7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Šo stratēģiju ir apstiprinājis gan Eiropas Parlaments, gan Padome.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris) (3) izveidotās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014–2020) (“Apvārsnis 2020”) mērķis ir panākt pētniecības un inovācijas lielāku ietekmi, palīdzot nostiprināt publiskā–publiskā sektora partnerības, tostarp ar Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un būtu pilnībā jāievēro “Apvāršņa 2020” galvenos principus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu arī jānodrošina brīva piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 743/2008/EK (4), Kopiena apņēmās veikt finansiālu ieguldījumu kopīgajā pētniecības un attīstības programmā Eurostars, kuru īsteno visas dalībvalstis un piecas citas valstis Eureka tīklā, kas ir 1985. gadā izveidota starpvaldību iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt sadarbību rūpnieciskās pētniecības jomā (Eurostars).

(5)

Komisija 2012. gada aprīlī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Eurostars starpposma novērtējumu, ko divus gadus pēc programmas darbības sākuma veica neatkarīgu ekspertu grupa. Eksperti kopumā atzina, ka Eurostars atbilst izvirzītajiem mērķiem un sniedz pievienoto vērtību pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) un ka tā būtu jāturpina arī pēc 2013. gada. Tiek uzskatīts arī, ka Eurostars apmierina daudzas pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU patiesas vajadzības; tā ir piesaistījusi lielu skaitu pieteikumu, un uz finansējumu pretendēt tiesīgo projektu budžets pārsniedz sākotnējo budžetu. Tika sniegti vairāki ieteikumi uzlabojumiem, galvenokārt attiecībā uz vajadzību turpināt valstu programmu integrāciju un uzlabot darbības rezultātus, lai nodrošinātu īsāku līgumu slēgšanas procesu un uzlabotu procedūru pārredzamību.

(6)

Būtu jāpiemēro MVU definīcija, kas sniegta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (5).

(7)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (6), atbalstu var piešķirt pasākumam, kura pamatā ir Eurostars un ar kuru tā tiek pārorientēta atbilstīgi starpposma novērtējumā minētajiem aspektiem.

(8)

Otrā pētniecības un attīstības programma, kuru kopīgi uzsākušas vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri iesaistīti pētniecībā un attīstībā (Eurostars-2), kas saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020”, tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un Komisijas 2012. gada 17. jūlija paziņojumu ar nosaukumu “Stiprāka Eiropas pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei”, tiks īstenota ar mērķi atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, piešķirot līdzfinansējumu šo uzņēmumu uz tirgu orientētajiem pētniecības projektiem jebkurā jomā. Gan pati par sevi, gan kopā ar “Apvārsnī 2020” izvirzīto mērķi “Vadošās tehnoloģijas un pamattehnoloģijas” iekļautajiem pasākumiem tā veicinās šīs pamatprogrammas daļā “Vadošā loma rūpniecībā” noteikto mērķu sasniegšanu, lai paātrinātu to tehnoloģiju un inovāciju attīstību, uz kurām būs balstīti nākotnes uzņēmumi, un palīdzētu inovatīviem Eiropas MVU kļūt par vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu Eurostars programmā Eurostars-2 atbilstīgi pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU interesēm būtu jācenšas saīsināt dotāciju piešķiršanas procesu, pastiprināt integrāciju un racionalizēt administrāciju un uzlabot tās pārredzamību un efektivitāti. Lai Eurostars-2 būtu sekmīga, ir svarīgi no iepriekšējās programmas Eurostars pārņemt augšupējo raksturu un uz darījumdarbību balstīto darba kārtību, kurā galvenā uzmanība pievērsta tirgus potenciālam.

(9)

Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar Eurostars-2 būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(10)

Eureka ministru konferencē Budapeštā 2012. gada 22. jūnijā tika apstiprināts Eurostars-2 stratēģiskais redzējums (“Budapeštas dokuments”). Ministri apņēmās sniegt atbalstu Eurostars turpināšanai pēc tās termiņa beigām 2013. gadā līdz “Apvāršņa 2020” termiņa beigām. Tas izpaudīsies kā pastiprināta partnerība attiecībā uz Eurostars starpposma novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem. Budapeštas dokumentā noteikti divi galvenie Eurostars-2 mērķi. Pirmkārt, strukturālais mērķis, kas paredz pastiprināt valstu pētniecības programmu sinhronizāciju un saskaņošanu finansēšanas jomā, kas ir centrālais elements, lai dalībvalstis spētu īstenot Eiropas pētniecības telpu. Otrkārt, saturiskais mērķis, kas paredz atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, kuri piedalās transnacionālos pētniecības un inovācijas projektos. Budapeštas dokumentā Savienība ir aicināta piedalīties Eurostars-2.

(11)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(12)

No Eurostars-2 piešķirtā Savienības finansējuma saņēmēju revīzijas būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(13)

Iesaistītās valstis plāno finansiāli atbalstīt Eurostars-2 īstenošanu visā tās darbības laikā (no 2014. gada līdz 202. gadam).

(14)

Eurostars-2 pasākumiem būtu jāatbilst mērķiem un augšupējiem principiem, kas noteikti “Apvārsnī 2020”, un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(15)

Būtu jānosaka maksimālais apjoms Savienības finansiālajam ieguldījumam Eurostars-2“Apvārsnis 2020” darbības laikā. Savienības ieguldījumam šā maksimālā apjoma robežās vajadzētu būt elastīgam, proti, vismaz vienai trešdaļai, bet ne vairāk kā pusei no iesaistīto valstu ieguldījuma, lai nodrošinātu kritisko masu, kas vajadzīga, lai apmierinātu to projektu pieprasījumu, kuri ir atbilstīgi finansiāla atbalsta saņemšanai, sasniegtu ievērojamu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu pētniecības programmu ciešāku integrāciju.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai valstij, kas saistīta ar “Apvārsnis 2020”, vajadzētu būt tiesīgai piedalīties Eurostars-2.

(17)

Ikviena Eureka dalībvalsts vai valsts, kas saistīta ar Eureka un kas nav dalībvalsts, vai ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistīta valsts, var kļūt par Eurostars-2 partnervalsti.

(18)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāsaista ar iesaistīto valstu oficiālu apņemšanos nodrošināt finansējumu Eurostars-2 īstenošanai un ar šīs apņemšanās izpildi. Eurostars-2 paredzētais finansiālais atbalsts galvenokārt būtu sniedzams dotāciju veidā tiem projektiem, kas atlasīti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus izsludina saskaņā ar Eurostars-2. Lai izpildītu Eurostars-2 mērķus, iesaistītās valstis nodrošina pietiekamu finansiālu ieguldījumu, lai būtu iespējams piešķirt finansējumu pietiekamam skaitam priekšlikumu, kas atlasīti pēc katra uzaicinājuma.

(19)

Lai būtu iespējams kopīgi īstenot Eurostars-2, ir nepieciešama īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par to, ka Eurostars-2 īstenošanas struktūra būs Eureka sekretariāts (turpmāk “ESE”). ESE ir starptautiska bezpeļņas apvienība, ko 1997. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem nodibināja Eureka valstis un kas kopš 2008. gada ir atbildīga par Eurostars īstenošanu. ESE ir atbildīgs ne tikai par Eurostars īstenošanu – vienlaikus tas ir arī iniciatīvas Eureka sekretariāts, kam ir sava vadība, kas saistīta ar Eurostars neietilpstošo Eureka projektu pārvaldību. Savienība, ko pārstāv Komisija, ir viena no iniciatīvas Eureka dibinātājām un Eureka sekretariāta apvienības pilntiesīga dalībniece.

(20)

Lai sasniegtu Eurostars-2 mērķus, ESE būtu jāuztic priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu organizēšana, atbilstības kritēriju pārbaude, salīdzinošā izvērtēšana, projektu atlase un uzraudzība, kā arī Savienības finansiālā ieguldījuma sadale. Priekšlikumi būtu centralizēti jānovērtē neatkarīgiem ārējiem ekspertiem pēc priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos noteikto termiņu beigām, ESE uzņemoties atbildību par šo ekspertu darbu. Piešķirot finansējumu no Savienības un iesaistīto valstu finansiālajiem ieguldījumiem, iesaistītajām valstīm būtu jāņem vērā projektu sarindojuma saraksts.

(21)

Kopumā Eurostars-2 kā patiesi kopīgai programmai, ko raksturo ciešāka zinātniskā, pārvaldības un finansiālā sinhronizācija, būtu ievērojami jāveicina valstu pētniecības un inovāciju programmu turpmāka saskaņošana un sinhronizācija. Ciešāka zinātniskā integrācija būtu jāpanāk, kopīgi nosakot un īstenojot pasākumus, un tai būtu jānodrošina, ka tiek atlasīti izcilākie projekti, kuriem piemīt liela ietekme. Pārvaldības integrācijai būtu vēl vairāk jāuzlabo darbības izcilība un pārskatatbildība programmā. Ciešāka finansiālā integrācija būtu jābalsta uz Eurostars-2 iesaistīto valstu pienācīgu kopējo un ikgadējo finansiālo ieguldījumu un augstu sinhronizācijas pakāpi valstu līmenī. Tas būtu jāpanāk, pakāpeniski saskaņojot valstu finansējuma noteikumus.

(22)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un netiešas pārvaldības noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7), un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(23)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja Eurostars-2 tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu Eurostars-2 finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti. Šīs tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un ESE.

(24)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē Eurostars-2, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (9). Taču, ņemot vērā Eurostars-2 specifiskās funkcionālās vajadzības, jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

(25)

Lai veicinātu to MVU dalību, kuri ir vairāk pieraduši izmantot valsts kanālus un citā gadījumā pētniecības pasākumus veiktu tikai savās valstīs, Eurostars-2 finansiālais ieguldījums būtu jānodrošina saskaņā ar šiem uzņēmumiem labi zināmiem attiecīgo valstu programmu noteikumiem, un tas būtu jāīsteno, pamatojoties uz šo valstu iestāžu tieši pārvaldītiem finansēšanas nolīgumiem un apvienojot Savienības finansējumu ar atbilstīgo valsts finansējumu. Tāpēc būtu jāparedz atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 15. panta 9. punkta, 18. panta 1. punkta, 23. panta 1. punkta, 5. līdz 7. punkta un 28. līdz 34. panta.

(26)

Eurostars-2 izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(27)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, izmantojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izmantoto finanšu līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā arī administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(28)

Komisijai sadarbībā ar iesaistītajām valstīm būtu kopīgi jāveic starpposma novērtējums, jo īpaši vērtējot Eurostars-2 kvalitāti un efektivitāti un noteikto mērķu izpildes rezultātus, kā arī gala novērtējums, un jāsagatavo ziņojums par šiem novērtējumiem.

(29)

Pēc Komisijas pieprasījuma ESE un iesaistītajām valstīm būtu jāiesniedz Komisijai jebkura informācija, kas tai nepieciešama iekļaušanai Eurostars-2 novērtējuma ziņojumos.

(30)

Tā kā šā lēmuma mērķus, proti, atbalstīt pētniecības jomā intensīvi iesaistīto MVU transnacionālos pētniecības pasākumus un veicināt valstu pētniecības finansēšanas programmu integrāciju, saskaņošanu un sinhronizāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs transnacionālas dimensijas un valstu programmu savstarpējas papildināmības un savietojamības trūkuma, bet var labāk īstenot Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

“MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK;

2)

“pētniecībā un attīstībā iesaistīts MVU” ir MVU, kurš atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

1)

veicināt pētniecības pasākumus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2)

uzlabot publiskā finansējuma pieejamību Eiropā esošajiem MVU un šā finansējuma efektivitāti un lietderību, veicot iesaistīto valstu finansēšanas mehānismu pielīdzināšanu, saskaņošanu un sinhronizāciju;

3)

veicināt un palielināt tādu MVU dalību, kuriem nav iepriekšējas pieredzes transnacionālas pētniecības jomā.

a)

iesaistītās valstis ir pierādījušas, ka tās ir izveidojušas Eurostars-2 saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem;

b)

iesaistītās valstis vai to izraudzītas organizācijas ir izraudzījušās ESE par struktūru, kas būs atbildīga par Eurostars-2 īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību;

c)

katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties Eurostars-2 finansēšanā;

d)

ESE ir pierādījusi spēju īstenot Eurostars-2, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības finansiālo ieguldījumu, piemērojot Savienības budžeta netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu; un

e)

ir izveidots Eurostars-2 pārvaldības modelis saskaņā ar II pielikumu.

a)

ESE īsteno 3. pantā izvirzītos Eurostars-2 mērķus un I pielikumā noteiktos pasākumus saskaņā ar 8. pantā minētajiem dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem;

b)

tiek uzturēts atbilstīgs un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar II pielikumu;

c)

ESE ievēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteiktās ziņošanas prasības;

d)

iesaistītās valstis faktiski veic finansiālā ieguldījuma maksājumus visiem to Eurostars-2 projektu dalībniekiem, kas atlasīti finansējumam pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus izsludina saskaņā ar Eurostars-2, tādējādi izpildot šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto apņemšanos;

e)

finansējums Eurostars-2 projektiem no valstu budžeta līdzekļiem un Savienības finansiālā ieguldījuma tiek piešķirts saskaņā ar projektu sarindojuma sarakstu; un

f)

novērojami acīmredzami uzlabojumi zinātniskās, vadības un finansiālās sadarbības jomā, par ko liecina minimālo sasniedzamo darbības rezultātu mērķu un atskaites punktu noteikšana Eurostars-2 īstenošanai.

a)

līdzfinansējums atlasītiem Eurostars-2 projektiem, izmantojot attiecīgus valstu finansējuma veidus, galvenokārt dotāciju veidā. Komisija, lai novērtētu iesaistīto valstu ieguldījumu, kas nav veikts dotāciju veidā, var izmantot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz dotāciju ekvivalentiem;

b)

finansiāls ieguldījums to Eurostars-2 administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības ieguldījuma, kā noteikts 5. panta 3. punktā.

a)

prasības ESE attiecībā uz Lēmuma (ES) Nr. 2013/743 II pielikumā noteiktajiem darbības rezultātu rādītājiem;

b)

prasības attiecībā uz ESE ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmuma (ES) Nr. 2013/743 III pielikumā;

c)

īpašos darbības rezultātu rādītājus ESE darbībai attiecībā uz Eurostars-2;

d)

prasības, kas ESE jāievēro, sniedzot informāciju par administratīvajām izmaksām un ziņojot par Eurostars-2 īstenošanas detalizētiem skaitliskajiem rādītājiem;

e)

kārtību, kādā sniedzami dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija spēj izpildīt savas izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;

f)

ESE pienākumu parakstīt divpusējus nolīgumus ar VFS pirms Savienības finansiālā ieguldījuma pārskaitīšanas, šādus divpusējus nolīgumus, nosakot minimālos sasniedzamos darbības rezultātu mērķus un atskaites punktus attiecībā uz Eurostars-2 īstenošanu;

g)

noteikumus Eurostars-2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/14

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome ir pauduši atbalstu minētajai stratēģijai.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir palielināt ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā–publiskā sektora partnerību nostiprināšanos, tostarp Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu piedaloties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis,.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 742/2008/EK (4) paredz Kopienas finansiālo ieguldījumu Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgajai pētniecības un izstrādes programmai (“AAL JP”), kas sniegts kā pretieguldījums dalībvalstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 150 000 000, kamēr tiek īstenota Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5).

(5)

Komisija 2012. gada decembrī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par AAL JP starpposma novērtējumu. Minēto novērtējumu izstrādāja ekspertu grupa. Saskaņā ar minētās ekspertu grupas vispārējo viedokli AAL JP bija sasniegusi būtisku progresu tās mērķu īstenošanā un ievērojamus rezultātus, un tā būtu jāturpina arī pēc pašreizējā finansēšanas perioda. Ekspertu grupa gan norādīja uz dažiem trūkumiem, jo īpaši uz vajadzību projektos vairāk un pēc iespējas agrāk iesaistīt lietotājus un vajadzību vēl vairāk uzlabot programmas darbības rezultātus attiecībā uz līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas termiņiem.

(6)

2010. gada starpposma novērtējumā un 2012. gada apspriešanās procesā tika uzsvērta finanšu instrumentu, atbilstības noteikumu un atmaksāšanas sistēmu dažādība. Iesaistītās valstis ar Interaktīvas automatizētas dzīvesvides Ģenerālās asamblejas starpniecību varēja apsvērt šo jautājumu un veicināt apmaiņu ar labu praksi.

(7)

Komisija savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” uzsvēra, ka sabiedrības novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās dalībvalstīs un ka jaunu tehnoloģiju plašāka izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecāku cilvēku labklājību un sekmēt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kā arī uzlabot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

(8)

Komisija atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Inovācijas savienība” norādīja, ka sabiedrības novecošana ir viena no sabiedrības problēmām, kuru risināšanā inovācijas sasniegumi var būt ļoti svarīgi un var uzlabot konkurētspēju, sniegt Eiropas uzņēmumiem iespēju izvirzīties vadībā jaunu tehnoloģiju izstrādē, attīstīties un kļūt par pasaules līderiem jaunos izaugsmes tirgos, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un tādējādi radīt daudz jaunu augstas kvalitātes darbvietu.

(9)

Veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu nozarē aptuveni 20 miljoni Savienības iedzīvotāju ir nodarbināti t. s. “baltajās” darbvietās, un ir gaidāms, ka šis skaitlis nākamo gadu laikā palielināsies sabiedrības novecošanas dēļ. Apmācībai un mūžizglītībai vajadzētu būt šīs sensitīvās nozares galvenajai prioritātei. Tādēļ būtu precīzāk jāizvērtē nepieciešamība pēc “baltajām” darbvietām un ieguldījumiem mūsdienīgās prasmēs, piemēram, informācijas tehnoloģiju izmantošanā.

(10)

Komisija savā 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” ierosināja nostiprināt AAL JP, lai palīdzētu risināt sabiedrības novecošanas problēmas.

(11)

Komisija savā 2012. gada 29. februāra paziņojumā “Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām stratēģisko īstenošanas plānu” ierosināja ņemt vērā attiecīgās plāna prioritātes saistībā ar turpmākajām pētniecības un inovācijas darba programmām un instrumentiem, kas ietilpst “Apvārsnī 2020”. Komisija arī ierosināja ņemt vērā ieguldījumu, ko AAL JP var sniegt Eiropas Inovācijas partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām.

(12)

Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām, kas izveidota saskaņā ar Inovācijas savienību, paredzēts, ka inovatīvi uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) balstīti risinājumi būs svarīgi tās mērķu sasniegšanā – līdz 2020. gadam palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu par diviem gadiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu efektivitāti Savienībā. Tās stratēģiskajā īstenošanas plānā noteiktas prioritātes inovācijas paātrināšanai un paplašināšanai aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā visā Savienībā trīs aspektos: profilakse un veselības veicināšana, aprūpe un ārstēšana, neatkarīga dzīve un sociālā iekļaušana.

(13)

Tā kā ar IKT sistēmām tiek apstrādāti lieli personas datu un profilu apjomi un tās darbojas, sazinoties reālajā laikā, tādējādi radot lielu risku, ka varētu notikt datu drošības pārkāpumi, būtu jāņem vērā datu aizsardzības aspekti. Turklāt būtu jāievēro tiesības uz privāto dzīvi.

(14)

Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmas (“AAL programma”) pamatā vajadzētu būt iepriekšējās programmas sasniegumiem, un tai būtu jārisina iepriekšējās programmas trūkumi, veicinot lietotāju pietiekamu dalību projektos jau no to sākumposma, lai nodrošinātu, ka izstrādātie risinājumi ir pieņemami un atbilst konkrētām lietotāju vajadzībām, un nodrošinot labāku AAL programmas īstenošanu.

(15)

Īstenojot AAL programmu, būtu jāņem vērā plaša inovācijas definīcija, tostarp organizatoriskie, darījumdarbības, tehnoloģiskie, sabiedriskie un vides aspekti. Tai būtu jānodrošina daudznozaru pieeja un sociālo un humanitāro zinātņu iekļaušana AAL programmā.

(16)

AAL programmas darbībām būtu jāatbilst mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm, kas noteiktas “Apvārsnī 2020”, un Regulas (ES) Nr. 1291/13 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(17)

Savienības finansiālajai līdzdalībai AAL programmā būtu jānosaka ierobežojums uz “Apvāršņa 2020” darbības laiku. Lai nodrošinātu būtisku sviras efektu un iesaistīto valstu aktīvu līdzdalību AAL programmas mērķu sasniegšanā, “Apvāršņa 2020” darbības laikā Savienības finansiālajai līdzdalībai AAL programmā nebūtu jāpārsniedz iesaistīto valstu finansiālais ieguldījums.

(18)

Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar AAL programmu būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 mērķiem ikvienai dalībvalstij un ikvienai “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām jebkurā piemērotā laikā līdzdarboties AAL programmā.

(20)

Lai nodrošinātu, ka iesaistītās valstis sniedz pretieguldījumu Savienības finansiālajām saistībām, būtu jānosaka, ka Savienība finansiālo ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis ir oficiāli uzņēmušās saistības pirms AAL programmas sākšanas un tās izpildījušas. Iesaistīto valstu ieguldījumā AAL programmā būtu jāiekļauj administratīvās izmaksas, kas rodas valstu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu AAL programmas darbību.

(21)

Lai kopīgi īstenotu AAL programmu, vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par AAL programmas īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidoja “Interaktīvas automatizētas dzīvesvides apvienību” (“AALA”), kuras juridiskā forma ir aisbl - starptautiska bezpeļņas asociācija, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem izveidota juridiska persona. Ņemot vērā, ka saskaņā ar starpposma novērtējuma ziņojumu AAL JP esošā pārvaldības struktūra ir izrādījusies efektīva un kvalitatīva, AALA būtu jāizmanto kā īstenošanas struktūra un tai būtu jāuzņemas AAL programmas finansējuma piešķiršanas un uzraudzības struktūras funkcija. AALA būtu jāpārvalda Savienības finansiālais ieguldījums un jānodrošina AAL programmas efektīva īstenošana.

(22)

Lai sasniegtu AAL programmas mērķus, AALA finansiālais atbalsts būtu jāsniedz galvenokārt kā dotācijas AALA atlasītās darbībās iesaistītiem dalībniekiem. Minētās darbības AALA pārraudzībā būtu jāatlasa pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ar neatkarīgu ārēju ekspertu palīdzību. Prioritārā secībā veidotam priekšlikumu sarakstam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu atlasi un Savienības un valstu budžetu finansējuma piešķiršanu AAL programmas projektiem.

(23)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un netiešas pārvaldības noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6), un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (7).

(24)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai, īstenojot proporcionālus pasākumus, samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja AAL programma tiek īstenota neatbilstīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis ieguldījumu AAL programmas finansēšanā nesniedz vai sniedz daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz Savienībai un AALA.

(25)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(26)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē AAL programma, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (8). Taču, ņemot vērā AAL programmas specifiskās funkcionālās vajadzības, jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

(27)

AALA izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(28)

Konkrētas atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 ir vajadzīgas, jo AAL programma ir iecerēta kā uz tirgu vērsta pētniecības un inovācijas programma, kurā apvienotas daudzas dažādas valstu finansējuma plūsmas (piemēram, pētniecības inovācijas, veselības aprūpes un nozares finansējuma programmas). Minētajām valstu programmām to rakstura dēļ ir dažādi dalības noteikumi, un nevar rēķināties, ka tās pilnībā atbildīs Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt AAL programma ir jo īpaši vērsta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lietotāju organizācijām, kas parasti nepiedalās Savienības pētniecības un inovācijas pasākumos. Lai atvieglotu minēto uzņēmumu un organizāciju dalību, Savienības finansiālais ieguldījums tiek sniegts saskaņā ar attiecīgo valstu finansēšanas programmu noteikumiem, kas tiem ir zināmi, un īstenots kā viena dotācija, kurā Savienības finansējums apvienots ar attiecīgo valsts finansējumu.

(29)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā visā izdevumu ciklā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(30)

Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību būtu jāveic starpposma novērtējums, jo īpaši par AAL programmas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī galīgais novērtējums un jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(31)

Novērtējumā būtu jāizmanto precīza un aktuāla informācija. Tādēļ pēc Komisijas pieprasījuma AALA un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga iekļaušanai ziņojumos par AAL programmas novērtējumu.

(32)

AAL programmā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz nostiprināt Eiropas publiskās veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas, jo tie ir svarīgi līdzekļi, lai stiprinātu sociālo labklājību un samazinātu labklājības plaisu starp reģioniem un sabiedrības grupām, kura bīstami paplašinās pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes dēļ.

(33)

AAL programmai būtu jānodrošina efektīva dzimumu līdztiesības sekmēšana, kā noteikts “Apvārsnī 2020”. AAL programmai būtu jāveicina dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana pētniecības un inovācijas jomās. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā jomā īpaša uzmanība būtu jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un tādās struktūrās kā padomdevēju un ekspertu grupas. Dzimumu līdztiesības aspekts būtu pienācīgi jāiekļauj ar pētniecību un inovāciju saistītās stratēģijās, programmās un projektos un jāievēro visos pētniecības cikla posmos.

(34)

AAL programmai būtu jāievēro ētikas principi, kā noteikts “Apvārsnī 2020”. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

(35)

Ņemot vērā to, ka iesaistītās valstis ir nolēmušas turpināt AAL programmu un ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus. proti, tieši atbalstīt un papildināt Savienības politiku aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā darbības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

iesaistītās valstis ir pierādījušas, ka AAL programma ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

b)

iesaistītās valstis vai to izraudzītas organizācijas ir izraudzījušās AALA par struktūru, kura atbild par AAL programmas īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanu un uzraudzību;

c)

visas iesaistītās valstis ir apņēmušās sniegt finansējumu AAL programmai;

d)

AALA ir pierādījusi savu spēju īstenot AAL programmu, tostarp piešķirt un uzraudzīt Savienības ieguldījumu saskaņā ar Savienības budžeta netiešu pārvaldību atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantam; un

e)

ir izveidots AAL programmas pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

a)

AALA īsteno I pielikumā noteiktos AAL programmas mērķus un šā lēmuma II pielikumā noteiktos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ievērojot šā lēmuma 5. pantu;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

c)

AALA ievēro ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā; un

d)

visas iesaistītās valstis ir izpildījušas saistības, kas minētas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, un sniegušas ikgadējo ieguldījumu AAL programmas finansēšanā.

a)

finansiālais ieguldījums netiešām darbībām, ko atbalsta AAL programma, saskaņā ar II pielikumu;

b)

ieguldījumi natūrā, kas atbilst administratīvajām izmaksām, kuras radušās valstu pārvaldes iestādēm, lai efektīvi īstenotu AAL programmu, saskaņā ar II pielikumu.

a)

prasības par AALA ieguldījumu attiecībā uz saistītajiem rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma (ES) Nr. 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības par AALA ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmumā (ES) Nr. 2013/743/ES;

c)

konkrētos darbības rezultātu rādītājus, kas vajadzīgi AALA darbības uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 2. punktu;

d)

kārtību, kādā sniedz datus un informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus.

e)

noteikumu par to, lai AALA izsludinātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus jo īpaši publicētu vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/27

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Šo stratēģiju ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā-publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu īsteno vairākas dalībvalstis.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un būtu pilnībā jāievēro “Apvāršņa 2020” galvenos principus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 912/2009/EK (4) Kopiena nolēma veikt Eiropas metroloģijas pētniecības programmā (“EMPP”) finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 200 000 000 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5) izveidotās Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gadam) darbības laikā.

(5)

Komisija 2012. gada aprīlī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) starpposma novērtējumu. Minēto starpposma novērtējumu ekspertu grupa izstrādāja trīs gadus pēc programmas sākuma. Ekspertu grupa kopumā atzina, ka EMPP ir labi pārvaldīta kopīga Eiropas pētniecības programma, kas jau ir sasniegusi samērā augstu zinātnes, pārvaldības un finansiālās integrācijas līmeni. Tomēr ekspertu grupa norādīja uz nepietiekamu izmantošanu rūpniecībā, nepietiekamu atvērtību izcilai zinātnei ārpus metroloģijas institūtiem un nepietiekamu spēju veidošanu. Ekspertu grupa arī uzskatīja, ka, īstenojot EMPP, varētu izveidot iekļaujošāku Eiropas metroloģijas pētniecības telpu.

(6)

EMPP var sniegt turpmāku atbalstu, ievērojot Padomes Lēmumu 2013/743/ES (6).

(7)

Eiropas metroloģijas pētniecības un inovācijas programma (“EMPIR”), kas saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” un ar tās pamatiniciatīvām, jo īpaši ar “Inovācijas Savienību”, “Eiropas digitalizācijas programmu”, “Resursu ziņā efektīvu Eiropu” un “Rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā”, būs vēl vērienīgāka un iekļaujošāka programma, kuru 28 iesaistītās valstis īstenos desmit gadu laikposmā (2014.–2024. gadā). Lai pilnveidotu iepriekšējo programmu, EMPIR ietvers darbības, kas saistītas ar inovāciju un izmantošanu rūpniecībā, normu, standartizācijas un regulatīvu mērķu pētniecību un spēju veidošanu.

(8)

Iesaistītās valstis plāno piedalīties EMPIR īstenošanā laikposmā, ko aptver EMPIR (2014.–2024. gads). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar EMPIR būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(9)

EMPIR darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēmun Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(10)

“Apvāršņa 2020” darbības laikā būtu jānosaka maksimālais apjoms attiecībā uz Savienības finansiālo dalību EMPIR. Saskaņā ar šo maksimālo apjomu robežām Savienības ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar EMPIR iesaistīto valstu ieguldījumu, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu plašāku integrāciju.

(11)

Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1291/2013 noteiktajiem mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām piedalīties EMPIR.

(12)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis uzņemas oficiālas saistības piedalīties EMPIR īstenošanā un izpilda minētās saistības. No iesaistīto valstu ieguldījumiem EMPIR būtu jāsedz administratīvās izmaksas, ievērojot maksimālo apjomu 5 % apmērā no EMPIR budžeta. Iesaistītajām valstīm būtu jāapņemas vajadzības gadījumā palielināt savu ieguldījumu EMPIR par iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no savas apņemšanās, lai nodrošinātu to spēju finansēt savas valstu vienības, tādas kā valstu metroloģijas institūti (“VMI”) un norīkotie institūti (“NI”), kas piedalās izvēlētajos projektos.

(13)

Lai kopīgi īstenotu EMPIR, ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par EMPP īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidojušas EURAMET e.V. (“EURAMET”) – Eiropas reģionālo metroloģijas organizāciju un bezpeļņas asociāciju, kas darbojas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. EURAMET ir arī uzdevumi un pienākumi, kas saistīti ar metroloģijas saskaņošanu plašākā Eiropas un pasaules mērogā. Par EURAMET biedriem var kļūt visi Eiropas VMI, bet NI – par asociētiem biedriem. Dalība EURAMET nav atkarīga no tā, vai valstī ir metroloģijas pētniecības programmas. Tā kā saskaņā ar EMPP starpposma novērtējuma ziņojumu EURAMET pārvaldības struktūra sevi ir pierādījusi kā efektīvu un augsti kvalitatīvu, lai īstenotu EMPP, EURAMET būtu jāizmanto arī EMPIR īstenošanai. EURAMET tāpēc vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam.

(14)

Lai sasniegtu EMPIR mērķus, EURAMET būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju veidā to darbību dalībniekiem, kuras izvēlētas EURAMET līmenī. Minētās darbības būtu jāizvēlas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, par kuriem atbild EURAMET. Sarindojumam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu izraudzīšanos un finansējuma piešķiršanu no Savienības finansiālā ieguldījuma un no EMPIR projektos iesaistīto valstu ieguldījuma.

(15)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem netiešas pārvaldības noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(16)

Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja EMPIR tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPIR finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EURAMET.

(17)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(18)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirta Savienības finansējuma saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(19)

Uz dalību EMPIR finansētās netiešās darbībās attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (9). Tomēr, tā kā EMPIR ir īpašas darbības vajadzības, ir jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(20)

Iesaistīto valstu ieguldījumu galvenokārt veido to VMI un NI institucionālais finansējums, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Iesaistīto valstu ieguldījumam būtu jāietver arī naudas ieguldījums EMPIR administratīvajās izmaksās. Savienības ieguldījuma daļa būtu jāpiešķir subjektiem, kas nav VMI un NI, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Savienības finansiālā ieguldījuma aprēķinam VMI un NI, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jānodrošina, ka Savienības ieguldījums EMPIR nepārsniedz iesaistīto valstu ieguldījumu. Ņemot vērā to, ka iesaistīto valstu sniegtais VMI un NI institucionālais finansējums atbilst pieskaitāmajām izmaksām, kas piešķirtas EMPIR projektiem un kuras neatmaksā no Savienības ieguldījuma, VMI un NI netiešo attiecināmo izmaksu finansējuma vienotā likme būtu jāpielāgo atbilstīgi vienotajai likmei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1290/2013. Vienotā likme VMI un NI attiecināmo netiešo izmaksu finansēšanai būtu jānosaka, pamatojoties uz visām netiešajām izmaksām, kuras VMI un NI, kas piedalās EMPP projektos, deklarē kā attiecināmas un kuras ir stabilas un ir ticams to netiešo izmaksu tuvinājums, kas radušās VMI un NI, kuri piedalās EMPIR projektos. Tā kā minētās netiešās izmaksas veido 140 % no VMI un NI kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem un bezmaksas ieguldījumiem natūrā, ko neizmanto saņēmēju telpās, VMI un NI netiešo izmaksu finansējuma vienotā likme kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1290/2013 būtu jāpazemina no 25 % līdz 5 %. Tāpēc attiecībā uz VMI un NI būtu jāparedz atkāpe no minētās regulas 29. panta. Citas vienības, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jāfinansē saskaņā ar minēto regulu.

(21)

EMPIR izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(22)

Finansēšanas modeļa piemērotība, ņemot vērā Savienības un ārpussavienības finansējuma atbilstības principu, būtu atkārtoti jānovērtē EMPIR starpposma novērtējuma laikā.

(23)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, izmantojot tādus samērīgus pasākumus kā pārkāpumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšana un – vajadzības gadījumā – administratīvu un finansiālu sodu piemērošana saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(24)

Komisijai būtu jāveic starpposma novērtējums, ar ko jo īpaši novērtē EMPIR kvalitāti, efektivitāti, panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, un nobeiguma novērtējums un būtu jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(25)

Pēc Komisijas pieprasījuma EURAMET un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkura informācija, kas Komisijai jāiekļauj ziņojumos par EMPIR novērtēšanu.

(26)

Lēmuma mērķis ir Savienības dalība EMPIR, proti, lai sekmētu piemērotu, integrētu un mērķim atbilstīgu metroloģijas risinājumu nodrošināšanu un integrētas Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmas izveidi, lai panāktu kritisko masu un aktīvu iesaisti reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, kuru dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt. Metroloģijas prasību mēroga un sarežģītības dēļ ir vajadzīgi ieguldījumi, kas pārsniedz VMI un to NI pētniecības pamatbudžetus. Mūsdienīgu metroloģijas risinājumu pētniecībai un izstrādei nepieciešamā izcilība sniedzas pāri valstu robežām, un tāpēc to nevar piesaistīt tikai valsts līmenī. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

iesaistītās valstis pierāda, ka EMPIR ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

b)

iesaistītās valstis vai VMI ir izraudzījušies EURAMET e.V. (“EURAMET”) par struktūru, kura atbild par EMPIR īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību;

c)

visas iesaistītās valstis ir apņēmušās piedalīties EMPIR finansēšanā un izveidot iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no saistību summas;

d)

EURAMET ir pierādījusi savu spēju īstenot EMPIR, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības finansiālo ieguldījumu Savienības budžeta netiešās pārvaldības ietvaros saskaņā ar 58., 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

e)

ir izveidots EMPIR pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

a)

EURAMET īsteno I pielikumā noteiktos EMPIR mērķus un II pielikumā noteiktās darbības saskaņā ar 5. pantā minētajiem dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

c)

EURAMET ievēro prasības par ziņošanu, kas noteiktas 60. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

d)

tiek pildītas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

a)

ieguldījumi, ko sniedz, izmantojot to VMI un NI institucionālu finansējumu, kuri piedalās EMPIR projektos;

b)

finansiālie ieguldījumi EMPIR administratīvajās izmaksās.

a)

prasības par EURAMET ieguldījumu attiecībā uz rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības par EURAMET ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmuma (ES) 2013/743/ES III pielikumā;

c)

konkrētus rezultātu rādītājus, kas saistīti ar EURAMET darbību;

d)

prasības EURAMET par to, kā sniedzama informācija par administratīvajām izmaksām un detalizēti skaitļi saistībā ar EMPIR īstenošanu;

e)

kārtību, kādā sniedz datus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;

f)

noteikumus EMPIR izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/38

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome ir pauduši atbalstu minētajai stratēģijai.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir palielināt ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā–publiskā sektora partnerību nostiprināšanos, tostarp Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu piedaloties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1209/2003/EK (4) Kopiena nolēma piešķirt Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerībai (“EDCTP1”) finansiālu ieguldījumu, kura apmērs atbilda iesaistīto valstu ieguldījumam, taču nepārsniedza EUR 200 000 000, uz laiku, kamēr darbojas sestā Eiropas Kopienas pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas Pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1513/2002/EK (5). EDCTP1 tika atbalstīta, arī īstenojot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6).

(5)

Neatkarīgie eksperti 2009. gadā pieņēma EDCTP1 starpposma novērtējuma ziņojumu. Ekspertu grupa uzskatīja, ka, kāpinot pētniecisko kapacitāti un sniedzot jaunajiem Āfrikas pētniekiem mācību un darba iespējas, EDCTP1 nodrošina unikālu platformu patiesam dialogam ar Āfrikas zinātniekiem un ka tā ir sākusi mazināt plaisu starp ziemeļiem un dienvidiem. Saskaņā ar minēto ziņojumu otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (“programma EDCTP2”) jāpievēršas vairākiem būtiskiem jautājumiem: jāgroza un jāpaplašina EDCTP1 līdzšinējā darbības joma; vajadzības gadījumā būtu vēl vairāk jāpilnveido un jāstiprina jaunattīstības valstu spēja pareizi veikt un pārvaldīt klīniskās pārbaudes, jo īpaši ētikas izvērtēšanas komiteju un attiecīgās regulatīvās vides nozīme un attīstība; būtu vēl vairāk jāuzlabo Eiropas nacionālo programmu koordinēšana, savstarpējā sadarbība un vajadzības gadījumā arī integrēšana; ir jāpastiprina un jāpaplašina sadarbība ar citiem lielākajiem publiskajiem un privātajiem partneriem, tostarp farmācijas nozari, kā arī ar publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, produktu izstrādes partnerībām (“PIP”), pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām un fondiem; būtu jāpastāv skaidriem un pārredzamiem noteikumiem par pārvaldību; būtu jāveido sinerģija ar Eiropas ārpolitikas pasākumiem, jo īpaši ar Savienības attīstības palīdzības instrumentiem; būtu jāprecizē un jāvienkāršo noteikumi par līdzfinansējumu; un jāpastiprina uzraudzības instrumenti.

(6)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (7), programmai EDCTP2 atbalstu var nodrošināt arī turpmāk.

(7)

Savienība sniedz nozīmīgu finansējumu ar nabadzību saistītu slimību un novārtā atstātu infekcijas slimību pētniecībai. Komisija un dalībvalstis nodrošina gandrīz ceturto daļu (22 %) no attiecīgajiem valdību ieguldījumiem pasaules mērogā. Turklāt Savienībai ir nozīmīga loma pasaules veselības jomā. Piemēram, Komisija un dalībvalstis nodrošina aptuveni pusi finansējuma Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai.

(8)

Īstenojot EDCTP1, tika gūti nozīmīgi sasniegumi un ir izstrādāti astoņi uzlaboti ārstniecības līdzekļi, jo īpaši tādiem jaundzimušajiem, bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti, kuriem ir HIV/AIDS vai malārija. Pateicoties programmai, ir sākuši darboties pirmie četri Āfrikas reģionālie izcilības tīkli, kuri veicina jaunattīstības valstu sadarbību klīniskās izpētes jomā, un ir apmācīti vairāk nekā 400 Āfrikas valstu pētnieki. Programma arī ir veicinājusi Āfrikas Klīnisko pārbaužu reģistra un Āfrikas Vakcīnu regulētāju foruma izveidi.

(9)

Lai gan EDCTP1 ir devusi vērā ņemamus rezultātus un sasniegumus, ar nabadzību saistītās slimības to radītā sociālā un ekonomiskā sloga dēļ joprojām ir būtisks šķērslis jaunattīstības valstu, jo īpaši Subsahāras Āfrikas valstu, ilgtspējīgai attīstībai. Joprojām nav iedarbīgu, drošu, piemērotu un cenas ziņā pieejamu jaunattīstības valstu īpašajiem apstākļiem pielāgotu ārstniecības līdzekļu pret lielāko daļu ar nabadzību saistīto slimību, un investīcijas klīniskajā izpētē joprojām ir nepietiekamas, jo klīniskās pārbaudes ir dārgas un investīciju atdeve tirgus nepilnību dēļ ir ierobežota. Būtu jāuzsver, ka tikai 10 % no pētniecībai paredzētajiem pasaules līdzekļiem tiek novirzīti tam, lai pētītu slimības, kas izraisa 90 % patoloģiju pasaulē. Turklāt Eiropas pētnieciskā darbība un programmas joprojām nereti ir sadrumstalotas un tāpēc nenodrošina kritisko masu vai pārklājas, savukārt pētnieciskā kapacitāte un investīcijas jaunattīstības valstīs ir nepietiekamas.

(10)

Sniedzot atbalstu cīņā pret slimībām, kas saistītas ar nabadzību, pret tām varētu palīdzēt aizsargāt arī Eiropas iedzīvotājus, jo pieaugošā globālā mobilitāte (tostarp tūrisms), migrācijas plūsmas un izmaiņas saistībā ar minēto slimību ģeogrāfisko izplatību nozīmē to, ka Eiropai, iespējams, būs jārisina jaunas vai iepriekš jau pieredzētas problēmas saistībā ar minētajām slimībām.

(11)

Eiropas Parlaments 2010. gada 15. jūnijā, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei 2010. gada septembrī, pieņēma rezolūciju par tūkstošgades attīstības mērķu (“TAM”) īstenošanā sasniegto, kurā aicināja Komisiju, dalībvalstis un jaunattīstības valstis piektā TAM (mātes veselības uzlabošana), ceturtā TAM (bērnu mirstības samazināšana) un sestā TAM (saslimstības ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi mazināšana) risināšanā izmantot konsekventu un holistisku pieeju.

(12)

Savienība ir apņēmusies ievērot 2012. gada konferences “Rio+20” secinājumus par tādu starptautiskas vienošanās aptvertu ilgtspējīgas attīstības mērķu (“IAM”) izstrādi un īstenošanu, kuros būtu ņemti vērā un iekļauti arī TAM.

(13)

Savienība 2000. gadā sāka augsta līmeņa politisko dialogu ar Āfriku, kura rezultātā tika izveidota Āfrikas un ES stratēģiskā partnerība; pēc tam 2007. gadā tika pieņemta ES un Āfrikas kopējā stratēģija, un 2011. gadā tika iedibināts augsta līmeņa politiskais dialogs par zinātni, tehnoloģiju un inovācijām.

(14)

Komisija 2010. gada 31. martā publicēja paziņojumu par Savienības lomu veselības jomā pasaules mērogā, kurā dalībvalstis tika aicinātas īstenot saskaņotāku pieeju un attiecīgajos politikas virzienos veselības pētniecības jomā noteikt kopīgas globālas prioritātes un kopīgi tās risināt. Minētajā paziņojumā Komisija arī atkārtoti norāda, ka ir jāveicina taisnīga un visaptveroša piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī efektīvs un godīgs pētniecības finansējums, kas sniedz labumu visu cilvēku veselībai.

(15)

Padomes 2010. gada 10. maija secinājumos par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē aicināja Savienību veicināt efektīvu un godīgu zinātnes pētniecības finansēšanu, kas uzlabotu visu cilvēku veselības aizsardzību un nodrošinātu, ka jauninājumi un iejaukšanās dotu lētus un pieejamus risinājumus. Jo īpaši būtu jāanalizē modeļi, kas atsaista pētniecības un attīstības (“PA”) izmaksas un medikamentu cenas, tostarp iespējas nodot tehnoloģijas jaunattīstības valstīm.

(16)

Komisija savā 2011. gada 21. septembra paziņojumā par partnerībām pētniecībā un inovācijā noteica, ka partnerībām, kas sniedzas pāri institūciju, valstu un kontinentu robežām, ir centrāla nozīme Savienības pētniecības politikā.

(17)

Komisija savā 2013. gada 27. februāra paziņojumā “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem – nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos darīt visu iespējamo, lai palīdzētu līdz 2015. gadam sasniegt TAM, un norādīja, ka ES finansētie pētījumi EDCTP1 programmā ir palīdzējuši TAM sasniegšanā.

(18)

Saskaņā ar “Apvāršņa 2020” mērķiem jebkurai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai piedalīties programmā EDCTP2.

(19)

Būtu jāapsver ieguldījums tādu atvērtu inovācijas modeļu izpētē, kas paredzēti vajadzību virzītiem pētījumiem, kā arī pieejami un cenas ziņā pieņemami rezultāti atbilstīgi citām saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies veselības pētniecības un attīstības jomā.

(20)

Iesaistītās valstis ir paredzējušas programmas EDCTP2 darbības laikposmā, proti no 2014. gada līdz 2024. gadam, ieguldīt tās īstenošanā. Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar šo programmu būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(21)

Attiecībā uz Savienības dalību programmas EDCTP2 laikposmā, kad darbojas “Apvārsnis 2020”, būtu jānosaka izdevumu griesti. Savienības ieguldījumam minēto izdevumu griestu robežās vajadzētu būt līdzvērtīgam šajā lēmumā minēto valstu ieguldījumam, lai tādējādi nodrošinātu būtisku sviras efektu un šo valstu programmu ciešāku integrāciju.

(22)

Savienības finanšu ieguldījuma priekšnosacījumam vajadzētu būt iesaistīto valstu oficiālām saistībām veicināt programmas EDCTP2 īstenošanu un minēto saistību izpildei.

(23)

Programmas EDCTP2 kopīgai īstenošanai ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par programmas EDCTP2 īstenošanas struktūru (turpmāk “EDCTP2 ĪS”) un to izveidojušas. EDCTP2 ĪS būtu jāsaņem Savienības finanšu ieguldījums un jānodrošina programmas EDCTP2 efektīva īstenošana.

(24)

EDCTP2 darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(25)

EDCTP2-ĪS izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(26)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam un saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (9).

(27)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai samazināt, apturēt vai pārtraukt Savienības finanšu ieguldījumu, ja programmu EDCTP2 īsteno neatbilstoši, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis ieguldījumu programmas EDCTP2 finansēšanā nesniedz vai sniedz daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EDCTP2 ĪS.

(28)

Lai efektīvi īstenotu programmu EDCTP2, EDCTP2 ĪS būtu jānodrošina finanšu atbalsts, galvenokārt piešķirot dotācijas EDCTP2 ĪS līmenī izraudzīto programmas pasākumu dalībniekiem. Minētie pasākumi būtu jāizraugās atklātos un uz konkursu balstītos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, par ko būtu atbildīga EDCTP2 ĪS.

(29)

Dalībai programmas EDCTP2 netiešajās darbībās piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (10). Tomēr konkrētu programmas EDCTP2 operatīvo vajadzību dēļ ir jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(30)

Ir nepieciešamas atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 12. panta, lai būtu iespējams pieaicināt un finansēt vienības no Āfrikas un lai, izmantojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, programma EDCTP2 varētu sadarboties ar jebkuru citu juridisku personu.

(31)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(32)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā Savienības finansējuma saņēmēju revīzijai būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana atbilstīgi “Apvārsnim 2020”.

(33)

Izdevumu aprites cikla laikā ar samērīgiem pasākumiem būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi samaksātos vai neatbilstīgi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(34)

Komisijai būtu jāveic starpposma novērtēšana, jo īpaši izvērtējot programmas EDCTP2 kvalitāti un efektivitāti un izvirzīto mērķu īstenošanas progresu, un galīgais novērtējums, kā arī būtu jāsagatavo ziņojumi par minētajiem novērtējumiem.

(35)

Pēc Komisijas pieprasījuma EDCTP2 ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāiesniedz jebkāda informācija, kas Komisijai jāiekļauj ziņojumos par programmas EDCTP2 novērtējumu.

(36)

Nepieciešams, lai pētnieciskās darbības, ko veic, īstenojot programmu EDCTP2, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kuri pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās pētnieciskās darbības ir paredzēts veikt.

(37)

Ir būtiski, lai informēta piekrišana saistībā ar klīniskajām pārbaudēm, ko veic jaunattīstības valstīs, visos gadījumos tiktu saņemta patiesi informētā un brīvprātīgā veidā.

(38)

Ir arī svarīgi, lai darbības, ko veic saistībā ar programmu EDCTP2, būtu saskaņotas ar Savienības īstenotajām darbībām attīstības politikas jomā. Šajā sakarā būtu jācenšas panākt sinerģiju starp EDCTP2 un Eiropas Attīstības fondu.

(39)

Saistībā ar mērķi īstenot sadarbību ar starptautiska līmeņa attīstības palīdzības iniciatīvām – EDCTP2 finansētajās darbībās būtu jāņem vērā ieteikumi, kas vajadzības gadījumā ir sniegti attiecīgajās Pasaules veselības organizācijas (PVO) iniciatīvās, tostarp Konsultatīvajā ekspertu darba grupā pētniecības un attīstības jautājumos (“CEWG”).

(40)

Ar “Apvārsni 2020” izveidoja Zinātnes ekspertu grupu veselības aizsardzības jautājumos, kas ir uz zinātnes atziņām balstīta ieinteresēto personu platforma, lai izstrādātu zinātnisku ieguldījumu, sniegtu saskaņotu zinātnisku analīzi par pētniecības un inovācijas šķēršļiem un iespējām, kas saistītas ar “Apvārsnī 2020” ietverto sabiedrības problēmu “veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, palīdzētu definēt tās pētniecības un inovācijas prioritātes un veicinātu Savienības mēroga zinātnisku līdzdalību. Aktīvi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā visā Savienībā palīdz veidot spējas un sekmēt zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību minētajā jomā. Tādēļ attiecīgā gadījumā EDCTP2 būtu ar Zinātnes ekspertu grupu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju.

(41)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, paātrinot iedarbīgu, drošu, pieejamu, piemērotu un cenas ziņā pieņemamu ar nabadzību saistīto slimību gadījumā izmantojamu medicīnisko intervenču klīnisko izstrādi, veicināt ar nabadzību saistīto slimību radītā sociālā un ekonomiskā sloga samazināšanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nespēj nodrošināt vajadzīgo cilvēkresursu un finanšu resursu kritisko masu, bet darbības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

iesaistītās valstis pierāda, ka programma EDCTP2 ir izveidota atbilstīgi I, II un III pielikumam;

b)

iesaistītās valstis vai to ieceltās organizācijas ir iecēlušas EDCTP2 ĪS – vienību, kurai ir juridiskas personas statuss un kura atbildīga par programmas EDCTP2 īstenošanu, un par iesaistīto valstu ieguldījuma, kā arī Savienības finanšu ieguldījuma, saņemšanu, piešķiršanu un pārraudzību;

c)

EDCTP2 ĪS pierāda, ka tā spēj īstenot programmu EDCTP2, tostarp saņemt, piešķirt un pārraudzīt Savienības ieguldījumu, veicot netiešu Savienības budžeta pārvaldību atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantam;

d)

ir izveidots III pielikumam atbilstīgs programmas EDCTP2 pārvaldības modelis; un

e)

katra iesaistītā valsts apņemas piešķirt finansējumu programmai EDCTP2.

a)

EDCTP2 ĪS šā lēmuma I pielikumā noteiktos mērķus un II pielikumā paredzētās darbības, jo īpaši tās finansētās darbības un netiešos pasākumus, īsteno saskaņā ar šā lēmuma 6. pantā minēto Regulu (ES) Nr. 1290/2013;

b)

tiek uzturēts atbilstīgs un efektīvs programmas EDCTP2 pārvaldības modelis, kas atbilst III pielikuma nosacījumiem;

c)

EDCTP2 ĪS ievēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteiktās prasības par ziņošanu; un

d)

tiek pildītas 1. punkta e) apakšpunktā minētās saistības.

a)

finansiālie ieguldījumi EDCTP2 ĪS;

b)

ieguldījumi natūrā, ko veido izmaksas, kuras iesaistītajām valstīm radušās, īstenojot EDCTP2 ikgadējā darba plānā iekļautās un skaidri norādītās darbības, vai saistībā ar EDCTP2 ĪS administratīvo budžetu.

a)

EDCTP2 ĪS ieguldījuma nosacījumus attiecībā uz darbības rezultātu rādītājiem, kuri paredzēti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

EDCTP2 ĪS ieguldījuma nosacījumus attiecībā uz uzraudzību, kas paredzēta Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā;

c)

konkrētus darbības rezultātu rādītājus attiecībā uz EDCTP2 ĪS darbību;

d)

EDCTP2 ĪS piemērotās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par administratīvajām izmaksām un sīki izstrādātiem skaitliskiem datiem par programmas EDCTP2 īstenošanu;

e)

pasākumus, ar kuriem nodrošina to datu sniegšanu, kuri Komisijai vajadzīgi pētījumu rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumu izpildei;

f)

kārtību, saskaņā ar kuru Komisija apstiprina vai noraida programmas EDCTP2 ikgadējā darba plāna projektu, pirms to pieņem EDCTP2 ĪS; un

g)

noteikumus EDCTP2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, jo īpaši vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/54

(1)

Publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes, sākotnēji bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (1).

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2), tika noteiktas konkrētas atbalstāmās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp publiskā un privātā partnerība starp Savienību un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federāciju (“EFPIA”) attiecībā uz kopīgo tehnoloģiju ierosmi inovatīvu zāļu jomā.

(3)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgstspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija Eiropa 2020”), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzsvērta vajadzība veicināt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (3), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”), mērķis ir sasniegt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, piesaistīt privātus ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu, saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (4), būtu jāturpina sniegt atbalstu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK atbilstoši Lēmumā 2013/743/ES paredzētajiem noteikumiem.

(6)

Kopuzņēmums inovatīvu zāļu jomā uzsāktās kopīgas tehnoloģiskās ierosmes (“IMI kopuzņēmums”) īstenošanai, kurš izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2008 (5), ir apliecinājis resursu efektīvu mobilizāciju, apvienojot vairākus partnerus no farmācijas uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), pacientu organizācijām un regulējošām iestādēm.

(7)

IMI kopuzņēmums ir arī pastiprinājis sadarbību starp ieinteresētajām personām veselības pētniecības un inovācijas jomā, ļaujot piekļūt citu partneru zinātībai un palielinot sadarbību starp farmācijas uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām Savienībā, izstrādājot vispusīgas pētniecības programmas un horizontālo politikas koordināciju. Neviena cita Eiropas vai valsts programma nav sniegusi iespēju uzņēmumiem sadarboties farmācijas rūpniecībā tādā mērogā, kāds sasniegts ar inovatīvu zāļu jomā uzsākto kopīgo tehnoloģisko ierosmi. Kopuzņēmuma IMI starpposma novērtējumā tika uzsvērts, ka kopuzņēmums ļauj savstarpēji mācīties un dod iespēju palielināt ieinteresēto personu savstarpējo izpratni, kas nāk par labu visiem iesaistītajiem dalībniekiem un ir būtiski veicinājis pāreju uz atklātu inovācijas modeli biofarmācijas pētniecībā.

(8)

Jomās, kurās sociālo, sabiedrības veselības un biomedicīnas rūpniecības konkurētspējas mērķu apvienošanai ir nepieciešams apvienot resursus un veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru, iesaistot MVU, būtu jāveic ar medicīnas nākotni saistīta pētniecība. Ierosmes darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot visas dzīvības zinātņu pētniecības un inovācijas jomas, kas ir svarīgas no sabiedrības veselības viedokļa, kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā par prioritārām zālēm Eiropai un pasaulei, kas ir atjaunināts 2013. gadā. Tāpēc ierosmei vajadzētu censties piesaistīt plašāku partneru loku, tostarp uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, no dažādām nozarēm, piemēram, biometriskas attēlveidošanas, medicīnas informācijas tehnoloģijas, diagnostikas un/vai dzīvnieku veselības nozarēm. Plašāka dalība palīdzētu virzīt jaunu pieeju un tehnoloģiju izstrādi tādu slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai, kuras būtiski ietekmē sabiedrības veselību.

(9)

Lai īstenotu inovatīvu zāļu jomā uzsākto kopīgo tehnoloģisko ierosmi, būtu jāizveido jauns kopuzņēmums (“kopuzņēmums IMI2”), kas aizstātu un turpinātu IMI kopuzņēmumu. Kopuzņēmumam IMI2 būtu jātiecas veicināt mazāku dalībnieku, piemēram, pētniecības organizāciju, universitāšu un MVU spēju piedalīties atvērtos inovācijas modeļos un veicināt MVU iesaisti savos pasākumos saskaņā ar tā mērķiem.

(10)

Šīs ierosmes turpinājumā būtu arī jāņem vērā pieredze, kas gūta kopuzņēmuma IMI darbībā, tostarp tā starpposma novērtējuma rezultāti un ieinteresēto personu ieteikumi, un šī ierosme būtu jāīsteno, izmantojot piemērotāku struktūru un noteikumus, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu vienkāršošanu darbības līmenī. Šajā nolūkā “IMI2” būtu jāpieņem tā vajadzībām atbilstīgi finanšu noteikumi saskaņā ar 209. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6).

(11)

Kopuzņēmuma IMI2 locekļi, kas nav Savienība, ir izteikuši piekrišanu īstenot pētniecības pasākumus kopuzņēmuma IMI2 pasākumu jomā tādas struktūras satvarā, kas ir labāk pielāgota publiskā un privātā sektora partnerības būtībai. Ir atbilstīgi, ka kopuzņēmuma IMI2 locekļi, kas nav Savienība un kas pārstāv privāto sektoru, ar apstiprinājuma vēstuli atzīst šīs regulas pielikumā ietvertos statūtus.

(12)

Lai turpinātu attīstīt kopuzņēmuma IMI2 mērķus, arī citām juridiskām personām vajadzētu būt iespējai kļūt par tā locekļiem. Turklāt juridiskām personām, kas ir ieinteresētas atbalstīt kopuzņēmuma IMI2 mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par kopuzņēmuma IMI2 asociētajiem partneriem.

(13)

Jebkurai atbilstīgai iestādei būtu jāspēj kļūt par dalībnieku vai koordinatoru atlasītajos projektos.

(14)

Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam IMI2 būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībniekiem galvenokārt dotāciju veidā, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(15)

Dalībniekiem vajadzētu būt pilnībā informētiem par piemērojamiem juridiskajiem un procesuālajiem nosacījumiem, tostarp par tiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1290/2013 (7), jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu un izmantot un izplatīt rezultātus. Minētajiem nosacījumiem vajadzētu būt konsekventiem un pamatotiem, un ar tiem būtu jānodrošina vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret dalībniekiem attiecībā uz kopuzņēmuma IMI2 projektos gūto rezultātu īpašumtiesībām un piekļuvi tiem.

(16)

Finansiālajam ieguldījumam no locekļiem, kas nav Savienība, vajadzētu būt saistītam ar kopuzņēmuma IMI2 administratīvajām izmaksām un – kopā ar ieguldījumu no asociētajiem partneriem attiecībā uz to konkrēto pētniecības jomu – ar līdzfinansējumu, kas nepieciešams kopuzņēmuma IMI2 atbalstīto pētniecības un inovācijas darbību veikšanai.

(17)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums IMI2, būtu jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt kopuzņēmumam IMI2 būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(18)

Lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam IMI2 vajadzētu lietot arī elektroniskos līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Tāpēc kopuzņēmuma IMI2 izsludinātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vajadzētu publicēt arī dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam IMI2 atbilstīgus datus par, tostarp, priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem vajadzētu darīt pieejamus iekļaušanai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(19)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(20)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi lielas dokumentācijas un ziņošanas. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas saskaņā ar šo regulu būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(21)

Būtu jāizsargā Savienības un pārējo kopuzņēmuma IMI2 locekļu finansiālās intereses, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(22)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu IMI2 vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(23)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu attiecināt atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc, atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam IMI2 vajadzētu sniegt Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā IMI2 nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar 208. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(24)

Kopuzņēmumam IMI2 būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrvienībām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma IMI2 struktūrvienību reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(25)

Ar “Apvārsni 2020” tika izveidota Zinātnes ekspertu grupa veselības aizsardzības jautājumos, kas ir uz zinātnes atziņām balstīta ieinteresēto personu platforma ar mērķi izstrādāt zinātnisku ieguldījumu, sniegt saskaņotu zinātnisku analīzi par pētniecības un inovācijas šķēršļiem un iespējām, kas saistītas ar “Apvārsnī 2020” ietvertās prioritātes “Sabiedrības problēmu risināšana” mērķi “Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, palīdzēt definēt tās pētniecības un inovācijas prioritātes un veicināt Savienības mēroga zinātnisku dalību. Aktīvi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā visā Savienībā palīdz veidot spējas un sekmēt zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību šajā jomā. Tāpēc kopuzņēmumam IMI2 vajadzības gadījumā vajadzētu ar šo grupu sadarboties un apmainīties ar informāciju.

(26)

Ar “Apvārsni 2020” vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF). Tādēļ kopuzņēmumam IMI2 būtu jātiecas ar ESIF veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējās vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma IMI2 jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(27)

Kopuzņēmums IMI tika izveidots uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumam IMI2 būtu jāsniedz nepārtraukts atbalsts inovatīvu zāļu pētniecības programmai, īstenojot atlikušās darbības, kas tika sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008 atbilstīgi minētajai regulai. Pāreja no kopuzņēmumu IMI uz kopuzņēmumu IMI2 būtu jāpielāgo pārejai no Septītās pamatprogrammas uz “Apvārsni 2020” un laika ziņā ar to jāsaskaņo, lai nodrošinātu pētniecībai pieejamā finansējuma optimālu izlietošanu. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 73/2008 būtu jāatceļ, un būtu jānosaka pagaidu noteikumi.

(28)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos kopuzņēmuma IMI2 uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(29)

Ņemot vēra to, ka šīs regulas mērķi, proti, kopuzņēmuma IMI2 izveidošanu, lai nostiprinātu rūpniecisko pētniecību un inovāciju visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, lai novērstu dublēšanos, saglabātu kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinātu publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

saskaņā ar 25. pantu Regulā (ES) Nr. 1291/2013 atbalstīt tādu pirmskonkurences pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas, jo īpaši kā aprakstīts Lēmuma 2013/743/ES I pielikuma II un III daļā, un jo īpaši centienus uzlabot Eiropas pilsoņu veselību un labklājību;

b)

palīdzēt sasniegt kopīgo tehnoloģiju ierosmes inovatīvu zāļu jomā mērķus, jo īpaši:

a)

līdz EUR 1 425 000 000, lai nodrošinātu atbilsmi Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) vai tās sastāvā esošo vienību vai ar tām saistītu subjektu ieguldījumam;

b)

līdz EUR 213 000 000, lai nodrošinātu atbilsmi papildu ieguldījumam no citiem dalībniekiem, asociētajiem partneriem vai to sastāvā esošajām vienībām vai ar tām saistītiem subjektiem.

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma IMI2 darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma IMI2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantošanu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši to pieņemšanu darbā atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, atkārtotas klasifikācijas veikšanu un visas darbinieku skaita izmaiņas.

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļauta kopuzņēmuma IMI2 noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas saistīti ar to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus izraisījis kopuzņēmuma IMI2 personāls, pildot savus pienākumus;

c)

visos strīdos starp kopuzņēmumu IMI2 un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

a)

kopuzņēmumu IMI2 un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanu nolūkos, kas parakstīti 1. un 2. punktā, saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm;

b)

Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas nolūkos, kas parakstīti 1. un 2. punktā, attiecībā uz kopuzņēmuma IMI2 finansējuma saņēmējiem saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/77

(1)

Publiskā un privātā sektora partnerības kopīgo tehnoloģiju ierosmju formā sākotnēji bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2).

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (3) tika apzinātas konkrētas atbalstāmās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp publiskā un privātā partnerība īpašajā kopīgās tehnoloģiju ierosmes Clean Sky jomā.

(3)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020” ”), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzsvērta vajadzība radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, palielināt privātos ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) būtu jāturpina sniegt atbalsts kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK atbilstīgi Lēmumā 2013/743/ES paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Kopuzņēmums Clean Sky, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/2008 (6), īsteno savus mērķus veicināt jaunu pētniecību saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību, kas nodrošina iespējas ilgstošai sadarbībai starp Eiropas aeroinženierijas nozares ieinteresētajām personām. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti plaši piedalījušies kopuzņēmumā Clean Sky, un tiem ir piešķirti aptuveni 40 % no budžeta, kas paredzēts uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Starpposma novērtējums par kopuzņēmumu Clean Sky ir parādījis, ka kopuzņēmums ir veiksmīgi sekmējis norises virzībā uz vides mērķu sasniegšanu. Turklāt kopuzņēmums ir arī ļoti veiksmīgi piesaistījis plašu dažādu dalībnieku loku – visas Savienības pamatnozares un lielu skaitu MVU. Tā rezultātā ir izveidoti jauni sadarbības veidi un iesaistījušās jaunas organizācijas. Tāpēc būtu jāturpina atbalstīt tā pētniecības jomu, lai sasniegtu tā mērķus, kas noteikti šajā regulā.

(7)

Turpinot atbalstu Clean Sky pētniecības programmai, būtu arī jāņem vērā pieredze, kas gūta no kopuzņēmuma Clean Sk darbības, tostarp tā starpposma novērtējuma rezultāti un ieinteresēto personu ieteikumi, un tas būtu jāīsteno, izmantojot mērķim atbilstošāku struktūru un noteikumus, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāpieņem tā vajadzībām atbilstīgi finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 209. pantu.

(8)

Kopuzņēmuma Clean Sky privātie locekļi ir piekrituši pētniecības pasākumu īstenošanai kopuzņēmuma Clean Sky jomā, izmantojot struktūru, kas ir labāk pielāgota publiskā un privātā sektora partnerībai. Ir svarīgi, lai kopuzņēmuma Clean Sky 2 privātie locekļi ar apstiprinājuma vēstuli atzītu šīs regulas pielikumā ietvertos statūtus.

(9)

Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāsniedz finansiāls atbalsts – galvenokārt kā dotācijas – dalībniekiem un locekļiem, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(10)

Kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūru reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(11)

Privāto locekļu finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt saistītam ne tikai ar kopuzņēmuma Clean Sky 2 administratīvajām izmaksām un līdzfinansējumu, kas nepieciešams kopuzņēmuma Clean Sky 2 atbalstīto pētniecības un inovācijas darbību veikšanai, bet tam būtu jāattiecas arī uz papildu pasākumiem, par kuriem ir iepriekš paziņots un kuri jāveic privātajiem locekļiem, kā noteikts papildu pasākumu plānā. Lai gūtu atbilstošu pārskatu par minēto papildu pasākumu radīto ietekmi, ar tiem būtu jānorāda uz ieguldījumu Clean Sky plašākā kopīgā tehnoloģiju ierosmē.

(12)

Dalībai kopuzņēmuma Clean Sky 2 finansētajās netiešajās darbībās būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (8). Turklāt kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(13)

Lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jālieto arī elektroniskie līdzekļi, ko pārvalda Komisija. Tāpēc kopuzņēmuma Clean Sky 2 izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam Clean Sky 2 atbilstīgi dati, inter alia par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem, būtu jādara pieejami iekļaušanai “Apvāršņa 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.