12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/1

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 10. pantu dalībvalstis ir atvērušas savu tirgu starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, ko veic jebkurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar to pašu direktīvu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, veicot starptautisku dzelzceļa pasažieru pārvadājumu, ir tiesības uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskajā maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, arī stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

(2)

Tomēr to, ka ir ieviesti jauni atvērtas piekļuves starptautiskie dzelzceļa pasažieru pārvadājumi ar starppieturām, nevajadzētu izmantot, lai atvērtu iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgu, bet būtu jākoncentrējas tikai uz pieturām, kas ir iekļautas starptautiskajā maršrutā. Jauno pakalpojumu galvenajam mērķim vajadzētu būt pārvadāt pasažierus, kas dodas starptautiskos braucienos. Pēc kompetento iestāžu vai ieinteresēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījuma regulatīvajai iestādei, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 4. iedaļā, būtu jānosaka piedāvātā jaunā pakalpojuma galvenais mērķis.

(3)

Starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu atvēršana konkurencei var ietekmēt tādu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanu un finansēšanu, kurus veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1370/2007 (2). Saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu dalībvalstis var ierobežot tiesības piekļūt tirgum, ja šo tiesību izmantošana izjauktu minēto sabiedrisko pakalpojumu līgumu ekonomisko līdzsvaru. Ja to pieprasa kompetentās iestādes, infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, regulatīvajai iestādei būtu jānosaka, vai piedāvātais jaunais starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

(4)

Lai nepārtrauktu jaunu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kas jau uzsākts, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību par šā jaunā pakalpojuma sniegšanas iespējamību, būtu jāierobežo termiņš, kurā var pieprasīt galvenā mērķa pārbaudes vai ekonomiskā līdzsvara pārbaudes veikšanu, un šis termiņš būtu jāsasaista ar laiku, kad pretendents paziņo par interesi sniegt jaunu starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu. Šā paša iemesla dēļ būtu jāierobežo arī laiks, kas regulatīvajai iestādei atvēlēts šo pārbaužu procedūru īstenošanai.

(5)

Galvenā mērķa pārbaudes pieprasījumā būtu jāietver visa attiecīgā informācija, kas pamato, ka piedāvātā jaunā pakalpojuma galvenais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs. Lai izpildītu šo prasību, struktūrām, kuras pieprasa šādas pārbaudes veikšanu, vajadzētu būt iespējai izmantot standarta pieprasījuma veidlapas, ko publicē regulatīvās iestādes.

(6)

Regulatīvajai iestādei vajadzētu veikt kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, lai noteiktu piedāvātā jaunā pakalpojuma nolūku vidējā termiņā, nevis tā raksturīgās iezīmes dotajā brīdī. Metodikā, ko regulatīvā iestāde pieņem galvenā mērķa pārbaudes vajadzībām, būtu jānosaka novērtēšanas kritēriji, ņemot vērā dzelzceļa transporta īpatnības konkrētajā dalībvalstī. Nevajadzētu sistemātiski vai atsevišķos gadījumos piemērot kvantificētu robežvērtību.

(7)

Ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījumā būtu jāietver visa attiecīgā informācija, kas pamato, ka piedāvātais jaunais pakalpojums izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru. Uzskata, ka piedāvātais jaunais pakalpojums izjauc sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, ja būtiski mainās sabiedrisko pakalpojumu līguma vērtība, un tas nozīmē, ka pakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar minēto līgumu, vairs nebūtu ilgtspējīgi uz konkurences pamatiem strukturētā tirgū un tos nebūtu iespējams sniegt ar samērīgu peļņas līmeni.

(8)

Novērtējot piedāvātā jaunā pakalpojuma ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, vajadzētu pamatoties uz objektīvu metodi un novērtēšanas kritērijiem, kas būtu jānosaka metodikā, ko regulatīvā iestāde pieņem ekonomiskā līdzsvara pārbaudes vajadzībām, ņemot vērā dzelzceļa transporta īpatnības konkrētajā dalībvalstī. Ekonomiskajā analīzē galvenā uzmanība būtu jāpievērš piedāvātā jaunā pakalpojuma ekonomiskajai ietekmei uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu kopumā, tostarp uz konkrēti skartajiem pakalpojumiem, visā tā termiņā. Nevajadzētu sistemātiski vai atsevišķos gadījumos piemērot iepriekš noteiktu kvantificētu robežvērtību. Papildus ekonomiskajai analīzei par piedāvātā jaunā pakalpojuma ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu regulatīvajai iestādei būtu jāņem vērā arī izdevīgums klientiem tuvākajā laikā un vidējā termiņā.

(9)

Iespēju atkārtoti izskatīt regulatīvās iestādes pieņemto lēmumu, kas izriet no ekonomiskā līdzsvara pārbaudes, vajadzētu attiecināt tikai uz gadījumiem, kad notiek jaunā pakalpojuma nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar regulatīvās iestādes analizēto informāciju vai kad būtiski atšķiras faktiskā un prognozētā ietekme uz pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Lai jaunā pakalpojuma sniedzējam garantētu minimālu juridisko stabilitāti, būtu jāparedz noteikts termiņš, kurā nevar pieprasīt atkārtotu izskatīšanu.

(10)

Neskarot regulatīvo iestāžu neatkarības principu lēmumu pieņemšanas ziņā, kas minēts Direktīvas 2012/34/ES 55. panta 1. punktā, regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un, ja tas vajadzīgs atsevišķos gadījumos, būtu jākoordinē principi un darbības saistībā ar galvenā mērķa un ekonomiskā līdzsvara pārbaudēm, lai novērstu nozīmīgas atšķirības šo iestāžu praksē, kuras radītu nenoteiktību starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgū.

(11)

Visās darbībās, kas saistītas ar galvenā mērķa vai ekonomiskā līdzsvara pārbaudēm, regulatīvajām iestādēm būtu jāievēro tās komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāte, kuru tās saņēmušas no šajās pārbaudēs iesaistītajām personām.

(12)

Regulatīvajām iestādēm nav pienākuma prasīt maksu par galvenā mērķa pārbaudi, ekonomiskā līdzsvara pārbaudi vai ekonomiskā līdzsvara pārbaudes atkārtotu izskatīšanu. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka no struktūrām, kas pieprasa šādas pārbaudes, jāiekasē šāda maksa par regulatīvo iestāžu veikto darbu, kura sedz šo novērtējumu pašizmaksu. Šādā gadījumā maksai vajadzētu būt nediskriminējošai un samērīgai, un tā būtu faktiski jāiekasē no visām pieprasītājām struktūrām pārredzamā veidā.

(13)

Ņemot vērā rezultātus, ko devusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām un informācijas apmaiņa ar citām regulatīvajām iestādēm, regulatīvajām iestādēm būtu jāizstrādā konsekventa metodika galvenā mērķa pārbaudēm un, attiecīgā gadījumā, ekonomiskā līdzsvara pārbaudēm. Šo atbildību nedrīkstētu ierobežot nekādas citas struktūras. Pārbaudēs vajadzētu analizēt katru atsevišķu gadījumu, nevis vienkārši piemērot iepriekš noteiktas robežvērtības. Valsts tiesību aktos nebūtu jānosaka nekādas robežvērtības. Novērtēšanas metode būtu jāizstrādā veidā, kas ir saskanīgs ar tirgus attīstību, ļaujot tai pilnveidoties laika gaitā, it sevišķi ņemot vērā regulatīvo iestāžu gūto pieredzi.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2012/34/ES 62. panta 1. punktu,

a)

vai dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs;

b)

vai starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums izjauc dzelzceļa transporta sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

1)

“jauns starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojums” ir starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojums, ko ierosina ieviest tirgū vai kas paredz būtiskas esošu starptautisko pasažieru pārvadājumu izmaiņas, tādas kā biežākus reisus vai vairāk pieturu;

2)

“galvenā mērķa pārbaude” ir novērtēšanas process, ko regulatīvā iestāde pēc 5. pantā minētās struktūras pieprasījuma veic, lai noteiktu, vai piedāvātā jaunā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs, vai arī pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī;

3)

“ekonomiskā līdzsvara pārbaude” ir novērtēšanas process, ko regulatīvā iestāde veic pēc 10. pantā minētās struktūras pieprasījuma un ko piemēro tikai dalībvalstīs, kuras saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu nolēmušas tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai attiecināt tikai uz starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, uz kuriem attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, un šādu novērtēšanu veic, lai noteiktu, vai piedāvātais jaunais starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru;

4)

“sabiedrisko pakalpojumu līgums” ir sabiedrisko pakalpojumu līgums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta i) punktā norādīto definīciju, kurš attiecas uz dzelzceļa transportu;

5)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta b) punktā norādīto definīciju;

6)

“neto finanšu ietekme” ir sabiedrisko pakalpojumu līguma ietekme uz izmaksām un ieņēmumiem, kas rodas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību īstenošanas gaitā, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus, kurus patur dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un samērīgu peļņu, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 2. punktu.

a)

pretendenta nosaukums, adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

b)

tās personas kontaktinformācija, kuras pienākums ir atbildēt uz jautājumiem;

c)

informācija par pretendenta licenci un drošības sertifikātu vai norāde uz to, kurā posmā ir šo dokumentu saņemšanas procedūra;

d)

sīki izstrādāts maršruts, norādot izbraukšanas un galamērķa staciju atrašanās vietu, kā arī starppieturas un attālumu starp tām;

e)

datums, kad plānots uzsākt piedāvātā jaunā starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniegšanu;

f)

piedāvātā jaunā pakalpojuma grafiks, biežums un kapacitāte, tostarp norādot piedāvātos atiešanas laikus, starppieturas, pienākšanas laikus un savienojumus, kā arī visas nobīdes no standarta grafika biežuma vai pieturu ziņā katrā virzienā;

g)

pamatojums tam, ka piedāvātā pasažieru pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs.

a)

kompetentās iestādes, kuras noslēgušas sabiedrisko pakalpojumu līgumus par dzelzceļa pārvadājumiem ģeogrāfiskajā teritorijā, ko skar piedāvātais jaunais pakalpojums;

b)

visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas uz komerciāla pamata vai uz sabiedrisko pakalpojumu līguma pamata veic starptautiskos vai iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumus maršrutā(-os), ko apkalpos piedāvātais jaunais pakalpojums.

a)

pieprasītājas struktūras nosaukums, adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

b)

tās personas kontaktinformācija, kuras pienākums ir atbildēt uz jautājumiem;

c)

paskaidrojums, kāpēc pieprasītāja struktūra interesējas par lēmumu par piedāvātā jaunā pakalpojuma galveno mērķi;

d)

paskaidrojums, kāpēc pieprasītāja struktūra uzskata, ka piedāvātā jaunā pakalpojuma galvenais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs;

e)

informācija un dokumenti, kas pamato c) un d) apakšpunktā minētos paskaidrojumus.

a)

pretendenta prognozētais starptautisko pasažieru pārvadājumu apgrozījuma un apjoma īpatsvars salīdzinājumā ar iekšzemes pasažieru pārvadājumiem dalībvalstī, kurā nodibināta regulatīvā iestāde;

b)

attālums, ko piedāvātais jaunais pakalpojums aptver dažādās dalībvalstīs, un pieturu atrašanās vietas;

c)

pasažieru pieprasījums pēc jaunā pakalpojuma;

d)

pretendenta tirgvedības stratēģija;

e)

jaunajam pakalpojumam izmantojamais ritošais sastāvs.

a)

pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs; vai

b)

pārvadāt pasažierus starp stacijām, kuras atrodas dalībvalstī, kurā nodibināta regulatīvā iestāde.

a)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, kas noslēgušas sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kurš attiecas uz piedāvātā jaunā pakalpojuma izbraukšanas vietu un galamērķa vietu;

b)

visas citas ieinteresētās kompetentās iestādes, kurām ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu;

c)

infrastruktūras pārvaldītājs ģeogrāfiskajā teritorijā, uz kuru attiecas piedāvātais jaunais starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojums;

d)

visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķīrusi a) punktā minētā iestāde.

a)

pieprasītājas struktūras nosaukums, adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

b)

tās personas kontaktinformācija, kuras pienākums ir atbildēt uz jautājumiem;

c)

paskaidrojums, kāpēc pieprasītāja struktūra interesējas par lēmumu par ekonomiskā līdzsvara pārbaudi;

d)

pierādījumi, kas liecina, ka jaunais pakalpojums izjauks ekonomisko līdzsvaru;

e)

informācija un dokumenti, kas pamato c) un d) apakšpunktā minētos paskaidrojumus.

a)

no kompetentās iestādes:

b)

no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu:

c)

no pretendenta:

d)

no infrastruktūras pārvaldītāja:

informāciju par attiecīgajām līnijām vai sekcijām, lai pārliecinātos, ka jaunos starptautiskos pasažieru pārvadājumus ir iespējams veikt konkrētajā infrastruktūrā. Šis infrastruktūras pārvaldītāja pienākums sniegt informāciju neskar tā pienākumus saistībā ar infrastruktūras jaudas sadales procedūru, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 3. iedaļā.

i)

saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu veikto pārvadājumu rentabilitāti; un/vai

ii)

pašizmaksu kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības.

a)

iedarbība uz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu sniegto pakalpojumu neto finanšu ietekmi visā šā līguma termiņa laikā;

b)

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, iespējamā konkurējošā rīcība;

c)

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, iespējamie izmaksu ietaupījumi (piemēram, netiek aizstāts ritošais sastāvs, kura ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām, vai personāls, kura līguma termiņš beidzas), kā arī šā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma iespējamie ieguvumi no piedāvātā jaunā pakalpojuma (piemēram, tādu starptautisko pārvadājumu pasažieru pieplūdums, kurus varētu interesēt savienojums ar reģionālo pārvadājumu, ko veic sabiedrisko pakalpojumu līguma satvarā);

d)

iespēja sašaurināt sabiedrisko pakalpojumu līguma darbības jomu, it sevišķi ja tā termiņš novērtēšanas laikā tuvojas beigām;

e)

ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izpildi un kvalitāti;

f)

ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu grafika plānošanu;

g)

attiecīgā gadījumā ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai kompetento iestāžu ieguldījumiem ritošajā sastāvā.

a)

ja notiek jaunā starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojuma nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar regulatīvās iestādes analizēto informāciju; vai

b)

ja būtiski atšķiras faktiskā un prognozētā ietekme uz pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu; vai

c)

ja sabiedrisko pakalpojumu līguma termiņš beidzies pirms tā sākotnējā termiņa beigām.

12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/11

(1)

Direktīvas 2012/34/ES 41. panta 2. punktā ir paredzēts, ka infrastruktūras pārvaldītāji var noteikt prasības pieteikuma iesniedzējiem, lai nodrošinātu, ka tiek garantēts tas, ko infrastruktūras pārvaldītāji leģitīmi sagaida attiecībā uz ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē.

(2)

Minētajām prasībām vajadzētu būt atbilstošām, pārredzamām un nediskriminējošām. Tajās var ietvert tikai prasību par finansiālas garantijas sniegšanu, kas nepārsniedz attiecīgu lielumu, kurš ir proporcionāls paredzētās darbības pakāpei, un par apliecinājuma sniegšanu par pieteikuma iesniedzēja spēju sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus.

(3)

Finansiālās garantijas varētu būt avansa maksājumu vai finanšu iestāžu sniegtu garantiju veidā.

(4)

Attiecībā uz 2. apsvērumā minēto prasību atbilstīgumu būtu jāņem vērā tas, ka konkurējošu transporta veidu infrastruktūrai – autotransportam un gaisa transportam, jūras transportam un iekšzemes ūdensceļiem – bieži nenosaka lietošanas maksu, un tādējādi tām nav noteiktas finansiālas garantijas. Lai starp transporta veidiem nodrošinātu taisnīgu konkurenci, finansiālās garantijas apmēra un ilguma ziņā būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam.

(5)

Šādas finansiālas garantijas ir atbilstošas tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai infrastruktūras pārvaldītāju pārliecinātu par ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē. Ņemot vērā, ka infrastruktūras pārvaldītāji var paļauties uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālās gatavības pārbaudēm un uzraudzību, ko saskaņā ar licencēšanas procedūru veic atbilstīgi Direktīvas 2012/34/ES III nodaļai un jo īpaši minētās direktīvas 20. pantam, finansiālo garantiju nepieciešamība ir vēl mazāka.

(6)

Uz minētajām garantijām attiecas nediskriminācijas princips, un tāpēc garantijām, kuras pieprasa no privātiem un publiskiem pieteikuma iesniedzējiem, nevajadzētu atšķirties.

(7)

Garantijām vajadzētu būt samērojamām ar infrastruktūras pārvaldnieka risku, ko rada pieteikuma iesniedzējs dažādos jaudas sadales posmos. Risku vispār uzskata par zemu, ja jaudu var pārdalīt citam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam.

(8)

Garantiju, kas ir pieprasīta atbilstīgu piedāvājumu sagatavošanai, var uzskatīt par atbilstošu, pārredzamu un nediskriminējošu tikai tad, ja infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā izklāsta skaidrus un pārredzamus noteikumus par jaudas pieprasījuma sagatavošanu un piedāvā pieteikuma iesniedzējiem vajadzīgos atbalsta instrumentus. Tā kā pirms pieteikšanās procedūras nav iespējams objektīvi noteikt, kāda ir atbilstīgu piedāvājumu sagatavošanas iespēja, šādu iespēju nepietiekamību var noteikt tikai pēc minētās procedūras, pamatojoties uz to, ka atkārtoti nav bijis iespējams izvirzīt šos piedāvājumus, vai to, ka infrastruktūras pārvaldniekam nav sniegta vajadzīgā informācija. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par šo piedāvājumu nesniegšanu, un par to ir noteikta sankcija, liedzot pieteikuma iesniedzējam pieteikties uz konkrētu vilcienu ceļu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 62. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

“finansiāla garantija” ir a) avansa maksājumi, kas samazina un apsteidzoši sedz pienākumus nākotnē maksāt infrastruktūras maksas, vai b) līgumsaistības, ar kurām tāda finanšu iestāde kā banka apņemas nodrošināt, ka šādi maksājumi tiks izdarīti, iestājoties to termiņam.

a)

no izraudzītā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, ja finansiālo garantiju jau piešķīris vai samaksājis pieteikuma iesniedzējs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, lai segtu maksājumus nākotnē par tādām pašām paredzētajām darbībām;

b)

ja infrastruktūras maksu tieši infrastruktūras pārvaldītājam maksā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (2).

a)

pieteikuma iesniedzējs nav atbildējis uz diviem secīgiem pieprasījumiem sniegt trūkstošu informāciju vai atkārtoti ir atbildējis tādā veidā, kas neatbilst tā tīkla pārskatā izklāstītajiem nosacījumiem, kurš minēts Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā un minētās direktīvas IV pielikumā saistībā ar vilcienu ceļu sadales procedūru; un

b)

infrastruktūras pārvaldītājs pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma spēj tai pietiekami pārliecinoši pierādīt, ka tas ir veicis visus samērīgos pasākumus, lai pieteikumi tiktu iesniegti pareizi un laikus.

12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/14

(1)

Nozvejas kvotas 2013. gadam ir noteiktas ar:

(2)

Nozvejas kvotas 2014. gadam ir noteiktas ar:

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalītās nozvejas kvotas, Komisija veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām nozvejas kvotām.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. un 3. punktā paredzēts, ka šādus atvilkumus veic nākamajā gadā vai gados, piemērojot attiecīgos koeficientus, kas noteikti minētajos punktos.

(5)

Dažas dalībvalstis ir pārsniegušas nozvejas kvotas, kas tām iedalītas 2013. gadam. Tāpēc attiecībā uz pārzvejotajiem krājumiem būtu jāveic atvilkumi no nozvejas kvotām, kas šīm valstīm iedalītas 2014. gadam un – attiecīgā gadījumā – turpmākajiem gadiem.

(6)

Ņemot vērā to, ka Dānija 2013. gadā ir pārsniegusi tūbīšu kopējo pieļaujamo nozveju Savienības ūdeņos 2. un 4. pārvaldības apgabalā, ir nepieciešams veikt atvilkumus. Lai uzraudzītu krājuma attīstību un vietējo populāciju atjaunošanos, šajos ūdeņos 2014. gadā ir atļauta minimāla tūbīšu nozveja. Tomēr tad, ja tiek veikti minētie atvilkumi, nav iespējams tūbīšu pārvaldībā saglabāt Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikto uzraudzības sistēmu. Tāpēc atvilkumi attiecībā uz kvotām, kuras Dānija 2013. gadā pārsniegusi šajos apgabalos, būtu jāveic no 3. tūbīšu pārvaldības apgabala kvotas.

(7)

Spānija 2012. gadā pārsniedza kvotu, kas bija iedalīta Norvēģijas omāra krājumam IX un X zonā, ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (NEP/93411). Attiecīgais atvilkums 75,45 tonnu apmērā bija piemērojams 2013. gadā, un pēc Spānijas lūguma tas tika sadalīts uz trim gadiem, sākot no 2013. gada. Atlikušais gada atvilkums, kas piemērojams Spānijas NEP/93411 krājuma kvotai, ir 25 tonnas 2014. gadā un 19 tonnas 2015. gadā, neskarot turpmāku kvotas pielāgošanu.

(8)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 770/2013 (10) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1402/2013 (11) tika paredzēti atvilkumi no konkrētu sugu nozvejas kvotām, kas dažām valstīm iedalītas 2013. gadam. Tomēr dažu dalībvalstu gadījumā dažu sugu kvotām piemērojamie atvilkumi bija lielāki nekā attiecīgās kvotas, kas bija pieejamas 2013. gadam, un tāpēc tos minētajā gadā nevarēja veikt pilnībā. Lai nodrošinātu, ka šādos gadījumos atvilkums no attiecīgo krājumu kvotām tiek veikts pilnā apmērā, nosakot atvilkumus no 2014. gada kvotas un attiecīgā gadījumā turpmāko gadu kvotām, būtu jāņem vērā atlikušie daudzumi.

(9)

Šajā regulā paredzētie atvilkumi no nozvejas kvotām būtu jāpiemēro, neskarot atvilkumus, kas 2014. gada kvotām piemērojami saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 165/2011 (12) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 185/2013 (13).

(10)

Tā kā kvotas ir izteiktas tonnās vai gabalos, atvilkumi ir noapaļoti uz leju līdz pilnai tonnai vai gabalam, un daudzumi, kas mazāki par vienu tonnu vai vienu gabalu, nav ņemti vērā,

12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/22

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/24

(1)

Ar 2007. gada 5. jūnijā iesniegto un 2007. gada 7. jūnijā reģistrēto sūdzību Komisijai tika paziņots, ka 2004. gada maijā uzņēmums SACE S.p.A. (“SACE”) savam jaunizveidotajam meitasuzņēmumam SACE BT S.p.A. (“SACE BT”) piešķīra sākotnējo kapitālu EUR 100 miljonu apmērā (“pirmais pasākums”).

(2)

Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 6. novembra vēstulē iesniedza papildu argumentus, ar ko pamatoja sūdzību, un informēja Komisiju par papildu pasākumu – pārapdrošināšanas segumu, ko SACE 2009. gadā nodrošināja SACE BT (“otrais pasākums”).

(3)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija uzzināja, ka SACE BT no SACE saņēma divus kapitāla papildinājumus, kas tika piešķirti 2009. gada 18. jūnijā un 4. augustā (attiecīgi “trešais pasākums” un “ceturtais pasākums”).

(4)

Komisija 2011. gada 23. februāra vēstulē informēja Itāliju, ka ir nolēmusi attiecībā uz četriem minētajiem pasākumiem sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(5)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumiem.

(6)

Komisija saņēma piezīmes tikai no SACE, kas tās iesniedza 2011. gada 5. maijā. SACE pievienoja piezīmēm dažādus pavaddokumentus, tostarp vēlreiz iesniedza īstermiņa apdrošināšanas uzņēmējdarbības plānu 2005.–2008. gadam, ko SACE sagatavojis ar sava ārējā konsultanta KPMG palīdzību un ko 2004. gada 18. maijā apstiprināja valde (“sākotnējais uzņēmējdarbības plāns”), ārēja konsultanta 2004. gada 7. jūlija vēstuli, kurā precizēti sniegtie papildu pakalpojumi (“konsultanta vēstule”), uzņēmējdarbības plānam pievienotās 2004. gada marta papildanalīzes par Itālijas komerciālās informācijas tirgu, Itālijas kredītu atgūšanas tirgu un tā galvenajiem dalībniekiem, kā arī par Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgu (“uzņēmējdarbības plāna papildinājumi”), 2004. gada 19. novembrī apstiprinātās 2005.–2009. gada uzņēmējdarbības plāna korekcijas (“koriģētais uzņēmējdarbības plāns”), valdes 2004. gada 28. aprīļa un 2004. gada 18. maija sanāksmju protokolu izrakstus, 2005. gada maija uzņēmējdarbības plānu par iespējamu Assicuratrice Edile S.p.A. iegādi (“Assedile iegādes uzņēmējdarbības plāns”), 2009. gada 31. martā pārskatīto SACE BT budžetu un 2009. gada 4. augustaSACE BT uzņēmējdarbības plānu 2010.–2011. gadam (“2010.–2011. gada uzņēmējdarbības plāns”).

(7)

Itālija 2011. gada 5. maijā iesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(8)

Komisija 2011. gada 23. jūnijā pieprasīja papildu informāciju. Tikšanās ar Itālijas iestāžu un uzņēmuma pārstāvjiem notika 2011. gada 13. jūlijā. Pēc šīs sanāksmes 2011. gada 23. jūnijā nosūtītajā informācijas pieprasījumā tika iekļauti papildu jautājumi, kas radās apspriežu laikā. Papildināto informācijas pieprasījumu nosūtīja 2011. gada 4. augustā. Itālija 2011. gada 15. septembra vēstulē iesniedza atbildi uz informācijas pieprasījumu. Tā pievienoja informācijai vairākus pavaddokumentus, tostarp 2003. gada 17. decembra uzaicinājumu piedalīties konkursā par konsultāciju pakalpojumiem nolūkā izstrādāt uzņēmējdarbības plānu par īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu rūpnieciskajos tirgos (“uzaicinājums”), papildu dokumentus, ko ārējs konsultants bija sagatavojis par iespējamo Assicuratrice Edile S.p.A. iegādi, kā arī paziņojumus par dažādām starptautisku uzņēmumu iegādes iespējām un citiem starptautiskas paplašināšanās veidiem, ko no 2005. gada maija līdz 2008. gada septembrim iesniedza SACE BT valdei.

(9)

Komisija 2012. gada 25. janvāra vēstulē (3) pieprasīja papildu informāciju. Itālija iesniedza atbildi 2012. gada 5. martā. Tā pievienoja informācijai arī SACE un tā priekšteča, Ārējās tirdzniecības apdrošināšanas pakalpojumu iestādes – SACE, valdes 2003. gada 21. novembra, 2003. gada 3. decembra, 2004. gada 10. novembra, 2008. gada 1. aprīļa, 2008. gada 1. oktobra, 2008. gada 28. novembra, 2009. gada 11. februāra, 2009. gada 1. aprīļa, 2009. gada 26. maija, 2009. gada 1. jūlija un 2009. gada 9. septembra sanāksmju protokolus, papildu dokumentus par Assedile iegādi, kā arī sākotnējā uzņēmējdarbības plānā prognozēto finanšu rādītāju un faktisko rādītāju salīdzinājumu.

(10)

Tā kā sākotnēji iesniegtajā informācijā Itālija galvenokārt centās pierādīt, ka pasākumi neietver atbalstu, un sniedza tikai ierobežotu informāciju par iespējamas atbilstības pamatojumu gadījumā, ja pasākumus atzītu par atbalstu, Komisija 2012. gada 21. februāra vēstulē (4) prasīja Itālijai iesniegt papildu faktus, ar ko pierādīt atbalsta iespējamo atbilstību.

(11)

Itālija 2012. gada 30. martā iesniedza SACE iekšējo dokumentu kopumu, ar ko centās pierādīt 2009. gadā īstenoto pasākumu (otrā, trešā un ceturtā pasākuma) atbilstību tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam. Dokumentu kopumā bija iekļauti galvenokārt:

(12)

SACE ir SACE BT mātesuzņēmums un akciju sabiedrība, kuras vienīgais īpašnieks ir Itālijas valsts. SACE ir Itālijas eksporta kredītu aģentūra (ECA). To 2004. gada sākumā no publiskas struktūras pārveidoja par akciju sabiedrību, kas pieder tikai valstij. SACE ar valsts galvojumu apdrošina īstermiņa un ilgtermiņa nenododamos riskus Komisijas Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredītapdrošināšanu (6) (“Eksporta kredītu paziņojums”) nozīmē.

(13)

Saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 31. marta Dekrētā Nr. 143 (7), kurā pārformulēts galvojums, ko uzņēmumam SACE piemēro atbilstīgi 1977. gada 24. maija Likumam Nr. 227, darbības un apdrošināmie riski, tostarp inter alia ģeogrāfiskais tvērums, jānosaka Ekonomikas plānošanas starpministriju komitejai (Comitato Interministeriale per la Programmazione Economica, “CIPE”). CIPE katru gadu vēlākais līdz 30. jūnijam ir jāsagatavo finanšu prognozes, jāaprēķina ar konkrētiem riskiem saistītās finansiālās vajadzības, kā arī jānosaka vispārējie ierobežojumi attiecībā uz riskiem, kam jāpiemēro valsts galvojums, atsevišķi no galvojumiem, kuru periods ir īsāks vai ilgāks par 24 mēnešiem.

(14)

Komisija 1997. gadā pieņēma Eksporta kredītu paziņojumu, kurā noteikts, ka nedrīkst piešķirt valsts atbalstu eksporta kredītu apdrošinātāju atbalstīšanai saistībā ar nododamajiem riskiem un ka publiskajiem eksporta kredītu apdrošinātājiem būs jāveic vismaz atsevišķa administrēšana un atsevišķa grāmatvedība savai nododamo risku un nenododamo risku apdrošināšanai, ko veic uz valsts rēķina vai ar tās galvojumu, demonstrējot, ka tie negūst valsts atbalstu nododamo risku apdrošināšanā. Lai ievērotu Eksporta kredītu paziņojumu, SACE valde (Consiglio di Amministrazione) 1998. gada 7. jūlija sanāksmē nolēma no 1998. gada 18. septembra pārtraukt apdrošināt nododamos riskus (atbilstīgi tābrīža definīcijai, t. i., īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu attiecībā uz 15 ES dalībvalstīm (“ES 15”)) tiešajos apdrošināšanas līgumos.

(15)

Eksporta kredītu paziņojuma 2001. gada grozījumos (8) inter alia visu 1997. gada paziņojuma versijas pielikumā uzskaitīto dalībvalstu saraksts tika aizstāts ar vispārīgu atsauci uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nevajadzētu paziņojumu grozīt Eiropas Savienības turpmākās paplašināšanās dēļ.

(16)

Kad 2004. gada 1. maijā ES pievienojās desmit dalībvalstis (“ES 10”), nenododamie īstermiņa riski attiecībā uz šīm valstīm tādējādi kļuva par nododamajiem riskiem. Tāpēc turpmāk šiem riskiem piemēroja Eksporta kredītu paziņojuma noteikumus par nododamajiem riskiem.

(17)

SACE darbības joma, ņemot vērā attiecīgā tirgus izmaiņas, ir noteikta 6. pantā 2003. gada 30. septembra Dekrētā Nr. 269 (ar grozījumiem pārveidots par 2003. gada 24. novembra Likumu Nr. 326), kurā paredzēti noteikumi Ārējās tirdzniecības apdrošināšanas pakalpojumu iestādes – SACE – pārveidei par akciju sabiedrību (SACE S.p.A.) no 2004. gada 1. janvāra. Konkrētāk, 6. panta 12. punktā noteikts, ka: “SACE S.p.A. var veikt nododamu risku apdrošināšanas un galvošanas darbības atbilstīgi ES noteikumiem. Attiecībā uz darbību, kam piešķirts valsts galvojums, ir jānodrošina atsevišķa šādas uzņēmējdarbības grāmatvedība vai arī šajā nolūkā jāizveido sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Šādas sabiedrības izveides gadījumā SACE S.p.A. līdzdalības apmēram attiecīgajā sabiedrībā jābūt vismaz 30 %, un tās kapitālam nedrīkst novirzīt [konkrētus, iepriekš piešķirtus līdzekļus]. [Nododamo risku apdrošināšanai] nepiešķir valsts galvojumu.”

(18)

Ņemot vērā 14.–16 apsvērumā minētos tiesiskā regulējuma grozījumus, SACE nolēma izveidot SACE BT.

(19)

Lai ievērotu Savienības noteikumus, SACE nolēma izveidot un izmantot atsevišķu grāmatvedību par nododamajiem riskiem (9) laikposmam no dienas, kurā attiecīgie riski automātiski kļuva nododami (2004. gada 1. maija), līdz SACE BT izveides dienai (2004. gada 27. maijam) (skatīt 1. tabulu lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērumā). Darbībām, par kurām izveidoja atsevišķu grāmatvedību, netika piešķirts kapitāls. Grāmatvedību nodalīja atbilstīgi Itālijas tiesību normām. Pilnvarotie revidenti uz to atsaucas arī SACE 2004. gada pārskatā un norāda, ka nododamo risku atsevišķo grāmatvedību pārtrauca 2004. gada beigās (10).

(20)

Uzņēmums SACE BT tika izveidots 2004. gada 27. maijā (11), un tā pamatkapitālu EUR 100 miljonu apmērā pilnīgi apmaksāja SACE saskaņā ar sākotnējo uzņēmējdarbības plānu, ko 2004. gada 18. maijā apstiprināja SACE valde (Consiglio di Amministrazione). SACE arī nodrošināja ieguldījumu SACE BT rezerves kapitālā (tā saukto “Fondo di organizzazione”) EUR 5,8 miljonu apmērā (12), ko vēlāk, piemēram, 2004. un 2005. gadā, izmantoja zaudējumu segšanai (13). SACE BT2004. gada 3. jūlijā saņēma regulatīvās iestādes, t. i., Istituto per la vigilanza sulle assicurazioni private e di interesse collettivo – ISVAP, atļauju darboties kā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam un sāka darbību 2004. gada 15. oktobrī.

(21)

Patlaban SACE BT darbojas kredītu (54 % no 2011. gada prēmijām), galvojumu (30 %) un citās ar īpašumam nodarīta kaitējuma apdrošināšanu saistītās jomās (13 %).

(22)

Kredītu apdrošināšanas segmentā SACE BT darbojas īstermiņa eksporta kredītu “nododamo risku” apdrošināšanas jomā Eksporta kredītu paziņojuma nozīmē. Uzņēmums arī nodrošina Itālijā veiktu darījumu kredītapdrošināšanu (iekšzemes tirdzniecības darījumu apdrošināšana). Nelielu SACE BT darbību portfeļa daļu joprojām veido īstermiņa nenododamo risku apdrošināšana (skatīt 1. tabulu). Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju šī darbība, tāpat kā pārējās, notiek atbilstīgi tirgus noteikumiem un bez valsts galvojuma.

1. tabula

SACE BT kredītu apdrošināšanas risku ģeogrāfiskais sadalījums

(23)

SACE BT izvērsa uzņēmējdarbību galvojumu jomā, iegādājoties Assicuratrice Edile S.p.A. (“Assedile”). Vispirms SACE BT 2005. gadā iegādājās 70 % šā uzņēmuma. Iegādes procesu sāka 2005. gada martā. Assedile bija specializējies galvojumu uzņēmējdarbībā un piedāvāja būvniecības risku galvojumus. Uzņēmuma nosaukums 2009. gada janvārī tika mainīts uz “SACE Surety”. Pēc atlikušo SACE Surety mazākuma akciju iegādes SACE BT kļuva par tā vienīgo īpašnieku un apvienošanās rezultātā iekļāva to SACE BT  (15).

(24)

SACE BT ir vienīgais SACE Servizi S.r.l. akcionārs. Šis uzņēmums tika izveidots, lai sniegtu pakalpojumus saistībā ar komerciālas informācijas ieguvi un pārvaldību. SACE Servizi 2011. gadā arī sāka nodarboties ar kredītu atgūšanu SACE BT vārdā.

(25)

Par SACE BT iekšējo revīziju, riska vadību un atbilstību atbild ārēji departamenti, kas ir mātesuzņēmuma, t. i., SACE  (16), struktūrvienības.

(26)

SACE BT otrajā gadā pēc izveides guva nelielu peļņu, un tā ieņēmumi no pašu kapitāla (ROE) bija 0,11 %. Tomēr, sākot no 2007. gada (trešais darbības gads), tas cieta zaudējumus (skatīt 2. tabulu).

2. tabula

SACE BT ieņēmumi no pašu kapitāla

(27)

Konkrētāk, SACE BT reģistrēja ievērojamus zaudējumus gan 2008. gadā (aptuveni EUR 29,5 miljoni), gan 2009. gadā (aptuveni EUR 34 miljoni). SACE BT 2009. gadā izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības EUR 66,4 miljonu apmērā – par 42,6 % vairāk nekā 2008. gadā (17). Lai gan lielākie kredītu apdrošināšanas un galvošanas uzņēmumi 2009. gadā samazināja apdrošināšanas darbības, SACE BT apdrošināja darījumus kopumā par EUR 20,4 miljardiem, t. i., par 34,2 % vairāk nekā 2008. gadā, kad uzņēmums apdrošināja EUR 15,2 miljardus.

(28)

SACE BT stāvoklis uzlabojās 2010. gadā, kad kombinētais rādītājs (18) no 163 % 2009. gadā (skatīt 5. tabulu) samazinājās līdz 108 %, un 2011. gadā, kad uzņēmums guva nelielu peļņu (EUR 0,247 miljoni).

(29)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka sākotnējais kapitāls, kuru mātesuzņēmums SACE 2004. gadā piešķīra SACE BT un kura apmērs bija EUR 100 miljoni (pirmais pasākums), ir piedēvējams valstij, neatbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam (TEIP) un ir uzskatāms par nesaderīgu valsts atbalstu (skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 29. un 30. apsvērumu). Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 6. novembrī informēja Komisiju arī par pārapdrošināšanas segumu, ko SACE piešķīra SACE BT un kas, iespējams, ir piedēvējams valstij, neatbilst TEIP kritērijam un tādējādi ir uzskatāms par jaunu, Līguma 107. pantam neatbilstīgu atbalstu (otrais pasākums).

(30)

Sūdzības iesniedzējs neiesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(31)

Oficiālā izmeklēšana, ko Komisija sāka 2011. gada 23. februārī, attiecas uz četriem turpmāk izklāstītajiem pasākumiem, ko SACE īstenoja SACE BT labā (sīkāku informāciju skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 33.–41. apsvērumā):

a)    pirmais pasākums : sākotnējā kapitāla piešķīrums EUR 100 miljonu apmērā, ko piešķīra kā pamatkapitālu, un ieguldījums rezervju kapitālā (tā dēvētajā “Fondo di organizzazione”) EUR 5,8 miljonu apmērā 2004. gadā (19);

b)    otrais pasākums : pārapdrošināšanas segums – papildu zaudējumu pārapdrošināšana (20) par 2009. gadā nododamo kredītu risku –, ko nodrošināja 2009. gada 5. jūnijā. Otro pasākumu SACE īstenoja, kad SACE BT neizdevās iegūt visu seguma apmēru no privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkrētāk, šķiet, ka pirms 2009. gada SACE BT vajadzīgo pārapdrošināšanas segumu galvenokārt nodrošināja privātie uzņēmēji. Taču, atjaunojot pārapdrošināšanas līgumus par 2009. gadu, finanšu krīzes dēļ SACE BT saskārās ar grūtībām. Lai gan SACE BT uzrunāja ievērojamu skaitu tirgus dalībnieku, tam izdevās saņemt segumu tikai no pieciem privātajiem pārapdrošinātājiem un iegūt tikai 25,85 % no vajadzīgā papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma par 2009. gadā nododamo kredītu risku. Līgumi tika parakstīti 2009. gada 30. janvārī. SACE BT sazinājās ar 16 citiem uzņēmējiem un piedāvāja tiem tādus pašus noteikumus, kā tiem uzņēmumiem, kuri piekrita piešķirt segumu, taču uzrunātie pārapdrošinātāji nolēma nepiedalīties pārapdrošināšanas segšanā. Pārapdrošinātājiem bija jāsedz zaudējumu daļa, kas pārsniedza EUR 5 miljonus līdz EUR 40 miljoniem. Pieci privātie pārapdrošinātāji, kas piedalījās 2009. gada papildu zaudējumu pārapdrošināšanā, bija: Hannover Rückversicherung AG (10 %), Sirius International Insurance Corporation (7,5 %), DEVK Rückversicherungs und Beteiligungs AG (3 %), Atradius Reinsurance Ltd. (2,5 %) un Assurisk S.A. (2,85 %). Mātesuzņēmums SACE2009. gada 5. jūnijā piešķīra atlikušo seguma daļu, t. i., 74,15 %, saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem par prioritāti, jaudu un prēmiju kā attiecīgie pieci privātie pārapdrošinātāji;

c)    trešais pasākums : rekapitalizācija EUR 29 miljonu apmērā, ko 2009. gada 18. jūnijā veica, lai segtu 2008. gadā reģistrētos zaudējumus;

d)    ceturtais pasākums : rekapitalizācija EUR 41 miljona apmērā, ko veica 2009. gada 4. augustā (21).

(32)

Šā lēmuma 3. tabulā hronoloģiski uzskaitīti četri minētie pasākumi, kā arī svarīgākie SACE un SACE BT lēmumi un pavērsieni (atbilstīgi Komisijai iesniegtajai informācijai un pavaddokumentiem). Tabulā arī norādīts laiks, kad tika sagatavoti vai apspriesti konkrēti dokumenti, kas ir pieminēti turpmāk šajā lēmumā.

3. tabula

Četru pasākumu un svarīgāko SACE un SACE BT lēmumu un pavērsienu hronoloģisks izklāsts

(33)

Par pirmo pasākumu Komisija, pirmkārt, precizēja, ka sākotnējā kapitāla dotāciju varētu neuzskatīt par atbalstu, ja tas būtu piešķirts nenododamajiem riskiem un/vai būtu vienkārši tāds SACE BT nodots kapitāls, kas jau tika piešķirts īstermiņa apdrošināšanas struktūrai, kura agrāk bija SACE daļa (tostarp iepriekš nenododamajiem riskiem, kas 2004. gada 1. maijā kļuva par nododamajiem riskiem). Komisija norādīja, ka šajā posmā tai nav pietiekamas informācijas, lai novērtētu pasākuma atbilstību šiem nosacījumiem.

(34)

Otrkārt, Komisija šaubījās, vai Itālija rīkojās tā, kā līdzīgos apstākļos rīkotos privātais ieguldītājs. Šis ir tā dēvētais tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērijs (TEIP) – ja pasākums tam atbilst, tiek uzskatīts, ka pasākuma labumguvējam nav radīta priekšrocība.

(35)

Treškārt, Komisija norādīja, ka SACE (publiska uzņēmuma) īstenotie pasākumi, šķiet, ir piedēvējami valstij (valsts līdzekļu izmantošanas kritērijs), taču nepauda galīgo nostāju par šo jautājumu.

(36)

Visbeidzot, Komisijai bija šaubas par to, vai pasākumi būtu atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu, ja tos atzītu par atbalstu. Šķiet, ka šāda atbalsta saderībai nav juridiskā pamata.

(37)

Komisija saņēma piezīmes tikai no SACE.

(38)

Itālija un SACE apgalvoja, ka neviens no četriem SACE īstenotajiem pasākumiem nav piedēvējams Itālijas valstij. Komentējot lēmumu par procedūras sākšanu, Itālija plaši atsaucās uz Tiesas spriedumiem lietās Stardust Marine  (24), Olympic Airways  (25) un SIC-RTP  (26). Pēc Komisijas pieprasījuma Itālija iesniedza SACE sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti SACE valdes locekļi laikā, kad SACE valde pieņēma lēmumu par katru no četriem pasākumiem (27). Vajadzības gadījumā SACE norādīja attiecīgā valdes locekļa amatu valsts pārvaldē.

(39)

Turklāt attiecībā uz pirmo pasākumu Itālija apgalvoja, ka, ņemot vērā SACE lielumu, ieguldījums SACE BT bija ļoti mazs. Šim faktam būtu jāliecina arī par to, ka valstij nebija iemesla iesaistīties tik mazā ieguldījumā, tādējādi tas nav piedēvējams valstij.

(40)

Attiecībā uz otro pasākumu Itālija precizēja, ka CIPE nepieņem lēmumus par SACE darbību pārapdrošināšanas jomā (28).

(41)

Saskaņā ar informāciju, ko Itālija un SACE iesniedza pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, ieguldījums atbilda tirgus praksei.

(42)

Lai papildinātu iepriekš iesniegto dokumentāciju, kuras galvenais elements bija uzņēmējdarbības plāns, Itālija un SACE iesniedza papildu pavaddokumentus (skatīt 6.–9. apsvērumu). Atbildot uz Komisijas papildu jautājumu, Itālija arī paziņoja, ka ISVAP un SACE/SACE BT no 2003. gada neapmainījās ar informāciju saistībā ar SACE/SACE BT sagatavotajām kapitāla prasību un pieejamā kapitāla prognozēm un attiecīgajiem valsts uzraudzības iestādes izstrādātajiem novērtējumiem (29).

(43)

Pirmkārt, SACE uzsver, ka gūst peļņu. Tas ir labi pārvaldīts uzņēmums, un tāpēc nav pamata šaubīties, vai, ieguldot SACE BT, tas rīkojās kā parasts ieguldītājs. Lai to ilustrētu, SACE iesniedza datus, kas liecina, ka SACE 2004.–2010. gadā guva peļņu un tā ROE visos attiecīgajos gados pārsniedza 6 %, savukārt gada dividenžu izmaksas rādītājs bija 40–95 % no peļņas un dividenžu kopējā summa – EUR 2,1 miljards papildus EUR 3,5 miljardus lielai kapitāla daļai, kas bija jāatdod valstij kā akcionāram. SACE arī apgalvo, ka ieguldījumam SACE BT tas izmantoja “brīvo kapitālu” – tas netika izmantots, bija SACE pieejams un tā kopējais apmērs 2004. gada 28. aprīlī bija aptuveni EUR 250 miljoni (30). Turklāt SACE norāda, ka kapitāla apmērs bija maznozīmīgs, salīdzinot ar SACE aktīviem un gūto peļņu (summa, ko 2004. gadā ieguldīja meitasuzņēmumā SACE BT, bija tikai 1,2 % no SACE pašu kapitāla un 20 % no SACE 2004. gada tīrās peļņas) (31).

(44)

Saistībā ar to Itālija arī precizēja, ka SACE nebija valsts sniegtās pretgarantijas labumguvējs un ka tās mērķis bija nodrošināt pretgarantiju SACE darījumu partneriem. Itālija uzsvēra, ka 2004.–2010. gadā pretgarantija netika prasīta un ka valsts šajā laikposmā neveica maksājumus SACE labā (32).

(45)

Otrkārt, SACE norādīja, ka ieguldījuma mērķis bija dažādot SACE uzņēmumu grupas apdrošinātos riskus (ģeogrāfisko tvērumu un darbības jomu). Tāpēc SACE uzņēmumu grupas nodrošinātais kredīta risku segums, kas iepriekš attiecās uz nenododamo risku valstīm, bija jāpaplašina Itālijā un nododamo eksporta kredītu risku (ESAO valstīs – īstermiņa risku) jomā. Turklāt uzņēmējdarbība bija jāizvērš arī citās darbības jomās, kurās darbojās trīs lielākie privātā tirgus dalībnieki.

(46)

Treškārt, SACE apgalvoja, ka jaunam tirgus dalībniekam, t. i., SACE BT, bija pieejamas ievērojamas un neizmantotas tirgus iespējas. Šis apsvērums tika analizēts pirms ieguldījuma veikšanas. Konkrētāk, salīdzinot ar pārējiem lielajiem Eiropas tirgiem, kredītu apdrošināšana Itālijas vietējā tirgū bija ievērojami mazāk izplatīta. Turklāt radās iespēja darboties ES 10 tirgos, kuros tolaik vēl nestrādāja lielākie kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Pirms ieguldījuma veikšanas tirgus iespējas sīkāk analizēja arī ārējais konsultants.

(47)

Ceturtkārt, SACE apgalvoja, ka SACE BT ROE nevar salīdzināt ar vidējo tirgus rādītāju, jo tolaik SACE BT bija jaunizveidots uzņēmums, savukārt pārējie īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas uzņēmumi jau bija ieguvuši pozīciju tirgū.

(48)

Piektkārt, SACE apgalvoja, ka 2004. gadā, kad tas izveidoja SACE BT, lai iekļūtu īstermiņa eksporta kredītu tirgū, uzņēmuma vadība prognozēja, ka pietiekamu ieguldītā kapitāla rentabilitāti nodrošinās trīs pīlāru stratēģija  (33) – kredītu apdrošināšanas uzņēmējdarbības (jaunizveidots uzņēmums, kura sākotnējā uzņēmējdarbības plānā sniegtas prognozes par četriem gadiem) dabiska attīstība, t. i., pirmais pīlārs; citas darbības papildus kredītu apdrošināšanai (citi apdrošināšanas vai pakalpojumu veidi), tostarp, iespējams, citu uzņēmumu iegāde Itālijā (uzņēmējdarbības virzienu dažādošana), t. i., otrais pīlārs, un ģeogrāfiska paplašināšanās, iegādājoties uzņēmumus, kuri darbojas ārvalstīs (ģeogrāfiskā dažādošana), t. i., trešais pīlārs.

(49)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju šīs stratēģijas pamatā bija ārēja konsultanta sagatavota analīze (34).

(50)

SACE uzskata par pašsaprotamu, ka 2004. gadā izstrādātajās ekonomiskajās un finanšu prognozēs nevarēja iekļaut vai paredzēt, kādu ietekmi radīs turpmākajos gados veiktie iegādes darījumi (35). Citādi sakot, prognozes tika sagatavotas, pamatojoties vienīgi uz SACE BT dabisku attīstību Itālijas kredītu apdrošināšanas tirgū (48. apsvērumā minētais pirmais pīlārs) (36).

(51)

Tā kā SACE BT bija jaunizveidots uzņēmums, tā mātesuzņēmums nolēma ieguldīt lielāku sākotnējo kapitālu. Itālija apgalvo, ka šī pieeja ir līdzvērtīga stratēģijai, ko izmanto privātā pašu kapitāla fondi, – tie iegulda sākotnējos līdzekļus, ko izmantot iespējamiem darījumiem, par kuriem tomēr būtu jāsagatavo neatkarīgi novērtējumi un kuriem būtu jāatbilst iepriekš noteiktai stratēģijai (37).

(52)

Itālija arī apgalvoja, ka, lai gan sākotnējā plānā bija prognozēta tikai uzņēmuma pirmā pīlāra rentabilitāte, tolaik tika pieminēti/apsvērti arī pārējie divi uzņēmuma pīlāri. Tie bija minēti jau 2003. gada 17. decembra vēstulē, kurā konsultantus aicināja iesniegt piedāvājumu SACE īstermiņa darbības uzņēmējdarbības plāna izstrādei (38). Konkrētāk, ārējam konsultantam paredzētajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu SACE prasīja iesniegt ierobežotu skaitu scenāriju (ne vairāk kā divus), kuros būtu jāapraksta, kā SACE varētu nodrošināt iekšējo izaugsmi ar pašu resursiem un līdzekļiem un sadarbojoties ar dažādām citām struktūrām (itāliešu vai ārvalstu), piemēram, ar vienu no lielākajiem tirgus dalībniekiem, ar sekundāru tirgus dalībnieku (piemēram, CESCE no Spānijas, OND no Beļģijas) vai ar Itālijas tirgus dalībnieku, kas strādā citā tirgus segmentā vai citā finanšu nozarē.

(53)

Attiecībā uz iespējamu saistību ar trešām personām konsultantam prasīja uzsvērt priekšrocības, ko varētu radīt kopīgas tehnoloģijas un kompetences izmantošana, apjomradīti ietaupījumi, specializācija, kā arī darbību augšupēja un lejupēja integrēšana.

(54)

SACE apgalvoja, ka valde sāka apspriest šīs iespējas aptuveni tajā pašā periodā, kad tika izveidots SACE BT. Lai pamatotu šo apgalvojumu, SACE iesniedza provizorisko plānu sadarbībai ar OND (Beļģija) un CESCE (Spānija), kas sagatavots 2004. gada 5. martā, t. i., pirms pirmā pasākuma īstenošanas (39).

(55)

Lai pamatotu turpmāku darbības izvēršanu citos tirgos un uzņēmējdarbības virzienos, konsultants 2004. gada martā iesniedza SACE sīki izstrādātu analīzi par tirgus dalībniekiem, kuri darbojas citos Itālijas uzņēmējdarbības segmentos (komerciālās informācijas pakalpojumi un kredītu atgūšana) un Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgū (40), kā arī salīdzinošu tirgus prakses (galvenokārt lielāko tirgus dalībnieku) novērtējumu par izmaksām (t. i., par komerciālās informācijas sniegšanas un kredītu atgūšanas izmaksām), darījumu laiku, daudzpusīgu analīzi par komerciālās informācijas sniegšanas nozares pēdējo iegādes darījumu cenām, kā arī salīdzinošu tirgus paraugprakses (kas par tādu atzīta, ņemot vērā uzņēmumu līderpozīcijas attiecīgajā tirgus segmentā) novērtējumu par operatīviem uzņēmējdarbības risinājumiem.

(56)

Itālija atgādina, ka iegādes stratēģiju sāka īstenot, kad vēl nebija pagājis gads no SACE BT darbības sākuma (pirmo SACE BT nesaistošo piedāvājumu par 70 % Assedile daļu iegādi sagatavoja 2005. gada 18. aprīlī, savukārt iegādes procesu sāka 2005. gada martā, t. i., piecus mēnešus pēc SACE BT darbības sākuma). Itālija arī iesniedza Komisijai dažādus paziņojumus, kas 2006.–2008. gadā tika iesniegti SACE BT valdei un kuros izskatītas turpmākās uzņēmumu iegādes iespējas (41) (lai gan dažādu iemeslu dēļ atsevišķi piedāvājumi bija neveiksmīgi, visu paziņojumu pamatā bija ārēju konsultantu sagatavoti novērtējumi, uzticamības pārbaude u. c.).

(57)

Uzaicinājumā piedalīties konkursā par konsultāciju pakalpojumiem SACE prasīja iesniegt finanšu prognozes turpmākajiem trim gadiem, t. i., 2005.–2007. gadam. Inter alia SACE vēlējās saņemt aprēķinu par finanšu resursiem (t. i., kapitalizāciju), kas būtu vajadzīgi, lai izvērstu īstermiņa darbību, kā arī prognozētās rentabilitātes aprēķinu (t. i., ieguldītā kapitāla ienesīgumu) (42).

(58)

SACE apgalvoja, ka, tā kā iegādes iespējas vēl nebija skaidras un vēl nebija pieejams to novērtējums, sākotnējais uzņēmējdarbības plāns bija piesardzīgs un tā pamatā bija tikai pirmais uzņēmējdarbības pīlārs (dabiska attīstība kredītu apdrošināšanas nozarē). Taču, lai gan prognozētā rentabilitāte bija ierobežota, jo prognozēs netika ņemtas vērā iegādes stratēģijas, tā būtu pozitīva no 2007. gada (trešā pilnā darbības gada) (43) un, ja ņemtu vērā sinerģiju ar mātesuzņēmumu (t. i., SACE), šis rādītājs būtu pozitīvs jau no 2006. gada (otrā pilnā darbības gada).

(59)

Turklāt jau 2004. gada novembrī, t. i., tikai mēnesi pēc SACE BT darbības sākuma, uzņēmējdarbības plāna 2005.–2009. gadam (44) korekcijas (“koriģētais uzņēmējdarbības plāns”), kurās bija iekļauta analīze par SACE BT darbībām uzņēmējdarbības sākumā, jauni pieņēmumi par tā attīstību, ekonomiskās un finanšu simulācijas un tā attīstības scenāriji, tika apspriestas valdē (45). Plānam pievienotajā piezīmē valdei ir skaidri minēta uzņēmējdarbības izvēršana galvojumu tirgū, kā arī ieskicēti attīstības scenāriji attiecībā uz citām iespējām panākt ārējo izaugsmi nozarēs, kurās iespējama sinerģija ar SACE BT darbību, lai nodrošinātu visa SACE BT ieguldītā kapitāla ienesīguma atbilstību tirgus kritērijiem.

(60)

Konkrētāk, koriģētajā uzņēmējdarbības plānā tika skaidri norādīti dažādie uzņēmuma turpmākās attīstības pīlāri: dabiska attīstība kredītu apdrošināšanas tirgū (pirmais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu), darbības izvēršana citos Itālijas uzņēmējdarbības segmentos (otrais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu) un ārējā izaugsme, norādot, ka tā “jāizstrādā precīzāk” (otrais un trešais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu) atkarībā no mērķa uzņēmuma darbībām. Tika prognozēts, ka pirmā pīlāra īstenošanai vajadzīgais kapitāls būtu EUR 40,3 miljoni. Attiecībā uz otro pīlāru detalizēti tika precizēta tikai iekšēja attīstība galvojumu tirgū (cauzioni), tostarp atsevišķas finanšu prognozes par šo uzņēmējdarbības virzienu un prognozētais kapitāls EUR 3,7 miljonu apmērā.

(61)

Plānam bija pievienota arī sīkāk izstrādāta analīze par prognozēto peļņu, ko nodrošinātu ar kredītu apdrošināšanas un galvojumu uzņēmējdarbības vajadzībām piešķirto kapitālu: saskaņā ar aplēsēm pirmo divu produktu veidu (kredītu apdrošināšanas un galvošanas – cauzioni) ROAE attiecībā uz vajadzīgo kapitālu (EUR 44 miljoniem) būs 12,5 % (attiecīgi EUR 40,3 miljoni un 12,1 % tikai kredītu apdrošināšanai) (46). Dokumentā norādīts, ka analīze ir provizoriska un tiks pilnveidota, izstrādājot precizēto uzņēmējdarbības plānu, kas vajadzīgs regulatīvā nolūkā (paredzēts 2005. gada februārī/martā).

(62)

Koriģētajā plānā prognozēts, ka 2008. gadā peļņa būs EUR 4,8 miljoni un prognozētie visa kapitāla ROAE 2009. gadā sasniegs 4,4 %.

(63)

Turklāt Itālija 2011. gada 15. septembrī un 2012. gada 5. martā iesniegtajā informācijā iekļāva SACE aprēķinu par “pieņemto ex-ante” rentabilitāti, kuras aplēsēs ņemta vērā sinerģija, kā arī KUP un Assedile iegāde (skatīt 4. tabulu). Izstrādājot šo analīzi, Itālija ņēma vērā ex-ante novērtējumu apsvērumus, kas bija pieejami dažādos laikposmos: kad tika sagatavots sākotnējais uzņēmējdarbības plāns, kad tika apsvērta un novērtēta 70 % Assedile daļu iegāde, kā arī 100 % Assedile daļu un 33 % KUP daļu iegāde. Iegādes darījumu radītā prognozētā sinerģija ir atsevišķi norādīta tabulas lejasdaļā. Šajā analīzē nav ņemti vērā sāktie un novērtētie, taču nepabeigtie iegādes darījumi. Papildu kapitāls, kas nav vajadzīgs 56. apsvērumā minētajiem iegādes darījumiem, pirms to noteikšanas un novērtēšanas ir piešķirts patstāvīgajam kredītu apdrošināšanas uzņēmumam (pirmais pīlārs).

4. tabula

SACE aprēķinātā “pieņemtā ex-ante” rentabilitāte

(64)

Itālija apgalvoja, ka attiecībā uz peļņas normu privātais ieguldītājs būtu pieprasījis veikt līdzīgu ieguldījumu (“pieprasītā peļņas normas”), un apstrīdēja sūdzības iesniedzēja norādīto rādītāju (ROE – 11,5 %). Itālija uzskata, ka ROE aprēķināšanai izmantotā uzņēmumu izlase nebija reprezentatīva un ka ROE aprēķināšanas laikposms bija neadekvāts. SACE norādīja, ka Itālijas kredīta apdrošināšanas uzņēmuma pienācīga peļņas norma būtu jānosaka, pamatojoties uz Itālijā strādājošo uzņēmumu, t. i., Coface Italy (Viscontea Coface) un Euler Hermes SIAC, vidējo rentabilitāti 1998.–2003. gadā, un, ņemot vērā vidējo nesvērto rādītāju, tā būtu 10,25 %. SACE paskaidroja, ka aprēķinos netika iekļauts Atradius (Itālija), jo attiecīgajā periodā tā rezultāti bija ļoti svārstīgi – tie ietekmēja rezultātus tiktāl, ka tika iegūta negatīva salīdzinošā vērtība (– 2,4 %, izmantojot vienkāršu nesvērto vidējo rādītāju) (50).

(65)

Tomēr Itālija apgalvoja, ka pieprasītā peļņas norma jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju. Itālijas iesniegtajā informācijā SACE bija aprēķinājis Coface Italy un Euler Hermes SIAC vidējos svērtos ROE 1998.–2003. gadā, pretstatot to vidējos ROE attiecīgajā periodā un to kredītu apdrošināšanas struktūrvienību attiecīgā periodā parakstīto bruto prēmiju svērto procentuālo daļu. Šādi iegūtā peļņas norma būtu 8,7 %.

(66)

Itālija apgalvo, ka prognozēto peļņas normu, kuru aprēķināšanā izmantoti nesvērtie vai svērtie rādītāji, atšķirība, t. i., 10,25 % vai 8,7 %, nav tik liela, lai būtiski ietekmētu ieguldītāja vidēja laikposma vai ilgtermiņa lēmumu. Taču Itālija arī uzskatīja, ka divu iemeslu dēļ (51) pareizāk būtu izmantot iepriekš norādītos vidējos svērtos ROE:

(67)

Itālija arī norādīja, ka pieprasītā peļņas norma, kas aprēķināta, ņemot vērā kopējās prēmijas (t. i., ņemot vērā ne tikai kredītu apdrošināšanas prēmijas, kā norādīts iepriekš), būtu 9,5 %.

(68)

SACE apgalvo, ka pasākums tika īstenots ar peļņu saistītu apsvērumu dēļ un tāpēc tas uzskatāms par tirgus praksei atbilstīgu pārapdrošināšanas darbību. SACE uzsver, ka 2009. gadā, piešķirot SACE BT pārapdrošināšanas segumu, tas piemēroja tādus pašus galvenos noteikumus, par kādiem pirms pāris mēnešiem SACE BT bija vienojies ar privātajiem pārapdrošinātājiem (skatīt 31. apsvērumu). Ex post var secināt, ka mātesuzņēmumam SACE šis darījums bija tikai izdevīgs – tas saņēma EUR 1,56 miljonus (54) ienākumos no prēmijām, jo SACE BT neizmantoja pārapdrošināšanu iepriekš noteikto papildu zaudējumu segšanai.

(69)

Turklāt Itālija apgalvo, ka attiecībā uz tām kapitāla prasībām (requisito patrimoniale), ko 2009. gadā aprēķināja saskaņā ar toreizējo Maksātspējas IIpriekšlikumu (QIS4 tehniskās specifikācijas), ar otro pasākumu netika samazinātas SACE BT kapitāla prasības. Konkrētāk, papildu zaudējumu segums neradīja priekšrocības, jo tas netiek iekļauts standarta formulā, ko SACE BT izmanto kapitāla prasību noteikšanai. Komentējot ietekmi uz kapitāla samazināšanu (assorbimento di capitale), Itālija paskaidroja, ka saskaņā ar termina “pārapdrošināšana” definīciju visi tās veidi ietekmē kapitāla apmēru, tostarp arī pārapdrošināšana, nodrošinot papildu zaudējumu segumu (55). Komisija 2012. gada 4. janvārī konkrēti pieprasīja Itālijai norādīt uzņēmumam SACE BT nodrošināto kapitāla atvieglojumu pēc 2009. gada vienošanās ar SACE par papildu zaudējumu pārapdrošināšanas segumu. Itālija prasīto informāciju neiesniedza, taču atkārtoja, ka papildu zaudējumu pārapdrošināšana neradīja kapitāla atvieglojumus attiecībā uz uzraudzīta kapitāla prasībām (requisiti patrimoniali di vigilanza) (56).

(70)

Taču SACE norādīja (57), ka viens no galvenajiem pārapdrošināšanas mērķiem ir palielināt apdrošinātāja, kas ir cedents, spēju parakstīt turpmākus līgumus.

(71)

Komentējot Eksporta kredītu paziņojumā (58) paredzētā izņēmuma noteikuma piemērošanu, Itālija norādīja, ka nav pareizi piešķirt valsts atbalstu šai nozarei un nolēma neizmanot izņēmuma noteikumu (59). SACE uzskatīja, ka Komisijas pieprasījums iesniegt informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka eksportētājiem tirgū nebija seguma, ir nepamatots (60).

(72)

SACE apgalvo, ka, pieņemot lēmumu par trešo un ceturto pasākumu, SACE vēlējās nodrošināt SACE BT“finansiālo līdzsvaru”, lai garantētu uzņēmuma maksātspēju atbilstīgi tiesiskajā regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tiklīdz būtu garantēta SACE BT maksātspēja, būtu bijis iespējams panākt pietiekamu rentabilitātes līmeni (61). Turklāt SACE uzsver, ka daudzi Itālijas privātie uzņēmumi, kas konkurē ar SACE BT,2008. un 2009. gadā reģistrēja zaudējumus. Tāpēc iejaucās to akcionāri, kuri piešķīra ievērojamus kapitāla papildinājumus (arī starptautiskā līmenī – Natixis divas reizes, t. i., 2009. gadā un 2010. gada sākumā, veica Coface rekapitalizāciju, lai gan Coface 2009. gadā cieta zaudējumus EUR 163 miljonu apmērā).

(73)

SACE arī piebilst, ka, lai gan ekonomikas krīze būtībā ietekmēja visus tirgus dalībniekus, tā sevišķi smagi skāra SACE BT. Ņemot to vērā, SACE apgalvo, ka SACE BT joprojām ir darbības sākumposmā. Tāpēc SACE BT nevarēja risināt ekonomiskos un finansiālos sarežģījumus, izmantojot “izlīdzināšanas rezerves” (riserva di perequazione) (62), jo tās vēl nebija izveidotas. Visi lielākie SACE BT konkurenti, tostarp Coface, ekonomikas krīzes laikā izmantoja šādas rezerves.

(74)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija prasīja iesniegt prognozētās izmaksas, kas SACE varētu rasties, ja tam būtu jāpārdod vai jālikvidē SACE BT. Atbildē SACE norādīja, ka SACE BT likvidācija ir tikai teorētiska iespēja, ko patlaban nav iespējams īstenot praksē. Galvenie SACE minētie iemesli ir saistīti ar: i) to, ka likvidācija nenodrošinātu SACE tūlītējus ieguvumus kā akcionāram, jo ar to tikai pastiprinātu tābrīža negatīvos rezultātus sevišķi nelabvēlīgajos tirgus apstākļos un ievērojami kaitētu SACE reputācijai; ii) varbūtību, ka šādu rīcību tirgos varētu interpretēt kā SACE likviditātes krīzi; iii) iespēju, ka pārdošanas cena nebūtu adekvāta (63). Atbildot uz atsevišķu Komisijas pieprasījumu par risku, ko pirms otrā, trešā un ceturtā pasākuma īstenošanas SACE radīja tā meitasuzņēmums SACE BT, Itālija norādīja, ka teorētiski, ja 2009. gadā pārtrauktu SACE BT darbību un likvidētu tā aktīvus, varētu tikt apdraudēti pasīvi EUR 2,09 miljonu vērtībā. Itālija norādīja, ka uz SACE attiecināto aktīvu un pasīvu tīrais atlikums 2008. gadā bija pozitīvs un tā vērtība bija EUR 8,43 miljoni (64). Tas nozīmē, ka neto izteiksmē SACE būtu parādā SACE BT.

(75)

SACE apgalvoja, ka, piemērojot TEIP, jāņem vērā arī likumiskie ierobežojumi. […] (65) Turklāt SACE apgalvo, ka ieguldītājs ņem vērā ne tikai ieguldījuma ienesīgumu, bet arī citus apsvērumus, piemēram, uzņēmumu grupas publiskā tēla nostiprināšanu vai tā uzņēmējdarbības virzienu maiņu (66).

(76)

Itālija norādīja, ka EUR 70 miljoni (trešais un ceturtais pasākums) bija daļa no Riska vadības departamenta (67) 2009. gada maijā noteiktā kapitāla, kas vajadzīgs turpmāko Maksātspējas II direktīvas prasību izpildei (68), (69). Šī simulācija izstrādāta, pamatojoties uz pārskatīto 2009. gada budžetu.

(77)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju, lemjot par SACE BT rekapitalizāciju, tika ņemta vērā plānotā rentabilitātes atjaunošana un bezzaudējumu sliekšņa sasniegšana 2011. gadā (70).

(78)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju no 2009. gada tika veiktas ievērojamas SACE BT organizatoriskās, vadības līmeņa un darbības procesu izmaiņas, tādējādi atjaunojot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju un panākot peļņas atjaunošanu 2011. gadā, t. i., ātrāk nekā prognozēts uzņēmējdarbības plānā 2011.–2013. gadam. Ņemot vērā mainīgos ekonomiskos un tirgus apstākļus, tika atjaunināts SACE BT uzņēmējdarbības plāns 2011.–2013. gadam, pielāgojot to tābrīža krīzei un iekļaujot vairākas iniciatīvas turpmākai rentabilitātes palielināšanai (skatīt 5. tabulu). Koriģēto uzņēmējdarbības plānu 2011.–2013. gadam 2011. gada 24. novembrī apstiprināja SACE BT valde. Valdes 2011. gada 24. novembra sanāksmes (t. i., divus gadus pēc kapitāla papildināšanas) protokolā ir minēts mērķis pakāpeniski palielināt rentabilitāti (kas izteikta kā ROE), lai sasniegtu nozares vidējo rādītāju.

5. tabula

Svarīgākie SACE BT finanšu dati, kas sniegti uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam un koriģētajā uzņēmējdarbības plānā 2011.–2013. gadam

(79)

Pēdējoreiz iesniedzot informāciju (2012. gada 30. martā), Itālija atkārtoja, ka pasākumi nav piedēvējami valstij un atbilst TEIP. Pirmkārt, Itālija paskaidroja, ka runa ir par iekšējiem uzņēmumu grupas lēmumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu tās reputāciju. Otrkārt, Itālija apgalvoja, ka SACE darbojas kā tirgus dalībnieks un iegulda resursus savas uzņēmējdarbības attīstībā, negaidot nekādu valsts atbalstu. Krīzes laikā mātesuzņēmums SACE turpināja gūt peļņu un izmaksāja dividendes valstij. Itālija norādīja, ka tāpēc SACE neuzskatīja, ka tam būtu jāizstrādā pārstrukturēšanas plāns, ko iesniegt Komisijai saskaņā ar Komisijas paziņojumu par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (“Pārstrukturēšanas paziņojums”) (77). Arī valsts uzraudzības iestāde ISVAP neizvirzīja iebildumus un nepieprasīja konkrētas procedūras pēc SACE BT rekapitalizācijas, Visbeidzot, Itālija atgādināja, ka saskaņā ar sagatavoto izvērtējumu tolaik būtu bijis ļoti grūti atrast iespējamu SACE BT pircēju.

(80)

Itālija apgalvo, ka SACE BT krīzes cēloņi bija nevis iekšējie procesi, pieprasījuma izmaiņas vai citi faktori, kuru dēļ būtu nopietni jāizvērtē un jāpārstrukturē uzņēmējdarbības modelis, bet gan ievērojamais, krīzes izraisītais prasījumu pieaugums. Ņemot vērā šo situāciju, Itālija norāda, ka SACE nolēma piešķirt papildu kapitālu un veikt vajadzīgās organizatoriskās un vadības līmeņa izmaiņas pilnīgi autonomi un no tirgus dalībnieka skatpunkta.

(81)

Itālija un SACE piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu galvenokārt argumentēja, ka pasākumi atbilst TEIP un nav piedēvējami valstij, tātad, neietver atbalstu. SACE norādīja, ka, ja Komisija tomēr konstatētu, ka šie pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tie būtu jāatzīst un jāpasludina par saderīgiem ar iekšējo tirgu (78). Attiecībā uz otro pasākumu SACE uzskata, ka Komisijas paustās šaubas par šā pasākuma saderību ir tikai spekulatīvas (79). Komentējot trešo un ceturto pasākumu, SACE atkārtoja, ka tos jebkurā gadījumā varētu atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz Komisijas citētajiem paziņojumiem (80).

(82)

Ir jānoskaidro, vai II.4. sadaļā aprakstītie četri pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Kā noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(83)

Tāpēc, lai pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem: tas ir piedēvējams valstij, un to finansē dalībvalsts vai no valsts līdzekļiem, tas rada selektīvu priekšrocību, kas var dot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, kā arī var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(84)

Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem minētajiem nosacījumiem. Tādējādi, ja pasākums kādam no nosacījumiem neatbilst, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(85)

Lēmuma par procedūras sākšanu 61. apsvērumā Komisija norādīja, ka par valsts atbalstu nebūtu uzskatāmi tie pasākumi, kas atbilst vienam no šiem diviem nosacījumiem:

(86)

Attiecībā uz otro izslēgšanas kritēriju SACE apstiprināja, ka netika piešķirts kapitāls nenododamajiem riskiem saistībā ar ES 10 dalībvalstīm, kurās šie riski kļuva par nododamajiem riskiem pirms SACE BT izveides (81). Šī norāde atbilst Itālijas atkārtotajai argumentācijai par to, ka uzņēmums bija darbības sākumposmā (skatīt arī 96.–100. apsvērumu).

(87)

Attiecībā uz pirmo izslēgšanas kritēriju, atbildot uz Komisijas pieprasījumu iesniegt nododamo un nenododamo risku sadalījumu (82), SACE norādīja, ka SACE BT relatīvais darbības apmērs nenododamo risku jomā ir ļoti neliels (83). Turklāt Itālija norādīja, ka SACE BT pārvalda nenododamos riskus atbilstīgi tirgus noteikumiem, bez valsts galvojuma un uz tiem neattiecas robežvērtība, ko CIPE katru gadu nosaka nenododamajiem riskiem, kuru ilgums ir īsāks par 24 mēnešiem (84).

(88)

Komisija piebilst, ka saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojumu, ja dalībvalstis vēlas subsidēt savus nenododamos riskus, tām jāievieš atsevišķa grāmatvedība, lai nodrošinātu, ka nododamajiem riskiem netiek novirzīts atbalsts. Šajā gadījumā SACE īstenoto pasākumu mērķis nebija atbalstīt nelielās darbības nenododamo risku jomā. Itālija neapgalvo, ka vēlējās atbalstīt nenododamos riskus, un uzskata, ka visus pasākumus īstenoja attiecībā uz SACE BT kopumā (nevis kādu konkrētu darbību) un atbilstīgi tirgus noteikumiem. Itālija neiebilst, ka, lai noteiktu, vai pastāv priekšrocība, tiek analizēta šo pasākumu atbilstība TEIP kritērijam.

(89)

Tāpēc Komisija piekrīt Itālijai un SACE par to, ka lēmuma par procedūras sākšanu 4.1.1. un 4.1.2. nodaļā paredzētie izņēmumi uz šo gadījumu neattiecas. Ņemot to vērā, attiecīgo četru pasākumu (to daļas) atbalsta elementu nevar izslēgt, pamatojoties uz šiem izslēgšanas kritērijiem. Viss meitasuzņēmumā SACE BT ieguldītais kapitāls, t. i., EUR 105,8 miljoni (pirmais pasākums), un visi pārējie pasākumi varētu būt valsts atbalsts un ir jānovērtē.

(90)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 80.–82. apsvērumā, saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai noteiktu, vai kapitāla papildināšana rada konkurētspējas priekšrocību, jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas principu vadīts privātais ieguldītājs būtu veicis tikpat lielus kapitālieguldījumus (85), jo īpaši, ņemot vērā ieguldīšanas brīdī pieejamo informāciju un paredzamo notikumu gaitu (86).

(91)

TEIP kritērijs būtu jāpiemēro ex-ante, t. i., būtu jānosaka, vai ieguldījuma plānošanas brīdī tirgus ekonomikas principu vadīts privātais ieguldītājs būtu nolēmis veikt šādu kapitālieguldījumu. Tirgus principu vadīts ieguldītājs pietiekami ņemtu vērā ar ieguldījumu saistītos riskus, un tāpēc no riskantākiem ieguldījumiem gaidītu lielāku rentabilitāti. Spēkā esošo tiesisko regulējumu, piemēram, finanšu pakalpojumu nozarē, tas uzskatītu par šķērsli. Ja konkrētas regulatīvas prasības attiecībā uz minimālo kapitālu, likviditāti un līdzīgiem elementiem padarītu ieguldījumus par nerentabliem, tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs neveiktu ieguldījumus, kas regulatīvajām prasībām atbilst, taču nenodrošina pietiekami lielu rentabilitāti.

(92)

Privātajam ieguldītājam nepietiek vienkārši ar to, ka ieguldījums viņam nerada zaudējumus vai nes tikai ierobežotu peļņu. Tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs no saviem aktīviem censtos gūt maksimālu peļņu atbilstīgi pastāvošajiem apstākļiem un savām interesēm arī tad, ja ieguldītu uzņēmumā, kurā viņš jau ir kapitāldaļu turētājs (87). Pat ja vidējā atdeve attiecīgajā nozarē ir tikai viens no elementiem, ko Komisija varētu ņemt vērā, piesardzīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, aprēķinot piemērotu atlīdzību, noteikti pieprasītu minimālu ieguldījuma atdevi, kas būtu vismaz līdzvērtīga vidējai rentabilitātei attiecīgajā nozarē (88).

(93)

Saskaņā ar jaunāko judikatūru (89) dalībvalstij, kas atsaucas uz atbilstību TEIP, šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums izriet no tās kā akcionāres statusa, t. i., atbilstīgi tirgus noteikumiem. Tāpēc tai var būt jāiesniedz pierādījumi par to, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas ir līdzvērtīgi tādiem novērtējumiem, kādus apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgi dalībvalsts situācijai, turpmākās peļņas noteikšanas nolūkā pirms ieguldīšanas sagatavotu racionāls privātais ieguldītājs. Vienīgais privātā ieguldītāja kritērija piemērošanas vajadzībām atbilstīgais pierādījums ir brīdī, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu, pieejamā informācija un prognozējamā notikumu gaita. Tas īpaši attiecināms uz situācijām – kā šajā gadījumā –, kad Komisija cenšas noteikt, vai ir piešķirts valsts atbalsts saistībā ar ieguldījumu, par kuru tai netika paziņots un kuru laikā, kad Komisija veic pārbaudi, attiecīgā dalībvalsts jau bija veikusi.

(94)

Komisijai, novērtējot atbilstību TEIP, jāveic visaptverošs novērtējums, ņemot vērā ne tikai šīs dalībvalsts iesniegtos pierādījumus, bet arī visus citus pierādījumus, kas ir būtiski lietā, tai ļaujot noteikt, vai attiecīgais pasākums ir minētās dalībvalsts kompetencē akcionāres, t. i., tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja, statusā vai valsts varas nesējas statusā. Šajā ziņā nozīme it īpaši ir šī pasākuma raksturam un priekšmetam, apstākļiem, kādos tas tiek veikts, kā arī izvirzītajam mērķim un minētajam pasākumam piemērojamajiem noteikumiem (90).

(95)

Lēmuma par procedūras sākšanu 95. un 96. apsvērumā Komisija pauda šaubas par pirmā pasākuma atbilstību TEIP. Komisija lēmumā paziņoja, ka šajā gadījumā jānoskaidro, kāda bija uzņēmējdarbības plānā prognozētā ieguldījuma rentabilitāte. Saskaņā ar iedibināto judikatūru un praksi (91) mātesuzņēmums SACE varēja, tāpat kā līdzīgos apstākļos varētu tirgus principu vadīts ieguldītājs, nepiešķirt kapitālu un to izmantot citām darbībām vai dividenžu veidā atdot valstij.

(96)

Jānorāda, ka SACE izmantoja atsevišķu grāmatvedību par nododamajiem riskiem laikposmā no datuma, kurā attiecīgie riski automātiski kļuva nododami (2004. gada 1. maija) līdz SACE BT izveides datumam (2004. gada 27. maijam) (skatīt 1. tabulu lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērumā). Tomēr no izveidotā atsevišķā konta SACE BT netika nodoti aktīvi, pasīvi un līgumi (atsevišķajā grāmatvedībā iekļautos līgumus par nododamajiem riskiem pārtrauca vai nu tāpēc, ka beidzās apdrošināšanas līgumu termiņš, vai arī, laužot noslēgtos līgumus; attiecīgos nododamos tirgus pakāpeniski iekļāva jaunos, ar SACE BT noslēgtos apdrošināšanas līgumos (92)). SACE BT uzņēmējdarbība tika sākta no jauna.

(97)

Turklāt jāuzsver, ka SACE BT tika izveidots, lai pievērstos jauniem uzņēmējdarbības virzieniem, kuros SACE agrāk nedarbojās. Pirms SACE BT izveides un tā sākotnējā kapitāla piešķiršanas SACE jau 2003. gada beigās gribēja, lai ārējs eksperts apstiprinātu un sīkāk izstrādātu SACE noteiktās uzņēmējdarbības iespējas attiecībā uz darbības sākšanu nododamo risku nozarē. Tika konstatēts, ka lielākās iespējas pastāv tādos tirgus segmentos, kuros tolaik vēl nedarbojās lielākie kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieki, t. i., tādās jomās kā iekšzemes kredītu apdrošināšana Itālijā un Itālijas eksportējošo uzņēmumu, galvenokārt MVU, eksporta kredītu apdrošināšana attiecībā uz nododamo risku valstīm.

(98)

Turklāt SACE BT uzņēmējdarbības plāna pamatā bija salīdzinošs tirgus izvērtējums, kā arī jauna uzņēmuma struktūras izveide, nevis iepriekšējās uzņēmējdarbības turpināšana. Citādi sakot, tika izveidots jauns uzņēmējdarbības plāns, un tajā neizmantoja esošos uzņēmējdarbības rezultātus (vai iepriekšējas uzņēmējdarbības pārstrukturēšanu).

(99)

Tāpēc SACE BT nav jau izveidotas SACE struktūrvienības turpinājums, bet gan struktūra, kas izveidota, pieņemot lēmumu par pilnīgi jauna uzņēmuma dibināšanu un tādas saimnieciskās darbības izvēršanu, ko SACE iepriekš neveica.

(100)

No tā izriet, ka, ņemot vērā faktus, ko Itālija un SACE iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, Komisija var secināt, ka SACE BT tika izveidots kā jauns uzņēmums un tas nebija tikai turpinājums darbībām, ko SACE jau veica.

(101)

Komisija uzskata, ka jaunizveidota uzņēmuma uzņēmējdarbības plānā būtu jāiekļauj rūpīga analīze par uzņēmējdarbības iespējām tirgū, kurā tas plāno darboties, kā arī par iespējamo peļņu, pierādot, ka prognozētā rentabilitāte ir pietiekama, lai sākotnējais ieguldījums atmaksātos.

(102)

Tomēr ir iespējama zināma neskaidrība un tādējādi arī zināma iespēja koriģēt un precizēt darbības jomu un finanšu prognozes. Tā jo īpaši var būt pirmajos uzņēmuma darbības gados. Atbilstīgi jaunizveidotu uzņēmumu definīcijai tiem nav iepriekšēju finanšu rezultātu, ar ko pamatot novērtējumu. Tāpēc ieguldītājam jāizstrādā procedūra, lai novērtētu uzņēmumu, pamatojoties uz līdzvērtīgu uzņēmumu rezultātiem (salīdzinošā novērtēšana) un finanšu prognozēm. Tā kā jauni uzņēmumi var negūt peļņu uzreiz, novērtējot jaunizveidotus uzņēmumus, jāliek uzsvars uz darbībām, kas var nodrošināt pienācīgu peļņu nākotnē.

(103)

Pieejamie fakti liecina, ka pirms lēmuma par SACE BT izveidi un tā sākotnējā kapitāla piešķiršanu SACE analizēja tirgu, kurā SACE BT darbotos. SACE  (93) valdes 2003. gada 21. novembra un 3. decembra (94) sanāksmēs notika sākotnējās apspriedes un tika iesniegti SACE darbību izvēršanas uzņēmējdarbības plāna 2004.–2006. gadam provizoriskie materiāli. SACE valde 2003. gada 21. novembrī, pamatojoties uz ārēja konsultanta un SACE sagatavoto pētījumu, apsprieda jaunus attīstības virzienus un iespēju darboties ESAO valstu īstermiņa kredītu apdrošināšanas tirgū. Valde secināja, ka ar nododamajiem riskiem saistītos resursus, ieguldījumus un mērķus noteiktu, pamatojoties uz priekšizpēti (studio di fattibilità) (95).

(104)

Tāpēc uzņēmējdarbības plāna izstrādi uzticēja atzītam ārējam konsultantam. Konsultantam inter alia bija jānosaka ar īstermiņa riskiem saistītās iespējas ESAO valstīs (SACE uzskatīja, ka to tirgus vērtība ir EUR 2,5–5 miljardi (96)) un jāizstrādā jauna uzņēmuma darbības noteikumi.

(105)

Konkursa uzaicinājuma vēstulē, kas tika publicēta 2003. gada 17. decembrī, bija skaidri norādīts, ka jaunizveidotais uzņēmums nesaņems ne tiešu (finansiālu atbalstu), nedz arī netiešu (izmantojot nenododamajiem riskiem piešķirtos resursus) (97) valsts atbalstu.

(106)

Sākotnējā uzņēmējdarbības plānā, ko sagatavoja 2004. gada 18. maijā, bija iekļauts tirgus prakses (galvenokārt lielāko tirgus dalībnieku) salīdzinošais novērtējums (98) par prognozējamajām cenām, prasījumu izdevumiem un citiem izmaksu rādītājiem, kā arī cita informācija par to, kā izveidot un vadīt uzņēmumu atbilstīgi tirgus praksei. Jaunizveidots uzņēmums to varētu izmantot kā stabilu pamatu darbību pielāgošanai tirgus praksei.

(107)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka procedūras un pasākumi, ko SACE veica pirms lēmuma par ieguldījumu SACE BT sākotnējā kapitālā, bija līdzvērtīgi līdzīgos apstākļos īstenotai tirgus praksei. Konkrētāk, pirms pieņēma lēmumu par ieguldījumu, SACE lūdza ārējam konsultantam sagatavot priekšizpēti un veica ieguldījumu pēc tam, kad bija rūpīgi izvērtējis un apzinājis būtiskas izaugsmes iespējas Itālijas kredītu apdrošināšanas tirgū, kā arī iespēju izvērst darbību Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos vai citās ar kredītu apdrošināšanu saistītu pakalpojumu jomās.

(108)

Komisija ievēroja, ka sākotnējā uzņēmējdarbības plānā norādītās finanšu prognozes attiecās uz ierobežotu laikposmu (t. i., tikai četriem gadiem: 2005.–2008. gadu) un prognozētā, šā perioda beigās sasniedzamā rentabilitāte bija ierobežota tāpēc, ka bija jāprecizē vairāki svarīgākie elementi un līdz ar to plānā bija iekļautas finanšu prognozes tikai par daļu no paredzētajām darbībām (pirmais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu).

(109)

Saistībā ar to Komisija piebilst, ka koriģētajā uzņēmējdarbības plānā, ko SACE valde oficiāli pieņēma tikai vienu mēnesi pēc SACE BT darbības sākuma, tika mainīti daži sākotnējie pieņēmumi, par vienu gadu, t. i., līdz 2009. gadam, pagarināts finanšu prognožu periods, kā arī atsevišķi sniegtas aplēses par iekšēji attīstītajam kredītu apdrošināšanas uzņēmumam (pirmais pīlārs) vajadzīgo kapitālu un tā ienesīgumu – tika aprēķināts, ka, ņemot vērā prognozētās prēmijas, vajadzīgais kapitāls būs EUR 40,3 miljoni. Tika prognozēts, ka peļņa no šā kapitāla 2009. gadā būs EUR 4,8 miljoni, bet ROAE – 12,1 %. Plānam pievienotajā piezīmē valdei bija skaidri norādīta uzņēmējdarbības izvēršana galvojumu tirgū, kā arī ieskicēti attīstības scenāriji attiecībā uz citām iespējām panākt ārēju izaugsmi nozarēs, kurās iespējama sinerģija ar SACE BT darbību kredītu apdrošināšanas jomā, lai nodrošinātu visa SACE BT ieguldītā kapitāla ienesīguma atbilstību tirgus kritērijiem. Dokumentā bija norādīts, ka analīze jāpilnveido, izstrādājot precizēto uzņēmējdarbības plānu, kas vajadzīgs regulatīvā nolūkā (paredzēts 2005. gada februārī/martā).

(110)

Itālija un SACE arī iesniedza dokumentus, ar kuriem pierādīja, ka plāns tika pastāvīgi pārskatīts. Tas liecina, ka vadība plānu tiešām ievēroja un regulāri atjaunināja atbilstīgi jaunākajai informācijai. Šī prakse varētu būt līdzvērtīga rīcībai, kādu gaida jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, t. i., kad turpmākās rentabilitātes novērtējums ir neskaidrs un ir jākoriģē pēc jaunā uzņēmuma darbības sākšanas.

(111)

Attiecībā uz pārējiem uzņēmējdarbības pīlāriem, t. i., SACE BT darbību izvēršanu ar iegādes darījumiem (“ārējās izaugsmes stratēģija”), Komisija ievēroja, ka uzņēmums ar atzīta ārēja konsultanta palīdzību (skatīt 113. apsvērumu) jau sākumposmā noteica tirgus iespējas citos tirgus segmentos, kas radītu ievērojamu sinerģiju ar tā pamatdarbību kredītu apdrošināšanas jomā (tostarp uzņēmumus, ko varētu iegādāties). Tā kā Rietumeiropas tirgus ir ļoti blīvs, SACE apzināja darbības izvēršanas iespējas Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos, kuros trīs lielāko kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieku tirgus daļa tolaik bija ievērojami mazāka nekā Rietumeiropā.

(112)

Komisija ievēroja, ka, lai gan SACE BT saņēma lielāku kapitālu nekā vajadzīgs tā kredītu apdrošināšanas uzņēmējdarbības dabiskai attīstībai (pirmais pīlārs), Itālija un SACE iesniedza dokumentus, kuros parādīts, ka SACE apsvēra un analizēja SACE BT darbības izvēršanu valsts un starptautiskā līmenī (attiecīgi otrais un trešais pīlārs) jau pirms SACE BT izveides 2004. gada 27. maijā.

(113)

Konkrētāk, otrais un trešais pīlārs tika skarts 2003. gada 17. decembra vēstulē (skatīt 52. un 53. apsvērumu), kurā ārējam konsultantam tika prasīts ne tikai aplūkot SACE iekšējo izaugsmi, bet arī analizēt sadarbību ar citām Itālijas vai ārvalstu struktūrām (piemēram, sadarbību ar kādu no lielākajiem tirgus dalībniekiem, sadarbību ar sekundāru tirgus dalībnieku (piemēram, CESCE no Spānijas, OND no Beļģijas) un sadarbību ar Itālijas uzņēmumu, kas darbojas citā tirgus segmentā vai citā finanšu nozarē). Turklāt 2004. gada martā ārējais konsultants jau bija iesniedzis papildu analīzes par Itālijas komerciālās informācijas tirgu, Itālijas kredītu atgūšanas tirgu un tā galvenajiem dalībniekiem, kā arī par Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgu (uzņēmējdarbības plāna papildinājumi). Tāpēc, lai gan pirmā pasākuma īstenošanas brīdī nebija sagatavotas precīzas finanšu prognozes par peļņu, ko varētu gūt, ar iegādes darījumiem izvēršot darbību citās pakalpojumu nozarēs Itālijā un citos ģeogrāfiskajos tirgos, SACE jau bija uzticējis atzītam ārējam konsultantam sagatavot analīzi, ko izmantot iespējamo mērķa uzņēmumu noteikšanai.

(114)

Komisija atzīst, ka būtu pamatoti gaidīt tirgus mazāko dalībnieku turpmāku apvienošanos un Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas struktūru iespējamu privatizāciju. Komisija arī saprot SACE grūtības – tas vairākkārt centās precīzi novērtēt plānotajiem iegādes darījumiem vajadzīgo finanšu kapitālu un no šiem uzņēmumiem sagaidāmo peļņu, pirms iespējamā mērķa uzņēmuma īpašnieks bija piekritis to pārdot un pirms bija novērtēta no iespējamajiem darījumiem gaidāmā peļņa.

(115)

Ņemot vērā SACE apsvērumus pirms ieguldījuma, kā arī sīki izstrādāto analīzi, kuru pasūtīja atzītam ārējam konsultantam un kurā provizoriski norādīti iespējamie mērķa uzņēmumi, Komisija var piekrist Itālijas un SACE apgalvojumam par to, ka, laikā, kad SACE ieguldīja kapitālu SACE BT, SACE izskatīja iegādes darījumu plānus bez iespējas novērtēt to ienesīgumu un gaidāmo sinerģiju, jo tam nebija pieejami iespējamo mērķa uzņēmumu iekšējie dati un tas nezināja uzņēmumu pārdošanas cenu.

(116)

Ņemot vērā nozarei raksturīgo un SACE prognozēto plašo iegādes stratēģiju, Komisija var piekrist arī Itālijas un SACE argumentam par to, ka turpmākiem iegādes darījumiem izmantojamo kapitālu var tuvināt ieguldījumam pašu kapitāla fondā. Pašu kapitāla fonda gadījumā gaidāmo peļņas normu var noteikt tikai atbilstīgi tirgus kritērijiem (šajā gadījumā, tuvinot peļņas normu, ko pieprasa tie trīs lielākie kredītu apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir ievērojami paplašinājušies, veicot iegādes darījumus), savukārt specifiskāku novērtējumu sagatavo pirms katra ieguldījuma, kad ir radusies attiecīga iespēja. Jāņem vērā arī tas, ka visas kapitāla summas ieguldīšana var aizkavēties.

(117)

Attiecībā uz peļņu no iegādes darījumiem Komisija ievēroja, ka pirms iegādes SACE pastāvīgi lūdza padomu ārējam konsultantam. Assedile gadījumā piedāvātā cena bija zemāka (par pirmo iegādes darījumu, t. i., 70 % Assedile daļu) vai atbilda vērtības diapazonam (apsverot iespēju kopīgi iegādāties 100 % Assedile daļu), ko piedāvāja ārējais konsultants (99). Taču cena, kas tika samaksāta, 2007. gadā kopā ar uzņēmumu SA Ducroire ieguldot KUP, par 5 % pārsniedza konsultanta (Rothschild) sagatavoto novērtējumu. Jānorāda gan, ka tad, kad SACE BT saprata, ka neizdosies atjaunot KUP rentabilitāti, tas diezgan ātri pārdeva šo ieguldījumu (100). Lai mazinātu turpmākos zaudējumus, SACE BT2009. gada 25. februārī ar zaudējumiem pārdeva savas KUP daļas SA Ducroire  (101).

(118)

Komisija arī piebilst, ka SACE kā uzņēmumam, kas darbojas ilgtermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas jomā, ir noteiktas zināšanas par kredītu apdrošināšanas riska tirgu. Tādējādi tas neveica ieguldījumus, neko nezinot par nozari.

(119)

Rezumējot Komisija norāda, ka uzņēmējdarbības plāns tika sagatavots ex ante, palīdzot atzītam ārējam konsultantam, kas izpētīja jaunās tirgus iespējas un tās izklāstīja SACE pirms SACE BT izveides. Turklāt ieguldījums bija nepārprotami paredzēts jaunizveidotam uzņēmumam, un tā pamatā bija plāns, kurā iekļauts sīki izstrādāts tirgus prakses salīdzinājums, konkrētāk, salīdzinātas izmaksas un cenas, kā arī pienācīgi norādītas uzņēmuma izaugsmes un attīstības iespējas. Visbeidzot un kā papildu arguments jāņem vērā tas, ka pirmajos jaunizveidotā uzņēmuma darbības gados mātesuzņēmums rūpīgi pārraudzīja tā rezultātus un laicīgi veica korekcijas.

(120)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apstākļus un jo īpaši no SACE BT otrā un trešā uzņēmējdarbības pīlāra gaidāmo peļņas līmeni, kas tobrīd bija detalizēti izpētīts, var secināt, ka iecere gūt pienācīgu peļņu no sākotnējā kapitāla ieguldījuma, t. i., no pirmā pasākuma, bija reālistiska un atbilstīga tirgus praksei.

(121)

Tāpēc jāsecina, ka SACE, ieguldot līdzekļus SACE BT, prasīja (kā liecina valdes sanāksmju protokoli un valdei sagatavotās piezīmes) un varēja pamatoti gaidīt pietiekamu peļņu no ieguldījuma.

(122)

Visbeidzot, tiek secināts, ka pirmais pasākums neradīja priekšrocību SACE BT. Tāpēc tas nav uzskatāms par atbalstu un nav jāvērtē tā atbilstība pārējiem valsts atbalsta kritērijiem.

(123)

Lēmuma par procedūras sākšanu 100. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai tirgus dalībnieki un mātesuzņēmums SACE veica pārapdrošināšanu atbilstīgi līdzvērtīgiem noteikumiem. Šķiet, ka ar pārapdrošināšanas segumu, ko netieši nodrošināja valsts (t. i., ar publiska eksporta kredītu apdrošinātāja SACE starpniecību), tika mākslīgi radīta jauda, kas nebūtu pieejama privātajā tirgū. Turklāt lēmuma par procedūras sākšanu 103. apsvērumā Komisija pieļāva iespēju, ka otrais pasākums radīja priekšrocību SACE BT.

(124)

Itālija un SACE neiesniedza jaunus faktus, kas mainītu lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto sākotnējo novērtējumu.

(125)

Saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojuma 4.2. punktu dalībvalstīm viena gada laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas jāpārtrauc piešķirt konkrēta veida valsts atbalstu, tostarp tiešu vai netiešu ar valsts vai valsts atbalstīta eksporta kredītu apdrošinātāja starpniecību veiktu pārapdrošināšanu, kas izraisa pārapdrošināšanas seguma pārliecīgi zemu cenu vai mākslīgu tādas jaudas izveidi, kura nav raksturīga privātajam tirgum, ar noteikumiem, kuri ir labvēlīgāki nekā tie, kas pieejami no privātā pārapdrošināšanas tirgus (4.2. punkta f) apakšpunkts). Paziņojuma 4.2. punktā arī noteikts, ka pašreizējie papildu pārapdrošināšanas līgumi ir pieļaujami pārejas periodā ar nosacījumu, ka inter alia valsts pārapdrošināšana ir mazāk svarīgs elements visā apdrošinātāja pārapdrošināšanas portfelī un ka valsts pārapdrošināšana attiecībā uz nododamiem riskiem ir atklāta visiem kredītu apdrošinātājiem, kas atbilst kopīgo piemērotības kritēriju prasībām. Ir acīm redzams, ka šajā gadījumā pēdējie nosacījumi nav ievēroti, jo valsts uzņēmās lielāko pārapdrošināšanas seguma daļu. Turklāt tā nedarīja shēmu pieejamu visiem kredītu apdrošinātājiem.

(126)

Izvērtējot priekšrocības esību, Komisija vispirms pierādīs, ka pasākumu nevarēja īstenot atlikušajā tirgus daļā. Otrkārt, tā pierādīs, ka SACE nerīkojās kā privātais pārapdrošinātājs. Treškārt, Komisija pierādīs, ka, pat ņemot vērā to, ka SACE ir SACE BT mātesuzņēmums, nevar secināt, ka SACE rīkojās tā, kā šādā situācijā darītu privāts uzņēmums. Ceturtkārt, Komisija pierādīs, ka SACE nodrošinātais pārapdrošināšanas segums rada priekšrocību SACE BT.

(127)

Komisija ievēroja, ka, lai atjaunotu 2009. gada pārapdrošināšanas līgumus, SACE BT2009. gada 30. janvārī no tirgus dalībniekiem izdevās iegūt 25,85 % no vajadzīgā papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma par 2009. gadā nododamo kredītu risku (102). Vairākiem tirgus dalībniekiem tika piedāvāts nodrošināt atlikušo pārapdrošināšanas seguma daļu, taču neraugoties uz tai piedēvēto rentabilitāti tie šo iespēju noraidīja (nepiedalīties nolēma 16 uzņēmēji). Tāpēc “pēc vairākiem mēģinājumiem panākt vienošanos ar tirgus dalībniekiem” (103) SACE BT nolēma lūgt atlikušo papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma daļu SACE. SACE2009. gada 5. jūnijā piešķīra 74,15 % no papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem par prioritāti, jaudu un prēmiju kā privātie apdrošinātāji. Tāpēc ir skaidrs, ka SACE piešķirtos 74,15 % no papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma nevarētu iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem (104).

(128)

Lai noskaidrotu, vai šie pasākumi uzskatāmi par priekšrocību, ir arī jāpārliecinās, ka, īstenojot šo pasākumu, SACE nerīkojās tā, kā līdzīgos apstākļos darītu privātais apdrošinātājs. Komisija ievēroja, ka Itālija un SACE atzina, ka vispasaules finanšu krīze ievērojami ietekmēja pasaules pārapdrošināšanas tirgu un ierobežoja pārapdrošināšanas iespējas 2009. gadā. Tāpēc vairāki privātie pārapdrošinātāji ievērojami samazināja savu kredītu apdrošināšanas jaudu, samazinot darbības apmēru šajā nozarē, un pievērsās ienesīgākām jomām, tādējādi ietekmējot kredītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas seguma pieejamību tirgū. Otrkārt, viens no iemesliem, kāpēc SACE BT neizdevās atrast pārapdrošināšanas segumu tirgū, bija tā sarežģītais finansiālais stāvoklis, un vairāki privātie pārapdrošinātāji, kas piedalījās diskusijās par SACE BT pārapdrošināšanas seguma atjaunošanu, bija pauduši bažas par uzņēmuma stāvokli. SACE BT 2008. gadā reģistrēja ievērojamus zaudējumus (aptuveni EUR 29,5 miljonus). Šie vājie rezultāti nozīmē, ka pārapdrošināšanas risks ir lielāks (105). To pārapdrošinātāju rīcība, kuri iesaistījās pārapdrošināšanā, liecina, ka privātais pārapdrošinātājs, ja tam nepiedāvātu ievērojami lielāku pārapdrošināšanas nodevu, tik riskantā darījumā iesaistītos tikai daļēji. Tas noteikti nepiekristu segt veselus 74 % no seguma un to nedarītu atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kādus daudz mazākai pārapdrošināšanas seguma procentuālajai daļai piemēroja pārējie pārapdrošinātāji. Racionāls ieguldītājs būtu pieprasījis tādu nodevu, kuras apmērs atbilst riska līmenim, kas bija lielāks nekā citiem (106). Tādējādi SACE piemērotajai nodevai patiesībā vajadzēja būt lielākai nekā nodevai, ko par daudz mazāku pārapdrošināšanas seguma procentuālo daļu pieprasīja pieci privātie pārapdrošinātāji (107). Tāpēc atbalsta summu, kas piešķirta, īstenojot otro pasākumu, Komisija aprēķina no pārapdrošināšanas nodevas, ko par tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu pieprasītu privātais pārapdrošinātājs, atņemot nodevu, ko iekasēja no SACE BT. Saskaņā ar Komisijas tiesu praksi (108) Komisija uzskata, ka nodevai par tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu un risku vajadzēja būt vismaz par 10 % lielākai nekā nodeva, ko par mazāku pārapdrošināšanas daļu un risku pieprasīja privātie pārapdrošinātāji. Tā kā SACE BT izmaksāja SACE EUR 1,56 miljonus, atbalsta summa ir EUR 156 000. Visbeidzot, Komisija piebilst, ka, piešķirot tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu vienam uzņēmumam, iespējams, tika pārkāpti uzņēmuma vispārējie pārapdrošināšanas principi, t. i., “pārapdrošināšanas līgumu dalībnieku skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstīgu riska sadalījumu” (109). Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka SACE nerīkojās kā privātais pārapdrošinātājs.

(129)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai mātesuzņēmums būtu nodrošinājis tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu, ja tā meitasuzņēmums nespētu par piedāvāto cenu atrast pietiekami lielu segumu tirgū, jānorāda, ka šāds pārapdrošināšanas līgums palielina meitasuzņēmuma darbību ietekmi uz mātesuzņēmumu. Šajā gadījumā jānorāda, ka SACE 2009. gadā bija vajadzīga apjomīga rekapitalizācija un pārapdrošināšana. Tāpēc lēmums par šā pasākuma īstenošanu bija jāanalizē papildus lēmumiem par trešā un ceturtā pasākuma īstenošanu. Tiešām, SACE valde SACE BT atbalstīšanas nolūkā (110) otro, trešo un ceturto pasākumu apsvēra jau 2009. gada 26. maijā (111). Kā tiks secināts šo pasākumu novērtējumā, privātais ieguldītājs nevis turpinātu rekapitalizāciju, bet gan ļautu uzņēmumam bankrotēt. Tāpēc jāsecina, ka privātais mātesuzņēmums nebūtu īstenojis otro pasākumu, kas vēl vairāk palielināja meitasuzņēmuma ietekmi uz mātesuzņēmumu.

(130)

Visbeidzot, par to, vai pārapdrošināšana radīja SACE BT priekšrocību, jānorāda, kā apstiprināja SACE (skatīt 70. apsvērumu), ka, pateicoties pasākumam, SACE BT varēja palielināt savu kredītu apdrošināšanas jaudu un tādējādi uzņemties vairāk līgumu nekā pretējā gadījumā. Ja pasākums nebūtu īstenots, SACE BT būtu nācies segt šos riskus savā bilancē/vairāk apdraudēt savu kapitālu vai piedāvāt lielāku (vismaz par 10 %) prēmiju, lai iegūtu pārapdrošināšanas segumu (skatīt 128. apsvērumu). Tādējādi pēc pasākuma īstenošanas SACE BT varēja iegūt pārapdrošināšanas segumu par zemāku cenu, savukārt, pateicoties pārapdrošināšanai, tas varēja uzņemties vairāk apdrošināšanas līgumu nekā spētu tad, ja SACE nepiešķirtu pārapdrošināšanas finansējumu, vai pats uzņemties mazāku risku.

(131)

Komisija secina, ka otrais pasākums radīja SACE BT priekšrocību, kuras apmērs atbilst starpībai starp SACE BT faktiski samaksāto nodevu un par vismaz 10 % lielāku nodevu, ko, ņemot vērā lielāku riska līmeni, būtu pieprasījis privātais pārapdrošinātājs.

(132)

Lēmuma par procedūras sākšanu 107. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai privātais uzņēmējs būtu ieguldījis SACE BT summu, kas patlaban tiek izvērtēta. Kā atzina Itālijas iestādes, ar trešo un ceturto pasākumu tika segts kapitāls, kas SACE BT bija vajadzīgs, lai risinātu finanšu krīzes radītos sarežģījumus (112). SACE BT valdes 2009. gada 31. marta sanāksmē apspriežamajā dokumentā (materiale per discussione) ir norādīts, ka SACE BT“vajadzīga rekapitalizācija (ricapitalizzazione) līdz EUR 70 miljonu apmērā, lai nodrošinātu pietiekamus aktīvus rezervju segumam 2009. gada beigās” (113). Šajā dokumentā arī norādīts, ka jau 2009. gada pirmā pusgada beigās nepietika aktīvu, ar ko nodrošināt rezerves kapitālu, t. i., 2009. gada jūnija beigās bija vajadzīgi EUR 23 miljoni, bet 2009. gada beigās – EUR 68 miljoni. Lēmumā par procedūras sākšanu izteikts pieņēmums, ka SACE BT nespēja segt 2008. gada beigās reģistrētos zaudējumus un tobrīd tam nepietika aktīvu, ar ko segt rezerves. Šķiet, ka SACE BT nebūtu izdevies uzņēmumā iepludināto kapitālu piesaistīt tirgū, jo tā prognozētā rentabilitāte nebija pietiekami liela. Nav pierādījumu par to, ka SACE BT vērtība tolaik bija pozitīva.

(133)

Lēmuma par procedūras sākšanu 108. apsvērumā Komisija aicināja Itāliju komentēt, vai trešais pasākums bija vajadzīgs SACE BT darbības turpināšanai, un, ja tā, iesniegt prognozētās izmaksas, kas SACE varētu rasties, ja tas pārdotu vai likvidētu SACE BT. Komisija norādīja, ka mātesuzņēmums veiktu meitasuzņēmuma rekapitalizāciju tikai tad, ja būtu pamatoti uzskatīt, ka atbalstītais uzņēmums atsāks gūt peļņu (114). Tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs nebūtu iepludinājis SACE BT papildu kapitālu, ja finansiāli tas izmaksātu dārgāk nekā attiecīgo aktīvu likvidēšana (piemēram, pārdodot attiecīgo ieguldījumu).

(134)

Lēmuma par procedūras sākšanu 111. un 117. apsvērumā Komisija pauda šaubas par trešā un ceturtā pasākuma atbilstību TEIP. Komisija arī piebilda, ka abi pasākumi, šķiet, radīja SACE BT priekšrocību.

(135)

Lēmumā par procedūras sākšanu (109. apsvērumā) norādīts, ka galvenais elements ir ieguldījuma veikšanas laikā pieejamais plāns. Plānam ir izšķirīga nozīme, jo privātais ieguldītājs uzņēmumā, kas negūst peļņu, ieguldīs jaunu kapitālu tikai tad, ja būs pārliecināts, ka izdosies atjaunot pietiekamu rentabilitātes līmeni. Citādi ieguldīto kapitālu izmantotu tikai uzņēmuma esošā parāda nomaksāšanai, nenodrošinot, ka tas nākotnē atsāks gūt peļņu (115). Ja nebūtu pārliecinoša “pārstrukturēšanas plāna”, racionāls privātais ieguldītājs neveiktu ieguldījumu (116).

(136)

Komisija norādīja, ka uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam SACE BT paredzēja galvenokārt pasākumus tirgus daļas palielināšanai un darbības izvēršanai, nevis rentabilitātes atjaunošanai, piemēram, izmaksu samazināšanu un uzņēmējdarbības modeļa pārstrukturēšanu. SACE BT plānoja palielināt savu tirgus daļu kredītu apdrošināšanas un galvojumu tirgū līdz 15 % 2011. gadā un līdz 2011. gadam kļūt par otro lielāko kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieku. SACE BT prognozēja, ka 2009. gadā tas būs trešais vai ceturtais lielākais kredītu apdrošināšanas un galvojumu tirgus dalībnieks. Attiecībā uz SACE BT izplatības tīklu plānā inter alia paredzēts novērtēt iespējamos turpmākos iegādes darījumus.Turklāt uzņēmējdarbības plānā inter alia ņemti vērā ārēji faktori, piemēram, ekonomikas un tirgus stāvokļa uzlabošanās, kā arī progresīva pārapdrošināšanas tirgus atvēršana no 2011. gada, nevis iekšējas pārmaiņas.

(137)

Fakti, ko Itālija un SACE iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, nav mainījuši lēmumā par procedūras sākšanu pausto Komisijas sākotnējo novērtējumu.

(138)

Komisijas nostāja par to, ka trešais un ceturtais pasākums ir uzskatāmi par kapitāla palielināšanu (aumenti di capitale), nav mainījusies. Lai gan saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju ar šīm darbībām netika palielināts pamatkapitāls (capitale sociale), Komisija norāda, ka ar tām, nododot mātesuzņēmuma SACE līdzekļus SACE BT kapitālam (117), tika labvēlīgi ietekmēts pašu kapitāls (patrimonio netto), kas ietilpst plašākā kategorijā nekā pamatkapitāls (capitale sociale).

(139)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju, lemjot par SACE BT rekapitalizāciju, tika ņemta vērā plānotā rentabilitātes atjaunošana 2011. gadā.

(140)

Tomēr Komisija atgādina, ka, īstenojot trešo pasākumu, SACE neizmantoja atjauninātas finanšu prognozes vai uzņēmējdarbības plānu, kurā būtu ņemts vērā kapitāla papildinājums un jaunākie finanšu dati. Tāpēc SACE nebija pamata prognozēt SACE BT rentabilitātes atjaunošanu.

(141)

Galvenais dokuments, ko SACE ņēma vērā, īstenojot ceturto pasākumu, ir uzņēmējdarbības plāns 2010.–2011. gadam. Komisija piebilst, ka šis uzņēmējdarbības plāns bija ļoti īss dokuments, kurā tikai izklāstīta nelabvēlīgā situācija tirgū un attiecībā uz SACE BT sniegti tikai daži svarīgākie finanšu rādītāji un skaitļi par 2010. un 2011. gadu. Konkrētāk, uzņēmējdarbības plānā norādītie dati liecināja par tirgus situācijas pasliktināšanos (zaudējumu rādītājs pastāvīgi palielinājās un, salīdzinot ar 2007. gadu, tas 2008. gadā pieauga par 71,4 %) un zaudējumiem, kuru apmērs bija aptuveni puse no nozares apgrozījuma. Saistībā ar to plānā bija prognozēts, ka ievērojami uzlabosies SACE BT kredītu apdrošināšanas rādītāji, lai 2011. gadā varētu panākt bezzaudējumu slieksni (skatīt 5. tabulu). Taču tajā nebija sīki izklāstītas cenu izmaiņas un tas, kā šajā nolūkā tiks panākta cenu pazemināšana.

(142)

Jāuzsver, ka uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam bija prognozēta tikai bezzaudējumu sliekšņa sasniegšana 2011. gadā, taču tajā nebija norāžu par situācijas uzlabošanos pēc 2011. gada un aplēšu par SACE BT turpmāko rentabilitāti pēc šā datuma (patiesībā plānā pat nebija pieminēta iespējamība, ka uzņēmums pēc 2011. gada varētu gūt peļņu). Turklāt plānā bija minēts tikai mērķis pārtraukt zaudējumus un palielināt uzņēmuma tirgus daļu. Peļņa netika prognozēta. Komisija uzskata, ka apdomīgs tirgus principu vadīts ieguldītājs būtu pieprasījis uzticamas aplēses par pienācīgas turpmākās rentabilitātes atjaunošanu.

(143)

Lasot to SACE valdes sanāksmju protokolus, kurās tika apstiprināts trešais un ceturtais pasākums, šķiet, ka valde atbalstīja kapitalizācijas pasākumus, lai segtu zaudējumus un izpildītu regulatīvās prasības, tādējādi ļaujot uzņēmumam turpināt darbību. Šajos protokolos netika pieminēti ar uzņēmuma turpmāko rentabilitāti saistīti apsvērumi. Valde neapsvēra iespēju likvidēt SACE BT, salīdzinot likvidēšanas scenāriju ar izvēlēto risinājumu iepludināt papildu kapitālu uzņēmumā, kas nonācis grūtībās. Tāpēc tā nepieprasīja un neizskatīja likvidācijas izmaksu aplēses un līdz ar to nevarēja secināt, ka kapitāla papildināšana nodrošinātu labāku finansiālo iznākumu nekā uzņēmuma likvidēšana.

(144)

Tāpēc Komisija secina, ka, pieņemot lēmumus par attiecīgajiem pasākumiem, SACE neizvērtēja, vai nodrošināt papildu kapitālu tam kā akcionāram bija ekonomiski izdevīgāk nekā likvidēt meitasuzņēmumu. Tābrīža tirgus apstākļos un bez SACE BT rentabilitātes prognozēm apdomīgs privātais uzņēmējs nebūtu veicis ieguldījumu, neapsverot šos jautājumus. Tāpēc vien var secināt, ka SACE nerīkojās kā apdomīgs privātais uzņēmējs, un tādējādi ar trešo un ceturto pasākumu piešķirtie kapitāla papildinājumi būtu jāuzskata par valsts atbalstu.