24.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 94/375/EK (3) Eiropas Investīciju fondu (“Fonds”) nodibināja 1994. gadā, lai “veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi Kopienā”.

(2)

Pēc tam, kad 2007. gadā tika palielināts parakstītais kapitāls, Fonda reģistrētais pamatkapitāls ir EUR 3 miljardi, kas sadalīti 3 000 daļās ar vērtību EUR 1 miljons katra, un apmaksātā kapitāla attiecība ir 20 %. Savienība, kuru pārstāv Komisija, piedalījās Fonda parakstītā kapitāla iepriekšējā palielināšanā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/247/EK (4).

(3)

Tādējādi Savienība, kuru pārstāv Komisija, patlaban ir parakstījusies uz pavisam 900 Fonda kapitāla daļām ar nominālo vērtību EUR 900 miljoni, no kuriem EUR 180 miljoni ir apmaksāti.

(4)

Eiropadome 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē pieņēma “Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu, integrējošu, resursu ziņā efektīvu un nodarbinātību veicinošu izaugsmi. Šādā sakarībā starp turpmākajām steidzamajām darbībām, kas vajadzīgas Savienības līmenī, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, vairāk finansētu ekonomiku un padarītu Eiropu konkurētspējīgāku kā vietu ražošanai un ieguldījumiem, Eiropadome savos secinājumos uzsvēra, ka sadarbībā ar pastāvošajām valstu struktūrām, piemēram, valstu attīstību veicinošām bankām un iestādēm, būtu jāizstrādā Fonda pasākumi, jo īpaši attiecībā uz riska kapitāla darbībām.

(5)

Lai vēl vairāk veicinātu ieguldījumus un kredītu pieejamību, Eiropadome 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmē ierosināja “Jaunu investīciju plānu Eiropai”, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un veicinātu ekonomikas finansēšanu. Šādā sakarībā Eiropadome savos secinājumos kā prioritāru pasākumu aicināja Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB) palielināt Fonda kredītkvalitātes uzlabošanas spēju.

(6)

Atgādinot, ka ekonomikas, jo īpaši MVU, parastās kreditēšanas atjaunošana joprojām ir prioritāte, Eiropadome 2013. gada 19. un 20. decembrī aicināja Komisiju un EIB turpināt uzlabot Fonda spēju, palielinot tā kapitālu, lai līdz 2014. gada maijam panāktu galīgo vienošanos.

(7)

Pašreizējais Fonda pašu kapitāla apjoms neļauj būtiski paplašināt Fonda darbības, kā aicina Eiropadome, jo Fonda garantiju un riska kapitāla darbības nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo Fonda vispārējo saistību apjomu, kas noteikts Fonda statūtos vai Fonda pilnsapulcē. Turklāt Fonda kredītkvalitātes uzlabošanas spēja aprobežojas ar pieejamo pašu kapitāla apjomu.

(8)

Tāpēc 2013. gada 26. novembrī Fonda direktoru padome pamatā apstiprināja Fonda parakstītā kapitāla palielināšanu par līdz pat EUR 1 500 miljoniem, lai varētu veikt nepieciešamo pašu kapitāla palielinājumu. Direktoru padomei savlaicīgi tiks iesniegti tehniskie noteikumi un sīki izstrādātās procedūras apraksts, lai pieprasītu atļauju iesniegt priekšlikumu apstiprināšanai Fonda 2014. gada pilnsapulcē.

(9)

Uz jaunajām kapitāla daļām Fonda kapitāla daļu īpašniekiem būtu jāparakstās pēc saviem ieskatiem četru gadu laikposmā, kas sāktos 2014. gadā un beigtos 2017. gadā. Jauno kapitāla daļu cena būtu jānosaka katru gadu, pamatojoties uz neto aktīvu vērtības formulu, par kuru vienojušies Fonda kapitāla daļu īpašnieki.

(10)

Nolīgumam par Savienības finansējumu līdzdalībai Fonda kapitāla palielināšanā nebūtu jāskar iespējamās darbības ar dividendēm.

(11)

Savienībai ir lietderīgi piedalīties Fonda kapitāla palielināšanā, lai sasniegtu Savienības mērķus, proti, veidot vidi, kas ir labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, īpaši MVU, attīstībai visā Savienībā, un veicināt Savienības inovāciju, pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā noteikts 2012. gada 28. un 29. jūnija, 2013. gada 27. un 28. jūnija un 2013. gada 19. un 20. decembra Eiropadomes secinājumos un sīki izklāstīts “Izaugsmes un nodarbinātības paktā” un “Jaunajā investīciju plānā Eiropai”.

(12)

Attiecībā uz konkrētiem mērķiem, kurus Savienība cenšas sasniegt, piedaloties Fonda kapitāla palielināšanā, jo īpaši saistībā ar Fonda atbalstu darbībām, ar kurām tiek papildinātas dalībvalstu darbības, kas rada labvēlīgu vidi uzņēmumiem, jo īpaši MVU, Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punktā ir paredzētas šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamās pilnvaras.

(13)

Lai Savienības pārstāvis iespējami drīz Fonda pilnsapulcē varētu balsot par kapitāla palielināšanu, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas,

24.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta 3. punktu Komisija 2011. gada 19. decembrī saņēma pieteikumu no CHIPRO hitozāna hidrohlorīda kā pamatvielas apstiprināšanai. Pieteikumam bija pievienota informācija saskaņā ar 23. panta 3. punkta otro daļu.

(2)

Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “iestāde”) sniegt zinātnisko palīdzību. Tehnisko ziņojumu par attiecīgo vielu iestāde Komisijai iesniedza 2013. gada 24. maijā (2). 2014. gada 20. martā Komisija iesniedza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai pārskata ziņojumu un šīs regulas projektu par hitozāna hidrohlorīda apstiprināšanu.

(3)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie dokumenti un iestādes (3) veiktās pārbaudes rezultāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (4) liecina, ka hitozāna hidrohlorīds atbilst pārtikas kritērijiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā (5). Turklāt hitozāna hidrohlorīds augu aizsardzībā pārsvarā netiek lietots, tomēr šī viela apvienojumā ar ūdeni ir noderīgs augu aizsardzības līdzeklis. Tādēļ tas uzskatāms par pamatvielu.

(4)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka hitozāna hidrohlorīdu var uzskatīt par vielu, kas kopumā atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu kopā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāiekļauj daži apstiprinājuma nosacījumi, kuri ir sīki izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/8

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

24.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/10

(1)

2013. gada 21. novembrīMagyar Posta Zrt. (turpmāk Magyar Posta) pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2) 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar minētās direktīvas 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija Ungāriju par to informēja 2013. gada 13. decembra e-pasta vēstulē. Komisija pieprasīja papildu informāciju no Ungārijas 2014. gada 6. februāra e-pasta vēstulē un no pieprasījuma iesniedzēja – 2014. gada 28. janvāra, 2014. gada 20. februāra, 2014. gada 11. marta, 2014. gada 13. marta un 2014. gada 25. marta e-pasta vēstulēs. Papildu informācija tika saņemta no Ungārijas 2014. gada 26. februāra e-pasta vēstulē un no pieprasījuma iesniedzēja – attiecīgi 2014. gada 19. februāra, 2014. gada 4. marta, 2014. gada 18. marta, 2014. gada 24. marta un 2014. gada 27. marta e-pasta vēstulēs.

(2)

Pieprasījums attiecas uz dažiem pakalpojumiem, ko Magyar Posta sniedz Ungārijas teritorijā. Attiecīgie pakalpojumi pieprasījumā aprakstīti šādi:

(3)

Direktīvas 2014/25/ES, kura aizstāja Direktīvu 2004/17/EK, 34. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2014/25/ES, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Uzskata, ka piekļuve tirgum nav ierobežota, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā, kurā attiecībā uz pasta nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK (3).

(4)

Ungārija ir īstenojusi un piemērojusi Direktīvu 97/67/EK. Neviens no pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis pieprasījums, pieprasījuma iesniegšanas laikā nebija rezervēts. Tā kā Ungārija ir sasniegusi tādu tirgus atvērtības pakāpi, kāda paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā minētajiem tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka atbilstīgi minētās direktīvas 34. panta 3. punktam piekļuve tirgum nav ierobežota.

(5)

To, vai uz darbību konkrētā tirgū attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirīgs. Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem attiecas Magyar Posta pieprasījums, viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Vēl viens kritērijs varētu būt koncentrācijas līmenis šajos tirgos. Tā kā atšķiras to nosacījumi attiecībā uz dažādajām darbībām, uz kurām attiecas pieprasījums, konkurences analīzē būtu jāņem vērā atšķirīgā situācija katrā atsevišķā tirgū.

(6)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu. Konkrētāk, kritēriji un metodika, kas izmantoti, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar Līguma 101. vai 102. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (4).

(7)

Būtu jāpatur prātā, ka šā novērtējuma mērķis ir noteikt, vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas pieprasījums, ir pakļauti tādam konkurences līmenim (tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē), kas nodrošinās – arī tad, ja nav disciplīnas, ko nosaka sīki izstrādāti iepirkuma noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 2014/25/ES –, ka iepirkums attiecīgo darbību īstenošanai šajā procesā būs veikts pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kuri ļauj pircējiem identificēt risinājumu, kas kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais.

(8)

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka attiecīgajiem tirgiem parasti raksturīgi ir tas, ka ir vairāki pakalpojumu sniedzēji. Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju no šiem pakalpojumu sniedzējiem tikai Magyar Posta un tā meitasuzņēmums Posta Kézbesítő Kft  (5) (turpmāk POKÉZ) ir līgumslēdzēji Direktīvas 2014/25/ES izpratnē. Direktīvas 2014/25/ES noteikumi neattiecas uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu Magyar Posta un tā meitasuzņēmuma konkurentiem, lai tie varētu veikt darbības, uz kurām attiecas šis lēmums. Tāpēc šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, tirgus analīze netiks vērsta uz vispārējo konkurences līmeni attiecīgajā tirgū, bet tiks pārbaudīts, vai līgumslēdzēju darbības ir pakļautas konkurences spiedienam tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.

(9)

Savā praksē (6) Komisija ir uzskatījusi, ka pasta sūtījumu piegādes pakalpojumu tirgi un visi to segmenti ir valsts mēroga. Šīs segmentācijas pamatā galvenokārt ir tas, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti valstu līmenī. Pieteikuma iesniedzēja nostāja (7) ir saskaņā ar šo Komisijas praksi. Arī Ungārija uzskatīja (8), ka darbību, uz kurām attiecas pieprasījums, ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus.

(10)

Ņemot vērā to, ka nav nekādu norāžu par plašāku vai šaurāku tirgus ģeogrāfisko tvērumu, lai izvērtētu, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un neskarot konkurences tiesību aktus, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu uzskatāma Ungārijas teritorija.

(11)

Komisija iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka pasta piegādes pakalpojumu tirgus var būt segmentēts adresētu sūtījumu tirgos un neadresētu sūtījumu tirgos (9).

(12)

Neadresētiem reklāmas sūtījumiem raksturīgi ir tas, ka nav konkrētas galamērķa adreses, kurā būtu atsevišķi norādīts galīgais adresāts. Tie ir nepieprasīti reklāmas pasta sūtījumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (piemēram, vienāds svars un formāts, saturs un izskats) un ir paredzēti izplatīšanai kādai saņēmēju grupai.

(13)

Magyar Posta pakalpojumi, kas saistīti ar neadresētiem reklāmas izdevumiem, aptver šādas kategorijas: iekšzemes neadresētu reklāmas izdevumu (piem., skrejlapu, brošūru utt.) piegādes pakalpojumi, neadresētas vēlēšanu informācijas un bezmaksas preses izdevumu iekšzemes izplatīšana. Magyar Posta uzskata, ka bezmaksas preses izdevumu izplatīšana pieder pie šā produkta tirgus, ņemot vērā to, ka par bezmaksas preses izdevumu izplatīšanu tiek noslēgti līgumi un tos izplata tādā pašā veidā kā citus neadresētus reklāmas sūtījumus.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs definē attiecīgā produkta tirgu kā neadresētu reklāmas izdevumu piegādes pakalpojumu (t. i., iespiestu neadresētu reklāmas izdevumu piegāde pastkastēs) tirgu.

(15)

Ungārija tika aicināta (10) paust savu viedokli attiecībā uz ierosināto neadresētu reklāmas sūtījumu tirgus definīciju, pienācīgi ņemot vērā pašreizējo juridisko un faktisko situāciju Ungārijā. Ungārija apstiprināja (11) pieprasījuma iesniedzēja piedāvāto attiecīgā produkta tirgus definīciju.

(16)

Pamatojoties uz 11. līdz 15. apsvērumā norādīto informāciju, pieprasījuma novērtējuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, attiecīgā produkta tirgus ir definēts kā neadresētu reklāmas izdevumu izplatīšanas pakalpojumi, ko veic pasta operatori.

(17)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (12) Magyar Posta tirgus daļa neadresētu reklāmas izdevumu piegādes tirgū 2011. gadā bija aptuveni [… %] (13), 2012. gadā [… %] un 2013. gadā [… %]. Divu galveno konkurentu kopējā tirgus daļa 2011. gadā bija aptuveni [… %], 2012. gadā [… %] un 2013. gadā [… %]. Tirgum ir raksturīgi 4 lielāki un vairāki mazāki tirgus dalībnieki, un Magyar Posta nav tirgus līderis.

(18)

Turklāt Ungārija apgalvoja (14), ka sakarā ar to, ka tirgus pamatā ir iepirkuma procedūra, pastāv spēcīga cenu konkurence un šķēršļi ienākšanai tirgū nav lieli.

(19)

Šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, 12. līdz 18. apsvērumā norādītie faktori būtu jāuzskata par norādi uz to, ka šī darbība Ungārijā ir pakļauta konkurencei. Tas saskan ar Ungārijas atzinumu (15). Līdz ar to, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka Direktīva 2014/25/ES neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Ungārijā veikt šo darbību.

(20)

Laikrakstu un periodisko izdevumu izplatīšana ir pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt, ka izdevumi laikus sasniedz galapatērētāju. Adresētu laikrakstu un periodisko izdevumu izplatīšanai ir nepieciešams plašs tīkls ar atbilstošiem darbiniekiem, loģistikas aprīkojumu un transportlīdzekļu parku.

(21)

Adresētu laikrakstu un periodisko izdevumu izplatīšana, ko veic Magyar Posta, ietver vairākas darbības, kas ir šādas: […].

(22)

Attiecībā uz adresētu laikrakstu un periodisku izdevumu izplatīšanu dienas laikrakstiem ir īpašas iezīmes salīdzinājumā ar citiem adresētiem izdevumiem (žurnāliem), ņemot vērā to, ka dienas laikraksti ir jāpiegādā ik dienas agri no rīta. Tas nozīmē, ka naktī tie jāsaņem no izdevējiem un agri no rīta ātri jānogādā piegādes punktos.

(23)

Valsts mēroga izplatīšanu patlaban veic MédiaLOG Logisztikai Zrt. (turpmāk MédiaLOG) un Magyar Posta. Reģionu un apgabalu līmenī ir vairāki izplatītāji, kuri darbojas dažādos reģionos un kuri sniedz pakalpojumus visā valsts teritorijā, izņemot Budapeštas un Peštas apgabalus.

(24)

Ungārija norāda uz to, ka valsts mēroga izplatīšana un reģionālā mēroga izplatīšana viena otru neaizstāj (16). Galvenie iemesli ir šādi: a) reģionālie tīkli strādā ar atšķirīgiem termiņiem, līdz ar to, lai izmantotu to pakalpojumus, būtu jānosaka agrāk termiņi valsts laikrakstu drukāšanai, b) Budapeštas un Peštas apgabalos, kuros dzīvo vairāk nekā ceturtā daļa Ungārijas iedzīvotāju, nav reģionālā izplatīšanas tīkla un c) ir zināmas grūtības noslēgt atsevišķus nolīgumus ar vairākiem reģionālajiem izplatīšanas uzņēmumiem, lai apkalpota būtu visa valsts teritorija. Pieprasījuma iesniedzējs nepiekrīt šim Ungārijas viedoklim, tomēr nav sniedzis būtiskus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu. Tādējādi turpmāk izklāstītajā novērtējumā tiks ņemta vērā vienīgi konkurence starp valsts mēroga izplatītājiem.

(25)

Iepriekšējos Komisijas lēmumos (17) tika nodalīta laikrakstu izplatīšana ar agro piegādi no laikrakstu izplatīšanas ar standarta piegādi.

(26)

Ungārija apstiprināja (18), ka šāda nodalīšana ir lietderīga Ungārijas tirgus gadījumā. Turklāt konkurences situācija, šķiet, katrā attiecīgā produkta tirgū (19) atšķiras tirgus daļu sadalījuma ziņā, kas arī ir norāde uz to, ka šajā gadījumā ir definējami atsevišķi attiecīgā produkta tirgi.

(27)

Pamatojoties uz 20. līdz 26. apsvērumā norādīto informāciju, šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, attiecīgā produkta tirgi tiek definēti šādi: tirgus adresētu laikrakstu izplatīšanai ar agro piegādi un tirgus adresētu laikrakstu un izdevumu izplatīšanai ar standarta piegādi.

(28)

Magyar Posta laikrakstu izplatīšanas ar agro piegādi tirgū ienāca 2012. gadā, un 2013. gadā uzņēmums ieguva ievērojamu tirgus daļu. Precīzāk, saskaņā ar paša uzņēmuma aplēsēm (20) Magyar Posta tirgus daļa 2012. gadā bija [… %] un 2013. gadā [… %]. […].

(29)

Galvenais Magyar Posta konkurents ir MédiaLOG, kurš pēdējo 5 gadu laikā ir bijis tirgus līderis (21) un kura tirgus daļa no 2009. gada līdz 2011. gadam bija [… %], 2012. gadā [… %] un 2013. gadā [… %]. MédiaLOG pieder grupai, kas ir iesaistīta arī laikrakstu un periodisku izdevumu izdošanā, un izplata galvenokārt grupas izdevumus.

(30)

MédiaLOG līdz 2012. gadam bija vienīgais valsts izplatītājs un izplatīja ne tikai MédiaLOG īpašniekiem piederošu izdevēju laikrakstus, bet arī valsts laikrakstus, kurus izdeva izdevēji bez izplatīšanas tīkla. Kopš Magyar Posta ienākšanas šajā tirgū, izdevējam bez izplatīšanas tīkla bija iespēja izvēlēties starp diviem valsts izplatītājiem. […].

(31)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (22) MédiaLOG izplata laikrakstus, daļēji izmantojot pats savus resursus un daļēji – apakšuzņēmēju pakalpojumus. […].

(32)

Šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, 28. līdz 31. apsvērumā norādītie faktori būtu jāuzskata par norādi uz to, ka šī darbība Ungārijā ir pakļauta konkurencei. Līdz ar to, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka Direktīva 2014/25/ES neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Ungārijā veikt šo darbību.

(33)

Saskaņā ar Magyar Posta aplēsēm (23) uzņēmuma tirgus daļa laikā no 2009. līdz 2011. gadam bija aptuveni [… %], 2012. gadā [… %] un 2013. gadā [… %].

(34)

Šajā kontekstā ir jāatgādina arī par pastāvīgu tiesu praksi, saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot īpašos gadījumos, ir pierādījums par dominējošo stāvokli. Tas ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %” (24).

(35)

Vienīgais Magyar Posta konkurents ir MédiaLOG, kura tirgus daļa saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm (25) laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam bija aptuveni [… %], 2012. gadā [… %] un 2013. gadā [… %].

(36)

Saskaņā ar pieejamo informāciju (26) MédiaLOG izplata laikrakstus un periodiskus izdevumus, daļēji izmantojot pats savus resursus un daļēji – apakšuzņēmēju pakalpojumus, […].

(37)

Attiecībā uz ienākšanu tirgū Komisija norāda, ka attiecīgajā tirgū pēdējo 5 gadu laikā nav ienācis neviens jauns dalībnieks un tai nav zināms neviens potenciāls jauns dalībnieks, kas varētu ienākt tirgū tuvākajā nākotnē.

(38)

Pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pārliecinošus pierādījumus par konkurences spiedienu uz tā darbībām, kas varētu apdraudēt pieprasījuma iesniedzēja pieaugošo dominējošo stāvokli šajā tirgū.

(39)

Šā lēmuma vajadzībām un neskarot konkurences tiesību aktus, ņemot vērā 33. līdz 38. apsvērumā norādītos faktorus, nevar secināt, ka attiecīgo pakalpojumu kategorija Ungārijā ir tieši pakļauta konkurencei. Līdz ar to, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, būtu jānosaka, ka Direktīvas 2014/25/ES noteikumi arī turpmāk attiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Ungārijā veikt adresētu laikrakstu un izdevumu izplatīšana ar standarta piegādi.

(40)

Ņemot vērā 3. līdz 39. apsvērumā izvērtētos faktorus, būtu jāuzskata, ka Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta nosacījums par tiešu pakļautību konkurencei Ungārijā ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(41)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2014/25/ES nebūtu jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Ungārijā sniegt 40. apsvēruma a) un b) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai šajā valstī.

(42)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2013. gada novembra līdz 2014. gada martam, kas izklāstīta Magyar Posta un Ungārijas iestāžu iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja pēc krasām juridiskās vai faktiskās situācijas pārmaiņām Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi vairs nav izpildīti.

(43)

Tomēr būtu jāuzskata, ka nosacījums par tiešu pakļautību konkurencei, kas noteikts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā, Ungārijas teritorijā nav izpildīts attiecībā uz adresētu laikrakstu un izdevumu izplatīšanu ar standarta piegādi.

(44)

Tā kā dažiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis pieprasījums, joprojām piemēro Direktīvu 2014/25/ES, jāatgādina, ka uz iepirkuma līgumiem, kas aptver vairākas darbības, būtu jāattiecina Direktīvas 2014/25/ES 5. pants. Tātad, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts jauktā iepirkumā (proti, tādā, ko izmanto, lai atbalstītu gan tās darbības, kuras ir atbrīvotas no Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas, gan tās, kuras nav atbrīvotas), ir jāņem vērā tās darbības, kuru veikšanai līgums galvenokārt paredzēts. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir atbalstīt darbības, uz kurām neattiecas atbrīvojums, ir jāpiemēro Direktīvas 2014/25/ES noteikumi. Ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 5. panta 5. punktu.

(45)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

a)

pakalpojumi saistībā ar neadresētu reklāmas izdevumu izplatīšanu, ko veic pasta operatori;

b)

pasta pakalpojumi saistībā ar adresētu laikrakstu izplatīšanu ar agro piegādi.