ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 334

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 21. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums 2014/821/KĀDP (2014. gada 4. novembris) par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

1

 

 

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1241/2014 (2014. gada 7. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Westfälischer Pumpernickel (AĢIN))

10

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1242/2014 (2014. gada 20. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus par to, kā iesniegt attiecīgos summāros datus par darbībām

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1243/2014 (2014. gada 20. novembris), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus attiecībā uz informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem

39

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1244/2014 (2014. gada 20. novembris), ar kuru nosaka kārtību, kādā īstenojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva ES palīdzības brīvprātīgie) ( 1 )

52

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1245/2014 (2014. gada 20. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

84

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2014/102/ES (2014. gada 7. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem pielāgo saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos ( 1 )

86

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/822/ES

 

*

Eiropas Parlamenta Lēmums (2014. gada 23. oktobris) par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

88

 

 

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (2014. gada 23. oktobris) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

90

 

 

2014/823/ES

 

*

Eiropas Parlamenta Lēmums (2014. gada 23. oktobris) par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja kontu slēgšanu attiecībā uz 2012. finanšu gadu

93

 

 

2014/824/ES

 

*

Eiropas Parlamenta Lēmums (2014. gada 23. oktobris) par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome

94

 

 

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (2014. gada 23. oktobris) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome

95

 

 

2014/825/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 20. novembris), ar ko nosaka Eiropas Lauku attīstības tīkla un Eiropas Inovācijas partnerības tīkla organizatorisko struktūru un darbību un atceļ Lēmumu 2008/168/EK

98

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/1


PADOMES LĒMUMS 2014/821/KĀDP

(2014. gada 4. novembris)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 5. un 6. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/486/KĀDP (1).

(2)

Tajā pašā dienā Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Ukrainu, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas statusu Ukrainā.

(3)

Savienība un Ukraina ir risinājušas sarunas attiecībā uz nolīguma par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu (“nolīgums”).

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 4. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  Padomes Lēmums 2014/486/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) (OV L 217, 23.7.2014., 42. lpp.).


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/3


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Ukrainu par Eiropas Savienības padomdevējas misijas civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine) statusu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Eiropas Savienība” vai “ES”,

no vienas puses, un

UKRAINA, turpmāk “Ukraina” vai “uzņēmējvalsts”,

no otras puses,

turpmāk abas kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

Ukrainas ārlietu ministra 2014. gada 11. jūlija vēstuli Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos,

Padomes Lēmumu 2014/486/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine),

to, ka šis nolīgums neietekmēs Pušu tiesības un pienākumus, ko tām uzliek starptautiski nolīgumi un citi instrumenti, ar kuriem ir izveidotas starptautiskas tiesas, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas Statūti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo nolīgumu piemēro Eiropas Savienības padomdevējai misijai Ukrainā (EUAM Ukraine) un tās personālam.

2.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi Ukrainas teritorijā.

3.   Šajā nolīgumā:

a)

EUAM Ukraine” vai “misija” ir ES padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā, ko izveidoja Eiropas Savienības Padome ar Lēmumu 2014/486/KĀDP, tostarp misijas komponenti, vienības, štābs un personāls, kas izvietots uzņēmējvalsts teritorijā un norīkots darbam EUAM Ukraine;

b)

“misijas vadītājs” ir EUAM Ukraine misijas vadītājs, kuru ieceļ Eiropas Savienības Padome;

c)

“Eiropas Savienība (ES)” ir ES pastāvīgās struktūras un to personāls;

d)

EUAM Ukraine personāls” ir misijas vadītājs, ES dalībvalstu, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un ES iestāžu norīkotais misijas personāls, kā arī to ārpus ES esošo valstu norīkotais personāls, kuras ES uzaicinājusi piedalīties EUAM Ukraine, starptautiskais personāls, ko EUAM Ukraine pieņēmusi darbā uz līguma pamata misijas sagatavošanai, atbalstam un īstenošanai, un personāls, kas misijā veic kādas nosūtītājvalsts, ES iestādes vai EĀDD uzdevumu. Tas neietver komerciālus līgumslēdzējus vai vietējo personālu;

e)

“štābs” ir EUAM Ukraine galvenais štābs Kijevā;

f)

“nosūtītājvalsts” ir jebkura ES dalībvalsts vai ārpus ES esošā valsts, kas norīkojusi personālu darbam misijā;

g)

“objekti” ir visas ēkas, telpas, iekārtas un zeme, kas nepieciešamas misijas darbību veikšanai, kā arī misijas personāla izmitināšanai;

h)

“vietējais personāls” ir no Ukrainas valstspiederīgajiem vai tās pastāvīgiem iedzīvotājiem veidots personāls;

i)

“oficiāla sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz EUAM Ukraine un tās funkcijām;

j)

EUAM Ukraine transportlīdzekļi” ir visas automašīnas un citi transportlīdzekļi, kas ir EUAM Ukraine īpašumā vai ko EUAM Ukraine īrē vai nomā;

k)

EUAM Ukraine aktīvi” ir ekipējums, tostarp transportlīdzekļi, un patēriņa preces, kas vajadzīgas EUAM Ukraine darbībām.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāls ievēro uzņēmējvalsts normatīvos aktus un atturas no jebkādas rīcības vai darbības, kas nav saderīga ar EUAM Ukraine mērķiem.

2.   EUAM Ukraine autonomi pilda savas funkcijas saskaņā ar šo nolīgumu. Uzņēmējvalsts ievēro EUAM Ukraine vienoto un starptautisko būtību.

3.   Misijas vadītājs regulāri informē uzņēmējvalsts valdību par uzņēmējvalsts teritorijā dislocētā EUAM Ukraine personāla skaitu.

3. pants

Identifikācija

1.   Ukrainas Ārlietu ministrijai (Ukrainas ĀM) tiek iesniegts misijas darbības laikposmam norīkotā EUAM Ukraine personāla saraksts, tostarp ierašanās un aizbraukšanas datumi, un vajadzības gadījumā šis saraksts tiek atjaunināts. EUAM Ukraine personālam ir identifikācijas kartes, kuras izsniedz Ukrainas ĀM un kuras apliecina EUAM Ukraine personāla statusu.

2.   Uz EUAM Ukraine transportlīdzekļiem var būt īpašas EUAM Ukraine atšķirības zīmes, kuru paraugu iesniedz attiecīgajām uzņēmējvalsts iestādēm, un īpašas reģistrācijas numura zīmes, kuras izsniedz diplomātiskajām pārstāvniecībām Ukrainā.

3.   EUAM Ukraine ir tiesības pēc misijas vadītāja lēmuma pie sava štāba un citur izkārt ES karogu – vienu pašu vai kopā ar uzņēmējvalsts karogu. Atbilstīgi misijas vadītāja lēmumam pie misijas objektiem, uz EUAM Ukraine transportlīdzekļiem, kā arī formas tērpiem var būt EUAM Ukraine iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežšķērsošana un pārvietošanās Ukrainas teritorijā

1.   EUAM Ukraine personāls, EUAM Ukraine aktīvi un EUAM Ukraine transportlīdzekļi šķērso uzņēmējvalsts robežu oficiālos robežšķērsošanas punktos, jūras ostās un pa starptautiskiem gaisa koridoriem.

2.   Uzņēmējvalsts veicina EUAM Ukraine personāla un EUAM Ukraine aktīvu, EUAM Ukraine transportlīdzekļu iekļuvi uzņēmējvalsts teritorijā un izkļuvi no tās. EUAM personāls šķērso Ukrainas valsts robežu ar derīgām pasēm. Iebraucot uzņēmējvalsts teritorijā un izbraucot no tās, EUAM Ukraine personālam, kam ir misijas identifikācijas karte vai pagaidu pierādījums par dalību EUAM Ukraine, nepiemēro muitas kontroli, vīzas un imigrācijas prasības un cita veida imigrācijas kontroli uzņēmējvalsts teritorijā.

3.   EUAM Ukraine personālam nepiemēro uzņēmējvalsts noteikumus, kas reglamentē ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet tas uzņēmējvalsts teritorijā negūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

4.   EUAM Ukraine importē uzņēmējvalsts muitas teritorijā vai eksportē no Ukrainas muitas teritorijas aktīvus, tostarp transporta iekārtas, kas paredzētas dienesta vajadzībām Ukrainā, nepiemērojot tiem muitas pārbaudes. Šādas preces, tostarp automašīnas, deklarē saskaņā ar uzņēmējvalsts muitas tiesību aktiem, ko piemēro diplomātiskajām pārstāvniecībām.

5.   EUAM Ukraine personāls var vadīt automašīnas, kuģus, gaisa kuģus un jebkādus citus transportlīdzekļus uzņēmējvalsts teritorijā, ar noteikumu, ka tam ir derīga attiecīgi valsts vai starptautiska autovadītāja, kuģa kapteiņa vai pilota apliecība. Uzņēmējvalsts, neiekasējot nodokli vai maksu, atzīst par derīgām autovadītāja apliecības vai atļaujas, kas ir EUAM Ukraine personālam.

6.   EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāls ar savām automašīnām un jebkādiem citiem transportlīdzekļiem, iekārtām un materiāliem var brīvi un neierobežoti pārvietoties visā uzņēmējvalsts teritorijā, tostarp tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, ievērojot Ukrainas tiesību aktus.

Vajadzības gadījumā var slēgt papildu nolīgumus saskaņā ar 18. pantu.

7.   Ceļojot dienesta pienākumu pildīšanas nolūkos, EUAM Ukraine personāls un vietējais personāls var izmantot valsts ceļus, tiltus, prāmjus, lidostas un ostas, nemaksājot nodevas, nodokļus, maksas vai cita veida maksājumus. EUAM Ukraine nav atbrīvota no pamatotiem maksājumiem par pieprasītiem un saņemtiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, ko piemēro pakalpojumiem, ko sniedz uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUAM Ukraine

1.   Objekti ir neaizskarami. Uzņēmējvalsts pārstāvjiem nav atļauts tajos ierasties bez misijas vadītāja piekrišanas.

2.   Objekti, to aprīkojums un citi tajos esošie aktīvi, kā arī misijai piederošie transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

3.   EUAM Ukraine, tās īpašumam un EUAM Ukraine aktīviem neatkarīgi no to atrašanās vietas un valdītāja ir imunitāte attiecībā uz tiesvedību jebkādā formā.

4.   EUAM Ukraine arhīvi un dokumenti neatkarīgi no to atrašanās vietas vienmēr ir neaizskarami.

5.   Oficiālā sarakste ir neaizskarama.

6.   EUAM Ukraine ir atbrīvota no visām valsts, reģionu un pašvaldību nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem par precēm, ko tā iepirkusi un importējusi, sniegtiem pakalpojumiem, un objektiem, ko tā izmantojusi EUAM Ukraine vajadzībām. EUAM Ukraine nav atbrīvota no nodevām, nodokļiem vai maksām, ko iekasē kā atlīdzību par sniegtiem pakalpojumiem.

7.   Uzņēmējvalsts ļauj ievest priekšmetus EUAM Ukraine vajadzībām un atbrīvo minētos priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem, maksām un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņēmējvalsts piešķir EUAM Ukraine personālam

1.   EUAM Ukraine personālam nepiemēro nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2.   EUAM Ukraine personāla dokumenti, sarakste un aktīvi ir neaizskarami, izņemot gadījumus, kad piemēro izpildes pasākumus, kurus atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3.   EUAM Ukraine personālam vienmēr ir imunitāte pret uzņēmējvalsts kriminālo jurisdikciju. EUAM personālam piešķirtās privilēģijas un imunitāte pret Ukrainas kriminālo jurisdikciju neatbrīvo to no nosūtītājvalsts vai ES iestāžu jurisdikcijas. Nosūtītājvalsts vai attiecīga ES iestāde vajadzības gadījumā var atcelt EUAM Ukraine personāla imunitāti pret uzņēmējvalsts kriminālo jurisdikciju. Šādai atcelšanai vienmēr jābūt tūlītējai atcelšanai.

4.   EUAM Ukraine personālam ir imunitāte pret uzņēmējvalsts civilo un administratīvo jurisdikciju saistībā ar teikto vai rakstīto, kā arī saistībā ar visām darbībām, ko tas veicis, pildot savus dienesta pienākumus. Ja kādā uzņēmējvalsts tiesā ceļ civilprasību pret EUAM Ukraine personāla locekli, par to nekavējoties paziņo misijas vadītājam un nosūtītājvalsts kompetentajai iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības sākuma misijas vadītājs un nosūtītājvalsts kompetentā iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo darbību EUAM Ukraine personāla loceklis ir veicis, pildot savus dienesta pienākumus. Ja darbība ir veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedību nesāk, un piemēro 16. panta noteikumus. Ja darbība nav veikta, pildot dienesta pienākumus, tiesvedība var turpināties. Misijas vadītāja un nosūtītājvalsts kompetentās iestādes vai ES iestādes apliecinājums ir saistošs uzņēmējvalsts tiesai, kas to nevar apstrīdēt. Ja tiesvedību sāk EUAM Ukraine personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.   EUAM Ukraine personālam nav pienākuma liecināt kā lieciniekam.

6.   EUAM Ukraine personālam nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, kad pret to sāk tiesvedību civillietā, kas nav saistīta ar dienesta pienākumiem. EUAM Ukraine personāla īpašumu, par ko misijas vadītājs apliecina, ka tas ir vajadzīgs dienesta pienākumu izpildei, nevar arestēt, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai rīkojumu. Uz EUAM Ukraine personālu civiltiesvedībā neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežošanas pasākumi.

7.   EUAM Ukraine personāla imunitāte pret uzņēmējvalsts jurisdikciju neatbrīvo to no attiecīgo nosūtītājvalstu jurisdikcijas.

8.   Attiecībā uz EUAM Ukraine sniegtiem pakalpojumiem EUAM Ukraine personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas uzņēmējvalstī var būt spēkā.

9.   EUAM Ukraine personāls uzņēmējvalstī ir atbrīvots no jebkura veida nodokļiem, ko atvelk no algas un ienākumiem, ko personālam maksā EUAM Ukraine vai nosūtītājvalstis, kā arī no ienākumiem, ko saņem ārpus uzņēmējvalsts.

10.   Uzņēmējvalsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj ievest priekšmetus EUAM Ukraine personāla personiskām vajadzībām un atbrīvo šādus priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem. Uzņēmējvalsts atļauj arī šādu priekšmetu eksportu. Attiecībā uz preču un pakalpojumu pirkšanu iekšējā tirgū EUAM Ukraine personālu atbrīvo no PVN un nodokļiem saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem.

11.   EUAM Ukraine personāla personiskā bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav paredzēti EUAM Ukraine personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņēmējvalstī ir aizliegts ar likumu vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas personīgās bagāžas pārbaudes izdara vienīgi attiecīgā EUAM Ukraine personāla locekļa vai EUAM Ukraine pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Vietējam personālam ir tikai tādas privilēģijas un imunitāte, ko atļauj uzņēmējvalsts. Tomēr uzņēmējvalsts īsteno savu jurisdikciju pār šo personālu tā, lai lieki netraucētu EUAM Ukraine funkciju izpildei.

8. pants

Kriminālā jurisdikcija

Nosūtītājvalsts kompetentās iestādes, apspriežoties ar Ukrainas kompetentajām iestādēm, ir tiesīgas īstenot kriminālo jurisdikciju un disciplinārās pilnvaras, kas tām ar nosūtītājvalsts tiesību aktiem uzticētas attiecībā uz EUAM Ukraine personālu uzņēmējvalsts teritorijā.

9. pants

Drošība

1.   Uzņēmējvalsts, izmantojot savus resursus, nodrošina EUAM Ukraine personāla drošību.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos uzņēmējvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāla aizsardzību, drošumu un drošību. Jebkurus īpašus noteikumus, ko ierosina uzņēmējvalsts, pirms īstenošanas saskaņo ar misijas vadītāju. Uzņēmējvalsts atļauj un atbalsta pasākumus, kas saistīti ar EUAM Ukraine personāla medicīnisko evakuāciju.

Vajadzības gadījumā slēdz papildu nolīgumus, kā minēts 18. pantā.

10. pants

Formastērps

1.   EUAM Ukraine personāls var valkāt valsts formastērpu vai civilapģērbu ar īpašām EUAM Ukraine atšķirības zīmēm.

2.   Formastērpa valkāšanu nosaka misijas vadītāja izdoti noteikumi.

11. pants

Sadarbība un piekļuve informācijai

1.   Uzņēmējvalsts EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personālam nodrošina pilnu sadarbību un atbalstu. Attiecīgā gadījumā tiks izmantotas procedūras, kas paredzētas 2005. gada 13. jūnija Nolīgumā starp Ukrainu un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Vajadzības gadījumā pirmās daļas nolūkos slēdz papildu nolīgumus, kā minēts 18. pantā.

2.   Misijas vadītājs un uzņēmējvalsts regulāri apspriežas un veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ciešu savstarpēju sadarbību visos attiecīgos līmeņos. Uzņēmējvalsts var iecelt koordinatoru sadarbībai ar EUAM Ukraine.

12. pants

Uzņēmējvalsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņēmējvalsts, ja tai lūdz, palīdz EUAM Ukraine atrast piemērotus objektus.

2.   Ja tas ir vajadzīgs un iespējams, uzņēmējvalsts bez maksas nodrošina tās īpašumā esošus objektus. EUAM Ukraine ir pilnvarota būvēt, pārbūvēt vai citādi mainīt objektus, kā tas nepieciešams operatīvām vajadzībām. Uzņēmējvalsts neprasa nekādu kompensāciju par būvēm, pārbūvēm vai pārmaiņām minētajos objektos.

Objektus, kas pieder privātām struktūrām, ja šādus objektus lūdz EUAM Ukraine administratīvo un operatīvo darbību veikšanai, nodrošina uz atbilstīgu līgumisku vienošanos pamata.

3.   Savu līdzekļu un spēju robežās uzņēmējvalsts palīdz sagatavot, izvērst un īstenot EUAM Ukraine un sniedz tai atbalstu, tostarp attiecībā uz EUAM Ukraine ekspertu kopējām telpām un iekārtām.

Vajadzības gadījumā var slēgt papildu nolīgumus saskaņā ar 18. pantu.

4.   Palīdzību un atbalstu EUAM Ukraine uzņēmējvalsts sniedz saskaņā ar vismaz tādiem pašiem nosacījumiem kā palīdzību un atbalstu, ko tā sniedz saviem valstspiederīgajiem.

5.   EUAM Ukraine ir nepieciešamā tiesībspēja un rīcībspēja saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktiem, lai pildītu tās uzdevumu, jo īpaši, lai atvērtu bankas kontus un pirktu vai pārdotu aktīvus un kā puse piedalītos tiesvedībā.

6.   To, kādus tiesību aktus piemēro līgumiem, ko EUAM Ukraine noslēgusi uzņēmējvalstī, nosaka ar attiecīgiem noteikumiem minētajos līgumos.

7.   EUAM Ukraine noslēgtajos līgumos var paredzēt, ka domstarpībām, kas rodas, īstenojot līgumu, piemēro šā nolīguma 15. panta 3. un 4. punktā minēto domstarpību izšķiršanas procedūru.

13. pants

Mirušie EUAM Ukraine personāla locekļi

1.   Misijas vadītājs ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt attiecīgus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUAM Ukraine personāla locekli, kā arī viņa personisko īpašumu un lai šajā nolūkā veiktu attiecīgus pasākumus, ievērojot Ukrainas tiesību aktus.

2.   Mirušiem EUAM Ukraine personāla locekļiem neveic sekciju bez attiecīgās valsts piekrišanas un bez EUAM Ukraine un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3.   Uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine sadarbojas, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīz repatriētu mirušus EUAM Ukraine locekļus.

14. pants

Saziņa

1.   EUAM Ukraine var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas, ievērojot uzņēmējvalsts tiesību aktus. Tā sadarbojas ar uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no konfliktiem, izmantojot attiecīgas frekvences.

2.   EUAM Ukraine ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (tostarp satelītradio, pārvietojamu un pārnēsājamu radio), tālruni, telegrāfu, faksimilu un citus līdzekļus, kā arī tiesības, ievērojot uzņēmējvalsts tiesību aktus, uzstādīt iekārtas, kas vajadzīgas, lai uzturētu šādu saziņu EUAM Ukraine objektos un starp tiem, tostarp ievelkot kabeļus un telefona līnijas.

3.   EUAM Ukraine savos objektos var veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārsūtītu pastu, kas adresēts EUAM Ukraine un/vai EUAM Ukraine personālam un ko sūta EUAM Ukraine un/vai EUAM Ukraine personāls.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma un zaudējuma gadījumā

1.   EUAM Ukraine, EUAM Ukraine personālu, ES un nosūtītājvalstis nav atbildīgas par nekādiem civiliedzīvotāju vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas izriet no operatīvām vajadzībām vai ko izraisījušas darbības, kuras ir saistītas ar civiliedzīvotāju nemieriem vai EUAM Ukraine aizsardzību.

2.   Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kuras nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, kuras ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUAM Ukraine īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar uzņēmējvalsts kompetento iestāžu starpniecību nosūta EUAM Ukraine, ja tās ir uzņēmējvalsts juridisku vai fizisku personu celtas prasības, vai arī uzņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, ja tās ir EUAM Ukraine celtas prasības.

3.   Ja izlīgumu nevar panākt, prasību iesniedz prasību komisijai, kas veidota no vienāda skaita EUAM Ukraine un uzņēmējvalsts pārstāvjiem. Prasības nokārto, savā starpā vienojoties.

4.   Ja izlīgumu nevar panākt prasību komisijā, domstarpības par prasībām, kas nepārsniedz EUR 40 000, uzņēmējvalsts un ES pārstāvji atrisina diplomātiskā ceļā. Domstarpības par prasībām, kas ir lielākas par minēto summu, nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kuras lēmumi ir saistoši.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši; vienu šķīrējtiesnesi ieceļ uzņēmējvalsts, vienu šķīrējtiesnesi ieceļ EUAM Ukraine, un trešo kopīgi ieceļ uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai ja uzņēmējvalsts un EUAM Ukraine nevar vienoties par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs.

6.   EUAM Ukraine un uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes noslēdz administratīvu nolīgumu, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas pilnvaras, šajās struktūrās piemērojamo procedūru un nosacījumus prasību celšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1.   Visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izskata EUAM Ukraine pārstāvji un uzņēmējvalsts kompetentās iestādes.

2.   Ja iepriekš nav panākts izlīgums, domstarpības attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu uzņēmējvalsts un ES pārstāvji izšķir tikai diplomātiskā ceļā.

17. pants

Citi noteikumi

1.   Uzņēmējvalsts valdība ir atbildīga par to, lai attiecīgas Ukrainas vietējo pašvaldību iestādes īstenotu un ievērotu EUAM Ukraine un EUAM Ukraine personāla privilēģijas, imunitātes un tiesības, kā paredzēts šajā nolīgumā.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts vai uzskatāms par tādu, kas liek atkāpties no jebkādām tiesībām, ko saskaņā ar citiem nolīgumiem var attiecināt uz ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kas dod ieguldījumu EUAM Ukraine.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Lai īstenotu šo nolīgumu, misijas vadītājs un uzņēmējvalsts administratīvās iestādes var slēgt atsevišķus nolīgumus par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem.

19. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskiem kanāliem saņemts pēdējais Pušu rakstiskais paziņojums par to, ka ir pabeigtas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, un paliek spēkā līdz brīdim, kad aizbrauc pēdējais EUAM Ukraine personāla loceklis, ko EUAM Ukraine dara zināmu.

2.   Šo nolīgumu var grozīt vai izbeigt, Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties.

3.   Šā nolīguma izbeigšanās neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu pirms tā izbeigšanās.

Sagatavots Briselē divtūkstoš četrpadsmitā gada septiņpadsmitajā novembrī angļu un ukraiņu valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Savienības vārdā –

Image

Ukrainas vārdā –

Image


REGULAS

21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1241/2014

(2014. gada 7. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Westfälischer Pumpernickel (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Westfälischer Pumpernickel, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Westfälischer Pumpernickel būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Westfälischer Pumpernickel (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.3. grupas “Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 196, 26.6.2014., 20. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1242/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus par to, kā iesniegt attiecīgos summāros datus par darbībām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (1), un jo īpaši tās 97. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis līdz iepriekšējā kalendārā gada beigām sniedz Komisijai attiecīgos summāros datus par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par atbalsta saņēmēju un pašām darbībām.

(2)

Lai nodrošinātu to, ka summārie dati, kas iesniegti par finansēšanai izvēlētajām darbībām, ir konsekventi un pilnīgi, ir nepieciešams noteikt kopīgas tehniskās specifikācijas un noteikumus par to, kā šie summārie dati iesniedzami. Tādēļ ir lietderīgi atsaukties uz datubāzes struktūru, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1234/2014 (2) I pielikumā.

(3)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vadošās iestādes ievēro tehniskās specifikācijas un noteikumus par to, kā iesniedzami summārie dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galvenā informācija par saņēmēju un pašām darbībām, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā un saskaņā ar veidlapām un tabulām, kas pievienotas šīs regulas pielikumos.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 20. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1234/2014, ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus attiecībā uz informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lappusi).


I PIELIKUMS

Informācija, kas par katru darbību jānorāda šādos laukos, kas minēti datubāzes struktūrā, kura ievietota I pielikumā Regulai (ES) Nr. 1234/2014

Kumulatīvie dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim …

Lauks

Lauka saturs

1

CCI

2

Unikāls darbības identifikators (ID)

3

Darbības nosaukums

5

NUTS kods

6

Saņēmējs

7

Saņēmēja dzimums

8

Uzņēmuma lielums

9

Darbības īstenošanas gaita

10

Kopējās atbilstīgās izmaksas

11

Kopējās atbilstīgās publiskās izmaksas

12

EJZF atbalsts

13

Apstiprināšanas diena

14

Kopējie atbilstīgie izdevumi

15

Kopējie atbilstīgie publiskie izdevumi

16

EJZF atbilstīgie izdevumi

17

Saņēmējam izmaksātā galīgā maksājuma diena

18

Attiecīgais pasākums

19

Iznākuma rādītājs


II PIELIKUMS

Informācija, kas par katru darbību (tikai tad, ja tā ir saistīta ar zvejas flotes pasākumiem) jānorāda šādos laukos, kas minēti datubāzes struktūrā, kura ievietota I pielikumā Regulai (ES) Nr. 1234/2014

Kumulatīvie dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim …

Lauks

Lauka saturs

1

CCI

2

Unikāls darbības identifikators (ID)

4

Kuģa numurs “Kopienas flotes reģistrā” (CFR)


III PIELIKUMS

Informācija, kas attiecībā uz projektu īstenošanu par katru darbību jānorāda šādos laukos, kas minēti datubāzes struktūrā, kura ievietota I pielikumā Regulai (ES) Nr. 1234/2014

Kumulatīvie dati par finansēšanai izvēlētajām darbībām no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim …

Lauks

Lauka saturs

1

CCI

2

Unikāls darbības identifikators (ID)

20

Darbības īstenošanas dati

21

Īstenošanas datu vērtība


IV PIELIKUMS

Informācija, kas par katras darbības rezultātu rādītājiem jānorāda šādos laukos, kas minēti datubāzes struktūrā, kura ievietota I pielikumā Regulai Regulai (ES) Nr. 1234/2014

Kumulatīvie dati par finansēšanai izraudzītajām darbībām no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim …

Lauks

Lauka saturs

1

CCI

2

Unikāls darbības identifikators (ID)

22

Attiecīgās darbības rezultāta rādītājs(-i)

23

Saņēmēja paredzētais indikatīvais rezultāts

24

Rezultāta rādītāja vērtība, kad tā ir validēta pēc darbības īstenošanas


V PIELIKUMS

Atsauces tabulas

1. tabula. Projekta īstenošanas dati

Pasākuma kods

Pasākumi EJZF

Projekta īstenošanas dati

Īstenošanas datu kods

Iespējamā vērtība un vērtības veids

Kuģa numurs Kopienas zvejas flotes reģistrā obligāts (jā vai nē)

18. aile

20. aile

21. aile

I nodaļa. Ilgtspējīga zvejniecības attīstība

I.1

26. pants un 44. panta 3. punkts

Inovācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Inovācijas joma: produkti un aprīkojums; procesi un metodes; pārvaldības un organizācijas sistēmas

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To cilvēku skaits, kuri atbalstītajos uzņēmumos tiešā veidā gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

I.2

27. pants un 44. panta 3. punkts

Konsultāciju pakalpojumi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Konsultāciju pakalpojuma joma: priekšizpēte un konsultāciju pakalpojumi profesionālas konsultācijas; darījumdarbības stratēģijas

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

I.3

28. pants un 44. panta 3. punkts

Zinātnieku un zvejnieku partnerības

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbošanās joma: tīklošanās; partnerattiecību nolīgumi vai apvienības; datu vākšana un pārvaldība; pētījumi; izmēģinājuma projekti; zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana; semināri; paraugprakse

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Partnerībās iesaistīto zinātnieku skaits

3

Skaitliskā izteiksmē

Partnerībās iesaistīto zvejnieku skaits

4

Skaitliskā izteiksmē

To struktūru skaits, kuras gūst labumu no darbības

5

Skaitliskā izteiksmē

I.4

29. panta 1. un 2. punkts un 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Cilvēkkapitāla, jaunu darbavietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšana – apmācība, tīklošanās, sociālais dialogs, atbalsts laulātajiem vai dzīves partneriem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbošanās joma: apmācība un mūžizglītība; tīklošanās; sociālais dialogs

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Laulāto un dzīves partneru skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

To cilvēku vai organizāciju skaits, kas gūst labumu no darbības (apmācību un tīklošanās dalībnieki, sociālā dialoga darbībās iesaistītās organizācijas)

4

Skaitliskā izteiksmē

I.5

29. panta 3. punkts un 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Cilvēkkapitāla, darbavietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšana – mācekļi uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbošanās joma: apmācība un mūžizglītība

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To mācekļu skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

I.6

30. pants un 44. panta 4. punkts

Dažādošana un jauni ienākumu veidi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Dažādošanas joma: ieguldījumi kuģos; makšķerēšanas tūrisms; restorāni; vides pakalpojumi; izglītojoši pasākumi

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Iesaistīto zvejnieku skaits

3

Skaitliskā izteiksmē

I.7

31. pants un 44. panta 2. punkts

Darījumdarbības sākšanas atbalsts gados jauniem zvejniekiem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

To gados jauno zvejnieku vecums, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

I.8

32. pants un 44. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Veselība un drošība

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Attiecīgās aprīkošanas joma: ieguldījumi kuģos; individuālais aprīkojums

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, uz kuriem attiecas darbība

3

Skaitliskā izteiksmē

I.9

33. pants

Zvejas darbību pārtraukšana uz laiku

Iesaistīto zvejnieku skaits

1

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgo dienu skaits

2

Skaitliskā izteiksmē

I.10

34. pants

Zvejas darbību pilnīga izbeigšana

Attiecīgo zvejnieku skaits

1

Skaitliskā izteiksmē

I.11

35. pants

Kopfondi nelabvēlīgiem laikapstākļiem un vides incidentiem – fonda izveidošana

Kopfonda nosaukums

1

Auklas

I.12

35. pants

Kopfondi nelabvēlīgiem laikapstākļiem un vides incidentiem – izmaksātās kompensācijas

Izmaksātās kompensācijas par: nelabvēlīgiem laikapstākļiem; vides incidentiem; glābšanas izmaksām

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Iesaistīto apkalpes locekļu skaits

2

Skaitliskā izteiksmē

I.13

36. pants

Atbalsts zvejas iespēju piešķiršanas sistēmām

Darbošanās joma: izstrāde; attīstība; monitorings; izvērtēšana; pārvaldība

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Saņēmējs:

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

I.14

37. pants

Atbalsts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai

Darbošanās joma: izstrāde; attīstība un monitorings; ieinteresēto personu līdzdalība; tieša krājumu papildināšana

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, krājumu skaits

2

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, ar projektu saistītā kopējā platība (km2)

3

Skaitliskā izteiksmē

I.15

38. pants un 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Ieguldījuma joma: zvejas rīku selektivitāte; izmetumu samazināšana vai nevēlamu nozveju novēršana; ekosistēmas un jūras gultnes ietekmējuma novēršana; zvejas rīku un nozvejas pasargāšana no zīdītājiem un putniem; zivju pievilināšanas ierīces tālākajos reģionos

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

I.16

39. pants un 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbības joma: tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas samazina ietekmi uz vidi; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu lietošana, kas samazina ietekmi uz vidi; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu lietošana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

I.17

40. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – atkritumu savākšana

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

1

Skaitliskā izteiksmē

I.18

40. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunkts un i) apakšpunkts, un 44. panta 6. punkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – labākas resursu pārvaldības vai saglabāšanas veicināšana, stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un īpaši aizsargājamām teritorijām, aizsargājamo jūras teritoriju, tostarp NATURA 2000 teritoriju, pārvaldība, atjaunošana un monitorings, izpratnes veicināšana par vides jautājumiem, līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbības joma: ieguldījumi objektos; resursu pārvaldība; NATURA 2000 un īpaši aizsargājamu teritoriju pārvaldības plāni; NATURA 2000 pārvaldība; aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldība; izpratnes veicināšana; cita darbošanās, kas uzlabo bioloģisko daudzveidību

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, ar Natura 2000 saistītā kopējā platība (km2)

3

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, ar aizsargājamām jūras teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

4

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgo zvejnieku skaits

5

Skaitliskā izteiksmē

I.19

40. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – kompensācijas shēmas par nozvejas zaudējumiem, ko radījuši zīdītāji un putni

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

1

Skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

I.20

41. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un 44. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Energoefektivitāte un klimata pārmaiņu mazināšana – ieguldījumi zvejas kuģos, energoefektivitātes auditi un sistēmas, pētījumi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos (tikai 41. panta 1. punkta a) apakšpunktam)

Darbības joma: kuģa aprīkojums; zvejas rīki; energoefektivitātes auditi un sistēmas; pētījumi

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

Degvielas patēriņa samazinājums, %

4

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, CO2 emisiju samazinājums, %

5

Skaitliskā izteiksmē

I.21

41. panta 2. punkts un 44. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Energoefektivitāte un klimata pārmaiņu mazināšana – dzinēja nomaiņa vai modernizācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbības joma: dzinēja nomaiņa; modernizācija

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

kW pirms intervences (verificēti vai fiziski pārbaudīti)

3

Skaitliskā izteiksmē

kW pirms intervences (verificēti vai fiziski pārbaudīti)

4

Skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

5

Skaitliskā izteiksmē

Degvielas patēriņa samazinājums, %

6

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā gadījumā, CO2 emisiju samazinājums, %

7

Skaitliskā izteiksmē

I.22

42. pants un 44. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamas nozvejas izmantošana

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Darbības joma: ieguldījumi, kas palielina produktu pievienoto vērtību; ieguldījumi kuģos, lai uzlabotu zvejas produktu kvalitāti

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

I.23

43. panta 1. un 3. punkts un 44. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejas ostu un izsoles namu infrastruktūru vai izkraušanas vietas un patvēruma vietas, ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejnieku drošību

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

1

Sk. kodu 2. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras ūdeņos

Ieguldījumu kategorija: zvejas ostas; izkraušanas vietas: izsoles nami; patvēruma vietas

2

Sk. kodu 5. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Ieguldījuma joma: kvalitāte; kontrole un izsekojamība; energoefektivitāte; vides aizsardzība; drošība un darba apstākļi

3

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

4

Skaitliskā izteiksmē

Citu ostas lietotāju vai citu darba ņēmēju skaits, kuri gūst labumu no darbības

5

Skaitliskā izteiksmē

I.24

43. panta 2. punkts

Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas palīdzētu ievērot pienākumu izkraut visas nozvejas

Ieguldījumu kategorija: zvejas ostas; izkraušanas vietas: izsoles nami; patvēruma vietas

1

Sk. kodu 5. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

II nodaļa. Ilgtspējīga akvakultūras attīstība

II.1

47. pants

Inovācija

Inovācijas joma: zināšanu pilnveide; jaunu sugu ieviešana; priekšizpēte

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Iesaistītās pētnieciskās struktūras

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri atbalstītajos uzņēmumos tiešā veidā gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

II.2

48. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts un f)–h) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā

Ieguldījumu joma: produktivitāte; dažādošana; modernizācija; dzīvnieku veselība; produktu kvalitāte; atjaunošana; papildinošas darbības

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

II.3

48. panta 1. punkta e), i) un j) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā – resursefektivitāte,ūdens un ķīmisko vielu izmantojuma samazināšana, recirkulācijas sistēmas, kas samazina ūdens izmantojumu

Ieguldījumu joma: vide un resursi; ūdens izmantošana un kvalitāte; slēgtas sistēmas

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

II.4

48. panta 1. punkta k) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā – energoefektivitātes palielināšana, atjaunojamie energoresursi

Ieguldījumu joma: energoefektivitāte; atjaunojamie energoresursi

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

II.5

49. pants

Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi

Darbības joma: pārvaldības pakalpojumi; akvakultūras konsultāciju pakalpojumu iegāde; aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties atbilstībai tiesību aktu prasībām vides jomā); aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties vides ietekmējuma novērtējumam); aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties atbilstībai dzīvnieku labturības, sanitāro un drošības un sabiedrības veselības tiesību aktu prasībām); aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties tirdzniecības un darījumdarbības stratēģijai)

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

II.6

50. pants

Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana

Darbošanās joma: profesionālas mācības; mūžizglītība; zināšanu izplatīšana; jaunas profesionālās prasmes; darba apstākļu uzlabošana un darba drošības veicināšana; tīklošanās un pieredzes apmaiņa

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

Laulāto un dzīves partneru skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

II.7

51. pants

Akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšana

Darbības joma: piemērotu teritoriju noteikšana; atbalsta iekārtu un infrastruktūras uzlabošana; būtiska kaitējuma novēršana; darbības pēc tam, kad konstatēta paaugstināta mirstība vai saslimstība

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

II.8

52. pants

Tādu jaunu akvakultūras audzētāju rosināšana, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru

Attiecīgā kopējā platība (km2)

1

Skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

II.9

53. pants

Pāreja uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

Darbības joma: pāreja uz bioloģisko akvakultūru; līdzdalība EMAS

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgā kopējā platība (km2)

3

Skaitliskā izteiksmē

II.10

54. pants

Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus

Darbības joma: akvakultūra Natura 2000 teritorijās; ex situ saglabāšana un pavairošana; akvakultūras darbības, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

Ar Natura 2000 teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

3

Skaitliskā izteiksmē

Ar Natura 2000 neietilpstošām teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

4

Skaitliskā izteiksmē

II.11

55. pants

Pasākumi sabiedrības veselības jomā

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

1

Skaitliskā izteiksmē

II.12

56. pants

Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi

Darbības joma: slimību kontrole un izskaušana; paraugprakses un rīcības kodeksi; samazināta atkarība no veterinārajām zālēm; veterinārie vai farmācijas pētījumi un paraugprakses; veselības aizsardzības grupas; kompensācijas gliemju audzētājiem

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

II.13

57. pants

Akvakultūras krājuma apdrošināšana

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

1

Skaitliskā izteiksmē

III nodaļa. Ilgtspējīga zvejniecības un akvakultūras reģionu attīstība

III.1

62. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Sagatavošanās atbalsts

Saņēmējs:

1

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

III.2

63. pants

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana ZVRG atlase (1)

Kopējais iedzīvotāju skaits, kas aptverti ar ZVRG (izteikt mērvienībās)

1

Skaitliskā izteiksmē

Publisko partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

2

Skaitliskā izteiksmē

Privāto partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

3

Skaitliskā izteiksmē

Pilsoniskās sabiedrības partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

4

Skaitliskā izteiksmē

ZVRG administrēšanā strādājošo pilnslodzes ekvivalents

5

Skaitliskā izteiksmē

ZVRG aktivizēšanā strādājošo pilnslodzes ekvivalents

6

Skaitliskā izteiksmē

III.3

63. pants

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana projekti, kurus atbalsta ZVRG (arī kārtējās izmaksas un aktivizēšana)

Darbības joma: pievienotā vērtība; dažādošana; vide, sociālie un kultūras aspekti; pārvaldība; kārtējās izmaksas un aktivizēšana

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Saņēmējs:

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

III.4

64. pants

Sadarbības pasākumi

Darbības joma: sagatavošanās atbalsts; projekti vienas dalībvalsts robežās; ar citām dalībvalstīm kopīgi projekti; kopīgi projekti ar partneriem ārpus ES

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Partneru skaits (vajadzības gadījumā)

2

Skaitliskā izteiksmē

IV nodaļa. Ar tirdzniecību un apstrādi saistīti pasākumi

IV.1

66. pants

Ražošanas un tirdzniecības plāni

Biedru skaits iesaistītajās ražotāju organizācijās

1

Skaitliskā izteiksmē

IV.2

67. pants

Uzglabāšanas atbalsts

Ražotāju organizāciju biedru skaits, kuri gūst labumu no darbības

1

Skaitliskā izteiksmē

IV.3

68. pants

Tirdzniecības pasākumi

Darbības joma: ražotāju organizāciju, to apvienību vai starpnozaru organizāciju izveidošana; jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties sugām ar tirgus potenciālu); jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties nevēlamai nozvejai); jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties produktiem ar mazu vides ietekmējumu vai bioloģiskiem produktiem); kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties ilgtspējīgas zivsaimniecības produktu sertificēšanai un noieta veicināšanai); kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties kvalitātes shēmām); kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties tiešajai tirdzniecībai); kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties iepakošanai); ražošanas pārredzamība; izsekojamība un ekomarķējums; standartizēti līgumi; informatīvās un reklāmas kampaņas

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

 

To uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

Ražotāju organizāciju biedru skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

IV.4

69. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

Ieguldījumu joma: enerģijas taupīšana vai vides ietekmējuma mazināšana; drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļu uzlabošana; tādas nozvejas apstrāde, kas nav paredzēta lietošanai pārtikā; blakusproduktu apstrāde; bioloģiskās akvakultūras produktu apstrāde; jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai pārvaldības sistēma

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Atbalstīto uzņēmumu skaits

2

Skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

V nodaļa. Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

V.1

70. pants

Kompensācijas režīms

Kompensētās papildu izmaksas

1

Skaitliskā izteiksmē

To uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no darbības

2

Skaitliskā izteiksmē

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

3

Skaitliskā izteiksmē

VI nodaļa. Kopējās zivsaimniecības politikas papildu pasākumi, ko finansē dalītā pārvaldībā

VI.1

76. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

Darbības joma: tehnoloģijas iegāde, uzstādīšana un izstrāde; datu pārraidīšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana; izsekojamības nodrošināšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana; datu apmaiņas un analīzes programmu īstenošana; patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde; citu kontroles līdzekļu iegāde; inovatīvu kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana; mācību un apmaiņas programmas; izmaksu/ieguvumu analīzes un novērtējumi par revīzijām; semināri un plašsaziņas līdzekļu izmantošana; darbības izmaksas; rīcības plāna īstenošana

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Jā, ja tie ir ieguldījumi kuģos

Saņēmējs:

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

VI.2

77. pants

Datu vākšana

Saņēmējs:

1

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

VII nodaļa. Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

VII.1

78. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

Darbības joma: darbības programmas īstenošana; IT sistēmas; administratīvās spējas uzlabošana; komunikācijas pasākumi; izvērtēšana; pētījumi; kontrole un revīzija, ZVRG tīkls; citi

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

VIII nodaļa. Integrētās jūrlietu politikas īstenošanas veicināšana

VIII.1

80. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Jūras uzraudzības integrēšana

Darbības joma: palīdzība IJU mērķu sasniegšanā; palīdzība CISE mērķu sasniegšanā

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Saņēmējs:

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

VIII.2

80. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Jūras vides aizsardzība un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana

Darbības joma: aizsargājamas jūras teritorijas; NATURA 2000 teritorijas

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Attiecīgo aizsargājamo jūras teritoriju platība (km2) (vajadzības gadījumā)

2

Skaitliskā izteiksmē

Attiecīgo NATURA 2000 teritoriju platība (km2) (vajadzības gadījumā)

3

Skaitliskā izteiksmē

Saņēmējs:

4

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē

VIII.3

80. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā

Darbības joma: monitoringa programmas izveide; Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētie pasākumi

1

Sk. kodu 3. tabulā, skaitliskā izteiksmē

Saņēmējs:

2

Sk. kodu 4. tabulā, skaitliskā izteiksmē


2. tabula. Zvejniecības veids

Kods

Apraksts

1

Jūra

2

Iekšzemes zvejniecība

3

Abi


3. tabula. Darbības jomas

Kods

Apraksts

Saistīts ar pasākuma(-u) kodu

1

Produkti un iekārtas

I.1

2

Procesi un metodes

I.1

3

Pārvaldības un organizācijas sistēma

I.1

4

Priekšizpēte un konsultāciju pakalpojumi

I.2

5

Profesionāla konsultācija

I.2

6

Darījumdarbības stratēģijas

I.2

7

Tīkli

I.3

8

Partnerattiecību nolīgums vai apvienība

I.3

9

Datu vākšana un pārvaldība

I.3

10

Pētījumi

I.3

11

Izmēģinājuma projekti

I.3

12

Zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana

I.3

13

Semināri

I.3

14

Paraugprakse

I.3

15

Apmācība un mūžizglītība

I.4, I.5

16

Tīklošanās

I.4

17

Sociālais dialogs

I.4

18

Ieguldījumi uz kuģa

I.6

19

Makšķerēšanas tūrisms

I.6

20

Restorāni

I.6

21

Vides pakalpojumi

I.6

22

Pedagoģiskā darbība

I.6

23

Ieguldījumi uz kuģa

I.8

24

Individuālais aprīkojums

I.8

25

Nelabvēlīgi laikapstākļi

I.12

26

Vides incidents

I.12

27

Glābšanas izmaksas

I.12

28

Dizains

I.13, I.14

29

Izstrāde

I.13, I.14

30

Monitorings

I.13, I.14

31

Izvērtēšana

I.13

32

Pārvaldība

I.13

33

Ieinteresēto personu līdzdalība

I.14

34

Tieša krājumu atjaunošana

I.14

35

Zvejas rīku selektivitāte

I.15

36

Izmetumu vai nevēlamas nozvejas samazināšana

I.15

37

Ekosistēmu un jūras gultnes ietekmējumu novēršana

I.15

38

Zvejas rīku un nozvejas pasargāšana no zīdītājiem un putniem

I.15

39

Zivju pievilināšanas ierīces tālākajos reģionos

I.15

40

Tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas samazina ietekmi uz vidi

I.16

41

Tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu lietošana, kas samazina ietekmi uz vidi

I.16

42

Tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību

I.16

43

Tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu lietošana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību

I.16

44

Ieguldījumi objektos

I.18

45

Resursu pārvaldība

I.18

46

NATURA 2000 un īpaši aizsargājamu teritoriju pārvaldības plāni;

I.18

47

NATURA 2000 pārvaldība

I.18

48

Aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldība

I.18

49

Izpratnes veicināšana

I.18

50

Citas darbības, kas uzlabo bioloģisko daudzveidību

I.18

51

Aprīkojums uz borta

I.20

52

Zvejas rīki

I.20

53

Energoefektivitātes auditi un sistēmas

I.20

54

Pētījumi

I.20

55

Dzinēja nomaiņa

I.21

56

Modernizācija

I.21

57

Ieguldījumi, kas palielina produktu pievienoto vērtību

I.22

58

Ieguldījumi kuģos, lai uzlabotu zvejas produktu kvalitāti

I.22

59

Kvalitāte

I.23

60

Kontrole un izsekojamība

I.23

61

Energoefektivitāte

I.23

62

Vides aizsardzība

I.23

63

Drošība un darba apstākļi

I.23

64

Zināšanu pilnveide

II.1

65

Jaunu sugu ieviešana

II.1

66

Priekšizpēte

II.1

67

Produktivitāte

II.2

68

Dažādošana

II.2

69

Modernizācija

II.2

70

Dzīvnieku veselība

II.2

71

Produktu kvalitāte

II.2

72

Atjaunošana

II.2

73

Papildinošas darbības

II.2

74

Vide un resursi

II.3

75

Ūdens izmantošana un kvalitāte

II.3

76

Slēgtas sistēmas

II.3

77

Energoefektivitāte

II.4

78

Atjaunojamie energoresursi

II.4

79

Pārvaldības pakalpojumi

II.5

80

Akvakultūras konsultāciju pakalpojumu iegāde

II.5

81

Aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties atbilstībai tiesību aktu prasībām vides jomā)

II.5

82

Aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties vides ietekmējuma novērtējumam)

II.5

83

Aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties atbilstībai dzīvnieku labturības, sanitāro un drošības un sabiedrības veselības tiesību aktu prasībām)

II.5

84

Aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (īpaši pievēršoties tirdzniecības un darījumdarbības stratēģijai)

II.5

85

Profesionālas mācības

II.6

86

Mūžizglītība

II.6

87

Zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana

II.6

88

Jaunas profesionālās prasmes

II.6

89

Darba apstākļu uzlabošana un darba drošības veicināšana

II.6

90

Tīklošanās un pieredzes apmaiņa

II.6

91

Piemērotu teritoriju noteikšana

II.7

92

Atbalsta iekārtu un infrastruktūras uzlabošana

II.7

93

Būtiska kaitējuma novēršana

II.7

94

Darbības pēc tam, kad konstatēta paaugstināta mirstība vai saslimstība

II.7

95

Pāreja uz bioloģisko akvakultūru

II.9

96

Līdzdalība EMAS

II.9

97

Akvakultūra Natura 2000 teritorijās

II.10

98

Ex situ saglabāšana un pavairošana

II.10

99

Akvakultūras darbības, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu

II.10

100

Slimību kontrole un izskaušana

II.12

101

Paraugprakses un rīcības kodeksi

II.12

102

Samazināta atkarība no veterinārajām zālēm

II.12

103

Veterinārie vai farmācijas pētījumi un paraugprakses

II.12

104

Veselības aizsardzības grupas

II.12

105

Kompensācijas gliemju audzētājiem

II.12

106

Pievienotā vērtība

III.3

107

Dažādošana

III.3

108

Vide

III.3

109

Sociālā un kultūras joma

III.3

110

Pārvaldība

III.3

111

Kārtējās izmaksas un aktivizēšana

III.3

112

Sagatavošanās atbalsts

III.4

113

Projekti vienas dalībvalsts robežās

III.4

114

Ar citām dalībvalstīm kopīgi projekti

III.4

115

Kopīgi projekti ar partneriem ārpus ES

III.4

116

Ražotāju organizāciju, to apvienību vai starpnozaru organizāciju izveidošana

IV.3

117

Jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties sugām ar tirgus potenciālu);

IV.3

118

Jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties nevēlamai nozvejai)

IV.3

119

Jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana (īpaši pievēršoties produktiem ar mazu vides ietekmējumu vai bioloģiskiem produktiem)

IV.3

120

Kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties ilgtspējīgas zivsaimniecības produktu sertificēšanai un noieta veicināšanai)

IV.3

121

Kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties kvalitātes shēmām)

IV.3

122

Kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties tiešajai tirdzniecībai)

IV.3

123

Kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana (īpaši pievēršoties iepakošanai)

IV.3

124

Ražošanas pārredzamība

IV.3

125

Izsekojamība un ekomarķējums

IV.3

126

Standartizēti līgumi

IV.3

127

Informatīvās un reklāmas kampaņas

IV.3

128

Enerģijas taupīšana vai vides ietekmējuma mazināšana

IV.4

129

Drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļu uzlabošana

IV.4

130

Tādas nozvejas apstrāde, kas nav paredzēta lietošanai pārtikā

IV.4

131

Blakusproduktu apstrāde

IV.4

132

Bioloģiskās akvakultūras produktu apstrāde

IV.4

133

Jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai pārvaldības sistēma

IV.4

134

Tehnoloģijas iegāde, uzstādīšana un izstrāde

VI.1

135

Datu pārraidīšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana

VI.1

136

Izsekojamības nodrošināšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana

VI.1

137

Datu apmaiņas un analīzes programmu īstenošana

VI.1

138

Patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde

VI.1

139

Citu kontroles līdzekļu iegāde

VI.1

140

Inovatīvu kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana

VI.1

141

Mācību un apmaiņas programmas

VI.1

142

Izmaksu/ieguvumu analīzes un novērtējumi par revīzijām

VI.1

143

Semināri un plašsaziņas līdzekļu izmantošana

VI.1

144

Darbības izmaksas

VI.1

145

Rīcības plāna īstenošana

VI.1

146

Darbības programmas īstenošana

VII.1

147

IT sistēmas

VII.1

148

Administratīvās spējas uzlabošana

VII.1

149

Komunikācijas pasākumi

VII.1

150

Izvērtēšana

VII.1

151

Pētījumi

VII.1

152

Kontrole un revīzija

VII.1

153

ZVRG tīkls

VII.1

154

Citi

VII.1

155

Palīdzība IJU mērķu sasniegšanā

VIII.1

156

Palīdzība CISE mērķu sasniegšanā

VIII.1

157

Aizsargājamas jūras teritorijas

VIII.2

158

NATURA 2000 teritorijas

VIII.2

159

Monitoringa programmas izveide

VIII.3

160

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētie pasākumi

VIII.3


4. tabula. Saņēmēji

Kods

Apraksts

1

Publiska iestāde

2

Juridiska persona

3

Fiziska persona

4

Zvejnieku organizācija

5

Ražotāju organizācijas

6

NVO

7

Pētniecības centrs/universitāte

8

Jaukta veida saņēmējs


5. tabula. Ieguldījumu kategorijas

Kods

Apraksts

Saistīts ar pasākuma(-u) kodu

1

Zvejas ostas

I.23, I.24

2

Izkraušanas vietas

I.23, I.24

3

Izsoles nami

I.23, I.24

4

Patvēruma vietas

I.23, I.24


(1)  Informācija ir jāsniedz tikai tad, kad ir izvēlēta ZVRG.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/39


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1243/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu paredz noteikumus attiecībā uz informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (1), un jo īpaši tās 107. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2) paredzēti noteikumi, kas ir kopīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF). Minētajā regulā paredzēta prasība dalībvalstu vadošajām iestādēm izveidot sistēmu, lai datorizētā veidā reģistrētu un glabātu tādus datus par katru (arī individuālu) darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai.

(2)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (3) III pielikumā uzskaitīti dati, kas datorizētā formā jāreģistrē un jāglabā par ikvienu darbību, kura ietilpst katras dalībvalsts izveidotās uzraudzības sistēmas satvarā.

(3)

Lai Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. pantā paredzētā kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma varētu darboties, ir vajadzīgi papildu noteikumi par datu reģistrēšanu un pārraidi. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 3. punktam šiem noteikumiem būtu jāprecizē informācija, kas dalībvalstīm jānosūta, un vienlaikus pēc iespējas lielākā mērā jāizmanto sinerģija ar citiem iespējamajiem datu avotiem, piemēram, tiem datiem, kas jāreģistrē un jāglabā, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(4)

Lai šajā regulā paredzētos pasākumus varētu tūlīt piemērot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par informāciju, kura dalībvalstīm jānosūta Komisijai, lai nodrošinātu to darbību uzraudzību un novērtēšanu, kuras no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (“EJZF”) finansē, īstenojot dalīto pārvaldību.

2. pants

Datu saraksts un datubāzes struktūra

1.   Katra dalībvalsts savā datubāzē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punktā, reģistrē tādu datu sarakstu, kuri ietver Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 3. punktā minēto informāciju un atbilst šīs regulas I pielikumā izklāstītajai struktūrai, un šo datu sarakstu iesniedz Komisijai.

2.   Datu sarakstu reģistrē un Komisijai iesniedz par katru darbību, kas izraudzīta finansēšanai saskaņā ar EJZF atbalstītu darbības programmu.

3. pants

Informācijas ievadīšana datubāzē

Datus, kas minēti 2. pantā, datubāzē ievada šādos divos posmos:

a)

darbības apstiprināšanas laikā;

b)

kad darbība ir pabeigta.

4. pants

Darbības īstenošanas dati

Informāciju, kas minēta I pielikuma D daļā (Darbības īstenošanas dati), sniedz saskaņā ar II pielikuma norādījumiem.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).


I PIELIKUMS

DATUBĀZES STRUKTŪRA

A DAĻA

Administratīvā informācija

Lauks

Lauka saturs

Apraksts

Vajadzīgie dati un sinerģijas

1.

CCI

Darbības programmas kopīgais identifikācijas kods

19. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (1) III pielikumā

2.

Unikāls darbības identifikators (ID)

Jānorāda par visām fonda atbalstītajām darbībām

5. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

3.

Darbības nosaukums

Ja ir un ja 2. laukā norādīts skaitlis

5. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

4.

Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR  (2))

Attiecīgā gadījumā

Attiecas tikai uz EJZF

5.

NUTS kods (3)

Norādīt iederīgāko NUTS līmeni (noklusējuma iestatījums = III līmenis)

Attiecas tikai uz EJZF

6.

Saņēmējs

Saņēmēja nosaukums/vārds, uzvārds (tikai juridiskas personas un fiziskas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem)

1. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

7.

Saņēmēja dzimums

Attiecīgā gadījumā (iespējamie varianti ir 1: vīriešu; 2: sieviešu; 3: cits)

Attiecas tikai uz EJZF

8.

Uzņēmuma lielums

Attiecīgā gadījumā (4) (iespējamie varianti ir 1: mikrouzņēmums; 2: mazs uzņēmums; 3: vidēji liels uzņēmums; 4: liels uzņēmums)

Attiecas tikai uz EJZF

9.

Darbības īstenošanas gaita

Viencipara kods:

kods 0

=

uz darbību attiecas lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet izdevumi vēl nav apliecināti Komisijai

kods 1

=

darbība ir pārtraukta pēc daļējas tās īstenošanas (izdevumi ir daļēji apliecināti Komisijai)

kods 2

=

darbība ir izbeigta pēc daļējas tās īstenošanas (izdevumi ir daļēji apliecināti Komisijai)

kods 3

=

darbība ir pabeigta (un Komisijai ir apliecināti visi izdevumi)

Attiecas tikai uz EJZF

B DAĻA

Prognozētie izdevumi (valūtā, kas piemērojama darbībai)

Lauks

Lauka saturs

Apraksts

Vajadzīgie dati un sinerģijas

10.

Kopējās atbilstīgās izmaksas

Darbības kopējo atbilstīgo izmaksu summa, kas apstiprināta dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

41. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

11.

Kopējās atbilstīgās publiskās izmaksas

Kopējo atbilstīgo izmaksu summa, kas uzskatāma par publiskiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktu

42. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

12.

EJZF atbalsts

Publiskā atbalsta summa saskaņā ar dokumentu, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

Attiecas tikai uz EJZF

13.

Apstiprināšanas diena

Dokumenta, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, datums

12. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

C DAĻA

Darbības finansiālā īstenošana (EUR)

Lauks

Lauka saturs

Apraksts

Vajadzīgie dati un sinerģijas

14.

Kopējie atbilstīgie izdevumi

Komisijai deklarētie atbilstīgie izdevumi, kuri noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kas faktiski radušās un samaksātas, kopā ar ieguldījumiem natūrā un amortizāciju attiecīgos gadījumos

53. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

15.

Kopējie atbilstīgie publiskie izdevumi

Publiskie izdevumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktā, atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem un noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kuras faktiski atlīdzinātas un samaksātas, kopā ar ieguldījumiem natūrā un amortizāciju attiecīgos gadījumos

54. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā

16.

EJZF atbilstīgie izdevumi

EJZF izdevumi, kas atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem

Attiecas tikai uz EJZF

17.

Saņēmējam izmaksātā galīgā maksājuma diena

 

45. datu lauks Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 III pielikumā (tikai datums, kad veikts galīgais maksājums par labu saņēmējam)

D DAĻA

Darbības īstenošanas dati

Lauks

Lauka saturs

Piezīmes

Vajadzīgie dati un sinerģijas

18.

Attiecīgais pasākums

Pasākuma kods (sk. II pielikumu)

Attiecas tikai uz EJZF

19.

Iznākuma rādītājs

Skaitliskā izteiksmē

Attiecas tikai uz EJZF

20.

Darbības īstenošanas dati

Sk. II pielikumu

Attiecas tikai uz EJZF

21.

Īstenošanas datu vērtība

Skaitliskā izteiksmē

Attiecas tikai uz EJZF

E DAĻA

Rezultāta rādītāji

Lauks

Lauka saturs

Piezīmes

Vajadzīgie dati un sinerģijas

22.

Attiecīgās darbības rezultāta rādītāji

Rezultāta rādītāja kods (5)

Attiecas tikai uz EJZF

23.

Saņēmēja paredzētais indikatīvais rezultāts

Skaitliskā izteiksmē

Attiecas tikai uz EJZF

24.

Rezultāta rādītāja vērtība, kas validēta pēc darbības īstenošanas

Skaitliskā izteiksmē

Attiecas tikai uz EJZF


(1)  Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(2)  I pielikums Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(4)  MVU klasificē saskaņā ar 2. panta 28. punktu 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5)  Noteikts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 1. punktam.


II PIELIKUMS

DARBĪBAS ĪSTENOŠANAS DATI

Pasākuma kods

Regulā (ES) Nr. 508/2014 paredzētie pasākumi

Darbības īstenošanas dati

I nodaļa. Ilgtspējīga zvejniecības attīstība

I.1

26. pants un 44. panta 3. punkts

Inovācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Inovācijas joma: produkti un un aprīkojums; procesi un metodes; pārvaldības un organizācijas sistēmas

To cilvēku skaits, kuri atbalstītajos uzņēmumos tiešā veidā gūst labumu no darbības

I.2

27. pants un 44. panta 3. punkts

Konsultāciju pakalpojumi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Konsultāciju pakalpojumu joma: priekšizpēte un konsultāciju pakalpojumi; profesionālas konsultācijas; darījumdarbības stratēģijas

I.3

28. pants un 44. panta 3. punkts

Zinātnieku un zvejnieku partnerības

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbošanās joma: tīklošanās; partnerattiecību nolīgumi vai apvienības; datu vākšana un pārvaldība; pētījumi; izmēģinājuma projekti; zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana; semināri; paraugprakse

Partnerībās iesaistīto zinātnieku skaits

Partnerībās iesaistīto zvejnieku skaits

Darbībā iesaistīto pārējo struktūru skaits

I.4

29. panta 1. un 2. punkts un 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšana – apmācība, tīklošanās, sociālais dialogs, atbalsts laulātajiem vai dzīves partneriem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbošanās joma: apmācība un mūžizglītība; tīklošanās; sociālais dialogs

Laulāto un dzīves partneru skaits, kuri gūst labumu no darbības

To cilvēku vai organizāciju skaits, kas gūst labumu no darbības (apmācību un tīklošanās dalībnieki, sociālā dialoga darbībās iesaistītās organizācijas)

I.5

29. panta 3. punkts un 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšana – mācekļi uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbošanās joma: apmācība un mūžizglītība

To mācekļu skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.6

30. pants un 44. panta 4. punkts

Dažādošana un jauni ienākumu veidi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Dažādošanas joma: ieguldījumi kuģos; makšķerēšanas tūrisms; restorāni; vides pakalpojumi; izglītojoši pasākumi

Iesaistīto zvejnieku skaits

I.7

31. pants un 44. panta 2. punkts

Darījumdarbības sākšanas atbalsts gados jauniem zvejniekiem

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

To gados jauno zvejnieku vecums, kuri gūst labumu no darbības

I.8

32. pants un 44. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Veselība un drošība

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Attiecīgās aprīkošanas joma: ieguldījumi kuģos; individuālais aprīkojums

To zvejnieku skaits, uz kuriem attiecas darbība

I.9

33. pants

Zvejas darbību pārtraukšana uz laiku

Iesaistīto zvejnieku skaits

Attiecīgo dienu skaits

I.10

34. pants

Zvejas darbību pilnīga izbeigšana

Iesaistīto zvejnieku skaits

I.11

35. pants

Kopfondi nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem un vides incidentiem – fonda izveidošana

Kopfonda nosaukums

I.12

35. pants

Kopfondi nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem un vides incidentiem – izmaksātās kompensācijas

Izmaksātās kompensācijas par: nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem; vides incidentiem; glābšanas izmaksām

Iesaistīto kuģu skaits

Iesaistīto apkalpes locekļu skaits

I.13

36. pants

Atbalsts zvejas iespēju piešķiršanas sistēmām

Darbošanās joma: izstrāde; attīstība; uzraudzība; izvērtēšana; pārvaldība

Saņēmēja veids: publiska iestāde; juridiska vai fiziska persona; zvejnieku organizācija; ražotāju organizācija; cits saņēmējs

I.14

37. pants

Atbalsts saglabāšanas pasākumu un reģionālās sadarbības izstrādei un īstenošanai

Darbošanās joma: izstrāde; pilnveidošana un pārraudzība; ieinteresēto personu līdzdalība; tieša krājumu papildināšana

Attiecīgā gadījumā – krājumu skaits

Ar projektu saistītā kopējā platība (km2)

I.15

38. pants un 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Ieguldījumu joma: zvejas rīku selektivitāte; izmetumu samazināšana vai nevēlamu nozveju novēršana; ekosistēmas un jūras gultnes ietekmējuma novēršana; zvejas rīku un nozvejas pasargāšana no zīdītājiem un putniem; zivju pievilināšanas ierīces attālākajos reģionos

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.16

39. pants un 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbības joma: tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas samazina ietekmi uz vidi; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu pielietošana, kas samazina ietekmi uz vidi; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu iegūšana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību; tādu jaunu tehnisku vai organizatorisku zināšanu pielietošana, kas ļauj panākt izmantošanas ilgtspējību

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.17

40. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – atkritumu savākšana

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.18

40. panta 1. punkta b)–g) un i) apakšpunkts un 44. panta 6. punkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – labākas resursu pārvaldības vai saglabāšanas veicināšana, stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un īpaši aizsargājamām teritorijām, aizsargājamo jūras teritoriju, tostarp NATURA 2000 teritoriju, pārvaldība, atjaunošana un monitorings, izpratnes veicināšana par vides jautājumiem, līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbības joma: ieguldījumi objektos; resursu pārvaldība; NATURA 2000 un īpaši aizsargājamo teritoriju pārvaldības plāni; NATURA 2000 teritoriju pārvaldība; īpaši aizsargājamo teritoriju pārvaldība; izpratnes veicināšana; cita darbošanās, kas uzlabo bioloģisko daudzveidību

Ar NATURA 2000 teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

Ar aizsargājamām jūras teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

Iesaistīto zvejnieku skaits

I.19

40. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – kompensācijas shēmas par nozvejas zaudējumiem, ko radījuši zīdītāji un putni

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.20

41. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts un 44. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Energoefektivitāte un klimata pārmaiņu mazināšana – ieguldījumi zvejas kuģos, energoefektivitātes un audita sistēmas, pētījumi

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbības joma: kuģa aprīkojums; zvejas rīki; energoefektivitāte; pētījumi

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Degvielas patēriņa samazinājums, %

Attiecīgā gadījumā, CO2 emisiju samazinājums, %

I.21

41. panta 2. punkts un 44. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Energoefektivitāte un klimata pārmaiņu mazināšana – dzinēju nomaiņa vai modernizācija

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbības joma: nomaiņa; modernizācija

kW pirms intervences (verificēti vai fiziski pārbaudīti)

kW pēc intervences (verificēti vai fiziski pārbaudīti)

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Degvielas patēriņa samazinājums, %

Attiecīgā gadījumā – CO2 emisiju samazinājums, %

I.22

42. pants un 44. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Darbības joma: ieguldījumi, kas palielina produktu pievienoto vērtību; ieguldījumi kuģos, lai uzlabotu zvejas produktu kvalitāti

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.23

43. panta 1. un 3. punkts un 44. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejas ostu un izsoles namu infrastruktūru vai izkraušanas vietas un patvēruma vietas; ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejnieku drošību

Norādīt, vai darbība ir saistīta ar zvejošanu jūras vai iekšzemes (vai abu veidu) ūdeņos

Ieguldījumu kategorija: zvejas ostas; izkraušanas vietas; izsoles nami; patvēruma vietas

Ieguldījumu joma: kvalitāte; kontrole un izsekojamība; energoefektivitāte; vides aizsardzība; drošība un darba apstākļi

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Citu ostas lietotāju vai citu darba ņēmēju skaits, kuri gūst labumu no darbības

I.24

43. panta 2. punkts

Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas palīdzētu ievērot pienākumu izkraut visas nozvejas

Ieguldījumu kategorija: zvejas ostas; izkraušanas vietas; izsoles nami; patvēruma vietas

To zvejnieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II nodaļa. Ilgtspējīga akvakultūras attīstība

II.1

47. pants

Inovācija

Inovācijas joma: zināšanu pilnveide; jaunu sugu ieviešana; priekšizpēte

Iesaistītās pētnieciskās struktūras: privātās, publiskās

To darbinieku skaits, kuri atbalstītajos uzņēmumos tiešā veidā gūst labumu no darbības

II.2

48. panta 1. punkta a)–d) un f)–h) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā

Ieguldījumu joma: produktivitāte; dažādošana; modernizācija; dzīvnieku veselība; produktu kvalitāte; atjaunošana; papildinošas darbības

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.3

48. panta 1. punkta e), i) un j) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā – resursefektivitāte, ūdens un ķīmisko vielu izmantojuma samazināšana, recirkulācijas sistēmas, kas samazina ūdens izmantojumu

Ieguldījumu joma: vide un resursi; ūdens izmantošana un kvalitāte; slēgtas sistēmas

II.4

48. panta 1. punkta k) apakšpunkts

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā – energoefektivitātes palielināšana, atjaunojamie energoresursi

Ieguldījumu joma: energoefektivitāte; atjaunojamie energoresursi

II.5

49. pants

Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi

Darbības joma: pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumu izveide; akvakultūras konsultāciju pakalpojumu iegāde

Attiecīgā gadījumā – konsultāciju pakalpojumu joma: atbilstība tiesību aktu prasībām vides jomā; ietekmes uz vidi novērtējums; atbilstība dzīvnieku labturības, sanitāro un drošības un sabiedrības veselības tiesību aktu prasībām; tirdzniecības un darījumdarbības stratēģijas

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.6

50. pants

Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana

Darbošanās joma: profesionālas mācības; mūžizglītība; zināšanu izplatīšana; jaunas profesionālās prasmes; darba apstākļu uzlabošana un darba drošības veicināšana; tīklošanās un pieredzes apmaiņa

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Laulāto un dzīves partneru skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.7

51. pants

Akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšana

Darbības joma: piemērotu teritoriju noteikšana; atbalsta iekārtu un infrastruktūras uzlabošana; būtiska kaitējuma novēršana; darbības pēc tam, kad konstatēta paaugstināta mirstība vai saslimstība

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.8

52. pants

Jaunu akvakultūras audzētāju, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru, rosināšana

Attiecīgā kopējā platība (km2)

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.9

53. pants

Pāreja uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

Darbības joma: pāreja uz bioloģisko akvakultūru; līdzdalība EMAS

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Attiecīgā kopējā platība (km2)

II.10

54. pants

Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus

Darbības joma: akvakultūra NATURA 2000 teritorijās; ex situ saglabāšana un pavairošana; akvakultūras darbības, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

Ar NATURA 2000 teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

Ar NATURA 2000 neietilpstošām teritorijām saistītā kopējā platība (km2)

II.11

55. pants

Pasākumi sabiedrības veselības jomā

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.12

56. pants

Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi

Darbības joma: slimību kontrole un izskaušana; paraugprakses un rīcības kodeksi; samazināta atkarība no veterinārajām zālēm; veterinārie un farmācijas pētījumi un paraugprakses; veselības aizsardzības grupas; kompensācijas gliemju audzētājiem

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

II.13

57. pants

Akvakultūras krājuma apdrošināšana

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

III nodaļa. Ilgtspējīga zvejniecības un akvakultūras reģionu attīstība

III.1

62. panta 1. punkta a) apakšpunkts

EJZF atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai – sagatavošanās atbalsts

Saņēmēja veids: publiska struktūra; NVO; cita kolektīva struktūra; privātpersona

III.2

63. pants

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana – ZVRG atlase (1)

Kopējais iedzīvotāju skaits, kas aptverti ar ZVRG (izteikt mērvienībās)

Publisko partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

Privāto partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

Pilsoniskās sabiedrības partneru skaits, kas aptverti ar ZVRG

ZVRG administrēšanā strādājošo pilnslodzes ekvivalents

ZVRG aktivizēšanā strādājošo pilnslodzes ekvivalents

III.3

63. pants

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana – projekti, kurus atbalsta ZVRG (arī kārtējās izmaksas un aktivizēšana)

Darbības joma: pievienotā vērtība; dažādošana; vide; sociālie un kultūras aspekti; pārvaldība; kārtējās izmaksas un aktivizēšana

III.4

64. pants

Sadarbības pasākumi

Darbības joma: sagatavošanās atbalsts; projekti vienas dalībvalsts robežās; ar citām dalībvalstīm kopīgi projekti; kopīgi projektiem ar partneriem ārpus ES

Attiecīgā gadījumā, projekta partneru skaits

IV nodaļa. Ar tirdzniecību un apstrādi saistīti pasākumi

IV.1

66. pants

Ražošanas un tirdzniecības plāni

Biedru skaits iesaistītajās ražotāju organizācijās

IV.2

67. pants

Uzglabāšanas atbalsts

Ražotāju organizāciju biedru skaits, kuri gūst labumu no darbības

IV.3

68. pants

Tirdzniecības pasākumi

Darbības joma: ražotāju organizāciju, to apvienību vai starpnozaru organizāciju izveidošana; jaunu tirgu meklēšana un tirdzniecības nosacījumu uzlabošana; kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana; ražošanas pārredzamība; izsekojamība un ekomarķējums; standartizēti līgumi; informatīvās un reklāmas kampaņas

Jaunu tirgu meklēšanas un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanas projektiem: sugas ar tirgus potenciālu; nevēlamas nozvejas; produkti ar mazu ietekmi uz vidi vai bioloģiskie produkti

Kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošanas projektiem: kvalitātes shēmas; ilgtspējīgas zivsaimniecības produktu sertificēšana un noieta veicināšana; tiešā tirdzniecība; iepakošana

To uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no darbības

Ražotāju organizāciju biedru skaits, kuri gūst labumu no darbības

IV.4

69. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

Ieguldījumu joma: enerģijas taupīšana vai vides ietekmējuma samazināšana; drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļu uzlabošana; tādas nozvejas apstrāde, kas nav paredzēta lietošanai pārtikā; blakusproduktu apstrāde; bioloģiskās akvakultūras produktu apstrāde; jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai pārvaldības sistēma

Atbalstīto uzņēmumu skaits

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

V nodaļa. Kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

V.1

70. pants

Kompensācijas režīms

Kompensētās papildu izmaksas

To uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no darbības

To darbinieku skaits, kuri gūst labumu no darbības

VI nodaļa. Kopējās zivsaimniecības politikas papildu pasākumi, ko finansē dalītā pārvaldībā

VI.1

76. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

Darbības joma: tehnoloģijas iegāde, uzstādīšana un izstrāde; datu pārraidīšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana; izsekojamības nodrošināšanai vajadzīgo komponentu izstrāde, iegāde un uzstādīšana; datu apmaiņas un analīzes programmu īstenošana; patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde; citu kontroles līdzekļu iegāde; inovatīvu kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana; mācību un apmaiņas programmas; izmaksu/ieguvumu analīzes un novērtējumi par revīzijām; semināri un plašsaziņas līdzekļu izmantošana; darbības izmaksas; rīcības plāna īstenošana

Saņēmējs: privāts, publisks, abi nosauktie

Attiecīgā gadījumā, zvejas kuģu skaits

VI.2

77. pants

Datu vākšana

Saņēmējs: privāts, publisks, abi nosauktie

VII nodaļa. Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

VII.1

78. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

Darbības joma: darbības programmas īstenošana; IT sistēmas; administratīvās spējas uzlabošana; komunikācijas pasākumi; izvērtēšana; pētījumi; kontrole un revīzija, ZVRG tīkls; citi

VIII nodaļa. Integrētās jūrlietu politikas īstenošanas veicināšana

VIII.1

80. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Jūras uzraudzības integrēšana

Darbības joma: palīdzība IJU mērķu sasniegšanā; palīdzība CISE mērķu sasniegšanā

Saņēmējs: privāts, publisks, abi nosauktie

VIII.2

80. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Jūras vides aizsardzība un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana

Darbības joma: aizsargājamas jūras teritorijas; NATURA 2000 teritorijas

Attiecīgo aizsargājamo jūras teritoriju platība (km2)

Attiecīgo NATURA 2000 teritoriju platība (km2)

Saņēmējs: privāts, publisks, abi nosauktie

VIII.3

80. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā

Darbības joma: monitoringa programmas izveide; Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētie pasākumi

Saņēmējs: privāts, publisks, abi nosauktie


(1)  Noteikts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 508/2014 107. panta 1. punktam.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/52


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1244/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar kuru nosaka kārtību, kādā īstenojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu, 10. panta 1. punktu un 12. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 375/2014 Komisijai būtu jāizveido standarti un procedūras, paredzot nosacījumus, kārtību un prasības, ko nosūtošās un uzņemošās organizācijas piemēro brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo apzināšanā, atlasē, sagatavošanā, pārvaldībā un nosūtīšanā darbā, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas trešās valstīs. Regulā (ES) Nr. 375/2014 noteikts, ka šie standarti būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus, un procedūras būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus.

(2)

Visas iniciatīvā “ES palīdzības brīvprātīgie” ieinteresētās personas, tostarp paši brīvprātīgie un nosūtošās un uzņemošās organizācijas, būtu jāmudina veicināt iniciatīvas identitātes apziņu.

(3)

Svarīgi ir nodrošināt, ka brīvprātīgo kandidāti tiek apzināti un atlasīti nediskriminējošā, godīgā un pārredzamā procedūrā, kuras pamatā ir partnerība starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un kura ļauj apmierināt reālās vajadzības, ko uzņemošās organizācijas paudušas vietējā līmenī.

(4)

Lai novērstu pārpratumus saistībā ar lomām un cerībām un lai brīvprātīgajiem sniegtu pienācīgu praktisku sagatavošanu misijām, nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu jānodrošina pilnīga ievadinformācija. Tas nodrošinātu pamatu uzticībai un atzīšanai uzņemošajās kopienās, pilnībā ņemot vērā attiecīgās kultūras īpatnības.

(5)

Apmācība ir svarīga pirmsnosūtīšanas sagatavošanas daļa, kas būtu jānodrošina visiem brīvprātīgo kandidātiem, izmantojot obligāto un izvēles kursu strukturētu programmu. Turklāt jaunie speciālisti būtu jāmudina attīstīt savas kompetences un iegūt jaunas īpašas zināšanas un prasmes humānās palīdzības jomā, vajadzības gadījumā nosūtot tos uz prakses vietām. Jo īpaši apmācībai jābūt piemērotai nosūtošo un uzņemošo organizāciju darbībām un kontekstam.

(6)

Nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu jāizveido piemērota uzraudzības un pārvaldības sistēma. Tām kopā būtu jāuzrauga un jāizvērtē ES palīdzības brīvprātīgo sniegums un rezultāti un jāsniedz atsauksmes par viņu uzdevumu un mērķu izpildi. Tas palīdzēs uzlabot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pārskatāmību.

(7)

Uzraudzība un pārvaldība būtu jāpapildina ar padomdošanas pasākumiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem jānodrošina papildu atbalsts pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā un pēc tā.

(8)

Nosūtījuma laikā trešās valstīs būtu jāizveido pastāvīgas komunikācijas kanāls un jānodrošina papildu atbalsts, ko sniedz nosūtošā organizācija. Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem būtu jānodrošina iespēja sniegt pārskatu par paveikto un jāsniedz atbalsts nosūtījuma beigās.

(9)

Lai ES palīdzības brīvprātīgie varētu veikt savu misiju drošā vidē un normālos sanitāros apstākļos un lai varētu apmierināt viņu pamatvajadzības, nepakļaujot viņus personīgām grūtībām un vienlaikus ievērojot brīvprātīgā vienkāršo un pieticīgo dzīvesveidu, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Uzturēšanās nauda un citi maksājumi, kas paredzēti ES palīdzības brīvprātīgajiem, netiek piešķirti kā atalgojums par pastāvīgu nodarbinātību. Šo maksājumu likmes nedrīkstētu noteikt, pamatojoties uz darba pieredzi, prasmēm vai brīvprātīgā misijas rezultātiem; to mērķis ir vienīgi segt dzīvošanas izmaksas nosūtījuma laikā. Lai nodrošinātu augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, ES palīdzības brīvprātīgajiem būtu jānodrošina visaptveroša apdrošināšanas polise, kas īpaši paredzēta, lai viņus aizsargātu visā nosūtījuma laikā trešās valstīs un visos attiecīgajos periodos pirms nosūtīšanas un pēc tās.

(10)

Gādības pienākums ir ļoti svarīgs, un atbildība par to ir dalīta. Nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām būtu iespēju robežās jānodrošina ES palīdzības brīvprātīgo veselības aprūpe, drošība un labklājība un jāizveido piemērotas drošības un veselības aizsardzības procedūras. Arī ES palīdzības brīvprātīgajiem jānodrošina sava un citu veselības aizsardzība un drošība darbavietā.

(11)

ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai ir jābūt nepārtrauktam procesam visā nosūtījuma laikā. Tā pamatā jābūt uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēmai un jānodrošina dati, kas apliecina, kādā apmērā ES palīdzības brīvprātīgā individuālais sniegums dod ieguldījumu (rezultātu un ietekmes līmenī) projekta un visas iniciatīvas mērķu īstenošanā.

(12)

Ir nepieciešams izveidot stabilu sertifikācijas mehānismu, lai nodrošinātu, ka nosūtošās un uzņemošās organizācijas atbilst standartiem, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un šajā regulā noteiktajām procedūrām. Šāda sertifikācijas mehānisma pamatā vajadzētu būt tādiem principiem kā vienkāršošana un nepārklāšanās, diferenciācija starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām, izmaksu lietderība, pārredzamība un objektivitāte, dažādības un pieejamības veicināšana.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 375/2014 26. pantu.

(14)

Lai nodrošinātu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” savlaicīgu īstenošanu, šai regulai steidzami jāstājas spēkā, jo tajā ir paredzēti noteikumi, pamatojoties uz kuriem īstenošanas organizācijas nosūta ES palīdzības brīvprātīgos darbā uz trešajām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 375/2014 attiecībā uz šādām 9. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā un 12. panta 6. punktā noteiktajām jomām:

a)

procedūras, ko ievēro brīvprātīgo kandidātu apzināšanā, atlasē un pirms nosūtīšanas nepieciešamajā sagatavošanā, tostarp attiecīgā gadījumā pirms nosūtīšanas uz prakses vietām;

b)

apmācības programma un procedūra, lai izvērtētu brīvprātīgā kandidāta gatavību nosūtīšanai darbā;

c)

noteikumi par ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā un pārvaldību trešās valstīs, ietverot inter alia uzraudzību uz vietas, pastāvīgu atbalstu apmācīšanas, padomdošanas un papildu mācību veidā, vajadzīgos darba apstākļus, atbalstu pēc nosūtīšanas;

d)

noteikumi par brīvprātīgo apdrošināšanu un dzīves apstākļiem, tostarp par uzturēšanās, izmitināšanas, ceļa un citu attiecīgo izdevumu segšanu;

e)

procedūras, ko ievēro pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā vai pēc tā, lai nodrošinātu pienācīgas rūpības ievērošanu un pienācīgus drošības un aizsardzības pasākumus, tostarp medicīniskās evakuācijas protokolus un drošības plānus par ārkārtas evakuāciju no trešām valstīm, ietverot vajadzīgās procedūras saziņai ar valstu iestādēm;

f)

procedūras ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai;

g)

sertifikācijas mehānisms, kas nodrošina, ka nosūtošās organizācijas atbilst standartiem un procedūrām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. pantā, un atšķirīgs sertifikācijas mehānisms uzņemošajām organizācijām.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 375/2014 3. pantā un Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu. Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“kompetenču sistēma” ir sistēma Komisijas Deleģētās regulas, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, nozīmē;

b)

“mācību un attīstības plāns” ir plāns Komisijas Deleģētās regulas, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, nozīmē;

c)

“pasniedzējs” ir persona, ko pieņēmis darbā apmācības nodrošinātājs, lai īstenotu vienu vai vairākus mācību moduļus vai sniegtu uz scenārija balstītas simulācijas mācības un lai novērtētu brīvprātīgo kandidātu kompetences;

d)

“padomdevējs” ir pasniedzējs, ko darbā pieņēmis apmācības nodrošinātājs un kam ir koordinēšanas loma, lai novērtētu brīvprātīgo kandidātu atbilstību nosūtīšanai darbā. Viņš vai viņa ir atbildīgs par brīvprātīgo kandidātu grupu. Viņš vai viņa koordinē kandidātu kompetenču novērtēšanu, pamatojoties uz citu pasniedzēju atsauksmēm, un veic individuālas pārrunas ar brīvprātīgo kandidātiem, lai izskatītu viņu pašnovērtējumus un pasniedzēju novērtējumus;

e)

“padomdošana” ir process, kurā notiek zināšanu, sociālā kapitāla un psihosociālā atbalsta neformāla nodošana saistībā ar darbu, karjeru vai profesionālo attīstību. Padomdošana ietver neformālu saziņu, parasti klātienē un ilgākā laika posmā, starp personu, kuru uzņemošā organizācija apzinājusi kā padomdevēju un kurai ir atbilstīgas zināšanas, pieredze un kompetence, no vienas puses, un ES palīdzības brīvprātīgo, no otras puses;

f)

“pārskatu sniegšana” ir process, kas nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un ES palīdzības brīvprātīgajiem nodrošina skaidru informāciju par misijas rezultātiem un ES palīdzības brīvprātīgo sasniegumiem un ieteikumus vai informāciju par viņu pieredzi, kā arī pieredzes un gūto atziņu apkopojumu un pozitīvu un profesionālu misijas noslēgumu.

2. NODAĻA

PROCEDŪRAS BRĪVPRĀTĪGO KANDIDĀTU APZINĀŠANAI UN ATLASEI

3. pants

Apzināšanas un atlases procedūra

1.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas kopīgi izveido apzināšanas un atlases procedūru. Tās nosaka uzdevumus, atbildības jomas un procesus, lai nodrošinātu pārredzamu, godīgu un efektīvu darbā pieņemšanas procesu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas normas, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

2.   Identifikācijas un atlases procedūra balstās uz partnerību starp nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām un nodrošina savlaicīgu un pastāvīgu saziņu. Nosūtošā organizācija nodrošina, ka uzņemošā organizācija tiek pilnībā iesaistīta visā darbā pieņemšanas procesā.

3.   Apzināšanas un atlases procedūru, par ko panākta vienošanās, piemēro visiem darbā pieņemšanas procesa posmiem.

4.   Apzināšanas un atlases procedūra ietver vismaz šādus elementus:

a)

ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevuma, kompetenču profila un atlases kritēriju definēšana, kā paredzēts 4. pantā;

b)

paziņojums un pieteikums, kā paredzēts 5. pantā;

c)

kandidātu izvērtēšana, priekšatlase un saraksta izveidošana, kā paredzēts 6. pantā;

d)

atlase, kā paredzēts 7. pantā.

4. pants

ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevuma, kompetenču profila un atlases kritēriju definēšana

1.   Pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, uzņemošā organizācija saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 1. punktā, ierosina ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevumus, ietverot elastīgus elementus, lai ņemtu vērā darbā pieņemtā brīvprātīgā ieguldījumu.

2.   Nosūtošā organizācija pārskata darba uzdevumus un pēc vajadzības tos maina, lai nodrošinātu piemērotu un reālu saskaņošanu, ņemot vērā ES palīdzības brīvprātīgo paredzamās kompetences un absorbcijas spējas, kā arī uzņemošās organizācijas vajadzības.

3.   Pamatojoties uz darba uzdevumiem un kompetenču sistēmu, nosūtošās un uzņemošās organizācijas nosaka ES palīdzības brīvprātīgo kompetenču profilu un atlases kritērijus, kā arī obligātās prasības, ko ņem vērā darbā pieņemšanas procesā. Kompetenču profilā norāda arī to, vai brīvprātīgais ir jauns speciālists vai pieredzējis speciālists un vai ir nepieciešams iziet praksi.

5. pants

Paziņojums par misijas vakanci un pieteikšanās

1.   Nosūtošā organizācija ir atbildīga par misijas vakances paziņojumu. Ar uzņemošās organizācijas palīdzību tā sagatavo informācijas paketi, lai informētu par šo iniciatīvu un piesaistītu brīvprātīgo kandidātus.

2.   Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas I pielikuma 2. punktā, paziņojums ir jāsagatavo vismaz angļu valodā, skaidrā, konkrētā un saprotamā valodā, un tajā jāsniedz informācija par brīvprātīgā kandidātam piedāvāto vakanci.

3.   To publicē ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas centrālajā platformā vismaz vienu mēnesi, paredzot iespēju izmantot papildu veicināšanas iespējas, lai piesaistītu kandidātus šai centrālajai platformai. Pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, attiecībā uz misijām, kuru mērķis ir reaģēt uz krīzes situācijām humānās palīdzības jomā, paziņojumu var publicēt īsāku laiku nekā vienu mēnesi, tomēr ne mazāk kā vienu nedēļu.

4.   Kandidāti piesakās, izmantojot standarta pieteikuma veidlapu, tostarp strukturētu CV. Kandidāti aizpilda arī standartizētu pašnovērtējuma anketu, lai novērtētu viņu kompetences, ņemot vērā kompetenču sistēmu, un kandidātu spēju pielāgoties darba uzdevumiem un dzīves un darba apstākļiem, kas minēti paziņojumā un par kuriem kandidātiem ir jādod sava piekrišana.

6. pants

Novērtējums, priekšatlase un saraksta izveidošana

1.   Nosūtītāja organizācija novērtē kandidātus, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un pašnovērtējuma anketu, motivācijas vēstuli par dalību ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā un konkrētā misijā un novērtējumu par kandidātu spēju analizēt attiecīgo humānās palīdzības scenāriju, izmantojot rakstisku pārbaudījumu, eseju vai līdzīgas pārbaudes.

2.   Pamatojoties uz šo novērtējumu, nosūtošā organizācija iesniedz uzņemošajai organizācijai kandidātu priekšatlases sarakstu, lai kopīgi vienotos par to kandidātu sarakstu, kuri tiks aicināti uz interviju.

3.   Atlasītie kandidāti tiek aicināti uz strukturētu interviju, kas pamatojas uz kompetenču sistēmu. Interviju var veikt klātienē vai izmantojot telekomunikāciju tehnoloģijas, ja iespējams, piedaloties uzņemošajai organizācijai. Papildu novērtēšanas metodes var ietvert novērtēšanas centrus, grupu darbu un darba simulācijas uzdevumus.

4.   Pirms galīgās atlases nosūtošā organizācija nepieciešamības gadījumā var veikt personīgo un profesionālo atsauksmju pārbaudes. Kandidātus informē par pārbaudes procedūru pašā procesa sākumā, norādot to paziņojumā.

7. pants

Atlase

1.   Uzņemošā organizācija pieņem galīgo lēmumu par brīvprātīgā kandidāta atlasi un apstiprina šos atlases rezultātus nosūtošajai organizācijai, kas ir atbildīga par vakances piedāvāšanu un integrācijas posma sagatavošanu. Katrai vakancei var atlasīt kandidātu aizvietotājus, gadījumā, ja kandidāts atsakās vai nav vairs pieejams.

2.   Nosūtošajai un uzņemošajai organizācijai jāspēj pierādīt un pamatot to, kā tā ir pieņēmusi lēmumu par atlasi, visā apzināšanas un atlases procesā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principus.

3.   Atlases procedūru pabeidz pieņemamā laikposmā. Nosūtošā organizācija informē visus kandidātus par atlases lēmumu un iespēju saņemt atsauksmes. Tā aicina izvēlēto brīvprātīgo kandidātu rakstiski apstiprināt savu ieinteresētību piedalīties ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

4.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka dokumenti saistībā ar apzināšanas un atlases procedūru ir izsekojami un tiek saglabāti saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

8. pants

Mācību vajadzību novērtējums

1.   Pamatojoties uz darbā pieņemšanas procedūras rezultātiem, uzņemošās organizācijas vajadzībām un paredzēto nosūtījumu, nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju un brīvprātīgā kandidātu, novērtē mācību vajadzības un nosaka apmācības programmas moduļus, kuros kandidātam jāpiedalās, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)

pieredze, paredzot iespēju pieredzējušākiem speciālistiem koncentrēties uz obligātajiem moduļiem un izvēlēties projektu vadības apmācības piemērotu līmeni un specializētus izvēles moduļus;

b)

uzņemošās organizācijas vajadzības attiecībā uz konkrētām kompetencēm, kas brīvprātīgā kandidātam jāpilnveido, piedaloties izvēles moduļos;

c)

brīvprātīgā kandidāta vispārējās kompetences, kas jāpilnveido, piedaloties izvēles moduļos.

2.   Nosūtošā organizācija aizpilda mācību un attīstības plānu, kas minēts Komisijas Deleģētajā regulā, kura jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un norāda, kādas izvēlēto brīvprātīgo kandidātu kompetences ir izvērtētas un kādas ir viņu mācību vajadzības, nosūtot šo informāciju apmācības nodrošinātājiem.

3. NODAĻA

ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO INICIATĪVAS APMĀCĪBAS PROGRAMMA

9. pants

Apmācības programma

1.   Apmācības nodrošinātājs(-i) visiem izvēlētajiem brīvprātīgo kandidātiem izveido apmācības programmu, attiecīgā gadījumā izmantojot nosūtošo un uzņemošo organizāciju un bijušo brīvprātīgo palīdzību.

2.   Apmācības programma ir balstīta uz kompetenču sistēmu un pielāgota gan jaunāko, gan pieredzējušāko speciālistu vajadzībām.

3.   Apmācības programma ietver kombinētu mācību pieeju, kas balstās uz e-mācību un klasē notiekošu mācību moduļiem.

4.   Visiem brīvprātīgo kandidātiem obligātie moduļi ietver šādus elementus:

a)

vispārējs ievads par Savienību, tās ārējām attiecībām un krīžu reaģēšanas sistēmu;

b)

ievads par humānās palīdzības darbību, Savienības humānās palīdzības politiku un ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

c)

personīgās drošības un veselības aizsardzības pārvaldība;

d)

projektu vadība;

e)

izpratne par starpkultūru jautājumiem (un starpnozaru jautājumi);

f)

uz scenāriju balstītas simulācijas mācības, kurās brīvprātīgo kandidātiem jāapliecina iegūtās kompetences.

5.   Izvēles moduļi ietver šādus elementus:

a)

informētības veicināšana un komunikācija;

b)

psiholoģiska rakstura pirmā palīdzība;

c)

apmācība informācijas izplatītājiem;

d)

brīvprātīgo pārvaldība;

e)

organizatoriskā attīstība;

f)

īpaši pielāgoti moduļi, ja tādi nepieciešami, jo īpaši saistībā ar brīvprātīgo kandidātu tehnisko kompetenču pielāgošanu humānās palīdzības kontekstam.

6.   Brīvprātīgo kandidāti piedalās visos obligātajos moduļos un var piedalīties vienā vai vairākos izvēles moduļos, ko izvēlas saskaņā ar 8. pantu.

7.   Apmācības programma, kas ietver sīku informāciju par katru moduli, tostarp par statusu, mērķgrupu, grafiku, aptvertajām kompetencēm un saistītiem mācību rezultātiem, ir tāda, kā noteikts II pielikumā.

10. pants

Brīvprātīgo kandidātu novērtēšana apmācības laikā un pēc tās

1.   Apmācības laikā un pēc tās pabeigšanas brīvprātīgo kandidāti tiek novērtēti, pamatojoties uz kompetenču sistēmu, lai noteiktu to sagatavotību nosūtījumam.

2.   Šo novērtējumu kopīgi sagatavo pasniedzēji, un galveno koordinēšanas lomu uzņemas brīvprātīgā kandidāta padomdevējs.

3.   Kompetenču novērtējums pamatojas uz pasniedzēju sagatavotiem novērtējumiem par brīvprātīgā kandidāta zināšanām, prasmēm un attieksmi, tostarp:

a)

pašnovērtējumu, ko aizpilda brīvprātīgā kandidāts pēc tam, kad pabeigtas uz scenārija balstītas simulācijas mācības;

b)

novērojumu piezīmēm, ko pasniedzēji iesniedz pēc katra moduļa un pēc tam, kad pabeigtas uz scenārija balstītas simulācijas mācības;

c)

padomdevēja novērtējumu, kas sniedz kritisku pārskatu par pašnovērtējumu, un novērojumu piezīmēm, kas sagatavotas individuālās konsultācijās starp padomdevēju un brīvprātīgā kandidātu, pamatojoties uz atsauksmēm no pasniedzējiem.

4.   Visu kompetenču novērtējumu iekļauj brīvprātīgo kandidātu mācību un attīstības plānā, kuru atjaunina pēc apmācības kursa pabeigšanas un kurā norāda izietos kursus un iegūtos rezultātus.

5.   Brīvprātīgo kandidātus, kuri uzrāda nepietiekamus rezultātus kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, izslēdz no dalības. Pasniedzējiem un padomdevējam jāspēj vajadzības gadījumā izskaidrot un pamatot jebkuru šādu novērtējumu un lēmumu.

4. NODAĻA

PROCEDŪRAS BRĪVPRĀTĪGO KANDIDĀTU SAGATAVOŠANAI PIRMS NOSŪTĪŠANAS DARBĀ

11. pants

Integrācijas programma

1.   Integrācijas procesa laikā ES palīdzības brīvprātīgā kandidāts tiek iepazīstināts ar nosūtošās un uzņemošās organizācijas kultūru, politiku un praksi un gaidāmajiem darba uzdevuma rezultātiem.

2.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas kopīgi izstrādā integrācijas programmu. Programmā nosaka to uzdevumus un pienākumus, ja iespējams, pamatojoties uz ES palīdzības brīvprātīgo, kuri atgriezušies no misijām, ieteikumus, lai izmantotu viņu pieredzi un gūtās mācības. Programma ietver:

a)

integrācijas informāciju pirms nosūtīšanas, ko sniedz nosūtošā organizācija, kā noteikts 12. pantā;

b)

integrācijas informāciju par uzņemošo valsti, ko nodrošina uzņemošā organizācija, kā paredzēts 18. pantā.

3.   Nosūtošās un uzņemošās organizācijas vajadzības gadījumā organizē kopīgas sanāksmes ar visiem ES palīdzības brīvprātīgo kandidātiem.

12. pants

Integrācijas informācija pirms nosūtīšanas

1.   Nosūtošās organizācijas nodrošina, ka pirms nosūtīšanas visi brīvprātīgo kandidāti klātienē saņem pilnīgu un pienācīgu integrācijas informāciju. Tā aptver vismaz šādus aspektus:

a)

organizācijas un pārvaldības struktūra un procesi, grupas, kuras ir iesaistītas projektā (tostarp projekta vadītājs, atbildīgais par krīzes pārvaldību, cilvēkresursi), organizatoriskā misija un mērķi saistībā ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

b)

visaptveroša informācija par tā projekta kontekstu, kurā brīvprātīgā kandidāts piedalīsies, par darba uzdevumiem un attiecīgo vajadzību novērtējumu, kā arī par sagaidāmajiem darba un dzīves apstākļiem, kā noteikts 22. pantā un 24. līdz 27. pantā;

c)

attiecīgais tiesiskais regulējums attiecībā uz brīvprātīgajiem, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu;

d)

standarti un procedūras attiecībā uz brīvprātīgajiem, tostarp tādās jomās kā disciplīna un sūdzību izskatīšana, krāpšanas un korupcijas apkarošana, bērnu un neaizsargātu pieaugušo aizsardzība un rīcības kodekss, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu;

e)

obligāta un kontekstam pielāgota informācija par drošību un veselību (tostarp medicīniska pārbaude pirms izbraukšanas), kā noteikts 28. un 30. pantā;

f)

uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēma un procedūra, kā arī atbalsta mehānismi, tostarp padomdošana un cita veida atbalsts, kā noteikts 19., 20. un 21. pantā;

g)

mācību un attīstības plāns;

h)

informācija par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu un to, kā tas atbalsta brīvprātīgos pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā un pēc tā;

i)

informācija par projektā paredzētajiem komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumiem atbilstoši komunikācijas plānam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 375/2014 17. pantā, tostarp atbildīgā Komisijas reģionālās informācijas darbinieka kontaktinformācija;

j)

pārskata par paveikto sniegšanas process, kā noteikts 23. pantā.

2.   Integrācijas ietvaros nosūtošā organizācija sniedz arī informāciju par Komisijas Humānās palīdzības biroju, kas atbild par nosūtījuma valsti, un informē šo biroju par ES palīdzības brīvprātīgo gaidāmo nosūtīšanu.

3.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka brīvprātīgo kandidāti izlasa un saprot visu informāciju, kas sniegta integrācijas procesā, un ka viņiem tā ir viegli pieejama laikā, kad tie piedalās ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

13. pants

Jauno speciālistu prakse

1.   Brīvprātīgo kandidātiem, kuri ir jaunie speciālisti, var tikt pieprasīts papildus apmācībai iziet praksi nosūtošajā organizācijā, lai praktiski apgūtu humānās jomas darba procedūras, ētiku un kontekstu un lai sagatavotos paredzētajam nosūtījumam ES palīdzības brīvprātīgā statusā. Prakses ilgums nepārsniedz sešus mēnešus, tomēr pamatotos izņēmuma gadījumos to var pagarināt par ierobežotu laikposmu.

2.   Nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju un brīvprātīgo praktikantu, pārskata un atjaunina mācību vajadzības mācību un attīstības plānā, pamatojoties uz prakses vajadzībām. Mācību un attīstības plānā jo īpaši norāda:

a)

mācību rezultātus, kas brīvprātīgajam praktikantam būtu jāsasniedz savas prakses laikā;

b)

uzdevumus, ko brīvprātīgais praktikants veiks mācību procesa ietvaros, un nepieciešamos resursus;

c)

mērķus un rezultātus, kas brīvprātīgajam praktikantam būtu jāsasniedz, pabeidzot praksi.

3.   Šīs regulas šādus pantus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz praksi, paredzot pienākumus nosūtošajām organizācijām, kuras uzņem brīvprātīgo praktikantu:

a)

19. panta 4., 5., 6. un 9. punkts, 21. un 22. pants;

b)

24. pants, izņemot 5. punktu. Brīvprātīgo kandidāti no ES valstīm vai Regulas (ES) Nr. 375/2014 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā, uz kuriem attiecas valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēma to dzīvesvietas valstī un kuri veic praksi iepriekš minētajās valstīs, saņem tikai papildu apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka viņu apdrošināšanas segums attiecas tikai uz izmaksām, kas pārsniedz viņu valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēmas segumu. Pamatotos izņēmuma gadījumos, ja valsts sociālā nodrošinājuma vai apdrošināšanas shēma sedz tikai daļu no izmaksām vai nesedz izmaksas, kas noteiktas 24. panta 5. punktā, izmaksas tiek segtas 100 % apmērā;

c)

25. pants, izņemot 6. punktu, 26. pants un attiecīgā gadījumā 27. panta 1. punkts;

d)

28. panta 1., 8. un 14. punkts, 30. panta 1., 4., 5., 6. un 7. punkts.

14. pants

Brīvprātīgo kandidātu novērtēšana pēc prakses

1.   Prakses beigās brīvprātīgais praktikants aizpilda pašnovērtējumu, kura pamatā ir kompetenču sistēma un mācību un attīstības plāns.

2.   Tiešais vadītājs no nosūtošās organizācijas, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, pārskata pašnovērtējumu un novērtē brīvprātīgo praktikantu. Tiešais vadītājs jo īpaši:

a)

novērtē brīvprātīgā praktikanta sniegumu attiecībā pret viņa mērķiem;

b)

pārbauda, vai rezultāti, par ko panākta vienošanās, ir sasniegti;

c)

norāda uz mācību rezultātiem.

3.   Brīvprātīgo kandidāti, kuri uzrāda nepietiekamus rezultātus kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, tiek izslēgti no dalības un nav tiesīgi kļūt par ES palīdzības brīvprātīgajiem. Tiešajam vadītājam no nosūtošās organizācijas jāspēj paskaidrot un, ja nepieciešams, pamatot šādu novērtējumu un lēmumu.

15. pants

Papildu apmācība pirms nosūtīšanas

Neskarot brīvprātīgā kandidāta dalību apmācības programmā vai praksē, nosūtošā organizācija var nodrošināt atbilstošu papildu apmācību pirms nosūtīšanas, piemēram, apmācību ar mērķi pielāgot brīvprātīgo kandidātu tehniskās kompetences, lai apmierinātu uzņemošās organizācijas vajadzības, vai nosūtījuma valstī nepieciešamās valodas apmācību utt.

16. pants

Līgums ar ES palīdzības brīvprātīgo

1.   Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti integrācijas programmā pirms nosūtīšanas un, attiecīgā gadījumā, prakses laikā un citos apmācības kursos pirms nosūtīšanas, kas minēti 13. līdz 15. pantā, nosūtošā organizācija, apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, apstiprina galīgo novērtējumu par brīvprātīgā kandidāta piemērotību nosūtīšanai ES palīdzības brīvprātīgo misijā.

2.   Nosūtošā organizācija un sekmīgi novērtētais ES palīdzības brīvprātīgais paraksta nosūtījuma līgumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 375/2014 14. panta 5. punktā.

3.   Līgumā, kas jāsagatavo, rūpīgi apspriežoties ar uzņemošo organizāciju, nosaka ES palīdzības brīvprātīgo nosūtījuma konkrētos noteikumus un viņu tiesības un pienākumus. Tajā norāda arī tiesību aktus, ko piemēro līguma darbības jomai saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

precizējums par ES palīdzības brīvprātīgā lomu un amata nosaukumu, nosūtījuma ilgumu un atrašanās vietu, kā arī par pienākumiem, kas jāveic saskaņā ar darba uzdevumu, tostarp par elementiem, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 375/2014 17. pantā minētā komunikācijas plāna;

b)

līguma ilgums, tostarp sākuma un beigu datums;

c)

snieguma pārvaldība, tostarp:

pārvaldības kārtība, tostarp tiešais vadītājs uzņemošajā organizācijā un kontaktpersona nepārtrauktam atbalstam nosūtošajā organizācijā;

padomdošanas pasākumi;

d)

darba apstākļi, tostarp darba laiks un atvaļinājumi;

e)

ES palīdzības brīvprātīgo finansiālās tiesības un pienākumi, tostarp nepieciešamie pasākumi to īstenošanai:

uzturēšanās un pārcelšanās pabalsts;

informācija par piemērojamajiem noteikumiem nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā;

apdrošināšanas segums;

izmitināšana;

braucieni;

f)

praktiskie aspekti:

medicīniskās pārbaudes;

vīzas un darba atļaujas;

g)

konfidencialitāte;

h)

ES palīdzības brīvprātīgā sagaidāmā uzvedība, tostarp integritāte un rīcības kodekss, kā arī bērnu un neaizsargāto pieaugušo aizsardzība, tostarp nulles tolerance pret seksuālu vardarbību; šī informācija jāpievieno līgumam;

i)

disciplinārlietu politika un brīvprātīgā statusa izbeigšana;

j)

starpniecības mehānisms problēmu risināšanai, sūdzību izskatīšanai un strīdu izšķiršanai;

k)

pienākumi un politika, ko piemēro drošības pārvaldībai un veselības aizsardzībai;

l)

mācības un attīstība:

apmācība un integrācija;

pārskatu sniegšana.

4.   Ja starp uzņemošo vai nosūtošo organizāciju un ES palīdzības brīvprātīgo izceļas strīds, ES palīdzības brīvprātīgajam ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar valsts noteikumiem, ko piemēro nosūtošajai organizācijai.

17. pants

Ieraksts datubāzē

Pēc tam, kad ir saņemta ES palīdzības brīvprātīgā nepārprotama piekrišana, nosūtošā organizācija ievada ES palīdzības brīvprātīgā datus datubāzē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 375/2014 13. pantā (turpmāk “datubāze”). Šajā datubāzē ietverto personas datu apstrāde jāveic saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu. Šajā datubāzē ietverto personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2).

5. NODAĻA

ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO NOSŪTĪŠANAS UN PĀRVALDĪBAS PROCEDŪRAS

18. pants

Integrācija valstī

1.   Uzņemošās organizācijas nodrošina, ka visi ES palīdzības brīvprātīgie pēc to ierašanās nosūtījuma valstī saņem pilnīgu un atbilstošu informāciju integrācijai valstī, kas ietver vismaz šādus elementus:

a)

organizācijas un pārvaldības struktūra un procesi; projektā iesaistītās komandas (tostarp projektu vadītājs, operatīvā un tehniskā komanda, atbildīgais par krīzes pārvaldību, atbalsta vienības, piemēram, cilvēkresursu un finanšu jomā), projekta vieta(-s), kā arī organizācijas misija un mērķi saistībā ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu;

b)

visaptveroša informācija par uzņemošās organizācijas uzdevumiem, kompetenci un projektiem; iesaistītajām kopienām; operacionālajiem aspektiem, kā arī ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevuma sagaidāmie sasniegumi un rezultāti un tā pamatā esošo vajadzību izvērtējums;

c)

attiecīgais vietējais tiesiskais regulējums, ko attiecina uz ES palīdzības brīvprātīgo;

d)

obligāta un kontekstam pielāgota informācija par drošību un veselību, kā noteikts 28. un 30. pantā;

e)

uzraudzības un snieguma pārvaldības sistēma un procedūras un atbalsta mehānismi, tostarp padomdošana un citi atbalsta veidi, kas paredzēti 19., 20. un 21. pantā;

f)

kultūras informācija par valsti, reģionu un nosūtījuma vietu, tostarp norādījumi par atbilstīgu uzvedību;

g)

informācijas sniegšana valstī, kā paredzēts 23. pantā.

2.   Uzņemošās organizācijas nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgie izlasa un saprot visu informāciju, kas sniegta integrācijas valstī procesā, un ka viņiem tā ir viegli pieejama visā laikā, kad tie piedalās ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā.

19. pants

Uzraudzība un snieguma pārvaldība

1.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā snieguma pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz darbības mērķi, paredzēto iznākumu un rezultātiem, lai novērtētu ES palīdzības brīvprātīgā darba progresu un kvalitāti atbilstoši darba uzdevumam.

2.   Snieguma pārvaldības procedūrā norāda nosūtošās un uzņemošās organizācijas attiecīgās lomas un pienākumus attiecībā uz ES palīdzības brīvprātīgā uzraudzību.

3.   Integrācijas laikā nosūtošā un uzņemošā organizācija kopā ar ES palīdzības brīvprātīgo nosaka viņa snieguma mērķus un dod tam iespēju izteikt savas piezīmes par darba uzdevuma elastīgajiem elementiem.

4.   Uzņemošā organizācija izraugās tiešo vadītāju, kurš ir atbildīgs par ES palīdzības brīvprātīgā uzraudzību un kurš ar brīvprātīgo rīko uzraudzības sanāksmes, cik bieži nepieciešams.

5.   Vajadzības gadījumā un atkarībā no nosūtījuma ilguma nosūtošā organizācija un tiešais vadītājs no uzņemošās organizācijas, kā arī ES palīdzības brīvprātīgais veic kopīgu snieguma starpposma pārskatīšanu, lai formāli novērtētu integrācijas procesu un progresu atbilstoši mērķiem un lai pielāgotu mērķus, darba uzdevumu un mācību un attīstības plānu.

6.   Ja starpposma pārskatīšanā tiek secināts, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vājas prasmes kādā no starpnozaru vai īpašajām kompetencēm, uzņemošā organizācija, vienojoties ar nosūtošo organizāciju, var pieņemt lēmumu izbeigt nosūtījumu priekšlaicīgi. Organizācijām jāspēj izskaidrot un vajadzības gadījumā pamatot šādu novērtējumu un lēmumu.

7.   Nosūtošā organizācija un tiešais vadītājs no uzņemošās organizācijas kopā ar ES palīdzības brīvprātīgo sagatavo snieguma galīgo pārskatu, lai novērtētu ES palīdzības brīvprātīgā sasniegumus misijas beigās attiecībā pret darba uzdevuma mērķiem un mācību un attīstības plānu.

8.   Snieguma pārskata rezultātus iekļauj ES palīdzības brīvprātīgā mācību un attīstības plānā.

9.   Nosūtošā organizācija saglabā snieguma pārskata dokumentāciju saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu, un datubāzē apstiprina, vai misija ir veiksmīgi pabeigta, un, ja tā nav, sniedz pamatojumu.

20. pants

Nosūtošo organizāciju sniegts nepārtraukts atbalsts

1.   Pirms nosūtīšanas nosūtošā organizācija ieceļ kontaktpersonu, kura būs pieejama visā nosūtījuma laikā un kura uzturēs regulārus kontaktus ar ES palīdzības brīvprātīgo, lai:

a)

atbalstītu ES palīdzības brīvprātīgo uzturēšanās un pārejas posmā;

b)

sniegtu nepieciešamo papildu atbalstu ES palīdzības brīvprātīgajam un uzņemošajai organizācijai;

c)

nepieciešamības gadījumā piedalītos starpposma un nobeiguma pārskatu sagatavošanā un citās sanāksmēs;

d)

nodrošinātu starpniecības atbalstu gadījumā, ja pastāv domstarpības starp uzņemošo organizāciju un ES palīdzības brīvprātīgo.

2.   Ja izraudzītā kontaktpersona vairs nespēj pildīt šo uzdevumu nosūtījuma laikā, cik drīz vien iespējams tiek nodrošināts aizvietotājs, lai garantētu atbalsta nepārtrauktību.

21. pants

Padomdošana

1.   Uzņemošā organizācija ieceļ vienu vai vairākus ES palīdzības brīvprātīgā padomdevējus, lai tam sniegtu atbalstu šādās jomās:

a)

profesionālo prasmju attīstīšana un snieguma un zināšanu uzlabošana;

b)

kultūras integrācija un aklimatizācija;

c)

konsultācijas saistībā ar darba uzdevumiem un

d)

psihosociālo jautājumu risināšana.

2.   Izraudzītajam(-iem) padomdevējam(-iem) ir piekļuve ES palīdzības brīvprātīgā mācību un attīstības plānam un darba uzdevumiem, uz kuru pamata tiek sagatavota atbalsta programma. Padomdevējs(-i) regulāri tiekas ar ES palīdzības brīvprātīgo, lai sagatavotu apsvērumus par panākto progresu un palīdzētu risināt jebkurus ar misiju saistītus un personīgus jautājumus.

3.   Padomdošanas procesā ņem vērā vietējo situāciju un, ja iespējams, to piemēro arī vietējiem brīvprātīgajiem.

4.   Nosūtošā organizācija veicina padomdošanas nodrošināšanu, sadarbojoties ar uzņemošo organizāciju, lai sniegtu analītisku atbalstu, apmācības atbalstu un cita veida atbalstu spēju veidošanai, un savu struktūru un tīklu ietvaros apzinot personas ar piemērotām un papildinošām kompetencēm gadījumā, ja vietējās kompetences nav pietiekamas.

5.   Vajadzības gadījumā var apsvērt padomdošanu no attāluma, jo īpaši izmantojot ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu.

22. pants

Darba apstākļi

1.   ES palīdzības brīvprātīgajiem ir piemēroti darba apstākļi, lai misijas laikā viņi varētu sasniegt labus rezultātus un lai nodrošinātu viņu labklājību, motivāciju, veselību un drošību. Tiem ir jāatbilst attiecīgajiem Direktīvas 89/391/EK (3) un Direktīvas 2003/88/EK (4) noteikumiem.

2.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija sadarbojas, lai definētu piemērotus darba apstākļus, pamatojoties uz vietējiem un valsts darbības kontekstiem.

3.   Uzņemošā organizācija sniedz nepieciešamo informāciju un piedāvā darba apstākļus, kuru piemērotību un atbilstību izvērtē nosūtošā organizācija, lai nodrošinātu saskaņotību ar pienācīgas rūpības pienākumu un nosūtošās organizācijas vispārējo politiku un praksi.

4.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi nodrošina, ka tiek novērsti, pārvaldīti un mazināti drošības un veselības riski un ka piedāvātie darba apstākļi atbilst 28., 29. un 30. pantā minētajām drošības un veselības aizsardzības procedūrām un I pielikuma 3. punktā minētajām prasībām attiecībā uz darba laiku, atvaļinājumiem, minimālajiem ikdienas un iknedēļas atpūtas periodiem un darba vietu.

23. pants

Atbalsts misijas beigās un pēc nosūtījuma

1.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izlemj par pārskata par paveikto saturu un procesu, kas paredzēts visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem, tostarp tiem, kuri beidz misiju priekšlaicīgi.

2.   Uzņemošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam individuālu pārskatu par paveikto vai attiecībā uz grupu, tostarp galīgo snieguma pārskatu, kas minēts 19. panta 7. punktā, un, ja nepieciešams, projekta nodošanu komandai un partneriem, kas turpinās ES palīdzības brīvprātīgā veiktās darbības, lai garantētu ilgtspēju un nepārtrauktību.

3.   Nosūtošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam, kurš atgriezies no misijas, savlaicīgu individuālu vai grupas informatīvu pārskata sagatavošanu un darbības vai projekta pārskatus, pamatojoties uz uzņemošās organizācijas atsauksmēm un mācību un attīstības galīgo plānu.

4.   Nosūtošā organizācija sekmē pēcnosūtījuma medicīniskās pārbaudes veikšanu pēc ES palīdzības brīvprātīgā atgriešanās un piedāvā pārskata seansu(-us) par psihosociālajiem jautājumiem, kā arī konsultāciju atbalstu, ko ES palīdzības brīvprātīgais var izmantot pēc izvēles principa.

5.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par iespējām, kas ļauj turpināt iesaistīties jautājumos, kuri attiecas uz humāno palīdzību un aktīvu Eiropas pilsonību, tostarp veicina sadarbību ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu.

6.   Nosūtošā organizācija aicina ES palīdzības brīvprātīgos, kuri atgriezušies no misijas, sniegt konstruktīvas atsauksmes par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, tostarp, paskaidrojot, kā to ieguldījums var ietekmēt turpmākās misijas.

6. NODAĻA

NOTEIKUMI PAR APDROŠINĀŠANU UN DZĪVES APSTĀKĻIEM

24. pants

Apdrošināšanas segums

1.   Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem nodrošina visu risku apdrošināšanas polisi, kas īpaši izstrādāta, lai tos aizsargātu visā nosūtījuma laikā trešajās valstīs, kā arī attiecīgajos laikposmos pirms un pēc misijas.

2.   Apdrošināšanas segums darbojas visā pasaulē, 24 stundas diennaktī. Tas sākas no dienas, kad ES palīdzības brīvprātīgais atstāj savu domicilu, lai dotos uz nosūtījuma vietu trešajā valstī, līdz dienai, kad ES palīdzības brīvprātīgais dodas prom no nosūtījuma vietas trešajā valstī un atgriežas mājās (“pirmais seguma periods”).

3.   Ja apdrošināšanas ilgums pārsniedz 12 nedēļas, to pagarina vēl par 8 nedēļām apdrošinātās personas mītnes valstī, lai segtu medicīniskās aprūpes izdevumus slimības un ievainojumu gadījumā, kas radušies pirmajā seguma periodā.

4.   Segums attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, un arī uz ES palīdzības brīvprātīgo privātajām darbībām pirmajā seguma periodā.

5.   Visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem tiek nodrošināts 100 % segums (kopīgais segums) šādās jomās:

a)

medicīniskā aprūpe un zobārstniecības pakalpojumi;

b)

grūtniecība un dzemdības;

c)

nelaimes gadījumi;

d)

repatriācija;

e)

dzīvības apdrošināšana;

f)

pastāvīga un pagaidu invaliditāte vai darbnespēja;

g)

trešās puses atbildība;

h)

dokumentu, ceļojuma biļešu un personisko mantu nozaudēšana vai zādzība;

i)

papildu palīdzība.

6.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un apdrošināšanas segumu visiem ES palīdzības brīvprātīgajiem, Komisija var slēgt līgumus ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot iepirkuma procedūru.

25. pants

Uzturēšanās un pārcelšanās pabalsts

1.   Nosūtošā organizācija sedz uzturēšanās izdevumus, kas radušies ES palīdzības brīvprātīgajiem nenodarbinātu personu statusā, vienreizēja maksājuma veidā, ko maksā paredzētajā laikā un veicot regulāras iemaksas.

2.   Uzturēšanās pabalsta vienreizējo maksājumu pamatā ir patēriņa grozs, kas aptver ES palīdzības brīvprātīgā kārtējos izdevumus šādās pozīcijās:

a)

pārtika;

b)

tualetes piederumi un mājsaimniecības preces;

c)

apģērbs;

d)

vietējais transports un transports valstī;

e)

dažādi izdevumi, ko uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni un līdzdalību vietējā sabiedrībā (var pieskaitīt ne vairāk kā 20 % no kopējās summas par pozīcijām, kas uzskaitītas a) līdz d) punktā, lai iekļautu citas izmaksas, piemēram, saistībā ar vaļaspriekiem, friziera pakalpojumiem, laikrakstiem un kancelejas piederumiem);

f)

neparedzēto izdevumu summa, kas paredzēta ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri uzturas reģionos, kur indeksi pārsniedz valsts vidējo rādītāju (ne vairāk kā 10 % pozīcijām, kas uzskaitītas a) līdz d) punktā).

3.   Izmitināšanas izmaksas netiek segtas ar uzturēšanās pabalsta vienreizējiem maksājumiem.

4.   Komisija publicē informāciju par uzturēšanās pabalsta vienreizējiem maksājumiem nosūtījuma valstīs, pamatojoties uz valstu indeksiem. Īpašas vajadzības, kas saistītas ar invaliditāti vai citiem pienācīgi pamatotiem ārkārtas apstākļiem, var tikt segtas papildus uzturēšanās pabalsta maksājumam.

5.   ES palīdzības brīvprātīgie tiek savlaicīgi informēti par indeksu un uzturēšanās pabalsta likmju izmaiņām, kas tos ietekmē misijas laikā, jo īpaši valstīs ar augstu inflācijas vai deflācijas līmeni.

6.   Pēc misijas veiksmīgas pabeigšanas nosūtošā organizācija piešķir ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri atgriezušies no misijas, regulāri indeksētu pārcelšanās pabalstu EUR 100 mēnesī atkarībā no brīvprātīgo nosūtījuma ilguma.

26. pants

Izmitināšana

1.   Nosūtošā organizācija raugās, lai uzņemošā organizācija nodrošinātu ES palīdzības brīvprātīgajam pienācīgu izmitināšanu par samērīgu cenu atbilstoši vietējam kontekstam.

2.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi nodrošina, ka tiek novērsti, pārvaldīti un mazināti drošības un veselības riski un ka ierosinātā izmitināšanas vieta atbilst 28., 29. un 30. pantā noteiktajām drošības un veselības aizsardzības procedūrām un I pielikuma 4. punktā paredzētajām prasībām.

3.   Ja iespējams, izmaksas par izmitināšanu un apkuri un citas saistītas tiešās izmaksas sedz uzņemošā organizācija. Uzņemošā organizācija atbild par līgumiskajām attiecībām ar īpašniekiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu uzņemošās personas un īpašniekus par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu.

27. pants

Ceļa izdevumi un saistītās izmaksas

1.   Nosūtošā organizācija organizē ES palīdzības brīvprātīgā ceļojumu uz nosūtījuma vietu un no tās, tostarp priekšlaicīgas atgriešanās gadījumā, un sedz ceļa izdevumus.

2.   Pēc ES palīdzības brīvprātīgā pieprasījuma nosūtošā organizācija organizē papildu ceļojumu turp un atpakaļ un sedz tā izdevumus šādos gadījumos:

a)

ES palīdzības brīvprātīgo atvaļinājums mītnes zemē, ja nosūtījuma ilgums pārsniedz 18 mēnešus;

b)

bērna kopšanas atvaļinājums ES palīdzības brīvprātīgajiem, kam ir viens vai vairāki apgādājami bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, ja nosūtījuma ilgums pārsniedz 6 mēnešus;

c)

īpašs atvaļinājums augšupējas vai lejupējas saiknes tiešā radinieka, laulātā vai reģistrēta partnera, māsas vai brāļa bēru vai medicīniski apstiprinātas smagas slimības gadījumā.

3.   Ceļa izdevumus var aprēķināt, vai nu pamatojoties uz faktiskajām izmaksām par ekonomiskās vai otrās klases ceļojumu, vai arī atlīdzināt vienreizēju maksājumu veidā, ko nosaka saskaņā ar pamatotu metodoloģiju attāluma aprēķināšanai.

4.   Nosūtošā organizācija sniedz informāciju un loģistikas atbalstu ES palīdzības brīvprātīgā vīzas saņemšanai, un uzņemošā organizācija vajadzības gadījumā sniedz atbalstu vīzas iegūšanas procesā. Nosūtošā organizācija sedz izmaksas, kas saistītas ar vīzas iegūšanu, tostarp ceļa izdevumus.

7. NODAĻA

PROCEDŪRAS, LAI NODROŠINĀTU RŪPĪBAS IEVĒROŠANU UN DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS PASĀKUMUS

28. pants

Drošības pārvaldība un risku novērtēšana

1.   Nosūtošā organizācija ievieš organizatoriskās drošības politiku un riska novērtēšanas procedūras, kas ir piemērotas un piemērojamas ES palīdzības brīvprātīgajiem un kas vajadzības gadījumā jāpielāgo.

2.   Pamatojoties uz nosūtošās organizācijas organizatoriskās drošības politiku, nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā drošības pārvaldības un evakuācijas plānu attiecībā uz pasākumiem, ko veic ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas ietvaros. Šie plāni atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas I pielikuma 5. punktā.

3.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā rakstisku novērtējumu par drošības, ceļošanas un veselības riskiem nosūtījuma valstī. Šādi novērtējumi atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas I pielikuma 6. punktā.

4.   Riska novērtējumu, kas minēts šā panta 3. punktā, pārskata un atjaunina tik bieži, cik tas nepieciešams atbilstoši kontekstam, un vismaz pirms ES palīdzības brīvprātīgā nosūtīšanas. Ja riska novērtējums ļauj secināt, ka misija notiktu vietā, kur risinās starptautisks vai iekšzemes bruņots konflikts vai pastāv konflikta risks, tā nebūtu jāplāno vai būtu jāatceļ, ja ES palīdzības brīvprātīgais jau ir atlasīts.

5.   Prasības attiecībā uz izpratni par drošību un pienācīgu uzvedību saistībā ar riska un drošības pārvaldību iekļauj darba uzdevuma aprakstā un darbā pieņemšanas procedūrā.

6.   Nosūtošā organizācija informē attiecīgo dalībvalstu iestādes un citas iesaistītās valstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 375/2014 23. pantu, pirms kāds no tās pilsoņiem tiek nosūtīts misijā kā ES palīdzības brīvprātīgais. Pirms nosūtīšanas nosūtošā organizācija, kura nosūta misijā ES palīdzības brīvprātīgos, kuri nav Savienības pilsoņi, pārliecinās, kādi ir noteikumi par konsulāro aizsardzību, ko nodrošina brīvprātīgā valstspiederības valsts vai cita valsts.

7.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija nodrošina, ka visa informācija par drošības procedūrām tiek darīta zināma un ir saprotama ES palīdzības brīvprātīgajam. Integrācijas periodā situācijai atbilstīga drošības informācija tiek sniegta pirms izbraukšanas un 24 stundu laikā pēc ierašanās nosūtījuma valstī. Šai informācijai jāietver riska novērtējuma rezultāti, evakuācijas un drošības pārvaldības plāns, tostarp ziņojumi par drošības incidentiem, evakuācijas un repatriācijas procedūras, komunikācijas shēma, par krīzes pārvaldību atbildīgās(-o) kontaktpersonas(-u) informācija, kā arī vēstniecību, policijas un ugunsdzēsēju dienestu un slimnīcu koordinātas.

8.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vismaz apdrošināšana, kas minēta 24. pantā.

9.   Papildus obligātajai drošības apmācībai mācību programmas kontekstā nosūtošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam jebkādu citu attiecīgu drošības apmācību, ko tā piedāvā savam starptautiskajam personālam.

10.   Parakstot līgumu, kas minēts 16. panta 2. punktā, ES palīdzības brīvprātīgie apņemas ievērot drošības pārvaldības procedūras, tostarp pienākumu meklēt jaunāko informāciju par drošības situāciju, apliecina personīgo atbildību par savas, citu personu un organizācijas drošības pārvaldību, kā arī ievēro pienākumu atturēties no riska uzņemšanās. Nosūtošā un uzņemošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par sekām, ko rada drošības procedūru pārkāpumi, jo īpaši tie, kuru rezultātā misija tiek izbeigta piespiedu kārtā un priekšlaicīgi.

11.   Nosūtošā organizācija iesaka ES palīdzības brīvprātīgajiem pēc ierašanās nosūtījuma valstī reģistrēties viņu valstspiederības valsts vēstniecībā vai konsulātā un informē tos par iespēju lūgt konsulāro palīdzību. Ja ES palīdzības brīvprātīgā valstspiederības valstij nav konsulārās pārstāvniecības nosūtījuma valstī, nosūtošā organizācija iesaka ES palīdzības brīvprātīgajiem, kuri ir Eiropas Savienības pilsoņi, reģistrēties citas dalībvalsts konsulātā vai vēstniecībā un informē tos par iespēju lūgt konsulāro palīdzību.

12.   Pamatojoties uz uzņemošās organizācijas sniegto jaunāko informāciju, nosūtošā un uzņemošā organizācija regulāri atjaunina evakuācijas plānu, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir piemērots darbības videi jebkuros apstākļos. Riska novērtējuma rezultāti nosaka, cik bieži plāns ir jāpārskata, un uzņemošā organizācija izmanto iepriekšējos datus un pašreizējos atjauninājumus, lai vajadzības gadījumā to pielāgotu. Evakuācijas plānu glabā vietā, kur tas ir viegli pieejams ES palīdzības brīvprātīgajiem.

13.   Uzņemošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgais saņem jaunāko informāciju par visām izmaiņām darba vidē un par attiecīgajām izmaiņām drošības procedūrās vai protokolos.

14.   Uzņemošā organizācija ir informēta par ES palīdzības brīvprātīgā atrašanās vietu un tālruņa numuru, lai varētu ar viņu sazināties jebkurā brīdī, tostarp atvaļinājuma laikā.

29. pants

Procedūras, kuras jāievēro incidenta vai evakuācijas gadījumā

1.   Drošības incidenta gadījumā ES palīdzības brīvprātīgais tiek informēts, cik vien drīz iespējams. Atkarībā no incidenta smaguma pakāpes un nosūtošajā un uzņemošajā organizācijā spēkā esošajām procedūrām šo informēšanu var veikt tiešais vadītājs vai padomdevējs uzņemošajā organizācijā, vai arī par krīžu pārvarēšanu atbildīgā persona nosūtošajā organizācijā; var tikt ietverts arī profesionāls psiholoģiskais atbalsts.

2.   Evakuācijas gadījumā tiek ņemts vērā evakuācijas plāns un nodrošinātas rūpes par ES palīdzības brīvprātīgo jebkuros apstākļos, attiecīgā gadījumā ievērojot procedūras, kas ieviestas konsulātos vai vēstniecībās, kur ES palīdzības brīvprātīgais ir reģistrēts saskaņā ar 28. panta 11. punktu.

3.   Nosūtošā organizācija sazinās ar ES palīdzības brīvprātīgajiem pēc to atgriešanās un nodrošina, ka tie saņem pietiekamu informatīvu pārskatu, tostarp psiholoģisko un medicīnisko atbalstu.

4.   Drošības jautājumu iekļauj nosūtošās un uzņemošās organizācijas uzraudzības un novērtēšanas sistēmā, un drošības incidentos gūtā pieredze tiek izmantota, lai pārskatītu un uzlabotu projektus.

30. pants

Veselība un drošība

1.   Nosūtošā organizācija izveido organizatorisku veselības aizsardzības un drošības politiku, kas ir piemērota un piemērojama ES palīdzības brīvprātīgajiem un ko vajadzības gadījumā var pielāgot, tostarp norādes par:

a)

personīgo veselību, piemēram, fizisko veselību (slimību novēršana, konsultācijas par ēšanu un miegu, izpratne par klimata un ģeogrāfisko apdraudējumu risku, piekļuve veselības aprūpei);

b)

garīgo veselību (konsultācijas par darba un privātās dzīves līdzsvaru, stresa pārvaldība, pielāgošanās mehānismi un relaksācijas metodes, psihosociālā atbalsta kontaktpunkti).

2.   Pamatojoties uz nosūtošās organizācijas organizatorisko veselības aizsardzības un drošības politiku, nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izstrādā visaptverošu veselības aizsardzības un drošības politikas un norāžu kopumu, lai izpildītu pienācīgas rūpības ievērošanas pienākumu un nodrošinātu ES palīdzības brīvprātīgo fizisko un emocionālo labklājību.

3.   Veicot riska novērtējumu, kas minēts 28. panta 3. punktā, un pirms darba uzdevumu noteikšanas nosūtošā un uzņemošā organizācija kopīgi izvērtē, vai misija paredz ES palīdzības brīvprātīgajam drošus darba un dzīves apstākļus, kuru pamatā ir I pielikuma 7. punktā noteiktie rādītāji.

4.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgajam ir vismaz visaptveroša veselības un ceļojuma apdrošināšana saskaņā ar 24. panta noteikumiem.

5.   Integrācijas procesā nosūtošā organizācija informē ES palīdzības brīvprātīgo par veselības aizsardzības un drošības politiku un norādēm, kas minētas 1. un 2. punktā, tostarp par slimībām, pirmās palīdzības atbalstu, visu misijas vietu uzturēšanu, transportlīdzekļu un aprīkojuma uzturēšanu, darbavietām, darba un privātās dzīves līdzsvaru, veselības un drošības incidentiem, medicīniskās evakuācijas procedūru.

6.   Nosūtošā organizācija nodrošina, ka ES palīdzības brīvprātīgais pirms izbraukšanas iziet pilnīgu medicīnisko pārbaudi un saņem rekomendētos medikamentus un vakcīnas, ņemot vērā riskus nosūtījuma valstī, kā arī nepieciešamos materiālus, piemēram, pirmās palīdzības un pretodu komplektus.

7.   Uzņemošā organizācija nodrošina, ka pienācīgas rūpības ievērošanas pienākums tiek integrēts brīvprātīgo ikdienas pārvaldībā, un integrācijas procesā sniedz ES palīdzības brīvprātīgajam:

a)

atjauninātu informāciju par vietējiem resursiem veselības aizsardzības un drošības jomā, piemēram, ārstu, slimnīcu un paramediķu dienestu kontaktinformāciju;

b)

norādes par vietējām paražām un normām, kas ir daļa no informācijas sesijas attiecīgajā valstī, lai ierobežotu drošības riskus un veicinātu integrāciju.

8.   Nosūtošā organizācija sekmē pēcnosūtījuma veselības pārbaudi pēc ES palīdzības brīvprātīgā atgriešanās un piedāvā psihosociālas informācijas sesiju(-as) vai konsultējošu atbalstu kā daļu no informēšanas procesa. Nosūtošā un uzņemošā organizācija popularizē ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas tīklu kā alternatīvu atbalsta mehānismu pirms nosūtījuma, nosūtījuma laikā un pēc tā.

8. NODAĻA

PROCEDŪRAS ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGO INDIVIDUĀLĀ SNIEGUMA UZRAUDZĪBAI UN NOVĒRTĒŠANAI

31. pants

ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzība un novērtēšana

1.   Pamatojoties uz 19. pantā minēto uzraudzības un snieguma pārvaldības procedūru, nosūtošā un uzņemošā organizācija uzrauga un novērtē ES palīdzības brīvprātīgo individuālo sniegumu un izvērtē panākumus, iznākumu un rezultātus, ņemot vērā ES palīdzības brīvprātīgā darba uzdevumus un mērķus.

2.   ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzība un novērtēšana ir nepārtraukts process visā misijas laikā un ietver konkrētas pārbaudes vismaz šādos posmos:

a)

attiecīgā gadījumā 14. pantā minētās prakses beigās;

b)

19. pantā minētās snieguma galīgās pārskatīšanas laikā un gadījumā, ja uzskata par lietderīgu veikt vidusposma pārskatīšanu;

c)

23. pantā minētās informācijas sesijas laikā.

3.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija sniedz datus, kas liecina, cik lielā mērā ES palīdzības brīvprātīgā individuālais sniegums palīdz — rezultātu un ietekmes līmenī — īstenot projekta un vispārējās iniciatīvas mērķus, ņemot vērā rādītājus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 375/2014 7. pantā. Šie dati ietver informāciju par ES palīdzības brīvprātīgo darba iznākuma un rezultātu kvalitāti, turklāt šai informācijai ir jābūt anonīmai un pieejamai novērtēšanas nolūkos. Šos datus apstrādā saskaņā ar datu aizsardzības standartiem, kas minēti Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

4.   Nosūtošās organizācijas sniedz atbalstu uzņemošo organizāciju spēju veidošanai, lai izvērtētu gūtos panākumus, iznākumu un rezultātus attiecībā pret ES palīdzības brīvprātīgo darba uzdevumiem un mērķiem.

9. NODAĻA

NOSŪTOŠO UN UZŅEMOŠO ORGANIZĀCIJU SERTIFIKĀCIJAS MEHĀNISMS

32. pants

Uzņemošo organizāciju sertifikācijas mehānisms

1.   Uzņemošās organizācijas, kuras cenšas iegūt sertifikātu, sniedz objektīvu un patiesu pašnovērtējumu saskaņā ar prasībām, kas minētas III pielikuma 1. punktā, novērtējot savu esošo politiku un praksi attiecībā pret prasībām par standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem, kā tas noteikts šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 375/2014 9. panta 2. punktu.

2.   Pašnovērtējumā uzņemošā organizācija atklāj jebkādus trūkumus un nepieciešamo uzlabojumu jomas, kurās vajadzētu pastiprināt spējas, lai panāktu pilnīgas atbilstības līmeni.

3.   Uzņemošā organizācija kopā ar pašnovērtējumu iesniedz trīs atsauksmes atbilstoši III pielikuma 1. punktā noteiktajām prasībām, lai sniegtu pilnīgu informāciju par visām prasībām attiecībā uz standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem. Atsauksmes sniedz vismaz divas no šādām ieinteresēto personu grupām:

a)

sertificēta nosūtošā vai uzņemošā organizācija, ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija jau ir izveidojusi vai plāno izveidot partnerību dalībai ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvā;

b)

Komisijas partneris humānās palīdzības jomā, kurš noslēdzis spēkā esošu (partnerattiecību) pamatnolīgumu un ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija ir veiksmīgi sadarbojusies humānās palīdzības projekta ietvaros;

c)

attiecīga starptautiska organizācija vai bezpeļņas organizācija vai civila rakstura publisko tiesību struktūra, ar kuru prasītāja uzņemošā organizācija ir veiksmīgi sadarbojusies humānās palīdzības projekta ietvaros;

d)

akreditācijas vai revīzijas organizācija, kura ir sertificējusi prasītāju uzņemošo organizāciju jomās, kas ir svarīgas ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvai; šādā gadījumā jāiesniedz arī attiecīgie akreditācijas vai revīzijas dokumenti.

4.   Persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt uzņemošo organizāciju un uzlikt tai juridiskas saistības, paraksta aizpildīto pašnovērtējumu, kas kopā ar 3. punktā minētajām atsauksmēm tiek nosūtīts Komisijai.

5.   Pamatojoties uz pašnovērtējumu un atsauksmēm, Komisija novērtē pieteikumu un var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

a)

piešķirt sertifikātu, ja prasītāja uzņemošā organizācija ir novērtēta kā pilnībā atbilstoša prasībām par standartiem un procedūrām;

b)

nepiešķirt sertifikātu, ja prasītāja uzņemošā organizācija neatbilst prasībām par standartiem un procedūrām pilnībā.

6.   Sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas Komisija informē prasītāju uzņemošo organizāciju par sertifikācijas rezultātiem, vajadzības gadījumā norādot arī spēju veidošanas atbalsta iespējas, lai atkārtoti iesniegtu pieteikumu. Ja, pamatojoties uz prasītājas uzņemošās organizācijas iesniegto spēju veidošanas stratēģiju, tiek konstatētas vajadzības, kas ir jāapmierina, šī organizācija ir atbilstīga un tai ir prioritāte saņemt spēju veidošanas atbalstu.

33. pants

Nosūtošo organizāciju sertifikācijas mehānisms

1.   Nosūtošās organizācijas, kuras cenšas iegūt sertifikātu, sniedz objektīvu, patiesu un uz pierādījumiem balstītu pašnovērtējumu saskaņā ar prasībām, kas minētas III pielikuma 2. punktā, novērtējot savu esošo politiku un praksi attiecībā pret prasībām par standartiem un procedūrām, ko piemēro brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem.

2.   Uz pierādījumiem balstītajā pašnovērtējumā nosūtošā organizācija atklāj jebkādus trūkumus un nepieciešamo uzlabojumu jomas, kurās vajadzētu sniegt tehnisko palīdzību, lai panāktu pilnīgas atbilstības līmeni. Tas ietver arī uzskatāmus pierādījumus tam, ka ir īstenota politika un prakse attiecībā uz katru standartu un procedūru prasību, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgajiem, kā arī piemērotus pārbaudes līdzekļus.

3.   Persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt nosūtošo organizāciju un uzlikt tai juridiskas saistības, paraksta aizpildīto, uz pierādījumiem balstīto pašnovērtējumu, kas kopā ar 2. punktā minētajiem pavaddokumentiem tiek nosūtīts Komisijai.

4.   Ņemot vērā uz pierādījumiem balstīto pašnovērtējumu un pavaddokumentus, Komisija novērtē pieteikumu un var pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a)

piešķirt sertifikātu, ja prasītāja nosūtošā organizācija ir novērtēta kā pilnībā atbilstoša prasībām par standartiem un procedūrām;

b)

nepiešķirt sertifikātu, ja prasītāja nosūtošā organizācija neatbilst prasībām par standartiem un procedūrām pilnībā.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas Komisija informē prasītāju nosūtošo organizāciju par sertifikācijas rezultātiem, vajadzības gadījumā norādot arī tehniskās palīdzības iespējas, lai atkārtoti iesniegtu pieteikumu. Ja, pamatojoties uz nosūtošās organizācijas iesniegto tehniskās palīdzības stratēģiju, tiek konstatētas vajadzības, kas ir jāapmierina, šī organizācija ir atbilstīga un tai ir prioritāte saņemt tehnisko palīdzību.

34. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Komisijas lēmumā nepiešķirt sertifikātu un noraidīt pieteikumu norāda, ka noraidītā prasītāja organizācija var iesniegt jaunu pieteikumu tikai pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad prasītājs saņēmis noraidīšanas lēmumu. Lēmumā norāda arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus lēmuma pārsūdzēšanai.

2.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 256. un 263. pantu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt aktus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija un kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām. Tāpat arī saskaņā ar LESD 256., 268. un 340. pantu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma novēršanu, ko radījusi Eiropas Komisija ārpuslīgumiskās atbildības jomā.

35. pants

Organizāciju finansiālā dzīvotspēja un organizatoriskās spējas

Sertificētu nosūtošo un uzņemošo organizāciju finansiālās dzīvotspējas un organizatorisko spēju novērtējums neietilpst sertifikācijas procedūras piemērošanas jomā. Finansiālo dzīvotspēju un organizatoriskās spējas kā priekšnoteikumu Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai izvērtē brīdī, kad tiek iesniegti pieteikumi pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

36. pants

Sertifikāta derīguma termiņš un regulāras pārbaudes

1.   Sertificētās nosūtošās un uzņemošās organizācijas veic atkārtotu sertifikāciju trešajā gadā pēc Komisijas lēmuma par sertifikāciju saņemšanas vai jebkurā laikā, ja ir izdarītas būtiskas izmaiņas standartos vai procedūrās, kas attiecas uz konkrētiem jautājumiem.

2.   Sertifikāta derīguma termiņa laikā sertificētajām nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām vajadzības gadījumā var pieprasīt iziet regulāras pārbaudes, ko veic Komisija.

3.   Sertificētās nosūtošās un uzņemošās organizācijas nekavējoties informē Komisiju par jebkurām izmaiņām to juridiskajā, finansiālajā, tehniskajā vai organizatoriskajā situācijā, kas varētu dot pamatu apšaubīt šo organizāciju atbilstību standartiem un procedūrām vai radīt interešu konfliktus. Tās arī informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz nosaukumu, adresi vai juridisko pārstāvi.

37. pants

Sertifikāta apturēšana un izbeigšana

1.   Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no sertificētas nosūtošās vai uzņemošās organizācijas, tostarp informāciju, kas iegūta regulāri veiktās pārbaudēs, kas minētas 36. panta 2. punktā, vai informāciju, kas iegūta, izmantojot citus līdzekļus, Komisija var uzskatīt, ka sertificētā nosūtošā vai uzņemošā organizācija vairs neatbilst vienam vai vairākiem standartiem un procedūrām. Šādos gadījumos Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp apturēt vai izbeigt sertifikātu, saskaņā ar procedūru, kas noteikta III pielikuma 3. punktā.

2.   Nosūtošā vai uzņemošā organizācija, kuras sertifikāts ir apturēts vai izbeigts, nedrīkst nosūtīt vai uzņemt ES palīdzības brīvprātīgos, sākot no sertifikāta apturēšanas vai izbeigšanas dienas, un nav tiesīga šim nolūkam saņemt finansiālu atbalstu no Savienības.

3.   Ņemot vērā sertifikāta apturēšanas vai izbeigšanas iemeslus, jo īpaši ES palīdzības brīvprātīgo drošību, Komisija var pieprasīt repatriēt ES palīdzības brīvprātīgos, kuri apturēšanas vai izbeigšanas brīdī ir nosūtīti misijā.

4.   Nosūtošā un uzņemošā organizācija nav tiesīga pieprasīt atlīdzību par sertifikāta apturēšanu vai izbeigšanu.

38. pants

Atbildība par kaitējumu

Komisija nav atbildīga par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts vai radies nosūtošajai vai uzņemošajai organizācijai vai trešām personām saistībā ar nosūtošās vai uzņemošās organizācijas sertifikācijas statusu.

10. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(3)  Direktīva 89/391/EK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(4)  2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).


I PIELIKUMS

1.   Prasības attiecībā uz darba uzdevumiem

Darba uzdevumi ietver vismaz šādus elementus:

(a)

norādes par uzdevumu, amats, komandas un tiešās vadības apraksts, misijas ilgums un atrašanās vieta (-as);

(b)

sīks apraksts par attiecīgajām uz vajadzībām balstītajām darbībām, ko apstiprinājusi uzņemošā(-ās) organizācija(-as), un skaidri noteikti uzdevumi, kas jāveic ES palīdzības brīvprātīgajam, tostarp elementi, kuru pamatā ir iniciatīvas komunikācijas plāns;

(c)

norādes par kompetencēm, kas nepieciešamas uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz kompetenču sistēmu;

(d)

snieguma mērķu definīcija, ņemot vērā ES palīdzības brīvprātīgā misijas ilgumu un specifiku, kā arī brīvprātīgā darbam piemērotas funkcijas;

(e)

rādītāji par gaidāmo darba uzdevumu iznākumu, rezultātiem un, ja iespējams, ietekmi, ko izmanto ES palīdzības brīvprātīgā snieguma pārvaldībai;

(f)

elastīgi elementi, lai ļautu ES palīdzības brīvprātīgajam līdz zināmai robežai ietekmēt un orientēt uzdevumus atbilstoši savam individuālajam profilam un interesēm;

(g)

informācija par darba laiku, atvaļinājumiem, darba vietu un padomdošanas atbalstu;

(h)

skaidri noteikts pārvaldības un drošības pārvaldības pienākumu sadalījums starp nosūtošo un uzņemošo organizāciju;

(i)

attiecīgā gadījumā informācija par drošības izpratni un atbilstošu rīcību saistībā ar riska un drošības pārvaldību.

2.   Paziņošanas prasības

Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

(a)

skaidra un precīza informācija par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, tās humāno būtību un brīvprātīgā darba mērķiem;

(b)

projekta apraksts, tostarp informācija par darbības un drošības kontekstu un/vai precizējums par to, vai nosūtošā un/vai uzņemošā organizācija ir reliģiska organizācija;

(c)

ES palīdzības brīvprātīgā veicamo uzdevumu apraksts;

(d)

profilam atbilstošo kompetenču un motivācijas apraksts;

(e)

atbilstības un izņēmuma kritēriji (ja tādi ir) attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principiem;

(f)

atlases kritēriji un obligātās prasības, ko attiecīgā gadījumā izmanto par izslēgšanas kritērijiem (piemēram, kompetenču līmenis, motivācija un citi attiecīgie kritēriji, piemēram, pieredze, valodu prasmes, medicīniskā piemērotība ceļošanai un darbam jaunattīstības valstīs, pieejamība), kā arī norāde par vēlamo profilu (jauns vai pieredzējis speciālists);

(g)

norāde par to, vai konkrēto amatu paredzēts apvienot ar praksi;

(h)

darba nosacījumi, tostarp informācija par nosūtījuma ilgumu, mācību iespējām, darba un dzīves apstākļiem, tostarp izmitināšanas un uzturēšanās izdevumu maksājumiem, lidojumiem, apdrošināšanas segumu, nepieciešamajām vakcīnām utt.;

(i)

pieteikumu iesniegšanas beigu datums un laiks;

(j)

priekšatlases un intervijas(-u) laiki;

(k)

intervijas process;

(l)

paredzētais lēmuma datums;

(m)

paredzētais grafiks (attiecīgā gadījumā – apmācības, prakses, pirmsnosūtījuma sagatavošanas un integrācijas, darbību pirms un pēc nosūtījuma datumi).

3.   Prasības attiecībā uz darba laiku, atvaļinājuma pabalstu un darba vietu

Faktori

Vispārīgas prasības

Obligātās prasības

Darba laiks

Nosūtošā un uzņemošā organizācija, pamatojoties uz uzņemošās organizācijas politiku, vienojas par pienācīgām darba stundām, ko pēc tam apspriež un saskaņo ar ES palīdzības brīvprātīgo.

Saskaņotajā darba laika grafikā paredz laiku ES palīdzības brīvprātīgā personīgajai attīstībai, kā noteikts darba uzdevumā un darbības mērķos.

Parastais darba laiks nepārsniedz vidēji 40 stundas nedēļā, un to aprēķina par četru mēnešu periodu.

Par virsstundām un ārkārtas darba stundām vienojas ar ES palīdzības brīvprātīgo, ņemot vērā viņa psiholoģisko un fizisko labsajūtu.

Nosacījumi par virsstundām, ārkārtas darba stundām un atpūtas periodiem atbilst obligātajām prasībām, kas paredzētas Direktīvā 2003/88/EK (1) un attiecīgajos valsts tiesību aktos.

Atvaļinājuma pabalsts

Nosūtošā un uzņemošā organizācija, pamatojoties uz uzņemošās organizācijas politiku, vienojas par pienācīgu atvaļinājuma pabalstu, ko pēc tam apspriež un saskaņo ar ES palīdzības brīvprātīgo.

Ja atvaļinājuma pabalsts mainās atkarībā no amata kategorijas, to nosaka atbilstoši vietējo darbinieku pabalstam tajā pašā vai līdzīgā amatā.

Atvaļinājuma pabalsts ietver šādus elementus:

ikmēneša atvaļinājuma pabalsts;

slimības atvaļinājums;

atvaļinājums mītnes zemē, ja nosūtījuma termiņš pārsniedz 18 mēnešus;

bērna kopšanas atvaļinājums, tostarp grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums. Pēc ES palīdzības brīvprātīgā, kura nosūtījuma termiņš pārsniedz sešus mēnešus, lūguma bērna kopšanas atvaļinājumā var ietvert arī no darba brīvas dienas, lai atgrieztos apgādājamā(-o) bērna(-u), kas jaunāki par 12 gadiem, mītnes valstī;

īpašais atvaļinājums tieša radinieka augšupējā līnijā vai lejupējā līnijā, laulātā vai reģistrēta partnera, brāļa vai māsas bēru vai medicīniski apstiprinātas smagas slimības gadījumā.

Ja vietējie noteikumi ir ļoti ierobežoti, nosūtošā organizācija nodrošina, ka noteikumi, kas attiecas uz starptautisko personālu, tiek izmantoti kā minimālā robežvērtība, lai noteiktu ES palīdzības brīvprātīgā atvaļinājuma pabalstu.

Jebkurā gadījumā ikmēneša atvaļinājums ir divas dienas mēnesī, ko ES palīdzības brīvprātīgais izmanto norīkojuma laikā.

Atvaļinājuma laiks

Ikgadējo mēneša atvaļinājumu nav ieteicams piešķirt misijas sākumā vai beigās.

Pēc ES palīdzības brīvprātīgā pieprasījuma atvaļinājumu mītnes zemē var izmantot deviņus mēnešus pēc misijas sākuma un pietiekami savlaicīgi pirms tās beigām.

 

Darba vieta

Uzņemošā organizācija nodrošina ES palīdzības brīvprātīgajam īpašu darba vietu atbilstoši darba uzdevumiem un saskaņotiem drošiem un veselīgiem darba apstākļiem, pamatojoties uz rādītājiem, kas noteikti I pielikuma 7. punktā.

 

4.   Prasības attiecībā uz izmitināšanu

1.

Katram ES palīdzības brīvprātīgajam piešķir tīru slēdzamu telpu, kurā ir piekļuve tīram ūdenim un sanitārijas iekārtām. Šī telpa atrodas saprātīgā attālumā no ES palīdzības brīvprātīgā galvenās darba vietas.

2.

ES palīdzības brīvprātīgais var tikt izmitināts inter alia viesģimenē, individuālā mājoklī vai mājoklī kopā ar citiem ES palīdzības brīvprātīgajiem.

3.

Ciktāl tas ir iespējams, izmitināšana veicina ES palīdzības brīvprātīgo integrāciju vietējā sabiedrībā un dod tiem iespēju kontaktēties ar emigrantu kopienu.

4.

Izvērtējot izmitināšanas iespējas, ņem vērā valodas apsvērumus.

5.

ES palīdzības brīvprātīgajiem ir nodrošināta piekļuve sakaru līdzekļiem, kas ļauj tiem sazināties ar uzņemošo un nosūtošo organizāciju, kā arī viņu tuviniekiem.

5.   Prasības attiecībā uz drošības pārvaldību un evakuācijas plānu

Drošības pārvaldība un evakuācijas plāns ietver vismaz šādus elementus:

(a)

informācija par krīzes pārvarēšanas atbildīgo personu/komandu nosūtošajā organizācijā un attiecīgā kontaktinformācija, ko paziņo uzņemošajai organizācijai un ES palīdzības brīvprātīgajam;

(b)

par drošības riska pārvaldību atbildīgā personāla organizatoriskā struktūrshēma nosūtošajā un uzņemošajā organizācijā, tostarp aktualizēta kontaktinformācija;

(c)

skaidras procedūras, uzdevumi un pienākumi ārkārtas situācijās;

(d)

drošības incidentu ziņošanas mehānisms nosūtošajā un uzņemošajā organizācijā;

(e)

evakuācijas plāns;

(f)

noteikumi par medicīnisko evakuāciju saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem, kas minēti 24. pantā;

(g)

kontekstam atbilstoša informācija, vadlīnijas un noteikumi, ko sniedz uzņēmēja organizācija;

(h)

nosūtošās organizācijas veiktas regulāras pārskatīšanas mehānisms, ņemot vērā uzņemošās organizācijas sniegto jaunāko informāciju (atbilstoši katras valsts videi);

(i)

nosūtošās un uzņemošās organizācijas plānots scenārijs, lai izvērtētu iespējamās drošības situācijas un testētu drošības pārvaldības un evakuācijas plānu; ja iespējams, rīko treniņmācības, lai nodrošinātu netraucētu sadarbību starp nosūtošo un uzņemošo organizāciju ārkārtas situācijā;

(j)

nosūtošajā un uzņemošajā organizācijā pieejamais atbalsts ES palīdzības brīvprātīgo fiziskās, materiālās un psiholoģiskās drošības nodrošināšanai.

6.   Prasības attiecībā uz riska novērtējumu

Riska novērtējums aptver vismaz šādus aspektus:

(a)

vispārējā situācija nosūtījuma valstī (piemēram, ekonomiskā situācija, jaunākie notikumi un gaidāmās izmaiņas, lai noteiktu riska un nedrošības līmeni saistībā ar politisko nestabilitāti un sarežģītību, konfliktiem, iedzīvotāju nemieriem, etnisko un reliģisko dinamiku utt., ar mērķi izveidot apdraudēto vietu karti un noteiktu katra apdraudējuma iespējamību un iespējamo ietekmi);

(b)

dabas katastrofu riska plānošana;

(c)

vietējo attieksme un līmenis, kādā vietējās kopienas un iestādes akceptē ES palīdzības brīvprātīgo/iniciatīvu;

(d)

citas aģentūras, kas darbojas tajā pašā vietā;

(e)

ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

(f)

infrastruktūra (biroji un izmitināšana);

(g)

ziņošanas mehānismi un drošības incidentu uzraudzība;

(h)

savienojamība un pieejamie sakari, kā arī sakaru iekārtas (tostarp pieejamība un uzticamības līmenis);

(i)

transporta un aktuālu karšu pieejamība, tostarp pārvietošanās brīvība un atvieglota piekļuve.

7.   Drošu un veselīgu darba un dzīves apstākļu rādītāji

Izmanto šādus drošu un veselīgu darba un dzīves apstākļu rādītājus:

(a)

reģionā izplatīto slimību uzskaite (slimības, kas izplatās ar ūdens, odu, cilvēku starpniecību, sezonālās slimības utt.), tostarp to iespējamības līmenis un ietekme;

(b)

pirmās palīdzības atbalsta pieejamība un piekļuve tam (vietējā un ārējā līmenī), ugunsdrošības apsardze un pakalpojumi, veselības aprūpes iestādes un speciālisti (piemēram, slimnīcas, medicīnas māsas, piekļuve ārstniecības līdzekļiem);

(c)

visu vietu (biroju un mītnes vietu) uzturēšanas līmenis; elektroenerģijas padeves punktu, apgaismojuma, ventilācijas, sanitārijas un higiēnas iekārtu pieejamība;

(d)

transportlīdzekļu tehniskās apkopes līmenis, regulāras pārbaudes un apkalpošana, piemērots aprīkojums (piemēram, radio, pirmās palīdzības komplekts, drošības jostas, ūdens, segas);

(e)

biroja telpu, krēslu un datoriekārtu pieejamība un kvalitāte;

(f)

noteikumi par atvaļinājumiem un darba laiku; piekļuve atpūtas pasākumiem un sporta objektiem, bibliotēkām, tirgiem utt.; izolētības līmenis; piekļuve privātajai telpai, reliģiskām ēkām;

(g)

veselības un drošības jomas incidentu ziņošanas mehānismi un uzraudzība.


(1)  2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).


II PIELIKUMS

Mācību programma

Moduļa nosaukums

Klātienes mācību dienas

Mērķgrupa/statuss

Galvenie mācību rezultāti: dalībnieki

Galvenās kompetences

1)

Vispārīgs ievads par Savienību, tās ārējām attiecībām un krīžu reaģēšanas sistēmu

0,5

Visas grupas/obligāti

izprot un var aprakstīt ES un tās galvenās darbības un principus;

izprot un var izskaidrot ES ārējo darbību, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku un krīžu reaģēšanas sistēmu, kā arī ES visaptverošo pieeju ārējām krīzēm;

saprot un var izskaidrot Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta lomu humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā, tostarp to, kā darbojas tā tīkls vietējā kontekstā;

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās pamatprincipu piemērošana

2)

Ievads par humānās palīdzības pasākumiem, Savienības humānās palīdzības politiku un ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu

1,5

Visas grupas/obligāti

 

 

Savienības humānās palīdzības politika un ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva

 

 

izprot ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu, tostarp tās komunikācijas plānu, kā tā darbojas un kā viņi var palīdzēt to attīstīt;

sāk savu misiju ar reālistiskām cerībām;

darbojas autonomi un veido savu “brīvprātīgā darba pieredzi”;

izprot, kā viņu publiskā rīcība un uzvedība ietekmē priekšstatu par ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvu un misiju, kurā tie darbosies;

zina, “ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt” nosūtījuma laikā attiecībā uz tādiem jautājumiem kā saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem, informācijas publicēšana sociālajos plašsaziņas līdzekļos, dalība demonstrācijās utt.

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās principu piemērošanu

Autonomija

Vadības uzņemšanās

Savu cerību pārvaldība

Brīvprātīgā mentalitāte

Saziņa

Humānās palīdzības pasākumu vispārīgā sistēma

 

 

var nosaukt humānās palīdzības definīcijas;

var nosaukt trīs humānās palīdzības principus;

izprot un var aprakstīt katastrofu riska novēršanas, reaģēšanas un humānās palīdzības un atjaunošanas jomas starptautiskās sistēmas galvenos elementus;

izprot un var aprakstīt galveno starptautisko ieinteresēto personu uzdevumus un pienākumus katastrofu laikā, kā arī pirms un pēc katastrofām;

izprot un var izskaidrot ANO veiktās galvenās un vispārējās koordinēšanas nozīmi saskaņotas starptautiskas atbildes rīcības veicināšanā humanitāru krīžu gadījumos;

ir informēti pat reģionālajiem sadarbības mehānismiem katastrofu pārvaldības jomā;

izprot un var izskaidrot dažādu ieinteresēto personu prasības, ierobežojumus un mērķus un ieinteresēto personu koordinēšanas problēmas humānās palīdzības jomā, sasaistot katastrofu seku likvidēšanu un atjaunošanu ar izturības stiprināšanu;

izprot mainīgās atbalsta un attīstības paradigmas, pieeju izturētspējas veidošanai;

pārzina starptautisko programmu pēc 2015. gada.

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās pamatprincipu piemērošanu

Pārskatatbildība

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

Spēja strādāt komandā

Starptautiskās humanitārās tiesības

 

 

zina četru 1949. gada Ženēvas konvenciju un to 1977. gada papildprotokolu galvenos punktus;

izprot starptautisko humanitāro tiesību (SHT) nozīmi starptautiskajā humanitārajā sistēmā un to piemērošanu konkrētām ārkārtas situācijām;

ir ieguvuši pamatzināšanas par starptautiskajām katastrofu reaģēšanas tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām;

zina Eiropas konsensa par humāno palīdzību un Eiropas konsensa par attīstības palīdzību galvenos punktus.

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās pamatprincipu piemērošanu

Pārskatatbildība

Ievads humānās palīdzības jomās

 

 

zina un var aprakstīt īpašās vajadzības šādās humānās palīdzības jomās:

pārtika un uzturs;

veselība;

ūdensapgāde, sanitārija un higiēna;

katastrofu riska mazināšana;

aizsardzība;

patvērums;

bēgļi un iekšzemē pārvietotas personas;

iztikas līdzekļi;

neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste (LRRD);

izturētspēja;

dzimumu līdztiesība un

konfliktu novēršana.

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās pamatprincipu piemērošanu

Vadības uzņemšanās

Rīcības kodekss un standarti

 

 

zina un var piemērot projekta SPHERE pamatstandartus un aizsardzības principus;

zina un var piemērot kodeksu People in Aid;

zina un var piemērot Starptautiskās partnerības pārskatatbildībai humānās palīdzības jomā (HAP) standartus pārskatatbildības un kvalitātes pārvaldības jomā;

zina un var piemērot starptautisko nevalstisko organizāciju (INGO) pārskatatbildības hartu;

zina un var interpretēt pārskatatbildības definīciju atbilstoši HAP;

var nosaukt sešus HAP atsauces kritērijus;

var nosaukt deviņus INGO hartas principus;

izprot un var īstenot pārskatatbildību attiecībā uz humānās palīdzības galīgajiem saņēmējiem.

Izpratne par humānās palīdzības kontekstu un tās pamatprincipu piemērošanu

Pārskatatbildība

Vadības uzņemšanās

3)

Personīgās drošības un veselības pārvaldība

1,5

Visi brīvprātīgie/obligāti

zina un ievēro drošības stratēģijas un procedūras;

izprot organizāciju drošības procedūru ievērošanas nozīmi nosūtījuma laikā;

ir informēti, kā sagatavoties nosūtījumam;

spēj identificēt, novērst un mazināt riskus misijas laikā;

spēj rīkoties draudu situācijās;

ir ieguvuši pamatprasmes pirmās palīdzības jomā;

ir ieguvuši pamatprasmes stresa pārvaldības un psiholoģiskās pirmās palīdzības jomā.

Personīgās drošības un veselības pārvaldība

Pašapziņa un izturētspēja

Autonomija

4)

Projektu vadība, ievada līmenis 1 (ievads par humānās palīdzības misiju/projektu dzīves ciklu)

1,5

Jaunākie speciālisti

var aprakstīt projekta cikla galvenos posmus un īpašos principus, ko piemēro humānās palīdzības kontekstā;

var izstrādāt plānu pamata projekta pieteikumam;

pieredzējušāka kolēģa uzraudzībā var izvērtēt pamatvajadzības;

var izstrādāt īstenošanas plānu vienkāršam projektam savā kompetences jomā, apspriežoties ar pieredzējušākiem kolēģiem;

var izstrādāt pamatmehānismus projekta finanšu pārvaldībai;

var noteikt projektā nepieciešamo citu personu galvenos pienākumus un uzdevumus;

var izstrādāt pieeju vienkārša projekta uzraudzībai;

var noteikt vienkārša projekta novērtēšanas pieeju.

Humānās palīdzības jomas projektu vadība

Pārskatatbildība

Vadības uzņemšanās

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

5)

Projektu vadība, augstākais līmenis 2 (ievads par humānās palīdzības misiju/projektu un programmu dzīves ciklu)

1,5

Pieredzējuši speciālisti

var piemērot savu pieredzi projekta ciklu jomai humānās palīdzības nozarē, kurā tie darbosies;

izprot un var piemērot humānās palīdzības principus projekta cikliem attiecībā uz vietējo kopienu iesaisti un pārskatatbildību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu jautājumiem un neaizsargāto iedzīvotāju grupām;

var novērtēt projekta vajadzības savas kompetences jomā;

var izstrādāt projekta pieteikumu;

var izstrādāt īstenošanas plānu projektam savas kompetences jomā;

var izstrādāt projekta finanšu pārvaldības instrumentus;

var noteikt projektā nepieciešamo citu personu galvenos pienākumus un uzdevumus;

var noteikt informācijas un konsultāciju vajadzības;

var izvērtēt projekta riskus;

var izstrādāt projekta uzraudzības pieeju;

var noteikt projekta novērtēšanas pieeju;

izprot sekmīgas ziņošanas galvenos principus;

var noteikt galvenās prasības finanšu un administratīvās ziņošanas jomā.

Humānās palīdzības jomas projektu vadība

Pārskatatbildība

Vadības uzņemšanās

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

6)

Izpratne par starpkultūru jautājumiem (un starpnozaru jautājumiem);

1

Visi brīvprātīgie/obligāti

izprot kultūras konteksta izpratnes apliecināšanas nozīmi;

izprot, kādu negatīvu ietekmi var radīt uz stereotipiem balstīta uzvedība;

var aprakstīt, kas ir stereotipi un kā tie izplatās;

var aprakstīt dažādas reakcijas jaunas kultūras kontekstā (norobežošanās, aizvainojums, pārākuma sajūta, pārmērīga identificēšanās utt.);

izprot kultūras galvenās iezīmes un kā tās tiek īstenotas praksē;

izprot neverbālās saziņas nozīmi;

izprot saziņas veidu atšķirības un var pielāgot saziņu;

var aprakstīt un piemērot konstruktīvas atgriezeniskās saiknes sniegšanas galvenos principus;

apzinās, cik svarīgi ir attīstīt un īstenot uzvedību, kurā tiek ņemta vērā dzimumu līdztiesība;

izprot integrācijas pamatprincipus.

Starpkultūru izpratne

Spēja strādāt komandā

Saziņa

Savu cerību pārvaldība

7)

Uz scenāriju balstīts uzdevums

3

Visi brīvprātīgie/obligāti

Šā komponenta mērķis ir pārbaudīt, kā dalībnieki ir apguvuši iepriekš minēto moduļu galvenos mācību rezultātus, un testēt šādas spējas:

analizēt iedomātas humanitāras intervences kontekstu un apzināt galvenos organizācijas un tās darbinieku drošības riskus;

izveidot procedūras, lai mazinātu drošības riskus;

īstenot drošības pamatnostādnes;

apkopot, analizēt un izplatīt ātrā novērtējumā iegūtu informāciju;

nodrošināt koordinēšanu ar citām iesaistītajām personām;

izveidot projekta loģisko ietvaru un noteikt projektu finansējumu, lai sekmētu atjaunošanu vai mazinātu katastrofu risku;

strādāt komandā, īstenot un izvērtēt vienkārša projekta plānu un

ziņot par projekta virzību un rezultātiem ieinteresētajām personām.

 

8)

Saziņa un veicināšanas pasākumi

1

Visas grupas/pēc izvēles

izprot ētisko apsvērumu nozīmi humānās palīdzības veicināšanas kontekstā;

kultūras konteksta izpratni var piemērot saziņai un veicināšanai;

var veikt ieinteresēto personu/atbalsta saņēmēju apzināšanu humānās palīdzības kontekstā un noteikt, kādi saziņas kanāli ir vispiemērotākie, lai tos sasniegtu;

var izstrādāt saziņas stratēģiju un

kritiski pārskatīt saziņas stratēģiju un noteikt uzlabojumus.

Saziņa

Vadības uzņemšanās

Starpkultūru izpratne

9)

Psiholoģiskā pirmā palīdzība (PFA)

1

Visas grupas/pēc izvēles

var noteikt četras jomas, kurās cilvēku emocijas pēc katastrofas, ārkārtas situācijas vai citiem traumatiskiem notikumiem tiek paustas stresa ciklā;

var noteikt katastrofu un ārkārtas situāciju divus dažādus veidus un apmēru;

var aprakstīt divus ar veselību saistītus uzvedības principus pēc katastrofas;

var apliecināt kompetenci attiecībā uz vismaz trīs PFA apmācībā gūtajām prasmēm;

var noteikt kārtību, kādā sniedz PFA;

var noteikt iedzīvotāju grupas, kurām PFA ir piemērota.

Personīgās drošības un veselības pārvaldība

Pašapziņa un izturētspēja

10)

Apmācība izplatītājiem

2

Pieredzējuši speciālisti – brīvprātīgie/pēc izvēles

var nosaukt pieaugošo izglītības principus un tos piemērot;

var nosaukt apmācības cikla posmus un galvenās prasības katrā posmā;

var noteikt mērķus un mācību kursu rezultātus;

izprot un var praktiski piemērot uz izglītojamo vērstu pieeju apmācības procesā;

var piemērot dažādas mācību prasmes un metodes;

izvēlas piemērotas apmācības metodes, lasāmvielu un resursus humānās palīdzības jomā;

var izstrādāt instrumentus, lai veiktu novērtēšanu pēc apmācības.

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

Saziņa

11)

Brīvprātīgo pārvaldība

1

Pieredzējuši speciālisti – brīvprātīgie/pēc izvēles

izprot un var īstenot brīvprātīgo pārvaldībai paredzēto tiesisko regulējumu;

var plānot vietējo brīvprātīgo darbu uzņēmējā valstī;

var organizēt brīvprātīgo darbā pieņemšanu un atlasi;

var izveidot un ieviest sistēmas brīvprātīgo regulārai uzraudzībai, atbalstam un pārvaldībai;

vajadzības gadījumā var plānot brīvprātīgo integrēšanas un apmācības kursus;

var izveidot sistēmas, kas nodrošina vietējo brīvprātīgo drošību;

var nodrošināt, ka vietējās organizācijas vadība uzņemas formālu atbildību par brīvprātīgajiem, un izveidot piemērotu tiešās vadības un ziņošanas sistēmu;

var izveidot un uzraudzīt sistēmas.

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

Vadības uzņemšanās

Spēja strādāt komandā

Starpkultūru izpratne

12)

Organizatoriskā attīstība

2

Pieredzējuši speciālisti – brīvprātīgie/pēc izvēles

var nosaukt dažas galvenās spēju veidošanas iezīmes;

var nosaukt un aprakstīt dažādus intervences pasākumus organizāciju attīstībai;

var aprakstīt dažādus organizāciju novērtējuma elementus;

var izvērtēt vietējās organizācijas stiprās un vājās puses;

var izvērtēt spēju veidošanas vajadzības;

var palīdzēt vietējām organizācijām izstrādāt jaunas stratēģijas;

var izstrādāt spēju rādītājus, lai uzraudzītu organizatorisko attīstību.

Rezultātu sasniegšana un nodošana un spēju veidošana

Vadības uzņemšanās


III PIELIKUMS

1.   Uzņemošo organizāciju pašnovērtējums un atsauksmes

1.

Uzņemošo organizāciju pašnovērtējums aptver visus standartus un procedūras, attiecībā uz kuriem prasītājai uzņemošajai organizācijai ir pienākums ieviest politiku vai praksi, lai izpildītu vajadzīgās prasības saistībā ar brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem. Par katru standarta un procedūras prasību organizācija norāda, vai:

(a)

minimālā prasība ir ietverta tās politikā/praksē un/vai tā apņemas šo prasību īstenot;

(b)

attiecīgie darbinieki zina šo prasību un ievieš to praksē un

(c)

ir kādas īpašas vajadzības turpināt darbu/darbības, lai novērstu trūkumus.

2.

Pašnovērtējums ietver arī atbildes uz šādiem jautājumiem saistībā ar drošību un brīvprātīgo pārvaldību.

(a)

Kā uzņemošā organizācija garantē uzņemto starptautisko brīvprātīgo drošību?

(b)

Kā brīvprātīgie tiek pārvaldīti un atbalstīti uzturēšanās laikā?

(c)

Kādās standartu un procedūru jomās (ja tādas ir) uzņemošā organizācija pašlaik nostiprina savas spējas?

3.

Atsauksme attiecas uz to, kas tiek pieprasīts uzņemošajai organizācijai ES palīdzības brīvprātīgā nosūtījuma laikā, un cenšas uzzināt personas pieredzi attiecībā uz katra standarta un procedūras nepieciešamajām prasībām, ja šī persona spēj sniegt informāciju. Jo īpaši tā:

(a)

norāda savas organizācijas pieredzi saistībā ar attiecīgo standartu un procedūru minimālajām prasībām, kas jāievēro uzņēmējai organizācijai (atbilst/neatbilst);

(b)

pamato/paskaidro katru novērtējumu un

(c)

norāda nepieciešamību, ja tāda ir, turpināt darbu/darbības, lai novērstu trūkumus.

4.

Lai veicinātu vienkāršošanu, Komisija nosaka standartus un procedūras, attiecībā uz kuriem prasītājai uzņemošajai organizācijai nav vajadzības veikt nekādus pasākumus, ja šī organizācija ir Komisijas partnere humānās palīdzības jomā un ir parakstījusi spēkā esošu pamatnolīgumu (partnerattiecību nolīgumu).

2.   Nosūtošo organizāciju pašnovērtējums, kas balstīts uz pierādījumiem

1.

Nosūtošo organizāciju pašnovērtējums, kas balstīts uz pierādījumiem, aptver visus standartus un procedūras, attiecībā uz kuriem organizācijai ir pienākums ieviest politiku vai praksi, lai izpildītu vajadzīgās prasības saistībā ar brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem. Par katru standarta un procedūras prasību nosūtošā organizācija norāda, vai:

(a)

minimālā prasība ir ietverta tās politikā/praksē un/vai tā apņemas šo prasību īstenot;

(b)

attiecīgie darbinieki zina šo prasību un ievieš to praksē;

(c)

ir kādas īpašas vajadzības turpināt darbu/darbības, lai novērstu trūkumus, un

(d)

uz prasību attiecas sertifikācija/akreditācija, izmantojot citu apstiprinātu mehānismu (piemēram, valsts, Eiropas vai starptautiskās shēmas).

2.

Lai pamatotu pašnovērtējumā iekļautos apgalvojumus, prasītāja nosūtošā organizācija apliecina atbilstību un pievieno uzskatāmus pierādījumus tam, ka ir īstenota katrā standartu un procedūru prasībā minētā politika un prakse, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgajiem, kā arī norāda instrumentus, lai to varētu pārbaudīt.

3.

Lai veicinātu vienkāršošanu, Komisija nosaka standartus un procedūras, attiecībā uz kuriem prasītājai nosūtošajai organizācijai nav vajadzības veikt nekādus pasākumus, ja šī organizācija ir Komisijas partnere humānās palīdzības jomā un ir parakstījusi spēkā esošu pamatnolīgumu (partnerattiecību nolīgumu).

4.

Jebkurā sertifikācijas procesa posmā Komisija var lūgt prasītājai nosūtošajai organizācijai iesniegt papildu pierādījumus, ja tas ir nepieciešams.

3.   Sertifikācijas apturēšanas vai izbeigšanas procedūra

1.

Ja Komisija paredz apturēt vai izbeigt sertifikāciju, tā oficiāli paziņo par to nosūtošajai vai uzņemošajai organizācijai iepriekš, norādot iemeslus un aicinot to iesniegt apsvērumus 45 kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

2.

Ja pēc nosūtošās vai uzņemošās organizācijas iesniegto apsvērumu izskatīšanas Komisija nolemj pārtraukt apturēšanas vai izbeigšanas procedūru, tā oficiāli paziņo organizācijai par savu lēmumu.

3.

Ja apsvērumi nav iesniegti vai ja, neraugoties uz iesniegtajiem apsvērumiem, Komisija nolemj turpināt apturēšanas vai izbeigšanas procedūru, tā attiecīgi:

(a)

aptur sertifikāciju, oficiāli par to paziņojot organizācijai un norādot iemeslus un nepieciešamo pārbaužu paredzamo beigu datumu, vai

(b)

oficiāli paziņo organizācijai par izbeigšanu, norādot iemeslus un datumu, kurā izbeigšana stājas spēkā.

4.

Apturēšana stājas spēkā dienā, kad nosūtošā vai uzņemošā organizācija saņem paziņojumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, vai vēlākā datumā, ja tāds norādīts paziņojumā.

5.

Izņemot gadījumu, ja sertifikācija izbeigta saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, Komisija, tiklīdz tā uzskata, ka apturēšanas iemesli vairs nav spēkā vai ir veiktas vajadzīgās pārbaudes, oficiāli paziņo nosūtošajai vai uzņemošajai organizācijai par apturēšanas atcelšanu.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/84


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1245/2014

(2014. gada 20. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

76,3

MA

76,7

MK

78,8

ZZ

77,3

0707 00 05

AL

68,7

JO

194,1

TR

137,4

ZZ

133,4

0709 93 10

MA

40,4

TR

132,7

ZZ

86,6

0805 20 10

MA

113,2

ZZ

113,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

PE

74,4

TR

70,6

ZZ

72,5

0805 50 10

TR

79,2

ZZ

79,2

0808 10 80

AU

203,7

BR

53,1

CA

133,4

CL

87,9

MD

29,7

NZ

155,4

US

135,6

ZA

138,6

ZZ

117,2

0808 30 90

CN

73,0

US

201,1

ZZ

137,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/86


PADOMES DIREKTĪVA 2014/102/ES

(2014. gada 7. novembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem pielāgo saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Aktu par Horvātijas pievienošanos un jo īpaši tā 50. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Horvātijas Pievienošanās akta 50. pantu, ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti minētajā Pievienošanās aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus, ja sākotnējo aktu nav pieņēmusi Komisija.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (1) I un II pielikumā jāiekļauj attiecīgo Horvātijas uzņēmumu veidi, lai nodrošinātu, ka minētajā direktīvā paredzēto koordinācijas pasākumu attiecīgajā tvērumā iekļauta Horvātija. Grozījumiem vajadzētu attiekties tikai uz tehniskajiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi saistībā ar Horvātijas pievienošanos.

(3)

Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2013/34/ES groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2015. gada 20. jūlijam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro finanšu pārskatiem par finanšu gadiem, kuri sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendārā gada laikā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 7. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P.C. PADOAN


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:

1)

I pielikumā aiz ieraksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:

“—

Horvātija:

dioničko društvo, društvo s ograničenom odgovornošću;”

.

2)

II pielikumā aiz ieraksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:

“—

Horvātija:

javno trgovačko društvo, komanditno društvo, gospodarsko interesno udruženje;”

.


LĒMUMI

21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/88


EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2014. gada 23. oktobris)

par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2014/822/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja (turpmāk – Birojs) 2012. finanšu gada galīgos pārskatus,

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes 2012. finanšu gada galīgajiem pārskatiem ar Biroja atbildēm (1),

ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. februāra ieteikumu (05849/2014 – C7-0054/2014),

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu (2), ar ko atliek lēmumu par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un jo īpaši tās 185. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (4) un jo īpaši tās 208. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (5), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6),

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, (7) un jo īpaši tās 108. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0011/2014),

1.

sniedz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes Pārvaldības komitejai apstiprinājumu par Biroja 2012. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes Pārvaldības komitejai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Martin SCHULZ

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE


(1)  OV C 365, 13.12.2013., 9. lpp.

(2)  OV L 266, 5.9.2014., 353. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/90


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2014. gada 23. oktobris)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja (turpmāk – Birojs) 2012. finanšu gada galīgos pārskatus,

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes 2012. finanšu gada galīgajiem pārskatiem ar Biroja atbildēm (1),

ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. februāra ieteikumu (05849/2014 – C7-0054/2014),

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu (2), ar ko atliek lēmumu par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un jo īpaši tās 185. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (4) un jo īpaši tās 208. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (5), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6),

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, (7) un jo īpaši tās 108. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0011/2014),

Piezīmes par darījumu likumību un pareizību

1.

pieņem zināšanai, ka nolūkā novērst ar darījumu likumību un pareizību saistītos trūkumus, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (“Birojs”) savās finanšu un grāmatvedības rokasgrāmatās ir iekļāvis skaidras procedūras, detalizētus pasākumus un darbplūsmas, kas ir jāievēro visiem finanšu dalībniekiem; atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tika pievērsta ar pārnešanu saistītajām procedūrām;

Budžeta un finanšu pārvaldība

2.

pēc iepazīšanās ar Biroja galīgajiem gada pārskatiem ir guvis pārliecību, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu ir uzlabojies gan budžeta izpildes līmenis (89,55 %), gan maksājumu apropriāciju izpildes līmenis (76,57 %); pieņem zināšanai pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu budžeta izpildes rādītājus; tomēr uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi, un aicina Biroju uzlabot budžeta uzraudzību;

Saistības un pārnesumi

3.

atzinīgi vērtē pasākumus, ko Birojs veicis, lai risinātu ar saistībām un pārnesumiem saistītos jautājumus, tādus kā budžeta plānošanas uzlabošana un ikmēneša un gada beigu maksājumu stingra uzraudzība; saskaņā ar Biroja sniegto informāciju atzīst, ka tas ir nodrošinājis darbinieku pieņemšanu pamata štata vietās, tiešā veidā ietekmējot finanšu apriti, un ir uzlabojis politiku attiecībā uz ekspertu komandējuma izdevumu savlaicīgu iesniegšanu un atlīdzināšanu;

4.

ar bažām norāda – lai gan to apropriāciju īpatsvars, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas uz 2013. finanšu gadu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (45 %) ir būtiski samazinājies, tas joprojām ir augsts (28 %); pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu norāda, ka minētie pārnesumi bija saistīti galvenokārt ar līgumiem, ko parakstīja 2013. gada otrajā pusē attiecībā uz darbībām, kuras plānots veikt 2013. un 2014. gadā;

5.

pieņem zināšanai, ka neizlietoto apropriāciju līmenis ir samazinājies no 17 % 2012. gadā līdz 14,6 % 2013. gadā un pārnesumu uz 2014. gadu līmenis – no EUR 611 223 (19 %) līdz EUR 461 983 (13 %); aicina Biroju turpināt uzlabot savu darbību plānošanu un īstenošanu, kā arī turpināt samazināt pārnesumu līmeni;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

6.

atzinīgi vērtē obligāta un detalizēta iepirkuma pārbaužu saraksta iekļaušanu Biroja Finanšu rokasgrāmatā, iepirkuma procedūru speciālista iecelšanu un vispārējas apmācības par iepirkuma jautājumiem rīkošanu visiem Biroja darbiniekiem; atzinīgi vērtē to, ka minēto pasākumu rezultātā Biroja iepirkuma procedūras tiek labāk sagatavotas, izpildītas, dokumentētas un koordinētas;

7.

atzinīgi vērtē izmaiņas un uzlabojumus, kas veikti pašreizējās iepirkuma procedūrās, reaģējot uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pieprasījumiem un lai palielinātu iepirkuma procedūru pārredzamību, un jo īpaši šādas izmaiņas un uzlabojumus:

rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumu, kā arī minimālo punktu skaita noteikšana pirms pieteikumu izskatīšanas,

atlases komisijas locekļu iecelšana un izmaiņas tās sastāvā, kuras veic iecēlējinstitūcija,

2013. gadā veiktā darbā pieņemšanas pamatnostādņu pārskatīšana;

8.

atzinīgi vērtē Biroja pārskatīto komunikāciju politiku, kas nodrošina, ka darbiniekiem tiek izsniegti mobilie tālruņi, pamatojoties uz viņu profesionālajām vajadzībām, un iekšējo kontroli, kura tiek veikta, lai uzraudzītu šīs politikas ievērošanu;

9.

pieņem zināšanai jauna banku pakalpojumu līguma noslēgšanu ar A+/A-1 reitinga banku attiecībā uz Biroja naudas operācijām; atzinīgi vērtē finanšu līdzekļu pārvaldības pamatnostādņu iekļaušanu Biroja Grāmatvedības rokasgrāmatā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

10.

atzinīgi vērtē to, ka Biroja Regulatoru padomes, Pārvaldības komitejas un administratīvā vadītāja ikgadējās interešu konflikta deklarācijas tika darītas pieejamas, izmantojot īpašas iedaļas Biroja publiskajā dokumentu reģistrā; atzīmē, ka, īstenojot politiku interešu konflikta jomā attiecībā uz Biroja darbiniekiem, tiek ievēroti tie paši principi un ka darbinieku interešu konflikta deklarācijas arī ir pieejamas, izmantojot Biroja publisko reģistru;

11.

pieņem zināšanai, ka Birojs nav plānojis pārskatīt savu pašreizējo politiku interešu konflikta jomā un ka tas uzskata – visas attiecīgās politikas interešu konflikta jomā atbilst Komisijas 2013. gada decembra pamatnostādnēm par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ES decentralizētajās aģentūrās; norāda, ka Biroja mērķis ir palielināt izpratni par tā politiku interešu konflikta jomā, kā arī par tā Padomes attiecīgo politiku un ka tas cieši uzraudzīs visas būtiskās izmaiņas šajā jomā;

Iekšējā revīzija

12.

atzīmē, ka Birojs ir ievērojis visas oficiālās prasības saistībā ar iekšējās kontroles standartu (ICS) attiecībā uz informāciju un komunikāciju (ICS 12);

13.

atzinīgi vērtē to, ka Birojs pašlaik pielāgo savu plānošanu un ziņošanu, lai iekļautu izmērāmus mērķus nolūkā ievērot ICS attiecībā uz mērķiem un izpildi raksturojošajiem rādītājiem (ICS 5); norāda, ka Birojs ir pabeidzis savu procedūru rokasgrāmatu izstrādi un apstiprinājis detalizētu iekšējo procedūru visu normām neatbilstošo gadījumu reģistrācijai, lai ievērotu ICS attiecībā uz procesiem un procedūrām (ICS 8); atzīmē, ka Birojs ir atjauninājis savas iekšējās procedūras dokumentu pārvaldībai, lai panāktu atbilstību ICS attiecībā uz dokumentu pārvaldību (ICS 11);

14.

pieņem zināšanai, ka Birojs ir noteicis inventarizācijas procedūru attiecībā uz pamatlīdzekļu reģistrāciju un realizāciju, kuru apstiprināja kā daļu no Finanšu rokasgrāmatas; atzīmē, ka inventarizācija tika veikta 2013. gada augustā; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Biroja procedūrām aktīvu inventarizācija ir jāveic katru gadu;

15.

norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests ir paredzējis pārskatīt minēto ICS; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs pārskatīšanas rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami;

Darbības rādītāji

16.

atzinīgi vērtē Biroja nesen veiktos pasākumus, lai uzlabotu komunikāciju ar Eiropas iedzīvotājiem par ietekmi, kādu uz viņiem atstāj Biroja darbs, īpašu uzmanību pievēršot izmērāmiem un skaidri noteiktiem mērķiem, kas ļauj labāk izvērtēt tā darbības;

17.

norāda, ka Birojs ir sācis palielināt savu kā Savienības struktūras atpazīstamību, dažās no savas tīmekļa vietnes lapām augšupielādējot Savienības logotipu, un sagaida, ka tas tiks darīts arī BEREC mājaslapā un sistemātiski visos paziņojumos, tādējādi nodrošinot tās iemaksas redzamību, kuru Birojs saņem no Savienības budžeta;

18.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības aģentūru 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu – darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (8).


(1)  OV C 365, 13.12.2013., 9. lpp.

(2)  OV L 266, 5.9.2014., 353. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.

(8)  OV L 266, 5.9.2014., 359. lpp.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/93


EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2014. gada 23. oktobris)

par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja kontu slēgšanu attiecībā uz 2012. finanšu gadu

(2014/823/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja (turpmāk – Birojs) 2012. finanšu gada galīgos pārskatus,

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes 2012. finanšu gada galīgajiem pārskatiem ar Biroja atbildēm (1),

ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. februāra ieteikumu (05849/2014 – C7-0054/2014),

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu (2), ar ko atliek lēmumu par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (3) un jo īpaši tās 185. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (4) un jo īpaši tās 208. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju, (5) un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6),

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, (7) un jo īpaši tās 108. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0011/2014),

1.

apstiprina Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2012. finanšu gadu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes Pārvaldības komitejai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Martin SCHULZ

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE


(1)  OV C 365, 13.12.2013., 9. lpp.

(2)  OV L 266, 5.9.2014., 353. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/94


EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2014. gada 23. oktobris)

par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome

(2014/824/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013) 570 – C7-0275/2013) (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par 2012. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm (3),

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu (5), ar ko atliek lēmuma pieņemšanu par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8),

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0010/2014),

1.

nesniedz Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropadomes un Padomes 2012. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Martin SCHULZ

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE


(1)  OV L 56, 29.2.2012.

(2)  OV C 334, 15.11.2013., 1. lpp.

(3)  OV C 331, 14.11.2013., 1. lpp.

(4)  OV C 334, 15.11.2013., 122. lpp.

(5)  OV L 266, 5.9.2014., 24. lpp.

(6)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(8)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/95


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2014. gada 23. oktobris)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013) 570 – C7-0275/2013) (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par 2012. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm (3),

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa lēmumu (5), ar ko atliek lēmuma pieņemšanu par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8),

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A8-0010/2014),

A.

tā kā visām Savienības iestādēm vajadzētu būt pārredzamām un pilnībā jāatbild Savienības pilsoņiem par tām kā Savienības iestādēm uzticētajiem līdzekļiem;

B.

tā kā Eiropadomei un Padomei kā Savienības iestādēm vajadzētu būt demokrātiski pārskatatbildīgām Savienības pilsoņu priekšā, jo tās saņem Eiropas Savienības vispārējā budžeta līdzekļus;

C.

tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Savienības iestāde un tam ir pienākums sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi,

1.

uzsver Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikto Parlamenta lomu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

2.

uzsver, ka saskaņā ar LESD 335. pantu “jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to [Savienību] pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju” un ka attiecīgi, ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (Finanšu regula) 55. pantu, iestādes pašas ir atbildīgas par savu budžetu izpildi;

3.

uzsver Parlamenta un citu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā iesaistīto iestāžu lomu, kuru nosaka Finanšu regulas noteikumi, jo īpaši tās 164.–166. pants;

4.

norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 94. pantu “Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, kurā (…) atbildīgajiem darbiniekiem sniedz apstiprinājumu par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, piemēram, Padomes (attiecībā uz tās kā izpildiestādes darbību)”;

Revīzijas palātas atzinums par Eiropadomi un Padomi tās ticamības deklarācijā par 2012. finanšu gadu

5.

uzsver, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par 2012. finanšu gadu ir iekļauti konstatējumi par Eiropadomi un Padomi saistībā ar kļūdām publiskā iepirkuma procedūru izstrādē; norāda, ka viena no kļūdām ir saistīta ar sarunu procedūras izpildi, bet otra ar atlases kritērija piemērošanu;

6.

norāda, ka Padome atbildēja, ka “Padomei un Eiropadomei ir izveidota stingra centralizēta publiskā iepirkuma sistēma, ko nesen pielāgoja jaunajai Finanšu regulai un piemērošanas noteikumiem, un tā tiks stiprināta, izveidojot jaunus paraugus līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, kā arī izstrādājot īpašus apmācības kursus par to, kā definēt un piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus”;

7.

piekrīt Revīzijas palātas ieteikumiem par to, ka Eiropadomes un Padomes deleģētajiem kredītrīkotājiem, izmantojot pienācīgas pārbaudes un labākus norādījumus, būtu jāuzlabo iepirkuma procedūru izstrāde, koordinēšana un izpilde;

8.

norāda, ka Padome nesniedza turpmākas atbildes uz Revīzijas palātas ieteikumiem;

Neatrisinātie jautājumi

9.

atkārtoti aicina Padomi informēt Parlamentu par Europa ēkas būvdarbu gaitu un galīgo izmaksu prognozēm;

10.

aicina Padomi paskaidrot visus pasākumus, kas veikti Europa ēkas būvdarbu gaitā, lai uzlabotu šī projekta īstenošanu;

11.

atgādina Padomei par to, ka Parlaments prasīja sniegt progresa ziņojumu par Residence Palace ēkas projektu un detalizētu līdz šim radušos izmaksu sadalījumu;

12.

mudina Padomi sniegt rakstisku detalizētu skaidrojumu, kurā sīki izklāstīta to apropriāciju kopējā summa, kas izlietotas Residence Palace ēkas iegādei, budžeta posteņi, no kuriem šīs apropriācijas ņemtas, līdz šim veiktās iemaksas, atlikušās veicamās iemaksas un minētās ēkas izmantojuma mērķis;

13.

atkārto aicinājumu Padomei informēt par savu administratīvās modernizācijas procesu, jo īpaši par konkrētiem īstenošanas pasākumiem šajā procesā un par paredzamo ietekmi uz Padomes budžetu;

14.

pauž nožēlu par grūtībām, kas atkārtoti radušās līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās un ko izraisīja Padomes nesadarbošanās; norāda, ka Parlaments nesniedza Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par 2009., 2010. un 2011. finanšu gadu to iemeslu dēļ, kuri minēti 2011. gada 10. maija (9), 2011. gada 25. oktobra (10), 2012. gada 10. maija (11), 2012. gada 23. oktobra (12), 2013. gada 17. aprīļa (13) un 2013. gada 9. oktobra (14) rezolūcijā un atlika lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par 2012. finanšu gada budžeta izpildi to iemeslu dēļ, kuri minēti 2014. gada 3. aprīļa rezolūcijā;

15.

uzstāj, ka efektīvas budžeta kontroles veikšanai ir nepieciešama Parlamenta un Padomes sadarbība, kā tas izklāstīts 2014. gada 3. aprīļa rezolūcijā; apliecina, ka Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

16.

atgādina, ka saistībā ar Parlamenta 2013. gada 17. aprīlī pieņemto lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Parlaments nosūtīja Padomes jautājumus Komisijai un Komisija sniedza atbildi 2014. gada 23. janvāra vēstulē; atgādina Padomei par Komisijas pausto viedokli, ka visām iestādēm pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi;

17.

norāda, ka Komisija iepriekš minētajā vēstulē arī paziņoja, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citai iestādei uzdotiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi;

18.

pauž nožēlu, ka Padome joprojām nav atbildējusi uz Parlamenta jautājumiem; atgādina secinājumus Eiropas Parlamenta darbseminārā “Parlamenta tiesības apstiprināt Padomes budžeta izpildi”, kurš notika 2012. gada 27. septembrī un kurā tiesību speciālisti un akadēmiķi bija vienisprātis par Parlamenta tiesībām uz informāciju; šajā sakarā atsaucas uz LESD 15. panta 3. punkta trešo daļu, kurā ir noteikts, ka katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir jānodrošina darba pārredzamība;

19.

uzstāj, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā;

20.

uzsver Parlamenta prerogatīvu sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

21.

uzskata, ka Parlamenta pieprasīto dokumentu neiesniegšana pārkāpj galvenokārt Savienības pilsoņu tiesības uz informāciju un pārredzamību un kļūst par satraucošu Eiropas iestāžu nedemokrātiskuma simptomu, tādējādi atspoguļojot zināmu demokrātisko deficītu Savienības iestādēs; tādēļ aicina Padomi neuztvert Parlamenta prasību piekļūt informācijai par iestādes varas demonstrēšanas mēģinājumu, bet pirmajā vietā nostādīt pilsoņu tiesības saņemt pilnīgu informāciju;

22.

uzskata, ka nepieciešams apsvērt dažādas iespējas atjaunināt budžeta izpildes apstiprināšanas noteikumus, kas paredzēti LESD;

23.

uzskata, ka Parlaments un Padome varētu panākt zināmu progresu, ja kopīgi noteiktu modus vivendi procedūru, kas paredzētu tādu dokumentu sarakstu, kuru apmaiņa ir jāveic, lai īstenotu abu iestāžu attiecīgos uzdevumus budžeta izpildes apstiprināšanas procesā; šajā sakarā mudina Padomi meklēt Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas politisku risinājumu, pārvarot atšķirīgos juridiskos viedokļus, kas joprojām šķir Parlamentu un Padomi;

24.

uzskata, ka Parlamenta, Eiropadomes un Padomes laba sadarbība, kas izpaužas kā atvērta un oficiāla dialoga procedūra, var kalpot par pozitīvu signālu Savienības pilsoņiem.


(1)  OV L 56, 29.2.2012.

(2)  OV C 334, 15.11.2013., 1. lpp.

(3)  OV C 331, 14.11.2013., 1. lpp.

(4)  OV C 334, 15.11.2013., 122. lpp.

(5)  OV L 266, 5.9.2014., 24. lpp.

(6)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(8)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9)  OV L 250, 27.9.2011., 25. lpp.

(10)  OV L 313, 26.11.2011., 13. lpp.

(11)  OV L 286, 17.10.2012., 23. lpp.

(12)  OV L 350, 20.12.2012., 71. lpp.

(13)  OV L 308, 16.11.2013., 22. lpp.

(14)  OV L 328, 7.12.2013., 97. lpp.


21.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 334/98


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 20. novembris),

ar ko nosaka Eiropas Lauku attīstības tīkla un Eiropas Inovācijas partnerības tīkla organizatorisko struktūru un darbību un atceļ Lēmumu 2008/168/EK

(2014/825/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 52. panta 4. punktu un 53. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 52. panta 1. punktu tika izveidots Eiropas Lauku attīstības tīkls, kas paredzēts lauku attīstībā iesaistīto valsts tīklu, organizāciju un pārvaldes iestāžu sadarbībai Savienības līmenī.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 53. panta 1. punktu tika izveidots Eiropas Inovācijas partnerības (EIP) tīkls, kura nolūks ir atbalstīt Eiropas Inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai, kas minēta tās pašas regulas 55. pantā, un iedzīvināt darba grupu, konsultāciju dienestu un zinātnieku sadarbību.

(3)

Tāpēc nepieciešams pieņemt noteikumus, kas reglamentē gan Eiropas Lauku attīstības tīkla (“ENRD”), gan Eiropas Inovācijas partnerības (EIP) tīkla organizatorisko struktūru un darbību.

(4)

Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1305/2013 52. panta 2. punktā un 53. panta 2. punktā noteiktos mērķus attiecībā uz lauku sadarbību Eiropas līmenī un veiktu uzdevumus, kas paredzēti minētās regulas 52. panta 3. punktā un 53. panta 3. punktā attiecīgi Eiropas Lauku attīstības tīklam un Eiropas Inovācijas partnerības tīklam, ir jāizveido Lauku tīklu asambleja un jānosaka tās uzdevumi un struktūra, ievērojot Komisijas balto grāmatu “Eiropas pārvaldība” (2) un priekšsēdētāja paziņojumu Komisijai “Komisijas ekspertu grupu regulējums: horizontālie noteikumi un publiski pieejams reģistrs” (3) (“Komisijas ekspertu grupu regulējums”).

(5)

Asamblejai būtu jāveicina informācijas apmaiņa un sadarbība starp publiskām un privātām struktūrām, kas darbojas lauku attīstības jomā un īsteno inovāciju lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Tai būtu jānodrošina koordinācija starp ENRD un EIP tīklu, stratēģiskais satvars šo tīklu darbībai, arī attiecībā uz tematisko darbu, un pienācīga darbības uzraudzība un novērtēšana. Asamblejai būtu jāierosina Koordinācijas grupas locekļi.

(6)

Asambleja būtu jāveido no valsts lauku tīkliem, vadošajām iestādēm, maksājumu aģentūrām, organizācijām, kas Savienības līmenī darbojas lauku attīstības jomā, LEADER vietējās rīcības grupām, lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kuri saistīti ar darba grupām, un pētniecības institūtiem, kas nodarbojas ar inovācijas darbībām, kuras saistītas ar darba grupām.

(7)

Lai garantētu atklātu, pārredzamu un līdzsvarotu pārstāvību, tām Asamblejas loceklēm, kas ir organizācijas, kuras darbojas lauku attīstības jomā Savienības līmenī, vajadzētu būt tām pašām, kas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2013/767/ES (4) ieceltas lauku attīstības pilsoniskā dialoga ietvaros (turpmāk “pilsoniskā dialoga grupa lauku attīstības jautājumos”).

(8)

Lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu ENRD un EIP tīkla darbības organizāciju saskaņā ar Asamblejas atzinumiem, ir jāizveido Lauku tīklu koordinācijas grupa un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(9)

Koordinācijas grupai būtu jāsagatavo, jāīsteno un jākontrolē ENRD un EIP tīkla darbība. Tai būtu jākoordinē tīklu tematiskais darbs un būtu jānodrošina Asamblejas darba koordinācija ar darbu, ko veic citas ekspertu grupas un komitejas, kuras izveidotas lauku attīstības un Eiropas strukturālo un investīciju fondu sakarā.

(10)

Koordinācijas grupas sastāvā vajadzētu būt pārstāvētām vadošajām iestādēm un/vai valsts lauku tīkliem, ES mēroga organizācijām, kas darbojas lauku attīstības jomā, valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par lauku attīstības programmu vērtēšanu, lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un/vai lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūtiem.

(11)

Lai uzturētu atklātu un regulāru informācijas apmaiņu starp ENRD, EIP tīklu un pilsoniskā dialoga grupu lauku attīstības jautājumos, būtu jāļauj pilsoniskā dialoga grupas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem piedalīties Koordinācijas grupas sanāksmēs novērotāju statusā.

(12)

Būtu jāparedz informācijas izpaušanas noteikumi attiecībā uz Asamblejas un Koordinācijas grupas locekļiem.

(13)

Personas dati būtu jāapstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (5).

(14)

Komisijas Lēmumā 2008/168/EK (6) ir paredzēta Eiropas Lauku attīstības tīkla organizatoriskā struktūra laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Priekšmets

Šis lēmums nosaka Eiropas Lauku attīstības tīkla (“ENRD”) un Eiropas Inovācijas partnerības tīkla lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (“EIP” tīkls) organizatorisko struktūru un darbību, izveidojot Asambleju un Koordinācijas grupu, paredzot šo struktūru sastāvu un uzdevumus un izklāstot to darbības noteikumus.

II NODAĻA

LAUKU TĪKLU ASAMBLEJA

2. pants

Lauku tīklu asambleja

Ar šo izveido ENRD un EIP tīkla asambleju, turpmāk “Asambleja”.

3. pants

Asamblejas uzdevumi

Asamblejas konkrētie uzdevumi ir šādi:

a)

veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp publiskām un privātām struktūrām, kas darbojas lauku attīstības jomā un īsteno inovāciju lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai;

b)

nodrošināt koordināciju starp ENRD un EIP tīklu;

c)

nodrošināt stratēģisko satvaru ENRD un EIP tīkla darbībai, arī attiecībā uz tematisko darbu;

d)

nodrošināt pienācīgu ENRD un EIP tīkla darbības uzraudzību un novērtēšanu, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 52. panta 2. punktā un 53. panta 2. punktā izvirzītos mērķus un tās pašas regulas 52. panta 3. punktā un 53. panta 3. punktā uzskaitītos uzdevumus;

e)

ierosināt lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektoram (“ģenerāldirektors”) Koordinācijas grupas locekļus.

4. pants

Asamblejas locekļi

1.   Asamblejas sastāvā ir šādi locekļi:

a)

valsts lauku tīkli, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pantā (viens loceklis no katras dalībvalsts);

b)

vadošās iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 66. pantā (viens loceklis no katras dalībvalsts);

c)

maksājumu aģentūras, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (7) 7. pantā (viens loceklis no katras dalībvalsts);

d)

ES mēroga nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas apvienotajā Eiropas Pārredzamības reģistrā un kas saskaņā ar Lēmumu 2013/767/ES ir ieceltas par loceklēm pilsoniskā dialoga grupā lauku attīstības jautājumos (“pilsoniskā dialoga grupa lauku attīstības jautājumos”), un kas paudušas savu ieinteresētību piedalīties Asamblejā (ne vairāk kā 29 locekļi);

e)

ES mēroga organizācijas, kas pārstāv reģionālas un/vai vietējas iestādes, kuras darbojas lauku attīstības jomā, tostarp organizācijas, kuru darbības joma ir pilsētu un lauku teritoriju saiknes stiprināšana (ne vairāk kā trīs locekļi);

f)

LEADER vietējās rīcības grupas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 42. pantā (viens loceklis no katras dalībvalsts);

g)

lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, kas nodarbojas ar inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kuri saistīti ar darba grupām (viens loceklis no katras dalībvalsts);

h)

lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūti, kas nodarbojas ar inovācijas darbībām, kuras saistītas ar darba grupām (viens loceklis no katras dalībvalsts).

2.   Šā panta 1. punkta a), b), c), f), g) un h) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ attiecīgā dalībvalsts.

Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ ģenerāldirektors, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

3.   Dalībvalstu iestādes nominē pastāvīgos pārstāvjus katrā no 1. punkta a), b), c), f), g) un h) apakšpunktā minētajām kategorijām.

Šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās organizācijas nominē savus pastāvīgos pārstāvjus.

4.   Asamblejas locekļu vārdus publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (“reģistrs”) un ENRD un EIP tīkla interneta vietnēs.

5.   Personas datus iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Asamblejas darbība

1.   Asamblejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs vismaz reizi gadā sasauc sanāksmi.

2.   Vienojoties ar Komisiju, Asambleja var veidot apakšgrupas specifisku, ar ENRD un EIP tīkla mērķiem un uzdevumiem saistītu jautājumu risināšanai, tostarp pastāvīgās apakšgrupas šādās jomās:

a)

inovācija lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai;

b)

LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība; un

c)

lauku attīstības programmu novērtēšana.

Apakšgrupas veic tematisko darbu, pamatojoties uz Asamblejas noteikto pilnvarojumu.

Nepastāvīgās apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3.   Komisijas pārstāvis var uz ad hoc pamata aicināt piedalīties Asamblejas vai apakšgrupu darbā ekspertus un novērotājus, kuri nav Asamblejas locekļi, bet kuri ir kompetenti kādā konkrētā darbakārtības jautājumā.

4.   Uz Asamblejas locekļiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kas ietverti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (8) pielikumā. Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija veic attiecīgus pasākumus.

5.   Asamblejas un tās apakšgrupu sanāksmes notiek Komisijas telpās, ja vien priekšsēdētājs neizlemj citādi. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Asamblejas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties ieinteresēti Komisijas ierēdņi.

6.   Asambleja pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto ekspertu grupu darba standarta reglamentu.

7.   Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus par Asamblejas darbību (piemēram, darbakārtību, sanāksmju protokolus un dalībnieku devumu), iekļaujot tos reģistrā vai izmantojot saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu interneta vietni.

8.   Asamblejas darbu koordinē ar darbu, ko veic citas ekspertu grupas un komitejas, kas izveidotas saistībā ar pilsonisko dialogu lauku attīstības jautājumos, kā arī saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (9) un konkrētu fondu regulām minētās regulas nozīmē.

6. pants

Izdevumu atlīdzināšana

1.   Asamblejas locekļi nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem Komisija atmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies Asamblejas locekļiem saistībā ar viņu piedalīšanos Asamblejas sanāksmēs, tostarp tās apakšgrupu sanāksmēs.

3.   Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

III NODAĻA

LAUKU TĪKLU KOORDINĀCIJAS GRUPA

7. pants

Lauku tīklu koordinācijas grupa

Ar šo izveido ENRD un EIP tīkla Koordinācijas grupu, turpmāk “Koordinācijas grupa”.

8. pants

Koordinācijas grupas uzdevumi

Koordinācijas grupas konkrētie uzdevumi ir šādi:

a)

sagatavot, īstenot un kontrolēt ENRD un EIP tīkla darbību, ievērojot Asamblejas sniegto stratēģisko satvaru;

b)

koordinēt tematisko darbu saskaņā ar Asamblejas sniegto satvaru un kontrolēt minētā darba izpildi;

c)

pastāvīgi novērtēt ENRD un EIP tīkla darbības lietderību un efektivitāti;

d)

nodrošināt Asamblejas darba koordināciju ar darbu, ko veic citas ekspertu grupas un komitejas, kas izveidotas saistībā ar pilsonisko dialogu lauku attīstības jautājumos, kā arī saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu regulām minētās regulas nozīmē;

e)

ziņot Asamblejai par savu darbu.

9. pants

Koordinācijas grupas locekļi

1.   Koordinācijas grupu veido šādi Asamblejas locekļi:

a)

vadošās iestādes un/vai valsts lauku tīkli (viens loceklis no katras dalībvalsts);

b)

ES mēroga organizācijas, kas minētas 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā (ne vairāk kā 12 locekļi);

c)

valsts iestādes, kas ir atbildīgas par lauku attīstības programmu novērtēšanu (ne vairāk kā četri locekļi);

d)

lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzēji un/vai lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūti, kas minēti 4. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā (ne vairāk kā četri locekļi).

2.   Koordinācijas grupas locekļus ieceļ ģenerāldirektors pēc Asamblejas priekšlikuma, kas atspoguļo ENRD un EIP tīkla locekļu ģeogrāfisko un tematisko dažādību un balstās uz nominēto locekļu brīvprātīgu apņemšanos.

Attiecībā uz katru no 1. punktā minētajām kategorijām Asambleja var ierosināt Koordinācijas grupas locekļu rotāciju.

3.   Ģenerāldirektors var pēc Asamblejas priekšlikuma aizstāt Koordinācijas grupas locekli, ja:

a)

tas izstājas no Koordinācijas grupas;

b)

neregulāri ieceļ pārstāvjus Koordinācijas grupas sanāksmēm;

c)

vairs nespēj dot lietderīgu ieguldījumu Koordinācijas grupas uzdevumu izpildē;

d)

neievēro tādas informācijas neizpaušanas prasību, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantā.

4.   Koordinācijas grupas sanāksmēs kā novērotāji var piedalīties priekšsēdētājs, kas vada pilsoniskā dialoga grupu lauku attīstības jautājumos, un šā priekšsēdētāja vietnieki.

10. pants

Koordinācijas grupas darbība un sanāksmju izdevumi

Šā lēmuma 5. un 6. pantu mutatis mutandis piemēro Koordinācijas grupas darbībai un tās sanāksmju izdevumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Atcelšana

Lēmumu 2008/168/EK atceļ.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  Komisijas baltā grāmata “Eiropas pārvaldība”, 2001. gada 25. jūlijs, COM(2001) 428 galīgā redakcija.

(3)  Priekšsēdētāja 2012. gada 10. novembra paziņojums Komisijai Framework for Commission expert groups: horizontal rules and public register, C(2010) 7649 galīgā redakcija.

(4)  Komisijas 2013. gada 16. decembra Lēmums 2013/767/ES, ar ko reglamentē pilsonisko dialogu kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos un atceļ Lēmumu 2004/391/EK (OV L 338, 17.12.2013., 115. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2008. gada 20. februāra Lēmums 2008/168/EK, ar ko izveido Eiropas Lauku attīstības tīkla organizatorisko struktūru (OV L 56, 29.2.2008., 31. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(8)  Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).