12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 959/2014

(2014. gada 8. septembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2) tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2014/145/KĀDP, un tā paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par darbībām vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā vai kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, vai kuras minētās darbības vai politiku aktīvi atbalsta vai īsteno, un fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas ar tām saistītas; juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; juridiskām personām, vienībām vai struktūrām Krimā vai Sevastopolē, īpašumtiesības uz kurām ir nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem, vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir guvušas labumu no šādas nodošanas; vai fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras aktīvi sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu par Krimas aneksiju vai Ukrainas austrumdaļas destabilizāciju atbildīgajiem Krievijas lēmumu pieņēmējiem vai gūst labumu no tiem.

(2)

Padome 2014. gada 8. septembrī vienojās par ierobežojošo pasākumu paplašināšanu, lai tos attiecinātu uz personām vai vienībām, kas veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainas Donbasa reģionā. Padome pieņēma Lēmumu 2014/658/KĀDP (3), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP un kurš šim nolūkam paredz grozītus kritērijus iekļaušanai sarakstā.

(3)	Minētais pasākums ir Līguma darbības jomā, un, lai to īstenotu, ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs to piemēro vienādi.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 269/2014.

(5)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 269/2014 3. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e)	fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainas Donbasa reģionā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 8. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2014/658/KĀDP (2014. gada 8. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 47. lpp.).

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/3

PADOMES REGULA (ES) Nr. 960/2014

(2014. gada 8. septembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/659/KĀDP (2014. gada 8. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2) tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/512/KĀDP (3). Minētie pasākumi ietver ierobežojumus divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, ierobežojumus ar tiem saistītu pakalpojumu sniegšanai un konkrētiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieroču un militārā aprīkojuma piegādi, iepriekšējas atļaujas prasības veidā noteiktus ierobežojumus tādu konkrētu tehnoloģiju tiešai vai netiešai pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kuras ir paredzētas Krievijas naftas nozarei, un ierobežojumus attiecībā uz konkrētu finanšu iestāžu piekļuvi kapitāla tirgum.

(2)	Eiropas Savienības valstu vadītāji aicināja veikt sagatavošanas darbus turpmākiem mērķtiecīgiem pasākumiem, lai bez kavēšanās varētu spert turpmākus soļus.

(3)	Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome uzskata, ka ir pamatoti veikt turpmākus ierobežojošus pasākumus, lai reaģētu uz Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

(4)	Šajā kontekstā ir lietderīgi piemērot papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (4).

(5)	Papildus būtu jāaizliedz pakalpojumu sniegšana saistībā ar naftas izpēti un ieguvi lielā dziļumā, Arktikas naftas izpēti un ieguvi vai slānekļa naftas projektiem.

(6)

Lai izdarītu spiedienu uz Krievijas valdību, ir arī lietderīgi piemērot plašākus ierobežojumus attiecībā uz konkrētu finanšu iestāžu piekļuvi kapitāla tirgum, izņemot Krievijas iestādes ar starptautisku statusu, kas izveidotas ar starpvaldību līgumiem ar Krieviju kā vienu no akcionārēm; ierobežojumus juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kas Krievijā veic uzņēmējdarbību aizsardzības nozarē, izņemot tās, kas darbojas galvenokārt kosmosa un kodolenerģijas nozarē; un ierobežojumus juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kuras veic uzņēmējdarbību Krievijā un kuru galvenā darbība ir saistīta ar jēlnaftas vai naftas produktu pārdošanu vai transportēšanu. Uz citiem finanšu pakalpojumiem, kas nav minēti Regulas (ES) Nr. 833/2014 5. pantā, tādiem kā noguldījumu pakalpojumi, maksājumu pakalpojumi, apdrošināšanas pakalpojumi, aizdevumi no iestādēm, kas minētas minētās Regulas 5. panta 1. un 2. punktā, un atvasinātie instrumenti, kurus izmanto riska ierobežošanai enerģijas tirgū, šie ierobežojumi neattiecas. Aizdevumi par jauniem aizdevumiem uzskatāmi tikai tādā gadījumā, ja tie ņemti pēc 2014. gada 12. septembra.

(7)	Šie pasākumi ir Līguma darbības jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs to piemēro vienādi.

(8)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 833/2014 groza šādi:

regulas 1. pantā e) un f) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“e)

“ieguldījumu pakalpojumi” ir šādi pakalpojumi un darbības:

i)	rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

ii)	rīkojumu izpilde klientu vārdā;

iii)	darījumu veikšana uz sava rēķina;

iv)	ieguldījumu portfeļu pārvaldība;

v)	ieguldījumu konsultācijas;

vi)	finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai un/vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana;

vii)	finanšu instrumentu izvietošana, nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;

viii)

jebkādi pakalpojumi saistībā ar atļauju saņemšanu tirdzniecībai regulētā tirgū vai tirdzniecībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

“pārvedami vērtspapīri” ir šādu kategoriju vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kas nav maksāšanas instrumenti:

i)	uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārie sertifikāti attiecībā uz akcijām;

ii)	obligācijas vai citu veidu parāda vērtspapīri, tostarp depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

iii)	jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus;”

;

pievieno šādu pantu:

“2.a pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Savienības izcelsmes preces un tehnoloģijas, tādām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām Krievijā, kuras ir uzskaitītas šīs regulas IV pielikumā.

2. Ir aizliegts:

tieši vai netieši jebkurai IV pielikumā uzskaitītai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā norādītajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošinājumu, ražošanu, apkopi un izmantošanu;

tieši vai netieši jebkurai IV pielikumā uzskaitītai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā nodrošināt finansējumu vai finanšu palīdzību, kas saistīta ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām, tostarp jo īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, jebkādai minēto preču un tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tām saistītas tehniskas palīdzības, starpniecības pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanai.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie aizliegumi neskar pirms 2014. gada 12. septembra noslēgtu līgumu vai nolīgumu izpildi un palīdzības sniegšanu, kas nepieciešama esošo spēju uzturēšanai un drošībai ES.

4. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktie aizliegumi neattiecas uz tādu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kuras paredzētas aeronautikas un kosmosa nozarei, vai ar tām saistītas tehniskas vai finansiālas palīdzības sniegšanai, nemilitāriem mērķiem un nemilitāriem galalietotājiem, kā arī esošo civilo kodolspēju uzturēšanai un drošībai Eiropas Savienībā, izmantošanai nemilitāriem mērķiem un nemilitāriem galalietotājiem.”

;

pievieno šādu pantu:

“3.a pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši sniegt šādus saistītos pakalpojumus, kas vajadzīgi naftas izpētei un ieguvei lielā dziļumā, Arktikas naftas izpētei un ieguvei vai slānekļa naftas projektiem Krievijā:

i) urbšana, ii) urbumu testēšana, iii) reģistrācijas un pabeigšanas pakalpojumi, iv) specializētu peldošo iekārtu piegāde.

2. Šā panta 1. punktā noteiktie aizliegumi neskar to saistību izpildi, ko nosaka līgums vai pamatnolīgums, kas noslēgts pirms 2014. gada 12. septembra, vai papildu līgumi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei.

3. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro, ja attiecīgie pakalpojumi ir nepieciešami, lai steidzami novērstu notikumu, kam var būt nopietna un būtiska ietekme uz cilvēku veselību un drošību vai vidi, vai mazinātu tā sekas.”

;

regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar Kopējā militāro preču sarakstā iekļautajām precēm un tehnoloģijām, tostarp it sevišķi dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu vai garantiju, kā arī apdrošināšanu un pārapdrošināšanu jebkādai šo preču vai tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai jebkādai attiecīgas tehniskas palīdzības sniegšanai;”

;

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, pārdot, sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pakalpojumus saistībā ar emisiju un veikt citus darījumus ar pārvedamiem vērtspapīriem vai naudas tirgu instrumentiem, kuru termiņš pārsniedz 90 dienas un kurus emitē pēc 2014. gada 1. augusta līdz 2014. gada 12. septembra vai kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra emitē:

liela kredītiestāde vai cita liela iestāde, kurai ir skaidri noteiktas pilnvaras veicināt Krievijas ekonomikas konkurētspēju, tās diversifikāciju un ieguldījumu veicināšanu, kura veic uzņēmējdarbību Krievijā un kurai 2014. gada 1. augustā vairāk nekā 50 % daļu ir valsts īpašumā vai kontrolē, kā uzskaitīts III pielikumā; vai

b)	juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kurai vairāk nekā 50 % īpašuma daļu tieši vai netieši ir III pielikumā uzskaitītas vienības īpašumā; vai

c)	juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas kādas šā punkta b) apakšpunktā minētas vai III pielikumā uzskaitītas vienības vārdā vai pēc tās rīkojuma.

2. Ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, pārdot, sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pakalpojumus saistībā ar emisiju vai veikt citus darījumus ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgu instrumentiem, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra emitē:

juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību Krievijā un kura galvenokārt nodarbojas un kuras galvenās darbības ir saistītas ar militārā aprīkojuma vai pakalpojumu izstrādi, ražošanu, pārdošanu vai eksportu, kā uzskaitīts V pielikumā, izņemot juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras darbojas kosmosa vai kodolenerģijas nozarēs;

juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību Krievijā, kura ir valsts kontrolē vai kurai vairāk nekā 50 % daļu ir valsts īpašumā, un kuras kopējie aktīvi tiek lēsti vairāk nekā 1 triljona Krievijas rubļu vērtībā un vismaz 50 % no tās aplēstajiem ieņēmumiem rodas no jēlnaftas vai naftas produktu pārdošanas vai transportēšanas, kā uzskaitīts VI pielikumā;

c)	juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kurai vairāk nekā 50 % īpašuma daļu tieši vai netieši ir šā punkta a) vai b) apakšpunktā uzskaitītas vienības īpašumā; vai

d)	juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas kādas šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētas vienības vārdā vai pēc tās rīkojuma.

3. Ir aizliegts tieši vai netieši veidot jebkādus mehānismus tādu jaunu aizdevumu vai kredītu izsniegšanai, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra izsniedz jebkurai 1. vai 2. punktā minētai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, izņemot aizdevumus vai kredītus, kuru konkrētais un dokumentētais mērķis ir sniegt finansējumu neaizliegtam preču importam vai eksportam un nefinanšu pakalpojumiem starp Savienību un Krieviju, vai aizdevumus, kuru konkrētais un dokumentētais mērķis ir sniegt ārkārtas finansējumu, lai izpildītu maksātspējas un likviditātes kritērijus, juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un īpašumtiesības uz kurām vairāk nekā 50 % apmērā pieder III pielikumā uzskaitītai vienībai, vai piedalīties šādos mehānismos.”

;

5.a)

Regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	vienības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā vai uzskaitītas III, IV, V un VI pielikumā;”

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Ir aizliegts piedalīties, apzināti un ar nodomu, darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 2., 2.a, 3.a, 4. vai 5. pantā noteiktos aizliegumos, tostarp rīkojoties kā 5. pantā minēto vienību aizstājējam, vai izmantojot izņēmumu, kas minēts 5. panta 3. punktā, lai finansētu 5. pantā minētas vienības.”

;

7)	šīs regulas I pielikumu pievieno kā IV pielikumu;

8)	šīs regulas II pielikumu pievieno kā V pielikumu;

9)	šīs regulas III pielikumu pievieno kā VI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 8. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 54. lpp.

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2014/512 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Regulas 2.a pantā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts

JSC Sirius (optoelektronika civiliem un militāriem mērķiem)

OJSC Stankoinstrument (mašīnbūve civiliem un militāriem mērķiem)

OAO JSC Chemcomposite (materiāli civiliem un militāriem mērķiem)

JSC Kalashnikov (kājnieku ieroči)

JSC Tula Arms Plant (ieroču sistēmas)

NPK Technologii Maschinostrojenija (munīcija)

OAO Wysokototschnye Kompleksi (pretgaisa aizsardzības un prettanku sistēmas)

OAO Almaz Antey (valstij piederošs uzņēmums; ieroči, munīcija, pētniecība)

OAO NPO Bazalt (valstij piederošs uzņēmums, rūpniecisko iekārtu ražošana ieroču un munīcijas ražošanai)”

II pielikums

“V PIELIKUMS

Regulas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto personu, vienību un struktūru saraksts

OPK OBORONPROM

UNITED AIRCRAFT CORPORATION

URALVAGONZAVOD”

III PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

Regulas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto personu, vienību un struktūru saraksts

ROSNEFT

TRANSNEFT

GAZPROM NEFT”

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/8

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 961/2014

(2014. gada 8. septembris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)	Ievērojot situācijas nopietnību, Padome uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā iekļautajam to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, būtu jāpievieno papildu personas un vienības.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās personas un vienības pievieno sarakstam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 8. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

PIELIKUMS

1. pantā minētais personu un vienību saraksts

	Vārds, uzvārds	Identificējoši dati	Pamatojums	Datums iekļaušanai sarakstā
1.	Alexander ZAKHARCHENKO Александр Владимирович Захарченко	Dzimis 1976. gadā Donetsk	No 7. augusta viņš ir aizstājis Alexander Borodai kā tā sauktās (t.s.) “Doņeckas Tautas Republikas” t.s. “premjerministrs”. Uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties to ietvaros, Zakharchenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
2.	Vladimir KONONOV/pazīstams arī kā“Tsar”	Dzimis 14.10.1974. Gorsky	No 14. augusta viņš ir aizstājis Igor Strelkov/Girkin kā t.s. “Doņeckas Tautas Republikas” t.s. “aizsardzības ministrs”. Saskaņā ar informāciju viņš kopš aprīļa ir bijis separātisku kaujinieku grupas komandieris Doņeckā un solījies “atrisināt stratēģisko uzdevumu – atvairīt Ukrainas militāro agresiju”. Tādējādi Konokov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību..	12.9.2014.
3.	Miroslav Vladimirovich RUDENKO Мирослав Владимирович Руденко	21.1.1983. Debalcevo	Donbasa Tautas milicijas komandieris. Cita starpā paziņojis, ka viņi turpinās savu cīņu pārējā valstī. Tādējādi Rudenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
4.	Gennadiy Nikolaiovych TSYPKALOV Геннадий Николаевич Цыпкалов.	Dzimis 6.21.1973.	Aizstājis Marat Bashirov kā t.s. “Luhanskas Tautas Republikas” t.s. “premjerministrs”. Iepriekš darbojies kaujinieku Dienvidaustrumu armijā. Tādējādi Tsyplakov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
5.	Andrey Yurevich PINCHUK Андрей Юрьевич ПИНЧУК		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas”“valsts drošības ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
6.	Oleg BEREZA Олег БЕРЕЗА		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas”“iekšlietu ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
7.	Andrei Nikolaevich RODKIN Андрей Николаевич Родкин		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas” pārstāvis Maskavā. Savos paziņojumos cita starpā runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
8.	Aleksandr KARAMAN Александр Караман		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas”“premjerministra vietnieks sociālajos jautājumos”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Krievijas premjerministra vietnieka Dmitry Rogozin protežē.	12.9.2014.
9.	Georgiy L'vovich MURADOV Георгий Львович Мурадов	Dzimis 19.11.1954.	T.s. Krimas “premjerministra vietnieks” un Krimas pilnvarotais pārstāvis prezidenta Putina administrācijā. Muradov ir bijusi nozīmīga loma Krievijas institucionālās kontroles nostiprināšanā Krimā kopš nelikumīgās aneksijas. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
10.	Mikhail Sergeyevich SHEREMET Михаил Сергеевич Шеремет	Dzimis 23.5.1971. Dzhankoy	T.s. Krimas “premjerministra pirmais vietnieks”. Sheremet bija nozīmīga loma 16. martā Krimā rīkotā referenduma par pievienošanos Krievijai rīkošanā un īstenošanā. Referenduma laikā saskaņā ar informāciju Sheremet Krimā komandēja promaskaviskos “pašaizsardzības spēkus”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
11.	Yuri Leonidovich VOROBIOV Юрий Леонидович Воробьев	Dzimis 2.2.1948. Krasnoyarsk	Krievijas Federācijas Padomes spīkera vietnieks. 2014. gada 1. martāVorobiov Federācijas padomē publiski atbalstīja Krievijas spēku izvietošanu Ukrainā. Sekojošajā balsojumā viņš atbalstīja attiecīgo dekrētu.	12.9.2014.
12.	Vladimir Volfovich ZHIRINOVSKY Владимир Вольфович Жириновски	Dzimis 10.6.1964. Eidelshtein, Kazahstāna	Valsts Domes Padomes loceklis; Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs. Aktīvi atbalstīja Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā un Krimas aneksiju. Aktīvi aicinājis sadalīt Ukrainu. Viņa vadītās Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vārdā parakstījis nolīgumu ar t.s. “Doņeckas Tautas Republiku”.	12.9.2014.
13.	Vladimir Abdualiyevich VASILYEV	Dzimis 11.8.1949. Klin	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
14.	Viktor Petrovich VODOLATSKY Виктор Петрович Водолацкий	Dzimis 19.8.1957. Azov apgabalā.	Krievijas un ārzemju kazaku spēku apvienības priekšsēdētājs (“atamans”) un valsts Domes deputāts. Atbalstīja Krimas aneksiju un atzina, ka Krievijas kazaki bija aktīvi iesaistīti Ukrainas konfliktā Maskavas atbalstīto separātistu pusē. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
15.	Leonid Ivanovich KALASHNIKOV Леонид Иванович Калашников	Dzimis 6.8.1960. Stepnoy Dvorets	Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
16.	Vladimir Stepanovich NIKITIN	Dzimis 5.4.1948. Opochka	Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
17.	Oleg Vladimirovich LEBEDEV Олег Владимирович Лебедев	Dzimis 21.3.1964. Orel/Rudny	Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
18.	Ivan Ivanovich MELNIKOV Иван Иванович Мельников	Dzimis 7.8.1950. Bogoroditsk	Valsts Domes spīkera pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
19.	Igor Vladimirovich LEBEDEV Игорь Владимирович Лебедев	Dzimis 27.9.1972. Moscow	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
20.	Nikolai Vladimirovich LEVICHEV Николай Владимирович Левичев	Dzimis 28.5.1953. Pushkin	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
21.	Svetlana Sergeevna ZHUROVA Светлана Сергеевна Журова	Dzimusi 7.1.1972. Pavlov-on-the-Neva	Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
22.	Aleksey Vasilevich NAUMETS Алексей Васильевич Hаумец	Dzimis 11.2.1968	Krievijas armijas ģenerālmajors. Komandieris 76. gaisa divīzijai, kas ir bijusi iesaistīta Krievijas militārajā klātbūtnē Ukrainas teritorijā, jo īpaši Krimas nelikumīgās aneksijas laikā.	12.9.2014.
23.	Sergey Viktorovich CHEMEZOV	Dzimis 20.8.1952. Cheremkhovo	Zināms, ka Sergei Chemezov ir viena no prezidentam Putinam cieši pietuvinātām personām; abi bija VDK virsnieki Drēzdenē; “Vienotās Krievijas” Augstākās padomes loceklis. Gūst labumu no saiknēm ar Krievijas prezidentu, jo tiek iecelts augstos amatos valsts kontrolētos uzņēmumos. Ir priekšsēdētājs Rostec konglomerātam, kas ir vadošā Krievijas valsts kontrolētā aizsardzības un rūpniecības korporācija. Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu Rostec meitasuzņēmums Technopromexport plāno Krimā būvēt spēkstacijas, tādējādi atbalstot tās integrāciju Krievijas Federācijā. Turklāt Rostec meitasuzņēmums Rosoboronexport ir atbalstījis Krimas aizsardzības kompāniju integrāciju Krievijas aizsardzības rūpniecības nozarē, tādējādi sekmējot Krimas nelikumīgo aneksiju Krievijas Federācijā.	12.9.2014.
24.	Alexander Mikhailovich BABAKOV Aлександр Михайлович Бабаков	Dzimis 8.2.1963. Chisinau	Valsts Domes deputāts, Valsts Domes Krievijas Federācijas Militāri rūpnieciskā kompleksa attīstības tiesību aktu komisijas priekšsēdētājs; partijas “Vienotā Krievija” prominents biedrs un uzņēmējs, kas veicis lielas investīcijas Ukrainā un Krimā. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 962/2014

(2014. gada 29. augusts)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pescabivona (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Pescabivona, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Pescabivona būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Pescabivona (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 XI pielikumu (3).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 103, 8.4.2014., 13. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 963/2014

(2014. gada 29. augusts)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Zázrivské vojky (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovākijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Zázrivské vojky, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Zázrivské vojky būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Zázrivské vojky (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.3. grupas “Siers” atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 XI pielikumam (3).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV C 109, 11.4.2014., 27. lpp.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 964/2014

(2014. gada 11. septembris),

kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 38. panta 3. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

lai atvieglinātu tādu finanšu instrumentu izmantošanu, kuri izveidoti valsts, reģionālā, transnacionālā vai pārrobežu līmenī un kurus pārvalda vai par kuru uzraudzību atbild vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu, būtu jānosaka noteikumi par standarta noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem. Tādi standarta noteikumi un nosacījumi minētos instrumentus (“standarta finanšu instrumentus”) padarītu gatavus izmantošanai.

(2)	Lai atvieglinātu finanšu instrumentu izmantošanu, standarta noteikumiem un nosacījumiem ir jānodrošina atbilstība noteikumiem par valsts atbalstu un jāatvieglina Savienības finansiālā atbalsta sniegšana galasaņēmējiem, kombinējot finanšu instrumentus un dotācijas.

(3)

Standarta noteikumi un nosacījumi nedrīkstētu ļaut finansējuma sniedzējam, piemēram, publiskam vai privātam ieguldītājam vai aizdevējam, finanšu instrumenta pārvaldītājam vai galasaņēmējam, saņemt valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Standarta noteikumiem un nosacījumiem būtu jāņem vērā attiecīgās de minimis regulas, kā Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2) un Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (3), Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (4), Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (5), Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, (6) un Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (7).

(4)

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz lauksaimniecības darbībām, kuras atbalsta saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, atbilstībai standarta noteikumiem un nosacījumiem ir jābūt brīvprātīgai. Attiecībā uz citām darbībām, kas saņem atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, attiecas vispārīgie noteikumi par valsts atbalstu, un tāpēc standarta noteikumiem un nosacījumiem būtu jābūt obligātiem.

(5)

Ir iespējams, ka zivsaimniecības nozares uzņēmumi, it īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), var gūt labumu no finanšu instrumentiem, ko finansē kāds no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Ja šādu labumu finansē Eiropas strukturālais un investīciju fonds, kas nav Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, caur finanšu instrumentiem visiem uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē triju gadu laikā piešķirtā atbalsta kopējai summai jābūt mazākai par dalībvalsts zvejniecības, akvakultūras un apstrādes gada apgrozījuma maksimālo apjomu, kas norādīts Komisijas Regulā (ES) Nr. 717/2014 (8). Papildus būtu jāņem vērā Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (9) un Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (10).

(6)	Standarta noteikumos un nosacījumos būtu jābūt iekļautām arī minimālajām pārvaldības prasībām, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pienācīgu pārvaldību nolūkā sniegt detalizētākus noteikumus nekā Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(7)

Lai atbalstītu MVU izaugsmi sarežģītā finansēšanas vidē, piemērots finanšu instruments ir portfeļa riska dalīšanas aizdevums (turpmāk “RS aizdevums”). RS aizdevums nodrošina jaunus aizdevumus MVU ar vieglāku piekļuvi finansējumam, nodrošinot finanšu starpniekiem finansējuma un kredītriska dalīšanu un tādējādi nodrošinot MVU vairāk līdzekļu ar atvieglotiem nosacījumiem procentu likmes samazinājuma un/vai nodrošinājuma samazinājuma veidā.

(8)

Finansēšana ar RS aizdevumu var būt īpaši efektīvs veids, kā atbalstīt MVU apstākļos, kad finansējuma pieejamība ir ierobežota vai samērā neliela ir finanšu starpnieku vēlme uzņemties risku konkrētās nozarēs vai MVU veidos. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(9)	Lai stimulētu finanšu starpniekus palielināt aizdošanu MVU, uz kuriem attiecas Savienības finansētās garantijas, piemērots finanšu instruments ir ierobežotā portfeļa garantija.

(10)

Ierobežotajai portfeļa garantijai būtu jānovērš pastāvošā plaisa MVU parādu tirgū un jāatbalsta jauni aizdevumi, sniedzot kredītriska aizsardzību (primārā riska portfeļa ierobežotās garantijas veidā), lai mazinātu īpašās grūtības, ar ko MVU saskaras piekļūšanā finansējumam tāpēc, ka trūkst pietiekama nodrošinājuma un viņiem piemīt relatīvi augsts kredītrisks. Lai panāktu sagaidāmo ietekmi, Savienības ieguldījumam ierobežotajā portfeļa garantijā tomēr nebūtu jāaizstāj līdzvērtīgas garantijas, ko attiecīgās finanšu iestādes saņēmušas tādam pašam nolūkam saskaņā ar spēkā esošiem Savienības, valstu un reģionālajiem finanšu instrumentiem. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(11)	Lai radītu stimulus izmantot enerģijas ietaupījuma potenciālu, ko rada dzīvojamo ēku renovācija, piemērots finanšu instruments ir renovācijas aizdevums.

(12)

Renovācijas aizdevumam ir jābūt vērstam uz ilgtermiņa subsidēta aizdevuma nosacījumiem un tūlītēju tehnisko atbalstu un finansējumu dzīvojamo ēku īpašniekiem ēku renovācijas projektu sagatavošanai un īstenošanai. Tas arī būtu paredzēts finansēšanas tirgum, kurā banku starpnieki būtībā ir vienīgais finansējuma avots, bet kur šis finansējums ir vai nu pārāk mazs (atbilstoši starpnieka vēlmei uzņemties risku), pārāk īslaicīgs, pārāk dārgs vai citādi nepiemērots, ņemot vērā finansēto projektu atmaksāšanos ilgtermiņā. Tas, kā arī neefektīva sistēma būvdarbu identificēšanai un iepirkšanai vairāku dzīvokļu īpašnieku vārdā, kurā nav izslēgta iespēja atbalstīt individuālas personas, ir uzskatāms par tirgus nepilnību. Šādos apstākļos standarta noteikumi un nosacījumi ir efektīvs līdzeklis tādas tirgus nepilnības novēršanai.

(13)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par standarta noteikumiem un nosacījumiem par šādiem finanšu instrumentiem:

a)	portfeļa riska dalīšanas aizdevums (“RS aizdevums”);

b)	ierobežotā portfeļa garantija;

c)	renovācijas aizdevums.

2. pants

Papildu noteikumi un nosacījumi

Vadošās iestādes var iekļaut citus noteikumus un nosacījumus papildus tiem, kas iekļaujami finansēšanas nolīgumā saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem par izraudzīto finanšu instrumentu.

3. pants

Atbilstība valsts atbalsta noteikumiem saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1. Ja finanšu instrumenti tiek kombinēti ar dotācijām tehniskajam atbalstam galasaņēmējiem, kas gūst labumu no viena no instrumentiem, šādas dotācijas nepārsniedz 5 % no ESI fondu ieguldījuma instrumentā un ir atkarīgas no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā minētā ex-ante novērtējuma secinājumiem, kas pamato šādas dotācijas.

2. Struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu (turpmāk “finanšu starpnieks”), pārvalda tehniskā atbalsta dotāciju. Tehnisko atbalstu neizmanto darbībām, uz kurām attiecas pārvaldības izmaksas un maksa, ko saņem finanšu instrumenta pārvaldībai. Izdevumi, kurus aptver tehniskais atbalsts, nedrīkst būt daļa no ieguldījuma, kas finansējams ar aizdevumu saskaņā ar attiecīgo finanšu instrumentu.

4. pants

Pārvaldība saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1. Vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā – fondu fonda pārvaldītājs, ir pārstāvēta finanšu instrumenta uzraudzības komitejā vai tamlīdzīgā pārvaldības struktūrā.

2. Vadošā iestāde tieši nepiedalās atsevišķu lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā. Fondu fonda gadījumā vadošā iestāde īsteno tikai savas uzraudzības funkcijas fondu fonda līmenī, neiejaucoties atsevišķu fondu fonda lēmumu pieņemšanā.

3. Finanšu instrumentam ir pārvaldības struktūra, kas dod iespēju lēmumus par kredīta un riska diversifikāciju pieņemt pārredzami saskaņā ar attiecīgu tirgus praksi.

4. Fondu fonda pārvaldītājam un finanšu starpniekam ir pārvaldības struktūra, kas nodrošina fondu fonda pārvaldītāja vai finanšu starpnieka objektivitāti un neatkarību.

5. pants

Finansēšanas nolīgums saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem

1. Vadošā iestāde rakstiski noslēdz finansēšanas nolīgumu par iemaksām no programmām finanšu instrumentā, kurā ietver noteikumus un nosacījumus saskaņā ar I pielikumu.

2. Finansēšanas nolīgumā kā pielikumi tiek iekļauti:

a)	ex ante novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, kurā pamatota finanšu instrumenta izmantošana;

b)	finanšu instrumenta darbības plāns, kas ietver ieguldījumu stratēģiju un ieguldījuma, garantijas vai aizdevumu politikas aprakstu;

c)	instrumenta apraksts, kam jābūt saskaņotam ar detalizētajiem instrumenta standarta noteikumiem un nosacījumiem un kurā ir jābūt noteiktiem finanšu instrumentu finansiālajiem parametriem;

d)	pārraudzības un ziņošanas veidnes.

6. pants

RS aizdevums

1. RS aizdevums ir tāda aizdevumu fonda veidā, kas jāizveido finanšu starpniekam ar ieguldījumu no programmas un finanšu starpnieka ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no aizdevumu fonda. Aizdevumu fonds finansē no jauna izveidotu aizdevumu portfeli, izslēdzot esošo aizdevumu refinansēšanu.

2. RS aizdevums atbilst II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

7. pants

Ierobežotā portfeļa garantija

1. Ierobežotā portfeļa garantija sniedz kredītriska segumu atsevišķiem aizdevumiem, nepārsniedzot garantijas likmi 80 %, jaunu aizdevumu portfeļa izveidei mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nepārsniedzot maksimālo zaudējumu summu, ko nosaka garantijas maksimālā likme, kas nepārsniedz 25 % no kopējā riska portfeļa līmenī.

2. Ierobežotā portfeļa garantija atbilst III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

8. pants

Renovācijas aizdevums

1. Renovācijas aizdevums ir tāda aizdevumu fonda veidā, kas jāizveido finanšu starpniekam ar ieguldījumu no programmas un finanšu starpnieka ieguldījumu vismaz 15 % apmērā no aizdevumu fonda. Aizdevumu fonds finansē no jauna izveidotu aizdevumu portfeli, izslēdzot esošo aizdevumu refinansēšanu.

2. Galasaņēmēji var būt fiziskas vai juridiskas personas vai neatkarīgi profesionāļi, kam pieder telpas, kā arī administratori vai citas juridiskās personas, kas rīkojas īpašnieku vārdā un labā, īstenojot energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu pasākumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un tiesīgi saņemt programmas atbalstu.

3. Renovācijas aizdevums atbilst IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

(6) Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(7) Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (OV C 204, 1.7.2014., 1. lpp.).

(8) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).

(9) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

(10) Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (OV C 84, 3.4.2008., 10. lpp.).

I PIELIKUMS

Finansēšanas nolīguma, kas noslēgts starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku, satura anotēts saraksts

Saturs:

Preambula

Definīcijas

Piemērošanas joma un mērķis

Politikas mērķi un ex-ante novērtējums

Galasaņēmēji

Finansiālās priekšrocības un valsts atbalsts

Ieguldījumu, garantiju vai aizdevuma politika

Darbības

Rezultāti mērķiem

10.

Finanšu starpnieka pienākumi un atbildība – riska un ienākumu dalīšana

11.

Finanšu instrumenta pārvaldība un revīzija

12.

Programmas ieguldījums

13.

Maksājumi

14.

Konta pārvaldība

15.

Administratīvās izmaksas

16.

Izdevumu termiņš un atbilstība slēgšanas brīdī

17.

Vadošās iestādes izmaksāto līdzekļu (tostarp iegūto procentu) atkārtota izmantošana

18.

Procentu likmes subsīdiju un garantijas maksas subsīdiju kapitalizācija (attiecīgos gadījumos)

19.

Finanšu instrumenta pārvaldība

20.

Interešu konflikti

21.

Ziņošana un uzraudzība

22.

Novērtēšana

23.

Pamanāmība un pārredzamība

24.

Ekskluzivitāte

25.

Strīdu izšķiršana

26.

Konfidencialitāte

27.

Izmaiņu veikšana nolīgumā un tiesību un saistību nodošana

1. PREAMBULA

Valsts/reģiona nosaukums

Vadošās iestādes identifikācija

Programmas kopīgais identifikācijas kods (CCI) Nr.

Attiecīgās programmas nosaukums

Programmas sadaļa, kas attiecas uz finanšu instrumentu

ESIF fondu nosaukums

Prioritārā virziena identificēšana

Reģioni, kuros īstenojams finanšu instruments (NUTS līmeņa vai citi)

Summa, ko finanšu instrumentam piešķīrusi vadošā iestāde

Summa no ESIF

Summa no valsts publiskā sektora (programmas publiskā sektora ieguldījums)

Summa no valsts privātā sektora (programmas privātā sektora ieguldījums)

Summa no valsts publiskā un privātā sektora ārpus programmas ieguldījuma

Plānotais finanšu instrumenta īstenošanas sākuma datums

Finanšu instrumenta īstenošanas pabeigšanas datums

Kontaktinformācija paziņojumiem abu pušu starpā

Nolīguma mērķis

2. DEFINĪCIJAS

3. PIEMĒROŠANAS JOMA UN MĒRĶIS

Finanšu instrumenta, tostarp tā ieguldījumu stratēģijas vai politikas, apraksts, norādot atbalsta veidu.

4. POLITIKAS MĒRĶI UN EX-ANTE NOVĒRTĒJUMS

Attiecīgā gadījumā finanšu starpnieku atbilstības kritēriji, kā arī papildu darbības prasības, ar kurām transponē instrumenta politikas mērķus, finanšu produktu piedāvājums, attiecīgie galasaņēmēji un paredzētā apvienošana ar dotācijām.

5. GALASAŅĒMĒJI

Finanšu instrumenta galasaņēmēju (mērķgrupa) identifikācija un atbilstība.

6. FINANSIĀLĀS PRIEKŠROCĪBAS UN VALSTS ATBALSTS

Programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālo priekšrocību novērtēšana un saskaņošana ar valsts atbalsta noteikumiem.

7. IEGULDĪJUMU, GARANTIJU VAI AIZDEVUMA POLITIKA

Noteikumi attiecībā uz ieguldījumu, garantiju vai aizdevuma politiku, jo īpaši saistībā ar portfeļa diversifikāciju (risks, sektors, ģeogrāfiskās zonas, apmērs) un finanšu starpnieka pašreizējais finansējuma portfelis.

8. DARBĪBAS

Uzņēmējdarbības plāns vai līdzvērtīgi dokumenti par īstenojamo finanšu instrumentu, tostarp paredzamo sviras efektu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Atbilstīgo darbību definīcija.

Uzticēto darbību precīza definīcija un attiecīgie ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar izmaiņām darbībās un portfeļa pārvaldību (zaudējumi un saistību nepildīšana un atgūšanas process).

9. REZULTĀTI MĒRĶIEM

Definīcijas darbībām, rezultātiem un ietekmes rādītājiem, kas saistīti ar sākotnējiem mērījumiem un paredzamajiem mērķiem.

Rezultāti mērķiem, kurus finanšu instrumentam paredzēts sasniegt, lai veicinātu atbilstošās prioritātes vai pasākuma konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Rādītāju saraksts saskaņā ar darbības programmu un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu.

10. FINANŠU STARPNIEKA PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA – RISKA UN IENĀKUMU DALĪŠANA

Finanšu starpnieka un citu finanšu instrumenta īstenošanā iesaistīto struktūru identifikācija un noteikumi par finanšu starpnieka un minēto struktūru atbildību.

Paskaidrojums par riska novērtējumu un dažādu dalībnieku riska un ienākumu sadali.

Noteikumi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (1) 6. pantu par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus.

11. FINANŠU INSTRUMENTA PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJA

Attiecīgie noteikumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 9. pantu attiecībā uz finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli.

Noteikumi par revīzijas prasībām, piemēram, obligātās prasības dokumentiem, kas jāglabā finanšu starpnieka līmenī (un fondu fonda līmenī), un prasības attiecībā uz atsevišķu uzskaiti dažādiem atbalsta veidiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. un 8. punktu (atbilstošos gadījumos), tostarp noteikumi un prasības attiecībā uz dalībvalsts revīzijas iestāžu, Komisijas revidentu un Eiropas Savienības Revīzijas palātas piekļuvi dokumentiem, lai nodrošinātu skaidru revīzijas izsekojamību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. pantu.

Noteikumi, kas paredzēti, lai revīzijas iestāde ievērotu norādījumus par revīzijas metodoloģiju, pārbaudes punktu sarakstu un dokumentu pieejamību.

12. PROGRAMMAS IEGULDĪJUMS

Noteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 10. punktu par izmaiņām programmas ieguldījumu pārvietošanā un pārvaldībā.

Attiecīgos gadījumos noteikumi par nosacījumu sistēmu attiecībā uz ieguldījumiem, ko veic Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un jaunais Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

13. MAKSĀJUMI

Prasības un procedūras tādu maksājumu pārvaldībai, kurus maksā vairākās daļās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus, un darījumu plūsmas prognozēšanai.

Nosacījumi attiecībā uz programmas publiskā sektora ieguldījuma finanšu instrumentā iespējamu atsaukšanu.

Noteikumi attiecībā uz to, kādi apliecinoši dokumenti vajadzīgi, lai pamatotu maksājumus, ko vadošā iestāde maksā finanšu starpniekam.

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem aptur vai pārtrauc maksājumus, ko vadošā iestāde maksā finanšu starpniekam.

14. KONTA PĀRVALDĪBA

Sīka informācija par kontiem, tostarp par to, vai ir piemērojamas prasības attiecībā uz fiduciāru/atsevišķu uzskaiti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 6. punktā.

Noteikumi, kuros paskaidrots, kā tiek pārvaldīts finanšu instrumenta konts, kā arī nosacījumi, kas reglamentē bankas kontu izmantošanu – darījuma partnera riski (attiecīgā gadījumā), pieņemamie darījumi ar naudas līdzekļiem, attiecīgo pušu pienākumi, korektīvās darbības fiduciāro kontu pārmērīgi lielas bilances gadījumā, uzskaite un ziņošana.

15. ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

Noteikumi par finanšu starpnieka atlīdzību, pārvaldības izmaksu un maksu aprēķināšanu un izmaksu finanšu starpniekam un pārvaldības izmaksu un maksu aprēķināšanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu.

Noteikumos ietver piemērojamo maksimālo likmi un atskaites summas aprēķinu veikšanai.

16. IZDEVUMU TERMIŅŠ UN ATBILSTĪBA SLĒGŠANAS BRĪDĪ

Nolīguma spēkā stāšanās datums.

Finanšu instrumenta īstenošanas periodu un atbilstības periodu nosakošie datumi.

Noteikumi attiecībā uz programmas publiskā sektora ieguldījuma, ko piešķir finanšu starpniekam finanšu instrumenta īstenošanai, paplašināšanas iespēju un izbeigšanu, tostarp nosacījumi saistībā ar programmas ieguldījumu priekšlaicīgu izbeigšanu, pārtraukšanas stratēģijas un finanšu instrumentu (tostarp attiecīgā gadījumā fondu fonda) slēgšana.

Noteikumi par atbilstīgajiem izdevumiem programmas slēgšanas brīdī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantu.

17. VADOŠĀS IESTĀDES IZMAKSĀTO LĪDZEKĻU (TOSTARP IEGŪTO PROCENTU) ATKĀRTOTA IZMANTOŠANA

Noteikumi par vadošās iestādes izmaksāto līdzekļu atkārtotu izmantošanu.

Prasības un procedūras attiecībā uz procentu un citu ieņēmumu no atbalsta, kas izmaksāts no ESI fondiem, pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Noteikumi par līdzekļu, kas attiecināmi uz ESI fondu atbalstu, atkārtotu izmantošanu līdz atbilstības perioda beigām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.

Noteikumi par līdzekļu, kas attiecināmi uz ESI fondu atbalstu, atkārtotu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 45. pantu.

18. PROCENTU LIKMES SUBSĪDIJU UN GARANTIJAS MAKSAS SUBSĪDIJU KAPITALIZĀCIJA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

Noteikumi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 11. pantu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punktā, par gada iemaksu kapitalizāciju attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām.

19. FINANŠU INSTRUMENTA PĀRVALDĪBA

Noteikumi, kuros apraksta atbilstīgu finanšu instrumenta pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu lēmumu par aizdevumiem/garantijām/ieguldījumiem, atsavināšanu un riska diversifikāciju īstenošanu saskaņā ar piemērojamajām juridiskajām prasībām un tirgus standartiem.

Noteikumi par finanšu instrumenta investīciju padomi (funkcijas, neatkarība, kritēriji).

20. INTEREŠU KONFLIKTI

Jāparedz skaidras procedūras interešu konfliktu risināšanai.

21. ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA

Noteikumi ieguldījumu īstenošanas un darījumu plūsmas uzraudzībai, tostarp finanšu starpnieka ziņojumiem fondu fondiem un/vai vadošai iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantam un valsts atbalsta noteikumiem.

Noteikumi par ziņošanu vadošajai iestādei attiecībā uz veidu, kā tiek veikti uzdevumi, ziņošana par rezultātiem un pārkāpumiem un veiktie korektīvie pasākumi.

22. NOVĒRTĒŠANA

Finanšu instrumenta novērtēšanas nosacījumi un kārtība.

23. PAMANĀMĪBA UN PĀRREDZAMĪBA

Noteikumi par Savienības finansējuma pamanāmību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikumu.

Noteikumi, kas galasaņēmējiem garantē piekļuvi informācijai.

24. EKSKLUZIVITĀTE

Noteikumi, kuros paredz, ar kādiem nosacījumiem fondu fonda pārvaldnieks vai finanšu starpnieks drīkst sākt jaunu ieguldījuma instrumentsabiedrību.

25. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Noteikumi par strīdu izšķiršanu.

26. KONFIDENCIALITĀTE

Noteikumi, ar kuriem paredz, uz kādiem finanšu instrumenta elementiem attiecas konfidencialitātes klauzulas. Pretējā gadījumā visa pārējā informācija ir uzskatāma par publisku.

Konfidencialitātes saistības, ko uzņemas kā daļu no šā nolīguma, neliedz pienācīgi veikt ziņojumus investoriem, tostarp tiem, kuri nodrošina publiskā sektora līdzekļus.

27. IZMAIŅU VEIKŠANA NOLĪGUMĀ UN TIESĪBU UN SAISTĪBU NODOŠANA

Noteikumi, kas paredz apmēru un nosacījumus iespējamai izmaiņu veikšanai nolīgumā un nolīguma izbeigšanai.

Noteikumi, kas paredz, ka finanšu starpnieks nedrīkst nodot nekādas tiesības un saistības bez vadošās iestādes iepriekšējas atļaujas.

A PIELIKUMS	:	ex ante novērtējums, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā un kas pamato finanšu instrumentu.
B PIELIKUMS	:	finanšu instrumenta uzņēmējdarbības plāns, tostarp ieguldījumu stratēģija un ieguldījuma, garantiju vai aizdevuma politikas apraksts.
C PIELIKUMS	:	tā instrumenta apraksts, kas jāsaskaņo ar sīki izstrādātiem instrumenta standarta noteikumiem un nosacījumiem un kas paredz finanšu instrumentu finansiālos parametrus.
D PIELIKUMS	:	uzraudzības un ziņojumu veidnes.

(1) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

II PIELIKUMS

Aizdevums MVU, pamatojoties uz portfeļa riska dalīšanas aizdevuma modeli (RD aizdevums)

RD aizdevuma principa shematisks attēlojums

Finanšu instrumenta struktūra

Riska dalīšanas aizdevums (RD aizdevums vai finanšu instruments) ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka līdzekļus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Riska dalīšanas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko līdzfinansē no attiecīgā ESIF, un definēts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)	apvienot ESIF programmas un finanšu starpnieka līdzekļus, lai atbalstītu MVU finansēšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā, un

2)	nodrošināt MVU vieglāku piekļuvi līdzekļiem, ko nodrošina finanšu starpnieks, izmantojot finansējuma ieguldījumu un kredītriska dalīšanu, tādējādi sniedzot MVU vairāk līdzekļu ar preferenciāliem nosacījumiem procentu samazināšanas un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma samazināšanas ziņā.

Finanšu starpniekam piešķirtais ESIF programmas ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu portfeli jaunizveidotajiem aizdevumiem MVU un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar MVU aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Ja fondu fonda sniegtie līdzekļi ir valsts līdzekļi, ievēro valsts atbalsta noteikumus.

Valsts atbalsta ietekme

Riska dalīšanas aizdevumu izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai.

a) Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja:

1)	finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata), un finanšu starpnieka dalība riska dalījuma aizdevumā ir ekonomiski nozīmīga;

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

b) MVU līmenī:

MVU līmenī aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecībā uz katru portfelī iekļauto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × (finansējuma izmaksas (standarta prakse) + riska izmaksas (standarta prakse) – visas maksas, ko vadošā iestāde iekasējusi par programmas ieguldījumu finanšu starpniekam) × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi) × riska dalīšanas likme.

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, riska dalīšanas aizdevuma nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Obligātas nodrošinājuma prasības nepastāv.

Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsta kopējā summa, ko aprēķina, izmantojot BDE, trīs fiskālo gadu periodā nevar pārsniegt EUR 200 000, ņemot vērā de minimis regulā paredzētos kumulācijas noteikumus attiecībā uz galasaņēmējiem.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.

ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Aizdevuma politika

a) Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā riska dalīšanas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

Plānoto aizdevuma apmēru un procentu likmes diapazonu apstiprina ex-ante novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojams vai neatjaunojams instruments).

b) Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno atbilstīgo aizdevumu portfeli līdztekus savām pastāvošajām aizdevuma darbībām, ko daļēji finansē no programmas ietvaros izmaksātajiem līdzekļiem, izmantojot riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā.

Atbilstīgos aizdevumus MVU (saskaņā ar iepriekš precīzi noteiktiem atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenim) automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu starpnieks veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem.

c) Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana

Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai pēc tam, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. pantu.

Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā un ko atjauno vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.

Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošajai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot MVU aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi), ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi) un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

d) Zaudējumu summu atgūšana

Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto MVU aizdevumu, kas finansēts no finanšu instrumenta saskaņā ar tā iekšējiem norādījumiem un procedūrām.

Finanšu starpnieka atgūtas summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu.

e) Citi aspekti

Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)	procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t.i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)	kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī iekļautajiem aizdevumiem atbilstīgajiem MVU, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu.

3)	BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam.

4)	Cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Faktiskā riska dalīšanas likme, programmas publiskā sektora ieguldījums un procentu likme aizdevumiem ir pamatota uz ex-ante novērtējuma rezultātiem un nodrošina, ka ieguvums galasaņēmējiem atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecīgā portfeļa riska dalīšanas aizdevuma apmēru apstiprina ex-ante novērtējumā, kurā pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Riska dalīšanas aizdevuma piešķīrumu un riska dalīšanas likmi nosaka tā, lai novērstu nepilnības, kas novērtētas ex-ante novērtējumā, un jebkurā gadījumā atbilstīgi šo noteikumu nosacījumiem.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, attiecībā uz katru portfelī iekļauto atbilstīgo aizdevumu nosaka daļu no programmas finansētās atbilstīgā aizdevuma pamatsummas.

Riska dalīšanas likme, par kuru panākta vienošanās ar finanšu starpnieku, nosaka zaudējumu riska darījumu, ko sedz attiecīgi no finanšu starpnieka līdzekļiem un no programmas ieguldījuma.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Riska dalīšanas aizdevuma instrumenta finansētajā portfelī iekļauj tikai jaunizveidotos aizdevumus, kas piešķirti MVU, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi. Šajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus).

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti saņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

—	Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

—	Papildus programmas ieguldījumam finanšu starpnieks saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem iegulda finansējumā vismaz 25 % no finansēšanas saistībām aizdevumiem MVU riska dalīšanas aizdevuma instrumenta ietvaros.

—	Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, attiecīgi ņemot vērā to atbildību saskaņā ar riska dalīšanas likmi.

Paredzamo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma konstatējumiem, kuri pamato atbalstu finanšu instrumentam.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēju atbilstība

Galasaņēmēju atbilstību nosaka saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu. Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, galasaņēmēji panāk atbilstību šādiem atbilstības kritērijiem:

a)	galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2) (3);

b)	galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)	galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (4);

d)	galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā paredzēts valsts atbalsta noteikumos;

e)	galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar riska dalīšanas aizdevuma instrumentu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)	ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumos ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)	apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar MVU uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)	aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

riska darījuma portfelī iekļautā aizdevuma pamatsumma (i) veido līdz EUR 1 000 000, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un (ii) piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) trīs fiskālo gadu periodā; atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērots iepriekš minētais BDE ierobežojums;

e)	aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)	aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)	aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)	aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp amortizācijas un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)	aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)	aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši, ieskaitot attiecīgo labvēlības periodu (ja tāds ir), un maksimālais termiņš ir līdz 120 mēnešiem.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz riska dalīšanas aizdevuma instrumentu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

finansēto aizdevumu/projektu skaits;

finansēto aizdevumu summas;

saistību neizpildes (skaits un summas);

atmaksātie līdzekļi un guvumi.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot riska mazināšanas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.

(1) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(3) Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(4) Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a)	Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b)	Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c)	Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d)	Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskos datus.

f)	Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

III PIELIKUMS

Ierobežotā portfeļa garantija MVU (ierobežotā garantija)

Ierobežotās garantijas shematisks attēlojums

Saikne starp ieinteresētajām personām un ierobežotās garantijas portfeļa segumu

Finanšu instrumenta struktūra

Ierobežotā portfeļa garantija nodrošina kredītriska segumu katram aizdevumam atsevišķi, lai izveidotu portfeli jaunajiem aizdevumiem MVU līdz maksimālajai zaudējumu summai (maksimālā apmēra ierobežojums).

Vadošā iestāde ierobežoto portfeļa garantiju dara pieejamu tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, kura līdzfinansēta no attiecīgā Eiropas strukturālā un investīciju fonda (ESIF) un noteikta saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir:

1)	uzlabot attiecīgo MVU piekļuvi finansēm, novēršot konkrētas un skaidri noteiktas tirgus nepilnības;

2)	gūt labumu no EISF, lai atbalstītu MVU finansējumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 4. punktā.

EISF programmas ieguldījums, ko veic vadošā iestāde, izpaužas kā garantijas fonds, kuru pārvalda finanšu starpnieks. Minētais ieguldījums nedrīkst gūt pārsvaru pār garantijām, ko nodrošina citi publiskā vai privātā sektora investori.

Finanšu starpnieka pārvaldītais garantiju fonds apņemas sniegt ESIF programmas līdzekļus tām finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus galasaņēmēju saistību neizpildes gadījumā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Ierobežoto garantiju instrumentu īsteno, lai segtu jauno aizdevumu portfeli, ko veido viena vai vairākas finanšu iestādes.

Izsniedzot aizdevumus atbilstīgajiem MVU, finanšu iestādes, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, paļaujas uz daļēju garantiju, kas sedz zaudējumus līdz ierobežotajai summai.

Garantijas finansiālās priekšrocības nodod galasaņēmējiem (piemēram, kā aizdevumu procentu likmes samazinājumu vai/un nodrošinājuma samazinājumu, bet vienmēr tā, lai visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības būtu nodotas galasaņēmējiem).

Valsts atbalsta ietekme

Ierobežoto portfeļa garantiju izstrādā kā no valsts atbalsta neatkarīgu instrumentu, proti, atbilstīgu tirgum tā finanšu starpnieka līmenī, kas pārvalda garantiju fondu, un to finanšu iestāžu līmenī, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus un nodrošina atbalstu galasaņēmējiem saskaņā ar piemērojamo de minimis regulu.

a) Fondu fonda, finanšu starpnieka, kas pārvalda garantiju fondu, finanšu iestāžu, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus, līmenī atbalsts netiek piešķirts, ja:

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumos, kad fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā atlases procedūrā, vai ja atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, un neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā, un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

2)	finanšu iestādi izraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, lai veidotu jaunu aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus, un risks, kas saglabājas finanšu iestādei, jebkurā gadījumā ir mazāks par 20 % no aizdevuma summas (ņemot vērā katru aizdevumu atsevišķi);

turklāt programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, publiskā sektora ieguldījumu, par kuru nav uzņemtas saistības, nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

Garantijai jābūt saistītai ar īpašu finanšu darījumu, fiksētu maksimālo summu un ierobežotu laikposmu.

b) galasaņēmēju līmenī:

MVU līmenī garantētais aizdevums atbilst de minimis noteikumiem.

Attiecībā uz katru garantētajā portfelī ietverto aizdevumu finanšu starpnieks aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu (BDE), izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

BDE aprēķināšana = aizdevuma nominālā vērtība (EUR) × riska izmaksas (standarta prakse) × garantijas likme × garantijas ierobežotā likme × aizdevuma vidējais svērtais izmantošanas laiks (gadi).

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, ierobežotā portfeļa garantijas instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta.

Pārbaudes mehānisms nodrošina, ka BDE, kas aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, nav mazāks par BDE, kas aprēķināts saskaņā ar de minimis regulas 4. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Attiecībā uz MVU, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, atbalsts ir atbilstīgs attiecīgajiem zivsaimniecības de minimis regulas noteikumiem.

ELFLA atbalstītajām darbībām piemēro vispārīgos noteikumus.

Garantiju politika

a) Pārvietojumi no vadošās iestādes finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā garantiju fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

b) Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā finanšu iestādes izveido jauno MVU aizdevumu portfeļus. Jaunizveidotos MVU aizdevumus daļēji sedz no programmas ieguldījuma attiecībā uz katru aizdevumu atsevišķi līdz noteiktam daudzumam (maksimālā apmēra ierobežojums). Atbilstīgos MVU aizdevumus automātiski iekļauj portfelī, ievērojot iepriekš noteiktus aizdevuma iekļaušanas kritērijus.

SME aizdevumus iekļauj automātiski pēc tam, kad finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, ir saņēmis paziņojumu par iekļaušanu, ko iesniedz vismaz vienu reizi ceturksnī līdz attiecīgā iekļaušanas perioda beigām.

Finanšu iestādes īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa diversifikāciju, nodrošinot pareizu portfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

Galasaņēmējiem izsniedzamo aizdevumu identificēšanu, atlasi, pienācīgu pārbaudi, dokumentēšanu un izpildi finanšu iestādes veic saskaņā ar standarta procedūrām un saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā noteiktajiem principiem starp finanšu starpnieku un finanšu iestādi, kas veido jauno aizdevumu portfeli.

c) Zaudējumu segšana

Ierobežotā portfeļa garantija sedz zaudējumus, kas radušies finanšu iestādēm attiecībā uz katru neatmaksāto atbilstīgo MVU aizdevumu saskaņā ar garantijas likmi, kas nepārsniedz 80 %.

Zaudējumi, ko sedz, izmantojot ierobežoto portfeļa garantiju attiecībā uz atbilstīgo MVU aizdevumu portfeli, kopsummā nepārsniedz ierobežojuma summu.

Ierobežojuma summa, kas ir maksimālā likme saskaņā ar šo instrumentu, ir attiecīgā aizdevuma portfeļa apmēra produkts, kas reizināts ar garantijas likmi un garantijas ierobežoto likmi.

Garantijas ierobežoto likmi nosaka kā daļu no ex-ante riska novērtējuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu.

Zaudējumi, kurus sedz, ir pamatsummu parāds, maksājamie, nesamaksātie un standarta procenti (izņemot maksājuma kavējuma nodevas un citas izmaksas un izdevumus).

d) Garantijas maksājums

Rodoties zaudējumiem, kas saistīti ar saistību neizpildi, finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, veic garantijas maksājumus finanšu iestādei saskaņā ar garantiju parastajā 60 dienu termiņā.

Cenu noteikšanas un nodrošinājuma politika

Finanšu starpnieks iesniedz informāciju par metodoloģiju, kas nodrošina, ka programmas publiskā sektora ieguldījumu finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas atbilstīgajiem MVU. Finanšu iestādes cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika saskan ar metodoloģiju. Cenu noteikšanas/nodrošinājuma politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)	instruments sedz ne vairāk kā 80 % no katra atbilstīgā MVU aizdevuma riska darījuma (līdz ierobežojumam);

2)	visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības nodod atbilstīgajiem MVU, samazinot finanšu iestādes iekasēto procentu likmi un/vai finanšu iestādes pieprasīto nodrošinājumu;

3)	BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)	finanšu starpnieks, kurš pārvalda garantiju fondu, neiekasē garantijas maksu no finanšu iestādes;

finanšu iestāde samazina kopējo procentu likmi un/vai nodrošinājuma prasību saskaņā ar katru atbilstīgo MVU parādu, kas iekļauts portfelī, ievērojot cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas nodrošina finansiālo priekšrocību pilnīgu nodošanu. Finanšu iestādes ierosinātā šāda minētā samazinājuma līmeni novērtē un apstiprina finanšu starpnieks, veicot attiecīgu analīzi un pienācīgu pārbaudi, un uzskata par atbilstības kritēriju MVU aizdevumu iekļaušanai portfelī;

vadošā iestāde, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, kurā paredzēti attiecīgie MVU, un ex-ante riska novērtējumu, kurā noteikts risks, var nolemt pieprasīt garantijas maksas no galasaņēmējiem. Šādā gadījumā BDE aprēķina, izmantojot iepriekš sadaļā par valsts atbalstu norādīto formulu, vai saskaņo ar garantijas paziņojuma nosacījumiem. Galasaņēmēju samaksātās maksas iemaksā atpakaļ garantiju fondā kā atgrieztos līdzekļus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. panta izpratnē;

7)	cenu noteikšanas politika un metodoloģija saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Garantija finanšu iestādei – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Attiecībā uz ierobežoto portfeļa garantiju ievēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. panta nosacījumus.

Garantijas ierobežoto likmi nosaka ex-ante riska novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 8. pantu un jebkurā gadījumā nepārsniedzot 25 %. Ar garantiju var segt paredzētos un neparedzētos zaudējumus.

Garantijas, ko finansē no programmas ieguldījuma, daudzkāršojošo iedarbību nosaka šādi:

Daudzkāršojošā iedarbība = (1/garantijas likme) × (1/garantijas ierobežotā likme).

Daudzkāršojošās iedarbības rādītāju nosaka, pamatojoties uz ex-ante riska novērtējumu, un tas ir vienāds vai lielāks par 5.

Attiecīgā portfeļa apmēru, ko daļēji sedz ar garantiju, nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants), un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos). Attiecīgā aizdevumu portfeļa saturu nosaka tā, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Garantija finanšu iestādei (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko garantē no garantiju instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku, lai sasniegtu lielu skaitu galasaņēmēju un panāktu pietiekamu portfeļa diversifikāciju. Finanšu iestādes veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi (piemēram, koncentrācijas ierobežojums pa nozarēm). Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu iestāde iepriekš aprēķina atgūšanas likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu summu, kuru plānots atgūt no neatmaksātajiem aizdevumiem portfelī, kas ietekmē garantijas ierobežotās likmes novērtēšanu.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Saistību neizpilde attiecībā uz galasaņēmēju nozīmē, ka (i) finanšu iestāde var jebkurā laikā pierādīt (rīkojoties saskaņā ar savām iekšējām procedūrām un kā atspoguļots tās finanšu un normatīvajos ziņojumos), ka galasaņēmējs, visticamāk, neizpildīs savas maksājumu saistības; vai (ii) galasaņēmējs nav izpildījis kādu no maksājuma saistībām saskaņā ar attiecīgo MVU aizdevumu, vismaz 90 secīgu kalendāro dienu laikā.

Termiņš

Finanšu instrumenta garantijas periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu to aizdevumu garantijām, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieteicams, lai parastais garantēto aizdevumu portfeļa izveides termiņš nebūtu ilgāks par četriem gadiem, sākot no finansēšanas nolīguma (starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku) parakstīšanas dienas.

Riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi, finanšu starpnieku un finanšu iestādi panāk, kā norādīts turpmāk.

—	Paša kredītrisks, kas saglabājas finanšu iestādei, nekādā gadījumā nav mazāks par 20 % katram aizdevumam atsevišķi.

—	Finanšu iestāde apņemas izveidot jauno aizdevumu portfeli, izmantojot savus resursus.

—	Ierobežotās garantijas finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas MVU, kuri ir galasaņēmēji.

—	Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, galasaņēmējiem nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu.

Atbilstīgie finanšu starpnieki un finanšu iestādes

Finanšu starpnieki ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst nodrošināt garantijas attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu.

Finanšu iestādes ir dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kuras likumīgi drīkst izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri darbojas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja (galasaņēmēju) atbilstība

Galasaņēmēji atbilst Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīgumu nosacījumiem. Galasaņēmēji izpilda šādus atbilstības kritērijus līdz dienai, ar kuru datēts dokuments, kas apliecina attiecīgo MVU garantiju, kas nozīmē garantijas saistības:

a)	galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas), kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2);

b)	galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta d)–f) apakšpunktā;

c)	galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (3);

d)	galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)	galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējiem noteikumiem un standarta kredītpolitiku.

Turklāt ieguldījuma veikšanas laikā vai garantijas aizdevuma atmaksas laikā galasaņēmēji ir reģistrējuši uzņēmējdarbības vietu dalībvalstī un saimniecisko darbību, kurai izsniegts garantētais aizdevums, veic attiecīgajā ESIF programmas dalībvalstī un reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu iestāde izsniedz galasaņēmējiem aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus garantē no programmas saskaņā ar ierobežotās garantijas portfeli. Garantiju un aizņēmumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)	ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp īpašumtiesību nodošanai uzņēmumā ar nosacījumu, ka minētā nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem;

b)	apgrozāmajam kapitālam saistībā ar tādu darbību izveidi vai paplašināšanu, kuras papildina darbības un ir saistītas ar darbībām, kas minētas iepriekš a) apakšpunktā (kuru papildinošo būtību apliecina cita starpā ar galasaņēmēja uzņēmējdarbības plānu un finansējuma summu).

Portfelī iekļautie aizdevumi pastāvīgi atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)	aizdevumi ir jaunizveidoti, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu;

portfelī iekļautā pakārtotā aizdevuma garantētā daļa i) veido līdz EUR 1 500 000, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, un ii) tiek piešķirta saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas neļauj BDE attiecībā uz katru galasaņēmēju pārsniegt EUR 200 000 (vai EUR 100 000 kravu autopārvadājumiem un EUR 30 000 zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm) kādā no trīs fiskālo gadu periodiem. Atbilstīgie MVU varētu pieteikties vairāk nekā vienu reizi aizdevumiem, ko piešķir saistībā ar šo finanšu instrumentu, ar nosacījumu, ka iepriekš minētais BDE ierobežojums tiek pilnībā ievērots.

e)	aizdevumi nodrošina finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem EUR un/vai valsts valūtā attiecīgajā jurisdikcijā un vajadzības gadījumā citā valūtā;

f)	aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)	aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)	aizdevumiem ir atmaksas grafiks, tostarp pastāvīgi amortizācijas maksājumi un/vai vienā reizē veicami maksājumi;

i)	aizdevumi nefinansē darbības, kuras ir tikai finansiālas darbības, vai nekustamā īpašuma attīstību, ja to īsteno kā finansiālā ieguldījuma darbību, un nefinansē patērētāju finansēšanas nodrošināšanu;

j)	aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši un maksimālais termiņš ir 120 mēneši.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz garantijas fondu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (nodarbinātības pieaugums, MVU skaits, …) pastāv šādi rādītāji:

garantēto aizdevumu skaits;

garantēto aizdevumu apmērs;

neatmaksāto aizdevumu skaits;

neatmaksāto aizdevumu apmērs;

piešķirtās/pieprasītās garantijas (skaits, summas);

nesamaksātie līdzekļi un guvumi (piemēram, procentu ienākumi).

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem (garantijas priekšrocība).

Atbilstīgo MVU finansiālās priekšrocības apliecina, samazinot finanšu iestādes pieprasīto kopējo procentu likmi un/vai samazinot šāda MVU aizdevuma nodrošinājumu.

Finanšu starpnieks uzrauga un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu.

Minētos principus atspoguļo nolīgumos starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpniekiem un starp finanšu starpniekiem un finanšu iestādēm, kuras veido jauno aizdevumu portfeļus.

(1) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2) Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(3) Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a.	Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b.	Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c.	Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d.	Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru (i) mērķis īpaši ir: (a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta iepriekšminētajās ierobežotajās nozarēs; (b) interneta azartspēles un tiešsaistes kazino; vai (c) pornogrāfija, vai kuru (ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi (a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai (b) lejupielādēt elektroniskos datus.

f.	Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: (i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai (ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

IV PIELIKUMS

Aizdevums energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumiem dzīvojamo māju būvniecības nozarē (renovācijas aizdevums)

Renovācijas aizdevuma principa shematisks attēlojums

Finanšu instrumenta struktūra

Renovācijas aizdevums ir aizdevuma fonds, ko izveido finanšu starpnieks, izmantojot programmas un finanšu starpnieka ieguldījumus jaunizveidoto aizdevumu portfeļa finansēšanai, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu.

Renovācijas aizdevums ir pieejams tās darbības ietvaros, kura veido daļu no prioritārā virziena, kas noteikts programmā, ko finansē no ESIF, un noteikts saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzēto ex-ante novērtējumu.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķis ir piedāvāt preferenciālos aizdevumus fiziskām un juridiskām personām vai neatkarīgiem speciālistiem, kuriem pieder telpas (dzīvoklis, sociālais mājoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), kā arī pārvaldniekiem vai citām juridiskām struktūrām īpašnieku vārdā vai īpašnieku interesēs, lai veiktu renovācijas darbus, kuri atbilst ESIF atbalsta saņemšanas kritērijiem.

ESIF programmas ieguldījums, ko vadošā iestāde piešķir finanšu starpniekam, nedrīkst gūt pārsvaru pār finansējumu, ko sniedz citi privātā sektora vai publiskā sektora investori.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai veidotu jaunizveidoto aizdevumu portfeli un vienlaikus piedalītos zaudējumu/saistību nepildīšanas un atgūšanas procesos saistībā ar aizdevumiem šajā portfelī, izskatot katru aizdevumu atsevišķi un proporcionāli programmas ieguldījumam instrumentā.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumam fondu fonds var piešķirt savus līdzekļus apvienojumā ar finanšu starpnieka līdzekļiem. Šajā gadījumā fondu fonds uzņemas atbilstošu daļu no riska sadalījuma starp dažādiem ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Valsts atbalsta noteikumus ievēro arī attiecībā uz minētajiem resursiem, ja tie ir publiskie resursi.

Valsts atbalsta ietekme

Renovācijas aizdevumu izstrādā kā valsts atbalsta bezmaksas instrumentu, piemēram, tirgum atbilstīga atlīdzība finanšu starpniekam, finanšu starpnieka veikta finansiālo priekšrocību pilnīga nodošana galasaņēmējiem, un galasaņēmējiem piešķirtais finansējums atbilst attiecīgajai de minimis regulai.

a) Atbalsts finanšu starpnieka un fondu fonda līmenī netiek piemērots, ja:

1)	finanšu starpnieks un vadošā iestāde vai fondu fonds jebkurā laikā sedz zaudējumus un saņem priekšrocības proporcionāli saviem ieguldījumiem (pro-rata) un finanšu starpnieka dalība renovācijas aizdevuma instrumentā ir ekonomiski nozīmīga;

finanšu starpnieka un fondu fonda atlīdzība (piemēram, pārvaldības izmaksas un/vai maksas) atbilst pašreizējai tirgus atlīdzībai salīdzināmās situācijās, kas ir gadījumā, kad finanšu starpnieks un fondu fonds ir izraudzīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, vai ja to atlīdzība ir saskaņota ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu, un valsts nepiešķir citas priekšrocības. Ja fondu fonds tikai nodod ESIF ieguldījumu finanšu starpniekam un darbojas sabiedrības interešu labā, neveic komercdarbību pasākuma īstenošanas laikā un neveic līdzieguldījumus no pašu resursiem – tādējādi tas nav uzskatāms par atbalsta saņēmēju –, ir pietiekami, ka fondu fonds nav pārmērīgi kompensēts;

programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējiem procentu likmes samazinājuma veidā. Izraugoties finanšu starpnieku, vadošā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. panta 2. punktu novērtē cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju finansiālo priekšrocību nodošanai galasaņēmējiem.

Ja finanšu starpnieks nenodod visas finansiālās priekšrocības galasaņēmējiem, neizmaksāto publiskā sektora ieguldījumu nodod atpakaļ vadošajai iestādei.

b) Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku (piemēram, fiziskās un juridiskās personas, neatkarīgi speciālisti, kuru īpašumā ir telpas, pārvaldnieki vai citas juridiskās struktūras) vārdā

Atbalsts tās struktūras līmenī, kas darbojas īpašnieku vārdā, netiek piemērots, ja:

1)	struktūra negūst labumu no citiem tiešiem publiskā atbalsta pārvietojumiem un

2)	struktūra nodod galasaņēmējiem visas programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības.

c) to īpašnieku līmenī, kuri veic vai neveic saimniecisko darbību (juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti, mājokļu saimnieki vai īpašnieki, kuri ierīko atjaunojamo energoresursu avotus, kas piegādā daļu no saražotās enerģijas tīklam)

Īpašnieki, kas ir fiziskas personas un kurus neuzskata par uzņēmumiem, jo tie neveic saimniecisko darbību, netiek uzskatīti par valsts atbalsta saņēmējiem.

Īpašnieki, kas veic saimniecisko darbību, ir uzskatāmi par “uzņēmumu” un tiem piemēro valsts atbalsta noteikumus. Jo īpaši tas attiecas uz mājokļu saimniekiem (izīrēšana ir saimnieciskā darbība) un atjaunojamo energoavotu ierīkošanu, ja daļa no saražotās atjaunojamās enerģijas tiek piegādāta tīklam (enerģijas piegāde tīklam ir uzskatāma par saimniecisko darbību).

To īpašnieku līmenī, kuri veic saimniecisko darbību, atbalstam piemēro de minimis noteikumus.

Attiecībā uz katru portfelī ietverto aizdevumu īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību, finanšu starpnieks aprēķina BDE, izmantojot turpmāk norādīto aprēķina metodi.

Kad BDE tiek aprēķināts, izmantojot iepriekš minēto formulu, renovācijas aizdevuma instrumenta nolūkā uzskata, ka de minimis regulas (1) 4. pantā paredzētā prasība ir izpildīta. Minimālā nodrošinājuma prasība nepastāv.

Galasaņēmējam piešķirtās dotācijas tehniskajam atbalstam vai cita veida dotācijas kumulē ar aprēķināto BDE.

Aizdevuma politika

a) Vadošās iestāde vai fondu fonda veiktās izmaksas finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi un fondu vai finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus fondu fondam vai finanšu starpniekam, kurš tur minētos ieguldījumus šim nolūkam īpaši izveidotā renovācijas aizdevuma fondā. Nodošanu veic vairākās daļās un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktos robežlielumus.

Finanšu instrumenta maksimālā riska dalīšanas likme attiecībā uz galasaņēmējiem ir 85 % (t. i., vismaz 15 % nodrošina no finanšu starpnieka līdzekļiem).

b) Jaunu aizdevumu portfeļa izveide

Finanšu starpnieks iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido jauno aizdevumu portfeli, ko finansē saskaņā ar riska dalīšanas likmi, par kuru panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā (t. i., finansē no (i) programmas ieguldījuma, (ii) finanšu starpnieka līdzekļiem).

Atbilstīgos aizdevumus, kas iepriekš precīzi noteikti saskaņā ar atbilstības kritērijiem katram aizdevumam atsevišķi un portfeļa līmenī, automātiski iekļauj portfelī, vismaz reizi ceturksnī iesniedzot paziņojumus par iekļaušanu.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdevuma politiku, jo īpaši attiecībā uz portfeļa sastāvu, nodrošinot pareizu kredītportfeļa pārvaldību un riska diversifikāciju, vienlaikus cenšoties novērst tirgus nepilnības, kuras konstatētas ex-ante novērtējumā (atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu) un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finanšu interesēm un politikas mērķiem.

c) Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana

Pēc būtības summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem ieguldījumu laikposmā, atjaunojot vienā un tajā pašā finanšu instrumentā, ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā. Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.

Alternatīvi, ja maksājums ir tieši atmaksāts vadošai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus veic regulāri, atspoguļojot renovācijas aizdevumu i) pamatsummas atmaksu (proporcionāli, pamatojoties uz riska dalīšanas likmi) ii) visas atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus (saskaņā ar riska dalīšanas likmi), un iii) visus nodokļu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

d) Zaudējumu summu atgūšana

Finanšu starpnieks veic atgūšanas pasākumus attiecībā uz katru neatmaksāto aizdevumu, kas līdzfinansēts, izmantojot renovācijas aizdevumu, saskaņā ar tā iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Finanšu starpnieka atgūtās summas (atgūšanas un piekļuves procedūru izmaksas, ja tādas ir) piešķir proporcionāli riska sadalei starp finanšu starpnieku un vadošo iestādi vai fondu.

e) Citi aspekti

Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, iesniedz informāciju par cenu noteikšanas politiku un metodi, lai nodrošinātu, ka programmas publiskā sektora ieguldījuma finansiālās priekšrocības tiek pilnībā nodotas galasaņēmējiem. Cenu noteikšanas politika un metodoloģija ietver šādus elementus:

1)	procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t. i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

2)	kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī ietvertajiem aizdevumiem galasaņēmējiem, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu;

3)	BDE aprēķinu, kas norādīts sadaļā par valsts atbalstu, piemēro katram portfelī iekļautajam aizdevumam;

4)	cenu noteikšanas politiku un metodoloģiju, kas saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīka informācija par produktu)

Renovācijas aizdevuma piešķīrumu finanšu starpniekam un minimālo riska dalīšanas likmi nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējuma rezultātiem, kas pamato atbalstu finanšu instrumentam (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pants) un ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju (attiecīgos gadījumos).

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Aizdevuma portfelis, ko finansē no renovācijas aizdevuma instrumenta, ietver jaunizveidotos aizdevumus galasaņēmējiem, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētu fondu noteikumiem), programmu, valsts atbilstības noteikumiem un sadarbojoties ar finanšu starpnieku nolūkā sasniegt lielu skaitu galasaņēmēju un panākt pietiekamu portfeļa diversifikāciju un viendabīgumu, lai varētu pamatoti novērtēt portfeļa riska profilu. Minētajos kritērijos atspoguļo tirgus nosacījumus un praksi attiecīgajā valstī vai reģionā.

Finanšu starpnieks apņemas sadarboties ar reģionālajām vai valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par papildu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar renovācijas projektu īstenošanu, kuri cita starpā ietver: konsultāciju pakalpojumus, projekta sagatavošanas, būvniecības, tehniskās uzraudzības un iepirkuma dokumentu pārbaudi un novērtēšanu; renovācijas projektu atbilstības Savienības un valsts tiesību aktiem novērtēšanu; dotāciju atbalsta nodrošināšanu, valsts atbalsta pārbaudi un reģistrāciju.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Termiņš

Finanšu instrumenta aizdevuma periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot turpmāk norādītos elementus.

—	Maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā.

—	Finanšu starpnieks veic ieguldījumu finansējumā saskaņā ar vietējā tirgus nosacījumiem vismaz 15 % apmērā no kopējām finansēšanas saistībām attiecībā uz aizdevumiem galasaņēmējiem (ļaujot noteikt riska dalīšanas likmi).

—	Zaudējumi un atgūstamās summas proporcionāli ietekmē finanšu starpnieku un vadošo iestādi, ņemot vērā to attiecīgo atbildību.

Atbilstīgie finanšu starpnieki

Dalībvalstī reģistrētās publiskā sektora un privātā sektora struktūras, kurām likumīgi atļauts sniegt renovācijas aizdevumus personām, kuru īpašumā ir telpas, un uzņēmumiem, kuri darbojas un kuru īpašumā ir telpas tās programmas jurisdikcijā, no kuras finansē finanšu instrumentu. Minētās struktūras ir finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā mikrofinansēšanas iestādes vai jebkura cita iestāde, kura ir pilnvarota izsniegt aizdevumus.

Galasaņēmēja atbilstība

Galasaņēmēji ir atbilstīgi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktu, attiecīgo programmu un finansēšanas nolīguma nosacījumiem.

Galasaņēmēji ir fiziskas vai juridiskas personas vai neatkarīgi speciālisti (saimnieciskā darbība), kā arī pārvaldnieki vai citas juridiskas struktūras, kas darbojas to īpašnieku vārdā vai interesēs, kuru īpašumā ir telpas (dzīvoklis vai atsevišķa mājsaimniecība), īstenojot energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumus, kuri ir atbilstīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un programmas atbalstu.

Saskaņā ar programmā ietvertajiem atbilstības noteikumiem un saskaņā ar valsts un Savienības noteikumiem par atbilstīgiem var uzskatīt turpmāk norādītos darbus:

—	tehniskais atbalsts tās projekta daļas sagatavošanai, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

—	tās projekta daļas īstenošanas izmaksas, kas attiecas uz energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas pasākumiem,

—	apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu liela mēroga remonts vai nomaiņa:

—	apkures apakšstacijas vai katlu mājas (atsevišķu apkures katlu), kā arī karstā ūdens uzsildīšanas sistēmu nomaiņa vai remonts,

—	stāvvadu balansēšanas vārstu uzstādīšana,

—	cauruļu siltumizolācijas uzlabošana,

—	cauruļu un apkures ierīču nomaiņa,

—	atsevišķu apsildes mērīšanas sistēmu un termostatisko vārstu uzstādīšana dzīvokļos,

—	karstā ūdens sistēmas cauruļu un iekārtu nomaiņa vai remonts,

—	ventilācijas sistēmas nomaiņa vai remonts,

—	logu un ieejas durvju nomaiņa,

—	jumta siltumizolācija, tostarp jauna slīpā jumta izbūve (izņemot bēniņu telpu izbūvēšanu),

—	fasādes sienu izolācija,

—	pagraba griestu siltināšana,

—	alternatīvu energoavotu (saules, vēja u. c.) sistēmu ierīkošana,

—	liftu liela mēroga remonti vai nomaiņa pret energoefektīvākiem liftiem,

—	ēkas koplietošanas inženiersistēmu (kanalizācijas sistēma, elektroinstalācijas, ugunsdrošības iekārtas, dzeramā ūdens cauruļvadi un ventilācijas sistēmas iekārtas) nomaiņa vai remonts.

Attiecībā uz galasaņēmējiem tiek piemēroti turpmāk norādītie atbilstības kritēriji, ja aizdevumu sniedz galasaņēmējiem/īpašniekiem, kuri veic saimniecisko darbību kā juridiskas personas (piemēram, neatkarīgi speciālisti). Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, jābūt izpildītiem šādiem atbilstības kritērijiem:

a)	galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU” (tostarp individuāli uzņēmēji/pašnodarbinātās personas) kā paredzēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

b)	galasaņēmējs nav MVU, kas darbojas nozarēs, kuras minētas de minimis regulas 1. panta a)–f) apakšpunktā;

c)	galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (2);

d)	galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā definēts valsts atbalsta noteikumos;

e)	galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitiku.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Finanšu starpnieks izsniedz galasaņēmējiem jaunus aizdevumus, kuri sekmē programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē no programmas saskaņā ar renovācijas aizdevumu, izņemot esošo aizdevumu refinansēšanu. Aizdevumu nosacījumus pamato uz ex-ante novērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā.

Renovācijas aizdevuma termiņš ir laikposms, kas nepārsniedz 20 gadus.

Katra renovācijas aizdevuma maksimālo summu fiksē, ņemot vērā ex-ante novērtējuma konstatējumus, kas pamato programmas ieguldījumu finanšu instrumentā, un nosaka finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi, fondu un finanšu starpnieku. Katra aizdevuma maksimālā summa katrai mājsaimniecībai nepārsniedz EUR 75 000. Aizdevumus ēku pārvaldniekiem veido visu ēkas atsevišķo mājsaimniecību summa.

Galasaņēmējiem vai kopīpašuma pārvaldniekam, kas rīkojas galasaņēmēju vārdā, var izvirzīt prasību veikt “pašu līdzekļu” ieguldījumu finanšu instrumentā.

Renovācijas aizdevumam piemēro gada fiksēto procenta likmi un iekļauj regulāru amortizāciju. Procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka dalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem. Procentu likmi, ko piemēro attiecīgajam portfelī iekļautajam atbilstīgajam aizdevumam, samazina proporcionāli programmas publiskā sektora ieguldījumam par labu galasaņēmējiem.

Procentu likmes subsīdiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu var piešķirt mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātām mājsaimniecībām (3). Maksimālā procentu likmes subsīdija atbilst procentu likmei, ko maksā mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem vai mazaizsargātās mājsaimniecības par finanšu starpnieka ieguldījumu katrā aizdevumā.

Finanšu instrumentā var iekļaut noteiktas tehniskā atbals ta izmaksas saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu. Atbalstu var sniegt tika projekta sagatavošanai (iepriekšējiem pētījumiem un palīdzībai investīcijas sagatavošanā līdz lēmuma par investīciju pieņemšanai). Minētās tehniskā atbalsta izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja renovācijas aizdevuma nolīgums ir parakstīts starp finanšu starpnieku un galasaņēmējiem un neatkarīgi no struktūras, kura sniedz šos pakalpojumus (piemēram, neatkarīgi no tā, vai finanšu starpnieks nodrošina šādus pakalpojumus vai tos sniedz cita struktūra).

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī iesniedz vadošajai iestādei vai fondu fondam informāciju standartizētā formā un apjomā.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta nosacījumus.

Dalībvalstis arī izpilda savas ziņošanas saistības saskaņā ar de minimis regulu.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem ex-ante novērtējuma rezultātiem. Rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī attiecībā uz renovācijas aizdevumu un saskaņo vismaz ar regulas prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem (to mājsaimniecību skaits, kurās ir uzlabota enerģijas patēriņa klasifikācija, paredzamais SEG samazinājums gadā …) ir šādi rādītāji:

aizdevumu skaits un apmērs;

renovētie ģimenes mājokļi (kvadrātmetri)

renovētie dzīvokļi ēkās (kvadrātmetri);

saistību neizpildes (skaits un summas);

atmaksātie līdzekļi un guvumi;

tehniskā atbalsta skaits un summas;

procentu likmes subsīdiju skaits un summas.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas iekasēta no galasaņēmējiem saskaņā ar katru atbilstīgo aizdevumu, kas iekļauts portfelī, atspoguļojot renovācijas aizdevuma labvēlīgos finansēšanas un riska dalīšanas nosacījumus.

Programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā finansiālās priekšrocības pilnībā nodod galasaņēmējam procentu likmes samazinājuma veidā. Finanšu starpnieks uzrauga BDE un sniedz galasaņēmējiem ziņojumu par BDE, kā minēts sadaļā par valsts atbalstu. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu un finanšu starpnieku.

(1) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(2) Turpmāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a)	Nelikumīgas saimnieciskās darbības: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b)	Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c)	Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d)	Kazino. Kazino un līdzīgi uzņēmumi.

f)	Dabaszinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētniecības vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

(3) Saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Komisijas Lēmumā 2012/21/ES noteikto nelabvēlīgā situācijā esošie iedzīvotāji vai sociāli mazāk labvēlīgās grupas, kurām maksātspējas ierobežojumu dēļ nav iespēju iegūt mājokli tirgus apstākļos.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 965/2014

(2014. gada 11. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	59,9
	TR	64,5
	ZZ	62,2
0707 00 05	TR	124,7
0707 00 05	ZZ	124,7
0709 93 10	TR	123,3
0709 93 10	ZZ	123,3
0805 50 10	AR	187,5
	BR	100,4
	CL	194,1
	IL	182,0
	UY	126,6
	ZA	179,1
	ZZ	161,6
0806 10 10	BR	163,2
	EG	159,9
	MA	157,9
	TR	120,3
	ZZ	150,3
0808 10 80	BA	50,7
	BR	65,4
	CL	74,2
	NZ	120,1
	US	129,1
	ZA	101,1
	ZZ	90,1
0808 30 90	CN	102,4
	TR	132,3
	XS	50,3
	ZA	120,5
	ZZ	101,4
0809 30	TR	134,9
0809 30	ZZ	134,9
0809 40 05	MK	41,2
0809 40 05	ZZ	41,2

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/47

PADOMES LĒMUMS 2014/658/KĀDP

(2014. gada 8. septembris),

ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1).

(2)	Eiropadome 2014. gada 30. augustā pauda bažas par ilgstošajām un arvien sīvākajām cīņām Ukrainas austrumdaļā un prasīja pievienot jaunu noteikumu par to, lai sarakstā iekļautu katru personu un iestādi, kas sadarbojas ar separātistu grupām Donbasa reģionā.

(3)	Turklāt Padome uzskata, ka Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā iekļautajam to personu, vienību un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, būtu jāpievieno papildu fiziskas un juridiskas personas.

(4)	Ņemot vērā to, ka turpinās Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušana vai apdraudēšana, Lēmums 2014/145/KĀDP būtu jāatjaunina uz papildu sešiem mēnešiem.

(5)	Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP.

(6)	Ir vajadzīga Savienības papildu rīcība, lai īstenotu minētos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/145/KĀDP ar šo groza šādi:

lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu ieceļot to teritorijā vai šķērsot to:

fiziskām personas, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai aktīvi atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā vai ar ko tiek kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, un ar tām saistītām fiziskām personām;

b)	fiziskām personām, kuras aktīvi sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas austrumdaļas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no tiem; vai

c)	fiziskām personām, kuras veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainas Donbasa reģionā,

kā uzskaitīts pielikumā.”

;

lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:

fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai aktīvi atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā vai ar ko tiek kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, un ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras;

b)	juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

c)	Krimā vai Sevastopolē esošas juridiskas personas, vienības vai struktūras, īpašumtiesības uz kurām ir nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem, vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras ir guvušas labumu no šādas nodošanas;

d)	fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras aktīvi sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas austrumdaļas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no tiem; vai

e)	fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainas Donbasa reģionā,

kā uzskaitīts pielikumā.”

;

3)	lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 15. martam.”

2. pants

Šā lēmuma pielikumā uzskaitītās personas un vienības pievieno sarakstam, kas iekļauts Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 8. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.).

PIELIKUMS

2. pantā minētais personu un vienību saraksts

	Vārds, uzvārds	Identificējoši dati	Pamatojums	Datums iekļaušanai sarakstā
1.	Alexander ZAKHARCHENKO Александр Владимирович Захарченко	Dzimis 1976. gadā Donetsk	No 7. augusta viņš ir aizstājis Alexander Borodai kā tā sauktās (t.s.) “Doņeckas Tautas Republikas” t.s. “premjerministrs”. Uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties to ietvaros, Zakharchenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
2.	Vladimir KONONOV/pazīstams arī kā “Tsar”	Dzimis 14.10.1974. Gorsky	No 14. augusta viņš ir aizstājis Igor Strelkov/Girkin kā t.s. “Doņeckas Tautas Republikas” t.s. “aizsardzības ministrs”. Saskaņā ar informāciju viņš kopš aprīļa ir bijis separātisku kaujinieku grupas komandieris Doņeckā un solījies “atrisināt stratēģisko uzdevumu – atvairīt Ukrainas militāro agresiju”. Tādējādi Konokov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību..	12.9.2014.
3.	Miroslav Vladimirovich RUDENKO Мирослав Владимирович Руденко	21.1.1983. Debalcevo	Donbasa Tautas milicijas komandieris. Cita starpā paziņojis, ka viņi turpinās savu cīņu pārējā valstī. Tādējādi Rudenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
4.	Gennadiy Nikolaiovych TSYPKALOV Геннадий Николаевич Цыпкалов.	Dzimis 6.21.1973.	Aizstājis Marat Bashirov kā t.s. “Luhanskas Tautas Republikas” t.s. “premjerministrs”. Iepriekš darbojies kaujinieku Dienvidaustrumu armijā. Tādējādi Tsyplakov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
5.	Andrey Yurevich PINCHUK Андрей Юрьевич ПИНЧУК		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas” “valsts drošības ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
6.	Oleg BEREZA Олег БЕРЕЗА		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas” “iekšlietu ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
7.	Andrei Nikolaevich RODKIN Андрей Николаевич Родкин		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas” pārstāvis Maskavā. Savos paziņojumos cita starpā runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
8.	Aleksandr KARAMAN Александр Караман		T.s. “Doņeckas Tautas Republikas” “premjerministra vietnieks sociālajos jautājumos”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi t.s. “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Krievijas premjerministra vietnieka Dmitry Rogozin protežē.	12.9.2014.
9.	Georgiy L'vovich MURADOV Георгий Львович Мурадов	Dzimis 19.11.1954.	T.s. Krimas “premjerministra vietnieks” un Krimas pilnvarotais pārstāvis prezidenta Putina administrācijā. Muradov ir bijusi nozīmīga loma Krievijas institucionālās kontroles nostiprināšanā Krimā kopš nelikumīgās aneksijas. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
10.	Mikhail Sergeyevich SHEREMET Михаил Сергеевич Шеремет	Dzimis 23.5.1971. Dzhankoy	T.s. Krimas “premjerministra pirmais vietnieks”. Sheremet bija nozīmīga loma 16. martā Krimā rīkotā referenduma par pievienošanos Krievijai rīkošanā un īstenošanā. Referenduma laikā saskaņā ar informāciju Sheremet Krimā komandēja promaskaviskos “pašaizsardzības spēkus”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.	12.9.2014.
11.	Yuri Leonidovich VOROBIOV Юрий Леонидович Воробьев	Dzimis 2.2.1948. Krasnoyarsk	Krievijas Federācijas Padomes spīkera vietnieks. 2014. gada 1. martā Vorobiov Federācijas padomē publiski atbalstīja Krievijas spēku izvietošanu Ukrainā. Sekojošajā balsojumā viņš atbalstīja attiecīgo dekrētu.	12.9.2014.
12.	Vladimir Volfovich ZHIRINOVSKY Владимир Вольфович Жириновски	Dzimis 10.6.1964. Eidelshtein, Kazahstāna	Valsts Domes Padomes loceklis; Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs. Aktīvi atbalstīja Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā un Krimas aneksiju. Aktīvi aicinājis sadalīt Ukrainu. Viņa vadītās Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vārdā parakstījis nolīgumu ar t.s. “Doņeckas Tautas Republiku”.	12.9.2014.
13.	Vladimir Abdualiyevich VASILYEV	Dzimis 11.8.1949. Klin	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
14.	Viktor Petrovich VODOLATSKY Виктор Петрович Водолацкий	Dzimis 19.8.1957. Azov apgabalā.	Krievijas un ārzemju kazaku spēku apvienības priekšsēdētājs (“atamans”) un valsts Domes deputāts. Atbalstīja Krimas aneksiju un atzina, ka Krievijas kazaki bija aktīvi iesaistīti Ukrainas konfliktā Maskavas atbalstīto separātistu pusē. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
15.	Leonid Ivanovich KALASHNIKOV Леонид Иванович Калашников	Dzimis 6.8.1960. Stepnoy Dvorets	Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. martabalsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
16.	Vladimir Stepanovich NIKITIN	Dzimis 5.4.1948. Opochka	Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. martabalsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
17.	Oleg Vladimirovich LEBEDEV Олег Владимирович Лебедев	Dzimis 21.3.1964. Orel/Rudny	Valsts Domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
18.	Ivan Ivanovich MELNIKOV Иван Иванович Мельников	Dzimis 7.8.1950. Bogoroditsk	Valsts Domes spīkera pirmais vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
19.	Igor Vladimirovich LEBEDEV Игорь Владимирович Лебедев	Dzimis 27.9.1972. Moscow	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
20.	Nikolai Vladimirovich LEVICHEV Николай Владимирович Левичев	Dzimis 28.5.1953. Pushkin	Valsts Domes spīkera vietnieks. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
21.	Svetlana Sergeevna ZHUROVA Светлана Сергеевна Журова	Dzimusi 7.1.1972. Pavlov-on-the-Neva	Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. 2014. gada 20. martabalsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.
22.	Aleksey Vasilevich NAUMETS Алексей Васильевич Hаумец	Dzimis 11.2.1968.	Krievijas armijas ģenerālmajors. Komandieris 76. gaisa divīzijai, kas ir bijusi iesaistīta Krievijas militārajā klātbūtnē Ukrainas teritorijā, jo īpaši Krimas nelikumīgās aneksijas laikā.	12.9.2014.
23.	Sergey Viktorovich CHEMEZOV	Dzimis 20.8.1952. Cheremkhovo	Zināms, ka Sergei Chemezov ir viena no prezidentam Putinam cieši pietuvinātām personām; abi bija VDK virsnieki Drēzdenē; “Vienotās Krievijas” Augstākās padomes loceklis. Gūst labumu no saiknēm ar Krievijas prezidentu, jo tiek iecelts augstos amatos valsts kontrolētos uzņēmumos. Ir priekšsēdētājs Rostec konglomerātam, kas ir vadošā Krievijas valsts kontrolētā aizsardzības un rūpniecības korporācija. Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu Rostec meitasuzņēmums Technopromexport plāno Krimā būvēt spēkstacijas, tādējādi atbalstot tās integrāciju Krievijas Federācijā. Turklāt Rostec meitasuzņēmums Rosoboronexport ir atbalstījis Krimas aizsardzības kompāniju integrāciju Krievijas aizsardzības rūpniecības nozarē, tādējādi sekmējot Krimas nelikumīgo aneksiju Krievijas Federācijā.	12.9.2014.
24.	Alexander Mikhailovich BABAKOV Aлександр Михайлович Бабаков	Dzimis 8.2.1963. Chisinau	Valsts Domes deputāts, Valsts Domes Krievijas Federācijas Militāri rūpnieciskā kompleksa attīstības tiesību aktu komisijas priekšsēdētājs; partijas “Vienotā Krievija” prominents biedrs un uzņēmējs, kas veicis lielas investīcijas Ukrainā un Krimā. 2014. gada 20. marta balsojumā atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.	12.9.2014.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/54

PADOMES LĒMUMS 2014/659/KĀDP

(2014. gada 8. septembris),

ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)	Eiropadome 2014. gada 30. augustā nosodīja kaujinieku un ieroču pieaugošo ieplūšanu no Krievijas Federācijas teritorijas Ukrainas austrumu daļā un Krievijas bruņoto spēku agresiju Ukrainas teritorijā.

(3)	Eiropadome aicināja veikt sagatavošanas darbus saistībā ar priekšlikumiem, lai varētu spert nozīmīgus turpmākus soļus, ņemot vērā situācijas attīstību uz vietas.

(4)	Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome uzskata par pamatotu noteikt papildu ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

(5)

Šajā sakarā ir pamatoti pagarināt aizliegumu attiecībā uz konkrētiem finanšu instrumentiem. Būtu jānosaka papildu ierobežojumi piekļuvei kapitāla tirgum attiecībā uz valstij piederošām Krievijas finanšu iestādēm, konkrētām Krievijas aizsardzības nozares vienībām un konkrētām Krievijas vienībām, kuru galvenā darbība ir naftas pārdošana vai transportēšana. Minētie aizliegumi neskar finanšu pakalpojumus, kas nav minēti 1. pantā. Aizdevumi uzskatāmi par jauniem aizdevumiem tikai tad, ja tie ņemti pēc 2014. gada 12. septembra.

(6)	Turklāt būtu jāaizliedz divējāda lietojuma preču pārdošana, piegāde vai nodošana konkrētām personām, vienībām vai struktūrām Krievijā.

(7)	Papildus būtu jāaizliedz tādu pakalpojumu sniegšana, kas vajadzīgi naftas izpētei un ieguvei lielā dziļumā, Arktikas naftas izpētei un ieguvei vai slānekļa naftas projektiem.

(8)	Ir vajadzīga Savienības papildu rīcība, lai īstenotu konkrētus pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/512/KĀDP ar šo groza šādi:

lēmuma1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši pirkt vai pārdot obligācijas, kapitāla vērtspapīrus vai līdzīgus finanšu instrumentus, tieši vai netieši sniegt ar tiem saistītus ieguldījumu pakalpojumus vai palīdzēt tos emitēt vai veikt jebkādus citus darījumus ar tiem, kuru termiņš pārsniedz 90 dienas un kurus emitē pēc 2014. gada 1. augusta līdz 2014. gada 12. septembrim vai kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra emitē:

a)	lielas kredītiestādes vai attīstības finansēšanas iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā, kurām 2014. gada 1. augustā vairāk nekā 50 % daļu bija valsts īpašumā vai kontrolē, kā uzskaitīts I pielikumā;

b)	jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kurai vairāk nekā 50 % daļu ir I pielikumā minētas vienības īpašumā; vai

c)	jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kas rīkojas tādas vienības vārdā vai uzdevumā, kas pieder šā punkta b) apakšpunktā minētajai kategorijai vai ir uzskaitīta I pielikumā.

2. Ir aizliegts tieši vai netieši pirkt vai pārdot obligācijas, kapitāla vērtspapīrus vai līdzīgus finanšu instrumentus, tieši vai netieši sniegt ar tiem saistītus ieguldījumu pakalpojumus vai palīdzēt tos emitēt vai veikt jebkādus citus darījumus ar tiem, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra emitē:

vienības, kuras veic uzņēmējdarbību Krievijā un kuras galvenokārt nodarbojas un kuru galvenās darbības ir saistītas ar militārā aprīkojuma vai pakalpojumu izstrādi, ražošanu, pārdošanu vai eksportēšanu, kā uzskaitīts II pielikumā, izņemot tādas vienības, kas darbojas kosmosa un kodolenerģijas nozarēs;

vienības, kuras veic uzņēmējdarbību Krievijā un kuras 2014. gada 12. septembrī atrodas valsts kontrolē vai kurām vairāk nekā 50 % daļu ir valsts īpašumā, un kuru kopējie aktīvi tiek lēsti vairāk nekā 1 triljona Krievijas rubļu vērtībā, un kuru aplēstie ieņēmumi vismaz 50 % apmērā rodas no jēlnaftas vai naftas produktu tirdzniecības vai transportēšanas, kā uzskaitīts III pielikumā;

c)	jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kurai vairāk nekā 50 % daļu ir a) un b) apakšpunktā minētas vienības īpašumā; vai

d)	jebkura juridiska persona, vienība vai struktūra, kas rīkojas tādas vienības vārdā vai uzdevumā, kas pieder c) apakšpunktā minētajai kategorijai vai ir uzskaitīta II vai III pielikumā.

3. Ir aizliegts tieši vai netieši veidot jebkādus mehānismus tādu jaunu aizdevumu vai kredītu izsniegšanai, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas un kurus pēc 2014. gada 12. septembra izsniedz jebkurai 1. vai 2. punktā minētai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, izņemot aizdevumus vai kredītus, kuru konkrētais un dokumentētais mērķis ir sniegt finansējumu neaizliegtam preču importam vai eksportam un nefinanšu pakalpojumiem starp Savienību un Krieviju, vai aizdevumus, kuru konkrētais un dokumentētais mērķis ir sniegt ārkārtas finansējumu, lai izpildītu maksātspējas un likviditātes kritērijus, juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un īpašumtiesības uz kurām vairāk nekā 50 % apmērā pieder I pielikumā uzskaitītai vienībai, vai piedalīties šādos mehānismos.”

;

pievieno šādu pantu:

“3.a pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, aizliegts veikt Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā iekļautu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju tiešu vai netiešu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportēšanu jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā, kā uzskaitīts šā lēmuma IV pielikumā, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstu teritorijā vai nav.

2. Ir aizliegts:

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie aizliegumi neskar tādu līgumu vai nolīgumu izpildi, kas noslēgti pirms 2014. gada 12. septembra, un palīdzības sniegšanu, kas nepieciešama esošo spēju uzturēšanai un drošībai ES.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos aizliegumus nepiemēro to divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, pārdošanai, piegādei vai nodošanai, kas paredzētas aeronautikas un kosmosa nozarei, vai ar tām saistītas tehniskas vai finansiālas palīdzības sniegšanai, izmantošanai nemilitāriem mērķiem un nemilitāriem galalietotājiem, kā arī esošo civilo kodolspēju uzturēšanai un drošībai Eiropas Savienībā, izmantošanai nemilitāriem mērķiem un nemilitāriem galalietotājiem.”

;

pievieno šādu pantu:

“4.a pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to jurisdikcijā esošus kuģus vai gaisa kuģus, aizliegts tieši vai netieši sniegt saistītus pakalpojumus, kas vajadzīgi naftas izpētei un ieguvei lielā dziļumā, Arktikas naftas izpētei un ieguvei vai slānekļa naftas projektu īstenošanai Krievijā.

2. Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neskar tādu līgumu vai pamatnolīgumu izpildi, kas noslēgti pirms 2014. gada 12. septembra, vai papildu līgumus, kas vajadzīgi šādu līgumu izpildei.

3. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro, ja attiecīgie pakalpojumi ir vajadzīgi, lai steidzami novērstu notikumu, kas var nopietni un ievērojami ietekmēt cilvēku veselību un drošību vai vidi, vai mazinātu tā sekas.”

7. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	vienības, kas minētas 1. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 1. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunkta vai uzskaitītas I, II, III vai IV pielikumā.”

5.	8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants Ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir 1.–4.a pantā noteikto aizliegumu apiešana, tostarp darboties kā 1. pantā minēto vienību aizstājējam.” .

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 8. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp.).

PIELIKUMS

1.	Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikums tiek pārdēvēts par I pielikumu.

Pievieno šādus pielikumus.

“

II PIELIKUMS

LĒMUMA 1. PANTA 2. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU VAI STRUKTŪRU SARAKSTS

OPK OBORONPROM

UNITED AIRCRAFT CORPORATION

URALVAGONZAVOD

III PIELIKUMS

LĒMUMA 1. PANTA 2. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU VAI STRUKTŪRU SARAKSTS

ROSNEFT

TRANSNEFT

GAZPROM NEFT

IV PIELIKUMS

LĒMUMA 3.a PANTĀ MINĒTO JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU VAI STRUKTŪRU SARAKSTS

JSC Sirius (optoelektronika civiliem un militāriem mērķiem)

OJSC Stankoinstrument (mašīnbūve civiliem un militāriem mērķiem)

OAO JSC Chemcomposite (materiāli civiliem un militāriem mērķiem)

JSC Kalashnikov (kājnieku ieroči)

JSC Tula Arms Plant (ieroču sistēmas)

NPK Technologii Maschinostrojenija (munīcija)

OAO Wysokototschnye Kompleksi (pretgaisa aizsardzības un prettanku sistēmas)

OAO Almaz Antey (valstij piederošs uzņēmums; ieroči, munīcija, pētniecība)

OAO NPO Bazalt (valstij piederošs uzņēmums, rūpniecisko iekārtu ražošana ieroču un munīcijas ražošanai)

”.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/58

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 11. septembris)

par finansēšanas paraugnolīgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieguldījumu kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2014/660/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Finansiālā krīze kopš 2009. gada ir ietekmējusi Eiropas Savienības mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), arī sakarā ar parādsaistību samazināšanu, ko Eiropas bankas veica savā bilancē, lai panāktu atbilstību kapitāla prasībām, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (3). Lai novērstu tā rezultātā radušās iespējamās tirgus nepilnības finansiālajiem pakalpojumiem un MVU finansēšanas instrumentiem, Eiropadome ir pilnvarojusi Komisiju izpētīt iespējas finanšu instrumentus darīt pieejamus MVU visas Eiropas līmenī.

(2)	Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) 2013. gada decembrī pabeidza priekšvērtējumu (4), norādot uz tirgus nepilnību finansējuma sniegšanā dzīvotspējīgiem Eiropas Savienības MVU, kura tiek lēsta robežās no 20 līdz 112 miljardiem euro.

(3)	Priekšvērtējumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir ātri reaģēt uz finansiālo krīzi, kas skar MVU, vienā solī ar kopīgiem Eiropas centieniem atdzīvināt bloķēto kredītu kanālu MVU, veicināt ekonomisko izaugsmi un novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību attiecībā uz MVU piekļuvi kredītam.

(4)

Viens no reaģēšanas pasākumiem ir īpašu logu atvēršana finanšu instrumentos, kas Savienības līmenī izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (5), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6).

(5)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 1287/2013 (COSME) 17. panta 2. punkts un Regulas (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, 20. un 21. pants nepārprotami tiecas nodrošināt papildināmību un sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), otrs reaģēšanas pasākums ir ļaut dalībvalstīm izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), lai sniegtu finansiālu ieguldījumu šajos finanšu instrumentos, kas Savienības līmenī izveidoti ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 39. panta 2. punktu.

(6)

Šos Savienības līmenī izveidotos finanšu instrumentus Komisija pārvalda netieši, īstenošanas uzdevumus uzticot EIB vai EIF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un 139. panta 4. punktu, attiecībā uz neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentiem par labu MVU. Šajā nolūkā Komisijai jānoslēdz deleģēšanas nolīgumi ar EIB vai Eiropas Investīciju fondu (EIF).

(7)	Gadījumā, kad dalībvalsts izmanto iespēju sniegt finansiālu ieguldījumu no ERAF un ELFLA līdzekļiem Savienības līmenī izveidotajos finanšu instrumentos, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 39. panta 4. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka iesaistītās dalībvalstis noslēdz finansēšanas nolīgumu ar EIB vai EIF.

(8)

Finanšu instrumenti, kas izveidoti Savienības līmenī, var ātri sniegt vēlamo efektu tikai tad, ja to darbība atbilst diviem nosacījumiem. Pirmkārt, ERAF un ELFLA līdzekļu izmantošanā jānodrošina vienādi nosacījumi un vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajām dalībvalstīm un to starpā. Otrkārt, saskanīgiem ir jābūt nosacījumiem ERAF un ELFLA līdzekļu ieguldīšanai saskaņā ar katru atsevišķu finansēšanas nolīgumu, kas jānoslēdz starp iesaistītajām dalībvalstīm un EIB vai EIF, un nosacījumiem, kas ietverti deleģēšanas nolīgumos attiecībā uz citiem avotiem saskaņā ar COSME un “Apvārsni 2020”. Finansēšanas paraugnolīgums, kas pieejams gan iesaistītajām dalībvalstīm, gan EIB vai EIF, ir labākais veids, kā nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem. Tāpēc ir nepieciešams noteikt finansēšanas paraugnolīgumu.

(9)

Lai nodrošinātu attiecīgo ERAF un ELFLA līdzekļu efektīvu izvietošanu, finansēšanas paraugnolīgumā cita starpā būtu jāietver EIB vai EIF uzdevumi un pienākumi, piemēram, atalgojums, minimālais saistību īpatsvars, kas jānodrošina saistībā ar skaidri noteiktiem starpposma mērķiem, nosacījumi jaunam aizņēmuma finansējumam MVU labā, noteikumi par darbībām, kurām nevar piešķirt finansējumu, un izslēgšanas kritērijiem, ERAF un ELFLA maksājumu finanšu instrumentiem grafiku, sankcijas attiecīgo finanšu starpnieku saistību neizpildes gadījumā, noteikumi par finanšu starpnieku atlasi, noteikumi par uzraudzību, pārskatu sniegšanu, revīziju un finanšu instrumentu pamanāmību un nolīguma darbības izbeigšanas nosacījumi.

(10)	Lai būtu iespējams tūlītēji piemērot šā lēmuma noteiktos pasākumus, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(11)	Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir dots paraugs finansēšanas nolīgumam par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansiālo ieguldījumu kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas noslēdzams starp Eiropas Investīciju banku vai Eiropas Investīciju fondu un katru iesaistīto dalībvalsti.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 11. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(4) Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 517 final.

(5) OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.

(6) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(7) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

[DALĪBVALSTS VADOŠĀS IESTĀDES, KURA PIEDALĀS MVU INICIATĪVĀ]

[EIROPAS INVESTĪCIJU FONDA]/[EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS]

FINANSĒŠANAS PARAUGNOLĪGUMS

Saturs

1. pants

Definīcijas un interpretācija

2. pants

Finansēšanas nolīguma mērķis un darbības joma

3. pants

Jauna aizņēmuma finansējuma atbilstības un izslēgšanas kritēriji

4. pants

Vispārējie principi saistībā ar īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu un pārvaldību

5. pants

Īpašās(-o) daļas(-u) mērķi un apraksts

6. pants

Teritoriālais tvērums

7. pants

Minimālā saistību īpatsvara efekts, starpposma mērķi un sankcijas

8. pants

EIF uzdevumi un pienākumi

9. pants

Finanšu starpnieku un darbību nolīgumu atlase

10. pants

Pārvaldība

11. pants

Dalībvalsts ieguldījums

12. pants

EIF ieguldījums

13. pants

Īpašās(-o) daļas(-u) konts(-i) un naudas līdzekļu aktīvu pārvaldība

14. pants

Pārvaldības izmaksas un maksas

15. pants

Grāmatvedības uzskaite

16. pants

Darbību un finanšu pārskati

17. pants

Revīzijas, kontroles un uzraudzība

18. pants

Novērtēšana

19. pants

Preču, darbu un pakalpojumu iepirkums

20. pants

Redzamība

21. pants

Informācijas publicēšana par finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem

22. pants

Tiesību nodošana

23. pants

Atbildība

24. pants

Regulējošie tiesību akti un jurisdikcija

25. pants

Spēkā esība – līguma izbeigšana

26. pants

Paziņojumi un ziņojumi

27. pants

Grozījumi un citi jautājumi

28. pants

Pielikumi

1. pielikums

Īpašās(-o) daļas(-u) darbības nosacījumi

2. pielikums

Finanšustarpnieku un galasaņēmēju izslēgšanas kritēriji un ES ieguldījuma atbilstības kritēriji [jāsniedz daļēji konkrētā finansēšanas nolīgumā]

3. pielikums

Maksājuma pieprasījums [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

4. pielikums

Naudas līdzekļu aktīvu pārvaldības pamatnostādnes [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

5. pielikums

Pārskatu sniegšana par īpašās(-o) daļas(-u) darbību aspektiem [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

6. pielikums

Pārskatu sniegšana par īpašās(-o) daļas(-u) finanšu aspektiem [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

Šo nolīgumu 2014. gada [•] noslēdz:

1)	[Dalībvalsts, kura piedalās MVU iniciatīvā, vadošā iestāde] (“vadošā iestāde”), kuru šā nolīguma parakstīšanas nolūkos pārstāv [personas vārds, uzvārds], [amats]; un

[Eiropas Investīciju fonds]/[Eiropas Investīciju banka], [15, avenue J.F. Kennedy]/[98-100 Boulevard Konrad Adenauer], [L-2968]/[L-2950] Luksemburga, Luksemburga (“EIF”), kuru šā nolīguma parakstīšanas nolūkos pārstāv [personas vārds, uzvārds], [amats]; kopā dēvēti “puses” un atsevišķi “puse” atkarībā no konteksta.

TĀ KĀ:

(1)

pēc Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnijā pieņemtajiem secinājumiem Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Komisija veica ex-ante novērtējumu ar mērķi definēt finanšu pakalpojumu trūkumu tirgū un MVU pieejamos finanšu instrumentus, kas šobrīd pastāv Eiropas līmenī (“ ex-antenovērtējums”) Eiropas kopējo centienu atjaunot bloķēto MVU kreditēšanas kanālu, stimulēt ekonomikas izaugsmi un novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību attiecībā uz MVU piekļuvi kredītiem (“MVU iniciatīva”) kontekstā;

(2)	ex-ante novērtējums tika pabeigts 2013. gada decembrī, un tas liecināja, ka [dalībvalsts nosaukums] tirgū trūkst finanšu nodrošinājuma dzīvotspējīgiem MVU, kas iekļaujas diapazonā aptuveni no [•] līdz [•] miljoniem euro;

(3)

2013. gada 17. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1) (“KNR”);

(4)

saskaņā ar KNR 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu finanšu instrumentos, kas izveidoti Savienības līmenī; saskaņā ar KNR 39. panta 2. punktu [dalībvalsts nosaukums] var izmantot līdz 7 % ERAF un ELFLA kopējā piešķīruma, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu finanšu instrumentos, kurus netieši pārvalda Eiropas Komisija un kuru īstenošanas uzdevumi uzticēti EIB grupai (KNR 2. panta 23. punktā EIB ir definēts, kā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai jebkurš EIB meitasuzņēmums) (“EIB grupa”) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (2) (Finanšu regula) 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un 139. panta 4. punktu attiecībā uz [neierobežotām garantijām, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu finanšu starpniekiem attiecībā uz jauniem aizņēmuma finansējuma portfeļiem atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar KNR 37. panta 4. punktu] UN/VAI [MVU un citiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk nekā 500 darbinieku, paredzētā aizņēmuma finansējuma pašreizējo portfeļu] pārvēršanu vērtspapīros, kā ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (3), 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;] UN/VAI [jauniem MVU paredzētā aizņēmuma finansējuma portfeļiem] (2. variants); [apvienojot dalībvalsts ieguldījumu ar citu dalībvalstu ieguldījumiem (3. variants)];

(5)

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013 ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (4) (“ COSMEregula”), Eiropas Komisija izveidoja finanšu instrumentus (“ COSMEfinanšu instrumenti”), kuru mērķis ir atvieglot un uzlabot finansējuma pieejamību MVU darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī; Eiropas Komisijas indikatīvais ieguldījums COSME finanšu instrumentos 2014.–2016. gada periodā ir paredzēts līdz EUR [•] miljoniem;

(6)

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013 ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5), un saskaņā ar Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmumu Nr. 2013/743/ES ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (6) (kopā – “H2020 regula”), Eiropas Komisija ir izveidojusi finanšu instrumentus (“H2020 finanšu instrumenti”), kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi riska finansējumam galasaņēmējiem, kuri īsteno pētniecības un inovāciju projektus; Eiropas Komisijas indikatīvais ieguldījums H2020 finanšu instrumentos 2014.-2016. gada periodā ir paredzēts līdz EUR [•] miljoniem;

(7)

attiecīgi [datums] [un [datums]] Eiropas Komisija [, EIB] un EIF parakstīja deleģēšanas nolīgumu(-us) (“deleģēšanas nolīgums(-i)”), kurā(-os) cita starpā ir noteikti noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami i) [COSME finanšu instrumentiem] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentiem] un it īpaši īpašām daļām, kas atbilst dažādiem uz pašu kapitālu balstītiem un uz aizņēmumu balstītiem finanšu produktiem (ieskaitot produktus, kurus piedāvā MVU iniciatīvas kontekstā), kuri ir atvērti arī dalībvalstu ieguldījumiem, ii) Eiropas Komisijas ieguldījumam šādās [COSME finanšu instrumentu] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentu] īpašajās daļās;

(8)

MVU iniciatīvas kontekstā Puses vēlas sadarboties ar mērķi īstenot un pārvaldīt īpašo(-ās) daļu(-as), kas atbilst dalībvalsts ieguldījumam [COSME finanšu instrumentos] [UN/VAI] [H2020 Finanšu instrumentos] (“īpašā(-ās) daļa(-as)”), nodrošinot [neierobežotas garantijas, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu finanšu starpniekiem attiecībā uz jauniem aizņēmuma finansējuma portfeļiem atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar KNR 37. panta 4. punktu (1. variants)] UN/VAI [MVU un citiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk nekā 500 darbinieku, paredzētā aizņēmuma finansējuma pašreizējo portfeļu] pārvēršanu vērtspapīros, kā ir definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;] UN/VAI [jauniem MVU paredzētā aizņēmuma finansējuma portfeļus] (2. variants); [apvienojot dalībvalsts ieguldījumu ar citu dalībvalstu ieguldījumiem (3. variants)];

(9)

saskaņā ar KNR 39. panta 4. punkta b) apakšpunktu [dalībvalsts nosaukums] 2014. gada [ierakstīt datumu] Komisijai iesniedza īpašu valsts programmu saistībā ar savu līdzdalību īpašajā(-ās) daļā(-ās) (“īpašā valsts programma”). 2014. gada [ierakstīt datumu] Eiropas Komisija saskaņā ar Lēmumu C(2014)[•] apstiprināja īpašo valsts programmu;

(10)	saskaņā ar KNR 39. pantu dalības MVU iniciatīvā nosacījumi ir jānosaka finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts starp katru dalībvalsti, kura piedalās iniciatīvā, un EIB grupu;

(11)

īpašā(-ās) daļa(-as) ir jāīsteno, kā daļa no [COSME finanšu instrumentu] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentu] apakšstruktūras, kas īpaši paredzēta [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] (“apakšstruktūra”); apakšstruktūra izmanto arī ES ieguldījumu, kā arī EIF ieguldījumu un EIB un citu investoru pašu resursus, ja ir piemērojams, saskaņā ar deleģēšanas nolīguma(-u) un citu nolīgumu, kas noslēgti starp EIF un attiecīgajiem investoriem, ja ir piemērojams, noteikumiem un nosacījumiem. Lai varētu pienācīgi ņemt vērā dalībvalsts ieguldījuma lielumu un nozīmi [COSME finanšu instrumentā] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentā], puses grasās organizēt īpašu īpašās(-o) daļas(-u) pārvaldību, cita starpā ieskaitot arī ad hoc investoru padomi, kurai ir padomdevēja loma un, kura papildina deleģēšanas nolīguma(-u) nosacījumus jautājumos, kas saistīti ar dalībvalsts ieguldījumiem;

(12)

arī ņemot vērā ex-ante novērtējuma rezultātus un diskusijas ar attiecīgajām iestādēm un tirgus dalībniekiem, lai definētu valsts resursu apjomu, kas piešķirams īpašajai(-ām) daļai(-ām), tai(tām) ir noteikts indikatīvs dalībvalsts ieguldījums, kas vienāds ar EUR [•] miljoniem; indikatīvais ES ieguldījums 2014.–2016. gada periodā ir paredzēts līdz EUR [•] miljoniem;

(13)

īpašās(-o) daļas(-u) izveide notiek saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu; [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] un EIF atzīst, ka īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanai ir jānotiek saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (7) (de minimis regula), vai saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (8), vai saskaņā ar attiecīgo Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu un, ka pretējā gadījumā ir jāziņo Eiropas Komisijai par individuālu novērtējumu;

(14)	šā finansēšanas nolīguma parakstīšanu vadošās iestādes vārdā pilnvaroja [norādīt vadošo iestādi];

(15)	šā finansēšanas nolīguma parakstīšanu EIF vārdā pilnvaroja [norādīt EIF];

puses ir vienojušās par turpmāk minēto.

1. pants

Definīcijas un interpretācija

1.1.

Turpmāk šajā nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

“Darbadiena”

ir jebkura darbadiena, kad vadošās iestādes valsts dienesti un EIF ir atvērti darbam [darbības dalībvalstī] un Luksemburgā;

“Saistību periods”

ir periods, kurā [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] var uzņemties no [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] budžeta veikt dalībvalsts ieguldījumu EIF īpašajai(-ām) daļai(-ām). Saistību periods beidzas 2016. gada 31. decembrī;

“Apakšstruktūra”

nozīme ir aprakstīta 11. apsvērumā;

“COSME finanšu instrumenti”

nozīme ir aprakstīta 5. apsvērumā;

“COSME regula”

nozīme ir aprakstīta 5. apsvērumā;

“KNR”

nozīme ir aprakstīta 3. apsvērumā;

“Īpašā(-ās) daļa(-as)”

nozīme ir aprakstīta 8. apsvērumā;

“Īpašās(-o) daļas(-u) konts(-i)”

ir jebkurš atsevišķs konts(-i), kuru i) EIF savā vārdā atver komercbankā vadošās iestādes interesēs un ii) pārvalda vadošās iestādes interesēs saskaņā ar finansēšanas nolīguma 13. pantu;

“Deleģēšanas nolīgums(-i)”

nozīme ir aprakstīta 7. apsvērumā;

“Izraudzītais dienests”

ir Eiropas Komisijas dienests, kuram uzticēta netieša [COSME Finanšu instrumentu] [UN/VAI] [H2020 Finanšu instrumentu] vadība; šajā finansēšanas nolīgumā attiecīgi Eiropas Komisijas ĢD [ENTR UN/VAI RTD] vai tā(to) tiesību pārņēmējs(-i);

“ELFLA”

ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;

“EIF”

nozīme ir aprakstīta ievadā;

“EIF darbība”

ir pienākumi un uzdevumi, kas EIF ir jāveic saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu;

“EIF ieguldījums”

ir finanšu resursu kopsumma, kuru EIF paredz (ieskaitot EIB pilnvarojumus, bet izņemot citus ESIF resursus un COSME finanšu instrumenta un H2020 finanšu instrumenta resursus) saistībā ar apakšstruktūru, kā ir noteikts 12. pantā;

“ERAF”

ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds;

“ES ieguldījums”

ir jebkuru finanšu resursu kopsumma, kuru attiecīgā gadījumā apakšstruktūrā paredz iemaksāt vai iemaksā Eiropas Komisija;

“Euro konts”

ir konts euro valūtā, kas ir daļa no īpašās(-o) daļas(-u) konta(-iem);

“Novērtēšana”

ir jebkurš 18. pantā minētais novērtējums vai izvērtēšana, kas jāveic saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), izņemot novērtējumu, kas minēts KNR 57. panta 3. punktā;

“Izbeigšanas politika”

ir procedūra īpašās(-o) daļas(-u) likvidācijas ieņēmumu sadalei pēc finansēšanas nolīguma izbeigšanas, un it īpaši i) īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) atlikuma aprēķināšana, ņemot vērā dalībvalsts ieguldījumu, atņemot piemērojamās pārvaldības izmaksas un maksas, ii) īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) neto atlikuma atmaksa vadošajai iestādei un iii) īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) slēgšana [procedūra sīkāk jānosaka līgumā];

“Galasaņēmējs”

ir MVU, kas saskaņā ar darījumu saņem jaunu aizņēmuma finansējumu;

“Finanšu starpnieks”

ir finanšu iestādes, piemēram, banka, finanšu institūcija, fonds, iestāde, kura īsteno garantiju sistēmu, savstarpējas garantijas organizācija, mikrofinansējumu institūcija, nomas uzņēmums vai jebkura cita juridiska persona vai iestāde, kuru EIF saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ir izvēlējies darbībām ar mērķi īstenot īpašo(-ās) daļu(-as); lai nerastos šaubas, finanšu starpnieka definīcija i) ietver arī finanšu iestādes, kuras finanšu starpnieks atbilstīgā gadījumā ir izvēlējies, kā gala apakšstarpniekus; un ii) neietver darījumu partnerus, kurus EIF ir izvēlējies saistībā ar aktīvu pārvaldību, kuru veic EIF vai, saistībā ar 2. variantu, patiesas pārdošanas pārvēršanas vērtspapīros gadījumā, garantijas nolīguma labuma guvēju;

“Finanšu regula”

ir Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, kopā ar tās piemērošanas noteikumiem (Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (9)) ar visiem to grozījumiem, papildinājumiem vai izmaiņām laika gaitā;

“Nepārvarama vara”

ir jebkura neparedzama ārkārtas situācija vai notikums, kas neatrodas pušu kontrolē, kas tām liedz izpildīt kādu no pienākumiem saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu, kas nav saistīts ar pušu vai kāda to apakšuzņēmēja kļūdu vai nolaidību, no kuras, īstenojot pienācīgu un saprātīgu rūpību, varētu izvairīties. Nekādus pakalpojumu trūkumus, aprīkojuma vai iekārtu bojājumus vai to nodrošinājuma kavējumus, ja vien tie nav tieši saistīti ar nepārvaramas varas gadījumu, kā arī darbinieku strīdus vai streikus, vai finansiālas grūtības nevar uzskatīt par nepārvaramu varu;

“Finansēšanas nolīgums”

ir šis finansēšanas nolīgums ar visiem tā grozījumiem, papildinājumiem vai izmaiņām laika gaitā;

“Garantijas nolīgums”

ir darbību nolīgums un, 2. varianta patiesas pārdošanas pārvēršanas vērtspapīros gadījumā, garantijas nolīgums, kuru saistībā ar darbībām noslēdz EIF un atbalsta saņēmējs;

“H2020 finanšu instrumenti”

nozīme ir aprakstīta 6. uzskaitījumā;

“H2020 regula”

nozīme ir aprakstīta 6. uzskaitījumā;

“Īstenošanas periods”

ir periods, kurā EIF var jebkuru dalībvalsts ieguldījuma daļu paredzēt īpašās(-o) daļas(-u) darbībām. Īstenošanas periods beidzas 2016. gada 31. decembrī, izņemot atmaksas un ienākumus, kurus var paredzēt līdz īpašās(-o) daļas(-u) slēgšanai.

“Īstenošanas stratēģija”

ir EIF politika saistībā ar piešķīrumu darbībām, saskaņā ar 4.6. pantā noteikto;

“Iekšējā kontrole”

ir process, kas piemērojams visos pārvaldības līmeņos un ir izstrādāts, lai saprātīgi nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:

a)	darbību efektivitāte, lietderība un saimnieciskums;

b)	sniegto pārskatu ticamība;

c)	aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)	krāpšanas un pārkāpumu novēršana, konstatēšana, labošana un kontrole;

e)	atbilstoša risku pārvaldība saistībā ar finanšu operāciju likumīgumu un pareizību, ņemot vērā šo programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību;

“Investoru padome”

ir īpašās(-o) daļas(-u) koordinācijas komiteja, kā ir noteikts 10. pantā.

“Saistību īpatsvara efekts”

ir, saistībā ar šo finansēšanas nolīgumu – attiecība starp jauno aizņēmuma finansējumu, kas saskaņā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām) jānodrošina galasaņēmējam, un attiecīgo dalībvalsts ieguldījumu vai, attiecībā uz konkrētu darbību nolīgumu – attiecība starp jauno aizņēmuma finansējumu, kas saskaņā ar šādu darbību nolīgumu jānodrošina galasaņēmējam, un attiecīgo dalībvalsts ieguldījumu;

“Pārvaldības izmaksas un maksas”

nozīme izklāstīta 14. pantā;

“Vadošā iestāde”

nozīme ir aprakstīta ievadā;

“Starpposma mērķis”

ir katrs no starpposma mērķiem saskaņā ar KNR 39. panta 5. punktu, kā ir noteikts 7. pantā;

“Dalībvalsts ieguldījums”

ir paredzētais dalībvalsts ieguldījums vai iemaksātais dalībvalsts ieguldījums vai abi, atkarībā no konkrētā gadījuma;

“Paredzētais dalībvalsts ieguldījums”

ir jebkuru saskaņā ar [ERAF darbības programmas] [un ELFLA lauku attīstības programmas] budžetu paredzēto piešķīrumu kopsumma, kas paredzēta īpašajai(-ajām) daļai(-ām);

“Iemaksātais dalībvalsts ieguldījums”

ir jebkuru [ERAF darbības programmas] [un ELFLA lauku attīstības programmas] finanšu resursu kopsumma, kuru vadošā iestāde ir iemaksājusi saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), ieskaitot ienākumus un atmaksas;

“Jaunais aizņēmuma finansējums”

ir jauni aizdevumi, nomas vai garantijas galasaņēmējiem, kurus finanšu starpnieks saskaņā ar darbību nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem ir izsniedzis ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī;

“Citu valūtu konts”

ir citu valūtu, kas nav euro, konts, kas ir daļa no īpašās(-o) daļas(-u) konta(-iem);

“OLAF”

ir Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai;

“Darbības”

ir darbību kopums, kuru veic [EIF un finanšu starpnieks] [ 1. variantā ] UN/VAI [EIF, finanšu starpnieks un citas personas] [ 2. variantā ], kā turpmāk ir norādīts 1. pielikumā, ar mērķi īstenot īpašo(-ās) daļu(-as);

“Darbību nolīgums”

ir nolīgums(-i), kas noslēgts(-i) starp [EIF un finanšu starpnieku, nosakot darbības noteikumus un nosacījumus] [ 1. variantā ] UN/VAI [EIF un finanšu starpnieku jaunā aizņēmuma finansējuma izsniegšanai] [ 2. variantā ];

“1. variants”

nozīme izklāstīta 5. panta i) apakšpunktā;

“2. variants”

nozīme izklāstīta 5. panta ii) apakšpunktā;

“3. variants”

nozīme izklāstīta 5. panta ii) apakšpunktā;

“Maksājuma pieprasījums”

ir maksājuma pieprasījums, kas minēts 11.3. pantā;

“Sankcijas”

ir līgumsodi, kas norādīti 7. pantā, kuri finanšu starpniekam ir jāmaksā saskaņā ar darbību nolīgumu un atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem;

“Atmaksas”

ir summas, kas izriet no izsniegtajām garantijām, un summas, kas atgūtas saskaņā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām);

“Ieņēmumi”

ir jebkuri ieņēmumi, ieskaitot garantijas maksas un procentu summas no fiduciārajiem kontiem, kuri tiek iemaksāti īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) saskaņā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), ieskaitot jebkuras šādas summas, kas rodas izbeigšanas politikas kontekstā;

“Sekretariāts”

ir investoru padomes sekretariāts, kā ir noteikts 10. pantā;

“Īpašā valsts programma”

nozīme izklāstīta 9. uzskaitījumā;

“MVU”

ir mikrouzņēmums (tostarp individuālie komersanti/pašnodarbinātas personas), mazais vai vidējais uzņēmums, kā ir definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Rekomendācijā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu definīciju (10);

“MVU iniciatīva”

nozīme ir aprakstīta 1. uzskaitījumā;

“Izbeigšanas gadījums”

ir jebkurš gadījums, kas minēts 25.5. pantā;

“Darba uzdevums”

ir EIF sagatavots atklāts uzaicinājums izteikt ieinteresētību;

“Darījums”

ir aizdevuma, nomas vai garantijas darījums, kurš rada jaunu aizņēmuma finansējumu, starp finanšu starpnieku (vai finanšu starpnieka apakšlīmeni) un galasaņēmēju;

“Naudas līdzekļu aktīvu pārvaldība”

ir iemaksātā dalībvalsts ieguldījuma naudas līdzekļu pārvaldība, kā turpmāk ir izklāstīts 13. pantā;

“Savienības emblēma”

ir Eiropas Savienības logotips, kurā ir attēlotas divpadsmit dzeltenas zvaigznes uz zila fona.

1.2.

Šajā nolīgumā, ja konteksts neparedz citādi,

a)	virsraksti ir paredzēti vienīgi ērtībai, un tie neietekmē finansēšanas nolīguma uzbūvi vai jebkura tā noteikuma interpretāciju;

b)	vārdi, kuri minēti vienskaitlī, ietver arī daudzskaitli un otrādi;

c)	atsauce uz pantu, sadaļu, daļu vai grafiku ir atsauce uz šo pantu, sadaļu, daļu vai grafiku šajā finansēšanas nolīgumā.

2. pants

Finansēšanas nolīguma mērķis un darbības joma

2.1.	Šajā finansēšanas nolīgumā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi dalībvalsts ieguldījuma izlietojumam saistībā ar īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu, ko veic EIF.

2.2.	Dalībvalsts ieguldījuma īpašajā(-ās) daļā(-ās) indikatīvā summa ir līdz [•] miljoniem euro.

2.3.	Vadošā iestāde ar šo pilnvaro EIF īstenot un pārvaldīt īpašo(-ās) daļu(-as) saistībā ar dalībvalsts ieguldījumu EIF vārdā un vadošās iestādes interesēs un tai uzņemoties risku, saskaņā ar KNR un šā finansēšanas nolīguma noteikumiem.

3. pants

Jauna aizņēmuma finansējuma atbilstības un izslēgšanas kritēriji

3.1.

EIF paredz dalībvalsts ieguldījumu darbībām jauna aizņēmuma finansējuma izveidei, izmantojot īpašo(-ās) daļu(-as) MVU atbalstam un turpmāk norādītajiem mērķiem:

—	veidot jaunus uzņēmumus,

—	veidot agrīnā posma kapitālu (t. i., sagatavošanas kapitālu un sākuma kapitālu),

—	veidot attīstības kapitālu,

—	veidot kapitālu, kas paredzēts uzņēmuma pamatdarbību nostiprināšanai, vai

—	īstenot jaunus projektus, kā arī veicināt pašreizējo uzņēmumu jaunu tirgu vai jaunu attīstības virzienu apguvi,

ikvienā gadījumā, neierobežojot piemērojamos Savienības noteikumus par valsts atbalstu un atbilstīgi saskaņā ar īpašajiem ERAF un ELFLA noteikumiem.

3.2.

Saskaņā ar 3.1. pantā noteiktajiem kritērijiem īpašā(-ās) daļa(-as):

var ietvert investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kā arī darba kapitālā piemērojamo Savienības valsts atbalsta noteikumu robežās un nolūkā stimulēt privāto sektoru kā uzņēmumu finansētāju. Investīcijas var ietvert arī uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas izmaksas ar noteikumu, ka šādu nodošanu savstarpēji veic neatkarīgi investori;

ii)	atbalsta investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām un, kuras fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas dienā, kad tiek iekļautas jaunajā aizņēmuma finansējumā; un

iii)	atbalsta galasaņēmējus, kuri dalībvalsts ieguldījuma atbalsta laikā ir uzskatāmi par ekonomiski dzīvotspējīgiem saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti KNR, [COSME regulā] VAI [H2020 regulā] kā var būt sīkāk izklāstīts šajā finansēšanas nolīgumā.

[3.3]

[Īpašā(-ās) daļa(-as) var atbalstīt vienīgi darba kapitālu, kurš ir papildu un saistīts ar jaunām investīcijām lauksaimniecības vai mežsaimniecības sektorā par summu, kas nepārsniedz 30 % no darījuma kopsummas un saskaņā ar pamatojumu, kas pieņemams finanšu starpniekam. Darbībām, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, darba kapitāls nav atbalstāms.] [ Šis punkts ir piemērojams vienīgi gadījumā, ja īpašā(-ās) daļa(-as) tiek atbalstīta(-as) saskaņā ar ELFLA ]

3.4.	Finansiālo atbalstu saskaņā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām) piešķir, ņemot vērā izslēgšanas kritērijus, kuri piemērojami ES ieguldījumam saskaņā ar [COSME finanšu instrumentiem] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentiem] un kuri ir izklāstīti 2. pielikumā.

3.5.	Puses atzīst, ka uz saskaņā ar 3.1. pantu izveidotā jaunā aizņēmuma finansējuma daļu, kas atbilst bez atlikuma dalāmam ES ieguldījumam saskaņā ar [COSME finanšu instrumentiem] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentiem] ir attiecināmi ES ieguldījumu pārvaldošā(-ošo) deleģēšanas nolīguma(-u) noteikumi.

4. pants

Vispārējie principi saistībā ar īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu un pārvaldību

4.1.

EIF īsteno, pārvalda, uzrauga un slēdz īpašo(-ās) daļu(-as) saskaņā ar finansēšanas nolīgumu, KNR piemērojamajiem noteikumiem, deleģēšanas nolīgumu(-iem), finanšu regulu un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, it īpaši noteikumiem par valsts atbalstu. Tādējādi rīkojoties, EIF piemēro savus noteikumus, politiku un procedūras ar to grozījumiem, izmaiņām un papildinājumiem laika gaitā, labu rūpniecības praksi un atbilstīgu uzraudzību, kontroli un revīzijas pasākumus, kā ir izklāstīts turpmāk.

4.2.

EIF ir atbildīgs par to darbinieku un/vai konsultantu pieņemšanu darbā un nodarbināšanu, kuriem tas var uzdot īstenot īpašo(-ās) daļu(-as) un, par kuriem EIF ir atbildīgs šā finansēšanas nolīguma nolūkos un, kurus visos aspektos regulē un, kuri ir pakļauti noteikumiem, politikai un procedūrām, kuras EIF piemēro attiecībā uz saviem darbiniekiem un/vai konsultantiem.

4.3.	EIF pilda savus pienākumus saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), kā ir īpaši noteikts šajā finansēšanas nolīgumā, ar pienācīgu profesionālo rūpību, lietderību, pārredzamību un uzcītību, kādu tas piemēro, īstenojot savu darbību.

4.4.	Puse, kuru ir skāruši nepārvaramas varas apstākļi, nekavējoties paziņo par to otrai pusei, norādot to būtību, iespējamo ilgumu un paredzamās sekas. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai mazinātu izmaksas un iespējamo kaitējumu, ko var radīt nepārvarama vara.

4.5.	Īpašās(-o) daļas(-u) pārvaldība un īstenošana balstās uz pušu interešu līdzsvarošanas principu. Attiecībā uz interešu līdzsvarošanas principu EIF ievēro 12. pantā un 1. pielikumā izklāstītos principus.

4.6.	Darbību piešķīrums balstās uz īstenošanas stratēģijā noteiktajiem kritērijiem. EIF savu īstenošanas stratēģiju vadošajai iestādei iesniedz [3] mēnešu laikā kopš šā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, un bez nepamatotas kavēšanās paziņo vadošajai iestādei par izmaiņām īstenošanas stratēģijā.

4.7.	Dalībvalsts ieguldījums nedrīkst radīt pārmērīgas priekšrocības, it īpaši pārmērīgu dividenžu vai peļņas veidā, trešām personām, uz kurām neattiecas šis finansēšanas nolīgums.

4.8.	Finanšu atbalstu saskaņā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām) nepiešķir finanšu starpniekam vai galasaņēmējam, kas atrodas kādā no 9.4. pantā minētajām situācijām [šādi nosacījumi papildus jānosaka līgumā].

5. pants

Īpašās(-o) daļas(-u) mērķi un apraksts

Kā turpmāk ir noteikts 1. pielikumā, īpašā(-ās) daļa(-as) attiecas uz turpmāk minētajiem riskiem:

i)	jauna aizņēmuma finansējuma portfeļi, izmantojot neierobežotas garantijas, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par kapitāla prasībām, kas attiecas uz līdz pat 80 % no katra aizdevuma attiecīgajā portfelī (“1. variants”) VAI

ii)

[esošie aizdevumu, nomu vai garantiju MVU un citiem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk par 500 darbiniekiem portfeļi] VAI [jaunā aizņēmuma finansējuma portfeļi], veicot pārvēršanu vērtspapīros, kā ir noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā (“2. variants”) [apvienojot dalībvalsts ieguldījumu ar citu dalībvalstu ieguldījumiem (“3. variants”)].

6. pants

Teritoriālais tvērums

Dalībvalsts ieguldījumu izmanto, lai radītu jaunu aizņēmuma finansējumu vienīgi galasaņēmējam, kurš ir reģistrēts un darbojas [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] teritorijā, saskaņā ar šādu sadalījumu: [•][šādi nosacījumi papildus jānosaka līgumā]].

7. pants

Minimālā saistību īpatsvara efekts, starpposma mērķi un sankcijas

7.1.

EIF nodrošina, lai katrā darbību nolīgumā būtu iekļauti nosacījumi par to, ka finanšu starpniekiem ir jāsasniedz šādi starpposma mērķi:

i)	perioda, kas ietver [•] mēnešus pēc darbību nolīguma parakstīšanas, beigās saistību īpatsvara efekts nav mazāks par [•];

ii)	šā līguma izbeigšanas dienā vai 2023. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no apstākļiem iestājas ātrāk, saistību īpatsvara efekts nav mazāks par [•].

7.2.	EIF pirms vai pēc 7.1. pantā minētajiem datumiem ziņojumā, kurš minēts 16.1. pantā, paziņo vadošajai iestādei par sasniegumiem attiecībā uz starpposma mērķiem, un nodrošina vadošajai iestādei informāciju saistībā ar jaunā aizņēmuma finansējuma apjomu, kā ir noteikts turpmāk.

7.3.

Katrā darbību nolīgumā ir jānosaka sankcijas finanšu starpniekiem par labu vadošajai iestādei, indikatīvi, kā norādīts turpmāk:

gadījumā, ja jaunā aizņēmuma finansējuma, kuru saskaņā ar attiecīgo darbību nolīgumu ir izdevis finanšu starpnieks, summa ir mazāka par [A] % no jaunā aizņēmuma finansējuma summas, kas noteikta attiecīgajam starpposma mērķim, naudassods ir vienāds ar [X] % no starpības starp jauno aizņēmuma finansējumu, par kuru panākta vienošanās un izsniegto jauno aizņēmuma finansējumu; vai

gadījumā, ja jaunā aizņēmuma finansējuma, kuru saskaņā ar attiecīgo darbību nolīgumu ir izdevis finanšu starpnieks, summa ir lielāka par [A] %, bet mazāka par [B] % no jaunā aizņēmuma finansējuma summas, kas noteikta attiecīgajam starpposma mērķim, naudassods ir vienāds ar [Y] % no starpības starp jauno aizņēmuma finansējumu, par kuru panākta vienošanās un izsniegto jauno aizņēmuma finansējumu.

Papildus, attiecībā uz īpašo(-ajām) daļu(-ām) saskaņā ar 2. variantu, gadījumā, ja finanšu starpnieks nepanāk saistību īpatsvaru, kas ir vienāds vismaz ar 1, naudassods ir līdzvērtīgs starpībai starp attiecīgo dalībvalsts iemaksāto ieguldījumu, kurš piešķirts attiecīgajām darbībām, un saistīto izsniegtā jaunā aizņēmuma finansējuma summu;

[nosacījumi par naudassodu noteikšanu un piemērošanas noteikumi katrā no darbību līmeņiem ir jānosaka līgumā]

7.4.	Vadošā iestāde atzīst, ka tas, ka attiecīgajam finanšu starpniekam neizdodas sasniegt saistību īpatsvara prasības, kas noteiktas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu vai attiecīgo darbību nolīgumu, atkarībā no konkrētā gadījuma, neietekmē garantijas nolīgumus un attiecīgās darbības.

7.5.

Naudassods ir summas, kas maksājama vienu reizi par katru darbību kopumu, kuru EIF aprēķina par katru starpposma mērķi, un finanšu starpniekam pēdējās aprēķinātās summas, kas minētas 7.3. pantā ir jāsamaksā EIF saskaņā ar katru operatīvo nolīgumu agrākajā no turpmāk minētajiem apstākļiem, proti, (x) izbeidzot operatīvo nolīgumu finanšu starpnieka vainas dēļ vai (y) beidzoties jaunā aizņēmuma finansējuma izsniegšanas iekļaušanas periodam. Kad maksājums ir saņemts no attiecīgā finanšu starpnieka, šī summa EIF ir jāsamaksā vadošajai iestādei. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā, ja nepieciešams]

7.6.	[Lai nerastos šaubas, naudassodi ir piemērojami, neskarot citas piemērojamās sankcijas vai maksas saskaņā ar [COSME finanšu instrumentu] VAI [H2020 finanšu instrumentu] deleģēšanas nolīgumiem, ka saistīti ar attiecīgo ES ieguldījumu].

8. pants

EIF uzdevumi un pienākumi

8.1.	Pēc šā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, un darbību īstenošanas nolūkos EIF pieliek visas pūles, lai pirmo operatīvo nolīgumu parakstītu ne vēlāk, kā [X] mēnešus pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas.

8.2.

Neskarot citus finansēšana nolīguma nosacījumus, EIF:

a)	šā finansēšanas nolīguma darbības laikā katru īpašo daļu īsteno saskaņā ar efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu;

b)	šā finansēšanas nolīguma piemērojamos noteikumus un nosacījumus, un jo īpaši 7. pantā nosacījumus saistībā ar saistību īpatsvara efektu transponē darbību nolīgumos ar finanšu starpniekiem;

c)	pieņem visus lēmumus par līdzekļu piešķiršanu darbībām un atbilstīgi par līdzekļu atcelšanu, un attiecīgi ziņo par to investoru padomei;

d)	vienojas un noslēdz jebkuru un katru juridisko instrumentu, ko EIF pēc saviem profesionālajiem ieskatiem uzskata par atbilstīgu, lai īstenotu, pārvaldītu un attiecīgā gadījumā izbeigtu darbības;

e)	pieprasa finanšu starpniekiem atmaksāt jebkuru tiem saskaņā ar darbību nolīgumiem neatbilstīgi izmaksāto summu, ja tāda ir;

f)	pieprasa finanšu starpniekiem saskaņā ar katru darbību nolīgumu veikt attiecīgos pasākumus, lai atgūtu ikvienu summu, kas pienākas no attiecīgajiem galasaņēmējiem saistītajos darījumos;

g)	atbilstīgā gadījumā un, ja tiek segtas attiecīgās tiesvedības izmaksas, saskaņā ar 14.9. pantu pārvalda tiesvedību (tostarp, bez ierobežojuma, tās uzsākšanu, vadīšanu, risināšanu un aizstāvību) saistībā ar visām darbībām;

atver, uztur un aizver īpašās(-o) daļas(-u) kontu(-us), veic līdzekļu ieskaitīšanu un izņemšanu no īpašās(-o) daļas(-u) konta(-iem) saskaņā ar finansēšanas nolīguma noteikumiem, veic visus maksājumus, kas noteikti šajā finansēšanas nolīgumā un citādi uzņemas visus darījumus, kas paredzēti šajā finansēšanas nolīgumā saistībā ar īpašās(-o) daļas(-u) kontu(-iem);

i)	uztur atsevišķas grāmatvedības virsgrāmatas un veic pienācīgu un rūpīgu grāmatvedību saistībā ar dalībvalsts ieguldījuma izlietojumu;

veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EIF rīcībā esošo personas datu aizsardzību, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11), un turpmākie grozošie tiesību akti;

k)	nodrošina, lai līgumā noteiktās prasības tiktu iekļautas darbību nolīgumos par procentu likmes samazinājumu, vienojoties ar finanšu starpniekiem, kas tiek piešķirts galasaņēmējiem, un uzrauga to izpildi;

l)	veic citas darbības, kuras tas uzskata par nepieciešamām, lai pienācīgi īstenotu un pārvaldītu īpašo(-ās) daļu(-as) robežās, kas noteiktas šajā finansēšanas nolīgumā.

8.3.

EIF apņemas ar nepieciešamo profesionālās rūpības pakāpi īstenot visus savus pienākumus un uzdevumus saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu, un jo īpaši:

a)	piemērot profesionālos standartus un prakses, kas nav mazāk labvēlīgas, kā tās, ko fonds piemēro attiecībā uz savām darbībām, ņemot vērā finansēšanas nolīguma noteikumus;

b)	piešķirt pietiekamus resursus, lai varētu pienācīgi īstenot un pārvaldīt īpašo(-ās) daļu(-as);

c)	veicināt īpašo(-ās) daļu(-as) un palīdzēt vadošajai iestādei panākt vispārīgu Savienības atbalsta redzamību lejupējā īstenošanas ķēdē līdz galasaņēmējam, kā turpmāk ir noteikts finansēšanas nolīgumā;

d)	nepiemērot nekādas maksas, neizmantot tiesības apķīlāt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt līdzekļus, kuri tiek glabāti īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) (izņemot gadījumus, ko nosaka tiesību akti vai ierastā banku prakse);

e)	veikt jebkura īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) atlikuma naudas līdzekļu aktīvu pārvaldību, kā ir noteikts šā finansēšanas nolīguma 13. pantā.

8.4.	[Lai nerastos šaubas, EIF uzdevumi un pienākumi saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu tiek īstenoti neskarot citus attiecīgos EIF pienākumus saskaņā ar [COSME] VAI [H2020] deleģēšanas nolīgumu(-iem)].

9. pants

Finanšu starpnieku un darbību nolīgumu atlase

9.1.	EIF uz savu atbildību atlasa vienu vai vairākus finanšu starpniekus, lai īstenotu īpašo(-ās) daļu(-as) saskaņā ar attiecīgajiem [COSME] UN/VAI [H2020] deleģēšanas nolīguma(-u) noteikumiem. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā, ja nepieciešams]

9.2.

Finanšu starpniekus, ar kuriem EIF grasās noslēgt darbību nolīgumus, atlasa, pamatojoties uz EIF politiku un procedūrām ar atvērtām, pārredzamām, samērīgām un nediskriminējošām, un objektīvām atlases procedūrām, izvairoties no interešu konfliktiem, pienācīgi ņemot vērā īpašās(-o) daļas(-u) būtību un finanšu starpnieka pieredzi un finanšu kapacitāti. Šādu finanšu starpnieku atlase tiek veikta nepārtraukti un balstās uz punktu sistēmu, lai finanšu starpniekus izkārtotu prioritārā secībā atkarībā no īpašiem kritērijiem.

9.3.	Darbību nolīgumos, kas noslēgti starp EIF un finanšu starpniekiem, ir iekļautas visas piemērojamās EIF saistības saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu. It īpaši šādos darbību nolīgumos ir iekļauti nosacījumi par finanšu starpnieku atbildību saistībā ar sankcijām.

9.4.

Darbību nolīgumos ir prasīts, lai īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanas nolūkos atlasītie finanšu starpnieki, ar mērķi:

a)	pilnībā sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

b)	nodrošināt vadošās iestādes tiesības visaptveroši īstenot savu kompetenci:

nodrošina OLAF piekļuvi telpām, informācijai un dokumentācijai saistībā ar attiecīgajām darbībām, lai tas varētu vispusīgi īstenot savu kompetenci, ļaujot veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (12), Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (13) un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14) ar grozījumiem, papildinājumiem vai izmaiņām laika gaitā, Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ar mērķi konstatēt, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkura cita nelikumīga darbība, kas varētu ietekmēt Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkuru ar īpašo(-ajām) daļu(-ām) saistītu finanšu operāciju;

d)	uztur un spēj uzrādīt visu dokumentāciju, kas saistīta ar īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu septiņus ([7]) gadus pēc īstenošanas perioda beigām vai darbību nolīguma izbeigšanas, vai darbību slēgšanas, atkarībā no tā, kurš periods ir garākais;

e)	piešķir Eiropas Revīzijas palātai piekļuvi visām telpām un nodrošina tai visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai pildītu uzdevumus saskaņā ar Finanšu regulas 161. pantu;

f)	izpilda visus attiecīgos standartus un piemērojamos tiesību aktus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu un cīņu pret nodokļu krāpniecību;

līgumos, kas ar tiem noslēgti transponē attiecīgos nosacījumus, kas paredzēti 9.4. un 9.5. pantā attiecībā uz jebkuriem citiem starpniekiem un galasaņēmējiem ar noteikumu, ka, ievērojot 9.5. pantu, finanšu starpnieki un galasaņēmēji sniedz apliecinājumus, ka tie neatrodas 2. pielikumā paredzētajā izslēgšanas situācijā;

h)	apņemas nepieprasīt EIF nekādas maksas saistībā ar darbību īstenošanu;

i)	saskaņā ar 1. pielikumā paredzēto formulu ikvienam darījumam aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu, de minimis regulas 4. panta 2. punkta nozīmē, un paziņo par aprēķinu EIF; un

j)	pilnībā nodod galasaņēmējiem visu finanšu ieguvuma, kas rodas no dalībvalsts ieguldījuma, valsts atbalsta daļu, kā turpmāk ir noteikts 1. pielikumā.

[Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

9.5.	Finanšu starpnieki, kuri atrodas kādā no 2. pielikumā paredzētajām situācijām, netiek atlasīti.

9.6.

Pirms darbību nolīguma parakstīšanas EIF rakstveidā informē vadošo iestādi par katra darbību kopuma galvenajiem elementiem, kā ir turpmāk aprakstīts finansēšanas nolīgumā. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]. EIF bez liekas kavēšanās rakstveidā informē vadošo iestādi par darbību nolīguma parakstīšanu.

9.7.	EIF bez liekas kavēšanās rakstveidā informē vadošo iestādi par darbību nolīguma daļēju atcelšanu, būtiskiem grozījumiem vai priekšlaicīgu izbeigšanu un par šādas situācijas iemesliem, kā turpmāk ir noteikts šajā finansēšanas nolīgumā. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

10. pants

Pārvaldība

10.1.

EIF veikto īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu uzrauga investoru padome (“investoru padome”). Investoru padomi veido [4] pienācīgi pilnvaroti locekļi, kurus ieceļ vadošā iestāde un kuri to pārstāv, [1] EIF iecelts loceklis, [1] novērotājs, kuru ieceļ EIB un [2] novērotāji, kurus ieceļ Eiropas Komisija.

10.2.

Investoru padome:

a)	pirms publicēšanas apstiprina darba uzdevumu un vajadzības gadījumā visus tā grozījumus un pārskatītās redakcijas, un izskata EIF iesniegtos aicinājumus iesniegt priekšlikumus;

b)	pārskata īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanas progresu, ieskaitot starpposma mērķu sasniegšanu un jauno darbību mērķus;

c)	pārskata un izdod atzinumus par stratēģiskiem un politikas jautājumiem saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām);

d)	sniedz norādījumus jautājumos par 3.1.–3.4. pantā paredzēto atbilstības kritēriju interpretēšanu;

e)	pārskata īpašās(-o) daļas(-u) gada ziņojumus, kas minēti 16. pantā;

f)	pārskata novērtējuma darba uzdevumu un pārskata īpašās(-o) daļas(-u) novērtējuma ziņojumus, ja tādi ir;

g)	pārskata ierosinātos īpašās(-o) daļas(-u) precizējumus pēc 18. pantā minētajiem novērtējuma ziņojumiem;

h)	atbilstīgā gadījumā ierosina finansēšanas nolīguma grozījumus;

i)	[citi uzdevumi]. [Papildu nosacījumus var noteikt līgumā, ja nepieciešams]

10.3.

Investoru padome rīkojas vienprātīgi un nekādos apstākļos neietekmē nevienu attiecīgās koordinācijas komitejas, kura ir paredzēta attiecīgajā(-os) deleģēšanas nolīgumā(-os), lēmumu, kas pieņemts saistībā ar [COSME finanšu instrumentu] [UN/VAI] [H2020 finanšu instrumentu] vispārējās stratēģijas īstenošanu.

10.4.

Investoru padome ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs ir vadošās iestādes pārstāvis.

Investoru padome sanāk pēc jebkura tās locekļa pieprasījuma, bet ne retāk, kā [•] reizi(-es) gadā. Investoru padomes sanāksmes organizē tās sekretariāts.

10.5.

Pēc sekretariāta ierosinājuma investoru padome pieņem savu reglamentu.

10.6.

Par piedalīšanos investoru padomes sanāksmēs atlīdzība netiek maksāta. Iestādei, kura ir izvirzījusi locekli, ir jāsedz ceļa izdevumi un visas izmaksas, kuras loceklim ir radušās saistībā ar investoru padomes sanāksmju apmeklēšanu.

10.7.

EIF sekretariātu nodrošina saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu.

Sekretariāts veic arī šādus uzdevumus:

a)	organizē investoru padomes sanāksmes, ieskaitot investoru padomes dokumentu, dienas kārtību un protokolu sagatavošanu un izplatīšanu;

b)	jebkurus citus uzdevumus, [kā ir noteikts finansēšanas nolīguma] vai, kā nosaka investoru padome.

c)	ziņojumi, kas saistīti ar investoru padomes darbību, ir nosūtāmi ar sekretariāta starpniecību.

11. pants

Dalībvalsts ieguldījums

11.1.

Dalībvalsts ieguldījumu izmanto vienīgi saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām) un visām ar to saistītajām darbībām.

11.2.

EIF ne vēlāk, kā katra gada [X] ziņo vadošajai iestādei par i) darbībām, par kurām attiecīgajā gadā ir paredzēts noslēgt līgumu, mērķiem un ierosināto dalībvalsts ieguldījuma summu, kuru ir paredzēts izmaksāt attiecīgajā gadā, ii) ierosinātā dalībvalsts ieguldījuma, kuru ir paredzēts izmaksāt katru gadu līdz saistību perioda beigām, maksājumu grafiku, ieskaitot piemērojamās pārvaldības maksas, un iii) jebkurām izmaiņām, kas varētu būt vajadzīgas paziņotajā dalībvalsts ieguldījumā, kurš ir jāparedz attiecīgajā gadā.

Ja ir vajadzīgs, EIF līdz katra gada [X] nodrošina vadošajai iestādei pārskatītos skaitļus saistībā ar iepriekšējo apakšpunktu.

11.3.

Pēc finanšu starpnieku, kurus ir paredzēts atlasīt saskaņā ar 9. pantu, pienācīgas pārbaudes, EIF jebkurā brīdī, kuru uzskata par piemērotu, nosūta vadošajai iestādei maksājuma pieprasījumu 3. pielikumā noteiktajā formā (“maksājuma pieprasījums”). Maksājuma pieprasījumā ir jāiekļauj i) ierosinātā dalībvalsts ieguldījuma summa, lai segtu saistības saskaņā ar garantijas nolīgumiem, kurus ir paredzēts parakstīt trīs mēnešu laikā pēc maksājuma pieprasījuma datuma un ii) dalībvalsts ieguldījuma, kas saistībā ar attiecīgajām darbībām jāizmaksā katru gadu līdz saistību perioda beigām, maksājumu grafiks.

11.4.

Maksājuma pieprasījumā var iekļaut ierosināto dalībvalsts ieguldījuma summu 100 % apmērā no summas, kas nepieciešama saistību segšanai saskaņā ar garantijas nolīgumu.

11.5.

Pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas un, ja budžetā ir pieejami līdzekļi, vadošā iestāde, bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā pirms EIF paraksta jebkādu garantijas nolīgumu, nogulda īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) dalībvalsts ieguldījumu, kas vienāds ar maksājuma pieprasījumā norādīto dalībvalsts ieguldījuma summu, un informē par to EIF.

11.6.

Vadošā iestāde jebkurā brīdī var atlikt dalībvalsts ieguldījuma maksājumu, paziņojot EIF, ka tā maksājuma pieprasījumu nevar izpildīt, jo:

a)	tas būtiski neatbilst kādam finansēšanas nolīguma nosacījumam; vai

b)	pastāv nopietnas šaubas par paredzēto pamatā esošo izdevumu pieņemamību; vai

vadošās iestādes rīcībā ir nonākusi informācija, kas liecina par būtiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā vai par to, ka EIF apstiprinātais izdevums ir saistīts ar nopietnu pārkāpumu un tas nav novērsts. Šādā gadījumā vadošā iestāde maksājumu var atlikt vienīgi tad, ja ir jānovērš būtisks kaitējums tās finanšu interesēm saistībā ar Eiropas Savienības budžetu.

Jebkura šāda atlikšana vadošajai iestādei ir pienācīgi jāpamato, un tā nevar notikt ar atpakaļejošu iedarbību. EIF pēc iespējas ātrāk ir jāinformē par šādu atlikšanu, kā arī par tās iemesliem.

Atlikšana stājas spēkā dienā, kad vadošā iestāde par to informē EIF. Atlikušais maksājuma periods atsākas datumā, kad tiek saņemta pieprasītā informācija vai pārskatītais dokuments, vai ir veiktas nepieciešamās papildu pārbaudes, ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Ja maksājums atlikts vairāk nekā par [diviem] mēnešiem, EIF var pieprasīt vadošajai iestādei pārskatīt, vai atlikšanai vēl ir jāturpinās.

12. pants

EIF ieguldījums

EIF veic EIF ieguldījumu apakšstruktūrā saskaņā ar 1. pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

13. pants

Īpašās(-o) daļas(-u) konts(-i) un naudas līdzekļu aktīvu pārvaldība

13.1.

Īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) un naudas līdzekļu aktīvu pārvaldību veic EIF vai cita iestāde, kuru tā ieceļ, saņemot apstiprinājumu no investoru padomes saskaņā ar naudas līdzekļu aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm, kas izklāstītas 4. pielikumā.

13.2.

Katrai īpašajai daļai EIF atver un uztur īpašās(-o) daļas(-u) kontu [saistībā ar līdzekļiem, kas saņemti no ERAF darbību programmas un īpašās(-o) daļas(-u) kontu saistībā ar līdzekļiem, kas saņemti no ELFLA lauku attīstības programmas] un saskaņā ar EIF iekšējo politiku un procedūrām.

13.3.

Dalībvalsts ieguldījums īpašajā(-ās) daļā(-ās) tiek iemaksāts īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) saskaņā ar šā nolīguma 11. pantu.

13.4.

Īpašās(-o) daļas(-u) konts(-i) vienmēr un visos aspektos ir jāizmanto, jāiemaksā tajā vai citādi jāizmanto vai tā grāmatvedības uzskaite jāveic atsevišķi no citiem EIF fondiem vai kontiem. Visiem darījumiem ir jānorāda valutēšanas datums.

13.5.

Īpašās(-o) daļas(-u) konts(-i) ir izmantojams tikai saistībā ar darījumiem vai darbībām saistībā ar šo finansēšanas nolīgumu.

13.6.

Naudas līdzekļu pārvaldība veicama saskaņā ar EIF politiku un procedūrām, pareizas finanšu pārvaldības principu un saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 4. pielikumā. Vadošā iestāde uzņemas risku par šo līdzekļu ieguldīšanu (tostarp attiecībā uz negatīvu procentu likmi un zaudējumiem no aktīvu pārvaldības) saskaņā ar iepriekš noteiktu riska profilu un ieguldījumu stratēģiju, un, ja nepieciešams, aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm tādā veidā, kas izklāstīts 4. pielikumā.

13.7.

EIF iekasē maksu no vadošās iestādes saskaņā ar 14. pantu, ņemot vērā EIF vai tās vārdā veikto naudas līdzekļu aktīvu pārvaldību.

13.8.

Īpašās(-o) daļas(-u) konta(-u) apkalpošanas nolūkiem EIF atver un uztur euro kontu un, ja nepieciešams, citu valūtu kontu darbībām citā valūtā, kas nav euro.

13.9.

Īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) tiek ieskaitīti šādi maksājumi:

a)	iemaksātais dalībvalsts ieguldījums;

atmaksas;

ieņēmumi.

13.10.

No īpašās(-o) daļas(-u) konta(-iem) tiek veikti šādi maksājumi:

a)	summas, kas nepieciešamas darbību veikšanai;

b)	summas, kas pārskaitāmas EIF saskaņā ar 14. pantā noteikto;

c)	summas, kas tiek atmaksātas vadošajai iestādei saskaņā ar izbeigšanas politiku;

d)	summas, kas nepieciešamas naudas līdzekļu aktīvu pārvaldībai.

13.11.

13. panta 10. punkta c) apakšpunktā minētais pārskaitījums tiek veikts uz šādu vadošās iestādes kontu bankā:

[Bankas] nosaukums:	[•]
[Bankas] adrese:	[•]
BIC:	[•]
IBAN:	[•]
Saņēmēja vārds:	[•]
Saņēmēja adrese:	[•]
Saņēmēja BIC:	[•]
Atsauce:	Naudas atmaksa attiecībā uz [iekļaut īpašās(-o) daļas(-u) akronīmu un citas iespējamās atsauces] izbeigšanas politiku.

13.12.

Saistībā ar šā finansēšanas nolīguma izbeigšanu, kā tas ir noteikts 25. pantā, EIF slēdz īpašās(-o) daļas(-u) kontu(-us) un bez liekas kavēšanās paziņo vadošajai iestādei par šādu slēgšanu.

13.13.

EIF izmanto ieņēmumus un atmaksas īpašās(-o) daļas(-u) nolūkiem, tostarp pārvaldības izmaksu un maksu segšanai un veic uzskaiti par ieņēmumiem un atmaksām.

13.14.

[Ja nepieciešams un jebkurā gadījumā pēc saistību perioda beigām, un ne vēlāk kā katru gadu līdz [X], EIF paziņo vadošajai iestādei par to paredzēto dalībvalstu ieguldījumu, kas nav iemaksāts īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os), kas šā īpašās(-o) daļu(-ām) vai jebkura garantijas nolīguma nolūkiem nav nepieciešams, saskaņā ar [papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā] norādīto.]

13.15.

[Pēc saistību perioda beigām un gadījumā, ja nav dalībvalstu ieguldījuma, kas būtu maksājams, EIF katru gadu un ne vēlāk kā līdz katra gada [X], paziņo vadošajai iestādei par tām summām, kas vairs nav nepieciešamas saistībā ar šo finansēšanas nolīgumu vai jebkuru garantijas nolīgumu. Līdz ar to vadošā iestāde var izdot parādzīmi EIF, lai atgūtu attiecīgo summu vadošās iestādes budžetā.]

14. pants

Pārvaldības izmaksas un maksas

14.1.

Vadošā iestāde atlīdzina EIF par EIF darbību, veicot samaksu, kas ietver i) administratīvo maksu, ii) motivēšanas maksu, iii) maksu par naudas līdzekļu aktīvu pārvaldībuun iv) rezerves maksu, lai segtu neparedzētus izdevumus (kopā dēvēta par “pārvaldības izmaksām un maksām”), saskaņā ar šajā pantā turpmāk izklāstīto.

14.2.

Pārvaldības izmaksas un maksas EIF saņem no īpašās(-o) daļas(-u) konta(-iem), iepriekš par tām izrakstot rēķinu un [jāprecizē līgumā] vadošā iestāde to izskata un tās veido pilnīgu EIF atlīdzību par EIF darbību. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā, ja nepieciešams]

14.3.

Administratīvās maksas un motivēšanas maksas kopējā summa nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt 6 % no paredzētā dalībvalstu ieguldījuma, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Ievērojot 14. panta 6. punktu un 14. panta 7. punktu, motivēšanas maksa nav mazāka par vienu trešdaļu no administratīvās un motivācijas maksas kopsummas.

Papildus administratīvajai un motivēšanas maksai, maksa par naudas līdzekļu aktīvu pārvaldību nepārsniedz [1] % [vai citādi, kas noteikts konkrētos finansēšanas līgumos] no paredzētā dalībvalstu ieguldījuma. Turklāt rezerves maksa nepārsniedz [0,5] % [vai citādi, kas noteikts konkrētos finansēšanas līgumos] no paredzētā dalībvalstu ieguldījuma.

14.4.

Administratīvā maksa ir pilnīga kompensācija par administratīvajiem izdevumiem, kas EIF radušies saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), tostarp, bet ne tikai: tirgus izpēte, mārketings, produktu izstrāde, informatīvi pasākumi, pārrunas, uzraudzība, pielāgošana IT sistēmām, juridiskie izdevumi, ceļa izdevumi, nodokļu konsultācijas, maksājumi bankai, apakšuzņēmēju izmaksas, grāmatvedības uzskaite un pārskatu sniegšana, uzraudzība un kontrole, sekretariāts, novērtēšana (ja tāda ir), iekšējā un ārējā revīzija, redzamība un publicitāte. Ir jāņem vērā arī izmaksas, kas jāmaksā finanšu starpniekiem. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā, ja nepieciešams]

14.5.

Saistībā ar 14. panta 3. punktā noteiktajiem izmaksu griestiem, administratīvā maksa EIF ir jāmaksā šādā kārtībā:

1)	pirmā administratīvās maksas daļa ir saistīta ar īpašās(-o) daļas(-u) izveidi un ir [2] % apmērā no iemaksātā dalībvalsts ieguldījuma. Šī summa tiek maksāta EIF euro valūtā pie pirmā darbību nolīguma parakstīšanas. [šādi nosacījumi ir jāprecizē līgumā];

2)	atlikusī administratīvās maksas daļa ir saistīta ar īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu, pārvaldību, uzraudzību un slēgšanu, un ik gadu tiek maksāti ar pēcmaksu [papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā, ja nepieciešams].

14.6.

Motivēšanas maksa tiek maksāta EIF par izpildes sasniegšanu, kas saistīta ar īpašās(-o) daļas(-u) finansēm un politiku.

14.7.

Saistībā ar 14. panta 3. punktā noteiktajiem motivēšanas maksas griestiem, tā tiek maksāta EIF, pamatojoties uz izpildes rādītāju sasniegšanu, jo īpaši, ja saistību īpatsvara efekts ir sasniegts saskaņā ar starpposmu mērķiem, kas izklāstīti 7. pantā. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]. Motivēšanas maksa tiek maksāta reizi pusgadā ar pēcmaksu.

14.8.

Maksa par naudas līdzekļu aktīvu pārvaldību tiek izmantota naudas līdzekļu pārvaldībai.

14.9.

Rezerves maksa tiek izmantota neparedzētiem izdevumiem, piemēram, tiesas izdevumiem. Samaksu par neparedzētiem izdevumiem iepriekš apstiprina vadošā iestāde. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā].

14.10.

Ieņēmumi un atmaksas vispirms sedz pārvaldības izmaksas un maksas. Ja šādi ieņēmumi un atmaksas ir nepietiekamas, starpību sedz no iemaksātā dalībvalsts ieguldījuma līdzekļiem saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem. Neņemot vērā iepriekš minēto, vadošā iestāde atlīdzina EIF par EIF veikto darbību pēc 2023. gada 31. decembra, izmantojot citas maksas, kas nav pārvaldības izmaksas un maksas, saskaņā ar šajā finansēšanas nolīgumā noteikto. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

15. pants

Grāmatvedības uzskaite

15.1.

EIF uztur atsevišķu īpašās(-o) daļas(-u) kontu darbībai, kas saistīta ar katru finanšu instrumentu saskaņā ar EIF noteikumiem un procedūrām.

15.2.

Finanšu darījums un finanšu pārskati attiecībā uz īpašo(-ajām) daļu(-ām) tiek veidoti saskaņā ar:

a)	EIF noteikumiem un procedūrām, kas piemērojamas šādai īpašajai(-ām) daļai(-ām) un

Savienības grāmatvedības noteikumiem, ko izveidojis Eiropas Komisijas grāmatvedis, pamatojoties uz Starptautisko Valsts sektora grāmatvedības standartu padomes (IPSAS) noteiktajiem standartiem, ko Eiropas Komisija laika gaitā var grozīt, par to iepriekš paziņojot EIF saskaņā ar deleģēšanas nolīguma(-u) noteikumiem [papildu nosacījumi tiks precizēti līgumā, ja nepieciešams].

15.3.

EIF saglabā finanšu un grāmatvedības dokumentus par iemaksāto dalībvalsts ieguldījumu septiņus (7) gadus pēc īstenošanas perioda beigām vai finansēšanas nolīguma izbeigšanas, vai finanšu instrumenta darbību slēgšanas – atkarībā no tā, kurš periods beidzas vēlāk.

15.4.

EIF katru gadu iesniedz vadošajai iestādei auditētus īpašās(-o) daļas(-u) finanšu pārskatus.

16. pants

Darbības un finanšu pārskati

16.1.

EIF sniedz pārskatus vadošajai iestādei tik bieži, kā puses par to vienojas [nosacījumi tiks precizēti līgumā] par īpašās(-o) daļas(-u) darbības aspektiem saskaņā ar 5. pielikumā izklāstīto un proti:

a)	īpašās valsts programmas un tā pasākuma prioritātes, no kura tiek sniegts dalībvalsts ieguldījums, noteikšana;

b)	īpašās(-o) daļas(-u) apraksts un īstenošanas kārtība;

c)	finanšu starpnieku noteikšana;

d)	kopējā iemaksātā dalībvalsts ieguldījuma summa par katru īpašās valsts programmas prioritāti un pasākumu;

e)	kopējā jauna aizņēmuma finansējuma summa, kas radusies attiecīgajā ceturksnī un līdz šim;

f)	kopējā pārvaldības izmaksu un maksu summa;

g)	īpašās(-o) daļas(-u) sniegums, tostarp progress to izveidē un finanšu starpnieku atlasē;

h)	kopējā uzkrātā atmaksu un ieņēmumu summa;

i)	progress saistību īpatsvara efekta sasniegšanā;

j)	īpašās(-o) daļas(-u) ieguldījums, lai sasniegtu attiecīgos prioritātes vai pasākuma rādītājus īpašās valsts programmas ietvaros;

k)	galasaņēmēju skaits (kopā un atsevišķi pa darbībām);

l)	bruto dotācijas ekvivalents par katru darījumu.

[Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

16.2.

EIF sniedz pārskatus vadošajai iestādei tik bieži, kā tas ir noteikts 16. panta 1. punktā par īpašās(-o) daļas(-u) finanšu aspektiem saskaņā ar 6. pielikumu. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

16.3.

Ne vēlāk kā līdz katra gada [•] EIF iesniedz vadošajai iestādei gada pārskatu, kurā ir ietverta visa informācija, kas apkopota par ikvienu īpašās(-o) daļas(-u) darbību vai finanšu aspektiem kopš tā izveides. Šādu gada pārskatu bez liekas kavēšanās iesniedz izskatīšanai investoru padomē. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā].

EIF regulāri iesniedz vadošajai iestādei šajā finansēšanas nolīgumā noteikto ārējo revidentu kontroles ziņojumus vadības vēstules veidā. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

Turklāt, ja nepieciešams puses var apspriest un vienoties par papildu pārskatu iesniegšanas pasākumiem saistībā ar darbībām. [Papildu nosacījumi var tikt precizēti līgumā]

16.4.

16. panta 1. punktā un 16. panta 2. punktā izklāstīto attiecīgo pārskatu iesniegšanas prasību pamatā ir informācija, ko EIF laiku pa laikam iegūst saskaņā ar attiecīgajiem ziņošanas pienākumiem, kas iekļauti darbību nolīgumos starp EIF un finanšu starpniekiem, ar ko īsteno īpašo(-ās) daļu(-as). Darbību nolīgumā ir iekļauta prasība, ka finanšu starpniekiem šāda informācija ir jāsniedz EIF. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

16.5.

Informācija visos pārskatos, kas iesniedzami vadošajai iestādei, jānorāda euro valūtā. Šos pārskatus var veidot no finanšu pārskatiem citās valūtās saskaņā ar EIF prasībām. Kur nepieciešams, summas pārvēršamas euro. Izņemot gadījumus, kad šajā finansēšanas nolīgumā noteikts citādi, summas, kas izteiktas tādā valūtā, kas nav euro, un paziņotas otrai pusei euro, tiek konvertētas euro saskaņā ar Eiropas Centrālā bankas attiecīgajā pārskata datumā noteikto valūtas kursu.

17. pants

Revīzijas, kontroles un uzraudzība

17.1.

Atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem Revīzijas palāta un Eiropas Komisijai ir tiesības veikt revīziju attiecībā uz īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu.

17.2.

EIF veic īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanas kontroli saskaņā ar tās noteikumiem, politiku un procedūrām, un šo finansēšanas nolīgumu, tostarp, ja nepieciešams, veicot tipisku un/vai riskantu darījumu paraugu pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka īpašās(-o) daļas(-u) īstenošana tiek veikta efektīvi un pareizi un lai turklāt novērstu un labotu pārkāpumus un krāpšanu.

17.3.

Gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, EIF nekavējoties informē OLAF un ciešā sadarbībā ar OLAF var veikt attiecīgus piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, lai aizsargātu pierādījumus. Pārkāpumu gadījumā attiecībā uz dalībvalsts ieguldījumu EIF nekavējoties informē vadošo iestādi un veic visas nepieciešamās darbības, tostarp tiesvedību, lai atgūtu līdzekļus, kas pienākas saskaņā ar darbību nolīguma noteikumiem, saskaņā ar 1. pielikumu un nekavējoties atmaksā jebkuru atgūto summu īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os).

17.4.

EIF uzrauga īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanu, paziņojot un/vai iesniedzot finanšu pārskatus, ko tas saņem no finanšu starpniekiem, izmantojot pieejamās iekšējās un ārējās revīzijas un pārbaudēm, ko veikuši finanšu starpnieki vai EIF, tostarp sistēmā konstatēto kļūdu un trūkumu būtības un apjoma analīzi, kā arī veicot vai plānojot kļūdu un trūkumu novēršanas pasākumus. EIF paziņo vadošajai iestādei par būtiskajiem šādas darbības rezultātiem.

17.5.

EIF veiktās īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanas uzraudzība ir paredzēta, lai vadošā iestāde varētu novērtēt: i) vai iekšējās kontroles sistēma ir efektīva un lietderīga; ii) vai dalībvalsts ieguldījums tiek izmantots saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un līguma noteikumiem, un iii) progresu uz politikas mērķu sasniegšanu, kas atspoguļojas attiecīgajos iznākumu un rezultātu rādītājos.

17.6.

Vadošā iestāde var veikt īpašās(-o) daļas(-u) īstenošanas kontroli un uzraudzību, piedaloties investoru padomē, ar pārbaudītu EIF iesniegtu finanšu pārskatu palīdzību saskaņā ar 15. panta 4. punktu.

17.7.

OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95, saskaņā ar to grozījumiem, papildinājumiem vai izmaiņām, kas tiek regulāri veiktas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ar mērķi noteikt, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkādu finansēšanas darbību kopumu, uz kuru attiecas īpašā(-ās) daļa(-as).

18. pants

Novērtēšana

18.1.

Puses var vienoties par jebkādu novērtēšanu, kas veicama finansēšanas nolīguma īstenošanai attiecībā uz tajā turpmāk izklāstītajiem noteikumiem. [Papildu nosacījumi var tikt precizēti līgumā].

18.2.

Katrā darbību nolīgumā EIF pieprasa finanšu starpniekiem sniegt EIF tādu informāciju, kas ir viņu rīcībā un kura pamatoti ir nepieciešama, lai veiktu novērtēšanu, ko veic Eiropas Komisija saskaņā KNR 57. panta 3. punktu.

19. pants

Preču, darbu un pakalpojumu iepirkums

19.1.

Jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu, ko rīko EIF saistībā ar īpašo(-ajām) daļu(-ām), veic saskaņā ar spēkā esošajiem EIF pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām, ņemot vērā pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes, labākās cenas un vērtības attiecības principu, izvairīšanos no interešu konflikta un nediskrimināciju līgumu piešķiršanā, ar nosacījumu, ka, pienācīgi ņemot vērā izmaksas un laiku, apakšuzņēmēju līgumu slēgšana nerada izmaksu pieaugumu, salīdzinot ar tām izmaksām, kas rastos, ja īstenošanu veiktu pats EIF. Lai izvairītos no pārpratumiem, šāda apakšuzņēmēju salīgšana neattiecas uz finanšu starpnieku atlasi saskaņā ar 9. pantu.

19.2.

Kandidāti un pretendenti, kas uzskaitīti izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē, ko izveidojusi un kuras darbību nodrošina Eiropas Komisija saskaņā ar 2008. gada 17. decembra Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (15) īpašās(-o) daļas(-u) pārvaldības nolūkos netiek nolīgti.

20. pants

Redzamība

20.1.

EIF veic visus nepieciešamos pasākumus, kas paredzēti šajā finansēšanas nolīgumā, lai informētu par to, ka īpašo(-ās) daļu(-as) kopīgi finansē [ERAF] VAI [ELFLA], un tas ietver noteikumus, kas paredz, ka šajā pantā ietvertās prasības tiek nodotas finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem, kā arī ietvertas attiecīgajos līgumos. [Papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā]

20.2.

EIF nosaka, ka informācija par īpašo(-ajām) daļu(-ām), kas tiek nodota presei, ieinteresētajām personām, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem ir jāpapildina teksts “ar Eiropas Savienības finansējumu” (attiecīgajā Savienības valsts valodā) un Savienības emblēmu (divpadsmit dzeltenas zvaigznes uz zila fona) atbilstošā veidā saskaņā ar deleģēšanas nolīguma(-u) prasībām.

20.3.

EIF paredz, ka finanšu starpnieks veic informēšanas, mārketinga un reklāmas kampaņas, kas noteiktas šajā finansēšanas nolīgumā [papildu nosacījumi ir jānosaka līgumā], [DALĪBVALSTS NOSAUKUMS] teritorijā, kuru mērķis ir informēt šādā teritorijā par īpašo(-ās) daļu(-as), nodrošinot, ka visi dokumenti, kas attiecas uz atbalstu, ko sniedz, izmantojot īpašo(-ās) daļu(-as), ietver paziņojumu, kas norāda, ka darījums gūst labumu no atbalsta saņemšanai no Eiropas Savienības saskaņā ar “[MVU iniciatīva], īpašā(-ās) daļa(-as) ar Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar [ERAF] vai [ELFLA], [COSME] UN/VAI [Apvārsnis 2020]”.

20.4.

Apliecinājuma un Savienības emblēmas izmērs un izcēlumam jābūt skaidri redzamam, tādā veidā, kas nerada nekādas neskaidrības attiecībā uz EIF darbības identifikāciju un EIF privilēģiju un neaizskaramību piemērošanu īpašajai(-ām) daļai(-ām).

20.5.

Visas EIF publikācijas, kas īpaši attiecas uz īpašo(-ajām) daļu(-ām) jebkādā veidā un jebkurā plašsaziņas līdzeklī ir jāietver šāda vai līdzīga atruna attiecīgajā Savienības valsts valodā: “Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo palīdzību. Tajā paustie uzskati nekādā veidā nevar tikt izmantoti, lai atspoguļotu oficiālo Eiropas Savienības viedokli.”

20.6.

Vadošā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai publiskotu faktu, ka īpašo(-ās) daļu(-as) līdzfinansē Eiropas Investīciju fonds, un, attiecīgā gadījumā, EIB. Informācijā presei, ieinteresētajām personām, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem, visos attiecīgajos reklāmas materiālos, oficiālajos paziņojumos, pārskatos, publikācijās un informācijā internetā ir jānorāda apliecinājums, ka īpašā(-ās) daļa(-as) ir īstenota “ar Eiropas Investīciju fonda [un Eiropas Investīciju bankas] līdzfinansējumu” (attiecīgajā Savienības valsts valodā) un EIF logotips, un attiecīgajā gadījumā EIB logotips.

20.7.

Ievērojot piemērojamās konfidencialitātes prasības, pie pirmā darbību nolīguma parakstīšanas EIF bez liekas kavēšanās pēc līguma parakstīšanas sagatavo paziņojumu presei angļu valodā, kas tiek publicēts EIF tīmekļa vietnē. EIF lemj par paziņojuma presei saturu.

20.8.

Puses savstarpēji apspriežas par progresa ziņojumiem un situācijas pārskatiem, publikācijām, paziņojumiem presei un jaunumiem, kas saistīti ar šo finansēšanas nolīgumu, pirms tie tiek izdoti vai publicēti, un savstarpēji nosūta šos dokumentus, kad tie tiek izdoti.

20.9.

Katrā darbību nolīgumā EIF iekļauj attiecīgo deleģēšanas nolīgumu prasības attiecībā uz finanšu starpnieku izpratni par atbalstu, ko sniedz Eiropas Savienība.

21. pants

Informācijas publicēšana par finanšu starpniekiem

21.1.

EIF katru gadu publicē to finanšu starpnieku vārdus, kurus atbalsta īpašās(-o) daļas(-u) ietvaros saskaņā ar deleģēšanas nolīguma(-u) nosacījumiem.

21.2.

Nosakot kritērijus informācijas izpaušanai un publicētās informācijas detalizācijas pakāpei, ņem vērā finanšu sektora specifiku un īpašās(-o) daļas(-u) būtību, kā arī atbilstoši piemērojamajiem īpašajiem ERAF un ELFLA noteikumiem.

22. pants

Tiesību nodošana

Puses nedrīkst ne pilnībā, ne daļēji nodot trešajām personām nekādas no to šajā finansēšanas nolīgumā ietvertajām tiesībām un pienākumiem bez iepriekšējas rakstveida piekrišanas no otras puses.

23. pants

Atbildība

23.1.

EIF ir atbildīgs par savus pienākumu veikšanu un saistību izpildi ar profesionālu rūpību un centību pret vadošo iestādi saskaņā ar šo finansēšanas nolīgumu, un atbildīgs par jebkuriem zaudējumiem, kas radušies tā tīša pārkāpuma vai rupjas neuzmanības dēļ.

[23.2

Attiecībā uz šā finansēšanas nolīguma īstenošanu vadošā iestāde un EIF vienojas par līgumā noteiktiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz zaudējumiem, bojājumiem vai kaitējumu, kas radies EIF.]

23.3.

Puse, kas saskaras ar nepārvaramu varu, netiek uzskatīta par šajā finansēšanas nolīgumā ietverto saistību pārkāpēju, ja nepārvarama vara tās liedz pildīt.

24. pants

Regulējošie tiesību akti un jurisdikcija

24.1.

Šo finansēšanas nolīgumu regulē un interpretē saskaņā ar [tiks norādīts līgumā] tiesību aktiem, neņemot vērā nekādus piemērojamos tiesību aktu pretrunu principus.

24.2.

Puses mierīgā ceļā cenšas atrisināt jebkuru strīdu vai sūdzību attiecībā uz šā finansēšanas nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai izpildi, tostarp tā pastāvēšanu, spēkā esību vai pārtraukšanu.

24.3.

Ja puses nevar vienoties par draudzīgu izlīgumu, tās vienojas, ka [kompetentā jurisdikcija tiks norādīta līgumā] ir vienīgā jurisdikcija, kura var izskatīt jebkādus strīdus saistībā ar šo finansēšanas nolīgumu.

25. pants

Spēkā esība – līguma izbeigšana

25.1.

Finansēšanas nolīgums stājas spēkā brīdī, kad puses to ir parakstījušas un paliek spēkā līdz agrākajam no turpmāk minētajiem termiņiem: [2023. gada 31. decembrim] vai līdz brīdim, kad ir radies izbeigšanas gadījums, ja to nevar novērst saskaņā ar 25. panta 5. punktā paredzēto.

25.2.

Ne vēlāk kā [6] mēnešus pirms [2023. gada 31. decembra] puses savstarpēji apspriežas par šā finansēšanas nolīguma termiņa pagarināšanu.

25.3.

Ja [2023. gada 31. decembrī] spēkā ir attiecīgi viens vai vairāki darbību un/vai garantijas nolīgumi, šis finansēšanas nolīgums tiek pagarināts, pusēm par to vienojoties. Jo nav šādas vienošanās, šis finansēšanas nolīgums ir spēkā tikai attiecībā uz jebkurām faktiski esošām vai iespējamām saistībām vai risku jebkuru darbību ietvaros, līdz šīs saistības vai risks ir norakstīts vai atzīts par neatgūstamu un jebkurš piemērojamais noilguma termiņš ir beidzies.

25.4.

Šā finansēšanas nolīguma darbības laikā ikviena no pusēm var izbeigt līgumu nekavējoties jebkurā laikā, paziņojot otrai pusei, ka ir radies izbeigšanas gadījums.

25.5.

Iemesli, kas var radīt izbeigšanas gadījumu, ir izklāstīti turpmāk:

vadošā iestāde var paziņot par izbeigšanas gadījuma rašanos, ja:

a)	EIF neizdodas parakstīt darbību nolīgumu, kas saistīts ar dalībvalsts ieguldījuma summu, kas ir iekļauta kādā maksājuma pieprasījumā, trīs mēnešu laikā pēc šāda maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas; vai

b)	EIF neievēro kādu no savām šajā nolīgumā ietvertajām būtiskajām saistībām;

c)	Ja EIF neparaksta pirmo darbību līgumu 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā;

katrā gadījumā, ar nosacījumu, ka vadošā iestāde ir nosūtījusi brīdinājuma paziņojumu EIF, norādot par šādu iespējamu izbeigšanas gadījuma rašanos un EIF to nav novērsis (60) dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums; un

ii)

EIF var paziņot vadošajai iestādei par izbeigšanas gadījuma rašanos, ja:

a)	neskarot 11. panta nosacījumus, vadošā iestāde bez liekas kavēšanās nav noguldījusi īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) dalībvalsts ieguldījumu, kas ir vienāds ar maksājuma pieprasījumā norādīto dalībvalsts ieguldījumu; vai

b)	vadošā iestāde neievēro kādu no savām šajā finansēšanas nolīgumā ietvertajām būtiskajām saistībām;

katrā gadījumā, ar nosacījumu, ka EIF ir nosūtījusi brīdinājuma paziņojumu vadošajai iestādei, norādot par šādu iespējamu izbeigšanas gadījuma rašanos un vadošā iestāde to nav novērsusi (60) dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums.

25.6.

Neskarot 25. panta 9. punkta nosacījumus, šā nolīguma izbeigšanas gadījumā EIF ir atbrīvots no pienākuma veikt EIF darbību kopš šādas izbeigšanas spēkā stāšanās dienas. Pārvaldības izmaksas un maksas, kuras EIF būtu tiesības saņemt attiecībā uz laiku pirms izbeigšanas spēkā stāšanās dienas, jāsamaksā līdz šai dienai. [Ja nepieciešams, līgumā var ietvert papildu nosacījumus, tostarp iespējamos pārvaldības izmaksu un maksu pielāgojumus, ja tādi ir, kas maksājami pie šā finansēšanas nolīguma pirmstermiņa izbeigšanas]

25.7.

Izdevumus, kas jebkurai Pusei rodas saistībā ar izbeigšanas gadījumu, sedz tā puse, kas atbildīga par šāda izbeigšanas gadījuma rašanos.

25.8.

Pēc šā finansēšanas nolīguma termiņa beigām vai izbeigšanas īpašās(-o) daļas(-u) kontā(-os) noguldītā dalībvalstu ieguldījuma tīrais atlikums izbeigšanas politikas ietvaros ir jāatdod vadošajai iestādei. Visus izdevumus, kas EIF radušies saistībā ar šādu pārskaitījumu, sedz vadošā iestāde un to ietur no dalībvalsts ieguldījuma summas, kas jāatdod, ja vien tāds pārskaitījums tiek veikts, izbeidzot šo finansēšanas nolīgumu, par kuru vadošā iestāde izbeigšanas gadījuma dēļ ir paziņojusi.

25.9.

Šā finansējuma nolīguma izbeigšana vai termiņa beigas neietekmē nevienas puses tiesības un uzkrātās saistības vai izbeigšanas vai termiņa beigu brīdī esošās, tostarp, bet bez ierobežojuma, jebkuras puses uzkrātās tiesības un saistības, kas attiecas uz maksājumu saistībām. Pēc šā nolīguma termiņa beigām vai izbeigšanas finansēšanas līgums paliek spēkā attiecībā uz jebkurām faktiskajām vai iespējamām saistībām vai risku attiecībā uz jebkurām darbībām, līdz kādas saistības vai risks ir norakstīts vai atzīts par neatgūstamu un jebkurš piemērojamais noilguma termiņš ir beidzies, un, jo īpaši, EIF ir tiesīgs paturēt tādas summas, kas var būt nepieciešamas saskaņā ar šo nolīgumu, vai jebkuru darbību nolīgumu par jebkuru summu, kas attiecībā uz to ir jāmaksā, vai segtu jebkādas uzkrātās vai iespējamās saistības, kas izriet no atlikušajām darbībām.

25.10.

Ja EIF, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, nosaka, ka kopējais minimālais ieguldījums īpašajā(-ās) daļā(-ās), kas ietver visu iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldījuma summu, nav pietiekams, ņemot vērā minimālo nepieciešamo apjomu, kas definēts ex-ante novērtējumā, tā var paziņot vadošajai iestādei, ka ir radies izbeigšanas gadījums.

25.11.

23. panta (Atbildība), 24. panta (Regulējošie tiesību akti un jurisdikcija), 25. panta (Spēkā esība – izbeigšana) un 26. panta (Paziņojumi un ziņojumi) nosacījumi paliek spēkā pēc finansēšanas nolīguma izbeigšanas vai termiņa beigām.

25.12.

[COSME finanšu instrumentu] UN/VAI [H2020 finanšu instrumentu] slēgšanas gadījumā puses vienojas par dalībvalstu ieguldījumu izmantošanu.

26. pants

Paziņojumi un ziņojumi

26.1.

Vienas puses paziņojumi un ziņojumi otrai pusei saistībā ar šo finansēšanas nolīgumu sūtāmu rakstveidā uz papīra vai elektroniski saskaņā ar turpmāk 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem, izmantojot šādu kontaktinformāciju:

vadošajai iestādei:

[jāaizpilda].

EIF:

Eiropas Investīciju fonds

[jāaizpilda dienesta nosaukums]

15, Avenue J.F. Kennedy

2968 Luksemburga, Luksemburga (Luxembourg) (GD Luxembourg)

Kontaktpersona: [jāaizpilda]

Funkcionējoša e-pasta adrese: [jāaizpilda]

26.2.

Visas izmaiņas, kas veiktas iepriekš norādītajā kontaktinformācijā, ir spēkā tikai pēc tam, kad ir par tām rakstveidā uz papīra vai elektroniskā formā ir paziņots otrai pusei.

26.3.

Šie paziņojumi un ziņojumi tiek uzskatīti par pienācīgi paziņotiem, ja [jāaizpilda].

27. pants

Grozījumi un citi jautājumi

27.1.

Jebkādu grozījumu, izmaiņu vai pārveidošanas veikšanai šajā finansēšanas nolīgumā nepieciešams visu pušu pienācīgi parakstīts rakstveida dokuments, un tajā norāda datumu, kad tas stājas spēkā.

27.2.

Kādas puses atteikšanās vai atturība vienā vai vairākos gadījumos izpildīt kāda šā finansēšanas nolīguma noteikumu nav interpretējama kā atteikšanās no šīs puses tiesībām arī nākotnē pildīt šādus noteikumus, un otras puses pienākumi attiecībā uz šādu noteikumu izpildi nākotnē paliek spēkā.

28. pants

Pielikumi

Turpmāk norādītie apsvērumi un pielikumi ir neatņemama šā finansēšanas nolīguma sastāvdaļa:

1.pielikums

īpašās(-o) daļas(-u) darbības nosacījumi

—	Neierobežotu garantiju instruments (1. variants)

—	Pārvēršanas vērtspapīros instruments (2. variants)

2. pielikums

Finanšustarpnieku un galasaņēmēju izslēgšanas kritēriji un ES ieguldījuma atbilstības kritēriji [daļēji jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

3. pielikums

Maksājuma pieprasījums [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

4. pielikums

Naudas līdzekļu aktīvu pārvaldības pamatnostādnes [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

5. pielikums

Pārskatu sniegšana par īpašās(-o) daļas(-u) darbību aspektiem [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

6. pielikums

Pārskatu sniegšana par īpašās(-o) daļas(-u) finanšu aspektiem [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos]

1. PIELIKUMS

NEIEROBEŽOTU GARANTIJU (16) INSTRUMENTS

MVU iniciatīva, 1. variants

MVU INICIATĪVAS NEIEROBEŽOTAS GARANTIJAS INSTRUMENTS, 1. VARIANTS

Šis instruments paredz izmantot EIF izsniegtas neierobežotas garantijas, lai segtu MVU aizdevumu, nomas līgumu vai garantiju kredītrisku. MVU iniciatīvas neierobežotas garantijas instruments balstās uz risku, kas ir ietverts ES (“COSME” un/vai “Apvārsnis 2020”), ERAF/ELFLA resursu dažādos līmeņos kopā ar EIB grupas un, iespējams, valstu attīstības banku un valstu garantiju shēmu resursiem.

Saskaņā ar MVU iniciatīvas neierobežotas garantijas instrumentu EIF sniegs neierobežotas garantijas, nepārsniedzot saskaņotas maksimālās summas. Izsniedzošās finanšu iestādes saglabā būtisku daļu to attiecīgajos garantētajos portfeļos, paturot, piemēram, 20 % no ekonomiskā riska attiecībā uz katru garantēto aizdevumu, lai nodrošinātu nepieciešamo interešu izlīdzināšanu (“pašu ieguldījums”).

Finanšu starpnieki individuāli saņems neierobežotu garantiju no EIF apmaiņā pret garantijas nodevas maksājumu. Izveidotā portfeļa augstāks risks tiks segts, apvienojot dalībvalstu ieguldījumu un “COSME” un/vai “Apvārsnis 2020” resursus. Izveidotā portfeļa zemāks risks tiks segts no EIB grupas resursiem atbilstoši saskaņotajām maksimālajām summām un, iespējams, piesaistot valstu attīstības bankas un valstu garantiju shēmas. Ar šādu nefinansētā riska nodošanu kredītrisku var daļēji nodot trešajām pusēm bez faktiskas aktīvu portfeļa izņemšanas no finanšu iestādes bilances, nodrošinot izsniedzošajai finanšu iestādei iespēju iegūt pamatkapitāla atvieglojumu, ja tas ir pamatoti. Izpildot šādu operāciju, ir jāņem vērā attiecīgās valsts regulējuma prasības.

Izsniegšanas, padziļinātas izpētes, dokumentēšanas un apkalpošanas darbības saistībā ar atbilstīgiem MVU aizdevumu, nomas vai garantiju darījumiem veic finanšu starpnieki atbilstoši to ierastajai izsniegšanas un apkalpošanas kārtībai. Finanšu starpnieks (vai apakšstarpnieks pretgarantiju gadījumā) ar katru galasaņēmēju uztur tiešas klienta un kredīta attiecības. Finanšu starpnieks regulāri sniedz EIF informāciju par portfeli un EIF attiecīgi saskaņā ar atbilstošiem līgumiem pārsūta visu atbilstošo informāciju personām, kuras ir uzņēmušās risku.

Finanšu starpnieks pilnībā pārskaita MVU valsts atbalsta maksājumu atbilstoši indikatīvajiem noteikumiem un saskaņā ar turpmāk 5. un 6. pantā norādīto formulu. Turklāt uzskata, ka finanšu starpniekam radušās netiešās izmaksas (reputācijas zaudēšanas risks, finanšu risks, administratīvais risks, ar apakšstruktūras īstenošanu saistītais risks (17)) kompensē jebkādas priekšrocības, kuras nodrošina valsts resursu (t. i., dalībvalsts ieguldījums) izmantošana, tādējādi finanšu starpnieks negūst labumu no nepamatota atbalsta.

Šajā 1. pielikumā definētajiem terminiem ir tāda pati nozīme kā attiecīgajiem terminiem finansēšanas paraugnolīgumā, ja vien nav skaidri definēta citāda nozīme.

Neierobežotas garantijas saskaņā ar 1. variantu indikatīvie noteikumi

1.	Galvenie pamatnosacījumi

Finanšu instrumenta darbības joma

Finanšu starpnieks izveido jauna aizņēmuma finansējuma portfeli (kam piemēro minimālo saistību īpatsvara efektu), par kuru tas no EIF saņem neierobežotu portfeļa garantiju (tiešas garantijas, pretgarantijas vai līdzgarantijas veidā) apmaiņā pret garantijas nodevas maksājumu.

EIF rīkojas kā pastāvīgs finanšu instrumenta pārvaldnieks, kas pārvalda dalībvalsts ieguldījumu, ES ieguldījumu (t. i., ieguldījumi saskaņā ar [“COSME” regulu] UN/VAI [“H2020” regulu]), EIF iemaksu un kredītrisku, ko ir uzņēmusies EIB un, iespējams, valstu attīstības bankas.

Garantija

EIF izsniedz finanšu starpniekam garantiju apmaiņā pret garantijas nodevas maksājumu. Garantija sedz daļu kredītriska (nepārsniedzot garantijas likmi), kas ir saistīts ar portfelī iekļauto jauno aizņēmuma finansējumu (turpmāk tekstā – “portfelis”).

Garantijas likme

Līdz 80 % no katra portfelī iekļautā darījuma tādā veidā, lai finanšu starpnieks saglabātu būtisku ekonomisko portfeļa daļu, kas ir vienāda vismaz ar 20 % no tā ekonomiskā riska nolūkā nodrošināt interešu izlīdzināšanu.

Struktūra

Garantija sedz atbilstoši garantijas likmei termiņā neatmaksātās summas, kuras finanšu starpniekam ir radušās attiecībā uz katru portfelī iekļauto neizpildīto atbilstošo darījumu.

Dalībvalsts ieguldījumu izmanto, lai segtu augstāko portfeļa risku tādā procentuālā apmērā, kādu nosaka, ņemot vērā multiplikatora efektu attiecībā uz finansēšanas nolīgumā saskaņoto dalībvalsts iemaksu. Tas parasti var veidot 100 % no šādas summas, kura ir absorbēta, lai segtu portfeļa neto zaudējumus.

Otru portfeļa riskantāko daļu sedz, izmantojot EIF resursu, ES un vadošās iestādes budžeta apvienojumu. Portfeļa atlikušo risku sedz, izmantojot EIB grupas un, iespējams, valstu attīstības banku un valstu garantiju shēmu resursus.

Resursus, kurus nodrošina dažādas personas, kas uzņemas risku, nosaka tādā veidā, lai risks atbilstu EIB grupas un jebkādas citas personas, kas uzņemas risku, pieļaujamajam riska līmenim.

Katrs portfelis ir pietiekami viendabīgs un ar pietiekamu apvienoto finanšu resursu diversifikāciju, lai EIF spētu piešķirt vērtējumu saskaņā ar tā riska novērtēšanas metodiku.

Termiņā neatmaksātās summas

Nozīmē neatmaksāto pamatsummu un aprēķinātos procentus, kuri ir radušies finanšu starpniekam saistībā ar portfelī iekļautajiem neizpildītajiem darījumiem.

Portfelis

Pieejamības periods

EIF un finanšu starpnieks vienojas par pieejamības periodu (parasti ne ilgāk par trim gadiem), kura laikā darījumus var iekļaut portfelī.

Atbilstīgie galasaņēmēji

Galasaņēmējiem ir jāizpilda atbilstības prasības, kuras ir noteiktas KNR 37. panta 4. punktā un 39. pantā, kā arī īpašas atbilstības prasības, kuras ir izklāstītas ERAF un ELFLA regulās.

“COSME” atbilstības kritēriji

Skatīt 2. pielikumu.

“Apvārsnis 2020” atbilstības kritēriji

Skatīt 2. pielikumu.

Izslēgšanas process

Darījumu izslēdz no portfeļa (un garantija uz to neattiecas), ja tas neatbilst atbilstības kritērijiem. Noteiktos ierobežotos gadījumos un izpildot KNR 39. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasības, konstatējot, ka šāda neatbilstība bija ārpus finanšu starpnieka kontroles, garantijas segumu var turpināt piemērot.

Saistību īpatsvara efekta prasība dalībvalsts ieguldījumam

Saistību īpatsvara efektu aprēķina, kopējo jauno aizņēmuma finansējumu atbilstīgajiem galasaņēmējiem dalot ar dalībvalsts ieguldījumu. Minimālajam saistību īpatsvara efektam ir jābūt vismaz [X] reizes lielākam par kopējo dalībvalsts ieguldījumu.

Minimālā saistību īpatsvara efekta prasība “COSME” ieguldījumam

Ņemot vērā ieguldījumu saskaņā ar “COSME” regulu, ja attiecas, jaunā aizņēmuma finansējuma atbilstīgiem galasaņēmējiem summai saskaņā ar saistību īpatsvara efekta prasībām, kuras ir noteiktas “COSME” juridiskajā pamatojumā un deleģēšanas nolīgumā, ir jāatbilst arī “COSME” atbilstības kritērijiem.

Minimālā saistību īpatsvara efekta prasība “Apvārsnis 2020” ieguldījumam

Ņemot vērā ieguldījumu saskaņā ar “H2020” regulu, ja attiecas, jaunā aizņēmuma finansējuma atbilstīgiem galasaņēmējiem summai saskaņā ar saistību īpatsvara efekta prasībām, kuras ir noteiktas “H2020” juridiskajā pamatojumā un deleģēšanas nolīgumā, ir jāatbilst arī “Apvārsnis 2020” atbilstības kritērijiem.

3.	Cenas noteikšana

Garantijas nodeva

EIF iekasē no finanšu starpnieka garantijas nodevu par portfelī iekļautajiem darījumiem.

Garantijas nodevu, ko izsaka kā [X] % gadā, aprēķina reizi ceturksnī par portfeļa atlikušo summu.

Dalībvalsts ieguldījuma cenas noteikšana

Dalībvalsts ieguldījuma cenu nosaka tādā veidā, lai tā būtu proporcionāla uzņemtajam riskam, izņemot portfeļa riskantākās daļas segumu, kuram nosaka nulles cenu (t. i., dalībvalsts ieguldījumu piešķir bez maksas).

4.	Pārējie nosacījumi

Sodi

Skatīt 7. pantu.

Pārskatu iesniegšana

Skatīt 5. pielikumu.

Uzraudzība un revīzija

Skatīt 17. pantu.

5.	Labuma nodošana

Labuma nodošana

EIF novērtē labuma nodošanas galasaņēmējiem kārtību. Šo kārtību ņem vērā finanšu starpnieku atlases procesā un tā ir daļa no EIF galīgā lēmuma par garantijas nolīguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu un par tā noteikumiem. Labuma nodošanu piemēro jaunā aizņēmuma finansējuma daļai, kuru sedz garantija, atbilstoši standarta procentu likmei, ko no galasaņēmējiem iekasē, samazinot kredītriska/garantijas prēmiju. To atbilstoši dokumentē.

Kopējais labums

Kopējais labums attiecībā uz aizdevuma daļu, kas ir segta ar garantiju, ir definēts kā procentu likmes vai garantijas nodevas samazinājums atkarībā no katra konkrētā gadījuma, ko finanšu starpnieks iekasē no galasaņēmējiem, ņemot vērā uzņemto izrietošo kredītrisku, garantijas ietekmi un tās izmaksas. Tā kā finanšu starpnieks nesaņem nekādu atlīdzību/finansējumu no EIF, kopējā labuma novērtējums attiecas tikai uz kredītriska prēmiju. Finanšu starpnieks jaunas kredītriska/garantijas prēmijas aprēķinā katram aizdevumam vai garantijai ņem vērā garantijas izmaksas (garantijas nodevu).

Kopējo labumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Kopējais labums = standarta kredīta/garantijas riska prēmija – garantijas nodeva.

6.	Valsts atbalsts

Valsts atbalsta maksājums

Valsts atbalsta maksājums par aizdevuma daļu, kas ir segta ar garantiju, ir kopējā labuma daļa proporcionāli dalībvalsts ieguldījumam (18) jaunā aizņēmuma finansējuma portfelī, ko aprēķina pēc šādas formulas:

Valsts atbalsta maksājums = kopējais labums * % no dalībvalsts ieguldījums garantijā (jaunā aizņēmuma finansējuma portfeļa garantētajā daļā).

Finanšu starpnieks pilnībā pārskaita valsts atbalsta maksājumu galasaņēmējam.

GGE aprēķināšana

Attiecībā uz galasaņēmēju par valsts atbalsta maksājumu uzskata procentu likmes subsīdiju de minimis regulas 4. panta 2. punkta izpratnē.

Bruto dotācijas ekvivalentu (GGE) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

GGE = aizdevuma (garantijas) garantētā aizdevuma summa (19) * atmaksas termiņš (vidēji izsvērtais periods) (20) * valsts atbalsta maksājums.

Finanšu starpnieks aprēķina GGE katram aizdevumam (garantijai) (20) jaunajā aizņēmuma finansējuma portfelī un paziņo to EIF. GGE nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt de minimis regulā paredzēto robežvērtību.

Valsts atbalsta sodi

EIF iekasē no finanšu starpnieka valsts atbalsta sodu, ja valsts atbalsta maksājums nav pilnībā pārskaitīts galasaņēmējam.

PĀRVĒRŠANAS VĒRTSPAPĪROS INSTRUMENTS

MVU iniciatīva, 2. Variants

MVU INICIATĪVAS PĀRVĒRŠANAS VĒRTSPAPĪROS INSTRUMENTS

Šis instruments paredz izmantot pārvēršanas vērtspapīros darījumus, kas ir nodrošināti ar MVU aizdevumiem, nomas līgumiem vai garantijām, piesaistot ES (“COSME” un/vai “Apvārsnis 2020”), ERAF/ELFLA resursus kopā ar EIB grupas un, iespējams, valstu attīstības banku, valstu garantiju shēmu un citu institucionālo investoru resursiem, lai parakstītu vai garantētu noteiktas summas ar dažādiem risku līmeņiem.

Saskaņā ar pārvēršanas vērtspapīros instrumentu MVU atbilstīgo finansēšanas instrumentu portfeli izmanto kā nodrošinājumu tirgū pieprasītiem vērtspapīriem (laidieniem), kuri ir diversificēti pēc riska līmeņa.

Būs iespējamas arī nefinansēta riska nodošanas vienošanās (sintētiskā pārvēršana vērtspapīros), nododot kredītrisku trešajām pusēm bez faktiskas aktīvu portfeļa izņemšanas no bankas bilances un tādējādi nodrošinot izsniedzošajai bankai iespēju iegūt pamatkapitāla atvieglojumus. Izpildot šādas operācijas, ir jāņem vērā attiecīgās valsts regulējuma prasības.

Pārvēršanas vērtspapīros instruments garantēs būtisku daļu no izrietošā atbilstīgā aizdevuma finansējuma portfeļa, attiecīgajam finanšu starpniekam uzņemties saistības izveidot papildu portfeli, izmantojot arī resursus, kuri ir piesaistīti, veicot pārvēršanas vērtspapīros darījumu jaunam MVU finansējumam.

Saskaņā ar MVU iniciatīvas pārvēršanas vērtspapīros instrumentu EIF un EIB (iespējams, kopā ar valstu attīstības bankām, valstu garantiju shēmām un citiem institucionālajiem investoriem) parakstīs vai garantēs noteiktus laidienus, nepārsniedzot maksimālās saskaņotās summas. Izsniedzošās finanšu iestādes saglabā būtisku daļu darījumā, piemēram, atbilstošu daļu (ne mazāk kā 50 %) no trešās kārtas laidiena un atbilstošu risku attiecībā uz katru investoriem nodoto laidienu vai ievēro līdzīgus nosacījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo interešu izlīdzināšanu (“pašu ieguldījums”) un ievērotu riska paturēšanas prasību, kas ir paredzēta Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013.

Pirmās un otrās kārtas laidienu vērtējumam ir jāatbilst pieļaujamā riska līmenim, ko nosaka EIB grupa un, iespējams, valstu attīstības bankas, valstu garantiju shēmas un trešo pušu institucionālie investori, kuri var veikt ieguldījumus arī šādas pārvēršanas vērtspapīros pirmās kārtas laidienos, tādējādi palielinot saistību īpatsvara efektu iegūtajiem budžeta resursiem.

Trešās un otrās kārtas laidienus, kurus nepatur izdevējs, paraksta, izmantojot ERAF/ELFLA, “COSME”/“Apvārsnis 2020” un EIF pašu resursu apvienojumu.

Vadošās iestādes, kuras vēlas piedalīties garantiju shēmā (ar EIF starpniecību, taču riskējot ar ESI fondu ieguldījumu), garantē/iegulda līdz 50 % no trešās kārtas laidiena.

Ar vērtspapīriem nodrošinātā portfeļa izsniegšanas, padziļinātas izpētes, dokumentēšanas un apkalpošanas darbības saistībā ar atbilstīgiem MVU aizdevumu, nomas vai garantiju darījumiem MVU un uzņēmumiem ar mazāk nekā 500 darbiniekiem veic finanšu starpnieki atbilstoši to ierastajai izsniegšanas un apkalpošanas kārtībai. Finanšu starpnieki parasti saglabā tiešas klienta un kredīta attiecības ar katru MVU. Finanšu starpnieki reizi ceturksnī sniedz informāciju par katru ar vērtspapīriem nodrošināto portfeli, kā arī papildu portfeli (no jauna izsniegto MVU finansējumu) attiecīgi EIB un EIF līdz pārvēršanas vērtspapīros darījuma izbeigšanai.

Pārvēršanas vērstpapīros indikatīvie noteikumi

1.	Vispārīgie noteikumi

Finanšu instrumenta darbības joma

Pārvēršot aktīvus vērtspapīros, finanšu starpnieku mērķis ir atbrīvot pamatkapitālu un ekonomisko kapitālu un/vai iegūt jaunus finansējuma avotus, kas ļauj finanšu starpniekam izsniegt jaunu aizņēmuma finansējumu atbilstīgiem galasaņēmējiem (izveidot papildu portfeli).

Finanšu starpnieks saņems garantiju/ieguldījumu no EIF vērtspapīros pārvērstā portfeļa segšanai apmaiņā pret nodevas maksājumu un apņemsies izsniegt jauna aizņēmuma finansējuma portfeli (ievērojot minimālo saistību īpatsvara efektu).

EIF rīkojas kā pastāvīgs finanšu instrumenta pārvaldnieks, kas pārvalda dalībvalsts iemaksu, ES ieguldījumu (t. i., iemaksas saskaņā ar [“COSME” regulu] UN/VAI [“H2020” regulu]), EIF ieguldījumu un kredītrisku, ko ir uzņēmusies EIB un, iespējams, valstu attīstības bankas.

Darījuma struktūra

Pārvēršanu vērtspapīros ir atļauts veikt skaidrā naudā (“reāla pārdošana”) vai sintētiski (“nefinansēta”).

Pārvēršana vērtspapīros skaidrā naudā ir darījums, saistībā ar kuru izsniedzējs (finanšu starpnieks) pārvērš aktīvus vērtspapīros, apvienojot tos vērtspapīros pārvērstā portfelī un pārdodot vērtspapīros pārvērsto portfeli īpašam mērķim izveidotai struktūrvienībai (turpmāk – “SPE”). SPE finansē vērtspapīros pārvērstā portfeļa pirkumu, emitējot ar šādiem aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri jeb ABS). Ieņēmumus no šādu vērtspapīru emisijas SPE izmanto, lai apmaksātu finanšu starpniekam vērtspapīros pārvērstā portfeļa pirkuma cenu.

Sintētiskās pārvēršanas vērstpapīros gadījumā finanšu starpnieks patur attiecīgos aktīvus savā bilancē un EIF sedz daļu no vērtspapīros pārvērstā portfeļa riska. Tā rezultātā finanšu starpnieks var iegūt kapitāla atvieglojumu.

EIF izsniedz vērtspapīros pārvērsto portfeli atbilstoši tā pamatā esošo darījumu riskam.

Trešās kārtas laidiens sastāv no vērstpapīros pārvērstā portfeļa riskantākās daļas, nepārsniedzot iepriekš noteiktu procentuālo daļu, ņemot vērā portfeļa īpatnības, kredīta kvalitātes paaugstināšanas prasības un saistību īpatsvara efekta prasību dalībvalsts ieguldījumam. Dalībvalsts ieguldījums sedz ne vairāk kā 50 % no trešās kārtas laidiena, savukārt trešās kārtas laidiena atlikuma daļu patur finanšu starpnieks. Tas parasti var veidot 100 % no šādas summas, kura ir absorbēta, lai segtu portfeļa neto zaudējumus.

Otrās kārtas laidiens sastāv no vērtspapīros pārvērstā portfeļa otras riskantākās daļas un ietver trīs apakšlaidienus, izmantojot EIF, ES budžeta un vadošās iestādes resursu apvienojumu. Jo īpaši dalībvalsts ieguldījums sedz zemākā otrās kārtas laidiena risku. Ieguldījums saskaņā ar [“COSME” regulu] un/vai [“H2020” regulu] sedz vidējā otrās kārtas laidiena risku. EIF ieguldījums sedz augstākā otrās kārtas laidiena risku.

Otrās kārtas laidiena lielumu nosaka EIF, ņemot vērā portfeļa īpatnības, kredīta kvalitātes paaugstināšanas prasības un saistību īpatsvara efekta prasību dalībvalsts ieguldījumam.

Zemākais otrās kārtas laidiens un vidējais otrās kārtas laidiens nepārsniedz [iepriekš noteiktu vērtspapīros pārvērstā portfeļa daļu].

Pirmās kārtas laidienā ietilpst vērtspapīros pārvērstā portfeļa atlikušais risks un to finansē/patur, izmantojot EIB grupas resursu atbilstoši saskaņotai maksimālajai summai, kā arī, iespējams, valstu attīstības banku un valstu garantiju shēmu un citu investoru resursu apvienojumu.

Pirmās kārtas un augstākos otrās kārtas laidienus nosaka tādā veidā, lai risks atbilstu EIB grupas un jebkādas citas personas, kas uzņemas risku, pieļaujamajam riska līmenim.

2.	Atsauces portfelis (vērtspapīros pārvērstais portfelis)

Vērtspapīros pārvērstais portfelis

Vērtspapīros pārvērstais portfelis var ietvert pastāvošos aktīvus (aizņēmuma finansējums MVU un citiem uzņēmumiem ar mazāk kā 500 darbiniekiem), kā arī jauna aizņēmuma finansējuma MVU portfeļus.

Katrs vērtspapīros pārvērstais portfelis ir pietiekami viendabīgs un ar pietiekamu apvienoto finanšu resursu diversifikāciju, lai EIF spētu piešķirt vērtējumu saskaņā ar tā riska novērtēšanas metodiku.

Pastāvošos portfeļus neiekļauj vērtspapīros pārvērstajā portfelī pēc saistību perioda beigām.

3.	Papildu portfelis

Papildu portfelis

Katram finanšu starpniekam būs līgumā noteikts pienākums izsniegt jaunu aizņēmuma finansējumu atbilstīgiem galasaņēmējiem (papildu portfelis).

Ja finanšu starpnieks pārkāpj kādu no attiecīgajā darbību nolīgumā paredzētajām prasībām, tas neietekmē saistībā ar vērtspapīros pārvērsto portfeli izsniegto garantiju.

Saistību īpatsvara efekta prasība dalībvalsts ieguldījumam

Saistību īpatsvara efektu aprēķina, kopējo jauno aizņēmuma finansējumu atbilstīgajiem galasaņēmējiem, dalot ar dalībvalsts ieguldījumu. Minimālajam saistību īpatsvara efektam ir jābūt vismaz [X] reizes lielākam par kopējo dalībvalsts ieguldījumu.

Pieejamības periods

EIF un finanšu starpnieks vienojas par pieejamības periodu (parasti ne ilgāk par [3] gadiem), kura laikā darījumus var iekļaut papildu portfelī.

Atbilstīgie galasaņēmēji

“COSME” atbilstības kritēriji

Skatīt “COSME” regulu.

“Apvārsnis 2020” atbilstības kritēriji

Skatīt “H2020” regulu.

Minimālā saistību īpatsvara efekta prasība “COSME” ieguldījumam

Minimālā saistību īpatsvara efekta prasība “Apvārsnis 2020” ieguldījumam

4.	Cenas noteikšana

Nodeva

Nodevu aprēķina, pamatojoties uz cenu, ko saviem attiecīgajiem laidieniem nosaka personas, kas uzņemas katra finanšu instrumenta risku (skatīt turpmāk norādītās cenas).

EIF iekasē no finanšu starpnieka [X]% gadā par vērtspapīros pārvērstā portfeļa segto daļu.

Pirmās kārtas laidiena cena

Nosaka atbilstoši EIB un citu iespējamo personu, kas uzņemas risku, saskaņā ar to cenu veidošanas kārtību iepriekš definētai procentuālajai attiecībai gadā.

Otrās kārtas laidiena cena

Otrās kārtas laidiena cenu EIF saskaņā ar tā cenu veidošanas kārtību nosaka [X] % gadā.

Vidējā un zemākā otrās kārtas laidiena cenu nosaka tādā veidā, lai tas būtu noturīgs pret risku saistībā ar attiecīgo laidienu prognozējamajiem zaudējumiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos cenu var samazināt vēl vairāk, lai piesaistītu finanšu starpniekus.

Trešās kārtas laidiena cena

Tā ir vienāda ar nulli (t. i., trešās kārtas laidienu, izņemot izsniedzēja paturēto laidienu, piešķir bez maksas).

5.	Pārējie nosacījumi

Sodi

Skatīt 7. pantu.

Pārskatu iesniegšana

Skatīt 5. pielikumu.

Uzraudzība un revīzija

Skatīt 17. pantu.

6.	Labuma nodošana

Labuma nodošana

EIF novērtē ar papildu portfeli saistītā labuma nodošanas no finanšu starpnieka galasaņēmējiem kārtību. Šo kārtību iekļauj vērtēšanas sistēmā finanšu starpnieku atlases mērķiem un tā ir daļa no EIF galīgā lēmuma par garantijas vai investīciju nolīguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu un par tā noteikumiem.

Labuma nodošanu piemēro standarta procentu likmei, ko no galasaņēmējiem iekasē saskaņā ar jaunā aizņēmuma finansējumu papildu portfelī, samazinot kredītriska prēmiju. Labuma nodošanas kārtību atbilstoši dokumentē.

Kopējais labums

Attiecībā uz kopējo labumu ņem vērā labumu, ko nodrošina finanšu starpniekam katrā vērtspapīros pārvērstā portfeļa daļā.

Kopējo labumu aprēķina kā starpību starp tirgus cenu un cenu, ko iekasē EIF par katru laidienu ar vienādu riska līmeni. Katra laidiena riska līmeni definē atbilstoši EIF iekšējai vērtējuma metodikai.

Tirgus cenas neesības gadījumā EIF piemēro droša patvēruma prēmiju par ekvivalentu riska līmeni garantijām, kuras ir noteiktas Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008. 25. lpp.). Droša patvēruma prēmija trešās kārtas laidienam veido ne vairāk kā 10 % gadā.

Kopējo labumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Kopējais labums = atsevišķu laidienu labumu summa.

Atsevišķa laidiena labumu aprēķina šādi:

Atsevišķa laidiena labums = (laidiena tirgus cena – nodeva) * laidiena kopsumma EUR * laidiena atmaksas termiņš (izsvērtais vidējais periods).

7.	Valsts atbalsts:

Valsts atbalsta maksājums

Kopējais valsts atbalsta maksājums ir daļa no kopējā labuma, kas ir proporcionāla dalībvalsts ieguldījumam (21) vērtspapīros pārvērstajā portfelī.

Finanšu starpniekam piešķirto kopējo valsts atbalsta maksājumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Kopējais valsts atbalsta maksājumus (EUR) = (atsevišķa laidiena maksājums * % no dalībvalsts ieguldījuma laidienā) summa.

Finanšu starpnieks pilnībā pārskaita kopējo valsts atbalsta maksājumu visiem galasaņēmējiem, kuri ir iekļauti papildu portfelī.

Valsts atbalsta maksājumu katram galasaņēmējam aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Valsts atbalsta maksājums (procentu likmes subsīdija atbilstoši bilances pārskatam) = (kopējais valsts atbalsta maksājums/jauna aizņēmuma finansējums papildu portfelī)/papildu portfeļa atmaksas termiņš (izsvērtais vidējais periods).

GGE aprēķināšana

Par galasaņēmējiem piešķirtā valsts atbalsta maksājumu papildu portfelī uzskata procentu likmes subsīdiju de minimis regulas 4. panta 2. punkta izpratnē.

Bruto dotācijas ekvivalentu (GGE) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

GGE = nominālā aizdevuma summa * aizdevuma atmaksas termiņš (izsvērtais vidējais periods) * valsts atbalsta maksājums.

Finanšu starpnieks aprēķina GGE katram aizdevumam papildu portfelī un paziņo to EIF. GGE nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt de minimis regulā paredzēto robežvērtību.

Papildus labuma saistībā ar kapitāla atvieglojumu neesība

Piemērojot attiecīgos valstu noteikumus par kapitāla prasībām, jauna aizņēmuma finansējuma summa nedrīkst būt mazāka par aizņēmuma finansējuma MVU summu, kādu saskaņā ar prognozēm nodrošinās finanšu starpnieki, izmantojot dalībvalsts ieguldījuma rezultātā atbrīvojušos kapitālu.

Valsts atbalsta sodi

EIF iekasē no finanšu starpnieka valsts atbalsta sodu, ja valsts atbalsta maksājums nav pilnībā pārskaitīts galasaņēmējam.

2. PIELIKUMS

Finanšu starpnieku un galasaņēmēju izslēgšanas kritēriji un ES ieguldījuma atbilstības kritēriji

1. FINANŠU STARPNIEKU IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI

Nedrīkst izvēlēties finanšu starpniekus, uz kuriem attiecas kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem, ja vien EIF profesionālā skatījumā šādi apstākļi ietekmē starpnieka spēju īstenot finanšu instrumentu:

1.	Tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, par to darbību ir ierosināta tiesvedība, pret tiem ir uzsākts process saistībā ar to darbību vai tie atrodas līdzīgā situācijā, kura izriet no līdzīgas valsts normatīvajos aktos vai noteikumos paredzētas kārtības;

2.	Tie ar spēkā stājušos galīgu tiesas spriedumu ir notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību un šāds spriedums ietekmē to spēju īstenot darījumu;

3.	Attiecībā uz tiem ir stājies spēkā galīgs tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

4.	Ir konstatēta to vaina būtiska nepatiesa apliecinājuma sniegšanā, iesniedzot informāciju, kura ir nepieciešama finanšu starpnieka atlases procesam;

5.	Tie ir iekļauti 9. panta 5. punkta e) apakšpunktā minētajā izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē;

Tie ir reģistrēti teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski atzītu nodokļu standartu piemērošanu vai to nodokļu sistēmā netiek ievēroti principi, kuri ir noteikti Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumā par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (C(2012)8805);

7.	To saimnieciskā darbība neatbilst EIF kārtībai attiecībā uz ierobežotajām nozarēm.

2. un 3. punkts neattiecas, ja finanšu starpnieki spēj pierādīt EIF, ka ir veikti atbilstoši pasākumi pret 2. un 3. punktā paredzētajos spriedumos minētajām personām ar pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvarām attiecībā uz starpniekiem.

2. GALASAŅĒMĒJU IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI

Finanšu starpnieki nedrīkst izvēlēties galasaņēmējus, kuri atbilst vienam vai vairākiem šādiem kritērijiem:

1.	Tiem nav ekonomiskās dzīvotspējas potenciāla;

3.	Tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, par to darbību ir ierosināta tiesvedība, pret tiem ir uzsākts process saistībā ar to darbību vai tie atrodas līdzīgā situācijā, kura izriet no līdzīgas valsts normatīvajos aktos vai noteikumos paredzētas kārtības;

4.	Tie ar spēkā stājušos galīgu tiesas spriedumu ir notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību un šāds spriedums ietekmē to spēju īstenot savu saimniecisko darbību;

5.	Attiecībā uz tiem ir stājies spēkā galīgs tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

6.	Ir konstatēta to vaina būtiska nepatiesa apliecinājuma sniegšanā, iesniedzot informāciju, kura ir nepieciešama galasaņēmēja atlases procesam;

7.	Tie ir iekļauti centrālajā izslēgšanas gadījumu datubāzē, kuru Komisija ir izveidojusi un uztur saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1302/2008;

To saimnieciskā darbība ietver vienu vai vairākus šādus virzienus:

a)	nelegāla saimnieciskā darbība (t. i., jebkāda ražošana, tirdzniecība vai cita darbība, kas saskaņā ar finanšu starpniekam vai attiecīgajam galasaņēmējam piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai noteikumiem ir nelikumīga, tostarp bez ierobežojumiem cilvēku klonēšana reproduktīviem mērķiem);

b)	tabakas, destilētu alkoholisko dzērienu un ar minēto saistītas produkcijas ražošana un tirdzniecība;

c)	jebkāda veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības vai jebkāda veida militāro operāciju finansēšana;

d)	kazino un tiem pielīdzināmi uzņēmumi;

e)	tīmekļa spēles un tiešsaistes kazino;

f)	pornogrāfija un prostitūcija;

g)	kodolenerģētika;

h)	“Apvārsnis 2020” regulas 19. pantā minētā darbība;

i)	pētniecība, izstrāde un tehniskais pielietojums saistībā ar elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru konkrētais mērķis ir atbalstīt jebkādu iepriekš a)–h) apakšpunktā minēto darbību vai kuri ir paredzēti nelikumīgai iekļūšanai elektronisko datu tīklos vai elektronisko datu lejupielādei;

9.	To saimnieciskā darbība neatbilst EIF kārtībai attiecībā uz ierobežotajām nozarēm;

10.	Tie ir saņēmuši jauna aizņēmuma finansējumu, kas neatbilst attiecīgajā de minimis regulā paredzētajiem uzkrāšanas noteikumiem;

11.	Tie ir saņēmuši atbalstu ar eksportu saistītām darbībām uz trešajām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

12.	Tie ir saņēmuši atbalstu vietējo preču izmantošanai importēto preču vietā.

3. ES IEGULDĪJUMA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

3.1.

Atbilstības kritēriji ES ieguldījumam “COSME” finanšu instrumentos [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos, ievērojot līgumu starp Komisiju un EIF, kā arī deleģēšanas nolīgumā “COSME”].

3.2.

Atbilstības kritēriji ES ieguldījumam “H2020” finanšu instrumentos [jānosaka konkrētos finansēšanas nolīgumos, ievērojot līgumu starp Komisiju un EIF, kā arī deleģēšanas nolīgumā “H2020”].

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(4) OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.

(5) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(6) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.

(7) OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.

(8) OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.

(9) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(10) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(11) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(12) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(13) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(14) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(15) OV L 344, 20.12.2008., 12. lpp.

(16) Termins “neierobežota garantija” ir izmantots KNR 39. pantā.

(17) Īpašās prasības attiecībā uz līdzdalību apakšstruktūrā ietver turpmāk minēto:

a)	minimālais saistību īpatsvara efekts, lai izveidotu portfeli ar minimālo jauna aizņēmuma finansējuma summu, kurai jāatbilst dalībvalsts iemaksas atbilstības prasībām;

b)	minimālā jauna aizņēmuma finansējuma summa, attiecībā uz kuru arī ir jāievēro atbilstības kritēriji saskaņā ar “COSME” un/vai “Apvārsnis 2020”;

c)	atbilstības kritēriju novērtēšana un kontrole;

d)	sankcijas, ja nav sasniegts minimālais saistību īpatsvara efekts atbilstoši atskaites punktiem un ja valsts atbalsta maksājums nav pārskaitīts;

e)	maksājuma saistību nodošana, tostarp tā kārtības novērtēšana un ziņošana EIF;

f)	GGE aprēķins katram jauna aizņēmuma finansējuma portfelī ietilpstošajam aizdevumam un ziņošana EIF;

g)	norāde par ES atbalstu līguma ar galasaņēmējiem dokumentācijā un tirgvedības materiālos;

h)	revīzijas un uzraudzības pienākumi saistībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu.

Iepriekšminētie riski un prasības rada netiešās izmaksas finanšu starpniekam, kas nesaņem nekādu atlīdzību par darījuma kārtošanu, tostarp nesaņem nekādu administratīvo maksu un nekādu prēmiju.

(18) Saistībā ar valsts atbalstu ņem vērā tikai dalībvalsts iemaksu. Komisijas, EIB un EIF pašu resursu līdzekļi nav valsts atbalsts.

(19) Saistībā ar valsts atbalstu ņem vērā tikai dalībvalsts iemaksu. Komisijas, EIB un EIF pašu resursu līdzekļi nav valsts atbalsts.

(20) Pretgarantiju gadījumā.

(21) Attiecībā uz valsts atbalstu ņem vērā tikai dalībvalsts iemaksu EIF vērtspapīros pārvērstajam portfelim. Komisijas, EIB un EIF pašu resursu līdzekļi nav valsts atbalsts.

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/93

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 10. septembris)

par 2- un 3-monohlorpropān-1,2-diola (2- un 3-MHPD), 2- un 3-MHPD taukskābju esteru un glicidila taukskābju esteru klātbūtnes monitorēšanu pārtikā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/661/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Ķīmiskā viela 3-monohlorpropān-1,2-diols (3-MHPD) ir pārtikas pārstrādes piemaisījums, kas kvalificēts par cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu un kam noteikta nepārsniedzamā dienas deva (NDD) 2 μg uz kg ķermeņa masas (1). Attiecībā uz šķidriem produktiem, kas satur 40 % sausnas, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (2) hidrolizētiem augu proteīniem (HAP) un sojas mērcei ir noteikta maksimālā koncentrācija 20 μg/kg, kas atbilst maksimāli 50 μg/kg sausnā.

(2)

Pārtikā vai pārtikas sastāvdaļās izmantotu pārstrādātu pārtikas eļļu būtiski piesārņotāji ir 2- un 3-monohlorpropān-1,2-diola (MHPD) esteri un glicidila esteri. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, vienojās par aplēsi, ka 3-MHPD no MHPD esteriem cilvēka organismā izdalās simtprocentīgi (3).

(3)

Glicidila taukskābju esteri (GE) ir pārstrādes piemaisījumi, kas pārtikas eļļu rafinēšanā rodas dezodorizācijā. Glicidila taukskābju esteru toksiskums vēl nav pilnīgi noskaidrots. Glicidolu pašu kategorizē kā cilvēkam varbūtēji kancerogēnu. Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēka gremošanas traktā no taukskābju esteriem izdalās (gandrīz) viss glicidols.

(4)	EFSA2013. gada 20. septembrī publicēja zinātnisku ziņojumu par 3-monohlorpropān-1,2-diola (3-MHPD) sastopamību Eiropas pārtikā 2009.–2011. gadā un par provizorisko eksponētības novērtējumu (4).

(5)	Lai eksponētību novērtētu precīzāk, par MHPD taukskābju esteru un glicidila taukskābju esteru klātbūtni un sastopamību ir nepieciešams vairāk datu.

(6)	Tādēļ ir lietderīgi ieteikt monitorēt MHPD, MHPD esteru un glicidila esteru klātbūtni augu eļļās un taukos, no tiem iegūtā pārtikā un augu eļļas un taukus saturošā pārtikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm ar pārtikas un dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmēju aktīvu līdzdalību būtu jāmonitorē 2- un 3-MHPD, 2- un 3-MHPD taukskābju esteru un glicidila taukskābju esteru klātbūtne pārtikā, jo īpaši:

a)	augu eļļās un taukos un no tiem iegūtos produktos, piemēram, margarīnā, un līdzīgos produktos;

īpašas diētas pārtikas produktos, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/39/EK (5) un paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, tostarp Komisijas Direktīvā 2006/141/EK (6) definētos mākslīgos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem un tādā Komisijas Direktīvā 1999/21/EK (7) definētā diētiskajā pārtikā cilvēkiem ar veselības traucējumiem, kas paredzēta zīdaiņiem;

c)	miltu konditorejas izstrādājumos, maizē un maizītēs;

d)	konservētā gaļā (kūpinātā) un konservētās zivīs (kūpinātās);

e)	uzkodās uz kartupeļu vai graudaugu pamata, citos produktos uz ceptu kartupeļu pamata;

f)	augu eļļu saturošā pārtikā un pārtikā, kas sagatavota/ražota ar augu eļļām.

Atzīts, ka 2- un 3-MHPD, 2- un 3-MHPD taukskābju esterus un glicidila taukskābju esterus b) līdz f) apakšpunktā minētajā pārtikā analizēt ir ļoti grūti, un starplaboratoriju pētījumā validētas analīzes metodes vēl nav pieejamas. Tāpēc b) līdz f) apakšpunktā minētās pārtikas analizēšanai jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka iegūtie dati ir uzticami.

Tāpēc – attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams – dalībvalstis, kas paredzējušas analizēt 2- un 3-MHPD, 2- un 3-MHPD taukskābju esterus un glicidila taukskābju esteru klātbūtni b) līdz f) apakšpunktā minētajā pārtikā, var lūgt Komisijas Kopīgā pētniecības centra – References materiālu un mērījumu institūta – Pārtikas biozinātnes standartu nodaļas tehnisko palīdzību.

2.	Lai nodrošinātu, ka no partijas ņemtie paraugi ir reprezentatīvi, dalībvalstīm būtu jāievēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 333/2007 (8) pielikuma B daļā noteiktās paraugu ņemšanas procedūras.

Lai noteiktu esteros saistīto MHPD un glicidolu, ieteicams izmantot Amerikas Naftas ķīmiķu biedrības (Americal Oil Chemists' Society) standartmetodes. Tās ir gāzhromatogrāfijas-masspektrometrijas metodes (GC-MS), kas validētas starplaboratoriju pētījumā par augu eļļām un taukiem un pieejamas vietnē www.aocs.org.

Pārtikas eļļu un tauku saturā esošos taukskābju esteros saistītu MHPD un glicidola kvantitatīvās noteikšanas robeža (KNR) nedrīkstētu pārsniegt 100 μg/kg. Attiecībā uz citu pārtiku, kurā tauku saturs augstāks par 10 %, kvantitatīvās noteikšanas robežai ieteicams nepārsniegt tauku satura īpatsvaru pārtikas produktā, t. i., analizējot pārtikas produktus ar tauku saturu 20 %, MHPD un glicidola taukskābju esteru kvantitatīvās noteikšanas robeža nedrīkstētu pārsniegt 20 μg uz kg kopējā svara. Attiecībā uz pārtiku, kurā tauku saturs zemāks par 10 %, KNR nedrīkstētu pārsniegt 10 μg uz kg kopējā svara.

Laboratorijām vajadzētu ieviest kvalitātes kontroles procedūras, tā novēršot, ka glicidila esteri analīzē pārveidojas par MHPD esteriem un otrādi. Turklāt nepieciešams skaidri specificēt mērījamos lielumus un no 2- un 3- taukskābju esteriem iegūto brīvo 2- un 3-MHPD analizējamā matricā paziņot atsevišķi, jo abus mēra kā 3-MHPD. Atsevišķi būtu jāziņo šādi mērījamie lielumi:

—

2-MHPD,

—

3-MHPD,

—	2-MHPD esteri,

—	3-MHPD esteri,

—	glicidilu esteri.

Pašlaik nav liecību par brīvā glicidola klābūtni 1. punktā minētajā pārtikā. Tomēr, ja brīvo glicidolu analizē, tas būtu jāpaziņo atsevišķi.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka analīzes rezultātus regulāri (reizi sešos mēnešos), ievērojot EFSA prasīto datu iesniegšanas formātu, EFSA norādījumus par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu (EFSA's Guidance on Standard Sample Description (SSD) for Food and Feed) (9) un EFSA specifiskās papildprasības, iesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

Lai nodrošinātu, ka noderīgus pieejamus monitoringa datus iesniedz maksimālā apjomā, darīs pieejamu vienkāršotu formātu, kur jāaizpilda mazāk obligātie lauki.

6.	Tiks izstrādāti norādījumi, lai nodrošinātu šā ieteikuma vienotu piemērošanu un nodrošinātu salīdzināmu ziņošanu par rezultātiem.

Briselē, 2014. gada 10. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) Opinion of the Scientific Committee on Food on 3-monochloropropane-1,2-diol (3-MCPD) updating the SCF opinion of 1994 (pieņemts 2001. gada 30. maijā); http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out91_en.pdf.

(2) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(3) Statement of the Scientific Panel on Contaminants in the Food chain (CONTAM) on a request from the European Commission related to 3-MCPD esters; http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/1048.pdf.

(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, 2013 Analysis of occurrence of 3-monochloropropane-1,2-diol (3-MCPD) in food in Europe in the years 2009-2011 and preliminary exposure assessment. EFSA Journal 2013; 11(9):3381 (45 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2013.3381. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem (OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.).

(6) Komisijas 2006. gada 22. decembra Direktīva 2006/141/EK par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem un ar ko groza Direktīvu 1999/21/EK (OV L 401, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7) Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīva 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.).

(8) Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).

(9) http://www.efsa.europa.eu/en/datex/datexsubmitdata.htm

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/96

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 10. septembris)

par labo praksi, kā novērst opija alkaloīdu klātbūtni magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/662/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Magoņu sēklas iegūst no miega magones (Papaver somniferum L.). Tās izmanto maizes izstrādājumos, ēdienu pārkaisīšanā, kūku pildījumos, saldēdienos un pārtikas eļļas ražošanā. Miega magones satur narkotiskus alkaloīdus, piemēram, morfīnu un kodeīnu. Magoņu sēklas opija alkaloīdus vai nu nesatur, vai to saturs ir ļoti mazs, taču ar alkaloīdiem tās var kontaminēties kukaiņu nodarītu bojājumu dēļ vai ražas novākšanas laikā no ārpuses, pie sēklām pielīpot salmu (arī pogaļas sieniņu) putekļu daļiņām.

(2)	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Zinātnes ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos (CONTAM) ir sniegusi zinātnisku atzinumu par sabiedrības veselības riskiem, kas saistīti ar opija alkaloīdiem pārtikai paredzētās magoņu sēklās (1).

(3)	Aplēses par eksponētību morfīnam, kas notiek, uzturā lietojot magoņu sēklas saturošus pārtikas produktus, liecina, ka visā Savienības teritorijā daži patērētāji, jo īpaši bērni, var pārsniegt akūto standartdevu (ARfD), patērējot vienu porciju.

(4)	Tādēļ ir lietderīgi izmantot labo praksi, kas novērstu un samazinātu opija alkaloīdu klātbūtni magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm tiek ieteikts pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šā ieteikuma pielikumā aprakstīto labo praksi, kā novērst un samazināt opija alkaloīdu klātbūtni magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos, ievieš visi magoņu sēklu ražošanā un pārstrādē iesaistītie tirgus dalībnieki.

Briselē, 2014. gada 10. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) EFSA Zinātnes ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos (CONTAM); Scientific Opinion on the risks for public health related to the presence of opium alkaloids in poppy seeds. EFSA Journal 2011;9(11):2405. [150. lpp.] doi:10.2903/j.efsa.2011.2405. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.

PIELIKUMS

I. Laba audzēšanas, ražas novākšanas un glabāšanas prakse opija alkaloīdu klātbūtnes novēršanai

Morfīna un citu alkaloīdu savienojumu klātbūtne galvenokārt ir saistīta ar ārēju kontamināciju, kuras iemesls ir augu aizsardzības un ražas novākšanas un tīrīšanas procedūru nepareizības. Magoņu sēklu un produktu kontaminēšanos ar alkaloīdiem ietekmē arī citi faktori, piemēram, magoņu šķirne un ar stresa faktoriem, piemēram, sausumu un sēnīšu slimībām, saistīti audzēšanas apstākļi. Magoņu sēklu kontaminācijā svarīgs faktors ir arī kukaiņi.

Magoņu šķirnes izvēle

Magoņu šķirnes var grupēt divās kategorijās:

a)	magoņu šķirnes, ko audzē tikai pārtikā lietojamu magoņu sēklu ražošanai. Šo šķirņu magoņu sēklas satur maz opija alkaloīdu;

b)	farmaceitiskiem nolūkiem audzētas magoņu šķirnes, kuru sēklas ir pārtikā izmantots blakusprodukts. Magoņu sēklas satur relatīvi maz opija alkaloīdu, pogaļā un salmos to ir vairāk.

Pietiekama kaitīgo organismu un slimību kontrole

Visi šajā iedaļā minētie kaitīgie organismi un slimības visos Savienības ražošanas reģionos nav sastopami. Tāpēc uz šiem kaitīgajiem organismiem un slimībām attiecināmie kontroles pasākumi ir būtiski tikai ražošanas reģioniem, kur tie ir sastopami.

Magones skar divas nozīmīgas slimības: Peronospora arborescens (magoņu neīstā miltrasa) un Pleospora papaveracea. Pogaļās iekļūst šo sēņu micēlijs, tāpēc tiek iegūta slikta raža ar priekšlaikus nobriedušām tumšām sēklām, kas var būt pat melnas. Slimības pasliktina arī magoņu sēklu organoleptiskās īpašības, proti, garšu un krāsu, un tīrīšanas līnijā šīs pelējušās atšķirīgas krāsas sēklas nav iespējams pilnīgi nošķirot nost.

Būtisku pārtikas kvalitātes pazemināšanos izraisa arī kaitīgie organismi, kas bojā magones vēlākās attīstības stadijās. Visbiežāk tas ir magoņu smecernieks (Neoglycianus maculalba) un magoņu pangodiņš (Dasineura papaveris). Magoņu smecernieks jaunajās zaļajās pogaļās dēj olas. Magoņu galviņās izšķīlušies kāpuri barojas no pogaļu iekšpuses (kur attīstās magoņu sēklas), notraipa tās no iekšpuses, sabojā magoņu sēklas un visbeidzot pamet pogaļu pa izgrauztajiem caurumiem. Šos caurumus olu dēšanai izmanto magoņu knislis. Nobriedušā kapsulā ir līdz pat 50 oranžu kāpuru, kas pogaļu pilnīgi sabojā. Sēklas ir melnas, neattīstījušās un neēdamas.

Vēl svarīgāk, augā iekļuvušā micēlija un smecernieku dēļ magones sāk “raudāt”, un sēklas kontaminē izdalījusies piensula. Šīs ir magoņu audzēšanā vispārizplatītas problēmas.

Tādēļ šīs slimības un kaitēkļus ieteicams pareizi kontrolēt.

Kā ražas novākšanā novērst veldrēšanās sekas

Veldrēšanos lielā mērā var novērst, magones sējot pietiekami blīvi.

Periodā, kad augi stiepjas garumā, pārtikas magonēm var lietot augšanas regulatorus, kas palīdz novērst stiebra izstiepšanos. Audzējot farmaceitiskiem nolūkiem paredzētas magones, augšanas regulatorus parasti nelieto, jo tie maina alkaloīda biosintēzes ceļu. Augšanu regulējot, panāk ne vien īsāku stiebru, bet arī stingrāku stiebra lejasdaļu. Īsi un spēcīgi augi ir noturīgi pret veldri, jo īpaši periodā, kad pogaļas ir zaļas, un to nobriešanas laikā.

Ja magones veldrējas, tās nobriest nevienmērīgi un, ražu novācot, kontaminējas ar alkaloīdiem. Lielākā daļa veldrē sakritušo augu atkal sāk laist atzarus. Šo jauno atzaru pogaļas nobriest vēlāk. Magones novācot, nobriešanas process jāregulē, jo nenobriedušas magoņu pogaļas satur piensulu. Novācot šīs pogaļas tiek mehāniski bojātas, un no trahejām sūcas piensula, magoņu sēklu virsmu tieši kontaminējot ar opija alkaloīdiem, kas vēlāk turpat izžūst. Magoņu sēklu kvalitāti, jo īpaši to izskatu un organoleptiskās īpašības, pazemina arī rūsas krāsas sēklas no nenobriedušām pogaļām.

Lai nodrošinātu, ka visas pogaļas novāc pilnīgi nobriedušas, saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu un attiecīgajiem lietošanas noteikumiem var lietot desikantu.

Novākšana

Pārtikas magones novāc, mitrumam nepārsniedzot 10 %. Sēklu mitrums novākšanas laikā parasti ir 6–10 %. Ja klimatisku iemeslu dēļ magoņu sēklas nav iespējams novākt tādos apstākļos, kā minēts, magones jānovāc ar salmiem un nekavējoties jāžāvē ar gaisa plūsmu, kuras temperatūra nepārsniedz 40 °C. Tomēr šādos apstākļos jebkāda kavēšanās saistās ar risku, kas kvalitātes ziņā var negatīvi ietekmēt gan pārtikā lietojamo sēklu organoleptiskās īpašības, gan to fizikālos, ķīmiskos un mikrobioloģiskos parametrus.

Farmaceitiskai lietošanai paredzētas magones dažkārt vāc ar augstāku mitruma saturu, taču pēc novākšanas nekavējoties izžāvē un, vēl svarīgāk, atdzesē. Pēc žāvēšanas un atdzesēšanas mitruma saturs sēklās ir apmēram 8–9 %.

Pārtikas magones novāc ar sīku sēklu vākšanai noregulētiem kombainiem. Magoņu novākšanai atsevišķas mašīnu daļas ir īpaši jānoregulē, jo magoņu sēklas ir ārkārtīgi jutīgas pret mehāniskiem bojājumiem. Eļļas saturs pārtikas magoņu sēklās ir 45–50 %. Bojātu magoņu sēklu virsma ir notraipīta ar eļļu, kas piesaista saberzto pogaļu putekļus. Pielipušie putekļi magoņu sēklās paaugstina opija alkaloīdu saturu. Turklāt magoņu eļļa ir ātrbojīga un ļoti drīz oksidējas. Tāpēc sēklu bojājumi ne vien būtiski pazemina pārtikas magoņu organoleptiskās īpašības un glabājamību, bet arī tās kontaminē un tajās paaugstina opija alkaloīdu koncentrāciju.

Vācot magones farmaceitiskai lietošanai, ir svarīgi ievākt tikai galviņu un nedaudz stiebra. Tāpēc novākšanā jāizmanto lopbarības novācēja mašīna ar īpaši pielāgotu galvu, kas novāc tikai auga augšējo daļu. Izmantojot lopbarības novācēju, var novākt tikai vajadzīgo auga daļu, un tas attiecīgi mazina kontaminēšanās varbūtību.

Sagatavošana pēc novākšanas

Magoņu sēklas opija alkaloīdus nesatur, vai to saturs ir ļoti zems. Opija alkaloīdu saturs magoņu sēklās skaidrojams ar sīkām salmu putekļu (pogaļas sieniņu) daļiņām. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai putekļi satur daudz vai maz opija alkaloīdu, pēc novākšanas nepieciešama ir tīrīšana vai pārstrāde.

Pēc novākšanas un pirms magoņu sēklu lietošanas pārtikā sēklas jānotīra, ar nosūcēju jālikvidē putekļu daļiņas un jālikvidē jebkādi citi piemaisījumi, visbeidzot panākot tīrību, kas pārsniedz 99,8 %.

Glabāšana

Ja magoņu sēklas pirms galīgās sagatavošanas jāglabā, tās jānovāc kopā ar salmiem un novāktais maisījums pienācīgi aktīvi jāvēdina uz režģiem, lai nodrošinātu, ka mitruma saturs nepārsniedz 8–10 %.

Ilgākā glabāšanā ar ventilēšanu jāizmanto neapstrādāts gaiss, proti, iepriekš neuzkarsēts gaiss. Šādi apstrādātas magoņu sēklas, kvalitātei būtiski nemainoties, var bez grūtībām glabāt 12 mēnešus.

Kad magoņu sēklas ir notīrītas, tās būtu jāglabā vēdinātās tvertnēs vai lielos maisos, vai nefasētas pārtikas pakošanai sertificētos maisos, kas tieši nesaskaras ar glabātuves grīdu.

Marķēšana

Magoņu sēklas, kas pirms lietošanas pārtikā vai par pārtikas produktu sastāvdaļu vēl papildus jāapstrādā, lai mazinātu opija alkaloīdu saturu, attiecīgi jāmarķē ar norādi, ka pirms lietošanas pārtikā vai par pārtikas produktu sastāvdaļu magoņu sēklas fiziski jāapstrādā, lai samazinātu opija alkaloīdu saturu.

II. Laba pārstrādes prakse opija alkaloīdu klātbūtnes novēršanai

Opija alkaloīdu saturu magoņu sēklās var samazināt ar vairākiem priekšapstrādes un pārtikas pārstrādes paņēmieniem. Ir pierādīts, ka, pārtiku pārstrādājot, alkaloīdu saturs var samazināties pat par 90 % un ka kombinētā priekšapstrādē un termiskajā apstrādē no tā var gandrīz pilnīgi atbrīvoties.

Pie iedarbīgākajiem paņēmieniem pieder mazgāšana un mērcēšana, termiskā apstrāde temperatūrā, kas pārsniedz vismaz 135 °C, bet ieteicami – 200 °C, zemākā temperatūrā (piem., 100 °C) veikta apstrāde, ko kombinē ar mitro apstrādi vai mazgāšanu, kā arī ar malšanu, un dažādo apstrāžu kombinācijas.

Ar pārtikas produktiem, kas satur magoņu sēklas, pirms lietošanas parasti veic vairākus procesus.

Veselas, neapstrādātas magoņu sēklas maizē un maizītēs galvenokārt izmanto par rotājumu, un vienīgā apstrāde ir cepšana.

Citiem pārtikas produktiem magoņu sēklas, pirms ar tām pārkaisīt ēdienu vai tās izmantot maizes izstrādājumos, parasti samaļ. Magoņu sēklas izmanto arī magoņu sēklu pildījumā, kas sastāv no maltām magoņu sēklām, cukura, šķidruma (ūdens vai piena) un, iespējams, citām sastāvdaļām un garšvielām. Pirms magoņu sēklu pildījumu izmantot pārtikas izstrādājumā, to parasti apstrādā termiski. Dažās tradicionālās virtuvēs svarīga maltītes daļa ir termiski neapstrādātas veselas vai maltas magoņu sēklas.

Tātad pārtikā izmantotajām magoņu sēklām bieži vien kombinēti veic dažāda veida pārstrādi, arī malšanu, iemaisīšanu šķidrumā, termisko apstrādi un dažkārt pat termisko apstrādi vairākos posmos. Lai gan viens pārstrādes posms alkaloīdu saturu magoņu sēklās var būtiski nemazināt, priekšapstrāde (piem., no magoņu sēklām gatavota pildījuma pārstrāde), kam seko pēcapstrāde (piem., cepšana), alkaloīdu saturu magoņu sēklās var samazināt līdz nenosakāmam daudzumam. Kombinējot rūpnieciska mēroga mazgāšanu un žāvēšanu, morfīna koncentrāciju arī ļoti kontaminētās neapstrādātu magoņu sēklu partijās (sākotnējā koncentrācija no 50 līdz 220 mg morfīna uz kilogramu), izdevās samazināt līdz koncentrācijai, kas zemāka par 4 mg morfīna uz kilogramu, un kvalitāte un organoleptiskās īpašības netika zaudētas.

Ar ieteicamajām priekšapstrādes un pārstrādes metodēm, kas mazina alkaloīdu saturu magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos, var iepazīties zemāk sniegtajā tabulā.

Tomēr ir jānorāda:

—	termiskā apstrāde pirms pārtikas produkta galīgās apstrādes nav ieteicama, jo veicina tauku noārdīšanos un var piedot rūgtumu un atņemt raksturīgo magoņu sēklu garšu,

—	ja magoņu sēklu alkaloīdu satura mazināšanai tās jāmazgā vai jāmērcē ūdenī, tas jādara īsi pēc novākšanas. Taču jāņem vērā, ka tas var pazemināt magoņu sēklu kvalitāti un/vai saīsināt to glabāšanas laiku.

Tabula

Ieteicamās priekšapstrādes un pārstrādes metodes, kas mazina alkaloīdu saturu magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos

Priekšapstrādes un pārstrādes metodes	Papildu nosacījumi	Iedarbība	Iedarbība kvantitatīvā izteiksmē
Mazgāšana vai mērcēšana ūdenī	Laiks (5 min) Ilgāks laiks (30 s – 2 min – 30 min) ūdenī ar temperatūru	Alkaloīdu satura samazinājums	46 % ↓
	15 °C 60 °C 100 °C		60–75 % ↓ 80–95 % ↓ 80–100 % ↓
	Viena mazgāšana mazliet skābā vidē		40 % ↓
Temperatūra/termiskā apstrāde	Maizes cepšana 135 °C 220 °C 200 °C + malšana	Alkaloīdu satura samazinājums	~10–50 % ↓ ~30 % ↓ ~80–90 % ↓ ~90 % ↓
Malšana	Skābeklis (uz lielas aktīvās virsmas) Paaugstināts pH	Paātrināta morfīna noārdīšanās, pseidomorfīna izstrādāšanās, produkta garšas uzlabošanās	~25–34 % ↓
Gaisma		Maz ietekmē noārdīšanās ātrumu
Kombinēta priekšapstrāde	Mazgāšana, 100 °C, 1 min + grauzdēšana 200 °C, 20 min	Alkaloīdu satura samazinājums	~98–100 % ↓
	Mazgāšana, 100 °C, 1 min + žāvēšana 90 °C, 120 min		~99 % ↓
	Mitrā apstrāde ar tvaiku 100 °C, 10 min + žāvēšana (90 °C, 120 min)		~50–75 % ↓
	Mitrā apstrāde 100 °C, 10 min + malšana + žāvēšana (90 °C, 120 min)		~90–98 % ↓
Priekšapstrāde + cepšana	Malšana + cepšana	Liels alkaloīdu satura samazinājums kombinētā priekšapstrādē ar mitrumu un karstumu, kam seko sausa termiskā apstrāde	80–95 % ↓
	Kombinēta priekšapstrāde ar tvaiku + malšana + cepšana		90–95 % ↓
	Kombinēta priekšapstrāde ar mazgāšanu + malšana + cepšana		100 % ↓

12.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/101

Labojums Padomes Lēmumā 2014/451/ES (2014. gada 26. maijs) par to, lai parakstītu un noslēgtu Līdzdalības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas dalību Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misijā Lībijā (EUBAM Libya)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 205, 2014. gada 12. jūlijs )

2. lappusē virsrakstā:

tekstu:

“PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 26. maijs)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Līdzdalības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas dalību Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misijā Lībijā (EUBAM Libya)

(2014/451/ES)”

lasīt šādi:

“PADOMES LĒMUMS 2014/451/KĀDP

(2014. gada 26. maijs)

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 271

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 12. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 959/2014 (2014. gada 8. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	1
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 960/2014 (2014. gada 8. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā	3
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 961/2014 (2014. gada 8. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 962/2014 (2014. gada 29. augusts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pescabivona (AĢIN))	14
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 963/2014 (2014. gada 29. augusts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Zázrivské vojky (AĢIN))	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2014 (2014. gada 11. septembris), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentiem	16
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 965/2014 (2014. gada 11. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	45
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2014/658/KĀDP (2014. gada 8. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	47
	*	Padomes Lēmums 2014/659/KĀDP (2014. gada 8. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā	54
		2014/660/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 11. septembris) par finansēšanas paraugnolīgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieguldījumu kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem	58
		IETEIKUMI
		2014/661/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2014. gada 10. septembris) par 2- un 3-monohlorpropān-1,2-diola (2- un 3-MHPD), 2- un 3-MHPD taukskābju esteru un glicidila taukskābju esteru klātbūtnes monitorēšanu pārtikā ( 1 )	93
		2014/662/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2014. gada 10. septembris) par labo praksi, kā novērst opija alkaloīdu klātbūtni magoņu sēklās un magoņu sēklu produktos ( 1 )	96

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Lēmumā 2014/451/ES (2014. gada 26. maijs) par to, lai parakstītu un noslēgtu Līdzdalības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas dalību Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misijā Lībijā (EUBAM Libya) ( OV L 205, 12.7.2014. )	101


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ