21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1

PADOMES LĒMUMS Nr. 376/2014/ES

(2014. gada 12. jūnijs),

ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā apgabalā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2009/831/EK (1), kas pieņemts, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pants), Portugālei tika atļauts Madeiras autonomajā apgabalā vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem un Azoru salu autonomajā apgabalā vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, kas var būt zemāka par minimālo akcīzes nodokļa likmi, kuru nosaka Padomes Direktīva 92/84/EEK (2), bet kas nevar būt vairāk kā par 75 % zemāka nekā valsts akcīzes nodokļa pamatlikme spirtam dalībvalstīs.

(2)

2013. gada 30. jūlijā Portugāles iestādes lūdza Komisiju iesniegt priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pagarina Lēmuma 2009/831/EK piemērošanu ar tādiem pašiem nosacījumiem līdz 2020. gada 31. decembrim. Šis lūgums tika grozīts 2013. gada 19. novembrī, kad Portugāle lūdza pagarināt Lēmuma 2009/831/EK termiņu par sešiem mēnešiem – līdz 2014. gada 30. jūnijam, lai tas sakristu ar spēkā esošajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm, kam vēlāk sekotu jauns termiņa pagarinājums, kas attiektos uz laikposmu no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)	Jaunās atļaujas piešķiršana ir pamatota, jo ir nepieciešams novērst minēto tālāko reģionu attīstības apdraudējumu. Šajos reģionos tirgus saskaras ar eksporta grūtībām, tāpēc tie ir vienīgie noieta tirgi, kuros ir iespējams pārdot minētos produktus.

(4)

Lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas Azoru salu autonomajā apgabalā un Madeiras autonomajā apgabalā ir dārgākas nekā parastos ražošanas apstākļos iegūtās izejvielas, jo lauku saimniecības ir mazākas, sadrumstalotas un ar zemāku mehanizācijas pakāpi. Turklāt Madeiras gadījumā sarežģīta reljefa, klimata, augsnes un amatnieciskās ražošanas dēļ cukurniedru pārstrādes rezultāts ir sliktāks nekā citos tālākajos reģionos. Salīdzinājumā ar jau gatava produkta pārvadāšanu papildu izmaksas rada atsevišķu izejvielu un iepakošanas materiālu, kurus neražo uz vietas, nogādāšana uz salām. Azoru salu gadījumā nošķirtībai ir vēl citas sekas, jo salas atrodas izklaidus. Minētajos tālākajos un salu reģionos iekārtu transports un uzstādīšana sadārdzina izmaksas vēl vairāk. Tās sadārdzina arī nepieciešamie braucieni un sūtījumi uz kontinentu. Papildu izmaksas ir nepieciešamas galaproduktu glabāšanai, jo vietējais tirgus tos nepatērē uzreiz, bet gan visa gada laikā. Reģionālais tirgus ir mazs, tādēļ vienas vienības pašizmaksa sadārdzinās dažādos veidos jo īpaši tāpēc, ka attiecība starp nemainīgajām izmaksām un saražoto daudzumu nav labvēlīga ne attiecībā uz iekārtām, ne izmaksām, kas nepieciešamas vides aizsardzības noteikumu pildīšanai. Turklāt ruma ražotājiem Madeirā ir jāapstrādā cukurniedru pārstrādē radušies atkritumi, turpretī ražotāji citos reģionos minētos blakusproduktus var pārstrādāt. Visbeidzot, attiecīgajiem ražotājiem ir arī papildu izmaksas (piemēram, paaugstinātas darbaspēka un enerģijas izmaksas), kuras parasti sedz vietējās tautsaimniecības.

(5)

Precīzi aprēķini, kas sniegti Lēmuma 2009/831/EK 4. pantā minētajos ziņojumos, apstiprina, ka par 75 % samazināta akcīzes nodokļa likme pilnībā nekompensē nelabvēlīgos konkurences apstākļus, ar ko saskaras destilētu alkoholisko dzērienu ražotāji Madeirā un Azoru salās un kas izriet no lielākām ražošanas un tirdzniecības izmaksām. Tāpēc akcīzes nodokļa likmes samazinājumam būtu jāpaliek atļautam pieprasītajā līmenī.

(6)	Rūpīga situācijas izpēte liecina, ka ir nepieciešams apmierināt Portugāles lūgumu, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajos tālākajos reģionos tiek saglabāta spirta ražošana.

(7)	Nodokļu atvieglojumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlīdzinātu papildu izmaksas, un, ņemot vērā to, ka attiecīgais produkcijas apjoms ir neliels un nodokļu atvieglojumi nepārsniedz patēriņu attiecīgajos reģionos, pasākums neapdraud Savienības tiesiskā regulējuma vienotību un saskanību.

(8)	Būtu jāprasa iesniegt starpposma ziņojumu, lai Komisija varētu novērtēt, vai tiek ievēroti nosacījumi, ar kuriem ir pamatota šādas atkāpes piešķiršana.

(9)	Šis lēmums neskar iespējamo LESD 107. un 108. panta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no LESD 110. panta, ar šo Portugālei atļauj vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā reģionā piemērot akcīzes nodokļa likmi, kas ir zemāka par pilno likmi spirtam, kura noteikta Direktīvas 92/84/EEK 3. pantā.

2. pants

Atkāpes, kas minētas 1. pantā, atļauj:

Madeirā:

a)	rumam, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (3) II pielikuma 1. kategorijā, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Rum da Madeira”, kas iekļauta minētās regulas III pielikuma 1. kategorijā;

b)	liķieriem un crème de, kas definēti Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma attiecīgi 32. un 33. kategorijā un kas ražoti no reģionālajiem augļiem vai augiem;

Azoru salās:

a)	liķieriem un crème de, kas definēti Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma attiecīgi 32. un 33. kategorijā un kas ražoti no reģionālajiem augļiem vai izejvielām;

b)	degvīniem, kuri ražoti no vīna vai vīnogu izspaidām, kam ir Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 4. un 6. kategorijā noteiktās īpašības un kvalitāte.

3. pants

Samazinātā akcīzes nodokļa likme, kas piemērojama 1. pantā minētajiem produktiem, var būt zemāka par Direktīvā 92/84/EEK noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi spirtam, bet var būt, augstākais, par 75 % zemāka nekā valsts akcīzes nodokļa pamatlikme spirtam.

4. pants

Portugāle vēlākais 2017. gada 30. septembrī nosūta Komisijai ziņojumu par stāvokli, lai Komisija varētu novērtēt, vai vēl pastāv iemesli piešķirt samazināto likmi.

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Luksemburgā, 2014. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Y. MANIATIS

(1) Padomes Lēmums 2009/831/EK (2009. gada 10. novembris), ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā apgabalā (OV L 297, 13.11.2009., 9. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (OV L 316, 31.10.1992., 29. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/4

PADOMES LĒMUMS Nr. 377/2014/ES

(2014. gada 12. jūnijs)

par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā tālāko reģionu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko sarežģī to nošķirtība, atrašanās uz salas, mazā teritorija, sarežģītais reljefs un klimats, ekonomiskā atkarība no dažām precēm, Padome atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantam pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir izstrādāt nosacījumus Līgumu, tostarp kopējās politikas, piemērošanai minētajiem reģioniem.

(2)	Tāpēc būtu jāpieņem īpaši pasākumi, lai izstrādātu nosacījumus LESD piemērošanai minētajos reģionos. Šādiem pasākumiem ir jāņem vērā minēto reģionu īpatnības un grūtības, neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

(3)	Galvenais nelabvēlīgais faktors, kas konstatēts Kanāriju salās, ir to ekonomikas lielā atkarība no pakalpojumu nozares, un jo īpaši tūrisma, kā arī tas, ka rūpniecība ir tikai neliela daļa no Kanāriju salu IKP.

(4)

Nākamais trūkums ir arhipelāgam raksturīgā nošķirtība, kas kavē personu brīvu pārvietošanos, preču un pakalpojumu brīvu apriti. Palielinājusies atkarība no noteiktiem transporta veidiem, gaisa un jūras transporta, jo minētie ir transporta veidi, kas vēl nav pilnībā liberalizēti. Turklāt ražošanas izmaksas ir augstākas, jo minētie transporta veidi ir mazāk efektīvi un dārgāki nekā autotransports vai dzelzceļš.

(5)	Šādas nošķirtības papildu sekas ir augstākas ražošanas izmaksas, jo rodas atkarība no izejvielām un enerģijas, nepieciešamība veidot lielākus uzkrājumus un grūtības, kas ietekmē ražošanas iekārtu piegādi.

(6)	Mazais tirgus, mazattīstītais eksports, arhipelāga ģeogrāfiskā sadrumstalotība un nepieciešamība nodrošināt daudzveidīgas, bet mazas ražošanas līnijas, lai apmierinātu maza tirgus vajadzības, ierobežo iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus.

(7)

Daudzos gadījumos ir sarežģītāk vai dārgāk saņemt specializētus pakalpojumus un tehniskus pakalpojumus, organizēt vadītāju un tehniskā personāla apmācības vai noslēgt apakšlīgumus vai veicināt uzņēmumu paplašināšanos ārpus Kanāriju salu tirgus. Ierobežotie izplatīšanas veidi izraisa arī pārmērīgu preču uzkrāšanos.

(8)

Kas attiecas uz vidi, rūpniecisko atkritumu apglabāšana un toksisko atkritumu apstrāde sadārdzina vides aizsardzības izmaksas. Minētās izmaksas ir augstākas, jo pārstrādes rūpnīcas ir tikai konkrētām precēm, atkritumi jātransportē uz kontinentu un toksiskie atkritumi jāapstrādā ārpus Kanāriju salām.

(9)	Pamatojoties uz iepriekšminēto un Spānijas iestāžu 2013. gada 4. marta paziņojumu Komisijai, būtu jāpagarina atļauja piemērot nodokli sarakstam ar precēm, attiecībā uz kurām var atļaut piemērot atbrīvojumus par labu vietējām precēm.

(10)

Ar Padomes Lēmumu 2002/546/EK (1), kas pieņemts, pamatojoties uz EK līguma 299. pantu, Spānijai sākotnēji atļāva līdz 2011. gada 31. decembrim dažām precēm, kuras ražo Kanāriju salās, noteikt atbrīvojumus no nodokļa, kas pazīstams kā Arbitrio sobre Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias (AIEM), vai tā samazinājumus. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts saraksts ar precēm, kurām drīkst piemērot atbrīvojumus no nodokļa vai tā samazinājumus. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa starpība atkarībā no preču veida nedrīkst pārsniegt attiecīgi 5, 15 vai 25 procentpunktus.

(11)	Padomes Lēmums Nr. 895/2011/ES (2) grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(12)	Padomes Lēmums Nr. 1413/2013/ES (3) turpmāk grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(13)	AIEM ir nodoklis, kas paredzēts Kanāriju salu rūpnieciskās ražošanas nozaru neatkarīgai attīstībai un Kanāriju salu ekonomikas dažādošanai.

(14)	Maksimālais atbrīvojums, ko var piemērot konkrētām rūpnieciskām precēm, atkarībā no nozares un preces veida svārstās no 5 % līdz 15 %.

(15)

Maksimālais atbrīvojums, kas piemērojams tabakas izstrādājumiem, tomēr ir augstāks, jo tabakas nozare ir izņēmums. Tabakas nozare, kas Kanāriju salās ir būtiski augusi, vairākus gadus ir izteikti samazinājusies. Kanāriju salu tabakas ražošanas lejupslīdes pamatā ir iepriekš aprakstītie tradicionālie nelabvēlīgie faktori, ko rada nošķirtība. Nav iemesla saglabāt ievērojamu atbrīvojumu attiecībā uz tabaku. Atbrīvojums no nodokļiem ir tiešā saistībā ar mērķi uzturēt ražošanu Kanāriju salās.

(16)

Mērķi – veicināt Kanāriju salu sociālekonomisko attīstību – valsts līmenī atspoguļo nodokļa mērķis un tā radīto ienākumu sadale. Ir juridiski saistoši iekļaut šā nodokļa radītos ieņēmumus Kanāriju salu ekonomikas un nodokļu sistēmas resursos un to izmantot ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijai, kas ietver vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanu.

(17)

Atbrīvojumi no AIEM nodokļa vai tā samazinājumi būtu jāpiemēro sešarpus gadus. Tomēr būs nepieciešams izvērtēt šādu atbrīvojumu vai samazinājumu rezultātus. Tādēļ Spānijas iestādēm Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz ziņojums par to, kā tiek piemēroti atbrīvojumi no AIEM nodokļa vai tā samazinājumi, lai pārbaudītu īstenoto pasākumu ietekmi un to ieguldījumu vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanā un uzturēšanā, ņemot vērā nelabvēlīgos faktorus, kas ietekmē tālākos reģionus. Pamatojoties uz šo, piemērošanas joma un atbrīvojumi, kas atļauti saskaņā ar Savienības noteikumiem, vajadzības gadījumā tiks pārskatīti.

(18)	Fiskālajām priekšrocībām, ko sniedz AIEM, jāpaliek samērīgām, lai neietekmētu Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp saglabātu neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū un valsts atbalsta politiku.

(19)	Šis lēmums neskar iespējamo LESD 107. un 108. panta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atkāpjoties no LESD 28., 30. un 110. panta, Spānijas iestādēm ir atļauts līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībā uz pielikumā uzskaitītajiem produktiem, kas ir ražoti Kanāriju salās, noteikt pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa, kas pazīstams kā Arbitrio sobre las Importaciones y Entregas de mercancias en las Islas Canarias (AIEM), vai šāda nodokļa daļēju samazinājumu. Minētajiem atbrīvojumiem vai samazinājumiem jābūt daļai no ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijas Kanāriju salām un jādod ieguldījums vietējo darbību veicināšanā.

2. Piemērotie atbrīvojumi vai samazinājumi, kas minēti 1. punktā, kopumā nerada atšķirības, kas pārsniedz:

a)	5 % par precēm, kas uzskaitītas pielikuma A iedaļā;

b)	10 % par precēm, kas uzskaitītas pielikuma B iedaļā;

c)	15 % par precēm, kas uzskaitītas pielikuma C iedaļā;

d)	25 % par precēm, kas uzskaitītas pielikuma D iedaļā. Tomēr Spānijas iestādes drīkst noteikt minimālo nodokli par cigaretēm, kas nepārsniedz EUR 18 par 1 000 cigaretēm un kas piemērojams tikai tad, ja no vispārīgās nodokļu piemērošanas izrietošais AIEM nodoklis ir mazāks par šo likmi.

2. pants

Spānijas iestādes vēlākais līdz 2017. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tiek piemēroti šīs regulas 1. pantā minētie pasākumi, lai pārbaudītu īstenoto pasākumu ietekmi un to ieguldījumu vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanā un uzturēšanā, ņemot vērā nelabvēlīgos faktorus, kas ietekmē tālākos reģionus.

Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei, kurā pilnībā izvērtēti ekonomiskie un sociālie aspekti, un vajadzības gadījumā priekšlikumu par šā lēmuma noteikumu pielāgošanu.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Luksemburgā, 2014. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Y. MANIATIS

(1) Padomes Lēmums 2002/546/EK (2002. gada 20. jūnijs) par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli (OV L 179, 9.7.2002., 22. lpp.).

(2) Padomes Lēmums Nr. 895/2011/ES (2011. gada 19. decembris), ar ko Lēmumu 2002/546/EK groza attiecībā uz tā piemērošanas termiņu (OV L 345, 29.12.2011., 17. lpp.).

(3) Padomes Lēmums Nr. 1413/2013/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko groza Lēmumu 2002/546/EK attiecībā uz tā piemērošanas termiņu (OV L 353, 28.12.2013., 13. lpp.).

PIELIKUMS

A. Saraksts ar precēm, kas minētas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti:

0207 11/0207 13

Minerālprodukti:

2516900000/6801/6802

Būvmateriāli:

3816/3824400000/3824 50/3824904500/3824907000/3824909799/6809

Ķīmiskās vielas:

2804300000/2804400000/3105209000/3208/3209/3210/3212900000/3213/3214/3304990000/3925908000/3401/3402/3406/3814 00 90/3923900000/4012 11 00/4012 12 00/4012 13/4012 19

Metālapstrādes rūpniecība:

7604/7608

Pārtikas ražošana:

0210121100/0210121900/0210194000/0210 19 81/0305 41 00/0305430090/

0901220000/1101/1102/1601/1602/1704903000/1704905100/1704905500/

1704907500/1704907100/1806/1901200000/1901909100/1901 90 99/

1904 10 10/1905/2005 20 20/2006003100/2008119600/2008119800/2008 19 92/

2008 19 93/2008 19 95/2008 19 99/2309

Dzērieni:

2009 11/2009 12 00/2009 19/2009 41/2009 49/2009 50/2009 61/2009 71/2009 79/2009 89/2009 90/2201/2202/2204

Tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi:

6112 31/6112 41

Papīrs:

4818909000/4823908590

Grafika un iespieddarbi:

4910

B. Saraksts ar precēm, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti:

0203 11/0203 12/0203 19/0701 90/0703

Būvmateriāli:

2523290000/

Pārtikas ražošana:

0210111100/0210113100/1905/2105

Papīrs:

4808/4819/4823904000

C. Saraksts ar precēm, kas minētas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti:

0407210000/0407291000/0407901000

Būvmateriāli:

2523 90/7010

Ķīmiskās vielas:

3809 91 00/3917 21/3917 23/3917 32 00/3917 33 00/3917 39 00/3917 40 00/3923 10 00/3923 21 00/3923 30 10/3924 10 00

Metālapstrādes rūpniecība:

7309 00/7610100000/9403208090

Pārtikas ražošana:

0403/0901 21/1902/2103200000/2103 30/2103 90 90/2106 90 98/

Dzērieni:

2203/2208 40

Tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi:

6302

Papīrs:

4818 10/4818 20/4818 30/4821

Grafika un iespieddarbi:

4909/4911

D. Saraksts ar precēm, kas minētas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju

Tabaka:

2402

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/9

PADOMES LĒMUMS Nr. 378/2014/ES

(2014. gada 12. jūnijs),

ar ko Lēmumu 2004/162/EK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos groza attiecībā uz tā piemērošanas termiņu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2004/162/EK (1) Francijas iestādēm ir atļauts noteikt atbrīvojumus no ostu nodevām vai to samazinājumus attiecībā uz precēm, kuras ražo Francijas aizjūras departamentos un kuras ir ietvertas minētā lēmuma pielikumā. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa starpība atkarībā no konkrētās preces nedrīkst pārsniegt attiecīgi 10, 20 vai 30 procentpunktus. Minētie atbrīvojumi vai samazinājumi veido īpašus pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā uzskaitītos īpašos ierobežojumus, kas pastāv tālākajos reģionos un kas rada vietējo uzņēmumu ražošanas izmaksu pieaugumu un pavājina to preču konkurētspēju salīdzinājumā ar tādām pašām precēm no Francijas pamatteritorijas un citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Atbrīvojumi no ostu nodevu nodokļa vai tā samazinājumi attiecībā uz vietējām precēm ļauj atbalstīt vietējās ražošanas izveidi, saglabāšanu vai attīstību. Ievērojot Lēmumu 2004/162/EK, Francijas iestādēm ir atļauts piemērot minētos atbrīvojumus un samazinājumus līdz 2014. gada 1. jūlijam.

(2)	Francija uzskata, ka nelabvēlīgi faktori, kas ietekmē Francijas tālākos reģionus, joprojām pastāv, un tās tika lūgušas Eiropas Komisiju saglabāt diferencētu nodokļu uzlikšanas sistēmu, kas ir līdzīga pašreiz spēkā esošajai, pēc 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)

Tomēr to preču saraksta pārbaudei, kurām Francija lūgusi piemērot diferencētu nodokļu uzlikšanu, vajadzīgs ilgstošs darbs, kura saturs ir pārbaudīt diferencētas nodokļu uzlikšanas pamatojumu un tās proporcionalitāti attiecībā uz katru preci, pārliecinoties, ka minētā diferencētā nodokļu uzlikšana nevar ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

(4)	Šādu analīzi līdz šim vēl nav bijis iespējams pabeigt, jo ir ļoti liels daudzums attiecīgo preču un ievācamās informācijas, kas jo īpaši attiecas uz tādu ražošanas papildu izmaksu apmēra noteikšanu, kuras nelabvēlīgi ietekmē vietējās preces un attiecīgo preču tirgu struktūru.

(5)	Tas, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam netiktu pieņemts priekšlikums, varētu izraisīt juridisku vakuumu, jo nebūtu iespējams piemērot diferencētu nodokļu uzlikšanu Francijas tālākajos reģionos pēc 2014. gada 1. jūlija.

(6)	Lai pabeigtu to preču analīzi, kam Francija lūgusi piemērot diferencētu nodokļu uzlikšanu, un dotu Komisijai laiku iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu, kurā būtu ņemtas vērā dažādās intereses, kas tiek skartas, ir nepieciešams sešu mēnešu papildu termiņš.

(7)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/162/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/162/EK 1. panta 1. punktā datumu “līdz 2014. gada 1. jūlijam” aizstāj ar datumu “līdz 2014. gada 31. decembrim”.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Luksemburgā, 2014. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Y. MANIATIS

(1) Padomes Lēmums 2004/162/EK (2004. gada 10. februāris) par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos un par Lēmuma 89/688/EEK spēkā esības perioda pagarināšanu (OV L 52, 21.2.2004., 64. lpp.).

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 681/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko attiecībā uz vielu “rafoksanīds” groza Regulu (ES) Nr. 37/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (turpmāk “MRL”), kuras Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīviem dzīvniekiem vai lopkopībā lietojamos biocīdos, ir jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)	Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir izklāstītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikumā.

(3)	Rafoksanīds pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļautā viela attiecībā uz liellopu un aitu muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst lietošanai pārtikā paredzētu pienu.

(4)	Eiropas Zāļu aģentūrai ir iesniegts pieprasījums sniegt atzinumu par to, lai esošo ierakstu par rafoksanīdu attiecinātu arī uz liellopu pienu.

(5)	Veterināro zāļu komiteja ieteica noteikt rafoksanīda pagaidu MRL liellopu un aitu pienam un atcelt aizliegumu minēto vielu lietot dzīvniekiem, no kuriem iegūst lietošanai pārtikā paredzētu pienu.

(6)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ieraksts par rafoksanīdu būtu jāgroza, tajā iekļaujot ieteikto pagaidu MRL liellopu un aitu pienam un atceļot aizliegumu minēto vielu lietot dzīvniekiem, no kuriem iegūst lietošanai pārtikā paredzētu pienu.

(7)	Minētajā tabulā noteiktajam rafoksanīda pagaidu MRL vajadzētu būt spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.

(8)	Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu jaunā MRL ievērošanu.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 19. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par vielu “rafoksanīds” aizstāj ar šādu:

Farmakoloģiski aktīvā viela	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	MRL	Izmeklējamie audi	Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)	Terapeitiskā klasifikācija
“Rafoksanīds	Rafoksanīds	Liellopi	30 μg/kg	Muskuļi	IERAKSTA NAV	Pretparazītu līdzekļi/līdzekļi pret endoparazītiem”
			30 μg/kg	Tauki
			10 μg/kg	Aknas
			40 μg/kg	Nieres
		Aitas	100 μg/kg	Muskuļi
			250 μg/kg	Tauki
			150 μg/kg	Aknas
			150 μg/kg	Nieres
		Liellopi, aitas	10 μg/kg	Piens	Pagaidu MRL ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 682/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko attiecībā uz vielu “klozantels” groza Regulu (ES) Nr. 37/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (turpmāk “MRL”), kuras Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīviem dzīvniekiem vai lopkopībā lietojamos biocīdos, ir jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)	Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir izklāstītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikumā.

(3)

Klozantels pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļautā viela attiecībā uz liellopu un aitu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu. Minētās vielas atlieku maksimāli pieļaujamais saturs, kas noteikts uz laiku un attiecas uz liellopu un aitu pienu, bija spēkā līdz 2014. gada 1. janvārim.

(4)	Pēc papildu datu iesniegšanas un novērtēšanas Veterināro zāļu komiteja ieteica klozantela pagaidu MRL noteikt par galīgu liellopu un aitu pienam.

(5)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā būtu attiecīgi jāgroza ieraksts par klozantelu.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par vielu “klozantels” aizstāj ar šādu:

Farmakoloģiski aktīvā viela

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

MRL

Izmeklējamie audi

Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)

Terapeitiskā klasifikācija

“Klozantels

Klozantels

Liellopi

1 000 μg/kg

3 000 μg/kg

1 000 μg/kg

3 000 μg/kg

45 μg/kg

Muskuļi

Tauki

Aknas

Nieres

Piens

IERAKSTA NAV

Pretparazītu līdzekļi/līdzekļi pret endoparazītiem”

Aitas

1 500 μg/kg

2 000 μg/kg

1 500 μg/kg

5 000 μg/kg

45 μg/kg

Muskuļi

Tauki

Aknas

Nieres

Piens

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 683/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko attiecībā uz vielu “klorsulons” groza Regulu (ES) Nr. 37/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (turpmāk “MRL”), kuras Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīviem dzīvniekiem vai lopkopībā lietojamos biocīdos, ir jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009.

(2)	Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc to maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir noteiktas Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikumā.

(3)	Klorsulons pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļautā viela attiecībā uz liellopu muskuļiem, aknām, nierēm un pienu. Minētās vielas atlieku maksimāli pieļaujamais saturs, kas noteikts uz laiku un attiecas uz liellopu pienu, bija spēkā līdz 2014. gada 1. janvārim.

(4)	Pēc papildu datu iesniegšanas un novērtēšanas Veterināro zāļu komiteja ieteica klorsulona pagaidu MRL noteikt par galīgu liellopu pienam.

(5)	Tāpēc Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā būtu attiecīgi jāgroza ieraksts par klorsulonu.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par vielu “klorsulons” aizstāj ar šādu:

Farmakoloģiski aktīvā viela	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	MRL	Mērķa audi	Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)	Terapeitiskā klasifikācija
“Klorsulons	Klorsulons	Liellopi	35 μg/kg	Muskuļi	IERAKSTA NAV	Pretparazītu līdzekļi/līdzekļi pret endoparazītiem”
			100 μg/kg	Aknas
			200 μg/kg	Nieres
			16 μg/kg	Piens

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 684/2014

(2014. gada 20. jūnijs)

par atļauju izmantot kantaksantīnu kā barības piedevu vaislas vistām (atļaujas turētājs – DSM Nutritional Products Ltd)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot kantaksantīnu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot kantaksantīna preparātu kā barības piedevu vaislas vistām, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2012. gada 12. decembra atzinumā (2) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos kantaksantīna preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētais preparāts varētu stabilizēt vaislas vistu reproduktīvās spējas. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)	Kantaksantīna preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļaujas piešķiršana

Pielikumā norādīto preparātu, kas ietilpst piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “citas zootehniskās piedevas”, ir atļauts izmantot kā piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) EFSA Journal 2013; 11(1):3047.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecīgajos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos

Aktīvās vielas mg/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: citas zootehniskās piedevas (reproduktīvo spēju stabilizācija)

4d161g

DSM Nutritional products Ltd, ko pārstāv DSM Nutritional Products Sp. Z.o.o.

Kantaksantīns

Piedevas sastāvs

Preparāts satur vismaz:

10 % kantaksantīna;

≤ 2,2 % etoksihīna;

dihlormetāns: ≤ 10 mg/kg piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Kantaksantīns

C40H52O2

CAS Nr. 514-78-3

Pamatviela: vismaz 96 %

Iegūts ķīmiskā sintēzē

Analītiskā metode (1)

—	Kantaksantīna satura noteikšanai barības piedevā: spektrofotometrija (426 nm)

—	Kantaksantīna satura noteikšanai premiksos un lopbarībā: normālās fāzes augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija ar VIS detektēšanu (NP-HPLC-VIS, 466 nm)

Vaislas vistas

–

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.	Dažādu kantaksantīna avotu maisījums nedrīkst pārsniegt 6 mg kantaksantīna/kg kompleksās lopbarības.

3.	Minētā preparāta maisījumu ar kantaksantīnu un citiem karotinoīdiem ir atļauts izmantot, ja maisījuma kopējā koncentrācija nepārsniedz 80 mg/kg kompleksās lopbarības.

4.	Lietotāju drošībai apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2024. gada 10. jūlijs

15 mg kantaksantīna/kg aknu (audi ar mitrumu) un 2,5 mg kantaksantīna/kg ādu/tauku (audi ar mitrumu)

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm atrodama Eiropas Savienības references laboratorijas barības piedevu jomā tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/eurl-feed-additives.

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 685/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu attiecībā uz polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēta kopolimēra izmantošanu cietajos uztura bagātinātājos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu un 14. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā ir noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(3)	Minētos sarakstus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(4)

2011. gada 13. septembrī tika iesniegts pieteikums atļaujai izmantot polivinilspirta-polietilēnglikola piepotētu kopolimēru (PVA-PEG piepotēts kopolimērs) uztura bagātinātājos kā ūdenī ātršķīstošus plēvveida apvalkus. Pieteikumu darīja pieejamu dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. pantu.

(5)	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izvērtēja PVA-PEG piepotēta kopolimēra nekaitīgumu, ja to lieto kā pārtikas piedevu, un secināja, ka, izmantojot uztura bagātinātājos kā plēvveida apvalku, tas nerada bažas par kaitīgumu, to lietojot ierosinātajos veidos (4).

(6)

PVA-PEG piepotētu kopolimēru ir paredzēts izmantot uztura bagātinātājos kā ūdenī ātršķīstošus plēvveida apvalkus. Tas aizsargā pret nepatīkamu garšu vai smaržu, uzlabo izskatu, atvieglo tablešu norīšanu, piešķir īpašu izskatu un aizsargā sensitīvas aktīvās vielas. Šīs vielas īpatnība ir tāda, ka tā ir ārkārtīgi elastīga, tai ir zema viskozitāte un tā ātri izšķīst skābā, neitrālā un sārmainā ūdens vidē. Tāpēc ir lietderīgi atļaut izmantot PVA-PEG piepotētu kopolimēru kā glazēšanas līdzekli cietajos uztura bagātinātājos un šai piedevai piešķirt E numuru E 1209.

(7)	Pirmo reizi iekļaujot PVA-PEG piepotētu kopolimēru Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteiktajos Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstos, Regulā (ES) Nr. 231/2012 būtu jāiekļauj tā specifikācijas.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1333/2008 un (ES) Nr. 231/2012.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(4) EFSA Journal 2013; 11(8):3303.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza šādi:

pielikuma B daļas 3. punktā “Pārtikas piedevas, kas nav krāsvielas vai saldinātāji” pēc ieraksta par pārtikas piedevu E 1208 “Polivinilpirolidon-vinilacetāta kopolimērs” iekļauj šādu jaunu ierakstu:

“E 1209

Polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēts kopolimērs”

pielikuma E daļas kategorijā Nr. 17.1. “Uztura bagātinātāji cietā veidā, tostarp kapsulās, tabletēs un citos līdzīgos veidos, izņemot košļājamos produktus” pēc ieraksta par pārtikas piedevu E 1208 iekļauj šādu jaunu ierakstu:

“E 1209

Polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēts kopolimērs

100 000”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā pēc specifikācijas par pārtikas piedevu E 1208 (polivinilpirolidon-vinilacetāta kopolimērs) iekļauj šādu jaunu ierakstu:

“E 1209 POLIVINILSPIRTA-POLIETILĒNGLIKOLA PIEPOTĒTS KOPOLIMĒRS

Sinonīmi	Makrogola poli(vinilspirta) piepotēts kopolimērs; poli(etān-1,2-diol-piepotēts etanols); vinilspirts, polimērs ar oksirānu, piepotēts; oksirāns, polimērs ar etanolu, piepotēts; etilēnoksīda vinilspirta piepotēts kopolimērs
Definīcija	Polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēts kopolimērs ir sintētisks kopolimērs, kas sastāv no aptuveni 75 % PVA vienību un 25 % PEG vienību
CAS numurs	96734-39-3
Ķīmiskais nosaukums	Polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēts kopolimērs
Ķīmiskā formula
Vidējā molekulmasa	40 000 līdz 50 000 g/mol
Apraksts	Balts līdz vāji dzeltens pulveris
Identifikācija
Šķīdība	Brīvi šķīst ūdenī un atšķaidītās sārmu hidroksīdu skābēs un šķīdumos; praktiski nešķīst etanolā, etiķskābē, acetonā un hloroformā
IS spektrs	Jāatbilst
pH vērtība	5,0–8,0
Tīrība
Estera skaitlis	10 līdz 75 mg/g KOH
Dinamiskā viskozitāte	50 līdz 250 mPa·s
Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 5 %
Sulfātpelni	Ne vairāk kā 2 %
Vinilacetāts	Ne vairāk kā 20 mg/kg
Etiķskābe/kopējais acetāts	Ne vairāk kā 1,5 %
Etilēnglikols	Ne vairāk kā 50 mg/kg
Dietilēnglikols	Ne vairāk kā 50 mg/kg
1,4-dioksāns	Ne vairāk kā 10 mg/kg
Etilēnoksīds	Ne vairāk kā 0,2 mg/kg
Arsēns	Ne vairāk kā 3 mg/kg
Svins	Ne vairāk kā 1 mg/kg
Dzīvsudrabs	Ne vairāk kā 1 mg/kg
Kadmijs	Ne vairāk kā 1 mg/kg”

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 686/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 983/2009 un (ES) Nr. 384/2010 attiecībā uz dažu tādu veselīguma norāžu lietošanas nosacījumiem, kas saistītas ar augu sterīnu un augu stanolu ietekmi uz ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteikts, ka pieteikumi par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm nosūtāmi attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Valsts kompetentā iestāde minētos pieteikumus nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), turpmāk “Iestāde”. Iestāde sniedz atzinumu par veselīguma norādi un to nosūta Komisijai, kura, ņemot vērā Iestādes atzinumu, lems par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei.

(2)	Ja Iestādes atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktu var iekļaut īpašus veselīguma norādes lietošanas nosacījumus.

(3)

Atļaujas veselīguma norādēm drīkst grozīt pēc pieteikuma iesniedzēja vai izmantotāja pieprasījuma, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 19. panta 1. punktā, vai pēc Iestādes atzinuma, kas izdots pēc Iestādes iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 19. panta 2. punktā.

(4)

Pēc tam, kad bija saņemts pēc Komisijas pieprasījuma un līdzīga Francijas pieprasījuma sagatavots Iestādes atzinums par iespēju iekļaut veselīguma norādēs kvantitatīvo ietekmi saistībā ar augu stearīnu/augu stanola esteru ietekmi uz holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00530 un Q-2009-00718) (2), Komisija ar Regulu (ES) Nr. 376/2010 (3) grozīja lietošanas nosacījumus divām veselīguma norādēm, kas saistītas ar augu sterīnu un augu stanola esteru ietekmi uz holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 983/2009 (4), norādot minēto vielu kvantitatīvo ietekmi. Turklāt Komisija, pamatojoties uz to pašu Iestādes atzinumu, ar Regulu (ES) Nr. 384/2010 (5) izsniedza atļauju veselīguma norādei, kas saistīta ar augu stearīnu/augu stanola esteru ietekmi uz ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs, paredzot lietošanas nosacījumus attiecībā uz kvantitatīvās ietekmes norādi.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums Raisio Nutrition Ltd bija iesniedzis pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi, kas saistīta ar augu sterīnu un augu stanola esteru ietekmi uz ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2011-00851) (6). Pieteikuma iesniedzējs piedāvāja šādu veselīguma norādes formulējumu: “Ir pierādīts, ka, katru dienu pārtikā lietojot 3 g augu stanola esteru, holesterīna līmenis asinīs pazeminās par 12 %. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām.” Pieteikuma iesniedzējs arī pieprasīja, lai tiktu norādīts, ka minimālais laiks, kāds vajadzīgs, lai panāktu norādīto ietekmi, ir viena līdz divas nedēļas, un lai atļauja tiktu izsniegta veselīguma norādēm dažādiem pārtikas produktiem, tostarp dzeltenajiem ziežamajiem taukiem, piena produktiem, sieram, rudzu maizei, auzu miltiem, fermentēta sojas piena produktiem (dzeramiem un ar karoti ēdamiem jogurta izstrādājumiem) un auzu piena dzērieniem.

(6)

Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Iestāde savā atzinumā, kuru 2012. gada 16. maijā saņēma Komisija un dalībvalstis, secināja, ka, katru dienu pārtikā lietojot 3 g (2,7–3,3 g) augu stanola esteru, ZBL holesterīna līmenis asinīs pazeminās par 11,4 % (95 % ticamības intervāls: 9,8–13,0), un ka minimālais laiks, kāds vajadzīgs, lai ar augu stanola esteru palīdzību panāktu maksimālo ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos, ir divas līdz trīs nedēļas. Turklāt Iestāde secināja – ir pierādīts, ka, augu stanola esterus pievienojot tādiem pārtikas produktiem kā margarīnveida ziežamie, majonēze, salātu mērces un tādiem piena produktus kā piens, jogurti, tostarp jogurti ar zemu tauku saturu, un siers, ZBL holesterīna līmenis asinīs pazeminās vienmērīgi, savukārt gadījumos, kad augu stanoli pievienoti citiem pārtikas veidiem, to ietekme uz holesterīna līmeņa pazemināšanos nav tik izteikta.

(7)

Uzņēmumi Unilever PLC un Unilever NV saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 19. pantu iesniedza pieteikumu grozīt lietošanas nosacījumus veselīguma norādēm, kas saistītas ar augu sterīnu un augu stanola esteru ietekmi uz ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2011-01241) (7). Grozījums attiecas uz to, cik lielā mērā, katru dienu pārtikā lietojot 1,5 g līdz 3 g augu sterīnu un augu stanolu, ZBL holesterīna līmenis asinīs pazeminās (7–12 %). Pieteikuma iesniedzējs arī pieprasīja norādīt, ka minimālais laiks, kāds vajadzīgs, lai panāktu norādīto ietekmi, ir viena līdz divas nedēļas.

(8)

Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Iestāde savā atzinumā, kuru 2012. gada 16. maijā saņēma Komisija un dalībvalstis, secināja, ka, katru dienu pārtikā lietojot 3 g (2,6–3,4 g) augu sterīnu un augu stanola esteru, ZBL holesterīna līmenis asinīs pazeminās par 11,3 % (95 % ticamības intervāls: 10,0–12,5) un ka minimālais laiks, kāds vajadzīgs, lai ar augu sterīnu un augu stanolu palīdzību panāktu maksimālo ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos, ir divas līdz trīs nedēļas. Turklāt Iestāde savā novērtējumā norādīja, ka līdzīgā mērā ZBL holesterīna līmenis asinīs pazeminās arī tad, ja katru dienu lieto 1,5–3 g augu sterīnu un augu stanolu.

(9)

Atļauto veselīguma norāžu lietošanas nosacījumi attiecībā uz augu sterīniem, augu stanola esteriem un augu sterīniem/augu stanola esteriem, kā noteikts Regulās (EK) Nr. 983/2009 un (ES) Nr. 384/2010, paredz, ka atsauci uz minēto vielu ietekmes nozīmīgumu holesterīna līmeņa pazemināšanā var izmantot tikai konkrētām kategorijām pieskaitāmiem pārtikas produktiem. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, atsaucoties uz minēto vielu ietekmes nozīmīgumu holesterīna līmeņa pazemināšanā, ir jāinformē patērētāji, ka, katru dienu pārtikā lietojot 1,5 g līdz 2,4 g augu sterīnu un/vai augu stanola esteru, divu līdz trīs nedēļu laikā ZBL holesterīna līmenis asinīs pazemināsies par 7–10 %. Tā kā jauni pierādījumi liecina, ka lielāku ietekmi panāk ar lielāku minēto vielu devu – līdz 3 g dienā, ņemot vērā Iestādes zinātniskos atzinumus, minētie lietošanas nosacījumi ir jāgroza attiecībā uz patērētāju informēšanu par minēto vielu ietekmes nozīmīgumu un nepieciešamo dienas devu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka ar Regulām (EK) Nr. 983/2009 un (ES) Nr. 384/2010 atļautās norādes nemulsina un nemaldina patērētāju, lietošanas nosacījumi attiecībā uz patērētāju informēšanu par holesterīna līmeņa pazemināšanas nozīmīgumu būtu jānosaka saskaņotā veidā. Līdzīgu ietekmi panāk, lietojot augu sterīnus un augu stanolus diapazonā no 1,5 g līdz 3 g dienā, tāpēc ir lietderīgi norādīt tādu pašu augu sterīnu, augu stanola esteru un augu stearīnu/augu stanola esteru ietekmes nozīmīgumu. Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 608/2004 (8) augu sterīnu un augu stanolu patēriņš nedrīkst pārsniegt 3 g dienā. Tādēļ lietošanas nosacījumos ir lietderīgi paredzēt devu diapazonu tikai līdz 3 g.

(11)	Tādēļ Regulas (EK) Nr. 983/2009 un (ES) Nr. 384/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu bija saņemtas no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 983/2009

Regulas (EK) Nr. 983/2009 I pielikumu groza šādi:

pirmo ierakstu (attiecībā uz veselīguma norādi: “Ir pierādīts, ka augu sterīni pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar asinsvadu un sirds slimībām”) groza šādi:

piektās slejas (norādes lietošanas nosacījumi) tekstu aizstāj ar šādu:

“Patērētāja informēšana par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu pārtikā lietojot vismaz 1,5–3 g augu sterīnu. Atsauci uz ietekmes nozīmīgumu var izmantot tikai attiecībā uz šādiem pārtikas produktiem: dzeltenie ziežamie tauki, piena produkti, majonēze un salātu mērces. Aprakstot ietekmes nozīmīgumu, patērētājam jādara zināma amplitūda (7–10 %) pārtikas produktiem, ko panāk, katru dienu pārtikā lietojot 1,5–2,4 g augu sterīnu, vai amplitūda (10–12,5 %) pārtikas produktiem, ko panāk, katru dienu pārtikā lietojot 2,5–3 g augu sterīnu, un laiks, kas nepieciešams, lai panāktu labvēlīgo ietekmi (2–3 nedēļas).”;

b)	septītās slejas (atsauce uz EFSA atzinumu) tekstu aizstāj ar šādu: “Q-2008-085 Q-2009-00530 un Q-2009-00718 Q-2011-01241”;

otro ierakstu (attiecībā uz veselīguma norādi: “Ir pierādīts, ka augu stanola esteri pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar asinsvadu un sirds slimībām”) groza šādi:

piektās slejas (norādes lietošanas nosacījumi) tekstu aizstāj ar šādu:

“Patērētāja informēšana par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu pārtikā lietojot vismaz 1,5–3 g augu stanolu. Atsauci uz ietekmes nozīmīgumu var izmantot tikai attiecībā uz šādiem pārtikas produktiem: dzeltenie ziežamie tauki, piena produkti, majonēze un salātu mērces. Aprakstot ietekmes nozīmīgumu, patērētājam jādara zināma amplitūda (7–10 %) pārtikas produktiem, ko panāk, katru dienu pārtikā lietojot 1,5–2,4 g augu sterīnu, vai amplitūda (10–12,5 %) pārtikas produktiem, ko panāk, katru dienu pārtikā lietojot 2,5–3 g augu sterīnu, un laiks, kas nepieciešams, lai panāktu labvēlīgo ietekmi (2–3 nedēļas).”;

b)	septītās slejas (atsauce uz EFSA atzinumu) tekstu aizstāj ar šādu: “Q-2008-118 Q-2009-00530 un Q-2009-00718 Q-2011-00851 Q-2011-01241”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 384/2010

Regulas (ES) Nr. 384/2010 I pielikumā pirmo ierakstu (attiecībā uz veselīguma norādi: “Ir pierādīts, ka augu sterīni un augu stanola esteri pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību”) groza šādi:

piektās slejas (norādes lietošanas nosacījumi) tekstu aizstāj ar šādu:

“Patērētāja informēšana par to, ka labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu lietojot pārtikā 1,5–3 g augu sterīnu/stanolu. Norādīt ietekmes efektivitāti var vienīgi uz šādu kategoriju pārtikas produktiem: dzeltenie ziežamie tauki, piena produkti, majonēze un salātu mērces. Norādot ietekmes efektivitāti, patērētājam jāsniedz informācija par to, ka kopējais holesterīna samazināšanās līmenis ir “7–10 %” pārtikas produktiem, kas nodrošina dienas devu 1,5–2,4 g augu sterīnu/stanolu, vai “10–12,5 %” pārtikas produktiem, kas nodrošina dienas devu 2,5–3 g augu sterīnu/stanolu, un laiks, kādā var panākt vēlamo ietekmi, ir “divas līdz trīs nedēļas””;

b)	septītās slejas (atsauce uz EFSA atzinumu) tekstu aizstāj ar šādu: “Q-2008-779 Q-2009-00530 un Q-2009-00718 Q-2011-01241”.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2) The EFSA Journal (2009) 1175, 1.–9. lpp.

(3) Komisijas 2010. gada 3. maija Regula (ES) Nr. 376/2010, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 983/2009 par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu dažām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 111, 4.5.2010., 3. lpp.).

(4) Komisijas 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 983/2009 par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu dažām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 277, 22.10.2009., 3. lpp.).

(5) Komisijas 2010. gada 5. maija Regula (ES) Nr. 384/2010 par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 113, 6.5.2010., 6. lpp.).

(6) The EFSA Journal 2012; 10 (5): 2692.

(7) The EFSA Journal 2012; 10 (5): 2693.

(8) Komisijas 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 608/2004 par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu marķēšanu, kam pievienoti fitosterīni, fitosterīnu esteri, fitostanoli un/vai fitostanolu esteri (OV L 97, 1.4.2004., 44. lpp.).

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 687/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, precizējot, saskaņojot un vienkāršojot aviācijas drošības pasākumus, kā arī attiecībā uz drošības standartu līdzvērtīgumu un kravas un pasta sūtījumu drošības pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Pieredze, kas gūta, īstenojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 185/2010 (2), ir apliecinājusi, ka nepieciešams izdarīt grozījumus dažu kopējo pamatstandartu īstenošanas kārtībā.

(2)	Būtu jāprecizē, jāsaskaņo vai jāvienkāršo daži konkrēti aviācijas drošības pasākumi, lai uzlabotu juridisko skaidrību nolūkā izvairīties no tiesību aktu atšķirīgas interpretācijas un lai vēl lielākā mērā nodrošinātu kopējo aviācijas drošības pamatstandartu optimālu īstenošanu.

(3)	Grozījumi attiecas uz ierobežota skaita pasākumu īstenošanu tādās jomās kā aizliegtie priekšmeti, gaisa kuģu drošība, kravas, pasta sūtījumu, lidojuma laikā patērējamo krājumu un lidostu krājumu drošības kontrole un drošības iekārtas.

(4)	Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 272/2009 (3) Komisijai būtu jāatzīst trešo valstu un citu valstu un teritoriju, kurām nepiemēro LESD VI sadaļu, aviācijas drošības standartu līdzvērtīgums ar nosacījumu, ka ir izpildīti minētajā regulā noteiktie kritēriji.

(5)	Komisija ir pārliecinājusies, ka lidostas, kuras atrodas Džērsijā, Gērnsijā un Menas salā, ir izpildījušas Regulas (EK) Nr. 272/2009 pielikuma E daļā noteiktos kritērijus.

(6)	Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumā ir norādītas trešās valstis un citas valstis un teritorijas, kurām nepiemēro LESD VI sadaļu un kuras atzītas par tādām, kas piemēro Regulā (EK) Nr. 272/2009 noteiktajiem kopējiem pamatstandartiem līdzvērtīgus drošības standartus.

(7)	Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (4) un Regulā (ES) Nr. 185/2010 noteiktas līdzīgas drošības prasības tiesību subjektiem, kuri darbojas kravas un pasta sūtījumu piegādes ķēdē.

(8)

Drošības prasības, kas Regulā (ES) Nr. 185/2010 noteiktas tādu pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju, kam ir aviācijas drošības novērtējums, programmai, un drošības prasības, kas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteiktas muitas atzīto uzņēmēju programmai, būtu vēl vairāk jāsaskaņo, lai savstarpējā atzīšana dotu iespēju vienkāršot attiecīgo nozaru un valdības iestāžu darbu un vienlaikus garantētu pašreizējā drošības līmeņa saglabāšanu.

(9)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 185/2010.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pielikuma 5. punkta o) apakšpunktu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Pielikuma 10. panta b) apakšpunktu un 11. panta b) apakšpunktu piemēro no 2015. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 4. marta Regula (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā (OV L 91, 3.4.2009., 7. lpp.).

(4) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. nodaļu groza šādi:

pievieno šādu 1.0.5. punktu:

“1.0.5.

Atsauces uz trešām valstīm šajā nodaļā un, attiecīgā gadījumā, atsevišķā Komisijas lēmumā ietver citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma VI sadaļu.”;

b)	svītro 1.3.1.7. punktu;

pievieno šādu 1.6. punktu:

“1.6. AIZLIEGTI PRIEKŠMETI

1.6.1. Personām, kas nav pasažieri, nav atļauts ienest ierobežotas iekļuves drošības zonās 1.A papildinājumā minētos priekšmetus.

1.6.2. Atbrīvojumu no 1.6.1. punkta prasībām var piešķirt tikai ar nosacījumu, ka personai ir atļauts ierobežotas iekļuves drošības zonās ienest aizliegtus priekšmetus, lai veiktu ar lidostas iekārtu vai gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus būtiski svarīgus uzdevumus vai pienākumus lidojumā.

1.6.3. Lai būtu iespējams identificēt saistību starp personu, kam atļauts ienest vienu vai vairākus 1.A papildinājumā minētos priekšmetus, un šīs personas ienesto priekšmetu:

personai ir piešķirta un līdzi ir atļauja. Atļauja ir norādīta vai nu uz identitātes kartes, kas ļauj iekļūt ierobežotas iekļuves drošības zonās, vai atsevišķā rakstiskā paziņojumā. Atļaujā norāda priekšmetus, ko personai atļauts ienest, vai nu kā priekšmetu kategoriju, vai kā konkrētu priekšmetu. Ja atļauja norādīta uz identitātes kartes, tā ir atpazīstama, tikai balstoties uz nepieciešamību zināt; vai

b)	drošības kontrolpunktā ir sistēma, kas norāda, kurām personām un kādus priekšmetus ir atļauts ienest (vai nu kā priekšmetu kategoriju, vai kā konkrētu priekšmetu).

Identifikāciju veic, pirms personai atļauj ienest attiecīgos priekšmetus ierobežotas iekļuves drošības zonās vai gaisa kuģī vai ja persona saņem aizrādījumu no personām, kas veic uzraudzību vai patruļas saskaņā ar 1.5.1. punkta c) apakšpunktu.

1.6.4. Šā pielikuma 1.A papildinājumā minētos priekšmetus drīkst uzglabāt ierobežotas iekļuves drošības zonās, ja tie tiek glabāti drošos apstākļos. 4.C papildinājuma c), d) un e) punktā minētos priekšmetus drīkst uzglabāt ierobežotas iekļuves drošības zonās, ja tie nav pieejami pasažieriem.”;

pievieno šādu 1.A papildinājumu:

“1.A PAPILDINĀJUMS

PERSONAS, KAS NAV PASAŽIERI

AIZLIEGTU PRIEKŠMETU SARAKSTS

šautenes, šaujamieroči un citas ierīces, kas raida šāviņus – ierīces, ar kurām var vai šķiet, ka varētu radīt nopietnus ievainojumus, raidot šāviņu, tostarp:

—	visu veidu šaujamieroči, piemēram, pistoles, revolveri, bises, šautenes,

—	rotaļu šautenes, šaujamieroču modeļi un imitācijas, ko kļūdaini iespējams noturēt par īstiem ieročiem,

—	šaujamieroču sastāvdaļas, izņemot teleskopiskos tēmēkļus,

—	saspiesta gaisa un ogļskābās gāzes šautenes, piemēram, pistoles, skrošu šautenes, bises un bumbiņu šautenes,

—	signālraķešu pistoles un starta pistoles,

—	šaujamloki, stopi un bultas,

—	harpūnu un žebērkļu šautenes,

—	lingas un katapultas;

apdullināšanas ierīces – ierīces, kas īpaši paredzētas apdullināšanai vai imobilizācijai, tostarp:

—	elektrošoka ierīces, piemēram, elektrošoka šautenes, tāzeri un elektrošoka steki,

—	dzīvnieku apdullināšanas un dzīvnieku nogalināšanas ierīces,

—	ķīmiskas vielas, gāzes un aerosoli, kas atņem vai mazina rīcības spējas, piemēram, asaru gāze, piparu gāzes aerosoli, skābes aerosoli un dzīvnieku atbaidīšanas aerosoli;

sprāgstvielas un viegli uzliesmojošas vielas un ierīces – sprāgstvielas un viegli uzliesmojošas vielas un ierīces, ar kurām var vai šķiet, ka varētu radīt nopietnus ievainojumus vai apdraudēt gaisa kuģa drošību, tostarp:

—

munīcija,

—	aizdedzkapseles,

—	detonatori un degļi,

—	sprādzienbīstamu ierīču modeļi vai imitācijas,

—	mīnas, granātas un cita sprādzienbīstama munīcija,

—	uguņošanas ierīces un citi pirotehnikas izstrādājumi,

—	dūmu kārbas un dūmu patronas,

—	dinamīts, šaujampulveris un plastmasas sprāgstvielas;

d)	visi citi priekšmeti, kurus var izmantot, lai radītu nopietnus ievainojumus, un kurus parasti neizmanto ierobežotas iekļuves drošības zonās, piemēram, cīņas sporta aprīkojums, šķēpi, zobeni u. c.”;

pielikuma 3. nodaļu groza šādi:

pievieno šādu 3.0.6. punktu:

“3.0.6.

3.2.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.1.1.

Neatkarīgi no tā, kurā lidostas daļā gaisa kuģis ir novietots, visas tā ārējās durvis tiek aizsargātas pret nesankcionētu piekļuvi:

a)	nekavējoties aizrādot personām, kas cenšas nesankcionēti iekļūt gaisa kuģī; vai

b)	aizverot ārējās durvis. Ja gaisa kuģis atrodas kritiskā daļā, ārējās durvis, kam personas nevar piekļūt no zemes, uzskata par aizvērtām, ja piekļuves palīglīdzekļi ir novākti un novietoti pietiekamā attālumā no gaisa kuģa, lai saprātīgā mērā liegtu piekļuvi personām; vai

c)	izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas ļauj nekavējoties atklāt nesankcionētu piekļuvi; vai

ar elektronisku lidostas identitātes karšu piekļuves kontroles sistēmu, kas uzstādīta visām durvīm, pa kurām tieši var nokļūt uz pasažieru iekāpšanas trapa, kas savienots ar atvērtām gaisa kuģa durvīm, un šī sistēma atļauj iekļūt tikai personām, kas pabeigušas mācības saskaņā ar 11.2.3.7. punktu. Šādām personām jānodrošina, ka ir novērsta nesankcionēta piekļuve, kamēr tās izmanto durvis.”;

3.B papildinājumu aizstāj ar šādu:

“3.B PAPILDINĀJUMS

GAISA KUĢU DROŠĪBA

TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA VI SADAĻU UN PAR KURĀM TIEK ATZĪTS, KA ŠĪS VALSTIS PIEMĒRO KOPĒJIEM PAMATSTANDARTIEM LĪDZVĒRTĪGUS DROŠĪBAS STANDARTUS

Attiecībā uz gaisa kuģu drošību ir atzīts, ka kopējiem pamatstandartiem līdzvērtīgus drošības standartus piemēro turpmāk nosauktās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma VI sadaļu.

Amerikas Savienotās Valstis

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Džērsija

Menas Sala

Komisija nekavējoties informē dalībvalstu pilnvarotās iestādes, ja tās rīcībā ir informācija, kas norāda, ka attiecīgās trešās valsts vai citas valsts vai teritorijas piemērotie drošības standarti, kam ir būtiska ietekme uz aviācijas drošības vispārējo līmeni Savienībā, vairs nav līdzvērtīgi Savienības kopējiem pamatstandartiem.

Dalībvalstu pilnvarotās iestādes nekavējoties tiek informētas, ja Komisijai ir informācija par darbībām, tostarp kompensējošiem pasākumiem, kas apliecina, ka attiecīgās trešās valsts vai citas valsts vai teritorijas piemēroto attiecīgo drošības standartu līdzvērtīgums ir atjaunots.”;

pielikuma 4. nodaļu groza šādi:

pievieno šādu 4.0.5. punktu:

“4.0.5.

4.B papildinājumu aizstāj ar šādu:

“4.B PAPILDINĀJUMS

PASAŽIERI UN ROKAS BAGĀŽA

Attiecībā uz pasažieriem un rokas bagāžu ir atzīts, ka kopējiem pamatstandartiem līdzvērtīgus drošības standartus piemēro turpmāk nosauktās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma VI sadaļu.

Amerikas Savienotās Valstis

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Džērsija

Menas Sala

pielikuma 5. nodaļu groza šādi:

pievieno šādu 5.0.5. punktu:

“5.0.5.

5.A papildinājumu aizstāj ar šādu:

“5.A PAPILDINĀJUMS

REĢISTRĒTĀ BAGĀŽA

Attiecībā uz reģistrēto bagāžu ir atzīts, ka kopējiem pamatstandartiem līdzvērtīgus drošības standartus piemēro turpmāk nosauktās trešās valstis, kā arī citas valstis un teritorijas, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu nepiemēro minētā līguma VI sadaļu.

Amerikas Savienotās Valstis

Fēru Salas attiecībā uz Vagar lidostu

Grenlande attiecībā uz Kangerlussuaq lidostu

Gērnsija

Džērsija

Menas Sala

pielikuma 6. nodaļu groza šādi:

pievieno šādu 6.0.3. punktu:

“6.0.3.

nodaļas 6.3.1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

pilnvarotā iestāde vai ES aviācijas drošības vērtētājs, kas rīkojas tās vārdā, izvērtē drošības programmu un uz vietas pārbauda norādītās atrašanās vietas, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām.

Izņemot 6.2. punktā noteiktās prasības, pieteikuma iesniedzēja atrašanās vietas pārbaudi, ko veic attiecīgie muitas dienesti saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1)14.n pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas, ja tā notikusi ne agrāk kā trīs gadus pirms dienas, kad pieteikuma iesniedzējs pieprasa to apstiprināt kā pilnvaroto pārstāvi. Pieteikuma iesniedzējs turpmākai pārbaudei iesniedz AEO sertifikātu un muitas dienestu attiecīgo novērtējumu.

(1) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).”;"

c)	nodaļas 6.3.1.4. punktam pievieno šādu daļu: “Izņemot 6.2. punktā noteiktās prasības, pilnvarotā pārstāvja atrašanās vietas pārbaudi, ko veic attiecīgie muitas dienesti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.n pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas.”;

nodaļas 6.3.1.5. punktu aizstāj ar šādu:

“6.3.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka pilnvarotais pārstāvis atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē pilnvarotā pārstāvja statusu.

Ja tiesību subjekta turējumā vairs nav AEO sertifikāta, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai ja šā AEO sertifikāta darbība ir apturēta, jo ir konstatēta neatbilstība minētās regulas 14.k pantam, pilnvarotā iestāde attiecīgi rīkojas, lai pārliecinātos, ka pilnvarotais pārstāvis atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām.

Tiesību subjekts informē pilnvaroto iestādi par visām izmaiņām saistībā ar tā AEO sertifikātu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā.

Pēc pilnvarotā pārstāvja statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundās nodrošina, lai bijušā pilnvarotā pārstāvja statusa maiņa būtu norādīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”.”;

pievieno šādu 6.3.1.8. punktu:

“6.3.1.8.

Pilnvarotā iestāde sniedz muitas dienestiem visu informāciju saistībā ar pilnvarotā pārstāvja statusu, kura varētu attiekties uz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētā AEO sertifikāta turējumu. Tostarp tiek sniegta informācija par jaunu pilnvaroto pārstāvju apstiprināšanu, pilnvarotā pārstāvja statusa anulēšanu, atkārtotu novērtēšanu un pārbaudēm, pārbaužu grafikiem un šo novērtējumu rezultātiem.

Ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. martam izstrādā kārtību, kā veicama šī informācijas apmaiņa starp pilnvaroto iestādi un valsts muitas dienestiem.”;

nodaļas 6.3.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“6.3.2.3.

Pilnvarotais pārstāvis gādā, lai sūtījumus, kuriem iepriekš nav piemēroti visi vajadzīgie drošības kontroles pasākumi:

a)	pārbaudītu saskaņā ar 6.2. punktu; vai

pieņemtu uzglabāšanā pilnvarotā pārstāvja ekskluzīvā atbildībā un lai pirms atlases sūtījumi nebūtu identificējami kā sūtījumi pārvadāšanai gaisa kuģī un tiktu atlasīti autonomi bez jebkādas nosūtītāja vai citu tādu personu vai tiesību subjektu iesaistīšanās, kurus pilnvarotais pārstāvis nav šim mērķim norīkojis un apmācījis.

Šā punkta b) apakšpunktu drīkst piemērot tikai tad, ja nosūtītājs nevar paredzēt, ka sūtījums tiks pārvadāts ar gaisa transportu.”;

nodaļas 6.3.2.6. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

drošības statusa piešķiršanas pamatojums, kurā ir norāde:

—	“KC”, t. i., saņemts no zināmā nosūtītāja, vai

—	“AC”, t. i., saņemts no pazīstamā nosūtītāja, vai

—	“RA”, t. i., atlasījis pilnvarotais pārstāvis, vai

—	izmantotais pārbaudes līdzeklis vai metode, vai

—	pamatojums sūtījuma atbrīvošanai no pārbaudes;”;

nodaļas 6.4.1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.4.1.2.

Katras dalībvalsts pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantam nosaka pienākumus, kas saistīti ar turpmāk izklāstītās zināmo nosūtītāju apstiprināšanas procedūras īstenošanu:

pieteikuma iesniedzējs pieprasa apstiprinājumu tās dalībvalsts pilnvarotajai iestādei, kurā atrodas tā atrašanās vieta.

Pieteikuma iesniedzējam izsniedz “Norādījumus zināmajiem nosūtītājiem” saskaņā ar 6.B papildinājumu un “Zināmo nosūtītāju pārbaudes kontroljautājumu sarakstu”, kas norādīts 6.C papildinājumā;

pilnvarotā iestāde vai ES aviācijas drošības vērtētājs, kas rīkojas tās vārdā, uz vietas pārbauda norādītās atrašanās vietas, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām.

Lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst minētajām prasībām, pilnvarotā iestāde vai ES aviācijas drošības vērtētājs, kas rīkojas tās vārdā, izmanto “Zināmo nosūtītāju pārbaudes kontroljautājumu sarakstu”, kas norādīts 6.C papildinājumā. Šajā kontroljautājumu sarakstā ir iekļauts paziņojums par saistībām, ko paraksta pieteikuma iesniedzēja juridiskais pārstāvis vai persona, kas atrašanās vietā atbild par drošību.

Pēc pārbaudes kontroljautājumu saraksta aizpildīšanas tajā ietverto informāciju uzskata par klasificētu informāciju.

Parakstīto paziņojumu glabā attiecīgā pilnvarotā iestāde, vai to glabā ES aviācijas drošības vērtētājs un pēc pieprasījuma uzrāda attiecīgajai pilnvarotajai iestādei;

pieteikuma iesniedzēja atrašanās vietas pārbaudi, ko veic attiecīgie muitas dienesti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.n pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas, ja tā notikusi ne agrāk kā trīs gadus pirms dienas, kad pieteikuma iesniedzējs pieprasa to apstiprināt kā zināmo nosūtītāju. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs ieraksta prasīto informāciju 6.C papildinājumā norādītā “Zināmo nosūtītāju pārbaudes kontroljautājumu saraksta” 1. daļā un nosūta to pilnvarotajai iestādei kopā ar paziņojumu par saistībām, ko paraksta pieteikuma iesniedzēja juridiskais pārstāvis vai persona, kas atrašanās vietā atbild par drošību.

Pieteikuma iesniedzējs turpmākai pārbaudei iesniedz AEO sertifikātu un muitas dienestu attiecīgo novērtējumu.

Parakstīto paziņojumu glabā attiecīgā pilnvarotā iestāde, vai to glabā ES aviācijas drošības vērtētājs un pēc pieprasījuma uzrāda attiecīgajai pilnvarotajai iestādei;

ja saskaņā ar attiecīgi a) un b) vai a) un c) apakšpunktu sniegtā informācija pilnvaroto iestādi pārliecina, tā nodrošina, lai vajadzīgā informācija par nosūtītāju vēlākais nākamajā darbdienā tiktu ievadīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”. Veicot ierakstu datubāzē, pilnvarotā iestāde katrai apstiprinātajai atrašanās vietai piešķir unikālu standarta formāta burtciparu identifikatoru.

Ja saskaņā ar attiecīgi a) un b) vai a) un c) apakšpunktu sniegtā informācija pilnvaroto iestādi nepārliecina, tā nekavējoties par to paziņo tiesību subjektam, kas vēlas tikt apstiprināts kā zināmais nosūtītājs, norādot iemeslus;

e)	zināmo nosūtītāju neuzskata par apstiprinātu, iekams informācija par to nav norādīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”.”;

i)	nodaļas 6.4.1.4. punktam pievieno šādu daļu: “Zināmā nosūtītāja atrašanās vietas pārbaudi, ko veic attiecīgie muitas dienesti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.n pantu, uzskata par pārbaudi uz vietas.”;

nodaļas 6.4.1.5. punktu aizstāj ar šādu:

“6.4.1.5.

Ja pilnvarotā iestāde zaudē pārliecību, ka zināmais nosūtītājs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas tiesību aktu prasībām, tā norādītajā atrašanās vietā vai vietās anulē zināmā nosūtītāja statusu.

Ja tiesību subjekta turējumā vairs nav AEO sertifikāta, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai ja šā AEO sertifikāta darbība ir apturēta, jo ir konstatēta neatbilstība minētās regulas 14.k pantam, pilnvarotā iestāde attiecīgi rīkojas, lai pārliecinātos, ka zināmais nosūtītājs atbilst Regulas (EK) Nr. 300/2008 prasībām.

Tiesību subjekts informē pilnvaroto iestādi par visām izmaiņām saistībā ar tā AEO sertifikātu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā.

Pēc zināmā nosūtītāja statusa anulēšanas pilnvarotā iestāde uzreiz un noteikti 24 stundās nodrošina, lai bijušā zināmā nosūtītāja statusa maiņa būtu norādīta “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”.”;

pievieno šādu 6.4.1.7. punktu:

“6.4.1.7.

Pilnvarotā iestāde sniedz muitas dienestiem visu informāciju saistībā ar zināmā nosūtītāja statusu, kura varētu attiekties uz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētā AEO sertifikāta turējumu. Tostarp tiek sniegta informācija par jaunu zināmo nosūtītāju apstiprināšanu, zināmā nosūtītāja statusa anulēšanu, atkārtotu novērtēšanu un pārbaudēm, pārbaužu grafikiem un šo novērtējumu rezultātiem.

Ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. martam izstrādā kārtību, kā veicama šī informācijas apmaiņa starp pilnvaroto iestādi un valsts muitas dienestiem.”;

nodaļas 6.6.1.1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

transportuzņēmējs, kas noslēdzis pārvadājumu līgumu ar pilnvaroto pārstāvi, zināmo nosūtītāju vai pazīstamo nosūtītāju, paraksta transportuzņēmēja paziņojumu saskaņā ar 6.E papildinājumu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais transportuzņēmējs ir apstiprināts kā pilnvarotais pārstāvis.

Parakstīto paziņojumu glabā pilnvarotais pārstāvis, zināmais nosūtītājs vai pazīstamais nosūtītājs, kura vārdā tiek veikti pārvadājumi. Parakstītā paziņojuma kopiju pēc pieprasījuma izsniedz arī pilnvarotajam pārstāvim vai gaisa pārvadātājam, kas saņem sūtījumu, vai attiecīgajai pilnvarotajai iestādei; vai”;

nodaļas 6.8.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“6.8.2.3.

Pilnvarotā iestāde gaisa pārvadātājam ACC3 apzīmējumu drīkst piešķirt uz ierobežotu laiku, kas beidzas ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā, tādā gadījumā, ja ES aviācijas drošības novērtēšana nav varējusi norisināties tādu objektīvu iemeslu pēc, kuri neietilpst gaisa pārvadātāja atbildībā. Ja šo apzīmējumu piešķir uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem, pilnvarotā iestāde pārbauda, vai gaisa pārvadātājs īsteno tādu iekšējo drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu, kas ir līdzvērtīga ES aviācijas drošības novērtējumam.”;

nodaļas 6.8.3.1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

vajadzīgo sūtījuma drošības kontroli ACC3 vai tāda pilnvarotā pārstāvja atbildībā, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, ir veicis pazīstams nosūtītājs, un sūtījums no drošības kontroles piemērošanas brīža līdz iekraušanai gaisa kuģī ir bijis aizsargāts pret neatļautu iejaukšanos, un to nepārvadā ar pasažieru gaisa kuģi; vai”;

nodaļas 6.8.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.8.3.2.

Kravu un pasta sūtījumus, ko ieved Savienībā, pārbauda ar kādu no 6.2.1. punktā uzskaitītajiem līdzekļiem un metodēm atbilstoši standartam, kas ir pietiekams, lai varētu saprātīgā mērā pārliecināties, ka kravā vai pasta sūtījumā nav aizliegtu priekšmetu.”;

nodaļas 6.8.3.3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

transfēram vai tranzītam paredzētās kravas vai pasta drošības pārbaudes saskaņā ar 6.8.3.2. punktu, vai arī kravas vai pasta drošības kontroles ir veicis vai nu pats ACC3, vai arī tās ir veicis subjekts, kam ir veikts ES aviācijas drošības novērtējums, gaisa transportēšanas ceļa sākuma vietā vai jebkurā citā piegādes ķēdes posmā un šie sūtījumi ir aizsargāti pret neatļautu iejaukšanos no brīža, kad šīs drošības kontroles veiktas, līdz šo sūtījumu iekraušanai;”;

nodaļas 6.8.4.1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“6.8.4.1.

Lai kļūtu par pilnvaroto pārstāvi vai zināmo nosūtītāju, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, tiesību subjekti, kuri atrodas trešās valstīs, tiek novērtēti atbilstoši vienai no šādām divām iespējām un tiek iekļauti tā/to ACC3 datubāzē, kuram/kuriem tie nepastarpināti piegādā kravu vai pastu šīs kravas vai šā pasta transportēšanai uz Savienību:”;

pievieno šādu 6.8.4.4. līdz 6.8.4.6. punktu:

“6.8.4.4.

Tiesību subjekts, kas nodarbojas ar gaisa kravas vai pasta sūtījumiem un ekspluatē tīklu, kurā ir dažādas atrašanās vietas trešās valstīs, var saņemt vienu tāda pilnvarotā pārstāvja, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, apzīmējumu, kurš attiecas uz visām atrašanās vietām tīklā, ar nosacījumu, ka:

a)	attiecīgajām aviācijas drošības darbībām tīklā, tostarp pārvadājumiem starp atrašanās vietām, piemēro vienu drošības programmu vai standartizētas drošības programmas; un

b)	uz drošības programmas(-u) īstenošanu attiecas viena iekšēja drošības kvalitātes nodrošināšanas programma, kas ir līdzvērtīga ES aviācijas drošības novērtējumam; un

pirms pilnvarotā pārstāvja, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, apzīmējuma piešķiršanas tīklam ES aviācijas drošības novērtēšana ir veikta šādām tiesību subjekta atrašanās vietām:

i)	vietai/vietām, no kuras/kurām kravu vai pasta sūtījumus tieši piegādā ACC3; un

ii)	vismaz divām atrašanās vietām tīklā vai 20 % no šīm vietām (atkarībā no tā, kurš skaits ir lielāks), no kurām kravu vai pasta sūtījumus piegādā i) punktā minētajai vietai/minētajām vietām; un

iii)	visām atrašanās vietām trešās valstīs, kas norādītas Komisijas Lēmuma C(2010) 774 pielikuma 6.I papildinājumā.

Lai saglabātu pilnvarotā pārstāvja, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, apzīmējumu visām atrašanās vietām tīklā, kurām vēl nav veikta novērtēšana, ne ilgāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam, katru gadu pēc apzīmējuma piešķiršanas gada vēl vismaz divām atrašanās vietām vai 20 % no šīm vietām (atkarībā no tā, kurš skaits ir lielāks), no kurām kravu vai pasta sūtījumus piegādā c) apakšpunkta i) punktā minētajai vietai/minētajām vietām, veic ES aviācijas drošības novērtēšanu, līdz visas atrašanās vietas ir novērtētas.

ES aviācijas drošības vērtētājs izstrādā ceļvedi, kurā norāda secību, kādā katru gadu novērtējamas nejaušas izlases veidā atlasītas atrašanās vietas. Ceļvedi izstrādā neatkarīgi no subjekta, kas ekspluatē tīklu, un minētais subjekts nedrīkst mainīt šo ceļvedi. Šis ceļvedis ir neatņemama daļa no novērtējuma ziņojuma, uz kura pamata tīklam piešķir trešās valsts pilnvarotā pārstāvja, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, apzīmējumu.

Pēc tam, kad atrašanās vietai ir veikta ES aviācijas drošības novērtēšana, atrašanās vietu tīklā uzskata par pilnvaroto pārstāvi, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, saskaņā ar 6.8.4.2. punkta a) apakšpunktu.

6.8.4.5.

Ja 6.8.4.4. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās atrašanās vietas ES aviācijas drošības novērtēšanā ir konstatēts, ka atrašanās vieta neatbilst 6.C2. papildinājumā norādītajā kontrolsarakstā minētajiem mērķiem, kravai un pastam no šīs atrašanās vietas drošības pārbaudes veic atrašanās vietā, kam novērtēšana veikta saskaņā ar 6.8.4.2. punkta a) apakšpunktu, līdz ES aviācijas drošības novērtēšanā tiek apstiprināta atbilstība kontrolsarakstā minētajiem mērķiem.

6.8.4.6.

Šā pielikuma 6.8.4.4. līdz 6.8.4.6. punkts zaudē spēku 2018. gada 30. jūnijā.”;

pielikuma 6.B papildinājumu groza šādi:

pirms iedaļas “Ievads” iekļauj šādu daļu:

“Ja jūsu turējumā ir AEO sertifikāts, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā (tā dēvētais AEOF vai AEOS sertifikāts) un ja atrašanās vietu, kurai jūs pieprasāt piešķirt zināmā nosūtītāja statusu, ne agrāk kā 3 gadus pirms dienas, kad pieprasīts zināmā nosūtītāja statuss, sekmīgi pārbaudījuši muitas dienesti, jums jāaizpilda un jūsu uzņēmuma juridiskajam pārstāvim jāparaksta 6.C papildinājumā norādītā “Zināmo nosūtītāju pārbaudes kontroljautājumu saraksta” 1. daļa attiecībā uz organizāciju un atbildības jomām, kā arī paziņojums par saistībām.”;

iedaļu “Organizācija un atbildības jomas” aizstāj ar šādu:

“Organizācija un atbildības jomas

Jums būs jāsniedz informācija par organizāciju (nosaukums, PVN maksātāja vai Tirdzniecības kameras biedra, vai Uzņēmumu reģistra reģistrācijas numurs, ja tāds ir, AEO sertifikāta numurs un datums, kad muitas dienesti veikuši pēdējo šīs atrašanās vietas pārbaudi, ja tāds ir), pārbaudāmās atrašanās vietas adrese un organizācijas galvenā adrese (ja tā atšķiras no pārbaudāmās atrašanās vietas adreses). Jānorāda iepriekšējā pārbaudes apmeklējuma laiks un pēdējais piešķirtais unikālais burtciparu identifikators (ja tāds ir), kā arī uzņēmējdarbības veids, aptuvenais darbinieku skaits atrašanās vietā, par gaisa kravas/gaisa pasta drošību atbildīgās personas vārds un uzvārds, amats un kontaktinformācija.”;

pielikuma 6.C papildinājumu 1. daļu aizstāj ar šādu:

“1. daļa. Organizācija un atbildības jomas

1.1.	Pārbaudes datums (*)

dd/mm/gggg

1.2.	Iepriekšējās pārbaudes datums un unikālais identifikators, ja tāds ir

dd/mm/gggg

UNI

1.3.	Pārbaudāmās organizācijas nosaukums (*)

Nosaukums

PVN maksātāja/Tirdzniecības kameras biedra/Uzņēmumu reģistra reģistrācijas numurs (ja tāds ir)

1.4.	Informācija par AEOF vai AEOS sertifikātu (ja tāds ir)

AEO sertifikāta numurs

Datums, kad muitas dienesti veikuši pēdējo šīs atrašanās vietas pārbaudi

1.5.	Pārbaudāmās atrašanās vietas adrese (*)

Numurs/vienība/ēka

Iela

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts

1.6.	Organizācijas galvenā adrese (ja tā atšķiras no pārbaudāmās atrašanās vietas adreses, ar nosacījumu, ka tā ir tajā pašā valstī)

Numurs/vienība/ēka

Iela

Pilsēta

Pasta indekss

Valsts

1.7.	Uzņēmējdarbības veids/veidi – apstrādājamās kravas veidi

1.8.	Vai pieteikuma iesniedzējs atbild par:

ražošanu

b)	iepakošanu

glabāšanu

d)	nosūtīšanu

e)	citu darbību (precizēt):

1.9.	Aptuvenais darbinieku skaits atrašanās vietā

1.10.

Par gaisa kravas/gaisa pasta drošību atbildīgās personas vārds/uzvārds un amats (*)

Vārds, uzvārds

Amata nosaukums

1.11.

Kontakttālrunis

Tālruņa numurs

1.12.

E-pasta adrese (*)

E-pasts”;

pielikuma 6.E papildinājuma otrās daļas septīto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

par transporta pakalpojumiem netiks slēgti apakšlīgumi ar trešām personām, izņemot gadījumus, kad:

a)	trešajai personai ir transportuzņēmēja līgums ar pilnvaroto pārstāvi, zināmo nosūtītāju vai pazīstamo nosūtītāju, kas atbild par transportēšanu [tāds pats nosaukums kā iepriekš]; vai

b)	trešo personu ir apstiprinājusi vai sertificējusi pilnvarotā iestāde; vai

trešajai personai ir transportuzņēmēja līgums ar šo paziņojumu parakstījušo transportuzņēmēju, kurā prasīts, lai trešā persona neslēgtu turpmākus apakšlīgumus un īstenotu šajā paziņojumā norādītās drošības procedūras. Šo paziņojumu parakstījušais transportuzņēmējs saglabā pilnu atbildību par visu transporta pakalpojumu pilnvarotā pārstāvja, zināmā nosūtītāja vai pazīstamā nosūtītāja vārdā; un”;

pielikuma 6.F papildinājumu aizstāj ar šādu:

“6.F PAPILDINĀJUMS

KRAVA UN PASTS

6.Fi

6.Fii

TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA VI SADAĻU UN KURĀM ACC3 APZĪMĒJUMS NAV NEPIECIEŠAMS, IR UZSKAITĪTAS ATSEVIŠĶĀ KOMISIJAS LĒMUMĀ.

6.Fiii

NOVĒRTĒŠANAS DARBĪBAS, KO VEIC TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ CITAS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 355. PANTU NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA VI SADAĻU, UN KO ATZĪST PAR LĪDZVĒRTĪGĀM ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMAM”;

10)

pielikuma 8. nodaļu groza šādi:

nodaļas 8.0.4. punktu aizstāj ar šādu:

“8.0.4.

Lidojuma laikā patērējamajos krājumos aizliegto priekšmetu saraksts ir tāds pats, kā norādīts 1.A papildinājumā. Ar aizliegtajiem priekšmetiem rīkojas saskaņā ar 1.6. punktu.”;

nodaļas 8.1.4. punktu no 2015. gada 1. marta aizstāj ar šādu:

“8.1.4. Zināmo piegādātāju izraudzīšanās

8.1.4.1. Uzņēmums vai tiesību subjekts (“tiesību subjekts–izraudzītājs”) var izraudzīties par zināmo piegādātāju ikvienu tiesību subjektu (“piegādātāju”), kas ir tā piegādātājs, ja tas nodrošina 8.1.5. punktā minēto drošības kontroli un piegādā lidojuma laikā patērējamos krājumus, bet ne tieši uz gaisa kuģi. Tas neattiecas uz pilnvarotajiem piegādātājiem.

8.1.4.2. Lai piegādātāju izraudzītos par zināmo piegādātāju, tam jāiesniedz tiesību subjektam–izraudzītājam:

a)	“Lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja paziņojums par saistībām”, kas ietverts 8.B papildinājumā. Šo paziņojumu paraksta juridiskais pārstāvis; un

b)	drošības programma, kas aptver 8.1.5. punktā minēto drošības kontroli.

8.1.4.3. Visi zināmie piegādātāji jāizraugās, pamatojoties uz šādu aspektu novērtējumu:

a)	drošības programmas būtiskums un pilnība attiecībā uz 8.1.5. punktu; un

b)	drošības programmas īstenošana bez trūkumiem.

Ja pilnvarotā iestāde vai tiesību subjekts–izraudzītājs zaudē pārliecību, ka zināmais piegādātājs ievēro 8.1.5. punkta prasības, tiesību subjekts–izraudzītājs nekavējoties anulē zināmā piegādātāja statusu.

8.1.4.4. Pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā, nosaka, vai drošības programmu un tās īstenošanu novērtē valsts revidents, ES aviācijas drošības vērtētājs vai persona, kas rīkojas tiesību subjekta–izraudzītāja vārdā un ir šim mērķim norīkota un apmācīta.

Novērtējumi jāreģistrē, un, ja šajā tiesību aktā nav noteikts citādi, novērtēšana jāveic pirms izraudzīšanās un pēc tam jāatkārto reizi divos gados.

Ja novērtēšanu neveic tiesību subjekta–izraudzītāja vārdā, tam jādara pieejami visi ieraksti saistībā ar novērtēšanu.

8.1.4.5. Drošības programmas īstenošanas novērtēšana, kas apstiprina īstenošanu bez trūkumiem, ietver vai nu:

a)	piegādātāja apmeklējumu uz vietas reizi divos gados; vai

regulāras pārbaudes, saņemot attiecīgā zināmā piegādātāja piegādātos krājumus, kuras uzsāk pēc izraudzīšanās, tostarp:

—	pārbaude, vai persona, kas piegādā krājumus zināmā piegādātāja vārdā, ir pienācīgi apmācīta; un

—	pārbaude, vai krājumi ir pienācīgi nodrošināti; un

—	krājumu pārbaude tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti krājumi, kurus saņem no nezināma piegādātāja.

Šīs pārbaudes veic neparedzamā veidā, un tās notiek vismaz vai nu reizi trijos mēnešos, vai 20 % no zināmā piegādātāja piegādēm attiecīgajam tiesību subjektam–izraudzītājam.

Šā punkta b) apakšpunktā paredzēto iespēju drīkst izmantot tikai tad, ja pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā ir noteikusi, ka novērtēšanu veic persona, kas rīkojas tiesību subjekta–izraudzītāja vārdā.

8.1.4.6. Izraudzīšanās laikā un pēc tās piemērojamās metodes un procedūras nosaka tiesību subjekta–izraudzītāja drošības programmā.

8.1.4.7. Tiesību subjekts–izraudzītājs saglabā:

a)	visu tā izraudzīto zināmo piegādātāju sarakstu, norādot izraudzīšanās termiņa beigu datumu; un

b)	parakstīto paziņojumu, drošības programmas kopiju un visus ziņojumus par tās īstenošanu attiecībā uz katru zināmo piegādātāju vismaz līdz sešiem mēnešiem pēc konkrētā piegādātāja izraudzīšanās termiņa beigu datuma.

Pēc pieprasījuma šos dokumentus dara pieejamus pilnvarotajai iestādei atbilstības uzraudzīšanas nolūkiem.”;

11)

pielikuma 9. nodaļu groza šādi:

nodaļas 9.0.4. punktu aizstāj ar šādu:

“9.0.4.

Lidostu krājumos aizliegto priekšmetu saraksts ir tāds pats, kā norādīts 1.A papildinājumā. Ar aizliegtajiem priekšmetiem rīkojas saskaņā ar 1.6. punktu.”;

nodaļas 9.1.3. punktu no 2015. gada 1. marta aizstāj ar šādu:

“9.1.3. Zināmo piegādātāju izraudzīšanās

9.1.3.1. Lidostas ekspluatants var izraudzīties par zināmo piegādātāju ikvienu tiesību subjektu (“piegādātāju”), kas nodrošina 9.1.4. punktā minēto drošības kontroli un piegādā lidostu krājumus.

9.1.3.2. Lai piegādātāju izraudzītos par zināmo piegādātāju, tam jāiesniedz lidostas ekspluatantam:

a)	“Lidostu krājumu zināmā piegādātāja paziņojums par saistībām”, kas ietverts 9.A papildinājumā. Šo paziņojumu paraksta juridiskais pārstāvis; un

b)	drošības programma, kas aptver 9.1.4. punktā minēto drošības kontroli.

9.1.3.3. Visi zināmie piegādātāji jāizraugās, pamatojoties uz šādu aspektu novērtējumu:

a)	drošības programmas būtiskums un pilnība attiecībā uz 9.1.4. punktu; un

b)	drošības programmas īstenošana bez trūkumiem.

Ja pilnvarotā iestāde vai lidostas ekspluatants zaudē pārliecību, ka zināmais piegādātājs ievēro 9.1.4. punkta prasības, lidostas ekspluatants nekavējoties anulē zināmā piegādātāja statusu.

9.1.3.4. Pilnvarotā iestāde savā valsts civilās aviācijas drošības programmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 300/2008 10. pantā, nosaka, vai drošības programmu un tās īstenošanu novērtē valsts revidents, ES aviācijas drošības vērtētājs vai persona, kas rīkojas lidostas ekspluatanta vārdā un ir šim mērķim norīkota un apmācīta.

Novērtējumi jāreģistrē, un, ja šajā tiesību aktā nav noteikts citādi, novērtēšana jāveic pirms izraudzīšanās un pēc tam jāatkārto reizi divos gados.

Ja novērtēšanu neveic lidostas ekspluatanta vārdā, tam jādara pieejami visi ieraksti saistībā ar novērtēšanu.

9.1.3.5. Drošības programmas īstenošanas novērtēšana, kas apstiprina īstenošanu bez trūkumiem, ietver vai nu:

a)	piegādātāja apmeklējumu uz vietas reizi divos gados; vai

regulāras pārbaudes tad, kad ierobežotas iekļuves drošības zonā ievesti attiecīgā zināmā piegādātāja piegādātie krājumi, kuras uzsāk pēc izraudzīšanās, tostarp:

—	pārbaude, vai persona, kas piegādā krājumus zināmā piegādātāja vārdā, ir pienācīgi apmācīta, un

—	pārbaude, vai krājumi ir pienācīgi nodrošināti, un

—	krājumu pārbaude tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti krājumi, kurus saņem no nezināma piegādātāja.

Šīs pārbaudes veic neparedzamā veidā, un tās notiek vismaz vai nu reizi trijos mēnešos, vai 20 % no zināmā piegādātāja piegādēm attiecīgajam lidostas ekspluatantam.

9.1.3.6. Izraudzīšanās laikā un pēc tās piemērojamās metodes un procedūras nosaka lidostas ekspluatanta drošības programmā.

9.1.3.7. Lidostas ekspluatants saglabā:

a)	visu tā izraudzīto zināmo piegādātāju sarakstu, norādot izraudzīšanās termiņa beigu datumu; un

b)	parakstīto paziņojumu, drošības programmas kopiju un visus ziņojumus par tās īstenošanu attiecībā uz katru zināmo piegādātāju vismaz līdz sešiem mēnešiem pēc konkrētā piegādātāja izraudzīšanās termiņa beigu datuma.

Pēc pieprasījuma šos dokumentus dara pieejamus pilnvarotajai iestādei atbilstības uzraudzīšanas nolūkiem.”;

12)

pielikuma 12. nodaļu groza šādi:

nodaļas 12.4.2. punktu “EDS standarti” aizstāj ar šādu:

“12.4.2. EDS standarti

12.4.2.1. Visas EDS, kas uzstādītas pirms 2014. gada 1. septembra, atbilst vismaz 2. standartam.

12.4.2.2. Šis 2. standarts zaudē spēku 2020. gada 1. septembrī.

12.4.2.3. Pilnvarotā iestāde var atļaut vēlākais līdz 2022. gada 1. septembrim turpināt izmantot 2. standartam atbilstošas EDS, kas uzstādītas no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. septembrim.

12.4.2.4. Ja pilnvarotā iestāde atļauj pēc 2020. gada 1. septembra turpināt izmantot 2. standartam atbilstošas EDS, tā par to informē Komisiju.

12.4.2.5. Visas EDS, kas uzstādītas pēc 2014. gada 1. septembra, atbilst vismaz 3. standartam.

12.4.2.6. Visas EDS atbilst 3. standartam vēlākais no 2020. gada 1. septembra, izņemot gadījumus, kad piemēro 12.4.2.3. punktu.”;

papildinājumu sarakstu pēc 12.11. punkta aizstāj ar šādu:

“12.A PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par arkveida metālu detektoru darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.B PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par sprāgstvielu atklāšanas sistēmu darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.C PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par šķidrumu, aerosolu un gelu atklāšanas iekārtu darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.D PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, darbības prasībām ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.E PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, apstiprināšanas procedūrām ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.F PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, apstiprināšanas pārbaudes zonām un pārbaudes nosacījumiem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.G PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, kvalitātes kontroles prasībām ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.H PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi “Suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, nodarbināšana, izmantojot brīvās meklēšanas metodi – šīs metodes izmantošanā piemērojamie standarti” ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.I PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi “Suņu, kas apmācīti pazīt sprāgstvielas, nodarbināšana, izmantojot sprāgstvielu smaržas izsekošanas metodi “no attāluma” – šīs metodes izmantošanā piemērojamie standarti” ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.J PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par metālu detektoru darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.K PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par drošības skeneru darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.

12.L PAPILDINĀJUMS

Sīki izstrādāti noteikumi par sprāgstvielu palieku detektoru darbības parametriem ir noteikti atsevišķā Komisijas lēmumā.”

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/47

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 688/2014

(2014. gada 20. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	113,4
	TR	83,5
	ZZ	98,5
0707 00 05	MK	50,7
	TR	90,3
	ZZ	70,5
0709 93 10	TR	107,9
0709 93 10	ZZ	107,9
0805 50 10	AR	100,3
	TR	141,7
	ZA	140,7
	ZZ	127,6
0808 10 80	AR	125,1
	BR	105,7
	CA	102,6
	CL	92,4
	CN	130,3
	NZ	133,9
	US	223,4
	ZA	126,2
	ZZ	130,0
0809 10 00	TR	250,6
0809 10 00	ZZ	250,6
0809 29 00	TR	338,2
0809 29 00	ZZ	338,2
0809 30	MK	87,8
0809 30	ZZ	87,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/49

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/79/ES

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza II pielikuma C papildinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu attiecībā uz TCEP, TCPP un TDCP

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Viela tris(2-hloretil)fosfāts (TCEP), CAS Nr. 115-96-8, ir fosfātesteris, ko izmanto polimēros kā liesmas slāpējošu plastifikatoru. TCEP galvenokārt izmanto tādās nozarēs kā būvniecība, mēbeļu ražošana un tekstilrūpniecība. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2), TCEP ir klasificēts kā 2. kategorijas kancerogēna viela un 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela.

(2)

Direktīvā 2009/48/EK ir noteiktas vispārīgas prasības vielām, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR). Tādas vielas nedrīkst izmantot rotaļlietās, rotaļlietu daļās vai mikrostrukturāli atšķirīgās rotaļlietu daļās, izņemot tad, ja tās nav pieejamas bērniem, ja to izmantošana ir atļauta ar Komisijas lēmumu vai to individuālā koncentrācija ir vienāda ar vai mazāka par attiecīgajām koncentrācijām, kuras noteiktas tādu maisījumu klasifikācijā, kas satur šo vielu kā CMR. Ja nav nekādu īpašu prasību, rotaļlietas var saturēt TCEP tādās koncentrācijās, kas ir vienādas ar vai mazākas par attiecīgajām koncentrācijām, kuras noteiktas tādu maisījumu klasifikācijā, kas satur šo vielu kā CMR, proti, attiecīgi 0,5 %, sākot ar 2013. gada 20. jūliju, un 0,3 %, sākot ar 2015. gada 1. jūniju.

(3)

Saskaņā ar Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (3) 2009. gadā tika veikta TCEP vispusīga novērtēšana. Riska novērtējuma ziņojumā European Union Risk assessment on TCEP tika konstatēts, ka pēc norīšanas TCEP viegli migrē, toksiski iedarbojas uz nierēm, aknām un smadzenēm, nodarot kaitējumu veselībai un, iespējams, izraisot vēzi.

(4)

Riska novērtējuma ziņojumā arī tika norādīts, ka kopš 2001. gada TCEP ES netiek ražots. Ir samazinājusies arī tā izmantošana ES – TCEP tiek pakāpeniski aizstāts ar citiem liesmas slāpētājiem. Tomēr nevar izslēgt TCEP klātbūtni rotaļlietās, jo lielākā daļa ES tirgū pieejamo rotaļlietu tiek importētas un tātad arī ražotas ārpus ES.

(5)

Lai novērtētu rotaļlietās esošā TCEP ietekmi uz veselību un Direktīvā 2009/48/EK noteikto TCEP kā CMR vielas vispārīgo robežvērtību piemērotību, Komisija lūdza Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCHER) atzinumu. SCHER savā 2012. gada 22. marta atzinumā Opinion on tris(2-chloroethyl)phosphate (TCEP) in toys norādīja, ka ietekme uz veselību (jo īpaši ietekme uz nierēm) tika novērota pēc atkārtotas saskares ar 12 mg TCEP/kg ķermeņa svara dienā. SCHER arī norādīja, ka tas TCEP saturs, ko Dānijas Vides aizsardzības aģentūra (“Dānijas VAA”) konstatēja rotaļlietās (0,5–0,6 %) un par ko tika ziņots ziņojumā Survey and risk assessment of perfume and flavours in toys and childcare articles. Survey of chemical substances in consumer products, rada risku bērniem, pat neapsverot cita veida iedarbību. Apsverot iedarbību, ko rada TCEP no citiem avotiem, nevis no rotaļlietām (piemēram, no gaisa, putekļiem), SCHER secināja, ka nekādu papildu iedarbību no rotaļlietām nevar uzskatīt par drošu, un iesaka TCEP robežvērtību rotaļlietās noteikt pie pietiekami jutīgas analītiskās metodes noteikšanas robežas.

(6)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Direktīvā 2009/48/EK paredzētās vispārīgās robežvērtības 0,5 un 0,3 % apmērā nav piemērotas, lai aizsargātu bērnu veselību. Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām “pie pietiekami jutīgas analītiskās metodes noteikšanas robežas”TCEP līmenis tika noteikts 5 mg/kg apmērā. Tā kā šī robeža attiecas uz noteikšanas līmeni, tā nav balstīta uz toksikoloģisku pieeju.

(7)

Turklāt SCHER iepriekš minētajā 2012. gada 22. marta atzinumā novērtēja ne vien TCEP, bet arī TCEP halogenētos aizstājējus, proti, tris[2-hlor-1-(hlormetil)etil]fosfātu (TDCP), CAS Nr. 13674-87-8, un tris(2-hlor-1-metiletil)fosfātu (TCPP), CAS Nr. 13674-84-5. Šie aizstājēji tika novērtēti 2008. gadā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93.

(8)

SCHER savā atzinumā piekrīt aizstājēju riska novērtējumos gūtajam secinājumam, ka no TCEP, TDCP un TCPP sastāva, fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksikokinētikas un mutagēnajiem profiliem ir iegūts pietiekami daudz informācijas, lai atbalstītu analoģijas principa izmantošanu, ar mehānismu, kas nav genotoksisks, norādot uz iespējamu TCPP kancerogenitāti. Pamatojoties uz šo secinājumu, SCHER uzskata, ka uz TCEP attiecinātos apsvērumus var attiecināt arī uz tā halogenētajiem aizstājējiem, ja tos izmanto rotaļlietu ražošanā.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 TDCP ir klasificēts kā 2. kategorijas kancerogēna viela, un attiecībā uz TCPP, kaut arī tas nav klasificēts, SCHER norādīja uz iespējamu kancerogenitāti. Tādēļ saskaņā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem par TCEP un SCHER atzinumu TDCP un TCPP robežvērtības būtu jānosaka 5 mg/kg apmērā.

(10)	Direktīvā 2009/48/EK paredzēts, ka, lai vēl vairāk aizsargātu bērnu veselību, attiecīgā gadījumā šādām ķīmiskajām vielām var noteikt īpašas robežvērtības rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz trīs gadiem, vai citās rotaļlietās, kuras ir domātas ievietošanai mutē.

(11)	Tādēļ Direktīva 2009/48/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma C papildinājumu aizstāj ar šādu:

“C papildinājums

Saskaņā ar 46. panta 2. punktu pieņemtās īpašās robežvērtības ķīmiskām vielām, kas izmantotas rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras ir domātas ievietošanai mutē

Viela	CAS Nr.	Robežvērtība
TCEP	115-96-8	5 mg/kg (maksimālais saturs)
TCPP	13674-84-5	5 mg/kg (maksimālais saturs)
TDCP	13674-87-8	5 mg/kg (maksimālais saturs)”

2. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2015. gada 21. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Minētos noteikumus piemēro no 2015. gada 21. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(2) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/52

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/80/ES

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (1) un jo īpaši tās 8. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pirmo pārskatu, kas veikts atbilstoši Direktīvas 2006/118/EK 10. pantam, nav pieejams pietiekami daudz informācijas, lai minētās direktīvas I pielikumā noteiktu jaunus gruntsūdeņu kvalitātes standartus attiecībā uz piesārņojošajām vielām, taču tās II pielikumā ir nepieciešami tehniski pielāgojumi saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu.

(2)	Lai uzlabotu robežvērtību salīdzināmību, ir jāpiemēro vienoti principi attiecībā uz fona līmeņiem.

(3)

Pastāv liela iespēja, ka slāpeklis un fosfors gruntsūdeņos varētu radīt eitrofikācijas risku saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām. Papildus nitrātiem, kas jau ir iekļauti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, un amonijam, kas iekļauts minētās direktīvas II pielikumā, dalībvalstīm, nosakot robežvērtības, būtu arī jāapsver nitrīti kā kopējā slāpekļa daļa un kopējais fosfors kā tāds vai kā fosfāti.

(4)

Būtu jāatzīst vajadzība iegūt jaunu informāciju par citām vielām, kas rada potenciālu risku, kā arī vajadzība attiecīgi reaģēt. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2) kopējās īstenošanas stratēģiju būtu jāizveido gruntsūdeņus piesārņojošo vielu kontrolsaraksts, lai palielinātu to vielu monitoringa datu pieejamību, kas rada risku vai potenciālu risku gruntsūdeņu objektiem, un tādējādi sekmētu to vielu (tostarp potenciāli problemātisku piesārņojošu vielu) apzināšanu, kurām būtu jānosaka gruntsūdeņu kvalitātes standarti vai robežvērtības.

(5)

Informācija, ko dalībvalstis pirmajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos sniedza par piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuriem robežvērtības ir noteiktas, jo īpaši informācija par metodēm, kuras saistītas ar gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējumu, izrādījās nepietiekama, lai varētu pienācīgi izprast un salīdzināt rezultātus. Būtu jāskaidro un jāpapildina attiecīgās prasības sniedzamajai informācijai, lai nodrošinātu novērtējuma pārredzamību. Sniegtā informācija arī sekmētu dalībvalstu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma rezultātu salīdzinājumu un veicinātu iespējamu metožu saskaņošanu nākotnē ar mērķi noteikt gruntsūdeņu robežvērtības.

(6)	Tāpēc Direktīva 2006/118/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/118/EK II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvas 2006/118/EK II pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)

Ja paaugstināti vielu vai jonu vai to rādītāju fona līmeņi rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, minētos fona līmeņus attiecīgajā gruntsūdens objektā ņem vērā, nosakot robežvērtības. Nosakot fona līmeņus, jāņem vērā šādi principi:

fona līmeņu noteikšanā par pamatu jāņem gruntsūdeņu objektu raksturojums atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK II pielikumam un gruntsūdeņu monitoringa rezultāti atbilstoši minētās direktīvas V pielikumam. Monitoringa stratēģijā un datu interpretācijā jāņem vērā fakts, ka plūsmas apstākļi un gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs atšķiras gan laterāli, gan vertikāli;

ja ir pieejams maz gruntsūdeņu monitoringa datu, jāsavāc vairāk datu, un tikmēr, izmantojot minētos pieejamos monitoringa datus, jānosaka fona līmeņi, attiecīgā gadījumā ar vienkāršotu pieeju, proti, izmantojot tādu paraugu apakškopu, kuru rādītāji neuzrāda nekādu cilvēka darbības ietekmi. Jāņem vērā informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem, ja tāda ir pieejama;

ja gruntsūdeņu monitoringa datu ir maz un informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem ir ļoti nepilnīga, jāsavāc vairāk datu un informācijas, un tikmēr jāaprēķina fona līmeņi, attiecīgā gadījumā par pamatu izmantojot to pašu ūdens nesējslāņu tipu statistiskos atsauces rezultātus citās teritorijās, kur ir pietiekami monitoringa dati.”;

2)	pielikuma B daļas 1. punktā pievieno šādus ierakstus: “Nitrīti Fosfors (kopējais)/Fosfāti (1) (1) Dalībvalstis var nolemt noteikt robežvērtības vai nu fosforam (kopējam), vai fosfātiem.”;"

pielikuma C daļu aizstāj ar šādu:

“C daļa

Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz saistībā ar tām piesārņojošām vielām un to rādītājiem, kurām ir noteiktas robežvērtības

Dalībvalstis upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas jāiesniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, iekļauj informāciju par to, kā ievērota šā pielikuma A daļā izklāstītā procedūra.

Konkrēti, dalībvalstis norāda:

informāciju par visiem gruntsūdeņu objektiem vai gruntsūdeņu objektu grupām, kas raksturoti kā riska objekti vai riska objektu grupas, tostarp šādu:

i)	objektu lielums;

ii)	visas piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas attiecīgos gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus;

iii)	vides kvalitātes mērķi, ar kuriem risks saistīts, tostarp attiecīgo gruntsūdeņu objektu faktiskie vai potenciālie lietojuma veidi vai funkcijas un saikne starp attiecīgajiem gruntsūdeņu objektiem un saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

iv)	dabā sastopamu vielu gadījumā – dabīgie fona līmeņi attiecīgajos gruntsūdeņu objektos;

v)	ja ir pārsniegtas robežvērtības – informācija par pārsniegumu;

b)	robežvērtības – neatkarīgi no tā, vai tās piemēro valsts mērogā, upes baseina apgabala mērogā vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupu mērogā;

saikni starp robežvērtībām un visu turpmāk minēto:

i)	dabā sastopamo vielu gadījumā – fona līmeņiem;

ii)	saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

iii)	vides kvalitātes mērķiem un citiem ūdens aizsardzības standartiem, kas ir spēkā valstu, Savienības vai starptautiskajā mērogā;

iv)	jebkādu attiecīgu informāciju par piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendenci;

d)	fona līmeņu noteikšanas metodes, kuru pamatā ir A daļas 3. punktā minētie principi;

e)	iemeslus, kāpēc nevienai no B daļā minētajām piesārņojošajām vielām un rādītājiem nav noteiktas robežvērtības;

f)	gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma galvenos elementus, tostarp monitoringa rezultātu apkopojuma līmeni, metodi un periodu, pārsnieguma pieļaujamā līmeņa definīciju un tā aprēķināšanas metodi atbilstīgi 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktam un III pielikuma 3. punktam.

Ja kādi no a) līdz f) apakšpunktā minētajiem datiem netiek iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, dalībvalstis minētajos plānos norāda tā iemeslus.”

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/56

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS UZRAUDZĪBAS VALDES REGLAMENTS

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS UZRAUDZĪBAS VALDE,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 26. panta 12. punktu,

ņemot vērā 2004. gada 19. februāra Lēmumu ECB/2004/2, ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 13.d pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGLAMENTU.

IEVADA NODAĻA

1. pants

Papildinošais raksturs

Ar šo reglamentu tiek papildināts Eiropas Centrālās bankas Reglaments. Šajā reglamentā termini ir lietoti tādā nozīmē, kāda tiem ir Eiropas Centrālās bankas Reglamentā.

I NODAĻA

UZRAUDZĪBAS VALDE

2. pants

Uzraudzības valdes sanāksmes

2.1. Uzraudzības valde lemj par tās sanāksmju datumiem, pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikuma. Parasti Uzraudzības valdes sanāksmes notiek regulāri saskaņā ar grafiku, kuru Uzraudzības valde nosaka savlaicīgi pirms katra kalendārā gada sākuma.

2.2. Priekšsēdētājs sasauc Uzraudzības valdes sanāksmi, ja pieprasījumu sasaukt sanāksmi ir iesnieguši vismaz trīs tās locekļi.

2.3. Priekšsēdētājs var sasaukt Uzraudzības valdes sanāksmes arī ikreiz, kad viņš/viņa to uzskata par nepieciešamu. Šādos gadījumos tas tiek precizēts pievienotajā piezīmē.

2.4. Pamatojoties uz priekšsēdētāja lūguma, Uzraudzības valdes apspriedes var arī notikt ar telekonferences palīdzību, ja pret to neiebilst ne mazāk kā trīs Uzraudzības valdes locekļi.

3. pants

Dalība Uzraudzības valdes sanāksmēs

3.1. Izņemot turpmāk noteiktos gadījumus, Uzraudzības valdes sanāksmēs piedalās tikai tās locekļi un – gadījumos, kuros valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, – valsts centrālās bankas pārstāvis.

3.2. Parasti katru valsts kompetentās iestādes pārstāvi var pavadīt viena persona. Ja valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, šis punkts attiecas uz balsstiesīgo pārstāvi. Šis punkts attiecas arī uz gadījumiem, kuros piedalās aizstājējs atbilstoši 3.3. pantā noteiktajam.

3.3. Ja valsts kompetentās iestādes pārstāvis vai – tajos gadījumos, kuros valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, – valsts centrālās bankas pārstāvis nevar piedalīties sanāksmē, viņš/viņa var rakstveidā iecelt aizstāvi, kas attiecīgi piedalās un īsteno balsstiesības, izņemot gadījumus, kuros rakstiskajā paziņojumā ir norādīts citādi. Šādu rakstisku paziņojumu savlaicīgi pirms sanāksmes nosūta priekšsēdētājam.

3.4. Ja sanāksmē nepiedalās ne priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja vietnieks, Uzraudzības valdes sanāksmi vada vecākais Uzraudzības valdes loceklis, pirmkārt – atkarībā no viņa/viņas dalības ilguma, un gadījumā, ja divi vai vairāk locekļi ir vienlīdzīgā situācijā, – atkarībā no vecuma.

3.5. Pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma sanāksmēs novērotāju statusā var piedalīties Eiropas Komisijas pārstāvis un/vai Eiropas Banku iestādes pārstāvis. Priekšsēdētājs uzaicina Komisijas un Eiropas Banku iestādes pārstāvjus gadījumos, kuros lūgumu par minēto uzaicinājumu ir iesnieguši vismaz trīs Uzraudzības valdes locekļi. Piemērojot tos pašus noteikumus, Uzraudzības valde var uzaicināt sanāksmēs piedalīties arī citas personas, ja tā uzskata to par nepieciešamu.

4. pants

Uzraudzības valdes sanāksmju darba organizācija

4.1. Uzraudzības valde pieņem katras sanāksmes darba kārtību. Priekšsēdētājs sagatavo pagaidu darba kārtību un kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta to Uzraudzības valdes locekļiem vismaz piecas darbdienas pirms attiecīgās sanāksmes, izņemot ārkārtas situācijās, kurās priekšsēdētājs rīkojas atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem. Pēc priekšsēdētāja vai jebkura cita Uzraudzības valdes locekļa priekšlikuma Uzraudzības valde var pieņemt lēmumu svītrot punktus no pagaidu darba kārtības vai papildināt pagaidu darba kārtību ar punktiem. Izņemot ārkārtas situācijas, punktu svītro no pagaidu darba kārtības pēc ne mazāk kā trīs Uzraudzības valdes locekļu lūguma, ja papildu dokumenti nav tikuši savlaicīgi iesniegti Uzraudzības valdes locekļiem.

4.2. Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus iesniedz apstiprināšanai Uzraudzības valdes locekļiem nākamajā sanāksmē (vai – vajadzības gadījumā – agrāk, izmantojot rakstisku procedūru), un tos paraksta priekšsēdētājs.

5. pants

Piekļuve informācijai

Visiem Uzraudzības valdes locekļiem ir pastāvīga piekļuve atjauninātai informācijai par iestādēm, kuras tiek uzskatītas par nozīmīgām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Informācijā, kuru sniedz Uzraudzības valdes locekļiem, būtu jāiekļauj nozīmīgākās informācijas vienības, kuras dod iespēju veidot pilnvērtīgu izpratni par minētajām iestādēm. Šajā sakarā Uzraudzības valde var pieņemt iekšējus standarta dokumentus attiecībā uz informācijas apmaiņu.

6. pants

Balsošana

6.1. Šajā pantā jebkuras dalībvalsts iestāžu pārstāvjus kopā uzskata par vienu Uzraudzības valdes locekli.

6.2. Ja vien valsts kompetentā iestāde tieši un rakstveidā nav norādījusi citādi, valsts kompetentās iestādes pārstāvis vai tā aizstājējs īsteno balsstiesības atbilstoši 3.3. pantā noteiktajam.

6.3. Lai Uzraudzības valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas tās balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā Uzraudzības valdes locekļi var balsot, neņemot vērā kvorumu.

6.4. Balsošana Uzraudzības valdē notiek pēc priekšsēdētāja aicinājuma. Priekšsēdētājs balsošanas procedūru ierosina arī pēc trīs Uzraudzības valdes locekļu lūguma.

6.5. Izņemot gadījumus, kuros Regulā (ES) Nr. 1024/2013 ir noteikts citādi, Uzraudzības valde pieņem lēmumu ar tās balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam. Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 7. punktā noteiktajos gadījumos piemēro balsošanas kārtību, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 13.c pantā.

6.6. Priekšsēdētājs var ierosināt balsot aizklāti, ja to lūdz ne mazāk kā trīs balsstiesīgie Uzraudzības valdes locekļi.

6.7. Balsošana var notikt arī, izmantojot rakstisko procedūru, ja pret to neiebilst vismaz trīs balsstiesīgie Uzraudzības valdes locekļi. Šādā gadījumā šo punktu iekļauj Uzraudzības valdes nākamās sanāksmes darba kārtībā. Rakstiskas procedūras gadījumā katram Uzraudzības valdes loceklim izvērtēšanai parasti ir nepieciešamas ne mazāk kā piecas darbdienas un jebkurus apsvērumus fiksē Uzraudzības valdes nākamās sanāksmes protokolā. Ja Uzraudzības valdes loceklis rakstiskā procedūrā savu balsojumu nedara tieši zināmu, tad to uzskata par apstiprinājumu.

7. pants

Ārkārtas situācijas

7.1. Ārkārtas situācijās priekšsēdētājs vai viņa/viņas prombūtnē – priekšsēdētāja vietnieks sasauc Uzraudzības valdes sanāksmi tik savlaicīgi, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus, attiecīgajos gadījumos arī izmantojot telekonferenci, atkāpjoties no 2.4. pantā noteiktā. Sasaucot šādu sanāksmi, priekšsēdētājs vai viņa/viņas prombūtnē – priekšsēdētāja vietnieks, skaidri pauž ielūguma vēstulē, ka, piemērojot 6.3. panta izņēmumu, ja nav sasniegts 50 % kvorums ārkārtas lēmumu pieņemšanai, sanāksme tiks slēgta, un uzreiz nekavējoties tiks atklāta ārkārtas sanāksme, kurā lēmumus var pieņemt, neņemot vērā kvorumu.

7.2. Uzraudzības valde var izstrādāt papildu iekšējus noteikumus par lēmumu pieņemšanu un citiem pasākumiem ārkārtas situācijās.

8. pants

Pilnvaru deleģēšana

8.1. Uzraudzības valde var pilnvarot priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku tās vārdā un uz tās atbildību pieņemt skaidri noteiktus pārvaldības vai administratīvus pasākumus, tostarp izmantot instrumentus, ar ko sagatavo lēmumu, ko Uzraudzības valdes locekļiem vēlāk paredzēts pieņemt koleģiāli, un instrumentus, ar ko īsteno Uzraudzības valdes pieņemtos galīgos lēmumus.

8.2. Uzraudzības valde var arī uzdot priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam pieņemt i) galīgo teksta redakciju jebkuram 8.1. pantā minētajam aktam, ar nosacījumu, ka šāds akts pēc būtības jau ir ticis izlemts apspriedē, un/vai ii) galīgos lēmumus gadījumos, kuros šāds deleģējums attiecas uz ierobežotām un precīzi noteiktām īstenošanas pilnvarām, uz kuru izpildi attiecas stingra izvērtēšana atbilstoši Uzraudzības valdes izveidotiem objektīviem kritērijiem.

8.3. Saskaņā ar 8.1. un 8.2. pantu pieņemtos deleģējumus un lēmumus fiksē Uzraudzības valdes sanāksmju protokolos.

II NODAĻA

VADĪBAS KOMITEJA

9. pants

Vadības komiteja

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 10. punktu ar šo tiek izveidota Vadības komiteja.

10. pants

Pilnvaras

10.1. Vadības komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdes darbā un atbild par Uzraudzības valdes sanāksmju sagatavošanu.

10.2. Vadības komiteja īsteno savus sagatavošanas darbus visas Eiropas Savienības interesēs, un tās darbs ar Uzraudzības valdi ir pilnībā pārredzams.

11. pants

Sastāvs un locekļu iecelšana

11.1. Vadības komiteju veido astoņi Uzraudzības valdes locekļi – Uzraudzības valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis un pieci valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

11.2. Vadības komiteju vada Uzraudzības valdes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja ārkārtas prombūtnes gadījumā – priekšsēdētāja vietnieks.

11.3. Uzraudzības valde ieceļ valstu kompetento iestāžu pārstāvjus, nodrošinot valstu kompetento iestāžu līdzsvaru un rotāciju. Uzraudzības valde ievēro rotācijas sistēmu, saskaņā ar kuru valstu kompetentās iestādes iedala četrās grupās atbilstoši vietai pēc kopējā konsolidētā banku aktīvu apjoma attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī. Vadības komitejā ir vismaz pa vienam loceklim no katras grupas. Uzraudzības valde pārskata sagrupēšanu reizi gadā vai katru reizi, kad dalībvalsts ievieš euro vai izveido ciešu sadarbību ar ECB. Katrā grupā dalībnieku rotācija notiek alfabētiskā kārtībā pēc dalībvalstu nosaukuma šīs valsts valodā. Valstu kompetento iestāžu iedalījums grupās un vietu skaits Vadības komitejā ir izklāstīts pielikumā.

11.4. Valstu kompetento iestāžu pārstāvju pilnvaru termiņš Vadības komitejas locekļu statusā ir viens gads.

11.5. ECB Prezidents ieceļ ECB pārstāvi Vadības komitejā, izvēloties to no četriem ECB pārstāvjiem Uzraudzības valdē, un nosaka attiecīgu pilnvaru termiņu.

11.6. Vadības komitejas locekļu sarakstu dara publiski zināmu un regulāri atjaunina.

12. pants

Vadības komitejas sanāksmes

12.1. Vadības komiteja lemj par tās sanāksmju datumiem, pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Priekšsēdētājs var sasaukt sanāksmes arī ikreiz, kad viņš/viņa to uzskata par nepieciešamu. Pamatojoties uz priekšsēdētāja lūgumu, Vadības komiteju var arī sasaukt ar telekonferences palīdzību, ja pret to neiebilst ne mazāk kā divi Vadības komitejas locekļi.

12.2. Vadības komitejas katras sanāksmes darba kārtību ierosina priekšsēdētājs, un Vadības komiteja to pieņem, sākoties sanāksmei. Visi Vadības komitejas locekļi priekšsēdētājam var ierosināt punktus un dokumentus izskatīšanai Vadības komitejā.

12.3. Vadības komitejas jebkuras sanāksmes darba kārtību pirms šīs sanāksmes dara zināmu visiem Uzraudzības valdes locekļiem. Vadības komitejas jebkuras sanāksmes protokolu dara zināmu visiem Uzraudzības valdes locekļiem pirms nākamās Uzraudzības valdes sēdes.

12.4. Pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu, Vadības komiteja var nolemt uzaicināt vienu vai vairākus pārējos Uzraudzības valdes locekļus piedalīties kādā no tās sanāksmēm vai kādā sanāksmes daļā. Gadījumos, kuros apspriež konkrētus jautājumus saistībā ar atsevišķām kredītiestādēm, uzaicina pārstāvi no tās iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā šī kredītiestāde atrodas.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis reglaments stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 31. martā

Uzraudzības valdes priekšsēdētāja

Danièle NOUY

(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2) OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.

PIELIKUMS

ROTĀCIJAS SISTĒMA

Saskaņā ar 11.3. pantu piemēro šādu rotācijas sistēmu, pamatojoties uz 2012. gada 31. decembra datiem:

Grupa	Dalībvalsts	Vietu skaits Vadības komitejā
1	DE	1
1	FR	1
2	ES	1
	IT
	NL
3	BE	2
	IE
	EL
	LU
	AT
	PT
	FI
4	EE	1
	CY
	LV
	MT
	SI
	SK

21.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/61

LĒMUMS Nr. 1/2014, KO PIEŅĒMUSI KOMITEJA, KURA IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU

(2014. gada 1. aprīlis),

par to, lai grozītu 1. pielikuma 6. nodaļu “Spiedtvertnes” un 16. nodaļu “Būvizstrādājumi” un 1. pielikumā ietverto sarakstu ar atsaucēm uz tiesību aktiem

(2014/379/ES)

KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu (“Nolīgums”) un jo īpaši tā 10. panta 4. un 5. punktu un 18. panta 2. punktu;

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu direktīvu par pārvietojamām spiediena iekārtām (1), un Šveice ir grozījusi savus normatīvos un administratīvos aktos, kas saskaņā ar Nolīguma 1. panta 2. punktu tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem iepriekš minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(2)	Lai atspoguļotu šīs norises, būtu jāgroza Nolīguma 1. pielikuma 6. nodaļa “Spiedtvertnes”.

(3)	Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu regulu par būvizstrādājumiem (2) (turpmāk “Būvizstrādājumu regula”).

(4)

Šveices tiesību aktos par būvizstrādājumiem (federālajā likumā un rīkojumā par būvizstrādājumiem) patlaban tiek izdarīti grozījumi; tomēr Šveices rīkojums par akreditāciju un norīkošanu (3), ar ko izveido attiecīgās Šveices atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas un norīkošanas ietvarprasības, jau ir spēkā.

(5)

Lai atspoguļotu to, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi Būvizstrādājumu regulu, vispirms būtu jāgroza 1. pielikuma 16. nodaļa “Būvizstrādājumi”, un kamēr Šveice pieņem līdzvērtīgus tiesību aktus, būtu jānodrošina, lai pārejas periodā Puses savstarpēji akceptētu atbilstības novērtēšanas rezultātus, kas apliecina atbilstību Būvizstrādājumu regulai; ja tiek pieņemti Šveices tiesību akti, kas ir līdzvērtīgi Būvizstrādājumu regulai, Puses šos grozījumus aizstāj ar nākamajiem grozījumiem, kas atspoguļo gan Būvizstrādājumu regulas, gan pārstrādāto līdzvērtīgo Šveices tiesību aktu pieņemšanu. Tiek uzskatīts, ka šā lēmuma mērķis ir nodrošināt atbilstības novērtēšanas struktūru darbības nepārtrauktību pārejas periodā un tas neskar Nolīguma 1. panta principu piemērošanu.

(6)	Nolīguma 10. panta 5. punktā paredzēts, ka pēc vienas Puses ierosinājuma Komiteja drīkst grozīt Nolīguma pielikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	Nolīguma 1. pielikuma 6. nodaļu “Spiedtvertnes” groza saskaņā ar šim lēmumam pievienotajā A papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

Šveices Konfederācija akceptē atbilstības novērtēšanas rezultātus, ko guvušas ES atzītas atbilstības novērtēšanas struktūras, novērtējot atbilstību saskaņā ar Būvizstrādājumu regulas noteikumiem. Eiropas Savienība akceptē atbilstības novērtēšanas rezultātus, ko guvušas Šveices atzītas atbilstības novērtēšanas struktūras, novērtējot atbilstību saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu, līdz pēc līdzvērtīgu Šveices tiesību aktu pieņemšanas tiek grozīta 16. nodaļa.

Nolīguma 1. pielikuma 16. nodaļu “Būvizstrādājumi” groza saskaņā ar šim lēmumam pievienotajā B papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem un to piemēro pārejas periodā līdz šādu grozījumu izdarīšanai.

3.	Nolīguma 1. pielikumu groza saskaņā ar šim lēmumam pievienotajā C papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

4.	Šo lēmumu divos eksemplāros paraksta Pušu pārstāvji Komitejā, kuri ir pilnvaroti rīkoties Pušu vārdā. Šis lēmums ir spēkā no dienas, kad saņemts pēdējais no minētajiem parakstiem.

Šveices Konfederācijas vārdā –

Christophe PERRITAZ

Parakstīts Bernē, 2014. gada 1. aprīlī

Eiropas Savienības vārdā –

Fernando PERREAU DE PINNINCK

Parakstīts Briselē, 2014. gada 1. aprīlī

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/EK par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.)

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(3) 1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 1. jūnijā (RO 2012 2887).

A PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Produktu nozares” 6. nodaļu “Spiedtvertnes” svītro un aizstāj ar šādu nodaļu:

“6. nodaļa

SPIEDTVERTNES

I IEDAĻA

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm (OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
	2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīva 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām (OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
	3.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.), turpmāk “Direktīva 2010/35/ES”
	4.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
Šveice	100.	2009. gada 12. jūnija Federālais likums par produktu drošumu (RO 2010 2573)
	101.	2010. gada 19. maija Rīkojums par produktu drošumu (RO 2010 2583), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 15. jūnijā (RO 2012 3631)
	102.	2002. gada 20. novembra Rīkojums par vienkāršo spiedtvertņu drošumu (RO 2003 107), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 19. maijā (RO 2010 2583)
	103.	2002. gada 20. novembra Rīkojums par spiediena iekārtu drošumu (RO 2003 38), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 19. maijā (RO 2010 2583)
	104.	2012. gada 31. oktobra Rīkojums par bīstamo kravu tvertņu laišanu tirgū un tirgus uzraudzību (RO 2012 6607)
	105.	2002. gada 29. novembra Rīkojums par bīstamo kravu autopārvadājumiem (RO 2002 4212), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 31. oktobrī (RO 2012 6535 un 6537)
	106.	2012. gada 31. oktobra Rīkojums par bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un trošu ceļiem (RS 2012 6541)

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina to norīkotāju iestāžu sarakstu, par ko ir paziņojušas Puses.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Lai norīkotu atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro Nolīguma 2. pielikumā ietvertos vispārīgos principus un Direktīvas 2009/105/EK III pielikumā, Direktīvas 97/23/EK IV vai V pielikumā vai Direktīvas 2010/35/ES 4. nodaļā izklāstītajiem novērtēšanas kritērijiem.

V IEDAĻA

Papildnoteikumi

1. Vienkāršas spiedtvertnes un spiediena iekārtas

Pietiek, ja ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai, ja tie nav klāt, personām, kas atbild par produktu laišanu tirgū, vismaz desmit gadus pēc produkta ražošanas pēdējās dienas vienas Puses teritorijā ir pieejami tehniskie dokumenti, kas pārbaudes vajadzībām nepieciešami valsts iestādēm. Puses apņemas pēc pieprasījuma nosūtīt visus attiecīgos dokumentus otras Puses iestādēm.

2. Pārvietojamas spiediena iekārtas

1. Piekļuve tirgum

Saskaņā ar Direktīvu 2010/35/ES vai attiecīgā gadījumā attiecīgajiem Šveices tiesību aktiem pilnvarotais pārstāvis atbilstības sertifikātā norāda savu vārdu un uzvārdu un adresi. Šā pienākuma izpildei “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē un saistībā ar konkrētiem uzdevumiem ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā.

Saskaņā ar Direktīvu 2010/35/ES vai attiecīgā gadījumā attiecīgajiem Šveices tiesību aktiem importētājs atbilstības sertifikātā norāda vai tam pievieno savu vārdu un uzvārdu un adresi, kurā ar to var sazināties. Šā pienākuma izpildei “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai Šveicē un kas Eiropas Savienības vai Šveices tirgū laiž pārvietojamas spiediena iekārtas vai to daļas no trešās valsts.

Lai sasniegtu 1. un 2. punkta mērķus, pietiek, ja norāda importētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi.

2. Informācijas apmaiņa par tehnisko dokumentāciju un sadarbība attiecībā uz korektīviem pasākumiem

Ekonomikas dalībnieki Šveicē vai dalībvalstī pēc pamatota kompetentās Šveices vai dalībvalsts valsts iestādes pieprasījuma šai iestādei viegli saprotamā valodā vai angļu valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu pārvietojamās spiediena iekārtas atbilstību Direktīvai 2010/35/ES vai attiecīgajiem Šveices tiesību aktiem. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie sadarbojas ar šo iestādi ikviena tāda pasākuma īstenošanā, kura mērķis ir novērst riskus, ko izraisa pārvietojamās spiediena iekārtas, kuras tie laiduši tirgū.

3. Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Ekonomikas dalībnieki pēc jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma par vismaz 10 gadu periodu sniedz šādu informāciju:

a)	visi ekonomikas dalībnieki, kas tiem piegādājuši pārvietojamas spiediena iekārtas;

b)	visi ekonomikas dalībnieki, kam tie piegādājuši pārvietojamas spiediena iekārtas.

4. Tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējā palīdzība

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas skar dalībvalsts vai Šveices ekonomikas dalībniekus, dalībvalsts un Šveices uzraudzības iestādes pietiekamā mērā palīdz viena otrai, sniedzot informāciju vai dokumentāciju, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai citus attiecīgus pasākumus un piedaloties otras Puses sāktās izmeklēšanās.

5. Valsts līmeņa procedūra, kas attiecas uz pārvietojamām spiediena iekārtām, kuras rada risku

Ievērojot Nolīguma 12. panta 4. punktu, ja dalībvalsts vai Šveices tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus vai tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pārvietojama spiediena iekārta, uz kuru attiecas šī nodaļa, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas attiecīgi Direktīva 2010/35/ES vai attiecīgie Šveices tiesību akti, un ja tās uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un Šveici:

—	par šo iestāžu veiktā izvērtējuma rezultātiem un pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt ekonomikas dalībniekam,

—	ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus korektīvus pasākumus – par visiem attiecīgajiem pagaidu pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka pārvietojamā spiediena iekārta tiek darīta pieejama valsts tirgū, minēto iekārtu izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstošās pārvietojamās spiediena iekārtas identificēšanai nepieciešamos datus, pārvietojamās spiediena iekārtas izcelsmi, iespējamās neatbilstības un riska veidu, valsts veikto pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka izvirzītos argumentus. Turklāt norāda, vai neatbilstību izraisījusi:

—	pārvietojamās spiediena iekārtas neatbilstība prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību vai drošību vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem I iedaļas tiesību aktos, vai

—	nepilnības standartos vai tehniskajos noteikumos, kas minēti I iedaļas tiesību aktos.

Šveice vai dalībvalstis (izņemot dalībvalsti, kura sākusi procedūru) nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās valsts iestādes par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz visu to rīcībā esošo papildu informāciju par attiecīgās pārvietojamās spiediena iekārtas neatbilstību.

Dalībvalstis un Šveice nodrošina, lai attiecībā uz konkrēto pārvietojamo spiediena iekārtu nekavējoties tiek veikti atbilstīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, tās izņemšana no tirgus.

Šveice paziņo savas tirgus uzraudzības iestādes kontaktinformāciju, kā arī visas izmaiņas tajā, Eiropas Savienībai ar Komitejas starpniecību, kura izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu.

6. Aizsardzības procedūra

Ja Šveice vai dalībvalsts nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, tad tā informē Eiropas Komisiju par saviem iebildumiem.

1. Iebildumi pret valsts pasākumiem

Ja, pabeidzot 5. iedaļas 3. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalsts vai Šveice pauž iebildumus pret attiecīgi Šveices vai dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums neatbilst I iedaļā minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, Eiropas Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm, Šveici un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekus un novērtē valsts pasākumu, lai noteiktu, vai tas ir pamatots. Ja valsts pasākumu uzskata par:

—	pamatotu, tad visas dalībvalstis un Šveice veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstošās pārvietojamās spiediena iekārtas izņemšanu no to tirgus, un attiecīgi informē Komisiju,

—	nepamatotu, tad attiecīgā dalībvalsts vai Šveice to atsauc.

2. Pušu domstarpības

Ja Pusēm ir domstarpības, tad jautājums tiek nosūtīts Apvienotajai komitejai, kura lemj par pienācīgu rīcību, ieskaitot iespējamību, ka eksperti veiktu pētījumu.

Ja Komiteja uzskata pasākumu par:

—	pamatotu, tad Puses veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstošās pārvietojamās spiediena iekārtas izņemšanu no to tirgus,

—	nepamatotu, tad dalībvalsts vai Šveice to atsauc.

7. Pārvietojamo spiediena iekārtu brīva aprite

Neskarot 3. un 4. punktā paredzētās procedūras, ne dalībvalstis, ne Šveice neaizliedz, neierobežo un nekavē savā teritorijā I iedaļas noteikumiem atbilstošu pārvietojamo spiediena iekārtu brīvu apriti, pieejamību tirgū un izmantošanu pārvietojamās spiediena iekārtās.”

B PAPILDINĀJUMS

Nolīguma 1. pielikuma “Produktu nozares” 16. nodaļu “Būvizstrādājumi” svītro un aizstāj ar šādu nodaļu:

“16. NODAĻA

BŪVIZSTRĀDĀJUMI

I IEDAĻA

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. un 2. punkts

Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
		Īstenošanas pasākumi:
	2.	Komisijas 1994. gada 17. janvāra Lēmums 94/23/EK par kopējiem procedūras noteikumiem Eiropas tehniskajam apstiprinājumam (OV L 17, 20.1.1994., 34. lpp.).
	2.a	Komisijas 1994. gada 9. septembra Lēmums 94/611/EK, ar ko īsteno 20. pantu Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 241, 16.9.1994., 25. lpp.).
	2.b	Komisijas 1995. gada 31. maija Lēmums 95/204/EK, ar ko īsteno 20. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 129, 14.6.1995., 23. lpp.).
	3.	Komisijas 1995. gada 24. oktobra Lēmums 95/467/EK, ar ko īsteno 20. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 268, 10.11.1995., 29. lpp.).
	4.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/577/EK par būvizstrādājumu atbilstības atestācijas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām (OV L 254, 8.10.1996., 44. lpp.).
	5.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/578/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz sanitārajām ierīcēm (OV L 254, 8.10.1996., 49. lpp.).
	6.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/579/EK par būvizstrādājumu atbilstības atestācijas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ceļu stacionāro aprīkojumu (OV L 254, 8.10.1996., 52. lpp.).
	7.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/580/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru attiecībā uz nenesošo sienu konstrukcijām, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu (OV L 254, 8.10.1996., 56. lpp.).
	8.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/581/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru attiecībā uz ģeotekstilmateriāliem, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu (OV L 254, 8.10.1996., 59. lpp.).
	9.	Komisijas 1996. gada 24. jūnija Lēmums 96/582/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz konstrukciju hermētiķu stiklojuma sistēmām un metāla enkurstiegras betonam (OV L 254, 8.10.1996., 62. lpp.).
	10.	Komisijas 1996. gada 4. oktobra Lēmums 96/603/EK, ar ko izveido tādu ražojumu sarakstu, kas pieder A grupai “nedegošs”, kura paredzēta Lēmumā 94/611/EK, ar ko īsteno 20. pantu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 267, 19.10.1996., 23. lpp.).
	11.	Komisijas 1997. gada 17. februāra Lēmums 97/161/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz metāla enkurstiegrām betonam atviegloto sistēmu nostiprināšanai (OV L 62, 4.3.1997., 41. lpp.).
	12.	Komisijas 1997. gada 17. februāra Lēmums 97/176/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru attiecībā uz koka konstrukciju būvelementiem un palīgmateriāliem, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu (OV L 73, 14.3.1997., 19. lpp.).
	13.	Komisijas 1997. gada 17. februāra Lēmums 97/177/EK par būvizstrādājumu atbilstības atestācijas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz metāla injekcijas enkurstiegrām mūra darbiem (OV L 73, 14.3.1997., 24. lpp.).
	14.	Komisijas 1997. gada 27. jūnija Lēmums 97/462/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru attiecībā uz koka paneļiem, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu (OV L 198, 25.7.1997., 27. lpp.).
	15.	Komisijas 1997. gada 27. jūnija Lēmums 97/463/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz plastmasas enkurstiegrām betonam un mūrim (OV L 198, 25.7.1997., 31. lpp.).
	16.	Komisijas 1997. gada 27. jūnija Lēmums 97/464/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu, attiecībā uz notekūdeņu tehnoloģijām paredzētajiem ražojumiem (OV L 198, 25.7.1997., 33. lpp.).
	17.	Komisijas 1997. gada 14. jūlija Lēmums 97/555/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz cementu, būvkaļķiem un citām hidrauliskām saistvielām (OV L 229, 20.8.1997., 9. lpp.).
	18.	Komisijas 1997. gada 14. jūlija Lēmums 97/556/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ārējās siltumizolācijas kombinētājām sistēmām/komplektiem ar apmetumu (ETICS) (OV L 229, 20.8.1997., 14. lpp.).
	19.	Komisijas 1997. gada 22. jūlija Lēmums 97/571/EK par Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgo modeli attiecībā uz būvizstrādājumiem (OV L 236, 27.8.1997., 7. lpp.).
	20.	Komisijas 1997. gada 14. jūlija Lēmums 97/597/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu, attiecībā uz dzelzsbetona un spriegbetona stiegrojuma tēraudu (OV L 240, 2.9.1997., 4. lpp.).
	21.	Komisijas 1997. gada 19. septembra Lēmums 97/638/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz koka konstrukciju savienotājelementiem (OV L 268, 1.10.1997., 36. lpp.).
	22.	Komisijas 1997. gada 14. oktobra Lēmums 97/740/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ražojumiem mūra darbiem un ar tiem saistītajiem ražojumiem (OV L 299, 4.11.1997., 42. lpp.).
	23.	Komisijas 1997. gada 20. novembra Lēmums 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz grīdas segumiem (OV L 331, 3.12.1997., 18. lpp.).
	24.	Komisijas 1998. gada 3. februāra Lēmums 98/143/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz mehāniski stiprināmiem elastīgiem jumta hidroizolācijas slāņiem (OV L 42, 14.2.1998., 58. lpp.).
	25.	Komisijas 1998. gada 9. marta Lēmums 98/213/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz iekšējo šķērssienu komplektiem (OV L 80, 18.3.1998., 41. lpp.).
	26.	Komisijas 1998. gada 9. marta Lēmums 98/214/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz metāla būvkonstrukcijām un palīgmateriāliem (OV L 80, 18.3.1998., 46. lpp.).
	27.	Komisijas 1997. gada 5. decembra Lēmums 98/279/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz pašnesošiem vienreizlietojamo veidņu komplektiem/sistēmām, kas balstās uz dobajiem blokiem vai paneļiem no izolācijas materiāliem un reizēm no betona (OV L 127, 29.4.1998., 26. lpp.).
	28.	Komisijas 1998. gada 22. jūnija Lēmums 98/436/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz jumtu segumiem, virsgaismām, jumta logiem un palīgražojumiem (OV L 194, 10.7.1998., 30. lpp.).
	29.	Komisijas 1998. gada 30. jūnija Lēmums 98/437/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz iekšējo un ārējo sienu un griestu apdari (OV L 194, 10.7.1998., 39. lpp.).
	30.	Komisijas 1998. gada 3. jūlija Lēmums 98/456/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz pēcspriegojuma komplektiem konstrukciju iepriekšējai spriegošanai (OV L 201, 17.7.1998., 112. lpp.).
	31.	Komisijas 1998. gada 3. jūlija Lēmums 98/457/EK par atsevišķa degoša priekšmeta (SBI) testu, kas minēts Padomes Lēmumā 94/611/EK, ar kuru īsteno 20. pantu Padomes Direktīvai 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 201, 17.7.1998., 114. lpp.).
	32.	Komisijas 1998. gada 9. oktobra Lēmums 98/598/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz pildvielām (OV L 287, 24.10.1998., 25. lpp.).
	33.	Komisijas 1998. gada 12. oktobra Lēmums 98/599/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas kārtību saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz šķidrā veidā lietojamajiem jumta hidroizolācijas materiāliem (OV L 287, 24.10.1998., 30. lpp.).
	34.	Komisijas 1998. gada 12. oktobra Lēmums 98/600/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz pašnesošām gaismu caurlaidīgām jumta konstrukcijām (izņemot konstrukcijas uz stikla bāzes) (OV L 287, 24.10.1998., 35. lpp.).
	35.	Komisijas 1998. gada 13. oktobra Lēmums 98/601/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas kārtību saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ceļu būvei izmantojamajiem materiāliem (OV L 287, 24.10.1998., 41. lpp.).
	36.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/89/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz saliekamām kāpņu konstrukcijām (OV L 29, 3.2.1999., 34. lpp.).
	37.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/90/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz membrānām (OV L 29, 3.2.1999., 38. lpp.).
	38.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/91/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz siltumizolācijas materiāliem (OV L 29, 3.2.1999., 44. lpp.).
	39.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/92/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz atvieglotas konstrukcijas sijām, šķēršļiem, balstiem un statņiem no kompozītmateriāliem uz koksnes pamata (OV L 29, 3.2.1999., 49. lpp.).
	40.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/93/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz durvīm, logiem, slēģiem, aizvirtņiem, žalūzijām un sauljumiem (OV L 29, 3.2.1999., 51. lpp.).
	41.	Komisijas 1999. gada 25. janvāra Lēmums 1999/94/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz gataviem parastā/vieglā/autoklavētā gāzbetona izstrādājumiem (OV L 29, 3.2.1999., 55. lpp.).
	41.a	Komisijas 1999. gada 18. jūnija Lēmums 1999/453/EK, ar kuru groza Lēmumus 96/579/EK un 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz piederumiem kustības apzīmēšanai un grīdu seguma materiāliem (OV L 178, 14.7.1999., 50. lpp.).
	42.	Komisijas 1999. gada 22. jūnija Lēmums 1999/454/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ugunsdzēšanas, ugunsgrēka lokalizācijas un ugunsdrošības līdzekļiem (OV L 178, 14.7.1999., 52. lpp.).
	43.	Komisijas 1999. gada 22. jūnija Lēmums 1999/455/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz koka karkasa un baļķu saliekamo būvkonstrukciju komplektiem (OV L 178, 14.7.1999., 56. lpp.).
	44.	Komisijas 1999. gada 25. jūnija Lēmums 1999/469/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz betonā, javā un apmetuma pamatkārtā lietojamajiem materiāliem (OV L 184, 17.7.1999., 27. lpp.).
	45.	Komisijas 1999. gada 29. jūnija Lēmums 1999/470/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz celtniecības adhezīviem (OV L 184, 17.7.1999., 32. lpp.).
	46.	Komisijas 1999. gada 29. jūnija Lēmums 1999/471/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz telpu apkures ierīcēm (OV L 184, 17.7.1999., 37. lpp.).
	47.	Komisijas 1999. gada 1. jūlija Lēmums 1999/472/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz caurulēm, tvertnēm un palīgierīcēm, kuras nesaskaras ar iedzīvotāju patēriņam domāto dzeramo ūdeni (OV L 184, 17.7.1999., 42. lpp.).
	48.	Komisijas 2000. gada 8. februāra Lēmums 2000/147/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsdrošības klasifikāciju (OV L 50, 23.2.2000., 14. lpp.).
	49.	Komisijas 2000. gada 2. februāra Lēmums 2000/245/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 4. punktu attiecībā uz izstrādājumiem no lokšņu stikla, profilēta stikla un stikla blokiem (OV L 77, 28.3.2000., 13. lpp.).
	50.	Komisijas 2000. gada 27. marta Lēmums 2000/273/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz septiņiem izstrādājumiem Eiropas tehniskajam apstiprinājumam bez pamatnostādnēm (OV L 86, 7.4.2000., 15. lpp.).
	51.	Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/367/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsizturības klasifikāciju (OV L 133, 6.6.2000., 26. lpp.).
	52.	Komisijas 2000. gada 13. jūnija Lēmums 2000/447/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz rūpnieciski ražotiem nesošiem paneļiem no koka un koksnes un nenesošiem (pašnesošiem) atvieglotas konstrukcijas kombinētiem paneļiem (OV L 180, 19.7.2000., 40. lpp.).
	53.	Komisijas 2000. gada 6. septembra Lēmums 2000/553/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz jumtu un jumtu segumu ārējo ugunsizturību (OV L 235, 19.9.2000., 19. lpp.).
	53.a	Komisijas 2000. gada 26. septembra Lēmums 2000/605/EK, ar kuru groza Lēmumu 96/603/EK, ar ko izveido tādu ražojumu sarakstu, kas pieder A klasei “nedegošs”, kura paredzēta Lēmumā 94/611/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. pantu par būvizstrādājumiem (OV L 258, 12.10.2000., 36. lpp.).
	54.	Komisijas 2000. gada 26. septembra Lēmums 2000/606/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz sešiem izstrādājumiem Eiropas tehniskajam apstiprinājumam bez pamatnostādnēm (OV L 258, 12.10.2000., 38. lpp.).
	55.	Komisijas 2000. gada 20. decembra Lēmums 2001/19/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz autoceļu tiltu deformācijas šuvēm (OV L 5, 10.1.2001., 6. lpp.).
	56.	Komisijas 2001. gada 31. janvāra Lēmums 2001/308/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ārsienu siltināšanas paneļiem (OV L 107, 18.4.2001., 25. lpp.).
	56.a	Komisijas 2001. gada 8. janvāra Lēmums 2001/596/EK, ar ko groza Lēmumus 95/467/EK, 96/578/EK, 96/580/EK, 97/176/EK, 97/462/EK, 97/556/EK, 97/740/EK, 97/808/EK, 98/213/EK, 98/214/EK, 98/279/EK, 98/436/EK, 98/437/EK, 98/599/EK, 98/600/EK, 98/601/EK, 1999/89/EK, 1999/90/EK, 1999/91/EK, 1999/454/EK, 1999/469/EK, 1999/470/EK, 1999/471/EK, 1999/472/EK, 2000/245/EK, 2000/273/EK un 2000/447/EK par dažu būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 20. pantu (OV L 209, 2.8.2001., 33. lpp.).
	57.	Komisijas 2001. gada 21. augusta Lēmums 2001/671/EK, ar ko izpilda Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klasifikāciju (OV L 235, 4.9.2001., 20. lpp.).
	58.	Komisijas 2002. gada 13. maija Lēmums 2002/359/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ražojumiem, kam ir saskare ar ūdeni, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (OV L 127, 14.5.2002., 16. lpp.).
	59.	Komisijas 2002. gada 15. jūlija Lēmums 2002/592/EK, ar ko groza Lēmumus 95/467/EK, 96/577/EK, 96/578/EK un 98/598/EK par būvizstrādājumu atbilstības atestācijas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecīgi attiecībā uz ģipša izstrādājumiem, stacionārām ugunsdzēsības sistēmām, sanitārajām ierīcēm un granulātiem (OV L 192, 20.7.2002., 57. lpp.).
	60.	Komisijas 2003. gada 17. janvāra Lēmums 2003/43/EK, ar ko dažiem būvizstrādājumiem nosaka degamības klases (OV L 13, 18.1.2003., 35. lpp.).
	61.	Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Lēmums 2003/312/EK par atsauču publicēšanu attiecībā uz siltumizolācijas izstrādājumu, ģeotekstilmateriālu, stacionārā ugunsdzēšanas aprīkojuma un ģipša bloku standartiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 114, 8.5.2003., 50. lpp.).
	62.	Komisijas 2003. gada 6. jūnija Lēmums 2003/424/EK, ar kuru groza Lēmumu 96/603/EK, ar ko izveido tādu ražojumu sarakstu, kas pieder A klasei “nedegošs”, kura paredzēta Lēmumā 94/611/EK, ar ko īsteno 20. pantu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 144, 12.6.2003., 9. lpp.).
	63.	Komisijas 2003. gada 7. augusta Lēmums 2003/593/EK, ar kuru groza Lēmumu 2003/43/EK, ar ko dažiem būvizstrādājumiem nosaka degamības klases (OV L 201, 8.8.2003., 25. lpp.).
	64.	Komisijas 2003. gada 27. augusta Lēmums 2003/629/EK, ar ko groza Lēmumu 2000/367/EK attiecībā uz būvizstrādājumu ugunsizturības klasifikāciju, tajā iekļaujot izstrādājumus dūmu un karstuma kontrolei (OV L 218, 30.8.2003., 51. lpp.).
	65.	Komisijas 2003. gada 26. augusta Lēmums 2003/632/EK, ar kuru groza Lēmumu 2000/147/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsdrošības klasifikāciju (OV L 220, 3.9.2003., 5. lpp.).
	66.	Komisijas 2003. gada 4. septembra Lēmums 2003/639/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz konstrukciju salaidumu tapām (OV L 226, 10.9.2003., 18. lpp.).
	67.	Komisijas 2003. gada 4. septembra Lēmums 2003/640/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ārsienu apšuvuma komplektiem (OV L 226, 10.9.2003., 21. lpp.).
	68.	Komisijas 2003. gada 12. septembra Lēmums 2003/655/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz mitru telpu grīdu un sienu ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu komplektiem (OV L 231, 17.9.2003., 12. lpp.).
	69.	Komisijas 2003. gada 12. septembra Lēmums 2003/656/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz septiņiem ražojumiem Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem bez pamatnostādnēm (OV L 231, 17.9.2003., 15. lpp.).
	70.	Komisijas 2003. gada 6. oktobra Lēmums 2003/722/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz šķidrā veidā lietojamajiem tiltu klājuma hidroizolācijas komplektiem (OV L 260, 11.10.2003., 32. lpp.).
	71.	Komisijas 2003. gada 3. oktobra Lēmums 2003/728/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz metāla karkasa būvkonstrukciju komplektiem, betona karkasa būvkonstrukciju komplektiem, saliekamo būvkonstrukciju vienībām, saldētavu komplektiem un komplektiem aizsardzībai pret klinšu nogruvumiem (OV L 262, 14.10.2003., 34. lpp.).
	72.	Komisijas 2004. gada 20. septembra Lēmums 2004/663/EK, ar kuru groza Komisijas Lēmumu 97/464/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru, ievērojot Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu, attiecībā uz notekūdeņu tehnoloģijām paredzētajiem ražojumiem (OV L 302, 29.9.2004., 6. lpp.).
	73.	Komisijas 2005. gada 25. maija Lēmums 2005/403/EK, ar ko atsevišķiem būvizstrādājumiem izveido jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klases, kā paredzēts Padomes Direktīvā 89/106/EEK (OV L 135, 28.5.2005., 37. lpp.).
	74.	Komisijas 2005. gada 4. jūlija Lēmums 2005/484/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz saldētavu būvkonstrukciju komplektiem un saldētavu būvkonstrukciju apvalku komplektiem (OV L 173, 6.7.2005., 15. lpp.).
	75.	Komisijas 2005. gada 9. augusta Lēmums 2005/610/EK par ugunsdrošības klašu noteikšanu noteiktiem būvizstrādājumiem (OV L 208, 11.8.2005., 21. lpp.).
	76.	Komisijas 2005. gada 22. novembra Lēmums 2005/823/EK, ar kuru groza Lēmumu 2001/671/EK, ar ko izpilda Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klasifikāciju (OV L 307, 25.11.2005., 53. lpp.).
	77.	Komisijas 2006. gada 1. marta Lēmums 2006/190/EK, ar ko groza Lēmumu 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz grīdas segumiem (OV L 66, 8.3.2006., 47. lpp.).
	78.	Komisijas 2006. gada 6. marta Lēmums 2006/213/EK, ar ko atsevišķiem būvizstrādājumiem izveido degamības klases attiecībā uz koka grīdām un masīvkoksnes paneļu apšuvumu (OV L 79, 16.3.2006., 27. lpp.).
	79.	Komisijas 2006. gada 4. septembra Lēmums 2006/600/EK, ar ko atsevišķiem būvizstrādājumiem izveido ārējās ugunsizturības klases attiecībā uz daudzslāņu metāla apšuvuma sendvičtipa jumtu paneļiem (OV L 244, 7.9.2006., 24. lpp.).
	80.	Komisijas 2006. gada 5. oktobra Lēmums 2006/673/EK, ar ko attiecībā uz ģipša apmetuma plātnēm groza Lēmumu 2003/43/EK, ar kuru dažiem būvizstrādājumiem nosaka degamības klases (OV L 276, 7.10.2006., 77. lpp.).
	81.	Komisijas 2006. gada 27. oktobra Lēmums 2006/751/EK, ar kuru groza Lēmumu 2000/147/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsdrošības klasifikāciju (OV L 305, 4.11.2006., 8. lpp.).
	82.	Komisijas 2006. gada 5. decembra Lēmums 2006/893/EK par atsauces atsaukšanu attiecībā uz standartu EN 10080:2005 “Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi” saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 343, 8.12.2006., 102. lpp.).
	83.	Komisijas 2007. gada 15. maija Lēmums 2007/348/EK, ar ko attiecībā uz koka paneļiem groza Lēmumu 2003/43/EK, ar kuru dažiem būvizstrādājumiem nosaka degamības klases (OV L 131, 23.5.2007., 21. lpp.).
	84.	Komisijas 2010. gada 9. februāra Lēmums 2010/81/ES, ar ko nosaka degamības klases noteiktiem būvizstrādājumiem (keramikas flīžu līmēm) (OV L 38, 11.2.2010., 9. lpp.).
	85.	Komisijas 2010. gada 9. februāra Lēmums 2010/82/ES, ar ko nosaka degamības klases noteiktiem būvizstrādājumiem (dekoratīviem sienu segumiem ruļļu vai plākšņu veidā) (OV L 38, 11.2.2010., 11. lpp.).
	86.	Komisijas 2010. gada 9. februāra Lēmums 2010/83/ES, ar ko nosaka degamības klases noteiktiem būvizstrādājumiem (gaisā cietējošiem šuvju materiāliem) (OV L 38, 11.2.2010., 13. lpp.).
	87.	Komisijas 2010. gada 9. februāra Lēmums 2010/85/ES, ar ko nosaka degamības klases noteiktiem būvizstrādājumiem (cementa, kalcija sulfāta un sintētisko sveķu klonam) (OV L 38, 11.2.2010., 17. lpp.).
	88.	Komisijas 2010. gada 8. novembra Lēmums 2010/679/ES, ar kuru groza Lēmumu 95/467/EK, ar ko īsteno 20. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 89/106/EEK par būvizstrādājumiem (OV L 292, 10.11.2010., 55. lpp.).
	89.	Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/683/ES, ar ko groza Lēmumu 97/555/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz cementu, būvkaļķiem un citām hidrauliskām saistvielām (OV L 293, 11.11.2010., 60. lpp.).
	90.	Komisijas 2010. gada 2. decembra Lēmums 2010/737/ES, ar ko dažiem būvizstrādājumiem – tērauda loksnēm ar poliestera pārklājumu un ar plastizola pārklājumu – nosaka degamības klases (OV L 317, 3.12.2010., 39. lpp.).
	91.	Komisijas 2010. gada 2. decembra Lēmums 2010/738/ES, ar ko dažiem būvizstrādājumiem – atveidojumiem šķiedrainā ģipsī – nosaka degamības klases (OV L 317, 3.12.2010., 42. lpp.).
	92.	Komisijas 2011. gada 13. janvāra Lēmums 2011/14/ES, ar ko groza Lēmumu 97/556/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz ārējās siltumizolācijas kombinētajām sistēmām/komplektiem ar apmetumu (ETICS) (OV L 10, 14.1.2011., 5. lpp.).
	93.	Komisijas 2011. gada 14. janvāra Lēmums 2011/19/ES par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz būvju un ietvju salaidumu hermētiķiem, ko neizmanto nesošajās konstrukcijās (OV L 11, 15.1.2011., 49. lpp.).
	94.	Komisijas 2011. gada 11. aprīļa Lēmums 2011/232/ES, ar kuru groza Lēmumu 2000/367/EK, ar ko ievieš būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsizturības klasifikāciju (OV L 97, 12.4.2011., 49. lpp.)
	95.	Komisijas 2011. gada 18. aprīļa Lēmums 2011/246/ES, ar ko groza Lēmumu 1999/93/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz durvīm, logiem, slēģiem, aizvirtņiem, žalūzijām un sauljumiem (OV L 103, 19.4.2011., 114. lpp.).
	96.	Komisijas 2011. gada 12. maija Lēmums 2011/284/ES par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz elektrības vadiem, vadības un sakaru kabeļiem (OV L 131, 18.5.2011., 22. lpp.).
	97.	Komisijas 2012. gada 26. marta Īstenošanas lēmums 2012/201/ES, ar ko groza Lēmumu 98/213/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz iekšējo šķērssienu komplektiem (OV L 109, 21.4.2012., 20. lpp.).
	98.	Komisijas 2012. gada 29. marta Īstenošanas lēmums 2012/202/ES, ar ko groza Lēmumu 1999/94/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz iekšējo šķērssienu komplektiem(OV L 109, 21.4.2012., 22. lpp.).
	99.	Komisijas 2013. gada 30. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1062/2013 par būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma formātu (OV L 289, 31.10.2013., 42. lpp.).
Šveice

II IEDAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūras

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu.

Atbilstības novērtēšanas struktūras var iedalīt trijās dažādās ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā un pārbaudē iesaistīto struktūru grupās: produkta sertifikācijas struktūra, ražošanas kontroles sertifikācijas struktūra un testēšanas laboratorija. Nolīgumā piemēro Regulas (ES) Nr. 305/2011 V pielikuma 2. iedaļas definīcijas.

III IEDAĻA

Norīkotājas iestādes

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, sagatavo un atjaunina Pušu paziņoto norīkotāju iestāžu un kompetento iestāžu sarakstu.

IV IEDAĻA

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu

Lai varētu norīkot atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro Nolīguma 2. pielikumā ietvertos vispārīgos principus un Regulas (ES) Nr. 305/2011 43. pantā izklāstītos novērtēšanas kritērijus.

V IEDAĻA

Papildu noteikumi

1. Eiropas saskaņotie standarti būvizstrādājumiem

Kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 5. punktu publicēta atsauce uz Eiropas saskaņotajiem būvizstrādājumu standartiem, Nolīguma vajadzībām atsauci uz tiem publicē Šveice.

Lai apliecinātu Šveices ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes sistēmu līdzvērtīgumu, Šveice katram saskaņotajam standartam pievienos atbilstības tabulu. Atbilstības tabulā nodrošina Šveices un Eiropas ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes sistēmu salīdzināmību, aprakstot attiecīgās procedūras, kas tām vajadzīgas.

2. Eiropas tehniskie novērtējumi

Šveicei ir tiesības norīkot Šveices struktūras, kas izdos Eiropas tehniskos novērtējumus. Šveice nodrošina, lai izraudzītās struktūras kļūtu par Eiropas Tehniskās novērtēšanas organizācijas (“EOTA”) loceklēm un piedalītos minētās organizācijas darbā, jo īpaši Eiropas novērtējuma dokumentu (“END”) izstrādē un pieņemšanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 19. pantu.

Šveice paziņo Komitejai, kas ir izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, minēto struktūru nosaukumus un adreses.

Nolīguma vajadzībām piemēro arī EOTA lēmumus.

Eiropas tehniskos novērtējumus izdod tehniskās novērtēšanas struktūras, un Nolīguma vajadzībām tos atzīst abas Puses.

“Tehniskās novērtēšanas struktūra” ir publisko vai privāto tiesību subjekts, kam atļauts izdot Eiropas tehniskos novērtējumus.

Puses norīko tehniskās novērtēšanas struktūras saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām. Lai varētu norīkot tehniskās novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro Nolīguma 2. pielikumā ietvertos vispārīgos principus un Regulas (ES) Nr. 305/2011 IV pielikuma 2. tabulā klāstītos novērtēšanas kritērijus.

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 10. pantu, ievērojot Nolīguma 11. pantā aprakstīto procedūru, sagatavo un atjaunina tehniskās novērtēšanas struktūru sarakstu. Ar šo Puses atzīst, ka šādā veidā Nolīguma vajadzībām uzskaitītās struktūras atbilst nosacījumiem Eiropas tehnisko novērtējumu izdošanai.

3. Informācijas apmaiņa

Saskaņā ar Nolīguma 9. pantu Puses apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai šo nodaļu atbilstoši īstenotu.

4. Tehniskā dokumentācija

Pietiek, ja ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai personām, kas atbild par produktu laišanu tirgū, vismaz desmit gadus pēc dienas, kad produkts laists tirgū vienas Puses teritorijā, ir pieejami tehniskie dokumenti, kas pārbaudes vajadzībām nepieciešami valsts iestādēm.

Ar šo Puses apņemas pēc otras Puses iestāžu pieprasījuma nosūtīt visu attiecīgo tehnisko dokumentāciju.

5. Persona, kas atbild par produktu laišanu tirgū un marķēšanu

Ražotājam nav jānorīko pilnvarotais pārstāvis vai persona, kas ir atbildīga par produktu laišanu tirgū otras Puses teritorijā, un uz marķējuma, ārējā iepakojuma vai lietošanas pamācībā nav jānorāda pilnvarotā pārstāvja, atbildīgās personas vai importētāja nosaukums un adrese.”

C PAPILDINĀJUMS

Grozījumi 1. pielikumā

1. nodaļa (Mašīnas)

I iedaļā “Normatīvie un administratīvie akti”, “Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts”, atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Savienība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāta versija) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām (OV L 310, 25.11.2009., 29. lpp.)”

2. nodaļa (Individuālie aizsarglīdzekļi)

“Eiropas Savienība

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).”

3. nodaļa (Rotaļlietas)

I iedaļā “Normatīvie un administratīvie akti”, “Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts”, atsauce uz Eiropas Savienības un Šveices tiesību aktiem būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 681/2013 (OV L 195, 18.7.2013., 16. lpp.) (turpmāk” Direktīva 2009/48/EK“)
Šveice	100.	1992. gada 9. oktobra Federālais likums par pārtikas produktiem un precēm (RO 1995 1469), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 9. novembrī (RO 2011 5227)
	101.	2005. gada 23. novembra Rīkojums par pārtikas produktiem un precēm (RO 2005 5451), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 23. oktobrī (RO 2013 3669)
	102.	Federālā iekšlietu departamenta (FDHA) 2012. gada 15. augusta Rīkojums par rotaļlietu drošumu (RO 2012 4717), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 25. novembrī (RO 2013 5297)
	103.	FDHA2005. gada 23. novembra Rīkojums par pārtikas tiesību aktu izpildi (RO 2005 6555), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 15. augustā (RO 2012 4855)
	104.	1996. gada 17. jūnija Rīkojums par Šveices akreditācijas sistēmu un par testēšanas laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 1. jūnijā (RO 2012 2887)”

4. nodaļa (Medicīnas ierīces)

“Eiropas Savienība	1.	Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
	2.	Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
	3.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
	4.	Komisijas 2002. gada 7. maija Lēmums 2002/364/EK par kopējām tehniskām specifikācijām attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm (OV L 131, 16.5.2002., 17. lpp.).
	5.	Komisijas 2003. gada 3. februāra Direktīva 2003/12/EK par krūšu implantu pārklasificēšanu saistībā ar Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 28, 4.2.2003., 43. lpp.).
	6.	Komisijas 2012. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 722/2012 par īpašām prasībām attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvās 90/385/EEK un 93/42/EEK attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm, kas ražotas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes audus (OV L 22, 9.8.2012., 3. lpp.).
	7.	Komisijas 2005. gada 11. augusta Direktīva 2005/50/EK par gūžu, ceļu un plecu locītavu protēžu pārkvalificēšanu saistībā ar Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 210, 12.8.2005., 41. lpp.).
	8.	Komisijas 2006. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2007/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dažu tādu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu, kurus paredzēts izmantot tehniskiem mērķiem medicīnas ierīcēs, in vitro diagnostikā un laboratorijas reaģentos, un ar ko groza minēto regulu (OV L 379, 28.12.2006., 98. lpp.).
	9.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/47/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 247, 21.9.2007., 21. lpp.).
	10.	Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmums 2011/869/ES, ar ko groza Lēmumu 2002/364/EK par kopējām tehniskām specifikācijām attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm (OV L 341, 22.12.2011., 63. lpp.).
	11.	Komisijas 2011. gada 20. decembra Direktīva 2011/100/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV, L 341, 22.12.2011., 50. lpp.).
	12.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
	13.	Komisijas 2010. gada 19. aprīļa Lēmums 2010/227/ES par Eiropas Medicīnas ierīču datubanku (Eudamed) (OV L 102, 23.4.2010., 45. lpp.).
	14.	Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 207/2012 par medicīnas ierīču elektroniskajām lietošanas pamācībām (OV L 72, 10.3.2012., 28. lpp.).
	15.	Komisijas 2013. gada 24. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 920/2013 par pilnvaroto iestāžu iecelšanu un uzraudzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/385/EEK par aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm un Padomes Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 253, 25.9.2013., 8. lpp.).
Šveice	100.	2000. gada 15. decembra Federālais likums par zālēm un medicīnas ierīcēm (RO 2001 2790), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 14. decembrī (RO 2013 1493)
	101.	1902. gada 24. jūnija Federālais likums par elektriskām vājas un spēcīgas strāvas iekārtām (RO 19 252 un RS 4 798), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 20. martā (RO 2008 3437)
	102.	1977. gada 9. jūnija Federālais likums par metroloģiju (RO 1977 2394), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 17. jūnijā (RO 2012 6235)
	103.	1991. gada 22. marta Federālais likums par aizsardzību pret radiāciju (RO 1994 1933), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 10. decembrī (RO 2004 5391)
	104.	2001. gada 17. oktobra Rīkojums par medicīnas ierīcēm (RO 2001 3487), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 11. jūnijā (RO 2010 2749)
	105.	2007. gada 18. aprīļa Rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku produktu importu, tranzītu un eksportu (RO 2007 1847), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 4. septembrī (RO 2013 3041)
	106.	1996. gada 17. jūnija Rīkojums par atbilstības novērtēšanas struktūru akreditēšanu un norīkošanu (RO 1996 1904), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 15. jūnijā (RO 2012 3631)
	107.	1992. gada 19. jūnija Federālais likums par datu aizsardzību (RO 1992 1945), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 30. septembrī (RO 2013 3215)”

5. nodaļa (Gāzes iekārtas un boileri)

“Eiropas Savienība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.)”

7. nodaļa (Radioiekārtas un telekomunikāciju gala iekārtas)

“Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
	2.	Komisijas 2000. gada 6. aprīļa Lēmums 2000/299/EK, ar ko izveido radioiekārtu un telekomunikāciju gala iekārtu, kā arī saistīto identifikatoru sākotnējo klasifikāciju (OV L 97, 19.4.2000., 13. lpp.).
	3.	Komisijas 2000. gada 22. septembra Lēmums 2000/637/EK par Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 3. punkta e) apakšpunkta piemērošanu radioiekārtām, uz kurām attiecas reģionālā vienošanās par iekšējo ūdensceļu radiotelefonijas dienestu (OV L 269, 21.10.2000., 50. lpp.).
	4.	Komisijas 2001. gada 21. februāra Lēmums 2001/148/EK par Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 3. punkta e) apakšpunkta piemērošanu lavīnu radiobākām (OV L 55, 24.2.2001., 65. lpp.).
	5.	Komisijas 2005. gada 25. janvāra Lēmums 2005/53/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 3. punkta e) apakšpunkta piemērošanu radioiekārtām, kuras paredzēts iesaistīt automātiskās identifikācijas sistēmā (AIS) (OV L 22, 26.1.2005., 14. lpp.).
	6.	Komisijas 2005. gada 29. augusta Lēmums 2005/631/EK attiecībā uz pamatprasībām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/5/EK, kas nodrošina pieeju Cospas-Sarsat vietu norādošām bākām avārijas dienestu lietošanai (OV L 225, 31.8.2005., 28. lpp.).
	7.	Komisijas 2013. gada 12. septembra Lēmums 2013/638/ES par pamatprasībām, kas attiecas uz kuģu radiosakaru iekārtām, kuras paredzētas izmantošanai uz SOLAS konvencijai nepakļautiem kuģiem un līdzdalībai Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS) (OV L 296, 7.11.2013., 22. lpp.).
Šveice	100.	1997. gada 30. aprīļa Federālais likums par telekomunikācijām (LTC); (RO 1997 2187), kurā jaunākie grozījumu izdarīti 2009. gada 12. jūnijā (RO 2010 2617)
	101.	2002. gada 14. jūnija Rīkojums par telekomunikāciju iekārtām (OIT); (RO 2002 2086), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 31. oktobrī (RO 2012 6561)
	102.	Federālā Sakaru biroja (OFCOM) 2002. gada 14. jūnija Rīkojums par telekomunikāciju iekārtām; (RO 2002 2111), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 12. augustā (RO 2013 2649)
	103.	OFCOM Rīkojuma par telekomunikāciju iekārtām 1. pielikums (RO 2002 2115), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 21. novembrī (RO 2005 5139)
	104.	Izdevumā Feuille Fédérale publicēto tehnisko standartu saraksts ar virsrakstiem un atsaucēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 28. decembrī (FF 2012 9084)
	105.	2007. gada 9. marta Rīkojums par telekomunikāciju pakalpojumiem (RO 2007 945), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 9. decembrī (RO 2012 367)”

8. nodaļa (Ierīces un aizsardzības sistēmas, ko paredzēts lietot potenciāli sprādzienbīstamā vidē)

“Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
Šveice	100.	1902. gada 24. jūnija Federālais likums par elektriskām vājas un spēcīgas strāvas iekārtām (RO 19 252 un RS 4 798), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 20. martā (RO 2008 3437)
	101.	1998. gada 2. marta Rīkojums par tādu iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (RO 1998 963), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 11. jūnijā (RO 2010 2749)
	102.	2009. gada 12. jūnija Federālais likums par produktu drošumu (RO 2010 2573)
	103.	2010. gada 19. maija Rīkojums par produktu drošumu (RO 2010 2583), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 15. jūnijā (RO 2012 3631)”

9. nodaļa (Elektroiekārtas un elektromagnētiskā savietojamība)

I iedaļā “Normatīvie un administratīvie akti”, “Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts”, atsauce uz Šveices tiesību aktiem būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“Šveice	100.	1902. gada 24. jūnija Federālais likums par elektriskām vājas un spēcīgas strāvas iekārtām (RO 19 252 un RS 4 798), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 20. martā (RO 2008 3437)
	101.	1994. gada 30. marta Rīkojums par elektriskām vājas strāvas iekārtām (RO 1994 1185), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 16. novembrī (RO 2011 6243)
	102.	1994. gada 30. marta Rīkojums par elektriskām spēcīgas strāvas iekārtām (RO 1994 1199), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 16. novembrī (RO 2011 6233)
	103.	1997. gada 9. aprīļa Rīkojums par elektriskām zemsprieguma iekārtām (RO 1997 1016), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 11. jūnijā (RO 2010 2749)
	104.	2009. gada 18. novembra Rīkojums par elektromagnētisko savietojamību (RO 2009 6243), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 24. augustā (RO 2010 3619)
	105.	2002. gada 14. jūnija Rīkojums par telekomunikāciju iekārtām (OIT); (RO 2002 2086), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 31. oktobrī (RO 2012 6561)
	106.	Izdevumā Feuille Fédérale publicēto tehnisko standartu saraksts ar virsrakstiem un atsaucēm, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 6. novembrī (FF 2012 7968)”

11. nodaļa (Mērinstrumenti un fasējumi)

I iedaļā “Normatīvie un administratīvie akti”, “Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkts”, atsauce uz Eiropas Savienības un Šveices tiesību aktiem būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Savienība	1.	Padomes 1971. gada 12. oktobra Direktīva 71/347/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uzglabājamo graudu standartmasas mērīšanu tilpuma vienībā (OV L 239, 25.10.1971., 1. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem
	2.	Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/765/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz spirta skaitītājiem un spirta blīvummēriem (OV L 262, 27.9.1976., 143. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem
	3.	Padomes 1986. gada 26. maija Direktīva 86/217/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu riepu spiediena mērītājiem (OV L 152, 6.6.1986., 48. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem
	4.	Padomes 1974. gada 19. decembra Direktīva 75/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pudelēm, ko izmanto kā mērtraukus (OV L 42, 15.2.1975., 14. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem
	5.	Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīva 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.) ar turpmākajiem grozījumiem
	6.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.), kas piemērojama no 2009. gada 11. aprīļa
Šveice	100.	2012. gada 5. septembra Rīkojums par daudzumu norādīšanu neiepakotiem un fasētiem produktiem (RS 941.204) ar turpmākajiem grozījumiem
	101.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2012. gada 10. septembra Rīkojums par daudzumu norādīšanu neiepakotiem un fasētiem produktiem (RS 941.204.1) ar turpmākajiem grozījumiem”

“Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/34/EK attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (pārstrādāta versija) (OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.).
	2.	Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/317/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz 5 līdz 50 kilogramu vidējas precizitātes taisnstūra atsvariem un 1 līdz 10 kilogramu vidējas precizitātes cilindriskiem atsvariem (OV L 202, 6.9.1971., 14. lpp.).
	3.	Padomes 1974. gada 4. marta Direktīva 74/148/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz atsvariem, kuru nominālvērtība ir no 1 mg līdz 50 kg un kuru precizitāte ir lielāka par vidējo (OV L 84, 28.3.1974., 3. lpp.).
	4.	Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvu 2009/3/EK (OV L 114, 7.5.2009., 10. lpp.).
	5.	Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/766/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz spirta tabulām (OV L 262, 27.9.1976., 149. lpp.).
	6.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem (OV L 122, 16.5.2009., 6. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
	7.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem (OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.).
Šveice	102.	2011. gada 17. jūnija Federālais likums par metroloģiju (RO 2012 6235)
	103.	1994. gada 23. novembra Rīkojums par mērvienībām (RO 1994 3109), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7193)
	104.	2006. gada 15. februāra Rīkojums par mērinstrumentiem (RO 2006 1453), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7207)
	105.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2004. gada 16. aprīļa Rīkojums par neautomātiskiem svariem (RO 2004 2093), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	106.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par instrumentiem garuma mērīšanai (RO 2006 1433), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	107.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par tilpuma mērīšanu (RO 2006 1525), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	108.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par mērīšanas sistēmām šķidrumiem, izņemot ūdeni (RO 2006 1533), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	109.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par automātiskiem svariem (RO 2006 1545), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	110.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par siltumenerģijas mērinstrumentiem (RO 2006 1569), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	111.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par gāzes daudzumu mērinstrumentiem (RO 2006 1591), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	112.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par mērinstrumentiem izplūdes gāzēm no iekšdedzes dzinējiem (RO 2006 1599), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	113.	Federālās Tieslietu un policijas ministrijas 2006. gada 19. marta Rīkojums par elektroenerģijas un jaudas mērinstrumentiem (RO 2006 1613), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)
	114.	1986. gada 15. augusta Rīkojums par atsvariem (RO 1986 2022), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7183)”

IV iedaļas “Īpaši noteikumi attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu” noteikumi būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“Norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, norīkotājas iestādes ievēro Nolīguma 2. pielikumā ietvertos vispārīgos principus un Direktīvas 2009/23/EK V pielikumā un Direktīvas 2004/22/EK 12. pantā paredzētos vērtēšanas kritērijus attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas.”

V iedaļas “Papildnoteikumi” 1. punkts “Informācijas apmaiņa”, 2. punkts “Fasējumi” un 3. punkts “Marķējums” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“1. Informācijas apmaiņa

Atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atzītas saskaņā ar Nolīgumu, periodiski sniedz dalībvalstīm un Šveices kompetentajām iestādēm informāciju, kas paredzēta Direktīvas 2009/23/EK II pielikuma 1.5. punktā.

Atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atzītas saskaņā ar Nolīgumu, var pieprasīt Direktīvas 2009/23/EK II pielikuma 1.6. punktā paredzēto informāciju.

2. Fasējumi

Ja Eiropas Savienības fasējumus laiž Šveices tirgū, tad Šveice atzīst pārbaudes, ko saskaņā ar I iedaļā uzskaitītajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem veikusi Eiropas Savienības struktūra, kura atzīta saskaņā ar Nolīgumu.

Attiecībā uz to daudzumu statistisko pārbaudi, kas deklarēti uz fasējuma, Eiropas Savienība atzīst Šveices metodi, kura noteikta 3. pielikuma 7. punktā 2012. gada 5. septembra Rīkojumam par daudzumu norādīšanu neiepakotiem un fasētiem produktiem (RS 941.204) ar turpmākajiem grozījumiem, par līdzvērtīgu Eiropas Savienības metodei, kas noteikta II pielikumā Direktīvām 75/106/EEK un 76/211/EEK, kas grozītas ar Direktīvu 78/891/EEK. Šveices ražotāji, kuru fasējumi atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un ir pārbaudīti saskaņā ar Šveices metodi, piestiprina “e” zīmi saviem produktiem, ko eksportē uz ES.

3. Marķējums

3.1.

Nolīgumā 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/34/EK noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

a)	tekstam iekavās I pielikuma 3.1. punkta pirmajā ievilkumā un II pielikuma 3.1.1.1. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā pievieno šādu tekstu: “CH – Šveicei”;

b)	zīmējumus, uz kuriem attiecas II pielikuma 3.2.1. punkts, papildina ar šādu zīmējumu:

3.2.

Atkāpjoties no Nolīguma 1. panta, noteikumi par to mērinstrumentu marķēšanu, kurus laiž Šveices tirgū, ir šādi.

Jāpievieno EK marķējums un papildu metroloģijas marķējums vai attiecīgās EK dalībvalsts zīme, kā paredzēts 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/34/EK I pielikuma 3.1. punkta pirmajā ievilkumā un II pielikuma 3.1.1.1. punkta pirmajā ievilkumā.”

12. nodaļa (Mehāniskie transportlīdzekļi)

I iedaļa “Normatīvie un administratīvie akti” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“I IEDAĻA

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 195/2013 (OV L 65, 8.3.2013., 1. lpp.), un ņemot vērā aktus, kas uzskaitīti IV pielikumā Direktīvai 2007/46/EK ar grozījumiem līdz 2013. gada 1. decembrim (turpmāk visi kopā “Pamatdirektīva 2007/46/EK”)
Šveice	100.	1995. gada 19. jūnija Rīkojums par tehniskajām prasībām attiecībā uz mehāniskās piedziņas transportlīdzekļiem un to piekabēm (RO 1995 4145) ar grozījumiem līdz 2012. gada 30. novembrim (RO 2012 7137)
	101.	1995. gada 19. jūnija Rīkojums par autotransporta līdzekļu tipa apstiprinājumu (RO 1995 3997) ar grozījumiem līdz 2012. gada 7. decembrim (RO 2012 7065), ievērojot grozījumus, kas atzīti saskaņā ar V iedaļas 1. punktā aprakstīto procedūru”

V iedaļas 1. punkts “Grozījumi IV pielikumā jeb Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā minētajos aktos” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“1. Grozījumi IV pielikumā, respektīvi Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā minētajos aktos

Neskarot 12. panta 2. punktu, Eiropas Savienība tūlīt pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņo Šveicei grozījumus IV pielikumā un aktos, kas uzskaitīti Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā pēc 2013. gada 1. decembra.

Šveice nekavējoties, vēlākais, līdz dienai, kad Eiropas Savienībā piemēro Šveices tiesību aktu grozījumus, paziņo tos Eiropas Savienībai.”

13. nodaļa (Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktori)

I iedaļa “Normatīvie un administratīvie akti” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“I IEDAĻA

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība	1.	Padomes 1976. gada 6. aprīļa Direktīva 76/432/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 23. septembra Direktīvu 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.).
	2.	Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/763/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasažieru sēdekļiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 11. augusta Direktīvu 2010/52/ES (OV L 213, 13.8.2010., 37. lpp.).
	3.	Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/537/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņotāju emisiju no lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros lietojamiem dīzeļmotoriem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 23. septembra Direktīvu 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.).
	4.	Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīva 78/764/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vadītāja sēdekli lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoros, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).
	5.	Padomes 1980. gada 24. jūnija Direktīva 80/720/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 8. septembra Direktīvu 2010/62/ES (OV L 238, 9.9.2010., 7. lpp.).
	6.	Padomes 1986. gada 26. maija Direktīva 86/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru jūgvārpstām un to aizsardzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 8. oktobra Direktīvu 2012/24/ES (OV L 274, 9.10.2012., 24. lpp.).
	7.	Padomes 1986. gada 26. maija Direktīva 86/298/EEK par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 15. marta Direktīvu 2010/22/ES (OV L 91, 10.4.2010., 1. lpp.).
	8.	Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīva 86/415/EEK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 15. marta Direktīvu 2010/22/ES (OV L 91, 10.4.2010., 1. lpp.).
	9.	Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/402/EEK par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 15. marta Direktīvu 2010/22/ES (OV L 91, 10.4.2010., 1. lpp.).
	10.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Direktīva 2000/25/EK, ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Direktīvu 2011/87/ES (OV L 301, 18.11.2011., 1. lpp.).
	11.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, un kur jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 8. septembra Direktīvu 2010/62/ES (OV L 238, 9.9.2010., 7. lpp.).
	12.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīva 2008/2/EK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru redzamības lauku un priekšējā stikla tīrītājiem (OV L 24, 29.1.2008., 30. lpp.).
	13.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/57/EK par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (OV L 261, 3.10.2009., 1. lpp.).
	14.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/58/EK par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru sakabes ierīci un atpakaļgaitu (OV L 198, 30.7.2009., 4. lpp.).
	15.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/59/EK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru atpakaļskata spoguļiem (OV L 198, 30.7.2009., 9. lpp.).
	16.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/60/EK par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru maksimālo projektēto ātrumu un kravas platformām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 8. septembra Direktīvu 2010/62/ES (OV L 238, 9.9.2010., 7. lpp.).
	17.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/61/EK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (OV L 203, 5.8.2009., 19. lpp.).
	18.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/63/EK attiecībā uz noteiktām lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru daļām un parametriem (OV L 214, 19.8.2009., 23. lpp.).
	19	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/64/EK par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamība) (OV L 216, 20.8.2009., 1. lpp.).
	20.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/66/EK par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru stūres iekārtu (OV L 201, 1.8.2009., 11. lpp.).
	21.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/68/EK par detaļas tipa apstiprinājumu apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (OV L 203, 5.8.2009., 52. lpp.).
	22.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/75/EK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām (statiska testēšana) (OV L 261, 3.10.2009., 40. lpp.).
	23.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/76/EK par trokšņu līmeni, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji (OV L 201, 1.8.2009., 18. lpp.).
	24.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/144/EK par dažām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 26. februāra Direktīvu 2013/8/ES (OV L 56, 28.2.2013., 8. lpp.).
	25.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).
Šveice	100.	1995. gada 19. jūnija Rīkojums par tehniskajām prasībām lauksaimniecības traktoriem (RO 1995 4171), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 2. martā (RO 2012 1915)
	101.	1995. gada 19. jūnija Rīkojums par transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (RO 1995 3997), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2012. gada 7. decembrī (RO 2012 7065)”

15. nodaļa (Zāļu LRP inspekcija un partijas sertificēšana)

I iedaļa “Normatīvie un administratīvie akti” būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šādu tekstu:

“I IEDAĻA

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

Eiropas Savienība	1.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1027/2012, ar ko Regulu (EK) Nr. 726/2004 groza attiecībā uz farmakovigilanci (OV L 316, 14.11.2012., 38. lpp.).
	2.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/26/ES, ar ko Direktīvu 2001/83/EK groza attiecībā uz farmakovigilanci (OV L 299, 27.10.2012., 1. lpp.).
	3.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.).
	4.	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/28/EK, ar kuru groza Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).
	5.	Komisijas 2003. gada 8. oktobra Direktīva 2003/94/EK, ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 262, 14.10.2003., 22. lpp.).
	6.	Komisijas 1991. gada 23. jūlija Direktīva 91/412/EEK, ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un vadlīnijas veterinārajam zālēm (OV L 228, 17.8.1991., 70. lpp.).
	7.	Cilvēkiem paredzētu zāļu labas izplatīšanas prakses pamatnostādnes (OV C 63, 1.3.1994., 4. lpp.) (publicēta Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)
	8.	EudraLex 4. sējums – Cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles: ES labas ražošanas prakses rokasgrāmata (publicēta Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)
	9.	2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.).
	10.	Komisijas 2005. gada 8. aprīļa Direktīva 2005/28/EK, ar ko nosaka labas klīniskās prakses principus un sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm, kā arī prasības attiecībā uz šādu zāļu ražošanas atļauju vai importēšanu (OV L 91, 9.4.2005., 13. lpp.).
Šveice	100.	2000. gada 15. decembra Federālais likums par zālēm un medicīnas ierīcēm (RO 2001 2790), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 1. jūlijā (RO 2013 1493)
	101.	2001. gada 17. oktobra Rīkojums par atļaujām zāļu jomā (RO 2001 3399), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 1. janvārī (RO 2012 3631)
	102.	Šveices Terapeitisko izstrādājumu aģentūras 2001. gada 9. novembra Rīkojums par zāļu tirdzniecības atļauju prasībām (RO 2001 3437), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 1. janvārī (RO 2012 5651)
	103.	2013. gada 20. septembra Rīkojums par klīniskajiem izmēģinājumiem pētījumos ar cilvēkiem (RO 2013 3407)”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 182

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 21. jūnijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums Nr. 376/2014/ES (2014. gada 12. jūnijs), ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā apgabalā	1
	*	Padomes Lēmums Nr. 377/2014/ES (2014. gada 12. jūnijs) par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli	4
	*	Padomes Lēmums Nr. 378/2014/ES (2014. gada 12. jūnijs), ar ko Lēmumu 2004/162/EK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos groza attiecībā uz tā piemērošanas termiņu	9

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 681/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko attiecībā uz vielu rafoksanīds groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )	11
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 682/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko attiecībā uz vielu klozantels groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )	14
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 683/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko attiecībā uz vielu klorsulons groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )	17
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 684/2014 (2014. gada 20. jūnijs) par atļauju izmantot kantaksantīnu kā barības piedevu vaislas vistām (atļaujas turētājs – DSM Nutritional Products Ltd) ( 1 )	20
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 685/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu attiecībā uz polivinilspirta-polietilēnglikola piepotēta kopolimēra izmantošanu cietajos uztura bagātinātājos ( 1 )	23
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 686/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 983/2009 un (ES) Nr. 384/2010 attiecībā uz dažu tādu veselīguma norāžu lietošanas nosacījumiem, kas saistītas ar augu sterīnu un augu stanolu ietekmi uz ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs ( 1 )	27
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, precizējot, saskaņojot un vienkāršojot aviācijas drošības pasākumus, kā arī attiecībā uz drošības standartu līdzvērtīgumu un kravas un pasta sūtījumu drošības pasākumiem ( 1 )	31
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 688/2014 (2014. gada 20. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	47
	DIREKTĪVAS
*	Komisijas Direktīva 2014/79/ES (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza II pielikuma C papildinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu attiecībā uz TCEP, TCPP un TDCP ( 1 )	49
*	Komisijas Direktīva 2014/80/ES (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos ( 1 )	52
	PROCESUĀLIE NOTEIKUMI
*	Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes Reglaments	56
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	2014/379/ES
*	Lēmums Nr. 1/2014, ko pieņēmusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu (2014. gada 1. aprīlis), par to, lai grozītu 1. pielikuma 6. nodaļu Spiedtvertnes un 16. nodaļu Būvizstrādājumi un 1. pielikumā ietverto sarakstu ar atsaucēm uz tiesību aktiem	61


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ