14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/1

(1)

Ir lietderīgi noteikt papildu noteikumus par tādu valsts atļauju atjaunošanu, kurām tikusi piemērota savstarpēja atzīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (2) 4. pantu vai Regulas (ES) Nr. 528/2012 33. un 34. pantu gan tajās dalībvalstīs, kurās piešķirtas pirmās atļaujas, gan tajās dalībvalstīs, kuras atļaujas piešķīrušas pirmo atļauju savstarpējas atzīšanas kārtā.

(2)

Lai izvairītos no nevajadzīgas darba dublēšanās un nodrošinātu konsekvenci, tādu atļauju atjaunošanai, kurām piemērota savstarpēja atzīšana, pirmām kārtām būtu jābūt vienotās atsauces dalībvalsts kompetentās iestādes pārziņā. Lai kompetentajām iestādēm un pieteikumu iesniedzējiem nodrošinātu elastīgumu, būtu jābūt iespējai pieteikuma iesniedzējam izvēlēties atsauces dalībvalsti ar tās piekrišanu.

(3)

Lai veicinātu efektīvu procedūras un kompetentajām iestādēm veicamo uzdevumu norisi, šīs regulas darbības joma ar ierobežotiem izņēmumiem būtu jāattiecina tikai uz tām atļaujām, kurām visās dalībvalstīs atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir vienādi noteikumi un nosacījumi. Citu valsts atļauju atjaunošanas pieteikums būtu jāiesniedz attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 31. pantu.

(4)

Valsts atļaujas atjaunošanas pieteikuma saturs tiek noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 31. pantu. Tomēr attiecībā uz tādu valsts atļauju atjaunošanas pieteikumiem, kas izsniegtas, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu, pieprasījuma saturs būtu jāprecizē, it īpaši, lai atvieglotu darbu dalībvalstīm, kuras iesaistītas šo atļauju atjaunošanā.

(5)

Lai ņemtu vērā darbu, kas saistīts ar izvērtēšanu, pieteikuma apstrādei atvēlētajam termiņam būtu jābūt atkarīgam no tā, vai ir jāveic pilna vai nepilna izvērtēšana.

(6)

Lai tad, kad atļauja tiek atjaunota, nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni kā tad, kad tā tiek pirmoreiz piešķirta, atjaunoto atļauju maksimālajam derīguma termiņam nevajadzētu pārsniegt sākotnējo atļauju derīguma termiņu. Turklāt attiecībā uz pastāvošajiem biocīdiem dalībvalstu tirgū būtu jānosaka pakāpeniskas atcelšanas noteikumi tām atļaujām, kuru atjaunošanas pieteikums nav iesniegts vai tiek noraidīts.

(7)

Ir lietderīgi par visām domstarpībām atjaunošanas pieteikumu izvērtēšanā ziņot koordinācijas grupai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, lai izskatītu domstarpības, kas saistītas ar biocīda atļauju, un atļautu atkāpes no savstarpējas atzīšanas, balstoties uz tādu atkāpju vispārīgo pamatojumu, kas noteiktas minētās regulas 37. pantā.

(8)

Lai sekmētu prognozējamību, aģentūrai būtu jāizstrādā sīkas vadlīnijas par to, kā rīkoties ar atjaunojumiem, un tās regulāri jāatjaunina, balstoties uz pieredzi un zinātnes un tehnikas attīstību,

a)

tikai saistībā ar informāciju, kas var būt administratīvu izmaiņu priekšmets saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 354/2013 (3);

b)

kas izriet no sākotnējās atļaujas koriģējuma, pamatojoties uz Direktīvas 98/8/EK 4. panta 1. punkta otro un trešo daļu;

c)

kas noteikta ar Komisijas lēmumu, kurš pieņemts vai nu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 37. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

d)

kas izriet no nolīguma ar pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 37. panta 2. punkta pirmo daļu vai no līdzvērtīgiem nolīgumiem, kas noslēgti, īstenojot Direktīvas 98/8/EK 4. panta noteikumus.

a)

tās dalībvalsts nosaukums, kurā izvērtēts sākotnējais atļaujas pieteikums vai – attiecīgā gadījumā – dalībvalsts, kuru izvēlējies pieteikuma iesniedzējs, kā arī rakstisks apstiprinājums, ka dalībvalsts piekrīt būt atbildīga par atjaunojuma pieteikuma izvērtēšanu (turpmāk “atsauces dalībvalsts”);

b)

pārējo dalībvalstu saraksts, kurās tiek pieprasīta atļaujas atjaunošana (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”), kurā ir arī atsauces dalībvalsts un attiecīgo dalībvalstu piešķirto atļauju numuri;

c)

pieteikuma iesniedzēja apstiprinājums, ka uz atļaujām attiecas šīs regulas darbības joma, kā noteikts 1. panta 2. un 3. punktā;

d)

visi attiecīgie dati, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 528/2012 31. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ko pieteikuma iesniedzējs ir radījis kopš sākotnējās atļaujas saņemšanas, vai – attiecīgā gadījumā – iepriekšējā atjaunojuma, ja vien šie dati nav jau iesniegti aģentūrai pieprasītajā formātā;

e)

biocīda raksturojuma kopsavilkuma projekts, kas ietver informāciju, kas prasīta Regulas (ES) Nr. 528/2012 22. panta 2. punktā, atsauces dalībvalsts un attiecīgo dalībvalstu oficiālajās valodās, kas attiecīgā gadījumā var atšķirties starp dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu;

f)

pieteikuma iesniedzēja novērtējums par to, vai sākotnējā vai iepriekšējā novērtējuma secinājumi par biocīdu vai biocīdu saimi paliek spēkā, ieskaitot kritisku pārskatu par visu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 47. pantu, ieskaitot papildu informāciju par minēto novērtējumu, ja tā nav jau pieejama Biocīdu reģistrā.

a)

to darbību saraksts, kuras izpilda atļaujas turētājs saskaņā ar atļaujas derīguma nosacījumiem jebkurā dalībvalstī, un apstiprinājums, ka šīs darbības ir pabeigtas;

b)

to lēmumu par izmaiņām saraksts, kuriem kāda no dalībvalstīm piekritusi pirms 2013. gada 1. septembra;

c)

to lēmumu par izmaiņām saraksts, kuriem kāda no dalībvalstīm piekritusi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 354/2013;

d)

to paziņojumu vai izmaiņu pieteikumu saraksts, kas iesniegti kādai no dalībvalstīm saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 354/2013, kuri vēl tiek izskatīti brīdī, kad tiek iesniegts atjaunojuma pieteikums.

a)

tādas dalībvalsts tirgū, kurai nav iesniegts atjaunošanas pieteikums vai kura ir noraidījusi pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punktu;

b)

atsauces dalībvalsts un attiecīgo dalībvalstu tirgū, ja atsauces dalībvalsts noraida atjaunošanas pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punktu vai 3. panta 7. punkta trešo daļu.

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/7

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam. Minētie pasākumi bija saglabāti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (3) un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (4).

(2)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 (5) paplašināja Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto antidempinga maksājumu, to attiecinot uz šā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav deklarēts ar izcelsmi Korejas Republikā. Ar šo pašu regulu konkrēti Korejas ražotāji eksportētāji tika atbrīvoti no minētajiem paplašinātajiem pasākumiem.

(3)

Patlaban spēkā ir antidempinga maksājums (“spēkā esošie pasākumi”), kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteikts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (6), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr 489/2014 (7), tērauda trošu un tauvu importam, kura izcelsme inter alia ir Ķīnas Tautas Republikā, un kas attiecināts inter alia arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā.

(4)

Komisija saņēma pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījumu iesniedza Goodwire MFG. C. Ltd (“Goodwire”), ražotājs Korejas Republikā, un tajā pieprasīts tikai izvērtēt iespēju piešķirt Goodwire atbrīvojumu no spēkā esošajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(5)

Komisija, izskatījusi Goodwire iesniegtos pierādījumus un apspriedusies ar dalībvalstīm, kā arī pēc tam, kad Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt piezīmes, 2013. gada 27. augustā sāka izmeklēšanu, publicējot paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8).

(6)

Pārskatīšana attiecas uz tādām tērauda trosēm un tauvām, tostarp slēgta tinuma trosēm, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru vairāk nekā 3 mm, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuras ir sūtītas no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā (“pārskatāmais ražojums”), un kuras patlaban tiek klasificētas ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (Taric kodi 7312108113, 7312108313, 7312108513, 7312108913 un 7312109813).

(7)

Pārskata periods aptvēra laika posmu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam. Lai izmeklētu izmaiņas tirdzniecības modelī, dati bija vākti no 2008. gada līdz pārskata perioda beigām.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja Goodwire, kā arī Korejas Republikas pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un tika informētas par iespēju pieprasīt uzklausīšanu. Netika saņemts neviens šāds pieprasījums.

(9)

Komisija nosūtīja Goodwire anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai. Goodwire telpās notika pārbaudes apmeklējums.

(10)

Izmeklēšana apliecināja, ka Goodwire patiešām ražo pārskatāmo ražojumu un nav saistīts ne ar vienu Ķīnas eksportētāju vai ražotāju, kam piemēro spēkā esošos antidempinga pasākumus. Izmeklēšanā bez tam apstiprinājās, ka Goodwire nav eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību pretapiešanas izmeklēšanas perioda laikā, pēc kuras tika paplašināti pasākumi, t. i., no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(11)

Var uzskatīt, ka Goodwire pārstrādes darbības ir nobeiguma apstrādes un/vai montāžas darbība pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. Goodwire iegādājas gan iekšzemē ražotas tērauda velmētās stieples, gan importē tās no Ķīnas Tautas Republikas, un uzņēmuma telpās Korejas Republikā tās pēc tam tiek stieptas, vītas un saslēgtas. Galaražojums tiek pārdots iekšzemes tirgū un eksportēts uz Savienotajām Valstīm un Savienību.

(12)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Ķīnas izejmateriālu daļa bija ievērojami zem 60 % sliekšņa. Tādējādi nebija nepieciešams noskaidrot, vai 25 % pievienotās vērtības slieksnis tika sasniegts pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. Tādēļ netika konstatēts, ka Goodwire ražošanas darbības ietvertu pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(13)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Goodwire neiegādājās pārskatāmo galaražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, lai to tālāk pārdotu vai pārsūtītu uz Savienību, un ka uzņēmums var pamatot visu tā eksportu, kas veikts izmeklēšanas periodā.

(14)

Ņemot vērā 10. un 13. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, Komisija secina, ka Goodwire neapiet inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteiktos spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas attiecināti arī uz inter alia no Korejas Republikas sūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā.

(15)

Ar iepriekš minētajiem secinājumiem tika iepazīstināts Goodwire un Savienības ražošanas nozare, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Saņemtās piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā.

(16)

Saskaņā ar iepriekš minētajiem konstatējumiem uzņēmums Goodwire jāiekļauj to uzņēmumu sarakstā, kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012.

(17)

Kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 400/2010 1. panta 2. punktā, atbrīvojuma piemērošana ir atkarīga no tāda derīga rēķina iesniegšanas dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst minētās regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu rēķinu neiesniedz, būtu jāturpina piemērot antidempinga maksājumu.

(18)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu Goodwire ražoto tērauda trošu un tauvu importam piešķirtais atbrīvojums no paplašinātajiem pasākumiem paliek spēkā, ja atbrīvojums ir pamatots ar galīgi konstatētajiem faktiem. Ja pirmšķietamie pierādījumi liecina citādi, Komisija drīkst sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir pamats atsaukt atbrīvojumu.

(19)

Goodwire ražoto tērauda trošu un tauvu importam atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem piešķīra, pamatojoties uz šajā pārskatīšanā konstatētajiem faktiem. Tādējādi šis atbrīvojums ir piemērojams tikai tādu tērauda trošu un tauvu importam, kuras nosūtītas no Korejas Republikas un kuras ražojusi minētā konkrētā juridiskā persona. Atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz importētām tērauda trosēm un tauvām, ko ražo uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 102/2012 1. panta 4. punktā, vai uzņēmumi, kas ir saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro minētajā regulā noteiktā atlikusī maksājuma likme.

(20)

Būtu jāizbeidz daļējā starpposma pārskatīšana un pēdējoreiz grozītā Īstenošanas regula (ES) Nr. 102/2012 būtu jāgroza, lai tās 1. panta 4. punkta tabulā iekļautu Goodwire.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/11

(1)

Direktīva 97/78/EK nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienībā no trešām valstīm.

(2)

Minētās direktīvas 19. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāizveido to augu produktu saraksts, kam piemēros veterinārās pārbaudes uz robežas, un to trešo valstu saraksts, kurām var atļaut eksportēt šos augu produktus uz Savienību.

(3)

Attiecīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (2) IV pielikumā uzskaitīti augu produkti siens un salmi, kas pakļauti veterinārajām pārbaudēm uz robežas, savukārt minētās regulas V pielikuma I daļā ir uzskaitītas valstis, no kurām dalībvalstis drīkst importēt sienu un salmus.

(4)

Ukraina nesen ir pieprasījusi atļauju eksportēt uz Savienību granulētus salmus un ir lūgusi, lai to iekļauj Regulas (EK) Nr. 136/2004 V pielikumā.

(5)

Baltkrievija jau ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 136/2004 V pielikumā un drīkst eksportēt uz Savienību jebkura veida sienu un salmus. Tomēr dažas dalībvalstis ir paudušas bažas par pārmaiņām Baltkrievijas dzīvnieku veselības situācijā, atsaucoties uz Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem. Tās bažījas, ka neapstrādāta siena un salmu eksports no šīs trešās valsts varētu radīt lielu apdraudējumu dzīvnieku veselībai Savienībā. Tādēļ ir pieprasīts veikt piesardzības pasākumus, pieņemot vēl stingrākus nosacījumus siena un salmu importēšanai no Baltkrievijas.

(6)

Analīze liecina, ka dzīvnieku veselības situācija Baltkrievijā un Ukrainā nerada infekciozu vai lipīgu dzīvnieku slimību izplatīšanās apdraudējumu Savienībā, ja importēt atļauts tikai kurināšanai paredzētus granulētus salmus ar noteikumu, ka tos no apstiprinātām ievešanas vietām Savienībā robežkontroles punktos (RKP) nogādā tieši uz galamērķi objektā, kur tos paredzēts sadedzināt. Lai nodrošinātu, ka šādi sūtījumi nerada apdraudējumu dzīvnieku veselībai, novirzot tos no paredzētā galamērķa, tie jāpārvieto saskaņā ar muitas tranzīta procedūru, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (3), un attiecīgi jāpārrauga integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (Traces) no ievešanas vietas robežkontroles punktā līdz galamērķim objektā.

(7)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 136/2004.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/14

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/16

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eurosistēmas valstu centrālo banku pārskati jārevidē neatkarīgam ārējam revidentam, kuru ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Pašreizējā Luksemburgas Centrālās bankas (Banque centrale du Luxembourg) ārējā revidenta pilnvaru termiņš beidzās pēc 2013. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ ir jāieceļ ārējais revidents no 2014. līdz 2018. finanšu gadam.

(3)

Luksemburgas Centrālā banka (Banque centrale du Luxembourg) par savu ārējo revidentu no 2014. līdz 2018. finanšu gadam ir izvēlējusies DELOITTE AUDIT SARL.

(4)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un attiecīgi grozīt Padomes Lēmumu 1999/70/EK (2),

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/18

(1)

Komisijas Lēmums 2008/411/EK (2) harmonizē tehniskos nosacījumus radiofrekvenču spektra izmantošanai 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā zemes elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai visā Savienībā, galvenokārt nodrošinot bezvadu platjoslas pakalpojumus galalietotājiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (3) izveido radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmu (RSPP) un izvirza mērķi veicināt bezvadu platjoslas pakalpojumu plašāku pieejamību, no kā gūtu labumu pilsoņi un patērētāji Savienībā. RSPP liek dalībvalstīm veicināt to, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nepārtraukti uzlabo savus tīklus atbilstoši jaunākajai, efektīvākajai tehnoloģijai, lai radītu savas ciparu dividendes saskaņā ar pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principu.

(3)

Lēmuma Nr. 243/2012/ES 6. panta 2. punkts liek dalībvalstīm darīt pieejamu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu saskaņā ar Lēmuma 2008/411/EK noteikumiem un nosacījumiem un atbilstoši tirgus pieprasījumam līdz 2012. gada 31. decembrim atļaut šīs joslas izmantošanu, neierobežojot līdz šim izvērstos pakalpojumus, ar nosacījumiem, kas nodrošina patērētājiem bezvadu platjoslas pakalpojumu pieejamību.

(4)

3 400–3 800 MHz frekvenču joslai ir nozīmīgs potenciāls blīvu un ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu izmantošanā novatorisku elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai galalietotājiem. Šīs frekvenču joslas izmantošanai bezvadu platjoslai būtu jāveicina Eiropas Digitalizācijas programmas ekonomiskās un sociālās politikas mērķu sasniegšana.

(5)

Atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktam Komisija 2012. gada 23. martā pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (CEPT) izstrādāt spektra izmantošanas tehniskos nosacījumus 3 400–3 800 MHz frekvenču joslai atbilstoši bezvadu platjoslas piekļuves tehnoloģiju attīstībai, it īpaši lieliem kanāla joslas platumiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu spektra izmantošanu.

(6)

Izpildot šo pilnvarojumu, 2013. gada 8. novembrīCEPT izdeva ziņojumu (CEPT 49. ziņojums) par tehniskajiem nosacījumiem spektra harmonizācijai zemes bezvadu sistēmām 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā. Tajā ietverti rezultāti, kas iegūti pētījumos par vismazāk ierobežojošajiem tehniskajiem nosacījumiem (piemēram, bloka malas maska), frekvenču sakārtojumiem un bezvadu platjoslas un līdzšinējo spektra izmantojumu līdzāspastāvēšanas un koordinācijas principiem. Bloka malas maskas pētījumu rezultāti un koordinācijas principi CEPT 49. ziņojumā tika izstrādāti uz Elektronisko sakaru komitejas (ECC) 203. ziņojuma pamata.

(7)

Ar Komisijas pilnvarojumu tapušā CEPT ziņojuma rezultāti būtu jāpiemēro visā Savienībā un dalībvalstīm būtu jāīsteno bez kavēšanās, ņemot vērā strauji augošo tirgus pieprasījumu pēc ātrdarbīgiem bezvadu platjoslas pakalpojumiem un pašreizējo zemo 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas izmantojumu bezvadu platjoslas pakalpojumiem.

(8)

Spektra lietotāji, kas sniedz bezvadu platjoslas pakalpojumus, būtu ieguvēji no vienotiem tehniskajiem nosacījumiem visā frekvenču diapazonā, un tas nodrošinātu iekārtu pieejamību un saskaņotu koordināciju starp dažādu operatoru tīkliem. Šim nolūkam būtu jānosaka lietderīgākais kanālu sakārtojums 3 400–3 600 MHz frekvenču joslā, pamatojoties uz CEPT 49. ziņojuma rezultātiem un reizē ievērojot tehnoloģijas un pakalpojumu neitralitātes principu.

(9)

Ar Lēmumu 2008/411/EK noteiktajam 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas izmantošanas tiesiskajam regulējumam būtu jāpaliek nemainīgam, tādējādi nodrošinot citu pastāvošo pakalpojumu nepārtrauktu aizsardzību minētajā joslā. Konkrēti, nepārtraukta aizsardzība būtu vajadzīga fiksēto satelītsakaru sistēmām (FSS), ieskaitot Zemes stacijas, valsts iestādēm katrā atsevišķā gadījumā atbilstīgi koordinējot šīs sistēmas un bezvadu platjoslas tīklus un pakalpojumus.

(10)

Tas, kā spektru izmanto bezvadu platjoslas pakalpojumu sniedzēji un citi pastāvošie pakalpojumi, kas izmanto 3 400–3 800 MHz joslu, it sevišķi FSS Zemes stacijas, būtu jākoordinē, pamatojoties uz vadlīnijām, paraugpraksi un koordinācijas principiem, kas izklāstīti CEPT 49. ziņojumā. Šie principi aptver koordinēšanas procesus, informācijas apmaiņu, savstarpēju ierobežojumu mazināšanu un divpusējus nolīgumus par ātru pārrobežu koordināciju gadījumos, kad zemes bezvadu platjoslas tīkla bāzes stacijas un FSS Zemes stacijas atrodas dažādu dalībvalstu teritorijās.

(11)

Ņemot vērā 3 400–3 800 MHz frekvenču joslas frekvenču izplatīšanās īpatnības un ieviestos harmonizētos tehniskos nosacījumus, esošo lietojumu aizsardzībai nāktu par labu dažas lietderīgākās konfigurācijas bezvadu platjoslas tīklu un pakalpojumu izvēršanai. Šajās konfigurācijās cita starpā ietilpst mazas šūnas, fiksētā bezvadu piekļuve, atvilces maršrutēšana bezvadu platjoslas piekļuves tīklos vai to kombinācijas.

(12)

Lai gan šim lēmumam nebūtu jāskar citu esošo lietojumu aizsardzība un darbības turpināšana minētajās joslās, jaunie harmonizētie tehniskie nosacījumi būtu nepieciešamajā apmērā jāpiemēro arī spēkā esošajām spektra lietošanas tiesībām 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā, lai nodrošinātu tehnisko saderību starp esošajiem un jaunajiem joslas lietotājiem, efektīvu spektra izmantošanu un kaitīgo traucējumu novēršanu, arī pāri robežām starp Savienības dalībvalstīm.

(13)

Var būt nepieciešami pārrobežu nolīgumi, kas nodrošinātu, ka dalībvalstis tā īsteno šā lēmuma noteiktos parametrus, lai novērstu kaitīgos traucējumus un uzlabotu spektra efektivitāti un konverģenci spektra izmantošanā.

(14)

CEPT 49. ziņojumā paredzētie spektra harmonizācijas tehniskie nosacījumi zemes bezvadu sistēmām 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā nenodrošina saderību ar dažām esošām lietošanas tiesībām izmantot šādas sistēmas šajā joslā Savienībā. Tāpēc esošiem spektra lietotājiem būtu jādod pietiekams laiks, lai tie piemērotu CEPT 49. ziņojuma tehniskos nosacījumus un neierobežotu piekļuvi spektram šajā joslā tiem lietotājiem, kuri ievēro CEPT 49. ziņojuma tehniskos nosacījumus, bet valsts pārvaldes iestādēm – rīcības brīvība atlikt šā lēmuma tehnisko nosacījumu īstenošanu atkarā no tirgus pieprasījuma.

(15)

Tāpēc Lēmums 2008/411/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Neierobežojot citu šajā joslā esošu lietojumu aizsardzību un darbības turpināšanu, dalībvalstis iedala un pēc tam dara pieejamu 3 400–3 800 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai zemes elektronisko sakaru tīkliem atbilstoši pielikumā noteiktajiem parametriem. Turklāt pielikumā noteiktie parametri dalībvalstīm nav jāpiemēro attiecībā uz 3 400–3 800 MHz frekvenču joslā esošajām zemes elektronisko sakaru tīklu lietošanas tiesībām, kas ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas datumā, ciktāl minēto tiesību izlietošana neliedz izmantot šo joslu saskaņā ar pielikumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai sistēmas blakusjoslās būtu pienācīgi aizsargātas no 1. punktā minētajiem tīkliem.

3.   Ja koordinācija ar trešām valstīm nav iespējama bez atkāpes no šā lēmuma pielikumā norādītajiem parametriem, tad attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos dalībvalstīm nav jāīsteno šajā lēmumā noteiktie pienākumi.

Dalībvalstis visiem spēkiem cenšas tādas atkāpes novērst un informē par to Komisiju, norādot attiecīgos ģeogrāfiskos apgabalus, kā arī publicē attiecīgo informāciju atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK.”;

2)

lēmuma 3. pantam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis sekmē pārrobežu koordinācijas nolīgumus, lai dotu iespēju ekspluatēt minētos tīklus, ņemot vērā esošās regulatīvās procedūras un tiesības.”;

3)

lēmumā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Pielikumā noteiktos nosacījumus dalībvalstis piemēro ne vēlāk kā no 2015. gada 30. jūnija.

Dalībvalstis ziņo par šā lēmuma piemērošanu ne vēlāk kā 2015. gada 30. septembrī.”;

4)

lēmuma pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.