(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Līguma 128. panta 2. punktu dalībvalstis var izlaist euro monētas apgrozībā saskaņā ar apstiprinājumu, ko attiecībā uz emisijas apjomu sniegusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB var pieņemt pasākumus, lai saskaņotu visu apgrozībai paredzēto monētu nominālvērtības un tehniskos datus tādā mērā, lai nodrošinātu to vienmērīgu apgrozību Savienībā.

(3)

Euro naudaszīmju vērtība ir robežās no 5 līdz 500 euro. Naudaszīmju un monētu nominālvērtībām jādod iespēja atvieglot skaidras naudas maksājumus par summām, kas izteiktas euro vai centos.

(4)

Savienības vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu veicināt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas nodrošina, ka tā ir droša, uzticama un efektīva sistēma.

(5)

Sistēmas pieņemšana no sabiedrības puses ir viens no svarīgākajiem Savienības metāla naudas sistēmas mērķiem. Sabiedrības uzticība sistēmai ir atkarīga no euro monētu fiziskajām pazīmēm, kam ir jānodrošina, cik iespējams, ērta lietošana.

(6)

Notika apspriedes ar patērētāju asociācijām, Eiropas Neredzīgo savienību un automatizētās tirdzniecības pārstāvjiem, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kādas ir nozīmīgām naudas lietotāju grupām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz euro un sekmētu to, ka lietotāji pieņem metāla naudas sistēmu, bija jānodrošina, ka tās būtu viegli identificējamas, pateicoties to ārējām pazīmēm un pazīmēm pēc taustes.

(7)

Euro monētu nošķiršana ir vienkāršāka, un pie tām var vieglāk pierast, jo pastāv atbilstība starp diametru un monētas vērtību.

(8)

Ir vajadzīgi daži speciāli drošības pasākumi, lai samazinātu iespējas viltot 1 un 2 euro monētas, ņemot vērā to augsto vērtību. Monētas, kas izgatavotas no trīs kārtām, un izmantojot divu dažādu krāsu kombināciju monētā, uzskata par visefektīvāko drošības pasākumu, kāds ir pieejams.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/27/EK (3) ierobežo niķeļa izmantošanu dažos produktos sakarā ar to, ka tas attiecīgos apstākļos var izsaukt alerģiju. Minētā direktīva neattiecas uz monētām. Šķiet, ka sabiedrības veselības apsvērumu dēļ ir vēlams samazināt monētu niķeļa saturu.

(10)

Paredzot, ka viena monētas puse ir kopīga Eiropas puse un otra – atšķirīga valsts puse, attiecīgi tiek pausta ideja par Eiropas monetāro savienību starp dalībvalstīm. Euro monētu kopīgajā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas nominālvērtība. Valsts pusē nebūtu jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas nominālvērtība.

(11)

Monētas valsts pusē vajadzētu būt skaidrai norādei par emisijas dalībvalsti, lai monētas lietotāji bez grūtībām varētu identificēt emisijas dalībvalsti.

(12)

Uzrakstu uz euro monētu jostas vajadzētu uzskatīt par valsts pusi, un tādēļ tajā varētu neatkārtot norādes par monētas nominālvērtību, izņemot attiecībā uz 2 euro monētu un ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

(13)

Euro monētu valsts puses dizainparaugus izvēlas katra dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, un to izveidē būtu jāņem vērā fakts, ka euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas dalībvalstī, bet visā eurozonā. Lai nodrošinātu, ka monētas ir uzreiz atpazīstamas kā euro monētas arī to valsts pusē, dizainparaugu vajadzētu pilnībā aptvert 12 Savienības karoga zvaigznēm.

(14)

Lai atvieglotu apgrozības monētu atpazīstamību un nodrošinātu atbilstīgu nepārtrauktību monētu emisijai, dalībvalstīm būtu jāļauj mainīt parasto apgrozības monētu valsts puses dizainparaugus tikai reizi piecpadsmit gados, izņemot gadījumus, kad mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tam tomēr nebūtu jāskar izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu. Par izmaiņām apgrozības monētu kopīgajā Eiropas pusē būtu jālemj Padomei, un balsstiesības būtu jāparedz tikai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(15)

Atsevišķām dalībvalstīm būtu jāatļauj emitēt piemiņas monētas, lai pieminētu būtiskus valsts vai Eiropas nozīmes notikumus, savukārt uz visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajām piemiņas monētām būtu jāattēlo tikai tādi elementi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā. Šādam nolūkam vispiemērotākā ir monēta ar 2 euro nominālvērtību, galvenokārt monētas lielā diametra un tās tehnisko parametru dēļ, kas piedāvā pienācīgu aizsardzību pret viltošanu.

(16)

Ņemot vērā to, ka euro monētas ir apgrozībā visā eurozonā, un lai novērstu neatbilstīgu dizainparaugu izmantošanu, par euro monētu valsts puses dizainparaugu projektiem emisijas dalībvalstīm būtu citai citu un Komisiju jāinformē pirms plānotās emisijas dienas. Komisijai būtu jāpārbauda dizainparaugu atbilstība šīs regulas tehniskajām prasībām. Dizainparaugu projektu iesniegšana Komisijai būtu jāveic pietiekami laicīgi pirms plānotās emisijas dienas, lai nepieciešamības gadījumā emisijas dalībvalstis varētu dizainparaugu mainīt.

(17)

Turklāt būtu jānosaka vienādi nosacījumi euro monētu valsts puses dizainparaugu apstiprināšanai, lai izvairītos no tādu dizainparaugu izvēles, kurus kādās dalībvalstīs varētu uzskatīt par neatbilstīgiem. Ņemot vērā to, ka tik delikāts jautājums kā euro monētu valsts puses dizainparaugs ir emisijas dalībvalstu kompetencē, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei. Jebkuri īstenošanas lēmumi, kurus Padome pieņem uz šā pamata, būtu cieši saistīti ar tiesību aktiem, kurus Padome pieņem, pamatojoties uz Līguma 128. panta 2. punktu. Tādēļ to Padomes locekļu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, balsstiesību apturēšana attiecībā uz minēto Padomes lēmumu pieņemšanu būtu jāpiemēro, kā noteikts Līguma 139. panta 4. punktā. Procedūrai būtu jāļauj emisijas dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā laikus mainīt dizainparaugus,

1)

“apgrozības monētas” ir apgrozībai paredzētās euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir minēti 1. pantā;

2)

“parastās monētas” ir apgrozības monētas, izņemot piemiņas monētas;

3)

“piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas, lai pieminētu kādu īpašu notikumu, kā noteikts 9. pantā.

a)

nepiemēro apgrozības monētām, kas emitētas vai izgatavotas pirms 2012. gada 19. jūnija;

b)

pārejas laikā, kas beidzas 2062. gada 20. jūnijā, nepiemēro dizainparaugiem, kurus jau likumīgi izmantoja uz apgrozības monētām 2012. gada 19. jūnijā.

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Savienībā ir panākti nozīmīgi uzlabojumi tuneļu drošības ziņā, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/54/EK (2). Lai pilnā mērā nodrošinātu šo uzlabojumu iedarbīgumu, ir svarīgi gādāt par to, lai vadītāji zinātu un saprastu, kādi ir drošas braukšanas principi tuneļos, un tos varētu piemērot savā uzvedībā, piedalīdamies satiksmē. Tālab Padomes Direktīvā 91/439/EEK (3) paredzētās teorētisko un praktisko testu prasības attiecīgi grozīja ar Komisijas Direktīvu 2008/65/EK (4), un šādi būtu jāgroza arī prasības, kas noteiktas Direktīvas 2006/126/EK pārstrādātajā redakcijā.

(2)

Kopš Direktīvas 2006/126/EK pieņemšanas ir bagātinājušās zinātniskās atziņas par saslimšanām, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, jo īpaši attiecībā uz saistītajiem ceļu satiksmes drošības apdraudējumiem un to, cik iedarbīga ir ārstēšana šādu risku novēršanai. Pēdējā laikā ir pieejami vairāki pētījumi un zinātniskie darbi, kas apstiprina, ka obstruktīvās miega apnojas sindroms ir viens no visaugstākā riska faktoriem negadījumos, kuros iesaistīti mehāniskie transportlīdzekļi. Tālab Savienības tiesību aktos par vadītāju apliecībām šo slimību vairs nevar neņemt vērā.

(3)

Tādēļ Direktīva 2006/126/EK būtu jāgroza, lai tās III pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(4)

Pēc tam, kad Direktīva 2006/126/EK tika grozīta ar Komisijas Direktīvu 2012/36/ES (5), tās II pielikumā ir konstatētas redakcionālas kļūdas. Šīs kļūdas būtu jāizlabo.

(5)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (6) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst Vadītāju apliecību komitejas atzinumam,