17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005 tika aizliegts tādu preču eksports, kuru vienīgais praktiskais izmantojums ir nāvessoda izpilde, spīdzināšana vai citāda nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana, kā arī tiek kontrolēts tādu atsevišķu preču eksports, kuras varētu izmantot šādam nolūkam. Regulā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, it īpaši cilvēka cieņas ievērošana un aizsardzība, tiesības uz dzīvību, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegums.

(2)

To preču saraksti, kuras tiek kontrolētas un uz kurām attiecas aizliegumi, ir tikuši pārskatīti, konsultējoties ar ekspertu grupu.

(3)

Vispārpieņemta ir atziņa, ka parastos rokudzelžus var izmantot kustību ierobežošanai tiesībaizsardzības jomā, un tiesībaizsardzības iestādes šādus rokudzelžus arī parasti izmanto. ANO Ieslodzīto režīma standarta minimālajos noteikumos ir aizliegts kustību ierobežošanai izmantot ķēdes vai dzelžus un ir noteikts, ka rokudzelžus un citus kustību ierobežošanas rīkus ir aizliegts piemērot kā sodu. Kustību ierobežošanas rīku (izņemot ķēdes un dzelžus) izmantošana ir atļauta vienīgi dažām konkrētām vajadzībām, it īpaši piesardzībai pret ieslodzītā bēgšanu viņa pārvešanas laikā un tam, lai novērstu, ka ieslodzītais savaino sevi vai citus.

(4)

Īkšķu slēgi, pirkstu slēgi un kakla kustību ierobežošanas rīki nav uzskatāmi par pieļaujamiem izmantošanai tiesībaizsardzības vajadzībām, savukārt kāju slēgu izmantošana tiesībaizsardzības vajadzībām parasti nav uzskatāma par pieļaujamu. Zāģveida īkšķu slēgi un pirkstu slēgi, īkšķu spīles, pirkstu spīles, stieņu važas un kāju slēgi ar atsvariem savas uzbūves dēļ varētu radīt stiprākas sāpes vai ciešanas nekā citu veidu īkšķu slēgi, pirkstu slēgi un kāju slēgi.

(5)

Vairāku mehānisku kustības ierobežošanas rīku vienlaicīga izmantošana var drīzāk radīt stipras sāpes vai ciešanas, piemēram, ja rokudzelži un potīšu (kāju) slēgi aiz muguras ir saslēgti kopā. Šādas kustību ierobežošanas metodes bieži vien ir saistītas ar nosmakšanas risku, it īpaši tad, ja tiek izmantoti kakla kustību ierobežošanas rīki.

(6)

Tādēļ būtu jāaizliedz tirgot īkšķu slēgus, pirkstu slēgus, īkšķu spīles, pirkstu spīles, stieņu važas un kāju slēgus ar atsvariem. Citu veidu važu un slēgu (kas atšķiras no parastiem rokudzelžiem) eksports būtu jākontrolē, ņemot vērā, ka to izmantošana izņēmuma gadījumos var būt attaisnojama.

(7)

Šāda kontrole būtu piemērota arī attiecībā uz atsevišķu slēgu vai gredzenu veidu, piemēram, kakla slēgu vai kāju slēgu gredzenu, eksportu.

(8)

Parasto rokudzelžu definīcijā būtu skaidrāk jānosaka, kādu veidu rokudzelžu eksports netiek kontrolēts, precizējot konkrēto rokudzelžu izmērus.

(9)

Mehānisku kustības ierobežošanas rīku, piemēram, rokudzelžu, izmantošana, ieslodzīto pieslēdzot nekustīgam priekšmetam, kas piestiprināts pie grīdas, sienas vai griestiem, nav pieņemama kustību ierobežošanas metode. Tādēļ būtu jāaizliedz tādu rokudzelžu tirdzniecība, kas ir paredzēti šādai pieslēgšanai.

(10)

Tāpat kā vairāku mehānisku kustības ierobežošanas rīku vienlaicīga izmantošana arī vairākās vietās pievienojamas kustības ierobežojošas ierīces var drīzāk radīt stipras sāpes vai ciešanas nekā tas ir, piemēram, parasto rokudzelžu gadījumā. Savaldīšanas krēsli, siekstas (važu dēļi) un važu gultas ieslodzītā kustības ierobežo daudz vairāk nekā, piemēram, rokudzelžu un potīšu slēgu vienlaicīga izmantošana. Spīdzināšanas vai necilvēcīgas izturēšanās objektīvais risks ir lielāks, ja šāda kustību ierobežošanas metode tiek piemērota ilgāku laiku. Tādēļ būtu jāaizliedz savaldīšanas krēslu, siekstas (važu dēļu) un važu gultu tirdzniecība.

(11)

Krēsli, dēļi un gultas, kas aprīkoti tikai ar siksnām vai jostām, būtu jāizslēdz no šā aizlieguma, jo konkrētos apstākļos to īslaicīga izmantošana var būt attaisnojama, piemēram, lai novērstu to, ka uztraukts pacients savaino sevi vai citas personas. Tomēr siksnu, jostu vai citu kustību ierobežošanas rīku piemērošanai attiecībā uz pacientiem nav nekāda terapeitiska vai medicīniska pamatojuma.

(12)

Sprosta gulta un tīkla gulta nav piemēroti līdzekļi pacienta vai ieslodzītā kustību ierobežošanai. Tādēļ būtu jāaizliedz sprosta gultu un tīkla gultu tirdzniecība.

(13)

Lai personālu un citas personas aizsargātu no spļāvieniem, ieslodzītajiem dažkārt liek valkāt tā dēvēto spļāvēju kapuci. Tā kā šāda kapuce nosedz muti un bieži vien arī degunu, tā objektīvi rada nosmakšanas risku. Ja to lieto kopā ar kustību ierobežošanas rīkiem, piemēram, rokudzelžiem, pastāv arī kakla savainošanas risks. Tādēļ spļāvēju kapuču eksports būtu jākontrolē.

(14)

Vispārpieņemta ir atziņa, ka tiesībaizsardzības iestādes parasti izmanto zižļus jeb stekus un ka vairogs ietilpst parastajā aizsardzības ekipējumā. Tā dēvēto dzelkšņu zižļu tirdzniecība jau ir aizliegta, jo tie var drīzāk radīt stipras sāpes vai ciešanas, nekā tas ir parasto zižļu gadījumā. Tāpat būtu nepieciešams aizliegt dzelkšņu vairogu tirdzniecību.

(15)

Miesassodi, piemēram, pēršana, ir uzskatāmi par spīdzināšanu vai cita veida nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodu. Pletnes un citu veidu pātagas ar vairākām strēmelēm jeb siksnām ir paredzētas cilvēku pēršanai (kā sodam); to izmantošanai nav tiesiska pamata. Pātagas ar vienu siksnu, kas aprīkota ar naglām, dzelkšņiem vai līdzīgiem elementiem, objektīvi rada risku radīt stipras sāpes vai ciešanas; to izmantošanai arī nav tiesiska pamata. Tādēļ būtu jāaizliedz šādu pātagu tirdzniecība. Tomēr pātagas ar vienu, vienkāršu siksnu izmantošana var būt gan tiesiski nepamatota, gan tiesiski pamatota, tādēļ to tirdzniecība nebūtu jāaizliedz.

(16)

Attiecībā uz elektrošoka ieročiem un ierīcēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II pielikuma 2.1. pozīcijā un III pielikuma 2.1. pozīcijā, būtu atbilstīgi dzēst prasību par 10 000 V izlādi, lai novērstu, ka tirdzniecības aizliegums vai eksporta kontrole tiek apieta, tirgojot ieročus un ierīces, kas var izraisīt elektrisko šoku, bet kurām ir nedaudz zemāks bezslodzes spriegums.

(17)

Vienlīdz būtiski būtu paplašināt eksporta kontroles jomu, aptverot ne vien pārnēsājamos ieročus, kas jau tiek kontrolēti, bet arī stacionāros un piemontējamos elektriskās izlādes ieročus, kuriem ir plaša darbības zona un kuri apdraud daudzas personas. Šādi ieroči bieži tiek dēvēti par nenāvējošiem ieročiem, taču tie ir saistīti ar vismaz tādu pašu risku (radīt stipras sāpes vai ciešanas), kā tas ir pārnēsājamo elektriskās izlādes ieroču gadījumā.

(18)

Attiecībā uz pārnēsājamiem ieročiem vai ierīcēm, kas izsmidzina paralizējošas ķīmiskas vielas, būtu lietderīgi paplašināt eksporta kontroles jomu, aptverot arī ieročus un ierīces, kas izsmidzina kairinošas ķīmiskas vielas, kuras uzskatāmas par nekārtību novēršanai paredzētām vielām.

(19)

Tā kā tiek tirgotas stacionāras ierīces kairinošu ķīmisko vielu izsmidzināšanai ēkās un šādu vielu izmantošana iekštelpās ir saistīta ar risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kādas nav raksturīgas tradicionālai izmantošanai ārpus telpām, šādu ierīču eksports būtu jākontrolē.

(20)

Eksporta kontrole būtu jāpiemēro arī tādām stacionārām vai piemontējamām ierīcēm, kas paredzētas paralizējošu vai kairinošu vielu izsmidzināšanai plašā rādiusā, ja uz šādām ierīcēm vēl neattiecas Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (3) paredzētā eksporta kontrole. Šādas iekārtas bieži tiek dēvētas par nenāvējošu tehnoloģiju, taču tās ir saistītas ar vismaz tādu pašu risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kā tas ir pārnēsājamo ieroču un ierīču gadījumā. Lai gan ūdens nav paralizējoša vai kairinoša ķīmiska viela, ūdensmetējus var izmantot, lai šādas vielas izsmidzinātu šķidrā veidā, un to eksports būtu jākontrolē.

(21)

Eksporta kontrole attiecībā uz Capsicum oleosveķiem (OC) un pelargonskābes vanillilamīdu (PAVA) būtu jāpapildina ar eksporta kontroli attiecībā uz konkrētiem šādas vielas saturošiem maisījumiem, kurus var ievadīt kā paralizējošas vai kairinošas vielas vai izmantot šādu vielu izgatavošanai. Būtu lietderīgi precizēt, ka vajadzības gadījumā jāsaprot, ka norādes uz paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām ietver arī Capsicum oleosveķus un attiecīgus, tos saturošus maisījumus.

(22)

Kombinētās nomenklatūras kods OC būtu jāaizstāj ar citu kodu, un Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II un III pielikumā ietvertajos preču sarakstos būtu papildus jāiekļauj vairāki kodi.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Kopīgo eksporta noteikumu komitejas atzinumam,

1)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu;

2)

regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumā izklāstīto tekstu.

17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/11

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 139. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu cukura vai izoglikozes daudzumu, kas saražots, pārsniedzot minētās regulas 136. pantā norādīto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 951/2006 (2) ir noteikti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi ārpuskvotas eksportam, jo īpaši attiecībā uz eksporta licenču izdošanu. Tomēr kvantitatīvais ierobežojums būtu jānosaka katram tirdzniecības gadam, ņemot vērā varbūtējās iespējas eksporta tirgos.

(3)

Dažiem Savienības cukura un izoglikozes ražotājiem eksports no Savienības veido būtisku saimnieciskās darbības daļu, un viņi ir izveidojuši tradicionālus tirgus ārpus Savienības. Cukura un izoglikozes eksports uz šiem tirgiem varētu būt ekonomiski izdevīgs arī bez eksporta kompensāciju piešķiršanas. Tāpēc kvantitatīvais ierobežojums ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam jānosaka tā, lai attiecīgie ES ražotāji varētu turpināt piegādes tradicionālajos tirgos.

(4)

Attiecībā uz 2014./2015. tirdzniecības gadu ir aplēsts, ka tirgus pieprasījumam atbilstu ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvais ierobežojums sākotnēji 650 000 tonnu apmērā, izsakot baltā cukura ekvivalentā, un ārpuskvotas izoglikozes eksporta kvantitatīvais ierobežojums 70 000 tonnu apmērā, izsakot sausnā.

(5)

Cukura eksportam no Savienības uz atsevišķiem tuviem galamērķiem un trešām valstīm, kur Savienības produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurences apstākļi. Paturot prātā to, ka nav atbilstīgu savstarpējas palīdzības līdzekļu pārkāpumu apkarošanai, un lai samazinātu krāpšanas risku un novērstu jebkādas ļaunprātības, kas saistītas ar ārpuskvotas cukura reimportu vai atkārtotu ievešanu Savienībā, no pieļaujamo galamērķu saraksta būtu jāizslēdz atsevišķi tuvie galamērķi.

(6)

Attiecībā uz izoglikozi aplēstais iespējamās krāpšanas risks produkta īpatnību dēļ ir mazāks, tāpēc nav vajadzības ierobežot pieļaujamo galamērķu sarakstu ārpuskvotas izoglikozes eksportam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

trešās valstis – Albānija, Andora, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Kosova (3), Lihtenšteina, Melnkalne, Sanmarīno, Serbija un Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts);

b)

Savienības muitas teritorijā neiekļautās dalībvalstu teritorijas – Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Melilja, Livinjo un Kampione d'Italia pašvaldības un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nepārvalda;

c)

Savienības muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē – Gibraltārs.

17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/13

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē no trešām valstīm.

(2)

Produktu daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam ir iesnieguši pieteikumus “A” licencēm 2014. gada jūlija pirmajās septiņās dienās, pārsniedz to produktu pieejamos daudzumus, kuru izcelsme ir Ķīna.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu ir jānosaka, kādā apjomā var apmierināt pieteikumus “A” licenču saņemšanai, kas nosūtīti Komisijai līdz 2014. gada 14. jūlijam, piemērojot Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/17

(1)

Piegādātājs DENSO Corporation (“pieteikuma iesniedzējs”) 2013. gada 31. oktobrī iesniedza pieteikumu inovatīvas tehnoloģijas DENSO efficient alternator (augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratora) apstiprināšanai. Pieteikuma pilnīgums tika vērtēts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (2) 4. pantu. Komisija konstatēja, ka sākotnējā pieteikumā trūkst noteiktas būtiskas informācijas, un lūdza pieteikuma iesniedzējam iekļaut trūkstošo informāciju. Pieteikuma iesniedzējs 2014. gada 30. janvārī iesniedza informāciju. Tika konstatēts, ka pieteikums ir pilnīgs, un termiņš, kurā Komisijai jānovērtē pieteikums, sākās nākamajā dienā pēc oficiālas saņemšanas, t. i., 2014. gada 31. janvārī.

(2)

Pieteikums ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (3) (“tehniskās norādes”).

(3)

Pieteikums attiecas uz DENSO efficient alternator ražīguma klasēm 150A, 180A un 210A. Tas ir maiņstrāvas ģenerators ar efektivitāti vismaz 77 %, kā noteikts saskaņā ar VDA pieeju, kas aprakstīta tehnisko norāžu I pielikuma 5.1.2. punktā. Minētā pieeja pamatojas uz testu metodēm, kas aprakstītas starptautiskajā standartā ISO 8854:2012 (4).Pieteikuma iesniedzēja maiņstrāvas ģeneratoram ir augstāks lietderības koeficients salīdzinājumā ar atsauces ģeneratoru, jo tiek samazināti sekojoši trīs veidu zudumi: taisngriešanas zudumi, optimizējot taisngriešanu ar MOSFET module, t. i., izmantojot metāla oksīdu lauktranzistoru; statora serdes zudumi, izmantojot tievu slāņotu serdi no magnētiskā tērauda, un zudumi elektropārvades vados, izmantojot “segmenta vadītāju”, kam ir augstāks aizpildes koeficients un īsāki tinuma izvadi. Tādējādi šī tehnoloģija atšķiras no Valeo Efficient Generation Alternator, kas apstiprināts kā ekoinovācija Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/341/ES (5).

(4)

Komisija uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka ir izpildīti nosacījumi un kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tāda veida augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratora, kā pieteikumā aprakstīts, izmantojums vieglajos automobiļos nepārsniedza 3 % jauno vieglo automobiļu, kas reģistrēti atsauces gadā, proti, 2009. gadā.

(6)

Lai noteiktu CO2 emisiju ietaupījumus, kurus radīs inovatīvā tehnoloģija, kad tā tiks uzstādīta transportlīdzeklī, ir jānosaka atsauces transportlīdzeklis, ar kuru būtu jāsalīdzina tāda transportlīdzekļa efektivitāte, kurš aprīkots ar inovatīvo tehnoloģiju, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. un 8. pantā. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi kā piemērotu atsauces tehnoloģiju apsvērt maiņstrāvas ģeneratora ar 67 % efektivitāti izmantošanu, ja inovatīvā tehnoloģija tiek uzstādīta jaunā transportlīdzekļa tipā. Ja DENSO efficient alternator tiek uzstādīts jau pastāvošā transportlīdzekļa tipā, atsauces tehnoloģijai būtu jābūt attiecīgā tipa jaunākās versijas maiņstrāvas ģeneratoram, kas laists tirgū.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis metodiku CO2 samazinājumu testēšanai, kurā iekļautas formulas, kas atbilst tehniskajās norādēs aprakstītajām formulām, kuras izmanto vienkāršotajā pieejā attiecībā uz augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoriem. Komisija uzskata, ka testēšanas metodika nodrošinās testēšanas rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un ka tā spēj reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu pierādīt inovatīvās tehnoloģijas priekšrocības CO2 emisiju ziņā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. pantu.

(8)

Komisija norāda, ka pieteikuma iesniedzējs savā metodikā ģeneratora efektivitātes vērtības standartnovirzes aprēķināšanai ir izmantojis formulu, kura palielina rezultātu precizitāti salīdzinājumā ar Īstenošanas lēmuma 2013/341/ES pielikumā norādītās metodikas 1. formulu. Pieteikuma iesniedzēja testēšanas metodika un CO2 emisiju ietaupījumu aprēķināšanas formulas visos citos aspektos ir identiskas ar minētajā īstenošanas lēmumā norādīto metodiku. Tādējādi Komisija uzskata, ka metodika, kas noteikta Īstenošanas lēmumā 2013/341/ES būtu jāizmanto, lai noteiktu CO2 emisiju samazinājumu, izmantojot DENSO efficient alternator. Tomēr, ņemot vērā Denso piedāvātā aprēķina standartnovirzes lielāko precizitāti, ir lietderīgi koriģēt Īstenošanas lēmuma 2013/341/ES pielikuma 1. formulu. Korekcija nedrīkst ietekmēt CO2 emisiju ietaupījumu, kas sertificēts, izmantojot metodes, kas noteiktas Īstenošanas lēmumā 2013/341/ES pirms šā īstenošanas lēmuma stāšanās spēkā.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pārliecinoši pierādījis, ka inovatīvā tehnoloģija ir ļāvusi samazināt emisijas vismaz par 1 g CO2/km.

(10)

Komisija atzīmē, ka inovatīvās tehnoloģijas ietaupījumus var daļēji pierādīt ar standarta testa ciklu, un tāpēc galīgie kopējie ietaupījumi, kurus sertificēs, būtu jānosaka saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 8. panta 2. punkta otro daļu.

(11)

Komisija konstatē, ka verifikācijas ziņojumu sagatavoja Transportlīdzekļu sertifikācijas aģentūra (VCA), kas ir neatkarīga un sertificēta struktūra, un ka ziņojumā ir apstiprināti pieteikumā izklāstītie konstatējumi.

(12)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka attiecībā uz konkrētās inovatīvās tehnoloģijas apstiprināšanu iebildumi nebūtu jāceļ.

(13)

Lai noteiktu ekoinovācijas vispārējo kodu, kurš tiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (6) I, VIII un IX pielikumu lietots attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos, atsevišķais kods, ko izmanto attiecībā uz inovatīvo tehnoloģiju, kas apstiprināta ar šo īstenošanas lēmumu, būtu jānorāda.

(14)

Visiem ražotājiem, kas vēlas izmantot vidējo īpatnējo CO2 emisiju samazinājumu, lai, izmantojot CO2 emisiju ietaupījumu, kas rodas, pateicoties ar šo īstenošanas lēmumu apstiprinātajai inovatīvajai tehnoloģijai, sasniegtu savu īpatnējo emisiju mērķi, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu būtu jāatsaucas uz šo īstenošanas lēmumu savā pieteikumā EK tipa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanai attiecīgajiem transportlīdzekļiem,

17.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/20