25.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1252/2014

(2014. gada 28. maijs),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, iekļaujot tajā labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētu zāļu aktīvajām vielām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), un jo īpaši tās 47. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Visas Savienībā ražotās aktīvās vielas, tostarp eksportam paredzētās aktīvās vielas, būtu jāražo saskaņā ar aktīvo vielu labas ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm, kuras patlaban ir noteiktas aktīvo vielu ražošanas tehniskajās vadlīnijās, ko publicējusi Komisija. Aktīvo vielu labas ražošanas prakses principi un pamatnostādnes būtu jānosaka juridiski saistošā aktā.

(2)

Lai veicinātu saskaņoto standartu izmantošanu pasaules mērogā, aktīvo vielu labas ražošanas prakses principi un pamatnostādnes būtu jānosaka saskaņā ar tām pamatnostādnēm attiecībā uz aktīvajām vielām, kas tika iedibinātas Starptautiskajā konferencē par tehnisko prasību saskaņošanu cilvēkiem paredzēto farmaceitisko produktu reģistrācijai.

(3)

Labas ražošanas prakses principi un vadlīnijas būtu jānosaka attiecībā uz visiem jautājumiem, darbībām un procesiem, no kuriem ir atkarīga aktīvo vielu kvalitāte, tādiem kā, piemēram, kvalitātes vadība, personāls, telpas un iekārtas, dokumentācija, materiālu pārvaldība, ražošana, ražošanas procesa kvalitātes kontroles, iesaiņojums, marķējums, laboratoriskās kontroles, atgrieztās preces, sūdzības un atsaukšanas gadījumi, ārējo līgumu slēgšana un pārsaiņošana. Lai nodrošinātu atbilstību minētajiem principiem un pamatnostādnēm, būtu jāparedz, ka aktīvo vielu ražotājiem ir pienākums izveidot un īstenot efektīvu kvalitātes pārvaldības sistēmu attiecībā uz šīm vielām.

(4)

Personāls, kas strādā antisanitāros apstākļos, valkā nepiemērotu apģērbu vai veic potenciāli piesārņojošas darbības ražošanas zonā, var negatīvi ietekmēt aktīvās vielas kvalitāti. Tas būtu jānovērš, ievērojot sanitārās prasības un ar veselību saistītas normas, kas ir atbilstīgas veiktajām ražošanas darbībām. Šādas prakses ievērošana būtu jāietver aktīvās vielas ražotāja iedibinātā kvalitātes vadības sistēmā.

(5)	Lai nodrošinātu pienācīgu aktīvās vielas kvalitāti, būtu nepieciešams mazināt potenciālo piesārņojumu un krustenisko kontamināciju, pieprasot izmantot šim mērķim paredzētas iekārtas, ražošanas procesus un konteinerus, kā arī veicot atbilstīgu piesārņojuma kontroli.

(6)

Krustenisko kontamināciju ir īpaši svarīgi novērst, ja tiek ražotas cilvēka veselībai kaitīgas aktīvās vielas. Citu produktu piesārņojums ar ļoti sensibilizējošām aktīvajām vielām varētu radīt nopietnus draudus sabiedrības veselībai, jo eksponētība šīm vielām ļoti bieži izraisa hipersensitivitātes un alerģisku reakciju attīstību. Minētā iemesla dēļ šādu aktīvo vielu ražošana būtu jāatļauj tikai nošķirtās ražošanas zonās. Nošķirtu ražošanas zonu izmantošana varētu būt vajadzīga arī tādu aktīvo vielu ražošanai, kuras potenciāli varētu būt kaitīgas cilvēku veselībai sava iedarbīguma vai infekciozo vai toksisko īpašību dēļ. Attiecībā uz šīm vielām ražotājam būtu jānovērtē, vai pastāv riski cilvēku veselībai un vai ir vajadzīga nošķirta ražošanas zona.

(7)

Lai atvieglotu potenciālo kvalitātes problēmu izsekošanu, identificēšanu un risināšanu, kā arī pārbaudītu atbilstību labai ražošanas praksei, ražotājam būtu jāveic detalizēta rakstiska uzskaite par visiem viņa īstenotajiem procesiem, kuri ir saistīti ar aktīvo vielu ražošanu, kā arī par atkāpēm no šiem procesiem.

(8)

Lai nodrošinātu, ka zāles atbilst noteiktajiem kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartiem, un aizsargātu sabiedrības veselību, aktīvās vielas ražotājiem būtu nekavējoties jāpaziņo zāļu ražotājiem, kuri izmanto attiecīgo aktīvo vielu, par jebkādām izmaiņām, kas varētu ietekmēt aktīvās vielas kvalitāti.

(9)

Ir nepieciešams nodrošināt, ka darbojas atbilstošas procedūras ar kvalitāti saistītu sūdzību reģistrēšanai un izmeklēšanai un produktu atsaukšanai, šādā veidā ātri novēršot šaubas par kvalitāti un izņemot no tirgus aktīvās vielas, kuras neatbilst kvalitātes standartiem vai rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai.

(10)	Ja aktīvās vielas ražotājs kādu no ražošanas posmiem uztic trešai personai, ir svarīgi rakstiski paskaidrot, kādi ir šīs trešās personas pienākumi attiecībā uz labas ražošanas prakses un kvalitātes nodrošināšanas pasākumu ievērošanu.

(11)	Pārsaiņošanas un pārmarķēšanas procesā labas ražošanas prakses ievērošana ir vajadzīga, lai novērstu, ka aktīvās vielas tiek nepareizi marķētas vai procesa gaitā tiek piesārņotas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz aktīvajām vielām, ko izmanto cilvēkiem paredzētās zālēs, tostarp eksportam paredzētām aktīvajām vielām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ražošana” ir jebkāda pilnīga vai daļēja aktīvo vielu materiālu saņemšanas, ražošanas, iesaiņošanas, pārsaiņošanas, marķēšanas, pārmarķēšanas, kvalitātes kontroles vai izlaišanas darbība, kā arī ar to saistītās kontroles;

2)	“aktīvās vielas izejmateriāls” ir jebkura viela, no kuras ražo vai ekstrahē aktīvo vielu;

3)	“aktīvās vielas starpprodukts” ir viela, ko iegūst, ražojot aktīvo vielu, un kas paredzēta turpmākai pārstrādei;

4)	“izejviela” ir jebkura viela, reaģents vai šķīdinātājs, kuru paredzēts izmantot, ražojot aktīvo vielu, bet no kura aktīvā viela netiek tieši ražota vai ekstrahēta.

3. pants

Kvalitātes vadība

1. Aktīvo vielu ražotāji (“ražotāji”) iedibina, dokumentē un īsteno efektīvu sistēmu, lai pārvaldītu minēto vielu kvalitāti viņu īstenoto ražošanas darbību laikā (“ražošanas process”). Sistēma nodrošina vadības un ražošanas personāla aktīvu līdzdalību.

Sistēma nodrošina, ka aktīvās vielas atbilst kvalitātes un tīrības specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

Sistēma ietver kvalitātes riska pārvaldību.

2. Ražotājs ieceļ no ražošanas vienības neatkarīgu kvalitātes struktūrvienību, kas ir atbildīga par kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.

3. Ražotājs regulāri veic iekšējo revīziju, kā arī pēckontroli, ņemot vērā revīzijas konstatējumus.

4. pants

Personāls

1. Ražotājs nodrošina pietiekamu skaitu darbinieku, kuriem ir izglītības, apmācības vai pieredzes ceļā iegūta nepieciešamā kvalifikācija, lai veiktu un pārraudzītu aktīvo vielu ražošanu.

2. Personāls ražošanas zonā ievēro sanitārās prasības un labu higiēnu. Darbinieki netiek ielaisti ražošanas zonā, ja:

a)	tiem ir infekcijas slimība vai atvērta brūce, vai cita dermatoloģiska slimība uz tām ķermeņa daļām, ko nenosedz apģērbs, kura varētu negatīvi ietekmēt aktīvās vielas kvalitāti un tīrību;

b)	tie valkā apģērbu, kas ir acīmredzami netīrs vai neaizsargā aktīvo vielu pret iespējamo personāla izraisīto piesārņojumu, vai neaizsargā personālu no eksponētības aktīvajām vielām, kuras ir potenciāli kaitīgas cilvēku veselībai;

c)	tie brīdī, kad ienāk ražošanas zonā, veic darbības, kuras varētu piesārņot vai kā citādi apdraudēt aktīvās vielas kvalitāti.

5. pants

Ēkas un telpas

1. Ēkas un telpas, ko izmanto aktīvo vielu ražošanai, izvieto, projektē un konstruē tā, lai tās būtu piemērotas paredzētajām darbībām un lai atvieglotu to tīrīšanu un uzturēšanu, ņemot vērā ražošanas veidu un posmu, kuram ēkas un telpas izmanto.

Telpas, kā arī materiāla un personāla plūsmu caur tām plāno tā, lai nodrošinātu, ka atšķirīgas vielas un materiāli tiek nošķirti un nepiesārņo viens otru.

2. Ēkas tiek pienācīgi uzturētas un remontētas, un tajās tiek ievērota tīrība.

3. Ļoti sensibilizējošas aktīvās vielas ražo nošķirtās ražošanas zonās.

Veicot ražošanas darbības, ražotājs novērtē, vai ir nepieciešamas nošķirtas ražošanas zonas citām aktīvajām vielām, kuras potenciāli varētu būt kaitīgas cilvēku veselībai sava iedarbīguma vai infekciozo vai toksisko īpašību dēļ. Minētajā novērtējumā izvērtē šīs aktīvās vielas radīto risku cilvēku veselībai, ņemot vērā aktīvās vielas iedarbīgumu, toksiskumu, infekciozitāti un esošās riska mazināšanas procedūras. Šo novērtējumu dokumentē rakstiski.

Ja novērtējums liecina, ka pastāv kaitējuma risks cilvēka veselībai, aktīvo vielu ražo nošķirtās ražošanas zonās.

6. pants

Iekārtas

1. Aktīvo vielu ražošanai izmantojamās iekārtas ir projektētas un izvietotas tā, lai atbilstu paredzētajam izmantošanas veidam, lai būtu viegli tās tīrīt un veikt to apkopi, un vajadzības gadījumā dezinficēt, kā arī to izmērs atbilst minētajiem mērķiem.

Iekārtas konstruē un darbina tā, lai virsmas, kas saskaras ar izejvielām, aktīvās vielas izejmateriāliem, aktīvās vielas starpproduktiem vai aktīvajām vielām, nemainītu izejvielu, aktīvās vielas izejmateriālu, aktīvās vielas starpproduktu vai aktīvo vielu kvalitāti tā, ka tie vairs neatbilst saskaņā ar 12. panta 1. punktu noteiktajām specifikācijām.

2. Ražotājs rakstiski nosaka procedūras attiecībā uz iekārtu tīrīšanu un turpmākām pārbaudēm saistībā ar to piemērotību izmantošanai ražošanas procesā.

3. Kontroles, svēršanas, mērīšanas, uzraudzības un testēšanas iekārtas, kurām ir izšķiroša nozīme attiecībā uz aktīvās vielas kvalitātes nodrošināšanu, kalibrē saskaņā ar rakstiskām procedūrām un pēc noteikta grafika.

7. pants

Dokumentācija un uzskaite

1. Ražotājs iedibina un uztur dokumentācijas sistēmu un rakstiskas procedūras attiecībā uz ražošanas procesu.

Visus dokumentus saistībā ar ražošanas procesu sagatavo, pārskata, apstiprina un izplata saskaņā ar rakstiskajām procedūrām.

Ražotājs veic uzskaiti vismaz par šādiem ar ražošanas procesu saistītiem elementiem:

1)	iekārtu tīrīšana un izmantošana;

2)	izejvielu, aktīvās vielas izejmateriālu un aktīvās vielas starpproduktu izcelsme;

3)	kontroles attiecībā uz izejvielām, aktīvās vielas izejmateriāliem un aktīvās vielas starpproduktiem;

4)	izejvielu, aktīvās vielas izejmateriālu un aktīvās vielas starpproduktu izmantošana;

5)	aktīvo vielu un iesaiņojuma materiālu marķēšana;

6)	galvenie ražošanas norādījumi;

7)	partiju ražošana un kontrole;

8)	laboratoriskās kontroles.

Tiek kontrolēta ar ražošanas procesu saistīto dokumentu izdošana, pārskatīšana, aizstāšana un anulēšana, un tiek saglabāta uzskaite par to pārskatīšanu, aizstāšanu un anulēšanu.

2. Visas ražošanas procesa gaitā veiktās ar kvalitāti saistītās darbības reģistrē to veikšanas laikā. Jebkādas atkāpes no 7. panta 1. punktā minētajām rakstiskajām procedūrām dokumentē un paskaidro. Veic izmeklēšanu attiecībā uz visām atkāpēm, kuras ietekmē aktīvās vielas kvalitāti vai kuru dēļ aktīvā viela vairs neatbilst 12. panta 1. punktā minētajām specifikācijām, kā arī dokumentē izmeklēšanu un tās secinājumus.

3. Pēc ražošanas un kontroles darbību pabeigšanas ražotājs vismaz vienu gadu pēc partijas derīguma termiņa beigām glabā visu uzskaiti attiecībā uz ražošanu un kontroli. Attiecībā uz aktīvo vielu, kam ir zināmi atkārtotas testēšanas datumi, ražotājs saglabā uzskaiti vismaz trīs gadus pēc tam, kad visa partija ir laista tirgū.

8. pants

Materiālu pārvaldība

1. Ražotājam ir iedibinātas rakstiskas procedūras, lai nodrošinātu ienākošo materiālu kvalitāti, un tajās ietverti šādi elementi:

1)	saņemšana;

2)	identificēšana;

3)	karantīna;

4)	uzglabāšana;

apstrāde;

6)	paraugu ņemšana;

7)	testēšana;

8)	apstiprināšana;

9)	noraidīšana.

2. Ražotājam ir iedibināta svarīgāko materiālu piegādātāju novērtēšanas sistēma.

9. pants

Ražošana un kontrole ražošanas gaitā

1. Attiecībā uz ražošanas darbībām veic kontroles, lai uzraudzītu un pielāgotu ražošanas procesu vai verificētu, ka aktīvā viela atbilst kvalitātes un tīrības specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 12. panta 1. punktu. Tās ražošanas darbības, kurām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu aktīvās vielas atbilstību 12. panta 1. punktā minētajām kvalitātes specifikācijām, veic kvalificēta personāla vizuālā uzraudzībā vai tām piemēro līdzvērtīgu kontroli.

2. Izejvielu un aktīvās vielas izejmateriālu svēršana un mērīšana tiek veikta precīzi un tādā veidā, kas neietekmē to piemērotību lietošanai.

3. Ražošanas darbības, tostarp visas darbības pēc aktīvās vielas starpproduktu vai aktīvās vielas attīrīšanas, veic tādā veidā, kas izslēdz iespēju ar citiem materiāliem piesārņot izejvielas, aktīvās vielas izejmateriālus, aktīvās vielas starpproduktus un aktīvās vielas.

10. pants

Iesaiņojums un marķēšana

1. No brīža, kad aktīvā viela tiek iesaiņota, līdz brīdim, kad tā tiek izmantota zāļu ražošanā, konteineri nodrošina aktīvās vielas pietiekamu aizsardzību pret bojāšanos vai piesārņošanos.

2. Tiek kontrolēta aktīvo vielu iesaiņojuma etiķešu uzglabāšana, drukāšana un izmantošana. Etiķetē iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai apstiprinātu aktīvās vielas kvalitāti.

11. pants

Laišana tirgū

Aktīvo vielu laiž tirgū tikai pēc tam, kad kvalitātes struktūrvienība to ir atbrīvojusi laišanai tirdzniecībā.

12. pants

Laboratoriskās kontroles

1. Ražotājs izstrādā specifikācijas attiecībā uz to aktīvo vielu kvalitāti un tīrību, kuras tas ražo, kā arī attiecībā uz šajā procesā izmantotajām izejvielām, aktīvās vielas izejmateriāliem un aktīvās vielas starpproduktiem.

2. Veic laboratoriskus testus, lai pārbaudītu atbilstību 1. punktā minētajām specifikācijām.

Ražotājs par katru aktīvās vielas partiju izdod analīžu sertifikātus, ja to pieprasa:

a)	dalībvalsts kompetentās iestādes;

b)	aktīvo vielu ražotāji, kam to tieši vai netieši piegādā, lai tie veiktu aktīvās vielas turpmāku pārstrādi, iesaiņošanu, pārsaiņošanu, marķēšanu vai pārmarķēšanu;

c)	aktīvo vielu izplatītāji un tirdzniecības starpnieki;

d)	zāļu ražotāji, kam tieši vai netieši piegādā aktīvo vielu.

3. Ražotājs uzrauga aktīvās vielas stabilitāti, veicot stabilitātes pētījumus. Aktīvo vielu derīguma termiņu vai atkārtotas testēšanas datumu nosaka, balstoties uz stabilitātes pētījumos iegūtajiem datiem. Saskaņā ar paraugu ņemšanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz aktīvās vielas glabāšanas laiku, uzglabā atbilstoši identificētus aktīvās vielas paraugus.

13. pants

Validācija

Ražotājs izstrādā un īsteno validēšanas kārtību attiecībā uz tiem procesiem un procedūrām, kam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu aktīvās vielas atbilstību kvalitātes un tīrības specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

14. pants

Izmaiņu kontrole

1. Pirms jebkādu ražošanas procesa izmaiņu īstenošanas ražotājs izvērtē visu to izmaiņu iespējamo ietekmi uz aktīvās vielas kvalitāti, kas varētu ietekmēt aktīvās vielas ražošanu un kontroli.

2. Netiek īstenotas izmaiņas ražošanas procesā, kas negatīvi ietekmē aktīvās vielas kvalitāti.

3. Aktīvās vielas ražotājs nekavējoties paziņo zāļu ražotājiem, kuriem tas piegādā aktīvo vielu, par jebkādām izmaiņām ražošanas procesā, kas varētu ietekmēt aktīvās vielas kvalitāti.

15. pants

Noraidīšana un atgriešana

1. Aktīvās vielas un aktīvās vielas starpproduktu partijas, kas neatbilst saskaņā ar 12. panta 1. punktu noteiktajām specifikācijām, noraida, attiecīgi marķē un tur karantīnā.

2. Ražotājs, kas atkārtoti apstrādā vai pārstrādā aktīvās vielas noraidītās partijas, kuras neatbilst specifikācijām, vai atgūst izejvielas un šķīdinātājus atkārtotai izmantošanai ražošanas procesā, ievēro saskaņā ar 7. panta 1. punktu noteiktās procedūras un veic atbilstošu kontroli, lai nodrošinātu, ka:

a)	atkārtoti apstrādātā vai pārstrādātā aktīvā viela atbilst kvalitātes specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 12. panta 1. punktu;

b)	atgūtās izejvielas un šķīdinātāji ir piemēroti paredzētajai izmantošanai ražošanas procesā.

3. Atgrieztās aktīvās vielas atbilstīgi identificē un tur karantīnā.

16. pants

Sūdzības un atsaukšana

1. Ražotājs reģistrē un izmeklē visas ar kvalitāti saistītās sūdzības.

2. Ražotājs iedibina procedūras aktīvo vielu atsaukšanai no tirgus.

3. Ja atsauktā aktīvā viela rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, ražotājs nekavējoties informē kompetentās iestādes.

17. pants

Ražošana, ko veic apakšuzņēmēji

1. Ja ražošanas darbību vai ar to saistītu darbību aktīvās vielas ražotāja vietā veic trešā persona (turpmāk “ražotājs–apakšuzņēmējs”), par to ir jānoslēdz rakstisks līgums.

Līgumā skaidri definē ražotāja–apakšuzņēmēja pienākumus attiecībā uz labu ražošanas praksi.

2. Aktīvās vielas ražotājs veic kontroli attiecībā uz to, vai ražotāja–apakšuzņēmēja veiktās darbības ir saskaņā ar labu ražošanas praksi.

3. Par ražotājam–apakšuzņēmējam uzticētas ražošanas darbības vai ar to saistītas darbības veikšanu nedrīkst slēgt turpmākus apakšlīgumus ar trešām personām, ja nav saņemta iepriekšēja rakstiska piekrišana no aktīvās vielas ražotāja.

18. pants

Pārsaiņošana

Ja ražotājs pārsaiņo aktīvo vielu konteinerā, kas pēc tilpuma vai izgatavošanas materiāla, vai tā gaismas caurlaidības atšķiras no sākotnējā konteinera, viņš veic stabilitātes pētījumus attiecībā uz aktīvo vielu un, pamatojoties uz šiem pētījumiem, nosaka tās derīguma termiņu vai atkārtotas testēšanas datumu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 25. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 28. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

25.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1253/2014

(2014. gada 7. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilācijas iekārtām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir nozīmīgs, kuriem Savienībā ir būtiska vides ietekme un ievērojams uzlabošanas potenciāls attiecībā uz vidi bez pārmērīgām izmaksām, attiecas īstenošanas pasākums vai pašregulācijas pasākums saistībā ar ekodizaina prasībām.

(2)

Komisija ir pārbaudījusi ventilācijas iekārtu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šis novērtējums pierādīja, ka ventilācijas iekārtas ir laistas Savienības tirgū lielos daudzumos. Energopatēriņš lietošanas posmā ir vissvarīgākais vides aspekts attiecībā uz ventilācijas iekārtām, jo tām ir liela iespēja nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu enerģijas ietaupījumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(3)

Ventilatori ir ventilācijas iekārtu svarīga daļa. Vispārīgas obligātās energoefektivitātes prasības ventilatoriem ir noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 327/2011 (2). Uz to ventilatoru ventilācijas funkciju elektrisko jaudu, kuri ir ventilācijas iekārtu daļas, attiecas minētajā regulā noteiktās obligātās energoefektivitātes prasības, bet daudzās ventilācijas iekārtās ir izmantoti ventilatori, uz kuriem neattiecas minētās prasības. Tāpēc ir jānosaka īstenošanas pasākumi attiecībā uz ventilācijas iekārtām.

(4)	Pasākumi, kas attiecas uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām, būtu jānošķir no tiem, kas attiecas uz nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām, pamatojoties uz šo iekārtu gaisa caurplūdumu, jo praksē izmanto divus dažādus mērījumu standartu kopumus.

(5)

Nelielas ventilācijas iekārtas ar elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W uz gaisa plūsmu, būtu jāizslēdz no šīs regulas prasībām, izņemot prasības, kuras attiecas uz informācijas sniegšanu. Minētajām ventilācijas iekārtām ir dažāds lietojums, un tās galvenokārt darbojas ar pārtraukumiem un tiek lietotas tikai kā papildu ierīce, piemēram, vannas istabā. Ja minētās iekārtas tiktu iekļautas šīs regulas darbības jomā, tas radītu ievērojamu administratīvo slogu tirgus uzraudzības jomā, jo tās pārdod lielā daudzumā un tām ir neliels energotaupības potenciāls. Tomēr, tā kā minēto iekārtu funkcijas ir līdzīgas citām ventilācijas iekārtām, pārskatot šo regulu, būtu jāņem vērā iespēja šīs regulas darbības jomā iekļaut arī minētās iekārtas. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ventilācijas iekārtas, kas ir paredzētas lietošanai tikai neparedzētos gadījumos vai ārkārtas vai bīstamās situācijas, jo tās lieto reti un neilgi. Izņēmumi attiecināmi arī uz daudzfunkcionālām iekārtām, kuru pamatfunkcija ir sildīšana vai dzesēšana, un virtuves tvaika nosūcējiem, kuri būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot dzīvojamo un nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šie pētījumi ir izstrādāti kopā ar iesaistītajām un ieinteresētajām personām no Savienības un trešām valstīm, un pētījumu rezultāti ir publiski pieejami.

(6)

Pētījumos izmantotais ražojumu vides parametrs, kas tiek uzskatīts par svarīgāko saistībā ar šo regulu, ir energopatēriņš lietošanas posmā. Tika noskaidrots, ka to ražojumu gada elektroenerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas šī regula, Savienībā 2010. gadā bija 77,6 TWh. Vienlaikus šie ražojumi ļāva ietaupīt 2 570 PJ telpu apsildei paredzētās enerģijas. Kopumā, izmantojot elektroenerģijas primārās enerģijas patēriņa pārrēķina koeficientu 2,5, gada primārās enerģijas ietaupījums 2010. gadā bija 1 872 PJ. Ir plānots, ka, neveicot īpašus pasākumus, 2025. gadā kopējais ietaupījums palielināsies līdz 2 829 PJ.

(7)

Priekšizpētē konstatēts, ka ir iespējams būtiski samazināt šajā regulā minēto ražojumu energopatēriņu. Paredzams, ka šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1254/2014 (3) noteiktās ekodizaina prasības palīdzēs līdz 2025. gadam palielināt kopējo ietaupījumu par 1 300 PJ (45 %), sasniedzot 4 130 PJ.

(8)	Priekšizpētē konstatēts, ka Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā noteiktās prasības atiecībā uz citiem ekodizaina parametriem nav jāattiecina uz ventilācijas iekārtām, jo vissvarīgākais vides parametrs ir energopatēriņš lietošanas posmā.

(9)

Ekodizaina prasības būtu jāievieš pakāpeniski, lai ražotājiem būtu pietiekami daudz laika šajā regulā ietverto produktu pārveidošanai. Ieviešanas grafikam jābūt tādam, lai ņemtu vērā izmaksu ietekmi uz tiešajiem lietotājiem un ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tomēr nodrošinot to, ka bez nevajadzīgas kavēšanās tiek uzlaboti ventilācijas iekārtu ekoloģiskie raksturlielumi.

(10)

Ražojuma parametri būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, ņemot vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķina metodes, tostarp, ja tādi pieejami, harmonizētos standartus, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes pēc Komisijas lūguma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (4).

(11)

Īstenošanas pasākumā jānosaka kritēriji pašreiz pieejamām ventilācijas iekārtām, kam ir augsta energoefektivitāte, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta pasākuma sagatavošanas laikā, lai ražotāji varētu izmantot šo novērtējumu un apsvērt alternatīvus dizaina risinājumus un izvērtēt panāktos ražojuma raksturlielumus attiecībā uz vidi, salīdzinot ar kritērijiem. Tādējādi tiks nodrošināta informācijas plaša pieejamība un viegla piekļuve tai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti mazām firmām, un tas savukārt veicinās labāko projektēšanas tehnoloģiju integrāciju un efektīvāku ražojumu izstrādi energopatēriņa samazināšanai.

(12)	Notika apspriešanās ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantā minēto Apspriežu forumu.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Šī regula attiecas uz ventilācijas iekārtām, un tajā ir noteiktas ekodizaina prasības to laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā.

2. Šo regulu nepiemēro šādām ventilācijas iekārtām:

a)	vienvirziena (izplūdes vai ieplūdes) iekārtām ar elektrisko ieejas jaudu, kura ir mazāka par 30 W, izņemot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu;

b)	divvirzienu iekārtām ar ventilatoru kopējo elektrisko ieejas jaudu, kura ir mazāka par 30 W uz gaisa plūsmu, izņemot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu;

c)	aksiāliem vai centrbēdzes ventilatoriem, kuri aprīkoti tikai ar korpusu, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 327/2011;

d)	tām, kas paredzētas tikai lietošanai sprādzienbīstamā vidē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (5);

e)	tām, kas paredzētas tikai lietošanai ārkārtas situācijās, neilgi un kas atbilst būvdarbu pamata prasībām ugunsdrošības jomā, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 (6);

tām, kas paredzētas lietošanai tikai šādos apstākļos:

i)	ja pārvietotā gaisa darbības režīma temperatūra pārsniedz 100 °C;

ii)	ja motoram, kas darbina ventilatoru un kas neatrodas gaisa plūsmā, darbības vides temperatūra pārsniedz 65 °C;

iii)	ja pārvietotā gaisa temperatūra vai darbības vides temperatūra motoram, kas neatrodas gaisa plūsmā, ir zemāka par – 40 °C;

iv)	ja maiņstrāvas spriegums ir lielāks par 1 000 V vai ja līdzstrāvas spriegums ir lielāks par 1 500 V;

v)	toksiskā, stipri korozīvā vai ugunsnedrošā vidē vai vidē ar abrazīvām vielām;

g)	iekārtām ar siltummaini un siltumsūkni siltuma utilizācijai vai iekārtām, kas nodrošina siltumpārnesi vai siltuma noņemšanu un ir kā papildiekārtas siltuma utilizācijas sistēmai, izņemot siltumpārnesi aizsardzībai pret salu un atkausēšanai;

h)	iekārtām, kas tiek klasificētas kā tvaika nosūcēji, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 66/2014 (7) par virtuves iekārtām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“ventilācijas iekārta (VI)” ir tāda elektriski darbināma ierīce ar vismaz vienu lāpstiņriteni, vienu motoru un korpusu, kuru izmanto, lai ēkā vai ēkas daļā izmantoto gaisu aizstātu ar gaisu no ārvides;

“dzīvojamo ēku ventilācijas iekārta (DĒVI)” ir ventilācijas iekārta, kuras:

a)	maksimālais caurplūdums nepārsniedz 250 m3/h;

b)	maksimālais caurplūdums ir no 250 līdz 1 000 m3/h un ražotājs apliecina, ka to ir paredzēts izmantot tikai dzīvojamo ēku ventilācijai;

3)	“nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārta (NDĒVI)” ir ventilācijas iekārta, kur ventilācijas iekārtas maksimālais caurplūdums pārsniedz 250 m3/h un kuras maksimālais caurplūdums ir no 250 līdz 1 000 m3/h, un ražotājs neapliecina, ka to ir paredzēts izmantot tikai dzīvojamo ēku ventilācijai;

“maksimālais caurplūdums” ir noteiktais ventilācijas iekārtas maksimālais gaisa tilpuma caurplūdums, ko var sasniegt ar iebūvētas vai atsevišķi uzstādītas vadības ierīces palīdzību standarta gaisa temperatūrā (20 °C) un pie spiediena 101 325 Pa, ja iekārta ir uzstādīta pareizi (piemēram, ar tīriem filtriem) un saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Iekārtām ar kanāliem maksimālais caurplūdums ir attiecināts uz gaisa plūsmu pie ārējās statiskā spiediena starpības 100 Pa un iekārtām bez kanāliem attiecināts uz gaisa plūsmu pie viszemākās sasniedzamās kopējā spiediena starpības, kur no sekojošām vērtībām: 10 (minimālā)–20–50–100–150–200–250 Pa ir jāizvēlas tā, kas ir vienāda ar izmērīto spiediena starpību vai nākamā zemākā;

5)	“vienvirziena ventilācijas iekārta (VVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu tikai vienā virzienā no telpām ārvidē (izplūde) vai no ārvides telpās (ieplūde) un kurā mehāniski radīta gaisa plūsma ir līdzsvarota atbilstoši dabiskā gaisa izplūdei vai ieplūdei;

6)	“divvirzienu ventilācijas iekārta (DVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu, apmainot gaisu, kurš ir telpās un ārvidē, un kas aprīkota ar izplūdes un ieplūdes ventilatoriem;

7)	“ekvivalents ventilācijas iekārtas modelis” ir ventilācijas iekārta ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas atbilst noteiktajām informācijas prasībām par produktu, bet tiek laista tirgū kā tā paša ražotāja, pilnvarotā pārstāvja vai importētāja cits modelis.

II–X pielikumā izmantotās papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības

1. No 2016. gada 1. janvāra DĒVI ir jāatbilst īpašām ekodizaina prasībām, kas noteiktas II pielikuma 1. punktā.

2. No 2016. gada 1. janvāra NDĒVI ir jāatbilst īpašām ekodizaina prasībām, kas noteiktas III pielikuma 1. punktā.

3. No 2018. gada 1. janvāra DĒVI ir jāatbilst īpašām ekodizaina prasībām, kas noteiktas II pielikuma 2. punktā.

4. No 2018. gada 1. janvāra NDĒVI ir jāatbilst īpašām ekodizaina prasībām, kas noteiktas III pielikuma 2. punktā.

4. pants

Informācijas prasības

1. No 2016. gada 1. janvāra DĒVI ražotājiem, autorizētajiem pārstāvjiem un importētājiem ir jāievēro informācijas prasības, kas noteiktas IV pielikumā.

2. No 2016. gada 1. janvāra NDĒVI ražotājiem, autorizētajiem pārstāvjiem un importētājiem ir jāievēro informācijas prasības, kas noteiktas V pielikumā.

5. pants

Atbilstības novērtēšana

1. Ventilācijas iekārtu ražotājiem ir jāveic atbilstības novērtējums, kas noteikts Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā, izmantojot minētās direktīvas IV pielikumā paredzēto iekšējā dizaina kontroles sistēmu vai minētās direktīvas V pielikumā paredzēto vadības sistēmu.

Lai novērtētu DĒVI atbilstību, īpatnējo enerģijas patēriņu aprēķina saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

Lai novērtētu NDĒVI atbilstību, mērījumus un aprēķinus īpašo ekodizaina prasību izpildei veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.

2. Tehniskajā dokumentācijā, ko aizpilda saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikumu, iekļauj ražojuma apraksta kopiju, kā noteikts šīs regulas IV un V pielikumā.

Ja konkrēta ventilācijas iekārtas modeļa tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta aprēķinu ceļā, pamatojoties uz tehnisko projektu vai ekstrapolāciju no citām ventilācijas iekārtām, tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

a)	precīzu informāciju par attiecīgo aprēķinu un/vai ekstrapolāciju;

b)	precīzu informāciju par testiem, ko ražotāji veikuši, lai verificētu veikto aprēķinu un ekstrapolācijas precizitāti;

c)	to visu ventilācijas iekārtu modeļu uzskaitījumu, par kuriem tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija tika iegūta tādā pašā veidā;

d)	ekvivalento ventilācijas iekārtu modeļu uzskaitījumu.

6. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz DĒVI un šīs regulas III pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz NDĒVI, dalībvalstu iestādes piemēro VI pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

7. pants

Kritēriji

Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 3. daļas 2. punktā minētie kritēriji, kas attiecas uz ventilācijas iekārtām, ir noteikti šīs regulas VII pielikumā.

8. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija novērtē nepieciešamību noteikt prasības attiecībā uz gaisa noplūdēm un par novērtējuma rezultātiem ziņo Apspriežu forumam ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem ziņo Apspriežu forumam ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.

Pārskatot regulu, novērtē šādus aspektus:

a)	iespēju paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai ietvertu vienvirziena iekārtas ar elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W, un divvirzienu iekārtas ar ventilatoru kopējo elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W uz gaisa plūsmu;

b)	VI pielikumā minētās verifikācijas pielaides;

c)	savietojamības iespējas, ņemot vērā zema enerģijas patēriņa filtru ietekmi uz energoefektivitāti;

d)	nepieciešamību noteikt nākamo līmeni, pastiprinot ekodizaina prasības.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 30. marta Regula (ES) Nr. 327/2011 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilatoriem, kurus darbina motori ar elektrisko ieejas jaudu no 125 W līdz 500 kW (OV L 90, 6.4.2011., 8. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 11. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1254/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu energomarķējumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(7) Komisijas 2014. gada 14. janvāra Regula (ES) Nr. 66/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves cepeškrāsnīm, plītsvirsmām un tvaika nosūcējiem (OV L 29, 31.1.2014., 33. lpp.).

I PIELIKUMS

Definīcijas

Šīs regulas II–IX pielikumam piemērojamās definīcijas:

Definīcijas:

1)	“īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP)” (izsaka kWh/(m2 gadā)) ir koeficients, ar kuru izsaka ventilācijai patērēto enerģiju uz vienu mājokļa vai ēkas apsildāmās platības kvadrātmetru un ko aprēķina DĒVI saskaņā ar VIII pielikumu;

2)	“akustiskās jaudas līmenis (LWA)” ir korpusa radīts A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis, kas izteikts decibelos (dB), ar atsauci uz viena pikovata (1 pW) akustisko jaudu, kas izplatās gaisā pie atsauces gaisa plūsmas;

3)	“daudzātrumu piedziņa” ir ventilatora motors, ko var darbināt ar trīs vai vairāk fiksētiem ātrumiem un nulles ātrumu (“izslēgts”);

4)	“regulējama ātruma piedziņa (RĀP)” ir elektroniska jaudas vadības ierīce, kas ir iebūvēta vai funkcionē kā vienota sistēma kopā ar motoru un ventilatoru vai ko piegādā atsevišķi no motora un ventilatora un kas pastāvīgi pielāgo motoram pievadīto elektrisko jaudu, lai regulētu caurplūdumu;

5)	“siltuma utilizācijas sistēma (SUS)” ir divvirzienu ventilācijas iekārtas daļa, kas aprīkota ar siltummaini, kurš paredzēts, lai nodotu siltumu no (piesārņotā) izplūdes gaisa (svaigajā) ieplūdes gaisā;

“dzīvojamo ēku SUS termiskais lietderības koeficients (ηt)” ir attiecība starp ieplūdes gaisa temperatūras paaugstināšanos un izplūdes gaisa temperatūras pazemināšanos attiecībā pret ārvides temperatūru, mērītu SUS sausos apstākļos, pie gaisa standartapstākļiem un līdzsvarotas masas plūsmas, pie atsauces caurplūduma, pie telpu un ārvides temperatūru starpības 13 K; neveicot nekādas korekcijas attiecībā uz siltuma guvumu no ventilatora motoriem;

“iekšējās noplūdes koeficients” ir izplūdes gaisa daļa, kas ventilācijas iekārtām ar SUS atrodas ieplūdes gaisā un kas radusies izplūdes un ieplūdes gaisa plūsmu noplūdes rezultātā korpusa iekšpusē, iekārtai darbojoties ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu, ko mēra pie kanāliem; pārbaudes testu DĒVI veic pie 100 Pa un NDĒVI – pie 250 Pa;

8)	“recirkulācijas koeficients” ir izplūdes gaisa īpatsvars, kurš tiek piejaukts ieplūdes gaisam reģeneratīvajā siltummainī, attiecināts uz atsauces gaisa plūsmu;

“ārējās noplūdes koeficients” ir atsauces gaisa tilpuma plūsmas noplūdes daļa, kas izplūst no iekārtas korpusa apkārtējā gaisā vai ieplūst korpusā no apkārtējā gaisa, kad iekārta tiek pakļauta pārbaudei zem spiediena; pārbaudes testu DĒVI veic pie 250 Pa un NDĒVI – pie 400 Pa, pie pazemināta un paaugstināta spiediena;

10)	“sajaukšanās” ir tūlītēja gaisa plūsmu recirkulācija vai pārplūde starp izplūdes un ieplūdes pieslēgvietām termināļos telpās un ārvidē tā, ka tas neietekmē ēkas telpu efektīvu ventilāciju, ja iekārta darbojas ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu;

11)

“sajaukšanās koeficients” ir tā kopējā atsauces gaisa tilpuma izplūdes gaisa plūsmas daļa, kura recirkulē starp izplūdes un ieplūdes pieslēgvietām termināļos telpās un ārvidē, neietekmējot ēkas telpu efektīvu ventilāciju, ja iekārta darbojas ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu (mēra 1 m attālumā no ieplūdes kanāla telpās), neietverot iekšējās noplūdes;

12)	“efektīvā ieejas jauda” (izsaka W) ir elektriskā ieejas jauda pie atsauces caurplūduma un atbilstošas ārējā kopējā spiediena starpības, un tā ietver elektroenerģijas pieprasījumu ventilatoriem, vadības ierīcēm (tostarp tālvadībai) un siltumsūknim (ja tas ir iebūvēts);

13)	“īpatnējā ieejas jauda (ĪIJ)” (izsaka W/(m3/h)) ir attiecība starp efektīvo ieejas jaudu (izsaka W) un atsauces caurplūdumu (izsaka m3/h);

14)

“caurplūduma/spiediena diagramma” ir caurplūduma (horizontālā ass) un vienvirziena DĒVI vai divvirzienu DĒVI ieplūdes spiediena starpības līkņu kopums, kur katra līkne atbilst vienam ventilatora ātrumam vismaz ar astoņiem testpunktiem ar vienādu intervālu un līkņu skaits ir atkarīgs no ventilatora pieejamo ātrumu skaita (viens, divi vai trīs), vai, ja ventilatoram ir regulējama ātruma piedziņa, līkņu skaits ietver vismaz minimālo, maksimālo un atbilstošo starpposma līkni, kas ir tuvu atsauces gaisa tilpumam un spiedienu starpībai ĪIJ testēšanai;

15)

“atsauces caurplūdums” (izsaka m3/s) ir abscisas vērtība punktam uz līknes caurplūduma/spiediena diagrammā, kas sakrīt vai ir tuvu atsauces punktam pie vismaz 70 % no maksimālā caurplūduma un 50 Pa iekārtām ar kanāliem un pie minimālā spiediena iekārtām bez kanāliem. Divvirzienu ventilācijas iekārtām atsauces gaisa tilpuma caurplūdumu nosaka pie gaisa ieplūdes atveres;

16)	“vadības faktors (VF)” ir korekcijas faktors, kas attiecas uz ĪEP aprēķinu atkarībā no ventilācijas iekārtas vadības veida saskaņā ar aprakstu, kas noteikts VIII pielikuma 1. tabulā;

17)

“vadības parametrs” ir izmērāms parametrs vai izmērāmu parametru kopums, ko uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz vajadzību pēc ventilēšanas, piemēram, relatīvā mitruma (RM), oglekļa dioksīda (CO2), gaistošo organisko savienojumu (GOS) vai citu gāzu līmenis, klātbūtnes konstatēšana, uztverot cilvēka ķermeņa izdalīto siltumu, atstarotus ultraskaņas viļņus vai elektriskos signālus, kas tiek radīti, cilvēkiem lietojot apgaismojumu vai aprīkojumu;

18)	“manuālā vadība” ir jebkurš vadības veids, kurā neizmanto pieprasījuma vadību;

19)	“pieprasījuma vadība” ir tāda ierīce vai ierīču kopums, kas piegādāta kā vienotas sistēmas sastāvdaļa vai atsevišķi, kas mēra vadības parametrus un rezultātu izmanto, lai automātiski regulētu iekārtas caurplūdumu un/vai kanālu caurplūdumu;

20)

“pulksteņa vadība” ir lietotāja saskarne ar pulksteņiestatījumiem (vadība atkarībā no diennakts laika), ar ko vada ventilācijas iekārtas ventilatora ātrumu/caurplūdumu un kam ir manuāli iestatījumi vismaz septiņām nedēļas dienām, lai var regulēt caurplūdumu vismaz diviem caurplūduma samazinājuma periodiem, t. i., periodiem, kad izmanto mazāku caurplūdumu vai kad caurplūdums ir nulle;

21)	“pieprasījuma vadīta ventilācija (PVV)” ir ventilācijas iekārta, kas izmanto pieprasījuma vadību;

22)	“iekārta ar kanāliem” ir ventilācijas iekārta, ar ko paredzēts vēdināt vienu vai vairākas telpas vai slēgtas platības ēkā, izmantojot gaisa kanālus, un ko ir paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

23)	“iekārta bez kanāliem” ir ventilācijas iekārta vienai telpai, ar ko paredzēts vēdināt vienu telpu vai slēgtu platību ēkā un ko nav paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

24)	“centrālā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas ar kanāliem pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumu, pamatojoties uz vienu kopēju ventilētās ēkas vai ēkas daļas sensoru centrālā līmenī;

25)	“vietējā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumus, pamatojoties uz vairāk nekā vienu sensoru ventilācijas iekārtai ar kanāliem un vienu sensoru ventilācijas iekārtai bez kanāliem;

26)	“statiskais spiediens (psf)” ir kopējais spiediens, no kura atņemts ventilatora dinamiskais spiediens;

27)	“kopējais spiediens (pf)” ir spiedienu starpība kritiskajā punktā pie ventilatora izplūdes atveres un ieplūdes atveres;

28)	“spiediens kritiskajā punktā” ir spiediens, ko mēra gāzes plūsmā, ja to apturētu, izmantojot izoentropisku procesu;

29)	“dinamiskais spiediens” ir spiediens, ko aprēķina no masas caurplūdes un vidējā gāzes blīvuma izplūdē un ventilatora izplūdes zonā;

30)

“rekuperatīvs siltummainis” ir siltummainis bez kustīgām daļām, kas paredzēts, lai nodotu siltumenerģiju no vienas gaisa plūsmas otrai, piemēram, plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar paralēlu plūsmu, šķērsplūsmu vai pretplūsmu, vai to kombināciju, vai arī plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar tvaika difūziju;

31)

“reģeneratīvs siltummainis” ir rotējošs siltummainis, kas ietver rotoru siltumenerģijas nodošanai no vienas gaisa plūsmas uz otru, kā arī materiālu latentā siltuma novadīšanai, piedziņas mehānismu, korpusu un izolāciju, lai samazinātu gaisa noplūdi un pārplūdi no vienas gaisa plūsmas uz citu; šiem siltummaiņiem ir atšķirīgs mitruma atgūšanas līmenis atkarībā no izmantotā materiāla;

32)	“gaisa plūsmas jutība pret spiediena maiņu” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir attiecība starp maksimālo novirzi no maksimālā DĒVI caurplūduma pie + 20 Pa un – 20 Pa kopējā ārējā spiediena starpības;

33)	“gaiscaurlaidība starp telpām/ārvidi” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir caurplūdums (izsaka m3/h) starp telpām un ārvidi, kad ventilators(-i) ir izslēgts(-i);

34)	“divējāda lietojuma iekārta” ir ventilācijas iekārta, kas projektēta ventilācijai, kā arī uguns un dūmu nosūkšanai saskaņā ar pamatprasībām būvdarbiem attiecībā uz ugunsdrošību, kā tas noteikts Regulā (ES) Nr. 305/2011;

35)	“siltuma apvadierīce” ir jebkurš risinājums, kurš ļauj apiet siltummaini vai arī automātiski vai manuāli vada tā siltuma utilizāciju, neizmantojot fizisku gaisa plūsmas apvadu (piemēram, vasaras apvads, rotora ātruma vadība, gaisa plūsmas vadība).

NDĒVI definīcijas papildus I pielikuma 1. daļas definīcijām:

1)	“nominālā elektriskā ieejas jauda (P)” (izsaka kW) ir ventilatora dzinēju efektīvā elektriskā ieejas jauda, ietverot jebkuru motora vadības aprīkojumu pie nominālā ārējā spiediena un nominālās gaisa plūsmas;

2)	“ventilatora lietderības koeficients (ηfan)” ir statiskā efektivitāte, tostarp motora un piedziņas efektivitāte atsevišķam(-iem) ventilācijas iekārtas ventilatoram(-iem) (atsauces konfigurācija), kas noteikta pie nominālās gaisa plūsmas un nominālā ārējā spiediena krituma;

3)	“DVI atsauces konfigurācija” ir produkta konfigurācija, kas ietver korpusu, vismaz divus ventilatorus ar regulējamu ātruma piedziņu vai daudzātrumu piedziņu, SUS, tīru smalko filtru ieplūdes pusē un tīru vidēji smalko filtru izplūdes pusē;

4)	“VVI atsauces konfigurācija” ir produkta konfigurācija, kas ietver korpusu un vismaz vienu ventilatoru ar regulējamu ātruma piedziņu vai daudzātrumu piedziņu, un – gadījumā, ja produktu ir paredzēts aprīkot ar filtru ieplūdes pusē, – šim filtram jābūt tīram smalkajam filtram;

5)	“ventilatora minimālais lietderības koeficients (ηνu)” ir minimālās efektivitātes prasības ventilācijas iekārtām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

6)	“nominālais caurplūdums (qnom)” (izsaka m3/s) ir deklarētais NDĒVI projektētais caurplūdums pie gaisa standartapstākļiem, proti, 20 °C temperatūrā un pie spiediena 101 325 Pa, pilnībā uzstādītai iekārtai (piemēram, ietverot filtrus), un ir ievēroti ražotāja norādījumi;

7)	“nominālais ārējais spiediens (Δps, ext)” (izsaka Pa) ir deklarētā projektētā ārējā statiskā spiediena starpība pie nominālā caurplūduma;

8)	“ventilatora nominālais griešanās ātrums (vfan_rated)” (izsaka apgriezienos minūtē – apgr./min) ir ventilatora ātrums pie nominālā caurplūduma un nominālā ārējā spiediena;

9)	“iekārtas ventilācijas sastāvdaļu iekšējais spiediena kritums (Δps,int)” (izsaka Pa) ir statiskā spiediena kritumu summa DVI vai VVI atsauces konfigurācijai pie nominālā caurplūduma;

10)	“iekārtas papildu neventilācijas sastāvdaļu iekšējais spiediena kritums (Δps,add)” (izsaka Pa) ir visu iekšējā statiskā spiediena kritumu summas pie nominālā caurplūduma un nominālā ārējā spiediena un iekārtas ventilācijas sastāvdaļu iekšējā spiediena kritumu (Δps,int) starpība;

11)

“nedzīvojamo ēku SUS termiskais lietderības koeficients (ηt_ndēvi)” ir attiecība starp ieplūdes gaisa temperatūras paaugstināšanos un izplūdes gaisa temperatūras pazemināšanos attiecībā pret ārvides temperatūru, mērītu SUS sausos apstākļos, pie gaisa standartapstākļiem un līdzsvarotas masas plūsmas, pie telpu un ārvides temperatūru starpības 20 K; siltuma guvums no ventilatora motoriem un iekšējās noplūdes netiek ņemtas vērā;

12)	“iekārtas ventilācijas sastāvdaļu īpatnējā iekšējā ventilatora jauda (VĪJint)” (izsaka W/(m3/s)) ir attiecība starp ventilācijas iekārtas sastāvdaļu iekšējā spiediena kritumu un ventilatora lietderības koeficientu atsauces konfigurācijai;

13)	“iekārtas ventilācijas sastāvdaļu maksimālā īpatnējā iekšējā ventilatora jauda (VĪJint_limit)” (izsaka W/(m3/s)) ir īpašas VĪJint efektivitātes prasības ventilatoru iekārtām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

14)	“cirkulāra SUS” ir siltuma utilizācijas sistēma, kur siltuma utilizācijas ierīce izplūdes pusē un ierīce, kura nogādā atgūto siltumu gaisa plūsmā ventilētās telpas ieplūdes pusē, ir savienotas ar siltuma pārvades sistēmu, un abas SUS puses var brīvi novietot dažādās vietās ēkā;

15)

“virsmas ātrums” (izsaka m/s) ir lielākais ieplūdes un izplūdes gaisa ātrums. Ātrums ir gaisa ātrums ventilācijas iekārtā atkarībā no ventilācijas iekārtas iekšējās virsmas laukuma ieplūdes gaisam un atbilstoši izplūdes gaisam. Ātrumu nosaka, pamatojoties uz attiecīgās iekārtas filtra nodalījuma laukumu, vai, ja filtrs nav uzstādīts, –ventilatora nodalījuma laukumu;

16)	“efektivitātes korekcija (E)” ir korekcijas faktors, ņemot vērā to, ka efektīvāka siltuma utilizācija rada lielāku spiediena kritumu, kas nosaka vajadzību pēc lielākas ventilatora īpatnējās jaudas;

17)	“filtra korekcija (F)” (izsaka Pa) ir korekcijas vērtība, ko piemēro, ja iekārtai ir novirzes no DVI atsauces konfigurācijas;

18)	“smalks filtrs” ir filtrs, kas atbilst attiecīgajiem IX pielikumā minētajiem nosacījumiem;

19)	“vidēji smalks filtrs” ir filtrs, kas atbilst attiecīgajiem IX pielikumā minētajiem nosacījumiem;

20)	“filtra efektivitāte” ir vidējā attiecība starp uztverto un filtrā ievadīto putekļu daudzumu atbilstīgi smalko un vidēji smalko filtru nosacījumiem, kas minēti IX pielikumā.

II PIELIKUMS

Īpašas ekodizaina prasības DĒVI, kā noteikts 3. panta 1. un 3. punktā

No 2016. gada 1. janvāra:

—	ĪEP, kas aprēķināts vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, nepārsniedz 0 kWh/(m2 gadā),

—	iekārtām bez kanāliem, tostarp ventilācijas iekārtām, kuras var aprīkot ar vienu kanālu savienojumu gaisa ieplūdes vai izplūdes pusē, maksimālā pieļaujamā LWA vērtība ir 45 dB,

—	visas ventilācijas iekārtas, izņemot divējāda lietojuma iekārtas, aprīko ar daudzātrumu piedziņu vai regulējama ātruma piedziņu,

—	visām DVI ir jāietver siltuma apvadierīce.

No 2018. gada 1. janvāra:

—	ĪEP, kas aprēķināts vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, nepārsniedz – 20 kWh/(m2 gadā),

—	iekārtām bez kanāliem, tostarp ventilācijas iekārtām, kuras var aprīkot ar vienu kanālu savienojumu gaisa ieplūdes vai izplūdes pusē, maksimālā pieļaujamā LWA vērtība ir 40 dB,

—	visas ventilācijas iekārtas, izņemot divējāda lietojuma iekārtas, aprīko ar daudzātrumu piedziņu vai regulējama ātruma piedziņu,

—	visām DVI ir jāietver siltuma apvadierīce,

—	ventilācijas iekārtas ar filtru aprīko ar redzamiem brīdinājuma signāliem par filtra nomaiņu.

III PIELIKUMS

Īpašas ekodizaina prasības NDĒVI, kā noteikts 3. panta 2. un 4. punktā

No 2016. gada 1. janvāra:

—	visas ventilācijas iekārtas, izņemot divējāda lietojuma iekārtas, aprīko ar daudzātrumu piedziņu vai regulējama ātruma piedziņu,

—	visām DVI ir jāietver SUS,

—	SUS ir jāietver siltuma apvadierīce,

—	visām SUS, izņemot DVI cirkulārās SUS, minimālais termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir 67 % un efektivitātes korekcija E = (ηt_ndēvi – 0,67) * 3 000, ja termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir vismaz 67 %, pārējos gadījumos E = 0,

—	visām DVI cirkulārajām SUS minimālais termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir 63 % un efektivitātes korekcija E = (ηt_ndēvi – 0,63) * 3 000, ja termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir vismaz 63 %, pārējos gadījumos E = 0,

—

ventilatora minimālais lietderības koeficients VVI (ηνu ) ir:

—	6,2 % * ln(P) + 35,0 %, ja P ≤ 30 kW, un

—	56,1 %, ja P > 30 kW,

—

iekārtas ventilācijas sastāvdaļu maksimālā īpatnējā iekšējā ventilatora jauda (VĪJint_limit ), ko izsaka W/(m3/s), ir šāda:

—

DVI ar cirkulāro SUS:

—	1 700 + E – 300 * qnom /2 – F, ja qnom < 2 m3/s, un

—	1 400 + E – F, ja qnom ≥ 2 m3/s,

—

DVI ar cita veida SUS:

—	1 200 + E – 300 * qnom /2 – F, ja qnom < 2 m3/s, un

—	900 + E – F, ja qnom ≥ 2 m3/s,

—	250 VVI, ko ir paredzēts izmantot ar filtru.

No 2018. gada 1. janvāra:

—	visas ventilācijas iekārtas, izņemot divējāda lietojuma iekārtas, aprīko ar daudzātrumu piedziņu vai regulējama ātruma piedziņu; visām DVI ir jāietver SUS; SUS ir jāietver siltuma apvadierīce,

—	visām SUS, izņemot DVI cirkulārās SUS, minimālais termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir 73 % un efektivitātes korekcija E = (ηt_ndēvi – 0,73) * 3 000, ja termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir vismaz 73 %, pārējos gadījumos E = 0,

—	DVI cirkulārās SUS minimālais termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir 68 % un efektivitātes korekcija E = (ηt_ndēvi – 0,68) * 3 000, ja termiskais lietderības koeficients ηt_ndēvi ir vismaz 68 %, pārējos gadījumos E = 0,

—

ventilatora minimālais lietderības koeficients VVI (ηνu ) ir:

—	6,2 % * ln(P) + 42,0 %, ja P ≤ 30 kW, un

—	63,1 %, ja P > 30 kW,

—

iekārtas ventilācijas sastāvdaļu maksimālā īpatnējā iekšējā ventilatora jauda (VĪJint_limit ), ko izsaka W/(m3/s), ir šāda:

—

DVI ar cirkulāro SUS:

—	1 600 + E – 300 * qnom /2 – F, ja qnom < 2 m3/s, un

—	1 300 + E – F, ja qnom ≥ 2 m3/s,

—

DVI ar cita veida SUS:

—	1 100 + E – 300 * qnom /2 – F, ja qnom < 2 m3/s, un

—	800 + E – F, ja qnom ≥ 2 m3/s,

—	230 VVI, ko ir paredzēts izmantot ar filtru,

—	ja filtrs ir konfigurācijas daļa, ražojumu aprīko ar vizuālu signalizāciju vai vadības sistēmas brīdinājumu, ko aktivizē, ja filtra spiediena kritums pārsniedz maksimālo pieļaujamo spiediena kritumu.

IV PIELIKUMS

Informācijas prasības DĒVI, kā noteikts 4. panta 1. punktā

No 2016. gada 1. janvāra norādāma šāda informācija par ražojumu:

a)	piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

b)	piegādātāja modeļa identifikators, t. i., parasti burtu un ciparu kods, ar kuru dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrētu modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai piegādātāja nosaukumu;

c)	īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP), ko izsaka kWh/(m2 gadā) katrai atbilstošajai klimata zonai un ĪEP klasei;

d)	deklarēta tipoloģija saskaņā ar šīs regulas 2. pantu (DĒVI vai NDĒVI, vienvirziena vai divvirzienu iekārta);

e)	uzstādītās piedziņas veids vai tās piedziņas veids, ko ir paredzēts uzstādīt (daudzātrumu piedziņa vai regulējama ātruma piedziņa);

f)	siltuma utilizācijas sistēmas veids (rekuperatīvs, reģeneratīvs, nav siltuma utilizācijas sistēmas);

g)	siltuma utilizācijas termiskais lietderības koeficients (izsaka % vai “nepiemēro”, ja ražojums neietver siltuma utilizācijas sistēmu);

h)	maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h;

i)	ventilatora piedziņas, ietverot jebkuru motora vadības aprīkojumu, elektriskā ieejas jauda pie maksimālā caurplūduma (W);

j)	akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

k)	atsauces caurplūdums, ko izsaka m3/s;

l)	atsauces spiediena starpība, ko izsaka Pa;

m)	ĪIJ, ko izsaka W/(m3/h);

n)	vadības faktors un vadības tipoloģija, kas atbilst attiecīgajām definīcijām un klasifikācijai, kura minēta VIII pielikuma 1. tabulā;

o)	deklarētais maksimālās iekšējās un ārējās noplūdes koeficients (%) divvirzienu ventilācijas iekārtām vai recirkulācijas koeficients (tikai reģeneratīvajiem siltummaiņiem) un ārējās noplūdes koeficients (%) vienvirziena ventilācijas iekārtām ar kanāliem;

p)	sajaukšanās koeficients divvirzienu ventilācijas iekārtām bez kanāliem, kuras nav paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumu ieplūdes vai izplūdes pusē;

q)	novietojums un apraksts vizuālai filtru signalizācijai DĒVI, kuras paredzēts lietot ar filtriem, tostarp teksts par to, cik būtiski filtra nomaiņa ietekmē iekārtas darbību un energoefektivitāti;

r)	vienvirziena ventilācijas sistēmām norādījumi par to, kā uzstādīt regulējamu ieplūdes/izplūdes režģi iekārtas ārpusē, lai nodrošinātu dabisko gaisa ieplūdi/izplūdi;

s)	tīmekļa vietne, kur pieejama izjaukšanas pamācība, kā norādīts 3. punktā;

t)	tikai iekārtām bez kanāliem: gaisa plūsmas jutība uz spiediena maiņu pie +20 Pa un – 20 Pa;

u)	tikai iekārtām bez kanāliem: gaiscaurlaidība starp telpām/ārvidi, ko izsaka m3/h;

Informāciju, kas minēta 1. punktā, norāda:

—	DĒVI tehniskajā dokumentācijā un

—	ražotāju, pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvas piekļuves tīmekļa vietnēs.

Ražotāja brīvas piekļuves tīmekļa vietnē ir jābūt pieejamām detalizētām pamācībām, tai skaitā par instrumentiem, kas ir nepieciešami, lai ar rokām izjauktu pastāvīgo magnētu motorus, elektroniskas detaļas (apdrukāti montāžas paneļi/apdrukātas shēmu plates un displeji > 10 g vai > 10 cm2), baterijas un lielākas plastmasas detaļas (> 100 g), ar mērķi efektīvi pārstrādāt materiālus, izņemot modeļus, kurus ražo mazāk nekā piecas vienības gadā.

V PIELIKUMS

Informācijas prasības NDĒVI, kā noteikts 4. panta 2. punktā

No 2016. gada 1. janvāra norādāma šāda informācija par ražojumu:

a)	ražotāja nosaukums vai preču zīme;

b)	ražotāja modeļa identifikators, t. i., parasti burtu un ciparu kods, ar kuru konkrētu nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai piegādātāja nosaukumu;

c)	deklarēta tipoloģija saskaņā ar šīs regulas 2. pantu (DĒVI vai NDĒVI, VVI vai DVI);

d)	uzstādītās piedziņas veids vai tās piedziņas veids, ko ir paredzēts uzstādīt (daudzātrumu piedziņa vai regulējama ātruma piedziņa);

e)	SUS veids (cirkulārā SUS, cita veida SUS, nav SUS);

f)	siltuma utilizācijas termiskais lietderības koeficients (izsaka % vai “nepiemēro”, ja ražojums nav aprīkots ar siltuma utilizācijas sistēmu);

g)	nominālais NDĒVI caurplūdums, ko izsaka m3/s;

h)	ventilatora piedziņas efektīvā elektriskā ieejas jauda (kW);

i)	VĪJint, ko izsaka W/(m3/s);

j)	virsmas ātrums, ko izsaka m/s atbilstoši projektētajam caurplūdumam;

k)	nominālais ārējais spiediens (Δps, ext), ko izsaka Pa;

l)	iekārtas ventilācijas sastāvdaļu iekšējais spiediena kritums (Δps,int), ko izsaka Pa;

m)	nav obligāti: iekārtas neventilācijas sastāvdaļu iekšējais spiediena kritums (Δps add), ko izsaka Pa;

n)	statiskā efektivitāte ventilatoriem, kurus izmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 327/2011;

ventilācijas iekārtu korpusa deklarētais maksimālais ārējās noplūdes koeficients (%) un divvirzienu ventilācijas iekārtu vai siltuma utilizācijas sistēmu deklarētais maksimālais iekšējās noplūdes koeficients (%) vai recirkulācijas koeficients (tikai reģeneratīvajiem siltummaiņiem); tos abus mēra vai aprēķina, izmantojot spiediena testa metodi vai testu ar iezīmētās gāzes metodi pie deklarētā sistēmas spiediena;

p)	energoefektivitāte, vēlams – enerģijas patēriņa klasifikācija, attiecībā uz filtriem (deklarētā informācija par aprēķināto gada enerģijas patēriņu);

q)	vizuālas filtru signalizācijas apraksts NDĒVI, kuras paredzēts lietot ar filtriem, tostarp teksts par to, cik būtiski filtra maiņa ietekmē iekārtas darbību un energoefektivitāti;

r)	gadījumā, ja NDĒVI ir paredzēts lietošanai iekštelpās, korpusa akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

s)	tīmekļa vietne, kur pieejama izjaukšanas pamācība, kā norādīts 3. punktā;

Informāciju, kas minēta 1. punkta a)–s), apakšpunktā norāda:

—	NDĒVI tehniskajā dokumentācijā un

—	ražotāju, pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvas piekļuves tīmekļa vietnēs.

Ražotāja brīvas piekļuves tīmekļa vietnē ir jābūt pieejamām detalizētām pamācībām, cita starpā par instrumentiem, kas ir nepieciešami, lai ar rokām uzstādītu/izjauktu pastāvīgo magnētu motorus, elektroniskās detaļas (apdrukāti montāžas paneļi/apdrukātas shēmu plates un displeji > 10 g vai > 10 cm2), baterijas un lielākas plastmasas detaļas (> 100 g), ar mērķi efektīvi pārstrādāt materiālus, izņemot modeļus, kurus ražo mazāk nekā piecas vienības gadā.

VI PIELIKUMS

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Lai pārbaudītu atbilstību II līdz V pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu iestādes testē vienu ventilācijas iekārtu. Ja mērītās vērtības vai vērtības, ko aprēķina, pamatojoties uz mērītajām vērtībām, nesakrīt ar ražotāja norādītajām vērtībām atbilstoši 5. pantam, ņemot vērā 1. tabulā minētās pielaides:

—	modeļiem, kurus ražo mazākos apjomos nekā piecas vienības gadā, modeļi var nebūt saskaņā ar šīs regulas prasībām,

—	modeļiem, kurus ražo piecas un vairāk vienības gadā, tirgus uzraudzības iestāde papildus testē trīs pēc nejaušības principa izvēlētas iekārtas.

Ja šo iekārtu mērīto vērtību vidējais aritmētiskais rādītājs neatbilst prasībām saskaņā ar 1. tabulā noteiktajām pielaidēm, attiecīgais modelis un visi ekvivalentie modeļi uzskatāmi par neatbilstošiem II līdz V pielikuma prasībām.

Dalībvalstu iestādes informē par testa rezultātiem un sniedz citu būtisku informāciju citu dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par modeļa neatbilstību.

Dalībvalstu iestādes izmanto mērījumu un aprēķina metodes, kas noteiktas VIII un IX pielikumā, un izmanto 1. tabulā minētās pielaides.

1. tabula

Parametrs	Verifikācijas pielaides
ĪIJ	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību vairāk kā 1,07 reizes.
DĒVI un NDĒVI siltuma utilizācijas sistēmas termiskais lietderības koeficients	Mērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par minimālo deklarēto vērtību mazāk kā 0,93 reizes.
VĪJint	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību vairāk kā 1,07 reizes.
VVI ventilatora lietderības koeficients nedzīvojamo ēku iekārtām	Mērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par minimālo deklarēto vērtību mazāk kā 0,93 reizes.
Akustiskās jaudas līmenis DĒVI	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību plus 2 dB.
Akustiskās jaudas līmenis NDĒVI	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību plus 5 dB.

Ražotājs vai importētājs nedrīkst izmantot verifikācijas pielaides, lai noteiktu vērtības, kas norādītas tehniskajā dokumentācijā, vai attiecīgo vērtību interpretācijai, lai nodrošinātu atbilstību.

VII PIELIKUMS

Kritēriji

Dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas:

a)	ĪEP: – 42 kWh/(m2 gadā) DVI un – 27 kWh/(m2 gadā) VVI;

b)	siltuma utilizācijas ηt: 90 % DVI.

Nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas:

a)	VĪJint: 150 W/(m3/s) zem 2. kārtas robežvērtības NDĒVI ar caurplūdumu ≥ 2 m3/s, 250 W/(m3/s) zem 2. kārtas robežvērtības NDĒVI ar caurplūdumu < 2 m3/s;

b)	siltuma utilizācijas ηt_ndēvi : 85 %, un ar cirkulāro siltuma utilizācijas sistēmu – 80 %.

VIII PIELIKUMS

Prasības īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķina jomā

Īpatnējo enerģijas patēriņu (ĪEP) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

—	ĪEP ir īpatnējais enerģijas patēriņš ventilācijai uz vienu mājokļa vai ēkas apsildāmās platības kvadrātmetru (kWh/(m2 gadā)),

—	ta ir darbības stundu skaits gadā (stundas gadā),

—	pef ir primārās enerģijas koeficients elektroenerģijas ražošanai un sadalei (-),

—	qnet ir neto ventilācijas pieprasījums uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (m3/h.m2),

—	MISC ir kopējais vispārējais tipoloģijas koeficients, kas ietver ventilācijas efektivitātes, kanālu noplūdes un infiltrācijas faktorus (-),

—	VF ir ventilācijas vadības faktors (-),

—	x ir kāpinātājs, kas ņem vērā nelinearitāti starp siltumenerģiju un elektroenerģijas ietaupījumu atkarībā no motora un piedziņas parametriem (-),

—	ĪIJ ir īpatnējā ieejas jauda (kW/(m3/h)),

—	th ir kopējais stundu skaits apkures sezonā (h),

—	ΔΤh ir vidējā starpība starp temperatūru telpās (19 °C) un ārvides temperatūru apkures sezonā, mīnus 3 K korekcija attiecībā uz saules radīto un iekštelpu siltuma izdalīšanās izraisītu temperatūras paaugstinājumu (K),

—	ηh ir vidējā telpu apsildes energoefektivitāte (-),

—	cair ir gaisa īpatnējā siltumietilpība pie konstanta spiediena un blīvuma (kWh/(m3 K)),

—	qref ir atsauces dabiskās ventilācijas koeficients uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (m3/h.m2),

—	ηt ir siltuma utilizācijas termiskais lietderības koeficients (-),

—

Qdefr ir gada laikā patērētā siltumenerģija uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (kWh/m2 gadā) atkausēšanai, pamatojoties uz nevienmērīgu elektrisko sildīšanu.

kur:

—	tdefr ir atkausēšanas laiks periodā, kad ārvides temperatūra ir zemāka par – 4 °C (h/a), un

—	ΔΤdefr ir vidējā starpība K starp temperatūru ārvidē un – 4 °C atkausēšanas periodā.

Qdefr attiecas tikai uz divvirzienu iekārtām ar rekuperatīvo siltummaini; vienvirziena iekārtām vai iekārtām ar reģeneratīvo siltummaini Qdefr = 0.

ĪIJ un ηt vērtības iegūst, izmantojot testus un aprēķina metodes.

Citi parametri un to noklusējuma vērtības ir norādīti 1. tabulā.

1. tabula

ĪEP aprēķina parametri

Vispārējā tipoloģija					MISC
Iekārtas ar kanāliem					1,1
Iekārtas bez kanāliem					1,21
Ventilācijas vadība					VF
Manuālā vadība (bez PVV)					1
Pulksteņa vadība (bez PVV)					0,95
Centrālā pieprasījuma vadība					0,85
Vietējā pieprasījuma vadība					0,65
Motors un piedziņa					x vērtība
Ieslēgšana/izslēgšana un viens ātrums					1
2 ātrumi					1,2
daudzātrumu					1,5
Regulējams ātrums					2
Klimatiskie apstākļi	th h	ΔΤh K	tdefr h	ΔΤdefr K	Qdefr (*1) kWh/a.m2
Auksti	6 552	14,5	1 003	5,2	5,82
Vidēji	5 112	9,5	168	2,4	0,45
Silti	4 392	5	—	—	—
Noklusējuma vērtības					Vērtība
Gaisa īpatnējā siltumietilpība, cair , kWh/(m3K)					0,000344
Neto ventilācijas pieprasījums uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru, qnet , m3/h.m2					1,3
Atsauces dabiskās ventilācijas koeficients uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru, qref , m3/h.m2					2,2
Kopējais darbības stundu skaits gadā, t a, h					8 760
Primārās enerģijas koeficients elektroenerģijas ražošanai un sadalei, pef					2,5
Telpas apsildes efektivitāte, ηh					75 %

(*1) * Atkausēšana attiecas tikai uz divvirzienu iekārtām ar rekuperatīvo siltummaini, un to aprēķina šādi: Qdefr = tdefr * Δtdefr * cair * qnet * pef. Vienvirziena iekārtām vai iekārtām ar reģeneratīvo siltummaini to aprēķina šādi: Qdefr = 0.

IX PIELIKUMS

NDĒVI mērījumi un aprēķini

NDĒVI testē un aprēķina, izmantojot ražojuma atsauces konfigurāciju.

Divējāda izmantojuma iekārtas testē un aprēķina ventilācijas darbības režīmā.

1. Nedzīvojamo ēku siltuma utilizācijas sistēmas termiskais lietderības koeficients

Nedzīvojamo ēku siltuma utilizācijas sistēmas termisko lietderības koeficientu aprēķina šādi:

kur

—	ηt ir SUS termiskais lietderības koeficients (-),

—	t2′′ ir ieplūdes gaisa temperatūra, kas izplūst no SUS un ieplūst telpā (°C),

—	t2′ ir ārvides gaisa temperatūra (°C),

—	t1′ ir izplūdes gaisa temperatūra, kas izplūst no telpas un ieplūst SUS (°C).

2. Filtra korekcijas

Ja, salīdzinot ar atsauces konfigurāciju, trūkst viens vai abi filtri, veic šādas filtra korekcijas:

No 2016. gada 1. janvāra:

F = 0, ja atsauces konfigurācija ir pilnīga;

F = 160, ja trūkst vidēji smalkais filtrs;

F = 200, ja trūkst smalkais filtrs;

F = 360, ja trūkst vidēji smalkais filtrs un smalkais filtrs.

No 2018. gada 1. janvāra:

F = 150, ja trūkst vidēji smalkais filtrs;

F = 190, ja trūkst smalkais filtrs;

F = 340, ja trūkst vidēji smalkais filtrs un smalkais filtrs.

“Smalks filtrs” ir filtrs, kas atbilst filtra efektivitātes nosacījumiem atbilstoši turpmāk minētajām testa un aprēķina metodēm, un to apliecina filtra piegādātājs. Smalkos filtrus pārbauda pie gaisa plūsmas 0,944 m3/s, un filtra virsmas izmēri ir 592 × 592 mm (uzstādīšanas korpusa izmēri ir 610 × 610 mm) (virsmas ātrums ir 2,7 m/s). Pēc kārtīgas sagatavošanas, kalibrēšanas un pārbaudes, vai gaisa plūsma ir viendabīga, izmēra sākotnējā filtra efektivitāti un tīra filtra spiediena kritumu. Filtrā pakāpeniski krājas putekļi līdz brīdim, kad filtra spiediena kritums sasniedz 450 Pa. Vispirms putekļu ģeneratorā ir ievadīti 30 g putekļu, un pēc tam ir jāveic vismaz četras ar putekļiem saistītas darbības ar vienādu intervālu, līdz tiek sasniegts galīgais spiediens. Putekļi tiek pievadīti filtram ar koncentrāciju 70 mg/m3. Filtra efektivitāti mēra ar testa aerosola (DEHS DiEthylHexylSebacate) pilieniem, kuru izmērs ir no 0,2 līdz 3 μm ar caurplūdumu aptuveni 0,39 dm3/s (1,4 m3/h). Daļiņas skaita 13 reizes, augšpus un lejpus filtra vismaz 20 sekundes, izmantojot optisko daļiņu skaitītāju (ODS). Nosaka filtra inkrementālo efektivitāti un spiediena kritumu. Aprēķina filtra vidējo efektivitāti, izmantojot testu dažādām daļiņu izmēra klasēm. Lai filtru kvalificētu kā “smalku filtru”, daļiņu izmēram 0,4 μm vidējai efektivitātei jābūt lielākai nekā 80 % un minimālajai efektivitātei ir jābūt vairāk nekā 35 %. Minimālā efektivitāte ir viszemākā efektivitāte, salīdzinot ar izplūdes efektivitāti, sākotnējo efektivitāti un viszemāko efektivitāti visā testa procedūrā. Izplūdes efektivitātes tests ir ļoti līdzīgs iepriekš aprakstītajam vidējās efektivitātes testam, izņemot to, ka filtra slāņa paraugs pirms testēšanas ir elektrostatiski uzlādēts ar izopropanolu (IPA).

“Vidēji smalks filtrs” ir filtrs, kas atbilst šādiem filtra efektivitātes nosacījumiem: “vidēji smalks filtrs” ir ventilācijas iekārtas gaisa filtrs, kuru pārbauda un aprēķina kā smalko filtru, bet tas atbilst nosacījumam, ka daļiņu izmēram 0,4 μm vidējai efektivitātei ir jābūt vairāk nekā 40 %, un to apliecina filtra piegādātājs.

25.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/27

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1254/2014

(2014. gada 11. jūlijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu energomarķējumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2010/30/ES noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti ar energopatēriņu saistītu ražojumu marķēšanai. Deleģētos aktus pieņem, ja ražojumiem ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un ir būtiskas atšķirības energoefektivitātes rādītājos, bet ir līdzvērtīga funkcionalitāte un ja citi Savienības tiesību akti un pašregulējuma mehānismi neļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības.

(2)

Komisija ir pārbaudījusi dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šis novērtējums pierādīja, ka dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu patērētā enerģija veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa Savienībā. Minēto ražojumu energoefektivitāte jau ir uzlabojusies, tomēr ir svarīgi vēl vairāk samazināt minēto iekārtu enerģijas patēriņu. Šis novērtējums apliecināja arī, ka energoefektivitātes rādītāji ir ļoti atšķirīgi, un netika konstatēti pašregulācijas pasākumi vai brīvprātīgas vienošanās, kas palīdzētu sasniegt politikas mērķus.

(3)

Nelielas ventilācijas iekārtas ar elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W uz gaisa plūsmu, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Minētajām ventilācijas iekārtām ir dažāds lietojums, un tās galvenokārt darbojas ar pārtraukumiem un tiek lietotas tikai kā papildu ierīces, piemēram, vannas istabā. Ja minētās ventilācijas iekārtas tiktu iekļautas šīs regulas darbības jomā, tas radītu ievērojamu administratīvo slogu tirgus uzraudzības jomā, jo tās pārdod lielā daudzumā un tām ir neliels energotaupības potenciāls. Tomēr, tā kā minēto iekārtu funkcijas ir līdzīgas citām ventilācijas iekārtām, pārskatot šos pasākumus, būtu jāņem vērā arī minētās iekārtas. Nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas (NDĒVI) būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas attiecībā uz marķējumu, jo šos ražojumus izvēlas plānotāji un arhitekti un šo izvēli ļoti maz ietekmē patērētājs un situācija tirgū. No minētās regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ventilācijas iekārtas, kas ir paredzētas lietošanai tikai neparedzētos gadījumos vai ārkārtas vai bīstamās situācijas, jo tās lieto reti un neilgi. Izņēmumi attiecināmi arī uz daudzfunkcionālām iekārtām, kuru pamatfunkcija ir sildīšana vai dzesēšana, un virtuves tvaika nosūcējiem, kuri būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Būtu jāparedz harmonizēti noteikumi par to, kā etiķetēs un standarta informācijā par ražojumu norādāms dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu īpatnējais enerģijas patēriņš, lai stimulētu ražotājus uzlabot minēto iekārtu energoefektivitāti, kā arī mudinātu tiešos lietotājus iegādāties energoefektīvus ražojumus un sekmētu iekšējā tirgus darbību.

(4)	Tā kā dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas akustiskās jaudas līmenis patērētājiem var būt svarīgs aspekts, attiecīgā informācija jānorāda uz etiķetes.

(5)	Ir paredzams, ka šīs regulas un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1253/2014 (2) rezultātā kopējais enerģijas ietaupījums palielināsies par 1 300 PJ (45 %), sasniedzot 4 130 PJ 2025. gadā.

(6)

Uz etiķetes sniegtā informācija būtu jāiegūst, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, ņemot vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķina metodes, tostarp, ja tādi pieejami, harmonizētos standartus, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3).

(7)

Šajā regulā būtu arī jānosaka prasības, lai nodrošinātu vienotu noformējumu un saturu etiķetēm, tehniskajai dokumentācijai un datu lapai. Turklāt būtu jānosaka prasības par informāciju, kas attiecībā uz ventilācijas iekārtām jānorāda jebkāda veida tālpārdošanai, reklāmas materiālos un tehniskajos reklāmizdevumos, jo palielinās tiešajiem lietotājiem interneta vidē sniegtās informācijas nozīme,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Šī regula nosaka energomarķējuma prasības dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām.

2. Šo regulu nepiemēro šādām dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām:

a)	vienvirziena (izplūdes vai ieplūdes) iekārtām ar elektrisko ieejas jaudu, kura ir mazāka par 30 W;

b)	tām, kas paredzētas tikai lietošanai sprādzienbīstamā vidē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (4);

c)	tām, kas paredzētas tikai lietošanai ārkārtas situācijās, neilgi un kas atbilst būvdarbu pamata prasībām ugunsdrošības jomā, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 (5);

tām, kas paredzētas tikai lietošanai šādos apstākļos:

i)	ja pārvietotā gaisa darbības režīma temperatūra pārsniedz 100 °C;

ii)	ja motoram, kas darbina ventilatoru un kas neatrodas gaisa plūsmā, darbības vides temperatūra pārsniedz 65 °C;

iii)	ja pārvietotā gaisa temperatūra vai darbības vides temperatūra motoram, kas neatrodas gaisa plūsmā, ir zemāka par – 40 °C;

iv)	ja maiņstrāvas spriegums ir lielāks par 1 000 V vai ja līdzstrāvas spriegums ir lielāks par 1 500 V;

v)	toksiskā, stipri korozīvā vai ugunsnedrošā vidē vai vidē ar abrazīvām vielām;

e)	iekārtām ar siltummaini un siltumsūkni siltuma utilizācijai vai iekārtām, kas nodrošina siltumpārnesi vai siltuma noņemšanu un ir kā papildiekārtas siltuma utilizācijas sistēmai, izņemot siltumpārnesi aizsardzībai pret salu un atkausēšanai;

f)	iekārtām, kas tiek klasificētas kā tvaika nosūcēji, uz kuriem attiecas Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 65/2014 (6).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“ventilācijas iekārta (VI)” ir tāda elektriski darbināma ierīce ar vismaz vienu lāpstiņriteni, vienu motoru un korpusu, kuru izmanto, lai ēkā vai ēkas daļā izmantoto gaisu aizstātu ar gaisu no ārvides;

“dzīvojamo ēku ventilācijas iekārta (DĒVI)” ir ventilācijas iekārta, kuras:

a)	maksimālais caurplūdums nepārsniedz 250 m3/h;

b)	maksimālais caurplūdums ir no 250 līdz 1 000 m3/h, un ražotājs apliecina, ka to ir paredzēts izmantot tikai dzīvojamo ēku ventilācijai;

“maksimālais caurplūdums” ir noteiktais ventilācijas iekārtas maksimālais gaisa tilpuma caurplūdums, ko var sasniegt ar iebūvētas vai atsevišķi uzstādītas vadības ierīces palīdzību standarta gaisa temperatūrā (20 °C) un pie spiediena 101 325 Pa, ja iekārta ir uzstādīta pareizi (piemēram, ar tīriem filtriem) un saskaņā ar ražotāja norādījumiem; iekārtām ar kanāliem maksimālais caurplūdums ir attiecināts uz gaisa plūsmu pie ārējās statiskā spiediena starpības 100 Pa un iekārtām bez kanāliem attiecināts uz gaisa plūsmu pie viszemākās sasniedzamās kopējā spiediena starpības, kur no sekojošām vērtībām: 10 (minimālā)–20–50–100–150–200–250 Pa ir jāizvēlas tā, kas ir vienāda ar izmērīto spiediena starpību, vai nākamā zemākā;

4)	“vienvirziena ventilācijas iekārta (VVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu tikai vienā virzienā no telpām ārvidē (izplūde) vai no ārvides telpās (ieplūde) un kurā mehāniski radīta gaisa plūsma ir līdzsvarota atbilstoši dabiskā gaisa izplūdei vai ieplūdei;

5)	“divvirzienu ventilācijas iekārta (DVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu, apmainot gaisu, kurš ir telpās un ārvidē, un kas aprīkota ar izplūdes un ieplūdes ventilatoriem;

6)	“ekvivalents ventilācijas iekārtas modelis” ir ventilācijas iekārta ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas atbilst noteiktajām informācijas prasībām par produktu, bet tiek laista tirgū kā tā paša ražotāja, pilnvarotā pārstāvja vai importētāja cits modelis.

II–IX pielikumā izmantotās papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Piegādātāju pienākumi

1. Piegādātāji, kas laiž tirgū dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, nodrošina, lai no 2016. gada 1. janvāra tiktu izpildītas šādas prasības:

katrai dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtai ir drukāta etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma noteiktajam; etiķetei ir jābūt vismaz uz iekārtas iepakojuma. Tirgotājiem ir pieejama katra dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeļa elektroniskā etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma noteiktajam;

b)	ir pieejama ražojuma datu lapa, kā noteikts IV pielikumā. Datu lapai ir jābūt vismaz iekārtas iepakojumā. Tirgotājiem un brīvas piekļuves tīmekļa vietnēs ir pieejama katra dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeļa elektroniskā datu lapa, kas noteikta IV pielikumā;

c)	dalībvalstu iestādēm un Komisijai pēc pieprasījuma ir pieejama V pielikumā minētā tehniskā dokumentācija;

d)	ir pieejama lietošanas pamācība;

e)	visās reklāmās, kas attiecas uz konkrētu dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeli un kas satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, norāda šā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi;

f)	visos tehniskajos reklāmizdevumos, ja tajos aprakstīti dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrēta modeļa īpašie tehniskie parametri, norāda attiecīgā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi.

2. No 2016. gada 1. janvāra tirgū laistajām dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām ir jābūt etiķetei, kuras formāts atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam, ja tās ir vienvirziena dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, un etiķetei, kuras formāts atbilst III pielikuma 2. punktā noteiktajam, ja tās ir divvirzienu ventilācijas iekārtas.

4. pants

Tirgotāju pienākumi

Tirgotāji nodrošina, ka:

a)	tirdzniecības vietā katrai dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtai ārpusē uz priekšējās vai augšējās virsmas labi redzamā vietā ir piestiprināta etiķete, ko saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodrošina piegādātāji;

dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, ko piedāvā pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā tādā veidā, ka tiešajam lietotājam nav iespējams pašam aplūkot izstādīto ražojumu, laiž tirgū ar informāciju, ko piegādātāji snieguši saskaņā ar VI pielikumu, izņemot, ja preci piedāvā internetā – tādā gadījumā piemēro VII pielikuma noteikumus;

c)	visās reklāmās, kas attiecas uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrētu modeli un kas satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, norāda iekārtas īpatnējā enerģijas patēriņa klasi;

d)	visos tehniskajos reklāmizdevumos, ja tajos aprakstīti dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrēta modeļa tehniskie parametri, norāda attiecīgā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi un iekļauj piegādātāja nodrošināto lietošanas pamācību.

5. pants

Mērīšanas metodes

Lai norādītu 3. un 4. pantā noteikto informāciju, īpatnējo enerģijas patēriņa klasi norāda saskaņā ar II pielikumā minēto tabulu. Īpatnējo enerģijas patēriņu, gada elektroenerģijas patēriņu, gada siltumenerģijas ietaupījumu, maksimālo caurplūdumu un akustiskās jaudas līmeni nosaka saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām mērīšanas un aprēķina metodēm, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķina metodes.

6. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Novērtējot ventilācijas iekārtas atbilstību, dalībvalstis izmanto IX pielikumā minēto procedūru.

7. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem ziņo Apspriežu forumam ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.

Pārskatīšanā īpaši izvērtē iespēju iekļaut citas ventilācijas iekārtas, jo īpaši nedzīvojamo ēku iekārtas, iekārtas ar kopējo elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W, kā arī īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķinu un pieprasījuma vadītas vienvirziena un divvirzienu ventilācijas iekārtu klases.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 7. jūlija Regula (ES) Nr. 1253/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilācijas iekārtām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(6) Komisijas 2013. gada 1. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 65/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz sadzīves cepeškrāšņu un tvaika nosūcēju energomarķējumu (OV L 29, 31.1.2014., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

II–IX pielikumam piemērojamās definīcijas

1)	“Īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP)” (izsaka kWh/(m2 gadā)) ir koeficients, ar kuru izsaka ventilācijai patērēto enerģiju uz vienu mājokļa vai ēkas apsildāmās platības kvadrātmetru un ko aprēķina DĒVI saskaņā ar VIII pielikumu;

2)	“akustiskās jaudas līmenis (LWA)” ir korpusa radīts A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis, kas izteikts decibelos (dB), ar atsauci uz viena pikovata (1 pW) akustisko jaudu, kas izplatās gaisā pie atsauces gaisa plūsmas;

3)	“daudzātrumu piedziņa” ir ventilatora motors, ko var darbināt ar trīs vai vairāk fiksētiem ātrumiem un nulles ātrumu (“izslēgts”);

4)	“regulējama ātruma piedziņa (RĀP)” ir elektroniska jaudas vadības ierīce, kas ir iebūvēta vai funkcionē kā vienota sistēma kopā ar motoru un ventilatoru vai ko piegādā atsevišķi no motora un ventilatora un kas pastāvīgi pielāgo motoram pievadīto elektrisko jaudu, lai regulētu caurplūdumu;

5)	“siltuma utilizācijas sistēma (SUS)” ir divvirzienu ventilācijas iekārtas daļa, kas aprīkota ar siltummaini, kurš paredzēts, lai nodotu siltumu no (piesārņotā) izplūdes gaisa (svaigajā) ieplūdes gaisā;

8)	“recirkulācijas koeficients” ir izplūdes gaisa īpatsvars, kurš tiek piejaukts ieplūdes gaisam reģeneratīvajā siltummainī, attiecināts uz atsauces gaisa plūsmu;

9)	“ārējās noplūdes koeficients” ir atsauces gaisa tilpuma plūsmas daļa, kas izplūst no iekārtas korpusa, kad iekārta tiek pakļauta pārbaudei zem spiediena, pārbaudes testu veic pie 250 Pa, pie pazemināta un paaugstināta spiediena;

10)	“sajaukšanās” ir tūlītēja gaisa plūsmu recirkulācija vai pārplūde starp izplūdes un ieplūdes pieslēgvietām termināļos telpās un ārvidē tā, ka tas neietekmē ēkas telpu efektīvu ventilāciju, ja iekārta darbojas ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu;

11)

12)	“efektīvā ieejas jauda” (izsaka vatos (W)) ir elektriskā ieejas jauda pie atsauces caurplūduma un atbilstošas ārējā kopējā spiediena starpības, un tā ietver elektroenerģijas pieprasījumu ventilatoriem, vadības ierīcēm (tostarp tālvadībai) un siltumsūknim (ja tas ir iebūvēts);

13)	“īpatnējā ieejas jauda (ĪIJ)” (izsaka W/(m3/h)) ir attiecība starp efektīvo ieejas jaudu (izsaka W) un atsauces caurplūdumu (izsaka m3/h));

14)

“caurplūduma/spiediena diagramma” ir caurplūduma (horizontālā ass) un vienvirziena DĒVI vai divvirzienu DĒVI ieplūdes spiediena starpības līkņu kopums, kur katra līkne atbilst vienam ventilatora ātrumam vismaz ar astoņiem testpunktiem ar vienādu intervālu, un līkņu skaits ir atkarīgs no ventilatora pieejamo ātrumu skaita (viens, divi vai trīs), vai, ja ventilatoram ir regulējama ātruma piedziņa, līkņu skaits ietver vismaz minimālo, maksimālo un atbilstošo starpposma līkni, kas ir tuvu atsauces gaisa tilpumam un spiedienu starpībai ĪIJ testēšanai;

15)

16)	“vadības faktors (VF)” ir korekcijas faktors, kas attiecas uz ĪEP aprēķinu atkarībā no ventilācijas iekārtas vadības veida saskaņā ar aprakstu, kas noteikts VIII pielikuma 1. tabulā;

17)

18)	“manuālā vadība” ir jebkurš vadības veids, kurā neizmanto pieprasījuma vadību;

19)	“pieprasījuma vadība” ir tāda ierīce vai ierīču kopums, kas piegādāta kā vienotas sistēmas sastāvdaļa vai atsevišķi, kas mēra vadības parametrus un rezultātu izmanto, lai automātiski regulētu iekārtas caurplūdumu un/vai kanālu caurplūdumu;

20)

21)	“pieprasījuma vadīta ventilācija (PVV)” ir ventilācijas iekārta, kas izmanto pieprasījuma vadību;

22)	“iekārta ar kanāliem” ir ventilācijas iekārta, ar ko paredzēts vēdināt vienu vai vairākas telpas vai slēgtas platības ēkā, izmantojot gaisa kanālus, un ko ir paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

23)	“iekārta bez kanāliem” ir ventilācijas iekārta vienai telpai, ar ko paredzēts vēdināt vienu telpu vai slēgtu platību ēkā un ko nav paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

24)	“centrālā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas ar kanāliem pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumu, pamatojoties uz vienu kopēju ventilētās ēkas vai ēkas daļas sensoru centrālā līmenī;

25)	“vietējā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumus, pamatojoties uz vairāk nekā vienu sensoru ventilācijas iekārtai ar kanāliem un vienu sensoru ventilācijas iekārtai bez kanāliem;

26)	“statiskais spiediens (psf)” ir kopējais spiediens, no kura atņemts ventilatora dinamiskais spiediens;

27)	“kopējais spiediens (pf)” ir spiedienu starpība kritiskajā punktā pie ventilatora izplūdes atveres un ieplūdes atveres;

28)	“spiediens kritiskajā punktā” ir spiediens, ko mēra gāzes plūsmā, ja to apturētu, izmantojot izoentropisku procesu;

29)	“dinamiskais spiediens” ir spiediens, ko aprēķina no masas caurplūdes koeficienta vidējā gāzes blīvuma pie iekārtas izplūdes un izplūdes atveres;

30)

“rekuperatīvs siltummainis” ir siltummainis bez kustīgām daļām, kas paredzēts, lai nodotu siltumenerģiju no vienas gaisa plūsmas otrai, piemēram, plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar paralēlu plūsmu, šķērsplūsmu vai pretplūsmu, vai to kombināciju vai arī plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar tvaika difūziju;

31)

32)	“gaisa plūsmas jutība pret spiediena maiņu” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir attiecība starp maksimālo novirzi no maksimālā DĒVI caurplūduma pie + 20 Pa un – 20 Pa kopējā ārējā spiediena starpības;

33)	“gaiscaurlaidība starp telpām/ārvidi” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir caurplūdums (izsaka m3/h) starp telpām un ārvidi, kad ventilators(-i) ir izslēgts(-i).

II PIELIKUMS

Īpatnējā enerģijas patēriņa klases

Dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu īpatnējā enerģijas patēriņa (ĪEP) klases, kas aprēķinātas vidējiem klimatiskajiem apstākļiem:

1. tabula

Klasifikācija no 2016. gada 1. janvāra

ĪEP klase	ĪEP, kWh/(m2 gadā)
A+ (visaugstākā efektivitāte)	ĪEP < – 42
A	– 42 ≤ ĪEP < – 34
B	– 34 ≤ ĪEP < – 26
C	– 26 ≤ ĪEP < – 23
D	– 23 ≤ ĪEP < – 20
E	– 20 ≤ ĪEP < – 10
F	– 10 ≤ ĪEP < 0
G (viszemākā efektivitāte)	0 ≤ ĪEP

III PIELIKUMS

Etiķete

VVI etiķete no 2016. gada 1. janvāra:

Uz etiķetes norādāma šāda informācija:

I.	piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II.	piegādātāja modeļa identifikators;

III.	energoefektivitāte – tās bultas smaile, uz kuras norādīta ierīces energoefektivitātes klase, atrodas tādā pašā augstumā kā attiecīgās energoefektivitātes klases bultas smaile. Energoefektivitāti norāda, ņemot vērā “vidējos” klimatiskos apstākļus;

IV.	akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko izsaka dB un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

V.	maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim, un simbols ar vienu bultu, ar ko apzīmē VVI.

DVI etiķete no 2016. gada 1. janvāra:

Uz etiķetes norādāma šāda informācija:

I.	piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II.	piegādātāja modeļa identifikators;

III.	energoefektivitāte – tās bultas smaile, uz kuras norādīta ierīces energoefektivitātes klase, atrodas tādā pašā augstumā kā attiecīgās energoefektivitātes klases bultas smaile. Energoefektivitāti norāda, ņemot vērā “vidējos” klimatiskos apstākļus;

IV.	akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko izsaka dB un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

V.	maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim, un simbols ar divām bultām pretējos virzienos, ar ko apzīmē DVI.

1. un 2. punktā minēto dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu etiķetes noformējums ir šāds:

kur:

etiķete ir vismaz 75 mm plata un 150 mm augsta. Ja drukātās etiķetes izmēri ir lielāki, tās saturs ir proporcionāls iepriekš norādītajām specifikācijām;

fons ir balts;

krāsu kods ir CMYK – ciāns, fuksīns, dzeltens, melns – saskaņā ar šādu paraugu: 00-70-X-00 – 0 % ciāns, 70 % fuksīns, 100 % dzeltens, 0 % melns;

etiķete atbilst visām šādām prasībām (numerācija attiecas uz iepriekšējo attēlu):

ES etiķetes ietvars: 3,5 pt – krāsa: ciāns 100 % – noapaļoti stūri: 2,5 mm.

ES logotips: krāsas: X-80-00-00 un 00-00-X-00.

Energomarķējums: krāsa: X-00-00-00.

Piktogramma kā attēlā: ES logotips + energomarķējums, platums: 62 mm, augstums: 12 mm.

Robe līnija zem logotipiem: 1 pt – krāsa: ciāns 100 % – garums: 62 mm.

A+–G skala:

—

bulta: augstums – 6 mm, atstarpe – 1 mm; krāsas:

—	augstākā klase: X-00-X-00,

—	otrā klase: 70-00-X-00,

—	trešā klase: 30-00-X-00,

—	ceturtā klase: 00-00-X-00,

—	piektā klase: 00-30-X-00,

—	sestā klase: 00-70-X-00,

—	septītā klase: 00-X-X-00,

—	zemākā klase: 00-X-X-00,

—	teksts: Calibri treknraksts 13 pt, lielie burti, balti.

Īpatnējā enerģijas patēriņa klase:

—	bulta: platums – 17 mm, augstums – 9 mm, 100 % melna,

—	teksts: Calibri treknraksts 18,5 pt, lielie burti, balts; “+” simboli: Calibri treknraksts 11 pt, balti, sakārtoti vienā rindā.

Akustiskās jaudas līmenis, ko izsaka dB:

—	ietvars: 1,5 pt – krāsa: ciāns 100 % – noapaļoti stūri: 2,5 mm,

—	vērtība: Calibri treknraksts 16 pt, 100 % melna,

—	“dB”: Calibri parastais raksts 10 pt, 100 % melns.

Maksimālais plūsmas ātrums, ko izsaka m3/h:

—	ietvars: 1,5 pt – krāsa: ciāns 100 % – noapaļoti stūri: 2,5 mm,

—	vērtība: Calibri treknraksts 16 pt, 100 % melna,

—	“m3/h”: Calibri treknraksts 16 pt, 100 % melns,

—

viena vai divas bultas:

—	katras bultas platums: 10 mm, katras bultas augstums: 10 mm,

—	krāsa: 100 % ciāns.

Enerģija:

—	teksts: Calibri parastais raksts 6 pt, lielie burti, melni.

Atsauces periods:

—	teksts: Calibri treknraksts 8 pt.

Piegādātāja nosaukums vai preču zīme.

Piegādātāja modeļa identifikators.

Piegādātāja nosaukumam vai preču zīmei un modeļa identifikatoram jāietilpst 62 × 10 mm laukumā.

IV PIELIKUMS

Ražojuma datu lapa

Šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu datu lapā informāciju norāda šādā secībā un iekļauj ražojuma brošūrā vai citos informatīvos dokumentos, kas pievienoti ražojumam:

a)	piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

b)	piegādātāja modeļa identifikators, tas ir, parasti burtu un ciparu kods, ar kuru konkrētu dzīvojamās ēkas ventilācijas iekārtas modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai piegādātāja nosaukumu;

c)	īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP), ko izsaka kWh/(m2 gadā) katrai atbilstošajai klimata zonai un ĪEP klasei;

d)	deklarēta tipoloģija saskaņā ar šīs regulas 2. pantu (vienvirziena vai divvirzienu iekārta);

e)	uzstādītās piedziņas veids vai tās piedziņas veids, ko ir paredzēts uzstādīt (daudzātrumu piedziņa vai regulējama ātruma piedziņa);

f)	siltuma utilizācijas sistēmas veids (rekuperatīvs, reģeneratīvs, nav siltuma utilizācijas sistēmas);

g)	siltuma utilizācijas termiskais lietderības koeficients (izsaka % vai “nepiemēro”, ja produkts neietver siltuma utilizācijas sistēmu);

h)	maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h;

i)	ventilatora piedziņas, ietverot jebkuru motora vadības aprīkojumu, elektriskā ieejas jauda pie maksimālā caurplūduma (W);

j)	akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

k)	atsauces caurplūdums, ko izsaka m3/s;

l)	atsauces spiediena starpība, ko izsaka Pa;

m)	ĪIJ, ko izsaka W/(m3/h);

n)	vadības faktors un vadības tipoloģija, kas atbilst attiecīgajām definīcijām un klasifikācijai, kas minēta VIII pielikuma 1. tabulā;

o)	deklarētais maksimālās iekšējās un ārējās noplūdes koeficients ( %) divvirzienu ventilācijas iekārtām vai recirkulācijas koeficients (tikai reģeneratīvajiem siltummaiņiem) un ārējās noplūdes koeficients ( %) vienvirziena ventilācijas iekārtām ar kanāliem;

p)	sajaukšanās koeficients divvirzienu ventilācijas iekārtām bez kanāliem, kuras nav paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumu ieplūdes vai izplūdes pusē;

q)	novietojums un apraksts vizuālai filtru signalizācijai DĒVI, kuras paredzēts lietot ar filtriem, tostarp teksts par to, cik būtiski filtra nomaiņa ietekmē iekārtas darbību un energoefektivitāti;

r)	vienvirziena ventilācijas sistēmām norādījumi par to, kā uzstādīt regulējamu ieplūdes/izplūdes režģi iekārtas ārpusē, lai nodrošinātu dabisko gaisa ieplūdi/izplūdi;

s)	tīmekļa vietne, kur pieejama uzstādīšanas/izjaukšanas pamācība;

t)	tikai iekārtām bez kanāliem: gaisa plūsmas jutība uz spiediena maiņu pie +20 Pa un – 20 Pa;

u)	tikai iekārtām bez kanāliem: gaiscaurlaidība starp telpām/ārvidi, ko izsaka m3/h;

v)	gada elektroenerģijas patēriņš (GEP), ko izsaka elektroenerģijas kWh gadā;

w)	gada apsildes ietaupījums (GAI), ko izsaka primārās enerģijas kWh gadā katram klimata tipam (“vidējs”, “silts”, “auksts”).

V PIELIKUMS

Tehniskā dokumentācija

Šīs regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā tehniskajā dokumentācijā iekļaujama vismaz šāda informācija:

a)	piegādātāja nosaukums un adrese;

b)	piegādātāja modeļa identifikators, tas ir, parasti burtu un ciparu kods, ar kuru konkrētu dzīvojamās ēkas ventilācijas iekārtas modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai piegādātāja nosaukumu;

c)	vajadzības gadījumā atsauces uz izmantotajiem harmonizētajiem standartiem, ja tādus piemēro;

d)	vajadzības gadījumā citas izmantotās aprēķina metodes, tehniskie standarti un specifikācijas;

e)	tās personas vārds, uzvārds un paraksts, kas ir pilnvarota uzņemties saistības piegādātāja vārdā;

f)	vajadzības gadījumā saskaņā ar VIII pielikumu noteiktie mērījumu tehniskie parametri;

g)	kopējie izmēri;

h)	DĒVI veids;

i)	modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klase saskaņā ar II pielikumu;

j)	īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP) katrai klimata zonai;

k)	akustiskās jaudas līmenis (LWA);

l)	saskaņā ar VIII pielikumu veikto aprēķinu rezultāti.

Piegādātāji var pievienot papildu informāciju iepriekš minētai informācijai.

VI PIELIKUMS

Informācija, kas sniedzama gadījumos, kad tiešajiem lietotājiem ir paredzēts apskatīt izstādīto ražojumu tikai internetā

Ja tiešajiem lietotājiem ir paredzēts apskatīt izstādīto ražojumu tikai internetā, informāciju sniedz šādā secībā:

a)	modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klase saskaņā ar II pielikumu;

b)	īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP), ko izsaka kWh/(m2 gadā), katrai klimata zonai;

c)	maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h;

d)	akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko izsaka dB(A) un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

Ja sniedz arī citu ražojuma datu lapā iekļauto informāciju, to norāda IV pielikumā noteiktajā veidā un secībā.

Šajā pielikumā minēto informāciju drukā vai norāda salasāmā izmērā un šriftā.

VII PIELIKUMS

Informācija, kas sniedzama gadījumos, kad pārdošana, noma vai izpirkumnoma notiek internetā

Šā pielikuma 2.–5. punktā piemēro šādas definīcijas:

a)	“vizualizācijas mehānisms” ir jebkāds ekrāns, tostarp skārienekrāns, vai cita vizuālā tehnoloģija, ko izmanto, lai lietotājiem parādītu interneta saturu;

b)	“ligzdotā vizualizācija” ir vizuāla saskarne, kur attēlam vai datu kopai piekļūst ar peles klikšķi, peles uzvirzīšanu vai – ja tas ir skārienekrāns – skārienizpleti uz cita attēla vai datu kopas;

c)	“skārienekrāns” ir ekrāns, kas reaģē uz pieskārienu, piemēram, planšetdators, ievadvirsmas dators vai viedtālrunis;

d)	“alternatīvs teksts” ir teksts, ko sniedz kā alternatīvu attēlam, lai informāciju varētu parādīt negrafiskā formā gadījumos, kad vizualizācijas ierīce nevar atveidot attēlu vai kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu pieejamību, piemēram, varētu izmantot runas sintezatora lietotnes.

Attiecīgā etiķete, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir redzama vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā saskaņā ar 3. panta 2. un 3. punktā noteikto termiņu grafiku. Etiķetes izmērs ir tāds, lai tā būtu skaidri saredzama, salasāma un proporcionāla III pielikumā noteiktajam etiķetes izmēram. Etiķeti var rādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju – tādā gadījumā attēlam, ko izmanto, lai piekļūtu etiķetei, ir jāatbilst šā pielikuma 3. punktā noteiktajai specifikācijai. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, etiķete parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, pirmās peles uzvirzīšanas uz attēla vai pirmās attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna.

Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, attēls, ko izmanto, lai piekļūtu etiķetei, ir šāds:

a)	tā ir bulta tādā krāsā kā ražojuma energoefektivitātes klase, kas norādīta uz etiķetes;

b)	tā norāda ražojuma energoefektivitātes klasi baltā krāsā tāda paša lieluma fontā kā cenu; un

c)	tā ir vienā no šādiem formātiem:

Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, etiķetes vizualizācija notiek šādā secībā:

a)	šā pielikuma 3. punktā minētais attēls ir redzams vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā;

b)	attēls ir saistīts ar etiķeti;

c)	etiķete parādās pēc uzklikšķināšanas uz attēla ar peli, peles uzvirzīšanas uz attēla vai attēla skārienizplešanas uz skārienekrāna;

d)	etiķete tiek parādīta kā uznirstošais logs, jauna cilne, jauna lapa vai ielaiduma logs;

e)	lai etiķeti palielinātu uz skārienekrāna, ievēro ierīces specifikācijas par skārienpalielinājumu;

f)	etiķetes vizualizāciju pārtrauc ar aizvēršanas opciju vai citu standarta aizvēršanas mehānismu;

g)	attēla alternatīvais teksts, kam jāparādās, ja nenotiek etiķetes vizualizācija, ir ražojuma energoefektivitātes klase tāda paša lieluma fontā kā cena.

Attiecīgā ražojuma datu lapa, ko piegādātāji darījuši pieejamu saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir redzama vizualizācijas mehānismā ražojuma cenas tuvumā. Izmērs ir tāds, lai ražojuma datu lapa būtu skaidri saredzama un salasāma. Ražojuma datu lapu var rādīt, izmantojot ligzdoto vizualizāciju, – tādā gadījumā saitei, ko izmanto, lai piekļūtu datu lapai, ir skaidri un salasāmi jānorāda “Ražojuma datu lapa”. Ja tiek izmantota ligzdotā vizualizācija, datu lapa parādās pēc pirmās uzklikšķināšanas uz saites ar peli, peles uzvirzīšanas uz saites vai skārienizplešanas uz skārienekrāna.

VIII PIELIKUMS

Mērījumi un aprēķini

Īpatnējo enerģijas patēriņu (ĪEP) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

kur:

—	ĪEP ir īpatnējais enerģijas patēriņš ventilācijai uz vienu mājokļa vai ēkas apsildāmās platības kvadrātmetru (kWh/(m2 gadā)),

—	ta ir darbības stundu skaits gadā (stundas gadā),

—	pef ir primārās enerģijas koeficients elektroenerģijas ražošanai un sadalei (-),

—	qnet ir neto ventilācijas pieprasījums uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (m3/h.m2),

—	MISC ir kopējais vispārējais tipoloģijas koeficients, kas ietver ventilācijas efektivitātes, kanālu noplūdes un infiltrācijas faktorus (-),

—	VF ir ventilācijas vadības faktors (-),

—	x ir kāpinātājs, kas ņem vērā nelinearitāti starp siltumenerģiju un elektroenerģijas ietaupījumu atkarībā no motora un piedziņas parametriem (-),

—	ĪIJ ir ir īpatnējā ieejas jauda (kW/(m3/h)),

—	th ir kopējais stundu skaits apkures sezonā (h),

—	ΔΤh ir vidējā starpība starp temperatūru telpās (19 oC) un ārvides temperatūru apkures sezonā mīnus 3 K korekcija attiecībā uz saules radīto un iekštelpu siltuma izdalīšanās izraisītu temperatūras paaugstinājumu (K),

—	ηh ir vidējā telpu apsildes energoefektivitāte (-),

—	cair ir gaisa īpatnējā siltumietilpība pie konstanta spiediena un blīvuma (kWh/(m3 K)),

—	qref ir atsauces dabiskās ventilācijas koeficients uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (m3/h.m2),

—	ηt ir siltuma utilizācijas termiskais lietderības koeficients (-),

—

Qdefr ir gada patērētā siltumenerģija uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru (kWh/m2 gadā) atkausēšanai, pamatojoties uz nevienmērīgu elektrisko sildīšanu.

kur:

—	tdefr ir atkausēšanas laiks periodā, kad ārvides temperatūra ir zemāka par – 4 °C (h/a), un

—	ΔΤdefr ir vidējā starpība K starp temperatūru ārvidē un – 4 °C atkausēšanas periodā.

Qdefr attiecas tikai uz divvirzienu iekārtām ar rekuperatīvo siltummaini; vienvirziena iekārtām vai iekārtām ar reģeneratīvo siltummaini Qdefr = 0.

ĪIJ un ηt vērtības iegūst, izmantojot testus un aprēķina metodes.

Citi parametri un to noklusējuma vērtības ir norādītas 1. tabulā. Etiķetes ĪEP klasifikācijas pamatā ir “vidēji” klimatiskie apstākļi.

Gada elektroenerģijas patēriņš uz 100 m2 telpu platības (GEP) (elektroenerģijas kWh gadā); un gada apsildes ietaupījums (GAI), kas ir apsildei izmantotās enerģijas ietaupījums gadā (kWh kurināmā augstākās siltumspējas gadā) un kuru aprēķina šādi, izmantojot 1. punktā minētās definīcijas un 1. tabulā minētās noklusējuma vērtības visiem klimatisko apstākļu veidiem (“vidēji”, “silti”, “auksti”):

1. tabula

ĪEP aprēķina parametri

Vispārējā tipoloģija					MISC
Ventilācijas iekārtas ar kanāliem					1,1
Ventilācijas iekārtas bez kanāliem					1,21
Ventilācijas vadība					VF
Manuālā vadība (bez PVV)					1
Pulksteņa vadība (bez PVV)					0,95
Centrālā pieprasījuma vadība					0,85
Vietējā pieprasījuma vadība					0,65
Motors un piedziņa					x vērtība
Ieslēgšana/izslēgšana un viens ātrums					1
2 ātrumi					1,2
3 ātrumi					1,5
regulējams ātrums					2
Klimatiskie apstākļi	th stundā	ΔΤh K	tdefr stundā	ΔΤdefr K	Qdefr (*1), kWh/m2 gadā
Auksti	6 552	14,5	1 003	5,2	5,82
Vidēji	5 112	9,5	168	2,4	0,45
Silti	4 392	5	—	—	—
Noklusējuma vērtības					vērtība
Gaisa īpatnējā siltumietilpība, cair , kWh/(m3K)					0,000344
Neto ventilācijas pieprasījums uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru, qnet , m3/h.m2					1,3
Atsauces dabiskās ventilācijas koeficients uz vienu apsildāmās platības kvadrātmetru, qref , m3/h.m2					2,2
Kopējais darbības stundu skaits gadā, ta , h					8 760
Primārās enerģijas koeficients elektroenerģijas ražošanai un sadalei, pef					2,5
Telpas apsildes efektivitāte, ηh					75 %

(*1) Atkausēšana attiecas tikai uz divvirzienu iekārtām ar rekuperatīvo siltummaini, un to aprēķina šādi: Qdefr = tdefr * Δtdefr * cair * qnet * pef. Vienvirziena iekārtām vai iekārtām ar reģeneratīvo siltummaini to aprēķina šādi: Qdefr = 0.

IX PIELIKUMS

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Lai pārbaudītu atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu iestādes testē vienu DĒVI. Ja mērītās vērtības vai vērtības, ko aprēķina, pamatojoties uz mērītajām vērtībām, nesakrīt ar ražotāja norādītajām vērtībām atbilstoši 3. pantam, ņemot vērā 1. tabulā minētās pielaides, mērījumu veic trim citām iekārtām.

Ja attiecīgo iekārtu mērīto vērtību vidējais aritmētiskais rādītājs neatbilst prasībām saskaņā ar 1. tabulā noteiktajām pielaidēm, attiecīgais modelis un visi ekvivalentie modeļi uzskatāmi par neatbilstošiem II pielikuma prasībām.

Dalībvalstu iestādes informē par testa rezultātiem un sniedz citu būtisku informāciju citu dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā kopš lēmuma pieņemšanas par modeļa neatbilstību.

Dalībvalstu iestādes izmanto VIII pielikumā noteiktās mērīšanas un aprēķina metodes.

1. tabula

Parametrs	Verifikācijas pielaides
ĪIJ	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību vairāk kā 1,07 reizes.
Dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu termiskais lietderības koeficients	Mērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par minimālo deklarēto vērtību mazāk kā 0,93 reizes.
Akustiskās jaudas līmenis	Mērītā vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo deklarēto vērtību plus 2 dB.

Šajā pielikumā definētās verifikācijas pielaides attiecināmas tikai uz dalībvalstu iestāžu mērītajiem parametriem, un piegādātājs nedrīkst tās izmantot kā atļauto pielaidi, lai noteiktu vērtības, ko norāda tehniskajā dokumentācijā. Vērtības un klases uz etiķetes vai (elektroniskajā) ražojuma datu lapā piegādātājam nedrīkst būt labvēlīgākas kā vērtības, kas norādītas tehniskajā dokumentācijā.

25.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/46

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1255/2014

(2014. gada 17. jūlijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, nosakot gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (1) un jo īpaši tās 13. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 223/2014 prasa, lai Komisija pieņem deleģētos aktus, kas papildinātu tās nebūtiskos elementus attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD).

(2)	Regula (ES) Nr. 223/2014 prasa, lai dalībvalstis Komisijai iesniedz gada ziņojumus un nobeiguma ziņojumus ar informāciju par darbības programmu (DP) īstenošanu, tostarp datus par kopējiem rādītājiem un attiecīgā gadījumā konkrētās programmas rādītājiem.

(3)	Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārraudzīta DP īstenošana un šo programmu devums FEAD konkrēto mērķu sasniegšanā, būtu jāiedibina noteikumi par gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu un par kopējo ziņojamo rādītāju sarakstu.

(4)

Šīs regulas prasībām būtu jāattiecas tikai uz to, kas nepieciešams, ņemot vērā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 noteiktos noteikumus, kā arī piemērojamos Savienības tiesību aktus par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (2).

(5)

Lai būtu ņemts vērā, ka DPI un DPII atbalstītās darbības pēc rakstura atšķiras, un lai par katru DP būtu ievēroti ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 noteiktie atšķirīgie noteikumi, uz gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, kā arī uz sarakstu ar kopējiem rādītājiem, kas par katru DP jāpaziņo, būtu jāattiecina atšķirīgas prasības. Lai būtu ņemts vērā, ka īpaši nepieciešams aizsargāt FEAD atbalstīto personu cieņu, un lai administratīvais slogs atbalsta saņēmējiem būtu samazināts līdz minimumam, kas nepieciešams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 prasībām, dažu rādītāju vērtība būtu jānosaka, pamatojoties nevis uz galasaņēmēju sniegtu informāciju, bet gan uz informētu novērtējumu, ko sniedz partnerorganizācijas.

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka noteikumus, kas papildina Regulu (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu.

2. pants

Gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturs un kopējo rādītāju saraksts

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 13. panta 6. punkts)

1. Gada īstenošanas ziņojumos un nobeiguma īstenošanas ziņojumos ietver šādus elementus:

a)	informāciju par programmas īstenošanu ar norādēm uz kopējiem rādītājiem daļēji vai pilnīgi pabeigtās darbībās;

b)	informāciju un novērtējumu par darbībām, kuros ņemti vērā Regulas (ES) Nr. 223/2014. 5. panta 6. punkta, 5. panta 11. punkta un attiecīgā gadījumā 5. panta 13. punkta principi.

Papildinot pirmajā daļā minēto informāciju, gada īstenošanas ziņojumi un nobeiguma īstenošanas ziņojumi par DPII atspoguļo datus par konkrēto programmu rādītājiem un skaitliskajām mērķvērtībām, par rezultātu rādītāju maiņām, kā arī informāciju un novērtējumu par darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanā gūtajiem panākumiem.

2. Rādītāji, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir norādīti sarakstā pielikumā.

3. Papildus 1. punktā minētajai informācijai nobeiguma īstenošanas ziņojums un īstenošanas ziņojums – par 2017. un 2022. gadu – informē par devumu Regulas (ES) Nr. 223/2014 3. pantā norādīto FEAD konkrēto mērķu un vispārīgo mērķu sasniegšanā un to attiecīgi novērtē.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

PIELIKUMS

DPI UN DPII KOPĒJIE RĀDĪTĀJI

Resursu rādītāji

1.	To attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas apstiprināti dokumentos, kuros izklāstīti darbību atbalsta nosacījumi.

To attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti darbību īstenošanas gaitā.

No tiem attiecīgā gadījumā:

a)	to attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pārtikas atbalsta sniegšanu;

b)	to attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pamata materiālās palīdzības sniegšanu.

3.	Komisijai deklarēto attiecināmo publisko izdevumu kopsumma.

Šos datus izsaka euro.

DPI KOPĒJIE RĀDĪTĀJI

Iznākuma rādītāji, kas raksturo izdalīto pārtikas atbalstu (1)

4.	Augļu un dārzeņu daudzums.

5.	Gaļas, olu, zivju, jūras produktu daudzums.

6.	Miltu, maizes, kartupeļu, rīsu un citu cieti saturošu produktu daudzums.

7.	Cukura daudzums.

8.	Piena produktu daudzums.

9.	Tauku, eļļas daudzums.

10.	Lietošanai gatavo produktu, citu pārtikas produktu daudzums (kas neietilpst iepriekš minētajās kategorijās).

11.

Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums.

No tā:

a)	pārtikas daļa, par kuru no DP līdzekļiem ir segtas tikai transportēšanas, izplatīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

b)	FEAD līdzfinansēto pārtikas produktu procentuālā daļa no partnerorganizāciju izdalītās pārtikas kopapjoma (%) (2).

12.	Kopējais izdalīto maltīšu skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē no DP (3).

13.	Kopējais izdalīto pārtikas paku skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē no DP (4).

Rezultātu rādītāji, kas raksturo izdalīto pārtikas atbalstu (5)

14.

To personu kopējais skaits, kas saņem pārtikas atbalstu.

No tā (skaits):

a)	15 gadus veci un jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas un vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki

Iznākuma rādītāji, kas raksturo izdalīto pamata materiālo palīdzību

15.

Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

No tās (naudas izteiksmē):

a)	bērniem izdalīto preču kopējā vērtība;

b)	bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība;

c)	citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība.

16.

Svarīgākās bērniem izdalīto preču kategorijas (6):

a)	zīdaiņu pūriņi;

b)	skolas somas;

c)	kancelejas preces, burtnīcas, pildspalvas, zīmēšanas piederumi un citi skolai vajadzīgi piederumi (izņemot apģērbu);

d)	sporta preces (sporta apavi, triko, peldkostīmi u. tml.);

e)	apģērbs (ziemas mēteļi, apavi, skolas formas u. tml.);

f)	cita kategorija – jānorāda.

17.

Svarīgākās bezpajumtniekiem izdalīto preču kategorijas (6):

a)	guļammaisi/segas;

b)	virtuves piederumi (katli, pannas, galda piederumi u. tml.);

c)	apģērbs (ziemas mēteļi, apavi u. tml.);

d)	mājsaimniecības veļa (dvieļi, gultasveļa);

e)	higiēnas piederumi (pirmās palīdzības aptieciņas, ziepes, zobu sukas, vienreizlietojamie skuvekļi u. tml.);

f)	cita kategorija – jānorāda.

18.

Svarīgākās citām mērķgrupām izdalīto preču kategorijas (6):

a)	kategorijas jānorāda.

Rezultātu rādītāji, kas raksturo izdalīto pamata materiālo palīdzību (5)

19.

To personu kopējais skaits, kuras saņem pamata materiālo palīdzību.

No tā (skaits):

a)	15 gadus veci un jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas un vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

DPII KOPĒJIE RĀDĪTĀJI

Iznākuma rādītāji, kas raksturo sociālās iekļaušanas palīdzību

20.

To personu kopējais skaits, kuras saņem sociālās iekļaušanas palīdzību.

No tā (skaits):

a)	15 gadus veci un jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas un vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

Šie DPII dati ir personas dati saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. pantu. To apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

(1) 4.–11. rādītājs ietver minētos produktus jebkādā veidā, piemēram, svaigus, konservētus un saldētus, un to daudzumi jāizsaka tonnās.

(2) Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu informētu novērtējumu.

(3) Jēdzienu “maltīte” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(4) Jēdzienu “pārtikas paka” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Pakām nav jābūt standarta izmēriem vai saturam. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(5) Šo rādītāju vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu informētu novērtējumu. Nav ne paredzēts, ne prasīts, lai tie pamatotos uz galasaņēmēju sniegtu informāciju.

(6) Sarakstā iekļauj visas attiecīgās kategorijas, kas aptver vismaz 75 % izdalīto preču.

25.11.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/53

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1257/2014

(2014. gada 24. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem, lai pielāgotu I un IV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 31. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Neapstrādāti kālija sāļi ir no dabas resursiem ieguves rūpniecībā iegūti materiāli. Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.3. tabulas 1. ieraksta prasības attiecībā uz minimālo barības vielu saturu šādos dabas produktos tika noteiktas saskaņā ar rūpniecības labo praksi. Tomēr gadījumos, kur rūda ar attiecīgās kvalitātes klases kāliju kļūst dabā retāk sastopama, ražotājiem ir arvien grūtāk ievērot patlaban noteiktās robežas, un tas apgrūtina no neapstrādātiem kālija sāļiem iegūtu mēslošanas līdzekļu pastāvīgu piegādi profesionāliem lauksaimniekiem. Tāpēc šīs robežvērtības būtu nedaudz jāsamazina, grozot minētā pielikuma A.3. tabulas 1. ierakstu, lai ražotājiem savu produktu joprojām būtu iespējams tirgot kā “EK mēslošanas līdzekli”. Šajā grozījumā tiek ņemts vērā, ka pārskatītās nedaudz zemākās robežvērtības arī nodrošina efektīvu mēslošanu un attiecīgi to pieņemšanu var uzskatīt par tehnikas attīstību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 31. panta 3. punktu.

(2)	3,4-dimetil-1H-pirazola fosfāts (turpmāk “DMPP”) ir nitrifikācijas inhibitors, kas piemērots lietošanai kopā ar parastajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem (cietiem vai šķidriem). DMPP mazina risku, ka slāpeklis noplūst augsnē un gaisā, un tāpēc paaugstina slāpekļa lietošanas efektivitāti.

(3)

N-butil-tiofosfor-triamīda un N-propil-tiofosfor-triamīda reaģējošais maisījums (turpmāk “NBPT/NPPT”) ir ureāzes inhibitors. NBPT/NPPT mazina risku, ka pēc urīnskābi saturošu mēslošanas līdzekļu lietošanas notiks slāpekļa noplūde ar amonija emisiju starpniecību, un tādējādi padara slāpekļa izmantošanu efektīvāku.

(4)	Lai DMPP un NBPT/NPPT būtu plašāk pieejami lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā, tie saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 31. panta 1. punktu būtu jāpievieno atļauto nitrifikācijas un ureāzes inhibitoru sarakstiem Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā.

(5)

Cieti vai šķidri mēslošanas līdzekļi no formaldehīdurīnvielas un cieti formaldehīdurīnvielu saturoši NPK, NP un NK mēslošanas līdzekļi ir norādīti mēslošanas līdzekļu tipu sarakstā Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā. Lai gan formaldehīdurīnvielas kondensāti šķīdumā un suspensijā ir stabili, šķidri formaldehīdurīnvielu saturoši NPK, NP un NK mēslošanas līdzekļi Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma sarakstā kā atsevišķi produktu tipi vēl nav norādīti. Tā kā pieaug interese tirgot šķidrus NPK, NP un NK mēslošanas līdzekļus, kuros slāpekļa avots ir noteikts daudzums formaldehīdurīnvielas, formaldehīdurīnvielu būtu jāatļauj izmantot šķidru NPK, NP un NK mēslošanas līdzekļu gatavošanā. Tāpēc minētās regulas I pielikuma C.2. tabulā būtu jāiekļauj seši jauni tipa apzīmējumi.

(6)	Pēc DMPP un NBPT/NPPT iekļaušanas Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā minētās regulas IV pielikumā būtu jāpievieno analītiskās metodes, kas izmantojamas minēto mēslošanas līdzekļu oficiālajā kontrolē.

(7)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 2003/2003 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Lai nodrošinātu, ka NBPT/NPPT analīzes metodi, kas patlaban tiek validēta, Eiropas Standartizācijas komiteja publicē, pirms NBPT/NPPT tiek iekļauts Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā un attiecīgajam mēslošanas līdzekļa tipam paredzētā jaunā analīzes metode – tās IV pielikumā, attiecīgo grozījumu piemērošana būtu jāatliek.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 32. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 2003/2003 groza šādi:

1)	regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)	regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas I pielikuma 4. punktu un II pielikuma 2. punktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza šādi:

pielikuma A.3. tabulas 1. ierakstu aizstāj ar šādu:

“1.

Neapstrādāts kālija sāls

Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem

9 % K2O

Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs K2O

2 % MgO

Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds

Var pievienot parastos komercnosaukumus

Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

Ūdenī šķīstošs magnija oksīds

Kopējais nātrija oksīds

Jādeklarē hlorīdu saturs”

;

pielikuma C.2. tabulu groza šādi:

ierakstus no C.2.2. līdz C.2.8. aizstāj ar šādiem:

“C.2.2.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas un kurš satur formaldehīdurīnvielu

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 15 % (P2O5 + K2O)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas

—

3 % P2O5

—

3 %K2O

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

Ūdenī šķīstošs P2O5

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.3.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļa suspensija

Dati par ražošanas metodi:

Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O)

—	Par katru barības vielu: 3 % N, 4 % P2O5, 4 % K2O

—	Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

1.	Ūdenī šķīstošs P2O5

2.	Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5

3.	Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību

2.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.4.

Tipa apzīmējums:

NPK mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens šķīduma, gan suspensijas vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, un kurš satur formaldehīdurīnvielu

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 20 % (N +P2O5 +K2O)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī

—

4 % P2O5

—

4 % K2O

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

1.	Ūdenī šķīstošs P2O5

2.	Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5

3.	Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību

2.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.5.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa šķīdums

Dati par ražošanas metodi:

Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī un kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 18 % (N + P2O5)

—	Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5

—	Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Ūdenī šķīstošs P2O5

C.2.6.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 18 % (N + P2O5)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas

—

5 % P2O5

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

Ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Ūdenī šķīstošs P2O5

C.2.7.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa suspensija

Dati par ražošanas metodi:

Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 18 % (N + P2O5)

—	Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5

—	Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai. Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

1.	Ūdenī šķīstošs P2O5

2.	Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5

3.	Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību

2.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu

C.2.8.

Tipa apzīmējums:

NP mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 18 % (N + P2O5)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī

—

5 % P2O5

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

1.	Ūdenī šķīstošs P2O5

2.	Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5

3.	Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību

2.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu”

;

pievieno šādus ierakstus C.2.9. līdz C.2.14.:

“C.2.9.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa šķīdums

Dati par ražošanas metodi:

Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī un kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 15 % (N + K2O)

—	Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O

—	Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.10.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 15 % (N +K2O)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas

—

5 %K2O

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.11.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa suspensija

Dati par ražošanas metodi:

Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 18 % (N + K2O)

—	Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O

—	Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.12.

Tipa apzīmējums:

NK mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu

Dati par ražošanas metodi:

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā 18 % (N +K2O)

—

Par katru barības vielu:

—	5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī

—

5 % K2O

Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Nitrātu slāpeklis

3.	Amonija slāpeklis

4.	Urīnvielas slāpeklis

5.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

Ūdenī šķīstošs K2O

1.	Kopējais slāpeklis

2.	Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē

3.	Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas

4.	Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs”

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.13.

Tipa apzīmējums:

PK mēslošanas līdzekļa šķīdums

Dati par ražošanas metodi:

Produkts, kas iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskus barības elementus

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 18 % (P2O5 + K2O)

—	Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

Ūdenī šķīstošs P2O5

Ūdenī šķīstošs K2O

Ūdenī šķīstošs P2O5

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu

C.2.14.

Tipa apzīmējums:

PK mēslošanas līdzekļa suspensija

Dati par ražošanas metodi:

Šķidrs produkts, kura barības vielas ir atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas

Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības:

—	Kopā: 18 % (P2O5 + K2O)

—	Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O

Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs

Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības

P2O5

K2O

P2O5

K2O

1.	Ūdenī šķīstošs P2O5

2.	Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5

3.	Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5

Ūdenī šķīstošs K2O

Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus

1.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību

2.	Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu

1.	Ūdenī šķīstošs kālija oksīds

2.	Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 %

3.	Var deklarēt hlorīdu saturu”

;

pielikuma F.1. tabulā pievieno šādu 4. ierakstu:

“4

3,4-dimetil-1H-pirazola fosfāts (DMPP)

EK Nr. 424-640-9

Minimāli 0,8

Maksimāli 1,6”

;

pielikuma F.2. tabulā pievieno šādu 3. ierakstu:

“3

Reaģējošs maisījums: N-butil-tiofosfora-triamīds (NBPT) un N-propil-tiofosfora triamīds (NPPT) (attiecībā 3:1 (1))

EK Nr. 700-457-2

Minimāli 0,02

Maksimāli 0,3

(1) Pielaide attiecībā uz N-propil-tiofosfora triamīda (NPPT) daļu ir 20 %.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikuma B daļai pievieno šādas metodes:

“12.6. metode

DMPP noteikšana

EN 16328: Mēslošanas līdzekļi. 3,4-dimetil-1H-pirazola fosfāta (DMPF) noteikšana. Augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas metode (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.

12.7. metode

NBPT/NPPT noteikšana

EN 16651: Mēslošanas līdzekļi. N-(n-butil)tiofosforskābes triamīda (NBPT) un N-(n-propil)tiofosforshābes triamīda (NPPT) noteikšana. Augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfijas metode (HPLC)

Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 337

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. gadagājums 2014. gada 25. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1252/2014 (2014. gada 28. maijs), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, iekļaujot tajā labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētu zāļu aktīvajām vielām ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1253/2014 (2014. gada 7. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilācijas iekārtām ( 1 )	8
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1254/2014 (2014. gada 11. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu energomarķējumu ( 1 )	27
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1255/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, nosakot gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu	46
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1256/2014 (2014. gada 21. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Nīderlandes karoga kuģiem zvejot rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos IIa un IV zonā	51
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1257/2014 (2014. gada 24. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem, lai pielāgotu I un IV pielikumu ( 1 )	53
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1258/2014 (2014. gada 24. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	66

Nr.	74/TQ43
Dalībvalsts	Nīderlande
Krājums	SRX/2AC4-C
Suga	Rajveidīgās zivis (Rajiformes)
Zona	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā
Aizlieguma datums	10.11.2014

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	66,6
	IL	45,2
	MA	77,1
	ZZ	63,0
0707 00 05	AL	91,9
	JO	203,0
	TR	135,5
	ZZ	143,5
0709 93 10	MA	35,1
	TR	125,7
	ZZ	80,4
0805 20 10	MA	76,2
0805 20 10	ZZ	76,2
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	CN	59,1
	PE	74,4
	TR	72,6
	ZZ	68,7
0805 50 10	TR	77,9
0805 50 10	ZZ	77,9
0808 10 80	AU	203,7
	BR	51,7
	CA	133,4
	CL	82,8
	NZ	96,9
	US	93,2
	ZA	147,3
	ZZ	115,6
0808 30 90	CN	82,7
	US	201,1
	ZZ	141,9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ