30.8.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/4

ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

PREAMBULA

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” jeb “ES”, un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Euratom”,

no vienas puses, un

GRUZIJA,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un tiek attīstītas Austrumu partnerības ietvaros kā Eiropas kaimiņattiecību politikas īpaša dimensija, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;

APLIECINOT Gruzijas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;

ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;

ATZĪSTOT, ka Gruzija kā Austrumeiropas valsts ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības;

ATZĪSTOT, ka Gruzijai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Gruzijas attiecību turpmāku progresīvu attīstību;

APŅEMOTIES arī turpmāk stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, pamatojoties uz Pušu kopīgajām vērtībām;

APZINOTIES, ka iekšējās reformas demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai veicinās Gruzijas līdzdalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās. Šis process un noturīgs konfliktu risinājums savstarpēji papildinās viens otru un veicinās uzticēšanos starp konfliktu plosītām kopienām;

VĒLOTIES sekmēt Gruzijas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, piemēram, pilsoniskās sabiedrības veidošana, laba pārvaldība, tostarp nodokļu jomā, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta reforma un cīņa pret korupciju, nabadzības samazināšana un sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā – sadarbība nepieciešama, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, kā arī atzīmējot ES gatavību atbalstīt attiecīgas reformas Gruzijā;

APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;

APŅEMOTIES pildīt starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču kontroles jomā;

ATZĪSTOT pievienoto vērtību, ko rada Pušu aktīva līdzdalība dažādos reģionālās sadarbības veidos;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

PILNĪBĀ IEVĒROJOT neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības principus, kas atzīti starptautisko tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes attiecīgajās rezolūcijās;

ATZĪSTOT, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti un pilnīgu un efektīvu kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāzijā un Chinvali reģionu Dienvidosetijā, lai panāktu mierīgu un noturīgu konfliktu risinājumu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, un ES apņemšanās atbalstīt mierīgu un noturīgu konflikta risinājumu;

Šajā sakarā ATZĪSTOT, cik svarīgi ir īstenot 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, panākt pamatotu starptautisku klātbūtni miera un drošības uzturēšanai uz vietas, nodrošināt savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstīt Ženēvas starptautiskās apspriedes un to, lai visu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās būtu droša un cieņpilna saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;

APŅEMOTIES nodrošināt, ka priekšrocības, ko sniedz Gruzijas ciešāka politiska asociācija un ekonomiska integrācija ar ES, ir pieejamas visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tostarp konfliktu plosītajās kopienās;

APŅEMOTIES apkarot organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību un arī turpmāk stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ņemot vērā arī ES un Gruzijas mobilitātes partnerību, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz legālo migrāciju, tostarp cirkulāro migrāciju, un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pienācīgi ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu Gruzijas pilsoņiem ar noteikumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp efektīvi īstenojot vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ES gatavību atbalstīt ekonomikas reformas Gruzijā, tostarp Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros;

APŅEMOTIES panākt ekonomisko integrāciju, jo īpaši izmantojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā neatņemamu šā nolīguma daļu, tostarp normatīvo aktu tuvināšanu, un saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;

APŅEMOTIES ievērot ilgtspējīgas attīstības principus, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, pastāvīgi uzlabot vides pārvaldību un vides vajadzību nodrošināšanu, tostarp pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu;

APŅEMOTIES uzlabot enerģijas piegādes drošību, tostarp dienvidu koridora attīstību, inter alia veicinot atbilstošu projektu attīstīšanu Gruzijā, kuri sekmē attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu, tostarp tranzītam caur Gruziju, palielinot tirgus integrāciju un pakāpeniski tuvinot normatīvos aktus ES acquis pamatelementiem, un veicinot energoefektivitāti un atjaunojamie energoresursi izmantošanu;

APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas hartas nolīgumu;

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošību un cilvēku veselības aizsardzību kā būtisku elementu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu zinātnes un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, jaunatnes, izglītības un kultūras jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ko abas Puses īsteno, ievērojot labas kaimiņattiecības;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem saskaņā ar šo Asociācijas nolīgumu un tos efektīvi īstenot;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanā;

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Gruzijai, ka Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nekavējoties informē Gruziju par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar protokolu (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. Pants

Mērķi

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

2. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:

a)	veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Gruzijas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)	nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, tādējādi ļaujot attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;

c)	sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Gruzijā;

veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģionālā un starptautiskā mērogā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)	veicināt sadarbību ar mērķi risināt konfliktus mierīgā ceļā;

f)	veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

g)	atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, tostarp arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;

panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, jo īpaši izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi tirgum, pamatojoties uz stabilu un visaptverošu normatīvo aktu tuvināšanu saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās dalības PTO;

i)	radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

2. Pants

Vispārēji principi

1. Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtiski elementi.

2. Puses atkārto savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3. Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Jo īpaši tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.

4. Puses apņemas nodrošināt tiesiskumu, labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizētu noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmām izplatīšanu. Šīs saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. Pants

Politiskā dialoga mērķi

1. Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos, vērienīgi un radoši nostiprinot attiecības.

2. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)	padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

b)	veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā;

c)	veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā;

d)	veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

e)	stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

f)	stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk bija nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību;

g)	sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

h)	stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt valsts politisko reformu konsolidāciju;

i)	attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

j)	turpināt veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus;

k)	nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem tās starptautiski atzīto robežu ietvaros visas priekšrocības, ko sniedz ciešāka politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp lielāka drošības politikas konverģence.

4. Pants

Valsts reforma

Puses sadarbojas, attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti; nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā, lai būtu garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to administratīvos resursus un garantējot tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.

5. Pants

Ārpolitika un drošības politika

1. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas mierīgā ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.

2. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu atbalstu principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai kādas valsts teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas valsts piekrišana. Tās vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai to teritorijā būtu jānotiek ar uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

6. Pants

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka nesodāmība par šādiem noziegumiem ir jānovērš, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā.

2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.

7. Pants

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.

8. Pants

Reģionālā stabilitāte

1. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai turpinātu veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus un jo īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.

2. Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto daudzpusējo Austrumu partnerību, kurā paredzēti sadarbības pasākumi un atklāts un brīvs dialogs, veicinot saiknes starp partnervalstīm.

9. Pants

Konfliktu risināšana mierīgā ceļā

1. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts noturīgs konflikta risinājums, neskarot pastāvošos veidus ar konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu risināšana mierīgā ceļā būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem.

2. Puses atzīst to, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta atrisināšanu, pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, nodrošinātu savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un nodrošinātu visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos viņu parastajā dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju, tostarp vajadzības gadījumā ES, dalību.

3. Puses arī kopā ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām koordinē savus centienus veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar humāniem jautājumiem.

4. Visi šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos daudzpusējos dokumentos.

10. Pants

Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)	veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un

b)	ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

3. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

11. Pants

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstīgi spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.

4. Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.

5. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

12. Pants

Cīņa pret terorismu

1. Puses atkārtoti apstiprina, cik būtiska ir cīņa pret terorisma un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2. Puses vienojas, ka cīņa pret terorismu ir jāveic, pilnība ievērojot tiesiskumu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām bēgļu tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem ar terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem instrumentiem.

3. Puses uzsver, ka ir svarīga ir visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas par starptautisko terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu.

III SADAĻA

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

13. Pants

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

1. Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2. Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

3. Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

14. Pants

Personas datu aizsardzība

Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem, kas minēti šā nolīguma I pielikumā.

15. Pants

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2. Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)	migrācijas pamatcēloņi un sekas;

valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, piemēram, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai nodrošinātu “nerepatriēšanas principa” ievērošanu;

c)	uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)	efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)	sadarbības vienošanās par operatīvas sadarbības izveidi starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Gruzijas Iekšlietu ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4. decembrī, īstenošana;

f)	dokumentu drošības un robežu pārvaldības jomā – tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi.

3. Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.

16. Pants

Personu pārvietošanās un personu atpakaļuzņemšana

1. Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:

a)	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā, un

b)	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā.

2. Puses turpina censties veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar noteikumu, ka ir pieņemti noteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti divpakāpju vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.

17. Pants

Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

1. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, jo īpaši starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)	cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku kontrabanda un tirdzniecība;

b)	preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;

c)	nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

d)	līdzekļu piesavināšanās projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

e)	aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

f)	dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un

g)	kibernoziegumi.

2. Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā.

18. Pants

Nelegālās narkotikas

1. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. –2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

19. Pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1. Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.

Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.

2. Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un apkarotu to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

20. Pants

Sadarbība cīņā pret terorismu

1. Pilnībā ievērojot cīņas pret terorismu pamatā esošos principus, kā noteikts šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesisiska pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā jo īpaši:

a)	nodrošinot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par teroristiskiem nodarījumiem saskaņā ar definīciju, kas ietverta Padomes Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu;

b)	apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;

c)	apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī par apmācību – saskaņā ar piemērojamām tiesībām;

d)	apmainoties ar informāciju par paraugpraksi, vēršoties pret radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un veicinot personu pāraudzināšanu un iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošanu;

e)	apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

f)	apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;

veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

2. Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko veikušas, piemēram, attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

21. Pants

Tiesiskā sadarbība

1. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

IV SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1 NODAĻA

Valsts režīms un preču tirgus pieejamība

1. Iedaļa

Kopīgi noteikumi

22. Pants

Mērķis

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXIV pantu.

23. Pants

Darbības joma un tvērums

1. Šās nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu preču (1) tirdzniecību.

2. Šajā nodaļā “noteikta izcelsme” nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma I protokolā.

2. Iedaļa

Muitas nodokļu, maksas un citu maksājumu atcelšana

24. Pants

Muitas nodokļa definīcija

Šajā nodaļā “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)	maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam;

b)	nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c)	maksu vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 30. pantam.

25. Pants

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 2012. gada Harmonizētajai sistēmai, kuras pamatā ir 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (HS) un tās turpmākie grozījumi.

26. Pants

Ievedmuitas nodokļu atcelšana

1. Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā panta 4. punktu.

2. Produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma II–A pielikumā, tiek importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā. Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.

3. Šā nolīguma II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.

4. Uz tiem Gruzijas izcelsmes produktiem, kuri minēti šā nolīguma II-C pielikumā, attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 27. pantā.

5. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

27. Pants

Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1. Uz šā nolīguma II-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā pantā izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma II-C pielikumā.

2. Ja 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, Gruzija sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka Gruzijai ir jaudas, lai eksportam uz Savienību saražotu produktus tāda apjomā, kas pārsniedz minētajā pielikumā minēto apjomu. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.

Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās.

4. Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedz pārliecinošus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

5. Šā nolīguma II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

28. Pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena no Pusēm nevar noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai palielināt jebkuru muitas nodokli, ko piemēroja dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums. Šie noteikumi neliedz nevienai no Pusēm saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).

29. Pants

Izvedmuitas nodokļi

Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā muitas nodokli vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 30. pantu.

30. Pants

Maksas un citi maksājumi

Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

3. Iedaļa

Ar tarifiem nesaistīti pasākumi

31. Pants

Valsts režīms

Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

32. Pants

Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. Iedaļa

Īpaši noteikumi par precēm

33. Pants

Vispārēji izņēmumi

Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

5. Iedaļa

Administratīvā sadarbība un koordinēšana ar citām valstīm

34. Pants

Preferenču pagaidu atcelšana

1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība un palīdzība ir būtiska atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2. Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.

3. Šajā pantā “nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību”inter alia nozīmē:

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un / vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus;

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai otras Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

ja Puses ir sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi.

6. Katra Puses saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē paziņojumus importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu un 5. panta c) punktā minēto pagaidu apturēšanas pagarināšanu vai izbeigšanu.

35. Pants

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā un īpaši šā nolīguma I protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt iespējas pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.

36. Pants

Nolīgumi ar citām valstīm

1. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.

2. Ja kāda no Pusēm pieprasa, Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas abpusējās intereses.

2 NODAĻA

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

1. Iedaļa

Globāli drošības pasākumi

37. Pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem”), un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Līgums par lauksaimniecību”).

2. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

38. Pants

Pārredzamība

1. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.

2. Neatkarīgi no šā nolīguma 37. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

3. Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir bijusi viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

39. Pants

Pasākumu piemērošana

1. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.

2. Iedaļa

Antidempiga un kompensācijas pasākumi

40. Pants

Vispārēji noteikumi

1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Antidempinga līgums”), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“Subsīdiju līgums”).

3. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

41. Pants

Pārredzamība

1. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2. Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3. Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

42. Pants

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.

43. Pants

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3 NODAĻA

Tehniski šķēršļi tirdzniecībai, standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

44. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“TBT līgums”), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā (“SFS līgums”), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

45. Pants

TBT līguma apstiprināšana

Puses apstiprina to esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

46. Pants

Tehniskā sadarbība

1. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

2. Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:

a)	sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

b)	attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana;

c)	Gruzijas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana;

d)	Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana;

e)	risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un

f)	attiecīgā gadījumā centieni nostāju koordinēšanai starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK).

47. Pants

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana

1. Ņemot vērā savas prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs, Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu tuvināšanu Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis (orientējošais saraksts šā nolīguma III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas pasākumiem ir sniegts šā nolīguma III-A pielikumā, to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2. Lai sasniegtu šos mērķus, Gruzija:

a)	pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus attiecīgajiem Savienības acquis un

b)	sasniedz un saglabā administratīvās un organizatoriskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

3. Gruzija atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai attiecīgajam Savienības acquis un šādas tuvināšanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām šādām izmaiņām tās iekšējos tiesību aktos.

4. Gruzija nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.

5. Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tās standartizācijas iestāde:

a)	pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas tiesību aktos;

b)	vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus;

c)	pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

48. Pants

Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)

Visbeidzot Puses var vienoties kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz vienu vai vairākām nozarēm, par kurām panākta vienošanās, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga tuvināšana Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Šādā ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

49. Pants

Marķēšana un etiķetēšana

1. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:

a)	tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;

b)	Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju, un

c)	Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

4 NODAĻA

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

50. Pants

Mērķis

1. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

a)	nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību;

b)	tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai;

c)	savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu;

d)	izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā;

e)	turpinot īstenot SFS līgumu;

f)	izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai; un

g)	uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.

2. Tāpat šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.

51. Pants

Daudzpusējie pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un jo īpaši SFS līgumu.

52. Pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā nolīguma 55. pantā minēto tuvināšanas apmēru.

53. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sanitārais vai fitosanitārais pasākums” ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS pasākumi);

2)	“dzīvnieki” ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

3)	“dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

4)	“dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” ir veseli dzīvnieku liemeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, kas uzskaitīti šā nolīguma IV-A pielikuma 2(II) daļā;

“augi” ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls:

a)	augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus,

b)	dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,

c)	gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,

d)	griezti ziedi;

e)	zari ar lapām;

f)	nozāģēti koki ar lapotni;

g)	augu audu kultūras,

h)	lapas, lapotne,

i)	dzīvi ziedputekšņi un

j)	potzari, spraudeņi, dzinumi;

6)	“augu produkti” ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

7)	“sēklas” ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem;

8)	“kaitīgais organisms” jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem;

9)	“aizsargājamās zonas” ir zonas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē;

10)	“dzīvnieku slimība” ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos,

11)	“akvakultūras slimība” ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

12)	“dzīvnieku inficēšanās” ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

13)	“dzīvnieku labturības standarti” ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā;

14)	“atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis” ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā;

15)	“reģions” attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins “teritorija” vai “valsts” nozīmē Savienības teritoriju;

16)	“no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)” ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;

17)	“reģionalizācija” ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

18)

“dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums” ir viena veida dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

19)	“augu vai augu produktu sūtījums” ir augi, augu produkti un / vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

20)	“partija” ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

21)

“līdzvērtība tirdzniecības nolūkos” (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, ko piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no tā, vai tie atšķiras no minētajā pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē, objektīvi sasniedz importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska pakāpi;

22)	“nozare” ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

23)	“apakšnozare” ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa;

24)	“preces” ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam;

25)	“īpaša importa atļauja” ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības jomā;

26)	“darba dienas” ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

27)	“inspicēšana” ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām;

28)	“augu veselības inspicēšana” ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem;

29)	“verificēšana” ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas.

54. Pants

Kompetentās iestādes

Puses šā nolīguma 65. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas (“SFS apakškomiteja”) pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.

55. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1. Gruzija turpina pakāpeniski tuvināt tās sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas pasākumus, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūru.

2. Puses sadarbojas pakāpeniskas tiesību aktu tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.

3. SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XI pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.

56. Pants

Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem

1. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

a)	importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI pielikumā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma VI pielikuma C daļā. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam;

Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem OIE ieteikumiem, un

neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumiem.

2. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:

a)	tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā, un

3. Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.

4. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma V-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma V-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas noteikumiem.

5. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un / vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu informācijas saņemšanas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

6. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

7. Pēc 4. līdz 6. punktā aprakstīto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

8. Puses var iesaistīties turpmākās pārrunās attiecībā uz jautājumu par nodalījumu veidošanu.

57. Pants

Līdzvērtīguma atzīšana

1. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

a)	individuālu pasākumu;

b)	pasākumu grupu; vai

c)	sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai.

2. Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta 3. punktā noteikto procedūru. Šī procedūra ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.

3. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procedūru, kas ietver šā nolīguma VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.

4. Gruzija informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu, īstenojot šā nolīguma 55. panta 3. punktā minēto uzraudzību. To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.

5. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 360 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Šo termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

6. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

7. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas procedūras:

saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;

saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse nekavējoties informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.

8. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.

9. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

10. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā, pasludina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šajā lēmumā var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.

Līdzvērtības atzīšanas statusu uzskaita šā nolīguma XII pielikumā.

58. Pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu sniegumu. To inter alia var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.

2. Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 55. pantā, vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 57. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām.

3. Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.

Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.

Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus. Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām informācijā par kontaktpunktiem.

59. Pants

Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana

1. Katra Puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši attiecībā uz:

a)	visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 56. pantā;

b)	šā nolīguma V-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai V-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju;

c)	epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un

d)	visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

2. Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 58. panta 1. punktā.

Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu.

3. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.

4. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.

5. Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta noteikumus.

6. Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas brīdināšanas mehānisms veterinārām un fitosanitārām ārkārtas situācijām sāks darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos to normālam darbam uz vietas nepieciešamos apstākļus.

60. Pants

Tirdzniecības nosacījumi

1. Importa nosacījumi pirms līdzvērtības atzīšanas:

Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses vienojas piemērot nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un / vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A un IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus, un

i)	visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās paziņošanas procedūras;

ii)	neskarot šā nolīguma 64. panta noteikumus, importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams transportam starp Pusēm, un

iii)	ja importētāja Puse neievēro ziņošanas prasības, kas minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus, vēl līdz 30 dienām pēc grozīto importa nosacījumu stāšanās spēkā.

2. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:

90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu, kā noteikts šā nolīguma 57. panta 10. punktā, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā.

b)	Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstīgi šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus.

3. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm Puses nepiemēro importa atļaujas.

4. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.

5. Uzņēmumu saraksts, pagaidu apstiprinājums.

Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.

Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumu.

b)	Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām.

6. Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

61. Pants

Sertificēšanas procedūra

1. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma X pielikumā.

2. Šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.

3. Šā nolīguma 55. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.

62. Pants

Verificēšana

1. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

a)	veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem;

b)	saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar minēto sistēmu ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

2. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

3. Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.

4. Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.

5. Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei 60 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.

6. Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 55., 57. un 63. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.

63. Pants

Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa

1. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma IX pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas procedūru.

2. Šā nolīguma IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 55., 57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma IX pielikuma B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā minētās SFS apakškomitejas lēmumu.

3. Inspicēšanas maksa, ja tāda ir, var attiekties tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.

4. Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.

5. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.

64. Pants

Aizsardzības pasākumi

1. Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu importētājas Puses teritorijā.

2. Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

3. Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

65. Pants

Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja

1. Ar šo izveido SFS apakškomiteju. SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.

2. SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)	izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

b)	pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;

c)	pārskatīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus;

d)	ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu lēmumu grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, un

e)	sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VIII sadaļā (Institucionālie, vispārējie un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

3. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

4. SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.

5. Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

6. Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.

5 NODAĻA

Muitas un tirdzniecības veicināšana

66. Pants

Mērķi

1. Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

2. Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.

67. Pants

Tiesību akti un procedūras

1. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:

a)	aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)	izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

c)	muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD);

d)	veic pasākumus, ar kuriem panāk lielāku uz robežas īstenoto muitas procedūru un prakses efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

e)	piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu, izvešanu un izlaišanu;

f)	cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un palielināt paredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem;

g)	neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;

piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada Konvenciju par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982. gada Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju, un attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints);

i)	veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

k)	ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

l)	paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un

m)	piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus gadījumos, kad valdības aģentūras sniedz pakalpojumus, kurus sniedz arī privātais sektors.

2. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:

a)	veic turpmākus pasākumus muitas un citu attiecīgo iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā;

b)	kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu attiecīgo iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības;

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus aizsardzības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un

nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics).

3. Puses vienojas likvidēt:

a)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus un

b)	jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes.

4. Attiecībā uz tranzītu:

šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā;

b)	Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Gruzijas dalību kopīgajā tranzīta sistēmā (2);

c)	Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu.

68. Pants

Attiecības ar uzņēmēju aprindām

Puses vienojas:

nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

b)	par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem;

c)	darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)	sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, kuru pamatā inter alia ir PMO ieteiktās procedūras, un

e)	nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

69. Pants

Nodevas un maksājumi

1. Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.

2. Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos noteikumus:

nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai;

b)	nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas;

c)	nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu nodevas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamās nodevas un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un

e)	jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

70. Pants

Muitas vērtējums

1. PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

2. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.

71. Pants

Muitas sadarbība

Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu var izmantot Eiropas Komisijas Muitas koncepciju (Customs Blueprint).

Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:

a)	apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām;

c)	sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā;

d)	attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

e)	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus;

f)	apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO / EEK);

g)	sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības veicināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

h)	apmainās ar paraugpraksi muitas operācijās, konkrēti muitas kontroles sistēmu, kuru pamatā ir riska novērtējums, un intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jomā, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem;

i)	uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un

j)	kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

72. Pants

Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 71. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma II protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.

73. Pants

Tehniskā palīdzība un darbības spēju uzlabošana

Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.

74. Pants

Muitas apakškomiteja

1. Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2. Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp, bet ne tikai, jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3. Muitas apakškomiteja inter alia:

a)	uzrauga šā nolīguma I un II protokola un šīs nodaļas pareizu darbību;

b)	pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno šā nolīguma I un II protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības;

c)	apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem;

d)	izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un

e)	pieņem Komitejas reglamentu.

75. Pants

Muitas tiesību aktu tuvināšana

Pakāpenisku tuvināšanos Savienības tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautisko tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XIII pielikumu.

6 NODAĻA

Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

76. Pants

Mērķis, darbības joma un tvērums

1. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2. Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu.

3. Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā (Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu piešķirtajām subsīdijām.

4. Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XIV pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ (3).

77. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)	“pasākums” ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības vai jebkādā citā formā;

“Puses noteikts vai piemērots pasākums” ir pasākums, ko veic:

i)	centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, un

ii)	nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c)	“Puses fiziska persona” ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

“Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir teritorijā (4), uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā.

Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Gruzijas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Gruzijas ekonomiku.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas izveidotas ārpus Savienības vai Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas karogu;

f)	juridiskas personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to faktiski kontrolē (5);

juridiskas personas “filiāle” ir darījumdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību atzara darījumdarbības vietā;

“uzņēmējdarbības veikšana” ir:

i)	attiecībā uz Savienības un Gruzijas juridiskām personām – tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku personu un / vai atverot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Gruzijā vai Savienībā;

ii)	attiecībā uz fiziskām personām – Savienības vai Gruzijas fizisku personu tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un veidot uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

i)	“saimnieciska darbība” ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

j)	“darījumi” ir saimnieciskās darbības veikšana;

k)	“pakalpojumi” ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

l)	“pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras” ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem;

“pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

i)	no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids) vai

ii)	vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

n)	Puses “pakalpojumu sniedzējs” ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

o)	“uzņēmējs” ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, izveidojot uzņēmumu.

2. Iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšana

78. Pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)	kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi (6);

b)	ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)	audiovizuālos pakalpojumus;

d)	iekšzemes kabotāžu (7) un

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (8) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)	gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)	datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)	kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;

v)	lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

79. Pants

Valsts režīms un vislielākās labvēlības režīms

1. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI-E pielikumā, Gruzija, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (9).

2. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A pielikumā, Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks (10).

3. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV–A un XIV–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

80. Pants

Pārskatīšana

1. Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, Puses atbilstīgi savām starptautisko nolīgumu saistībām regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā arī uzņēmējdarbības veikšanas vidi.

2. Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams, atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.

81. Pants

Citi nolīgumi

Šī nodaļa neskar to Pušu uzņēmēju tiesības, kas izriet no esošiem vai turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda ES dalībvalsts un Gruzija.

82. Pants

Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms

1. Šā nolīguma 79. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

3. Iedaļa

Pakalpojumu pārrobežu sniegšana

83. Pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a)	audiovizuālos pakalpojumus;

b)	iekšzemes kabotāžu (11) un

gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus (12) un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)	gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)	datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)	kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;

v)	lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

84. Pants

Tirgus pieejamība

1. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XIV–B un XIV–E pielikumā.

2. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)	pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b)	pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

c)	pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

85. Pants

Valsts režīms

1. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

86. Pants

Saistību saraksti

Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.

87. Pants

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122. un 126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.

4. Iedaļa

Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā

88. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 5. punktu.

2. Šajā iedaļā:

“vadošie darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija (13), un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. “Vadošie darbinieki” ietver “personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, un “uzņēmuma pārceltos darbiniekus”:

“personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā”, lai veiktu uzņēmējdarbību, ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko darbību tikai uzņēmējdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;

ii)

“uzņēmuma pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša uzņēmuma / juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām:

vadītāji: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem, tostarp vismaz:

—	vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru;

—	veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un

—	var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas, ņems vērā ne vien zināšanas, kas īpaši saistītas ar uzņēmumu, bet arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis attiecībā uz darba veidu vai tirdzniecību, kuru veicot vajadzīgas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederību akreditētai profesijai;

“stažieri ar augstāko izglītību” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem (14);

“tirdzniecības pārstāvji” (15) ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti;

“līgumpakalpojumu sniedzēji” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;

“neatkarīgi speciālisti” ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē;

f)	“kvalifikācija” ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

89. Pants

Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1. Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A un XIV-E vai XIV-C un XIV-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 88. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā uzņēmējdarbības veikšanai, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2. Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV-C un XIV-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

90. Pants

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A, XIV-E, XIV-B un XIV-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

91. Pants

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;

fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei (16) darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)	akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (17); un

ii)	profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;

e)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)	piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

g)	pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

92. Pants

Neatkarīgi speciālisti

1. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)	fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

b)	pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)	akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni (18), un

ii)	profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)	šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

e)	piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

5. Iedaļa

Tiesiskais regulējums

1. Apakšiedaļa

Iekšzemes regulējums

93. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:

a)	pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)	juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un

c)	fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2. Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā šīs īpašās saistības piemēro saskaņā ar šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu. Uzņēmējdarbības veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-A un XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un XIV-H pielikumā ir iekļauta atruna.

3. Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi atbilstīgi šā nolīguma attiecīgajiem pielikumiem.

4. Šajā iedaļā:

a)	“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)	“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)	“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)	“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

“kompetentā iestāde” ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana.

94. Pants

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)	samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,

b)	skaidri un nepārprotami,

c)	objektīvi,

d)	iepriekš noteikti,

e)	iepriekš publiskoti,

f)	pārredzami un pieejami.

3. Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4. Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

95. Pants

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai (19), kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.

3. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4. Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.

5. Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.

6. Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.

7. Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.

8. Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9. Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem, kas tajā norādīti.

2. Apakšiedaļa

Vispārēji piemērojami noteikumi

96. Pants

Savstarpēja atzīšana

1. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3. Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)	cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, konverģence, un

b)	savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību.

4. Ja šīs prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

5. Jebkurš šāds nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

97. Pants

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.

3. Apakšiedaļa

Datorpakalpojumi

98. Pants

Datorpakalpojumu jēdziens

1. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta 2., 3. un 4. punktu.

2. ANO kods CPC (20) 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:

a)	datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu),

b)	datu apstrāde un glabāšana un

c)	saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība.

Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)	datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu, vai

c)	datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus, vai apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

4. Apakšiedaļa

Pasta un kurjeru pakalpojumi

99. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)	“licence” ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde;

b)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

100. Pants

Universālais pakalpojums

Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav apgrūtinošāki, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

101. Pants

Licences

1. Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.

2. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a)	visi licencēšanas kritēriji un laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un

b)	licences noteikumi.

3. Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.

102. Pants

Regulatoru neatkarība

Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

103. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C pielikumā.

5. Apakšiedaļa

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

104. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

“elektronisko sakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

b)	“publisks sakaru tīkls” nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

“elektronisko sakaru tīkls” nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no pārraidītas informācijas veida;

d)	“regulatīvā iestāde” elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus;

e)	pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir “būtiska tirgus vara”, ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā – patērētājiem;

“starpsavienojums” ir fizisks un / vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem;

g)	“universālais pakalpojums” ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

“piekļuve” ir iekārtu un / vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu līnijas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

i)	“tiešais lietotājs” nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

k)	“vietējā sakaru līnija” nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā.

105. Pants

Regulatīvā iestāde

1. Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.

4. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.

5. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 107. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

6. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski izpildīti.

7. Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

8. Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

106. Pants

Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus

1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.

2. Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi ir nododami atklātībai.

3. Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:

a)	visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b)	licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma;

c)	licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;

d)	licences maksa (21), ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.

107. Pants

Piekļuve un starpsavienojumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3. Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un / vai piekļuvi:

nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri;

b)	pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju;

pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs tiešo lietotāju interesēs.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā; savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības.

pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un / vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt pārmērīgi augstas vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot tiešajiem lietotājiem.

Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;

pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus, tostarp cenas.

4. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem.

108. Pants

Ierobežoti resursi

1. Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2. Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences attīstību.

3. Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

4. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

109. Pants

Universālais pakalpojums

1. Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.

2. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3. Katra Puse nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini to attaisno un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4. Katra Puse nodrošina, ka tad, kad lietotājiem ir pieejami visu abonentu saraksti – drukātā vai elektroniskā formā –, organizācijas, kas nodrošina šos sarakstus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

110. Pants

Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana

Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.

111. Pants

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

112. Pants

Pakalpojumu sniedzēju strīdi

1. Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras no strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā – četru mēnešu laikā.

2. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem lēmuma pamatotā.

3. Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu atrisinātu.

113. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

6. Apakšiedaļa

Finanšu pakalpojumi

114. Pants

Darbības joma un definīcijas

1. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

“finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības:

apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi:

tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):

a)	dzīvības apdrošināšana,

b)	nedzīvības apdrošināšana;

2)	pārapdrošināšana un retrocesija;

3)	apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un

4)	apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi;

ii)

banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu):

1)	noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības;

2)	visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

3)	finanšu noma;

4)	visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5)	garantijas un saistības;

turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

a)	valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti),

b)	ārvalstu valūta,

c)	atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

d)	valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,

e)	pārvedami vērtspapīri,

f)	citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7)	dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

8)	starpniecība naudas darījumos;

9)	aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10)	finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi;

11)	finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

12)	konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz 11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b)	“finanšu pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskas iestādes;

“publiska iestāde” ir:

Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai

ii)	privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda minētās funkcijas;

d)	“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

115. Pants

Piesardzības atkāpe

1. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība;

b)	Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.

2. Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

3. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu rīcībā.

116. Pants

Efektīvs un pārredzams regulējums

1. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a)	oficiālā publikācijā; vai

b)	citādi rakstiski vai elektroniski.

2. Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

3. Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas “Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību”, Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas “Apdrošināšanas galvenie principi”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) “Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos”, G20 “Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā” un Finanšu darbības uzdevumu grupas “Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” un “Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu”.

Puses pieņem zināšanai arī “Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus”, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.

117. Pants

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

118. Pants

Datu apstrāde

1. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

119. Pants

Īpaši izņēmumi

1. Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām iestādēm.

2. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

120. Pants

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 79. un 85. pantu.

121. Pants

Ieskaita un norēķinu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

122. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā.

7. Apakšiedaļa

Pārvadājumu pakalpojumi

123. Pants

Darbības joma

Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbīas nolūkā).

124. Pants

Starptautiskie jūras pārvadājumi

1. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

“starptautiskie jūras pārvadājumi” ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājumu veidu nodrošinātājiem;

“jūras kravu apstrādes pakalpojumi” ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i)	kravas iekraušana kuģī / izkraušana no kuģa,

ii)	kravas piestiprināšana / atsaitēšana;

iii)	kravu pieņemšana / nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c)	“muitošanas pakalpojumi” (jeb “muitas mākleru pakalpojumi”) ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir minētā pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d)	“konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

“jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem:

i)	jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, kravaszīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un darījumdarbības informācijas sniegšana;

ii)	rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f)	“kravu pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu;

g)	“palīgdienestu pakalpojumi” ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

2. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)	katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3. Piemērojot šos principus, katra Puse:

neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos, un

b)	pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

4. Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

5. Katra Puse otras Puses jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6. Katra Puse atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp ES dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām.

7. Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.

125. Pants

Gaisa pārvadājumi

Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

126. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

6. Iedaļa

Elektroniskā komercija

1. Apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

127. Pants

Mērķis un principi

1. Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2. Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos.

3. Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

128. Pants

Sadarbība elektroniskās komercijas jomā

1. Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)	sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;

b)	starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu;

c)	nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde;

d)	patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē; un

e)	citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. Apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība

129. Pants

Starpnieku pakalpojumu izmantošana

1. Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā (22).

2. Šā nolīguma 130. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā “pakalpojumu sniedzējs” ir tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai operators.

130. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “vienkārša pārraidīšana”

1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

a)	neierosina pārraidi;

b)	neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un

c)	neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē.

2. Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir pamatoti nepieciešams pārraidīšanai.

3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

131. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “kešdarbe”

1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;

b)	pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi informācijai;

c)	pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē;

d)	pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un

pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc tam, kad faktiski uzzinājis (23), ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

2. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

132. Pants

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība: “glabāšana”

1. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai

b)	pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai piekļuvi.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.

133. Pants

Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība

1. Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.

2. Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.

7. Iedaļa

Izņēmumi

134. Pants

Vispārēji izņēmumi

1. Neskarot šā nolīguma 415. pantā paredzētos vispārējos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.

2. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a)	nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedriskās morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)	nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)	attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d)	nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz:

i)	krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību neizpildes seku novēršanu,

ii)	personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii)

drošību,

f)	nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem (24).

3. Šīs nodaļas un šā nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

135. Pants

Nodokļu pasākumi

Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

136. Pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1. Nekas šajā nolīgumā:

a)	neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)	saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

ii)	attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām;

iii)	attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

iv)	kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)	neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

7. NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

137. Pants

Kārtējie maksājumi

Puses apņemas neierobežot un tās atļauj maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.

138. Pants

Kapitāla aprite

1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:

a)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem tādiemkomercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros piedalās kādas Puses rezidents;

b)	brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem, finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji.

139. Pants

Aizsardzības pasākumi

Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.

140. Pants

Veicināšanas un attīstības noteikumi

1. Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.

3. Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.

8 NODAĻA

Publiskais iepirkums

141. Pants

Mērķi

1. Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2. Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Gruzijas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, pamatojoties uz Savienības publiskā iepirkuma principiem un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK).

142. Pants

Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi līgumi tiek izmantoti – būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.

2. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk “līgumslēdzēji”). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā (25).

3. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XVI-A pielikumā.

4. Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Gruzija aprēķina un konvertē līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.

5. Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

143. Pants

Institucionālais konteksts

1. Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu īstenošanai.

2. Gruzija jo īpaši izraugās:

izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Minētā iestāde veicina un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma pakāpeniskai tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts šā nolīguma XVI-B pielikumā;

objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā “neatkarīgs” nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

3. Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.

144. Pants

1. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.

2. Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī (26) tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:

a)	tirgus būtu atvērts konkurencei un

b)	ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

3. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.

4. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

5. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

6. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

7. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi “vai līdzvērtīgs”. Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.

8. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā kā līgumslēdzējam.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, gadījumos, kad konkrēti līguma apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības infrastruktūru.

9. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.

10. Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.

11. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:

a)	to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas; un

b)	atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.

12. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

13. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas tikai ar nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.

14. Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

15. Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.

145. Pants

Pakāpeniskas regulējuma tuvināšanas plānošana

1. Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Gruzija iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XVI-A pielikumā.

2. Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā.

146. Pants

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1. Gruzija nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski tuvināti Savienības publiskā iepirkuma acquis.

2. Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un XVI-K pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un XVI-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XVI-L līdz XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Gruzijai par visām izmaiņām Savienības acquis. Pēc pieprasījuma tā sniedz atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.

3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.

4. Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144. pantā.

147. Pants

Tirgus pieejamība

1. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā.

2. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu atbilstību Savienības acquis un to praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

3. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:

a)	Savienība puse piešķir Gruzijas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parSavienības uzņēmumiem piemēroto;

b)	Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Gruzijā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks parGruzijas uzņēmumiem piemēroto.

4. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XVI-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.

5. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

148. Pants

Informēšana

1. Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.

2. Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.

149. Pants

Sadarbība

1. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.

2. Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.

3. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XVI-P pielikumā.

9 NODAĻA

Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

150. Pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)	atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un

b)	panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni.

151. Pants

Pienākumu būtība un darbības joma

1. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2. Šajā nolīgumā jēdziens “intelektuālais īpašums” attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā.

3. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Parīzes konvencija).

152. Pants

Tiesību izsmelšana

Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.

2. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību standarti

1. Apakšiedaļa

Autortiesības un blakustiesības

153. Pants

Piešķirtā aizsardzība

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)	tiesības un pienākumus, kas izklāstīti Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija);

b)	1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

c)	TRIPS līgumu;

d)	Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām;

e)	WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām.

154. Pants

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi;

c)	savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

155. Pants

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt fiksēt (27) viņu izpildījumus;

b)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

d)	atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)	atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

156. Pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:

a)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)	darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas;

c)	atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

157. Pants

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)	to raidījumu fiksāciju;

b)	to raidījumu fiksāciju pavairošanu;

c)	to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, un

d)	to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

158. Pants

Apraide un publiskošana

1. Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.

2. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

159. Pants

Aizsardzības termiņš

1. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2. Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3. Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:

a)	ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija citādā veidā nekā fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms,

b)	ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

4. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:

ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;

ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam.

5. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.

6. Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.

160. Pants

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1. Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs pamats apzināties savu rīcību.

2. Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)	kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)	kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai

c)	kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.

3. Šajā nolīgumā jēdziens “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

161. Pants

Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība

1. Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)	elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu;

b)	saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi, izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību,

ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2. Šajā nodaļā “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cita tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.

162. Pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1. Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 154. līdz 159. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

2. Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 155. līdz 158. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:

a)	starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai

b)	likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības.

163. Pants

Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības

1. Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas darbu tirgotāji.

3. Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, kad pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

5. Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.

164. Pants

Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā

Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.

2. Apakšiedaļa

Preču zīmes

165. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)	Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu; un

b)	Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

166. Pants

Reģistrācijas procedūra

1. Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.

2. Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3. Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.

167. Pants

Plaši pazīstamas preču zīmes

Katra Puse nodrošina, ka attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6.bis pants un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).

168. Pants

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

3. Apakšiedaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

169. Pants

Darbības joma

1. Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.

2. Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 170. pantā.

170. Pants

Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. Izskatījusi Gruzijas 1999. gada 22. augustā pieņemto Likumu par preču izcelsmes norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

2. Izskatījusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kontroli un aizsardzību Eiropas Savienībā, II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Gruzija secina, ka minētie tiesību akti, noteikumi un procedūras atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

3. Gruzija pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

4. Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

5. Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.

171. Pants

Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1. Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

172. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 171. pantu, aizsargā pret:

jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)	attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai

ii)	ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b)	ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu (28), pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, vai ja tam pievienoti vārdi „veids”, „tips”, „metode”, „ražots kā”, „atdarinājums”, „aromāts”, „līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi,

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)	jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.

4. Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.

173. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu transkripcijas aizsardzība

1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta burtiem un citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli izmanto dalībvalstīs, aizsargā līdztekus ar to transkripciju latīņu burtiem. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

2. Tāpat ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu burtiem, aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta un cita nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto dalībvalstīs. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

174. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

1. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviens uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

175. Pants

Aizsardzības izpilde

Puses šā nolīguma 170. līdz 174. pantā paredzēto aizsardzību izpilda ar to valsts iestāžu pienācīgu administratīvo rīcību. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.

176. Pants

Saistība ar preču zīmēm

1. Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.

2. Attiecībā uz šā nolīguma 170. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2012. gada 1. aprīlis.

3. Attiecībā uz šā nolīguma 171. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4. Pusēm nav pienākumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

5. Neskarot 4. punktu, Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.

177. Pants

Vispārēji noteikumi

1. Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2. Jebkura šā nolīguma 170. un 171. pantā minēta produkta importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

3. Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 179. pantu.

4. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

5. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.

178. Pants

Sadarbība un pārredzamība

1. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.

2. Katra Puse publisko specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstīgi otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.

179. Pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja

1. Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju. Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, apakškomitejā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā pieņem savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

3. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

a)	šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta grozījumi saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;

b)	šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma grozījumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)	informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā;

d)	informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu.

4. Apakšiedaļa

Dizainparaugi

180. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.

181. Pants

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1. Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem (29) rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.

2. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)	ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā; un

b)	tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

3. Jēdziens “parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4. Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.

5. Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai dienas, kas noteikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju, neskarot Parīzes konvenciju.

182. Pants

Izņēmumi un ierobežojumi

1. Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2. Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt

183. Pants

Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam nodrošina arī aizsardzību atbilstīgi kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

5. Apakšiedaļa

Patenti

184. Pants

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos pildīt WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā.

185. Pants

Patenti un sabiedrības veselība

1. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi.

2. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.

186. Pants

Papildu aizsardzības sertifikāts

1. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

2. Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.

3. Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.

4. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.

187. Pants

Zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegtu datu aizsardzība (30)

1. Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.

2. Katra Puse savos tiesību aktos nodrošina, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

3. Šajā nolūkā katra Puse vismaz sešus gadus no pirmās atļaujas piešķiršanas dienas vienā no Pusēm neatļauj citiem pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, ir devis piekrišanu. Šajā termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.

4. Šā panta 3. punktā minēto sešu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.

5. Gruzija apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

188. Pants

Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība

1. Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2. Katra Puse nodrošina, ka dati, ko pieteicējs iesniedzis pirmoreiz, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju, tiek aizsargāti pret negodīgu komerciālu izmantošanu un tos savā labā neizmanto neviena cita persona, kas vēlas saņemt tirdzniecības atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka pirmais atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu.

3. Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz tirdzniecības atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un

b)	ir apstiprināta tā atbilstība laboratoriju paraugprakses vai pētījumu paraugprakses principiem.

4. Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi, sākot no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju.

189. Pants

Augu šķirnes

Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju un sadarbojas, lai veicinātu minētās tiesības un nodrošinātu to ievērošanu.

3. Iedaļa

Intelektuālā īpašuma tiesību izpilde

190. Pants

Vispārēji pienākumi

1. Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi (31).

2. Minētie papildpasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

3. Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

191. Pants

Tiesīgie prasītāji

Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)	intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b)	visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c)	intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

d)	profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

1. Apakšiedaļa

Civiltiesiskā aizsardzība

192. Pants

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1. Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2. Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.

3. Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc pasākumu veikšanas.

193. Pants

Tiesības uz informāciju

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un / vai cita persona, par kuru:

a)	konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)	konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā;

c)	konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās, vai

d)	konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai izplata kontrafakta preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot informāciju, ko sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)	attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un

b)	informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kuras:

a)	dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)	reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilprocesā vai kriminālprocesā;

c)	reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)	paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)	reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

194. Pants

Pagaidu pasākumi

1. Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot periodisku soda maksājumu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3. Ja apgalvotais pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt zaudējumu atlīdzības piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi iespējamā pārkāpēja banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.

195. Pants

Pasākumi, ko veic, pamatojoties uz lēmumu par lietas būtību

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2. Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

3. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī jebkuru starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.

4. Puses var paredzēt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja minētā persona nav rīkojusies tīši vai aiz neuzmanības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja finansiālas kompensācijas izmaksa šķiet saprātīgi pieņemama.

196. Pants

Zaudējumu atlīdzība

1. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:

ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kompensācijas apmēru nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.

197. Pants

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatoti un samērīgi tiesāšanās izdevumi un citi izdevumi, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī pusē, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem un neskar iekšējās procesuālajās normās paredzētos izņēmumus.

198. Pants

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu, vai tiesvedībā par autortiesību pārkāpumu, vai abos gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

199. Pants

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Šajā apakšiedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)	lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā;

b)	noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

2. Apakšiedaļa

Citi noteikumi

200. Pants

Pasākumi uz robežas

1. Neskarot šā nolīguma 75. pantu un XIII pielikumu, šajā pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie principi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes, un Pušu muitas iestāžu saistības sadarboties.

2. Veicot pasākumus uz robežas nolūkā īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu.

3. Šā panta noteikumi par pasākumiem uz robežas ir procesuāli. Tajos ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas kontrolei. Tie nekādā veidā neietekmē Pušu materiālo tiesību normas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

4. Lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu īstenošanu, muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai identificētu sūtījumus ar precēm, par kurām pastāv aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver riska analīzes metodes, kuru pamatā, inter alia, ir informācija, ko sniedz tiesību turētāji, savāktie izlūkdati un kravu pārbaudes.

5. Puses vienojas efektīvi īstenot TRIPS līguma 69. pantu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs izveido kontaktpunktus un paziņo par tiem un ir gatava apmainīties ar datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas skar abas Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, muitas iestādes attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

6. Katras Puses muitas iestādes pēc pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sadarbojas, lai sniegtu attiecīgo pieejamo informāciju otras Puses muitas iestādēm jo īpaši par preču tranzītu caur kādas Puses teritoriju, kas paredzētas otrai Pusei (vai kuru izcelsme ir otrā Pusē).

7. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto datu un informācijas apmaiņu.

8. Šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet no šā panta 5. līdz 7. punkta piemērošanas.

9. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, darbojas kā atbildīgā apakškomiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.

201. Pants

Rīcības kodeksi

Puses veicina:

a)	rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;

b)	rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un minēto iesniegto rīcības kodeksu piemērošanas izvērtēšanu.

202. Pants

Sadarbība

1. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2. Sadarbības jomas ietver šādas darbības, bet ne tikai:

a)	informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās,

b)	pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,

c)	pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu kontrafakta preču eksportu,

d)	darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības,

e)	informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība,

f)	iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,

aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku: izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un saistību ar organizēto noziedzību.

10 NODAĻA

Konkurence

203. Pants

Principi

Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās (tostarp subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.

204. Pants

Tiesību akti pretmonopola un apvienošanās politikas jomā un to īstenošana

1. Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Katrai Pusei ir iestāde, kas atbildīga par 1. punktā minēto konkurences tiesību aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs nodrošinājums šā uzdevuma veikšanai.

3. Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu tiesību uz aizstāvību principus.

205. Pants

Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 204. panta 1. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

206. Pants

Subsīdijas

1. Šajā pantā “subsīdija” ir pasākums, kas atbilst SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, un kas ir īpašs minētās vienošanās 2. panta nozīmē.

2. Katra Puse nodrošina pārredzamību subsīdiju piešķiršanas jomā. Šim nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei par juridisko pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams, piešķirto subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts struktūra saistībā ar preču ražošanu. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

3. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par konkrētām subsīdijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

207. Pants

Strīdu izšķiršana

Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šā nolīguma 203. līdz 205. pantu.

208. Pants

Attiecības ar PTO

Šīs nodaļas noteikumi neskar Puses tiesības un saistības saskaņā ar PTO Līgumu, jo īpaši SKP vienošanos un Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU).

209. Pants

Konfidencialitāte

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumdarbības slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.

11 NODAĻA

Ar tirdzniecību saistīti enerģētikas noteikumi

210. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)	“energoprodukts” ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);

“enerģijas transporta iekārtas” ir dabasgāzes augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades cauruļvadi, dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas, ko izmanto energoproduktu tranzītam;

“tranzīts” ir energoproduktu pārvadāšana, šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai transporta veida maiņu, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras teritoriju šķērso transports;

d)	“neatļauta piesavināšanās” ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no enerģijas transporta iekārtām.

211. Pants

Tranzīts

Puses nodrošina tranzītu, kas atbilst to starptautiskajām saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un Enerģētikas hartas nolīguma noteikumiem.

212. Pants

Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu eneroproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.

213. Pants

Nepārtraukts tranzīts

1. Puse nepārtrauc un citādi neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā vai citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus draudus sabiedrības drošībai, kultūras mantojumam, veselībai, drošībai vai videi, ar nosacījumu, ka šāda koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

2. Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XVIII pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

3. Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.

214. Pants

Tranzīta pienākums operatoriem

Katra Puse nodrošina, ka enerģijas transporta iekārtu operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai:

a)	mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku;

b)	ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts.

215. Pants

Regulatīvās iestādes

1. Katra Puse izraugās neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas tiesīgas regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem uzņēmumiem, tirgus dalībniekiem vai operatoriem.

2. Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

3. Operatoram, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

216. Pants

Tirgu organizācija

1. Puses nodrošina, ka enerģijas tirgi darbojas ar mērķi panākt konkurējošus, drošus un no vides viedokļa ilgtspējīgus apstākļus un nav diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, Puse vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes interesēs var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var attiekties uz drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas, samērīgas un pārbaudāmas.

3. Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.

217. Pants

Piekļuve enerģijas transporta iekārtām

1. Katra Puse savā teritorijā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām un ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā.

2. Katra Puse nodrošina, ka tarifi par piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un visi pārējie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti, pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi.

3. Katra Puse nodrošina, ka visas tehniskās un nolīgtās jaudas – gan fiziskās, gan virtuālās –, tiek sadalītas, izmantojot pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.

4. Gadījumos, kad sniegts atteikums piešķirt piekļuvi trešām personām, ievērojot tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc pieprasījuma enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz pienācīgi pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

5. Puse var izņēmuma kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu piešķirt atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz jaunām nozīmīgām enerģijas transporta iekārtām.

218. Pants (32)

Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu

1. Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.

2. Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst minētajiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.

12 NODAĻA

Pārredzamība

219. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

“vispārēji piemērojams pasākums” nozīmē likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvos nolēmumus, kas var ietekmēt jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai personai vai personu grupai;

b)	“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un ko var tieši skart vispārēji piemērojams pasākums.

220. Pants

Mērķis

Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.

221. Pants

Publicēšana

1. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi:

a)	ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties;

b)	sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu; un

c)	nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp drošības vai ārkārtas situācijas apsvērumu dēļ.

2. Katra Puse:

a)	cenšas pietiekami savlaicīgi darīt sabiedrībai pieejamus visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b)	nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai, un

c)	cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem.

222. Pants

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1. Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.

2. Katra Puse izveido vai nodrošina atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.

3. Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.

223. Pants

Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība

1. Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi.

2. Šajā nolūkā katra Puse, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:

cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b)	nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, procedūras veids un sabiedrības intereses, un

c)	nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.

224. Pants

Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1. Katra Puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

2. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:

a)	pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju un

b)	lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3. Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.

225. Pants

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā uzvedība

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

2. Puses atzīst to, cik svarīgi ir labas administratīvās prakses principi (33), un vienojas sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi.

226. Pants

Īpaši noteikumi

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.

13 NODAĻA

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

227. Pants

Konteksts un mērķi

1. Puses atsaucas uz rīcības plānu “Agenda 21”, ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.

2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības (34) un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.

228. Pants

Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1. Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to iekšējo vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.

2. Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.

229. Pants

Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi

1. Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.

2. Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO un Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:

a)	biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu;

b)	jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;

c)	bērnu darba faktisku atcelšanu; un

d)	diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

3. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas Gruzija un dalībvalstis.

4. Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par “mūsdienīgām”, ratifikāciju. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un norisēm šajā jomā.

5. Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.

230. Pants

Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi

1. Puses atzīst daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.

2. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

3. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.

4. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.

5. Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

231. Pants

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Attiecīgi

a)	Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;

b)	Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus;

Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti šķēršļi tirdzniecībai vai ieguldījumiem attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai, piemēram, ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert atbilstošu tehnoloģiju un standartu ieviešanu, kas atbilst vides un ekonomiskajām vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus tirdzniecībai;

d)	Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību, kuras palīdz uzlabot sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preču, uz kurām attiecas brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas un ekomarķējumi;

e)	Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem.

232. Pants

Bioloģiskā daudzveidība

1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

2. Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

c)	veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas.

233. Pants

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība

1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.

2. Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)	veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem, šim nolūkam varētu izmantot arī divpusējus vai reģionālus nolīgumus;

b)	apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē;

c)	pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm;

d)	apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

e)	veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

f)	sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

234. Pants

Zivju produktu tirdzniecība

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:

a)	veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)	pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

c)	ievērot pasākumus jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai ilgtermiņā un ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos ANO un FAO instrumentos, kas attiecas uz šiem jautājumiem;

d)	sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu un zinātnisko sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos zinātniskos ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai;

e)	īstenot iespējami plašu sadarbību ar attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un šo organizāciju ietvaros, un

sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu to tirgos.

235. Pants

Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti iekšējos vides vai darba tiesību aktos.

2. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.

3. Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.

236. Pants

Zinātniskā informācija

Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā Puses var izmantot arī uz piesardzības principu.

237. Pants

Pārredzamība

Katra Puse saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem un šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.

238. Pants

Ietekmes uz ilgtspējību pārskatīšana

Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.

239. Pants

Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:

a)	nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā un daudzpusējos vides nolīgumos;

b)	metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;

c)	noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā;

šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses;

e)	viedokļu un paraugprakses apmaiņa, lai veicinātu pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu tirdzniecības kontekstā;

f)	privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;

g)	uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu īstenošanu un izplatīšanu;

ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;

i)	daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība;

j)	ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti;

k)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

l)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi samazinot spiedienu saistībā ar mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un

m)	ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā.

240. Pants

Institucionālā struktūra un pārraudzības mehānismi

1. Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē kontakpunktu, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.

2. Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.

3. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 239. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

4. Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.

5. Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.

241. Pants

Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam

1. Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.

2. Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.

3. Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm, un tie ir publiski pieejami.

242. Pants

Apspriešanās ar valdību

1. Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 243. pantā noteikto kārtību.

2. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt apspriešanos.

3. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.

4. Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.

5. Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.

6. Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.

243. Pants

Ekspertu grupa

1. Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.

2. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas procedūra) un 3. apakšiedaļas (Kopīgi noteikumi), 3. iedaļas (Strīdu izšķiršanas procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu (“Rīcības kodekss”) šā nolīguma XXI pielikumā.

3. Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

4. Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXI pielikumam.

5. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un 8. noteikumu Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XX pielikumā.

6. Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 229. un 230. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.

7. Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana), ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas.

8. Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.

14 NODAĻA

Strīdu izšķiršana

1. Iedaļa

Mērķis un darbības joma

244. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.

245. Pants

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

2. Iedaļa

Apspriešanās un mediācija

246. Pants

Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 245. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.

3. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.

5. Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 248. pantu.

6. Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.

7. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.

247. Pants

Mediācija

Jebkura Puse var pieprasīt, lai otra Puse iesaistītos mediācijas procedūrā saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikumu attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas var negatīvi ietekmēt pirmās Puses tirdzniecības intereses.

3. Iedaļa

Strīdu izšķiršanas procedūras

1. Apakšiedaļa

Šķīrējtiesas procedūra

248. Pants

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 246. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem.

249. Pants

Šķīrējtiesas izveide

1. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Saņemot pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses nekavējoties apspriežas un cenšas vienoties par šķīrējtiesas sastāvu. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu.

3. Katra Puse piecu dienu laikā pēc pieprasījuma par komisijas izveidošanu var pieprasīt šķīrējtiesas sastāva noteikšanai piemērot šajā punktā noteikto procedūru, ja nav panākta vienošanās par šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā punktā noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc pieprasījuma katra Puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi izraugās izlozē no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju izraugās izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu.

4. Ja izlozē ir jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši, izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma par izlozi.

5. Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā.

6. Ja kāda no šā nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu skaits brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē. Izloze notiek no tiem kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi katra Puse, vai, ja viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus, izloze notiek no otras Puses ierosinātajiem kandidātiem.

7. Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktā paredzēto izlozes procedūru piemēro, neizmantojot šā panta 2. punktu vai citas šā panta 3. punktā minētas darbības, un šā panta 4. punktā minētais laikposms ir divas dienas.

250. Pants

Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

251. Pants

Šķīrējtiesas ziņojums

1. Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar sniegt vēlāk nekā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma ziņojumu nepublisko.

2. Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

4. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.

5. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

252. Pants

Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos

1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.

2. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

3. Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.

4. Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

253. Pants

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana

1. Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

3. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.

2. Apakšiedaļa

Nolēmumu izpilde

254. Pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

255. Pants

Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei

1. Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei (“pieņemams termiņš”).

2. Ja Pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa laiku. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

3. Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.

4. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

256. Pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 245. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

257. Pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma 245. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

2. Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apturēt pienakumus, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem, atbilstošā līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savas pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3. Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam.

4. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

5. Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:

a)	Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu vai

b)	Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem vai

c)	pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 245. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 2. punktu.

258. Pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos

1. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2. Atkāpjoties no šā nolīguma 255., 256. un 257. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izrietošie pienākumi tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

3. Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni neizpildes dēļ, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4. punktu un 259. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.

259. Pants

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi

1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, šā panta 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

2. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 245. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.

260. Pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot 249. panta 7. punktā minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu pagarina par piecām dienām.

3. Apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

261. Pants

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras

Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 269. pantu.

262. Pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

263. Pants

Reglaments

1. Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

2. Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.

264. Pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

Pēc Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.

265. Pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.

266. Pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas apspriedes ir konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek izpausti.

2. Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 245. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse ir norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.

267. Pants

Nosūtīšana Eiropas Savienības Tiesai

1. Šajā pantā izklāstītās procedūras piemēro strīdiem saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts, atsaucoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem.

2. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par šo jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

4. Iedaļa

Vispārēji noteikumi

268. Pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

3. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā izklāstīto procedūru.

269. Pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.

2. Ja kāda no Pusēm saskaņā ar šo nodaļu vai PTO Līgumu tomēr ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais process. Turklāt Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāds. Šādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu otru forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 2. punktā:

strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO Līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi PTO Līguma 2. pielikumā iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI), 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas padome attiecīgi pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam, un

saskaņā ar šo nodaļu strīdu izšķiršanas procesu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi šā nolīguma 253. pantam paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

4. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi.

270. Pants

Termiņi

1. Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmums, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.

15 NODAĻA

Vispārēji noteikumi par tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar iv nodaļu

271. Pants

Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās

1. Lai atvieglotu šā nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu, kā Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.

3. Gruzija informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.

272. Pants

Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana

Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Gruzija atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no administratīvas prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

273. Pants

Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums

1. Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.

2. Savienība izvērtē, vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.

3. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīga infrastruktūra, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Gruzija efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.

4. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi vai administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

5. Savienība par tās izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu, ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 419. panta 4. punktu, ja vien nav paredzēts citādi.

274. Pants

Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences

1. Gruzijas nodrošina, ka tās valsts tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos saskaņā ar šā nolīguma 418. pantu.

2. Savienība informē Gruziju par katru galīgo Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Gruzija izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

3. Gruzija informē Savienību par pasākumiem, tostarp leģislatīviem priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var ietekmēt to, kā Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

4. Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda 2. un 3. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Gruzijas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

5. Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar tuvināšanu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto iekšzemes tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu.

6. Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija nav tuvinājusi savus iekšzemes tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ja šā panta 5. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) atbilstoši Savienības tiesību aktu attīstībai.

7. Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.

275. Pants

Informācijas apmaiņa

Informācijas apmaiņa attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 222. panta 1. punktu.

276. Pants

Vispārējs noteikums

1. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas termiņus un veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.

2. Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.

3. Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.

V SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

1 NODAĻA

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

277. Pants

1. ES un Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.

2. Gruzija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās ekonomiskos un finanšu noteikumus ar attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus nodrošinot stabilu makroekonomikas politiku.

278. Pants

Šajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:

a)	apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp stratēģijām ekonomikas attīstībai;

b)	apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;

c)	apmaiņa ar informāciju un pieredzi par reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības darbību;

d)	divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas jomās statusa pārskatīšana.

2 NODAĻA

Publisko finanšu pārvaldība un finanšu kontrole

279. Pants

Puses sadarbojas publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:

turpināt attīstīt un īstenot PFIK sistēmu, kuras pamatā ir vadības pārskatatbildība, un ietvert funkcionāli neatkarīgas revīzijas funkciju visā publiskajā sektorā, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES paraugpraksi, pamatojoties uz PFIK politikas dokumentu, ko apstiprinājusi Gruzijas valdība;

b)	atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar kādiem nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var īstenot, kādos gadījumos šādas funkcijas pamatā būs sūdzības un tā papildinās, nevis dublēs iekšējās revīzijas funkciju;

c)	nolūkā veicināt pārvaldības uzlabošanu, īstenot efektīvu sadarbību starp iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK politikas dokumentā;

d)	atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu un stiprināt tās kompetenci;

e)	turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles biroju kā galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās neatkarību, organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu resursus un cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas iestāde īsteno starptautiski atzītos ārējās revīzijas standartus (INTOSAI), un

f)	apmainīties ar informāciju, pieredzu un paraugpraksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās.

3 NODAĻA

Nodokļu politika

280. Pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.

281. Pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

282. Pants

Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt Gruzijas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz “karuseļveida” krāpšanu.

283. Pants

Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

284. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

285. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

Statistika

286. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar Eiropas normām un standartiem.

287. Pants

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)	vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, jo īpaši publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;

b)	pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu;

c)	uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp klasifikāciju;

d)	uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas sistēmas attīstību;

e)	apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību un

f)	veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem.

288. Pants

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība tiek vērsta uz šādām jomām:

a)	makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika, statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

b)	demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika;

c)	lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika;

d)	darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;

e)	enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)	reģionālā statistika;

g)	horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana, modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana, un

h)	citas saistītas jomas.

289. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādās palīdzības programmās. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

290. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Eiropas Statistikas sistēmā veiktajām darbībām, tostarp apmācībai, vajadzētu būt atvērtām Gruzijas līdzdalībai.

291. Pants

Gruzijas tiesību aktu, kur tas ir lietderīgi un iespējams, pakāpeniska tuvināšana ES acquis statistikas jomā veic saskaņā ar Statistikas noteikumu krājumu, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIII pielikums).

VI SADAĻA

CITAS POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI

1 NODAĻA

Transports

292. Pants

Puses:

a)	paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)	atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju; un

c)	cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

293. Pants

Šī sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)	ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi nekaitīgas, efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt šo transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas gaisotnē, ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

c)	infrastruktūras politikas stiprināšana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem;

d)	finansēšanas politikas virzienu izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos;

e)	pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, un

g)	inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu nozīmīgo transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu.

294. Pants

1. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos transporta tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.

2. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)	reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālos transporta sadarbības pasākumos, piemēram, Austrumu partnerības transporta komiteja, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridors (TRACECA), Baku procesa un citas transporta iniciatīvas;

b)	starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un

c)	dažādās ES transporta aģentūrās.

295. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

296. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

2 NODAĻA

Sadarbība enerģētikas jomā

297. Pants

Sadarbības pamatā vajadzētu būt partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem, un tās mērķis ir tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai.

298. Pants

Šī sadarbība inter alia aptvertu šādas jomas:

a)	enerģētikas stratēģija un politika;

b)	konkurētspējīgu, pārredzamu un efektīvu enerģijas tirgu izveide, kas sniegtu trešajām personām nediskriminējošu pieeju tīkliem un patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde;

c)	sadarbība enerģētikas jautājumos reģionālā līmenī un Gruzijas iespējama pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam, kurā Gruzijai pašlaik ir novērotāja statuss;

d)	pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem;

e)	kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūra, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

f)	energoapgādes drošības palielināšana, palielinot tirgus integrāciju un īstenojot pakāpenisku regulējuma tuvināšanu ES acquis pamatelementiem,

enerģijas tirdzniecības, tranzīta un transporta, cenu veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz izmaksām balstītas sistēmas energoresursu pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu;

h)	energoefektivitātes un energotaupības veicināšana ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

i)	attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā, galveno uzmanību vēršot uz hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās un reģionālās integrācijas šajā jomā veicināšanu;

j)	zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un

sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA, kā arī attiecīgā gadījumā – Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ievērošana.

299. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

300. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

3 NODAĻA

Vide

301. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus šajā jomā.

302. Pants

1. Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;

b)	gaisa kvalitāte;

c)	ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums, kā arī jūras vide;

d)	atkritumu apsaimniekošana;

e)	dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

f)	rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, un

g)	ķīmisko vielu pārvaldība.

2. Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav vides politika.

303. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; sadarbojas divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot esošās sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas attiecīgajās aģentūrās.

304. Pants

1. Sadarbība inter alia aptver šādus uzdevumus:

a)	izstrādāt Valsts vides rīcības plānu (NEAP), kas aptver Gruzijas vispārējās valsts un nozaru stratēģiju virzienus vides jomā, kā arī institucionālos un administratīvos jautājumus;

b)	veicināt vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;

c)	identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus.

2. NEAP tiks pieņemts un periodiski atjaunināts saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem.

305. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

306. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4 NODAĻA

Rīcība klimata jomā

307. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.

308. Pants

Sadarbības mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus arī šādās jomās:

a)	klimata pārmaiņu mazināšana;

b)	pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)	siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;

d)	drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa emisiju līmeņa un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana, un

e)	klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā.

309. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgajās aģentūrās. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

310. Pants

Pamatojoties uz kopīgām interesēm, sadarbība inter alia attiecas uz to, lai izstrādātu un īstenotu:

a)	valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA);

b)	zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju (LEDS), tostarp valstij piemērotus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus;

c)	pasākumus, ar ko veicina tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;

d)	pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefektu izraisošām gāzēm.

311. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

312. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5 NODAĻA

Rūpniecības un uzņēmumu politika un izejvielu izguve

313. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti attiecīgi ES un Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Gruzijas, gan ES uzņēmēmumiem, kas darbojas ES un Gruzijā, tā būtu jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

314. Pants

Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:

a)	īstenotu politiku MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāra dialoga palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai;

b)	izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Šī sadarbība ietvers strukturālo jautājumu pārvaldību (pārstrukturēšanu), piemēram, vides un enerģētikas jomā;

c)	vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties paraugprakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus;

d)	rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā, klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam);

e)	rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas uzņēmumiem un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES iestādēm;

f)	rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un Gruziju;

g)	atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības modernizāciju un pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs;

attīstītu un stiprinātu sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu ražošanā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot darījumdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē. Informācijas apmaiņa par šādām jomām: attīstības tendences izejvielu izguves rūpniecības un izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā, paraugprakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību izejvielu izguves rūpniecības nozarēs, kā arī apmācība, prasmes un veselība un drošība.

315. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Dialogā iesaistīs arī ES un Gruzijas uzņēmumu pārstāvjus.

6 NODAĻA

Sabiedrību tiesības, grāmatvedība un revīzija un korporatīvā pārvaldība

316. Pants

Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:

a)	aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;

b)	īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus valsts līmenī un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem grāmatvedības un revīzijas jomā, un

c)	turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā.

317. Pants

Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās jomās. Turklāt Puses centīsies nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu komercreģistriem un Gruzijas valsts uzņēmumu reģistru.

318. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

319. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

7 NODAĻA

Finanšu pakalpojumi

320. Pants

Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:

a)	atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

b)	nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

c)	nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas stabilitāti un neaizskaramību kopumā;

d)	veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un

e)	nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

321. Pants

1. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

2. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.

322. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

323. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

8 NODAĻA

Sadarbība informācijas sabiedrības jomā

324. Pants

Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.

325. Pants

Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

a)	apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas sabiedrības iniciatīvu īstenošanā, tostarp, inter alia, tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un

apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Gruzijā un starp Gruziju un ES.

326. Pants

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES regulatoriem un Gruzijas valsts regulējošajām iestādēm.

327. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9 NODAĻA

Tūrisms

328. Pants

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstību, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.

329. Pants

Sadarbība divpusējā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem:

a)	vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos, paturot prātā vietējās attīstības vajadzības un prioritātes;

b)	kultūras mantojuma īpašā nozīme; un

c)	tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

330. Pants

Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

a)	apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi, pieredzi un zinātību;

b)	stratēģiskas partnerības uzturēšana, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)	tūrisma plūsmu, produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība;

d)	efektīvas politikas izstrāde un īstenošana;

e)	mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un

f)	inter alia – sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana.

331. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

10 NODAĻA

Lauksaimniecība un lauku attīstība

332. Pants

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.

333. Pants

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:

a)	savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)	administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu un ieviestu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi;

c)	lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana;

d)	zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

e)	lauksaimniecības nozares konkurētspējas un efektivitātes un pārredzamības uzlabošana visām iesaistītajām personām tirgos;

f)	kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, tostarp ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana;

g)	vīna ražošana un lauku tūrisms;

h)	zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un

i)	centieni saskaņot jautājumus starptautiskajās organizācijās, kurus dalībnieces ir abas Puses.

334. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

11 NODAĻA

Zivsaimniecības un jūrlietu pārvaldība

1. Iedaļa

Zivsaimniecības politika

335. Pants

1. Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopīgu interešu jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ), kā tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2011. gada Starptautiskajā rīcības plānā (IPOA) nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

2. Minētajā sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās saistības attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.

336. Pants

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)	labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieejas principu;

b)	atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un

c)	reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

337. Pants

Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu un ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, Puses pastiprināti sadarbosies un koordinēs savu darbību dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un saglabāšanai Melnajā jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā un attiecības ar attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām.

338. Pants

Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt politikas īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību, pamatojoties ES acquis un šīs jomas prioritātēm, kuras ir Pušu interesēs, tostarp:

a)	dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko pasākumu pārvaldību;

b)	zvejas darbību inspekciju un kontroli, izmantojot nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp elektroniskas uzraudzības ierīces un līdzekļus izsekojamības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot izpildāmus tiesību aktus un kontroles mehānismus;

c)	saskaņotu savietojamu datu par nozveju, izkraušanu, floti, un bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)	zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas flotes reģistru;

e)	tirgus efektivitāti, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un

f)	zivsaimniecības nozares struktūrpolitikas attīstību, kas nodrošina ilgtspēju no ekonomikas, vides un sociālo aspektu viedokļa.

2. Iedaļa

Jūrlietu politika

339. Pants

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, jūras transporta, vides un citās politikas jomās un saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Puses arī izvērš sadarbību integrētas jūrlietu politikas jomā, jo īpaši

a)	veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;

b)	saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot jūras teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu pieņemšanai šķīrējmehānismā savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām;

c)	saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes teritoriju attīstību un palielinātu piekrastes reģionu spēju pretoties piekrastes riskiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmei;

d)	veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu izmantošanu jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, tostarp apmainoties ar paraugpraksi;

e)	veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp jūras rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un zinātniskās pētniecības iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā;

f)	cenšoties veicināt pārrobežu un starpnozaru jūrlietu uzraudzību, lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi, kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un

g)	izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu tīklu izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.

340. Pants

Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

a)	informācijas, praugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu zinātības nodošana, tostarp par inovatīvajām tehnoloģijām jūrlietu nozarēs un par jautājumiem jūras vides jomā;

b)	informācijas un praugprakses apmaiņa par projektu finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām un privātajām partnerībām;

c)	sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos.

341. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem starp Pusēm notiks regulārs dialogs.

12 NODAĻA

Sadarbība pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu jomā

342. Pants

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību atbilstošā un efektīvā līmenī.

343. Pants

Sadarbība PTA jomā attiecas uz:

a)	politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)	atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu;

c)	pētniecības spēju palielināšanu un Gruzijas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammā;

d)	kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās;

e)	mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un pārējam pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu PTA darbībās;

f)	saistībā ar piemērojamajiem tiesību aktiem to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un

g)	citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

344. Pants

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, būtu jāmeklē sinerģija ar citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Gruziju ietvaros, kā noteikts šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

13 NODAĻA

Politika patērētāju jomā

345. Pants

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesībuaizsardzības līmeni un panāktu savu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu savietojamību.

346. Pants

Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz:

a)	centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, novēršot šķēršļus tirdzniecībai;

informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un informētību un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c)	mācību pasākumiem pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu pārstāvjiem, un

d)	neatkarīgu patērētāju apvienību darbības un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.

347. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

14 NODAĻA

Nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas

348. Pants

Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai veicinātu Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

349. Pants

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un praugprakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:

a)	nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana;

b)	nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darba vietas ar pienācīgiem darba apstākļiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)	attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos Pušu darba tirgus vajadzībām;

d)	iekļaujošāka darba tirgu un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

f)	sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;

g)	sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu;

h)	veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana; un

i)	informētība un dialogs par korporatīvo sociālo atbildību.

350. Pants

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās un Pušu sadarbībā, kā paredzēts šā nolīguma VIII sadaļas (Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās daļās.

351. Pants

Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

352. Pants

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta vairākās starptautiskās korporatīvās sociālās atbildības pamatnostādnēs un jo īpaši ESAO pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem.

353. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

354. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15 NODAĻA

Sabiedrības veselība

355. Pants

Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir būtisks elements ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

356. Pants

Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:

a)	Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, jo īpaši turpinot veselības nozares reformu, nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, cilvēkresursu attīstību veselības nozarē, uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu;

b)	epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV / AIDS, hepatīts, tuberkuloze, mikrobu rezistence, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām;

c)	neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un fiziskās aktivitātes, pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas;

d)	cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;

e)	informācija un zināšanas par veselību; un

f)	starptautisko veselības nolīgumu, kuru puses ir Puses, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva īstenošana.

357. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

16 NODAĻA

Izglītība, mācības un jaunatne

358. Pants

Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai palielinātu sadarbību un dialogu, tostarp dialogu par politikas jautājumiem, cenšoties panākt tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.

359. Pants

Šī sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia ir vērsta uz šādām jomām:

a)	mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)	izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību visos izglītības posmos, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar tericiāro izglītību;

c)	augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar ES augstākās izglītības modernizācijas programmu un Boloņas procesu;

d)	starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana, dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana;

e)	svešvalodu apguves veicināšana;

f)	progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā veicināšana un pārredzamības nodrošināšana šajā jomā;

g)	sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomā veicināšana, ņemot vērā attiecīgo ES paraugpraksi, un

h)	izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga par ES Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības attiecīgajās ES programmās palielināšana.

360. Pants

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:

a)	pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā;

b)	atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas, prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu;

c)	veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību.

361. Pants

Gruzija izstrādās un īstenos politiku, kas atbilst ES politikai un praksei šajā jomā, atsaucoties uz šā nolīguma XXXII pielikumā minētajiem dokumentiem un saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem

17 NODAĻA

Sadarbība kultūras jomā

362. Pants

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpējo interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Gruzijā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Gruzijas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

363. Pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)	sadarbība un apmaiņa kultūras jomā;

b)	mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudu stiprināšana;

c)	starpkultūru dialogs;

d)	dialogs par kultūras politiku; un

e)	sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību.

18 NODAĻA

Sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā

364. Pants

Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina audiovizuālās rūpniecības nozares ES un Gruzijā, jo īpaši izmantojot speciālistu apmācību, informācijas apmaiņu un veicinot kopdarbu kino un televīzijas jomā.

365. Pants

1. Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus.

2. Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām.

366. Pants

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)	dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku;

b)	dialogs starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO un PTO) un

c)	sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā.

367. Pants

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

19 NODAĻA

Sadarbība sporta un fizisko aktivitāšu jomā

368. Pants

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta sociālās un izglītojošās vērtības, mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem draudiem sportam, piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību.

20 NODAĻA

Pilsoniskās sabiedrības sadarbība

369. Pants

Puses veicina dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:

a)	stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Gruzijā;

b)	nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Gruziju, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos;

c)	un otrādi – nodrošināt Gruzijā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp (bet ne tikai) par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību.

370. Pants

Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Gruzijas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)	nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma noteikumu izpildē;

b)	veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)	dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, kas veido pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un

d)	dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem pilsoniskā sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem un publiskā sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās politikas veidošanas procesā.

371. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

21 NODAĻA

Reģionālā attīstība, pārrobežu un reģionu sadarbība

372. Pants

1. Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2. Puses jo īpaši sadarbosies ar mērķi saskaņot Gruzijas praksi ar šādiem principiem:

a)	veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo tai ir ietekme gan centrālā līmenī, gan pilsētu kopienās, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu iesaistīšanu;

b)	konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm, un

c)	nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku finansiālo ieguldījumu.

373. Pants

1. Puses atbalsta un stiprina vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas abpusēji piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.

2. Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Gruzijas iestāžu institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)	uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo publisko iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)	attīstot vietējo publisko iestāžu spējasveicināt savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES principiem un praksi;

c)	apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

374. Pants

1. Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, transporta, enerģētikas, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības jomā.

2. Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

3. Šīs darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)	nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas;

b)	Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās;

c)	sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu.

375. Pants

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

22 NODAĻA

Civilā aizsardzība

376. Pants

Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības šajā jomā.

377. Pants

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

378. Pants

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības divpusējās un / vai daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvos pasākumus.

379. Pants

Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:

a)	apmainīties ar kontaktinformāciju un to regulāri atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;

b)	veicināt savstarpēju palīdzību liela mēroga ārkārtas situācijās – ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami resursi;

c)	24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Gruziju, tostarp par palīdzības pieprasījumiem un piedāvājumiem;

d)	apmainīties ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms;

e)	sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta jomā, pieprasot / sniedzot palīdzību;

f)	apmainīties ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

g)	sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas pasākumiem, paraugpraksei ar mērķi ir novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas;

h)	sadarboties zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;

i)	sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības veselību novērtēšanā;

j)	pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

k)	regulāri aicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un / vai Gruzija, un

l)	stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

23 NODAĻA

Dalība eiropas savienības aģentūrās un programmās

380. Pants

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai. Gruzija noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.

381. Pants

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās.

382. Pants

Par Gruzijas dalību ES programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Gruziju, ja tiek izveidotas jaunas ES aģentūras un jaunas Savienības programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 380. un 381. pantā.

VII SADAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA UN NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

1 NODAĻA

Finansiālā palīdzība

383. Pants

Gruzija saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu arī no sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo nodaļu.

384. Pants

Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.

385. Pants

Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada rīcības programmās, kuru pamatā, ja tās piemēro, ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Gruzijas vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

386. Pants

Lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.

387. Pants

Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgajos nolīgumos starp Pusēm.

388. Pants

Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un nepārtraukti sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

389. Pants

Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Gruzijas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

2 NODAĻA

Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli

390. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma IV protokolā noteiktās definīcijas.

391. Pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

392. Pants

Pasākumi, ar ko novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības

Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

393. Pants

Informācijas apmaiņa un turpmāka sadarbība operatīvajā līmenī

1. Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Puses pieprasījuma rīko apspriedes.

2. OLAF var vienoties ar attiecīgajām Gruzijas iestādēm, kas ir kompetentas saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm.

3. Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14. pantu.

394. Pants

Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu novēršana

1. ES un Gruzijas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic atbilstošus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.

2. ES un Gruzija veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu jebkādu aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un nepieļautu interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras saistītas ar ES fondu īstenošanu.

3. Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.

4. Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

5. Jo īpaši tai ir tiesības iegūt pierādījumus par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.

6. Saskaņā ar to procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu informāciju par ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.

395. Pants

Tiesvedība, izmeklēšana un kriminālvajāšana

Gruzijas iestādes uzsāk tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt Gruzijas kompetentajām iestādēm minētā uzdevuma izpildē.

396. Pants

Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem

1. Gruzijas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, par faktiskiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, un nekavējoties informē Eiropas Komisiju par jebkādu pārkāpumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF un Eiropas Komisiju.

2. Gruzijas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu, Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.

397. Pants

Revīzijas

1. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

2. Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Minētās revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.

3. Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Gruzijā.

4. Eiropas Komisijas inspektoriem vai citām Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotām personām nodrošina netraucētu piekļuvi būvlaukumam, darbu izpildes vietai un dokumentiem, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniski. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.

5. Iepriekš aprakstītās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.

398. Pants

Pārbaudes uz vietas

1. Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem.

2. Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbība ar Gruzijas iestādēm, ievērojot attiecīgos Gruzijas tiesību aktus.

3. Gruzijas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Gruzijas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.

4. Ja attiecīgās Gruzijas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.

5. Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Gruzijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.

399. Pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Gruzijas tiesību aktus, Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

400. Pants

Līdzekļu atgūšana

1. Gruzijas iestādes veic attiecīgos pasākumus, lai īstenotu turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu.

2. Gadījumos, kad Gruzijas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.

3. Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Gruziju par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.

4. Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Gruzijā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:

a)	izpildi reglamentē Gruzijā spēkā esošās civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu;

b)	pēc minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma, tā var sākt izpildi saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei;

c)	izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Gruzijas attiecīgo tiesu jurisdikcijā.

5. Gruzijas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Gruzijas procesuālajiem noteikumiem. Attiecīgo ES iestāžu izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa.

6. Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

401. Pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Gruzijas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Gruzijas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

402. Pants

Tiesību aktu tuvināšana

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1 NODAĻA

Iestāžu sistēma

403. Pants

Politiskais un politikas dialogs starp pusēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību, var notikt jebkurā līmenī. Regulārs augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu dialogs norisinās šā nolīguma 404. pantā izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar abpusēju vienošanos.

Asociācijas padome

404. Pants

1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.

3. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

405. Pants

1. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības locekļi, no otras puses.

2. Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas pārstāvis.

4. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām Pušu struktūrām.

406. Pants

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu iekšēju procedūru pabeigšanas.

2. Saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

Asociācijas komiteja

407. Pants

1. Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus un veikt tās funkcijas.

2. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī.

3. Asociācijas komiteju pārmaiņus vada ES un Gruzijas pārstāvis.

408. Pants

1. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka apstākļi to pieprasa.

2. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

3. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā nolīguma 406. panta 1. punktā. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras.

4. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

409. Pants

Īpašas komitejas, apakškomitejas un struktūras

1. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.

3. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas politikas jomas sadarbībai).

4. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.

5. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējā sanāksmē.

6. Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, tostarp tās īpašajā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

Parlamentārā asociācijas komiteja

410. Pants

1. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir Eiropas Parlamenta locekļu un Gruzijas parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

2. Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses.

3. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

411. Pants

1. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.

2. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

3. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

4. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

Pilsoniskās sabiedrības forums

412. Pants

1. Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

2. Ar šo tiek izveidots ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas ir forums, kurā tiekas un apmainās ar viedokļiem, un to veido pārstāvji no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tas pats nosaka sanāksmju biežumu.

3. Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.

4. Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.

413. Pants

1. Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

2. Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

3. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2 NODAĻA

Vispārēji un nobeiguma noteikumi

414. Pants

Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība

Šā nolīguma darbības jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības, tostarp īpašumtiesības.

415. Pants

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)	ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)	kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā.

416. Pants

Diskriminācijas aizliegums

1. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)	pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;

b)	pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis piemēro Gruzijai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Gruzijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.

417. Pants

Pakāpeniska tiesību aktu tuvināšana

Gruzija pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

418. Pants

Dinamiskā tuvināšana

Saskaņā ar mērķi, ka Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina šā nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu un piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti tajos starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par būtiskiem, un pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

419. Pants

Tiesību aktu tuvināšanas pārraudzība

1. Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.

2. Pārraudzība ietver ES izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var veikt ES viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ES saskaņā ar vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņem vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.

3. Pārraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.

4. Pārraudzības rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās saskaņā ar šo līgumu izveidotajās attiecīgajās struktūrās. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.

5. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā, lemj par turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

6. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā struktūra, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

420. Pants

Pienākumu izpilde

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumussaskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3. Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

421. Pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).

2. Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 407. un 409. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3. Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

4. Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 420. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz šā nolīguma 407. un 409. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

5. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

422. Pants

Atbilstīgi pasākumi pienākumu neizpildes gadījumā

1. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasība par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var neņemt vērā, Pusēm savstarpēji vienojoties, un to nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

a)	šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai

b)	šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

423. Pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.

2. Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz to visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3. Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2011. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī.

424. Pants

1. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai, no otras puses.

2. Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

425. Pants

1. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

2. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Gruziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Gruziju.

426. Pants

Pielikumi un protokoli

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā sastāvdaļa.

427. Pants

Darbības laiks

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

428. Pants

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstīgi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Gruzija, no otras puses.

429. Pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.

2. Šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Gruzijas reģionu Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, kurus Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Gruzija nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.

3. Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Gruzijas teritorijā.

4. Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst lūgt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.

5. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.

430. Pants

Šā nolīguma depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

431. Pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

3. Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Gruzija vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.

4. Provizoriska piemērošana notiek no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:

a)	Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski; un

b)	saskaņā ar Gruzijas procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem deponēto ratifikācijas dokumentu.

5. Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, nolūkos jebkuru atsauci uz “šā nolīguma spēkā stāšanās dienu” šādos noteikumos saprot kā “dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski” saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6. Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.

7. Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

432. Pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, duly authorised, have signed this Agreement.

Съставено в Брюксел на двадесет и седми юни две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintisiete de junio de dos mil catorce.

V Bruselu dne dvacátého sedmého června dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den syvogtyvende juni to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am siebenundzwanzigsten Juni zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta juunikuu kahekümne seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι εφτά Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-seventh day of June in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le vingt-sept juin deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset sedmog lipnja dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì ventisette giugno duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada divdesmit septītajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų birželio dvidešimt septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év június havának huszonhetedik napján.

Magħmul fi Brussell, fis-sebgħa u għoxrin jum ta’ Ġunju tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de zevenentwintigste juni tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego siódmego czerwca roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e sete de junho de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și șapte iunie două mii paisprezece.

V Bruseli dvadsiateho siedmeho júna dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne sedemindvajsetega junija leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäseitsemäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den tjugosjunde juni tjugohundrafjorton.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Релублика България

Za Českou republiku

For Kongeriget Danmark

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Za Republiku Hrvatsku

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Magyarország részéről

Għar-Repubblika ta’ Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Зa Eвpoпeйcката общност зa aтoмна енергия

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

Za Evropské společenství pro atomovou energii

For Det Europæiske Atomenergifællesskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel

Гια την Ευρωπαїκή Κоινότητα Ατομικής Εvέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique

Za Europsku zajednicu za atomsku energiju

Per la Comunità europea dell'energia atomica

Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā –

Europos atominės energĳos bendrĳos vardu

Az Európai Atomenergia-közösség részéről

F'isem il-Komunità Ewropea tal-Enerġĳa Atomika

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice

Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu

Za Evropsko skupnost za atomsko energĳo

Euroopan atominienergiajärjestön puolesta

För Europeiska atomenergigemenskapen

(1) Šajā nolīgumā “preces” ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Preces, uz kurām attiecas PTO Līgums par lauksaimniecību, šajā nodaļā ir minētas kā “lauksaimniecības produkti” jeb “produkti”.

(2) 1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.

(3) To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.

(4) Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).

(5) Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

(6) Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, kods 2330.

(7) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

(8) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(9) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(10) Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

(11) Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

(12) Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

(13) Atsauce “kura nav bezpeļņas organizācija” attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.

(14) Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju mācībām jābūt saistītām ar saņemto akadēmisko grādu.

(15) Apvienotajā Karalistē kategorija “tirdzniecības pārstāvji” ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.

(16) Iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, kā noteikts attiecīgos iekšējos tiesību aktos.

(17) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(18) Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

(19) Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(20) Ar “CPC” apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.

(21) Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

(22) Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

(23) Šajā apakšiedaļā jēdzienu “faktiski uzzinājis” interpretē saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem.

(24) Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:

a)	attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā;

b)	attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā;

c)	attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;

d)	attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā;

e)	nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai

f)	nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi.

Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.

(25) Jēdzienu “privāti uzņēmumi, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata” interpretē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004. gada 18. jūnija Paskaidrojumu CC/2004/33.

(26) Ja Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas tuvināšanas process saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda publikācija ir Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos;

(27) Šajā nodaļā “fiksācija” nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.

(28) Jēdziens “aplinkus norādījums” nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.

(29) Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

(30) Šis pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta izveidi, kurām Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu reģistrēšanas režīmu. Saraksts, kas izveidots ar iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecas uz šādām valstīm / iestādēm: EMA – Eiropas Zāļu aģentūru, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV.

(31) Šajā iedaļā jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesības” ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.

(32) Lai Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu piemēro tikai, ja un kad Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas kopienas līguma dalībnieci, un tādā apmērā, kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.

(33) Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.

(34) Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.

I PIELIKUMS

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

Šā nolīguma vai citu nolīgumu īstenošanas kontekstā katra Puse nodrošina tiesību aktos noteiktu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz līmenim, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kas parakstīta 1981. gada 28. janvārī, un tās Papildu protokolā par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181), kurš parakstīts 2001. gada 8. novembrī. Attiecīgā gadījumā katra Puse ņem vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā.

II PIELIKUMS

MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA

II-A PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS GADA BEZNODOKĻU TARIFA LIKMES KVOTAS (SAVIENĪBA)

KN kods 2012	Produktu apraksts	Apjoms (tonnas)
0703 20 00	Ķiploki, svaigi vai atdzesēti	220

II-B PIELIKUMS

PRODUKTI, KURIEM PIEMĒRO IEKĻUVES CENU (1),

kam nepiemēro ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu (SAVIENĪBA)

KN kods 2012	Produktu apraksts
0702 00 00	Svaigi vai atdzesēti tomāti
0707 00 05	Gurķi, svaigi vai atdzesēti
0709 91 00	Artišoki, svaigi vai atdzesēti
0709 93 10	Kabači, svaigi vai atdzesēti
0805 10 20	Saldie apelsīni, svaigi
0805 20 10	Klementīni
0805 20 30	Šķirnes Monreale un sacumas
0805 20 50	Mandarīni un vilkingi
0805 20 70	Tanžerīni
0805 20 90	Tangelo, ortanique, malaquina un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi (izņemot klementīnus, monreale, sacumas, mandarīnus, vilkingus un tanžerīnus)
0805 50 10	Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)
0806 10 10	Galda vīnogas, svaigas
0808 10 80	Svaigi āboli (izņemot sidra ābolus bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim)
0808 30 90	Svaigi bumbieri (izņemot vīna bumbierus bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim)
0809 10 00	Svaigas aprikozes
0809 21 00	Svaigi skābie ķirši (Prunus cerasus)
0809 29 00	Svaigi ķirši (izņemot skābos ķiršus)
0809 30 10	Svaigi nektarīni
0809 30 90	Svaigi persiki (izņemot nektarīnus)
0809 40 05	Svaigas plūmes
2009 61 10	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā <= 30 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)
2009 69 19	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)
2009 69 51	Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)
2009 69 59	Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20 °C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot koncentrētu vai tādu, kas satur spirtu)
2204 30 92	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 94	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu <= 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 96	Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)
2204 30 98	Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu > 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

(1) Skat. 2. pielikumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

II-C PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS NOTEIKUMU APIEŠANAS NOVĒRŠANAS MEHĀNISMS (SAVIENĪBA)

Produktu kategorija

KN kods 2012

Produktu apraksts

Sprūda apjoms (tonnas)

Lauksaimniecības produkti

1.	Liellopu gaļa, cūkgaļa un aitas gaļa

0201 10 00

Svaigi vai atdzesēti liellopu liemeņi vai pusliemeņi

4 400

0201 20 20

Liellopa rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas

0201 20 30

Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas

0201 20 50

Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas

0201 20 90

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti liellopu izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas)

0201 30 00

Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa, bezkaula

0202 10 00

Saldēti liellopu liemeņi un pusliemeņi

0202 20 10

Saldētas rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas

0202 20 30

Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas

0202 20 50

Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu liemeņa pakaļējās ceturtdaļas, neatkaulotas

0202 20 90

Saldēti liellopu izcirtņi, neatkauloti (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas)

0202 30 10

Saldētas liellopu liemeņa priekšējās ceturtdaļas, bezkaula, veselas vai sacirstas ne vairāk kā 5 gabalos, kuras katra ir 1 gabals; rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas 2 blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā 5 gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju

0202 30 50

Saldēti liellopu pakrūtes gabali, pleca gabali un krūšu gabali, bezkaula

0202 30 90

Saldēta liellopu gaļa (izņemot veselas vai sacirstas ne vairāk kā piecos gabalos, kuras katra ir atsevišķs gabals, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas divos blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā piecos gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju, pakrūtes gabalus, pleca gabalus un krūšu gabalus), bezkaula

0203 11 10

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi

0203 12 11

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem

0203 12 19

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem

0203 19 11

Svaigas vai atdzesētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi

0203 19 13

Svaigi vai atdzesēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi

0203 19 15

Svaigas vai atdzesētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

0203 19 55

Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula

0203 19 59

Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, un priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)

0203 21 10

Saldēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi

0203 22 11

Saldēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem

0203 22 19

Saldēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem

0203 29 11

Saldētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi

0203 29 13

Saldēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem

0203 29 15

Saldētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

0203 29 55

Saldēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula

0203 29 59

Saldēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus)

0204 22 50

Svaigas vai atdzesētas aitu kājas

0204 22 90

Svaigi vai atdzesēti aitas izcirtņi (izņemot īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas), bezkaula

0204 23 00

Svaigi vai atdzesēti aitas bezkaula izcirtņi

0204 42 30

Saldēti aitas muguras gabali un/vai pakaļgali

0204 42 50

Saldētas aitas kājas

0204 42 90

Saldēti neatkaulotie aitas izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas)

0204 43 10

Jēra gaļa, bezkaula

0204 43 90

Saldēta aitas gaļa (izņemot jēru), bezkaulu

2.	Mājputnu gaļa

0207 11 30

Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

550

0207 11 90

Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “65 % cāļi”, un citādas svaigas vai atdzesētas vistas (izņemot “83 % un 70 % cāļus”), nesadalītas

0207 12 10

Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

0207 12 90

Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas vistas (izņemot “70 % cāļus”), nesadalītas

0207 13 10

Svaigi vai atdzesēti vistu gabali, bezkaula

0207 13 20

Svaigas vai atdzesētas vistu puses vai ceturtdaļas

0207 13 30

Svaigi vai atdzesēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 13 50

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali

0207 13 60

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali

0207 13 99

Svaigi vai atdzesēti vistu subprodukti (izņemot aknas)

0207 14 10

Saldēti vistu gabali, bezkaula

0207 14 20

Saldētas vistu puses vai ceturtdaļas

0207 14 30

Saldēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 14 50

Saldētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali

0207 14 60

Saldētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali

0207 14 99

Saldēti vistu subprodukti (izņemot aknas)

0207 24 10

Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

0207 24 90

Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “73 % tītari”, un citādi svaigi vai atdzesēti tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti

0207 25 10

Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

0207 25 90

Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, un citādi tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti

0207 26 10

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru gabali, bezkaula

0207 26 20

Svaigas vai atdzesētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas

0207 26 30

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 26 50

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali

0207 26 60

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali

0207 26 70

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus)

0207 26 80

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus)

0207 26 99

Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas)

0207 27 10

Saldēti mājas tītaru bezkaula gabali

0207 27 20

Saldētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas

0207 27 30

Saldēti veseli mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

0207 27 50

Saldētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali

0207 27 60

Saldēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali

0207 27 70

Saldētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus)

0207 27 80

Saldēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus)

0207 27 99

Saldēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas)

0207 41 30

Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

0207 41 80

Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

0207 42 30

Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

0207 42 80

Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

0207 44 10

Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu gabali, bezkaula

0207 44 21

Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas

0207 44 31

Svaigi vai atdzesēti veseli mājas pīļu spārni

0207 44 41

Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 44 51

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu krūtiņas un to gabali

0207 44 61

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu kājas un to gabali

0207 44 71

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu liemeņi

0207 44 81

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti

0207 44 99

Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas)

0207 45 10

Saldēti mājas pīļu gabali, bezkaula

0207 45 21

Saldētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas

0207 45 31

Saldēti veseli mājas pīļu spārni

0207 45 41

Saldētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 45 51

Saldētas mājas pīļu krūtiņas un to gabali, neatkauloti

0207 45 61

Saldētas mājas pīļu kājas un to gabali, neatkauloti

0207 45 81

Saldēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti

0207 45 99

Saldēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas)

0207 51 10

Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis”

0207 51 90

Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

0207 52 90

Saldētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

0207 54 10

Svaigi vai atdzesēti mājas zosu gabali, bezkaula

0207 54 21

Svaigas vai atdzesētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas

0207 54 31

Svaigi vai atdzesēti veseli mājas zosu spārni

0207 54 41

Svaigas vai atdzesētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 54 51

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu krūtiņas un to gabali

0207 54 61

Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu kājas un to gabali

0207 54 71

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu liemeņi

0207 54 81

Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti

0207 54 99

Svaigi vai atdzesēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas)

0207 55 10

Saldēti mājas zosu gabali, bezkaula

0207 55 21

Saldētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas

0207 55 31

Saldēti veseli mājas zosu spārni

0207 55 41

Saldētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 55 51

Saldētas mājas zosu krūtiņas un to gabali, neatkauloti

0207 55 61

Saldētas mājas zosu kājas un to gabali, neatkauloti

0207 55 81

Saldēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti

0207 55 99

Saldēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas)

0207 60 05

Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņas, nesadalītas

0207 60 10

Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu gabali, bezkaula

0207 60 31

Svaigi, atdzesēti vai saldēti veseli mājas pērļu vistiņu spārni

0207 60 41

Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

0207 60 51

Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu krūtiņas un to gabali

0207 60 61

Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu kājas un to gabali

0207 60 81

Svaigi, atdzesēti vai saldēti neatkauloti mājas pērļu vistiņu gabali, kas citur nav minēti

0207 60 99

Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu subprodukti (izņemot aknas)

1602 31 11

Izstrādājumi tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus)

1602 31 19

Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % no svara (izņemot izstrādājumus tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)

1602 31 80

Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu < 57 % no svara, kur neņem vērā kaulus, (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)

1602 32 19

Termiski apstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)

1602 32 30

Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus)

1602 32 90

Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem (izņemot izstrādājumus ar mājputnu gaļas vai subproduktu, tītaru vai pērļu vistiņu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas)

1602 39 21

Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām)

3.	Piena pārstrādes produkti

0402 10 11

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg

1 650

0402 10 19

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg

0402 10 91

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg

0402 10 99

Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <= 1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg

0405 10 11

Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 19

Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg un atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 30

Atjaunotais sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 50

Sūkalu sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

0405 10 90

Sviests ar tauku saturu > 85 svara %, bet <= 95 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu)

4.	Olas čaumalās

0407 21 00

Svaigas Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās (izņemot apaugļotas olas inkubācijai)

6 600 (1)

0407 29 10

Svaigas mājputnu olas čaumalās (izņemot vistu olas un apaugļotas olas inkubācijai)

0407 90 10

Mājputnu olas čaumalās, konservētas vai pagatavotas

5.	Olas un albumīni

0408 11 80

Olu dzeltenumi, žāvēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

330

0408 19 81

Olu dzeltenumi, šķidri, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

0408 19 89

Olu dzeltenumi (izņemot šķidrus), saldēti vai citādi konservēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu (izņemot žāvētus)

0408 91 80

Žāvētas putnu olas bez čaumalas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot olu dzeltenumus)

0408 99 80

Putnu olas bez čaumalām, svaigas, pagatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, formētas, saldētas vai citādi konservētas, arī ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot žāvētas olas un dzeltenumus)

3502 11 90

Olu albumīns, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī), derīgs pārtikai

3502 19 90

Olu albumīns, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī))

3502 20 91

Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)

3502 20 99

Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, pārslās, kristālos, pulverī)

Sēnes

0711 51 00

Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas atmatenes, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā

220

2003 10 20

Bez etiķa vai etiķskābes īslaicīgai uzglabāšanai konservētas atmatenes, pilnīgi termiski apstrādātas

2003 10 30

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas atmatenes (izņemot pilnīgi termiski apstrādātas un īslaicīgai uzglabāšanai konservētas sēnes)

7.	Graudaugu produkti

1001 91 90

Kvieši sēklai (izņemot cietos kviešus, parastos kviešus un speltas kviešus)

200 000

1001 99 00

Kvieši un kviešu un rudzu maisījums (izņemot sēklai un cietos kviešus)

1003 90 00

Mieži (izņemot sēklai)

1004 10 00

Auzas sēklai

1004 90 00

Auzas (izņemot sēklai)

1005 90 00

Kukurūza (izņemot sēklu)

1101 00 15

Parasto kviešu un speltas kviešu milti

1101 00 90

Labības maisījuma milti

1102 20 10

Kukurūzas milti, kuru tauku saturs <= 1,5 % no svara

1102 20 90

Kukurūzas milti, kuru tauku saturs > 1,5 % no svara

1102 90 10

Miežu milti

1102 90 90

Labības milti (izņemot kviešu, labības maisījuma, rudzu, kukurūzas, rīsu, miežu un auzu miltus)

1103 11 90

Parasto kviešu un speltas kviešu putraimi un rupja maluma milti

1103 13 10

Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu <= 1,5 svara %

1103 13 90

Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu > 1,5 svara %

1103 19 20

Rudzu vai miežu putraimi un rupja maluma milti

1103 19 90

Labības putraimi un rupja maluma milti (izņemot kviešus, auzas, kukurūzu, rīsus, rudzus un miežus)

1103 20 25

Rudzu vai miežu granulas

1103 20 40

Kukurūzas granulas

1103 20 60

Kviešu granulas

1103 20 90

Labības granulas (izņemot rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, rīsu un kviešu)

1104 19 10

Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas

1104 19 50

Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas

1104 19 61

Placināti miežu graudi

1104 19 69

Miežu graudu pārslas

1104 23 40

Atsēnaloti kukurūzas graudi, arī šķelti vai drupināti; kukurūzas grūbas

1104 23 98

Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kukurūzas graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus)

1104 29 04

Atsēnaloti miežu graudi, arī šķelti vai drupināti

1104 29 05

Miežu grūbas

1104 29 08

Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti miežu graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus)

1104 29 17

Atsēnaloti labības graudi, arī šķelti vai drupināti (izņemot rīsus, auzas, kukurūzu un miežus)

1104 29 30

Labības graudu grūbas (izņemot miežus, auzas, kukurūzu vai rīsus)

1104 29 51

Kviešu graudi, tikai drupināti

1104 29 59

Labības graudi, tikai drupināti (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus un rudzus)

1104 29 81

Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kviešu graudi (izņemot placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas un tikai drupinātus)

1104 29 89

Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti labības graudi (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus, rudzus un placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas, tikai drupinātus un daļēji vai pilnīgi slīpētus un šķeltos rīsus)

1104 30 10

Kviešu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti

1104 30 90

Graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti (izņemot kviešus)

8.	Iesals un kviešu lipeklis

1107 10 11

Kviešu iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu)

330

1107 10 19

Kviešu iesals (izņemot miltu veidā un grauzdētu)

1107 10 91

Iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu un kviešu)

1107 10 99

Iesals (izņemot grauzdētu, kviešu un miltu veidā)

1107 20 00

Grauzdēts iesals

1109 00 00

Kviešu lipeklis, arī kaltēts

Cietes

1108 11 00

Kviešu ciete

550

1108 12 00

Kukurūzas ciete

1108 13 00

Kartupeļu ciete

10.

Cukurs

1701 12 10

Cukurbiešu jēlcukurs rafinēšanai (izņemot ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)

8 000

1701 12 90

Cukurbiešu jēlcukurs (izņemot rafinēšanai un ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām)

1701 91 00

Rafinēts cukurniedru vai cukurbiešu cukurs ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, cietā veidā

1701 99 10

Baltais cukurs, kam saharozes saturs sausnā >= 99,5 % (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu)

1701 99 90

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā (izņemot cukurniedru un cukurbiešu cukuru ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, jēlcukuru un balto cukuru)

1702 20 10

Aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā

1702 30 10

Izoglikoze cietā veidā, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara fruktozi

1702 30 50

Glikoze (dekstroze) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēta vai neaglomerēta, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara glikozi (izņemot izoglikozi)

1702 30 90

Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas nesatur fruktozi vai sausā veida satur < 20 % no svara fruktozi (izņemot izoglikozi un glikozi (dekstrozi) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerētu vai neaglomerētu)

1702 40 10

Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru

1702 40 90

Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot izoglikozi un invertcukuru

1702 60 10

Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru

1702 60 80

Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur > 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā

1702 60 95

Fruktoze cietā veidā un fruktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot izoglikozi, inulīna sīrupu, ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru

1702 90 30

Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, iegūta no glikozes polimēriem

1702 90 50

Maltodekstrīns cietā veidā un maltodekstrīna sīrups (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu)

1702 90 71

Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur >= 50 % no svara saharozi

1702 90 75

Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi, pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

1702 90 79

Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi (izņemot cukuru un melasi pulvera veidā, aglomerētus vai neaglomerētus)

1702 90 80

Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur >= 10 %, bet <= 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā

1702 90 95

Cukuri cietā veidā, ieskaitot invertcukuru, un cukura un cukura sīrupa maisījumi, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru, ķīmiski tīru saharozi un maltozi, kļavu cukuru, glikozi, fruktozi, maltodekstrīnu un to sīrupus, izoglikozi, inulīna sīrupu un karameli)

2106 90 30

Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi

2106 90 55

Aromatizēts vai iekrāsots glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups

2106 90 59

Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi (izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu)

11.	Klijas, atsijas un citi atlikumi

2302 10 10

Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs <= 35 %

2 200

2302 10 90

Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs > 35 %

2302 30 10

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot kviešus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara

2302 30 90

Kviešu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara)

2302 40 10

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara (izņemot kukurūzas, rīsu vai kviešu klijas, atsijas un citus atlikumus)

2302 40 90

Labības graudu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot kukurūzas, rīsu un kviešu un ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs >= 1,5 % )

2303 10 11

Kukurūzas cietes ražošanas atliekas ar proteīnu saturu sausnā > 40 % no svara (izņemot (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus)

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

12.	Cukurkukurūza

0710 40 00

Cukurkukurūza, termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēta

1 500

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīga tūlītējai lietošanai

2001 90 30

Etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata

2004 90 10

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata, saldēta

2005 80 00

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea mays var. saccharata (izņemot saldētu)

13.	Cukura izstrādājumi

1302 20 10

Sausie pektīni, pektināti un pektāti pulvera veidā

6 000

1302 20 90

Šķidrie pektīni, pektināti un pektāti

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze cietā veidā

1702 90 10

Ķīmiski tīra maltoze cietā veidā

1704 90 99

Konditorejas pastas, marcipāns, nuga un citi cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao (izņemot košļājamo gumiju, balto šokolādi, pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas, konditorejas izstrādājumus gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā, karameles, īrisus, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes, presētas tabletes un konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā ar svaru >= 1 kg)

1806 10 30

Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 65 %, bet < 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā sahkaroze

1806 10 90

Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

1806 20 95

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars > 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību > 2 kg, kas satur < 18% no svara kakao sviesta (izņemot kakao pulveri, aromatizētu šokolādes glazūru un šokolādes piena skaidiņas)

1901 90 99

Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 40 % no svara kakao, un pārtikas izstrādājumi no piena, krējuma, paniņām, skābpiena, skābkrējuma, sūkalām, jogurta, kefīra vai tamlīdzīgām pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 5 % no svara kakao, kas nav minēti citur (izņemot iesala ekstraktu un pārtikas produktus zīdaiņiem, safasētus mazumtirdzniecībai, maisījumus un mīklas maizes izstrādājumu un apakšpozīcijas 1901 90 91 preču ražošanai)

2101 12 98

Izstrādājumi uz kafijas bāzes

2101 20 98

Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes

2106 90 98

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur, kas satur >= 1,5 % no svara piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >=5 % cieti

3302 10 29

Izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, kas satur no kopējās masas >= 1,5 % piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >= 5% cieti, izmantošanai dzērienu rūpniecībā (izņemot ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 0,5 %)

14.	Pārstrādāti graudaugu produkti

1904 30 00

Bulgurs pārstrādātu graudu veidā, iegūts, lielā karstumā termiski apstrādājot kviešu graudus

3 300

2207 10 00

Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 80 tilp. %

2207 20 00

Denaturēts etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti

2208 90 91

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu <= 2 l

2208 90 99

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu > 2 l

2905 43 00

Mannīts

2905 44 11

D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta

2905 44 19

D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā (izņemot, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta)

2905 44 91

D-glicīts (sorbīts), kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) (izņemot ūdens šķīdumā)

2905 44 99

D-glicīts (sorbīts) (izņemot ūdens šķīdumā un kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta)

3505 10 10

Dekstrīni

3505 10 50

Esterificētas vai ēterificētas cietes (izņemot dekstrīnus)

3505 10 90

Modificētās cietes (izņemot esterificētas cietes, ēterificētas cietes un dekstrīnus)

3505 20 30

Līmes, kas satur >= 25 %, bet < 55 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3505 20 50

Līmes, kas satur >= 55 %, bet < 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3505 20 90

Līmes, kas satur >= 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg)

3809 10 10

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs < 55 % no kopējās masas

3809 10 30

3809 10 50

3809 10 90

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti, kuros šādu vielu saturs >= 83 % no kopējās masas

3824 60 11

Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu])

3824 60 19

Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D-glicītu [sorbītu])

3824 60 91

Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu])

3824 60 99

Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D-glicītu [sorbītu])

15.

Cigaretes

2402 10 00

Cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

500

2402 20 90

Cigaretes, kas satur tabaku (izņemot ar krustnagliņām)

(1) Formula

III PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

III-A PIELIKUMS

SARAKSTS AR NOZARU TIESĪBU AKTIEM, UZ KURIEM ATTIECAS TUVINĀŠANA

Šeit iekļautais saraksts atspoguļo Gruzijas prioritātes, kas saistītas ar tiesību aktu tuvināšanu ES jaunas pieejas direktīvām un globālas pieejas direktīvām un kas iekļautas Gruzijas valdības 2010. gada marta Standartizācijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas, tehnisko noteikumu un metroloģijas stratēģijā un Tiesību aktu reformas un tehnisko noteikumu pieņemšanas programmā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/9/EK (2000. gada 20. marts) par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai

Termiņš — tuvināšana pabeigta 2011. gadā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem

Termiņš — tuvināšana pabeigta 2011. gadā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām

Termiņš — 2013. gada laikā

Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem

Termiņš — 2013. gada laikā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm

Termiņš — 2013. gada laikā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem

Termiņš — 2013. gada laikā

Komisijas Direktīva 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē

Termiņš — četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

Termiņš — četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

10.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

11.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

12.

Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

13.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

14.

Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembra) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

16.

Padomes Direktīva (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

17.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/37/EK (1998. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

18.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

19.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

20.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

21.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

III-B PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠS HORIZONTĀLO TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Šeit iekļautajā sarakstā dots vispārīgs pārskats par šā nolīguma 47. panta 1. punktā minētajiem “principiem un praksi, kas paredzēti attiecīgajā Savienības acquis”. Paredzēts, ka tas Gruzijai kalpo par nevisaptverošu orientieri, tuvinot tiesību aktus Savienības horizontālajiem pasākumiem.

1.	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu

2.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību

3.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību

4.	Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 2009/3/EEK atcelšanu

5.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju

6.	Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem

IV PIELIKUMS

TVĒRUMS

IV-A PIELIKUMS

SFS pasākumi

1. DAĻA

Galvenajām dzīvu dzīvnieku kategorijām piemērojamie pasākumi

I.	Zirgu dzimtas dzīvnieki (ieskaitot zebras) vai ēzeļu sugas, vai šo sugu krustošanas pēcnācēji

II.	Liellopi (ieskaitot Bubalus bubalis un Bison)

III.	Aitas un kazas

IV.

Cūkas

V.	Mājputni (ieskaitot vistas, tītarus, pērļu vistiņas, pīles, zosis)

VI.	Dzīvas zivis

VII.	Vēžveidīgie

VIII.

Gliemji

IX.	Dzīvu zivju olšūnas un gametas

X.	Inkubējamas olas

XI.	Sperma, olšūnas, embriji

XII.	Citi zīdītājdzīvnieki

XIII.

Citi putni

XIV.

Rāpuļi

XV.

Abinieki

XVI.	Citi mugurkaulnieki

XVII.

Bites

2. DAĻA

Dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamie pasākumi

I. Pārtikai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu galvenās kategorijas

1.	Svaiga mājas nagaiņu, mājputnu un zaķveidīgo, saimniecībā audzētu un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļa, ieskaitot subproduktus

2.	Maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atkaulota gaļa, gaļas produkti

3.	Dzīvas gliemenes

4.	Zivsaimniecības produkti

5.	Svaigpiens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes

6.	Olas un olu produkti

7.	Varžu kājiņas un gliemeži

8.	Kausēti dzīvnieku tauki un dradži

9.	Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas

10.	Želatīns, izejmateriāls pārtikai paredzēta želatīna ražošanai

11.

Kolagēns

12.	Medus un biškopības produkti

II. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu galvenās kategorijas

Kautuvēs	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai
	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes
Piena pārstrādes ražotnēs	Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti
Piena pārstrādes ražotnēs	Jaunpiens un jaunpiena produkti
Citās ražotnēs dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem
	Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai
	Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā
	Vilna un mati
	Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas
Pārstrādes ražotnēs	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
	Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām
	Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu
	Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā
	Tauku derivāti, kas izmantojami ārpus barības ķēdes
	Tauku derivāti, kas izmantojami par barību vai ārpus barības ķēdes
	Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu
Lolojumdzīvnieku barības ražotnēs (ieskaitot ražotnes, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus)	Konservēta lolojumdzīvnieku barība
	Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu
	Košļājamās rotaļlietas suņiem
	Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai
	Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanai
Medību trofeju ražotnēs	Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas
Medību trofeju ražotnēs	Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām
Ražotnēs vai uzņēmumos, kur ražo starpproduktus	Starpprodukti
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano
Atvasināto produktu uzglabāšanā	Visi atvasinātie produkti

III. Patogēnie aģenti

3. DAĻA

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi (1), kas ir potenciālie kaitīgo organismu pārnēsātāji un kas ar to īpašībām vai ar to pārstrādes veidu var radīt kaitīgo organismu ieviešanas un izplatības risku

4. DAĻA

Pārtikas un barības piedevām piemērojamie pasākumi

Pārtika

1.	Pārtikas piedevas (visas pārtikas piedevas un krāsvielas)

2.	Pārstrādes palīglīdzekļi

3.	Pārtikas aromatizētāji

4.	Pārtikas fermenti

Barība (2)

5.	Barības piedevas

6.	Barības sastāvdaļas

7.	Barības maisījums un lolojumdzīvnieku barība, uz kuru neattiecas 2. daļas II punkts

8.	Barībā nevēlamas vielas

(1) Iepakojums, izstrādājumi preču pārvadāšanai, tara, augsne un augsnes substrāti un visi pārējie organismi, priekšmeti vai materiāli, kuri spēj uzkrāt vai izplatīt kaitīgos organismus.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdē drīkst nonākt tikai tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru izcelsme ir no dzīvniekiem vai to daļām un par kuriem ir norādīts, ka tie ir derīgi pārtikai.

IV-B PIELIKUMS

DZĪVNIEKU LABTURĪBAS STANDARTI

Dzīvnieku labturības standarti, kas attiecas uz:

1)	dzīvnieku apdullināšanu un kaušanu;

2)	dzīvnieku pārvadāšanu un saistītām darbībām;

3)	dzīvnieku audzēšanu.

IV-C PIELIKUMS

CITI PASĀKUMI, UZ KURIEM ATTIECAS IV SADAĻAS 4. NODAĻA

Ķīmiskās vielas, kas rodas iepakojuma materiālu vielu migrācijas rezultātā

Kombinēti produkti

Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)

Augšanu veicinoši hormoni, tireostatiskas iedarbības vielas, konkrēti hormoni un B-agonisti

Gruzija tuvina savus tiesību aktus par ĢMO tiem Savienības tiesību aktiem par ĢMO, kuri iekļauti šā nolīguma 55. panta 4. punkta tiesību aktu tuvināšanas sarakstā

IV-D PIELIKUMS

PASĀKUMI, KAS IEKĻAUJAMI PĒC TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

Ķīmiskas vielas pārtikas dekontaminēšanai

Kloni

Apstarošana (jonizēšana)

V PIELIKUMS

TO ZIŅOJAMO DZĪVNIEKU, AKVAKULTŪRAS SLIMĪBU UN REGULĒTO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM VAR ATZĪT NO TIEM BRĪVUS REĢIONUS

V-A PIELIKUMS

ZIŅOJAMĀS DZĪVNIEKU UN ZIVJU SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM TIEK ATZĪTS PUŠU STATUSS UN VAR PIEŅEMT REĢIONALIZĀCIJAS LĒMUMUS

Mutes un nagu sērga

Cūku vezikulārā slimība

Vezikulārais stomatīts

Āfrikas zirgu mēris

Āfrikas cūku mēris

Infekciozais katarālais drudzis

Patogēnā putnu gripa

Ņūkāslas slimība (NCD)

Govju mēris

10.

Klasiskais cūku mēris

11.

Govju infekciozā pleiropneimonija

12.

Mazo atgremotāju mēris

13.

Aitu un kazu bakas

14.

Rifta ielejas drudzis

15.

Govju kontagiozais nodulārais dermatīts

16.

Venecuēlas zirgu encefalomielīts

17.

Zirgu ļaunie ienāši

18.

Vaislas sērga

19.

Enterovīrusa encefalomielīts

20.

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

21.

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

22.

Lašu infekciozā anēmija (ISA)

23.

Bonamioze (Bonamia ostreae)

24.

Marteilioze (Marteilia refringens)

V-B PIELIKUMS

KAITĪGO ORGANISMU STATUSA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVU TERITORIJU UN AIZSARGĀJAMO ZONU ATZĪŠANA

A. Kaitīgo organismu statusa atzīšana

Katra Puse izstrādā un paziņo regulēto kaitīgo organismu sarakstu, ievērojot šādus principus:

1)	nav zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi;

2)	zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti;

3)	zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti, un attiecībā uz tiem ir noteiktas no kaitīgiem organismiem brīvas teritorijas vai aizsargājamas zonas.

Visas izmaiņas kaitīgo organismu statusa sarakstā nekavējoties paziņo otrai Pusei, ja vien tas nav citādi paziņots attiecīgai starptautiskai organizācijai.

B. No kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju un aizsargājamu zonu atzīšana

Puses atzīst aizsargājamās zonas un no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju koncepciju, un tās piemērošanu attiecībā uz attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem (FPSS).

VI PIELIKUMS

REĢIONALIZĀCIJA/ZONĒŠANA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVAS TERITORIJAS UN AIZSARGĀJAMAS ZONAS

A. Dzīvnieku un akvakultūras slimības

1. Dzīvnieku slimības

Puses teritorijas vai reģiona dzīvnieku slimību statusa atzīšana pamatojas uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.

Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz dzīvnieku slimību pamatojas uz OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.

2. Akvakultūras slimības

Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz akvakultūras slimībām pamatojas uz OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu.

B. Kaitīgie organismi

Kritēriji no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju vai aizsargājamu zonu noteikšanai saistībā ar konkrētiem kaitēkļiem atbilst vai nu:

—	FAO Fitosanitāro pasākumu starptautiskajam standartam Nr. 4 par prasībām no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai un attiecīgo FPSS definīcijām, vai arī

—	2. panta 1. punkta h) apakšpunktam Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

C. Kritēriji dzīvnieku slimību īpašā statusa atzīšanai Puses teritorijā vai reģionā

Ja importētāja Puse uzskata, ka tās teritorija vai tās teritorijas daļa ir brīva no dzīvnieku slimības, kas nav iekļauta šā nolīguma V-A pielikuma sarakstā, tad tā iesniedz eksportētājai Pusei attiecīgos apliecinošus dokumentus, kuros konkrēti aplūkoti šādi kritēriji:

—	slimības raksturs un izplatības vēsture tās teritorijā;

—	uzraudzības testi, kas pamatojas uz seroloģiskām, mikrobioloģiskām, patoloģiju un epidemioloģiskām izmeklēšanām, kā arī uz to, ka likumā noteikts, ka šīs slimības jāpaziņo kompetentajām iestādēm;

—	laiks, kurā veikta uzraudzība;

—	attiecīgā gadījumā laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret slimību, un ģeogrāfiskā teritorija, uz kuru attiecas aizliegums;

—	pasākumi, ko veic, lai pārliecinātos par slimības neesību.

Vispārīgas vai konkrētas papildu garantijas, ko var pieprasīt importētāja Puse, nedrīkst pārsniegt garantijas, kuras minētā Puse īsteno savā valstī.

Puses paziņo viena otrai visas izmaiņas šā pielikuma C sadaļas 1. punktā noteiktajos kritērijos, kas attiecas uz konkrēto slimību. Saskaņā ar šā pielikuma C sadaļas 2. punktu noteiktās papildu garantijas, ņemot vērā šādu paziņojumu, var grozīt vai atsaukt SFS apakškomiteja.

VII PIELIKUMS

UZŅĒMUMU PAGAIDU APSTIPRINĀŠANA

Nosacījumi un noteikumi uzņēmumu pagaidu apstiprināšanai

1. Uzņēmumu pagaidu apstiprināšana nozīmē, ka importētāja Puse importēšanas vajadzībām provizoriski apstiprina eksportētājas Puses uzņēmumus bez konkrēto uzņēmumu iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtām atbilstīgām garantijām. Šā pielikuma 4. punktā izklāstīto procedūru un nosacījumus izmanto, lai grozītu vai papildinātu šā pielikuma 2. punktā minētos sarakstus, ņemot vērā jaunus pieteikumus un sniegtās garantijas. Procedūrā var iekļaut verifikāciju tikai attiecībā uz sākotnējo uzņēmumu sarakstu saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu.

2. Pagaidu apstiprināšanu sākotnēji piemēro šādām uzņēmumu kategorijām.

2.1.

Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

—	kautuves svaigas gaļas iegūšanai no mājas nagaiņiem, mājputniem, zaķveidīgajiem un saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem (IV-A pielikuma I daļa);

—	medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumi;

—	gaļas sadalīšanas ražotnes;

—	uzņēmumi maltās gaļas, gaļas izstrādājumu, mehāniski atdalītas gaļas un gaļas produktu sagatavošanai;

—	dzīvu gliemeņu attīrīšanas un nosūtīšanas centri;

—	uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar:

—	olu produktiem,

—	piena produktiem,

—	zivsaimniecības produktiem,

—	apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām,

—	želatīnu un kolagēnu,

—	zivju eļļu,

—	zivju pārstrādes kuģiem,

—	saldētājkuģiem.

2.2.

Apstiprināti vai reģistrēti uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un galvenās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā

Apstiprinātu vai reģistrētu uzņēmumu un ražotņu veids	Produkts
Kautuves	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai
	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes
Piena pārstrādes ražotnes	Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti
Piena pārstrādes ražotnes	Jaunpiens un jaunpiena produkti
Citas ražotnes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei	Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes
	Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem
	Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai
	Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā
	Vilna un mati
	Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas
Pārstrādes ražotnes	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
	Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām
	Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas
	Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)
	Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra
	Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu
	Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem
	Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes
	Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā
	Tauku derivāti, kas izmantojami ārpus barības ķēdes
	Tauku derivāti, kas izmantojami par barību vai ārpus barības ķēdes
	Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu
Lolojumdzīvnieku barības ražotnes (ieskaitot tās, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus)	Konservēta lolojumdzīvnieku barība
	Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu
	Košļājamās rotaļlietas suņiem
	Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai
	Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanai
Medību trofeju ražotnes	Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas
Medību trofeju ražotnes	Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām
Ražotnes vai uzņēmumi, kur ražo starpproduktus	Starpprodukti
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji	Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano
Atvasināto produktu uzglabāšana	Visi atvasinātie produkti

3. Importētāja Puse izveido 2.1. un 2.2. punktā minēto pagaidu kārtā apstiprināto uzņēmumu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību.

4. Pagaidu apstiprināšanas nosacījumi un procedūras:

a)	ja importētāja Puse ir atļāvusi eksportētājai Pusei importēt attiecīgos dzīvnieku izcelsmes produktus un ir noteikti attiecīgo produktu importa nosacījumi un sertificēšanas prasības;

ja eksportētājas Puses kompetentā iestāde ir sniegusi importētājai Pusei pienācīgas garantijas, ka tās sarakstā vai sarakstos minētie uzņēmumi atbilst attiecīgajām importētājas Puses higiēnas prasībām, kas attiecas uz pārstrādes produktiem, un tā ir oficiāli apstiprinājusi sarakstos minētos uzņēmumus eksportam uz importētāju Pusi;

c)	ja minētās garantijas netiek nodrošinātas, tad eksportētājas Puses kompetentajai iestādei jābūt reālām pilnvarām apturēt tāda uzņēmuma eksportu uz importētāju Pusi, par kuru tā sniegusi garantijas;

pagaidu apstiprināšanas procedūras daļa var būt importētājas Puses veikta verifikācija saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu. Šāda verifikācija attiecas uz tās kompetentās iestādes struktūru un organizāciju, kura atbild par uzņēmuma apstiprināšanu, kā arī uz minētajai iestādei pieejamajām pilnvarām un garantijām, kuras tā var sniegt attiecībā uz importētājas Puses noteikumu izpildi. Verifikācijā var iekļaut pārbaudes uz vietas konkrētā skaitā uzņēmumu, kuri iekļauti sarakstā vai sarakstos, ko iesniegusi eksportētāja Puse.

Ņemot vērā Eiropas Savienības īpašo struktūru un kompetenču sadalījumu, Eiropas Savienībā šāda pārbaude var attiekties uz atsevišķām dalībvalstīm;

e)	pamatojoties uz šā punkta d) apakšpunktā paredzētās verifikācijas rezultātiem, importētāja Puse var grozīt uzņēmumu sarakstu.

VIII PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS PROCEDŪRA

1. Principi

a)	Līdzvērtību var noteikt attiecībā uz atsevišķu pasākumu vai pasākumu grupu, vai sistēmu, kas saistīta ar konkrētu preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

b)	tas, ka importētāja Puse izskata eksportētājas Puses lūgumu par pasākumu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz konkrētu preci, nav iemesls tirdzniecības pārtraukšanai vai eksportētājas Puses veikta un tobrīd notiekoša konkrētās preces importa apturēšanai;

pasākumu līdzvērtības atzīšanas procedūra ir eksportētājas Puses un importētājas Puses mijiedarbīgs process. Tajā ietilpst eksportētājas Puses veikta atsevišķo pasākumu līdzvērtības objektīva pierādīšana un importētājas Puses veikta objektīva līdzvērtības novērtēšana līdzvērtības iespējamas atzīšanas nolūkā;

d)	eksportētājas Puses attiecīgo pasākumu līdzvērtības galīgā atzīšana ir vienīgi importētājas Puses ziņā.

2. Priekšnosacījumi

Process ir atkarīgs no fitosanitārā vai kaitīgā organisma statusa, tiesību aktiem un pārbaudes un kontroles sistēmas efektivitātes attiecībā uz konkrēto preci eksportētājā Pusē. Tālab ņem vērā tiesību aktus attiecīgajā nozarē, kā arī eksportētājas Puses kompetentās iestādes struktūru, vadības ķēdi, pilnvaras, darbības kārtību un resursus un kompetento iestāžu efektivitāti attiecībā uz pārbaudes un kontroles sistēmām, tai skaitā izpildes līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci un to, cik regulāri un ātri apdraudējuma identifikācijas gadījumā importētājai Pusei tiek nodota informācija. Atzīšanu var pamatot ar dokumentāciju, verifikāciju un dokumentu, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekš dokumentētu pieredzi, novērtējumu un verifikācijām;

b)	Puses var sākt līdzvērtības atzīšanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 57. pantu pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta tiesību aktu tuvināšana saistībā ar kādu pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu šā nolīguma 55. panta 4. punktā ietvertajā tiesību aktu tuvināšanas sarakstā;

c)	eksportētāja Puse sāk minēto procedūru tikai tad, ja uz to saistībā ar konkrēto preci neattiecas importētājas Puses noteikti aizsargpasākumi.

3. Process

a)	Eksportētāja Puse sāk procesu, iesniedzot importētājai Pusei lūgumu atsevišķa pasākuma vai pasākumu grupas, vai sistēmu līdzvērtības atzīšanai attiecībā uz kādas nozares vai apakšnozares preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

attiecīgā gadījumā šajā lūgumā ietverts arī lūgums (un vajadzīgie dokumenti) importētājai Pusei uz līdzvērtības pamata attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem pasākumiem vai sistēmām apstiprināt kādu eksportētājas Puses programmu vai plānu, ko importētāja Puse pieprasa, un/vai tiesību aktu tuvināšanas statuss, kā noteikts šā nolīguma XI pielikumā, — kas ir nosacījums, lai varētu atļaut konkrētās preces vai preču kategorijas importu;

minētajā lūgumā eksportētāja Puse:

i)	izskaidro šīs preces vai preču kategorijas tirdzniecības nozīmīgumu;

ii)	norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), ko tā var izpildīt, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem;

iii)	norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), kuru līdzvērtības atzīšanu tā lūdz, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem;

d)	atbildot uz minēto lūgumu, importētāja Puse paskaidro sava(-u) pasākuma(-u) vispārējo un konkrēto mērķi un motivāciju, norādot risku;

e)	ar šādu paskaidrojumu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savu iekšējo pasākumu un konkrētās preces importa nosacījumu saistību;

f)	eksportētāja Puse objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās norādītie pasākumi ir līdzvērtīgi konkrētās preces vai preču kategorijas importa nosacījumiem;

g)	importētāja Puse objektīvi novērtē eksportētājas Puses sniegtos līdzvērtības pierādījumus;

h)	importētāja Puse secina, vai ir panākta līdzvērtība;

i)	importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei savu secinājumu un lēmuma pilnīgu paskaidrojumu un apstiprinošus datus, ja eksportētāja Puse to pieprasa.

4. Eksportētājas Puses sniegtie pasākumu līdzvērtības pierādījumi un importētājas Puses veiktā šādu pierādījumu novērtēšana

Eksportētāja Puse sniedz objektīvu līdzvērtības pierādījumu katram norādītajam pasākumam, ko importētāja Puse iekļāvusi importa nosacījumos. Attiecīgā gadījumā līdzvērtību objektīvi pierāda attiecībā uz visiem plāniem vai programmām, ko importētāja Puse pieprasījusi kā nosacījumu importa atļaušanai (piemēram, atliekvielu plānu);

objektīva pierādīšana un novērtēšana šajā procedūrā pēc iespējas būtu pamatojama ar:

i)	starptautiski atzītiem standartiem; un/vai

ii)	standartiem, kas pamatoti ar atbilstīgiem zinātniskiem datiem, un/vai

iii)	riska novērtējumu, un/vai

iv)	dokumentiem, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekšēju pieredzi, novērtējumiem, un/vai

v)	verifikācijām, un

vi)	pasākumu juridisko statusu vai administratīvā statusa līmeni, un

vii)

īstenošanas un izpildes līmeni, jo īpaši pamatojoties uz:

—	atbilstošiem un izmantojamiem uzraudzības un kontroles programmu rezultātiem;

—	eksportētājas Puses pārbaužu rezultātiem;

—	ar atzītām analīzes metodēm veiktu analīžu rezultātiem;

—	importētājas Puses veiktas verificēšanas un importa pārbaudes rezultātiem;

—	eksportētājas Puses kompetento iestāžu veikumu un

—	iepriekšēju pieredzi.

5. Importētājas Puses secinājumi

Procedūra var ietvert pārbaudi vai verificēšanu.

Ja importētājas Puses secinājumi ir negatīvi, tā sniedz eksportētājai Pusei detalizētu un pamatotu paskaidrojumu.

6. Augiem un augu produktiem fitosanitāro pasākumu līdzvērtība balstās uz šā nolīguma 57. panta 6. punktā minētajiem nosacījumiem.

IX PIELIKUMS

IMPORTA PĀRBAUDES UN PĀRBAUDES MAKSA

A. Importa pārbaudes principi

Importa pārbaudi veido dokumentu pārbaude, identitātes pārbaude un fiziska pārbaude.

Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem fiziskās pārbaudes un to biežums pamatojas uz riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

Veicot pārbaudes fitosanitārajos nolūkos, importētāja Puse nodrošina, ka augi, augu produkti un citi izstrādājumi (visi vai to reprezentatīvs paraugs) tiek rūpīgi oficiāli pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka tie nav piesārņoti ar kaitīgiem organismiem.

Ja pārbaudē atklājas neatbilstība attiecīgajiem standartiem un/vai prasībām, importētāja Puse veic pasākumus, kas ir samērīgi attiecīgajam riskam. Ja vien iespējams, importētājam vai tā pārstāvim nodrošina piekļuvi sūtījumam un iespēju sniegt visu attiecīgo informāciju, lai palīdzētu importētājai Pusei pieņemt galīgo lēmumu par sūtījumu. Šis lēmums ir samērīgs ar riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

B. Fizisko pārbaužu biežums

B.1. Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā

Pārbaudes uz robežas veids

Biežums

1.	Dokumentu pārbaudes

100 %

2.	Identitātes pārbaudes

100 %

3.	Fiziskās pārbaudes

Dzīvi dzīvnieki 100 %

100 %

I kategorijas produkti

Svaiga gaļa, ieskaitot subproduktus, un produkti no liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas noteikti grozītajā Padomes Direktīvā 64/433/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai

Zivju produkti hermētiski slēgtos traukos, kas paredzēti, lai tos varētu uzglabāt apkārtējā temperatūrā, svaigas un saldētas zivis un sausi un/vai sālīti zivsaimniecības produkti

Veselas olas

Kausēti cūku tauki un kausēti tauki

Dzīvnieku zarnas

Inkubējamas olas

20 %

II kategorijas produkti

Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas produkti

Trušu gaļa, (savvaļas/saimniecībā audzētu) medījamo dzīvnieku gaļa un to produkti

Piens un piena produkti lietošanai pārtikā

Olu produkti

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas paredzētas lietošanai pārtikā (100 % pirmajiem sešiem neiesaiņotajiem sūtījumiem – grozītā Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK).

Citi zivju produkti, kas nav minēti grozītajā Komisijas Lēmumā 2006/766/EK (2006. gada 6. novembris), ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5171)

Gliemenes

Medus

50 %

III kategorijas produkti

Sperma

Embriji

Kūtsmēsli

Piens un piena produkti (kas nav paredzēti lietošanai pārtikā)

Želatīns

Varžu kājiņas un gliemeži

Kauli un kaulu produkti

Jēlāda un āda

Sari, vilna, mati un spalvas

Ragi, ragu produkti, nagi un nagu produkti

Biškopības produkti

Medību trofejas

Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība

Izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Izejvielas, asins, asins pagatavojumi, dziedzeri un orgāni farmaceitiskai vai tehniskai izmantošanai

Siens un salmi

Patogēni

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (iepakotas)

Minimums — 1 %

Maksimums — 10 %

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā (nefasētas)

100 % pirmajiem sešiem sūtījumiem (grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, VII pielikuma II nodaļas 10. un 11. punkts)

B.2. Pārtikas, kam nav dzīvnieku izcelsmes, imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā

—	Čili (Capsicum annuum), grūsti vai malti — ex 0904 20 90

—	Čili produkti (karijs) — 0910 91 05

—	Curcuma longa (garā kurkuma) — 0910 30 00

(Pārtika — kaltētas garšvielas)

—	Sarkano palmu eļļa — ex 1511 10 90

10 % krāsvielām “Sudan”

B.3. Augu, augu produktu un citu izstrādājumu imports Eiropas Savienībā vai Gruzijā

Attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitītajiem izstrādājumiem:

importētāja Puse veic pārbaudes, lai pārbaudītu sūtījuma(-u) fitosanitāro stāvokli.

Puses novērtē, vai to iepriekšējā pielikumā minēto preču divpusējā tirdzniecībā, kuru izcelsme nav ES, attiecībā uz importu ir vajadzīgas augu veselības pārbaudes.

Veicot importu, augu veselības pārbaudes mazākā biežumā varētu tikt veiktas reglamentētām precēm, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas definēti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1756/2004 (2004. gada 11. oktobris), ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā.

X PIELIKUMS

SERTIFICĒŠANA

A. Sertificēšanas principi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augu, augu produktu un citu izstrādājumu sertificēšanai kompetentās iestādes piemēro principus, kas izstrādāti attiecīgajos starptautiskajos fitosanitāro pasākumu standartos.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti

Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka par sertificēšanu atbildīgajām amatpersonām ir pietiekamas zināšanas par tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar sertificējamajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem un ka minētās amatpersonas ir informētas par noteikumiem, kuri jāievēro sertifikātu noformēšanā un izdošanā, kā arī – vajadzības gadījumā – par tādas izmeklēšanas, testu vai pārbaužu raksturu un apjomu, kas jāveic pirms sertificēšanas.

2.	Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst sertificēt datus, kas tām nav personīgi zināmi vai par ko tās nevar pārliecināties.

Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst parakstīt neaizpildītas vai daļēji aizpildītas sertifikātu veidlapas attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus viņas nav pārbaudījušas vai kuri nav pakļauti viņu kontrolei. Ja sertifikātu paraksta, pamatojoties uz citu sertifikātu vai apliecību, par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas rīcībā pirms parakstīšanas ir minētais dokuments.

Par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var apliecināt datus:

a)	ko, pamatojoties uz šā pielikuma 1., 2. un 3. punktu, pārbaudījusi kāda cita kompetentās iestādes pilnvarota persona, kas rīkojas minētās iestādes vadībā, ja par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var pārbaudīt datu precizitāti; vai

b)	kas iegūti uzraudzības programmu kontekstā, atsaucoties uz oficiāli atzītām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām vai epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, ja šādi gadījumi ir paredzēti attiecīgajos veterinārajos tiesību aktos.

Pušu kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sertificēšanas integritāti. Tās jo īpaši nodrošina, lai to ieceltās par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas:

a)	būtu tādā statusā, kas nodrošina viņu objektivitāti, un lai šīm personām nebūtu tiešu komerciālu interešu saistībā ar sertificējamiem dzīvniekiem vai produktiem vai saistībā ar to cilmes saimniecībām vai uzņēmumiem; un

b)	pilnībā apzinātos katra viņu parakstītā sertifikāta satura nozīmīgumu.

6.	Sertifikātus aizpilda, lai nodrošinātu attiecīgā sertifikāta un sūtījuma saikni, valodā, kas ir saprotama par sertificēšanu atbildīgajai amatpersonai, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām, kā norādīts šā pielikuma C daļā.

7.	Katrai kompetentajai iestādei jāspēj saistīt sertifikātu ar attiecīgo par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu un nodrošināt, ka kompetentās iestādes noteiktā termiņā ir pieejamas visu izdoto sertifikātu kopijas.

8.	Katra Puse ievieš pārbaudes un veic kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu kļūdainu vai maldinošu sertifikātu izdošanu un veterinārijas tiesību aktos noteiktām vajadzībām izdodamu sertifikātu krāpniecisku izlaidi vai izmantošanu.

Neskarot tiesvedību vai sodus, kompetentās iestādes veic izmeklēšanu vai pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai piemērotu sodu visos viltus vai maldinošas sertificēšanas gadījumos, kas darīti tām zināmi. Šādi pasākumi var iekļaut par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu pagaidu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Jo īpaši:

a)	ja pārbaužu gaitā konstatē, ka par sertificēšanu atbildīgā amatpersona ir apzināti izdevusi krāpniecisku sertifikātu, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā persona nevar atkārtot šādu pārkāpumu,

ja pārbaužu gaitā konstatē, ka privātpersona vai uzņēmums ir krāpnieciski izmantojis oficiālu sertifikātu vai pārveidojis to, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā privātpersona vai uzņēmums nevar atkārtot šādu pārkāpumu. Šādi pasākumi var iekļaut atteikumu izdot attiecīgajai privātpersonai vai uzņēmumam oficiālu sertifikātu.

B. Sertifikāts, kas minēts šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Veselības apliecinājums sertifikātā atspoguļo attiecīgās preces līdzvērtības statusu. Veselības apliecinājums norāda atbilstību eksportētājas Puses ražošanas standartiem, ko importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem.

C. Oficiālās valodas sertificēšanā

1. Imports Eiropas Savienībā

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Sertifikātus sastāda valodā, kuru saprot par sertificēšanu atbildīgā amatpersona, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti:

Veselības sertifikāts jāsastāda vismaz vienā no ES galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās ES dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tiek veiktas šā nolīguma 63. pantā paredzētās pārbaudes. Tomēr ES dalībvalsts var piekrist lietot citu Savienības oficiālo valodu.

2. Imports Gruzijā

Veselības sertifikātam jābūt sastādītam gruzīnu valodā un vismaz vienā no sertificētājas ES dalībvalsts oficiālajām valodām.

XI PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

XI-A PIELIKUMS

PROGRESA NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS PROCESĀ LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS NOLŪKĀ

I DAĻA

Pakāpeniska tiesību aktu tuvināšana

1. Vispārīgi noteikumi

Gruzijas tiesību aktus sanitārajā, fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā pakāpeniski tuvina attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, balstoties uz ES sanitāro, fitosanitāro un dzīvnieku labturības jomas tiesību aktu tuvināšanas sarakstu. Saraksts ir sadalīts prioritārās jomās, kuras saistītas ar pasākumiem, kā noteikts šā nolīguma IV pielikumā. Tāpēc Gruzija nosaka savas prioritārās jomas tirdzniecībā.

Gruzija tuvina savus iekšējos noteikumus ES acquis vai nu:

a)	īstenojot un izpildot attiecīgā ES acquis noteikumus, arī pieņemot papildu iekšējos noteikumus vai procedūras, vai

b)	grozot attiecīgos iekšējos noteikumus vai procedūras, lai iekļautu attiecīgā ES acquis noteikumus.

Abos gadījumos Gruzija:

a)	atceļ visus iekšējos normatīvos aktus un citus pasākumus, kas nav saderīgi ar tuvinātajiem iekšējiem tiesību aktiem;

b)	nodrošina tuvināto iekšējo tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

Gruzija dokumentē tuvināšanu atbilstības tabulās saskaņā ar paraugu, norādot iekšzemes noteikumu spēkā stāšanās datumu un oficiālo izdevumu, kurā tie publicēti. Atbilstības tabulu paraugs sagatavošanai un novērtēšanai ir sniegts šā pielikuma II daļā. Ja tiesību aktu tuvināšana nav pilnīga, pārskatīšanas veicēji (1) apraksta trūkumus piezīmēm paredzētajā slejā.

Neatkarīgi no noteiktās prioritārās jomas Gruzija sagatavo īpašas atbilstības tabulas, ar kurām parāda citu vispārīgu un konkrētu tiesību aktu tuvināšanu, tostarp jo īpaši vispārēju noteikumu tuvināšanu saistībā ar turpmāko.

Kontroles sistēmas, kas attiecas uz:

—	iekšzemes tirgu,

—

importu.

Dzīvnieku veselība un labturība:

—	dzīvnieku identificēšana un reģistrēšana un to pārvietošanas reģistrēšana,

—	dzīvnieku slimību kontroles pasākumi,

—	iekšzemes tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem,

—	dzīvnieku labturība saimniecībās, pārvadāšanas un kaušanas laikā.

Pārtikas nekaitīgums:

—	pārtikas un barības laišana tirgū,

—	pārtikas marķēšana, noformēšana un reklāma, tostarp norādes par uzturvērtību un veselīgumu,

—	atliekvielu kontrole,

—	īpaši noteikumi lopbarībai.

d)	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

Augu veselība:

—	kaitīgie organismi,

—	augu aizsardzības līdzekļi.

Ģenētiski modificēti organismi:

—	izplatīti vidē,

—	ģenētiski modificēta pārtika un barība.

II DAĻA

Novērtēšana

1. Procedūra un metode

Gruzija pakāpeniski tuvina Savienības tiesību aktiem savus sanitāros, fitosanitāros un dzīvnieku labturības tiesību aktus, uz kuriem attiecas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļa (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), un nodrošina to efektīvu izpildi (2).

Atbilstības tabulas sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 2. punktā sniegto paraugu katram tuvinātajam tiesību aktam un angļu valodā iesniedz pārskatīšanai pārskatīšanas veicējiem.

Ja novērtēšanas rezultāts attiecībā uz atsevišķu pasākumu, pasākumu grupu vai nozarei, apakšnozarei, precei vai preču grupai piemērojamu sistēmu ir pozitīvs, piemēro šā nolīguma 57. panta 4. punkta nosacījumus.

2. Atbilstības tabulas

2.1. Sagatavojot atbilstības tabulas, ņem vērā turpmāko.

Atbilstības tabulas sagatavošanas pamatā ir ES tiesību akti. Izmanto tuvināšanas laikā spēkā esošo redakciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta precīzam tulkojumam valsts valodā, jo valodas neprecizitātes var izraisīt nepareizu interpretāciju, īpaši ja tā attiecas uz tiesību akta piemērošanas jomu (3).

2.2. Atbilstības tabulas paraugs

Atbilstības tabula

STARP

ES tiesību akta nosaukums, pēdējie iekļautie grozījumi:

valsts tiesību akta nosaukums:

(Publicēts )

Publicēšanas datums:

Īstenošanas datums:

ES tiesību akts

Valsts tiesību akts

Piezīmes

(no Gruzijas)

Pārskatīšanas veicēja piezīmes

Apzīmējumi

ES tiesību akts: tā pantus, punktus, apakšpunktus utt. norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci (4) atbilstības tabulas kreisajā slejā.

Valsts tiesību akts: valsts tiesību aktu, kurš atbilst kreisajā slejā norādītajiem ES noteikumiem, norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci. Tā saturu detalizēti apraksta otrajā slejā.

Piezīmes no Gruzijas: šajā slejā Gruzija norāda atsauci vai citus noteikumus, kas saistīti ar šo pantu, punktiem, apakšpunktiem utt., īpaši tad, ja konkrētā noteikuma teksts nav tuvināts. Paskaidro, kādēļ tuvināšana nav notikusi.

Pārskatīšanas veicēja piezīmes: ja pārskatīšanas veicēji uzskata, ka tuvināšana nav notikusi, viņi šajā slejā pamato šādu novērtējumu un apraksta attiecīgos trūkumus.

(1) Pārskatīšanas veicēji ir Eiropas Komisijas iecelti eksperti.

(2) Šajā ziņā tai var palīdzēt ES dalībvalstu eksperti katrā konkrētajā gadījumā vai CIB programmu ietvaros (mērķsadarbības projekti, TAIEX u. c.).

(3) Lai atvieglinātu tiesību aktu tuvināšanas procesu, dažu ES tiesību aktu konsolidētās redakcijas ir pieejamas tīmekļa vietnē EUR-LEX:

http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en

(4) Piemēram, kā norādīts tīmekļa vietnē EUR-LEX:

http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en

XI-B PIELIKUMS

SARAKSTS AR ES TIESĪBU AKTIEM, KURIEM GRUZIJAI JĀTUVINA SAVI TIESĪBU AKTI

Šā nolīguma 55. panta 4. punktā noteikto tiesību aktu tuvināšanas sarakstu Gruzija iesniedz sešu mēnešu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

XII PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS STATUSS

XIII PIELIKUMS

MUITAS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

Muitas kodekss

Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 1 līdz 3. pantu, 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, 18. un 19. pantu, 94. panta 1. punktu, 97. pantu, 113. pantu, 117. panta c) punktu, 129. pantu, 163. līdz 165. pantu, 174., 179., 209., 210., 211. pantu, 215. panta 4. punktu, 247. līdz 253. pantu, veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pirms beidzas iepriekš noteiktais tuvināšanas termiņš, Puses no jauna izskata tuvināšanu 84. pantam un 130. līdz 136. pantam, kuri attiecas uz pārstrādi muitas kontrolē.

Tuvināšanu 173. pantam, 221. panta 3. punktam un 236. panta 2. punktam veic, cenšoties iespējami sasniegt rezultātu.

Kopīgais tranzīts un vienotais administratīvais dokuments (VAD)

1987. gada 20. maija Konvencija par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu

1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.

Termiņi: tuvināšanu minēto konvenciju noteikumiem veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā, Gruzijai, iespējams, pievienojoties minētajām konvencijām.

Atbrīvojumi no muitas nodokļiem

Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem

Termiņi: tuvināšanu minētās Regulas I un II sadaļai veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

Termiņi: tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 26. pantu, veic triju gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pienākums tuvināt tiesību aktus Regulai Nr. 608/2013 pats par sevi nerada pienākumu Gruzijai piemērot pasākumus, ja tiesības uz intelektuālo īpašumu nav aizsargātas ar tās materiālo tiesību normām, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

XIV PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM

Savienība

Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XIV-A pielikums

Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-B pielikums

Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-C pielikums

Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-D pielikums

Gruzija

Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu: XIV-E pielikums

Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-F pielikums

Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-G pielikums

Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-H pielikums

XIV-A, XIV-B, XIV-C un XIV-D pielikumā izmantotie saīsinājumi.

AT	Austrija
BE	Beļģija
BG	Bulgārija
CY	Kipra
CZ	Čehijas Republika
DE	Vācija
DK	Dānija
EU	Eiropas Savienība, ieskaitot visas tās dalībvalstis
ES	Spānija
EE	Igaunija
FI	Somija
FR	Francija
EL	Grieķija
HR	Horvātija
HU	Ungārija
IE	Īrija
IT	Itālija
LV	Latvija
LT	Lietuva
LU	Luksemburga
MT	Malta
NL	Nīderlande
PL	Polija
PT	Portugāle
RO	Rumānija
SK	Slovākijas Republika
SI	Slovēnija
SE	Zviedrija
UK	Apvienotā Karaliste

XIV-E, XIV-F, XIV-G un XIV-H pielikumā izmantotie saīsinājumi.

Gruzija

XIV-A PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (SAVIENĪBA)

Turpmākajā atrunu sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Gruzijas uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 2. punktu piemērojamās Savienības atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	horizontālās atrunas, kas attiecas uz visām nozarēm vai apakšnozarēm;

b)	konkrēto nozaru vai apakšnozaru atrunas, norādot attiecīgo nozari vai apakšnozari un piemērojamo(-ās) atrunu (-as).

Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu”.

Ja a) vai b) apakšpunkta atruna skar tikai konkrētas dalībvalstis, tajā neminētās dalībvalstis pienākumus attiecīgajā nozarē saskaņā ar šā nolīguma 79. panta 2. punktu uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Saskaņā ar šā nolīguma 79. pantu tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

Ja Savienība saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-C pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbības veikšanu, ciktāl tā piemērojama.

Horizontālās atrunas

Sabiedriskie pakalpojumi

EU: saimnieciskas darbības, ko uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai pašvaldību līmenī, var būt pakļautas valsts monopoliem vai ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas privātiem apsaimniekotājiem (1).

Uzņēmējdarbības veikšanas veidi

EU: režīmu, kas piešķirts (Gruzijas sabiedrību) meitasuzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, neattiecina uz filiālēm vai aģentūrām, ko dalībvalstīs izveidojušas Gruzijas sabiedrības (2).

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoriem jābūt Austrijas iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

EE: vismaz pusei valdes locekļu dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, un vismaz vienam no komandītsabiedrības vai pilnsabiedrības partneriem pastāvīgi jādzīvo kādā Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstī. Visās nozarēs vismaz viena no direktoru padomes pastāvīgajiem locekļiem un to vietnieku dzīvesvietai un izpilddirektora dzīvesvietai jābūt EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma. Ja Gruzijas organizācija plāno veikt darījumdarbību vai tirdzniecību, izveidojot filiāli Somijā, tai ir nepieciešama tirdzniecības atļauja.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi.

IT: lai veiktu rūpniecisku, saimniecisku un amatnieka darbību, var būt vajadzīga uzturēšanās atļauja.

PL: Gruzijas uzņēmēji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas personālsabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.

RO: vienīgajam izpilddirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās ir jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav izveidojusi tiesību subjektu Zviedrijā vai darījumdarbību veic ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību) savu saimniecisko darbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kas reģistrēta Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi grāmatvedības pārskati. Filiāles izpilddirektora un tā vietnieka, ja iecelts, dzīvesvietai jābūt EEZ. Fiziska persona, kuras dzīvesvieta nav EEZ un kura veic saimniecisko darbību Zviedrijā, ieceļ un reģistrē tādu pārstāvi ar dzīvesvietu Zviedrijā, kurš atbild par darījumiem Zviedrijā. Darījumus Zviedrijā nošķir atsevišķos grāmatvedības pārskatos. Atsevišķos gadījumos kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no prasībām par filiāli un dzīvesvietu. Uz būvniecības projektiem, kuru ilgums ir līdz vienam gadam un kurus īsteno sabiedrība, kas atrodas ārpus EEZ, vai fiziska persona, kā dzīvesvieta ir ārpus EEZ, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pastāvīgo pārstāvi. Zviedrijas ierobežotas atbildības sabiedrību var izveidot fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir EEZ, Zviedrijas juridiska persona vai juridiska persona, kas ir izveidota saskaņā ar EEZ valsts tiesību aktiem un kā juridiskā adrese, galvenais birojs vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ. Personālsabiedrība var būt dibinātājs, ja tās visu bez ierobežojumiem personiski atbildīgo īpašnieku dzīvesvieta ir EEZ. Dibinātājs ārpus EEZ var pieteikties kompetentajā iestādē atļaujas saņemšanai. Attiecībā uz ierobežotas atbildības sabiedrību un saimnieciskas darbības kooperatīvu vismaz 50 % no direktoru padomes locekļiem, vismaz 50 % no to vietniekiem, izpilddirektoram, tā vietniekam un vismaz vienai personai, kurai ir paraksta tiesības sabiedrībā (ja ieceltas), jādzīvo EEZ. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Ja neviens no uzņēmuma/sabiedrības pārstāvjiem nedzīvo Zviedrijā, padomei jāieceļ un jāiekļauj reģistrā persona, kuras dzīvesvieta ir Zviedrijā un kura ir pilnvarota saņemt pakalpojumus uzņēmuma/sabiedrības vārdā. Attiecīgus nosacījumus piemēro visu pārējo tiesību subjektu veidu uzņēmējdarbības veikšanai.

SK: Gruzijas fiziskai personai, kuras vārdu reģistrē uzņēmumu reģistrā kā personu, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijā.

Ieguldījumi

ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu publiskā sektora subjekti veiktu ieguldījumus Spānijā (kuri skar ne tikai valsts ekonomiskās, bet arī cita veida intereses) tiešā veidā vai ar tādu citu sabiedrību vai subjektu starpniecību, ko tiešā vai netiešā veidā kontrolē ārvalstu valdības, nepieciešams iepriekš saņemt valdības atļauju.

BG: ārvalstu ieguldītāji nevar piedalīties privatizācijā. Ārvalstu ieguldītājiem un Bulgārijas juridiskajām personām, kurās kontrolpaketes turētājs ir Gruzijas persona, vajadzīga atļauja:

a)	dabas resursu izpētei, izstrādei vai ieguvei no teritoriālajām jūrām, kontinentālā šelfa vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas un

b)	pašu kapitāla kontrolpaketes iegūšanai sabiedrībās, kas nodarbojas ar jebkuru no a) punktā norādītajām darbībām.

FR: ja Gruzijas pārstāvis iegādājas vairāk nekā 33,33 % kapitāldaļu vai balsstiesību pastāvošā Francijas uzņēmumā vai vairāk nekā 20 % kapitāldaļu vai balsstiesību biržā kotētā Francijas sabiedrībā, piemēro šādus noteikumus:

—	ieguldījumus, kas mazāki par EUR 7,6 miljoniem, Francijas uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 76 miljonus, ir atļauts veikt, kad beidzies 15 dienu periods pēc iepriekšējas paziņošanas un attiecīgo summu pārbaudes;

—	vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu.

Ārvalstu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz daļai, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, no pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjoma. Lai veiktu uzņēmējdarbību rūpnieciskas, saimnieciskas un amatnieka darbības jomās, vajadzīga īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās.

IT: valdība var īstenot konkrētas īpašas pilnvaras uzņēmumos, kuri darbojas aizsardzības un valsts drošības jomā (attiecībā uz visām juridiskajām personām, kuru darbība uzskatāma par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības un valsts drošības jomā), un dažās stratēģiskas nozīmes darbībās enerģētikas, transporta un sakaru jomā.

PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā un netiešā veidā. Nav saistību attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).

Nekustamais īpašums

Zemes un nekustamā īpašuma iegūšanai piemēro šādus ierobežojumus (3):

AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, kā arī nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.

BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (izmantošanas tiesības, būvniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības).

CZ: lauksaimniecības un mežu zemi īpašumā var iegūt vienīgi ārvalstu fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta Čehijas Republikā, un uzņēmumi, kas izveidoti kā juridiskas personas ar mītnesvietu Čehijas Republikā. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi. Valsts lauksaimniecības zemi īpašumā var iegūt vienīgi Čehijas valstspiederīgie, pašvaldības un publiskas augstskolas (mācībām un pētniecībai). Juridiskas personas (neatkarīgi no formas un mītnes vietas) var iegūt īpašumā valsts lauksaimniecības zemi vienīgi tad, ja to īpašumā jau ir ēka, kas uzcelta uz šīs zemes, vai bez zemes nav iespējama šādas ēkas izmantošana. Valsts mežus īpašumā var iegūt vienīgi pašvaldības un publiskas augstskolas.

CY: “nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām personām un tiesību subjektiem nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.

HU: ar dažiem izņēmumiem, kas iekļauti tiesību aktos par aramzemi, ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nav tiesību iegūt īpašumā aramzemi. Ārvalstnieki var pirkt nekustamo īpašumu, ja ir iegūta kompetentās valsts pārvaldes aģentūras atļauja, vadoties pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta atļauja zemes iegūšanai pierobežā. Saskaņā ar administratīvo praksi tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.

HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri neveic uzņēmējdarbību un nav izveidoti kā juridiskas personas Horvātijā. Uzņēmumi, kuri Horvātijā veic uzņēmējdarbību un ir izveidoti kā juridiskas personas, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības zemi.

IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstnieki iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemts uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.

IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpības principu.

LT: zemes, iekšzemes ūdeņu un mežu iegūšana īpašumā tiek atļauta ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas atbilst Eiropas un transatlantiskās integrācijas kritērijiem. Zemes gabalu iegūšanas īpašumā kārtība, noteikumi, nosacījumi un ierobežojumi ir noteikti konstitūcijā.

LV: zemes iegūšanas īpašumā ierobežojumi lauku apvidos un pilsētās vai piepilsētās; zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.

PL: tiešai un netiešai nekustamā īpašuma iegūšanai nepieciešama atļauja. Atļauju ar administratīvu lēmumu izdod par iekšlietām atbildīgais ministrs ar Valsts aizsardzības ministra piekrišanu, bet lauksaimnieciskā nekustamā īpašuma gadījumā – arī ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra piekrišanu.

RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī juridiskās personas, kam nav Rumānijas valstspiederības un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.

SI: filiāles, ko Slovēnijas Republikā izveidojušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas.

SK: ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības un meža zemi. Īpaši noteikumi attiecas uz dažām citām nekustamā īpašuma kategorijām. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, izveidojot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja (3. un 4. veidam).

Nozaru atrunas

A. Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde

FR: sabiedrībām, kuras navEiropas Savienības sabiedrības, jāsaņem atļauja lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanai, un uzņēmējiem, kuri nav no Eiropas Savienības, ir jāsaņem atļauja vīna dārzu iegūšanai īpašumā.

AT, HU, MT, RO: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumiem.

CY: ieguldītāju līdzdalība kapitālā atļauta tikai līdz 49 %.

IE: Gruzijas iedzīvotājiem jāsaņem atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību miltu malšanas jomā.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz mežizstrādes pakalpojumiem.

B. Zvejniecība un akvakultūra

EU: piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos, un to izmantošana ir atļauta vienīgi zvejas kuģiem, kas kuģo zem Eiropas Savienības teritorijā esošas valsts karoga, ja vien nav noteikts citādi.

SE: kuģis uzskatāms par piederīgu Zviedrijai un var kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tas vairāk nekā 50 % apmērā ir Zviedrijas pilsoņu vai juridisko personu īpašumā. Valdība var atļaut ārvalstu kuģim kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tā darbības ir Zviedrijas kontrolē vai ja īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā. Kuģus, kuri 50 % apmērā pieder EEZ valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ un kuru darbību kontrolē no Zviedrijas, var reģistrēt Zviedrijas reģistrā. Profesionālās zvejas darbību veikšanai nepieciešamo licenci izsniedz vienīgi tad, ja zvejai ir saikne ar Zviedrijas zvejniecības nozari. Saikne, piemēram, pastāv tad, ja pusei no kalendāra gadā nozvejotā loma (vērtības izteiksmē) noiets ir Zviedrijā vai ja puse no zvejas braucieniem ir no Zviedrijas ostām, vai ja puse no zvejas flotes zvejniekiem pastāvīgi dzīvo Zviedrijā. Kuģiem, kuru garums pārsniedz piecus metrus, papildus profesionālās zvejas licencei nepieciešama atļauja. Atļauju izsniedz tad, ja cita starpā kuģis ir reģistrēts valsts reģistrā un tam ir reāla ekonomiska saikne ar Zviedriju.

UK: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma pienākumu attiecībā uz kuģu ar Apvienotās Karalistes karogu iegūšanu īpašumā, ja vien ieguldījums vismaz 75 % apmērā nepieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem un/vai sabiedrībām, kuras vismaz 75 % apmērā pieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuru dzīvesvieta un pastāvīgā dzīvesvieta visos gadījumos ir Apvienotajā Karalistē. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Apvienotās Karalistes.

C. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (4) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

D. Apstrādes rūpniecība

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (5) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

HR: dzīvesvietas prasība izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī.

SE: periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, īpašniekiem - fiziskām personām jādzīvo Zviedrijā vai jābūt EEZ pilsoņiem. Šādu periodisko izdevumu īpašniekiem, kuri ir juridiskas personas, jāveic uzņēmējdarbība EEZ. Periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, un tehnisku tekstu atbildīgajam redaktoram pastāvīgi jādzīvo Zviedrijā.

Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale par saviem līdzekļiem (6) (izņemot elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās)

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, tās pārvadi un sadali par saviem līdzekļiem un attiecībā uz gāzes ražošanu un gāzveida kurināmā sadali.

Tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (7) fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas, elektroenerģijas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tvaika un karstā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali.

1. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

Profesionālie pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumiem, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels), kā arī uz pakalpojumiem, ko sniedz tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar valdības izdotu oficiālu aktu.

EU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums un/vai dzīvesvietas prasība.

AT: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem ārvalstu juristu (kuriem jābūt pilnībā kvalificētiem savā mītnes valstī) līdzdalība kapitālā un kapitāldaļas jebkura advokātu biroja darbības rezultātos nedrīkst pārsniegt 25 %. Lēmumu pieņemšanā tiem nedrīkst piederēt noteicošais balsu vairākums. Ārvalstu mazākuma ieguldītājiem vai to kvalificētajam personālam juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību jomā un tās jurisdikcijas tiesību jomā, kurā tiem ir jurista kvalifikācija; juridisko pakalpojumu sniegšanai iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, tai skaitā pārstāvības nodrošināšanai tiesā nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai, uz kuru attiecas valstspiederības nosacījums.

Attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem uzskaites, grāmatvedības, revīzijas un nodokļu jomā līdzdalība kapitālā un balsstiesības personām, kurām atļauts nodarboties ar profesiju, pamatojoties uz ārvalstu tiesībām, nedrīkst pārsniegt 25 %.

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz medicīnas (izņemot zobārstniecības un psihologa un psihoterapeita pakalpojumus) un veterinārijas pakalpojumiem.

BG: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem daži juridisko formu veidi (advokatsko sadrujue un advokatsko drujestvo) ir atļauti vienīgi juristiem, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Bulgārijas Republikā. Lai sniegtu mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. Attiecībā uz nodokļu konsultāciju pakalpojumiem piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, pilsētplānošanu un ainavu arhitektūras pakalpojumiem, inženiertehniskajiem un integrētajiem inženiertehniskajiem pakalpojumiem ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam ir atzīta licencēta arhitekta kvalifikācija saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, var neatkarīgi uzraudzīt un projektēt celtniecības projektus Bulgārijā vienīgi tad, ja tās ir izturējušas konkursu un izraudzītas par būvuzņēmēju saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas noteiktaPubliskā iepirkuma likumā. Valsts vai reģionālas nozīmes projektos Gruzijas uzņēmējiem jādarbojas kā vietējo uzņēmēju apakšuzņēmējiem vai personālsabiedrībā ar tiem. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar Dānijas valsts atzītiem grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Uzņēmumu iestādes.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski vai privāti finansētu veselības un sociālo pakalpojumu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, medicīnas pakalpojumiem, tostarp, psihologa un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem, fizioterapeita un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem).

FI: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

FR: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem dažus juridiskās formas veidus (association d'avocats un société en participation d'avocat) drīkst praktizēt tikai tie juristi, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Francijā. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, medicīnas (tai skaitā psihologa pakalpojumiem) un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz medmāsas, fizioterapeiti un medicīnas palīgpersonāls, ārvalstu uzņēmējiem ir pieejama vienīgi juridiskā forma société d'exercice liberal (sociétés anonymes, sociétés à responsabilité limitée, sociétés en commandite par actions) un société civile professionnelle. Valstspiederības nosacījums un savstarpības princips attiecas uz veterinārajiem pakalpojumiem.

EL: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zobu tehniķiem. Eiropas Savienības pilsonība ir nepieciešama, lai iegūtu zvērināta revidenta licenci un lai sniegtu veterināros pakalpojumus.

ES: uz zvērinātiem revidentiem un rūpnieciskā īpašuma jomas advokātiem attiecas Eiropas Savienības pilsonības nosacījums.

HR: nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Pārstāvību tiesā drīkst nodrošināt vienīgi Horvātijas Advokatūras padomes biedri (nosaukums horvātu valodā: odvjetnici). Dalībai Advokatūras padomē piemēro prasību par pilsonību. Tiesvedībā, kurā iesaistīti starptautiski aspekti, puses var tikt pārstāvētas arbitrāžas tiesās – ad hoc tiesās, kurās pārstāvību nodrošina juristi, kas ir citu valstu advokatūru apvienību biedri.

Revīzijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama licence. Fiziskās un juridiskās personas var sniegt arhitektu un inženiertehniskos pakalpojumus, saņemot attiecīgi Horvātijas Arhitektu kameras un Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju.

HU: uzņēmējdarbība būtu jāveic personālsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības biroja veidā. Veterināro pakalpojumu jomā ārpus EEZ esošas valsts valstspiederīgajam piemēro prasību par dzīvesvietu.

LV: zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk nekā 50 % balsstiesīgo kapitāldaļu pieder Eiropas Savienības vai EEZ zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

LT: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem vismaz trīs ceturtdaļas revīzijas sabiedrības kapitāldaļu jāpieder Eiropas Savienības vai EEZ valstu revidentiem vai revīzijas sabiedrībām.

PL: lai gan Eiropas Savienības juristiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, ārvalstu juristi var izmantot tikai reģistrētas personālsabiedrības un komandītsabiedrības juridisko formu. Attiecībā uz veterināro pakalpojumu sniegšanu piemēro prasību par Eiropas Savienības valstspiederību.

SK: uz arhitektūras, inženiertehnisko un veterināro pakalpojumu sniegšanu attiecas prasība par dzīvesvietu.

SE: juridisko pakalpojumu jomā uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, attiecas dzīvesvietas prasība. Dzīvesvietas prasība attiecas uz likvidatoriem. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. EEZ pastāv prasības saistībā ar tādas personas iecelšanu, kurai ir tiesības apstiprināt ekonomikas plānu. Prasība par dzīvesvietu EEZ attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz valsts finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

A. Attiecībā uz kuģiem

LT: kuģa īpašniekiem jābūt Lietuvas fiziskām personām vai sabiedrībām, kas viec uzņēmējdarbību Lietuvā.

SE: ja kuģis ir Gruzijas personas īpašumā, lai kuģotu ar Zviedrijas karogu, nepieciešams pierādīt Zviedrijas dominējošo ietekmi kuģa darbībā.

B. Attiecībā uz gaisa kuģiem

EU: attiecībā uz nomu un līzingu, kas skar gaisa kuģus, izņemot atkāpes attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem, gaisa kuģim jābūt tādu fizisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai tādu juridisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli (tostarp direktoru valstspiederība).

Citi darījumdarbības pakalpojumi

EU, izņemot HU un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz mājsaimniecību personāls, cits tirdzniecības vai ražošanas jomas personāls, aprūpes un cits personāls. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

EU, izņemot BE, DK, EL, ES, FR, HU, IE, IT, LU, NL, SE un UK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība attiecībā uz darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

EU, izņemot AT un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

AT: attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem un darbā iekārtošanas aģentūrām atļauju var saņemt tikai juridiskas personas, kuru galvenais birojs atrodas EEZ, un valdes locekļiem vai uzņēmējdarbības partneriem/kapitāldaļu turētājiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt juridisko personu, jābūt EEZ valsts pilsoņiem ar pastāvīgo dzīvesvietu EEZ valstī.

BE: sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus EEZ, jāpierāda, ka tā sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus savā izcelsmes valstī. Vadītājiem drošības pakalpojumu jomā nepieciešama Eiropas Savienības pilsonība un dzīvesvieta Eiropas Savienības dalībvalstī.

BG: valstspiederība ir nepieciešama, lai darbotos no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu, ģeodēzijas, kadastrālās uzmērīšanas un kartogrāfijas jomā. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumu un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; detektīvdarbības pakalpojumiem; drošības pakalpojumiem; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem; uz līguma pamata sniegtiem naftas un gāzes ieguves aprīkojuma remonta un demontāžas pakalpojumiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkiem.

DK: uz drošības pakalpojumiem attiecas prasība par dzīvesvietu un valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu un vadītājiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

EE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz drošības pakalpojumiem. Eiropas Savienības pilsonības prasība attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem.

FI: dzīvesvietas EEZ prasība sertificētiem tulkotājiem.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiesību piešķiršanu darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā.

FR: ārvalstu uzņēmējiem vajadzīga īpaša atļauja attiecībā uz izpētes un izlūkošanas pakalpojumiem attiecībā uz zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem; detektīvdarbības un drošības pakalpojumiem

IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības un dzīvesvietas prasība, lai iegūtu nepieciešamo atļauju apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumiem.

LV: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem licenci var saņemt vienīgi tādas detektīvpakalpojumus nodrošinošas sabiedrības, kuru vadītājs un ikviena persona, kas ieņem vadošu amatu, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valstspiederīgais. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem, lai saņemtu licenci, vismaz pusei no pašu kapitāla jābūt Eiropas Savienības vai EEZ fizisko vai juridisko personu īpašumā.

LT: drošības pakalpojumus var sniegt vienīgi Eiropas Ekonomikas Zonas valsts vai NATO dalībvalsts pilsoņi.

PL: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt vienīgi tādai personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem. Attiecībā uz fotouzņēmumiem, ko uzņem no gaisa, un laikrakstu un žurnālu galvenajiem redaktoriem piemēro prasību par Polijas valstspiederību.

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Attiecībā uz uzņēmējiem parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumu jomā piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Valstspiederības prasība attiecas uz specializētu drošības pakalpojumu personālu.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem. Vienīgi sāmi var iegādāties īpašumā un apsaimniekot ziemeļbriežu audzētavas.

SK: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem un drošības pakalpojumiem licences var piešķirt vienīgi tad, ja nepastāv drošības apdraudējums un ja visi vadītāji ir Eiropas Savienības dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsoņi.

4. Izplatīšanas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatīšanu.

EU: dažās valstīs uz aptieku darbību un tabakas mazumtirdzniecību attiecas valstspiederības nosacījums un prasība par dzīvesvietu.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ekskluzīvu tiesību piešķiršanu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības jomā.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkohola un zāļu izplatīšanu.

AT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkoholisko dzērienu, ķīmisko produktu, tabakas un tabakas izstrādājumu, zāļu, medicīnisko un ortopēdisko preču izplatīšanu; ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu; naftas un naftas pārstrādes produktiem, gāzi, dārgmetāliem, dārgakmeņiem.

DE: vienīgi fiziskām personām ir atļauts plašai sabiedrībai sniegt zāļu un īpašu medicīnisku preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Prasība par dzīvesvietu, lai iegūtu farmaceita licenci un/vai atvērtu aptieku, kas nodarbojas ar zāļu un citu medicīnisku preču mazumtirdzniecību plašai sabiedrībai. Citu valstu valstspiederīgie vai personas, kuras nav ieguvušas farmaceita diplomu Vācijā, var iegūt licenci tikai tad, ja pārņem aptieku, kas jau darbojusies iepriekšējos trīs gadus.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

6. Pakalpojumi vides jomā

EU: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mājsaimniecību, rūpniecisko un komerciālo vai citu lietotāju notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un sadali, tostarp dzeramā ūdens apgādi un notekūdeņu apsaimniekošanu.

7. Finanšu pakalpojumi (8)

EU: tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. Lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, ir jādibina tāda specializēta pārvaldības sabiedrība, kuras galvenā mītne un juridiskā adrese ir vienā un tajā pašā dalībvalstī.

AT: ārvalstu apdrošinātāju filiālei licenci neizsniedz, ja ārvalstu apdrošinātāja juridiskā forma nav tāda, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai. Filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

BG: pensiju apdrošināšanu īsteno, piedaloties valstī dibinātās pensiju apdrošināšanas sabiedrībās. Valdes priekšsēdētājam un direktoru padomes priekšsēdētājam jābūt Bulgārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.

CY: tikai Kipras biržas biedri (brokeri) var iesaistīties darījumdarbībā saistībā ar starpniecību vērtspapīru darījumos Kiprā. Vērtspapīru starpniecības uzņēmumu var reģistrēt par Kipras Biržas biedru tikai tad, ja tas veic uzņēmējdarbību un reģistrēts saskaņā ar Kipras Likumu par uzņēmumiem (filiāles nav iespējamas).

EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenās mītnes.

ES: Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.

HU: ārvalstu iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus privātiem pensiju fondiem vai pārvaldīt riska kapitālu. Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas reglamentējošo noteikumu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, kas veidotas kā kopieguldījumu fondi un mainīga kapitāla sabiedrības (izņemot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU), trasta/depozītu glabāšanas un vadības uzņēmumam jābūt dibinātam Īrijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz komandītsabiedrību ar mērķi ieguldīt nekustamajos īpašumos vismaz vienam galvenajam dalībniekam jābūt dibinātam Īrijā. Lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, subjektam jābūt vai nu

a)	pilnvarotam Īrijā, kas nozīmē, ka tam jābūt tur dibinātam vai jābūt personālsabiedrībai ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī

b)	pilnvarotam citā dalībvalstī.

PT: pensiju fondu pārvaldību drīkst veikt tikai specializētas sabiedrības, kas šim nolūkam dibinātas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas pilnvarotas veikt dzīvības apdrošināšanas darbību, vai subjekti, kuri pilnvaroti veikt pensiju fondu pārvaldību citās dalībvalstīs.

Lai izveidotu filiāli Portugālē, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām iepriekš jābūt vismaz piecu gadu darbības pieredzei. Tiešās filiāles nedrīkst atvērt apdrošināšanas starpnieki, bet drīkst atvērt tikai sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām.

FI: attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu – vismaz pusei no dibinātājiem vai direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļiem jādzīvo Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu no šā nosacījuma.

Citas apdrošināšanas sabiedrības, izņemot tās, kuras veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu: dzīvesvietas prasība vismaz vienam direktoru padomes un uzraudzības padomes loceklim un izpilddirektoram.

Gruzijas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.

Ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto pensiju apdrošināšanu.

Attiecībā uz banku pakalpojumiem: prasība par dzīvesvietu vismaz vienam dibinātājam, vienam direktoru un uzraudzības padomes loceklim, izpilddirektoram un personai, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā.

IT: lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt vērtspapīru norēķinu sistēmu, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt centrālo vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, izņemot ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saskaņotos PVKIU, trasta/depozītu glabāšanas uzņēmumam ir jābūt dibinātam Itālijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un jāveic uzņēmējdarbība Itālijā kā filiālei. Arī PVKIU pārvaldes sabiedrībām, kuru darbība nav saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, jābūt dibinātām Itālijā (filiāles nav iespējamas). Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un PVKIU pārvaldes sabiedrības, kuru darbība ir saskaņota ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un kuru galvenā mītne ir Eiropas Savienībā, kā arī Itālijā dibināti PVKIU drīkst veikt pensijas fondu resursu pārvaldību. Veicot iznēsājumtirdzniecību, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu tirgotāji, kas ir iekļauti Itālijas reģistrā. Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.

LT: aktīvu pārvaldībai ir nepieciešams sabiedrību dibināt kā specializētu pārvaldības sabiedrību (filiāles nav iespējamas).

Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā, var darboties kā pensiju fondu depozitāriji.

Vienīgi bankas, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā un kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī vai EEZ valstī, var darboties kā pensiju fondu aktīvu depozitāriji.

PL: apdrošināšanas starpniekiem jābūt dibinātiem valstī (filiāles nav iespējamas).

SK: ārvalstnieks drīkst dibināt apdrošināšanas sabiedrību akciju sabiedrības veidā vai drīkst veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā (filiāles nav iespējamas).

Slovākijā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem (filiāles nav iespējamas).

SE: apdrošināšanas mākleru uzņēmumi, kuri nav dibināti Zviedrijā, uzņēmējdarbību drīkst veikt tikai ar filiāles starpniecību. Krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā.

8. Veselības, sociālie un izglītības pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem veselības, sociālajiem un izglītības pakalpojumiem.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cilvēka veselības cita veida pakalpojumiem.

EU: attiecībā uz privāti finansētiem izglītības pakalpojumiem valdes locekļu vairākumam var piemērot valstspiederības nosacījumus.

EU (izņemot NL, SE un SK): nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cita veida izglītības pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko klasificē kā pamatizglītības, vidējās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus.

BE, CY, CZ, DK, FR, DE, EL, HU, IT, ES, PT un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem sociālajiem pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem veselības un sociālajiem pakalpojumiem.

BG: ārvalstu augstskolas nevar atvērt filiāles Bulgārijas teritorijā. Ārvalstu augstskolas Bulgārijā var atvērt vienīgi tādas fakultātes, nodaļas, institūtus un koledžas, kas ietilpst Bulgārijas augstskolu struktūrā un veidotas sadarbībā ar tām.

EL: attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādu izglītības iestāžu dibināšanu, kuras izsniedz valsts atzītus diplomus. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums īpašniekiem un vairākumam valdes locekļu, kā arī skolotāju privāti finansētajās pamatizglītības pirmā un otrā posma un vidējās izglītības skolās.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pirmā posma pamatizglītību.

SE: patur tiesības pieņemt un saglabāt jebkādu pasākumu attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniedzējiem, ko publiskas iestādes apstiprinājušas izglītības sniegšanai. Šī atruna attiecas uz publiski finansētu izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuri gūst labumu no kāda veida valsts atbalsta, tostarp uz valsts atzītiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldībā esošiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem un izglītību, kas dod tiesības uz stipendijām.

UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem vai iedzīvotāju veselības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi.

9. Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

BG, CY, EL, ES un FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tūrisma gidiem.

BG: attiecībā uz restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos) nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas).

IT: tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

10. Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi

FR: ārvalstu personu līdzdalība kapitālā tādās pastāvošajās sabiedrībās, kas izdod publikācijas franču valodā, nedrīkst pārsniegt 20 % no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām. Preses aģentūrām valsts režīms attiecībā uz juridisko personu dibināšanu balstās uz savstarpību.

Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz azartspēļu un derību pakalpojumiem. Juridiskās noteiktības dēļ tiek precizēts, ka tirgus piekļuve netiek piešķirta.

AT: attiecībā uz slēpošanas skolām un kalnu gida pakalpojumiem juridisko personu vadītājiem jābūt EEZ valsts pilsoņiem.

Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

BE, FR, HR un IT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma attiecībā uz bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un citiem kultūras pakalpojumiem.

11. Pārvadājumi

Jūras pārvadājumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

FI: jūras pārvadājumu papildpakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kuri kuģo ar Somijas karogu.

HR: ar jūras pārvadājumiem saistītu pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskajai personai Horvātijā ir jānodibina sabiedrība, kurai atklātā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jāiegūst ostas pārvaldes koncesija. Pakalpojumu sniedzēju skaits var tikt ierobežots atkarībā no ostas jaudas ierobežojumiem.

Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos (9)

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz iekšzemes kabotāžas pārvadājumiem. Tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT un HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

AT: attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem koncesiju var piešķirt vienīgi EEZ valsts juridiskām personām, un vairāk nekā 50 % kapitāldaļu īpašumtiesības, balsstiesības un vairākums valdēs ir pieejams vienīgi EEZ valsts pilsoņiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

EU: gaisa pārvadājumu tirgus savstarpējas pieejamības nosacījumus iekļaus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, no otras puses, nolīgumā par kopējas gaisa telpas izveidi.

EU: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā. Ja gaisa kuģis ar apkalpi paredzēts nomāšanai, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli. Gaisa kuģis jāizmanto tādas aviosabiedrības vajadzībām, kuras īpašnieks ir fiziska persona, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiska persona, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli.

EU: Attiecībā uz datorizētu rezervēšanas sistēmu (DRS) pakalpojumiem, ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms (10) tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

Dzelzceļa pārvadājumi

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem un uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

Autopārvadājumi

EU: nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas) kabotāžas darbību veikšanai. Dzīvesvietas prasība pastāv attiecībā uz pārvadājumu vadītājiem.

AT: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā. Nepieciešama sabiedrības dibināšana. Fiziskām personām piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību.

EL: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Grieķijas izsniegta licence. Licences tiek piešķirtas nediskriminējošā kārtā. Autopārvadājumiem, ko organizē Grieķijā veiktas uzņēmējdarbības ietvaros, var izmantot vienīgi Grieķijā reģistrētus transportlīdzekļus.

FI: autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atļauja, kuru nevar attiecināt uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

FR: ārvalstu uzņēmējiem ir liegta starppilsētu autobusu pakalpojumu sniegšana.

LV: pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja, kuru neattiecina uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību, piemēro prasību izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.

RO: lai saņemtu licenci, kravu un pasažieru pārvadājumu operatori var izmantot vienīgi Rumānijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko pārvalda un izmanto atbilstoši Valdības rīkojuma noteikumiem.

SE: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Zviedrijas izsniegta licence. Kritēriji, lai saņemtu taksometra licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāieceļ fiziska persona pārvadājumu vadītāja amatā (faktiskas dzīvesvietas prasība, skat. Zviedrijas atrunu par uzņēmējdarbības veikšanas veidiem). Kritēriji, lai saņemtu citu autopārvadājumu operatora licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāveic uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā un jābūt pārstāvētai ar uzņēmumu Zviedrijā un jāieceļ pārvadājumu vadītāja amatā tāda fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā. Licences piešķir nediskriminējošā kārtā, izņemot to, ka kravu un pasažieru autopārvadājumu operatori parasti var izmantot vienīgi tādus transportlīdzekļus, kuri ir reģistrēti valsts ceļu satiksmes reģistrā. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts ārvalstīs, ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kuras galvenā dzīvesvieta ir ārvalstīs, un ir ievests Zviedrijā pagaidu lietošanai, to var Zviedrijā lietot pagaidu kārtā. Pagaidu lietošanu Zviedrijas transporta aģentūra pārsvarā definē kā lietošanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

14. Energopakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas juridiskajām personām, ko kontrolē (11) fiziskās vai juridiskās personas tādā valstī, kuras naftas vai dabasgāzes importa (12) īpatsvars Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 5 %, ja vien Eiropas Savienība šajā nozarē nenodrošina neierobežotu pieejamību minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām saistībā ar ekonomiskās integrācijas nolīgumu, kas noslēgts ar minēto valsti.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās un kodoldegvielas ražošanu.

EU: pārvades sistēmu operatoram, kuru kontrolē trešās valsts vai trešo valstu fiziska vai juridiska persona vai personas, var atteikt sertifikāciju, ja operators nav pierādījis, ka sertifikācijas veikšana neapdraudēs energoapgādes drošumu dalībvalstī un/vai Eiropas Savienībā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem pakalpojumiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

BE un LV: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dabasgāzes transportēšanu pa cauruļvadiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, HU, IT, LU, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

SI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot pakalpojumus saistībā ar gāzes sadali.

CY: patur tiesības pieprasīt savstarpību attiecībā uz licencēšanu saistībā ar darbībām ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā.

15. Pārējie citur neiekļauti pakalpojumi

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar aprīkojuma pārdošanu vai patenta piešķiršanu.

SE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz bēru, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumiem.

(1) Sabiedriskie pakalpojumi sastopami tādās nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem operatoriem, piemēram, operatoriem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā sabiedriskie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi. Šī atruna neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem un datoriem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.

(2) Saskaņā ar LESD 54. pantu šādus meitasuzņēmumus uzskata par Eiropas Savienības juridiskām personām. Ja tiem ir pastāvīga un faktiska saikne ar Eiropas Savienības ekonomiku, tad tiem ir tiesības izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp arī brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

(3) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(4) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(5) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(6) Horizontālais ierobežojums attiecas uz sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(7) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(8) Piemēro horizontālos ierobežojumus attiecībā uz režīma atšķirībām filiālēm un meitasuzņēmumiem. Ārvalstu filiāles atļauju darboties dalībvalsts teritorijā var saņemt tikai tad, ja izpilda minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, un tām var uzlikt par pienākumu izpildīt vairākas konsultatīvās uzraudzības prasības.

(9) Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi.

(10) Līdzvērtīgs režīms ietver nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

(11) Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(12) Pamatojoties uz informāciju, ko Eiropas Savienības jaunākajā enerģijas statistikas izdevumā publicējis par enerģijas jautājumiem atbildīgais ģenerāldirektorāts, jēlnaftas importa apjomu izsaka svara vienībās, bet gāzes importa apjomu – siltumspējas vienībās.

XIV-B PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU (SAVIENĪBA)

Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Savienība ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Gruzijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmā sleja, kurā norādīta nozare vai apakšnozare, kurā puse ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas,

b)	otrā sleja, kurā aprakstītas piemērojamās atrunas.

Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā, saistību nav.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g.

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 84. un 85. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no šā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi

(CPC 861) (1)

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels)).

1. un 2. veidam

AT, CY, ES, EL, LT un MT: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums

BE: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasības. Kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: ārvalstu juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi izcelsmes valsts valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HU: ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridisko konsultāciju pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.

1. veidam

HR: nav ierobežojumu attiecībā uz konsultācijām par ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Nav saistību attiecībā uz profesionālo darbību Horvātijas tiesību jomā.

b) 1.

Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

1. veidam

FR, HU, IT, MT, RO un SI: nav saistību.

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

2. veidam

Visas dalībvalstis: nav ierobežojumu.

b) 2.

Revīzijas pakalpojumi

(CPC 86211 un CPC 86212, izņemot uzskaites pakalpojumus)

1. veidam

BE, BG, CY, DE, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SI un UK: nav saistību

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā, Biržu likumā, Banku likumā u.c.).

HR: ārvalstu revīzijas sabiedrības var sniegt revīzijas pakalpojumus Horvātijas teritorijā, ja tās ir nodibinājušas filiāli, ievērojot Uzņēmumu likuma (Company Act) normas.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un fiziskām personām, tiesību normās paredzētus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā sertificēti revidenti. Tikai šādas personas un reģistrētas publiskas grāmatvedības sabiedrības drīkst būt kapitāldaļu īpašnieki vai veidot personālsabiedrības uzņēmumos, kuri (oficiāliem mērķiem) praktizē kvalificētu revīziju. Sertifikācijai nepieciešama dzīvesvieta EEZ vai Šveicē. Nosaukumu “sertificēts revidents” un “atzīts revidents” var izmantot vienīgi Zviedrijā apstiprināti vai atzīti revidenti. Saimnieciskas darbības kooperatīvu un dažu citu uzņēmumu revidentiem, kuri nav sertificēti vai atzīti revidenti, piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ, ja vien valdība vai valdības iecelta iestāde atsevišķā gadījumā nelemj citādi.

2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863) (2)

1. veidam:

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

CY: nodokļu aģentiem jāsaņem atbilstoša atļauja no finanšu ministra. Lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Kritēriji ir tādi paši, kā piešķirot atļauju ārvalstu ieguldījumiem (kā norādīts horizontālajā iedaļā), jo tie attiecas uz šo apakšnozari, vienmēr ņemot vērā nodarbinātības stāvokli apakšnozarē.

BG, MT, RO un SI: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

d)	Arhitektūras pakalpojumi

e)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8671 un CPC 8674)

1. veidam

AT: saistību nav, izņemot plānošanas pakalpojumus.

BE, CY, EL, IT, MT, PL, PT un SI: nav saistību

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

HR: Arhitektu pakalpojumi: Fiziskās un juridiskās personas var sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Arhitektu kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un plānošanas ministrija.

Pilsētplānošana: fiziskas un juridiskas personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Būvniecības un plānošanas ministrijas atļauju.

HU un RO: saistību nav attiecībā uz ainavu arhitektūras pakalpojumiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

f)	Inženiertehniskie pakalpojumi un

g)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8672 un CPC 8673)

1. veidam

AT, SI: saistību nav, izņemot tiešus plānošanas pakalpojumus.

CY, EL, IT, MT un PT: nav saistību

HR: fiziskās un juridiskās personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un plānošanas ministrija.

2. veidam

nav ierobežojumu.

h)	Medicīniski (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi

(CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SK un UK: nav saistību

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

SI: saistību nav sociālās medicīnas, sanitārijas, epidemioloģisko, medicīnisko/ekoloģisko pakalpojumu, asins, asins preparātu un transplantātu piegādes un autopsijas jomā.

2. veidam

nav ierobežojumu.

i)	Veterinārie pakalpojumi

(CPC 932)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, MT, NL, PT, RO, SI un SK: nav saistību

UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz veterināro laboratoriju un tehniskajiem pakalpojumiem, ko sniedz veterinārajiem ķirurgiem, un uz vispārīgām konsultācijām, norādījumiem un informāciju, piemēram, par uzturu un lolojumdzīvnieku aprūpi.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

j) 1.

Vecmāšu pakalpojumi

(daļa no CPC 93191)

j) 2.

Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi

(daļa no CPC 93191)

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SI, SK un UK: nav saistību

FI un PL: saistību nav, izņemot attiecībā uz medmāsām.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, kur: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

k)	Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība

(CPC 63211)

un citi farmaceitu (3) sniegti pakalpojumi

1. veidam:

AT, BE, BG, CZ, DE, CY, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: nav saistību

LV un LT: saistību nav, izņemot attiecībā uz pasūtīšanu pa pastu

HU: saistību nav, izņemot CPC 63211.

2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(CPC 84)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs

(CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus) (4)

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātņu jomā (CPC 851) un

c)	Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 853)

1. un 2. veidam

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (5)

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu

(CPC 821)

1. veidam:

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību, HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata

(CPC 822)

1. veidam:

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību, HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

2. veidam

nav ierobežojumu.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem

(CPC 83103)

1. veidam:

BG, CY, DE, HU, MT un RO: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem

(CPC 83104)

1. veidam:

BG, CY, CZ, HU, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību.

2. veidam:

BG, CY, CZ, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību.

AT, BE, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, NL, PT, SI, SE un UK: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā. Attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem vai ārkārtējos gadījumos var noteikt atbrīvojumu.

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu

(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

1. veidam:

BG, CY, HU, LV, MT, PL, RO un SI: nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām

(CPC 83106, CPC 83107, CPC 83108 un CPC 83109)

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, MT, PL, RO un SK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

e)	Attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem

(CPC 832)

1. un 2. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

f)	Telesakaru iekārtu noma

(CPC 7541)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

Reklāma

(CPC 871)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Tirgus un sabiedriskās domas izpēte

(CPC 864)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi

(CPC 865)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi

(CPC 866)

1. un 2. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602).

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

1. veidam

IT: saistību nav attiecībā uz biologa un ķīmiķa analītiķa profesiju.

BG, CY, CZ, MT, PL, RO, SK un SE: nav saistību

2. veidam:

CY, CZ, MT, PL, RO, SK un SE: nav saistību

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi

(daļa no CPC 881)

1. veidam:

IT: saistību nav darbībām, kas attiecas uz agronomiem un periti agrari.

EE, MT, RO un SI: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

g)	Padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar zvejniecību

(daļa no CPC 882)

1. veidam:

LV, MT, RO un SI: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

h)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi

(daļa no CPC 884 un daļa no CPC 885)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

i)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

i) 1.

Vadošo darbinieku meklēšana

(CPC 87201)

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, FI, HR, IE, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI un SE: nav saistību

2. veidam:

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību.

i) 2.

Darbā iekārtošanas pakalpojumi

(CPC 87202)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LU, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

2. veidam:

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: nav saistību.

i) 3.

Biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumi

(CPC 87203)

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, FR, HR, IT, IE, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SK un SI: nav saistību

2. veidam:

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību

i) 4.

Mājsaimniecību, tirdzniecības vai ražošanas, aprūpes un cita personāla nodrošināšanas pakalpojumi

(CPC 87204, CPC 87205, CPC 87206 un CPC 87209)

1. un 2. veidam

Visas dalībvalstis, izņemot HU: nav saistību.

HU: nav ierobežojumu.

j) 1.

Detektīvdarbības pakalpojumi

(CPC 87301)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI un UK: nav saistību

j) 2.

Drošības pakalpojumi

(CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

1. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304 un CPC 87305.

BE, BG, CY, CZ, ES, EE, FI, FR, HR, IT, LV, LT, MT, PT, PL, RO, SI un SK: nav saistību.

2. veidam:

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304 un CPC 87305.

BG, CY, CZ, EE, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: nav saistību.

k)	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

1. veidam

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI un UK: saistību nav attiecībā uz izpētes pakalpojumiem.

HR: nav ierobežojumu, izņemot to, ka ģeoloģiskās, ģeodēziskās un ieguves pētniecības pamatpakalpojumus, kā arī saistītos vides aizsardzības pētniecības pakalpojumus Horvātijas teritorijā var veikt vienīgi kopā ar vietējām juridiskajām personām vai izmantojot šo personu sniegtus pakalpojumus.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

l) 1.

Kuģu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

1. veidam:

Jūras pārvadājumiem paredzētiem kuģiem: BE, BG, DE, DK, EL, ES, FI, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PT, SI un UK: nav saistību.

Kuģiem, kas paredzēti pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos: EU, izņemot EE, HU, LV un PL: nav saistību.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

l) 2.

Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

1. veidam:

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

l) 3.

Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

l) 4.

Gaisa kuģu un to daļu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

1. veidam:

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

l) 5.

Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju nesaistītu) iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (6)

(CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

m)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi

(CPC 874)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

n)	Fotopakalpojumi

(CPC 875)

1. veidam

BG, EE, MT un PL: saistību nav no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai.

HR, LV: saistību nav attiecībā uz specializēto fotopakalpojumiem (CPC 87504)

2. veidam

nav ierobežojumu.

o)	Iepakošanas pakalpojumi

(CPC 876)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

p)	Izdevējdarbība un poligrāfija

(CPC 88442)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

q)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi

(daļa no CPC 87909)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

r)	Citi pakalpojumi

r) 1.

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi

(CPC 87905)

1. veidam

PL: saistību nav attiecībā uz zvērinātu tulkotāju un tulku pakalpojumiem.

HU, SK: saistību nav attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

HR: saistību nav attiecībā uz oficiāliem dokumentiem.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

r) 2.

Interjera dizaina un citi īpašā dizaina pakalpojumi

(CPC 87907)

1. veidam

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

HR: nav saistību.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

r) 3.

Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi

(CPC 87902)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

r) 4.

Kredītinformācijas pakalpojumi

(CPC 87901)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

r) 5.

Pavairošanas pakalpojumi

(CPC 87904) (7)

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

r) 6.

Telesakaru konsultāciju pakalpojumi

(CPC 7544)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

r) 7.

Automātiskā atbildētāja pakalpojumi

(CPC 87903)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta un kurjera pakalpojumi

Pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu (8) apstrādi (9) saskaņā ar turpmāk minēto apakšnozaru sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem:

i)	adresētu rakstveida paziņojumu uz jebkura veida fiziskā nesēja apstrāde (10), tostarp: hibrīdpasta pakalpojumi un tiešais pasts,

ii)	adresēto sīkpaku un paku apstrāde (11),

iii)	adresēto preses izdevumu apstrāde (12),

iv)	to ierakstīto vai apdrošināto sūtījumu apstrāde, uz kuriem attiecas i) līdz iii) punkts,

v)	Eksprespiegādes pakalpojumi (14) attiecībā uz sūtījumiem, uz kuriem attiecas i) līdz iii) punkts,

vi)	Neadresētu sūtījumu apstrāde,

vii)	Dokumentu apmaiņa (15).

Tomēr i), iv) un v) apakšnozari neiekļauj, ja tās attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt, t.i., korespondences sūtījumiem, kuru cena ir zemāka par pieckārtīgu publisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 350 gramiem (16), ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmantoto tiesu vai administratīvajās procedūrās).

(daļa no CPC 751, daļa no CPC 71235 (17) un daļa no CPC 73210 (18))

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu (13).

B.	Citi telesakaru pakalpojumi

(Šiem pakalpojumiem nav pieskaitāma saimnieciskā darbība, kuru veido tāda satura nodrošināšana, kura pārvietošanai vajadzīgi telesakaru pakalpojumi)

a)	Visi pakalpojumi, kurus veido signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem (19), izņemot apraidi (20)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Satelītapraides pakalpojumi (21)

1. un 2. veidam

EU: nav ierobežojumu, izņemot to, ka uz šīs nozares pakalpojumu sniedzējiem var attiecināt pienākumu ievērot vispārējas nozīmes mērķus, kas saistīti ar satura pārraidi, izmantojot to tīklu, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā.

BE: nav saistību,

BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

Būvniecība un saistītie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

(izņemot ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

A.	Citi komisionāru pakalpojumi

a)	Komisionāru pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

(daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

b)	Citi komisionāru pakalpojumi

(CPC 621)

1. un 2. veidam

EU, izņemot AT, SI, SE un FI: saistību nav attiecībā uz ķīmisko produktu un dārgmetālu (un dārgakmeņu) izplatīšanu.

AT: saistību nav attiecībā uz pirotehnisku preču, uzliesmojošu izstrādājumu, spridzināšanas ierīču un toksisku vielu izplatīšanu.

B.	Vairumtirdzniecības pakalpojumi

a)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

(daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

b)	Vairumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā

(daļa no CPC 7542)

c)	Pārējie vairumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 622, izņemot energoproduktu vairumtirdzniecības pakalpojumus) (22)

AT, BG: saistību nav attiecībā uz medicīniskai izmantošanai paredzētu ražojumu, piemēram, medicīnas un ķirurģijas ierīču, medicīnisku vielu un medicīniskai izmantošanai paredzētu priekšmetu izplatīšanu.

HR: saistību nav attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

1. veidam:

AT, BG, FR, PL un RO: saistību nav attiecībā uz tabakas un tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

BG, FI, PL un RO: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

SE: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

AT, BG, CZ, FI, RO, SK un SI: saistību nav attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (23)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā

(CPC 61112, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā

(daļa no CPC 7542)

Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 631)

Citu (ar enerģētiku nesaistītu) preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (24)

(CPC 632, izņemot 63211 un 63297)

Franšīze

(CPC 8929)

BG, HU un PL: saistību nav attiecībā uz preču starpniecības pakalpojumiem.

FR: attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem saistību nav tirgotājiem un starpniekiem, kuri darbojas 17 valsts nozīmes tirgos svaigas pārtikas jomā. Saistību nav attiecībā uz zāļu vairumtirdzniecību.

MT: saistību nav attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem.

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK un UK: attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem saistību nav, izņemot pasūtīšanu pa pastu.

IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

(tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi

(CPC 921)

1. veidam

BG, CY, FI, HR, MT, RO, SE un SI: nav saistību

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam:

CY, FI, HR, MT, RO, SE un SI: nav saistību

B.	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi

(CPC 922)

1. veidam

BG, CY, FI, HR, MT, RO un SE: nav saistību

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam:

CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību

1. un 2. veidam

LV: saistību nav attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.	Augstākās izglītības pakalpojumi

(CPC 923)

1. veidam

AT, BG, CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam:

AT, BG, CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību

1. un 2. veidam

CZ un SK: saistību nav attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

D.	Pieaugušo izglītības pakalpojumi

(CPC 924)

1. un 2. veidam

CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību.

AT: saistību nav attiecībā uz izglītības pakalpojumiem pieaugušajiem, izmantojot radio vai televīzijas apraidi.

E.	Citi izglītības pakalpojumi

(CPC 929)

1. un 2. veidam

AT, BE, BG, CY, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE un UK: nav saistību.

1. veidam:

HR: nav ierobežojumu attiecībā uz tālmācību, kurā izmanto saraksti vai telesakarus.

PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi

(CPC 9401) (25)

1. veidam:

EU izņemot EE, LT un LV: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

EE, LT un LV: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

a)	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi

(CPC 9402)

1. veidam

EU, izņemot EE un HU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE un HU: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

b)	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

(CPC 9403)

1. veidam

EU, izņemot EE, HU un LT: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, HU un LT: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība

(CPC 9404) (26)

1. veidam:

EU, izņemot EE, FI, LT, PL un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, FI, LT, PL, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

a)	Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija

(daļa no CPC 94060) (27)

1. veidam:

EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, FI, RO: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

E.	Trokšņu un vibrācijas samazināšana

(CPC 9405)

1. veidam

EU, izņemot EE, FI, LT, PL un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, FI, LT, PL un RO: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

F.	Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

a)	Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi

(daļa no CPC 9406)

1. veidam:

EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, FI un RO: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

G.	Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā

(CPC 94090)

1. veidam

EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus.

EE, FI un RO: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

1. un 2. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

AT: ir aizliegts reklamēt un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju). Obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot starptautisko komerciālo gaisa pārvadājumu apdrošināšanu, var sniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Austrijā.

DK: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus var sniegt vienīgi sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Neviena persona vai sabiedrība (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) darījumdarbības nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, attiecībā uz Dānijas kuģiem vai īpašumu Dānijā, izņemot tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar filiāles, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, starpniecību.

FR: ar autopārvadājumiem saistīta riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

PL: saistību nav attiecībā uz pārapdrošināšanu un retrocesiju, izņemot preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā.

PT: gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, kuģu korpusiem un atbildību, var sniegt vienīgi sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Kā starpnieki šādos apdrošināšanas darījumos Portugālē drīkst darboties vienīgi personas vai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.

1. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

BG: saistību nav attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot ārvalstu piegādātāju sniegtos pakalpojumus ārvalstu personām Bulgārijas teritorijā. Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijas Republikā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

CY, LV un MT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā.

LT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

i)	jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

ii)	precēm starptautiskajā tranzītā, izņemot attiecībā uz sauszemes pārvadājumiem, ja risks ir Lietuvā.

BG, LV, LT un PL: saistību nav attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību.

ES: aktuāru pakalpojumiem piemēro dzīvesvietas prasību un trīs gadu pieredzi attiecīgajā jomā.

FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt tiešās apdrošināšanas (tostarp līdzapdrošināšanas) pakalpojumus. Apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumu veikšanas vieta ir Eiropas Savienība.

HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot

a)	dzīvības apdrošināšanas jomā: dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

b)	nedzīvības apdrošināšanas jomā: nedzīvības apdrošināšanas, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

c)	kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā.

HU: apdrošināšanas sabiedrības, kas neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, tiešās apdrošināšanas pakalpojumus Ungārijas teritorijā drīkst sniegt vienīgi ar Ungārijā reģistrētas filiāles starpniecību.

IT: saistību nav attiecībā uz aktuāra profesiju. pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā atzīta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

2. veidam

AT, BE, BG, CZ, CY, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: saistību nav attiecībā uz starpniecību.

BG: attiecībā uz tiešo apdrošināšanu Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas veic darījumus Bulgārijas Republikas teritorijā, attiecībā uz darbību Bulgārijā var slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar tiem piegādātājiem, kuriem ir licence, lai veiktu apdrošināšanas darbību Bulgārijā. Apdrošināšanas atlīdzība, kas ir tādu līgumu rezultāts, izmaksājama Bulgārijā. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot

a)	dzīvības apdrošināšanas jomā: ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt dzīvības apdrošināšanu;

nedzīvības apdrošināšanas jomā:

i)	ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt nedzīvības apdrošināšanu, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

ii)

personu vai īpašuma riska apdrošināšanu, kas nav pieejama Horvātijā; - uzņēmumus, kas iegādājas apdrošināšanu ārvalstīs saistībā ar ieguldījumu darbībām ārvalstīs, tostarp šīm darbībām nepieciešamā aprīkojuma apdrošināšanu; - ārvalstu aizdevumu nodrošināšanu (kolaterālo apdrošināšanu); - personu un īpašuma apdrošināšanu pilnībā piederošiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ārvalstī, ja šī apdrošināšana ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām vai tā ir obligāta prasība, reģistrējot uzņēmumu; - kuģus celtniecības vai pārbūves procesā, ja tas ir noteikts līgumā, kurš noslēgts ar klientu (pircēju) ārvalstīs;

c)	kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā.

IT: pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

1. veidam:

AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SK, SE un UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

CY: saistību nav, izņemot attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

BE: lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, uzņēmumam jāveic uzņēmējdarbība Beļģijā.

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

EE: lai pieņemtu noguldījumus, jāsaņem atļauja no Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes un saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem jāreģistrē akciju sabiedrība, meitasuzņēmums vai filiāle.

Lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz aizdošanas darbībām, finanšu līzingu, maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, garantijām un saistībām, starpniecību naudas tirgus darījumos, finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu un konsultāciju un citiem finanšu pakalpojumiem, bet ne starpniecību.

LT: lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kurām Lietuvā ir juridiskā adrese vai filiāle.

IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu I) atļauja darboties Īrijā, kas parasti nozīmē, ka subjektam jābūt dibinātam Īrijā vai tam jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un jebkurā gadījumā tā galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī II) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī, saskaņā ar Eiropas Savienības ieguldījumu pakalpojumu direktīvu.

IT: nav saistību attiecībā uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (promotori di servizi finanziari).

LV: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

LT: lai veiktu pensiju fondu pārvaldību, ir jānodrošina komerciāla klātbūtne.

MT: saistību nav, izņemot attiecībā uz noguldījumu pieņemšanu, visu veidu aizdošanas darbībām, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru: prasība izmantot publisko telesakaru tīklu vai cita atzīta operatora tīklu.

RO: saistību nav attiecībā uz finanšu līzingu, naudas tirgus instrumentu, ārvalstu valūtu, atvasinātu finanšu instrumentu, valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentu, pārvedamo vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijā, aktīvu pārvaldību, finanšu līdzekļu norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem. Maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumi ir atļauti tikai ar tādas bankas starpniecību, kas dibināta Rumānijā.

SI:

i)	dalība valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldībā: nav saistību.

ii)

visās pārējās apakšnozarēs, izņemot finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējie tiesību subjekti un individuālie uzņēmēji, konsultācijas un citus finanšu palīgpakalpojumus: nav saistību. Slovēnijas Biržas locekļiem jābūt dibinātiem Slovēnijas Republikā vai jābūt ārvalstu ieguldījumu sabiedrību vai banku filiālēm.

2. veidam

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

(tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Slimnīcu pakalpojumi

(CPC 9311)

1. veidam

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LT, MT, LU, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu.

C.	Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi

(CPC 93193)

2. veidam

nav ierobežojumu.

D.	Sociālie pakalpojumi

(CPC 933)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK un UK: nav saistību

2. veidam:

BE: saistību nav attiecībā uz sociālās aprūpes pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi

(CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos (28).

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem.

HR: nav saistību,

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

(ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus)

(CPC 7471)

1. veidam

BG, HU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi

(CPC 7472)

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, IT, LT, MT, PL, SK un SI: nav saistību.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

10.

ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

(kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

A.	Izklaides pakalpojumi

(tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi)

(CPC 9619)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI un UK: nav saistību

2. veidam:

CY, CZ, FI, HR, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību

BG: saistību nav, izņemot attiecībā uz teātra producentu, dziedātāju grupu, ansambļu un orķestru izklaides pakalpojumiem (CPC 96191); autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku pakalpojumiem (CPC 96192); teātra papildpakalpojumiem (CPC 96193).

EE: saistību nav attiecībā uz citiem izklaides pakalpojumiem (CPC 96199), izņemot lielo kinoteātru pakalpojumus.

LT un LV: saistību nav, izņemot lielo kinoteātru darbības pakalpojumus (daļa no CPC 96199).

B.	Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi

(CPC 962)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

(CPC 963)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

2. veidam:

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

D.	Sporta pakalpojumi

(CPC 9641)

1. un 2. veidam

AT: saistību nav attiecībā uz slēpošanas skolu un kalnu gidu pakalpojumiem.

BG, CZ, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību

1. veidam:

CY, EE un HR: nav saistību

E.	Atpūtas parku un pludmaļu pakalpojumi

(CPC 96491)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

11.

PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumi

a)	Starptautiskie pasažieru pārvadājumi

(CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (29)).

b)	Starptautiskie kravas pārvadājumi

(CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus) (30).

1. un 2. veidam

BG, CY, DE, EE, ES, FR, FI, EL, IT, LT, MT, PT, RO, SI un SE: lai varētu sniegt palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering), ir jāsaņem atļauja.

B.	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

a)	Pasažieru pārvadājumi

(CPC 7221, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

b)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7222, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

1. un 2. veidam

EU: tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot Manheimas Konvencijas par kuģošanu Reinā un Belgradas Konvencijas par navigāciju Donavā īstenošanas noteikumus.

AT: nepieciešama reģistrēta sabiedrība vai pastāvīga uzņēmējdarbība Austrijā.

BG, CY, EE, FI, HR, HU, LT, MT, RO, SE un SI: nav saistību

CZ un SK: nav saistību vienīgi attiecībā uz 1. veidu.

C.	Dzelzceļa pārvadājumi

a)	Pasažieru pārvadājumi

(CPC 7111)

b)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7112)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Autopārvadājumi

a)	Pasažieru pārvadājumi

(CPC 7121 un CPC 7122)

b)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta pārvadājumus (31))

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (32)

(CPC 7139)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

12.

PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI (33)

A.	Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Jūras kravu apstrādes pakalpojumi

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Muitošanas pakalpojumi

d)	Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi

e)	Jūras aģentūru pakalpojumi

f)	Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi

g)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7213)

h)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7214)

i)	Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi

(daļa no CPC 745)

j)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

1. veidam:

EU: nav saistību attiecībā uz kravu apstrādes pakalpojumiem, stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, muitošanas pakalpojumiem un konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumiem.

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, HU, LT, MT, PL, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu.

BG: nav saistību.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: saistību nav attiecībā uz glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

(daļa no CPC 741)

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

d)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7223)

e)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7224)

f)	Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi

(daļa no CPC 745)

g)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

1. un 2. veidam

EU: Nav saistību attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, izņemot CZ, LV un SK 2. veidam, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

1. veidam:

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HU, LV, LT, MT, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu.

C.	Dzelzceļa pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

(daļa no CPC 741)

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

d)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7113)

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi

(CPC 743)

f)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

1. veidam:

EU: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Autopārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

(daļa no CPC 741)

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

d)	Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma

(CPC 7124)

e)	Autopārvadājumu atbalsta pakalpojumi

(CPC 744)

f)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(daļa no CPC 749)

1. veidam:

AT, BG, CY, CZ, EE, HU, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem un citiem atbalsta pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuriem jāsaņem atļauja.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Gaisa pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Apkalpošana uz zemes (tostarp ēdināšanas pakalpojumi)

1. veidam:

EU: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem.

2. veidam

BG, CY, CZ, HR, HU, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību.

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(daļa no CPC 748)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Gaisa kuģu ar apkalpi noma

(CPC 734)

1. un 2. veidam

EU: gaisa kuģiem, ko izmanto Savienības aviosabiedrības, jābūt reģistrētiem dalībvalstīs, kuras izsniegušas licenci aviosabiedrībām, vai citur Savienībā.

Lai reģistrētu gaisa kuģi, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kapitāla īpašumtiesību un kontroles kritērijiem.

Izņēmuma gadījumos ārvalstu aviosabiedrība drīkst iznomāt ārpus Eiropas Savienības reģistrētus gaisa kuģus Eiropas Savienības aviosabiedrībām, lai īpašos apstākļos apmierinātu Eiropas Savienības aviosabiedrību ārkārtas vajadzības, sezonas vajadzības vai ar darbības grūtību pārvarēšanu saistītas vajadzības, kuras nav iespējams samērīgi apmierināt, nomājot Eiropas Savienībā reģistrētus gaisa kuģus, ja ES dalībvalsts, kas izsniegusi licenci Eiropas Savienības aviosabiedrībai, uz ierobežotu laiku dod attiecīgu atļauju.

e)	Tirdzniecība un tirgvedība

f)	Datorizētas rezervēšanas sistēmas (DRS)

1. un 2. veidam

EU: ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms (34) tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

g)	Lidostu apsaimniekošana

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (35)

a)	Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

13.

CITI PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

Kombinēto pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana

BE, DE, DK, EL, ES, FI, FR, IE, IT, LU, NL, PT un UK: nav ierobežojumu, neskarot šajā saistību sarakstā iekļautos ierobežojumus, kas ietekmē jebkuru minēto pārvadājumu veidu.

AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI un SK: nav saistību.

14.

ENERGOPAKALPOJUMI

A.	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 883) (36)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem

(CPC 7131)

1. veidam

EU: nav saistību.

2. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

C.	Pa cauruļvadiem transportētas degvielas vai kurināmā uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 62271)

un elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam:

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumiem.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

E.	Dzinēju degvielas mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 613)

1. veidam

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

F.	Mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 63297)

un elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumiem.

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK un UK: nav saistību attiecībā uz mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, izņemot pasūtīšanu pa pastu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

G.	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali

(CPC 887)

1. veidam:

EU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

15.

PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

a)	Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi

(CPC 9701)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

b)	Frizieru pakalpojumi

(CPC 97021)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

c)	Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi

(CPC 97022)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

d)	Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi

(CPC 97029)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

e)	Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīniskiem vai rehabilitācijas mērķiem (37)

(CPC 1.0. red. 97230)

1. veidam:

EU: nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

g)	Telesakaru savienojuma pakalpojumi (CPC 7543)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

(1) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, ES tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas ES dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus ES tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas ES dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus ES dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās ES dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību ES tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā ES dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar ES un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuri nav pilnībā uzņemti advokatūrā, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(2) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā. Juridiskie pakalpojumi.

(3) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(4) Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 1. sadaļas A. nodaļas h) grupā. Ārstu un zobārstu pakalpojumi.

(5) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(6) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 1. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(7) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 1. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(8) Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(9) Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

(10) Piemēram, vēstules, pastkartes.

(11) Tostarp grāmatas, katalogi.

(12) Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi.

(13) Attiecībā uz i)–iv) apakšnozari var tikt pieprasīta atsevišķa licence, ar ko uzliek konkrētus universālā pakalpojuma pienākumus un/vai paredz finanšu ieguldījumu kompensāciju fondā.

(14) Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana mītnes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, saņemšanas apstiprinājums.

(15) Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegāde, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(16) “Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.

(17) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.

(18) Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa pārvadājumus.

(19) Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 1. sadaļas B. nodaļā Datorpakalpojumi.

(20) Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde, kas nepieciešama, lai TV un radio programmu signālu pārraidītu plašai sabiedrībai, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.

(21) Šie pakalpojumi ietver telesakaru pakalpojumu, ko veido radio un televīzijas pārraide un uztveršana ar satelītantenu palīdzību (nepārtraukta raidīšanas ķēde, izmantojot satelītantenu, kas nepieciešama TV un radioprogrammu signālu pārraidei plašai sabiedrībai). Tas ietver arī satelītpakalpojumu izmantošanas tirdzniecību, bet neietver televīzijas programmu paku pārdošanu mājsaimniecībām.

(22) Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 18. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D. nodaļā.

(23) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

(24) Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 1. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.

(25) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(26) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(27) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(28) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 12. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” D. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

(29) Neierobežojot to pasākumu klāstu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kurš atrodas ES dalībvalstī.

(30) Ietver palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering) un iekārtu pārvietošanu, ko bez atlīdzības veic starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji starp vienā un tai pašā valstī esošām ostām.

(31) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā Pasta un kurjera pakalpojumi.

(32) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(33) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(34) “Līdzvērtīgs režīms” ir tāds apkalpošanas režīms, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

(35) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

(36) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.

(37) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 1. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas pakalpojumi”, 1. sadaļas A nodaļas j) 2 grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi un Veselības pakalpojumi” (8.A un 8.C).

XIV-C PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (SAVIENĪBA)

Turpmāk iekļautajā atrunu sarakstā ir norādītas saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu, un tajā ir precizēti šie ierobežojumi. Minētajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Uzņēmuma pārcelto darbinieku daudzums

BG: uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits nepārsniedz 10 % no gada vidējā to Eiropas Savienības pilsoņu skaita, kurus nodarbina attiecīgā Bulgārijas juridiskā persona. Ja tajā nodarbināti mazāk par 100 cilvēkiem, uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits pēc atļaujas saņemšanas drīkst pārsniegt 10 % no kopējā darbinieku skaita.

HU: saistību nav attiecībā uz tādu fizisku personu, kas ir bijusi Gruzijas juridiskās personas partneris.

VISAS NOZARES

Stažieri ar augstāko izglītību

Attiecībā uz AT, CZ, DE, ES, FR un HU: apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu.

BG un HU: attiecībā uz stažieriem ar augstāko izglītību (1) jāveic ekonomisko vajadzību pārbaudes.

VISAS NOZARES

Izpilddirektori un revidenti

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoru dzīvesvietai jābūt Austrijā; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, vajadzīga tirdzniecības atļauja, un viņam pastāvīgi jādzīvo EEZ. Visās nozarēs izpilddirektoram piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma.

FR: rūpnieciskas, saimnieciskas vai ar amatnieka darbības jomā izpilddirektoram, kam nav uzturēšanās atļaujas, vajadzīga īpaša atļauja.

RO: Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: juridiskas personas vai filiāles izpilddirektoram jādzīvo Zviedrijā.

VISAS NOZARES

Atzīšana

EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā Eiropas Savienības dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī (2).

6.	DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi

(CPC 861) (3)

AT, CY, ES, EL, LT, MT, RO un SK: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums. Attiecībā uz ES: kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu.

BE, FI: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Beļģijā kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: Gruzijas juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Gruzijas valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums (Horvātijas pilsonība vai citas ES dalībvalsts pilsonība).

HU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas, tam jānotiek, pamatojoties uz sadarbības līgumu, kas noslēgts ar Ungārijas advokātu vai juridisko biroju.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridiskās konsultācijas drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

LU: valstspiederības nosacījums, lai sniegtu juridiskos pakalpojumus Luksemburgas un Eiropas Savienības tiesību jomā.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.

b) 1.

Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

FR: Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru. Prasība par dzīvesvietu ne ilgāk kā 5 gadus.

IT: dzīvesvietas prasība.

b) 2.

Revīzijas pakalpojumi

(CPC 86211 un CPC 86212, izņemot uzskaites pakalpojumus)

DK: dzīvesvietas prasība.

ES: valstspiederības nosacījums zvērinātiem revidentiem un tādu uzņēmumu izpilddirektoriem, direktoriem un partneriem, uz kuriem neattiecas EEK 8. direktīva par uzņēmējdarbības tiesībām.

FI: dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

EL: uz zvērinātajiem revidentiem attiecas valstspiederības nosacījums.

HR: revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi sertificēti revidenti, kam ir Horvātijas revidentu palātas oficiāli atzīta licence.

IT: dzīvesvietas prasība individuālajiem revidentiem.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, inter alia visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā atzīti revidenti. Atzīšanas nolūkiem ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863) (4)

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

BG un SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

HU: dzīvesvietas prasība.

d)	Arhitektūras pakalpojumi un

e)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8671 un CPC 8674)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā.

EL, HU un IT: dzīvesvietas prasība.

SK: dalība attiecīgajā profesionālajā palātā ir obligāta; dalība attiecīgās ārvalstu iestādes var tikt atzīta. Piemēro prasību par dzīvesvietu, bet iespējami izņēmumi no šīs prasības.

f)	Inženiertehniskie pakalpojumi un

g)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8672 un CPC 8673)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

HR, IT un SK: dzīvesvietas prasība.

EL un HU: dzīvesvietas prasība (attiecībā uz CPC 8673 dzīvesvietas prasība attiecas vienīgi uz stažieriem ar augstāko izglītību).

h)	Medicīniski (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi

(CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

CZ, IT un SK: dzīvesvietas prasība.

CZ, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BE un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem vietējās veselības pārvaldības iestāžu atļauja, kuras pamatā ir konkrētā reģiona ekonomisko vajadzību izpēte attiecībā uz ārstiem un zobārstiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās.

PT: dzīvesvietas prasība psihologiem.

i)	Veterinārie pakalpojumi

(CPC 932)

BG, DE, EL, FR, HR un HU: valstspiederības nosacījums.

CZ un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība.

PL: valstspiederības prasība. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

j) 1.

Vecmāšu pakalpojumi

(daļa no CPC 93191)

AT: Konkrēta persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

CY, EE, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

HU: nav saistību.

IT: dzīvesvietas prasība.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, ko nosaka vietējās veselības pārvaldības iestādes, pamatojoties uz kopējo vecmāšu skaitu konkrētajā reģionā.

PL: valstspiederības nosacījums. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

j) 2.

Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi

(daļa no CPC 93191)

AT: ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var darboties vienīgi šādās profesijās: medmāsas, fizioterapeiti, arodslimību ārsti, logopēdi, dietologi un uztura speciālisti. Konkrēta persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE, FR un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

CY, CZ, EE, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

HU: valstspiederības nosacījums.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību.

CY, CZ, EL un IT: ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude: lēmumu pieņem, pamatojoties uz brīvo darba vietu skaitu reģionā un darbaspēka nepietiekamību.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, vietējās veselības pārvaldības iestādes dod atļauju, pamatojoties uz medmāsu kopējo skaitu konkrētajā reģionā.

k)	Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība

(CPC 63211)

un citiem farmaceitu (5) sniegtajiem pakalpojumiem

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr, ņemot vērā noteiktās kvotas, Gruzijas valstspiederīgajiem ir iespēja sniegt šos pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējam ir Francijā izsniegts farmaceita diploms.

DE, EL un SK: valstspiederības nosacījums.

HU: valstspiederības nosacījums, izņemot attiecībā uz zāļu mazumtirdzniecību un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (CPC 63211)

IT un PT: dzīvesvietas prasība.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (6)

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu

(CPC 821)

FR, HU, IT un PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT un SI: valstspiederības nosacījums.

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata

(CPC 822)

DK: dzīvesvietas prasība, ja vien to nav atcēlusi Dānijas Uzņēmumu iestāde.

FR, HU, IT un PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT un SI: valstspiederības nosacījums.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

e)	Attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem

(CPC 832)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

f)	Telesakaru iekārtu noma

(CPC 7541)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

IT un PT: dzīvesvietas prasība biologiem un ķīmiķiem analītiķiem.

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi

(daļa no CPC 881)

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz agronomiem un periti agrari.

j) 2.

Drošības pakalpojumi

(CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

BE: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadošajam personālam.

BG, CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

DK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem un lidostu apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

ES un PT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz specializēto personālu.

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem un direktoriem.

IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības nosacījums un dzīvesvietas prasība, lai saņemtu atļauju, kas nepieciešama apsardzes pakalpojumu sniegšanai un materiālo vērtību transportēšanai.

k)	Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

BG: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz valsts ieceltiem mērniekiem.

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību noteikšanu un zemes tiesībām.

IT un PT: dzīvesvietas prasība.

l) 1.

Kuģu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

MT: valstspiederības nosacījums.

l) 2.

Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

LV: valstspiederības nosacījums.

l) 3.

Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

EU: mehānisko transportlīdzekļu, motociklu un sniega motociklu apkopes un remonta jomā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību attiecas valstspiederības nosacījums.

l) 5.

(CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

EU: valstspiederības nosacījums speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību, izņemot:

BE, DE, DK, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE un UK attiecībā uz CPC 633, 8861, 8866; BG attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumiem (izņemot juvelierizstrādājumus): (CPC 63301, CPC 63302, daļa no CPC 63303, CPC 63304 un daļa no CPC 63309)

AT: attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8866;

EE, FI, LV, LT attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 - CPC 8866;

CZ un SK attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8865; un

SI: attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8866.

m)	Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi

(CPC 874)

CY, EE, HR, MT, PL, RO un SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

n)	Fotopakalpojumi

(CPC 875)

HR un LV: valstspiederības nosacījums specializēto fotouzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem.

PL: valstspiederības nosacījums no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai.

p)	Izdevējdarbība un poligrāfija

(CPC 88442)

HR: dzīvesvietas prasība izdevējiem.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem.

IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem.

q)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi

(daļa no CPC 87909)

SI: valstspiederības nosacījums.

r) 1.

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi

(CPC 87905)

FI: dzīvesvietas prasība sertificētiem tulkotājiem.

DK: dzīvesvietas prasība pilnvarotiem valsts iestāžu tulkotājiem un tulkiem, ja vien Dānijas Uzņēmumu iestāde nepieļauj atkāpi.

r) 3.

Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi

(CPC 87902)

BE un EL: valstspiederības nosacījums.

IT: nav saistību.

r) 4.

Kredītinformācijas pakalpojumi

(CPC 87901)

BE un EL: valstspiederības nosacījums.

IT: nav saistību.

r) 5.

Pavairošanas pakalpojumi

(CPC 87904) (8)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

8.	BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

(CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

9.	IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

(izņemot ieroču, munīcijas un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi (9)

c)	Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 631)

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tabakas mazumtirgotājiem (tobacconists) (t. i., tabakas veikalu pārdevējiem (buraliste)).

10.	IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi

(CPC 921)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

B.	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi

(CPC 922)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

LV: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.	Augstākās izglītības pakalpojumi

(CPC 923)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam.

CZ un SK: valstspiederības nosacījums attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

DK: valstspiederības nosacījums pasniedzējiem.

12.	FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

AT: filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

EE: Attiecībā uz tiešo apdrošināšanu apdrošināšanas akciju sabiedrības ar Gruzijas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalību kapitālā vadības grupā var iekļaut Gruzijas valstspiederīgos tikai proporcionāli Gruzijas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalībai, bet to skaits nedrīkst pārsniegt pusi no vadības grupas locekļiem. Meitasuzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam.

ES: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju (vai divu gadu pieredzes nosacījums).

FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu. Gruzijas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.

HR: dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

BG: izpilddirektora un vadības pārstāvja pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Bulgārijā.

FI: kredītiestādes izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, ja vien Finanšu uzraudzības iestāde nav piešķīrusi atbrīvojumu.

HR: dzīvesvietas prasība. Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas Republikas teritorijā. Vismaz vienam valdes loceklim jāpārvalda horvātu valoda.

IT: uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (Promotori di servizi finanziari) attiecas nosacījums par dzīvesvietu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

LT: Vismaz vienam no bankas vadītājiem pastāvīgi jādzīvo Lietuvas Republikā.

PL: valstspiederības nosacījums attiecībā uz vismaz vienu bankas vadošo darbinieku.

13.	VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

(tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.	Slimnīcu pakalpojumi

(CPC 9311)

B.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi

(CPC 93192)

C.	Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi

(CPC 93193)

E.	Sociālie pakalpojumi

(CPC 933)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas, tiek ņemta vērā vietējo vadītāju pieejamība.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz ārstu, zobārstu, vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās.

14.	TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi

(CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos (10).

BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas sabiedrībā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi.

HR: valstspiederības prasība attiecībā uz viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecībās un lauku saimniecībās.

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus)

(CPC 7471)

HR: tūrisma ministrijas atļauja biroja vadītāja amata veikšanai.

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi

(CPC 7472)

BG, CY, ES, FR, EL, HR, HU, LT, MT, PL, PT un SK: valstspiederības nosacījums.

IT: Tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

15.	ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

(kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

A.	Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi)

(CPC 9619)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas uz laiku, kas pārsniedz divus gadus, tiek piemērots valstspiederības nosacījums.

16.	PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumi

a)	Starptautiskie pasažieru pārvadājumi

(CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

b)	Starptautiskie kravas pārvadājumi

(CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

EU: valstspiederības nosacījums kuģu apkalpei.

AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam.

D.	Autopārvadājumi

a)	Pasažieru pārvadājumi

(CPC 7121 un CPC 7122)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

DK, HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

b)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus) (11)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG un MT: valstspiederības nosacījums.

HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

E.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (12)

(CPC 7139)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

17.	PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI (13)

A.	Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Jūras kravu apstrādes pakalpojumi

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

c)	Muitošanas pakalpojumi

d)	Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi

e)	Jūras aģentūru pakalpojumi

f)	Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi

g)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7213)

h)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7214)

AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam.

BG un MT: valstspiederības nosacījums.

DK: dzīvesvietas prasība muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

EL: valstspiederības nosacījums muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

i)	Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi

(daļa no CPC 745)

j)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (ieskaitot ēdināšanas pakalpojumus)

(daļa no CPC 749)

D.	Autopārvadājumu papildpakalpojumi

d)	Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma

(CPC 7124)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG un MT: valstspiederības nosacījums.

F.	Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (14)

a)	Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(daļa no CPC 742)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

19.	ENERGOPAKALPOJUMI

A.	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 883) (15)

SK: dzīvesvietas prasība.

20.	PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

a)	Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi

(CPC 9701)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

b)	Frizieru pakalpojumi

(CPC 97021)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

c)	Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi

(CPC 97022)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

d)	Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi

(CPC 97029)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

e)	Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (16)

(CPC 1.0. red. 97230)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

(1) Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(2) Lai tādas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(4) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 6. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

(5) Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(6) Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(7) Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi.

(8) Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(9) Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

(10) Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 17. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” E. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

(11) Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 7. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā. Pasta un kurjera pakalpojumi.

(12) Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(13) Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(14) Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

(15) Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.

Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.

Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI.

(16) Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j) 2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un sadaļā “Veselības pakalpojumi” (13.A un 13.C).

XIV-D PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (SAVIENĪBA)

Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras tālāk konkrēti uzskaitītas.

Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)	ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)	ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu.

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Savienību šā nolīguma XIV-A pielikumā.

10.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta noteikumus:

a)	juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības);

b)	uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi;

c)	nodokļu konsultāciju pakalpojumi;

d)	arhitektu, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi;

e)	inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi;

f)	datori un ar tiem saistītie pakalpojumi;

g)	pētniecības un izstrādes pakalpojumi;

h)	reklāmas pakalpojumi;

i)	vadības konsultāciju pakalpojumi;

j)	ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;

k)	tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem;

l)	saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi;

m)	aprīkojuma apkope un remonts saistībā ar pakalpojumu līgumu pēc pārdošanas un pēc līzinga;

n)	tulkošanas pakalpojumi;

o)	būvlaukuma izpētes darbs;

p)	pakalpojumi vides jomā;

r)	ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi;

s)	izklaides pakalpojumi.

Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:

a)	juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības);

b)	arhitektu pakalpojumi, pilsētplānošana un ainavu arhitektūra;

c)	inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi.

d)	datori un ar tiem saistītie pakalpojumi;

e)	vadības konsultāciju pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi;

f)	tulkošanas pakalpojumi.

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Atzīšana

EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī (1).

Juridisko konsultāciju pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības)

(daļa no CPC 861) (2)

AT, CY, DE, EE, IE, LU, NL, PL, PT, SE un UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT un EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

BG, CZ, DK, FI, HU, LT, MT, RO, SI un SK: ekonomisko vajadzību pārbaudes.

FR: Pilnīga (vienkāršota) pielaide advokatūrai, izmantojot zināšanu pārbaudi. Juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums.

Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

BE, CY, DE, EE, ES, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT: darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv.

FR: vajadzīga atļauja. Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru.

BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: dzīvesvietas prasība.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863) (3)

BE, DE, EE, ES, FR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT: darba devējam jābūt attiecīgās arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur šāda asociācija pastāv. Valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

CY: nav saistību attiecībā uz nodokļu deklarāciju sniegšanu.

PT: nav saistību.

HR, HU: dzīvesvietas prasība.

Arhitektu pakalpojumi un Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8671 un CPC 8674)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai.

BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: tikai plānošanas pakalpojumiem ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR, HU un SK: dzīvesvietas prasība.

Inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8672 un CPC 8673)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai.

BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: tikai plānošanas pakalpojumiem: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR un HU: dzīvesvietas prasība.

Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(CPC 84)

EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu.

ES un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

BE: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, DE, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO, SK un UK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: dzīvesvietas prasība attiecībā uz LPS. Saistību nav attiecībā uz NS.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

(CPC 851, CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus (4), 853)

EU, izņemot BE: jānoslēdz uzņemšanas līgums ar apstiprinātu pētniecības organizāciju (5).

CZ, DK un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

BE un UK: nav saistību.

HR: dzīvesvietas prasība.

Reklāmas pakalpojumi

(CPC 871)

BE, CY, DE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DK, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Vadības konsultāciju pakalpojumi

(CPC 865)

DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

ES un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

BE un HR: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi

(CPC 866)

DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, HR un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

AT, BG, CY, CZ, DK, FI, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HU: ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602), attiecībā uz ko: nav saistību.

Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE, UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

BE, EE, EL, ES, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

DE: saistību nav attiecībā uz publiski izraudzītiem mērniekiem.

FR: saistību nav attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību nostiprināšanu un tiesībām uz zemi.

BG: nav saistību.

Kuģu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību

Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību

Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību

Gaisa kuģa un tā daļu apkope un remonts

(daļa no CPC 8868)

BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu.

AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

UK: nav saistību

Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju) nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (6)

(CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Tulkošana

(CPC 87905, izņemot oficiālas vai sertificētas darbības)

DE, EE, FR, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

BE, ES, IT un EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS.

CY un LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS.

AT, BG, CZ, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

HR: saistību nav attiecībā uz NS.

Būvlaukuma izpētes darbs

(CPC 5111)

BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Pakalpojumi vides jomā

(CPC 9401 (7), CPC 9402, CPC 9403, CPC 9404 (8), daļa no CPC 94060 (9), CPC 9405, daļa no CPC 9406 un CPC 9409)

BE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu.

AT, BG, CY, CZ, DE, DK, EL, FI, HU, LT, LV, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus (10))

(CPC 7471)

AT, CZ, DE, EE, ES, FR, IT, LU, NL, PL, SI un SE: nav ierobežojumu.

BG, EL, HU, LT, LV, MT, PT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

BE, CY, DK, FI un IE: nav saistību, izņemot attiecībā uz ceļojumu vadītājiem (personām, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās).

HR: dzīvesvietas prasība.

UK: nav saistību

Izklaides pakalpojumi, kas nav audiovizuālie pakalpojumi (ieskaitot teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumus)

(CPC 9619)

BG, CZ, DE, DK, EE, EL, ES, FI, HU, IE, IT, LT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SK un SE: var būt vajadzīga padziļināta kvalifikācija (11). Ekonomisko vajadzību pārbaude.

AT: padziļinātas kvalifikācijas un ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot personas, kuru galvenā profesionālās darbības joma ir tēlotājmāksla, kas nodrošina lielāko daļu ienākumu un ir vienīgais minēto personu saimnieciskās darbības veids Austrijā, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu.

CY: ekonomisko vajadzību pārbaude dzīvās mūzikas un diskotēku pakalpojumiem.

FR: nav saistību attiecībā uz LPS, izņemot šādus gadījumus:

—	darba atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, un to var atjaunot uz trīs mēnešiem, ekonomisko vajadzību pārbaude.

—	izklaides uzņēmumam jāmaksā nodoklis Francijas Imigrācijas un integrācijas iestādei (Office Français de l'Immigration et de l'Intégration).

SI: uzturēšanās ilgums saistībā ar vienu pasākumu nepārsniedz 7 dienas. Attiecībā uz cirka un atrakciju parku pakalpojumiem uzturēšanās ilgums nepārsniedz 30 dienas vienā kalendārajā gadā.

BE un UK: nav saistību.

(1) Lai trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Savienībā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Uz juridiskajiem pakalpojumiem līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī.

(3) Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas attiecībā uz starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomu atrodami sadaļā “Juridisko konsultāciju pakalpojumi”.

(4) Daļa no CPC 85201, kas atrodama sadaļā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”.

(5) Visām dalībvalstīm, izņemot DK, pētniecības organizācijas apstiprināšana jāveic un uzņemšanas līgums jānoslēdz, ievērojot 2005. gada 12. oktobra Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos izklāstītos nosacījumus.

(6) Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami sadaļā “Datorpakalpojumi”.

(7) Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(8) Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(9) Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(10) Pakalpojumu sniedzēji, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās.

(11) Ja kvalifikācija iegūta ārpus Eiropas Savienības vai tās dalībvalstīm, attiecīgā dalībvalsts var novērtēt, vai iegūtā pieredze ir līdzvērtīga tās teritorijā nepieciešamajai kvalifikācijai.

XIV-E PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANU (GRUZIJA) (1)

Turpmākajā sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Savienības uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 1. punktu piemērojamās Gruzijas atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	horizontālās atrunas, kas attiecas uz visām nozarēm vai apakšnozarēm un

b)	konkrēto nozaru vai apakšnozaru atrunas, norādot attiecīgo nozari vai apakšnozari un piemērojamo(-ās) atrunu (-as).

Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

Nozarēs, kurās Gruzijai nav atrunu, tā šā nolīguma 79. panta 1. punktā noteiktās saistības uzņemas bez atrunām (atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas).

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Atbilstoši šā nolīguma 79. pantam tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

Ja Gruzija saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-G pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbību, ciktāl tā piemērojama.

Horizontālās atrunas

Subsīdijas

Subsīdiju pieejamību var ierobežot un attiecināt vienīgi uz personām, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā Gruzijas teritorijas daļā.

Privatizācija

Organizācijai, kurā valdībai piederošā kapitāla daļa pārsniedz 25 %, nav tiesību piedalīties kā pircējam privatizācijas procesā (tirgus pieejamības ierobežojums).

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību pastāvīgajai dzīvesvietai Gruzijā jābūt vismaz tās vadītājam. Lai dibinātu filiāli, nepieciešams tāds pārstāvis (fiziska persona) ar dzīvesvietu Gruzijā, kurš ir pienācīgi pilnvarots, lai pilnībā pārstāvētu sabiedrību.

Nekustamā īpašuma iegāde:

saistību nav, izņemot attiecībā uz:

i)	lauksaimniecības zemes iegādi;

ii)	ēku, kas nepieciešamas pakalpojumu sniegšanai, iegādi;

iii)	lauksaimniecības zemes nomu: tā iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 49 gadus, un cita veida zemes noma iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 99 gadus;

iv)	lauksaimniecības zemes iegādi, ko veic kopuzņēmumi.

Nozaru atrunas

Zvejniecība

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zvejniecību. Gruzijas ūdeņi ir pieejami zvejas nolūkos, ievērojot savstarpību.

Darījumdarbības pakalpojumi

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transplantātiem un autopsiju (9312).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem profesionālajiem pakalpojumiem (1,A(k)) (2).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību (CPC 881, izņemot 88110).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādiem pakalpojumiem saistībā ar naftas koksa un naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošanu, ko sniedz par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 8845).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu pakalpojumu jomā (daļa no CPC 87504)

Sakaru pakalpojumi.

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasta pakalpojumiem (CPC 7511).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar programmu veidošanas un apraides apvienotajiem pakalpojumiem (CPC 96133).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz programmu pārraides pakalpojumiem (CPC 7524).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem sakaru pakalpojumiem (2,E)*.

Būvniecība un saistītie inženierbūvniecības pakalpojumi

Ne mazāk kā 50 % no visa personāla jābūt Gruzijas pilsoņiem.

Izplatīšanas pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izplatīšanas pakalpojumiem (4,E)*.

Izglītības pakalpojumi

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumiem (CPC 922).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem augstākās izglītības pakalpojumiem (CPC 923).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izglītības pakalpojumiem (CPC 929).

Finanšu pakalpojumi

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem, ietverot strādnieku atalgojumu (7,E)*.

Ar veselību saistīti un sociālie pakalpojumi

—	Gruzijā strādājošiem ārstiem ir obligāti nepieciešamas gruzīnu valodas (valsts valodas) zināšanas.

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem ar veselību saistītajiem un sociālajiem pakalpojumiem (8,D)*.

Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem tūrisma un ar ceļošanu saistītajiem pakalpojumiem (9,D)*.

Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumiem (10,E)*.

Pārvadājumu pakalpojumi

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru jūras pārvadājumiem (CPC 7211) un jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumiem (daļa no CPC 745).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 731), kravu pārvadājumus (CPC 732), gaisa kuģu ar apkalpi nomu (CPC 734) un gaisa pārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 746).

—	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) – dzelzceļa infrastruktūra ir valsts īpašumā, un tās izmantošana ir monopolizēta. Nav ierobežojumu attiecībā uz pārvadājumiem.

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumiem (CPC 743).

—

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz autopārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 7121 un CPC 7122), komerciālo transportlīdzekļu ar vadītāju nomu (CPC 7124) un autopārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 744). Autopārvadājumu divpusējie nolīgumi, kuros ievērota savstarpība, ļauj attiecīgajām valstīm veikt starptautiskus pasažieru un kravas pārvadājumus.

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transportēšanu pa cauruļvadiem, ietverot degvielas vai kurināmā transportēšanu (CPC 7131) un citu preču transportēšanu (CPC 7139).

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem pārvadājumu pakalpojumiem (11,I)*.

—	Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citur neiekļautiem pakalpojumiem (CPC 95, CPC 97, CPC 98 un CPC 99).

(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

(2) Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

XIV-F PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANU (GRUZIJA) (1)

Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Gruzija ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmā sleja, kurā norādīta nozare vai apakšnozare, kurā puse ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas un

b)	otrā sleja, kurā aprakstītas piemērojamās atrunas.

Minētās saistības neattiecas uz nozarēm vai apakšnozarēm, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā.

Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

Tiesības un saistības, ko izraisa šis saistību saraksts, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus.

Horizontālās atrunas

Nav saistību attiecībā uz subsīdijām.

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi.

(Ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām)

(CPC 861)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 862)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Arhitektu pakalpojumi

(CPC 8671)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8672)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

f)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8673)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

g)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8674*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

h)	Ārstu un zobārstu pakalpojumi

(izņemot transplantātus un autopsiju)

(CPC 9312)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

i)	Veterinārie pakalpojumi

(CPC 932)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)	Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu

(CPC 841)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Programmatūras ieviešanas pakalpojumi

(CPC 842)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Datu apstrādes pakalpojumi

(CPC 843)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Datu bāzes pakalpojumi

(CPC 844)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi

(CPC 845)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Datu sagatavošanas pakalpojumi

(CPC 849)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnēs

(CPC 851)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs

(CPC 852)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Starpdisciplīnu izstrādes un attīstības pakalpojumi

(CPC 853)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu

(CPC 821)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata

(CPC 822)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem

(CPC 83103)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem

(CPC 83104)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu

(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām

(CPC 83106 līdz CPC 83109)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Nomas vai līzinga pakalpojumi attiecībā uz videoierakstiem un optiskajiem diskiem

(CPC 83202)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

F)	Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)	Reklāmas pakalpojumi

(CPC 871)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Tirgus izpētes pakalpojumi

(CPC 864)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi

(CPC 865)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi

(CPC 866)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 88110)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

g)	Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 882**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

h)	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 883**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

i)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi

(CPC 885, CPC 886, CPC 8841 līdz CPC 8844, CPC 8846 līdz CPC 8849)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

j)	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali

(CPC 887**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

k)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

(CPC 87205 un CPC 87206)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

m)	Zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

p)	Fotopakalpojumi

(CPC 875), izņemot no gaisa uzņemtus fotouzņēmumus

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

q)	Iepakošanas pakalpojumi

(CPC 876)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

r)	Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi

(CPC 88442)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

s)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi

(daļa no CPC 8790)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

Citi

Individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumi

(CPC 633)

1. un 2. veidam

Nav ierobežojumu.

Pakalpojumi saistībā ar metālizstrādājumu, mehānismu un iekārtu remontu

(CPC 886)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

Citi darījumdarbības pakalpojumi

(CPC 879, izņemot 87909)

1. veidam:

nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

SAKARU PAKALPOJUMI

B.	Kurjera pakalpojumi

(CPC 7512)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Telesakaru pakalpojumi

a)	Balss telefonijas pakalpojumi

(CPC 7521)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Teleksa pakalpojumi

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Telegrāfa pakalpojumi

(CPC 7522)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

f)	Faksimila pakalpojumi

(CPC 7521* un CPC 7529*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

g)	Privāto nomāto līniju pakalpojumi

(CPC 7522* un CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

h)	Elektroniskais pasts

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

i)	Balss pasts

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

j)	Informācija tiešsaistē un informācijas izguve

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

k)	Elektroniskā datu apmaiņa (EDI)

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

l)	Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi

(CPC 7523*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

m)	Koda un protokola pārveide

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

n)	Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde)

(CPC 843*)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

o)	Citi mobilo dienestu pakalpojumi analogie/digitālie mobilo sakaru pakalpojumi

(CPC 75213*);

personālie sakaru pakalpojumi, CPC 75213*;

radioteleksa pakalpojumi

(CPC 75291*);

mobilie datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*).

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Audiovizuālie pakalpojumi

a)	Kinofilmu un videoierakstu ražošanas un izplatīšanas pakalpojumi

(CPC 9611)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Kinofilmu demonstrēšanas pakalpojumi

(CPC 9612)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Radio un televīzijas pakalpojumi, izņemot pārraides pakalpojumus

(CPC 9613, izņemot 96133)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Skaņu ierakstīšana

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

A.	Ēku būvniecība

(CPC 512)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Vispārējie inženiertehniskie būvdarbi

(CPC 513)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Uzstādīšana un montāža

(CPC 514 un 516)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

D.	Ēku pabeigšanas un apdares darbi

(CPC 517)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

Citi

(CPC 511, CPC 515 un CPC 518)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.	Komisionāru pakalpojumi

(CPC 621)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Vairumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 622)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 631, CPC 632, CPC 611 un CPC 612)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

Franšīze

(CPC 8929)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi

(CPC 921)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Privāti finansēti pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi

(CPC 922*)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Privāti finansēti augstākās izglītības pakalpojumi

(CPC 923*)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Pieaugušo izglītības pakalpojumi

(CPC 924)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar sadzīves notekūdeņiem saistīti pakalpojumi

(CPC 9401)

1. veidam:

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi

(CPC 9402)

1. veidam

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

(CPC 9403)

1. veidam

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

D.	Izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumi

(CPC 9404)

1. veidam

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

E.	Trokšņu samazināšanas pakalpojumi

(CPC 9405)

1. veidam

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

F.	Citi dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi

(CPC 9406)

1. veidam

nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem

2. veidam:

nav ierobežojumu.

G.	Citi vides aizsardzības pakalpojumi

(CPC 9409)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)	Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi (izņemot strādnieku atalgojuma apdrošināšanu)

(CPC 81211, CPC 81291 un CPC 81212)

1. veidam:

nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

b)	Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi

(CPC 8129, izņemot CPC 81291 un izņemot CPC 81293)

1. veidam:

nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un citu pārvadājumu jomā

(CPC 81293)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

c)	Pārapdrošināšana un retrocesija

(CPC 81299)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

d)	Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāru pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi

(CPC 8140)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeri un aģentūras

(CPC 8140)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi

a)	Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem

(CPC 81115 līdz CPC 81119)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

b)	Visa veida aizdevumi, ieskaitot arī patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu

(CPC 8113)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

c)	Finanšu līzings

(CPC 8112)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

d)	Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi

(CPC 81339)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

e)	Garantijas un saistības

(CPC 81199)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

f)	Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus utt.)

(CPC 81339);

—	ārvalstu valūta

(CPC 81333);

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	atvasināti finanšu instrumenti, tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas

(CPC 81339);

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi

(CPC 81339)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	pārvedami vērtspapīri

(CPC 81321)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

—	citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus

(CPC 81339);

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

g)	Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana;

(CPC 8132)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

h)	Starpniecība naudas tirgus darījumos

(CPC 81339)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

i)	Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus

(CPC 8119 un CPC 81323);

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

j)	Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus;

(CPC 81339 un CPC 81319)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

Konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 5. panta a) punkta v) līdz xv) apakšpunktā, tostarp kredītu datubāzes un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, un konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju

(CPC 8131 un CPC 8133)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

l)	Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji;

(CPC 8131, CPC 842 un CPC 844)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.	Cilvēka veselības pakalpojumi

(CPC 931, izņemot CPC 93191)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Sociālie pakalpojumi

(CPC 933)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu)

(CPC 641 līdz CPC 643)

1. veidam:

nav saistību

2. veidam:

nav ierobežojumu.

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

(CPC 7471)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi

(CPC 7472)

1. un 2. veidam:

nav ierobežojumu.

10.

ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.	Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas un cirka pakalpojumi)

(CPC 9619)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Ziņu aģentūru pakalpojumi

(CPC 962)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

(CPC 963)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

D.	Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

(CPC 964)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

11.

PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumu pakalpojumi

b)	Kravu pārvadājumi

(CPC 7212)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7213)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Kuģu apkope un remonts

(CPC 8868**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7214)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

a)	Pasažieru pārvadājumi

(CPC 7221)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7222)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7223)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Kuģu apkope un remonts

(CPC 8868**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi

(CPC 7224))

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

f)	Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi

(CPC 745**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

C.	Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

b)	Tirdzniecība un tirgvedība

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

Datorizētas rezervēšanas sistēmas

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Gaisa kuģu apkope un remonts

(CPC 8868**)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

E.	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi

(CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113)

1. veidam

Nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 8868**)

1. veidam

Nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

F.	Autopārvadājumu pakalpojumi

d)	Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112 un CPC 8867)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

e)	Kravu pārvadājumu pakalpojumi

(CPC 7123)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

H.	Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

(CPC 741)

1. veidam

Nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(CPC 742)

1. veidam

Nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(CPC 748)

1. veidam

Nav saistību

2. veidam

nav ierobežojumu.

d)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(CPC 749*)

—	Starpniecības pakalpojumu kravu pārvadājumu jomā

—	Rēķinu revīzija un informācijas pakalpojumi par kravas vedmaksas likmi

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

—	Kravu pārbaudes pakalpojumi

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

XIV-G PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (1) (GRUZIJA)

Turpmāk iekļautajā atrunu sarakstā norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu. Minētajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Gruzija neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Eiropas Savienības vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

Turpina piemērot visas prasības Gruzijas tiesību aktos un noteikumos attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Gruzijā vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

Transplantāti un autopsija

(daļa no CPC 9312)

Nav saistību

Citi profesionālie pakalpojumi (1, A(k))* (2)

Nav saistību

F)	Citi darījumdarbības pakalpojumi

Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 881, izņemot CPC 88110)

Nav saistību

Ar koksa, naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošanu saistīti pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību vai uz līguma pamata

(CPC 8845)

Nav saistību

Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

(CPC 872, izņemot CPC 87205 un CPC 87206)

Nav saistību

Detektīvdarbība un drošība

(CPC 873)

Nav saistību

No gaisa uzņemti fotouzņēmumi

(CPC 87504)

Nav saistību

SAKARU PAKALPOJUMI

A.	Pasta pakalpojumi (CPC 7511)

Nav saistību

IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

E.	Citi izplatīšanas pakalpojumi (4,E)*

Nav saistību

IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

E.	Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929)

Nav saistību

FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

Strādnieku atalgojuma apdrošināšana

Nav saistību

C.	Citi finanšu pakalpojumi (7,C)*

Nav saistību

AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

Citi ar veselību saistīti un sociālie pakalpojumi (8,D)*

Nav saistību

TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

D.	Citi tūrisma un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi (9,D)*)

Nav saistību

10.

ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

E.	Citi atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi (10,E)*

Nav saistību

11.

PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumu pakalpojumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 7211)

Nav saistību

f)	Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (CPC 745**)

Nav saistību

B.	Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

d)	Kuģu apkope un remonts (CPC 8868**)

Nav saistību

f)	Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi (CPC 745**)

Nav saistību

C.	Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 731)

Nav saistību

b)	Kravas pārvadājumi (CPC 732)

Nav saistību

c)	Gaisa kuģu ar apkalpi noma (CPC 734)

Nav saistību

e)	Gaisa pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (CPC 746)

Nav saistību

E.	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 743)

Nav saistību

F.	Autopārvadājumu pakalpojumi

a)	Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122)

Nav saistību

c)	Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124)

Nav saistību

e)	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 744)

Nav saistību

G.	Transportēšana pa cauruļvadiem

a)	Degvielas vai kurināmā transportēšana (CPC 7131)

Nav saistību

b)	Citu preču transportēšana (CPC 7139)

Nav saistību

Citi pārvadājumu pakalpojumi (11,I)*

Nav saistību

12.	Citur neiekļauti pakalpojumi (CPC 95, CPC 97, CPC 98 un CPC 99)

Nav saistību

(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

(2) * Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

XIV-H PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (1) (GRUZIJA)

Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)	pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)	otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Gruzija uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras konkrēti uzskaitītas šajā pielikumā.

Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm ((MTN.GNS/W/120).

Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

Turpina piemērot visas Gruzijas tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Gruziju šā nolīguma XIV-E pielikumā.

10.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

11.

Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās nozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:

a)	juridiskie pakalpojumi (ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām) (CPC 861),

b)	arhitektu pakalpojumi (CPC 8671),

c)	inženierbūvniecības pakalpojumi (CPC 8672),

d)	integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673),

e)	pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674*),

f)	datori un ar tiem saistītie pakalpojumi,

g)	vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865),

h)	ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866),

i)	citi darījumdarbības pakalpojumi (CPC 879).

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Profesionālie pakalpojumi

a)	Juridiskie pakalpojumi (ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām)

(CPC 861)

LPS – nav ierobežojumu.

NS – dzīvesvietas prasība. Uz pilnīgu pielaidi advokatūrai var attiecināt valstspiederības nosacījumu.

b)	Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi

(CPC 862)

LPS – nav ierobežojumu.

c)	Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

(CPC 863)

LPS – nav ierobežojumu.

d)	Arhitektu pakalpojumi

(CPC 8671)

LPS – nav ierobežojumu.

NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

e)	Inženierbūvniecības pakalpojumi

(CPC 8672)

LPS – nav ierobežojumu.

NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

f)	Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

(CPC 8673)

LPS – nav ierobežojumu.

NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

g)	Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi

(CPC 8674*)

LPS – nav ierobežojumu.

NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

h)	Ārstu un zobārstu pakalpojumi

(CPC 9312, izņemot transplantātus un autopsiju)

LPS – nav ierobežojumu

i)	Veterinārie pakalpojumi

(CPC 932)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)	Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu

(CPC 841)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

b)	Programmatūras ieviešanas pakalpojumi

(CPC 842)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

c)	Datu apstrādes pakalpojumi

(CPC 843)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

d)	Datu bāzes pakalpojumi

(CPC 844)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi

(CPC 845)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

e)	Datu sagatavošanas pakalpojumi

(CPC 849, izņemot CPC 8499)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

C.	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)	Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnēs

(CPC 851)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs

(CPC 852)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Starpdisciplīnu izstrādes un attīstības pakalpojumi

(CPC 853)

LPS – nav ierobežojumu

D.	Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)	Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu

(CPC 821)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Par atlīdzību vai uz līguma pamata

(CPC 822)

LPS – nav ierobežojumu

E.	Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)	Attiecībā uz kuģiem

(CPC 83103)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Attiecībā uz gaisa kuģiem

(CPC 83104)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu

(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām

(CPC 83106 līdz CPC 83109)

LPS – nav ierobežojumu

e)	Nomas vai līzinga pakalpojumi attiecībā uz videoierakstiem un optiskajiem diskiem

(CPC 83202)

LPS – nav ierobežojumu

F.	Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)	Reklāmas pakalpojumi

(CPC 871)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Tirgus izpētes pakalpojumi

(CPC 864)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Vadības konsultāciju pakalpojumi

(CPC 865)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

d)	Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi

(CPC 866)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

e)	Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

(CPC 8676)

LPS – nav ierobežojumu

f)	Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 88110)

LPS – nav ierobežojumu

g)	Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 882**)

LPS – nav ierobežojumu

h)	Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi

(CPC 883**)

LPS – nav ierobežojumu

i)	Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi

(CPC 885, CPC 886, CPC 8841 līdz CPC 8844, CPC 8846 līdz CPC 8849)

LPS – nav ierobežojumu

j)	Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali

(CPC 887**)

LPS – nav ierobežojumu

k)	Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

(CPC 87205 un CPC 87206)

LPS – nav ierobežojumu

m)	Zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

(CPC 8675)

LPS – nav ierobežojumu

p)	Fotopakalpojumi

(CPC 875, izņemot CPC 87504)

LPS – nav ierobežojumu

q)	Iepakošanas pakalpojumi

(CPC 876)

LPS – nav ierobežojumu

r)	Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi

(CPC 88442)

LPS – nav ierobežojumu

s)	Pasākumu rīkošanas pakalpojumi

(daļa no CPC 8790)

LPS – nav ierobežojumu

t)	Citi individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumi

(CPC 633)

LPS – nav ierobežojumu

Pakalpojumi saistībā ar metālizstrādājumu, mehānismu un iekārtu remontu

(CPC 886)

LPS – nav ierobežojumu

Citi darījumdarbības pakalpojumi

(CPC 879)

LPS – nav ierobežojumu

NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

SAKARU PAKALPOJUMI

B.	Kurjera pakalpojumi

(CPC 7512)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Telesakaru pakalpojumi

a)	Balss telefonijas pakalpojumi

(CPC 7521)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Teleksa pakalpojumi

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

e)	Telegrāfa pakalpojumi

(CPC 7522)

LPS – nav ierobežojumu

f)	Faksimila pakalpojumi

(CPC 7521* +7529*)

LPS – nav ierobežojumu

g)	Privāto nomāto līniju pakalpojumi

(CPC 7522* un CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

h)	Elektroniskais pasts

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

i)	Balss pasts

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

j)	Informācija tiešsaistē un informācijas izguve

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

k)	Elektroniskā datu apmaiņa (EDI)

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

l)	Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi

(CPC 7523*)

LPS – nav ierobežojumu

m)	Koda un protokola pārveide

LPS – nav ierobežojumu

n)	Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde)

(CPC 843*)

LPS – nav ierobežojumu

o)	Citi mobilo dienestu pakalpojumi analogie/digitālie mobilo sakaru pakalpojumi

(CPC 75213*);

personālie sakaru pakalpojumi, CPC 75213*;

radioteleksa pakalpojumi

(CPC 75291*);

mobilie datu pārraides pakalpojumi

(CPC 7523*).

LPS – nav ierobežojumu

BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

A.	Ēku būvniecība

(CPC 512)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Inženierbūvniecība

(CPC 513)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Uzstādīšana un montāža

(CPC 514+516)

LPS – nav ierobežojumu

D.	Ēku pabeigšanas un apdares darbi

(CPC 517)

LPS – nav ierobežojumu

Citi

(CPC 511, CPC 515 un CPC 518)

LPS – nav ierobežojumu

IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.	Komisionāru pakalpojumi

(CPC 621)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Vairumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 622)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Mazumtirdzniecības pakalpojumi

(CPC 631, CPC 632, CPC 611 un CPC 612)

LPS – nav ierobežojumu

Franšīze

(CPC 8929)

LPS – nav ierobežojumu

IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

A.	Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi

(CPC 921)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi, vienīgi privāti finansēti

(CPC 922*)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Augstākās izglītības pakalpojumi, vienīgi privāti finansēti

(CPC 923*)

LPS – nav ierobežojumu

D.	Pieaugušo izglītības pakalpojumi

(CPC 924)

LPS – nav ierobežojumu

PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.	Ar sadzīves notekūdeņiem saistīti pakalpojumi

(CPC 9401)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Atkritumu izvietošanas pakalpojumi

(CPC 9402)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi

(CPC 9403)

LPS – nav ierobežojumu

D.	Izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumi

(CPC 9404)

LPS – nav ierobežojumu

E.	Trokšņu samazināšanas pakalpojumi

(CPC 9405)

LPS – nav ierobežojumu

F.	Citi dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi

(CPC 9406)

LPS – nav ierobežojumu

G.	Citi pakalpojumi vides jomā

(CPC 9409)

LPS – nav ierobežojumu

FINANŠU PAKALPOJUMI

A.	Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)	Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi (izņemot strādnieku atalgojuma apdrošināšanu)

(CPC 81211, CPC 81291 un CPC 81212)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi

(CPC 8129)

LPS – nav ierobežojumu

—	Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un citu pārvadājumu jomā

(CPC 81293)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Pārapdrošināšana un retrocesija

(CPC 81299)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāru pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi

(CPC 8140)

LPS – nav ierobežojumu

Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeri un aģentūras

(CPC 8140)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Banku un citi finanšu pakalpojumi

a)	Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem

(CPC 81115 līdz CPC 81119)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Visa veida aizdevumi, ieskaitot arī patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu

(CPC 8113)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Finanšu līzings

(CPC 8112)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi

(CPC 81339)

LPS – nav ierobežojumu

e)	Garantijas un saistības

(CPC 81199)

LPS – nav ierobežojumu

f)	Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

LPS – nav ierobežojumu

—	naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus utt.)

(CPC 81339);

—	ārvalstu valūta

(CPC 81333);

LPS – nav ierobežojumu

—	atvasināti finanšu instrumenti, tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas

(CPC 81333); (CPC 81339);

LPS – nav ierobežojumu

—	valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi

(CPC 81339);

LPS – nav ierobežojumu

—	pārvedami vērtspapīri

(CPC 81321);

LPS – nav ierobežojumu

—	citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus

(CPC 81339);

LPS – nav ierobežojumu

g)	Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana;

(CPC 8132)

LPS – nav ierobežojumu

h)	Starpniecība naudas tirgus darījumos

(CPC 81339);

LPS – nav ierobežojumu

i)	Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus

(CPC 8119 un CPC 81323);

LPS – nav ierobežojumu

j)	Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus

(CPC 81339 un CPC 81319);

LPS – nav ierobežojumu

(CPC 8131 un CPC 8133)

LPS – nav ierobežojumu

l)	Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji

(CPC 842, CPC 844 un CPC 8131);

LPS – nav ierobežojumu

AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.	Cilvēka veselības pakalpojumi

(CPC 931, izņemot CPC 93191)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Sociālie pakalpojumi

(CPC 933)

LPS – nav ierobežojumu

TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.	Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu)

(CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

(CPC 7471)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Tūrisma gidu pakalpojumi

(CPC 7472)

LPS – nav ierobežojumu

10.

ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.	Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas un cirka pakalpojumi)

(CPC 9619)

LPS – nav ierobežojumu

B.	Ziņu aģentūru pakalpojumi

(CPC 962)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

(CPC 963)

LPS – nav ierobežojumu

D.	Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

(CPC 964)

LPS – nav ierobežojumu

11.

PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.	Jūras pārvadājumu pakalpojumi

b)	Kravu pārvadājumi

(CPC 7212**)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Kuģu ar apkalpi noma

(CPC 7213)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Kuģu apkope un remonts

(CPC 8868**)

LPS – nav ierobežojumu

e)	Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi

(CPC 7214)

LPS – nav ierobežojumu

C.	Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

Tirdzniecība un tirgvedība, ietverot datorizētas rezervēšanas sistēmas

LPS – nav ierobežojumu

d)	Gaisa kuģu apkope un remonts

(CPC 8868**)

LPS – nav ierobežojumu

E.	Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi

(CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 8868**)

LPS – nav ierobežojumu

F.	Autopārvadājumu pakalpojumi

c)	Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts

(CPC 6112 un CPC 8867)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Kravas pārvadājumi

(CPC 7123)

LPS – nav ierobežojumu

H.	Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi

a)	Kravu apstrādes pakalpojumi

(CPC 741)

LPS – nav ierobežojumu

b)	Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi

(CPC 742)

LPS – nav ierobežojumu

c)	Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi

(CPC 748)

LPS – nav ierobežojumu

d)	Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi

(CPC 749*)

—	Kravu pārvadājumu starpniecības pakalpojumi

—	Rēķinu revīzija un informācijas pakalpojumi par kravas vedmaksas likmi

LPS – nav ierobežojumu

—	Kravu pārbaudes pakalpojumi

LPS – nav ierobežojumu

(1) Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

XV PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

XV-A PIELIKUMS

FINANŠU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

A. BANKU NOZARE

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē

Termiņš: Direktīvas 2007/44/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (1)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (2)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/65/EK (2001. gada 27. septembris), ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2001/65/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/51/EK (2003. gada 18. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK

Termiņš: Direktīvas 2003/51/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/46/EK (2006. gada 14. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2006/46/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis)par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

B. APDROŠINĀŠANA

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembis) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot 33. panta noteikumus, īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Priekšlikums attiecībā uz minētās direktīvas 33. panta īstenošanu Asociācijas Padomē iesniedzams ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 1991. gada 18. decembra Ieteikums par apdrošināšanas starpniekiem (92/48/EEK)

Termiņš: nepiemēro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Termiņš: Gruzija ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu attiecībā uz minētās direktīvas īstenošanu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

C. VĒRTSPAPĪRI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/14/EK (2007. gada 8. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai

Termiņš: Direktīvas 2007/14/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas shēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām attiecībā uz ieguldītāju kompensācijas shēmām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem

Termiņš: Direktīvas 2004/72/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju

Termiņš: Direktīvas 2003/124/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai

Termiņš: Direktīvas 2003/125/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

D. PVKIU

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2007/16/EK (2007. gada 19. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas

Termiņš: Direktīvas 2007/16/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

E. TRIGUS INFRASTRUKTŪRA

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

Termiņš: Direktīvas 2009/44/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

F. MAKSĀJUMI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

G. NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS APKAROŠANA

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos

Termiņš: Direktīvas 2006/70/EK noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

(1) Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēro Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.

(2) Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēros Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.

XV-B PIELIKUMS

TELESAKARU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/21/EK noteikumus:

—	stiprināt valsts regulatora neatkarību un administratīvo kapacitāti elektronisko sakaru jomā;

—	izveidot publisko konsultāciju procedūras jauniem regulatīviem pasākumiem;

—	izveidot efektīvus mehānismus valsts regulatora pieņemto lēmumu elektronisko sakaru jomā pārsūdzēšanai;

—	definēt tādus ražojumu un pakalpojumu tirgus elektronisko sakaru nozarē, uz kuriem varētu būt attiecināma pienākumu iepriekšēja uzlikšana, un izvērtēt šos tirgus, lai noteiktu, vai tajos ir vērojama būtiska ietekme.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/21/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/20/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus par vispārējām atļaujām un individuālo atļauju ierobežošanu un izmantošanu vienīgi īpašos, pienācīgi pamatotos gadījumos.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/20/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Pamatojoties uz tirgus analīzi, kura veikta atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK noteikumiem, valsts regulators elektronisko sakaru jomā operatoriem, kuriem ir konstatēta būtiska ietekme attiecīgajos tirgos, uzliks regulatīvus pienākumus saistībā ar:

—	piekļuvi konkrētām tīklu iekārtām un to izmantošanu;

—	piekļuves cenu un savstarpējā savienojuma maksas kontroli, tostarp pienākumiem attiecībā uz cenu orientēšanu uz izmaksām;

—	pārskatāmību, nediskriminēšanu un atsevišķu grāmatvedību

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/19/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/22/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus par universāla pakalpojuma saistībām, tostarp par to izmaksu un finansējuma mehānismiem;

—	garantēt lietotāju interešu un tiesību ievērošanu, it īpaši ieviešot numuru pārnesamību un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/22/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/58/EK noteikumus:

—	īstenot reglamentējošus noteikumus, lai garantētu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, un it īpaši privātās dzīves aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, un nodrošināt šādu datu un elektronisko sakaru aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/58/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)

—	prasību izveidot politiku un reglamentējošus noteikumus, kas garantē radiofrekvenču spektra harmonizētu pieejamību un efektīvu izmantošanu

Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XV-C PIELIKUMS

PASTA UN KURJERA PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/39/EK (2002. gada 10. jūnijs), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei

Termiņš: Direktīvas 2002/39/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

Termiņš: Direktīvas 2008/6/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XV-D PIELIKUMS

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU JOMĀ PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus un starptautiskus instrumentus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Jūras kuģniecības drošība- Karoga valsts / klasifikācijas sabiedrības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Karoga valsts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ostas valsts kontrole

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (1),

Piemēro visus minētās direktīvas noteikumus, izņemot noteikumus:

—	minētās direktīvas preambulas 15. apsvērumā,

—	minētās direktīvas XXII pielikuma 1. punkta ceturtajā ievilkumā (attiecībā uz karoga valstu balto, pelēko un melno sarakstu sagatavošanu),

—	minētās direktīvas 16. pantā saistībā ar iebraukšanas aizlieguma pasākumiem konkrētiem kuģiem,

—

kuros ir konkrēta atsauce uz Parīzes Saprašanās Memorandu par ostas valsts kontroli, proti, preambulas 9., 13., 14., 30. un 40. apsvērumu, 1. panta b) un c) apakšpunktu, 2. panta 2., 4. un 22. punktu, 3. panta 2. punktu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. panta a) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu, 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 19. panta 4. punktu, 24. panta 1. punktu, 26. pantu, 32. panta pirmās daļas a) punktu, 33. pantu, I pielikuma I punkta 1. apakšpunkta c) punkta i) un ii) ievilkumu, 1. apakšpunkta d) punkta i) un ii) ievilkumu, 1. apakšpunkta e) punkta i) un ii) ievilkumu, I pielikuma II punkta 1., 2.A un 2.B apakšpunktu, III pielikuma f) punktu, VI pielikumu, VIII pielikuma 2. un 11. punktu, X pielikuma 3.2. punkta 13. apakšpunktu, XII pielikuma 1. punktu.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu satiksmes uzraudzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Nelaimes gadījumu apsekošana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pasažieru pārvadātāju atbildība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniski un darbības noteikumi

Pasažieru kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Naftas tankkuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 417/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem

Termiņš vienkārša korpusa naftas tankkuģu izņemšanai no aprites atbilst MARPOL Konvencijā noteiktajam grafikam.

Beramkravu kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu apkalpe

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Vide

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) - Pielikums: Eiropas Savienības nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Jūras kuģniecības drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. maijs) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

(1) ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 95/21/EK (1995. gada 19. jūnijs), kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).

XVI PIELIKUMS

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

XVI-A PIELIKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

Robežvērtības, kas minētas šā nolīguma 142. panta 3. punktā, abām Pusēm ir šādas:

130 000 EUR piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, ko piešķir centrālās valdības iestādes, izņemot pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 7. panta b) punkta trešajā ievilkumā;

b)	200 000 EUR tiem piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts;

c)	5 000 000 EUR būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām;

d)	5 000 000 EUR būvdarbu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē;

e)	400 000 EUR piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē.

Robežvērtības, kas norādītas 1. punktā, pielāgo, lai atspoguļotu robežvērtības, kuras piemērojamas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1336/2013 (2013. gada 13. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

XVI-B PIELIKUMS

INSTITUCIONĀLO REFORMU, TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS UN TIRGUS PIEEJAMĪBAS INDIKATĪVS GRAFIKS

Posms		Paredzamie termiņi	Gruzija nodrošina Eiropas Savienībai tirgus pieejamību	ES nodrošina Gruzijai tirgus pieejamību
1.	Šā nolīguma 143. panta 2. punkta un 144. panta īstenošana Vienošanās par šā nolīguma 145. pantā izklāstīto reformu stratēģiju	Pēc trim gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm	Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm
2.	Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK un Padomes Direktīvas 89/665/EEK pamatelementiem un to īstenošana	Pēc pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem	Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem	Šā nolīguma XVI-C un XVI-D pielikums
3.	Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un Padomes Direktīvas 92/13/EEK pamatelementiem un to īstenošana	Pēc sešiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Piegādes visiem līgumslēdzējiem komunālo pakalpojumu jomā	Piegādes visiem līgumslēdzējiem	Šā nolīguma XVI-E un XVI-F pielikums
4.	Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/18/EK elementiem un to īstenošana	Pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm	Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm	Šā nolīguma XVI-G, XVI-H un XVI-I pielikums
5.	Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/17/EK elementiem un to īstenošana	Pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas	Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā	Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā	Šā nolīguma XVI-J un XVI-K pielikums

XVI-C PIELIKUMS

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)

(2. POSMS)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants Definīcijas (1., 2., 8., 9. punkts, 11. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 12., 13., 14. un 15. punkts)

2. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

3. pants Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

4. pants Komersanti

6. pants Konfidencialitāte

II NODAĻA

Darbības joma

1. iedaļa — Robežvērtības

8. pants Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

9. pants Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

2. iedaļa – Īpašas situācijas

10. pants Iepirkums aizsardzības vajadzībām

3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

12. pants Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (tikai tad, kad ir pabeigta tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK pamatnoteikumiem)

13. pants Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

14. pants Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

15. pants Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

16. pants Īpaši izņēmumi

18. pants Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. iedaļa – Īpašā kārtība

19. pants Priviliģēto tiesību līgumi

III NODAĻA

Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība

20. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

21. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

22. pants Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem

23. pants Tehniskās specifikācijas

24. pants Varianti

25. pants Apakšuzņēmuma līgumi

26. pants Līgumsaistību izpildes nosacījumi

27. pants Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

V NODAĻA

Procedūras

28. pants Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

30. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

31. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

35. pants Paziņojumi: 1. punkts mutatis mutandis; 2. punkts; 4. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa

36. pants Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids: 1. punkts; 7. punkts

2. iedaļa — Termiņi

38. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

39. pants Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

3. iedaļa — Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi

40. pants Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

41. pants Kandidātu un pretendentu informēšana

4. iedaļa — Saziņa

42. pants Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

VII NODAĻA

Procedūras norise

1. iedaļa — Vispārīgi noteikumi

44. pants Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji

45. pants Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

46. pants Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

47. pants Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

48. pants Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

49. pants Kvalitātes nodrošināšanas standarti

50. pants Vides pārvaldības standarti

51. pants Papildu dokumentācija un informācija

3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

53. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

55. pants Nepamatoti lēti piedāvājumi

Direktīvas 2004/18/EK PIELIKUMI

I pielikums To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

II pielikums Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

II A pielikums

II B pielikums

V pielikums Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā

VI pielikums Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

VII pielikums Paziņojumos iekļaujamā informācija

VII A pielikums Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos

X pielikums Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

XVI-D PIELIKUMS

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)

(2. POSMS)

1. pants	Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība
2. pants	Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām
2.a pants	Nogaidīšanas termiņš
2.b pants	Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta 1. punkta b) apakšpunkts
2.c pants	Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi
2.d pants	Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts
2.e pants	Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas
2.f pants	Termiņi

(1) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

XVI-E PIELIKUMS

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK (1)

(3. POSMS)

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants Definīcijas (2., 7., 9., 11., 12. un 13. punkts)

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa - Subjekti

2. pants Līgumslēdzēji

2. iedaļa - Darbības

3. pants Gāze, siltums un elektroenerģija

4. pants Ūdens

5. pants Transporta pakalpojumi

6. pants Pasta pakalpojumi

7. pants Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

9. pants Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

III NODAĻA

Vispārēji principi

10. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

11. pants Uzņēmēji

13. pants Konfidencialitāte

II NODAĻA

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi

1. iedaļa – Robežvērtības

16. pants Līgumu robežvērtības

17. pants Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

20. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 1. punkts

21. pants Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

22. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

23. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

3. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

25. pants Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

III NODAĻA

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

32. pants Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti XVII B pielikumā

33. pants Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants Tehniskās specifikācijas

35. pants Tehnisko specifikāciju paziņošana

36. pants Varianti

37. pants Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

39. pants Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

V NODAĻA

Procedūras

40. pants Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana (izņemot 3. punkta i) un l) apakšpunktu)

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

41. pants Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

42. pants Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 1 un 3. punkts

43. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (izņemot 1. punkta otro un trešo daļu)

44. pants Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (izņemot 2. punkta pirmo daļu un 4., 5., 7. punktu)

2. iedaļa - Termiņi

45. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

46. pants Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

47. pants Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

3. iedaļa - Saziņa un informācija

48. pants Saziņai piemērojamie noteikumi

49. pants Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

VII NODAĻA

Procedūras norise

51. pants Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa - Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

54. pants Kvalitatīvās atlases kritēriji

2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

57. pants Nesamērīgi lēti piedāvājumi

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI

XIII pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

A.	Atklātās procedūras

B.	Slēgtās procedūras

C.	Sarunu procedūras

XIV pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību

XV A pielikums

Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā

XV B pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

XVI pielikums

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

XVII A pielikums

Pakalpojumi 31. panta nozīmē

XVII B pielikums

Pakalpojumi 32. panta nozīmē

XX pielikums

Būtiski norādījumi par publicēšanu

XXI pielikums

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

XXIII pielikums

Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē

XXIV pielikums

Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

XVI-F PIELIKUMS

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)

(3. POSMS)

1. pants	Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība
2. pants	Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām
2.a pants	Nogaidīšanas termiņš
2.b pants	Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas b) punkts
2.c pants	Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi
2.d pants	Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts
2.e pants	Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas
2.f pants	Termiņi

(1) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

XVI-G PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)

(4. POSMS)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants Definīcijas (5., 6., 7., 10. punkts un 11. punkta c) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA

Darbības joma

2. iedaļa – Īpašas situācijas

11. pants Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

4. iedaļa – Īpašā kārtība

19. pants Priviliģēto tiesību līgumi

V NODAĻA

Procedūras

29. pants Cenu aptauja

32. pants Pamatnolīgumi

33. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas

34. pants Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

35. pants Paziņojumi: 3. punkts un 4. punkta otrā un trešā daļa

VII NODAĻA

Procedūras norise

2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji

52. pants Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

54. pants Elektronisku izsoļu izmantošana

XVI-H PIELIKUMS

CITI OBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK (1)

(4. POSMS)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants Definīcijas (3. un 4. punkts un 11. punkta e) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA

Darbības joma

3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

17. pants Pakalpojumu koncesijas

III SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām

I NODAĻA

Būvdarbu koncesiju reglamentācija

56. pants Darbības joma

57. pants Izņēmumi no darbības jomas (izņemot pēdējo daļu)

58. pants Būvdarbu koncesiju izziņošana

59. pants Termiņš

60. pants Apakšuzņēmuma līgumi

61. pants Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

II NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes

62. pants Piemērojamie noteikumi

III NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes

63. pants Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

64. pants Paziņojuma publicēšana

65. pants Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

IV SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem

66. pants Vispārīgi noteikumi

67. pants Darbības joma

68. pants Izņēmumi no darbības jomas

69. pants Paziņojumi

70. pants Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

71. pants Saziņas līdzekļi

72. pants Pretendentu atlase

73. pants Žūrijas sastāvs

74. pants Žūrijas lēmumi

DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI

VII B pielikums Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos

VII C pielikums Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes

VII D pielikums Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos

XVI-I PIELIKUMS

CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)

(4. POSMS)

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts

5. punkts

XVI-J PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK (1)

(5. POSMS)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/17/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants Definīcijas (4., 5., 6. un 8. punkts)

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

14. pants Pamatnolīgumi

15. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

28. pants Priviliģēto tiesību līgumi

29. pants Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

V NODAĻA

Procedūras

40. panta 3. punkta i) un l) apakšpunkts

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

42. pants Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 2. punkts

43. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (tikai 1. punkta otrā un trešā daļa)

VII NODAĻA

Procedūras norise

2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

56. pants Elektronisko izsoļu izmantošana

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMS

XIII pielikums Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā

XVI-K PIELIKUMS

CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2)

(5. POSMS)

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants

Spēkā neesamība

2.d panta 1. punkta c) apakšpunkts

5. punkts

XVI-L PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/18/EK (1) NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

36. pants Paziņojumu publicēšanas forma un veids: 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punkts

37. pants Neobligātā publicēšana

5. iedaļa – Ziņojumi

43. pants Ziņojumu saturs

V SADAĻA

Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

75. pants Statistiskās saistības

76. pants Statistiskā pārskata saturs

77. pants Padomdevēja komiteja

78. pants Robežvērtību pārskatīšana

79. pants Grozījumi

80. pants Īstenošana

81. pants Uzraudzības mehānismi

82. pants Atcelšana

83. pants Stāšanās spēkā

84. pants Adresāti

DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI

III pielikums Publisko tiesību subjekti un šo subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā

IV pielikums Centrālās pārvaldes iestādes

VIII pielikums Publicēšanas iezīmes

IX pielikums Reģistri

IX A pielikums Būvdarbu valsts līgumi

IX B pielikums Piegādes valsts līgumi

IX C pielikums Pakalpojumu valsts līgumi

XI pielikums Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants)

XII pielikums Atbilstības tabula

XVI-M PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/17/EK (1) NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

2. iedaļa - Darbības

8. pants Līgumslēdzēju saraksts

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

12. pants Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. apakšiedaļa

18. pants Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

20. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 2. punkts

5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

30. pants Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

38. pants Līgumsaistību izpildes nosacījumi

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

44. pants Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (tikai 2. punkta pirmā daļa un 4., 5., 7. punkts)

3. iedaļa - Saziņa un informācija

50. pants Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

VII NODAĻA

Procedūras norise

3. iedaļa - Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

59. pants Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem

IV SADAĻA

Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi

67. pants Statistikas datu sniegšanas saistības

68. pants Padomdevēja komiteja

69. pants Robežvērtību pārskatīšana

70. pants Grozījumi

71. pants Direktīvas īstenošana

72. pants Uzraudzības mehānismi

73. pants Atcelšana

74. pants Stāšanās spēkā

75. pants Adresāti

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI

I pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē

II pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

III pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

IV pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē

V pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

VI pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē

VII pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarēs

VIII pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā izpētes un ieguves nozarēs

IX pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā

X pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā

XI pielikums Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

XII pielikums Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts

XXII pielikums Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula

XXV pielikums Transponēšanas un īstenošanas termiņi

XXVI pielikums Atbilstības tabula

XVI-N PIELIKUMS

NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2), KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants	Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts
2.d pants	Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts 4. punkts
3. pants	Koriģēšanas mehānisms
3.a pants	Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs
3.b pants	Komitejas procedūra
4. pants	Īstenošana
4.a pants	Pārskatīšana

XVI-O PIELIKUMS

NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK (1), KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK (2), KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants	Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts
2.d pants	Spēkā neesamība 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts 4. punkts
3.a pants	Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs
3.b pants	Komitejas procedūra
8. pants	Koriģēšanas mehānisms
12. pants	Īstenošana
12.a pants	Pārskatīšana

XVI-P PIELIKUMS

GRUZIJA: INDIKATĪVS SARAKSTS AR SADARBĪBAS JAUTĀJUMIEM

1.	Gruzijas ierēdņu no valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir iesaistītas publiskajā iepirkumā, apmācība ES valstīs un Gruzijā

2.	Piegādātāju, kuri ir ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā, apmācība

3.	Informācijas un pieredzes apmaiņa saistībā ar paraugpraksi un reglamentējošajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā

4.	Publiskā iepirkuma tīmekļa vietnes funkcionalitātes palielināšana un publiskā iepirkuma uzraudzības sistēmas izveide

5.	Konsultācijas un metodiskā palīdzība no Savienības saistībā ar mūsdienīgu elektronisko tehnoloģiju piemērošanu publiskā iepirkuma jomā

6.	To struktūru nostiprināšana, kuras ir atbildīgas par saskaņotu politiku visās jomās saistībā ar publisko iepirkumu un par līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu neatkarīgu un neitrālu izskatīšanu (pārskatīšanu) (Sal. ar šā nolīguma 143. panta 2. punktu)

XVII PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

XVII-A PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU REĢISTRĒŠANAS UN KONTROLĒŠANAS ELEMENTI, KAS MINĒTI 170. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ

1.	Reģistrs, kurā uzskaitītas teritorijā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.	Administratīvā procedūra, kurā pārbauda, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecina produkta izcelsmi vienas vai vairāku valstu teritorijā, reģionā vai apdzīvotā vietā, ja produkta ģeogrāfiskā izcelsme būtībā nosaka tā kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības.

3.	Prasība, ka reģistrētajam nosaukumam jāatbilst konkrētam produktam vai produktiem, kuriem ir noteikta produkta specifikācija, ko var grozīt vienīgi ar attiecīgu administratīvu procedūru.

4.	Ražošanai piemērojamie kontroles noteikumi.

5.	Ikviena attiecīgajā teritorijā esoša ražotāja, kurš pakļauts kontroles sistēmai, tiesības ražot produktu, kas marķēts ar aizsargātu nosaukumu, ja ražotājs ievēro produkta specifikāciju.

6.	Iebildumu procedūra, kas ļauj ņemt vērā nosaukumu agrāko lietotāju likumīgās intereses neatkarīgi no tā, vai šie nosaukumi ir aizsargāti kā intelektuālais īpašums.

7.	Noteikums, ka aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.

Reģistrēšanas noteikumi, kas var ietvert arī reģistrācijas atteikumu attiecībā uz reģistrēto apzīmējumu pilnīgiem vai daļējiem homonīmiem, apzīmējumiem, kas sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti kādu preču apzīmējumi, un apzīmējumiem, kuri ir augu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumi vai kuri tos iekļauj. Šādos noteikumos ņem vērā visu attiecīgo pušu likumīgās intereses.

XVII-B PIELIKUMS

AR 170. PANTA 2. UN 3. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM SAISTĪTĀ IEBILDUMU PROCEDŪRĀ IEKĻAUJAMIE KRITĒRIJI

Nosaukumi, attiecīgā gadījumā norādot atbilstošo transkripciju ar latīņu vai gruzīnu valodas burtiem.

Informācija par produktu grupu.

Uzaicinājums jebkurai dalībvalstij (ES gadījumā) vai trešai valstij, vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses un kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs kādā dalībvalstī (ES gadījumā), Gruzijā vai trešā valstī, celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

Paziņojumi par iebildumiem Eiropas Komisijai vai Gruzijas valdībai jāsaņem trīs mēnešu laikā no informācijas paziņojuma publicēšanas dienas.

Paziņojumi par iebildumiem ir pieņemami vienīgi tad, ja tie saņemti 4. punktā minētajā termiņā un ja tajos norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var izraisīt šādas situācijas:

a)	nosaukums atgādina augu, tostarp vīna vīnogu, vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso izcelsmi,

b)	nosaukums ir homonīms, kas maldina patērētāju, rosinot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā,

c)	nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti,

d)	ierosinātā nosaukuma aizsardzība var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms šā informācijas paziņojuma publicēšanas dienas,

e)	nosaukums atgādina sugas vārdu.

Iepriekš 5. punktā minētos kritērijus izvērtē saistībā ar ES teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kurās šīs tiesības ir aizsargātas, vai Gruzijas teritoriju.

XVII-C PIELIKUMS

PRODUKTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

Eiropas Savienības dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums	Transkripcija gruzīnu valodā	Produkta veids
AT	Gailtaler Speck	გაილტალერ შპეკ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
AT	Tiroler Speck	ტიროლერშპეკ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
AT	Gailtaler Almkäse	გაილტალერ ალმკეზე	Sieri
AT	Tiroler Almkäse; Tiroler Alpkäse	ტიროლერ ალმკეზე; ტიროლერ ალპკეზე	Sieri
AT	Tiroler Bergkäse	ტიროლერ ბერგკეზე	Sieri
AT	Tiroler Graukäse	ტიროლერ გრაუკეზე	Sieri
AT	Vorarlberger Alpkäse	ფორარლბერგერ ალპკეზე	Sieri
AT	Vorarlberger Bergkäse	ფორარლბერგერბერგკეზე	Sieri
AT	Steierisches Kürbiskernöl	შტაირიშეზ კიუბისკერნოოლ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
AT	Marchfeldspargel	მარხფელდშპარგელ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Steirischer Kren	შტაირიშერკრენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Wachauer Marille	ვაჰაუერ მარილიე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
AT	Waldviertler Graumohn	ვალდფიერტლერ გრაუმოჰნ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Jambon d'Ardenne	ჟამბონ დ’აღდენ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
BE	Fromage de Herve	ფღომაჟ დე ეღვ	Sieri
BE	Beurre d'Ardenne	ბეღ დ’აღდენ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
BE	Brussels grondwitloof	ბრასელს გრონვიტლოფ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Vlaams–Brabantse Tafeldruif	ფლამს-ბრაბანცე ტაფელდრუიფ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
BE	Pâté gaumais	პატე გომე	Citi produkti Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikumā (garšvielas u. c.)
BE	Geraardsbergse Mattentaart	გერარსბერგსე მატენტაარტ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CY	Λουκούμι Γεροσκήπου	ლუკუმი ღეროსკიპუ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Nošovické kysané zelí	ნოშოვიცკე კისანე ზელი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
CZ	Všestarská cibule	ვშესტარსკა ციბულე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
CZ	Pohořelický kapr	პოჰორჟელიცკი კაპრ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
CZ	Třeboňský kapr	ტრჟებონსკი კაპრ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
CZ	Český kmín	ჩესკი კმინ	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Chamomilla bohemica	ხამომილაბოჰემიკა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Žatecký chmel	ჟატეცკი ხმელ	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
CZ	Budějovické pivo	ბუდეიოვიცკე პივო	Alus
CZ	Budějovický měšťanský var	ბუდეიოვიცკი მეშტიანსკი ვარ	Alus
CZ	České pivo	ჩესკე პივო	Alus
CZ	Českobudějovické pivo	ჩესკობუდეიოვიცკე პივო	Alus
CZ	Chodské pivo	ხოდსკე პივო	Alus
CZ	Znojemské pivo	ზნოიემსკე პივო	Alus
CZ	Hořické trubičky	ჰორჟიცკეტრუბიჩკი	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Karlovarský suchar	კარლოვარსკი სუხარ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Lomnické suchary	ლომნიცკე სუხარი	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Mariánskolázeňské oplatky	მარიანსკოლაზენსკე ოპლატკი	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Pardubický perník	პარდუბიცკი პერნიკ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
CZ	Štramberské uši	შტრამბერსკე უში	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Diepholzer Moorschnucke	დიპჰოლცერ მოორშნუკე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Lüneburger Heidschnucke	ლიუნებურგერ ჰაიდეშნუკე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch	შვებიშ-ჰელიშეს კვალიტეტსშვაინეფლაიშ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
DE	Ammerländer Dielenrauchschinken; Ammerländer Katenschinken	ამერლენდერ დილენრაუხშინკენ; ამერლენდერ კატენშინკენ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Ammerländer Schinken; Ammerländer Knochenschinken	ამერლენდერ შინკენ; ამერლენდერ კნოხენშინკენ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Greußener Salami	გროისნერ სალამი	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste	ნიურენბერგერ ბრატვი- ურსტე; ნიურენბერგერ როსტბრატვიურსტე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Schwarzwälder Schinken	შვარცველდერ შინკენ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Leberwurst	თიურინგერლებერვურსტ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Rostbratwurst	თიურინგერ როსტბრატვურსტ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Thüringer Rotwurst	თიურინგერროტვურსტ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
DE	Allgäuer Bergkäse	ალგოიერ ბერგკეზე	Sieri
DE	Allgäuer Emmentaler	ალგოიერ ემენტალერ	Sieri
DE	Altenburger Ziegenkäse	ალტენბურგერ ციგენკეზე	Sieri
DE	Odenwälder Frühstückskäse	ოდენველდერ ფრიუშტუკსკეზე	Sieri
DE	Lausitzer Leinöl	ლაუტიცერლაინოელ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
DE	Bayerischer Meerrettich; Bayerischer Kren	ბაიერიშერ მეერრეტიჰ; ბაიერიშერ კრენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Feldsalate von der Insel Reichenau	ფელდსალატე ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Gurken von der Insel Reichenau	გურკენ ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Salate von der Insel Reichenau	სალატე ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Spreewälder Gurken	შპრეეველდერ გურკენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Spreewälder Meerrettich	შპრეეველდერ მეერრეტიჰ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Tomaten von der Insel Reichenau	ტომატენ ფონ დერ ინზელ რაიჰენაუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
DE	Holsteiner Karpfen	ჰოლშტაინერ კარპფენ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Oberpfälzer Karpfen	ობერპფელცერ კარპფენ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Schwarzwaldforelle	შვარცვალდფორელე	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
DE	Bayerisches Bier	ბაიერიშეს ბიერ	Alus
DE	Bremer Bier	ბრემერ ბიერ	Alus
DE	Dortmunder Bier	დორტმუნდერ ბიერ	Alus
DE	Hofer Bier	გიოგინგერბიერ	Alus
DE	Kölsch	ჰოფერ ბიერ	Alus
DE	Kulmbacher Bier	კიოლშ	Alus
DE	Mainfranken Bier	კულმბახერ ბიერ	Alus
DE	Münchener Bier	მაინფრანკენ ბიერ	Alus
DE	Reuther Bier	მიუნჰენერ ბიერ	Alus
DE	Wernesgrüner Bier	როითერ ბიერ	Alus
DE	Aachener Printen	რიზერ ვაიცენბიერ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Lübecker Marzipan	ვერნერსგრიუნერ ბიერ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Meißner Fummel	მაისნერფუმელ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
DE	Nürnberger Lebkuchen	ნიურენბერგერ ლებკუხენ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
EL	Ανεβατό	ანევატო	Sieri
EL	Γαλοτύρι	ღალოტირი	Sieri
EL	Γραβιέρα Αγράφων	ღრავიერა აღრაფონ	Sieri
EL	Γραβιέρα Κρήτης	ღრავიერა კრიტის	Sieri
EL	Γραβιέρα Νάξου	ღრავიერა ნაქსუ	Sieri
EL	Καλαθάκι Λήμνου	კალათაკილიმნუ	Sieri
EL	Κασέρι	კასერი	Sieri
EL	Κατίκι Δομοκού	კატიკიდომოკუ	Sieri
EL	Κεφαλογραβιέρα	კეფალოღრავიერა	Sieri
EL	Κοπανιστή	კოპანისტი	Sieri
EL	Λαδοτύρι Μυτιλήνης	ლადოტირიმიტილინის	Sieri
EL	Μανούρι	მანური	Sieri
EL	Μετσοβόνε	მეცოვონე	Sieri
EL	Μπάτζος	ბაძოს	Sieri
EL	Ξυνομυζήθρα Κρήτης	ქსინომიზითრა კრიტის	Sieri
EL	Πηχτόγαλο Χανίων	პიხტოღალო ხანიონ	Sieri
EL	Σαν Μιχάλη	სან მიხალი	Sieri
EL	Σφέλα	შფელა	Sieri
EL	Φέτα	ფეტა	Sieri
EL	Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού	ფორმაელა არახოვას პარნასუ	Sieri
EL	Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας	აღიოს მატთეოს კერკირას	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Αποκορώνας Χανίων Κρήτης	აპოკორონას ხანიონ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης	არხანეს ირაკლიუ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης	ვიანოს ირაკლიუ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης	ვორიოს მილოპოტამოს რეთიმნის კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία”	ექსერეტიკოპართენო ელეოლადო “ტრიზინია”	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό	ექსერეტიკოპართენო ელეოლადოთრაფსანო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Ζάκυνθος	ზაკინთოს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Θάσος	თასოს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Καλαμάτα	კალამატა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Κεφαλονιά	კეფალონია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης	კოლიმვარი ხანიონ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Κρανίδι Αργολίδας	კრანიდი არღოლიდას	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Κροκεές Λακωνίας	კროკეეს არღოლიდას	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Λακωνία	ლაკონია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Λέσβος, Mυτιλήνη	ლესვოს; მიტილინი	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Λυγουριό Ασκληπιείου	ლიღურიო ასკლიპიიუ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Ολυμπία	ოლიმპია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Πεζά Ηρακλείου Κρήτης	პეზა ირაკლიუ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Πέτρινα Λακωνίας	პეტრინა ლაკონიას	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Πρέβεζα	პრევეზა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Ρόδος	როდოს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Σάμος	სამოს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Σητεία Λασιθίου Κρήτης	სიტია ლასითიუ კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Φοινίκι Λακωνίας	ფინიკი ლაკონიას	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Χανιά Κρήτης	ხანია კრიტის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
EL	Ακτινίδιο Πιερίας	აკტინიდიო პიერიას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Ακτινίδιο Σπερχειού	აკტინიდიო სპერხიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Ελιά Καλαμάτας	ელია კალამატას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης	თრუმბა ამბადიას რეთიმნის კრიტის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Θρούμπα Θάσου	თრუმბა თასუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Θρούμπα Χίου	თრუმბა ხიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας	კელიფოტოფისტიკი ფტიოტიდას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου	კერასია ტრაღანა როდოხორიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Αμφίσσης	კონსერვოლია ამფისის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Άρτας	კონსერვოლია არტას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Αταλάντης	კონსერვოლია ატალანტის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου	კონსერვოლია პილიუ ვოლუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Ροβίων	კონსერვოლია როვიონ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κονσερβολιά Στυλίδας	კონსერვოლია სტილიდას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα	კორინთიაკი სტაფიდა ვოსტიცა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Κουμ Κουάτ Κέρκυρας	კუმ კუატ კერკირას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Μήλα Ζαγοράς Πηλίου	მილა ზაგორას პილიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως	მილა დელისიუს პილაფა ტრიპოლეოს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Μήλο Καστοριάς	მილო კასტორიას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Ξερά σύκα Κύμης	ქსერა სიკაკიმის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου	პატატა კატო ნევროკოპიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης	პორტოკალია მალემე ხანიონ კრიტის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Ροδάκινα Νάουσας	როდაკინა ნაუსას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Σταφίδα Ζακύνθου	სტაფიდა ზაკინთუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων	სიკა ვრავრონას მარკოპულუ მესოგიონ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου	ცაკონიკი მელიტძანა ლეონიდიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας	ფასოლია (ღიღანტეს ელეფანტეს) პრესპონ ფლორინას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας	ფასოლია (პლაკე მეგალო- სპერმა) პრესპონ ფლორინას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	ΦΑΣΟΛΙΑ ΓΙΓΑΝΤΕΣ — ΕΛΕΦΑΝΤΕΣ ΚΑΣΤΟΡΙΑΣ	ფასოლია ღიღანტეს ელეფანტესკასტორიასG	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου	ფასოლია ღიღანტეს ელეფანტესკატო ნევროკოპიუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίοu	ფასოლია კინა მესოსპერმა კატო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φυστίκι Αίγινας	ფისტიკი ეღინას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Φυστίκι Μεγάρων	ფისტიკი მეღარონ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
EL	Αυγοτάραχο Μεσολογγίου	ავღოტარახო მესოლონღუ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
EL	Κρόκος Κοζάνης	კროკოს კოზანის	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
EL	Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια	მელი ელატის მენალუ ვანილია	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
EL	Κρητικό παξιμάδι	კრიტიკო პაქსიმადი	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
EL	Μαστίχα Χίου	მასტიხელიო ხიუ	Dabīgie sveķi
EL	Τσίχλα Χίου	ციხლა ხიუ	Dabīgie sveķi
EL	Μαστιχέλαιο Χίου	მასტიხა ხიუ	Ēteriskās eļļas
ES	Carne de Ávila	კარნე დე ავილა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Cantabria	კარნე დე კანტაბრია	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de la Sierra de Guadarrama	კარნე დე ლა სიერა დე გვადარამა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Morucha de Salamanca	კარნე დე ლა სიერა დე სალამანკა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Carne de Vacuno del País Vasco; Euskal Okela	კარნე დე ვაკუნო დელ პაის ვასკო;ეუსკალ ოკელა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Cordero de Navarra; Nafarroako Arkumea	კორდერო დე ნავარა; ნაფაროაკოარკუმეა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Cordero Manchego	კორდერო მანჩეგო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Lacón Gallego	ლაკონ გალიეგო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Lechazo de Castilla y León	ლეჩასო დეკასტილია ი ლეონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Pollo y Capón del Prat	პოლიო ი კაპონ დელ პრატ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternasco de Aragón	ტერნასკო დე არაგონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera Asturiana	ტერნერა ასტურიანა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera de Extremadura	ტერნერა დე ექსტრემადურა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera de Navarra; Nafarroako Aratxea	ტერნერა დე ნავარა; ნაფაროაკოარატხეა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Ternera Gallega	ტერნერა გალიეგა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
ES	Botillo del Bierzo	ბოტილიო დელ ბიერსო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Cecina de León	სესინა დელეონ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Dehesa de Extremadura	დეესა დე ესტრემადურა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Guijuelo	გიხუელო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Huelva	ხამონ დე უელვა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Teruel	ხამონ დე ტერუელ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Jamón de Trevélez	ხამონე ტრეველეს	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic	სალჩიჩონ დე ვიკ; ლიონგანისა დე ვიკ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Sobrasada de Mallorca	სობრასადა დე მალიორკა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
ES	Afuega'l Pitu	აფუეგალ პიტუ	Sieri
ES	Cabrales	კაბრალეს	Sieri
ES	Cebreiro	სებრეირო	Sieri
ES	Gamoneu; Gamonedo	გამონეუ; გამონედო	Sieri
ES	Idiazábal	იდიაზაბალ	Sieri
ES	Mahón-Menorca	მაონ-მენორკა	Sieri
ES	Picón Bejes-Tresviso	პიკონ ბეხეს-ტრესვისო	Sieri
ES	Queso de La Serena	კესო დელა სერენა,	Sieri
ES	Queso de l’Alt Urgell y la Cerdanya	კესო დე ალტ ურჟეი ი ლა სერდანია	Sieri
ES	Queso de Murcia	კესო დე მურსია	Sieri
ES	Queso de Murcia al vino	კესო დე მურსია ალ ვინო	Sieri
ES	Queso de Valdeón	კესოდე ვალდეონ	Sieri
ES	Queso Ibores	კესო იბორეს	Sieri
ES	Queso Majorero	კესო მახორერო	Sieri
ES	Queso Manchego	კესო მანჩეგო	Sieri
ES	Queso Nata de Cantabria	კესო ნატა დე კანტაბრია	Sieri
ES	Queso Palmero; Queso de la Palma	კესო პალმერო; კესო დე ლა პალმა	Sieri
ES	Queso Tetilla	კესო ტეტილია	Sieri
ES	Queso Zamorano	კესო სამორანო	Sieri
ES	Quesucos de Liébana	კესუკოს დე ლიებანა	Sieri
ES	Roncal	რონკალ	Sieri
ES	San Simón da Costa	სან სიმონ და კოსტა	Sieri
ES	Torta del Casar	ტორტა დელ კასარ	Sieri
ES	Miel de Galicia; Mel de Galicia	იდიაზაბალ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Miel de Granada	მაონ-მენორკა	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Miel de La Alcarria	პიკონ ბეხეს-ტრესვისო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
ES	Aceite de La Alcarria	კესო დელა სერენა,	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de la Rioja	კესო დე ალტ ურჟეი ი ლა სერდანია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de Mallorca; Aceite mallorquín; Oli de Mallorca; Oli mallorquí	კესო დე მურსია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite de Terra Alta; Oli de Terra Alta	კესო დე მურსია ალ ვინო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià	კესოდე ვალდეონ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite del Bajo Aragón	ასეიტე დელ ბახო არაგონ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Aceite Monterrubio	ასეიტე მონტერუბიო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Antequera	ანტეკერა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Baena	ბაენა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Gata-Hurdes	გატა-ურდეს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Les Garrigues	ლეს გარიგეს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Mantequilla de l’Alt Urgell y la Cerdanya; Mantega de l’Alt Urgell i la Cerdanya	მანტეკილია დე ლ’ალტ ურხელ ი ლა სერდანია; მანტეგა დელ’ალტ ურხელ ი ლა სერნდანია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Mantequilla de Soria	მანტეკილია დე სორია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Montes de Granada	მონტეს დე გრანადა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Montes de Toledo	მონტეს დეტოლედო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Poniente de Granada	პონიენტე დე გრანადა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Priego de Córdoba	პრიეგო დე კორდობა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Cádiz	სიერა დე კადის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Cazorla	სიერა დე კასორლა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra de Segura	სიერა დე სეგურა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Sierra Mágina	სიერა დე მახინა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Siurana	სიურანა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
ES	Ajo Morado de las Pedroñeras	ახო მორადო დე ლას პედრონიერას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Alcachofa de Benicarló; Carxofa de Benicarló	ალკაჩოფადე ბენიკარლო; კარშოფა დე ბენიკარლო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Alcachofa de Tudela	ალკაჩოფა დე ტუდელა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Arroz de Valencia; Arròs de València	აროს დე ვალენსია; აროს დე ვალენსია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Arroz del Delta del Ebro; Arròs del Delta de l’Ebre	აროს დელ დელტა დელ ებრო; აროს დელ დელტა დელ ებრ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Avellana de Reus	აველიანა დე რეუს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Berenjena de Almagro	ბერენხენა დე ალმაგრო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Calasparra	კალასპარა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Calçot de Valls	კალსოტ დევალს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cereza del Jerte	სერესა დელ ხერტე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cerezas de la Montaña de Alicante	სერესას დელა მონტანია დე ალიკანტე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Cítricos Valencianos; Cítrics Valencians	სიტრიკოს ვალენსიანოს; სიტრიკს ვალენსიანს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Clementinas de las Tierras del Ebro; Clementines de les Terres de l’Ebre	კლემენტინას დე ლას ტიერას დელ ებრო; კლემანტინ დე ლე ტეღ დე ლ’ებღ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Coliflor de Calahorra	კოლიფლორ დე კალაორა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Espárrago de Huétor-Tájar	ესპარაგო დე უეტორ- თაჯარ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Espárrago de Navarra	ესპარაგოდე ნავარა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Faba Asturiana	ფაბა ასტურიანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Garbanzo de Fuentesaúco	გარბანსო დე ფუენტესაუკო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Judías de El Barco de Ávila	ხუდიას დე ელ ბარკო დე ავილა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Kaki Ribera del Xúquer	კაკი რიბერა დელ ხუკერ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Lenteja de La Armuña	ლენტეხა დე ლა არმუნია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Lenteja Pardina de Tierra de Campos	ლენტეხა პარდინა დე ტიერა დე კამპოს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Manzana de Girona; Poma de Girona	მანსანა დე ხირონა; პომა დე ხირონა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Manzana Reineta del Bierzo	მანსანა რეინეტა დელ ბიერსო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Melocotón de Calanda	მელოკოტონ დე კალანდა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Nísperos Callosa d'En Sarriá	ნისპეროს კალიოსა დ’ენ სარია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pataca de Galicia; Patata de Galicia	პატაკა დე გალისია; პატატა დე გალისია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Patatas de Prades; Patates de Prades	პატატას დე პრადეს; პატატ დე პრად	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pera de Jumilla	პერა დე ხუმილია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Peras de Rincón de Soto	პერას დე რინკონ დე სოტო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimiento Asado del Bierzo	პიმიენტო ასადო დელ ბიერსო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimiento Riojano	პიმიენტო რიოხანო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Pimientos del Piquillo de Lodosa	პიმიენტოს დელ პიკილიო დე ლოდოსა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Uva de mesa embolsada “Vinalopó”	უვა დე მესა ემბოლსადა “ვინაპოლო”	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
ES	Caballa de Andalucia	კაბაია დე ანდალუსია	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Mejillón de Galicia; Mexillón de Galicia	მეხილიონ დე გალისია; მეშილიონ დე გალისია	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Melva de Andalucia	მელვა დე ანდალუსია	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
ES	Azafrán de la Mancha	ასაფრან დე ლა მანჩა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Chufa de Valencia	ჩუფა დე ვალენსია	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Pimentón de la Vera	პიმენტონ დე ლა ვერა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Pimentón de Murcia	პიმენტონ დე მურსია	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Sidra de Asturias; Sidra d'Asturies	სიდრა დე ასტურიას; სიდრა დ’ასტური	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
ES	Alfajor de Medina Sidonia	ალფახორ დე მედინა სიდონია	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Ensaimada de Mallorca; Ensaimada mallorquina	ენსაიმადა დე მალიორკა; ენსაიმადა მალიორკინა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Jijona	ხიხონა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Mantecadas de Astorga	მანტეკადასდე ასტორგა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Mazapán de Toledo	მასაპან დე ტოლედო	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Pan de Cea	პან დე სეა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Turrón de Agramunt; Torró d'Agramunt	ტურონ დე აგრამუნტ; ტორო დ’აგრამუნტ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
ES	Turrón de Alicante	ტურონ დე ალიკანტე	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FI	Lapin Poron liha	ლაპინ პორო, ლიჰა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FI	Lapin Puikula	ლაპენ პუიკულა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FI	Kainuun rönttönen	კენუნ რენტენენ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Agneau de l'Aveyron	ტურონ დე აგრამუნტ; ტორო დ’აგრამუნტ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Lozère	ტურონ დე ალიკანტე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Pauillac	ლაპინ პორო, ლიჰა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau de Sisteron	ლაპენ პუიკულა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Bourbonnais	კენუნ რენტენენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Limousin	ანიო დე ლ’ავეიღონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Poitou-Charentes	ანიო დე ლოზეღ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Agneau du Quercy	ანიო დე პოიაკ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Barèges-Gavarnie	ანიო დე სისტეღონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf charolais du Bourbonnais	ანიო დიუ ბუღბონე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Boeuf de Bazas	ბეფ დე ბაზას	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf de Chalosse	ბეფ დე შალოს	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Bœuf du Maine	ბეფ დიუ მენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Dinde de Bresse	დინდ დე ბღეს	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de la Sarthe	პოღ დე ლასარტ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de Normandie	პოღ დე ნოღმანდი	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc de Vendée	პოღ დე ვანდე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Porc du Limousin	პოღ დიუ ლიმუზენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Taureau de Camargue	ტოღო დე კამაღგ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Veau de l'Aveyron et du Ségala	ვო დე ლ’ავეიღონ ე დიუ სეგალა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Veau du Limousin	ვო დიუ ლიმუზენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Alsace	ვოლაი დ’ალზას	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Ancenis	ვოლაი დ’ანსენი	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles d'Auvergne	ვოლაი დ’ოვეღნ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bourgogne	ვოლაი დე ბურგონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bresse	ვოლაი დე ბღეს	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Bretagne	ვოლაი დე ბღეტან	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Challans	ვოლაი დე შალან	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Cholet	ვოლაი დე შოლე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Gascogne	ვოლაი დე გასკონ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Houdan	ვოლაი დე უდან	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Janzé	ვოლაი დეჟანზე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de la Champagne	ვოლაი დელა შამპან	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de la Drôme	ვოლაი დელა დღომ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de l'Ain	ვოლაი დელ’ენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Licques	ვოლაი დელიკ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de l'Orléanais	ვოლაი დელ’ოღლეანე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Loué	ვოლაი დელუე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Normandie	ვოლაი დენოღმანდი	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles de Vendée	ვოლაი დევანდე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles des Landes	ვოლაი დელანდ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Béarn	ვოლაი დიუბეაღნ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Berry	ვოლაი დიუბეღი	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Charolais	ვოლაი დიუშაღოლე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Forez	ვოლაი დიუფორე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Gatinais	ვოლაი დიუ გატინე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Gers	ვოლაი დიუჟეღ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Languedoc	ვოლაი დიულანგედოკ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Lauragais	ვოლაი დიულოღაგე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Maine	ვოლაი დიუმენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du plateau de Langres	ვოლაი დიუპლატო დე ლანგღ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Val de Sèvres	ვოლაიდიუვალ დე სევღ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Volailles du Velay	ვოლაი დიუველე	Svaiga gaļa (un subprodukti)
FR	Boudin blanc de Rethel	ბუდენ ბლან დე ღეტელ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy)	კანაღ ა ფუა გღა დიუ სიუდ უესტ(შალოს, გასკონ, ჟეღ, ლანდ, პეღიგოღ, კეღსი)	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Jambon de Bayonne	ჟამბონ დე ბაიონ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes	ჟამბონ სეკე ნუა დე ჟამბონ სეკდეზ აღდენ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
FR	Abondance	აბონდანს	Sieri
FR	Banon	ბანონ	Sieri
FR	Beaufort	ბოფორ	Sieri
FR	Bleu d'Auvergne	ბლე დ'ოვერნ	Sieri
FR	Bleu de Gex Haut-Jura; Bleu de Septmoncel	ბლე დე ჟექს ო-ჟიურა; ბლე დე სეტმონსელ	Sieri
FR	Bleu des Causses	ბლე დეზ კოსეს	Sieri
FR	Bleu du Vercors-Sassenage	ბლე დუ ვერკორ-სასენაჟ	Sieri
FR	Brie de Meaux	ბრი დე მო	Sieri
FR	Brie de Melun	ბრი დე მელან	Sieri
FR	Brocciu Corse; Brocciu	ბროკსიუ კოღს, ბროკსიუ	Sieri
FR	Camembert de Normandie	კამამბერ დე ნორმანდი	Sieri
FR	Cantal; Fourme de Cantal; Cantalet	კანტალი; ფურმ დე კანტალი; კანტალე	Sieri
FR	Chabichou du Poitou	შაბიშუ დე პუატუ	Sieri
FR	Chaource	შაურს	Sieri
FR	Chevrotin	შევროტენ	Sieri
FR	Comté	კომტე	Sieri
FR	Crottin de Chavignol; Chavignol	კროტენ დეშავინიოლი, შავინიოლი	Sieri
FR	Emmental de Savoie	ემანტალ დე სავუა	Sieri
FR	Emmental français est-central	ემანტალ ფღანსე ესტ-სანტღალ	Sieri
FR	Époisses	ეპუასე	Sieri
FR	Fourme d'Ambert; Fourme de Montbrison	ფურმ დ'ამბერ, ფურმ დე მონბისონ	Sieri
FR	Laguiole	ლაგიოლ	Sieri
FR	Langres	ლანგრე	Sieri
FR	Livarot	ლივარო	Sieri
FR	Maroilles; Marolles	მაროილი; მაროლი	Sieri
FR	Mont d'or; Vacherin du Haut-Doubs	მონ დ'ორი;ვაშერენი ო-დუბიდან	Sieri
FR	Morbier	მორბიე	Sieri
FR	Munster; Munster-Géromé	მუნსტერი; მუნსტერ-ჟერომე	Sieri
FR	Neufchâtel	ნეფშატელ	Sieri
FR	Ossau-Iraty	ოსო-ირატი	Sieri
FR	Pélardon	პელარდონ	Sieri
FR	Picodon de l'Ardèche; Picodon de la Drôme	პიკოდონ დე ლ’აღდეშ; პიკოდონ დე ლა დღომ	Sieri
FR	Pont-l'Évêque	პონ-ლ'ევეკ	Sieri
FR	Pouligny-Saint-Pierre	პულინი-სენ-პიერ	Sieri
FR	Reblochon; Reblochon de Savoie	რებლოშონი, რებლოშონ დე სავუა	Sieri
FR	Rocamadour	როკამადურ	Sieri
FR	Roquefort	როკფორ	Sieri
FR	Sainte-Maure de Touraine	სენტ-მორ დე ტურენ	Sieri
FR	Saint-Nectaire	სენ-ნეკტერ	Sieri
FR	Salers	სალერ	Sieri
FR	Selles-sur-Cher	სელ-სიურ-შერ	Sieri
FR	Tome des Bauges	ტომდე ბოჟ	Sieri
FR	Tomme de Savoie	ტომ დე სავუა	Sieri
FR	Tomme des Pyrénées	ტომ დე პიღენე	Sieri
FR	Valençay	ვალანსეი	Sieri
FR	Crème d'Isigny	კღემ დ’ისინი	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Crème fraîche fluide d'Alsace	კღემ ფღეშ ფლუიდ დ’ალზას	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel d'Alsace	მიელ დ’ალზას	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de Corse; Mele di Corsica	მიელ დე კოღს; მელე დი კორსიკა	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de Provence	მიელ დე პღოვანს	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Miel de sapin des Vosges	მიელ დე საპენ დე ვოსჟ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Œufs de Loué	ე დე ლუე	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux-Sèvres	ბეღ შაღანტ-პუატუ; ბეღ დე შაღანტ; ბერ დე დე-სევრ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Beurre d'Isigny	ბეღ დ’ისინი	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
FR	Huile d'olive d'Aix-en-Provence	უილ დ’ოლივდ’ექს-ან- პროვანს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Corse; Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica	უილ დ’ოლივდე კოღს; უილ დ’ოლივდე კოღს- ოლიუ დი კორსიკა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Haute-Provence	უილ დ’ოლივდე ოტ- პროვანს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence	უილ დ’ოლივდელა ვალე დე ბო-დე-პღოვანს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nice	უილ დ’ოლივდენის	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nîmes	უილ დ’ოლივდენიმ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile d'olive de Nyons	უილ დ’ოლივდენიონ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
FR	Huile essentielle de lavande de Haute-Provence	უილ ესანსიელ დე ლავანდ დე ოტ-პღოვანს	Ēteriskās eļļas
FR	Ail blanc de Lomagne	აი ბლან დე ლომან	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Ail de la Drôme	აი დელა დღომ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Ail rose de Lautrec	აი ღოზ დელოტღეკ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Asperge des sables des Landes	ასპერჟ დე საბლ დე ლანდ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Chasselas de Moissac	შასელა დე მუასაკ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Clémentine de Corse	კლემენტინ დე კოღს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Coco de Paimpol	კოკო დე პემპოლ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Fraise du Périgord	ფღეზ დიუ პეღიგოღ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Haricot tarbais	არიკო ტაღბე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Kiwi de l'Adour	კივი დე ლ’ადურ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lentille vert du Puy	ლანტი ვერდიუ პვი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lentilles vertes du Berry	ლანტიივეღტ დიუ ბეღი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Lingot du Nord	ლინგო დიუ ნორ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Mâche nantaise	მაშ ნანტეზ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Melon du Haut-Poitou	მელონ დიუ ო-პუატუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Melon du Quercy	მელონ დიუკეღსი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Mirabelles de Lorraine	მიღაბელ დე ლოღენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Muscat du Ventoux	მუსკატ დიუ ვანტუ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Noix de Grenoble	ნუა დე გღენობლ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Noix du Périgord	ნუა დიუ პერიგორ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Oignon doux des Cévennes	ონიონ დუ დე სევენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olive de Nice	უილ დ’ოლივ დენის	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence	ოლივ კასე დე ლა ვალე დე ბო-დე-პროვანს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives noires de la Vallée des Baux-de-Provence	ოლივ ნუარ დე ლა ვალე დე ბო დე პროვანს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Olives noires de Nyons	ოლივ ნუარ დე ნიონ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Petit Epeautre de Haute-Provence	პეტი ეპოტრ დე ოტ პროვანს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Poireaux de Créances	პუარო დეკრეანს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pomme de terre de l'Île de Ré	პომ დე ტერ დე ლ’ილ დერე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pomme du Limousin	პომ დიუ ლიმუზენ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pommes de terre de Merville	პომ დე ტერ დე მერვილ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pommes et poires de Savoie	პომ ე პუარ დე სავუა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Pruneaux d'Agen; Pruneaux d'Agen mi-cuits	პრიუნო დ’აჟენ; პრიუნო დ’აჟენ მი-კვი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Riz de Camargue	რი დე კამარგ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
FR	Anchois de Collioure	ანსუა დე კოლიურ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
FR	Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor	კოკი სენ-ჟაკ დე კოტ დ’აღმოღ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
FR	Cidre de Bretagne; Cidre Breton	სიდღ დე ბრეტან; სიდღ ბრეტონ;	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Cidre de Normandie; Cidre Normand	სიდღ დე ნოღმანდი; სიდღ ნოღმან	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Cornouaille	კორნუაი	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Domfront	დომფრონ	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Huîtres Marennes Oléron	უიტრ მარენ ოლერონ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
FR	Pays d'Auge; Pays d'Auge-Cambremer	პეი დ’ოჟ; პეუ დ’ოჟ-კამბრემერ	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Piment d'Espelette; Piment d'Espelette - Ezpeletako Biperra	პიმან დ’ესპელეტ; პიმან დ’ესპელეტ-ეზპელეტაკო ბიპერა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Bergamote(s) de Nancy	ბერგამოტ დე ნანსი	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
FR	Brioche vendéenne	ბრიოშვანდეენ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Pâtes d'Alsace	პატ დ’ალზას	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
FR	Foin de Crau	ფუენ დე კღო	Siens
HU	Budapesti téliszalámi	ბუდაპეშტი ტელისალიამი	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
HU	Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi	სეგედი სალიამი; სეგედი ტელისალიამი	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IE	Connemara Hill lamb; Uain Sléibhe Chonamara	კონემარა ჰილ ლამბ; უაინ სლეიბ ჩონამარა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IE	Timoleague Brown Pudding	თიმოლიგ ბრაუნ პუდინგ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IE	Imokilly Regato	იმოკილირეგატო	Sieri
IE	Clare Island Salmon	კლეარ აილანდ სალმონ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Abbacchio Romano	აბბაკიო რომანო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Agnello di Sardegna	ანიელლო დისარდენია	Svaiga gaļa (un subprodukti)
IT	Mortadella Bologna	მორტადელლა ბოლონია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di S. Daniele	პროშუტო დის. დანიელე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Vitellone bianco dell'Appennino Centrale	ვიტელლონე ბიანცო დელლ’აპპენინო ჩენტრალე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Bresaola della Valtellina	ბრეზაოლადელლა ვალტელლინა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Capocollo di Calabria	კაპოკოლლო დი კალაბრია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Coppa Piacentina	კოპპა პიაჩენტინა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Cotechino Modena	კოტეკინო მოდენა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Culatello di Zibello	კულატელლო დი ძიბელლო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Lardo di Colonnata	ლარდო დი კოლონნატა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Pancetta di Calabria	პანჩეტტა დი კალაბრია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Pancetta Piacentina	პანჩეტტა პიაჩენტინა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Carpegna	პროშუტო დიკარპენია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Modena	პროშუტო დიმოდენა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Norcia	პროშუტო დი ნორჩია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto di Parma	პროშუტოდი პარმა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto Toscano	პროშუტო ტოსკანო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Prosciutto Veneto Berico-Euganeo	პროშუტოვენეტო ბერიკო- აუგანეო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Brianza	სალამე ბრიანცა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Cremona	სალამე კრემონა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame di Varzi	სალამე დივარძი	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame d'oca di Mortara	სალამე დ’ოკა მორტარა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame Piacentino	სალამე პიაჩენტინო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salame S. Angelo	სალამე ს. ანჯელო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salamini italiani alla cacciatora	სალამინი იტალიანი ალლა კაჩჩატორა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Salsiccia di Calabria	სალსიჩა დი კალაბრია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Soppressata di Calabria	სოპრესსატა დი კალაბრია	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Soprèssa Vicentina	სოპრესსა ვიჩენტინა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Speck dell'Alto Adige; Südtiroler Markenspeck; Südtiroler Speck	სპეკ დელლ’ალტო ადიჯე; სუდტიროლერ მარკენსპეკ; სუდტიროლერ სპეკ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Valle d'Aosta Jambon de Bosses	ვალლე დ’აოსტა ჟამბონ დე ბოსსეს	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Valle d'Aosta Lard d'Arnad	ვალლე დ’აოსტა ლარდ დ’არნად	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Zampone Modena	ძამპონე მოდენა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
IT	Asiago	აზიაგო	Sieri
IT	Bitto	ბიტტო	Sieri
IT	Bra	ბრა	Sieri
IT	Caciocavallo Silano	კაჩოკავალლო სილანო	Sieri
IT	Canestrato Pugliese	კანესტრატო პულიეზე	Sieri
IT	Casatella Trevigiana	კაზატელლა ტრევიჯანა	Sieri
IT	Casciotta d'Urbino	კაშოტტა დ’ურბინო	Sieri
IT	Castelmagno	კასტელმანიო	Sieri
IT	Fiore Sardo	ფიორე სარდო	Sieri
IT	Fontina	ფონტინა	Sieri
IT	Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana	ფორმაი დემუტ დელლ’ალტა ვალლე ბრემბანა	Sieri
IT	Gorgonzola	გორგონძოლა	Sieri
IT	Grana Padano	გრანა პადანო	Sieri
IT	Montasio	მონტასიო	Sieri
IT	Monte Veronese	მონტე ვერონეზე	Sieri
IT	Mozzarella di Bufala Campana	მოცცარელლა დი ბუფალა კამპანა	Sieri
IT	Murazzano	მურაცცანო	Sieri
IT	Parmigiano Reggiano	პარმიჯანო რეჯანო	Sieri
IT	Pecorino di Filiano	პეკორინო დი ფილიანო	Sieri
IT	Pecorino Romano	პეკორინო რომანო	Sieri
IT	Pecorino Sardo	პეცორინო სარდო	Sieri
IT	Pecorino Siciliano	პეცორინო სიჩილიანო	Sieri
IT	Pecorino Toscano	პეცორინო ტოსკანო	Sieri
IT	Provolone Valpadana	პროვოლონე ვალპადანა	Sieri
IT	Quartirolo Lombardo	კუარტიროლო ლომბარდო	Sieri
IT	Ragusano	რაგუსანო	Sieri
IT	Raschera	რასკერა	Sieri
IT	Ricotta Romana	რიკოტტა რომანა	Sieri
IT	Robiola di Roccaverano	რობიოლა დიროკკავერანო	Sieri
IT	Spressa delle Giudicarie	სპრესსა დელლე ჯუდიკარიე	Sieri
IT	Stelvio; Stilfser	სტელვიო; სტილფსერ	Sieri
IT	Taleggio	ტალეჯო	Sieri
IT	Toma Piemontese	ტომა პიემონტეზე	Sieri
IT	Valle d'Aosta Fromadzo	ვალლე დ’აოსტა ფრომადძო	Sieri
IT	Valtellina Casera	ვალტელლინა კაზერა	Sieri
IT	Miele della Lunigiana	მიელე დელლა ლუნიჯანა	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
IT	Alto Crotonese	ალტო კროტონეზე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Aprutino Pescarese	აპრუტინო პესკარეზე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Brisighella	ბრიზიგელლა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Bruzio	ბრუციო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Canino	კანინო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Cartoceto	კარტოჩეტო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Chianti Classico	კიანტი კლასსიკო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Cilento	ჩილენტო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Collina di Brindisi	კოლლინა დი ბრინდიზი	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline di Romagna	კოლლინე დიღომანია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline Salernitane	კოლლინე სალერნიტანე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Colline Teatine	კოლლინე ტეატინე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Dauno	დაუნო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Garda	გარდა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Laghi Lombardi	ლაგი ლომბარდი	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Pretuziano delle Colline Teramane	პრეტუციანო დელლე კოლლინე ტერამანე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Riviera Ligure	რივიერა ლიგურე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Sabina	საბინა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Sardegna	სარდენია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Tergeste	ტერჯესტე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terra di Bari	ტერრა დი ბარი	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terra d'Otranto	ტერრა დ’ოტრანტო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terre di Siena	ტერრე დი სიენა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Terre Tarentine	ტერრე ტარენტინე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Toscano	ტოსკანო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Tuscia	ტუშია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Umbria	უმბრია	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Val di Mazara	ვალ დი მაძარა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valdemone	ვალდემონე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valle del Belice	ვალლე დელ ბელიჩე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Valli Trapanesi	ვალლი ტრაპანეზი	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa	ვენეტოვალპოლიჩელლა, ვენეტო ეუგანეი ე ბერიჩი, ვენეტო დელ გრაპპა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
IT	Arancia del Gargano	არანჩა დელ გარგანო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Arancia Rossa di Sicilia	არანჩა როსსა დი სიჩილია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago Bianco di Bassano	ასპარაგო ბიანკო დი ბასსანო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago bianco di Cimadolmo	ასპარაგო ბიანკო დი ჩიმადოლმო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Asparago verde di Altedo	ასპარაგო ვერდე დი ალტედო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Basilico Genovese	ბაზილიკოჯენოვეზე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cappero di Pantelleria	კაპპერო დიპენტელლერია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carciofo di Paestum	კარჩოფო დი პაესტუმ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carciofo Romanesco del Lazio	კარჩოფო რომანესკო დელ ლაციო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Carota dell'Altopiano del Fucino	კაროტა დელლ’ალტოპიანო ფუჩინო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna Cuneo	კასტანია კუნეო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna del Monte Amiata	კასტანია დელ მონტე ამიატა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna di Montella	კასტანია დი მონტელლა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Castagna di Vallerano	კასტანია დი ვალლერანო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Ciliegia di Marostica	ჩილიეჯა დი მაროსტიკა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cipolla Rossa di Tropea Calabria	ჩიპოლლა როსსა დი ტროპეა კალაბრია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Cipollotto Nocerino	ჩიპოლოტტო ნოჩერინო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Clementine del Golfo di Taranto	კლემენტინედელ გოლფო დი ტარანტო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Clementine di Calabria	კლემენტინედი კალაბრია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese	ფაჯოლო დი ლამონ დელლა ვალლატა ბელუნეზე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Sarconi	ფაჯოლო დისარკონი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fagiolo di Sorana	ფაჯოლო დისორანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Farina di Neccio della Garfagnana	ფარინა დინეჩო დელლა გარფანიანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Farro della Garfagnana	ფარრო დელლა გარფანიანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fico Bianco del Cilento	ფიკო ბიანკო დელ ჩილენტო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Ficodindia dell'Etna	ფიკოდინდია დელლ’ეტნა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Fungo di Borgotaro	ფუნგო დი ბორგოტარო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Kiwi Latina	კივი ლატინა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	La Bella della Daunia	ლა ბელლა დელლა დაუნია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Lenticchia di Castelluccio di Norcia	ლენტიკიადი კასტელუჩჩიო დი ნორჩია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone Costa d'Amalfi	ლიმონე კოსტა დ’ამალფი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone di Sorrento	ლიმონე დისორრენტო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Limone Femminello del Gargano	ლიმონე ფემმინელლოდელ გარგანო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone del Mugello	მარრონე დელ მუჯელლო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di Castel del Rio	მარრონე დი კასტელ დელ რიო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di Roccadaspide	მარრონე დი როკკადასპიდე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Marrone di San Zeno	მარრონე დი სან ძენო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel	მელა ალტო ადიჯე; სუდტიროლერ აპფელ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Mela Val di Non	მელა ვალ დი ნონ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Melannurca Campana	მელანურკა კამპანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocciola del Piemonte; Nocciola Piemonte	ნოჩიოლა დელ პიემონტე; ნოჩიოლა პიემონტე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocciola di Giffoni	ნოჩიოლა დი ჯიფფონი	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Nocellara del Belice	ნოჩელლარა დელ ბელიჩე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Oliva Ascolana del Piceno	ოლივე ასკოლანა დელ პიჩენო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Peperone di Senise	პეპერონე დი სენიზე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pera dell'Emilia Romagna	პერა დელლ’ემილია რომანია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pera mantovana	პერა მანტოვანა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pesca e nettarina di Romagna	პესკა ე ნეტტარინა დი რომანია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pomodoro di Pachino	პომოდოროდი პაკინო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Pomodoro S. Marzano dell’Agro Sarnese-Nocerino	პომოდოროს. მარცანო დელლ’აგრო სარნეზე- ნოჩერინო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio di Chioggia	რადიკკიო დიკიოჯა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio di Verona	რადიკკიო დი ვერონა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio Rosso di Treviso	რადიკკიო როსსო დი ტრევიზო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Radicchio Variegato di Castelfranco	რადიკკიო ვარიეგატო დი კასტელფრანკო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Riso di Baraggia Biellese e Vercellese	რიზო დი ბარაჯჯია ბიელლეზეე ვერჩელლეზე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Riso Nano Vialone Veronese	რიზო ნანო ვიალონე ვერონეზე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Scalogno di Romagna	სკალონიოდი რომანია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Uva da tavola di Canicattì	უვა და ტავოლა დი კანიკატტი’	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Uva da tavola di Mazzarrone	უვა და ტავოლა დი მაცარონე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
IT	Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure	აჩუგე სოტტო სალე დელ მარ ლიგურე	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino	ტინკა გობბა დორატა დელ პიანალტო დი პოირინო	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
IT	Zafferano di Sardegna	ძაფერანო დისარდენია	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto Balsamico di Modena	აჩეტო ბალზამიკო დი მოდენა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto balsamico tradizionale di Modena	აჩეტო ბალზამიკო ტრადიციონალე დი მოდენა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia	აჩეტო ბალზამიკო ტრადი- ციონალე დი რეჯო ემილია	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Zafferano dell'Aquila	ძაფფერანო დელლ’აკუილა	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Zafferano di San Gimignano	ძაფფერანო დი სან ჟიმინიანო	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
IT	Coppia Ferrarese	კოპპიაფერრარეზე	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pagnotta del Dittaino	პანიოტტა დელ დიტტანო	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane casareccio di Genzano	პანე კაზარეჩჩიო დი ჯენცანო	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane di Altamura	პანე დი ალტამურა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Pane di Matera	პანე დი მატერა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
IT	Bergamotto di Reggio Calabria - Olio essenziale	ბერგამოტტო დი რეჯიო კალაბრია – ოლიო ესენციალე	Ēteriskās eļļas
LU	Viande de porc, marque nationale grand-duché de Luxembourg	ვიანდ დე პორ მარკ ნასი- ონალ დიუ გრან-დიუშე დე ლიუქსამბურ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
LU	Salaisons fumées, marque nationale grand-duché de Luxembourg	სალეზონ ფიუმე, მარკ ნასიონალ დიუ გრან-დიუშ დე ლიუქსამბურ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
LU	Miel - Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg	მიელ-მარკნასიონალდიუ გრან-დიუშედე ლიუქსამ- ბურ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
LU	Beurre rose - Marque Nationale du Grand-Duché de Luxembourg	ბერ როზ –მარკ ნასი- ონალ დიუ გრანდ-დიუშე დე ლიუქსამბურ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
NL	Boeren-Leidse met sleutels	ბურენ-ლეიდსე მეტ სლეიტელს	Sieri
NL	Kanterkaas; Kanternagelkaas; Kanterkomijnekaas	კანტერკას; კანტერმახელ- კას; კანტერკომეინეკას;	Sieri
NL	Noord-Hollandse Edammer	ნორდ-ჰოლანდს ედამერ	Sieri
NL	Noord-Hollandse Gouda	ნორდ-ჰოლანდს ხაუდა	Sieri
NL	Opperdoezer Ronde	ოპერდუზერ რონდე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
NL	Westlandse druif	ვესტლანდსე დრეიფ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PL	Bryndza Podhalańska	ბრინდჟა პოდჰალანსკა	Sieri
PL	Oscypek	ოსციპეკ	Sieri
PL	Wielkopolski ser smażony	ველკოპოლსკი სერ სმაჟონი	Sieri
PL	Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich	მიუდ ვჟოსოვი ზ ბორუვ დოლნოშლონსკის	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PL	Andruty kaliskie	ანდრუტი კალასკიე	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
PL	Rogal świętomarciński	როგალ შვენტომარჩინსკი	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
PT	Borrego da Beira	ბორეგო დე ბეირა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego de Montemor-o-Novo	ბორეგო დე მონტემორ-ო-ნოვო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego do Baixo Alentejo	ბორეგო დო ბაიშო ალენტეჟო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego do Nordeste Alentejano	ბორეგო დო ბაიშო ალენტეჟო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego Serra da Estrela	ბორეგო სერა დე ესტრელა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Borrego Terrincho	ბორეგო ტერინკო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito da Beira	კაბრიტო და ბეირა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito da Gralheira	კაბრიტო და გრალიეირა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito das Terras Altas do Minho	კაბრიტო დას ტერას ალტას დო მინო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito de Barroso	კაბრიტო დე ბაროზო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cabrito Transmontano	კაბრიტო ტრანსმონტანო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carnalentejana	კარნალენტეჟანა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Arouquesa	კარნე აროუკეზა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Barrosã	კარნე ბაროზენ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Cachena da Peneda	კარნე კაკენა და პენედა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne da Charneca	კარნე და კარნეკა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Bísaro Transmonano; Carne de Porco Transmontano	კარნე დე ბიზარო ტრანსმონანო; კარნე დე პორკო ტრანსმონტანო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso	კარნე დე ბუვინო კრუზადო დოს ლამეიროს დო ბაროზო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne de Porco Alentejano	კარნე დე პორკო ალენტეჟანო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne dos Açores	კარნე დოს ასორეს	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Marinhoa	კარნე მარინიოა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Maronesa	კარნე მარონეზა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Mertolenga	კარნე მერტოლენგა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Carne Mirandesa	კარნე მირანდეზა	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cordeiro Bragançano	კორდიერო ბრაგანსანო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Cordeiro de Barroso; Anho de Barroso; Cordeiro de leite de Barroso	კოდეირო დე ბაროზო; ანიო დე ბაროზო; კორდეიროდე ლეიტე დე ბაროზო	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Vitela de Lafões	ვიტელა დე ლაფონშ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
PT	Alheira de Barroso-Montalegre	ალიეირა დე ბაროზო-მონტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Alheira de Vinhais	ალეირა დევინიას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Butelo de Vinhais; Bucho de Vinhais; Chouriço de Ossos de Vinhais	ბუტელო დე ვინიას; ბუკო დე ვინიას; კორისო დე ოსოს დე ვინიას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Cacholeira Branca de Portalegre	კაკოლეირა ბრანკა დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça de carne de Barroso-Montalegre	კორისა დე კარნე დე ბაროზო-მონტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais	კოურისა დე კარნე დე ვინიაის; ლინგუისა დე ვინიაის	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriça doce de Vinhais	კორისა დოსე დე ვინიას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço azedo de Vinhais; Azedo de Vinhais; Chouriço de Pão de Vinhais	კორისო აზედო დე ვინიას; აზედო დე ვინიას; კორისო დე პაო დე ვინიას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre	კორისო დეაბობორა დე ბაროზო-მონტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Carne de Estremoz e Borba	კოურისო დე კარნე დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço de Portalegre	კოურისო დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço grosso de Estremoz e Borba	კორისო გროსო დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Chouriço Mouro de Portalegre	კოურისო მორო დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Farinheira de Estremoz e Borba	ფარინეირადე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Farinheira de Portalegre	ფარინეირადე პორტა- ლეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Linguiça de Portalegre	ლინგუისა დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Linguíça do Baixo Alentejo; Chouriço de carne do Baixo Alentejo	ლინგუიჩა დო ბაიშო ალენტეჟო; კურისო დე კარნე დო ბაიშო ალენტეჟო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Lombo Branco de Portalegre	ლომბო ბრანკო დე პორტა- ლეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Lombo Enguitado de Portalegre	ლომბო ენგუიტადო დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Assar de Portalegre	მორსელა დე ასარ დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Cozer de Portalegre	მორსელა დეკოზერ დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Morcela de Estremoz e Borba	მორსელა დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Estremoz e Borba	პაია დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Lombo de Estremoz e Borba	პაია დელომბო დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paia de Toucinho de Estremoz e Borba	პაია დე ტოუსინო დე ესტრემოზ ე ბორბა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Painho de Portalegre	პაინო დე პორტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Paio de Beja	პაიო დე ბეჟა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Barrancos	პრესუნტო დე ბარანკოს	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Barroso	პრეზუნტოდე ბაროზო	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Camp Maior e Elvas; Paleta de Campo Maior e Elvas	პრეზუნტოდე კამპ მაიორ ე ელვას; პალეტა დე კამპუ მაიორ ე ელვას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Santana da Serra; Paleta de Santana da Serra	პრეზუნტოდე სანტანადა სერა; პალეტა დე სანტანა და სერა	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto de Vinhais / Presunto Bísaro de Vinhais	პრეზუნტოდე ვინიას/ პრეზუნტო ბიზარო დე ვინიას	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Presunto do Alentejo; Paleta do Alentejo	პრეზუნტოდუ ალენტეჟუ; პალეტა დუალენტეჟუ	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Salpicão de Barroso-Montalegre	სალპიკან დე ბაროზო-მონტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Salpicão de Vinhais	სალპიკონ დე ვინიაის	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Sangueira de Barroso-Montalegre	შანგუეირადე ბაროზო-მონტალეგრე	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
PT	Queijo de Azeitão	კეიჟო დეაზეიტენ	Sieri
PT	Queijo de cabra Transmontano	კეიჟო დე კაბრა ტრანსმონტანო	Sieri
PT	Queijo de Nisa	კეიჟო დე ნიზა	Sieri
PT	Queijo do Pico	კეიჟო დო პიკო	Sieri
PT	Queijo mestiço de Tolosa	კეიჟო მესტიკო დე ტოლოზა	Sieri
PT	Queijo Rabaçal	კეიჟო რაბასალ	Sieri
PT	Queijo S. Jorge	კეიჟო ს. ჟორჟე	Sieri
PT	Queijo Serpa	კეიჟო სერპა	Sieri
PT	Queijo Serra da Estrela	კეიჟო სერა და ესტრელა	Sieri
PT	Queijo Terrincho	კეიჟო ტერინკო	Sieri
PT	Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa)	კეიჟოს დე ბეირა ბაიშა (კეიჟო დე კასტელო ბრანკო, კეიჟო ამარელო და ბეირა ბაიშა, კეიჟო პიკანტე და ბეირა ბაიშა)	Sieri
PT	Azeite do Alentejo Interior	აზეიტე დოალენტეჟო ინტერიორ	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Mel da Serra da Lousã	მელ და სერა და ლოუზენ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel da Serra de Monchique	მელ და სერა დე მონკიკე	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel da Terra Quente	მელ და ტერა კუენტე	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel das Terras Altas do Minho	მელ დას ტერას ალტას დო მინო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel de Barroso	მელ დე ბაროზო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Alentejo	მელ დო ალენტეჟო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Parque de Montezinho	მელ დო პარკე დე მონტე- ზინიო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão	მელ დო რიბატეჟო ნორტე (სერა დ’აირე, ალბუფეირა დე კასტელო დე ბოდე, ბაირო, ალტო ნაბენო	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Mel dos Açores	მელ დოს ასორეს	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Requeijão Serra da Estrela	რეკეიჟენსერა და ესტრელა	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
PT	Azeite de Moura	აზეიტე დე მორა	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeite de Trás-os-Montes	აზეიტე დეტრას-ოს- მონტეს	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa)	აზეიტეს დაბეირა ინტერიორ (აზეიტე და ბეირა ალტა, აზეიტე და ბეირა ბაიშა)	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites do Norte Alentejano	აზეიტეს დო ნორტე ალენტეჟანო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Azeites do Ribatejo	აზეიტეს დო რიბატეჟო	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
PT	Queijo de Évora	კეიჟო დე ევორა	Sieri
PT	Ameixa d'Elvas	ამეიშა დ’ელვას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Amêndoa Douro	ამენდოა დოურო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Ananás dos Açores/São Miguel	ანანას დოს ასორეს/სან მიგუელ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Anona da Madeira	ანონა და Mადეირა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas	აროზ კაროლინო ლეზირიას რიბატეჟანას	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Azeitona de conserva Negrinha de Freixo	აზეიტონა დე კონსერვა ნეგრინა დეფრეიშო	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior	ასეიტონასდე კონსერვა დე ელვას ე კამპო მაიორ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Batata de Trás-os-montes	ბატატა დეტრას-ოს- მონტეს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha da Terra Fria	კასტანია დე ტერა ფრია	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha de Padrela	კასტანია დე პადრელა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha dos Soutos da Lapa	კასტანა დოს სოუტოს დე ლაპა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Castanha Marvão-Portalegre	კასტანია მარვეონ-პორტალეგრე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Cereja da Cova da Beira	ჩერეჯა და ჩოვა და Bეირა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Cereja de São Julião-Portalegre	სერეჟა დე სან ჟულიენო-პორტალეგრე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Citrinos do Algarve	ჩიტრინოს დო ალგარვე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã Bravo de Esmolfe	მასან ბრავო დე ესმოლფე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã da Beira Alta	მასან და ბეირა ალტა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã da Cova da Beira	მასან და კოვა და ბეირა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã de Alcobaça	მასან დე ალკობასა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maçã de Portalegre	მასან დე პორტალეგრე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Maracujá dos Açores/S. Miguel	მარაკუჟა დოს ასორეს/ს.მიგუელ	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Pêra Rocha do Oeste	პერა როკადო ოესტე	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Pêssego da Cova da Beira	პესეგო და კოვა და ბეირა	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
PT	Ovos moles de Aveiro	ოვუშ მოლეს დე ავეირუ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SE	Svecia	შვეცია	Sieri
SE	Skånsk spettkaka	სქონსქ სფეთთქაქა	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SI	Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre	ექსტრა დევიშკო ოლჩნო ოლე სლოვენსკტრლსტრე	Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
SK	Slovenská bryndza	სლოვენსკაბრინდზა	Sieri
SK	Slovenská parenica	სლოვენსკაპარენიცა	Sieri
SK	Slovenský oštiepok	სლოვენსკი ოშტიეპოკ	Sieri
SK	Skalický trdelník	სკალიკი ტრელნიკ	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
UK	Isle of Man Manx Loaghtan Lamb	აისლ ოფმენ მანქს ლოუთან ლამბ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Orkney beef	ორკნი ბიფ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Orkney lamb	ორკნი ლამბ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Scotch Beef	სკოჩ ბიფ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Scotch Lamb	სკოჩ ლამბ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Shetland Lamb	შეტლანდ ლამბ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Welsh Beef	უელშ ბიფ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Welsh lamb	უელშლამბ	Svaiga gaļa (un subprodukti)
UK	Beacon Fell traditional Lancashire cheese	ბეკონ ფელ ტრადიშენალ ლანკაშირ ჩიზ	Sieri
UK	Bonchester cheese	ბონჩესტერ ჩიზ	Sieri
UK	Buxton blue	ბაქსტონ ბლიუ	Sieri
UK	Dorset Blue Cheese	დორსეტ ბლიუ ჩიზ	Sieri
UK	Dovedale cheese	დოვედეილ ჩიზ	Sieri
UK	Exmoor Blue Cheese	ექსმურ ბლიუ ჩიზ	Sieri
UK	Single Gloucester	სინგლ გლუსტერ	Sieri
UK	Staffordshire Cheese	სტაფორდშირ ჩიზ	Sieri
UK	Swaledale cheese; Swaledale ewes' cheese	სუელდეილ ჩიზ; სუელდეილ უეს’ ჩიზ	Sieri
UK	Teviotdale Cheese	ტევაიოტდეილ ჩიზ	Sieri
UK	West Country farmhouse Cheddar cheese	უესტ კანტრიფერმჰაუზ ჩედარ ჩიზ	Sieri
UK	White Stilton cheese; Blue Stilton cheese	უაიტ სტიტონ ჩიზ; ბლიუ სტიტონ ჩიზ	Sieri
UK	Melton Mowbray Pork Pie	მელტონ მოუბრეი პორკ პაი	Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)
UK	Cornish Clotted Cream	კორნიშ კლოტიდ ქრიმ	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)
UK	Jersey Royal potatoes	ჯერსიროიალ პიტეიტოს	Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi
UK	Arbroath Smokies	არბროუთ სმოუკიზ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Scottish Farmed Salmon	სკოტიშ ფარმდ სალმონ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Whitstable oysters	უაიტსტეიბლ ოისტერზ	Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi
UK	Gloucestershire cider/perry	გლუსტერშირი სიდრ/პერი	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Herefordshire cider/perry	ჰერფორდშირ სიდრ/პერი	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Worcestershire cider/perry	უორსტერშირი სიდრ/პერი	Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)
UK	Kentish ale and Kentish strong ale	კენტიშ ეილ ანდ კენტიშ სტრონგ ეილ	Alus
UK	Rutland Bitter	რუტლანდ ბიტერ	Alus

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas lauksaimniecības produkti un pārtika, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

[…]

XVII-D PIELIKUMS

PRODUKTU ĢeogrĀFiSKĀS iZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

A DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības vīni

To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Eiropas Savienības dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums	Transkripcija gruzīnu burtiem
BE	Côtes de Sambre et Meuse	კოტ დე სამბრ ე მეზ
BE	Hagelandse wijn	ჰაგელანდსე ვინ
BE	Haspengouwse Wijn	ჰასპენგუვსე ვინ
BE	Heuvellandse Wijn	ჰეველანდსე ვინ
BE	Vlaamse mousserende kwaliteitswijn	ვლამსე მოუსერენდე კვალიტისვინ
BE	Cremant de Wallonie	კრემან დე ვალონი
BE	Vin mousseux de qualite de Wallonie	ვენ მუზო დე კალი დე ვალონი
BG	Асеновград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Asenovgrad	ასენოვგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ასენოვგრად
BG	Брестник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Brestnik	ბრესტნიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბრესტნიკ
BG	Варна, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varna	ვარნა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვარნა
BG	Велики Преслав, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Veliki Preslav	ველიკი პრესლავ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ველიკი პრესლავ
BG	Видин, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vidin	ვიდინ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვიდინ
BG	Враца, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vratsa	ვრაცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვრაცა
BG	Върбица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varbitsa	ვარბიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვარბიცა
BG	Долината на Струма, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Struma valley	დოლინატა ნა სტრუმა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტრუმა ველი
BG	Драгоево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Dragoevo	დრაგოევო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: დრაგოევო
BG	Евксиноград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Evksinograd	ევკსინოგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ევკსინოგრად
BG	Ивайловград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ivaylovgrad	ივაილოვგრად, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ივაილოვგრად
BG	Карлово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karlovo	კარლოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: კარლოვო
BG	Карнобат, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karnobat	კარბონატ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: კარბონატ
BG	Ловеч, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lovech	ლოვეჩ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლოვეჩ
BG	Лозицa, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lozitsa	ლოზიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლოზიცა
BG	Лом, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lom	ლომ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლომ
BG	Любимец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyubimets	ლიუბიმეც, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლიუბიმეც
BG	Лясковец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyaskovets	ლიასკოვეც, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ლიასკოვეც
BG	Мелник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Melnik	მელნიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მელნიკ
BG	Монтана, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Montana	მონტანა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მონტანა
BG	Нова Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Nova Zagora	ნოვა ზაგორა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვა ზაგორა
BG	Нови Пазар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novi Pazar	ნოვი Pპაზარ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვი პაზარ
BG	Ново село, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novo Selo	ნოვო სელო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ნოვო სელო
BG	Оряховица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Oryahovitsa	ორიახოვიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ორიაჰოვიცა
BG	Павликени, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pavlikeni	პავლიკენი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პავლიკენი
BG	Пазарджик, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pazardjik	პაზარჯიკ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პაზარჯიკ
BG	Перущица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Perushtitsa	პერუშჩიცა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი ე კვივალენტური ტერმინი: პერუშიცა
BG	Плевен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pleven	პლევენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პლევენ
BG	Пловдив, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Plovdiv	პლოვდივ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პლოვდივ
BG	Поморие, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pomorie	პომორიე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პომორიე
BG	Русе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ruse	რუსე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რუსე
BG	Сакар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sakar	საკარ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: საკარ
BG	Сандански, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sandanski	სანდანსკი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სანდანსკი
BG	Свищов, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Svishtov	სვიშჩოვ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სვიშტოვ
BG	Септември, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Septemvri	სეპტემვრი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სეპტემვრი
BG	Славянци, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Slavyantsi	სლავიანცი, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრე- გიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სლავიანცი
BG	Сливен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sliven	სლივენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სლივენ
BG	Стамболово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stambolovo	სტამბოლოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბ- რეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტამბოლოვო
BG	Стара Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stara Zagora	სტარა ზაგორა, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სტარა ზაგორა
BG	Сунгурларе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sungurlare	სუნგურლარე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბ- რეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სუნგურლარე
BG	Сухиндол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Suhindol	სუხინდოლ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრე- გიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სუჰინდოლ
BG	Търговище, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Targovishte	ტარგოვიშჩე, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ტარგოვიშტე
BG	Хан Крум, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Han Krum	ჰან კრუმ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰან კრუმ
BG	Хасково, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Haskovo	ხასკოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰასკოვო
BG	Хисаря, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Hisarya	ხისარია, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიო- ნის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰისარია
BG	Хърсово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Harsovo	ხარსოვო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგი- ონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ჰარსოვო
BG	Черноморски район, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Black Sea Region	ჩერნომორსკი რაიონ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბლექ სი რეჯიონ
BG	Черноморски район, kam seko vai neseko Южно Черноморие Ekvivalents nosaukums: Southern Black Sea Coast	ჩერნომორსკი რაიონ, შეიძლება მოსდევდეს იუჟნო ჩერნომორიე ეკვივალენტური ტერმინი: საუთერნ ბლექ სი ქოუსთ
BG	Шивачево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shivachevo	შივაჩევო, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: შივაჩევო
BG	Шумен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shumen	შუმენ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: შუმენ
BG	Ямбол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Yambol	იამბოლ, მოსდევს ან არ მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: იამბოლ
BG	Болярово Ekvivalents nosaukums: Bolyarovo	ბოლიაროვო ეკვივალენტური ტერმინი: ბოლიაროვო
CZ	Čechy, kam seko vai neseko Litoměřická	ჩეხი, შეიძლება მოსდევდეს ლიტომერჟიცკა
CZ	Čechy, kam seko vai neseko Mělnická	ჩეხი, შეიძლება მოსდევდეს მელნიცკა
CZ	Morava, kam seko vai neseko Mikulovská	მორავა, შეიძლება მოსდევდეს მიკულოვსკა
CZ	Morava, kam seko vai neseko Slovácká	მორავა, შეიძლება მოსდევდეს სლოვაცკა
CZ	Morava, kam seko vai neseko Velkopavlovická	მორავა, შეიძლება მოსდევდეს ველკოპავლოვიცკა
CZ	Morava, kam seko vai neseko Znojemská	მორავა, შეიძლება მოსდევდეს ზნოჟემსკა
DE	Ahr, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	არ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Baden, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ბადენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Franken, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ფრანკენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Hessische Bergstraße, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ჰესიშე ბერგშტრასე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Mittelrhein, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	მიტელრაინ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Mosel-Saar-Ruwer, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Mosel	მოზელ-საარ-რუვერ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: მოზელ
DE	Nahe, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ნაე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Pfalz, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	პფალც, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Rheingau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	რაინგაუ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Rheinhessen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	რაინჰესენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Saale-Unstrut, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზაალე-უნშრუტ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Sachsen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზაქსენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
DE	Württemberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვიურტემბერგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
EL	Αγχίαλος Ekvivalents nosaukums: Anchialos	ანხიალოს ეკვივალენტური ტერმინი: ანხიალოს
EL	Αμύνταιο Ekvivalents nosaukums: Amynteo	ამინტეო ეკვივალენტური ტერმინი: ამინტეო
EL	Αρχάνες Ekvivalents nosaukums: Archanes	არხანეზ ეკვივალენტური ტერმინი: არჰანეს
EL	Γουμένισσα Ekvivalents nosaukums: Goumenissa	ღუმენისა ეკვივალენტური ტერმინი: გუმენისა
EL	Δαφνές Ekvivalents nosaukums: Dafnes	დაფნეზ ეკვივალენტური ტერმინი: დაფნეს
EL	Ζίτσα Ekvivalents nosaukums: Zitsa	ზიცა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიცა
EL	Λήμνος Ekvivalents nosaukums: Lemnos	ლიმნოს ეკვივალენტური ტერმინი: ლემნოს
EL	Μαντινεία Ekvivalents nosaukums: Mantinia	მანტინია ეკვივალენტური ტერმინი: მანტინია
EL	Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Mavrodafne of Cephalonia	მავროდაფნი კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: მავროდაფნი ოფ კეფალონია ან კატლონიას მავროდაფნი
EL	Μαυροδάφνη Πατρών Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Patras	მავროდაფნი პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: მავროდაფნი ოფ პატრას ან პატრას მავროდაფნი
EL	Μεσενικόλα Ekvivalents nosaukums: Messenikola	მესენიკოლა ეკვივალენტური ტერმინი: მესენიკოლა
EL	Μοσχάτος Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Cephalonia Muscatel	მოსხატოზ კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: კეფალონია მუსკატელ
EL	Μοσχάτος Λήμνου Ekvivalents nosaukums: Lemnos Muscatel	მოსხატოზ ლიმნუ ეკვივალენტური ტერმინი: ლემნოს მუსკატელ
EL	Μοσχάτος Πατρών Ekvivalents nosaukums: Patras Muscatel	მოსხატოზ პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: პატრას მუსკატელ
EL	Μοσχάτος Ρίου Πατρών Ekvivalents nosaukums: Rio Patron Muscatel	მოსხატოზ რიუ პატრონ ეკვივალენტური ტერმინი: რიო პატრონ მუსკატელ
EL	Μοσχάτος Ρόδου Ekvivalents nosaukums: Rhodes Muscatel	მოსხატოზ როდუ ეკვივალენტური ტერმინი: როდეს მუსკატელ
EL	Νάουσα Ekvivalents nosaukums: Naoussa	ნაუსა ეკვივალენტური ტერმინი: ნაუსა
EL	Νεμέα Ekvivalents nosaukums: Nemea	ნემეა ეკვივალენტური ტერმინი: ნემეა
EL	Πάρος Ekvivalents nosaukums: Paros	პაროს ეკვივალენტური ტერმინი: პაროს
EL	Πάτρα Ekvivalents nosaukums: Patras	პატრა ეკვივალენტური ტერმინი: პატრას
EL	Πεζά Ekvivalents nosaukums: Peza	პეზა ეკვივალენტური ტერმინი: პეზა
EL	Πλαγιές Μελίτωνα Ekvivalents nosaukums: Cotes de Meliton	პლაღიეზ მელიტონა ეკვივალენტური ტერმინი: კოტ დე მელიტონ
EL	Ραψάνη Ekvivalents nosaukums: Rapsani	რაფსანი ეკვივალენტური ტერმინი: რაფსანი
EL	Ρόδος Ekvivalents nosaukums: Rhodes	როდოზ ეკვივალენტური ტერმინი: როდეს
EL	Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Robola of Cephalonia	რომპოლა კეფალინიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: რობოლა ოფ კეფალონია ან კეფალონიას რობოლა
EL	Σάμος Ekvivalents nosaukums: Samos	სამოზ ეკვივალენტური ტერმინი: სამოს
EL	Σαντορίνη Ekvivalents nosaukums: Santorini	სანტორინი ეკვივალენტური ტერმინი: სანტორინი
EL	Σητεία Ekvivalents nosaukums: Sitia	სიტია ეკვივალენტური ტერმინი: სიტია
ES	Abona	აბონა
ES	Alella	ალელია
ES	Alicante, kam seko vai neseko Marina Alta	ალიკანტე, შეიძლება მოსდევდეს მარინა ალტა
ES	Almansa	ალმანსა
ES	Ampurdán-Costa Brava	ამპურდან-კოსტა ბრავა
ES	Arabako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Txakolí de Álava	არაბაკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ტსაკოლი დე ალავა
ES	Arlanza	არლანსა
ES	Arribes	არიბეს
ES	Bierzo	ბიერსო
ES	Binissalem	ბინისალემ
ES	Bizkaiko Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Bizkaia	ბისკაიკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩაკოლი დე ბისკაია
ES	Bullas	ბულიას
ES	Calatayud	კალატაიუდ
ES	Campo de Borja	კამპო დე ბორხა
ES	Cariñena	კარინენია
ES	Cataluña	კატალუნია
ES	Cava	კავა
ES	Chacolí de Bizkaia Ekvivalents nosaukums: Bizkaiko Txakolina	ჩაკოლი დე ბისკაია ეკვივალენტური ტერმინი: ბისკაიკო ტსაკოლინა
ES	Chacolí de Getaria Ekvivalents nosaukums: Getariako Txakolina	ჩაკოლი დე ხეტარია ეკვივალენტური ტერმინი: ხეტარიაკო ტსაკოლინა
ES	Cigales	სეგალეს
ES	Conca de Barberá	კონკა დე ბარბერა
ES	Condado de Huelva	კონდადო დე უელვა
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Artesa	კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს არტესა
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Les Garrigues	კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს ლე გარიგვეს
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Raimat	კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს რაიმატ
ES	Costers del Segre, kam seko vai neseko Valls de Riu Corb	კოსტერს დელ სეგრე, შეიძლება მოსდევდეს ვალს დე რიუ კორბ
ES	Dehesa del Carrizal	დეესა დელ კარისალ
ES	Dominio de Valdepusa	დომინიო დე ვალდეპუსა
ES	El Hierro	ელ იერო
ES	Finca Élez	ფინკა ელეს
ES	Getariako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Getaria	ხეტარიაკო ტსაკოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩაკოლი დე ხეტარია
ES	Guijoso	გიხოსო
ES	Jerez-Xérès-Sherry	ხერეს-სერეს-სერი
ES	Jumilla	ხუმილია
ES	La Mancha	ლა მანჩა
ES	La Palma, kam seko vai neseko Fuencaliente	ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ფუენკალიენტე
ES	La Palma, kam seko vai neseko Hoyo de Mazo	ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ოიო დე მასო
ES	La Palma, kam seko vai neseko Norte de la Palma	ლა პალმა, შეიძლება მოსდევდეს ნორტე დე ლა პალმა
ES	Lanzarote	ლანსაროტე
ES	Málaga	მალაგა
ES	Manchuela	მანჩუელა
ES	Manzanilla Sanlúcar de Barrameda	მანსანილია სანლუკარ დე ბარამედა
ES	Méntrida	მენტრიდა
ES	Mondéjar	მონდეხარ
ES	Monterrei, kam seko vai neseko Ladera de Monterrei	მონტერეი, შეიძლება მოსდევდეს ლადერა დე მონტერეი
ES	Monterrei, kam seko vai neseko Val de Monterrei	მონტერეი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე მონტერეი
ES	Montilla-Moriles	მონტილია-მორილეს
ES	Montsant	მონტსანტ
ES	Navarra, kam seko vai neseko Baja Montaña	ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ბახა მონტანია
ES	Navarra, kam seko vai neseko Ribera Alta	ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ალტა
ES	Navarra, kam seko vai neseko Ribera Baja	ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ბახა
ES	Navarra, kam seko vai neseko Tierra Estella	ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ტიერა ესტელია
ES	Navarra, kam seko vai neseko Valdizarbe	ნავარა, შეიძლება მოსდევდეს ვალდისარბე
ES	Pago de Arínzano Ekvivalents nosaukums: Vino de pago de Arinzano	პაგო დე არინსანო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დე პაგო დე არინსანო
ES	Penedés	პენედეს
ES	Pla de Bages	პლა დე ბახეს
ES	Pla i Llevant	პლა ი ლევანტ
ES	Priorat	პრიორატ
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Condado do Tea	რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს კონდადო დო ტეა
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko O Rosal	რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს ო როსალ
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Ribeira do Ulla	რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირა დო ულია
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Soutomaior	რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს სოტომაიორ
ES	Rías Baixas, kam seko vai neseko Val do Salnés	რიას ბაისას, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დო სალნე
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Amandi	რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს ამანდი
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Chantada	რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს ჩანტადა
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Quiroga-Bibei	რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს კიროგა-ბიბეი
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Miño	რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირას დო მინიო
ES	Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Sil	რიბეირა საკრა, შეიძლება მოსდევდეს რიბეირას დო სილ
ES	Ribeiro	რიბეირო
ES	Ribera del Duero	რიბერა დელ დუერო
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Cañamero	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს განიამერო
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Matanegra	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს მატანეგრა
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Montánchez	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს მონტანჩეს
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Alta	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ალტა
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Baja	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს რიბერა ბახა
ES	Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Tierra de Barros	რიბერა დელ გვადიანა, შეიძლება მოსდევდეს ტიერა დე ბაროს
ES	Ribera del Júcar	რიბერა დელ ხუკარ
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alavesa	რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ალავესა
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alta	რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ალტა
ES	Rioja, kam seko vai neseko Rioja Baja	რიოხა, შეიძლება მოსდევდეს რიოხა ბახა
ES	Rueda	რუედა
ES	Sierras de Málaga, kam seko vai neseko Serranía de Ronda	სიერას დე მალაგა, შეიძლება მოსდევდეს სერანია დე რონდა
ES	Somontano	სომონტანო
ES	Tacoronte-Acentejo, kam seko vai neseko Anaga	ტაროკონტე-ასენტეხო, შეიძლება მოსდევდეს ანაგა
ES	Tarragona	ტარაგონა
ES	Terra Alta	ტერა ალტა
ES	Tierra de León	ტიერა დე ლეონ
ES	Tierra del Vino de Zamora	ტიერა დელ ვინო დე სამორა
ES	Toro	ტორო
ES	Txakolí de Álava Ekvivalents nosaukums: Arabako Txakolina	ტსაკოლი დე ალავა ეკვივალენტური ტერმინი: არაბაკო ტსაკოლინია
ES	Uclés	უკლეს
ES	Utiel-Requen	უტიელ-რეკენია
ES	Valdeorras	ვალდეორას
ES	Valdepeñas	ვალდეპენიას
ES	Valencia, kam seko vai neseko Alto Turia	ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს ალტო ტურია
ES	Valencia, kam seko vai neseko Clariano	ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს კლარიანო
ES	Valencia, kam seko vai neseko Moscatel de Valencia	ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს მოსკატელ დე ვალენსია
ES	Valencia, kam seko vai neseko Valentino	ვალენსია, შეიძლება მოსდევდეს ვალენტინიო
ES	Valle de Güímar	ვალიე დე გვიმარ
ES	Valle de la Orotava	ვალიე დე ლა ოროტავა
ES	Valles de Benavente	ვალიეს დე ბენავენტე
ES	Vino de Calidad de Valtiendas	ვინო დე კალიდად დე ვალტიენდას
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Arganda	ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს არგანდა
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Navalcarnero	ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს ნავალკარნერო
ES	Vinos de Madrid, kam seko vai neseko San Martín de Valdeiglesias	ვინოს დე მადრიდ, შეიძლება მოსდევდეს სან მარტინ დე ვალდეიგლესიას
ES	Ycoden-Daute-Isora	იკოდენ-დოტ-ისორა
ES	Yecla	იეკლა
FR	Ajaccio	აჟასიო
FR	Aloxe-Corton	ალოქს-კორტონ
FR	Alsace, kam seko vai neseko vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vin d'Alsace	ალზას, შეიძლება მოსდევდეს სხვადასხვა ღვინისდა/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დ’ალზას
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergbieten	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ბერგბიტენ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergheim	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ბერგჰაიმ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Wolxheim	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ალტენბერგ დე ვოლქსჰაიმ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Brand	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ბრენდ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Bruderthal	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ბრიუდერტალ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Eichberg	ალზას გრან კრიუ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Engelberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ენგელბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Florimont	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფლორიმონ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Frankstein	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფრანკშტაინ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Froehn	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფრენ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Furstentum	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფურსტენტუმ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Geisberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გაისბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Gloeckelberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გლეკელბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Goldert	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს გოლდერტ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Hatschbourg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ჰატშბურგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Hengst	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ჰენგსტ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kanzlerberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კანცლერბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kastelberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კასტელბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kessler	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კესლერ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Barr	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კირხბერგ დე ბარ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Ribeauvillé	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კირხბერგ დე რიბოვილე
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Kitterlé	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს კიტერლე
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Mambourg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მამბურგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Mandelberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მანდელბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Marckrain	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მარკრაინ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Moenchberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მენხბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Muenchberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს მუენხბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Ollwiller	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ოლვილერ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Osterberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ოსტერბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Pfersigberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პფესიგბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Pfingstberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პფინგშტბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Praelatenberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს პრელატენბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Rangen	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს რანგენ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Saering	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სერინგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Schlossberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შლოსბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Schoenenbourg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შენენბურგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sommerberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სომერბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sonnenglanz	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სონენგლანც
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Spiegel	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შპიგელ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Sporen	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს სპორენ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steinen	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინენ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steingrubler	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინგრუბლერ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Steinklotz	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს შტაინკლოც
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Vorbourg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ფორბურგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Wiebelsberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვიბელსბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Wineck-Schlossberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვინეკ-შლოსბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Winzenberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ვინცენბერგ
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Zinnkoepflé	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ცინკეპფლე
FR	Alsace Grand Cru, kam seko Zotzenberg	ალზას გრან კრიუ, მოსდევს ცოცენბერგ
FR	Alsace Grand Cru, pirms kā ir Rosacker	ალზას გრან კრიუ, წინ უძღვის როზაკერ
FR	Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux”, pirms kā ir vai nav “Rosé”	ანჟუ, შეიძლება მოსდევდეს “ვალ დე ლუარ’, “მუ სო’ ან წინ უძღოდეს ‘როზე”
FR	Anjou Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	ანჟუ კოტო დე ლა ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Anjou Villages, kam seko vai neseko Val de Loire	ანჟუ ვილაჟ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Anjou-Villages Brissac, kam seko vai neseko Val de Loire	ანჟუ – ვილაჟ ბრისაკ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Arbois, kam seko vai neseko Pupillin, kam seko vai neseko “mousseux”	არბუა, შეიძლება მოსდევდეს “პუპიილენ’, ‘მუსო”.
FR	Auxey-Duresses, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	ოქსი-დიურეს, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’, ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Bandol Ekvivalents nosaukums: Vin de Bandol	ბანდოლ ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დე ბანდოლ
FR	Banyuls, kam seko vai neseko “Grand Cru” and /or “Rancio”	ბანიულ, შეიძლება მოსდევდეს “გრან კრიუ’ და/ან რანსიო”
FR	Barsac	ბარსაკ
FR	Bâtard-Montrachet	ბეტარ-მონტრაშე
FR	Béarn, kam seko vai neseko Bellocq	ბეარნ, შეიძლება მოსდევდეს ბელოკ
FR	Beaujolais, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “Villages”, kam seko vai neseko “Supérieur”	ბოჟოლე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი, ან “ვილაჟ’, ან‘სუპერიერ’
FR	Beaune	ბონ
FR	Bellet Ekvivalents nosaukums: Vin de Bellet	ბელე ეკვივალენტური ტერმინი: ვენ დე ბელე
FR	Bergerac, kam seko vai neseko “sec”	ბერჟერაკ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ”
FR	Bienvenues-Bâtard-Montrachet	ბიენვენუეს-ბატარ-მონტრაშე
FR	Blagny, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages	ბლანი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ
FR	Blanquette de Limoux	ბლანკეტ დე ლიმუ
FR	Blanquette méthode ancestrale	ბლანკეტ მეტოდ ანსესტრალ
FR	Blaye	ბლეი
FR	Bonnes-mares	ბონ მარ
FR	Bonnezeaux, kam seko vai neseko Val de Loire	ბონეზო, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Bordeaux, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé”, “Mousseux” vai “ supérieur”	ბორდო, შეიძლება მოსდევდეს ‘კლერე’, “როზე’, “მუსო’, ‘სუპერიერ”
FR	Bordeaux Côtes de Francs	ბორდო კოტ დე ფრან
FR	Bordeaux Haut-Benauge	ბორდო ბენოჟ
FR	Bourg Ekvivalents nosaukums: Côtes de Bourg / Bourgeais	ბურ ეკვივალენტური ტერმინი: კოტ დე ბურ / ბურჟე
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Chitry	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე”, “როზე” ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი “შიტრი”
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Chalonnaise	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, “როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ‘კოტ შალონეზ”
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Saint-Jacques	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ სენ-ჟაკ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes d'Auxerre	ბურგონ შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, “როზე” ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი კოტ დ”ოქსერ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes du Couchois	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დიუ კუშუა
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Coulanges-la-Vineuse	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კულანჟ-ლა-ვინეზ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Épineuil	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეპინეი
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Beaune	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დე ბონ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Nuits	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’ ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი კოტ დე ნუი
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums La Chapelle Notre-Dame	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ლა შაპელ ნოტრ-დამ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Le Chapitre	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი ლე შაპიტრ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Montrecul / Montre-cul / En Montre-Cul	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიულიერთეულის სახელი მონტრკიულ / მონტრ-კიულ / ან მონტრ-კიულ
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Vézelay	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს “კლერე’, ‘როზე’ ანმცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ვეზელე
FR	Bourgogne, kam seko vai neseko “Clairet”, “Rosé”, “ordinaire” vai “grand ordinaire”	ბურგონ, შეიძლება მოსდევდეს ‘კლერე’, “როზე’, “ორდინერ’ან ‘გრან ორდინერ”
FR	Bourgogne aligoté	ბურგონ ალიგოტე
FR	Bourgogne passe-tout-grains	ბურგონ პას-ტუ-გრენ
FR	Bourgueil	ბურგეი
FR	Bouzeron	ბუზრონ
FR	Brouilly	ბრუიი
FR	Bugey, kam seko vai neseko Cerdon, pirms kā ir vai nav “Vins du”, “Mousseux du”, “Pétillant” vai “Roussette du” vai kam seko “Mousseux” vai “Pétillant”, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ბუგე, შეიძლება მოსდევდეს სერდონ, წინ უძღოდეს ‘ვენ დიუ’, “მუსო დიუ’, “პეტიიან’, ან ”რუსეტ დიუ” ან მოსდევდეს “მუსო” ან “პეტიიან” .შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Buzet	ბუზე
FR	Cabardès	კაბარდე
FR	Cabernet d'Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire	კაბერნე დ’ანჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Cabernet de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire	კაბერნე დე სომურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Cadillac	კადილაკ
FR	Cahors	კაორ
FR	Cassis	კასის
FR	Cérons	სერონ
FR	Chablis, kam seko vai neseko Beauroy, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბოროი ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Berdiot, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბერდიო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Beugnons	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბენიონ
FR	Chablis, kam seko vai neseko Butteaux, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ბიუტო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chapelot, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შაპელო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chatains, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შატენ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Chaume de Talvat, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს შომ დე ტალვა
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Bréchain, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბრეშენ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Cuissy	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე კისი
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Fontenay, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ფონტენე ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Jouan, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ჟუან ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Léchet, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლეშე ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Savant, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე სავან ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte de Vaubarousse, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ვობარუს ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Côte des Prés Girots, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე პრე ჟირო ან ‘პრემიე კრიუ
FR	Chablis, kam seko vai neseko Forêts, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ფორე ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Fourchaume, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ფურშომ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko L'Homme mort, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლ’ომ მორ ან “პრემიერ კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Beauregards	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ბორ გარ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Épinottes, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ეპინოტ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Fourneaux, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ფურნო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Les Lys, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ლე ლი ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Mélinots, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მელინო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Mont de Milieu, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონ დე მილიე ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Montée de Tonnerre	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონტე დე ტონერ
FR	Chablis, kam seko vai neseko Montmains, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მონტმენ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Morein, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მორენ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Pied d'Aloup, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს პიე დ’ალუპ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Roncières, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს რონსიერ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Sécher, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს სეშე ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Troesmes, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ტრემ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaillons, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ველონ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vau de Vey, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო დე ვეი ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vau Ligneau, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო ლინიო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaucoupin, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოკუპენ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaugiraut, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოჟირო ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaulorent, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოდევდეს ვოლორან ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaupulent, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოპულან ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vaux-Ragons, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვო-რაგონ ან “პრემიე კრიუ”
FR	Chablis, kam seko vai neseko Vosgros, kam seko vai neseko “premier cru”	შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს ვოსგრო ან პრემიე კრიუ’
FR	Chablis	შაბლი
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Blanchot	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ბლანშო
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Bougros	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ბუგრო
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Grenouilles	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს გრენუი
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Les Clos	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Preuses	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს პრეზე
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Valmur	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ვალმურ
FR	Chablis grand cru, kam seko vai neseko Vaudésir	შაბლი გრან კრიუ, შეიძლება მოსდევდეს ვოდეზირ
FR	Chambertin	შამბერტენ
FR	Chambertin-Clos-de-Bèze	შამბერტენ კლო დე ბეზ
FR	Chambolle-Musigny	შამბოლ მიუზინი
FR	Champagne	შამპან
FR	Chapelle-Chambertin	შაპელ-შამბერტენ
FR	Charlemagne	შარლემან
FR	Charmes-Chambertin	შარმ-შამბერტენ
FR	Chassagne-Montrachet, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côtes de Beaune-Villages	შასან-მონტრაშე, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ
FR	Château Grillet	შატო-გრიე
FR	Château-Chalon	შატო-შალონ
FR	Châteaumeillant	შატომეიან
FR	Châteauneuf-du-Pape	შატონეფ-დიუ-პაპ
FR	Châtillon-en-Diois	შატიონ ან-დიუა
FR	Chaume - Premier Cru des coteaux du Layon	შომ-პრემიე კრიუ დე კოტო დიუ ლეონ
FR	Chenas	შენა
FR	Chevalier-Montrachet	მონტრაშე
FR	Cheverny	შავერნი
FR	Chinon	შინო
FR	Chiroubles	შირუბლ
FR	Chorey-les-Beaune, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages	შორი-ლე-ბონ, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ბონ / კოტ დე ბონ-ვილაჟ
FR	Clairette de Bellegarde	კლერეტ დე ბელგარდ
FR	Clairette de Die	კლერეტ დე დი
FR	Clairette de Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კლერეტ დე ლანგდოკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Clos de la Roche	კლო დე ლა როშ
FR	Clos de Tart	კლო დე ტარ
FR	Clos de Vougeot	კლო დე ვუჟო
FR	Clos des Lambrays	კლო დე ლამბრე
FR	Clos Saint-Denis	კლო სენ-დენი
FR	Collioure	კოლიურ
FR	Condrieu	კონდრიე
FR	Corbières	კორბიერ
FR	Cornas	კორნა
FR	Corse, kam seko vai neseko Calvi, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება მოსდევდეს კალვი ან წინუძღოდეს “ვენ დე”
FR	Corse, kam seko vai neseko Coteaux du Cap Corse, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დიუ კაპ კორს ან წინ უძღოდეს “ვენ დე”
FR	Corse, kam seko vai neseko Figari, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება მოსდევდეს ფიგარი ან წინუძღოდეს “ვენ დე”
FR	Corse, kam seko vai neseko Porto-Vecchio, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება მოსდევდეს პორტო-ვეკშიო ან წინუსწრებდეს “ვენ დე”
FR	Corse, kam seko vai neseko Sartène, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება მოსდევდეს სარტენ ან წინუძღოდეს “ვენ დე”
FR	Corse, pirms kā ir vai nav “Vin de”	კორს, შეიძლება წინ უძღოდეს “ვენ დე”
FR	Corton	კორტონ
FR	Corton-Charlemagne	კორტონ-შარლემან
FR	Costières de Nîmes	კოსტიერ დე ნიმ
FR	Côte de Beaune, pirms kā ir mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოტ დე ბონ, შეიძლება წინ უძღოდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Côte de Beaune-Villages	კოტ დე ბონ-ვილაჟ
FR	Côte de Brouilly	კოტ დე ბრუი
FR	Côte de Nuits-villages	კოტ დე ნუი-ვილაჟ
FR	Côte roannaise	კოტ როანეზ
FR	Côte Rôtie	კოტ როტი
FR	Coteaux champenois, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოტო შამპენუა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Coteaux d'Aix-en-Provence	კოტო დ’ექს-ან-პროვანს
FR	Coteaux d'Ancenis, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums koto d’anseni	შეიძლება მოსდევდეს ღვინისსახეობის სახელი
FR	Coteaux de Die	კოტო დე დი
FR	Coteaux de l'Aubance, kam seko vai neseko Val de Loire	კოტო დე ლობანს, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Coteaux de Pierrevert	კოტო დე პიერვერ
FR	Coteaux de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire	კოტო დე სომიურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Coteaux du Giennois	კოტო დიუ ჟიენუა
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Cabrières	კოტო დიუ ლანგედოგ, შეიძლება მოსდევდეს კაბრიერ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de la Méjanelle / La Méjanelle	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე ლა მეჟანელ / ლა მეჟანელ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Saint-Christol '/ Saint-Christol	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე სენ-კრისტოლ /სენ-კრისტოლ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Vérargues / Vérargues	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე ვერარგ / ვერარგ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Grès de Montpellier	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს გრე დე მონპელიე
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko La Clape	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს ლა კლაპ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Montpeyroux	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს მონპეირუ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Pic-Saint-Loup	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს პიკ-სენ-ლუ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Quatourze	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს კატურ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Drézéry	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-დრეზერი
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Georges-d'Orques	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-ჟორჟ დ’ორკ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Saturnin	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს სენ-სატურნენ
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Picpoul-de-Pinet	კოტო დიუ ლანგედოკ, შეიძლება მოსდევდეს პიკპულ-დე-პენ
FR	Coteaux du Layon, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოტო დიუ ლეიონ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Coteaux du Layon Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire	კოტო დიუ ლეიონ შომ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Coteaux du Loir, kam seko vai neseko Val de Loire	კოტო დიუ ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Coteaux du Lyonnais	კოტო დიუ ლიონე
FR	Coteaux du Quercy	კოტო დიუ კერსი
FR	Coteaux du Tricastin	კოტო დიუ ტრეკასტენ
FR	Coteaux du Vendômois, kam seko vai neseko Val de Loire K	კოტო დიუ ვანდომუა, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Coteaux varois	კოტო ვარუა
FR	Côtes Canon Fronsac Ekvivalents nosaukums: Canon Fronsac	კოტ კანონ ფრონსაკ ეკვივალენტური ტერმინი: კანონ ფრონსაკ
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Boudes	კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს ბუდ
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Chanturgue	კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს შანტურგ
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Châteaugay	კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს შატოგე
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Corent	კოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს კორან
FR	Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Madargue	ოტ დ’ოვერნ, შეიძლება მოსდევდეს მადარგე
FR	Côtes de Bergerac	კოტ დ’ოვერნ
FR	Côtes de Blaye	კოტ დე ბლე
FR	Côtes de Bordeaux Saint-Macaire	კოტ დე ბორდო დენ მაკერ
FR	Côtes de Castillon	კოტ დე კასტიონ
FR	Côtes de Duras	კოტ დე დიურას
FR	Côtes de Millau	კოტ დე მიო
FR	Côtes de Montravel	კოტ დე მონრაველ
FR	Côtes de Provence	კოტ დე პროვანს
FR	Côtes de Saint-Mont	კოტ დე სენ-მონ
FR	Côtes de Toul	კოტ დე ტულ
FR	Côtes du Brulhois	კოტ დიუ ბრულუა
FR	Côtes du Forez	კოტ დიუ ფორე
FR	Côtes du Jura, kam seko vai neseko “mousseux”	კოტ დიუ ჟიურა, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო”
FR	Côtes du Lubéron	კოტ დიუ ლიბერონ
FR	Côtes du Marmandais	კოტ დიუ მარმანდე
FR	Côtes du Rhône	კოტ დიუ რონ
FR	Côtes du Roussillon	კოტ დიუ რუსიონ
FR	Côtes du Roussillon Villages, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოტ დიუ რუსიონ ვილაჟ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Côtes du Ventoux	კოტ დიუ ვანტუ
FR	Côtes du Vivarais	კოტ დიუ ვივარე
FR	Cour-Cheverny, kam seko vai neseko Val de Loire	კურ-შევერნი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Crémant d'Alsace	კრემან დ’ალზას
FR	Crémant de Bordeaux	კრემან დე ბორდო
FR	Crémant de Bourgogne	კრემან დე ბურგონ
FR	Crémant de Die	კრემან დე დი
FR	Crémant de Limoux	კრემან დე ლიმუ
FR	Crémant de Loire	კრემან დე ლუარ
FR	Crémant du Jura	კრემან დიუ ჟიურა
FR	Crépy	კრეპი
FR	Criots-Bâtard-Montrachet	კრიო-ბატარ-მონტრაშე
FR	Crozes-Hermitage Ekvivalents nosaukums: Crozes-Ermitage	კროზ-ერმიტაჟ კროზ-ერმიტაჟ
FR	Échezeaux	ეშეზო
FR	Entre-Deux-Mers	ანტრ დე-მერ
FR	Entre-Deux-Mers-Haut-Benauge	ანტრ-დე-მერ-ო-ბენოჟ
FR	Faugères	ფოჟერ
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Brem	ფიეფ ვანდეენ შეიძლება მოსდევდეს ბრემ
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Mareuil	ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს მარეი
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Pissotte	ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს პისოტ
FR	Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Vix	ფიეფ ვანდეენ, შეიძლება მოსდევდეს ვი
FR	Fitou	ფიტუ
FR	Fixin	ფიხენ
FR	Fleurie	ფლერი
FR	Floc de Gascogne	ფლოკ დე გასკონ
FR	Fronsac	ფროსნაკ
FR	Frontignan, pirms kā ir vai nav “Muscat de” vai “Vin de”	ფრონტინიან, შეიძლება წინ უძღოდეს “მუსკატ’ ან ‘ვენ დე”
FR	Gaillac, kam seko vai neseko “mousseux”	გაიაკ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო”
FR	Gaillac premières côtes	გაიაკ პრემიერ კოტ
FR	Gevrey-Chambertin	ჟევრი-შამბერტენ
FR	Gigondas	ჟიგონდა
FR	Givry	ჟივრი
FR	Grand Roussillon, kam seko vai neseko “Rancio”	გრან-რუსიონ, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო”
FR	Grand-Échezeaux	გრან-ეშეზო
FR	Graves, kam seko vai neseko “supérieures”	გრავ, შეიძლება მოსდევდეს “სუპერიერ”
FR	Graves de Vayres	გრავ დე ვერ
FR	Griotte-Chambertin	გრიოტ- შამბერტენ
FR	Gros plant du Pays nantais	გრო პლან დიუ პეი ნანტე
FR	Haut-Médoc	ო-მედოკ
FR	Haut-Montravel	ო მონტრაველ
FR	Haut-Poitou	ო-პუატო
FR	Hermitage Ekvivalents nosaukums: l'Hermitage / Ermitage / l'Ermitage	ერმიტაჟ ეკვივალენტური ტერმინი: ლ’ერმიტაჟ / ერმიტაჟ /ლ’ერმიტაჟ
FR	Irancy	ირანსი
FR	Irouléguy	ირულეგი
FR	Jasnières, kam seko vai neseko Val de Loire	ჟასნიერ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Juliénas	ჟულიენა
FR	Jurançon, kam seko vai neseko “sec”	ჟურანსონ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ”
FR	L'Étoile, kam seko vai neseko “mousseux”	ლ’ეტუალ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო”
FR	La Grande Rue	ლა გრანდ რიუ
FR	Ladoix, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	ლადუა, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ
FR	Lalande de Pomerol	ლალანდე დე პომროლ
FR	Latricières-Chambertin	ლატრისიერ-შამბერტენ
FR	Les Baux de Provence	ლე ბო დე პროვანს
FR	Limoux	ლიმუ
FR	Lirac	ლირაკ
FR	Listrac-Médoc	ლისტრაკ-მედოკ
FR	Loupiac	ლუპიაკ
FR	Lussac-Saint-Émilion	ლუსაკ-სენ-ემილიონ
FR	Mâcon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “Supérieur” vai “Villages” Ekvivalents nosaukums: Pinot-Chardonnay-Mâcon	მაკონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფილი ერთეულის სახელი ან “სუპერიე’ ან ‘ვილაჟ” ეკვივალენტური ტერმინი: პინო-შარდონე-მაკონ
FR	Macvin du Jura	მაკვენ დიუ ჟიურა
FR	Madiran	მადირან
FR	Maranges, kam seko vai neseko Clos de la Boutière	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს კლო დე ლა ბუტიე
FR	Maranges, kam seko vai neseko La Croix Moines	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლა კრუა მუან
FR	Maranges, kam seko vai neseko La Fussière	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლა ფიუსიერ
FR	Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Loyères	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო დე ლუაიერ
FR	Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Rois	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო დე რუა
FR	Maranges, kam seko vai neseko Les Clos Roussots	მარანჟ შეიძლება მოსდევდეს ლე კლო რუსოტ
FR	Maranges, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Maranges, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	მარანჟ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Marcillac	მარსიაკ
FR	Margaux	მარგო
FR	Marsannay, kam seko vai neseko “rosé”	მარსანე, შეიძლება მოსდევდეს “როზე”
FR	Maury, kam seko vai neseko “Rancio”	მორი, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო”
FR	Mazis-Chambertin	მაზი-შამბერტენ
FR	Mazoyères-Chambertin	მეზუაიერ შამბერტენ
FR	Médoc	მედოკ
FR	Menetou-Salon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko Val de Loire	მენეტუ სალონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ან ვალ დე ლუარ
FR	Mercurey	მერკური
FR	Meursault, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	მერსო, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Minervois	მინერვუა
FR	Minervois-La-Livinière	მინერვუა-ლა-ლიმინიერ
FR	Monbazillac	მონბაზიაკ
FR	Montagne Saint-Émilion	მონტან სენ-ემილიონ
FR	Montagny	მონტანი
FR	Monthélie, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	მონტელი, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Montlouis-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant”	მონლუი-სურ-ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან”
FR	Montrachet	მონრაშე
FR	Montravel	მონრაველ
FR	Morey-Saint-Denis	მორი-სენ-დენი
FR	Morgon	მორგონ
FR	Moselle	მოზელ
FR	Moulin-à-Vent	მულენ-ა-ვან
FR	Moulis Ekvivalents nosaukums: Moulis-en-Médoc	მული ეკვივალენტური ტერმინი: მული-ან-მედოკ
FR	Muscadet, kam seko vai neseko Val de Loire	მუსკადე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Muscadet-Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	მუსკადე-კოტო დე ლა ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Muscadet-Côtes de Grandlieu, kam seko vai neseko Val de Loire	მუსკადე-კოტ დე გრანდლიე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Muscadet-Sèvre et Maine, kam seko vai neseko Val de Loire	მუსკადე-სევრ ე მენ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Muscat de Beaumes-de-Venise	მუსკა დე ბომ-დე-ვენიზ
FR	Muscat de Lunel	მუსკა დე ლუნელ
FR	Muscat de Mireval	მუსკა დე მირევალ
FR	Muscat de Saint-Jean-de-Minervois	მუსკა დე სენ-ჟაკ დე მინერვუა -
FR	Muscat du Cap Corse	მუსკა დიუ კაპ კორს
FR	Musigny	მუზინი
FR	Néac	ნეაკ
FR	Nuits Ekvivalents nosaukums: Nuits-Saint-Georges	ნუი ეკვივალენტური ტერმინი: ნუი-სენ-ჟორჟ
FR	Orléans, kam seko vai neseko Cléry	ორლეან, შეიძლება მოსდევდეს კლერი
FR	Pacherenc du Vic-Bilh, kam seko vai neseko “sec”	პაშერენ დიუ ვიკ-ბილ, შეიძლება მოსდევდეს “სეკ”
FR	Palette	პალეტ
FR	Patrimonio	პატრიმონიო
FR	Pauillac	პოიაკ
FR	Pécharmant	პეშარმან
FR	Pernand-Vergelesses, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	პერნან-ვერგელეს, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Pessac-Léognan	პესაკ-ლეონან
FR	Petit Chablis, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	პეტი შაბლი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Pineau des Charentes Ekvivalents nosaukums: Pineau Charentais	პინო დე შარანტ ეკვივალენტური ტერმინი: პინო შარანტე
FR	Pomerol	პომეროლ
FR	Pommard	პომარ
FR	Pouilly-Fuissé	პუი-ფუისე
FR	Pouilly-Loché	პუი-ლოშე
FR	Pouilly-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire Ekvivalents nosaukums: Blanc Fumé de Pouilly / Pouilly-Fumé	პუიი–სურ-ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ეკვივალენტური ტერმინი: ბლანკ ფიუმე დე პუიი / პუიი-ფიუმე
FR	Pouilly-Vinzelles	პუიი-ვენზელ
FR	Premières Côtes de Blaye	პრემიერ კოტ დე ბლე
FR	Premières Côtes de Bordeaux, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	პრემიერ კოტ დე ბორდო, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Puisseguin-Saint-Emilion	პუისეგენ-სენ-ემილიონ
FR	Puligny-Montrachet, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	პულინი მონრაშე, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Quarts de Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire	კარ დე შომ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Quincy, kam seko vai neseko Val de Loire	კინსი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Rasteau, kam seko vai neseko “Rancio”	რასტო, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო”
FR	Régnié	რენიე
FR	Reuilly, kam seko vai neseko Val de Loire	რეიი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Richebourg	რიშბურ
FR	Rivesaltes, kam seko vai neseko “Rancio”, pirms kā ir vai nav “Muscat”	რივეზალტ, შეიძლება მოსდევდეს “რანსიო’ ან წინ უსწრებდეს ‘მუსკა”
FR	Romanée (La)	რომანე (ლა)
FR	Romanée Contie	რომანე კონტი
FR	Romanée Saint-Vivant	რომანე სენ-ვივან
FR	Rosé de Loire, kam seko vai neseko Val de Loire	როზე დე ლუარ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Rosé des Riceys	როზე დე რისი
FR	Rosette	როზეტ
FR	Roussette de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	რუსეტ დე სავუა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
FR	Ruchottes-Chambertin	რუშოტ-შამბერტინ
FR	Rully	რული
FR	Saint-Amour	სენტ-ამურ
FR	Saint-Aubin, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	სენ-ობენ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Saint-Bris	სენ-ბრი
FR	Saint-Chinian	სენ-შინიან
FR	Saint-Émilion	სენ-ემილიონ
FR	Saint-Émilion Grand Cru	სენ-ემილიონ-გრან კრიუ
FR	Saint-Estèphe	სენტ-ესტეფ
FR	Saint-Georges-Saint-Émilion	სენ-ჟორჟ-სენტ-ემილიონ
FR	Saint-Joseph	სენ-ჟოზეფ
FR	Saint-Julien	სენ-ჟულიენ
FR	Saint-Nicolas-de-Bourgueil, kam seko vai neseko Val de Loire	სენ-ნიკოლა-დე-ბურგეი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Saint-Péray, kam seko vai neseko “mousseux”	სენ-პერე, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო”
FR	Saint-Pourçain	სენ-პურსენ
FR	Saint-Romain, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	სენ-რომენ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Saint-Véran	სენ-ვერან
FR	Sainte-Croix-du-Mont	სენტ-კრუა დიუ მონ
FR	Sainte-Foy Bordeaux	სენტ-ფუა ბორდო
FR	Sancerre	სანსერ
FR	Santenay, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages”	სანტენი, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დე ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ-ვილაჟ”
FR	Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant”	სომურ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან”
FR	Saumur-Champigny, kam seko vai neseko Val de Loire	სომურ-შამპინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Saussignac	სოსინიაკ
FR	Sauternes	სოტერნ
FR	Savennières, kam seko vai neseko Val de Loire	სავენიერ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Savennières-Coulée de Serrant, kam seko vai neseko Val de Loire	სავენიერ-კულე დე სერან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Savennières-Roche-aux-Moines, kam seko vai neseko Val de Loire	სავენიერ-როშ-ო-მუან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Savigny-les-Beaune, kam seko vai neseko “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” Ekvivalents nosaukums: Savigny	სავინი-ლე-ბონ, შეიძლება მოსდევდეს “კოტ დ ბონ’ ან ‘კოტ დე ბონ ვილაჟ” ეკვივალენტური ტერმინი: სავინი
FR	Seyssel, kam seko vai neseko “mousseux”	სეისალ, შეიძლება მოსდევდეს “მუსო”
FR	Tâche (La)	ტაშ (ლა)
FR	Tavel	ტაველ
FR	Touraine, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant”	ტურენ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ ან “მუსო’ ან ‘პეტიიან”
FR	Touraine Amboise, kam seko vai neseko Val de Loire	ტურენ ამბუაზ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Touraine Azay-le-Rideau, kam seko vai neseko Val de Loire	ტურენ აზე-ლე-რიდო, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Touraine Mestand, kam seko vai neseko Val de Loire	ტურენ მესტან, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Touraine Noble Joué, kam seko vai neseko Val de Loire	ტურენ ნობლ ჟუე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ
FR	Tursan	ტურსან
FR	Vacqueyras	ვაკირა
FR	Valençay	ვალანსი
FR	Vin d'Entraygues et du Fel	ვენ დ’ანტრეგ ე დიუ ფელ
FR	Vin d'Estaing	ვენ დ’ესტენ
FR	Vin de Lavilledieu	ვენ დე ლავილედიე
FR	Vin de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant”	ვენ დე სავუა, შეიძლება მოსდევდესმცირე გეოგრაფიულიერთეულისსახელი, “მუსო’ ან ‘პეტიიან”
FR	Vins du Thouarsais	ვენ დიუ ტუარსე
FR	Vins Fins de la Côte de Nuits	ვენ ფენ დე ლა კოტ დე ნუი
FR	Viré-Clessé	ვირე-კლესე
FR	Volnay	ვოლნე
FR	Volnay Santenots	ვოლნე სანტენო
FR	Vosnes Romanée	ვოსნ რომანე
FR	Vougeot	ვუჟო
FR	Vouvray, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko “mousseux” vai “pétillant”	ვუვრე, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დე ლუარ, “მუსო’ ან ‘პეტიიან”
IT	Aglianico del Taburno Ekvivalents nosaukums: Taburno	ალიანიკო დელ ტაბურნო ეკვივალენტური ტერმინი: ტაბურნო
IT	Aglianico del Vulture	ალიანიკო დელ ვულტურე
IT	Albana di Romagna	ალბანა დი რომანია
IT	Albugnano	ალბუნიანო
IT	Alcamo	ალკამო
IT	Aleatico di Gradoli	ალეატიკო დი გრადოლი
IT	Aleatico di Puglia	ალეატიკო დი პულია
IT	Alezio	ალეციო
IT	Alghero	ალგერო
IT	Alta Langa	ალტა ლანგა
IT	Alto Adige, kam seko Colli di Bolzano Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Bozner Leiten	ალტო ადიჯე, მოსდევს კოლი დი ბოლცანო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ ბოცნერ ლაიტენ
IT	Alto Adige, kam seko Meranese di collina Ekvivalents nosaukums: Alto Adige Meranese / Südtirol Meraner Hügel / Südtirol Meraner	ალტო ადიჯე, მოსდევს მერანეზე დი კოლინა ეკვივალენტური ტერმინი: ალტო ადიჯე მერანეზე / მერანერ ჰიუგელ / ზიუდტიროლერ მერანერ
IT	Alto Adige, kam seko Santa Maddalena Ekvivalents nosaukums: Südtiroler St.Magdalener	ალტო ადიჯე, მოსდევს სანტა მადალენა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ სტ. მაგდალენერ
IT	Alto Adige, kam seko Terlano Ekvivalents nosaukums: Südtirol Terlaner	ალტო ადიჯე, მოსდევს ტერლანო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ ტერლანერ
IT	Alto Adige, kam seko Valle Isarco Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Eisacktal /	ალტო ადიჯე, მოსდევს ვალე იზარკო ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლერ იზაკტალ
IT	Alto Adige, kam seko Valle Venosta Ekvivalents nosaukums: Südtirol Vinschgau	ალტო ადიჯე, მოსდევს ვალე ვენოსტა ეკვივალენტური ტერმინი: ზიუდტიროლ ვინშგაუ
IT	Alto Adige Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige / Südtirol / Südtiroler	ალტო ადიჯე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ’ალტო ადიჯე/ ზიუდტიროლ / ზიუდტიროლერ
IT	Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Bressanone Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Brixner	ალტო ადიჯე “ან’ დელ”ალტო ადიჯე, შეიძლებამოსდევდეს ბრესანონე ეკვივალენტური ტერმინი: “ან’ დელ’ ალტო ადიჯე ზიუდტიროლ ‘ან” ზიუდტიროლ ბრიქსნერ
IT	Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Burgraviato Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Buggrafler	ალტო ადიჯე “ან’ დელ”ალტო ადიჯე, შეიძლება მოსდევდეს ბურგრავიატო ეკვივალენტური ტერმინი: “ან’ დელ’ალტო ადიჯე ზიუდტიროლ ‘ან ზიუდტიროლერ ბუგრაფლერ
IT	Ansonica Costa dell'Argentario	ანსონიკა კოსტა დელ’არჯენტარიო
IT	Aprilia	აპრილია
IT	Arborea	არბორეა
IT	Arcole	არკოლე
IT	Assisi	ასიზი
IT	Asti, kam seko vai neseko “spumante” vai pirms kā ir “Moscato d”'	ასტი, შეიძლება მოსდევდეს “სპუმანტე’ ან წინუძღოდეს ‘მოსკატო დ”
IT	Atina	ატინა
IT	Aversa	ავერსა
IT	Bagnoli di Sopra Ekvivalents nosaukums: Bagnoli	ბანიოლი დი სოპრა ეკვივალენტური ტერმინი: ბანიოლი
IT	Barbaresco	ბარბარესკო
IT	Barbera d'Alba	ბარბერა დ’ალბა
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Colli Astiani o Astiano	ბარბერა დ’ასტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი ასტიანი ან ასტიანო
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Nizza	ბარბერა დ’ასტი, შეიძლება მოსდევდეს ნიცა
IT	Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Tinella	ბარბერა დ’ასტი, შეიძლებამოსდევდეს ტინელა
IT	Barbera del Monferrato	ბარბერა დელ მონფერატო
IT	Barbera del Monferrato Superiore	ბარბერა დელ მონფერატო სუპერიორე
IT	Barco Reale di Carmignano Ekvivalents nosaukums: Rosato di Carmignano / Vin santo di Carmignano / Vin Santo di Carmignano occhio di pernice	ბარკო რეალე დი კარმინიანო ეკვივალენტური ტერმინი: როზატო დი კარმინიანო/ ვინ სანტო დი კარმინიანო / ვინ სანტო დი კარმინიანო ოკიო დი პერნიჩე
IT	Bardolino	ბარდოლინო
IT	Bardolino Superiore	ბარდოლინო სუპერიორე
IT	Barolo	ბაროლო
IT	Bianchello del Metauro	ბიანკელო დელ მეტაურო
IT	Bianco Capena	ბიანკო კაპენა
IT	Bianco dell'Empolese	ბიანკო დელ’ემპოლეზე
IT	Bianco della Valdinievole	ბიანკო დელა ვალდინიევოლე
IT	Bianco di Custoza Ekvivalents nosaukums: Custoza	ბიანკო დი კუსტოცა ეკვივალენტური ტერმინი: კუსტოცა
IT	Bianco di Pitigliano	ბიანკო დი პიტილიანო
IT	Bianco Pisano di San Torpè	ბიანკო პიზანო დი სან ტორპე
IT	Biferno	ბიფერნო
IT	Bivongi	ბივონჯი
IT	Boca	ბოკა
IT	Bolgheri, kam seko vai neseko Sassicaia	ბოლგერი, შეიძლება მოსდევდეს სასიკაია
IT	Bosco Eliceo	ბოსკო ელიჩეო
IT	Botticino	ბოტიჩინო
IT	Brachetto d'Acqui Ekvivalents nosaukums: Acqui	ბრაკეტო დ’აკვი ეკვივალენტური ტერმინი: აკვი
IT	Bramaterra	ბრამატერა
IT	Breganze	ბრეგანცე
IT	Brindisi	ბრინდიზი
IT	Brunello di Montalcino	ბრუნელო დი მონტალჩინო
IT	Cacc'e' mmitte di Lucera	კაჩ’ე’ მიტე დი ლუჩერა
IT	Cagnina di Romagna	კანინა დი რომანია
IT	Campi Flegrei	კამპი ფლეგრეი
IT	Campidano di Terralba Ekvivalents nosaukums: Terralba	კამპიდანო დი ტერალბა ეკვივალენტური ტერმინი: ტერალბა
IT	Canavese	კანავეზე
IT	Candia dei Colli Apuani	კანდია დეი კოლი აპუანი
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Capo Ferrato	კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს კაპო ფერატო
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Jerzu	კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ჟერძუ
IT	Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Oliena / Nepente di Oliena	კანონო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ოლიენა / ნეპენტე დი ოლიენა
IT	Capalbio	კაპალბიო
IT	Capri	კაპრი
IT	Capriano del Colle	კაპრიანო დელ კოლე
IT	Carema	კარემა
IT	Carignano del Sulcis	კარინიანო დელ სულჩის
IT	Carmignano	კარმინიანო
IT	Carso	კარსო
IT	Castel del Monte	კასტელ დელ მონტე
IT	Castel San Lorenzo	კასტელ სან ლორენცო
IT	Casteller	კასტელერ
IT	Castelli Romani	კასტელი რომანი
IT	Cellatica	ჩელატიკა
IT	Cerasuolo di Vittoria	კარასუოლო დი ვიტორია
IT	Cerveteri	ჩერვეტერი
IT	Cesanese del Piglio Ekvivalents nosaukums: Piglio	ჩეზანეზე დელ პილიო ევივალენტური ტერმინი: პილიო
IT	Cesanese di Affile Ekvivalents nosaukums: Affile	ჩეზანეზე დი აფილე ეკვივალენტური ტერმინი: აფილე
IT	Cesanese di Olevano Romano Ekvivalents nosaukums: Olevano Romano	ჩეზანეზე დი ოლევანო რომანო ეკვივალენტური ტერმინი: ოლევანო რომანო
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Aretini	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი არეტინი
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Fiorentini	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი ფიორენტინი
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colli Senesi	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლი სენეზი
IT	Chianti, kam seko vai neseko Colline Pisane	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე პიზანე
IT	Chianti, kam seko vai neseko Montalbano	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს მონტალბანო
IT	Chianti, kam seko vai neseko Montespertoli	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს მონტესპერტოლი
IT	Chianti, kam seko vai neseko Rufina	კიანტი, შეიძლება მოსდევდეს რუფინა
IT	Chianti Classico	კიანტი კლასიკო
IT	Cilento	ჩილენტო
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa da Posa Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა და პოზა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Campu Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	ჩინქუე თერრე წჰეტჰერ ორ ნოტ ფოლლოწედ ბყ ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა დე კამპუ ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა
IT	Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Sera Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà	ჩინკვე ტერე, შეიძლება მოსდევდეს კოსტა დე სერა ეკვივალენტური ტერმინი: ჩინკვე ტერე შაკეტრა
IT	Circeo	ჩირჩეო
IT	Cirò	ჩირო
IT	Cisterna d'Asti	ჩიზერნა დ’ასტი
IT	Colli Albani	კოლი ალბანი
IT	Colli Altotiberini	კოლი ალტოტიბერინი
IT	Colli Amerini	კოლი ამერინი
IT	Colli Berici	კოლი ბერიჩი
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Oliveto	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე დი ოლივეტო
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Riosto	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე დი რიოსტო
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline Marconiane	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე მარკონიანე
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Monte San Pietro	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს მონტე სან პიეტრო
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Serravalle	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს სერვალე
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Terre di Montebudello	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს ტერე დი მონტებუდელო
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Zola Predosa	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს ზოლა პრედოზა
IT	Colli Bolognesi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კოლი ბოლონიეზი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
IT	Colli Bolognesi Classico - Pignoletto	კოლი ბოლონიეზი კლასიკო-პინიოლეტო
IT	Colli d'Imola	კოლი დ’იმოლა
IT	Colli del Trasimeno Ekvivalents nosaukums: Trasimeno	კოლი დელ ტრაზიმენო ეკვივალენტური ტერმინი: ტრაზიმენო
IT	Colli dell'Etruria Centrale	კოლი დელ’ეტრურია ჩენტრალე
IT	Colli della Sabina	კოლი დელა საბინა
IT	Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Fregona	კოლი დი კონელიანო, შეიძლება მოსდევდეს ფრეგონა
IT	Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Refrontolo	კოლი დი კონელიანო, შეიძლება მოსდევდეს რეფრონტოლო
IT	Colli di Faenza	კოლი დი ფაენცა
IT	Colli di Luni	კოლი დი ლუნი
IT	Colli di Parma	კოლი დი პარმა
IT	Colli di Rimini	კოლი დი რიმინი
IT	Colli di Scandiano e di Canossa	კოლი დი სკანდიანო ე დი კანოსა
IT	Colli Etruschi Viterbesi	კოლი ეტრუსკი ვიტებრეზი
IT	Colli Euganei	კოლი ეუგანეი
IT	Colli Lanuvini	კოლი ლანუვინი
IT	Colli Maceratesi	კოლი მაჩერატეზი
IT	Colli Martani	კოლი მარტანი
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Cialla	კოლი ორიენტალი, შეიძლება მოსდევდეს ჩალა
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Rosazzo	კოლი ორიენტალი დელ ფრიული, შეიძლება მოსდევდეს როზაცო
IT	Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Schiopettino di Prepotto	კოლი ორინტალი დელ ფრიული, შეიძლება მოსდევდეს სკიოპეტინო დი პრეპოტო
IT	Colli Orientali del Friuli Picolit, kam seko vai neseko Cialla	კოლი ორიენტალი დელ ფრიული პიკოლიტ, შეიძლება მოსდევდეს ჩალა
IT	Colli Perugini	კოლი პერუჯინი
IT	Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Focara	კოლი პეზარეზი, შეიძლება მოსდევდეს ფოკარა
IT	Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Roncaglia	კოლი პეზარეზი, შეიძლება მოსდევდეს რონკალია
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Gutturnio	კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს გუტურნიო
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Monterosso Val d'Arda	კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს მონტერესო ვალ დ’არდა
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Val Trebbia	კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალ ტრებია
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Valnure	კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვალნურე
IT	Colli Piacentini, kam seko vai neseko Vigoleno	კოლი პიაჩენტინი, შეიძლება მოსდევდეს ვიგოლენო
IT	Colli Romagna centrale	კოლი რომანია ჩენტრალე
IT	Colli Tortonesi	კოლი ტორტონეზი
IT	Collina Torinese	კოლინა ტორინეზე
IT	Colline di Levanto	კოლინე დი ლევანტო
IT	Colline Joniche Taratine	კოლინე იონიკე ტარატინე
IT	Colline Lucchesi	კოლინე ლუკეზი
IT	Colline Novaresi	კოლინე ნოვარეზი
IT	Colline Saluzzesi	კოლინე სალუცეზი
IT	Collio Goriziano Ekvivalents nosaukums: Collio	კოლიო გორიციანო ეკვივალენტური ტერმინი: კოლიო
IT	Conegliano - Valdobbiadene, kam seko vai neseko Cartizze Ekvivalents nosaukums: Conegliano vai Valdobbiadene	კონელიანო-ვალდობიადენე, შეიძლება მოსდევდეს კარტიცე ეკვივალენტური ტერმინი: კონელიანო “ან” ვალდობიადენე
IT	Cònero	კონერო
IT	Contea di Sclafani	კონტეა დი სკლაფანი
IT	Contessa Entellina	კონტესა ენტელინა
IT	Controguerra	კონტრო გუერა
IT	Copertino	კოპერტინო
IT	Cori	კორი
IT	Cortese dell'Alto Monferrato	კორტეზე დელ’ალტო მონფერატო
IT	Corti Benedettine del Padovano	კორტი ბენედეტინე დელ პადოვანო
IT	Cortona	კორტონა
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Furore	კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს ფურორე
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Ravello	კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს რაველო
IT	Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Tramonti	კოსტა დ’ამალფი, შეიძლება მოსდევდეს ტრამონტი
IT	Coste della Sesia	კოსტე დე ლა სეზია
IT	Curtefranca	კურტეფრანკა
IT	Delia Nivolelli	დელია ნივოლელი
IT	Dolcetto d'Acqui	დოლჩეტო დ’აკვი
IT	Dolcetto d'Alba	დოლჩეტო დ’ალბა
IT	Dolcetto d'Asti	დოლჩეტო დ’ასტი
IT	Dolcetto delle Langhe Monregalesi	დოლჩეტო დელე ლანგე მონრეგალეზი
IT	Dolcetto di Diano d'Alba Ekvivalents nosaukums: Diano d'Alba	დოლჩეტო დი დიანო დ’ალბა ეკვივალენტური ტერმინი: დიანო დ’ალბა
IT	Dolcetto di Dogliani	დოლჩეტო დი დოლიანო
IT	Dolcetto di Dogliani Superiore Ekvivalents nosaukums: Dogliani	დოლჩეტო დი დოლიანი სუპერიორე ეკვივალენტური ტერმინი: დოლიანი
IT	Dolcetto di Ovada Ekvivalents nosaukums: Dolcetto d'Ovada	დოლჩეტო დი ოვადა ეკვივალენტური ტერმინი: დოლჩეტო დ’ოვადა
IT	Dolcetto di Ovada Superiore o Ovada	დოლჩეტო დი ოვადა სუპერიორე ო ოვადა
IT	Donnici	დონიჩი
IT	Elba	ელბა
IT	Eloro, kam seko vai neseko Pachino	ელორო, შეიძლება მოსდევდეს პაკინო
IT	Erbaluce di Caluso Ekvivalents nosaukums: Caluso	ერბალუჩე დი კალუზო ეკვივალენტური ტერმინი: კალუზო
IT	Erice	ერიჩე
IT	Esino	ეზინო
IT	Est!Est!!Est!!! di Montefiascone	ესტ! ესტ!! ესტ!!! დი მონტეფიასკონე
IT	Etna	ეტნა
IT	Falerio dei Colli Ascolani Ekvivalents nosaukums: Falerio	ფალერიო დეი კოლი ასკოლანი ეკვივალენტური ტერმინი: ფალერიო
IT	Falerno del Massico	ფალერნო დელ მასიკო
IT	Fara	ფარა
IT	Faro	ფარო
IT	Fiano di Avellino	ფიანო დი აველინო
IT	Franciacorta	ფრანჩაკორტა
IT	Frascati	ფრასკატი
IT	Freisa d'Asti	ფრეიზა დ’ასტი
IT	Freisa di Chieri	ფრეიზა დი კიერი
IT	Friuli Annia	ფრიული ანია
IT	Friuli Aquileia	ფრიული აკვილეია
IT	Friuli Grave	ფრიული გრავე
IT	Friuli Isonzo Ekvivalents nosaukums: Isonzo del Friuli	ფრიული იზონცო ეკვივალენტური ტერმინი: იზონცო დელ ფრიული
IT	Friuli Latisana	ფრიული ლატიზანა
IT	Gabiano	გაბიანო
IT	Galatina	გალატინა
IT	Galluccio	გალუჩო
IT	Gambellara	გამბელარა
IT	Garda	გარდა
IT	Garda Colli Mantovani	გარდა კოლი მანტოვანი
IT	Gattinara	გატინარა
IT	Gavi Ekvivalents nosaukums: Cortese di Gavi	გავი ეკვივალენტური ტერმინი: კორტეზე დი გავი
IT	Genazzano	ჯენაცანო
IT	Ghemme	გემე
IT	Gioia del Colle	ჯოია დელ კოლე
IT	Girò di Cagliari	ჯირო დი კალიარი
IT	Golfo del Tigullio	გოლფო დელ ტიგულიო
IT	Gravina	გრავინა
IT	Greco di Bianco	გრეკო დი ბიანკო
IT	Greco di Tufo	გრეკო დი ტუფო
IT	Grignolino d'Asti	გრინიოლინო დ’ასტი
IT	Grignolino del Monferrato Casalese	გრინიოლინო დელ მონტეფერატო კაზალეზე
IT	Guardia Sanframondi Ekvivalents nosaukums: Guardiolo	გვარდია სანფრამონდი ეკვივალენტური ტერმინი: გვარდიოლო
IT	I Terreni di San Severino	ი ტერენი დი სან სევერინო
IT	Irpinia, kam seko vai neseko Campi Taurasini	ირპინია, შეიძლება მოსდევდეს კამპი ტაურასინი
IT	Ischia	ისკია
IT	Lacrima di Morro Ekvivalents nosaukums: Lacrima di Morro d'Alba	ლაკრიმა დი მორო ეკვივალენტური ტერმინი: ლაკრიმა დი მორო დ’ალბა
IT	Lago di Caldaro Ekvivalents nosaukums: Caldaro / Kalterer / Kalterersee	ლაგო დი კალდარო ეკვავალენტური ტერმინი: კალდარო / კალტერერ / კალტერერზეე
IT	Lago di Corbara	ლაგო დი კორბარა
IT	Lambrusco di Sorbara	ლამბრუსკო დი სორბარა
IT	Lambrusco Grasparossa di Castelvetro	ლამბრუსკო გრასპაროსა დი კასტელვეტრო
IT	Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Oltre Po Mantovano	ლამბრუსკო მანტოვანო, შეიძლება მოსდევდეს ოლტერ პო მანტოვანო
IT	Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Viadanese-Sabbionetano	ლამბრუსკო მანტოვანო, შეიძლება მოსდევდეს ვიადანეზე საბიონეტანო
IT	Lambrusco Salamino di Santa Croce	ლამბრუსკო სალამინო დი სანტა კროჩე
IT	Lamezia	ლამეცია
IT	Langhe	ლანგე
IT	Lessona	ლესონა
IT	Leverano	ლევერანო
IT	Lison-Pramaggiore	ლიზონ-პრამაჯორე
IT	Lizzano	ლიცანო
IT	Loazzolo	ლოაცოლო
IT	Locorotondo	ლოკოროტონდო
IT	Lugana	ლუგანა
IT	Malvasia delle Lipari	მალვაზია დელე ლიპარი
IT	Malvasia di Bosa	მალვაზია დი ბოზა
IT	Malvasia di Cagliari	მალვაზია დი კალიარი
IT	Malvasia di Casorzo d'Asti Ekvivalents nosaukums: Cosorzo / Malvasia di Cosorzo	მალვაზია დი კაზორცო დ’ასტი ეკვივალენტური ტერმინი: კოზორცო / მალვაზია დი კოზორცო
IT	Malvasia di Castelnuovo Don Bosco	მალვაზია დი კასტელნუოვო დონ ბოსკო
IT	Mamertino di Milazzo Ekvivalents nosaukums: Mamertino	მამერტინო დი მილაცო ეკვივალენტური ტერმინი: მამერტინო
IT	Mandrolisai	მანდროლიზაი
IT	Marino	მარინო
IT	Marsala	მარსალა
IT	Martina Ekvivalents nosaukums: Martina Franca	მარტინა ეკვივალენტური ტერმინი: მარტინა ფრანკა
IT	Matino	მატინო
IT	Melissa	მელისა
IT	Menfi, kam seko vai neseko Bonera	მენფი, შეიძლება მოსდევდეს ბონერა
IT	Menfi, kam seko vai neseko Feudo dei Fiori	მენფი, შეიძლება მოსდევდეს ფეუდო დეი ფიორი
IT	Merlara	მერლარა
IT	Molise Ekvivalents nosaukums: del Molise	მოლიზე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ მოლიზე
IT	Monferrato, kam seko vai neseko Casalese	მონფერატო, შეიძლება მოსდევდეს დელ მოლიზე
IT	Monica di Cagliari	მონიკა დი კალიარი
IT	Monica di Sardegna	მონიკა დი სარდენია
IT	Monreale	მონრეალე
IT	Montecarlo	მონტეკარლო
IT	Montecompatri-Colonna Ekvivalents nosaukums: Montecompatri / Colonna	მონტეკომპატრი-კოლონა ეკვივალენტური ტერმინი: მონტერკომპატრი / კოლონა
IT	Montecucco	მონტეკუკო
IT	Montefalco	მონტეფალკო
IT	Montefalco Sagrantino	მონტეფალკო საგრანტინო
IT	Montello e Colli Asolani	მონტელო ე კოლი აზოლანი
IT	Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Casauria / Terre di Casauria	მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება ახლდეს კაზაურია / ტერე დი კაზაურია
IT	Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Terre dei Vestini	მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება ახლდეს ტერე დეი ვესტინი
IT	Montepulciano d'Abruzzo, kam seko vai neseko Colline Teramane	მონტეპულჩანო დ’აბრუცო, შეიძლება მოსდევდეს კოლინე ტერამანე
IT	Monteregio di Massa Marittima	მონტერეჯო დი მასა მარიტიმა
IT	Montescudaio	მონტესკუდაიო
IT	Monti Lessini Ekvivalents nosaukums: Lessini	მონტი ლესინი ეკვივალენტური ტერმინი: ლესინი
IT	Morellino di Scansano	მორელინო დი სკანსანო
IT	Moscadello di Montalcino	მოსკადელო დი მონტალჩინო
IT	Moscato di Cagliari	მოსკატო დი კალიარი
IT	Moscato di Pantelleria Ekvivalents nosaukums: Passito di Pantelleria / Pantelleria	მოსკატო დი პანტელერია ეკვივალენტური ტერმინი: პასატო დი პანტელერია / პანტელერია
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Gallura	მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს გალურა
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempio Pausania	მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ტემპიო პაუზანია
IT	Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempo	მოსკატო დი სარდენია, შეიძლება მოსდევდეს ტემპო
IT	Moscato di Siracusa	მოსკატო დი სირაკუზა
IT	Moscato di Sorso-Sennori Ekvivalents nosaukums: Moscato di Sorso / Moscato di Sennori	მოსაკატო დი სორსო-სენორი ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი სორსო / მოსაკატო დი სენორი
IT	Moscato di Trani	მოსკატო დი ტრანი
IT	Nardò	ნარდო
IT	Nasco di Cagliari	ნასკო დი კალიარი
IT	Nebbiolo d'Alba	ნებიოლო დ’ალბა
IT	Nettuno	ნეტუნო
IT	Noto	ნოტო
IT	Nuragus di Cagliari	ნურაგუს დი კალიარი
IT	Offida	ოფიდა
IT	Oltrepò Pavese	ოლტრეპო პავეზე
IT	Orcia	ორჩა
IT	Orta Nova	ორტა ნოვა
IT	Orvieto	ორვიეტო
IT	Ostuni	ოსტუნი
IT	Pagadebit di Romagna, kam seko vai neseko Bertinoro	პაგადებიტ დი რომანია, შეიძლება მოსდევდეს ბერტინორო
IT	Parrina	პარინა
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Gragnano	პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს გრანიანო
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Lettere	პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს ლეტერე
IT	Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Sorrento	პენიზოლა სორენტინა, შეიძლება მოსდევდეს სორენტო
IT	Pentro di Isernia Ekvivalents nosaukums: Pentro	პენტრო დი იზერნია ეკვივალენტური ტერმინი: პენტრო
IT	Pergola	პერგოლა
IT	Piemonte	პიემონტე
IT	Pietraviva	პიეტრავივა
IT	Pinerolese	პინეროლეზე
IT	Pollino	პოლინო
IT	Pomino	პომინო
IT	Pornassio Ekvivalents nosaukums: Ormeasco di Pornassio	პორნასიო ეკვივალენტური ტერმინი: ორმეასკო დი პორნასიო
IT	Primitivo di Manduria	პრიმიტივო დი მანდურია
IT	Ramandolo	რამანდოლო
IT	Recioto di Gambellara	რეჩოტო დი გამბელარა
IT	Recioto di Soave	რეჩოტო დი სოავე
IT	Reggiano	რეჯანო
IT	Reno	რენო
IT	Riesi	რიეზი
IT	Riviera del Brenta	რივიერა დელ ბრენტა
IT	Riviera del Garda Bresciano Ekvivalents nosaukums: Garda Bresciano	რივიერა დელ გარდა ბრეშანო ეკვივალენტური ტერმინი: გარდა ბრეშანო
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Albenga / Albengalese	რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს ალბენგა / ალბენგალეზე
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Finale / Finalese	რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს ფინალე / ფინალეზე
IT	Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Riviera dei Fiori	რივიერა ლიგურე დი პონენტე, შეიძლება მოსდევდეს რივიერა დეი ფიორი
IT	Roero	როერო
IT	Romagna Albana spumante	რომანია ალბანა სპუმანტე
IT	Rossese di Dolceacqua Ekvivalents nosaukums: Dolceacqua	როსეზე დი დოლჩეაკვა ეკვივალენტური ტერმინი: დოლჩეაკვა
IT	Rosso Barletta	როსო ბარლეტა
IT	Rosso Canosa, kam seko vai neseko Canusium	როსო კანოზა, შეიძლება მოსდევდეს კანუზიუმ
IT	Rosso Conero	როსო კონერო
IT	Rosso di Cerignola	როსო დი ჩერინიოლა
IT	Rosso di Montalcino	როსო დი მონტალჩინო
IT	Rosso di Montepulciano	როსო დი მონტეპულჩანო
IT	Rosso Orvietano Ekvivalents nosaukums: Orvietano Rosso	როსო ორვიეტანო ეკვივალენტური ტერმინი: ორვიეტანო როსო
IT	Rosso Piceno	როსო პიჩენო
IT	Rubino di Cantavenna	რუბინო დი კანტავენა
IT	Ruchè di Castagnole Monferrato	რუკე დი კასტანიოლე მონფერატო
IT	Salaparuta	სალაპარუტა
IT	Salice Salentino	სალიჩე სალენტინო
IT	Sambuca di Sicilia	სამბუკა დი სიჩილია
IT	San Colombano al Lambro Ekvivalents nosaukums: San Colombano	სან კოლომბანო ალ ლამბრო ეკვივალენტური ტერმინი: სან კოლომბანო
IT	San Gimignano	სან ჯიმინიანო
IT	San Ginesio	სან ჯინეზიო
IT	San Martino della Battaglia	სან მარტინო დელა ბატალია
IT	San Severo	სან სევერო
IT	San Vito di Luzzi	სან ვიტო დი ლუცი
IT	Sangiovese di Romagna	სანჯოვეზე დი რომანია
IT	Sannio	სანიო
IT	Sant'Agata de' Goti Ekvivalents nosaukums: Sant’Agata dei Goti	სანტ’აგატა დე’გოტი ეკვივალენტური ტერმინი: სანტ’აგატა დეი გოტი
IT	Sant'Anna di Isola Capo Rizzuto	სანტ’ანა დი იზოლა კაპო რიცუტო
IT	Sant'Antimo	სანტ’ანტიმო
IT	Santa Margherita di Belice	სანტა მარგერიტა დი ბელიჩე
IT	Sardegna Semidano, kam seko vai neseko Mogoro	სარდენია სემიდანო, შეიძლება მოსდევდეს მოგორო
IT	Savuto	სავუტო
IT	Scanzo Ekvivalents nosaukums: Moscato di Scanzo	სკანცო ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი სკანცო
IT	Scavigna	სკავინია
IT	Sciacca	შაკა
IT	Serrapetrona	სერაპეტრონა
IT	Sforzato di Valtellina Ekvivalents nosaukums: Sfursat di Valtellina	სფორცატო დი ვალტელინა ეკვივალენტური ტერმინი: სფურსატ დი ვალტელინა
IT	Sizzano	სიცანო
IT	Soave, kam seko vai neseko Colli Scaligeri	სოავე, შეიძლება მოსდევდეს კოლი სკალიჯერი
IT	Soave Superiore	სოავე სუპერიორე
IT	Solopaca	სოლოპაკა
IT	Sovana	სოვანა
IT	Squinzano	სკვინცანო
IT	Strevi	სტრევი
IT	Tarquinia	ტარკვინია
IT	Taurasi	ტაურაზი
IT	Teroldego Rotaliano	ტეროლდეგო როტალიანო
IT	Terracina Ekvivalents nosaukums: Moscato di Terracina	ტერაჩინა ეკვივალენტური ტერმინი: მოსკატო დი ტერაჩინა
IT	Terratico di Bibbona, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ტერაჩინო დი ბიბონა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
IT	Terre dell'Alta Val d'Agri	ტერე დელ’ალტა ვალ დ’აგრი
IT	Terre di Casole	ტერე დი კაზოლე
IT	Terre Tollesi Ekvivalents nosaukums: Tullum	ტერე ტოლეზი ეკვივალენტური ტერმინი: ტულუმ
IT	Torgiano	ტორჯანო
IT	Torgiano rosso riserva	ტორჯანო როსო რიზერვა
IT	Trebbiano d'Abruzzo	ტრებიანო დ’აბრუცო
IT	Trebbiano di Romagna	ტრებიანო დი რომანია
IT	Trentino, kam seko vai neseko Isera / d'Isera	ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს იზერა / დ’იზერა
IT	Trentino, kam seko vai neseko Sorni	ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს სორნი
IT	Trentino, kam seko vai neseko Ziresi / dei Ziresi	ტრენტინო, შეიძლება მოსდევდეს ცირეზი / დეი ცირეზი
IT	Trento	ტრენტო
IT	Val d'Arbia	ვალ დ’არბია
IT	Val di Cornia, kam seko vai neseko Suvereto	ვალ დი კორნია, შეიძლება მოსდევდეს სუვერეტო
IT	Val Polcèvera, kam seko vai neseko Coronata	ვალ პოლსევერა, შეიძლება მოსდევდეს კორონატა
IT	Valcalepio	ვალკალეპიო
IT	Valdadige, kam seko vai neseko Terra dei Forti Ekvivalents nosaukums: Etschtaler	ვალდადიჯე, შეიძლება მოსდევდეს ტერა დეი ფორტი ეკვივალენტური ტერმინი: ეტსკტალერ
IT	Valdadige Terradeiforti Ekvivalents nosaukums: Terradeiforti Valdadige	ვალდადიჯე ტერადეიფორტი ეკვივალენტური ტერმინი: ტერადეიფორტი ვალდადიჯე
IT	Valdichiana	ვალდიკიანა
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Arnad-Montjovet Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს არნად-მონტჟოვეტ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Blanc de Morgex et de la Salle Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლებამოსდევდეს ბლან დე მორჟექს ე დე ლა სალ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Chambave Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს შამბავ ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Donnas Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს დონას ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Enfer d'Arvier Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ენფერ დ’არვიე ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Nus Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ნუს ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Torrette Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste	ვალე დ’აოსტა, შეიძლება მოსდევდეს ტორეტე ეკვივალენტური ტერმინი: ვალე დ’აოსტ
IT	Valpolicella, ko papildina vai nepapildina Valpantena	ვალპოლიჩელა,შეიძლება ახლდეს ვალპანტენა
IT	Valsusa	ვალსუზა
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Grumello	ვალტელინა, სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს გრუმელო
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Inferno	ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს ინფერნო
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Maroggia	ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს მაროჯა
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Sassella	ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს სასელა
IT	Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Valgella	ვალტელინა სუპერიორე, შეიძლება მოსდევდეს ვალჯელა
IT	Velletri	ველეტრი
IT	Verbicaro	ვერბიკარო
IT	Verdicchio dei Castelli di Jesi	ვერდიკიო დეი კასტელი დი იეზი
IT	Verdicchio di Matelica	ვერდიკიო დი მატელიკა
IT	Verduno Pelaverga Ekvivalents nosaukums: Verduno	ვერდუნო პელავერგა ეკვივალენტური ტერმინი: ვერდუნო
IT	Vermentino di Gallura	ვერმენტინო დი გალურა
IT	Vermentino di Sardegna	ვერმენტინო დი სარდენია
IT	Vernaccia di Oristano	ვერნაჩა დი ორისტანო
IT	Vernaccia di San Gimignano	ვერნაჩა დი სან ჯიმინიანო
IT	Vernaccia di Serrapetrona	ვერნაჩა დი სერაპეტრონა
IT	Vesuvio	ვეზუვიო
IT	Vicenza	ვიჩენცა
IT	Vignanello	ვინიანელო
IT	Vin Santo del Chianti	ვინ სანტო დელ კიანტი
IT	Vin Santo del Chianti Classico	ვინ სანტო დელ კიანტი კლასიკო
IT	Vin Santo di Montepulciano	ვინ სანტო დი მონტეპულჩანო
IT	Vini del Piave Ekvivalents nosaukums: Piave	ვინი დელ პიავე ეკვივალენტური ტერმინი: პიავე
IT	Vino Nobile di Montepulciano	ვინო ნობილე დი მონტეპულჩანო
IT	Vittoria	ვიტორია
IT	Zagarolo	ძაგაროლო
CY	Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτη Ekvivalents nosaukums: Vouni Panayia - Ampelitis	ვუნი პანაგიას-ამბელიტი ეკვივალენტური ტერმინი: ვუნი პანაგია-ამბელიტის
CY	Κουμανδαρία Ekvivalents nosaukums: Commandaria	კუმანდარია ეკვივალენტური ტერმინი: კომანდარია
CY	Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Αφάμης Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Afames	კრასოხორია ლემესუ, შეიძლება მოსდევდეს აფამის ეკვივალენტური ტერმინი: კრასოჰორია ლემესუ-აფამეს
CY	Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Λαόνα Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Laona	კრასოხორია ლემესუ, შეიძლება მოსდევდეს ლაონა ეკვივალენტური ტერმინი: კრასოჰორია ლემესუ-ლაონა
CY	Λαόνα Ακάμα Ekvivalents nosaukums: Laona Akama	ლაონა აკამა ეკვივალენტური ტერმინი: ლაონა აკამა
CY	Πιτσιλιά Ekvivalents nosaukums: Pitsilia	პიცილია ეკვივალენტური ტერმინი: პიცილია
LU	Crémant du Luxemboug	კრემან დიუ ლუქსამბურჟუაზ
LU	Moselle Luxembourgeoise, kam seko Ahn / Assel / Bech-Kleinmacher / Born / Bous / Bumerange / Canach / Ehnen / Ellingen / Elvange / Erpeldingen / Gostingen / Greveldingen / Grevenmacher, kam seko Appellation contrôlée	მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ან / ასელ / ბეკ-კლაინმახე / ბორნ / ბოუს / ბუმერანგე / კანახ / ენენ / ელინგენ / ელვანგე / ერპელდინგენ / გოსტინგენ / გრეველდინგენ / გრევენმახერ, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე
LU	Moselle Luxembourgeoise, kam seko Lenningen / Machtum / Mechtert / Moersdorf / Mondorf / Niederdonven / Oberdonven / Oberwormelding / Remich / Rolling / Rosport / Stadtbredimus, kam seko Appellation contrôlée	მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ლენინგენ / მახტუმ / მეხტერტ / მერსდორფ / მონდორფ / ნიდერდონვენ / ობერდონვენ / ობერვორნმელდინგ / რემიხ / როლინგ / როსპორტ / შტადტბრედიმუს, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე
LU	Moselle Luxembourgeoise, kam seko Remerschen / Remich / Schengen / Schwebsingen / Stadtbredimus / Trintingen / Wasserbilig / Wellenstein / Wintringen vai Wormeldingen, kam seko Appellation contrôlée	მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს რემერშენ / რემიხ / შენგენ / შვებსინგენ / შტადტბრედი- მუს/ ტრინტინგენ / ვასერბილიგ / ველენშტაინ / ვინტრინგენ ან ვორმელდინგენ, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე
LU	Moselle Luxembourgeoise, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums, kam seko Appellation contrôlée	მოზელ ლუქსამბურჟუაზ, მოსდევს ღვინისსახეობის სახელი, მოსდევს აპელასიონ კონტროლე
HU	Neszmélyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ნესმეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Badacsonyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ბადაჩონ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Balaton	ბალატონ
HU	Balaton-felvidéki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ბალატონ-ფელვიდეკ შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Balatonboglár, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ბალატონბოგლარ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Balatonfüred-Csopaki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ბალატონფიურედ-ჩოპაკ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადები/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Bükk, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	იუკკ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Csongrád, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ჩონგრად, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Debrői hárslevelű	დებროი-ჰარშლეველიუ
HU	Duna	დუნა
HU	Etyek-Buda, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ეტეკ-ბუდა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Hajós-Baja, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ჰაიოშ-ბაია, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Izsáki Arany Sárfehér	იჟაკი არან შარფეჰერ
HU	Kunság, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	კუნშაგ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Mátra, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	მატრა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Mór, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	მორ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Nagy-Somló, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ნად-შომლო, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Pannonhalma, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	პანნონჰალმა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Pécs, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	პეჩ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Somlói, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	შომლოი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Somlói Arany	შომლოი არან
HU	Somlói Nászéjszakák Bora	შომლოი ნასეისაკაკ ბორა
HU	Sopron, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	შოპრონ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Szekszárd, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	სეკსარდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Tokaj, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ტოკაი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Tolna, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ტოლნა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Villányi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ვილლან, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Villányi védett eredetű classicus	ვილანი ვედეტ ერედეტიუ კლაშიკუს
HU	Zala, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums	ზალა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის, მუნიციპალიტეტის ან დამზადების/ჩამოსხმის ადგილის სახელი
HU	Eger	ეგერ
HU	Egerszóláti Olaszrizling	ეგერსოლატი ოლასრიზლინგ
HU	Káli	კალი
HU	Neszmély	ნესმეი
HU	Pannon	პანნონ
HU	Tihany	ტიჰან
MT	Gozo	გოზო
MT	Malta	მალტა
AT	Burgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Carnuntum, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კარნუნტუმ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Donauland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	დონაულანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Kamptal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კამპტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Kärnten, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კერნტენ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Kremstal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	კრემშტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Mittelburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	მიტელბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Neusiedlersee, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ნოიზიდლერზეე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Neusiedlersee-Hügelland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ნოუზიდლერზეე-ჰიუგელანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Niederösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ნიედეროსტერაიხ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Oberösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ობეროსტერაიხ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Salzburg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზალცბურგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Steiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	შტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Süd-Oststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზუდ-ოსტსშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Südburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზუდბურგენლანდ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Südsteiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ზუდშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Thermenregion, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	თერმენრეგიონ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Tirol, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ტიროლ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Traisental, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ტრაიზენტალ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Vorarlberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვორარლბერგ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Wachau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვახაუ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Weinviertel, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვაინვირტელ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Weststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვესტშტაიერმარკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
AT	Wien, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ვინ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
PT	Alenquer	ალენკერ
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Borba	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ბორბა
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Évora	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ევორა
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Granja-Amarele	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს გრანჟა-ამალერე
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Moura	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს მურა
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Portalegre	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს, პორტალეგრე
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Redondo	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს რედონდუ
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Reguengos	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს რეჰენგოშ
PT	Alentejo, kam seko vai neseko Vidigueira	ალენტეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ვიდიგეირა
PT	Arruda	არუდა
PT	Bairrada	ბაირადა
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Castelo Rodrigo	ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს კასტელუ როდრიგუ
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Cova da Beira	ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს კოვა და ბეირა
PT	Beira Interior, kam seko vai neseko Pinhel	ბეირა ინტერიორ, შეიძლება მოსდევდეს პინელ
PT	Biscoitos	ბისკოიტოშ
PT	Bucelas	ბუსელაშ
PT	Carcavelos	კარკაველოშ
PT	Colares	კოლარეშ
PT	Dão, kam seko vai neseko Alva	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ალვა
PT	Dão, kam seko vai neseko Besteiros	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ბესტეიროშ
PT	Dão, kam seko vai neseko Castendo	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს კასტენდუ
PT	Dão, kam seko vai neseko Serra da Estrela	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ესტრელა
PT	Dão, kam seko vai neseko Silgueiros	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს სილგეიროშ
PT	Dão, kam seko vai neseko Terras de Azurara	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე აზურასა
PT	Dão, kam seko vai neseko Terras de Senhorim	დანუ, შეიძლება მოსდევდეს ტერაშ დე სენორინ
PT	Dão Nobre	დანუ ნობრი
PT	Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	დურო, შეიძლება მოსდევდეს ბაიშუ კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო
PT	Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	დურო, შეიძლება მოსდევდეს სიმა კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო
PT	Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro	დურო, შეიძლება მოსდევდეს დურო სუპერიორ ეკვივალენტური ტერმინი: ვინო დუ დურო
PT	Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Alcobaça	ენკოსტაშ დ’აირე, შეიძლება მოსდევდეს ალკობასა
PT	Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Ourém	ენკოსტაშ დ’აირე, შეიძლება მოსდევდეს ურენ
PT	Graciosa	გრასიოზა
PT	Lafões	ლაფოინეშ
PT	Lagoa	ლაგოა
PT	Lagos	ლაგოშ
PT	Madeirense	მადეირენში
PT	Madera Ekvivalents nosaukums: Madeira / Vinho da Madeira / Madeira Weine / Madeira Wine / Vin de Madère / Vino di Madera / Madeira Wijn	მადერა ეკვივალენტური ტერმინი: მადეირა / ვინო დე მადეირა / მადეირა ვაინ / მადეირა ვინ / ვინ დე მადერ / ვინო დი მადერა / მადეირა ვიჟნ
PT	Moscatel de Setúbal	მოსკატელ დე სეტუბალ
PT	Moscatel do Douro	მოსკატელ დუ დურო
PT	Óbidos	ობიდუშ
PT	Oporto Ekvivalents nosaukums: Porto / Vinho do Porto / Vin de Porto / Port / Port Wine / Portwein / Portvin / Portwijn	ოპორტუ ეკვივალენტური ტერმინი: პორტუ / ვინო დუ პორტუ / ვინ დე პორტუ / პორტ / პორტ ვინ / პორტვაინ / პორტვინ / პორტვიჟნ
PT	Palmela	პალმელა
PT	Pico	პიკო
PT	Portimão	პორტიმან
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Almeirim	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ალმეირინ
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Cartaxo	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კარტაშო
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Chamusca	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კამუსკა
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Coruche	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს კორუსე
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Santarém	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს სანტარენ
PT	Ribatejo, kam seko vai neseko Tomar	რიბატეჟუ, შეიძლება მოსდევდეს ტონარ
PT	Setúbal	სეტუბალ
PT	Setúbal Roxo	სეტუბალ როზუ
PT	Tavira	ტავირა
PT	Távora-Varosa	ტავორა-ვაროზა
PT	Torres Vedras	ტორეს ვედრაშ
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Chaves	ტრაჟ-უშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს კავეშ
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Planalto Mirandês	ტრაჟ-ოშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს პლანალტუ მირანდეშ
PT	Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Valpaços	ტრაჟ-ოშ-მონტეშ, შეიძლება მოსდევდეს ვალპასოშ
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro	ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს ბაიშუ კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: დურო
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro	ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს სიმა კორგო ეკვივალენტური ტერმინი: დურო
PT	Vinho do Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Douro	ვინო დუ დურო, შეიძლება მოსდევდეს დურო სუპერიორ ეკვივალენტური ტერმინი: დურო
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Amarante	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ამარანტე
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Ave	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ავე
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Baião	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ბაიან
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Basto	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ბასტო
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Cávado	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს კავადუ
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Lima	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს ლიმა
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Monção e Melgaço	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს მონსან ე მელგასუ
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Paiva	ვოინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს პაივა
PT	Vinho Verde, kam seko vai neseko Sousa	ვინო ვერდე, შეიძლება მოსდევდეს სოუზა
PT	Vinho Verde Alvarinho	ვინო ვერდე ალვარინო
PT	Vinho Verde Alvarinho Espumante	ვინო ვერდე ალვარინო ესპუმანტე
RO	Aiud, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	აიუდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Alba Iulia, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ალბა იულია, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Babadag, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ბადაბაგ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Banat, kam seko vai neseko Dealurile Tirolului	ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს დეალურილე ტიროლულუი
RO	Banat, kam seko vai neseko Moldova Nouă	ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს მოლდოვა ნოვე
RO	Banat, kam seko vai neseko Silagiu	ბანატ, შეიძლება მოსდევდეს სილაჯიუ
RO	Banu Mărăcine, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ბანუ მერეჩინე, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Bohotin, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ბოჰოტინ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Cernătești - Podgoria, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ჩერნეტეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Cotești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ჩოტეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Cotnari	კოტნარი
RO	Crișana, kam seko vai neseko Biharia	კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს ბიჰარია
RO	Crișana, kam seko vai neseko Diosig	კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს დიოსიგ
RO	Crișana, kam seko vai neseko Șimleu Silvaniei	კრიშანა, შეიძლება მოსდევდეს შიმლეუ სილვანიეი
RO	Dealu Bujorului, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	დეალუ ბუჟორულუი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Boldești	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ბოლდეშტი
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Breaza	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ბრეაზა
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Ceptura	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ჩეპტურა
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Merei	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს მერეი
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Tohani	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ტოჰანი
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Urlați	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ურლაცი
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Valea Călugărească	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს კელუგერეასკე
RO	Dealu Mare, kam seko vai neseko Zorești	დეალუ მარე, შეიძლება მოსდევდეს ზორეშტი
RO	Drăgășani, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	დრეგეშანი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Huși, kam seko vai neseko Vutcani	ჰუში, შეიძლება მოსდევდეს ვუტკანი
RO	Iana, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	იანა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Iași, kam seko vai neseko Bucium	იაში, შეიძლება მოსდევდეს ბუჩიუმ
RO	Iași, kam seko vai neseko Copou	იაში, შეიძლება მოსდევდეს კოპოუ
RO	Iași, kam seko vai neseko Uricani	იაში, შეიძლება მოსდევდეს ურიკანი
RO	Lechința, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ლეკინცა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Mehedinți, kam seko vai neseko Corcova	მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს კორკოვა
RO	Mehedinți, kam seko vai neseko Golul	მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს გოლულ დრენჩეი
RO	Mehedinți, kam seko vai neseko Orevița	მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს ორევიცა
RO	Mehedinți, kam seko vai neseko Severin	მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს სევერინ
RO	Mehedinți, kam seko vai neseko Vânju Mare	მეჰედინცი, შეიძლება მოსდევდეს ვენჟუ მარე
RO	Miniș, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	მინიშ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Murfatlar, kam seko vai neseko Cernavodă	მურფატლარ, შეიძლება მოსდევდეს ჩერნავოდე
RO	Murfatlar, kam seko vai neseko Medgidia	მურფატლარ, შეიძლება მოსდევდეს მედჯიდია
RO	Nicorești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ნიკორეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Odobești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ოდომეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Oltina, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	ოლტინა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Panciu, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	პანჩუ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Pietroasa, kam seko vai neseko the name of the sub-region	პიეტროასა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Recaș, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	რეკაშ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Sâmburești, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	სემბურეშტი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Sarica Niculițel, kam seko vai neseko Tulcea	სარიკა ნიკულიცელ, შეიძლება მოსდევდეს ტულჩა
RO	Sebeș - Apold, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	სებეშ-აპოლდ, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Segarcea, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	სეგარჩა, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Ștefănești, kam seko vai neseko Costești	შტეფენეშტი, შეიძლება მოსდევდეს კოსტეშტი
RO	Târnave, kam seko vai neseko Blaj	ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს ბლაჟ
RO	Târnave, kam seko vai neseko Jidvei	ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს ჟიდვეი
RO	Târnave, kam seko vai neseko Mediaș	ტერნავე, შეიძლება მოსდევდეს მედიაშ
SI	Bela krajina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	ბელა კრაჟინა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Belokranjec, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	ბელოკრანჟეც, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Bizeljčan, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	ბიზელჟჩან, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Bizeljsko-Sremič, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Sremič-Bizeljsko	ბიზელჟსკო-სრემიჩ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: სრემიჩ-ბიზელჟსკო
SI	Cviček, Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	ცვიჩეკ, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	დოლენჟსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Goriška Brda, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Brda	გორიშკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ბრდა
SI	Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	კრას, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Metliška črnina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	მეტლიშკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Prekmurje, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Prekmurčan	პრეკმურჟე, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: პრეკმურჩან
SI	Slovenska Istra, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	სლოვენსკა ისტრა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Štajerska Slovenija, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	შტაჟერსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Teran, Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums	ტერან, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი
SI	Vipavska dolina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vipava, Vipavec, Vipavčan	ვიპავსკა, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის და/ან ვენახის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ვიპავა, ვიპავეც, ვიპავჩან
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Dunajskostredský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს დუნაჟსკოსტრედსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hurbanovský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჰურბანოვსკი ვინოჰრადცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Komárňanský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს კომარნანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Palárikovský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს პალარიკოვსკივონოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Štúrovský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს შტუროვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šamorínsky vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს შამორინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Strekovský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეი-ძლება მოსდევდეს სტრეკოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Galantský vinohradnícky rajón	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს გალანტსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrbovský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ვრბოვსკი ვინოჰრადნიკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Trnavský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ტრნავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Skalický vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სკალიცკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Orešanský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ორეშანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hlohovecký vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჰლოჰოვეცკი ვინოჰრადნიცკა რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Doľanský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს დოლანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	მალოკარპატსკა ვონოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Senecký vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს სენეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Stupavský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სტუპავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modranský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს მოდრანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Bratislavský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ბრატისლავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pezinský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს პეზინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Záhorský vinohradnícky rajón	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს ზაჰორსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pukanecký vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს პუკანეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Žitavský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჟიტავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Želiezovský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ჟალიეზოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	ნიტრიანსკა ვონოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Nitriansky vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ნიტრიანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrábeľský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ვრაბელ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tekovský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ტეკოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Zlatomoravecký vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს ზლატომორავეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šintavský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს შინტავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Radošinský vinohradnícky rajón	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს რადოშინსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Fil'akovský vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ფილ’აკოვსკი ვინოჰ-რადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Gemerský vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს გემერსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hontiansky vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ჰონტიანსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Ipeľský vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს იპელ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vinický vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ვინიკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tornaľský vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს ტორნალ’სკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modrokamencký vinohradnícky rajón	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ შეიძლება მოსდევდეს მოდროკამენკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko viena no turpmākajām mazākām ģeogrāfiskām vienībām: Bara / Čerhov / Černochov / Malá Tŕňa / Slovenské Nové Mesto / Veľká Tŕňa / Viničky	ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ ტოკაჟ, შეიძლება მოსდევდეს ერთ-ერთი შემდეგი მცირე გეოგრაფიული ერთეული ბარა / ჩერჰოვ / ჩერნოჰოვ / მალა ტრნა / სლოვენსკე ნოვე მესტო / ველკა ტრნა / ვინიჩკი
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Michalovský vinohradnícky rajón	ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს მიხალოვსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība	ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, მოსდევს სუბრეგიონის და/ან მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Kráľovskochlmecký vinohradnícky rajón	ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება მოსდევდეს კრალ’ოვსკოხლმეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Moldavský vinohradnícky rajón	ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’,შეიძლება მოსდევდეს მოლდავსკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Sobranecký vinohradnícky rajón	ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’ ვიხოდოსლოვენსკა, შეიძლება მოსდევდეს სობრანეკი ვინოჰრადნიცკი რაჟონ
UK	English Vineyards	ინგლიშ ვინიარდზ
UK	Welsh Vineyards	უელშ ვინიარდზ

To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Eiropas Savienības dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums	Transkripcija gruzīnu burtiem
BE	Vin de pays des Jardins de Wallonie	ვენ დე პეი დე ჟარდენ დე ვალონი
BE	Vlaamse landwijn	ვლამსე ლანდვინ
BG	Дунавска равнина Ekvivalents nosaukums: Danube Plain	დუნავსკა რავნინა ეკვივალენტური ტერმინი: დანუბე პლენ
BG	Тракийска низина Ekvivalents nosaukums: Thracian Lowlands	თრაკიისკა ნიზინა ეკვივალენტური ტერმინი: ტრასიან ლოულენდზ
CZ	České	ჩესკე
CZ	Moravské	მორავსკე
DE	Ahrtaler	არტალერ
DE	Badischer	ბადიშერ
DE	Bayerischer Bodensee	ბაიერიშერ ბოდენზეე
DE	Mosel	მოზელ
DE	Ruwer	ღუვერ
DE	Saar	საარ
DE	Main	მაინ
DE	Mecklenburger	მეკლენბურგერ
DE	Mitteldeutscher	მიტელდოიჩერ
DE	Nahegauer	ნაეგაუერ
DE	Pfälzer	პფელცერ
DE	Regensburger	რეგენსბურგერ
DE	Rheinburgen	ღაინბურგენ
DE	Rheingauer	ღაინგაუერ
DE	Rheinischer	რაინიშერ
DE	Saarländischer	საარლენდიშერ
DE	Sächsischer	სეკსიშერ
DE	Schwäbischer	შვებიშერ
DE	Starkenburger	შტარკენბურგერ
DE	Taubertäler	თაუბერტელერ
DE	Brandenburger	ბრანდენბურგერ
DE	Neckar	ნეკარ
DE	Oberrhein	ობერრაინ
DE	Rhein	ღაინ
DE	Rhein-Neckar	რაინ-ნეკარ
DE	Schleswig-Holsteinischer	შლეზვიგ-ჰოლშტაინიშერ
EL	Toπικός Οίνος Κω Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Κοs	ტოპიკოს ინოს კო ეკვივალენტური ტერმინი: კოსის რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ კოს
EL	Toπικός Οίνος Μαγνησίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Magnissia	ტოპიკოს ინოს მაგნისიაზ ეკვივალენტური ტერმინი: მაგნისიას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ მეგნისია
EL	Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Aegean Sea	ეგეოპელაგიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: ეგეოსის ზღვის რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ ეგეან სი
EL	Αττικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Attiki-Attikos	ატიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: ატიკი-ატიკოს რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ ატიკი-ატიკოს
EL	Αχαϊκός Tοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Αchaia	ახეკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: აკაიას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ აკაია
EL	Βερντέα Ονομασία κατά παράδοση Ζακύνθου Ekvivalents nosaukums: Verdea Onomasia kata paradosi Zakinthou	ვერნდეა ონომასია კატა პარადოსი ზაკინთუ ეკვივალენტური ტერმინი: ვერდეა ონომასია კატა პარადოსი ზაკინთუ
EL	Ηπειρωτικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epirus-Epirotikos	ჰპეროტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ეპირუს-ეპიროტიკოს
EL	Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Heraklion-Herakliotikos	ჰერაკლიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰერაკლიონ-ჰერაკლიოტიკოს
EL	Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessalia-Thessalikos	თესალიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეგიონული ღვინო რეჯიონალ ვაინ ოფ თესალია-თესალიკოს
EL	Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thebes-Thivaikos	თივაიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თებეს-თივაიკოს
EL	Θρακικός Τοπικός Οίνος vai Τοπικός Οίνος Θράκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thrace-Thrakikos vai Regional wine of Thrakis	თრაკიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თრეის თრაკიკოს
EL	Ισμαρικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ismaros-Ismarikos	ისმარიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ისმაროს-ისმარიკოს
EL	Καρυστινός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karystos-Karystinos	კარისტინოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კარისტოს-კარისტინოს
EL	Κορινθιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Korinthos-Korinthiakos	კორიანთიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კორინთოს-კორინთიაკოს
EL	Κρητικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Crete-Kritikos	კრიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ქრიტ-კრიტიაკოს
EL	Λακωνικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lakonia-Lakonikos	ლაკონიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლაკონია-ლაკონიკოს
EL	Μακεδονικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Macedonia-Macedonikos	მაკედონიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მაქედონია-მაქედონიკოს
EL	Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Nea Messimvria	მესიმვრიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ნი მესიმვრია
EL	Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Messinia-Messiniakos	მესინიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მესინია-მესინიაკოს
EL	Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metsovo-Metsovitikos	მეტსოვიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეცოვო-მეცოვიტიკოს
EL	Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Monemvasia-Monemvasios	მონემვასიოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მონემვასია-მონემვასიკოს
EL	Παιανίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peanea	პეანიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პინია
EL	Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pallini-Palliniotikos	პალინიოტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პალინი-პალინიოტიკოს
EL	Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peloponnese-Peloponnesiakos	პელოპონისიაკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პელეპონეს-პელეპონესიაკოს
EL	Ρετσίνα Αττικής, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Attiki	რეცინა ატიკის, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: ატიკის რეცინა ან რეცინა ოფ ატიკი
EL	Ρετσίνα Βοιωτίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Viotia	რეცინა ვიოტიას, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ვიოტია
EL	Ρετσίνα Γιάλτρων, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Gialtra	რეცინა გიალტრონ, შეიძლება ახლდეს მცირეგეოგრაფიული ერთეულის სახელი ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ გიალტრა
EL	Ρετσίνα Ευβοίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Evvia	რეცინა ევიას, შეიძლება ახლდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ევია
EL	Ρετσίνα Θηβών, ko papildina vai nepapildina Viotia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Thebes	რეცინა თივონ, შეიძლება ახლდეს ვიოტია ეკვივალენტური ტერმინი: თებეს რეცინა რეცინა ოფ თებეს
EL	Ρετσίνα Καρύστου, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Karystos	რეცინა კარისტუ, შეიძლება ახლდეს ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ კარისტოს
EL	Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Kropia vai Retsina of Koropi	რეცინა კროპიას “ან” რეცინა კროპიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: კოროპის რეცინა ან რეცინა ოფ კროპია “ან” რეცინა ოფ კოროპი
EL	Ρετσίνα Μαρκοπούλου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Markopoulo	რეცინა მარკოპულუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მარკოპულო
EL	Ρετσίνα Μεγάρων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Megara	რეცინა მეგარონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მეგარა
EL	Ρετσίνα Μεσογείων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Mesogia	რეცინა მესოგიონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ მეზოგია
EL	Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi	რეცინა პეანიას “ან” რეცინა ლიოპესიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პინია “ან” რეცინა ოფ ლიოპეზი
EL	Ρετσίνα Παλλήνης, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pallini (Attika)	რეცინა პალინის, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პალინი (ატიკა)
EL	Ρετσίνα Πικερμίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pikermi	რეცინა პიკერმიუ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ პაკერმი
EL	Ρετσίνα Σπάτων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Spata	რეცინა სპატონ, შეიძლება ახლდეს ატიკა ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ სპატა
EL	Ρετσίνα Χαλκίδας, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Halkida	რეცინა ხალკიდას, შეიძლება ახლდეს ევია ეკვივალენტური ტერმინი: რეცინა ოფ ჰალკიდა
EL	Συριανός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Syros-Syrianos	სირიანოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სიროს-სირიანოს
EL	Τοπικός Οίνος Αβδήρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Avdira	ტოპიკოს ინოს ავდირონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ავდირა
EL	Τοπικός Οίνος Αγίου Όρους, Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mount Athos - Regional wine of Holly Mountain	ტოპიკოს ინოს აგიუ ორუს, აგიორიტიკოს ტოპიკოს ინოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მაუნთ ათოს-რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰოლი მაუნთინ
EL	Τοπικός Οίνος Αγοράς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Agora	ტოპიკოს ინოს აგორას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ აგორა
EL	Τοπικός Οίνος Αργολίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Argolida	ტოპიკოს ინოს არგოლიდას ეკვივალენტური ტერმინი: არგოლიდას რეგიონული ღვინო ან რეჯიონალ ვაინ ოფ არგოლიდა
EL	Τοπικός Οίνος Αρκαδίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Arkadia	ტოპიკოს ინოს არკადიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ არკადია
EL	Τοπικός Οίνος Βελβεντού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Velventos	ტოპიკოს ინოს ველვენტუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ველვენტოს
EL	Τοπικός Οίνος Βίλιτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Vilitsa	ტოპიკოს ინოს ვილიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ვილიცა
EL	Τοπικός Οίνος Γερανείων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Gerania	ტოპიკოს ინოს გერანიონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ გერანია
EL	Τοπικός Οίνος Γρεβενών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Grevena	ტოპიკოს ინოს გრევენონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ გრევენა
EL	Τοπικός Οίνος Δράμας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Drama	ტოპიკოს ინოს დრამას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ დრამა
EL	Τοπικός Οίνος Δωδεκανήσου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Dodekanese	ტოპიკოს ინოს დოდეკანისუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ დოდეკანიზ
EL	Τοπικός Οίνος Επανομής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epanomi	ტოპიკოს ინოს ეპანომის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ეპანომი
EL	Τοπικός Οίνος Ηλιείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilia	ტოპიკოს ინოს ჰელიიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ილია
EL	Τοπικός Οίνος Ημαθίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Imathia	ტოპიკოს ინოს ჰმათია ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იმათია
EL	Τοπικός Οίνος Θαψανών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thapsana	ტოპიკოს ინოს თაფსანონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თაფსანა
EL	Τοπικός Οίνος Θεσσαλονίκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessaloniki	ტოპიკოს ინოს თესალონიკის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ თესალონიკი
EL	Τοπικός Οίνος Ικαρίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ikaria	ტოპიკოს ინოს იკარიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იკარია
EL	Τοπικός Οίνος Ιλίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilion	ტოპიკოს ინოს ილიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ილიონ
EL	Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ioannina	ტოპიკოს ინოს იოანინონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ იოანინა
EL	Τοπικός Οίνος Καρδίτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karditsa	ტოპიკოს ინოს კარდიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კარდიცა
EL	Τοπικός Οίνος Καστοριάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kastoria	ტოპიკოს ინოს კასტორიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კასტორია
EL	Τοπικός Οίνος Κέρκυρας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Corfu	ტოპიკოს ინოს კერკირას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კორფუ
EL	Τοπικός Οίνος Κισάμου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kissamos	ტოპიკოს ინოს კისამუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კისამოს
EL	Τοπικός Οίνος Κλημέντι Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Klimenti	ტოპიკოს ინოს კლიმენტი ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კლიმენტი
EL	Τοπικός Οίνος Κοζάνης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kozani	ტოპიკოს ინოს კოზანის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კოზანი
EL	Τοπικός Οίνος Κοιλάδας Αταλάντης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Valley of Atalanti	ტოპიკოს ინოს კილადას ატალანტის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ველი ოფ ატალანტი
EL	Τοπικός Οίνος Κορωπίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Koropi	ტოპიკოს ინოს კოროპიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კოროპი
EL	Τοπικός Οίνος Κρανιάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krania	ტოპიკოს ინოს კრანიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კრანია
EL	Τοπικός Οίνος Κραννώνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krannona	ტოპიკოს ინოს კრანონოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კრანონა
EL	Τοπικός Οίνος Κυκλάδων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Cyclades	ტოპიკოს ინოს კიკლადონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კიკლადეს
EL	Τοπικός Οίνος Λασιθίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lasithi	ტოპიკოს ინოს ლასითიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლასითი
EL	Τοπικός Οίνος Λευκάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lefkada	ტოპიკოს ინოს ლევკადას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლევკადა
EL	Τοπικός Οίνος Ληλαντίου Πεδίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lilantio Pedio	ტოპიკოს ინოს ლილანდიუ პედიუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ლილანტიო პედიო
EL	Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mantzavinata	ტოპიკოს ინოს მანძავიტანონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მანძავინატა
EL	Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Markopoulo	ტოპიკოს ინოს მარკოპულუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მარკოპულო
EL	Τοπικός Οίνος Μαρτίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Μartino	ტოპიკოს ინოს მარტინუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მარტინო
EL	Τοπικός Οίνος Μεταξάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metaxata	ტოპიკოს ინოს მეტაქსატონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეტაქსატა
EL	Τοπικός Οίνος Μετεώρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Meteora	ტოპიკოს ინოს მეტეორონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ მეტეორა
EL	Τοπικός Οίνος Οπούντια Λοκρίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Opountia Lokridos	ტოპიკოს ინოს ოპუნტია ლოკრიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ოპუნტია ლოკრიდოს
EL	Τοπικός Οίνος Παγγαίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pangeon	ტოპიკოს ინოს პანგეუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პანგეონ
EL	Τοπικός Οίνος Παρνασσού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Parnasos	ტოპიკოს ინოს პარნასუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პარნასოს
EL	Τοπικός Οίνος Πέλλας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pella	ტოპიკოს ინოს პელას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პელა
EL	Τοπικός Οίνος Πιερίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pieria	ტოპიკოს ინოს პიერიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პიერია
EL	Τοπικός Οίνος Πισάτιδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pisatis	ტოპიკოს ინოს პისატიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პიზატის
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Egialia	ტოპიკოს ინოს პლაგუეს ამბელუ ეგიალიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ეგიალია
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Ambelos	ტოპიკოს ინოს პლაგიეს ამბელუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ამბელოს
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Vertiskos	ტოპიკოს ინოს ვერტისკუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ვერტიკოს
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Enos	ტოპიკოს ინოს პლაგიეს ტუ ენუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ ენოს
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Kitherona	ტოპიკოს ინოს პლაგიონ კითერონა ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ კითერონა
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Knimida	ტოპიკოს ინოს პლაგიონ კნიმიდოს ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ კნიმიდა
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Parnitha	ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პარნითას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ პარნითა
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πεντελικού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Pendeliko	ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პენდელიკუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ პენდელიკო
EL	Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Petroto	ტოპიკოს ინოს პლაგიონ პეტროტუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სლოუპზ ოფ პეტროტო
EL	Τοπικός Οίνος Πυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pylia	ტოპიკოს ინოს პილიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ პილია
EL	Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Αυλίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ritsona Avlidas	ტოპიკოს ინოს რიცონას ავლიდას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ რიცონა ავლიდას
EL	Τοπικός Οίνος Σερρών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Serres	ტოპიკოს ინოს სერონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სერეს
EL	Τοπικός Οίνος Σιάτιστας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Siatista	ტოპიკოს ინოს სიატიცას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სიატისტა
EL	Τοπικός Οίνος Σιθωνίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sithonia	ტოპიკოს ინოს სითონიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სითონია
EL	Τοπικός Οίνος Σπάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Spata	ტოპიკოს ინოს სპატონ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ სპატა
EL	Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sterea Ellada	ტოპიკოს ინოს სტერეას ელადას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ელადა
EL	Τοπικός Οίνος Τεγέας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tegea	ტოპიკოს ინოს ტეგეას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტიგი
EL	Τοπικός Οίνος Τριφυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Trifilia	ტოპიკოს ინოს ტრიფილიას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტრიფილია
EL	Τοπικός Οίνος Τυρνάβου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tyrnavos	ტოპიკოს ინოს ტირნავუ ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ტირნავოს
EL	Τοπικός Οίνος Φλώρινας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Florina	ტოპიკოს ინოს ფლორინას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ფლორინა
EL	Τοπικός Οίνος Χαλικούνας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halikouna	ტოპიკოს ინოს ხალიკუნას ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰალიკუნა
EL	Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halkidiki	ტოპიკოს ინოს ხალკიდის ეკვივალენტური ტერმინი: რეჯიონალ ვაინ ოფ ჰალკიდიკი
ES	Abanilla	აბანილია
ES	Aragón - Bajo Aragón	არაგონ-ბახო-არაგონ
ES	Aragón - Ribera del Gállego-Cinco Villas	არაგონ- რიბერა დელ გალიეგო-სინკო ვილიას
ES	Aragón - Ribera del Jiloca	არაგონ-რიბერა დელ ხილოკა
ES	Aragón - Valdejalón	არაგონ-ვალდეხალონ
ES	Aragón - Valle del Cinca	არაგონ-ბალიე დელ სინკა
ES	Bailén	ბაილენ
ES	Barbanza e Iria	ბარბანსა ე ირია
ES	Betanzos	ბეტანსოს
ES	Cádiz	კადის
ES	Campo de Cartagena	კამპო დე კარტახენა
ES	Cangas	კანგას
ES	Castelló	კასტელიო
ES	Castilla	კასტილია
ES	Castilla y León	კასტილია ი ლეონ
ES	Contraviesa-Alpujarra	კონტრავიესა-ალპუხარა
ES	Córdoba	კორდობა
ES	Costa de Cantabria	კოსტა დე კანტაბრია
ES	Desierto de Almería	დესიერტო დე ალმერია
ES	El Terrerazo	ელ ტერერასო
ES	Extremadura	ეკსტრემადურა
ES	Formentera	ფორმენტერა
ES	Gálvez	გალვეს
ES	Granada Sur-Oeste	გრანადა სუე-ოესტე
ES	Ibiza	იბისა
ES	Illes Balears	ილეს ბალეარს
ES	Isla de Menorca	ისლა დე მენორკა
ES	Laujar-Alpujarra	ლაუხარ-ალპუხარა
ES	Liébana	ლიებანა
ES	Los Palacios	ლოს პალსიოს
ES	Norte de Almería	ნორტე დე ალმერია
ES	Norte de Granada	ნორტე დე გრანადა
ES	Pozohondo	პოსოონდო
ES	Ribera del Andarax	რიბერა დელ ანდარაკს
ES	Ribera del Queiles	რიბერა დელ კეილეს
ES	Serra de Tramuntana-Costa Nord	სერა დე ტრამუნტანა კოსტა ნორდ
ES	Sierra de Alcaraz	სიერრა დე ალკარას
ES	Sierra Norte de Sevilla	სიერა ნორტე დე სევილია
ES	Sierra Sur de Jaén	სიერა სურ დე ხაენ
ES	Torreperogil	თორეპეროხილ
ES	Valle del Miño-Ourense	ბალიე დე მინიო-ოურენსე
ES	Valles de Sadacia	ბალიეს დე სადასია
ES	Villaviciosa de Córdoba	ვილიავისიოსა დე კორდობა
FR	Agenais	აჟნე
FR	Aigues	ეგ
FR	Ain	ენ
FR	Allier	ალიე
FR	Allobrogie	ალობროჟი
FR	Alpes de Haute-Provence	ალპ დე ოტ პროვანს
FR	Alpes-Maritimes	ალპ მარიტიმ
FR	Alpilles	ალპიი
FR	Ardèche	არდეშ
FR	Argens	არჟან
FR	Ariège	არიეჟ
FR	Aude	ოდ
FR	Aveyron	ავერონ
FR	Balmes Dauphinoises	ბალმ დოფინუაზ
FR	Bénovie	ბენოვი
FR	Bérange	ბერანჟ
FR	Bessan	ბესან
FR	Bigorre	ბიგორ
FR	Bouches-du-Rhône	ბუშ დიუ რონ
FR	Bourbonnais	ბურბონე
FR	Calvados	კალვადოს
FR	Cassan	კასან
FR	Cathare	კატარ
FR	Caux	კო
FR	Cessenon	შესნონ
FR	Cévennes, kam seko vai neseko Mont Bouquet	სევენ, შეიძლება მოსდევდეს მონ ბუკე
FR	Charentais, kam seko vai neseko Ile d'Oléron	შარანტე შეიძლება მოსდევდეს ილ დ’ოლერონ
FR	Charentais, kam seko vai neseko Ile de Ré	შარანტე, შეიძლება მოსდევდეს ილ დე რე
FR	Charentais, kam seko vai neseko Saint Sornin	შარანტე, შეიძლება მოსდევდეს სენ სორნენ
FR	Charente	შარანტ
FR	Charentes Maritimes	შარანტ მარიტიმ
FR	Cher	შერ
FR	Cité de Carcassonne	სიტე დე კარკასონ
FR	Collines de la Moure	კოლინ დე ლა მურ
FR	Collines Rhodaniennes	კოლინ როდანიენ
FR	Comté de Grignan	კონტე დე გრინან
FR	Comté Tolosan	კონტე ტოლოზან
FR	Comtés Rhodaniens	კონტე როდანიენ
FR	Corrèze	კორეზ
FR	Côte Vermeille	კოტ ვერმეილ
FR	Coteaux Charitois	კოტო შარიტუა
FR	Coteaux de Bessilles	კოტო დე ბესიი
FR	Coteaux de Cèze	კოტო დე სეზ
FR	Coteaux de Coiffy	კოტო კუაფი
FR	Coteaux de Fontcaude	კოტო დე ფონკოდ
FR	Coteaux de Glanes	კოტო დე გლან
FR	Coteaux de l'Ardèche	კოტო დე ლ’არდეშ
FR	Coteaux de la Cabrerisse	კოტო დე ლა საბრერის
FR	Coteaux de Laurens	კოტო დე ლორან
FR	Coteaux de l’Auxois	კოტო დე ლ’ოქსუა
FR	Coteaux de Miramont	კოტო დე მორამონ
FR	Coteaux de Montélimar	კოტო დე მონტელიმარ
FR	Coteaux de Murviel	კოტო დე მიურვიელ
FR	Coteaux de Narbonne	კოტო დე ნარბონ
FR	Coteaux de Peyriac	კოტო დე პეირაკ
FR	Coteaux de Tannay	კოტო დე ტანე
FR	Coteaux des Baronnies	კოტო დე ბარონი
FR	Coteaux du Cher et de l’Arnon	კოტო დიუ შერ ე დე ლ’არონ
FR	Coteaux du Grésivaudan	კოტო დიუ გრესივოდან
FR	Coteaux du Libron	კოტო დიუ ლიბრონ
FR	Coteaux du Littoral Audois	კოტო დიუ ლიტორალ ოდუა
FR	Coteaux du Pont du Gard	კოტო დიუ პონ დიუ გარ
FR	Coteaux du Salagou	კოტო დიუ სალაგუ
FR	Coteaux du Verdon	კოტო დიუ ვერდონ
FR	Coteaux d’Enserune	კოტო დ’დანსრუნ
FR	Coteaux et Terrasses de Montauban	კოტო ე ტერას დე მონტობან
FR	Coteaux Flaviens	კოტო ფლავიან
FR	Côtes Catalanes	კოტ კატალან
FR	Côtes de Ceressou	კოტ დე სერესუ
FR	Côtes de Gascogne	კოტ დე გასკონ
FR	Côtes de Lastours	კოტ დე ლასტურ
FR	Côtes de Meuse	კოტ დე მეზ
FR	Côtes de Montestruc	კოტ დე მონსტრუკ
FR	Côtes de Pérignan	კოტ დე პერინიან
FR	Côtes de Prouilhe	კოტ დე პრუილ
FR	Côtes de Thau	კოტ დე ტო
FR	Côtes de Thongue	კოტ დე ტონგ
FR	Côtes du Brian	კოტ დიუ ბრიან
FR	Côtes du Condomois	კოტ დიუ კონდომუა
FR	Côtes du Tarn	კოტ დიუ ტარნ
FR	Côtes du Vidourle	კოტ დიუ ვიდურლ
FR	Creuse	კრეზ
FR	Cucugnan	კუკუნიან
FR	Deux-Sèvres	დე-სევრ
FR	Dordogne	დორდონ
FR	Doubs	დუბ
FR	Drôme	დრომ
FR	Duché d’Uzès	დიუშე დ’უზე
FR	Franche-Comté, kam seko vai neseko Coteaux de Champlitte	ფრანშ-კონტე, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე შამპლიტ
FR	Gard	გარდ
FR	Gers	ჟერ
FR	Haute Vallée de l'Orb	ოტ ვალე დე ლ’ორბ
FR	Haute Vallée de l’Aude	ოტ ვალე დე ლ’ოდ
FR	Haute-Garonne	ოტ გარონ
FR	Haute-Marne	ოტ მარნ
FR	Haute-Saône	ოტ სონ
FR	Haute-Vienne	ოტ-ვიენ
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Coteaux du Termenès	ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დიუ ტერმენე
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Côtes de Lézignan	ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლეზინიან
FR	Hauterive, kam seko vai neseko Val d’Orbieu	ოტრივ, შეიძლება მოსდევდეს ვალ დ’ორბიე
FR	Hautes-Alpes	ოტ-ალპ
FR	Hautes-Pyrénées	ოტ პირენე
FR	Hauts de Badens	ოტ დე ბადან
FR	Hérault	ერო
FR	Île de Beauté	ილ დე ბოტე
FR	Indre	ენდრ
FR	Indre et Loire	ენდრ ეტ ლუარ
FR	Isère	იზერ
FR	Landes	ლანდ
FR	Loir et Cher	ლუარ ე შერ
FR	Loire-Atlantique	ლუარ ატლანტიკ
FR	Loiret	ლუარე
FR	Lot	ლო
FR	Lot et Garonne	ლო ე გარონ
FR	Maine et Loire	მენ ე ლუარ
FR	Maures	მორ
FR	Méditerranée	მედიტერანე
FR	Meuse	მეზ
FR	Mont Baudile	მონ-ბოდილ
FR	Mont-Caume	მონ-კომ
FR	Monts de la Grage	მონ დე ლა გრაჟ
FR	Nièvre	ნიევრ
FR	Oc	ოკ
FR	Périgord, kam seko vai neseko Vin de Domme	პერიგორ, შეიძლება მოსდევდეს ვენ დე დომ
FR	Petite Crau	პეტიტ კრო
FR	Principauté d'Orange	პრენსიპოტე დ’ორანჟ
FR	Puy de Dôme	პი დე დომ
FR	Pyrénées Orientales	პირენე ორიანტალ
FR	Pyrénées-Atlantiques	პირენე ატლანტიკ
FR	Sables du Golfe du Lion	საბლ დიუ გოლფ დიუ ლიონ
FR	Saint-Guilhem-le-Désert	სენ გილემ ლე დეზერ
FR	Saint-Sardos	სენტ სარდო
FR	Sainte Baume	სენტ ბომ
FR	Sainte Marie la Blanche	სენტ მარი ლა ბლანშ
FR	Saône et Loire	სონ ე ლუარ
FR	Sarthe	შარტ
FR	Seine et Marne	სენ ე მარნ
FR	Tarn	თარნ
FR	Tarn et Garonne	ტარნ ე გარონ
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Coteaux de Chalosse	ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს კოტო დე შალოს
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Côtes del’Adour	ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს კოტ დე ლ’ადურ
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables de l’Océan	ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს საბლ დე ლ’ოსეან
FR	Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables Fauves	ტერუარ ლანდე, შეიძლება მოსდევდეს ფოვ
FR	Thézac-Perricard	თერიკარ
FR	Torgan	თორგა
FR	Urfé	ურფე
FR	Val de Cesse	ვალ დე სეს
FR	Val de Dagne	ვალ დე დან
FR	Val de Loire	ვალ დე ლუარ
FR	Val de Montferrand	ვალ დე მონფერან
FR	Vallée du Paradis	ვალე დიუ პარადი
FR	Var	ვარ
FR	Vaucluse	ვოკლიუზ
FR	Vaunage	ვონაჟ
FR	Vendée	ვანდე
FR	Vicomté d'Aumelas	ვიკონტე დ’ომლა
FR	Vienne	ვიენ
FR	Vistrenque	ვისტრანკ
FR	Yonne	იონ
IT	Allerona	ალერონა
IT	Alta Valle della Greve	ალტა ვალე დელა გრევე
IT	Alto Livenza	ალტო ლივენცა
IT	Alto Mincio	ალტო მინჩო
IT	Alto Tirino	ალტო ტირინო
IT	Arghillà	არგილა
IT	Barbagia	ბარბაჯა
IT	Basilicata	ბაზილიკატა
IT	Benaco bresciano	ბენაკო ბრეშანო
IT	Beneventano	ბენევენტანო
IT	Bergamasca	ბერგამასკა
IT	Bettona	ბეტონა
IT	Bianco del Sillaro Ekvivalents nosaukums: Sillaro	ბიანკო დელ სილარო ეკვივალენტური ტერმინი: სილარო
IT	Bianco di Castelfranco Emilia	ბიანკო დი კასტელფრანკო ემილია
IT	Calabria	კალაბრია
IT	Camarro	კამარო
IT	Campania	კამპანია
IT	Cannara	კანარა
IT	Civitella d'Agliano	ჩივიტელა დ’ალიანო
IT	Colli Aprutini	კოლი აპრუტინი
IT	Colli Cimini	კოლი ჩიმინი
IT	Colli del Limbara	კოლი ლიმბარა
IT	Colli del Sangro	კოლი დელ სანგრო
IT	Colli della Toscana centrale	კოლი დელა ტოსკანა ცენტრალე
IT	Colli di Salerno	კოლი დი სალერნო
IT	Colli Trevigiani	კოლი ტრევიჯანი
IT	Collina del Milanese	კოლინა დელ მილანეზე
IT	Colline di Genovesato	კოლინე დი ჯენოვეზატო
IT	Colline Frentane	კოლინე ფრენტანე
IT	Colline Pescaresi	კოლინე პესკარეზი
IT	Colline Savonesi	კოლინე სავონეზი
IT	Colline Teatine	კოლინე ტეატინე
IT	Condoleo	კონდოლეო
IT	Conselvano	კონსელვანო
IT	Costa Viola	კოსტა ვიოლა
IT	Daunia	დაუნია
IT	Del Vastese Ekvivalents nosaukums: Histonium	დელ ვასტეზე ეკვივალენტური ტერმინი: ისტონიუმ
IT	Delle Venezie	დელე ვენეციე
IT	Dugenta	დუჯენტა
IT	Emilia Ekvivalents nosaukums: Dell'Emilia	ემილია ეკვივალენტური ტერმინი: დელ’ემილია
IT	Epomeo	ეპომეო
IT	Esaro	ეზარო
IT	Fontanarossa di Cerda	ფონტანაროსა დი ჩერდა
IT	Forlì	ფორლი
IT	Fortana del Taro	ფორტანა დელ ტარო
IT	Frusinate Ekvivalents nosaukums: del Frusinate	ფრუზინატე ეკვივალენტური ტერმინი: დელ ფრუზინატე
IT	Golfo dei Poeti La Spezia Ekvivalents nosaukums: Golfo dei Poeti	გოლფო დეი ლა სპეცია ეკვივალენტური ტერმინი: გოლფო დეი პოეტი
IT	Grottino di Roccanova	გროტინო დი როკანოვა
IT	Isola dei Nuraghi	იზოლა დეი ნურაგი
IT	Lazio	ლაციო
IT	Lipuda	ლიპუდა
IT	Locride	ლოკრიდე
IT	Marca Trevigiana	მარკა ტრევიჯანა
IT	Marche	მარკე
IT	Maremma Toscana	მარემა ტოსკანა
IT	Marmilla	მარმილა
IT	Mitterberg tra Cauria e Tel Ekvivalents nosaukums: Mitterberg / Mitterberg zwischen Gfrill und Toll	მიტერბერგ ტრა კაურია ე ტელ ეკვივალენტური ტერმინი: მიტერბერგ / მიტერბერგ ცვიშენ გფრილ უნდ ტოლ
IT	Modena Ekvivalents nosaukums: Provincia di Modena / di Modena	მონტეკასტელი ეკვივალენტური ტერმინი: პროვინჩა დი მოდენა / დი მოდენა
IT	Montecastelli	მონტეკასტელი
IT	Montenetto di Brescia	მონტენეტო დი ბრეშა
IT	Murgia	მურჯა
IT	Narni	ნარნი
IT	Nurra	ნურა
IT	Ogliastra	ოლიასტრა
IT	Osco Ekvivalents nosaukums: Terre degli Osci	ოსკო ეკვივალენტური ტერმინი: ტერე დელი ოში
IT	Paestum	პაესტუმ
IT	Palizzi	პალიცი
IT	Parteolla	პარტეოლა
IT	Pellaro	პელარო
IT	Planargia	პლანარჯა
IT	Pompeiano	პომპეიანო
IT	Provincia di Mantova	პროვინჩა დი მანტოვა
IT	Provincia di Nuoro	პროვინჩა დი ნუორო
IT	Provincia di Pavia	პროვინჩა დი პავია
IT	Provincia di Verona Ekvivalents nosaukums: Veronese	პროვინჩა დი ვერონა ეკვივალენტური ტერმინი: ვერონეზე
IT	Puglia	პულია
IT	Quistello	კვისტელო
IT	Ravenna	ღავენა
IT	Roccamonfina	ღოკამონფინა
IT	Romangia	ღომანჯა
IT	Ronchi di Brescia	რონკი დი ბრეშა
IT	Ronchi Varesini	რონკი ვარეზინი
IT	Rotae	ღოტაე
IT	Rubicone	ღუბიკონე
IT	Sabbioneta	შაბიონეტა
IT	Salemi	შალემი
IT	Salento	შალენტო
IT	Salina	შალინა
IT	Scilla	შილა
IT	Sebino	შებინო
IT	Sibiola	სიბიოლა
IT	Sicilia	სიჩილია
IT	Spello	შპელო
IT	Tarantino	თარანტინო
IT	Terrazze Retiche di Sondrio	ტერრაცე რეტიკე დი სონდრიო
IT	Terre Aquilane Ekvivalents nosaukums: Terre dell'Aquila	ტერე აკვილანე ეკვივალენტური ტერმინი: ტერე დელ’აკვილა
IT	Terre del Volturno	ტერე დელ ვოლტურნო
IT	Terre di Chieti	ტერე დი კიეტი
IT	Terre di Veleja	ტერე დი ველეია
IT	Terre Lariane	ტერე ლარიანე
IT	Tharros	თაროს
IT	Toscano Ekvivalents nosaukums: Toscana	ტოსკანო ეკვივალენტური ტერმინი: ტოსკანა
IT	Trexenta	თრექსენტა
IT	Umbria	უმბრია
IT	Val di Magra	ვალ დი მაგრა
IT	Val di Neto	ვალ დი ნეტო
IT	Val Tidone	ვალ ტიდონე
IT	Valcamonica	ვალკამონიკა
IT	Valdamato	ვალდამატო
IT	Vallagarina	ვალაგარინა
IT	Valle Belice	ვალე ბელიჩე
IT	Valle d'Itria	ვალე დ’იტრია
IT	Valle del Crati	ვალე დელ კრატი
IT	Valle del Tirso	ვალე დელ ტირსო
IT	Valle Peligna	ვალე პელინია
IT	Valli di Porto Pino	ვალი დი პორტო პინო
IT	Veneto	ვენეტო
IT	Veneto Orientale	ვენეტო ორიენტალე
IT	Venezia Giulia	ვენეცია ჯულია
IT	Vigneti delle Dolomiti Ekvivalents nosaukums: Weinberg Dolomiten	ვინეტი დელე დოლომიტენ ეკვივალენტური ტერმინი: ვაინბერგ დოლომიტენ
CY	Λάρνακα Ekvivalents nosaukums: Larnaka	ლარნაკა ეკვივალენტური ტერმინი: ლარნაკა
CY	Λεμεσός Ekvivalents nosaukums: Lemesos	ლემესოს ეკვივალენტური ტერმინი: ლემესოს
CY	Λευκωσία Ekvivalents nosaukums: Lefkosia	ლევკოსია ეკვივალენტური ტერმინი: ლევკოსია
CY	Πάφος Ekvivalents nosaukums: Pafos	პაფოს ეკვივალენტური ტერმინი: პაფოს
HU	Alföldi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ალფოლდი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
HU	Balatonmelléki, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums	ბალატონმელლეკი, შეიძლება მოსდევდეს მცირე გეოგრაფიული ერთეულის სახელი
HU	Dél-alföldi	დელ-ალფოლდი
HU	Dél-dunántúli	დელ-დუნანტული
HU	Duna melléki	დუნა მელლეკი
HU	Duna-Tisza közi	დუნა-ტისა კოზი
HU	Dunántúli	დუნანტული
HU	Észak-Dunántúli	ესაკ-დუნანტული
HU	Felső-Magyarországi	ფელშო-მადიარორსაგი
HU	Nyugat-Dunántúli	ნიუგატ-დუნანტული
HU	Tisza melléki	ტისა მელლეკი
HU	Tisza völgyi	ტისა ვოლდი
HU	Zempléni	ძემპლენი
MT	Maltese Islands	მალტიზ აილენდზ
AT	Bergland	ბერგლანდ
AT	Steierland	შტეირლანდ
AT	Weinland	ვაინლანდ
AT	Wien	ვინ
PT	Lisboa, kam seko vai neseko Alta Estremadura	ლისბუა, შეიძლება მოსდევდეს ალტა ესტრემადურა
PT	Lisboa, kam seko vai neseko Estremadura	ლისბუა, შეიძლება მოსდევდეს ესტრემადურა
PT	Tejo	ტეჟუ
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta	ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ალტა
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral	ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ლიტორალ
PT	Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó	ვინო ესპუმანტე ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე სიკო
PT	Vinho Licoroso Algarve	ვინო ლიკოროზო ალგარვე
PT	Vinho Regional Açores	ვინო რეჟიონალ ასორიშ
PT	Vinho Regional Alentejano	ვინო რეჟიონალ ალენტეჟანუ
PT	Vinho Regional Algarve	ვინო რეჟიონალ ალგარვე
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta	ვინო რეჟიონალ ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ალტა
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral	ვინო რეჟიონალ რეირას, შეიძლება მოსდევდეს ბეირა ლიტორალ
PT	Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó	ვინო რეჟიონალ ბეირას, შეიძლება მოსდევდეს ტერას დე სიკო
PT	Vinho Regional Duriense	ვინო რეჟიონალ დურიენსე
PT	Vinho Regional Minho	ვინო რეჟიონალ მინუ
PT	Vinho Regional Terras do Sado	ვინო რეჟიონალ ტერას დუ სადუ
PT	Vinho Regional Terras Madeirenses	ვინო რეჟიონალ ტერას მადეირანსიშ
PT	Vinho Regional Transmontano	ვინო რეჟიონალ ტრანსმონტანუ
RO	Colinele Dobrogei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	კოლინელე დობროჯეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Dealurile Crișanei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums	დეალურილე კრიშანეი, შეიძლება მოსდევდეს სუბრეგიონის სახელი
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Covurluiului	დეალურილე მოლდოვეი გარემოების შესაბამისად დეალურილე კოვურლუიულუი
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hârlăului	დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ჰარლეულუი
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hușilor	დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ჰუშილორ
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Iașilor	დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე იაშილორ
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Tutovei	დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად დეალურილე ტუტოვეი
RO	Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Terasele Siretului	დეალურილე მოლდოვეი, გარემოების შესაბამისად ტერასალე სირეტულუი
RO	Dealurile Moldovei	დეალურილე მოლდოვეი
RO	Dealurile Munteniei	დეალურილე მუნტენიეი
RO	Dealurile Olteniei	დეალურილე ოლტენიეი
RO	Dealurile Sătmarului	დეალურილე სეტმარულუი
RO	Dealurile Transilvaniei	დეალურილე ტრანსილვანიეი
RO	Dealurile Vrancei	დეალურილე ვრანჩეი
RO	Dealurile Zarandului	დეალურილე ზარანდულუი
RO	Terasele Dunării	ტერასელე დუნერი
RO	Viile Carașului	ვილე კარაშულუი
RO	Viile Timișului	ვილე ტიმიშულუი
SI	Podravje,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	პოდრავჟე, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც
SI	Posavje,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	პოსავჟე, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც
SI	Primorska,, kam, iespējams, seko izteiciens “mlado vino”; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus	პრიმორსკა, შეიძლება მოსდევდეს შესიტყვება “მლადო ვინო”, სახელები შეიძლება გამოყენებულ იქნას ზედსართავის ფორმითაც
SK	Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno”	ჟუჟნოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო”
SK	Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno”	მალოკარპატსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო”
SK	Nitrianska vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno”	ნიტრიანსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო”
SK	Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno”	სტრედოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო”
SK	Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu “oblastné víno”	ვიხოდოსლოვენსკა ვინოჰრადნიცკა ობლასტ’, შეიძლება ახლდეს ტერმინი “ობლასტნე ვინო”
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Berkshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ბერკშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Buckinghamshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ბუკინგემშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Cheshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჩეშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Cornwall	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს კორნვოლ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Derbyshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დერბიშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Devon	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დევონ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Dorset	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს დორსეტ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar East Anglia	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ისტ ანგლია
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Gloucestershire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს გლუსტერშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Hampshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჰემპშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Herefordshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ჰერფორდშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Isle of Wight	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს აილ ოფ უაიტ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Isles of Scilly	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს აილზ ოფ სილი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Kent	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს კენტ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Lancashire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლანკაშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Leicestershire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლესტერშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Lincolnshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ლინკოლნშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Northamptonshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნორთჰამპტონშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Nottinghamshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნოტინგემშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Oxfordshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ოქსფორდშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Rutland	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს რუთლენდ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Shropshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს შროპშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Somerset	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სომერსეტ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Staffordshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სტაფორდშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Surrey	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სარეი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Sussex	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს სასექს
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Warwickshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უორვიკშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar West Midlands	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს ვესტ მიდლენდზ
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Wiltshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უილტშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Worcestershire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს უორსტერშირი
UK	England, kas var arī būt aizstāts ar Yorkshire	ინგლენდ, შეიძლება ჩაენაცვლოს იორკშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiff	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს, კარდიფ
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiganshire	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს კარდიგანშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Carmarthenshire	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს კარმართენშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Denbighshire	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს დენბიგშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Gwynedd	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს გვინედ
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Monmouthshire	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს მონმუთშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Newport	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ნიუპორტ
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Pembrokeshire	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს პემბროკშირი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Rhondda Cynon Taf	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს რონდა სინონ ტაფ
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Swansea	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს სუანსი
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar The Vale of Glamorgan	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ზე ვეილ ოფ გლამორგან
UK	Wales, kas var arī būt aizstāts ar Wrexham	უელს, შეიძლება ჩაენაცვლოს ვრექსჰემ

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas vīni

Aizsargājamais nosaukums	Transkripcija latīņu burtiem
ახაშენი	Akhasheni
ატენური	Atenuri
გურჯაანი	Gurjaani
კახეთი (კახური)	Kakheti (Kakhuri)
კარდენახი	Kardenakhi
ხვანჭკარა	Khvanchkara
კოტეხი	Kotekhi
ქინძმარაული	Kindzmarauli
ყვარელი	Kvareli
მანავი	Manavi
მუკუზანი	Mukuzani
ნაფარეული	Napareuli
სვირი	Sviri
თელიანი	Teliani
ტიბაანი	Tibaani
წინანდალი	Tsinandali
ტვიში	Tvishi
ვაზისუბანი	Vazisubani

B DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības stiprie alkoholiskie dzērieni

Eiropas Savienības dalībvalsts

Aizsargājamais nosaukums

Transkripcija gruzīnu burtiem

Produkta veids

Rhum de la Martinique

ტრანსლიტერაცია

Rums

Rhum de la Guadeloupe

რომ დელა მარტინიკ

Rums

Rhum de la reunion

რომ დელა გვადელუპ

Rums

Rhum de la Guyane

რომდე ლარეუნიონ

Rums

Rhum de sucrerie de la Baie du Galion

რომ დელა გუიან

Rums

Rhum des Antilles françaises

რომდე სიუკრერი დე ლა ბედიუ გალიონ

Rums

Rhum des départements français d'outre-mer

რომდეზ ანტიი ფრანცეზ

Rums

Ron de Málaga

რომდე დეპარტემან ფრანცე დ’უტრ-მერ

Rums

Ron de Granada

რონ დე მალაგა

Rums

Rum da Madeira

რონ დე გრანადა

Rums

Apvienotā Karaliste (Skotija)

Scotch Whisky

რომ დე მადეირა

Viskijs

Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach

Irish Whisky (1)

სქოჩ ვისკი

Viskijs

Whisky español

აირიშვისკი /ვისკე ბითა აირინაჰ /აირიშ ვისკი

Viskijs

Whisky breton / Whisky de Bretagne

ვისკი ესპანიოლ

Viskijs

Whisky alsacien / Whisky d'Alsace

ვისკი დ’ალზას

Viskijs

Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დესეგლ დე მარკ ნასიონალ ლუქსამბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE AT BE

Vācija, Austrija, Beļģija (vāciski runājošā kopiena)

Korn / Kornbrand

კორნ/კორნბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Münsterländer Korn / Kornbrand

მიუნსტერლენდერ კორნ/კორნბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Sendenhorster Korn / Kornbrand

ზენდენჰოსტერ კორნ/კორნრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Bergischer Korn / Kornbrand

ბერგიშერ კორნ/ კორნბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Emsländer Korn / Kornbrand

ემსლენდერ კორნ/კორნბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Haselünner Korn / Kornbrand

ჰაზელიუნერ კორნ/კონბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Hasetaler Korn / Kornbrand

ჰაზეტალერ კორნ /კონბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Samanė

შამანე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

Eau-de-vie de Cognac

ო-დე-ვი დეკონიაკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie des Charentes

ო-დე-ვი დეშარანტ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de Jura

ო-დე-ვი დეჟიურა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Cognac

Nosaukumam “Cognac” var pievienot šādus jēdzienus:

—

Fine

—	Grande Fine Champagne

—	Grande Champagne

—	Petite Fine Champagne

—	Petite Champagne

—	Fine Champagne

—

Borderies

—

Fins Bois

—

Bons Bois

კონიაკ

სახელი “კონიაკი” შეიძლება გავრცობილ იქნას შემდეგი ტერმინებით:

—

ფინ

—	გრანდ ფინ შამპან

—	გრანდ შამპან

—	პეტიტ ფინ შამპან

—	პეტიტ შამპან

—	ფინ შამპან

—

ბორდერი

—

ფენ ბუა

—

ბონ ბუა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Fine Bordeaux

ფინ ბორდო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Fine de Bourgogne

ფინ დე ბურგონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Armagnac

არმანიაკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Bas-Armagnac

ბა-არმანიაკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Haut-Armagnac

ო-არმანიაკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Armagnac-Ténarèze

არმანიაკ-ტენარეზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Blanche Armagnac

ბლანშ არმანიაკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de la Marne

ო-დე-ვი დევენ დე ლა მარნ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire d’Aquitaine

ო-დე-ვი დევენ ორიჟინერ დ’აკიტენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de Bourgogne

ო-დე-ვი დევენ დე ბურგონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ სანტრ-ესტ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე ფრანშ-კონტე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Bugey

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ ბიუჟეი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin de Savoie

ო-დე-ვი დევენ დე სავუა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე კოტო დე ლალუარ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône

ო-დე-ვი დევენ დე კოტ- დიუ-რონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire de Provence

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დე პროვანს

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de Faugères / Faugères

ო-დე-ვი დე ფოჟერ/ფოჟერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc

ო-დე-ვიდე ვენ ორიჟინერ დიუ ლანგედოკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Douro

აგიარდენტედე ვინო დურო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Ribatejo

აგიარდენტედე ვინო რიბატეჟუ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Alentejo

აგიარდენტედე ვინო ალენტეჟუ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes

აგიარდენტედე ვინო და რეჟიანო დოშ ვინოს ვერდეშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho

აგიარდენტედე ვინო და რეჟიანო დოშ ვინოს ვერდეშ დეალვარინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Aguardente de Vinho Lourinhã

აგიარდენტედე ვინო ლურინან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сунгурларска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сунгурларе / sungurlarska grozdova rakia / grozdova rakia ot sungurlare / sungurlarska grozdova rakia / Grozdova rakya from Sungurlare

სუნგურლარსკა გროზდოვარაკია / გროზდოვარაკია ოტ სუნგურლარე / სუნგურლარსკა გროზდოვარაკია / გროზდოვარაკია სუნგურლარიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сливен) /Slivenska perla (Slivenska grozdova rakya / Grozdova rakya from Sliven)

სლივენსკა პერლა (სლი- ვენსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ სლივენ) / სლივენსკა პერლა (სლივენსკა გრო- ზდოვა რაკია / გროზდო- ვა რაკია სლივენიდან)

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Стралджанска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Стралджа / Straldjanska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Straldja

სტრალჯანსკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ სტრალჯა/სტრალ- ჯანსკა მუსკატოვა რაკია /მუსკატოვა რაკია სტრალჯადან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Поморийска гроздова ракия / Гроздова ракия от Поморие / Pomoriyska grozdova rakya / Grozdova rakya from Pomorie

პომორიისკაგროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ პომორიე/ პომორიისკა გროზდოვარაკია/ გროზ- დოვა რაკია პომორიედან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Русенска бисерна гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от Русе / Russenska biserna grozdova rakya / Biserna grozdova rakya from Russe

რუსენსკა ბისერნა გროზდოვარაკია/ ბისე- რნა გროზდოვა რაკია ოტ რუსე / რუსენსკა ბისერნა გროზდოვარაკია / ბისერნა გროზდოვა რაკია რუსეთიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Бургаска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Бургас / Bourgaska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Bourgas

ბურგასკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ ბურგას / ბურგასკა მუსკატოვარაკია/მუსკა- ტოვა რაკიაბურგასიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Добруджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska muscatova rakya / muscatova rakya from Dobrudja

დობრუჯანსკა მუსკატოვა რაკია / მუსკატოვა რაკია ოტ დობრუჯა/ დობრუ- ჯანსკა მუსკატოვა რაკია /მუსკატოვა რაკია დობრუჯადან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Сухиндолска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova rakya / Grozdova rakya from Suhindol

სუხინდოლსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ სუხინდოლ/ სუჰინ- დოლსკა გროზდოვა რაკია/გროზდოვა რაკია სუჰინდოლიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Карловска гроздова ракия / Гроздова Ракия от Карлово / Karlovska grozdova rakya / Grozdova Rakya from Karlovo

კარლოვსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვა რაკია ოტ კარლოვო / კარლო- ვსკა გროზდოვა რაკია / გროზდოვარაკია კარლოვოდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Târnave

ვინარს ტერნავე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Vaslui

ვინარს ვასლუი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Murfatlar

ვინარს მურფატლარ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Vrancea

ვინარს ვრანჩა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Vinars Segarcea

ვინარს სეგარჩა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

Brandy de Jerez

ბრანდიდეხერეს

Brendijs - Weinbrand

Brandy del Penedés

ბრანდიდელ პენდეს

Brendijs - Weinbrand

Brandy italiano

ბრანდი იტალიანო

Brendijs - Weinbrand

Brandy Αττικής / Brandy of Attica

ბრანდი ატიკის / ატიკის ბრენდი

Brendijs - Weinbrand

Brandy Πελοποννήσου / Brandy of the Peloponnese

ბრანდი პელოპონისუ / პელოპონესის ბრენდი

Brendijs - Weinbrand

Brandy Κεντρικής Ελλάδας / Brandy of central Greece

ბრანდიკენდრიკის ელადას / ცენტრალური საბერძნეთის ბრენდი

Brendijs - Weinbrand

Deutscher Weinbrand

დოიჩერ ვაინბრანდ

Brendijs - Weinbrand

Wachauer Weinbrand

ვახაუერ ვაინბრანდ

Brendijs - Weinbrand

Weinbrand Dürnstein

ვაინბრანდდიურნშტაინ

Brendijs - Weinbrand

Pfälzer Weinbrand

პფელცერვაინბრანდ

Brendijs - Weinbrand

Karpatské brandy špeciál

კარპატსკე ბრანდი შპეციალ

Brendijs - Weinbrand

Brandy français / Brandy de France

ბრანდი ფრანსე/ ბრანდი დე ფრანსე

Brendijs - Weinbrand

Marc de Champagne / Eau-de-vie de marc de Champagne

მარკ დე შამპან/ ო-დე-ვი დე მარკ დეშამპან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Aquitaine / Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine

მარკ დ’აკიტენ/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დ’აკიტენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Bourgogne / Eau-de-vie de marc de Bourgogne

მარკ დე ბურგონ/ ო-დე-ვი დე მარკ დებურგონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Centre-Est / Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est

მარკ დიუ სანტრ-ესტ/ ო-დე-ვი დემარკ ორიჟინერ დიუ სანტრ-ესტ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Franche-Comté /Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté

მარკ დეფრანშ-კონტე-ო- დე-ვი მარკდე ფრანშ- კონტე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Bugey / Eau-de-vie de marc originaire de Bugey

მარკ დე ბიუჟეი/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე ბიუჟეი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Savoie / Eau-de-vie de marc originaire de Savoie

მარკ დე სავუა/ ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე სავუა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc des Côteaux de la Loire / Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire

მარკ დე კოტო დე ლა ლუარ/ო-დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დე კოტო და ლა ლუარ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc des Côtes-du-Rhône / Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône

მარკ დე კოტ-დიუ-რონ/ ო-დე-ვი დემარკ დე კოტ დიუ რონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Provence / Eau-de-vie de marc originaire de Provence

მარკ დე პროვანს/ ო-დე- ვი დე მარკორიჟინერ დე პროვანს

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Languedoc / Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc

(მარკ დიულანგედოკ/ო- დე-ვი დე მარკ ორიჟინერ დიუ ლანგედოკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Alsace Gewürztraminer

მარკ დ’ალზას გევიურცტრამინერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc de Lorraine

მარკ დელორენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc d'Auvergne

მარკ დ’ოვერნ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Marc du Jura

მარკ დიუ ჟი ურა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira Bairrada

აგიარდენტებაგასეირა ბაირადა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira Alentejo

აგიარდენტებაგასეირა ალენტეჟუ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes

აგიარდენტებაგასეირა და რეჟიანოდოშ ვინოს ვერდეშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho

აგიარდენტებაგასეირა და რაჟიანო დოშ ვონოს ვერდეშ დეალვარინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Orujo de Galicia

ორუხო დე გალისია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa

გრაპა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa di Barolo

გრაპა დი ბაროლო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa piemontese / Grappa del Piemonte

გრაპა პიემონტეზე/ გრაპა დელ პიემონტე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa lombarda / Grappa di Lombardia

გრაპა ლომბარდა/ გრაპა დი ლომბარდია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa trentina / Grappa del Trentino

გრაპა ტრენტინა/ გრაპა დელ ტრანტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa friulana / Grappa del Friuli

გრაპა ფრიულანა/ გრაპა ელ Fრიული

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa veneta / Grappa del Veneto

გრაპა ვენეტა/გრაპა დელ ვენეტო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Südtiroler Grappa / Grappa dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ გრაპა/ გრაპა დელ’ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa Siciliana / Grappa di Sicilia

გრაპა სიჩილიანა/გრაპა დი სიჩილია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Grappa di Marsala

გრაპა დი მარსალა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσικουδιά / Tsikoudia

ციკუდია / ციკუდია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσικουδιά Κρήτης / Tsikoudia of Crete

ციკუდია კრიტის / კრეტისციკუდია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο / Tsipouro

ციპურო / ციპურო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Μακεδονίας/ Tsipouro of Macedonia

ციპურო მაკედონიას / მაკედონიასციპურო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Θεσσαλίας / Tsipouro of Thessaly

ციპურო თესალიას / თესალიას ციპურო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Τσίπουρο Τυρνάβου / Tsipouro of Tyrnavos

ციპურო ტირნავუ / ტირნავოს ციპურო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დემარკ ნასიო- ნალ ლუქსამბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Ζιβανία / Τζιβανία /Ζιβάνα / Zivania

ზიბანია / ძიბანია / ზიბანა / ზინანია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Törkölypálinka

თერკეიპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

Schwarzwälder Kirschwasser

შვარცველდერ კირსვაშერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Mirabellenwasser

შვარცველდერ მირაბელენვასერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Williamsbirne

შვარცველდერ უილიამსბირნე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Schwarzwälder Zwetschgenwasser

შვარცველდერ ცვეჩგენვასერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkisches Zwetschgenwasser

ფრენკიშეს ცვეჩგენვასერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkisches Kirschwasser

ფრენკიშეს კირშვასერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Fränkischer Obstler

ფრენკიშერ ობსტლერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Mirabelle de Lorraine

მირაბელ დე ლორენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch d'Alsace

კირშ დ’ალზას

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Quetsch d'Alsace

კეტჩ დ’ალზას

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Framboise d'Alsace

ფრამბუაზ დ’ალზას

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Mirabelle d'Alsace

მირაბელ დ’ალზას

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch de Fougerolles

კირშ დე ფუჟეროლ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams d'Orléans

უილიამს დ’ორლეან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Williams / Williams dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ უილიამს/ უილიამს დელ’ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Aprikot / Aprikot dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ აპრიკოტ/ აპრიკოტ დელ / ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Marille / Marille dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ მარილე/ მარილე დელ’ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Kirsch / Kirsch dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ კირშ/ კირშ დელ/ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ ცვეჩგელერ/ცვეჩგელერ დელ’ალტოადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Obstler / Obstler dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ ობსტლერ/ობსტლერ დელ’ალტოადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ გრავენ- შტაინერ/გრავენშტაინერ დელ’ალტოადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell'Alto Adige

ზიუდტიროლერ გოლდენ დილიშეზ/ გოლდენ დი- ლიშეზ დელ’ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams friulano / Williams del Friuli

უილიამს ფრიულანო/ უილიამს დელ ფრიული

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Veneto

სლიკოვიცდელ ვენეტო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia

სლიკოვიცდელ ფრი- ული-ვენეცია ჟულია

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz del Trentino-Alto Adige

სლიკოვიც დელ ტრენტინო-ალტო ადიჯე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino

დისტილატო დი მელე ტრენტინო/დისტილატო დი მელე დელ ტრენტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Williams trentino / Williams del Trentino

უილიამს ტრენტინო/ უილიამს დელ ტრენტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino

სლიკოვიც ტრენტინო/ სლიკოვიც დელ ტრენტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Aprikot trentino / Aprikot del Trentino

აპრიკოტ ტრენტინო/ აპრიკოტ დელ ტრენტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Medronho do Algarve

მედრონუ დუ Aლგარვე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Medronho do Buçaco

მედრონუ დუ ბუსაკო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano

კირშფრიულანო/ კირშვასერფრიულანო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino

კირშ ტრენტინო/ კირშვასერტრენტინო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto

კირშ ვენეტო/კირშვასერ ვენეტო

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Aguardente de pêra da Lousã

აგიარდენტედე პერა და ლოუზან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დეპომ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დეპუარ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დეკირშ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დეკეტჩ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დემირაბელ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise

ო-დე-ვი დეპრიუნელ დე მარკ ნასიონალ ლუქსემბურჟუაზ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Wachauer Marillenbrand

ვახაუერ მარილენბრანდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Szatmári szilvapálinka

სატმარი სილვაპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Kecskeméti barackpálinka

კეჩკემეტი ბარაკპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Békési szilvapálinka

ბეკეში სილვაპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Szabolcsi almapálinka

საბოლჩი ალმაპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Gönci barackpálinka

გენსი ბარაკპალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU AT

(attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu no aprikožu spirta, ko ražo vienīgi šādās zemēs: Niederösterreich, Burgenland, Steiermark, Wien)

Pálinka

პალინკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Bošácka Slivovica

ბოშაკა სლივოვიკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Brinjevec

ბრინჟევეკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Dolenjski sadjevec

დოლენჟსკი სადჟევეკ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Троянска сливова ракия / Сливова ракия от Троян / Troyanska slivova rakya / Slivova rakya from Troyan

ტროიანსკა სლივოვა რაკია / სლივოვა რაკია ოტ ტროიან/ ტროიანსკა სლივოვა რაკია/ სლივოვა რაკია ტროიანიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Силистра / Silistrenska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Silistra

სილისტრენსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია ოტ სილისტრა/ სილისტრენსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია სილისტრადან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Тервелска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Тервел / Tervelska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Tervel

ტერველსკაკაისიევა რაკია / კაისიევა რაკია ოტ ტერველ/ ტერველსკა კაისიევა რაკია/ კაისიევა რაკია ტერველიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Ловешка сливова ракия / Сливова ракия от Ловеч / Loveshka slivova rakya / Slivova rakya from Lovech

ლოვეშკა სლივოვა რაკია/ სლივოვა რაკია ოტ ლოვეჩ / ლოვეშკა სლივოვა რაკია /სლივოვა რაკია ლოვეჩიდან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Pălincă

პელიკე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică Zetea de Medieșu Aurit

ტუიკე ზეტეა დე მედიეშუ აურიტ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică de Valea Milcovului

ტუიკე დე ვალეა მილკოვულუი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică de Buzău

ტუიკე დე ბუზეუ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică de Argeș

ტუიკე დე არგეშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică de Zalău

ტუიკე დე ზალეუ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Țuică Ardelenească de Bistrița

ტუიკე არდელენეასკე დე ბისტრიცა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Maramureș

ჰორინკე დე მარამურეშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Cămârzana

ჰორინკე დე კემერზანა

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Seini

ჰორინკე დე სეინი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Chioar

ჰორინკე დე კიოარ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Horincă de Lăpuș

ჰორინკე დე ლეპუშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Turț de Oaș

ტურც დე ოაშ ტურჩ დე ოაშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Turț de Maramureș

ტურც დე მარამურეშ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

Calvados

კალვადოს

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Calvados Pays d'Auge

კალვადოს პეი დ’ოჟ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Calvados Domfrontais

კალვადოს დომფრონტე

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre de Bretagne

ო-დე-ვი დესიდრ დე ბრეტან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré de Bretagne

ო-დე-ვი დეპუარე დე ბრეტან

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre de Normandie

ო-დ-ვი დე სიდრ დე ნორმანდი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré de Normandie

ო-დე-ვი დეპუარე დე ნორმანდი

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de cidre du Maine

ო-დე-ვი დესიდრ დიუ მენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Aguardiente de sidra de Asturias

აგვარდენტედე სიდრა დე ასტურიას

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Eau-de-vie de poiré du Maine

ო-დე-ვი დეპუარე დიუ მენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

Svensk Vodka / Swedish Vodka

სვენშ ვოდკა / სვედიშ ვოდკა ან შვედური ვოდკა

Degvīns

Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland

სუომალეაინენ ვოდკა / ფინსკ ვოდკა / ვოდკა ოფ ფინლენდ ან ფინური ვოდკა

Degvīns

Polska Wódka / Polish Vodka

პოლსკა ვოდკა / პოლონურივოდკა ან ფოლიშ ვოდკა

Degvīns

Laugarício vodka

ლაუგარიციო ვოდკა

Degvīns

Originali lietuviška degtinė / Original Lithuanian vodka

ორიჯინალი ლიეტუვიშკა დეგტინე/ორიჯინალ ლითუანიანვოდკა

Degvīns

Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass / Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej

მცენარეული არაყი ჩრდილოეთპოდლეზიეს დბლობიდან, არომატი- ზებული ბიზონის ბალახის ექსტრაქტით / ზიოლოვა ზ ნიზინი პოლნოცნოპოლასკიეჟ

Degvīns

Latvijas Dzidrais

ლატვიჟას სიდრეს

Degvīns

Rīgas Degvīns

რიგას დეგვინს

Degvīns

Estonian vodka

ესტონიან ვოდკა

Degvīns

Schwarzwälder Himbeergeist

შვარცველდერ ჰიმბერგაისტ

Geist

Bayerischer Gebirgsenzian

ბაიერიშერ გებირგსენციან

Genciāns

Südtiroler Enzian / Genziana ell'Alto Adige

ზიუდტიროლე ოლერ ენციან/ჯენციანა დელ’ლტო ადიჯე

Genciāns

Genziana trentina / Genziana del Trentino

ჯენციანა ტრენტინა/ჯენციანა დელ ტრენტინო

Genciāns

BE NL FR DE

Beļģija, Nīderlande, Francija (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62)),Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina-Vestfāle un Lejassaksija)

Genièvre / Jenever / Genever

ჟენიევრ/ჟენევე/ჟენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL FR

Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62))

Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever

ჟენიევრ დე გრენ, გრაანჟენევე/გრაანჟენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL

Beļģija, Nīderlande

Jonge jenever, jonge genever

ჟონჯე ჟენევე, ჟონჯე ჟენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL

Beļģija, Nīderlande

Oude jenever, oude genever

უდე ჟენევე,უდე ჯენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Beļģija (Hasselt, Zonhoven,Diepenbeek)

Hasseltse jenever / Hasselt

ჰასელტსე ჟენევე / ჰასელტ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Beļģija (Balegem)

Balegemse jenever

ბალეჯემსეჟენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Beļģija (Oost-Vlaanderen)

O' de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever

ო’დე ფლანდერ-ოსტ- ვლამსე გრანჟენევე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Beļģija (Région wallonne)

Peket-Pékêt / Peket-Pékêt de Wallonie

პეკეტ- პეკეტ / პეკეტ- პეკეტ დე ვალონი

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62))

Genièvre Flandres Artois

ჟენიევრ ფლანდრ არტუა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Ostfriesischer Korngenever

ოსტფრიზიშერ კორნგენევერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Steinhäger

შტაინჰეგერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Plymouth Gin

ფლაიმაუთჯინ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Gin de Mahón

ხინ დე მაონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Vilniaus džinas / Vilnius Gin

ვილნიაუს ჯინას / ვილნიუს ჯინ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Spišská borovička

სპიშსკა ბოროვიჩკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Slovenská borovička Juniperus

სლოვენსკაბოროვიჩკა ჟუნიპერუს

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Slovenská borovička

სლოვენსკაბოროვიჩკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Inovecká borovička

ინოვეცკა ბოროვიჩკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Liptovská borovička

ლიპტოვსკა ბოროვიჩკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

Dansk Akvavit / Dansk Aquavit

დანსკ აკვავიტ / დანსკ აკვავიტ

Akvavit-aquavit

Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit

სვენშ აკვავიტ/ სვენშ აკვავიტ/სვედიშ აკვავიტ

Akvavit-aquavit

Anís español

ანის ესპანიოლ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Anís Paloma Monforte del Cid

ანის პალომა მონფორტე დელ სიდ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Hierbas de Mallorca

ერბას დე მალიორკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Hierbas Ibicencas

იერბას იბისენკას

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Évora anisada

ევორა ანისადა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Cazalla

კასალია

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Chinchón

ჩინჩონ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Ojén

ოხენ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Rute

ღუტე

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

Janeževec

ჟანეჟევეც

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

EL CY

Ouzo / Oύζο

უსო / უსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Μυτιλήνης / Ouzo of Mitilene

უსო მიტილინის / მიტილინის უსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Πλωμαρίου / Ouzo of Plomari

უსო პლომარიუ / პლომარის უსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Καλαμάτας / Ouzo of Kalamata

უსო კალამატას / კალამატასუსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Θράκης / Ouzo of Thrace

უსო ტრაკის / ტრაკიას უსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Ούζο Μακεδονίας / Ouzo of Macedonia

უსო მაკედონიას / მაკედონიასუსო

Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

Demänovka bylinná horká

დემენოვკა ბილინა ჰორკა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

Rheinberger Kräuter

რაინბერგერ კროიტერ

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

Trejos devynerios

ტრეჟოს დევინერიოს

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

Slovenska travarica

სლოვენსკატრავარიცა

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

Berliner Kümmel

ბერლინერ კიუმელ

Liķieris

Hamburger Kümmel

ჰამბურგერკიუმელ

Liķieris

Münchener Kümmel

მიუნხენერ კიუმელ

Liķieris

Chiemseer Klosterlikör

ქიმზერ კლოსტერლიკერ

Liķieris

Bayerischer Kräuterlikör

ბაიერიშერ კროიტერლიკერ

Liķieris

Irish Cream

აირიშ კრიმ

Liķieris

Palo de Mallorca

პალო დე მალიორკა

Liķieris

Ginjinha portuguesa

ჟინჟინა პორტუგესა

Liķieris

Licor de Singeverga

ლიკორ დესინჟენერგა

Liķieris

Liquore di limone di Sorrento

ლიკვორე დი ლიმონედი სორენტო

Liķieris

Liquore di limone della Costa d'Amalfi

ლიკვორე დი ლიმონე დელა კოსტა დ’ამალფი

Liķieris

Genepì del Piemonte

ჯენეპიდელ პიემონტე

Liķieris

Genepì della Valle d'Aosta

ჯენეპიდელა ვალე დ’აოსტა

Liķieris

Benediktbeurer Klosterlikör

ბენდიქტბოირერ კლოსტერლიკერ

Liķieris

Ettaler Klosterlikör

ეტალერ კლოსტერლიკერ

Liķieris

Ratafia de Champagne

რატაფია დე შამპან

Liķieris

Ratafía catalana

რატაფია კატალანა

Liķieris

Anis português

ანის პორტუგეს

Liķieris

Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Fruktlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur

სუომალენენ მარჟა- ლიკეერი / სუომალენენ ჰედელმელიკეერი / ფინსკ ბერლიკეერ/ ფინსკ ფრუკტლიკეერ /ფინიშ ბერი ლიკერ /ფინიშ ფრუთლიკუერ

Liķieris

Grossglockner Alpenbitter

გროსგლოკნერ ალპენბიტერ

Liķieris

Mariazeller Magenlikör

მარიაცელერ მაგერლიკერ

Liķieris

Mariazeller Jagasaftl

მარიაცელერ იაგაზაფტლ

Liķieris

Puchheimer Bitter

პუხჰაიმერ ბიტერ

Liķieris

Steinfelder Magenbitter

შტაინფელდერ მაგენბიტერ

Liķieris

Wachauer Marillenlikör

ვახაუერ მარილენლიკერ

Liķieris

Jägertee / Jagertee / Jagatee

იეგერტეე/ იაგერტეე/იაგატეე

Liķieris

Hüttentee

იუტენტეე

Liķieris

Allažu Ķimelis

ალაჟუ კიმელის

Liķieris

Čepkelių

ჩეპკელიუ

Liķieris

Demänovka Bylinný Likér

დემენოვკა ბილინი ლიკერ

Liķieris

Polish Cherry

ფოლიშ ჩერი

Liķieris

Karlovarská Hořká

კარლოვარსკა ჰორჟკა

Liķieris

Pelinkovec

პელინკოვეც

Liķieris

Blutwurz

ბლუტვურც

Liķieris

Cantueso Alicantino

კანტუესო ალიკანტინიო

Liķieris

Licor café de Galicia

ლიკორ კაფე დე გალისია

Liķieris

Licor de hierbas de Galicia

ლოკორ დეიერბას დე გალისია

Liķieris

FR IT

Génépi des Alpes / Genepì degli Alpi

ჟენეპიდეზ ალპ/ ჯენეპი დელი ალპი

Liķieris

Μαστίχα Χίου / Masticha of Chios

მაციხა ხიუ/ კიოს მაციკა

Liķieris

Κίτρο Νάξου / Kitro of Naxos

კიტრო ნაქსუ /ნაქსოს კიტრო

Liķieris

Κουμκουάτ Κέρκυρας / Koum Kouat of Corfu

კუმკუატ კერკირას / კორფუს კუმ კუატ

Liķieris

Τεντούρα / Tentoura

ტენდურა /ტენტურა

Liķieris

Poncha da Madeira

პონკა და მადეირა

Liķieris

Cassis de Bourgogne

კასის დე ბურგონ

Crème de cassis

Cassis de Dijon

კასის დე დიჟონ

Crème de cassis

Cassis de Saintonge

კასის სენტონჟ

Crème de cassis

Cassis du Dauphiné

კასის დიუ დოფინე

Crème de cassis

Cassis de Beaufort

კასის დე ბოფორ

Crème de cassis

Nocino di Modena

ნოჩინო დი მოდენა

Nocino

Orehovec

ორეჰოვეც

Nocino

Pommeau de Bretagne

პომო დე ბრეტან

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pommeau du Maine

პომო დიუ მენ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pommeau de Normandie

პომო დენორმანდი)

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Svensk Punsch / Swedish Punch

სვენშ პუნს/ სვედიშ ფანრ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pacharán Navarro

პაჩარან ნავარო

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Pacharán

პაჩარან

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Inländerrum

ინლენდერუმ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Bärwurz

ბერვურც

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Aguardiente de hierbas de Galicia

აგვარდიენტე დე იერბას დე გალისია

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Aperitivo Café de Alcoy

აპერიტივო კაფე დე ალკოი

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Herbero de la Sierra de Mariola

ერბერო დე ლა სიერა დე მარიოლა

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Königsberger Bärenfang

კენიგსბერგერ ბერენფანგ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ostpreußischer Bärenfang

ოსტპროისიშერ ბერენფანგ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ronmiel

რონმიელ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Ronmiel de Canarias

რონმიელ დეკანარიას

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

BE NL FR DE

Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)), Vācija (federālās zemes Nordrhein-Westfalen un Niedersachsen)

Genièvre aux fruits / Vruchtenjenever /

Jenever met vruchten / Fruchtgenever

ჟენიევრო ფრუი/

ფრუხტენჟენევერ/ჟენევერ მეტ ფრუხტენ/ ფრუხტჯენევერ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Domači rum

დომაჩი რუმ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Irish Poteen / Irish Póitín

აირიშ პოტინ / აირიშ პოიტინ

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė

ტრაუკტინე

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė Palanga

ტრაუკტინე პალანგა

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Trauktinė Dainava

ტრაუკტინე დაინავას

Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas stiprie alkoholiskie dzērieni

[…]

C DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības aromatizētie vīni

Eiropas Savienības dalībvalsts	Aizsargājamais nosaukums	Transkripcija gruzīnu burtiem
DE	Nürnberger Glühwein	iurnberger gliuhvain
DE	Thüringer Glühwein	Tiuringer gliuhvain
FR	Vermouth de Chambéry	Vermut de Samberi
IT	Vermouth di Torino	Vermut di torino

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas aromatizētie vīni

[…]

(1) Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky aptver visiju, kas ražots Īrijā un Ziemeļīrijā.

XVIII PIELIKUMS

AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS MEHĀNISMS

Ar šo Savienība un Gruzija izveido agrīnās brīdināšanas mehānismu ar mērķi noteikt praktiskus pasākumus, kuru nolūks ir strauji reaģēt uz ārkārtas situācijām vai ārkārtas situāciju draudiem, kā arī nepieļaut šādas situācijas. Tas paredz iespējamu risku un problēmu, kas saistītas ar dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi un pieprasījumu, agrīnu izvērtēšanu, kā arī ātru reaģēšanu ārkārtas situācijas vai šādas situācijas draudu gadījumā un šādu situāciju nepieļaušanu.

Šajā pielikumā ārkārtas situācija ir tāda situācija, kas rada ievērojamus traucējumus vai faktisku pārtraukumu enerģētikas preču piegādē starp Gruziju un Savienību.

Šajā pielikumā koordinatori ir attiecīgais Gruzijas valdības ministrs un par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis.

Ar enerģētikas materiālu un produktu piegādi un pieprasījumu saistītu iespējamu risku un problēmu regulāra izvērtēšana šā nolīguma Pusēm būtu jāveic kopā un par to būtu jāziņo koordinatoriem.

Ja kāda no šā nolīguma Pusēm uzzina par ārkārtas situāciju vai situāciju, kas, pēc šīs Puses ieskata, varētu novest pie ārkārtas situācijas, minētā Puse nekavējoties informē otru Pusi.

Apstākļos, kas minēti 5. punktā, koordinatori iespējami īsā laikā paziņo viens otram par nepieciešamību iedarbināt agrīnās brīdināšanas mehānismu. Šajā paziņojumā cita starpā norāda izraudzītās personas, kuras koordinatori ir pilnvarojuši pastāvīgu savstarpēju kontaktu uzturēšanai.

Sniedzot paziņojumu saskaņā ar 6. punktu, katra Puse sniedz otrai Pusei savu novērtējumu. Šajā novērtējumā ietver aplēses par laikposmu, kādā ārkārtas situācijas draudus vai ārkārtas situāciju varētu novērst. Puses ātri reaģē uz otras Puses sniegto novērtējumu un papildina to ar pieejamo papildinformāciju.

Ja viena Puse nespēj atbilstoši novērtēt vai pieņemt otras Puses sniegto situācijas novērtējumu vai aplēsto laikposmu, kādā ārkārtas situācijas draudus vai ārkārtas situāciju var novērst, attiecīgais koordinators var pieprasīt apspriešanos, kas sākas ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad sniegts 6. punktā minētais paziņojums. Šāda apspriešanās notiek ekspertu grupā, kas sastāv no koordinatoru pilnvarotiem pārstāvjiem. Apspriešanās mērķi ir šādi:

a)	izstrādāt kopīgu situācijas un tās iespējamās turpmākās attīstības novērtējumu;

b)	izstrādāt ieteikumus ārkārtas situācijas draudu novēršanai vai likvidēšanai vai ārkārtas situācijas pārvarēšanai un

c)	izstrādāt ieteikumus kopīgam rīcības plānam saistībā ar šā pielikuma 8. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām nolūkā mazināt ārkārtas situācijas sekas un, ja iespējams, pārvarēt ārkārtas situāciju, tostarp paredzot iespēju izveidot īpašu uzraudzības grupu.

Apspriešanās, kopīgā novērtējuma un ierosināto ieteikumu pamatā ir pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes princips.

10.

Koordinatori savas kompetences ietvaros strādā pie tā, lai novērstu ārkārtas situācijas draudus vai pārvarētu ārkārtas situāciju, ņemot vērā apspriešanās rezultātā izstrādātos ieteikumus.

11.

Ekspertu grupa, kas minēta 8. punktā, tiklīdz īstenots pieņemtais rīcības plāns, par savām darbībām nekavējoties ziņo koordinatoriem.

12.

Ja rodas ārkārtas situācija, koordinatori var izveidot īpašu uzraudzības grupu, kura pārbaudītu faktiskos apstākļus un to turpmāku attīstību un veiktu to objektīvu reģistrāciju. Grupas sastāvā var būt:

a)	Pušu pārstāvji;

b)	Pušu enerģētikas uzņēmumu pārstāvji;

c)	Pušu izvirzīti un savstarpēji apstiprināti starptautisku enerģētikas organizāciju pārstāvji un

d)	Pušu izvirzīti un savstarpēji apstiprināti neatkarīgi eksperti.

13.

Īpašā uzraudzības grupa darbu sāk nekavējoties un pēc nepieciešamības darbojas, kamēr ārkārtas situācija ir novērsta. Lēmumu par īpašās uzraudzības grupas darba pārtraukšanu koordinatori pieņem kopīgi.

14.

No brīža, kad kāda Puse informē otru Pusi par 5. punktā aprakstītajiem apstākļiem, līdz šajā pielikumā izklāstīto procedūru pabeigšanai un ārkārtas situācijas draudu novēršanai vai likvidēšanai vai ārkārtas situācijas pārvarēšanai katra Puse savas kompetences ietvaros dara visu iespējamo, lai ierobežotu iespējamas negatīvas sekas otrai Pusei. Puses sadarbojas ar mērķi nekavējoties panākt risinājumu pārredzamības gaisotnē. Puses atturas no jebkādām darbībām, kas nav saistītas ar pastāvošo ārkārtas situāciju un kas varētu radīt vai padziļināt negatīvas sekas attiecībā uz dabasgāzes, naftas vai elektroenerģijas piegādi starp Gruziju un Savienību.

15.

Katra Puse neatkarīgi sedz izmaksas, kuras saistītas ar darbībām, kas veiktas šā pielikuma ietvaros.

16.

Puses nodrošina konfidencialitāti visai informācijai, ar kuru tās ir apmainījušās un kura ir atzīta par konfidenciālu. Puses veic nepieciešamos pasākumus konfidenciālas informācijas aizsardzībai, pamatojoties uz attiecīgajiem piemērojamajiem Gruzijas vai Savienības tiesību un normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām.

17.

Savstarpēji vienojoties, Puses var pieaicināt trešo personu pārstāvjus piedalīties 8. un 12. punktā minētajā apspriešanā vai uzraudzībā.

18.

Puses var vienoties pielāgot šā pielikuma noteikumus nolūkā izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu starp Pusēm un citām personām.

19.

Šā pielikuma noteikumu pārkāpšana nevar būt par pamatu strīdu izšķiršanas procedūru sākšanai atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļai (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) vai kādam citam nolīgumam, kuru piemēro strīdiem starp Pusēm. Turklāt šādās strīdu izšķiršanas procedūrās Puse nevar uzskatīt vai norādīt par pierādījumu:

a)	nostāju, kādu ir ieņēmusi, vai priekšlikumu, ko izteikusi šajā pielikumā izklāstītās procedūras gaitā otra Puse, vai

b)	faktu, ka otra Puse ir paudusi gatavību pieņemt ārkārtas situācijas risinājumu, uz kuru attiecas šis mehānisms.

XIX PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS

1. pants

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

1. IEDAĻA

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA

2. pants

Informācijas pieprasījums

1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt informāciju par pasākumu, kas negatīvi ietekmē tās tirdzniecības intereses. Puse, pie kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi, kurā ietver savas piezīmes par pieprasījumā norādīto informāciju.

2. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās iemesliem un paziņo, kāds, pēc tās aplēsēm, ir īsākais termiņš, kurā tā spēs sniegt atbildi.

3. pants

Procedūras sākšana

1. Puse var jebkurā laikā pieprasīt Pusēm iesaistīties mediācijas procedūrā. Šādu pieprasījumu rakstiski adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami sīki izklāstīts, lai skaidri norādītu pieprasītājas Puses bažas, un tajā:

a)	norāda konkrēto aplūkojamo pasākumu,

b)	ietver paziņojumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko pieprasītājas Puses izpratnē pasākums rada vai radīs tās tirdzniecības interesēm, un

c)	izskaidro, kā (pēc pieprasītājas Puses uzskatiem) šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2. Mediācijas procedūru var sākt vienīgi tad, ja Puses par to savstarpēji vienojas. Puse, kurai ir adresēts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, to atsaucīgi izskata un desmit dienu laikā no tā saņemšanas rakstiski atbild, pieprasījumu pieņemot vai noraidot.

4. pants

Mediatora izraudzīšanās

1. Puses, sākot mediācijas procedūru, cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz šā pielikuma 3. pantā minēto pieprasījumu.

2. Ja Puses nespēj vienoties par mediatoru 1. punktā noteiktajā laikā, jebkura Puse var pieprasīt šā nolīguma 408. panta 4. punktā paredzētās Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājam vai līdzpriekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotām personām ar izlozes palīdzību izvēlēt mediatoru no saraksta, kurš izveidots atbilstīgi šā nolīguma 268. pantam. Abu Pušu pārstāvjus pietiekami savlaicīgi uzaicina būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

3. Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai viņu pilnvarotas personas izvēlas mediatoru piecu darba dienu laikā no brīža, kad kāda Puse to pieprasījusi saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā pielikuma 3. pantu, šā nolīguma 268. pantā paredzētais saraksts nav izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

5. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses pilsonis.

6. Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Šā nolīguma XXI pielikumā izklāstīto Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu mutatis mutandis piemēro mediatoriem. Mutatis mutandis piemēro arī šā nolīguma XX pielikumā ietvertā reglamenta 3. līdz 7. noteikumu (Paziņojumi) un 41. līdz 45. noteikumu (Rakstiskā un mutiskā tulkošana).

5. pants

Mediācijas procedūras noteikumi

1. Puse, kas aicinājusi sākt mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Katra Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

2. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecību. Mediators jo īpaši var rīkot Pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības vai apspriesties ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības vai apspriežas ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām, viņš apspriežas ar Pusēm.

3. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma atbilstību šim nolīgumam.

4. Procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām precēm.

6. Risinājumu var pieņemt, par to lemjot šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Katra Puse var noteikt, ka risinājums ir spēkā pēc nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla.

7. Pēc Pušu pieprasījuma mediators sniedz Pusēm rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot: a) procedūrās izskatāmo jautājumu; b) ievērotās procedūras; c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru rezultātā, tostarp iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā sniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas termiņā iesniegtās Pušu piezīmes, mediators 15 dienu laikā Pusēm rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.

8. Procedūru izbeidz,

a)	Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu — tā pieņemšanas dienā;

b)	jebkurā procedūras posmā Pusēm savstarpēji vienojoties — vienošanās dienā;

c)	ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm — paziņojuma sniegšanas dienā;

d)	ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus — paziņojuma sniegšanas dienā.

2. IEDAĻA

ĪSTENOŠANA

6. pants

Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kādi vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Puse, kas veic īstenošanu, rakstiski informē otru Pusi par jebkuru rīcību vai pasākumiem, ko tā veic, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

3. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

7. pants

Konfidencialitāte un saistība ar strīdu izšķiršanu

1. Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot šā pielikuma 5. panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tostarp padomi un ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var darīt zināmu atklātībai, ka norisinās mediācijas procedūra.

2. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas strīdu izšķiršanas noteikumi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) vai citā nolīgumā.

3. Pirms mediācijas procedūras sākšanas nav jāveic apspriešanās atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana). Tomēr Pusei pirms mediācijas procedūras sākšanas parasti vajadzētu izmantot pārējos iespējamos šā nolīguma noteikumus attiecībā uz sadarbību un apspriešanos.

4. Puse citās strīdu izšķiršanas procedūrās, kas norisinās saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un šķīrējtiesa neņem vērā:

a)	otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai atbilstīgi šā pielikuma 5. panta 1. un 2. punktam savākto informāciju;

b)	faktu, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, vai

c)	mediatora padomus vai priekšlikumus.

5. Mediators nav šķīrējtiesnesis strīdu izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas šis nolīgums vai kāds cits PTO nolīgums un kura attiecas uz to pašu jautājumu, kam šī persona bijusi mediators.

8. pants

Termiņi

Jebkuru šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, procedūrās iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties.

9. pants

Izmaksas

1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatora atalgojums atbilst šķīrējtiesas priekšsēdētāja atalgojumam, kā paredzēts reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā.

XX PIELIKUMS

REGLAMENTS STRĪDU IZŠĶIRŠANAI

Vispārīgi noteikumi

Šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) un saskaņā ar šo reglamentu:

a)	“konsultants” ir persona, kuru kāda strīdā iesaistītā Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu;

b)	“šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 249. pantā noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

c)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim (1);

d)	“prasītāja Puse” ir jebkura Puse, kura saskaņā ar šā nolīguma 248. pantu pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju;

e)	“atbildētāja Puse” ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus;

f)	“šķīrējtiesas kolēģija” ir atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam izveidota šķīrējtiesas kolēģija;

g)	“Puses pārstāvis” ir Puses valsts pārvaldes departamenta vai aģentūras vai cita publiskā sektora subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv Pusi strīdā saistībā ar šo nolīgumu;

h)	“diena” ir kalendārā diena.

Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumus.

Paziņojumi

Katra strīdā iesaistītā Puse un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un citus dokumentus pa elektronisko pastu otrai Pusei, bet rakstiskus pierādīšanas līdzekļus un pieprasījumus šķīrējtiesas procedūras kontekstā – katram šķīrējtiesnesim. Šķīrējtiesas kolēģija nosūta dokumentus Pusēm arī pa elektronisko pastu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā. Ja kāds no apliecinošajiem dokumentiem ir lielāks par 10 megabaitiem, tos otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim citā elektroniskā formātā iesniedz divu dienu laikā pēc elektroniskā pasta nosūtīšanas.

Dokumentu, kas nosūtīti saskaņā ar 3. punktu, kopiju nosūta otrai Pusei un vajadzības gadījumā katram šķīrējtiesnesim elektroniskā pasta nosūtīšanas dienā vai nu pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu, vai ar citiem telesakaru līdzekļiem, kas apliecina nosūtīšanas faktu.

Visus paziņojumus adresē attiecīgi Gruzijas Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijai un Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Gruzijas vai ES oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu uzskata par saņemtu noteiktajā termiņā arī nākamajā darbdienā.

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

Ja atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam vai šā reglamenta 19., 20 vai 46. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību, izlozi veic prasītājas Puses noteiktā vietā un laikā, par ko nekavējoties paziņo atbildētājai Pusei. Ja atbildētāja Puse vēlas, tā var būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ieradušās.

Ja atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam vai šā reglamenta 19., 20 vai 46. punktam šķīrējtiesnesi izvēlas ar izlozes palīdzību un šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai ir divi priekšsēdētāji, izlozi veic abi priekšsēdētāji vai viņu pilnvarotas personas. Tomēr, ja viens priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izvēlas nepiedalīties izlozē, izlozi veic otrs priekšsēdētājs viens pats.

c)	Puses paziņo izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par to iecelšanu.

d)	Saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru iecelts šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no informācijas saņemšanas par savu iecelšanu apstiprina Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, ka viņš var būt šķīrējtiesas kolēģijas loceklis.

Ja vien strīdā iesaistītās Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, kurus Puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un viņiem atlīdzināmajiem izdevumiem, kas atbilst PTO normām. Katra šķīrējtiesneša palīga atalgojums nepārsniedz 50 % no konkrētā šķīrējtiesneša atalgojuma. Šķīrējtiesneši un strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

Ja vien Puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesnešu izvēles dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas: “ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, uz kuriem atsaucas strīdā iesaistītās Puses, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar asociācijas nolīguma 245. panta noteikumiem un sagatavot nolēmumu saskaņā ar minētā nolīguma 251. pantu.”

b)	Puses trīs dienās no vienošanās dienas paziņo šķīrējtiesai saskaņotās pilnvaras.

Sākotnēji iesniedzamie pierādīšanas līdzekļi

10.

Prasītāja Puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko pierādīšanas līdzekļu saņemšanas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

11.

Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

12.

Ja vien šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

13.

Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

14.

Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

15.

Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana) un tās pielikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

16.

Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir jāgroza kāds no tās procesuālajiem termiņiem, izņemot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) noteiktos termiņus, vai ka ir jāveic kādas citas procesuālas vai administratīvas korekcijas, tā rakstiski informē strīdā iesaistītās Puses par šīs maiņas vai korekcijas iemesliem un par ieviešamo termiņu vai korekciju.

Aizstāšana

17.

Ja šķīrējtiesas procesā kāds šķīrējtiesnesis nespēj piedalīties, aiziet no šā amata vai ir jāaizstāj sakarā ar neatbilstību rīcības kodeksa prasībām, aizstājēju izvēlas saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un šā reglamenta 8. punktu.

18.

Ja kāda strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš ir jāaizstāj, šī Puse par to informē otru strīdā iesaistīto Pusi 15 dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pierādījumus, kas apliecina šķīrējtiesneša būtisko rīcības kodeksa pārkāpumu.

19.

Ja strīdā iesaistītā Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, strīdā iesaistītās Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura strīdā iesaistītā Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs secina, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, jauno šķīrējtiesnesi izvēlas atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

20.

Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, izvēlas jaunu priekšsēdētāju atbilstīgi šā nolīguma 249. pantam un šā reglamenta 8. punktam.

Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas izveidots atbilstoši šā nolīguma 268. panta 1. punktam. Piecu dienu laikā no šā pieprasījuma saņemšanas šo personu izvēlas ar izlozes palīdzību saskaņā ar šā reglamenta 8. punktu. Šīs izvēlētās personas lēmums par vajadzību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī izvēlētā persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tā izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no pārējām personām, kuras ir priekšsēdētāju kandidātu sarakstā, kas minēts šā nolīguma 268. panta 1. punktā. Jaunā priekšsēdētāja izvēle notiek piecu dienu laikā no brīža, kad iepriekšminētā izvēlētā persona nolēmusi, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām.

21.

Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā reglamenta 18., 19. un 20. punktā paredzētās procedūras.

Tiesas sēdes

22.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, apspriežoties ar strīdā iesaistītajām Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina strīdā iesaistītajām Pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta. Ja vien kāda Puse neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot.

Sēde ir atklāta, ja vien tai nav jābūt daļēji vai pilnīgi slēgtai, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas neizpaušanu. Turklāt Puses, savstarpēji vienojoties un balstoties uz citiem objektīviem apsvērumiem, var nolemt, ka sēde ir daļēji vai pilnīgi slēgta.

23.

Ja vien Puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir Gruzija, un Tbilisi, ja prasītāja Puse ir ES.

24.

Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt.

25.

Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku.

26.

Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)	strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji;

b)	strīdā iesaistīto Pušu konsultanti;

c)	administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti, un

d)	šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi strīdā iesaistīto Pušu pārstāvji un konsultanti.

27.

Katra strīdā iesaistītā Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

28.

Šķīrējtiesas kolēģijas sēdē prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei atvēl vienādu laiku, un tās norise ir šāda.

Argumentu izklāsts

prasītājas Puses argumentu izklāsts;

atbildētājas Puses pretargumentu izklāsts.

Atspēkošana

prasītājas Puses argumentu izklāsts;

atbildētājas Puses argumentu izklāsts.

29.

Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no strīdā iesaistītajām Pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

30.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu strīdā iesaistītajām Pusēm pēc iespējas īsā laikā. Strīdā iesaistītās Puses var sniegt piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija var šīs piezīmes ņemt vērā.

31.

Katra strīdā iesaistītā Puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt rakstiskus papildu pierādīšanas līdzekļus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

32.

Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai strīdā iesaistītai pusei vai tām abām. Katra strīdā iesaistītā Puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas uzdoto jautājumu kopiju.

33.

Strīdā iesaistītā Puse iesniedz arī otrai strīdā iesaistītajai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai strīdā iesaistītajai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

34.

Katra strīdā iesaistītā Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra strīdā iesaistītā Puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra Puse ir norādījusi. Ja kāda strīdā iesaistītā Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai konfidenciālus rakstiskus pierādīšanas līdzekļus, tā pēc otras Puses lūguma nodrošina arī iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Minētā Puse sniedz nekonfidenciālu kopsavilkumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas (ņemot vērā vēlāko no šiem datumiem), pievienojot paskaidrojumu, kāpēc neizpaustā informācija ir konfidenciāla. Nekas šajā reglamentā neliedz strīdā iesaistītai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse. Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un argumentu izklāsts ietver konfidenciālu informāciju. Strīdā iesaistītās Puses un to padomdevēji nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta.

Ex parte sakari

35.

Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar Pusi, neesot klāt otrai Pusei.

36.

Neviens šķīrējtiesnesis nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām strīdā iesaistītajām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi

37.

Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus pierādīšanas līdzekļus no fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību kādas strīdā iesaistītās Puses teritorijā un kuras ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ja tos ir iesniedz 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm ar dubulto atstatumu starp rindiņām un ja tie tieši attiecas uz kādu šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmo faktisko vai juridisko jautājumu.

38.

Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp tā valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu sagatavo kādā no valodām, ko strīdā iesaistītās Puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 41. un 42. punktu.

39.

Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos pierādīšanas līdzekļus, kas atbilst šā reglamenta 37. un 38. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos pierādīšanas līdzekļos iekļautajiem argumentiem. Par šādiem pierādīšanas līdzekļiem šķīrējtiesas kolēģija paziņo strīdā iesaistītajām Pusēm, kuras var sniegt piezīmes. Strīdā iesaistīto Pušu piezīmes iesniedz desmit dienu laikā no minētās paziņošanas, un šķīrējtiesas kolēģija tās ņem vērā.

Steidzami gadījumi

40.

Šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

41.

Apspriešanās laikā, kas minēta šā nolīguma 246. pantā, un ne vēlāk kā šā reglamenta 8. punkta e) apakšpunktā minētajā sanāksmē strīdā iesaistītās Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā.

42.

Ja strīdā iesaistītās Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse iesniedz savus rakstiskos pierādīšanas līdzekļus tās izvēlētā valodā. Vienlaikus attiecīgā Puse nodrošina tulkojumu otras Puses izvēlētajā valodā, ja vien tās rakstiskie pierādīšanas līdzekļi nav kādā no PTO darba valodām. Atbildētāja Puse organizē mutisku pierādīšanas līdzekļu tulkošanu strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajās valodās.

43.

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus paziņo strīdā iesaistīto Pušu izvēlētajā valodā vai valodās.

44.

Jebkura strīdā iesaistītā Puse drīkst iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.

45.

Katra Puse sedz izmaksas par tās rakstisko pierādīšanas līdzekļu tulkošanu. Izmaksas par šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma tulkojumu strīdā iesaistītās Puses sedz vienādās daļās.

Citas procedūras

46.

Šo reglamentu piemēro arī procedūrām atbilstīgi nolīguma 246. pantam, 255. panta 2. punktam, 256. panta 2. punktam, 257. panta 2. punktam un 259. panta 2. punktam. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija šajā reglamentā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kas šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma pieņemšanai noteikti minētajās citās procedūrās.

(1) Katrs šķīrējtiesnesis ieceļ ne vairāk kā vienu palīgu.

XXI PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a)	“šķīrējtiesnesis” ir šā nolīguma 249. pantā noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b)	“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā nolīguma 268. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu;

c)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

d)	“process” ir šķīrējtiesas kolēģijas process atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana), ja vien nav norādīts citādi;

e)	šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

f)	“mediators” ir persona, kas veic mediatora pienākumus saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikumu;

Procesuālie pienākumi

Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un godprātīgums. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākums

Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana), kandidāts informē par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem.

Kandidāts vai šķīrējtiesnesis ziņo par jautājumiem, kas saistīti ar šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, vienīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas minēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, lai Puses tos izskatītu.

Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētajām interesēm, attiecībām vai jautājumiem, un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstošs, kas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, lai Puses tos izskatītu.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

Kad ir apstiprināta šķīrējtiesneša iecelšana, tas ir pieejams attiecīgo uzdevumu veikšanai un visa procesa gaitā veic tos godprātīgi un centīgi, rūpīgi un bez kavēšanās.

Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgs un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un godprātība

10.

Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un godprātīgs un atturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11.

Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13.

Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14.

Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15.

Visi bijušie šķīrējtiesneši izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16.

Nedz esošs, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai negatīvi ietekmētu citu personu intereses.

17.

Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

18.

Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19.

Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī sava palīga un personāla patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20.

Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

XXII PIELIKUMS

NODOKĻU POLITIKA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Netiešie nodokļi

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Minētās direktīvas noteikumus piemēro, izņemot:

—	PVN darbības joma: 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, 3. un 4. pantu;

—	Teritoriālā darbības joma: visa sadaļa – 5. līdz 8. pantu;

—	Nodokļa maksātāji: 9. panta 2. punktu;

—	Darījumi, par kuriem uzliek nodokli: 17. pantu un 20. līdz 23. pantu;

—	Nodokļa uzlikšanas vieta: 33., 34., 35. pantu, 36. panta 2. punktu, 37., 40., 41., 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 50., 51., 52. un 57. pantu;

—	Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība: 67., 68. un 69. pantu;

—	Summa, kurai uzliek nodokli: preču iegāde Kopienas iekšienē – 83. pantu un 84. pantu;

—	Likmes: 100., 101. pantu un atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 104. līdz 129. pantu;

—

Atbrīvojumi: atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē: 138. līdz 142. pantu; Importa atbrīvojumi: 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 145. pantu; Eksporta atbrīvojumi: 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu; Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai: 149. pantu, 150. panta 1. punktu; Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību: 162., 164., 165. un 166. pantu;

—	Atskaitīšana: 171. panta 1. punktu un 172. pantu;

—	Pienākumi: 195., 196., 197., 200., 209., 210. pantu, 213. panta 2. punktu, 214. panta 1. punktu, izņemot 214. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un 216. pantu;

—	Rēķinu piesūtīšana: 237. pantu;

—	Uzskaite: 243., 245. un 249. pantu;

—	Deklarācijas: 253., 254., 257., 258. un 259. pantu;

—	Kopsavilkuma paziņojumi: 262. līdz 270. pantu;

—	Pienākumi saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu: 274. līdz 280. pantu;

—	Īpaši režīmi: 293., 294. un 344. līdz 356. pantu; īpašs režīms e-komercijai: 357. līdz 369. pantu;

—	Atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 370. līdz 396. pantu;

—	Dažādi: 397. līdz 400. pantu;

—	Nobeiguma noteikumi: 402. līdz 414. pantu.

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gruzija patur tiesības atbrīvot no nodokļa preču piegādes un pakalpojumus, kas ir atbrīvoti saskaņā ar Gruzijas nodokļu kodeksa šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu, 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1. punktu, 14. panta 2. punktu, 14. panta 4. punktu, 18. un 19. pantu, attiecībā uz kuriem viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tiks iesniegts Asociācijas padomes lēmuma priekšlikums par termiņiem, ņemot vērā to, ka Gruzijai nepieciešams cīnīties pret kontrabandu un aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm

Piemēro šādu minētās direktīvas iedaļu:

—	3. iedaļu par kvantitatīvajiem ierobežojumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gruzija paturēs tiesības atbrīvot no akcīzes nodokļa alkoholiskos dzērienus, ko nelielos daudzumos pašpatēriņam ražo privātpersonas un kas nav paredzēti tirdzniecībai.

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot tās 1. pielikumu, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

Piemēro šādu minētās direktīvas pantu:

—

1. pantu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trīspadsmitā direktīva Nr. 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXIII PIELIKUMS

STATISTIKA

ES acquis statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā sadarbība) 4. nodaļas (Statistika) 291. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

Statistikas noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu

XXIV PIELIKUMS

TRANSPORTS

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Autopārvadājumi

Tehniskie nosacījumi

Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas tiek reģistrēti pirmo reizi, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz autobusiem un kravas automobiļiem un četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz citām transportlīdzekļu kategorijām.

Drošības nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	vadītāja apliecību kategoriju ieviešana (4. pants);

—	nosacījumi vadītāja apliecību izsniegšanai (5., 6. un 7. pants);

—	vadītāju prasmes pārbaudes (II un III pielikums)

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus un ir reģistrēti šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā

Termiņi: attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	minētās regulas 3., 4., 5., 6., 7. pantu (bez finansiālā stāvokļa monetārās vērtības), 8., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. pantu un I pielikumu

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Termiņi:

attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus, minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Fiskālie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno, tiklīdz Gruzija pieņem lēmumu ieviest ceļu nodevas vai lietošanas maksu par konkrētas infrastruktūras izmantošanu.

Dzelzceļa pārvadājumi

Piekļuve tirgum un infrastruktūrai

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	1. līdz 9 pantu;

—	16. līdz 25 pantu;

—	26. līdz 57 pantu.

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno līdz 2022. gada augustam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie un drošības nosacījumi, savstarpēja izmantojamība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Citi aspekti

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus

Termiņi: attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu, minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autoceļus, priekšlikumu par minētās regulas noteikumu īstenošanu Asociācijas padomei iesniedz četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus (izņemot 9., 11., 12., 19. pantu, 20. panta 1. punktu, 26. pantu) īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Minētās regulas 9., 11., 12., 19. pantu, 20. panta 1. punktu, 26. pantu īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Gruzija saglabā tiesības piemērot minētās regulas I pielikumu tikai attiecībā uz [dzelzceļa] posmu no Gardabani stacijas līdz Kartsakhi stacijai, līdz valsts robežai (244 km) pēc tam, kad minētā līnija būs nodota ekspluatācijā.

Gaisa pārvadājumi

Pakāpeniska tuvināšanās gaisa pārvadājumu nozarē notiek saskaņā ar Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš parakstīts Briselē 2010. gada 2. decembrī un kura pielikumā ir saraksts un grafiks ES acquis aviācijas jomā īstenošanai.

XXV PIELIKUMS

ENERĢĒTIKA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Elektroenerģija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006. gada 18. janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2008. gada 22. oktobris) par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā

Gāze

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

Termiņi: Direktīvas 2009/73/EK noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem, kas grozīta ar Komisijas Lēmumu 2010/685/ES (2010. gada 10. novembris)

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 715/2009 noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 994/2010 (2010. gada 20. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem

Atjaunojamā enerģija

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

Nafta

Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un / vai naftas produktu obligātas rezerves

Energoefektivitāte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES (2010. gada 19. maijs) par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm

Īstenošanas direktīvas / regulas:

—	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1059/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu energomarķējumu

—	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1060/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamo aukstumiekārtu energomarķējumu

—	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1061/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu energomarķējumu

—	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz televizoru energomarķējumu

—	Padomes Direktīva 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm

—	Komisijas Direktīva 2003/66/EK (2003. gada 3. jūlijs), ar kuru groza Direktīvu 94/2/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem

—	Komisijas Direktīva 2002/40/EK (2002. gada 8. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajām cepeškrāsnīm

—	Komisijas Direktīva 2002/31/EK (2002. gada 22. marts), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības gaisa kondicionieriem

—	Komisijas Direktīva 1999/9/EK (1999. gada 26. februāris), ar kuru groza Direktīvu 97/17/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 98/11/EK (1998. gada 27. janvāris), ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības spuldžu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 97/17/EEK (1997. gada 16. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības trauku mazgājamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 96/89/EK (1996. gada 17. decembris), ar ko groza Direktīvu 95/12/EK, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves veļas mazgājamo mašīnu enerģijas marķēšanu

—	Komisijas Direktīva 96/60/EK (1996. gada 19. septembris), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības kombinētajām veļas mazgājamām un žāvējamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 95/13/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru Padomes Direktīvu 92/75/EEK īsteno attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem veļas žāvētājiem

—	Komisijas Direktīva 95/12/EK (1995. gada 23. maijs), ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības veļas mazgājamām mašīnām

—	Komisijas Direktīva 94/2/EEK (1994. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz enerģijas etiķetēm mājsaimniecības elektriskajiem ledusskapjiem, saldētavām un to apvienojumiem

Termiņi: iepriekš minēto īstenošanas direktīvu / regulu noteikumus īsteno atbilstoši grafikam, ko saskaņo ar Gruziju Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ogļūdeņražu meklēšana un izpēte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Energoefektivitāte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno saskaņā ar grafiku, kas jāsaskaņo Enerģētikas kopienas līguma ietvaros. Ja Gruzijas pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam nestātos spēkā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, priekšlikums par grafiku tiks iesniegts Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 859/2009 (2009. gada 18. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 244/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā izmantojamo kliedētas gaismas lampu radītajam ultravioletajam starojumam

Termiņi: Regulas (EK) Nr. 859/2009 noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 107/2009 (2009. gada 4. februāris), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām vienkāršajām televizora papildierīcēm īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1275/2008 (2008. gada 17. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 643/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (EK) Nr. 642/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1015/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1016/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVI PIELIKUMS

VIDE

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Vides pārvaldība un vides politikas integrēšana citās politikas jomās

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di (2. un 3. pants);

—

noteikt prasības, ka I pielikuma projektiem veic ietekmes uz vidi novērtējumu, un procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, kuriem II pielikuma projektiem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (4. pants). Noteikumus, kas attiecas uz konkrētiem apgabaliem, kuri šajā nodaļā ir apskatīti atsevišķi, īsteno tajā pašā termiņā, kā norādīts attiecīgajās direktīvās;

—	noteikt informācijas apjomu, kas jāsniedz attīstītājam (5. pants);

—	noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants);

—	noteikt kārtību informācijas apmaiņai un apspriešanās ar ES dalībvalstīm, kuru vidi, iespējams, būtiski ietekmēs projekts (7. pants);

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	noteikt pasākumus, lai informētu sabiedrību par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pieteikumiem par attīstības piekrišanu (9. pants);

—	noteikt iedarbīgas, ne pārmērīgi dārgas un laicīgas administratīvās un tiesas pārskatīšanas procedūras, iesaistot sabiedrību un NVO (11. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt procedūru lēmumu pieņemšanai par to, kuriem plāniem un programmām nepieciešams stratēģisks vides novērtējums, un prasības, ka plāniem un programmām, kam stratēģisks vides novērtējums ir obligāts, šāds novērtējums ir jāveic (3. pants);

—	noteikt apspriešanās procedūru ar vides iestādēm un publiskās apspriešanās procedūru (6. pants);

—	noteikt kārtību informācijas apmaiņai un apspriešanai ar ES dalībvalstīm, kuru vidi, iespējams, būtiski ietekmēs projekts (7. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	pieņemt praktiskos pasākumus, kas nodrošina vides informācijas pieejamību sabiedrībai un piemērojamos izņēmumus (3. un 4. pants);

—	nodrošināt, lai publiskās institūcijas sniedz vides informāciju sabiedrībai (3. panta 1. punkts);

—	noteikt procedūras, lai pārskatītu lēmumus nesniegt vides informāciju vai sniegt to daļēji (6. pants);

—	izveidot sistēmu vides informācijas izplatīšanai sabiedrībai (7. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus,

lasot saistībā ar Direktīvām 2008/50/EK, 91/676/EEK, 2008/98/EK, 2010/75/ES un 2011/92/ES:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: Direktīvas 2003/35/EK attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu sabiedrības informēšanai (2. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts);

—	izveidot mehānismu sabiedrības apspriešanai (2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 3. punkts);

—	izveidot mehānismu, lai lēmumu pieņemšanas procesā ņemtu vērā sabiedrības komentārus un viedokļus (2. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

—

šajās sabiedrībai (tostarp NVO) paredzētajās procedūrās garantēt efektīvu, savlaicīgu un ne pārmērīgi dārgu administratīvās pārskatīšanas procedūru un iespēju vērsties tiesā (3. panta 7. punkts un 4. panta 4. punkts, ietekmes uz vidi novērtējums un piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).

Termiņi: Direktīvas 2003/35/EK attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di (11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

pieņemt noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir videi (ūdenim, zemei, aizsargājamajām sugām vai dabiskajiem biotopiem) nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” (5., 6., 7. pants, II pielikums). Noteikumus, kas attiecas uz koriģējošo iespēju novērtēšanu, izmantojot vislabākās pieejamās metodes, īsteno tajā pašā termiņā, kā norādīts attiecīgajās direktīvās;

—	noteikt stingru atbildību par bīstamām profesionālām darbībām (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un III pielikums). Lasīt saistībā ar attiecīgajām šajā nodaļā norādītajām direktīvām;

—	noteikt pienākumu uzņēmējiem veikt vajadzīgos novēršanas un atlīdzināšanas pasākumus, tostarp noteikt atbildību par izdevumu segšanu (5., 6., 7., 8., 9. un 10. pants);

—

izveidot mehānismus, lai skartās personas, tostarp NVO, kas darbojas vides jomā, varētu pieprasīt kompetento iestāžu rīcību videi nodarīta kaitējuma gadījumos, tostarp neatkarīgu pārskatīšanu (12. un 13. pants).

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gaisa kvalitāte

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (5., 6. un 9. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus zonām un aglomerācijām, kurās piesārņojošo vielu līmenis pārsniedz robežlielumu vai mērķlielumu (23. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot īstermiņa rīcības plānus zonām un aglomerācijām, kurās pastāv risks, ka tiks pārsniegti trauksmes līmeņi (24. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu vides informācijas sniegšanai sabiedrībai (26. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot 26. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ko īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot un klasificēt zonas un aglomerācijas (3. panta 2. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot novērtēšanas režīmu ar atbilstošiem kritērijiem gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz piesārņojošajām vielām (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt pasākumus gaisa kvalitātes saglabāšanai / uzlabošanai attiecībā uz attiecīgajām piesārņotājvielām (3. panta 1. un 3. punkts). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem, un kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 un Direktīvu 2005/33/EK

Piemēro šādus Direktīvas 1999/32/EK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot efektīvu paraugu ņemšanas sistēmu un atbilstošas analītiskas metodes analīzēm (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	aizliegt izmantot smago degvieleļļu un gāzeļļu, kuru sēra saturs pārsniedz noteiktos robežlielumus (3. panta 1. punkts un 4. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	piemērot robežlielumus sēra saturam flotes degvielā (4.a un 4.b pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt visus terminālus benzīna glabāšanai un iepildīšanai (2. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

pieņemt tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai no glabāšanas iekārtām terminālos un degvielas uzpildes stacijās un pārvietojamo cisternu uzpildīšanā un iztukšošanā terminālos (3., 4. un 6. pants un III pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieprasīt, ka visas autocisternu uzpildīšanas iekārtas un pārvietojamās cisternas atbilst visām prasībām (4. un 5. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt maksimālās GOS satura robežvērtības krāsām un lakām (3. pants un II pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt prasības, kas nodrošina, ka tirgū laistiem produktiem tiek veikta marķēšana un ka tirgū laisti produkti atbilst attiecīgajām prasībām (3. un 4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ūdens kvalitātes un resursu pārvaldība, ietverot jūras vidi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā un kas grozīta ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt upju baseinu apgabalus un pieņemt administratīvos pasākumus attiecībā uz starptautiskajiem upju, ezeru un piekrastes ūdeņiem (3. panta 1. punkts līdz 3. panta 7. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt upju baseinu apgabala īpašību analīzi (5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot programmas ūdens kvalitātes monitoringam (8. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus, veikt apspriešanos ar sabiedrību un publicēt šos plānus (13. un 14. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt sākotnējos plūdu riska novērtējumus (4. un 5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus (7. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 91/271/EEK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izvērtēt stāvokli komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt jutīgās zonas un aglomerācijas (5. pants un II pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot tehnisko un ieguldījumu programmu komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt dzeramā ūdens kvalitātes standartus (4. un 5. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot monitoringa sistēmu (6. un 7. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu patērētāju informēšanai (13. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot monitoringa programmas (6. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

identificēt piesārņotos ūdeņus vai apdraudētos ūdeņus un noteikt nitrātjutīgās zonas (3. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz gruntsūdeņiem) īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus (attiecībā uz virszemes ūdeņiem) īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt rīcības plānus un labas lauksaimniecības prakses kodeksus attiecībā uz nitrātjutīgajām zonām (4. un 5. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

sadarbībā ar attiecīgajām ES dalībvalstīm izstrādāt jūras stratēģiju (5. un 6. pants) (sadarbojoties ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, Gruzijas saistības saskaņā ar 6. panta 2. punktu tiks saskaņotas ar Melnās jūras konvencijā noteiktajām saistībām);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt sākotnējo novērtējumu par jūras ūdeņiem, noteikt labu vides stāvokli un vides mērķus un rādītājus (5. un 8. līdz 10. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot monitoringa programmu mērķu pastāvīgai izvērtēšanai un regulārai atjaunināšanai (5. un 11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot pasākumu programmu laba vides stāvokļa sasniegšanai (5. un 13. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Atkritumu apsaimniekošana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas piecu pakāpju hierarhijai un atkritumu rašanās novēršanas programmas (V nodaļa, izņemot 29. panta 4. punktu); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu izmaksu atgūšanai saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā (14. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atļauju izsniegšanas sistēmu uzņēmumiem, kas veic atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbības, nosakot konkrētus pienākumus bīstamo atkritumu pārvaldībai (IV nodaļa); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atkritumu savākšanas un transporta uzņēmumu reģistru (IV nodaļa). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem, kas grozīta ar Regulu (EK) 1882/2003

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	veikt poligonu klasifikāciju (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izstrādāt valsts stratēģiju, lai samazinātu bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu, ko aizvāc uz poligoniem, apmēru (5. pants);

Termiņi: minētās direktīvas 5. panta 1. punkta noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Saskaņā ar šo grafiku Asociācijas Padome pieņem lēmumu par datumiem un procentuālo samazinājumu bioloģiski sadalāmiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonos, kā arī par atsauces gada izvēli. Minētās direktīvas 5. panta 3. punkta un 5. panta 4. punkta noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot pieteikumu un atļauju sistēmu un atkritumu pieņemšanas procedūras (5., 6., 7., 11., 12. un 14. pants, izņemot 7. panta i) punkta daļu, kas attiecas uz prasībām saskaņā ar 8. panta a) punkta iv) apakšpunktu);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot kontroles un monitoringa procedūras poligonu ekspluatācijas fāzē un slēdzamo poligonu slēgšanas procedūras un procedūras apsaimniekošanai pēc slēgšanas (12. un 13. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt darbības uzlabošanas plānus esošajiem poligoniem (14. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot izmaksu mehānismu, kas attiecas uz atkritumu poligonu izveidi un darbību, un, cik vien iespējams, slēgšanu un apsaimniekošanu pēc slēgšanas (10. pants, izņemot daļu, kas attiecas uz prasībām saskaņā ar 8. panta a) punkta iv) apakšpunktu);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	nodrošināt, lai poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi (6. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot sistēmu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi izstrādā atkritumu apsaimniekošanas plānus; noteikt un klasificēt atkritumu apsaimniekošanas objektus (4. un 9. pants un III pielikuma pirmais ievilkums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot atļauju, finansiālo garantiju un pārbaužu sistēmu (7. un 17. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot procedūras raktu tilpju pārvaldībai un uzraudzībai (10. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšanas un pēcslēgšanas procedūras (12. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izstrādāt slēgto kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu sarakstu (20. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Dabas aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izvērtēt putnu sugas, kurām nepieciešami īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, un regulāri sastopamas migrējošas sugas; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	apzināt un noteikt īpašas aizsargājamās teritorijas putnu sugām (4. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pieņemt īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu regulāri sastopamas migrējošas sugas (4. panta 2. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot vispārēju aizsardzības sistēmu visām savvaļas putnu sugām, turklāt sugas, ko var medīt, ir īpaša apakšgrupa un uz tām attiecas konkrētu sagūstīšanas vai nonāvēšanas veidu aizliegums (5., 6., 7., 8. pants un 9. panta 1. un 2. punkts);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Pusautomātisko vai automātisko ieroču, kuru aptverē var ievietot vairāk nekā divas munīcijas kārtas, aizliegumu īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas grozīta ar Direktīvu 97/62/EK, 2006/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 92/43/EEK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	pabeigt Emerald teritoriju sarakstu, noteikt šīs teritorijas un prioritātes to pārvaldībā (4. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt šādu teritoriju aizsardzībai nepieciešamos pasākumus (6. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmu piemērotu dzīvotņu un aizsargātu sugu aizsardzības statusa uzraudzībai, ciktāl tas attiecas uz Gruziju (11. pants); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

izveidot stingru sugu aizsardzības režīmu sugām, kas uzskaitītas šīs direktīvas IV pielikumā, ciktāl tas attiecas uz Gruziju un ir saskaņā ar atrunām, ko Gruzija ir izteikusi attiecībā uz dažām sugām Eiropas Padomes Konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (12. pants);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot mehānismu, lai sekmētu sabiedrības izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi (22. panta c) punkts). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Rūpnieciskais piesārņojums un rūpniecības riski

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām

Piemēro šādus minētās direktīvas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

apzināt iekārtas, kurām nepieciešama atļauja;

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Attiecībā uz minētās direktīvas I pielikuma 6.3., 6.4. un 6.6. punktā minētajām iekārtām par to dažādajām robežvērtībām vienosies Asociācijas padomē. Šāda lēmuma priekšlikums tiks iesniegts Asociācijas padomei četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

īstenot integrētu atļauju sistēmu (4. līdz 6., 12. pants, 17. panta 2. punkts, 21. un 24. pants un IV pielikums);

Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā; attiecībā uz minētās direktīvas I pielikuma 6.3., 6.4. un 6.6. punktā minētajām iekārtām – vēlākais sešu gadu laikā pēc Asociācijas padomes lēmuma pieņemšanas.

—	izveidot atbilstības pārraudzības mehānismu (8. pants, 14. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 23. panta 1. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot LPTP, ņemot vērā LPTP atsauces dokumenta secinājumus (14. panta 3. līdz 6. punkts un 15. panta 2. līdz 4. punkts); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt emisiju robežvērtības sadedzināšanas iekārtam (30. pants un V pielikums); Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus attiecībā uz jaunām iekārtām īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un attiecībā uz esošām iekārtām – 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	sagatavot valsts pārejas plānus, lai samazinātu pieļaujamās gada emisijas no esošajām iekārtām (alternatīva emisiju robežvērtību esošajām iekārtam noteikšanai) (32. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno 12 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, kas grozīta ar Direktīvu 2003/105/EK un Regulu (EK) Nr. 1882/2003

Piemēro šādus Direktīvas 96/82/EEK noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di;

—	izveidot efektīvus koordinēšanas mehānismus starp attiecīgajām iestādēm; Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot sistēmas informācijas reģistrēšanai par attiecīgajiem objektiem un ziņošanai par smagiem nelaimes gadījumiem (13. un 14. pants). Termiņi: minētās direktīvas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ķīmisko vielu pārvaldība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 ( 2008. gada 17. jūnijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	īstenot eksporta paziņošanas procedūru (7. pants);

—	īstenot procedūras darbam ar eksporta paziņojumiem, kas saņemti no citām valstīm (8. pants);

—	izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par galīgo reglamentējošo darbību (10. pants);

—	izveidot procedūras, lai izstrādātu un iesniegtu paziņojumus par importu (12. pants);

—	īstenot PIC procedūru konkrētu ķīmisku vielu eksportam, jo īpaši to, kuras uzskaitītas Roterdamas Konvencijas III pielikumā (13. pants);

—	īstenot marķēšanas un iepakošanas prasības attiecībā uz eksportējamām ķīmiskajām vielām (16. pants);

—	izraudzīties valsts iestādes, kuras kontrolē ķīmisko vielu importu un eksportu (17. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	iecelt kompetento/-ās iestādi/-es (43. pants);

—	īstenot vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (4. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	īstenot maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (4. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVII PIELIKUMS

RĪCĪBA KLIMATA JOMĀ

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt / pielāgot valsts prasības attiecībā uz iesaistītā personāla un sabiedrību mācībām un sertificēšanu (5. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot (iekšējas) ziņošanas sistēmas, lai iegūtu datus par emisijām attiecīgajās nozarēs (6. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot izpildes sistēmu (13. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām

Piemēro šādus minētās regulas noteikumus:

—	pieņemt valsts tiesību aktus un noteikt kompetentās/-o iestādes/-di; Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt aizliegumu kontrolējamo vielu ražošanai, izņemot īpašiem lietojumiem (4. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

noteikt aizlieguma laist tirgū un lietot kontrolējamās vielas un reģenerētus HCFC, kurus varētu izmantot kā aukstumaģentu, atbilstoši saistībām, ko Gruzija uzņēmusies saskaņā ar Monreālas protokolu (5. un 11. pants). Līdz 2013. gadam Gruzija iesaldēs HCFC patēriņu bāzes līmenī, 2015. gadā samazinās patēriņu par 10 %, 2020. gadā – par 35 %, 2025. gadā – par 67,5 %, un pilnībā pārtrauks patēriņu līdz 2030. gadam (izņemot 2,5 % apkopes vajadzībām līdz 2040. gadam);

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno 15 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—

definēt kontrolējamo vielu ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas nosacījumus lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu: kā izejvielas, procesu aģentiem, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem, halonu kritiskiem lietojumiem (III nodaļa). Metilbromīda izmantošana būs atļauta tikai kritiskiem lietojumiem un karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem Gruzijā;

Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot licencēšanas sistēmu kontrolējamo vielu importam un eksportam lietojumiem, kas noteikti par izņēmumu, (IV nodaļa) un noteikt uzņēmumiem ziņošanas pienākumu (27. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	noteikt pienākumu atgūt, reģenerēt, pārstrādāt un iznīcināt izlietotas kontrolējamās vielas (22. pants); Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus par ozona slāni noārdošajām vielām īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

—	izveidot procedūras kontrolējamo vielu noplūžu pārraudzībai un kontrolei (23. pants). Termiņi: minētās regulas attiecīgos noteikumus par ozona slāni noārdošajām vielām īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXVIII PIELIKUMS

SABIEDRĪBU TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA, KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Šajā pielikumā termins “akciju sabiedrība” (PLLC) Gruzijā nozīmē jebkuru uzņēmumu, kurā akcionāru atbildība ir ierobežota tiem piederošo akciju vērtības apmērā un kuras akcijas ir publiski pieejamas iegādei un/vai akcijas tiek publiski tirgotas (kotētas) biržā. Par šādu uzņēmumu dažādajiem apzīmējumiem saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, kuri atbilst valstu apzīmējumiem, kas iekļauti Direktīvā 77/91/EEK, vienošanās tiks panākta Asociācijas padomē un iepriekš minētā PLLC definīcija tiks aizstāta. Priekšlikumu šādam lēmumam iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Šo pieeju piemēro visām direktīvām, kas attiecas uz PLLC saskaņā ar šo pielikumu.

Sabiedrību tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Priekšlikumu par uzņēmumu veidiem, uz kuriem neattieksies minētās direktīvas 2. panta f) punkts, iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Otrā direktīva 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, kas grozīta ar Direktīvām 92/101/EEK, 2006/68/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 77/91/EEK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Minimālo kapitāla prasību precizē un galīgo lēmumu iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 78/855/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu, un kas grozīta ar Direktīvām 2007/63/EK un 2009/109/EK

Termiņi: Direktīvas 82/891/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/102/EK (2009. gada 16. septembris) uzņēmējdarbības tiesību jomā par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu euro, īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Minētās direktīvas piemērošana citām viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Grāmatvedība un revīzija

Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Šīs direktīvas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu

Termiņi: minētās regulas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Minētās regulas piemērošana citu veidu sabiedrībām atbilstoši grafikam tiks precizēta un galīgais lēmums tiks iesniegts Asociācijas padomei viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus attiecībā uz akciju sabiedrībām īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Ieteikums 2008/362/EK (2008. gada 6. maijs) par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revidentu un revīziju uzņēmumu ārējās kvalitātes nodrošināšanu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2008/473/EK (2008. gada 5. jūnijs) par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesiskās atbildības ierobežošanu

Termiņi: nepiemēro

Uzņēmuma pārvaldība

ESAO korporatīvās pārvaldības principi

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2004/913/EK (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2009/385/EK (2009. gada 30. aprīlis), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību

Termiņi: nepiemēro

XXIX PIELIKUMS

POLITIKA PATĒRĒTĀJU JOMĀ

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Produktu drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno, stājoties spēkā šim nolīgumam.

Padomes Direktīva 87/357/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2009/251/EK (2009. gada 17. marts), ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka tirgū netiek laisti vai nav pieejami biocīdu dimetilfumerātu saturoši produkti

Priekšlikumu par termiņiem šā lēmuma īstenošanai iesniedz Asociācijas padomei ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2006/502/EK (2006. gada 11. maijs), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tirdzniecība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”)

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Līgumtiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 85/577/EEK (1985. gada 20. decembris) par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/122/EK (2009. gada 14. janvāris) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Finanšu pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Patēriņa kredīti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tiesiskā aizsardzība

Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kuri piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā

Termiņi: nepiemēro

Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem ārpustiesas iestādēm, kas iesaistītas saskaņotā patērētāju strīdu izšķiršanā

Termiņi: nepiemēro

Izpilde

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/27/EK (1998. gada 19. maijs) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)

Gruzijas tiesību aktu tuvināšana būtu jāierobežo attiecībā uz šādiem minētās regulas noteikumiem:

—	regulas 3. panta f. punktu; regulas 4. panta 3. punktu, 4. panta 7. punktu; regulas 13. panta 3. un 4. punktu.

Termiņi: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXX PIELIKUMS

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪBA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Darba tiesības

Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu – Pielikums: Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Diskriminācijas aizliegums un vīriešu un sieviešu līdztiesība

Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/85/EEK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Drošība un veselības aizsardzība darbā

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 89/654/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē – Direktīvas 89/655/EEK, kas grozīta ar Direktīvām 95/63/EK un 2001/45/EK, kodificēta versija).

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 2009/104/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas II pielikumā.

Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 89/656/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/57/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/37/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: Direktīvas 2000/54/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/270/EEK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 92/58/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/91/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (divpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: attiecībā uz jaunām darbavietām Direktīvas 92/104/EEK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Attiecībā uz darbavietām, ko jau izmanto šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, minētās direktīvas noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, tostarp drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā.

Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 98/24/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 1999/92/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2002/44/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē)

Termiņi: Direktīvas 2003/10/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2004/40/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis), par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 2006/25/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 93/103/EK (1993. gada 23. novembris) par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitā individuālā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 93/103/EK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

Termiņi: Direktīvas 90/269/EEK noteikumus īsteno astoņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 91/322/EEK (1991. gada 29. maijs) par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā

Termiņi: Direktīvas 91/322/EEK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2000/39/EK (2000. gada 8. jūnijs), kas izveido raksturīgo iedarbības rādītāju darba apstākļos pirmo sarakstu, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību no tāda apdraudējuma darbā, kurš saistīts ar ķīmiskajiem reaģentiem

Termiņi: Direktīvas 2000/39/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/15/EK (2006. gada 7. februāris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā

Termiņi: Direktīvas 2006/15/EK noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2009/161/ES ( 2009. gada 17. decembris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu

Termiņi: Direktīvas 2009/161/ES noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2010/32/ES (2010. gada 10. maijs), ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno deviņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

XXXI PIELIKUMS

SABIEDRĪBAS VESELĪBA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Tabaka

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/37/EK (2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/33/EK (2003. gada 26. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Ieteikums 2003/54/EK (2002. gada 2. decembris) par smēķēšanas novēršanu un iniciatīvām tabakas kontroles uzlabošanai

Termiņi: nepiemēro

Padomes Ieteikums 2009/C 296/02 (2009. gada 30. novembris) attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem

Termiņi: nepiemēro

Infekcijas slimības

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā.

Termiņi: minētā lēmuma noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2000/96/EK (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2000/96/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2002/253/EK (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2002/253/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Lēmums 2000/57/EK (1999. gada 22. decembris) par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

Termiņi: Lēmuma 2000/57/EK noteikumus īsteno viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Asinis

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu

Termiņi: Direktīvas 2002/98/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2004/33/EK (2004. gada 22. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem

Termiņi: Direktīvas 2004/33/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2005/62/EK (2005. gada 30. septembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu

Termiņi: Direktīvas 2005/62/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2005/61/EK (2005. gada 30. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu

Termiņi: Direktīvas 2005/61/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Orgāni, audi un šūnas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/17/EK (2006. gada 8. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai

Termiņi: Direktīvas 2006/17/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas Direktīva 2006/86/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai

Termiņi: Direktīvas 2006/86/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/53/ES (2010. gada 7. jūlijs) par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Garīgā veselība – narkotiku atkarība

Padomes Ieteikums 2003/488/EK (2003. gada 18. jūnijs) par narkotiku atkarības radītā veselības kaitējuma novēršanu un samazināšanu

Termiņi: nepiemēro

Alkohols

Padomes Ieteikums 2001/458/EK (2001. gada 5. jūnijs) saistībā ar alkohola lietošanu jauniešu, jo īpaši bērnu un pusaudžu, vidū

Termiņi: nepiemēro

Vēzis

Padomes Ieteikums 2003/878/EK (2003. gada 2. decembris) par vēža skrīningu

Termiņi: nepiemēro

Traumu profilakse un drošības veicināšana

Padomes Ieteikums 2007/C 164/01 (2007. gada 31. maijs) par traumu profilaksi un drošības veicināšanu

Termiņi: nepiemēro

XXXII PIELIKUMS

IZGLĪTĪBA, MĀCĪBAS UN JAUNATNE

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)

Padomes Ieteikums 98/561/EK (1998. gada 24. septembris) par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/143/EK (2006. gada 15. februāris) par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2008/C 111/01 (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2009/C 155/02 (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2009/C 155/01 (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām

XXXIII PIELIKUMS

SADARBĪBA AUDIOVIZUĀLO UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)

Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot direktīvas 23. pantu, ko īsteno piecu gadu laikā.

XXXIV PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

1995. gada 26. jūlija ES Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, piemēro šādus minētās konvencijas noteikumus:

—	1. pantu – Vispārīgie noteikumi, definīcijas;

—	2. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā minētā darbība un 1. panta 1. punktā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem;

—	3. pantu – Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība

Termiņi: minētās konvencijas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

—	1. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. panta 2. punktu – Attiecīgās definīcijas;

—	2. pantu – Pasīvā korupcija;

—	3. pantu – Aktīvā korupcija;

—	5. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. un 3. pantā minētā darbība, līdzdalība tajā un minētās darbības veicināšana tiktu sodīta ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem;

—	7. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību otrais protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

—	1. pantu – Definīcija;

—	2. pantu – Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

—	3. pantu – Juridisko personu atbildība;

—	4. pantu – Sankcijas pret juridiskajām personām;

—	12. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

I PROTOKOLS

par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

SATURS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārējās prasības

3. pants

Izcelsmes kumulācija

4. pants

Pilnīgi iegūti ražojumi

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Kvalifikācijas vienība

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. pants

Komplekti

10. pants

Neitrālie elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritoriālais princips

12. pants

Tiešie pārvadājumi

13. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārējās prasības

16. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība

17. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

19. pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

20. pants

Uzskaites nošķiršana

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

22. pants

Atzītais eksportētājs

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25. pants

Importēšana pa daļām

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

27. pants

Apliecinošie dokumenti

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

29. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

30. pants

Euro izteiktās summas

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

31. pants

Administratīvā sadarbība

32. pants

Izcelsmes apliecinājumu verifikācija

33. pants

Strīdu izšķiršana

34. pants

Sankcijas

35. pants

Brīvās zonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

36. pants

Šā protokola piemērošana

37. pants

Īpašie nosacījumi

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Šā protokola grozīšana

39. pants

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Šā protokola pielikumu saraksts

I pielikums

Ievadpiezīmes sarakstam I protokola II pielikumā

II pielikums

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

III pielikums

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 paraugi un pieteikums pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai

IV pielikums

Izcelsmes deklarācijas teksts

Kopīgās deklarācijas

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku

Kopīgā deklarācija par to izcelsmes noteikumu pārskatīšanu, kuri ietverti I pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. Pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)	“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža vai īpašas darbības;

b)	“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa utt., ko izmanto ražojuma ražošanā;

c)	“ražojums” ir saražots ražojums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d)	“preces” ir gan materiāli, gan ražojumi;

e)	“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) VII panta īstenošanu;

“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo ražojumu maksā ražotājam kādā Pusē, kura uzņēmumā ir veikta ražojuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai kas ir jāatmaksā, ja iegūto ražojumu eksportē;

g)	“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

h)	“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir materiālu vērtība, kas definēta g) punktā, ko piemēro mutatis mutandis;

“pievienotā vērtība” ir ražotāja cena, no kā atskaitīta muitas vērtība visiem iekļautajiem materiāliem, kā izcelsme ir pārējās Pusēs, ar ko piemēro kumulāciju, vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

j)	“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido 1983. gada preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (šajā protokolā – “harmonizētā sistēma” jeb “HS”);

k)	“klasificēts” nozīmē ražojuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā pozīcijā;

l)	“sūtījums” ir ražojumi, kurus viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins;

m)	“teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus;

n)	Puse ir viena, vairākas vai visas ES dalībvalstis, ES vai Gruzija; un

o)	“Puses muitas dienesti” attiecībā uz ES ir ES dalībvalstu muitas dienesti.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. Pants

Vispārējās prasības

Šā nolīguma īstenošanā par kādas Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a)	ražojumus, kas ir pilnīgi iegūti kādā Pusē 4. panta nozīmē, un

b)	kādā Pusē iegūtus ražojumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnīgi iegūti, ja šādi materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti attiecīgajā Pusē 5. panta nozīmē.

3. Pants

Izcelsmes kumulācija

1. Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, ražojumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes ražojumiem, ja tie tur ir iegūti, iekļaujot otras Puses izcelsmes materiālus vai iekļaujot Turcijas izcelsmes materiālus, kam piemēro EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95 (1), ja eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 6. pantā minētās darbības. Šiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, ko veic eksportētājā Pusē, nepārsniedz to, kas minēts 6. pantā, uzskata, ka iegūtajam ražojumam tikai tad ir eksportētājas Puses izcelsme, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir otras Puses vai Turcijas izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto ražojumu uzskata par ražojumu ar Turcijas vai otras Puses izcelsmi atkarībā no tā, kuras minētās vietas noteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto eksportētājā Pusē veiktajā ražošanā, ir visaugstākā vērtība.

3. Puses vai Turcijas izcelsmes ražojumi, kam eksportētājā Pusē netiek veikta apstrāde vai pārstrāde, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz otru Pusi.

4. Paredzēto kumulāciju Turcijas izcelsmes materiāliem var piemērot tikai tad, ja:

a)	starp pusēm un Turciju ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantu;

b)	materiāli un ražojumi ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā, un

c)	paziņojumi, kas norāda uz nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Gruzijā saskaņā ar tās noteikto kārtību.

5. Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā).

6. Puses sniedz viena otrai informāciju par nolīgumiem, kurus piemēro ar 1. un 2. punktā minētajām valstīm, un to spēkā stāšanās datumiem.

4. Pants

Pilnīgi iegūti ražojumi

1. Par pilnīgi iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:

a)	minerālproduktus, kas iegūti no tās zemes vai jūras gultnes;

b)	tur novāktus dārzeņus;

c)	tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d)	ražojumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e)	tur medībās vai zvejā iegūtus ražojumus;

f)	jūras zvejniecības ražojumus un citus ražojumus, kas ārpus eksportētājas Puses teritoriālajiem ūdeņiem ar tās kuģiem iegūti no jūras;

g)	ražojumus, kas izgatavoti uz tās pārstrādes kuģiem vienīgi no f) apakšpunktā minētā;

h)	lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izejmateriālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantošanai par atkritumiem;

i)	atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

j)	ražojumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, ja tai ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu;

k)	preces, ko tur ražo tikai no ražojumiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.

2. Termini “tās kuģi” un “tās pārstrādes kuģi”, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

a)	kas ir reģistrēti vai ir uzskaitē kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā;

b)	kas kuģo ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas karogu;

kas vismaz 50 % apmērā pieder kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgajiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder kādai ES dalībvalstij vai Gruzijai vai minēto pušu valsts iestādēm vai valstspiederīgajiem;

d)	kā kapteinis un virsnieki ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie; un

e)	kam vismaz 75 % komandas ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie.

5. Pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

1. Šā protokola 2. pantā ražojumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Minētie nosacījumi norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tātad, ja ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, jo atbilst sarakstā minētajiem nosacījumiem, izmanto cita ražojuma izgatavošanā, nosacījumi, kas piemērojami ražojumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto ražojumu, un netiek ņemti vērā nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas var būt izmantoti šā ražojuma izgatavošanā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto ražojuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ja

a)	to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas; un

b)	piemērojot šo punktu, attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem netiek pārsniegts neviens sarakstā ietvertais maksimālās vērtības procentuālais daudzums.

Šo punktu nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

6. Pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:

a)	darbības, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot vai uzglabājot;

b)	iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c)	mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu pārklājumu noņemšana;

d)	tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e)	vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības;

f)	graudaugu un rīsu lobīšana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g)	cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h)	augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)	asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j)	sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (tostarp priekšmetu komplektu veidošana);

k)	vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)	uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma;

m)	vienkārša vienādu vai dažādu ražojumu sajaukšana;

n)	cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

o)	vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām;

p)	divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienošana;

q)	dzīvnieku kaušana.

2. Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas kādā Pusē attiecībā uz šo ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.

7. Pants

Kvalifikācijas vienība

1. Kvalifikācijas vienība šā protokola noteikumu piemērošanai ir konkrētais ražojums, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tas nozīmē, ka tad:

a)	ja ražojumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, saskaņā ar harmonizēto sistēmu klasificē vienā pozīcijā, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

b)	ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā un tajā pašā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs ražojums jāņem vērā atsevišķi.

2. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārejo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto ražojumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkos iesaiņojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

8. Pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli uzskata par vienu veselu.

9. Pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti harmonizētās sistēmas 3. vispārējā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Tomēr, ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. Pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme šādām ražošanas procesā izmantotajām lietām:

a)	enerģijai un degvielai;

b)	iekārtām un aprīkojumam;

c)	mašīnām un darbarīkiem;

d)	precēm, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot ražojuma galīgajā sastāvā.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. Pants

Teritoriālais princips

1. Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Pusē tiek izpildīti nepārtraukti.

2. Izņemot 3. pantā paredzēto, ja no kādas Puses uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:

a)	atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces un

b)	ar atpakaļ nosūtītajām precēm nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradušās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportētas.

3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II SADAĻAs nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ar noteikumu, ka:

a)	minētie materiāli ir pilnīgi iegūti Pusē vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā minēts 6. pantā; un

muitas dienestiem var pierādīt, ka:

i)	reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus, un

ii)	pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaražojuma ražotāja cenas, kuram tiek piedēvēts noteiktas izcelsmes statuss.

4. Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā protokola II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaražojuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daudzumu.

5. Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas neatbilst šā protokola II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi tad, ja piemēro 5. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.

7. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

8. Šā panta noteikumos paredzēto apstrādi vai pārstrādi, ko veic ārpus kādas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.

12. Pants

Tiešie pārvadājumi

1. Šajā nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem ražojumiem, kuri atbilst šā protokola prasībām un kurus tieši pārvadā starp Pusēm vai caur Turcijas teritoriju. Ražojumus vienā sūtījumā tomēr var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes ražojumus var transportēt pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kas nav eksportētāja un importētāja Puse.

2. Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a)	vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas Puses caur tranzīta valsti; vai

tranzīta valsts muitas dienestu izdou sertifikātu:

i)	sniedzot precīzu ražojumu aprakstu,

ii)	norādot ražojumu izkraušanas un atkārtotas iekraušanas dienu un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumu un

iii)	apliecinot nosacījumus, ar kādiem ražojumi palikuši tranzīta valstī, vai

c)	ja to nav, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.

13. Pants

Izstādes

1. Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav Puse, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro šā nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:

a)	eksportētājs ir nosūtījis šos ražojumus no kādas Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b)	šis eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā Pusē;

c)	ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un

d)	ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu minētajā izstādē.

2. Saskaņā ar V SADAĻAs noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. Pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

1. Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes ražojumus, par kuriem saskaņā ar V SADAĻAs noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2. Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri kādā Pusē piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos ražojumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.

3. Tādu ražojumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo ražojumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kuri piemērojami šādiem materiāliem.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un ražojumiem komplektā 9. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes ražojumi.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz tādu veidu materiāliem, uz kuriem attiecas šis protokols.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. Pants

Vispārējās prasības

1. Kādas Puses izcelsmes ražojumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro šī nolīguma noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:

a)	pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir sniegts šā protokola III pielikumā;

gadījumos, kas paredzēti 21. panta 1. punktā, deklarāciju (“izcelsmes deklarācija”), ko sagatavojis eksportētājs faktūrrēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā un kur attiecīgie ražojumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams šā protokola IV pielikumā.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 26. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.

16. Pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība

1. Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2. Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā protokola III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Ražojumu aprakstu sniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3. Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4. Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod ES dalībvalsts vai Gruzijas muitas dienesti, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES, Gruzijas vai Turcijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.

5. Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tie arī pārliecinās, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai ražojumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6. Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.

17. Pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1. Neatkarīgi no 16. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo ražojumu eksporta, ja:

a)	tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)	muitas dienestiem pierāda, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

2. Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to ražojumu eksportēšanas vietu un dienu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.

3. Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4. Ar atpakaļejošu spēku izdotus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vizē ar šādu frāzi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”.

5. Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

18. Pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2. Šādi izdoto dublikātu vizē ar šādu vārdu angļu valodā:

“DUPLICATE”.

3. Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.

4. Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

19. Pants

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes ražojumi nodoti muitas dienestu uzraudzībā kādā Pusē, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai visus vai daļu no šiem ražojumiem nosūtītu uz kādu citu vietu minētajā Pusē. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tas muitas dienests, kā kontrolē ir nodoti attiecīgie ražojumi.

20. Pants

Uzskaites nošķiršana

1. Ja noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes identisku un savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu atsevišķa glabāšana rada ievērojamas izmaksas vai būtiskas grūtības, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska lūguma var atļaut tā saucamās “uzskaites nošķiršanas” metodes (“metode”) piemērošanu šādu krājumu pārvaldībā.

2. Ar metodi nodrošina, ka iegūto ražojumu skaits, ko var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes” ražojumiem, konkrētā atskaites laikposmā ir tāds pats, kāds tiktu iegūts, ja būtu veikta fiziska krājumu nošķiršana.

3. Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju ar nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.

4. Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro ražojuma ražošanas valstī.

5. Metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to ražojumu daudzumu, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.

6. Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt, ja metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neizpilda kādu citu no šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem.

21. Pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1. Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

a)	atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē; vai

b)	jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes ražojumi ar kopējo vērtību līdz 6 000 EUR.

2. Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES vai Gruzijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

3. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4. Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5. Uz izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 22. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.

6. Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos ražojumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz vēlākais divus gadus pēc to ražojumu importa, uz kuriem tā attiecas.

22. Pants

Atzītais eksportētājs

1. Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic ražojumu sūtījumus saskaņā ar šā protokola noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo ražojumu vērtības. Eksportētājs, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

2. Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu ar nosacījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem.

3. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4. Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5. Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

23. Pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.

2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja ražojumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

24. Pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgā valsts. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja paziņojums, ka ražojumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

25. Pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu izvirzītajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārējā noteikuma nozīmē, kuri ietilpst harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo ražojumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

26. Pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1. Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2. Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no ražojumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3. Turklāt šo ražojumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz ražojumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

27. Pants

Apliecinošie dokumenti

Šā protokola 16. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus, ko izmanto, lai pierādītu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un atbilst pārējām šā protokola prasībām, var cita starpā ietvert:

a)	tiešus pierādījumus darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemti, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites;

b)	izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

c)	dokumentus, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

d)	izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, kas izdotas vai sastādītas attiecīgajā Pusē saskaņā ar šo protokolu;

e)	atbilstīgus pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus attiecīgās Puses, piemērojot 11. pantu, apliecinot, ka minētā panta prasības ir izpildītas.

28. Pants

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1. Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

4. Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

29. Pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1. Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar ražojumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem ražojumiem.

2. Izcelsmes apliecinājumu nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

30. Pants

Euro izteiktās summas

1. Šā protokola 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja faktūrrēķini par ražojumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2. Uz sūtījumu attiecas 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumi atbilstīgi valūtai, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, un par summu, ko noteikusi attiecīgā valsts.

3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.

4. Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk kā par 5 %. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5. Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Muitas apakškomiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Muitas apakškomiteja ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

31. Pants

Administratīvā sadarbība

1. Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.

2. Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

32. Pants

Izcelsmes apliecinājumu verifikācija

1. Turpmāku izcelsmes apliecinājumu verifikāciju veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola prasību izpildi.

2. Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās verifikācijas nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.

3. Verifikāciju veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4. Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, tad, gaidot verifikācijas rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus izlaist, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.

5. Muitas dienesti, kas lūdz veikt verifikāciju, pēc iespējas drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no verifikācijas pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību, noraida tiesības uz preferencēm (izņemot ārkārtas apstākļos).

33. Pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tiem muitas dienestiem, kuri pieprasījuši verifikāciju, un tiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo verifikāciju, rodas strīdi, kurus šie dienesti nevar atrisināt, šos strīdus nodod izskatīšanai šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Nepiemēro šā nolīguma IV SADAĻAs (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

2. Ja rodas strīdi par šā protokola interpretāciju, izņemot strīdus saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas apakškomitejā. Strīdu izšķiršanas procesu atbilstīgi šā nolīguma IV SADAĻAs (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana) var sākt vienīgi tad, ja Muitas apakškomiteja neatrisina strīdu sešu mēnešu laikā no dienas, kad strīds iesniegts Muitas apakškomitejai.

3. Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem visos gadījumos notiek saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.

34. Pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai ražojumiem iegūtu preferenciālu režīmu, piemēro sankcijas.

35. Pants

Brīvās zonas

1. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, ražojumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes ražojumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes ražojumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

36. Pants

Šā protokola piemērošana

1. Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Meliļu.

2. Importējot Seūtā vai Meliļā Gruzijas izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā ES muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Gruzija piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir ES un kurus importē no ES.

3. Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 37. pantā minētos īpašos nosacījumus.

37. Pants

Īpašie nosacījumi

1. Ja turpmāk uzskaitītie ražojumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar šā protokola 12. panta noteikumiem, uzskata, ka:

Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumi ir:

a)	Seūtā un Meliļā pilnīgi iegūti ražojumi;

Seūtā un Meliļā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti šā panta a) punktā, ja:

i)	minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē vai

ii)	minēto ražojumu izcelsme ir kādā no Pusēm ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības;

Gruzijas izcelsmes ražojumi ir:

a)	Gruzijā pilnīgi iegūti ražojumi;

Gruzijā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja

i)	minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē vai

ii)	minēto ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā vai ES ar noteikumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3. Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai izcelsmes deklarācijā ieraksta “Gruzija” un “Seūta un Meliļa”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 4. ailē vai izcelsmes deklarācijā.

4. Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. Pants

Šā protokola grozīšana

1. Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

2. Muitas apakškomiteja viena gada laikā pēc Gruzijas pievienošanās reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem aizstāj šajā protokolā izklāstītos izcelsmes noteikumus ar minētajai konvencijai pievienotajiem izcelsmes noteikumiem.

39. Pants

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Šā nolīguma noteikumus var piemērot precēm, kuras atbilst šā protokola noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas tranzītā, Pušu teritorijās pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajās zonās, ja četru mēnešu laikā no minētās dienas importētājas Puses muitas dienestiem tiek iesniegts izcelsmes apliecinājums ar atpakaļejošu spēku un dokumenti, kas apliecina, ka preces ir tieši transportētas saskaņā ar 13. pantu.

(1) EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu attiecas uz ražojumiem, kas nav lauksaimniecības produkti, kas definēti Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un Turciju, un kas nav ogļu un tērauda ražojumi, kas definēti Nolīgumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Turcijas Republiku par ražojumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums.

I PROTOKOLA I PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PROTOKOLA I PIELIKUMĀ

1. piezīme

Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 5. panta nozīmē.

2. piezīme

2.1.

Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais ražojums. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. 3. vai 4. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex”, tas nozīmē, ka 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas tikai uz 2. slejā doto pozīcijas daļu.

2.2.

Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc ražojumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas uz visiem ražojumiem, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām.

2.3.	Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas ražojumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. slejas noteikumi.

2.4.	Ja kādam ierakstam pirmajās divās slejās ir paredzēts kāds noteikums gan 3., gan 4. slejā, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. slejā izcelsmes noteikums nav ierakstīts, piemēro 3. slejā ierakstīto noteikumu.

3. piezīme

3.1.

Attiecībā uz ražojumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu ražojumu izgatavošanā, šā protokola 5. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā ražojumu izmanto, vai arī citā rūpnīcā, kas atrodas Pusē.

Piemērs

Pozīcijā 8407 iekļauts dzinējs, par kuru noteikumos norādīts, ka nezināmas izcelsmes materiālu, kurus drīkst iestrādāt, vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, ir izgatavots no pozīcijas ex 7224“citiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot”.

Ja šis kalums ES ir izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu sarakstā, kurš attiecas uz pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā vai citā ES rūpnīcā. Tādējādi, saskaitot kopā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, neņem vērā nenoteiktas izcelsmes lietņa vērtību.

3.2.

Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

3.3.

Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša ražojuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Tomēr izteiciens “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti pozīcijā …” vai “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti paša ražojuma pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot tikai visus materiālus, kuri klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. slejā norādītajam ražojumam.

3.4.

Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka ražojumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

Piemērs

Noteikumā par audumiem, kas ietilpst pozīcijā 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un, cita starpā, var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi materiāli; var izmantot vienu vai otru, vai abu veidu materiālus.

3.5.

Ja saraksta noteikumā norādīts, ka ražojums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam (sk. arī 6.2. piezīmi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem).

Piemērs

Noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, kas ietilpst pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskas vielas un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti.

Tomēr tas neattiecas uz ražojumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītajiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem agrākā izgatavošanas stadijā.

Piemērs

Ja kādu ex 62. nodaļā klasificētu apģērba gabalu izgatavo no neaustas drānas, bet attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas, pat ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos sākotnējam materiālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t. i., šķiedras stadijā.

3.6.

Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme

4.1.

Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, arī uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2.	Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0511, zīdu pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijās 5101 līdz 5105, kokvilnas šķiedrām pozīcijās 5201 līdz 5203, kā arī citām augu šķiedrām pozīcijās 5301 līdz 5305.

4.3.	Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiski materiāli” un “materiāli papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai.

4.4.	Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, lai norādītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas minētas pozīcijās 5501 līdz 5507.

5. piezīme

5.1.	Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto šā ražojuma izgatavošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi).

5.2.

Tomēr 5.1. piezīmē minēto ierobežojumu var piemērot tikai jauktiem ražojumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

—

zīds,

—

vilna,

—	rupja dzīvnieku spalva,

—	smalka dzīvnieku spalva,

—

astri,

—

kokvilna,

—	materiāli papīra ražošanai un papīrs,

—

lini,

—

kaņepāji,

—	džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,

—	sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

—	kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citas augu tekstilšķiedras,

—	sintētiskie ķīmiskie pavedieni,

—	mākslīgie ķīmiskie pavedieni,

—	strāvvadoši pavedieni,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

—	sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

—	sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda,

—	sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

—	citas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

—	citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

—	dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

—

ražojumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēta dzija), kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,

—	citi pozīcijā 5605 iekļautie ražojumi.

Piemērs

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja vien to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas sajaukumā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % auduma svara.

Piemērs

Pozīcijas 5802 audums ar šūtām plūksnām, kuru izgatavo no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5210 kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta.

Piemērs

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5407 sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzami ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums.

5.3.	Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir “dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem”, pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %.

5.4.

Attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāta “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %.

6. piezīme

6.1.

Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi (izņemot oderes un starpoderes), tekstilmateriālus, kas neatbilst saraksta 3. slejas noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem ražojumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā ražojums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no ražojuma ražotāja cenas.

6.2.

Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs

Ja sarakstā noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.–63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ir tekstilmateriāli.

6.3.	Ja jāpiemēro procentuālā daudzuma noteikums, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ņem vērā to materiālu vērtību, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā.

7. piezīme

7.1.

Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403“īpašie procesi” ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana un

i)	izomerizācija.

7.2.

Pozīcijās 2710, 2711 un 2712“īpašie procesi” ir šādi:

a)	vakuumdestilācija;

b)	atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

krekings;

d)	riformings;

e)	ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)	process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)	polimerizācija;

h)	alkilēšana;

i)	izomerizācija;

j)	tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 – atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādātajos produktos vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k)	tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 ražojumiem – deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, izņemot filtrāciju;

tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām – apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijas ex 2710 ziežeļļu turpmāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifisku procesu;

m)	tikai attiecībā uz šķidro kurināmo pozīcijā ex 2710 – destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk nekā 30 % šo ražojumu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

n)	tikai attiecībā uz pozīcijā ex 2710 ietvertajām smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

o)	tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kura eļļas saturs nepārsniedz 0,75 % no svara) pozīcijā ex 2712 – attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.

7.3.

Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901ex 2902 un ex 3403 vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot ražojumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.

I PROTOKOLA II PIELIKUMS

APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBAS, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI SARAŽOTAIS RAŽOJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Šis nolīgums var neattiekties uz visiem sarakstā minētajiem ražojumiem. Tādēļ ir jāiepazīstas ar pārējiem šā nolīguma noteikumiem.

HS pozīcija

Ražojuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnīgi iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visi izmantotie 1. un 2. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti,

—	visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu sulu), kas klasificēta pozīcijā 2009, ir noteiktas izcelsmes, un

—	visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 5. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 0502

Apstrādāti mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas

Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 6. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu vai meloņu mizas

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnīgi iegūti un

—	visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 9. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0901

Grauzdēta vai negrauzdēta kafija, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

0902

Tēja, arī aromatizēta

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 0910

Garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot

Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti pozīcijā 0714, vai augļi ir pilnīgi iegūti

ex 1106

Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713

Pozīcijas 0708 pākšu dārzeņu malšana un žāvēšana

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana, kurā visi izmantotie 12. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1301

Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 1301 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un pārējie augu izcelsmes recinātāji un biezinātāji, pārveidoti vai nepārveidoti:

—	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, modificēti

Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana, kurā visi izmantotie 14. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

1501

Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos:

—	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0203, 0206 vai 0207 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus

—

citādi

Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

—	no kauliem un atkritumiem iegūti tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0201, 0202, 0204 vai 0206 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas vai to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

—	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1504

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 1505

Rafinēts lanolīns

Ražošana no neapstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti pozīcijā 1505

1506

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

—	cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1506

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

1507 līdz 1515

Augu eļļas un to frakcijas

—	sojas, zemesriekstu, palmu, kopras, palmu kodolu, babasū, tungas koka eļļa un oitisiku eļļa, miršu vasks un sumahu (Japānas) vasks, jojobas eļļas frakcijas un eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	cietās frakcijas, izņemot jojobas eļļas cietās frakcijas

Ražošana no citiem pozīcijā 1507 līdz 1515 ietvertajiem materiāliem

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnīgi iegūti

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie 2. un 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana

—	no 1. nodaļā klasificētiem dzīvniekiem, un/vai

—	kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1702

Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

—	ķīmiski tīra maltoze un fruktoze

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1702

—	citādi cukuri cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes

ex 1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā pēc svara satur 40 % vai mazāk kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijas 0401—0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur kakao mazāk par 5 % no masas un kas nav minēti vai iekļauti citur:

—	iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļā minētās labības

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

—	kas pēc svara satur 20 % vai mazāk gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti

—	kas pēc svara satur vairāk par 20 % gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti un

—	visi izmantotie 2. un 3. nodaļā iekļautie materiāli ir pilnīgi iegūti

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētajiem materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificēto kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1806 klasificētos,

—	kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot cietos kviešus un Zea indurata sugas šķirņu kukurūzu, kā arī to atvasinājumus) ir pilnīgi iegūti un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot 11. nodaļā klasificētos materiālus

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie dārzeņi, augļi vai rieksti ir pilnīgi iegūti.

ex2001

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex2004 un ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

2006

Augļi, dārzeņi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, glazētas vai iecukurotas)

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2008

—	Rieksti bez cukura vai spirta piedevas

Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes pozīciju 0801, 0802 un 1202 līdz 1207 riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no ražojuma ražotāja cenas

—	zemesriekstu sviests; maisījumi, kuros pamatā ir graudaugi; palmu kodoli; kukurūza

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	citādi, izņemot augļus un riekstus, kas termiski apstrādāti citādi, nevis tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas, saldēti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

2009

Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visi izmantotie cigoriņi ir pilnīgi iegūti

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

—	gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem Tomēr var izmantot sinepju pulveri un gatavas sinepes

—	sinepju pulveris un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 2104

Gatavas zupas un buljoni un izstrādājumi to pagatavošanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2002 līdz 2005 klasificētus sagatavotus vai konservētus dārzeņus

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visas vīnogas vai no tām iegūti materiāli ir pilnīgi iegūti

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu) ir ar noteiktu izcelsmi

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkura stipruma spirti, denaturēti

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un

—	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

2208

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni

Ražošana

—	no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un

—	kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 2301

Vaļu rupja maluma milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, nederīgi lietošanai pārtikā

Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 2303

Kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā vairāk par 40 % no svara

Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnīgi iegūta

ex 2306

Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi ar olīveļļas saturu vairāk par 3 %

Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnīgi iegūtas

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana, kurā

—	visi izmantotie graudaugi, cukurs vai melase, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes un

—	visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot

Ražošana, kurā visi izmantotie 24. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi

ex 2403

Smēķējamā tabaka

Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 2504

Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu

Neattīrīta kristāliskā grafīta bagātināšana ar oglekli, attīrīšana un malšana

ex 2515

Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm

Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai citāda sadalīšana

ex 2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kuras nav biezākas par 25 cm

Akmens zāģēšana vai sadalīšana citādā veidā no (arī jau sazāģēta) akmens blokiem, kuru biezums ir lielāks par 25 cm

ex 2518

Karsēts dolomīts

Nekarsēta dolomīta karsēšana

ex 2519

Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai ar apdedzināšanu pilnīgi saķepināts (aglomerēts) magnēzijs)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu)

ex 2520

Īpaši stomatoloģijai sagatavotie ģipši

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2524

Dabīgās azbesta šķiedras

Ražošana no azbesta koncentrāta

ex 2525

Vizlas pulveris

Vizlas vai vizlas atkritumu malšana

ex 2530

Karsētas vai pulverizētas krāszemes

Krāszemju karsēšana vai malšana

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 2707

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk par 65 % pārtvaicējas 250 °C (to skaitā petrolspirta un benzola maisījumi) izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2709

Neapstrādātas eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem

Destruktīva bitumenmateriālu destilācija

2710

Naftas eļļas un no bitumena materiāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2711

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2712

Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (2)

vai

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

2714

Dabīgais bitums un asfalts; bitumena slāneklis vai degslāneklis un bitumena smilšakmens; asfaltīti un asfalta ieži

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

2715

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas)

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex 28. nodaļa

Neorganiskās ķīmiskās vielas; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2805

Mischmetall

Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2811

Sēra trioksīds

Ražošana no sēra dioksīda

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2833

Alumīnija sulfāts

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2840

Nātrija perborāts

Ražošana no nātrija tetraborāta pentahidrāta

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2852

Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Nukleīnskābju un to sāļu noteikta vai dažāda ķīmiskā sastāva dzīvsudraba savienojumi; citi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2852, 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskās ķīmiskās vielas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2901

Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex 2902

Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

ex 2905

Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 2905 materiālus. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2915 un 2916 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2932

—	iekšējie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	cikliskie acetāli un iekšējie pusacetāli, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-s)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932 un 2933 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citi heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2939

Magoņu stiebru koncentrāti, kas pēc svara satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti; izņemot

3002

Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti:

—	ražojumi, kas sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti ražojumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

—	cilvēka asinis

—	dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas vai profilakses vajadzībām

—	asins frakcijas, citas nekā imūnserumi, hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

—	hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni

—

citādi

3003 un 3004

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētās preces):

—	iegūti no pozīcijā 2941 minētā amikacīna

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijas 3003 un 3004 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijā 3003 un 3004 klasificētos materiālus var izmantot ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3006

—	farmācijas atkritumi, kas precizēti šīs nodaļas 4.k piezīmē

Saglabā ražojuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā

—	sterili absorbējošie un neabsorbējošie ķirurģijas un stomatoloģijas līdzekļi asiņošanas apturēšanai:

—	no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (3)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

no auduma

Ražošana no (4):

—	dabiskajām šķiedrām

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—	ierīces, kas paredzētas stomas šķidruma savākšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētie ražojumi tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsneidz 10 kg, izņemot:

—	nātrija nitrātu

—	kalcija cianamīdu

—	kālija sulfātu

—	magnija kālija sulfātu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 32. nodaļa

Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsojošas vielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3201

Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi

Ražošana no augu izcelsmes miecvielu ekstraktiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3205

Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (5)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3203, 3204 un 3205 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3205 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3301

Ēteriskās eļļas (attīrītas vai neattīrītas no terpēniem), ietverot konkrēciju eļļas un absolūtās eļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc ēterisko eļļu attīrīšanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un to ūdens šķīdumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot šīs pozīcijas citas “grupas” materiālus (6). Tomēr var izmantot arī paša ražojuma grupas materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3403

Eļļošanas līdzekļi, kuri pēc svara satur mazāk nekā 70 % naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

3404

Mākslīgie un gatavie vaski:

—	uz parafīna, naftas vasku, no bitumenminerāliem iegūto vasku bāzes, pulējamais vasks vai zīmoglakas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot:

—	hidrogenizētas eļļas, kam ir pozīcijā 1516 minēto vasku īpašības,

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskie taukspirti, kam ir pozīcijā 3823 minēto vasku īpašības, un

—	pozīcijas 3404 materiāli.

Tomēr minētos materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 35. nodaļa

Albumīni; modificētas cietes; līmes; fermenti; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3505

Dekstrīni un cita modificēta ciete (piemēram, uzbriedināta vai esterificēta ciete); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētas cietes bāzes:

—	esterificētas un ēterificētas cietes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3505

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3507

Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; konkrēti degmaisījumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 37. nodaļa

Foto un kino preces; izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3701

Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgās plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas:

—	iepakotas neeksponētas gaismjutīgas filmas krāsu momentfotogrāfijai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3702 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pozīcijas 3701 un 3702 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3702

Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos, no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētas gaismjūtīgas filmas momentfotogrāfijai ruļļos

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 3701 un 3702 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3704

Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijās 3701 līdz 3704 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Dažādi ķīmiski produkti; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3801

—	koloidālais grafīts eļļas suspensijā un puskoloidālais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	grafīta pasta, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3403 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3803

Rafinēta taleļļa

Neapstrādātas taleļļas rafinēšana

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3805

Attīrīti sulfātterpentīna spirti

Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3806

Esteru sveķi

Ražošana no sveķskābēm

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3807

Koka piķis (koka darvas piķis)

Koka darvas destilācija

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu vai izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai vai metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā stieņus vai serdeņus metināšanas elektrodiem vai pārklājumiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas

3811

Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ietverot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

—	gatavas piedevas ziežeļļai, kas satur naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3811 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3812

Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3813

Maisījumi un lādiņi ugunsdzēšamiem aparātiem; uzlādēti ugunsdzēsības aparāti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3814

Salikta sastāva organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti un iekļauti; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3818

Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3819

Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai pēc svara satur mazāk par 70 % naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3820

Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3821

Gatavas barotnes mikroorganismu (ieskaitot vīrusus utml.), kā arī augu, cilvēka vai dzīvnieku šūnu kultūru attīstīšanai vai uzturēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3822

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

—	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes, rafinējot iegūtas skābās eļļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	rūpnieciskie alifātiskie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3823

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

—	šādi šīs pozīcijas izstrādājumi:

—	gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem uz dabīgo sveķu bāzes

—	naftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un esteri

—	sorbīts, izņemot pozīcijā 2905 minēto

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes un to sāļi no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem

—	jonu apmaiņas materiāli (sveķi)

—	vakuumlampu gāzu absorbētāji

—	sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai

—	amonjaka šķīdums ūdenī un izlietotais oksīds, kas iegūts akmeņogļu gāzes attīrīšanas procesā

—	sulfonaftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri

—	Fusela un Dipela eļļa

—	tādu sāļu maisījumi, kuriem ir dažādi anjoni

—	kopējošās pastas uz želatīna bāzes, arī uz papīra vai tekstila pamatnes

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

3901 līdz 3915

Polimēri pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas; izņemot ex 3907 un 3912 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk:

—	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3907

—	kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila-butadiēna-stirola kopolimēra (ABS)

—	poliesteri

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas un/vai ražošana no tetrabrom-(bisfenola A) polikarbonāta

3912

Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi pirmformās, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

3916 līdz 3921

Plastmasas pusfabrikāti un priekšmeti; izņemot ex 3916, ex 3917, ex 3920 un ex 3921 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk:

—	plakani izstrādājumi, kas apstrādāti vairāk nekā tikai ar virsmas apstrādi vai sagriešanu formās, izņemot taisnstūrveida (arī kvadrātveida); pārējie izstrādājumi, kas pakļauti apstrādei, kas nav tikai virsmas apstrāde

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi:

—	papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3916 un ex 3917

Profili un caurules

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3920

—	Jonomēru loksnes vai plēves

Ražošana no termoplastiskas daļēja sāls, kas ir etilēna un metakrilskābes kopolimērs, daļēji neitralizēts ar metāla joniem, galvenokārt cinka un nātrija joniem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—	Reģenerētās celulozes, poliamīdu vai polietilēna loksnes

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3921

Metalizēta plastmasas folija

Ražošana no caurspīdīgas poliesteru folijas, kas nav biezāka par 23 mikroniem (6)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

3922 līdz 3926

Plastmasas izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 4001

Rievotas zoļu gumijas slāņainas plātnes

Dabīgā kaučuka lokšņu laminēšana

4005

Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība, izņemot dabisko kaučuku, nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

4012

Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes:

—	atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4011 un 4012 klasificētos

ex 4017

Cietā kaučuka izstrādājumi

Ražošana no cietā kaučuka

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 4102

Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas

Vilnas atdalīšana no aitu vai jēru ādām ar vilnu

4104 līdz 4106

Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4107, 4112 un 4113

Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas iekļauta pozīcijā 4114

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijā 4104 līdz 4113

ex 4114

Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda

Ražošana no pozīcijas 4104 līdz 4106, 4107, 4112 vai 4113 materiāliem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgi; ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces; dzīvnieku zarnu izstrādājumi (izņemot zīdtārpiņa pavedienu)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 4302

Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

—	plāksnes, krusti un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

—

citādi

Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām kažokādām

4303

Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām

Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām pozīcijā 4302 klasificētām kažokādām

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 4403

Četrskaldņu brusas

Ražošana no neapstrādātiem kokmateriāliem, arī bez mizas vai aplievas, vai rupji tēstiem

ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex 4408

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes, ne biezākas par 6 mm, vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex 4409

Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:

—	slīpēti vai saaudzēti garumā

Slīpēšana vai saaudzēšana

—	noapaļoti un fasonēti izstrādājumi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex 4410 līdz ex 4413

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, tostarp profilētas līstes un citi profilēti dēļi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex 4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex 4416

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka

Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav citādāk apstrādāti, kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās

ex 4418

—	namdaru un būvgaldnieku darinājumi no koka

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

—	noapaļoti un fasonēti izstrādājumi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex 4421

Sērkociņu skaliņi; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4409 klasificētos savienotos kokmateriālus

ex 45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4503

Dabiskā korķa izstrādājumi

Ražošana no pozīcijā 4501 klasificētā korķa

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 4811

Papīrs un kartons ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

4816

Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

4817

Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējuma un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas portfeļi un grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 4818

Tualetes papīrs

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

ex 4819

Kastes, kārbas, maisi, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 4820

Vēstuļu bloki

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 4823

Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas

Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai

ex 49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4909

Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personīgiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos

4910

Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus:

—	pārliekamie kalendāri, kam maināmais bloks nostiprināts uz pamata, izņemot papīra vai kartona pamatu

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 5003

Zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex 5006

Zīda dzija un dzija no zīda atlikām

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	citām dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5007

Audumi no zīda vai zīda atkritumiem

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 51. nodaļa

Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5106 līdz 5110

Dzija no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5111 līdz 5113

Audumi no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5204 līdz 5207

Kokvilnas dzija un šujamie diegi

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

ex 53. nodaļa

Pārējās augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5306 līdz 5308

Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavediens

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5309 līdz 5311

Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; audumi no papīra pavedieniem

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	džutas dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

5401 līdz 5406

Dzija, monopavediens un diegi no mākslīgiem pavedieniem

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5407 un 5408

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpeļšķiedras

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5508 līdz 5511

Ķīmisko štāpeļšķiedru dzija un šujamie diegi

Ražošana no (7):

—	jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5512 līdz 5516

Audumi no ķīmisko štāpeļšķiedru pavedieniem:

—	ar iestrādātu gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	papīra vai

ex 56. nodaļa

Vate, filcs un neaustie materiāli; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi; izņemot

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5602

Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts

—	adatota tūba un filcs

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

Tomēr:

—	pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

—	pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

—	pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes,

kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas.

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām kazeīna štāpeļšķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5604

Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām:

—	gumijas pavedieni un auklas ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām, kas nav pārklātas ar tekstilmateriālu

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5605

Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

5606

Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, dekoratīvie pavedieni (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

—	materiāliem papīra ražošanai

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas:

—	no adatota filca

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

Tomēr:

—	pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

—	pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

—	pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna

pavedienu grīstes, kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas.

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

—	no citāda filca

Ražošana no (7):

—	dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas vai džutas dzijas,

—	sintētiskā vai mākslīgā pavediena dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai.

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izņemot

—	savienojumā ar gumijas pavedienu

Ražošana no vienkārtas dzijas (7)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas vai

5805

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5810

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Ražošana no dzijas

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

—	kuru sastāvā pēc svara ir ne vairāk kā 90 % tekstilmateriāla

Ražošana no dzijas

—

citādi

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Ražošana no dzijas

vai

5904

Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

Ražošana no dzijas (7)

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

—	impregnēti, piesūcināti vai laminēti ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem

Ražošana no dzijas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas vai

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautās:

—	trikotāžas drānas

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—	citus audumus, kas izgatavoti no sintētiskās šķiedras, kuras sastāvāpēc svara ir vairāk nekā 90 % tekstilmateriāla

Ražošana no ķīmiskiem materiāliem

—

citādi

Ražošana no dzijas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, darbnīcu fona dekorācijām vai tamlīdzīgi

Ražošana no dzijas

vai

5908

Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti:

—	gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5909 līdz 5911

Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai:

—	pulēšanas diski vai gredzeni, izņemot no pozīcijā 5911 klasificētā filca

Ražošana no pozīcijā 6310 klasificētās dzijas vai audumu atlikumiem vai lupatām

—

audumi, ko parasti izmanto papīra ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, cauruļveida vai vienā gabalā ar vienkārtas vai daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, vai arī gludi austie audumi ar daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, kas klasificēti pozīcijā 5911

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	šādiem materiāliem:

—	politetrafluoroetilēna pavediena (8),

—	kārtotiem poliamīda pavedieniem, kas ir pārklāti impregnējot vai pārklāti ar poliamīda sveķiem,

—	aromātisko poliamīdu sintētiskās tekstila šķiedras dzijas, iegūta no m-fenilīndiamīna un izoftāliskas skābes polikondensācijas,

—	politetrafluoroetilēna monopavediena (8),

—	poli-p-fenilena tereftalamīda sintētisko tekstilšķiedru dzijas,

—	stikla šķiedru pavedieniem, kas pārklāti ar fenola sveķiem un cauršūti ar akrila diegiem (8),

—	kopoliestera monopavedieniem, kas iegūti no poliestera un tereftalskābes sveķiem un no 1,4-cikloheksāndietanola un izoftalskābes,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no (7):

—	kokosšķiedras dzijas,

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

60. nodaļa

Trikotāžas drānas

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

61. nodaļa

Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi:

—	iegūti, sašujot kopā vai citādi sastiprinot divus vai vairākus trikotāžas auduma gabalus, kas ir vai nu sagriezts formās, vai ražots tieši nepieciešamajā formā

Ražošana no dzijas (7) (9)

—

citādi

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas; izņemot

Ražošana no dzijas (7) (9)

ex 6202, ex 6204, ex 6206, ex 6209 un ex 6211

Izšūti sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apģērbi un zīdaiņu apģērbu piederumi

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

ex 6210 un ex 6216

Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

6213 un 6214

Kabatlakati, šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi:

—

izšūtas

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

vai

apdarināšana, kam seko apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apstrādes darbībām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret saraušanos, galīgā apdare, degadēšana, piesūcināšana, lāpīšana un apcirpšana), ja visu izmantoto pozīciju 6213 un 6214 neapdrukāto preču vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas

6217

Pārējie gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212:

—

izšūtas

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—	ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Ražošana no dzijas (9)

vai

Ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (9)

—	piegrieztas starpoderes apkaklēm un aprocēm

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no dzijas (9)

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6301 līdz 6304

Segas, ceļotāju pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam:

—	no filca, neaustām drānām

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi:

—

izšūtas

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

vai

ražošana no neizšūta auduma (izņemot trikotāžas audumu), ar nosacījumu, ka izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (9) (10)

6305

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai

Ražošana no (7):

—	dabiskajām šķiedrām,

—	mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

6306

Brezents, audekla nojumes un sauljumi; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi:

—	no neaustām drānām

Ražošana no (7) (9):

—	dabiskajām šķiedrām, vai

—	ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas

—

citādi

Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (7) (9)

6307

Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

6308

Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šo izstrādājumu daļas; izņemot

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot no pazolei piestiprinātām apavu virsām, vai citām zoles sastāvdaļām no pozīcijas 6406

6406

Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un līdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 65. nodaļa

Galvassegas un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6505

Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares

Ražošana no dzijas vai tekstilšķiedrām (9)

ex 66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6601

Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām, mākslīgas puķes; mākslīgie ziedi; ražojumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 6803

Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi

Ražošana no apstrādāta slānekļa

ex 6812

Izstrādājumi no azbesta; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 6814

Izstrādājumi no vizlas, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes

Ražošana no apstrādātas vizlas (ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu)

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 7003, ex 7004 un ex 7005

Stikls ar neatstarojošu virsmu

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7006

Stikls, kas klasificēts pozīcijās 7003, 7004 vai 7005, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara vai citu materiālu apdares:

—	stikla plāksne, pārklāta ar plānu dielektrisku pārklājumu, pusvadītāju kategorijā saskaņā ar SEMI standartiem (11)

Ražošana no pozīcijā 7006 klasificētās nepārklāta stikla plāksnes

—

citādi

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7007

Neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7008

Daudzkārtaini stikla izolatori

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7009

Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

vai

ar rokām veidotu stikla trauku apgleznošana (izņemot apgleznošanu ar zīdspiedes paņēmienu), ja ar rokām veidotu stikla trauku kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 7019

Stikla šķiedras izstrādājumi (izņemot pavedienus)

Ražošana no:

—	nekrāsotām sloksnēm, rovingiem vai cirstās šķiedras, vai

—	stikla vates

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 7101

Dabiskās vai kultivētās pērles, šķirotas un uz laiku savērtas ērtākai transportēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 7102, ex 7103 un ex 7104

Apstrādāti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (dabiskie, sintētiskie vai reģenerētie)

Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

7106, 7108 un 7110

Dārgmetāli:

—	neapstrādāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 7106, 7108 un 7110 klasificētos

vai

elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu atdalīšana

vai

pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem

—	daļēji apstrādāti vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex 7107, ex 7109 un ex 7111

Parastie metāli, plaķēti ar dārgmetāliem, daļēji apstrādāti

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem

7116

Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7117

Bižutērija

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana no parasto metālu detaļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7207

Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201, 7202, 7203, 7204 vai 7205

7208 līdz 7216

Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili

Ražošana no pozīcijā 7206 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7217

Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijā 7207 klasificētiem materiāliem

ex 7218, 7219 to 7222

Pusfabrikāti, plakani nerūsējošā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili

Ražošana no pozīcijā 7218 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7223

Nerūsējošā tērauda stieple

Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem materiāliem

ex 7224, 7225 līdz 7228

Pusfabrikāti, plakanie velmējumi, karsti velmēti stieņi un loksnes neregulāras formas tinumos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no cita leģēta tērauda; leģētā vai neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai

Ražošana no pozīcijā 7206, 7218 vai 7224 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām

7229

Citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijā 7224 klasificētiem pusfabrikātu materiāliem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 7301

Rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7302

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpalikņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7304, 7305 un 7306

Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7206, 7207, 7218 vai 7224

ex 7307

No vairākām daļām sastāvošu lielu un mazu izmēru cauruļvadu armatūra no nerūsējoša tērauda (ISO Nr. X5CrNiMo 1712)

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no ražojuma ražotāja cenas

7308

Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7301 klasificētos metinātos leņķus, profilus un fasonprofilus

ex 7315

Pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 7315 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7401

Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7402

Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7403

Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti:

—	rafinēts varš

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—	vara sakausējumi un rafinēts varš, kas satur citus elementus

Ražošana no neapstrādāta rafinētā vara, vara atlikumiem un lūžņiem

7404

Vara atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7405

Vara ligatūras

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7501 līdz 7503

Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda agflomerāti un citādi niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis; niķeļa atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7601

Neapstrādāts alumīnijs

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

vai

ražošana, termiski vai elektrolītiski apstrādājot neleģēto alumīniju vai alumīnija atgriezumus un lūžņus

7602

Alumīnija atgriezumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 7616

Alumīnija izstrādājumi, izņemot stiepļu pinumus, režģus, sietus, žogus, armatūras audumus un līdzīgus izstrādājumus (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, un valcēta alumīnija

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama stiepļu pinumu, režģu, sietu, žogu, armatūras audumu un līdzīgu materiālu (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, vai arī valcēta alumīnija izmantošana un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

77. nodaļa

Rezervēta iespējamiem HS papildinājumiem nākotnē

ex 78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7801

Neapstrādāts svins:

—	rafinēts svins

Ražošana no jēlsvina lietņos vai cita negatava svina

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7802 klasificētos atkritumus un lūžņus

7802

Svina atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

7901

Neapstrādāts cinks

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7902 klasificētos atkritumus un lūžņus

7902

Cinka atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi, izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8001

Neapstrādāta alva

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8002 klasificētos atkritumus un lūžņus

8002 un 8007

Alvas atkritumi un lūžņi; citādi alvas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

—	pārējie apstrādātie parastie metāli; to izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

8206

Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti pozīcijās 8202 līdz 8205, komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijās 8202 līdz 8205. Tomēr ir pieļaujama pozīcijā 8202—8205 minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

8207

Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8208

Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8211

Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (arī koku potējamie naži), izņemot nažus, kas klasificēti pozīcijā 8208

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama no parastā metāla izgatavotu nažu asmeņu un spalu izmantošana

8214

Citi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

8215

Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

ex 83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 8302

Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi izmantošanai ēkās un automātiskie durvju aizvērēji

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8302 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8306

Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8306 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to daļas, izņemot: izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8401

Kodoldegvielas elementi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem (12)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8402

Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli (izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus, kas spēj ražot arī zemspiediena tvaiku); ūdens pārkarsēšanas katli

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8403 un ex 8404

Centrālapkures katli, izņemot pozīcijā 8402 minētos, un centrālapkures katlu palīgiekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8403 un 8404 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8406

Ūdens tvaika un citādas tvaika turbīnas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8407

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8408

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8409

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem, kas iekļauti pozīcijās 8407 un 8408

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8411

Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8412

Citādi dzinēji un motori

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8413

Rotorsūkņi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8414

Rūpniecībā izmantojamie ventilatori, gaisa pūtēji un tamlīdzīgi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8415

Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8418

Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8419

Iekārtas kokapstrādes, papīra masas, papīra un kartona rūpniecībai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8420

Kalandri un citādas velmju (ruļļu) mašīnas, izņemot mašīnas metālam un stiklam, un to cilindri

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8423

Iekārtas svēršanai (izņemot svarus ar 0,05 g un lielāku precizitāti), arī svari, kas apgādāti ar ierīcēm masas kontrolei vai aprēķināšanai; jebkura veida svaru atsvari

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8425 līdz 8428

Iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8429

Pašgājēji buldozeri, buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi

—	ceļa veltņi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8430

Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un rotoru sniega tīrīšanas mašīnas

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8431

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt ceļa veltņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8439

Iekārtas papīra masas ražošanai no celulozes šķiedrmateriāliem vai papīra vai kartona ražošanai vai apdarei

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8441

Citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumu ražošanai, tostarp visdažādākās mašīnas papīra vai kartona griešanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8443

Printeri biroja tehnikai (piemēram, automātiskās datu apstrādes iekārtām, teksta apstrādes iekārtām u.c.)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

Šajās pozīcijās minētās iekārtas izmantošanai tekstilrūpniecībā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8448

Palīgierīces izmantošanai pozīcijās 8444 un 8445 minētajās mašīnās

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8452

Šujmašīnas, izņemot pozīcijā 8440 minētās brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas:

—	šujmašīnas (tikai slēgdūrienam), kuru korpusa masa nepārsniedz 16 kg bez motora vai 17 kg ar motoru

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas,

—	visu to izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība, kuri izmantoti galviņu (bez motora) salikšanā, nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību, un

—	diega nostiepuma regulētājam, izšūšanas un zigzaga mehānismiem ir noteikta izcelsme

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8456 līdz 8466

Darbgaldi un iekārtas, kā arī to detaļas un piederumi pozīcijās 8456 līdz 8466

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8469 līdz 8472

Biroja iekārtas (piemēram, rakstāmmašīnas, kalkulatori, automātiskās datu apstrādes iekārtas, kopēšanas un pavairošanas, skavošanas iekārtas)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8480

Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8482

Lodīšu vai rullīšu gultņi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8484

Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iepakoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iepakojumā; mehāniskās plombas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8486

—	darbgaldi dažādu materiālu apstrādei, noņemot tos ar lāzeru vai citu gaismas vai fotonu staru kūli, ultraskaņu, elektrisko izlādi, elektroķīmiskos, jonu stara vai plazmas loka procesos, un to detaļas un piederumi

—	dmetālapstrādes darbgaldi (ieskaitot preses) metālu liekšanai, locīšanai, iztaisnošanai, izlīdzināšanai, to detaļas un piederumi

—	darbgaldi akmens, keramikas, betona, azbestcementa un tamlīdzīgu minerālmateriālu, kā arī stikla aukstajai apstrādei, to detaļas un piederumi

—	izzīmēšanas instrumenti, kas pieskaitāmi attēlu ģenerēšanas aparatūrai, kuru izmanto masku vai tīklu ražošanai no substrātiem ar fotorezista pārklājumu; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	iesmidzināšanas un kompresijas tipa veidnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8487

Dažādu mašīnu un mehānismu daļas, kam nav elektrotehnisko kabeļuzmavu, izolatoru, spoļu, kontaktu vai citādu elektrotehnisko detaļu un kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8501

Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas)

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8503 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8502

Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8501 un 8503 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8504

Strāvas padeves ierīces datu automātiskās apstrādes mašīnām

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8517

Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru pozīcijā 8443, 8525, 8527 vai 8528

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8518

Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8519

Skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparāti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8521

Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8522

Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8519—8521 minēto aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8523

—	neierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	ierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	disku izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	bezkontakta kartes un “viedkartes” ar divām vai vairākām elektroniskajām integrālajām shēmām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	“viedkartes” ar vienu elektronisko integrālo shēmu

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas vai

difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8525

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8526

Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8527

Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8528

—	monitori un projektori, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, ko izmanto tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	citi monitori un projektori bez televīzijas uztveršanas ierīces; televīzijas uztvērējierīce, kurā ietilpst vai neietilpst radiouztvērēji, skaņu vai video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8529

Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525—8528:

—	piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	piemērotas lietošanai tikai vai galvenokārt kopā ar monitoriem un projektoriem, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, kuras tikai vai galvenokārt izmanto automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8535

Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas pārsniedz 1 000 V

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8536

—	elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas nepārsniedz 1 000 V

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

—	optisko šķiedru uzmavas, optisko šķiedru kūļi vai kabeļi

—	no plastmasas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

—	no keramikas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

—

no vara

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

8537

Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 un 8536 aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minētas 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā pozīcijas 8517 komutācijas aparāti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8541

Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces, izņemot sagataves, kas nav ieslēgtas mikroshēmā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8542

Elektroniskās integrālās shēmas

—	monolītas integrālās shēmas

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—	daudzkristālu integrālās shēmas, kas ir iekārtu vai aparātu sastāvdaļas, kas šajā nodaļā citur nav minētas vai iekļautas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8544

Izolēti vadi (ietverot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, ar kabeļuzmavām vai bez tām

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8545

Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8546

Elektroizolatori no jebkura materiāla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8547

Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8548

—	galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumi un lūžņi; izlietoti galvaniskie elementi, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietoti elektriskie akumulatori; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; visu veidu mehāniskās (ietverot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8608

Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas, iekārtas kustības drošības vai vadības nodrošināšanai uz dzelzceļa, tramvaju ceļiem, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, stāvvietās, ostās vai lidlaukos; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8709

Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kādus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8710

Tanki un citas motorizētās kaujas bruņumašīnas, ar bruņojumu vai bez tā, to detaļas un piederumi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8711

Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi

—	ar abvirzienu iekšdedzes virzuļdzinēju, kura cilindra (darba) tilpums:

—	nepārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

—	pārsniedz 50 cm3

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8712

Divriteņi bez lodīšu gultņiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8714 klasificētos

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8715

Bērnu ratiņi un to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8716

Piekabes un puspiekabes; citādi transportlīdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8804

Rotējošie izpletņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 8804

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8805

Aparatūra un ierīces gaisa kuģu palaišanai; ierīces gaisa kuģu uztveršanai uz klāja un tamlīdzīgs aprīkojums; lidotāju zemes trenažieri; to daļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8906 klasificētos korpusus

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi, izņemot

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9001

Optiskā šķiedra un optiskās šķiedras grīstes; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 8544; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ietverot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9002

Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9004

Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9005

Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9006

Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot elektriski darbināmas zibspuldzes

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9007

Kinokameras un kinoprojektori ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas iekārtām vai bez tām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9011

Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem,

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un

—	kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9014

Citādi navigācijas instrumenti un ierīces

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9015

Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9016

Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9017

Rasēšanas, iezīmēšanas vai skaitļošanas instrumenti un ierīces (piemēram, rasēšanas mašīnas, pantogrāfi, transportētāji, rasetnes, logaritmiskie lineāli, diska kalkulatori u. c.); rokas instrumenti lineāro izmēru mērīšanai (piemēram, mērlatas, mērlentes, mikrometri, kalibri), kas citur šajā nodaļā nav minēti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9018

Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces, ieskaitot scintigrāfijas aparatūru, citāda elektriskā medicīnas aparatūra un ierīces redzes pārbaudei:

—	zobārstniecības krēsli komplektā ar zobārstniecības iekārtām vai spļaujamtraukiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 9018

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9019

Mehanoterapijas ierīces; masāžas aparāti; psiholoģisko testu aparatūra profesionalitātes noteikšanai; ozona terapijas, skābekļa terapijas, aerosolterapijas, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai citāda ārstnieciskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9020

Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas, izņemot aizsargmaskas bez mehāniskām detaļām un maināmiem filtriem

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9024

Mašīnas un ierīces materiālu (piemēram, metālu, koksnes, tekstilmateriālu, papīra, plastmasu) cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9026

Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti pozīcijā 9014, 9015, 9028 vai 9032

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9027

Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra (piemēram, polarimetri, refraktometri, spektrometri, gāzes vai dūmu analizatori); ierīces un aparatūra viskozitātes, porainības, izplešanās, virsmas spraiguma u. tml. mērīšanai vai kontrolei; ierīces un aparatūra siltuma, skaņas vai apgaismojuma mērīšanai vai kontrolei (ieskaitot eksponometrus); mikrotomi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9028

Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ietverot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus:

—	daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9029

Apgriezienu mērītāji, ieguves mērītāji, taksometri, hodometri, pedometri un tamlīdzīgas ierīces; spidometri un tahometri, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 9014 vai 9015; stroboskopi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9030

Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai kontrolei, izņemot pozīcijas 9028 ierīces; ierīces un aparatūra alfa, beta, gamma, rentgena, kosmiskā vai cita jonizējošā starojuma mērīšanai vai konstatēšanai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9031

Mērīšanas vai kontroles ierīces, palīgierīces un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas vai iekļautas; profilprojektori

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9032

Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9033

90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 91. nodaļa

Pulksteņi un to detaļas; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

9105

Citādi pulksteņi

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9109

Pulksteņu mehānismi, kas nav līdznēsājami, sakomplektēti un samontēti

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9110

Pabeigti nesamontēti vai daļēji samontēti sakomplektēti pulksteņmehānismi (mehānismu komplekti); samontēti nenokomplektēti pulksteņmehānismi; pulksteņu vai rokas pulksteņu mehānismu sagataves

Ražošana, kurā

—	visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 9114 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9111

Līdznēsājamo pulksteņu korpusi un to detaļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9112

Korpusi stacionāriem pulksteņiem un tamlīdzīgi korpusi citiem šās nodaļas izstrādājumiem un to daļas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9113

Līdznēsājamo pulksteņu siksniņas, lentes, rokassprādzes un to daļas:

—	no parastā metāla, arī zeltītas vai sudrabotas, vai no metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—

citādi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9401 un ex 9403

Mēbeles no parastajiem metāliem, kas satur nepolsterētu kokvilnas audumu, kura svars ir 300 g/m (2) vai mazāks

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana no kokvilnas auduma, kas jau ir gatavs lietošanai kopā ar pozīcijā 9401 vai 9403 minētajiem materiāliem, ja:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

—	auduma vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas, un

—	visi pārējie izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes un nav klasificēti pozīcijā 9401 vai 9403

9405

Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; apgaismotas zīmes, izkārtnes un līdzīgi izstrādājumi, kuros atrodas pastāvīgs fiksēts gaismas avots, to detaļas, kas nav minētas vai ietvertas citur

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9406

Saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 9503

Citādas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9506

Golfa nūjas un to detaļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai

ex 96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 9601 un ex 9602

Izstrādājumi no dzīvnieku, augu vai minerālu izcelsmes materiāliem griešanai

Ražošana, kurā izmanto “apstrādātos” materiālus griešanai, kas ietilpst tajā pašā pozīcijā, kurā ražojums

ex 9603

Slotas un sukas (izņemot zaru slotas un tamlīdzīgas birstītes, kā arī otas, kas izgatavotas no caunu vai vāveru sariem), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, krāsotāju spilventiņi un veltnīši, gumijas skrāpji un beržamās sukas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9605

Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskai higiēnai, šūšanai, drēbju vai apavu tīrīšanai

9606

Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

9608

Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; stilogrāfi un cita veida pildspalvas; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot pozīcijā 9609 minētās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša ražojuma pozīcijā

9612

Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, kas piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas un paredzētas nospiedumu iegūšanai, spolītēs, kasetēs vai bez tām; ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti zīmogspilveni kastītēs vai bez tām

Ražošana

—	no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

—	kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9613

Šķiltavas ar pjezoaizdedzi

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 9613 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9614

Pīpes un pīpju galviņas

Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

(1) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē

(2) Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.

(3) Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

(4) Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

(5) 32. nodaļas 3. piezīmē teikts, ka tie ir preparāti, ko izmanto jebkura materiāla krāsošanai vai kā sastāvdaļas krāsvielu ražošanā, ja tie nav klasificēti kādā citā 32. nodaļas pozīcijā.

(6) Pozīcijas daļa, kas atdalīta no pārējā teksta ar semikolu, uzskatāma par “grupu”.

(7) Par ļoti caurspīdīgām uzskatāmas šādas folijas: folijas, kuru optiskais blāvums – to mērot ar ASTM-D 1003-16 Gardnera nefelometru (t. i., blāvuma koeficients) – ir mazāks nekā 2 %.

(8) Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(9) Skatīt 6. ievadpiezīmi.

(10) Attiecībā uz neelastīgiem vai negumijotiem trikotāžas izstrādājumiem, kas iegūti, sašujot vai savienojot adītus vai tamborētus drānas gabalus (piegrieztus vai adītus pēc formas), skatīt 6. ievadpiezīmi.

(11) SEMI – Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.

(12) Šo noteikumu piemēro līdz 31.12.2005.

I PROTOKOLA III PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 SAŅEMŠANAI

Norādījumi par veidlapas iespiešanu

Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, izmēriem atbilstīgam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un kā svars nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas ir norāde par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī ir iespiests vai ierakstīts kārtas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt.

PIEZĪMES

Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi vai cits citam pāri pārrakstīti vārdi. Visi grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizos datus un pievienojot vajadzīgos labojumus. Jebkurš šāds labojums jāparaksta personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un jāapstiprina izdevējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2.	Starp sertifikātā ierakstītajām precēm nedrīkst būt atstarpes, un pirms katras preces jābūt preces numuram. Tieši zem pēdējās preces jānovelk horizontāla līnija. Jebkura neizmantotā vieta jāpārsvītro tā, lai nebūtu iespējami vēlāki papildinājumi.

3.	Preces jāapraksta saskaņā ar tirdzniecības praksi un pietiekami sīki, lai tās būtu identificējamas.

I PROTOKOLA IV PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāatkārto.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To ražojumu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem ražojumiem ir preferenciāla izcelsme … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta" oriġini preferenzjali … (2).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira no (1) ), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts gruzīnu valodā

“ამ საბუთით (საბაჟოს მიერ გაცემული უფლებამოსილების N… (1)) წარმოდგენილი საქონლის ექსპორტიორი აცხადებს, რომ ეს საქონელი არის … (2) შეღავათიანი წარმოშობის თუ სხვა რამ არ არის პირდაპირ მითითებული”

… (3)

(vieta un datums)

… (4)

(eksportētāja paraksts, turklāt salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)

(1) Ja izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliļas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.

(4) Ja nav nepieciešams eksportētāja paraksts, paraksta trūkums arī nozīmē parakstītāja vārda trūkumu.

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti

1.	Andoras Firstistes izcelsmes ražojumus, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.	Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

Kopīgā deklarācija par SanMarīno republiku

1.	Sanmarīno Republikas izcelsmes ražojumus Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.	Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

Kopīgā deklarācija par I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietverto izcelsmes noteikumu pārskatīšanu

Puses vienojas pēc kādas Puses pieprasījuma pārskatīt I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus. Šajā apspriešanā Puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu, cenu svārstību un visu citu faktoru attīstību, kas varētu būt par pamatu noteikumu grozīšanai.

2.	I protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm II pielikumu pielāgo atbilstīgi periodiskajām harmonizētās sistēmas izmaiņām.

II PROTOKOLS

par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās

1. Pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)	“muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

b)	“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura pieprasa palīdzību atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam;

c)	“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam;

d)	“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu;

e)	“darbība, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums.

2. Pants

Darbības joma

1. Puses palīdz viena otrai savas kompetences jomās tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā protokolā, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši, novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas lietās attiecas uz visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuras ir kompetentas šā protokola piemērošanā. Tas neskar noteikumus, kas regulē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neaptver tādas informācijas apmaiņu, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes ir atļāvušas sniegt šo informāciju.

3. Šis protokols neattiecas uz palīdzību nodokļu, nodevu vai soda naudas atgūšanai.

3. Pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei visu attiecīgo informāciju, kas varētu tai ļaut nodrošināt pareizu muitas tiesību aktu piemērošanu, ieskaitot informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kuras ir vai varētu būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi:

a)	vai preces, kas eksportētas no kādas Puses teritorijas, ir atbilstoši importētas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru;

b)	vai preces, kas importētas kādas Puses teritorijā, ir atbilstoši eksportētas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār:

a)	fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

b)	vietām, kur ir izveidoti vai var tikt izveidoti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)	precēm, kuras tiek vai var tikt transportētas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)	transportlīdzekļiem, kuri tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4. Pants

Neplānota palīdzība

Puses pēc savas ierosmes un saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši sniedzot informāciju par:

a)	darbībām, kuras ir vai šķiet esam darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, un par kurām otrai Pusei varētu būt interese;

b)	jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)	precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)	fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

e)	transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

5. Pants

Piegāde un paziņošana

1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piegādātu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dokumentus vai paziņotu pieprasījuma iesniedzējas iestādes lēmumus, kas ietilpst šā protokola piemērošanas jomā, adresātam, kurš rezidē vai veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes teritorijā.

2. Pieprasījumus par dokumentu piegādi vai lēmumu paziņošanu noformē rakstveidā pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama.

6. Pants

Palīdzības pieprasījumu veids un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības lūgumus, bet tie ir nekavējoties jāapliecina rakstveidā.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos norāda šādu informāciju:

a)	pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b)	pieprasītais pasākums;

c)	pieprasījuma mērķis un pamatojums;

d)	tiesību vai normatīvie akti un citi saistītie juridiskie elementi;

e)	iespējami precīzas un pilnīgas norādes par fiziskām un juridiskām personām, uz ko attiecas izmeklēšana, un

f)	kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu.

3. Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja pieprasījums neatbilst šajā pantā izstrādātajām formālajām prasībām, var pieprasīt to labot vai papildināt un tai laikā var noteikt piesardzības pasākumus.

7. Pants

Pieprasījumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros rīkojas tā, it kā tā rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc citu šīs pašas Puses iestāžu pieprasījuma, sniedzot informāciju, kas jau ir tās rīcībā, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai organizējot tās. Šis noteikums attiecas arī uz citām iestādēm, pie kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde vēršas, ja tā nevar pieprasījumu izpildīt viena pati.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var atrasties pieprasījuma saņēmējas Puses vai citas atbilstīgi 1. punktam iesaistītas iestādes birojos, lai iegūtu informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā protokola mērķu sasniegšanai, saistībā ar darbībām, kuras ir vai var būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var piedalīties pēdējās minētās Puses teritorijā veiktās izmeklēšanās.

8. Pants

Informācijas sniegšanas veids

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus paziņo rakstveidā, iesniedzot arī visus attiecīgos dokumentus, apliecinātas kopijas u.c.

2. Šī informācija var būt datorizēta.

3. Dokumentu oriģinālus pēc pieprasījuma nosūta tikai tajos gadījumos, ja ar apliecinātām kopijām nepietiek. Šos oriģinālus iespējami īsā laikā nodod atpakaļ.

9. Pants

Izņēmumi no pienākuma sniegt palīdzību

1. Palīdzību var atteikt vai var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, kad kāda Puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo protokolu:

a)	varētu apdraudēt Gruzijas vai kādas dalībvalsts, kurai tiek pieprasīts sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, suverenitāti;

b)	varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses jo īpaši šā protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos; vai

c)	liktu izpaust rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem, kādus var izvirzīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez kavēšanās.

10. Pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Visa informācija, kas jebkādā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota izmantojuma informācija atkarībā no katrā Pusē piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami Savienības iestādēm.

2. Personas datu apmaiņu drīkst veikt tikai tad, ja Puse, kura tos saņem, apņemas tos aizsargāt tā, ka Puse, kura tos var piegādāt, to uzskata par pietiekamu.

3. Saskaņā ar šo protokolu iegūtas informācijas izmantošanu administratīvajos procesos vai tiesvedībā attiecībā uz darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, uzskata par izmantošanu šā protokola mērķiem. Tāpēc Puses savus pierādījumu fiksējumos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un apsūdzībās, kas celtas tiesās, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantošanu paziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuves tiesības attiecīgajiem dokumentiem.

4. Saskaņā ar šo protokolu iegūtu informāciju izmanto vienīgi šajā protokolā noteiktajiem mērķiem. Ja kāda no Pusēm vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tai no pieprasījuma saņēmējas iestādes jāsaņem iepriekšēja rakstveida piekrišana. Uz šo izmantojumu tad attiecina jebkādus pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktus ierobežojumus.

11. Pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot būt par ekspertu vai liecinieku administratīvā procedūrā vai tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un tā var iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kuras varētu būt vajadzīgas attiecīgajās lietās. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasa attiecīgo amatpersonu un norāda, konkrēti kādā administratīvā vai tiesu iestādē amatpersonai būs jāierodas, kādā jautājumā un kādā statusā (nosaukums vai apraksts).

12. Pants

Palīdzības izmaksas

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atlīdzināt izmaksas, kas radušās saistībā ar šo protokolu, izņemot, attiecīgā gadījumā, izmaksas saistībā ar ekspertiem un lieciniekiem, kā arī ar tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. Pants

Īstenošana

1. Šā protokola īstenošanu uztic, no vienas puses, Gruzijas muitas dienestiem un, no otras puses, attiecīgi Eiropas Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas dienestiem. Tie lemj par visiem šā protokola piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam informē viena otru par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. Pants

Citi nolīgumi

1. Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences, šā protokola noteikumi:

a)	neskar Pušu saistības jebkādos citos starptautiskos nolīgumos vai konvencijās;

b)	ir uzskatāmi par papildinošiem tādiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju; un

c)	neietekmē Savienības noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas dienestu apmainīšanos ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu un kas varētu interesēt Savienībai.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, šā protokola noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkuru divpusēju nolīgumu par savstarpēju palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl šāda divpusēja nolīguma noteikumi ir pretrunā šā protokola noteikumiem.

15. Pants

Apspriešanās

Par šā protokola piemērojamības jautājumiem Puses savstarpēji apspriežas, lai jautājumu atrisinātu Muitas apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 74. pantu.

III PROTOKOLS

pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās

1. Pants

Gruzijai ir ļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas attiecīgajiem noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai.

2. Pants

Gruzija veic finansiālu ieguldījumu ES vispārējā budžetā atbilstīgi konkrētajām programmām, kurās Gruzija piedalās.

3. Pants

Gruzijas pārstāvjiem ir ļauts piedalīties kā novērotājiem un saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz Gruziju, tajās nozares pārvaldības komitejās, kas atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Gruzija sniedz finansiālu ieguldījumu.

4. Pants

Projekti un iniciatīvas, kurus iesniedz Gruzijas dalībnieki, ciktāl iespējams, ir pakļauti tiem pašiem noteikumiem, nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz attiecīgajām programmām, kuras tiek piemērotas dalībvalstīm.

5. Pants

Konkrētos noteikumus par Gruzijas līdzdalību katrā konkrētajā programmā, jo īpaši veicamo finansiālo ieguldījumu, kā arī ziņošanas un novērtēšanas procedūras, nosaka vienošanās starp Eiropas Komisiju un Gruzijas kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz attiecīgo programmu noteiktajiem kritērijiem.

Ja Gruzija piesakās Savienības ārējai palīdzībai, lai piedalītos kādā konkrētā Savienības programmā, saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu Savienības leģislatīvo aktu, ar kuru paredz Savienības ārējo palīdzību Gruzijai un kuru var pieņemt nākotnē, nosacījumus, kas reglamentē to, kā Gruzija izmanto Savienības ārējo palīdzību, nosaka finansēšanas līgumā, ievērojot jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1638/2006 20. pantu.

6. Pants

Katrā vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar šā protokola 5. pantu, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, nosaka, ka finanšu kontroli vai revīzijas, vai citas pārbaudes, tostarp administratīvu izmeklēšanu, veiks Eiropas Komisija, Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), vai tās tiek veiktas ar šo iestāžu atļauju.

Izstrādā detalizētus noteikumus par finanšu kontroli un revīzijām, administratīvajiem pasākumiem, sodiem un piedziņu, kas ļauj Eiropas Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai piešķirt tādas pilnvaras, kuras ir līdzvērtīgas to pilnvarām attiecībā uz palīdzības saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

7. Pants

Šo protokolu piemēro, kamēr tiek piemērots šis nolīgums.

Katra Puse var šo protokolu denonsēt, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei.

Protokola izbeigšana pēc jebkuras Puses denonsēšanas neietekmē pārbaudes un kontroles, kas attiecīgi jāveic saskaņā ar 5. un 6. panta noteikumiem.

8. Pants

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas un reizi trijos gados pēc tam abas Puses var pārskatīt šā protokola īstenošanu, pamatojoties uz Gruzijas faktisko līdzdalību Savienības programmās.

IV PROTOKOLS

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

“Pārkāpums” nozīmē ES tiesību normas, šā nolīguma vai turpmāku nolīgumu un līgumu noteikumu pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt ES [vispārējam] budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no ES vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus.

“Krāpšana” nozīmē:

attiecībā uz izdevumiem – jebkura tīša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar:

—	kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kas izraisa nelikumīgu līdzekļu piesavināšanos vai nelikumīgu līdzekļu aizturēšanu no ES vispārējā budžeta vai budžetiem, ko pārvalda ES vai kas tiek pārvaldīti ES vārdā,

—	informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā;

—	līdzekļu nepareizu izmantošanu mērķiem, kuriem šādi līdzekļi sākotnēji nebija piešķirti;

attiecībā uz ieņēmumiem – jebkura tīša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar:

—	kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga samazināšana ES budžetā vai budžetos, ko pārvalda ES, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā;

—	informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā;

—	likumīgi iegūto priekšrocību ļaunprātīgu izmantošanu, kas rada tādas pašas sekas kā aprakstīts šā punkta pirmajā ievilkumā.

“Aktīva korupcija” ir kādas personas tīša rīcība, kas piesola vai sniedz tieši vai pastarpināti jebkura veida labumu amatpersonai savās vai kādas trešās personas interesēs, lai šī amatpersona rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm.

“Pasīva korupcija” ir kādas amatpersonas tīša rīcība, kas tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu ES finanšu interesēm.

“Interešu konflikts” pastāv jebkurā situācijā, kad varētu rasties šaubas par darbinieka spēju darboties neatkarīgi un objektīvi iemeslu dēļ, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi (piemēram, draudzība, sirsnīgas attiecības utt.) politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar konkursa dalībnieku, pieteikuma iesniedzēju vai līdzekļu saņēmēju, vai situācijā, kad neatkarīgai trešai personai pamatoti varētu rasties iespaids par šādu darbību.

6.	“Nepamatoti izmaksāts” nozīmē to, ka [līdzekļi] ir izmaksāti, pārkāpjot ES fondus reglamentējošos noteikumus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir Eiropas Komisijas specializētā nodaļa krāpšanas apkarošanai. OLAF darbojas neatkarīgi un ir atbildīgas par administratīvo izmeklēšanu ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas negatīvi ietekmē ES finanšu intereses, kā tas noteikts Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/494/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 16. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses	1
		Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses	4
		2014/495/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 16. jūnijs), ar ko apstiprina, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses	744

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 261

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 30. augusts