas tikai uz 3. kritērija b) punktu. Smaržvielām jāatbilst 3. kritērija d) punktam.

(7) Atkāpe attiecas tikai uz 3. kritērija b) punktu. Konservantiem jāatbilst 3. kritērija e) punktam.

(8) http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

(9) Tā iepakojuma masa, ko izmanto produktu grupēšanai (piemēram, 50 % no kopējās grupētā iepakojuma masas, ja divus produktus pārdod kopā).

(10) EVA – etilēnvinilacetāts, EVOH – etilēnvinilspirts, HDPE – augstblīvuma polietilēns, PET – polietilēna tereftalāts, PETG – polietilēna tereftalāta glikols-modificēts, PP – polipropilēns, PS – polistirols, PVC – polivinilhlorīds

(11) Kā RSPO noteikusi “RSPO noteikumos par atvasinājumiem, kas paredzēti mājaprūpei un higiēnai”, kas pieejami: http://www.greenpalm.org/upload/files/45/RSPO_Guiding_Rules_for_HPC_derivativesV9.pdf.

(12) Pieejams: https://www.cosmeticseurope.eu/publications-cosmetics-europe-association/guidelines.html?view=item&id=23 ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

Papildinājums

Mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes (DID) saraksts

DID saraksts (A daļa) ir saraksts, kas satur informāciju par mazgāšanas līdzekļu sastāvā parasti izmantojamo sastāvdaļu toksiskumu ūdens organismiem un bioloģiskās noārdīšanās spēju. Šajā sarakstā ir informācija par daudzu mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļos izmantotu vielu toksicitāti un bioloģiskās noārdīšanās spēju. Šis saraksts nav visaptverošs, bet DID saraksta B daļā ir sniegti norādījumi, kas attiecas uz atbilstīgo aprēķinu parametru noteikšanu vielām, kas ir DID sarakstā (piemēram, toksiskuma koeficients (TK) un noārdīšanās koeficients (NK), ko izmanto, lai aprēķinātu toksiskuma robežatšķaidījumu). Šis saraksts ir vispārējs informācijas avots, un vielas, kas ir DID sarakstā, netiek automātiski apstiprinātas lietošanai Eiropas Savienībā ekomarķētos produktos.

DID saraksta A un B daļu var atrast ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_a_lv.pdf

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_b_lv.pdf

Ja nav datu par vielas toksiskumu ūdens organismiem un noārdīšanās spēju, TF un DF var novērtēt pēc analoģijas ar struktūras ziņā līdzīgām vielām. Šāda struktūras analoģija jāapstiprina kompetentajai iestādei, kas piešķir ES ekomarķējuma licenci. Alternatīva ir novērtējumu veikt pēc vissliktākā scenārija, izmantojot turpmāk dotos parametrus.

Novērtējums pēc vissliktākā scenārija:

	Akūtā toksicitāte			Hroniskā toksicitāte			Noārdīšanās
Izmantotā viela	LC50/EC50	SF(acute)	TF(acute)	NOEC (1)	SF(chronic) (1)	TF(chronic)	DF	Aerobos apstākļos	Anaerobos apstākļos
“Nosaukums”	1 mg/l	10 000	0,0001			0,0001	1	P	N

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas dokumentēšana

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanai izmanto šādas metodes:

līdz 2015. gada 1. decembrim:

vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanas metodes, kas paredzētas Padomes Direktīvā 67/548/EEK, jo īpaši metodes, kas aprakstītas minētās direktīvas V pielikuma C4. daļā, vai tām ekvivalentās ESAO 301 A-F testēšanas metodes, vai ekvivalentas ISO standartos noteiktās testēšanas metodes.

Virsmaktīvām vielām “10 dienu loga” principu nepiemēro. Atbilstības līmeņi ir 70 % (testēšanas metodēm, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C4-A un C4-B daļā, un tām ekvivalentajām ESAO 301 A un E testēšanas metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm) un 60 % (testēšanas metodēm C4-C, D, E un F un tām ekvivalentajām ESAO 301 B, C, D un F metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm);

vai

testēšanas metodes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1272/2008;

2)	pēc 2015. gada 1. decembra: testēšanas metodes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

Anaerobos apstākļos notiekošas bioloģiskās noārdīšanās dokumentēšana

Anaerobās noārdīšanās spējas testēšanas standartmetodes ir EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs), ESAO 311 vai ekvivalenta testēšanas metode, pēc kuras noteiktā pilnīgas noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos ir vismaz 60 %. Lai dokumentētu, ka anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās vismaz 60 %, var izmantot arī citas testēšanas metodes, kurās modelēti attiecīgie anaerobie apstākļi.

Ekstrapolācija DID sarakstā neiekļautu vielu gadījumā

Ja izmantotās vielas nav iekļautas DID sarakstā, tad, lai dokumentētu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, var izmantot turpmāk aprakstīto pieeju.

veic pamatotu ekstrapolāciju. Ekstrapolēšanai izmanto testēšanas rezultātus, kas iegūti, nosakot ķīmiskās struktūras ziņā līdzīgas virsmaktīvas vielas galīgās bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos. Ja bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos apstiprināta DID sarakstā iekļautai virsmaktīvajai vielai (vai homologu rindai), var uzskatīt, ka līdzīgai virsmaktīvai vielai arī piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos (piemēram, bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos ir C12-15 A 1-3 EO sulfātam [DID Nr. 8], un var uzskatīt, ka līdzīga tā būs arī C12-15 A 6 EO sulfātam). Ja bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos virsmaktīvai vielai apstiprināta, izmantojot attiecīgu testēšanas metodi, var uzskatīt, ka struktūras ziņā līdzīgai virsmaktīvai vielai arī piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos (piemēram, literatūras datus, kas liecina par alkilestera amonija sāļu grupai piederīgu virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, var izmantot, lai dokumentētu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos citiem četraizvietotajiem amonija sāļiem ar estera saitēm alkilvirknē);

2)	veic skrīninga testu, lai noteiktu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos. Ja vajadzīgi jauni testēšanas rezultāti, izdara skrīninga testu pēc EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs), ESAO 311 vai citas ekvivalentas metodes;

veic pazeminātas devas bioloģiskās noārdīšanās spējas testu. Ja vajadzīgi jauni testēšanas rezultāti vai ja rodas eksperimentālas problēmas skrīninga testā (piemēram, inhibēšana testējamās vielas toksiskuma dēļ), testēšanu veic atkārtoti, izmantojot pazeminātu virsmaktīvās vielas devu, un bioloģisko noārdīšanos kontrolē ar 14C mērījumiem vai ķīmiskām analīzēm. Testēšanu, izmantojot pazeminātas devas, veic pēc ESAO 308 (2000. gada augusts) vai ekvivalentas metodes.

(1) Ja nav pieņemamu hroniskas toksicitātes datu, šīs ailes ir tukšas. Tādā gadījumā TF (chronic) ir definēts kā līdzvērtīgs TF (acute).

11.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/62

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 117/14/COL

(2014. gada 12. marts),

ar kuru deviņdesmit ceturto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, un pagarinot spēkā esošās Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (turpmāk “Iestāde”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu, kā arī tā 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu Nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (“Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīgums”), īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 24. pantu, kā arī šā līguma 3. protokola I daļas 1. pantu,

tā kā:

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja šis Līgums vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Eiropas Komisija 2014. gada 15. janvārī pieņēma Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (1), kurām ir jāstājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā. Jaunajos noteikumos ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem ES dalībvalstis ar piesķirt atbalstu, lai mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēju kapitalizācijas pakāpi varētu vieglāk saņemt finansējumu. Šīs jaunās pamatnostādnes no 2014. gada 1. jūlija aizstās Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (2).

Eiropas Komisijas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumu, paredz arī to, ka Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, ir jāpagarina līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu.

Visā Eiropas Ekonomikas zonā ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana saskaņā ar EEZ līguma 1. pantā noteikto viendabīguma mērķi.

Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju ir jāpieņem jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, atbilstoši Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem.

Jaunās pamatnostādnes aizstās pašreizējās pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (3). Līdz brīdim, kad šīs jaunās pamatnostādnes stāsies spēkā, būtu jāpagarina pamatnostādņu par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, piemērošana līdz 2014. gada 30. jūnijam.

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

APSPRIEDUSIES ar EBTA valstīm, sūtot 2014. gada 12. janvārī vēstuli par šo jautājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatnostādņu par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, 80. punkta pirmais teikums jālasa šādi:

“(80)

Šīs pamatnostādnes zaudē spēku 2014. gada 30. jūnijā.”

2. pants

Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, ieviešot jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus. Jaunās pamatnostādnes ir pievienotas šā lēmuma pielikumā un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

3. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2014. gada 12. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

Kolēģijas loceklis

Frank BÜCHEL

(1) OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.

(2) OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.

(3) OV C 126, 7.6.2007., 19. lpp. EEZ papildinājums Nr. 27, 7.6.2007., 1. lpp. Grozījumi izdarīti 15.12.2010. ar Lēmumu Nr. 484/10/COL.

PIELIKUMS

III DAĻA. HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI

Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (1)

1. IEVADS

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kurš ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajās pamatnostādnēs izklāstīto iemeslu dēļ Iestāde uzskata, ka riska finansējuma tirgus attīstība un mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), nelielu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu uzlabota piekļuve riska finansējumam ir ļoti būtiska EBTA valstu ekonomikai kopumā.

Jaunu – jo īpaši inovatīvu un spēcīgas izaugsmes – uzņēmumu attīstības un paplašināšanās veicināšanai var būt liels potenciāls radīt darbvietas. Tāpēc efektīvs MVU riska finansējuma tirgus ir būtisks uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt vajadzīgajam finansējumam katrā savas attīstības posmā.

Neraugoties uz to izaugsmes perspektīvām, MVU – jo īpaši to agrīnajos attīstības posmos – var saskarties ar grūtībām piekļūt finansējumam. Šo grūtību pamatā ir asimetriskas informācijas problēma – MVU, īpaši jauni MVU, bieži nespēj uzskatāmi parādīt ieguldītājiem savu kredītspēju vai savu uzņēmējdarbības plānu stabilitāti. Šādos apstākļos aktīvā pārbaude, ko ieguldītāji veic, lai sniegtu finansējumu lielākiem uzņēmumiem, var nebūt ieguldījuma vērta attiecībā uz darījumiem, kuros iesaistīti šie MVU, jo pārbaudes izmaksas ir pārāk augstas salīdzinājumā ar ieguldījuma vērtību. Tāpēc šie MVU neatkarīgi no to projekta kvalitātes un izaugsmes potenciāla varētu nebūt spējīgi piekļūt vajadzīgajam finansējumam pierādāmu sasniegumu trūkuma un nepietiekama nodrošinājuma dēļ. Šīs asimetriskās informācijas dēļ uzņēmējdarbības finanšu tirgi var nesniegt vajadzīgo pašu kapitāla vai aizņēmuma finansējumu jaunizveidotiem MVU un MVU ar spēcīgas izaugsmes potenciālu, kā rezultātā saglabājas kapitāla tirgus nepilnība, kas neļauj piedāvājumam apmierināt pieprasījumu par abām pusēm pieņemamu cenu, un tas nelabvēlīgi ietekmē MVU izaugsmes perspektīvas. Konkrētos apstākļos arī nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu saskaras ar tādu pašu tirgus nepilnību.

Tas, ka uzņēmums nesaņem finansējumu, var ietekmēt ne tikai šo atsevišķo struktūru, jo īpaši izaugsmes papildu seku dēļ. Daudzās veiksmīgās nozarēs produktivitāte ir novērojama nevis tāpēc, ka pieaug tirgū esošo uzņēmumu produktivitāte, bet tāpēc, ka efektīvāki un tehnoloģiski attīstītāki uzņēmumi izaug uz mazāk efektīvāko uzņēmumu (vai uzņēmumu, kas darbojas ar novecojušiem produktiem) rēķina. Tā kā šo procesu traucē tas, ka potenciāli veiksmīgi uzņēmumi nespēj iegūt finansējumu, ietekme uz produktivitātes izaugsmi plašākā mērā varētu būt negatīva. Tādējādi, ļaujot lielākam skaitam uzņēmumu iekļūt tirgū, var tikt veicināta izaugsme.

Tāpēc finansējuma nepietiekamība, kas ietekmē MVU, nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, var būt pamatojums valsts atbalsta pasākumiem, tostarp valsts atbalsta piešķiršanai konkrētos īpašos apstākļos. Pareizi tēmēts valsts atbalsts, kas atbalsta riska finansējuma sniegšanu šiem uzņēmumiem, var būt efektīvs līdzeklis, lai mazinātu apzinātās tirgus nepilnības un palielinātu privātā kapitāla saistību īpatsvaru.

MVU piekļuve finansējumam ir EEZ kopīgo interešu mērķis. ES un EEZ līmenī ir pieņemtas vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu MVU attīstību. Viens no galvenajiem mērķiem ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam.

Šajā politikas kontekstā Komisijas 2011. gada Rīcības plānā, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam (2) un apspriedēs, kas 2013. gadā tika uzsāktas ar zaļo grāmatu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (3), atzīts, ka, Savienības panākumi lielā mērā ir atkarīgi no MVU izaugsmes, taču tiem bieži ir ievērojamas grūtības iegūt finansējumu. Iestāde piekrīt šiem secinājumiem. Tādējādi mērķis ir padarīt MVU redzamākus ieguldītājiem un finanšu tirgus padarīt pievilcīgākus un pieejamākus MVU.

Nesen attiecībā uz ieguldījumu fondiem tika uzsāktas divas iniciatīvas (4): regula par Eiropas riska kapitāla fondiem (5), kas tika pieņemta 2013. gadā un kas ļauj riska kapitāla fondiem Savienībā tirgot savus fondus un piesaistīt kapitālu visā iekšējā tirgū, un regula par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (6), kuras mērķis ir ieviest pamatnosacījumus, lai atvieglotu tādu privātu ieguldījumu fondu darbību, kam ar ieguldītājiem ir ilgtermiņa saistības.

Papildus šīm īpašajām regulām direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (“AIFPD”) ir paredzēti reglamentējošie noteikumi par riska finansējuma jomā aktīvu ieguldījumu fondu – piemēram, privātā kapitāla fondu – pārvaldību un darbību (7).

10)

Komisija 2012. gadā uzsāka sabiedrisko apspriešanu (8), lai apkopotu informāciju par tirgus nepilnību, kas ietekmē MVU piekļuvi aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumam, un par 2006. gada Riska kapitāla pamatnostādņu atbilstīgumu (9). Sabiedriskās apspriešanas rezultāti atklāja, ka minēto pamatnostādņu pamatprincipi ir bijuši stabils pamats, lai virzītu publiskos līdzekļus uz plānotajiem mērķa MVU, vienlaicīgi ierobežojot riskus, kas saistīti ar izstumšanu no tirgus. Tomēr sabiedriskajā apspriešanā arī tika konstatēts, ka Riska kapitāla pamatnostādnes bieži tikušas uzskatītas par pārāk ierobežojošām attiecībā uz atbilstīgiem MVU, finansējuma veidiem, atbalsta instrumentiem un finansējuma struktūru.

11)

Iestāde piekrīt šiem secinājumiem, kurus mutatis mutandis var piemērot arī Iestādes pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (10).

12)

Komisija paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (11) izklāstīja vērienīgu valsts atbalsta modernizācijas programmu, kuras pamatā bija trīs galvenie mērķi:

a)	veicināt ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi konkurētspējīgā iekšējā tirgū;

b)	Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaicīgi stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē; kā arī

c)	vienkāršot noteikumus, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu.

13)

Iestāde pārņēma Komisijas pausto modernizācijas iniciatīvu. Tādējādi, šajās pamatnostādnēs izklāstīto saderīguma nosacījumu pamatā ir kopīgi mērķi.

14)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi būtiski pārskatīt valsts atbalsta režīmu, kas attiecas uz riska kapitāla pasākumiem, tostarp tiem, uz kuriem attiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (12), lai veicinātu efektīvāku un lietderīgāku dažādu riska finansējuma veidu nodrošināšanu lielākai atbilstīgu uzņēmumu kategorijai. Par šiem pasākumiem, kam piemērots grupu atbrīvojums, nav jāziņo Iestādei, jo tiek uzskatīts, ka tie risina tirgus nepilnību ar atbilstošiem un samērīgiem līdzekļiem, tiem piemīt stimulējoša ietekme un tie līdz minimumam ierobežo jebkādus traucējumus.

2. PAMATNOSTĀDŅU TVĒRUMS UN DEFINĪCIJAS

15)

Iestāde piemēro šajās pamatnostādnēs noteiktos principus tiem riska finansējuma pasākumiem, kas neatbilst visiem Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem. Attiecīgajai EBTA valstij jāpaziņo par šiem pasākumiem saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, un Iestāde veic visaptverošu saderības novērtējumu atbilstīgi šo pamatnostādņu 3. iedaļai.

16)

Tomēr EBTA valstis var arī izvēlēties izstrādāt riska finansējuma pasākumus tādā veidā, ka tie neietver valsts atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, piemēram, tāpēc, ka tie atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes prasībām, vai tāpēc, ka tie atbilst de minimis regulas nosacījumiem (13). Par šādiem gadījumiem nav jāziņo Iestādei.

17)

Šajās pamatnostādnēs minētie norādījumi nevar būt par pamatu, lai apšaubītu to valsts atbalsta pasākumu saderību, kas atbilst jebkādās citās pamatnostādnēs, pamatprogrammās vai regulās noteiktiem kritērijiem. Iestāde īpašu uzmanību velta nepieciešamībai novērst to, ka šīs pamatnostādnes izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, uz kuriem pamatā attiecas citas pamatprogrammas, pamatnostādnes un regulas.

18)

Šīs pamatnostādnes neskar cita veida finanšu instrumentus, kas nav minēti šeit, piemēram, instrumentus, kas nodrošina esošo kredītu vērtspapīrošanu, kuru novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgo valsts atbalsta juridisko pamatu.

19)

Iestāde šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēro tikai riska finansējuma shēmām. Tos nepiemēro attiecībā uz ad hoc pasākumiem, kas nodrošina riska finansējuma atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt konkrētu alternatīvu tirdzniecības platformu.

20)

Ir būtiski atgādināt, ka riska finansējuma atbalsta pasākumi ir jāizvērš, izmantojot finanšu starpniekus vai alternatīvas tirdzniecības platformas, izņemot gadījumos, kad fiskālos stimulus piemēro tiešiem ieguldījumiem atbilstīgos uzņēmumos. Tāpēc uz pasākumiem, ar ko EBTA valsts vai publiska struktūra veic tiešus ieguldījumus uzņēmumos, neiesaistot šādus starpniecības instrumentus, neattiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas un šo pamatnostādņu riska finansējuma valsts atbalsta noteikumu tvērums.

21)

Ņemot vērā vispāratzītus sasniegumus un augstāku nodrošinājumu, Iestāde neuzskata, ka pastāv vispārēja tirgus nepilnība saistībā ar lielo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Izņēmuma kārtā riska finansējuma pasākums saskaņā ar 3.3.1. iedaļas a) punktu var būt vērsts uz nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un saskaņā ar 3.3.1. iedaļas b) punktu – uz tādiem inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas veic pētniecības un izstrādes, un inovāciju projektus.

22)

Oficiālā biržas sarakstā vai regulētā tirgū iekļautus uzņēmumus nevar atbalstīt, izmantojot riska finansējuma atbalstu, jo tas, ka tie ir iekļauti biržas sarakstā, pierāda to spēju piesaistīt privāto finansējumu.

23)

Riska finansējuma atbalsta pasākumi, kuros vispār netiek iesaistīti privātie ieguldītāji, netiek atzīti par saderīgiem. Šādos gadījumos EBTA valstij jāapsver alternatīvi politikas risinājumi, kas var būt atbilstošāki, lai sasniegtu tos pašus mērķus un rezultātus, piemēram, reģionālais ieguldījumu atbalsts vai darbības sākšanas atbalsts, kurš paredzēts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā.

24)

Riska finansējuma atbalsta pasākumi, kuros privātie ieguldītāji neuzņemas jūtamu risku un/vai kuros ieguvums rodas tikai privātajiem ieguldītājiem, netiek atzīti par saderīgiem. Risku un ieguvumu dalīšana ir nosacījums, kas nepieciešams, lai ierobežotu finanšu riska darījumu valstij un nodrošinātu tai godīgu peļņu.

25)

Neskarot riska finansējuma atbalstu aizstāšanas kapitāla veidā, kā noteikts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, riska finansējuma atbalstu nevar izmantot, lai atbalstītu uzņēmumu pārpirkšanu.

26)

Riska finansējuma atbalsts netiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līgumu, ja to piešķir:

grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā definēts Iestādes pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (14) (kas grozītas vai aizstātas). Tomēr, piemērojot šīs pamatnostādnes, MVU, kas septiņu gadu laikā no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma pēc izvēlēta finanšu starpnieka veiktas uzticamības pārbaudes atbilst riska finansējuma ieguldījumiem, neuzskata par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot gadījumos, kad uz tiem attiecas maksātnespējas procedūra vai kad tie saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbilst kritērijiem, lai tiem pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvās maksātnespējas procedūru;

b)	uzņēmumiem, kas ir saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu, kurš vēl nav pilnībā atgūts.

27)

Iestāde šīs pamatnostādnes neattiecina uz atbalstu, kas paredzēts darbībām, kuras saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai EBTA valstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportēto apjomu, izplatīšanas tīkla izveidi un uzturēšanu vai jebkādiem citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbību, kā arī atbalstu, kas atkarīgs no tā, vai izmantotas vietējā ražojuma, nevis importētas preces.

28)

Iestāde šīs pamatnostādnes nepiemēro pasākumiem, kas savā būtībā, ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver EEZ spēkā esošo tiesību aktu nedalāmu pārkāpumu (15), jo īpaši:

a)	pasākumiem, kuros atbalsts uzliek pienākumu izmantot valstī ražotas preces vai valsts pakalpojumus;

pasākumiem, kas neatbilst EEZ līguma 31. pantam par brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja uz atbalstu attiecas pienākums, ka finanšu starpnieku, to pārvaldnieku vai galīgo saņēmēju oficiālajai mītnei ir jāatrodas attiecīgās EBTA valsts teritorijā vai ka tā jāpārvieto uz to. Tas neskar prasību par to, ka finanšu starpniekiem vai to pārvaldniekiem ir jābūt vajadzīgajai licencei, lai veiktu ieguldījumu un pārvaldības darbības attiecīgajā EBTA valstī, vai ka galīgajiem saņēmējiem ir jāveic uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība tās teritorijā;

c)	pasākumiem, kuri pārkāpj EEZ līguma 40. pantu par kapitāla brīvu apriti.

2.1. Tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaude

29)

Riska finansējuma pasākumiem bieži ir sarežģīts plāns, kas rada stimulus vienai ekonomikas dalībnieku (ieguldītāju) daļai sniegt riska finansējumu citai ekonomikas dalībnieku (atbilstīgu uzņēmumu) daļai. Atkarībā no pasākuma plāna un arī tad, ja valsts iestāžu nolūks ir dot ieguvumu tikai otrajai grupai, uzņēmumi vienā vai abos līmeņos var gūt labumu no valsts atbalsta. Turklāt riska finansējuma pasākumi vienmēr ir saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu starpniekiem, kuru statuss var būt atdalīts no statusa, kāds ir ieguldītājiem un galīgajiem saņēmējiem, kuros tiek veikti ieguldījumi. Šādos gadījumos ir arī nepieciešams izvērtēt, vai var uzskatīt, ka finanšu starpnieks saņem valsts atbalstu.

30)

Parasti valsts intervence nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tā, piemēram, atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudei. Saskaņā ar šo pārbaudi saimnieciski darījumi, ko veic publiskas iestādes vai uzņēmumi atbilstīgi parastiem tirgus nosacījumiem un kas nerada priekšrocību to darījuma partneriem, nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Neskarot galīgo prerogatīvu, ka EBTA Tiesa lemj par atbalsta pastāvēšanu, šajā iedaļā sniegti papildu norādījumi par tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes piemērošanu riska finansējuma jomā.

2.1.1. Atbalsts ieguldītājiem

31)

Kopumā Iestāde uzskata, ka ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudei un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas ir veikts līdzvērtīgi (pari passu) starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem (16). Ieguldījumu uzskata par līdzvērtīgu, ja publiskie un privātie ieguldītāji tos veikuši saskaņā ar vienādiem noteikumiem, ja abu kategoriju dalībnieki iesaistās vienlaicīgi un ja privātā ieguldītāja intervencei ir reāla ekonomiska nozīme.

32)

Tiek pieņemts, ka darījums ir veikts saskaņā ar vienādiem noteikumiem, ja publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir tādi paši riski un ieguvumi, kā arī vienāds subordinācijas līmenis attiecībā uz to pašu riska kategoriju. Ja publiskais ieguldītājs ir labākā pozīcijā nekā privātais ieguldītājs, piemēram, tāpēc, ka tas salīdzinājumā ar privātajiem ieguldītājiem ātrāk iegūst peļņu, pasākumu var arī uzskatīt par normāliem tirgus apstākļiem atbilstošu, ja vien privātie ieguldītāji nesaņem nekādu priekšrocību.

33)

Riska finansējuma jomā publisko un privāto ieguldītāju darījumus uzskata par vienlaicīgiem, ja privātie un publiskie ieguldītāji līdziegulda galīgajos saņēmējos ar vienu un to pašu ieguldījuma darījumu. Ja ieguldījumus veic, izmantojot publiskos un privātos finanšu starpniekus, publisko un privāto ieguldītāju ieguldījumus uzskata par vienlaicīgiem.

34)

Papildu nosacījums ir tāds, ka tādu privāto ieguldītāju sniegtais finansējums, kas ir neatkarīgi no uzņēmumiem, kuros tie iegulda, ir ekonomiski nozīmīgs (17), ņemot vērā kopējo ieguldījuma apjomu. Iestāde uzskata, ka riska finansējuma pasākumu gadījumā 30 % neatkarīgu privātu ieguldījumu var uzskatīt par ekonomiski nozīmīgiem.

35)

Ja ieguldījums ir saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudi, Iestāde uzskata, ka ieguldījumu saņēmēji uzņēmumi nav valsts atbalsta saņēmēji, jo tiek uzskatīts, ka to saņemtie ieguldījumi ir veikti, pamatojoties uz tirgus noteikumiem.

36)

Ja pasākums privātajiem ieguldītājiem ļauj veikt riska finansējuma ieguldījumus uzņēmumā vai uzņēmumu kopumā ar izdevīgākiem noteikumiem nekā publiskajiem ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tajos pašos uzņēmumos, šie privātie ieguldītāji var gūt priekšrocību (nelīdzvērtīgi (non pari passu) ieguldījumi). Šādai priekšrocībai var būt dažādi veidi, piemēram, prioritāra peļņa (stimuls gūt prioritāru peļņu – upside incentive) vai samazināts zaudējumu risks salīdzinājumā ar publiskajiem ieguldītājiem pamatā esošā darījuma neizdošanās gadījumā (aizsardzība pret zaudējumu riskiem – downside protection).

2.1.2. Atbalsts finanšu starpniekam un/vai tā pārvaldniekam

37)

Kopumā Iestāde uzskata, ka finanšu starpnieks ir starpniecības instruments atbalsta pārvešanai uz ieguldītājiem un/vai uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums, nevis pats atbalsta saņēmējs – neatkarīgi no tā, vai finanšu starpnieks ir juridiska persona vai vienkārši aktīvu kopums, ko pārvalda neatkarīga pārvaldības sabiedrība.

38)

Tomēr pasākumi, kas ietver tiešus pārvedumus uz finanšu starpniekiem vai finanšu starpnieku līdzieguldījumu, var būt valsts atbalsts, ja vien šādi pārvedumi vai līdzieguldījumi nav veikti saskaņā ar noteikumiem, kas būtu pieņemami parastam ekonomikas dalībniekam tirgus ekonomikā.

39)

Ja riska finansējuma pasākumu pārvalda pilnvarota struktūra, kas ar EBTA valsti neveic līdzieguldījumus, šo pilnvaroto struktūru – ja vien tā netiek pārlieku atalgota – uzskata par instrumentu finansējuma novirzīšanai, bet ne par atbalsta saņēmēju. Tomēr, ja pilnvarotā struktūra finansē pasākumu vai ar EBTA valsti veic līdzieguldījumus līdzīgi kā finanšu starpnieki, Iestāde izvērtē, vai pilnvarotā struktūra saņem valsts atbalstu.

40)

Ja finanšu starpnieka pārvaldnieks vai pārvaldības sabiedrība (turpmāk – “pārvaldnieks”) ir izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā vai ja pārvaldnieka saņemtā atlīdzība pilnībā atspoguļo pašreizējos tirgus līmeņus salīdzināmās situācijās, tiek uzskatīts, ka šis pārvaldnieks nesaņem valsts atbalstu.

41)

Ja finanšu starpnieks un tā pārvaldnieks ir publiskas struktūras un nav tikuši izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, tos neuzskata par atbalsta saņēmējiem, ja to pārvaldības maksai ir noteikta maksimālā robežvērtība un to atalgojums atspoguļo parastus tirgus apstākļus un ir piesaistīts darbībai. Turklāt publiskie finanšu starpnieki ir jāpārvalda komerciāli, un to pārvaldnieki pieņem lēmumus par ieguldījumiem uz peļņu orientētā veidā, godīgas konkurences apstākļos attiecībā uz valsti. Turklāt privātajiem ieguldītājiem ir jābūt atlasītiem atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, pamatojoties uz katru darījumu atsevišķi. Jāpastāv piemērotiem mehānismiem, lai izslēgtu jebkādu valsts iespējamo iejaukšanos publiskā fonda ikdienas pārvaldībā.

42)

Ja valsts ieguldījums ir veikts, izmantojot finanšu starpnieku, un tas ir aizdevumu vai garantiju – tostarp pretgarantiju – veidā, un ir ievēroti EBTA nosacījumi par atsauces likmi (18) un valsts atbalstu garantiju veidā (19), finanšu starpnieku neuzskata par valsts atbalsta saņēmēju.

43)

Tas, ka finanšu starpnieki var palielināt savus aktīvus un to pārvaldnieki var iegūt lielāku apgrozījumu no komisijas maksām, tiek uzskatīts tikai par atbalsta pasākuma sekundāru ekonomisku ietekmi, nevis par atbalstu finanšu starpniekiem un/vai to pārvaldniekiem. Tomēr, ja riska finansējuma pasākums ir izveidots tā, lai tas savu sekundāro ietekmi novirzītu atsevišķiem iepriekš apzinātiem finanšu starpniekiem, tiek uzskatīts, ka šie finanšu starpnieki saņem netiešu atbalstu.

2.1.3. Atbalsts uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums

44)

Ja atbalsts pastāv ieguldītāju, finanšu starpnieka vai tā pārvaldnieku līmenī, Iestāde kopumā uzskata, ka tas vismaz daļēji tiek nodots mērķa uzņēmumam. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad lēmumus par ieguldījumu pieņem finanšu starpnieka pārvaldnieki, balstoties vienīgi uz komerciāliem apsvērumiem.

45)

Ja riska finansējuma pasākuma ietvaros mērķa uzņēmumiem sniegti aizdevumu vai garantiju ieguldījumi atbilst Iestādes noteikumiem par atsauces likmi vai noteikumiem par valsts atbalstu garantiju veidā, šos uzņēmumus neuzskata par valsts atbalsta saņēmējiem.

2.2. Riska finansējuma atbalsts, par kuru jāziņo

46)

EBTA valstīm saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1.panta 3. punktam jāziņo par riska finansējuma pasākumiem, kas uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē (jo īpaši, ja tie neatbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes prasībām) vai neietilpst de minimis regulas tvērumā un neizpilda visus Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumus attiecībā uz riska finansējumu. Iestāde novērtē šo pasākumu saderību ar EEZ līgumu saskaņā ar minētā līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajās pamatnostādnēs uzmanība pievērsta tiem riska finansējuma pasākumiem, kas, visticamāk, ir saderīgi ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir ievēroti vairāki nosacījumi, kas sīkāk aprakstīti šo pamatnostādņu 3. iedaļā. Šos pasākumus iedala šādās trīs kategorijās.

47)

Pirmā kategorija ietver riska finansējuma pasākumus, kuru mērķa uzņēmumi neizpilda visas atbilstības prasības, kas riska finansējumam paredzētas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā. Iestāde pieprasa EBTA valstij veikt šiem pasākumiem visaptverošu ex ante novērtējumu, jo vairs nevar pieņemt, ka pastāv tirgus nepilnība, kas ietekmē atbilstīgus uzņēmumus, uz kuriem attiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regula. Šajā kategorijā jo īpaši ietverti pasākumi, kas vērsti uz šādiem uzņēmumiem:

a)	nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas MVU definīcijā noteiktās robežvērtības (20);

b)	inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kas veic pētniecības, attīstības un inovācijas darbības;

c)	uzņēmumi, kas saņem sākotnējo riska finansējuma ieguldījumu vairāk nekā septiņus gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

d)	uzņēmumi, kuriem nepieciešamā kopējā riska finansējuma ieguldījuma apmērs pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežvērtību;

e)	alternatīvās tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem.

48)

Otrajā kategorijā ietilpst tādi pasākumi, kuru plāna parametri ir atšķirīgi no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktajiem, bet kuri tomēr vērsti uz tiem pašiem regulā definētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz šiem pasākumiem tirgus nepilnības pastāvēšana ir jāpierāda tikai tādā mērā, lai pamatotu parametru, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, izmantošanu. Šajā kategorijā ietilpst šādi gadījumi:

a)	finanšu instrumenti ar privāto ieguldītāju līdzdalību, kas ir mazāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto īpatsvaru;

b)	finanšu instrumenti ar plāna parametriem, kas ir lielāki par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktajiem griestiem;

c)	finanšu instrumenti – izņemot garantijas – gadījumos, kad finanšu starpniekus, ieguldītājus vai pārvaldniekus atlasa, dodot priekšroku aizsardzībai pret iespējamiem zaudējumiem (aizsardzība pret zaudējumu riskiem), nevis prioritārai peļņai no ieņēmumiem (stimuli gūt prioritāru peļņu);

d)	fiskālie stimuli korporatīviem ieguldītājiem, tostarp finanšu starpniekiem vai to pārvaldniekiem, kas darbojas kā līdzieguldītāji.

49)

Trešā kategorija ietver lielas shēmas, uz kurām Vispārējā grupu atbrīvojuma regula neattiecas to lielā budžeta apmēra dēļ, kā definēts minētajā regulā. Iestāde, veicot šo novērtējumu, pārbauda, vai ir ievēroti Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumi un, ja tā ir, novērtē, vai pasākuma plāns ir atbilstošs, ņemot vērā paziņojuma pamatā esošo ex-ante novērtējumu. Ja liela shēma neatbilst visiem iepriekš minētajos noteikumos norādītajiem atbilstības un saderības nosacījumiem, Iestāde pienācīgi izvērtē saistībā ar ex-ante novērtējumu sniegtos pierādījumus gan attiecībā uz tirgus nepilnības pastāvēšanu, gan pasākuma plāna piemērotību. Turklāt tā veic visaptverošu novērtējumu par potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kas šādām shēmām varētu būt uz attiecīgajiem tirgiem.

50)

Ja ir atbilstošs pamatojums, kas balstīts uz visaptverošu tirgus nepilnības analīzi, svarīgākās iezīmes, kas aprakstītas 47. līdz 49. punktā, var apvienot vienā riska finansējuma pasākumā.

51)

Izņemot atkāpes, kas īpaši atļautas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, visi citi Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā riska finansējuma atbalstam paredzētie saderīguma nosacījumi kalpo par vadlīniju, lai novērtētu iepriekš minētās paziņojamo pasākumu kategorijas.

2.3. Definīcijas

52)

Šajās pamatnostādnēs:

i)	“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK (21) 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, kurā lielāko daļu tirgot atļauto finanšu instrumentu emitē MVU;

ii)	“godīgas konkurences apstākļi” ir tādi starp līgumslēdzējām pusēm pastāvoši ieguldījuma darījuma apstākļi, kas neatšķiras no tiem apstākļiem, kādi būtu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un kas neietver valsts ietekmi;

iii)	“izpirkšana” ir uzņēmējsabiedrības pašu kapitāla izpirkšana vismaz tā kontroles procentuālās daļas apmērā no esošajiem akcionāriem, lai pārņemtu minētā uzņēmuma līdzekļus un darījumus;

iv)	“atbilstīgi uzņēmumi” ir MVU, nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu;

“pilnvarotā struktūra” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā EBTA valsts ir akciju turētāja, vai EBTA valstī izveidota finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana valsts iestādes, publisko tiesību subjekta vai privāto tiesību subjekta, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, kontrolē. Pilnvaroto struktūru var atlasīt vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (22) noteikumiem vai turpmākiem tiesību aktiem, kas pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu;

vi)	“kapitālieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas šā uzņēmuma īpašumtiesības;

vii)

“iziešana” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskā piedāvājumā;

viii)

“godīga peļņas norma” ir paredzamā iekšējā peļņas norma, kas līdzvērtīga riskam pielāgotai diskonta likmei, kura atspoguļo ieguldījuma riska līmeni un privāto ieguldītāju ieguldāmā kapitāla veidu un apjomu;

ix)	“galīgais saņēmējs” ir atbilstīgs uzņēmums, kas ir saņēmis ieguldījumu saskaņā ar riska finansējuma valsts atbalsta pasākumu;

x)	“finanšu starpnieks” ir jebkura veida finanšu iestāde neatkarīgi no šīs finanšu iestādes formas un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fonds, privātie ieguldījumu fondi, publiskie ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinansējuma iestādes un garantiju sabiedrības;

xi)	“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, kas neietver ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudei;

xii)	“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir zemākās prioritātes riska daļa, kas saistīta ar augstāko zaudējumu risku un ietver mērķa portfeļa paredzamos zaudējumus;

xiii)

“turpmākie ieguldījumi” ir tādi papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienam vai vairākiem iepriekšējiem riska finansējuma ieguldījumu posmiem;

xiv)	“garantija” ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem tādiem trešās personas nesen veiktiem riska finansējuma aizdevumu darījumiem kā parāda un nomas instrumenti, kā arī kvazikapitāla darījumiem vai daļu no tiem;

xv)	“garantijas maksimālā robežvērtība” ir publiskā ieguldītāja maksimālais riska darījums, kas izteikts kā procentuālā attiecība no kopējiem ieguldījumiem garantētā portfelī;

xvi)	“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība katram darījumam, kas ir atbilstīgs riska finansējuma valsts atbalstam;

xvii)

“neatkarīgs privāts ieguldītājs” ir privāts ieguldītājs, kas nav akcionārs atbilstīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda, tostarp komerceņģeļi un finanšu iestādes, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, ciktāl tās saistībā ar savu ieguldījumu uzņemas pilnu risku; jauna uzņēmuma izveidošanas gadījumā visus privātos ieguldītājus, tostarp dibinātājus, uzskata par neatkarīgiem no minētā uzņēmuma;

xviii)

“inovatīvs uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu” ir tāds uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu, kura izmaksas pētniecībai un izstrādei, un inovācijai, kā noteikts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, ir a) vismaz 15 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no trīs gadiem pirms pirmā ieguldījuma riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma ietvaros vai b) vismaz 10 % gadā no tā kopējām darbības izmaksām trīs gadu laikā pirms pirmā ieguldījuma riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma ietvaros;

xix)

“aizdevuma instruments” ir nolīgums, kurš aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam nodrošināt atrunātu naudas summu atrunātajā laikposmā un saskaņā ar kuru aizņēmējam ir pienākums atmaksāt naudas summu atrunātajā laikposmā; tas var būt aizdevuma vai cita finanšu instrumenta – tostarp nomas – veidā, kas nodrošina aizdevējam minimālās atlīdzības galveno daļu;

xx)

“uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu” šajās pamatnostādnēs ir uzņēmums, kā darbinieku skaits nepārsniedz 1 500 darbiniekus, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 3., 4. un 5. pantu. Šajās pamatnostādnēs vairākas struktūras uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts jebkurš no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Šī definīcija neskar citas definīcijas, kas izmantotas, lai izvietotu finanšu instrumentus saskaņā ar ES/EEZ programmām, kuras nav saistītas ar valsts atbalstu;

xxi)	“fiziska persona” ir persona – izņemot juridiskas personas–, kas nav uzņēmums EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē;

xxii)

“jauns aizdevums” ir no jauna uzsākts aizdevuma instruments, kas izveidots, lai finansētu jaunus ieguldījumus vai apgrozāmo kapitālu, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

xxiii)

“aizstāšanas kapitāls” ir uzņēmuma esošo akciju pārpirkšana no iepriekšēja ieguldītāja vai akcionāra;

xxiv)

“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, tostarp nomas, garantijas vai to apvienojumi atbilstīgos uzņēmumos;

xxv)

“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids starp pašu kapitāla finansējumu un aizņēmuma finansējumu, kuram ir augstāks risks nekā prioritārajam aizņēmumam un zemāks risks nekā pamata kapitālam un kura ieņēmumi turētājam ir galvenokārt balstīti uz attiecīgā mērķa uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem, un kurš nav nodrošināts saistību nepildīšanas gadījumā. Kvazikapitāla ieguldījumi var būt strukturēti kā nenodrošināts un pakārtots aizņēmums, tostarp mezanīna parāds, un dažos gadījumos konvertējams pašu kapitālā vai priekšrocību kapitālā;

xxvi)

“mazi un vidēji uzņēmumi (MVU)” ir uzņēmumi saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojumu regulas I pielikuma definīciju;

xxvii)

“neliels uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu” ir uzņēmums, kā darbinieku skaits nepārsniedz 499 darbiniekus, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojumu regulas I pielikuma 3. un 5. pantu, un kā gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kā gada bilance nepārsniedz EUR 86 miljonus. Šajās pamatnostādnēs vairākas struktūras uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts jebkurš no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Šī definīcija neskar citas definīcijas, kas izmantotas, lai izvietotu finanšu instrumentus saskaņā ar ES/EEZ programmām, kuras nav saistītas ar valsts atbalstu;

xxviii)

“kopējais finansējums” ir maksimālais kopējā ieguldījuma apjoms, kas ieguldīts atbilstīgā uzņēmumā, izmantojot vienu vai vairākus riska finansējuma ieguldījumus, tostarp turpmākus ieguldījumus, jebkura riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma ietvaros, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri piešķirti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma tvērumā;

xxix)

“nekotēts uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas.

3. RISKA FINANSĒJUMA ATBALSTA SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS

3.1. Kopējie novērtēšanas principi

53)

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu, Iestāde parasti analizē, vai atbalsta pasākuma plāns nodrošina to, ka pozitīva atbalsta ietekme uz kopīgo interešu mērķi pārsniedz tā potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm (“Līgumslēdzējas puses”) un konkurenci.

54)

Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumā par valsts atbalstu tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot atbalsta pasākumu saderību. Šajā nolūkā Iestāde uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar EEZ līgumu tikai tad, ja tas atbildīs katram no šiem kritērijiem:

a)	ieguldījums precīzi definēta kopīgu interešu mērķa sasniegšanā – valsts atbalsta pasākuma mērķim jābūt kopīgu interešu mērķim saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (3.2. iedaļa);

b)	valsts intervences nepieciešamība – valsts atbalsta pasākuma jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā atbalsts var sniegt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, novēršot tirgus nepilnību (3.3. iedaļa);

c)	atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātajam valsts piemērotam pasākumam jābūt atbilstošam politikas instrumentam, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi (3.4. iedaļa);

d)	stimulējoša ietekme – valsts atbalsta pasākumam jāizmaina attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) rīcība, lai tā ietver papildu darbību, ko tas (tie) neveiktu bez šā atbalsta vai veiktu to ierobežotā vai citādā veidā (3.5. iedaļa);

e)	atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts) – valsts atbalsta pasākumam jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas nepieciešams, lai simulētu attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) papildu ieguldījumu vai darbību (3.6. iedaļa);

f)	izvairīšanās no nepamatotas nelabvēlīgas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm – atbalsta nelabvēlīgajai ietekmei jābūt pietiekami ierobežotai, lai pasākuma ietekmes kopējais samērs būtu pozitīvs (3.7. iedaļa);

g)	atbalsta pārredzamība – EBTA valstīm, Iestādei, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir jābūt vienkāršai piekļuvei visiem attiecīgajiem tiesību aktiem un derīgai informācijai par piešķirto atbalstu (3.8. iedaļa).

55)

Konkrētu shēmu kategoriju kopējam samēram var piemērot arī ex ante novērtējuma prasības, kā turpmāk aprakstīts 4. iedaļā. Šādos gadījumos Iestāde var ierobežot šo shēmu termiņus ar iespēju paziņot par to pagarināšanu.

56)

Novērtējot jebkura atbalsta saderību ar EEZ līgumu, Iestāde ņems vērā visus tiesas procesus saistībā ar EEZ līguma 53. vai 54. panta pārkāpumiem, kuri var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kuri var būt būtiski saderības novērtēšanai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (23).

3.2. Ieguldījums kopīgā mērķī

57)

Valsts atbalstam ir jāpalīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgu interešu mērķus EEZ līguma 61. panta 3. punkta nozīmē. Attiecībā uz riska finansējuma atbalstu vispārīgs politikas mērķis ir uzlabot finansējuma sniegšanu dzīvotspējīgiem MVU no to agrīnās attīstības līdz izaugsmes posmam un konkrētos apstākļos arī nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; lai EEZ teritorijā ilgtermiņā izstrādātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības finanšu tirgu, kam būtu jāveicina kopējā ekonomiskā izaugsme.

3.2.1. Konkrēti pasākuma politikas mērķi

58)

Pasākumam jādefinē konkrēti politikas mērķi, ņemot vērā vispārīgos politikas mērķus, kas iepriekš norādīti 57. punktā. Šajā nolūkā EBTA valstij jāveic ex ante novērtējums, lai noteiktu politikas mērķus un definētu attiecīgos darbības rādītājus. Pasākuma apmēram un ilgumam vajadzētu būt atbilstīgam politikas mērķiem. Principā darbības rādītāji var ietvert:

a)	vajadzīgo vai plānoto privātā sektora ieguldījumu;

b)	plānoto galīgo saņēmēju skaitu, kas saņem ieguldījumu, tostarp jaunizveidoto MVU skaitu;

c)	plānoto jaunizveidoto uzņēmumu skaitu riska finansējuma pasākuma īstenošanas laikā un riska finansējuma ieguldījumu rezultātā;

d)	radīto darbavietu skaitu galīgajos saņēmējos uzņēmumos no dienas, kad veikts pirmais riska finansējuma ieguldījums saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, līdz iziešanai;

e)	atbilstīgā gadījumā to ieguldījumu daļu, kas veikti saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudi;

f)	starpposmus un termiņus, kādos jāiegulda konkrētas iepriekš noteiktās budžeta summas vai daļas;

g)	peļņu/atdevi, kas gaidāma no ieguldījumiem;

h)	atbilstīgā gadījumā galīgo saņēmēju iesniegtos patenta pieprasījumus riska finansējuma pasākuma īstenošanas laikā.

59)

Rādītāji, kas minēti 58. punktā, ir būtiski, lai izvērtētu pasākuma efektivitāti un novērtētu finanšu starpnieka atlases procedūras kontekstā sagatavotās ieguldījumu stratēģijas derīgumu.

3.2.2. Finanšu starpnieki, kas sasniedz politikas mērķus

60)

Lai nodrošinātu, ka riska finansējuma pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki sasniedz attiecīgos politikas mērķus, tiem jāatbilst turpmāk 61. un 62. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

61)

Finanšu starpnieka ieguldījumu stratēģijai jābūt saskaņotai ar pasākuma politikas mērķiem. Atlases procedūrā finanšu starpniekiem uzskatāmi jāparāda, kā to ierosinātā ieguldījumu stratēģija var palīdzēt sasniegt politikas mērķus.

62)

EBTA valstij ir jānodrošina, ka starpnieku ieguldījumu stratēģija vienmēr paliek saskaņota ar apstiprinātajiem politikas mērķiem, piemēram, izmantojot piemērotus uzraudzības un ziņošanas mehānismus un publisko ieguldītāju pārstāvju līdzdalību finanšu starpnieka pārstāvības struktūrās, piemēram, uzraudzības padomē vai konsultatīvajā padomē. Piemērotai vadības struktūrai ir jānodrošina, ka, lai veiktu būtiskas izmaiņas ieguldījumu stratēģijā, ir vajadzīga EBTA valsts iepriekšēja piekrišana. Lai novērstu šaubas, EBTA valsts nevar tieši piedalīties individuālā ieguldījumā un lēmumu pieņemšanā par tiesību atņemšanu.

3.3. Valsts intervences nepieciešamība

63)

Valsts atbalsts var būt pamatots vienīgi tad, ja tas ir vērsts uz konkrētām tirgus nepilnībām, kas ietekmē kopīgā mērķa sasniegšanu. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz MVU piekļuvi finansējumam nepastāv vispārēja tirgus nepilnība, bet vienīgi nepilnība, kas saistīta ar konkrētām MVU grupām un kas atkarīga no attiecīgās EBTA valsts konkrētās ekonomiskās situācijas. Tas jo īpaši (bet ne tikai) attiecas uz tiem MVU sākotnējā posmā, kas, neraugoties uz to izaugsmes perspektīvām, nespēj ieguldītājiem pierādīt savu kredītspēju vai uzņēmējdarbības plānu stabilitāti. Šādu tirgus nepilnības apmērs gan ietekmēto uzņēmumu, gan to kapitāla prasību ziņā var būt atšķirīgs atkarībā no nozares, kurā tie darbojas. Informācijas asimetriskuma dēļ tirgum ir grūti novērtēt šādu MVU riska/peļņas profilu un to spēju radīt riskam pielāgotus ieņēmumus. Grūtības, kādas šiem MVU ir dalīties ar informāciju par sava projekta kvalitāti, to potenciālais risks un zemā kredītspēja rada lielas darījuma un starpniecības izmaksas un var saasināt ieguldītāju nevēlēšanos uzņemties risku. Konkrētos apstākļos nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu var saskarties ar līdzīgām problēmām, un tādēļ tos var ietekmēt tā pati tirgus nepilnība.

64)

Tāpēc riska finansējuma pasākums jānosaka, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kas liecina par finansējuma nepietiekamību, kura ietekmē atbilstīgos uzņēmumus mērķa attīstības posmā, ģeogrāfiskajā apgabalā un, ja attiecināms, tautsaimniecības nozarē. Riska finansējuma pasākumam jābūt izstrādātam tā, lai risinātu tirgus nepilnības, kas pierādītas ex ante novērtējumā.

65)

Jāanalizē gan strukturālās un cikliskās (t. i., ar krīzi saistītas) problēmas, kuru ietekmē privātais finansējums ir zemāks par optimālo līmeni. Jo īpaši novērtējumā jāsniedz vispusīga analīze par atbilstīgajiem uzņēmumiem pieejamā finansējuma avotiem, ņemot vērā mērķa ģeogrāfiskajā apgabalā pastāvošo finanšu starpnieku skaitu, to publisko vai privāto raksturu, uz attiecīgo tirgus segmentu virzīto ieguldījumu apmēru, potenciāli atbilstīgo uzņēmumu skaitu un atsevišķu darījumu vidējās vērtības. Šī analīze jāveic, balstoties uz datiem par iepriekšējiem pieciem gadiem pirms riska finanšu pasākuma paziņošanas, un, pamatojoties uz tiem, būtu jāaplēš finansējuma nepietiekamības veids un apmērs, proti, līmenis, kādā netiek apmierināts atbilstīgo uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma.

66)

Būtu vēlams, ka ex ante novērtējumu veic neatkarīga struktūra, balstoties uz objektīviem un aktuāliem pierādījumiem. EBTA valstis var iesniegt pastāvošos novērtējumus, ja tie ir veikti ne senāk kā 3 gadus pirms riska finansējuma pasākuma paziņošanas. Izskatot ex ante novērtējuma secinājumus, Iestāde patur tiesības apšaubīt datu derīgumu, ņemot vērā pieejamos pierādījumus.

67)

Lai nodrošinātu, ka pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki pievēršas konstatētajām tirgus nepilnībām, veic uzticamības pārbaudi ar mērķi nodrošināt ekonomiski stabilu ieguldījumu stratēģiju, pievēršoties identificētajam politikas mērķim un ievērojot noteiktās atbilstības prasības un finansējuma ierobežojumus. EBTA valstīm jo īpaši jāizvēlas finanšu starpnieki, kas var pierādīt, ka to ierosinātā ieguldījumu stratēģija ir ekonomiski stabila un ietver atbilstīgu riska dažādošanas politiku, kuras mērķis ir panākt ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni ieguldījumu apmēra un teritoriālās darbības jomas ziņā.

68)

Turklāt ex ante novērtējumā jāņem vērā konkrētas tirgus nepilnības, ar kurām saskaras atbilstīgie mērķa uzņēmumi, pamatojoties uz papildu vadlīnijām, kas noteiktas 69. līdz 88. punktā.

3.3.1. Pasākumi, kas pievēršas uzņēmumu kategorijām, kuras neietilpst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērumā

a) Nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu

69)

Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērums attiecas tikai uz atbilstīgajiem MVU. Tomēr daži uzņēmumi, kas neatbilst cilvēku skaita un/vai finanšu robežvērtībām, kuras raksturīgas MVU jēdzienam, var saskarties ar līdzīgiem finansējuma ierobežojumiem.

70)

Riska finansējuma pasākumam atbilstīgu uzņēmumu tvēruma paplašināšana, lai ietvertu nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, var būt pamatota, ciktāl tas privātajiem ieguldītājiem rada stimulu ieguldīt dažādotākā portfelī ar labākām ienākšanas un iziešanas iespējām. Ietverot portfelī nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, varētu samazināt risku portfeļa līmenī un tādējādi palielināt peļņu no ieguldījumiem. Tāpēc tas var būt īpaši efektīvs veids, kādā institucionālos ieguldītājus piesaistīt uzņēmumiem, kas ir riskantāki un atrodas sākotnējā posmā.

71)

Ņemot vērā iepriekš minēto un ar noteikumu, ka ex ante novērtējums ietver atbilstošus ekonomiskos pierādījumus, šajā nolūkā var būt pamatoti sniegt atbalstu nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Iestāde savā novērtējumā ņem vērā mērķa uzņēmumu darba un kapitāla intensitāti, kā arī citus kritērijus, kas atspoguļo konkrētus finansējuma ierobežojumus, kuri ietekmē nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu (piemēram, pietiekams nodrošinājums lielam aizdevumam).

b) Inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu

72)

Konkrētos apstākļos uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu arī varētu saskarties ar finansējuma ierobežojumiem, kas ir salīdzināmi ar tiem, kuri skar MVU. Tas var būt attiecināms uz tādiem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas papildus pētniecības un izstrādes, un inovāciju darbībām veic sākotnējos ieguldījumus ražošanas iekārtās, tostarp tirgus reprodukcijas projektos, un kā sasniegumi potenciālajiem ieguldītājiem neļauj izdarīt atbilstīgus pieņēmumus attiecībā uz to, kādas būs šādu pasākumu rezultātu izredzes tirgū. Šādā gadījumā riska finansējuma valsts atbalsts var būt nepieciešams inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, lai tie savu ražošanas jaudu varētu palielināt līdz ilgtspējīgam mērogam, kas tiem ļautu piesaistīt privāto finansējumu saviem spēkiem. Kā minēts 3.3.1. punkta a) apakšpunktā, šādu inovatīvu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu iekļaušana ieguldījumu portfelī var būt efektīvs veids, kādā finanšu starpnieks var piedāvāt dažādotāku kopumu ar ieguldījumu iespējām, kas būtu pievilcīgākas plašākam potenciālo ieguldītāju lokam.

c) Uzņēmumi, kas saņem sākotnējo riska finansējuma ieguldījumu vairāk nekā septiņus gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma

73)

Vispārējā grupu atbrīvojuma regula attiecas uz MVU, kas saņem sākotnējo ieguldījumu riska finansējuma pasākuma ietvaros pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma tirgū vai septiņu gadu laikā pēc to pirmā komerciālā pārdošanas darījuma. Pēc šā septiņu gadu perioda grupu atbrīvojums attiecas tikai uz turpmākiem ieguldījumiem. Tomēr noteiktu veidu uzņēmumus var uzskatīt par tādiem, kas joprojām atrodas paplašināšanās/agrīnās izaugsmes posmā, ja pat pēc šā septiņu gadu perioda tie nav pietiekami pierādījušas savu potenciālu gūt peļņu un/vai tiem nav pietiekami spēcīgi sasniegumi un nodrošinājums. Tas var attiekties uz augsta riska nozarēm, piemēram, biotehnoloģiju, kultūras un radošo nozari, un kopumā uz inovatīviem MVU (24). Turklāt uzņēmumiem, kam ir pietiekams pašu kapitāls, lai finansētu sākotnējo darbību, ārējais finansējums var būt nepieciešams tikai vēlākā posmā, piemēram, lai palielinātu jaudu no neliela mēroga uzņēmējdarbības uz lielāka mēroga uzņēmējdarbību. Tam var būt nepieciešams lielāks ieguldījumu apmērs, nekā tie var nodrošināt no pašu līdzekļiem.

74)

Tāpēc var pieļaut pasākumus, kuros sākotnējo ieguldījumu veic vairāk nekā septiņus gadus pēc mērķa uzņēmuma pirmā komerciālas pārdošanas darījuma. Šādos apstākļos Iestāde var pieprasīt, lai pasākums skaidri definētu atbilstīgos uzņēmumus, ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos pierādījumus attiecībā uz tādas konkrētas tirgus nepilnības pastāvēšanu, kas ietekmē šos uzņēmumus.

d) Uzņēmumi, kuriem nepieciešamā kopējā riska finansējuma ieguldījuma apmērs pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežvērtību

75)

Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir noteikta riska finansējuma kopējā maksimālā summa katram atbilstīgajam uzņēmumam, iekļaujot turpmākos ieguldījumus. Tomēr dažās nozarēs, kur sākotnējās pētniecības vai ieguldījumu izmaksas ir salīdzinoši augstas, piemēram, dzīvības zinātnē vai videi nekaitīgas tehnoloģijas vai enerģijas jomā, šī summa var nebūt pietiekama, lai veiktu visus vajadzīgos ieguldījumu posmus un lai uzņēmums virzītos uz ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc konkrētos apstākļos var būt pamatoti atļaut piešķirt lielāku kopējā ieguldījuma apmēru atbilstīgiem uzņēmumiem.

76)

Tādējādi riska finansējuma pasākumi var sniegt atbalstu virs šīs maksimālās kopējās summas, ja paredzētā finansējuma summa atspoguļo ex ante novērtējumā attiecībā uz mērķa nozarēm un/vai teritorijām identificēto finansējuma nepietiekamības apmēru un veidu. Šādos gadījumos Iestāde ņem vērā mērķa nozaru kapitāla intensitāti un/vai lielākās izmaksas par ieguldījumiem konkrētos ģeogrāfiskajos apgabalos.

e) Alternatīvas tirdzniecības platformas, kas neatbilst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

77)

Iestāde atzīst, ka alternatīvas tirdzniecības platformas ir svarīga MVU finansēšanas tirgus daļa, jo tās piesaista jaunu kapitālu MVU un atvieglo agrāko ieguldītāju iziešanu (25). Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir atzīta to nozīme, atvieglojot to darbību vai nu ar fiskāliem stimuliem, kas vērsti uz fiziskām personām, kuras iegulda šajās platformās iekļautos uzņēmumos, vai arī platformas operatoram sniedzot atbalstu darbības sākšanai ar nosacījumu, ka platformas operators ir uzskatāms par mazu uzņēmumu un nepārsniedz noteiktas robežvērtības.

78)

Tomēr alternatīvu tirdzniecības platformu operatori nodibināšanas brīdī var arī nebūt mazi uzņēmumi. Tāpat atbalsta maksimālā summa, kas saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu pieļaujama kā atbalsts darbības sākšanai, var būt nepietiekama, lai atbalstītu platformas izveidi. Turklāt, lai piesaistītu pietiekamus resursus jaunu platformu izveidei un izvēršanai, var būt vajadzīgs radīt fiskālus stimulus korporatīvajiem ieguldītājiem. Visbeidzot platformā var būt iekļauti ne tikai MVU, bet arī uzņēmumi, kas pārsniedz MVU definīcijā noteiktās robežvērtības.

79)

Tādēļ konkrētos apstākļos var būt pamatoti atļaut fiskālus stimulus korporatīviem ieguldītājiem, lai atbalstītu platformu operatorus, kas nav mazie uzņēmumi, vai atļaut ieguldījumus tādu alternatīvu tirdzniecības platformu izveidē, kuru apmērs pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā darbības sākšanas atbalstam noteiktos ierobežojumus, vai atļaut atbalstu alternatīvām tirdzniecības platformām, kurās lielākā daļa tirgot atļauto finanšu instrumentu emitē MVU. Tas atbilst politikas mērķim atbalstīt MVU piekļuvi finansējumam, izmantojot vienmērīgu finansējuma ķēdi. Tāpēc ex ante novērtējumā ir jāpierāda, ka pastāv īpaša tirgus nepilnība, kas ietekmē šādas platformas attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū.

3.3.2. Pasākumi ar tādiem plāna parametriem, kas neatbilst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem

a) Finanšu instrumenti ar privāto ieguldītāju dalību, kas ir mazāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto īpatsvaru

80)

Tirgus nepilnības, kas ietekmē uzņēmumus konkrētos reģionos vai EBTA valstīs, var būt izteiktākas, jo MVU finansējuma tirgu attīstība šajos apgabalos salīdzinājumā ar citiem reģioniem tajā pašā EBTA valstī vai citās EBTA valstīs ir relatīvi nepietiekama. Tas var jo īpaši attiekties uz EBTA valstīm, kurās nav labi izveidoti oficiālie riska kapitāla ieguldītāji vai komerceņģeļi. Tāpēc mērķis mudināt šajos reģionos izstrādāt efektīvu MVU finanšu tirgu un novērst strukturālos šķēršļus, kas varētu kavēt efektīvu MVU piekļuvi riska finansējumam, var attaisnot labvēlīgāku Iestādes nostāju pret pasākumiem, kas atļauj privāto ieguldītāju līdzdalību ar īpatsvaru, kas ir mazāks par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzēto.

81)

Turklāt Iestāde ieņem pozitīvu nostāju attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem ar privāto ieguldītāju līdzdalību, kas ir mazāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto īpatsvaru, jo īpaši, ja tie ir konkrēti vērsti uz MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā, proti, vērsti uz uzņēmumiem, ko skar daudz izteiktāka tirgus nepilnība, ja daļu no ieguldījuma riska faktiski uzņemas iesaistītie privātie ieguldītāji.

b) Finanšu instrumenti ar plāna parametriem, kas ir augstāki nekā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktie griesti

82)

Vispārējā grupu atbrīvojuma regula sniedz labumu pasākumiem, kuros nelīdzvērtīgs zaudējumu sadalījums starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir izveidots tā, lai ierobežotu pirmās kārtas zaudējumus, ko uzņemas publiskais ieguldītājs. Tāpat garantiju gadījumā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz garantijas likmi un kopējiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs.

83)

Tomēr konkrētos apstākļos, ieņemot riskantāku finanšu pozīciju, publiskais finansējums var ļaut privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem sniegt papildu finansējumu. Novērtējot pasākumus ar finanšu plāna parametriem, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos griestus, Iestāde, kā norādīts šo pamatnostādņu 3.4.2. iedaļā, ņem vērā vairākus faktorus.

c) Finanšu instrumenti, kas nav garantijas, ja ieguldītājus, finanšu starpniekus un to pārvaldniekus izraugās, aizsardzībai pret zaudējumu riskiem dodot priekšroku pār asimetrisku peļņas sadali

84)

Saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu finanšu starpnieku, kā arī ieguldītāju vai fondu pārvaldnieku atlases pamatā ir jābūt atklātam, pārredzamam un nediskriminējošam konkursam, kurā saistībā ar pasākumu ir skaidri noteikti politikas mērķi un finanšu rādītāji, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai. Tas nozīmē, ka finanšu starpnieki vai to pārvaldnieki ir jāizvēlas procedūrā, kas atbilst Direktīvai 2004/18/EK (26) vai jebkuram turpmākam tiesību aktam, ar kuru šo direktīvu aizstāj. Ja šī direktīva nav piemērojama, atlases procedūrai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu visplašāko iespējamo iespēju izvēlēties kvalificētus finanšu starpniekus vai fondu pārvaldniekus. Jo īpaši šāda procedūra ļauj attiecīgajai EBTA valstij salīdzināt starp finanšu starpniekiem vai fondu pārvaldniekiem un potenciālajiem privātajiem ieguldītājiem saskaņotos noteikumus, lai nodrošinātu, ka riska finansējuma pasākums piesaista privātos ieguldītājus ar pēc iespējas minimālāku valsts atbalstu vai ar minimālām novirzēm no līdzvērtības nosacījumiem, ņemot vērā reālistisku ieguldījumu stratēģiju.

85)

Saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu piemērojamajiem pārvaldnieku atlases kritērijiem jāietver prasība, ka attiecībā uz instrumentiem, kas nav garantijas, “asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem”, lai ierobežotu pārvaldnieku, kas atlasa uzņēmumus, kuros tiek ieguldīts, aizspriedumus saistībā ar pārmērīgu riska uzņemšanos. Šādi ir paredzēts nodrošināt, ja neatkarīgi no pasākuma paredzētā finanšu instrumenta jebkāds preferenciālais režīms, kas piešķirts privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem, ir jāizvērtē saistībā ar sabiedrības interesēm, kuras veido ieguldītā publiskā kapitāla apgrozāmības un pasākuma ilgtermiņa finansiālās ilgtspējas nodrošināšana.

86)

Tomēr atsevišķos gadījumos var izrādīties lietderīgi dot priekšroku aizsardzībai pret zaudējumu riskiem, proti, gadījumos, kad pasākums ir vērsts uz konkrētām nozarēm, kurās ir augsta MVU saistību neizpildes likme. Tas attiecas uz pasākumiem, kas vērsti uz MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā, nozarēm, kuras saskaras ar nozīmīgiem tehnoloģiju šķēršļiem, vai nozarēm, kurās uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no atsevišķiem projektiem, kuriem nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi un kuri bieži ir saistīti ar riska darījumiem, piemēram, kultūras un radošās nozares. Priekšrokas došanu mehānismiem, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem, var pamatot arī attiecībā uz pasākumiem, kuri darbojas, izmantojot fondu fondu, un kuru mērķis ir piesaistīt privātos ieguldītājus šajā līmenī.

d) Fiskālie stimuli korporatīviem ieguldītājiem, tostarp finanšu starpniekiem vai to pārvaldniekiem, kas darbojas kā līdzieguldītāji

87)

Lai gan Vispārējā grupu atbrīvojuma regula attiecas uz fiskālajiem stimuliem, kas piešķirti neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas, kas tieši vai netieši sniedz riska finansējumu atbilstīgajiem MVU, EBTA valstis var uzskatīt par lietderīgu ieviest pasākumus, kuri piemēro līdzīgus stimulus korporatīvajiem ieguldītājiem. Atšķirība ir tāda, ka korporatīvie ieguldītāji ir uzņēmumi EEZ līguma 61. pants nozīmē. Tādēļ pasākumam ir jāpiemēro īpaši ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka atbalsts korporatīvo ieguldītāju līmenī saglabājas samērīgs un tam ir patiesi stimulējoša ietekme.

88)

Finanšu starpnieki un to pārvaldnieki var gūt labumu no fiskālā stimula tikai tad, ja tie darbojas kā līdzieguldītāji vai līdzaizdevēji. Fiskālos stimulus nevar piešķirt attiecībā uz finanšu starpnieka vai tā pārvaldnieka pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar pasākuma īstenošanu.

3.4. Atbalsta pasākuma piemērotība

3.4.1. Atbilstība salīdzinājumā ar citiem politikas instrumentiem un citiem atbalsta instrumentiem

89)

Lai risinātu konstatētās tirgus nepilnības un palīdzētu sasniegt pasākuma politikas mērķus, ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jābūt piemērotam instrumentam, un vienlaikus tam jābūt tādam, kas vismazāk kropļo konkurenci. Konkrētas riska finansējuma pasākuma formas izvēlei ir jābūt skaidri pamatotai ex ante novērtējumā.

90)

Vispirms Iestāde apsver, vai un kādā mērā riska finansējuma pasākums ir uzskatāms par piemērotu instrumentu salīdzinājumā ar citiem politikas instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt riska finansējuma ieguldījumus atbilstīgos uzņēmumos. Valsts atbalsts nav vienīgais EBTA valstīm pieejamais politikas instruments, lai veicinātu riska finansējuma sniegšanu atbilstīgiem uzņēmumiem. Dalībvalstis var izmantot citus politikas papildu instrumentus gan piedāvājuma, gan pieprasījuma jomā, piemēram, reglamentējošus pasākumus finanšu tirgu darbības sekmēšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus un konsultāciju pakalpojumus par gatavību ieguldīt līdzekļus vai par publiskajiem ieguldījumiem saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudi.

91)

Ex ante novērtējumā jāanalizē esošās un, ja iespējams, paredzamās valsts un EEZ politikas darbības, kas vērstas uz tām pašām konstatētajām tirgus nepilnībām, ņemot vērā citu politikas instrumentu efektivitāti un iedarbīgumu. Ex ante novērtējuma rezultātiem ir jāpierāda, ka konstatētās tirgus nepilnības nevar pienācīgi atrisināt ar citiem politikas instrumentiem, kas neietver valsts atbalstu. Turklāt ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jābūt saderīgam ar attiecīgās EBTA valsts vispārējo politiku attiecībā uz MVU piekļuvi finansējumam un jāpapildina citi politikas instrumenti, kas skar tās pašas tirgus vajadzības.

92)

Otrkārt, Iestāde novērtē, vai ierosinātais pasākums ir atbilstošāks nekā alternatīvi valsts atbalsta instrumenti, kas pievēršas tai pašai tirgus nepilnībai. Šajā saistībā pastāv vispārējs pieņēmums, ka finanšu instrumenti ir mazāk kropļojoši nekā tiešas dotācijas un tāpēc tie ir atbilstošāki instrumenti. Tomēr valsts atbalstu, kas atvieglo riska finansējuma sniegšanu, var piešķirt dažādos veidos, piemēram, kā selektīvus fiskālos instrumentus vai subkomerciālus finanšu instrumentus, tostarp virkni kapitāla, parāda vai garantiju instrumentu ar dažādām riska un peļņas iezīmēm, kā arī dažādiem piegādes veidiem un finansējuma struktūrām, kuru atbilstība ir atkarīga no mērķa uzņēmumu un līdzekļu nepietiekamības veida. Tāpēc Iestāde izvērtē, vai, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju, pasākuma plānā paredzēta efektīva finansējuma struktūra, lai nodrošinātu ilgtspējīgus darījumus.

93)

Šajā sakarā Iestāde pozitīvi vērtē pasākumus, kas saistīti ar pietiekami lieliem fondiem portfeļa izmēra, ģeogrāfiskā seguma – jo īpaši, ja fondi darbojas vairākās EBTA valstīs – un portfeļa diversifikācijas ziņā, jo šie fondi salīdzinājumā ar mazākiem fondiem var būt efektīvāki un tāpēc pievilcīgāki privātiem ieguldītājiem. Atsevišķi fondu fondi var atbilst šiem nosacījumiem, ja vispārējās pārvaldības izmaksas, kas izriet no dažāda līmeņa starpniecības, tiek kompensētas ar ievērojamu efektivitātes pieaugumu.

3.4.2. Nosacījumi finanšu instrumentiem

94)

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neietilpst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērumā, Iestāde apsver 95. līdz 119. punktā izklāstītos elementus.

95)

Pirmkārt, pasākumam ir jāpiesaista papildu finansējums no tirgus dalībniekiem. Minimāls privāto ieguldījumu īpatsvars, kas ir mazāks par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto, ir pamatojams tikai ņemot vērā izteiktākas tirgus nepilnības, kas konstatētas ex ante novērtējumā. Šajā sakarā ex ante novērtējumā jābūt pamatotām tādām aplēsēm par privāto ieguldījumu līmeni, kas veiktas, ņemot vērā tirgus nepilnību, kura ietekmē konkrēto tādu atbilstīgo uzņēmumu virkni, uz kuriem ir vērsts pasākums, proti, aplēstajam potenciālam piesaistīt papildu privātos ieguldījumus portfelim vai katram atsevišķam darījumam. Turklāt ir jāpierāda, ka pasākums palielina papildu privātā finansējuma īpatsvaru, kas citādi netiktu sniegts vai tiktu sniegts citā veidā vai apmērā, vai saskaņā ar citiem nosacījumiem.

96)

Iestāde attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kas konkrēti pievēršas MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, var piekrist, ka privātā līdzdalība ir mazāka par nepieciešamo īpatsvaru. Alternatīvā gadījumā Iestāde attiecībā uz šādiem ieguldījumu mērķiem var piekrist, ka privātā līdzdalība nav neatkarīga, tas ir, ja to, piemēram, sniedz saņēmēja uzņēmuma īpašnieks. Ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos ekonomikas pierādījumus par attiecīgo tirgus nepilnību, pienācīgi pamatotos gadījumos Iestāde arī attiecībā uz atbilstīgiem uzņēmumiem, kas tirgū ir darbojušies mazāk nekā 7 gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, var piekrist, ka privātā līdzdalība ir zemāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto līmeni.

97)

Riska finansējuma pasākumam, kas vērsts uz atbilstīgiem uzņēmumiem, kuri pirmā riska finansējuma ieguldījuma brīdī darbojas tirgū vairāk nekā septiņus gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, ir jāietver pienācīgi ierobežojumi vai nu termiņu ziņā (piemēram, desmit gadi septiņu gadu vietā) vai citu tādu objektīvu kvalitatīvo kritēriju ziņā, kas attiecas uz mērķa uzņēmumu attīstības posmu. Saistībā ar šādiem ieguldījumu mērķiem Iestāde parasti pieprasītu, lai minimālā privātās līdzdalības proporcija būtu 60 %.

98)

Otrkārt, Iestāde papildus ierosinātajam privātās līdzdalības līmenim ņem vērā arī risku un ieguvumu līdzsvaru starp publiskajiem un privātiem ieguldītājiem. Šajā sakarā Iestāde pozitīvi vērtē pasākumus, kuros ieguldītāji līdzvērtīgi dala zaudējumus, un privātie ieguldītāji saņem tikai stimulus gūt prioritāru peļņu. Principā – jo tuvāk riska un ieguvuma dalīšana ir faktiskajai komercpraksei, jo vairāk iespēju, ka Iestāde piekrīt zemākam privātās līdzdalības līmenim.

99)

Treškārt, liela nozīme ir finansējuma struktūras līmenim, kurā pasākuma mērķis ir stimulēt privātos ieguldījumus. Fondu fonda līmenī spēja piesaistīt privāto finansējumu var būt atkarīga no plašākas mehānismu, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem, izmantošanas. Pretstatā tam pārmērīga paļaušanās uz šādiem mehānismiem var izkropļot atbilstīgu uzņēmumu atlasi un radīt neefektīvus rezultātus, ja privātie ieguldītāji ieguldījumu līmenī iesaistās uzņēmumos un uz katra atsevišķa darījuma pamata.

100)

Izvērtējot īpaša pasākuma plāna nepieciešamību, Iestāde var ņemt vērā to, cik atlasīto privāto ieguldītāju atlikušais risks ir būtisks attiecībā pret paredzamajiem un neparedzamajiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, kā arī paredzamās peļņas līdzsvaru starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Tādējādi varētu piekrist atšķirīgam riska un ieguvuma profilam, ja tas palielina privāto ieguldījumu apmēru, nemazinot ieguldījumu lēmumu patiesi uz peļņu vērsto raksturu.

101)

Ceturtkārt, konkrētās stimulu iezīmes ir jānosaka atklātā un nediskriminējošā finanšu starpnieku, kā arī fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā. Tāpat no fondu fonda pārvaldniekiem būtu jāpieprasa, lai tie ieguldījumu pilnvarojuma ietvaros uzņemtos juridiskas saistības uz konkurences principiem balstītā atbilstīgu finanšu starpnieku, fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā noteikt preferenciālus noteikumus, kurus varētu piemērot apakšfondu līmenī.

102)

Lai pierādītu pasākuma plāna pamatā esošo īpašo finansiālo nosacījumu nepieciešamību, EBTA valstīm var būt nepieciešams sniegt pierādījumus par to, ka privāto ieguldītāju atlases procesā visi procesa dalībnieki ir pieprasījuši nosacījumus, uz kuriem nav attiekusies Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, vai ka konkurss ir bijis nepārliecinošs.

103)

Piektkārt, finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var līdzieguldīt paralēli EBTA valstij, ciktāl tas nerada iespējamu interešu konfliktu. Finanšu starpniekam jāuzņemas vismaz 10 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena. Šādi līdzieguldījumi varētu palīdzēt nodrošināt, ka ieguldījumu lēmumi ir saskaņoti ar attiecīgajiem politikas mērķiem. Pārvaldnieka spēja sniegt ieguldījumu no pašu līdzekļiem var būt viens no atlases kritērijiem.

104)

Visbeidzot, riska finansējuma pasākumiem, kuros tiek izmantoti parāda instrumenti, ir jāparedz mehānisms, kas nodrošinātu, ka finanšu starpnieks galīgajiem saņēmējiem uzņēmumiem nodod no valsts saņemto priekšrocību, piemēram, zemāku procentu likmju vai samazinātu nodrošinājuma prasību veidā vai kā abu kombināciju. Finanšu starpnieki priekšrocību var arī nodot, ieguldot uzņēmumos, kas, lai gan ir potenciāli dzīvotspējīgi, atbilstoši finanšu starpnieka iekšējiem reitinga kritērijiem būtu riska kategorijā, kurā starpnieks neieguldītu, ja nebūtu riska finansējuma pasākuma. Nodošanas mehānismam ir jāietver atbilstīgi uzraudzības pasākumi un atgūšanas mehānisms.

105)

EBTA valstis var izmantot virkni finanšu instrumentu kā daļu no riska finansējuma pasākuma, piemēram, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu instrumentus, aizdevumu instrumentus vai garantijas uz nelīdzvērtīga pamata. Turpmāk 106. līdz 119. punktā ir izklāstīti aspekti, ko Iestāde ņem vērā, izvērtējot šādus īpašus finanšu instrumentus.

a) Kapitālieguldījumi

106)

Kapitālieguldījumu instrumenti var būt tādi pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumā, ar kuriem ieguldītājs pērk (daļu) šā uzņēmuma īpašumtiesību.

107)

Kapitāla instrumentiem var būt dažādas asimetriskas īpašības un tie var radīt atšķirīgu attieksmi pret ieguldītājiem, jo daži no tiem var būt iesaistīti lielākā riska un ieguvumu daļā nekā citi. Lai mazinātu privāto ieguldītāju riskus, pasākums var sniegt stimulu gūt prioritāru peļņu (publiskais ieguldītājs atsakās no daļas peļņas) vai aizsardzību pret daļu zaudējumu (privātā ieguldītāja zaudējumu ierobežošana), vai abu apvienojumu.

108)

Tomēr Iestāde uzskata, ka stimuli gūt prioritāru peļņu rada labāku interešu saskaņotību starp publiskiem un privātiem ieguldītājiem. Savukārt aizsardzība pret zaudējumu riskiem, ar kuru valsts ieguldītājs var tikt pakļauts vājas darbības riskam, var radīt interešu nesaskaņošanu un nelabvēlīgi ietekmēt finanšu starpnieku vai ieguldītāju veikto atlasi.

109)

Iestāde uzskata, ka pašu kapitāla instrumenti ar peļņu, kam noteikta maksimālā robežvērtība (27), pirkšanas iespēju (28) un asimetrisku ienākumu un ieguldāmo līdzekļu sadalījumu (29) sniedz labus stimulus, jo īpaši situācijās, kurām raksturīga mazāk nopietna tirgus nepilnība.

110)

Pašu kapitāla instrumenti ar nelīdzvērtīgām zaudējumu sadales iezīmēm, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, var būt pamatoti tikai pasākumiem, kuri pievēršas nopietnām tirgus nepilnībām, kas konstatētas ex ante novērtējumā, piemēram, pasākumiem, kas pievēršas galvenokārt MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā. Lai novērstu plašu aizsardzību pret zaudējumu riskiem, pirmās kārtas zaudējumu laidienam, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, jābūt noteiktai maksimālajai robežvērtībai.

b) Finansēti parāda instrumenti – aizdevumi

111)

Riska finansējuma pasākums var attiekties uz aizdevumu piešķiršanu finanšu starpnieku vai galīgo atbalsta saņēmēju līmenī.

112)

Finansēti parāda instrumenti var būt dažādu veidu, tostarp pakārtoti aizdevumi un portfeļa riska dalīšanas aizdevumi. Pakārtotus aizdevumus var piešķirt finanšu starpniekiem, lai stiprinātu to kapitāla struktūru ar mērķi sniegt papildu finansējumu atbilstīgiem uzņēmumiem. Portfeļa riska dalīšanas aizdevumi ir paredzēti, lai sniegtu aizdevumus finanšu starpniekiem, kuri līdz noteiktai līdzfinansējuma likmei apvienojumā ar portfeļa kredītriska dalīšanu attiecībā uz katru aizdevumu (vai – katru nomu) apņemas līdzfinansēt jaunu aizdevumu vai nomu portfeli atbilstīgiem uzņēmumiem. Abos gadījumos finanšu starpnieks rīkojas kā līdzieguldītājs atbilstīgos uzņēmumos, bet salīdzinājumā ar publisko ieguldītāju/aizdevēju tam piemēro preferenciālu režīmu, jo instruments mazina tā pakļautību kredītriskiem, kas rodas saistībā ar pamatā esošo aizdevumu portfeli.

113)

Parasti gadījumos, kad instrumenta riska mazināšanas iezīmes liek publiskajam ieguldītājam/aizdevējam attiecībā uz pamatā esošo aizdevumu portfeli uzņemties pirmās kārtas zaudējumu pozīciju, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežvērtību, pasākums var būt pamatots tikai tad, ja pastāv nopietna tirgus nepilnība, kurai ir jābūt skaidri identificētai ex ante novērtējumā. Iestāde pozitīvi vērtē pasākumus, kuros attiecībā uz pirmajiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, skaidri noteikta maksimālā robežvērtība, jo īpaši gadījumos, kad šāda maksimālā robežvērtība nepārsniedz 35 %.

114)

Portfeļa riska dalīšanas aizdevumu instrumentiem būtu jānodrošina būtiska izraudzīto finanšu starpnieku līdzfinansējuma likme. Tas ir gadījumos, kad šī likme nav zemāka par 30 % no attiecīgā aizdevumu portfeļa vērtības.

115)

Ja finansētus parāda instrumentus izmanto, lai refinansētu esošos aizdevumus, tos nevar uzskatīt par tādiem, kas rada stimulējošu ietekmi, un nevienu atbalsta elementu šādos instrumentos nevar uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

c) Nefinansēti parāda instrumenti – garantijas

116)

Riska finansējuma pasākums var attiekties uz garantiju vai pretgarantiju sniegšanu finanšu starpniekiem un/vai garantiju sniegšanu galīgajiem saņēmējiem. Atbilstīgi darījumi, ko sedz garantija, ir nesen veikti atbilstīgi riska finansējuma aizdevuma darījumi, tostarp nomas instrumenti, kā arī kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti, izņemot pašu kapitāla instrumentus.

117)

Garantijas jāsniedz uz portfeļa pamata. Finanšu starpnieki var izvēlēties darījumus, ko tie vēlas iekļaut garantijas segtajā portfelī, ja vien iekļautie darījumi izpilda riska finansējuma pasākuma atbilstības kritērijus. Garantijas būtu jāpiedāvā ar likmi, kas nodrošina piemērotu riska un ieguvuma dalīšanu ar finanšu starpniekiem. Konkrēti, attiecīgi pamatotos gadījumos un ievērojot ex ante novērtējuma rezultātus, garantijas likme var būt lielāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo likmi, taču tā nedrīkst pārsniegt 90 %. Tas tā var būt attiecībā uz garantijām aizdevumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

118)

Attiecībā uz garantijām, kam noteikta maksimālā robežvērtība, nepārsniedzamajai likmei principā būtu jāattiecas tikai uz paredzamajiem zaudējumiem. Ja tā attiecas arī uz neparedzamajiem zaudējumiem, to cenai vajadzētu būt noteiktai tādā līmenī, kas atspoguļo papildu riska segumu. Kopumā nepārsniedzamajai likmei nevajadzētu pārsniegt 35 %. Garantijas, kurām nav noteikta nepārsniedzamā likme (garantijas ar garantijas likmi, bet bez nepārsniedzamās likmes), var sniegt pienācīgi pamatotos gadījumos, un to noteiktajai cenai jāatspoguļo garantijas sniegtais papildu riska segums.

119)

Garantijas ilgums būtu jāierobežo – parasti ar maksimālo termiņu 10 gadi –, neskarot atsevišķu garantijas segtu parāda instrumentu termiņu, kas var būt garāks. Garantiju samazina, ja finanšu starpnieks konkrētā laika posmā portfelī neietver minimālu ieguldījumu summu. Par neizmantotām summām tiek pieprasītas saistību maksas. Tādas metodes kā saistību maksas, izraisītājnotikumi vai starpposma mērķi var izmantot, lai stimulētu starpniekus sasniegt saskaņoto apjomu.

3.4.3. Nosacījumi fiskālajiem instrumentiem

120)

Kā norādīts 3.3.2. iedaļas d) punktā, Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērums attiecas tikai uz fiskāliem stimuliem, kas vērsti uz ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas. Tādēļ par pasākumiem, kuros izmanto nodokļu stimulus, lai mudinātu korporatīvos ieguldītājus atbilstīgiem uzņēmumiem piešķirt finansējumu – vai nu tieši, vai arī netieši, iegādājoties akcijas šīm vajadzībām paredzētā fondā vai cita veida ieguldījumu instrumentos, kas veic ieguldījumus šādos uzņēmumos –, ir jāziņo Iestādei.

121)

Parasti EBTA valstīm fiskālo pasākumu pamatā ir jāizmanto ex ante novērtējuma konstatējumi par tirgus nepilnību un tāpēc jāvirza to instrumenti uz noteiktu atbilstīgo uzņēmumu kategoriju.

122)

Nodokļu stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem var būt ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā un/vai kā nodokļu atvieglojumi attiecībā uz kapitāla pieaugumu un dividendēm, tostarp nodokļu atlaides un atlikti nodokļu maksājumi. Saistībā ar tās īstenošanas praksi Iestāde parasti par saderīgiem uzskata ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas ir izstrādāti tā, lai tie ietvertu īpašus ierobežojumus attiecībā uz ieguldītās summas maksimālo procentuālo attiecību, ko ieguldītājs var pieprasīt nodokļu atvieglojuma nolūkos, kā arī maksimālo nodokļa atlaides summu, ko var atskaitīt no ieguldītāja nodokļu saistībām. Turklāt kapitāla pieauguma nodokļa saistības, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atlikt, ja noteiktā laikposmā kapitāla pieaugums tiek atkārtoti ieguldīts atbilstīgos ieguldījumos, savukārt zaudējumus, kuri rodas no šādas akciju atsavināšanas, var atskaitīt no peļņas, ko dod citas akcijas, kurām piemēro to pašu nodokli.

123)

Kopumā Iestāde uzskata, ka šāda veida nodokļu pasākumi ir piemēroti un tādēļ tiem ir stimulējoša ietekme, ja EBTA valsts var sniegt pierādījumus tam, ka atbilstīgo uzņēmumu atlases pamatā ir labi strukturēts ieguldījumu prasību kopums, kurš publicēts ar atbilstošu publicitāti un kurā izklāstītas to atbilstīgo uzņēmumu īpašības, uz ko attiecas norādītā tirgus nepilnība.

124)

Neskarot iespēju pagarināt pasākumu, finanšu shēmas maksimālais ilgums ir 10 gadi. Ja pēc 10 gadiem shēma tiek pagarināta, EBTA valstij ir jāveic jauns ex ante novērtējums, kā arī shēmas efektivitātes novērtējums tās īstenošanas laikposmā.

125)

Veicot analīzi, Iestāde ņem vērā attiecīgo valsts fiskālo sistēmu un fiskālos stimulus, kas jau pastāv EBTA valstī, kā arī mijiedarbību starp šiem stimuliem cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Būtu arī jānodrošina, ka nolūkā novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tiek pienācīgi piemēroti noteikumi par informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām.

126)

Fiskālajai priekšrocībai jābūt pieejamai visiem ieguldītājiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas un ar nosacījumu, ka attiecīgā EBTA valsts atbilst obligātajiem standartiem attiecībā uz labu pārvaldību nodokļu jautājumos. Tāpēc EBTA valstīm jānodrošina atbilstoša publicitāte attiecībā uz pasākuma darbības jomu un tehniskajiem parametriem. Tiem būtu jāietver nepieciešamie griesti un maksimālās robežvērtības, kas nosaka maksimālās priekšrocības, ko katrs atsevišķs ieguldītājs var gūt no pasākuma, kā arī maksimālo ieguldījumu summu, ko var ieguldīt atsevišķos atbilstīgajos uzņēmumos.

3.4.4. Nosacījumi pasākumiem, kas atbalsta alternatīvas tirdzniecības platformas

127)

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas atbalsta alternatīvas tirdzniecības platformas, pārsniedzot Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, platformas operatoram ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā pierādīts, ka atbalstītā platforma var kļūt pašpietiekama mazāk nekā 10 gadu laikā. Turklāt paziņojumā ir jāsniedz ticami hipotētiski scenāriji, kuros salīdzinātas situācijas, ar ko nepieciešamā finansējuma pieejamības ziņā saskartos tirgojamie uzņēmumi, ja nebūtu platformas.

128)

Iestāde labvēlīgi vērtē alternatīvās tirdzniecības platformas, ko izveidojušas vairākās dalībvalstis un kas darbojas vairākās EBTA valstīs, jo šādas platformas var būt īpaši efektīvas un piesaistīt privātos – un jo īpaši institucionālos – ieguldītājus.

129)

Attiecībā uz pastāvošajām platformām ierosinātajai uzņēmējdarbības stratēģijai ir jāparāda, ka pastāvīga biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu trūkuma un tādēļ likviditātes deficīta dēļ attiecīgajai platformai – neraugoties uz tās ilgtermiņa dzīvotspēju – ir nepieciešams īstermiņa atbalsts. Iestāde pozitīvi vērtē atbalstu alternatīvu tirdzniecības platformu izveidei EBTA valstīs, kurās nepastāv šādas platformas. Ja atbalstāmā alternatīvā tirdzniecības platforma ir jau pastāvošas biržas apakšplatforma vai meitasuzņēmums, Iestāde pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu novērtēts līdzekļu trūkums, ar ko saskartos šāda apakšplatforma.

3.5. Atbalsta stimulējošā ietekme

130)

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līgumu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme, kas mudina atbalsta saņēmēju mainīt tā rīcību, veicot darbības, kuras tas neveiktu bez atbalsta vai veiktu ierobežotākā veidā tāpēc, ka pastāv tirgus nepilnība. Atbilstīgu uzņēmumu līmenī stimulējoša ietekme pastāv tad, ja galīgais saņēmējs var piesaistīt finansējumu, kas citādi nebūtu pieejams formas, apmēra vai laika ziņā.

131)

Riska finansējuma pasākumiem ir jāstimulē tirgus ieguldītāji potenciāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem sniegt finansējumu virs pašreizējiem līmeņiem un/vai uzņemties papildu risku. Uzskata, ka riska finansējuma pasākumam ir stimulējoša ietekme, ja tas piesaista ieguldījumus no tirgus avotiem tā, ka kopējais atbilstīgajiem uzņēmumiem piešķirtais finansējums pārsniedz pasākuma budžetu. Tādējādi galvenajam aspektam saistībā ar finanšu starpnieku un fondu pārvaldnieku atlasi vajadzētu būt to spējai piesaistīt papildu privātos ieguldījumus.

132)

Stimulējošās ietekmes novērtējums ir cieši saistīts ar 3.3. iedaļā minēto tirgus nepilnības novērtējumu. Turklāt pasākuma piemērotība, lai sasniegtu sviras efektu, visbeidzot ir atkarīga no pasākuma plāna attiecībā uz risku un ieguvumu līdzsvaru starp publiskajiem un privātajiem finansējuma nodrošinātājiem, kas ir arī cieši saistīts ar jautājumu par to, vai riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma plāns ir piemērots (sk. 3.4. iedaļu). Tāpēc var uzskatīt, ka pastāv stimulējoša ietekme, kad ir pienācīgi apzināta tirgus nepilnība un pasākumam ir atbilstošs plāns.

3.6. Atbalsta samērīgums

133)

Lai sasniegtu attiecīgos politikas mērķus, valsts atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā uz risināmo tirgus nepilnību. Tam jābūt veidotam izmaksu ziņā efektīvā veidā saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Lai atbalsta pasākumu uzskatītu par samērīgu, atbalstam jābūt stingri ierobežotam līdz vajadzīgajam minimumam, lai no tirgus piesaistītu finansējumu apzinātās finansējuma nepietiekamības novēršanai, neradot nepamatotas priekšrocības.

134)

Parasti gala saņēmēju līmenī riska finansējuma atbalsts tiek uzskatīts par samērīgu, ja sindicētā finansējuma (publiskā un privātā) kopējā summa, kas sniegta riska finansējuma pasākuma ietvaros, ir ierobežota atbilstīgi ex ante novērtējumā konstatētajai finansējuma nepietiekamībai. Ieguldītāju līmenī atbalstam jābūt ierobežotam līdz vajadzīgajam minimumam, lai piesaistītu privāto kapitālu minimālā sviras efekta sasniegšanai un finansējuma nepietiekamības novēršanai.

3.6.1. Nosacījumi finanšu instrumentiem

135)

Pasākumam jābūt tādam, kas nodrošina līdzsvaru starp preferenciālajiem nosacījumiem, ko piedāvā finanšu instruments, lai maksimāli palielinātu sviras efektu, vienlaikus risinot konstatēto tirgus nepilnību, un vajadzību, ka instruments rada pietiekamu finansiālu ieguvumu, lai saglabātu operacionālu dzīvotspēju.

136)

Konkrētas stimulu iezīmes un vērtība ir jānosaka atklātā un nediskriminējošā atlases procedūrā, kuras ietvaros finanšu starpniekiem, kā arī fondu pārvaldniekiem vai ieguldītājiem ir jāiesniedz piedāvājumi konkursam. Iestāde uzskata, ka, ja šādā procedūrā tiek konstatēta asimetriska, riskam pielāgota peļņa vai zaudējumu sadale, tad finanšu instruments ir uzskatāms par samērīgu un tādu, kas atspoguļo godīgu peļņas normu (GPN). Ja fondu pārvaldnieki ir atlasīti atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kurā pieteikuma iesniedzējiem atlases procedūrā ir jāuzrāda informācija par savu ieguldītāju loku, tiek uzskatīts, ka privātie ieguldītāji ir pienācīgi atlasīti.

137)

Attiecībā uz līdzieguldījumu, kurā publisks fonds un privāti ieguldītāji piedalās katrā atsevišķā darījumā, privātie ieguldītāji būtu jāatlasa, katram darījumam izmantojot atsevišķu uz konkurences principiem balstītu procesu, kas ir vislabākais veids, kā noteikt GPN.

138)

Ja privātie ieguldītāji nav atlasīti šādā procesā (piemēram, tāpēc, ka atlases procedūra ir izrādījusies neefektīva vai nepārliecinoša), GPN nosaka neatkarīgs eksperts, pamatojoties uz tirgus standartu un tirgus risku analīzi un izmantojot diskontētas naudas plūsmas novērtēšanas metodi, lai nepieļautu pārmērīgu ieguldītāju atalgošanu. Pamatojoties uz to, neatkarīgajam ekspertam jāaprēķina minimālais GPN līmenis un tam jāpieskaita piemērota marža, lai atspoguļotu riskus.

139)

Šādā gadījumā ir jāpastāv piemērotiem noteikumiem attiecībā uz neatkarīgā eksperta iecelšanu. Minimālās prasības ir tādas, ka ekspertam ir jābūt licencētam sniegt šādu konsultāciju, reģistrētam attiecīgās profesionālajās asociācijās, jāievēro šo apvienību izdotie ētikas un profesionālie noteikumi, jābūt neatkarīgam un jāuzņemas atbildība par sava eksperta atzinuma pareizību. Principā neatkarīgie eksperti jāatlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā. Viena un tā paša neatkarīgā eksperta pakalpojumus nevar izmantot divas reizes trīs gadu laikā.

140)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākuma plāns var ietvert dažādus asimetriskus peļņas sadales vai asimetriski laikiestatītus publiskos un privātos ieguldījumus, ja vien paredzamā privāto ieguldītāju riskam pielāgotā peļņa ir ierobežota līdz GPN līmenim.

141)

Kopumā Iestāde uzskata, ka ekonomiska interešu saskaņošana starp EBTA valsti un finanšu starpniekiem vai – attiecīgā gadījumā – to pārvaldniekiem var līdz minimumam samazināt atbalstu. Intereses ir jāsaskaņo gan attiecībā uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, gan attiecībā uz finanšu rezultātiem, ko sniedz publiskie ieguldījumi instrumentā.

142)

Finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var līdzieguldīt paralēli EBTA valstij, ciktāl šāda līdzieguldījuma noteikumi izslēdz jebkādu iespējamo interešu konfliktu. Šāds līdzieguldījums varētu stimulēt pārvaldnieku saskaņot savus ieguldījumu lēmumus ar noteiktajiem politikas mērķiem. Pārvaldnieka spēja sniegt ieguldījumu no pašu līdzekļiem var būt viens no atlases kritērijiem.

143)

Finanšu starpnieku vai fondu pārvaldnieku atalgojumā atkarībā no riska finansējuma veida jāietver ikgadēja pārvaldības maksa, kā arī ar darbības rezultātiem saistīti stimuli, piemēram, peļņas procentuālā daļa.

144)

Ar darbības rezultātiem saistīto stimulu daļai atalgojumā ir jābūt nozīmīgai un izveidotai tā, lai atalgotu finanšu darbības rezultātus, kā arī iepriekš noteiktu, konkrētu politikas mērķu sasniegšanu. Ar politiku saistītajiem stimuliem jābūt līdzsvarotiem ar finanšu darbības stimuliem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to atbilstīgo uzņēmumu efektīvu atlasi, kuros tiks veikti ieguldījumi. Turklāt Iestāde ņem vērā iespējamās sankcijas, kas paredzētas finansēšanas nolīgumā starp EBTA valsti un finanšu starpnieku un kas piemērojamas, ja noteiktie politikas mērķi netiek sasniegti.

145)

Ar darbības rezultātiem saistītā atalgojuma līmenim vajadzētu būt pamatotam ar attiecīgo tirgus praksi. Pārvaldnieki ir jāatalgo ne tikai par veiksmīgu izmaksu un piesaistīto privātā kapitāla apjomu, bet arī par peļņu no ieguldījumiem, piemēram, ieņēmumiem un kapitāla ieņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu minimālo peļņas normu vai rentabilitātes likmi.

146)

Kopējās pārvaldības maksas nedrīkst pārsniegt darbības un pārvaldības izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai īstenotu attiecīgo finanšu instrumentu, pieskaitot saprātīgu peļņu, kas atbilst tirgus praksei. Maksās nedrīkst ietvert ieguldījumu izmaksas.

147)

Tā kā finanšu starpnieki vai – attiecīgā gadījumā – to pārvaldnieki ir jāizvēlas saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursu, kopējo maksu struktūru var vērtēt kā daļu no minētās atlases procedūras vērtēšanas, un šādas atlases rezultātā var noteikt maksimālo atlīdzību.

148)

Ja pilnvaroto struktūru ieceļ tieši, Iestāde uzskata, ka gada pārvaldības maksai principā nevajadzētu pārsniegt 3 % no struktūras iemaksājamā kapitāla, izņemot ar darbības rezultātiem saistītos stimulus.

3.6.2. Nosacījumi fiskālajiem instrumentiem

149)

Kopējais ieguldījums katram uzņēmumam, kas saņem atbalstu, nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kura noteikta Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas noteikumā par riska finansējumu.

150)

Neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma veida atbilstīgajām akcijām jābūt pilna riska parastām akcijām, ko nesen emitējis atbilstīgs uzņēmums, kā noteikts ex ante novērtējumā, un tās jātur vismaz 3 gadus. Atvieglojums nevar būt pieejams ieguldītājiem, kas nav neatkarīgi no uzņēmuma, kurā veikts ieguldījums.

151)

Attiecībā uz ienākumu nodokļa atvieglojumu ieguldītāji, kas finansē atbilstīgus uzņēmumus, var saņemt atvieglojumu līdz pat saprātīgai procentuālai attiecībai no atbilstīgajos uzņēmumos ieguldītās summas ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas ieguldītāja maksimālās ienākuma nodokļa saistības, kas noteiktas pirms fiskālā pasākuma. Iestāde uzskata, ka ir saprātīgi nodokļa atvieglojumam noteikt maksimālo robežvērtību 30 % apmērā no ieguldītās summas. Zaudējumus, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atrēķināt no ienākuma nodokļa.

152)

Gadījumā, ja nodokļu atvieglojumu piemēro attiecībā uz dividendēm, visas dividendes, kas saņemtas saistībā ar kvalificētām akcijām, var tikt pilnībā atbrīvotas no ienākumu nodokļa. Līdzīgi kapitāla pieauguma nodokļu atvieglojuma gadījumā visa peļņa no kvalificētu akciju pārdošanas var tikt pilnībā atbrīvota no kapitāla pieauguma nodokļa. Turklāt kapitāla pieauguma nodokļa saistības, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atlikt, ja viena gada laikā kapitāla pieaugums tiek atkārtoti ieguldīts atbilstīgās akcijās.

3.6.3. Nosacījumi alternatīvām tirdzniecības platformām

153)

Ar mērķi veikt pienācīgu analīzi par alternatīvās tirdzniecības platformas operatora atbalsta samērīgumu valsts atbalstu var piešķirt, lai segtu līdz pat 50 % no ieguldījumu izmaksām, kas radušās no šādas platformas izveidošanas.

154)

Saistībā ar fiskālo stimulu radīšanu korporatīvajiem ieguldītājiem Iestāde pasākumu novērtē attiecībā pret šajās pamatnostādnēs fiskālajiem instrumentiem noteiktajiem nosacījumiem.

3.7. Izvairīšanās no nepamatotas nelabvēlīgas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

155)

Valsts atbalsta pasākumam ir jābūt veidotam tā, lai tas ierobežotu konkurences izkropļojumus EEZ teritorijā. Nelabvēlīgā ietekme ir jālīdzsvaro ar pasākuma vispārējo labvēlīgo ietekmi. Riska finansējuma pasākumu gadījumā potenciālā nelabvēlīgā ietekme ir jānovērtē katrā līmenī, kurā atbalsts ir klātesošs – ieguldītāju, finanšu starpnieku un to pārvaldnieku, un gala saņēmēju līmenī.

156)

Lai Iestāde varētu novērtēt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, EBTA valsts kā daļu no ex ante novērtējuma var iesniegt jebkādu pētījumu, kas ir tās rīcībā, kā arī ex post novērtējumus, kuri veikti par līdzīgām shēmām attiecībā uz atbilstīgajiem uzņēmumiem, finansējuma struktūrām, plāna parametriem un ģeogrāfisko apgabalu.

157)

Pirmkārt, riska finansējuma piedāvājuma tirgus līmenī pastāv iespēja, ka valsts atbalsts “izstumj” privātos ieguldītājus. Tas var samazināt privāto ieguldītāju stimulus sniegt finansējumu atbilstīgiem uzņēmumiem un mudināt tos gaidīt, līdz valsts sniedz atbalstu šādiem ieguldījumiem. Šāds risks kļūst būtiskāks proporcionāli kopējā galīgajiem saņēmējiem sniegtā finansējuma apmēram, šo saņēmēju uzņēmumu apjomam un uzņēmumu attīstības līmenim, jo privātais finansējums šādos apstākļos ir arvien vairāk pieejams. Turklāt valsts atbalstam nevajadzētu aizstāt to ieguldījumu parasto uzņēmējdarbības risku, ko ieguldītāji būtu veikuši arī bez valsts atbalsta. Tomēr, ja tirgus nepilnība ir atbilstoši apzināta, ir mazāk ticams, ka riska finansējuma pasākuma rezultātā radīsies šāda izstumšana no tirgus.

158)

Otrkārt, finanšu starpnieku līmenī atbalstam var būt kropļojoša ietekme saistībā ar starpnieka tirgus ietekmes palielināšanu vai saglabāšanu, piemēram, konkrēta reģiona tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina finanšu starpnieka ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību, veicinot to iziešanu no tirgus vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

159)

Riska finansējuma pasākumiem jābūt vērstiem uz uzņēmumiem, kas orientēti uz izaugsmi un kas nespēj piesaistīt pietiekamu finansējumu no privātiem līdzekļiem, bet var kļūt dzīvotspējīgi ar riska finansējuma valsts atbalstu. Tomēr pasākums, ar ko paredzēts izveidot publisku fondu, kura ieguldījumu stratēģija pietiekami neliecina par atbilstīgo uzņēmumu potenciālo dzīvotspēju, visticamāk neatbilst samēra pārbaudei, jo šādā gadījumā riska finansējuma ieguldījums var izrādīties dotācija.

160)

Tā kā komerciālās pārvaldības un uz peļņu orientētas lēmumu pieņemšanas nosacījumi, kas paredzēti Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas riska finansējuma noteikumos, ir būtiski, lai nodrošinātu, ka galīgo saņēmēju uzņēmumu atlase tiek veikta, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem; no šiem nosacījumiem nevar atkāpties šajās pamatnostādnēs pat tad, ja pasākums ietver publiskus finanšu starpniekus.

161)

Maza mēroga ieguldījumu fondus ar ierobežotu reģionālo pieeju un bez atbilstošiem pārvaldības pasākumiem analizē, lai izvairītos no neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanas. Reģionālām riska finansējuma shēmām var nebūt pietiekams apmērs un tvērums tādēļ, ka trūkst dažādošanas, kas saistīta ar to, ka trūkst pietiekama skaita atbilstīgu uzņēmumu, kuros ieguldīt, un tas varētu samazināt šādu fondu efektivitāti, kā rezultātā atbalsts tiktu piešķirts mazāk dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Šādi ieguldījumi varētu radīt konkurences izkropļojumus un sniegtu nepamatotas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem. Turklāt šādi fondi var būt mazāk pievilcīgi privātiem – un jo īpaši institucionāliem – ieguldītājiem, jo minētie fondi var tikt uzskatīti drīzāk par instrumentiem, kas kalpo reģionu politikas mērķiem, nevis par dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības iespēju, kura sniedz pieņemamu peļņu no ieguldījumiem.

162)

Treškārt, galīgo saņēmēju līmenī Iestāde novērtē, vai pasākumam ir kropļojoša ietekme uz produktu tirgiem, kuros šie uzņēmumi konkurē. Piemēram, pasākums var izkropļot konkurenci, ja tas pievēršas uzņēmumiem nozarēs, kuru darbība nav efektīva. Jo īpaši valsts atbalsta stimulēta būtiska kapacitātes palielināšanās tirgū, kura darbība nav efektīva, varētu pārmērīgi izkropļot konkurenci, jo pārmērīgas kapacitātes radīšana vai saglabāšana varētu samazināt peļņas daļu un konkurentu ieguldījumus vai pat veicināt to iziešanu no tirgus. Tas var arī atturēt uzņēmumus no ienākšanas tirgū. Tas rada neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir arī nelabvēlīgas patērētājiem. Ja mērķa nozares tirgus aktivitāte palielinās, parasti ir mazāk iemeslu raizēties par atbalsta negatīvu ietekmi uz dinamiskiem stimuliem, vai ka tas radīs pārmērīgus šķēršļus iziešanai no tirgus vai ienākšanai tirgū. Tāpēc Iestāde analizē ražošanas jaudas līmeni attiecīgajā nozarē, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu. Lai Iestāde varētu veikt šādu novērtējumu, EBTA valstij ir jānorāda, vai riska finansējuma pasākums ir paredzēts konkrētai nozarei vai konkrētām nozarēm dod priekšroku pār citām.

163)

Valsts atbalsts var neļaut tirgus mehānismiem sniegt efektīvus rezultātus, piešķirot atlīdzību efektīvākajiem ražotājiem un izdarot spiedienu uz mazāk efektīvajiem ražotājiem uzlabot un pārstrukturēt savu darbību vai iziet no tirgus. Ja neefektīvi uzņēmumi saņem atbalstu, tas var traucēt pārējiem uzņēmumiem ienākt vai paplašināties tirgū un var mazināt konkurentu motivāciju ieviest inovācijas.

164)

Iestāde novērtē arī iespējamu nelabvēlīgu delokalizācijas ietekmi. Šajā saistībā Iestāde analizē, vai ir ticams, ka reģionālie fondi stimulē delokalizāciju EEZ teritorijā. Ja finanšu starpnieka darbības ir vērstas uz reģionu, kam netiek sniegts atbalsts un kas robežojas ar atbalstītiem reģioniem, vai vērstas uz reģionu ar lielāku reģionālā atbalsta intensitāti nekā mērķa reģionam, šādas kropļošanas risks ir izteiktāks. Reģionālam riska finansējuma pasākumam, kas vērsts tikai uz konkrētām nozarēm, arī varētu būt negatīva delokalizācijas ietekme.

165)

Ja pasākumam ir nelabvēlīga ietekme, EBTA valstij jāapzina līdzekļi šādu kropļojumu mazināšanai. Piemēram, EBTA valsts var pierādīt, ka nelabvēlīgā ietekme būs ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, kopējo ieguldījuma apmēru, saņēmēju veidu un skaitu, un mērķa nozaru iezīmes. Līdzsvarojot pozitīvo un nelabvēlīgo ietekmi, Iestāde ņem vērā arī šādu seku nozīmīgumu.

3.8. Pārredzamība

166)

EBTA valstīm visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē jāpublicē šāda informācija:

i)	atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu teksts;

ii)	atbalsta piešķīrējas iestādes identitāte;

iii)	kopējais EBTA valsts līdzdalības apmērs pasākumā;

iv)	attiecīgā gadījumā – pilnvarotās struktūras identitāte un izraudzīto finanšu starpnieku nosaukumi;

ar pasākumu atbalstītā uzņēmuma identitāte, tostarp informācija par uzņēmuma veidu (MVU, neliels uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu, inovatīvs uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu); reģions (statistikas reģionu 2. līmenī) (30), kur atrodas uzņēmums; galvenā tautsaimniecības nozare, kurā uzņēmums veic tā darbības NACE grupas līmenī; ieguldījuma veids un summa. Šādu prasību var neievērot attiecībā uz MVU, kas nav veikuši komerciālus pārdošanas darījumus nevienā tirgū, un attiecībā uz ieguldījumiem, kas galīgajā saņēmēja uzņēmumā nepārsniedz EUR 200 000;

vi)

attiecībā uz fiskālā riska finansējuma atbalsta shēmām – saņēmēju korporatīvo uzņēmumu identitāte (31) un saņemto fiskālo priekšrocību summa, ja tā ir lielāka par EUR 200 000. Šādu summu var sniegt EUR 2 miljonu diapazonos. Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāsaglabā vismaz 10 gadus un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (32).

3.9. Kumulācija

167)

Riska finansējuma atbalstu kumulē ar citu valsts atbalsta pasākumu ar identificējamām attiecināmām izmaksām.

168)

Riska finansējuma atbalstu var kumulēt ar citiem valsts atbalsta pasākumiem bez identificējamām attiecināmām izmaksām vai ar de minimis atbalstu līdz pat augstākajiem attiecīgajiem kopējā finansējuma griestiem, kas katra gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikti grupu atbrīvojuma regulā vai Iestādes pieņemtā lēmumā.

169)

EBTA finansējums, ko centralizēti pārvalda iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas iestādes EBTA teritorijā, pār kuru EBTA valstīm nav tiešas vai netiešas kontroles, nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Ja šādu EBTA finansējumu apvieno ar valsts atbalstu, tikai valsts atbalstu ņem vērā, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālās summas, ja kopējā attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām piešķirtā publiskā finansējuma summa nepārsniedz visizdevīgāko finansējuma likmi, kas noteikta EBTA tiesību aktu piemērojamajos noteikumos.

4. NOVĒRTĒJUMS

170)

Lai turpmāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības kropļojumi ir ierobežoti, Iestāde var pieprasīt, lai konkrētas shēmas būtu ierobežota ilguma un lai tās tiktu novērtētas, pievēršoties šādiem jautājumiem:

a)	atbalsta pasākuma efektivitāte, ņemot vērā tā iepriekš noteiktos vispārējos un īpašos mērķus un rādītājus; kā arī

b)	riska finansējuma pasākuma ietekme uz tirgiem un konkurenci.

171)

Novērtējums var būt nepieciešams šādām atbalsta shēmām:

a)	lielām shēmām;

b)	shēmām ar reģionālu ievirzi;

c)	shēmām ar šauru nozares ievirzi;

d)	shēmām, kas ir grozītas, ja grozījumi ietekmē atbilstības kritērijus, ieguldījuma apmēru vai finanšu plāna parametrus; novērtējumu var iesniegt kā daļu no paziņojuma;

e)	shēmām, kam ir jaunas īpašības;

f)	shēmām, kuras Iestāde pieprasa novērtēt pasākuma apstiprināšanas lēmumā, ņemot vērā tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi.

172)

Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz vienotu metodiku (33), un tas ir jāpublisko. Novērtējums jāiesniedz Iestādei pietiekami laicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta pasākuma darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības beigām. Veicamā novērtējuma precīzu darbības jomu un metodiku nosaka lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta shēmu. Šā novērtējuma rezultāti jāņem vērā turpmākos atbalsta pasākumos ar līdzīgu mērķi.

5. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

5.1. Riska kapitāla pamatnostādņu spēkā esības pagarināšana

173)

Iestādes pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, piemēros 2014. gada 30. jūnijam.

5.2. Noteikumu piemērojamība

174)

Iestāde piemēro šajās pamatnostādnēs noteiktos principus, veicot atbilstības novērtējumu par visu riska finansējuma atbalstu, ko plānots piešķirt no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

175)

Nelikumīgi piešķirto vai pirms 2014. gada 1. jūlija piešķiramo riska finansējuma atbalstu novērtē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā.

176)

Lai saglabātu privāto ieguldītāju tiesisko paļāvību attiecībā uz riska finansējuma shēmām, kurās publiskais finansējums tiek ieguldīts privātā kapitāla ieguldījumu fondos, ar dienu, kurā nosaka saistības publisko finansējumu piešķirt privātā kapitāla ieguldījumu fondiem – kas ir finansēšanas nolīguma parakstīšanas diena –, tiek noteikta noteikumu piemērojamība riska finansējuma pasākumam.

5.3. Attiecīgi pasākumi

177)

Iestāde uzskata, ka pašreizējo pamatnostādņu īstenošana izraisīs būtiskas pārmaiņas EBTA valstu riska kapitāla atbalsta novērtējuma principos. Turklāt, ņemot vērā ekonomisko un sociālo apstākļu pārmaiņas, šķiet, ir nepieciešams pārskatīt, vai joprojām ir pamatotas un iedarbīgas visas riska kapitāla atbalsta shēmas. Minēto iemeslu dēļ Iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosina šādus pasākumus:

a)	EBTA valstīm vajadzības gadījumā būtu jāveic grozījumi savās esošajās riska kapitāla atbalsta shēmās, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm sešu mēnešu laikā pēc to publicēšanas dienas;

b)	EBTA valstis ir aicinātas sniegt skaidru beznosacījuma piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstošajiem pasākumiem divu mēnešu laikā pēc šo pamatnostādņu publicēšanas dienas; ja atbilde netiks saņemta, Iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

178)

Lai nodrošinātu privāto ieguldītāju tiesiskās paļāvības principu, EBTA valstīm nav jāveic attiecīgi pasākumi saistībā ar riska kapitāla shēmām MVU, ja saistības (uzņemoties tās finansējuma nolīguma parakstīšanas dienā) publisko finansējumu piešķirt privātā kapitāla ieguldījumu fondiem tika noteiktas pirms šo pamatnostādņu publicēšanas dienas un ja visi finansējuma nolīgumā minētie nosacījumi paliek nemainīgi. Šie finanšu starpnieki var turpināt pēc tam darboties un veikt ieguldījumus saskaņā ar savu sākotnējo ieguldījumu stratēģiju līdz finansējuma nolīgumā paredzētā termiņa beigām.

5.4. Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

179)

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. pantu saistībā ar 5. un 6. pantu Lēmumā Nr. 195/04/COL EBTA valstīm jāiesniedz Iestādei gada ziņojumi.

180)

EBTA valstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai visai vajadzīgajai informācijai, lai nodrošinātu, ka ir ievēroti nosacījumi attiecībā uz atbilstību un maksimālajām ieguldījuma summām. Šī uzskaite jāglabā 10 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāiesniedz Iestādei.

5.5. Pārskatīšana

181)

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu pārskatīt vai mainīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ, vai lai ņemtu vērā citas EEZ politikas iestrādnes un starptautiskās saistības, norises tirgū vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

(1) Šīs pamatnostādnes atbilst Komisijas Pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam”, COM(2011) 870 final, 7.12.2011.

(3) COM(2013) 150 final, 25.3.2013.

(4) Regulas, kas attiecas uz EEZ.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.). Regula, kura ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, COM(2013) 462 final, 2013/0214 (COD).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.). Direktīva, kura ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(8) Aptauja tika publicēta tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/competition/consultations/2012_risk_capital/questionnaire_en.pdf).

(9) Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.).

(10) Valsts atbalsts, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (OV C 126, 7.6.2007., 19. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 27, 7.6.2007., 1. lpp.), grozījumi izdarīti ar Nr. 484/10/COL, 15.12.2010.

(11) Paziņojums par ES valsts atbalsta modernizāciju (VAM), COM(2012) 209 final, 8.5.2012.

(12) Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008/EK, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu, (OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.) (pašlaik tiek pārskatīta), grozīta ar Komisijas 2013. gada 29. novembra Regulu (ES) Nr. 1224/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 800/2008 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu (OV L 320, 30.11.2013., 22. lpp.), EEZ līgumā iekļauta ar XV pielikuma 1.j punktu ar Apvienotās Komitejas lēmumu Nr. 29/2014, 14.2.2014. (vēl nav publicēta ne OV, ne EEZ papildinājumā), stājās spēkā 15.2.2014.

(13) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.). Regula, kura ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(14) OV L 97, 15.4.2005., un EEZ papildinājums Nr. 18., 14.4.2005., 1. lpp. Šo pamatnostādņu darbību pagarināja ar Lēmumu Nr. 438/12/COL, 28.11.2012. (OV L 190, 11.7.2013., 91. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 40, 11.7.2013., 15. lpp.).

(15) Sk., piemēram, spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija, 2000, Recueil, I-6857. lpp., 78. punkts, un spriedumu lietā C-333/07 Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne, 2008, Krājums, I-10807. lpp., 94.–116. punkts.

(16) Privātie ieguldītāji parasti ietver EIF un EIB, kas veic ieguldījumus, uzņemoties pašu risku un no saviem līdzekļiem, bankas, kas veic ieguldījumus, uzņemoties pašu risku un no saviem līdzekļiem, privātus nodibinājumus un fondus, ģimeņu privāto ieguldījumu uzņēmumus un komerceņģeļus, korporatīvos ieguldītājus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, privātpersonas un akadēmiskās iestādēs.

(17) Piemēram, Citynet Amsterdam lietā Komisija uzskatīja, ka divu privātu dalībnieku ieguldījumi, kas veido vienu trešdaļu no kopējiem kapitālieguldījumiem uzņēmumā (ņemot vērā arī akciju paketes kopējo struktūru un to, ka ir pietiekami akciju, lai izveidotu bloķējošo mazākumu jebkurā uzņēmumam stratēģiskā lēmumā), varētu būt uzskatāmi par ekonomiski nozīmīgiem (sk. Komisijas lēmumu lietā C53/2006 Citynet Amsterdam, Nīderlande (OV L 247, 16.9.2008., 27. lpp., 96.–100.)). Turpretim Grieķijas Lauksaimniecības bankas (ATE) lietā N 429/10 (OV C 317, 29.10.2011., 5. lpp.) privātā līdzdalība veidoja tikai 10 % no ieguldījumiem – atšķirībā no 90 % valsts līdzdalības –, tāpēc Komisija secināja, ka nebija izpildīti līdzvērtīgi noteikumi, jo valsts ieguldītajam kapitālam nebija salīdzināmas privātu kapitāldaļu turētāju līdzdalības un tas nebija proporcionāls valsts turēto kapitāldaļu skaitam.

(18) Atsauces likmes un diskonta likmes (OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 23, 21.4.2011., 1. lpp.).

(19) Valsts atbalsts garantiju veidā (OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 23, 21.4.2011., 1. lpp.).

(20) Regulas (EK) Nr. 800/2008 I pielikums, skatīt zemsvītras piezīmi Nr. 12.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumenta tirgiem (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.). Direktīva EEZ līgumā iekļauta ar IX pielikuma (Finanšu pakalpojumi) 31.ba punktu ar Apvienotās Komitejas lēmumu Nr. 65/2005, 29.04.2005. (OV L 239, 15.9.2005., 50. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 46, 15.9.2005., 31. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK, par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.), kurā izdarīti labojumi (OV L 351, 26.11.2004., 44. lpp.). Direktīva EEZ līgumā iekļauta ar XVI pielikuma (Publiskais iepirkums) 2. punktu ar Apvienotās Komitejas lēmumu Nr. 68/2006, 2.6.2006. (OV L 245, 7.9.2006., 22. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 44, 7.9.2006., 18. lpp.).

(23) Sk. lietu C-225/91 Matra/Komisija, Recueil 1993, I-3203. lpp., 42. punkts.

(24) Tas, vai MVU ir inovatīvs, ir jāizvērtē, ņemot vērā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā norādīto definīciju.

(25) Iestāde atzīst kolektīvā finansējuma platformu pieaugošo nozīmi finansējuma piesaistīšanā jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tāpēc apstiprinātas tirgus nepilnības gadījumā un gadījumos, ja kolektīvā finansējuma (crowd funding) platformai ir operators, kas ir atsevišķa juridiska persona, Iestāde analogā veidā var piemērot alternatīvām tirdzniecības platformām piemērojamos noteikumus. Tas tāpat attiecas uz fiskāliem stimuliem veikt ieguldījumus, izmantojot šādas kolektīvā finansējuma platformas. Ņemot vērā, ka Savienībā/EEZ kolektīvais finansējums parādījies nesen, riska finansējuma pasākumi, kas saistīti ar kolektīvo finansējumu, varētu tikt izvērtēti atbilstīgi šo pamatnostādņu 4. iedaļā minētajam.

(26) Skatīt 22. zemsvītras piezīmi.

(27) Publiskā ieguldītāja peļņa, kam noteikta maksimālā robežvērtība ar konkrētu, iepriekš noteiktu rentabilitātes likmi – ja tiek pārsniegta iepriekš noteiktā peļņas norma, visu peļņu, kas šo normu pārsniedz, sadala tikai privātajiem ieguldītājiem.

(28) Publiska ieguldītāja akciju pirkšanas iespējas – privātiem ieguldītājiem ir dotas tiesības izmantot pirkšanas iespēju, lai par iepriekš noteiktu norunas cenu izpirktu publiskā ieguldītāja akcijas.

(29) Asimetrisks peļņas un ieguldāmo līdzekļu sadalījums – ieguldāmie līdzekļi tiek iegūti līdzvērtīgi gan no publiskiem, gan no privātiem ieguldītājiem, bet peļņa, kad tā rodas, tiek sadalīta asimetriski. Privātie ieguldītāji līdz iepriekš noteiktai rentabilitātes likmei saņem lielāku sadalījuma ienākumu daļu, nekā tiem būtu jāsaņempro ratasaviem atbilstīgajiem turējumiem.

(30) Saīsinājuma “NUTS” vietā, kas lietots attiecīgajās Komisijas pamatnostādnēs, lieto terminu “statistikas reģions”. Saīsinājums “NUTS” ir atvasināts no nosaukuma “Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). Šī regula nav iestrādāta EEZ līgumā. Taču, lai panāktu kopējas definīcijas aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc statistiskās informācijas reģionu līmenī, Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), kandidātvalstu nacionālie institūti un EBTA vienojās, ka statistiskos reģionus noteikts līdzīgi kā NUTS klasifikācijā.

(31) Tas neattiecas uz privātā sektora ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas.

(32) Šī informācija būtu regulāri jāatjaunina (piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem), un tai būtu jābūt pieejamai formātā, uz ko neattiecas autortiesības.

(33) Iestāde var nodrošināt šo vispārējo metodiku.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 354

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 11. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1310/2014 (2014. gada 8. oktobris) par maksājumu provizorisko sistēmu, kas paredzēta iemaksām, kuras vajadzīgas, lai segtu Vienotās noregulējuma valdes administratīvos izdevumus provizoriskajā periodā ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1311/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 976/2009 attiecībā uz termina INSPIRE metadatu elements definīciju	6
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1312/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1089/2010, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1313/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importam	17
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1314/2014 (2014. gada 10. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	38
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1315 /2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko paredz piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, kuri norādīti no 2014. gada 20. novembra līdz 2014. gada 30. novembrim iesniegtajos importa licenču pieteikumos, un ar ko nosaka daudzumus, kuri jāpieskaita apjomam, kas paredzēts apakšperiodam no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, saskaņā ar tarifa kvotām, kuras piena un piena produktu nozarē atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001	41
		LĒMUMI
		2014/892/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmuma 93/52/EEK II pielikumu attiecībā uz dažu Francijas reģionu atzīšanu par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis) (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9218) ( 1 )	45
		2014/893/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 9. decembris), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 9302) ( 1 )	47

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 117/14/COL (2014. gada 12. marts), ar kuru deviņdesmit ceturto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, un pagarinot spēkā esošās Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos	62

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/844/ES, Euratom (2014. gada 26. novembris), ar ko Maltai atļauj izmantot noteiktas aptuvenas aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam ( OV L 343, 28.11.2014. )	89
*	Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/847/ES, Euratom (2014. gada 26. novembris), ar kuru groza Lēmumu 90/176/Euratom, EEK, ar ko Francijai atļauj neņemt vērā noteiktas darījumu kategorijas un izmantot noteiktas aptuvenas aplēses PVN pašu resursu bāzes aprēķinam ( OV L 343, 28.11.2014. )	89
*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 887/2013 (2013. gada 11. jūlijs), ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu II un III pielikumu ( OV L 247, 18.9.2013. )	90

Norāde	Jaunie metadatu elementi	Multiplicitāte	Nosacījums
1.	Kategorija	0..1	Elements obligāts izsaucamam telpisko datu pakalpojumam

Operācija	Funkcija
Iegūt harmonizēta telpisko datu pakalpojuma metadatus	Nodrošina visu nepieciešamo informāciju par pakalpojumu un apraksta pakalpojuma spējas.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	72,7
	IL	107,2
	MA	82,2
	TN	139,2
	TR	112,1
	ZZ	102,7
0707 00 05	AL	63,5
	EG	191,6
	JO	258,6
	MA	164,1
	TR	133,8
	ZZ	162,3
0709 93 10	MA	63,5
	TR	121,1
	ZZ	92,3
0805 10 20	AR	35,3
	MA	68,6
	SZ	37,7
	TR	61,9
	UY	32,9
	ZA	46,2
	ZW	33,9
	ZZ	45,2
0805 20 10	MA	57,1
0805 20 10	ZZ	57,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	106,3
	TR	79,3
	ZZ	92,8
0805 50 10	TR	72,0
0805 50 10	ZZ	72,0
0808 10 80	BA	32,4
	BR	54,7
	CA	135,6
	CL	79,6
	NZ	156,7
	US	124,5
	ZA	144,5
	ZZ	104,0
0808 30 90	CN	82,9
	TR	174,9
	US	173,2
	ZZ	143,7

Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients – pieteikumi, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.1.2015. līdz 30.6.2015. (%)	Nepieprasītie daudzumi, kuri jāpieskaita apjomam, kas pieejams par apakšperiodu no 1.7.2015. līdz 31.12.2015. (kg)
09.4590	—	—
09.4599	—	—
09.4591	—	—
09.4592	—	—
09.4593	—	—
09.4594	—	—
09.4595	—	—
09.4596	—	—