3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 731/2014

(2014. gada 2. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 2. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	66,3
	TR	56,1
	XS	59,1
	ZZ	60,5
0707 00 05	MK	34,9
	TR	79,1
	ZZ	57,0
0709 93 10	TR	103,4
0709 93 10	ZZ	103,4
0805 50 10	AR	114,8
	BO	136,6
	TR	107,6
	UY	127,1
	ZA	120,1
	ZZ	121,2
0808 10 80	AR	123,8
	BR	97,9
	CL	97,6
	NZ	135,4
	US	144,9
	ZA	125,1
	ZZ	120,8
0808 30 90	AR	75,9
	CL	103,5
	NZ	200,8
	ZA	99,2
	ZZ	119,9
0809 10 00	MK	88,5
	TR	228,9
	ZZ	158,7
0809 29 00	TR	347,6
0809 29 00	ZZ	347,6
0809 30	TR	145,6
	XS	54,4
	ZZ	100,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/4

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 23. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

(2014/419/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju (1) (“nolīgums”) 3. protokols attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”).

(2)	Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

(3)	Savienība un Šveice konvenciju parakstīja 2011. gada 15. jūnijā.

(4)

Savienība un Šveice savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2011. gada 28. novembrī. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Šveici konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. janvārī.

(5)

Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei jāveic atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par 3. protokola aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju.

(6)	Tāpēc nostājas, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmums, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2014. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PROJEKTS

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …

(… gada …),

ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju, kas parakstīts Briselē 1972. gada 22. jūlijā (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 11. pantu,

ņemot vērā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”),

tā kā:

(1)	Nolīguma 11. pants atsaucas uz 3. protokolu, kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp ES, Šveici (ietverot Lihtenšteinu), Islandi, Norvēģiju, Turciju, Fēru salām un Barselonas procesa dalībniekiem (2).

(2)	Nolīguma 3. protokola 39. pants nosaka, ka Apvienotā komiteja, kas paredzēta ar nolīguma 29. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus.

(3)	Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (3) (“konvencija”) nolūks ir ar vienu tiesību aktu aizstāt protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs.

(4)	ES un Šveice konvenciju parakstīja 2011. gada 15. jūnijā.

(5)	ES un Šveice savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2011. gada 28. novembrī. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un Šveici konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. janvārī.

(6)	Ar konvenciju stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki ir iekļauti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas zonā.

(7)	Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju saskaņā ar protokolu.

(8)	Nolīguma 3. protokols tādēļ būtu jāgroza, lai izdarītu atsauci uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no …

…,

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp.

(2) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija.

(3) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PIELIKUMS

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

Piemērojot šo nolīgumu, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos nodod Apvienotajai komitejai.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja ES vai Šveice konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, ES un Šveice nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam piemēro konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus saprot tā, ka divpusējā kumulācija tiek pieļauta tikai starp ES un Šveici.

5. pants

Pārejas noteikumi – kumulācija

1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp ES un Šveici turpina piemērot šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos kumulācijas noteikumus, kuri grozīti ar ES un Šveices Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 3/2005 (2005. gada 15. decembris) (2), līdz brīdim, kad konvenciju sāk piemērot attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā.

2. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, ES, Turciju un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes apliecinājums var būt preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2) OV L 45, 15.2.2006., 2. lpp.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/10

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 23. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

(2014/420/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku (1) (“nolīgums”) 3. protokols attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”).

(2)	Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

(3)	Savienība un Islande konvenciju parakstīja attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2011. gada 30. jūnijā.

(4)	Savienība un Islande savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 12. martā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Islandi konvencija tādējādi stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.

(5)

Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par 3. protokola aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju.

(6)	Tāpēc nostājas, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmums, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2014. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 301, 31.12.1972., 2. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PROJEKTS

ES UN ISLANDES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …

(… gada …),

ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

Apvienotā komiteja,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, kas parakstīts Briselē 1972. gada 22. jūlijā (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 11. pantu,

ņemot vērā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”),

tā kā:

(1)	Nolīguma 11. pants atsaucas uz 3. protokolu, kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp ES, Islandi, Šveici (ietverot Lihtenšteinu), Norvēģiju, Turciju, Fēru salām un Barselonas procesa dalībniekiem (2).

(2)	Nolīguma 3. protokola 39. pants nosaka, ka Apvienotā komiteja, kas paredzēta ar nolīguma 30. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus.

(3)	Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (3) (“konvencija”) nolūks ir ar vienu tiesību aktu aizstāt protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs.

(4)	Konvenciju attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2011. gada 30. jūnijā parakstīja ES un Islande.

(5)	ES un Islande savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 12. martā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un Islandi konvencija tādējādi stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.

(6)	Ar konvenciju stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki ir iekļauti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas zonā.

(7)	Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju saskaņā ar protokolu.

(8)	Nolīguma 3. protokols tādēļ būtu jāgroza, lai izdarītu atsauci uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. septembra.

…,

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV L 301, 31.12.1972., 2. lpp.

(2) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija.

(3) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PIELIKUMS

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

2. pants

Strīdu izšķiršana

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja ES vai Islande konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, ES un Islande nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

5. pants

Pārejas noteikumi – kumulācija

1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp ES un Islandi turpina piemērot šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos kumulācijas noteikumus, kuri grozīti ar ES un Islandes Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 2/2005 (2005. gada 22. decembris) (2), līdz brīdim, kad konvenciju sāk piemērot attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā.

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2) OV L 131, 18.5.2006., 2. lpp.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/15

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 23. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1973. gada 14. maija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, lai aizstātu minētā nolīguma protokolu Nr. 3 par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” jēdziena definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

(2014/421/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (1) (“nolīgums”) protokols Nr. 3 attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” jēdziena definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm (“protokols Nr. 3”).

(2)	Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (turpmāk “konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

(3)	Savienība un Norvēģija konvenciju parakstīja 2011. gada 15. jūnijā.

(4)

Savienība un Norvēģija savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2011. gada 9. novembrī. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Norvēģiju konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. janvārī.

(5)

Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei jāveic atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par protokola Nr. 3 aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju.

(6)	Tāpēc nostājas, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Norvēģijas Karalisti, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmums, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 171, 27.6.1973., 2. lpp..

(2) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PROJEKTS

ES UN NORVĒĢIJAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …

(… gada …),

ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalistes protokolu Nr. 3 par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm

Apvienotā Komiteja,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kas parakstīts Briselē 1973. gada 14. maijā (1) (“nolīgums”), un jo īpaši tā 11. pantu,

ņemot vērā nolīguma protokolu Nr. 3 par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm (2) (“protokols Nr. 3”),

tā kā:

(1)	Nolīguma 11. pants atsaucas uz 3. protokolu, kurā izklāstīti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp ES, Norvēģiju, Šveici (ietverot Lihtenšteinu), Islandi, Turciju, Fēru salām un Barselonas procesa dalībniekiem (3).

(2)	Nolīguma protokola Nr. 3 39. pants nosaka, ka Apvienotā komiteja, kas paredzēta ar nolīguma 29. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus.

(3)	Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (4) (“konvencija”) nolūks ir ar vienu tiesību aktu aizstāt protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs.

(4)	ES un Norvēģija konvenciju parakstīja 2011. gada 15. jūnijā.

(5)	ES un Norvēģija savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2011. gada 9. novembrī. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un Norvēģiju konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. janvārī.

(6)	Ar konvenciju stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki ir iekļauti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas zonā.

(7)	Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju saskaņā ar protokolu.

(8)	Nolīguma protokols Nr. 3 tādēļ būtu jāgroza, lai izdarītu atsauci uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma protokolu Nr. 3 par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. septembra.

…,

Apvienotās Komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

…

(1) OV L 171, 27.6.1973., 2. lpp.

(2) OV L 117, 2.5.2006., 2. lpp.

(3) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Palestīna, Sīrija un Tunisija.

(4) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PIELIKUMS

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

2. pants

Strīdu izšķiršana

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja ES vai Norvēģija konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, ES un Norvēģija nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

5. pants

Pārejas noteikumi – kumulācija

1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp ES un Norvēģiju turpina piemērot šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos kumulācijas noteikumus, kuri grozīti ar ES un Norvēģijas Apvienotās komitejas 2005. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 1/2005 (2), līdz brīdim, kad konvenciju sāk piemērot attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā.

(1) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2) OV L 117, 2.5.2006., 2. lpp.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 2. jūlijs),

ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņotsar dokumenta numuru C(2014) 4191)

(2014/422/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)

Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints augiem patogēnie celmi) sēnīte kā kaitīgs organisms, kas nav atrodams Savienībā, ir iekļauts Direktīvas 2000/29/EK II pielikuma A daļas I iedaļas c) punkta 11. apakšpunktā. Kopš 2011. gada, kad Starptautiskais Botānikas kongress apstiprināja jaunu sēņu nomenklatūras kodu, šis organisms tiek saukts par Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa, turpmāk “konkrētais organisms”.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”) 2014. gada 21. februārī publicēja kaitēkļu riska novērtējumu (2) par konkrēto organismu. Ņemot vērā šo kaitēkļu riska novērtējumu, ir secināts, ka Direktīvā 2000/29/EK izklāstītās prasības, ko piemēro konkrētajam organismam saistībā ar tādu citrusaugļu ievešanu Savienībā, kuru izcelsme ir laukos ārpus zonas, kas atzīta par brīvu no konkrētā organisma, nav pietiekamas, lai aizsargātu Savienību no šā organisma ievešanas. Pēdējos gados regulāri ir aizturēts daudz tādu Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļu, kas inficēti ar konkrēto organismu, tāpēc ir nekavējoties jāpieņem stingrāki pasākumi, lai uzlabotu Savienības aizsardzību pret minētā organisma ievešanu. Tā kā daudzos minētajos gadījumos aizturētie augļi bijuši Citrus sinensis (L.) Osbeck ’Valencia’, tad papildus pasākumiem, ko piemēro visiem citrusaugļiem, šiem augļiem būtu jāveic arī latentās infekcijas testi.

(3)	Vienlaikus risku, ka konkrēto organismu varētu ievest Savienībā ar Citrus latifolia Tanaka augļiem, iestāde vērtē kā ļoti zemu. Tāpēc ir lietderīgi Citrus latifolia Tanaka neiekļaut šajā lēmumā paredzētajos pasākumos.

(4)

Gadījumos, kad tiek aizturēti Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļi, kas inficēti ar konkrēto organismu, Komisija izvērtēs, vai inficētie augļi saņemti tāpēc, ka Dienvidāfrikas oficiālajām uzraudzības un sertifikācijas procedūrām piemīt nopietni trūkumi. Ja viena gada laikā notiks atkārtota aizturēšana uzraudzības un sertifikācijas problēmu dēļ, Komisija pārskatīs šo lēmumu pirms paziņošanas par sesto aizturēšanas gadījumu.

(5)	Skaidrības labad Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/754/ES (3) būtu jāatceļ.

(6)	Šajā lēmumā izklāstītie pasākumi būtu jāpiemēro no 2014. gada 24. jūlija, lai uzņēmējiem atvēlētu pietiekamu laiku, kurā pielāgoties jaunajām prasībām.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Citrusaugļu ievešana Savienībā

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 16. punkta 1. apakšpunktu, 16. punkta 2. apakšpunktu, 16. punkta 3. apakšpunktu un 16. punkta 5. apakšpunktu un atkāpjoties no 16. punkta 4. apakšpunkta c) un d) punkta, Dienvidāfrikas izcelsmes Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. augļus un to hibrīdu, kas nav Citrus aurantium L. un Citrus latifolia Tanaka, augļus (turpmāk “konkrētie augļi”) ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šā lēmuma pielikumā izklāstītajām prasībām.

2. pants

Ziņošanas pienākumi

Importētājas dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu ar informāciju par to, kādos daudzumos iepriekšējā importa sezonā konkrētie augļi ievesti Savienībā atbilstoši šim lēmumam. Ziņojumā iekļauj arī pielikuma 2. punktā minēto inspekciju rezultātus.

3. pants

Paziņojumi

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un Dienvidāfriku par apstiprinātiem konkrētā organisma konstatēšanas gadījumiem.

4. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu 2013/754/ES atceļ.

5. pants

Piemērošanas datums

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 24. jūlija.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2014. Scientific Opinion on the risk of Phyllosticta citricarpa (Guignardia citricarpa) for the EU territory with identification and evaluation of risk reduction options. EFSA Journal 2014; 12(2):3557, 243 lpp.; doi:10.2903/j.efsa.2014.3557.

(3) Komisijas 2013. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums 2013/754/ES par tādiem pasākumiem attiecībā uz Dienvidāfriku, kas vajadzīgi, lai novērstu Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints augiem patogēnie celmi) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 334, 13.12.2013., 44. lpp.)

PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 1. PANTĀ MINĒTO KONKRĒTO AUGĻU IEVEŠANU

1. Prasības attiecībā uz konkrētajiem augļiem

1.1.

Konkrētajiem augļiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pirmajā daļā, un tā sadaļā “Papildu deklarācija” ir šādi paziņojumi:

a)	konkrētie augļi ir ar izcelsmi ražošanas laukā, kas apstrādāts aizsardzībai pret konkrēto organismu, un šī apstrāde veikta tam piemērotajā laikā pēc pēdējā veģetācijas cikla sākuma;

b)	augšanas sezonā ražošanas laukā ir veikta oficiāla pārbaude, un kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma konkrētajiem augļiem nav konstatēti konkrētā organisma simptomi;

laikā starp augļu atvešanu un to iepakošanu iepakošanas iekārtās ir ņemts paraugs ar vismaz 600 katras sugas augļiem uz katrām 30 tonnām vai to daļas, pēc iespējas izvēloties tā, lai ņemtu vērā visus iespējamos konkrētā organisma simptomus; visi paraugā iekļautie augļi ar simptomiem ir testēti un atzīti par brīviem no konkrētā organisma.

1.2.

Citrus sinensis (L.) Osbeck ’Valencia’ fitosanitārā sertifikāta sadaļā “Papildu deklarācija” arī iekļauts paziņojums, ka paraugs no 30 tonnām augļu vai to daļas ir testēts attiecībā uz latento infekciju un atzīts par brīvu no konkrētā organisma.

1.3.

Konkrēto augļu pilnīgu izsekojamību nodrošina šādi:

a)	ražošanas lauks, iepakošanas iekārtas, eksportētāji un visi pārējie konkrēto augļu apritē iesaistītie uzņēmēji ir oficiāli reģistrēti tieši šim mērķim;

b)	tiek turēta detalizēta informācija par apstrādi pirms un pēc ražas novākšanas;

c)	visā konkrēto augļu pārvietošanas laikā no ražošanas lauka līdz eksportēšanas vietai Savienībā tiem ir pievienoti dokumenti, kas izdoti Dienvidāfrikas valsts augu aizsardzības organizācijas uzraudzībā dokumentācijas sistēmas ietvaros, par kuru Dienvidāfrika Komisijai dara pieejamu informāciju.

2. Prasības attiecībā uz inspekcijām Savienībā

2.1.

Konkrētos augļus vizuāli pārbauda ievešanas punktā vai galamērķa vietā, kas noteikta atbilstoši Komisijas Direktīvai 2004/103/EK (1). Šādas pārbaudes veic, ņemot paraugu ar vismaz 200 augļiem no katras konkrēto augļu sugas uz katru 30 tonnu partiju vai tās daļu, izvēloties atbilstoši visiem iespējamajiem konkrētā organisma simptomiem.

2.2.

Ja 2.1. punktā minētās inspekcijas laikā konstatē konkrētā organisma simptomus, konkrētā organisma klātbūtni apstiprina vai atspēko, testējot augļus, kam konstatēti simptomi. Ja konkrētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta, tad partijai, no kuras ņemts paraugs, piemēro vienu no šādiem pasākumiem:

i)	liedz tās ievešanu Savienībā;

ii)	iznīcina, izmantojot metodes, kas nav pārstrāde.

(1) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 1. jūlijs),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū citikolīnu kā jaunu pārtikas sastāvdaļu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4252)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2014/423/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)	Uzņēmums Kyowa Hakko Europe GmbH2012. gada 29. martā Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza lūgumu par citikolīna kā jaunas pārtikas sastāvdaļas laišanu tirgū.

(2)	Īrijas kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde 2012. gada 2. jūnijā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka citikolīna izmantojums noteiktā pārtikā pieteikuma iesniedzēja piedāvātajos līmeņos atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(3)	Komisija 2012. gada 10. jūlijā sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)	Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu termiņā tika iesniegti pamatoti iebildumi. Turklāt dažas dalībvalstis savos iebildumos skaidroja, ka tās uzskata produktus, kas satur citikolīna nātrija sāli, par zālēm.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs 2012. gada 27. novembrī informēja Komisiju, ka tā pieteikums ir mainīts ar mērķi iegūt apstiprinājumu tikai citikolīna izmantošanai uztura bagātinātājos ar maksimāli pieļaujamo koncentrāciju 500 mg dienā un īpašas diētas pārtikā, sevišķi īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtikā, ar maksimāli pieļaujamo koncentrāciju 250 mg vienā porcijā un maksimālo patēriņa līmeni dienā 1 000 mg no šāda veida pārtikas. Šie produkti ir paredzēti pieaugušajiem, un nav paredzēts, ka tos uzturā lieto bērni.

(6)	Komisija 2013. gada 15. janvārī apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un lūdza to veikt papildu novērtējumu par citikolīnu kā pārtikas sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97.

(7)	EFSA2013. gada 10. oktobrī pieņēma zinātnisku atzinumu par citikolīna kā jaunas pārtikas sastāvdaļas drošumu (2), kurā secināts, ka, lietojot šo produktu piedāvātajos veidos un līmeņos, tas ir drošs.

(8)	Atzinumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai secinātu, ka citikolīns, lietots piedāvātajos veidos un līmeņos, atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(9)

Savā atzinumā EFSA arī atzina, ka citikolīns var mijiedarboties ar konkrētām zālēm un tādēļ tās nevajadzētu lietot kopā ar minētajām zālēm. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (3) piemēro, ja uz produktu, ņemot vērā visas tā īpašības, var attiecināt gan “zāļu” definīciju, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punktā, gan “produkta” definīciju, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 258/97. Saistībā ar šo, ja dalībvalsts atbilstoši Direktīvai 2001/83/EK nosaka, ka produkts ir zāles, tad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tā var ierobežot šāda produkta laišanu tirgū.

(10)	Komisijas Direktīvā 1999/21/EK (4) ir noteiktas prasības attiecībā uz diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem. Citikolīna lietošana būtu jāatļauj, neskarot minēto tiesību aktu prasības.

(11)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EC (5) ir noteiktas prasības attiecībā uz uztura bagātinātajiem. Citikolīna lietošana būtu jāatļauj, neskarot minēto tiesību aktu prasības.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Citikolīnu, kura specifikācija norādīta pielikumā, drīkst laist tirgū Savienībā kā jaunu pārtikas sastāvdaļu uztura bagātinātājos ar maksimāli pieļaujamo dienas devu 500 mg un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtikā ar maksimālo devu 250 mg porcijā un maksimālo patēriņa līmeni 1 000 mg dienā no šāda veida pārtikas, neskarot Direktīvas 1999/21/EK un Direktīvas 2002/46/EK noteikumus. Citikolīnu nelieto pārtikā, kas paredzēta bērniem.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautā citikolīna nosaukums to saturošas pārtikas marķējumā ir “citikolīns”.

3. pants

Patērētājus informē par to, ka pārtika, kuras sastāvā ir citikolīns, nav paredzēta bērniem.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Kyowa Hakko Europe GmbH, Am Wehrhahn 50, 40211 Düsseldorf, Vācija.

Briselē, 2014. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2) EFSA Journal 2013; 11(10):3421.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(4) Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīva 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

PIELIKUMS

CITIKOLĪNA SPECIFIKĀCIJA

Definīcija : Citikolīns sastāv no citozīna, ribozes, pirofosfāta un holīna.

Ķīmiskais nosaukums: holīna citidīna 5′-pirofosfāts, citidīna 5′-(trihidrogēndifosfāta) P′-[2-(trimetilamonio)etil]estera iekšējais sāls

Ķīmiskā formula: C14H26N4O11P2

Molekulmasa: 488,32 g/mol

Apraksts: : balts kristālisks pulveris.

Identifikācija :

CAS nr.	987-78-0
pH (1 % parauga šķīdums)	2,5–3,5

Tīrība :

Pamatvielas saturs	Ne mazāk kā 98 % sausā vielā
Zudums žāvējot (četras stundas 100 °C)	Ne vairāk kā 5,0 %
Amonijs	Ne vairāk kā 0,05 %
Kopā smagie metāli (piemēram, Pb)	Ne vairāk kā 10 ppm
Arsēns	Ne vairāk kā 2 ppm
Brīvās fosforskābes	Ne vairāk kā 0,1 %
5′-citidilskābe	Ne vairāk kā 1,0 %

Mikrobioloģiskās īpašības :

Kopējais mikroorganismu daudzums	Ne vairāk kā 1 000 KVV/g
Raugs un pelējums	Ne vairāk kā 100 KVV/g
Escherichia coli	Nekonstatē 1 g paraugā

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 1. jūlijs),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū rapšu sēklu proteīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4256)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2014/424/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Helm AG2012. gada 25. jūnijā Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu par rapšu sēklu proteīna kā jaunas pārtikas sastāvdaļas laišanu tirgū. Rapšu sēklu proteīnu paredzēts izmantot pārtikas produktos kā augu proteīna avotu, izņemot maisījumos zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem. 2014. gada 18. februārī Komisijai tika paziņots, ka uzņēmums Siebte PMI Verwaltungs GmbH ir iegādājies tiesības uz iesniegto pieprasījumu.

(2)	Īrijas kompetentā pārtikas vērtēšanas iestāde 2012. gada 17. septembrī izsniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā tā secināja, ka rapšu sēklu proteīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem.

(3)	Komisija 2012. gada 4. oktobrī sākotnējo novērtējuma ziņojumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)	Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā tika iesniegti pamatoti iebildumi.

(5)	Komisija 2013. gada 14. februārī apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un lūdza tai veikt papildu novērtējumu par rapšu sēklu proteīnu kā pārtikas sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97.

(6)

EFSA2013. gada 10. oktobra zinātniskajā atzinumā par “rapšu sēklu proteīnu izolāta” kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas nekaitīgumu (2) secināja, ka rapšu sēklu proteīns kā proteīns, ko pievieno pārtikai, ir nekaitīgs. Tomēr tā arī norādīja, ka nevar izslēgt sensibilizācijas risku pret rapšu sēklām un ka rapšu sēklas var izraisīt alerģiskas reakcijas cilvēkiem, kam ir alerģija pret sinepēm.

(7)

Līdz ar to atzinumā ir sniegts pietiekams pamatojums, lai konstatētu, ka rapšu sēklu proteīns kā jauna pārtikas produktu sastāvdaļa atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka tādu pārtikas produktu marķējumā, kuri satur rapšu sēklu proteīnu kā pārtikas produktu sastāvdaļu, tiks norādīta informācija, kas ļaus cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret sinepēm, izvairīties no minēto pārtikas produktu lietošanas uzturā.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā norādīto rapšu sēklu proteīnu drīkst laist Savienības tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautā rapšu sēklu proteīna nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā ir “rapšu sēklu proteīns”.

3. pants

Uz rapšu sēklu proteīnu saturošu pārtikas produktu marķējuma ir labi redzams un salasāms paziņojums, ka produkts, kas satur “rapšu sēklu proteīnu” kā pārtikas produkta sastāvdaļu, var izraisīt alerģiskas reakcijas patērētājiem, kuriem ir alerģija pret sinepēm un tās saturošiem produktiem. Attiecīgā gadījumā šāds paziņojums atrodas sastāvdaļu saraksta tiešā tuvumā.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Siebte PMI Verwaltungs GmbH, Neuer Jungfernstieg 5, 20354 Hamburg, Vācija.

Briselē, 2014. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2) EFSA Journal 2013; 11(10):3420.

PIELIKUMS

RAPŠU SĒKLU PROTEĪNA SPECIFIKĀCIJA

Definīcija Rapšu sēklu proteīns ir proteīniem bagāts ūdens ekstrakts no presētiem rapšu sēklu raušiem, kas iegūti no ģenētiski nemodificētiem Brassica napus L. un Brassica rapa L.

Apraksts: izsmidzinot žāvēts pulveris, kura krāsa variē no baltas līdz pelēcīgi bālai.

Kopējais proteīnu daudzums	Ne mazāk kā 90 %
Šķīstošs proteīns	Ne mazāk kā 85 %
Mitrums	Ne vairāk kā 7 %
Ogļhidrāti	Ne vairāk kā 7 %
Tauki	Ne vairāk kā 2 %
Pelni	Ne vairāk kā 4 %
Šķiedrvielas	Ne vairāk kā 0,5 %
Kopējais glikozinolātu daudzums	Ne vairāk kā 1 mmol/l

Tīrība

Kopējais fitātu daudzums	Ne vairāk kā 1,5 %
Svins	Ne vairāk kā 0,5 mg/kg

Mikrobioloģiskās īpašības

Rauga un pelējuma sēņu skaits	Ne vairāk kā 100 kvv/g
Aerobo baktēriju skaits	Ne vairāk kā 10 000 kvv/g
Kopējais koliformu daudzums	Ne vairāk kā 10 kvv/g
Escherichia coli	Nekonstatē 10 g paraugā
Salmonella spp.	Nekonstatē 25 g paraugā

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 1. jūlijs),

ar kuru Slovākijas Republikai un Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4344)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/425/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 14. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Slovākija un Apvienotā Karaliste pieprasīja piemērot konkrētas atkāpes no kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem, kas iekļauti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (2). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu Komisija novērtēja nepieciešamību pēc pieprasītajām atkāpēm un to radīto aizsardzības līmeni, balstoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieteikumiem.

(2)

Pirmā atkāpe, ko Slovākija pieprasīja 2013. gada 29. aprīlī, attiecās uz Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.625. panta c) un d) punktā noteiktajām prasībām par instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (“IR”) tiesību atjaunošanu un par IR teorētisko eksāmenu un prasmju pārbaudes atkārtošanu. Slovākija apgalvoja, ka šīs prasības bija nepiemērotas gadījumā, kad pilotam trešās valsts apliecībā, kas atbilst 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1. pielikumam (“ICAO 1. pielikums”), ir norādīta līdzvērtīga IR. Turklāt Slovākija pamatoja, ka līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tiktu sasniegts, ja tiktu piešķirta ierosinātā atkāpe. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, kas tika sagatavots 2013. gada 4. jūnijā, Komisija secināja, ka atkāpe nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi.

(3)

Otrā atkāpe, ko Slovākija pieprasīja 2013. gada 29. aprīlī, attiecās uz Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.740. panta b) punktā noteikto prasību par klases vai tipa kvalifikācijas atjaunošanu. Slovākija apgalvoja, ka prasība bija nepiemērota gadījumā, kad pilotam ir līdzvērtīga klases vai tipa kvalifikācija trešās valsts izdotā apliecībā, kas atbilst ICAO 1. pielikumam. Turklāt Slovākija pamatoja, ka līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tiktu sasniegts, ja tiktu piešķirta ierosinātā atkāpe. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumiem, kas tika sagatavoti 2013. gada 4. jūnijā, Komisija secināja, ka atkāpe nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi.

(4)

Trešā atkāpe, ko Apvienotā Karaliste pieprasīja 2013. gada 21. jūnijā un kas tika grozīta 4. jūlijā, attiecās uz Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.740.A panta b) punkta 1. apakšpunkta ii) punktā paredzēto nosacījumu par viena virzuļdzinēja lidmašīnas klases un ceļojuma planiera ar dzinēju klases kvalifikāciju. Apvienotā Karaliste apgalvoja, ka prasība nebija piemērota pilotiem, kuri saglabāja instrumentālo lidojumu kvalifikāciju un/vai instruktora kvalifikāciju, bet kuriem nebija citas klases vai tipa kvalifikācijas. Turklāt Apvienotā Karaliste pamatoja, ka līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tiktu sasniegts, ja tiktu piešķirta ierosinātā atkāpe. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, kas tika sagatavots 2013. gada 27. augustā, Komisija secināja, ka atkāpe nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi.

(5)

Ceturtā atkāpe, ko Apvienotā Karaliste pieprasīja 2013. gada 10. jūlijā, attiecās uz Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.1010.SFE panta a) punktā paredzētajiem priekšnosacījumiem, kas jāievēro lidmašīnu SFE sertifikāta pretendentiem. Apvienotā Karaliste apgalvoja, ka šie priekšnosacījumi bija nepilnīgi, jo tie aptvēra nevis vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, bet tikai daudzpilotu lidmašīnas. Turklāt Apvienotā Karaliste pamatoja, ka līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tiktu sasniegts, ja tiktu piešķirta ierosinātā atkāpe. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, kas tika sagatavots 2013. gada 27. augustā, Komisija secināja, ka atkāpe nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu par vienai dalībvalstij piešķirto atkāpi jāpaziņo visām dalībvalstīm, kam arī būtu tiesības piemērot minēto pasākumu. Tāpēc šis lēmums būtu jāadresē visām dalībvalstīm. Katras atkāpes aprakstam, kā arī ar to saistītajiem nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai ļautu citām dalībvalstīm piemērot minēto pasākumu tādā pašā situācijā, neprasot papildu atļauju no Komisijas. Tomēr dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju par atkāpju piemērošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. panta 1. punktu, jo tām var būt ietekme ārpus dalībvalstīm, kurām atkāpes ir piešķirtas.

(7)	Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Slovākija var piešķirt atļaujas atkāpties no šādiem īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL):

1)	minētā pielikuma FCL.625. panta “IR – Derīguma termiņš, derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana” c) un d) punkts – par labu noteikumiem, kas paredzēti šā lēmuma I pielikuma 1. iedaļā, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šā lēmuma I pielikuma 2. iedaļā paredzētie nosacījumi;

2)	minētā pielikuma FCL.740. panta “Klases vai tipa kvalifikācijas derīgums un atjaunošana” b) punkts – par labu noteikumiem, kas paredzēti šā lēmuma II pielikuma 1. iedaļā, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šā lēmuma II pielikuma 2. iedaļā paredzētie nosacījumi.

2. pants

Apvienotā Karaliste var piešķirt atļaujas atkāpties no šādiem īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL):

minētā pielikuma FCL.740.A panta “Klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana – lidmašīnas” b) punkta 1. apakšpunkta ii) punkts – par labu noteikumiem, kas paredzēti šā lēmuma III pielikuma 1. iedaļā, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šā lēmuma III pielikuma 2. iedaļā paredzētie nosacījumi;

2)	minētā pielikuma FCL.1010.SFE panta “SFE – priekšnosacījumi” a) punkts – par labu noteikumiem, kas paredzēti šā lēmuma IV pielikuma 1. iedaļā, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šā lēmuma IV pielikuma 2. iedaļā paredzētie nosacījumi.

3. pants

Visas dalībvalstis ir tiesīgas piemērot 1. un 2. pantā minētos pasākumus, kā noteikts šā lēmuma pielikumos. Dalībvalstis par to informē Komisiju, Aģentūru un valsts aviācijas iestādes.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Slovākijas atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas derīgumu un atjaunošanu.

1. ATKĀPES APRAKSTS

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.625. panta “IR – Derīguma termiņš, derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana” c) un d) punkta, Slovākija var atļaut FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kas nesen lidojuši, izmantojot derīgu IR, kas norādīta trešās valsts apliecībā, kura izdota saskaņā ar ICAO 1. pielikumu, ievērot FCL daļai atbilstīgus IR atjaunošanas kritērijus, kas izklāstīti FCL.625. panta c) punktā, izpildot derīguma termiņa pagarināšanas kritērijus, kas noteikti FCL.625. panta b) punktā. Turklāt tā var atļaut šiem FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kuriem ir trešās valsts apstiprināta IR, kas vairs nav derīga, bet kuras derīguma termiņš ir pagarināts vai atjaunots iepriekšējo septiņu gadu laikā, ievērot tikai FCL daļai atbilstīgus IR derīguma termiņa atjaunošanas kritērijus, kas noteikti FCL.625. panta c) punktā, neprasot vēlreiz kārtot teorētiskos eksāmenus, kā noteikts FCL.625. panta d) punktā.

2. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šo atkāpi piemēro FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kam jāatjauno IR. Ja šiem apliecību turētājiem ir arī trešās valsts apliecība ar derīgu IR, FCL daļai atbilstīgas kvalifikācijas turētājam, lai atjaunotu IR, ir jānokārto tikai kvalifikācijas pārbaude, bet viņam nav jāpiedalās lidojumu prasmes atsvaidzināšanas mācībās, ko nodrošina apstiprināta mācību organizācija (ATO). Turklāt šiem apliecību turētājiem nav vēlreiz jākārto teorētiskie eksāmeni, ja trešās valsts apliecībā IR derīguma termiņš ir pagarināts vai atjaunots iepriekšējo septiņu gadu laikā.

II PIELIKUMS

Slovākijas atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz klases vai tipa kvalifikācijas derīgumu un atjaunošanu.

1. ATKĀPES APRAKSTS

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.740. panta “Klases vai tipa kvalifikācijas derīgums un atjaunošana” b) punkta, Slovākija var atļaut FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kas nesen lidojuši ar derīgu un līdzvērtīgu klases vai tipa kvalifikāciju, kas norādīta trešās valsts apliecībā, kura izdota saskaņā ar ICAO 1. pielikumu, ievērot atjaunošanas kritērijus, nokārtojot kvalifikācijas pārbaudi, bet neprasot papildus iziet prasmju atsvaidzināšanas mācības.

2. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šo atkāpi piemēro FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kam jāatjauno klases vai tipa kvalifikācija. Ja šiem apliecības turētājiem ir arī trešās valsts apliecība ar derīgu vienas un tās pašas gaisa kuģa klases vai tipa kvalifikāciju, FCL daļai atbilstīgas kvalifikācijas turētājam, lai atjaunotu klases vai tipa kvalifikāciju, ir tikai jānokārto kvalifikācijas pārbaude, bet nav jāpiedalās lidojumu prasmes atsvaidzināšanas mācībās, ko nodrošina ATO.

III PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz viena virzuļdzinēja lidmašīnas (SEP) vai ceļojuma planiera ar dzinēju (TMG) klases kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu.

1. ATKĀPES APRAKSTS

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.740.A panta “Klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana – lidmašīnas” b) punkta 1. apakšpunkta ii) punkta, Apvienotā Karaliste var atļaut pilota apliecības turētājiem pagarināt viena virzuļdzinēja lidmašīnas vai ceļojuma planiera ar dzinēju klases kvalifikācijas derīguma termiņu, neprasot veikt konkrēto mācību lidojumu kopā ar instruktoru vai klases kvalifikācijas instruktoru, ja apliecības turētājs 12 mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma termiņa beigām ir nokārtojis:

a)	prasmju pārbaudi vai kvalifikācijas pārbaudi jebkādai klases, tipa, instrumentālo lidojumu vai kalnu lidojumu kvalifikācijai, kas iekļauta pilota apliecībā; vai

b)	kompetenču pārbaudi jebkuram lidojumu instruktora, klases kvalifikācijas instruktora vai instrumentālo lidojumu kvalifikācijas instruktora sertifikātam, kas iekļauts pilota apliecībā.

2. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šo atkāpi piemēro FCL daļai atbilstīgu apliecību turētājiem, kam ir viena virzuļdzinēja lidmašīnas vai ceļojuma planiera ar dzinēju klases kvalifikācija. Mācību lidojumu kopā ar instruktoru var aizstāt tikai tad, ja apliecības turētājs ir veicis prasmju pārbaudi, kvalifikācijas pārbaudi vai kompetenču pārbaudi kvalifikācijas vai sertifikāta iegūšanai lidmašīnu kategorijā.

IV PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz trenažieru lidojumu eksaminētājiem (SFE), kas vada pārbaudes lidmašīnu simulatoros.

1. ATKĀPES APRAKSTS

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) FCL.1010.SFE panta “SFE – priekšnosacījumi” a) punkta, Apvienotā Karaliste var atļaut SFI pieteikties saņemt SFE sertifikātu attiecībā uz vienpilota augstas veiktspējas sarežģītām lidmašīnām un noteikt konkrētus priekšnosacījumus šai lidmašīnas kategorijai.

2. NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Papildu nosacījumi nav jāievēro.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/35

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 1. jūlijs),

ar kuru Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4355)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/426/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Apvienotā Karaliste paziņoja par tās nodomu piešķirt atļauju atkāpties no kopīgiem noteikumiem aviācijas drošības jomā, kas iekļauti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (2). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu Komisija novērtēja nepieciešamību pēc pieprasītajām atkāpēm un to radīto aizsardzības līmeni, balstoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieteikumiem.

(2)

Ierosinātā atkāpe, par kuru Apvienotā Karaliste paziņoja 2013. gada 2. augustā, attiecas uz jau izdotu valsts planiera pilota apliecību konvertāciju, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 2. un 3. punktā. Apvienotā Karaliste apgalvoja, ka atkāpe ir vajadzīga, lai Lielbritānijas Planieru asociācijas (British Gliding Association jeb BGA) izdota ar likumu neparedzēta kvalifikācijas dokumenta turētājs var tikt uzskatīts par tādu, kas atbilst attiecīgajām Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma daļām, saskaņā ar konvertācijas ziņojumu, kas izstrādāts, apspriežoties ar Aģentūru, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. pantu. Atkāpe Apvienotajai Karalistei ļautu šādu kvalifikācijas dokumentu turētājiem izdot līdzvērtīgas FCL daļai atbilstīgas LAPL(S) vai SPL apliecības un instruktora vai eksaminētāja sertifikātus.

(3)

Turklāt Apvienotā Karaliste pamatoja, ka līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tiktu sasniegts, ja tiktu piešķirta ierosinātā atkāpe. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, kas tika sagatavots 2013. gada 8. oktobrī, Komisija secināja, ka ierosinātā atkāpe nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu Komisijas lēmums par to, ka dalībvalsts var piešķirt ierosināto atkāpi, ir jāpaziņo visām dalībvalstīm, kurām arī būtu tiesības piemērot attiecīgo pasākumu. Tāpēc šis lēmums būtu jāadresē visām dalībvalstīm. Atkāpes aprakstam, kā arī ar to saistītajiem nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai ļautu arī citām dalībvalstīm piemērot minēto pasākumu tādā pat situācijā, neprasot papildu lēmumu no Komisijas. Šajā nolūkā, ņemot vērā to, ka iepriekš minētais konvertācijas ziņojums publiski nav pieejams, Apvienotajai Karalistei tas būtu jādara pieejams citām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju par šā pasākuma piemērošanu gadījumā, ja tās to piemēro, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. panta 1. punktu, jo šai piemērošanai var būt ietekme ārpus dalībvalstīm, kas piešķir atkāpi.

(5)	Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apvienotā Karaliste var piešķirt atļaujas atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 2. un 3. punkta un tā vietā piemērot noteikumus, kas paredzēti šā lēmuma pielikuma 1. sadaļā, ja ir izpildīti nosacījumi, kas norādīti minētā pielikuma 2. sadaļā.

2. pants

Visas dalībvalstis ir tiesīgas piemērot 1. pantā minēto pasākumu. Apvienotā Karaliste Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 4. un 5. punktā minēto konvertācijas ziņojumu pēc pieprasījuma dara pieejamu citām dalībvalstīm, kas vēlas piemērot šo pasākumu. Dalībvalstis, kas piemēro šo pasākumu, par to informē Komisiju, Aģentūru un valsts aviācijas iestādes.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz valsts planieru kvalifikāciju konvertāciju.

ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 4. panta 2. un 3. punkta, var apstiprināt to valsts planiera kvalifikāciju un to instruktoru un eksaminētāju kvalifikāciju konvertāciju, ko izdevusi valsts asociācija vai organizācija, FCL daļai atbilstīgās LAPL(S) vai SPL apliecībās un ar to saistītās kvalifikācijas atzīmēs un sertifikātos, ievērojot nosacījumus, kas norādīti konvertācijas ziņojumā, kas šajā nolūkā izveidots saskaņā ar minētās regulas 4. panta 4. un 5. punktu.

NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šo atkāpi piemēro to planiera kvalifikāciju turētājiem, kuras līdz 2015. gada 8. aprīlim izdevusi Lielbritānijas Planieru asociācija (BGA) saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai gan šīs kvalifikācijas netiek uzskatītas par apliecībām Regulas (ES) Nr. 1178/2011 izpratnē, tās tomēr uzskata par tādām un tās konvertē FCL daļai atbilstīgās apliecībās un sertifikātos saskaņā ar 1. sadaļā minēto konvertācijas ziņojumu.

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/38

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2014. gada 6. februāris)

par Eiropas Centrālās bankas pārstāvju iecelšanu Uzraudzības valdē

(ECB/2014/4)

(2014/427/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 26. panta 1., 2., un 5. punktu,

ņemot vērā 2004. gada 19. februāra Lēmumu ECB/2004/2, ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 13.b.6. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 5. punktu ECB Padome ieceļ Uzraudzības valdē četrus Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvjus, kuri neveic pienākumus, kas tieši saistīti ar ECB monetārajām funkcijām.

(2)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 2. punktu, ieceļot ECB pārstāvjus Uzraudzības valdē, ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principus.

(3)	Ir nepieciešams papildināt Regulu (ES) Nr. 1024/2013 saistībā ar procedūru, kādā četrus ECB pārstāvjus ieceļ Uzraudzības valdē, ar nosacījumiem un procedūru, kādā viņus atbrīvo, un ar nosacījumiem, kas attiecas uz personām, kuras ieceļ šajos amatos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ECB pārstāvju iecelšana Uzraudzības valdē

1. Četrus ECB pārstāvjus Uzraudzības valdē ieceļ, izvēloties tos no personām, kurām ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos.

2. Viņu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viņus nevar iecelt amatā atkārtoti. Atkāpjoties no šā noteikuma, sākotnēji iecelto pirmo četru ECB pārstāvju pilnvaru termiņš ir no trīs līdz pieciem gadiem.

3. Četru ECB pārstāvju darba attiecību noteikumus un nosacījumus, jo īpaši viņu atalgojumu, pensiju un cita veida sociālos pabalstus, atrunā līgumā ar ECB un tos nosaka ECB Padome, pamatojoties uz ECB Valdes priekšlikumu.

4. ECB pārstāvji pilda savus pienākumus, strādājot vai nu pilnu laiku, vai daļēju laiku, atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas noteikti viņu līgumos ar ECB. Viņi neieņem nevienu citu apmaksātu vai neapmaksātu amatu, izņemot gadījumos, kuros ECB Padome ir sniegusi atļauju. Atļauju nevar sniegt, lai veiktu tādas darbības, kuras rada vai var uzskatīt, ka tās rada interešu konfliktu ar viņu ieņemamajiem Uzraudzības valdes locekļu amatiem. Jo īpaši tie neveic nekādus pienākumus tādas nacionālās kompetentās iestādes labā, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013. 2. pantā.

5. Ja ECB pārstāvis Uzraudzības valdē vairāk neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai viņš vai viņa pildītu savus pienākumus, vai ja viņš vai viņa ir atzīti par vainīgiem nopietnos pārkāpumos, ECB Padome var – pamatojoties uz ECB Valdes pieteikumu un pēc attiecīgās personas uzklausīšanas – nolemt atbrīvot minēto personu no amata.

6. Jebkuru brīvu ECB pārstāvja Uzraudzības valdē amata vietu aizpilda, ieceļot jaunu pārstāvi saskaņā ar šo lēmumu.

2. pants

Spēkā stāšanās

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 6. februārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 6. februārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2) OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

3.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/40

ĀKK UN ES MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2014

(2014. gada 20. jūnijs)

par ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma pārskatīšanu

(2014/428/ES)

ĀKK UN ES MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (1), grozīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (2) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (3) (“ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums”), un jo īpaši tā 100. pantu,

tā kā:

(1)	ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 100. pantā noteikts, ka ĀKK un ES Ministru padome, pamatojoties uz ĀKK un ES Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu, var labot, pārskatīt un/vai grozīt ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma Ia, Ib, II, III, IV un VI pielikumu.

(2)	ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma Puses pieņēma starptautiskās saistības attiecībā uz atbalsta efektivitāti Pusanā, Akrā un ESAO-APK Parīzē 2010. gadā.

(3)	Valstspiederības un izcelsmes noteikumus varētu vēl vairāk uzlabot atbilstīgi iepriekš minētajām starptautiskajām saistībām.

(4)	ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma noteikumu precizēšana un vienkāršošana varētu uzlabot Eiropas Attīstības fonda (EAF) īstenošanas efektivitāti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma IV pielikumu groza šādi:

pielikuma 19.c panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar saistībām, kas minētas šā nolīguma 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 50. pantā, līgumus un dotācijas, ko finansē no sadarbības ar ĀKK daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem, pilda atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem vides jomā un starptautiski atzītiem pamatstandartiem darba tiesību jomā.”;

pielikuma 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Piedalīties procedūrās publiskā iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu, var visas fiziskas personas, kas ir valstspiederīgie, vai juridiskas personas, kas faktiski veic uzņēmējdarbību:

ĀKK valstī, Eiropas Kopienas dalībvalstī, Eiropas Kopienas Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta saņēmējos, Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstī un aizjūras zemēs un teritorijās, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (*1);

b)	jaunattīstības valstīs un teritorijās, kas iekļautas ESAO-APK oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā, kuras nav G20 valstu grupas locekles, neskarot Dienvidāfrikas Republikas statusu, kā noteikts 3. protokolā;

valstīs, kurām Komisija, vienojoties ar ĀKK valstīm, ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai.

Savstarpēju piekļuvi uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu – var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus subjektus, kuri pārstāv gan Kopienu, gan valstis, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šo pantu;

d)	ESAO dalībvalstī to līgumu gadījumā, kuri tiek īstenoti vismazāk attīstītā valstī (VAV) vai lielu parādu apgrūtinātā nabadzīgā valstī (HIPC), kas iekļauta ESAO-APK oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā, ko publicē ESAO-APK.

(*1) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp. ”;"

3)	pielikuma 20. panta 1.a punktu svītro;

pielikuma 20. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Visu piegāžu un materiālu, kuri iegādāti saskaņā ar iepirkuma līgumu vai dotāciju nolīgumu, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu, izcelsme ir atbilstīgā valstī, kā noteikts šajā pantā.

Tomēr to izcelsme var būt jebkurā valstī, ja iepērkamo piegāžu un materiālu apjoma vērtība ir mazāka par robežvērtību, lai izmantotu sarunu procedūru, kas noteikta saskaņā ar 19.c panta 1. punktu.

Šajā saistībā jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīcija vērtējama sakarā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, un piegādes ar izcelsmi Kopienā aptver piegādes ar izcelsmi aizjūras zemēs un teritorijās.”;

pielikuma 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu finansē kādu darbību, ko īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar organizācijas noteikumiem, rūpējoties par to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem līdzekļu devējiem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.”;

pielikuma 20. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ja no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu finansē kādu darbību, ko īsteno kā daļu no reģionālas iniciatīvas, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska un juridiska persona no valsts, kura piedalās attiecīgajā iniciatīvā. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.”;

pielikuma 20. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Ja no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu finansē kādu darbību, ko kopīgi līdzfinansē ar partneri vai citu līdzekļu devēju vai ar jebkura Komisijas izveidota ieguldījumu fonda starpniecību, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar minētā partnera vai cita līdzekļu devēja noteikumiem vai saskaņā ar ieguldījumu fonda izveides akta noteikumiem.

Ja pasākumus īsteno ar pilnvarotu struktūru starpniecību, kas ir dalībvalstis vai to aģentūras, Eiropas Investīciju bankas starpniecību vai starptautisku organizāciju vai to aģentūru starpniecību, fiziskās un juridiskās personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar minētās pilnvarotās struktūras noteikumiem, kā noteikts nolīgumos, kas noslēgti ar līdzfinansējošo vai īstenojošo struktūru, arī ir atbilstīgas. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.”;

pielikuma 20. pantā pievieno šādu jaunu 8. un 9. punktu:

“8. Ja no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu finansē darbību, ko līdzfinansē saskaņā ar citu ES finanšu instrumentu, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar 1. punktu, un ikviena fiziska un juridiska persona, kas ir atbilstīga saskaņā ar jebkuru no šiem instrumentiem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.

9. Atbilstību, kā noteikts šajā pantā, var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, atrašanās vietu vai to būtību, ja tas nepieciešams pasākuma būtībai un mērķiem vai vajadzīgs tā efektīvai īstenošanai.”;

pielikuma 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pretendentiem, pieteikumu iesniedzējiem un kandidātiem no trešām valstīm, kuri nav atbilstīgi saskaņā ar 20. pantu, var atļaut piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai, ko finansē Kopiena no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas saskaņā ar šo nolīgumu, vai piegādes un materiālus ar neatbilstīgu izcelsmi var pieņemt kā atbilstīgus pēc ĀKK valstu vai attiecīgās organizācijas vai struktūras reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī pamatota pieprasījuma, ja:

a)	valstīm ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar kaimiņu saņēmējvalstīm vai

b)	pastāv steidzamība vai tādā gadījumā, ja ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai pasākuma īstenošana būtu neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta.

ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai struktūra reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī katrā gadījumā sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai lemtu par šādu atkāpi.”;

10)

pielikuma 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	būvdarbu līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 5 000 000, ĀKK valstu pretendentiem, ja vismaz viena ceturtdaļa pamatkapitāla un vadības personāla izcelsme ir vienā vai vairākās ĀKK valstīs, piešķir 10 % cenas priekšrocību, veicot finansiālo izvērtēšanu;”;

11)

26. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	attiecībā uz piegādes līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 300 000, ĀKK valstu pretendentiem, kas piedalās individuāli vai konsorcijā ar Eiropas partneriem, piešķir 15 % cenu priekšrocību, veicot finansiālo izvērtēšanu;”;

12)

26. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kas nav Eiropas Komisijas pamatlīgumi, veicot tehnisko piedāvājumu izvērtēšanu, priekšrocību piešķir piedāvājumiem, kurus iesniegušas ĀKK valstu juridiskas vai fiziskas personas vai nu individuāli, vai to konsorcijā.”;

13)

pielikuma 26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot 1. punkta noteikumus, ja divus būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu piedāvājumus atzīst par līdzvērtīgiem, priekšrocību piešķir:

a)	ĀKK valsts pretendentam vai,

ja šāds piedāvājums nav gaidāms, pretendentam, kurš:

i)	ļauj vislabākajā iespējamā veidā izlietot ĀKK valstu fiziskos resursus un cilvēkresursus;

ii)	piedāvā vislielākās apakšuzņēmuma līgumu iespējas ĀKK sabiedrībām, firmām vai fiziskām personām, vai

iii)	ir ĀKK valstu un Kopienas fizisku personu, uzņēmumu un firmu konsorcijs.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Nairobi, 2014. gada 20. jūnijā

ĀKK un ES Ministru padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. OMARI KIGODA

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīguma labojumi – OV L 385, 29.12.2004., 88. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 196

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. gadagājums 2014. gada 3. jūlijs

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 399/2014 (2014. gada 22. aprīlis) par atļauju izmantot Lactobacillus brevis DSM 23231, Lactobacillus brevis DSMZ 16680, Lactobacillus plantarum CECT 4528 un Lactobacillus fermentum NCIMB 30169 preparātus kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām ( OV L 119, 23.4.2014. )	44
*	Labojums Komisijas Lēmumā 2014/256/ES (2014. gada 2. maijs) par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai pārveidota papīra izstrādājumiem ( OV L 135, 8.5.2014. )	45

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 731/2014 (2014. gada 2. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
		LĒMUMI
		2014/419/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 23. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājums definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem	4
		2014/420/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 23. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, lai aizstātu minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājums definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem	10
		2014/421/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 23. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1973. gada 14. maija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, lai aizstātu minētā nolīguma protokolu Nr. 3 par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājums jēdziena definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem	15
		2014/422/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņotsar dokumenta numuru C(2014) 4191)	21
		2014/423/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 1. jūlijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū citikolīnu kā jaunu pārtikas sastāvdaļu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4252)	24
		2014/424/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 1. jūlijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū rapšu sēklu proteīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4256)	27
		2014/425/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 1. jūlijs), ar kuru Slovākijas Republikai un Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4344) ( 1 )	30
		2014/426/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 1. jūlijs), ar kuru Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4355) ( 1 )	35
		2014/427/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2014. gada 6. februāris) par Eiropas Centrālās bankas pārstāvju iecelšanu Uzraudzības valdē (ECB/2014/4)	38
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2014/428/ES
	*	ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2014 (2014. gada 20. jūnijs) par ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma pārskatīšanu	40


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ