29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 818/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstu karogu kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO apgabalā 3M

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Eiropas Savienības dalībvalstu karogu kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Eiropas Savienībā, ar nozveju no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto vidusposma kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas specializētās zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajām dalībvalstīm iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas specializētās zvejas darbības, kuras veic pielikumā minēto dalībvalstu karogu kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajās dalībvalstīs, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Nr.	18/TQ43
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	RED/N3M
Suga	Sarkanasari (Sebastes spp.)
Zona	NAFO 3M
Aizlieguma datums	10.7.2014.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 819/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos I un II zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

Nr.	16/TQ43
Dalībvalsts	Francija
Krājums	LIN/1/2.
Suga	Jūras līdaka (Molva molva)
Zona	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā
Aizlieguma datums	7.7.2014.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/5

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 820/2014

(2014. gada 24. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot jūras līdakas Savienības un starptautiskajos ūdeņos V zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteikts kvotas 2014. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

Nr.	17/TQ43
Dalībvalsts	Francija
Krājums	LIN/05EI.
Suga	Jūras līdaka (Molva molva)
Zona	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā
Aizlieguma datums	7.7.2014.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 821/2014

(2014. gada 28. jūlijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 38. panta 10. punktu, 46. panta 3. punktu, 115. panta 4. punktu un 125. panta 8. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 215/2014 (2) ir paredzēti programmu sagatavošanai nepieciešamie noteikumi. Lai nodrošinātu Eiropas Strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondu”) finansēto programmu īstenošanu, ir jāparedz turpmāki noteikumi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu. Lai veidotu vispusīgu priekšstatu par minētajiem noteikumiem un sekmētu piekļuvi tiem, minētie noteikumi būtu jānosaka vienā īstenošanas aktā.

(2)

Lai varētu elastīgākā veidā mobilizēt finanšu instrumentus paredzētajam atbalstam no dažādiem avotiem, ko vadošā iestāde pārvalda, izmantojot vienu no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajiem veidiem, ir jāprecizē, kā programmas ieguldījumi tiek pārskaitīti un pārvaldīti. Proti, ir jāprecizē apstākļi, saskaņā ar kuriem finanšu instruments var saņemt ieguldījumus no vairāk kā vienas programmas vai no vairāk kā viena tās pašas programmas prioritārā virziena vai pasākuma, kā arī jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem galasaņēmējam veiktos valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumus finanšu instrumentos var uzskatīt par valsts līdzfinansējumu.

(3)

Jāizveido paraugs ziņošanai Komisijai par finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu, ka vadošās iestādes konsekventi un salīdzināmi sniedz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punktā prasīto informāciju. Paraugs ziņošanai par finanšu instrumentiem ir nepieciešams arī tādēļ, lai Komisijai būtu iespējams sniegt datu apkopojumus par progresu, kas panākts, finansējot un īstenojot finanšu instrumentus.

(4)

Lai darbībām Savienības kohēzijas politikas jomā nodrošinātu saskaņotu informācijas un komunikācijas pasākumu vizuālo identitāti, būtu jāizveido norādījumi par Savienības emblēmas izveidi un standarta krāsu noteikšanu, kā arī tehniskie parametri Savienības emblēmas izvietošanai un atsaucei uz fondu vai fondiem, no kuriem attiecīgajai darbībai tiek piešķirts atbalsts.

(5)

Lai infrastruktūras un būvniecības darbībām Savienības kohēzijas politikas jomā nodrošinātu saskaņotu informācijas un komunikācijas pasākumu vizuālo identitāti, būtu jāizveido tehniskie parametri informācijas stendiem un pastāvīgajai plāksnei attiecībā uz tām infrastruktūras un būvniecības darbībām, kurām piešķirtais kopējais publiskais atbalsts pārsniedz EUR 500 000 par katru darbību.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunkta nolūkā ir nepieciešams noteikt tehniskās specifikācijas sistēmai, kas paredzēta to datu reģistrēšanai un glabāšanai datorizētā veidā par katru darbību, kuri ir nepieciešami, lai veiktu uzraudzību, novērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. panta 3. punkta otrās daļas efektīvas īstenošanas nolūkā ir nepieciešams nodrošināt datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmas tehnisko specifikāciju pilnīgu sadarbspēju ar minētās regulas 122. panta 3. punktā norādīto sistēmu arhitektūras, tehniskajā un semantiskajā līmenī.

(8)	Sīki izstrādātajām datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmas tehniskajām specifikācijām jābūt pietiekami dokumentētām, lai nodrošinātu revīzijas liecības saistībā ar atbilstību tiesību aktu prasībām.

(9)	Datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmā būtu jāiekļauj arī pienācīgi meklēšanas rīki un ziņošanas funkcijas, lai būtu iespējams viegli iegūt un apkopot informāciju, kas tajā glabāta uzraudzīšanas, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaudīšanas un revīzijas nolūkiem.

(10)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR PROGRAMMAS IEGULDĪJUMU PĀRSKAITĪŠANU UN PĀRVALDĪBU UN ZIŅOŠANU PAR FINANŠU INSTRUMENTIEM

1. pants

Programmas ieguldījumu pārskaitīšana un pārvaldība

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 10. punkts)

1. Ja finanšu instrumentā veikti ieguldījumi no vairāk kā vienas programmas vai no vairāk kā viena tās pašas programmas prioritārā virziena vai pasākuma, struktūra, kas īsteno attiecīgo finanšu instrumentu, ziņošanas un revīzijas nolūkiem uztur atsevišķu kontu vai atbilstošu uzskaites kodu katras programmas, prioritārā virziena vai pasākuma ieguldījumiem.

2. Ja finanšu instrumentos valstu publiskā un privātā sektora ieguldījumi veikti galasaņēmēju līmenī, saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem struktūras, kas īsteno attiecīgos finanšu instrumentus, atbilstīgi 3.–6. punktam pārvalda valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumus, kuri veido valsts līdzfinansējumu un kuri veikti galasaņēmēju līmenī.

3. Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā šādus dokumentārus pierādījumus:

a)	juridiski saistošus nolīgumus, kas noslēgti ar privātām vai publiskām struktūrām saistībā ar šo struktūru veiktajiem valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumiem, kuri veido valsts līdzfinansējumu, galasaņēmēju līmenī;

b)	privāto vai publisko struktūru līdzekļi, kas veido valsts līdzfinansējumu un ko tās pārskaitījušas galasaņēmējiem;

c)	valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumi, kuri veido valsts līdzfinansējumu un kurus veic privātas vai publiskas struktūras, un par kuriem paziņots struktūrai, kas īsteno finanšu instrumentu.

4. Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, uzņemas vispārēju atbildību par investīcijām galasaņēmējos, tostarp par programmu ieguldījumu turpmāku uzraudzīšanu saskaņā ar finansēšanas nolīgumiem.

5. Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, nodrošina, ka izdevumi, kurus kā valsts līdzfinansējumu sedz valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumi, ir attiecināmi pirms to paziņošanas vadošajai iestādei.

6. Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā revīzijas liecības par valstu publiskā vai privātā sektora ieguldījumiem, kuri veido valsts līdzfinansējumu, līdz pat galasaņēmēja līmenim.

2. pants

Paraugs ziņošanai par finanšu instrumentiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 3. punkts)

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 1. punktā norādīto konkrēto ziņojumu vadošās iestādes izmanto šīs regulas I pielikumā norādīto paraugu.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS PASĀKUMU TEHNISKIE PARAMETRI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBĀM, NORĀDĪJUMI PAR SAVIENĪBAS EMBLĒMAS IZVEIDI UN STANDARTA KRĀSU NOTEIKŠANU

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 115. panta 4. punkts)

3. pants

Norādījumi par emblēmas izveidi un standarta krāsu noteikšanu

Savienības emblēmu izveido saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem grafiskajiem standartiem.

4. pants

Savienības emblēmas izvietošanas tehniskie parametri un atsauce uz fondu vai fondiem, no kuriem attiecīgajai darbībai tiek piešķirts atbalsts

1. Tīmekļa vietnēs izvieto krāsainu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2. sadaļas 1. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības emblēmu. Visos pārējos plašsaziņas līdzekļos pēc iespējas izmanto krāsainu emblēmu; melnbaltu krāsu salikumu var izmantot tikai pamatotos gadījumos.

2. Savienības emblēmai vienmēr jābūt skaidri saredzamai un izvietotai labi redzamā vietā. Tās novietojumam un izmēram jāatbilst izmantotā materiāla vai dokumenta izmēram. Prasību norādīt atsauci uz fondu nepiemēro maziem reklāmas priekšmetiem.

3. Ja Savienības emblēma, atsauce uz Savienību un attiecīgo fondu ir izvietota tīmekļa vietnē:

a)	apmeklējot tīmekļa vietni, Savienības emblēmai un atsaucei uz Savienību jābūt redzamai, digitālās ierīces skata laukumā tā, lai lietotājam tīmekļa vietnes lapa nebūtu jāritina uz leju;

b)	atsaucei uz attiecīgo fondu jābūt redzamai tajā pašā tīmekļa vietnē.

4. Eiropas Savienības nosaukumu vienmēr raksta nesaīsināti. Finanšu instrumenta nosaukumā ietver atsauci, norādot, ka tas saņem atbalstu no ESI fondiem. Burtveidols, ko izmanto kopā ar Savienības emblēmu, var būt viens no šiem: Arial, Auto, Calibri, Garamond, Trebuchet, Tahoma, Verdana, Ubuntu. Nav atļauts izmantot kursīvu, pasvītrojumu un fonta efektus. Teksta novietojums attiecībā pret Savienības emblēmu nedrīkst aizsegt emblēmu. Izmantotajam fonta lielumam jābūt proporcionālam emblēmas lielumam. Fonta krāsai ir jābūt Reflex blue, melnai vai baltai – atkarībā no fona.

5. Ja papildus Savienības emblēmai izvieto citus logotipus, Savienības emblēmai pēc augstuma vai platuma jābūt vismaz tikpat lielai kā lielākajam logotipam.

5. pants

Pastāvīgo plākšņu un pagaidu vai pastāvīgo informācijas stendu tehniskie parametri

1. Darbības nosaukums, darbības galvenais mērķis, Savienības emblēma kopā ar atsauci uz Savienību un atsauci uz fondu vai fondiem, kas jānorāda uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2. sadaļas 4. punktā minētā pagaidu informācijas stenda, aizņem vismaz 25 % no minētā informācijas stenda laukuma.

2. Darbības nosaukums un darbības atbalstītā pasākuma galvenais mērķis, Savienības emblēma kopā ar atsauci uz Savienību un atsauci uz fondu vai fondiem, kas jānorāda uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2. sadaļas 5. punktā minētās pastāvīgās plāksnes vai pastāvīgā informācijas stenda, aizņem vismaz 25 % no minētās plāksnes vai informācijas stenda laukuma.

III NODAĻA

DATU REĢISTRĒŠANAS UN GLABĀŠANAS SISTĒMA

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 8. punkts)

6. pants

Vispārīgi noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajai datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmai jāatbilst 7.–11. pantā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

7. pants

Datu un dokumentu aizsardzība un saglabāšana, to integritāte

1. Piekļuve sistēmai ir iespējama, balstoties uz dažādiem lietotājiem iepriekš piešķirtām tiesībām, un var tikt liegta, ja tā vairs nav nepieciešama.

2. Sistēmā tiek glabāti ieraksti par jebkādiem dokumentu un datu reģistrēšanas, grozīšanas vai dzēšanas gadījumiem.

3. Sistēma neļauj mainīt to dokumentu saturu, kuri ir elektroniski parakstīti. Laika zīmogu, ar ko apliecina pievienotā elektroniski parakstītā dokumenta iesniegšanu, izveido un piešķir konkrētam dokumentam, un to nevar mainīt. Tādu dokumentu dzēšanas gadījumi tiek reģistrēti saskaņā ar 2. punktu.

4. Dati regulāri tiek dublēti. Dublētu elektroniskās datnes reģistru ar visu tās saturu ir iespējams izmantot ārkārtas gadījumā.

5. Elektroniskā glabātava ir aizsargāta pret jebkādu datu zuduma risku vai izmaiņām tās integritātē. Šī aizsardzība ietver fizisku aizsardzību pret neatbilstošu temperatūru un mitruma līmeni, uguns un zādzības detektorsistēmas, pienācīgas aizsardzības sistēmas pret vīrusu uzbrukumiem, hakeriem un jebkādu citu nesankcionētu piekļuvi.

6. Sistēma nodrošina datu, formātu un datorvides migrāciju pietiekami bieži, lai dokumenti un dati būtu salasāmi un pieejami līdz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 140. panta 1. punktā minētā attiecīgā perioda beigām.

8. pants

Sadarbspēja

1. Sistēma ir sadarbspējīga ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. panta 3. punktā minētajām elektronisko datu apmaiņas sistēmām starp saņēmējiem.

Vajadzības gadījumā sistēma atvieglo pārbaužu veikšanu saistībā ar saņēmēju sniegto datu ticamību un, ja nepieciešams, datu pabeigtību pirms to drošas saglabāšanas.

2. Sistēma ir sadarbspējīga ar citām saistītajām datorizētām sistēmām, ko Valsts sadarbspējas satvars un Eiropas sadarbspējas sistēma (EIF) izveidoja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (3).

3. Sistēma ir sadarbspējīga tehniskajā un semantiskajā līmenī. Ar specifikācijām tiek atbalstīti datu apmaiņas standarta formāti un nodrošināts, ka neviendabīgas sistēmas šos formātus var atpazīt un apmainīties ar tiem.

9. pants

Meklēšanas un ziņošanas funkcijas

Sistēmā ietilpst:

a)	atbilstīgi meklēšanas rīki, kas ļauj viegli iegūt dokumentus, datus un to metadatus;

b)	ziņošanas funkcija, kas ļauj izveidot ziņojumus, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, jo īpaši saistībā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 480/2014 (4) noteiktajiem datiem;

c)	iespēja saglabāt, eksportēt vai izdrukāt b) apakšpunktā minētos ziņojumus, vai arī ir norādīta saite uz ārēju lietojumprogrammu, kas tādu iespēju nodrošina.

10. pants

Sistēmas dokumentācija

Vadošā iestāde nodrošina sīki izstrādātu un atjauninātu funkcionālo un tehnisko dokumentāciju saistībā ar darbību un sistēmas parametriem, kas pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām par programmas pārvaldību atbildīgajām struktūrām, Komisijai un Revīzijas palātai.

Pirmajā daļā minētā dokumentācija kalpos par pierādījumu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 īstenošanai attiecīgajā dalībvalstī.

11. pants

Informācijas apmaiņas drošums

Izmantoto sistēmu aizsargā ar pienācīgiem drošības pasākumiem, kas aptver dokumentu klasifikāciju, informācijas sistēmu aizsardzību un personas datu aizsardzību. Šie pasākumi atbilst starptautiskajiem standartiem un valstu tiesību aktu prasībām.

Pirmajā daļā minētie drošības pasākumi aizsargā tīklus un pārsūtīšanas ierīces gadījumos, kad sistēma mijiedarbojas ar citiem moduļiem un sistēmām.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 28. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

I PIELIKUMS

Paraugs ziņošanai par finanšu instrumentiem

Nr.	Informācija, kas jāsniedz par katru finanšu instrumentu
I. Tās programmas un prioritātes vai pasākuma identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no ESI fondiem piešķirtais atbalsts (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
1.	Prioritārie virzieni vai pasākumi, kas atbalsta finanšu instrumentu, tostarp fondu fondu, saskaņā ar ESI fondu programmu
1.1.	Katra tā prioritārā virziena vai pasākuma reference (numurs un nosaukums), kas atbalsta finanšu instrumentu saskaņā ar ESI fondu programmu
2.	Tā ESI fonda(-u) nosaukums, kas atbalsta finanšu instrumentu saskaņā ar prioritāro virzienu vai pasākumu
3.	Tematiskais(-ie) mērķis(-i), kas minēts(-i) Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā un ko atbalsta ar finanšu instrumentu
4.	Citas ESI fondu programmas, kas nodrošina ieguldījumus finanšu instrumentā
4.1.	CCI numurs katrai no pārējām ESI fonda programmām, kuras nodrošina ieguldījumus finanšu instrumentā
II. Finanšu instrumenta un īstenošanas kārtības apraksts (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
5.	Finanšu instrumenta nosaukums
6.	Finanšu instrumenta juridiskā adrese/darījumdarbības vieta (valsts un pilsētas nosaukums)
7.	Īstenošanas kārtība
7.1.	Savienības līmenī izveidots finanšu instruments, ko tieši vai netieši pārvalda Komisija, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurus atbalsta ar ESI fondu programmas ieguldījumiem.
7.1.1.	Savienības līmeņa finanšu instrumenta nosaukums
7.2.	Valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidots finanšu instruments, ko pārvalda vadošā iestāde vai kas ir vadošās iestādes pārziņā, kuri ir minēti 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kurus atbalsta ar ESI fondu programmas ieguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktiem.
8.	Finanšu instrumenta veids
8.1.	Pielāgoti finanšu instrumenti vai tādi instrumenti, kas atbilst standarta noteikumiem
8.2.	Finanšu instrumenti, kurus organizē, izmantojot vai neizmantojot fondu fondu
8.2.1.	Tā fondu fonda nosaukums, kas ir izveidots finanšu instrumentu īstenošanai
9.	Finanšu instrumenta sniegtie produktu veidi: aizdevumi, mikroaizdevumi, garantijas, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijas, cits finanšu produkts vai cita veida atbalsts, kas apvienots finanšu instrumentā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu.
9.1.	Cita finanšu produkta apraksts
9.2.	Cita veida atbalsts, kas apvienots finanšu instrumentā: dotācija, procentu likmju subsīdija un garantijas maksas subsīdija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu.
10.	Finanšu instrumenta juridiskais statuss saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 6. punktu (tikai attiecībā uz 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem): fiduciārais konts, kas atvērts uz īstenošanas struktūras vārda un vadošās iestādes vārdā, vai finanšu instrumenti, kas izveidoti kā atsevišķa finansējuma daļa finanšu iestādē.
III. Tās struktūras identifikācija, kas īsteno finanšu instrumentu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un finanšu starpnieki, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 5. punktā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta c) apakšpunkts)
11.	Struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu
11.1.	Īstenošanas struktūras veids atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punktam: pastāvošas vai jaunizveidotas juridiskās personas, kas paredzētas finanšu instrumentu īstenošanai; Eiropas Investīciju banka; Eiropas Investīciju fonds; starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja; dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde, kuras mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana un kuru kontrolē publiskā sektora iestāde; publisko vai privāto tiesību subjekts; vadošā iestāde, kas tiešā veidā veic īstenošanas pienākumus (tikai attiecībā uz aizdevumiem un garantijām).
11.1.1.	Tās struktūras nosaukums, kas īsteno finanšu instrumentu
11.1.2.	Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentu, juridiskā adrese/darījumdarbības vieta (valsts un pilsētas nosaukums)
12.	Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentu, atlases procedūra: publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana; cita procedūra
12.1.	Citas procedūras apraksts, kuru izmanto, lai atlasītu struktūras, kas īsteno finanšu instrumentu
13.	Datums, kurā parakstīts finansēšanas nolīgums ar struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu
IV. Finanšu instrumentā iemaksātā programmas ieguldījumu kopējā summa pa prioritātēm vai pasākumiem un radušās pārvaldības izmaksas vai samaksātā pārvaldības maksa (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts)
14.	Programmas ieguldījumu kopsumma, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumā (EUR)
14.1.	no kuriem ESI fondu ieguldījums (EUR)
15.	Programmas ieguldījumu kopsumma, kas samaksāta finanšu instrumentā (EUR)
15.1.	no kuriem ESI fondu ieguldījumu summas (EUR)
15.1.1.	no kuriem ERAF (EUR)
15.1.2.	no kuriem Kohēzijas fonds (EUR)
15.1.3.	no kuriem ESF (EUR)
15.1.4.	no kuriem ELFLA (EUR)
15.1.5.	no kuriem EJZF (EUR)
15.2.	no kuriem valsts līdzfinansējuma kopsumma (EUR)
15.2.1.	no kuriem valsts publiskā sektora finansējuma kopsumma (EUR)
15.2.2.	no kuriem valsts privātā sektora finansējuma kopsumma (EUR)
16.	Programmas ieguldījumu kopsumma, kas samaksāta finanšu instrumentā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) (1) ietvaros (EUR)
17.	Pārvaldības izmaksu un maksu kopējā summa, kas samaksāta no programmas ieguldījumiem (EUR)
17.1.	no kuras pamata atlīdzība (EUR)
17.2.	no kuras uz darbības rezultātiem balstīta atlīdzība (EUR)
18.	Kapitalizētas pārvaldības izmaksas vai maksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 2. punktu (attiecas tikai uz nobeiguma ziņojumu) (EUR)
19.	Kapitalizētas procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu (attiecas tikai uz nobeiguma ziņojumu) (EUR)
20.	Programmas ieguldījumu summa saistībā ar turpmākām investīcijām galasaņēmējos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 3. punktu (attiecas tikai uz nobeiguma ziņojumu) (EUR)
21.	Zemes un/vai nekustamā īpašuma ieguldījumi finanšu instrumentā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 10. punktu (attiecas tikai uz nobeiguma ziņojumu) (EUR)
V. Tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos veikt investīcijas galasaņēmējos, pa ESI fondu programmām un prioritātēm vai pasākumiem (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta e) apakšpunkts)
22.	Katra tā finanšu produkta nosaukums, ko piedāvā finanšu instruments
23.	Datums, kurā parakstīts finansēšanas nolīgums attiecībā uz finanšu produktu
24.	Programmas ieguldījumu kopsumma, par ko uzņemtas saistības aizdevumu, garantiju, pašu kapitāla, kvazikapitāla vai citu finanšu produktu nolīgumos ar galasaņēmējiem (EUR)
24.1.	no kuriem ESI fondu ieguldījumu kopsumma (EUR)
25.	Programmas ieguldījumu kopsumma, kas samaksāta galasaņēmējiem, izmantojot aizdevumus, mikroaizdevumus, pašu kapitālu vai citus produktus, vai, attiecībā uz garantijām, par ko uzņemtas saistības galasaņēmējiem izmaksātu aizdevumu veidā (pa produktiem) (EUR).
25.1.	no kuriem ESI fondu ieguldījumu kopsumma (EUR)
25.1.1.	no kuriem ERAF (EUR)
25.1.2.	no kuriem Kohēzijas fonds (EUR)
25.1.3.	no kuriem ESF (EUR)
25.1.4.	no kuriem ELFLA (EUR)
25.1.5.	no kuriem EJZF (EUR)
25.2.	no kuriem valsts publiskā sektora līdzfinansējuma kopsumma (EUR)
25.3.	no kuriem valsts privātā sektora līdzfinansējuma kopsumma (EUR)
26.	To aizdevumu kopējā vērtība, kas faktiski izmaksāti galasaņēmējiem saistībā ar noslēgtajiem garantijas līgumiem (EUR)
27.	To aizdevumu/garantiju/pašu kapitāla vai kvazikapitāla/citu finanšu produktu nolīgumu skaits, kas noslēgti ar galasaņēmējiem (pa produktiem)
28.	Aizdevumu/garantiju/pašu kapitāla vai kvazikapitāla/citu finanšu produktu investīcijas galasaņēmējos (pa produktiem)
29.	To galasaņēmēju skaits, kas atbalstīti, izmantojot finanšu produktu
29.1.	no tiem – lielie uzņēmumi
29.2.	no tiem – MVU
29.2.1.	no tiem – mikrouzņēmumi
29.3.	no tiem – privātpersonas
29.4.	no tiem – cita veida atbalstītie galasaņēmēji
29.4.1.	Cita veida atbalstīto galasaņēmēju apraksts
VI. Finanšu instrumenta darbības rezultāti, tostarp paveiktais tā izveidē un finanšu instrumenta īstenošanas struktūru atlasē, ieskaitot struktūru, kas īsteno fondu fondu (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta f) apakšpunkts)
30.	Ex-ante novērtējuma pabeigšanas datums
31.	To struktūru atlase, kuras īsteno finanšu instrumentu
31.1.	Jau uzsākto atlases procedūru skaits
31.2.	Jau parakstītu finansēšanas nolīgumu skaits
32.	Informācija par to, vai pārskata gada beigās finanšu instruments joprojām darbojās
32.1.	Ja pārskata gada beigās finanšu instruments nedarbojās, norādīt likvidācijas datumu
33.	Izsniegto, bet neatmaksāto aizdevumu kopējais skaits vai tādu garantiju kopējais skaits, kuras sniegtas un pieprasītas aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā.
34.	Izsniegto, bet neatmaksāto aizdevumu kopsumma (EUR) vai kopsumma, par ko uzņemtas saistības attiecībā uz garantijām, kas sniegtas un pieprasītas aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā (EUR).
VII. Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem sniegts finanšu instrumentam, un programmu līdzekļi, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām, kā minēts 43. un 44. pantā, un pašu kapitāla investīciju vērtība, ņemot vērā iepriekšējos gadus (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta g) un i) apakšpunkts)
35.	Procenti un citi ieņēmumi, kas rodas no ESI fondu maksājumiem finanšu instrumentā (EUR)
36.	Summas, kas līdz pārskata gada beigām iemaksātas atpakaļ finanšu instrumentā un kas attiecināmas uz atbalstu no ESI fondiem (EUR)
36.1.	no kā kapitāla atmaksas (EUR)
36.2.	no kā peļņa un citi ieņēmumi (EUR)
37.	To atkārtoti izmantoto līdzekļu summa, kas iemaksāta atpakaļ finanšu instrumentā un kas attiecināma uz atbalstu no ESI fondiem
37.1.	no kā summas, kas iemaksātas preferenciālai atlīdzībai privātā vai publiskā sektora investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu un nodrošina ekvivalentus resursus atbalsta piešķiršanai finanšu instrumentam no ESI fondiem vai kuri veic līdzinvestīcijas galasaņēmēju līmenī (EUR)
37.2.	no kā summas, kas samaksātas, lai atlīdzinātu radušās pārvaldības izmaksas un segtu finanšu instrumenta pārvaldības maksas (EUR)
VIII. Paveiktais finanšu instrumenta veikto investīciju paredzamā sviras efekta sasniegšanā un ieguldījumu un līdzdalības vērtība (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta h) apakšpunkts)
38.	Finanšu instrumentā piesaistīto citu ieguldījumu kopsumma, neskaitot ESI fondus (EUR)
38.1.	Citu ieguldījumu kopsumma (neskaitot ESI fondus), par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumā ar struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu (EUR)
38.2.	Finanšu instrumentā iemaksāto citu ieguldījumu kopsumma, neskaitot ESI fondus (EUR)
38.2.1.	no kuriem publiskā sektora ieguldījumi (EUR)
38.2.2.	no kuriem privātā sektora ieguldījumi (EUR)
38.3.	Citu ieguldījumu kopsumma (neskaitot ESI fondus), kas mobilizēti galasaņēmēju līmenī (EUR)
38.3.1.	no kuriem publiskā sektora ieguldījumi (EUR)
38.3.2.	no kuriem privātā sektora ieguldījumi (EUR)
39.	Paredzamais un sasniegtais sviras efekts, atsaucoties uz finansēšanas nolīgumu
39.1.	Paredzamais sviras efekts attiecībā uz aizdevumu/garantiju/pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijām vai cita veida finanšu produktu, atsaucoties uz finansēšanas nolīgumu (pa produktiem).
39.2.	Sasniegtais sviras efekts pārskata gada beigās attiecībā uz aizdevumu/garantiju/pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijām vai cita veida finanšu produktu (pa produktiem).
40.	Investīciju un līdzdalības vērtība, ņemot vērā iepriekšējos gadus (EUR)
IX. Finanšu instrumenta ieguldījums attiecīgās prioritātes vai pasākuma rādītāju sasniegšanā (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkta j) apakšpunkts)
41.	Iznākumu rādītājs (koda numurs un nosaukums), kuru palīdz sasniegt finanšu instruments
41.1.	Iznākumu rādītāja mērķa vērtība
41.2.	Finanšu instrumenta sasniegtā vērtība saistībā ar iznākumu rādītāja mērķa vērtību

(1) Tā ietver īpašo JNI piešķīrumu un atbilstošo ESF atbalstu.

II PIELIKUMS

Savienības emblēmas izveides grafiskie standarti un standarta krāsu noteikšana

SIMBOLU APRAKSTS

Uz zila debess fona divpadsmit zelta zvaigznes veido apli, simbolizējot Eiropas tautu savienību. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs, jo divpadsmit ir pilnības un vienotības simbols.

HERALDISKAIS APRAKSTS

Zilā laukā divpadsmit zeltainas piecstaru zvaigznes veido apli tā, ka to stari nesaskaras.

ĢEOMETRISKAIS APRAKSTS

Emblēma ir zila taisnstūra karoga formā, kura garākā mala ir 1,5 reižu lielāka par īsāko malu. Divpadsmit zeltainās zvaigznes, kas izvietotas ar vienādām atstarpēm, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu emblēmas augstuma. Katrai zvaigznei ir piecas virsotnes, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no emblēmas augstuma. Visas zvaigznes ir stateniskas, t. i., pret mastu viens stars vertikāli un divi stari taisnā līnijā taisnā leņķī. Zvaigznes ir izvietotas kā pulksteņa ciparnīcas skaitļi. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs.

STANDARTA KRĀSAS

Emblēma ir šādās krāsās:

—	PANTONE REFLEX BLUE zila krāsa taisnstūrim,

—	PANTONE YELLOW dzeltena krāsa zvaigznēm.

ČETRKRĀSU DRUKA

Ja tiek izmantota četrkrāsu druka, atkārtoti jāizveido divas standartkrāsas, izmantojot četrkrāsu drukas krāsas.

PANTONE YELLOW krāsu iegūst, izmantojot 100 % dzeltenu proceskrāsu.

PANTONE REFLEX BLUE krāsu iegūst, sajaucot 100 % ciāna proceskrāsu un 80 % fuksīna proceskrāsu.

INTERNETS

PANTONE REFLEX BLUE atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB:0/51/153 (heksadecimālajā sistēmā: 003399) un PANTONE YELLOW atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB: 255/204/0 (heksadecimālajā sistēmā: FFCC00).

MELNBALTĀ REPRODUCĒŠANA

Izmantojot melno krāsu, taisnstūra kontūra jādrukā melnā krāsā un zvaigznes jādrukā melnas uz baltas pamatnes.

Izmantojot zilo krāsu (Reflex Blue), jāizmanto100 % zilu, zvaigznes atveidojot baltā negatīva krāsā.

REPRODUCĒŠANA UZ KRĀSAINA PAMATA

Ja nav iespējams izmantot citu fonu kā tikai krāsainu, ap taisnstūri jābūt baltai apmalei, kuras platums ir 1/25. daļa no taisnstūra augstuma.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 822/2014

(2014. gada 28. jūlijs)

par atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz izcelsmes noteikumiem saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu Kambodžā ražotiem velosipēdiem saistībā ar Malaizijas izcelsmes velosipēdu daļu izmantošanu kumulācijas ietvaros

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) un jo īpaši tās 247. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 89. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 (3) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra Savienība ir piešķīrusi vispārējās tarifa preferences Kambodžai.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (4) minēta noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija, ko izmanto vispārējo tarifa preferenču sistēmā (“VPS”). Minētā regula paredz iespēju konkrētos, precīzi noteiktos apstākļos piešķirt atkāpes no minētās definīcijas par labu VPS saņēmējvalstīm. Reģionālās kumulācijas noteikumi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93 tika grozīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 530/2013, kurā precizēts, ka reģionālo kumulāciju var piemērot tikai vienas reģionālās grupas valstīm, kuras ir VPS saņēmējvalstis laikā, kad tiek veikts eksports uz Savienību. Šos grozījumus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 530/2013 piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(3)

Kambodža 2013. gada 15. maijā iesniedza pieprasījumu piemērot pārejas periodu, saskaņā ar kuru Kambodžas velosipēdu ražošanas nozarei joprojām būtu tiesības, lai noteiktu HS 8712. pozīcijas velosipēdu izcelsmi, kurus Kambodža eksportē uz Savienību, uzskatīt Malaizijas un Singapūras izcelsmes daļas par Kambodžas izcelsmes materiāliem uz reģionālās kumulācijas pamata saskaņā ar VPS sistēmu no 2014. gada 1. janvāra – datuma, kad piemēro grozītos reģionālās kumulācijas noteikumus.

(4)	Kambodžā ir augoša velosipēdu ražošanas nozare, bet ražošanas nozare joprojām ir vāja un lielā mērā atkarīga no to kaimiņvalstu izcelsmes daļu piegādes, kuras ir VPS saņēmējvalstis un pieder pie tās pašas reģionālās kumulācijas grupas, jo īpaši Singapūra un Malaizija.

(5)	Komisija 2013. gada 9. augusta vēstulē pieprasīja Kambodžai iesniegt papildu informāciju. Kambodža 2013. gada 26. septembrī iesniedza savu atbildi uz minēto pieprasījumu, kā rezultātā tās pieteikums ir uzskatāms par pilnīgu.

(6)

No 2014. gada 1. janvāra Singapūra vairs nav tiesīga uz VPS un nav VPS saņēmējvalsts, un līdz ar to vairs nepastāv iespēja kumulācijai ar reģionālās kumulācijas I grupas citām valstīm. No 2014. gada 1. janvāra Malaizija vairs nav VPS saņēmējvalsts, bet joprojām ir to valstu sarakstā, kurām ir tiesības uz VPS.

(7)

Rezultātā no 2014. gada 1. janvāra Singapūras un Malaizijas izcelsmes velosipēdu daļas nevar uzskatīt par Kambodžas izcelsmes daļām reģionālās kumulācijas ietvaros, kas liedz Kambodžai izpildīt izcelsmes noteikumu, ko piemēro vismazāk attīstītajām valstīm attiecībā uz šo ražojumu (HS 8712. pozīcija). Lai gan minētais noteikums ļauj izmantot līdz 70 % no nenoteiktas izcelsmes materiāliem, nenoteiktas izcelsmes materiālu daļa atsevišķos Kambodžā montētos velosipēdos pārsniegtu šo robežu.

(8)

Kambodža ir iesniegusi Komisijai plānus stimulēt velosipēdu daļu ražotājus veikt ieguldījumus valstī nākamajos trīs gados, lai pielāgotu savu ražošanas nozari lielākai neatkarībai no piegādēm un veidotu vietējo ražošanas nozari, kas piegādā noteiktas izcelsmes materiālus velosipēdu ražošanai. Tikmēr saskaņā ar Kambodžas sniegto informāciju, lai ražošanas nozare saglabātu dzīvotspēju īstermiņā, Kambodžas ražotājiem joprojām ir jāizmanto velosipēdu daļas saskaņā ar noteikumiem par reģionālo kumulāciju, lai veiktu eksportu uz Savienību saskaņā ar VPS sistēmu.

(9)	Tāpēc Kambodža pieprasa trīs gadu atkāpi, lai dotu tai pietiekami daudz laika sagatavoties izpildīt noteikumus par izcelsmes iegūšanu.

(10)

Ņemot vērā Kambodžas sniegtos paskaidrojumus, lai ļautu tai patiesi nostiprināt velosipēdu daļu ražošanas nozari, tiek uzskatīts, ka Kambodžai nav nepieciešama neierobežota atkāpe. Tādējādi ierobežojums Kambodžas izcelsmes un no tās eksportēto velosipēdu daudzumiem saskaņā ar šo atkāpi būtu jānodrošina kvotu veidā, kuru daudzumi būtu jāsamazina trīs gados, kuru laikā minētā atkāpe būs piemērojama. Daudzumi ir noteikti, pamatojoties uz velosipēdu modeļiem, attiecībā uz kuriem valstij ir nepieciešama atkāpe iepriekš minētās 70 % robežvērtības ievērošanai, un tie būtu jāpārvalda saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93.

(11)	Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, ir jānosaka Kambodžas iestādēm pienākums regulāri paziņot Komisijai informāciju par atkāpes ietvaros izsniegtajām izcelsmes sertifikātu A veidlapām.

(12)	Atkāpei būtu jāattiecas uz HS 8714. pozīcijas ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir Malaizija.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 86. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta, Kambodžai ir tiesības lietot HS 8714. pozīcijas Malaizijas izcelsmes velosipēdu daļas saskaņā ar izcelsmes noteikumiem Regulas (EEK) Nr. 2454/93 I daļas IV sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļā izcelsmes kumulācijas ietvaros HS 8712. pozīcijas velosipēdu ražošanai.

2. Izcelsmes apliecinājumus par šīm daļām sagatavo tādā pašā veidā, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 I daļas IV sadaļas 2. nodaļas 1.A iedaļā.

2. pants

Atkāpe, kas paredzēta 1. pantā, attiecas uz HS 8712. pozīcijas velosipēdiem, kurus eksportē no Kambodžas un deklarē laišanai brīvā apgrozībā Savienībā laikposmā no 2014. gada 29. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, nepārsniedzot pielikumā norādītos daudzumus.

3. pants

Šīs regulas pielikumā noteiktos daudzumus pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

4. pants

Izcelsmes sertifikātu A veidlapā, ko saskaņā ar šo regulu izdod Kambodžas kompetentās iestādes, 4. ailē izdara šādus ierakstus:

“Derogation – Commission Implementing Regulation (EU) No 822/2014”

Kambodžas kompetentās iestādes līdz nākamā mēneša beigām pēc katra kalendārā kvartāla Komisijai nosūta ceturkšņa pārskatu par daudzumiem, par kuriem saskaņā ar šo regulu ir izdota izcelsmes sertifikātu A veidlapa, un šo sertifikātu kārtas numurus.

5. pants

Kambodžas kompetentās iestādes apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 1. un 4. pantam, un izveidot un uzturēt visas administratīvās struktūras un sistēmas, lai nodrošinātu šīs atkāpes pareizu īstenošanu un administratīvo sadarbību ar Malaizijas iestādēm un dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 I daļas IV sadaļas 2. nodaļas 1.A iedaļā.

6. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 28. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(3) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

(4) Grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 530/2013 (OV L 159, 11.6.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Preču apraksts

Gads

Daudzumi (vienībās)

09.8094

8712

Divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus), bez motora

2014 (1)

2015

2016

400 000

300 000

150 000

(1) No 2014. gada 29. jūlija.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 823/2014

(2014. gada 28. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 28. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	TR	44,1
	XS	56,8
	ZZ	50,5
0707 00 05	MK	65,0
	TR	81,4
	ZZ	73,2
0709 93 10	TR	94,7
0709 93 10	ZZ	94,7
0805 50 10	AR	123,5
	BO	98,4
	CL	153,3
	NZ	145,2
	TR	74,0
	UY	114,6
	ZA	133,9
	ZZ	120,4
0806 10 10	BR	154,3
	CL	81,7
	EG	159,6
	MA	154,4
	TR	152,4
	ZZ	140,5
0808 10 80	AR	93,9
	BR	111,9
	CL	115,4
	NZ	130,3
	US	159,4
	ZA	116,6
	ZZ	121,3
0808 30 90	AR	71,8
	CL	81,4
	NZ	177,1
	ZA	90,3
	ZZ	105,2
0809 10 00	MK	106,1
	TR	240,9
	XS	111,2
	ZZ	152,7
0809 29 00	CA	664,5
	TR	290,5
	US	344,6
	ZZ	433,2
0809 30	MK	72,6
	TR	139,3
	ZZ	106,0
0809 40 05	BA	55,3
	MK	53,5
	TR	141,2
	ZZ	83,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

29.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 25. jūlijs),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES īsteno attiecībā uz veidnēm, kas jāizmanto, sniedzot informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5180)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/504/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (1), un jo īpaši tā 4. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Lēmumā Nr. 1082/2013/ES noteikti mehānismi un struktūras, kas paredzēti, lai koordinētu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp sagatavotības un reaģēšanas plānošana.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 1. punktu dalībvalstis un Komisija apspriežas Veselības drošības komitejā (VDK) par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, lai apmainītos ar paraugpraksi un pieredzi, veicinātu valsts sagatavotības plānošanas savstarpējo izmantojamību, pievērstos starpnozaru dimensijai Savienības līmenī un atbalstītu pamatspējas prasību īstenošanu attiecībā uz uzraudzību un reaģēšanu saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005) (SVAN).

(3)	Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punktā noteikta informācija, kas jāsniedz par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu valsts līmenī, un ir noteikts, ka dalībvalstis šo informāciju iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 7. novembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem.

(4)	Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 3. punktu dalībvalstīm jāinformē Komisija par valsts sagatavotības un reaģēšanas plānošanas būtisku pārskatīšanu.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 5. punktu Komisija analizē informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu, un sagatavo kopsavilkumu vai tematisko progresa ziņojumu. 4. panta 1. punkta īstenošanas nolūkā Komisijai savlaicīgi ir jāsāk diskusija VDK un vajadzības gadījumā jāpamatojas uz šo ziņojumu.

(6)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 6. punktu Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, jāpieņem veidnes, kas dalībvalstīm jāizmanto, sniedzot informāciju par to sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, kā minēts 4. panta 2. un 3. punktā, lai nodrošinātu informācijas atbilstību mērķiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā, un tās salīdzināmību.

(7)	Lai izvairītos no divkāršas ziņošanas, informācija, ko dalībvalstis jau ir sniegušas Pasaules Veselības organizācijai (PVO) par pamatspēju īstenošanu attiecībā uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, būtu jāizmanto ziņošanai saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir noteikta veidne, kas dalībvalstīm jāizmanto, sniedzot informāciju par to sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem atbilstīgi Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. un 3. punktam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

PIELIKUMS

Veidne, kas dalībvalstīm jāizmanto, sniedzot informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem

Valsts:

Kontaktpunkta nosaukums un adrese:

Datums:

Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var izvēlēties atbilstošu kontaktpunktu, kurš var atbildēt uz tālāk uzdotajiem jautājumiem. Tomēr būtu lietderīgi, ja atbildes varētu sniegt sadarbībā ar valsts kontaktpunktu Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) īstenošanai. Jāatbild uz visiem jautājumiem. Katrā jautājumā atzīmējiet tikai vienu atbilstīgo atbildi (jā, nē, nepiemēro vai nav zināms), ja tiek piedāvāta izvēle, vai uzrakstiet īsu paskaidrojuma tekstu, ja uz jautājumu jāsniedz atbilde brīvā formā. Ja jautājums nav piemērojams jūsu valsts situācijā, norādiet to komentāriem paredzētajā vietā iedaļas beigās, paskaidrojot, kāpēc tas nav piemērojams. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu pienākumu sniegt II nodaļā (Sadarbspēja) un III nodaļā (Uzņēmējdarbības nepārtrauktība) prasīto informāciju piemēro tikai tad, ja šādi pasākumi un noteikumi jau pastāv vai tiek paredzēti kā daļa no valsts sagatavotības un reaģēšanas plānošanas.

I. SVAN pamatspēju īstenošana, kā minēts Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā

1.	Iesniedziet savas pēdējās aizpildītās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) anketas, kas izveidota progresa uzraudzībai attiecībā uz SVAN pamatspēju īstenošanu iesaistītajās valstīs, kopiju un, ja iespējams, PVO izveidoto valsts profila ziņojumu. Papildus sniedziet šādu informāciju:
2.1.	Vai pašreiz esat pabeiguši SVAN pamatspēju īstenošanu?	jā	nē

2.2.	Ja atbilde ir “nē”, kāds ir iemesls?

3.	Izklāstiet (attiecīgā gadījumā) savas idejas par to, kādi pasākumi Komisijai, ES aģentūrām vai dalībvalstīm būtu jāveic, lai nodrošinātu PVO pamatspēju uzturēšanu un stiprināšanu nākotnē.

4.	Sniedziet (attiecīgā gadījumā) jebkādus komentārus vai paskaidrojumus atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem un norādiet jebkādus attiecīgus pasākumus, ko jūsu valsts ir veikusi un kas nav minēti šajā anketā (ja nepieciešams, pievienojiet papildu lapas).

II. Sadarbspēja starp veselības nozari un citām nozarēm, kā minēts Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punktu pienākumu sniegt informāciju piemēro tikai tad, ja šādi pasākumi un noteikumi jau pastāv vai tiek paredzēti kā daļa no valsts sagatavotības un reaģēšanas plānošanas.

Valsts koordinācijas struktūras gadījumiem, kuros iesaistītas vairākas nozares, kā minēts Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, ir struktūras, kurām uzticētas stratēģiskas administratīvas un politikas veidošanas funkcijas, īpaši attiecībā uz komandķēdi. Tā varētu būt struktūra, komiteja vai darba grupa. Valsts ārkārtas situāciju operatīvie centri, kas minēti Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, ir operatīvas struktūras un/vai kārtība, kuras mērķis ir nodrošināt loģistikas funkcijas un instrumentus, īpaši attiecībā uz saziņu, ja rodas nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi.

5.1.

Vai citas nozares ir iesaistītas veselības nozares sagatavotības un reaģēšanas plānošanas darbībā?

jā

nē

nepiemēro

nav zināms

5.2.

Ja atbilde ir “jā”, attiecībā uz kuriem apdraudējumu veidiem, kas ietilpst Lēmuma Nr. 1082/2013/ES darbības jomā?

5.2.1.

bioloģiskas izcelsmes apdraudējumi, ko rada:

5.2.1.1.

infekcijas slimības; ja iespējams, norādiet – kuras, piemēram:

—	pārtikas izraisītas slimības

—	zoonozes slimības

—	piesārņota ūdens izraisītas slimības

—	citas infekcijas slimības (norādiet)

5.2.1.2.

antimikrobā rezistence un ar veselības aprūpi saistītas infekcijas, kas attiecas uz infekcijas slimībām

5.2.1.3.

biotoksīni vai citas kaitīgas bioloģiskas vielas, kas nav saistītas ar infekcijas slimībām

5.2.2.

ķīmiskas izcelsmes apdraudējumi

5.2.3.

ekoloģiskas izcelsmes apdraudējumi

5.2.4.

nezināmas izcelsmes apdraudējumi

5.2.5.

notikumi, kas saskaņā ar SVAN var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā vai kas ir atzīti par šādām situācijām, ar noteikumu, ka tie ietilpst kādā no apdraudējumu kategorijām, kas izklāstītas iepriekš

	6.	Kuras no šīm nozarēm jūsu valsts ir noteikusi par kritiskām ārkārtas situācijā, kas saistīta ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem?				7.	Vai standarta operāciju procedūras (SOP) ir pieejamas veselības nozares koordinācijai ar jebkuru no zemāk minētajām nozarēm?
		jā	nē	nepiemēro	nav zināms		jā	nē	nav zināms
enerģētika	6.1.					7.1.
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas	6.2.					7.2.
transports	6.3.					7.3.
ūdens veselības aprūpes iestādēm, farmaceitiskām darbībām, kanalizācijas pakalpojumiem	6.4.					7.4.
lauksaimniecība, ieskaitot veterināro nozari	6.5.					7.5.
pārtikas nekaitīgums	6.6.					7.6.
apgāde ar pārtiku	6.7.					7.7.
ķīmiskā rūpniecība	6.8.					7.8.
nozare, kas nodrošina zāles un citas preces veselības aprūpes nozarei	6.9.					7.9.
drošības policija un policija, kas nodarbojas ar ārkārtas situācijām, ugunsdzēsības dienesti un medicīniskās palīdzības pakalpojumi	6.10.					7.10.
vietējie vides pakalpojumi	6.11.					7.11.
apbedīšanas pakalpojumi	6.12.					7.12.
militārā nozare	6.13.					7.13.
civilā aizsardzība	6.14.					7.14.
administrācijas un valdības struktūrvienības	6.15.					7.15.
zinātniskās struktūras	6.16.					7.16.
kultūras un plašsaziņas līdzekļu struktūras	6.17.					7.17.
brīvprātīgo sektors	6.18.					7.18.
citas nozares (norādiet)
	6.19.					7.19.

8.1.	Kuras ir tās kritiski nozīmīgās nozares, attiecībā uz kurām jūsu valsts veselības nozarē nav koordinācijas kārtības? (Atbilde nav obligāta.)

8.2.	Kuras ir tās prioritārās nozares, kurās būtu jāuzlabo koordinācija ar veselības nozari? Uzskaitiet prioritārā secībā. (Atbilde nav obligāta.)

9.1.	Aprakstiet tādu pašlaik pastāvošo kārtību attiecībā uz stratēģiskām koordinācijas struktūrām (valsts tiesību akti vai SOP), kuras mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp veselības nozari un citām nozarēm, tostarp veterināro nozari, kas atzītas par kritiski svarīgām ārkārtas situācijā. Uzskaitiet nozares, uz kurām attiecas šīs koordinācijas struktūras.

9.2.	Kā valsts pārstāvība Veselības drošības komitejā ir saistīta ar šo struktūru vai struktūrām?

10.	Aprakstiet tādu pašlaik pastāvošo kārtību attiecībā uz operatīvajiem (krīzes) centriem (valsts tiesību akti vai SOP), kuras mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp veselības nozari un citām nozarēm, tostarp veterināro nozari, kas atzītas par kritiski svarīgām ārkārtas situācijā. Uzskaitiet nozares, uz kurām attiecas šīs koordinācijas struktūras.

11.	Vai sadarbspēja starp veselības nozari un citām nozarēm ir testēta valsts līmenī?	jā	nē	nav zināms

12.	Sniedziet (attiecīgā gadījumā) jebkādus komentārus vai paskaidrojumus atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem un norādiet jebkādus attiecīgus pasākumus, ko jūsu valsts ir veikusi (piemēram, rīkojot mācības vai reālu notikumu gadījumā) (ja nepieciešams, pievienojiet papildu lapas).

III. Uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošana, kā minēts Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošana attiecas uz pārvaldības procesiem un integrētiem plāniem, kas nodrošina organizācijas kritiski svarīgo procesu (procesi, kas ļauj uzņēmumam piegādāt kritiski svarīgus pakalpojumus vai produktus) nepārtrauktību graujoša notikuma gadījumā. Uzņēmējdarbības nepārtrauktība ietver visus organizācijas aspektus, kuri ir iesaistīti kritiski svarīgo procesu uzturēšanā, proti, cilvēkus, telpas, piegādātājus, tehnoloģijas, datus utt. Uzņēmējdarbības ietekmes analīze (UIA) palīdz paredzēt uzņēmējdarbības funkcijas vai procesa traucējuma sekas un ļauj apkopot informāciju, kas vajadzīga atjaunošanas stratēģiju izstrādei.

13.1.	Vai pastāv valsts uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāni, kuru mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgu pakalpojumu un produktu nepārtrauktu piegādi ārkārtas situācijā, kas saistīta ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kā definēts ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES?			jā	nē	nav zināms
13.1.
13.2.	Vai šie valsts uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāni ir ģenerālplāni (sk. 14. jautājumu) vai konkrēti plāni (sk. 15. jautājumu)?

14.1.	Kuri veselības pakalpojumi ir iekļauti ģenerālplānos? Norādiet zemāk.			jā	nē	nav zināms
14.1.1.	primārās veselības aprūpes pakalpojumi
14.1.2.	slimnīcas
14.1.3.	citi pakalpojumi (norādiet)

14.2.	Ja atbilde ir “jā”, kuras nozares, kas nav veselības nozares un kas tiek uzskatītas par kritiski svarīgām, ir iekļautas šajos plānos?
14.2.1.	enerģētika
14.2.2.	informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
14.2.3.	transports
14.2.4.	ūdens veselības aprūpes iestādēm, farmaceitiskām darbībām, kanalizācijas pakalpojumiem
14.2.5.	lauksaimniecība, ieskaitot veterināro nozari
14.2.6.	pārtikas nekaitīgums
14.2.7.	apgāde ar pārtiku
14.2.8.	ķīmiskā rūpniecība
14.2.9.	nozare, kas nodrošina zāles un citas preces veselības aprūpes nozarei
14.2.10.	drošības policija un policija, kas nodarbojas ar ārkārtas situācijām, ugunsdzēsības dienesti un medicīniskās palīdzības pakalpojumi
14.2.11.	vietējie vides pakalpojumi
14.2.12.	apbedīšanas pakalpojumi
14.2.13.	militārā nozare
14.2.14.	civilā aizsardzība
14.2.15.	administrācijas un valdības struktūrvienības
14.2.16.	zinātniskās struktūras
14.2.17.	kultūras un plašsaziņas līdzekļu struktūras
14.2.18.	brīvprātīgo sektors
14.2.19.	citas nozares (norādiet)

14.3.	Ja atbilde ir “jā”, kuri no šiem elementiem ir iekļauti?	jā	Ja atbilde ir “jā”, raksturojiet tos.		nē	nav zināms
14.3.1.	uzņēmējdarbības ietekmes analīze
14.3.2.	kritiski svarīgo pakalpojumu un funkciju sakārtošana prioritārā secībā, novērtējot medicīniskas iejaukšanās sniegto labumu un saistīto risku
14.3.3.	apmācība, mācības, novērtēšana, aktualizēšana, validēšana
14.3.4.	tāda personāla noteikšana, kurš ir nepieciešams kritiski svarīgo funkciju uzturēšanā, darba kavēšanas jautājuma risināšana, lai samazinātu tās ietekmi uz kritiski svarīgajām funkcijām
14.3.5.	skaidru vadības struktūru, pilnvaru deleģēšanas un pienākumu pārņemšanas (pēctecības) kārtības noteikšana
14.3.6.	izvērtējums, vai nepieciešams uzkrāt piederumu, iekārtu, materiālu stratēģiskas rezerves
14.3.7.	tādu struktūrvienību, departamentu un dienestu noteikšana, kurus varētu racionalizēt vai slēgt
14.3.8.	alternatīva personāla nozīmēšana kritiski svarīgiem amatiem un apmācība
14.3.9.	sociālās spriedzes ņemšana vērā un tās samazināšanas veidu (piemēram, attālināts darbs vai darbs no mājām un fizisku tikšanos un pārvietošanās samazināšana) testēšana
14.3.10.	plānošana situācijām, kad nepieciešams sociālo pakalpojumu atbalsts izšķiroši svarīgiem darbiniekiem
14.3.11.	plānošana situācijām, kad nepieciešami psiholoģiskā un sociālā atbalsta pakalpojumi, kas palīdzētu darbiniekiem turpināt efektīvi darboties
14.3.12.	plānošana atjaunošanas posmam
14.3.13.	citi elementi (norādiet)

15.1.	Uz kuriem konkrētiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem attiecas konkrētie plāni? Norādiet zemāk saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 2. pantu.

15.2.	Kuri veselības pakalpojumi ir iekļauti šajos plānos? Norādiet zemāk.			jā	nē	nav zināms
15.2.1.	primārās veselības aprūpes pakalpojumi
15.2.2.	slimnīcas
15.2.3.	citi pakalpojumi (norādiet)

15.3.	Ja atbilde ir “jā”, kuras nozares, kas nav veselības nozares un kas tiek uzskatītas par kritiski svarīgām, ir iekļautas šajos plānos?
15.3.1.	enerģētika
15.3.2.	informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
15.3.3.	transports
15.3.4.	ūdens veselības aprūpes iestādēm, farmaceitiskām darbībām, kanalizācijas pakalpojumiem
15.3.5.	lauksaimniecība, ieskaitot veterināro nozari
15.3.6.	pārtikas nekaitīgums
15.3.7.	apgāde ar pārtiku
15.3.8.	ķīmiskā rūpniecība
15.3.9.	nozare, kas nodrošina zāles un citas preces veselības aprūpes nozarei
15.3.10.	drošības policija un policija, kas nodarbojas ar ārkārtas situācijām, ugunsdzēsības dienesti un medicīniskās palīdzības pakalpojumi
15.3.11.	vietējie vides pakalpojumi
15.3.12.	apbedīšanas pakalpojumi
15.3.13.	militārā nozare
15.3.14.	civilā aizsardzība
15.3.15.	administrācijas un valdības struktūrvienības
15.3.16.	zinātniskās struktūras
15.3.17.	kultūras un plašsaziņas līdzekļu struktūras
15.3.18.	brīvprātīgo sektors
15.3.19.	citas nozares (norādiet)

15.4.	Ja atbilde ir “jā”, kuri no šiem elementiem ir iekļauti?	jā	Ja atbilde ir “jā”, raksturojiet tos.		nē	nav zināms
15.4.1.	uzņēmējdarbības ietekmes analīze
15.4.2.	kritiski svarīgo pakalpojumu un funkciju sakārtošana prioritārā secībā, novērtējot medicīniskas iejaukšanās sniegto labumu un saistīto risku
15.4.3.	apmācība, mācības, novērtēšana, aktualizēšana, validēšana
15.4.4.	tāda personāla noteikšana, kurš ir nepieciešams kritiski svarīgo funkciju uzturēšanā, darba kavēšanas jautājuma risināšana, lai samazinātu tās ietekmi uz kritiski svarīgajām funkcijām
15.4.5.	skaidru vadības struktūru, pilnvaru deleģēšanas un pienākumu pārņemšanas (pēctecības) kārtības noteikšana
15.4.6.	izvērtējums, vai nepieciešams uzkrāt piederumu, iekārtu, materiālu stratēģiskas rezerves
15.4.7.	tādu struktūrvienību, departamentu un dienestu noteikšana, kurus varētu racionalizēt vai slēgt
15.4.8.	alternatīva personāla nozīmēšana kritiski svarīgiem amatiem un apmācība
15.4.9.	sociālās spriedzes ņemšana vērā un tās samazināšanas veidu (piemēram, attālināts darbs vai darbs no mājām un fizisku tikšanos un pārvietošanās samazināšana) testēšana
15.4.10.	plānošana situācijām, kad nepieciešams sociālo pakalpojumu atbalsts izšķiroši svarīgiem darbiniekiem
15.4.11.	plānošana situācijām, kad nepieciešami psiholoģiskā un sociālā atbalsta pakalpojumi, kas palīdzētu darbiniekiem turpināt efektīvi darboties
15.4.12.	plānošana atjaunošanas posmam
15.4.13.	citi elementi (norādiet)

16.	Vai pastāv uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāni ievešanas punktiem, kas minēti SVAN?			jā	nē	nav zināms
16.
17.	Sniedziet (attiecīgā gadījumā) jebkādus komentārus vai paskaidrojumus atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem un norādiet jebkādus attiecīgus pasākumus, ko jūsu valsts ir veikusi (ja nepieciešams, pievienojiet papildu lapas).

IV. Valsts sagatavotības plānošanas pārskatīšana, kā minēts Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 4. panta 3. punktā

Šīs nodaļas galvenais uzdevums ir iegūt informāciju par pašreizējo situāciju dalībvalstīs. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu dalībvalstīm pēc savas iniciatīvas neatkarīgi no Komisijas pieprasījuma tomēr ir jāsniedz informācija, izmantojot šo veidni, visos gadījumos, kad tiek būtiski pārskatīta valsts sagatavotības plānošana.

18.1.	Kad jūs esat būtiski pārskatījuši savu valsts sagatavotības plānošanu?
	Sniedziet sīkāku informāciju par būtiskām izmaiņām formātā, kas paredzēts šā pielikuma I, II un III nodaļā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 223

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 29. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 818/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstu karogu kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO apgabalā 3M	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 819/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot jūras līdaku Savienības un starptautiskajos ūdeņos I un II zonā	3
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 820/2014 (2014. gada 24. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot jūras līdakas Savienības un starptautiskajos ūdeņos V zonā	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014 (2014. gada 28. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 822/2014 (2014. gada 28. jūlijs) par atkāpi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz izcelsmes noteikumiem saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu Kambodžā ražotiem velosipēdiem saistībā ar Malaizijas izcelsmes velosipēdu daļu izmantošanu kumulācijas ietvaros	19
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 823/2014 (2014. gada 28. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	22
		LĒMUMI
		2014/504/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 25. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES īsteno attiecībā uz veidnēm, kas jāizmanto, sniedzot informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5180) ( 1 )	25


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ