11.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/1

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (2) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(3)

Montānskābes esteri (E 912) ir vaski, kas atļauti kā glazētājvielas citrusaugļu, meloņu, papaiju, mango, avokado un ananasu virsmas apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 32. panta 1. punktā noteikts, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) veic jaunu risku novērtējumu visām pārtikas piedevām, kas ir bijušas atļautas Savienībā pirms 2009. gada 20. janvāra.

(5)

Šajā nolūkā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 257/2010 (3) ir izveidota programma pārtikas piedevu atkārtotai novērtēšanai. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 257/2010 pārtikas piedevu, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, atkārtots novērtējums ir jāpabeidz līdz 2018. gada 31. decembrim. Tomēr dažām pārtikas piedevām, tostarp montānskābes esteriem (E 912), ir augstāka prioritāte, un tās būtu jānovērtē agrāk.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 257/2010 6. panta 1. punktu ieinteresētie uzņēmēji un visas citas ieinteresētās personas iesniedz datus, kas saistīti ar pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu, ievērojot termiņu, ko Iestāde noteikusi uzaicinājumā iesniegt datus.

(7)

Iestāde 2012. gada 15. februārī publiski aicināja iesniegt zinātniskos datus par montānskābes esteriem (E 912) (4), aicinot ieinteresētās puses un personas sniegt pieprasītos datus vai informāciju līdz 2012. gada 1. jūnijam.

(8)

Iestāde 2013. gada 7. jūnijā sniedza zinātnisku atzinumu par montānskābes esteru (E 912) kā pārtikas piedevu atkārtotu novērtēšanu (5). Atzinumā teikts, ka nav pieejami dati par montānskābes esteru toksikokinētiku un reproduktīvo un ontoģenēzes toksicitāti. Pieejamie dati par montānskābes esteru īstermiņa un subhronisko toksicitāti, genotoksicitāti, hronisko toksicitāti un kancerogenitāti ir ierobežoti. Dati par lietojumu netika iesniegti. Ņemot vērā minētos ierobežojumus, Iestāde secināja, ka nevar novērtēt montānskābes esterus kā pārtikas piedevas.

(9)

Regulas (ES) Nr. 257/2010 6. panta 5. punktā noteikts, ka, ja ieinteresētie uzņēmēji un visas citas ieinteresētās personas noteiktajā termiņā Iestādei nav iesniegušas nepieciešamo informāciju, lai pabeigtu konkrētas pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu, pārtikas piedevu var svītrot no Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksta saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1333/2008 10. panta 3. punktā. Attiecīgi šīs pārtikas piedevas specifikācijas būtu jāsvītro arī no Regulas (ES) Nr. 231/2012.

(10)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1333/2008 10. panta 3. punktu, Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts būtu jāgroza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (6) noteikto procedūru.

(11)

Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(12)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums un Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikums būtu jāgroza, no Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksta svītrojot montānskābes esterus (E 912), jo, ņemot vērā jaunu zinātnisko pierādījumu trūkumu, to atrašanās sarakstā vairs nav pamatota.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

11.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/4

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

11.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/6

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 6. septembrī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu Savienībā (3). Komisija 2012. gada 8. novembrī attiecībā uz šo importu sāka antisubsidēšanas procedūru (4).

(2)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (5) noteica pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Savienībā.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (6) pieņēma ražotāju eksportētāju grupas un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CCCME”) cenu saistības attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu. Lai ieviestu tehniskās izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (7) grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013.

(4)

Pēc tam, kad ražotāju eksportētāju grupa kopā ar CCCME paziņoja saistību grozīto versiju, Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja, ka pieņem grozītās saistības (“saistības”) uz laiku, kamēr piemēro galīgos pasākumus.

(5)

Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1238/2013 (9) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam Savienībā, uz kuru saistības neattiecas.

(6)

Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1239/2013 (10) noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, uz kuriem neattiecas saistības.

(7)

Pēc tam, kad tika pieņemts Īstenošanas lēmums 2013/707/ES, apvienība EU ProSun, kas iesniedza antidempinga un antisubsidēšanas sūdzības, apšaubīja saistību cenu pielāgošanas mehānisma īstenošanu. EU ProSun uzskatīja, ka nespēj pienācīgi izmantot savas aizstāvības tiesības, jo saistību teksta nekonfidenciālajā versijā nav tieši formulēts, ka Bloomberg publicētās pasaules tirgus cenas, kas ir pamats cenu pielāgojumiem, “izteic euro”. Pretēji sākotnējai Komisijas dienestu un ražotāju eksportētāju un CCCME kopīgajai izpratnei EU ProSun uzskatīja, ka starptautiskās tūlītējās cenas, kas iekļautas Bloomberg datubāzē, nebūtu jākonvertē no USD uz EUR. Šie uzskati tika pausti arī uzklausīšanā pie Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (“ĢD TRADE”) uzklausīšanas amatpersonas 2014. gada 10. aprīlī un 14. maijā.

(8)

Citi aktualizētie jautājumi skāra saistību īstenošanu kontekstā ar elementu cenu un to gada līmeņa pielāgojumu, kā arī patēriņa atsauces rādītāju par 2013. gadu, kas izmantots aprēķinos, uz kuriem balstīja gada līmeņa pirmo pielāgošanu. Pa šo laiku EU ProSun un Komisijas dienesti šos jautājumus ir noskaidrojuši.

(9)

Pamatojoties uz piezīmēm, kas tika saņemtas no EU ProSun, Komisija 2014. gada 2. maijā aicināja ražotājus eksportētājus kopā ar CCCME paust viedokli. Atbildē, kas tika sniegta 2014. gada 13. maijā un papildināta 2014. gada 16. jūnijā, CCCME pauda viedokli, ka saistību īstenošanai ir nepieciešama valūtas konvertācija no USD uz EUR. Uzklausīšanā pie ĢD TRADE uzklausīšanas amatpersonas 2014. gada 12. jūnijāCCCME šo viedokli atkārtoja. EU ProSun2014. gada 15. jūlija vēstulē sniedza piezīmes par viedokli, ko uzklausīšanā bija paudusi CCCME. Pamatojoties uz saistību noteikumiem, 2014. gada 13. jūnijā Komisija pieprasīja kopēju apspriešanos ar ražotājiem eksportētājiem un CCCME. Pieprasījums attiecās uz valūtu, kas izmantojama cenu pielāgošanas mehānismā. Komisija norādīja, ka valūta saistībās nav norādīta un ka cenu pielāgošanas mehānismā tāpēc vajadzīgs juridisks papildu precizējums. Ražotāji eksportētāji kopā ar CCCME2014. gada 1. jūlijā pieņēma apspriešanās pieprasījumu. Lai precizētu šos saistību īstenošanas tehniskos jautājumus, 2014. gada 9. jūlijā saskaņā ar attiecīgo saistību klauzulu notika CCCME un Komisijas apspriešanās. Ražotāji eksportētāji kopā ar CCCME2014. gada 24. jūlijā iesniedza paziņojumu (“CCCME paziņojums”), kurā ierosināja precizēt cenu pielāgošanas mehānisma īstenošanu, papildinot saistību attiecīgo noteikumu tekstu.

(10)

CCCME paziņojums tika darīts pieejams ieinteresētajām personām, lai tās varētu izmantot aizstāvības tiesības attiecībā uz īstenojot konkrētu saistību noteikumu īstenošanu. EU ProSun2014. gada 28. un 30. jūlija vēstulē pauda iebildumus pret ierosinātajiem saistību īstenošanas precizējumiem. Tā arī pieprasīja ĢD TRADE uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, un 2014. gada 31. jūlijā notika uzklausīšana. Komisija 2014. gada 4. augustā informēja ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un juridiskajiem aspektiem, uz kuru pamata tā bija paredzējusi pieņemt ierosināto precizējumu. Tā aicināja ieinteresētās personas paust viedokli. EU ProSun2014. gada 6. augustā, 14. augustā un ar kavēšanos 25. augustā atkārtoja iebildumus pret ierosināto precizējumu.

(11)

Tagad Komisijai jāizlemj, vai tā var pieņemt precizējumus, kas ierosināti CCCME paziņojumā. EU ProSun pret to iebilst, balstoties uz pieciem argumentiem. Šā lēmuma mērķis ir sniegt tehnisku precizējumu, nevis pārskatīt pasākumus, kas jau tiek piemēroti. Tāpēc EU ProSun argumentus var vērtēt tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz šā lēmuma darbības jomu.

(12)

Pirmkārt, EU ProSun iebilst pret to, ka saistības var interpretēt tādējādi, ka ir atļauts Bloomberg publicētās pasaules tirgus cenas konvertēt euro. Tāpēc tā uzskata, ka ierosinātā saistību īstenošanas precizējuma pieņemšana būtu nepieļaujams saistību grozījums. Komisija pēc attiecīgo personu uzklausīšanas atkārto, ka saistību teksts ir pārprotams, ciktāl tas skaidri neparedz valūtas konvertāciju un arī neizslēdz to, un ka tāpēc juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi to precizēt. Bez tam interpretācija, kas izriet no CCCME paziņojuma, atbilst saistību loģikai un vispārējai struktūrai, kas atspoguļotas kopējās vienošanās dokumentā.

(13)

Komisija akcentē, ka Bloomberg publicēto pasaules tirgus cenu konvertācija euro bija daļa no saistību pušu kopējās vienošanās. Turklāt Bloomberg publicētās pasaules tirgus cenas nepieciešams konvertēt, jo tās izmanto par atsauces kritēriju MIP pielāgošanai, kas ir izteikta euro. Konvertēšana pati par sevi nenosaka to, ka dempings vai subsidēšana rada lielāku (vai mazāku) kaitējumu, jo valūtas svārstības var būt vērstas gan uz augšu, gan uz leju. Tas ir automātisks sākotnējās euro izteiktās MIP pielāgošanas mehānisms. Katrā ziņā valūtu maiņas kurss ir faktors, ko ņem vērā arī dažādi tirgus dalībnieki, veicot pārdošanu attiecīgajā tirgū, kas šajā gadījumā ir Savienības tirgus.

(14)

Otrkārt, EU ProSun apgalvo, ka ierosinātais saistību īstenošanas precizējums izraisītu lejupvērstu MIP spirāli. Šajā ziņā Komisija norāda, ka pielāgošanās mehānisms izslēdz lejupvērstas (vai augšupvērstas) cenu spirāles risku, nodrošinot atgriešanos pie sākotnējās MIP, ja cenu svārstības konkrētajā ceturksnī ir mazākas nekā konkrēts procentuāls rādītājs. Turklāt Komisija norāda, ka Bloomberg apkopotās cenu kotācijas tiek uzskatītas par reprezentatīvām saules enerģijas paneļu cenām pasaulē, un to pamatā ir izlase, kas ietver cenas, ko ražotāji no dažādām valstīm reģistrējuši dažādos iekšzemes tirgos. Eiropas Fotoelektrisko ražojumu nozares apvienības (“EPIA”) informācija liecina, ka 2013. gadā Eiropas tirgus veidoja ap 28 % no saules paneļu patēriņa pasaulē (10 975 MW no 38 358 MW jaunuzstādītās jaudas) (11). Rezultātā darījumu, uz kuriem attiecas saistības, ir ievērojami mazāk nekā 28 % no visiem pasaules darījumiem, kam Bloomberg publicētās pasaules tirgus cenas ir reprezentatīvas. Tādejādi MIP izmaiņu ietekme uz Bloomberg publicētajām pasaules tirgus cenām ir ierobežota. Tāpēc apgalvojums, ka MIP pielāgošanas mehānisms varētu izraisīt lejupvērstu cenu spirāli, ir aplams.

(15)

Treškārt, EU ProSun apgalvo, ka Komisijai būtu jāizmanto publicētās pasaules tirgus cenas, izslēdzot Ķīnas cenas. Komisija ir norādījusi, ka šī iespēja minēta saistību tekstā kā izvēles variants, kas nav tūlītēji jāizmanto. To varētu izskatīt nākotnē, ievērojot piemērotas procedūras.

(16)

Ceturtkārt, EU ProSun apgalvo, ka pielāgotā MIP nelikvidē kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija norāda, ka saistības no paša sākuma ir ietvērušas sākotnējo MIP un cenu pielāgošanu. Īstenošanas lēmumā 2013/707/ES ietvertais novērtējums attiecībā uz atbilstību antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai pieņemtu saistības, tāpēc ietver arī cenas pielāgošanu. Šī cenas pielāgošana notiek automātiski. MIP un cenas pielāgošanas mehānismu piemēro saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. pantā un antisubsidēšanas pamatregulas 13. pantā noteiktajām prasībām.

(17)

Piektkārt, EU ProSun apgalvo, ka CCCME paziņojums nav ekonomiski pamatots. Pirmais ekonomiskais arguments ir tāds, ka Bloomberg datubāze atspoguļo indeksu, nevis tieši kotētas cenas, jo cenas no dažādiem tirgiem tiek standartizēti izteiktas USD. Komisija norāda, ka saistībās ir atsauce uz “vidējām cenām”, tāpēc to pamatā ir uzskats, ka Bloomberg datubāzē ir kotētās cenas. Netiek apstrīdēts, ka Bloomberg datubāze ir cenu apkopojums, izteikts USD. Tomēr MIP tiek izteikta euro. Tādējādi ir lietderīgi šīs kotētās cenas konvertēt euro, lai zinātu, par kādu cenu, izteiktu euro, saules enerģijas paneļus iespējams nopirkt pasaules tirgū. Līgumus Savienībā lielākoties slēdz euro, tāpēc Komisija uzskata, ka euro izteiktas vidējās cenas ir piemērotākas tam, lai novērtētu pasaules tirgus cenu tendenču ietekmi uz situāciju Savienībā. Otrais ekonomiskais arguments ir saistīts ar pielāgošanas mehānisma mērķi un to, vai tas ir līdzīgs to korekcijas mehānismu mērķiem, kurus izmanto citās saistībās un kuru pamatā ir izejvielu cena. Pirmkārt, Komisija norāda, ka Lēmuma 2013/423/ES 4. apsvērumā tiešām norādīts, ka pielāgošanas mehānisma mērķis šajā gadījuma ir identisks to pielāgošanas mehānismu mērķiem, kas izmantoti agrākām saistībām, kaut arī tehnisku iemeslu dēļ šajā gadījumā izejvielu cenu izmantot nevar. Otrkārt, MIP pamatā nav Savienības ražotāju ražošanas cenas, kas ietver samērīgu peļņu, bet metodika, kas aprakstīta Lēmuma 2013/423/ES 7. apsvērumā un Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES 22. apsvērumā.

(18)

Komisija uzskata, ka ierosinātais precizējums ietilpst ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES pieņemto saistību darbības jomā.

(19)

Ņemot vērā bažas, ko saistību īstenošanas gaitā paudušas trešās personas, ir lietderīgi pieņemt ierosināto precizējumu par saistību īstenošanu un beigt kopējo apspriešanos ar ražotājiem eksportētājiem un CCCME. Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šā lēmuma pamatā,