7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/3

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Lai varētu zvejot tālu migrējošo sugu zivis (sugas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot ICCAT noteiktās aizsargājamās vai zvejas lieguma sugas, uz četriem gadiem, sākot no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, tiek noteiktas zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu.

2. Zvejas iespējas tiek iedalītas:

a)	28 tunzivju seineriem;

b)	6 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

3. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5., 6., 7. un 8. panta noteikumiem.

4. Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas kuģi, kas kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja (zvejas licence), kas izdota saskaņā ar šo protokolu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 2 805 000.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

a)	ikgadēja summa – EUR 385 000 pirmajos trijos gados un EUR 350 000 ceturtajā gadā – par piekļuvi Santomes un Prinsipi EEZ un atskaites daudzumam 7 000 tonnu gadā; un

b)	īpaša ikgadēja summa – EUR 325 000 gadā četros gados – Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 7. un 8. pantam un zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienība sniedz, pirmajos trijos gados izmaksājot EUR 710 000 gadā un ceturtajā gadā izmaksājot EUR 675 000, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummai.

5. Ja gada kopējā nozveja, kuru Eiropas Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, pārsniedz 2. punktā norādīto gada atskaites daudzumu, par katru papildus nozvejoto tonnu finansiālā ieguldījuma kopējo gada apjomu palielina par EUR 55 pirmajos trijos gados un par EUR 50 ceturtajā gadā. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

6. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola gadadienā.

7. Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Šā panta 2. punktā norādīto finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā bankā, un šā panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nozares atbalstam, nodod zivsaimniecības administrācijas rīcībā. Santomes un Prinsipi iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai minētā bankas konta rekvizītus.

3. pants

Atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā izveidotu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējību, ņemot vērā prioritātes, ko Santome un Prinsipi izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā vai citās rīcībpolitikās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības veidošanu vai ietekmē to, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zvejas atbalstīšanu, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu;

c)	rezultātu gadskārtējas izvērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Santomes un Prinsipi iestādes var nolemt daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām iedalīt summu, kas papildina 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu. Par to jāpaziņo Eiropas Savienībai ne vēlāk kā divus (2) mēnešus pirms šā protokola gadadienas.

4. Puses katru gadu izvērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja šis izvērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus tieši finansē ar šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu, nav apmierinoša, Eiropas Komisija patur tiesības samazināt šo finansiālā ieguldījuma daļu tā, lai programmas īstenošanai iedalītā summa atbilstu iegūtajam rezultātam.

4. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

3. Puses apņemas Centrālāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju. Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas.

4. Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses apspriežas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai pieņemtu Eiropas Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šajā protokolā minēto zivju sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants

Zvejas iespēju un tehnisko noteikumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var pārskatīt, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punktā a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

2. Apvienotā komiteja turklāt var vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt zvejas nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas

1. Attiecībā uz šajā protokolā neparedzētu zvejniecību izmantošanu Santomes un Prinsipi iestādes var ierosināt Eiropas Savienībai apsvērt šādu zvejniecību izmantošanas iespēju, pamatojoties uz izpētes zvejas rezultātiem un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, kurus ir apstiprinājuši abu Pušu zinātniskie eksperti.

2. Atkarībā no šiem rezultātiem un ja Eiropas Savienība pauž ieinteresētību minētajās zvejniecībās, un pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

7. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	radušies tādi netipiski apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

b)	būtiski mainās šā protokola noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu;

c)	tiek konstatēts, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)	Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b)	finansiālais ieguldījums nav izmantots.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriežoties vienojas par atsākšanu, un/vai ja to pamato 2. punktā minētie finansiālās izpildes rezultāti. Tomēr, ja pagājuši seši (6) mēneši pēc protokola termiņa beigām, 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt.

8. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	radušies tādi netipiski apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

b)	būtiski mainās šā protokola noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu;

c)	viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

d)	Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu šā protokola šajā pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

e)	starp abām Pusēm rodas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2. Protokola īstenošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības nav tikušas atrisinātas Apvienotās komitejas apspriedēs.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai pusei vismaz trīs (3) mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, ja vien zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi.

2. Santomes un Prinsipi iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

3. Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar Eiropas Savienības tāljūras flotes kuģu zvejas darbībām.

10. pants

Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

11. pants

Datu konfidencialitāte

1. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses uzrauga, lai publiski pieejami kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Santomes un Prinsipi ūdeņos atbilstīgi ICCAT noteikumiem šajā jomā. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, un kontrolei un uzraudzībai.

12. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 4 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 14. un 15. pantu, ja vien saskaņā ar 13. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

13. pants

Darbības izbeigšana

1. Protokola darbības izbeigšanā ieinteresētā puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

14. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2014. gada 13. maija.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā –

Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas vārdā –

Съставено в Брюксел на двадесет и трети май две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el veintitrés de mayo de dos mil catorce.

V Bruselu dne dvacátého třetího května dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den treogtyvende maj to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten Mai zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta maikuu kahekümne kolmandal päeval Brüsselis.

'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Μαΐου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the twenty-third day of May in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le vingt-trois mai deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadeset trećeg svibnja dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì ventitré maggio duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada divdesmit trešajā maijā.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų gegužės dvidešimt trečią dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év május havának huszonharmadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tlieta u għoxrin jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de drieëntwintigste mei tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego trzeciego maja roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em vinte e três de maio de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci și trei mai două mii paisprezece.

V Bruseli dvadsiateho tretieho mája dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne triindvajsetega maja leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den tjugotredje maj tjugohundrafjorton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā —

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За правителството на Демократична република Cao Томе и Принсипи

Por el Gobierno de la República Democrática de Santo Tomé y Príncipe

Za vládu Demokratické republiky Svatý Tomáš a Princův ostrov

For regeringen for Den Demokratiske Republik São Tomé og Principe

Für die Regierung der Demokratischen Republik São Tomé und Príncipe

São Tomé ja Príncipe Demokraatliku Vabariigi valitsuse nimel

Για την κυβέρνηση της Λαϊκής Δημοκρατίας του Σάο Τομέ και Πρίνοτπε

For the Government of the Democratic Republic of São Tomé and Príncipe

Pour le gouvernement de la République démocratique de São Tomé e Principe

Za vladu Demokratske Republike Svetog Tome i Prinsipea

Per il governo della Repubblica democratica di São Tomé e Príncipe

Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības vārdā —

San Tomė ir Prinsipės Demokratinės Respublikos Vyriausybės vardu

A São Tomé és Príncipe Demokratikus Köztársaság kormánya részéről

Għall-Gvern tar-Repubblika Demokratika ta' Sao Tome u Prinċipe

Voor de regering van de Democratische Republiek São Tomé en Príncipe

W imieniu Rządu Demokratycznej Republiki Wysp Świętego Tomasza i Książęcej

Pelo Governo da República Democrática de São Tomé e Príncipe

Pentru guvernul Republicii Democrate São Tomé și Príncipe

Za vládu Demokratickej republiky Svätého Tomáša a Princovho ostrova

Za vlado Demokratične republike São Tomé in Príncipe

São Tomé ja Príncipen demokraattisen tasavallan hallituksen puolesta

För Demokratiska republiken São Tomé och Principes regerings vägnar

PIELIKUMS

Nosacījumi, kas reglamentē Eiropas Savienības kuģu zvejas darbības Santomes un Prinsipi zvejas zonā

I NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1. IEDAĻA

Zvejas atļaujas

Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījumi

Atļaujas (licences) zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

Kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (1) noteikumi.

Eiropas Savienības kuģi, kurš iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, var pārstāvēt aģents, kurš ir Santomes un Prinsipi rezidents. Zvejas atļaujas pieprasījumā var norādīt šā aģenta vārdu un adresi.

Zvejas atļaujas pieprasīšana

Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai (ar kopiju Eiropas Savienības delegācijai Gabonā) pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Pieprasījuma oriģinālu Eiropas Savienības kompetentās iestādes tieši nosūta Santomei un Prinsipi, bet kopiju – Eiropas Savienības delegācijai Gabonā.

Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumu iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņu,

—	nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā.

Maksu izdara kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 8. punktu.

Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Zvejas atļaujas izdošana

Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Eiropas Savienības Gabonā esošās delegācijas starpniecību. Vienlaikus un lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas pēc atļaujas izdošanas dienas. Minētajā laikposmā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu atļaujas oriģinālam.

10.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

11.

Tomēr pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita tās pašas kategorijas kuģa vārda, un par to nav jāveic jauna maksa. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

12.

Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai.

13.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Savienības delegāciju Gabonā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

14.

Neskarot šīs iedaļas 9. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. IEDAĻA

Zvejas atļaujas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām jāmaksā par Santomes un Prinsipi zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

EUR 55 pirmajā un otrajā piemērošanas gadā;

EUR 60 trešajā piemērošanas gadā;

EUR 70 ceturtajā piemērošanas gadā.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—

par tunzivju seineriem:

—	EUR 6 930 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 126 tonnu apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā,

—	EUR 6 960 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 116 tonnu apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā,

—	EUR 7 000 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 100 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā,

—

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

—	EUR 2 310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 42 tonnu apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā,

—	EUR 2 310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 38,5 tonnu apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā,

—	EUR 2 310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 33 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā.

Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par n. gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas n+1. gadā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

Visus papildu maksājumus (par nozvejotajiem daudzumiem, kuri pārsniedz šīs iedaļas 4. punktā norādītos daudzumus) kuģu īpašnieki vēlākais trīs (3) mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas n+1. gadā samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas, kas norādītas šīs iedaļas 2. punktā (un atkarībā no konkrētā gada ir 55, 60 vai 70 EUR par tonnu), ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām), kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

Santomes un Prinsipi ekskluzīvās ekonomikas zonas koordinātas ir tādas, kādas Santome un Prinsipi 1998. gada 7. maijā ir paziņojusi Apvienoto Nāciju Organizācijai (2).

Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un ko norobežo 3. papildinājumā noteiktās koordinātas, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

III NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

Nozvejas reģistrēšana

Visu to kuģu kapteiņiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda.

1.1.

Eiropas Savienības kuģiem, kas darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, ir jāreģistrē gūtās nozvejas, aizpildot deklarāciju, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā un kura visādā ziņā atbilst informācijai, kas tiek reģistrēta zvejas žurnālā. Šīs deklarācijas kopiju, vēlams pa e-pastu, katru nedēļu un izejot no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, nosūta Santomes un Prinsipi zvejas uzraudzības centram (FMC).

1.2.	Vēlākais 14 dienas pēc attiecīgā reisa nozvejas izkraušanas kuģu kapteiņi zvejas žurnāla kopijas nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, kā arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

Kapteinis katru dienu nozvejas deklarācijā ieraksta nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus, katras sugas sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Kapteinis katru dienu ieraksta nozvejas deklarācijā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Nozvejas deklarācijas aizpilda salasāmi, un kuģa kapteinis tās paraksta.

Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to tūlīt informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

Puses apliecina kopīgu vēlmi nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu nozvejas deklarēšanai, pamatojoties uz 5. papildinājumā definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses piekrīt kopīgi izstrādāt šīs pārejas kārtību, lai sistēma no 2015. gada 1. jūlija būtu operacionāla.

2. IEDAĻA

Nozvejas datu paziņošana, ieejot Santomes un Prinsipi ūdeņos un izejot no tiem

Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm par plānotu ieiešanu Santomes un Prinsipi ūdeņos vai iziešanu no tiem.

Paziņojot par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai par iziešanu no tās, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 2. iedaļas noteikumus. Šie paziņojumi pa e-pastu vai pa faksu jānosūta uz Santomes un Prinsipi iestāžu paziņotajām adresēm.

Kuģi, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Santomes un Prinsipi kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

Izdodot zvejas atļauju, tai pievieno arī attiecīgās e-pasta adreses, faksa un tālruņa numurus, kā arī norāda radiosakaru frekvenci.

3. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Eiropas Savienības kuģiem, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos un veic pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, šī darbība ir jāveic Santomes un Prinsipi ostās.

Tāda kuģa īpašniekam vai aģentam, kas vēlas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 24 stundas pirms tam Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm jāpaziņo šāda informācija:

pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

kravas kuģa vārds,

izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena,

citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

Pārkraušana citā kuģī atļauta tikai šādās zonās: Fernão Dias, Neves, Ana Chaves.

Pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu uzskata par iziešanu no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Kuģiem ir jāiesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

Jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Santomes un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4. IEDAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Santomes un Prinsipi zvejas zonā, licenci saņēmušiem Eiropas Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā šo kuģu karoga valsts zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Centre – FMC).

Katrā atrašanās vietas ziņojumā jānorāda:

a)	kuģa identifikācijas dati;

b)	jaunākās ziņas par kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	atrašanās vietas reģistrēšanas datums un laiks;

d)	kuģa ātrums un kurss.

Katrs ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2. Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina 10 dienās. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus obligātos datus.

3. Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Santomes un Prinsipi FMC. Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts un Santomes un Prinsipi FMC pārsūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas licenču saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zvejas zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

Santome un Prinsipi nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt šīs sistēmas darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Santome un Prinsipi var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas biežumu līdz trīsdesmit minūtēm. Santomei un Prinsipi šādi pierādījumi ir nekavējoties jānosūta karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Santomei un Prinsipi atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Santome un Prinsipi par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību; turpmāk Santome un Prinsipi tos informē par iespējamiem šīs izmeklēšanas turpinājuma pasākumiem.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

Tunzivju zvejas kuģu un kuģu zvejai ar dreifējošām āķu jedām īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti iesniegtā pieredzējušu un kvalificētu jūrnieku sarakstā, kas pieejams no Santomes un Prinsipi iestādēm un kuģu īpašnieku aģentiem.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

Santomes un Prinsipi un ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Darba ministrijai, Zivsaimniecības ministrijai un šo līgumu parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku aģentu (aģentiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošo likumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILO noteiktajiem standartiem.

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

V NODAĻA

NOVĒROTĀJI

Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, uzņem uz kuģa Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijas izraudzītus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1.1.	Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem tās izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim (3) mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes (vēlams, pa e-pastu) paziņo Eiropas Savienības delegācijai Gabonā un attiecīgajam kuģa īpašniekam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu tomēr var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzņemšanu uz kuģa īsteno pirmā reisa sākumā Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāju uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas nav Santome un Prinsipi, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.	novērot kuģu zvejas darbības;

8.2.	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3.	atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4.	pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos;

8.5.	pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu;

8.6.	jebkādā piemērotā veidā paziņot savai kompetentajai iestādei nozvejas datus (arī uz kuģa paturētās nozvejas un piezvejas apjomu).

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām un nozvejām.

Inspekcijas kārtība

Zvejas licenci saņēmušo Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā vai ostā Santomes un Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir norīkoti zvejas kontroles veikšanai.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un Prinsipi inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Santomes un Prinsipi inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

Santome un Prinsipi var atļaut Eiropas Savienībai novērotājas statusā piedalīties jūrā veiktā inspekcijā.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Pēc katras inspekcijas Santomes un Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Septiņu dienu laikā pēc inspekcijas Santome un Prinsipi nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visi licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa izdarītie pārkāpumi jānorāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu 24 stundu laikā nosūta Eiropas Savienībai un karoga valstij. Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Inspekcijas procedūras laikā kuģa kapteinis sadarbojas.

Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

Ja saskaņā ar Santomē un Prinsipi spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz konstatētajiem pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā.

Santome un Prinsipi ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Eiropas Savienībai par zvejas licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties pārstāvis no kuģa karoga valsts un no Eiropas Savienības. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Santome un Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

Santome un Prinsipi 7 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Eiropas Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem.

Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

(1) OV ES L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(2) http://www.un.org/Depts/los/LEGISLATIONANDTREATIES/losic/losic9ef.pdf.

Papildinājumi

1 –	Zvejas atļaujas pieprasījums

2 –	Nozvejas deklarācijas paraugs

3 –	Zvejas aizlieguma zonas ģeogrāfiskās koordinātas

4 –	Atrašanās vietas ziņojuma VMS formāts

5 –	Zvejas darbību datu paziņošanas elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

1. papildinājums

SANTOMES UN PRINSIPI UN EIROPAS SAVIENĪBAS NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

2. papildinājums

NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

3. papildinājums

ZVEJAS AIZLIEGUMA ZONAS ĢEOGRĀFISKĀS KOORDINĀTAS

Ģeogrāfiskais platums				Ģeogrāfiskais garums
Grādi	Minūtes	Sekundes		Grādi	Minūtes	Sekundes
03	02	22	N	07	07	31	E
02	50	00	N	07	25	52	E
02	42	38	N	07	36	25	E
02	20	59	N	06	52	45	E
01	40	12	N	05	57	54	E
01	09	17	N	04	51	38	E
01	13	15	N	04	41	27	E
01	21	29	N	04	24	14	E
01	31	39	N	04	06	55	E
01	42	50	N	03	50	23	E
01	55	18	N	03	34	33	E
01	58	53	N	03	53	40	E
02	02	59	N	04	15	11	E
02	05	10	N	04	24	56	E
02	10	44	N	04	47	58	E
02	15	53	N	05	06	03	E
02	19	30	N	05	17	11	E
02	22	49	N	05	26	57	E
02	26	21	N	05	36	20	E
02	30	08	N	05	45	22	E
02	33	37	N	05	52	58	E
02	36	38	N	05	59	00	E
02	45	18	N	06	15	57	E
02	50	18	N	06	26	41	E
02	51	29	N	06	29	27	E
02	52	23	N	06	31	46	E
02	54	46	N	06	38	07	E
03	00	24	N	06	56	58	E
03	01	19	N	07	01	07	E
03	01	27	N	07	01	46	E
03	01	44	N	07	03	07	E
03	02	22	N	07	07	31	E

4. papildinājums

ATRAŠANĀS VIETAS ZIŅOJUMA VMS FORMĀTS

Datu elements	Lauka kods	Obligāti/fakultatīvi dati	Saturs
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)
Karoga valsts	FS	O	Ziņojuma dati: karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS vai EXI)
Radio izsaukuma signāls (IRCS)	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs – ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos N/S GG.ggg (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos E/W GG.ggg (WGS84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360o skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Datus pārraida pēc zemāk aprakstītā parauga.

Izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1.

Dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” norāda ziņojuma sākumu.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//).

Lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas.

Fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

5. papildinājums

ZVEJAS DARBĪBU DATU PAZIŅOŠANAI PAREDZĒTĀS ELEKTRONISKĀS SISTĒMAS (ERS SISTĒMA) ĪSTENOŠANAS VADLĪNIJAS

Vispārīgi noteikumi

Visiem ES zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (turpmāk ERS), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk ERS dati).

ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos, lai tur veiktu zvejas darbības.

ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, sākotnēji tos nosūtot karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk FMC), kas pēc tam nodrošina to automātisku pieejamību Santomes un Prinsipi FMC.

Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā, kas pieejams tīmekļa vietnē [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm], un ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz 3 gadus.

Visus minētā formāta grozījumus vai atjauninājumus identificē un datē, un tiem jābūt darba kārtībā pēc 6 mēnešiem, skaitot no ieviešanas dienas.

ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

Karoga valsts un Santome un Prinsipi katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

a)	Attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

b)	Pirms piegādātājs sācis ERS ražošanu, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju (vārdi, adreses, tālruņa un faksa numuri un e-pasti).

c)	Ja ERS kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

ERS datu reģistrēšana un paziņošana

ES zvejas kuģim ir pienākums:

a)	katru dienu paziņot ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi ūdeņos;

b)	par katru zvejas darbību reģistrēt visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomus;

c)	par katru sugu, kas norādīta Santomes un Prinsipi izdotā zvejas atļaujā, norādīt arī nulles apjoma nozveju;

d)	katru sugu norādīt, izmantojot FAO trīsburtu kodu;

e)	nozvejas apjomu norādīt dzīvsvara kilogramos un, ja prasīts, ar īpatņu skaitu;

f)	par katru sugu ERS datos reģistrēt citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

g)	ikreiz, kad kuģis ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos (COE ziņojums) vai iziet no tiem (COX ziņojums), īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrēt uz kuģa paturētos daudzumus par katru Santomes un Prinsipi izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

h)	katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraidīt ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

10)

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Santomes un Prinsipi FMC.

11)

Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

12)

Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

13)

Karoga valsts paziņo Santomei un Prinsipi par konstatētajiem traucējumiem un pasākumiem, kas veikti to novēršanai.

14)

Ja ERS sistēma nedarbojas, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota un bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Santome un Prinsipi atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

15)

Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas pirms:

a)	ERS sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts un Santome un Prinsipi vai

b)	ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Santomi un Prinsipi.

16)

ES kuģim, kas darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Santomei un Prinsipi un kuriem tā var piekļūt.

17)

ERS datus, ko sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Santomei un Prinsipi pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Santomes un Prinsipi FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

18)

Ja Santomes un Prinsipi FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Santome un Prinsipi var likt šim kuģim tūlīt doties uz Santomes un Prinsipi norādītu ostu.

FMC darbības traucējumi un ERS datu nesaņemšana Santomes un Prinsipi FMC

19)

Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

20)

Pirms ERS sistēma kļūst operacionāla, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

21)

Ja Santomes un Prinsipi FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

22)

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC tūlīt pārsūta trūkstošos ERS datus Santomes un Prinsipi FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

23)

Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Santomes un Prinsipi FMC.

FMC uzturēšana

24)

Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

25)

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

26)

Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

27)

Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/29

PADOMES REGULA (ES, Euratom) Nr. 608/2014

(2014. gada 26. maijs),

ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta ceturto daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (1) un jo īpaši tā 9. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Būtu jānodrošina Savienības pašu resursu sistēmas pārredzamība, pienācīgi informējot budžeta lēmējinstitūciju. Tāpēc dalībvalstīm būtu jātur Komisijas rīcībā un vajadzības gadījumā tai jānosūta dokumenti un informācija, kas ir vajadzīga, lai Komisija varētu īstenot pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz Savienības pašu resursiem.

(2)	Ar kārtību, kādā dalībvalstis, kas atbild par pašu resursu iekasēšanu, ziņo Komisijai, būtu jāsniedz Komisijai iespēja uzraudzīt to darbību pašu resursu piedziņas jomā, jo īpaši krāpšanas un pārkāpumu gadījumos.

(3)	Lai nodrošinātu līdzsvarotu budžetu, visi Savienības ieņēmumu atlikumi, kuri pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, būtu jāpārnes uz nākamo finanšu gadu. Tāpēc būtu jānosaka pārnesamie atlikumi.

(4)	Dalībvalstīm būtu jāveic pārbaudes un izmeklēšana attiecībā uz Savienības pašu resursu noteikšanu un nodošanu. Lai atvieglinātu finanšu noteikumu par pašu resursiem piemērošanu, ir jānodrošina sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju.

(5)

Konsekvences un skaidrības labad būtu jāparedz noteikumi par to pārstāvju tiesībām un pienākumiem, kurus Komisija ir pilnvarojusi veikt Savienības pašu resursu pārbaudes, ņemot vērā katra pašu resursa īpatnības. Būtu jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem pilnvarotie pārstāvji veic savus uzdevumus, un jo īpaši būtu jāizklāsta noteikumi, kuri attiecībā uz pienākumu glabāt dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzību jāievēro visiem Savienības ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un norīkotiem valsts ekspertiem. Jānosaka norīkoto valsts ekspertu statuss un jāparedz iespēja, saskaņā ar kuru attiecīgā dalībvalsts var iebilst pret citu dalībvalstu ierēdņu klātbūtni pārbaudē.

(6)

Saskaņotības labad šajā regulā būtu jāiekļauj daži noteikumi no Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2). Minētie noteikumi attiecas uz bilances aprēķināšanu un budžeta līdzekļu sadali, pašu resursu kontroli un uzraudzību, un attiecīgām ziņošanas prasībām, kā arī Padomdevēju komiteju pašu resursu jautājumos.

(7)	Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (3).

(8)

Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz ziņošanu par krāpšanu un pārkāpumiem, kas ietekmē tradicionālo pašu resursu prasījumus, un dalībvalstu gada ziņojumiem par to veiktajām pārbaudēm, ņemot vērā šo tiesību aktu, kas vajadzīgi ziņošanai, tehnisko raksturu.

(9)	Pienācīga parlamentārā uzraudzība, kā noteikts Līgumos, ir nepieciešama saistībā ar vispārēja rakstura noteikumiem, kurus piemēro visa veida pašu resursiem un kuri aptver ieņēmumu kontroli un uzraudzību, tostarp attiecīgas ziņošanas prasības.

(10)	Būtu jāatceļ Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1026/1999 (4).

(11)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Ekonomikas un sociālo komiteju (5).

(12)	Konsekvences labad un ņemot vērā 11. pantu Lēmumā 2014/335/ES, Euratom, šai regulai vajadzētu stāties spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā minētais lēmums, un tā būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PAŠU RESURSU NOTEIKŠANA

1. pants

Atlikuma aprēķināšana un sadale

1. Lai piemērotu Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 7. pantu, attiecīgā finanšu gada atlikums ir starpība starp visiem šajā finanšu gadā iekasētajiem ieņēmumiem un uz šā finanšu gada apropriāciju pamata veikto maksājumu summu, kurai pieskaitīta tā paša finanšu gada apropriāciju summa, kas pārnesta saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) (“Finanšu regula”).

Šo starpību palielina vai samazina ar tādu atceltu apropriāciju neto summu, kuras pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem. Atkāpjoties no Finanšu regulas 8. panta 1. punkta, starpību arī palielina vai samazina ar:

a)	maksājumiem, kas euro maiņas kursa izmaiņu dēļ pārsniedz nediferencētas apropriācijas, kuras no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 13. panta 1. un 4. punktu;

b)	atlikumu, kas radies no valūtas maiņas guvumiem un zaudējumiem iepriekšējā finanšu gadā.

2. Komisija katrā finanšu gadā līdz oktobra beigām sagatavo aplēsi par visā šajā gadā iekasētajiem pašu resursiem, pamatojoties uz datiem, kas tajā brīdī ir tās rīcībā. Jebkādas būtiskas atšķirības no sākotnējām aplēsēm var būt iemesls, lai sagatavotu nākamā finanšu gada budžeta projekta grozījuma vēstuli vai pašreizējā finanšu gada budžeta grozījumus.

II NODAĻA

NOTEIKUMI PAR KONTROLI UN UZRAUDZĪBU, TOSTARP ATTIECĪGĀM ZIŅOŠANAS PRASĪBĀM

2. pants

Kontroles un uzraudzības pasākumi

1. Pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punktā Lēmumā 2014/335/ES, Euratom, pārbauda, kā norādīts šajā regulā, neskarot Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (7) un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (8).

2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punktā minētos pašu resursus nodod Komisijai.

3. Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tradicionālajiem pašu resursiem, tad:

a)	dalībvalstis veic pārbaudes un izmeklēšanu attiecībā uz minēto pašu resursu noteikšanu un nodošanu;

b)	dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma veic papildu pārbaudes pasākumus. Pieprasījumā Komisija norāda papildu pārbaudes iemeslus. Komisija var arī pieprasīt, lai tai tiktu nosūtīti konkrēti dokumenti;

ja Komisija to pieprasa, dalībvalstis Komisiju iesaista to veiktajās pārbaudēs. Gadījumos, kad Komisija tiek iesaistīta pārbaudē, Komisijai – ciktāl to prasa šīs regulas piemērošana – ir piekļuve apliecinošajiem dokumentiem, kas attiecas uz pašu resursu noteikšanu un nodošanu, un visiem citiem atbilstīgiem dokumentiem, kas saistīti ar minētajiem apliecinošajiem dokumentiem;

d)	Komisija pati var veikt pārbaudes uz vietas. Pārstāvjiem, kurus Komisija ir pilnvarojusi veikt šādas pārbaudes, ir piekļuve dokumentiem, kā tas izklāstīts saistībā ar c) apakšpunktā minētajām pārbaudēm. Dalībvalstis atvieglo šīs pārbaudes.

Procedūras, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, neskar:

i)	pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem;

ii)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. un 319. pantā paredzētos pasākumus;

iii)	saskaņā ar LESD 322. panta 1. punkta b) apakšpunktu sagatavoto pārbaudes kārtību.

4. Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursiem, šos pasākumus veic saskaņā ar 11. pantu Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89.

5. Ja kontroles un uzraudzības pasākumi attiecas uz Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursiem, tad:

Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti katru gadu pārbauda tai nosūtītos pamatrādītājus, lai izvairītos no aprēķina kļūdām, jo īpaši gadījumos, par kuriem paziņojusi NKI komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003. Veicot pārbaudi, atsevišķos gadījumos, kad citādi pareizs novērtējums nav iespējams, Komisija var pārbaudīt arī aprēķinus un statistikas pamatojumu, izņemot informāciju, kas attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem vai personām.

b)	Komisijai ir pieejami dokumenti, kas attiecas uz statistikas procedūrām un statistikas pamatdatiem, kas minēti 3. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1287/2003.

6. Piemērojot šā panta 3., 4. un 5. punktā minētos kontroles un uzraudzības pasākumus, Komisija var lūgt dalībvalstis nosūtīt tai dokumentus vai ziņojumus, kas ir saistīti ar sistēmām, ko izmanto pašu resursu iekasēšanai, vai darīt tos pieejamus Komisijai.

3. pants

Komisijas pilnvaroto pārstāvju pilnvaras un pienākumi

1. Komisija īpaši norīko dažus savus ierēdņus vai citus darbiniekus (“pilnvarotie pārstāvji”) 2. pantā minēto pārbaužu veikšanai.

Katrai pārbaudei Komisija pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz rakstisku pilnvarojumu, kas apstiprina viņu identitāti un oficiālo statusu.

Pārbaudēs var piedalīties personas, ko dalībvalstis nosūtījušas uz Komisiju kā norīkotos valsts ekspertus.

Pēc tam, kad ir saņemta nepārprotama iepriekšēja piekrišana no attiecīgās dalībvalsts, Komisija var lūgt citu dalībvalstu ierēdņu palīdzību, tiem darbojoties kā novērotājiem. Komisija nodrošina minēto ierēdņu atbilstību šā panta 3. punkta prasībām.

2. Pārbaudot 2. panta 3. punktā minētos tradicionālos pašu resursus un 2. panta 4. punktā minētos PVN pašu resursus, pilnvarotie pārstāvji rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro attiecīgās dalībvalsts ierēdņiem. Viņi glabā dienesta noslēpumu saskaņā ar šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Saistībā ar 2. panta 5. punktā minēto NKI pašu resursu pārbaudēm Komisija ievēro valstu noteikumus par statistikas datu konfidencialitāti.

Pilnvarotais pārstāvis vajadzības gadījumā var sazināties ar parādniekiem, bet vienīgi saistībā ar tradicionālo pašu resursu pārbaudēm un vienīgi ar to kompetento iestāžu starpniecību, uz kuru pašu resursu iekasēšanas procedūrām pārbaude attiecas.

3. Informācija, kas jebkādā veidā ir paziņota vai saņemta saskaņā ar šo regulu, ir dienesta noslēpums, un uz to attiecas aizsardzība, kādu līdzīgai informācijai nodrošina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tā iegūta, un attiecīgie noteikumi, kas piemērojami Savienības iestādēm.

Minēto informāciju izpauž vienīgi tām personām Savienības vai dalībvalstu iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to neizmanto citiem mērķiem, kā vienīgi šajā regulā noteiktajiem, un bez tās dalībvalsts, kurā šī informācija ir iegūta, iepriekšējas piekrišanas.

Pirmo un otro daļu piemēro Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem un norīkotajiem valstu ekspertiem.

4. Komisija nodrošina, ka pilnvarotie pārstāvji un citas personas, kuras darbojas tās pakļautībā, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10), un citus Savienības un valstu tiesību aktus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību.

4. pants

Pārbaužu sagatavošana un vadība

1. Komisija ar pienācīgi pamatotu paziņojumu dalībvalstij, kurā paredzēta pārbaude, savlaicīgi paziņo par šo pārbaudi. Šādā pārbaudē var piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

2. Tradicionālo pašu resursu pārbaudēs, kurās Komisija ir iesaistīta saskaņā ar 2. panta 3. punktu, un PVN pašu resursu pārbaudēs, kurās Komisija ir iesaistīta saskaņā ar 2. panta 4. punktu, darba organizēšanu un attiecības ar nodaļām, kuras iesaistītas pārbaudē, nodrošina nodaļa, kuru norīkojusi attiecīgā dalībvalsts.

3. Regulas 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās tradicionālo pašu resursu pārbaudes uz vietas veic pilnvarotie pārstāvji. Pirms tiek sākta pārbaude uz vietas, lai organizētu darbu un attiecības ar struktūrvienībām un – vajadzības gadījumā – ar parādniekiem saistībā ar šo pārbaudi, minētie pārstāvji sazinās ar amatpersonām, kuras norīkojusi attiecīgā dalībvalsts. Attiecībā uz šāda veida pārbaudēm pilnvarojumam pievieno dokumentu, kurā norāda pārbaudes mērķi un nolūku.

4. Regulas 2. panta 5. punktā minētās NKI pašu resursu pārbaudes veic pilnvarotie pārstāvji. Lai organizētu darbu, minētie pārstāvji nodibina vajadzīgos sakarus ar kompetentajām pārvaldes iestādēm dalībvalstīs.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka nodaļas vai aģentūras, kas atbild par pašu resursu noteikšanu, iekasēšanu un nodošanu, un iestādes, ko tās norīkojušas veikt attiecīgās pārbaudes, pilnvarotajiem pārstāvjiem sniedz palīdzību, kas tiem nepieciešama savu pienākumu izpildei.

Lai veiktu 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās tradicionālo pašu resursu pārbaudes uz vietas, attiecīgās dalībvalstis savlaicīgi dara zināmu Komisijai to personu identitāti un statusu, kuras ir norīkotas piedalīties šajās pārbaudēs, un sniedz jebkādu palīdzību, kas pilnvarotajiem pārstāvjiem vajadzīga savu pienākumu izpildei.

6. Par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 2. pantu veiktajās kontrolēs un pārbaudēs – izņemot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, – trīs mēnešu laikā informē attiecīgo dalībvalsti, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus. Trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas dalībvalsts iesniedz savus apsvērumus. Tomēr, ja tam ir pienācīgs pamatojums, Komisija var lūgt, lai attiecīgā dalībvalsts savus apsvērumus par konkrētiem jautājumiem iesniedz viena mēneša laikā pēc ziņojuma saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts, sniedzot paziņojumu, var atteikties sniegt atbildi, norādot iemeslus, kas tai liedz atbildēt uz Komisijas lūgumu.

Pēc tam šā punkta pirmajā daļā minētos rezultātus un apsvērumus, un kopsavilkuma ziņojumu, kas sagatavots saistībā ar PVN pašu resursu kontrolēm, paziņo visām dalībvalstīm.

Ja pārbaudēs uz vietas vai saistītajās tradicionālo pašu resursu pārbaudēs konstatē, ka ir vajadzīgi grozījumi vai korekcijas datos, kuri ietverti Komisijai nosūtītajos paziņojumos vai deklarācijās par pašu resursiem, un ka tā rezultātā korekcijas veicamas ar pašreizējo paziņojumu vai deklarāciju, attiecīgās izmaiņas norāda šim nolūkam paredzētā paziņojumā vai deklarācijā, pievienojot attiecīgas piezīmes.

5. pants

Ziņošana par krāpšanu un pārkāpumiem, kas ietekmē tiesības uz tradicionālajiem pašu resursiem

1. Divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām dalībvalstis Komisijai nosūta aprakstu par konstatētajiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem saistībā ar prasījuma tiesībām virs EUR 10 000 attiecībā uz Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tradicionālajiem pašu resursiem.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktajā laikposmā katra dalībvalstis sniedz sīku informāciju par to Komisijai jau ziņoto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu stāvokli, kuru piedziņa, anulēšana vai neatgūšana iepriekš nebija norādīta.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka detalizētu informāciju, kas iekļaujama šā panta 1. punktā minētajā aprakstā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3. Kopsavilkumu par paziņojumiem, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj Komisijas ziņojumā, kas minēts LESD 325. panta 5. punktā.

6. pants

Dalībvalstu ziņojumi par veiktajām tradicionālo pašu resursu pārbaudēm

1. Dalībvalstis Komisijai iesniedz sīki izstrādātus gada ziņojumus par pārbaudēm, ko tās veikušas saistībā ar tradicionālajiem pašu resursiem, un par minēto pārbaužu rezultātiem, un vispārīgos datus un galvenos jautājumus, kas ir saistīti ar pašām svarīgākajām to atbilstīgo regulu piemērošanas problēmām, ar kurām īsteno Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, un jo īpaši domstarpību gadījumus. Šos ziņojumus Komisijai nosūta līdz tā gada 1. martam, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, Komisija sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kuru iesniedz visām dalībvalstīm.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka to, kādā veidā sagatavojami šā panta 1. punktā minētie dalībvalstu gada ziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3. Reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par to, kā darbojas 2. panta 3. punktā minētā tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtība.

III NODAĻA

KOMITEJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos (ACOR). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

Regulu (EK, Euratom) Nr. 1026/1999 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu un uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 noteikumiem, kas atcelta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (11), kuras minētas atbilstības tabulā, kas pievienota šīs regulas pielikumā, uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar minēto atbilstības tabulu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Lēmums 2014/335/ES, Euratom.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Ch. VASILAKOS

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 105. lappusi.

(2) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1026/1999 (1999. gada 10. maijs), ar ko nosaka to pārstāvju tiesības un pienākumus, kurus Komisija pilnvarojusi veikt Kopienu pašu resursu kontroli un pārbaudes (OV L 126, 20.5.1999., 1. lpp.).

(5) Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada 20. marta Atzinums Nr. 2/2012 (OV C 112, 18.4.2012., 1. lpp.) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta Atzinums (OV C 181, 21.6.2012., 45. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EEK, Euratom) 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI regula) (OV L 181, 19.7.2003., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (skatīt šā Oficiāla Vestneša 39. lappusi).

PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK, Euratom) Nr. 1026/1999	Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000	Šī regula
	1. pants līdz 6. panta 4. punkts	–
	6. panta 5. punkts	5. panta 1. punkts
	7. līdz 12. pants	–
	15. pants	1. panta 1. punkts
	16. panta 1. un 2. punkts	1. panta 2. punkts
	16. panta trešā daļa	–
	17. panta 1. līdz 4. punkts	–
–	–	2. panta 1. punkts
–	–	2. panta 2. punkts
	17. panta 5. punkta pirmais, otrais un ceturtais teikums	6. panta 1. punkts
	17. panta 5. punkta trešais teikums	5. panta 3. punkts
	18. panta 1. punkts	2. panta 3. punkta a) apakšpunkts
	18. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts	2. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums
	18. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts	2. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums
	18. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums	2. panta 3. punkta d) apakšpunkta trešais teikums
	18. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums	2. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrais teikums
	18. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunkts	2. panta 3. punkta b) apakšpunkta trešais teikums
	18. panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunkts	4. panta 6. punkta trešā daļa
	18. panta 3. punkta pirmais teikums	2. panta 3. punkta d) apakšpunkta pirmais teikums
	18. panta 3. punkta otrais teikums	2. panta 3. punkta d) apakšpunkta otrais teikums
	18. panta 3. punkta trešais un ceturtais teikums	4. panta 1. punkts
–	–	2. panta 3. punkta d) apakšpunkta otrais teikums
	18. panta 4. punkts	2. panta 3. punkta e) apakšpunkts
	18. panta 5. punkts	6. panta 3. punkts
–	–	2. panta 4. punkts
	19. pants, pirmais un otrais teikums	2. panta 5. punkta a) apakšpunkts
–	–	2. panta 5. punkta b) apakšpunkts
–	–	2. panta 6. punkts
1. panta pirmā daļa		3. panta 1. punkta pirmā daļa
1. panta otrā daļa		3. panta 1. punkta trešā daļa
1. panta trešā daļa		3. panta 1. punkta ceturtā daļa
2. panta 1. un 2. punkts		–
2. panta 3. punkta pirmais teikums		3. panta 1. punkta otrā daļa
2. panta 3. punkta otrais teikums		4. panta 3. punkta trešais teikums
3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts		3. panta 2. punkta pirmā daļa
	19. panta trešais teikums	3. panta 2. punkta otrā daļa
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts		3. panta 2. punkta trešā daļa
3. panta 2. punkta a) apakšpunkts		4. panta 2. punkts
3. panta 2. punkta b) apakšpunkts		4. panta 3. punkta pirmais un otrais teikums
3. panta 2. punkta c) apakšpunkts		4. panta 4. punkts
4. pants		4. panta 5. punkts
5. panta 1. un 2. punkts		3. panta 3. punkts
5. panta 3. punkts		3. panta 4. punkts
6. pants		4. panta 6. punkta pirmā un otrā daļa
7. pants		–
8. pants		–
	20. līdz 23. pants	–
–	–	5. panta 2. punkts
–	–	6. panta 2. punkts
	–	7. pants
–	–	8. pants
–	–	9. pants

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/39

PADOMES REGULA (ES, Euratom) Nr. 609/2014

(2014. gada 26. maijs)

par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 2. punktu

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

(2)

Daži Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 noteikumi ir iekļauti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (3), un šajā regulā nav ietverti. Minētie noteikumi attiecas uz atlikuma aprēķināšanu un sadali, pašu resursu kontroli un uzraudzību un attiecīgām ziņošanas prasībām, kā arī uz Padomdevēju komiteju pašu resursu jautājumos (ACOR).

(3)

Padomes Lēmuma 2014/335/ES, Euratom (4) 2. pantā minētajiem pašu resursiem jābūt pieejamiem Savienībai ar iespējami labākajiem nosacījumiem, un tāpēc būtu jāparedz kārtība, kādā dalībvalstis minētos pašu resursus nodod Komisijai. Šajā regulā pārņemti noteikumi par pieejamības nodrošināšanu tiem tradicionālajiem pašu resursiem, kuri minēti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursiem, kuri minēti minētā lēmuma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā (“PVN pašu resursi”), un nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursiem, kuri minēti minētā lēmuma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā (“NKI pašu resursi”), kas iepriekš bija iekļauti Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

(4)	Būtu jādefinē noteikšanas jēdziens attiecībā uz pašu resursiem un būtu jāpieņem noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek izpildīts noteikšanas pienākums attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem, kuri minēti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(5)	Attiecībā uz pašu resursiem no cukura nodevām, kas jāpiedzen tajā pašā budžeta gadā, kas atbilst tirdzniecības gadam, uz kuru attiecas izdevumi, būtu jāparedz, ka dalībvalstis nodod Komisijas rīcībā šādas nodevas tajā budžeta gadā, kurā tie ir noteikti.

(6)	Dalībvalstīm būtu jāglabā dokumenti, lai tie būtu Komisijai pieejami, un vajadzības gadījumā jānosūta dokumenti un informācija, kas tai ir vajadzīga, lai Komisija varētu īstenot pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz Savienības pašu resursiem.

(7)	Par pašu resursu iekasēšanu atbildīgajām valsts iestādēm vienmēr būtu jāspēj uzrādīt dokumentus Komisijai, kas apliecina iekasētos pašu resursus.

(8)	Būtu jāparedz atsevišķa nepiedzīto prasījumu uzskaite. Šī uzskaite un šādas uzskaites ceturkšņa pārskati dotu iespēju Komisijai labāk uzraudzīt dalībvalstu darbību pašu resursu iekasēšanā, jo īpaši, lai iekasētu krāpšanas un pārkāpumu apdraudētos resursus.

(9)	Dalībvalstu un Komisijas attiecībām būtu jānosaka termiņš, ņemot vērā to, ka jaunos prasījumus, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, uzskata par prasījumiem, kas noteikti pašreizējam gadam.

(10)

Lai nodrošinātu to, ka Savienības budžets tiks finansēts jebkuros apstākļos, būtu jāparedz procedūra attiecībā uz PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) (5), lai dalībvalstis nemainīgu ikmēneša divpadsmito daļu formā darītu pieejamus Savienībai pašu resursus, kas paredzēti budžetā, un vēlāk, līdzko PVN pašu resursu faktiskā bāze un attiecīgās NKI izmaiņas ir pilnībā zināmas, šādi nodotās summas attiecīgi koriģētu.

(11)	Būtu jāprecizē labojumu, kas veikti NKI datos pēc katra finanšu gada beigām, ietekme uz bruto samazinājumu finansēšanu.

(12)

Pašu resursi ir jānodod, ierakstot maksājamās summas kontā, ko šajā nolūkā Komisijas vārdā atver valsts kase vai iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts. Lai līdzekļu plūsma nepārsniegtu to, kas ir vajadzīga budžeta izpildei, minētos kontus Savienība drīkst izmantot tikai, lai segtu Komisijas kases vajadzības.

(13)	Komisijas rīcībā jābūt pietiekamiem kases resursiem, lai izpildītu normatīvās prasības saistībā ar maksājumiem, kas maksājami gada pirmajos mēnešos, jo īpaši īpašajām vajadzībām, lai segtu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (6).

(14)	Saskaņā ar principu par finanšu pareizu pārvaldību būtu jārūpējas par to, lai izmaksas par to procentu piedziņu, kas pienākas par pašu resursiem, kas darīti pieejami ar kavēšanos, nepārsniedz maksājamo procentu summu.

(15)	Būtu jāsaskaņo ziņošana par norakstīšanas gadījumiem attiecībā uz noteiktajiem prasījumiem, kuri ir deklarēti vai tiek uzskatīti par neatgūstamiem.

(16)	Dalībvalstu un Komisijas cieša sadarbība sekmēs finanšu noteikumu pareizu piemērošanu attiecībā uz pašu resursiem.

(17)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(18)

Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kontu ikmēneša pārskatiem par tradicionālo pašu resursu prasījumiem un atsevišķo kontu ceturkšņa pārskatiem, kā arī gadījumiem, kas saistīti ar neatgūstamām summām, kuras pārsniedz EUR 50 000, ņemot vērā to aktu tehnisko būtību, kas vajadzīgi ziņošanas nolūkiem.

(19)	Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 būtu jāatceļ.

(20)	Konsekvences labad un ņemot vērā Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 11. pantu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā minētais lēmums, un tā būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredz noteikumus par to Savienības pašu resursu nodošanu Komisijai, kas minēti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

2. pants

Tradicionālo pašu resursu noteikšanas datums

1. Šīs regulas piemērošanai Savienības tradicionālo pašu resursu prasījumus, kas minēti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka, līdzko ir izpildīti muitas noteikumos paredzētie nosacījumi par prasījumu iekļaušanu kontos un paziņošanu debitoram.

2. Diena, kas jāņem vērā 1. punktā paredzētajai noteikšanai, ir diena, kurā izdara ierakstu muitas noteikumos paredzētajās norēķinu grāmatās.

Attiecībā uz nodevām un citiem maksājumiem, kas saistīti ar cukura tirgus kopējo organizāciju, diena, kas jāņem vērā 1. punktā paredzētajai noteikšanai, ir paziņojuma diena, kas paredzēta noteikumos, kuri regulē cukura tirgu.

Ja minētais paziņojums nav noteikti paredzēts, ir jāņem vērā diena, kad dalībvalstis nosaka summas, kas debitoram jāsamaksā, vajadzības gadījumā avansa maksājumu vai atlikuma maksājumu veidā.

3. Strīdu gadījumos 1. punktā minētās noteikšanas nolūkos ne vēlāk par dienu, kad pieņem pirmo administratīvo lēmumu, ar kuru debitoram paziņo par parādu, vai kad sāk tiesvedību, ja tas notiek vispirms, prasījuma summu aprēķina kompetentā administratīvā iestāde.

Diena, kas jāņem vērā šā panta 1. punktā paredzētajai noteikšanai, ir attiecīgā lēmuma vai attiecīgā aprēķina diena, ko veic pēc minētās tiesvedības sākšanas.

4. Šā panta 1. punktu piemēro, kad attiecīgais paziņojums ir jālabo.

3. pants

Apliecinošo dokumentu saglabāšana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apliecinošos dokumentus par pašu resursu noteikšanu un nodošanu glabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc tā gada beigām, uz kuru šie apliecinošie dokumenti attiecas.

Apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 3. pantā minētajām procedūrām un statistikas pamatdatiem, dalībvalstis glabā līdz ceturtā gada 30. septembrim pēc attiecīgā finanšu gada. Tikpat ilgi glabā apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz PVN pašu resursiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minēto apliecinošo dokumentu pārbaude, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 2. panta 3. punktu vai Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (8) 11. pantu, rāda, ka ir vajadzīga korekcija, tos glabā, pārsniedzot pirmajā daļā paredzēto termiņu, pietiekami ilgi, lai korekciju varētu izdarīt un uzraudzīt.

Ja strīds starp dalībvalsti un Komisiju par pienākumu darīt pieejamu noteiktu pašu resursu summu tiek atrisināts ar savstarpēju vienošanos vai ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, dalībvalsts apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi finanšu pēcpārbaudei, nodod Komisijai divu mēnešu laikā pēc strīda atrisināšanas.

4. pants

Administratīvā sadarbība

1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

a)	par pašu resursu noteikšanu, iekasēšanu, nodošanu un kontroli atbildīgo dienestu vai aģentūru nosaukumus un galvenos noteikumus attiecībā uz minēto dienestu un aģentūru lomu un darbību;

b)	normatīvo un administratīvo aktu vispārīgos noteikumus un grāmatvedības noteikumus, kas attiecas uz pašu resursu noteikšanu, iekasēšanu, nodošanu un Komisijas veikto pašu resursu kontroli;

c)	visu to administratīvo un grāmatvedības reģistru precīzus nosaukumus, kuros ieraksta 2. pantā paredzētos noteiktos prasījumus, jo īpaši to reģistru nosaukumus, ko izmanto, lai sastādītu 6. pantā paredzētos kontus.

Par visām izmaiņām šajos nosaukumos vai noteikumos nekavējoties paziņo Komisijai.

2. Komisija pēc dalībvalsts lūguma nosūta visām dalībvalstīm 1. punktā minēto informāciju.

5. pants

Piemērojamās likmes

Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto likmi nosaka budžeta procedūras laikā un aprēķina kā procentuālo daļu no dalībvalstu prognozētā nacionālā kopienākuma (NKI) summas tā, lai tā pilnīgi segtu to budžeta daļu, ko nefinansē no Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem ieņēmumiem, no finanšu iemaksām pētniecības un tehnoloģijas attīstības papildu programmās un citiem ieņēmumiem.

Minēto likmi budžetā izsaka skaitlis ar tik zīmēm aiz komata, cik vajadzīgs, lai pilnīgi starp dalībvalstīm sadalītu NKI pašu resursus.

II NODAĻA

PAŠU RESURSU KONTI

6. pants

Ierakstīšana kontos un paziņošana

1. Pašu resursu kontus pārzina dalībvalsts kase vai dalībvalsts norīkota iestāde, un tos sadala pa kontiem pēc resursu veida.

2. Pašu resursu uzskaites nolūkā mēnesis beidzas ne ātrāk kā pēdējā darbadienā pulksten 13.00 attiecīgajā mēnesī, kad noteikts prasījums.

3. Prasījumus, kas noteikti saskaņā ar 2. pantu, ievērojot šā punkta otro daļu, ieraksta kontos vēlākais pirmajā darbadienā pēc tā otrā mēneša deviņpadsmitās dienas, kas seko tam mēnesim, kurā prasījumi noteikti.

Noteiktos prasījumus, kas nav ierakstīti šā punkta pirmajā daļā minētajos kontos tādēļ, ka attiecīgās summas vēl nav piedzītas un nav nekāda nodrošinājuma, pirmajā daļā noteiktajā termiņā ieraksta atsevišķos kontos. Dalībvalstis var rīkoties tāpat, ja noteiktie prasījumi ar nodrošinājumu ir apstrīdēti un pēc radušos strīdu izšķiršanas var tikt mainīti.

Ņemot vērā to, kā PVN pašu resursus un NKI pašu resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums, pirmajā daļā minētajos kontos šie resursi tomēr ierakstāmi šādi:

—	10. panta 3. punktā minētā divpadsmitā daļa ierakstāma katra mēneša pirmajā darbadienā,

—	10. panta 4. un 6. punktā minētais atlikums un 10. panta 5. un 7. punktā minētā korekcija ierakstāma reizi gadā, izņemot 10. panta 5. punkta pirmajā ievilkumā minētās īpašās korekcijas, kas kontos ierakstāmas nākamā mēneša pirmajā darbadienā pēc vienošanās starp attiecīgo dalībvalsti un Komisiju.

Noteiktos prasījumus attiecībā uz atskaitījumiem un citiem maksājumiem, kas saistīti ar cukura tirgus kopējo organizāciju, ieraksta pirmajā daļā minētajos kontos. Ja pēc tam paredzētajos termiņos minētos prasījumus nepiedzen, dalībvalstis var koriģēt ierakstu un izņēmuma kārtā prasījumus ierakstīt atsevišķos kontos.

4. Katra dalībvalsts 3. punktā norādītajos termiņos nosūta Komisijai:

a)	savu kontu mēneša pārskatu attiecībā uz prasījumiem, kas minēti 3. punkta pirmajā daļā;

b)	šā panta 3. punkta otrajā daļā minēto atsevišķo kontu ceturkšņa pārskatu.

Kopā ar minētajiem kontu mēneša pārskatiem attiecīgās dalībvalstis sniedz datus vai pārskatus par atskaitījumiem no pašu resursiem saskaņā ar noteikumiem attiecībā uz īpaša statusa teritorijām.

Dalībvalstis līdz ar konkrēta gada pēdējo ceturkšņa pārskatu nosūta tāmi par to prasījumu kopsummu, kas tā gada 31. decembrī ierakstīti atsevišķā kontā un kuru nav paredzams atgūt.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par mēneša un ceturkšņa pārskatiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7. pants

Uzskaites korekcijas

Pēc 31. decembra trešajā gadā pēc konkrētā gada mēneša pārskatu summā, ko dalībvalsts paziņo saskaņā ar 6. panta 4. punkta pirmo daļu par attiecīgo gadu, neizdara nekādas papildu korekcijas, izņemot datus, par kuriem Komisija vai attiecīgā dalībvalsts paziņojusi pirms minētās dienas.

8. pants

Noteikšanas korekcijas

Saskaņā ar 2. panta 4. punktu izdarītās korekcijas pieskaita vai atņem no noteikto prasījumu kopsummas. Tās ieraksta kontos, kas minēti 6. panta 3. punkta pirmajā un otrajā daļā, un kontu pārskatos, kas minēti 6. panta 4. punktā, atbilstoši minēto korekciju izdarīšanas dienai.

III NODAĻA

PAŠU RESURSU NODOŠANA

9. pants

Valsts kases un uzskaites kārtība

1. Saskaņā ar 10. pantā paredzēto procedūru dalībvalstis pašu resursus ieraksta kredītā kontā, ko Komisijas vārdā atver dalībvalsts kasē vai iestādē, ko tā norīkojusi.

Šo kontu uztur valsts valūtā un apkalpo par brīvu.

2. Dalībvalstis vai to norīkotās iestādes Komisijai elektroniski nosūta:

a)	darbdienā, kad pašu resursus ieraksta Komisijas konta kredītā, konta pārskatu vai kredīta avizo, kas atspoguļo pašu resursu ierakstīšanu;

b)	neskarot a) apakšpunktu, ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc ierakstīšanas minētā konta kredītā konta pārskatu, kas atspoguļo pašu resursu ierakstīšanu.

3. Kredītā ierakstītās summas iegrāmato euro izteiksmē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9) (“Finanšu regula”) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (10).

10. pants

Nodošanas summu, termiņu, korekciju noteikšana

1. Pēc tam, kad atskaitītas iekasēšanas izmaksas, ievērojot Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu, minētā lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto tradicionālo pašu resursu ierakstīšanu veic vēlākais pirmajā darbdienā pēc deviņpadsmitās dienas, kas ir otrajā mēnesī pēc mēneša, kad saskaņā ar šīs regulas 2. pantu noteikts prasījums.

Tomēr prasījumi, kas saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punkta otro daļu ir uzrādīti atsevišķos kontos, ierakstāmi ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc deviņpadsmitās dienas, kas ir otrajā mēnesī pēc mēneša, kad piedzīts attiecīgais prasījums.

2. Vajadzības gadījumā Komisija var aicināt dalībvalstis pārcelt par vienu mēnesi ātrāk to resursu ierakstīšanu, kas nav PVN pašu resursi un NKI pašu resursi, pamatojoties uz informāciju, kas tām pieejama tā paša mēneša 15. datumā.

Katru agrāk veikto ierakstu koriģē nākamajā mēnesī, veicot 1. punktā minēto ierakstīšanu. Šī korekcija izpaužas kā negatīvs ieraksts, kas līdzvērtīgs agrāk ierakstītajai summai.

3. Ņemot vērā to, kā PVN pašu resursus un NKI pašu resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums, šo resursu ierakstu kredītā izdara katra mēneša pirmajā darbdienā tādā apjomā, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no attiecīgās summas budžetā, kura konvertēta valstu valūtās, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms attiecīgā budžeta gada.

Īpašām vajadzībām, lai segtu ELGF izdevumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var lūgt dalībvalstis, lai tās finanšu gada pirmajā ceturksnī par vienu vai diviem mēnešiem ātrāk ieraksta divpadsmito daļu vai daļu no divpadsmitās daļas summām, kas budžetā paredzētas PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, ņemot vērā to, kā šos resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums.

Pēc pirmā ceturkšņa prasītais ikmēneša ieraksts nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, saglabājoties to summu robežās, kas budžetā iekļautas šim mērķim.

Komisija paziņo dalībvalstīm par prasīto ierakstu ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.

Uz šiem ātrāk veicamiem ierakstiem attiecas šā punkta astotajā daļā paredzētie noteikumi par ierakstiem, kas izdarāmi katra gada janvārī, un devītajā daļā paredzētie noteikumi, kas piemērojami, ja pirms finanšu gada sākuma budžets vēl nav pieņemts galīgajā variantā.

Visas izmaiņas PVN pašu resursu vienotajā likmē, NKI pašu resursu likmē, Apvienotajai Karalistei piešķirtajā korekcijā budžeta līdzsvarošanai un tās finansēšanai, kā minēts Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. un 5. pantā, kā arī Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtā bruto samazinājuma finansējumā prasa galīgajā variantā pieņemt budžeta grozījumus, liekot pārrēķināt divpadsmitās daļas, kas ir ieskaitītas kopš finanšu gada sākuma.

Šie pārrēķini veicami, kad izdarīts pirmais ieraksts pēc budžeta grozījuma galīgās pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā tos izpilda, kad izdara otro ierakstu pēc galīgās pieņemšanas. Atkāpjoties no Finanšu regulas 11. panta, šos pārrēķinus ieraksta kontos attiecībā uz konkrēto budžeta grozījuma finanšu gadu.

Divpadsmitās daļas, kas attiecas uz katra finanšu gada janvāra ierakstiem, aprēķina, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. panta 2. punktā minētā budžeta projektā paredzētajām summām, un tās konvertē valstu valūtās, izmantojot valūtas maiņas kursus kotēšanas pirmajā dienā pēc tā kalendārā gada 15. decembra, kas ir pirms attiecīgā budžeta gada; korekciju izdara, veicot nākošā mēneša ierakstu.

Ja budžets galīgajā variantā nav pieņemts vēlākais divas nedēļas pirms ieraksta par nākamā finanšu gada janvāri, dalībvalstis katra mēneša, tostarp janvāra, pirmajā darbdienā ieraksta vienu divpadsmito daļu no pēdējā galīgi pieņemtajā budžetā iekļautās PVN pašu resursu un NKI pašu resursu summas, ņemot vērā to, kā šos resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums; pārrēķinu izdara pirmajā noteiktajā termiņā pēc budžeta pieņemšanas galīgajā variantā, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā pārrēķinu veic otrajā termiņā pēc budžeta pieņemšanas galīgajā variantā.

4. Pamatojoties uz Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 7. panta 1. punktā paredzēto gada pārskatu par PVN pašu resursu bāzi, katra dalībvalsts debetā ieraksta summu, ko aprēķina, izmantojot minētajā pārskatā iekļauto informāciju un piemērojot vienotu likmi, kas pieņemta iepriekšējam finanšu gadam, un kredītā ieraksta 12 maksājumus, kas veikti minētajā finanšu gadā. Tomēr katras dalībvalsts PVN pašu resursu bāze, kurai piemēro minēto likmi, nedrīkst pārsniegt to NKI procentuālo daļu, kas noteikta Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā paredzēts minētā lēmuma 2. panta 7. punkta pirmajā daļā. Komisija aprēķina atlikumu un savlaicīgi informē dalībvalstis, lai tās varētu to ierakstīt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā paša gada decembra pirmajā darbdienā.

5. Jebkura PVN pašu resursu bāzes korekcija saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 9. panta 1. punktu katrai attiecīgajai dalībvalstij, kuras bāze, ņemot vērā minētās korekcijas, nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā, rada šādas šā panta 4. punktā minētā atlikuma korekcijas:

—

Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 9. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās korekcijas, kas izdarītas līdz 31. jūlijam, rada vispārēju korekciju, kas ierakstāma šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā paša gada decembra pirmajā darbdienā. Tomēr īpašu korekciju var ierakstīt pirms minētās dienas, ja par to vienojas attiecīgā dalībvalsts un Komisija,

—	ja pasākumi, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 9. panta 1. punkta otro daļu, lai koriģētu bāzi, rada šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā izdarīto ierakstu korekciju, šo korekciju veic dienā, ko nosaka Komisija, ievērojot minētos pasākumus.

Šā panta 7. punktā minētās NKI izmaiņas arī nosaka atlikuma korekciju visām dalībvalstīm, kuru bāze, ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minētās korekcijas, nepārsniedz procentus, kas noteikti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā.

Komisija savlaicīgi paziņo dalībvalstīm par šīm korekcijām, lai tās varētu tos ierakstīt 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā paša gada decembra pirmajā darbdienā.

Tomēr īpašu korekciju var ierakstīt jebkurā laikā, ja par to vienojas attiecīgā dalībvalsts un Komisija.

6. Pamatojoties uz datiem par iepriekšējā gada kopējo NKI tirgus cenās un tā sastāvdaļām, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, katras dalībvalsts debetā ieraksta summu, kuru aprēķina, NKI piemērojot likmi, kas pieņemta iepriekšējam finanšu gadam, un kredītā ieraksta maksājumus, kas veikti minētajā iepriekšējā finanšu gadā. Komisija aprēķina atlikumu un savlaicīgi informē dalībvalstis, lai tās varētu to ierakstīt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā paša gada decembra pirmajā darbdienā.

7. Visas iepriekšējo finanšu gadu NKI izmaiņas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, ievērojot tās 5. pantu, rada korekciju katras attiecīgās dalībvalsts atlikumā, kas noteikts saskaņā ar šā panta 6. punktu. Šo korekciju nosaka, ievērojot šā panta 5. punkta pirmās daļas noteikumus. Komisija paziņo dalībvalstīm par šīm korekcijām, lai tās varētu tās ierakstīt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā paša gada decembra pirmajā darbdienā. NKI izmaiņas, kas izdarītas vēlāk par ceturtā gada 30. septembri pēc attiecīgā finanšu gada, vairs neņem vērā, izņemot datus, par kuriem Komisija vai dalībvalsts paziņojusi pirms šā termiņa beigām.

8. Šā panta 4. līdz 7. punktā minētās darbības ir ieņēmumu grozījumi tajā finanšu gadā, kad tos izdara.

Izmantojot budžeta grozījumu, pašreizējā saimnieciskā gada budžetā paredzēto ieņēmumu summu var palielināt vai samazināt ar šo darbību rezultātā iegūtajām summām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 1. panta 2. punktu.

9. Ja tiek izdarīti NKI datu grozījumi saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirto bruto samazinājuma finansējumu nepārskata.

11. pants

Korekcija par nepiedalīšanos

1. Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar LESD un tā 21. un 22. protokolu nepiedalās kādas konkrētas Savienības darbības vai politikas finansēšanā, tai ir tiesības uz korekciju, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu aprēķina no summas, ko tā ir iemaksājusi pašu resursos ik gadu, kad tā nav piedalījusies.

2. Komisija aprēķina korekciju nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, kad tā nosaka NKI atlikumus, kā paredzēts šīs regulas 10. pantā.

Aprēķinus izdara, izmantojot šādus skaitļus, kas attiecas uz attiecīgo finanšu gadu:

a)	tirgus cenās izteikta NKI kopsumma un tās sastāvdaļas;

b)	darbības izdevumu budžeta izlietojums, kas atbilst attiecīgam pasākumam vai politikai.

Korekciju iegūst, ja attiecīgo izdevumu kopsumma, no kā atņemtas summas, ko finansējušas iesaistītās trešās valstis, reizina ar tādu NKI procentuālu daļu, ar ko dalībvalsts, kas tiesīga saņemt korekciju, pārstāv visu dalībvalstu NKI. Korekciju finansē iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar koeficientu, ko nosaka, dalot to attiecīgos NKI ar visu iesaistīto dalībvalstu NKI. Lai aprēķinātu korekciju, summas attiecīgo valstu valūtās un euro konvertē savā starpā ar tādu maiņas kursu, kāds ir kalendāra gada pēdējā kotēšanas dienā pirms attiecīgā budžeta gada.

Tādu korekciju katram attiecīgajam gadam veic tikai vienu reizi, un tā ir galīga, pat ja vēlāk mainās NKI kopsumma.

3. Komisija laikus informē dalībvalstis par korekcijas apmēru, lai decembra pirmajā darbadienā tās varētu to kreditēt šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā.

12. pants

Procenti par summām, kas nodotas ar kavējumiem

1. Par visiem kavējumiem, izdarot ierakstus 9. panta 1. punktā minētajā kontā, attiecīgā dalībvalsts maksā procentus.

Tomēr to procentu summu, kas ir mazākas nekā EUR 500, piedziņu var atcelt.

2. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas ietilpst Ekonomikas un monetārajā savienībā, procentu likme līdzinās Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām pirmajā tā mēneša dienā, kurā ir maksājuma termiņš, palielinot to par diviem procentu punktiem.

Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 0,25 procentu punkta. Palielināto likmi piemēro visu kavējuma laiku.

3. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas neietilpst Ekonomikas un monetārajā savienībā, procentu likme līdzinās likmei, ko to centrālās bankas piemērojušas galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot to par diviem procentu punktiem, vai – dalībvalstīm, kurām centrālās bankas likme nav pieejama – līdzvērtīgākā likme, kas dalībvalsts naudas tirgū piemērota pirmajā attiecīgā mēneša dienā, palielinot to par diviem procentu punktiem.

Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 0,25 procentu punkta. Palielināto likmi piemēro visu kavējuma laiku.

4. Šā panta 1. punktā minētajiem procentu maksājumiem mutatis mutandis piemēro 9. panta 2. un 3. punktu.

13. pants

Neatgūstamas summas

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 2. pantu noteiktajiem prasījumiem atbilstošās summas tiek nodotas Komisijai, kā noteikts šajā regulā.

2. Dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma Komisijas rīcībā nodot summas, kas atbilst saskaņā ar 2. pantu noteiktajiem prasījumiem, kas izrādās neatgūstami jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ:

a)	force majeure apstākļu dēļ;

b)	citu tādu iemeslu dēļ, kuros tās nevar vainot.

Noteikto prasījumu summas deklarē par neatgūstamām ar kompetentas administratīvas iestādes lēmumu, kura konstatē, ka tās nevar atgūt.

Noteikto prasījumu summas atzīst par neatgūstamām vēlākais piecus gadus kopš dienas, kad summas noteiktas saskaņā ar 2. pantu vai – administratīvas vai tiesas apelācijas gadījumā – kad galīgs lēmums ir pieņemts, izziņots vai publicēts.

Ja ir saņemta daļa maksājuma vai maksājumu, piecu gadu laikposms sākas vēlākais no dienas, kad izdarīts pēdējais maksājums, ja tas nedzēš visu parādu.

Summas, kas deklarētas vai atzītas par neatgūstamām, pavisam atskaita no 6. panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem atsevišķajiem kontiem. Tās uzrāda pielikumā 6. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajam ceturkšņa pārskatam un vajadzības gadījumā – Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 5. pantā minētajos ceturkšņa aprakstos.

3. Trijos mēnešos pēc šā panta 2. punktā minētā administratīvā lēmuma vai saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem termiņiem dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu ar informāciju par gadījumiem, kad piemērots šā panta 2. punkts, ja noteiktie prasījumi, uz ko tie attiecas, pārsniedz EUR 50 000.

Minētais ziņojums ietver visus faktus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izskatītu šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos iemeslus, kuri lieguši attiecīgai dalībvalstij darīt pieejamas attiecīgās summas, un atgūšanas pasākumus, ko šī dalībvalsts veikusi attiecīgā gadījumā vai gadījumos.

Minēto ziņojumu sastāda, izmantojot Komisijas izstrādātu veidlapu. Šim nolūkam Komisija pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4. Komisija sešos mēnešos pēc 3. punktā paredzētā ziņojuma saņemšanas paziņo piebildes attiecīgai dalībvalstij.

Ja Komisija atzīst par vajadzīgu lūgt papildu informāciju, sešu mēnešu laikposms sākas no dienas, kad pieprasītā papildu informācija ir saņemta.

IV NODAĻA

KASES RESURSU PĀRVALDĪBA

14. pants

Prasības par kases resursu pārvaldību

1. Komisija izmanto 9. panta 1. punktā minēto kontu kredītos ierakstītās summas, nepārsniedzot savas ar budžeta izpildi saistītās vajadzības pēc kases resursiem.

2. Ja minētās vajadzības pārsniedz kontu aktīvus, Komisija var rīkoties, pārsniedzot šo aktīvu kopsummu, ar nosacījumu, ka budžetā pieejama apropriācija, un nepārsniedzot budžetā paredzētos pašu resursus. Šajā gadījumā tā dalībvalstīm iepriekš paziņo par paredzamajiem pārsniegumiem.

3. Vienīgi tad, kad aizdevuma saņēmējs nav izpildījis saskaņā ar Padomes regulām un lēmumiem noslēgta vai garantēta aizņēmuma līguma saistības, gadījumos, kad Komisija laikus nevar veikt citus pasākumus, kas paredzēti finanšu noteikumos attiecībā uz šiem aizņēmumiem, lai nodrošinātu Savienības juridisko saistību izpildi pret kreditoriem, Savienības parādu apkalpošanai neatkarīgi no 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem var uz laiku piemērot 2. un 4. punkta noteikumus.

4. Starpība starp kopējiem aktīviem un vajadzībām pēc kases resursiem sadalāma dalībvalstu starpā, pēc iespējas samērā ar prognozēto budžeta ieņēmumu no katras dalībvalsts.

15. pants

Maksājumu uzdevumu izpilde

1. Ne vairāk kā trīs darba dienu laikā pēc saņemšanas dalībvalstis vai to norīkotās iestādes, sekojot Komisijas rīkojumiem, izpilda Komisijas maksājumu uzdevumus. Tomēr naudas pārvedumu operāciju gadījumā dalībvalstīm attiecīgie rīkojumi jāizpilda Komisijas pieprasītajā termiņā.

2. Vēlākais otrajā darbdienā pēc katra darījuma pabeigšanas dalībvalstis vai to norīkotās iestādes Komisijai elektroniski nosūta konta pārskatu, kurā redzamas attiecīgās izmaiņas.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 7. pantā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

17. pants

Pārejas noteikums par procentu likmi

Likmi, kas paredzēta 11. pantā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 versijā, kāda tā bija, pirms stājās spēkā Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004 (11), joprojām piemēro, aprēķinot procentus kavētiem maksājumiem, ja maksājumu diena iekrīt pirms 2004. gada 1. decembra.

18. pants

Atcelšana

1. Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 atceļ.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Lēmums 2014/335/ES, Euratom.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Ch. VASILAKOS

(1) 2012. gada 20. marta atzinums Nr. 2/2012 (OV C 112, 18.4.2012., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar kuru nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 29. lappusi).

(4) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 105. lappusi).

(5) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (OV L 181, 19.7.2003., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(10) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004 (2004. gada 16. novembris), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 352, 27.11.2004., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR TAJĀ SECĪGI VEIKTO GROZĪJUMU SARAKSTU

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000	(OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004	(OV L 352, 27.11.2004., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 105/2009	(OV L 36, 5.2.2009., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000	Šī regula
1. pants	–
–	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta pirmā, otrā un trešā daļa	3. panta pirmā, otrā un trešā daļa
–	3. panta ceturtā daļa
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. panta 1. un 2. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
6. panta 3. punkta a) apakšpunkts	6. panta 3. punkta pirmā daļa
6. panta 3. punkta b) apakšpunkts	6. panta 3. punkta otrā daļa
6. panta 3. punkta c) apakšpunkts	6. panta 3. punkta trešā daļa
6. panta 3. punkta d) apakšpunkts	6. panta 3. punkta ceturtā daļa
6. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta pirmais teikums	6. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts
6. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta otrais teikums	6. panta 4. punkta otrā daļa
6. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta pirmais teikums	6. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
6. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta otrais teikums	6. panta 4. punkta trešā daļa
6. panta 4. punkta otrā daļa	6. panta 4. punkta ceturtā daļa
6. panta 5. punkts	–
7. pants	7. pants
8. panta pirmā daļa	8. pants
8. panta otrā daļa	–
9. panta 1. punkts	9. panta 1. punkts
9. panta 1.a punkts	9. panta 2. punkts
9. panta 2. punkts	9. panta 3. punkts
10. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts	10. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts
10. panta 8. punkts	10. panta 8. punkta pirmā daļa
10. panta 9. punkts	10. panta 9. punkts
10. panta 10. punkts	–
10.a pants	11. pants
11. panta 1. punkts	12. panta 1. punkta pirmā daļa
–	12. panta 1. punkta otrā daļa
11. panta 2., 3. un 4. punkts	12. panta 2., 3. un 4. punkts
12. panta 1., 2., 3. un 4. punkts	14. pants
12. panta 5. punkta pirmā daļa	15. panta 1. punkts
12. panta 5. punkta otrā daļa	15. panta 2. punkts
15. pants	–
16. panta pirmā un otrā daļa	–
16. panta trešā daļa	10. panta 8. punkta otrā daļa
17. panta 1. un 2. punkts	13. panta 1. un 2. punkts
17. panta 3. punkta pirmā daļa	13. panta 3. punkta pirmā daļa
17. panta 3. punkta otrā daļa	–
17. panta 3. punkta trešā daļa	13. panta 3. punkta otrā daļa
–	13. panta 3. punkta trešā daļa
17. panta 4. punkts	13. panta 4. punkts
17. panta 5. punkts	–
18. pants	–
19. pants	–
20. pants	–
21. pants	–
-	16. pants
21.a pants	17. pants
22. pants	–
23. pants	–
–	18. pants
–	19. pants
Pielikums
	I pielikums
–	II pielikums

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/55

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 611/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz atbalsta programmām olīveļļas un galda olīvu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 30. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pants nosaka noteikumus par darba programmām, lai atbalstītu olīveļļas un galda olīvu nozari. Šie noteikumi ir jāpapildina, lai garantētu Savienības atbalsta efektīvu un faktisku izmantošanu. Ar šiem jaunajiem noteikumiem vajadzēs aizstāt tos, kas paredzēti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 867/2008 (2), kuru attiecīgi būtu jāatceļ.

(2)	Lai darba programmas varētu pildīt efektīvi, būtu jāparedz, ka Savienības finansējumu piešķir proporcionāli to ilgumam, vienlaikus nodrošinot, lai gada izdevumi, kas paredzēti apstiprināto darba programmu izpildei, nepārsniegtu summu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 2. punktā.

(3)

Lai nodrošinātu atzītu ražotājorganizāciju, atzītu ražotājorganizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju (turpmāk “saņēmējorganizācijas”) darbības vispārēju saskaņotību, būtu jāprecizē, kādi pasākumu veidi ir atbilstīgi Savienības finansējumam un kādi darbību veidi nav atbilstīgi. Turklāt būtu jāprecizē darba programmu iesniegšanas kārtība un šo programmu atlases kritēriji. Tomēr būtu jāatļauj attiecīgajām dalībvalstīm paredzēt, kādi būtu atbilstības papildu nosacījumi, lai nodrošinātu pasākumu labāku piemērotību situācijai attiecīgās valsts olīvu nozarē.

(4)

Ņemot vērā gūto pieredzi, lai nodrošinātu vismaz noteikta skaita pasākumu īstenošanu jutīgās un prioritārās jomās, būtu jānosaka Savienības finansējuma limiti šādām jomās: olīvu nozares ietekmi uz vidi uzlabošanā, olīvkopības konkurētspējas uzlabošanā, izmantojot modernizāciju un izsekojamību, kā arī olīveļļas un galda olīvu kvalitātes sertifikācijas un aizsardzībā, jo īpaši pārbaudot galapatērētājiem pārdotās olīveļļas kvalitāti.

(5)	Lai nodrošinātu darba programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantu un panāktu saņēmējorganizāciju atbalsta shēmas efektīvu administratīvo pārvaldību, būtu jānosaka apstiprināšanas pieteikumu un darba programmu atlases un apstiprināšanas kārtība.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 231. pantā noteikts, ka tās daudzgadu programmas, kas pieņemtas līdz 2014. gada 1. janvārim, turpina reglamentēt ar attiecīgajiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) noteikumiem, līdz beidzas minēto programmu darbības termiņš. Tāpēc būtu jāparedz, ka Regulu (EK) Nr. 867/2008 turpina piemērot darba programmām, kas darbojas dienā, kad stājas spēkā šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu paredz noteikumus, ar kuriem papildina Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz Savienības finansējuma saņemšanai atbilstīgajiem pasākumiem, Savienības finansējuma minimālo sadalījumu dalībvalstīs pa konkrētām jomām un darba programmu apstiprināšanas kritērijus un kārtību olīveļļas un galda olīvu nozarē.

2. pants

Savienības finansējums

Dalībvalstis gādā par to, ka Savienības finansējums, kas paredzēts ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantu, tiek piešķirts proporcionāli minētajā pantā paredzētajam darba programmu ilgumam, nodrošinot, ka gada izdevumi, kas atvēlēti apstiprināto darba programmu izpildei, nepārsniedz minētā panta 2. punktā paredzēto summu.

3. pants

Savienības finansējuma piešķiršanai atbilstīgie pasākumi

1. Pasākumi, par kuriem ir tiesības saņemt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 1. punktā paredzēto Savienības finansējumu, ir šādi:

olīveļļas un galda olīvu nozares tirgus uzraudzības un administratīvās pārvaldības jomā:

i)	datu vākšana par nozari un tirgu saskaņā ar kompetentās valsts iestādes noteiktajām specifikācijām, kas attiecas uz metodi, ģeogrāfisko pārstāvību un precizitāti;

ii)	pētījumu īstenošana par tematiem, kas saistīti ar citiem attiecīgo saņēmējorganizāciju darba programmā paredzētajiem pasākumiem;

olīvu nozares ietekmes uz vidi uzlabošanas jomā:

kolektīvās darbības, kuru mērķis ir saglabāt pamešanas riskam pakļautās olīvu birzis, kam piemīt augsta vides vērtība, atbilstīgi kompetentās iestādes paredzētajiem nosacījumiem, kuru pamatā ir objektīvi kritēriji, jo īpaši attiecībā uz reģionālajiem apgabaliem, kuriem var būt tiesības saņemt Savienības finansējumu, kā arī attiecībā uz platību un olīveļļas ražotāju obligāto skaitu, kas jāiesaista, lai attiecīgās darbības būtu efektīvas;

ii)	labas olīvu audzēšanas prakses veidošana, kuras pamatā ir vietējiem apstākļiem pielāgoti vides kritēriji, kā arī šīs prakses izplatīšana olīvu audzētāju vidū un tās praktiskās izmantošanas turpmākā izvērtēšana;

iii)	tādu paņēmienu praktiski demonstrējumi, kas ir alternatīvi olīvu mušas ķīmiskajai apkarošanai, kā arī pasākumi tās sezonālās attīstības novērošanai;

iv)	uz vides aizsardzību un lauku vides apsaimniekošanu vērstu olīvu audzēšanas paņēmienu, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības, zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecības, augšņu aizsardzības, ierobežojot eroziju, un integrētās lauksaimniecības, praktiski demonstrējumi;

v)	izturīgo šķirņu un apdraudēto šķirņu aizsardzības pasākumi;

olīvkopības konkurētspējas uzlabošanas jomā, izmantojot modernizāciju:

i)	apūdeņošanas sistēmu un audzēšanas paņēmienu uzlabošana;

ii)	mazproduktīvu olīvkoku aizstāšana ar jauniem olīvkokiem;

iii)	ražotāju apmācība jaunu audzēšanas paņēmienu izmantošanā;

iv)	apmācības un komunikācijas pasākumi;

olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošanas jomā:

i)	olīvu audzēšanas, novākšanas, piegādes un pirmspārstrādes uzglabāšanas apstākļu uzlabošana atbilstīgi valsts kompetentās iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām;

ii)	šķirņu uzlabošana olīvu birzīs, kuras atrodas individuālajās saimniecībās, ja šīs saimniecības sekmē darba programmu mērķu sasniegšanu;

iii)	olīveļļas un galda olīvu uzglabāšanas apstākļu uzlabošana un lietderīga olīveļļas un galda olīvu ražošanas atlikumu izmantošana, kā arī apstākļu uzlabošana olīveļļas iepildīšanai pudelēs;

iv)	ar produktu kvalitātes uzlabošanu saistīta tehniskā palīdzība ražošanai, olīveļļas pārstrādes rūpniecībai, galda olīvu ražošanas uzņēmumiem, olīveļļas spiestuvēm un fasēšanai;

v)	neapstrādātas olīveļļas analīžu laboratoriju izveide un uzlabošana;

vi)	degustētāju apmācība neapstrādātas olīveļļas un galda olīvu organoleptisko pārbaužu veikšanai;

jomā, kas saistīta ar olīveļļas un galda olīvu kvalitātes izsekojamību, sertifikāciju un aizsardzību, jo īpaši pārbaudot galapatērētājiem pārdotās olīveļļas kvalitāti:

i)	tādu sistēmu izveide un pārvaldība, kas ļauj izsekot līdzi produktiem no olīvu audzētāja līdz iesaiņošanai un marķēšanai saskaņā ar valsts kompetentās iestādes noteiktajām specifikācijām;

ii)	tādu kvalitātes sertifikācijas sistēmu izveide un pārvaldība, kuru pamatā ir riska analīze un kritisko punktu kontroles sistēma un kuras atbilst valsts kompetentās iestādes pieņemtajiem tehniskajiem kritērijiem;

iii)	sistēmu izveide un pārvaldība, lai uzraudzītu to normu ievērošanu, kas attiecas uz tirgojamās olīveļļas un galda olīvu autentiskumu, kvalitāti un tirdzniecību saskaņā ar valsts kompetentās iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām;

tādas informācijas izplatīšanas jomā, ko veic, lai ziņotu par saņēmējorganizāciju veiktajām darbībām, kuru mērķis ir uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti:

i)	informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko tirgus saņēmējorganizācijas veikušas a)–e) apakšpunktā minētajās jomās;

ii)	tādas tīmekļa vietnes izveidošana un uzturēšana, kurā sniedz informāciju par pasākumiem, ko saņēmējorganizācijas veikušas a)–e) apakšpunktā minētajās jomās.

2. Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā un d) apakšpunkta ii) punktā paredzētajiem pasākumiem dalībvalstis nodrošina attiecīgu noteikumu pieņemšanu, lai varētu atgūt ieguldījumus vai to atlikušo vērtību, ja biedrs, kas ir individuālās saimniecības īpašnieks, izstājas no ražotāju organizācijas.

3. Dalībvalstis var pieņemt papildu nosacījumus, ar ko precizē Savienības finansējumam atbilstīgos pasākumus, ja vien šie nosacījumi nepadara pasākumu ierosināšanu vai īstenošanu neiespējamu.

4. Atzītai ražotāju organizācijai vai atzītai ražotāju organizāciju apvienībai ārpakalpojumu izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 155. pantu var tikt atļauta attiecībā uz 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem ar šādiem nosacījumiem:

rakstiska līguma noslēgšana starp ražotājorganizāciju vai atzītu ražotājorganizāciju apvienību un citu struktūrvienību, lai veiktu attiecīgo pasākumu. Tomēr ražotājorganizācija vai ražotājorganizāciju apvienība paliek atbildīga par šā pasākuma veikšanu, kā arī par minētā rakstiskā līguma vispārējo pārvaldības kontroli un vispārējo uzraudzību;

lai nodrošinātu faktisku pārvaldības kontroli un pārraudzību, a) apakšpunktā minētais līgums:

i)	ļauj ražotājorganizācijai vai ražotājorganizāciju apvienībai dot saistošus noradījumus un ietver noteikumus, kas ļauj organizācijai vai apvienībai lauzt līgumu, ja pakalpojumu sniedzējs neievēro minētā līguma noteikumus un nosacījumus;

ii)	nosaka detalizētus noteikumus un nosacījumus, tostarp obligātās paziņošanas pienākumu un termiņus, kas ļauj ražotājorganizācijai vai ražotājorganizāciju apvienībai izvērtēt un īstenot faktisku kontroli pār ārpakalpojumu pasākumiem.

4. pants

Savienības finansējumam neatbilstīgas darbības un izmaksas

1. Savienības finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantu nav tiesību saņemt par šādiem pasākumiem:

a)	darbības, par kurām saņem Savienības finansējumu, kas nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantā paredzētais finansējums;

b)	pasākumi, kuru mērķis ir ražošanas, uzglabāšanas vai pārstrādes jaudas tiešs palielinājums;

c)	darbības, kas saistītas ar olīveļļas vai galda olīvu iegādi vai uzglabāšanu vai kas ietekmē to cenas;

d)	darbības, kas saistītas ar olīveļļas vai galda olīvu komercreklāmu;

e)	darbības, kas saistītas ar zinātnisko pētniecību, izņemot pētniecības rezultātu izplatīšanu olīvkopības uzņēmumos;

f)	pasākumi, kas var kropļot konkurenci citās saņēmējorganizāciju saimnieciskās darbības jomās;

g)	darbības, kas saistītas ar olīvu mušas apkarošanu, izņemot 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzētos pasākumus.

2. Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam noteikumam, saņēmējorganizācijas attiecībā uz pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantu, savā un savu biedru vārdā rakstveidā apņemas atteikties no jebkura finansējuma, ko piešķir saskaņā ar citu Savienības atbalsta shēmu.

3. Īstenojot 3. pantā minētos pasākumus, Savienības finansējumam nav atbilstīgas šādas izmaksas:

a)	tādu aizņēmumu atmaksāšana (jo īpaši gadskārtēju maksājumu veidā), kuri ņemti pilnīgai vai daļējai pasākuma īstenošanai pirms darbības programmas sākšanas;

b)	negūto ienākumu kompensēšanai paredzēti maksājumi saņēmējorganizācijām, kas piedalās sanāksmēs un mācību programmās;

c)	izdevumi attiecībā uz administratīvajām un personāla izmaksām, kas radušās dalībvalstīm un ELGF atbalsta saņēmējorganizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (4);

d)	neapbūvētas zemes pirkšana;

e)	lietotu iekārtu pirkšana;

f)	izdevumi, kas saistīti ar izpirkumnomas līgumiem, tostarp attiecīgajiem nodokļiem, procentiem un apdrošināšanas izmaksām;

g)	nomas maksa, ja izvēlēta ir noma, nevis pirkšana, un īrēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izdevumi.

4. Dalībvalstis var pieņemt papildu prasības, ar ko precizē 1. un 3. punktā minētajās darbības un izmaksas, par kurām nav tiesību saņemt Savienības finansējumu.

5. pants

Savienības finansējuma sadalījums

1. Katrā dalībvalstī vismaz 20 % no tās Savienības finansējuma summas, kura ir pieejama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantu, tiek atvēlēta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai jomai, vismaz 15 % minētās Savienības finansējuma summas tiek atvēlēta 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai jomai un vismaz 10 % minētās Savienības finansējuma summas tiek atvēlēta 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai jomai.

2. Ja 1. punktā minētais minimālais procentuālais apjoms nav pilnībā izlietots 1. punktā minēto jomu darbībām, neizlietotās summas nedrīkst izmantot citām darbības jomām; šīs summas iemaksā atpakaļ Savienības budžetā.

6. pants

Darba programmu atlases kritēriji un atbilstība

1. Dalībvalsts atlasa Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 1. punktā minētās darba programmas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)	programmas vispārīgā kvalitāte un tās saderība ar olīvu nozares attīstības virzieniem un prioritātēm attiecīgajā reģionālajā apgabalā, ko noteikusi dalībvalsts;

b)	saņēmējorganizāciju finansiālā uzticamība un finanšu resursu atbilstība ierosināto pasākumu īstenošanai;

c)	tā reģionālā apgabala lielums, uz kuru attiecas darba programma;

d)	tās ekonomiskās situācijas dažādība attiecīgajā reģionālajā apgabalā, kas ņemta vērā darba programmā;

e)	vairāku pasākumu jomu esība un saņēmējorganizāciju finansiālā ieguldījuma apjoms;

f)	dalībvalsts noteiktie kvantitatīvie un kvalitatīvie efektivitātes rādītāji, kas ļauj veikt programmas novērtējumu tās īstenošanas laikā un ex post novērtējumu;

g)	to programmu novērtējums, ko saņēmējorganizācijas ir varējušas īstenot iepriekš saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1334/2002 (5), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2080/2005 (6) vai Regulu (EK) Nr. 867/2008.

Dalībvalsts ņem vērā pieteikumu sadalījumu starp dažāda veida saņēmējorganizācijām katrā reģionālajā apgabalā.

2. Dalībvalsts noraida darba programmas, kuras ir nepilnīgas vai satur neprecīzu informāciju vai kurās ir iekļauta kāda no 4. pantā paredzētajām neatbilstīgajām darbībām.

7. pants

Darba programmu sākums un apstiprināšana

1. Darba programmu pirmais trīsgadu periods, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 1. punktā, sākas 2015. gada 1. aprīlī. Nākamie secīgie periodi sākas 1. aprīlī reizi trijos gados.

2. Katra saņēmējorganizācija, kas apstiprināta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, līdz dienai, ko nosaka dalībvalsts, bet ne vēlāk kā katra gada 15. februārī, var iesniegt pieteikumu vienas darba programmas apstiprināšanai.

3. Apstiprinājuma pieteikumā iekļauj šādus elementus:

a)	attiecīgās saņēmējorganizācijas identifikāciju;

b)	informāciju par 6. panta 1. punktā minētajiem atlases kritērijiem;

c)	katras piedāvātās darbības aprakstu, pamatojumu un izpildes grafiku;

izdevumu plānu ar sadalījumu atbilstīgi 3. panta 1. punktā minētajiem pasākumu veidiem un pasākumu jomām, iekļaujot ziņas par katru divpadsmit mēnešu periodu no darba programmas apstiprināšanas datuma un atsevišķi norādot pieskaitāmās izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējiem izdevumiem, un pārējos galvenos izmaksu veidus;

finansējuma plānu, kas sadalīts atbilstīgi 3. panta 1. punktā minētajām pasākumu jomām, iekļaujot ziņas par katru divpadsmit mēnešu periodu no darba programmas apstiprināšanas datuma un konkrēti norādot pieprasīto Savienības finansējumu un, ja vajadzīgs, arī saņēmējorganizāciju un dalībvalsts finansiālo ieguldījumu;

f)	aprakstu, kurā izklāstīti efektivitātes rādītāji attiecībā uz kvantitāti un kvalitāti un kurš ļaus izvērtēt attiecīgo programmu gan tās īstenošanas laikā, gan arī dot tās ex post novērtējumu, pamatojoties uz dalībvalsts noteiktajiem vispārīgajiem kritērijiem;

g)	pierādījumu par to, ka ir iemaksāts nodrošinājums atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 282/2012 (7);

h)	avansa maksājuma pieprasījumu;

i)	paziņojums, kas apliecina 4. panta 2. punktā paredzēto apņemšanos;

j)	saņēmējorganizācijām – to saņēmējorganizāciju identifikāciju, kuras atbild par to savu programmu darbību faktisko īstenošanu, kuras uzticētas apakšuzņēmumiem;

k)	pierādījumu par to, ka uz saņēmējorganizāciju programmās paredzētajiem pasākumiem neattiecas cits Savienības finansējuma pieprasījums saskaņā ar šo regulu.

4. Darba programmas galīgais apstiprinājums var būt atkarīgs no to grozījumu iekļaušanas, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgiem. Šādā gadījumā attiecīgā saņēmējorganizācija dara zināmu savu piekrišanu piecpadsmit dienu laikā no grozījumu paziņošanas dienas.

Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansējums tiek piešķirts katrai saņēmēju kategorijai, ņemot vērā saņēmējorganizāciju biedru saražotās vai pārdotās olīveļļas vērtību.

Katru gadu ne vēlāk kā 15. martā dalībvalsts informē saņēmējorganizācijas par to, kuras darba programmas ir apstiprinātas, un, ja vajadzīgs, par to, kurām darba programmām tās ir piešķīrušas attiecīgo valsts finansējumu.

Gadījumos, kad piedāvāto darba programmu neapstiprina, dalībvalsts nekavējoties atbrīvo 3. punkta g) apakšpunktā minēto nodrošinājumu.

8. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 867/2008. Tomēr to joprojām piemēro darba programmām, kas darbojas dienā, kad stājas spēkā šī regula.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 3. septembra Regula (EK) Nr. 867/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz olīvu nozares tirgus dalībnieku organizācijām, to darba programmām un finansējumu (OV L 237, 4.9.2008., 5. lpp.).

(3) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotas TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(5) Komisijas 2002. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1334/2002, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1638/98 piemērošanai attiecībā uz tirgus dalībnieku organizāciju darba programmām olīvu nozarē 2002./2003., 2003./2004. un 2004./2005. tirdzniecības gadā (OV L 195, 24.7.2002., 16. lpp.).

(6) Komisijas 2005. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2080/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 865/2004 piemērošanai attiecībā uz olīvu nozares uzņēmēju organizācijām, to darba programmām un finansējumu (OV L 333, 20.12.2005., 8. lpp.).

(7) Komisijas 2012. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2012, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 92, 30.3.2012., 4. lpp.).

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/62

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 612/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013, grozot Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 attiecībā uz jauniem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar valsts atbalsta programmām vīna nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2) atcēlušās un aizstājušās Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I sadaļas II daļas II nodaļas 4. iedaļā ir iekļauti noteikumi par valsts atbalsta programmām vīna nozarē. Minētajā iedaļā lielākoties pārņemti noteikumi, kuri valsts atbalsta programmām vīna nozarē piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr ir arī daži jauni noteikumi. Šie jaunie noteikumi paredz trīs jaunus elementus, proti, vīna noieta veicināšanu dalībvalstīs kā apakšpasākumu paralēli jau esošajai vīna noieta veicināšanai trešo valstu tirgos, inovācijas pasākumu vīna nozarē, kā arī vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākuma paplašināšanu, lai aptvertu arī vīna dārzu atkārtotu stādīšanu pēc to obligātās izaršanas veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ. Ir jānosaka noteikumi par šiem jaunajiem elementiem.

(2)	Komisijas Regula (EK) Nr. 555/2008 (3) paredz noteikumus attiecībā uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Lai papildinātu jaunos noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, būtu attiecīgi jāpapildina Regula (EK) Nr. 555/2008.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts īpašs atbalsts, lai veicinātu vīna noietu dalībvalstīs. Ir jānosaka atbilstības kritēriji jaunajam apakšpasākumam, lai to varētu iekļaut valsts atbalsta programmās. Šādiem kritērijiem vajadzētu būt saskanīgiem ar līdzīgiem pasākumiem citās shēmās, jo īpaši ar pasākumiem par informāciju un noieta veicināšanu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 3/2008 (4).

(4)	Lai nodrošinātu vīna nozares iesaistīšanos, jo tajā ir vajadzīgā struktūra un pieredze, jāprecizē, ka apakšpasākumā par vīna noieta veicināšanu dalībvalstīs publiska iestāde nevar būt vienīgā saņēmēja.

(5)	Vīna noieta veicināšanai dalībvalstīs jānotiek saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka informācija, ko sniedz, izmantojot vīna noieta veicināšanas apakšpasākumu, nedrīkst būt orientēta uz zīmoliem, nedz arī rosināt kāda konkrēta vīna lietošanu.

(6)

Lai informētu un aizsargātu patērētājus, būtu jāprecizē, ka visai informācijai, ko patērētājiem sniedz par tāda produkta ietekmi uz veselību, kura noiets dalībvalstīs tiek veicināts, jābūt ar atzītu zinātnisku pamatojumu un pieņemtai kompetentajās valsts iestādēs, kas atbild par sabiedrības veselības aizsardzību dalībvalstī, kurā veic attiecīgās darbības.

(7)	Turklāt būtu jānosaka dalībvalstīs veikto darbību ilgums, un tam vajadzētu būt saskanīgam ar to informācijas un noieta veicināšanas programmu ilgumu, kuras finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3/2008.

(8)

Ņemot vērā to, ka pasākumam par vīna noieta veicināšanu dalībvalstīs ir specifisks raksturs, un ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot vīna noieta veicināšanu trešās valstīs saskaņā ar valsts atbalsta programmām un īstenojot informācijas un noieta veicināšanas shēmu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū, būtu jāparedz noteikumi par to personāla izmaksu un pieskaitāmo izmaksu attaisnojamību, kas radušās saņēmējam, īstenojot šādus pasākumus.

(9)

Lai būtu vieglāk īstenot darbības, kas tiek atbalstītas saskaņā ar apakšpasākumu par vīna noieta veicināšanu dalībvalstīs, un ņemot vērā šo darbību ilgumu, vajadzētu paredzēt iespēju izmaksāt avansu pirms visas darbības vai tās daļas pabeigšanas, ja tiek iesniegts nodrošinājums un šādi garantēta darbības izpilde.

(10)

Lai nepieļautu tādu darbību dubultu finansēšanu, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. pantu, Regulas (EK) Nr. 3/2008 2. panta 1. un 2. punktu un noieta veicināšanas pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (5) 16. pantu, dalībvalstīm valsts atbalsta programmās būtu jāievieš skaidri nodalīšanas kritēriji.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz paplašināt atbalsta pasākumu, kas saistīts ar vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, lai aptvertu arī vīna dārzu atkārtotu stādīšanu pēc to obligātās izaršanas veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ. Tāpēc ir jāparedz noteikumi, lai šādu darbību varētu iekļaut valsts atbalsta programmās, un jānosaka izdevumu maksimālais apjoms. Lai nodrošinātu saskanību ar Savienības tiesību aktiem fitosanitārijas jomā, atbalstu vajadzētu būt iespējams piešķirt tikai tad, ja šādi pasākumi ir saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (6). Turklāt izdevumi par vīna dārzu atkārtotu stādīšanu nedrīkstētu pārsniegt 15 % no kopējiem gada izdevumiem katrā dalībvalstī, lai tādā veidā nodrošinātu, ka lielākā daļa līdzekļu, kas izlietoti pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumam, tiek izmantoti, lai uzlabotu vīna ražotāju konkurētspēju.

(12)

Lai nepieļautu dubultu finansēšanu tādām vīna dārzu atkārtotas stādīšanas darbībām, kuras veic veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ un par kurām var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī darbībām, kuras atbalsta saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 22., 23. un 24. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punktu, dalībvalstīm valsts atbalsta programmās būtu jāievieš skaidri nodalīšanas kritēriji.

(13)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pants paredz īpašu atbalsta pasākumu par inovāciju vīna nozarē, lai rosinātu jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādi attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas VII pielikuma II daļā, un lai palielinātu Savienības vīnkopības produktu pārdošanas iespējas un konkurētspēju. Ir jāparedz šā jaunā pasākuma darbību atbilstības noteikumi, lai pasākumu varētu iekļaut valsts atbalsta programmās.

(14)	Lai nodrošinātu iesniegto projektu kvalitāti un zināšanu pārnesi no pētniecības uz vīna nozari, projektā, ko atbalsta inovācijas pasākuma līdzekļu saņēmēji, būtu jāpiedalās pētniecības un izstrādes centriem.

(15)	Turklāt būtu jānosaka šim inovācijas pasākumam atbilstīgo ieguldījumu veidi. Konkrēti būtu jāprecizē, ka ieguldījumi vienkāršā nomaiņā nav attaisnotie izdevumi, un tādā veidā jānodrošina, ka ar atbalstu tiek sasniegts pasākuma mērķis, t. i., jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde.

(16)

Lai nepieļautu tādu darbību dubultu finansēšanu, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36., 61., 62. un 63. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7), dalībvalstīm valsts atbalsta programmās būtu jāievieš skaidri nodalīšanas kritēriji.

(17)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 555/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza šādi:

regulas II sadaļas II nodaļu groza šādi:

nodaļas 1. iedaļu groza šādi:

i)	iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “1. iedaļa Noieta veicināšana”;

ii)	pirms 4. panta iekļauj šādu virsrakstu: “1. apakšiedaļa Noieta veicināšana trešās valstīs”;

iii)	svītro 5.a pantu;

iv)

pievieno šādu 2. un 3. apakšiedaļu:

“2. apakšiedaļa

Noieta veicināšana dalībvalstīs

5.b pants

Atbilstīgās darbības

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais Savienības vīnu noieta veicināšanas apakšpasākums izpaužas kā patērētāju informēšana par:

a)	atbildīgu vīna patērēšanu un ar alkohola lietošanu saistīto risku;

b)	Savienības aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un jo īpaši par apstākļiem un to ietekmi uz vīna īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām, ko nosaka vīna konkrētā ģeogrāfiskā izcelsme vai cilmes vieta.

2. Šā panta 1. punktā minētās informatīvās darbības var veikt ar informācijas kampaņu starpniecību un piedaloties valsts vai Savienības nozīmes pasākumos, gadatirgos un izstādēs.

3. Darbības ir atbilstīgas noieta veicināšanas pasākumam, ja:

a)	tās ir skaidri definētas, aprakstot informatīvās darbības un norādot paredzamās izmaksas;

b)	tās ir saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro dalībvalstī, kurā minētās darbības veic;

c)	saņēmējiem ir resursi, lai nodrošinātu pasākuma faktisku īstenošanu.

4. Saņēmēji ir profesionālas organizācijas, ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, starpnozaru organizācijas vai publiskas iestādes. Tomēr publiska iestāde nav noieta veicināšanas pasākuma vienīgā saņēmēja.

5.c pants

Informācijas raksturs

1. Informācija, kas minēta 5.b panta 1. punktā, balstās uz vīna raksturīgajām īpašībām vai iezīmēm, un tā nav orientēta uz zīmoliem, nedz arī rosina uz vīna lietošanu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Tomēr, ja informāciju izplata 5.b panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā, vīna izcelsmes norādīšana var būt daļa no informatīvās darbības.

2. Visa informācija par vīna lietošanas ietekmi uz veselību un uzvedību ir pamatota ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem un pieņemta valsts iestādē, kas atbild par sabiedrības veselību dalībvalstī, kurā veic attiecīgās darbības.

5.d pants

Atbalsta ilgums

Noieta veicināšanas darbību atbalsts nav ilgāks par trim gadiem.

5.e pants

Avansa maksājumi

Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu avansā pirms darbības īstenošanas ar noteikumu, ka saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

5.f pants

Lauku attīstības nodalīšana no lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas

Dalībvalstis savās valsts atbalsta programmās ievieš skaidrus nodalīšanas kritērijus, lai nodrošinātu, ka darbībām, kuras tiek atbalstītas ar citiem Savienības instrumentiem, netiek piešķirts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3. apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

5.g pants

Attaisnotās izmaksas

1. Saņēmēja personāla izmaksas, kas minētas 4. pantā un 5.b pantā, ir uzskatāmas par attaisnotajām izmaksām, ja tās radušās saistībā ar konkrētā atbalstītā noieta veicināšanas projekta sagatavošanu, īstenošanu vai pēckontroli, ieskaitot izvērtēšanu. Tajās ietilpst tā personāla izmaksas, ko saņēmējs īpaši nolīdzis darbam noieta veicināšanas projektā, un izmaksas, kas atbilst tai darba laika daļai, kuru noieta veicināšanas projektā iegulda saņēmēja pastāvīgais personāls.

Dalībvalstis uzskata personāla izmaksas par attaisnotām tikai tad, ja saņēmēji sniedz apliecinošus dokumentus, kuros izklāstīta sīka informācija par faktiski veikto darbu, kas attiecas uz konkrēto atbalstīto noieta veicināšanas projektu.

2. Saņēmējam radušās pieskaitāmās izmaksas par attaisnotām uzskata tad, ja:

a)	tās ir saistītas ar projekta sagatavošanu, īstenošanu vai pēckontroli; un

b)	tās nepārsniedz 4 % no projektu īstenošanas faktiskajām izmaksām.

Par to, vai pieskaitāmās izmaksas ir attaisnotas, dalībvalstis var lemt, pamatojoties uz vienotu likmi vai pamatojoties uz uzrādītiem apliecinošiem dokumentiem. Otrajā gadījumā izmaksas aprēķina, pamatojoties uz grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas ir spēkā saņēmēja valstī, kurā saņēmējs veic uzņēmējdarbību.”;

iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Atkārtota stādīšana veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā atkārtotā stādīšana, kas vajadzīga pēc tam, kad saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojumu veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ obligātā kārtā veikta vīna dārza izaršana, ir atbilstīga ar noteikumu, ka dalībvalsts:

a)	paredz šādu iespēju savā valsts atbalsta programmā;

b)	valsts atbalsta programmas iesniegšanas vai grozīšanas sakarībā paziņo Komisijai to kaitīgo organismu sarakstu, uz kuriem attiecas minētais pasākums, kā arī kopsavilkumu par saistīto stratēģisko plānu, kuru sagatavojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)	ir izpildījusi Padomes Direktīvas 2000/29/EK (8) prasības.

2. Izdevumi par atkārtotu stādīšanu, kas veikta veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ, nepārsniedz 15 % no kopējiem gada izdevumiem par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu attiecīgajā dalībvalstī.

3. Dalībvalstis savās valsts atbalsta programmās ievieš skaidrus nodalīšanas kritērijus, lai nodrošinātu, ka darbībām, kuras tiek atbalstītas ar citiem Savienības instrumentiem, netiek piešķirts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(8) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).”;"

iekļauj šādu 6.a iedaļu:

“6.a iedaļa

Inovācija

20.a pants

Atbilstīgās darbības

1. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pantā minētā inovācija vīna nozarē ir šādas izstrādes:

a)	ar vīna nozari saistīti jauni produkti vai vīna blakusprodukti;

b)	jauni vīnkopības produktu izstrādes procesi un tehnoloģijas.

2. Attaisnotās izmaksas ir materiālie un nemateriālie ieguldījumi zināšanu pārnesē, sagatavošanās darbībās un pilotpētījumos.

3. Inovācijas atbalsta saņēmēji ir to produktu ražotāji, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, un vīna ražotāju organizācijas.

Pētniecības un izstrādes centri projektā piedalās sadarbībā ar saņēmējiem. Projektā var piesaistīt starpnozaru organizācijas.

4. Inovācijas atbalsta saņēmēji var maksājumu aģentūrām lūgt avansa maksājumu, ja tāda iespēja ir paredzēta valsts atbalsta programmā. Avansa maksājumu izmaksā pret nodrošinājumu.

5. Ieguldījumi vienkāršā nomaiņā nav attaisnotie izdevumi.

20.b pants

Nodalīšana no lauku attīstības un no citiem tiesiskajiem regulējumiem un finanšu instrumentiem

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

(4) Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/73

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 614/2014

(2014. gada 6. jūnijs),

ar ko Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza attiecībā uz dažu atbalsta pasākumu piemērošanu vīna nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2) atcēlušās un aizstājušās Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas 4. iedaļā ir iekļauti noteikumi par valsts atbalsta programmām vīna nozarē. Minētajā iedaļā lielākoties pārņemti noteikumi, kuri valsts atbalsta programmām vīna nozarē piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, tomēr ir arī daži jauni noteikumi. Ar šiem jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti jauni elementi, proti, noieta veicināšanas pasākuma apakšpasākums, kas paredzēts vīna noieta veicināšanai dalībvalstīs, inovācijas pasākums vīna nozarē, kā arī vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākuma paplašinājums, lai segtu vīna dārzu atkārtotu stādīšanu pēc to obligātās izaršanas veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ. Būtu jānosaka šo jauno elementu īstenošanas noteikumi.

(2)	Komisijas Regula (EK) Nr. 555/2008 (3) paredz noteikumus attiecībā uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Lai īstenotu jaunos noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, būtu attiecīgi jāpapildina Regula (EK) Nr. 555/2008.

(3)

Regulas (EK) Nr. 555/2008 3. panta 2. punktam būtu jāļauj dalībvalstīm grozīt darbības programmas un saskaņot tās ar jaunajiem elementiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tālab būtu jāļauj dalībvalstīm grozīt darbības programmas vēl zināmu laiku pēc 2014. gada 30. jūnija, ņemot vērā Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 612/2014 (4) un šīs regulas pieņemšanas datumu.

(4)

Būtu jāparedz noteikumi par informācijas projektu atlasi un par to, kuriem no tiem dodama priekšroka, izvēloties projektus iekšējā tirgū. Atlases procedūrai attiecībā uz vīnu noieta veicināšanu dalībvalstīs vajadzētu būt saskaņotai ar procedūru vīnu noieta veicināšanai trešo valstu tirgos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 555/2008 5. pantā, bet būtu jāņem vērā arī šā apakšpasākuma konkrētie mērķi un ģeogrāfiskais tvērums.

(5)

Regulas (EK) Nr. 555/2008 19. pants paredz ieguldījumu pasākuma finanšu vadību. Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz inovācijas pasākumu vīna nozarē. Konkrēti, lai nodrošinātu līdzekļu labāku izlietojumu, būtu jāparedz iespēja atbalstu izmaksāt jau pēc dažu attiecīgajā pieteikumā paredzēto darbību izpildes, vienlaikus nodrošinot, ka tiek pabeigtas arī visas atlikušās darbības. Turklāt ir lietderīgi noteikt avansa maksājumu maksimālo apjomu tādā pašā veidā, kā tas noteikts ieguldījumiem.

(6)	Regulas (EK) Nr. 555/2008 37.b pants paredz, ka saņēmēji sniedz informāciju par avansa maksājumiem, kas piešķirti saskaņā ar atsevišķiem minētās regulas noteikumiem. Šī prasība būtu jāpiemēro arī inovācijas pasākumam, kas ieviests ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(7)

Regulas (EK) Nr. 555/2008 I–VIII pielikumā, VIIIa un VIIIc pielikumā ir pievienotas veidlapas, kas dalībvalstīm jāaizpilda par valsts atbalsta programmām, konkrēti attiecībā uz atbalsta programmu iesniegšanu, pārskatīšanu un attiecīgo finanšu plānošanu, kā arī ziņošanu un novērtējumiem. Šie pielikumi būtu jāgroza, lai atspoguļotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas 4. iedaļas jaunos noteikumus par atbalsta programmu saturu, izvērtēšanu, izmaksām un kontroli.

(8)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 555/2008.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 555/2008

Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza šādi:

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izņemot gadījumus, kad dabas katastrofu dēļ tiek veikti ārkārtas pasākumi, izmaiņas atbalsta programmās neiesniedz biežāk kā divreiz finanšu gadā – līdz 1. martam un līdz 30. jūnijam.

Grozītās programmas iesniedz Komisijai, attiecīgā gadījumā:

a)	pievienojot atjauninātu atbalsta programmas redakciju I pielikumā norādītajā formā un atjauninātu finanšu tabulas redakciju IV pielikumā norādītajā formā;

b)	norādot ierosināto izmaiņu pamatojumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā noteiktos termiņus nepiemēro 2014. gadā, ja programmu grozījumi izriet no jaunajiem noteikumiem, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (5).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).”;"

regulas II sadaļas II nodaļas 1. iedaļas 2. apakšiedaļā pievieno šādu pantu:

“5.fa pants

Atlases procedūra

1. Dalībvalstis nosaka pieteikuma iesniegšanas kārtību, jo īpaši paredzot noteikumus par šādiem punktiem:

a)	iepriekš 5.b un 5.c pantā izklāstīto prasību un kritēriju ievērošanas pārbaude;

b)	pieteikuma iesniegšanas un katras ierosinātās darbības piemērotības izskatīšanas termiņi;

c)	līgumu slēgšana, ieskaitot iespējamās standarta veidlapas, nodrošinājuma iesniegšanu un avansa izmaksāšanas kārtību;

d)	atbalstīto darbību izvērtēšana un arī atbilstošie rādītāji.

2. Dalībvalstis pieteikumus atlasa saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)	piedāvāto stratēģiju atbilstība noteiktajiem mērķiem;

b)	piedāvāto pasākumu kvalitāte;

c)	varbūtīgā ietekme un sekmes patērētāju informētības palielināšanā par Savienības aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu vai par atbildīgu vīna patēriņu un risku, kas saistīts ar alkohola lietošanu;

d)	garantijas tam, ka ikviens iesaistītais operators ir reāls un viņam ir piekļuve vajadzīgajām tehniskajām jaudām, un šim operatoram piekritīgās plānotā pasākuma veikšanas izmaksas nepārsniedz parastās tirgus likmes.

3. Pēc pieteikumu izvērtēšanas dalībvalstis atlasa ekonomiski izdevīgākos pieteikumus.

Priekšroku dod darbībām, kuras:

a)	attiecas uz vairākām dalībvalstīm;

b)	attiecas uz vairākiem administratīvajiem vai vīndarības reģioniem;

c)	attiecas uz vairākiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

4. Divas vai vairākas dalībvalstis var izvēlēties kopīgu noieta veicināšanas darbību. Tās apņemas ieguldīt finansējumā un vienojas par administratīvās sadarbības kārtību, lai atvieglotu kopīgās noieta veicināšanas darbības uzraudzību, īstenošanu un pārbaudes.

5. Kad dalībvalstis piešķir valsts atbalstu noieta veicināšanai, tās par to paziņo šīs regulas I, V, VII, VIII un VIIIc pielikuma attiecīgajā daļā.”;

regulas 6.a iedaļā pievieno šādu pantu:

“20.c pants

Finanšu vadība

1. Atbalstu izmaksā, tiklīdz ir konstatēts, ka atbalsta pieteikumā ietverta atsevišķā darbība vai – atbilstīgi dalībvalsts izvēlētajam pasākuma vadības veidam – visas darbības ir īstenotas un pārbaudītas uz vietas.

Gadījumos, kad parasti atbalstu izmaksā tikai pēc visu darbību īstenošanas, atkāpjoties no pirmās daļas, atbalstu par atsevišķām īstenotām darbībām izmaksā, ja atlikušās darbības nav iespējams veikt nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (6) 2. pantā.

Ja pārbaudot atklājas, ka atbalsta pieteikumā ietverto darbību kopums nav pilnībā īstenots citu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 2. pantā, un atbalsts ir izmaksāts pēc atsevišķām darbībām, kuras ir daļa no atbalsta pieteikumā ietverto darbību kopuma, dalībvalstis pieņem lēmumu atgūt izmaksāto atbalstu.

2. Inovācijas atbalsta saņēmēji var kompetentajām maksājumu aģentūrām lūgt avansa maksājumu, ja tāda iespēja ir paredzēta valsts atbalsta programmā.

Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no publiskā ieguldījumu atbalsta, kas saistīts ar inovāciju, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 110 % no avansa apjoma. Tomēr tādu ar inovācijām saistītu ieguldījumu gadījumā, par kuriem 2014. vai 2015. finanšu gadā ir pieņemts atsevišķs lēmums piešķirt atbalstu, avansa apjomu var palielināt līdz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar minēto ieguldījumu. Piemērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2012 (7), ir pienākums divu gadu laikā pēc avansa izmaksāšanas visu avansa summu iztērēt attiecīgās darbības īstenošanai.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kompetentā maksājumu aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar inovāciju saistītajam publiskajam atbalstam, ir pārsniedzis avansa apjomu.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Horizontālā regula) (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.)."

regulas 37.b pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja avansu piešķir saskaņā ar 5. panta 7. punktu, 5.e pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu, 20.a panta 4. punktu un 24. panta 3. punktu, saņēmējs par katru projektu reizi gadā iesniedz maksājumu aģentūrai šādu informāciju:

a)	izdevumu pārskats, kas par katru pasākumu pamato avansa izlietojumu līdz 15. oktobrim, un

b)	neizmantotā avansa atlikums par katru pasākumu uz 15. oktobri.

Dalībvalstis savos valsts noteikumos nosaka šīs informācijas sniegšanas termiņu, lai tā Regulas (EK) Nr. 885/2006 7. panta 2. punktā noteiktajā termiņā tiktu iekļauta tās pašas regulas 6. pantā minēto maksājumu aģentūru kārtējos gada pārskatos.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Piemērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 18. panta 2. punktu, uzrādāmais galīgo tiesību pierādījums ir pēdējais izdevumu pārskats un avansa atlikuma apstiprinājums, kas minēti 1. punktā.

Par avansu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu un 20.a panta 4. punktu pēdējais izdevumu pārskats un avansa atlikuma apstiprinājums, kas minēti 1. un 2. punktā, iesniedzami līdz otrā finanšu gada beigām pēc to izmaksas.”;

regulas 77. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 50. un 51. pantā paredzētajiem pasākumiem mutatis mutandis piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2011 (8) 24. panta 1., 2., 3. un 6. punktu un 26. panta 1. un 2. punktu.

(8) Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regula (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 25, 28.1.2011., 8. lpp.).”;"

6)	regulas I–VIIIa un VIIIc pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3) 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 612/20141, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013, grozot Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 attiecībā uz jauniem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar valsts atbalsta programmām vīna nozarē (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 62. lappusi).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 555/2008 I pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

Dalībvalsts (1):

Laikposms (2): Iesniegšanas datums: Redakcijas numurs:

grozījumu pieprasījusi Komisija/grozījumu pieprasījusi dalībvalsts (3)

Ierosināto pasākumu apraksts un to kvantitatīvie mērķi

a)	vienotā maksājuma shēmas atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.o pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē

i)	noieta veicināšana trešo valstu tirgos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.p pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi: Valsts atbalsts:

ii)	noieta veicināšana dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi: Valsts atbalsts:

i)	vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.q pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi:

ii)	vīna dārzu vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi:

d)	priekšlaicīga ražas novākšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.r pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi:

e)	kopējie fondi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.s pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi:

f)	ražas apdrošināšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.t pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi: Valsts atbalsts:

g)	ieguldījumi uzņēmumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.u pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi: Valsts atbalsts:

h)	inovācija vīna nozarē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pantu Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts: Kvantitatīvie mērķi:

i)	blakusproduktu destilācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.v pantu; Iekļauts atbalsta programmā: jā/nē. Ja jā: Ierosināto pasākumu apraksts (norādot atbalsta apjomu): Kvantitatīvie mērķi:

B.	Notikušo apspriešanos rezultāti

C.	Paredzamās tehniskās, ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējums (4)

D.	Pasākumu īstenošanas grafiks

E.	Vispārēja finanšu tabula II pielikumā norādītajā formātā (jānorāda redakcijas numurs)

F.	Kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas izmantojami uzraudzībai un novērtēšanai Pasākumi, kas veikti, lai programmas īstenotu pienācīgi un efektīvi

G.	Kompetentās iestādes un organizācijas, kas izraudzītas programmas īstenošanai

(1) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu."

(2) Vīna gadi."

(3) Lieko svītrot."

(4) Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.o panta 4. punktā minētajām dalībvalstīm C un F punkts nav jāaizpilda.”;"

regulas II pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS (5)

(tūkstošos EUR)

Dalībvalsts (6):

Paziņošanas datums:

Finanšu gads

Pasākums

Regula (EK) Nr. 1234/2007

2014

2015

2016

2017

2018

Kopā

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

1.	Vienotā maksājuma shēma

103.o pants

3.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

103.q pants

4.	Priekšlaicīga ražas novākšana

103.r pants

5.	Kopējie fondi

103.s pants

6.	Ražas apdrošināšana

103.t pants

7.	Ieguldījumi uzņēmumā

103.u pants

9.	Blakusproduktu destilācija

103.v pants

Starpsumma

Pasākums un apakšpasākums

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2.	Noieta veicināšana

45. pants

3.a	Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

46. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Inovācija

51. pants

Starpsumma

Kopā

regulas III pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS (7)

(tūkstošos EUR)

Dalībvalsts (8):

Reģions:

Paziņošanas datums:

Finanšu gads

Pasākums

Regula (EK) Nr. 1234/2007

2014

2015

2016

2017

2018

Kopā

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

1.	Vienotā maksājuma shēma

103.o pants

3.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

103.q pants

4.	Priekšlaicīga ražas novākšana

103.r pants

5.	Kopējie fondi

103.s pants

6.	Ražas apdrošināšana

103.t pants

7.	Ieguldījumi uzņēmumā

103.u pants

9.	Blakusproduktu destilācija

103.v pants

Starpsumma

Pasākums un apakšpasākums

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2.	Noieta veicināšana

45. pants

3.a	Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

46. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Inovācija

51. pants

Starpsumma

Kopā

regulas IV pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

(tūkstošos EUR)

Dalībvalsts (9):…

Paziņošanas datums (10):

Iepriekšējā paziņojuma datums:

Šīs grozītās tabulas numurs:

Pamatojums: grozījumu pieprasījusi Komisija/grozījumu pieprasījusi dalībvalsts (11)

Finanšu gads

Pasākums

Regula (EK) Nr. 1234/2007

2014

2015

2016

2017

2018

Kopā

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

1.	Vienotā maksājuma shēma

103.o pants

3.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

103.q pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

4.	Priekšlaicīga ražas novākšana

103.r pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

5.	Kopējie fondi

103.s pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

6.	Ražas apdrošināšana

103.t pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

7.	Ieguldījumi uzņēmumā

103.u pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

9.	Blakusproduktu destilācija

103.v pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

Starpsumma

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

Pasākums un apakšpasākums

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2.	Noieta veicināšana

45. pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

3.a	Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

46. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

Inovācija

51. pants

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

Starpsumma

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

Kopā

Iepriekš iesniegtā summa

Grozītā summa

regulas V pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

Dalībvalsts (12):

Laikposms: Iesniegšanas datums: Redakcijas numurs:

A.	Vispārējs novērtējums

Ierosināto pasākumu īstenošanas nosacījumi un rezultāti (13)

a)	vienotā maksājuma shēmas atbalsts saskaņā ar 103.o pantu;

1.	Noieta veicināšana trešo valstu tirgos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.p pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti (14): Valsts atbalsts:

2.	Noieta veicināšana dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti (14): Valsts atbalsts:

1.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.q pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti:

2.	Vīna dārzu vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti:

d)	priekšlaicīga ražas novākšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.r pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti:

e)	kopējie fondi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.s pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti:

f)	ražas apdrošināšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.t pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti: Valsts atbalsts:

g)	ieguldījumi uzņēmumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.u pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti: Valsts atbalsts:

h)	inovācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 51. pantu Īstenošanas nosacījumi: Rezultāti:

i)	blakusproduktu destilācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.v pantu Īstenošanas nosacījumi (norādot atbalsta apjomu): Rezultāti:

C.	Secinājumi (un, ja vajadzīgs, paredzētie grozījumi)

(12) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu."

(13) Jāaizpilda tikai punkti, kas attiecas uz pasākumiem, kuri iekļauti atbalsta programmā."

(14) Tehniskās, ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējums, pamatojoties uz kritērijiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, kas noteikti iesniegtās programmas uzraudzībai un novērtēšanai.”;"

regulas VI pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

Dalībvalsts (15):

Paziņošanas datums (16):

Grozīta tabula: Jā/Nē (17)

Ja jā, numurs:

Finanšu gads

Pasākums

Regula (EK) Nr. 1234/2007

2014

2015

2016

2017

2018

Kopā

Prognoze/izpilde(3)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

1.	Vienotā maksājuma shēma

(…)

3.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

103.q pants

4.	Priekšlaicīga ražas novākšana

103.r pants

5.	Kopējie fondi

103.s pants

6.	Ražas apdrošināšana

103.t pants

7.	Ieguldījumi uzņēmumā

103.u pants

9.	Blakusproduktu destilācija

103.v pants

Starpsumma

Pasākums un apakšpasākums

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2.	Noieta veicināšana

45. pants

3.a	Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

46. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Inovācija

51. pants

Starpsumma

Kopā

regulas VII pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

(summa tūkstošos EUR)

Dalībvalsts (18):

Paziņošanas datums (19):

Iepriekšējā paziņojuma datums:

Šīs grozītās tabulas numurs:

Finanšu gads

2014

2015

2016

2017

2018

Kopā

Pasākums

Regula (EK) Nr. 1234/2007

Prognoze

Izpilde

Prognoze

Izpilde

Prognoze

Izpilde

Prognoze

Izpilde

Prognoze

Izpilde

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

1.	Vienotā maksājuma shēma

(…)

2.	Noieta veicināšana trešo valstu tirgos

103.p pants

Projektu skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (20)

Valsts atbalsts

(kumulatīvi)

3.	Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

103.q pants

Platība (ha)

(kumulatīvi)

Vidējā summa (EUR/ha) (21)

4.	Priekšlaicīga ražas novākšana

103.r pants

Platība (ha)

Vidējā summa (EUR/ha) (21)

5.	Kopējie fondi

103.s pants

Jaunu fondu skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (22)

6.	Ražas apdrošināšana

103.t pants

Ražotāju skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (23)

Valsts atbalsts

(kumulatīvi)

7.	Ieguldījumi uzņēmumā

103.u pants

Atbalsta saņēmēju skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (24)

Valsts atbalsts

(kumulatīvi)

7.1.	Ieguldījumi uzņēmumos (konverģences reģioni)

103.u panta 4. punkta a) apakšpunkts

Attiecināmās izmaksas

(kumulatīvi)

7.2.	Ieguldījumi uzņēmumos (izņemot konverģences reģionus)

103.u panta 4. punkta b) apakšpunkts

Attiecināmās izmaksas

(kumulatīvi)

7.3.	Ieguldījumi uzņēmumos (attālākie reģioni)

103.u panta 4. punkta c) apakšpunkts

Attiecināmās izmaksas

(kumulatīvi)

7.4.	Ieguldījumi uzņēmumos (Egejas jūras nelielās salas)

103.u panta 4. punkta d) apakšpunkts

Attiecināmās izmaksas

(kumulatīvi)

7.5.	Ieguldījumi uzņēmumos (konverģences reģioni)

103.u panta 4. punkta a) apakšpunkts

Kopienas ieguldījums

(kumulatīvi)

7.6.	Ieguldījumi uzņēmumos (izņemot konverģences reģionus)

103.u panta 4. punkta b) apakšpunkts

Kopienas ieguldījums

(kumulatīvi)

7.7.	Ieguldījumi uzņēmumos (attālākie reģioni)

103.u panta 4. punkta c) apakšpunkts

Kopienas ieguldījums

(kumulatīvi)

7.8.	Ieguldījumi uzņēmumos (Egejas jūras nelielās salas)

103.u panta 4. punkta d) apakšpunkts

Kopienas ieguldījums

(kumulatīvi)

9.	Blakusproduktu destilācija

103.v pants

Maks. atbalsta diapazons (EUR/tilp.%/hl) (25)

Milj. hl

Vidējais Kopienas atbalsts (26)

Pasākums un apakšpasākums

Regula (ES) Nr. 1308/2013

2.a	Noieta veicināšana dalībvalstīs

45. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Projektu skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (20)

Valsts atbalsts

(kumulatīvi)

3.a	Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

46. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Platība (ha)

(kumulatīvi)

Vidējā summa (EUR/ha) (21)

Inovācija

51. pants

Atbalsta saņēmēju skaits

(kumulatīvi)

Vidējais Kopienas atbalsts (24)

regulas VIII pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

1. Noieta veicināšana dalībvalstīs

Dalībvalsts:
Prognoze/izpilde (*):
Paziņošanas datums (**):			Iepriekšējā paziņojuma datums:
Šīs grozītās tabulas numurs:
Atbalsta saņēmējs	Atbalstāmais pasākums (Regulas (EK) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta a) apakšpunkts)	Apraksts (***)	Mērķtirgus	Laikposms	Attiecināmie izdevumi (EUR)	no tiem Kopienas ieguldījums (EUR)	no tiem cits publiskais atbalsts, ja ir (EUR)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)
…

2. Noieta veicināšana trešās valstīs

Dalībvalsts:
Prognoze/izpilde (27):
Paziņošanas datums (28):			Iepriekšējā paziņojuma datums:
Šīs grozītās tabulas numurs:
Atbalsta saņēmējs	Atbalstāmais pasākums (Regulas (EK) Nr. 1308/2013 45. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	Apraksts (29)	Platība	Laikposms	Attiecināmie izdevumi (EUR)	no tiem Kopienas ieguldījums (EUR)	no tiem cits publiskais atbalsts, ja ir (EUR)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)
…

regulas VIIIa pielikumā B daļu aizstāj ar šādu:

“B. 2014.–2018. FINANŠU GADS

1. Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.q pantu

Dalībvalsts (*):

Finanšu gads:

Paziņošanas datums (**):

Reģions

Vispārapstiprinātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības

Pārstrukturēšanas darbības, kas saistītas ar iepriekšēju izaršanu (***)

Kontrole pirms izaršanas (****)

Kontrole pēc pārstrukturēšanas/pārveidošanas

apstiprinātā galīgā platība pēc kontroles (ha)

pēc kontroles neapstiprinātā platība (ha)

prasītās piemaksas, kas noraidītas (EUR)

Sankcijas (****)

administratīvā

uz vietas

Pieteikumu skaits

platība (ha)

skaits

platība, uz kuru attiecas iepriekšēja izaršana (ha)

kontrolēto ražotāju skaits

kontrolētā platība (ha)

kontrolēto ražotāju skaits

kontrolētā platība (ha)

kontrolēto ražotāju skaits

kontrolētā platība (ha)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

(15)

…

Kopā dalībvalstī

2. Vīna dārzu vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 3. punkta c) apakšpunktu

2014.–2018. finanšu gads

Dalībvalsts (30):
Finanšu gads:
Paziņošanas datums (31):
Reģions	Vispārapstiprinātas vēlreizējas apstādīšanas darbības		Administratīvā kontrole pirms vēlreizējas apstādīšanas		Kontrole pēc vēlreizējas apstādīšanas		Apstiprinātā galīgā platība pēc kontroles (ha)	Pēc kontroles neapstiprinātā platība (ha)	Prasītās piemaksas, kas noraidītas (EUR)	Sankcijas (32)
Reģions	Pieteikumu skaits	platība (ha)	kontrolēto ražotāju skaits	kontrolētā platība (ha)	kontrolēto ražotāju skaits	kontrolētā platība (ha)	Apstiprinātā galīgā platība pēc kontroles (ha)	Pēc kontroles neapstiprinātā platība (ha)	Prasītās piemaksas, kas noraidītas (EUR)	Sankcijas (32)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)
1
2
…
Kopā dalībvalstī

10)	regulas VIIIc pielikumā 2. un 3. tabulu aizstāj ar šādām:

(5) Summas ietver arī izdevumus par darbībām, kuras uzsāktas pirmās piecgadu programmas (2009–2013) ietvaros un par kurām maksājumi tiks veikti otrajā piecgadu programmā (2014–2018).

(6) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.”;

(7) Summas ietver arī izdevumus par darbībām, kuras uzsāktas pirmās piecgadu programmas (2009–2013) ietvaros un par kurām maksājumi tiks veikti otrajā piecgadu programmā (2014–2018).

(8) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.”;

(9) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.

(10) Paziņošanas termiņš: 1. marts un 30. jūnijs.

(11) Lieko svītrot.”

(15) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.

(16) Paziņošanas termiņš: 1. marts.

(17) Lieko svītrot.”;

(18) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.

(19) Paziņošanas termiņš: prognozei 1. marts un 30. jūnijs; izpildei 1. marts (pirmo reizi 2015. gadā).

(20) Aprēķina, dalot iztērēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto projektu skaitu.

(21) Aprēķina, dalot II pielikumā (prognozēm) un VI pielikumā (izpildei) deklarēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto platību.

(22) Aprēķina, dalot II pielikumā (prognozēm) un VI pielikumā (izpildei) deklarēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto fondu skaitu.

(23) Aprēķina, dalot II pielikumā (prognozēm) un VI pielikumā (izpildei) deklarēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto ražotāju skaitu.

(24) Aprēķina, dalot II pielikumā (prognozēm) un VI pielikumā (izpildei) deklarēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto atbalsta saņēmēju skaitu.

(25) Sīkākas ziņas norādāmas I un V pielikumā.

(26) Aprēķina, dalot II pielikumā (prognozēm) un VI pielikumā (izpildei) deklarēto summu vai summas ar šajā pielikumā norādīto hektolitru skaitu.”

(27) Lieko svītrot.

(28) Paziņošanas termiņš: prognozei 1. marts un 30. jūnijs; izpildei 1. marts (pirmo reizi 2015. gadā).

(29) Arī tad, ja noieta veicināšanas pasākumu organizē sadarbībā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.”

(30) Izmantot Publikāciju biroja akronīmu.

(31) Paziņošanas termiņš: katra gada 1. decembris (pirmoreiz 2014. gadā).

(***)

Daļēji iekļauts 2. un 3. slejā.

(32) Attiecīgā gadījumā.”

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/95

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 615/2014

(2014. gada 6. jūnijs),

ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 īstenošanas noteikumus attiecībā uz darba programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 57. panta 2. punktu, 58. panta 4. punktu, 62. panta 2. punktu, 63. panta 5. punktu, 64. panta 7. punktu un 66. panta 4. punktu.

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ir paredzēti noteikumi attiecībā uz programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam. Lai nodrošinātu ar minēto regulu izveidotā jaunā tiesiskā regulējuma labu darbību un vienādu piemērošanu, Komisijai tika piešķirtas tiesības pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tā piemērošanai nepieciešamos pasākumus attiecībā uz minētajām darba programmām. Šie noteikumi aizstās tos noteikumus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 867/2008, kas aizstāta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 611/2014 (3).

(2)

Lai ražotājas dalībvalstis varētu īstenot olīveļļas un galda olīvu nozares atbalsta sistēmas pārvaldību, būtu jānosaka procedūras attiecībā uz darba programmām un to grozījumiem, Savienības finansējuma, tostarp avansa maksājumu, izmaksāšanu, iesniedzamo nodrošinājumu summām, pārbaudēm, pārbaužu ziņojumiem, labojumiem un sankcijām pārkāpumu un nolaidības gadījumu dēļ darba programmu piemērošanā.

(3)

Lai dalībvalsts varētu pareizi izmantot pieejamo finansējumu, ir jāparedz ikgadējā procedūra turpmākajam gadam apstiprināto darba programmu grozīšanai, lai ņemtu vērā iespējamās pienācīgi pamatotās izmaiņas sākotnējos nosacījumos. Dalībvalstīm jābūt arī iespējai paredzēt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai grozītu darba programmu saturu un budžetu, nepārsniedzot ikgadējos apjomus, ko ražotājas dalībvalstis ir ieturējušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 2. punktu. Darba programmas grozījumu gadījumā un lai darba programmu piemērošana būtu elastīga, ir lietderīgi noteikt pieteikuma iesniegšanas beigu datumu.

(4)

Lai olīvu nozares atbalsta saņēmējorganizācijas varētu uzsākt darba programmu savlaicīgu īstenošanu, jāparedz, ka tās, iesniedzot nodrošinājumu, atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, var saņemt maksimālo avansu 90 % apmērā no Savienības ieguldījuma, kas katram attiecīgajam gadam paredzēts apstiprinātajā darba programmā. Būtu jānosaka šā avansa izmaksāšanas kārtība.

(5)

Būtu jānosaka, ka finansējuma pieteikumu dalībvalsts maksājumu aģentūrai atbilstīgi precīzam grafikam iesniedz atzītas ražotāju organizācijas, atzītas ražotāju organizāciju apvienības un atzītas starpnozaru organizācijas (turpmāk “saņēmējorganizācijas”). Tāpat arī būtu jāparedz, ka šis pieteikums jāsagatavo atbilstīgi dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtajam paraugam, un tam jāpievieno darba programmu īstenošanu un veikto izdevumu apliecinoši dokumenti. Būtu jānosaka, ka dalībvalsts maksājumu aģentūra iemaksā finansējumu un atbrīvo nodrošinājumu pēc visas darba programmas pabeigšanas, apliecinošo dokumentu pārbaudes un kontrolēm.

(6)

Lai labi pārvaldītu darba programmas, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka uz vietas veicamo saņēmējorganizāciju grupas pārbaužu plāns, pamatojoties uz riska analīzi, un jāpārbauda, ka nosacījumi attiecībā uz Savienības finansējuma piešķiršanu ir izpildīti. Būtu jāparedz, ka visas pārbaudes uz vietas jāatspoguļo detalizētā pārbaudes ziņojumā. Attiecībā uz izdarītajiem pārkāpumiem dalībvalstīm būtu arī jānosaka piemērots labojumu un sankciju režīms, ar kuru tiek atgūta jebkura nepamatoti samaksātā summa, kurai vajadzības gadījumā pieskaita procentus.

(7)	Lai nodrošinātu darba programmu īstenošanas pārraudzību un to novērtēšanu visā to izpildes periodā, nepieciešams, lai saņēmējorganizācijas izstrādā ziņojumu par savu darbību un to iesniedz attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm. Būtu jāparedz arī šo ziņojumu iesniegšana Komisijai.

(8)	Lai palielinātu olīveļļas un galda olīvu nozares tirgus pārraudzības un administratīvās pārvaldības jomā īstenoto darba programmu kopējo ietekmi, būtu jāparedz iespēja saņēmējorganizācijām un dalībvalstīm veikto pasākumu rezultātus publiskot savās tīmekļa vietnēs.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu tiek noteikta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanas kārtība attiecībā uz darba programmu īstenošanu olīveļļas un galda olīvu nozarē, to grozīšana, atbalsta, tostarp avansa maksājumu, izmaksa, piemērojamās procedūras un nodrošinājuma summa, iesniedzot pieteikumu apstiprināt darba programmu un ja tiek izmaksāts atbalsta avansa maksājums.

2. pants

Grozījumi darba programmās

1. Saskaņā ar procedūru, ko nosaka katra dalībvalsts, saņēmējorganizācija var lūgt izdarīt satura un budžeta grozījumus jau apstiprinātajā darba programmā, ja tādā veidā netiek pārsniegta summa, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 2. punktu paredzēta konkrētajai dalībvalstij.

2. Katram pieteikumam grozīt darba programmu, tostarp apvienot atšķirīgas darba programmas, pievieno apliecinošus dokumentus, kuros izklāstīti ierosināto grozījumu iemesli, apraksts un sekas. Saņēmējorganizācija pieteikumu iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei vēlākais līdz 31. decembrim gadā pirms darba programmas izpildes gada.

3. Ja ir apvienojušās saņēmējorganizācijas, kurām pirms tam bijušas atsevišķas darba programmas, tās turpina paralēli pildīt katra savu programmu līdz 1. janvārim nākamajā gadā pēc apvienošanās.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var atļaut saņēmējorganizācijām, kas ir apvienojušās un kas to lūdz attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ, pildīt katrai savu darba programmu, neapvienojot tās.

4. Darba programmas grozījumi kļūst piemērojami divus mēnešus pēc tam, kad tos saņēmusi par grozījumu pieprasījumu atbildīgā iestāde, izņemot gadījumu, kad kompetentā iestāde uzskata, ka iesniegtie grozījumi neatbilst piemērojamajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā šī iestāde par to informē saņēmējorganizāciju, kas vajadzības gadījumā iesniedz darba programmas pārskatītu redakciju.

5. Ja Savienības finansējums, ko saņēmusi saņēmējorganizācija, ir mazāks par apstiprinātajā darba programmā paredzēto summu, saņēmējs var pielāgot savu programmu saņemtajam finansējumam. Tas kompetentajai iestādei lūdz šāda darba programmas grozījuma apstiprinājumu.

6. Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, kompetentā iestāde darba programmas īstenošanas laikā var apstiprināt darba programmas pasākuma grozījumus, ja:

a)	saņēmējorganizācija pasākuma grozījumu ir paziņojusi kompetentajai iestādei divus mēnešus pirms attiecīgā pasākuma īstenošanas;

b)	paziņojumam ir pievienoti apliecinošie dokumenti, kuros precizēts ierosināto grozījumu iemesls, veids un ietekme un kuros pierādīts, ka attiecīgais grozījums nemaina programmas sākotnējo mērķi;

c)	finansējums, kas piešķirts attiecīgajai pasākuma jomai, nemainās;

d)	finansējuma sadalījums citiem pasākumiem attiecīgā pasākuma jomā nepārsniedz EUR 40 000.

7. Ja kompetentā iestāde viena mēneša laikā no pasākuma grozījuma paziņošanas neizsaka pamatotus apsvērumus par 6. punktā norādīto nosacījumu neievērošanu, grozījums tiek uzskatīts par apstiprinātu.

3. pants

Avanss

1. Saņēmējorganizācija, kas iesniegusi Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 7. panta 3. punkta h) apakšpunktā paredzēto pieteikumu, atbilstīgi šā panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem avansā saņem ne vairāk kā 90 % no Savienības ieguldījuma, kas katram attiecīgajam gadam paredzēts apstiprinātajā darba programmā.

2. Līdz tā mēneša beigām, kas seko pēc mēneša, kura laikā sākas apstiprinātās darba programmas ikgadējā īstenošana, dalībvalsts izmaksā attiecīgajai saņēmējorganizācijai pirmo maksājumu, kura apmērs ir puse no 1. punktā paredzētās summas. Otrais avansa maksājums, kas līdzvērtīgs summas atlikušajai pusei, tiek izmaksāts pēc 3. punktā noteiktās pārbaudes.

3. Pirms otrās daļas izmaksāšanas dalībvalsts pārbauda, ka avansa maksājuma pirmā daļa faktiski ir iztērēta un attiecīgie pasākumi īstenoti. Dalībvalsts veic šo pārbaudi, pamatojoties uz 9. pantā minēto gada ziņojumu vai uz 7. pantā paredzēto pārbaudi uz vietas.

4. pants

Iesniedzamais nodrošinājums

1. Lai saņemtu 3. pantā minētos avansa maksājumus, attiecīgajai saņēmējorganizācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 66. panta 1. punktu jāiemaksā nodrošinājums 110 % apmērā no pieprasītā avansa.

2. Pirms datuma, kas jānosaka dalībvalstij, un vēlākais 31. martā attiecīgās saņēmējorganizācijas var attiecīgajai dalībvalstij iesniegt pieteikumu par 1. punktā minētā nodrošinājuma atbrīvošanu apmērā, kas vienāds ar pirmā maksājuma faktiski izpildīto un dalībvalsts pārbaudīto izdevumu kopsummu. Dalībvalsts nosaka, kādi apliecinošie dokumenti jāpievieno šim pieteikumam, pārbauda tos un atbrīvo attiecīgajiem izdevumiem atbilstošu nodrošinājumu ne vēlāk kā otrā mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

5. pants

Savienības finansējuma iemaksa

1. Lai Savienība izmaksātu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. panta 2. punktu, saņēmējorganizācija pirms dienas, kas jānosaka dalībvalstij, un ne vēlāk kā līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko darba programmas izpildes gadam, iesniedz finansējuma pieprasījumu dalībvalsts maksājumu aģentūrai.

Dalībvalsts maksājumu aģentūra var izmaksāt saņēmējorganizācijām katram darba programmas īstenošanas gadam paredzētā Savienības finansējuma atlikumu, iepriekš pārbaudot, pamatojoties uz 9. pantā minēto gada ziņojumu vai uz 7. pantā minēto pārbaudes ziņojumu, vai pasākumi, kas atbilst abām 3. panta 3. punktā minētajām avansa maksājuma daļām, ir faktiski īstenoti.

Neviens Savienības finansējuma pieteikums, kas iesniegts pēc 30. jūnija, netiek pieņemts, un summas, kas iespējami saņemtas kā darba programmu finansējuma avansa maksājums, tiek atmaksātas saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

2. Pieteikumu Savienības finansējumam sagatavo atbilstīgi dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtajam paraugam. Lai pieteikumu pieņemtu, tam jāpievieno šādi dokumenti:

ziņojums, kurā ietverts:

i)	precīzs īstenoto darba programmas posmu apraksts, kas sadalīts pa jomām un pasākumiem, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 3. pantā;

ii)	attiecīgā gadījumā – dalībvalsts apstiprinātās darba programmas un faktiski īstenotās darba programmas posmu atšķirību pamatojums un finansiālās sekas;

iii)	īstenotās darba programmas novērtējums, kas veikts, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 6. pantā paredzētajiem rādītājiem;

b)	faktūrrēķini un bankas dokumenti, ar ko pierāda izdevumu apmaksu darba programmas īstenošanas laikposmā;

c)	attiecīgā gadījumā – dokumenti, kas apliecina saņēmējorganizāciju un attiecīgās dalībvalsts finansiālā ieguldījuma faktisku samaksu.

3. Ikviens finansējuma pieteikums, kurā nav ievēroti 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiek uzskatīts par nepieņemamu un noraidīts. Attiecīgā saņēmējorganizācija var iesniegt jaunu finansējuma pieteikumu, pievienojot apliecinošus dokumentus un trūkstošos elementus termiņā, kas jānosaka dalībvalstij.

4. Ikviens pieteikums attiecībā uz tādiem izdevumiem par īstenotajiem pasākumiem, kuri segti vairāk nekā divus mēnešus pēc darba programmas īstenošanas perioda beigām, tiek noraidīts.

5. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finansējuma pieteikuma un 2. punktā minēto apliecinošo dokumentu iesniegšanas un pēc apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un 6. pantā minēto pārbaužu veikšanas dalībvalsts izmaksā paredzēto Savienības finansējumu un attiecīgā gadījumā atbrīvo 4. pantā minēto nodrošinājumu. Nodrošinājumu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 7. panta 3. punkta g) apakšpunktā, atbrīvo pēc visas darba programmas īstenošanas, apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un 6. pantā minēto pārbaužu veikšanas.

6. pants

Pārbaudes uz vietas

1. Dalībvalstis pārbauda to, vai tiek ievēroti Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152., 154., 156., 157. un 158. pantā minēto saņēmēju atzīšanas nosacījumu ievērošana;

b)	apstiprināto darba programmu, jo īpaši ieguldījumu un pakalpojumu pasākumu, īstenošana;

c)	faktiski veiktie izdevumi salīdzinājumā ar pieprasīto finansējumu un attiecīgo olīvu nozares tirgus dalībnieku finansiālo ieguldījumu.

2. Dalībvalsts kompetentās iestādes īsteno darba programmu kontroles plānu attiecībā uz saņēmējorganizāciju grupu, kas atlasīta, pamatojoties uz riska analīzi, un kurā gadā iekļauti vismaz 30 % Savienības finansējuma saņēmējorganizāciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantam. Atlase tiek veikta tādā veidā, lai:

a)	visas ražotāju organizācijas un to apvienības tiktu kontrolētas uz vietas vismaz vienu reizi apstiprinātās darba programmas īstenošanas gaitā pēc avansa maksājuma izmaksas un pirms Savienības finansējuma galīgās iemaksas;

b)	visas starpnozaru organizācijas tiktu pārbaudītas katras apstiprinātās darba programmas izpildes gada laikā. Ja gada laikā tās ir saņēmušas avansa maksājumu, pārbaude notiek pēc šā avansa maksājuma iemaksas datuma.

Ja pārbaudē atklāj pārkāpumus, kompetentā iestāde attiecīgā gada laikā veic papildu pārbaudes un palielina to saņēmējorganizāciju skaitu, kuras pārbaudīs nākamajā gadā.

3. Kompetentā iestāde nosaka, kurās saņēmējorganizācijās jāveic pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, kas balstīta uz šādiem kritērijiem:

a)	apstiprinātās darba programmas finansējuma apmēru;

b)	saistībā ar darba programmu finansēto pasākumu veidu;

c)	darba programmu īstenošanas pakāpi;

d)	iepriekšējo pārbaužu uz vietas secinājumiem vai pārbaudēm, kas veiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 4. punktā un 158. panta 5. punktā minētās atzīšanas procedūras gaitā;

e)	citiem riska kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstīm.

4. Par pārbaudēm uz vietas iepriekš nebrīdina. Tomēr, lai atvieglotu pārbaužu praktisko organizēšanu, pārbaudāmajai saņēmējorganizācijai var paziņot par pārbaudi ne agrāk kā 48 stundas iepriekš.

5. Katras pārbaudes uz vietas ilgums atbilst apstiprinātās darba programmas īstenošanas pakāpei un izdevumiem, kas radušies attiecībā uz investīcijām un pakalpojumiem.

7. pants

Pārbaudes ziņojumi

Par katru pārbaudi uz vietas, kas minēta 6. pantā, sagatavo detalizētu pārbaudes ziņojumu, jo īpaši norādot:

a)	pārbaudes datumu un ilgumu;

b)	klātesošo personu sarakstu;

c)	pārbaudīto faktūrrēķinu sarakstu;

d)	atsauces uz faktūrrēķiniem, kas atlasīti iepirkumu vai pārdošanas reģistrā un PVN reģistrā, kurā ir reģistrēti atlasītie faktūrrēķini;

e)	bankas dokumentus, kas apliecina atlasīto summu samaksu;

f)	jau īstenotos pasākumus, par kuriem uz vietas veikta īpaša analīze;

g)	pārbaudes rezultātus.

8. pants

Nepamatoti maksājumi un sankcijas

1. Gadījumā, ja Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. un 158. pantā minētās atzīšanas atsaukšana notikusi tāpēc, ka saņēmējorganizācija nav tīši vai rupjas nolaidības dēļ izpildījusi savus pienākumus, saņēmējorganizācijai tiek atņemtas tiesības saņemt Savienības finansējumu visai darba programmai.

2. Ja pasākums nav īstenots saskaņā ar darba programmu, saņēmējorganizācija zaudē tiesības saņemt finansējumu attiecīgajam pasākumam.

3. Ja vēlāk noskaidrojas, ka par konkrētu pasākumu, kas īstenots saskaņā ar apstiprinātu darba programmu, nav bijis tiesību saņemt finansējumu, dalībvalsts var pieņemt lēmumu izmaksāt paredzēto finansējumu vai neveikt jau samaksāto summu atgūšanu ar nosacījumu, ka šāds lēmums ir atļauts līdzīgos gadījumos, kas finansēti no valsts budžeta, un ka saņēmējorganizācija nav darbojusies nolaidīgi vai ar tīšu nodomu.

4. Rupjas nolaidības vai nepatiesu paziņojumu gadījumā saņēmējorganizācijai tiek atņemtas tiesības saņemt:

a)	publisko finansējumu visai darba programmai; un

b)	Savienības finansējumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29. pantam turpmāko triju gadu laikā pēc perioda, par kuru pārkāpums ticis atklāts.

5. Ja finansējums ir izslēgts atbilstīgi 1., 2. un 4. punktam, kompetentā iestāde piedzen publiskā atbalsta summu, kas saņēmējorganizācijai jau ir iemaksāta.

6. Atbilstīgi 5. punktam piedzītajām summām, kas attiecas uz Savienības ieguldījumu, attiecīgā gadījumā pieskaita procentus, kas aprēķināti, pamatojoties uz:

a)	laikposmu starp attiecīgās summas izmaksu un saņēmēja veikto atlīdzināšanu;

b)	likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā dienā, kad veikts nepamatotais maksājums, palielinot šo likmi par trim procentu punktiem.

7. Summas, kas attiecas uz Savienības finansējumu un kas atgūtas saistībā ar šo pantu, samaksā maksājumu aģentūrai un atskaita no izdevumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds.

9. pants

Saņēmējorganizāciju pārskati

1. Saņēmējorganizācijas kompetentajām valsts iestādēm līdz katra gada 1. maijam iesniedz gada ziņojumu par darba programmu īstenošanu iepriekšējā īstenošanas gadā. Šajos pārskatos sniedz ziņas par:

a)	darba programmas posmiem, kuri jau ir īstenoti vai kurus patlaban īsteno;

b)	galvenajiem grozījumiem darba programmās;

c)	jau sasniegto rezultātu novērtējumu, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 7. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētajiem rādītājiem.

Darba programmas īstenošanas pēdējā gadā pirmajā daļā minētos pārskatus aizstāj ar nobeiguma ziņojumu.

2. Nobeiguma ziņojums ir attiecīgās darba programmas novērtējums, un tajā iekļauj vismaz šādas ziņas:

a)	pārskatu, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 7. panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzētajiem rādītājiem un citiem attiecīgiem kritērijiem, un kurā izklāstīts, kādā apmērā ir sasniegti programmās izvirzītie mērķi;

b)	pārskatu, kurā paskaidroti grozījumi darba programmā;

c)	attiecīgā gadījumā – norādi uz faktoriem, kas jāņem vērā, sagatavojot nākamo darba programmu.

3. Datus, kas savākti, un pētījumus, kas veikti, īstenojot Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus, pēc attiecīgā pasākuma pabeigšanas publicē saņēmējorganizācijas tīmekļa vietnē.

10. pants

Dalībvalstu paziņojumi

1. Pirms jaunas trīsgadu darba programmas sākuma un vēlākais līdz tā gada 31. janvārim, kas ir nākamais pēc iepriekšējās programmas pabeigšanas, kompetentās iestādes paziņo Komisijai valsts pasākumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši pasākumus, kuri attiecas uz:

a)	saņēmējorganizāciju atzīšanas nosacījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152., 156. un 157. pantā;

b)	papildu nosacījumiem, ar kuriem precizē pasākumus, par ko ir tiesības saņemt Savienības finansējumu, kas noteikti, piemērojot Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 3. panta 3. punktu;

c)	Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm un prioritātēm olīvu ražošanas nozarē un minētās deleģētās regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem efektivitātes rādītājiem;

d)	šīs regulas 2. panta 3. punktā minēto termiņu;

e)	šīs regulas 3. pantā minētās avansu sistēmas kārtību un attiecīgā gadījumā valsts finansējuma izmaksāšanas sistēmu;

f)	šīs regulas 6. pantā paredzēto pārbaužu piemērošanu un 8. pantā paredzētajām sankcijām un korekcijām.

2. Ne vēlāk kā katra apstiprināto darba programmu īstenošanas gada 1. maijā dalībvalstis nosūta Komisijai datus par:

a)	darba programmām un to specifiku, iedalot programmas atbilstīgi saņēmējorganizāciju kategorijām, pasākumu jomām un reģionālajiem apgabaliem;

b)	katrai darba programmai piešķirtā finansējuma summu;

c)	Savienības finansējumam paredzēto grafiku pa budžeta gadiem visam darba programmu periodam.

3. Ne vēlāk kā katra apstiprināto darba programmu īstenošanas gada 20. oktobrī dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, kurā ietverta vismaz šāda informācija:

a)	finansēto darba programmu, finansējuma saņēmēju skaits, olīvu biržu platība, olīveļļas spiestuvju, pārstrādes uzņēmumu skaits un attiecīgās olīveļļas un galda olīvu daudzumi;

b)	katrā atsevišķā jomā īstenoto pasākumu apraksts;

c)	atšķirības starp plānotajiem un faktiski īstenotajiem pasākumiem, kā arī šo atšķirību ietekme uz izdevumu apmēru;

d)	darba programmu novērtēšana un izvērtēšana, ņemot vērā cita starpā novērtējumu, kas minēts 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā;

e)	statistika par pārbaudēm un ziņojumi par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 6. un 7. pantu, un sankcijām vai korekcijām, kas piemērotas saskaņā ar 8. pantu;

f)	izdevumi, sadalīti atbilstīgi pa darba programmām un pasākumu jomām, kā arī Savienības, valsts un saņēmējorganizāciju finansiālie ieguldījumi.

4. Šajā regulā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 792/2009 (4) minētajiem noteikumiem.

5. Datus, kas savākti, un pētījumus, kas veikti, īstenojot Deleģētās regulas (ES) Nr. 611/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstu kompetentās iestādes publicē savās tīmekļa vietnēs pēc attiecīgo pasākumu pabeigšanas.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 611/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz atbalsta programmām olīveļļas un galda olīvu nozarei (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 55. lpp.).

(4) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

7.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/105

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 26. maijs)

par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

(2014/335/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Savienības pašu resursu sistēmu ir jānodrošina pietiekami resursi Savienības politikas pastāvīgai izstrādei, ņemot vērā nepieciešamību ievērot stingru budžeta disciplīnu. Pašu resursu sistēmas izveide var un tai arī būtu jāveicina gan dalībvalstīs īstenotie plašāka mēroga centieni konsolidēt budžetu, gan pēc iespējas lielākā mērā piedalīties Savienības politikas izstrādē.

(2)	Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti.

(3)

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē cita starpā secināja, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un vienlīdzībai.Ar minēto mehānismu, ievērojot attiecīgos Eiropadomes 1984. gada Fontenblo sanāksmes secinājumus, tādējādi būtu jānodrošina, ka nevienai dalībvalstij netiek uzlikts tāds budžeta slogs, kas ir pārmērīgs attiecībā pret konkrētās valsts relatīvo labklājību. Tādēļ ir lietderīgi ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētām dalībvalstīm.

(4)

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē secināja, ka tikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai jāpiemēro samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursu piesaistīšanas likmes.Vienlaikus tā secināja, ka tikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai jāpiemēro bruto samazinājumus to ikgadējām iemaksām, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), un ka tikai laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam Austrijai jāpiemēro bruto samazinājumus tās ikgadējai NKI iemaksai.Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē secināja, ka Apvienotajai Karalistei jāturpina piemērot spēkā esošais korekcijas mehānisms.

(5)	Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē secināja, ka tradicionālo pašu resursu iekasēšanas sistēma nav jāmaina.Tomēr no 2014. gada 1. janvāra dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā paturēs 20 % no summām, ko tās iekasējušas.

(6)

Lai nodrošinātu stingru budžeta disciplīnu un ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. aprīļa paziņojumu “Pašu resursu maksimālās robežas un saistību apropriāciju maksimālās robežas pielāgošana pēc lēmuma par finanšu starpniecības pakalpojumu netiešu novērtēšanu (FISIM) piemērošanu pašu resursu nolūkos”, pašu resursu maksimālajai robežai attiecībā uz maksājumu apropriācijām vajadzētu būt vienādai ar 1,23 % no tirgus cenās izteiktā dalībvalstu NKI, un attiecībā uz saistību apropriācijām maksimālā robeža būtu jānosaka 1,29 % apmērā no dalībvalstu NKI. Minēto maksimālo robežu pamatā ir EKS 95, kurā ietverti netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM), jo šā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija pieejami dati, kuru pamatā ir pārskatītā Eiropas Kontu sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (1) (“EKS 2010”). Lai Savienības rīcībā nodoto finanšu resursu summa paliktu nemainīga, šīs maksimālās robežas, kas izteiktas procentuāli no NKI, būtu jāpielāgo. Minētās robežas būtu jāpielāgo, tiklīdz visas dalībvalstis, balstoties uz EKS 2010, ir nosūtījušas savus datus. Gadījumā, ja EKS 2010 tiek veikti grozījumi, kas ietver būtiskas izmaiņas NKI apmērā, ir atkal jāpielāgo gan pašu resursu maksimālā robeža, gan saistību apropriāciju maksimālā robeža.

(7)

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē aicināja Padomi turpināt darbu ar Komisijas priekšlikumu par jauniem pašu resursiem, kas iegūti no PVN, nolūkā tos darīt cik vien iespējams vienkāršus un pārredzamus, stiprināt saikni ar ES PVN politiku un faktiskajiem PVN ieņēmumiem un nodrošināt vienādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem visās dalībvalstīs.Eiropadome secināja, ka jaunie PVN pašu resursi varētu aizvietot spēkā esošos no PVN iegūtos pašu resursus.Eiropadome arī ņēma vērā, ka Padome 2013. gada 22. janvārī pieņēma Padomes lēmumu, ar ko atļauj ciešāku sadarbību finanšu darījuma nodokļa jomā (2).Tā aicināja iesaistītās dalībvalstis izskatīt, vai tas varētu kļūt par pamatu jauniem ES budžeta pašu resursiem.Eiropadome secināja, ka tas neskartu neiesaistītās dalībvalstis un neskartu Apvienotās Karalistes korekcijas aprēķināšanu.

(8)

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē secināja, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta ceturto daļu tiks izstrādāta Padomes regula, ar ko nosaka Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Minētajā regulā attiecīgi būtu jāiekļauj vispārēja rakstura noteikumi, kas būtu piemērojami visa veida pašu resursiem un kam ir vajadzīga atbilstīga parlamentāra uzraudzība, kā noteikts Līgumos, piemēram, jo īpaši gada budžeta bilances aprēķināšanas un sadales procedūru un ienākumu kontroles un uzraudzības aspektus.

(9)	Saskaņotības, nepārtrauktības un juridiskās noteiktības labad būtu jāparedz noteikumi, ko piemēro, pārejot no sistēmas, ko ieviesa ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (3), uz sistēmu, kas tiks izveidota ar šo lēmumu.

(10)	Lēmums 2007/436/EK, Euratom būtu jāatceļ.

(11)	Šajā lēmumā visas naudas summas būtu jāizsaka euro.

(12)	Ir notikusi konsultēšanās ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kuras ir sniegušas atzinumus (4).

(13)	Lai nodrošinātu pāreju uz pārskatīto pašu resursu sistēmu un panāktu sakritību ar finanšu gadu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šajā lēmumā paredz noteikumus par Savienības pašu resursu piešķiršanu, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. pantu nodrošinātu Savienības gada budžeta finansēšanu.

2. pants

Pašu resursu kategorijas un īpaši to aprēķināšanas paņēmieni

1. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido šādi ieņēmumi:

tradicionālie pašu resursi, kurus veido maksājumi, prēmijas, papildu vai kompensācijas summas, papildu summas vai koeficienti, kopējā muitas tarifa nodokļi un citi nodokļi, kurus noteikušas vai noteiks Savienības iestādes attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm, muitas nodokļi par izstrādājumiem saskaņā ar spēku zaudējušo Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumu, kā arī iemaksas un citi nodokļi, kas ir paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju;

b)	neskarot 4. punkta otro daļu, visās dalībvalstīs spēkā esošas vienotas likmes piemērošana saskaņotajai PVN aprēķina bāzei, kas noteikta saskaņā ar Savienības noteikumiem.Šajā nolūkā izmantotā aprēķina bāze katrai dalībvalstij nepārsniedz 50 % no nacionālā kopienākuma (NKI), kā noteikts 7. punktā;

c)	neskarot 5. punkta otro daļu, vienotas likmes – ko nosaka saskaņā ar budžeta procedūru, ņemot vērā kopējos citus ieņēmumus – piemērošana visu dalībvalstu NKI summai.

2. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido arī ieņēmumi, kas ir saņemti no jauniem maksājumiem, kuri ieviesti saskaņā ar kopējo politiku atbilstoši LESD, ar noteikumu, ka tiek ievērota LESD 311. pantā noteiktā procedūra.

3. Dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 20 % no summām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Vienoto likmi, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka 0,30 % apmērā.

Tikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam PVN pašu resursu piesaistīšanas likmi Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai nosaka 0,15 % apmērā.

5. Vienoto likmi, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, piemēro katras dalībvalsts NKI.

Tikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas ikgadējām NKI iemaksām piemēro bruto samazinājumu attiecīgi EUR 130 miljonu, EUR 695 miljonu un EUR 185 miljonu apmērā.Austrijas ikgadējai NKI iemaksai piemēro bruto samazinājumu EUR 30 miljonu apmērā 2014. gadā, EUR 20 miljonu apmērā 2015. gadā un EUR 10 miljonu apmērā 2016. gadā.Visas šīs summas aprēķina atbilstīgi 2011. gada cenām un koriģē atbilstīgi kārtējām cenām, piemērojot jaunāko Komisijas noteikto ES IKP deflatoru, izteiktu euro, kas pieejams provizoriskā budžeta sagatavošanas laikā.Šos bruto samazinājumus piemēro pēc tam, kad aprēķināta un finansēta Apvienotās Karalistes korekcija, kā izklāstīts šā lēmuma 4. un 5. pantā, un tie nekādi neietekmē korekciju.Šos bruto samazinājumus finansē visas dalībvalstis.

6. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts, turpina piemērot esošās PVN un NKI resursu piesaistīšanas likmes, līdz stājas spēkā jaunās likmes.

7. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais NKI ir gada NKI tirgus cenās, ko noteikusi Komisija, piemērojot Regulu (ES) Nr. 549/2013.

Ja EKS 2010 grozījumi radītu būtiskas izmaiņas attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto NKI, Padome pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi pieņem lēmumu par to, vai šie grozījumi attiecas uz šā lēmuma piemērošanu.

3. pants

Pašu resursu maksimālā robeža

1. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,23 % no visu dalībvalstu NKI summas.

2. Savienības budžetā iekļauto saistību apropriāciju kopsumma gadā nepārsniedz 1,29 % no visu dalībvalstu NKI summas.

Tiek saglabāta pastāvīga attiecība starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību un ļautu turpmākajos gados ievērot 1. punktā minēto maksimālo robežu.

3. Tiklīdz visas dalībvalstis, balstoties uz EKS 2010, ir nosūtījušas savus datus, Komisija šā lēmuma vajadzībām pārrēķina 1. un 2. punktā noteiktās maksimālās robežas, izmantojot šādu formulu:

Formula

Minētajā formulā “t” ir pēdējais pilnais gads, par kuru ir pieejami NKI aprēķināšanai vajadzīgie dati.

4. Ja EKS 2010 izmaiņas būtiski maina NKI apmēru, Komisija 1. un 2. punktā noteiktās maksimālās robežas, kas pārrēķinātas saskaņā ar 3. punktu, pārrēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

Minētajā formulā “t” ir pēdējais pilnais gads, par kuru ir pieejami NKI aprēķināšanai vajadzīgie dati.

Minētajā formulā “x” un “y” ir attiecīgās maksimālās robežas, kas pārrēķinātas saskaņā ar 3. punktu.

4. pants

Apvienotās Karalistes korekcijas mehānisms

Apvienotajai Karalistei piešķir korekciju budžeta līdzsvarošanai.

Šo korekciju nosaka:

aprēķinot starpību iepriekšējā finanšu gadā starp:

—	Apvienotās Karalistes procentuālo daļu no neierobežotās PVN aprēķina bāzes summas un

—	Apvienotās Karalistes procentuālo daļu iedalīto izdevumu kopsummā;

b)	šādi iegūto starpību reizinot ar iedalīto izdevumu kopsummu;

c)	rezultātu, kas iegūts saskaņā ar b) apakšpunktu, reizinot ar 0,66;

no saskaņā ar c) apakšpunktu iegūtā rezultāta atņemot summu, par kādu Apvienoto Karalisti ietekmē pāreja uz nepārsniedzamo PVN resursu bāzi, un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos maksājumus, proti, starpību starp:

—	summu, kas Apvienotajai Karalistei būtu jāmaksā par summām, kuras finansētas no 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem resursiem, ja vienoto likmi piemērotu neierobežotajai PVN bāzei, un

—	Apvienotās Karalistes maksājumiem saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

e)	no saskaņā ar d) apakšpunktu iegūtā rezultāta atņemot Apvienotās Karalistes neto ieguvumu, kas radies, palielinot 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto resursu procentuālo daļu, ko dalībvalstis patur ar resursu iekasēšanu saistīto izmaksu segšanai;

aprēķinu pielāgojot tādējādi, ka no kopējiem iedalītajiem izdevumiem atņem kopējos iedalītos izdevumus tajās dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojušās pēc 2004. gada 30. aprīļa, izņemot lauksaimniecības tiešos maksājumus un ar tirgu saistītos izdevumus, kā arī tos lauku attīstības izdevumus, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa.

5. pants

Apvienotās Karalistes korekcijas mehānisma finansēšana

1. Šā lēmuma 4. pantā minētās korekcijas izmaksas sedz dalībvalstis, kas nav Apvienotā Karaliste, saskaņā ar šādu kārtību:

izmaksu sadali vispirms aprēķina pēc katras dalībvalsts daļas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos maksājumos, no aprēķina izslēdzot Apvienoto Karalisti un neņemot vērā 2. panta 5. punktā minētos bruto samazinājumus, ko piemēro Dānijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas NKI resursu iemaksām;

b)	pēc tam to pielāgo tā, lai Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas finansējuma daļa būtu viena ceturtā daļa no to parastās finansējuma daļas, kas iegūta šā aprēķina rezultātā.

2. Korekciju Apvienotajai Karalistei piešķir, samazinot tās maksājumus, kas izriet no 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas.Izmaksas, ko sedz pārējās dalībvalstis, pieskaita maksājumiem, ko katra dalībvalsts veic saskaņā ar 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3. Komisija veic 2. panta 5. punkta, 4. panta un šā panta piemērošanai nepieciešamos aprēķinus.

4. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts, turpina piemērot to Apvienotajai Karalistei piešķirto korekciju un citām dalībvalstīm sedzamās izmaksas, kas iekļautas pēdējā galīgi pieņemtajā budžetā.

6. pants

Universāluma princips

Šā lēmuma 2. pantā minētos ieņēmumus bez izšķirības izmanto visu Savienības gada budžetā iekļauto izdevumu finansēšanai.

7. pants

Atlikuma pārnešana

Savienības ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, pārnes uz nākamo finanšu gadu.

8. pants

Pašu resursu iekasēšana un nodošana Komisijai

1. Savienības pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis iekasē saskaņā ar valsts normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, kurus vajadzības gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

Komisija izskata dalībvalstu tai paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm pielāgojumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumu budžeta lēmējinstitūcijai.

2. Dalībvalstis 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos resursus nodod Komisijas rīcībā saskaņā ar regulām, kas pieņemtas atbilstīgi LESD 322. panta 2. punktam.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

Padome saskaņā ar LESD 311. panta ceturtajā daļā noteikto procedūru paredz īstenošanas pasākumus attiecībā uz šādiem pašu resursu sistēmas elementiem:

a)	gada budžeta bilances aprēķināšanas un sadales procedūra saskaņā ar 7. pantu;

b)	noteikumi un kārtība, kas vajadzīgi 2. pantā minēto ieņēmumu kontrolēšanai un uzraudzībai, tostarp attiecīgas ziņošanas prasības.

10. pants

Nobeiguma un pārejas noteikumi

1. Ievērojot 2. punktu, atceļ Lēmumu 2007/436/EK, Euratom. Visas atsauces uz Padomes Lēmumu 70/243/EOTK, EEK, Euratom (5), Padomes Lēmumu 85/257/EEK, Euratom (6), Padomes Lēmumu 88/376/EEK, Euratom (7), Padomes Lēmumu 94/728/EK, Euratom (8), Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom (9) vai Lēmumu 2007/436/EK, Euratomuzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar šā lēmuma pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

2. Lēmumu 94/728/EK, Euratom, 2000/597/EK, Euratom un 2007/436/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu turpina piemērot, lai aprēķinātu un koriģētu ieņēmumus, kuri noteikti, piemērojot vienotu likmi PVN bāzei, kas noteikta saskaņotā veidā un ierobežota starp 50 % un 55 % no katras dalībvalsts NKP vai NKI, atkarībā no attiecīgā gada, un lai aprēķinātu budžeta nelīdzsvarotības korekciju, kas Apvienotajai Karalistei piešķirta no 1995. gada līdz 2013. gadam.

3. Arī turpmāk dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 10 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jānodod līdz 2001. gada 28. februārim.

Arī turpmāk dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 25 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jānodod laikposmā no 2001. gada 1. marta līdz 2014. gada 28. februārim.

4. Šajā lēmumā visas naudas summas tiek izteiktas euro.

11. pants

Stāšanās spēkā

Padomes Ģenerālsekretārs šo lēmumu dara zināmu dalībvalstīm.

Dalībvalstis Padomes Ģenerālsekretāram nekavējoties paziņo par to procedūru pabeigšanu, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām ir vajadzīgas, lai pieņemtu šo lēmumu.

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais no otrajā daļā minētajiem paziņojumiem.

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

12. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 26. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Ch. VASILAKOS

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2) OV L 22, 25.1.2013., 11. lpp.

(3) Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom(2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).

(4) Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada 20. marta atzinums Nr. 2/2012 (OV C 112, 18.4.2012., 1. lpp.) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinums (OV C 181, 21.6.2012., 45. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 70/243/EOTK, EEK, Euratom (1970. gada 21. aprīlis) par dalībvalstu finanšu iemaksu aizstāšanu ar Kopienu pašu resursiem (OV L 94, 28.4.1970., 19. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 85/257/EEK, Euratom (1985. gada 7. maijs) par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 128, 14.5.1985., 15. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 88/376/EEK, Euratom (1988. gada 24. jūnijs) par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 185, 15.7.1988., 24. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 94/728/EK, Euratom (1994. gada 31. oktobris) par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2000/597/EK, Euratom (2000. gada 29. septembris) par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.).

PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums 2007/436/EK, Euratom	Šis lēmums
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts	3. panta 2. punkts
–	3. panta 3. punkts
3. panta 3. punkts	3. panta 4. punkts
4. panta 1. punkta pirmā daļa	4. panta pirmā daļa
4. panta 1. punkta otrās daļas a) līdz e) apakšpunkts	4. panta otrās daļas a) līdz e) punkts
4. panta 1. punkta otrās daļas f) apakšpunkts	–
4. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunkts	4. panta otrās daļas f) punkts
4. panta 2. punkts	–
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	8. panta 1. punkts
8. panta 1. punkta trešā daļa	8. panta 2. punkts
8. panta 2. punkts	–
–	9. pants
9. pants	–
10. pants	–
–	10. pants
11. pants	–
–	11. pants
12. pants	12. pants

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 168

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 7. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/334/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 19. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku	1
		Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku	3
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 607/2014 (2014. gada 19. maijs) par zvejas iespēju sadalījumu saskaņā ar Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku	27
	*	Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus	29
	*	Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (pārstrādāta redakcija)	39
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 610/2014 (2014. gada 14. februāris) par atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas Apvārsnis 2020 (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus, saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL ( 1 )	53
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 611/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz atbalsta programmām olīveļļas un galda olīvu nozarē	55
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 612/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013, grozot Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008 attiecībā uz jauniem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar valsts atbalsta programmām vīna nozarē	62
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 613/2014 (2014. gada 3. jūnijs), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pagnotta del Dittaino (ACVN))	68
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 614/2014 (2014. gada 6. jūnijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza attiecībā uz dažu atbalsta pasākumu piemērošanu vīna nozarē	73
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 615/2014 (2014. gada 6. jūnijs), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 īstenošanas noteikumus attiecībā uz darba programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam	95
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 616/2014 (2014. gada 6. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	103
		LĒMUMI
		2014/335/ES, Euratom
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu	105
		2014/336/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 5. jūnijs), ar ko groza Lēmumus 2006/799/EK, 2007/64/EK, 2009/300/EK, 2009/894/EK, 2011/330/ES, 2011/331/ES un 2011/337/ES, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esību Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3674) ( 1 )	112
		2014/337/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2014. gada 5. jūnijs) attiecībā uz atlīdzību par noguldījumiem, atlikumiem un virsrezervju turējumiem (ECB/2014/23)	115
		2014/338/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2014. gada 5. jūnijs), ar ko groza Lēmumu ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2014/24)	117
		PAMATNOSTĀDNES
		2014/339/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2014. gada 5. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/9 par nacionālo centrālo banku iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvaldības operācijām (ECB/2014/22)	118
		2014/340/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2014. gada 5. jūnijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/27 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2014/25)	120

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	46,1
	MK	38,5
	TR	74,3
	ZZ	53,0
0707 00 05	MK	30,7
	TR	106,0
	ZZ	68,4
0709 93 10	MA	68,1
	TR	114,2
	ZZ	91,2
0805 50 10	AR	120,1
	TR	118,2
	ZA	130,7
	ZZ	123,0
0808 10 80	AR	106,1
	BR	84,0
	CL	107,1
	CN	98,5
	NZ	142,1
	US	169,1
	UY	164,7
	ZA	96,8
	ZZ	121,1
0809 10 00	TR	248,1
0809 10 00	ZZ	248,1
0809 29 00	TR	372,3
0809 29 00	ZZ	372,3

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 12/2014 (2014. gada 8. janvāris), ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Salinātā rudzu rupjmaize (GTĪ)) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 4, 2014. gada 9. janvāris)	122