6.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/4

NOLĪGUMS

Starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

SEIŠELU REPUBLIKA, turpmāk “Seišelas”,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās sadarbības attiecības starp ES un Seišelām, jo īpaši saistībā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums), un abpusējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,

ATZĪMĒJOT, ka zivsaimniecības jomā ES un Seišelām ir izveidojušās ciešas attiecības, pateicoties 1987. gadā noslēgtajam Eiropas Ekonomikas Kopienas un Seišelu Republikas nolīgumam par zveju pie Seišelu salām. Minēto nolīgumu Puses nostiprināja ar 2006. gadā noslēgtu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kas joprojām ir spēkā un kas tiek īstenots, izmantojot attiecīgo minētajam nolīgumam pievienoto protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APZINOTIES to principu nozīmīgumu, kurus nosaka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtais Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss,

ATZĪMĒJOT arī to, ka abas Puses – ES un Seišelas – ir arī Puses Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC); tā ir starpvaldību organizācija, kas ir pilnvarota pārvaldīt tunzivis un tunzivjveidīgās sugas Indijas okeānā un tam blakusesošajās jūrās,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šādai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošina saskanību ar politiku un centienu sinerģiju,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Seišelu kuģi var veikt zvejas darbības ES ūdeņos un ar kādiem var saņemt Seišelu atbalstu atbildīgas zvejas nodrošināšanai minētajos ūdeņos,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē ar mērķi nodrošināt atbildīgu zveju ES ūdeņos, kas nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,

—	nosacījumi, ar kādiem Seišelu zvejas kuģi piekļūst ES ūdeņiem, kā noteikts pielikumā,

—	zvejas kontroles kārtība ES ūdeņos ar nolūku nodrošināt minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Seišelu iestādes” ir Seišelu iestāde, kas atbild par zveju;

b)	“Seišelu kuģi” ir kuģi, kuri kuģo ar Seišelu karogu un ir reģistrēti Seišelās;

c)	“ES iestādes” ir Eiropas Komisija;

d)	“ES ūdeņi” ir Majotas ūdeņi, kas ir ES jurisdikcijā;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības un Seišelu pārstāvji un kura veic šā nolīguma 8. pantā noteiktās funkcijas.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Ar šo Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju ES ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neskarot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2. Šajā nolīgumā izklāstītie noteikumi par zveju atbilst Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOT3.C) rezolūcijām.

3. Ar šo Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar ES kopējās zivsaimniecības politikas un labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

4. pants

Sadarbība statistikas un zinātnes jomā atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Šā nolīguma darbības laikā ES un Seišelas uzrauga resursu stāvokļa dinamiku ES ūdeņos. Ja nepieciešams, pēc jebkuras Puses pieprasījuma noorganizē kopīgu zinātnisku sanāksmi.

2. Dzīvo resursu pārvaldīšanas un saglabāšanas nolūkā Puses turklāt pēc vajadzības apmainās ar attiecīgo statistisko, bioloģisko, kā arī saglabāšanas un vides jomas informāciju, un sadarbojas attiecīgajās zinātniskajās sanāksmēs.

3. Pamatojoties uz IOTC labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses var apspriesties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta šā nolīguma 8. pantā, un vienoties par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants

Seišelu kuģu piekļuve zvejai ES ūdeņos

1. Ar šo ES apņemas atļaut Seišelu kuģiem iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos saskaņā ar šo nolīgumu un tā pielikumu.

2. Seišelas nodrošina, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma prasības un tiesību aktus, kuri reglamentē zveju ES.

6. pants

Zvejas atļaujas

1. Seišelu zvejas kuģi drīkst zvejot ES ūdeņos tikai tad, ja uz kuģa ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja vai tās kopija.

2. Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta pielikumā.

7. pants

Nolīgumā aptvertās sugas

Zvejas atļaujas tiks izsniegtas vienīgi par tālu migrējošu zivju sugu izmantošanu (sugām, kas uzskaitītas ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharhinus falciformis un Carcharhinus longimanus.

8. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	uzrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

c)	darbojas kā forumam izlīguma panākšanai visās domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, no jauna izvērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	vajadzības gadījumā pieņem lēmumu par šā nolīguma un tā pielikuma tehnisko noteikumu pārskatīšanu;

f)	veikc pārējās funkcijas, par kurām Puses var pieņemt lēmumus.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus ES un Seišelās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

9. pants

Zvejas iespēju pielāgošana ar Apvienotās komitejas lēmumu

Kā paredzēts šā nolīguma 8. pantā, Apvienotā komiteja var no jauna novērtēt pielikuma II nodaļā minētās zvejas iespējas, un ar Apvienotās komitejas lēmumu tās var tikt pielāgotas, ja IOTC ieteikumi un rezolūcijas atbalsta izvērtējumu, ka šāda pielāgošana nodrošinās Indijas okeāna tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

10. pants

Šā nolīguma īstenošanas apturēšana

1. Šā nolīguma īstenošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās šā nolīguma 8. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a)	sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības zvejas apgabalos ES ūdeņos;

b)	Pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā nolīguma un tā pielikuma interpretēšanu un īstenošanu;

c)	jebkura no Pusēm neievēro šā nolīguma un tā pielikuma noteikumus;

d)	jebkuras Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē attiecīgos šā nolīguma noteikumus;

e)	netiek ievēroti pielikumā noteiktie vispārīgie pienākumi;

f)	viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

g)	netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts šā nolīguma 3. pantā un pielikuma I nodaļas 3. punktā.

2. Lai apturētu šā nolīguma īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3. Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina savstarpēji apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā nolīguma īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina saskaņā ar laikposmu, kurā nolīguma īstenošana bija apturēta.

11. pants

Nolīguma piemērošanas izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja attiecīgie krājumi ir noplicināti vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Šā nolīguma piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīguma piemērošanu.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās. Ja pēc šādas apspriešanās tiek pieņemts lēmums atsaukt izbeigšanas pieprasījumu, šo nolīgumu turpina piemērot pilnībā.

12. pants

Piemērojamie tiesību akti

1. Seišelu zvejas kuģu darbības ES ūdeņos reglamentē ES normatīvie akti, ja vien šajā nolīgumā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2. ES nekavējoties paziņo Seišelām par visām izmaiņām ES kopējā zivsaimniecības politikā vai tiesību aktos.

13. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar atbilstīgo IOTC rezolūciju Puses nodrošina, ka atklātībai pieejami ir tikai agregēti dati par zvejas darbībām ES ūdeņos. Datus, ko citādi uzskatītu par konfidenciāliem, izmanto vienīgi šā nolīguma īstenošanai un zvejniecību pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

14. pants

Datu elektroniska apmaiņa

1. Seišelas un ES apņemas ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar šā nolīguma un tā pielikuma īstenošanu.

2. Abas Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar šā nolīguma un tā pielikuma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dokumentu elektroniskā formātā uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

15. pants

Vidusposma pārskats

Puses vienojas, ka tādēļ, lai novērtētu šā nolīguma darbību un efektivitāti, trīs gadus pēc šā nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma dienas tiks veikts vidusposma pārskats.

16. pants

Pienākums šā nolīguma termiņa beigās vai tā piemērošanas izbeigšanas gadījumā

Šā nolīguma termiņa beigās vai tā piemērošanas izbeigšanas gadījumā, kā paredzēts 11. pantā, Seišelu kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par šā nolīguma noteikumu pārkāpumu vai par tādu ES tiesību aktu pārkāpumu, kas bijuši spēkā pirms šā nolīguma termiņa beigām vai tā piemērošanas izbeigšanas, vai par nolīguma termiņa beigu vai piemērošanas izbeigšanas laikā nenokārtotu atļaujas maksu vai nenokārtotajiem maksājumiem.

17. pants

Ilgums

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus no tā provizoriskas piemērošanas dienas. To pagarina uz turpmākiem sešu gadu laikposmiem, ja vien saskaņā ar 11. pantu neiesniedz paziņojumu par piemērošanas izbeigšanu.

18. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Съставено в Брюксел на двадесети май две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el veinte de mayo de dos mil catorce.

V Bruselu dne dvacátého května dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tyvende maj to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten Mai zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta maikuu kahekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι Μαΐου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the twentieth day of May in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le vingt mai deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu dvadesetog svibnja dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì venti maggio duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada divdesmitajā maijā.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų gegužės dvidešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év május havának huszadik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-għoxrin jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de twintigste mei tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego maja roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em vinte de maio de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la douăzeci mai două mii paisprezece.

V Bruseli dvadsiateho mája dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne dvajsetega maja leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenä päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den tjugonde maj tjugohundrafjorton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Република Сейшели

Por la República de Seychelles

Za Seychelskou republiku

For Republikken Seychellerne

Fur die Republik Seychellen

Seišelli Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία των Εεϋχελλώυ

For the Republic of Seychelles

Pour la République des Seychelles

Za Republiku Sejšele

Per la Repubblica delle Seychelles

Seišelu Salu Republikas vārdā –

Seišelių Respublikos vardu

A Seychelle Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tas-Seychelles

Voor de Republiek der Seychellen

W imieniu Republiki Seszeli

Pela República das Seicheles

Pentru Republica Seychelles

Za Seychelskú republiku

Za Republiko Sejšeli

Seychellien tasavallan puolesta

För Republiken Seychellerna

PIELIKUMS

Nosacījumi, kas piemērojami Seišelu kuģu zvejas darbībām

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Vispārīgi pienākumi

Seišelu kuģiem, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāatbilst ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko zvejas apgabalā, kurā šie kuģi darbojas, reglamentē ES zvejas kuģu zvejas darbību, un arī šajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

Zvejas apgabali

a)	ES dara zināmas Seišelām tā apgabala ģeogrāfiskās koordinātas, kurā Seišelu kuģi drīkst darboties pirms šā nolīguma provizoriskas piemērošanas.

b)	Seišelu kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju baros apgabalos, kas atrodas 24 jūdžu robežās no Majotas salas krastiem, mērot no bāzes līnijām, no kurām nosaka teritoriālos ūdeņus.

c)	Visas izmaiņas attiecībā uz zvejas apgabaliem tiks paziņotas Seišelu iestādēm četras nedēļas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Nodarbinātības nosacījumi

Saskaņā ar šo nolīgumu uz kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības reglamentē Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

II NODAĻA

PIEMĒROŠANAS LAIKPOSMS UN ZVEJAS IESPĒJAS

Sešus gadus ilgā laikposmā zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, ir šādas:

—	8 tunzivju seineri un

—	2 apgādes kuģi.

Seišelu kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos tikai tad, ja tie ir iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā un uz kuģa ir tāda zvejas atļauja vai tās kopija, kas izdota saskaņā ar 6. pantu un nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem saskaņā ar tā pielikumu.

III NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. IEDAĻA

Zvejas atļauju pieprasīšana un izdošana

“Zvejas atļauja” ir derīgs pilnvarojums vai licence zvejas darbību veikšanai saskaņā ar minēto zvejas atļauju, kas savukārt izdota saskaņā ar šo nolīgumu.

Seišelu kuģis ir tiesīgs saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šo nolīgumu, ja:

a)	tas ir iekļauts sarakstā, kuru paziņojušas Seišelas un kurā iekļauti kuģi, kam atļauts veikt zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu;

b)	tas ir iekļauts IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā;

c)	pēdējo 12 mēnešu laikā, kad veiktas zvejas darbības saskaņā ar kuģu īpašnieku un Majotas agrāk noslēgto privāto vienošanos, tas ir izpildījis nosacījumus un pienākumus attiecībā pret Majotu saskaņā ar minēto vienošanos;

d)	tas nav iekļauts NNN zvejas sarakstā;

e)	tas ir darījis pieejamus un sniedzis datus, kuri jāsniedz saskaņā ar šo nolīgumu, un

f)	tas nodrošina zvejas atļaujas pieprasījuma atbilstību šā nolīguma un tā pielikuma prasībām.

Turklāt Seišelu kuģi, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, ievēro attiecīgos Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 noteikumus par zvejas atļaujām.

Visi Seišelu kuģi, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, būtu jāpārstāv aģentam, kurš ir Majotas rezidents, vai – ja šāda aģenta nav – aģentam, kurš ir Seišelu rezidents. Atļaujas pieprasījumā norāda šā aģenta vārdu un adresi.

Seišelu attiecīgās iestādes vismaz 20 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta nolīguma 2. pantā definētajai ES kompetentajai iestādei zvejas atļaujas pieprasījumu par katru Seišelu kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu.

Ja zvejas atļaujas pieprasījums nav iesniegts pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma, kā noteikts 5. punktā, kuģa īpašnieks vai viņa aģents to var izdarīt atļaujas derīguma termiņa laikā, bet ne vēlāk kā 20 dienas pirms zvejas darbību sākuma. Šādos gadījumos kuģa īpašnieki vai viņu aģents avansā samaksā par visu zvejas atļaujas derīguma termiņu.

Ar ES delegācijas Maurīcijā starpniecību visus zvejas atļaujas pieprasījumus ES kompetentajai iestādei iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodams 1. papildinājumā, un tiem pievieno šādus dokumentus:

a)	pierādījumu par to, ka ir nokārtots avansa maksājums par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

b)	visus citus dokumentus vai sertifikātus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro, ievērojot šo nolīgumu.

Visus maksājumus par atļaujām un nozveju iemaksā ES bankas kontā, kura rekvizītus ES paziņo pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas. Ar bankas darījumiem saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieki vai viņu aģents.

Maksās ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

10.

Visu Seišelu kuģu gadījumā zvejas atļaujas izdod kuģa īpašniekam vai viņa aģentam 15 dienu laikā no dienas, kurā ES ir saņēmusi visus 7. punktā minētos dokumentus. Šo zvejas atļauju kopijas nosūta par Seišelām atbildīgajai Eiropas Savienības delegācijai.

11.

Zvejas atļauju izdod konkrētam Seišelu kuģim, un tā nav nododama citam kuģim, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kā izklāstīts 13. punktā.

12.

Arī uz apgādes kuģiem, kas kuģo ar Seišelu karogu un darbojas ES ūdeņos, attiecas atļaujas saņemšanas prasība un tie paši pienākumi, kā noteikts šajā pielikumā. Šiem kuģiem aizliegts veikt zvejas darbības.

13.

Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, Seišelu kuģa zvejas atļauju pēc Seišelu pieprasījuma līdz tās derīguma termiņa beigām bez papildu maksas var nodot citam zvejottiesīgam Seišelu kuģim ar līdzīgiem parametriem.

14.

Nododošā kuģa īpašnieks vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju nogādā Eiropas Savienībai, izmantojot par Seišelām atbildīgās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību.

15.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Eiropas Savienībai. Par Seišelām atbildīgā Eiropas Savienības delegācija tiek informēta par zvejas atļaujas nodošanu.

16.

Neatkarīgi no šā pielikuma VI nodaļas “Kontrole” 2. punkta noteikumiem zvejas atļaujai vai tās elektroniskajai kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. IEDAĻA

Kuģu īpašniekiem noteiktās maksas un avansa maksājumi un paziņojums par maksām

Kuģu īpašniekiem piekritīgos maksājumus aprēķina, pamatojoties uz šādu likmi par tonnu nozvejoto zivju:

Pirmajā šā nolīguma piemērošanas gadā EUR 110 par tonnu;

Otrajā un trešajā šā nolīguma piemērošanas gadā EUR 115 par tonnu;

Ceturtajā un piektajā šā nolīguma piemērošanas gadā EUR 120 par tonnu;

Sestajā šā nolīguma piemērošanas gadā EUR 125 par tonnu.

Ikgadējais maksājums, kas Seišelu kuģu īpašniekiem avansā jāveic laikā, kad ES iestādēm tiek iesniegts pieprasījums par zvejas atļauju, ko izdod ES, ir tāds, kā norādīts turpmāk.

Tunzivju seineri

Pirmajā šā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 11 000 jeb 110 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Otrajā un trešajā šā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 11 500 jeb 115 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Ceturtajā un piektajā šā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 12 000 jeb 120 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Sestajā nolīguma šā piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 12 500 jeb 125 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Par nozveju, kas pārsniedz 100 tonnas, piemēro 1. punktā paredzēto gada likmi par nozvejas tonnu.

ES iestādes, pamatojoties uz Seišelu kuģu iesniegtajām nozvejas deklarācijām un citu informāciju, kas ir ES iestāžu rīcībā, sagatavo paziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā piekritīgajām maksām. Kopija jāiesniedz Seišelu iestādēm verificēšanai.

Paziņojumu par maksām nosūta Seišelu iestādēm līdz kārtējā gada 31. martam. Seišelu iestādes līdz 15. aprīlim to nosūta kuģa īpašniekam.

Ja kuģa īpašnieks nepiekrīt ES iestāžu nosūtītajam paziņojumam, viņš var lūgt konsultāciju kompetentajos zinātniskajos institūtos, kuru kompetencē ir nozvejas statistikas verificēšana Seišelās, un pēc tam apspriesties ar Seišelu iestādēm (kuras par to informē Komisiju), lai līdz kārtējā gada 31. maijam sagatavotu galīgo paziņojumu. Ja kuģu īpašnieki līdz minētajai dienai neiesniedz nekādus apsvērumus, ES iestāžu sagatavoto paziņojumu par maksām uzskata par galīgo paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

Apgādes kuģi

Atļauju apgādes kuģim izdod tādā pašā kārtībā, kādu piemēro zvejas kuģiem, un avansa maksājums šādas atļaujas saņemšanai ir EUR 3000. Ja apgādes kuģiem piemērojamie noteikumi, maksas vai nosacījumi mainās, ES par to informē Seišelas pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1. IEDAĻA

Nozvejas deklarēšanas kārtība

Visiem Seišelu kuģiem, kam saskaņā ar šo nolīgumu atļauts zvejot ES ūdeņos, ir pienākums ziņot par savām nozvejām ES kompetentajai iestādei tik ilgi, līdz abas Puses ir ieviesušas nozvejas datu deklarēšanas elektronisko sistēmu (ERS), kā minēts 5. punktā, turpmāk norādītajā kārtībā:

a)	Seišelu kuģi, kam ir licence zvejai ES ūdeņos, katru dienu aizpilda 2. papildinājumā pievienoto nozvejas deklarācijas veidlapu par katru zvejas reisu, ko tie veic ES ūdeņos. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis;

b)	kamēr Seišelu kuģi atrodas ES ūdeņos, tie ik pēc trim (3) dienām paziņo ES un Seišelu kompetentajai iestādei prasīto informāciju formātā, kas attiecīgi norādīts 2. papildinājumā;

attiecībā uz a) un c) apakšpunktā minētās nozvejas deklarācijas nosūtīšanu Seišelu kuģi rīkojas šādi:

—	ja tie ierodas Seišelu ostā, aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm iesniedz piecu (5) dienu laikā pēc ierašanās ostā un katrā ziņā pirms iziešanas no ostas (izvēlas īsāko laikposmu);

—	visos pārējos gadījumos aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm nosūta četrpadsmit (14) dienu laikā pēc ierašanās ostā, kas nav Viktorijas osta.

d)	Vienlaikus un tādā pašā termiņā, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, šo nozvejas deklarāciju kopijas jānosūta ES delegācijai Maurīcijā.

2. IEDAĻA

Nozvejas paziņošana: ieiešana ES ūdeņos un iziešana no tiem

Šajā pielikumā Seišelu kuģa zvejas reisa ilgums ir:

—	laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un iziešanu no tiem,

—	laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un nozvejas pārkraušanu citā kuģī, vai

—	laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un nozvejas izkraušanu Eiropas Savienībā.

Seišelu kuģi vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo ES iestādēm par plānotu ieiešanu ES ūdeņos vai iziešanu no tiem un ik pēc trim dienām laikā, kamēr tie veic zvejas darbības ES ūdeņos, – par šajā laikā gūto nozveju.

Paziņojot par ieiešanu/iziešanu, Seišelu kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos paziņojumus sniedz 4. papildinājumā norādītajā formātā, pa e-pastu vai faksu, un izmantojot turpat minētos faksa numurus vai elektroniskā pasta adreses.

Ja Seišelu zvejas kuģus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas ES iestādēm, tos uzskata par kuģiem, kas zvejo bez zvejas atļaujas. Šādos gadījumos piemēro VII nodaļā minētās sankcijas.

3. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1. Izkraušana

Izkraušanas darbībām apstiprinātā Seišelu osta ir Viktorija, kas atrodas Mae salā.

Visi Seišelu kuģi, kuri vēlas izkraut nozveju apstiprinātās Seišelu ostās, vismaz 24 stundas iepriekš paziņo Seišelu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

a)	izkraušanas osta;

b)	izkraujošā zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

c)	izkraušanas datums un laiks;

d)	paredzētais izkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

e)	produkcijas sagatavošanas veids.

Izkraušanu uzskata par iziešanu no ES ūdeņiem, kā noteikts šīs nodaļas 2. iedaļas 1. punktā. Tāpēc Seišelu kuģi izkraušanas deklarācijas iesniedz Seišelu kompetentajām iestādēm.

2. Pārkraušana citā kuģī

Jūrā pārkraut nozveju citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro ES tiesību aktos paredzētos noteikumu izpildes pasākumus. Pārkraušanu citā kuģī var veikt apstiprinātā Majotas ostā.

Ja pārkraušanu citā kuģī veic apstiprinātā Majotas ostā, Seišelu kuģu īpašniekiem vai to aģentiem vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo ES kompetentajām iestādēm un vienlaikus attiecīgajai ostas iestādei Majotā šāda informācija:

a)	pārkraušanas osta vai teritorija, kur šī darbība notiks;

b)	pārkraujošā Seišelu kuģa vārds un IRCS;

c)	saņemošā zvejas kuģa un/vai saldētājkuģa vārds un IRCS;

d)	pārkraušanas datums un laiks;

e)	paredzētais pārkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

f)	produkcijas sagatavošanas veids.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no ES ūdeņiem, kā noteikts 2. iedaļas 1. punktā. Seišelu kuģi nozvejas deklarācijas ES kompetentajām iestādēm (un to kopijas ostu iestādēm) iesniedz ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko laikposmu).

4. IEDAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Visi Seišelu kuģi, kas zvejo vai gatavojas zvejot zvejas apgabalos ES ūdeņos saskaņā ar šo nolīgumu, ievēro visus 6. papildinājuma noteikumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

V NODAĻA

NOVĒROTĀJI

Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot IOTC Rezolūcijā 11/04 noteiktos pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju programmu.

Uz Seišelu kuģiem, kuriem saskaņā ar šo nolīgumu ir atļauts zvejot ES ūdeņos, uzņem ES iestāžu izraudzītus novērotājus, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ar vietas trūkumu saistītu drošības apsvērumu dēļ. Noteikumi par novērotāju uzkāpšanu uz kuģa ir šādi:

a)	Seišelu kuģi uzņem vienu novērotāju, ja iespējams, saistībā ar reģionālo novērošanas programmu;

b)	ES iestādes sagatavo to Seišelu kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotājs, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Minētos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Sarakstus nosūta Seišelu iestādēm, tiklīdz tie ir sagatavoti un turpmāk ik pēc trim mēnešiem, ja tie šajā laikā tikuši atjaunināti;

c)	ES iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja ierašanās attiecīgajiem Seišelu kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo tā izraudzītā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nav ilgāks par to laiku, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu veikšanai, izņemot ja novērotājs ir norīkots saistībā ar reģionālo novērotāju programmu, un tad viņš/viņa var palikt uz kuģa ilgāk, lai veiktu savus pienākumus saistībā ar programmu. ES iestādes šo informāciju Seišelu kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo reizē ar tā novērotāja vārdu, kurš izraudzīts darbam uz konkrētā Seišelu kuģa.

Pēc apstiprināto Seišelu kuģu saraksta paziņošanas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un ES iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

Divu nedēļu laikā, brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo Seišelu kuģu īpašnieki dara zināmu, kurā ES ostā un kurā dienā tie plāno novērotājus uzņemt uz kuģa.

Ja novērotājus uzņem uz kuģa ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja Seišelu kuģis, uz kura atrodas ES novērotājs, iziet no ES ūdeņiem, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos ES, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, izņemot ja novērotājs, pildot savus novērošanas pienākumus, turpina darbu uz Seišelu kuģa saistībā ar citu nolīgumu vai novērotāju programmu.

Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā un neierodas turpmākajās divpadsmit (12) stundās pēc norunātā laika, Seišelu kuģu īpašnieki tiek automātiski atbrīvoti no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

a)	novērot Seišelu kuģu zvejas darbības;

b)	verificēt zvejas darbībās iesaistīto Seišelu kuģu atrašanās vietas koordinātas;

c)	atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti;

d)	verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par ES ūdeņos gūto nozveju;

e)	verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt izmetumu apjomu;

f)	reizi nedēļā pa e-pastu vai faksu vai ar citiem sakaru līdzekļiem nosūtīt zvejas datus, tostarp par ES ūdeņos gūtās nozvejas un piezvejas apjomu, kas paturēts uz kuģa.

Seišelu kuģa kapteinis dara visu praktiski iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

10.

Iespēju robežās novērotājam ļauj izmantot visus viņa pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteinis novērotājam dod piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa zvejas darbībām, konkrēti zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu veikšanu.

11.

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)	saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

c)	novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no Seišelu kuģa novērotājs sagatavo un paraksta atskaiti par savu darbu, kura jānosūta ES kompetentajām iestādēm, un papildu eksemplārs jānosūta Seišelām. Kad novērotājs nokāpj no Seišelu kuģa, vēl vienu eksemplāru saņem kuģa kapteinis.

12.

Seišelu kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem.

13.

Novērotāja algu un ar to saistītos nodokļus maksā ES kompetentās iestādes.

VI NODAĻA

KONTROLE

Seišelu kuģi ievēro ES piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībām, kā arī ievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas pieņemtos saglabāšanas, pārvaldības un citus pasākumus.

Seišelas kārto un pastāvīgi atjaunina to Seišelu kuģu sarakstu, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šo nolīgumu. Tūlīt pēc saraksta sagatavošanas un ikreiz pēc tā atjaunināšanas to nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām ES iestādēm.

To Seišelu zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās ES ūdeņos, sadarbojas ar visām ES pilnvarotajām un pienācīgi identificētajām amatpersonām, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras un neskarot ES tiesību aktus, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai inspekcijas platformu un inspektorus varētu identificēt kā tādus, kam ES piešķīrusi šāda uzdevuma veikšanas pilnvaras.

ES dara pieejamu Seišelām visu to inspekcijas platformu sarakstu, kuras izmanto jūrā veiktām inspekcijām saskaņā ar FAO UNFSA ieteikumiem. Šajā sarakstā inter alia norāda:

—	zvejas patruļkuģu (FPV) vārdu;

—	FPV kuģa datus;

—	FPV fotoattēlu.

ES pēc Seišelu vai tās izraudzītas struktūras pieprasījuma var atļaut Seišelu inspektoriem krastā veiktās kontroles laikā novērot Seišelu kuģu darbības, tostarp pārkraušanu citā kuģī.

Kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un attiecīgā gadījumā pievieno komentārus un piezīmes. Šī parakstīšana neskar Pušu tiesības saistībā ar iespējamām pārkāpumu procedūrām. Pirms inspicējošās personas nokāpj no Seišelu kuģa, kapteinis saņem vienu inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

Minētās pilnvarotās amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

To Seišelu kuģu kapteiņi, kuri iesaistījušies izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbībās ES ostā, atļauj un atvieglo šo darbību inspicēšanu, kuru veic ES un/vai Seišelu pilnvarotas amatpersonas.

10.

Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, ES patur tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja Seišelu kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot sodu, kas paredzēts spēkā esošajos ES tiesību aktos. Par to informē Seišelas.

VII NODAĻA

NOTEIKUMU IZPILDES NODROŠINĀŠANA

1. Sankcijas

Ja netiek ievēroti iepriekšējo nodaļu noteikumi, jūras dzīvo resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai ES tiesību akti, Seišelu kuģiem piemēro ES tiesību aktos paredzētos sodus un sankcijas.

Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem attiecīgajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē Seišelas.

Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Seišelas var prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas derīguma termiņa atlikušo laikposmu tiktu izdota cita zvejas atļauja cita kuģu īpašnieka Seišelu kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

2. Zvejas kuģu arests un aizturēšana

ES iestādes nekavējoties informē Seišelas par jebkura tāda Seišelu kuģa arestu un/vai aizturēšanu, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta aresta un/vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

Aresta un/vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra:

a)	pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Seišelu kompetentās iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestu un/vai aizturēšanu paredzētas ES tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē;

b)	šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par sanāksmes rezultātiem un par visiem pasākumiem, kuri saistīti ar arestu un/vai aizturēšanu.

Noregulējums aresta un/vai aizturēšanas gadījumā:

a)	potenciālā pārkāpuma situāciju risina, mēģinot panākt izlīgumu. Šo procedūru saskaņā ar ES tiesību aktiem pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc aresta un/vai aizturēšanas;

b)	ja mēģina panākt izlīgumu, to dara saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību;

c)	tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi un pabeigta tiesvedība, Seišelu kuģi un tā kapteini atbrīvo.

Seišelu Republiku informē par visiem ierosinātajiem tiesas procesiem un piemērotajiem sodiem.

Papildinājumi

1.	Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2.	Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

3.	Pamatnostādnes par to, kā pārvaldīt un ieviest elektronisku sistēmu, lai paziņotu datus par zvejas darbībām (ERS)

4.	Paziņojamo datu formāts

5.	VMS ziņojumu nosūtīšana – ziņojums “atrašanās vieta”

6.	Vispārīgs apraksts par VMS

1. papildinājums

ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

2. papildinājums

STATEMENT OF CATCH FORM FOR TUNA SEINERS/FICHE DE DÉCLARATION DE CAPTURES POUR THONIERS SENNEURS

3. papildinājums

PAMATNOSTĀDNES PAR TO, KĀ PĀRVALDĪT UN IEVIEST ELEKTRONISKU SISTĒMU, LAI PAZIŅOTU DATUS PAR ZVEJAS DARBĪBĀM (ERS)

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

Katrs Seišelu kuģis, kuram ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ir aprīkots ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS sistēma”), kas visu laiku, kamēr kuģis darbojas zvejas apgabalā, kā noteikts pielikuma I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktā, spēj reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītos datus (turpmāk “ERS dati”).

Seišelu kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet ES zvejas apgabalā, lai tur veiktu zvejas darbības.

ES iestādes nosūta Seišelām tā ES zvejas uzraudzības centra (FMC) kontaktinformāciju, kurš ir atbildīgs par šajā nolīgumā paredzētajām uzraudzības darbībām.

Seišelu zvejas uzraudzības centrs (FMC) automātiski un nekavējoties pārsūta steidzamus ERS ziņojumus (COE, COX, PNO), ko Seišelu kuģis nosūtījis ES FMC. Ikdienas nozvejas ziņojumi (FAR) Seišelu FMC tiks darīti pieejami automātiski un nekavējoties.

Seišelas nodrošina, ka to FMC ir aprīkoti ar datoraparatūru un programmatūru, kas vajadzīga ERS datu automātiskai pārraidīšanai XML formātā, kurš pieejams http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm, un nodrošina drošības procedūras, kas spēj reģistrēt un saglabāt ERS datus datorlasāmā formā vismaz 3 gadus.

Jebkura formāta modifikācija un atjauninājums, kas minēti 5. punktā, tiks identificēti un datēti, un tiem jābūt operacionāliem sešus mēnešus pēc to īstenošanas.

ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, ko pārvalda ES iestādes un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

ES un Seišelas katra norīko korespondenta ERS, kas kalpo kā kontaktpunkts.

a)	Attiecīgos ERS norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

b)	ES FMC un Seišelu FMC paziņo viens otram attiecīgās ERS nosaukumus, adresi, tālruni, teleksu un e-pastu.

c)	Ja šajā korespondenta ERS informācijā tiek veiktas izmaiņas, par to ir jāpaziņo nekavējoties.

2. IEDAĻA

ERS datu sagatavošana un nosūtīšana

Seišelu zvejas kuģi:

a)	ERS datus paziņo ik dienas un par katru dienu, ko tie pavadījuši ES zvejas apgabalā;

b)	par katru zvejas rīku iemetienu reģistrē, kādi daudzumi no katras sugas nozvejoti un paturēti uz kuģa kā mērķsuga vai kā piezveja un/vai izmesti;

c)	obligāti paziņo arī izmetumu vai sabojāto nozveju par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā;

d)	katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

e)	daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja vajadzīgs, ar īpatņu skaitu;

f)	par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā, ERS datos reģistrē daudzumus, kas pārkrauti citā kuģī un/vai izkrauti;

g)	par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā, ar ERS datiem ieiešanas ziņojumā (COE) un iziešanas ziņojumā (COX), kuri attiecas uz ES zvejas apgabalu, reģistrē nozvejas daudzumus, kas atrodas uz kuģa laikā, kad tas ieiet minētajos ūdeņos vai iziet no tiem;

h)	katru dienu ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) pārraida ERS datus Seišelu FMC, izmantojot 1. iedaļas 5. punktā minēto formātu.

Kapteinis atbild par reģistrēto un nosūtīto ERS datu pareizību.

Seišelu FMC automātiski un bez kavēšanās pārsūta ERS datus ES FMC.

ES FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

3. IEDAĻA

Seišelu kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un Seišelu FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

Seišelas nekavējoties informē Seišelu kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un Seišelu FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

Seišelas paziņo ES par problēmu un pasākumiem, kas veikti tās novēršanai.

Ja uz Seišelu kuģa ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks 10 dienu laikā salabo sistēmu vai nomaina ERS sistēmu. Ja Seišelu kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, tas var atsākt zvejas darbības ES zvejas apgabalā tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad ES atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

Seišelu kuģis nedrīkst atstāt ostu, ja ERS sistēmas darbībā ir tehniski traucējumi, izņemot:

a)	kad sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina Seišelas un ES, vai

b)	ja Seišelu kuģim nav nodoma atsākt zvejas darbības ES ūdeņos, un tas saņem Seišelu kompetentās iestādes atļauju iziet no ostas.

Šādā gadījumā, pirms atļaut Seišelu kuģim iziet no ostas, Seišelas par savu lēmumu informē Eiropas Savienību.

Seišelu kuģis, kas darbojas ES zvejas apgabalā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) nosūta visus ERS datus Seišelu FMC, izmantojot jebkurus citus pieejamos elektronisko sakaru līdzekļus, un Eiropas Savienībai, un to dara tik ilgi, kamēr ERS sistēma 3. punktā minētajā termiņā ir salabota.

ERS datus, ko 1. punktā minēto darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt ES iestādēm pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, Seišelu FMC pārraida ES FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šī alternatīva būtu jāuzskata par prioritāru, ar nosacījumu, ka tai nevar piemērot parasti noteiktos datu pārraidīšanas termiņus.

Ja ES FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no Seišelu kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā ES var likt šim Seišelu kuģim tūlīt doties uz ES norādītu ostu.

4. IEDAĻA

FMC darbības traucējumi – ERS datu nesaņemšana ES FMC

Ja vienas Puses FMC nesaņem ERS datus, tas nekavējoties informē otras Puses FMC, un, ja nepieciešams, palīdz risināt šo problēmu.

Seišelu FMC un ES FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par jebkādām izmaiņām.

Ja ES FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, Seišelu FMC noskaidro problēmas cēloni un Seišelas veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Seišelu FMC informē ES FMC par problēmu, rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, Seišelu FMC nekavējoties pārsūta trūkstošos ERS datus ES FMC, izmantojot kādu no 3. iedaļas 6. punktā minētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

ES par darbības traucējumiem informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Seišelu FMC.

5. IEDAĻA

FMC apkope

Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par sistēmas neplānotu darbības pārtraukšanu, nedarbošanos vai apkopi otram FMC jāpaziņo pēc iespējas drīzāk.

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc sistēmas darbības atjaunošanas.

Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot kādu no 3. iedaļas 6. punktā minētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

Seišelas un ES par apkopi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

4. papildinājums

PAZIŅOJAMO DATU FORMĀTS

Ziņojums “Nozveja, ieejot apgabalā” (COE) (1)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	COE
Kuģa vārds
IRCS
Atrašanās vieta ieejot	LT/LG
Ienākšanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt)
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)

Ziņojums “Nozveja, izejot no apgabala” (COX) (2)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	COX
Kuģa vārds
IRCS
Atrašanās vieta ieejot	LT/LG
Iziešanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt)
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Svītrainā tunzivs (SKJ)	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)

Ziņojums “Nozveja” (CAT) par ES zvejas apgabalos gūto nozveju (3)

Saturs	Pārraidāmais elements
Galamērķis	FRA
Darbības kods	CAT
Kuģa vārds
IRCS
Ziņošanas datums un laiks (UTC)	DD/MM/YYYY – HH:MM
Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt)
Dzeltenspuru tunzivs (YFT)	(Mt)
Lielacu tunzivs (BET)	(Mt)
Saturs	(Mt)
Citas (precizēt)	(Mt)
Iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta pa šādiem sakaru kanāliem:

E-pasts: cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr

Fakss: (+ 33) 2 97 55 23 75

Pasta adrese: Avenue Louis Bougo, F-56410 Etel, FRANCE

(1) Nosūtīt sešas (6) stundas pirms ieiešanas ES zvejas apgabalā.

(2) Nosūtīt sešas (6) stundas pirms iziešanas no ES zvejas apgabala.

(3) Nosūtīt ik pēc trim (3) dienām pēc ieiešanas ES zvejas apgabalā.

5. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA

Ziņojums “Atrašanās vieta”

Datu elements	Lauka kods	Obligāti/fakultatīvi dati	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Saņēmējs	AD	O	Ziņojuma dati: saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods
Sūtītājs	FS	O	Ziņojuma dati: sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips “POS”
Radio izsaukuma signāls	CR	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Karoga valsts	FS	F	Karoga valsts dati
Ģeogrāfiskais platums	The	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	Lo	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)
Datums	DA	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	ieraksta sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”.

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu.

—	datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

—	datu pārus atdala ar tukšumzīmi.

—	ieraksta beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

—	fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

6. papildinājums

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

Vispārējie principi

Attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu, kas minēta šā nolīguma pielikuma IV nodaļas 4. iedaļā, visi Seišelu zvejas kuģi, kas zvejo vai plāno zvejot ES zvejas apgabalā, kā noteikts 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, ievēro visus turpmāk minētos noteikumus.

Seišelu kuģim, kurš nav aprīkots ar VMS kuģu atrašanās vietas noteikšanas ierīci (VLD) vai uz kura uzstādītā VLD nedarbojas, nav atļauts ieiet ES zvejas apgabalā, lai tajā veiktu zvejas darbības.

Seišelu kuģu atrašanās vietu un pārvietošanos uzrauga arī ar VMS, ievērojot nediskriminēšanas principu un saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

VMS vajadzībām ES iestādes paziņo ES zvejas uzraudzības centriem (FMC) ES zvejas apgabala koordinātas (ģeogrāfisko platumu un garumu).

ES iestādes nosūta Seišelu kompetentajām iestādēm šo informāciju elektroniskā formātā, izteiktu decimālgrādos WGS-84 koordinātu sistēmā.

ES iestādes un Seišelu FMC apmainās ar kontaktinformāciju, proti, ar elektroniskajām adresēm, kas izveidotas https formātā vai, attiecīgā gadījumā, atbilstīgi citam drošu sakaru protokolam, un specifikācijām, kas jāizmanto to attiecīgajiem FMC, kā arī norāda alternatīvus sakaru līdzekļus, kas izmantojami darbības traucējumu gadījumā.

Visiem Seišelu kuģiem, kam ir zvejas atļauja, jābūt aprīkotiem ar pilnībā funkcionējošu kuģu atrašanās vietas noteikšanas ierīci (VLD), kas uzstādīta uz kuģa, lai varētu automātiski un pastāvīgi pārraidīt kuģa ģeogrāfiskās koordinātas Seišelu zvejas uzraudzības centram (FMC).

Datu pārraidīšana notiek reizi stundā.

Šo noteikumu īstenošanas nolūkā Puses vienojas pēc vienas Puses pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto VMS aprīkojumu, lai nodrošinātu to, ka minētais aprīkojums pilnībā atbilst otras Puses prasībām.

10.

Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, tostarp izvērtēt visus uz individuāliem Seišelu kuģiem reģistrētos darbības traucējumu un anomāliju gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem ES iestādēm vismaz 15 dienas pirms plānotās pārskatīšanas, kas norisinās Apvienotās komitejas satvarā, jāpaziņo Seišelu kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai.

11.

Visas domstarpības saistībā ar šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties šā nolīguma 8. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

VMS integritāte

12.

Laikā, kad Seišelu kuģis darbojas ES zvejas apgabalā, kuģa kapteinim vai jebkurai viņa pilnvarotai personai ir aizliegts izslēgt kuģa VLD vai traucēt tās darbību, vai jebkādā veidā pārmainīt datus, kas pārraidāmi Seišelu FMC.

13.

Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto VMS datu pareizību.

14.

Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

a)	dati netiek sagrozīti;

b)	satelītnovērošanas ierīču antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu;

c)	nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas ierīcēm;

d)	Seišelu kuģu satelītnovērošanas ierīce nav aizvākta no kuģa vai no vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta;

e)	par Seišelu kuģa satelītnovērošanas ierīces nomaiņu tūlīt paziņo ES kompetentajai iestādei.

Par iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar ES tiesību aktiem.

15.

VMS aparatūras un programmatūras komponenti, ciktāl iespējams, ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

16.

Sistēma ir pilnībā automātiska un vienmēr darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas ierīci ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi traucēt tās darbību.

17.

Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 100 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

VMS datu pārraidīšana

18.

Kad Seišelu kuģis, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ieiet ES zvejas apgabalā, Seišelu FMC automātiski, reāllaikā un tik bieži, kā norādīts 8. punktā, nosūta ES FMC turpmākos kuģa atrašanās vietas ziņojumus.

19.

VMS ziņojumus identificē ar šādiem trīsburtu kodiem:

a)	“ENT” – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, ieiedams ES zvejas apgabalā;

b)	“POS” – ikviens VMS datu ziņojums, ko kuģis pārraida, kamēr tas atrodas ES zvejas apgabalā;

c)	“EXI” – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, iziedams no ES zvejas apgabala.

20.

Ja ir pārliecinoši pierādījumi par to, ka Seišelu kuģis izdara pārkāpumu, datu pārraidīšanas biežumu var mainīt, paredzot pārraidīšanu ik pēc 30 minūtēm.

a)	ES FMC šos pierādījumus kopā ar pieprasījumu mainīt datu pārraidīšanas biežumu nosūta Seišelu FMC un Eiropas Komisijai. Seišelu FMC tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas automātiski un reāllaikā sūta datus ES FMC.

b)	ES FMC tūlīt paziņo Seišelu FMC un Eiropas Komisijai par uzraudzības procedūras pabeigšanu.

c)	Seišelu FMC un Eiropas Komisiju informē par turpmākajiem pasākumiem pēc ikvienas inspekcijas procedūras, kuras pamatā ir īpašais pieprasījums saskaņā ar šo punktu.

21.

Ziņojumus, kas minēti 19. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu vai citu drošu sakaru protokolu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos attiecīgo FMC starpā.

Kuģa VMS aprīkojuma darbības traucējumi

22.

Ja uz Seišelu kuģa uzstādītajā VLD rodas tehniskas problēmas vai darbības traucējumi, minētā kuģa kapteinis, sākot no brīža, kad ES kompetentā iestāde ir informējusi par šiem darbības traucējumiem, sūta 19. punktā norādīto informāciju Seišelu FMC, izmantojot jebkuru no savstarpēji saskaņotajām saziņas formām, kā minēts 6. punktā.

23.

Kamēr Seišelu kuģis atrodas ES zvejas apgabalā, ik pēc četrām stundām nosūta vismaz vienu kopēju atrašanās vietas ziņojumu. Minētajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā saskaņā ar 5. papildinājumu norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir reģistrējis kuģa kapteinis.

24.

Seišelu FMC nekavējoties pārsūta minētos ziņojumus ES FMC. Vajadzības vai šaubu gadījumā ES kompetentā iestāde var konkrētam Seišelu kuģim pieprasīt minētās atrašanās vietas ziņojumu nosūtīt ik pēc stundas.

25.

Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz Seišelu kuģis ir pabeidzis zvejas reisu. Nav atļauts sākt jaunu zvejas reisu, kamēr aprīkojums nav salabots vai nomainīts un kamēr nav saņemta pienācīga atļauja no Seišelu kompetentās iestādes, kura paziņo ES iestādēm par savu lēmumu.

FMC darbības traucējumi – VMS datu nesaņemšana ES FMC

26.

Ja viens no FMC nesaņem VMS datus, šis FMC nekavējoties informē par to otru FMC, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

27.

Seišelu FMC un ES FMC pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas savstarpēji vienojas par alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami VMS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

28.

Ja ES FMC ziņo par VMS datu nesaņemšanu, Seišelu FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Seišelu FMC informē ES FMC par rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

29.

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, Seišelu FMC pārsūta trūkstošos VMS datus ES FMC, izmantojot 27. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

30.

ES attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC sistēmu darbības traucējumu dēļ notikušo VMS datu nesaņemšanu ES FMC.

FMC apkope

31.

Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt VMS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi otram FMC paziņo pēc iespējas drīzāk.

32.

Apkopes laikā VMS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos VMS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

33.

Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, VMS datus otram FMC pārraida, izmantojot 27. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

34.

ES iestādes attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo VMS datu nenosūtīšanu.

6.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/30

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 604/2014

(2014. gada 4. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 94. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2013/36/ES, un jo īpaši tās 74. pantā, ir noteikts, ka iestādēs ir jābūt noturīgai pārvaldības kārtībai un efektīviem procesiem esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem. Šai kārtībai un procesiem ir jābūt vispusīgiem un samērīgiem ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Tajos cita starpā jāņem vērā konkrētie riski, kas noteikti Direktīvas 79. līdz 87. pantā. Kārtību un procesus kompetentās iestādes novērtē kā daļu no uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa saskaņā ar Direktīvas 97. pantu. Noteiktos riskus iestādes ņem vērā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā saskaņā ar Direktīvas 73. pantu.

(2)

Ar Direktīvu 2013/36/ES izveidotajā prudenciālās uzraudzības sistēmā paredzēts, ka visas iestādes nosaka visus darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Kritērijos, kurus izmanto, lai novērtētu darbinieku profesionālās darbības ietekmes uz riska profilu būtiskumu, būtu jāņem vērā darbinieku iespējamā ietekme uz iestādes riska profilu, pamatojoties uz viņu pilnvarām un pienākumiem un iestādes riska un darbības rādītājiem. Veicot novērtējumu, būtu jāņem vērā iestādes iekšējā organizācija, darbības veids, mērogs un sarežģītība. Kritērijos būtu pilnībā jāatspoguļo visi riski, kuriem iestāde vai grupa ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Tam vajadzētu arī palīdzēt iestādēm noteikt pienācīgus stimulus saistībā ar atalgojuma politiku, lai nodrošinātu darbinieku piesardzīgu uzvedību, un tam būtu jānodrošina, ka to darbinieku noteikšana, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, atspoguļo dažādu darbību riska līmeni iestādē.

(3)

Eiropas Banku iestāde (EBI) 2012. gadā publicēja apsekojuma rezultātus par to, kā valsts līmenī tiek īstenotas un praksē piemērotas Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas sagatavotās pamatnostādnes par atalgojuma politiku un praksi (“EBUK pamatnostādnes”), kurās ir iekļauti vispārīgi kritēriji par darbinieku ietekmes būtiskuma novērtēšanu uz iestādes riska profilu. Apsekojums liecina, ka tas, kā iestādes un kompetentās iestādes īsteno atalgojuma noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2), nenodrošina pietiekamu saskaņotības pakāpi. Atalgojuma prakse joprojām ir nesamērīgi dažāda, un jo īpaši kritērijos, ko izmanto darbinieku noteikšanai, ne vienmēr pietiekami ņemta vērā darbinieku profesionālās darbības ietekme uz iestādes riska profilu. Joprojām raksturīgas ievērojamas to pieeju atšķirības, kuras dažādas iestādes un dalībvalstis izmanto, lai noteiktu minētos darbiniekus. Tāpēc šajos regulatīvajos tehniskajos standartos vajadzētu izmantot pieredzi, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2006/48/EK un EBUK pamatnostādnes, un censties panākt lielāku saskaņotību. EBI sagatavos jaunas pamatnostādnes par saprātīgu atalgojuma politiku, kas atbilst principiem, kuri izklāstīti Direktīvā 2013/36/ES, saskaņā ar Direktīvas 75. panta 2. punktu.

(4)

Būtu jāparedz skaidri kvalitātes un attiecīgi kvantitātes kritēriji, lai noteiktu galvenās to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, nodrošinot saskaņotu pieeju visā Savienībā un aptverot kopīgu svarīgāko risku kopumu. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 2. punktu visām to darbinieku kategorijām, kas noteiktas, izmantojot minētos kritērijus, jābūt tādu darbinieku kategorijām, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Iestādēm būtu jāņem vērā arī savu riska novērtējumu rezultāti iekšējās procedūrās. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina pilnīga visu tādu darbinieku noteikšana, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(5)

Vadības struktūras locekļiem ir uzticēta galīgā atbildība par iestādi, tās stratēģiju un darbībām, tāpēc tiem vienmēr var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas attiecas gan uz vadības struktūras locekļiem kā vadības funkcijas veicējiem, kas pieņem lēmumus, gan kā uz uzraudzības veicējiem, kas uzrauga lēmumu pieņemšanas procesu un apstrīd pieņemtos lēmumus.

(6)

Augstākā vadība un augstākā līmeņa darbinieki, kas ir atbildīgi par būtiskām uzņēmējdarbības vienībām, par konkrētu riska kategoriju pārvaldību, piemēram, likviditāti, operacionālo vai procentu likmju risku, un par kontroles darbībām iestādē, ir atbildīgi par uzņēmuma ikdienas vadību, tā riskiem vai tā kontroles darbībām. Tas nozīmē uzņemties atbildību par stratēģiskiem vai citiem būtiskiem lēmumiem par uzņēmuma darbību vai izmantoto kontroles sistēmu. Uzņēmuma riski un to pārvaldības veids ir visbūtiskākie iestādes riska profila faktori.

(7)

Papildus tiem darbiniekiem, kas ir atbildīgi par jaunas uzņēmējdarbības izveidi, tie, kas atbild par iekšējo atbalstu, kas ir būtisks uzņēmējdarbības veikšanai, un ir pilnvaroti pieņemt lēmumus minētajās jomās, pakļauj iestādi būtiskam operacionālajam riskam un citiem riskiem. Tādēļ darbinieku profesionālajai darbībai, pildot šos pienākumus, ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(8)

Kredītrisku un tirgus risku parasti uzņemas, lai izveidotu uzņēmējdarbību, tādēļ to darbību ietekmi uz riska profilu, kas rada minētos riskus, var novērtēt, izmantojot kritērijus, kuru pamatā ir pilnvaru ierobežojumi, ko aprēķina vismaz reizi gadā, pamatojoties uz kapitāla rādītājiem un regulatīvām vajadzībām izmantotajām pieejām, vienlaikus kredītriskiem piemērojot de minimis robežvērtību, lai nodrošinātu kritēriju samērīgu piemērošanu mazajās iestādēs.

(9)

Kritērijos, ko izmanto, lai noteiktu darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, būtu jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3) dažām iestādēm var nepiemērot prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli un ka iestādēs, kuras izmanto dažādas pieejas, lai aprēķinātu kapitāla prasības, ierobežojumi ir noteikti dažādos veidos.

(10)	Ņemot vērā to, ka lēmumu rezultātus bieži ietekmē darbinieki, kuri ierosina lēmumu, savukārt formālās lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir uzticētas augstāka līmeņa darbiniekiem vai komitejām, kritērijos būtu jāņem vērā būtiskie elementi šādos lēmumu pieņemšanas procesos.

(11)

Darbinieki vadošā amatā ir atbildīgi par uzņēmuma darbību tajā jomā, kas ir to pārvaldībā. Tāpēc piemērotiem kritērijiem būtu jānodrošina, lai kā tādi darbinieki, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, tiktu noteikti darbinieki, kas ir atbildīgi par darbinieku grupām, kuru darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas ietver situācijas, kad to vadībā strādājošu atsevišķu darbinieku darbībai atsevišķi nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, bet kopējam to darbības diapazonam varētu būt šāda ietekme.

(12)

Papildus kvalitātes kritērijiem būtu jāparedz attiecīgi kvantitātes kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Piešķirtais kopējais atalgojums principā ir atkarīgs no darbinieku ieguldījuma, kas vajadzīgs, lai veiksmīgi sasniegtu iestādes uzņēmējdarbības mērķus, un tādējādi – no darbinieku atbildības, pienākumiem, spējām un prasmēm un iestādes un darbinieku veikto darbību rezultāta. Ja darbiniekam piešķirtais kopējais atalgojums pārsniedz atbilstošo robežvērtību, ir pamatoti uzskatīt, ka tas ir saistīts ar darbinieka ieguldījumu iestādes darbības mērķu sasniegšanā un ar darbinieka profesionālās darbības ietekmi uz iestādes riska profilu. Tādēļ ir lietderīgi balstīt minētos kvantitātes kritērijus uz kopējo atalgojumu, ko darbinieks saņem, gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret citiem darbiniekiem tajā pašā iestādē. Piemērojot minētos kvantitātes kritērijus, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā tas, ka dažādās jurisdikcijās ir atšķirīgi samaksas līmeņi. Būtu jāparedz skaidras un atbilstošas robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ņemot vērā datus, ko savākusi EBI un kompetentās iestādes. Šie kvantitātes kritēriji veido pamatotu pieņēmumu, ka darbiniekiem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tomēr šādus pieņēmumus, kuru pamatā ir kvantitātes kritēriji, nevajadzētu piemērot, ja, pamatojoties uz papildu objektīviem nosacījumiem, iestādes nosaka, ka darbiniekiem faktiski nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Lai nodrošinātu minēto kritēriju efektīvu un saskaņotu piemērošanu, kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina tādu darbinieku izslēgšana, kuriem ir vislielākā izpeļņa un kuri noteikti saskaņā ar šiem kritērijiem. Par darbiniekiem, kuriem piešķirtais atalgojums ir vairāk nekā EUR 1 000 000 (personas ar lieliem ienākumiem), kompetentajām iestādēm būtu jāinformē EBI, pirms izslēgšana tiek apstiprināta, lai nodrošinātu minēto kritēriju saskaņotu piemērošanu, jo īpaši šādos ārkārtas apstākļos. Tomēr noteikšanas procesam, tostarp izslēgšanas piemērošanai, vienmēr būtu jāveic uzraudzības pārbaude saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktu.

(13)

Tas, ka darbinieki ir tajā pašā atalgojuma grupā kā augstākā vadība vai tās personas, kas uzņemas risku, arī var būt rādītājs, ka darbinieka profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Nosakot grupu, nebūtu jāņem vērā atalgojums, kuru maksā darbiniekiem, kas veic kontroli un atbalsta darbības, un vadības struktūras locekļiem, kas veic uzraudzību. Piemērojot šo kritēriju, būtu jāņem vērā tas, ka dažādās jurisdikcijās ir atšķirīgi samaksas līmeņi. Iestādēm būtu jādod iespēja pierādīt, ka darbiniekiem, kuri ietilpst minētajā atalgojuma grupā, bet neatbilst nevienam kvalitātes vai citam kvantitātes kritērijam, nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir pakļauta vai varētu tikt pakļauta. Izslēdzot darbiniekus ar augstu kopējā atalgojuma līmeni no šā kritērija, uz viņiem būtu jāattiecina paziņošanas procedūra, kas ļautu savlaicīgi veikt uzraudzības pārbaudi, lai nodrošinātu šā kritērija konsekventu piemērošanu.

(14)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka iestādes saglabā dokumentāciju par novērtējumu un darbiniekiem, par kuriem ir atzīts, ka viņu profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz riska profilu, lai kompetentā iestāde un revidenti varētu pārskatīt novērtējumu. Dokumentācijā būtu jāiekļauj arī informācija par tiem darbiniekiem, kas ir noteikti saskaņā ar kritērijiem, kuru pamatā ir viņu atalgojums, bet par kuriem ir atzīts, ka viņu profesionālajai darbībai nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu.

(15)	Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI ir iesniegusi Komisijai.

(16)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā, grupu, mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu līmenī, tostarp iestādēs, kas izveidotas ārzonas finanšu centros.

2. pants

Kritēriju piemērošana

Neskarot kompetentās iestādes pienākumu nodrošināt, lai iestādes ievērotu Direktīvas 2013/36/ES 92., 93. un 94. pantā izklāstītos principus attiecībā uz visām to darbinieku kategorijām, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu saskaņā ar minētās direktīvas 92. panta 2. punktu, darbiniekus, kas atbilst kādam no kvalitātes kritērijiem, kas izklāstīti šīs regulas 3. pantā, vai kādam no kvantitātes kritērijiem, kas minēti šīs regulas 4. pantā, atzīst par tādiem darbiniekiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

3. pants

Kvalitātes kritēriji

Uzskata, ka darbiniekiem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja ir izpildīts kāds no šādiem kvalitātes kritērijiem:

1)	darbinieks ir vadības struktūras kā vadības funkcijas veicējas loceklis;

2)	darbinieks ir vadības struktūras kā uzraudzības funkcijas veicējas loceklis;

3)	darbinieks ir augstākās vadības loceklis;

4)	darbinieks ir atbildīgs un pārskatatbildīgs vadības struktūrai par neatkarīgo riska pārvaldības funkcijas, atbilstības funkcijas un iekšējās revīzijas funkcijas darbību;

darbiniekam ir uzticēta vispārēja atbildība par riska pārvaldību uzņēmējdarbības vienībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. panta 1. punkta 3) apakšpunktā un kurai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu ir bijis iedalīts iekšējais kapitāls, kas veido vismaz 2 % no iestādes iekšējā kapitāla (“būtiska uzņēmējdarbības vienība”);

6)	darbinieks vada būtisku uzņēmējdarbības vienību;

7)	darbiniekam ir uzticēta vadības atbildība vienā no 4) punktā minētajām funkcijām vai būtiskā uzņēmējdarbības vienībā un tas ir tieši pakļauts darbiniekam, kas noteikts saskaņā ar 4) vai 5) punktu;

8)	darbiniekam ir uzticēta vadības atbildība būtiskā uzņēmējdarbības vienībā, un tas ir tieši pakļauts darbiniekam, kas vada minēto vienību;

9)	darbinieks vada struktūrvienību, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, finansēm, tostarp nodokļiem un budžeta plānošanu, cilvēkresursiem, atalgojuma politiku, informācijas tehnoloģijām vai ekonomikas analīzi;

10)	darbinieks ir atbildīgs par tādu komiteju vai ir tādas komitejas loceklis, kas ir atbildīga par Direktīvas 2013/36/ES 79. līdz 87. pantā paredzēto riska kategoriju pārvaldību, izņemot kredītrisku un tirgus risku;

11)

attiecībā uz kredītriska riska darījumiem, kuru nominālvērtība uz vienu darījumu veido 0,5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un ir vismaz EUR 5 miljoni, darbinieks:

a)	ir atbildīgs par kredīta priekšlikumu ierosināšanu vai kredītproduktu strukturēšanu, kas var izraisīt šādus kredītriska riska darījumus; vai

b)	ir pilnvarots pieņemt, apstiprināt vai aizliegt lēmumu par šādiem kredītriska riska darījumiem; vai

c)	ir tādas komitejas loceklis, kura ir pilnvarota pieņemt a) vai b) apakšpunktā minētos lēmumus;

12)

attiecībā uz iestādi, uz kuru neattiecas izņēmums par maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. pantā, darbinieks:

ir pilnvarots pieņemt, apstiprināt vai aizliegt lēmumu par tirdzniecības portfeļa darījumiem, kas kopā atbilst vienai no šādām robežvērtībām:

i)	ja piemēro standartizēto pieeju, tāda pašu kapitāla prasība attiecībā uz tirgus riskiem, kas veido 0,5 % vai vairāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla; vai

ii)	ja regulatīvām vajadzībām ir apstiprināta uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja, 5 % vai vairāk no iestādes iekšējā riska vērtības ierobežojuma attiecībā uz tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja tajos tiek piemērota 99. procentile (vienpusējs ticamības intervāls); vai

b)	ir tādas komitejas loceklis, kura ir pilnvarota pieņemt a) apakšpunktā izklāstītos lēmumus;

13)

darbiniekam ir vadības atbildība par tādu darbinieku grupu, kuriem ir atsevišķas pilnvaras noslēgt darījumus iestādes vārdā, un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	minēto pilnvaru summa ir vienāda vai pārsniedz 11) punkta a) apakšpunktā, 11) punkta b) apakšpunktā vai 12) punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikto robežvērtību,

ja regulatīvām vajadzībām ir apstiprināta uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja, minētās pilnvaras veido 5 % vai vairāk no iestādes iekšējā riska vērtības ierobežojuma attiecībā uz tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja tajos tiek piemērota 99. procentile (vienpusējs ticamības intervāls). Ja iestāde neaprēķina riska vērtības ierobežojumus minētā darbinieka līmenī, summē tādu darbinieku riska vērtības ierobežojumus, kuri ir šā darbinieka pakļautībā;

14)

attiecībā uz lēmumiem, ar ko apstiprina vai aizliedz jaunu produktu ieviešanu, darbinieks:

a)	ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus; vai

b)	ir tādas komitejas loceklis, kura ir pilnvarota pieņemt šādus lēmumus;

15)	darbiniekam ir vadības atbildība par darbinieku, kurš atbilst vienam no 1) līdz 14) punktā izklāstītajiem kritērijiem.

4. pants

Kvantitātes kritēriji

1. Ievērojot 2. līdz 5. punktu, uzskata, ka darbiniekam ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja ir izpildīts kāds no šādiem kvantitātes kritērijiem:

a)	darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā ir piešķirts kopējais atalgojums EUR 500 000 vai vairāk;

b)	darbinieks ietilpst 0,3 % no darbinieku skaita, kas noapaļots uz augšu līdz nākamajam veselajam skaitlim, kam iepriekšējā finanšu gadā piešķirts vislielākais kopējais atalgojums;

c)	darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā tika piešķirts kopējais atalgojums, kas ir vienāds vai lielāks nekā mazākais minētajā finanšu gadā augstākās vadības loceklim piešķirtais kopējais atalgojums vai atbilst kādam no kritērijiem, kuri minēti 3. panta 1), 3), 5), 6), 8), 11), 12), 13) vai 14) punktā.

2. Kritērijs, kas noteikts 1. punktā, nav uzskatāms par izpildītu, ja iestāde konstatē, ka darbinieka profesionālajai darbībai nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, jo darbinieks vai darbinieku kategorija, kurā darbinieks ietilpst:

a)	veic tikai profesionālo darbību un tam/tai ir pilnvaras uzņēmējdarbības vienībā, kura nav būtiska uzņēmējdarbības vienība; vai

b)	darbiniekam vai darbinieku kategorijai, kurā darbinieks ietilpst, nav būtiskas ietekmes uz būtiskas uzņēmējdarbības vienības riska profilu, veicot profesionālo darbību.

3. Nosacījumus, kas izklāstīti 2. punkta b) apakšpunktā, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuros ņemti vērā visi attiecīgie riska un darbības rādītāji, ko iestāde izmanto, lai noteiktu, pārvaldītu un pārraudzītu riskus saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. pantu un pamatojoties uz darbinieku vai darbinieku kategorijas pienākumiem un pilnvarām un to ietekmi uz iestādes riska profilu, ja salīdzina ar tādu darbinieku profesionālās darbības ietekmi, kas noteikti, izmantojot šīs regulas 3. pantā izklāstītos kritērijus.

4. Iestāde informē kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tās prudenciālo uzraudzību, par 2. punkta piemērošanu saistībā ar 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju. Paziņojumā norāda, uz kāda pamata iestāde ir noteikusi, ka attiecīgais darbinieks vai darbinieku kategorija, kurā ietilpst darbinieks, atbilst vienam no 2. punktā minētajiem nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā iekļauj novērtējumu, ko iestāde ir veikusi saskaņā ar 3. punktu.

5. Ja iestāde piemēro 2. punktu attiecībā uz darbinieku, kuram iepriekšējā finanšu gadā tika piešķirts kopējais atalgojums EUR 750 000 vai vairāk, vai saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju, ir jāsaņem iepriekšējs tās kompetentās iestādes apstiprinājums, kas ir atbildīga par minētās iestādes prudenciālo uzraudzību.

Kompetentā iestāde to iepriekš apstiprina tikai tad, ja iestāde var pierādīt, ka viens no 2. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, ņemot vērā 3. punktā izklāstītos novērtēšanas kritērijus attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu.

Ja darbiniekam iepriekšējā finanšu gadā tika piešķirts kopējais atalgojums EUR 1 000 000 vai vairāk, kompetentā iestāde to iepriekš apstiprina tikai izņēmuma gadījumos. Lai nodrošinātu saskaņotu šā panta piemērošanu, kompetentā iestāde informē Eiropas Banku iestādi, pirms sniedz iepriekšēju apstiprinājumu attiecībā uz šādu darbinieku.

5. pants

Piešķirtā atalgojuma aprēķināšana

1. Šīs regulas vajadzībām atalgojumu, kas piešķirts, bet vēl nav izmaksāts, novērtē pēc piešķiršanas datuma, neņemot vērā diskonta likmes piemērošanu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punktā, vai izmaksāšanas samazinājumus, izmantojot atlikto summu (malus), izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismus vai citādi. Visas summas aprēķina bruto un uz pilna laika ekvivalenta pamata.

2. Lai piemērotu 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, piešķirto atalgojumu var izskatīt atsevišķi par katru dalībvalsti un trešo valsti, kurā iestāde veic uzņēmējdarbību, un darbinieki tiek iedalīti tajā valstī, kurā tie veic lielāko daļu savu darbību.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

6.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/36

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 605/2014

(2014. gada 5. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, lai iekļautu tajā bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus horvātu valodā un pielāgotu to zinātnes un tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (1) un jo īpaši tā 50. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2), un jo īpaši tās 37. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 487/2013 (3) tiek grozītas dažas no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III pielikumā iekļautajām tabulām, kurās sniegti bīstamības apzīmējumi dažādās valodās, un dažas no minētās regulas IV pielikumā iekļautajām tabulām, kurās sniegti drošības prasību apzīmējumi dažādās valodās. Tā kā 2013. gada 1. jūlijā Eiropas Savienībai pievienojās Horvātija, ir jānodrošina, lai visi bīstamības apzīmējumi un drošības prasību apzīmējumi, kas iekļauti Regulā (EK) Nr. 1272/2008, kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 487/2013, būtu pieejami arī horvātu valodā. Šajā regulā paredzēti valodu tabulās veicamie pielāgojumi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ietverti divi bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma saraksti. 3.1. tabulā iekļauta bīstamo vielu harmonizētā klasifikācija un marķējums, kuru pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2. līdz 5. daļā izklāstītie kritēriji. Savukārt 3.2. tabulā iekļauta bīstamo vielu harmonizētā klasifikācija un marķējums, kuru pamatā ir Padomes Direktīvas 67/548/EEK (4) VI pielikumā izklāstītie kritēriji.

(3)

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantu ir iesniegti priekšlikumi par atsevišķu vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma ieviešanu vai atjaunināšanu. Pamatojoties uz ECHA Riska novērtēšanas komitejas sagatavotajiem atzinumiem par šiem priekšlikumiem, kā arī uz saņemtajiem iesaistīto personu komentāriem, ir lietderīgi grozīt minētās regulas VI pielikumu, lai iekļautu, svītrotu vai atjauninātu atsevišķu vielu klasifikāciju un marķējumu.

(4)

Atbilstības nodrošināšana jaunajai harmonizētajai klasifikācijai nebūtu jāpieprasa uzreiz, jo piegādātājiem būs nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotu vielu un maisījumu marķējumu un klasifikāciju jaunajai klasifikācijai un izpārdotu esošos krājumus. Turklāt piegādātājiem būs nepieciešams zināms laiks, lai izpildītu no jaunās harmonizētās klasifikācijas izrietošos reģistrācijas pienākumus attiecībā uz 1.A un 1.B kategorijas (3.1. tabula) un 1. un 2. kategorijas (3.2. tabula) vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, kā arī attiecībā uz tādām ūdens organismiem ļoti toksiskām vielām, kuru ietekme ūdens vidē var būt ilglaicīga, jo īpaši vielām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (5) 23. pantā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pārejas noteikumiem, kas ļauj jaunos noteikumus brīvprātīgā kārtā piemērot agrāk, piegādātājiem vajadzētu būt iespējai brīvprātīgā kārtā izmantot jauno harmonizēto klasifikāciju un attiecīgi pielāgot marķējumu un iepakojumu jau pirms termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1272/2008 groza šādi:

1)	regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)	regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

3)	regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, vielas drīkst klasificēt, marķēt un iepakot saskaņā ar šo regulu arī pirms 2014. gada 1. decembra un maisījumus – pirms 2015. gada 1. jūnija.

2. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, vielas, kas klasificētas, marķētas un iepakotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un laistas tirgū līdz 2014. gada 1. decembrim, nav jāpārmarķē un jāpārpako saskaņā ar šo regulu līdz 2016. gada 1. decembrim.

3. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, maisījumi, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (6) vai Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un laisti tirgū līdz 2015. gada 1. jūnijam, nav jāpārmarķē un jāpārpako saskaņā ar šo regulu līdz 2017. gada 1. jūnijam.

4. Atkāpjoties no 3. panta 3. punkta, šīs regulas III pielikumā sniegto harmonizēto klasifikāciju drīkst piemērot pirms 3. panta 3. punktā minētā datuma.

3. pants

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas 1. panta 1. un 2. punktu vielām piemēro no 2014. gada 1. decembra un maisījumiem – no 2015. gada 1. jūnija.

3. Šīs regulas 1. panta 3. punktu piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 5. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 112, 24.4.2012., 21. lpp.

(2) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) Komisijas 2013. gada 8. maija Regula (ES) Nr. 487/2013, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 149, 1.6.2013., 1. lpp.).

(4) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīva 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

III pielikuma 1. daļā 1.1. tabulu groza šādi:

sadaļā, kas attiecas uz kodu H229, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Spremnik pod tlakom: može se rasprsnuti ako se grije.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu H230, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Može eksplozivno reagirati i bez prisustva zraka.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu H231, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Može eksplozivno reagirati i bez prisustva zraka na povišenom tlaku i/ili temperaturi.”

II PIELIKUMS

IV pielikuma 2. daļu groza šādi:

daļas 1.2. tabulu groza šādi:

sadaļā, kas attiecas uz kodu P210, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Čuvati odvojeno od topline, vrućih površina, iskri, otvorenih plamena i ostalih izvora paljenja. Ne pušiti.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P223, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Spriječiti dodir s vodom.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P244, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Spriječiti dodir ventila i spojnica s uljem i masti.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P251, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Ne bušiti, niti paliti čak niti nakon uporabe.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P284, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

[U slučaju nedovoljne ventilacije] nositi sredstva za zaštitu dišnog sustava.”

daļas 1.3. tabulu groza šādi:

sadaļā, kas attiecas uz kodu P310, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Odmah nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P311, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P312, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

U slučaju zdravstvenih tegoba nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P340, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Premjestiti osobu na svježi zrak i postaviti ju u položaj koji olakšava disanje.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P352, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Oprati velikom količinom vode/…”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P361, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Odmah skinuti svu zagađenu odjeću.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P362, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Skinuti zagađenu odjeću.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P364, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

I oprati je prije ponovne uporabe.”

sadaļā, kas attiecas uz kodu P378, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Za gašenje rabiti …”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P301 + P310, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

AKO SE PROGUTA: odmah nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P301 + P312, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

AKO SE PROGUTA: u slučaju zdravstvenih tegoba nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P302 + P352, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM: oprati velikom količinom vode/…”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P303 + P361 + P353, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM (ili kosom): odmah skinuti svu zagađenu odjeću. Isprati kožu vodom/tuširanjem.”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P304 + P340, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

AKO SE UDIŠE: premjestiti osobu na svježi zrak i postaviti ju u položaj koji olakšava disanje.”

adaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P308 + P311, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

U SLUČAJU izloženosti ili sumnje na izloženost: nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P342 + P311, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Pri otežanom disanju: nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P361 + P364, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Odmah skinuti svu zagađenu odjeću i oprati je prije ponovne uporabe.”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P362 + P364, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

Skinuti zagađenu odjeću i oprati je prije ponovne uporabe.”

sadaļā, kas attiecas uz kombinētajiem kodiem P370 + P378, pēc ieraksta īru valodā (GA) iekļauj šādu ierakstu:

“HR

U slučaju požara: za gašenje rabiti …”

III PIELIKUMS

VI pielikuma 3. daļu groza šādi:

daļas 3.1. tabulu groza šādi:

a)	ierakstu, kas attiecas uz indeksa numuru 015-188-00-X, svītro;

ierakstus, kas attiecas uz indeksa numuriem 006-086-00-6, 015-154-00-4, 015-192-00-1, 601-023-00-4, 601-026-00-0, 603-061-00-7, 605-001-00-5, 605-008-00-3 un 616-035-00-5, aizstāj ar šādiem:

“006-086-00-6	fenoxycarb (ISO); ethyl [2-(4-phenoxyphenoxy)ethyl]carbamate	276-696-7	72490-01-8	Carc. 2 Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H351 H400 H410	GHS08 GHS09 Wng	H351 H410		M = 1 M = 10 000
015-154-00-4	ethephon; 2-chloroethylphosphonic acid	240-718-3	16672-87-0	Acute Tox. 3 Acute Tox. 4 Acute Tox. 4 Skin Corr. 1C Aquatic Chronic 2	H311 H332 H302 H314 H411	GHS06 GHS05 GHS09 Dgr	H311 H332 H302 H314 H411	EUH071
015-192-00-1	tetrakis(2,6-dimethylphenyl)-m-phenylene biphosphate	432-770-2	139189-30-3	Skin Sens. 1	H317	GHS07 Wng	H317
601-023-00-4	ethylbenzene	202-849-4	100-41-4	Flam. Liq. 2 Acute Tox. 4* STOT RE 2 Asp. Tox. 1	H225 H332 H373 (dzirdes orgāni) H304	GHS02 GHS07 GHS08 Dgr	H225 H332 H373 (dzirdes orgāni) H304
601-026-00-0	styrene	202-851-5	100-42-5	Flam. Liq. 3 Repr. 2 Acute Tox. 4* STOT RE 1 Skin Irrit. 2 Eye Irrit. 2	H226 H361d H332 H372 (dzirdes orgāni) H315 H319	GHS02 GHS08 GHS07 Dgr	H226 H361d H332 H372 (dzirdes orgāni) H315 H319		*	D
603-061-00-7	tetrahydro-2-furylmethanol; tetrahydrofurfuryl alcohol	202-625-6	97-99-4	Repr. 1B Eye Irrit. 2	H360Df H319	GHS08 GHS07 Dgr	H360Df H319
605-001-00-5	formaldehyde …%	200-001-8	50-00-0	Carc. 1B Muta. 2 Acute Tox. 3* Acute Tox. 3* Acute Tox. 3* Skin Corr. 1B Skin Sens. 1	H350 H341 H301 H311 H331 H314 H317	GHS08 GHS06 GHS05 Dgr	H350 H341 H301 H311 H331 H314 H317		* Skin Corr. 1B; H314: C ≥ 25 % Skin Irrit. 2; H315: 5 % ≤ C < 25 % Eye Irrit. 2; H319: 5 % ≤ C < 25 % STOT SE 3; H335: C ≥ 5 % Skin Sens. 1; H317: C ≥ 0,2 %	B, D
605-008-00-3	acrolein; prop-2-enal; acrylaldehyde	203-453-4	107-02-8	Flam. Liq. 2 Acute Tox. 1 Acute Tox. 2 Acute Tox. 3 Skin Corr. 1B Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H225 H330 H300 H311 H314 H400 H410	GHS02 GHS06 GHS05 GHS09 Dgr	H225 H330 H300 H311 H314 H410	EUH071	Skin Corr. 1B; H314: C ≥ 0,1 % M = 100 M = 1	D
616-035-00-5	cymoxanil (ISO); 2-cyano-N-[(ethylamino)carbonyl]-2-(methoxyimino)acetamide	261-043-0	57966-95-7	Repr. 2 Acute Tox. 4 STOT RE 2 Skin Sens. 1 Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H361fd H302 H373 (asinis, aizkrūtes dziedzeris) H317 H400 H410	GHS08 GHS07 GHS09 Wng	H361fd H302 H373 (asinis, aizkrūtes dziedzeris) H317 H410		M = 1 M = 1”

ievērojot ierakstu secību, 3.1. tabulā iekļauj šādus ierakstus:

“050-028-00-2	2-ethylhexyl 10-ethyl-4,4-dimethyl-7-oxo-8-oxa-3,5-dithia-4-stannatetradecanoate	260-829-0	57583-35-4	Repr. 2 Acute Tox. 4 STOT RE 1 Skin Sens. 1A	H361d H302 H372 (nervu sistēma, imūnsistēma) H317	GHS08 GHS07 Dgr	H361d H302 H372 (nervu sistēma, imūnsistēma) H317
050-029-00-8	dimethyltin dichloride	212-039-2	753-73-1	Repr. 2 Acute Tox. 2 Acute Tox. 3 Acute Tox. 3 STOT RE 1 Skin Corr. 1B	H361d H330 H301 H311 H372 (nervu sistēma, imūnsistēma) H314	GHS08 GHS06 GHS05 Dgr	H361d H330 H301 H311 H372 (nervu sistēma, imūnsistēma) H314	EUH071
601-088-00-9	4-vinylcyclohexene	202-848-9	100-40-3	Carc. 2	H351	GHS08 Wng	H351
601-089-00-4	muscalure; cis-tricos-9-ene	248-505-7	27519-02-4	Skin Sens. 1B	H317	GHS07 Wng	H317
604-090-00-8	4-tert-butylphenol	202-679-0	98-54-4	Repr. 2 Skin Irrit. 2 Eye Dam. 1	H361f H315 H318	GHS08 GHS05 Dgr	H361f H315 H318
604-091-00-3	etofenprox (ISO); 2-(4-ethoxyphenyl)-2-methylpropyl 3-phenoxybenzyl ether	407-980-2	80844-07-1	Lact. Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H362 H400 H410	GHS09 Wng	H362 H410		M = 100 M = 1 000
606-146-00-7	tralkoxydim (ISO); 2-(N-ethoxypropanimidoyl)-3-hydroxy-5-mesitylcyclohex-2-en-1-one	–	87820-88-0	Carc. 2 Acute Tox. 4 Aquatic Chronic 2	H351 H302 H411	GHS08 GHS07 GHS09 Wng	H351 H302 H411
606-147-00-2	cycloxydim (ISO); 2-(N-ethoxybutanimidoyl)-3-hydroxy-5-(tetrahydro-2H-thiopyran-3-yl)cyclohex-2-en-1-one	405-230-9	101205-02-1	Repr. 2	H361d	GHS08 Wng	H361d
607-705-00-8	benzoic acid	200-618-2	65-85-0	STOT RE 1 Skin Irrit. 2 Eye Dam. 1	H372 (plaušas) (ieelpošana) H315 H318	GHS08 GHS05 Dgr	H372 (plaušas) (ieelpošana) H315 H318
607-706-00-3	methyl 2,5-dichlorobenzoate	220-815-7	2905-69-3	Acute Tox. 4 STOT SE 3 Aquatic Chronic 2	H302 H336 H411	GHS07 GHS09 Wng	H302 H336 H411
612-287-00-5	fluazinam (ISO); 3-chloro-N-[3-chloro-2,6-dinitro-4-(trifluoromethyl)phenyl]-5-(trifluoromethyl)pyridin-2-amine	–	79622-59-6	Repr. 2 Acute Tox. 4 Eye Dam. 1 Skin Sens. 1A Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H361d H332 H318 H317 H400 H410	GHS08 GHS07 GHS05 GHS09 Dgr	H361d H332 H318 H317 H410		M = 10 M = 10
613-317-00-X	penconazole (ISO); 1-[2-(2,4-dichlorophenyl)pentyl]-1H-1,2,4-triazole	266-275-6	66246-88-6	Repr. 2 Acute Tox. 4 Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H361d H302 H400 H410	GHS08 GHS07 GHS09 Wng	H361d H302 H410		M = 1 M = 1
613-318-00-5	fenpyrazamine (ISO); S-allyl 5-amino-2-isopropyl-4-(2-methylphenyl)-3-oxo-2,3-dihydro-1H-pyrazole-1-carbothioate	–	473798-59-3	Aquatic Chronic 2	H411	GHS09	H411
616-212-00-7	3-iodo-2-propynyl butylcarbamate; 3-iodoprop-2-yn-1-yl butylcarbamate	259-627-5	55406-53-6	Acute Tox. 3 Acute Tox. 4 STOT RE 1 Eye Dam. 1 Skin Sens. 1 Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1	H331 H302 H372 (balsene) H318 H317 H400 H410	GHS06 GHS08 GHS05 GHS09 Dgr	H331 H302 H372 (balsene) H318 H317 H410		M = 10 M = 1”

daļas 3.2. tabulu groza šādi:

a)	ierakstu, kas attiecas uz indeksa numuru 015-188-00-X, svītro;

ierakstus, kas attiecas uz indeksa numuriem 006-086-00-6, 015-154-00-4, 015-192-00-1, 601-023-00-4, 601-026-00-0, 603-061-00-7, 605-001-00-5 un 616-035-00-5, aizstāj ar šādiem:

“006-086-00-6	fenoxycarb (ISO); ethyl [2-(4-phenoxyphenoxy)ethyl]carbamate	276-696-7	72490-01-8	Carc. Cat. 3; R40 N; R50-53	Xn; N R: 40-50/53 S: (2-)22-36/37-60-61	N; R50-53: C ≥ 25 % N; R51-53: 2,5 % ≤ C < 25 % R52-53: 0,25 % ≤ C < 2,5 %
015-154-00-4	ethephon; 2-chloroethylphosphonic acid	240-718-3	16672-87-0	C; R34 Xn; R20/21/22 N; R51-53	C; N R: 20/21/22-34-51/53 S: (1/2-)26-36/37/39-45-61	Xi; R37: 5 % ≤ C < 10 %
015-192-00-1	tetrakis(2,6-dimethylphenyl)-m-phenylene biphosphate	432-770-2	139189-30-3	R43	Xi R: 43 S: (2-)24-37
601-023-00-4	ethylbenzene	202-849-4	100-41-4	F; R11 Xn; R20-48/20-65	F; Xn R: 11-20-48/20-65 S: (2-)16-24/25-29-62
601-026-00-0	styrene	202-851-5	100-42-5	Repr. Cat. 3; R63 Xn; R20-48/20 Xi; R36/38 R10	Xn R: 10-20-36/38-48/20-63 S: (2-)23-36/37-46	Xn; R20: C ≥ 12,5 % Xi; R36/38: C ≥ 12,5 %	D
603-061-00-7	tetrahydro-2-furylmethanol; tetrahydrofurfuryl alcohol	202-625-6	97-99-4	Repr. Cat. 2; R61 Repr. Cat. 3; R62 Xi; R36	T R: 36-61-62 S: 45-53	Xi; R36: C ≥ 10 %
605-001-00-5	formaldehyde …%	200-001-8	50-00-0	Carc. Cat. 2; R45 Muta. Cat. 3; R68 T; R23/24/25 C; R34 R43	T R: 23/24/25-34-43-45-68 S: 45-53	T; R23/24/25: C ≥ 25 % Xn; R20/21/22: 5 % ≤ C < 25 % C; R34: C ≥ 25 % Xi; R36/37/38: 5 % ≤ C < 25 % R43: C ≥ 0,2 %	B, D
616-035-00-5	cymoxanil (ISO); 2-cyano-N-[(ethylamino)carbonyl]-2-(methoxyimino)acetamide	261-043-0	57966-95-7	Repr. Cat. 3; R62-63 Xn; R22-48/22 R43 N; R50-53	Xn; N R: 22-43-48/22-62-63-50/53 S: (2-)36/37-46-60-61	N; R50-53: C ≥ 25 % N; R51-53: 2,5 % ≤ C < 25 % R52-53: 0,25 % ≤ C < 2,5 %”

ievērojot ierakstu secību, 3.2. tabulā iekļauj šādus ierakstus:

“050-028-00-2	2-ethylhexyl 10-ethyl-4,4-dimethyl-7-oxo-8-oxa-3,5-dithia-4-stannatetradecanoate	260-829-0	57583-35-4	Repr. Cat. 3; R63 T; R48/25 Xn; R22 R43	T R: 22-43-48/25-63 S: (1/2-)36/37-45
050-029-00-8	dimethyltin dichloride	212-039-2	753-73-1	Repr. Cat. 3; R63 T+; R26 T; R24/25-48/25 C; R34	T+ R: 24/25-26-34-48/25-63 S: (1/2-)26-28-36/37/39-45-63
601-088-00-9	4-vinylcyclohexene	202-848-9	100-40-3	Carc. Cat. 3; R40	Xn R: 40 S: (2-)36/37
601-089-00-4	muscalure; cis-tricos-9-ene	248-505-7	27519-02-4	R43	Xi R: 43 S: (2-)24-37
604-090-00-8	4-tert-butylphenol	202-679-0	98-54-4	Repr. Cat. 3; R62 Xi; R38-41	Xn R: 38-41-62 S: (2-)26-36/37/39-46
604-091-00-3	etofenprox (ISO); 2-(4-ethoxyphenyl)-2-methylpropyl 3-phenoxybenzyl ether	407-980-2	80844-07-1	R64 N; R50-53	N R: 50/53-64 S: 60-61	N; R50-53: C ≥ 0,25 % N; R51-53: 0,025 % ≤ C < 0,25 % R52-53: 0,0025 % ≤ C < 0,025 %
606-146-00-7	tralkoxydim (ISO); 2-(N-ethoxypropanimidoyl)-3-hydroxy-5-mesitylcyclohex-2-en-1-one	–	87820-88-0	Carc. Cat. 3; R40 Xn; R22 N; R51-53	Xn; N R: 22-40-51/53 S: (2-)36/37-60-61
606-147-00-2	cycloxydim (ISO); 2-(N-ethoxybutanimidoyl)-3-hydroxy-5-(tetrahydro-2H-thiopyran-3-yl)cyclohex-2-en-1-one	405-230-9	101205-02-1	F; R11 Repr. Cat. 3; R63	F; Xn R: 11-63 S: (2-)16-36/37-46
607-705-00-8	benzoic acid	200-618-2	65-85-0	T; R48/23 Xi; R38-41	T R: 38-41-48/23 S: (1/2-)26-39-45-63
607-706-00-3	methyl 2,5-dichlorobenzoate	220-815-7	2905-69-3	Xn; R22 N; R51-53	Xn; N R: 22-51/53 S: (2-) 46-61
612-287-00-5	fluazinam (ISO); 3-chloro-N-[3-chloro-2,6-dinitro-4-(trifluoromethyl)phenyl]-5-(trifluoromethyl)pyridin-2-amine	–	79622-59-6	Repr. Cat. 3; R63 Xn; R20 Xi; R41 R43 N; R50-53	Xn; N R: 20-41-43-50/53-63 S: (2-)26-36/37/39-46-60-61	N; R50-53: C ≥ 2,5 % N; R51-53: 0,25 % ≤ C < 2,5 % R52-53: 0,025 % ≤ C < 0,25 %
613-317-00-X	penconazole (ISO); 1-[2-(2,4-dichlorophenyl)pentyl]-1H-1,2,4-triazole	266-275-6	66246-88-6	Repr. Cat. 3; R63 Xn; R22 N; R50-53	Xn; N R: 22-50/53-63 S: (2-) 36/37-46-60-61	N; R50-53: C ≥ 25 % N; R51-53: 2,5 % ≤ C < 25 % R52-53: 0,25 % ≤ C < 2,5 %
613-318-00-5	fenpyrazamine (ISO); S-allyl 5-amino-2-isopropyl-4-(2-methylphenyl)-3-oxo-2,3-dihydro-1H-pyrazole-1-carbothioate	–	473798-59-3	N; R51-53	N R: 51/53 S: 60-61
616-212-00-7	3-iodo-2-propynyl butylcarbamate; 3-iodoprop-2-yn-1-yl butylcarbamate	259-627-5	55406-53-6	T; R23-48/23 Xn; R22 Xi; R41 R43 N; R50	T; N R: 22-23-41-43-48/23-50 S: (1/2-)24-26-37/39-45-63	N; R50: C ≥ 2,5 %”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 167

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 6. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/331/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu	1
		Nolīgums Starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu	4
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu ( 1 )	30
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2014 (2014. gada 5. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, lai iekļautu tajā bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus horvātu valodā un pielāgotu to zinātnes un tehnikas attīstībai ( 1 )	36
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 606/2014 (2014. gada 5. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	50
		LĒMUMI
		2014/332/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 4. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 92/260/EEK, 93/197/EEK un 2004/211/EK pielikumus attiecībā uz dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu zirgu importam no atsevišķām Indijas teritorijas daļām (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3582) ( 1 )	52
		2014/333/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 5. jūnijs) par personas datu aizsardzību Eiropas e-tiesiskuma portālā	57

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	46,1
	MK	77,0
	TR	76,3
	ZZ	66,5
0707 00 05	MK	30,7
	TR	106,1
	ZZ	68,4
0709 93 10	TR	113,3
0709 93 10	ZZ	113,3
0805 50 10	AR	120,1
	TR	118,2
	ZA	132,6
	ZZ	123,6
0808 10 80	AR	105,4
	BR	86,4
	CL	101,0
	CN	98,8
	NZ	141,9
	US	173,1
	UY	158,2
	ZA	94,2
	ZZ	119,9
0809 10 00	TR	257,1
0809 10 00	ZZ	257,1
0809 29 00	TR	379,1
0809 29 00	ZZ	379,1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ