|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
|
2014/717/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2014/718/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1096/2014 (2014. gada 15. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un V pielikumu attiecībā uz karbarila, procimidona un profenofosa maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem ( 1 ) |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1098/2014 (2014. gada 17. oktobris), ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1334/2008 attiecībā uz konkrētām aromatizējošām vielām ( 1 ) |
|
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
2014/719/KĀDP |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2014/720/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2014/721/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2014/722/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
2014/723/ES |
|
|
|
* |
||
|
|
|
IETEIKUMI |
|
|
|
|
2014/724/ES |
|
|
|
* |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 8. oktobris)
par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu Protokolu Pamatnolīgumam par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2014/717/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos (“Pievienošanās akts”) 6. panta 2. punktu par Horvātijas Republikas pievienošanos Pamatnolīgumam par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (“nolīgums”), ir jāvienojas nolīguma protokolā (“protokols”). Saskaņā ar Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu attiecībā uz šādu pievienošanos ir jāpiemēro vienkāršota procedūra, sakarā ar ko Padomei, pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un attiecīgajām trešām valstīm ir jānoslēdz protokols. |
|
(2) |
Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm. Sarunas ar Vjetnamas Sociālistisko Republiku tika sekmīgi pabeigtas, parafējot protokolu 2014. gada 21. maijā. |
|
(3) |
Protokols būtu jāparaksta Savienības un tās dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo tiek atļauts Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Protokolu Pamatnolīgumam par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ar noteikumu, ka protokolu noslēgs.
Protokola tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt protokolu Savienības un tās dalībvalstu vārdā.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 8. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. LUPI
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 8. oktobris)
par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu Protokolu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2014/718/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Horvātijas Republikas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Horvātijas Republikas Pievienošanās akta (“Pievienošanās akts”) 6. panta 2. punktu par Horvātijas Republikas pievienošanos Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses (“nolīgums”), ir jāvienojas, noslēdzot nolīguma protokolu (“protokols”). Atbilstīgi Pievienošanās akta 6. panta 2. punktam attiecībā uz šādu pievienošanos ir jāpiemēro vienkāršota procedūra, saskaņā ar kuru Padomei, pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un attiecīgajām trešām valstīm ir jānoslēdz protokols. |
|
(2) |
Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm. Sarunas ar Filipīnu Republiku tika sekmīgi pabeigtas, 2014. gada 16. janvārī parafējot protokolu. |
|
(3) |
Protokols būtu jāparaksta Savienības un dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Protokolu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā protokola noslēgšanu.
Protokola tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 8. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. LUPI
REGULAS
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1096/2014
(2014. gada 15. oktobris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un V pielikumu attiecībā uz karbarila, procimidona un profenofosa maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Karbarila, procimidona un profenofosa maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā un III pielikuma B daļā. |
|
(2) |
Attiecībā uz minētajām trīs vielām Regulā (EK) Nr. 396/2005, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 899/2012 (2), ir noteikti pagaidu MAL svaigos garšaugos un zāļu tējās, līdz tiek iesniegti monitoringa dati par šo vielu sastopamību attiecīgajos produktos. Eiropas Zāļu uzlējumu asociācija (EHIA) iesniedza Komisijai šādus datus, kas liecina par to, ka minēto vielu atliekas vairs nav sastopamas minētajos produktos, izņemot profenofosu svaigos garšaugos vai rožu ziedlapiņās. Tāpēc ir lietderīgi pagarināt pagaidu MAL darbības termiņu attiecībā uz profenofosu svaigos garšaugos vai rožu ziedlapiņās, līdz tiek iesniegti turpmāki monitoringa dati, un samazināt pagaidu MAL attiecībā uz visām citām pesticīdu un produktu kombinācijām svaigu garšaugu un zāļu tēju grupās līdz attiecīgajām NR. |
|
(3) |
Ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgās MAL izmaiņas atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām. |
|
(4) |
Apspriedes ar Savienības tirdzniecības partneriem par jaunajiem MAL notika ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību, un to komentāri ir ņemti vērā. |
|
(5) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz produktiem, kuri ir likumīgi ražoti pirms izmaiņām MAL un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis. |
|
(7) |
Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties jauno no MAL izmaiņām izrietošo prasību izpildei. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Uz produktiem, kas likumīgi ražoti pirms 2015. gada 7. maija, joprojām attiecas Regula (EK) Nr. 396/2005 tās iepriekšējā redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 7. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 15. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 21. septembra Regula (ES) Nr. 899/2012, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem acefāta, alahlora, anilazīna, azociklotīna, benfurakarba, butilāta, kaptafola, karbarila, karbofurāna, karbosulfāna, hlorfenapira, hlortaldimetila, hlortiamīda, ciheksatīna, diazinona, dihlobenila, dikofola, dimetipīna, dinikonazola, disulfotona, fenitrotiona, flufenzīna, furatiokarba, heksakonazola, laktofēna, mepronila, metamidofosa, metoprēna, monokrotofosa, monurona, oksikarboksīna, oksidemetonmetila, parationmetila, forāta, fozalona, procimidona, profenofosa, propahlora, kvinkloraka, kvintocēna, tolilfluanīda, trihlorfona, tridemorfa un trifluralīna atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem un ar ko, izveidojot V pielikumu ar standartvērtību sarakstu, groza minēto regulu (OV L 273, 6.10.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un V pielikumu groza šādi:
|
1) |
II pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
III pielikuma B daļu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
V pielikumā pievieno šādu sleju par procimidonu: “Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(*1) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(*2) Pesticīdu kodu kombinācijas, uz kurām attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.
(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(*3) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(2) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
(*4) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(3) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1097/2014
(2014. gada 17. oktobris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 479/2010 attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem piena un piena produktu nozarē
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 151. panta trešo daļu un 223. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 151. pantā ir noteikts, ka svaigpiena pirmajiem pircējiem ir pienākums, sākot ar 2015. gada 1. aprīli, valsts kompetentajai iestādei paziņot svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi, bet dalībvalstīm – šo daudzumu paziņot Komisijai. Noteikumi par šādu deklarāciju un paziņojumu termiņiem ir noteikti Komisijas Regulā (ES) Nr. 479/2010 (2). |
|
(2) |
Paziņojumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 479/2010 1. pantā, attiecas uz atbalsta shēmām, kuras vairs nav piemērojamas un tāpēc būtu jāsvītro. |
|
(3) |
Atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 792/2009 (3) pienākumu izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu Regulā (ES) Nr. 479/2010 ieviesa ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1333/2013 (4), izņemot gadījumus, kuri attiecas uz Regulas (ES) Nr. 479/2010 2., 4. un 6. pantā minētajiem paziņojumiem. Informācijas sistēmas pielāgojumi, kas vajadzīgi šo paziņojumu apstrādei, tiks pabeigti līdz 2014. gada beigām. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 479/2010. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 479/2010 groza šādi:
|
1) |
regulas I nodaļu svītro; |
|
2) |
iekļauj šādu I.a nodaļu: “I.a NODAĻA SVAIGPIENA PIEGĀDES PIRMAJIEM PIRCĒJIEM 1.a pants 1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 151. pantu dalībvalstis, sākot ar 2015. gada 1. maiju, ne vēlāk kā katra mēneša 25. datumā informē Komisiju par kopējo govs svaigpiena apjomu, kas iepriekšējā mēnesī piegādāts pirmajiem pircējiem, kuri reģistrēti to teritorijā. Kopējo govs svaigpiena apjomu izsaka kilogramos, un tas attiecas uz piena faktisko tauku saturu. 2. Lai ievērotu 1. punktā noteikto termiņu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi to teritorijā esošie pirmie pircēji laikus un precīzi paziņo valsts kompetentajai iestādei govs svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi.” |
|
3) |
regulas 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā vārdus “ja pieejams” svītro; |
|
4) |
regulas 4. pantā atsauci uz K daļu aizstāj ar atsauci uz J daļu; |
|
5) |
regulas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants 1. Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 (*1) minētajiem noteikumiem. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2014. gada 31. decembrim 2., 4. un 6. pantā minētos paziņojumus dalībvalstis nosūta elektroniski, izmantojot metodes, kuras Komisija tām darījusi pieejamas. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, kuras Komisija darījusi pieejamas kompetentajām iestādēm. Minētos paraugus un metodes pielāgo un atjaunina pēc tam, kad informēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. pantā minētā komiteja un – vajadzības gadījumā – attiecīgās kompetentās iestādes. (*1) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).” " |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. novembra.
Tomēr 1. panta 2. punktu piemēro no 2015. gada 1. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 17. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2010. gada 1. jūnija Regula (ES) Nr. 479/2010, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanas noteikumus attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem Komisijai piena un piena produktu nozarē (OV L 135, 2.6.2010., 26. lpp.).
(3) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).
(4) Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1333/2013, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1709/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 972/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1454/2007, (EK) Nr. 826/2008, (EK) Nr. 1296/2008, (EK) Nr. 1130/2009, (ES) Nr. 1272/2009 un (ES) Nr. 479/2010 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā (OV L 335, 14.12.2013., 8. lpp.).
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/41 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1098/2014
(2014. gada 17. oktobris),
ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1334/2008 attiecībā uz konkrētām aromatizējošām vielām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā noteikts lietošanai pārtikā vai uz tās apstiprināto aromatizētāju un izejmateriālu Savienības saraksts un to lietošanas nosacījumi. |
|
(2) |
Savienības saraksta A daļā iekļautas gan novērtētās aromatizējošās vielas, kurām nav pievienotas zemsvītras piezīmes, gan aromatizējošās vielas, kuras pašlaik tiek vērtētas un kurām minētajā sarakstā pievienota 1.–4. zemsvītras piezīme. |
|
(3) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – “Iestāde”) ir pabeigusi astoņu vielu vērtēšanu, un tās pašlaik ir ietvertas vērtējamo aromatizējošo vielu sarakstā. EFSA šīs aromatizējošās vielas novērtēja šādos aromatizētāju grupu novērtējumos: novērtējums FGE.21rev4 (3) (vielas FL nr. 15.054, 15.055, 15.086 un 15.135), novērtējums FGE.24rev2 (4) (viela 14.085), novērtējums FGE.77rev1 (5) (viela FL nr. 14.041) un novērtējums FGE.93rev1 (6) (vielas FL nr. 15.010 un FL-15.128). EFSA secināja, ka šo aromatizējošo vielu iespējamais ar uzturu uzņemtais daudzums nerada bažas par kaitīgumu. |
|
(4) |
Veicot novērtējumu, iestāde sniedza piezīmes par konkrētu vielu specifikācijām. Piezīmes attiecas uz šādu vielu nosaukumiem, tīrību vai sastāvu: FL nr. 15.054 un 15.055. Šīs piezīmes jāiekļauj sarakstā. |
|
(5) |
Aromatizējošās vielas, kas novērtētas šajos aromatizētāju grupu novērtējumos, būtu jāiekļauj sarakstā kā novērtētas vielas, attiecīgajos ierakstos Savienības sarakstā svītrojot atsauces uz 2., 3. vai 4. zemsvītras piezīmi. |
|
(6) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza un jālabo Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļa. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 17. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.
(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
(3) EFSA Journal 2013; 11(11):3451.
(4) EFSA Journal 2013; 11(11):3453.
(5) EFSA Journal 2014; 12(2):3586.
(6) EFSA Journal 2013; 11(11):3452.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļu groza šādi:
|
1) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 14.041 aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 14.085 aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.010 aizstāj ar šādu:
|
|
4) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.054 aizstāj ar šādu:
|
|
5) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.055 aizstāj ar šādu:
|
|
6) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.086 aizstāj ar šādu:
|
|
7) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.128 aizstāj ar šādu:
|
|
8) |
ierakstu attiecībā uz FL nr. 15.135 aizstāj ar šādu:
|
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/44 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1099/2014
(2014. gada 17. oktobris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 17. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
AL |
63,0 |
|
MA |
116,8 |
|
|
MK |
54,2 |
|
|
ZZ |
78,0 |
|
|
0707 00 05 |
AL |
36,9 |
|
TR |
158,2 |
|
|
ZZ |
97,6 |
|
|
0709 93 10 |
TR |
143,2 |
|
ZZ |
143,2 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
105,8 |
|
CL |
106,8 |
|
|
TR |
106,9 |
|
|
UY |
76,0 |
|
|
ZA |
96,2 |
|
|
ZZ |
98,3 |
|
|
0806 10 10 |
BR |
203,9 |
|
MK |
34,4 |
|
|
PE |
341,9 |
|
|
TR |
147,3 |
|
|
ZZ |
181,9 |
|
|
0808 10 80 |
BA |
34,8 |
|
BR |
53,2 |
|
|
CL |
85,1 |
|
|
CN |
117,9 |
|
|
NZ |
148,3 |
|
|
US |
192,1 |
|
|
ZA |
140,1 |
|
|
ZZ |
110,2 |
|
|
0808 30 90 |
CN |
75,7 |
|
TR |
112,1 |
|
|
ZZ |
93,9 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/46 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1100/2014
(2014. gada 17. oktobris),
ar ko paredz eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu sieriem, kuri atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1187/2009 minētajām kvotām 2015. gadā eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) III nodaļas 2. iedaļā ir paredzēta eksporta licenču piešķiršanas procedūra attiecībā uz sieriem, kas atbilstīgi minētās regulas 21. pantā noteiktajām kvotām eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm. |
|
(2) |
Daudzumi, kuri norādīti eksporta licenču pieteikumos, attiecībā uz dažām produktu grupām un kvotām pārsniedz 2015. kvotu gadā pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu eksporta licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientus, kas piemērojami pieprasītajiem daudzumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 23. panta 1. punktu. |
|
(3) |
Daudzumi, kuri norādīti eksporta licenču pieteikumos, attiecībā uz dažām produktu grupām un kvotām, ir mazāki par 2015. kvotu gadā pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc atlikušie daudzumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 23. panta 4. punktu būtu jāsadala starp pieteikumu iesniedzējiem proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem, piemērojot piešķīruma koeficientu. |
|
(4) |
Ņemot vērā termiņu, kas piešķīruma koeficientu noteikšanai ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 1187/2009 23. panta 1. punktā, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Daudzumiem, kas norādīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1187/2009 iesniegtajos eksporta licenču pieteikumos, attiecībā uz produktu grupām un kvotām, kuru apzīmējumi šīs regulas pielikuma 3. slejā ir “16-Tokija un 16-, 17-, 18-, 20- un 21-Urugvaja”, piemēro piešķīruma koeficientus, kas noteikti šā pielikuma 5. slejā.
2. pants
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1187/2009 iesniegtos eksporta licenču pieteikumus attiecībā uz produktu grupām un kvotām, kuru apzīmējumi šīs regulas pielikuma 3. slejā ir “22-, 25- Tokija un 22-, 25- Urugvaja”, pieņem par pieprasītajiem daudzumiem.
Eksporta licences par papildu daudzumiem, kas sadalīti starp pieteikumu iesniedzējiem, piemērojot pielikuma 6. slejā norādītos piešķīruma koeficientus, var izdot pēc tam, kad vienas nedēļas laikā pēc šīs regulas publicēšanas uzņēmējs tos pieņēmis, un ar nosacījumu, ka ir iemaksāts prasītais nodrošinājums.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 17. oktobrī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2009. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 1187/2009, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (OV L 318, 4.12.2009., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Grupas apzīmējums saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu saskaņotā tarifu plāna 4. nodaļā sniegtajām papildu piezīmēm |
Grupas apzīmējums un kvota |
2015. gadā pieejamais daudzums (kg) |
Piešķīruma koeficients, kas paredzēts 1. pantā |
Piešķīruma koeficients, kas paredzēts 2. pantā |
|
|
Piezīmes numurs |
Grupa |
||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
|
16 |
Not specifically provided for (NSPF) |
16-Tokyo |
908 877 |
0,3350820 |
|
|
16-Uruguay |
3 446 000 |
0,1897723 |
|
||
|
7 |
Blue Mould |
17-Uruguay |
350 000 |
0,0910273 |
|
|
18 |
Cheddar |
18-Uruguay |
1 050 000 |
0,2367531 |
|
|
20 |
Edam/Gouda |
20-Uruguay |
1 100 000 |
0,2110757 |
|
|
21 |
Italian type |
21-Uruguay |
2 025 000 |
0,1326998 |
|
|
22 |
Swiss or Emmentaler cheese other than with eye formation |
22-Tokyo |
393 006 |
|
4,9125750 |
|
22-Uruguay |
380 000 |
|
12,6666666 |
||
|
25 |
Swiss or Emmentaler cheese with eye formation |
25-Tokyo |
4 003 172 |
|
1,6433382 |
|
25-Uruguay |
2 420 000 |
|
2,0166666 |
||
LĒMUMI
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/49 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS EUTM MALI/3/2014
(2014. gada 9. oktobris)
par ES misijas komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), un ar ko atceļ Lēmumu EUTM MALI/1/2014
(2014/719/KĀDP)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/34/KĀDP (2013. gada 17. janvāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) (1), un jo īpaši tā 5. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Lēmuma 2013/34/KĀDP 5. panta 1. punktu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus par EUTM Mali politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumus par nākamo ES misijas komandieru iecelšanu amatā. |
|
(2) |
PDK 2014. gada 18. martā pieņēma Lēmumu EUTM MALI/1/2014 (2), ar ko par ES misijas EUTM Mali komandieri tika iecelts brigādes ģenerālis Marc RUDKIEWICZ. |
|
(3) |
Spānija 2014. gada 26. septembrī ierosināja par jauno ES misijas EUTM Mali komandieri iecelt brigādes ģenerāli Alfonso GARCIA-VAQUERO PRADAL, kas aizstātu brigādes ģenerāli Marc RUDKIEWICZ. |
|
(4) |
ES Militārā komiteja 2014. gada 30. septembrī Politikas un drošības komitejai (PDK) ieteica pēc brigādes ģenerāļa Marc RUDKIEWICZ par ES misijas EUTM Mali komandieri iecelt brigādes ģenerāli Alfonso GARCÍA-VAQUERO PRADAL. |
|
(5) |
Lēmums EUTM MALI/1/2014 būtu jāatceļ. |
|
(6) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo brigādes ģenerālis Alfonso GARCÍA-VAQUERO PRADAL no 2014. gada 24. oktobra tiek iecelts par ES misijas komandieri Eiropas Savienības militārajā misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM MALI).
2. pants
Ar šo tiek atcelts Lēmums EUTM MALI/1/2014.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 9. oktobrī
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
(1) OV L 14, 18.1.2013., 19. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums EUTM MALI/1/2014 (2014. gada 18. marts) par ES misijas komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM MALI) (OV L 95, 29.3.2014., 30. lpp.).
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/51 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 13. oktobris),
ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā par Melnkalnes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu
(2014/720/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Melnkalne 2013. gada 4. novembrī ir iesniegusi pievienošanās pieteikumu Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu (“Pārskatītais NPI”). |
|
(2) |
Melnkalnes saistības attiecībā uz piemērošanas jomu ir izklāstītas tās galīgajā piedāvājumā, kas 2014. gada 18. jūlijā iesniegts Pārskatītā NPI Pusēm. |
|
(3) |
Melnkalnes galīgais piedāvājums atspoguļo Savienības piemērošanas jomas grafiku Pārskatītā NPI I papildinājumā. Tādēļ tas ir apmierinošs un pieņemams. Melnkalnes pievienošanās noteikumi, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, tiks atspoguļoti Publiskā iepirkuma komitejas lēmumā (“NPI komiteja”) par Melnkalnes pievienošanos. |
|
(4) |
Paredzams, ka Melnkalnes pievienošanās Pārskatītajam NPIdos pozitīvu stimulu publisko iepirkuma tirgu turpmākai atvēršanai starptautiski. |
|
(5) |
Pārskatītā NPI XXII panta 2. punktā paredzēts, ka jebkurš PTO loceklis var pievienoties Pārskatītajam NPI, ievērojot noteikumus, kuri jāsaskaņo starp konkrēto locekli un Pusēm, šādus noteikumus izklāstot NPI komitejas lēmumā. |
|
(6) |
Tādējādi ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NPI komitejā par Melnkalnes pievienošanos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā, ir apstiprināt Melnkalnes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu, ievērojot konkrētus pievienošanās noteikumus, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 13. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. MARTINA
PIELIKUMS
ES NOTEIKUMI PAR MELNKALNES PIEVIENOŠANOS PĀRSKATĪTAJAM NPI (1)
Melnkalnei pievienojoties Pārskatītajam NPI, Eiropas Savienības I papildinājuma 1. pielikuma 2. sadaļas 2. punktu (“ES dalībvalstu centrālās pārvaldes līgumslēdzējas iestādes”) lasīt šādi:
|
“2. |
Attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Izraēlas un Melnkalnes iepirkums, ko veic turpmāk norādītas centrālās pārvaldes līgumslēdzējas iestādes.” |
Melnkalnei pievienojoties Pārskatītajam NPI, 6. pielikuma 2. sadaļu lasīt šādi:
|
“2. |
Būvdarbu koncesijas līgumi, ja tos ir piešķīrušas 1. un 2. pielikumā ietvertās iestādes, ir ietverti valsts režīmā, ko piemēro būvdarbu pakalpojumu sniedzējiem no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Nīderlandes Arubas vārdā, Šveices un Melnkalnes, ja to vērtība ir SDR 5 000 000 vai lielāka, un būvdarbu pakalpojumu sniedzējiem no Korejas, ja būvdarbu vērtība ir SDR 15 000 000 vai lielāka.” |
(1) PTO sekretariāts, vienojoties ar Pārskatītā NPI Pusēm, ir mainījis Pārskatītā NPI pušu piemērošanas jomas grafiku numerāciju. Šajā pielikumā lietotā numerācija atbilst pēdējai autentiskajai Pārskatītā NPI Pušu piemērošanas jomas grafiku sertificētajai kopijai, kuru PTO ir nodevusi Pārskatītā NPI Pusēm oficiāla paziņojuma veidā un kura ir pieejama: http://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gp_app_agree_e.htm#revisedGPA. To Pārskatītā NIP Pušu piemērošanas jomas grafiku numurējums, kas publicēti OV L 68, 7.3.2014., 2. lpp., vairs nav spēkā.
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/53 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 13. oktobris),
ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā par Jaunzēlandes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu
(2014/721/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Jaunzēlande 2012. gada 28. septembrī ir iesniegusi pievienošanās pieteikumu Nolīgumam par publisko iepirkumu (“Pārskatītais NPI”). |
|
(2) |
Jaunzēlandes saistības attiecībā uz piemērošanas jomu ir izklāstītas tās galīgajā piedāvājumā, kas 2014. gada 21. jūlijā iesniegts Pārskatītā NPI Pusēm. |
|
(3) |
Lai arī Jaunzēlandes piedāvājums ir plašs, tas nenodrošina pilnīgu piemērošanas jomu. Tādējādi ir lietderīgi Savienības aptvērumā ieviest konkrētus izņēmumus attiecībā uz Jaunzēlandi. Minētie konkrētie izņēmumi, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, kļūs par Jaunzēlandes pievienošanās noteikumu Pārskatītajam NPI daļu, un tie tiks atspoguļoti Publiskā iepirkuma komitejas lēmumā (“NPI komiteja”) par Jaunzēlandes pievienošanos. |
|
(4) |
Paredzams, ka Jaunzēlandes pievienošanās Pārskatītajam NPI dos pozitīvu stimulu publisko iepirkuma tirgu turpmākai atvēršanai starptautiski. |
|
(5) |
Pārskatītā NPI XXII panta 2. punktā paredzēts, ka jebkurš PTO loceklis var pievienoties Pārskatītajam NPI, ievērojot noteikumus, kuri jāsaskaņo starp konkrēto locekli un Pusēm, šādus noteikumus izklāstot NPI Komitejas lēmumā. |
|
(6) |
Tādējādi ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NPI komitejā par Jaunzēlandes pievienošanos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā, ir apstiprināt Jaunzēlandes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu, ievērojot konkrētus pievienošanās noteikumus, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 13. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. MARTINA
PIELIKUMS
ES NOTEIKUMI PAR JAUNZĒLANDES PIEVIENOŠANOS PĀRSKATĪTAJAM NPI (1)
Ar Jaunzēlandes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu Eiropas Savienības I papildinājuma 1. pielikuma 2. sadaļas 3. punktu (“ES dalībvalstu centrālās pārvaldes līgumslēdzējas iestādes”) lasīt šādi:
|
“3. |
Attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Japānas, Honkongas (Ķīnas), Singapūras, Korejas, Armēnijas, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajām muitas teritorijām un Jaunzēlandes iepirkums, ko veic centrālās pārvaldes līgumslēdzējas iestādes, ja tās nav atzīmētas ar zvaigznīti.” |
Ar Jaunzēlandes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu Eiropas Savienības I papildinājuma 2. pielikuma piezīmju 1. piezīmei pēc e) apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:
|
“f. |
iepirkumu, ko veic vietējās līgumslēdzējas iestādes (administratīvo vienību līgumslēdzējas iestādes NUTS 3 līmenī atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (2) grozītajai redakcijai) attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes; |
|
g. |
iepirkumu, ko veic administratīvo vienību līgumslēdzējas iestādes (NUTS 1 un NUTS 2 līmenī atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1059/2003 grozītajai redakcijai) attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes, ja vien to iepirkums nav aptverts ES 3. pielikumā.” |
Ar Jaunzēlandes pievienošanos Pārskatītajam nolīgumam par publisko iepirkumu Eiropas Savienības I papildinājuma 3. pielikuma piezīmju 6. piezīmei pēc n) apakšpunkta pievieno šādus apakšpunktus:
|
“o. |
iepirkumu, ko veic iepirkuma iestādes, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales jomā, uz ko attiecas šis pielikums, attiecībā uz piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes; |
|
p. |
iepirkumu, ko veic iepirkuma iestādes, kas darbojas lidostas iekārtu jomā, uz ko attiecas šis pielikums, attiecībā uz piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes; |
|
q. |
iepirkumu, ko veic iepirkuma iestādes, kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā, uz ko attiecas šis pielikums attiecībā uz piegādēm, pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes; |
|
r. |
iepirkumu, ko veic reģionālās vai vietējās līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas jomās, uz ko attiecas šis pielikums, attiecībā uz piegādēm, pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no Jaunzēlandes, izņemot iepirkumu, ko veic administratīvo vienību līgumslēdzējas puses NUTS 1 un NUTS 2 līmenī (atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1059/2003 grozītajai redakcijai), kas darbojas pilsētas dzelzceļa, automātisko sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.” |
(1) PTO sekretariāts, vienojoties ar Pārskatītā NPI Pusēm, ir mainījis Pārskatītā NPI pušu piemērošanas jomas grafiku numerāciju. Šajā pielikumā lietotā numerācija atbilst pēdējai autentiskajai Pārskatītā NPI Pušu piemērošanas jomas grafiku sertificētajai kopijai, kuru PTO ir nodevusi Pārskatītā NPI Pusēm oficiāla paziņojuma veidā un kura ir pieejama: http://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gp_app_agree_e.htm#revisedGPA. To Pārskatītā NIP Pušu piemērošanas jomas grafiku numurējums, kas publicēti OV L 68, 7.3.2014., 2. lpp., vairs nav spēkā.
(2) Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/55 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 14. oktobris),
ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Vācijai atļauj piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem
(2014/722/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), ar ko pārkārto Kopienas energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu sistēmu (1), un jo īpaši tās 19. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/445/ES (2) Vācijai saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu atļāva līdz 2014. gada 16. jūlijam piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem (“krasta elektroenerģija”). |
|
(2) |
Vācija 2014. gada 26. februāra vēstulē lūdza atļauju turpināt piemērot krasta elektroenerģijai samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu. |
|
(3) |
Ar paredzamo nodokļa samazinājumu Vācija plāno arī turpmāk veicināt plašāku krasta elektroenerģijas izmantošanu kā videi nekaitīgāku elektroenerģijas iegūšanas veidu ostās noenkurotiem kuģiem salīdzinājumā ar flotes degvielas izmantošanu uz kuģiem. |
|
(4) |
Tā kā krasta elektroenerģijas izmantošana nerada tādas gaisu piesārņojošu vielu emisijas, kas saistītas ar flotes degvielas izmantošanu uz noenkurotiem kuģiem, tā veicina vietējā gaisa kvalitātes uzlabošanos ostas pilsētās. Tāpēc ir paredzams, ka pasākums veicinās Savienības vides, veselības un klimata politikas mērķu sasniegšanu. |
|
(5) |
Atļauja Vācijai piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi krasta elektroenerģijai nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai veicinātu plašāku krasta elektroenerģijas izmantošanu, jo elektroenerģijas ražošana uz kuģa vairumā gadījumu joprojām būs konkurētspējīgākā alternatīva. Tā paša iemesla dēļ un arī tādēļ, ka šīs tehnoloģijas izplatība tirgū pagaidām ir visai neliela, šis pasākums tā piemērošanas laikā nevarētu radīt ievērojamus konkurences izkropļojumus, tādējādi tam nebūs negatīvas ietekmes uz pareizu iekšējā tirgus darbību. |
|
(6) |
No Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punkta secināms, ka katrai saskaņā ar minēto noteikumu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Ņemot vērā to, ka laikam jābūt pietiekami ilgam, lai varētu pienācīgi veikt pasākuma novērtēšanu, kā arī nepieciešamību neapdraudēt pašreizējā tiesiskā regulējuma tālāku attīstību, ir lietderīgi prasīto atļauju piešķirt uz sešiem gadiem. |
|
(7) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību ostu un kuģu operatoriem un izvairītos no tādas iespējamas administratīva sloga palielināšanas elektroenerģijas izplatītājiem un otrreizējiem izplatītājiem, ko varētu izraisīt izmaiņas akcīzes nodokļa likmē, ko iekasē par krasta elektroenerģiju, būtu jānodrošina, ka Vācija bez pārtraukuma var piemērot spēkā esošo īpašo nodokļu samazinājumu, uz kuru attiecas šis lēmums. Tādēļ prasītā atļauja būtu jāpiešķir no 2014. gada 17. jūlija, lai to varētu piemērot uzreiz pēc tam, kad beidzas iepriekšējā, saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2011/445/ES noteiktā regulējuma darbības termiņš. |
|
(8) |
Šo lēmumu būtu jābeidz piemērot dienā, no kuras pēc nākotnē pieņemta Savienības leģislatīva akta kļūtu piemērojami vispārīgie noteikumi par nodokļu atlaidēm krasta elektroenerģijai. |
|
(9) |
Šis lēmums neskar Savienības noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Vācijai atļauj piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi elektroenerģijai, kura tiek tieši piegādāta krastā noenkurotiem kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi (“krasta elektroenerģija”), ar noteikumu, ka tiek ievērotas Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā noteiktās minimālās nodokļa likmes.
2. pants
Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 17. jūlija līdz 2020. gada 16. jūlijam.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.
Luksemburgā, 2014. gada 14. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. C. PADOAN
(1) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
(2) Padomes Īstenošanas lēmums 2011/445/ES (2011. gada 12. jūlijs), ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Vācijai atļauj piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem (“krasta elektroenerģija”) (OV L 191, 22.7.2011., 22. lpp.).
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/57 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2014. gada 17. septembris)
par Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu
(ECB/2014/39)
(2014/723/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
Ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 25. panta 1., 2. un 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (turpmāk – “VUM regula”) izveido Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), kas sastāv no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) iesaistītajās dalībvalstīs. |
|
(2) |
VUM regulas 25. panta 2. punkts paredz, ka ECB veic savus uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. ECB uzraudzības uzdevumi nedrīkst traucēt vai ietekmēt tās monetārās politikas uzdevumus. Turklāt šie uzraudzības uzdevumi nedrīkst traucēt ECB uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) vai citus uzdevumus. ECB sniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā izpildījusi šo noteikumu. ECB uzraudzības uzdevumi nedrīkst ietekmēt tās monetārās politikas darījuma partneru maksātspējas pastāvīgu kontroli. Turklāt personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu veikšanā, organizatoriski jānodala no personāla, kas ir iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu veikšanā, un uz to jāattiecina atsevišķa pakļautības kārtība. |
|
(3) |
VUM regulas 25. panta 3. punkts nosaka, ka piemērojot 25. panta 1. un 2. punktu, ECB pieņem un publisko visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un par informācijas sniegšanu šo divu funkcionālo jomu starpā. |
|
(4) |
VUM regulas 25. panta 4. punkts nosaka, ka ECB nodrošina, ka Padomes darbība ir pilnībā diferencēta attiecībā uz monetārās politikas un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nošķirtas sanāksmes un darba kārtības. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtību, VUM regulas 25. panta 5. punkts uzliek pienākumu ECB izveidot mediācijas grupu, kuras uzdevums ir risināt attiecīgo iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu izteikto viedokļu atšķirības saistībā ar ECB Padomes iebildumiem pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu. Šajā grupā iekļauj vienu locekli no katras iesaistītās dalībvalsts, un to izraugās katra dalībvalsts no ECB Padomes un Uzraudzības valdes locekļiem. Tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, un katram loceklim ir viena balss. ECB pieņem un publisko regulu, ar ko izveido šādu mediācijas grupu un tās reglamentu. Šajā sakarā ECB pieņēmusi Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 673/2014 (ECB/2014/26) (2). |
|
(6) |
ECB Reglaments tika grozīts (3), lai pielāgotu ECB darba organizāciju un tās lēmējinstitūcijas jaunajām, no VUM regulas izrietošajām prasībām un precizētu uzraudzības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā iesaistīto struktūru mijiedarbību. |
|
(7) |
ECB Reglamenta 13.g–13.j pants sīkāk nosaka Padomes lēmumu pieņemšanas procedūru VUM regulas saistītos jautājumos. Jo īpaši 13.g pants attiecas uz lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar VUM regulas 4. pantā minēto uzdevumu izpildi, un 13.h pants attiecas uz lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar VUM regulas 5. pantā minēto uzdevumu izpildi, ieviešot VUM regulas 26. panta 8. punktā noteiktās prasības. |
|
(8) |
ECB Reglamenta 13.k pants nosaka, ka ECB veic uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. Šajā sakarā ECB veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savu monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtību. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķiršana vienlaikus neizslēdz tādas informācijas sniegšanu šo divu funkcionālo jomu starpā, kura ir nepieciešama ECB un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu izpildei. |
|
(9) |
ECB Reglamenta 13.l pants nosaka, ka Padomes sanāksmes, kas saistītas ar uzraudzības uzdevumiem, notiek atsevišķi no parastajām Padomes sanāksmēm, un tām ir atsevišķas darba kārtības. |
|
(10) |
Saskaņā ar ECB Reglamenta 13.m pantu par ECB iekšējo organizāciju saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB personālu aptver uzraudzības uzdevumus. Valde apspriežas ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par šādu iekšējo struktūru. Uzraudzības valde, vienojoties ar Valdi, var izveidot pagaidu apakšstruktūras, piemēram, darba grupas, kā arī izbeigt to darbību. Šādas apakšstruktūras palīdz darbā, kas saistīts ar uzraudzības uzdevumiem, un ir pakļautas Uzraudzības valdei. Turklāt 13.m pants nosaka, ka ECB prezidents pēc apspriešanās ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju ieceļ amatā Uzraudzības valdes un Vadības komitejas sekretāru. Sekretārs sazinās ar ECB Padomes sekretāru, lai sagatavotu ECB Padomes sanāksmes saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, un atbild par šo sanāksmju protokolu projektu sagatavošanu. |
|
(11) |
VUM regulas 66. apsvērums nosaka, ka personāla organizatoriskai nošķirtībai būtu jāattiecas uz visiem dienestiem, kas nepieciešami neatkarīgas monetārās politikas mērķu sasniegšanai, un tai būtu jānodrošina, ka, izpildot uzraudzības uzdevumus, tiek pilnībā ievēroti demokrātiskās pārskatatbildības un pārraudzības principi, kā paredzēts VUM regulā. Uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītajam personālam būtu jābūt pakļautam Uzraudzības valdes priekšsēdētājam. Šī regulējuma ietvaros, lai izpildītu VUM regulas 25. panta 2. punktā paredzētās prasības (4), ECB izveidoja četrus ģenerāldirektorātus uzraudzības uzdevumu izpildei un Uzraudzības valdes sekretariātu, kuri ir funkcionāli pakļauti Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam. Turklāt ECB noteikusi vairākas struktūrvienības, kuras kopējo pakalpojumu veidā sniedz atbalstu gan monetārās politikas, gan ECB uzraudzības funkcijām, ja šāds atbalsts neizraisa interešu konfliktu starp ECB monetārās un uzraudzības politikas mērķiem. Vairākās “kopējo pakalpojumu” struktūrvienībās tika izveidotas daļas, kuras atbild pār uzraudzības uzdevumu izpildi. |
|
(12) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. pants uzliek dienesta noslēpuma pienākumu ECB vadības iestāžu locekļiem, kā arī ECB un nacionālo centrālo banku personālam. VUM regulas 74. apsvērums nosaka, ka uz Uzraudzības valdi, vadības komiteju un ECB personālu, kas veic uzraudzības uzdevumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. VUM regulas 27. pants attiecina dienesta noslēpuma pienākumu arī uz Uzraudzības valdes locekļiem un personālu, kas veic uzraudzības uzdevumus un kuru norīkojušas iesaistītās dalībvalstis. |
|
(13) |
Informācijas sniegšanu ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju starpā jāorganizē atbilstoši Savienības tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem (5), ņemot vērā funkciju nošķirtības principu. Jāpiemēro normas, kuras aizsargā konfidenciālu informāciju, kā tas noteikts piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, piem., Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (6) par statistiskās informācijas vākšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (7) attiecībā uz uzraudzības informācijas sniegšanu. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem, nošķirtības principu piemēro gan konfidenciālai informācijai, kuru ECB monetārās politikas funkcija sniedz uzraudzības funkcijai, gan konfidenciālai informācijai, kuru ECB uzraudzības funkcija sniedz monetārās politikas funkcijai. |
|
(14) |
Saskaņā ar VUM regulas 65. apsvērumu, ECB atbild par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. punktu. ECB uzraudzības uzdevumu mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošību un finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ uzraudzības uzdevumi ir jāpilda, tos pilnībā nošķirot no monetārās politikas funkcijas, lai novērstu interešu konfliktus starp funkcionālajām jomām un nodrošinātu abu šo funkciju veikšanu saskaņā ar katras atsevišķās funkcijas īpašajiem mērķiem. Vienlaikus, ja vien iespējams un vēlams, efektīvai monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtībai nevajadzētu liegt visu to labumu gūšanu, kuri sagaidāmi abu funkciju apvienošanās rezultātā vienā iestādē, ieskaitot plašo ECB pieredzi makroekonomikas un finanšu stabilitātes jomās, kā arī samazinot darba dublēšanos informācijas apkopošanā. Tādēļ jāizveido sistēma, kura nodrošinātu pienācīgu datu un citas konfidenciālas informācijas plūsmu starp šīm divām funkcionālajām jomām, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Piemērošanas joma un mērķi
1. Šis Lēmums nosaka kārtību, kādā tiek izpildīta prasība nošķirt ECB monetārās politikas un uzraudzības funkcijas (kopā sauktas par “politikas funkcijām”) un jo īpaši attiecībā uz dienesta noslēpumu un informācijas sniegšanu šo divu funkciju ietvaros.
2. ECB pilda tai uzticētos uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. ECB uzraudzības uzdevumu izpilde nedrīkst traucēt vai ietekmēt ECB uzdevumus saistībā ar monetāro politiku. Turklāt ECB uzraudzības uzdevumu izpilde nedrīkst traucēt tās uzdevumus saistībā ar ESRK vai citus uzdevumus. ECB uzticētie uzraudzības uzdevumi un Eurosistēmas monetārās politikas darījuma partneru finanšu stabilitātes un maksātspējas pastāvīgā kontrole jāformulē tā, lai neietekmētu abu šo funkciju galīgumu.
3. ECB nodrošina, ka Padomes darbība ir pilnībā diferencēta attiecībā uz monetārās politikas un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nošķirtas sanāksmes un darba kārtības.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā:
|
1) |
“konfidenciāla informācija” ir informācija, kura ECB konfidencialitātes režīma ietvaros klasificēta kā “ECB-CONFIDENTIAL” vai “ECB-SECRET”; cita konfidenciāla informācija, kura sagatavota ECB vai kuru ECB saņēmusi no citām iestādēm vai fiziskām personām, un uz kuru attiecas datu aizsardzības vai dienesta noslēpuma noteikumi; jebkāda cita konfidenciāla informācija, uz kuru attiecas Direktīvas (ES) Nr. 2013/36/ES noteikumi par dienesta noslēpumu, kā arī konfidenciāla statistiskā informācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98; |
|
2) |
“vajadzība pēc informācijas” nozīmē nepieciešamību piekļūt konfidenciālai informācijai nolūkā izpildīt ECB normatīvajos aktos paredzētu funkciju vai pienākumu, informācijas apzīmējuma “ECB-CONFIDENTIAL” gadījumā piekļuvei esot pietiekami plašai, lai tā ļautu personālam piekļūt konfidenciālai informācijai, kura attiecas uz to uzdevumu izpildi, un pārņemt uzdevumus no kolēģiem ar pēc iespējas mazāku kavēšanos; |
|
3) |
“neapstrādātie dati” ir dati, kurus sniedz pārskatu sniedzēji pēc statistiskās apstrādes un apstiprināšanas vai arī ECB sagatavotie dati, kas sagatavoti tās funkciju veikšanās gaitā; |
|
4) |
“ECB konfidencialitātes režīms” ir ECB režīms, kas nosaka prasības attiecībā uz konfidenciālas ECB informācijas klasifikāciju, izmantošanu un aizsardzību. |
3. pants
Organizatoriskā nošķirtība
1. ECB uztur autonomas lēmumu pieņemšanas procedūras tās uzraudzības un monetārās politikas funkciju ietvaros.
2. Visas ECB struktūrvienības ir pakļautas Valdes vadošajiem norādījumiem. Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB personālu aptver uzraudzības uzdevumus. Valde apspriežas ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par šādu iekšējo struktūru.
3. ECB personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu izpildē, ir organizatoriski nošķirts no personāla, kas iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu izpildē. Personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu izpildē, pakļauts Valdei attiecībā uz organizatoriskiem, cilvēkresursu un administratīviem jautājumiem, bet tas ir funkcionāli pakļauts Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, izņemot 4. punktā paredzēto gadījumu.
4. ECB var sniegt kopējos pakalpojumus, atbalstot gan monetārās politikas, gan uzraudzības funkcijas, lai nodrošinātu, ka šādas atbalsta funkcijas netiek dublētas, tādējādi nodrošinot efektīvu un lietderīgu pakalpojumu sniegšanu. Uz šādiem pakalpojumiem neattiecas šī lēmuma 6. pants attiecībā uz jebkādas informācijas sniegšanu attiecīgajām funkcionālajām jomām.
4. pants
Dienesta noslēpums
1. Uzraudzības valdes locekļi, ECB personāls un personāls, kuru norīkojušas iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, pat pēc to pienākumu pildīšanas izbeigšanas nedrīkst izpaust jebkura veida informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma pienākums.
2. Personas, kam pieejami dati, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par noslēpumu ievērošanu, ir pakļautas šādiem Savienības tiesību aktiem.
3. ECB nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar uzraudzības pienākumu izpildi, līgumiskā kārtībā tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta noslēpuma prasības.
4. Direktīvā 2013/36/ES ietvertie noteikumi par dienesta noslēpumu attiecas uz 1. līdz 3. punktā minētajām personām. Jo īpaši konfidenciālu informāciju, ko šādas personas saņem, pildot savus pienākumus, var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar identificēt atsevišķas kredītiestādes, izņemot gadījumus, kuros piemērojami krimināltiesību akti.
5. Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē piespiedu kārtā, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.
6. Šis pants neliedz ECB uzraudzības funkcijai sniegt informāciju citām Savienības vai nacionālajām iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Informācijas sniegšanai šādā kārtībā piemēro 1. līdz 5. punktā izklāstītos noteikumus.
7. ECB konfidencialitātes režīmu attiecina uz Uzraudzības valdes locekļiem, ECB personālu un personālu, kuru norīkojušās iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, pat pēc to pienākumu pildīšanas izbeigšanas.
5. pants
Vispārējie principi attiecībā uz piekļuvi politikas funkciju informācijai un informācijas klasifikāciju
1. Neskarot 4. pantu, funkcionālās jomas drīkst sniegt viena otrai informāciju, ar nosacījumu, ka to atļauj attiecīgie Savienības tiesību akti.
2. Informāciju, izņemot neapstrādātos datus, klasificē tā funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija atbilstoši ECB konfidencialitātes režīmam. Neapstrādātos datus klasificē atsevišķi. Uz konfidenciālas informācijas sniegšanu abu politikas funkciju starpā attiecas šīm mērķim izstrādātās vadības un procesuālās normas, kā arī vajadzības pēc informācijas prasība, kuru jāpierāda pieprasošai ECB politikas funkcijai.
3. Ciktāl šajā lēmumā nav noteikts citādi, uzraudzības vai monetārās politikas funkciju piekļuvi otras funkcijas konfidenciālai informācijai nosaka tā funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu. Pretrunu gadījumā starp divām ECB politikas funkcijām attiecībā uz piekļuvi konfidenciālai informācijai, piekļuvi konfidenciālai informācijai nosaka Valde, ņemot vērā nošķirtības principu. ECB nodrošina lēmumu saskanību attiecībā uz piekļuves tiesībām un šādu lēmumu atbilstošu reģistrēšanu.
6. pants
Konfidenciālas informācijas sniegšana politikas funkciju starpā
1. Ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, konfidenciālu informāciju neanonimizētu kopējo pārskatu (COREP) un finanšu pārskatu (FINREP) (8) datu formā, kā arī neapstrādātos datus ECB politikas funkcijas ar Valdes piekrišanu atklāj otrai attiecīgai ECB politikas funkcijai, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu. Ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, ECB uzraudzības funkcija konfidenciālu informāciju anonimizēto COREP un FINREP datu formā atklāj ECB monetārās politikas funkcijai pēc tās lūguma, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu.
2. ECB politikas funkcijas neatklāj novērtējumus vai politikas rekomendācijas saturošu konfidenciālu informāciju otrai attiecīgai politikas funkcijai, izņemot pēc lūguma un ievērojot vajadzības pēc informācijas principu, nodrošinot, ka katra funkcija tiek īstenota atbilstoši piemērojamiem mērķiem, ja Valde ir tieši atļāvusi šādu informācijas atklāšanu.
ECB politikas funkcijas var atklāt konfidenciālu informāciju kopsavilkuma formā, kas nesatur atsevišķu banku informāciju vai sensitīvu informāciju attiecībā uz politiku, kas saistīta ar lēmumu sagatavošanu otrai attiecīgajai politikas funkcijai, pēc lūguma, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu un nodrošinot katras politikas funkcijas īstenošanu atbilstoši piemērojamiem mērķiem.
3. Saskaņā ar šo pantu saņemtās konfidenciālās informācijas analīze jāveic katrai politikas funkcijai atsevišķi, ievērojot tās mērķi. Jebkādu turpmāko lēmumu pieņem vienīgi uz šāda pamata.
7. pants
Konfidenciālas informācijas sniegšana, kurā ietverti personas dati
Uz informācijas sniegšanu, kurā ietverti personas dati, attiecas piemērojamie Savienības tiesību akti par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
8. pants
Konfidenciālas informācijas sniegšana ārkārtas situācijās
Neskarot 6. pantu, ārkārtas situācijā, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 114. pantā, ECB politikas funkcijas nekavējoties sniedz konfidenciālu informāciju otrai attiecīgajai ECB politikas funkcijai, ja šī informācija ir nepieciešama tās uzdevumu veikšanai šajā ārkārtas situācijā.
9. pants
Nobeiguma noteikums
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 17. septembrī.
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(2) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 2. jūnija Regula (ES) Nr. 673/2014 par Mediācijas grupas izveidi un tās reglamentu (ECB/2014/26) (OV L 179, 19.6.2014., 72. lpp.).
(3) 2014. gada 22. janvāra Lēmums ECB/2014/1, ar ko groza Lēmumu ECB/2004/2, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 95, 29.3.2014., 56. lpp.).
(4) Sk. arī Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu o apsvērumu 2013/694/ES) (OV L 320, 30.11.2013., 1. lpp.) un Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Centrālo banku par sadarbību attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) g apsvērumu.
(5) Sk. Iestāžu nolīguma h apsvērumu. Saskaņā ar VUM regulas 74. apsvērumu, noteikumiem par informācijas sniegšanu personālam, kas nav iesaistīts uzraudzības darbībās, nevajadzētu liegt ECB sniegt informāciju, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, t. sk. Komisijai tās uzdevumu izpildes nolūkā saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.
(6) Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(8) Sk. Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
IZVILKUMS NO ECB KONFIDENCIALITĀTES REžĪMA
Visiem ECB sagatavotajiem dokumentiem piešķir vienu no tālāk tekstā minētajām piecām drošības klasifikācijām.
Ar dokumentiem, kurus saņem no trešajām personām ārpus ECB, rīkojas atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam klasifikācijas apzīmējumam. Ja šādam dokumentam nav klasifikācijas apzīmējuma vai saņēmējs novērtē klasifikāciju kā ļoti zemu, šāds dokuments jāpārklasificē un tam jāpiešķir atbilstošs ECB klasifikācijas līmenis, to skaidri norādot vismaz dokumenta pirmajā lapaspusē. Klasifikācijas apzīmējumu drīkst pazemināt tikai ar izcelsmes organizācijas rakstisku piekrišanu.
Tālāk tekstā uzskaitītas piecas drošības klasifikācijas ar atbilstošām piekļuves tiesībām.
|
ECB-SECRET: |
Piekļuve informācijai ECB ietvaros atļauta tikai personām, kurām ir stingri pamatota “vajadzība pēc informācijas”, kuru apstiprinājis vismaz informācijas izcelsmes struktūrvienības augstākā līmeņa vadītājs. |
|
ECB-CONFIDENTIAL: |
Piekļuve informācijai ECB ietvaros atļauta tikai personām, kurām ir “vajadzība pēc informācijas”, un tā ir pietiekami plaša, lai ļautu personālam piekļūt konfidenciālai informācijai, kura attiecas uz to uzdevumu izpildi, un pārņemt uzdevumus no kolēģiem ar pēc iespējas mazāku kavēšanos. |
|
ECB-RESTRICTED: |
Piekļuvi informācijai var atļaut ECB personālam un nepieciešamības gadījumā, ECBS personālam, kam ir likumīga interese. |
|
ECB-UNRESTRICTED |
Piekļuvi informācijai var atļaut ECB personālam un nepieciešamības gadījumā, ECBS personālam. |
|
ECB-PUBLIC |
Var darīt pieejamu plašai sabiedrībai. |
IETEIKUMI
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/63 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2014. gada 10. oktobris)
par datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapu viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām
(2014/724/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Viedie tīkli sniedz iespēju īstenot būtiskus enerģētikas politikas pasākumus. Politikas satvarā 2030. gadam ir atzīts, ka viedie tīkli, kuri ir nākotnes dekarbonizētās elektroenerģijas sistēmas pamats, sekmē energoinfrastruktūras pārveidi ar mērķi nodrošināt iespēju lielākā apjomā uzņemt dažādus atjaunojamos energoresursus, uzlabot energoefektivitāti un nodrošināt enerģijas piegādes drošību. Viedie tīkli sniedz iespēju palielināt ES tehnoloģiju nodrošinātāju konkurētspēju, kā arī kalpo kā platforma, kur tradicionālie energouzņēmumi un tirgus jaunpienācēji var izstrādāt novatoriskus energopakalpojumus un energoproduktus tīkla infrastruktūras un saistītās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), mājokļu automatizācijas iekārtas un ierīces. |
|
(2) |
Viedās uzskaites sistēmas ir pirmais solis ceļā uz viedajiem tīkliem. Tās sniedz rīkus, kas nepieciešami, lai dotu iespēju patērētājiem aktīvi līdzdarboties elektroenerģijas tirgū, un nodrošina sistēmas elastīgumu, izmantojot pieprasījuma reakcijas shēmas un citus inovatīvus pakalpojumus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2) dalībvalstīm ir jānodrošina tādu viedās uzskaites sistēmu ieviešana, kuras patērētājiem palīdz aktīvi līdzdarboties elektroenerģijas un gāzes piegādes tirgos. |
|
(3) |
Viedās uzskaites sistēmu izmantošana un vēl jo vairāk turpmākie viedo tīklu uzlabojumi un iekārtas var palīdzēt apstrādāt datus par indivīdu, t. i., personas datus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (3) 2. pantā. |
|
(4) |
Atzinumā 12/2011 (4), ko sniegusi Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, ir norādīts, ka viedās uzskaites sistēmas un viedie tīkli var palielināt apstrādājamo personas datu apjomu un darīt tos pieejamus plašākam personu lokam nekā pašlaik, tādējādi datu subjektiem radot jaunus riskus, ar kādiem enerģētikas nozare līdz tam nebija saskārusies. |
|
(5) |
Atzinumā 04/2013 (5) darba grupa norāda, ka viedās uzskaites sistēmas un viedie tīkli ir pirmie nākotnes “lietiskā interneta” priekšvēstneši un ka iespējamais apdraudējums, kas saistīts ar detalizētu patēriņa datu vākšanu, nākotnē, visticamāk, pieaugs, ja šos datus kombinēs ar datiem no citiem avotiem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas datiem un datiem, kas pieejami, izmantojot izsekošanu un datu profilu veidošanu internetā, videonovērošanas sistēmas un radiofrekvenču identifikācijas (RFID) sistēmas (6). |
|
(6) |
Pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt informētību par viedo tīklu sniegtajām iespējām un galvenajiem labumiem, būtu jāsekmē šīs tehnoloģijas pilna potenciāla izmantošana un vienlaikus jāmazina risks, ka tā varētu tikt izmantota sabiedrībai nevēlamā veidā un tādējādi uzlabotos iedzīvotāju attieksme pret to. |
|
(7) |
Ja tiek veikta personas datu apstrāde, viedās uzskaites sistēmām un viedo tīklu videi ir pilnībā piemērojamas tiesības un pienākumi, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (7). |
|
(8) |
Paketē, ko Komisija pieņēma Direktīvas 95/46/EK pārskatīšanai, ir ietverts priekšlikums datu aizsardzības regulai (8), kura pēc tās pieņemšanas būs piemērojama viedās uzskaites sistēmām un viedajiem tīkliem, ja tiek veikta personas datu apstrāde. |
|
(9) |
Komisijas 2011. gada 12. aprīļa paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Viedie tīkli. No inovācijas līdz ieviešanai” (9) bija uzsvērts, ka datu aizsardzība un drošība ir viens no pieciem problēmjautājumiem viedo tīklu izvēršanā, un tajā bija norādīti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt šo tīklu izvēršanu, tostarp integrētas privātās dzīves aizsardzības pieeja un tīkla un informācijas drošības un stabilitātes novērtējums. |
|
(10) |
Eiropas Digitālajā programmā ir norādīti vairāki atbilstīgi pasākumi, galvenokārt attiecībā uz datu aizsardzību Eiropas Savienībā, tīkla un informācijas drošību un kiberuzbrukumiem. Dokumentā “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” (10) un 2013. gada 7. februāra Komisijas priekšlikumā direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (11), bija ierosināti juridiski pasākumi un noteikti stimuli ar mērķi sekmēt investīcijas, pārredzamību un lietotāju informētību, lai ES tiešsaistes vide kļūtu drošāka. Dalībvalstīm sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Komisiju un citām ieinteresētajām personām būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka pieeja drošībai un personas datu aizsardzībai ir saskaņota. |
|
(11) |
Atzinumos, ko sniegusi Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2012. gada 8. jūnija atzinumā (12) doti norādījumi par to, kā aizsargāt personas datus un garantēt datu drošību, apstrādājot datus viedās uzskaites sistēmās un viedajos tīklos. Darba grupas Atzinumā 12/2011 par viedo uzskaiti dalībvalstīm ir ieteikts pieņemt tādus īstenošanas plānus, kuros paredzēta prasība veikt privātuma ietekmējuma novērtējumu. |
|
(12) |
Lai vairotu ieguvumus, ko sniedz viedās uzskaites sistēmas, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šīs tehnoloģijas izmantošanai ir atrast piemērotus tehniskus un juridiskus risinājumus, kuri garantētu indivīda privātuma un personas datu aizsardzību, kas ir ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā noteiktas pamattiesības. Komisijas Ieteikumā 2012/148/ES (13) ir sniegti konkrēti norādījumi par datu aizsardzību un drošības pasākumiem viedās uzskaites sistēmām un dalībvalstis un ieinteresētās personas ir aicinātas nodrošināt, ka tiek veikta viedās uzskaites sistēmu un viedo tīklu lietojumprogrammu uzraudzība un tiek ievērotas personu pamattiesības un brīvības. |
|
(13) |
Ieteikumā 2012/148/ES ir norādīts, ka ar datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumiem būtu jāvar apzināt datu aizsardzības riskus jau pašā viedo tīklu izveides sākumposmā, ievērojot integrētas datu aizsardzības principu. Tajā ir paziņots, ka Komisija attiecībā uz viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām izstrādās datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapu, par kuru jāsaņem atzinums no Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. |
|
(14) |
ieteikumā 2012/148/ES norādīts arī, ka datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapai būtu jāpalīdz datu pārziņiem veikt rūpīgu datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu, kurā aprakstītas plānotās apstrādes darbības, novērtēts datu subjektu tiesību un brīvību apdraudējums un aprakstīti pasākumi, kas paredzēti risku novēršanai, aizsardzības pasākumi, drošības pasākumi un mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt personas datu aizsardzību un apliecināt atbilstību Direktīvai 95/46/EK, ņemot vērā attiecīgo datu subjektu tiesības un leģitīmās intereses. |
|
(15) |
Priekšlikums datu aizsardzības regulai, ar ko tiks aizstāta Direktīva 95/46/EK, paredz, ka datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumi dažos apstākļos būs obligāti, jo tie būs galvenais instruments, ar ko tiks nodrošināta datu pārziņu pārskatatbildība. Šajā sakarā datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapa viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām, lai gan pati par sevi tā nav obligāta, kalpo kā novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks, kurš palīdzēs datu pārziņiem viedo tīklu jomā izpildīt turpmākos juridiskos pienākumus, kas noteikti ierosinātajā datu aizsardzības regulā. |
|
(16) |
Veidlapa, kas izstrādāta Savienības līmenī datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu veikšanai, ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek saskaņoti izpildīti Direktīvas 95/46/EK noteikumi un Ieteikums 2012/148/ES un tiek atbalstīta vienota metodika, ar kuru datu pārziņi nodrošina pienācīgu un saskaņotu personas datu apstrādi visā ES. |
|
(17) |
Šādai veidlapai būtu jāsekmē integrētas datu aizsardzības principa piemērošana, mudinot datu pārziņus pēc iespējas drīzāk veikt datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu, kas tiem ļaus prognozēt iespējamo ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un īstenot stingrus aizsardzības pasākumus. Šādi pasākumi datu pārzinim būtu jāuzrauga un jāpārskata visa lietojumprogrammas vai sistēmas dzīves cikla garumā. |
|
(18) |
Ziņojumam, ko sagatavo pēc veidlapas ieviešanas, būtu arī jāveicina valstu datu aizsardzības iestāžu darbības apstrādes atbilstības uzraudzības un pārraudzības jomā, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzības riskiem. |
|
(19) |
Veidlapai būtu ne tikai jāatvieglo jauno datu aizsardzības, privātuma un drošības jautājumu risināšana viedo tīklu vidē, bet arī jāsekmē to datu apstrādes grūtību risināšana, kas saistītas ar enerģijas mazumtirdzniecības tirgus izveidi. Datiem un IKT plašākai integrēšanai energosistēmā būs būtiska vērtība nākotnes mazumtirdzniecības tirgū. Šo datu vākšana un kārtība, kādā tiem var piekļūt, ir būtiski aspekti uzņēmējdarbības iespēju radīšanā jaunpienācējiem – galvenokārt datu apkopotājiem, energopakalpojumu uzņēmumiem vai IKT nozarei. Šā iemesla dēļ komunālo pakalpojumu sniedzējiem būs jāpievērš arvien lielāka uzmanība datu aizsardzības, privātuma un drošības jautājumiem. Veidlapa, jo īpaši viedo uzskaites mēraparātu ieviešanas sākumposmā, ļaus jau pašā viedo tīklu izveides sākumā apzināt datu aizsardzības riskus un tādējādi palīdzēs nodrošināt viedās uzskaites sistēmu lietojumprogrammu uzraudzību un personu pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. |
|
(20) |
Pēc tam, kad veidlapa, ko Komisijas uzraudzībā bija izstrādājušas viedo tīklu nozares galvenās ieinteresētās personas, tika iesniegta darba grupai formālai apspriešanai, tika sniegts Atzinums 04/2013. Vēlāk, kad, pamatojoties uz Atzinumu 04/2013, tika iesniegta pārskatīta veidlapa, darba grupa 2013. gada 4. decembrī sniedza Atzinumu 07/2013 (14). Ieinteresētās personas ņēma vērā abos minētajos atzinumos sniegtos ieteikumus. |
|
(21) |
Darba grupa Atzinumā 07/2013 saistībā ar veidlapas ieviešanu ieteica noorganizēt tās testēšanas posmu, kurā atsevišķas datu aizsardzības iestādes varētu apsvērt palīdzības sniegšanu. Šim testēšanas posmam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka viedo tīklu izvēršanas kontekstā veidlapa uzlabo personu datu aizsardzību. |
|
(22) |
Ņemot vērā ieguvumus, ko veidlapa sniedz nozarei, patērētājiem un valstu datu aizsardzības iestādēm, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar nozari, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un valstu datu aizsardzības iestādēm, lai stimulētu un atbalstītu datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapas lietojumu un izmantošanu plašākā mērogā viedo tīklu izvēršanas un viedās uzskaites sistēmu ieviešanas agrīnā posmā. |
|
(23) |
Komisijai būtu tieši un netieši jāveicina šā ieteikuma īstenošana, sekmējot dialogu un sadarbību starp ieinteresētajām personām, proti, testēšanas posmā centralizēti vācot informāciju, kas iegūta ar atgriezeniskās saites palīdzību, un izplatot to nozares pārstāvju un valstu datu aizsardzības iestāžu vidū. |
|
(24) |
Ņemot vērā pēc testēšanas posma beigām izdarītos secinājumus un pēc Direktīvas 95/46/EK pārskatīšanas Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams pārskatīt un uzlabot veidlapā ieteikto metodiku. |
|
(25) |
Šajā ieteikumā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti ES Pamattiesību hartā. Konkrētāk, šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (hartas 7. pants) un tiesības uz personas datu aizsardzību (hartas 8. pants). |
|
(26) |
Pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
I. DARBĪBAS JOMA
|
1. |
Šajā ieteikumā dalībvalstīm sniegti norādījumi par pasākumiem, kas veicami, lai sekmīgi un plašā mērogā izplatītu, atzītu un izmantotu datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapu viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām (turpmāk “DAIN veidlapa”), kas palīdzētu nodrošināt, ka, izvēršot viedo tīklu lietojumprogrammas un sistēmas un ieviešot viedos uzskaites mēraparātus, tiek ievērotas pamattiesības uz personas datu aizsardzību un privātumu.
DAIN veidlapa ir pieejama Viedo tīklu darba grupas tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/smartgrids_en.htm). |
II. DEFINĪCIJAS
|
2. |
Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šādas definīcijas:
|
III. ĪSTENOŠANA
|
3. |
Lai garantētu personas datu aizsardzību visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jāmudina datu pārziņi piemērot DAIN veidlapu viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām un vienlaikus ņemt vērā ieteikumus, ko sniegusi Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi Atzinumā 07/2013 (17). Darba grupas atzinumi ir pieejami Viedo tīklu darba grupas tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/smartgrids_en.htm). |
|
4. |
Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar nozari, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un valstu datu aizsardzības iestādēm, lai stimulētu un atbalstītu DAIN veidlapas izplatīšanu un izmantošanu viedo tīklu izvēršanas un viedās uzskaites sistēmu ieviešanas agrīnā posmā. |
|
5. |
Dalībvalstīm vajadzētu mudināt datu pārziņus apsvērt papildus datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumam izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas jānosaka dalībvalstīm sadarbībā ar nozari, Komisiju un citām ieinteresētajām personām attiecībā uz visām kopīgajām minimālajām funkcionālajām prasībām viedajiem elektroenerģijas uzskaites mēraparātiem, kas minētas Ieteikuma 2012/148/ES 42. punktā. |
|
6. |
Dalībvalstīm būtu jāatbalsta datu pārziņi tādu integrētas un automātiskas datu aizsardzības risinājumu izstrādē un pieņemšanā, kas ļautu efektīvi aizsargāt datus. |
|
7. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka datu pārziņi pirms apstrādes apspriežas ar attiecīgajām valstu datu aizsardzības iestādēm par datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu. |
|
8. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka datu pārziņi pēc datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veikšanas un atbilstīgi to pienākumiem, kas minēti Direktīvā 95/46/EK, veic atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, un visā lietojumprogrammas vai sistēmas dzīves ciklā pārskata novērtējumu, kā arī to, vai apzinātie pasākumi joprojām ir piemēroti. |
IV. TESTĒŠANAS POSMS
|
9. |
Dalībvalstīm būtu jāatbalsta testēšanas posma organizācija (18), īstenojot reālus izvēršanas projektus, tostarp jāmeklē un jāstimulē testētāji viedo tīklu un viedās uzskaites nozarē, lai tie iesaistītos šajā testēšanas posmā. |
|
10. |
Dalībvalstīm testēšanas posmā būtu jānodrošina, ka visas attiecīgās lietojumprogrammas vai sistēmas izmanto veidlapu, ieteikumus (19), ko sniegusi Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī noteikumus, kas ietverti šā ieteikuma III iedaļā, lai nodrošinātu optimālu datu aizsardzības ietekmējumu un būtu pēc iespējas vairāk informācijas, kas nepieciešama veidlapas nākamajai pārskatīšanai. |
|
11. |
Dalībvalstīm jāstimulē un jāatbalsta valstu datu aizsardzības iestādes, lai tās testēšanas posmā datu pārziņiem piedāvātu atbalstu un konsultācijas (20). |
|
12. |
Komisija ir paredzējusi tieši veicināt testēšanas posma īstenošanu un uzraudzību, sekmējot dialogu un sadarbību starp ieinteresētajām personām, proti, nodrošinot ieinteresēto personu platformu (21) tādu ieinteresēto personu sanāksmju organizēšanai, kurās piedalīsies testētāji, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, valstu datu aizsardzības iestādes un energoregulatori. |
|
13. |
Dalībvalstīm jāmudina testētāji ar ieinteresēto personu platformas palīdzību ziņot par testēšanas posma rezultātiem valstu datu aizsardzības iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, par pamatu izmantojot trīs vērtēšanas kritēriju kategorijas:
Ziņojot atbilstoši minētajiem vērtēšanas kritērijiem, jācenšas sniegt informāciju, kas attiecas uz Komisijas ieteikuma un veidlapas piemērošanu visās attiecīgajās lietojumprogrammās vai sistēmās. |
|
14. |
Komisija plāno nodrošināt testēšanas posmā veikto datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu apkopojuma sagatavošanu. Datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu apkopojums būs pieejams Viedo tīklu darba grupas tīmekļa vietnē visa testēšanas posma laikā, un tas tiks regulāri atjaunināts, lai sekmētu nepārtrauktus un ātrus uzlabojumus veidlapas piemērošanā. |
V. PĀRSKATĪŠANA
|
15. |
Divus gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai novērtējuma ziņojums, kurā izcelti svarīgākie secinājumi, kas izdarīti pēc testēšanas posma. |
|
16. |
Komisija plāno divus gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izvērtēt vajadzību pārskatīt DAIN veidlapu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem testēšanas posma ziņojumiem un ņemot vērā iepriekš minētos vērtēšanas kritērijus. Komisija apsvērs iespēju sarīkot īpašu ieinteresēto personu tikšanos, kurā pirms pārskatīšanas sākšanas varētu apmainīties ar viedokļiem par minēto novērtējumu. |
|
17. |
Minētajai pārskatīšanai būtu jāpalīdz nodrošināt, ka DAIN veidlapa viedo tīklu izvēršanas kontekstā uzlabo personu datu aizsardzību un ka tajā ir pienācīgi atspoguļoti pārskatītās Direktīvas 95/46/EK noteikumi un darba grupas Atzinums 07/2013. |
Briselē, 2014. gada 10. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Günther OETTINGER
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(4) 29. panta datu aizsardzības darba grupa. Atzinums 12/2011 par viedo uzskaiti, 00671/11/EN, WP183, 2011. gada 4. aprīlis.
(5) 29. panta datu aizsardzības darba grupa. Atzinums 04/2013 par veidlapu datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veikšanai attiecībā uz viedajiem tīkliem un viedo mērierīču sistēmām (“ DPIA veidlapa”), ko sagatavojusi Komisijas Viedo tīklu darba grupas 2. ekspertu grupa, 00678/13/EN, WP205, 2013. gada 22. aprīlis.
(6) Turpat un Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 23. novembra Ieteikums CM/Rec(2010)13 dalībvalstīm par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi datu profilu veidošanas kontekstā.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(8) COM(2012) 11 final.
(9) COM(2011) 202 galīgā redakcija.
(10) 2013. gada 7. februāra kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” (JOIN(2013) 1 final).
(11) COM(2013) 48 final.
(12) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2012. gada 8. jūnija Atzinums par Komisijas Ieteikumu par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai: https://secure.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2012/12-06-08_Smart_metering_EN.pdf.
(13) Komisijas 2012. gada 9. marta Ieteikums 2012/148/ES par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai (OV L 73, 13.3.2012., 9. lpp.).
(14) 29. panta datu aizsardzības darba grupa. Atzinums 07/2013 par datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veidlapu viedajiem tīkliem un viedajām mērierīču sistēmām (“DAIN veidlapa”), ko sagatavojusi Komisijas Viedo tīklu darba grupas 2. ekspertu grupa, 2064/13/EN, WP209, 2013. gada 4. decembris.
(15) DAIN veidlapā, ko izstrādājusi Eiropas Viedo tīklu darba grupa, viedie tīkli ir definēti kā energotīkli, kas spēj izmaksu ziņā efektīvi integrēt visu tiem pieslēgto lietotāju rīcību, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu, ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu, ko raksturo mazi zudumi, augsta kvalitāte, apgādes drošība un lietošanas drošums: http://ec.europa.eu/energy/gas_ electricity/smartgrids/doc/expert_group1.pdf.
(16) Skaidrojošā piezīme attiecībā uz Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu – Mazumtirdzniecības tirgi, 7. lpp.
(17) Skatīt 4., 5. un 14. zemsvītras piezīmi.
(18) Skatīt 14. zemsvītras piezīmi.
(19) Skatīt 4., 5. un 14. zemsvītras piezīmi.
(20) Skatīt 14. zemsvītras piezīmi.
(21) Ieinteresēto personu platforma būs Viedo tīklu darba grupa, ko Eiropas Komisija izveidoja 2009. gadā kā politikas platformu, kurā apspriesties par politikas/regulējuma virzieniem un koordinēt pirmos soļus viedo tīklu izvēršanā un kura par šiem jautājumiem sniegtu Komisijai konsultācijas: http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/smartgrids/taskforce_en.htm.
Labojumi
|
18.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/69 |
Labojums Komisijas Lēmumā 2014/313/ES (2014. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumus 2011/263/ES, 2011/264/ES, 2011/382/ES, 2011/383/ES, 2012/720/ES un 2012/721/ES, lai ņemtu vērā izmaiņas vielu klasifikācijā
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 164, 2014. gada 3. jūnijs )
77. lappusē I pielikuma 1. punktā, kas attiecas uz Lēmuma 2011/263/ES pielikumu,
tekstu:
|
“1) |
2. kritērija b) punkta piektajā daļā atkāpju tabulu aizstāj ar šādu:
|
lasīt šādi:
|
“1) |
2. kritērija b) punkta piektajā daļā atkāpju tabulu aizstāj ar šādu:
|
78. lappusē II pielikuma 1. punktā, kas attiecas uz Lēmuma 2011/264/ES pielikumu,
tekstu:
|
“1) |
4. kritērija b) punkta piektajā daļā atkāpju tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
|
lasīt šādi:
|
“1) |
4. kritērija b) punkta piektajā daļā atkāpju tabulu aizstāj ar šādu:
|
(*1) Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka tās ir viegli noārdāmas un anaerobi noārdāmas.
(*2) Minēti 2. kritērija e) punktā. Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka biocīdu bioakumulācijas potenciālu raksturo log Pow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficients) < 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BCF) ≤ 100.
(*3) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.
(*4) Koncentrācijās, kas izejvielā mazākas par 1,0 %, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka par 0,10 %.” ”
(*5) Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka tās ir viegli noārdāmas un anaerobi noārdāmas.
(*6) Minēti 2. kritērija e) punktā. Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka biocīdu bioakumulācijas potenciālu raksturo log Pow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficients) < 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BCF) ≤ 100.
(*7) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.
(*8) Koncentrācijās, kas izejvielā mazākas par 1,0 %, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka par0,10 %.” ”
(*9) Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka tās ir viegli noārdāmas un anaerobi noārdāmas.
(*10) Minēti 4. kritērija e) punktā. Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka biocīdu bioakumulācijas potenciālu raksturo log Pow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficients) < 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BCF) ≤ 100.
(*11) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.
(*12) Koncentrācijās, kas izejvielā mazākas par 1,0 %, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka par 0,10 %.” ”
(*13) Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka tās ir viegli noārdāmas un anaerobi noārdāmas.
(*14) Minēti 4. kritērija e) punktā. Šī atkāpe ir piemērojama ar nosacījumu, ka biocīdu bioakumulācijas potenciālu raksturo log Pow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficients) < 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BCF) ≤ 100.
(*15) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.
(*16) Koncentrācijās, kas izejvielā mazākas par 1,0 %, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka par 0,10 %.” ”