“ES dalībvalstis, kas piemēro ES Padomes lēmumu par ES krīzes pārvarēšanas operāciju, kurā piedalās Korejas Republika, centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Korejas Republiku to personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tām ir radīti zaudējumi vai bojāts to īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums

—	radies, Korejas Republikas personālam, ko Korejas Republika norīkojusi ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā, veicot pienākumus saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīšu noteikumu pārkāpumu gadījumus, vai

—

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Korejas Republikai, ar noteikumu, ka šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju un izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbā norīkotais Korejas Republikas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

“Korejas Republika, piekritusi piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijā, centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams, atteikties no prasībām pret jebkuru valsti, kas iesaistīta ES krīzes pārvarēšanas operācijā, Korejas Republikas personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīzes pārvarēšanas operācijas darbībai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums

—	radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes pārvarēšanas operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

—

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstīm, kuras piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijā, ar noteikumu, ka šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju un izņemot gadījumus, kad ES krīzes pārvarēšanas operācijas personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza šādi:

1)	pielikuma A daļu groza šādi: ierakstu 1. tabulas 1. punktā aizstāj ar šādu: “1. Neapstrādāta pārtika, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 3. pantā, izņemot gaļas izstrādājumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004”

2)

D daļā ierakstus attiecībā uz 08. kategoriju “Gaļa” aizstāj ar šādiem vārdiem: “08. Gaļa 08.1. Svaiga gaļa, izņemot gaļas izstrādājumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004 08.2. Gaļas izstrādājumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004 08.3. Gaļas produkti 08.3.1. Termiski neapstrādāti gaļas produkti 08.3.2. Termiski apstrādāti gaļas produkti 08.3.3. Gaļai paredzēti apvalki, pārklājumi un rotājumi 08.3.4. Tradicionāli konservēti (cured) gaļas produkti, kam piemēro īpašus nosacījumus attiecībā uz nitrītiem un nitrātiem 08.3.4.1. Tradicionāli, sālījumā mērcējot, konservēti gaļas produkti (Gaļas produkti, kas ir konservēti, mērcējot konservēšanas šķīdumā, un satur nitrītus un/vai nitrātus, sāli un citas sastāvdaļas) 08.3.4.2. Tradicionāli, sausi konservēti gaļas produkti (Konservēšanas procesā ietilpst sausa konservēšanas maisījuma, kas satur nitrītus un/vai nitrātus, sāli un citas sastāvdaļas, uzklāšana gaļas virsmai, un tai seko stabilizēšana/nogatavināšana) 08.3.4.3. Citi tradicionāli sālī konservēti gaļas produkti (Konservēšanas procesu mērcējot un žāvējot apvienošana vai gadījumā, ja nitrīti un/vai nitrāti ir salikta produkta sastāvā, vai arī, ja konservēšanas šķīdums produktā ir ievadīts pirms sagatavošanas)”

3)

pielikuma E daļu groza šādi: a) ierakstu attiecībā uz 08.1. kategoriju svītro; b) 08.1.1. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.1. Svaiga gaļa, izņemot gaļas izstrādājumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004” c) 8.1.2. kategoriju groza šādi: i) nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.2. Gaļas izstrādājumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004” ii) ierakstus par E 120, E 150a–d, E 262, E 300, E 301, E 302, E 325, E 326, E 330, E 331, E 332, E 333 un E 338–452 aizstāj ar šādiem:   “E 120 Košenils, karmīnskābe, karmīni 100   Tikai brokastu desās ar minimālo graudaugu saturu 6 % un burgeru gaļā ar minimālo dārzeņu un/vai graudaugu saturu 4 %, kas sajaukts kopā ar gaļu; šajos produktos gaļa ir samalta tā, ka muskuļi un taukaudi ir pilnībā izkliedēti un šķiedrvielas savienojas ar taukiem emulsijā, kas rada šiem produktiem raksturīgo izskatu, mergueztipa produkti, salsicha fresca, mici, butifarra fresca, longaniza fresca, chorizo fresco, cevapcici un pljeskavice   E 150a–d Karameles quantum satis   Tikai brokastu desās ar minimālo graudaugu saturu 6 % un burgeru gaļā ar minimālo dārzeņu un/vai graudaugu saturu 4 %, kas sajaukts kopā ar gaļu; šajos produktos gaļa ir samalta tā, ka muskuļi un taukaudi ir pilnībā izkliedēti un šķiedrvielas savienojas ar taukiem emulsijā, kas rada šiem produktiem raksturīgo izskatu, merguez tipa produkti, salsicha fresca, mici, butifarra fresca, longaniza fresca un chorizo fresco   E 261 Kālija acetāts quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 262 Nātrija acetāti quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas   E 300 Askorbīnskābe quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 301 Nātrija askorbāts quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 302 Kalcija askorbāts quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 325 Nātrija laktāts quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 326 Kālija laktāts quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 330 Citronskābe quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 331 Nātrija citrāti quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 332 Kālija citrāti quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 333 Kalcija citrāti quantum satis   Tikai gehakt fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 338–452 Fosforskābe – fosfāti – difosfāti, trifosfāti un polifosfāti 5 000 (1) (4) Tikai brokastu desās; šajā produktā gaļa ir samalta tā, ka muskuļi un taukaudi ir pilnībā izkliedēti un šķiedrvielas savienojas ar taukiem emulsijā, kas rada šiem produktiem tipisko izskatu: Somijas pelēkais sālītais Ziemassvētku šķiņķis, burgeru gaļa ar minimālo dārzeņu un/vai graudaugu saturu 4 %, kas sajaukts kopā ar gaļu, Kasseler, Bräte, Surfleisch, toorvorst, šašlõkun ahjupraad” iii) numurētā secībā iekļauj šādus ierakstus:   “E 100 Kurkumīns 20   Tikai merguez tipa produktos, salsicha fresca, butifarra fresca, longaniza fresca un chorizo fresco   E 160c Paprikas ekstrakts 10   Tikai merguez tipa produktos, salsicha fresca, butifarra fresca, longaniza frescaun chorizo fresco, bifteki, soutzoukaki un kebap   E 162 Biešu sarkanais quantum satis   Tikai merguez tipa produktos, salsicha fresca, butifarra fresca, longaniza frescaun chorizo fresco   E 249–250 Nitrīti 150 (7) (7') Tikai lomo de cerdo adobado, pincho moruno, careta de cerdo adobada, costilla de cerdo adobada, Kasseler, Bräte, Surfleisch, toorvorst, šašlõkk, ahjupraad, kiełbasa surowa biała, kiełbasa surowa metka un tatar woł owy(danie tatarskie)   E 260 Etiķskābe quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 263 Kalcija acetāts quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 270 Pienskābe quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 327 Kalcija laktāts quantum satis   Tikai fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas izstrādājumos, kuriem pievienotas citas sastāvdaļas, kas nav pārtikas piedevas vai sāls   E 401 Nātrija algināts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap gyros un souvlaki   E 402 Kālija algināts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap gyros un souvlaki   E 403 Amonija algināts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap gyros un souvlaki   E 404 Kalcija algināts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas, gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 407 Karagināns quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 407a Pārstrādātas Euchema jūraszāles quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 410 Ceratoniju augļu sveķi quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 412 Guāra sveķi quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 413 Tragakants quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 415 Ksantāna sveķi quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti. Izņemot bifteki, soutzoukaki, kebap, gyros un souvlaki   E 500 Nātrija karbonāti quantum satis   Tikai mājputnu gaļas izstrādājumos mici, bifteki, soutzoukaki, kebap, seftalia, ćevapčićiun pljeskavice   E 1414 Acetilētas dicietes fosfāts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti, gyros, souvlaki, bifteki, soutzoukaki, kebap un seftalia   E 1442 Hidroksipropildicietes fosfāts quantum satis   Tikai izstrādājumos, kuros sastāvdaļas ir iešļircinātas; gaļas izstrādājumos, kas sastāv no gaļas gabaliem, kuri ir apstrādāti atšķirīgi (malti, sagriezti vai pārstrādāti) un kuri ir kombinēti, gyros, souvlaki, bifteki, soutzoukaki, kebapun seftalia     (7) Maksimālais daudzums, ko drīkst pievienot ražošanas procesa laikā.     (7') Maksimālais daudzums ir izteikts kā nātrija nitrīts.” d) 08.2. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3. Gaļas produkti” e) 08.2.1. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.1. Termiski neapstrādāti gaļas produkti” f) 08.2.2. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.2. Termiski apstrādāti gaļas produkti” g) 08.2.3. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.3. Gaļai paredzēti apvalki, pārklājumi un rotājumi” h) 08.2.4. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.4. Tradicionāli konservēti (cured) gaļas produkti, kam piemēro īpašus nosacījumus attiecībā uz nitrītiem un nitrātiem” i) 08.2.4.1. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.4.1. Tradicionāli, sālījumā mērcējot, konservēti gaļas produkti (Gaļas produkti, kas ir konservēti, mērcējot konservēšanas šķīdumā, un satur nitrītus un/vai nitrātus, sāli un citas sastāvdaļas)” j) 08.2.4.2. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.4.2. Tradicionāli, sausi konservēti gaļas produkti (Konservēšanas procesā ietilpst sausa konservēšanas maisījuma, kas satur nitrītus un/vai nitrātus, sāli un citas sastāvdaļas, uzklāšana gaļas virsmai, un tai seko stabilizēšana/nogatavināšana)” k) 08.2.4.3. kategorijas nosaukumu aizstāj ar šādu: “08.3.4.3. Citi tradicionāli sālī konservēti gaļas produkti (Konservēšanas procesu mērcējot un žāvējot apvienošana vai gadījumā, ja nitirīti un/vai nitrāti ir salikta produkta sastāvā, vai arī ja konservēšanas šķīdums produktā ir ievadīts pirms sagatavošanas)”

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	46,1
	MK	77,0
	TR	76,3
	ZZ	66,5
0707 00 05	MK	28,8
	TR	106,0
	ZZ	67,4
0709 93 10	TR	110,5
	ZZ	110,5
0805 50 10	AR	120,1
	ZA	116,4
	ZZ	118,3
0808 10 80	AR	101,9
	BR	87,5
	CL	97,8
	CN	97,8
	NZ	144,5
	US	161,9
	UY	70,3
	ZA	91,4
	ZZ	106,6
0809 10 00	TR	190,9
	ZZ	190,9
0809 29 00	TR	395,0
	ZZ	395,0

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

Priekšlikums	Atsauces dokuments	Jautājums	Piezīmes	ES nostāja
1	OTIF/RID/CE/GTP/2012-A I pielikums	Grozījumi, par kuriem vienojusies pastāvīgā darba grupa	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumus
2	OTIF/RID/CE/GTP/2012-A I pielikums	Grozījumi, kurus pastāvīgajai darba grupai jāturpina izvērtēt	Atsauces dokumentā šie noteikumi norādīti kvadrātveida iekavās	Atbalstīt grozījumus
3	OTIF/RID/CE/GTP/2013/1	Pārejas noteikums attiecībā uz dažām plāksnēm	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumu
4	OTIF/RID/CE/GTP/2013/2	Īpašā noteikuma TE 25 piemērošana	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumu
5	OTIF/RID/CE/GTP/2013/5	Dažu marķējumu pārbaudīšana	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumu
6	OTIF/RID/CE/GTP/2013/6	Infrastruktūras pārvaldītājam sniedzamā informācija	Pastāvīgā darba grupa izvēlējās atsauces dokumentā norādīto otro variantu	Atbalstīt grozījumu
7	OTIF/RID/CE/GTP/2013/11	Tehniskās terminoloģijas lietošana	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumu
8	OTIF/RID/CE/GTP/2013/12	Sekas, ko radīs UIC brošūras Nr. 573 atcelšana	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumus
9	OTIF/RID/CE/GTP/2013/13 un OTIF/RID/CE/GTP/2013/15	Īpašā noteikuma TE 22 piemērošana	Priekšlikums nav pietiekami izstrādāts, lai pieņemtu lēmumu	Atlikt lēmuma pieņemšanu
10	OTIF/RID/CE/GTP/2013/14 un OTIF/RID/CE/GTP/2013/INF.14	Atsauces uz ES dzelzceļa noteikumiem redakcionāla pārskatīšana	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumus
11	OTIF/RID/CE/GTP/2013/16	Bīstamo kravu pārvadāšana pasažieru vilcienos	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt pastāvīgās darba grupas pārskatīto grozījumu
12	OTIF/RID/CE/GTP/2013/17	Dažādi konsolidēti grozījumi, par kuriem vienojusies pastāvīgā darba grupa	Tehniskā vienprātība OTIF pastāvīgajā darba grupā	Atbalstīt grozījumus
	OTIF/RID/CE/GTP/2013/17	Grozījumi, kurus pastāvīgajai darba grupai jāturpina izvērtēt	–	–
13	Tas pats	Tie, par kuriem nepieciešams kopējs ANO EEK un OTIF apvienotās sanāksmes viedoklis	Jāsekmē efektīvi intermodālie pārvadājumi	Atbalstīt apvienotajā sanāksmē ieteiktos grozījumus
14	Tas pats un OTIF/RID/CE/GTP/2013/INF.3	Noteikumi par dažu vagonu obligātu aprīkošanu ar nobraukšanas no sliedēm detektoriem	ES atkārtoti apsvērs savu nostāju pirms noteikumu nākamās pārskatīšanas.	Atlikt lēmuma pieņemšanu
15	OTIF/RID/CE/GTP/2013/3, OTIF/RID/CE/GTP/2013/9 un OTIF/RID/CE/GTP/2013/18	Noteikumu saskaņošana ar OSJD nolīguma SGMS2. pielikumu	Būtu jāsekmē efektīvi bīstamo kravu pārvadājumi starp ES valstīm un tām, kuras neietilpst ES Dzelzceļu sadarbības organizācijā (OSJD)	Atbalstīt grozījumus
16	OTIF/RID/CE/GTP/2013/INF.4	Ogļu pārvadāšana	Pastāvīgajā darba grupā netika panākta vienprātība par tehniskajiem datiem	Izveidot tūlītēju ES nostāju
17	OTIF/RID/CE/GTP/2013/INF.8	RID 7.7. nodaļas pārskatīšana	Priekšlikums par šo atsauces dokumentu tiks pārrunāts plašākā apspriedē par 7.7. nodaļas pārskatīšanu	Izveidot tūlītēju ES nostāju
18	OTIF/RID/CE/GTP/2013/INF.12	Pārvadājumiem ar autotransportu piemēroto noteikumu pielāgošana	Ar šiem grozījumiem tiek grozīti tie, kas norādīti atsauces dokumentā OTIF/RID/CE/GTP/–2013/17	Atbalstīt grozījumus

PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikumu groza šādi:

1)	sadaļai “Saīsinājumi” pievieno šādu terminu: “TPA trīspusējais aģents”;

2)	1.5. sadaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Visus atbilstošos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos, lietojot centrālo banku korespondentattiecību modeli (CCBM) vai tirgojamu aktīvu gadījumā – EEZ vērtspapīru norēķinu sistēmu (SSS) atbilstošas saiknes.”;

3)

6.2.1.1.2. sadaļas priekšpēdējo punktu aizstāj ar šādu: “Lai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri būt atbilstoši, tie jānodrošina naudas plūsmu radošajiem aktīviem, ko Eurosistēma uzskata par viendabīgiem, t. i., naudas plūsmu radošajiem aktīviem, kas nodrošina ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, jāsastāv tikai no viena veida aktīviem, kas ir a) mājokļa hipotēkas, b) komercsektora hipotēkas, c) kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem, d) kredīti automašīnu iegādei, e) patēriņa kredīti, f) līzings vai g) kredītkaršu saistības. Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri nav atbilstīgi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, ja to pamatā esošo aktīvu pūlu veido dažāda veida aktīvi.”;

4)

6.2.1.3. sadaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Parāda instruments jāemitē EEZ centrālajā bankā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā (CVD), kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas “Kārtībā, kādā novērtē vērtspapīru norēķinu sistēmas un saiknes, lai noteiktu to atbilstību izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās” (turpmāk – “Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējums”) (*1)  (*2). (*1)  Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējums publicēts ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html." (*2)  Lai starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, ko sākot ar 2007. gada 1. janvāri emitējuši starptautiskie centrālie vērtspapīru depozitāriji (ICSD), Euroclear Bank(Beļģija) un Clearstream Banking Luxembourg, būtu atbilstoši, tie jāemitē jaunu globālo parādzīmju veidā un jāglabā kopējā depozitārijā, kas ir ICSD, vai, ja nepieciešams, CVD, kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējumā. Starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, kurus pirms 2007. gada 1. janvāra emitēja standarta globālās parādzīmes veidā, un aizstājamie vērtspapīri, kurus šajā datumā emitēja vai pēc tam emitēs ar tādu pašu starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN), līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši. Lai starptautiskie parāda vērtspapīri globālās reģistrācijas veidā, kas pēc 2010. gada 30. septembraemitēti Euroclear Bank(Beļģija) un Clearstream Banking Luxembourg, būtu atbilstoši, tie jāemitē saskaņā ar starptautisko parāda vērtspapīru jauno glabāšanas struktūru. Starptautiskie parāda vērtspapīri globālās reģistrācijas veidā, kas emitēti pirms šīs dienas vai šajā dienā, līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši. Starptautiskie parāda vērtspapīri individuālās parādzīmes veidā, kas emitēti pēc 2010. gada 30. septembra, vairs nebūs atbilstoši. Starptautiskie parāda vērtspapīri individuālās parādzīmes veidā, kas emitēti pirms šīs dienas vai šajā dienā, līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši.”;"

5)

6.2.1.4. sadaļu aizstāj ar šādu: “Parāda instrumentam jābūt pārvedamam dematerializētā veidā. Tam jāatrodas un par to jāveic norēķini euro zonā, izmantojot Eurosistēmas vai SSS kontu, kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējumā, lai uz nodrošinājuma reģistrāciju un realizāciju attiektos dalībvalsts tiesību akti. Ja CVD, kas emitē aktīvu, un CVD, kurā tas atrodas turējumā, nav identiski, tad starp šiem diviem CVD jābūt saiknei, kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējumā (*3). (*3)  Atbilstošo saikņu saraksts publicēts ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html.”;"

6)

6.2.1.5. sadaļu aizstāj ar šādu: “Parāda instruments jāpieņem tirdzniecībai regulētā tirgū, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (*4), vai jāveic tirdzniecība konkrētos neregulētos tirgos, kā noteikusi ECB (*5). Novērtējot neregulētus tirgus, Eurosistēma balstās uz trim principiem – drošību, caurredzamību un pieejamību (*6). (*4)   OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. " (*5)  Pieņemamo neregulēto tirgu sarakstu publicē ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu un aktualizē vismaz reizi gadā." (*6)  Eurosistēma formulējusi “drošību”, “caurredzamību” un “pieejamību” tikai attiecībā uz Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības funkcijas izpildi. Atlases procesa mērķis nav novērtēt dažādu tirgu patieso kvalitāti. Šie principi jāsaprot šādi. Drošība nozīmē pārliecību attiecībā uz darījumiem, īpaši pārliecību par darījumu likumību un realizējamību. Caurredzamība nozīmē netraucētu piekļuvi informācijai par procedūru un darbības noteikumiem tirgū, aktīvu finansiālajām iezīmēm, cenu veidošanas mehānismu un attiecīgajām cenām un daudzumu (noteiktās cenas, procentu likmes, tirdzniecības apjomi, atlikumi utt.). Pieejamība attiecas uz Eurosistēmas spēju piedalīties tirgū un tās piekļuvi tirgum; tirgus ir pieejams nodrošinājuma pārvaldības mērķiem, ja tā procedūru un darbības noteikumi ļauj Eurosistēmai saņemt informāciju un veikt darījumus, kad tas šādiem mērķiem nepieciešams.”;"

7)

6.2.3.2. sadaļas 4. tabulu aizstāj ar šādu: “Atbilstības kritēriji Tirgojamie aktīvi (1) Netirgojamie aktīvi (2) Aktīva veids ECB parāda sertifikāti Citi tirgojami parāda instrumenti (3) Kredītprasības RMBD Kredītstandarti Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot ECAF noteikumus tirgojamiem aktīviem (3) Debitoram/garantijas devējam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Kredītspēju novērtē, izmantojot ECAF noteikumus kredītprasībām. Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot ECAF noteikumus RMBD. Emisijas vieta EEZ (3) Neattiecas Neattiecas Norēķinu/apkalpošanas procedūras Norēķinu vieta: euro zona Instrumenti jāglabā centralizēti dematerializētā veidā NCB vai SSS, kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējumā Eurosistēmas procedūras Eurosistēmas procedūras Emitenta/debitora/garantijas devēja veids NCB Valsts sektors Privātais sektors Starptautiskās un starpvalstu iestādes Valsts sektors Nefinanšu sabiedrības Starptautiskās un starpvalstu iestādes kredītiestādes Emitenta, debitora un garantijas devēja reģistrācijas vieta Emitents (3): EEZ vai G10 valstis, kas neietilpst EEZ Debitors: EEZ Garantijas devējs (3): EEZ Euro zona Euro zona Atbilstošie tirgi Regulēti tirgi ECB pieņemami neregulētie tirgi Neattiecas Neattiecas Valūta Euro Euro Euro Minimālais apjoms Neattiecas Kredītprasības iesniegšanas laikā spēkā esošais minimālais apjoms — izmantošanai iekšzemē: NCB izvēle, — izmantošanai pārrobežu darījumos: vienots apjoms 500 000 euro Neattiecas Noteicošie tiesību akti Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem pamatā esošo aktīvu iegādi regulē ES dalībvalsts tiesību akti. Pamatā esošo kredītprasību noteicošie tiesību akti ir EEZ valsts tiesību akti Kredītprasību līguma un nodrošinājuma mobilizācijas noteicošie tiesību akti ir dalībvalsts tiesību akti Dažādu tiesību aktu, kas piemērojami: a) darījuma partnerim; b) kreditoram; c) debitoram; d) garantijas devējam (ja uz to attiecas); e) kredītprasības līgumam; f) līgumam par nodrošinājuma mobilizāciju,skaits nevar pārsniegt divus Neattiecas Izmantošana pārrobežu darījumos Jā Jā Jā

8)

6.3.1. sadaļas 67. un 69. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(*) Eurosistēmas saskaņotā reitingu skala tiek publicēta ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu. Kredītspējas 3. līmeņa kredītnovertējums nozīmē minimālo ilgtermiņa reitingu Fitch vai Standard & Poor's“BBB–” vai Moody's“Baa3”, vai DBRS“BBBL”.” “(**) “AAA” ir Fitch, Standard & Poor's vai DBRS ilgtermiņa “AAA” reitings vai Moody's ilgtermiņa “aa” reitings.”;

9)

6.4.2. sadaļas k) punktu aizstāj ar šādu: “Aktīvi jānovērtē katru dienu. NCB (*7) katru dienu aprēķina nepieciešamo pamatā esošo aktīvu vērtību, ņemot vērā kredītu atlikuma pārmaiņas, 6.5. sadaļā izklāstītos novērtēšanas principus un nepieciešamos novērtējuma diskontus. (*7)  Izmantojot trīspusējos pakalpojumus, novērtēšanas procesu deleģē TPA, pamatojoties uz informāciju, kuru attiecīgā NCB nosūta TPA.”;"

10)

6.6. sadaļas otro daļu aizstāj ar šādu: “NCB (un ECB) izstrādājušas mehānismu, lai nodrošinātu, ka visus atbilstošos euro zonā emitētos/noguldītos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos. Tas ir CCBM, saskaņā ar kuru NCB rīkojas kā vērtspapīru kontu turētājas (“korespondentes”) cita citai (un ECB) saistībā ar to vietējā depozitārijā, TPA vai norēķinu sistēmā pieņemtajiem aktīviem. Īpašus risinājumus var izmantot netirgojamiem aktīviem, t. i., kredītprasībām un RMBD, kurus nevar pārvest ar SSS starpniecību (*8). CCBM var izmantot, lai nodrošinātu Eurosistēmas visu veidu kredītoperācijas. Papildus CCBM tirgojamo aktīvu pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas savstarpējās SSS saiknes (*9); darījuma partneri var izmantot arī šīs atbilstošās saiknes kopā ar CCBM (CCBM ar saiknēm – sk. 6.6.3. sadaļu). Turklāt CCBM (t.sk. CCBM ar saiknēm) tiek lietots trīspusējas finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanas pakalpojumu pārrobežu izmantošanai. (*8)  Sīkāka informācija sniegta brošūrā Correspondent Central Banking Model (CCBM) procedure for Eurosystem counterparties, kas publicēta ECB interneta lapā (www.ecb.europa.eu)." (*9)  Atbilstošos aktīvus var izmantot ar centrālās bankas konta starpniecību tādā SSS, kas atrodas valstī, kurā neatrodas attiecīgā centrālā banka, ja Eurosistēma apstiprinājusi šāda konta izmantošanu. Kopš 1999. gada De Nederlandsche Bank atļauts izmantot savu kontu Euroclear Bank nodrošinājuma darījumu veikšanai saistībā ar šajā ICSD emitētajām euroobligācijām. Kopš 2000. gada augusta Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland atļauts atvērt šādu kontu Euroclear Bank. Šo kontu var izmantot visiem atbilstošajiem aktīviem, kas tiek turēti Euroclear Bank, t. i., ieskaitot atbilstošos aktīvus, kuri pārvesti uz Euroclear Bank ar atbilstošo saikņu palīdzību.”;"

11)

6.6.1. sadaļas pēdējo daļu aizstāj ar šādu: “ CCBM pieejams darījuma partneriem (gan tirgojamiem, gan netirgojamiem aktīviem) no plkst. 9.00 līdz plkst.16.00 (Viduseiropas laiks) katrā TARGET2 darbadienā. Darījuma partneris, kas vēlas izmantot CCBM, līdz plkst. 16.00 (Viduseiropas laiks) konsultējas ar NCB, kurā tas vēlas saņemt kredītu, resp., ar savu vietējo NCB. Turklāt darījuma partnerim jāpanāk, lai monetārās politikas operācijas nodrošinājums būtu pārvests uz centrālās bankas korespondentbankas kontu vēlākais līdz plkst. 16.45 (ECB laiks). Rīkojumus vai pārvedumus, kas saņemti pēc minētā termiņa, izskatīs cik ātri vien tas būs iespējams, un kredīta piešķiršanai tos var izskatīt tikai nākamajā TARGET2 darbadienā. Ja darījuma partneri paredz nepieciešamību izmantot CCBM vēlu pēcpusdienā, tiem, ja iespējams, jāpārved aktīvi iepriekš (t. i., tie jānogulda iepriekš). Izņēmuma gadījumos vai tad, kad tas ir nepieciešams monetāras politikas mērķiem, ECB var pieņemt lēmumu pagarināt CCBM slēgšanas laiku līdz TARGET2 slēgšanas laikam sadarbībā ar CVD un pamatojoties uz CVD iespēju pagarināt tirgojamo aktīvu apstrādes beigu termiņu.”;

12)

6.6.2. sadaļu aizstāj ar šādu tekstu: “Papildus CCBM tirgojamo aktīvu pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas EEZ SSS savstarpējās saiknes. Tieša vai t. s. releja tipa saikne starp divām SSS dod iespēju vienas SSS dalībniekam turēt otrā SSS emitētos vērtspapīrus, nepiedaloties otrā SSS  (*10). Pirms šīs saiknes tiek izmantotas Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošinājuma pārvedumiem, Eurosistēmai tās jānovērtē un jāapstiprina saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotājnovērtējuma regulējumā (*11). No Eurosistēmas viedokļa CCBM un EEZ SSS savstarpējām saiknēm ir vienāda loma – ļaut darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu pārrobežu darījumos, t. i., tās ļauj darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu kredītu no to vietējās NCB pat tad, ja šis nodrošinājums emitēts citas valsts SSS. CCBM un SSS saiknes veic šo funkciju dažādos veidos. CCBM pārrobežu attiecības pastāv starp NCB. Tās darbojas kā vērtspapīru kontu turētājas cita citai. Izmantojot saiknes, pārrobežu attiecības pastāv starp SSS. Tās cita citai atver kopējos kontus. Aktīvus, kas noguldīti centrālajā bankā korespondentbankā, var izmantot tikai Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošināšanai. Aktīvus, kas noguldīti ar saiknes palīdzību, var izmantot gan Eurosistēmas kredītoperācijām, gan jebkuram citam darījuma partnera izvēlētam mērķim. Izmantojot saiknes starp SSS, darījuma partneri glabā aktīvus savā kontā, kas atrodas to vietējā SSS, un tiem nav nepieciešams vērtspapīru kontu turētājs. (*10)  Saikni starp divām SSS veido procedūru un pasākumu kopums vērtspapīru pārrobežu pārveduma veikšanai dematerializētā veidā. Saikne izveidota kā kopējs konts, kuru viena SSS (ieguldītāja SSS) atver otrā SSS (emitenta SSS). Tieša saikne nozīmē to, ka starp abām SSS nav starpnieku. Ar releja starpniecību izveidotu saikni starp SSS var izmantot arī vērtspapīru pārrobežu pārveduma veikšanai uz Eurosistēmu. Ar releja starpniecību izveidota saikne ir līgumiska un tehniska vienošanās, kas ļauj divām SSS, kas nav savienotas viena ar otru tieši, apmainīties ar vērtspapīru darījumiem vai veikt pārvedumus, izmantojot trešo SSS, kas darbojas kā starpnieks." (*11)  Atbilstošo saikņu saraksts publicēts ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html.”;"

13)

6.6. sadaļai pievieno šādu 6.6.3. apakšsadaļu: “6.6.3.   CCBM ar saiknēm Darījuma partneri var izmantot tiešas un ar releja starpniecību izveidotās saiknes, kas minētas 6.6.2. sadaļā, kopā ar CCBM, lai mobilizētu atbilstošos tirgojamos aktīvus pārrobežu darījumos. Izmantojot saiknes starp SSS kopā ar CCBM, darījuma partneri glabā emitenta SSS emitētos aktīvus kontā pie ieguldītāja SSS tieši vai ar konta turētāja starpniecību. Ar releja starpniecību izveidoto saikņu gadījumā trešā SSS var darboties kā starpnieka SSS. Šie aktīvi var būt ārpus euro zonas esošā EEZ CVD emitēti, ar nosacījumu, ka Eurosistēma pozitīvi novērtējusi emitenta SSS un ieguldītāja SSS saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotājnovērtējuma regulējumā. Ja atbilstošie aktīvi tiek pārvesti, izmantojot CCBM ar saiknēm, darījuma partneri nodrošina, ka vērtspapīri tiek pārvesti uz kontu attiecīgā ieguldītāja SSS līdz plkst. 16.00 (Viduseiropas laiks) norēķinu dienā, lai nodrošinātu šīs valutēšanas dienas operāciju norēķinus. Visus mobilizācijas pieprasījumus, ko vietējās NCB saņem no saviem darījuma partneriem pēc 16.00 (Viduseiropas laiks), un visus pieprasījumus pārvest atbilstošos aktīvs uz attiecīgā Ieguldītāja CVD kontu, ko saņem pēc 16.00 (Viduseiropas laiks), apstrādā pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā iesaistīto CVD noteikto beigu termiņu.”

14)

6.6. sadaļai pievieno šādu 6.6.4. apakšsadaļu: “6.6.4.   CCBM ar trīspusējas finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanas pakalpojumiem CCBM (tostarp CCBM ar saiknēm) izmanto arī kā pamatu trīspusējas finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanas pakalpojumu pārrobežu izmantošanai, kuru ietvaros tās dalībvalsts NCB, kurā trīspusējā finanšu nodrošinājuma citas dalībvalstis, kuru darījumu partneri ir pieprasījuši izmantot attiecīgo trīspusējā finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanu un pārvadīšanas pakalpojumi tiek piedāvāti pārrobežu izmantošanai Eurosistēmā, darbosies kā NCB CCB pārrobežu pakalpojumu sniegšanā. Attiecīgajam TPA jābūt Eurosistēmas pozitīvi novērtētam. Pārrobežu trīspusējas finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanas pakalpojumi ļauj darījuma partneriem paaugstināt vai samazināt to vietējām NCB sniegtā nodrošinājuma summu (turpmāk – “globālā summa”). Piezīme: Bultiņa “Informācija par nodrošinājumu” starp darījuma partneri A un NCB A var neattiekties uz konkrēto TPA (atkarība no izvēlēta līgumiskā modeļa), un tādā gadījumā darījuma partneris nenosūta NCB A rīkojumu vai nesaņem no NCB A apstiprinājumu.”;

15)

8. pielikumu papildina ar šādu priekšpēdējo rindkopu: “Attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuru naudas plūsmu radošie aktīvi ir kredītkaršu saistības, informācijas par atsevišķiem kredītiem prasības piemēros no 2014. gada 1. aprīļa, un to 9 mēnešu pārejas periods beigsies 2014. gada 31. decembrī.”;

16)	8. pielikuma otro atsauci aizstāj ar šādu: “(*) T.i. 2013. gada 30. septembra – RMBS un MVU, 2013. gada 30. novembra – CMBS, un 2014. gada 30. septembra – kredītiem automašīnu iegādei, patēriņa kredītiem vai līzingam, un 2014. gada 31. decembra – kredītkaršu saistībām.”

---

(*1)  Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējums publicēts ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html.

(*2)  Lai starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, ko sākot ar 2007. gada 1. janvāri emitējuši starptautiskie centrālie vērtspapīru depozitāriji (ICSD), Euroclear Bank(Beļģija) un Clearstream Banking Luxembourg, būtu atbilstoši, tie jāemitē jaunu globālo parādzīmju veidā un jāglabā kopējā depozitārijā, kas ir ICSD, vai, ja nepieciešams, CVD, kuru Eurosistēma pozitīvi novērtējusi saskaņā ar standartiem un novērtēšanas procedūrām, kas aprakstītas Eurosistēmas lietotāju novērtējuma regulējumā. Starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, kurus pirms 2007. gada 1. janvāra emitēja standarta globālās parādzīmes veidā, un aizstājamie vērtspapīri, kurus šajā datumā emitēja vai pēc tam emitēs ar tādu pašu starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN), līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši. Lai starptautiskie parāda vērtspapīri globālās reģistrācijas veidā, kas pēc 2010. gada 30. septembraemitēti Euroclear Bank(Beļģija) un Clearstream Banking Luxembourg, būtu atbilstoši, tie jāemitē saskaņā ar starptautisko parāda vērtspapīru jauno glabāšanas struktūru. Starptautiskie parāda vērtspapīri globālās reģistrācijas veidā, kas emitēti pirms šīs dienas vai šajā dienā, līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši. Starptautiskie parāda vērtspapīri individuālās parādzīmes veidā, kas emitēti pēc 2010. gada 30. septembra, vairs nebūs atbilstoši. Starptautiskie parāda vērtspapīri individuālās parādzīmes veidā, kas emitēti pirms šīs dienas vai šajā dienā, līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši.”;

(*3)  Atbilstošo saikņu saraksts publicēts ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html.”;

(*4)   OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(*5)  Pieņemamo neregulēto tirgu sarakstu publicē ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu un aktualizē vismaz reizi gadā.

(*6)  Eurosistēma formulējusi “drošību”, “caurredzamību” un “pieejamību” tikai attiecībā uz Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības funkcijas izpildi. Atlases procesa mērķis nav novērtēt dažādu tirgu patieso kvalitāti. Šie principi jāsaprot šādi. Drošība nozīmē pārliecību attiecībā uz darījumiem, īpaši pārliecību par darījumu likumību un realizējamību. Caurredzamība nozīmē netraucētu piekļuvi informācijai par procedūru un darbības noteikumiem tirgū, aktīvu finansiālajām iezīmēm, cenu veidošanas mehānismu un attiecīgajām cenām un daudzumu (noteiktās cenas, procentu likmes, tirdzniecības apjomi, atlikumi utt.). Pieejamība attiecas uz Eurosistēmas spēju piedalīties tirgū un tās piekļuvi tirgum; tirgus ir pieejams nodrošinājuma pārvaldības mērķiem, ja tā procedūru un darbības noteikumi ļauj Eurosistēmai saņemt informāciju un veikt darījumus, kad tas šādiem mērķiem nepieciešams.”;

(*7)  Izmantojot trīspusējos pakalpojumus, novērtēšanas procesu deleģē TPA, pamatojoties uz informāciju, kuru attiecīgā NCB nosūta TPA.”;

(*8)  Sīkāka informācija sniegta brošūrā Correspondent Central Banking Model (CCBM) procedure for Eurosystem counterparties, kas publicēta ECB interneta lapā (www.ecb.europa.eu).

(*9)  Atbilstošos aktīvus var izmantot ar centrālās bankas konta starpniecību tādā SSS, kas atrodas valstī, kurā neatrodas attiecīgā centrālā banka, ja Eurosistēma apstiprinājusi šāda konta izmantošanu. Kopš 1999. gada De Nederlandsche Bank atļauts izmantot savu kontu Euroclear Bank nodrošinājuma darījumu veikšanai saistībā ar šajā ICSD emitētajām euroobligācijām. Kopš 2000. gada augusta Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland atļauts atvērt šādu kontu Euroclear Bank. Šo kontu var izmantot visiem atbilstošajiem aktīviem, kas tiek turēti Euroclear Bank, t. i., ieskaitot atbilstošos aktīvus, kuri pārvesti uz Euroclear Bank ar atbilstošo saikņu palīdzību.”;

(*10)  Saikni starp divām SSS veido procedūru un pasākumu kopums vērtspapīru pārrobežu pārveduma veikšanai dematerializētā veidā. Saikne izveidota kā kopējs konts, kuru viena SSS (ieguldītāja SSS) atver otrā SSS (emitenta SSS). Tieša saikne nozīmē to, ka starp abām SSS nav starpnieku. Ar releja starpniecību izveidotu saikni starp SSS var izmantot arī vērtspapīru pārrobežu pārveduma veikšanai uz Eurosistēmu. Ar releja starpniecību izveidota saikne ir līgumiska un tehniska vienošanās, kas ļauj divām SSS, kas nav savienotas viena ar otru tieši, apmainīties ar vērtspapīru darījumiem vai veikt pārvedumus, izmantojot trešo SSS, kas darbojas kā starpnieks.

(*11)  Atbilstošo saikņu saraksts publicēts ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/ssslinks/html/index.en.html.”;”

---

(1)  Sīkāka informācija sniegta 6.2.1. sadaļā.

(2)  Sīkāka informācija sniegta 6.2.2. sadaļā.

(3)  Nefinanšu sabiedrību emitēto vai garantēto tirgojamo parāda instrumentu, kuriem nav piešķirts reitings, kredītstandartu nosaka, pamatojoties uz kredītnovērtējuma avotu, kuru attiecīgais darījuma partneris izvēlējies saskaņā ar kredītprasībām piemērojamiem ECAF noteikumiem, kā norādīts 6.3.3. sadaļā. Šo tirgojamo parāda instrumentu gadījumā grozījumi veikti šādos tirgojamo aktīvu atbilstības kritērijos: emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta: euro zona; emisijas vieta: euro zona.”;

1.

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu atsevišķu EEZ mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību (1). Šāda veida valsts atbalstu sauc par reģionālo atbalstu.

2.

Šajās pamatnostādnēs Iestāde izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paredz kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kas atbilst nosacījumiem EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā (2).

3.

Valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis reģionālā atbalsta jomā ir atļaut atbalstu reģionālai attīstībai, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm, jo īpaši novēršot cīņu par subsīdijām, kura var rasties, mēģinot piesaistīt vai saglabāt uzņēmējdarbību EEZ mazāk attīstītās teritorijās, un līdz minimumam ierobežot reģionālā atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

4.

Ģeogrāfiskās attīstības mērķis reģionālo atbalstu atšķir no citiem atbalsta veidiem, piemēram, no atbalsta pētniecībai, attīstībai un inovācijai, nodarbinātībai, mācībām, enerģētikai vai vides aizsardzībai, kam ir citi vispārējas nozīmes mērķi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu. Dažos apstākļos šādiem citiem atbalsta veidiem var tikt atļauta lielāka atbalsta intensitāte, ja vien atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem, kas izveidoti mazāk attīstītās teritorijās, tādējādi atzīstot īpašās grūtības, kas uzņēmumiem rodas šādās teritorijās (3).

5.

Reģionālais atbalsts var būt iedarbīgs tikai tad, ja to izmanto ierobežotā apjomā un samērīgi un ja tas koncentrējas EEZ vismazāk attīstītajos reģionos (4). Proti, atbalsta pieļautajai augšējai robežai jāatspoguļo attiecīgo reģionu attīstību ietekmējošo problēmu relatīvais smagums. Turklāt atbalsta radītajiem ieguvumiem no mazāk attīstītā reģiona attīstīšanas ir jābūt lielākiem par attiecīgajiem konkurences kropļojumiem (5). Atbalsta labvēlīgās ietekmes relatīvais svars var atšķirties atkarībā no piemērotās atkāpes no EEZ līguma 61. panta 3. punkta, tāpēc vismazāk attīstītajos reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, var tikt pieļauts lielāks konkurences izkropļojums nekā reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts (6).

6.

Turklāt reģionālais atbalsts var būt noderīgs mazāk attīstītu teritoriju ekonomikas attīstības veicināšanā tikai tad, ja tas tiek piešķirts, lai šajos apgabalos veicinātu papildu ieguldījumus vai saimnieciskās darbības. Atsevišķos ļoti retos un skaidri definētos gadījumos šķēršļi, kas šīm īpašajām teritorijām var rasties, piesaistot vai saglabājot saimniecisko darbību, var būt tik būtiski vai pastāvīgi, ka ieguldījumu atbalsts var būt nepietiekams, lai ļautu konkrētajai teritorijai attīstīties. Tikai šādos gadījumos reģionālo ieguldījumu atbalstu var papildināt ar tādu reģionālo darbības atbalstu, kas nav saistīts ar ieguldījumu.

7.

Komisija 2012. gada 8. maija paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu (7) noteica trīs mērķus, kas sasniedzami, modernizējot valsts atbalsta kontroli: a) veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi konkurētspējīgā iekšējā tirgū; b) Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē; c) vienkāršot noteikumus un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu.

8.

Komisijas paziņojumā pausts aicinājums izmantot kopīgu pieeju, pārskatot dažādas pamatnostādnes un regulējumus, lai stiprinātu iekšējo tirgu, palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, valsts atbalstu labāk izmantojot vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, rūpīgāk pārbaudītu stimulējošo ietekmi, atbalstu ierobežotu līdz minimumam un lai izvairītos no atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Iestāde piekrīt šim viedoklim. Šajās pamatnostādnēs paredzēto saderības nosacījumu pamatā ir šie kopīgie novērtēšanas principi, un šādi nosacījumi ir piemērojami gan paziņotām atbalsta shēmām, gan individuālam atbalstam.

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1.1.   REĢIONĀLĀ ATBALSTA PIEMĒROŠANAS JOMA

9.

Reģionālo atbalstu tērauda (8) un sintētisko šķiedru (9) nozarē neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu.

10.

Šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus Iestāde piemēros reģionālajam atbalstam visās tautsaimniecības nozarēs, uz kurām attiecas EEZ līguma piemērošanas joma (10), izņemot transporta nozari (11), uz kuru attiecas īpaši noteikumi, kas izklāstīti konkrētos tiesību aktos, kuri var paredzēt daļējas vai pilnīgas atkāpes no minētajām pamatnostādnēm. Iestāde attiecinās minētās pamatnostādnes uz tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kuru rezultātā tiek iegūti produkti, kas nav lauksaimniecības produkti.

11.

Šīs pamatnostādnes nebūs piemērojamas valsts atbalstam, ko piešķir lidostām (12) vai enerģētikas nozarei (13).

12.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu platjoslas tīkliem var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja papildus šajās pamatnostādnēs paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem tas atbilst arī šādiem īpašiem nosacījumiem: i) atbalsts tiek piešķirts tikai tām teritorijām, kurās nav tādas pašas kategorijas tīkla (platjoslas pamattīkla vai NGA) un kurās šāda tīkla izstrāde tuvākajā laikā nav paredzēta; ii) subsidētais tīkla operators piedāvā aktīvās un pasīvās vairumtirdzniecības piekļuvi atbilstoši taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ar iespēju veikt faktisku un pilnīgu atsaistīšanu; iii) atbalsts būtu jāpiešķir, pamatojoties uz konkursa atlases procesu saskaņā ar Platjoslas pamatnostādņu 74. punkta c) un d) apakšpunktu (14).

13.

Reģionālo ieguldījumu atbalstu pētniecības infrastruktūrai (15) var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja papildus šajās pamatnostādnēs paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta pārredzama un nediskriminējoša piekļuve attiecīgajai infrastruktūrai.

14.

Reģionu problēmas saistībā ar ieguldījumiem vai saimnieciskās darbības uzturēšanu mazāk attīstītos apgabalos vairāk skar mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) nekā lielus uzņēmumus. Pirmkārt, lieli uzņēmumi var vieglāk iegūt kapitālu un kredītus pasaules tirgos, un tiem retāk ir problēmas ierobežotāka finanšu pakalpojumu piedāvājuma dēļ konkrētā mazāk attīstītā reģionā. Otrkārt, lielu uzņēmumu ieguldījumi var radīt apjomradītus ietaupījumus, kas samazina ar atrašanās vietu saistītās sākotnējās izmaksas, un daudzos gadījumos tie nav piesaistīti reģionam, kurā veic ieguldījumus. Treškārt, lieliem uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus, parasti ir lielas iespējas aizstāvēt savu viedokli sarunās ar iestādēm, kā dēļ atbalsta piešķiršana var būt nevajadzīga vai nepamatota. Visbeidzot, lieli uzņēmumi, visticamāk, būs nozīmīgi attiecīgā tirgus dalībnieki, un tādēļ ieguldījumi, kuriem tiek piešķirts atbalsts, var izkropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

15.

Tā kā ir maz ticams, ka reģionālam atbalstam, ko piešķir lieliem uzņēmumiem ieguldījumu veikšanai, varētu būt stimulējoša ietekme, to nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, izņemot, ja šādu atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, lai uzsāktu jaunas saimnieciskās darbības attiecīgajās teritorijās (16) vai dažādotu esošo uzņēmumu produkciju ar jauniem produktiem vai jaunām procesa inovācijām.

16.

Reģionālais atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, ir darbības atbalsts, un to nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot, ja to piešķir, lai novērstu īpašas vai pastāvīgas problēmas, kas rodas uzņēmumiem mazāk attīstītos reģionos. Darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja tā mērķis ir mazināt konkrētas īpašas grūtības, ar kurām saskaras MVU īpaši mazattīstītās teritorijās, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, vai kompensēt papildu izmaksas, lai veiktu saimniecisko darbību attālākajos reģionos, vai arī novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos.

17.

Darbības atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma iekļauta NACE (17) 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (18) K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic grupu iekšējos darījumus un kuru galvenā darbības joma iekļauta NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

18.

Reģionālo atbalstu nedrīkst piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kuri šo pamatnostādņu izpratnē definēti Iestādes pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19), kas grozītas vai aizstātas.

19.

Novērtējot reģionālo atbalstu, ko piešķir uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots pēc Iestādes iepriekšēja lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Iestāde ņems vērā atbalsta summu, kas vēl ir jāatgūst (20).

1.2.   DEFINĪCIJAS

20.

Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas: a) ““a” apgabali” ir apgabali, kas noteikti reģionālā atbalsta plānā, piemērojot EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkta noteikumus; ““c” apgabali” ir apgabali, kas noteikti reģionālā atbalsta plānā, piemērojot EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumus; b) “ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot shēmu; c) “koriģētā atbalsta summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: atbalsta maksimālā summa = R × (50 + 0,50 × B + 0,34 × C), kur: “R” ir atbalsta maksimālā intensitāte, kura pieļaujama attiecīgajā teritorijā, izņemot palielinātu atbalsta intensitāti MVU. “B” ir attaisnoto izmaksu daļa, kas ir robežās no EUR 50 miljoniem līdz EUR 100 miljoniem. “C” ir attaisnoto izmaksu daļa, kas pārsniedz EUR 100 miljonus; d) “atbalsta piešķiršanas datums” ir datums, kad EBTA valsts uzņēmusies juridiskas saistības piešķirt atbalstu, uz ko var norādīt, stājoties valsts tiesu priekšā; e) “attaisnotās izmaksas” attiecībā uz ieguldījumu atbalstu ir materiālie un nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar sākotnējiem ieguldījumiem vai algu izmaksām; f) “bruto dotācijas ekvivalents” (BDE) ir atbalsta diskontētā vērtība, kas izteikta procentos no attaisnoto izmaksu diskontētās vērtības un ko aprēķina atbalsta piešķiršanas brīdī, pamatojoties uz attiecīgajā dienā piemērojamo atsauces likmi; g) “individuāls atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, pamatojoties uz shēmu vai uz ad hoc pamata; h) “sākotnējie ieguldījumi” ir: i. ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar: — jauna uzņēmuma izveidi, — esoša uzņēmuma jaudas palielināšanu, — uzņēmuma produkcijas dažādošanu ar produktiem, kurus uzņēmums līdz šim nav ražojis, vai — būtiskām pārmaiņām esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesā; vai ii. tādu aktīvu iegāde, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu ar nosacījumu, ka uzņēmums ir slēgts vai tiktu slēgts, ja tas nebūtu nopirkts, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs. Tikai uzņēmuma daļu vai akciju iegādi neuzskata par sākotnējo ieguldījumu; i) “sākotnējie ieguldījumi jaunai saimnieciskajai darbībai” ir: i. ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar: — jauna uzņēmuma izveidi vai — uzņēmuma darbības dažādošanu ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tā pati, kas iepriekš tika veikta uzņēmumā, vai līdzīga šādai darbībai; vai ii. tādu aktīvu iegāde, kas tieši pieder uzņēmumam, kurš ir slēgts vai tiktu slēgts, ja tas nebūtu nopirkts, un to ir iegādājies ar pārdevēju nesaistīts ieguldītājs, ar nosacījumu, ka jaunā darbība, kas veicama, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tā pati, kas tika veikta uzņēmumā pirms iegādes, vai nav līdzīga šādai darbībai; j) “nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas iegūti, pārņemot tehnoloģiju, piemēram, licences, zinātību vai nepatentētās tehniskās zināšanas; k) “darba vietu izveide” ir konkrētā ražotnē nodarbināto darbinieku skaita neto pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, pirms tam atskaitot no acīmredzamā izveidoto darba vietu skaita visas attiecīgajā periodā zaudētās darba vietas; l) “liels ieguldījumu projekts” ir sākotnējie ieguldījumi ar attaisnotajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, aprēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā; m) “atbalsta maksimālā intensitāte” ir BDE izteikta atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem, kā noteikts šo pamatnostādņu 5.4. iedaļā un norādīts attiecīgajā reģionālā atbalsta plānā; n) “paziņošanas robežlielums” ir atbalsta summa, kas pārsniedz turpmāk tabulā norādītos robežlielumus: Atbalsta intensitāte Paziņošanas robežlielums 10 % EUR 7,5 miljoni 15 % EUR 11,25 miljoni 25 % EUR 18,75 miljoni 35 % EUR 26,25 miljoni 50 % EUR 37,5 miljoni o) “darbinieku skaits” ir gada darba vienību (GDV) skaits, proti, personu skaits, kuras vienā gadā ir nodarbinātas uz pilnu slodzi; turklāt personas, kas nodarbinātas uz nepilnu slodzi vai sezonas darbos, norāda kā GDV daļas; p) “darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu ar sākotnējo ieguldījumu nesaistītus uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver šādas izmaksu kategorijas: izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrācijas izdevumus u. c., bet neietver amortizācijas izdevumus un finansēšanas izmaksas, ja tās bijušas iekļautas attaisnotajās izmaksās, piešķirot reģionālo ieguldījumu atbalstu; q) “reģionālā atbalsta plāns” ir apgabalu saraksts, ko EBTA valsts nosaka saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šajās pamatnostādnēs, un ko apstiprinājusi Iestāde; r) “tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, uz ko attiecas viena un tā pati NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klase (četrciparu kods); s) “viens vienots ieguldījumu projekts” ir jebkuri sākotnējie ieguldījumi, ko sācis tas pats saņēmējs (grupas līmenī) trīs gadu laikposmā no dienas, kad sākts darbs ar citiem atbalstītiem ieguldījumiem tajā pašā statistikas reģionā (21) 3. līmenī; t) “MVU” ir uzņēmumi, kuri atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Iestādes 2006. gada 19. aprīļa pamatnostādnēs par atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (22); u) “darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmumu; v) “mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, ko attiecīgā EBTA valsts noteikusi saskaņā ar šo pamatnostādņu 149. punktu; w) “materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražošanas telpas, mašīnas, iekārtas un aprīkojums; x) “ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir statistikas 2. līmeņa reģioni Norvēģijai un statistikas 3. līmeņa reģioni Islandei ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 (pamatojoties uz Eurostat datiem par iedzīvotāju blīvumu 2010. gadā) vai šādu statistikas reģionu daļas, ko attiecīgā EBTA valsts noteikusi saskaņā ar šo pamatnostādņu 149. punktu; y) “algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darba vietu, un ietver bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas par konkrētu laikposmu.

2.   PAZIŅOJAMS REĢIONĀLAIS ATBALSTS

21.

Principā EBTA valstīm jāpaziņo par reģionālo atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti grupu atbrīvojuma regulā, kura iestrādāta EEZ līgumā ar XV pielikumu.

22.

Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes paziņotām reģionālā atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.

23.

Uz individuālu atbalstu, kas tiek piešķirts atbilstoši paziņotai shēmai, joprojām attiecas paziņošanas pienākums saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, ja atbalsts no visiem avotiem pārsniedz paziņošanas robežlielumu (23) vai ja tas ir piešķirts saņēmējam, kas ir slēdzis tādu pašu vai līdzīgu darbību EEZ divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai vai brīdī, kad tas piesakās atbalstam, plāno slēgt šādu darbību divu gadu laikposmā pēc subsidējamo ieguldījumu pabeigšanas.

24.

Uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lielam uzņēmumam, lai dažādotu esoša “c” apgabala uzņēmuma produkciju ar jauniem produktiem, joprojām attiecas paziņošanas pienākums atbilstoši Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam.

3.   REĢIONĀLĀ ATBALSTA SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS

3.1.   KOPĒJIE NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI

25.

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Iestāde parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci.

26.

Komisijas 2012. gada 8. maija Paziņojumā par valsts atbalstu tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot visu Komisijas īstenoto atbalsta pasākumu saderību. Tie paši kopējie principi attiecas uz saderības novērtējumu, ko veic Iestāde. Šajā nolūkā Iestāde uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar EEZ līgumu tikai tad, ja tas atbildīs katram no šiem kritērijiem: a) ieguldījumi precīzi definētā vispārējas nozīmes mērķī – valsts atbalsta pasākuma mērķim ir jābūt vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu; (3.2. iedaļa); b) vajadzība pēc valsts iejaukšanās – valsts atbalsta pasākumam jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā atbalsts var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnību vai atrisinot taisnīguma vai kohēzijas problēmu; (3.3. iedaļa); c) atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot kā politikas instrumentu vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai; (3.4. iedaļa); d) stimulējoša ietekme – atbalstam ir jāmaina attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) attieksme tā, lai tas (tie) iesaistītos papildu darbībās, ko tas (tie) neveiktu bez šāda atbalsta vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā; (3.5. iedaļa); e) atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts) – atbalsta summa jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā; (3.6. iedaļa); f) izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ valstīm – atbalsta negatīvajai ietekmei jābūt pietiekami ierobežotai, lai pasākuma ietekmes kopējā bilance būtu pozitīva; (3.7. iedaļa); g) atbalsta pārredzamība – EEZ valstīm, Iestādei, ekonomikas dalībniekiem un ieinteresētajai sabiedrības daļai ir vienkārša piekļuve visiem ar atbalstu saistītajiem attiecīgajiem aktiem un informācijai. (3.8. iedaļa).

27.

Turklāt attiecībā uz konkrētu shēmu kategoriju kopējo bilanci var noteikt prasību veikt ex post vērtējumu, kā aprakstīts šo pamatnostādņu 4. sadaļā. Tādos gadījumos Iestāde var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu.

28.

Ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir valsts atbalsta pasākuma sastāvdaļa) nozīmētu EEZ tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (24).

29.

Novērtējot jebkura individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, Iestāde ņems vērā visus tiesas procesus saistībā ar EEZ līguma 53. vai 54. panta pārkāpumiem, kuri var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kuri var būt būtiski saderības novērtēšanai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (25).

3.2.   IEGULDĪJUMS KOPĒJAM MĒRĶIM

30.

Reģionālā atbalsta pamatmērķis ir samazināt attīstības atšķirības starp dažādiem EEZ reģioniem. Izmantojot taisnīguma vai kohēzijas mērķi, reģionālais atbalsts var sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, nodrošinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

3.2.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

31.

Reģionālā atbalsta shēmām vajadzētu būt attiecīgās reģionālās attīstības stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai ar skaidri noteiktiem mērķiem, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar šiem mērķiem un sniegt ieguldījumu to sasniegšanā.

32.

Shēmas “c” apgabalos var ieviest, lai atbalstītu MVU sākotnējos ieguldījumus un sākotnējos ieguldījumus lielu uzņēmumu jaunai darbībai.

33.

Piešķirot individuāliem ieguldījumu projektiem atbalstu saskaņā ar shēmu, piešķīrējai iestādei jāapstiprina, ka atlasītais projekts sniegs ieguldījumu shēmas mērķī un līdz ar to arī attiecīgā apgabala attīstības stratēģijā. Šajā nolūkā EBTA valsts var atsaukties uz informāciju, ko sniedzis atbalsta pieteikuma iesniedzējs atbilstoši veidlapai, kura pievienota šīm pamatnostādnēm, ja ir jāraksturo ieguldījumu pozitīvā ietekme uz attiecīgo apgabalu (26).

34.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi veicina reālu un ilgtspējīgu konkrētā apgabala attīstību, ieguldījumiem jāpaliek attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus vai (attiecībā uz MVU) trīs gadus kopš to veikšanas (27).

35.

Ja atbalsts ir aprēķināts, pamatojoties uz algu izmaksām, attiecīgajiem darbiniekiem jābūt pieņemtiem darbā trīs gadu laikā kopš darbu beigšanas. Katrai ieguldījumu rezultātā radītajai darba vietai jāpaliek attiecīgajā apgabalā piecus gadus kopš datuma, kad šajā darba vietā pirmo reizi tika pieņemts darbinieks. Ja ieguldījumus veicis MVU, EBTA valstis var samazināt šo ieguldījumu vai radīto darba vietu saglabāšanas piecu gadu periodu ne mazāk kā līdz trim gadiem.

36.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir dzīvotspējīgi, EBTA valstij jānodrošina, ka atbalsta saņēmējs vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām nodrošina tādu finansiālu ieguldījumu no saviem līdzekļiem vai ārēja finansējuma, kurā nav nekāda publiska finansiālā atbalsta (28).

37.

Lai izvairītos no tā, ka valsts atbalsta pasākumi varētu nodarīt kaitējumu videi, EBTA valstīm arī jānodrošina atbilstība EEZ tiesību aktiem vides jomā, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana, kad to paredz tiesību akti, un visu attiecīgo atļauju saņemšana.

3.2.2.   Paziņots individuālais ieguldījumu atbalsts

38.

Lai pierādītu Iestādei paziņotā individuālā ieguldījumu atbalsta reģionālo devumu, EBTA valstis var izmantot dažādus, tostarp šādus, tiešos rādītājus (piemēram, tieša jaunu darba vietu radīšana) un netiešos rādītājus (piemēram, vietējās inovācijas): a) ar ieguldījumu tieši radīto darba vietu skaits ir svarīgs devuma rādītājs reģionālajā attīstībā. Būtu jāņem vērā arī radīto darba vietu kvalitāte un pieprasīto prasmju līmenis; b) vietējā apakšpiegādātāju un piegādātāju tīklā varētu radīt pat vairāk jaunu darba vietu, tā palīdzot integrēt ieguldījumus attiecīgajā reģionā un nodrošinot plašāku pozitīvās ietekmes izplatību. Tādēļ tiks ņemts vērā arī netieši radīto darba vietu skaits; c) saņēmēja apņemšanās organizēt plašus mācību pasākumus, lai pilnveidotu savu darbinieku prasmes (vispārējās un specifiskās), tiks uzskatīta par faktoru, kas veicina reģionālo attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī stažēšanās vai māceklības iespējām, jo īpaši jauniešiem, un mācībām, kas pilnveido ārpus uzņēmuma esošo darba ņēmēju zināšanas un viņu nodarbināmību. Lai izvairītos no divkāršas uzskaites, vispārējās vai specifiskās mācības, kam ir apstiprināts mācību atbalsts, netiks uzskatītas par reģionālā atbalsta pozitīvu faktoru; d) reģionālās attīstības ziņā ārēji apjomradīti ietaupījumi vai citi labumi var rasties tuvināšanās (klasteru veidošanās) rezultātā. Uzņēmumu klasteri vienā nozarē ļauj atsevišķām rūpnīcām vairāk specializēties, tā palielinot efektivitāti. Tomēr šā rādītāja nozīmība, nosakot devumu reģionālajai attīstībai, ir atkarīga no klastera attīstības pakāpes; e) ieguldījumi ir saistīti ar tehniskām zināšanām un var būt nozīmīgas tehnoloģiju pārneses avots (zināšanu izplatība). Ieguldījumi intensīvās tehnoloģiju nozarēs drīzāk būs saistīti ar tehnoloģiju pārnesi atbalsta saņēmēja reģionā. Šajā saistībā svarīgs ir arī zināšanu izplatības apjoms un specifika; f) var izskatīt arī projektu nozīmi reģiona spējai radīt jaunu tehnoloģiju, izmantojot vietējās inovācijas. Šai ziņā pozitīvi var vērtēt jaunu ražošanas objektu sadarbību ar vietējām augstākās izglītības iestādēm; g) ieguldījuma ilgums un iespējamie turpmākie ieguldījumi nākotnē ir rādītājs uzņēmuma ilglaicīgām saistībām attiecīgajā reģionā.

39.

EBTA valstis var pamatoties arī uz atbalsta saņēmēja biznesa plānu, kas varētu sniegt informāciju par izveidojamo darba vietu skaitu, izmaksājamām algām (mājsaimniecību turības pieaugums kā papildu pozitīvs rādītājs), no vietējiem ražotājiem iegādātajiem apjomiem, ieguldījumu radīto apgrozījumu un apgabala iespējamo ieguvumu no papildu nodokļu ieņēmumiem.

40.

Ad hoc atbalsta (29) gadījumā EBTA valstij papildus 33.–37. punktā noteiktajām prasībām ir jāpierāda, ka projekts atbilst attiecīgā apgabala attīstības stratēģijai un sniedz ieguldījumu tās mērķu sasniegšanā.

3.2.3.   Darbības atbalsta shēmas

41.

Darbības atbalsta shēmas veicinās mazāk attīstītu teritoriju attīstību tikai tad, ja šo teritoriju problēmas būs iepriekš skaidri definētas. Šķēršļi saimnieciskās darbības piesaistīšanai vai saglabāšanai var būt tik būtiski vai pastāvīgi, ka ar ieguldījumu atbalstu vien var nebūt pietiekami, lai ļautu konkrētajiem apgabaliem attīstīties.

42.

Attiecībā uz atbalstu, lai mazinātu konkrētas īpašas grūtības, ar kurām “a” apgabalos saskaras MVU, attiecīgajām EBTA valstīm ir jāpierāda, ka šādas īpašas grūtības patiešām pastāv un ir nozīmīgas, un arī jāpierāda, ka darbības atbalsta shēma ir vajadzīga, jo minētās īpašās grūtības nevar atrisināt ar ieguldījumu atbalstu.

43.

Attiecībā uz darbības atbalstu, lai novērstu vai mazinātu apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos, attiecīgajai EBTA valstij ir jāpierāda apdzīvotības sarukšanas risks attiecīgajā apgabalā gadījumā, ja darbības atbalsts netiks piešķirts.

3.3.   VAJADZĪBA PĒC VALSTS IEJAUKŠANĀS

44.

Lai izvērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, vispirms jāveic risināmās problēmas cēloņu analīze. Valsts atbalstam vajadzētu būt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. Tas ir īpaši svarīgi ierobežotu publisko resursu apstākļos.

45.

Konkrētos apstākļos valsts atbalsts patiešām var novērst tirgus nepilnības, tādējādi veicinot tirgu efektīvu darbību un uzlabojot konkurētspēju. Turklāt, ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet no taisnīguma vai kohēzijas viedokļa tos uzskata par nepietiekamiem, valsts atbalstu var izmantot, lai iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu tirgū.

46.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir reģionālā atbalsta plānā iekļautu apgabalu attīstībai saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šo pamatnostādņu 5. sadaļā, Iestāde uzskata, ka tirgus nesasniedz EEZ līgumā noteiktos gaidītos kohēzijas mērķus bez valsts iejaukšanās. Tāpēc atbalsts, ko piešķir šādos apgabalos, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktam.

3.4.   REĢIONĀLĀ ATBALSTA PIEMĒROTĪBA

47.

Paziņotajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot kā politikas instrumentu attiecīgā politikas mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu, ja tādu pašu pozitīvu devumu reģionālajā attīstībā var panākt ar citiem mazāk izkropļojošiem politikas instrumentiem vai citiem mazāk izkropļojošiem atbalsta instrumenta veidiem.

3.4.1.   Piemērotība, salīdzinot ar alternatīviem politikas instrumentiem

3.4.1.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

48.

Reģionālo ieguldījumu atbalsts nav vienīgais EBTA valstīm pieejamais politikas instruments, ar kuru var atbalstīt ieguldījumus un jaunu darba vietu radīšanu mazāk attīstītos reģionos. EBTA valstis var izmantot citus pasākumus, piemēram, attīstīt infrastruktūru, uzlabot izglītības un mācību kvalitāti vai pilnveidot uzņēmējdarbības vidi.

49.

Ieviešot shēmu, kas neietilpst darbības programmā, kuru finansē no kohēzijas politikas fondiem, EBTA valstīm jānorāda, kādēļ reģionālais atbalsts ir piemērots instruments, kas palīdz sasniegt kopējo taisnīguma vai kohēzijas mērķi.

50.

Iestāde īpaši ņem vērā visus ierosinātās atbalsta shēmas ietekmes novērtējumus, ko EBTA valsts var darīt pieejamus. Lai novērtētu ierosinātās shēmas piemērotību, var arī ņemt vērā 4. sadaļā aprakstītos ex post vērtējumus.

3.4.1.2.   Individuālais ieguldījumu atbalsts

51.

Ad hoc atbalsta gadījumā EBTA valstij jāpierāda, kādā veidā šāds atbalsts nodrošinās attiecīgā apgabala attīstību labāk nekā atbalsts, ko piešķir saskaņā ar shēmu vai cita veida pasākumiem.

3.4.1.3.   Darbības atbalsta shēmas

52.

EBTA valstij jāpierāda, ka atbalsts ir piemērots, lai sasniegtu shēmas mērķi attiecībā uz problēmām, kuru risināšanai šis atbalsts ir paredzēts. Lai pierādītu atbalsta piemērotību, EBTA valsts var aprēķināt atbalsta summu ex ante kā fiksētu summu, kas sedz gaidāmās papildu izmaksas noteiktā laikposmā, lai stimulētu uzņēmumus ierobežot izmaksas un attīstīt to uzņēmējdarbību efektīvāk laika gaitā. (30)

3.4.2.   Piemērotība, salīdzinot ar dažādiem atbalsta instrumentiem

53.

Reģionālo atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr EBTA valstij būtu jānodrošina atbalsta piešķiršana tādā veidā, kas radītu vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Šajā sakarā, ja atbalsts ir piešķirts veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums, zemes, preču vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām utt.), EBTA valstij jāpierāda, kādēļ nav piemēroti citi iespējami mazāk izkropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājami aizņēmumi vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas, akciju iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem).

54.

Atbalsta shēmām, ar kurām īsteno darbības programmu mērķus un prioritātes, šajā programmā izvēlētais finansēšanas instruments tiek uzskatīts par piemērotu instrumentu.

55.

Lai novērtētu ierosinātā atbalsta shēmu piemērotību, var ņemt vērā 4. sadaļā aprakstītos ex post vērtējumus.

3.5.   STIMULĒJOŠA IETEKME

56.

Reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma attieksmi tā, ka tas iesaistās apgabala attīstību veicinošās papildu darbībās, kurās tas neiesaistītos bez šāda atbalsta vai iesaistītos ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku.

57.

Stimulējošo ietekmi var pierādīt, izmantojot divus iespējamos turpmāk minētos scenārijus: a) atbalsts stimulē pieņemt pozitīvu lēmumu par ieguldījumu, jo ieguldījumu, kas šim atbalsta saņēmējam citādi nebūtu pietiekami ienesīgs, var veikt attiecīgajā apgabalā (31) (pirmais scenārijs, lēmums par ieguldījumiem); vai b) atbalsts stimulē izvietot plānoto ieguldījumu attiecīgajā apgabalā, nevis citur, jo tas kompensē neto trūkumus un izmaksas, kas saistītas ar izvietošanu atbalstāmajā apgabalā (otrais scenārijs, lēmums par atrašanās vietu).

58.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja attieksmi, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, var uzskatīt, ka tie paši ieguldījumi šajā reģionā tiktu veikti arī bez atbalsta. Šādam atbalstam trūkst stimulējošās ietekmes, lai sasniegtu reģionālo mērķi, un to nevar apstiprināt kā saderīgu ar iekšējo tirgu.

59.

Tomēr attiecībā uz reģionālo atbalstu, kas piešķirts ar kohēzijas politikas fondu starpniecību “a” apgabalos ieguldījumiem, kuri nepieciešami EEZ tiesību aktos noteiktu standartu sasniegšanai, var uzskatīt, ka tam ir stimulējoša ietekme, ja bez atbalsta saņēmējam nebūtu bijis izdevīgi veikt ieguldījumus attiecīgajā apgabalā un tā rezultātā minētajā apgabalā tiktu slēgts esošs uzņēmums.

3.5.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

60.

Darbus saistībā ar individuāliem ieguldījumiem drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir iesniegta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai.

61.

Ja darbi tiek sākti, pirms tiek iesniegta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai, tad atbalstu, kas piešķirts attiecībā uz individuālajiem ieguldījumiem, neuzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu.

62.

EBTA valstīm jāievieš standarta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai, kas pievienota šo pamatnostādņu pieteikumā (32). Pieteikuma veidlapā MVU un lieliem uzņēmumiem hipotētiski jāpaskaidro, kas notiktu, ja tie nesaņemtu atbalstu, norādot, kurš no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir piemērojams.

63.

Turklāt lieliem uzņēmumiem ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecinātu hipotētisku scenāriju, kurš aprakstīts pieteikuma veidlapā. MVU šāda pienākuma nav.

64.

Piešķīrējai iestādei jāveic hipotētisko elementu ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka reģionālajam atbalstam ir nepieciešamā stimulējošā ietekme, kas atbilst vienam no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu.

3.5.2.   Paziņots individuālais ieguldījumu atbalsts

65.

Papildus 60.–64. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz paziņotu atbalstu (33) EBTA valstij ir jāsniedz nepārprotami pierādījumi, ka atbalstam ir efektīva ietekme uz ieguldījumu izvēli vai atrašanās vietas izvēli (34). Tai jānorāda, kurš no 57. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir piemērojams. Lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, EBTA valstij jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī visaptverošs hipotētiskā scenārija apraksts par gadījumu, ja neviena valsts iestāde EEZ saņēmējam nepiešķir nekādu atbalstu.

66.

Pirmajā scenārijā EBTA valsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuri parāda, ka ieguldījumi nebūtu pietiekami ienesīgi bez atbalsta.

67.

Otrajā scenārijā EBTA valsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuros redzams, ka ir veikts izmaksu un ieguvumu salīdzinājums attiecībā uz gadījumu, ja atrašanās vieta ir attiecīgajā apgabalā un citā(-os) alternatīvā(-os) apgabalā(-os). Iestāde pārbauda, vai šādi salīdzinājumi ir reāli pamatoti.

68.

EBTA valstis īpaši tiek aicinātas paļauties uz oficiāliem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem (tostarp ar atrašanās vietu saistīto risku novērtēšanu), finanšu pārskatiem, iekšējiem biznesa plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, kā arī dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir izstrādāti daži ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir sagatavoti finanšu iestādēm, varētu palīdzēt EBTA valstīm pierādīt stimulējošo ietekmi.

69.

Šajā saistībā, jo īpaši pirmajā scenārijā, ienesīguma līmeni var novērtēt, izmantojot metodoloģijas, kuras parasti tiek piemērotas attiecīgajā nozarē un kurās var ietvert metodes, lai novērtētu projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (35), iekšējās atdeves koeficientu (IRR) (36) vai ieguldītā kapitāla vidējo atdevi (ROCE). Projekta rentabilitāte ir jāsalīdzina ar parastajiem atdeves koeficientiem, ko uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos. Ja šādi koeficienti nav pieejami, projekta rentabilitāte jāsalīdzina ar uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē.

70.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja attieksmi, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, tam nav pozitīvas ietekmes uz reģionu. Tāpēc atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu gadījumos, kad izrādīsies, ka tie paši ieguldījumi šajā reģionā tiktu veikti arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts.

3.5.3.   Darbības atbalsta shēmas

71.

Attiecībā uz darbības atbalsta shēmām uzskatīs, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja pastāv iespēja, ka bez atbalsta saimnieciskās darbības līmenis attiecīgajā apgabalā vai reģionā būtu būtiski zemāks problēmu dēļ, kuras paredzēts risināt, izmantojot atbalstu.

72.

Tāpēc Iestāde uzskatīs, ka atbalsts veicina papildu saimniecisko darbību attiecīgajos apgabalos vai reģionos, ja EBTA valsts ir pierādījusi, ka attiecīgajā apgabalā pastāv minētās problēmas un ka tās ir būtiskas (sk. 42. un 43. punktu).

3.6.   ATBALSTA SUMMAS SAMĒRĪGUMS (LĪDZ MINIMUMAM IEROBEŽOTS ATBALSTS)

73.

Principā reģionālā atbalsta summa ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā.

74.

Kopumā individuāli paziņojamu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts. Līdzīgi attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem atbilstoši paziņotām shēmām, EBTA valstīm jānodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”.

75.

Tāpēc attiecībā uz pirmā scenārija situācijām (lēmumi par ieguldījumiem) atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai projekts būtu pietiekami rentabls, piemēram, lai palielinātu tā IRR virs parastajiem atdeves koeficientiem, ko attiecīgais uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos, vai lai palielinātu tā IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē, ja tie ir pieejami.

76.

Otrā scenārija situācijās (atrašanās vietas stimulēšana) atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp ieguldījumu neto pašreizējo vērtību mērķa apgabalā un ieguldījumu neto pašreizējo vērtību alternatīvajā atrašanās vietā. Jāņem vērā visas saistītās izmaksas un ieguvumi, tostarp arī, piemēram, administratīvās izmaksas, transporta izmaksas, mācību izmaksas, kuras nesedz atbalsts mācībām, kā arī algu starpības. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta atrodas EEZ, minētajā citā atrašanās vietā piešķirtās subsīdijas netiks ņemtas vērā.

77.

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Iestāde ieguldījumu atbalstam turpmāk piemēro ieguldījumu atbalsta maksimālo intensitāti (37). Atbalsta maksimālajai intensitātei ir divkāršs mērķis.

78.

Pirmkārt, attiecībā uz paziņotām shēmām šī atbalsta maksimālā intensitāte ir sava veida garantija MVU – kamēr atbalsta intensitāte nepārsniedz pieļaujamo maksimālo intensitāti, tiek uzskatīts, ka ir izpildīts “līdz minimumam ierobežota atbalsta” kritērijs.

79.

Otrkārt, visos pārējos gadījumos atbalsta intensitāti izmanto kā maksimālo ierobežojumu neto papildu izmaksu pieejai, kas aprakstīta 75. un 76. punktā.

80.

Atbalsta maksimālo intensitāti modulē attiecībā uz trim kritērijiem: a) attiecīgā apgabala sociālekonomiskā situācija kā rādītājs, kādā mērā apgabalam vajadzīga turpmāka attīstība un, iespējams, arī tam, kādā mērā apgabals cieš no grūtībām piesaistīt un saglabāt saimniecisko darbību; b) atbalsta saņēmēja uzņēmuma lielums kā rādītājs īpašiem sarežģījumiem finansēt vai īstenot projektu attiecīgajā apgabalā; un c) ieguldījumu projekta apmērs kā rādītājs paredzamajam konkurences un tirdzniecības izkropļojumu līmenim.

81.

Tādēļ – jo mazāk attīstīts ir mērķa reģions un ja atbalsta saņēmējs ir MVU, jo augstāka atbalsta intensitāte ir pieļaujama (un, iespējams, augstāks tirdzniecības un konkurences izkropļojumu līmenis).

82.

Ņemot vērā paredzamos lielākus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, atbalsta maksimālā intensitāte attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem jāsamazina, izmantojot 20. punkta c) apakšpunktā noteiktos mehānismus.

3.6.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

83.

Attiecībā uz atbalstu MVU var izmantot palielināto atbalsta maksimālo intensitāti, kas aprakstīta 5.4. iedaļā. Tomēr MVU nedrīkst gūt labumu no šīs palielinātās intensitātes, ja ieguldījumi ir saistīti ar lielu ieguldījumu projektu.

84.

Attiecībā uz atbalstu lieliem uzņēmumiem EBTA valstij jānodrošina, ka atbalsta summa atbilst ieguldījumu īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju, kurā atbalsts netiek sniegts. Šo pamatnostādņu 75. un 76. punktā izskaidrotā metode jāizmanto kopā ar atbalsta maksimālo intensitāti kā maksimālo ierobežojumu.

85.

Attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem jānodrošina, ka atbalsts nepārsniedz samazināto intensitāti. Ja saņēmējam atbalstu piešķir ieguldījumiem, ko uzskata par daļu no viena vienota ieguldījumu projekta, atbalsts ir jāsamazina attiecībā uz attaisnotajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus (38).

86.

Atbalsta maksimālo intensitāti un atbalsta summu vienam projektam aprēķina piešķīrēja iestāde, piešķirot atbalstu. Atbalsta intensitāte jāaprēķina, pamatojoties uz bruto dotācijas ekvivalentu saistībā ar ieguldījumu kopējām attaisnotajām izmaksām vai saistībā ar algu izmaksām, ko, piesakoties atbalstam, norādījis tā saņēmējs.

87.

Ja ieguldījumu atbalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām, ir apvienots ar reģionālo ieguldījumu atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz algu izmaksām, atbalsta kopējā summa nedrīkst pārsniegt vislielāko atbalsta summu, kas iegūta kādā no aprēķiniem, līdz maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei konkrētajam apgabalam.

88.

Ieguldījumu atbalstu var paralēli piešķirt no dažādām reģionālā atbalsta shēmām vai kopā ar ad hoc atbalstu ar nosacījumu, ka no visiem avotiem kopējais atbalsts nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti vienam projektam, kas iepriekš jāaprēķina pirmajai piešķīrējai iestādei.

89.

Attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, kas saistīti ar Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektiem, kuri atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulā par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar ETS mērķi (39), atbalsta intensitāte, kas attiecas uz apgabalu, kurā atrodas sākotnējie ieguldījumi, ir piemērojama visiem atbalsta saņēmējiem, kas piedalās projektā. Ja sākotnējie ieguldījumi atrodas divos vai vairākos atbalstāmos reģionos, atbalsta maksimālā intensitāte sākotnējiem ieguldījumiem ir tā, kas ir piemērojama atbalstāmajā reģionā, kurā radusies lielākā daļa attaisnoto izmaksu. Par sākotnējiem ieguldījumiem, ko veic lieli uzņēmumi “c” apgabalos, reģionālo atbalstu saistībā ar ETS projektiem var saņemt tikai tad, ja tie ir sākotnējie ieguldījumi jaunām darbībām vai jauniem produktiem.

3.6.1.1.   Attaisnotās izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām

90.

Iegādātajiem aktīviem vajadzētu būt jauniem, izņemot attiecībā uz MVU un uzņēmuma iegādi (40).

91.

MVU gadījumā par attaisnotām var uzskatīt arī līdz 50 % no priekšizpētes vai konsultāciju izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumiem.

92.

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attaisnotajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo trīs finanšu gadu laikā.

93.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esoša uzņēmuma produkcijas dažādošanai, attaisnotajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā finanšu gadā pirms darbu sākšanas.

94.

Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, tikai ievērojot šādus nosacījumus: a) ja tiek nomāta zeme un ēkas, lielu uzņēmumu gadījumā nomai jāturpinās vismaz piecus gadus pēc paredzamā ieguldījumu noslēgšanas datuma, bet MVU gadījumā – vismaz trīs gadus; b) ja tiek nomāta ražotne vai iekārtas, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

95.

Iegādājoties uzņēmumu, būtu jāsedz tikai tās izmaksas aktīvu pirkšanai no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Darījumam jābūt veiktam saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja atbalsts aktīvu iegādei jau ir piešķirts pirms to iegādes, šādu aktīvu izmaksas būtu jāatskaita no attaisnotajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma iegādi. Ja uzņēmuma iegāde ir apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu, šādu vēlāku ieguldījumu attaisnotās izmaksas būtu jāpieskaita uzņēmuma aktīvu iegādes izmaksām.

96.

Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attaisnotas tikai līdz 50 % no projekta kopējām attaisnotajām ieguldījumu izmaksām. MVU gadījumā var pilnīgi segt nemateriālo aktīvu izmaksas.

97.

Nemateriālajiem aktīviem, ko var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, joprojām jābūt saistītiem ar attiecīgo atbalstāmo apgabalu, un tos nevar novirzīt citiem apgabaliem. Šajā nolūkā nemateriālajiem aktīviem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: a) tie ir jāizmanto vienīgi uzņēmumā, kas saņem atbalstu; b) tiem jābūt amortizējamiem; c) tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju.

98.

Nemateriālajiem aktīviem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus (trīs gadus MVU gadījumā) jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts.

3.6.1.2.   Attaisnotās izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz algu izmaksām

99.

Reģionālo atbalstu var aprēķināt arī, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kas saistītas ar darba vietu radīšanu sākotnējo ieguldījumu rezultātā. Atbalsts var kompensēt tikai darbā pieņemtās personas algu izmaksas, ko aprēķina par divu gadu laikposmu, un atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti attiecīgajā apgabalā.

3.6.2.   Paziņots individuālais ieguldījumu atbalsts

100.

Pirmā scenārija situācijās (lēmums par ieguldījumu) Iestāde, izmantojot 75. punktā izklāstīto metodi, pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz nepieciešamo minimumu, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs.

101.

Otrā scenārija situācijās (lēmums par atrašanās vietu) attiecībā uz atrašanās vietas stimulēšanu Iestāde, izmantojot šo pamatnostādņu 76. punktā noteikto metodi, salīdzinās ieguldījumu neto pašreizējo vērtību mērķa apgabalam ar ieguldījumu neto pašreizējo vērtību alternatīvā atrašanās vietā.

102.

Aprēķinus, ar kuriem veic stimulējošās ietekmes analīzi, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. EBTA valstij jāpierāda samērīgums, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kas minēta 68. punktā.

103.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt pieļaujamo koriģēto atbalsta intensitāti.

3.6.3.   Darbības atbalsta shēmas

104.

EBTA valstij jāpierāda, ka atbalsta līmenis ir samērīgs ar problēmām, kuru risināšanai tas paredzēts.

105.

Proti, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: a) atbalsts jānosaka attiecībā uz attaisnoto izmaksu kopumu, kas ir iepriekš definēts un pilnīgi attiecināms uz problēmām, kuru risināšanai atbalsts paredzēts, kā norādījusi EBTA valsts; b) atbalsts drīkst segt tikai noteiktu daļu no šīm iepriekš noteiktajām attaisnotajām izmaksām un nedrīkst pārsniegt šīs izmaksas; c) atbalsta summai katram saņēmējam jābūt samērīgai ar katram saņēmējam faktiski radušos problēmu līmeni.

3.7.   IZVAIRĪŠANĀS NO NEPAMATOTAS NEGATĪVAS IETEKMES UZ KONKURENCI UN TIRDZNIECĪBU

106.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp EBTA valstīm jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā. Var tikt apzinātas konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

3.7.1.   Vispārīgi apsvērumi

107.

Reģionālais atbalsts var izraisīt pamatā divu veidu iespējamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Tie ir produktu tirgus izkropļojumi un atrašanās vietas ietekme. Abi šie veidi var būt par iemeslu neefektīvai sadalei (tādējādi negatīvi ietekmējot iekšējā tirgus ekonomisko efektivitāti) un sadales problēmām (saimnieciskās darbības sadalījums starp reģioniem).

108.

Viena no valsts atbalsta iespējami nelabvēlīgām ietekmēm ir tā, ka valsts atbalsts neļauj tirgus mehānismam sniegt efektīvus rezultātus, atbalstot visproduktīvākos ražotājus un izdarot spiedienu uz vismazāk produktīvajiem ražotājiem uzlabot, pārstrukturizēt vai pamest tirgu. Valsts atbalsta izraisītā būtiskā jaudas paplašināšanās tirgū, kura darbības rādītāji nav optimāli, varētu īpaši pārmērīgi traucēt konkurenci, jo pārprodukcijas rašanās vai saglabāšanās varētu samazināt peļņas daļu un konkurentu ieguldījumus vai pat novest pie konkurentu aiziešanas no tirgus. Tas varētu radīt situāciju, kurā konkurenti, kas citkārt varētu palikt tirgū, tiek izspiesti no tirgus. Tas var arī kavēt uzņēmumu ienākšanu vai to darbības paplašināšanu tirgū un mazināt konkurentu vēlmi ieviest jauninājumus. Tas rada neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir nelabvēlīgas arī patērētājiem. Turklāt atbalsta pieejamība var mudināt iespējamos atbalsta saņēmējus kļūt bezrūpīgiem vai nepamatoti riskēt. Ilgtermiņa ietekme uz nozares vispārēju darbību, visticamāk, būtu negatīva.

109.

Atbalstam var būt kaitējoša ietekme, arī palielinot vai saglabājot atbalsta saņēmēja būtisku ietekmi tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina būtisku ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

110.

Reģionālais atbalsts pēc būtības ne tikai traucē produktu tirgu darbību, bet arī ietekmē saimnieciskās darbības izvietojumu. Ja kāds apgabals, pateicoties atbalstam, piesaista ieguldījumu, cits apgabals tādēļ šo iespēju zaudē. Apgabalos, kurus atbalsts ir nelabvēlīgi ietekmējis, šīs negatīvās ietekmes sekas var izpausties kā zaudēta saimnieciskā darbība un zaudētas darba vietas, tostarp apakšuzņēmēju līmenī. Tās var izpausties arī kā pozitīvu ārējo faktoru (piemēram, klasteru veidošanās, zināšanu izplatība, izglītība un mācības utt.) zaudējums.

111.

Ģeogrāfiskais faktors reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem. Reģionālā atbalsta īpašā pazīme ir tā, ka tas ir paredzēts, lai ietekmētu ieguldītāju izvēli attiecībā uz vietu, kur īstenot ieguldījumu projektus. Ja reģionālais atbalsts kompensē papildu izmaksas, kas rodas reģionālo problēmu dēļ, un atbalsta papildu ieguldījumus atbalstāmajos apgabalos, neatņemot to citiem atbalstāmiem apgabaliem, tas ne tikai veicina reģiona attīstību, bet arī kohēziju, galu galā dodot labumu visai EEZ. Reģionālā atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi saistībā ar atrašanās vietu zināmā mērā jau ierobežo reģionālā atbalsta plāni, kuros ir precīzi noteikti apgabali, kam var piešķirt reģionālo atbalstu, ņemot vērā taisnīguma un kohēzijas politikas mērķus, kā arī atbalsta maksimālo pieļaujamo intensitāti. Tomēr izpratnei par to, kas būtu noticis, ja atbalsts nebūtu piešķirts, ir svarīga nozīme, lai novērtētu atbalsta faktisko ietekmi uz kohēzijas mērķa sasniegšanu.

3.7.2.   Acīmredzama negatīva ietekme

112.

Iestāde identificē vairākas situācijas, kurās atbalsta negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, tāpēc atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

113.

Iestāde nosaka atbalsta maksimālo intensitāti. Šī ir saderības pamatprasība, kuras mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu projektiem, kur attiecība starp atbalsta summu un attaisnotajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kurai ir īpaši liela kropļojošas ietekmes iespējamība. Parasti, jo lielāka ir pozitīvā ietekme, ko atbalstītais projekts varētu radīt, un jo lielāka ir iespējamā vajadzība pēc atbalsta, jo lielāks ir arī atbalsta intensitātes maksimālais ierobežojums.

114.

Attiecībā uz pirmā scenārija gadījumiem (lēmumi par ieguldījumiem), ja projekta radītā jauda vērojama tirgū, kurā aktivitātes samazinājums strukturālā ziņā ir absolūts, Iestāde to uzskata par negatīvu ietekmi, ko diez vai kompensēs jebkāda pozitīvā ietekme.

115.

Otrā scenārija gadījumos (lēmumi par atrašanās vietu), ja, nepiešķirot atbalstu, ieguldījumus veiktu reģionā ar augstāku vai tādu pašu atbalsta intensitāti kā mērķa reģionā, tam būs negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensēs jebkāda pozitīva ietekme, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

116.

Ja saņēmējs slēdz tādu pašu vai līdzīgu darbību citā EEZ apgabalā un pārvieto to uz mērķa apgabalu un ja pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un darbības pārvietošanu, tā ir negatīva ietekme, ko, maz ticams, kompensēs kādi pozitīvi faktori.

117.

Izvērtējot paziņotos pasākumus, Iestāde pieprasīs visu vajadzīgo informāciju, lai apsvērtu, vai valsts atbalsts neradītu ievērojamu darba vietu zudumu pašreizējās atrašanās vietās EEZ.

3.7.3.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

118.

Ieguldījumu atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tad, ja izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ja ievēroti visi nosacījumi par ieguldījumu atbalstu), kumulatīvi shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var attiekties uz produktu tirgiem, radot vai palielinot pārprodukciju vai izveidojot, palielinot vai saglabājot kāda atbalsta saņēmēja būtisku ietekmi tirgū tādā veidā, kas negatīvi ietekmēs dinamiskus stimulus. Atbalsts, kas pieejams atbilstoši shēmām, var arī būtiski mazināt saimniecisko darbību citos EEZ apgabalos. Ja shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šādu izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

119.

Tādēļ EBTA valstij ir jāpierāda, ka šāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta individuālo un kumulatīvo apjomu, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķa nozaru īpašības. Lai Iestāde varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, EBTA valsts var iesniegt jebkuru tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post vērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām.

120.

Piešķirot atbalstu individuāliem projektiem atbilstoši shēmai, piešķīrējai iestādei ir jāpārbauda un jāapstiprina, ka atbalsts nerada acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 115. punktā. Šo pārbaudi var veikt, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no atbalsta saņēmēja, kad tas pieteicies atbalstam, un uz deklarāciju, kas sniegta standarta pieteikuma veidlapā atbalsta saņemšanai, kurā jābūt norādītai alternatīvai vietai gadījumam, ja atbalsts netiek piešķirts.

3.7.4.   Paziņots individuālais ieguldījumu atbalsts

121.

Izvērtējot paziņota atbalsta negatīvo ietekmi, Iestāde atšķir divus hipotētiskus scenārijus, kas aprakstīti 100. un 101. punktā.

3.7.4.1.   Pirmā scenārija gadījumi (lēmumi par ieguldījumiem)

122.

Pirmā scenārija gadījumos Iestāde īpaši uzsver negatīvo ietekmi, kas saistīta ar pārprodukcijas radīšanu nozarēs, kurās vērojams aktivitātes samazinājums, aizkavēšanu iziet no tirgus un būtisku ietekmi tirgū. Šī negatīvā ietekme ir aprakstīta 123.–132. punktā, un tai jābūt līdzsvarā ar atbalsta pozitīvo ietekmi. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka atbalsts radītu acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 114. punktā, to nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo ir maz ticams, ka to varēs kompensēt jebkādi pozitīvi faktori.

123.

Lai noteiktu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, EBTA valstīm jāsniedz pierādījumi, kas ļauj Iestādei noteikt attiecīgos produktu tirgus (tas ir, produktus, ko ietekmē atbalsta saņēmēja attieksmes maiņa) un noteikt skartos konkurentus un klientus/patērētājus.

124.

Lai novērtētu iespējamos izkropļojumus, Iestāde izmantos dažādus kritērijus, piemēram, attiecīgā produkta tirgus struktūru, tirgus darbību (tirgus, kura aktivitāte samazinās, vai tirgus, kura aktivitāte palielinās), atbalsta saņēmēju atlases procesu, šķēršļus, ar kuriem jāsaskaras, ienākot tirgū un aizejot no tā, un produktu diferenciāciju.

125.

Ja uzņēmums sistemātiski paļaujas uz valsts atbalstu, tā varētu būt norāde, ka uzņēmums nav spējīgs patstāvīgi izturēt konkurenci vai ka tas saņem pārmērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar saviem konkurentiem.

126.

Iestāde nošķir divus galvenos avotus, kas varētu negatīvi ietekmēt produktu tirgus: a) gadījumi, kad atbalsts izraisa būtisku jaudas paplašināšanos, kas noved pie pārprodukcijas vai pasliktina esošo pārprodukcijas situāciju, jo īpaši tirgū, kura aktivitāte samazinās; un b) gadījumi, kad atbalsta saņēmējam ir būtiska ietekme tirgū.

127.

Lai novērtētu to, vai atbalsts var palīdzēt radīt vai saglabāt neefektīvas tirgus struktūras, Iestāde ņems vērā projekta radīto papildu ražošanas jaudu, kā arī to, vai tirgus darbības rādītāji nav optimāli.

128.

Ja attiecīgā tirgus aktivitāte palielinās, parasti ir mazāk iemeslu raizēties par atbalsta negatīvu ietekmi uz dinamiskiem stimuliem vai ka tas radīs pārmērīgus šķēršļus aiziešanai no tirgus vai ienākšanai tirgū.

129.

Lielākas raizes ir tādos gadījumos, kad vērojama tirgu aktivitātes samazināšanās. Šajā sakarā Iestāde nošķir gadījumus, kad ilgtermiņā konkrētā tirgus aktivitātes samazinājums ir strukturāls (tas ir, ja tirgus pieauguma rādītājs ir negatīvs) un kad konkrētā tirgus aktivitātes samazinājums ir relatīvs (tas ir, ja tirgus pieauguma rādītājs ir pozitīvs, bet nepārsniedz standarta pieauguma rādītāju).

130.

To, cik optimāli ir tirgus darbības rādītāji, parasti mēra, salīdzinot ar EEZ IKP pēdējos trijos gados pirms projekta sākšanas (standarta rādītājs); to var arī noteikt, pamatojoties uz plānotajiem izaugsmes rādītājiem nākamajos trīs līdz piecos gados. Indikatori var būt attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē un no tās izrietošie gaidāmās jaudas izmantošanas rādītāji, kā arī iespējamā jaudas palielināšanas ietekme uz konkurentiem, tās iedarbība uz cenām un peļņu.

131.

Atsevišķos gadījumos ar produktu tirgus izaugsmes EEZ novērtēšanu var nebūt pietiekami, lai novērtētu visu atbalsta ietekmi, jo īpaši tad, ja ģeogrāfiski tirgus ir pasaules mēroga tirgus. Tādos gadījumos Iestāde ņems vērā atbalsta ietekmi uz attiecīgajām tirgus struktūrām, jo īpaši tā iespēju izspiest EEZ ražotājus no tirgus.

132.

Lai izvērtētu būtisku ietekmi tirgū, Iestāde ņems vērā atbalsta saņēmēja stāvokli tirgū laikposmā pirms atbalsta saņemšanas un gaidāmo stāvokli tirgū pēc ieguldījumu pabeigšanas. Iestāde ņems vērā atbalsta saņēmēja tirgus daļu, kā arī tā konkurentu tirgus daļu un citus būtiskus faktorus, tostarp, piemēram, tirgus struktūru, vērtējot tirgus koncentrāciju, iespējamos šķēršļus ienākšanai tirgū (41), pirktspēju (42) un šķēršļus darbības paplašināšanai tirgū vai aiziešanai no tā.

3.7.4.2.   Otrā scenārija gadījumi (lēmumi par atrašanās vietu)

133.

Ja hipotētiska analīze pieļauj varbūtību, ka bez atbalsta ieguldījumi būtu veikti citā vietā (otrais scenārijs), kas pieder pie tā paša attiecīgā produkta ģeogrāfiskā tirgus, un ja atbalsts ir samērīgs, iespējamie rezultāti attiecībā uz pārprodukciju vai būtisku ietekmi tirgū principā būtu tādi paši neatkarīgi no atbalsta. Šādos gadījumos atbalsta pozitīvā ietekme, visticamāk, kompensēs ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta atrodas EEZ, Iestāde īpaši ņem vērā negatīvo ietekmi, kas saistīta ar alternatīvo atrašanās vietu, un tāpēc, ja atbalsts rada acīmredzamu negatīvu ietekmi, kas aprakstīta 115. un 116. punktā, to nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo ir maz ticams, ka to kompensēs jebkādi pozitīvi faktori.

3.7.5.   Darbības atbalsta shēmas

134.

Ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu kopējo mērķi, kas aprakstīts 3.2.3. apakšiedaļā, atbalsta negatīvo ietekmi varētu kompensēt pozitīvi faktori. Tomēr dažos gadījumos atbalsts var mainīt tirgus struktūru vai nozares vai jomas īpašības, kas var būtiski traucēt konkurenci, radot šķēršļus ienākšanai tirgū vai aiziešanai no tā, aizstāšanas efektu vai tirdzniecības plūsmu novirzīšanos. Maz ticams, ka minētajos gadījumos konstatēto negatīvo ietekmi kompensēs kāda pozitīva ietekme.

3.8.   PĀRREDZAMĪBA

135.

EBTA valstīm ir jāpublicē centrālajā tīmekļa vietnē vai atsevišķā tīmekļa vietnē, kurā apkopota informācija no vairākām tīmekļa vietnēm (piemēram, reģionālām), vismaz šāda informācija par paziņotiem valsts atbalsta pasākumiem: paziņotās atbalsta shēmas teksts un tās īstenošanas noteikumi, piešķīrēja iestāde, individuālie atbalsta saņēmēji, atbalsta summa vienam saņēmējam un atbalsta intensitāte. Šīs prasības attiecas uz individuālu atbalstu, kas piešķirts atbilstoši paziņotām shēmām, un arī ad hoc atbalstu. Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un to saglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (43).

4.   NOVĒRTĒŠANA

136.

Lai turpmāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Iestāde var pieprasīt, lai konkrētām shēmām tiktu piemērots laika ierobežojums (kas parasti ir četri gadi vai mazāk) un 27. punktā minētais novērtējums.

137.

Novērtējumus veic attiecībā uz shēmām, kurām iespējamie izkropļojumi ir īpaši lieli, tas ir, kuras varētu būtiski ierobežot konkurenci, ja to īstenošana netiek laikus pārskatīta.

138.

Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu nesamērīgu slogu EBTA valstīm saistībā ar mazākām atbalsta summām, minēto pienākumu var attiecināt tikai uz atbalsta shēmām ar lielu atbalsta budžetu, kurām ir jaunas iezīmes, vai gadījumiem, kad tiek paredzētas būtiskas pārmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopēju metodiku (44), un tas ir jāpublisko. Novērtējums jāiesniedz Iestādē pietiekami laicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta pasākuma darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības beigām. Šāda novērtējuma precīzs apjoms un metodika tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Ja pēc tam tiek īstenots atbalsta pasākums ar līdzīgu mērķi, tajā jāņem vērā minētā novērtējuma rezultāti.

5.   REĢIONĀLĀ ATBALSTA PLĀNI

139.

Šajā sadaļā Iestāde izklāsta kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kas atbilst EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumiem. Apgabaliem, kas atbilst šiem nosacījumiem un ko EBTA valsts vēlas noteikt kā “a” vai “c” apgabalus, jābūt norādītiem reģionālā atbalsta plānā, kas jāpaziņo Iestādei un kas Iestādei jāapstiprina, pirms reģionālo atbalstu var piešķirt uzņēmumiem, kuri atrodas noteiktajos apgabalos. Plānos jānorāda arī atbalsta maksimālā intensitāte, kas piemērojama šajos apgabalos.

5.1.   IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS, UZ KO VAR ATTIEKTIES REĢIONĀLAIS ATBALSTS

140.

Ņemot vērā to, ka reģionāla valsts atbalsta piešķiršana ir izņēmums no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma principa, kas noteikts EEZ līguma 61. panta 1. punktā, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka EBTA valstu “a” un “c” apgabalu iedzīvotāju kopējam skaitam jābūt mazākam nekā to apgabalu iedzīvotāju skaitam, kuri nesaņem šādu atbalstu.

141.

Iestādes Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (45) kopējais iedzīvotāju īpatsvars ir noteikts, pamatojoties uz reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Valsts iedzīvotāju īpatsvara maksimālā robeža Norvēģijai ir 29,08 % un Islandei tā tika noteikta 31,6 %.

142.

EBTA valstīm ir jāņem vērā noteikta specifika, nosakot aptverto iedzīvotāju skaitu: a) tā kā IKP uz vienu iedzīvotāju EBTA valstīs ir salīdzinoši augsts, neviens reģions pašlaik neatbilst tam, lai piemērotu atkāpi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu (46); b) daudzos EBTA valstu reģionos ir zems iedzīvotāju blīvums. Ņemot vērā šādu specifiku, Iestāde noteiks valsts iedzīvotāju īpatsvaru, pamatojoties uz reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā noteikts Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (47). Norvēģijā ir astoņi 3. līmeņa statistikas reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas veido 25,51 % no Norvēģijas iedzīvotāju skaita. Tāpēc valsts iedzīvotāju īpatsvars Norvēģijai no 2014. līdz 2020. gadam ir 25,51 %. Islandē ir divi 3. līmeņa statistikas reģioni, un viens no tiem ir ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas veido 36,5 % no Islandes iedzīvotāju skaita. Tāpēc valsts iedzīvotāju īpatsvars Islandei no 2014. līdz 2020. gadam ir 36,5 %. Lihtenšteinā nav reģionu ar zemu iedzīvotāju blīvumu, un tāpēc nav arī reģionu, kas būtu piemēroti šā kritērija dēļ.

5.2.   ATKĀPE, KAS PAREDZĒTA EEZ LĪGUMA 61. PANTA 3. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ

143.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “vārdu “ārkārtīgi” un “liels” izmantošana [Līguma par Eiropas Savienības darbību] [107. panta] 3. punkta a) apakšpunktā norāda, ka atkāpe attiecas tikai uz apgabaliem, kuros ekonomikas stāvoklis ir ārkārtīgi nelabvēlīgs salīdzinājumā ar visu [Savienību].” (48).

144.

Iestāde uzskata, ka nosacījumi, kas paredzēti EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir izpildīti attiecībā uz 2. līmeņa statistikas reģioniem, kuru iekšzemes kopprodukts (EKP) uz vienu iedzīvotāju, mērot ar pirktspējas līmeni (PSL), ir mazāks par 75 % no EEZ vidējā rādītāja. IKP uz vienu iedzīvotāju (49) par katru reģionu un EEZ vidējo rādītāju, kas jāizmanto analīzē, nosaka, ņemot vērā attiecīgo oficiālo statistiku. Tomēr EBTA valstīs nav 2. līmeņa statistikas reģionu, kas pašlaik atbilstu šim nosacījumam (50). Tāpēc nevienam EBTA valstu reģionam nav piemērojama EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

5.3.   ATKĀPE, KAS PAREDZĒTA EEZ LĪGUMA 61.PANTA 3. PUNKTA c) APAKŠPUNKTĀ

145.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesu “atkāpe, kas paredzēta [107.] panta 3. punkta c) apakšpunktā (…) ļauj neizvirzīt dažu apgabalu attīstībai ekonomiskos nosacījumus, kas paredzēti [107.] panta 3. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šādam atbalstam “nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm”. Šis noteikums Komisijai dod tiesības atļaut piešķirt atbalstu, kas veicina saimniecisku izaugsmi kādas ES dalībvalsts apgabalos, kuri ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar valsts vidējo attīstības līmeni” (51). Iestāde uzskata, ka tas pats ir spēkā saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

146.

Eiropas Komisija savās attiecīgajās pamatnostādnēs ir definējusi metodiku, ko piemēro, lai noteiktu valsts iedzīvotāju īpatsvaru attiecībā uz tiesībām saņemt reģionālo atbalstu dalībvalstīs. Šajā metodikā ietilpst šādi posmi.

147.

Ir divas “c” apgabalu kategorijas saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm: a) apgabali, kas atbilst attiecīgiem iepriekš noteiktiem nosacījumiem un ko tādējādi ES dalībvalsts var noteikt par “c” apgabaliem bez vajadzības sniegt papildu pamatojumu (“iepriekš definēti “c” apgabali”); b) apgabali, ko ES dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var noteikt par “c” apgabaliem ar nosacījumu, ka ES dalībvalsts pierāda, ka šie apgabali atbilst attiecīgiem sociāli ekonomiskiem kritērijiem (“iepriekš nedefinēti “c” apgabali”).

148.

Īpatsvaru iepriekš definētiem “c” apgabaliem saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm piešķir saskaņā ar īpašu piešķīruma metodi, kas paredzēta minēto pamatnostādņu 5.3.1. iedaļā. Šī metode nozīmē, ka apgabali, kas laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam bijuši “a” apgabali, kā arī mazapdzīvotie apgabali ir uzskatāmi par iepriekš definētiem “c” apgabaliem. Tā kā EBTA valstīs nebija “a” apgabalu šajā laikposmā, tikai mazapdzīvotie apgabali ietilpst šajā kategorijā.

5.3.1.   Iepriekš definēti “c” apgabali

149.

Attiecībā uz mazapdzīvotiem apgabaliem EBTA valstij principā jānosaka 2. līmeņa statistikas reģioni ar mazāk par astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai 3. līmeņa statistiskas reģioni ar mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz km2. Tomēr EBTA valsts var norādīt daļas no 3. līmeņa statistikas reģioniem ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2 vai citus tuvējos apgabalus, kas robežojas ar šiem 3. līmeņa statistikas reģioniem, ja šajos noteiktajos apgabalos ir mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz km2 un ja šo apgabalu noteikšanas rezultātā netiks pārsniegts konkrētais “c” īpatsvars, kas minēts 142. punktā. Attiecībā uz ļoti mazapdzīvotiem apgabaliem EBTA valsts var norādīt daļas no 2. līmeņa statistikas reģioniem Norvēģijai un 3. līmeņa statistikas reģionus Islandei ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai citus mazākus tuvējos apgabalus, kas robežojas ar šiem statistikas reģioniem, ja šajos noteiktajos apgabalos ir mazāk par astoņiem iedzīvotājiem uz km2 un ja šo apgabalu noteikšanas rezultātā netiks pārsniegts konkrētais “c” īpatsvars, kas minēts 142. punktā.

5.3.2.   Iepriekš nedefinēti “c” apgabali

150.

Iestāde uzskata, ka kritērijiem, ko EBTA valstis izmanto “c” apgabalu noteikšanai, būtu jāatspoguļo dažādās situācijas, kurās reģionālā atbalsta piešķiršana var būt attaisnojama. Tādēļ kritērijiem būtu jāattiecas uz konkrētām sociālekonomiskām, ģeogrāfiskām vai strukturālām problēmām, kas varētu rasties “c” apgabalos, un jānodrošina pietiekama garantija, ka valsts reģionālā atbalsta piešķiršana nelabvēlīgi neietekmēs tirdzniecības apstākļus, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

151.

Attiecīgi dalībvalsts par “c” apgabaliem var noteikt iepriekš nedefinētus “c” apgabalus, kas izraudzīti, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: a) 1. kritērijs – tuvējie apgabali ar vismaz 100 000 iedzīvotāju (52), kuri atrodas 2. līmeņa vai 3. līmeņa statistikas reģionā un kuriem: — IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES 27 dalībvalstu vidējo rādītāju vai mazāks vai — bezdarba rādītājs ir vienāds ar 115 % no valsts vidējā rādītāja vai mazāks (53); b) 2. kritērijs – 3. līmeņa statistiskas reģioni ar mazāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kuriem: — IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES 27 dalībvalstu vidējo rādītāju vai mazāks vai — bezdarba rādītājs ir vienāds ar 115 % no valsts vidējā rādītāja vai mazāks; c) 3. kritērijs – salas vai tuvējie apgabali, kurus raksturo līdzīga ģeogrāfiska izolācija (piemēram, pussalas vai kalnaini apgabali) un kuriem: — IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES 27 dalībvalstu vidējo rādītāju vai mazāks (54) vai — bezdarba rādītājs ir vienāds ar 115 % no valsts vidējā rādītāja vai mazāks (55), vai — kuros ir mazāk nekā 5 000 iedzīvotāju; d) 4. kritērijs – 3. līmeņa statistikas reģioni vai tuvējos apgabalus veidojošo 3. līmeņa reģionu daļas, kas robežojas ar “a” apgabalu vai kam ir sauszemes robeža ar valsti ārpus EEZ vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA); e) 5. kritērijs – tuvējie apgabali ar ne mazāk kā 50 000 iedzīvotāju (56), kas piedzīvo būtiskas strukturālas pārmaiņas vai ievērojamu relatīvu panīkumu, ar nosacījumu, ka šādi apgabali neatrodas 3. līmeņa statistikas reģionos vai tuvējos reģionos, kas atbilst iepriekš definēta apgabala nosacījumiem vai 1.–4. kritērijam (57).

152.

Piemērojot kritērijus, kas minēti 151. punktā, tuvējo apgabalu jēdziens attiecas uz visiem vietējo administratīvo vienību 2. līmeņa (VAV 2. līmeņa) (58) apgabaliem vai visu VAV 2. līmeņa apgabalu grupu (59). Uzskatīs, ka VAV 2. līmeņa apgabalu grupa veido tuvējo apgabalu, ja visiem šiem apgabaliem grupā ir administratīva robeža ar citu apgabalu grupā (60).

153.

Atbilstību iedzīvotāju īpatsvaram, kas atļauts katrai EBTA valstij, noteiks, pamatojoties uz valsts statistikas biroja jaunākajiem publicētajiem datiem par attiecīgo apgabalu kopējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu.

5.4.   MAKSIMĀLĀ ATBALSTA INTENSITĀTE, KO PIEMĒRO REĢIONĀLO IEGULDĪJUMU ATBALSTAM

154.

Atbalsta intensitāte “c” apgabalos nedrīkst pārsniegt: a) 15 % no bruto dotācijas ekvivalenta (BDE) mazapdzīvotos apgabalos un reģionos (3. līmeņa statistikas reģionos vai 3. līmeņa reģionu daļās), kuriem ir sauszemes robeža ar valsti ārpus EEZ vai EBTA; b) 10 % no BDE iepriekš nedefinētos “c” apgabalos.

5.4.1.   Palielināta atbalsta intensitāte MVU

155.

Maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta 154. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem mazu uzņēmumu gadījumā vai par 10 procentpunktiem vidēju uzņēmumu gadījumā (61).

5.5.   PAZIŅOŠANA UN ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS

156.

Pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas katrai EBTA valstij jāiesniedz Iestādei vienots reģionālā atbalsta plāns, kas piemērojams laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrā paziņojumā būtu jāiekļauj III pielikumā pievienotajā veidlapā norādītā informācija.

157.

Iestāde pārbaudīs katru paziņoto reģionālā atbalsta plānu, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, un pieņems lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu. Katru reģionālā atbalsta plānu publicēs Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā, un tas būs šo pamatnostādņu sastāvdaļa.

5.6.   GROZĪJUMI

5.6.1.   Iedzīvotāju īpatsvara rezerve

158.

EBTA valsts pēc savas iniciatīvas var nolemt izveidot valsts iedzīvotāju īpatsvara rezervi, kuru veido starpība starp attiecīgās EBTA valsts iedzīvotāju īpatsvara maksimālo apjomu atbilstoši Iestādes piešķīrumam (62) un īpatsvaru, kas izmantots “a” un “c” apgabalu noteikšanai EBTA valstu reģionālā atbalsta plānā.

159.

Ja EBTA valsts ir izlēmusi izveidot šādu rezervi, tā jebkurā laikā var izmantot rezervi, lai savā plānā pievienotu jaunus “c” apgabalus, līdz ir sasniegts valsts īpatsvara maksimālais apjoms. Šajā nolūkā EBTA valsts var atsaukties uz Eurostat vai tās statistikas biroja vai citu atzītu avotu jaunākajiem sociālekonomiskajiem datiem. Attiecīgais “c” apgabalu iedzīvotāju skaits būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita datiem, ko izmanto sākotnējā plāna izstrādei.

160.

Par katru gadījumu, kad EBTA valsts plāno izmantot savu iedzīvotāju īpatsvara rezervi, lai pievienotu jaunus “c” apgabalus, EBTA valstij ir jāpaziņo Iestādei pirms šādu grozījumu īstenošanas.

5.6.2.   Termiņa vidusposma pārskatīšana

161.

Ja nepieciešams, Iestāde tajā pašā laikā, kad Eiropas Komisija, 2016. gada jūnijā veiks termiņa vidusposma pārskatīšanu, lai noteiktu iespējamos apgabalus, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un atbalsta intensitāti, kas atbilst to IKP uz vienu iedzīvotāju.

6.   REĢIONĀLĀ ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROJAMĪBA

162.

Iestāde pagarina līdz 2014. gada 30. jūnijam darbības termiņu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (63) un Paziņojumam par kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam (64).

163.

Darbības termiņš reģionālajiem atbalsta plāniem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, beidzas 2013. gada 31. decembrī. Tāpēc sešu mēnešu pārejas periods, kas noteikts vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (GBER) (65) 44. panta 3. punktā, neattiecas uz reģionālā atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši GBER. Lai piešķirtu reģionālo atbalstu pēc 2013. gada 31. decembra, pamatojoties uz esošām grupu atbrīvojuma shēmām, EBTA valstis ir aicinātas laikus informēt par reģionālā atbalsta plānu termiņa pagarināšanu, lai Iestāde varētu apstiprināt minēto plānu termiņa pagarināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopumā darbības termiņš shēmām, kas apstiprinātas, pamatojoties uz Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, beidzas 2013. gada beigās, kā noteikts attiecīgajā Iestādes lēmumā. Par visiem šādu shēmu darbības termiņa pagarinājumiem ir laikus jāpaziņo Iestādei.

164.

Iestāde piemēros šajās pamatnostādnēs noteiktos principus, veicot atbilstības novērtējumu par visu reģionālo atbalstu, ko plānots piešķirt pēc 2014. gada 30. jūnija. Reģionālais atbalsts, kas piešķirts nelikumīgi, vai reģionālais atbalsts, ko plānots piešķirt pēc 2013. gada 31. decembra un pirms 2014. gada 1. jūlija, tiks novērtēts saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam.

165.

Tā kā paziņojumiem par reģionālā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, kas piešķirami pēc 2014. gada 30. jūnija, ir jābūt saskaņā ar reģionālā atbalsta plānu, paziņojumus nevar uzskatīt par galīgiem, pirms Iestāde ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu saskaņā ar 5.5. apakšiedaļā aprakstīto kārtību. Tāpēc paziņojumus par reģionālā atbalsta shēmām, ko plānots piemērot pēc 2014. gada 30. jūnija, vai paziņojumus par individuālu atbalstu, ko plānots piešķirt pēc minētā datuma, Iestāde principā neizskatīs, pirms tā būs pieņēmusi lēmumu apstiprināt attiecīgās EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu.

166.

Iestāde uzskata, ka šo pamatnostādņu īstenošana izraisīs būtiskas pārmaiņas noteikumos, ko EEZ piemēro reģionālajam atbalstam. Turklāt, ņemot vērā ekonomisko un sociālo apstākļu pārmaiņas EEZ, šķiet, ir nepieciešamība pārskatīt, vai joprojām ir pamatotas un iedarbīgas visas reģionālā atbalsta shēmas, tostarp gan ieguldījumu atbalsta, gan darbības atbalsta shēmas.

167.

Minēto iemeslu dēļ Iestāde saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu EBTA valstīm ierosina šādus piemērotus pasākumus: a) EBTA valstīm jāierobežo visu to pašreizējo reģionālā atbalsta shēmu piemērošana, uz kurām neattiecas grupu atbrīvojuma regula, un visu reģionālā atbalsta plānu piemērošana atbalstam, ko plānots piešķirt līdz 2014. gada 30. jūnijam; b) EBTA valstīm jāgroza citas spēkā esošās horizontālā atbalsta shēmas, kurās noteikta īpaša attieksme pret atbalstu projektiem atbalstāmajos apgabalos, lai nodrošinātu, ka atbalsts, kas jāpiešķir pēc 2014. gada 30. jūnija, atbilst reģionālā atbalsta plānam, kas piemērojams atbalsta piešķiršanas dienā; c) EBTA valstīm līdz 2013. gada 31. decembrim būtu jāapstiprina, ka tās piekrīt iepriekš izklāstītajiem priekšlikumiem.

7.   ZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA

168.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. pantu saistībā ar 5. un 6. pantu Lēmumā Nr. 195/04/COL EBTA valstīm jāiesniedz Iestādei gada ziņojumi.

169.

Informāciju par katru individuālo atbalstu, kura summa pārsniedz EUR 3 miljonus un kurš piešķirts atbilstoši shēmai, EBTA valstis nosūta Iestādei VI pielikumā noteiktajā formātā 20 darbdienu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas.

170.

EBTA valstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attaisnotajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti. Šāda uzskaite jāsaglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un jāiesniedz Iestādei pēc pieprasījuma.

8.   PĀRSKATĪŠANA

171.

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas EEZ politikas iestrādnes un starptautiskās saistības, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

---

(1)  Apgabali, kas tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, bieži saukti par “a” apgabaliem, no ekonomikas attīstības viedokļa parasti ir mazāk attīstīti EEZ ietvaros. Apgabali, kas tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, bieži saukti par “c” apgabaliem, arī ir mazāk attīstīti, tomēr problēmas nav tik apjomīgas. Tā kā IKP uz vienu iedzīvotāju EBTA valstīs ir salīdzinoši augsts, neviens reģions pašlaik neatbilst tam, lai piemērotu atkāpi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(2)  Šīs pamatnostādnes atbilst Komisijas paziņojumam – Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (“Komisijas pamatnostādnes”), kas pieņemtas 2013. gada 28. jūnijā (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).

(3)  Tādējādi šādos gadījumos reģioniem piešķirtais papildu atbalsts nav uzskatāms par reģionālo atbalstu.

(4)  Katra dalībvalsts var noteikt šos apgabalus reģionālā atbalsta plānā, pamatojoties uz nosacījumiem, kas izklāstīti 5. sadaļā.

(5)  Šajā saistībā sk. spriedumu lietā 730/79 Philip Morris, Recueil 1980, 2671. lpp., 17. punkts, un spriedumu lietā C-169/95 Spānija/Komisija, Recueil 1997, I-148. lpp., 20. punkts.

(6)  Šajā saistībā sk. spriedumu lietā T-380/94, AIUFFASS un AKT/Komisija, Recueil 1996, II-2169. lpp., 54. punkts.

(7)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM/2012/0209 final.

(8)  Kā definēts II pielikumā.

(9)  Kā definēts II(a) pielikumā.

(10)  Tā kā 2013. gada 31. decembrī beidzās termiņš Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei (OV L 31, 31.1.2013., 77. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 7, 31.1.2013., 1. lpp.), šīs pamatnostādnes attiecas arī uz reģionālo atbalstu kuģu būvei. Iestādes visas pamatnostādnes ir pieejamas: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(11)  Transports ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi.

(12)  Sk. Iestādes pamatnostādnes par atbalstu aviācijas nozarei (OV L 124, 23.5.1996., 41. – 52. lpp.), kas atsaucas uz Kopienas vadlīnijām par EK līguma 92. un 93. panta un EEZ līguma 61. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu aviācijas nozarei (OV C 350, 10.12.1994., 5. lpp.), un Iestādes pamatnostādnes par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (OV L 62, 6.3.2008., 30. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 12, 6.3.2008., 3. lpp.), kas grozītas vai aizstātas.

(13)  Iestāde novērtēs, cik saderīgs ir valsts atbalsts enerģētikas nozarei, pamatojoties uz gaidāmajām enerģētikas un vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnēm, ar kurām groza pašreizējās pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un kurās būs ņemtas vērā īpašās problēmas atbalstāmajos apgabalos.

(14)  Pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu vēl nav publicētas. Iestādes visas pamatnostādnes ir pieejamas: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(15)  Kā definēts Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC), OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp., ko EEZ piemēro, pamatojoties uz EEZ līguma 31. protokolu, saskaņā ar Iestādes pamatnostādnēm par atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV L 305, 19.11.2009., 1. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 60, 19.11.2009., 1. lpp.).

(16)  Sk. 20. punkta i) apakšpunktu.

(17)   NACE ir akronīms no franču valodas nosaukuma “Nomenclature générale des Activités économiques dans les Communautés Européennes” (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā), ko izmanto, lai apzīmētu dažādas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(19)   OV L 107, 28.4.2005., 28. lpp., pagarināts ar OV L 48, 25.2.2010., 27. lpp., un ar Iestādes 2012. gada 28. novembra Lēmumu 438/12/COL, ar ko astoņdesmit sesto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, OV L 190, 11.7.2013., 91. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 40, 11.7.2013., 15. lpp. Kā skaidrots minēto pamatnostādņu 19. punktā, ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākuša uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr netiek nodrošināta tā dzīvotspēja.

(20)  Šajā saistībā sk. spriedumu apvienotās lietās T-244/93 un T-486/93 TWD Textilwerke Deggendorf GmbH/Eiropas Kopienu Komisija, Recueil 1995, II-02265. lpp.

(21)  Šajās pamatnostādnēs termins “statistikas reģions” tiks izmantots Komisijas pamatnostādnēs izmantotā akronīma “ NUTS ” vietā. NUTS nāk no nosaukuma “statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). Šī regula nav iestrādāta EEZ līgumā. Tomēr, lai panāktu vienotas definīcijas, pieaugot pieprasījumam pēc statistikas informācijas reģionālā līmenī, Eiropas Savienības Statistikas birojs, Eurostat, un valsts iestādes kandidātvalstīs un EBTA ir vienojušās, ka statistikas reģionus nosaka līdzīgi NUTS klasifikācijai.

(22)  Pieejamas http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(23)  Sk. 20. punkta n) apakšpunktu.

(24)  Sk., piem., spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija, Recueil 2000, I-6857. lpp., 78. punkts, un lietā C-333/07 Regie Networks/Direction de contrôle fiscal Rhône-Alpes Bourgogne, Recueil 2008, I-10807. lpp., 94.–116. punkts.

(25)  Sk. Lietu C-225/91 Matra/Komisija, Recueil 1993, I-3203. lpp., 42. punkts.

(26)  Sk. šo pamatnostādņu V pielikumu.

(27)  Pienākums saglabāt ieguldījumus attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus (trīs gadus MVU gadījumā) nedrīkstētu liegt nomainīt ražotni vai iekārtas, kas minētajā periodā ir novecojušas vai salūzušas, ja vien attiecīgajā apgabalā saimnieciskā darbība tiek turpināta minimālo periodu. Tomēr reģionālo atbalstu nedrīkst piešķirt, lai nomainītu ražotni vai iekārtas.

(28)  Tas neattiecas, piemēram, uz subsidētiem aizdevumiem, publiskiem pašu kapitāla aizdevumiem vai publiskām daļām, kas neatbilst tirgus investora principam, valsts garantijām ar atbalsta elementiem, kā arī publisku atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi de minimis noteikumam.

(29)  Uz ad hoc atbalstu attiecas tās pašas prasības, kas attiecas uz individuālu atbalstu, kuru piešķir atbilstoši shēmai, ja vien nav norādīts citādi.

(30)  Tomēr, ja attiecībā uz izmaksu un ieņēmumu nākotnes tendencēm pastāv liela neskaidrība un ir izteikta informācijas asimetrija, valsts iestādei var būt pievilcīgāk izvēlēties nevis absolūtu ex ante kompensācijas modeli, bet ex ante un ex post apvienojumu (piemēram, izmantojot atgūšanas mehānismu, kas dod iespēju līdzsvaroti sadalīt neparedzētu peļņu).

(31)  Šādi ieguldījumi var radīt apstākļus, kas ļauj veikt turpmākus ieguldījumus, kam nav nepieciešams papildu atbalsts.

(32)  Sk. III pielikumu.

(33)   Ad hoc atbalstam arī jāatbilst šo pamatnostādņu (60)–(64) punktā noteiktajām prasībām, ne tikai prasībām, kas paredzētas 3.5.2. apakšiedaļā.

(34)  Hipotētiskie scenāriji ir aprakstīti 57. punktā.

(35)  Projekta neto pašreizējā vērtība ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā ieguldījumu darbības laikā, kas diskontēta līdz to pašreizējai vērtībai (parasti, izmantojot kapitāla izmaksas).

(36)  Iekšējās atdeves koeficients nav pamatots ar grāmatvedības peļņu konkrētā gadā, bet, to nosakot, ņem vērā nākotnes naudas plūsmas, ko ieguldītājs cer saņemt visā ieguldījumu darbības laikā. To definē kā diskonta likmi, kurai naudas plūsmas NPV ir vienāda ar nulli.

(37)  Sk. 5.4. apakšiedaļu par atbalsta maksimālo intensitāti.

(38)  Atbalsta samazinātā intensitāte ir (20) punkta c) apakšpunktā definētā mehānisma rezultāts.

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi. Komisijas priekšlikums COM(2011) 611, ERAF/ETS regula.

(40)  Definēts (20) punkta h) un i) apakšpunktā.

(41)  Šie šķēršļi ienākšanai tirgū ir gan juridiski šķēršļi (jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības), apjoma un mēroga radīti ietaupījumi, gan šķēršļi piekļuvei tīkliem un infrastruktūrai. Ja atbalsts attiecas uz tirgu, kurā atbalsta saņēmējs darbojas jau sen, iespējamie šķēršļi ienākšanai tirgū var pastiprināt atbalsta saņēmēja iespējamo būtisko ietekmi tirgū un tādējādi palielināt minētās ietekmes iespējamās negatīvās sekas.

(42)  Ja tirgū ir spēcīgi pircēji, maz ticams, ka atbalsta saņēmējs viņiem var paaugstināt cenas.

(43)  Šī informācija būtu regulāri jāatjaunina (piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem), un tai vajadzētu būt pieejamai formātā, uz ko neattiecas autortiesības.

(44)  Šādu vispārēju metodiku var nodrošināt Iestāde.

(45)   OV L 54, 28.2.2008., 1. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 11, 28.2.2008., 1. lpp.

(46)  Tas nozīmē, ka neviens reģions EBTA valstīs neatbilst 75 % IKP uz vienu iedzīvotāju, kā aprakstīts 144. punktā.

(47)  Pamatojoties uz Eurostat datiem par 2010. gadu.

(48)  Spriedums lietā 248/84 Vācija/Komisija, Recueil 1987, 4036. lpp., 19. punkts, spriedums lietā C-169/95 Spānija/Komisija, Recueil 1997, I-148. lpp., 15. punkts un spriedums lietā C-310/99 Itālija/Komisija, Recueil 2002, I-2289. lpp., 77. punkts.

(49)  Šajā un visās pārējās šo pamatnostādņu norādēs uz IKP uz vienu iedzīvotāju IKP ir izteikts, mērot ar pirktspējas līmeni (PSL).

(50)  Ja šī situācija mainīsies, Iestāde pieņems jaunas pamatnostādnes, kurās būs ņemtas vērā šādas izmaiņas.

(51)  Spriedums lietā 248/84 Vācija/Komisija, Recueil 1987, 4036. lpp., 19. punkts.

(52)  EBTA valstīs, kurās iepriekš nedefinēto “c” apgabalu iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par 1 miljonu iedzīvotāju, šo iedzīvotāju skaita robežlielumu samazinās līdz 50 000 iedzīvotāju, bet EBTA valstīs, kurās ir mazāk par 1 miljonu iedzīvotāju, – līdz 10 000 iedzīvotāju.

(53)  Attiecībā uz bezdarbu aprēķini jāveic, pamatojoties uz valsts statistikas biroja publicētajiem reģionālajiem datiem, izmantojot vismaz pēdējo trīs gadu vidējos rādītājus, par kuriem šādi dati ir pieejami (reģionālā atbalsta plāna paziņošanas brīdī). Ja vien šajās pamatnostādnēs nav noteikts citādi, bezdarba līmeni attiecībā pret vidējo bezdarba līmeni valstī aprēķina uz šāda pamata;

(54)  Lai noteiktu, vai šādām salām vai tuvējiem apgabaliem IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES 27 dalībvalstu vidējo rādītāju vai mazāks par to, EBTA valsts var atsaukties uz datiem, ko sniedzis tās statistikas birojs vai citi atzīti avoti.

(55)  Lai noteiktu, vai šādām salām vai tuvējiem apgabaliem bezdarba rādītājs ir vienāds ar 115 % no valsts vidējā radītāja vai lielāks par to, EBTA valsts var atsaukties uz datiem, ko sniedzis tās statistikas birojs vai citi atzīti avoti.

(56)  EBTA valstīm, kurās iepriekš nedefinēto “c” apgabalu iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par 1 miljonu iedzīvotāju, šo iedzīvotāju skaita robežlielumu samazinās līdz 25 000 iedzīvotāju, EBTA valstīm, kurās ir mazāk par 1 miljonu iedzīvotāju, – līdz 10 000 iedzīvotāju, bet salām vai tuvējiem apgabaliem, kurus raksturo līdzīga ģeogrāfiska izolācija, – līdz 5 000 iedzīvotāju.

(57)  Lai piemērotu 5. kritēriju, EBTA valstij jāpierāda, ka ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, salīdzinot attiecīgos apgabalus ar situāciju citos apgabalos tajā pašā EBTA valstī vai citās EBTA valstīs, pamatojoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem, kas attiecas uz uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, darba tirgiem, mājsaimniecību kontiem, izglītību vai citiem tamlīdzīgiem rādītājiem. Šajā nolūkā EBTA valsts var atsaukties uz tās statistikas biroja vai citu atzītu avotu datiem.

(58)  EBTA valsts var atsaukties uz VAV 1. līmeņa apgabaliem, nevis VAV 2. līmeņa apgabaliem, ja iedzīvotāju skaits 1. līmeņa apgabalos ir mazāks par iedzīvotāju skaitu VAV 2. līmeņa apgabalā, kura daļa tie ir.

(59)  Tomēr EBTA valsts var norādīt VAV 2. līmeņa apgabala (vai VAV 1. līmeņa apgabala) daļas ar nosacījumu, ka iedzīvotāju skaits attiecīgajā VAV apgabalā pārsniedz minimālo iedzīvotāju skaitu, kas vajadzīgs tuvējiem apgabaliem saskaņā ar 1. vai 5. kritēriju (ieskaitot samazinātos iedzīvotāju skaita maksimālos ierobežojumus attiecībā uz konkrēto kritēriju), un ka attiecīgā VAV reģiona daļu iedzīvotāju īpatsvars ir vismaz 50 % no minimālā iedzīvotāju skaita, kas vajadzīgs atbilstoši piemērojamajam kritērijam.

(60)  Salu gadījumā administratīvās robežas ietver jūras robežas ar citām attiecīgās EBTA valsts administratīvajām vienībām.

(61)  Palielinātā atbalsta intensitāte MVU neattiecas uz atbalstu, ko piešķir lieliem ieguldījumu projektiem.

(62)  Sk. 142. punktu.

(63)   OV L 54, 28.2.2008., 1. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 11, 28.2.2008., 1. lpp. Pieejams http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/

(64)   OV L 206, 2.8.2012., 13. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 42, 2.8.2012., 1. lpp. Pieejams http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/

(65)  Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula, OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā ar Lēmumu Nr. 120/2008 (OV L 339, 18.12.2008., 111. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 79, 18.12.2008.), kurš stājās spēkā 2008. gada 8. novembrī.

I PIELIKUMS

VEIDLAPA INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAI PAR REĢIONĀLĀ ATBALSTA PLĀNIEM