(1)

Saistībā ar ekonomikas korekciju programmu Grieķija īstenoja privatizācijas programmu (2). Uzņēmums Larco General Mining & Metallurgical Company S.A. (Larco) tika nodots privatizācijai kā valstij piederošs uzņēmums.

(2)

Grieķijas Republikas Aktīvu attīstības fonds (HRADF) (3) 2012. gada martā informēja Komisiju par ierosināto Larco privatizāciju. Lai noskaidrotu, vai saistībā ar šo privatizācijas projektu varētu rasties jautājumi par valsts atbalstu, Komisija pēc savas iniciatīvas ierosināja lietu un 2012. aprīlī sāka sākotnējo izvērtēšanu.

(3)

Saistībā ar šīm diskusijām no Grieķijas varas iestāžu atbildēm uz aptaujas jautājumiem 2012. gada 16. martā kļuva zināms, ka uzņēmuma Larco labā jau ir veikti valsts atbalsta pasākumi. Komisija elektroniskā pasta vēstulēs 2012. gada 18. aprīlī, 2012. gada 24. aprīlī, 2012. gada 5. jūlijā, 2012. gada 22. augustā un 2012. gada 7. decembrī, kā arī vēstulēs – 2012. gada 4. maijā un 2013. gada 14. janvārī pieprasīja papildu informāciju; Grieķijas varas iestādes uz šīm vēstulēm atbildēja 2012. gada 20. aprīlī, 2012. gada 26. aprīlī, 2012. gada 3. oktobrī, 2012. gada 13. novembrī, 2012. gada 15. novembrī, 2012. gada 7. decembrī, 2012. gada 24. decembrī un 2013. gada 18. janvārī. Komisijas dienesti un Grieķijas varas iestāžu pārstāvji tikās Atēnās 2012. gada 30. aprīlī un 2012. gada 11. septembrī, un 2013. gada 25. janvārī – Briselē.

(4)

Komisija 2013. gada 6. marta vēstulē (“2013. gada 6. marta lēmums”) paziņoja Grieķijai savu lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz konkrētiem atbalsta pasākumiem, kas aprakstīti tālāk 2.2. sadaļā (“formāla izmeklēšanas procedūra”).

(5)

2013. gada 6. marta lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja Grieķijas varas iestādes un ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalsta pasākumiem.

(6)

Komisija 2013. gada 30. aprīlī saņēma Grieķijas varas iestāžu apsvērumus. Ieinteresētās personas apsvērumus neiesniedza.

(7)

Savā 2014. gada 21. janvāra elektroniskā pasta vēstulē Grieķijas varas iestādes informēja Komisiju, ka piekrīt lēmuma pieņemšanai angļu valodā.

(8)

Uzņēmuma Larco darbības joma ir laterītu ieguve un apstrāde, brūnogļu ieguve un ferroniķeļa un tā blakusproduktu ražošana. Uzņēmuma darbības ietver minēto produktu atradņu izpēti, izstrādi, ieguvi raktuvēs, kausēšanu un tirdzniecību visā pasaulē. Larco ir viens no lielākajiem ferroniķeļa ražotājiem pasaulē. Uzņēmumā 2012. gadā strādāja 960 darbinieki, un tāpēc tas iekļauts lielo uzņēmumu kategorijā (5).

(9)

Laikā, kad tika veikta formālā izmeklēšanas procedūra, 55,2 % Larco kapitāla daļu ar HRADF starpniecību piederēja Grieķijas valstij, 33,4 % – Grieķijas valsts bankai National Bank of Greece S.A. (NBG – privāta finanšu iestāde) un 11,4 % – uzņēmumam Public Power Corporation S.A. (PPC – lielākais elektroenerģijas ražošanas uzņēmums Grieķijā, kura vairākuma akcionārs ir valsts).

(10)

Uzņēmumam Larco pieder kausēšanas rūpnīca Larimnā, Grieķijas centrālajā daļā. Uzņēmumam Larco ir arī kalnrūpniecības atļaujas vairākās vietās Grieķijā četrās atradnēs: Agios Ioannis raktuves (Larimnas tuvumā), Evia raktuves, Kastoria raktuves un Servia brūnogļu raktuves.

(11)

Uzņēmums Larco dibināts 1989. gadā kā jauns uzņēmums pēc Larimnas uzņēmuma Hellenic Mining and Metallurgical S.A. (“bijušais Larco”) likvidācijas. Bijušā Larco likvidācijas process vēl nav pabeigts, taču tā aktīvi kopā ar attiecīgajām saistībām 1989. gadā tika nodoti Larco. Tāpēc bijušais Larco ir Larco kreditors.

(12)

Uzņēmums Larco un tā galvenie kreditori, proti, bijušais Larco, PPC un Grieķijas valsts, 1998. gada aprīlī vienojās par parāda samaksu. Saskaņā ar 1998. gada vienošanos Larco saistību summa minētajiem kreditoriem bija jāsamaksā, maksājot 6 % gadā. Tomēr parāds Grieķijas valstij kopš 2004. gada (6) ir palicis stabils vai nedaudz palielinājies, savukārt saistības ar PPC un bijušo Larco ir daļēji vai pilnīgi nokārtotas (7).

(13)

Tāpēc šķiet, ka valsts sava Larco piešķirtā kredīta gadījumā rīkojās citādi nekā abi pārējie kreditori.

(14)

Valsts 2008. gada 22. decembrī garantēja ATE Bank aizdevumu uzņēmumam Larco EUR 30 miljonu apmērā. Garantija trīs gadu laikā sedza aizdevumu 100 % apmērā, un garantijas prēmija bija 1 % gadā.

(15)

Ņemot vērā pašu kapitāla nepietiekamību, 2009. gadā Larco direktoru padome ierosināja un trīs akcionāri apstiprināja akciju kapitāla palielināšanu par EUR 134 miljoniem. Tomēr tikai Grieķijas valsts savas tiesības izmantoja pilnībā, savukārt NBG izmantoja savas tiesības daļēji, bet PPC akciju kapitāla palielināšanā nepiedalījās. Neviens jauns akcionārs akciju kapitāla palielināšanā ieguldījumus neveica.

(16)

Faktiskais akciju kapitāls palielinājās tikai līdz EUR 65,5 miljoniem, kur valsts ieguldīja apmēram EUR 45 miljonus (69 % no kopējā kapitāla iepludināšanas apjoma), bet NBG – EUR 20,5 miljonus (31 %). Lai gan Larco finansiālais stāvoklis bija slikts, šķiet, ka kapitāla palielināšana nebija pamatota ar pārstrukturēšanas plānu, kura mērķis būtu atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju, turklāt šķiet, ka NBG norakstīja uzņēmuma bilances vērtību, jo “uzņēmuma būtisko finansiālo problēmu dēļ grupa neplāno atgūt ieguldījuma bilances vērtību” (8) (sk. 2013. gada 6. marta lēmuma 45. apsvērumu).

(17)

Valsts 2010. gada 10. maijā piešķīra garantiju, lai varētu segt garantijas vēstuli, ko NBG sniedza Larco par apmēram EUR 10,8 miljonu lielu parādu. Garantija sedza 100 % no garantijas vēstules summas, garantija bija piešķirta uz nenoteiktu laiku, un garantijas prēmija bija 2 % gadā.

(18)

Grieķijas nodokļu iestādes 2010. gadā veica Larco finanšu pārskatu revīziju un konstatēja, ka nav pareizi iegrāmatoti konkrēti zaudējumi, ko radīja riska ierobežošana līgumiem par niķeļa cenām. Tāpēc par zaudējumu nepatiesu reģistrāciju uzņēmumam tika noteikts naudas sods EUR 190 miljonu apmērā (9).

(19)

Šo nodokļu naudas sodu Larco vēlāk apstrīdēja Grieķijas tiesās. Lai naudas sodu apstrīdētu tiesā, saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem (10) personai, kurai jāmaksā nodokļu naudas sods, jāveic priekšapmaksa 25 % apmērā no soda naudas summas (šajā gadījumā – EUR 47 miljoni).

(20)

Tomēr Larco gadījumā Grieķijas administratīvā tiesa nolēma atbrīvot uzņēmumu no pienākuma veikt priekšapmaksu 25 % apmērā no soda naudas summas, aizstājot to ar pienākumu deponēt garantijas vēstules par EUR 1,5 miljoniem.

(21)

Valsts 2011. gada 30. decembrī piešķīra divas garantijas diviem ATE Bank aizdevumiem EUR 30 miljonu un EUR 20 miljonu apmērā. Garantijas piešķiršanas brīdī viena aizdevuma (EUR 20 miljoni) samaksas termiņš bija nokavēts. Garantijas nodrošināja 100 % segumu, un to prēmija bija 1 % gadā.

(22)

Komisija 2013. gada 6. marta lēmumā (18.–25. apsvērums) provizoriski secināja, ka Larco no 2007. gada varēja uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu atbilstīgi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (11). Ņemot vērā šo pamatinformāciju, Komisija provizoriski secināja, ka visi seši pasākumi bija valsts atbalsts, un apšaubīja to saderību ar iekšējo tirgu.

(23)

Ja norādītie pasākumi būtu valsts atbalsts, tie būtu piešķirti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumu par paziņošanu un atturēšanos no rīcības.

(24)

Savos apsvērumos saistībā ar formālo izmeklēšanas procedūru Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka 2008. un 2009. gadā Larco nebija grūtībās nonācis uzņēmums, jo reģistrētos zaudējumus radīja šajos gados notikusī ferronikeļa cenu samazināšanās pasaules tirgū. Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums tikai no 2010. gada.

(25)

Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka kredīts, ko uzņēmumam Larco piešķīra valsts, netika piešķirts no valsts līdzekļiem, jo sākumā tas bija privāts kredīts, ko piešķīra uzņēmumu pārstrukturēšanas organizācija Organisation for Entreprise Restructuring S.A. (OER). Pēc OER likvidācijas saskaņā ar Likumu Nr. 2741/1999 visi tā prasījumi tika nodoti valstij.

(26)

Varas iestādes paskaidroja arī to, ka 1998. gada līgumā par parāda samaksu attiecībā uz atlikušās parāda daļas apstrādi un iekasēšanu bija paredzēti īpaši noteikumi, kas katra finanšu gada beigās bija jāpiemēro šādi:

(27)

Ja pēc 1999. gada Larco nebija guvis peļņu, kreditoriem bija tiesības panākt sava aizdevuma atmaksāšanu, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, maksāšanas termiņa pārskatīšanu, parāda kapitalizāciju utt. Tomēr kreditoriem nebija tiesību atlikušā parāda samaksu panākt piespiedu kārtā, piemēram, konfiscējot uzņēmuma aktīvus vai pieprasot sākt bankrota procedūru pret uzņēmumu.

(28)

Līdz 2003. gadam kreditori saņēma uzkrātos procentus saskaņā ar vienošanos. 2004.–2007. gadā Larco neguva peļņu, un tāpēc uzkrātie procenti netika atmaksāti. PPC ar Larco 2007. gadā noslēdza līgumu par izejvielām, ko atbalstīja visi kreditori; saskaņā ar šo līgumu Larco piegādāja uzņēmumam PPC brūnogles, tādējādi attiecīgi samazinot parāda summu. Parāds PPC pilnībā tika atmaksāts 2011. gadā.

(29)

Bijušā Larco administrators centās panākt parāda samaksu, izmantojot juridiskus līdzekļus, un šķiet, ka konkrētas summas jau ir samaksātas. Līdz 2011. gadam saskaņā ar 1998. gada vienošanos bijušais Larco no atlikušā parāda daļas bija iekasējis EUR 5 miljonus. Tā kā bijušajam Larco ir parādi arī Grieķijas valstij, tā iekasēja visus šos EUR 5 miljonus.

(30)

Attiecībā uz Larco tiešo parādu Grieķijas valstij – valsts regulāri sūtīja Larco rēķinus par parāda gada summu, norādot arī gadā uzkrātos procentus.

(31)

Tāpēc Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka parāds, kas radies saskaņā ar 1998. gada vienošanos, nevar būt valsts līdzekļi un jebkurā gadījumā tas nerada Larco selektīvas priekšrocības.

(32)

Grieķijas varas iestādes atsaucās uz paziņojumu par garantijām (12), jo īpaši šā paziņojuma 3.2. sadaļu, kurā ir nosacījumi, ar kuriem Komisija var nepieļaut valsts atbalsta elementu konkrētajā garantijā. Grieķijas varas iestādes apgalvoja:

(33)

Tāpēc Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka 2008. gadā piešķirtā valsts garantija nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(34)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka 2. pasākums tika piešķirts saskaņā ar ministrijas 2008. gada 22. decembra lēmumu YA 2/93378/0025 un attiecās uz precīzu summu – EUR 30 000 000.

(35)

Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka valsts iesaistīšanās kapitāla palielināšanā bija paredzēta, lai aizsargātu uzņēmuma vērtību, ņemot vērā tā paredzēto privatizāciju, un lai īstenotu pārstrukturēšanas plānu. Savā lēmumā valsts ņēma vērā Larco izaugsmes iespējas, tā aktīvu vērtību un vispārējo situāciju ferroniķeļa tirgū, kā arī pārstrukturēšanas un izmaksu samazināšanas pasākumus.

(36)

NBG kapitāla palielināšanā ieguldīja 31 %. Pretēji valstij NBG nolēma savas tiesības izmantot tikai daļēji. Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka NBG mērķis bija saglabāt zināmu kontroli uzņēmumā, un tāpēc bankas darbības nebūtu jāuzskata par neuzticēšanos Larco nākotnei. Patiešām, NBG samazināja savu akciju daļu līdz Grieķijas tiesību aktos paredzētajai obligātajai minimālajai daļai, lai iegūtu veto tiesības, lemjot par konkrētiem svarīgiem jautājumiem direktoru padomē.

(37)

Trešais akcionārs – PPC – pauda skaidru lēmumu nepiedalīties kapitāla palielināšanā, apzinoties, ka uzņēmuma akciju vērtība samazināsies. Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka PPC nepiedalījās kapitāla palielināšanā, jo tā mērķis bija saistībā ar uzņēmuma privatizāciju nodrošināt valstij iespēju iegūt lielāku akciju vairākumu.

(38)

Tāpēc Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka valsts rīcība bija atbilstīga ieguldītāja rīcībai tirgus ekonomikā un ka tāpēc kapitāla palielināšana 2009. gadā nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(39)

Attiecībā uz piešķiršanas datumu Grieķijas varas iestādes nesniedza pārliecinošu informāciju. Akcionāru sapulces protokolā minēts, ka Grieķijas valsts 2009. gada 15. aprīlī kapitāla palielināšanai piešķīra EUR 15 000 000 saskaņā ar Finanšu ministrijas dokumentu Οικ2/27694/0025, lai palielinātu valsts kopējo akciju kapitālu, kura apmērs bija EUR 44 999 999,40. Larco 2009. gada finanšu pārskatā redzams, ka lēmums par kapitāla palielināšanu tika pieņemts 2009. gada 14. maijā, taču nav skaidrs, kad faktiski notika kapitāla iepludināšana.

(40)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka saistībā ar 1998. gada vienošanos bijušais Larco Grieķijas tiesās centās panākt Larco parāda atmaksu un ka ir pieņemti vairāki tiesas spriedumi un lēmumi par anulēšanu, cita starpā attiecībā uz apmēram EUR 10,5 miljonu lielu parāda summu (13).

(41)

Saistībā ar Larco iesniegto pārsūdzību neatlīdzināma zaudējuma riska dēļ Grieķijas Augstākā tiesa atlika parāda samaksu aptuveni EUR 10,5 miljonu apmērā, līdz attiecīgā tiesa būs pieņēmusi galīgo spriedumu. Samaksa tika atlikta ar nosacījumu, ka Larco bijušajam Larco iesniegs garantijas vēstuli par atlikto summu. NBG piešķīra Larco garantijas vēstuli par apmēram EUR 10,8 miljoniem (EUR 10,5 miljoni no sākotnēji apstrīdētās parāda summas + EUR 0,3 miljoni – maksa par juridiskajiem pakalpojumiem un izdevumi). Savukārt garantijas vēstuli sedza valsts garantija par visu summu uz neierobežotu laikposmu, garantijas prēmija bija 2 % gadā.

(42)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka šo pasākumu valsts piešķīra kā akcionāre ar mērķi nodrošināt parāda samaksas atlikšanas nosacījumus un aizsargāt savus ieguldījumus no parādiem, kuru atmaksas termiņš ir beidzies. Pretējā gadījumā parāda samaksas atlikšanu nevarētu īstenot, un bijušajam Larco būtu tiesības panākt parāda iekasēšanu, iespējams, konfiscējot Larco aktīvus. Tādējādi Larco kļūtu maksātnespējīgs. Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka bez valsts garantijas NBG nebūtu piešķīrusi garantijas vēstuli.

(43)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka 4. pasākums tika piešķirts saskaņā ar ministrijas 2010. gada 10. maija lēmumu YA 2/923/0025 un attiecās uz precīzu summu – EUR 10 510 824,95, pieskaitot EUR 310 000 lielu maksu par juridiskajiem pakalpojumiem un izdevumiem, tādējādi kopumā bija piešķirti EUR 10 820 824,95.

(44)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka apstrīdētais pasākums attiecas uz papildu nodokli, nevis uz nodokļu naudas sodu. Papildu nodoklis tika piemērots, jo – pretēji Larco apgalvojumam – nodokļu iestādes neatzina, ka zaudējumi, ko radīja līgumi par riska ierobežošanu, būtu jāatņem no Larco tīrā ieņēmuma summas. Grieķijas varas iestādes arī paskaidroja, ka tiesa uzņēmumam Larco lūdza iesniegt garantijas vēstules par kopējo summu EUR 4,7 miljonu apmērā.

(45)

Grieķijas varas iestādes iesniedza pierādījumus, ka saskaņā ar vispārēju tiesību aktu noteikumu Larco bija tiesības papildu nodokļa priekšapmaksu aizstāt ar garantijas vēstulēm. Tiesas spriedumā, ar kuru Larco saskaņā ar valsts tiesību aktiem (14) tika atļauts papildu nodokļa priekšapmaksu aizstāt ar garantijas vēstulēm, tika piemērota līdzsvarošanas pārbaude, ņemot vērā izdevīgumu kreditoram (valstij) un debitora dzīvotspēju (Larco), un tāpēc tika pieņemts lēmums uz laiku atlikt pienākumu veikt priekšapmaksu EUR 47 miljonu apmērā (proti, 25 % no papildu nodokļa summas), aizstājot to ar garantijas vēstulēm kopumā par EUR 4,7 miljoniem. Minētā atlikšana bija jāpiemēro līdz galīgā lēmuma pieņemšanai tiesvedībā, ko Larco par papildu nodokļa piemērošanu bija ierosinājis pret valsti.

(46)

Grieķijas varas iestādes arī apgalvoja, ka valsts tiesu lēmumus nevar attiecināt uz valsti.

(47)

Grieķijas varas iestādes arī paskaidroja, ka, neraugoties uz samaksas pagaidu atlikšanu, valsts faktiski anulēja šādas atlikšanas finansiālo ietekmi, uzņēmuma Larco papildu nodokļa summu kompensējot ar summām, kas valstij jāmaksā Larco, piemēram, ienākuma nodoklis vai PVN ieņēmumi. Tāda iespēja bija atļauta nesen pieņemtajos tiesību aktos, lai Grieķijā paātrinātu nodokļu iekasēšanu.

(48)

Tādējādi valsts faktiski jau bija iekasējusi vismaz EUR 16,1 miljonus no Larco papildu nodokļa priekšapmaksas summas.

(49)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka garantiju piešķiršanas brīdī nevienam no abiem aizdevumiem nebija beidzies samaksas termiņš. Aizdevumu EUR 20 miljonu apmērā piešķīra ATE Bank, lai refinansētu senāku aizdevumu EUR 20 miljonu apmērā, kura samaksas termiņš bija beidzies.

(50)

Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka abām valsts garantijām netika izmantoti valsts līdzekļi, jo valsts uzņēmumam Larco bija parādā EUR 60 miljonus no PVN ieņēmumiem. Tāpēc, ja garantijas tiktu izmantotas, attiecīgās summas varētu kompensēt valsts atlikušo parādu.

(51)

Varas iestādes arī apgalvoja, ka gadījumā, ja pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, būtu jāatzīst, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tas atbilst valsts pasākumu pagaidu shēmai (15) un attiecīgajai Grieķijas pagaidu shēmai attiecībā uz aizdevumu garantijām (“pagaidu garantiju shēma”) (16). Proti, varas iestādes uzskatīja, ka neatkarīgi no tā, ka pasākuma piešķiršanas brīdī Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums, bija izpildīti arī citi minētās shēmas nosacījumi:

(52)

Visbeidzot, Grieķijas varas iestādes apgalvoja – ja Komisija secinātu, ka pasākums ir atbalsts un ka pagaidu garantiju shēmas nosacījumi nav izpildīti, pasākums būtu jāuzskata par glābšanas atbalstu. Būtu jāuzskata, ka par šādu atbalstu ir paziņots, jo Komisija par minēto pasākumu tika informēta 2012. gada 16. martā atbildēs uz aptaujas jautājumiem, veicot sākotnējo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

(53)

Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka atbalsts atbilda Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajām prasībām:

(54)

Grieķijas varas iestādes paskaidroja, ka 6. pasākums tika piešķirts saskaņā ar i) ministrijas 2011. gada 30. decembra lēmumu YA 2/95156/0025 un attiecās uz precīzu summu – EUR 30 000 000 un ii) ministrijas 2011. gada 30. decembra lēmumu YA 2/95161/0025 un attiecās uz precīzu summu – EUR 20 000 000.

(55)

Šajā lēmumā aplūkots sākotnējais jautājums par to, vai Larco ir grūtībās nonācis uzņēmums Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē. Tādēļ lēmumā tiks izvērtēts, vai pārbaudāmie pasākumi ir valsts atbalsts uzņēmumam Larco Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un, visbeidzot, vai šāds atbalsts varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu.

(56)

Komisija 2013. gada 6. marta lēmumā un jo īpaši tā 18.–25. apsvērumā secināja, ka laikā, kad tika piešķirti 6 apstrīdētie pasākumi, Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums. Larco galvenie finanšu dati 2007.–2011. gadā redzami tabulā:

Larco galvenie finanšu dati 2007.–6./2012. gadā (EUR miljoni)

(57)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību tiek uzskatīta par nonākušu grūtībās, ja “ir zudusi vairāk nekā puse to statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos”. Tajā atspoguļots pieņēmums, ka uzņēmums, kas zaudējis milzīgu daļu sava statūtkapitāla, nespēs apturēt zaudējumus, kuri īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību (kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9. punktā).

(58)

Turklāt saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu uzņēmumu var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, “ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu likmju celšanās un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība”. Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir spriedusi: “negatīva pamatkapitāla esamība, kura […] var tikt uzskatīta par būtisku norādi uz to, ka uzņēmums ir nonācis finanšu grūtību situācijā” (17).

(59)

Larco finanšu pārskatos par 2007.–2012. gada pirmo pusgadu redzams, ka uzņēmuma statūtkapitāls nav samazinājies vairāk par pusi. Tomēr tajā pašā laikposmā uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs. Iepriekšējās lietās Komisija uzskatīja, ka tad, ja uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, ir zaudēts viss uzņēmuma statūtkapitāls un ir a priori jāpieņem, ka ir izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta kritēriji (18).

(60)

Larco lietā Komisija uzskata, ka, šķiet, tikai tā statūtkapitāls nav samazinājies vairāk par pusi, jo uzņēmums neveica atbilstīgus pasākumus, kas parasti paredzēti Grieķijas tiesību aktos (19). Šādu atbilstīgu pasākumu mērķis ir panākt uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanu no negatīva uz pozitīvu, vienlaikus palielinot to līdz pienācīgam līmenim. Šādi atbilstīgi pasākumi varētu būt vai nu zaudējumu kapitalizācija, vai kapitāla palielināšana, vai abi minētie pasākumi.

(61)

Šajā ziņā Komisija uzskata, ka zaudējumu kapitalizācija būtu izraisījusi uzņēmuma statūtkapitāla zaudējumu, jo uzkrāto zaudējumu summa būtu lielāka par statūtkapitāla summu. Tādēļ Komisija uzskata, ka šajā lietā kopš 2008. gada ir izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta kritēriji.

(62)

Turklāt attiecībā uz kritērijiem Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktā – Larco apgrozījums būtiski samazinājās no 2007. līdz 2009. gadam, un 2008. un 2009. gadā uzņēmums cieta vērā ņemamus zaudējumus, kuru kopējā summa bija EUR 221 miljons (attiecīgi EUR 116 miljoni un EUR 105 miljoni). Uzņēmums 2010. un 2011. gadā palielināja apgrozījumu un ieņēmumus, taču šis palielinājums nebija pietiekams, lai nodrošinātu Larco sanāciju. Tajā pašā laikposmā uzņēmuma pašu kapitāls joprojām bija negatīvs, un parāda summa turpināja palielināties. Turklāt 2012. gada pirmajā pusgadā Larco darbība atkal radīja zaudējumus.

(63)

Komisija nepiekrīt Grieķijas varas iestāžu apsvērumam, ka 2008. un 2009. gadā Larco nebija grūtībās nonācis uzņēmums, jo zaudējumus radīja ferronikeļa cenu samazināšanās.

(64)

Pirmkārt, fakts, ka ferroniķeļa cenu samazināšanās radīja zaudējumus un pastiprināja Larco grūtības, pats par sevi nemazina konstatējumu, ka uzņēmumam Larco bija parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes. Lai novērstu zaudējumus, stabilam uzņēmumam nevajadzētu pielāgot savas izmaksas šādām cenu pārmaiņām.

(65)

Otrkārt, 2008. un 2009. gadā uzņēmumam bija negatīvs pašu kapitāls un pieaugoša parāda summa (63 % palielinājums 2007.–2008. gadā). Lai gan pēc 2010. gada ferroniķeļa cena un apgrozījums būtiski palielinājās, vēlākie Larco finanšu rezultāti norāda, ka uzņēmumam joprojām bija grūtības. Tāpēc nevar secināt, ka zaudējumus 2008. un 2009. gadā radīja tikai zemās ferroniķeļa cenas.

(66)

Ņemot vērā minēto, tiek secināts, ka 6 apstrīdēto pasākumu piešķiršanas brīdī Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē.

(67)

Līguma 107. panta 1. punktā noteikts – “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(68)

Saskaņā ar Komisijas iedibināto praksi un tās apstiprinājumu judikatūrā, lai noteiktu, vai valsts institūcijas un uzņēmuma darījums uzskatāms par valsts atbalstu, kritērijs ir tirgus ekonomikas ieguldītāja vai kreditora princips (“TEIP” vai “TEKP”) (20). Saskaņā ar šo principu valstij, ja tā tirgū darbojas kā komerciāls uzņēmums, ir jārīkojas kā privātam tirgus dalībniekam. Ja valsts tā nerīkojas, varētu būt runa par valsts atbalstu. Tādējādi atbalsta esības novērtēšanai izšķirošs ir jautājums, vai privāts tirgus dalībnieks līdzīgā situācijā būtu rīkojies tāpat. Piemērojot šo principu, apsvērumus, kas nav saistīti ar ekonomiku, nevar ņemt vērā, lai pamatotu atbalsta pasākumu piešķiršanu.

(69)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevar piekrist Grieķijas varas iestāžu apgalvojumam, ka OER piešķirtais kredīts bija privāts kredīts. Saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 1386/1983 (1. pants) (21), ar ko izveido OER,“OER darbība ir valsts sociālo interešu labā, un to pārrauga valsts”. Tā paša likuma 3. pantā teikts, ka valsts ir vienīgā OER akcionāre. Turklāt valstij ir iespēja tieši norīkot direktoru padomes priekšsēdētāju un divus no astoņiem locekļiem, bet netieši – četrus locekļus. No minētā izriet, ka OER līdzekļi ir valsts līdzekļi, un tāpēc, šķiet, jebkuru OER kredītu var uzskatīt par valsts kredītu.

(70)

Grieķijas varas iestāžu iesniegtie pierādījumi liecina, ka par Larco parādu OER (vēlāk nodots valstij) regulāri ir ziņots un par to izrakstīti rēķini saskaņā ar 1998. gada vienošanos par parāda samaksu. Daļa no parāda tika iekasēta, kad uzņēmuma ienesīguma dēļ tas bija iespējams. Šajā laikposmā Larco veica ieguldījumus, kas samazināja atmaksājamo summu, tomēr visi kreditori bija piekrituši šiem ieguldījumiem. Saskaņā ar vienošanos kreditoriem nebija tiesību atlikušā parāda samaksu panākt piespiedu kārtā.

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka 1. pasākums atbilst TEKP, jo valsts, būdama kreditore, rīkojās tādā veidā, kā rīkotos privāts kreditors, proti, izmantojot visus savā rīcībā esošos līdzekļus un ievērojot līgumiski saskaņotu sistēmu, lai iekasētu savu aizdevumu.

(72)

Valsts garantijas apdraudēja valsts līdzekļus, jo garantijas izmantošanas gadījumā tā tiktu maksāta no valsts budžeta. Turklāt visas garantijas, kas netiek pienācīgi atmaksātas, nozīmē valsts finanšu līdzekļu zaudējumu. Tāpēc attiecībā uz šo pasākumu ir izpildīts kritērijs par valsts līdzekļiem un piedēvējamību valstij, to Grieķijas varas iestādes neapstrīd.

(73)

Komisija nepiekrīt Grieķijas varas iestāžu apgalvojumam, ka ir izpildīti paziņojuma par garantijām 3.2. sadaļas nosacījumi. Komisija ir konstatējusi, ka 2008. gadā Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums. Turklāt, ņemot vērā Larco būtiskās finansiālās grūtības, jo īpaši lielo starpību starp parāda un pašu kapitāla summām, nevar uzskatīt, ka gada garantijas prēmija 1 % apmērā atspoguļo garantēto aizdevumu saistību neizpildes risku.

(74)

Komisija uzskata, ka saprātīgs tirgus kreditors šādos apstākļos uzņēmumam Larco garantiju nepiešķirtu. Tā kā pasākums tika veikts selektīvi uzņēmumam Larco, Komisija secina, ka 2008. gadā piešķirtā valsts garantija saņēmējam rada selektīvas priekšrocības.

(75)

Uzņēmums Larco darbojas nozarē, kuras produktus tirgo dalībvalstīs, un pats uzņēmums lielāko savas produkcijas daļu eksportē uz citām dalībvalstīm. Turklāt līdztekus Grieķijai niķeli iegūst, kausē un bagātina vēl 6 dalībvalstīs, proti, Apvienotajā Karalistē (22), Austrijā, Francijā (Jaunkaledonijā), Somijā, Spānijā un Zviedrijā. Niķeli tirgo gandrīz visās dalībvalstīs (23).

(76)

Apstrīdētie pasākumi nodrošina Larco iespēju turpināt darbību, lai, pretēji citiem konkurentiem, kuriem ir finansiālas grūtības, to neietekmētu sekas, ko parasti izraisa uzņēmuma sarežģītie finanšu rezultāti. Tas kropļo konkurenci, jo citiem tā paša tirgus uzņēmumiem jānodrošina darbība bez šāda valsts atbalsta.

(77)

Tāpēc Komisija secina, ka 2. pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Komisija uzskata, ka atbalsta summa ir vienāda ar garantētā aizdevuma summu, jo ir apšaubāms, ka Larco, ņemot vērā tā ekonomiskās problēmas, būtu varējis saņemt finansējumu, neatkarīgi no nosacījumiem. Proti, Komisija uzskata, ka Larco saņēma priekšrocības, kas ir līdzvērtīgas garantētā aizdevuma summai, jo bez valsts garantijas tam nebūtu iespēju saņemt šādu finansējumu tirgū.

(78)

Komisijai nav informācijas, ka garantija būtu izmantota.

(79)

Valstij piedaloties Larco akciju kapitāla palielināšanā 2009. gadā, tika izmantoti valsts līdzekļi, un tā ir piedēvējama valstij. Tāpēc šis kritērijs ir izpildīts, un Grieķijas varas iestādes to neapstrīd.

(80)

Komisija no Grieķijas varas iestādēm nav saņēmusi pārliecinošus pierādījumus, kas pamatotu varas iestāžu apgalvojumu, ka valsts rīkojās kā saprātīgs tirgus ieguldītājs. Patiešām, ņemot vērā pierādījumiem iesniegto akcionāru sapulces protokolu, var uzskatīt, ka, lai gan Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums, pirms kapitāla palielināšanas akcionāriem netika iesniegts pārstrukturēšanas plāns. Turklāt kapitāla palielināšanas galīgā summa galu galā bija nepietiekama, lai segtu Larco negatīvo pašu kapitālu, un tāpēc to nevarētu uzskatīt par pasākumu, kas aizsargā uzņēmuma vērtību un atbalsta tā pārstrukturēšanu.

(81)

Attiecībā uz NBG līdzdalību Komisija atgādina Tiesas precizējumu, ka “vienlaicīgums – pat nozīmīgu privāto ieguldījumu gadījumā – pats par sevi nevar būt pietiekams, lai secinātu atbalsta neesību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, neņemot vērā citus atbilstošus faktiskos un tiesiskos elementus (24)”.

(82)

Patiešām, NBG daļēju piedalīšanos nevar izmantot, lai pierādītu valsts un privāto akcionāru ieguldījuma vienlaicīgumu, jo NBG attiecībā pret Larco bija ne vien akcionārs, bet arī kreditors. Tāpēc tās lēmums daļēji piedalīties kapitāla palielināšanā bija līdzeklis, lai aizsargātu ne vien savu ieguldījumu vērtību, bet arī savu – kreditora stāvokli.

(83)

Turklāt valsts jau 2008. gadā piešķīra Larco valsts garantiju. Tāpēc, kā noteikts attiecīgajā judikatūrā, valsts līdzdalību 2009. gadā kapitāla palielināšanā nevar skatīt atsevišķi, bet tā jāizvērtē saistībā ar atbalsta pasākumiem (25).

(84)

Visbeidzot, akcionāru sapulces protokols neapstiprina Grieķijas varas iestāžu apgalvojumu, ka PPC nolūks bija nodrošināt valstij iespēju iegūt lielāku akciju vairākumu. Tieši pretēji – PPC tikai paziņoja, ka nepiedalīsies akciju kapitāla palielināšanā.

(85)

Tāpēc Komisija uzskata, ka saprātīgs tirgus ieguldītājs šādos apstākļos nepiedalītos Larco akciju kapitāla palielināšanā. Tā kā pasākums tika veikts selektīvi uzņēmumam Larco, Komisija secina, ka valsts piedalīšanās 2009. gadā kapitāla palielināšanā saņēmējam radīja selektīvas priekšrocības.

(86)

Ņemot vērā iemeslus, kas iepriekš izklāstīti 75.–76. apvērumā, attiecīgais pasākums varēja ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un kropļot konkurenci.

(87)

Tāpēc Komisija secina, ka 3. pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Tā kā netiek apstrīdēts, ka valsts pilnībā izmantoja savas tiesības akciju kapitāla palielināšanā [nav skaidrs], 3. pasākuma vērtība ir EUR 44 999 999,40.

(88)

Attiecībā uz piešķiršanas datumu 2009. gada 14. maija akcionāru sapulces protokolā redzams, ka Grieķijas valsts 2009. gada 15. aprīlī (26) kapitāla palielināšanai piešķīra EUR 15 000 000, lai palielinātu valsts kopējo akciju kapitālu [nav skaidrs], kura apmērs bija EUR 44 999 999,40. Komisijai nav zināms datums, kad tika piešķirta akciju kapitāla palielināšanai paredzētā valsts ieguldījuma atlikusī summa.

(89)

Tādu pašu iemeslu dēļ kā saistībā ar 2. pasākumu attiecībā uz 4. pasākumu ir izpildīts kritērijs par valsts līdzekļiem un piedēvējamību valstij, un to Grieķijas varas iestādes neapstrīdēja.

(90)

Komisija atzina, ka akcionāru parastā komercdarbības prakse varētu būt garantiju piešķiršana apstākļos, kas līdzīgi apstākļiem šajā lietā. Tomēr tā kā NBG arī bija Larco akcionāre, Komisija uzskata, ka akcionāri parasti līdzīgās daļās sadalītu izdevumus, ko rada apstrīdētā garantija. Tieši pretēji – valsts, sniedzot parāda garantiju, uzņēmās visu risku, lai gan Larco bija grūtības un tā parāda apmērs jau bija palielinājies.

(91)

Attiecībā uz 2. pasākumu paziņojuma par garantiju 3.2. sadaļas noteikumi vispār nav izpildīti, jo nevar uzskatīt, ka 2 % prēmija atspoguļo Larco saistību neizpildes risku.

(92)

Tāpēc Komisija uzskata, ka saprātīgs tirgus kreditors šādos apstākļos uzņēmumam Larco garantiju nepiešķirtu. Tā kā pasākums tika veikts selektīvi uzņēmumam Larco, Komisija secina, ka tas saņēmējam rada selektīvas priekšrocības.

(93)

Ņemot vērā iemeslus, kas iepriekš izklāstīti 75.–76. apvērumā, attiecīgais pasākums varēja ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un kropļot konkurenci.

(94)

Tāpēc Komisija secina, ka 4. pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Komisija uzskata, ka atbalsta summa ir vienāda ar garantēto summu, jo ir skaidrs, ka neatkarīgi no nosacījumiem saprātīgs tirgus dalībnieks nevarētu garantēt šādu summu uzņēmumam Larco, ņemot vērā tā ekonomiskās problēmas. Proti, Komisija uzskata, ka Larco saņēma priekšrocības, kas ir līdzvērtīgas garantētajai summai, jo bez valsts garantijas tam nebūtu iespēju saņemt šādu garantiju tirgū.

(95)

Komisijai nav informācijas, ka garantija būtu izmantota.

(96)

Komisija ņem vērā Grieķijas varas iestāžu paskaidrojumus par 5. pasākuma faktiskajiem apstākļiem.

(97)

Ņemot vērā Grieķijas varas iestāžu sniegtos pierādījumus, Komisija piekrīt, ka tiesības papildu nodokļa priekšapmaksu aizstāt ar garantijas vēstulēm Larco piešķīra tiesa, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas līdzīgā situācijā būtu jāpiemēro ikvienam uzņēmumam. Tāpēc Komisija secina, ka 5. pasākums neradīja selektīvas priekšrocības Larco.

(98)

Komisija ņem vērā Grieķijas varas iestāžu paskaidrojumus par 6. pasākuma faktiskajiem apstākļiem.

(99)

Komisija nepiekrīt Grieķijas varas iestādēm, ka 6. pasākumā nav iekļauti valsts līdzekļi. Pirmkārt, kā paskaidrots saistībā ar 2. pasākumu, valsts garantijas apdraudēja valsts līdzekļus, jo garantijas izmantošanas gadījumā tā tiktu maksāta no valsts budžeta. Turklāt visas garantijas, kas netiek pienācīgi atmaksātas, izmantojot tirgum atbilstīgu prēmiju, nozīmē valsts finanšu līdzekļu zaudējumu. Turklāt apgalvojums par atlikušo parāda daļu – EUR 60 miljoniem PVN – šķiet pretrunā apsvērumiem saistībā ar 5. pasākumu, kur Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka tās likumīgi un ar nolūku nav atmaksājušas atmaksājamo PVN summu, lai kompensētu atlikto papildu nodokļa priekšapmaksu.

(100)

Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz šo pasākumu ir izpildīts kritērijs par valsts līdzekļiem un piedēvējamību valstij.

(101)

Līdzīgi kā attiecībā uz 2. un 4. pasākumu nav izpildīti visi paziņojuma par garantijām 3.2. sadaļas nosacījumi.

(102)

Tāpēc Komisija uzskata, ka saprātīgs tirgus kreditors šādos apstākļos uzņēmumam Larco garantiju nepiešķirtu. Tā kā pasākums tika veikts selektīvi uzņēmumam Larco, Komisija secina, ka tas saņēmējam rada selektīvas priekšrocības.

(103)

Ņemot vērā iemeslus, kas iepriekš izklāstīti 75.–76. apvērumā, attiecīgais pasākums varēja ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un kropļot konkurenci.

(104)

Tāpēc Komisija secina, ka 6. pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Tāpat kā attiecībā uz 2. pasākumu Komisija uzskata, ka atbalsta summa ir līdzvērtīga garantētā aizdevuma summai, jo ir apšaubāms, ka Larco, ņemot vērā tā ekonomiskās problēmas, būtu varējis saņemt finansējumu, neatkarīgi no nosacījumiem.

(105)

Komisijai nav informācijas, ka garantija būtu izmantota.

(106)

Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka 1. un 5. pasākums nav valsts atbalsts, savukārt 2., 3., 4. un 6. pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(107)

Tādējādi 2. pasākumā valsts atbalsta apmērs bija EUR 30 000 000, un tas tika piešķirts 2008. gada 22. decembrī. Valsts atbalsta apmērs 3. pasākumā bija EUR 44 999 999,40, tomēr Grieķijas varas iestādēm jāprecizē piešķiršanas datums(-i). Valsts atbalsta apmērs 4. pasākumā bija EUR 10 820 824,95, un tas tika piešķirts 2010. gada 10. maijā, bet 6. pasākumā valsts atbalsta summa bija EUR 50 000 000 (saskaitot EUR 30 000 000 + EUR 30 000 000), kas tika piešķirta 2011. gada 30. decembrī.

(108)

2., 3., 4. un 6. pasākums ir valsts atbalsts, un tie tika piešķirti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumu par paziņošanu un atturēšanos no rīcības. Tāpēc šie pasākumi ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(109)

Tā kā konkrētie pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, to saderība jāizvērtē, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētos izņēmumus.

(110)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij jāpaskaidro iespējamais atbilstības pamatojums un jāpierāda, ka ir izpildīti šādas atbilstības nosacījumi (27).

(111)

Attiecībā uz 2. un 4. pasākumu Grieķijas varas iestādes nepamatoja iespējamo atbilstību, jo tās apgalvoja, ka šie pasākumi nav valsts atbalsts.

(112)

Tā kā minētie pasākumi ir valsts atbalsts, tie jāizvērtē attiecībā uz atbilstību Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam un jo īpaši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, jo Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums vismaz no 2008. gada. Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktu “šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr netiek nodrošināta tā dzīvotspēja. Rezultātā Komisija uzskata, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var sekmēt saimnieciskās darbības attīstību, negatīvi neietekmējot tirdzniecību, kas būtu pretrunā ar Kopienas interesēm, tikai tad, ja tiek izpildīti šajās pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi”.

(113)

Tomēr šajā gadījumā nav izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu attiecīgie nosacījumi (3.1. sadaļa). Garantijas netika atceltas pēc sešiem mēnešiem, un Grieķijas varas iestādes neiesniedza pārstrukturēšanas plānu, kas būtu atjaunojis uzņēmuma dzīvotspēju, netika arī īstenoti kompensējoši pasākumi, lai mazinātu konkurences kropļojumus. Visbeidzot, nav pierādījumu, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minumam, proti, veicot būtisku paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu. Varas iestādes neiesniedza likvidācijas plānu.

(114)

Attiecībā uz 6. pasākumu Grieķijas varas iestādes apgalvoja, ka tas bija saderīgs ar pagaidu shēmu un pagaidu garantiju shēmu un ka tas jebkurā gadījumā uzskatāms par glābšanas atbalstu.

(115)

Komisija nepiekrīt Grieķijas varas iestāžu apgalvojumiem. Komisija uzskata, ka valsts pasākumu pagaidu shēmas un pagaidu garantiju shēmas nosacījumi nebija izpildīti, jo Larco bija grūtībās nonācis uzņēmums. Abu uzņēmumam Larco piešķirto garantiju kopējā summa bija lielāka par Larco gada izdevumiem darba algām, garantijas summa pārsniedza 90 % darba algu summas, un 1 % gadā nevar uzskatīt par tirgum atbilstīgu prēmiju, kas atspoguļo saistību neizpildes risku.

(116)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka minētais pasākums bija glābšanas atbalsts, jāsaka – lai gan Komisija kopš 2011. gada ir apspriedusies ar Grieķijas varas iestādēm par Larco, varas iestādes nekad nav minējušas, ka 2011. gadā piešķirtās garantijas būtu jāuzskata par glābšanas atbalstu, un par to nekad nav sniegušas paziņojumu. Patiešām, Grieķijas varas iestādes 2012. gada 16. martā atbildēs uz aptaujas jautājumiem skaidri paziņoja, ka uzņēmums pēdējos 10 gados glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalstu nav saņēmis.

(117)

Šajā lietā jebkurā gadījumā nav izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu attiecīgie nosacījumi. Garantijas, kas bija piešķirtas 2011. gadā, netika atceltas pēc 6 mēnešiem, un Grieķijas varas iestādes neiesniedza pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu. Darbības plāns, kurā bija pamatoti ieguldījumiem nepieciešamie EUR 30 miljoni, nevar būt pamats atbilstīgam pārstrukturēšanas plānam, kas prasīts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs. Tas ir tāpēc, ka šā plāna mērķis nebija uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošana un nebija paredzēti kompensējoši pasākumi, lai mazinātu konkurences kropļojumus. Visbeidzot, nebija pierādījumu, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minumam, proti, veicot būtisku paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu. Varas iestādes vispār neiesniedza likvidācijas plānu.

(118)

Komisija nav konstatējusi citu 2., 4. un 6. pasākuma saderības iespējamo pamatojumu.

(119)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka 2., 4. un 6. pasākums nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

(120)

Grieķijas varas iestādes nepamatoja 3. pasākuma iespējamo atbilstību, jo tās apgalvoja, ka šis pasākums nav valsts atbalsts.

(121)

Tā kā šis pasākums ir valsts atbalsts, iepriekš 112. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arī tas ir jāizvērtē saistībā ar atbilstību Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tomēr šajā gadījumā vispār nav izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu attiecīgie nosacījumi. Grieķijas varas iestādes nekad netika iesniegušas pārstrukturēšanas plānu, kas atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju, un nebija īstenoti kompensējoši pasākumi, lai mazinātu konkurences kropļojumus. Visbeidzot, nav pierādījumu, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minumam, proti, veicot būtisku paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu.

(122)

Komisija nav konstatējusi citu šā pasākuma saderības iespējamo pamatojumu.

(123)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskata, ka 3. pasākums nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(124)

Saskaņā ar Līgumu un Tiesas iedibināto judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu (28), tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij atcelt šo atbalstu vai pārveidot to. Tāpat Tiesa ir pastāvīgi uzsvērusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara nolūkā atjaunot iepriekšējo stāvokli (29). No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta summas un tādējādi zaudējis savas priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (30).

(125)

Ievērojot šo tiesu praksi, Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (31) 14. pantā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […]”.

(126)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka par nevienu no apstrīdētajiem pasākumiem netika paziņots Komisijai, pārkāpjot Līguma 108. panta noteikumus, un tāpēc tie uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tie jāatmaksā, lai atjaunotu to stāvokli, kas bija tirgū pirms šo atbalstu piešķiršanas. Atmaksājamie līdzekļi tiek aprēķināti, sākot no dienas, kad saņēmējs guvis priekšrocības, t. i., kad atbalsts kļuva pieejams saņēmējam, kam jāmaksā atmaksas procenti, līdz līdzekļi ir faktiski atgūti.

(127)

1. un 5. pasākums nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(128)

Grieķija ir nelikumīgi īstenojusi 2., 3., 4. un 6. pasākumu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumus.

(129)

Proti, 2., 4. un 6. pasākums (2008., 2010. un 2011. gadā piešķirtās valsts garantijas) uzņēmuma Larco labā ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un tie nav saderīgi ar iekšējo tirgu, jo nav izpildīti attiecīgie Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumi un nav konstatēts cits saderības pamatojums.

(130)

Arī 3. pasākums (2009. gadā valsts līdzdalība Larco kapitāla palielināšanā) ir valsts atbalsts un nav saderīgs ar Līgumu, jo nav izpildīti attiecīgie Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumi un nav konstatēts cits saderības pamatojums.

(131)

Komisija norāda, ka Grieķija ir piekritusi, ka šo lēmumu pieņem angļu valodā,